Teksts LP0060

Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Likums otrreizējai caurlūkošanai

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas apkopotie priekšlikumi

Valsts valodas likuma otrreizējai caurlūkošanai

(Reģ. nr.60)

1999.gada 8.jūlijā Saeimā pieņemtā likumprojekta redakcija	N. p.k.	Otrreizējai caurlūkošanai iesniegtie priekšlikumi	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Valsts valodas likums				Valsts valodas likums
1.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt: 1) latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību; 2) latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu; 3) tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā; 4) mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas; 5) latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju.				1.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt: 1) latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību; 2) latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu; 3) tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā; 4) mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas; 5) latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju.
2.pants. (1) Likums nosaka valsts valodas lietošanu un aizsardzību valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, kā arī citās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), izglītības sfērā un citās sfērās.				2.pants. (1) Likums nosaka valsts valodas lietošanu un aizsardzību valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, kā arī citās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), izglītības sfērā un citās sfērās.
(2) Valodas lietošana privātās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un attiecībā uz pašnodarbinātajām personām tiek regulēta gadījumos, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, morāli, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību, informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu).	1. 2. 3. 4. 5. 6.	Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Izslēgt 2.panta otrajā daļā vārdus “informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izslēgt 2.panta otrajā daļā vārdus “informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu”. Frakcija “Latvijas ceļš” Aizstāt 2.panta otrajā daļā vārdu “morāli” ar vārdu “tikumību”; izslēgt vārdus “informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu”. Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā Izteikt 2.panta otro daļu sekojošā redakcijā: “(2) Valodas lietošana privātajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) vai nevalstiskās organizācijās, kā arī attiecībā uz pašnodarbinātajām personām tiek regulēta tajās jomās, kas skar sabiedrisko drošību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību aizsardzību un administratīvo uzraudzību.” Atbildīgā komisija, Juridiskais birojs Izteikt likuma 2.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Valodas lietošana privātās iestādēs, organizācijās, uzņēmumos, (uzņēmējsabiedrībās) un attiecībā uz pašnodarbinātajām personām tiek regulēta tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību) (turpmāk arī — likumīgas sabiedriskās intereses), un tādā apjomā, lai nepieciešamais ierobežojums, kas noteikts likumīgās sabiedriskajās interesēs, būtu samērīgs ar privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) tiesībām un interesēm.”	Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt Neatbalstīt Atbalstīt	(2) Valodas lietošana privātās iestādēs, organizācijās, uzņēmumos, (uzņēmējsabiedrībās) un attiecībā uz pašnodarbinātajām personām tiek regulēta tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību) (turpmāk arī — likumīgas sabiedriskās intereses), un tādā apjomā, lai nepieciešamais ierobežojums, kas noteikts likumīgās sabiedriskajās interesēs, būtu samērīgs ar privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) tiesībām un interesēm.
(3) Likums neattiecas uz valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā saziņā, nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņā, kā arī reliģisko organizāciju dievkalpojumos, ceremonijās, rituālos un cita veida reliģiskajā darbībā.				(3) Likums neattiecas uz valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā saziņā, nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņā, kā arī reliģisko organizāciju dievkalpojumos, ceremonijās, rituālos un cita veida reliģiskajā darbībā.
3.pants. (1) Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda. (2) Latvijas Republikā ikvienam ir tiesības vērsties ar iesniegumiem un sazināties valsts valodā iestādēs, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās). (3) Valsts nodrošina latviešu zīmju valodas attīstīšanu un lietošanu saziņai ar nedzirdīgajiem cilvēkiem. (4) Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.				3.pants. (1) Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda. (2) Latvijas Republikā ikvienam ir tiesības vērsties ar iesniegumiem un sazināties valsts valodā iestādēs, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās). (3) Valsts nodrošina latviešu zīmju valodas attīstīšanu un lietošanu saziņai ar nedzirdīgajiem cilvēkiem. (4) Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.
4.pants. Valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.				4.pants. Valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.
5.pants. Ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu.				5.pants. Ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu.
6.pants. (1) Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai.	7.	Deputāts A.Kiršteins Papildināt 6.panta pirmo daļu aiz vārdiem “ kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem,” ar vārdiem “kurās ir vairāk par 5 darbiniekiem vai ”.	Saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu nav izskatāms	6.pants. (1) Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
(2) Privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, morāli, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību, informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu).	8. 9. 10. 11. 12. 13.	Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Izslēgt 6.panta otrajā daļā vārdus “informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izslēgt 6.panta otrajā daļā vārdus “informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu”. Frakcija “Latvijas ceļš” Izslēgt 6.panta otrajā daļā vārdus “informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu”; aizstāt vārdu “morāli” ar vārdu “tikumību”. Juridiskais birojs Izslēgt 6.panta otrajā daļā vārdus “informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu”, kā arī aizstāt vārdu “morāli” ar vārdu “tikumību”. Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā Izteikt 6.panta otro daļu sekojošā redakcijā: “(2) Privāto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai nevalstisko organizāciju darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to profesionālo pienākumu pildīšana ir saistīta ar sabiedrisko drošību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību aizsardzību vai apmeklētāju pieņemšanu.”	Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt Neatbalstīt	(2) Privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību).
(3) Privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvu aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai. (4) Ārvalstu speciālistiem un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ārvalstu pārvaldes locekļiem, kuri strādā Latvijā, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai pašiem jānodrošina tulkojums valsts valodā. (5) Valsts valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām, kā arī valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.				(3) Privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai. (4) Ārvalstu speciālistiem un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ārvalstu pārvaldes locekļiem, kuri strādā Latvijā, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai pašiem jānodrošina tulkojums valsts valodā. (5) Valsts valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām, kā arī valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.
7.pants. (1) Valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, uzņēmējsabiedrībās, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, kā arī valsts vai pašvaldību uzņēmumos sēžu un citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Ja rīkotājs uzskata par nepieciešamu sanāksmes laikā lietot svešvalodu, tas nodrošina tulkojumu valsts valodā.	14.	Deputāts A.Kiršteins Papildināt 7.panta pirmo daļu aiz vārda “uzņēmējsabiedrībās” ar vārdiem “kurās ir vairāk par 5 darbiniekiem vai “.	Saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu nav izskatāms	7.pants. (1) Valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, uzņēmējsabiedrībās, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, kā arī valsts vai pašvaldību uzņēmumos sēžu un citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Ja rīkotājs uzskata par nepieciešamu sanāksmes laikā lietot svešvalodu, tas nodrošina tulkojumu valsts valodā.
(2) Visos citos gadījumos sēdēs un citās darba sanāksmēs, lietojot svešvalodu, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā, ja to pieprasa kaut viens no sanāksmes dalībniekiem.				(2) Visos citos gadījumos sēdēs un citās darba sanāksmēs, lietojot svešvalodu, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā, ja to pieprasa kaut viens no sanāksmes dalībniekiem.
8.pants (1) Valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, valsts un pašvaldību uzņēmumos, kā arī uzņēmējsabiedrībās, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, lietvedībā un dokumentos lietojama valsts valoda. Sarakste un cita veida saziņa ar ārvalstīm var notikt svešvalodā.	15.	Deputāts A.Kiršteins Papildināt 8.panta pirmo daļu aiz vārda “uzņēmējsabiedrībās” ar vārdiem “kurās ir vairāk par 5 darbiniekiem vai “.	Saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu nav izskatāms	8.pants (1) Valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, valsts un pašvaldību uzņēmumos, kā arī uzņēmējsabiedrībās, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, lietvedībā un dokumentos lietojama valsts valoda. Sarakste un cita veida saziņa ar ārvalstīm var notikt svešvalodā.
(2) Privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda lietvedībā un dokumentos jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, morāli, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību, informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu).	16. 17. 18. 19. 20. 21. 22.	Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Izslēgt 8.panta otrajā daļā vārdus “informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu”. Frakcija “Latvijas ceļš” Izslēgt 8.panta otrajā daļā vārdus “informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu”; aizstāt vārdu “morāli” ar vārdu “tikumību”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izslēgt 8.panta otrajā daļā vārdus “informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu”. Juridiskais birojs Izslēgt 8.panta otrajā daļā vārdus “informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu”, kā arī aizstāt vārdu “morāli” ar vārdu “tikumību”. Deputāts A.Kiršteins Papildināt 8.panta otro daļu aiz vārdiem “uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)” ar tekstu “, kurās darbinieku skaits nepārdniedz piecus cilvēkus“. Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā Izteikt 8.panta otro daļu sekojošā redakcijā: “(2) Privāto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai nevalstisko organizāciju darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tādos dokumentos, kuri tiek sniegti valsts un pašvaldību institūcijām kontroles un uzraudzības kārtībā, vai tiek glabāti organizācijās un uzņēmumos saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.”	Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt Neatbalstīt Neatbalstīt	(2) Privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda lietvedībā un dokumentos jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību).
(3) Privātām iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, lietvedībā un dokumentos, kas saistīti ar attiecīgo funkciju izpildi, lietojama valsts valoda. (4) Statistiskie pārskati, gada pārskati, grāmatvedības uzskaites dokumenti un citi dokumenti, kuri, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvu aktu, iesniedzami valsts vai pašvaldību iestādēs, sastādāmi valsts valodā.				(3) Privātām iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, lietvedībā un dokumentos, kas saistīti ar attiecīgo funkciju izpildi, lietojama valsts valoda. (4) Statistiskie pārskati, gada pārskati, grāmatvedības uzskaites dokumenti un citi dokumenti, kuri, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvu aktu, iesniedzami valsts vai pašvaldību iestādēs, sastādāmi valsts valodā.
9.pants. Fizisko un juridisko personu līgumi par ārstniecības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā slēdzami valsts valodā. Ja līgumi ir svešvalodā, tiem pievienojams tulkojums valsts valodā.				9.pants. Fizisko un juridisko personu līgumi par ārstniecības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā slēdzami valsts valodā. Ja līgumi ir svešvalodā, tiem pievienojams tulkojums valsts valodā.
10.pants. (1) Ikviena iestāde, organizācija un uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nodrošina valsts valodā noformētu dokumentu pieņemšanu un izskatīšanu. (2) Valsts un pašvaldību iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, kā arī valsts vai pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no personām pieņem un izskata dokumentus tikai valsts valodā, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā un citos likumos noteiktos gadījumus. Šā panta noteikumi neattiecas uz personu iesniegumiem policijas un ārstniecības iestādēm, glābšanas dienestiem un citām iestādēm steidzamos medicīniskās palīdzības izsaukuma gadījumos, noziegumu izdarīšanas vai citu likumpārkāpumu gadījumos, kā arī tad, kad tiek izsaukta neatliekamā palīdzība ugunsgrēka, avārijas vai citos nelaimes gadījumos. (3) Dokumentus svešvalodā no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā. Dokumentiem, kas izsniegti Latvijas teritorijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tulkojums valsts valodā nav nepieciešams. (4) Valsts un pašvaldību iestādes, organizācijas un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no ārvalstīm saņemtos dokumentus var pieņemt un izskatīt bez tulkojuma valsts valodā.				10.pants. (1) Ikviena iestāde, organizācija un uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nodrošina valsts valodā noformētu dokumentu pieņemšanu un izskatīšanu. (2) Valsts un pašvaldību iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, kā arī valsts vai pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no personām pieņem un izskata dokumentus tikai valsts valodā, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā un citos likumos noteiktos gadījumus. Šā panta noteikumi neattiecas uz personu iesniegumiem policijas un ārstniecības iestādēm, glābšanas dienestiem un citām iestādēm steidzamos medicīniskās palīdzības izsaukuma gadījumos, noziegumu izdarīšanas vai citu likumpārkāpumu gadījumos, kā arī tad, kad tiek izsaukta neatliekamā palīdzība ugunsgrēka, avārijas vai citos nelaimes gadījumos. (3) Dokumentus svešvalodā no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā. Dokumentiem, kas izsniegti Latvijas teritorijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tulkojums valsts valodā nav nepieciešams. (4) Valsts un pašvaldību iestādes, organizācijas un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no ārvalstīm saņemtos dokumentus var pieņemt un izskatīt bez tulkojuma valsts valodā.
11.pants. (1) Publiskos pasākumos lietojama valsts valoda. Ja tiek lietota svešvaloda, rīkotājam jānodrošina tulkojums valsts valodā.	23. 24. 25. 26. 27.	Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Papildināt 11.pantu ar jaunu pirmo daļu, šādā redakcijā: “ (1)Pasākumi, kuru rīkotāji auditorijai nenosaka piedalīšanās ierobežojumus, šā likuma izpratnē ir uzskatāmi par publiskiem pasākumiem.”; Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā Papildināt 11.pantu ar jaunu pirmo daļu, mainot attiecīgo daļu numerāciju, sekojošā redakcijā: “ (1)Pasākumi, kuru rīkotāji nenosaka piedalīšanās ierobežojumus, šā likuma izpratnē ir uzskatāmi par publiskajiem pasākumiem.”; papildināt likuma 11.panta pirmās daļas pirmo teikumu ar tekstu “ja tādus rīko valsts vai pašvaldību institūcijas.” Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Izteikt 11.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību rīkotie pasākumi, kurās valstij vai pašvaldībai pieder lielākā kapitāla daļa, notiek valsts valodā. Ja pasākumā tiek lietota svešvaloda, rīkotājs nodrošina tulkošanu valsts valodā.” Frakcija “Latvijas ceļš” Izteikt 11.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Pasākumos, kuru organizēšanā vai finansēšanā piedalās valsts un pašvaldības iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, lietojama valsts valoda. Ja tiek lietota svešvaloda, rīkotājam jānodrošina tulkojums valsts valodā.”	Neatbalstīt Neatbalstīt Neatbalstīt Neatbalstīt Neatbalstīt
	28.	Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Uzskatīt 11.panta līdzšinējo pirmo daļu par otro daļu un izteikt šādā redakcijā: “(2) Publiskos pasākumos, kuru organizēšanā vai finansēšanā piedalās valsts un pašvaldības iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, lietojama valsts valoda. Ja tiek lietota svešvaloda, rīkotājam jānodrošina tulkojums valsts valodā.”	Neatbalstīt
(2) Valodas lietošanu sapulcēs, gājienos un piketos nosaka likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.
(3) Starptautiskajos pasākumos, kuri notiek Latvijas teritorijā, viena no darba valodām ir valsts valoda un pasākuma rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā. Ministru kabineta noteiktajos gadījumos Valsts valodas centrs pasākuma rīkotāju no šādas prasības var atbrīvot.	29. 30. 31. 32.	Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Papildināt 11.panta trešo daļu pēc vārda “starptautiskajos” ar vārdu “ publiska jos”. Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā Aizvietot likuma 11.panta trešajā daļā vārdus “Starptautiskajos pasākumos, kuri notiek Latvijas teritorijā” ar vārdiem “Starptautiskajos publiskos pasākumos, kurus rīko Latvijas teritorijā valsts vai pašvaldību institūcijas”. Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Izteikt 11.panta trešo daļu šādā redakcijā: “Starptautiskajos pasākumos, kuri notiek Latvijas teritorijā un kuru rīkošanā piedalījušās šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas, viena no darba valodām ir valsts valoda, un pasākuma rīkotājs nodrošina tulkošanu valsts valodā. Ministru kabineta noteiktajos gadījumos Valsts valodas centrs pasākuma rīkotāju no šādas prasības var atbrīvot. Ja starptautisko pasākumu rīko Latvijas Republikas valsts iestādes darba vajadzībām tikai starptautiskai dalībnieku grupai, tad pasākums var noritēt svešvalodā bez tulkojuma valsts valodā.” Frakcija “Latvijas ceļš” Izteikt 11.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Starptautiskos pasākumos, kuru organizēšanā vai finansēšanā piedalās valsts un pašvaldības iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, viena no darba valodām ir valsts valoda un rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā. Ministru kabineta noteiktajos gadījumos Valsts valodas centrs rīkotāju no šādas prasības var atbrīvot.”	Neatbalstīt Neatbalstīt Neatbalstīt Neatbalstīt
	33.	Atbildīgā komisija, Juridiskais birojs Izteikt 11.pantu šādā redakcijā: “(1) Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, rīkotie pasākumi notiek valsts valodā. Ja pasākumā tiek lietota svešvaloda, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā. (2) Latvijas teritorijā notiekošajos pasākumos, kuros piedalās ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un kuru rīkošanā vienlaikus piedalījušās šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas, viena no darba valodām ir valsts valoda, un pasākuma rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā. Ministru kabineta noteiktajos gadījumos Valsts valodas centrs pasākuma rīkotāju no šādas prasības var atbrīvot. (3) Ievērojot šā likuma mērķi un šā likuma 2.pantā ietverto valodas lietošanas pamatprincipu, Ministru kabinets var noteikt gadījumus, kad, ņemot vērā likumīgas sabiedriskās intereses, arī citu Latvijas teritorijā notiekošu pasākumu rīkotājiem var uzlikt par pienākumu pasākumos nodrošināt tulkojumu valsts valodā. (4) Valodas lietošanu sapulcēs, gājienos un piketos nosaka likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.”	Atbalstīt	11.pants. (1) Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, rīkotie pasākumi notiek valsts valodā. Ja pasākumā tiek lietota svešvaloda, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā. (2) Latvijas teritorijā notiekošajos pasākumos, kuros piedalās ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un kuru rīkošanā vienlaikus piedalījušās šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas, viena no darba valodām ir valsts valoda, un pasākuma rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā. Ministru kabineta noteiktajos gadījumos Valsts valodas centrs pasākuma rīkotāju no šādas prasības var atbrīvot. (3) Ievērojot šā likuma mērķi un šā likuma 2.pantā ietverto valodas lietošanas pamatprincipu, Ministru kabinets var noteikt gadījumus, kad, ņemot vērā likumīgas sabiedriskās intereses, arī citu Latvijas teritorijā notiekošu pasākumu rīkotājiem var uzlikt par pienākumu pasākumos nodrošināt tulkojumu valsts valodā. (4) Valodas lietošanu sapulcēs, gājienos un piketos nosaka likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.
12.pants. Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībās lietojama tikai valsts valoda, izņemot gadījumus, kad citos likumos vai Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos, kā arī starptautiskajos līgumos par Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās vai mācībās paredzēts citādi.				12.pants. Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībās lietojama tikai valsts valoda, izņemot gadījumus, kad citos likumos vai Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos, kā arī starptautiskajos līgumos par Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās vai mācībās paredzēts citādi.
13.pants. Tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā. Tiesības lietot tiesā svešvalodu nosaka tiesu iekārtu un procesuālo kārtību regulējošie likumi.				13.pants. Tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā. Tiesības lietot tiesā svešvalodu nosaka tiesu iekārtu un procesuālo kārtību regulējošie likumi.
14.pants. Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Valsts valodas lietošanu izglītībā nosaka izglītību regulējošie likumi.				14.pants. Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Valsts valodas lietošanu izglītībā nosaka izglītību regulējošie likumi.
15.pants. Zinātnisko grādu iegūšanai nepieciešamie darbi iesniedzami valsts valodā vai svešvalodā ar pievienotu izvērsta kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā. Publiskā aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai svešvalodā — pēc vienošanās ar autoru un ar attiecīgās zinātnisko grādu piešķiršanas padomes akceptu.				15.pants. Zinātnisko grādu iegūšanai nepieciešamie darbi iesniedzami valsts valodā vai svešvalodā ar pievienotu izvērsta kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā. Publiskā aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai svešvalodā — pēc vienošanās ar autoru un ar attiecīgās zinātnisko grādu piešķiršanas padomes akceptu.
16.pants. Sabiedrības saziņas līdzekļu raidījumu valodu nosaka Radio un televīzijas likums.				16.pants. Sabiedrības saziņas līdzekļu raidījumu valodu nosaka Radio un televīzijas likums.
17.pants. (1) Publiski demonstrējamās kinofilmas, videofilmas un to fragmenti ieskaņojami vai dublējami valsts valodā vai arī līdztekus oriģinālajam skaņas pavadījumam nodrošināmi ar subtitriem valsts valodā, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas.	34.	Frakcija “Latvijas ceļš” Papildināt 17.panta pirmo daļu pēc vārdiem “valodas normas” ar tekstu “bet pirmsskolas vecuma bērniem paredzētās filmas ieskaņojamas vai dublējamas valsts valodā”.	Neatbalstīt	17.pants. (1) Publiski demonstrējamās kinofilmas, videofilmas un to fragmenti ieskaņojami vai dublējami valsts valodā vai arī līdztekus oriģinālajam skaņas pavadījumam nodrošināmi ar subtitriem valsts valodā, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas.
(2) Pirmsskolas vecuma bērniem paredzētās filmas ieskaņojamas vai dublējamas valsts valodā.	35. 36. 37. 38. 39.	Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Izslēgt 17.panta otro daļu, mainot attiecīgo daļu numerāciju. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izslēgt 17.panta otro daļu. Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā Izslēgt 17.panta otro daļu, mainot attiecīgo daļu numerāciju. Frakcija “Latvijas ceļš” Izslēgt 17.panta otro daļu, mainot attiecīgo daļu numerāciju. Juridiskais birojs Izslēgt 17.panta otro daļu un pašreizējo trešo daļu attiecīgi uzskatīt par panta otro daļu.	Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt
(3) Šajā pantā minētajos gadījumos papildus ir pieļaujami arī subtitri svešvalodā. Subtitriem valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tie nedrīkst būt mazāki vai šaurāki par subtitriem svešvalodā.				(2) Šajā pantā minētajos gadījumos papildus ir pieļaujami arī subtitri svešvalodā. Subtitriem valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tie nedrīkst būt mazāki vai šaurāki par subtitriem svešvalodā.
18.pants. (1) Latvijas Republikā vietu nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā.				18.pants. (1) Latvijas Republikā vietu nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā.
(2) Latvijas teritorijā dibināto iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā, izņemot citos likumos noteiktos gadījumus.	40.	Deputāts A.Kiršteins Aizvietot 18.panta otrajā daļā vārdus “valsts valodā” ar vārdiem “latīņalfabētiskajā transliterācijā“.	Saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu nav izskatāms	(2) Latvijas teritorijā dibināto iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā, izņemot citos likumos noteiktos gadījumus.
(3) Šā likuma 11.pantā minēto pasākumu nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā, izņemot citos likumos noteiktos gadījumus. (4) Lībiešu krasta teritorijā vietu nosaukumi, iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumi, kā arī šajā teritorijā notiekošo pasākumu nosaukumi tiek veidoti un lietoti arī lībiešu valodā. (5) Nosaukumu veidošanu un lietošanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi.				(3) Šā likuma 11.pantā minēto pasākumu nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā, izņemot citos likumos noteiktos gadījumus. (4) Lībiešu krasta teritorijā vietu nosaukumi, iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumi, kā arī šajā teritorijā notiekošo pasākumu nosaukumi tiek veidoti un lietoti arī lībiešu valodā. (5) Nosaukumu veidošanu un lietošanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
19.pants. (1) Personvārdus atveido saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām un raksta atbilstoši spēkā esošajām literārās valodas normām, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus. (2) Personas pasē vai dzimšanas apliecībā papildus personas vārdam un uzvārdam, kas atveidots atbilstoši spēkā esošajām latviešu valodas normām, norādāma šīs personas dzimtas uzvārda vēsturiskā forma vai citas valodas personvārda oriģinālforma latīņalfabētiskajā transliterācijā, ja persona vai nepilngadīgas personas vecāki to vēlas un var to apliecināt dokumentāri. (3) Vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju, kā arī citu valodu personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā reglamentē Ministru kabineta noteikumi.				19.pants. (1) Personvārdus atveido saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām un raksta atbilstoši spēkā esošajām literārās valodas normām, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus. (2) Personas pasē vai dzimšanas apliecībā papildus personas vārdam un uzvārdam, kas atveidots atbilstoši spēkā esošajām latviešu valodas normām, norādāma šīs personas dzimtas uzvārda vēsturiskā forma vai citas valodas personvārda oriģinālforma latīņalfabētiskajā transliterācijā, ja persona vai nepilngadīgas personas vecāki to vēlas un var to apliecināt dokumentāri. (3) Vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju, kā arī citu valodu personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
20.pants. Iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) zīmogu un spiedogu teksti, kā arī veidlapu teksti sarakstei Latvijas teritorijā veidojami valsts valodā. Veidlapās, kuras izmanto sarakstei ar ārvalstīm, paralēli zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstam valsts valodā pieļaujama arī svešvalodu lietošana.	41. 42. 43. 44. 45.	Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Izteikt 20.pantu sekojošā redakcijā: “Iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) zīmogu un spiedogu teksti, kā arī veidlapu teksti veidojami valsts valodā. Veidlapās paralēli zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstam valsts valodā pieļaujama arī svešvalodu lietošana.” Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā Izteikt 20.pantu sekojošā redakcijā: “Iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) zīmogu un spiedogu teksti, kā arī veidlapu teksti veidojami valsts valodā. Ja līdztekus valsts valodai lietota arī cita valoda, teksts valsts valodā formas un satura ziņā nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu citā valodā.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt 20.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “(1) Iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) zīmogu teksti veidojami valsts valodā. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto organizāciju veidlapu un spiedogu tekstos līdztekus valsts valodai var lietot arī svešvalodas, tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tā nedrīkst būt mazāka vai šaurāka par tekstu svešvalodā.” Frakcija “Latvijas ceļš” Izteikt 20.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “(1) Iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) zīmogu teksti veidojami valsts valodā. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto organizāciju spiedogos un veidlapās līdztekus valsts valodai var lietot arī svešvalodas, tekstam valsts valodā ierādama galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā.” Atbildīgā komisija, Juridiskais birojs Izteikt 20.pantu sekojošā redakcijā: “(1) Zīmogu un spiedogu teksti, izņemot šā panta trešajā daļā norādītos, veidojami valsts valodā, ja zīmogi un spiedogi tiek lietoti uz dokumentiem, kas saskaņā ar šā likuma vai citu normatīvo aktu prasībām noformējami valsts valodā. (2) Veidlapu teksti, izņemot šā panta trešajā daļā norādītos, veidojami valsts valodā, ja veidlapas tiek izmantotas tādu dokumentu noformēšanai, kas atbilstoši šā likuma vai citu normatīvo aktu prasībām noformējami valsts valodā. (3) Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, zīmogos un spiedogos, atveidotie teksti, kā arī veidlapu teksti veidojami tikai valsts valodā, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus. Šis noteikums attiecināms arī uz privātām iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, ja zīmogu, spiedogu vai veidlapu lietošana saistīta ar attiecīgo funkciju izpildi. (4) Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad šā panta trešajā daļā minētās institūcijas un personas var veidot un lietot zīmogus, spiedogus un veidlapas arī ar svešvalodā veidotiem tekstiem. (5) Ja līdztekus valsts valodai zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstos lietota arī svešvaloda, tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā.”	Neatbalstīt Neatbalstīt Neatbalstīt Neatbalstīt Atbalstīt	20.pants. (1) Zīmogu un spiedogu teksti, izņemot šā panta trešajā daļā norādītos, veidojami valsts valodā, ja zīmogi un spiedogi tiek lietoti uz dokumentiem, kas saskaņā ar šā likuma vai citu normatīvo aktu prasībām noformējami valsts valodā. (2) Veidlapu teksti, izņemot šā panta trešajā daļā norādītos, veidojami valsts valodā, ja veidlapas tiek izmantotas tādu dokumentu noformēšanai, kas atbilstoši šā likuma vai citu normatīvo aktu prasībām noformējami valsts valodā. (3) Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, zīmogos un spiedogos, atveidotie teksti, kā arī veidlapu teksti veidojami tikai valsts valodā, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus. Šis noteikums attiecināms arī uz privātām iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, ja zīmogu, spiedogu vai veidlapu lietošana saistīta ar attiecīgo funkciju izpildi. (4) Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad šā panta trešajā daļā minētās institūcijas un personas var veidot un lietot zīmogus, spiedogus un veidlapas arī ar svešvalodā veidotiem tekstiem. (5) Ja līdztekus valsts valodai zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstos lietota arī svešvaloda, tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā.
21.pants. (1) Ikvienam uzrakstam, izkārtnei, afišai, plakātam, paziņojumam vai citam ziņojumam, kas paredzēts sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, jābūt valsts valodā.	46. 47. 48.	Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā Izteikt 21.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā: “(1) Ikvienam uzrakstam, izkārtnei, afišai, plakātam, paziņojumam vai citam ziņojumam, kas paredzēts sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, jābūt valsts valodā. Ja līdztekus valsts valodai lietota arī cita valoda, tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas un satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu citā valodā. “ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt 21.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā: “ (1) Ikvienam uzrakstam, izkārtnei, afišai, plakātam, paziņojumam vai citam ziņojumam, kas paredzēts sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, jābūt valsts valodā. Ja līdztekus valsts valodai lietota arī svešvaloda, tekstam valsts valodā iedalāma galvenā vieta, un formas un satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā. “ Juridiskais birojs Izteikt 21.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā: “(1) Uzrakstos, izkārtnēs, afišās plakātos, paziņojumos vai citos ziņojumos ietvertā informācija, ja tā skar likumīgas sabiedriskās intereses intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību) un paredzēta sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, sniedzama valsts valodā.”	Neatbalstīt Neatbalstīt Neatbalstīt
(2) Latvijā ražoto preču etiķetēs un marķējumā ietvertajai informācijai, lietošanas instrukcijām, uzrakstiem uz saražotās produkcijas, tās iesaiņojuma vai konteinera jābūt valsts valodā. Ja līdztekus valsts valodai lietota arī svešvaloda, tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā. Šie noteikumi neattiecas uz eksportam paredzētajām precēm.	49. 50.	Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Papildināt 21.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: “(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, nacionālās kultūras biedrības, to apvienības un asociācijas, izglītības iestādes, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas un privātas izglītības iestādes līdztekus valsts valodai var lietot arī svešvalodas. Šādos gadījumos tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā.” Līdzšinējo otro daļu uzskatīt par piekto daļu. Frakcija “Latvijas ceļš” Papildināt 21.pantu ar jaunu otro un trešo daļu sekojošā redakcijā: “(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, nacionālo minoritāšu skolas un nacionālās kultūras biedrības līdztekus valsts valodai var arī lietot svešvalodas, tekstam valsts valodā ierādama galvenā vieta un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā. (3) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos izņemot uzrakstus un izkārtnes, privātajām iestādēm un institūcijām īslaicīgai izvietošanai atļauts līdztekus valsts valodai lietot arī svešvalodas, tekstam valsts valodā ierādama galvenā vieta un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā. Uzrakstos un izkārtnēs, kuras domātas tūristu informācijai, līdztekus valsts valodai var lietot arī svešvalodas, tekstam valsts valodā ierādama galvenā vieta un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā.” 21.panta līdzšinējo 2., 3., un 4.daļu uzskatīt par 4., 5. un 6.daļu.	Neatbalstīt Neatbalstīt
(3) Ikvienai importētai precei, kuras marķējumā, lietošanas instrukcijā, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertā informācija ir svešvalodā, pievienojams šīs informācijas tulkojums valsts valodā.	51.	Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Papildināt 21.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos izņemot uzrakstus un izkārtnes, privātās iestādes, organizācijas un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos īslaicīgai izvietošanai līdztekus valsts valodai var lietot arī svešvalodas. Šādos gadījumos tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā.” Līdzšinējo 21.panta trešo daļu uzskatīt par sesto daļu	Neatbalstīt