Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts 3.lasījumam

Nacionālās drošības likums

(Reģistra nr. 59)

 

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.

nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas ieteiktā redakcija 3. lasījumam ar redakcionāliem labojumiem

1

2

3

4

5

Nacionālās drošības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

 

 

Nacionālās drošības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Nacionālā drošība

(1) Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kas garantē valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu un teritoriālo integritāti, sabiedrības brīvas attīstības perspektīvu, labklājību un stabilitāti.

1.

 

 

 

 

2.

LR Saeimas deputāts Dz.Kudums

Izteikt 1. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

,,(1) Nacionālā drošība ir Latvijas Republikas suverinitāte, teritoriālā integritāte, konstitucionālā iekārta, valsts un sabiedrības demokrātiska attīstība, cilvēku pamattiesību aizsardzība un valsts ekoloģiskā drošība”.

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Aizstāt 1.panta pirmajā daļā vārdus ,,kas garantē” ar vārdiem ,,kurā ir garantēta”, redakcionāli precizējot pārējo palīgteikuma daļu.

 

Noraidīts

 

 

 

 

Pieņemts

1.pants. Nacionālā drošība

(1) Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte.

(2) Nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums.

 

 

 

(2) Nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums.

2.pants. Likuma mērķis

Likums nosaka vienotus Latvijas valsts nacionālās drošības sistēmu veidojošo institūciju tiesiskos un organizatoriskos pamatus, to darbības saskaņošanas, nodrošināšanas un kontroles principus un kārtību.

3.

 

 

 

 

 

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Izteikt 2. panta tekstu šādā redakcijā:

,,Likums nosaka nacionālās drošības sistēmu un tās uzdevumus, nacionālās drošības sistēmas subjektu kompetenci, to darbības saskaņošanas, nodrošināšanas un kontroles principus un kārtību”.

Pieņemts

2.pants. Likuma mērķis

Likums nosaka nacionālās drošības sistēmu un tās uzdevumus, nacionālās drošības sistēmas subjektu kompetenci, to darbības saskaņošanas, nodrošināšanas un kontroles principus un kārtību.

3.pants. Nacionālās drošības sistēma un tās mērķi

(1) Nacionālās drošības sistēmu veido valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un Latvijas pilsoņi, kam likums deleģē pienākumus un tiesības nacionālās drošības jomā noteiktas kompetences ietvaros.

4.

 

5.

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Aizstāt 3. panta nosaukumā un otrajā daļā vārdu ,,mērķi” ar vārdu ,,uzdevumi”.

LR Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 3. panta nosaukumā un otrajā daļā vārdu ,,mērķi” ar vārdu ,,uzdevumi”.

Pieņemts

 

Pieņemts

3.pants. Nacionālās drošības sistēma un tās uzdevumi

(1) Nacionālās drošības sistēmu veido valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un Latvijas pilsoņi, kam likums deleģē pienākumus un tiesības nacionālās drošības jomā noteiktas kompetences ietvaros.

(2) Nacionālās drošības sistēmas mērķi ir šādi:

1) valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu savlaicīga prognozēšana un novēršana, valsts aizsardzība, sabiedrības drošības un tās demokrātiskas attīstības garantēšana;

 

 

 

(2) Nacionālās drošības sistēmas uzdevumi ir šādi:

1) savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisku attīstību;

2) vienotas, sistēmiskas valsts varas un pārvaldes institūciju nacionālās drošības politikas izstrāde un tās noteikto tiesisko, ekonomisko, sociālo, militāro, drošības un citu pasākumu saskaņota un mērķtiecīga izpilde visos valsts pārvaldes līmeņos;

     

2) izstrādāt vienotu, sistēmisku valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju nacionālās drošības politiku un saskaņoti un mērķtiecīgi visos valsts pārvaldes līmeņos izpildīt tās noteiktos tiesiskos, ekonomiskos, sociālos, militāros, drošības un citus pasākumus;

3) efektīvas vadības nodrošināšana valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšanai.

     

3) nodrošināt efektīvu vadību valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšanai.

II nodaļa

Nacionālās drošības sistēmas subjektu kompetence

 

 

 

II nodaļa

Nacionālās drošības sistēmas subjektu kompetence

4.pants. Nacionālās drošības sistēmas subjektu kompetences sadalījuma principi

 

 

 

 

 

4.pants. Nacionālās drošības sistēmas subjektu kompetences sadalījuma principi

Nacionālās drošības sistēmu veidojošo valsts varu un pārvaldi realizējošās institūciju kompetences sadalījuma pamatā ir Satversmē noteiktā Latvijas valsts iekārta, parlamentārās demokrātijas un valsts varas dalīšanas princips, kā arī principi, saskaņā ar kuriem tiek veikta civilā kontrole pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un valsts drošības iestādēm.

6.

 

 

 

 

 

 

7.

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Izteikt 4. panta tekstu šādā redakcijā:

,,Nacionālās drošības subjektu kompetences sadalījuma pamatā ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktā valsts iekārta, parlamentārās demokrātijas un valsts varas dalīšanas princips, kā arī principi, saskaņā ar kuriem tiek veikta parlamentārā un civilā kontrole pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iekšlietu iestādēm un valsts drošības iestādēm”.

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Izteikt 4. panta tekstu šādā redakcijā:

,,Nacionālās drošības subjektu kompetences sadalījuma pamatā ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktā valsts iekārta, parlamentārās demokrātijas un valsts varas dalīšanas princips, kā arī principi, saskaņā ar kuriem tiek veikta parlamentārā un civilā kontrole pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas un valsts drošības iestādēm”.

Pieņemts

daļēji, sk. pr. Nr.7

 

 

 

 

Pieņemts

Nacionālās drošības subjektu kompetences sadalījuma pamatā ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktā valsts iekārta, parlamentārā demokrātija un valsts varas dalīšanas princips, kā arī principi, saskaņā ar kuriem tiek veikta parlamentārā un civilā kontrole pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas un valsts drošības iestādēm.

5.pants. Latvijas pilsoņu tiesības

--------------------------------------------------

Tikai Latvijas pilsoņi ir tiesīgi:

1) piedalīties nacionālās drošības un valsts aizsardzības plānu izstrādē;

2) pildīt militāro dienestu;

3) ieņemt amatus valsts drošības iestādēs.

8.

9.

 

 

 

 

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Izteikt 5. panta pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā:

,,Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu.”

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Papildināt 5. panta nosaukumu pēc vārda ,,pilsoņu” ar vārdu ,,pienākums”, bet pantu - ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

,,(1) Katra pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu.”

 

 

Pieņemts

Pieņemts daļēji, sk. pr. Nr. 8

 

5.pants. Latvijas pilsoņu pienākums un tiesības

Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu.

Tikai Latvijas pilsoņi ir tiesīgi:

1) piedalīties nacionālās drošības un valsts aizsardzības plānu izstrādē;

2) pildīt militāro dienestu;

3) ieņemt amatus valsts drošības iestādēs.

6.pants. Saeimas kompetence

Saeima:

1) pieņem likumus nacionālās drošības jomā;

2) apstiprina Nacionālās drošības koncepciju un Valsts aizsardzības koncepciju;

3) veic civilo kontroli pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iekšlietu un valsts drošības iestādēm;

 

4) nosaka Nacionālo bruņoto spēku, iekšlietu un valsts drošības iestāžu pamatstruktūru un apjomu, kā arī personāla komplektēšanas principus;

 

 

 

 

 

.................................................................

 

5) nosaka nacionālās drošības un valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamos budžeta līdzekļus un kontrolē šo līdzekļu izlietojumu;

6) lemj par Nacionālo bruņoto spēku vienību izmantošanu ārpus valsts teritorijas likumā noteiktajā kārtībā;

 

 

7) apstiprina amatā Nacionālo bruņoto spēku komandieri un Satversmes aizsardzības biroja direktoru;

8) lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu;

9) izvērtē izsludinātās mobilizācijas, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa pamatotību;

 

10) izvērtē ikgadējo nacionālās drošības un valsts aizsardzības stāvokli.

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

11.

 

 

 

12.

 

 

13.

 

 

 

14.

 

 

15.

 

 

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

 

 

 

 

17.

 

 

 

 

 

 

 

 

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Aizstāt 6. panta 3. punktā vārdu ,,civilo,, ar vārdu ,,parlamentāro,,.

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Aizstāt 6. panta 3. punktā vārdu “iekšlietu” ar vārdiem “Iekšlietu ministrijas sistēmas”.

 

LR Saeimas deputāts J. Dalbiņš

Likumprojekta 6. panta 4. punktā izslēgt vārdus ,,pamatstruktūru un

apjomu, kā arī;”

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekta 6. panta 4. punktu šādā redakcijā:

,,4) nosaka Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu pamatstruktūru un apjomu, kā arī personāla komplektēšanas principus.”

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Papildināt 6. pantu ar jaunu 5. punktu, attiecīgi pārnumurējot esošos:

,,5) nosaka valsts drošības iestāžu personāla komplektēšanas principus.”

LR Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 6. panta 5. punktā vārdus ,,un valsts aizsardzības”.

 

 

 

 

 

 

LR Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 6. panta 7. punktu šādā redakcijā:

,,7) ieceļ amatā un atbrīvo no amata likumā noteiktās aizsardzības institūciju un valsts drošības iestāžu amatpersonas.”

 

 

 

 

LR Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 6. panta 10. punktu šādā redakcijā:

,,10) katru gadu izskata Ministru prezidenta ziņojumu par nacionālo drošību.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemts

 

 

 

 

Daļēji pieņemts, sk. pr. nr.13

Pieņemts

 

 

 

Pieņemts

 

Pieņemts

 

 

 

 

 

Pieņemts

 

 

 

Pieņemts

6.pants. Saeimas kompetence

Saeima:

1) pieņem likumus nacionālās drošības jomā;

2) apstiprina Nacionālās drošības koncepciju un Valsts aizsardzības koncepciju;

3) veic parlamentāro kontroli pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas un valsts drošības iestādēm;

4) nosaka Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu pamatstruktūru un apjomu, kā arī personāla komplektēšanas principus;

5) nosaka valsts drošības iestāžu personāla komplektēšanas principus;

6) nosaka nacionālās drošības vajadzībām nepieciešamos budžeta līdzekļus un kontrolē šo līdzekļu izlietojumu;

7) lemj par Nacionālo bruņoto spēku vienību izmantošanu ārpus valsts teritorijas likumā noteiktajā kārtībā;

8) ieceļ amatā un atbrīvo no amata likumā noteiktās aizsardzības institūciju un valsts drošības iestāžu amatpersonas;

9) lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu;

10) izvērtē izsludinātās ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas pamatotību;

11) izskata Ministru prezidenta gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

...................................................................

 

 

 

 

18.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 7. pantu šādā redakcijā mainot turpmāko pantu numerāciju:

,,7. pants. Saeimas Nacionālās drošības komisijas kompetence

(1) Nacionālās drošības komisijas sastāvā ir viens deputāts no katras Saeimā esošās frakcijas. Šajā komisijā ievēl tikai tos deputātus, kuri ir saņēmuši pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

(2) Nacionālās drošības komisija:

1) nosaka valsts drošības iestāžu pamatstruktūru un apjomu;

2) izvērtē un akceptē valsts drošības iestāžu budžetu projektus;

3) veic valsts drošības iestāžu darbības un budžeta līdzekļu izlietošanas parlamentāro kontroli;

4) noklausās valsts drošības iestāžu ziņojumus un pārskatus, izskata šo iestāžu darbības pārbaudes rezultātus;

5) izvērtē un akceptē Satversmes aizsardzības biroja iesniegtos priekšlikumus par tā struktūru, amatiem un darba samaksu;

6) apstiprina Satversmes aizsardzības biroja nolikumu;

7) izskata priekšlikumus par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata.”

Pieņemts

7.pants. Saeimas Nacionālās drošības komisijas kompetence

(1) Saeimas Nacionālās drošības komisijas sastāvā ir viens deputāts no katras Saeimas frakcijas. Šajā komisijā ievēlē tikai tos deputātus, kuri ir saņēmuši pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

(2) Saeimas Nacionālās drošības komisija:

1) nosaka valsts drošības iestāžu pamatstruktūru un apjomu;

2) izvērtē un akceptē valsts drošības iestāžu budžetu projektus;

3) veic valsts drošības iestāžu darbības un budžeta līdzekļu izlietošanas parlamentāro kontroli;

4) noklausās valsts drošības iestāžu ziņojumus un pārskatus, izskata šo iestāžu darbības pārbaudes rezultātus;

5) izvērtē un akceptē Satversmes aizsardzības biroja iesniegtos priekšlikumus par tā struktūru, amatiem un darba samaksu;

6) apstiprina Satversmes aizsardzības biroja nolikumu;

7) izskata priekšlikumus par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata.

7.pants. Valsts prezidenta kompetence

(1) Valsts prezidents:

1) veic Nacionālo bruņoto spēku vadoņa pienākumus;

-----------------------------------------------------

 

 

 

 

 

2) ieceļ Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku kara laikam;

 

3) izveido Valsts prezidenta militāro padomi;

 

 

 

 

 

 

 

 

4) ierosina Saeimai izlemšanai jautājumu par kara pasludināšanu un uzsākšanu.

(2) Valsts prezidentam ir tiesības pēc sava pieprasījuma saņemt valsts drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju, ievērojot likumā paredzētos informācijas izmantošanas noteikumus.

19.

 

 

20.

 

 

 

21.

 

22.

 

 

 

 

23.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24.

 

 

LR Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 7. panta pirmo punktu pēc vārda ,,spēku” ar vārdu ,,augstākā”.

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Papildināt 7. panta pirmo daļu ar jaunu 2. punktu šādā redakcijā:

,,2) vada Nacionālās drošības padomi”, vienlaicīgi pārnumurējot pārējos punktus. kā arī izslēdzot 17. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus ,,Nacionālās drošības padomes vadītājs”.

LR Saeimas deputāts Dz.Kudums

Papildināt 7. panta pirmo daļu ar jaunu 3. punktu šādā redakcijā:

,,3) vada Nacionālās drošības padomi”.

LR Saeimas deputāts J. Dalbiņš

Izteikt likumprojekta 7. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

,,iesaka apstiprināšanai Saeimā Nacionālo bruņoto spēku komandieri;”

 

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Papildināt 7. panta pirmo daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“6) izdod vajadzības gadījumā pavēles un rīkojumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kurus līdzparaksta aizsardzības ministrs.”

 

 

 

 

 

 

LR Saeimas deputāts J. Dalbiņš

Likumprojekta 7. panta otrajā daļā aizstāt vārdu ,,drošības” ar vārdiem ,,institūciju un”.

 

Pieņemts

 

 

Pieņemts

 

 

 

Pieņemts, sk.pr.nr.20

Pieņemts, sk.pr nr. 20

 

 

Noraidīts

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemts

 

8.pants. Valsts prezidenta kompetence

(1) Valsts prezidents:

1) veic Nacionālo bruņoto spēku augstākā vadoņa pienākumus;

2) vada Nacionālās drošības padomi;

3) ieceļ Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku kara laikam;

4) izveido Valsts prezidenta militāro padomi;

5) iesaka apstiprināšanai Saeimā Nacionālo bruņoto spēku komandieri;

6) ierosina Saeimai izlemšanai jautājumu par kara pasludināšanu un uzsākšanu.

(2)Valsts prezidentam ir tiesības pēc sava pieprasījuma saņemt valsts institūciju un iestāžu rīcībā esošo informāciju, ievērojot likumā paredzētos informācijas izmantošanas noteikumus.

8.pants. Ministru prezidenta kompetence

Ministru prezidents:

 

 

 

 

 

 

 

9.pants. Ministru prezidenta kompetence

Ministru prezidents:

1) vada valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumus;

2) sniedz Saeimai gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību;

3) saskaņo ministru darbību nacionālās drošības jomā;

4) nodrošina nacionālās drošības, valsts aizsardzības un tautsaimniecības mobilizācijas koncepciju un plānu izstrādi un izpildi.

 

 

1) vada valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšanas pasākumus;

25.

 

LR Saeimas deputāts J. Dalbiņš

Likumprojekta 8. panta 1. punktā aiz vārda ,,situāciju” iekļaut vārdus ,,novēršanas un”.

Pieņemts

 

2) sniedz ikgadējo ziņojumu Saeimai par nacionālās drošības stāvokli.

 

 

 

.........................................................................................................................................

 

 

 

 

.....................................................................

26.

 

27.

 

 

 

 

28.

LR Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 8. panta 2. punktā vārdus ,,nacionālās drošības stāvokli” ar vārdiem ,,nacionālo drošību”.

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Papildināt 8. pantu ar jauniem punktiem šādā redakcijā:

,,3) saskaņo ministru darbību nacionālās drošības jomā;

4) sekmē nacionālās drošības, valsts aizsardzības un tautsaimniecības mobilizācijas koncepciju un plānu izstrādi un izpildi.”

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Papildināt 8. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

,, nodrošina nacionālās drošības, valsts aizsardzības un tautsaimniecības mobilizācijas koncepciju un plānu izstrādi un izpildi.”

 

Pieņemts

 

Pieņemts daļ. sk. pr. nr. 28

 

 

Pieņemts

 

9.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) finansiāli nodrošina Nacionālos bruņotos spēkus, iekšlietu un valsts drošības iestādes, citas valsts pārvaldes institūcijas un civilās iestādes, lai izpildītu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītās koncepcijas un plānus;

29.

 

 

30.

LR Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 9. panta 1.punktu šādā redakcijā:

,,1) nodrošina valsts institūcijas ar nepieciešamo finansējumu tām noteikto uzdevumu izpildei nacionālās drošības jomā”.

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Izslēgt 9. panta 1. punktā vārdu ,,civilās,,.

 

Pieņemts

 

 

Noraidīts

10.pants. Ministru kabineta kompetence

(1) Ministru kabinets:

1) nodrošina valsts institūcijas ar nepieciešamo finansējumu tām noteikto uzdevumu izpildei nacionālās drošības jomā;

2) ieceļ amatā Nacionālo bruņoto spēku veidu komandierus un citas likumā noteiktās aizsardzības institūciju, iekšlietu un valsts drošības iestāžu augstākās amatpersonas;

31.

 

 

32.

LR Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 9. panta 2. punktā vārdus ,,nacionālo bruņoto spēku veidu komandierus un citas”, kā arī papildināt šo punktu, pēc vārda ,,amatā” ar vārdiem ,,un atbrīvo no amata”.

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Izslēgt 9. panta 2. punktā vārdu “iekšlietu”, aizstāt to ar vārdiem “Iekšlietu ministrijas sistēmas”, izslēgt vārdu “augstākās”.

Pieņemts

 

 

Pieņemts

2) ieceļ amatā un atbrīvo no amata likumā noteiktās aizsardzības institūciju, Iekšlietu ministrijas sistēmas un valsts drošības iestāžu amatpersonas;

3) nosaka nacionālajai drošībai nozīmīgu valsts objektu kopumu un realizē drošības pasākumus;

33.

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Aizstāt 10. panta pirmās daļas 3. punktā vārdu “nosaka” ar vārdu “apstiprina” un vārdu “nozīmīgu” ar vārdu “svarīgu”.

Pieņemts

3) apstiprina nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu kopumu un realizē drošības pasākumus;

4) izsludina ārkārtēju situāciju, izņēmuma stāvokli un mobilizāciju.

 

 

 

-------------------------------------------------------

 

 

 

------------------------------------------------------

34.

 

 

35.

 

 

 

36.

 

 

LR Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 9. panta 4. punktu pirms vārda ,,izsludina” ar vārdiem ,,likumā noteiktajos gadījumos”.

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Papildināt 9. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

,,5) lemj par Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajās glābšanas un humānajās operācijās, kā arī militārajās mācībās (manevros) ārpus Latvijas teritorijas.”

LR Iekšlietu ministrs M. Segliņš

Papildināt 9. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

,,(2) Ministru kabinetam ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt valsts drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju, ievērojot likumā paredzētos informācijas izmantošanas noteikumus;

2) uzdot atsevišķu uzdevumu izpildi valsts drošības iestādēm to kompetences ietvaros.”

 

Pieņemts

 

 

Pieņemts

 

 

 

Pieņemts

4) likumā noteiktajos gadījumos izsludina ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli un mobilizāciju;

5) lemj par Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajās glābšanas un humānajās operācijās, kā arī militārajās mācībās (manevros) ārpus Latvijas teritorijas.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt valsts drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju, ievērojot likumā paredzētos informācijas izmantošanas noteikumus;

2) uzdot atsevišķu uzdevumu izpildi valsts drošības iestādēm to kompetences ietvaros.

10.pants. Aizsardzības ministrijas kompetence

Aizsardzības ministrija:

1) izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku;

37.

LR Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 10. panta tekstu šādā redakcijā:

,,(1)Aizsardzības ministrija:

1) izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku;

2) plāno valsts aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus un iesniedz Ministru kabinetam ar to saistītos priekšlikumus;

3) nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldi un militāro izglītību.

(2) Aizsardzības ministrs veic civilo kontroli pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajām institūcijām.”

Pieņemts

11.pants. Aizsardzības ministrijas kompetence

(1) Aizsardzības ministrija:

1) izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku;

2) veic civilo kontroli pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām tās pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajām institūcijām;

38.

 

 

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Papildināt 10. panta 2. punktu pirms vārda ,,veic,, ar vārdu ,,ministrs,,, kā arī aizstāt vārdu ,,tās,, ar vārdu ,,ministrijas,,.

 

 

Pieņemts

daļ.sk.pr.nr37

2) plāno valsts aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus un iesniedz Ministru kabinetam ar to saistītos priekšlikumus;

3) plāno valsts aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus un iesniedz Ministru kabinetam ar to saistītus priekšlikumus;

     

3) nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldi un militāro izglītību.

4) nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldi un militāro izglītību;

     

(2) Aizsardzības ministrs veic civilo kontroli pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajām institūcijām.

5) iesaka apstiprināšanai Saeimā Nacionālo bruņoto spēku komandieri.

39.

 

40.

41.

LR Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 10. panta 5. punktu, jo tas ir pretrunā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma normām.

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Izslēgt 10. panta 5.punktu.

LR Saeimas deputāts J. Dalbiņš

Likumprojekta 10. panta 5. punktu izteikt sekojošā redakcijā:

,,iesaka apstiprināšanai Ministru kabinetā NBS spēku veidu komandierus”

Pieņemts

 

Pieņemts

Noraidīts

 

...............................................

11.pants. Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka kompetence

Ja valstij pieteikts karš vai izdarīts militārs iebrukums tās teritorijā, tiek apstiprināts Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks, kurš:

 

 

 

 

 

 

 

1) veic Nacionālo bruņoto spēku, iekšlietu un valsts drošības iestāžu virsvadību;

2) mobilizē Nacionālo bruņoto spēku rezerves un tautsaimniecību valsts aizsardzības vajadzībām;

3) izdod personu tiesības un brīvību ierobežojošus rīkojumus.

42.

 

 

43.

 

 

 

 

44.

45.

LR Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 11. panta pirmo rindkopu šādā redakcijā:

,,Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks”:

LR Saeimas deputāts Dz.Kudums

Aizstāt 11. pantā vārdus ,,Ja valstij pieteikts karš vai izdarīts militārs iebrukums tās teritorijā, tiek apstiprināts Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks, kurš: “ ar vārdiem ,, Ja valstij pieteikts karš vai izdarīts militārs iebrukums tās teritorijā ieceļ Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku, kurš:”

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Aizstāt 11. pantā vārdu ,,apstiprināts,, ar vārdu ,,iecelts,,.

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Izteikt 11. panta 1. punktu šādā redakcijā:

,,1) vada valsts militāro aizsardzību”.

 

Pieņemts

 

 

Noraidīts

 

 

 

 

Noraidīts

Pieņemts

12.pants. Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka kompetence

Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks:

 

 

 

 

 

 

 

 

1) vada valsts militāro aizsardzību;

2) mobilizē Nacionālo bruņoto spēku rezerves un tautsaimniecību valsts aizsardzības vajadzībām;

3) izdod personu tiesības un brīvību ierobežojošus rīkojumus.

12.pants. Iekšlietu ministrijas kompetence

Iekšlietu ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas:

1) izstrādā un īsteno valsts iekšlietu politiku;

     

13.pants. Iekšlietu ministrijas kompetence

Iekšlietu ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas:

1) izstrādā un īsteno valsts iekšlietu politiku;

2) sargā sabiedrisko kārtību un drošību;

     

2) sargā sabiedrisko kārtību un drošību;

3) aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses;

   

3) aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses;

4) reģistrē fiziskās personas, kā arī nodrošina un kontrolē personu likumīgu uzturēšanos valstī;

     

4) reģistrē fiziskās personas, kā arī nodrošina un kontrolē personu likumīgu uzturēšanos valstī;

5) īsteno ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības pasākumus;

     

5) īsteno ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības pasākumus;

6) kontrolē Latvijas valsts sauszemes robežu;

46.

 

47.

LR Saeimas deputāts J. Dalbiņš

Likumprojekta 12. panta 6. punktā aizstāt vārdu ,,kontrolē” ar vārdu ,,sargā”.

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekta 12. panta 6. punktu izteikt sekojošā redakcijā:

“6) likumā noteiktās kompetences apjomā apsargā un kontrolē Latvijas valsts robežu;”.

Iestrādāts pr. nr. 47

Pieņemts

6) likumā noteiktās kompetences apjomā apsargā un kontrolē Latvijas valsts robežu;

7) koordinē valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrisko organizāciju darbību sabiedriskās kārtības uzturēšanas jautājumos;

 

 

7) koordinē valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrisko organizāciju darbību sabiedriskās kārtības uzturēšanas jautājumos;

8) prognozē un novērš valsts un sabiedrības drošības, tautsaimniecības apdraudējumus.

 

 

 

 

 

8) prognozē un novērš valsts un sabiedrības drošības ,kā arī tautsaimniecības apdraudējumus.

13.pants. Ārlietu ministrijas kompetence

Ārlietu ministrija:

1) īsteno Latvijas valsts ārējās drošības politiku;

     

14.pants. Ārlietu ministrijas kompetence

Ārlietu ministrija:

1) īsteno valsts ārējās drošības politiku;

2) koordinē Latvijai saistošu starptautisko līgumu slēgšanu nacionālās drošības jomā;

     

2) koordinē Latvijai saistošu starptautisko līgumu slēgšanu nacionālās drošības jomā;

3) analizē ārvalstu ārējo un iekšējo politiku.

     

3) analizē ārvalstu ārējo un iekšējo politiku.

 

48.

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 15. pantu šādā redakcijā:

,, 15. pants. Valsts drošības iestādes

(1) Valsts drošības iestādes ir valsts institūcijas, kuras nacionālās drošības sistēmai noteikto uzdevumu īstenošanā veic izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības un operatīvās darbības pasākumus.

(2) Valsts drošības iestāžu kopumu veido:

1) Satversmes aizsardzības birojs;

2) Nacionālo bruņoto spēku Militārās pretizlūkošanas dienests:

3) Drošības policija.

(3) Valsts drošības iestāžu kompetenci nosaka speciāli likumi.”

Pieņemts

15.pants. Valsts drošības iestādes

(1) Valsts drošības iestādes ir valsts institūcijas, kuras nacionālās drošības sistēmai noteikto uzdevumu īstenošanā veic izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības un operatīvās darbības pasākumus.

(2) Valsts drošības iestāžu kopumu veido:

1) Satversmes aizsardzības birojs;

2) Nacionālo bruņoto spēku Militārās pretizlūkošanas dienests;

3) Drošības policija.

(3) Valsts drošības iestāžu kompetenci nosaka speciāli likumi.

14.pants. Citu ministriju un valsts iestāžu kompetence

Citas ministrijas un valsts iestādes nacionālās drošības jomā pilda likumā un Ministru kabineta noteiktajā apjomā tām noteiktos pienākumus, lai garantētu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistīto koncepciju un plānu, kā arī operatīvo drošības pasākumu un valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšanas pasākumu izpildi.

 

49.

 

LR Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 14. pantā vārdus ,,noteiktajā apjomā tām noteiktos” ar vārdiem ,,noteikumos paredzētos”.

 

 

Pieņemts

16.pants. Citu ministriju un valsts iestāžu kompetence

Citas ministrijas un valsts iestādes nacionālās drošības jomā pilda likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētos pienākumus, lai garantētu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistīto koncepciju un plānu, kā arī operatīvo drošības pasākumu un valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšanas pasākumu izpildi.

15.pants. Pašvaldību kompetence

Pašvaldības:

1) nodrošina sabiedrisko kārtību attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;

2) veic valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpilde likumā noteiktajā kārtībā nodota attiecīgajai pašvaldībai;

3) izpilda ārkārtējo situāciju pārvarēšanas plānos noteiktos pasākumus.

 

------------------------------------------------------

 

 

 

 

 

 

 

50.

 

 

51.

 

 

 

 

 

 

 

LR Saeimas deputāts J. Dalbiņš

Likumprojekta 15. pantu papildināt ar 4. punktu sekojošā redakcijā:

,,4) sniedz palīdzību valsts drošības iestādēm nacionālās drošības un valsts aizsardzības pasākumu veikšanā.”

LR Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 15. pantu ar 4. punktu šādā redakcijā:

,,4) sniedz palīdzību valsts drošības iestādēm un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nacionālās drošības pasākumu veikšanā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemts daļēji

 

Pieņemts

17.pants. Pašvaldību kompetence

Pašvaldības:

1) nodrošina sabiedrisko kārtību attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;

2) veic valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpilde likumā noteiktajā kārtībā nodota attiecīgajai pašvaldībai;

3) izpilda ārkārtējo situāciju pārvarēšanas plānos noteiktos pasākumus;

4) sniedz palīdzību valsts drošības iestādēm un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nacionālās drošības pasākumu veikšanā.

16.pants. Sabiedrisko organizāciju kompetence

(1) Nacionālās drošības pasākumos likumā un likumpamatotajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā var iesaistīt brīvprātīgo sabiedriskās organizācijas vai to apvienības.

 

(2) Aizliegts izveidot, apmācīt un apbruņot militāras brīvprātīgo sabiedriskās organizācijas vai to apvienības, ja tās netiek iekļautas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā.

52.

 

 

 

53.

 

54.

LR Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 16. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

,,(1) Nacionālās drošības nodrošināšanas pasākumos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un apjomā var iesaistīt sabiedriskās organizācijas un to apvienības.”

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Aizstāt 16. panta pirmajā daļā vārdu ,,likumpamatotajos,, ar vārdiem ,,un citos normatīvos,,.

LR Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 16. panta otrajā daļā vārdus ,,ja tās netiek iekļautas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā.”

 

Pieņemts

 

 

Pieņemts daļēji

Pieņemts

18.pants. Sabiedrisko organizāciju kompetence

(1) Nacionālās drošības pasākumos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā var iesaistīt sabiedriskās organizācijas un to apvienības.

(2) Aizliegts izveidot, apmācīt un apbruņot militāras brīvprātīgo sabiedriskās organizācijas vai to apvienības.

III.nodaļa

Nacionālās drošības padome

 

 

 

III nodaļa

Nacionālās drošības padome

17.pants. Nacionālās drošības padomes sastāvs

(1)Nacionālās drošības padomes locekļi ir:

1) Valsts prezidents - Nacionālās drošības padomes vadītājs;

 

2)Saeimas priekšsēdētājs;

3)Ministru prezidents;

4)aizsardzības ministrs;

5) ārlietu ministrs;

6) iekšlietu ministrs;

7) Satversmes aizsardzības biroja direktors;

8) Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs;

9) Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

(2) Ģenerālprokuroram ir tiesības piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdēs.

(3) Nacionālās drošības padomes un tās sekretariāta darbību nodrošina Valsts prezidenta kanceleja.

 

< P ALIGN="CENTER"> 

55.

 

 

56.

 

 

 

 

 

 

 

 

LR Saeimas deputāts Dz.Kudums

Izslēgt 17. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus ,,Nacionālās drošības padomes vadītājs”.

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Izslēgt 17. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus ,,Nacionālās drošības padomes vadītājs”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemts

 

Pieņemts

 

 

 

 

 

19.pants. Nacionālās drošības padomes sastāvs

(1) Nacionālās drošības padomes locekļi ir:

1) Valsts prezidents;

2) Saeimas priekšsēdētājs;

3) Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs;

4) Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs;

5) Ministru prezidents;

6) aizsardzības ministrs;

7) ārlietu ministrs;

8) iekšlietu ministrs;

9) Satversmes aizsardzības biroja direktors.

(2) Ģenerālprokuroram ir tiesības piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdēs.

(3) Nacionālās drošības padomes un tās sekretariāta darbību nodrošina Valsts prezidenta kanceleja.

18.pants. Nacionālās drošības padomes kompetence

(1) Nacionālās drošības padome:

1) saskaņo augstāko valsts varas institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā un izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas;

 

 

 

2) izskata likumā noteiktos ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos plānus un koncepcijas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Nacionālās drošības padomes lēmums ir rekomendējošs un nenoņem atbildīgajām amatpersonām atbildību par to pieņemtajiem lēmumiem.

 

 

57.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

58.

 

 

59.

 

 

60.

 

 

 

LR Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 18. panta 1. punktā vārdu ,,varas”, bet 2. punktā vārdus ,,un valsts aizsardzību”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Papildināt likumprojekta 18. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

,, (2) iesniedz priekšlikumus Saeimai par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata.”

LR Saeimas deputāts J. Dalbiņš

Papildināt likumprojekta 18. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

,, (3) iesniedz priekšlikumus Saeimai par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata.”

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekta 18. panta līdzšinējo otro daļu izteikt kā trešo šādā redakcijā:

,,(3) Nacionālās drošības padomes lēmums ir rekomendējošs, izņemot šī panta otrajā daļā noteiktos gadījumus, un nenoņem atbildīgajām amatpersonām atbildību par to pieņemtajiem lēmumiem.”

 

 

Pieņemts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemts

 

 

Pieņemts, sk.pr.nr.58

 

Pieņemts

20.pants. Nacionālās drošības padomes kompetence

(1) Nacionālās drošības padome:

1) saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā un izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas;

2)izskata likumā noteiktos ar nacionālo drošību saistītos plānus un koncepcijas.

(2) Nacionālā drošības padome iesniedz priekšlikumus Saeimai par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata.

(3) Nacionālās drošības padomes lēmums, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu, ir rekomendējošs un neatbrīvo atbildīgās amatpersonas no atbildības par to pieņemtajiem lēmumiem.

19. pants. Nacionālās drošības padomes sēžu sasaukšana

(1) Nacionālās drošības padomes sēdes sasauc Valsts prezidents.

(2) Nacionālās drošības padomes ārkārtas sēžu sasaukšanu var pieprasīt Saeimas priekšsēdētājs laikā, kad viņš izpilda Valsts prezidenta vietu.

 

 

 

61.

 

 

62.

 

 

 

LR Saeimas deputāts J. Dalbiņš

Likumprojekta 19. panta otro daļu izteikt sekojošā redakcijā:

,,(2) Nacionālās drošības padomes ārkārtas sēdes jāsasauc, ja to pieprasa vismaz trīs padomes locekļi.”

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Izslēgt likumprojekta 19. panta otro daļu.

 

 

Noraidīts

 

 

Pieņemts

21.pants. Nacionālās drošības padomes sēžu sasaukšana

Nacionālās drošības padomes sēdes sasauc Valsts prezidents.

IV.nodaļa Valsts drošības iestādes

63.

LR Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt IV. nodaļu.

Pieņemts

..............................................

20.pants. Valsts drošības iestāžu struktūra

Valsts drošības iestādes ir:

1) Satversmes aizsardzības birojs;

2) Nacionālo bruņoto spēku Militārās pretizlūkošanas dienests;

3) Iekšlietu ministrijas Drošības policija.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

..............................................

21.pants. Valsts drošības iestāžu kompetence

Valsts drošības iestādes:

1) likumā noteiktajā kārtībā vāc, uzkrāj, analizē un izmanto politisko, ekonomisko, sociālo, militāro, zinātnisko, tehnisko un citu ar nacionālo drošību saistīto informāciju;

2) aizsargā valsts noslēpumus un citas valstij vitāli svarīgas intereses;

3) prognozē valsts un sabiedrības drošības, tautsaimniecības apdraudējumus, izstrādā rekomendācijas un likumā noteiktos dokumentus nacionālās drošības jautājumos;

4) veic izziņu tām noteiktās kompetences ietvaros;

5) sadarbojas ar citu valstu attiecīgajiem drošības dienestiem starptautiskās drošības sekmēšanā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

................................................

22.pants. Satversmes aizsardzības biroja kompetence

(1) Satversmes aizsardzības birojs:

1) veic pats, kā arī organizē un koordinē valsts drošības iestāžu izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību;

64.

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Izslēgt 22. pantu.

Pieņemts

 

 

.............................................

2) saņem, apkopo, uzkrāj, uzglabā, analizē un noteiktā kārtībā izmanto ar nacionālo drošību saistīto informāciju;

 

 

 

 

 

 

 

 

................................................

3) likumā noteiktajā kārtībā un apjomā savlaicīgi nodrošina valsts varas un pārvaldes institūcijas un to atbildīgās amatpersonas ar pilnīgu un objektīvu informāciju nacionālās drošības jomā;

   

 

..............................................

4) veic valsts apdraudējuma analīzi.

     

...............................................

(2) Valsts drošības iestāžu nolikumi pirms to apstiprināšanas tiek saskaņoti ar Satversmes aizsardzības biroja direktoru.

 

 

 

 

 

 

 

................................................

V.nodaļa

Valsts apdraudējuma pārvarēšana

 

 

 

IV nodaļa

Valsts apdraudējuma pārvarēšana

23.pants. Valsts apdraudējums

(1) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtēju situāciju, izņēmuma stāvokli vai karastāvokli.

(2) Ārkārtēju situāciju izsludina dabas katastrofu, tehnogēno avāriju vai katastrofu, epidēmiju, epizootiju un epifitotiju gadījumā, ja apdraudēta sabiedrības, vides un saimnieciskās darbības drošība.

(3) Izņēmuma stāvokli izsludina terorisma, kriminogēnās krīzes, nekontrolējamas migrantu ieplūšanas, valsts iekārtu apdraudošu iekšēju nemieru, bruņota konflikta vai izteiktu ārēju draudu gadījumā.

(4) Karastāvokli izsludina, ja valstij pieteikts karš vai izdarīts militārs iebrukums tās teritorijā. Kara vai tā pieteikšanas gadījumā par nacionālo drošību un valsts aizsardzību atbildīgajām amatpersonām nav tiesību atteikties aizsargāt valsti un sabiedrību.

(5) Ārkārtējas situācijas, izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai risinātu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī likvidētu ārkārtējās situācijas un to izraisītās sekas.

 

 

 

 

 

 

65.

 

 

 

 

 

 

 

66.

 

 

 

 

 

 

LR Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 23. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

,,(2) ārkārtējo situāciju izsludina dabas katastrofu vai avāriju, epidēmiju, epizootiju, epifitotiju, sabiedrisko nekārtību, terorisma un bruņota konflikta gadījumos, ja apdraudēta sabiedrības vides un saimnieciskās darbības drošība.

(3) Izņēmuma stāvokli izsludina valsts iekārtu apdraudošu iekšēju nemieru un ārēju draudu gadījumā.”

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Izteikt 23. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

,,(2) ārkārtējo situāciju izsludina dabas katastrofu vai avāriju, epidēmiju, epizootiju, epifitotiju, sabiedrisko nekārtību, terorisma un bruņota konflikta gadījumos, ja apdraudēta sabiedrības vides un saimnieciskās darbības drošība.

(3) Izņēmuma stāvokli izsludina valsts iekārtu apdraudošu iekšēju nemieru vai ārēju draudu gadījumā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemts daļ., sk. pr. Nr. 66

 

 

 

 

 

 

Pieņemts

22.pants. Valsts apdraudējums

(1) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli vai karastāvokli.

(2) Ārkārtējo situāciju izsludina dabas katastrofu vai avāriju, epidēmiju, epizootiju, epifitotiju, sabiedrisko nekārtību, terorisma un bruņota konflikta gadījumos, ja apdraudēta sabiedrības, vides un saimnieciskās darbības drošība.

(3) Izņēmuma stāvokli izsludina valsts iekārtu apdraudošu iekšēju nemieru vai ārēju draudu gadījumā.

(4) Karastāvokli izsludina, ja valstij pieteikts karš vai izdarīts militārs iebrukums tās teritorijā. Kara vai tā pieteikšanas gadījumā par nacionālo drošību un valsts aizsardzību atbildīgajām amatpersonām nav tiesību atteikties aizsargāt valsti un sabiedrību.

(5) Ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai risinātu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī likvidētu ārkārtējās situācijas un to sekas.

24.pants. Ministru kabineta atbildība un ministriju pienākumi

(1) Ministru kabinets atbild par valsts apdraudējuma pārvarēšanu un tā izraisīto seku likvidēšanu.

(2) Ministrijas prognozē to kompetencē esošo tautsaimniecības nozaru apdraudējumus un izstrādā to novēršanas un likvidēšanas pasākumus, kas noteikti nacionālās drošības, valsts aizsardzības un mobilizācijas plānos. Šos pasākumus apstiprina un to izpildi nodrošina Ministru kabinets.

(3) Apdraudējuma novēršanas pasākumus vada par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija.

(4) Krīzes situācijā valsts apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību veic Krīzes kontroles centrs, kas tieši pakļauts Ministru prezidentam. Krīzes kontroles centrs koordinē valsts pārvaldes institūciju preventīvo plānu izstrādi un operatīvos pasākumus krīzes novēršanā un likvidēšanā. Krīzes kontroles centrs darbojas saskaņā ar Ministru kabineta piešķirtajām pilnvarām, ievērojot normatīvo aktu prasības.

(5) Valsts apdraudējuma gadījumos Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un apdraudējuma izraisīto seku likvidēšanā.

 

 

 

23.pants. Ministru kabineta atbildība un ministriju pienākumi

(1) Ministru kabinets atbild par valsts apdraudējuma pārvarēšanu un tā seku likvidēšanu.

(2) Ministrijas prognozē to kompetencē esošo tautsaimniecības nozaru apdraudējumus un izstrādā to novēršanas un likvidēšanas pasākumus, kas noteikti nacionālās drošības, valsts aizsardzības un mobilizācijas plānos. Šos pasākumus apstiprina un to izpildi nodrošina Ministru kabinets.

(3) Apdraudējuma novēršanas pasākumus vada par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija.

(4) Krīzes situācijā valsts apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību veic Krīzes kontroles centrs, kas tieši pakļauts Ministru prezidentam. Krīzes kontroles centrs koordinē valsts pārvaldes institūciju preventīvo plānu izstrādi un operatīvos pasākumus krīzes novēršanā un likvidēšanā. Krīzes kontroles centrs darbojas saskaņā ar Ministru kabineta piešķirtajām pilnvarām, ievērojot normatīvo aktu prasības.

(5) Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un apdraudējuma izraisīto seku likvidēšanā.

25.pants. Valsts prezidenta pilnvaras kara vai militārā iebrukuma gadījumā

 

(1) Valstij pieteikta kara vai militāra iebrukuma gadījumā līdz brīdim, kad Saeima, Ministru kabinets vai aizsardzības ministrs likumā noteiktajā kārtībā sāk pildīt tiem noteiktos valsts aizsardzības uzdevumus, Valsts prezidents nekavējoties:

1) rīkojas saskaņā ar Valsts aizsardzības plāna noteikumiem, izdod pavēles un rīkojumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts, pašvaldību institūcijām un valsts iedzīvotājiem;

2) sasauc Saeimu karastāvokļa izsludināšanai;

3) ieceļ Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku.

(2) Ja Valsts prezidents konstatē, ka Saeima nevar sanākt un viņš nav tiesīgs iecelt Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku, viņš virspavēlnieka funkcijas pilnā apjomā uzdod pildīt Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

 

 

 

67.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

68.

 

 

 

 

 

 

 

LR Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 25.panta rindkopu šādā redakcijā:

,,(1) Valstij pieteikta kara vai militārā iebrukuma gadījumā Valsts prezidents nekavējoties:”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Aizstāt 25. panta otrajā daļā vārdus ,,un viņš nav tiesīgs iecelt Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku” ar vārdiem ,,lēmuma par kara pasludināšanu pieņemšanai”.

 

 

 

 

 

Pieņemts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemts

24.pants. Valsts prezidenta pilnvaras kara vai militāra iebrukuma gadījumā

(1) Valstij pieteikta kara vai militāra iebrukuma gadījumā Valsts prezidents nekavējoties:

1) rīkojas saskaņā ar Valsts aizsardzības plāna noteikumiem, izdod pavēles un rīkojumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts, pašvaldību institūcijām un valsts iedzīvotājiem;

2) sasauc Saeimu karastāvokļa izsludināšanai;

3) ieceļ Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku.

(2) Ja Valsts prezidents konstatē, ka Saeima nevar sanākt, lai pieņemtu lēmumu par kara pasludināšanu, viņš virspavēlnieka funkcijas pilnā apjomā uzdod pildīt Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

26.pants. Valsts augstāko amatpersonu pilnvaru pārņemšana

(1) Ja Valsts prezidents nespēj vai kā citādi ir kavēts pildīt Satversmes 44.pantā noteikto, tad Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu.

(2) Ja Valsts prezidents vai Saeimas priekšsēdētājs nespēj vai kā citādi ir kavēts pildīt savus pienākumus, tad Ministru prezidents veic ar valsts aizsardzību saistītos neatliekamos pasākumus bez Valsts prezidenta vai Saeimas priekšsēdētāja piekrišanas.

69.

70.

 

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Izslēgt likumprojekta 26. pantu

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 26 pantu šādā redakcijā:

,,26. pants Valsts augstāko amatpersonu pilnvaru pārņemšana kara vai militārā iebrukuma gadījumā

(1) Ja Valsts prezidents nevar spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus Satversmes 52. pantā paredzēto apstākļu dēļ, tad Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu.

(2) Ja vienlaicīgi gan Valsts prezidents, gan Saeimas priekšsēdētājs ir aizkavēti pildīt savus amata pienākumus, tad Saeimas priekšsēdētāja biedrs uz laiku izpilda Valsts prezidenta vietu un veic ar valsts aizsardzību saistītos neatliekamos pasākumus bez Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja piekrišanas.”

Pieņemts

Noraidīts

 

 

 

 

 

 

...............................................

27.pants Citu institūciju un amatpersonu pilnvaras kara vai militāra iebrukuma gadījumā

Ja likumīgās valsts varas un pārvaldes institūcijas likvidētas nedemokrātiskā veidā vai citas valsts militāra iebrukuma rezultātā, tad neatkarības saglabāšanas vai atjaunošanas interesēs

1) Nacionālie bruņotie spēki, kā arī citas valsts institūcijas rīkojas saskaņā ar īpašu, situācijai atbilstošu Nacionālās drošības plānā noteiktu kārtību;

2) pilnvaras pārstāvēt likumīgo valsts varu ir Latvijas pilnvarotajam vēstniekam Apvienoto Nāciju Organizācijā;

3) ārvalstīs esošās Latvijas valsts institūcijas un amatpersonas nekavējoties veic pasākumus valsts neatkarības atjaunošanai, izmantojot starptautisko organizāciju palīdzību;

4) pilsoņi un sabiedrība vērš iespējamos pretošanās pasākumus pret nelikumīgajām pārvaldes institūcijām.

     

25.pants. Citu institūciju un amatpersonu pilnvaras kara vai militāra iebrukuma gadījumā

Ja likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas likvidētas nedemokrātiskā veidā vai citas valsts militāra iebrukuma rezultātā, tad neatkarības saglabāšanas vai atjaunošanas interesēs:

1) Nacionālie bruņotie spēki, kā arī citas valsts institūcijas rīkojas saskaņā ar īpašu, situācijai atbilstošu Nacionālās drošības plānā noteiktu kārtību;

2) pilnvaras pārstāvēt likumīgo valsts varu ir Latvijas pilnvarotajam vēstniekam Apvienoto Nāciju Organizācijā;

3) ārvalstīs esošās Latvijas valsts institūcijas un amatpersonas nekavējoties veic pasākumus valsts neatkarības atjaunošanai, izmantojot starptautisko organizāciju palīdzību;

4) pilsoņi un sabiedrība vērš iespējamos pretošanās pasākumus pret nelikumīgajām pārvaldes institūcijām.

VI nodaļa

Valsts apdraudējumu novēršanas koncepciju un plānu izstrādāšana, apstiprināšana un kontrole

71.

LR Saeimas Juridiskais birojs< /P>

Izslēgt VI. nodaļas nosaukumā vārdus ,, un kontrole”, jo nodaļas

pantos par kontroli netiek runāts.

Pieņemts

V nodaļa

Valsts apdraudējuma novēršanas koncepciju un
plānu izstrādāšana un apstiprināšana

28.pants. Valsts apdraudējuma analīze

Valsts apdraudējuma analīze ir visaptverošs izvērtējums, kura rezultātā tiek noteikti esošie un potenciālie specifiskie nacionālās drošības apdraudējumi vai riska faktori.

     

26.pants. Valsts apdraudējuma analīze

(1) Valsts apdraudējuma analīze ir visaptverošs izvērtējums, kura rezultātā tiek noteikti esošie un potenciālie specifiskie nacionālās drošības apdraudējumi vai riska faktori.

Valsts apdraudējuma analīzi:

1) sagatavo Satversmes aizsardzības birojs;

 

 

 

(2) Valsts apdraudējuma analīzi:

1) sagatavo Satversmes aizsardzības birojs;

2) apstiprina Nacionālās drošības padome reizi gadā līdz 1.aprīlim (pusgadu pirms valsts budžeta projekta iesniegšanas termiņa).

-------------------------------------------------------

72.

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Izteikt 28. panta 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

,,2)izskata Nacionālās drošības padome;

3)apstiprina Ministru kabinets reizi gadā līdz 1. aprīlim”.

Pieņemts

2) izskata Nacionālās drošības padome;

3) apstiprina Ministru kabinets reizi gadā līdz 1.aprīlim.

29.pants. Nacionālās drošības koncepcija

Nacionālās drošības koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējumu novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi.

 

 

 

27.pants. Nacionālās drošības koncepcija

(1) Nacionālās drošības koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi.

Nacionālās drošības koncepciju:

1) sagatavo Ministru kabinets;

   

(2) Nacionālās drošības koncepciju:

1) sagatavo Ministru kabinets;

2) izskata Nacionālās drošības padome;

     

2) izskata Nacionālās drošības padome;

3) apstiprina Saeima reizi katrā sasaukumā līdz sava pirmā darbības gada 1.oktobrim.

73.

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekta 29. panta 3. punktu izteikt šādā redakcijā:

,,3) apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava pirmā darbības gada 1. oktobrim.”

Pieņemts

3) apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava pirmā darbības gada 1.oktobrim.

30.pants. Militāro draudu analīze

Militāro draudu analīze ir pret Latviju vērsta militārā uzbrukuma iespējamības izvērtējums.

Militāro draudu analīzi:

1) sagatavo Aizsardzības ministrija;

2) izskata Nacionālās drošības padome;

3) apstiprina Ministru kabinets katru gadu.

 

   

28.pants. Militāro draudu analīze

(1) Militāro draudu analīze ir pret Latviju vērsta militāra iebrukuma iespējamības izvērtējums.

(2) Militāro draudu analīzi:

1) sagatavo Aizsardzības ministrija;

2) izskata Nacionālās drošības padome;

3) apstiprina Ministru kabinets katru gadu.

31.pants. Valsts aizsardzības koncepcija

Valsts aizsardzības koncepcija ir uz militāro draudu analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, krīzes, bruņota konflikta vai kara laikā.

 

 

74.

 

 

LR Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 31. panta pirmajā daļā vārdus ,,krīzes, bruņota konflikta vai” ar vārdiem ,,valsts apdraudējuma un”.

 

 

 

Pieņemts

29.pants. Valsts aizsardzības koncepcija

(1) Valsts aizsardzības koncepcija ir uz militāro draudu analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.

Valsts aizsardzības koncepciju:

1) sagatavo Aizsardzības ministrija

 

 

(2) Valsts aizsardzības koncepciju:

1) sagatavo Aizsardzības ministrija;

2) izskata Ministru kabinets. No jauna sastādīts Ministru kabinets Valsts aizsardzības koncepciju pārskata savas darbības perioda septītajā mēnesī;

     

2) izskata Ministru kabinets. No jauna sastādīts Ministru kabinets Valsts aizsardzības koncepciju pārskata savas darbības perioda septītajā mēnesī;

3) apstiprina Saeima reizi katrā sasaukumā līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim.

75.

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekta 31. panta 3. punktu izteikt šādā redakcijā:

,,3) apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava otrā darbības gada 1. oktobrim.”

Pieņemts

3) apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim. apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim.

32.pants. Nacionālās drošības plāns

(1) Nacionālās drošības plāns balstās uz Nacionālās drošības koncepcijā noteikto stratēģiju un principiem. Tajā ietverti konkrēti valsts apdraudējumu neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

 

 

 

30.pants. Nacionālās drošības plāns

(1) Nacionālās drošības plāns balstās uz Nacionālās drošības koncepcijā noteikto stratēģiju un principiem. Tajā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

(2) Nacionālās drošības plānu:

1) izstrādā Ministru kabinets;

76.

 

77.

LR Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 32. panta otrās daļas 1. punktu pēc vārda ,,izstrādā” ar vārdiem ,,un apstiprina”.

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Papildināt 32. panta otrās daļas 1. punktu pēc vārda ,,izstrādā” ar vārdiem ,,un apstiprina”.

Pieņemts

 

Pieņemts

(2) Nacionālās drošības plānu:

1) izstrādā un apstiprina Ministru kabinets;

2) izskata Nacionālās drošības padome un Saeimas Nacionālās drošības komisija.

-------------------------------------------------------

 

78.

 

 

 

LR Saeimas deputāts J. Dalbiņš

Likumprojekta 32. pantu papildināt ar 3. punktu šādā redakcijā:

,,3) apstiprina Ministru kabinets.”

 

 

Pieņemts

2) izskata Nacionālās drošības padome un Saeimas Nacionālās drošības komisija.

33.pants. Valsts aizsardzības plāns

(1) Valsts aizsardzības plānu izstrādā, pamatojoties uz Militāro draudu analīzi un Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajiem principiem. Tajā nosaka konkrētus valsts aizsardzības pasākumus, prioritātes un nepieciešamos resursus, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu nepieciešamo gatavību un darbību valsts aizsardzībā.

(2) Valsts aizsardzības plānu:

1) izstrādā Aizsardzības ministrija sadarbībā ar pārējām ministrijām;

2) apstiprina Ministru kabinets.

(3) Aizsardzības ministrs ar Valsts aizsardzības plānu iepazīstina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju.

   

31.pants. Valsts aizsardzības plāns

(1) Valsts aizsardzības plānu izstrādā, pamatojoties uz Militāro draudu analīzi un Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajiem principiem. Tajā nosaka konkrētus valsts aizsardzības pasākumus, prioritātes un nepieciešamos resursus, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu nepieciešamo gatavību un darbību valsts aizsardzībā.

(2) Valsts aizsardzības plānu:

1) izstrādā Aizsardzības ministrija sadarbībā ar pārējām ministrijām;

2) apstiprina Ministru kabinets.

(3) Aizsardzības ministrs ar Valsts aizsardzības plānu iepazīstina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju.

34.pants. Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns

(1) Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu izstrādā, balstoties uz Valsts aizsardzības plānu. Tas nosaka Nacionālo bruņoto spēku strukturālā, personāla, bruņojuma un materiāltehniskā nodrošinājuma perspektīvo četru gadu attīstību un šā plāna izpildei prognozējamos valsts budžeta līdzekļus.

(2) Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku komandieris sadarbībā ar Aizsardzības ministriju;

2) apstiprina Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

79.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

LR Saeimas deputāts J. Dalbiņš

Likumprojekta 34. panta otrās daļas 1. punktu izteikt šādā redakcijā:

,,1) izstrādā Aizsardzības ministrija;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemts

32.pants. Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns

(1) Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu izstrādā, balstoties uz Valsts aizsardzības plānu. Tas nosaka Nacionālo bruņoto spēku strukturālā nodrošinājuma, personāla, bruņojuma un materiāltehniskā nodrošinājuma perspektīvo četru gadu attīstību un šā plāna izpildei prognozējamos valsts budžeta līdzekļus.

(2) Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu:

1) izstrādā Aizsardzības ministrija;

2) apstiprina Ministru kabinets.

35.pants. Valsts aizsardzības operatīvais plāns

(1) Valsts aizsardzības operatīvais plāns ietver operatīvās situācijas izvērtējumu, Nacionālo bruņoto spēku operatīvās kaujas gatavības izvērtējumu un darbības plānu. Tajā nosaka operatīvās situācijas vadību, uzdevumus, pienākumus, to izpildes kārtību, paredzamo atbalstu, iespējamos sakarus un materiāltehnisko nodrošinājumu.

 

   

33.pants. Valsts aizsardzības operatīvais plāns

(1) Valsts aizsardzības operatīvais plāns ietver operatīvās situācijas izvērtējumu, Nacionālo bruņoto spēku operatīvās kaujas gatavības izvērtējumu un darbības plānu. Tas nosaka operatīvās situācijas vadību, uzdevumus, pienākumus, to izpildes kārtību, paredzamo atbalstu, iespējamos sakarus un materiāltehnisko nodrošinājumu.

(2) Valsts aizsardzības operatīvo plānu:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku komandieris;

   

(2) Valsts aizsardzības operatīvo plānu:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku komandieris;

2) apstiprina aizsardzības ministrs;

     

2) apstiprina aizsardzības ministrs;

3) izpilda:

a) Nacionālo bruņoto spēku komandieris miera laikā;

b) Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks bruņota konflikta vai kara laikā.

80.

 

 

81.

 

 

LR Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 35. panta otrās daļas 3. punktā vārdu ,,izpilda” ar vārdiem ,,izpildi nodrošina”, bet b) apakšpunktā - vārdus ,,bruņota konflikta” ar vārdiem ,,militāra iebrukuma”.

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Izteikt likumprojekta 35. panta otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

,,3) šī plāna izpildi nodrošina Nacionālo bruņoto spēku komandieris, vai kara laikā Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks.

Noraidīts

 

 

Pieņemts

3) Valsts aizsardzības operatīvā plāna izpildi nodrošina Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai kara laikā — Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks.

36.pants. Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāns

(1) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu sagatavo izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa gadījumam. Tas ietver Nacionālo bruņoto spēku izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas vadību, pienākumus, kārtību un materiāltehnisko nodrošinājumu.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs sadarbībā ar Aizsardzības ministriju;

2) apstiprina aizsardzības ministrs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

82.

 

 

83.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

LR Saeimas deputāts J. Dalbiņš

Likumprojekta 36. panta otrās daļas 1. punktu izteikt šādā redakcijā:

,,1) izstrādā Aizsardzības ministrija;”

LR Saeimas deputāts J. Dalbiņš

Likumprojekta 36. panta otrās daļas 2. punktu izteikt šādā redakcijā:

,,2) apstiprina Ministru kabinets.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemts

 

 

Pieņemts

34.pants. Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāns

(1) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu sagatavo izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa gadījumam. Tas ietver Nacionālo bruņoto spēku izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas vadību, pienākumus, kārtību un materiāltehnisko nodrošinājumu.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu:

1) izstrādā Aizsardzības ministrija;

2) apstiprina Ministru kabinets.

37.pants. Tautsaimniecības mobilizācijas plāns

(1) Tautsaimniecības mobilizācijas plāns ietver valsts materiālo rezervju, tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa laikā.

 

(2) Tautsaimniecības mobilizācijas plānu:

1) sagatavo atbildīgās nozaru ministrijas Ekonomikas ministrijas vadībā;

2) apstiprina Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

84.

 

 

 

85.

 

 

 

 

 

 

 

 

LR Saeimas deputāts J. Dalbiņš

Likumprojekta 37. panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:

,,(2) Tautsaimniecības mobilizācijas plānu izstrādā un apstiprina Ministru kabinets.”

LR Ekonomikas ministrs V. Makarovs

Izteikt likumprojekta 37. panta otro daļu šādā redakcijā:

,,(2) Tautsaimniecības mobilizācijas plānu:

1) sagatavo atbildīgās nozaru ministrijas Aizsardzības ministrijas vadībā;

2) apstiprina Ministru kabinets.”

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemts

 

 

 

Noraidīts

35.pants. Tautsaimniecības mobilizācijas plāns

(1) Tautsaimniecības mobilizācijas plāns ietver valsts materiālo rezervju un tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa laikā.

(2) Tautsaimniecības mobilizācijas plānu izstrādā un apstiprina Ministru kabinets.

38.pants. Valsts civilās aizsardzības plāns

(1) Valsts civilās aizsardzības plāns ietver valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas pasākumus, kā arī civilām ārkārtējām situācijām paredzētus preventīvos, gatavības, reaģēšanas pasākumus un šādu situāciju seku likvidēšanas pasākumus.

(2) Valsts civilās aizsardzības plānu:

1) izstrādā Iekšlietu ministrija sadarbībā ar pārējām ministrijām;

2) apstiprina Ministru kabinets.

 

 

86.

87.

 

 

LR Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 38. panta pirmajā daļā vārdus ,,civilām”.

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Papildināt 38. panta pirmo daļu ar vārdiem ,,kā arī nosaka civilās aizsardzības sistēmas darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā”.

 

 

 

Pieņemts

Pieņemts

36.pants. Valsts civilās aizsardzības plāns

(1) Valsts civilās aizsardzības plāns ietver valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas pasākumus, kā arī ārkārtējām situācijām paredzētus preventīvus, gatavības un reaģēšanas pasākumus un šādu situāciju seku likvidēšanas pasākumus, kā arī nosaka civilās aizsardzības sistēmas darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

(2) Valsts civilās aizsardzības plānu:

1) izstrādā Iekšlietu ministrija sadarbībā ar pārējām ministrijām;

2) apstiprina Ministru kabinets.

 

 

....................................................................

88.

 

 

 

 

LR Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

,,Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums ,,Par valsts aizsardzību” (Latvijas republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1995, 2., 21.nr.; 1996, 6.nr.; 1997, 6.nr.)”.

Pieņemts,

sk. pr. nr.

89

 

 

...................................................................

 

 

 

...................................................................

 

 

 

 

 

 

 

 

.....................................................................

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

....................................................................

89.

LR Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem sekojošā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par valsts aizsardzību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2., 21.nr.; 1996, 6.nr.; 1997, 6.nr.; 1999, 24.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2001. gada 31. decembrim, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar likumu “Par valsts aizsardzību”:

1) 1997. gada 21. janvāra noteikumi nr. 37 “Militārpersonu dienesta gaitas nolikums”;

2) 1997. gada 11. marta noteikumi nr. 91 “Karavīru militārās disciplīnas reglaments”.

3. Likuma 7. panta pirmā daļa stājas spēkā līdz ar 8. Saeimas sanākšanu.

4. Likuma 7. panta otrās daļas un 20.panta pirmā un trešā daļa stājas spēkā līdz ar attiecīgajiem grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā un Satversmes aizsardzības biroja likumā.

5. Likuma 19. panta trešā daļa stājas spēkā ar 2002. gada 1. janvāri.

6. Saskaņā ar likuma 27. un 29. pantu sagatavotā Nacionālās drošības koncepcija un Valsts aizsardzības koncepcija 7. Saeimas pilnvaru laikā ir apstiprināma līdz 2001. gada 1.oktobrim.”

Pieņemts

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par valsts aizsardzību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2., 21.nr.; 1996, 6.nr.; 1997, 6.nr.; 1999, 24.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2001. gada 31. decembrim, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar likumu “Par valsts aizsardzību”:

1) 1997. gada 21. janvāra noteikumi nr. 37 “Militārpersonu dienesta gaitas nolikums”;

2) 1997. gada 11. marta noteikumi nr. 91 “Karavīru militārās disciplīnas reglaments”.

3. Likuma 7. panta pirmā daļa stājas spēkā līdz ar 8. Saeimas sanākšanu.

4. Likuma 7. panta otrās daļas un 20.panta pirmā un trešā daļa stājas spēkā līdz ar attiecīgiem grozījumiem Valsts d rošības iestāžu likumā un Satversmes aizsardzības biroja likumā.

5. Likuma 19. panta trešā daļa stājas spēkā ar 2002. gada 1. janvāri.

6. Saskaņā ar likuma 27. pantu sagatavotā Nacionālās drošības koncepcija un saskaņā ar 29. pantu sagatavotā Valsts aizsardzības koncepcija ir apstiprināma 7. Saeimas pilnvaru laikā līdz 2001. gada 1. oktobrim.