Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts 2.lasījumam

Nacionālās drošības likums

(Reģistra nr. 59)

< TD WIDTH="5%" VALIGN="TOP">

177.

 

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas ieteiktā redakcija

(ar redakcionāliem labojumiem) 2.lasījumam

1

2.

3

4

5

 

1.

 

 

 

2.

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

Visā likuma tekstā:

1) aizstāt lietoto terminu “valsts varas un pārvaldes institūcijas” ar terminu “valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas”;

2) lietot vienotu terminoloģiju - "nacionālā drošība".

 

Pieņemt

 

 

Pieņemt

 
 

3.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Visā projektā lietot vienotu terminoloģiju - “apdraudējuma situācija”, “apdraudējums”.

Noraidīt

 

Nacionālās drošības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

     

Nacionālās drošības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Nacionālā drošība

(1) Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kas garantē valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu un teritoriālo integritāti, sabiedrības brīvas attīstības perspektīvu, labklājību un stabilitāti.

4.

 

 

 

 

 

5.

 

 

6.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

1.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

“(1) Nacionālā drošība ir valsts konstitucionālās iekārtas, teritoriālās integritātes, sabiedrības stabilitātes aizsargātība.”

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 1.pantā vārdus “teritoriālo integritāti” ar vārdiem “teritoriālo vienotību”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 1.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nacionālā drošība ir valsts konstitucionālās iekārtas, teritoriālās vienotības, sabiedrības stabilitātes aizsargātība.”

Pieņemt,

iestrādāts AIeK redakcijā

 

Pieņemt,

iestrādāts AIeK redakcijā

Pieņemt

1.pants. Nacionālā drošība

(1) Nacionālā drošība ir valsts konstitucionālās iekārtas, teritoriālās vienotības un sabiedrības stabilitātes aizsargātība.

(2) Nacionālās drošības nostiprināšana ir valsts pamatpienākums.

7.

 

 

8.

 

 

9.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Aizstāt 1.panta otrajā daļā vārdu "nostiprināšana" ar vārdu "garantēšana".

Deputāts J.Ādamsons:

Aizstāt 1.panta otrajā daļā vārdu “nostiprināšana” ar vārdu “nodrošināšana”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 1.panta otro daļu pēc vārda “nostiprināšana” ar vārdiem “un nodrošināšana”.

Noraidīt

 

 

Pieņemt AIeK redakcijā

Pieņemt

(2) Nacionālās drošības nostiprināšana un nodrošināšana ir valsts pamatpienākums.

 

2. pants. Likuma mērķis

Likums nosaka Latvijas valsts nacionālās drošības sistēmu veidojošo institūciju vienotus tiesiskos un organizatoriskos pamatus, to darbības saskaņošanas, nodrošināšanas un kontroles principus un kārtību.

10.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 2.pantā vārdus “Latvijas valsts” ar vārdiem “Latvijas Republika”.

Pieņemt

2.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka vienotus Latvijas Republikas nacionālās drošības sistēmu veidojošo institūciju tiesiskos un organizatoriskos pamatus, to darbības saskaņošanas, nodrošināšanas un kontroles principus un kārtību.

3.pants. Nacionālās drošības sistēma un tās mērķi

(1) Nacionālās drošības sistēmu veido valsts varas un pārvaldes institūcijas un Latvijas pilsoņi, kam likums deleģē pienākumus un tiesības nacionālās drošības jomā noteiktas kompetences ietvaros.

11.

 

12.

 

 

 

 

 

 

13.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 3.panta pirmajā daļā vārdus “noteiktas kompetences ietvaros”.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nacionālās drošības sistēmu veido valsts varas un pārvaldes institūcijas un Latvijas Republikas iedzīvotāji, kam likums deleģē pienākumus un tiesības nacionālās drošības jomā noteiktas kompetences ietvaros”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt 3.pantā vārdu “mērķi” ar vārdu “uzdevumi”.

Noraidīt

 

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

Pieņemt

3.pants. Nacionālās drošības sistēma un tās uzdevumi

(1) Nacionālās drošības sistēmu veido valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un Latvijas Republikas iedzīvotāji, kam likums deleģē pienākumus un tiesības nacionālās drošības jomā noteiktas kompetences ietvaros.

(2) Nacionālās drošības sistēmas mērķi ir šādi:

1) valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu savlaicīga prognozēšana un novēršana, valsts aizsardzība, sabiedrības drošība un tās ilglaicīgas attīstības perspektīvas nodrošināšana;

14.

 

 

 

 

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 3.panta 2.daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

"1) valsts iekšējo un ārējo draudu savlaicīga prognozēšana un novēršana, valsts aizsardzība, sabiedrības drošības un tās demokrātiskas attīstības nodrošināšana;".

Pieņemt

 

 

 

(2) Nacionālās drošības sistēmas uzdevumi ir šādi:

1) valsts iekšējo un ārējo draudu savlaicīga prognozēšana un novēršana, valsts aizsardzība, sabiedrības drošības un tās demokrātiskas attīstības nodrošināšana;

2) valsts varas un pārvaldes institūciju vienotas, sistēmiskas nacionālās drošības politikas izstrāde un tās noteikto tiesisko, ekonomisko, sociālo, militāro, drošības un citu pasākumu saskaņota un mērķtiecīga izpilde visos valsts pārvaldes līmeņos;

     

2) vienotas, sistēmiskas nacionālās drošības politikas izstrāde un tās noteikto tiesisko, ekonomisko, sociālo, militāro, drošības un citu pasākumu saskaņota un mērķtiecīga izpilde visos valsts pārvaldes līmeņos;

3) efektīvas vadības nodrošināšana valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšanai.

     

3) efektīvas vadības nodrošināšana valsts apdraudējuma pārvarēšanai.

II nodaļa

Nacionālās drošības sistēmas subjektu institucionālā kompetence

     

II nodaļa

Nacionālās drošības sistēmas subjektu
institucionālā kompetence

4.pants. Nacionālās drošības sistēmas tiesiskais pamats un institucionālā kārtība

(1) Nacionālās drošības sistēmu veidojošo valsts varas un pārvaldes institūciju darbības tiesiskais pamats ir Satversme, šis likums, citi likumi un likumpamatotie akti, Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.

15.

 

16.

 

17.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 4.pantu .

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izslēgt 4.panta 1.daļu.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 4.pantu, attiecīgi mainot pārējo likuma pantu numerāciju.

Pieņemt

 

Noraidīt

 

Pieņemt

 

 

_____

(2) Nacionālās drošības sistēmu veidojošo valsts varas un pārvaldes institūciju kompetences sadalījuma pamatā ir Satversmē noteiktā Latvijas valsts iekārta, parlamentārās demokrātijas, valsts varas dalīšanas princips un principi, saskaņā ar kuriem tiek veikta civilā kontrole pār bruņotajiem spēkiem.

18.

 

 

19.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 4.panta otrajā daļā vārdus “un drošības sistēmām, kā arī lietderīgums”.

Deputāts J.Ādamsons:

Izslēgt 4.panta otrajā daļā vārdus “kā arī lietderīgums”.

 

Noraidīt

 

 

Noraidīt

 

 

 

_____

5.pants. Latvijas pilsoņi

(1) Latvijas pilsoņi, piedaloties Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, deleģē deputātiem tiesības izlemt jautājumu par to, kādi pasākumi nepieciešami nacionālās drošības jomā, un realizēt šos pasākumus, kā arī veikt civilo kontroli pār šo pasākumu izpildes gaitu.

20.

 

21.

 

 

 

 

 

 

22.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 5.panta pirmo daļu.

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

Izteikt 5.panta pirmo daļu aiz vārda “tiesības” šādā redakcijā:

“lemt par nepieciešamajiem nacionālās drošības pasākumiem un to realizāciju,”, un aiz komata sākot ar vārdiem “kā arī” tālāk kā 1.lasījuma tekstā.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 5.panta pirmajā daļā vārdu “civilo”.

Pieņemt

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

_____

(2) Tikai Latvijas pilsoņi var:

1) piedalīties nacionālās drošības un valsts aizsardzības plānu izstrādāšanā;

2) pildīt militāro dienestu;

3) ieņemt amatus valsts drošības iestādēs.

23.

 

 

 

24.

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

5.panta otrās daļas vārdu “var” aizstāt ar vārdiem “ir tiesīgi”.

Deputāts J.Ādamsons:

Aizstāt 5.panta otrajā daļā vārdus “tikai Latvijas pilsoņi var” ar vārdiem “Latvijas pilsoņiem ir tiesības”.

Pieņemt daļēji, skat.pr.nr.

24

Pieņemt

4.pants. Latvijas pilsoņi

Latvijas pilsoņiem ir tiesības:

1) piedalīties nacionālās drošības un valsts aizsardzības plānu izstrādāšanā;

2) pildīt militāro dienestu;

3) ieņemt amatus valsts drošības iestādēs.

6.pants. Saeima

Saeima ir vadošā valsts varas institūcija nacionālās drošības jautājumu izlemšanā. Tās kompetencē ir:

25.

 

26.

 

27.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 6.pantu.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 6.pantu.

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

6.panta pirmo rindkopu izteikt šādā redakcijā:

“Saeimas kompetence nacionālās drošības jomā ir:”.

Noraidīt

 

Noraidīt

 

Pieņemt

5.pants. Saeima

Saeimas kompetencē ir:

1) likumu pieņemšana un Latvijai saistošu starptautisko līgumu apstiprināšana nacionālās drošības jomā;

28.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 6.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) likumu pieņemšana nacionālās drošības jomā un starptautisko līgumu apstiprināšana;".

Pieņemt

1) likumu pieņemšana nacionālās drošības jomā un starptautisko līgumu apstiprināšana;

2) Nacionālās drošības un Valsts aizsardzības koncepciju apstiprināšana;

     

2) Nacionālās drošības koncepcijas un Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšana;

3) civilā kontrole pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iekšlietu un valsts drošības institūcijām, kā arī:

a) Nacionālo bruņoto spēku, iekšlietu un valsts drošības institūciju struktūras un to apjomu noteikšana;

29.

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

Papildināt 6.panta 3. punkta a) apakšpunktu pēc vārda “institūciju” ar vārdiem “pamatstruktūras un tās apjomu, kā arī personāla komplektēšanas principu noteikšana.”.

 

Pieņemt

3) civilā kontrole pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iekšlietu un valsts drošības iestādēm, kā arī:

a) Nacionālo bruņoto spēku, iekšlietu un valsts drošības iestāžu pamatstruktūras un apjoma, kā arī personāla komplektēšanas principu noteikšana,

b) valsts aizsardzības un drošības vajadzībām nepieciešamo budžeta līdzekļu noteikšana un kontrole pār šo līdzekļu izlietojumu;

30.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 6.panta 3.punkta b) apakšpunktu šādā redakcijā:

" b) drošības un valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamo budžeta līdzekļu noteikšana un kontrole pār šo līdzekļu izlietojumu;".

Pieņemt

b) nacionālās drošības un valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamo budžeta līdzekļu noteikšana un kontrole pār šo līdzekļu izlietojumu;

4) lemšana par Nacionālo bruņoto spēku izmantošanu ārpus valsts teritorijas;

31.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Papildināt 6.panta 4.punktu pēc vārdiem

"valsts teritorijas" ar vārdiem "likumā noteiktā kārtībā".

Pieņemt

4) lemšana par Nacionālo bruņoto spēku izmantošanu ārpus valsts teritorijas likumā noteiktajā kārtībā;

5) Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes komandieru, Satversmes aizsardzības biroja direktora apstiprināšana amatā;

32.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 6.panta 5.punktā vārdus “un Zemessardzes”.

Pieņemt

5) Nacionālo bruņoto spēku komandiera un Satversmes aizsardzības biroja direktora apstiprināšana amatā;

6) karastāvokļa izsludināšana;

33.

 

 

34.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 6.panta 6.punktu šādā redakcijā:

"6) lemšana par kara pasludināšanu".

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 6.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6) lemšana par kara pasludināšanu un uzsākšanu".

Daļēji pieņemt skat.pr.nr.

34

 

Pieņemt

6) lemšana par kara pasludināšanu un uzsākšanu;

7) izsludinātās ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa pamatotības izvērtēšana.

     

7) izsludinātās ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa pamatotības izvērtēšana;

 

35.

Deputāts J.Ādamsons:

Papildināt 6.pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) ikgadējā valsts nacionālās drošības un valsts aizsardzības stāvokļa izvērtēšana.”

Pieņemt

8) ikgadējā nacionālās drošības un valsts aizsardzības stāvokļa izvērtēšana;

 

 

36.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Papildināt 6.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

" 9) mobilizācijas izsludināšana."

Pieņemt

9) mobilizācijas izsludināšana.

7.pants. Valsts prezidents

Valsts prezidenta kompetencē ir:

1) jebkura ar valsts aizsardzību un drošības iestādēm saistīta jautājuma ierosināšana izskatīšanai Saeimā;

2) Nacionālo bruņoto spēku vadoņa pienākumu veikšana un Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka apstiprināšana;

3) Valsts prezidenta militārās padomes izveidošana;

4) Satversmes aizsardzības biroja pārraudzība un brīva piekļūšana tā rīcībā esošajai informācijai;

5) Nacionālās drošības padomes ārkārtas sēžu sasaukšana.

 

37.

 

38.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

39.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 7.pantu.

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“(1) Valsts prezidenta kompetencē ir:

1) Nacionālo bruņoto spēku vadoņa pienākumu veikšana;

2) Nacionālo bruņoto spēku vadoņa pienākumu veikšana un Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka iecelšana kara laikam;

3) Valsts prezidenta militārās padomes izveidošana;

4) ierosināt Saeimai izlemt par kara pasludināšanu vai uzsākšanu.

(2) Valsts prezidentam ir tiesības:

1) ierosināt jebkura ar valsts aizsardzību un drošības iestādēm saistīta jautājuma izskatīšanu Saeimā;

2) ierosināt Nacionālās drošības padomes ārkārtas sēžu sasaukšanu;

3) pieprasīt Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esošo informāciju. Tās lietošana noteikta likumā.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“(1) Valsts prezidenta kompetencē ir:

1) Nacionālo bruņoto spēku vadoņa pienākumu veikšana;

2) Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka iecelšana kara laikam;

3) Valsts prezidenta militārās padomes izveidošana;

4) ierosināt Saeimai izlemt par kara pasludināšanu vai uzsākšanu.

(2) Valsts prezidentam ir tiesības:

1) ierosināt jebkura ar valsts aizsardzību un drošības iestādēm saistīta jautājuma izskatīšanu Saeimā;

2) piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdēs;

3) pieprasīt Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esošo informāciju. Tās lietošana noteikta likumā.”

Noraidīt

 

Pieņemt AIeK redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

6.pants. Valsts prezidents

(1) Valsts prezidenta kompetencē ir:

1) Na cionālo bruņoto spēku vadoņa pienākumu veikšana;

2) Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka iecelšana kara laikā;

3) Valsts prezidenta militārās padomes izveidošana;

4) jautājuma par kara pasludināšanu vai uzsākšanu ierosināšana Saeimai izlemšanai.

(2) Valsts prezidentam ir tiesības:

1) ierosināt jebkura ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistīta jautājuma izskatīšanu Saeimā;

2) piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdēs;

3) pieprasīt Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esošo informāciju. Tās lietošana noteikta likumā.

8.pants. Ministru prezidents

Ministru prezidenta kompetencē ir:

1) Nacionālās drošības padomes vadīšana;

40.

 

41.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 8.pantu.

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

Papildināt 8.panta 1.punktu pēc vārda “padomes” ar vārdu “sēžu”.

Noraidīt

 

Pieņemt

7.pants. Ministru prezidents

Ministru prezidenta kompetencē ir:

1) Nacionālās drošības padomes sēžu vadīšana;

2) valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšanas pasākumu vadīšana tieši vai ar padoto atbildīgo institūciju starpniecību;

42.

Deputāts J.Ādamsons:

Izslēgt 8.panta 2.punktā vārdus “tieši vai ar padoto atbildīgo institūciju starpniecību”.

Pieņemt

2) valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšanas pasākumu vadīšana;

3) ikgadējā ziņojuma sniegšana Saeimai par nacionālās drošības stāvokli.

43.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 8.panta 3.punktu šādā redakcijā:

" 3) ikgadējā ziņojuma un nepieciešamības gadījumā ārkārtēja ziņojuma sniegšana Saeimai par nacionālās drošības jautājumiem."

Pieņemt

3) ikgadējā ziņojuma un, ja nepieciešams, ārkārtas ziņojuma sniegšana Saeimai par nacionālās drošības jautājumiem.

9.pants. Ministru kabinets

Ministru kabineta kompetencē ir:

1) Nacionālo bruņoto spēku, iekšlietu un valsts drošības, citu valsts pārvaldes un civilo iestāžu finansiālā nodrošināšana, lai izpildītu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītās koncepcijas un plānus;

44.

 

45.

 

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 9.pantu.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 9.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) Nacionālo bruņoto spēku, iekšlietu, valsts drošības un citu valsts iestāžu finansiālā nodrošināšana, lai izpildītu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītās koncepcijas un plānus.”

Noraidīt

 

Pieņemt

8.pants. Ministru kabinets

Ministru kabineta kompetencē ir:

1) Nacionālo bruņoto spēku, iekšlietu, valsts drošības un citu valsts iestāžu finansiālā nodrošināšana, lai izpildītu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītās koncepcijas un plānus;

2) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieru un citu likumā noteikto aizsardzības, iekšlietu un drošības institūciju augstāko amatpersonu iecelšana amatos;

46.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 9.panta 2.punktu šādā redakcijā:

" 2) drošības un iekšlietu institūciju augstāko amatpersonu iecelšana amatos likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. "

Noraidīt

2) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieru un citu likumā noteikto aizsardzības, iekšlietu un drošības iestāžu augstāko amatpersonu iecelšana amatos;

3) nacionālajai drošībai nozīmīgu valsts objektu kopuma noteikšana un drošības pasākumu realizēšana;

     

3) nacionālajai drošībai nozīmīgu valsts objektu kopuma noteikšana un drošības pasākumu realizēšana;

4) ārkārtējas situācijas un izņēmuma stāvokļa izsludināšana .

     

4) ārkārtējas situācijas un izņēmuma stāvokļa izsludināšana.

10.pants. Aizsardzības ministrija

Aizsardzības ministrijas kompetencē ir:

1) valsts aizsardzības politikas izstrāde un īstenošana;

47.

 

48.

 

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 10.pantu.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Aizstāt 10.panta nosaukumu "Aizsardzības ministrija" ar nosaukumu "Aizsardzības ministrs", attiecīgi tālāk izsakot redakcijā: "Aizsardzības ministra kompetencē ir".

Noraidīt

 

Noraidīt

 

9.pants. Aizsardzības ministrija

Aizsardzības ministrijas kompetencē ir:

1) valsts aizsardzības politikas izstrāde un īstenošana;

2) Nacionālo bruņoto spēku un citu tās pakļautībā vai pārraudzībā esošo institūciju civilā kontrole un vadība;

49.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 10.panta 2.punktā vārdus “un vadība”.

Pieņemt

2) Nacionālo bruņoto spēku un citu tās pakļautībā vai pārraudzībā esošo institūciju civilā kontrole;

3) valsts aizsardzības pasākumu un tiem nepieciešamo līdzekļu nodrošināšana;

50.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 10.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) valsts aizsardzībai nepieciešamo līdzekļu plānošana un ar to saistīto priekšlikumu iesniegšana Ministru kabinetam.”

Pieņemt

 

 

3) valsts aizsardzībai nepieciešamo

līdzekļu plānošana un ar to saistīto priekšlikumu iesniegšana Ministru kabinetam;

4) valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldes un militārās izglītības nodrošināšana;

     

4) valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldes un militārās izglītības nodrošināšana;

5) Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes komandieru ieteikšana apstiprināšanai Saeimā.

51.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 10.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) Nacionālo bruņoto spēku komandiera kandidatūras ieteikšana Valsts prezidentam iesniegšanai apstiprināšanai Saeimā.”

Pieņemt

5) Nacionālo bruņoto spēku komandiera kandidatūras ieteikšana Valsts prezidentam iesniegšanai apstiprināšanai Saeimā.

 

 

52.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Papildināt 10.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) spēku veidu komandieru iecelšana amatā pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma.”

Noraidīt

 

______

11.pants. Nacionālo bruņoto spēku komandieris

Nacionālo bruņoto spēku komandiera kompetencē ir:

1) visu Nacionālo bruņoto spēku veidu, to vienību, padoto dienestu vadība un tiem nepieciešamās kaujas gatavības uzturēšana;

53.

 

54.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 11.pantu.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izslēgt 11.pantu.

 

 

Pieņemt

 

Pieņemt

 

 

_____

2) Valsts aizsardzības plānu un citu bruņoto spēku darbībai un attīstībai nepieciešamo plānu sagatavošana un izpilde;

     

 

_____

3) Latvijas valsts jūras un gaisa robežas kontrole.

     

_____

12.pants. Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks

Ja valstij pieteikts karš vai izdarīts militārs iebrukums tās teritorijā tiek apstiprināts Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks, kura kompetencē ir:

1) Nacionālo bruņoto spēku, drošības un iekšlietu institūciju virsvadība;

2) Nacionālo bruņoto spēku rezervju un tautsaimniecības mobilizācija valsts aizsardzības vajadzībām;

3) personu tiesības un brīvību ierobežojošu rīkojumu izdošana.

55.

 

56.

 

 

 

 

 

 

57.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 12.pantu.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 12.panta pirmo teikumu šādā redakcijā: " Ja valstij pieteikts karš vai izdarīts militārs uzbrukums tās teritorijai, pienākumus sāk pildīt Valsts prezidenta iecelts bruņoto spēku virspavēlnieks, kura kompetence ir".

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks

Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka kompetencē ir:

1) Nacionālo bruņoto spēku virsvadība kara laikā;

2) Nacionālo bruņoto spēku rezervju mobilizācija valsts aizsardzības vajadzībām, ja valstij pieteiktā kara vai izdarītā militārā iebrukuma rezultātā Ministru kabinets nav lemtspējīgs.”

Noraidīt

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

 

10.pants. Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks

Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka kompetencē ir:

1) Nacionālo bruņoto spēku virsvadība kara laikā;

2) Nacionālo bruņoto spēku rezervju mobilizācija valsts aizsardzības vajadzībām, ja valstij pieteiktā kara vai militārā iebrukuma rezultātā Ministru kabinets nav lemtspējīgs.

 

13.pants. Iekšlietu ministrija

Iekšlietu ministrijas un tās pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju kompetencē ir:

1) valsts iekšlietu politikas izstrāde un īstenošana;

58.

 

59.

 

 

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 13.pantu.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 13.panta nosaukumu šādā redakcijā: "Iekšlietu ministrs" un attiecīgi nākamo teikumu šādā redakcijā:

"Iekšlietu ministra un viņa pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju kompetencē ir".

Noraidīt

 

Noraidīt

 

 

11.pants. Iekšlietu ministrija

Iekšlietu ministrijas un tās pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju kompetencē ir:

1) valsts iekšlietu politikas izstrāde un īstenošana;

2) sabiedriskās kārtības un drošības sargāšana;

     

2) sabiedriskās kārtības un drošības sargāšana;

3) personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzība;

     

3) personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzība;

4) fizisko personu reģistrācijas, migrācijas regulēšanas, personu likumīgas uzturēšanās valstī nodrošināšana;

60.

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

13.panta 4.punktu izteikt šādā redakcijā:

“4) fizisko personu reģistrācija un personu likumīgas uzturēšanās valstī nodrošināšana un kontrole”.

Pieņemt

4) fizisko personu reģistrācija un personu likumīgas uzturēšanās valstī nodrošināšana un kontrole;

5) ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības pasākumu īstenošana;

61.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 13.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības pasākumu organizēšana un vadīšana;”.

Pieņemt

5) ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības pasākumu organizēšana un vadīšana;

6) Latvijas valsts sauszemes robežas kontrole;

     

6) valsts sauszemes robežas kontrole;

7) valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrisko organizāciju darbības koordinēšana sabiedriskās kārtības uzturēšanas jautājumos;

     

7) valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrisko organizāciju darbības koordinēšana sabiedriskās kārtības uzturēšanas jautājumos;

8) valsts un sabiedrības drošības, tautsaimniecības apdraudējumu prognozēšana un novēršana.

     

8) valsts un sabiedrības drošības, tautsaimniecības apdraudējumu prognozēšana un novēršana;

 

 

62.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 13.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) piedalīšanās nacionālās drošības un valsts aizsardzības plāna izstrādē un īstenošanā.”

Pieņemt

9) piedalīšanās Nacionālās drošības plāna un Valsts aizsardzības plāna izstrādē un īstenošanā.

14.pants. Ārlietu ministrija

Ārlietu ministrijas kompetencē ir:

1) Latvijas valsts ārējās drošības politikas īstenošana;

63.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 14.pantu.

Noraidīt

12.pants. Ārlietu ministrija

Ārlietu ministrijas kompetencē ir:

1) valsts ārējās drošības politikas īstenošana;

2) Latvijai saistošu starptautisko līgumu slēgšana nacionālās drošības jautājumos;

64.

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

14.panta 2.punktu izteikt šādā redakcijā:

“2) Latvijai saistošu starptautisko līgumu par nacionālās drošības jomu slēgšanas koordinēšana.”

Pieņemt

2) Latvijai saistošu starptautisko līgumu nacionālās drošības jomā slēgšanas koordinēšana;

3) ārvalstu ārējās un iekšējās politikas analīze un ar Latvijas valsts nacionālo drošību saistītās iegūtās informācijas sniegšana Ministru kabinetam, Saeimai, Valsts prezidentam un Satversmes aizsardzības birojam .

65.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 14.panta 3.punktu šādā redakcijā:

" 3) ārvalstu ārējās un iekšējās politikas analīze."

Pieņemt

3) ārvalstu ārējās un iekšējās politikas analīze.

15 .pants. Pašvaldības

Pašvaldību kompetencē ir:

1) sabiedriskās kārtības nodrošināšana pašvaldības administratīvajā teritorijā;

66.

 

67.

 

 

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 15.pantu.

Deputāts J.Ādamsons:

Uzskatīt 15.pantu par 16.pantu un 16.pantu - par 15.pantu.

Noraidīt

 

Pieņemt

13.pants. Citas ministrijas un valsts iestādes

Citas ministrijas un valsts iestādes nacionālās drošības jomā pilda likumā un Ministru kabineta noteiktajā apjomā tām uzliktos pienākumus, lai garantētu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistīto koncepciju un plānu, kā arī operatīvo drošības pasākumu un valsts apdraudējuma situācijām noteikto pasākumu izpildi.

2) valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpilde likumā noteiktajā kārtībā nodota attiecīgajām pašvaldībām;

     

14.pants. Pašvaldības

Pašvaldību kompetencē ir:

1) sabiedriskās kārtības nodrošināšana pašvaldības administratīvajā teritorijā;

2) valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpilde likumā noteiktajā kārtībā nodota attiecīgajām pašvaldībām;

3) ārkārtējo situāciju pārvarēšanas plānos noteikto pasākumu izpilde.

68.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 15.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) nacionālās drošības plānā noteikto pasākumu izpilde.”

Pieņemt

3) nacionālās drošības plānā noteikto pasākumu izpilde.

16.pants. Citas ministrijas un valsts iestādes

Citas ministrijas un valsts iestādes nacionālās drošības jomā pilda likumā un Ministru kabineta noteiktajā apjomā tām uzliktos pienākumus, lai garantētu ar valsts drošību un aizsardzību saistīto koncepciju un plānu, kā arī operatīvo drošības pasākumu un valsts apdraudējuma situācijām noteikto pasākumu izpildi.

69.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 16.pantu.

Noraidīt

 

 

 

 

______

17. pants. Sabiedriskas organizācijas

(1) Nacionālās drošības pasākumos likumā un likumpamatotajos aktos noteiktā kārtībā un apjomā var iesaistīt brīvprātīgo sabiedriskās organizācijas vai to apvienības.

(2) Aizliegts izveidot, apmācīt un apbruņot militāras brīvprātīgo sabiedriskās organizācijas vai to apvienības, ja tās netiek iekļautas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā.

70.

 

71.

 

 

 

72.

 

 

 

 

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 17.pantu.

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

17.panta otrajā daļā izslēgt vārdus “ja tās netiek iekļautas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 17.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Nacionālās drošības pasākumos likumā un citos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un apjomā var iesaistīt sabiedriskās organizācijas vai to apvienības.

(2) Aizliegts izveidot, apmācīt un apbruņot militāras sabiedriskās organizācijas vai to apvienības.”

Noraidīt

 

Pieņemt AIEK redakcijā

 

Pieņemt

15.pants. Sabiedriskās organizācijas

(1) Nacionālās drošības pasākumos likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā var iesaistīt sabiedriskās organizācijas vai to apvienības.

(2) Aizliegts izveidot militāras sabiedriskās organizācijas vai to apvienības, kā arī apmācīt un apbruņot to biedrus.

III.nodaļa

Nacionālās drošības padome

     

III nodaļa

Nacionālās drošības padome

18.pants. Nacionālās drošības padomes sastāvs

(1) Nacionālās drošības padomes locekļi ir:

1) Ministru prezidents - Nacionālās drošības padomes vadītājs;

2) Valsts prezidents;

3) Saeimas priekšsēdētājs;

4) aizsardzības ministrs;

5) iekšlietu ministrs;

6) ārlietu ministrs;

7) finansu ministrs;

8) Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs;

9) Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs;

73.

 

74.

 

 

LR iekšlietu mini strs R.Jurdžs:

Izslēgt 18.pantu.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 18.panta pirmās daļas 2.punktu, attiecīgi mainot pārējo punktu numerāciju.

Noraidīt

 

Pieņemt

16.pants. Nacionālās drošības padomes sastāvs

(1) Nacionālās drošības padomes locekļi ir:

1) Ministru prezidents — Nacionālās drošības padomes vadītājs;

2) Saeimas priekšsēdētājs;

3) aizsardzības ministrs;

4) iekšlietu ministrs;

5) ārlietu ministrs;

6) finansu ministrs;

7) Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs;

8) Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

10) viens Saeimas deputāts no katras valdības koalīcijā ietilpstošās partijas.

75.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izslēgt 18.panta 1.daļas 10.punktu.

Pieņemt

_____

 

76.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

18.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ģenerālprokuroram ir tiesības piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdēs.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

 

Pieņemt

(2) Ģenerālprokuroram ir tiesības piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdēs.

(2) Nacionālās drošības padomes un tās sekretariāta darbību nodrošina Valsts kanceleja.

     

(3) Nacionālās drošības padomes un tās sekretariāta darbību nodrošina Valsts kanceleja.

19.pants. Nacionālās drošības padomes uzdevums un kompetence

(1) Nacionālās drošības padome:

77.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 19.pantu.

Noraidīt

17.pants. Nacionālās drošības padomes uzdevums un kompetence

Nacionālās drošības padome:

1) saskaņo augstāko valsts varas institūciju un amatpersonu - Saeimas, Ministru kabineta un Valsts prezidenta vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā un izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas;

78.

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

19.panta pirmās daļas 1.punktā izslēgt vārdus “Saeimas, Ministru kabineta un Valsts prezidenta”.

Pieņemt

1) saskaņo augstāko valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju un amatpersonu īstenoto valsts politiku nacionālās drošības jomā un izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas;

2) akceptē likumā noteiktos ar valsts drošību un aizsardzību saistītos plānus;

79.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 19.panta 2. punktu šādā redakcijā:

“2) akceptē likumā noteiktos ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos plānus un koncepcijas;”

Pieņemt

2) akceptē likumā noteiktos ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos plānus un koncepcijas;

3) izrauga Satversmes biroja direktora amata kandidatūru un virza to apstiprināšanai Saeimā, kā arī apstiprina Satversmes aizsardzības biroja kolēģijas locekļus.

80.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 19.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) izrauga Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidatūru un virza to apstiprināšanai Saeimā.”

Pieņemt

3) izrauga kandidatūru Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam un izvirza to apstiprināšanai Saeimā;

 

 

81.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 19.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) veic Valsts drošības iestāžu likumā un citos likumos noteiktās funkcijas.”

Pieņemt

4) veic Valsts drošības iestāžu likumā un citos likumos noteiktās funkcijas.

 

 

82.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“ pants. Nacionālās drošības padomes sekretariāts

Nacionālās drošības padomes darba nodrošināšanai tiek izveidots Nacionālās drošības padomes sekretariāts.”

Pieņemt

18.pants. Nacionālās drošības padomes sekretariāts

Nacionālās drošības padomes darba nodrošināšanai tiek izveidots Nacionālās drošības padomes sekretariāts.

 

 

83.

7.Saeimas deputāts Ģ.V.Kristovskis:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā, mainot pantu numerāciju:

“ pants. Nacionālās drošības padomes sēžu sasaukšana

(1) Nacionālās drošības padomes kārtējās sēdes sasauc Ministru prezidents.

(2) Valsts prezidentam ir tiesības pieprasīt, lai tiktu sasauktas Nacionālās drošības padomes ārkārtas sēdes.

(3) Nacionālās drošības padomes ārkārtas sēžu sasaukšanu var pieprasīt Saeimas priekšsēdētājs laikā, kad tas pilda Valsts prezidenta vietu.”

Pieņemt

19.pants. Nacionālās drošības padomes sēžu sasaukšana

(1) Nacionālās drošības padomes kārtējās sēdes sasauc Ministru prezidents.

(2) Valsts prezidentam ir tiesības pieprasīt Nacionālās drošības padomes ārkārtas sēžu sasaukšanu.

(3) Nacionālās drošības padomes ārkārtas sēžu sasaukšanu var pieprasīt Saeimas priekšsēdētājs laikā, kad viņš pilda Valsts prezidenta vietu.

20.pants. Nacionālās drošības padomes lēmums

(1) Nacionālās drošības padomes lēmums ir rekomendējošs.

(2) Valsts prezidentam ir tiesības pieprasīt, lai Nacionālās drošības padome no jauna izskata pieņemto lēmumu.

84.

 

85.

 

 

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 20.pantu.

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

Likumprojekta 20.pantu izteikt šādā redakcijā:

20.pants. Nacionālās drošības padomes lēmums

(1) Nacionālās drošības padomes lēmumi ir rekomendējoši un nenoņem atbildību par atbildīgo amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem.

(2) Šī likuma 19.panta 3.punktā noteiktajā gadījumā Nacionālās drošības padomes lēmums ir izpildāms.”

Noraidīt

 

Pieņemt

20.pants. Nacionālās drošības padomes lēmums

(1) Nacionālās drošības padomes lēmumi ir rekomendējoši un nenoņem atbildīgajām amatpersonām atbildību par to pieņemtajiem lēmumiem.

(2) Šā likuma 17.panta 3.punktā noteiktajā gadījumā Nacionālās drošības padomes lēmums ir izpildāms.

IV.nodaļa Valsts drošības iestādes

     

IV nodaļa
Valsts drošības iestādes

21.pants. Valsts drošības iestāžu struktūra

Valsts drošības iestādes ir:

1) Satversmes aizsardzības birojs;

2) Nacionālo bruņoto spēku Militārās pretizlūkošanas dienests;

3) Iekšlietu ministrijas Drošības policija.

86.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 21.pantu.

Noraidīt

21.pants. Valsts drošības iestāžu struktūra

Valsts drošības iestādes ir:

1) Satversmes aizsardzības birojs;

2) Nacionālo bruņoto spēku Militārās pretizlūkošanas dienests;

3) Iekšlietu ministrijas Drošības policija.

22.pants. Valsts drošības iestāžu kompetence

Valsts drošības iestāžu kompetencē ir:

1) politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošību saistītās informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā;

87.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 22.pantu.

Noraidīt

 

22.pants. Valsts drošības iestāžu kompetence

Valsts drošības iestāžu kompetencē ir:

1) politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar nacionālo drošību saistītās informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā;

2) valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzība;

     

2) valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzība;

3) valsts un sabiedrības drošības, tautsaimniecības apdraudējumu prognozēšana, rekomendāciju un likumā noteikto dokumentu izstrādāšana valsts drošības jautājumos;

88.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 22.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) nacionālās drošības apdraudējumu prognozēšana un novēršana savas kompetences ietvaros, rekomendāciju un likumā noteikto dokumentu izstrādāšana valsts drošības jautājumos”.

Pieņemt

3) nacionālās drošības apdraudējumu prognozēšana un novēršana savas kompetences ietvaros, rekomendāciju un likumā noteikto dokumentu izstrādāšana nacionālās drošības jomā;

4) izziņas veikšana tām noteiktās kompetences ietvaros;

     

4) izziņas veikšana savas kompetences ietvaros;

5) sadarbība ar citu valstu attiecīgajiem drošības dienestiem starptautiskās drošības sekmēšanā.

     

5) sadarbība ar citu valstu drošības dienestiem starptautiskās drošības sekmēšanā.

23.pants. Satversmes aizsardzības birojs

Satversmes aizsardzības birojs:

1) organizē un koordinē valsts drošības iestāžu izlūkošanas, pretizlūkošanas un operatīvo darbību;

89.

 

90.

 

 

 

 

91.

 

 

 

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 23.pantu.

7.Saeimas deputāts L.Bojārs:

Izteikt 23.panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) veic, organizē un kontrolē valsts drošības iestāžu izlūkošanas, pretizlūkošanas un operatīvo darbību;”.

7. Saeimas deputāts J.Ādamsons:

Izteikt 23.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības, kā arī koordinē valsts drošības iestāžu izlūkošanas, pretizlūkošanas un operatīvo darbību;”.

Noraidīt

 

Noraidīt

 

 

 

 

Pieņemt

 

23.pants. Satversmes aizsardzības birojs

(1) Satversmes aizsardzības birojs:

1) veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības, kā arī koordinē valsts drošības iestāžu izlūkošanas, pretizlūkošanas un operatīvo darbību;

2) saņem, apkopo, uzkrāj, uzglabā, analizē un noteiktā kārtībā izmanto ar nacionālo drošību saistīto informāciju;

92.

7.Saeimas deputāts L.Bojārs:

Izteikt 23.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) iegūst, saņem, apkopo, uzkrāj, uzglabā, analizē un noteiktā kārtībā izmanto ar nacionālo drošību saistīto informāciju;”

Noraidīt

2) saņem, apkopo, uzkrāj, uzglabā, analizē un noteiktā kārtībā izmanto ar nacionālo drošību saistīto informāciju;

3) likumā noteiktajā kārtībā un apjomā savlaicīgi nodrošina valsts varas un pārvaldes institūcijas, to atbildīgās amatpersonas ar pilnīgu un objektīvu informāciju nacionālās drošības jomā;

93.

Deputāts J.Ādamsons:

Aizstāt 23.panta 3.punktā vārdus “pilnīgu un objektīvu” ar vārdiem “nepieciešamo”.

Pieņemt

3) likumā noteiktajā kārtībā un apjomā savlaicīgi nodrošina valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un to atbildīgās amatpersonas ar nepieciešamo informāciju nacionālās drošības jomā;

4) sagatavo Valsts apdraudējuma analīzi;

94.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 23.panta 4.punktu šādā redakcijā:

" 4) veic Valsts apdraudējuma analīzi."

Pieņemt

4) veic valsts apdraudējuma analīzi.

5) veic valsts drošības iestāžu nolikumu kontrasignāciju.

95.

 

96.

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

Izslēgt 23.panta 5.punktu.

7.Saeimas deputāts L.Bojārs:

Izteikt 23.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) veic valsts drošības iestāžu nolikumu saskaņošanu un analīzi, lai tās nedublētu viena otras darbību.”

Pieņemt

 

Noraidīt

 

______

 

97.

7.Saeimas deputāts L.Bojārs:

Papildināt 23.pantu ar 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“6) veic arī citus pasākumus valsts drošības nodrošināšanas jomā;

7) nodrošina valsts noslēpumu saglabāšanu;

8) regulāri nodrošina Saeimu, MK un citas atbildīgās iestādes ar operatīvo informāciju par budžeta līdzekļu, citu materiālo vērtību izlietošanas likumību un pārkāpumiem šajā jomā.”

Noraidīt

 

 

______

 

98.

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

Papildināt 23.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts drošības iestāžu nolikumi pirms to apstiprināšanas tiek saskaņoti ar Satversmes aizsardzības biroja direktoru.”

Pieņemt

(2) Valsts drošības iestāžu nolikumi pirms to apstiprināšanas tiek saskaņoti ar Satversmes aizsardzības biroja direktoru.

V.nodaļa

Valsts apdraudējuma pārvarēšana

     

V nodaļa

Valsts apdraudējuma pārvarēšana

24.pants. Valsts apdraudējums un krīze

(1) Ja ārēju vai iekšēju draudu rezultātā ir apdraudēta nacionālā drošība, valsts un sabiedrības labklājība un stabilitāte, ir uzskatāms, ka iestājies Valsts apdraudējuma stāvoklis. Ņemot vērā apdraudējuma veidu, tā intensitāti un raksturu, apdraudētās teritorijas lielumu, valstī vai tās daļā likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli vai karastāvokli.

99.

 

 

 

 

 

 

 

100.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

101.

 

 

102.

 

 

 

 

 

 

 

103.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Valsts apdraudējums

Ja ārēju vai iekšēju draudu rezultātā ir apdraudēta nacionālā drošība, valstī ir iestājies apdraudējuma stāvoklis jeb krīze un likumā paredzētā kārtībā tiek izsludināts izņēmuma stāvoklis.”

Deputāts J.Ādamsons:

24.panta pirmajā daļā:

1) izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

“Ņemot vērā apdraudējuma veidu, tā intensitāti un raksturu, apdraudētās teritorijas lielumu, valstī vai tās daļā likumā noteiktajā kārtībā var uzsludināt ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli.”;

2) papildināt ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Karastāvoklis tiek izsludināts visas valsts teritorijā.”

LR aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis:

24.pantā :

1) izslēgt pirmajā daļā pirmo teikumu;

 

2) izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, apdraudētās teritorijas lieluma, likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli vai karastāvokli.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 24.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“24.pants. Valsts apdraudējums

(1) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, apdraudētās teritorijas lieluma, likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli vai karastāvokli.”

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt daļēji, skat.pr.nr.

103

 

 

 

 

 

Pieņemt,

skat.pr.nr.

103

Pieņemt,

skat.pr.nr.

103

 

 

 

 

 

Pieņemt

24.pants. Valsts apdraudējums

(1) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli vai karastāvokli.

(2) Ārkārtējo situāciju izsludina dabas katastrofu, lielu tehnogēno avāriju vai katastrofu, epidēmiju un epizootiju gadījumā, ja apdraudēta sabiedrības, vides un saimnieciskās darbības drošība.

104.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 24.panta otrajā daļā vārdu “lielu”.

Pieņemt

(2) Ārkārtējo situāciju izsludina dabas katastrofu, tehnogēno avāriju vai katastrofu, epidēmiju un epizootiju gadījumā, ja apdraudēta sabiedrības, vides un saimnieciskās darbības drošība.

(3) Izņēmuma stāvokli izsludina terorisma, liela mēroga kriminogēnās krīzes, nekontrolējamas imigrantu ieplūšanas, valsts iekārtu apdraudošu iekšēju nemieru vai izteiktu ārējo draudu gadījumā.

105.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Papildināt 24.panta 3.daļu pēc vārdiem " iekšēju nemieru" ar vārdiem "bruņota konflikta".

Pieņemt

(3) Izņēmuma stāvokli izsludina terorisma, liela mēroga kriminogēnās krīzes, nekontrolējamas imigrantu ieplūšanas, valsts iekārtu apdraudošu iekšēju nemieru, bruņota konflikta vai izteiktu ārējo draudu gadījumā.

(4) Karastāvokli izsludina, ja valstij pieteikts karš vai izdarīts militārs iebrukums tās teritorijā.

106.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 24.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Karastāvokli izsludina, ja valstij pieteikts karš vai izdarīts uzbrukums tās teritorijai. Kara vai tā pieteikšanas gadījumā par valsts aizsardzību un nacionālo drošību atbildīgajām amatpersonām nav tiesību atteikties aizsargāt valsti un sabiedrību.”

Pieņemt

(4) Karastāvokli izsludina, ja valstij pieteikts karš vai izdarīts militārs uzbrukums tās teritorijai. Kara vai tā pieteikšanas gadījumā par nacionālo drošību un valsts aizsardzību atbildīgajām amatpersonām nav tiesību atteikties aizsargāt valsti un sabiedrību.

(5) Krīze iestājas situācijā, ja apdraudējuma pārvarēšana nav iespējama ar pašvaldību vai ministriju rīcībā esošajiem līdzekļiem un nepieciešama plašāku valsts resursu izmantošana un Krīzes kontroles centra virsvadība, lai novērstu par kritisko stāvokli.

107.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 24.panta piekto daļu šādā redakcijā:

" (5) Ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai risinātu ar valsts drošību un aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī likvidētu ārkārtējās situācijas un to izraisītās sekas."

Pieņemt

(5) Ārkārtējas situācijas, izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai risinātu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī likvidētu ārkārtējās situācijas un to izraisītās sekas.

25.pants. Ministru kabineta atbildība un Ministriju pienākumi

(1) Gatavība pārvarēt Valsts apdra udējuma stāvokli un novērst tā sekas ir Ministru kabineta kompetencē.

108.

 

109.

 

 

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 25.pantu.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 25.panta 1.daļu šādā redakcijā: " Ministru kabinets atbild par valsts apdraudējuma stāvokļa pārvarēšanu un tā izraisīto seku likvidēšanu."

Noraidīt

 

Pieņemt

25.pants. Ministru kabineta atbildība un ministriju pienākumi

(1) Ministru kabinets atbild par valsts apdraudējuma pārvarēšanu un tā izraisīto seku likvidēšanu.

(2) Ministrijas izstrādā to atbildībā esošo tautsaimniecības nozaru apdraudējuma situāciju prognozēšanas, novēršanas un likvidēšanas pasākumus, kas noteikti valsts drošības un aizsardzības plānos. Tos apstiprina un to izpildi nodrošina Ministru kabinets.

110.

 

 

 

 

 

 

111.

 

 

 

112.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Redakcionāli precizēt 25.panta 2.daļu, izsakot to šādā redakcijā: "Ministrijas atbild par attiecīgo tautsaimniecības nozaru apdraudējuma prognozēšanas, novēršanas un likvidēšanas pasākumiem, kas noteikti valsts drošības, aizsardzības un mobilizācijas plānos."

LR tieslietu ministre I.Labucka:

25.panta otrajā daļā vārdu “atbildībā” aizstāt ar vārdu “kompetencē”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 25.panta otro daļu šādā redakcijā;

“(2) Ministrijas prognozē to kompetencē esošo tautsaimniecības nozaru apdraudējumus un izstrādā to novēršanas un likvidēšanas pasākumus, kas noteikti nacionālās drošības, valsts aizsardzības un mobilizācijas plānos. Tos apstiprina un to izpildi nodrošina Ministru kabinets.”

Daļēji pieņemt,

skat.pr.nr.

112

 

 

 

Pieņemt, iestrādāts AIek red.

 

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

(2) Ministrijas prognozē to kompetencē esošo tautsaimniecības nozaru apdraudējumus un izstrādā to novēršanas un likvidēšanas pasākumus, kas noteikti nacionālās drošības, valsts aizsardzības un mobilizācijas plānos. Šos pasākumus apstiprina un to izpildi nodrošina Ministru kabinets.

(3) Apdraudējuma situācijas novēršanas pasākumus vada par nozari atbildīgā ministrija.

113.

 

 

114.

 

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

25.panta trešajā daļā izslēgt vārdu “situācijas”.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Papildināt 25.panta trešo daļu pēc vārda “par” ar vārdu “attiecīgo”.

Pieņemt

 

 

Pieņemt

(3) Apdraudējuma novēršanas pasākumus vada par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija.

(4) Krīzes situācijā valsts apdraudējuma pārvarēšanas virsvadību veic Krīzes kontroles centrs, kas pakļauts Ministru prezidentam. Krīzes kontroles centrs darbojas saskaņā ar likumu un Ministru kabineta piešķirtajām pilnvarām.

115.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 25.panta ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Krīzes situācijā valsts apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību veic Krīzes kontroles centrs, kas tieši pakļauts Ministru prezidentam. Krīzes kontroles centrs koordinē valsts varas un pārvaldes institūciju preventīvo plānu izstrādi un operatīvos pasākumus krīzes novēršanā un likvidēšanā. Krīzes kontroles centrs darbojas saskaņā ar likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Ministru kabineta piešķirtajām pilnvarām".

Pieņemt

(4) Krīzes situācijā valsts apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību veic Krīzes kontroles centrs, kas tieši pakļauts Ministru prezidentam. Krīzes kontroles centrs koordinē valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju preventīvo plānu izstrādi un operatīvos pasākumus krīzes novēršanā un likvidēšanā. Krīzes kontroles centrs darbojas saskaņā ar likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Ministru kabineta piešķirtajām pilnvarām.

(5) Ministru kabinets var izveidot valsts operatīvo komisiju apdraudējuma stāvokļa izraisīto seku sekmīgai likvidēšanai.

116.

 

117.

Deputāts J.Ādamsons:

Izslēgt 25.panta piekto daļu.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 25.panta piektajā daļā vārdu “sekmīgai”.

Pieņemt

 

Noraidīt

 

 

_______

(6) Valsts apdraudējuma gadījumos Ministru kabinets var pieņemt lēmumu iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus sabiedriskās kārtības uzturēšanā un radušos seku likvidēšanā.

     

(5) Valsts apdraudējuma gadījumos Ministru kabinets var pieņemt lēmumu iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus sabiedriskās kārtības uzturēšanā un apdraudējuma izraisīto seku likvidēšanā.

26.pants. Ārkārtējie noteikumi un pilnvaras

(1) Kara vai tā pieteikšanas gadījumā par valsts aizsardzību un nacionālo drošību atbildīgajām amatpersonām nav tiesību atteikties aizsargāt valsti un sabiedrību.

(2) Valstij pieteikta kara vai citas valsts militāra iebrukuma gadījumā, līdz brīdim, kad Saeima, Ministru prezidents vai aizsardzības ministrs likumā noteiktajā kārtībā sāk pildīt tiem uzliktos valsts aizsardzības uzdevumus, Valsts prezidents nekavējoties:

1) sāk pildīt Nacionālo bruņoto spēku vadoņa pienākumus un ieceļ amatā Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku;

2) rīkojas saskaņā ar Valsts aizsardzības plāna noteikumiem, izdod pavēles un rīkojumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts, pašvaldību un civilajām institūcijām un valsts iedzīvotājiem;

3) saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem pieprasa starptautiskās sabiedrības atbalstu kara novēršanai vai pārtraukšanai;

4) nekavējoties sasauc Saeimu karastāvokļa izsludināšanai. Ja Saeima nav lemtspējīga, tad karastāvokli izsludina Valsts prezidents.

(3) Karastāvokļa vai izņēmuma stāvokļa laikā, ja Valsts prezidents, Saeima un Ministru kabinets nav lemtspējīgi vai ārkārtēju apstākļu dēļ nevar pildīt valsts drošības un aizsardzības plānos noteiktās vadības un lēmumu pieņemšanas funkcijas:

1) Saeimas priekšsēdētājs rīkojas valsts prezidenta vietā;

2) ja arī Saeimas priekšsēdētājs nevar pildīt tā pienākumus Ministru prezidents uzņemas arī Valsts prezidenta pienākumus;

3) ja neviena valsts augstākā amatpersona nevar pildīt tās pienākumus, tad ārkārtējās pilnvaras pārstāvēt Latvijas valsts likumīgo varu pārņem Latvijas pilnvarotais vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijās.

(4) Ja Latvijas valsts likumīgās varas un pārvaldes institūcijas likvidētas nedemokrātiskā veidā vai citas valsts militāras agresijas rezultātā:

1) Nacionālie bruņotie spēki, kā arī citas valsts varas un pārvaldes institūcijas rīkojas saskaņā ar sevišķu, situācijai atbilstošu Nacionālās drošības plānā noteiktu kārtību;

2) pilsoņi un sabiedrība pret nelikumīgajām pārvaldes iestādēm vērš nevardarbīgās pretošanās pasākumus;

3) nelikumīgo pārvaldes iestāžu rīkojumi atzīstami par nelikumīgiem;

4) ārpus valsts atrodošās varas institūcijas un amatpersonas veic pasākumus valsts neatkarības atjaunošanai ar starptautisku organizāciju palīdzību.

 

118.

 

119.

 

 

 

 

120.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 26.pantu.

Deputāts J.Ādamsons:

Papildināt 26.panta pirmo daļu ar teikumu “Nevienam nav tiesību dot pavēli NBS padoties, kā arī izsludināt vai parakstīt kapitulāciju”.

 

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

Izteikt 26.pantu jaunā redakcijā:

“26.pants. Valsts prezidenta pilnvaras militāra iebrukuma vai kara gadījumā

(1) Valstij pieteikta kara vai citas valsts militāra iebrukuma gadījumā, līdz brīdim, kad Saeima, Ministru prezidents vai aizsardzības ministrs likumā noteiktajā kārtībā sāk pildīt tiem uzliktos valsts aizsardzības uzdevumus, Valsts prezidents nekavējoties:

1) rīkojas saskaņā ar Valsts aizsardzības plāna noteikumiem, izdod pavēles un rīkojumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts, pašvaldību un civilajām institūcijām un valsts iedzīvotājiem;

2) ieceļ amatā Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku;

3) sasauc Saeimu karastāvokļa pasludināšanai.

(2) Ja Valsts prezidents konstatē, ka Saeima nevar sanākt un viņš nav tiesīgs iecelt Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku, tad viņš virspavēlnieka funkcijas pilnā apjomā uzdod pildīt Nacionālo bruņoto spēku komandierim.”

Noraidīt

Daļēji pieņemt,

ietverts

106. priekšl.

 

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

26.pants. Valsts prezidenta pilnvaras militāra iebrukuma vai kara gadījumā

(1) Valstij pieteikta kara vai citas valsts militāra iebrukuma gadījumā līdz brīdim, kad Saeima, Ministru prezidents vai aizsardzības ministrs likumā noteiktajā kārtībā sāk pildīt tiem uzliktos valsts aizsardzības uzdevumus, Valsts prezidents nekavējoties:

1) rīkojas saskaņā ar Valsts aizsardzības plāna noteikumiem, izdod pavēles un rīkojumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts, pašvaldību un civilajām institūcijām un valsts iedzīvotājiem;

2) ieceļ amatā Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku;

3) sasauc Saeimu karastāvokļa izsludināšanai.

(2) Ja Valsts prezidents konstatē, ka Saeima nevar sanākt un viņš nav tiesīgs iecelt Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku, viņš virspavēlnieka funkcijas pilnā apjomā uzdod pildīt Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

 

 

121.

Saeimas deputāts L.Bojārs:

Papildināt 26.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nevienam valstī nav tiesību pasludināt un parakstīt kapitulāciju, kā arī dot pavēli pārtraukt bruņotu vai cita veida pretošanos agresoram.”

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.

106

 
 

122.

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

Papildināt likumprojektu ar jaunu 27.pantu šādā redakcijā, attiecīgi mainot pantu numerāciju:

“27.pants. Valsts augstāko amatpersonu pilnvaru pārņemšana

(1) Ja Saeimas priekšsēdētājs konstatē, ka Valsts prezidents nespēj vai kā citādi ir kavēts pildīt Satversmes 44.pantā noteikto, tad Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu.

(2) Ja Ministru prezidents konstatē, ka Valsts prezidents vai Saeimas priekšsēdētājs nespēj vai kā citādi ir kavēts pildīt savus pienākumus, tad Ministru prezidents veic neatliekamus pasākumus valsts aizsardzībai, bez Valsts prezidenta vai Saeimas priekšsēdētāja piekrišanas.”

Pieņemt

27.pants. Valsts augstāko amatpersonu pilnvaru pārņemšana

(1) Ja Saeimas priekšsēdētājs konstatē, ka Valsts prezidents nespēj vai kā citādi ir kavēts pildīt Satversmes 44.pantā noteikto, tad Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu.

(2) Ja Ministru prezidents konstatē, ka Valsts prezidents vai Saeimas priekšsēdētājs nespēj vai kā citādi ir kavēts pildīt savus pienākumus, tad Ministru prezidents veic neatliekamus pasākumus valsts aizsardzībai bez Valsts prezidenta vai Saeimas priekšsēdētāja piekrišanas.

 

 

123.

7.Saeimas deputāts Ģ.Kristovskis:

Papildināt likumprojektu ar jaunu 28.pantu šādā redakcijā, attiecīgi mainot pantu numerāciju:

“28.pants. Citu institūciju un amatpersonu pilnvaras militāra iebrukuma vai kara gadījumā

Ja Latvijas valsts likumīgās varas vai pārvaldes institūcijas likvidētas nedemokrātiskā veidā vai citas valsts militāra iebrukuma rezultātā, tad neatkarības saglabāšanas vai atjaunošanas interesēs:

1) Nacionālie bruņotie spēki, kā arī citas valsts varas un pārvaldes institūcijas rīkojas saskaņā ar īpašu, situācijai atbilstošu Nacionālās drošības plānā noteiktu kārtību;

2) pilnvaras pārstāvēt Latvijas valsts likumīgo varu ir Latvijas pilnvarotajam vēstniekam Apvienoto Nāciju Organizācijā;

3) ārpus valsts atrodošās varas institūcijas un amatpersonas nekavējoties veic pasākumus valsts neatkarības atjaunošanai, izmantojot starptautisku organizāciju palīdzību;

4) pilsoņi un sabiedrība pret nelikumīgajām pārvaldes iestādēm vērš iespējamos pretošanās pasākumus.”

Pieņemt

28.pants. Citu institūciju un amatpersonu pilnvaras militāra iebrukuma vai kara gadījumā

Ja likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas likvidētas nedemokrātiskā veidā vai citas valsts militāra iebrukuma rezultātā, tad neatkarības saglabāšanas vai atjaunošanas interesēs:

1) Nacionālie bruņotie spēki, kā arī citas valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas rīkojas saskaņā ar īpašu, situācijai atbilstošu Nacionālās drošības plānā noteiktu kārtību;

2) pilnvaras pārstāvēt likumīgo valsts varu ir Latvijas pilnvarotajam vēstniekam Apvienoto Nāciju Organizācijā;

3) ārpus valsts esošās institūcijas un amatpersonas nekavējoties veic pasākumus valsts neatkarības atjaunošanai, izmantojot starptautisko organizāciju palīdzību;

4) pilsoņi un sabiedrība pret nelikumīgajām pārvaldes iestādēm vērš iespējamos pretošanās pasākumus.

VI nodaļa

Valsts apdraudējumu novēršanas koncepciju un plānu izstrādāšana, apstiprināšana un kontrole

     

VI nodaļa

Valsts apdraudējumu novēršanas koncepciju un
plānu izstrādāšana, apstiprināšana un kontrole

 

 

124.

Deputāts J.Ādamsons:

Papildināt likumu ar jaunu pantu, attiecīgi mainot numerāciju, šādā redakcijā:

“ pants. Galvenie dokumenti, kas reglamentē valsts institūciju darbību drošības jomā

Valsts institūciju darbību drošības jomā reglamentē sekojošie dokumenti: valsts apdraudējumu analīze, nacionālās drošības koncepcija un plāns; Aizsardzības koncepcija un plāns; valsts aizsardzības operatīvais plāns, NBS attīstības plāns; NBS mobilizācijas plāns; tautsaimniecības mobilizācijas plāns un civilās aizsardzības plāns.”

 

 

Pieņemt

29.pants. Galvenie dokumenti, kas reglamentē valsts institūciju darbību drošības jomā

Valsts institūciju darbību drošības jomā reglamentē šādi dokumenti:

1) valsts apdraudējuma analīze;

2) Nacionālās drošības koncepcija un Nacionālās drošības plāns;

3) Valsts aizsardzības koncepcija un Valsts aizsardzības plāns;

4) Valsts aizsardzības operatīvais plāns, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns;

5) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāns;

6) Tautsaimniecības mobilizācijas plāns;

7) Valsts civilās aizsardzības plāns.

27.pants. Valsts apdraudējuma analīze

Valsts apdraudējuma analīze ir visaptverošs izvērtējums, kura rezultātā tiek noteikti esošie un potenciālie specifiskie nacionālās drošības apdraudējumi vai riska faktori.

125.

Deputāts J.Ādamsons:

Izteikt 27.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Valsts apdraudējuma analīze nosaka esošos un potenciālos nacionālās drošības apdraudējuma vai riska faktorus.”

Pieņemt

30.pants. Valsts apdraudējuma analīze

(1) Valsts apdraudējuma analīze nosaka esošos un potenciālos nacionālās drošības apdraudējuma vai riska faktorus.

Valsts apdraudējuma analīzi:

1) sagatavo Satversmes aizsardzības birojs;

     

(2) Valsts apdraudējuma analīzi:

1) sagatavo Satversmes aizsardzības birojs;

2) apstiprina Nacionālās drošības padome reizi gadā līdz 1.aprīlim (pusgadu pirms valsts budžeta projekta iesniegšanas termiņa).

126.

 

 

 

127.

LR finansu ministrs I.Godmanis:

Izslēgt 27.panta 2.punktā vārdus “(pusgadu pirms valsts budžeta projekta iesniegšanas termiņa)”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 27.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) izskata Nacionālās drošības padome reizi gadā līdz 1.aprīlim.”

Pieņemt AIek redakcijā

 

Pieņemt

2) izskata Nacionālās drošības padome reizi gadā līdz 1.aprīlim;

 

 

128.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 27.pantu ar 3.punktu:

“3) apstiprina Ministru kabinets katru gadu.”

Pieņemt

3) apstiprina Ministru kabinets katru gadu.

28.pants. Nacionālās drošības koncepcija

Nacionālās drošības koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti nacionālās drošības apdraudējumu novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi.

     

31.pants. Nacionālās drošības koncepcija

(1) Nacionālās drošības koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti nacionālās drošības apdraudējumu novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi.

Nacionālās drošības koncepciju:

1) sagatavo Ministru kabinets;

 

 

 

Nacionālās drošības koncepciju:

1) sagatavo Ministru kabinets;

2) akceptē Nacionālās drošības padome;

129.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Aizstāt 28.panta 2.punktā vārdu "akceptē" ar vārdu "izskata".

Pieņemt

2) izskata Nacionālās drošības padome;

3) apstiprina Saeima reizi katrā sasaukumā līdz sava pirmā darbības gada 1.oktobrim.

     

3) apstiprina Saeima reizi katrā sasaukumā līdz sava pirmā darbības gada 1.oktobrim.

 

 

130.

 

 

 

 

 

 

 

 

131.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

" pants. Militāro draudu analīze

Militāro draudu analīze ir pret Latviju vērsta militārā uzbrukuma iespēju izvērtējums.

Militāro draudu analīzi:

1) sagatavo Aizsardzības ministrija;

2) apstiprina Nacionālās drošības padome katru gadu līdz 1.aprīlim."

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumu ar jaunu 28.pantu, attiecīgi mainot numerāciju:

“28.pants. Militāro draudu analīze

Militāro draudu analīze ir pret Latviju vērstā militārā uzbrukuma iespēju izvērtējums.

Militāro draudu analīzi:

1) sagatavo Aizsardzības ministrija;

2) izskata Nacionālās drošības padome;

3) apstiprina Ministru kabinets katru gadu.”

Daļēji pieņemt,

skat.pr.nr.

131

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

32.pants. Militāro draudu analīze

(1) Militāro draudu analīze ir pret Latviju vērsta militārā uzbrukuma iespēju izvērtējums.

(2) Militāro draudu analīzi:

1) sagatavo Aizsardzības ministrija;

2) izskata Nacionālās drošības padome;

3) apstiprina Ministru kabinets katru gadu.

29.pants. Valsts aizsardzības koncepcija

Valsts aizsardzības koncepcija ir dokuments, kurā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, krīzes, bruņota konflikta vai kara laikā.

132.

 

 

 

 

133.

 

 

 

 

 

 

 

 

134.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Papildināt 29.panta pirmo teikumu pēc vārdiem "Valsts aizsardzības koncepcija ir" ar vārdiem "uz militāro draudu analīzes pamata sagatavots".

Deputāts J.Ādamsons:

Izteikt 29.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Valsts aizsardzības koncepcija nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus miera, krīzes, bruņota konflikta vai kara gadījumā. Tā ir nacionālās drošības koncepcijas sastāvdaļa.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 29.panta pirmo rindkopu šādā redakcijā:

Valsts aizsardzības koncepcija ir uz militāro draudu analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, krīzes, bruņota konflikta vai kara laikā. Tā ir nacionālās drošības koncepcijas sastāvdaļa.”

Pieņemt,

iestrādāts AIek redakcijā

 

Pieņemt,

iestrādāts AIeK redakcijā

 

 

 

 

 

Pieņemt

33.pants. Valsts aizsardzības koncepcija

(1) Valsts aizsardzības koncepcija ir uz militāro draudu analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, krīzes, bruņota konflikta vai kara laikā. Tā ir Nacionālās drošības koncepcijas sastāvdaļa.

Valsts aizsardzības koncepciju:

1) sagatavo Aizsardzības ministrija;

     

(2) Valsts aizsardzības koncepciju:

1) sagatavo Aizsardzības ministrija;

2) kontrasignē Valsts prezidents;

135.

 

136.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izslēgt 29.panta 2.punktu .

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 29.panta 2.punktā vārdu “kontrasignē” ar vārdu “apstiprina”.

Pieņemt

 

Noraidīt

 

____

3) akceptē Ministru kabinets. No jauna sastādīts Ministru kabinets Valsts aizsardzības koncepciju pārskata sava darba perioda septītajā mēnesī;

137.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

29.panta 3.punktā vārdu "akceptē" aizstāt ar vārdu "izskata".

Pieņemt

2) izskata Ministru kabinets. No jauna sastādīts Ministru kabinets Valsts aizsardzības koncepciju pārskata sava darba perioda septītajā mēnesī;

4) apstiprina Saeima reizi katrā sasaukumā līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim.

     

3) apstiprina Saeima reizi katrā sasaukumā līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim.

30.pants. Nacionālās drošības plāns

Nacionālās drošības plāns balstās uz Nacionālās drošības koncepcijā noteikto stratēģiju un principiem. Tajā ietverti konkrēti valsts drošības apdraudējumu neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

 

 

 

34.pants. Nacionālās drošības plāns

(1) Nacionālās drošības plāns balstās uz Nacionālās drošības koncepcijā noteikto stratēģiju un principiem. Tajā ietverti konkrēti nacionālās drošības apdraudējumu neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

Nacionālās drošības plānu:

1) izstrādā Ministru kabinets;

138.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 30.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) izstrādā un apstiprina Ministru kabinets pēc saskaņošanas ar Saeimas Nacionālās drošības komisiju.”

Pieņemt

(2) Nacionālās drošības plānu:

1) izstrādā un apstiprina Ministru kabinets pēc saskaņošanas ar Saeimas Nacionālās drošības komisiju;

2) akceptē Nacionālās drošības padome;

139.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

30.panta 2.punktā vārdu "akceptē" aizstāt ar vārdu "izskata".

Pieņemt

2) izskata Nacionālās drošības padome.

3) apstiprina Saeima reizi gadā līdz 1.aprīlim (pusgadu pirms valsts budžeta projekta iesniegšanas termiņa).

140.

LR finansu ministrs I.Godmanis:

Izslēgt 30.panta 3.punktu.

 

Pieņemt

_____

31.pants. Valsts aizsardzības plāns

Valsts aizsardzības plānu izstrādā, vadoties pēc Valsts apdraudējumu analīzē un Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktās stratēģijas un principiem. Tajā nosaka konkrētus valsts aizsardzības pasākumus, prioritātes un nepieciešamos resursus, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, valsts varas un pārvaldes institūciju un amatpersonu, pašvaldību, pilsoņu un sabiedrības rīcību valsts aizsardzībā.

Valsts aizsardzības plānu:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs sadarbībā ar Aizsardzības ministriju;

2) kontrasignē Valsts prezidents;

3) izskata Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija;

4) apstiprina Ministru kabinets.

141.

 

142.

 

 

 

 

 

 

 

 

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 31.panta 2.punktā vārdu “kontrasignē” ar vārdu “apstiprina”.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

" (1) Valsts aizsardzības plānu izstrādā, pamatojoties uz Militāro draudu analīzi un Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajiem principiem. Tajā nosaka konkrētus valsts aizsardzības pasākumus, prioritātes un nepieciešamos resursus, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, valsts varas un pārvaldes institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu nepieciešamo gatavību un darbību valsts aizsardzībā.

(2) Valsts aizsardzības plānu:

1) izstrādā Aizsardzības ministrija sadarbībā ar pārējām ministrijām;

2) apstiprina Ministru kabinets.

(3) Aizsardzības ministram jāiepazīstina ar Valsts aizsardzības plānu Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju."

Noraidīt

 

 

Pieņemt

35.pants. Valsts aizsardzības plāns

(1) Valsts aizsardzības plānu izstrādā, pamatojoties uz Militāro draudu analīzi un Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajiem principiem. Tajā nosaka konkrētus valsts aizsardzības pasākumus, prioritātes un nepieciešamos resursus, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu nepieciešamo gatavību un darbību valsts aizsardzībā.

(2) Valsts aizsardzības plānu:

1) izstrādā Aizsardzības ministrija sadarbībā ar pārējām ministrijām;

2) apstiprina Ministru kabinets.

(3) Aizsardzības ministrs ar Valsts aizsardzības plānu iepazīstina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju.

32.pants. Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns

Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu izstrādā saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajām stratēģiskajām prioritātēm un pasākumiem. Tajā nosaka Nacionālo bruņoto spēku strukturālā, personāla, bruņojuma un materiāltehniskā nodrošinājuma perspektīvo attīstību un plāna izpildei prognozējamos valsts budžeta līdzekļus.

Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu:

143.

 

 

 

 

144.

 

 

 

 

 

145.

 

 

 

146.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

1) Izteikt 32.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:" Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu izstrādā, balstoties uz Valsts aizsardzības plānu."

LR finansu ministrs I.Godmanis:

Izteikt 32.panta otro teikumu šādā redakcijā:

“Tajā nosaka Nacionālo bruņoto spēku strukturālo attīstību un plāna izpildei nepieciešamo bruņojumu, materiāli tehniskā nodrošinājuma apjomu un personāla skaitu.”

Deputāts J.Ādamsons:

Aizstāt 32.panta otrajā teikumā vārdu “tajā” ar vārdu “tas”.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Papildināt 32.panta otro teikumu pēc vārdiem "perspektīvo" ar vārdiem " četru gadu".

Pieņemt

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

 

 

Pieņemt

36.pants. Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns

(1) Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu izstrādā, balstoties uz Valsts aizsardzības plānu. Tas nosaka Nacionālo bruņoto spēku strukturālā, personāla, bruņojuma un materiāltehniskā nodrošinājuma perspektīvo četru gadu attīstību un šā plāna izpildei prognozējamos valsts budžeta līdzekļus.

(2) Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs sadarbībā ar Aizsardzības ministriju;

147.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

32.panta 1.punktā vārdu "štābs" aizstāt ar vārdu "komandieris".

Pieņemt

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku komandieris sadarbībā ar Aizsardzības ministriju;

2) kontrasignē Valsts prezidents;

148.

 

 

149.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 32.panta 2.punktā vārdu “kontrasignē” ar vārdu “apstiprina”.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 32.panta 2.punktu šādā redakcijā:

" 2)apstiprina Ministru kabinets;".

Daļēji

pieņemt

 

Pieņemt

2) apstiprina Ministru kabinets.

3) apstiprina Saeima reizi gadā līdz 1.aprīlim (pusgadu pirms valsts budžeta projekta iesniegšanas termiņa).

150.

 

151.

LR finansu ministrs I.Godmanis:

Izslēgt 32.panta 3.punktu.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 32.panta 3.punktu šādā redakcijā: "izskata Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija".

Pieņemt

 

Noraidīt

 

_____

33.pants. Valsts aizsardzības operatīvais plāns

(1) Valsts aizsardzības operatīvais plāns ietver operatīvās situācijas izvērtējumu, Nacionālo bruņoto spēku operatīvo kaujas gatavību un darbības plānu, kas sagatavots atbilstoši NATO standartiem. Tajā nosaka operatīvās situācijas vadību, uzdevumus, pienākumus, to izpildes kārtību, sagaidāmo atbalstu, iespējamos sakarus un materiāltehnisko nodrošinājumu.

152.

153.

 

 

154.

Deputāts J.Ādamsons:

1) izslēgt 33.panta pirmajā daļā vārdus “kas sagatavots atbilstoši NATO standartiem”;

2) aizstāt 33.panta pirmajā daļā vārdu “tajā” ar vārdu “tas”.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izslēgt 33.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus "kas sagatavots atbilstoši NATO standartiem".

Pieņemt

Pieņemt

 

 

Pieņemt

37.pants. Valsts aizsardzības operatīvais plāns

(1) Valsts aizsardzības operatīvais plāns ietver operatīvās situācijas izvērtējumu, Nacionālo bruņoto spēku operatīvo kaujas gatavību un darbības plānu. Tas nosaka valsts aizsardzības operatīvo vadību, uzdevumus, pienākumus, to izpildes kārtību, paredzamo atbalstu, iespējamos sakarus un materiāltehnisko nodrošinājumu.

(2)Valsts aizsardzības operatīvais plāns ir slepens.

155.

 

156.

Deputāts J.Ādamsons:

Izslēgt 33.panta otro daļu.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izslēgt 33.panta 2.daļu.

Pieņemt

 

Pieņemt

 

_____

(3)Valsts aizsardzības operatīvo plānu:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs;

157.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

33.panta 3.daļas 1.punktā vārdu "štābs" aizstāt ar vārdu "komandieris".

Pieņemt

(2) Valsts aizsardzības operatīvo plānu:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku komandieris;

2) apstiprina Ministru kabinets;

158.

 

 

 

159.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 33.panta 3.daļas 2.punktu šādā redakcijā: "apstiprina aizsardzības ministrs un Valsts prezidents."

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 33.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) apstiprina aizsardzības ministrs;”.

Daļēji pieņemt

skat.pr.nr.

158

Pieņemt

2) apstiprina aizsardzības ministrs;

3) izpilda:

a) Nacionālo bruņoto spēku komandieris miera laikā; b) Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks bruņota konflikta vai karalaikā.

     

3) izpilda:

a) Nacionālo bruņoto spēku komandieris miera laikā,

b) Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks bruņota konflikta vai kara laikā.

34.pants. Bruņoto spēku mobilizācijas plāns

Bruņoto spēku mobilizācijas plānu sagatavo bruņota konflikta vai karalaikam. Tas ietver Nacionālo bruņoto spēku rezervju izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai. Tajā nosaka mobilizācijas vadību, pienākumus, kārtību, atbildību un materiāltehnisko nodrošinājumu.

Bruņoto spēku mobilizācijas plānu:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs sadarbībā ar Aizsardzības ministriju;

160.

 

 

161.

 

 

162.

 

 

 

163.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

34.pantā:

1) Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: "Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāns";

2) izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā: "Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu sagatavo izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa gadījumam";

3) izslēgt otrajā teikumā vārdu "rezervju".

Deputāts J.Ādamsons:

Izteikt 34.panta otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“Tas ietver Nacionālo bruņoto spēku rezervju izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas vadību, pienākumus, kārtību, atbildību un materiāltehnisko nodrošinājumu.”

 

Pieņemt

 

Pieņemt

 

 

Pieņemt

 

 

 

Pieņemt

38.pants. Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāns

(1) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu sagatavo izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa gadījumam. Tas ietver Nacionālo bruņoto spēku izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas vadību, pienākumus, kārtību, atbildību un materiāltehnisko nodrošinājumu.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs sadarbībā ar Aizsardzības ministriju;

2) kontrasignē Valsts prezidents;

164.

 

165.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izslēgt 34.panta 2. punktu.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 34.panta 2.punktā vārdu “kontrasignē” ar vārdu “apstiprina”.

Pieņemt

 

Noraidīt

 

 

_____

3) izvērtē Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija;

166.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izslēgt 34.panta 3.punktu.

Pieņemt

_____

4) apstiprina Ministru kabinets.

167.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 34.panta 4.punktu šādā redakcijā:

" 4) apstiprina aizsardzības ministrs."

Pieņemt

2) apstiprina aizsardzības ministrs.

35.pants. Tautsaimniecības mobilizācijas plāns

Tautsaimniecības mobilizācijas plāns ietver valsts materiālo rezervju, tautsaimniecības nozaru, valsts un civilo objektu sagatavošanu, saglabāšanu un izmantošanu miera, izņēmuma stāvokļa, bruņota konflikta vai karalaikā.

168.

 

169.

 

 

 

170.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 35.pantu.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izslēgt 35.panta pirmajā teikumā vārdus "bruņota konflikta".

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 35.panta tekstu šādā redakcijā:

“Tautsaimniecības mobilizācijas plāns ietver valsts materiālo rezervju, tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu izņēmuma stāvokļa vai karalaikā.”

Noraidīt

 

Pieņemt AIeK redakcijā

Pieņemt

39.pants. Tautsaimniecības mobilizācijas plāns

(1) Tautsaimniecības mobilizācijas plāns ietver valsts materiālo rezervju, tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu izņēmuma stāvokļa vai kara laikā.

Tautsaimniecības mobilizācijas plānu:

1) sagatavo atbildīgās nozaru ministrijas Aizsardzības ministrijas vadībā;

171.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

35.panta 1.punktā vārdus "Aizsardzības ministrijas" aizstāt ar vārdiem "Ekonomikas ministrijas".

Pieņemt

(2) Tautsaimniecības mobilizācijas plānu:

1) sagatavo atbildīgās nozaru ministrijas Ekonomikas ministrijas vadībā;

2) kontrasignē Valsts prezidents;

172.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izslēgt 35.panta 2. punktu.

Pieņemt

____

3) izvērtē Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija;

173.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izslēgt 35.panta 3.punktu.

Pieņemt

____

4) apstiprina Ministru kabinets.

     

2) apstiprina Ministru kabinets.

36.pants. Valsts civilās aizsardzības plāns

Valsts civilās aizsardzības plāns ietver valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas, preventīvos, kā arī glābšanas koordinēšanas, ārkārtējo situāciju un to izraisīto seku likvidēšanas pasākumus.

Valsts civilās aizsardzības plānu:

1) izstrādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Civilās aizsardzības centrs;

2) apstiprina Ministru kabinets.

174.

 

175.

 

 

176.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 36.pantu.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt 36.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) izstrādā Iekšlietu ministrija".

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 36.pantu ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā:

“2) izskata Aizsardzības un iekšlietu komisija.”;

uzskatīt līdzšinējo 2. par 3.punktu.

Noraidīt

 

Pieņemt

 

 

Pieņemt

40.pants. Valsts civilās aizsardzības plāns

(1) Valsts civilās aizsardzības plāns ietver valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas, preventīvos, kā arī glābšanas koordinēšanas, ārkārtējo situāciju un to izraisīto seku likvidēšanas pasākumus.

(2) Valsts civilās aizsardzības plānu:

1) izstrādā Iekšlietu ministrija;

2) izskata Aizsardzības un iekšlietu komisija;

3) apstiprina Ministru kabinets.

Pārejas noteikums

     

Pārejas noteikums

1. Nacionālās drošības padomes vadību Ministru prezidents pārņem 1999.gada 1.janvārī.

LR aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis:

Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā: "Pārejas noteikums

Nacionālās drošības padomes vadību Ministru prezidents pārņem ….. gada ....................”

Pieņemt

Nacionālās drošības padomes vadību Ministru prezidents pārņem ….. gada .................... .