2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.

nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās

komisijas

atzinums

Atbildīgās komisijas ieteiktā

redakcija 3.lasījumam

ar redakcionāliem grozījumiem

1

2

3

4

5

Nacionālo bruņoto spēku likums

Nacionālo bruņoto spēku likums

I nodaļa

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka Nacionālo bruņoto spēku pamatstruktūru, to uzdevumus, vadības sistēmu, finansēšanu un kontroli.

1.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Aizstāt 1. pantā vārdu ,,pamatstruktūru” ar vārdu ,,sastāvu”.

Pieņemt

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka Nacionālo bruņoto spēku sastāvu, uzdevumus, vadības sistēmu, finansēšanu un kontroli.

2. pants. Nacionālie bruņotie spēki un to mērķis

(1) Nacionālie bruņotie spēki ir militāro formējumu kopums, kurus veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas.

2. pants. Nacionālie bruņotie spēki un to mērķis

(1) Nacionālie bruņotie spēki ir militāro formējumu kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas.

3. pants. Nacionālo bruņoto spēku pamatstruktūra

(1) Nacionālie bruņotie spēki sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem:

a) Zemessardze,

b) regulārās vienības;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Speciālo uzdevumu vienībām;

5) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta (turpmāk- Drošības dienests);

6) Militārās policijas;

7) Militārās pretizlūkošanas dienesta;

8) Vienībām kuras tiek izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai;

9) Nacionālās aizsardzības akadēmijas - kara vai izņēmuma stāvokļa laikā.

(2) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūru apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

2.

3.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

,, 3. pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

(1) Nacionālos bruņotos spēkus veido:

1) regulārais karaspēks;

2) Zemessardze:

3) mobilizācijas rezerves.

(2) Regulārais karaspēks sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Speciālo uzdevumu vienības;

5) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta (turpmāk - Drošības dienests);

6) Militārās policijas;

7) Militārās pretizlūkošanas dienesta;

8) vienībām, kuras izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai;

9) Nacionālās aizsardzības akadēmijas - kara vai izņēmuma stāvokļa laikā.

(3) Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, un tās darbību reglamentē speciāls likums. Valsts aizsardzības jomā Zemessardze piedalās Sauszemes spēku uzdevumu pildīšanā.

(4) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūru un juridisko statusu apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

,, 3. pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

(1) Nacionālos bruņotos spēkus veido:

1) regulārais karaspēks;

2) Zemessardze:

3) mobilizācijas rezerves.

(2) Regulārais karaspēks sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Speciālo uzdevumu vienības;

5) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta (turpmāk - Drošības dienests);

6) Militārās policijas;

7) Militārās pretizlūkošanas dienesta;

8) vienībām, kuras izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai;

9) Nacionālās aizsardzības akadēmijas - kara vai izņēmuma stāvokļa laikā.

(3) Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums Sauszemes spēku sastāvā.

(4) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūru un juridisko statusu apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.”

Daļēji pieņemt skat. pr. Nr. 3

Pieņemt

3. pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

(1) Nacionālos bruņotos spēkus veido:

1) regulārais karaspēks;

2) Zemessardze;

3) mobilizācijas rezerves.

(2) Regulārais karaspēks sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Speciālo uzdevumu vienības;

5) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta (turpmāk - Drošības dienests);

6) Militārās policijas;

7) Militārās pretizlūkošanas dienesta;

8) vienībām, kuras izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai;

9) Nacionālās aizsardzības akadēmijas - kara vai izņēmuma stāvokļa laikā.

(3) Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums Sauszemes spēku sastāvā.

(4) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūru un juridisko statusu apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

4.pants. Nacionālo bruņoto spēku izvietojums

Nacionālo bruņoto spēku vienību izvietojumu miera laikam nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma un apstiprina Ministru kabinets.

5.pants. Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva komplektēšanas pamatprincipi

(1) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu komplektē tikai no Latvijas pilsoņiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu miera laikā veido:

1) aktīvā militārā dienesta karavīri:

a) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu,

b) obligātā militārā dienesta karavīri,

2) zemessargi;

3) militārie un civilie darbinieki;

4) uz apmācībām iesauktie rezerves karavīri.

(3) Personālsastāva komplektēšanu un militārā dienesta gaitu reglamentē speciāls likums

II nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku un to sastāvdaļu

uzdevumi

II nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku un to sastāvdaļu

uzdevumi

4.pants. Nacionālo bruņoto spēku personāla komplektēšanas pamatprincipi

(1) Nacionālo bruņoto spēku personālu komplektē tikai no Latvijas pilsoņiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku personālu miera laikā veido:

1) aktīvā militārā dienesta karavīri:

a) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu;

b) obligātam militāram dienestam pakļautie karavīri;

2) zemessargi;

3) civilie darbinieki.

(3) Personāla komplektēšanu un militārā dienesta gaitu reglamentē speciāls likums

4.

5.

6.

7.

8.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Pārvietot 4. pantu uz I nodaļu.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Aizstāt 4. pantā vārdu ,,personāls” attiecīgā locījumā ar vārdu ,,personālsastāvs” attiecīgā locījumā.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izteikt 4. panta otrās daļas 1.punkta b apakšpunktu šādā redakcijā :

,,b) obligātā militārā dienesta karavīri”.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izteikt 4. panta otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

,,3) militārie un civilie darbinieki”.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Papildināt 4. panta otro daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

,,4) uz apmācībām iesauktie rezerves karavīri”.

Pieņemt

Pieņemt

Pieņemt

Pieņemt

Pieņemt

5. pants. Nacionālo bruņoto spēku galvenie uzdevumi

(1) Nacionālo bruņoto spēku galvenie uzdevumi ir:

1) nodrošināt valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību;

2) piedalīties starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

3) nodrošināt personāla un militārā dienesta rezervju apmācību;

4) piedalīties valsts apdraudējuma situāciju novēršanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Citu šajā likumā neparedzēto uzdevumu veikšanā Nacionālo bruņoto spēku vienības (apakšvienības) drīkst iesaistīt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

9.

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Aizstāt 5. panta (1) daļas 3) punktā vārdu ,,personāla” ar vārdu ,,personālsastāva”.

Pieņemt

6. pants. Nacionālo bruņoto spēku galvenie uzdevumi

(1) Nacionālo bruņoto spēku galvenie uzdevumi ir šādi :

1) nodrošināt valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību;

2) piedalīties starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

3) nodrošināt personālsastāva un militārā dienesta rezervju apmācību;

4) piedalīties valsts apdraudējuma situāciju novēršanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Citu šajā likumā neparedzētu uzdevumu veikšanā Nacionālo bruņoto spēku vienības (apakšvienības) drīkst iesaistīt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

6. pants. Sauszemes spēku uzdevumi

(1) Pildot šā likuma 5. pantā noteiktos uzdevumus, Sauszemes spēki:

1) nodrošina valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

3) veic karavīru sagatavošanu dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās;

4) veic obligātā militārā dienesta karavīru apmācību;

5) veic sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu;

6) piedalās avārijas un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.

(2) Zemessardze papildus šā panta pirmajā daļa noteiktajiem uzdevumiem piedalās arī vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Sauszemes regulārās vienības papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem uzdevumiem piedalās goda sardžu un cita veida ceremoniālu pasākumu nodrošināšanā

10.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Aiztāt 6. panta otrajā daļā vārdu ,,normatīvajos” ar vārdiem ,,citos normatīvajos”; kā arī papildināt šo daļu ar teikumu šādā redakcijā: ,,Minētā uzdevuma izpildē ir tiesīgi piedalīties vienīgi speciāli apmācīti zemessargi” un izslēgt panta trešo daļu.

Pieņemt

7. pants. Sauszemes spēku uzdevumi

(1) Pildot šā likuma 6. pantā noteiktos uzdevumus, Sauszemes spēki:

1) nodrošina valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

3) sagatavo karavīrus dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās;

4) veic obligātā militārā dienesta karavīru apmācību;

5) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus;

6) piedalās avārijas un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.

(2) Zemessardze papildus šā panta pirmajā daļa noteiktajiem uzdevumiem piedalās arī vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētā uzdevuma izpildē ir tiesīgi piedalīties vienīgi speciāli apmācīti zemessargi.

7. pants. Jūras spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 5. pantā noteiktos uzdevumus, Jūras spēki:

1) sargā valsts jūras robežu un nodrošina valsts teritoriālo ūdeņu aizsardzību;

2) veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālos ūdeņus un ekskluzīvo ekonomisko zonu;

3) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

4) piedalās ekoloģiskās uzraudzības veikšanā uz jūras, meklēšanas un glābšanas darbos un jūrā notikušo avāriju seku likvidēšanā;

5) veic sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanu jūrā un to iznīcināšanu.

11.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Aizstāt 7. pantā vārdus ,,teritoriālie ūdeņi” attiecīgā locījumā ar vārdiem ,,teritoriālā jūra un iekšējie ūdeņi (izņemot upes un ezerus)” attiecīgā locījumā.

Pieņemt

8. pants. Jūras spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 6. pantā noteiktos uzdevumus, Jūras spēki:

1) sargā valsts jūras robežu un nodrošina valsts teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus) aizsardzību;

2) veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālo jūru un iekšējos ūdeņus (izņemot upes un ezerus) , kā arī ekskluzīvo ekonomisko zonu;

3) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

4) piedalās ekoloģiskās uzraudzības veikšanā, meklēšanas un glābšanas darbos jūrā un jūrā notikušo avāriju seku likvidēšanā;

5) meklē jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus un tos iznīcina.

8. pants. Gaisa spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 5. pantā noteiktos uzdevumus, Gaisa spēki:

1) nodrošina valsts gaisa telpas kontroli un aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

3) piedalās cilvēku un citu objektu meklēšanas un glābšanas darbos;

4) pilda gaisa transporta uzdevumus.

9. pants. Gaisa spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 6. pantā noteiktos uzdevumus, Gaisa spēki:

1) nodrošina valsts gaisa telpas kontroli un aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

3) piedalās cilvēku un citu objektu meklēšanas un glābšanas darbos;

4) veic gaisa transporta uzdevumus.

9.pants. Speciālo uzdevumu vienība un tās uzdevumi

(1) Speciālo uzdevumu vienība ir īpaši apmācīta vienība paaugstinātas bīstamības uzdevumu veikšanai miera laikā.

(2) Speciālo uzdevumu vienība:

1) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos;

2) veic glābšanas darbus uz sauszemes, gaisā un jūrā;

3) kara laikā veic speciālas operācijas valsts aizsardzības interesēs;

4) pilda citus Ministru kabineta noteiktos uzdevumus.

(3) Speciālo uzdevumu vienības nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

12.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izslēgt 9. panta pirmajā daļā vārdus ,,miera laikā”.

Pieņemt

10.pants. Speciālo uzdevumu vienība un tās uzdevumi

(1) Speciālo uzdevumu vienība ir īpaši apmācīta vienība paaugstinātas bīstamības uzdevumu veikšanai.

(2) Speciālo uzdevumu vienība:

1) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos;

2) veic glābšanas darbus uz sauszemes, gaisā un jūrā;

3) kara laikā veic speciālas operācijas valsts aizsardzības interesēs;

4) pilda citus Ministru kabineta noteiktos uzdevumus.

(3) Speciālo uzdevumu vienības nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

10.pants. Drošības dienests un tā uzdevumi

(1) Drošības dienests ir īpaša valstiskās aizsardzības militāra vienība ar operatīvās darbības subjekta tiesībām.

(2) Drošības dienesta uzdevumi ir šādi:

1)  nodrošināt Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

2)  nodrošināt Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta Kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi).

(3) Saeimas amatpersonu un Saeimas institūciju (objektu) aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Saeimas Prezidijs. Valsts prezidenta, Valsts prezidenta institūciju un objektu aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Valsts prezidents.

(4) Citu uzdevumu veikšanā Drošības dienestu var iesaistīt Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

13.

14.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Aizstāt 10. panta otrajā daļā vārdus ,,dienesta uzdevumi ir šādi” ar vārdu ,,dienests”, bet 1. un 2. punktā - vārdu ,,nodrošināt” ar vārdu ,,nodrošina”.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izslēgt 10. panta ceturto daļu.

Pieņemt

Pieņemt

11.pants. Drošības dienests un tā uzdevumi

(1) Drošības dienests ir īpaša militāra valstiskās aizsardzības vienība ar operatīvās darbības subjekta tiesībām.

(2) Drošības dienests:

1)  nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

2)  nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta Kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi).

(3) Saeimas amatpersonu un Saeimas institūciju (objektu) aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Saeimas Prezidijs. Valsts prezidenta, Valsts prezidenta institūciju (objektu) aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Valsts prezidents.

11.pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(1) Militārā policija ir militārās disciplīnas un likumības nodrošināšanas vienība ar izziņas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām

(2) Militārās policijas uzdevumi ir šādi:

1)  sniegt palīdzību militāro struktūrvienību komandieriem (priekšniekiem) militāro pasākumu drošības, militārās disciplīnas, kārtības un likumības nodrošināšanā, pārkāpumus un noziedzīgu s nodarījumus veicinošu apstākļu novēršanā;

2) apsargāt militāros objektus un amatpersonas, kuru sarakstu un apsardzes kārtību nosaka aizsardzības ministrs;

3)  nodrošināt militārā transporta kustības kontroli, kolonnu pavadīšanu un militāro kravu apsargāšanu;

4) meklēt un aizturēt apsūdzētās vai notiesātās militārpersonas, kuras izvairās no izmeklēšanas, vai soda izciešanas, kā arī militārpersonas, kas dezertējušas vai ir patvaļīgā ,vai bezvēsts prombūtnē;

5)  veikt militārā dienesta noziedzīgu nodarījumu un militārajās struktūrvienībās vai to dislokācijas vietās izdarīto noziedzīgu nodarījumu izziņu, kā arī to noziedzīgu nodarījumu izziņu, kurus izdarījuši karavīri, zemessargi un militārajās struktūrvienībās strādājošās civilpersonas saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi;

6) nodrošināt aizturēto militārpersonu pavadapsardzību un apsardzi militārpersonām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai pret kurām ir piemērots drošības līdzeklis likumā noteiktajā kārtībā.

15.

16.

17.

18.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Aizstāt 11. panta otrajā daļā vārdus ,,Militārās policijas uzdevumi ir šādi” ar vārdiem ,,Militārā policija”, attiecīgi redakcionāli precizējot 1. - 6. punktu, aizstājot darbības vārdu nenoteiksmi ar darāmo kārtu

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Aizstāt 11. panta otrās daļas 1. un 5. punktā vārdu ,,struktūrvienība” attiecīgā locījumā ar vārdu ,,vienība” attiecīgā locījumā.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Aizstāt 11. panta otrās daļas 4. punktā vārdu ,,miltārpersonas” ar vārdu ,,karavīrus”.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izteikt 11. panta otrās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

,,6) nodrošina to karavīru pavadapsardzību un apsardzi, kuri aizturēti kā aizdomās turētie par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kuriem piemērots drošības līdzeklis - mājas arests vai apcietinājums”.

Pieņemt

Pieņemt

Pieņemt

12.pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(1) Militārā policija ir militārās disciplīnas un likumības nodrošināšanas vienība ar izziņas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām.

(2) Militārā policija:

1) sniedz palīdzību militāro vienību komandieriem (priekšniekiem) militāro pasākumu drošības, militārās disciplīnas, kārtības un likumības nodrošināšanā, pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus veicinošu apstākļu novēršanā;

2) apsargā militāros objektus un amatpersonas, kuru sarakstu un apsardzes kārtību nosaka aizsardzības ministrs;

3)  nodrošina militārā transporta kustības kontroli, kolonnu pavadīšanu un militāro kravu apsargāšanu;

4) meklē un aiztur apsūdzētos vai notiesātos karavīrus, kas izvairās no izmeklēšanas vai soda izciešanas, kā arī karavīrus, kas dezertējuši vai ir patvaļīgā vai bezvēsts prombūtnē;

5)  veic militārā dienesta noziedzīgu nodarījumu un militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītu noziedzīgu nodarījumu izziņu, kā arī to noziedzīgo nodarījumu izziņu, kurus izdarījuši karavīri, zemessargi un militārajās vienībās strādājošās civilpersonas saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi;

6) nodrošina to karavīru pavadapsardzību un apsardzi, kuri aizturēti kā aizdomās turētie par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kuriem piemērots drošības līdzeklis - mājas arests vai apcietinājums.

III nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēma

III nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēma

12.pants. Nacionālo bruņoto spēku vadība

(1) Nacionālo bruņoto spēku tiešo vadību realizē Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kurš ir pakļauts aizsardzības ministram. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir valsts augstākā militārā amatpersona.

(2) Nacionālajos bruņotajos spēkos ievēro vienvadības principu.

19.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Papildināt 12. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

,,Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir vietnieks”.

Pieņemt

13.pants. Nacionālo bruņoto spēku vadība

(1) Nacionālo bruņoto spēku tiešo vadību realizē Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kas ir pakļauts aizsardzības ministram. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir valsts augstākā militārā amatpersona. Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir vietnieks.

(2) Nacionālajos bruņotajos spēkos ievēro vienvadības principu.

13.pants. Nacionālo bruņoto spēku komandieris

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima.

(2) Nacionālo bruņoto spēku komandieris:

1)  atbild par Nacionālo bruņoto spēku militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei;

2)  nodrošina Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3)  atbild par valsts aizsardzības operatīvā plāna, Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības plāna, mobilizācijas plāna un attīstības plāna izstrādi;

4)  atbild par Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamā personāla, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu.

20.

21.

22.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Papildināt 13. panta pirmo daļu ar vārdiem ,,pēc Valsts prezidenta priekšlikuma”.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izteikt 13. panta otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

,,3) atbild par Valsts aizsardzības operatīvā plāna un Nacionālo bruņoto spēku gatavības valsts aizsardzībai reglamentējošo dokumentu izstrādi un to izpildes nodrošināšanu”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Aizstāt 13. panta otrās daļas 4. punktā vārdu ,,personāla” ar vārdu ,,personālsastāva”.

Pieņemt

Pieņemt

Pieņemt

14.pants. Nacionālo bruņoto spēku komandieris

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Valsts prezidenta ieteikuma.

(2) Nacionālo bruņoto spēku komandieris:

1)  atbild par Nacionālo bruņoto spēku militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei;

2)  nodrošina Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3) atbild par Valsts aizsardzības operatīvā plāna un Nacionālo bruņoto spēku gatavību valsts aizsardzībai reglamentējošo dokumentu izstrādi un to izpildes nodrošināšanu;

4)  atbild par Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu.

14.pants. Nacionālo bruņoto spēku štābs

(1) Nacionālo bruņoto spēku štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt pastāvīgu vadību, lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un priekšlikumus, viņa pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli, kā arī sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.

(2) Par Nacionālo bruņoto spēku štāba uzdevumu izpildi atbild Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks. Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieku amatā ieceļ Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

23.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Aizstāt 14. panta otrajā daļā vārdus ,,Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma” ar vārdiem ,,aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma”.

Noraidīt

15.pants. Nacionālo bruņoto spēku štābs

(1) Nacionālo bruņoto spēku štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt nepārtrauktu vadību, lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un priekšlikumus, viņa pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli, kā arī sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.

(2) Par Nacionālo bruņoto spēku štāba uzdevumu izpildi atbild Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks. Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieku amatā ieceļ Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

15.pants. Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri

(1) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri ir tieši pakļauti Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

(2) Sauszemes spēku, Jūras spēku, Gaisa spēku un Zemessardzes komandierus amatā ieceļ Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

(3) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri:

1)  ir bruņoto spēku veidu tiešie priekšnieki un atbild par pakļauto vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, personālsastāva militāro apmācību, militāro disciplīnu un morālo stāju, valstisko un tiesisko audzināšanu;

2)  nodrošina bruņoto spēku veida pastāvīgu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3)  atbild par bruņoto spēku veida kaujas gatavības plāna izstrādi un vienību (apakšvienību) gatavību noteikto uzdevumu izpildei;

4)  atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personāla, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim un šo resursu izmantošanu.

24.

25.

26.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Papildināt 15. panta otro daļu pēc vārda ,,komandierus” ar vārdiem ,,kā arī Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieku”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Papildināt 15. panta otro daļu pēc vārda ,,komandierus” ar vārdiem ,,un Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieku”.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izteikt 15. panta trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

,,3) atbild par bruņoto spēku veida kaujas gatavību reglamentējošo dokumentu izstrādi un noteikto uzdevumu izpildi”.

Daļēji pieņemt, skat. pr. Nr. 24

Pieņemt

Pieņemt

16.pants. Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri

(1) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri ir tieši pakļauti Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

(2) Sauszemes spēku, Jūras spēku, Gaisa spēku un Zemessardzes komandierus un Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieku amatā ieceļ un atbrīvo Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

(3) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri:

1)  ir bruņoto spēku veidu tiešie priekšnieki un atbild par sev pakļauto vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, personālsastāva militāro apmācību, militāro disciplīnu un morālo stāju, valstisko un tiesisko audzināšanu;

2)  nodrošina attiecīgā bruņoto spēku veida nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3) atbild par attiecīgā bruņoto spēku veida kaujas gatavību reglamentējošo dokumentu izstrādi un tajos noteikto uzdevumu izpildi;

4)  atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim un šo resursu lietderīgu izmantošanu.

IV nodaļa

27.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

IV nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām, to izvietojums miera laikā un lietotais īpašums

Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

,,Nacionālo bruņoto spēku sadarbība, finansēšana un kontrole”.

Pieņemt

Nacionālo bruņoto spēku sadarbība,

finansēšana un kontrole

16.pants. Nacionālo bruņoto spēku sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām

(1) Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar valsts, pašvaldību un privātām institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sabiedriskās kārtības sargāšanā, likumā noteikto pienākumu izpildē var piedalīties speciāli sagatavotas Zemessardzes vienības.

28.

29.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izslēgt 16. panta nosaukumā vārdus ,,ar valsts un pašvaldību institūcijām”.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izteikt 16. panta otro daļu šādā redakcijā:

,,(2) Gadījumā, ja ir radusies vai draud rasties ārkārtējā situācija, Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšanā palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai notiek ar aizsardzības ministra pavēli”.

Pieņemt

Pieņemt

17.pants. Nacionālo bruņoto spēku sadarbība

(1) Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar valsts, pašvaldību un privātajām institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja ir radusies vai draud rasties ārkārtēja situācija, Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšana palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai notiek ar aizsardzības ministra pavēli.

17.pants. Nacionālo bruņoto spēku izvietojums

Nacionālo bruņoto spēku vienību izvietojumu miera laikam nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma un apstiprina Ministru kabinets.

30.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Pārvietot 17. pantu uz I nodaļu pēc 3. panta.

Pieņemt

18.pants. Nacionālo bruņoto spēku lietotais īpašums

(1) Nacionālo bruņoto spēku lietotais nekustamais un kustamais īpašums ir valsts īpašums, kas nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā un bezmaksas lietošanā.

2) Nacionālo bruņoto spēku apgāde ar materiāltehniskajiem resursiem notiek vienotas iegādes un apgādes sistēmas ietvaros. Apgādes kārtību nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Iegādes noteikumus apstiprina aizsardzības ministrs.

(3) Nacionālie bruņotie spēki dienesta nekustamā īpašuma lietošanas izdevumus sedz no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem budžeta līdzekļiem.

31.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

,,18. pants Nacionālo bruņoto spēku finansēšana un apgāde

(1) Nacionālie bruņotie spēki tiek finansēti no valsts budžeta.

(2) Nacionālo bruņoto spēku apgāde ar materiāltehniskajiem resursiem notiek vienotas iegādes un apgādes sistēmas ietvaros. Iegādes noteikumus apstiprina aizsardzības ministrs. Nacionālo bruņoto spēku apgādes iekšējo kārtību nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(3) Nacionālo bruņoto spēku lietotais kustamais un nekustamais īpašums ir valsts īpašums, kas nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā. Šā īpašuma lietošanas izdevumi tiek segti no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.”

Pieņemt

18. pants. Nacionālo bruņoto spēku finansēšana un apgāde

(1) Nacionālie bruņotie spēki tiek finansēti no valsts budžeta.

(2) Nacionālo bruņoto spēku apgāde ar materiāltehniskajiem resursiem notiek vienotas iegādes un apgādes sistēmas ietvaros. Iegādes noteikumus apstiprina aizsardzības ministrs. Nacionālo bruņoto spēku apgādes iekšējo kārtību nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(3) Nacionālo bruņoto spēku lietotais kustamais un nekustamais īpašums ir valsts īpašums, kas nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā. Šā īpašuma lietošanas izdevumi tiek segti no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

32.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Papildināt likumprojektu ar 19. pantu šādā redakcijā:

,, 19. pants Nacionālo bruņoto spēku darbības kontrole

(1) Nacionālo bruņoto spēku darbības civilo kontroli savas kompetences ietvaros veic aizsardzības ministrs, Valsts kontrole, Ministru kabinets, Valsts prezidents un Saeima.

(2) Nacionālo bruņoto spēku darbības iekšējo kontroli veic Nacionālo bruņoto spēku komandieris.”

Pieņemt

19. pants. Nacionālo bruņoto spēku darbības kontrole

(1) Nacionālo bruņoto spēku darbības civilo kontroli savas kompetences ietvaros veic aizsardzības ministrs, Valsts kontrole, Ministru kabinets, Valsts prezidents un Saeima.

(2) Nacionālo bruņoto spēku darbības iekšējo kontroli veic Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu likuma “Par Aizsardzības spēkiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6., 20.nr.) I, II un XIV nodaļu.

2. Atzīt par spēku zaudējušu likuma “Par valsts aizsardzību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2., 21.nr.; 1996, 6.nr.; 1997, 6.nr.) II nodaļu.

33.

34.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Aizstāt pārejas noteikumu 1. punktā skaitļus un vārdus ,,I, II un XIV nodaļu” ar skaitļiem un vārdiem ,,I nodaļas 1. - 8. pantu un II nodaļu.”

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Papildināt pārejas noteikumu 2. punktu ar skaitļiem un vārdiem ,,un 10. panta 8. punktu.”

Pieņemt

Pieņemt

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma “Par Aizsardzības spēkiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6., 20.nr.) I nodaļas 1. - 8. pants un II nodaļa.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma “Par valsts aizsardzību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2., 21.nr.; 1996, 6.nr.; 1997, 6.nr.) II nodaļa un 10. panta 8. punkts.