Teksts LP0051

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts 2.lasījumam

Nacionālo bruņoto spēku likums

(Reģistra nr. 51)

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.

nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās

komisijas

atzinums

Atbildīgās komisijas ieteiktā

redakcija 2.lasījumam

Nacionālo bruņoto spēku likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka Nacionālo bruņoto spēku struktūru, uzdevumus, vadības sistēmu, izvietojumu, sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, tiesisko aizsardzību un darbības garantijas.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izteikt 1. panta tekstu šādā redakcijā:

,,Šis likums nosaka Nacionālo bruņoto spēku pamatstruktūru, to uzdevumus, vadības sistēmu, finansēšanu un kontroli.’’

Pieņemt

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka Nacionālo bruņoto spēku pamatstruktūru, to uzdevumus, vadības sistēmu, finansēšanu un kontroli.

2.pants. Nacionālie bruņotie spēki

Nacionālie bruņotie spēki ir organizēta, militāri apmācīta un apbruņota tautas daļa, kas tieši un aktīvi veic valsts militāro aizsardzību — sargā Latvijas valsts suverenitāti, nedalāmību un tās iedzīvotājus no jebkuras agresijas.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

,,2. pants. Nacionālie bruņotie spēki un to mērķis

(1) Nacionālie bruņotie spēki ir militāro formējumu kopums, kurus veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas.’’

Pieņemt

2. pants. Nacionālie bruņotie spēki un to mērķis

(1) Nacionālie bruņotie spēki ir militāro formējumu kopums, kurus veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas.

3.pants. Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi

(1) Nacionālo bruņoto spēku galvenie uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību;

2) sargāt un aizstāvēt valsts jūras un gaisa robežu, bet kara vai izņēmuma stāvokļa laikā — arī sauszemes robežu;

3) novērst vardarbīgu likumīgās valdības gāšanu un Satversmē noteiktās valsts iekārtas maiņu;

4) nodrošināt personālsastāva un militārajam dienestam pakļauto pilsoņu militāro apmācību, gatavot personālsastāva mobilizācijas rezerves;

5) piedalīties starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

6) piedalīties ārkārtējo situāciju novēršanā un to radīto seku likvidēšanā.

(2) Citu uzdevumu veikšanā Nacionālo bruņoto spēku vienības (apakšvienības) var iesaistīt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

3. pants. Nacionālo bruņoto spēku pamatstruktūra

(1) Nacionālie bruņotie spēki sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem:

a) Zemessardze,

b) regulārās vienības;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Speciālo uzdevumu vienībām;

5) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta (turpmāk- Drošības dienests);

6) Militārās policijas;

7) Militārās pretizlūkošanas dienesta;

8) Vienībām kuras tiek izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai;

9) Nacionālās aizsardzības akadēmijas - kara vai izņēmuma stāvokļa laikā.

(2) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūru apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

II nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

un to sastāvdaļu uzdevumi

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

,, Nacionālo bruņoto spēku un to sastāvdaļu uzdevumi’’

Pieņemt

II nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku un to sastāvdaļu uzdevumi

4.pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

(1) Nacionālo bruņoto spēku sastāvā ir Zemessardze, Jūras spēki, Gaisa spēki, Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienests (turpmāk — Drošības dienests), Militārā policija, Speciālo uzdevumu vienība un īpašo uzdevumu vienības, bet kara vai izņēmuma stāvokļa laikā — arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija.

(2) Nacionālo bruņoto spēku struktūru apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(3) Izveidojot Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības, to juridisko statusu nosaka aizsardzības ministrs.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Uzskatīt 4. pantu par 3. pantu un izteikt to šādā redakcijā:

,, 3. pants. Nacionālo bruņoto spēku pamatstruktūra

(1) Nacionālie bruņotie spēki sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem:

a) Zemessardze,

b) regulārās vienības;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Speciālo uzdevumu vienības;

5) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta (turpmāk- Drošības dienests);

6) Militārās policijas;

7) Militārās pretizlūkošanas dienesta;

8) Vienībām kuras tiek izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai;

9) Nacionālās aizsardzības akadēmijas - kara vai izņēmuma stāvokļa laikā.

(2) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūru apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.’’

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Uzskatīt 4. pantu par 3. pantu un izteikt to šādā redakcijā:

,, 3. pants. Nacionālo bruņoto spēku pamatstruktūra

(1) Nacionālie bruņotie spēki sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem:

a) Zemessardze,

b) regulārās vienības;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Speciālo uzdevumu vienībām;

5) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta (turpmāk- Drošības dienests);

6) Militārās policijas;

7) Militārās pretizlūkošanas dienesta;

8) Vienībām kuras tiek izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai;

9) Nacionālās aizsardzības akadēmijas - kara vai izņēmuma stāvokļa laikā.

(2) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūru apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.’’

Pieņemt AunIek red., skat. pr. Nr. 5

Pieņemt

4.pants. Nacionālo bruņoto spēku personāla komplektēšanas pamatprincipi

(1) Nacionālo bruņoto spēku personālu komplektē tikai no Latvijas pilsoņiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku personālu miera laikā veido:

1) aktīvā militārā dienesta karavīri:

a) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu;

b) obligātam militāram dienestam pakļautie karavīri;

2) zemessargi;

3) civilie darbinieki.

(3) Personāla komplektēšanu un militārā dienesta gaitu reglamentē speciāls likums

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu 4. pantu šādā redakcijā:

,,4.pants. Nacionālo bruņoto spēku personāla komplektēšanas pamatprincipi

(1) Nacionālo bruņoto spēku personālu komplektē tikai no Latvijas pilsoņiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku personālu miera laikā veido:

1) aktīvā militārā dienesta karavīri:

a) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu;

b) obligātā militārā dienesta karavīri, kuri iesaukti dienestā saskaņā ar likumu;

2) ārrindas zemessargi;

3) Nacionālo bruņoto spēku civilie darbinieki.

(3) Personāla komplektēšanu un militārā dienesta gaitu reglamentē speciāls likums.’’

Pieņemt AunIeK red., skat. pr. Nr. 7

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 4. pantu šādā redakcijā:

,,4.pants. Nacionālo bruņoto spēku personāla komplektēšanas pamatprincipi

(1) Nacionālo bruņoto spēku personālu komplektē tikai no Latvijas pilsoņiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku personālu miera laikā veido:

1) aktīvā militārā dienesta karavīri:

a) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu;

b) obligātam militāram dienestam pakļautie karavīri;

2) zemessargi;

3) civilie darbinieki.

(3) Personāla komplektēšanu un militārā dienesta gaitu reglamentē speciāls likums.’’

Pieņemt

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Ietvert II nodaļā bijušo 3. pantu, kuru izteikt šādā redakcijā:

,,5. pants. Nacionālo bruņoto spēku galvenie uzdevumi

(1) Nacionālo bruņoto spēku galvenie uzdevumi ir:

1) nodrošināt valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību;

2) piedalīties starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

3) nodrošināt personāla un militārā dienesta rezervju apmācību;

4) piedalīties valsts apdraudējuma situāciju novēršanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Citu šajā likumā neparedzēto uzdevumu veikšanā Nacionālo bruņoto spēku vienības (apakšvienības) drīkst iesaistīt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.’’

Pieņemt

5.pants. Zemessardzes uzdevumi

(1) Zemessardze nodrošina valsts sauszemes teritorijas aizsardzību.

(2) Zemessardzes uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt struktūrvienību pastāvīgu kaujas un mobilizācijas gatavību, to spēju pretoties agresijai, valsts sauszemes robežas un teritorijas aizsardzību;

2) piedalīties avāriju un dabas katastrofu radīto seku likvidēšanā;

3) veikt sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu;

4) iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā;

5) piedalīties valsts tiesiskās kārtības nodrošināšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izteikt 5. pantu šādā redakcijā:

,, 6. pants. Sauszemes spēku uzdevumi

(1) Pildot šā likuma 5. pantā noteiktos uzdevumus, Sauszemes spēki:

1) nodrošina valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību; 3) veic karavīru sagatavošanu dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās;

4) veic obligātā militārā dienesta karavīru apmācību; 5) veic sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu;

6) piedalās avārijas un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.

(2) Zemessardze papildus šā panta pirmajā daļa noteiktajiem uzdevumiem piedalās arī sabiedriskās kārtības nodrošināšanā likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Sauszemes regulārās vienības papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem uzdevumiem piedalās goda sardžu un cita veida ceremoniālu pasākumu nodrošināšanā.’’

Pieņemt daļēji,

skat. Tiesl. min. pr. Nr. 10

5. pants. Nacionālo bruņoto spēku galvenie uzdevumi

(1) Nacionālo bruņoto spēku galvenie uzdevumi ir:

1) nodrošināt valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību;

2) piedalīties starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

3) nodrošināt personāla un militārā dienesta rezervju apmācību;

4) piedalīties valsts apdraudējuma situāciju novēršanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Citu šajā likumā neparedzēto uzdevumu veikšanā Nacionālo bruņoto spēku vienības (apakšvienības) drīkst iesaistīt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

10.

LR Tieslietu ministre I. Labucka

5. panta otrās daļas 5. punktā vārdus ,,tiesiskās kārtības’’ aizstāt ar vārdiem ,,vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības’’

Pieņemt

6.pants. Jūras spēku uzdevumi

Jūras spēku uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt struktūrvienību pastāvīgu kaujas un mobilizācijas gatavību, to spēju pretoties agresijai, valsts jūras robežas un valsts teritoriālo ūdeņu neaizskaramību;

2) sargāt valsts jūras robežu, kontrolēt valsts teritoriālos ūdeņus un valsts ekonomisko zonu;

3) piedalīties meklēšanas un glābšanas darbos jūrā un kuģu avāriju seku likvidēšanā, kā arī piedalīties ekoloģiskajā uzraudzībā uz jūras;

4) veikt sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanu un iznīcināšanu jūrā.

11.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izteikt 6. pantu šādā redakcijā:

,, 7. pants. Jūras spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 5. pantā noteiktos uzdevumus, Jūras spēki:

1) sargā valsts jūras robežu un nodrošina valsts teritoriālo ūdeņu aizsardzību;

2) veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālos ūdeņus un ekonomisko zonu;

3) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

4) piedalās ekoloģiskās uzraudzības veikšanā uz jūras, meklēšanas un glābšanas darbos un jūrā notikušo avāriju seku likvidēšanā;

5) veic sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanu jūrā un to iznīcināšanu.’’

Pieņemt daļēji, skat. Ie M pr. Nr. 13

6. pants. Sauszemes spēku uzdevumi

(1) Pildot šā likuma 5. pantā noteiktos uzdevumus, Sauszemes spēki:

1) nodrošina valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

3) veic karavīru sagatavošanu dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās;

4) veic obligātā militārā dienesta karavīru apmācību;

5) veic sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu;

6) piedalās avārijas un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.

(2) Zemessardze papildus šā panta pirmajā daļa noteiktajiem uzdevumiem piedalās arī vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Sauszemes regulārās vienības papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem uzdevumiem piedalās goda sardžu un cita veida ceremoniālu pasākumu nodrošināšanā.

12.

LR Iekšlietu ministrs R. Jurdžs

6.panta 1. punktā vārdus ,,teritoriālo ūdeņu’’ aizstāt ar vārdiem ,,teritoriālās jūras’’

Noraidīt

13.

LR Iekšlietu ministrs R. Jurdžs

6. panta 2. punktā vārdus ,,ekonomisko zonu’’ aizstāt ar vārdiem ,,ekskluzīvo ekonomisko zonu’’

Pieņemt

7.pants. Gaisa spēku uzdevumi

Gaisa spēku uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt struktūrvienību pastāvīgu kaujas un mobilizācijas gatavību, to spēju pretoties agresijai, valsts gaisa telpas kontroli un aizsardzību;

2) piedalīties cilvēku un objektu meklēšanas un glābšanas operācijās, pildīt neatliekamus gaisa transporta uzdevumus;

3) piedalīties ārkārtējo situāciju radīto seku likvidēšanā.

14.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izteikt 7. pantu šādā redakcijā:

,,8. pants. Gaisa spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 5. pantā noteiktos uzdevumus, Gaisa spēki:

1) nodrošina valsts gaisa telpas kontroli un aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

3) piedalās cilvēku un citu objektu meklēšanas un glābšanas darbos;

4) pilda gaisa transporta uzdevumus.’’

Pieņemt

7. pants. Jūras spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 5. pantā noteiktos uzdevumus, Jūras spēki:

1) sargā valsts jūras robežu un nodrošina valsts teritoriālo ūdeņu aizsardzību;

2) veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālos ūdeņus un ekskluzīvo ekonomisko zonu;

3) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

4) piedalās ekoloģiskās uzraudzības veikšanā uz jūras, meklēšanas un glābšanas darbos un jūrā notikušo avāriju seku likvidēšanā;

5) veic sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanu jūrā un to iznīcināšanu.

8.pants. Īpašo uzdevumu vienības

Īpašo uzdevumu vienības veido ar aizsardzības ministra pavēli pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

15.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izslēgt 8. pantu.

Pieņemt

8. pants. Gaisa spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 5. pantā noteiktos uzdevumus, Gaisa spēki:

1) nodrošina valsts gaisa telpas kontroli un aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

3) piedalās cilvēku un citu objektu meklēšanas un glābšanas darbos;

4) pilda gaisa transporta uzdevumus.

9.pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(1) Militārā policija ir vienība, kas militārajās struktūrvienībās nodrošina militāro disciplīnu, kārtību un likumību, un izziņas iestāde ar operatīvās darbības subjekta tiesībām.

16.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Uzskatīt 9. pantu kā 11. pantu.

Izteikt panta pirmo daļu šādā redakcijā:

,,(1) Militārā policija ir militārās disciplīnas un likumības nodrošināšanas vienība ar izziņas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām.’’

Pieņemt

9.pants. Speciālo uzdevumu vienība un tās uzdevumi

(1) Speciālo uzdevumu vienība ir īpaši apmācīta vienība paaugstinātas bīstamības uzdevumu veikšanai miera laikā.

(2) Speciālo uzdevumu vienība:

1) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos;

2) veic glābšanas darbus uz sauszemes, gaisā un jūrā;

3) kara laikā veic speciālas operācijas valsts aizsardzības interesēs;

4) pilda citus Ministru kabineta noteiktos uzdevumus.

(3) Speciālo uzdevumu vienības nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Militārās policijas uzdevumi ir šādi:

1) sniegt palīdzību militāro struktūrvienību komandieriem (priekšniekiem) militāro pasākumu drošības, militārās disciplīnas, kārtības un likumības nodrošināšanā, pārkāpumus un noziegumus veicinošu apstākļu novēršanā, kā arī gādāt, lai karavīri un zemessargi ievērotu sabiedriskās kārtības noteikumus;

17.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Aizstāt 9. panta otrās daļas 1. punktā vārdu ,,noziegumus’’ ar vārdiem ,,noziedzīgu nodarījumu,’’ kā arī izslēgt vārdus ,,kā arī gādāt, lai karavīri un zemessargi ievērotu sabiedriskās kārtības noteikumus.’’

Pieņemt

2) apsargāt amatpersonas, militāros objektus un citus objektus. Amatpersonu un objektu sarakstu nosaka Ministru kabinets, bet militāros objektus un amatpersonu un militārpersonu sarakstu un to aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka aizsardzības ministrs;

18.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izteikt 9. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

,,2) apsargāt militāros objektus un amatpersonas, kuru sarakstu un apsardzes kārtību nosaka aizsardzības ministrs;’’

Pieņemt

3) nodrošināt militārā transporta kustības kontroli, kolonnu pavadīšanu un militāro kravu apsargāšanu;

4) meklēt un aizturēt apsūdzētās vai notiesātās militārpersonas, kuras izvairās no izmeklēšanas, kā arī militārpersonas, kas dezertējušas vai ir patvaļīgā vai bezvēsts prombūtnē;

;

19.

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Papildināt 9. panta otrās daļas 4. punktu pēc vārda ,,izmeklēšanas,’’ ar ,,vai soda izciešanas,’

Pieņemt

5) veikt militārā dienesta noziegumu un militārajās struktūrvienībās vai to dislokācijas vietās izdarīto noziegumu izziņu, kā arī to noziegumu izziņu, kurus izdarījuši karavīri, zemessargi un militārajās struktūrvienībās strādājošās civilpersonas saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi;

6) nodrošināt aizturēto militārpersonu pavadapsardzību un apsardzi militārpersonām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai pret kurām ir piemērots drošības līdzeklis likumā noteiktajā kārtībā.

20.

21.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Aizstāt 9. panta otrās daļas 5. punktā vārdu ,,noziegumu’’ ar vārdiem ,,noziedzīgu nodarījumu’’.

LR Iekšlietu ministrs R. Jurdžs

Aizstāt 9. panta otrās daļas 5. punktā vārdu ,,noziegums’’ (trīs reizes) ar vārdiem ,,noziedzīgu nodarījumu’’

Pieņemt

10.pants. Speciālo uzdevumu vienība un tās uzdevumi

(1) Speciālo uzdevumu vienības uzdevumi ir šādi:

1) miera laikā pildīt Ministru kabineta noteiktos uzdevumus;

2) kara laikā veikt speciālas operācijas valsts aizsardzības interesēs.

(2) Speciālo uzdevumu vienības nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

22.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Uzskatīt10. pantu kā 9. pantu izsakot šādā redakcijā:

,,(1) Speciālo uzdevumu vienība ir īpaši apmācīta vienība paaugstinātas bīstamības uzdevumu veikšanai miera laikā.

(2) Speciālo uzdevumu vienība:

1) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos;

2) veic glābšanas darbus uz sauszemes, gaisā un jūrā;

3) kara laikā veic speciālas operācijas valsts aizsardzības interesēs;

4) pilda citus Ministru kabineta noteiktos uzdevumus.

(3) Speciālo uzdevumu vienības nolikumu apstiprina Ministru kabinets.’’

Pieņemt

10.pants. Drošības dienests un tā uzdevumi

(1) Drošības dienests ir īpaša valstiskās aizsardzības militāra vienība ar operatīvās darbības subjekta tiesībām.

2) Drošības dienesta uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

2) nodrošināt Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta Kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi).

(3) Saeimas amatpersonu un Saeimas institūciju (objektu) aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Saeimas Prezidijs. Valsts prezidenta, Valsts prezidenta institūciju un objektu aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Valsts prezidents.

(4) Citu uzdevumu veikšanā Drošības dienestu var iesaistīt Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

11.pants. Drošības dienests un tā uzdevumi

(1) Drošības dienests ir īpaša valstiskās aizsardzības militāra vienība ar operatīvās darbības subjekta tiesībām.

2) Drošības dienesta uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

2) nodrošināt Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta Kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi).

23.

24.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Papildināt 11. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

,,(4) Citu uzdevumu veikšanā Drošības dienestu var iesaistīt ar aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera lēmumu.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Uzskatīt 11. pantu par 10. pantu, papildināt to ar ceturto daļu šādā redakcijā:

,,(4) Citu uzdevumu veikšanā Drošības dienestu var iesaistīt Ministru kabineta noteiktā kārtībā.”

Pieņemt daļēji, skat. AunIeK pr. Nr. 24

Pieņemt

11.pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(1) Militārā policija ir militārās disciplīnas un likumības nodrošināšanas vienība ar izziņas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām

(2) Militārās policijas uzdevumi ir šādi:

1) sniegt palīdzību militāro struktūrvienību komandieriem (priekšniekiem) militāro pasākumu drošības, militārās disciplīnas, kārtības un likumības nodrošināšanā, pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus veicinošu apstākļu novēršanā;

2) apsargāt militāros objektus un amatpersonas, kuru sarakstu un apsardzes kārtību nosaka aizsardzības ministrs;

3) nodrošināt militārā transporta kustības kontroli, kolonnu pavadīšanu un militāro kravu apsargāšanu;

4) meklēt un aizturēt apsūdzētās vai notiesātās militārpersonas, kuras izvairās no izmeklēšanas, vai soda izciešanas, kā arī militārpersonas, kas dezertējušas vai ir patvaļīgā ,vai bezvēsts prombūtnē;

5) veikt militārā dienesta noziedzīgu nodarījumu un militārajās struktūrvienībās vai to dislokācijas vietās izdarīto noziedzīgu nodarījumu izziņu, kā arī to noziedzīgu nodarījumu izziņu, kurus izdarījuši karavīri, zemessargi un militārajās struktūrvienībās strādājošās civilpersonas saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi;

III nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku vadība

25.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Aizstāt III nodaļas nosaukumā vārdu ,,vadība’’ ar vārdiem ,,vadības sistēma.’’

Pieņemt

III nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēma

12.pants. Nacionālo bruņoto spēku vadība

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieris realizē Nacionālo bruņoto spēku tiešo vadību un ir pakļauts aizsardzības ministram.

(2) Nacionālajos bruņotajos spēkos ievēro vienvadības principu.

26.

LR Aizsardzības ministrs G. V. Kristovskis

Izteikt 12. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

,,(1) Nacionālo bruņoto spēku tiešo vadību realizē Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kurš ir pakļauts aizsardzības ministram. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir valsts augstākā militārā amatpersona.’’

Pieņemt

12.pants. Nacionālo bruņoto spēku vadība

(1) Nacionālo bruņoto spēku tiešo vadību realizē Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kurš ir pakļauts aizsardzības ministram. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir valsts augstākā militārā amatpersona.

(2) Nacionālajos bruņotajos spēkos ievēro vienvadības principu.

13.pants. Nacionālo bruņoto spēku komandieris

(1) Nacionālos bruņotos spēkus komandē Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Nacionālo bruņoto spēku komandieri pēc aizsardzības ministra ieteikuma ieceļ amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima. Nacionālo bruņoto spēku komandieri var atcelt no amata Saeima pirms noteiktā termiņa izbeigšanās.

27.

LR Aizsardzības ministrs G. V. Kristovskis

Izteikt 13. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

,,(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima.’’

Pieņemt

13.pants. Nacionālo bruņoto spēku komandieris

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima.

(2) Nacionālo bruņoto spēku komandieris:

1) atbild par Nacionālo bruņoto spēku militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpilde

2) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3) atbild par valsts aizsardzības operatīvā plāna, Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības plāna, mobilizācijas plāna un attīstības plāna izstrādi;

4) atbild par Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamā personāla, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu.

(2) Nacionālo bruņoto spēku komandieris:

1) ir Nacionālo bruņoto spēku augstākais militārais vadītājs un valsts augstākais militārais pārstāvis;

2) atbild par Nacionālo bruņoto spēku militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei;

3) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

4) atbild par valsts aizsardzības operatīvā plāna, Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības plāna, mobilizācijas plāna un attīstības plāna izstrādi;

5) atbild par Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamā personāla, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu.

28.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izslēgt 13. panta otrās daļas 1. punktu attiecīgi mainot otrās daļas punktu numerāciju.

Pieņemt

14.pants. Nacionālo bruņoto spēku štābs

(1) Nacionālo bruņoto spēku štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt pastāvīgu vadību, lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un priekšlikumus, viņa pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli, kā arī sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.

(2) Par Nacionālo bruņoto spēku štāba uzdevumu izpildi atbild Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks. Pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieku ieceļ amatā uz laiku līdz četriem gadiem un atbrīvo no amata aizsardzības ministrs.

29.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izteikt 14. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

,,Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieku amatā ieceļ Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.’’

Pieņemt

14.pants. Nacionālo bruņoto spēku štābs

(2) Par Nacionālo bruņoto spēku štāba uzdevumu izpildi atbild Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks. Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieku amatā ieceļ Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

15.pants. Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri

(1) Nacionālo bruņoto spēku veidus komandē Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri, kas ir tieši pakļauti Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

(2) Zemessardzes komandieri pēc aizsardzības ministra ieteikuma ieceļ amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima. Pirms noteiktā termiņa izbeigšanās Zemessardzes komandieri var atcelt no amata Saeima.

30.

31.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izteikt 15. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

,,(1) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri ir tieši pakļauti Nacionālo bruņoto spēku komandierim.’’

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izslēgt 15. panta otro daļu .

Pieņemt

15.pants. Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri

(1) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri ir tieši pakļauti Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

(2) Sauszemes spēku, Jūras spēku, Gaisa spēku un Zemessardzes komandierus amatā ieceļ Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

(3) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri:

1) ir bruņoto spēku veidu tiešie priekšnieki un atbild par pakļauto vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, personālsastāva militāro apmācību, militāro disciplīnu un morālo stāju, valstisko un tiesisko audzināšanu;

2) nodrošina bruņoto spēku veida pastāvīgu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3) atbild par bruņoto spēku veida kaujas gatavības plāna izstrādi un vienību (apakšvienību) gatavību noteikto uzdevumu izpildei;

4) atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personāla, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim un šo resursu izmantošanu.

(3) Pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma Gaisa spēku un Jūras spēku komandierus amatā uz četriem gadiem ieceļ aizsardzības ministrs. Pirms noteiktā termiņa izbeigšanās Gaisa spēku un Jūras spēku komandierus var atcelt no amata aizsardzības ministrs.

32.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V.Kristovskis

Izteikt 15. panta trešo daļu šādā redakcijā :

,,(3) Sauszemes spēku, Jūras spēku, Gaisa spēku un Zemessardzes komandierus amatā ieceļ Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma. ’'

Pieņemt

(4) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri:

2) nodrošina bruņoto spēku veida pastāvīgu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3) atbild par bruņoto spēku veida kaujas gatavības plāna izstrādi un vienību (apakšvienību) gatavību noteikto uzdevumu izpildei;

33.

Aizsardzības un iekšlietu komisija

15. panta ceturto daļu uzskatīt par trešo daļu

(5) Īpašo uzdevumu vienību komandierus (priekšniekus), kas tieši pakļauti Nacionālo bruņoto spēku komandierim, ieceļ amatā un atbrīvo no amata aizsardzības ministrs.

34.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Uzskatīt 15. panta piekto daļu par ceturto un izslēgt vārdus ,,īpašo uzdevumu.’’

Pieņemt

IV nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām, to izvietojums miera laikā un lietotais īpašums

16.pants. Nacionālo bruņoto spēku sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām

(1) Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar valsts, pašvaldību un privātām institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sabiedriskās kārtības sargāšanā, likumā noteikto pienākumu izpildē var piedalīties speciāli sagatavotas Zemessardzes vienības.

16.pants. Nacionālo bruņoto spēku sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām

(1) Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar valsts, pašvaldību un privātām institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sabiedriskās kārtības sargāšanā, likumā noteikto pienākumu izpildē var piedalīties speciāli sagatavotas Zemessardzes vienības.

17.pants. Nacionālo bruņoto spēku izvietojums

Nacionālo bruņoto spēku vienību izvietojumu miera laikam nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma un apstiprina Ministru kabinets.

17.pants. Nacionālo bruņoto spēku izvietojums

Nacionālo bruņoto spēku vienību izvietojumu miera laikam nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma un apstiprina Ministru kabinets.

18.pants. Nacionālo bruņoto spēku lietotais īpašums

(1) Nacionālo bruņoto spēku lietotais nekustamais un kustamais īpašums ir valsts īpašums, kas nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā un bezmaksas lietošanā.

2) Nacionālo bruņoto spēku apgāde ar materiāltehniskajiem resursiem notiek vienotas iegādes un apgādes sistēmas ietvaros. Apgādes kārtību nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Iegādes noteikumus apstiprina aizsardzības ministrs.

(3) Nacionālie bruņotie spēki dienesta nekustamā īpašuma lietošanas izdevumus sedz no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem budžeta līdzekļiem.

18.pants. Nacionālo bruņoto spēku lietotais īpašums

(1) Nacionālo bruņoto spēku lietotais nekustamais un kustamais īpašums ir valsts īpašums, kas nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā un bezmaksas lietošanā.

(3) Nacionālie bruņotie spēki dienesta nekustamā īpašuma lietošanas izdevumus sedz no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem budžeta līdzekļiem.

V nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku komplektēšana

19.pants. Nacionālo bruņoto spēku komplektēšana ar personālsastāvu

(1) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu var komplektēt tikai no Latvijas Republikas pilsoņiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku komplektēšanas principu maiņa jāsaskaņo ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju.

35.

LR Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis

Izslēgt V nodaļu.

Pieņemt

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu likuma “Par Aizsardzības spēkiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6., 20.nr.) I, II un XIV nodaļu.

2. Atzīt par spēku zaudējušu likuma “Par valsts aizsardzību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2., 21.nr.; 1996, 6.nr.; 1997, 6.nr.) II nodaļu.

Pārejas noteikumi

2. Atzīt par spēku zaudējušu likuma “Par valsts aizsardzību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2., 21.nr.; 1996, 6.nr.; 1997, 6.nr.) II nodaļu.