Nacionālo bruņoto spēku likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka Nacionālo bruņoto spēku struktūru, uzdevumus, vadības sistēmu, izvietojumu, sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, tiesisko aizsardzību un darbības garantijas.

2.pants. Nacionālie bruņotie spēki

Nacionālie bruņotie spēki ir organizēta, militāri apmācīta un apbruņota tautas daļa, kas tieši un aktīvi veic valsts militāro aizsardzību — sargā Latvijas valsts suverenitāti, nedalāmību un tās iedzīvotājus no jebkuras agresijas.

3.pants. Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi

(1) Nacionālo bruņoto spēku galvenie uzdevumi ir šādi:

1)  nodrošināt valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību;

2)  sargāt un aizstāvēt valsts jūras un gaisa robežu, bet kara vai izņēmuma stāvokļa laikā — arī sauszemes robežu;

3)  novērst vardarbīgu likumīgās valdības gāšanu un Satversmē noteiktās valsts iekārtas maiņu;

4)  nodrošināt personālsastāva un militārajam dienestam pakļauto pilsoņu militāro apmācību, gatavot personālsastāva mobilizācijas rezerves;

5)  piedalīties starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

6)  piedalīties ārkārtējo situāciju novēršanā un to radīto seku likvidēšanā.

(2) Citu uzdevumu veikšanā Nacionālo bruņoto spēku vienības (apakšvienības) var iesaistīt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

II nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku sastāvs un to sastāvdaļu uzdevumi

4.pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

(1) Nacionālo bruņoto spēku sastāvā ir Zemessardze, Jūras spēki, Gaisa spēki, Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienests (turpmāk — Drošības dienests), Militārā policija, Speciālo uzdevumu vienība un īpašo uzdevumu vienības, bet kara vai izņēmuma stāvokļa laikā — arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija.

2) Nacionālo bruņoto spēku struktūru apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(3) Izveidojot Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības, to juridisko statusu nosaka aizsardzības ministrs.

5.pants. Zemessardzes uzdevumi

(1) Zemessardze nodrošina valsts sauszemes teritorijas aizsardzību.

(2) Zemessardzes uzdevumi ir šādi:

1)  nodrošināt struktūrvienību pastāvīgu kaujas un mobilizācijas gatavību, to spēju pretoties agresijai, valsts sauszemes robežas un teritorijas aizsardzību;

2)  piedalīties avāriju un dabas katastrofu radīto seku likvidēšanā;

3)  veikt sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu;

4)  iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā;

5)  piedalīties valsts tiesiskās kārtības nodrošināšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

6.pants. Jūras spēku uzdevumi

Jūras spēku uzdevumi ir šādi:

1)  nodrošināt struktūrvienību pastāvīgu kaujas un mobilizācijas gatavību, to spēju pretoties agresijai, valsts jūras robežas un valsts teritoriālo ūdeņu neaizskaramību;

2)  sargāt valsts jūras robežu, kontrolēt valsts teritoriālos ūdeņus un valsts ekonomisko zonu;

3)  piedalīties meklēšanas un glābšanas darbos jūrā un kuģu avāriju seku likvidēšanā, kā arī piedalīties ekoloģiskajā uzraudzībā uz jūras;

4)  veikt sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanu un iznīcināšanu jūrā.

7.pants. Gaisa spēku uzdevumi

(1) Gaisa spēku uzdevumi ir šādi:

1)  nodrošināt struktūrvienību pastāvīgu kaujas un mobilizācijas gatavību, to spēju pretoties agresijai, valsts gaisa telpas kontroli un aizsardzību;

2)  piedalīties cilvēku un objektu meklēšanas un glābšanas operācijās, pildīt neatliekamus gaisa transporta uzdevumus;

3) piedalīties ārkārtējo situāciju radīto seku likvidēšanā.

8.pants. Īpašo uzdevumu vienības

Īpašo uzdevumu vienības veido ar aizsardzības ministra pavēli pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

9.pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(1) Militārā policija ir vienība, kas militārajās struktūrvienībās nodrošina militāro disciplīnu, kārtību un likumību, un izziņas iestāde ar operatīvās darbības subjekta tiesībām.

(2) Militārās policijas uzdevumi ir šādi:

1)  sniegt palīdzību militāro struktūrvienību komandieriem (priekšniekiem) militāro pasākumu drošības, militārās disciplīnas, kārtības un likumības nodrošināšanā, pārkāpumus un noziegumus veicinošu apstākļu novēršanā, kā arī gādāt, lai karavīri un zemessargi ievērotu sabiedriskās kārtības noteikumus;

2)  apsargāt amatpersonas, militāros objektus un citus objektus. Amatpersonu un objektu sarakstu nosaka Ministru kabinets, bet militāros objektus un amatpersonu un militārpersonu sarakstu un to aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka aizsardzības ministrs;

3)  nodrošināt militārā transporta kustības kontroli, kolonnu pavadīšanu un militāro kravu apsargāšanu;

4) meklēt un aizturēt apsūdzētās vai notiesātās militārpersonas, kuras izvairās no izmeklēšanas, kā arī militārpersonas, kas dezertējušas vai ir patvaļīgā vai bezvēsts prombūtnē;

5)  veikt militārā dienesta noziegumu un militārajās struktūrvienībās vai to dislokācijas vietās izdarīto noziegumu izziņu, kā arī to noziegumu izziņu, kurus izdarījuši karavīri, zemessargi un militārajās struktūrvienībās strādājošās civilpersonas saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi;

6) nodrošināt aizturēto militārpersonu pavadapsardzību un apsardzi militārpersonām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai pret kurām ir piemērots drošības līdzeklis likumā noteiktajā kārtībā.

10.pants. Speciālo uzdevumu vienība un tās uzdevumi

(1) Speciālo uzdevumu vienības uzdevumi ir šādi:

1)  miera laikā pildīt Ministru kabineta noteiktos uzdevumus;

2)  kara laikā veikt speciālas operācijas valsts aizsardzības interesēs.

(2) Speciālo uzdevumu vienības nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

11.pants. Drošības dienests un tā uzdevumi

(1) Drošības dienests ir īpaša valstiskās aizsardzības militāra vienība ar operatīvās darbības subjekta tiesībām.

(2) Drošības dienesta uzdevumi ir šādi:

1)  nodrošināt Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

2)  nodrošināt Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta Kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi).

(3) Saeimas amatpersonu un Saeimas institūciju (objektu) aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Saeimas Prezidijs. Valsts prezidenta, Valsts prezidenta institūciju un objektu aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Valsts prezidents.

III nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku vadība

12.pants. Nacionālo bruņoto spēku vadība

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieris realizē Nacionālo bruņoto spēku tiešo vadību un ir pakļauts aizsardzības ministram.

(2) Nacionālajos bruņotajos spēkos ievēro vienvadības principu.

13.pants. Nacionālo bruņoto spēku komandieris

(1) Nacionālos bruņotos spēkus komandē Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Nacionālo bruņoto spēku komandieri pēc aizsardzības ministra ieteikuma ieceļ amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima. Nacionālo bruņoto spēku komandieri var atcelt no amata Saeima pirms noteiktā termiņa izbeigšanās.

(2) Nacionālo bruņoto spēku komandieris:

1)  ir Nacionālo bruņoto spēku augstākais militārais vadītājs un valsts augstākais militārais pārstāvis;

2)  atbild par Nacionālo bruņoto spēku militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei;

3)  nodrošina Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

4)  atbild par valsts aizsardzības operatīvā plāna, Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības plāna, mobilizācijas plāna un attīstības plāna izstrādi;

5)  atbild par Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamā personāla, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu.

14.pants. Nacionālo bruņoto spēku štābs

(1) Nacionālo bruņoto spēku štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt pastāvīgu vadību, lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un priekšlikumus, viņa pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli, kā arī sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.

(2) Par Nacionālo bruņoto spēku štāba uzdevumu izpildi atbild Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks. Pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieku ieceļ amatā uz laiku līdz četriem gadiem un atbrīvo no amata aizsardzības ministrs.

15.pants. Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri

(1) Nacionālo bruņoto spēku veidus komandē Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri, kas ir tieši pakļauti Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

(2) Zemessardzes komandieri pēc aizsardzības ministra ieteikuma ieceļ amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima. Pirms noteiktā termiņa izbeigšanās Zemessardzes komandieri var atcelt no amata Saeima.

(3) Pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma Gaisa spēku un Jūras spēku komandierus amatā uz četriem gadiem ieceļ aizsardzības ministrs. Pirms noteiktā termiņa izbeigšanās Gaisa spēku un Jūras spēku komandierus var atcelt no amata aizsardzības ministrs.

(4) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri:

1)  ir bruņoto spēku veidu tiešie priekšnieki un atbild par pakļauto vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, personālsastāva militāro apmācību, militāro disciplīnu un morālo stāju, valstisko un tiesisko audzināšanu;

2)  nodrošina bruņoto spēku veida pastāvīgu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3)  atbild par bruņoto spēku veida kaujas gatavības plāna izstrādi un vienību (apakšvienību) gatavību noteikto uzdevumu izpildei;

4)  atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personāla, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim un šo resursu izmantošanu.

(5) Īpašo uzdevumu vienību komandierus (priekšniekus), kas tieši pakļauti Nacionālo bruņoto spēku komandierim, ieceļ amatā un atbrīvo no amata aizsardzības ministrs.

IV nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku sadarbība ar valsts un pašvaldību

institūcijām, to izvietojums miera laikā un lietotais īpašums

16.pants. Nacionālo bruņoto spēku sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām

(1) Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar valsts, pašvaldību un privātām institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sabiedriskās kārtības sargāšanā, likumā noteikto pienākumu izpildē var piedalīties speciāli sagatavotas Zemessardzes vienības.

17.pants. Nacionālo bruņoto spēku izvietojums

Nacionālo bruņoto spēku vienību izvietojumu miera laikam nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma un apstiprina Ministru kabinets.

18.pants. Nacionālo bruņoto spēku lietotais īpašums

(1) Nacionālo bruņoto spēku lietotais nekustamais un kustamais īpašums ir valsts īpašums, kas nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā un bezmaksas lietošanā.

(2) Nacionālo bruņoto spēku apgāde ar materiāltehniskajiem resursiem notiek vienotas iegādes un apgādes sistēmas ietvaros. Apgādes kārtību nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Iegādes noteikumus apstiprina aizsardzības ministrs.

(3) Nacionālie bruņotie spēki dienesta nekustamā īpašuma lietošanas izdevumus sedz no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem budžeta līdzekļiem.

V nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku komplektēšana

19.pants. Nacionālo bruņoto spēku komplektēšana ar personālsastāvu

(1) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu var komplektēt tikai no Latvijas Republikas pilsoņiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku komplektēšanas principu maiņa jāsaskaņo ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju.

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu likuma “Par Aizsardzības spēkiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6., 20.nr.) I, II un XIV nodaļu.

2. Atzīt par spēku zaudējušu likuma “Par valsts aizsardzību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2., 21.nr.; 1996, 6.nr.; 1997, 6.nr.) II nodaļu.