Otrā lasījuma redakcija

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kurā komisija ierosina pieņemt likumprojektu 3.lasījumā

1

2

3

4

5

Patērētāju tiesību aizsardzības likums

Patērētāju tiesību aizsardzības likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) lietošanas noteikumi - ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja norādījumi, kurus ievērojot prece vai pakalpojums saglabā lietošanas (izmantošanas) īpašības un pienācīgu kvalitāti, kā arī nerada apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi;

1) lietošanas noteikumi - ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja norādījumi, kurus ievērojot prece vai pakalpojums saglabā lietošanas (izmantošanas) īpašības un pienācīgu kvalitāti, kā arī nerada apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi;

2) pakalpojums - fiziskās vai juridiskās personas uzņēmējdarbības vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums, kā rezultātā tiek izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības vai patērētāja uzdevumā veikts darbs vai gūts nematerializēts darba rezultāts;

2) pakalpojums - fiziskās vai juridiskās personas uzņēmējdarbības vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums, kā rezultātā tiek izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības vai patērētāja uzdevumā veikts darbs vai gūts nematerializēts darba rezultāts;

3) patērētājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kurš nav tieši saistīts ar viņa uzņēmējdarbību;

3) patērētājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kurš nav tieši saistīts ar viņa uzņēmējdarbību;

4) pakalpojuma sniedzējs - persona, kas sniedz pakalpojumu patērētājam;

1.

Papildināt 1. panta 4. punktā pirms vārda “persona” ar vārdiem “fiziskā vai juridiskā”

Atbalstīt

4) pakalpojuma sniedzējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas sniedz pakalpojumu patērētājam;

5) pārdevējs - persona, kas uzņēmējdarbības veidā piedāvā vai pārdod preci patērētājam, kā arī persona, kas darbojas pārdevēja vārdā vai viņa uzdevumā;

2.

Papildināt 1. panta 5. punktā pirms vārda “persona” ar vārdiem “fiziskā vai juridiskā”

Atbalstīt

5) pārdevējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas uzņēmējdarbības veidā piedāvā vai pārdod preci patērētājam, kā arī persona, kas darbojas pārdevēja vārdā vai viņa uzdevumā;

6) prece - jebkura lieta, ko piedāvā vai pārdod patērētājam;

6) prece - jebkura lieta, ko piedāvā vai pārdod patērētājam;

7) ražotājs - persona, kas izgatavo vai atjauno preci pārdošanai vai uzrāda sevi kā ražotāju, norādot (marķējot) uz preces vai tās iesaiņojuma vai preces tehniskajā pasē savu nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi.

3.

Papildināt 1. panta 7. punktā pirms vārda “persona” ar vārdiem “fiziskā vai juridiskā”

Atbalstīt

7) ražotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas izgatavo vai atjauno preci pārdošanai vai uzrāda sevi kā ražotāju, norādot (marķējot) uz preces vai tās iesaiņojuma vai preces tehniskajā pasē savu nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi.

2. pants. Likuma mērķis

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt patērētājam iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, slēdzot līgumu ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju.

Likuma mērķis ir nodrošināt patērētājam iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, slēdzot līgumu ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju.

3. pants. Patērētāja tiesību pārkāpums

3. pants. Patērētāja tiesību pārkāpums

Patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja:

Patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja:

1) iegādājoties preci vai saņemot pakalpojumu, nav ievērota patērētāja izvēles brīvība un viņa izteiktā griba;

1) iegādājoties preci vai saņemot pakalpojumu, nav ievērota patērētāja izvēles brīvība un viņa izteiktā griba;

2) nav ievērots līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi;

2) nav ievērots līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi;

3) nav nodrošināta iespēja saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par preci vai pakalpojumu;

3) nav nodrošināta iespēja saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par preci vai pakalpojumu;

4) patērētājam pārdota nepienācīgas kvalitātes vai nedroša prece vai sniegts nepienācīgas kvalitātes pakalpojums;

4) patērētājam pārdota nepienācīgas kvalitātes vai nedroša prece vai sniegts nepienācīgas kvalitātes pakalpojums;

5) samaksa par pirkumu un svars vai mērs nav noteikti pareizi, kā arī nav nodrošināta iespēja pārliecināties par to;

5) samaksa par pirkumu un svars vai mērs nav noteikti pareizi, kā arī nav nodrošināta iespēja pārliecināties par to;

6) līgumsaistības nav pienācīgi izpildītas;

6) līgumsaistības nav pienācīgi izpildītas;

7) patērētājam nav dota iespēja realizēt atteikuma tiesības, noslēgta līguma atcelšanas, noslēgta līguma nosacījumu grozīšanas vai citas likumīgās vai līgumiskās tiesības.

7) patērētājam nav dota iespēja realizēt atteikuma tiesības, noslēgta līguma atcelšanas, noslēgta līguma nosacījumu grozīšanas vai citas likumīgās vai līgumiskās tiesības.

4.

Papildināt likumprojektu ar jaunu 3.1. pantu šādā redakcijā:

“3.1. pants. Īpašas prasības patērētāju tiesību aizsardzībā

Citos likumos atsevišķu patērētāju vai to grupu (pacientu u.tml.) tiesību aizsardzībai var tikt noteiktas papildus vai atšķirīgas prasības.

Neatbalstīt

4. pants. Patērētāja izvēles brīvība un griba

4. pants. Patērētāja izvēles brīvība un griba

(1) Stājoties līgumattiecībās ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, patērētājam jādod iespēja pilnībā realizēt savu izvēli un gribu, iegādājoties tieši tādu preci vai saņemot tieši tādu pakalpojumu, kādu patērētājs vēlas, izņemot likumā noteiktos ierobežojumus. Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir respektēt šo gribu. Izvēle un griba paužama līguma noteikumos, vai arī tai jābūt redzamai pēc lietas apstākļiem.

(1) Stājoties līgumattiecībās ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, patērētājam jādod iespēja pilnībā realizēt savu izvēli un gribu, iegādājoties tieši tādu preci vai saņemot tieši tādu pakalpojumu, kādu patērētājs vēlas, izņemot likumā noteiktos ierobežojumus. Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir respektēt šo gribu. Izvēle un griba paužama līguma noteikumos, vai arī tai jābūt redzamai pēc lietas apstākļiem.

(2) Pirms patērētājs iegādājas preci vai saņem pakalpojumu, tam jādod iespēja novērtēt attiecīgās preces vai pakalpojuma derīgumu un atbilstību. Patērētājam jāsaņem pilnīga informācija par preci vai pakalpojumu, norēķināšanās veidu, līguma izpildījumu un atbildību, ja līgumsaistības tiek pārkāptas.

(2) Pirms patērētājs iegādājas preci vai saņem pakalpojumu, tam jādod iespēja novērtēt attiecīgās preces vai pakalpojuma derīgumu un atbilstību. Patērētājam jāsaņem pilnīga informācija par preci vai pakalpojumu, norēķināšanās veidu, līguma izpildījumu un atbildību, ja līgumsaistības tiek pārkāptas.

(3) Patērētājam nav pienākums pieņemt preci vai pakalpojumu un samaksāt cenu par preci vai pakalpojumu, ja prece ir piegādāta vai pakalpojums sniegts, patērētājam neizdarot pasūtījumu.

(3) Patērētājam nav pienākums pieņemt preci vai pakalpojumu un samaksāt cenu par preci vai pakalpojumu, ja prece ir piegādāta vai pakalpojums sniegts, patērētājam neizdarot pasūtījumu.

II nodaļa. Līgumi

II nodaļa. Līgumi

5. pants. Līgumslēdzēju pušu tiesiskā vienlīdzība

5. pants. Līgumslēdzēju pušu tiesiskā vienlīdzība

(1) Līgumos, ko patērētājs slēdz ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, līgumslēdzējām pusēm ir vienlīdzīgas tiesības.

(2) Līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, ja tie:

(1) Līgumos, ko patērētājs slēdz ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, līgumslēdzējām pusēm ir vienlīdzīgas tiesības.

(2) Līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, ja tie:

1) samazina ar likumu noteikto pušu atbildību;

1) samazina ar likumu noteikto pušu atbildību;

2) ierobežo patērētāja tiesības slēgt līgumus ar trešajām personām;

2) ierobežo patērētāja tiesības slēgt līgumus ar trešajām personām;

3) nosaka priekšrocības ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam un ierobežojumus patērētājam;

3) nosaka priekšrocības ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam un ierobežojumus patērētājam;

4) noteic, ka patērētājs atsakās no savām likumīgām tiesībām;

Redakcionāli labots

4) noteic, ka patērētājs atsakās no savām likumīgajām tiesībām;

5) patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām.

5) patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām.

6. pants. Netaisnīgi līguma noteikumi

6. pants. Netaisnīgi līguma noteikumi

(1) Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(1) Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Līguma noteikumi formulējami vienkāršā un saprotamā valodā. Neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam.

(2) Līguma noteikumi formulējami vienkāršā un saprotamā valodā. Neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam.

(3) Līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam. Par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas:

(3) Līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam. Par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas:

1) ir pretrunā ar šā likuma 5.pantu;

1) ir pretrunā ar šā likuma 5.pantu;

2) samazina ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja atbildību vai atbrīvo tos no atbildības gadījumos, kad patērētājs guvis veselības bojājumu, vai patērētāja nāves gadījumā, kuram par cēloni bijusi ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja darbība vai bezdarbība;

2) samazina ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja atbildību vai atbrīvo tos no atbildības gadījumos, kad patērētājs guvis veselības bojājumu, vai patērētāja nāves gadījumā, kuram par cēloni bijusi ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja darbība vai bezdarbība;

3) ierobežo vai izslēdz iespēju patērētājam izmantot savas likumīgās prasījuma tiesības gadījumā, kad ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nav izpildījis līgumsaistības vai ir tās izpildījis daļēji;

3) ierobežo vai izslēdz iespēju patērētājam izmantot savas likumīgās prasījuma tiesības gadījumā, kad ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nav izpildījis līgumsaistības vai ir tās izpildījis daļēji;

4) uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu;

4) uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu;

5) paredz preces vai pakalpojuma cenas noteikšanu piegādes brīdī vai atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam palielināt cenu un nedod patērētājam tiesības atcelt līgumu, ja galīgā cena ir pārmērīgi augsta salīdzinājumā ar cenu, par kuru līgumslēdzējas puses vienojās, slēdzot līgumu;

5) paredz preces vai pakalpojuma cenas noteikšanu piegādes brīdī vai atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam palielināt cenu un nedod patērētājam tiesības atcelt līgumu, ja galīgā cena ir pārmērīgi augsta salīdzinājumā ar cenu, par kuru līgumslēdzējas puses vienojās, slēdzot līgumu;

6) ierobežo ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākumu pildīt saistības, ko uzņēmies viņa pārstāvis, vai pakārto šīs saistības kādai formalitātei.

6) ierobežo ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākumu pildīt saistības, ko uzņēmies viņa pārstāvis, vai pakārto šīs saistības kādai formalitātei;

5.

Papildināt 6. panta trešo daļu ar jaunu 7. punktu šādā redakcijā:

“7) izslēdz vai kavē patērētāja tiesības vērsties patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs vai tiesā, paredz strīdu izskatīšanu tikai šķīrējtiesā.

Atbalstīt

7) izslēdz vai kavē patērētāja tiesības vērsties patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs vai tiesā, paredz strīdu izskatīšanu tikai šķīrējtiesā.

6.

Papildināt 6. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Novērtējot līguma noteikumus, ņem vērā pārdotās preces vai sniegtā pakalpojuma raksturu, visus apstākļus, kādos līgums noslēgts, kā arī noslēgtā līguma un ar to saistītā līguma noteikumus.

Atbalstīt

(4) Novērtējot līguma noteikumus, ņem vērā pārdotās preces vai sniegtā pakalpojuma raksturu, visus apstākļus, kādos līgums noslēgts, kā arī noslēgtā līguma un ar to saistītā līguma noteikumus.

(4) Līguma noteikums vienmēr ir uzskatāms par savstarpēji neapspriestu, ja standartlīgums sastādīts iepriekš un patērētājam nav bijis iespējams ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus.

7.

Aizstāt 6. panta 4. daļā vārdu “standartlīgums” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “līgums” (attiecīgajā locījumā)

Atbalstīt

(5) Līguma noteikums vienmēr ir uzskatāms par savstarpēji neapspriestu, ja līgums sastādīts iepriekš un patērētājam nav bijis iespējams ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus.

(5) Ja ir apspriesti standartlīguma atsevišķi noteikumi vai atsevišķu noteikumu attiecīgi aspekti, tad nevar uzskatīt, ka savstarpēji apspriesti ir arī pārējie līguma noteikumi.

8.

Aizstāt 6. panta 5. daļā vārdu “standartlīgums” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “līgums” (attiecīgajā locījumā)

Atbalstīt

(6) Ja ir apspriesti līguma atsevišķi noteikumi vai atsevišķu noteikumu attiecīgi aspekti, tad nevar uzskatīt, ka savstarpēji apspriesti ir arī pārējie līguma noteikumi.

(6) Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs apgalvo, ka standartlīguma noteikumi ir savstarpēji apspriesti ar patērētāju, viņa pienākums ir to pierādīt.

9.

Aizstāt 6. panta 6. daļā vārdu “standartlīgums” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “līgums” (attiecīgajā locījumā)

Atbalstīt

(7) Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs apgalvo, ka līguma noteikumi ir savstarpēji apspriesti ar patērētāju, viņa pienākums ir to pierādīt.

(7) Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi pēc patērētāja prasības atzīstami par spēkā neesošiem, bet līgums paliek spēkā, ja tas var pastāvēt arī turpmāk, kad izslēgti netaisnīgie noteikumi.

(8) Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi pēc patērētāja prasības atzīstami par spēkā neesošiem, bet līgums paliek spēkā, ja tas var pastāvēt arī turpmāk, kad izslēgti netaisnīgie noteikumi.

(8) Šā panta noteikumi neattiecas uz tādiem līguma noteikumiem, kas atspoguļo likumu, Latvijas Republikas noslēgto starptautisko līgumu un citu normatīvo aktu prasības.

10.

Izteikt 6. panta 8.daļu šādā redakcijā:

“(8) Šā panta noteikumi neattiecas uz tādiem līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtu starptautisko līgumu vai ievērojot cita normatīvā akta prasības.

Atbalstīt

(9) Šā panta noteikumi neattiecas uz tādiem līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtu starptautisko līgumu vai ievērojot cita normatīvā akta prasības.

7. pants. Līgumi, kuros patērētājs ir trešā persona

7. pants. Līgumi, kuros patērētājs ir trešā persona

(1) Līgumos, kuros ražotājs vai pārdevējs apsola piegādāt preces vai pakalpojuma sniedzējs apsola sniegt pakalpojumus par labu patērētājam kā trešajai personai, tai līgumslēdzējai pusei, kam šāds apsolījums dots, ir pienākums iepazīstināt patērētāju ar noslēgto līgumu un dot iespēju noteiktā termiņā pievienoties tam, lai patērētājs iegūtu patstāvīgas tiesības prasīt no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja šāda līguma izpildījumu un zaudējumu atlīdzību par nepienācīgu izpildījumu vai kavējumu.

(1) Līgumos, kuros ražotājs vai pārdevējs apsola piegādāt preces vai pakalpojuma sniedzējs apsola sniegt pakalpojumus par labu patērētājam kā trešajai personai, tai līgumslēdzējai pusei, kam šāds apsolījums dots, ir pienākums iepazīstināt patērētāju ar noslēgto līgumu un dot iespēju noteiktā termiņā pievienoties tam, lai patērētājs iegūtu patstāvīgas tiesības prasīt no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja šāda līguma izpildījumu un zaudējumu atlīdzību par nepienācīgu izpildījumu vai kavējumu.

(2) Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst atteikties noslēgt līgumu vai atteikties pildīt jau noslēgtu līgumu par preces piegādi vai pakalpojuma sniegšanu patērētājam kā trešajai personai tikai tāpēc, ka ar personu, kam apsolījums dots, nav nokārtotas citas iepriekšējas saistības.

11.

Izslēgt 7. panta otrajā daļā vārdu “jau”

Atbalstīt

(2) Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst atteikties noslēgt līgumu vai atteikties pildīt noslēgtu līgumu par preces piegādi vai pakalpojuma sniegšanu patērētājam kā trešajai personai tikai tāpēc, ka ar personu, kam apsolījums dots, nav nokārtotas citas iepriekšējas saistības.

8. pants. Patērētāja kreditēšana

8. pants. Patērētāja kreditēšana

(1) Saskaņā ar patērētāja kreditēšanas līgumu persona, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, savas uzņēmējdarbības ietvaros piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu. Kredīts noformējams kā atlikts maksājums, aizdevums vai cita finansiāla vienošanās.

12.

Izslēgt 8. panta pirmajā daļā vārdus “savas uzņēmējdarbības ietvaros”

Atbalstīt

(1) Saskaņā ar patērētāja kreditēšanas līgumu persona, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu. Kredīts noformējams kā atlikts maksājums, aizdevums vai cita finansiāla vienošanās.

(2) Patērētāja kreditēšanas līgums slēdzams rakstveidā, un patērētājam izsniedzams viens šā līguma eksemplārs. Samaksa par preci vai pakalpojumu nosakāma naudā. Patērētāja kreditēšanas līgumā aizliegts noteikt vērtspapīrus par norēķināšanās līdzekli.

(2) Patērētāja kreditēšanas līgums slēdzams rakstveidā, un patērētājam izsniedzams viens šā līguma eksemplārs. Samaksa par preci vai pakalpojumu nosakāma naudā. Patērētāja kreditēšanas līgumā aizliegts noteikt vērtspapīrus par norēķināšanās līdzekli.

(3) Patērētājam ir tiesības izpildīt savas saistības pirms patērētāja kreditēšanas līgumā noteiktā termiņa. Šajā gadījumā viņam ir tiesības uz kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu.

(3) Patērētājam ir tiesības izpildīt savas saistības pirms patērētāja kreditēšanas līgumā noteiktā termiņa. Šajā gadījumā viņam ir tiesības uz kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu.

(4) Patērētāja kreditēšanas līgumā ietveramo informāciju, gada procentu likmes aprēķināšanas metodi un kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(4) Patērētāja kreditēšanas līgumā ietveramo informāciju, gada procentu likmes aprēķināšanas metodi un kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

9.pants. Līgums, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas

9.pants. Līgums, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas

(1) Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, pārdevējs piegādā preces vai pakalpojuma sniedzējs sniedz pakalpojumus patērētājam, pēc savas iniciatīvas vai pēc patērētāja nepārprotami izteikta lūguma apmeklējot patērētāju mājās, darbavietā vai citā viņa atrašanās vietā.

(1) Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, pārdevējs piegādā preces vai pakalpojuma sniedzējs sniedz pakalpojumus patērētājam, pēc savas iniciatīvas vai pēc patērētāja nepārprotami izteikta lūguma apmeklējot patērētāju mājās, darbavietā vai citā viņa atrašanās vietā.

(2) Līgumā, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, ietveramo informāciju, kā arī šā likuma 12. pantā paredzēto atteikuma tiesību realizēšanas termiņu un kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(2) Līgumā, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, ietveramo informāciju, kā arī šā likuma 12. pantā paredzēto atteikuma tiesību realizēšanas termiņu un kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

10. pants. Distances līgums

10. pants. Distances līgums

(1)Distances līgums ir līgums, kas noslēgts starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta iespieddarba, tipveida vēstules, kataloga, presē publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila, Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.

14.

Aizstāt 10.panta pirmajā daļā vārdus “Distances līgums ir līgums, kas noslēgts starp” ar vārdiem “Distances vienošanās ir vienošanās starp”

Aizstāt 10. panta pirmajā daļā vārdus “Distances līgums ir līgums, kas noslēgts starp” ar vārdiem “Distances līgums ir vienošanās starp”

(iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā)

Atbalstīt

(1)Distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta iespieddarba, tipveida vēstules, kataloga, presē publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila, Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.

(2) Faksimilu, automātisko atbildētāju un distances saziņas līdzekļus, kurus izmantojot iespējams individuāls kontakts ar patērētāju, ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs var izmantot tikai tādā gadījumā, ja saņemta patērētāja nepārprotama piekrišana.

(2) Faksimilu, automātisko atbildētāju un distances saziņas līdzekļus, kurus izmantojot iespējams individuāls kontakts ar patērētāju, ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs var izmantot tikai tādā gadījumā, ja saņemta patērētāja nepārprotama piekrišana.

(3) Distances līgums izpildāms ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saņēmis pasūtījumu no patērētāja, ja vien līgumslēdzējas puses nav vienojušās citādi.

(3) Distances līgums izpildāms ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saņēmis pasūtījumu no patērētāja, ja vien līgumslēdzējas puses nav vienojušās citādi.

(4) Distances līgumā ietveramo informāciju, kā arī šā likuma 12. pantā paredzēto atteikuma tiesību realizēšanas termiņu un kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(4) Distances līgumā ietveramo informāciju, kā arī šā likuma 12. pantā paredzēto atteikuma tiesību realizēšanas termiņu un kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

11. pants. Līgums par ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku

15.

Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

“11. pants. Līgums par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku

Atbalstīt

11. pants. Līgums par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku

(1) Līgums par ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku ir līgums, saskaņā ar kuru lietošanas tiesības iegūtas uz laiku, kas nav mazāks par vienu nedēļu noteiktā vai nosakāmā kalendārā gada posmā. Minētais līgums noslēdzams vismaz uz trim gadiem.

(1) Līgums par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku ir līgums, kurš noslēgts vismaz uz trim gadiem un saskaņā ar kuru lietošanas tiesības iegūtas uz laiku, kas nav mazāks par vienu nedēļu noteiktā vai nosakāmā kalendārā gada posmā.

(1) Līgums par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku ir līgums, kurš noslēgts vismaz uz trim gadiem un saskaņā ar kuru lietošanas tiesības iegūtas uz laiku, kas nav mazāks par vienu nedēļu noteiktā vai nosakāmā kalendārā gada posmā.

(2) Līgums par ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku slēdzams rakstveidā, un patērētājam izsniedzams viens šā līguma eksemplārs.

(2) Līgums par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku slēdzams rakstveidā, un patērētājam izsniedzams viens šā līguma eksemplārs.

(2) Līgums par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku slēdzams rakstveidā, un patērētājam izsniedzams viens šā līguma eksemplārs.

(3) Līgumā par ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku ietveramo informāciju, kā arī šā likuma 12. pantā paredzēto atteikuma tiesību realizēšanas termiņu un kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(3) Slēdzot līgumu par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku, ir aizliegts pieprasīt no patērētāja priekšapmaksu vai avansa maksājumus, pirms izbeidzies termiņš, kura laikā patērētājs var izmantot atteikuma tiesības.

(3) Slēdzot līgumu par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku, ir aizliegts pieprasīt no patērētāja priekšapmaksu vai avansa maksājumus, pirms izbeidzies termiņš, kura laikā patērētājs var izmantot atteikuma tiesības.

(4) Slēdzot līgumu par Latvijā esošas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu, jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Civillikumu un citus normatīvos aktus.

(4) Līgumā par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu ietveramo informāciju, kā arī šā likuma 12. pantā paredzēto atteikuma tiesību realizēšanas termiņu un kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(4) Līgumā par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu ietveramo informāciju, kā arī šā likuma 12. pantā paredzēto atteikuma tiesību realizēšanas termiņu un kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(5) Slēdzot līgumu par ārvalstīs esošas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku, piemērojami attiecīgajā valstī spēkā esošie likumi.

(5) Slēdzot līgumu par dzīvošanai paredzētas Latvijā esošas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu, jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Civillikumu un citus normatīvos aktus.

(5) Slēdzot līgumu par dzīvošanai paredzētas Latvijā esošas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu, jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Civillikumu un citus normatīvos aktus.

(6) Slēdzot līgumu par dzīvošanai paredzētas ārvalstīs esošas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku, piemērojami attiecīgajā valstī spēkā esošie likumi, ciktāl tas nodrošina šajā likumā noteikto.

(6) Slēdzot līgumu par dzīvošanai paredzētas ārvalstīs esošas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku, piemērojami attiecīgajā valstī spēkā esošie likumi, ciktāl tas nodrošina šajā likumā noteikto.

12. pants. Atteikuma tiesības

12. pants. Atteikuma tiesības

(1) Atteikuma tiesības ir patērētāja tiesības noteiktā termiņā vienpusēji atkāpties no līguma (atteikt pasūtījumu), nemaksājot līgumsoda procentus vai zaudējuma atlīdzību.

(2) Patērētājs var izmantot atteikuma tiesības, lai atkāptos no:

(1) Atteikuma tiesības ir patērētāja tiesības noteiktā termiņā vienpusēji atkāpties no līguma (atteikt pasūtījumu), nemaksājot līgumsoda procentus vai zaudējuma atlīdzību.

(2) Patērētājs var izmantot atteikuma tiesības, lai atkāptos no:

1) līguma, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas;

1) līguma, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas;

2) distances līguma;

2) distances līguma;

3) līguma par ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku.

Redakcionāli labots

3) līguma par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku.

(3) Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs šā panta pirmajā daļā minēto līgumu noslēgšanas brīdī vai preces pārdošanas vai pasūtījuma nodošanas brīdī iesniedz patērētājam rakstveida atteikuma veidlapu, kurā minēts ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukums (firma), vārds, uzvārds un adrese, kā arī sniegts atteikuma tiesību apraksts.

16.

Aizstāt 12. panta trešajā daļā vārdus “pirmajā” ar vārdu “otrajā”

Atbalstīt

(3) Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs šā panta otrajā daļā minēto līgumu noslēgšanas brīdī vai preces pārdošanas vai pasūtījuma nodošanas brīdī iesniedz patērētājam rakstveida atteikuma veidlapu, kurā minēts ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukums (firma), vārds, uzvārds un adrese, kā arī sniegts atteikuma tiesību apraksts.

(4) Ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir aizliegts pieprasīt no patērētāja priekšapmaksu vai avansa maksājumus, pirms izbeidzies termiņš, kura laikā patērētājs var izmantot atteikuma tiesības.

17.

Izteikt 12. panta ceturto daļu kā 11. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Slēdzot līgumu par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku ir aizliegts pieprasīt no patērētāja priekšapmaksu vai avansa maksājumus, pirms izbeidzies termiņš, kura laikā patērētājs var izmantot atteikuma tiesības.

Atbalstīt

(5) Patērētājs rakstveida atteikumu adresē personai, kuras nosaukums (firma), vārds, uzvārds un adrese norādīta atteikuma veidlapā. Atteikuma nosūtīšana noteiktā termiņā atceļ līgumu un atbrīvo patērētāju no jebkurām līgumsaistībām, izņemot izmaksas, kas saistītas ar preču atdošanu atpakaļ ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam.

18.

Aizstāt 12. panta piektajā daļā vārdu “atceļ” ar vārdu “izbeidz”

Atbalstīt

(4) Patērētājs rakstveida atteikumu adresē personai, kuras nosaukums (firma), vārds, uzvārds un adrese norādīta atteikuma veidlapā. Atteikuma nosūtīšana noteiktā termiņā izbeidz līgumu un atbrīvo patērētāju no jebkurām līgumsaistībām, izņemot izmaksas, kas saistītas ar preču atdošanu atpakaļ ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam.

(6) Patērētāja pienākums ir septiņu dienu laikā no rakstveida atteikuma nosūtīšanas dienas atdot preci ražotājam vai pārdevējam. Ja patērētājs izmanto atteikuma tiesības, pamatojot to ar preces nepienācīgu kvalitāti, un preces atdošanu veic par saviem līdzekļiem, tad ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam jākompensē patērētājam ar preces atdošanu saistītās izmaksas septiņu dienu laikā no izmaksas apstiprinošu dokumentu saņemšanas dienas.

(5) Patērētāja pienākums ir septiņu dienu laikā no rakstveida atteikuma nosūtīšanas dienas atdot preci ražotājam vai pārdevējam. Ja patērētājs izmanto atteikuma tiesības, pamatojot to ar preces nepienācīgu kvalitāti, un preces atdošanu veic par saviem līdzekļiem, tad ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam jākompensē patērētājam ar preces atdošanu saistītās izmaksas septiņu dienu laikā no izmaksas apstiprinošu dokumentu saņemšanas dienas.

(7) Patērētājs ir atbildīgs par preces kvalitātes un drošuma saglabāšanu atteikuma tiesību realizēšanas termiņā.

(6) Patērētājs ir atbildīgs par preces kvalitātes un drošuma saglabāšanu atteikuma tiesību realizēšanas termiņā.

III nodaļa. Preču un pakalpojumu kvalitāte un atbilstība

III nodaļa. Preču un pakalpojumu kvalitāte un atbilstība

13. pants. Pienācīga kvalitāte

13. pants. Pienācīga kvalitāte

Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt preces vai pakalpojuma pienācīgu kvalitāti. Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par nepienācīgas kvalitātes preces pārdošanu vai pakalpojuma sniegšanu, kaut arī līgumā tas nav tieši norādīts. Precei un pakalpojumam jāatbilst arī ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja informācijai par šo preci vai pakalpojumu.

Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt preces vai pakalpojuma pienācīgu kvalitāti. Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par nepienācīgas kvalitātes preces pārdošanu vai pakalpojuma sniegšanu, kaut arī līgumā tas nav tieši norādīts. Precei un pakalpojumam jāatbilst arī ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja informācijai par šo preci vai pakalpojumu.

14.pants. Nepienācīgas kvalitātes prece vai pakalpojums

14.pants. Nepienācīgas kvalitātes prece vai pakalpojums

(1) Prece uzskatāma par nepienācīgas kvalitātes, ja:

Redakcionāli labots

(1) Prece uzskatāma par nepienācīgas kvalitātes preci, ja:

1) tā neatbilst normatīvo aktu vai normatīvtehnisko dokumentu prasībām un līguma noteikumiem, bet, ja tādu nav, - parasti izvirzāmām prasībām;

1) tā neatbilst normatīvo aktu vai normatīvtehnisko dokumentu prasībām un līguma noteikumiem, bet, ja tādu nav, - parasti izvirzāmām prasībām;

2) tā nav derīga mērķiem, kādi paredzēti normatīvtehniskajos dokumentos vai tehniskajā pasē, bet, ja tādu nav, - mērķiem, kādiem tāda paša nosaukuma un apraksta preces parasti tiek izmantotas;

2) tā nav derīga mērķiem, kādi paredzēti normatīvtehniskajos dokumentos vai tehniskajā pasē, bet, ja tādu nav, - mērķiem, kādiem tāda paša nosaukuma un apraksta preces parasti tiek izmantotas;

3) tā nav derīga mērķiem, kuriem tas izvēlējies preci un par kuriem patērētājs tieši vai netieši paziņojis pārdevējam, slēdzot līgumu, izņemot gadījumus, kad pārdevējs pārdošanas laikā nevarēja saprast šādus speciālus mērķus un patērētājam nebija pamatota iemesla paļauties uz pārdevēja kompetenci un spriedumu;

Redakcionāli labots

3) tā nav derīga mērķiem, kuriem patērētājs izvēlējies preci un par kuriem tas tieši vai netieši paziņojis pārdevējam, slēdzot līgumu, izņemot gadījumus, kad pārdevējs pārdošanas laikā nevarēja saprast šādus speciālus mērķus un patērētājam nebija pamatota iemesla paļauties uz pārdevēja kompetenci un spriedumu;

4) tā neatbilst īpašībām vai tās komplektācija neatbilst tai komplektācijai, kādas līguma slēgšanas vai piedāvājuma izteikšanas laikā pārdevējs uzrādījis ar preču paraugiem vai modeļiem;

4) tā neatbilst īpašībām vai tās komplektācija neatbilst tai komplektācijai, kādas līguma slēgšanas vai piedāvājuma izteikšanas laikā pārdevējs uzrādījis ar preču paraugiem vai modeļiem;

5) tā nav iesaiņota, bet iesaiņojums ir nepieciešams, lai pasargātu preci no bojājumiem vai bojāšanās;

5) tā nav iesaiņota, bet iesaiņojums ir nepieciešams, lai pasargātu preci no bojājumiem vai bojāšanās;

6) par to sniegta maldinoša, nepatiesa, nepilnīga vai neskaidra (nesalasāma) informācija vai tā nav sniegta vispār un tāpēc preci nav iespējams lietot paredzētajam nolūkam vai arī tā rada vai var radīt apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi;

6) par to sniegta maldinoša, nepatiesa, nepilnīga vai neskaidra (nesalasāma) informācija vai tā nav sniegta vispār un tāpēc preci nav iespējams lietot paredzētajam nolūkam vai arī tā rada vai var radīt apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi;

7) tā ir viltota.

7) tā ir viltota.

(2) Pakalpojums uzskatāms par nepienācīgas kvalitātes pakalpojumu, ja:

(2) Pakalpojums uzskatāms par nepienācīgas kvalitātes pakalpojumu, ja:

1) to sniedzot, nav ievērotas normatīvo aktu vai normatīvtehnisko dokumentu prasības, nav ievēroti līguma noteikumi vai tam ir citi būtiski trūkumi;

1) to sniedzot, nav ievērotas normatīvo aktu vai normatīvtehnisko dokumentu prasības, nav ievēroti līguma noteikumi vai tam ir citi būtiski trūkumi;

2) par to sniegta maldinoša, nepatiesa, nepilnīga vai neskaidra (nesalasāma) informācija vai tā nav sniegta vispār un tāpēc pakalpojumu nav iespējams izmantot paredzētajam nolūkam vai arī tas rada vai var radīt apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi.

2) par to sniegta maldinoša, nepatiesa, nepilnīga vai neskaidra (nesalasāma) informācija vai tā nav sniegta vispār un tāpēc pakalpojumu nav iespējams izmantot paredzētajam nolūkam vai arī tas rada vai var radīt apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi.

15. pants. Izņēmums attiecībā uz nepienācīgas kvalitātes preces piedāvāšanu un pārdošanu vai pakalpojuma sniegšanu

15. pants. Izņēmums attiecībā uz nepienācīgas kvalitātes preces piedāvāšanu un pārdošanu vai pakalpojuma sniegšanu

(1) Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs piedāvāt un pārdot nepienācīgas kvalitātes preci vai sniegt pakalpojumu tikai gadījumos, kad tas ir nodrošinājis preces vai pakalpojuma drošumu un nekaitīgumu, kā arī pirms līguma slēgšanas informējis patērētāju par nepienācīgu kvalitāti, norādot uz trūkumiem, un patērētājs ir piekritis iegādāties vai saņemt šādu preci vai pakalpojumu.

Redakcionāli labots

(1) Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs piedāvāt un pārdot nepienācīgas kvalitātes preci vai sniegt pakalpojumu tikai gadījumos, kad tas ir nodrošinājis preces vai pakalpojuma drošumu un nekaitīgumu, kā arī pirms līguma slēgšanas informējis patērētāju par nepienācīgu kvalitāti, norādot uz trūkumiem, un patērētājs ir piekritis iegādāties šādu preci vai saņemt pakalpojumu.

(2) Uzskatāms, ka patērētājs ir piekritis iegādāties vai saņemt nepienācīgas kvalitātes preci vai pakalpojumu, ja uz pirkumu vai pakalpojumu apliecinoša dokumenta ir pārdevēja izdarīta atzīme par nepienācīgu kvalitāti.

Redakcionāli labots

(2) Uzskatāms, ka patērētājs ir piekritis iegādāties nepienācīgas kvalitātes preci vai saņemt šādu pakalpojumu, ja uz pirkumu vai pakalpojumu apliecinoša dokumenta ir pārdevēja izdarīta atzīme par nepienācīgu kvalitāti.

(3) Nepienācīgas kvalitātes preces pārdošanai jābūt norobežotai no pārējo (kvalitatīvo) preču pārdošanas, un tās pārdošanas vietā jābūt informācijai par nepienācīgu kvalitāti. Preces cenas pazemināšana (nocenošana, atlaides) vai preču izpārdošanas izsludināšana nav pielīdzināma informācijai par nepienācīgu kvalitāti.

(3) Nepienācīgas kvalitātes preces pārdošanai jābūt norobežotai no pārējo (kvalitatīvo) preču pārdošanas, un tās pārdošanas vietā jābūt informācijai par nepienācīgu kvalitāti. Preces cenas pazemināšana (nocenošana, atlaides) vai preču izpārdošanas izsludināšana nav pielīdzināma informācijai par nepienācīgu kvalitāti.

16.pants. Garantija

16.pants. Garantija

(1) Garantija ir ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja apliecinājums, ka prece vai pakalpojums saglabās pienācīgu kvalitāti, drošumu un lietošanas īpašības noteiktu laiku un ka ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs uzņemas papildu saistības, kas nav paredzētas šajā likumā un citos normatīvajos aktos.

(1) Garantija ir ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja apliecinājums, ka prece vai pakalpojums saglabās pienācīgu kvalitāti, drošumu un lietošanas īpašības noteiktu laiku un ka ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs uzņemas papildu saistības, kas nav paredzētas šajā likumā un citos normatīvajos aktos.

(2) Garantija sniedzama rakstveidā, tai jābūt brīvi pieejamai, pirms patērētājs iegādājas preci vai saņem pakalpojumu, un tajā skaidri norādāmi nosacījumi prasījuma pieteikšanai attiecībā uz garantiju, kā arī garantijas termiņš - laika posms, uz kuru attiecināta garantija, garantijas sniedzēja nosaukums (firma), vārds, uzvārds un adrese.

Redakcionāli labots

(2) Garantija dodama rakstveidā, tai jābūt brīvi pieejamai, pirms patērētājs iegādājas preci vai saņem pakalpojumu, un tajā skaidri norādāmi nosacījumi prasījuma pieteikšanai attiecībā uz garantiju, kā arī garantijas termiņš - laika posms, uz kuru attiecināta garantija, garantijas devēja nosaukums (firma), vārds, uzvārds un adrese.

(3) Jebkura ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dotā garantija ir saistoša tās devējam atbilstoši garantijas dokumenta nosacījumiem un attiecīgās preces vai pakalpojuma reklāmai.

(3) Jebkura ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dotā garantija ir saistoša tās devējam atbilstoši garantijas dokumenta nosacījumiem un attiecīgās preces vai pakalpojuma reklāmai.

(4) Pārdevējs nav tiesīgs samazināt ražotāja dotās garantijas apjomu, tai skaitā garantijas termiņu.

(4) Pārdevējs nav tiesīgs samazināt ražotāja dotās garantijas apjomu, tai skaitā garantijas termiņu.

(5) Vārda "garantija" vai cita līdzīgas nozīmes vārda lietošana reklāmā ir aizliegta, ja tas neatbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem.

(5) Vārda "garantija" vai cita līdzīgas nozīmes vārda lietošana reklāmā ir aizliegta, ja tas neatbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem.

IV nodaļa. Informācija par preci un pakalpojumiem

IV nodaļa. Informācija par preci un pakalpojumiem

17. pants. Informācijas nodrošināšana

17. pants. Informācijas nodrošināšana

(1) Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir iepazīstināt patērētāju ar patiesu un pilnīgu informāciju par piedāvātās preces vai pakalpojuma kvalitāti, drošumu, cenu, garantiju un garantijas remonta iespējām, lietošanas noteikumiem, ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu un adresi, norādot to marķējumā, pievienotajā lietošanas pamācībā, tehniskajā pasē vai citādā rakstveida informācijā.

(1) Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir iepazīstināt patērētāju ar patiesu un pilnīgu informāciju par piedāvātās preces vai pakalpojuma kvalitāti, drošumu, cenu, garantiju un garantijas remonta iespējām, lietošanas noteikumiem, ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu un adresi, norādot to marķējumā, pievienotajā lietošanas pamācībā, tehniskajā pasē vai citādā rakstveida informācijā.

(2) Patērētājam ir tiesības pieprasīt, lai papildu informācija tiek sniegta arī mutvārdos.

(2) Patērētājam ir tiesības pieprasīt, lai papildu informācija tiek sniegta arī mutvārdos.

(3) Kārtību, kādā norādāma pārdošanas cena un mērvienības cena precēm, kas tiek piedāvātas patērētājam, kā arī kārtību, kādā norādāmas cenas pakalpojumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(3) Kārtību, kādā norādāma pārdošanas cena un mērvienības cena precēm, kas tiek piedāvātas patērētājam, kā arī kārtību, kādā norādāmas cenas pakalpojumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

18.pants. Informācija par ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju

18.pants. Informācija par ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju

(1) Lai varētu identificēt ražotāju, marķējumā uz preces, iesaiņojuma vai pievienotās etiķetes norādāms ražotājvalsts nosaukums un ražotāja nosaukums (firma). Ja tas nav iespējams, ražotājvalsts nosaukumu un ražotāja nosaukumu (firmu) norāda uz ārējā iepakojuma, pavaddokumentos vai tirdzniecības vietā.

(1) Lai varētu identificēt ražotāju, marķējumā uz preces, iesaiņojuma vai pievienotās etiķetes norādāms ražotājvalsts nosaukums un ražotāja nosaukums (firma). Ja tas nav iespējams, ražotājvalsts nosaukumu un ražotāja nosaukumu (firmu) norāda uz ārējā iepakojuma, pavaddokumentos vai tirdzniecības vietā.

(2) Pārdevējam aizliegts piedāvāt vai pārdot preci, kuras ražotāju nav iespējams identificēt. Šis noteikums neattiecas uz lietotas preces pārdošanu.

(2) Pārdevējam aizliegts piedāvāt vai pārdot preci, kuras ražotāju nav iespējams identificēt. Šis noteikums neattiecas uz lietotas preces pārdošanu.

(3) Pie pastāvīgām tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietām ir jābūt izkārtnei, uz kuras norādīts pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukums (firma) un darba laiks.

(3) Pie pastāvīgām tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietām ir jābūt izkārtnei, uz kuras norādīts pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukums (firma) un darba laiks.

19. pants. Informācija par sevišķām preču īpašībām

19. pants. Informācija par sevišķām preču īpašībām

Tehniski sarežģītas preces, kā arī preces, kuras satur bīstamas vielas vai kuru lietošanai nepieciešamas īpašas iemaņas, ražotājam jāapgādā ar lietošanas noteikumiem, brīdinājuma zīmēm vai simboliem. Ja lietošanas noteikumos ietvertā informācija ir svešvalodā, jāpievieno informācijas tulkojums valsts valodā.

Tehniski sarežģītas preces, kā arī preces, kuras satur bīstamas vielas vai kuru lietošanai nepieciešamas īpašas iemaņas, ražotājam jāapgādā ar lietošanas noteikumiem, brīdinājuma zīmēm vai simboliem. Ja lietošanas noteikumos ietvertā informācija ir svešvalodā, jāpievieno informācijas tulkojums valsts valodā.

20. pants. Preču marķējumam izvirzāmās vispārīgās prasības

20. pants. Preču marķējumam izvirzāmās vispārīgās prasības

(1) Marķējumā sniegtajai informācijai jābūt labi redzamai un saprotamai, tai objektīvi jāatspoguļo preces drošums vai nekaitīgums un kvalitāte. Marķējumā sniegtā informācija nedrīkst piedēvēt precei īpašības, kādas tai nepiemīt, kā arī maldināt pircēju, ka precei piemīt kādas specifiskas īpašības, ja tādas īpašības piemīt visām attiecīgā veida precēm.

(1) Marķējumā sniegtajai informācijai jābūt labi redzamai un saprotamai, tai objektīvi jāatspoguļo preces drošums vai nekaitīgums un kvalitāte. Marķējumā sniegtā informācija nedrīkst piedēvēt precei īpašības, kādas tai nepiemīt, kā arī maldināt pircēju, ka precei piemīt kādas specifiskas īpašības, ja tādas īpašības piemīt visām attiecīgā veida precēm.

(2) Marķējumam jābūt neizdzēšamam. Marķējumā sniegtajai informācijai jābūt skaidrai, to nedrīkst aizsegt ar citu rakstveida informāciju, attēlu vai uzlīmi.

(2) Marķējumam jābūt neizdzēšamam. Marķējumā sniegtajai informācijai jābūt skaidrai, to nedrīkst aizsegt ar citu rakstveida informāciju, attēlu vai uzlīmi.

(3) Ražotājam vai pārdevējam jānodrošina, lai preču marķējumā ietvertā informācija tiktu sniegta patērētājam, ievērojot normatīvos aktus, kas reglamentē valsts valodas lietošanu.

(3) Ražotājam vai pārdevējam jānodrošina, lai preču marķējumā ietvertā informācija tiktu sniegta patērētājam, ievērojot normatīvos aktus, kas reglamentē valsts valodas lietošanu.

(4) Pārdevējam aizliegts piedāvāt un pārdot preces, kuru marķējumā sniegtā informācija vai marķējuma izpildījums neatbilst šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(4) Pārdevējam aizliegts piedāvāt un pārdot preces, kuru marķējumā sniegtā informācija vai marķējuma izpildījums neatbilst šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(5) Preču marķējuma vispārīgās prasības neattiecas uz lietotu preču pārdošanu.

(5) Preču marķējuma vispārīgās prasības neattiecas uz lietotu preču pārdošanu.

21. pants. Sevišķais preču marķējums

19.

Izteikt 21. pantu šādā redakcijā:

“21. pants. Sevišķais preču marķējums

Neatbalstīt

21. pants. Sevišķais preču marķējums

Preces un preču grupas, kurām nepieciešams sevišķs marķējums, kā arī minēto preču un preču grupu marķēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Medikamentiem un ķīmiskajām patēriņa precēm, kas nepareizas uzglabāšanas vai lietošanas rezultātā var kļūt bīstamas patērētāja dzīvībai, veselībai un apkārtējai videi, jābūt apgādātām ar lietošanas instrukcijām un sevišķu marķējumu - nepieciešamajiem brīdinājuma uzrakstiem.

(2) Precēm (pārtikas produktiem, medikamentiem, kosmētiskajiem līdzekļiem u.c.), izņemot nepārstrādātu lauksaimniecības produkciju, kuru lietošanas īpašības ar laiku var pasliktināties, jānorāda izgatavošanas laiks un realizācijas vai derīguma termiņš.

(3) Konkrētas preces un preču grupas, kurām nepieciešams sevišķs marķējums, kā arī minēto preču un preču grupu marķēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Preces un preču grupas, kurām nepieciešams sevišķs marķējums, kā arī minēto preču un preču grupu marķēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

V nodaļa. Patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskās organizācijas

V nodaļa. Patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskās organizācijas

22. pants. Patērētāju tiesību aizsardzības sabiedrisko organizāciju izveidošana

22. pants. Patērētāju tiesību aizsardzības sabiedrisko organizāciju izveidošana

Patērētāji ir tiesīgi brīvprātīgi apvienoties sabiedriskajās organizācijās (klubos, biedrībās vai apvienībās), kuru darbības mērķis ir aizsargāt patērētāju tiesības un kuras darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un attiecīgās patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskās organizācijas statūtiem.

Patērētāji ir tiesīgi brīvprātīgi apvienoties sabiedriskajās organizācijās (klubos, biedrībās vai apvienībās), kuru darbības mērķis ir aizsargāt patērētāju tiesības un kuras darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un attiecīgās patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskās organizācijas statūtiem.

23. pants. Patērētāju tiesību aizsardzības sabiedrisko organizāciju tiesības

23. pants. Patērētāju tiesību aizsardzības sabiedrisko organizāciju tiesības

Patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskajām organizācijām ir tiesības:

Patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskajām organizācijām ir tiesības:

1) ar neatkarīgu ekspertīžu palīdzību noteikt pārtikas produktu un citu preču kvalitāti;

20.

Izslēgt 23. panta 1. punktu

Atbalstīt

2) kopā ar uzraudzības un kontroles iestādēm piedalīties pārbaudēs, kas saistītas ar ražojamo un realizējamo preču un sniedzamo pakalpojumu kvalitātes prasību ievērošanu;

21.

Papildināt 23. panta otrajā punktā pēc vārdiem “kopā ar” ar vārdiem “patērētāju tiesību aizsardzības”

Atbalstīt

1) kopā ar patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības un kontroles iestādēm piedalīties pārbaudēs, kas saistītas ar ražojamo un realizējamo preču un sniedzamo pakalpojumu kvalitātes prasību ievērošanu;

3) pamatojoties uz neatkarīgo ekspertīžu rezultātiem, informēt sabiedrību par preču un pakalpojumu bīstamību patērētāju dzīvībai un veselībai, kā arī videi vai par preču un pakalpojumu kvalitāti;

23.

Izteikt 23. panta trešo punktu šādā redakcijā:

“3) pamatojoties uz neatkarīgo ekspertīžu rezultātiem, informēt sabiedrību par preču un pakalpojumu kvalitāti kā arī par to bīstamību patērētāja dzīvībai, veselībai un videi;

Izslēgt 23. panta 3. punktu

Atbalstīt

4) iesniegt priekšlikumus par standartu izstrādāšanu un apstiprināšanu;

24.

Izslēgt 23. panta 4. punktu

Atbalstīt

5) iesniegt valsts pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) priekšlikumus par preču un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, nekvalitatīvu preču ražošanas un realizācijas pārtraukšanu uz noteiktu laiku vai izbeigšanu, ja to kvalitāte negarantē preču un pakalpojumu drošu izmantošanu, patērētāju veselības, dzīvības vai vides aizsard zību;

25.

Izslēgt 23. panta 5. punktu

Atbalstīt

6) iesniegt priekšlikumus valsts pārvaldes iestādēm, prokuratūrai par to personu saukšanu pie atbildības, kuras ir vainojamas nepienācīgas kvalitātes un nedrošu preču ražošanā, piedāvāšanā un pārdošanā un pakalpojumu sniegšanā;

26.

Izslēgt 23. panta 6. punktu

Atbalstīt

7) iesniegt valsts iestādēm priekšlikumus par normatīvo aktu pieņemšanu, atcelšanu un grozīšanu;

27.

Izslēgt 23. panta 7. punktu

Atbalstīt

8) rīkot iedzīvotāju aptaujas, lai noskaidrotu sabiedrisko domu par preču un pakalpojumu kvalitāti un cenu;

28.

Izslēgt 23. panta 8. punktu

Atbalstīt

9) ar televīzijas, radio, preses un citu masu saziņas līdzekļu starpniecību informēt sabiedrību par patērētāju tiesību pārkāpumiem, interešu aizskārumiem, par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem;

29.

Izslēgt 23. panta 9. punktu

Atbalstīt

10) iesniegt attiecīgajām valsts varas un pārvaldes iestādēm priekšlikumus par amatpersonu vai pašvaldību lēmumu izpildes apturēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja šie lēmumi ir pretrunā ar patērētāju tiesību aizsardzības normatīvajiem aktiem;

30.

Izslēgt 23. panta 10. punktu

Atbalstīt

11) izskatīt patērētāju sūdzības un priekšlikumus, sniegt nepieciešamo palīdzību patērētājiem gadījumos, kad pārkāptas viņu tiesības;

31.

Izteikt 23. panta 11. punktu kā 2. punktu

Atbalstīt

2) izskatīt patērētāju sūdzības un priekšlikumus, sniegt nepieciešamo palīdzību patērētājiem gadījumos, kad pārkāptas viņu tiesības;

12) iesniegt tiesā prasības pieteikumus patērētāju tiesību un interešu aizsardzībai un pārstāvēt patērētāju intereses tiesā.

32.

Izteikt 23. panta 12. punktu kā 3. punktu

Atbalstīt

3) iesniegt tiesā prasības pieteikumus patērētāju tiesību un interešu aizsardzībai un pārstāvēt patērētāju intereses tiesā.

VI nodaļa. Patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzība un kontrole

VI nodaļa. Patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzība un kontrole

24. pants. Uzraudzības un kontroles iestādes

24. pants. Uzraudzības un kontroles iestādes

Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību un kontroli īsteno Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, citas kompetentas un pilnvarotas valsts iestādes sadarbībā ar pašvaldībām un patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskajām organizācijām.

Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību un kontroli īsteno Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, citas kompetentas un pilnvarotas valsts iestādes sadarbībā ar pašvaldībām un patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskajām organizācijām.

25. pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

25. pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir Ekonomikas ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

33.

Izteikt 25. panta 1. daļu šādā redakcijā:

“(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

Atbalstīt

(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora kandidatūru pēc ekonomikas ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets, direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata ekonomikas ministrs.

35.

Izteikt 25. panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata ekonomikas ministrs pēc saskaņošanas ar Ministru kabinetu.

Izteikt 25. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktoru pēc ekonomikas ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

(iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā)

(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktoru pēc ekonomikas ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

36.

Papildināt 25. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centra galvenais uzdevums ir īstenot patērētāju tiesību un interešu aizsardzību.

Atbalstīt

(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centra galvenais uzdevums ir īstenot patērētāju tiesību un interešu aizsardzību.

(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centra galvenie uzdevumi ir šādi:

37.

Izteikt 25. panta trešo daļu kā ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Patērētāju tiesību aizsardzības centra galvenās funkcijas:

Atbalstīt

(4) Patērētāju tiesību aizsardzības centra galvenās funkcijas:

1) īstenot patērētāju tiesību un interešu aizsardzību un veikt kontroli nepārtikas preču (izņemot medicīnas preces, zāles, veterinārās zāles, farmaceitiskos produktus, veterinārfarmaceitisko produktu, dzīvnieku kopšanas līdzekļus, sadzīvē lietojamās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus) tirdzniecībā, pakalpojumu un reklāmas jomā, kā arī svara un mēra pareizā noteikšanā un pirkuma samaksas pareizā aprēķināšanā;

39.

Papildināt 25. panta 3. daļas 1. punktā pēc vārdiem “ķīmiskos produktus” ar vārdiem “tai skaitā kosmētiku”

Izteikt 25. panta 3. daļas 1. punktu kā 4. daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) veikt kontroli nepārtikas preču (izņemot medicīnas preces, zāles, veterinārās zāles, farmaceitiskos produktus, kosmētiskos līdzekļus, veterinārfarmaceitiskos produktus, dzīvnieku kopšanas līdzekļus, sadzīvē lietojamās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus) tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanas jomā;

2) veikt kontroli pārtikas un nepārtikas preču svara un mēra pareizā noteikšanā, kā arī pirkuma samaksas pareizā aprēķināšanā;

(iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā)

Atbalstīt

1) veikt kontroli nepārtikas preču (izņemot medicīnas preces, zāles, veterinārās zāles, farmaceitiskos produktus, kosmētiskos līdzekļus, veterinārfarmaceitiskos produktus, dzīvnieku kopšanas līdzekļus, sadzīvē lietojamās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus) tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanas jomā;

2) veikt kontroli pārtikas un nepārtikas preču svara un mēra pareizā noteikšanā, kā arī pirkuma samaksas pareizā aprēķināšanā;

2) organizēt un koordinēt patērētāju tiesību aizsardzības valsts politikas īstenošanā iesaistīto uzraudzības un kontroles iestāžu un patērētāju tiesību aizsardzības sabiedrisko organizāciju sadarbību;

3) organizēt un koordinēt patērētāju tiesību aizsardzības valsts politikas īstenošanā iesaistīto uzraudzības un kontroles iestāžu un patērētāju tiesību aizsardzības sabiedrisko organizāciju sadarbību;

3) izskatīt patērētāju iesniegumus un sūdzības par patērētāju tiesību pārkāpumiem, kā arī palīdzēt patērētājiem atrisināt konfliktus, kuri viņiem radušies ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, un prasīt patērētāju likumīgo prasību izpildi;

4) izskatīt patērētāju iesniegumus un sūdzības par patērētāju tiesību pārkāpumiem, kā arī palīdzēt patērētājiem atrisināt konfliktus, kuri viņiem radušies ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, un prasīt patērētāju likumīgo prasību izpildi;

4) organizēt patērētāju iegādāto preču vai izmantoto pakalpojumu kvalitātes pārbaudi;

5) organizēt patērētāju iegādāto preču vai izmantoto pakalpojumu kvalitātes pārbaudi;

5) prasīt, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs groza standartlīguma projektu vai pārtrauc pildīt līguma noteikumus, ja konstatēti netaisnīgi vai neskaidri līguma noteikumi ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvātajā standartlīguma projektā vai noslēgtajā standartlīgumā;

40.

Aizstāt 25.panta piektajā punktā vārdu “standartlīguma” ar vārdu “līguma”

Atbalstīt

6) prasīt, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs groza līguma projektu vai pārtrauc pildīt līguma noteikumus, ja konstatēti netaisnīgi vai neskaidri līguma noteikumi ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvātajā līguma projektā vai noslēgtajā līgumā;

6) sniegt patērētājiem un patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskajām organizācijām juridisku palīdzību patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos;

7) sniegt patērētājiem un patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskajām organizācijām juridisku palīdzību patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos;

7) raudzīties, lai tiktu ievērotas patērētāju tiesības līgumos, ko patērētāji slēdz ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem;

8) raudzīties, lai tiktu ievērotas patērētāju tiesības līgumos, ko patērētāji slēdz ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem;

8) aizstāvēt tiesā patērētāju tiesības un ar likumu aizsargātās intereses;

41.

Aizstāt 25.panta 8. daļā vārdu “aizstāvēt” ar vārdu “pārstāvēt”

Neatbalstīt

9) aizstāvēt tiesā patērētāju tiesības un ar likumu aizsargātās intereses;

9) veikt citus uzdevumus, kas tam uzticēti saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

10) veikt citus uzdevumus, kas tam uzticēti saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

42.

Papildināt 25. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nesniedz juridisku palīdzību patērētājiem - juridiskajām personām.

Atbalstīt

(4) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nesniedz juridisku palīdzību patērētājiem - juridiskajām personām.

(4) Aizstāvot patērētāju tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir tiesības iesniegt tiesā prasības pieteikumu vai dot atzinumu lietā.

(5) Aizstāvot patērētāju tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir tiesības iesniegt tiesā prasības pieteikumu vai dot atzinumu lietā.

(5) Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonu izvirzītās prasības un dotie norādījumi likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros katrā konkrētajā gadījumā ir saistoši ražotājam, pārdevējam un pakalpojuma sniedzējam.

(6) Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonu izvirzītās prasības un dotie norādījumi likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros katrā konkrētajā gadījumā ir saistoši ražotājam, pārdevējam un pakalpojuma sniedzējam.

43.

Papildināt likumprojektu ar jaunu 25. 1. pantu šādā redakcijā:

“25.1. pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonu pilnvaras

(1) Lai izpildītu šā likuma 25.panta trešajā daļā minētos uzdevumus, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktoram un viņa pilnvarotām amatpersonām, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesības:

1) bez iepriekšēja brīdinājuma iekļūt jebkurās ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nedzīvojamās telpās un viņa vai viņa pārstāvja klātbūtnē veikt nepieciešamo pārbaudi vai citus pasākumus, lai noteiktu preču ražošanas, pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas atbilstību likumam;

2) pieprasīt rakstveida vai mutisku paskaidrojumu no jebkuras fiziskās vai juridiskās personas, kas ir saistīta ar preču ražošanu, pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu;

3) pieprasīt uzrādīt dokumentus un saņemt citu informāciju, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu;

(priekšlikumu turpinājums nāk. lpp.)

(iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr. 33)

4) pieprasīt pārbaudes priekšmeta ekspertīzi nepieciešamo jautājumu izpētei;

5) ja nepieciešams, savu pienākumu izpildes nodrošināšanai pieaicināt tiesībaizsardzību iestāžu darbiniekus;

6) ja nepieciešams, sagatavot un iesniegt tiesībaizsardzības iestādēm materiālus vainīgo personu saukšanai pie atbildības.

(2) Pārbaudē iesaistītie Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbinieki nodrošina pārbaudes gaitā uzzināto komercnoslēpumu neizpaušanu, izņemot publiski pieejamu informāciju. Šis aizliegums ir spēkā arī pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas.

26. pants. Patērētāju sūdzību izskatīšana uzraudzības un kontroles iestādēs

26. pants. Patērētāju sūdzību izskatīšana uzraudzības un kontroles iestādēs

(1) Patērētāji ir tiesīgi pēc savas izvēles iesniegt sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem Patērētāju tiesību aizsardzības centram un citām uzraudzības un kontroles iestādēm, kuru kompetencē ir patērētāju tiesību aizsardzība attiecīgajā jomā.

44.

Izslēgt 26. panta pirmajā daļā vārdus “pēc savas izvēles”

Atbalstīt

(1) Patērētāji ir tiesīgi iesniegt sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem Patērētāju tiesību aizsardzības centram un citām uzraudzības un kontroles iestādēm, kuru kompetencē ir patērētāju tiesību aizsardzība attiecīgajā jomā.

(2) Uzraudzības un kontroles iestāde, kuras kompetencē ir patērētāju tiesību aizsardzība attiecīgajā jomā, ir tiesīga noteikt ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam termiņu, kurā jāsniedz rakstveida atbilde par patērētāja sūdzībā minētajiem pārkāpumiem.

(2) Uzraudzības un kontroles iestāde, kuras kompetencē ir patērētāju tiesību aizsardzība attiecīgajā jomā, ir tiesīga noteikt ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam termiņu, kurā jāsniedz rakstveida atbilde par patērētāja sūdzībā minētajiem pārkāpumiem.

VII nodaļa. Patērētāja tiesību pārkāpuma novēršana

VII nodaļa. Patērētāja tiesību pārkāpuma novēršana

27.pants. Patērētāja prasījums attiecībā uz preces un pakalpojuma trūkumiem

27.pants. Patērētāja prasījums attiecībā uz preces un pakalpojuma trūkumiem

(1) Patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam attiecībā uz konstatētajiem preces vai pakalpojuma trūkumiem tūlīt pēc to atklāšanas, bet ne vēlāk kā gada laikā no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas dienas.

(1) Patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam attiecībā uz konstatētajiem preces vai pakalpojuma trūkumiem tūlīt pēc to atklāšanas, bet ne vēlāk kā gada laikā no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas dienas.

(2) Ja precei vai pakalpojumam ražotājs vai pārdevējs devis garantiju, patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu attiecībā uz preces vai pakalpojuma trūkumiem visā garantijas termiņa laikā.

45.

Izteikt 27. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja precei vai pakalpojumam ražotājs vai pārdevējs devis garantiju, patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu attiecībā uz preces vai pakalpojuma trūkumiem visā garantijas termiņa laikā. Ja precei noteiktais garantijas termiņš ir īsāks par vienu gadu, tad tiesības pieteikt prasījumu saglabājas vienu gadu.

Redakcionāli labots

(2) Ja precei ražotājs vai pārdevējs vai pakalpojumam tā sniedzējs devis garantiju, patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu attiecībā uz preces vai pakalpojuma trūkumiem visā garantijas termiņa laikā.

46.

Papildināt 27. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Prasības sakarā ar nodarīto kaitējumu (zaudējumu) ceļamas pret preces izgatavotāju, pārdevēju vai importētāju pēc prasītāja izvēles. Prasība sakarā ar pakalpojuma radītu kaitējumu (zaudējumu) ceļama pret pakalpojuma sniedzēju.

Neatabalstīt

(3) Patērētājs nevar pieteikt prasījumu attiecībā uz konstatētajiem preces vai pakalpojuma trūkumiem, ja:

(3) Patērētājs nevar pieteikt prasījumu attiecībā uz konstatētajiem preces vai pakalpojuma trūkumiem, ja:

1) pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs preci pārdevis vai pakalpojumu sniedzis, ievērojot šā likuma 15.panta noteikumus;

1) pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs preci pārdevis vai pakalpojumu sniedzis, ievērojot šā likuma 15.panta noteikumus;

2) iegādāta lietota mazvērtīga prece, izņemot gadījumu, kad dota garantija;

2) iegādāta lietota mazvērtīga prece, izņemot gadījumu, kad dota garantija;

3) prece ir nolietota.

3) prece ir nolietota.

(4) Kārtību, kādā piesakāms patērētāja prasījums par nepienācīgas kvalitātes preci vai pakalpojumu, un preces vai izgatavotās lietas ekspertīzi nosaka Ministru kabinets.

(4) Kārtību, kādā piesakāms patērētāja prasījums par nepienācīgas kvalitātes preci vai pakalpojumu, un preces vai izgatavotās lietas ekspertīzi nosaka Ministru kabinets.

28. pants. Patērētāja tiesības, ja viņam pārdota vai nodota lietošanā nepienācīgas kvalitātes prece

28. pants. Patērētāja tiesības, ja viņam pārdota vai nodota lietošanā nepienācīgas kvalitātes prece

(1) Patērētājs, kam pārdota vai nodota lietošanā nepienācīgas kvalitātes prece, ir tiesīgs pieprasīt, lai ražotājs vai pārdevējs veiktu vienu no šādām darbībām:< /P>

1) attiecīgi samazinātu preces cenu;

2) bez atlīdzības novērstu preces trūkumus vai atlīdzinātu patērētājam izdevumus par trūkumu novēršanu;

3) apmainītu preci pret pienācīgas kvalitātes tādu pašu vai ekvivalentu preci;

(1) Patērētājs, kam pārdota vai nodota lietošanā nepienācīgas kvalitātes prece, ir tiesīgs pieprasīt, lai ražotājs vai pārdevējs veiktu vienu no šādām darbībām:

1) attiecīgi samazinātu preces cenu;

2) bez atlīdzības novērstu preces trūkumus vai atlīdzinātu patērētājam izdevumus par trūkumu novēršanu;

3) apmainītu preci pret pienācīgas kvalitātes tādu pašu vai ekvivalentu preci;

4) atceltu līgumu un atmaksātu patērētājam par preci samaksāto naudas summu.

4) atceltu līgumu un atmaksātu patērētājam par preci samaksāto naudas summu.

(2) Ja preces trūkums ir maznozīmīgs un tas nevar būtiski ietekmēt patērētāja iespējas izmantot preci, patērētājs nevar prasīt, lai ražotājs vai pārdevējs:

(2) Ja preces trūkums ir maznozīmīgs un tas nevar būtiski ietekmēt patērētāja iespējas izmantot preci, patērētājs nevar prasīt, lai ražotājs vai pārdevējs:

1) atceļ līgumu un atmaksā par preci samaksāto naudas summu;

1) atceļ līgumu un atmaksā par preci samaksāto naudas summu;

2) apmaina preci pret pienācīgas kvalitātes tādu pašu vai ekvivalentu preci, izņemot gadījumu, kad prece nav bijusi lietošanā.

2) apmaina preci pret pienācīgas kvalitātes tādu pašu vai ekvivalentu preci, izņemot gadījumu, kad prece nav bijusi lietošanā.

(3) Ja nepareizas vai nekvalitatīvas uzstādīšanas rezultātā prece ir kļuvusi par nepienācīgas kvalitātes preci, bet preces uzstādīšanu veicis pārdevējs vai trešā persona saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar pārdevēju, tad patērētājs ir tiesīgs pieprasīt no pārdevēja šā panta pirmajā daļā paredzēto prasību izpildi.

(3) Ja nepareizas vai nekvalitatīvas uzstādīšanas rezultātā prece ir kļuvusi par nepienācīgas kvalitātes preci, bet preces uzstādīšanu veicis pārdevējs vai trešā persona saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar pārdevēju, tad patērētājs ir tiesīgs pieprasīt no pārdevēja šā panta pirmajā daļā paredzēto prasību izpildi.

(4) Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību izmantošana neizslēdz patērētāja tiesības pieprasīt zaudējuma atlīdzību vai līgumsoda samaksu.

(4) Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību izmantošana neizslēdz patērētāja tiesības pieprasīt zaudējuma atlīdzību vai līgumsoda samaksu.

(5) Lielgabarīta preces un par 10 kilogramiem smagākas preces remontam, ekspertīzei, nocenošanai vai apmaiņai nogādā ražotājs vai pārdevējs uz sava rēķina. Ja ražotājs vai pārdevējs atsakās nogādāt preci, patērētājs ir tiesīgs nogādāt preci ar saviem vai trešās personas spēkiem, bet uz ražotāja vai pārdevēja rēķina.

(5) Lielgabarīta preces un par 10 kilogramiem smagākas preces remontam, ekspertīzei, nocenošanai vai apmaiņai nogādā ražotājs vai pārdevējs uz sava rēķina. Ja ražotājs vai pārdevējs atsakās nogādāt preci, patērētājs ir tiesīgs nogādāt preci ar saviem vai trešās personas spēkiem, bet uz ražotāja vai pārdevēja rēķina.

(6) Ja preci nogādā patērētājs, ražotājam vai pārdevējam triju dienu laikā no izdevumus apstiprinoša dokumenta iesniegšanas dienas jāatlīdzina izdevumi, kas patērētājam radušies sakarā ar preces nogādāšanu.

(6) Ja preci nogādā patērētājs, ražotājam vai pārdevējam triju dienu laikā no izdevumus apstiprinoša dokumenta iesniegšanas dienas jāatlīdzina izdevumi, kas patērētājam radušies sakarā ar preces nogādāšanu.

29. pants. Patērētāja tiesības, ja sniegts nepienācīgas kvalitātes pakalpojums

29. pants. Patērētāja tiesības, ja sniegts nepienācīgas kvalitātes pakalpojums

(1) Ja pakalpojums sniegts nepienācīgā kvalitātē, patērētājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs veiktu vienu no šādām darbībām:

1) attiecīgi samazinātu pakalpojuma cenu;

2) bez atlīdzības novērstu sniegtā pakalpojuma trūkumus;

3) izgatavotu citu lietu no tāda paša vai tādas pašas kvalitātes materiāla vai sniegtu pienācīgas kvalitātes pakalpojumu;

4) atceltu līgumu un atmaksātu patērētājam par pakalpojumu samaksāto naudas summu.

(1) Ja pakalpojums sniegts nepienācīgā kvalitātē, patērētājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs veiktu vienu no šādām darbībām:

1) attiecīgi samazinātu pakalpojuma cenu;

2) bez atlīdzības novērstu sniegtā pakalpojuma trūkumus;

3) izgatavotu citu lietu no tāda paša vai tādas pašas kvalitātes materiāla vai sniegtu pienācīgas kvalitātes pakalpojumu;

4) atceltu līgumu un atmaksātu patērētājam par pakalpojumu samaksāto naudas summu.

(2) Ja pakalpojuma sniedzējs pazaudē vai sabojā patērētāja materiālu vai izstrādājumu, patērētājs ir tiesīgs pēc savas izvēles pieprasīt: 1) pasūtījuma izpildi no tāda paša vai līdzvērtīga materiāla;

2) materiāla vai izstrādājuma vērtības samaksu pēc tirgus cenām pieprasījuma dienā.

(2) Ja pakalpojuma sniedzējs pazaudē vai sabojā patērētāja materiālu vai izstrādājumu, patērētājs ir tiesīgs pēc savas izvēles pieprasīt: 1) pasūtījuma izpildi no tāda paša vai līdzvērtīga materiāla;

2) materiāla vai izstrādājuma vērtības samaksu pēc tirgus cenām pieprasījuma dienā.

(3) Patērētājs nevar prasīt, lai pakalpojuma sniedzējs atceļ līgumu un atmaksā par pakalpojumu samaksāto naudas summu vai lai izgatavo citu lietu, ja:

(3) Patērētājs nevar prasīt, lai pakalpojuma sniedzējs atceļ līgumu un atmaksā par pakalpojumu samaksāto naudas summu vai lai izgatavo citu lietu, ja:

1) trūkums ir maznozīmīgs un nevar būtiski ietekmēt patērētāja iespējas izmantot lietu;

1) trūkums ir maznozīmīgs un nevar būtiski ietekmēt patērētāja iespējas izmantot lietu;

2) lieta ir nolietota.

2) lieta ir nolietota.

(4) Ja pakalpojuma sniedzējs atsakās novērst trūkumus, patērētājs ir tiesīgs novērst pakalpojuma trūkumus ar saviem vai trešās personas spēkiem, bet uz pakalpojuma sniedzēja rēķina.

(4) Ja pakalpojuma sniedzējs atsakās novērst trūkumus, patērētājs ir tiesīgs novērst pakalpojuma trūkumus ar saviem vai trešās personas spēkiem, bet uz pakalpojuma sniedzēja rēķina.

(5) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto tiesību izmantošana neizslēdz patērētāja tiesības pieprasīt zaudējuma atlīdzību vai līgumsoda samaksu.

(5) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto tiesību izmantošana neizslēdz patērētāja tiesības pieprasīt zaudējuma atlīdzību vai līgumsoda samaksu.

30.pants. Patērētāja tiesības, ja preci nepiegādā vai pakalpojumu nesniedz noteiktā termiņā

30.pants. Patērētāja tiesības, ja preci nepiegādā vai pakalpojumu nesniedz noteiktā termiņā

Ja patērētājs nesaņem preci līgumā noteiktajā termiņā vai ja pakalpojums no patērētāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav izpildīts līgumā noteiktajā termiņā un patērētājs vairs nav ieinteresēts līguma izpildīšanā, patērētājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, saņemt samaksāto priekšapmaksu un pieprasīt radīto zaudējumu atlīdzību, izņemot gadījumu, kad pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir rakstveidā vienojies ar patērētāju par termiņa nokavējumu.

Ja patērētājs nesaņem preci līgumā noteiktajā termiņā vai ja pakalpojums no patērētāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav izpildīts līgumā noteiktajā termiņā un patērētājs vairs nav ieinteresēts līguma izpildīšanā, patērētājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, saņemt samaksāto priekšapmaksu un pieprasīt radīto zaudējumu atlīdzību, izņemot gadījumu, kad pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir rakstveidā vienojies ar patērētāju par termiņa nokavējumu.

31. pants. Patērētāja prasījumi saistībā ar patērētāja kreditēšanu

(1) Patērētājs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no attiecīgā patērētāja kreditēšanas līguma, ja viņš izmanto šā likuma 12. pantā paredzētās atteikuma tiesības un samaksa par preci vai pakalpojumu daļēji vai pilnībā veicama, izmantojot patērētāja kreditēšanas līgumu, kas noslēgts starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, vai izmantojot patērētāja kredītu, ko patērētājam piešķīrusi trešā persona (kredīta devējs) saskaņā ar līgumu starp kredīta devēju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, vai izmantojot sadarbību starp kredīta devēju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju patērētāja kreditēšanā. Šādā gadījumā nevar prasīt, lai patērētājs maksā līgumsodu vai zaudējuma atlīdzību sakarā ar patērētāja kreditēšanas līguma atcelšanu.

(2) Patērētājs ir tiesīgs prasīt patērētāja kreditēšanas līguma atcelšanu, ja viņš izmanto šā likuma 28. panta pirmās daļas 4. punktā vai 29. panta pirmās daļas 4. punktā paredzētās tiesības un samaksa par preci vai pakalpojumu daļēji vai pilnībā veicama, izmantojot patērētāja kreditēšanas līgumu, kas noslēgts starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, vai izmantojot patērētāja kredītu, ko patērētājam piešķīrusi trešā persona (kredīta devējs) saskaņā ar līgumu starp kredīta devēju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, vai izmantojot sadarbību starp kredīta devēju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju patērētāja kreditēšanā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja vai kredīta devēja pienākums ir atmaksāt patērētājam to naudas summu līdz ar procentiem, kura par preci vai pakalpojumu samaksāta līdz līguma atcelšanas brīdim. Patērētāja pienākums ir atdot preci pārdevējam vai sniegtā pakalpojuma rezultātā izgatavoto lietu - pakalpojuma sniedzējam. Pārdevējs, pakalpojuma sniedzējs vai kredīta devējs nevar prasīt, lai patērētājs maksā līgumsodu vai zaudējuma atlīdzību sakarā ar patērētāja kreditēšanas līguma atcelšanu.

31. pants. Patērētāja prasījumi saistībā ar patērētāja kreditēšanu

(1) Patērētājs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no attiecīgā patērētāja kreditēšanas līguma, ja viņš izmanto šā likuma 12. pantā paredzētās atteikuma tiesības un samaksa par preci vai pakalpojumu daļēji vai pilnībā veicama, izmantojot patērētāja kreditēšanas līgumu, kas noslēgts starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, vai izmantojot patērētāja kredītu, ko patērētājam piešķīrusi trešā persona (kredīta devējs) saskaņā ar līgumu starp kredīta devēju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, vai izmantojot sadarbību starp kredīta devēju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju patērētāja kreditēšanā. Šādā gadījumā nevar prasīt, lai patērētājs maksā līgumsodu vai zaudējuma atlīdzību sakarā ar patērētāja kreditēšanas līguma atcelšanu.

(2) Patērētājs ir tiesīgs prasīt patērētāja kreditēšanas līguma atcelšanu, ja viņš izmanto šā likuma 28. panta pirmās daļas 4. punktā vai 29. panta pirmās daļas 4. punktā paredzētās tiesības un samaksa par preci vai pakalpojumu daļēji vai pilnībā veicama, izmantojot patērētāja kreditēšanas līgumu, kas noslēgts starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, vai izmantojot patērētāja kredītu, ko patērētājam piešķīrusi trešā persona (kredīta devējs) saskaņā ar līgumu starp kredīta devēju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, vai izmantojot sadarbību starp kredīta devēju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju patērētāja kreditēšanā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja vai kredīta devēja pienākums ir atmaksāt patērētājam to naudas summu līdz ar procentiem, kura par preci vai pakalpojumu samaksāta līdz līguma atcelšanas brīdim. Patērētāja pienākums ir atdot preci pārdevējam vai sniegtā pakalpojuma rezultātā izgatavoto lietu - pakalpojuma sniedzējam. Pārdevējs, pakalpojuma sniedzējs vai kredīta devējs nevar prasīt, lai patērētājs maksā līgumsodu vai zaudējuma atlīdzību sakarā ar patērētāja kreditēšanas līguma atcelšanu.

32. pants. Zaudējuma atlīdzības noteikšana

32. pants. Zaudējuma atlīdzības noteikšana

Zaudējuma atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar Civillikumu, ņemot vērā to, ka:

Zaudējuma atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar Civillikumu, ņemot vērā to, ka:

1) patērētājam nav speciālu zināšanu par iegādātās preces vai saņemtā pakalpojuma īpašībām un raksturojumu;

1) patērētājam nav speciālu zināšanu par iegādātās preces vai saņemtā pakalpojuma īpašībām un raksturojumu;

2) pārdevēja atsaukšanās uz to, ka ražotāja sniegtā informācija par preci neatbilst patiesībai, neatbrīvo pārdevēju no atbildības.

2) pārdevēja atsaukšanās uz to, ka ražotāja sniegtā informācija par preci neatbilst patiesībai, neatbrīvo pārdevēju no atbildības.

33. pants. Ražotāja, pārdevēja un pakalpojuma sniedzēja atbildība

33. pants. Ražotāja, pārdevēja un pakalpojuma sniedzēja atbildība

(1) Par šajā likumā un citos patērētāju tiesību aizsardzības normatīvajos aktos noteikto patērētāju tiesību pārkāpumiem iestājas civiltiesiskā, administratīvā vai kriminālā atbildība.

(1) Par šajā likumā un citos patērētāju tiesību aizsardzības normatīvajos aktos noteikto patērētāju tiesību pārkāpumiem iestājas civiltiesiskā, administratīvā vai kriminālā atbildība.

(2) Pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, kas atlīdzinājis patērētājam nodarīto zaudējumu vai atmaksājis par preci vai pakalpojumu samaksāto naudas summu, ir regresa prasījuma tiesības pret personu, no kuras iegādāta prece vai materiāli.

(2) Pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, kas atlīdzinājis patērētājam nodarīto zaudējumu vai atmaksājis par preci vai pakalpojumu samaksāto naudas summu, ir regresa prasījuma tiesības pret personu, no kuras iegādāta prece vai materiāli.

(3) Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs vienojas ar trešo personu par preces vai pakalpojuma trūkumu novēršanu, tad šāda vienošanās neatbrīvo ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju no tiešās atbildības pret patērētāju.

(3) Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs vienojas ar trešo personu par preces vai pakalpojuma trūkumu novēršanu, tad šāda vienošanās neatbrīvo ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju no tiešās atbildības pret patērētāju.

34. pants. Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja atbrīvošana no garantijas saistību izpildes un zaudējumu atlīdzināšanas

34. pants. Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja atbrīvošana no garantijas saistību izpildes un zaudējumu atlīdzināšanas

Šā likuma 28. un 29. pantā minētie patērētāja prasījumi nav apmierināmi un ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par patērētājam nodarīto zaudējumu, ja viņš pierāda, ka:

Šā likuma 28. un 29. pantā minētie patērētāja prasījumi nav apmierināmi un ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par patērētājam nodarīto zaudējumu, ja viņš pierāda, ka:

1) patērētājs pārkāpis preces vai pakalpojuma lietošanas noteikumus, nav ievērojis parastu piesardzību vai nav izmantojis preci atbilstoši paredzētajiem mērķiem;

1) patērētājs pārkāpis preces vai pakalpojuma lietošanas noteikumus, nav ievērojis parastu piesardzību vai nav izmantojis preci atbilstoši paredzētajiem mērķiem;

2) sasniegtais zinātnes un tehnikas līmenis nav ļāvis konstatēt preces nepienācīgo kvalitāti;

48.

Izslēgt 34. panta 2. punktu

Izteikt 34. panta 2. punktu šādā redakcijā:

“2) sasniegtais zinātnes un tehnikas līmenis pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas brīdī nav ļāvis konstatēt preces nepienācīgo kvalitāti;

2) sasniegtais zinātnes un tehnikas līmenis pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas brīdī nav ļāvis konstatēt preces nepienācīgo kvalitāti;

3) zaudējums un morālais kaitējums radies nepārvaramas varas dēļ.

3) zaudējums un morālais kaitējums radies nepārvaramas varas dēļ.

35. pants. Atbildība attiecībā uz preces vai pakalpojuma trūkumu nenovēršanu termiņā

Redakcionāli labots

35. pants. Atbildība par preces vai pakalpojuma trūkumu nenovēršanu termiņā

Ja atsavinātājs 30 dienu laikā no dienas, kad patērētājs pieteicis prasījumu par preces vai pakalpojuma trūkumiem, vai attiecīgi pilnvarotu uzraudzības un kontroles iestāžu noteiktajā termiņā nav novērsis preces vai pakalpojuma trūkumu, viņa pienākums ir atlīdzināt visus zaudējumus, kas patērētājam radušies sakarā ar kavējumu.

49.

Aizstāt 35. pantā vārdu “atsavinātājs” ar vārdiem “ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs”

Atbalstīt

Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs 30 dienu laikā no dienas, kad patērētājs pieteicis prasījumu par preces vai pakalpojuma trūkumiem, vai attiecīgi pilnvarotu uzraudzības un kontroles iestāžu noteiktajā termiņā nav novērsis preces vai pakalpojuma trūkumu, viņa pienākums ir atlīdzināt visus zaudējumus, kas patērētājam radušies sakarā ar kavējumu.

VIII nodaļa. Uzraudzības un kontroles iestāžu atbildība

VIII nodaļa. Uzraudzības un kontroles iestāžu atbildība

36. pants. Zaudējumu atlīdzināšana sakarā ar nepamatotu uzraudzības un kontroles iestāžu rīcību

36. pants. Zaudējumu atlīdzināšana sakarā ar nepamatotu uzraudzības un kontroles iestāžu rīcību

(1) Ja noskaidrots, ka prece nepamatoti konfiscēta, nepamatoti apturēta tās ražošana, piedāvāšana vai pārdošana, nepamatoti noteikts preces ražošanas, piedāvāšanas un pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas aizliegums vai konstatēti citi uzraudzības un kontroles iestāžu pilnvaru pārkāpumi, kuru rezultātā ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam radušies zaudējumi, ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā celt tiesā prasību par zaudējumu un negūtās peļņas atlīdzināšanu.

(1) Ja noskaidrots, ka prece nepamatoti konfiscēta, nepamatoti apturēta tās ražošana, piedāvāšana vai pārdošana, nepamatoti noteikts preces ražošanas, piedāvāšanas un pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas aizliegums vai konstatēti citi uzraudzības un kontroles iestāžu pilnvaru pārkāpumi, kuru rezultātā ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam radušies zaudējumi, ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā celt tiesā prasību par zaudējumu un negūtās peļņas atlīdzināšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie zaudējumi jāatlīdzina tai iestādei, kura nepamatoti konfiscējusi preci, nepamatoti apturējusi tās ražošanu, piedāvāšanu vai pārdošanu, nepamatoti noteikusi preces vai pakalpojuma ražošanas, piedāvāšanas vai pārdošanas aizliegumu vai nepamatoti aizliegusi ražot, piedāvāt vai pārdot preci vai sniegt pakalpojumu, vai, pārkāpjot pilnvaras, radījusi zaudējumus ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie zaudējumi jāatlīdzina tai iestādei, kura nepamatoti konfiscējusi preci, nepamatoti apturējusi tās ražošanu, piedāvāšanu vai pārdošanu, nepamatoti noteikusi preces vai pakalpojuma ražošanas, piedāvāšanas vai pārdošanas aizliegumu vai nepamatoti aizliegusi ražot, piedāvāt vai pārdot preci vai sniegt pakalpojumu, vai, pārkāpjot pilnvaras, radījusi zaudējumus ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam.

Pārejas noteikumi

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par patērētāju tiesību aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Mi nistru Kabineta Ziņotājs, 1998, 5.nr.).

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par patērētāju tiesību aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 5.nr.).

50.

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 2. punktu šādā redakcijā:

“2. Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās apstiprina Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumu.

Atbalstīt

2. Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās apstiprina Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumu.

2. Ministru kabinets:

1) līdz 1999.gada 1.janvārim izdod šā likuma 8.pantā minētos noteikumus par patērētāja kreditēšanas līgumu;

51.

Izteikt Pārejas noteikumu 2. punktu šādā redakcijā:

“2. Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod noteikumus, kas reglamentē:

1) šā likuma 8. pantā minētā patērētāja kreditēšanas līguma nosacījumus;

2) šā likuma 9. pantā minētā līguma, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, nosacījumus;

3) šā likuma 10. pantā minētā distances līguma nosacījumus;

4) šā likuma 11. pantā minētā līguma par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku nosacījumus.

Atbalstīt

3. Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod noteikumus, kas reglamentē:

1) šā likuma 8. pantā minētā patērētāja kreditēšanas līguma nosacījumus;

2) šā likuma 9. pantā minētā līguma, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, nosacījumus;

3) šā likuma 10. pantā minētā distances līguma nosacījumus;

4) šā likuma 11. pantā minētā līguma par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku nosacījumus.

2) līdz 2000.gada 1.janvārim izdod šā likuma 9.pantā minētos noteikumus par līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas;

3) līdz 2000.gada 1.janvārim izdod šā likuma 10.pantā minētos noteikumus par distances līgumu;

4) līdz 2000.gada 1.janvārim izdod šā likuma 11.pantā minētos noteikumus par līgumu par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku.

3. Šā likuma 8., 9., 10., 11.pants un 12.pantā regulētās atteikuma tiesības nav piemērojamas, kamēr nav stājušies spēkā šo pārejas noteikumu 2. punkta 1., 2., 3. vai 4. apakšpunktā minētie Ministru kabineta noteikumi.

52.

Izteikt Pārejas noteikumu 4. punktu šādā redakcijā:

“4. Tiesības, kuras regulē šā likuma 31. pants, piemērojamas tikai pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu.

Atbalstīt

4. Tiesības, kuras regulē šā likuma 31. pants, piemērojamas tikai pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu.

53.

Papildināt Pārejas noteikumus ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5. Atteikuma tiesības, kuras regulē šā likuma 9.pants, piemērojamas tikai pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas.

Atbalstīt

5. Atteikuma tiesības, kuras regulē šā likuma 9. pants, piemērojamas tikai pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas.

54.

Papildināt Pārejas noteikumus ar 6. punktu šādā redakcijā:

“6. Atteikuma tiesības, kuras regulē šā likuma 10. pants, piemērojamas tikai pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par distances līgumu.

Atbalstīt

6. Atteikuma tiesības, kuras regulē šā likuma 10.pants, piemērojamas tikai pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par distances līgumu.

55.

Papildināt Pārejas noteikumus ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7. Atteikuma tiesības, kuras regulē šā likuma 11. pants, piemērojamas tikai pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par līgumu, kas reglamentē dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku.

Atbalstīt

7. Atteikuma tiesības, kuras regulē šā likuma 11. pants, piemērojamas tikai pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par līgumu, kas reglamentē dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku.