Likumprojekts

(1) Šis likums nosaka Krimināllikumā paredzēto kriminālsodu izpildes noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci kriminālsodu izpildē.

(2) Kriminālsodus, kas piespriesti kā pamatsodi, izpilda:

1) brīvības atņemšanas iestādes - brīvības atņemšanu;

2) Valsts policijas iestādes - arestu;

3) Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāji - naudas sodu;

4) pašvaldību piespiedu darba uzraudzības dienesti - piespiedu darbu.

(3) Kriminālsodus, kas piespriesti kā papildsodi, izpilda ministriju pārraudzībā vai pakļautībā esošās iestādes atbilstoši savai kompetencei.

(4) Ja tiesa piespriedusi kriminālsodu - brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, arestu vai naudas sodu nosacīti, atliekot sprieduma izpildi uz spriedumā paredzēto pārbaudes laiku, - un uzlikusi notiesātajam noteiktus pienākumus, tad šāda sprieduma izpildi un notiesātā uzvedību pārbaudes laikā kontrolē Probācijas dienests.

Kriminālsodu izpildes mērķis ir:

1) nodrošināt tiesas sprieduma izpildi;

2) audzināt notiesātos;

3) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas;

4) mazināt kaitīgās sekas, kas radušās sakarā ar noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Pamats kriminālsoda izpildei ir vienīgi likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums.

(1) Persona tiek uzskatīta par notiesāto no brīža, kad par viņas izdarīto noziedzīgo nodarījumu tiesa ir pasludinājusi notiesājošu spriedumu un piemērojusi kādu no Krimināllikumā paredzētajiem kriminālsodiem, līdz soda izciešanas termiņa beigām.

(2) Notiesātajiem, kas izcieš kriminālsodu, ir likumos noteiktās tiesības ar ierobežojumiem, ko nosaka tiesa, piemērojot attiecīgo Krimināllikumā paredzēto soda veidu.

(3) Notiesāto tiesību ierobežojumi izriet arī no soda izciešanas režīma, kādu piespriestā soda izciešanai nosaka šis likums.

(4) Notiesātajiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kas izcieš sodu Latvijā, ir tiesības, ko nosaka Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi, likumi par ārvalstu pilsoņu un bezvalstnieku tiesisko stāvokli ar Krimināllikumā, šajā likumā un citos Latvijas Republikas likumos noteiktajiem ierobežojumiem.

Jebkura veida kriminālsoda izpilde notiek, ievērojot šādus vispārējos pamatprincipus:

1) likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi;

2) nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un citiem kritērijiem;

3) nav pieļaujama sodu izpildes prakse, pārkāpjot likuma normas, kas nodrošina notiesātajiem garantijas pret spīdzināšanu un sodu piemērošanu necilvēcīgā vai pazemojošā veidā, sagādājot fiziskas ciešanas vai pazemojot cilvēka cieņu.

(1) Ja Kriminālsodu izpildes likuma normas atšķiras no Saeimā ratificēto starptautisko konvenciju vai starptautisko līgumu normām, tiek piemērotas starptautisko tiesību aktu normas.

(2) Starptautisko organizāciju rekomendācijas un deklarācijas par sodu izpildi un apiešanos ar notiesātajiem realizē Kriminālsodu izpildes likumā un sodu izpildes praksē atbilstoši valsts ekonomiskajām un sociālajām iespējām.

(1) Notiesātajam piespriesto kriminālsodu izpilda saskaņā ar likumiem un normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā soda izciešanas laikā, ja likumā vai normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

(2) Visas personas, kas notiesātas Latvijā, izcieš sodu tās teritorijā.

Iestādes, kas izpilda tiesu spriedumus, nekavējoties paziņo tiesai, kura taisījusi notiesājošo spriedumu, par soda izpildes uzsākšanu un notiesātā soda izciešanas vietu, kā arī par viņa atbrīvošanu pēc soda izciešanas.

(1) Brīvības atņemšanas sodu izpilda slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos, atklātajos cietumos, kā arī nepilngadīgo audzināšanas iestādēs. Brīvības atņemšanas iestādē var organizēt gan slēgtā, gan daļēji slēgtā, gan atklātā cietuma nodaļas.

(2) Notiesātie brīvības atņemšanas sodu var izciest arī izmeklēšanas cietumu nodaļās un šo cietumu saimnieciskajā apkalpē.

(3) Ar brīvības atņemšanu notiesātie pilngadīgie sodu izcieš slēgtajā cietumā (izņemot notiesātās sievietes), daļēji slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā, kā arī izmeklēšanas cietumu nodaļās un šo cietumu saimnieciskajā apkalpē. Vīriešu dzimuma nepilngadīgie sodu izcieš nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, bet sieviešu dzimuma nepilngadīgās - daļēji slēgtā (sieviešu) cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas kā nepilngadīgo audzināšanas iestādes.

(4) Atklātajos cietumos un nepilngadīgo audzināšanas iestādēs atšķirībā no slēgtajiem un daļēji slēgtajiem cietumiem netiek noteiktas soda izciešanas režīma pakāpes un notiesātajiem atļauts brīvi pārvietoties un uzturēties noteiktajā teritorijā.

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātos, izņemot tos, kuriem sods jāizcieš slēgto cietumu zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē, ar viņu piekrišanu var atstāt izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam.

(2) Notiesātajiem, kuri atstāti izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam, piemēro daļēji slēgtā cietuma režīma noteikumus.

(1) Notiesātos, kuriem jāizcieš brīvības atņemšanas sods, var atstāt vai pārvietot uz izmeklēšanas cietumu ar rajona (republikas pilsētas) vai tiesu apgabala prokurora sankciju - uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar ģenerālprokurora sankciju - līdz sešiem mēnešiem, ja nepieciešams izdarīt izmeklēšanas darbības lietā par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījusi cita persona, vai ar tiesas lēmumu sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā - uz lietas izskatīšanas laiku.

(2) Ja notiesāto sauc pie kriminālatbildības citā lietā un viņam noteiktais drošības līdzeklis ir apcietinājums, termiņu viņa turēšanai izmeklēšanas cietumā nosaka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma prasībām.

(1) Notiesātos ar brīvības atņemšanu saskaņā ar tiesas spriedumu un pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes norīkojuma nosūta soda izciešanai ne vēlāk kā desmit dienu laikā no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā, vai no dienas, kad spriedums nodots izpildīšanai.

(2) Izmeklēšanas cietuma administrācija pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā paziņo notiesātā radiniekiem, uz kuru brīvības atņemšanas iestādi notiesāto nosūta.

(3) Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam izmeklēšanas cietumā iekārto personas lietu.

(1) Pamats notiesāto uzņemšanai brīvības atņemšanas iestādēs ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ko tiesa paziņo, nosūtot brīvības atņemšanas iestādei attiecīgo dokumentu:

1) rajona (pilsētas) tiesas sprieduma kopiju;

2) rajona (pilsētas) tiesas lēmuma kopiju gadījumos, kad cits soda veids aizstāts ar brīvības atņemšanu;

3) apgabaltiesas sprieduma kopiju;

4) Augstākās tiesas lēmuma kopiju lietās, kuras tā izskatījusi kasācijas kārtībā;

5) atbilstošas tiesas priekšsēdētāja vai tiesneša rīkojumu par sprieduma stāšanos likumīgā spēkā.

(2) Šī panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem jābūt skaidri salasāmiem, bez labojumiem, apliecinātiem ar tiesas ģerboņa zīmogu un tiesas priekšsēdētāja vai tiesneša pašrocīgu parakstu.

(1) Visus notiesātos, kuri pieņemti no konvoja brīvības atņemšanas iestādē, reģistrē, norādot soda izciešanas sākuma un beigu termiņu, citus notiesāto raksturojošus datus.

(2) Kopā ar notiesātajiem iestāde no izmeklēšanas cietuma saņem viņu personas lietas, kurās ir informācija un svarīgākie dati par katru notiesāto.

(3) Pēc iestādes administrācijas ierosinājuma notiesātais informē ģimeni vai tuvus radiniekus par savu atrašanos konkrētajā brīvības atņemšanas iestādē un tās adresi, sūtījumu, pienesumu saņemšanas iespējām un satikšanās laikiem. Paziņojumu nosūta uz iestādes rēķina, kopiju pievieno notiesātā personas lietai.

(1) Iestādē uzņemtos notiesātos un viņu mantas izkrata. To drīkst darīt tikai tāda paša dzimuma iestādes darbinieks kā notiesātais.

(2) Pēc uzņemšanas brīvības atņemšanas iestādē notiesātie pakļauti obligātai veselības pārbaudei. Atbilstoši normatīvajiem aktiem par infekciju slimību profilaksi un pretepidēmijas pasākumiem jaunuzņemtos notiesātos izvieto izolētās telpās - medicīniskajā karantīnā līdz 12 diennaktīm.

(3) Laikā, kamēr notiesātie atrodas karantīnā, viņiem izskaidro Kriminālsodu izpildes likuma normas, iepazīstina ar Ministru kabineta noteikumiem par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību, iestādes dienas kārtību un citiem saistošiem dokumentiem, par ko katra notiesātā personas lietai pievieno viņa parakstītu uzziņu.

(4) Pēc notiesātā lūguma viņam var izsniegt izrakstu no šī likuma un noteikumiem par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību, kur noteiktas viņa tiesības un pienākumi.

(1) Brīvības atņemšanas iestādēs notiesātos vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pieaugušos izvieto šķirti. Šķirti izvieto arī notiesātos, kuru personiskās īpašības un uzvedība negatīvi iespaido citus notiesātos vai arī kuri apspiež un izmanto citus notiesātos.

(2) Personas, kas atrodas pirmstiesas apcietinājumā, izvieto atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumus, kad tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai iesaistīšanai kopīgos pasākumos un pret to neiebilst izmeklēšanas iestāde vai tiesa, kuras rīcībā atrodas apcietinātais.

(3) Šajā pantā noteiktās prasības par notiesāto šķirtu izvietošanu neattiecas uz brīvības atņemšanas iestāžu slimnīcām. Personas, kuras ārstējas šādā slimnīcā, izvieto tāda veida un režīma apstākļos, kāds šīm personām noteikts.

(1) Brīvības atņemšanas soda progresīvās izpildes mērķis ir, nodrošinot notiesāto izolāciju no sabiedrības, noteiktā laika periodā un noteiktā soda izciešanas režīmā panākt notiesāto resocializācijas pakāpei atbilstošu uzvedību, sekmēt viņu iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas un panākt, lai viņi pildītu likumus un atturētos no noziedzīgiem nodarījumiem turpmāk.

(2) Brīvības atņemšanas soda progresīvā izpilde izpaužas notiesāto diferenciācijā pa brīvības atņemšanas iestāžu veidiem ar atšķirīgiem soda izciešanas režīmiem tajās, notiesāto pārvietošanā no zemākās soda izciešanas režīma pakāpes līdz augstākajai soda izciešanas režīma pakāpei vai otrādi viena cietuma ietvaros un pārvietošanā no viena veida cietuma uz cita veida cietumu, ņemot vērā izciestā soda daļu, notiesātā uzvedību, izdarītā nozieguma raksturu, agrākās sodāmības, attieksmi pret citiem notiesātajiem un cietuma personālu.

(1) Soda progresīvās izpildes sistēmai cietumos ir pakļauti visi notiesātie neatkarīgi no piespriestā soda ilguma.

(2) Soda izpildi slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos un atklātajos cietumos nosaka saskaņā ar šo likumu, kas paredz:

1) ka soda izciešanu slēgtajā cietumā un daļēji slēgtajā cietumā uzsāk zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē;

2) soda izciešanas režīma pakāpenisku mīkstināšanu līdz nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai no soda izciešanas, lai veicinātu notiesāto resocializāciju un iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

3) soda izciešanas režīma pastiprināšanu, lai nodrošinātu šī likuma prasībām atbilstošu notiesāto uzvedību.

Brīvības atņemšanas soda piemērošana praksē notiek, ievērojot šādus soda progresīvās izpildes pamatprincipus:

1) brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļi un soda izciešanas režīmi cietumos nedrīkst pastiprināt ciešanas, ko rada ieslodzījums pats par sevi, izņemot gadījumus, kad to attaisno notiesāto izolācijas nepieciešamība vai disciplīnas prasības;

2) dzīves apstākļi soda izciešanas laikā, ciktāl tas iespējams, jānodrošina līdzīgi vispārīgajiem dzīves apstākļiem un pieņemtajām sadzīves normām brīvībā;

3) brīvības atņemšanas iestādēs jārada apstākļi, lai notiesātajiem būtu iespējams attīstīt iemaņas un spējas, kas pēc soda izciešanas sekmētu viņu iekļaušanos sabiedrībā;

4) pēc iespējas samazināmas brīvības atņemšanas kaitīgās sekas.

(1) Mēneša laikā pēc notiesātā ievietošanas cietumā vai nepilngadīgo audzināšanas iestādē attiecīgās iestādes amatpersonas novērtē notiesātā personību, resocializācijas iespējas un atbilstoši iegūtajai informācijai izveido notiesātā soda izpildes pasākumu plānu, paredzot pasākumus visā soda izpildes laikā.

(2) Plānā paredz vismaz šādus pasākumus:

1) pārvietošanu uz augstāku soda izciešanas režīma pakāpi vai iestādi ar vieglāku režīmu;

2) iesaistīšanu darbā, arodizglītībā, kvalifikācijas paaugstināšanā vai pārkvalificēšanā;

3) piedalīšanos tālākas vispārējas izglītības pasākumos;

4) sociālās palīdzības, audzināšanas un resocializācijas pasākumus;

5) pasākumus, kas saistīti ar iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas.

(3) Atkarībā no plāna izpildes gaitas un notiesātā personības izpētes rezultātiem plānu koriģē. Sastādot plānu un to koriģējot, konsultējas ar notiesāto un pēc iespējas ievēro viņa ieteikumus un lūgumus.

(1) Soda izciešanas režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs ir: notiesāto obligāta izolācija un viņu pastāvīga uzraudzīšana, lai viņiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; viņiem noteikto pienākumu precīza un nelokāma izpilde; dažādi soda izciešanas režīma apstākļi atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura un bīstamības pakāpes, kā arī viņa personības un uzvedības.

(2) Notiesātos visu veidu cietumos un nepilngadīgo audzināšanas iestādēs vai atsevišķās daļēji slēgtā (sieviešu) cietuma nodaļās, kas iekārtotas kā nepilngadīgo audzināšanas iestādes, izvieto slēgtās telpās vai kamerās naktsmieram paredzētajā laikā, bet slēgtajos cietumos - arī no darba un audzināšanas pasākumiem brīvajā laikā.

(3) Brīvības atņemšanas iestādēs ar priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību.

(4) Notiesātie valkā brīvības atņemšanas iestādē izsniegto noteikta veida apģērbu vai personīgo apģērbu.

(5) Notiesātajiem nav atļauts glabāt pie sevis naudu un priekšmetus, kuru lietošana brīvības atņemšanas iestādēs aizliegta, un tādēļ notiesātie ir pakļauti kratīšanai, ko veic tā paša dzimuma persona. Pie notiesātajiem atrastos neatļautos priekšmetus un naudu izņem. Priekšmetu un mantu sarakstu un daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, kā arī rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem un naudu nosaka Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

(6) Šī likuma noteiktajā kārtībā notiesātajiem atļauts ar pārskaitījumu iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, satikties ar apmeklētājiem, izmantot telefonsarunas, saņemt sūtījumus, pienesumus un naudas pārvedumus, nosūtīt naudas pārvedumus radiniekiem un sarakstīties. Notiesāto sarakste ir cenzējama, bet sūtījumi un pienesumi - izskatāmi.

(7) Ja nepieciešams, brīvības atņemšanas iestādes administrācijai ir tiesības izdarīt personu, kuras ienāk un iziet no iestādes, mantu un apģērba apskati.

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem, izņemot atklātajos cietumos, ir atļautas satikšanās: īslaicīgas - uz laiku no vienas līdz divām stundām un ilgstošas - uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām.

(2) Īslaicīgas satikšanās ir atļautas ar radiniekiem vai citām personām brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē.

(3) Ilgstošo satikšanos laikā ir atļauts dzīvot kopā ar tuviem radiniekiem: vecākiem, adoptētājiem, bērniem, brāļiem un māsām, vecotēvu, vecomāti, mazbērniem, kā arī ar laulāto. Izņēmuma gadījumos, kad minētās personas notiesāto neapmeklē, brīvības atņemšanas iestādes administrācija var atļaut ilgstošas satikšanās arī ar citiem radiniekiem vai citām personām.

(4) Uz notiesātā rakstveida lūguma pamata un ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgās, kā arī ilgstošās satikšanās var aizvietot ar sarunām pa telefonu uz sava rēķina.

(5) Satikšanās kārtību cietumos nosaka Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus par viņu personīgajā rēķinā esošo naudu. Norēķināšanās par iegādātajām precēm, izņemot atklātajos cietumos, nenotiek skaidrā naudā, bet ar pārskaitījumu.

(2) Darba nespējīgajiem notiesātajiem, nepilngadīgajiem, kā arī tad, ja pārējie notiesātie netiek nodrošināti ar darbu pilnu mēnesi, ir tiesības iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus par naudu, kas atrodas viņu personīgajā rēķinā.

(3) Naudas summu, par kādu notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas un pirmās nepieciešamības preces vienā mēnesī, nosaka atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes veidam un soda izciešanas režīma pakāpei, un tā nedrīkst pārsniegt valstī noteikto vienu minimālo mēnešalgu.

(4) Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, nosaka Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem neatkarīgi no viņiem noteiktā brīvības atņemšanas iestādes veida un režīma pakāpes atļauts bez ierobežojuma iegādāties literatūru pie iestādes grāmatu izplatītāja, pasūtīt laikrakstus un žurnālus un iegādāties rakstāmpiederumus par viņu personīgajā rēķinā esošajiem līdzekļiem.

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem atļauts saņemt un sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem bez ierobežojuma, bet citām personām tikai tad, ja brīvības atņemšanas iestādes administrācija to atļauj.

(2) Naudu, kas notiesātajiem atsūtīta pa pastu vai telegrāfu, viņiem neizsniedz, bet ieskaita viņu personīgajā rēķinā; izņēmums ir notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos.

(1) Notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos, atļauts saņemt līdz deviņiem paku sūtījumiem vai pienesumiem gadā. Viena sūtījuma vai pienesuma bruto svars nedrīkst pārsniegt astoņus kilogramus.

(2) Paku sūtījumus vai pienesumus var aizvietot ar naudas pārvedumiem summā līdz vienai pusei no minimālās mēnešalgas, par kuru notiesātais var iepirkties brīvības atņemšanas iestādes veikalā virs 23.panta trešajā daļā noteiktās summas tajā mēnesī, kad viņš ir tiesīgs saņemt pienesumu vai sūtījumu.

(3) Kārtību, kādā sūtījumus un pienesumus pieņem un izsniedz notiesātajiem, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus notiesātajiem aizliegts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, nosaka Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

(1) Notiesātajiem atļauts sarakstīties, nosūtīt un saņemt vēstules un telegrammas bez skaita ierobežojuma. Tomēr sarakste starp notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādēs, ja viņi nav radinieki, netiek atļauta.

(2) Saņemto un nosūtāmo korespondenci un telegrammas kontrolē iestādes darbinieks, kuram uzdots veikt sarakstes cenzūru. Gadījumā, ja vēstules vai telegrammas saturs apdraud kriminālsoda izpildes mērķus, iestādes drošību un tajā noteikto kārtību, to tālāknodošana varētu sekmēt kādu krimināli vai administratīvi sodāmu nodarījumu vai tā varētu apdraudēt kādas citas personas tiesiski aizsargājamās intereses, iestādes darbinieks korespondenci aiztur, reģistrē un uzglabā.

(3) Pēc pārbaudes brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem adresētās vēstules un telegrammas izsniedz, kā arī viņu rakstītās vēstules un telegrammas nosūta adresātiem ne vēlāk kā triju dienu laikā no vēstules saņemšanas vai nodošanas dienas promsūtīšanai.

(4) Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas uz sava rēķina un tādā skaitā, kāds noteikts atbilstoša veida brīvības atņemšanas iestādē un soda izciešanas režīma pakāpē.

(1) Notiesātajiem, kas izcieš sodu cietumos un nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, atļauts lietot savus televizorus un tranzistoru radiouztvērējus. Kārtību, kādā notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādē atļauts lietot televizorus un tranzistoru radiouztvērējus, nosaka Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

(2) Par sistemātiskiem televizoru un tranzistoru radiouztvērēju atļautās lietošanas kārtības pārkāpumiem brīvības atņemšanas iestādes administrācija var tos notiesātajam atņemt un nodot glabāšanā iestādes noliktavā vai atdot piederīgajiem.

(1) Juridiskās palīdzības saņemšanai ar brīvības atņemšanu notiesātajiem atļauts neierobežotā skaitā tikties ar advokātu, un tas netiek ieskaitīts šajā likumā paredzēto īslaicīgo vai ilgstošo satikšanos skaitā.

(2) Tikšanās ar advokātu var notikt tikai iestādē noteiktajā darba laikā. Sarunu saturs netiek kontrolēts, un, ja notiesātais vēlas, viņi tiekas vienatnē.

(1) Par likumā garantēto tiesību aizskārumu katrs notiesātais var iesniegt rakstisku sūdzību vai iesniegumu kompetentām institūcijām.

(2) Ja notiesātais iesniedzis sūdzību vai iesniegumu par brīvības atņemšanas iestādes darbinieka darbību vai bezdarbību vai iestādes izdoto administratīvo aktu, administrācija pārbauda sūdzībā vai iesniegumā minētos faktus un cenšas izlemt jautājumu, ja tas iespējams, pēc būtības. Ja administrācijas lēmums notiesāto neapmierina, iesniegumu vai sūdzību pēc viņa pieprasījuma nosūta šajā lietā kompetentai institūcijai, pievienojot pavadrakstu un norādot pasākumus, kas veikti, lai jautājumu atrisinātu.

(3) Sūdzības un iesniegumus prokuratūrai notiesātais var iesniegt slēgtā aploksnē, un administrācija uz iestādes rēķina tos nosūta adresātam vienas diennakts laikā.

(4) Notiesātajiem ir tiesības griezties pie iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī citu kompetentu institūciju pārstāvjiem personiskās pieņemšanas laikā ar mutiskām sūdzībām un lūgumiem. Šādu personisko pieņemšanu grafiku notiesātajiem savlaicīgi paziņo.

(5) Notiesātie, kas sodu izcieš kamerās, uz personīgām sarunām ar amatpersonām pierakstās vismaz dienu iepriekš līdz pieņemšanai. Šādas sarunas, ja to lūdz notiesātais, notiek bez citu personu klātbūtnes.

(6) Notiesāto sūdzības un iesniegumi izskatāmi likumā noteiktajā kārtībā. Par iesniegumu un sūdzību izskatīšanas rezultātiem notiesātajam paziņo pret parakstu.

(1) Slēgtajos cietumos soda izciešanai ievieto pilngadīgos notiesātos vīriešus, kuri izdarījuši smagus vai sevišķi smagus noziegumus, kuriem piespriesta brīvības atņemšana uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), kuriem nāvessods aizstāts ar brīvības atņemšanu.

(2) Slēgtajos cietumos izcieš sodu arī notiesātie vīrieši, kuri pārvietoti no daļēji slēgtajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem.

(1) Slēgtajos cietumos notiesātie sodu izcieš trīs soda izciešanas režīma pakāpēs - zemākajā, vidējā un augstākajā.

(2) Soda izciešanas režīma pakāpes, pārvietojot notiesātos no vienas soda izciešanas režīma pakāpes uz citu un no vienas brīvības atņemšanas iestādes uz citu, nosaka brīvības atņemšanas iestādes Administratīvā komisija, ņemot vērā notiesātā uzvedību un šī likuma 33.pantā noteikto soda termiņu, kas jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē.

(1) Neatkarīgi no izmeklēšanas cietumā izciestā soda laika notiesātie pēc pārvietošanas uz brīvības atņemšanas iestādi soda izciešanu slēgtajā cietumā uzsāk zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē.

(2) Ja notiesātais slēgtajā cietumā zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē izcietis vienu ceturto daļu no piespriestā, bet vēl neizciestā soda, viņu var pārvietot uz vidējo soda izciešanas režīma pakāpi, bet uz augstāko soda izciešanas režīma pakāpi - , ja viņš slēgtajā cietumā izcietis pusi no piespriestā, bet vēl neizciestā soda, skaitot no ievietošanas dienas slēgtajā cietumā.

(3) Notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un notiesātajiem, kuriem nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi, vidējā - ne mazāk kā desmit gadi no neizciestā soda laika, skaitot no ievietošanas dienas slēgtajā cietumā.

(4) Par rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem notiesātos var pārvietot no daļēji slēgtā cietuma zemākās soda izciešanas režīma pakāpes uz slēgtā cietuma zemāko soda izciešanas režīma pakāpi.

(1) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma augstākajā soda izciešanas režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā sešas ilgstošās satikšanās no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un sešas īslaicīgās satikšanās no vienas līdz divām stundām;

2)& nbsp;saņemt sešus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu 70 % apmērā no vienas minimālās mēnešalgas;

4) izmantot trīs telefona sarunas mēnesī;

5) izmantot personīgo televizoru un tranzistoru radiouztvērēju;

6) no rīta celšanās laika līdz naktsmieram atrasties noteiktajā iecirknī ārpus kameras;

7) nēsāt iestādē noteikto viena veida vai personīgo apģērbu;

8) nēsāt īsi apgrieztus matus;

9) dienas kārtībā paredzētajā laikā patstāvīgi apmeklēt ambulanci un iestādes veikalu, ēdnīcu, bibliotēku;

10) piedalīties sporta, kultūras un reliģiskajos pasākumos.

(2) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma vidējā soda izciešanas režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā četras ilgstošās satikšanās no astoņām līdz sešpadsmit stundām un piecas īslaicīgās satikšanās no vienas līdz divām stundām;

2) saņemt četrus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu 60 % apmērā no vienas minimālās mēnešalgas;

4) izmantot divas telefona sarunas mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas noteiktas šī panta pirmās daļas 5.- 10.punktā.

(3) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā trīs ilgstošās satikšanās no sešām līdz divpadsmit stundām un četras īslaicīgās satikšanās no vienas līdz divām stundām;

2) saņemt trīs sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) ar cietuma darbinieku starpniecību iepirkties iestādes veikalā četras reizes mēnesī par kopējo naudas summu 50 % apmērā no vienas minimālās mēnešalgas;

4) izmantot vienu telefona sarunu mēnesī;

5) izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;

6) dienas kārtībā paredzētajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā cietuma darbinieku klātbūtnē;

7) apmeklēt cietuma kapelā dievkalpojumus;

8) ar administrācijas atļauju nēsāt personīgo apģērbu.

(1) Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība.

(2) Ar cietuma priekšnieka rīkojumu, kas saskaņojams ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, nosaka reglamentētu iestādes iekšējo dienas kārtību, kas ir saistoša cietuma darbiniekiem un visiem notiesātajiem jebkurā soda izciešanas režīma pakāpē.

(3) Notiesātos ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un notiesātos, kuriem nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, nodala no pārējiem notiesātajiem, izvietojot speciāli iekārtotos izolētos iecirkņos.

(4) Notiesātos, kas izcieš sodu zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē, izvieto slēgtās kamerās.

(5) Visus pasākumus ar notiesātajiem zemākajā soda izciešanas režīmā organizē tā, lai tie no ierādītajām telpām nebūtu jāizved, izņemot pastaigas vai sporta spēles svaigā gaisā, kuras notiek slēgto iecirkņu izolētos pagalmos.

(6) Ēkās vai ēku stāvos, kuros sodu izcieš notiesātie zemākajā soda izciešanas režīmā, iekārto kabinetus cietuma darbinieku un citu personu (prokuroru, garīdznieku, advokātu) sarunām ar notiesātajiem vienatnē, ārstniecības personām, zāļu izsniegšanai un citām vajadzībām.

(1) Daļēji slēgtajos cietumos ievieto soda izciešanai pilngadīgus notiesātos: vīriešus par mazāk smagiem noziegumiem vai smagiem noziegumiem, kam piespriests sods uz laiku ilgāku par diviem gadiem, nepārsniedzot piecus gadus; sievietes, kas notiesātas par tīšiem mazāk smagiem noziegumiem, smagiem noziegumiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.

(2) Daļēji slēgtajos cietumos izcieš sodu arī notiesātie:

1) kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību;

2) kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;

3) kas pārvietoti no nepilngadīgo audzināšanas iestādēm pēc pilngadības sasniegšanas.

(1) Daļēji slēgtajos cietumos ir trīs soda izciešanas režīma pakāpes - zemākā, vidējā un augstākā.

(2) Soda izciešanas režīma pakāpi daļēji slēgtajos cietumos, pārvietojot notiesātos no vienas soda izciešanas režīma pakāpes uz citu vai no vienas brīvības atņemšanas iestādes uz citu, nosaka brīvības atņemšanas iestādes Administratīvā komisija, ņemot vērā notiesātā uzvedību un atlikušā soda termiņu, kāds jāizcieš brīvības atņemšanas iestādes attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē saskaņā ar šī likuma 38.pantu.

(1) Notiesātie, kas pārvietoti uz daļēji slēgto cietumu no izmeklēšanas cietuma vai saskaņā ar šī likuma 36.panta otro daļu, soda izciešanu uzsāk daļēji slēgtā cietuma zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē.

(2) Ja notiesātais daļēji slēgtajā cietumā zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē izcietis vienu piekto daļu no piespriestā, bet vēl neizciestā soda, viņu var pārvietot uz vidējo soda izciešanas režīma pakāpi, bet uz augstāko soda izciešanas režīma pakāpi - pēc divu piekto daļu soda izciešanas no piespriestā, bet vēl neizciestā soda, skaitot no ievietošanas dienas daļēji slēgtajā cietumā.

(3) Notiesātajām sievietēm uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, vidējā - ne mazāk kā astoņi gadi, skaitot no ievietošanas dienas daļēji slēgtajā cietumā.

(1) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma augstākajā soda izciešanas režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā deviņas ilgstošās satikšanās no trīsdesmit sešām līdz četrdesmit astoņām stundām un deviņas īslaicīgās satikšanās no pusotras līdz divām stundām;

2) saņemt deviņus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas minimālās mēnešalgas apmērā;

4) izmantot sešas telefona sarunas mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas paredzētas šī likuma 34.panta pirmās daļas 5.- 10.punktā;

6) ar iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā, kā arī atstāt cietumu līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

(2) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma vidējā soda izciešanas režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā astoņas ilgstošas satikšanās no divdesmit četrām līdz trīsdesmit sešām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās no pusotras līdz divām stundām;

2) saņemt astoņus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu 90 % apmērā no vienas minimālās mēnešalgas;

4) izmantot piecas telefona sarunas mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas paredzētas šī likuma 34.panta pirmās daļas 5.- 10.punktā un šī panta pirmās daļas 6.punktā.

(3) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā septiņas ilgstošās satikšanās no divdesmit četrām līdz trīsdesmit stundām un septiņas īslaicīgās satikšanās no pusotras līdz divām stundām;

2) saņemt septiņus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu 80 % apmērā no vienas minimālās mēnešalgas;

4) izmantot četras telefona sarunas mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas paredzētas šī likuma 34.panta trešās daļas 5.- 8.punktā.

(1) Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un uzraudzība un noteikta reglamentēta iekšējā dienas kārtība atbilstoši šī likuma 35.panta otrajai daļai.

(2) Notiesāto, kas izcieš sodu daļēji slēgto cietumu zemākajā režīma pakāpē, izvietošana un telpu iekārtojums ir noteikts šī likuma 35.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā.

(1) Atklātajos cietumos soda izciešanai ievieto pilngadīgos notiesātos par kriminālpārkāpumiem vai mazāk smagiem noziegumiem un notiesātos, kuri sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību pārvietoti no daļēji slēgtajiem cietumiem.

(2) Vienā atklātajā cietumā var izvietot notiesātos vīriešus un notiesātās sievietes.

(1) Notiesātajiem atklātajos cietumos soda izciešanas režīma pakāpes nenosaka, bet viņiem jāievēro Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību. Ar cietuma priekšnieka rīkojumu, kas saskaņots ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi, nosaka reglamentētu dienas kārtību un teritoriju, kurā notiesātajiem atļauts pārvietoties.

(2) Atklātajos cietumos notiesātie dzīvo viesnīcas tipa telpās. Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātie var dzīvot kopā ar ģimeni individuālās mājās vai individuālos dzīvokļos cietuma teritorijā. Dzīvojamo un saimniecisko telpu ārējās apsardzes nav, taču notiesātos uzrauga.

(3) Atklātajos cietumos notiesātajiem nav atļauts:

1) patvaļīgi atstāt noteikto teritoriju;

2) izvairīties no reģistrācijas cietuma dežūrdaļā;

3) lietot alkoholiskus dzērienus un narkotiskas vielas;

4) glabāt, nēsāt un lietot šaujamieročus un aukstos ieročus, lietot personīgos vai arī nomātos transporta līdzekļus, izņemot velosipēdus.

Notiesātajiem atklātajos cietumos ir atļauts:

1) atbilstoši noteiktajai dienas kārtībai no rīta pārbaudes līdz naktsmieram brīvi pārvietoties cietuma teritorijā;

2) valkāt personīgo apģērbu, glabāt pie sevis naudu un vērtslietas, izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem;

3) nodarboties privātā saimniecībā ar dārzkopību, mājputnu un mājdzīvnieku audzēšanu;

4) uzņemt viesus, saņemt sūtījumus bez ierobežojumiem;

5) ar cietuma priekšnieka atļauju pavadīt atvaļinājumu ārpus cietuma teritorijas, reizi mēnesī izbraukt ārpus cietuma teritorijas ne ilgāk kā uz divām diennaktīm, bet svētku dienās - līdz piecām diennaktīm.

(1) Nepilngadīgo audzināšanas iestādēs brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie.

(2) Sieviešu dzimuma nepilngadīgās notiesātās soda izciešanu uzsāk daļēji slēgto (sieviešu) cietumu atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas nepilngadīgo audzināšanas iestādēm. Uz šīm personām attiecas visi šajā nodaļā paredzētie noteikumi.

(3) Notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var atstāt nepilngadīgo audzināšanas iestādē līdz soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit viena gada vecuma sasniegšanai.

(1) Notiesātajiem nepilngadīgajiem un notiesātajām nepilngadīgajām, kas izcieš sodu nepilngadīgo audzināšanas iestādēs vai daļēji slēgtā cietuma (sieviešu) nodaļās, kas izveidotas kā nepilngadīgo audzināšanas iestādes, soda izciešanas režīma pakāpes nenosaka. Viņiem jāievēro iestādē noteiktā dienas kārtība un Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

(2) Notiesātajiem nepilngadīgo audzināšanas iestādēs jāmācās, apgūstot vispārizglītojošos mācību priekšmetus un arodapmācību. Mācību process nepilngadīgo audzināšanas iestādēs tuvināts vispārizglītojošās skolas prasībām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(1) Nepilngadīgajiem notiesātajiem ir tiesības:

1) izmantot divpadsmit īslaicīgās satikšanās gadā;

2) saņemt divpadsmit pienesumus vai sūtījumus gadā vai šī likuma 26.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā par saņemto naudas pārvedumu iepirkties iestādes veikalā;

3) ik mēnesi izlietot naudas summu savu vajadzību apmierināšanai vienas noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

4) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju atstāt iestādes teritoriju līdz desmit diennaktīm gadā, kā arī atstāt iestādi līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā;

5) saņemt bez maksas noteikta veida apģērbu, veļu un apavus, kā arī uzturu.

(2) Notiesātajiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, bet saskaņā ar 44.panta trešo daļu atstāti nepilngadīgo audzināšanas iestādē, ir tādas pašas tiesības kā notiesātajiem nepilngadīgajiem.

Notiesātos no nepilngadīgo audzināšanas iestādēm ar brīvības atņemšanas iestādes Administratīvās komisijas lēmumu pārvieto uz pilngadīgo daļēji slēgto cietumu:

1) kad notiesātais sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu un soda termiņa ilgums vai notiesātā uzvedība izslēdz viņa pirmstermiņa atbrīvošanas iespēju līdz divdesmit viena gada vecuma sasniegšanai;

2) kad notiesātais sasniedzis divdesmit viena gada vecumu.

(1) Katrā brīvības atņemšanas iestādē izveido pastāvīgi darbojošos lēmējinstitūciju - Administratīvo komisiju. To izveido vai izdara grozījumus tās sastāvā ar tieslietu ministra rīkojumu pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka priekšlikuma.

(2) Administratīvās komisijas priekšsēdētājs ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona, viņa vietnieks - iestādes priekšnieks, komisijas locekļi - iestādes darbinieki.

(3) Lietvedību kārto brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkots komisijas sekretārs, kas nav komisijas loceklis.

(1) Administratīvās komisijas uzdevums ir sekmēt soda progresīvās izpildes sistēmas nostiprināšanos un notiesāto pareizu izvietošanu brīvības atņemšanas iestādēs saskaņā ar šī likuma 16.pantā noteiktajiem notiesāto klasifikācijas principiem.

(2) Administratīvā komisija šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus: par soda izciešanas režīma pakāpes mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajiem viena konkrēta veida cietumā vai pārvietojot tos uz cita veida brīvības atņemšanas iestādi; iesniedz iestādes administrācijai priekšlikumus par notiesāto nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa, kā arī par tiesas noteiktā papildsoda - policijas kontroles - termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

(1) Par soda izciešanas režīma mīkstināšanu Administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma uz daļēji slēgto cietumu;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma uz atklāto cietumu;

3) likumā noteiktajā kārtībā ierosināt notiesātā, kurš sodu izcieš augstākajā vai vidējā soda izciešanas režīma pakāpē, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu;

4) pārvietot notiesāto no zemākās soda izciešanas režīma pakāpes uz vidējo soda izciešanas režīma pakāpi;

5) pārvietot notiesāto no vidējās soda izciešanas režīma pakāpes uz augstāko soda izciešanas režīma pakāpi;

6) ierosināt tiesas noteiktā papildsoda - policijas kontroles - termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

(2) Par soda izciešanas režīma pastiprināšanu Administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma zemāko soda izciešanas režīma pakāpi;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma zemākās soda izciešanas režīma pakāpes uz slēgtā cietuma zemāko soda izciešanas režīma pakāpi;

3) pārvietot notiesāto no augstākās soda izciešanas režīma pakāpes uz vidējo soda izciešanas režīma pakāpi;

4) pārvietot notiesāto no vidējās soda izciešanas režīma pakāpes uz zemāko soda izciešanas režīma pakāpi.

(3) Pieņemot lēmumus par soda izpildes mīkstināšanu vai pastiprināšanu, jāņem vērā tikai rupji vai sistemātiski notiesātā disciplīnas pārkāpumi, par kuriem uzlikti šajā likumā paredzētie disciplinārsodi.

(1) Administratīvās komisijas sēdes var notikt, ja tajās piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu un prokurors. Piedalīties sēdēs ar padomdevēja tiesībām var uzaicināt probācijas dienestu, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju, citu valsts un nevalstisko institūciju pārstāvjus, kā arī notiesātā aizstāvi. Nepilngadīgo audzināšanas iestādē komisijas sēdēs var piedalīties arī notiesātā vecāki vai personas, kas viņus aizstāj.

(2) Sēdes vada komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks; uzdot vadīt sēdes kādam no komisijas locekļiem nav pieļaujams. Sēdes gaitu protokolē. Protokolu raksta komisijas sekretārs, un to paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs.

(3) Lietu izskata un izlemj notiesātā klātbūtnē, uzklausot viņa iebildes un paskaidrojumus.

(4) Lēmumu pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis dalās vienlīdzīgās daļās, tiek pieņemts lēmums, par kuru balsojis komisijas priekšsēdētājs. Lēmumu sēdes laikā paziņo notiesātajam un izskaidro viņam tiesības to pārsūdzēt tiesā.

(5) Lēmumu noformē sēdes protokola izraksta veidā, norādot tajā balsošanas rezultātus, to paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs, apstiprina ar iestādes ģerboņa zīmogu un pievieno notiesātā personas lietai.

(6) Atkārtota lietas izskatīšana pieļaujama pēc trīs mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas.

(1) Par Administratīvās komisijas lēmumiem desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas notiesātais var iesniegt sūdzību tiesā, bet proku-rors - protestu.

(2) Sūdzības vai protestus par Administratīvās komisijas lēmumiem iesniedz un tos izskata tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātos, ievērojot viņu dzimuma un vecuma īpatnības, darbspējas, veselības stāvokli un, ja iespējams, specialitāti, iesaista darbā soda izpildes iestāžu vai citos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) šajā likumā noteiktajā kārtībā. Notiesātajiem ir tiesības nodarboties ar amatniecību.

(2) Soda izpildes iestāžu ražošanas un saimnieciskā darbība pakļaujama to galvenajam uzdevumam - notiesāto audzināšanai un resocializācijai. Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, var izmantot nodokļu likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus.

(3) Uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kur strādā notiesātie, notiesāto darbu organizē speciāli iekārtotos ražošanas objektos, ievērojot apsardzes un izolācijas noteikumus. Notiesātie, kuri sodu izcieš zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē, strādā izolētos iecirkņos.

(4) Pensijas vecumu sasniegušie notiesātie, kā arī notiesātie pirmās vai otrās grupas invalīdi darbā tiek iesaistīti pēc viņu vēlēšanās.

(5) Darbus un amatus, kuros aizliegts izmantot notiesāto darbu, nosaka Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem noteikta astoņu stundu darbadiena sešu darbadienu nedēļā. Darba (maiņas) sākumu un beigas nosaka brīvības atņemšanas iestādes administrācija atbilstoši dienas kārtībai.

(2) Notiesātajiem piešķirama viena atpūtas diena nedēļā, un viņi atbrīvojami no darba svētku dienās.

(3) Dažos darbu veidos, kur ražošanas apstākļu dēļ nevar ievērot notiesātajiem noteikto ikdienas vai iknedēļas darba laika ilgumu, atļauta summēta darba laika uzskaite, taču vidējais darba laika ilgums uzskaites periodā nedrīkst pārsniegt astoņas stundas dienā.

(4) Notiesātajiem, kuri izcieš sodu cietumos, piešķir sešu darbadienu ilgu apmaksātu atvaļinājumu. Nepilngadīgajiem notiesātajiem, kuri izcieš sodu nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, piešķir 12 darbadienu ilgu apmaksātu atvaļinājumu.

(5) Notiesātajiem, kuri pārsniedz izstrādes normas vai priekšzīmīgi veic uzticētos pienākumus, vai strādā smagā un veselībai kaitīgā darbā, kā arī pirmās vai otrās grupas invalīdiem un notiesātajiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu, ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu pagarina par sešām darbadienām, nepārsniedzot 12 darbadienas pilngadīgajiem un 18 darbadienas nepilngadīgajiem notiesātajiem.

(6) Notiesāto darbu organizē, ievērojot likumā noteiktos darba aizsardzības un drošības tehnikas noteikumus.

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem, kuri strādā, par padarīto darbu maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem no aprēķinātās izpeļņas un citiem ienākumiem atskaita divdesmit piecus procentus daļējai izdevumu segšanai, kas saistīti ar brīvības atņemšanas iestāžu uzturēšanu.

(3) No atlikušās summas izdara ieturējumus pēc izpildu rakstiem un citiem izpildu dokumentiem likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personīgajā rēķinā varētu ieskaitīt vismaz divdesmit procentus no aprēķinātās izpeļņas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču un notiesāto, kurām ir bērni cietuma bērnu namā, personīgajā rēķinā - vismaz četrdesmit procentus no viņiem aprēķinātās izpeļņas un citiem ienākumiem.

(4) Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, maksā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu par katru darba ņēmēju, kā arī iemaksā budžetā no darba ņēmēja atalgojuma (izpeļņas) ieturētās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātos var iesaistīt brīvības atņemšanas iestādes un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbos bez darba samaksas.

(2) Minētos darbus notiesātie parasti veic rindas kārtībā ārpus darba laika ne ilgāk kā divas stundas dienā. Pēc notiesāto vēlēšanās minētajos darbos var nodarbināt ilgāk.

(1) Brīvības atņemšanas iestādēs tiek organizēta notiesāto arodapmācība ražošanā profesijās, kurās notiesātie var strādāt brīvības atņemšanas iestādē un pēc atbrīvošanas no soda izciešanas, kā arī mācības profesionāli tehniskās izglītības iegūšanai un ražošanas kvalifikācijas celšanai. Profesionālo sagatavošanu brīvības atņemšanas iestādēs veic notiesātā darba dienas laikā.

(2) Profesionāli tehniskā izglītība un profesionālā apmācība ražošanā notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, kā arī notiesātos pirmās un otrās grupas invalīdus profesionālajā apmācībā ražošanā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

(4) Notiesātie ar mūža ieslodzījumu arodu apgūst tieši ražošanā.

(5) Notiesāto profesionāli tehnisko izglītību vai profesionālo apmācību ražošanā un viņu ražošanas kvalifikācijas celšanu stimulē un ņem vērā, nosakot viņu labošanās pakāpi.

(1) Notiesāto audzināšanas un resocializācijas darba pamatuzdevumi brīvības atņemšanas iestādēs ir:

1) panākt notiesāto pozitīvas attieksmes veidošanos likumpaklausīgai uzvedībai;

2) sadarbojoties ar notiesātajiem, nodrošināt iestādē normālu psiholoģisko atmosfēru;

3) paaugstināt notiesāto zināšanu un kultūras līmeni, dot viņiem iespēju mācīties valsts valodu, kā arī attīstīt lietderīgu iniciatīvu;

4) sagatavot notiesāto atbrīvošanai.

(2) Notiesāto piedalīšanos audzināšanas pasākumos stimulē un pozitīvi novērtē, nosakot viņa resocializācijas pakāpi.

(1) Notiesāto personu resocializācijas pasākumus un audzināšanas darbu organizē cietuma administrācija, un to veic visi brīvības atņemšanas iestāžu darbinieki.

(2) Nepilngadīgo audzināšanas iestādēs administrācija izveido mācību un audzināšanas padomi, kas ir padomdevēja audzināšanas metodiskajā darbā. Padomes sastāvā ietilpst iestādes administrācijas pārstāvji, audzinātāji, skolotāji, kā arī tās darbā var uzaicināt piedalīties citas mācību un audzināšanas darbā kompetentas personas. Padome darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina iestādes administrācija.

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesāto audzināšanas darba pamatā ir: individuālais audzināšanas darbs, ko veic, pamatojoties uz notiesāto personības izpēti, ņemot vērā viņa izdarīto noziegumu, vecumu, izglītību, profesiju un citas īpatnības; ētiskā un estētiskā audzināšana; fiziskā audzināšana un sporta pasākumi.

(2) Audzināšanas darbu ar notiesātajiem, kas sodīti ar brīvības atņemšanu, veic diferencēti - atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes veidam un noteiktajam soda izciešanas režīmam.

(3) Ar notiesātajiem, kuri sodu izcieš zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē slēgtās kamerās, galvenokārt tiek organizēts individuālais audzināšanas darbs.

(1) Notiesāto garīgo aprūpi brīvības atņemšanas iestādēs veic Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība - Kapelāna dienests.

(2) Likumīgi reģistrētām reliģiskajām, žēlsirdības un labdarības biedrībām, saskaņojot ar iestādes administrāciju, ir atļauts brīvības atņemšanas iestādēs veikt tikumiskās audzināšanas pasākumus. Notiesātajiem atļauts piedalīties šajos pasākumos administrācijas pārstāvja klātbūtnē.

(1) Notiesātajiem, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, lai stimulētu viņu lietderīgo iniciatīvu, atļauts veidot notiesāto pašdarbības organizācijas, kas darbojas brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pastāvīgā uzraudzībā.

(2) Notiesātos, kuri darbojas pašdarbības organizācijā, neatbrīvo no ražošanas darba.

(1) Lai panāktu notiesāto un iestādes administrācijas ciešāku saikni un veicinātu normālas psiholoģiskās atmosfēras veidošanos iestādē, slēgtajos, daļēji slēgtajos un atklātajos cietumos notiesāto kopsapulcē, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē notiesāto padomi, kas darbojas saskaņā ar izstrādāto nolikumu, kuru apstiprinājusi iestādes administrācija. Notiesāto padomes sastāvā netiek ievēlēti un tās darbā nepiedalās notiesātie, kuri izcieš sodu slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos zemākās pakāpes režīmā.

(2) Ieslodzījuma vietu pārvalde izstrādā paraugnolikumu par notiesāto padomes darbību.

(1) Par priekšzīmīgu uzvedību notiesātajiem ar brīvības atņemšanu soda izpildes iestādes administrācija var piemērot šādus pamudinājumus:

1) izteikt pateicību;

2) pirms noteiktā laika dzēst agrāk uzlikto disciplinārsodu;

3) notiesātajiem slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos atļaut saņemt papildu sūtījumu vai pienesumu, bet ne vairāk kā trīs papildu sūtījumus vai pienesumus gadā;

4) notiesātajiem slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos un nepilngadīgo audzināšanas iestādēs papildus piešķirt īslaicīgu vai ilgstošu satikšanos ar tuviniekiem, bet ne vairāk kā trīs papildu satikšanās gadā;

5) notiesātajiem nepilngadīgo audzināšanas iestādēs atļaut atstāt iestādi vecāku vai iestādes darbinieku pavadībā līdz astoņām stundām;

6) notiesātajiem atklātajos cietumos atļaut papildus vienu reizi mēnesī izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku, kas nav ilgāks par divām diennaktīm.

(2) Ja ar brīvības atņemšanu notiesātais priekšzīmīgi uzvedies, viņu var likumā noteiktajā kārtībā ieteikt atbrīvot no turpmākās soda izciešanas nosacīti pirms termiņa.

(1) Par soda izciešanas režīma pārkāpšanu notiesātajiem ar brīvības atņemšanu soda izpildes iestādes administrācija var uzlikt šādus disciplinārsodus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) izteikt rājienu;

3) aizliegt uz laiku līdz vienam mēnesim iegādāties cietuma veikalā pārtikas produktus vai saņemt kārtējo pienesumu vai sūtījumu, izņemot notiesātajiem atklātajos cietumos;

4) atklātajos cietumos aizliegt notiesātajiem brīvdienās vai svētku dienās izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz trim mēnešiem;

5) ieteikt pārcelt pilngadīgos notiesātos uz zemāku soda izciešanas režīma pakāpi tajā pašā iestādē;

6) ieteikt pārcelt notiesātos no atklātā cietuma uz daļēji slēgto cietumu;

7) pilngadīgos notiesātos, kas sodu izcieš cietumos, izņemot sievietes, kuras ir cietumā kopā ar zīdaiņiem, un grūtnieces, ievietot soda izolatorā līdz piecpadsmit diennaktīm;

8) notiesātos, kas sodu izcieš nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, ievietot disciplinārajā izolatorā līdz desmit diennaktīm.

(2) Ieteikt pārcelt uz zemāku soda izciešanas režīma pakāpi vai ieteikt pārcelt no atklātā cietuma uz daļēji slēgto cietumu, vai ievietot soda izolatorā var tikai notiesātos, kuri izdarījuši rupjus soda izciešanas režīma pārkāpumus vai sistemātiski pārkāpuši disciplīnu.

(3) Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāmi:

1) fiziska pretošanās iestādes darbiniekiem;

2) citu notiesāto fiziska iespaidošana vai citāda veida cilvēka cieņas pazemošana;

3) alkoholisko dzērienu, narkotiku vai neatļauto psihotropo medikamentu lietošana, glabāšana, izplatīšana;

4) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā spēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana;

5) atteikšanās izpildīt iestādes darbinieka likumīgu prasību.

(4) Par sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem uzskatāmi noteiktās iekšējās kārtības pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes, ja par iepriekšējo pārkāpumu pusgada laikā uzlikts disciplinārs sods.

(1) Notiesātajiem, kurus par disciplinārpārkāpumiem ievieto soda vai disciplinārajos izolatoros, nav tiesību saņemt atļauju tikties ar apmeklētājiem, saņemt paku sūtījumus, pienesumus, iegādāties pārtikas produktus, nosūtīt vai saņemt vēstules, lietot galda spēles; viņiem aizliegts smēķēt, skatīties televīzijas un klausīties radio pārraides.

(2) Notiesātie, kuri ievietoti soda izolatoros vai disciplinārajos izolatoros, nodrošināmi ar svaigu dzeramo ūdeni, svaigu gaisu, normālu telpas gaisa temperatūru un apgaismojumu.

(3) Notiesātajiem, kuri ievietoti soda vai disciplinārajos izolatoros, atļauta vienu stundu ilga pastaiga dienā.

(1) Uzliktajam disciplinārsodam jāatbilst notiesātā izdarītā pārkāpuma smagumam un raksturam, tādēļ, uzliekot disciplinārsodu, jāņem vērā, kādos apstākļos pārkāpums izdarīts, notiesātā uzvedība pirms pārkāpuma, agrāk uzlikto disciplinārsodu skaits un raksturs, kā arī viņa paskaidrojumi par pārkāpuma būtību.

(2) Disciplinārsodu var uzlikt tikai tai personai, kura izdarījusi pārkāpumu. Par vairākiem vienlaicīgi izdarītiem pārkāpumiem uzliek vienu disciplinārsodu.

(3) Disciplinārsods uzliekams ne vēlāk kā desmit dienas no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja sakarā ar pārkāpumu ir izdarīta pārbaude, - desmit dienu laikā no tās pabeigšanas dienas.

(4) Uzlikto disciplinārsodu izpilda nekavējoties vai arī ne vēlāk kā mēneša laikā no tā uzlikšanas dienas. Ja mēneša laikā no uzlikšanas dienas disciplinārsods nav izpildīts, tad to neizpilda.

(5) Notiesātais desmit dienu laikā var pārsūdzēt lēmumu par viņam uzlikto disciplinārsodu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Sūdzības iesniegšana neaptur disciplinārsoda izpildi. Ja ir pamats, amatpersona, kas uzlikusi disciplinārsodu, var to atcelt vai aizstāt ar citu. Augstāka amatpersona var uzlikto disciplinārsodu mīkstināt, kā arī var to atcelt, ja amatpersona, kas disciplinārsodu uzlikusi, sodot ir pārkāpusi savas pilnvaras vai arī ir uzlikusi disciplinārsodu notiesātajam, kurš nav izdarījis pārkāpumu.

(6) Šī likuma 65.panta pirmajā daļā paredzētos sodus uzliek ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstisku lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutiski.

(7) Ja notiesātajam gada laikā pēc disciplinārsoda izciešanas nav uzlikts jauns disciplinārsods, viņš atzīstams par disciplināri nesodītu.

Ja notiesātais, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, ar savām prettiesīgām darbībām nodarījis zaudējumus citai personai, sabojājot vai patvaļīgi paņemot citai personai piederošo mantu, vai prettiesīgi nodarījis kaitējumu citai personai ar miesas bojājumu vai citu personisku aizskārumu, viņš ir atbildīgs par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu saskaņā ar Civillikuma 2347.- 2392.panta noteikumiem.

(1) Ja notiesātais labprātīgi piekrīt atlīdzināt nodarītos zaudējumus, ko soda izciešanas laikā nodarījis citai personai, viņš uzraksta par to attiecīgu saistības rakstu, kuru iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, un zaudējumus cietušā labā ietur no vainīgā algas saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu.

(2) Ja notiesātais ar brīvības atņemšanu soda izciešanas laikā citai personai nodarītos zaudējumus labprātīgi neatlīdzina, tos piedzen vispārējā civiltiesāšanās kārtībā.

(1) Notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, nodrošināmi nepieciešamie sadzīves apstākļi atbilstoši epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem.

(2) Ar tieslietu ministra rīkojumu nosakāma katras brīvības atņemšanas iestādes maksimālā ietilpība, kas nepieļautu pārapdzīvotību un sanitāro normu pārkāpumus. Dzīvojamās platības norma cietumos vienam notiesātajam, kurš izvietots kopīgā telpā, nevar būt mazāka par 2,5 kvadrātmetriem vīriešiem un 3 kvadrātmetriem sievietēm un nepilngadīgajiem, bet vienieslodzījuma kamerās - ne mazāka par 9 kvadrātmetriem.

(3) Notiesātajiem ierādāma individuāla guļamvieta un izsniedzami gultas piederumi. Viņi apgādājami ar veļu atbilstoši sezonai.

(4) Notiesātie saņem uzturu, kas nodrošina normālu organisma dzīvības funkciju norisi. Uztura normas diferencē atkarībā no veicamā darba rakstura.

(5) Notiesātie slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē saskaņā ar tieslietu ministra instrukciju par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību apgādājami ar noteikta veida apģērbu un apaviem.

(6) Notiesātajām grūtniecēm, mātēm, kas zīda bērnus, nepilngadīgajiem, kā arī slimajiem nodrošināmi uzlaboti dzīvojamo telpu un sadzīves apstākļi, kā arī nosakāmas palielinātas uztura normas. Šiem notiesātajiem var atļaut papildus saņemt produktu sūtījumus un pienesumus, ja ārstniecības persona atzinusi to par nepieciešamu.

(7) Notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets.

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem un apcietinātajiem brīvības atņemšanas iestāžu medicīniskie dienesti sniedz valsts garantēto medicīnisko palīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā. Pārējo medicīnisko palīdzību notiesātie ar brīvības atņemšanu un apcietinātie saņem Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja notiesātajam nepieciešama medicīniskā palīdzība, kuru brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības iestādē nav iespējams sniegt, šādu neatliekamo palīdzību sniedz citā ārstniecības iestādē. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesātā apsardzi.

(3) Ja ar brīvības atņemšanu notiesātajai soda izciešanas laikā piedzimst bērns, brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pienākums ir rakstiski informēt par šo faktu to dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, lai varētu reģistrēt bērna piedzimšanu.

(4) Brīvības atņemšanas iestādēs ir atļauts pielietot notiesāto piespiedu barošanu pēc medicīniskiem kritērijiem gadījumos, ja notiesātā ilgstoša badošanās apdraud viņa dzīvību.

(1) Brīvības atņemšanas iestādes administrācija likumā noteiktajā kārtībā nodrošina iestādē nepieciešamo pasākumu veikšanu infekcijas slimību profilaksei un to apkarošanai.

(2) Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuri saslimuši ar tuberkulozi aktīvā formā, kā arī cilvēka imūndeficīta vīrusu (CIV) inficēto personu un AIDS slimnieku ārstniecību veic brīvības atņemšanas iestāžu speciāli ierīkotajās slimnīcās vai slimnīcu nodaļās ar pastiprinātu ārējo apsardzi un iekšējo uzraudzību. Šo slimnieku ārstēšanai, ja nepieciešams, var pieaicināt ārstniecības personas no citām ārstniecības iestādēm.

(1) Brīvības atņemšanas iestāžu darbiniekiem ir tiesības lietot pret notiesātajiem fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus: roku dzelžus, nomierināšanas kreklus, stekus, dienesta suņus, asaras izraisošas vielas, ūdensmetējus, bruņumašīnas un citus speciālos transporta līdzekļus, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanas līdzekļus, lai:

1) atvairītu uzbrukumu brīvības atņemšanas iestādes darbiniekam vai citām personām;

2) atvairītu uzbrukumu iestādes ēkām, telpām, celtnēm un transporta līdzekļiem vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtus objektus;

3) atbrīvotu ķīlniekus;

4) novērstu masu nekārtības un citus sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumus iestādē;

5) aizturētu personu, kas nepakļaujas vai pretojas brīvības atņemšanas iestādes darbiniekam vai ir pamats uzskatīt, ka tā var nodarīt kaitējumu sev vai citam;

6) pārtrauktu notiesāto bēgšanas mēģinājumus.

(2) Aizliegts pielietot šā panta pirmajā daļā minētos speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus pret sievietēm, nepilngadīgajiem un invalīdiem ar acīmredzamām invaliditātes pazīmēm, izņemot roku dzelžus un izņemot gadījumus, kad tie piedalās grupveida uzbrukumā, apdraud citu personu vai brīvības atņemšanas iestādes darbinieku dzīvību vai veselību un izrāda bruņotu pretošanos.

(3) Speciālo līdzekļu veidu un lietošanas intensitāti nosaka, ievērojot likumpārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību un konkrētos apstākļus. Lietojot speciālos līdzekļus, jācenšas mazināt iespējamo kaitējumu.

(4) Pirms speciālo līdzekļu lietošanas, ja apstākļi to atļauj, jābrīdina par nodomu to darīt.

(5) Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas rezultātā ir cietušie, brīvības atņemšanas iestādes darbinieku pienākums ir nekavējoties sniegt tiem pirmo palīdzību un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Par visiem speciālo līdzekļu, izņemot roku dzelžu, lietošanas gadījumiem brīvības atņemšanas iestādes administrācija nekavējoties ziņo Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam un prokuroram, kurš uzrauga iestādi.

(6) Atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas un lietošanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

(1) Šaujamieroci brīvības atņemšanas iestādēs var pielietot tikai galējas nepieciešamības apstākļos:

1) lai aizstāvētos pret personām, kas reāli apdraud brīvības atņemšanas iestādes darbinieku vai citu personu dzīvību vai var nodarīt tiešu kaitējumu viņu veselībai;

2) lai novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

3) lai novērstu notiesātā bēgšanu vai aizturētu izbēgušu notiesāto;

4) lai aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai kura atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

5) lai atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu brīvības atņemšanas iestādei vai tās objektiem;

6) lai pārtrauktu personas nelikumīgu vardarbīgu iekļūšanu brīvības atņemšanas iestādē.

(2) Šaujamieroci drīkst pielietot pēc tieslietu ministra, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka vai viņa vietnieka rīkojuma arī tad, ja notiek ar grautiņiem, dedzināšanu vai ķīlnieku sagrābšanu saistītas masu nekārtības vai masveida pretošanās brīvības atņemšanas iestādes administrācijai, ja citiem līdzekļiem pārtraukt šīs darbības nav iespējams.

(3) Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt brīdinājuma šāvienu.

(4) Bez brīdinājuma šaujamieroci var pielietot, ja:

1) uzbrukums ir pēkšņs, uzbrukumā tiek izmantoti šaujamieroči vai jebkura veida mehāniski transporta līdzekļi;

2) tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai;

3) notiek bēgšana no apcietinājuma, pielietojot ieroci vai izmantojot transporta līdzekli, vai bēgšana notiek naktī, vai no transporta līdzekļa tā braukšanas laikā, vai grupveidā;

4) tiek aizturēts notiesātais, kurš fiziski pretojas.

(5) Aizliegts pielietot šaujamieroci vietās, kur tā pielietošanas rezultātā var ciest citas personas, kā arī pret sievietēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu, izrāda bruņotu pretošanos vai ar grupveida uzbrukumu apdraud citu personu vai brīvības atņemšanas iestādes darbinieku dzīvību.

(6) Visos šaujamieroču pielietošanas gadījumos brīvības atņemšanas iestādes darbiniekam jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu cietušajiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu atbildīgajai brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai nekavējoties jāziņo Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam un prokuroram, kurš uzrauga iestādi.

Pamats notiesāto atbrīvošanai no soda izciešanas ir:

1) tiesas spriedumā noteiktā soda izciešana;

2) amnestijas piemērošana;

3) apžēlošana;

4) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa;

5) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar notiesātā psihisku slimību vai kādu citu smagu slimību, kas kavē tālāku soda izciešanu.

(1) No brīvības atņemšanas iestādēm pēc tiesas spriedumā noteiktā soda izciešanas atbrīvo pēdējā soda izciešanas laika dienā. Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks izbeidzas brīvdienā vai svētku dienā, notiesāto atbrīvo dienā pirms brīvdienas vai svētku dienas. Ja gadiem vai mēnešiem aprēķināmā soda laika beigas iekrīt tādā mēnesī, kuram nav atbilstoša datuma, tad laiks izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā.

(2) Par katru atbrīvošanas gadījumu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam un prokuroram, kurš uzrauga iestādi.

(3) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizvieto, izskaidro atbrīvojamai personai tās tiesības un pienākumus pēc atbrīvošanas, kā arī informē to par attiecīgā Probācijas dienesta atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu griezties pēc palīdzības pagaidu mājvietas atrašanai un konsultāciju saņemšanai jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos sabiedrībā.

(4) Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personīgajā rēķinā esošo naudu, viņam piederošās mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un ražošanas kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu.

(5) No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja tas nav iespējams tāpēc, ka vecāki miruši vai nav zināmi, vai viņiem ir atņemta vecāku vara, vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē par to attiecīgo Probācijas dienestu.

(1) Ja notiesātajam saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, iestāde, kas izpilda sodu, pēc attiecīga Administratīvās komisijas lēmuma, notiesātā vai viņa aizstāvja rakstiska lūguma saņemšanas iesniedz tā rajona (pilsētas) tiesā, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, iesniegumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Notiesātā vai viņa aizstāvja rakstisko lūgumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vispirms izskata Administratīvā komisija.

(2) Iesniegumā un tam pievienotajos materiālos jābūt ziņām, kas raksturo notiesātā uzvedību, viņa attieksmi pret darbu un mācībām visā soda izciešanas laikā, kā arī informācijai par notiesātā gatavību iekļauties dzīvē brīvībā, par iespējamo dzīvesvietu un nodarbošanos pēc atbrīvošanas no soda izciešanas. Vienlaikus ar iesniegumu tiesai nosūta notiesātā personas lietu. Notiesātais piedalās tiesas sēdē.

(3) Ja tiesa atsaka notiesāto nosacīti pirms termiņa atbrīvot, atkārtotu ierosinājumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu var iesniegt ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu.

(1) Ja notiesātais soda izciešanas laikā saslimis ar psihisku slimību vai citu smagu, neārstējamu slimību, kuras dēļ viņš nav spējīgs turpināt izciest piespriesto sodu, soda izpildes iestādes administrācija gādā par to, lai saskaņā ar likumu tiktu veikta tiespsihiatriskā vai tiesmedicīniskā ekspertīze. Atkarībā no ekspertīzes atzinuma un saskaņā ar Krimināllikumu soda izpildes iestāde var ierosināt tiesai atbrīvot notiesāto no tālākas soda izciešanas.

(2) Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas kopā ar ārstu komisijas atzinumu un personas lietu, kurā jābūt informācijai par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, informācijai, kas bijusi par pamatu ierosinājumam atbrīvot notiesāto no tālākas soda izciešanas, kā arī informācijai par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu, nosūta tai pirmās instances tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde.

(1) Lai mazinātu brīvības atņemšanas soda kaitīgo ietekmi un palīdzētu personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, iekļauties dzīvē brīvībā, Ministru kabinets izveido patstāvīgu valsts iestādi - Probācijas dienestu, kas darbojas Tieslietu ministrijas pakļautībā.

(2) Probācijas dienests kontrolē arī nosacīti notiesāto personu un personu, kas atbrīvotas no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, uzvedību.

(1) Probācijas dienesta uzdevumi ir:

1) uzturēt pastāvīgu saikni ar brīvības atņemšanas iestādēm, lai regulāri gūtu informāciju par personām, kuras tiks atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

2) palīdzēt no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotajām personām atrast sabiedriski derīgu nodarbošanos, kā arī kontrolēt no soda izciešanas nosacīti atbrīvoto personu uzvedību līdz pārbaudes termiņa beigām;

3) gādāt par to atbrīvoto personu uzņemšanu patversmē, kurām nav mājvietas, līdz pastāvīgas dzīvojamās platības ierādīšanai;

4) informēt attiecīgo bāriņtiesu vai pagasttiesu par atbrīvoto nepilngadīgo personu, kurai nav vecāku vai aizbildņu, un sadarbībā ar to veikt pasākumus, lai iekārtotu nepilngadīgo konkrētā dzīvesvietā un risinātu viņa nodarbinātības jautājumus;

5) sadarbībā ar policijas iestādēm noskaidrot to personu sadzīviskās problēmas, kuras tiks atbrīvotas pēc kriminālsoda - aresta - izciešanas un kurām ir uzlikta policijas kontrole pēc pamatsoda izciešanas, lai sniegtu padomu attiecīgo problēmu risināšanai;

6) iespēju robežās un sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestāžu administrāciju un citām valsts un pašvaldību institūcijām palīdzēt notiesātajiem, kuriem nav personu apliecinošu dokumentu, līdz atbrīvošanai tos pieprasīt vai iegūt;

7) konsultēt no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotās personas par viņu problēmu risināšanu, kas saistītas ar dzīves uzsākšanu brīvībā.

(2) Probācijas dienests sadarbojas ar brīvības atņemšanas iestādēm, kuru administrācija regulāri, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra notiesātā soda termiņa beigām, informē attiecīgo Probācijas dienestu par gaidāmo notiesātā atbrīvošanu un ar šī dienesta starpniecību noskaidro iespējas atbrīvojamā nodarbināšanai un, ja nepieciešams, arī iespējas atrast viņam pagaidu mājvietu.

(3) Probācijas dienests sadarbojas arī ar citām valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, nevalstiskām institūcijām un sabiedriskajām organizācijām. Šo institūciju pienākums ir iespēju robežās veicināt vispusīgu sadarbību un savas kompetences ietvaros sniegt nepieciešamo informāciju un palīdzību.

Personām, kuras atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādēm, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā iestāde sedz braukšanas maksu līdz dzīves vai darba vietai, nodrošina tās ar sezonai atbilstošu apģērbu un apaviem, bet attiecīgais Probācijas dienests nodrošina vienreizējā materiālā pabalsta izmaksāšanu.

(1) Darbā iekārtošanas biroji no soda atbrīvotās personas nodrošina ar darbu ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņas lūgušas palīdzību iekārtot darbā.

(2) Ja personas, kas atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, nevar nodrošināt ar darbu, viņas likumā noteiktajā kārtībā reģistrējamas kā bezdarbnieki, un viņām ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu.

(3) Ja nepieciešams, personas, kas atbrīvotas no soda izciešanas, pašvaldību domes (padomes) nodrošina ar dzīvojamo platību. Invalīdus un pensijas vecumu sasniegušās personas, kurām nav apgādnieku, pēc viņu lūguma ievieto sociālās aprūpes iestādēs.

(4) Nepilngadīgajiem, kuru vecāki miruši vai nav zināmi, vai kuru vecākiem atņemta vecāku vara, agrākās dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) ieceļ aizbildni vai nodrošina viņa ievietošanu bērnu bāreņu audzināšanas iestādē vai audžuģimenē.

(1) Brīvības atņemšanas iestādes ir patstāvīgas Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienības ar juridiskas personas tiesībām, kas veic brīvības atņemšanas soda izpildi.

(2) Notiesāto nodarbināšanas nolūkā brīvības atņemšanas iestādēs var veikt uzņēmējdarbību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Brīvības atņemšanas iestādes finansē no valsts budžeta un to uzturēšanas izdevumu daļējai segšanai izdara atskaitījumus no notiesāto izpeļņas šī likuma 55.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, brīvības atņemšanas iestāžu priekšniekiem un izmeklēšanas cietumu priekšniekiem krimināllietās par noziegumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie šo iestāžu teritorijā, ir izziņas iestādes tiesības līdz brīdim, kad tiek uzsākta šo personu kriminālvajāšana.

Ieslodzījuma vietu pārvalde, brīvības atņemšanas iestādes un izmeklēšanas cietumi ir operatīvās darbības subjekti, un šo iestāžu priekšniekiem ir Operatīvās darbības likumā noteiktās operatīvās darbības iestādes vadītāja tiesības. Šiem operatīvās darbības subjektiem aizliegts ārpus savas iestādes veikt operatīvos pasākumus sevišķajā veidā.

(1) Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

(2) Brīvības atņemšanas iestādes apmeklēt bez speciālām atļaujām un uzdot veikt tajās pārbaudes attiecīgām amatpersonām ir tiesības:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimas priekšsēdētājam;

3) Ministru prezidentam;

4) tieslietu ministram, šīs ministrijas valsts sekretāram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam;

5) ģenerālprokuroram, viņam pakļautajiem prokuroriem, kuri veic uzraudzību brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī tiesu apgabalu virsprokuroriem viņu teritorijā izvietotajās brīvības atņemšanas iestādēs.

(3) Tieslietu ministra pilnvarotās amatpersonas pārbaudes vai revīzijas brīvības atņemšanas iestādēs veic regulāri ministra noteiktajā kārtībā.

(4) Prokurori uzrauga soda izpildi brīvības atņemšanas iestādēs saskaņā ar Prokuratūras likumu.

(1) Brīvības atņemšanas iestāžu uzraudzību un valsts politiku ar brīvības atņemšanu saistīto kriminālsodu izpildes jomā realizē Ieslodzījuma vietu pārvalde, kas ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā nodota valsts pārvaldes iestāde. Pārvaldes priekšnieka kandidatūru pēc tieslietu ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Pārvaldes priekšnieku ieceļ amatā vai atbrīvo no amata tieslietu ministrs.

(2) Ieslodzījuma vietu pārvaldes uzdevums ir noteikt brīvības atņemšanas iestāžu funkcijas, kontrolēt šo iestāžu darbību, nodrošināt to finansiālo un materiāltehnisko bāzi, racionāli izlietojot pārvaldei iedalītos valsts budžeta līdzekļus, organizēt pārvaldes pakļautībā esošo iestāžu darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanu, kā arī savas kompetences ietvaros piedalīties starptautisko līgumu izpildē.

(1) Ar arestu notiesātie sodu izcieš Valsts policijas iestādēs un tiek izvietoti kopieslodzījumā arestam iekārtotās izolētās, apsargājamās telpās. Pamatojoties uz notiesātā lūgumu un ja ir brīvas telpas, notiesāto var turēt vienieslodzījumā.

(2) Uzņemot soda izpildes iestādē ar arestu notiesāto, jāievēro šī likuma 12.- 15.pantā paredzētie noteikumi.

(3) Ar arestu notiesātos izvieto šķirti no citu kategoriju ieslodzītajiem. Šķirti izvieto vīriešus, sievietes, nepilngadīgos, personas, kuras agrāk izcietušas brīvības atņemšanas sodu.

(4) Ar arestu notiesātās militārpersonas izvieto virssardznēs. Šķirti izvieto virsniekus, instruktorus un kareivjus, kā arī ar arestu notiesātos atsevišķi no disciplināri sodītajām militārpersonām.

Ar arestu notiesātajiem ir šī likuma 4.pantā noteiktais notiesātās personas tiesiskais stāvoklis ar šajā sadaļā paredzētajiem izņēmumiem un papildinājumiem.

(1) Ar arestu notiesātajiem ir tiesības:

1) neierobežotā skaitā nosūtīt un saņemt vēstules un telegrammas, kas pakļautas pārbaudei;

2) lasīt grāmatas, laikrakstus, klausīties radio;

3) satikties ar advokātu, kā arī, ja notiesātais ir ārvalstnieks, - ar savas valsts diplomātiskā vai konsulārā dienesta amatpersonu;

4) izmantot pastaigas svaigā gaisā vai piedalīties sporta spēlēs - pilngadīgajiem ne mazāk kā vienu stundu trīsdesmit minūtes, nepilngadīgajiem - ne mazāk kā divas stundas dienā;

5) tikai ārkārtējas nepieciešamības vai izņēmuma gadījumā izmantot telefona sarunu uz sava vai tās personas rēķina, kurai zvana.

(2) Ar arestu notiesātajiem nepilngadīgajiem reizi mēnesī atļauta satikšanās līdz pusotrai stundai ar vecākiem vai personām, kuras tos aizvieto. Pilngadīgajiem notiesātajiem aresta izciešanas laikā satikšanās ar radiniekiem vai citām personām nav atļauta.

(3) Vispārizglītojošās vai profesionālās apmācības pasākumi ar arestu notiesātajiem nav paredzēti.

(4) Ar arestu notiesātajiem iegādāties pārtikas produktus, saņemt pienesumus, naudas pārvedumus, pasta sūtījumus (pakas un sīkpakas) nav atļauts, izņemot personīgās higiēnas priekšmetus, tabakas izstrādājumus, medikamentus, kurus ieteicis ārsts, un apģērbu atbilstoši sezonai, ko var saņemt viena sūtījuma vai pienesuma veidā vienu reizi mēnesī vai arī iegādāties, izmantojot administrācijai nodotos naudas līdzekļus, ja tādi ir notiesātā personīgajā rēķinā. Sūtījumu un pienesumu saturs tiek pārbaudīts.

(5) Naudu un vērtslietas ar arestu notiesātais pie sevis nedrīkst uzglabāt. Soda izpildes iestādes administrācija nodrošina izņemto priekšmetu un naudas līdzekļu uzglabāšanu.

(1) Ar arestu notiesātajiem atbilstošus sadzīves apstākļus, uzturu un valsts garantēto medicīnisko palīdzību nodrošina soda izpildes iestāde atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām normām un kārtībai.

(2) Soda izpildes iestāde apgādā ar arestu notiesātos ar apģērbu un veļu atbilstoši gadalaikam, bet pēc notiesāto vēlēšanās viņi var lietot arī personīgo apģērbu.

(3) Katram ar arestu notiesātajam tiek iekārtota atsevišķa gulta un izsniegti gultas piederumi.

(1) Pēc pašvaldības lūguma ar arestu notiesātos var iesaistīt sabiedrībai nepieciešamu darbu veikšanā, bet, iesaistot šādos darbos, notiesātie jāatalgo Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Soda izpildes iestādes administrācijai ir tiesības ar arestu notiesātos bez atlīdzības iesaistīt telpu un komunālo objektu, kuri nodoti viņu lietošanā, uzturēšanas un uzkopšanas darbos.

(1) Ar arestu notiesātajiem jāievēro aresta izpildes iestādē noteiktā iekšējā kārtība. Ministru kabinets izdod noteikumus par iekšējo kārtību aresta izpildes iestādēs, bet iestādes administrācija nosaka reglamentētu dienas kārtību ar arestu notiesātajiem.

(2) Lai rosinātu ar arestu notiesātos ievērot soda izpildes iestādē noteikto iekšējo kārtību, iestādes administrācija var piemērot viņiem šī likuma 64.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētos pamudinājumus vai arī pārkāpumu gadījumos - 65.panta pirmās daļas 1., 2. un 7.punktā paredzētos disciplinārsodus.

(1) Ja saskaņā ar likumu ar arestu notiesātajam var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, aresta izpildes iestādes administrācija pēc savas ierosmes vai pēc notiesātā, vai viņa advokāta rakstiska lūguma saņemšanas noformē un iesniedz pirmās instances tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde, iesniegumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.

(2) Iesniegumam par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu jāpievieno ziņas no personas lietas, kas raksturo notiesātā uzvedību soda izciešanas laikā, ziņas par iespējamo dzīvesvietu un nodarbošanos pēc atbrīvošanas no soda izciešanas.

(1) Notiesātajam, kam piespriests sods - piespiedu darbs - , ir pienākums piecu dienu laikā pēc spēkā esošā tiesas sprieduma saņemšanas pieteikties pašvaldībā, kuras teritorijā viņš dzīvo, piespriestā soda izciešanai.

(2) Ja notiesātais neizpilda šo pienākumu un nolūkā izvairīties no soda izciešanas noteiktajā termiņā nepiesakās pašvaldībā, viņu brīdina par iespējamo soda - piespiedu darbs - aizstāšanu ar arestu.

(3) Transporta izdevumus, kas notiesātajam radušies, ierodoties pašvaldībā, lai pieteiktos soda izciešanai un pēc tam norīkotajā piespiedu darbā, sedz pašvaldība.

(1) Kriminālsodu - piespiedu darbs - izpilda pilsētas domes, pagasta padomes vai vairāku pagastu padomju kopīgi izveidots Piespiedu darba uzraudzības dienests.

(2) Piespiedu darba uzraudzības dienesta pienākums pēc tiesneša vai tiesas priekšsēdētāja rīkojuma un tiesas sprieduma noraksta saņemšanas ir:

1) sekot, kad notiesātais ierodas pieteikties uz soda izciešanu;

2) piereģistrēt uz soda izciešanu pieteikušos notiesāto;

3) izskaidrot notiesātajam soda izciešanas nosacījumus un kārtību;

4) izsniegt notiesātajam norīkojumu konkrēta darba veikšanai vai pie konkrēta darba devēja uzņēmumā vai iestādē;

5) noslēgt līgumus ar darba devējiem par notiesāto iesaistīšanu piespiedu darbā konkrētā darba devēja uzņēmumā vai iestādē;

6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, kā arī katru dienu par to saņemt informāciju no konkrētā darba devēja;

7) uzskaitīt nostrādātās stundas par katru iepriekšējo dienu;

8) sagatavot un iesniegt rajona tiesai pieteikumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piemēroto sodu - piespiedu darbs - ar cita veida sodu, ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai objektīvu iemeslu dēļ nav spējīgs turpināt šī soda izciešanu,

9) pēc sprieduma izpildīšanas paziņot par to tiesai, kas taisījusi spriedumu.

(1) Soda izciešanas laikā iesaistītajiem piespiedu darbā jāievēro darba vietā pieņemtie iekšējās kārtības noteikumi, darba disciplīna, darba drošības un darba aizsardzības noteikumi, godprātīgi jāveic uzdotais darbs, jāizpilda darba devēja norādījumi par veicamo darbu, katru dienu jānostrādā noteiktais stundu skaits.

(2) Ja notiesātais slimības dēļ vai citu viņam svarīgu iemeslu dēļ nav spējīgs veikt darbu, viņš par to paziņo Piespiedu darba uzraudzības dienestam, kas, atzīstot notiesātā darbā neierašanās iemeslus par attaisnojošiem, var soda izpildīšanu apturēt uz laiku ne ilgāku par vienu nedēļu vai uz slimošanas laiku ne ilgāku par vienu mēnesi, izdarot par to attiecīgu ierakstu notiesātās personas lietā. Notiesātā atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats soda izpildes apturēšanai.

(1) Kriminālsoda - piespiedu darbs - izciešanas laikā ieskaita tās stundas, kuras notiesātais nostrādājis Piespiedu darba uzraudzības dienesta norīkotajā darbā.

(2) Piespiedu darbā drīkst nodarbināt ne vairāk par divām stundām, bet ar notiesātā piekrišanu - ne vairāk par četrām stundām pēc darba pastāvīgajā darba vietā vai mācībām darbdienās un ne vairāk par četrām stundām izejamās dienās.

(3) Notiesātajiem, kas iesaistīti piespiedu darbā, nedēļā jānostrādā ne mazāk par divpadsmit stundām, bet, ja pašvaldība nevar regulāri nodrošināt notiesātos ar darbu, viņus var nodarbināt piespiedu darbā mazāk par divpadsmit stundām nedēļā.

(1) Darba devējs, kas noslēdzis līgumu ar pašvaldības domi (padomi) par notiesāto piespiedu iesaistīšanu darbā vai nodarbina notiesātos pašvaldības interesēs bez līguma, ierāda notiesātajiem konkrētu darbu, kuru tiem ir iespējams veikt pēc darba pastāvīgajā darba vietā vai pēc mācībām, un:

1) nodrošina darba drošības prasībām atbilstošus darba apstākļus, iepazīstina notiesātos ar darba aizsardzības un iekšējās darba kārtības noteikumiem;

2) apgādā notiesātos ar darba veikšanai nepieciešamajiem darbarīkiem un instrumentiem;

3) uzrauga, kā notiesātie veic ierādīto darbu.

(2) Darba devējs katru dienu informē pašvaldības Piespiedu darba uzraudzības dienestu par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas un ik mēnesi pārskaita pašvaldībai, ar kuru noslēgts līgums par notiesāto nodarbināšanu, naudu par paveikto darbu līgumā paredzētajā apmērā.

(1) Ja notiesātais soda izciešanas laikā bez attaisnojuma neievēro soda izciešanas nosacījumus un kārtību, ar kuru viņš bija iepazīstināts, tad pašvaldības Piespiedu darba uzraudzības dienests pēc šādas rīcības iemeslu noskaidrošanas rakstiski brīdina notiesāto par iespējamām sekām un par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu.

(2) Ja notiesātais, neņemot vērā izteikto brīdinājumu, atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj piespiedu darba izciešanas nosacījumus un kārtību, tad tas ir uzskatāms par ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas un Piespiedu darba uzraudzības dienests iesniedz pirmās instances tiesā pēc savas atrašanās vietas pieteikumu par šī soda aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu.

(1) Naudas sodu krimināllietās, neatkarīgi no tā, vai tas ir pamatsods vai papildsods, piedzen uz tiesas izpildu raksta pamata, kas izdots saskaņā ar tiesas spriedumu notiesātā krimināllietā, pēc tā stāšanās spēkā.

(2) Izpildu rakstu izdod tā pirmās instances tiesa, kura piespriedusi naudas sodu notiesātajam.

(3) Izpildu rakstu kopā ar notiesātā krimināllietas tiesas sprieduma norakstu nosūta izpildīšanai tiesu izpildītāju kantorim pēc notiesātā dzīvesvietas vai viņa mantas atrašanās vietas.

(1) Pēc izpildu raksta un izpildāmā tiesas sprieduma saņemšanas tiesu izpildītājs rakstiski uzaicina notiesāto ierasties tiesu izpildītāju kantorī, kur uzdod notiesātajam desmit dienu laikā samaksāt tiesas izpildu rakstā norādīto naudas summu vai izdarīt pirmo iemaksu līdz tiesas noteiktajam termiņam, ja tiesa sadalījusi sprieduma izpildīšanu termiņos.

(2) Par naudas soda samaksāšanu notiesātais iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgu kvīti vai citu bankas norēķinu dokumentu. Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildīšanu nekavējoties paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu, un izbeidz lietvedību izpildu lietā.

(3) Ja notiesātais noteiktajā desmit dienu termiņā naudas sodu nesamaksā, kā arī neiesniedz lūgumu tiesai sadalīt termiņos vai atlikt naudas soda izpildi, tiesu izpildītājs rakstiski ierosina tiesai, kas piespriedusi naudas sodu, izlemt jautājumu par naudas soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

Ja piedzenams naudas sods, kas kā papildsods uzlikts notiesātajam ar brīvības atņemšanu, tad tiesas izpildu rakstu par naudas soda piedziņu nosūta brīvības atņemšanas iestādes administrācijai, kas katru mēnesi no notiesātā darba algas ieturēto summu pārskaita tā tiesu izpildītāju kantora depozītā, kura darbības iecirknī atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

(1) Tiesa, kas piespriedusi notiesātajam papildsodu - mantas konfiskāciju, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nosūta tiesas izpildu rakstu, mantas aprakstes akta kopiju un tiesas sprieduma norakstu tiesu izpildītāju kantorim pēc mantas atrašanās vietas, vienlaikus par to informējot finansu institūcijas.

(2) Mantas konfiskācijas soda izpildīšanu veic tā iecirkņa tiesu izpildītāji, kura teritorijā konfiscējamā manta atrodas.

(1) Saņēmis tiesas izpildu rakstu, mantas aprakstes akta kopiju un tiesas sprieduma norakstu par notiesātā mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs nekavējoties pārbauda mantas aprakstes aktā norādītās mantas un tiesas spriedumā norādītās konfiscējamās mantas esamību, kā arī sastāda likumā noteiktajā kārtībā mantas aprakstes aktu par to mantu, kura atrasta pārbaudes laikā pie notiesātā vai citām personām un ir pakļaujama konfiskācijai, bet nav vēl aprakstīta, un nosaka šīs mantas glabāšanas kārtību.

(2) Ja nepieciešams, tiesu izpildītājs iesniedz sava rajona (pilsētas) tiesai priekšlikumu civilprocesa kārtībā noteikt notiesātajam piederošo aprakstītās mantas daļu.

(1) Konfiscējama ir tā manta, kas norādīta tiesas spriedumā un iekļauta mantas aprakstes aktā kā notiesātajam piederošā manta.

(2) Personām, kuras apstrīd mantas aprakstes aktā norādītās mantas piederību notiesātajam, jāgriežas ar prasību tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Nav konfiscējama notiesātā un viņa apgādībā esošajām personām piederošā pirmās nepieciešamības manta un uzturlīdzekļi.

(1) Izpildot spriedumu par mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs nodod realizācijai to notiesātā mantu, kas palikusi pēc visu prasījumu apmierināšanas, kādi radušies, pirms notiesātā mantai uzlikušas arestu pirmstiesas izmeklēšanas iestādes vai tiesa.

(2) Konfiscēto mantu nodod realizēšanai finansu iestādēm likumā noteiktajā kārtībā.

Notiesāto, kas ir citas valsts pilsonis vai kuram ir uzturēšanās atļauja citā valstī, izraidīšanu no Latvijas Republikas savas kompetences ietvaros un saskaņā ar likumu kā papildsodu izpilda Valsts policijas iestādes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts robežsardze.

(1) Ja saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā persona pēc pamatsoda izciešanas jāizraida no Latvijas valsts, tiesas priekšsēdētājs nekavējoties pēc paziņojuma saņemšanas par to, ka tiesas piespriestais pamatsods ir izpildīts, dod rīkojumu un vienlaikus nosūta tiesas sprieduma norakstu attiecīgajai Valsts policijas iestādei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vai tās teritoriālajai nodaļai, kuras darbības teritorijā persona izcieš pamatsodu, lai izpildītu spriedumā noteikto papildsodu - izraidīšanu no Latvijas Republikas.

(2) Ja izraidāmā persona izcieš brīvības atņemšanas sodu, tad brīvības atņemšanas iestādes administrācija savlaicīgi, pirms notiesātā atbrīvošanas informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un tās teritoriālo nodaļu par to, ka būs jāizpilda personai piespriestais papildsods - izraidīšana no Latvijas Republikas, kā arī informē par konkrēto personas atbrīvošanas datumu.

(3) Personas izraidīšanas procedūra notiek saskaņā ar likumā noteikto kārtību.

(1) Personai, kurai ar tiesas spriedumu ir noteikta policijas kontrole pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, var piemērot šādus ierobežojumus:

1) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;

2) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās;

3) aizliegumu izbraukt no noteiktās administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas;

4) pienākumu ierasties policijas iestādē reģistrēties no vienas līdz četrām reizēm mēnesī.

(2) Lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā.

(1) Konkrētos ierobežojumus personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, šī likuma 110.panta pirmajā daļā noteiktajos ietvaros nosaka Valsts policijas iestādes priekšnieks pēc šīs personas dzīvesvietas.

(2) Policijas kontroles realizēšanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

Ja persona, kurai noteikta policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, kontrolējošās policijas iestādes priekšnieks rakstiskā iesniegumā ierosina tajā pirmās instances tiesā, kuras darbības teritorijā notiesātais dzīvo, aizstāt noteikto policijas kontroli ar brīvības atņemšanu Krimināllikumā paredzētajā kārtībā.

Tiesa, kas piespriedusi notiesātajam papildsodu - tiesību ierobežošanu - , pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā izdod tiesas izpildu rakstu par noteiktajiem tiesību ierobežojumiem notiesātajam un kopā ar krimināllietas tiesas sprieduma norakstu nosūta to izpildīšanai tiesu izpildītājiem uz tiesas izpildītāju kantori:

1) pēc notiesātā darba vietas, ja tiesību ierobežošana izpaužas kā aizliegums veikt noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību, noteiktu nodarbošanos, ieņemt noteiktus amatus valsts, pašvaldību, privātajās vai sabiedriskajās organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un iestādēs;

2) pēc notiesātā dzīvesvietas, ja tiesību ierobežošana saistīta ar aizliegumu izmantot speciālā likumā paredzēto atļauju vai tiesības, ko piešķīrusi valsts, pašvaldības vai cita tam pilnvarota institūcija, noteiktu darbību veikšanai;

3) pēc brīvības atņemšanas iestādes, kur notiesātais izcieš pamatsodu, atrašanās vietas, ja notiesātajam piespriestais pamatsods ir brīvības atņemšana uz laiku ilgāku par pieciem gadiem vai uz laiku, kas pārsniedz piespriestā papildsoda termiņu.

(1) Saņēmis tiesas izpildu rakstu un tiesas sprieduma norakstu par notiesātā tiesību ierobežošanu, tiesu izpildītājs noskaidro, kurai institūcijai jāveic konkrētās darbības, lai izpildītu spriedumu, un kopā ar attiecīgu priekšlikumu par sprieduma izpildi nekavējoties nosūta izpildu rakstu un notiesātā krimināllietas tiesas sprieduma norakstu attiecīgajai institūcijai spriedumā noteikto ierobežojumu realizēšanai.

(2) Tiesu izpildītājs kontrolē, vai tiek izpildīts spriedums visā soda termiņa laikā.

(3) Par tiesas noteikto ierobežojumu izpildi institūcija, kas to veikusi, izdara atzīmi izpildu rakstā un nosūta to atpakaļ tiesu izpildītājam, kas kontrolē sprieduma izpildi, kā arī paziņo tiesai, kas izdevusi izpildu rakstu par tiesību ierobežošanu.

(1) Notiesātais, kuram tiesa piespriedusi nāves sodu, tiek turēts vienieslodzījuma kamerā pastiprinātas apsardzes un uzraudzības apstākļos.

(2) Ja notiesātais, kuram piespriests nāves sods, izmanto savas tiesības iesniegt Valsts prezidentam apžēlošanas lūgumu, tiesas sprieduma izpilde tiek atlikta līdz Valsts prezidenta lēmuma saņemšanai.

(3) Ja notiesātais atsakās iesniegt apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam, par to tiek sastādīts attiecīgs akts prokurora klātbūtnē. Šo aktu triju dienu laikā nosūta Valsts prezidentam. Akts par notiesātās personas atteikšanos iesniegt apžēlošanas lūgumu aptur sprieduma izpildi līdz Valsts prezidenta lēmuma pieņemšanas brīdim.

(4) Nāves soda izpildes pamats ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora atzinumi par to, ka nav pamata iesniegt protestu par tiesas spriedumu, kā arī paziņojums par apžēlošanas lūguma noraidīšanu.

Ar nāves sodu notiesātajam ir tiesības:

1) saņemt valsts garantēto nepieciešamo medicīnisko palīdzību;

2) saņemt un nosūtīt vēstules bez ierobežojuma;

3) tikties ar garīdznieku;

4) saņemt juridiskas konsultācijas un tikties ar advokātiem bez skaita un ilguma ierobežojuma;

5) likumā noteiktajā kārtībā noformēt civiltiesiskos un ģimenes stāvokļa aktus;

6) vienreiz mēnesī īslaicīgi tikties ar tuviem radiniekiem;

7) ik mēnesi iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības preces par naudas summu, kāda paredzēta notiesātajiem, kuri izcieš sodu slēgtā cietuma zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē.

(1) Nāves sods tiek izpildīts notiesāto nošaujot, bet to nedrīkst izpildīt publiski.

(2) Nāves sodu izpilda tieslietu ministra pilnvarotas personas, tā izpildi uzrauga prokurors, attiecīgās brīvības atņemšanas iestādes, kura izdevusi notiesāto soda izpildei, pārstāvis un ārsts.

(3) Notiesātā nāves iestāšanos konstatē ārsts. Par tiesas sprieduma izpildi tiek sastādīts protokols, kuru paraksta šī panta otrajā daļā norādītās amatpersonas.

(4) Nāves soda izpildes procedūra ir valsts noslēpums, un ziņas par tā izpildītājiem un personām, kas uzrauga tā izpildi, nav izpaužamas.

(5) Par nāves soda izpildi brīvības atņemšanas iestādes administrācija, kura izdevusi notiesāto soda izpildei, rakstiski paziņo tiesai, kura taisījusi spriedumu, un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, kā arī vienam no notiesātā tuviem radiniekiem.

(6) Notiesātā apbedīšanas vieta vai kremācijas fakts netiek izpausts.

Ar šā likuma stāšanos spēkā spēku zaudē Latvijas Sodu izpildes kodekss.