(1) Komersants ir Komercreģistrā reģistrēta persona vai personu apvienība.

(2) Komercdarbība ir sistemātiska saimnieciskā darbība, kuru peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

(3) Saimnieciskā darbība ir jebkāda darbība par atlīdzību, izņemot darbību, kuru regulē likumi un citi normatīvie akti darba tiesību jomā.

(4) Likums var noteikt, ka atsevišķus saimnieciskās darbības veidus drīkst veikt tikai kā komercdarbību.

(1) Par komersantu var būt fiziskā persona (individuālais komersants) vai šajā likumā noteikta komercsabiedrība.

(2) Komercsabiedrība ir personu apvienība (personālsabiedrība) vai kapitālu apvienība (kapitālsabiedrība) komercdarbības veikšanai.

(3) Personālsabiedrība var pastāvēt kā pilnsabiedrība vai komanditsabiedrība. Personālsabiedrības regulē šā likuma X nodaļa.

(4) Kapitālsabiedrība var pastāvēt kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība. Kapitālsabiedrības regulē šā likuma XI, XII un XIII nodaļa.

(5) Likums var piešķirt komersanta statusu arī citām personām.

(1) Komercdarbību regulē šis likums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijai saistošie starptautiskie līgumi.

(2) Civillikuma normas komercdarbībai piemērojamas tikai tad, ja šajā likumā vai citos komercdarbību regulējošos likumos nav attiecīgu normu vai ja šis likums vai citi komercdarbību regulējošie likumi īpaši atsaucas uz Civillikumu.

(3) Šā likuma normas attiecināmas uz personām, kuras nav komersanti, vai uz saimniecisko darbību, kura nav komercdarbība, ja šis likums vai cits likums to īpaši paredz.

(2) Attiecībā uz ārvalstu personām, kuras izdara ieguldījumus Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai personālsabiedrībā vai reģistrējas Latvijā kā individuālais komersants (ārvalstu ieguldītāji), piemērojamas tās pašas komerctiesību normas, kas piemērojamas attiecībā uz Latvijas personām. Ārvalstu ieguldītājiem ir tiesības brīvi izvest peļņu un dividendes pēc likumos noteikto nodokļu nomaksas.

(1) Komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai, pamatojoties uz likumu.

(2) Komersantiem ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav pretrunā ar likumu.

(3) Likums var noteikt, ka atsevišķu komercdarbības veidu veikšana atļauta tikai noteiktiem komersantu veidiem.

(4) Likumā vai uz likuma pamata var paredzēt atsevišķus komercdarbības veidus, kuru veikšanai nepieciešama licence vai sertifikāts, ko izsniedz ar likumu pilnvarotas valsts vai pašvaldības institūcijas vai profesionālās apvienības.

(1) Komercnoslēpums ir ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas (to skaitā informācija), kurām ir faktiska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība un kuru nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam.

(2) Komersantam ir ekskluzīvas tiesības uz komercnoslēpumu.

(3) Par komercnoslēpumu nav atzīstamas ziņas, kuras saskaņā ar likumu nododamas atklātībā vai iesniedzamas kompetentām valsts vai pašvaldības institūcijām.

(4) Valsts institūcijām ir tiesības pieprasīt un saņemt no komersanta komercnoslēpumu saturošas ziņas, ja tas paredzēts likumā.

(5) Komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību un zaudējumu atlīdzināšanu, kuri tam radušies no komercnoslēpuma pretlikumīgas izpaušanas.

(1) Komersants nodod atklātībā šādus dokumentus un ziņas:

(2) Komersantam jānodod atklātībā arī izmaiņas šā panta pirmajā daļā noteiktajās ziņās un dokumentos, kā arī šo dokumentu precizētais teksts.

(1) Komersanta darījumu vēstulēs, rēķinos un citos dokumentos norāda:

(2) Ja komersants atvēris uzņēmuma filiāli, tās dokumentos papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda:

(3) Ja kapitālsabiedrības rekvizītos norāda pamatkapitāla lielumu, jānorāda arī apmaksātā pamatkapitāla lielums.

(1) Uzņēmums ir lietu kopība, kuru komersants izmanto komercdarbības veikšanai.

(2) Uzņēmums sastāv no komersantam piederošām lietām, to skaitā tiesībām un saistībām, kuras paredzētas vai kurām jābūt paredzētām attiecīgās komercdarbības veikšanai.

(1) Īpašuma vai valdījuma tiesību uz uzņēmumu pārejas gadījumā visas uzņēmumā ietilpstošās saistības pāriet ieguvējam, ja likums nenosaka citādi. Vienošanās, kas ir pretrunā ar šo daļu, nav saistoša trešajām personām.

(2) Īpašuma vai valdījuma tiesību uz uzņēmumu pārejas gadījumā uzņēmumā ietilpstošās tiesības pāriet ieguvējam, ja nav noslēgta cita vienošanās.

(3) Prasījumi pret ieguvēju par saistībā ar uzņēmumu nodibinātajām un pirms uzņēmuma pārejas dienas izpildītajām saistībām pāriet uz atsavinātāju.

(4) Noilguma termiņš prasījumam pret atsavinātāju saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu ir pieci gadi no uzņēmuma pārejas dienas, ja likums šādam prasījumam nenosaka īsāku noilguma termiņu.

(1) Filiāle ir komersanta mantas daļa, kas ir teritoriāli atdalīta no komersanta juridiskās adreses vai galvenā uzņēmuma atrašanās vietas un kuru, pamatojoties uz filiāles nolikumu, pārvalda komersanta pilnvarots filiāles vadītājs.

(2) Filiāle nav juridiska persona.

(1) Filiāle tiek izveidota ar attiecīgu komersanta lēmumu.

(2) Ar lēmumu par filiāles izveidošanu tiek apstiprināts filiāles nolikums un iecelts filiāles vadītājs.

(3) Filiāle jāreģistrē Komercreģistrā.

(1) Filiālei var tikt iecelts viens vai vairāki vadītāji. Ja tiek iecelti vairāki vadītāji, to pilnvaru sadalījums jāatspoguļo filiāles nolikumā.

(2) Filiāles vadītājam ir tiesības pārstāvēt komersantu visās ar filiāli saistītajās darbībās.

(3) Filiāles vadītāja pilnvaru ierobežojumi ir saistoši trešajām personām tikai tad, ja tie ierakstīti filiāles nolikumā un reģistrēti Komercreģistrā.

(1) Filiāles vadītājs iesniedz pieteikumu filiāles reģistrācijai Komercreģistrā.

(2) Pieteikumam pievieno:

(3) Izmaiņas šā likuma 15. un 16.pantā minētajās ziņās filiāles vadītājs iesniedz reģistrācijai Komercreģistrā piecu dienu laikā no šo izmaiņu spēkā stāšanās dienas.

(1) Filiāli slēdz, to izslēdzot no Komercreģistra, ja:

(2) Tiesa var pieņemt nolēmumu par filiāles slēgšanu uz Komercreģistra turētāja pieteikuma pamata, ja:

(3) Filiāles vadītājs piecu dienu laikā no dienas, kad komersants pieņēmis lēmumu par filiāles slēgšanu, iesniedz šo lēmumu reģistrācijai Komercreģistrā.

(4) Ja filiāle tiek slēgta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu Komercreģistra turētājam, un tas filiāli izslēdz no Komercreģistra.

(1) Uz ārvalstu komersanta filiāli attiecināmas šā likuma normas, kas regulē Latvijā reģistrēta komersanta filiāli, ja šis pants nenosaka citādi.

(2) Papildus šā likuma 18.panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem filiāles reģistrācijas pieteikumam pievieno:

(3) Ārvalstī reģistrēts komersants, kurš atvēris sava uzņēmuma filiāli Latvijā, iesniedz Komercreģistra turētājam šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktās ziņas un dokumentus. Uz ārvalstī reģistrētu komersantu, kurš atvēris sava uzņēmuma filiāli Latvijā, attiecināma arī šā likuma 8.panta otrā daļa un 9.pants.

(4) Ārvalstī reģistrēts komersants visiem Komercreģistra turētājam iesniedzamajiem dokumentiem pievieno to notariāli apliecinātus tulkojumus latviešu valodā.

(5) Ārvalstī reģistrētam komersantam ir tiesības atvērt Latvijā savas pārstāvniecības. Pārstāvniecībām nav juridiskās personas statusa un tiesību veikt komercdarbību Latvijā.

(1) Firma ir Komercreģistrā reģistrēts nosaukums, ar kuru komersants veic komercdarbību.

(2) Komersantam var būt tikai viena firma.

(1) Individuālā komersanta firmai jāsatur komersanta uzvārds, kas var būt papildināts ar komersanta vārdu vai iniciāli.

(2) Ja individuālā komersanta reģistrācijas vieta ir lauku apvidū, tā firmai nav jāsatur komersanta uzvārds, ja firmā ietverts māju nosaukums ar papildinājumu par atrašanās vietu (pagastu, rajonu).

(3) Ja mainās individuālā komersanta vārds, uzvārds vai vārds un uzvārds, ko viņš izmantojis savā firmā, viņš drīkst turpināt izmantot iepriekšējo firmu.

(4) Individuālā komersanta firma nedrīkst saturēt papildinājumus, kas norāda uz komercsabiedrību.

(1) Pilnsabiedrības firmai jāsatur papildinājums "pilnsabiedrība" vai tā saīsinājums "p/s", komanditsabiedrības firmai jāsatur papildinājums "komanditsabiedrība" vai tā saīsinājums "k/s", sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmai jāsatur papildinājums "sabiedrība ar ierobežotu atbildību" vai tā saīsinājums "SIA", akciju sabiedrības firmai jāsatur papildinājums "akciju sabiedrība" vai tā saīsinājums "a/s".

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos papildinājumus vai to saīsinājumus drīkst izvietot tikai firmas sākumā vai beigās.

(1) Firma nedrīkst maldināt par komersantu, tā veidu, komercdarbības veidu vai apjomu.

(2) Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem.

(3) Firma nedrīkst bez attiecīgās firmas vai preču zīmes īpašnieka atļaujas izmantot apzīmējumus, kas ir reģistrētu firmas vai preču zīmju būtiskas sastāvdaļas.

(4) Ministru kabinets nosaka ierobežojumus vārda "Latvija" un tā atbilstošo tulkojumu svešvalodās izmantošanai firmās, izņemot ārvalstu komersantu filiāļu nosaukumos saskaņā ar 27.panta otro daļu.

(5) Firmā nedrīkst izmantot vārdu "valsts", valsts institūciju vai pašvaldību nosaukumus, izņemot gadījumus, ja attiecīgi valstij vai pašvaldībai pieder visas komercsabiedrības kapitāla daļas.

(6) Firmas rakstībā jāizmanto tikai latviešu vai latīņu alfabēts.

(1) Pilnsabiedrības firmā nedrīkst izmantot tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kas nav tās dalībnieks.

(2) Komanditsabiedrības firmā nedrīkst izmantot tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kas nav tās komplementārais dalībnieks.

(3) Komercsabiedrības dalībnieku maiņas gadījumā drīkst turpināt līdzšinējās firmas izmantošanu, ievērojot šā panta ceturto daļu.

(4) Ja dalībnieks, kura uzvārds izmantots firmā, nomirst, tiek izslēgts vai izstājas, tad firmas izmantošanas turpināšanai nepieciešama attiecīgā bijušā dalībnieka vai viņa mantinieku piekrišana.

(1) Komersanta filiālei var būt sava firma, kura sastāv no komersanta firmas un papildinājuma, kurš ietver filiāles nosaukumu un vārdu "filiāle".

(2) Ārvalsts komercsabiedrības filiāles firma sastāv no komercsabiedrības firmas un papildinājuma, kurš ietver norādi uz filiāli un tās atrašanās vietas apzīmējumu.

(1) Komersantam ir ekskluzīvas tiesības uz savu firmu.

(2) Komersants, kura interesēm sakarā ar viņa firmas izmantošanu nodarīti zaudējumi, var prasīt firmas nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu un nodarīto zaudējumu atlīdzību no pārkāpēja.

(1) Firmu nedrīkst atsavināt bez uzņēmuma, izņemot atsavināšanu komersanta darbības izbeigšanas gadījumā.

(2) Ja individuālais komersants atsavina uzņēmumu citai personai, tad ieguvējs var turpināt izmantot atsavinātāja firmu tikai ar tā rakstisku atļauju.

(3) Ja persona uzņēmumu iegūst mantošanas ceļā, ieguvējs drīkst turpināt izmantot līdzšinējo firmu, ja mantojuma atstājējs nav noteicis citādi.

(1) Prokūra ir Komercreģistrā reģistrēta komercpilnvara, kura dod komersanta pārstāvim (prokūristam) tiesības pārstāvēt komersantu visās darbībās, kuras saistītas ar attiecīgā komersanta komercdarbību.

(2) Prokūru ir tiesīgs izsniegt tikai komersants vai – likumā noteiktajos gadījumos – tā likumiskais pārstāvis.

(3) Prokūrists var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

(4) Prokūru var izsniegt kopīgi vairākiem prokūristiem (kopējā prokūrā), norādot, vai tiem ir tiesības pārstāvēt komersantu katram atsevišķi vai visiem kopīgi.

(5) Attiecības starp komersantu un prokūristu nosaka prokūras līgums.

(1) Nekustamā īpašuma atsavināšanu vai apgrūtināšanu prokūrists ir tiesīgs izdarīt tikai tad, ja šīs tiesības viņam ir īpaši piešķirtas un tās ir reģistrētas Komercreģistrā.

(2) Prokūras ierobežojumi uz vienu no vairākām komersantam piederošā uzņēmuma filiālēm ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja šīs filiāles darbojas ar dažādām Komercreģistrā reģistrētām firmām.

(3) Citi prokūras apjoma ierobežojumi nav saistoši trešajām personām.

(1) Komersants var jebkurā laikā atsaukt prokūru. Prokūras atsaukšana neatceļ pienākumu norēķināties saskaņā ar prokūras līgumu.

(2) Prokūristam nav tiesību nodot prokūru citai personai.

(3) Prokūra neizbeidzas ar individuālā komersanta nāvi. Tiesības atsaukt prokūru pāriet mantiniekiem.

(4) Prokūra izbeidzas ar tās atsaukšanas reģistrāciju Komercreģistrā.

(1) Prokūras izsniegšanu komersants piesaka reģistrācijai Komercreģistrā, norādot prokūrista vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi un pieteikumam pievienojot prokūrista paraksta paraugu. Pieteikumam jāpievieno komersanta lēmums par prokūras izsniegšanu.

(2) Prokūras atsaukšanu komersants piesaka reģistrācijai Komercreģistrā.

(1) Ja persona ir pilnvarota komersanta vārdā nodarboties ar komercdarbību vai slēgt ar šā komersanta komercdarbību saistītus darījumus bez prokūras izsniegšanas, tad tā ir parastā komercpilnvara, un tā attiecas uz visām darbībām, kuras parasti ir saistītas ar šādas komercdarbības veikšanu vai attiecīgo darījumu slēgšanu.

(2) Parastajai komercpilnvarai jābūt noformētai rakstiski.

(3) Attiecības starp komersantu un pilnvarnieku nosaka pilnvarojuma līgums.

(1) Tiesības atsavināt vai apgrūtināt nekustamo īpašumu, uzņemties vekseļu saistības, izdarīt aizņēmumus, saņemt maksājumus un pārstāvēt komersantu tiesā jāpiešķir īpaši.

(2) Citi parastās komercpilnvaras ierobežojumi ir saistoši trešajai personai tikai tad, ja tā ir zinājusi vai tai vajadzēja zināt par šiem ierobežojumiem.

(1) Prokūrists vai pilnvarnieks, rīkojoties saskaņā ar komersanta izsniegto pilnvaru, nedrīkst slēgt darījumus savā vai trešās personas labā bez komersanta nepārprotamas piekrišanas.

(2) Konkurences aizlieguma pārkāpšanas gadījumā komersantam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību piecu gadu laikā pēc attiecīgā darījuma noslēgšanas.

(1) Komercaģents ir komersants, kuram kā patstāvīgai personai uzdots pastāvīgi būt par cita komersanta (principāla) pārstāvi, kā arī principāla vārdā un labā vienoties par darījumiem ar trešajām personām vai vienoties par darījumiem un tos slēgt.

(2) Par patstāvīgu šā panta pirmās daļas izpratnē atzīstama persona, kura var brīvi organizēt savu darbu un noteikt savu darba laiku.

(3) Par komercaģentiem nav uzskatāmi:

(1) Komercaģents darbojas principāla interesēs ar kārtīga komersanta rūpību un labā ticībā.

(2) Komercaģents principālam sniedz nepieciešamo informāciju, kā arī nekavējoties paziņo viņam par katru darījuma starpniecības gadījumu un par katru noslēgto darījumu.

(3) Komercaģents pakļaujas saprātīgiem principāla norādījumiem.

(4) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo un otro daļu, nav spēkā.

(1) Principāls attiecībā uz komercaģentu rīkojas ar kārtīga komersanta rūpību un labā ticībā.

(2) Principālam ir pienākums sniegt komercaģentam visas ziņas, kas nepieciešamas komercaģenta līguma izpildei.

(3) Ja principālam ir pamats uzskatīt, ka komercdarījumu apjoms var samazināties, salīdzinot ar to apjomu, uz kuru komercaģents parasti var paļauties, tad principālam ir pienākums par to paziņot komercaģentam.

(4) Principālam ir pienākums saprātīgā termiņā paziņot komercaģentam par piekrišanu tādam darījumam, par atteikšanos no tāda darījuma vai par tāda darījuma neizpildi, kuru slēdzot komercaģents darbojies principāla vārdā un labā.

(5) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šo pantu, nav spēkā.

(1) Komercaģentam ir tiesības uz atlīdzību par darījumu, kurš noslēgts komercaģenta lī guma darbības laikā, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

(2) Komercaģentam nav tiesību uz atlīdzību par darījumiem, kuri noslēgti pēc komercaģenta līguma izbeigšanās, izņemot gadījumus, ja:

(3) Komercaģentam ir tiesības uz atlīdzību arī par komercaģenta līguma darbības laikā bez viņa līdzdalības noslēgtajiem darījumiem, ja viņam ekskluzīvi uzticēts darboties noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā vai ar noteiktu klientu grupu un ja darījums noslēgts ar klientu no šīs teritorijas vai grupas.

(1) Komercaģentam, uzņemoties galvojumu par saistībām, kas rodas no noslēgtā darījuma, ir tiesības uz papildu atlīdzību (delkredere). Šāds galvojums var attiekties tikai uz darījumiem, kuros komercaģents bijis starpnieks vai kurus viņš noslēdzis principāla vārdā vai labā.

(2) Par papildu atlīdzību komercaģents un principāls vienojas rakstiski.

(3) Vienošanās, ka papildu atlīdzība netiks piemērota, nav spēkā.

(1) Komercaģenta atlīdzības samaksas termiņš iestājas līdz ar vismaz vienu no šādiem apstākļiem:

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi iestājas daļēji un līguma pusēm nav savstarpēju pretenziju par līguma izpildi, atlīdzības lielumu nosaka proporcionāli darījuma izpildes apjomam.

(3) Atlīdzība jāsamaksā ne vēlāk kā tā mēneša pēdējā dienā, kurš seko ceturksnim, kura laikā radušās tiesības uz atlīdzību.

(4) Ja skaidri redzams, ka trešā persona neizpildīs darījumu, tad tiesības uz atlīdzību zūd, un komercaģentam jau saņemtā summa jāatdod atpakaļ pēc principāla pieprasījuma.

(5) Komercaģenta tiesības uz atlīdzību zūd darījuma neizpildes gadījumā, ja tās cēlonis ir no principāla neatkarīgi apstākļi.

(6) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šo pantu un ierobežo komercaģentu, nav spēkā.

(1) Atlīdzības apmēru nosaka, pusēm vienojoties un pamatojoties uz darījuma vērtību.

(2) Ja atlīdzības apmērs nav noteikts, tad komercaģentam ir tiesības uz atlīdzību, kādu komercaģenti attiecīgajā teritorijā parasti saņem par tāda paša veida darījumiem. Ja attiecīgajā teritorijā šādas darbības parasti netiek veiktas, komercaģentam ir tiesības uz saprātīgu atlīdzību, ņemot vērā visus darījuma aspektus.

(1) Principāls katru mēnesi aprēķina atlīdzību, kuru komercaģentam ir tiesības saņemt. Aprēķina periods var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem. Aprēķins jāveic bez kavēšanās, vēlākais – līdz nākamā mēneša beigām.

(2) Komercaģents, saņemot aprēķinu, var pieprasīt grāmatvedības izrakstu par visiem darījumiem, par kuriem viņam pienākas atlīdzība, kā arī informāciju par visiem apstākļiem, kuri ir nozīmīgi attiecībā uz atlīdzību.

(3) Ja grāmatvedības izraksts atteikts vai ir pamatotas šaubas par to, ka aprēķins vai grāmatvedības izraksts ir pilnīgs, tad komercaģents var pieprasīt, lai principāls pēc izvēles viņam vai viņa noteiktam zvērinātam revidentam nodod visus dokumentus, kas nepieciešami grāmatvedības izraksta pareizības vai pilnīguma noteikšanai.

(4) Vienošanās, ar kuru šajā pantā minētās komercaģenta tiesības tiek atceltas vai ierobežotas, nav spēkā.

(1) Uz nenoteiktu termiņu noslēgtu komercaģenta līgumu katra puse var lauzt, iepriekš paziņojot par to otrai pusei.

(2) Par komercaģenta līguma laušanu tā darbības pirmajā gadā jāpaziņo mēnesi iepriekš, otrajā gadā - divus mēnešus iepriekš, trešajā gadā - trīs mēnešus iepriekš, ceturtajā un turpmākajos gados - četrus mēnešus iepriekš. Vienošanās par īsāku paziņošanas termiņu nav spēkā.

(3) Ja komercaģenta līgums saskaņā ar šā likuma 53.pantu uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu termiņu, tad šā panta otrajā daļā noteiktais paziņošanas termiņš aprēķināms no sākotnējā (terminētā) līguma spēkā stāšanās dienas.

(4) Ja puses ar savstarpēju vienošanos pagarina šā panta otrajā daļā noteikto paziņošanas termiņu, principālam noteiktais termiņš nevar būt īsāks par komercaģentam noteikto termiņu.

(5) Ja vien puses nav vienojušās par citu, par paziņošanas termiņa beigām uzskatāmas kalendāra mēneša beigas.

(1) Puse var jebkurā laikā vienpusēji lauzt komercaģenta līgumu, neievērojot šā likuma 54.pantā noteikto līguma laušanas termiņu, ja otra puse nepilda komercaģenta līguma nosacījumus vai radušies ārkārtēji apstākļi nepieļauj pienācīgu komercaģenta līguma izpildi.

(2) Ja komercaģenta līguma laušanas cēlonis ir otras puses rīcība, tad tā atbild par zaudējumiem, kuri nodarīti sakarā ar līgumattiecību pārtraukšanu.

(1) Pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģents var pieprasīt no principāla attiecīgu kompensāciju, ja:

(2) Kompensācija tiek izmaksāta kā gada atlīdzība, un tā nedrīkst pārsniegt komercaģenta vidējo gada atlīdzību par pēdējiem pieciem komercaģenta līguma darbības gadiem. Ja līguma attiecības pastāvējušas īsāku laikposmu, tiek ņemts vērā vidējais atlīdzības apmērs komercaģenta līguma darbības laikā.

(3) Kompensācijas saņemšana neizslēdz komercaģenta tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies neizmaksātas atlīdzības vai nesegtu izdevumu dēļ.

(4) Komercaģentam nav tiesību saņemt kompensāciju, ja:

(5) Komercaģents zaudē tiesības uz kompensāciju, ja gada laikā pēc komercaģenta līguma izbeigšanās viņš principālam nav pieprasījis kompensāciju.

(6) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šo pantu, nav spēkā.

(1) Vienošanās par komercaģenta profesionālās darbības ierobežošanu pēc komercaģenta līguma izbeigšanās (konkurences ierobežojums) noformējama rakstiski.

(2) Konkurences ierobežojums var attiekties tikai uz to ģeogrāfisko teritoriju vai to klientu loku un darbības jomu, kurā komercaģents darbojies saskaņā ar komercaģenta līguma nosacījumiem.

(3) Principālam ir pienākums izmaksāt komercaģentam attiecīgu atlīdzību par konkurences ierobežojuma termiņu.

(4) Konkurences ierobežojuma termiņš nedrīkst pārsniegt divus gadus no dienas, kad izbeidzies komercaģenta līgums.

(5) Ja principāls atsakās no konkurences ierobežojuma, kompensācija maksājama tikai par laikposmu, kad konkurences ierobežojums bijis spēkā.

(6) Komercaģents nav tiesīgs pieprasīt kompensāciju, ja principāls lauzis komercaģenta līgumu komercaģenta vainas dēļ.

(7) Komercaģents var atteikties no konkurences ierobežojuma, ja viņš komercaģenta līgumu lauž principāla vainas dēļ. Atteikšanās ir spēkā, ja tā noformēta rakstiski un iesniegta komersantam.

(8) Komercaģentu ierobežojoša vienošanās, kas ir pretrunā ar šo pantu, nav spēkā.

(1) Komercaģents (arī tad, ja viņš nav pilnvarots slēgt darījumus) ir pilnvarots pieņemt iesniegumus par preces trūkumiem, paziņojumus par preces piegādi un citus līdzīgus iesniegumus, ar kuriem trešā persona paziņo vai atrunā savas tiesības sakarā ar saistību neapmierinošu izpildījumu, kā arī īstenot principāla tiesības pierādījumu nodrošināšanā, ja principāls šīs tiesības nav īpaši ierobežojis.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību ierobežojumi ir saistoši trešajai personai tikai tad, ja tā zinājusi vai tai bija jāzina par šiem ierobežojumiem.

(1) Ja komercaģents, kuram uzticēta tikai starpniecība darījumu slēgšanā, noslēdzis darījumu principāla vārdā un trešā persona nebija informēta par viņa pilnvaru nepietiekamību, tad darījums uzskatāms par apstiprinātu no principāla puses, ja vien principāls pēc tam, kad komercaģents vai trešā persona viņu informējusi par darījuma noslēgšanu un tā saturu, nekavējoties nenoraida to attiecībā uz trešo personu.

(2) Šā panta pirmā daļa attiecas arī uz gadījumiem, kad komercaģents, kurš ir pilnvarots slēgt darījumus, principāla vārdā noslēdzis tādu darījumu, kuru viņš nav bijis pilnvarots noslēgt.

(1) Mākleris ir komersants, kurš veic komercdarbību, uzņemoties starpniecību darījumu slēgšanā citu personu labā.

(2) Šī nodaļa nav attiecināma uz personām, kuras veic biržas darījumus.

(1) Māklera pilnvarai jābūt noformētai rakstiski.

(2) Māklera pilnvarā jānorāda darījums un darījuma nosacījumi.

(1) Māklerim ir pienākums pēc darījuma noslēgšanas nekavējoties katrai darījuma pusei iesniegt parakstītu paziņojumu par darījuma noslēgšanu, kurā jānorāda ziņas par darījuma priekšmetu un darījuma nosacījumiem.

(2) Darījumos, kuri nav tūlīt jāizpilda, paziņojums par darījuma noslēgšanu jāiesniedz pusēm parakstīšanai un tad katrai no pusēm jānosūta otrās puses parakstīts paziņojums.

(3) Ja viena puse atsakās parakstīt vai pieņemt paziņojumu par darījuma noslēgšanu, māklerim tas nekavējoties jādara zināms otrai pusei.

(1) Ja darījuma viena puse pieņem līguma teksta galīgo variantu, kurā mākleris patur tiesības pats norādīt otru līgumslēdzējpusi, tad tai darījums ar otru līgumslēdzējpusi, kura tiks norādīta ar atpakaļejošu datumu, būs saistošs, ja vien pret pēdējo netiks izvirzīti pamatoti iebildumi.

(2) Otru līgumslēdzējpusi jānorāda pirmās līgumslēdzējpuses noteiktajā termiņā, bet, ja tāds nav noteikts, - attiecīgajiem apstākļiem atbilstošā termiņā.

(3) Ja otra līgumslēdzējpuse nav norādīta šā panta otrajā daļā minētajā termiņā vai pret norādīto personu tiek izvirzīti pamatoti iebildumi, tad pirmajai pusei ir tiesības pieprasīt darījuma izpildi no māklera. Šādas tiesības izbeidzas, ja pēc māklera pieprasījuma pirmā puse nekavējoties nepaziņo vai pieprasa darījuma izpildi.

(1) Ja lieta ar māklera starpniecību tiek pārdota pēc parauga, kas ir māklera rīcībā, viņam attiecīgais paraugs jāuzglabā tik ilgi, līdz prece pieņemta bez iebildumiem pret tās īpašībām vai arī darījums izpildīts citā veidā.

(2) Mākleris neuzglabā paraugu, ja darījuma puses vai darījumos vispārpieņemtās paražas vai prakse (ņemot vērā attiecīgās lietas veidu) viņu no tā atbrīvo.

(1) Mākleris ir atbildīgs katrai pusei par zaudējumiem, kuri radušies viņa vainas dēļ.

(2) Pilnvarojuma robežu pārkāpšanas gadījumā mākleris atbild Civillikumā noteiktajā kārtībā.

(1) Māklera atlīdzību nosaka līgumā, kuru mākleris noslēdzis ar pilnvaras devēju.

(2) Māklerim nav tiesību saņemt atlīdzību no citas ar māklera starpniecību noslēgtā līguma puses bez pilnvaras devēja nepārprotamas piekrišanas.

(3) Ja darījuma, kurā komercstarpniecību veic mākleris, puses savā starpā nav vienojušās, kura maksās atlīdzību māklerim, tad visas puses šo atlīdzību sedz vienādās daļās.

(4) Māklerim tiesības uz atlīdzību rodas ar darījuma noslēgšanas brīdi.

(1) Māklerim ir pienākums uzturēt caurauklotu un apzīmogotu darījumu žurnālu un katru dienu ierakstīt tajā visus noslēgtos darījumus. Ieraksti jāizdara hronoloģiskā secībā, un tiem jāsatur šā likuma 64.panta pirmajā daļā minētās ziņas. Attiecīgajā dienā izdarītie ieraksti dienas beigās jāparaksta.

(2) Māklera darījumu žurnāls uzglabājams piecus gadus pēc pēdējā noslēgtā darījuma ieraksta dienas.

(1) Māklerim ir pienākums jebkurā brīdī pēc jebkuras līgumslēdzējpuses pieprasījuma izsniegt tai tādus viņa parakstītus izrakstus no žurnāla, kuri satur visu žurnālā ierakstīto informāciju par darījumu, kas noslēgts šīs personas labā ar viņa starpniecību.

(2) Māklerim ir pienākums iesniegt žurnāla izrakstus tiesībaizsardzības iestādēm pēc to pieprasījuma.

(1) Komercreģistrs ir datu bāze, kurā ierakstītas likumā noteiktās ziņas un apkopoti likumā noteiktie dokumenti par komersantiem.

(2) Komercreģistru pārzina un kārto ar likumu pilnvarota institūcija (Komercreģistra turētājs).

(1) Ieraksti Komercreģistrā, kā arī tam iesniegtie dokumenti un ziņas ir publiski pieejamas, un jebkurai personai ir tiesības ar tām iepazīties.

(2) Personai ir tiesības pēc rakstiska pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas saņemt jebkuru Komercreģistra izrakstu vai komersanta reģistrācijas lietā esoša dokumenta izrakstu, norakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksts, noraksts vai kopija oficiāli apliecināma ar Komercreģistra turētāja amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot izsniegšanas datumu.

(3) Ja Komercreģistrā nav pieprasīto ziņu vai dokumentu, pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma Komercreģistra turētājam ir pienākums izsniegt attiecīgu izziņu.

(1) Valsts nodevas par reģistrāciju, Komercreģistra izrakstu un komersanta reģistrācijas lietā esoša dokumenta izrakstu, norakstu un kopiju izsniegšanu apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Valsts nodevas par komersanta reģistrāciju, Komercreģistra izrakstu un komersanta reģistrācijas lietā esoša dokumenta izrakstu, norakstu un kopiju izsniegšanu apmērs nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā izraksta, noraksta vai kopijas izgatavošanu un izsniegšanu.

(1) Komersants iesniedz Komercreģistra turētājam atklātībā nododamos dokumentus un ziņas saskaņā ar šā likuma 8.pantu.

(2) Komercreģistra turētājam nav tiesību pieprasīt, lai komersants iesniedz likumā neparedzētas ziņas un dokumentus.

(1) Ieraksts Komercreģistrā tiek izdarīts, pamatojoties uz ieinteresētās personas pieteikumu vai tiesas nolēmumu.

(2) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu Komercreģistrā vai par atteikumu izdarīt ierakstu Komercreģistra turētājs pieņem triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(3) Lēmums par atteikumu izdarīt ierakstu Komercreģistrā var tikt pieņemts tikai tad, ja pieteikums, tam pievienotie dibināšanas dokumenti vai tajos ierakstītās ziņas neatbilst likumam. Šādā gadījumā lēmumā jānorāda trūkumu novēršanas termiņš.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu Komercreģistra turētājs nosūta pieteikuma iesniedzējam triju dienu laikā no minētā lēmuma pieņemšanas dienas.

(5) Ieinteresētajai personai ir tiesības Komercreģistra turētāja lēmumu pārsūdzēt augstākai amatpersonai vai tiesā.

(6) Ieraksts Komercreģistrā izdarāms triju dienu laikā no lēmuma par ieraksta izdarīšanu pieņemšanas dienas vai pēc tiesas nolēmuma par ieraksta izdarīšanu spēkā stāšanās dienas (ja lēmums par atteikumu izdarīt ierakstu bija pārsūdzēts tiesā).

(1) Komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

(2) Citas ziņas Komercreģistrā ieraksta, ja to tieši paredz likums.

(3) Reģistrējot komersantu, tam tiek piešķirts individuāls reģistrācijas numurs.

(4) Katra komersanta iesniegtie dokumenti glabājas atsevišķā komersanta reģistrācijas lietā.

(1) Komercreģistra ieraksti un tam iesniegtie dokumenti tiek izsludināti, publicējot tos laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Šā likuma 8.panta pirmās daļas 1., 8., 9., 10., 11. un 12.punktā minētie dokumenti nav jāpublicē, ja publicē norādi uz attiecīga ieraksta un dokumentu esamību Komercreģistrā, norādot arī attiecīgā komersanta reģistrācijas numuru.

(3) Ierakstus publicēšanai Komercreģistra turētājs iesniedz triju dienu laikā no ieraksta izdarīšanas dienas, un tie tiek publicēti uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likums nenosaka citu publicēšanas kārtību.

(1) Trešajām personām Komercreģistra ieraksti ir saistoši ar to izsludināšanas dienu. Šī norma pret trešo personu nav piemērojama sešpadsmit dienu laikā pēc ieraksta izsludināšanas, ja attiecīgā trešā persona pierāda, ka tai nav bijis iespējams zināt šīs ziņas.

(2) Komercreģistrā neierakstītas vai neizsludinātas ziņas trešajai personai ir saistošas tikai tad, ja komersants, attiecībā uz kuru šīs ziņas bija jāieraksta vai jāizsludina, pierāda, ka šī persona ir zinājusi vai tai vajadzēja zināt attiecīgās ziņas.

(3) Ja Komercreģistrā ierakstītās vai izsludinātās ziņas neatbilst patiesībai, tās tomēr ir saistošas trešajai personai, izņemot gadījumus, kad šī persona zināja vai tai vajadzēja zināt par ierakstīto vai izsludināto ziņu nepatiesumu.

(4) Ja Komercreģistrā ierakstītās ziņas atšķiras no izsludinātajām ziņām, trešajai personai ir saistošas izsludinātās ziņas.

(5) Ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz tā Komercreģistrā reģistrēto juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis.

(1) Pēc reģistrācijas Komercreģistrā komersantam tiek izsniegta reģistrācijas apliecība, kuru paraksta un ar zīmogu apliecina Komercreģistra turētāja atbildīgā amatpersona.

(2) Reģistrācijas apliecībā norāda:

(1) Termiņš tādu ziņu iesniegšanai Komercreģistrā, kuras izmaina Komercreģistra ierakstus, ir 14 dienas, ja likums nenosaka citu termiņu.

(2) Komersants, kurš šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis šajā likumā noteiktās ziņas un dokumentus, maksā soda naudu trīs minimālo mēnešalgu apmērā par katru nokavēto dienu.

(3) Soda naudu neuzskaita par laikposmu, kurš paredzēts trūkumu novēršanai saskaņā ar šā likuma 76.panta trešo daļu.

(4) Komercreģistra turētājs piedzen soda naudu un ieskaita to valsts budžetā.

(1) Fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, reģistrējas kā komersants, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

(2) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz brīvo profesiju pārstāvjiem, kulta kalpotājiem un personām, kuras saņem autoratlīdzību.

(3) Fiziskā persona var reģistrēties kā komersants arī tad, ja nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(4) Individuālā komersanta reģistrācijas pamats ir fiziskās personas pieteikums Komercreģistra turētājam.

(1) Lēmumā par komercdarbības uzsākšanu norāda:

(2) Lēmums par komercdarbības uzsākšanu uzskatāms par dibināšanas dokumentu šā likuma 8.panta izpratnē.

(1) Individuālais komersants lēmumus pieņem un savu uzņēmumu pārvalda personiski.

(2) Individuālais komersants var saskaņā ar likumu pilnvarot citu personu veikt uzņēmuma pārvaldi un pārstāvēt komersantu attiecībās ar trešajām personām.

(1) Personālsabiedrība (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – sabiedrība) ir komercsabiedrība, kurā, pamatojoties uz sabiedrības līgumu un izmantojot kopīgu firmu, komercdarbības veikšanai apvienojušās divas vai vairākas personas (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – dalībnieki).

(2) Sabiedrību var nodibināt kā pilnsabiedrību vai komanditsabiedrību.

(1) Sabiedrība nav juridiska persona.

(2) Sabiedrība uzskatāma par nodibinātu ar dienu, kad sabiedrības līgums reģistrēts Komercreģistrā.

(1) Sabiedrību var izveidot divas vai vairākas rīcībspējīgas personas.

(2) Valsts un pašvaldība nevar būt par sabiedrības dibinātāju vai dalībnieku.

(3) Jaunu dalībnieku sabiedrībā uzņem, ja tam piekrīt visi dalībnieki.

(1) Pilnsabiedrības dalībnieki ir solidāri atbildīgi par sabiedrības saistībām pilnā apmērā.

(2) Komanditsabiedrībā viena vai vairāku tās dalībnieku (komanditu) atbildība par sabiedrības saistībām ir ierobežota viņu ieguldījumu apmērā, bet pārējie dalībnieki (komplementārie dalībnieki) par sabiedrības saistībām atbild pilnā apmērā.

(1) Par sabiedrības dibinātāju uzskatāma šā likuma 91.panta pirmajā un otrajā daļā minētajām prasībām atbilstoša persona, kas parakstījusi sabiedrības līgumu vai kuras vārdā līgums parakstīts.

(2) Līdz ar sabiedrības līguma reģistrāciju Komercreģistrā dibinātāji iegūst dalībnieka statusu.

(1) Dibinot sabiedrību, dibinātāji veic šādas darbības:

(2) Darbības, kas saistītas ar sabiedrības dibināšanu, dibinātāji veic kopīgi, ja sabiedrības līgums nenosaka citādi.

(1) Dibinātāji iesniedz Komercreģistra turētājam pieteikumu sabiedrības reģistrācijai.

(2) Pieteikumam pievienojami šādi dokumenti:

(3) Reģistrācijas pieteikumu un turpmākos Komercreģistrā iesniedzmos pieteikumus paraksta visi dibinātāji.

(1) Sabiedrība tiek dibināta un darbojas, pamatojoties uz sabiedrības līgumu, kuru noslēdz visi tās dalībnieki.

(2) Līgumā norāda:

(3) Dibinot komanditsabiedrību, papildus šā panta otrajā daļā minētajām ziņām jānorāda, kuri dalībnieki ir komplementārie dalībnieki un kuri – komanditi.

(4) Sabiedrības līgumu paraksta visi dibinātāji. Dibinātāju paraksti tiek notariāli apliecināti.

(1) Daļa ir dalībnieka ieguldījums sabiedrībā, kas dalībniekam likumā un sabiedrības līgumā noteiktajos ietvaros dod tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē tās likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības.

(2) Daļas nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos, un tā jāizsaka veselos skaitļos. Visām daļām ir vienāda nominālvērtība.

(3) Minimālā daļas nominālvērtība ir viens lats.

(4) Daļa nav dalāma.

(1) Dalībniekiem jāiegulda sabiedrībā daļas saskaņā ar sabiedrības līgumu.

(2) Daļas tiek ieguldītas vienādos apmēros, ja līgums nenosaka citādi.

(3) Ieguldījums izdarāms naudā, ja līgums nenosaka citādi.

(4) Ja līgums paredz mantiskā ieguldījuma izdarīšanu, tajā jānosaka arī šā ieguldījuma novērtēšanas kārtība.

(1) Dalībniekam ieguldījums jāizdara nekavējoties pēc līguma noslēgšanas, ja līgumā nav noteikts cits ieguldījumu izdarīšanas termiņš.

(2) Visi ieguldījumi pilnībā jāizdara līdz sabiedrības reģistrācijas pieteikšanai Komercreģistrā.

(3) Dalībniekam jāpaziņo par trešo personu tiesībām uz mantiskā ieguldījuma priekšmetu. Ja dalībnieks neizpilda šo normu, viņam savas daļas jāapmaksā naudā.

(4) Ja mantiskā ieguldījuma priekšmeta vērtība līdz sabiedrības reģistrācijai ir samazinājusies, dalībniekam šis samazinājums jāsedz naudā.

(1) Mantiskā ieguldījuma novērtēšanu veic dalībnieki.

(2) Mantiskā ieguldījuma priekšmets novērtējams pēc attiecīgās lietas vai tiesības parastās vērtības.

(3) Par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu, atbild personas, kuras šo novērtēšanu ir veikušas.

(1) Ja dalībnieks nav ieguldījis savu daļu noteiktajā termiņā, nav laikus nodevis naudu sabiedrības kasē vai patvarīgi ir paņēmis naudu no sabiedrības kases, viņam jāmaksā likumiskie procenti no dienas, kad bija jāizdara maksājums vai jānodod nauda, vai kad nauda tika patvarīgi paņemta.

(2) Procentu samaksa neatbrīvo dalībnieku no pienākuma atlīdzināt zaudējumus.

(3) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta otro daļu, nav spēkā.

(1) Ja sabiedrība nodibināta uz nenoteiktu laiku, dalībnieks drīkst izstāties no sabiedrības tikai pārskata gada beigās, paziņojot par to pārējiem dalībniekiem ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš, ja līgumā nav noteikts īsāks brīdināšanas termiņš.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav spēkā.

(3) Dalībnieka – fiziskās personas – nāve vai dalībnieka - juridiskās perso-
nas – likvidācija uzskatāma par izstāšanos, ja likums nenosaka citādi.

(1) Ja dalībnieka vainas dēļ ir radušies apstākļi, kas ļauj celt prasību tiesā par sabiedrības darbības izbeigšanu, pārējie dalībnieki var prasīt tiesu izslēgt šo dalībnieku no sabiedrības.

(2) Mantiskās attiecības starp izslēgto dalībnieku un sabiedrību tiek noteiktas brīdī, kad iesniegts pieteikums tiesā.

(1) Kreditoram, kurš savu prasījumu pret dalībnieku nevar apmierināt no tā mantas, ir tiesības celt prasību tiesā par šā dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības un apmierināt savu prasījumu no dalībniekam izmaksājamās izstāšanās kompensācijas.

(2) Dalībnieku pēc kreditora pieprasījuma drīkst izslēgt no sabiedrības tikai pārskata gada beigās un ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc kreditora pieprasījuma saņemšanas.

(1) Dalībnieka nāves gadījumā tā mantiniekam ir tiesības kļūt par dalībnieku, ja tas ir noteikts sabiedrības līgumā vai ja tam piekrīt visi dalībnieki.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības mantiniekam ir trīs mēnešu laikā no dienas, kad viņš uzzinājis par mantojuma atklāšanos.

(3) Mantiniekam ir tiesības savu dalību sabiedrībā darīt atkarīgu no nosacījuma, ka viņam tiek piešķirts komandita statuss un mirušā dalībnieka daļa tiek atzīts par viņa kā komandita daļu.

(4) Lēmumu par komandita statusa piešķiršanu pieņem dalībnieki, ja nepieciešams, izdarot attiecīgus grozījumus līgumā. Ja mantiniekam piešķirts komandita statuss pilnsabiedrībā, tā uzskatāma par pārveidotu par komanditsabiedrību.

(5) Mantiniekam ir tiesības uz mirušā dalībnieka peļņas daļu. Līgumā var tikt paredzēta mantiniekam pienākošās peļņas daļas samazināšana, ja mirušā dalībnieka peļņas daļa bija palielināta, ņemot vērā viņa darbību vai papildu atbildību.

(6) Ja mantinieks nevēlas vai nevar kļūt par sabiedrības dalībnieku vai ja tam nepiekrīt pārējie dalībnieki, viņam ir tiesības saņemt savai mantojuma daļai atbilstošu kompensāciju tādā apmērā, kādu būtu saņēmis mirušais dalībnieks, izstājoties no sabiedrības.

(1) Ja sabiedrībā ir divi dalībnieki un viens no tiem izstājas vai tiek izslēgts, otrs dalībnieks, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, drīkst turpināt darbību kā individuālais komersants, kurš pārņēmis visas sabiedrības tiesības un saistības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā sabiedrības darbība izbeidzas bez likvidācijas procedūras un minētais tiesas nolēmums ir pamats sabiedrības izslēgšanai no Komercreģistra pēc tam, kad palikušais dalībnieks ir reģistrējies kā individuālais komersants.

(1) Ja dalībnieks, kārtojot sabiedrības lietas, uz sava rēķina izdara sabiedrībai nepieciešamus izdevumus vai no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ cieš zaudējumus, sabiedrībai ir pienākums šos izdevumus un zaudējumus atlīdzināt.

(2) Atlīdzinot izdevumus un zaudējumus, sabiedrībai jāmaksā arī likumiskie procenti, kuri aprēķināmi no šā panta pirmajā daļā minēto izdevumu un zaudējumu rašanās brīža.

(1) Sabiedrības dalībnieks nedrīkst bez pārējo dalībnieku piekrišanas veikt darījumus, kas konkurē ar sabiedrības komercdarbību vai būt dalībnieks ar pilnu atbildību citā personālsabiedrībā, kura nodarbojas ar tādiem pašiem komercdarbības veidiem.

(2) Piekrišana šā panta pirmajā daļā minētajai dalībai citā sabiedrībā uzskatāma par dotu, ja, dibinot sabiedrību, pārējiem dalībniekiem ir bijusi zināma šāda dalība un viņi pret to nav iebilduši.

(3) Ja dalībnieks pārkāpj šā panta pirmajā daļā minētās prasības, sabiedrība var prasīt dalībniekam izbeigt nelikumīgo darbību un nodot sabiedrībai ienākumus no šīs darbības, kā arī zaudējumu atlīdzību, kas pārsniedz sabiedrībai nodoto ienākumu apmēru.

(4) Noilguma termiņš prasībai par aizliegtās darbības izbeigšanu un par nelikumīgās darbības ceļā gūto ienākumu nodošanu ir trīs mēneši no dienas, kad sabiedrība uzzinājusi par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vairāk kā trīs gadi no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Prasībai par zaudējumu atlīdzību piemērojams vispārējais noilguma termiņš.

(5) Konkurences aizliegums nav attiecināms uz komanditiem, izņemot gadījumus, ja komanditam saskaņā ar sabiedrības līgumu ir sabiedrības vadības vai pārstāvības tiesības.

(1) Noilguma termiņš prasībai pret dalībnieku par sabiedrības saistībām ir pieci gadi no dienas, kad Komercreģistrā izdarīta atzīme par sabiedrības likvidāciju vai dalībnieka izstāšanos, ja šai prasībai nav īsāks noilguma termiņš.

(2) Ja saistības izpildes termiņš iestājas pēc sabiedrības likvidācijas vai dalībnieka izstāšanās reģistrācijas, noilguma termiņš sākas ar saistības izpildes termiņa iestāšanos.

(1) Sabiedrības darbības izbeigšana notiek saskaņā ar šā likuma XIV nodaļu, ja šī apakšnodaļa nenosaka citādi.

(2) Papildus šā likuma XIV nodaļas normām sabiedrības darbība izbeidzas arī sakarā ar pilnsabiedrības dalībnieka vai komanditsabiedrības komplementārā dalībnieka – fiziskās personas – nāvi vai dalībnieka – juridiskās personas – likvidāciju vai ar viņa izstāšanos, ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi.

(1) Sabiedrības darbību var izbeigt tiesa, pamatojoties uz dalībnieka pieteikumu, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma saistību neizpilde no kāda dalībnieka puses vai saistību izpildes neiespējamība.

(3) Vienošanās, kas ierobežo dalībnieka tiesības iesniegt šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu, nav spēkā.

(1) Sabiedrības likvidāciju veic tās dalībnieki, ja līgums vai dalībnieku lēmums nenosaka citādi.

(2) Ja dalībnieks pasludināts par maksātnespējīgu, viņa vietā likvidatora pienākumus veic administrators šā dalībnieka maksātnespējas procesā.

(3) Ja ir vairāki dalībnieka tiesību pārņēmēji, tie pilnvaro vienu kopīgu pārstāvi.

(4) Dalībnieki vai tiesa, pamatojoties uz dalībnieka pieteikumu, par likvidatoru var iecelt trešo personu.

(1) Visiem dalībniekiem ir tiesības un pienākums piedalīties sabiedrības vadībā.

(2) Ja saskaņā ar sabiedrības līgumu sabiedrības vadība ir uzticēta vienam vai vairākiem dalībniekiem, pārējiem dalībniekiem šādu tiesību nav.

(3) Ja sabiedrības vadība ir uzticēta visiem vai vairākiem dalībniekiem, tad katram no tiem ir tiesības rīkoties vienpersoniski. Vienpersoniska sabiedrības vadība nav pieļaujama, ja cits dalībnieks, kuram ir tiesības vadīt sabiedrību, pret to iebilst.

(4) Ja līgumā noteikts, ka dalībnieki, kuriem ir tiesības vadīt sabiedrību, drīkst rīkoties tikai kopīgi, tad rīkoties sabiedrības vārdā drīkst tikai pēc piekrišanas saņemšanas no visiem šiem dalībniekiem. Šādā gadījumā bez visu dalībnieku piekrišanas drīkst rīkoties tikai tad, ja kavēšanās rezultātā sabiedrībai tiktu nodarīts būtisks zaudējums.

(1) Pilnvaras uz sabiedrības vadību aptver jebkuru rīcību, kura izriet no sabiedrības komercdarbības.

(2) Rīcībai, kura ir ārpus sabiedrības parastās komercdarbības ietvariem, nepieciešama visu dalībnieku piekrišana.

(3) Prokūru var izsniegt tikai ar visu to dalībnieku kopīgu lēmumu, kuriem ir tiesības veikt sabiedrības vadīšanu, izņemot gadījumus, kad kavēšanās rezultātā sabiedrībai tiktu nodarīts būtisks zaudējums.

(4) Prokūru var atsaukt jebkurš dalībnieks, kuram ir tiesības to izsniegt vai piedalīties lēmuma pieņemšanā par tās izsniegšanu.

(1) Dalībnieka tiesības vadīt sabiedrību var tikt atņemtas ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz pārējo dalībnieku pieteikumu, ja tam ir būtisks iemesls.

(2) Par būtisku iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāmi rupji pārkāpumi pienākumu pildīšanā, kā arī nespēja veikt pienākumus.

(1) Visiem dalībniekiem ir tiesības jebkurā laikā iepazīties ar sabiedrības lietām un dokumentiem.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav spēkā.

(1) Lēmuma pieņemšanai nepieciešama visu to dalībnieku piekrišana, kuriem ir tiesības vadīt sabiedrību.

(2) Ja līgums nosaka, ka lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, tad šaubu gadījumā vairākumu nosaka pēc to dalībnieku skaita, kuriem ir tiesības vadīt sabiedrību.

(1) Sabiedrības gada pārskatu apstiprina dalībnieki.

(2) Sabiedrības peļņa tiek sadalīta dalībniekiem proporcionāli viņu daļām sabiedrībā.

(3) Ja dalībnieks līdz peļņas sadalei nav ieguldījis savu daļu, ko tam vajadzēja darīt saskaņā ar līgumu, neieguldītā daļa tiek ieturēta no viņam pienākošās peļņas daļas.

(4) Dalībnieki sedz sabiedrības zaudējumus proporcionāli viņu daļām sabiedrībā.

(5) Sabiedrības līgumā var noteikt peļņas sadales kārtību, kas atšķiras no šā panta otrajā daļā noteiktās kārtības. Šādā gadījumā dalībnieki sedz sabiedrības zaudējumus proporcionāli sabiedrības līgumā noteiktajai peļņas sadales kārtībai.

(1) Katram dalībniekam ir tiesības pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām, ja vien viņam ar līgumu vai tiesas nolēmumu nav atņemtas tiesības pārstāvēt sabiedrību.

(2) Līgumā var noteikt, ka visi vai vairāki dalībnieki ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi. Šie dalībnieki var no sava skaita pilnvarot vienu dalībnieku vai vairākus dalībniekus, vai trešo personu slēgt atsevišķus darījumus vai slēgt atsevišķu veidu darījumus, vai pārstāvēt sabiedrību. Šādu pilnvaru ir tiesīgs atsaukt dalībnieks, kuram ir tiesības vadīt sabiedrību.

(3) Griba uzskatāma par paustu attiecībā uz sabiedrību, ja tā ir pausta vismaz vienam dalībniekam ar pārstāvības tiesībām.

(1) Dalībnieku tiesības pārstāvēt sabiedrību attiecas uz visām darbībām, kas saistītas ar sabiedrības pārstāvību.

(2) Pārstāvības pilnvaru apjoma ierobežojumi nav saistoši trešajām personām. Kopīgā vai atsevišķā pārstāvība, ja tā reģistrēta Komercreģistrā, nav uzskatāma par pārstāvības pilnvaru apjoma ierobežojumu.

(1) Dalībnieka tiesības pārstāvēt sabiedrību var tikt atņemtas ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz pārējo dalībnieku pieteikumu, ja tam ir būtisks iemesls.

(2) Par būtisku iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāmi rupji pārkāpumi pienākumu pildīšanā, kā arī nespēja veikt pienākumus.

(1) Dalībnieki atbild par sabiedrības saistībām pilnā apmērā kā solidāri parādnieki.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav saistoša trešajām personām.

(1) Ja pret dalībnieku tiek celta prasība par sabiedrības saistībām, viņam ir tiesības celt ar sevi nesaistītus iebildumus tikai tādā apmērā, kādā tos varētu celt sabiedrība.

(2) Dalībnieks var atteikties apmierināt kreditora prasību, kamēr sabiedrībai ir tiesības apstrīdēt saistības, uz kuru pamata prasība celta.

(3) Dalībnieks var atteikties apmierināt kreditora prasību, ja kreditora prasījums var tikt dzēsts ar ieskaitu.

(4) Pamatojoties uz izpildrakstu, kas vērsts pret sabiedrības mantu, nedrīkst veikt piedziņu pret dalībnieka mantu.

(1) Persona, kura kļūst par sabiedrības dalībnieku pēc tās nodibināšanas, solidāri ar pārējiem dalībniekiem atbild par sabiedrības saistībām (arī tām saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās sabiedrībā).

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav saistoša trešajām personām.

(1) Komanditi nepiedalās sabiedrības vadībā, ja līgums nenosaka citādi.

(2) Komanditiem nav tiesību iebilst pret komplementārā dalībnieka rīcību, izņemot gadījumus, kad šī rīcība iziet ārpus sabiedrības parastās komercdarbības ietvariem.

(1) Komanditam nav tiesību pārstāvēt sabiedrību, ja līgums nenosaka citādi.

(2) Komandita tiesības pārstāvēt sabiedrību jāreģistrē Komercreģistrā.

(1) Komanditam ir tiesības pieprasīt gada pārskata kopiju (norakstu) un to pārbaudīt, kā arī iepazīties ar sabiedrības dokumentiem.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav spēkā.

(1) Attiecībā uz komanditiem piemērojama šā likuma 126.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa.

(2) Komandits piedalās zaudējumos tikai savas daļas apmērā.

(3) Komanditam nav pienākums atdot tam izmaksāto peļņas daļu sakarā ar turpmākajiem sabiedrības zaudējumiem.

(1) Komandits atbild par sabiedrības saistībām savas daļas apmērā. Ja komandits sabiedrībai iemaksājis visu savu daļu, sabiedrības kreditors nevar celt prasību pret komanditu.

(2) Trešās personas var atsaukties tikai uz to komandita daļu, kas ierakstīta Komercreģistrā.

(3) Trešajām personām komandita daļas samazinājums ir saistošs no tā reģistrācijas brīža Komercreģistrā.

(4) Ja komandita daļa tiek samazināta, komandits atbild samazinājuma apmērā pēc kreditoru prasījumiem, kuri radušies līdz komandita daļas samazinājuma reģistrācijai Komercreģistrā.

(5) Vienošanās, saskaņā ar kuru komandits tiek atbrīvots no daļas ieguldījuma, nav saistoša trešajām personām.

(1) Ja persona iestājas sabiedrībā kā komandits, tā ir atbildīga saskaņā ar šā likuma 137.pantu par sabiedrības saistībām (arī tām saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās sabiedrībā).

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav saistoša trešajām personām.

(1) Kapitāls abiedrība (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – sabiedrība) ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – daļas) nominālvērtību kopsummas.

(2) Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība.

(3) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir privāta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts.

(4) Akciju sabiedrība ir publiska sabiedrība, kuras daļas (akcijas) ir publiskās apgrozības objekts.

(1) Sabiedrība ir juridiska persona.

(2) Sabiedrība uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar dienu, kad tā reģistrēta Komercreģistrā.

(1) Dalībnieks ir persona, kurai pieder viena vai vairākas sabiedrības daļas.

(2) Dibinātājs iegūst dalībnieka statusu ar sabiedrības reģistrācijas brīdi. Cita persona iegūst dalībnieka statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta sabiedrības daļu reģistrā.

(3) Ar jēdzienu "dalībnieks" šīs nodaļas ietvaros tiek saprasts sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks un akciju sabiedrības akcionārs.

(1) Sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

(2) Sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām.

(3) Dalībnieks neatbild par sabiedrības saistībām.

(1) Kapitālsabiedrība var tikt nodibināta kā sabiedrība ar papildu atbildību, kurā vismaz viens dalībnieks par sabiedrības saistībām atbild ar visu savu mantu.

(2) Sabiedrības ar papildu atbildību dibināšanas dokumentos norāda visas personas, kuras par sabiedrības saistībām atbild ar visu savu mantu. Šīs personas tiek ierakstītas Komercreģistrā analoģiski komanditsabiedrības komplementārajiem dalībniekiem.

(1) Sabiedrības juridiskā adrese ir saskaņā ar sabiedrības dibinātāju vai valdes pieteikumu Komercreģistrā reģistrēta adrese, uz kuru nosūtāma sabiedrībai adresētā korespondence.

(2) Sabiedrībai nav tiesību atsaukties uz korespondences nesaņemšanu, ja tā nosūtīta uz sabiedrības juridisko adresi.

(1) Sabiedrības dibinātājs ir rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas parakstījusi sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus vai kuras vārdā šie dokumenti parakstīti.

(2) Sabiedrību var dibināt viens vai vairāki dibinātāji.

(3) Dibinātāji, kuri ieguvuši sabiedrības daļas, iegūst dalībnieka statusu ar brīdi, kad sabiedrība reģistrēta Komercreģistrā.

(1) Dibinot sabiedrību, dibinātāji veic šādas darbības:

(2) Dibinātāji var pieprasīt sabiedrības dibināšanas pārbaudi šā likuma 155.pantā minētajos gadījumos un kārtībā.

(3) Dibinātāji ar sabiedrības dibināšanu saistītās darbības veic kopīgi, ja dibināšanas līgums nenosaka citādi.

(1) Sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums un statūti.

(2) Dibināšanas dokumentu nosacījumi drīkst atšķirties no likuma normām tikai tad, ja likums šādu atšķirību tieši atļauj.

(1) Dibināšanas līgumā norāda:

(2) Dibināšanas līgumu paraksta visi dibinātāji. Dibinātāju paraksti tiek notariāli apliecināti.

(3) Dibināšanas līgums ir spēkā līdz tajā noteikto saistību pienācīgai izpildei un līdz tajā norādītā sabiedrības padomes, valdes un revidenta pilnvaru termiņa beigām saskaņā ar šā likuma 150.panta trešo daļu.

(4) Dibināšanas līgums zaudē spēku, ja sešu mēnešu laikā no tā parakstīšanas dienas tas netiek iesniegts Komercreģistrā saskaņā ar šā likuma 154.panta pirmo daļu. Šādā gadījumā jāslēdz jauns dibināšanas līgums un, ja nepieciešams, jāizdara grozījumi statūtos vai jāpiemēro šā likuma 152.panta ceturtā daļa.

(5) Ja sabiedrību dibina viens dibinātājs, tas dibināšanas līguma vietā noformē un paraksta lēmumu par sabiedrības dibināšanu. Uz lēmumu par sabiedrības dibināšanu attiecas šā likuma normas, kuras regulē dibināšanas līgumu.

(1) Sabiedrības statūtos norāda:

(2) Akciju sabiedrības statūtos papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda:

(3) Statūtus paraksta visi dibinātāji, norādot parakstīšanas datumu.

(1) Dibinātāji izveido sabiedrības valdi un padomi (ja tāda paredzēta) saskaņā ar šā likuma normām par attiecīgā sabiedrības veida pārvaldes institūcijām.

(2) Dibinātāji ievēlē revidentu saskaņā ar šā likuma 181.pantu.

(3) Līdz sabiedrības reģistrācijai izveidotās sabiedrības valdes, padomes un revidenta pilnvaru termiņš izbeidzas attiecīgi ar jaunas valdes un padomes izveidošanu un revidenta ievēlēšanu pirmajā kārtējā akcionāru sapulcē.

(1) Līdz pieteikuma iesniegšanai Komercreģistrā dibinātajiem jāizpilda ar dibināšanas līgumu uzņemtās saistības attiecībā uz parakstīto un līdz reģistrācijai apmaksājamo pamatkapitālu, ja dibināšanas līgums neparedz agrāku pamatkapitāla apmaksas termiņu.

(2) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls saskaņā ar šā likuma 190.pantu jāapmaksā pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai.

(3) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai akciju sabiedrības parakstītais pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par akciju sabiedrības minimālo pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma 231.pantu.

(4) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā, un tas nedrīkst būt mazāks par
25 procentiem no parakstītā pamatkapitāla.

(1) Dibināšanas līgumā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas, dibinātāji apmaksā visu līgumā noteikto līdz dibināšanai apmaksājamo pamatkapitālu.

(2) Ja dibinātāji neizpilda šā panta pirmajā daļā minētās prasības, viņiem jāpārtrauc sabiedrības dibināšana un jārīkojas saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu vai jāslēdz jauns dibināšanas līgums, izdarot nepieciešamos grozījumus statūtos.

(3) Dibinātāji uz dibināmās sabiedrības vārda atver bankā kontu, organizē naudas iemaksāšanu tajā un saņem no bankas Komercreģistra turētājam adresētu izziņu, kas apliecina līdz dibināšanai balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu.

(4) Ja sabiedrība netiek nodibināta, dibinātāji izņem uz dibināmās sabiedrības vārda iemaksāto summu no bankas konta un sadala to atbilstoši viņu ieguldījumiem, izņemot summas, kas saskaņā ar dibināšanas līgumu izlietotas sabiedrības dibināšanas vajadzībām.

(5) Gadījumos, kad sabiedrība netiek nodibināta, strīdus par sabiedrības dibināšanas vajadzībām izlietotajām summām izšķir tiesa.

(1) Pieteikumu ierakstīšanai Komercreģistrā dibinātāji iesniedz Komercreģistra turētājam sešu mēnešu laikā no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas.

(2) Pieteikumu paraksta visi dibinātāji.

(3) Pieteikumam pievieno:

(1) Dalībniekiem, kuri pārstāv ne mazāk par ceturto daļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības gada laikā no sabiedrības reģistrācijas dienas iesniegt Komercreģistra turētājam prasību iecelt vienu vai vairākus ekspertus sabiedrības dibināšanas pārbaudes veikšanai.

(2) Par veikto pārbaudi eksperti noformē ziņojumu trīs eksemplāros, no kuriem vienu eksemplāru iesniedz Komercreģistra turētājam, otru - dibinātājiem, bet trešo - dalībniekiem, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(3) Sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus sedz dalībnieki, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(4) Ja sabiedrības dibināšanas pārbaudē tiek konstatēts, ka dibinātāji vai to pilnvarotās personas nav godprātīgi veikuši savus pienākumus, dibinātāji atlīdzina šā panta trešajā daļā norādītajiem dalībniekiem sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus.

(5) Strīdus par izdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības dibināšanas pārbaudi, izšķir tiesa.

(1) Pamatkapitāls ir sabiedrības izlaisto un parakstīto daļu nominālvērtību kopsumma.

(2) Pamatkapitālu izsaka latos.

(1) Pamatkapitālu apmaksā ar naudu vai mantisku ieguldījumu.

(2) Apmaksas veidu nosaka dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos.

(3) Ieguldītās lietas kļūst par sabiedrības īpašumu.

(1) Ja dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos nav paredzēts mantiskais ieguldījums, pamatkapitāls jāapmaksā tikai naudā.

(2) Pamatkapitāla apmaksa naudā izdarāma tikai latos.

(1) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu var būt ķermeniska vai bezķermeniska lieta un kura atbilst sabiedrības komercdarbības veidiem, un kuru var novērtēt naudas izteiksmē, un uz kuru var vērst piedziņu.

(2) Mantisko ieguldījumu nedrīkst izdarīt pa daļām.

(3) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu nevar būt ne saistības sniegt pakalpojumus vai veikt darbu, ne paredzamā peļņa vai paredzamā darbība sabiedrībā, ne arī paredzamā darba alga, honorāri, dividendes un tamlīdzīgi maksājumi, ko dibinātājs vai dalībnieks var saņemt no sabiedrības.

(4) Personai, kura izdara mantisko ieguldījumu, jāpaziņo par trešo personu tiesībām uz mantiskā ieguldījuma priekšmetu. Ja persona neizpilda šo prasību, tai savas daļas jāapmaksā naudā.

(5) Ja mantiskā ieguldījuma priekšmeta vērtība līdz sabiedrības reģistrācijai ir samazinājusies, personai, kura to ieguldījusi, šis samazinājums jāsedz naudā.

(1) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz eksperts, kuru apstiprina Komercreģistra turētājs. Komercreģistru pārzinošās institūcijas apstiprinājums nav nepieciešams zvērinātam revidentam. Dalībnieki drīkst veikt mantiskā ieguldījuma novērtēšanu tikai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Ja, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 2000 latu vai ja mantiskie ieguldījumi kopā ir mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, mantiskā ieguldījuma priekšmetus novērtēt un atzinumu sniegt var dibinātāji, bet pamatkapitāla palielināšanas gadījumā – dalībnieki. Šādā gadījumā atzinumu paraksta visi dibinātāji vai dalībnieki.

(3) Mantiskā ieguldījuma priekšmets novērtējams pēc attiecīgās lietas vai tiesības parastās vērtības.

(4) Atzinumā par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ietver katra ieguldījuma priekšmeta aprakstu, izmantotās novērtēšanas metodes un atzinumu par mantiskā ieguldījuma priekšmeta atbilstību sabiedrības komercdarbības veidiem.

(5) Akciju sabiedrība atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(6) Par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu, solidāri atbild personas, kuras novērtēšanu ir veikušas.

(1) Dibinātājam vai dalībniekam ir pienākums apmaksāt daļu atbilstoši tās nominālvērtībai.

(2) Pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos var paredzēt, ka pamatkapitāla palielināšanas gadījumā dalībniekam papildus nominālvērtībai jāapmaksā arī emisijas uzcenojums. Emisijas uzcenojuma apmēru nosaka ar dalībnieku lēmumu, ja statūti nenosaka citādi, un tas nav ieskaitāms pamatkapitālā.

(1) Ja persona dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajā daļas pilnās apmaksas termiņā neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valde nosūta tai rakstisku paziņojumu ierakstītā vēstulē vai vērtsvēstulē. Paziņojumā norāda valdes noteikto atkārtoto daļas pilnas apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt mazāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja persona neapmaksā daļu šā panta pirmajā daļā minētajā valdes noteiktajā termiņā, attiecīgā persona zaudē tiesības uz šo daļu, kura pāriet sabiedrības īpašumā, un vienu piektdaļu no personas iemaksātas summas. Ieturētā summa tiek ieskaitīta sabiedrības rezerves kapitālā, bet atlikusī summa tiek izmaksāta izslēgtajam dalībniekam pēc tam, kad daļas jaunais īpašnieks apmaksājis tās pārdošanas cenu.

(3) Statūtos var paredzēt, ka daļu pilnas cenas neapmaksāšanas gadījumā dalībniekam paliek daļu skaits, kas ir proporcionāls viņa samaksātajai summai.

(4) Ja summa, ko iegūst sabiedrība, pārdodot šā panta otrajā daļā minētajā kārtībā iegūto daļu, ir mazāka par summu, ko jau samaksājis pirmais daļas īpašnieks, sabiedrība var celt tiesā prasību par starpības piedzīšanu no pirmā daļas īpašnieka.

(5) Statūtos var noteikt soda naudu par daļas apmaksas termiņa neievērošanu. Šā panta otrajā daļā minētā ieturamā summa nav uzskatāma par soda naudu šīs daļas izpratnē.

(1) Ja vienai daļai ir vairāki īpašnieki, tie no šīs daļas izrietošās tiesības var realizēt, tikai ieceļot kopīgu pārstāvi.

(2) Kopīpašnieku pārstāvi ieraksta sabiedrības daļu reģistrā.

(3) Kopīpašnieki ir solidāri atbildīgi par saistībām, kuras izriet no kopīpašuma.

(1) Rezerves kapitālu veido ikgadēji atskaitījumi no tīrās peļņas, kā arī citi atskaitījumi, kas izdarāmi rezerves kapitālā saskaņā ar likumiem vai statūtiem.

(2) Rezerves kapitāla lielums tiek noteikts statūtos, bet tas nedrīkst būt mazāks par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla.

(3) Rezerves kapitālā jāieskaita ne mazāk par pieciem procentiem no pārskata gada tīrās peļņas. Sasniedzot statūtos noteikto rezerves kapitāla lielumu, obligātos atskaitījumus rezerves kapitālā izbeidz.

(4) Atsevišķiem komercdarbības veidiem likumos var noteikt lielāku rezerves kapitāla lielumu un citādu tā veidošanas kārtību.

(1) Rezerves kapitālu ar dalībnieku lēmumu var izlietot zaudējumu segšanai gadījumos, ja šos zaudējumus nevar segt no sabiedrības brīvā pašu kapitāla.

(2) No rezerves kapitāla nedrīkst izdarīt dividenžu izmaksas vai citas izmaksas dalībniekiem.

(1) Sabiedrība var veidot citus kapitālus, ja to nolemj dalībnieku sapulce.

(2) Ja dalībnieku sapulce nav noteikusi citu kapitālu izlietošanas nosacījumus, par to izlietošanu lemj valde.

(1) Dividende ir tīrās peļņas daļa, kas tiek izmaksāta dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai, ja statūti nenosaka citu dividenžu aprēķināšanas metodi.

(2) Dividendes nav aprēķināmas un izmaksājamas par daļām, kuras nav apmaksātas šajā likumā, dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajā termiņā.

(3) Dividendes dalībniekiem izmaksājamas tikai naudā reizi gadā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali.

(4) Dividendes nedrīkst izmaksāt, ja pēc bilances noslēgšanas tiek konstatēts, ka sabiedrības tīrie aktīvi ir mazāki vai dividenžu izmaksas rezultātā kļūs mazāki par sabiedrības pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru.

(5) Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likumam noilgums uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām dividendēm, ja tas noticis dalībnieka vainas dēļ, procentus nemaksā.

(6) Dalībnieku nevar piespiest kaut vai uz laiku atstāt dividendes sabiedrības rīcībā.

(7) Dalībnieku nevar piespiest saņemtās dividendes atdot atpakaļ sabiedrībai, izņemot šā likuma 168.pantā minētos gadījumus.

(1) Ja personai izmaksāta dividende, uz kuru vai uz kuras daļu tai nebija tiesību, tai ir pienākums nepamatoti iegūto summu atdot sabiedrībai, ja šī persona dividendes saņemšanas brīdī zināja vai tai vajadzēja zināt par izmaksas nepamatotību.

(2) Citas nelikumīgi izmaksātās summas dalībniekam jāatdod sabiedrībai nekavējoties pēc tam, kad viņam kļuvis zināms par izmaksas nelikumību.

(3) Ja nelikumīgā izmaksa notikusi valdes locekļu vainas dēļ, valdes locekļi, kuri pieņēmuši lēmumu par šīs izmaksas izdarīšanu, atbild solidāri ar to dalībnieku, kurš šo izmaksu saņēmis.

(1) Dibinātājs, kurš dibināmās sabiedrības vārdā rīkojies pirms sabiedrības reģistrēšanas Komercreģistrā, atbild par saistībām, kas izriet no šīs rīcības. Vairāku dibinātāju rīcības gadījumā šie dibinātāji atbild solidāri.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav saistoša trešajām personām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās saistības pāriet sabiedrībai, ja sabiedrības valde vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu balsstiesīgā pamatkapitāla, triju mēnešu laikā pēc sabiedrības reģistrācijas neceļ iebildumus pret šo saistību pāreju sabiedrībai. Ja šādi iebildumi ir celti, jautājumu par saistību pāreju izlemj dalībnieku sapulce.

(4) Ja sabiedrības mantas nepietiek sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai, dibinātāji personiski solidāri atbild kreditoriem par sabiedrības saistībām tā sabiedrības mantas samazinājuma apjomā, kas radies no līdz sabiedrības reģistrācijai uzņemtajām saistībām. Šādas prasības noilguma termiņš ir trīs gadi no dienas, kad sabiedrība ierakstīta Komercreģistrā.

(1) Ja sabiedrība divu gadu laikā pēc tās reģistrācijas no dibinātāja, dalībnieka vai personas ar līdzīgu materiālo ieinteresētību iegūst mantu, kuras vērtība pārsniedz vienu divdesmito daļu no sabiedrības pamatkapitāla, darījums, kurā manta tiek iegūta, nav spēkā bez dalībnieku sapulces apstiprinājuma.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad mantas iegūšana no vienas šā panta pirmajā daļā minētās personas ir notikusi vairākkārtīgi un kopsummā pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto robežu. Šādā gadījumā dalībnieku sapulces apstiprinājums nepieciešams pēdējam darījumam, kura rezultātā minētā robeža tiek pārsniegta, kā arī katram turpmākajam darījumam, ko sabiedrība slēdz ar šo personu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto mantu novērtē saskaņā ar šā likuma 160.pantu.

(4) Šā panta pirmā, otrā un trešā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad manta ir iegūta izsolē, biržas darījumā vai saskaņā ar tiesas nolēmumu.

(1) Sabiedrības dibinātāji ir solidāri atbildīgi par tādu nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kuras sniegtas līdz sabiedrības reģistrācijai Komercreģistrā.

(2) Valdes locekļi ir solidāri atbildīgi par tādu nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kuras sniegtas pēc sabiedrības reģistrācijas Komercreģistrā.

(3) Par nepatiesu ziņu sniegšanu Komercreģistrā attiecīgās personas saucamas pie administratīvās vai kriminālatbildības.

(1) Dibinātāji solidāri atbild par sabiedrības un trešo personu zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrības dibināšanas laikā dibinātāju ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības rezultātā.

(2) Rīcība, kura veikta pretrunā ar likumu vai dibināšanas līgumu, jebkurā gadījumā uzskatāma par ļaunprātīgu.

(3) Dibinātāji solidāri atbild sabiedrībai par iztrūkumu, kurš radies, kādai personai nespējot izpildīt tās uzņemtās daļu apmaksas saistības, ja šie dibinātāji, pieņemot šo personu līdzdalībā, zināja vai tiem vajadzēja zināt par šīs personas nespēju izpildīt saistības.

(4) Šajā pantā minētās prasības nekādā veidā neierobežo atbildību, kuru nosaka šā likuma 169.pants.

(5) Saskaņā ar šo pantu ceļamās prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no sabiedrības reģistrācijas dienas.

(1) Persona, kura sekmējusi dibinātāju ļaunprātīgo vai nolaidīgo rīcību vai līdzdarbojusies tajā, atbild solidāri ar vainīgajiem dibinātājiem, ja tā zinājusi vai tai vajadzēja zināt šādas rīcības ļaunprātīgo vai nolaidīgo raksturu.

(2) Ar dibinātājiem solidāri atbild arī persona, uz kuras rēķina dibinātājs ir uzņēmies daļu apmaksas saistības. Šī persona nevar atsaukties uz tādu apstākļu nezināšanu, kurus dibinātājs zinājis vai par kuriem tam bija jāzina.

(3) Saskaņā ar šo pantu ceļamās prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no sabiedrības reģistrācijas dienas.

(1) Persona, kura panāk to, ka valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai pilnvarnieks rīkojas pretrunā ar sabiedrības vai tās dalībnieku interesēm, atbild par zaudējumiem, kas šādas rīcības rezultātā nodarīti sabiedrībai vai tās dalībniekiem. Dalībnieks var celt prasību pret šo personu tikai tieši sev nodarītā zaudējuma apmērā.

(2) Valdes locekļi, padomes locekļi, prokūrists un pilnvarnieks, kuru rīcības rezultātā nodarīts zaudējums šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi ietekmi sab iedrībā, ja viņi savā rīcībā pārkāpuši likumu, statūtus vai dalībnieku sapulces lēmumus. Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļi, padomes locekļi, prokūrists vai pilnvarnieks ir rīkojies labticīgi, viņam jānodrošina pierādījumi.

(3) Saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu sabiedrībai var celt arī sabiedrības kreditors, kurš nevar panākt no sabiedrības sava prasījuma apmierināšanu.

(4) Noilguma termiņš šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām prasībām ir pieci gadi no prasības tiesības rašanās dienas.

(5) Šā panta pirmā, otrā un trešā daļa nav piemērojama, ja:

(1) Valdes un padomes locekļiem savi pienākumi jāpilda labticīgi saskaņā ar likumu, statūtiem un likumīgiem dalībnieku sapulces lēmumiem.

(2) Valdes un padomes locekļi, kuri rīkojušies ļaunprātīgi vai nolaidīgi, par šīs rīcības rezultātā sabiedrībai, tās dalībniekiem un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem solidāri atbild pilnā apmērā ar visu savu mantu.

(3) Ja rodas strīds par to, vai valdes vai padomes loceklis rīkojies labticīgi, viņam jānodrošina pierādījumi.

(4) Valdes un padomes locekļi neatbild sabiedrībai un tās dalībniekiem par nodarīto zaudējumu, ja viņi rīkojušies saskaņā ar likumīgu dalībnieku sapulces lēmumu. Padomes apstiprinājums valdes rīcībai neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības un tās dalībnieku priekšā.

(5) Sabiedrība, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, var atteikties no prasības pret valdes vai padomes locekli vai slēgt ar to mierizlīgumu. Lēmums var tikt pieņemts ne ātrāk kā pēc trim gadiem no prasības tiesības rašanās dienas, ja pret to neiebilst dalībnieki, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmito daļu sabiedrības pamatkapitāla.

(6) Prasību pret valdes vai padomes locekļiem par zaudējuma atlīdzību sabiedrībai saskaņā ar šā panta otro daļu var celt sabiedrības kreditors, ja sabiedrība nevar apmierināt viņa prasību. Šīs kreditora tiesības nav ierobežotas ar šā panta piektajā daļā minēto atteikšanos no prasības vai mierizlīgumu.

(7) Kreditora tiesības celt prasību pret valdes vai padomes locekli šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos par šim kreditoram nodarītā zaudējuma atlīdzību nav ierobežotas ar to, ka valde vai padome rīkojusies saskaņā ar dalībnieku sapulces lēmumu.

(8) Saskaņā ar šo pantu ceļamās prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no prasības tiesības rašanās dienas.

(1) Valdes loceklis bez dalībnieku piekrišanas, bet, ja sabiedrībai ir padome, – bez padomes piekrišanas nedrīkst:

(2) Ja valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmajā daļā minētās prasības, sabiedrība var prasīt valdes loceklim izbeigt aizliegto darbību un nodot sabiedrībai ienākumus no šīs darbības, kā arī zaudējumu atlīdzību, kas pārsniedz sabiedrībai nodoto ienākumu apmēru.

(3) Noilguma termiņš prasībai par aizliegtās darbības izbeigšanu un par nelikumīgās darbības ceļā gūto ienākumu nodošanu ir trīs mēneši no dienas, kad sabiedrība uzzinājusi par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vairāk kā trīs gadi no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Prasībai par zaudējumu atlīdzību piemērojams vispārējais noilguma termiņš.

(1) Prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu sabiedrība ceļ, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurš pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu. Statūtos nedrīkst noteikt lielāku balsu vairākumu prasības celšanai.

(2) Sabiedrībai jāceļ prasība pret šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to pieprasa dalībnieku mazākums, kurš kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmito daļu no pamatkapitāla vai kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā nav mazāka par 60000 latu. Dalībnieku mazākuma pieprasījums jāiesniedz sabiedrības institūcijai, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības celt prasību, bet, ja šī institūcija neiesniedz prasību tiesā šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā, dalībnieku mazākums var iesniegt prasību tiesā bez šīs institūcijas starpniecības.

(3) Sabiedrības prasībās pret valdi prasību ceļ un uztur padome. Ja sabiedrībai nav padomes, dalībnieku sapulce, kura pieņem lēmumu par prasības celšanu pret valdes locekļiem, prasības celšanai un uzturēšanai ievēlē vienu vai vairākus sabiedrības pārstāvjus.

(4) Sabiedrības prasībās pret dibinātājiem, padomi un revidentu prasību ceļ un uztur valde, ja dibinātāju sapulce nelemj citādi.

(5) Ja prasības celšanu pieprasa dalībnieku mazākums, tiesa tā izraudzītās personas var iecelt par sabiedrības pārstāvjiem lietas izskatīšanā, ja tam ir būtisks iemesls. Par būtisku iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāms šā panta otrajā daļā minētais gadījums, kad attiecīgā institūcija, neskatoties uz dalībnieku mazākuma pieprasījumu, neiesniedz prasību tiesā.

(6) Prasība jāiesniedz tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par prasības celšanu vai kad saņemts dalībnieku mazākuma pieprasījums. Prasībai jāpievieno attiecīgi apliecināts sapulces protokola izraksts. Dalībnieku mazākumam, iesniedzot pieteikumu tiesā, jāpievieno pierādījumi, ka šie dalībnieki pārstāv ne mazāk par vienu divdesmito daļu no sabiedrības pamatkapitāla.

(7) Ja atbildētājs norāda, ka viņam ir pretprasība pret dalībnieku mazākumu vai pret atsevišķiem šā mazākuma dalībniekiem, tiesa var pieprasīt no dalībnieku mazākuma pretprasības nodrošinājumu, nosakot tā veidu un apmēru.

(8) Par zaudējumiem, kas atbildētājam rodas nepamatotas prasības dēļ, solidāri atbild tie par prasības celšanu balsojušie dalībnieki vai dalībnieku mazākums, kuru rīcībā tiesa konstatējusi ļaunprātību vai nolaidību.

(9) No šajā pantā noteiktās atbildības atbrīvojamas personas, kuras nav zinājušas un kurām nevajadzēja zināt apstākļus, kuru dēļ pieteikums noraidīts vai atzīts par nepamatotu.

(1) Dalībnieku sapulce var atbrīvot valdes vai padomes locekļus no atbildības tikai par viņu faktiski veiktu konkrētu rīcību, kuras rezultātā sabiedrībai nodarīts zaudējums.

(2) Dalībnieku sapulces lēmums par valdes vai padomes locekļu atbrīvošanu no atbildības neierobežo dalībnieku mazākuma tiesības celt prasību saskaņā ar šā likuma 177.panta otro daļu.

(1) Pēc pārskata gada beigām valde sastāda un paraksta sabiedrības gada pārskatu un nekavējoties iesniedz to revidentam un padomei (ja sabiedrībai tāda ir izveidota).

(2) Pēc revidenta atzinuma un padomes ziņojuma saņemšanas valde sasauc dalībnieku sapulci.

(3) Ja sabiedrībai nav padomes, valde sabiedrības gada pārskatu iesniedz revidentam un pēc revidenta atzinuma saņemšanas sasauc dalībnieku sapulci.

(4) Gada pārskats, revidenta atzinums un padomes ziņojums kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu saskaņā ar šā likuma 277.pantu nosūtāms visiem dalībniekiem.

(1) Ja sabiedrībai ir padome, tā izskata valdes iesniegto gada pārskatu un noformē par to rakstisku ziņojumu, kuru pievieno gada pārskatam.

(2) Ziņojumā ietilpst:

(1) Sabiedrības gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz revidents.

(2) Revidentu katru gadu ievēlē kārtējā dalībnieku sapulce. Revidenta pilnvaras ir spēkā līdz nākamajai kārtējai dalībnieku sapulcei.

(3) Par revidentu var būt persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt sabiedrības gada pārskata pārbaudi.

(4) Par revidentu nevar būt sabiedrības, tās meitas vai mātes sabiedrības valdes vai padomes loceklis, kā arī persona, kura ir citādi ieinteresēta sabiedrības komercdarbībā.

(5) Valde, padome vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par desmito daļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, var dalībnieku sapulcē vai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dalībnieku sapulces celt motivētus iebildumus pret ievēlēto revidentu. Dalībnieku sapulcē celtos iebildumus nekavējoties izšķir pati sapulce, bet, ja iebildumi celti vēlāk, strīdīgo jautājumu izšķir dalībnieku sapulce, kas sasaucama ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad iebildumi saņemti valdē. Ja iebildumi tiek noraidīti, iebildumus cēlušajiem dalībniekiem, kas pārstāv ne mazāk par desmito daļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības uz sava rēķina pieaicināt citu revidentu. Pieaicinot citu revidentu, ievēlētā revidenta statuss un tiesības nemainās.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā pieaicinātajam revidentam ir tādas pašas tiesības kā ievēlētajam revidentiem un uz viņu attiecas prasības, ko likums uzstāda ievēlētajam revidentam.

Revidenta pienākumus un tiesības nosaka attiecīgi likumi.

(1) Revidents atbild sabiedrībai un trešajām personām par viņa vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Revidents neatbild par sabiedrības pārvaldes institūciju pārkāpumu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad viņš par šiem pārkāpumiem zinājis vai par kuriem viņam vajadzēja zināt, bet nav tos atklājis ziņojumā.

(3) Ja revidentam iestājas atbildība saskaņā ar šā panta otro daļu, viņš ir atbildīgs solidāri ar attiecīgās pārvaldes institūcijas locekļiem.

(1) Sabiedrības gada pārskatu apstiprina dalībnieku sapulce, kuru sasauc valde pēc revidenta atzinuma saņemšanas, bet, ja sabiedrībai ir padome, – arī pēc padomes atzinuma saņemšanas.

(2) Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja šā likuma 181.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā pieaicinātā revidenta ziņojums atšķiras no ievēlētā revidenta ziņojuma.

(3) Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja to, apstrīdot atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību, pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv vismaz vienu ceturto daļu pamatkapitāla.

(4) Ja gada pārskata apstiprināšana atlikta šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā, nākamajā dalībnieku sapulcē, kuras darba kārtībā paredzēta tā paša gada pārskata apstiprināšana, dalībnieku mazākums var pieprasīt vēlreiz atlikt gada pārskata apstiprināšanu tikai tad, ja konstatēti jauni apstākļi, kas vērsti pret gada pārskata apstiprināšanu.

(1) Valde sagatavo un iesniedz kārtējai dalībnieku sapulcei priekšlikumu par peļņas izlietošanu.

(2) Priekšlikumu par peļņas sadali nosūta dalībniekiem kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu un gada pārskatu.

(3) Priekšlikumā norāda:

(4) Dalībnieku sapulce lemj par peļņas izlietošanu pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas.

(5) Lēmumā par peļņas izlietošanu norāda šā panta trešajā daļā minētās ziņas.

(1) Valde ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas iesniedz to Komercreģistra turētājam.

(2) Gada pārskatam pievieno:

(3) Vienlaikus ar gada pārskatu iesniedzams paziņojums par sabiedrības pamatkapitāla stāvokli, norādot parakstīto pamatkapitālu un apmaksāto pamatkapitālu uz gada pārskata apstiprināšanas dienu.

(1) Sabiedrība var izdarīt izmaksas dalībniekiem tikai tad, ja tiek izmaksātas dividendes vai samazināts pamatkapitāls, vai ja sabiedrība tiek likvidēta un tās manta sadalīta starp dalībniekiem.

(2) Dalībniekiem izdarītās izmaksas, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, ir nelikumīgas. Par sabiedrības līdzekļu nelikumīgu izmaksu uzskata arī gadījumus, kad dalībnieks bez maksas izmanto sabiedrības īpašumu, kad dalībniekam par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem izmaksā augstāku atlīdzību nekā noteikts līgumā (ja tas nav paredzēts statūtos) vai kad sabiedrība pērk no dalībnieka mantu par paaugstinātu cenu.

(3) Izņemot pamatkapitāla samazināšanas gadījumus, dalībniekiem nedrīkst izdarīt izmaksas, ja sabiedrības tīro aktīvu vērtība uz pārskata gada noslēgšanas brīdi ir zemāka vai šādu izmaksu rezultātā kļūtu zemāka par sabiedrības parakstīta pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru.

(4) Sabiedrībai aizliegts saviem darbiniekiem vai dalībniekiem izsniegt kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem.

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības revīzijas veikšanu jautājumos, kas saistīti ar sabiedrības darbību un tās mantisko stāvokli, pieņem dalībnieki vai valde, bet, ja sabiedrībai ir izveidota padome, šādu lēmumu var pieņemt arī padome.

(2) Dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu sabiedrības pamatkapitāla, var pieprasīt lēmuma pieņemšanu par revīzijas veikšanu.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā lēmums par revīzijas veikšanu netiek pieņemts, dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu ceturto daļu sabiedrības pamatkapitāla, var iesniegt prasību tiesā par revīzijas noteikšanu un, ja nepieciešams, par personas, kura veiks revīziju, iecelšanu. Tiesa pieņem nolēmumu par revīzijas noteikšanu un par personas, kura veiks revīziju, iecelšanu, ja tam ir pamatoti iemesli.

(4) Revīzija notiek uz sabiedrības rēķina. Ja personu, kura veiks revīziju, ieceļ tiesa, tā nosaka atlīdzību par šīs personas sniegtajiem pakalpojumiem.

(5) Revidents par iekšējās revīzijas rezultātiem noformē ziņojumu, kuru iesniedz padomei (ja tāda izveidota) un dalībnieku sapulcei.

(1) Dalībnieki sabiedrības iekšējās revīzijas un kontroles veikšanai var ievēlēt vienu vai vairākus sabiedrības kontrolierus.

(2) Sabiedrības kontrolieri ievēlē uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.

(3) Sabiedrības kontrolieris veic sabiedrības darbības pārbaudi, kā arī gadījumos, kad to pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu sabiedrības pamatkapitāla, pārbauda sabiedrības gada pārskatu papildus šā likuma 181.panta pirmajā daļā noteiktajai gada pārskata pārbaudei.

(4) Sabiedrības kontrolierim ir tiesības pieprasīt valdei, lai tā pieaicina ekspertus, ja tam ir pamatots iemesls.

(5) Uz sabiedrības kontrolieri attiecināms šā likuma 182. un 183.pants.

(1) Daļas nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos un izsaka veselos skaitļos. Visām daļām ir vienāda nominālvērtība.

(2) Minimālā daļas nominālvērtība ir viens lats.

(3) Daļa nav dalāma.

(4) Daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē tās likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības.

(1) Daļu uzskaitei tiek iekārtots sabiedrības dalībnieku reģistrs.

(2) Dalībnieku reģistrā ieraksta šādas ziņas:

(3) Sākotnējie ieraksti dalībnieku reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras norādītas dibināšanas līgumā.

(4) Turpmākie ieraksti dalībnieku reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc notikušajām izmaiņām šā panta otrajā daļā minētajās ziņās.

(5) Ierakstus dalībnieku reģistrā izdara un ierakstu pareizību ar saviem parakstiem apliecina sabiedrības valde.

(6) Par izmaiņām dalībnieku reģistra ierakstos valdei piecu dienu laikā no izmaiņu izdarīšanas dienas jāziņo Komercreģistram, iesniedzot precizētu dalībnieku reģistra izrakstu.

(7) Ar dalībnieku reģistru ir tiesīgi iepazīties dalībnieki, valdes un padomes locekļi, kā arī kompetentas valsts iestādes. Citas personas ir tiesīgas iepazīties ar dalībnieku reģistru, ja tam piekrīt valde.

(8) Dalībniekam ir tiesības saņemt valdes apstiprinātu dalībnieku reģistra izrakstu par sev piederošajām daļām sabiedrībā un to nominālvērtību un apgrūtinājumiem.

(1) Dalībnieks var atsavināt sev piederošu daļu, patstāvīgi nosakot tās vērtību.

(2) Atsavināt var tikai pilnībā apmaksātu daļu.

(3) Statūti var paredzēt daļu atsavināšanas kārtību, kas atšķiras no šā panta otrajā daļā noteiktās kārtības, kā arī no šā likuma 194. un 195.pantā minētajām normām.

(1) Ja dalībnieks atsavina sev piederošu daļu, pārējiem dalībniekiem šā likuma 195.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā ir pirmpirkuma tiesības. Dalībnieks var brīvi atsavināt savu daļu, uz kuru pārējie dalībnieki nav izmantojuši pirmpirkuma tiesības.

(2) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības un atsavināmo daļu skaits ir pietiekams, tās sadala starp šiem dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām.

(3) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, bet atsavināmo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli.

(1) Daļas atsavinātājs un ieguvējs iesniedz valdei kopīgu paziņojumu par daļas atsavināšanu, pievienojot atsavināšanas līguma projektu.

(2) Valde piecu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas nosūta pārējiem dalībniekiem paziņojuma un līguma kopijas.

(3) Dalībnieks, kurš vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, 30 dienu laikā no paziņojuma iesniegšanas dienas iesniedz valdē rakstisku pieteikumu par šo tiesību izmantošanu. Šis termiņš izbeidzas ātrāk, ja visi dalībnieki ir paziņojuši valdei par savu lēmumu attiecībā uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

(4) Valde desmit dienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā termiņa beigām rakstiski paziņo daļas atsavinātājam un ieguvējam par to, vai pārējie dalībnieki izmanto pirmpirkuma tiesības, pievienojot dalībnieku paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu kopijas.

(5) Daļas atsavinātājs 20 dienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā termiņa beigām slēdz ar dalībniekiem un/vai ar trešo personu (ja daļa tiek atsavināta trešajai personai) līgumu par daļu atsavināšanu. Līgumu par daļas atsavināšanu apliecina notariāli.

(6) Valde trīs dienu laikā no šā panta piektajā daļā minētā līguma noslēgšanas dienas sarakstā ieraksta jauno dalībnieku un izslēdz no saraksta iepriekšējo dalībnieku vai izdara grozījumus dalībnieku reģistrā, ja dalībnieks ir izmantojis pirmpirkuma tiesības. Daļa uzskatāma par atsavinātu ar dienu, kad izdarīti grozījumi dalībnieku sarakstā.

(1) Daļu var apgrūtināt, ja statūti neparedz citādi.

(2) Darījums par daļas apgrūtināšanu noformējams rakstiski.

(3) Dalībnieks par daļas apgrūtināšanu paziņo sabiedrības valdei un iesniedz attiecīgo līgumu. Valde trīs dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas izdara dalībnieku reģistrā atzīmi par daļas apgrūtinājumu. Daļa uzskatāma par apgrūtinātu ar dienu, kad par to izdarīta atzīme dalībnieku reģistrā.

(1) Dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošā daļa pāriet mantojumā viņa mantiniekiem.

(2) Tiesas nolēmums par mantojuma sadalīšanu ir pamats ieraksta izdarīšanai dalībnieku reģistrā.

(3) Ja likumā noteiktajā termiņā uz mirušā dalībnieka daļām nav pieteikušies mantinieki, tās iegūst sabiedrība.

(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt savu daļu, ja likums nenosaka citādi.

(2) Sabiedrība savu daļu iegūst:

(3) Ja sabiedrība iegūst savu daļu, tai nav nekādu dalībnieka tiesību.

(1) Sabiedrībai iegūtā sava daļa jāatsavina gada laikā no iegūšanas dienas.

(2) Ja sabiedrība savu daļu noteiktajā termiņā neatsavina, šo daļu anulē, attiecīgi samazinot pamatkapitālu.

(1) Dalībniekiem ir tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar sabiedrības dokumentiem.

(2) Valde var atteikties sniegt informāciju un ļaut iepazīties ar sabiedrības dokumentiem, kas satur komercnoslēpumu.

(1) Ja dalībnieks ir zaudējis tiesības uz visām tam piederošajām daļām, tas zaudē dalībnieka statusu ar šo tiesību zaudēšanas brīdi.

(2) Tiesa var izslēgt dalībnieku no sabiedrības, pamatojoties uz sabiedrības pieteikumu, ja viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda savas saistības vai citādi nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, vai nav izpildījis saistības, vai pārtraucis kaitējuma nodarīšanu pēc rakstiska brīdinājuma saņemšanas no sabiedrības.

(3) Prasību tiesā var iesniegt dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par pusi sabiedrības pamatkapitāla, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(4) Dalībnieka izslēgšanas gadījumā viņa daļas pāriet sabiedrībai, kurai ir pienākums izmaksāt izslēgtajam dalībniekam viņa ieguldījumu.

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā tiek noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas nosacījumi saskaņā ar šā likuma 204.pantu, vienlaikus pieņemot lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos.

(2) Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām ir pieņemts, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar ne mazāk par divām trešdaļām balsu vai šā likuma 221.pantā minētajos gadījumos – ne mazāk par divām trešdaļām balsu no visiem dalībniekiem, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Vienlaikus ar lēmuma par pamatkapitāla izmaiņām pieņemšanu jāizdara attiecīgi grozījumi statūtos, izņemot gadījumus, kas minēti šā likuma 212.panta otrajā daļā.

(1) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

(2) Pamatkapitālu drīkst palielināt tikai tad, kad ir pilnībā apmaksātas visas esošās daļas.

(3) Ja daļas tiek iegūtas par cenu, kas pārsniedz daļas nominālvērtību saskaņā ar šā likuma 161.panta otro daļu, starpība starp iegūšanas cenu un iegūtās daļas nominālvērtību netiek ieskaitīta pamatkapitālā.

(4) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts tikai tad, ja to paredz pamatkapitāla palielināšanas nosacījumi.

(1) Dalībniekam 15 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, ir pirmtiesība proporcionāli viņam piederošajām daļām iegūt jaunās daļas, kuras tiek izlaistas pamatkapitāla palielināšanas gadījumā.

(2) Ja dalībnieks nav izmantojis pirmtiesību uz jauno daļu iegūšanu, 15 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām tās var iegūt tie dalībnieki, kuri ir izmantojuši šā panta pirmajā daļā minētās pirmtiesības.

(3) Ja daļas, uz kurām dalībnieks nav izmantojis pirmtiesību, vēlas iegūt divi vai vairāki citi dalībnieki, tās sadalāmas proporcionāli šiem dalībniekiem piederošajām daļām.

(4) Ja dalībnieki nav izmantojuši šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētās tiesības, jaunās daļas drīkst iegūt trešās personas.

(1) Ja dalībnieks vēlas iegūt jaunās daļas, tas šā likuma 205.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā termiņā iesniedz sabiedrībai pieteikumu par daļu iegādi.

(2) Trešā persona iesniedz pieteikumu lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu noteiktajā termiņā.

(3) Pieteikums ir saistošs personai, kura to iesniegusi.

(4) Pieteikumā norāda:

(1) Pamatkapitāla palielināšanas gadījumā piemērojams šā likuma 157., 158., 159. un 160.pants, ja šī apakšnodaļa nenosaka citādi.

(2) Izmaiņas dalībnieku reģistrā izdara pēc daļu pilnīgas apmaksas.

(1) Piecu dienu laikā pēc jaunā ieraksta izdarīšanas dalībnieku reģistrā valde iesniedz Komercreģistrā pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanas reģistrāciju.

(2) Pieteikumam pievieno:

(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar dienu, kad palielināšana reģistrēta Komercreģistrā.

(1) Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu nav spēkā, ja daļas netiek apmaksātas pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajā termiņā.

(2) Ja lēmums par pamatkapitāla palielināšanu nav spēkā, spēku zaudē arī visi citi dalībnieku un valdes lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(1) Pamatkapitālu var samazināt līdz šā likuma 190.pantā noteiktajam apmēram.

(2) Šā panta pirmā daļa nav piemērojama, ja vienlaikus ar lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu ne mazāk kā līdz šā likuma 190.pantā noteiktajam apmēram.

(1) 15 dienu laikā pēc lēmuma par pamatkapitāla samazināšanu pieņemšanas valde nosūta rakstisku paziņojumu par jauno pamatkapitāla lielumu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem, kuriem bijušas prasījuma tiesības pret sabiedrību līdz lēmuma pieņemšanai par pamatkapitāla samazināšanu.

(2) Paziņojumu par pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu valde publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojumu publicē divas reizes ar laika intervālu, kurš nav mazāks par 15 dienām. Paziņojumā norāda kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no pēdējā paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrība nodrošina termiņā pieteikto kreditoru (izņemot nodrošinātos kreditorus) prasījumus. Ja ir iestājies saistības izpildes termiņš vai nodrošinājums ir nepietiekams, kreditors var prasīt apmierināt prasījumu.

(1) Pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu valde iesniedz Komercreģistrā ne agrāk par trim mēnešiem no pēdējā paziņojuma par pamatkapitāla samazināšanu publicēšanas dienas. Pieteikumam pievieno:

(2) Pieteikumā valde apliecina nodrošinājuma sniegšanu kreditoriem vai viņu prasījumu apmierināšanu.

(3) Pieteikumu Komercreģistrā iesniedz ne vēlāk par sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu.

(4) Pamatkapitāls uzskatāms par samazinātu ar dienu, kad tas reģistrēts Komercreģistrā.

(1) Dalībnieku kompetencē ietilpst:

(2) Dalībniekiem ir tiesības pieņemt arī tādus lēmumus, kas ietilpst valdes vai padomes kompetencē.

(1) Katra pilnībā apmaksātā daļa dod dalībniekam vienu balsi, ja statūti nenosaka citādi.

(2) Dalībniekam nav tiesību piedalīties balsošanā, ja tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības, prasības celšanu pret viņu vai darījuma slēgšanu starp viņu un sabiedrību. Nosakot pārstāvības normu, šā dalībnieka balsis netiek ņemtas vērā.

(1) Dalībnieku sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dalībnieki, kuri kopā pārstāv ne mazāk par pusi no balsstiesīgā pamatkapitāla, ja statūti neparedz lielāku pārstāvības normu.

(2) Ja likumā noteiktajā kārtībā izsludinātā dalībnieku sapulce nav lemttiesīga pārstāvības normas trūkuma dēļ, atkārtoti sasauktā sapulce ar to pašu darba kārtību ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvēto balsu skaita.

(3) Dalībnieks var piedalīties sapulcē personiski vai ar rakstiski pilnvarota pārstāvja starpniecību.

(4) Dalībnieku sapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja dalībnieki neievēlē citu sapulces vadītāju.

(1) Dalībnieku sapulci sasauc valde:

(2) Ja valde nesasauc dalībnieku sapulci mēneša laikā no padomes vai dalībnieku pieprasījuma saņemšanas dienas, sapulci sasauc attiecīgi padome vai dalībnieki.

(3) Ja dalībnieku sapulce nav notikusi šā likuma 218.panta otrajā daļā minētā iemesla dēļ, 15 dienu laikā sasaucama atkārtota sapulce.

(4) Dalībnieku sapulces gaita tiek protokolēta. Uz to attiecināms šā likuma 289.pants.

(1) Paziņojumu par sapulces sasaukšanu valde nosūta visiem dalībniekiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Paziņojumi nosūtāmi uz dalībnieku reģistrā norādītajām adresēm. Statūti var paredzēt citu paziņošanas kārtību.

(2) Paziņojumā norāda dalībnieku sapulces noturēšanas vietu un laiku, darba kārtību, kā arī citas ziņas, kurām ir nozīme sapulces sasaukšanai un noturēšanai.

(1) Dalībniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, ja vien likums vai statūti nenosaka, ka atsevišķi jautājumi izlemjami tikai dalībnieku sapulcē.

(2) Valde izsūta rakstiski noformētu lēmuma projektu visiem dalībniekiem, norādot termiņu, kurā dalībniekam jāpauž attieksme pret lēmuma projektu. Ja dalībnieks noteiktajā termiņā nepauž savu attieksmi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

(3) Par balsošanas rezultātiem valde noformē balsošanas protokolu un nekavējoties nosūta to visiem dalībniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

(1) Dalībnieku lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par pusi no sapulcē pārstāvētajām balsīm, ja likums vai statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Ja lēmums tiek pieņemts bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par pusi no visām dalībnieku balsīm, ja likums vai statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Dalībnieku sapulces lēmums noformējams rakstiski, un to paraksta sapulces vadītājs un protokolētājs.

(4) Dalībnieku lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem un dalībniekiem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.

(1) Tiesa, pamatojoties uz dalībnieka, valdes vai padomes pieteikumu, var atzīt dalībnieku lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums ir pretrunā ar likumu vai statūtiem. Noilguma termiņš pieteikuma iesniegšanai ir trīs mēneši no lēmuma pieņemšanas dienas.

(2) Ja lēmums pieņemts, pārkāpjot lēmuma pieņemšanas procedūru, uz šā pamata lēmums nav apstrīdams, ja par šā lēmuma pieņemšanu nobalsojuši visi dalībnieki.

(1) Lēmums par grozījumu izdarīšanu statūtos uzskatāms par pieņemtu, ja par to nodotas ne mazāk par divām trešdaļām sapulcē pārstāvēto balsu vai šā likuma 221.pantā minētajā gadījumā – ne mazāk par divām trešdaļām no visu dalībnieku balsīm, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Statūtu grozījumus piesaka reģistrācijai Komercreģistrā, pievienojot dalībnieku lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos, dalībnieku sapulces protokolu vai balsošanas protokolu un statūtu precizēto tekstu.

(1) Sabiedrība izveido padomi, ja tās pamatkapitāls pārsniedz 20000 latu un tās valdes sastāvā ietilpst vairāk par trim locekļiem vai ja tas paredzēts statūtos.

(2) Padomes darbībai un kompetencei piemērojams šā likuma 295., 296., 297., 298., 299., 300., 301., 302., 303. un 304.pants.

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura pārstāv sabiedrību un vada tās darbību.

(2) Valdes sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi.

(3) Par valdes locekli var būt rīcībspējīga fiziskā persona. Ne mazāk kā pusei valdes locekļu jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

(4) Par valdes locekli nevar būt padomes loceklis vai persona, kurai, pamatojoties uz likumu, atņemtas tiesības nodarboties ar komercdarbību. Statūtos var tikt noteikti arī citi ierobežojumi.

(5) Ja sabiedrībai ir padome, valde savā rīcībā ievēro padomes likumīgos norādījumus. Darījumus, kuri iziet ārpus statūtos noteiktajiem sabiedrības darbības virzieniem, drīkst slēgt tikai ar padomes piekrišanu.

(6) Valdei ir pienākums ne retāk kā reizi ceturksnī iesniegt padomei pārskatu par sabiedrības darbību un finansiālo stāvokli, kā arī nekavējoties ziņot padomei par sabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanos vai citiem ar sabiedrības komercdarbību saistītiem būtiskiem apstākļiem.

(7) Ja valdē ir vairāk par diviem locekļiem, tie no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, kurš organizē valdes darbu. Ja sabiedrībai ir padome, statūtos var paredzēt, ka valdes priekšsēdētāju ieceļ padome.

(8) Valdes loceklim var maksāt atlīdzību, kura atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu.

(9) Detalizētāku valdes darba kārtības regulējumu var paredzēt statūtos vai valdes reglamentā.

(10) Valdes reglaments ir sabiedrības iekšējs dokuments, un tas nav saistošs trešajām personām.

(1) Katram valdes loceklim ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, ja vien statūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kopīgi vairāki vai visi valdes locekļi. Kopīgā pārstāvība ir saistoša trešajām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta Komercreģistrā.

(2) Trešās personas gribas akts uzskatāms par paustu pret sabiedrību, ja tas ir pausts pret jebkuru valdes locekli (neatkarīgi no tā, vai šim valdes loceklim ir tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi).

(3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar tikt ierobežotas. Attiecībās ar sabiedrību valdei jāievēro ierobežojumi, kas noteikti statūtos, pilnsapulces un padomes lēmumos un valdes reglamentā. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

(1) Valdes locekļus ievēlē un atsauc dalībnieki. Pieteikumam Komercreģistram par valdes locekļa pilnvaru izbeigšanos vai par jauna valdes locekļa ievēlēšanu jāpievieno dalībnieku sapulces vai padomes lēmums un attiecīgais protokols.

(2) Lai personu ievēlētu par valdes locekli, ir nepieciešama attiecīgās personas rakstiska piekrišana. Rakstiskajā piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 176. un 313.pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Valdes locekli ievēlē uz trim gadiem, ja statūti nenosaka īsāku termiņu.

(4) Valdes locekli var atsaukt ar dalībnieku lēmumu (neatkarīgi no iemesla). Ja sabiedrībai ir padome, tā var atstādināt valdes locekli no amata līdz dalībnieku sapulcei, bet ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem.

(5) Ja valdes loceklis tiek atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām bez attaisnojoša iemesla, viņam ir tiesības prasīt viņam nodarīto zaudējumu atlīdzību.

(6) Statūtos var paredzēt, ka valdes locekli var atsaukt tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls. Par šādu iemeslu jebkurā gadījumā uzskata pienākumu neizpildi, nespēju vadīt sabiedrību vai būtisku kaitējuma nodarīšanu sabiedrības interesēm.

(7) Valdes locekļa tiesības pārstāvēt sabiedrību izbeidzas ar brīdi, kad pieņemts lēmums par atsaukšanu. Attiecībā uz trešajām personām piemērojams šā likuma 79.pants.

(1) Sabiedrības pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 25000 latu. Atsevišķu komercdarbības veidu veikšanai likums var noteikt augstāku sabiedrības minimālā pamatkapitāla lielumu.

(2) Statūtos noteiktais pamatkapitāls apmaksājams pilnībā ne vēlāk kā gada laikā no sabiedrības reģistrācijas dienas.

(1) Akcija apliecina akcionāra līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendi un sabiedrības likvidācijas gadījumā – likvidācijas kvotu.

(2) Akcija nav dalāma.

(3) Akcija ir vērtspapīrs.

(1) Akcijās var tikt nostiprinātas dažādas tiesības uz:

(2) Akcijas, kurās nostiprinātas vienāds tiesību apjoms, ir viena veida akcijas.

(1) Akcija var būt vārda akcija vai uzrādītāja akcija.

(2) No vārda akcijas izrietošās tiesības ir personai, kura kā šīs akcijas īpašnieks ir ierakstīta akciju reģistrā.

(3) No uzrādītāja akcijas izrietošās tiesības ir personai, kuras valdījumā ir šī akcija, ja likumā noteiktajā kārtībā nav pierādīts pretējais.

(4) Akcionārs var pieprasīt sabiedrībai konvertēt viņam piederošās uzrādītāja akcijas par vārda akcijām un otrādi, ja statūti neparedz citādi.

(1) Akcijas izlaiž dematerializētā formā saskaņā ar Latvijas Centrālā depozitārija nosacījumiem.

(2) Akciju izlaišana atļauta tikai pēc sabiedrības reģistrēšanas Komercreģistrā.

(1) Akciju nominālvērtību nosaka sabiedrības statūti un pamatkapitāla palielināšanas nosacījumi.

(2) Minimālā akcijas nominālvērtība ir viens lats. Nosakot augstāku akcijas nominālvērtību, to izsaka veselos skaitļos, un tai jādalās ar sabiedrības mazāko akcijas nominālvērtību bez atlikuma.

(3) Sabiedrība nedrīkst izlaist akcijas, kuru nominālvērtība ir zemāka par statūtos noteikto nominālvērtību.

(4) Vienā sabiedrībā visām viena veida akcijām ir vienāda nominālvērtība.

(1) Priekšrocību akcija ir akcijas veids, kas dod tās īpašniekam īpašas tiesības dividendes, likvidācijas kvotas vai dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanā.

(2) Sabiedrība var izlaist priekšrocību akcijas, ja šāds akciju veids paredzēts statūtos.

(3) Priekšrocību akciju nominālvērtību kopsumma sabiedrības pirmajos divos darbības gados nedrīkst pārsniegt 25 procentus no sabiedrības pamatkapitāla. Pēc divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanas priekšrocību akciju nominālvērtību kopsummu drīkst palielināt līdz 100 procentiem no pārējo akciju nominālvērtību kopsummas.

(1) Priekšrocību akciju īpašnieku tiesības nosaka statūtos.

(2) Priekšrocību akciju īpašniekam nav balsstiesību.

(3) Ja priekšrocību akciju īpašnieks par diviem pārskata gadiem pēc kārtas nesaņem dividendes vai saņem daļu no tām, viņš nākamajā pārskata gadā iegūst balsstiesības uz vispārīgiem nosacījumiem proporcionāli viņam piederošo akciju nominālvērtību summai, un šo akcionāru balsis ņem vērā, nosakot akcionāru sapulces kvorumu.

(4) Balsstiesību iegūšana neatbrīvo sabiedrību no saistībām izmaksāt neizmaksātās dividendes un likumiskos procentus, kā arī neietekmē citas tiesības, kuras izriet no priekšrocību akcijas.

(5) Priekšrocību akciju īpašnieks zaudē balsstiesības tā pārskata gada pēdējā dienā, kura laikā viņš pilnībā saņēmis iepriekš nesaņemtās dividendes.

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumu par to priekšrocību grozīšanu, ierobežošanu vai atcelšanu, kas izriet no priekšrocību akcijām.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums ir spēkā, kad par tā apstiprināšanu nobalsojušo priekšrocību akciju īpašnieku balsu skaits nav mazāks par trim ceturtdaļām balsu no priekšrocību akcionāru balsu kopskaita un kad izdarīti attiecīgi grozījumi statūtos.

(3) Šā panta otrā daļa par priekšrocību akciju īpašnieku piekrišanu attiecināma arī uz gadījumu, ja tiek pieņemts lēmums par jaunu priekšrocību akciju izlaidi, kurām ir lielākas vai vienādas privilēģijas, salīdzinot ar jau esošajām priekšrocību akcijām.

(4) Šā panta trešā daļa nav piemērojama jebkurā no šādiem gadījumiem:

(1) Vārda akciju un to īpašnieku uzskaitei iekārto akciju reģistru.

(2) Ierakstus akciju reģistrā izdara un ierakstu pareizību ar saviem parakstiem apliecina valdes pilnvarota persona.

(1) Akciju reģistrā ieraksta šādas ziņas:

(2) Sākotnējie ieraksti akciju reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras norādītas dibināšanas līgumā.

(3) Turpmākie ieraksti akciju reģistrā izdarāmi trīs dienu laikā pēc notikušajām izmaiņām akcionāru sastāvā vai īpašuma tiesībās uz akcijām.

(4) Par izmaiņām akciju reģistra ierakstos valde piecu dienu laikā no grozījumu izdarīšanas dienas ziņo Komercreģistram, iesniedzot precizētu akciju reģistra izrakstu.

(1) Ar akciju reģistru ir tiesīgi iepazīties akcionāri, valdes, padomes un kontroles institūcijas locekļi, zvērināts revidents, kurš veic gada pārskata pārbaudi, kompetentas valsts iestādes, kā arī citas personas, kurām ir pamatota interese.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības saņemt akciju reģistra izrakstu, ko pēc pieprasījuma apstiprina valde.

(1) Akcionārs apmaksā akcijas dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajā apmērā, kārtībā un termiņos.

(2) Vārda akcijas pilnīgas apmaksas termiņš pamatkapitāla palielināšanas gadījumā nedrīkst pārsniegt gadu no dienas, kad atklāta parakstīšanās uz akcijām.

(3) Uzrādītāja akciju nedrīkst a pmaksāt pa daļām.

(4) Par pamatkapitāla pilnīgu apmaksu valde piecu dienu laikā ziņo Komercreģistram.

(1) Akcionārs var brīvi atsavināt savas akcijas, ja likums vai statūti nenosaka citādi.

(2) Statūtos var paredzēt, ka vārda akcijas atsavināšanai nepieciešama valdes, padomes vai pilnsapulces piekrišana, kā arī iemeslus, kuru dēļ šī piekrišana var tikt atteikta, un pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo akciju. Pirmpirkuma tiesību izmantošanas termiņš nedrīkst pārsniegt divus mēnešus no dienas, kad paziņojums par atsavināšanu iesniegts sabiedrībai.

(3) Akcijas atsavināmas, pārskaitot tās uz ieguvēja vērtspapīru kontu.

(4) Vārda akcijas ieguvējs paziņo par akcijas iegūšanu sabiedrībai, iesniedzot pieteikumu un tam pievienotu vērtspapīru konta turētāja izziņu, un par to tiek izdarīts ieraksts akciju reģistrā saskaņā ar šā likuma 241.pantu.

(5) Jaunu slēgtās emisijas akciju ieguvēji nedrīkst tās atsavināt agrāk par sešiem mēnešiem pēc to parakstīšanas beigām. Jaunu publiskās emisijas akciju ieguvēji drīkst tās atsavināt bez ierobežojumiem tikai pēc pilnas akciju vērtības samaksāšanas.

(1) Sabiedrība nedrīkst parakstīties uz savām akcijām.

(2) Meitas sabiedrība nedrīkst parakstīties uz mātes sabiedrības akcijām.

(3) Ja uz sabiedrības akciju parakstās persona, kura rīkojas savā vārdā, bet sabiedrības vai tās meitas sabiedrības labā, uzskatāms, ka šī persona parakstījusies uz akciju uz sava rēķina. Vienošanās, kas ir pretrunā ar šo daļu, nav spēkā.

(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas otrreizējā apgrozībā, izņemot šādus gadījumus:

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 6.punktā minētajā gadījumā sabiedrība drīkst iegūt tikai pilnībā apmaksātas akcijas.

(3) To sabiedrības īpašumā esošo savu akciju nominālvērtību kopsumma, kuras iegūtas šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos, kopā ar to akciju kopsummu, kuras līdz šai iegūšanai jau ir piederējušas sabiedrībai, nedrīkst pārsniegt vienu desmito daļu no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, un tās jāiegūst par sabiedrības uzkrāto kapitālu, kas pārsniedz pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru.

(4) Personai piederošās sabiedrības akcijas, kura tās ieguvusi otrreizējā apgrozībā savā vārdā, bet šīs sabiedrības labā, kā arī sabiedrības akcijas, kuras pieder šīs sabiedrības meitas sabiedrībai, uzskatāmas par piederošām šai sabiedrībai, ja likums nenosaka citādi.

(5) Ja sabiedrība iegūst savas akcijas pretrunā ar šo pantu, vainīgie valdes locekļi atbild par pretlikumīgi iegūto akciju apmaksu.

(6) Savu akciju iegūšanas rezultātā sabiedrības tīro aktīvu vērtība nedrīkst kļūt mazāka par šā likuma 187.panta trešajā daļā noteikto lielumu.

(7) Sabiedrībai piederošā sava akcija nedod nekādas no šīs akcijas izrietošās tiesības, un šīs tiesības netiek ņemtas vērā akcionāru sapulces kvoruma noteikšanā un peļņas sadalē.

(1) Sabiedrībai aizliegts izsniegt kredītu vai citādi finansēt trešās personas šīs sabiedrības akciju iegādei.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz:

(1) Ja sabiedrība ieguvusi pati savas akcijas saskaņā ar šā likuma 246.pantu, šīs akcijas atsavināmas gada laikā no to iegūšanas dienas, izņemot šā likuma 246.panta pirmās daļas 1.punktā un 246.panta ceturtajā daļā minētos gadījumus.

(2) Ja sabiedrība ieguvusi savas akcijas pretrunā ar šā likuma 246.pantu, pretlikumīgi iegūtās akcijas atsavināmas triju mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(3) Sabiedrības īpašumā esošās savas akcijas, kuras iegūtas šā likuma 246.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos, nododamas darbiniekiem sešu mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(4) Ja sabiedrība neatsavina savas akcijas šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajos termiņos vai ja tā ieguvusi akcijas šā likuma 246.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, šīs akcijas anulējamas, attiecīgi samazinot pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma 266., 267., 268. un 269.pantu.

(1) Sabiedrība var pieņemt ķīlā savas akcijas tikai tad, ja tās ir pilnībā apmaksātas.

(2) Ja tiek pārkāptas šajā pantā minētās prasības, vainīgie valdes locekļi atbild par šo akciju pilnīgu apmaksu un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.

(1) Sabiedrība var izlaist obligācijas, ja tas paredzēts statūtos.

(2) Obligācijas var būt gan vārda, gan uzrādītāja vērtspapīri.

(3) Jaunu akciju izlaides gadījumā obligacionāram ir priekšrocības tiesības iegādāties šīs akcijas viņam piederošo obligāciju nominālvērtību summas apmērā, ja tas paredzēts obligāciju izlaides nosacījumos.

(4) Akcionāru sapulce drīkst pieņemt lēmumu par obligāciju apmaiņu pret akcijām tikai tad, ja pēc kārtējā gada pārskata apstiprināšanas sabiedrības pamatlīdzekļi, ilgtermiņa finansu ieguldījumi, apgrozāmie līdzekļi un naudas līdzekļi kopā sedz esošo pamatkapitālu un pamatkapitāla palielinājuma vērtību, ko veido samaksāto obligāciju nominālvērtību kopsumma.

(1) Obligācijas drīkst izlaist tikai pēc sabiedrības reģistrēšanas Komercreģistrā.

(2) Lēmumu par obligāciju izlaišanu pieņem akcionāru sapulce.

(3) Ar lēmumu par obligāciju izlaišanu apstiprina obligāciju izlaišanas nosacījumus.

(4) Lēmums par obligāciju izlaišanu ir pieņemts, ja par to nobalso klātesošie akcionāri ar ne mazāk par trim ceturtdaļām balsu, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(5) Obligacionārs saņem obligāciju pēc tam, kad samaksāta pilna tās pārdošanas cena.

(6) Lēmums par obligāciju izlaišanu iesniedzams reģistrācijai Komercreģistrā ne vēlāk kā mēnesi līdz obligāciju izlaišanas sākumam.

(1) Vārda obligācijas reģistrējamas obligāciju reģistrā, kurā ieraksta:

(2) Uzrādītāja obligāciju izlaišanas, iegrāmatošanas un apgrozības kārtību nosaka likums "Par vērtspapīriem" un Latvijas Centrālā depozitārija nosacījumi.

(1) Obligacionāru tiesības nosaka šis likums, statūti un obligāciju izlaišanas nosacījumi.

(2) Obligacionāriem ir tiesības iepazīties ar sabiedrības dokumentiem akcionāru sapulcē noteiktajā kārtībā un apjomā. Viņiem ir tiesības arī piedalīties akcionāru sapulcē bez lēmēja balsstiesībām, bet nav tiesību iejaukties sabiedrības pārvaldē.

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai, pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, kurā tiek noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas nosacījumi, un vienlaikus pieņemot lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos.

(2) Ja sabiedrībā ir vairāki akciju veidi, akcionāru sapulcē par lēmumu palielināt vai samazināt pamatkapitālu balso saskaņā ar šā likuma 288.panta otro daļu.

(3) Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par trim ceturtdaļām no akcionāru sapulcē pārstāvētajām balsīm.

(1) Sabiedrība palielina pamatkapitālu, izlaižot jaunas akcijas saskaņā ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un atklājot uz tām parakstīšanos.

(2) Pamatkapitālu var palielināt tikai pēc tam, kad iepriekšējais akciju laidiens ir pilnībā apmaksāts. Ja nesamaksāto iepriekšējā laidiena akciju summa ir neliela (līdz 10 procentiem no laidiena vērtības), Vērtspapīru tirgus komisija var atļaut pamatkapitālu palielināt arī tad, ja iepriekšējais akciju laidiens nav pilnībā samaksāts.

(3) Ja jaunā laidiena akcijas tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, šis ieguldījums jānovērtē un par to jāsniedz ekspertu atzinums šā likuma 160.pantā paredzētajā kārtībā.

(4) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts tikai tad, ja to paredz pamatkapitāla palielināšanas nosacījumi.

(1) Ja pamatkapitālu palielina, apmaksājot akcijas ar naudas ieguldījumu, līdzšinējam akcionāram ir pirmpirkuma tiesības jauno akciju iegādē proporcionāli viņam jau piederošo akciju nominālvērtību summai.

(2) Ja pamatkapitāls tiek palielināts, izlaižot tikai viena veida akcijas, citu veidu akciju īpašnieku pirmpirkuma tiesības tiek realizētas tikai pēc tam, kad īstenotas tā veida akciju īpašnieku tiesības, pie kuras pieder izlaistās jaunās akcijas.

(3) Ja visi akcionāri noteiktajā termiņā neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, jaunās akcijas vismaz nedēļas laikā piedāvājamas parakstīšanai tiem līdzšinējiem akcionāriem, kuri izmantojuši pirmpirkuma tiesības.

(1) Paziņojums par akcionāru pirmpirkuma tiesībām uz jaunā laidiena akcijām tiek izsludināts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Sabiedrība ierakstītās vēstulēs nosūta visiem vārda akciju īpašniekiem paziņojumu par viņu pirmpirkuma tiesībām uz jaunā laidiena akcijām.

(3) Ja sabiedrībai ir tikai vārda akcijas, šā panta pirmajā daļā minētā izsludināšana nav obligāta, ja statūti nenosaka citādi.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā norāda:

(1) Akcionāru pirmpirkuma tiesības nedrīkst tikt ierobežotas vai atceltas statūtos, bet var tikt ierobežotas vai atceltas ar akcionāru sapulces lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Akcionāru sapulcei, kura izskata jautājumu par pirmpirkuma tiesību ierobežošanu vai atcelšanu, valde sniedz pamatojumu par šo tiesību ierobežošanas vai atcelšanas nepieciešamību un par jaunā laidiena akciju izvēlēto pārdošanas cenu.

(3) Lēmuma daļa par akcionāru pirmpirkuma tiesību ierobežošanu vai atcelšanu publicējama laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā mēnesi pirms akciju laidiena sākuma.

(4) Akcionāru sapulces lēmums par akciju parakstīšanās organizēšanas nodošanu šā likuma 264.panta pirmajā daļā minētajām institūcijām nav uzskatāms par pirmpirkuma tiesību ierobežošanu. Šīs institūcijas nodrošina akcionāru pirmpirkuma tiesības.

(1) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu, sabiedrības pamatkapitālā ieskaita tos sabiedrības brīvos līdzekļus, kas pēc gada bilances vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru.

(2) Šajā gadījumā sabiedrība izlaiž jaunas akcijas, kuras sadala starp akcionāriem proporcionāli viņiem jau piederošo akciju nominālvērtību summai. Pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos var paredzēt nevis jaunu akciju izlaišanu, bet gan agrāk izlaisto akciju nominālvērtības paaugstināšanu (izdarot attiecīgus grozījumus statūtos).

(3) Pamatkapitālu šajā pantā noteiktajā kārtībā nedrīkst palielināt, ja tā rezultātā katram akcionāram neiznāk vismaz viena mazākās nominālvērtības akcija.

(1) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām, pamatkapitālā ieskaita tos parādus, kurus izvēlējusies sabiedrība un kuru aizstāšanai ar akcijām rakstisku piekrišanu devuši attiecīgie kreditori.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā sabiedrība izlaiž papildu akcijas, kuras nodod attiecīgajiem kreditoriem.

(3) Palielināt pamatkapitālu šajā pantā paredzētajā veidā nedrīkst, ja sabiedrības saistības pret kreditoriem vairāk par piecām reizēm pārsniedz sabiedrības pašas kapitālu.

(4) Sabiedrības pašas kapitāla bilancei pēc pamatkapitāla palielināšanas jābūt pozitīvai.

(1) Lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu norāda šādus pamatkapitāla palielināšanas nosacījumus:

(2) Ja pamatkapitālu palielina, izdarot mantisko ieguldījumu, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu vai izlaistās obligācijas - par akcijām, vai aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām, pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos nav jānorāda šā panta pirmās daļas 8. un 10.punktā noteiktās ziņas.

(1) Lai emitētu akcijas, sabiedrībai jāsagatavo un jāizsūta katram akcionāram emisijas prospekts, izņemot šā likuma 261.panta otrajā daļā minētos gadījumus. Prospektā norāda:

(2) Emisijas prospektā ietveramas ziņas, kas norādītas pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos.

(3) Emisijas prospektam pievieno to dokumentu veidlapas, kuri nepieciešami, lai esošie akcionāri realizētu savas pirmpirkuma tiesības.

(1) Jaunā laidiena akciju nominālvērtību nosaka pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos, ievērojot šā likuma 236.pantā minētās prasības.

(2) Par katru jaunā laidiena akciju tās parakstītājs samaksā šīs akcijas pārdošanas cenu, kuru nosaka valde, bet kura nedrīkst būt mazāka par to nominālvērtību. Akciju pārdošanas cena veidojas no akciju nominālvērtības, emisijas uzcenojuma un šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā – arī no papildmaksas. Akciju pārdošanas cenu valde drīkst mainīt pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajās robežās, bet, ja tādas nav noteik-
tas, - Vērtspapīru tirgus komisijas noteiktajos ietvaros.

(3) Ja sabiedrības rezerves kapitāls ir uzkrāts pilnā statūtos paredzētajā apmērā, par katru akciju jāsamaksā arī papildmaksa, kas atbilst vismaz tai rezerves daļai, kāda saskaņā ar pēdējā gada bilanci iznāk uz katru iepriekšējo laidienu akciju. Papildmaksu par akcijām nosaka pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos.

(1) Sabiedrība var organizēt parakstīšanos uz jaunā laidiena akcijām pati vai, pamatojoties uz līgumu, uzticēt tās organizēšanu bankai, brokeru sabiedrībai vai biržai.

(2) Parakstoties uz jaunā laidiena vārda akcijām, akciju parakstītājs apmaksā visu emisijas uzcenojumu un vismaz 25 procentus no parakstāmo akciju nominālvērtības, kā arī papildmaksu, bet pārējo daļu samaksā pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajos termiņos ar tādu aprēķinu, lai katra akcija būtu pilnīgi samaksāta ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad Komercreģistrā reģistrēts akcionāru sapulces lēmums par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Par visām parakstītajām uzrādītāja akcijām samaksājama pilna cena atbilstoši emisijas prospektā noteiktajai cenai.

(4) Ja pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajā termiņā izsludinātais pamatkapitāls nav parakstīts pilnībā, akciju laidiens uzskatāms par nenotikušu vai par notikušu tikai parakstīto akciju vērtībā, ja tas ir paredzēts pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos.

(5) Ja akciju laidiens atzīts par nenotikušu, iekasēto naudu atmaksā akciju parakstītājiem.

(6) Ja akciju laidiens atzīts par nenotikušu vai par notikušu tikai parakstīto akciju vērtībā, akcionāru sapulce izdara attiecīgus grozījumus statūtos.

(1) Mēneša laikā pēc pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktā parakstīšanās termiņa beigām valde iesniedz Komercreģistrā paziņojumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Paziņojumam pievieno:

(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar brīdi, kad izdarīts ieraksts Komercreģistrā.

(1) Pamatkapitālu var samazināt:

(2) Pamatkapitālu nedrīkst samazināt zem šā likuma 231.panta pirmajā daļā noteiktā apmēra.

(3) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā pamatkapitāls tiek pirmām kārtām samazināts uz sabiedrības īpašumā esošo savu akciju rēķina.

(4) Samazināt pamatkapitālu uz priekšrocību akciju rēķina drīkst tikai pēc visu saistību nokārtošanas ar šo akciju īpašniekiem.

(1) Sabiedrības kreditoram, kuram ir bijušas prasījuma tiesības pret sabiedrību līdz lēmuma par pamatkapitāla samazināšanu pieņemšanas dienai un kurš iebilst pret pamatkapitāla samazināšanu, ir tiesības prasīt no sabiedrības saistību izpildes nodrošinājumu. Ja sabiedrība nevar šādu nodrošinājumu sniegt, kreditoram ir tiesības prasīt saistību izpildi.

(2) Nodrošinātajam kreditoram nav šā panta pirmajā daļā minēto tiesību.

(3) Piecpadsmit dienu laikā no lēmuma par pamatkapitāla samazināšanu pieņemšanas dienas valde izsludina pamatkapitāla samazināšanu, nosūta katram zināmajam sabiedrības kreditoram rakstisku paziņojumu un publicē šo paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā paziņojumā norāda:

(1) Ne agrāk par kreditoru pieteikšanās termiņa beigām valde iesniedz Komercreģistrā pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā pieteikumā valde apliecina, ka ir nodrošināti termiņā pieteiktie to kreditoru prasījumi, kuri iebilduši pret pamatkapitāla samazināšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajam pieteikumam pievieno:

(1) Sabiedrību pārvalda akcionāru sapulce, padome un valde.

(2) Akcionāru sapulce var izveidot pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu risināšanai vai kontrolēšanai.

(1) Akcionāru sapulce ir sabiedrības augstākā lēmējinstitūcija, kurā akcionāri īsteno savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē.

(2) Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulces.

(1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

(2) Pieņemt lēmumus jautājumos, kas ietilpst valdes vai padomes kompetencē, akcionāru sapulce drīkst tikai tad, ja to pieprasa attiecīgi valde vai padome.

(3) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus citos jautājumos tikai tad, ja to paredz likums vai ja to izskatīšana neietilpst citu sabiedrības institūciju kompetencē.

(1) Kārtējā akcionāru sapulce pieņem lēmumu par gada pārskatu, valdes un padomes ziņojumiem un par aizvadītā pārskata gada peļņas izlietošanu, kā arī citos tās darba kārtībā ietvertos jautājumos.

(2) Kārtējo akcionāru sapulci valde sasauc katru gadu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet sabiedrībā, kuras darbības apjoms pārsniedz likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 24.panta otrajā daļā minētos kritērijus, un sabiedrībā, kura ir koncerna mātes sabiedrība, - ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(3) Ja valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to var sasaukt:

(4) Komercreģistra turētājs sasauc akcionāru sapulci pēc viena vai vairāku akcionāru pieprasījuma, ja to nav izdarījusi sabiedrības valde vai padome.

(1) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa padome, sabiedrības revidents vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk par pieciem procentiem no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ja statūti neparedz zemāku pārstāvības normu.

(2) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas iniciatori pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un ieteikto darba kārtība. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un padomei un informē par to revidentus.

(3) Valde sasauc ārkārtas akcionāru sapulci mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to var sasaukt citas šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas un personas.

Izdevumus, kas saistīti ar akcionāru sapulču sasaukšanu, sedz sabiedrība.

(1) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms ne vēlāk kā
30 dienas pirms paredzētās akcionāru sapulces.

(2) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms:

(3) Paziņojumā norāda:

(4) Paziņojumā, kuru nosūta vārda akciju īpašniekiem, norāda šā panta trešās daļas 1., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas un tam pievieno lēmumu projektus sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos.

(5) Akcionāriem ir tiesības lēmumu projektu kopijas saņemt bez maksas.

(6) Ja akcionāru sapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, sapulces lēmuma projektā norāda, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju.

(1) Akcionāru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka personas vai institūcija, kas ierosina sasaukt sapulci.

(2) Akcionāriem, kuri pārstāv vismaz piecus procentus no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības desmit dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas vai piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas pieprasīt institūcijai, kas sasauc akcionāru sapulci, papildu jautājumu iekļaušanu sapulces darba kārtībā.

(3) Papildinājumus sapulces darba kārtībā izsludina tāpat kā paziņojumu par sapulces sasaukšanu.

(1) Akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla.

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kas norādīti publikācijā vai paziņojumā par sapulces sasaukšanu, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu.

(2) Atkārtotajā akcionāru sapulcē izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kas bija iekļauti paziņojumā par sākotnējo sapulci.

(3) Ja akcionāru sapulcē pārstāvēts viss balsstiesīgais pamatkapitāls, tā uzskatāma par tiesīgu neatkarīgi no sasaukšanas laika un veida. Šī sapulce var apspriest arī darba kārtībā neiekļautus jautājumus un pieņemt tajos lēmumus, ja tam vienbalsīgi piekrīt visi balsstiesīgie akcionāri.

(4) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši iekļauti darba kārtībā):

(5) Ja akcionārs vismaz septiņas dienas pirms akcionāru sapulces iesniedz valdei rakstisku pieprasījumu, valdei jāsniedz viņam visa nepieciešamā informācija par visiem darba kārtībā paredzētajiem jautājumiem. Valde var atteikties sniegt šādu informāciju tikai tad, ja ar to tiktu izpausts komercnoslēpums. Strīdus starp akcionāriem un valdi šajos jautājumos izšķir akcionāru sapulce.

(1) Akcionāri var piedalīties akcionāru sapulcē gan personiski, gan ar pilnvarnieku starpniecību. Pilnvara noformējama rakstiski un pievienojama sapulces protokolam. Pilnvara iesniedzama līdz sapulces sākumam, ja statūti nenosaka agrāku pilnvaras iesniegšanas termiņu.

(2) Akcionāra pilnvarnieka pilnvara ir spēkā tikai tajā sapulcē, uz kuru tā ir izsniegta, kā arī uz atkārtotajām sapulcēm ar to pašu darba kārtību, ja iepriekšējā sapulce nav bijusi tiesīga.

(3) Sabiedrības padomes, valdes, kontroles institūcijas locekļi un likvidatori, kā arī sabiedrības zvērināti revidenti nevar būt akcionāra pilnvarnieki sapulcē.

(4) Sabiedrība, kurā ir liels akcionāru skaits, savos statūtos var paredzēt nevis visu akcionāru personisku piedalīšanos akcionāru sapulcē, bet gan akcionāru grupu pilnvarnieku piedalīšanos. Šādā gadījumā statūtos jāparedz, cik akcionārus pārstāv viens pilnvarnieks, kā arī pilnvarnieku iecelšanas un pilnvaru izbeigšanas kārtība un katra pilnvarnieka balsu skaits. Nosakot, cik akcionārus pārstāv viens pilnvarnieks, jānodrošina, lai katram akciju veidam būtu vismaz viens pilnvarnieks. Šādam pilnvarojumam nav piemērojama šā panta otrā daļa.

(5) Ja vairākām personām kopā pieder viena akcija, balsstiesības akcionāru sapulcē ir tikai vienai no šīm personām, ko pārējās pilnvaro kā savu pilnvarnieku.

(6) Valdes un padomes locekļiem, kā arī kontroles institūcijas locekļiem ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcēs.

(1) Līdz akcionāru sapulces atklāšanai valde sastāda to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē.

(2) Sarakstā norāda:

(3) Valdes locekļi paraksta akcionāru sarakstu un pirms pirmā balsojuma iepazīstina ar to akcionārus.

(1) Katra minimālās nominālvērtības balsstiesīgā akcija sapulcē dod tiesības uz vienu balsi. Akcionāram ir balsstiesības atbilstoši viņam piederošo balsstiesīgo akciju nominālvērtību kopsummai.

(2) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājums par sabiedrības darbības izbeigšanu, šā jautājuma lemšanā tiesības balsot ir arī to akciju īpašniekiem, kurām nav balsstiesību.

(3) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājumi par sabiedrības reorganizāciju, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu vai par statūtu grozījumiem, tiesības balsot ir arī to akciju īpašniekiem, kurām nav balsstiesību, ja šie jautājumi skar viņu intereses.

(1) Balsstiesību nav akcionāram, kurš nav apmaksājis akcijas dibināšanas līgumā vai lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu paredzētajā termiņā.

(2) Statūti var paredzēt, ka balsstiesības dod tikai pilnībā apmaksātas akcijas vai ka tiesības uz vienu balsi dod noteikta akciju nominālvērtību summa, vai noteikt akcionāra balsstiesības proporcionāli viņa apmaksātajai akciju daļai.

(3) Akcionāram nav balsstiesību:

(4) Akcionāra balsstiesības var ierobežot, ja netiek ievērotas likuma "Par vērtspapīriem" 64. un 65.pantā minētās prasības.

(1) Akcionāru sapulci atklāj padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vai Komercreģistru pārzinošās institūcijas amatpersona šā likuma 273.panta trešās daļas 3.punktā minētajā gadījumā.

(2) Pēc akcionāru sapulces atklāšanas balsstiesīgie akcionāri no akcionāru vidus ievēlē sapulces vadītāju.

(3) Pēc akcionāru sapulces vadītāja priekšlikuma sapulce no sava vidus ievēlē balsu skaitīšanas komisiju. Akcionāri, kuri pārstāv vismaz piecus procentus no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesīgi izvirzīt savu balsu skaitīšanas komisijas sastāvu.

(4) Pēc akcionāru sapulces vadītāja priekšlikuma sapulce no akcionāru vidus ievēlē sapulces sekretāru (protokolistu).

(5) Akcionāru sapulce ievēlē arī divus balsstiesīgus akcionārus, kuri apliecinās sapulces protokola pareizību.

(6) Akcionāru sapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa balsstiesīgie akcionāri, kuri pārstāv vismaz
10 procentus no balsstiesīgā pamatkapitāla.

(1) Valdei pēc akcionāru pieprasījuma sapulcei jāsniedz ziņas par sabiedrības saimniecisko stāvokli tādā apjomā, kādā tas nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai un objektīvai izlemšanai.

(2) Valde var atteikt ziņu sniegšanu tikai tad, ja:

(3) Arī tad, ja pastāv šā panta otrajā daļā minētie apstākļi, valde nedrīkst atteikties sniegt ziņas par:

1) sabiedrības peļņu un zaudējumiem;

2) sabiedrības maksātspēju;

3) sabiedrības turpmākās attīstības stratēģiju un perspektīvām.

(3) Strīdus par valdes atteikumu izpaust ziņas izskata tiesa.

(1) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu vairākumu, ja likums vai statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Ja sabiedrībā ir vairāki akciju veidi, lēmums jautājumā, kas skar attiecīgā akciju veida īpašnieku intereses, ir pieņemts, ja par to nobalso katra attiecīgā akciju veida akcionāri ar likumā vai statūtos noteikto balsu vairākumu katrā šādu akcionāru grupā.

(3) Akcionāru sapulces lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem un akcionāriem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.

(1) Akcionāru sapulces protokolā norāda:

(2) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs, sekretārs, kā arī divi sapulces ievēlētie akcionāri, kuri apliecina protokola pareizību.

(3) Protokolam pievieno akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē saskaņā ar šā likuma 282.pantu, un dokumentus, kas attiecas uz akcionāru sapulces sasaukšanu.

(4) Akcionāriem ir tiesības iepazīties ar protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem un bez maksas saņemt tā kopiju, norakstu vai izrakstu.

(1) Termiņš prasības par sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu iesniegšanai ir trīs mēneši no sapulces dienas.

(2) Ja prasību iesniedz akcionārs, kurš nav piedalījies sapulcē, prasības iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši no dienas, kad viņš uzzinājis vai kad viņam vajadzēja uzzināt par sapulces lēmumu, bet ne ilgāks par gadu no sapulces dienas.

(3) Prasība par sapulces lēmuma atcelšanu ceļama pret sabiedrību.

(4) Ja prasību ceļ valde, sabiedrību tiesā pārstāv padome, bet, ja sapulce savus pārstāvjus nav ievēlējusi, - no akcionāru vidus Komercreģistra iecelts pārstāvis, kas ir piedalījies sapulcē, kuras lēmums tiek apstrīdēts, un balsojis par pieņemto lēmumu.

(5) Ja prasību ceļ padome vai kontroles institūcija, sabiedrību tiesā pārstāv valde.

(1) Nolēmumu par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par neesošu tiesa pēc tā spēkā stāšanās nosūta Komercreģistram.

(2) Sabiedrībai ir pienākums publicēt tiesas nolēmumu par sapulces lēmuma atzīšanu par neesošu.

(3) Tiesas nolēmums ir saistošs trešajām personām ar šā nolēmuma publicēšanas dienu. Šī prasība nav piemērojama attiecībā uz personu sešpadsmit dienu laikā pēc nolēmuma publicēšanas, ja attiecīgā persona pierāda, ka tai nav bijis iespējams uzzināt šīs ziņas.

(1) Sabiedrības padomes uzdevumi ir:

(2) Akcionāriem, kuri kopā pārstāv ne mazāk par 10 procentiem no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības rakstiski, norādot iemeslus, pieprasīt, lai padome pārbauda valdes darbu sabiedrības komercdarbības vadīšanā. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru sapulcē.

(3) Padome iesniedz akcionāru sapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī, ja nepieciešams, izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

(1) Padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par sabiedrības stāvokli un iepazīties ar visām valdes darbībām.

(2) Padomei ir tiesības pārbaudīt sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus, preces, izejvielas, nepabeigtos ražojumus, gatavo produkciju un citu mantu.

(3) Padome var uzticēt pārbaudi kādam no saviem locekļiem vai uzdot pārbaudes veikšanu vai atsevišķu jautājumu noskaidrošanu pieaicinātam ekspertam.

(4) Padomei ir tiesības sasaukt akcionāru sapulci vai uzdot to sasaukt valdei, ja to prasa sabiedrības intereses.

(5) Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē.

(1) Statūtos var noteikt, ka valdei svarīgu jautājumu izlemšanā nepieciešama padomes piekrišana. Par šādiem svarīgiem jautājumiem uzskatāmi:

(2) Sabiedrība savos statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanā valdei jāsaņem padomes piekrišana.

(3) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta otrajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

(4) Fakts, ka valde nav saņēmusi padomes piekrišanu, nav saistošs trešajai personai. Šo faktu var izmantot pret trešo personu, ja sabiedrība pierāda, ka šī persona zināja vai tai vajadzēja zināt par šo faktu. Minētā fakta izsludināšana vai statūtu normas nav pietiekams pamats, lai atzītu šo faktu par saistošu trešajai personai.

(1) Par padomes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

(2) Par padomes locekli nedrīkst būt:

(3) Statūti var paredzēt stingrākus ierobežojumus padomes loceklim.

(4) Minimālais padomes locekļu skaits ir trīs.

(5) Maksimālais padomes locekļu skaits ir divdesmit viens.

(6) Padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

(7) Statūtos var paredzēt arī padomes locekļu kandidātus, kuri aizvieto atsaukto vai amatu atstājušo padomes locekli, un vienlaikus noteikt to skaitu. Padomes locekļu kandidātu ievēlē tāpat kā padomes locekli, un uz viņu attiecas visi padomes loceklim noteiktie ierobežojumi.

(1) Padomes locekļus ievēlē akcionāru sapulce.

(2) Padomes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstiskas piekrišanas būt par padomes locekli. Rakstiskajā piekrišanā padomes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 176. un 313.pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Padomes locekli ievēlē amatā uz trim gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Padomes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.

(4) Padomes locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar akcionāru sapulces lēmumu. Padomes locekļa atsaukšana neatņem viņam tiesības prasīt, lai sabiedrība atlīdzina viņam sakarā ar atcelšanu nodarītos zaudējumus, ja atcelšana bijusi nepamatota.

(5) Ja padomes loceklis atstāj amatu pirms termiņa, viņa vietā akcionāru sapulcē noteiktajā kārtībā stājas padomes locekļa kandidāts (ja tāds ir ievēlēts).

(6) Par pārmaiņām padomes locekļu sastāvā valde ziņo Komercreģistram, iesniedzot padomes locekļu sarakstu un attiecīgo pilnsapulces lēmumu.

(1) Padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un vismaz vienu viņa vietnieku.

(2) Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai tad, ja padomes priekšsēdētājam ir šķēršļi viņa pienākumu pildīšanai vai ja padomes priekšsēdētājs devis tādu uzdevumu.

(1) Sabiedrības padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī.

(2) Tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu ir katram padomes loceklim, kā arī valdei, motivējot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

(3) Ja padomes priekšsēdētājs pieprasījumu par padomes sēdes sasaukšanu neizpilda divu nedēļu laikā no tā saņemšanas brīža, sēdes sasaukšanas iniciatoram ir tiesības sasaukt padomes sēdi, paskaidrojot lietas apstākļus.

(1) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk par pusi no padomes locekļiem, bet ne mazāk par trim. Ja padomes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā noteikts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā padomes locekļu skaita.

(2) Padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

(3) Padomes loceklis, kurš nepiedalās padomes sēdē, var nodot savu balsi rakstiski, iesniedzot to citam padomes loceklim. Nodot savu balsi telefoniski vai citiem līdzekļiem drīkst tikai tad, ja neviens padomes loceklis pret to neiebilst.

(4) Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

(5) Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma jāieraksta padomes sēdes protokolā.

(6) Padomes sēžu protokolus paraksta padomes priekšsēdētājs vai persona, kura vada personas sēdi.

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

(2) Valde pārzina un vada sabiedrības lietas. Tā atbild par sabiedrības komercdarbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību.

(3) Valde pārvalda sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem un akcionāru sapulču lēmumiem .

(1) Ja valdes sastāvā ietilpst vairāki locekļi, tie vada sabiedrību tikai kopīgi (ja statūtos nav noteikts citādi).

(2) Valde var apstiprināt valdes reglamentu, ja statūti neparedz, ka valdes reglamentu apstiprina padome. Ja valdes reglamentu apstiprina valde, tas ir apstiprināts, ja par to nobalso visi valdes locekļi. Valdes reglaments ir sabiedrības iekšējais dokuments, un tas nav saistošs trešajām personām.

(1) Katram valdes loceklim ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, ja vien statūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kopīgi vairāki vai visi valdes locekļi. Kopīgā pārstāvība ir saistoša trešajām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta Komercreģistrā.

(2) Trešās personas gribas akts uzskatāms par paustu pret sabiedrību, ja tas ir pausts pret jebkuru valdes locekli (neatkarīgi no tā, vai šim valdes loceklim ir tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi).

(3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar tikt ierobežotas. Attiecībās ar sabiedrību valdei jāievēro ierobežojumi, kas noteikti statūtos, pilnsapulces un padomes lēmumos un valdes reglamentā. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

(1) Valdes sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi.

(2) Par valdes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

(3) Par sabiedrības valdes locekli nevar būt:

(4) Statūti var paredzēt stingrākus ierobežojumus, kas attiecināmi uz valdes locekļiem.

(5) Ne mazāk kā pusei valdes locekļu jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

(1) Valdes locekļus ievēlē akcionāru sapulce.

(2) Valdes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstiskas piekrišanas būt par valdes locekli. Rakstiskajā piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 176. un 313.pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Valdes locekli ievēlē amatā uz trim gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Valdes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.

(4) Ja valde sastāv no diviem vai vairākiem locekļiem, padome no viņu vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju.

(5) Akcionāru sapulce ievēlē vienu vai vairākus valdes locekļu kandidātus, kas stājas bijušo valdes locekļu vietā. Uz valdes locekļu kandidātiem attiecas tie paši nosacījumi par ievēlēšanu un ierobežojumiem, kas attiecas uz valdes locekļiem.

(1) Valdes locekli ar padomes lēmumu var atstādināt no amata uz laiku līdz akcionāru sapulcei, kura lemj par tā atsaukšanu, bet ne ilgāk par trim mēnešiem.

(2) Valdes locekli var atsaukt akcionāru sapulce, ja tam ir nopietns pamats. Par nopietnu pamatu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu nepildīšana vai neatbilstība kritērijiem, kurus likums vai statūti nosaka valdes locekļiem.

(3) Valdes locekļa atstādināšana vai atsaukšana neatņem viņam tiesības prasīt, lai sabiedrība atlīdzina viņam sakarā ar atstādināšanu vai atsaukšanu nodarītos zaudējumus, ja atsaukšana bijusi nepamatota.

(4) Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt lūgumu atbrīvot viņu no valdes locekļa amata.

(1) Valdes loceklis saņem atalgojumu atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības saimnieciskajam stāvoklim.

(2) Valdes locekļa atalgojuma veidu un apmēru nosaka padome.

(1) Papildus šā likuma 176.pantā minētajām normām akcionāru sapulce var noteikt, ka sabiedrības valdes loceklis nedrīkst būt darbinieks vai ieņemt vēlētus amatus citā komercsabiedrībā, valsts vai pašvaldības institūcijās, organizācijās un iestādēs.

(2) Ja valdes loceklis šā panta pirmo daļu neievēro, sabiedrība var pieprasīt no viņa sabiedrībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Strīdus šādā gadījumā izšķir tiesa.

(3) Ja sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas atzīmējams valdes sēdes protokolā. Par šīm interesēm valdes loceklim jāpaziņo pirms valdes sēdes sākuma. Valdes loceklis, kas pārkāpj šīs prasības, atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

(1) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk par pusi no valdes locekļiem. Ja valdes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā noteikts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā valdes locekļu skaita.

(2) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

(3) Valdes loceklis, kurš nepiedalās padomes sēdē, var nodot savu balsi rakstiski, iesniedzot to citam valdes loceklim. Nodot savu balsi telefoniski vai citiem līdzekļiem drīkst tikai tad, ja neviens valdes loceklis pret to neiebilst.

(4) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

(5) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma jāieraksta valdes sēdes protokolā.

(6) Valdes sēžu protokolus paraksta valdes priekšsēdētājs vai persona, kura vada sēdi.

(1) Valdei reizi ceturksnī jāsniedz rakstisks ziņojums par savu darbību padomei, bet gada beigās - akcionāru sapulcei. Ziņojumā atspoguļo:

(2) Valde informē padomi arī par citiem nozīmīgiem sabiedrības darbības aspektiem.

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņem dalībnieku sapulce.

(2) Lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar ne mazāk par divām trešdaļām balsu, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Valdei ir pienākums sniegt dalībniekiem pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu un par sabiedrības darbību kārtējā gadā.

(4) Saimnieciskās darbības pārskatā jānorāda termiņš, kura laikā sabiedrība var apmierināt kreditoru prasījumus.

(1) Sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja:

(2) Pieteikumu tiesā var iesniegt valde, padome, valdes loceklis, dalībnieks, Komercreģistra turētājs, kā arī citas likumā noteiktas personas.

(3) Komercreģistra turētājs var iesniegt pieteikumu tiesā, ja sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstiska brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos pārkāpumus.

(4) Līdz nolēmuma par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņemšanai tiesa var noteikt termiņu, kurā sabiedrībai jānovērš trūkumi, kas ir pamats darbības izbeigšanai.

(1) Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūti, dalībnieku sapulces lēmums vai tiesas nolēmums nenosaka citādi.

(2) Ja likvidatoru ieceļ dalībnieku sapulce, tā nosaka likvidatoru pakalpojumu apmaksas apmēru un kārtību.

(3) Ja sabiedrības darbība izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, vai ja to prasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu pamatkapitāla, likvidatoru ieceļ un tā pakalpojumu apmaksas apmēru un kārtību nosaka tiesa.

(4) Var tikt iecelts viens vai vairāki likvidatori.

(1) Par likvidatoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona.

(2) Vismaz vienam likvidatoram jābūt personai ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu valde triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas iesniedz reģistrēšanai Komercreģistrā. Pieteikumam pievieno:

(2) Ja sabiedrības darbības izbeigšana notiek, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu atzīmes izdarīšanai Komercreģistrā. Likvidators triju dienu laikā pēc nolēmuma stāšanās spēkā iesniedz Komercreģistra turētājam šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētās ziņas un dokumentus.

(3) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā vai tiesas nolēmumā un tam nav jāpievieno šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētās ziņas un dokumenti.

(1) Likvidatoru var atcelt ar dalībnieku sapulces lēmumu.

(2) Likvidatoru var atcelt ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(3) Tiesas iecelto likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(4) Lēmumu par likvidatora atcelšanu valde iesniedz Komercreģistrā triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(1) Likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi.

(2) Likvidators izbeidz sabiedrības darbību, piedzen parādus, pārdod sabiedrības mantu un apmierina kreditoru prasījumus.

(3) Likvidators drīkst slēgt tikai tos darījumus, kuri nepieciešami sabiedrības likvidācijai.

(4) Ja sabiedrības likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi. Likvidatori var pilnvarot vienu vai vairākas personas no sava vidus atsevišķu darbību vai atsevišķu darbības veidu veikšanai.

(5) Likvidatora pilnvaru ierobežojumi, kas nav noteikti likumā, nav saistoši trešajām personām.

(6) Likvidācijas gaitā sabiedrības firmai pievieno vārdu "likvidējamā".

(1) Komercreģistra turētājs uz likvidējamās sabiedrības rēķina izsludina paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidācijas uzsākšanu šā likuma 78.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Likvidators nosūta paziņojumu par likvidācijas uzsākšanu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā jāuzaicina sabiedrības kreditori pieteikt savus prasījumus triju mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas, ja dalībnieku lēmumā vai tiesas nolēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu nav noteikts garāks kreditoru pieteikšanās termiņš.

(1) Ja zināms kreditors nepiesaka savu prasījumu, viņam pienākošās summas tiek deponētas.

(2) Ja nav iestājies saistību izpildes termiņš vai ja kreditors nepieņem izpildījumu, viņam pienākošās summas tiek deponētas.

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas un tiem paredzētās naudas deponēšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu.

(2) Likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu pārbauda revidents. Revidentam jāatbilst prasībām, kuras likums nosaka katra sabiedrības veida gada pārskata pārbaudei. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību revidenta pārbaude veicama, ja saskaņā ar statūtiem ir paredzēta sabiedrības gada pārskatu revidenta pārbaude vai ja to nolemj dalībnieku sapulce.

(3) Likvidators nodod likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu sabiedrības juridiskajā adresē un paziņo visiem dalībniekiem par iespēju iepazīties ar šiem dokumentiem. Paziņojums uzrādītāja akciju īpašniekiem par iespēju iepazīties ar likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Ja likvidācijas slēguma bilances un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanā ir pārkāpts likums, statūti vai dalībnieku sapulces lēmumi, tiesa, pamatojoties uz ieinteresētas personas pieteikumu, var lemt par jaunas likvidācijas slēguma bilances un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanu vai par papildu likvidācijas darbību veikšanu. Pieteikuma iesniegšanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad slēguma bilance un mantas sadales plāns ir nodots sabiedrībai, bet, ja likums prasa paziņojuma publikāciju, – divi mēneši no publicēšanas dienas.

(1) Sabiedrības manta, kas atlikusi pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas un kreditoriem paredzētās naudas deponēšanas, tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumenti nenosaka citādi.

(2) Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc paziņojuma par sabiedrības darbības izbeigšanu publicēšanas un divus mēnešus no dienas, kad slēguma bilance un mantas sadales plāns ir nodots sabiedrībai vai paziņojums par iespējām iepazīties ar tiem ir publicēts (ja likums prasa tā publicēšanu).

(3) Tiesa var atļaut veikt mantas sadali pirms šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa, ja ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

(4) Izmaksas dalībniekiem tiek veiktas naudā, ja statūti neparedz citādi.

(5) Likvidatori var nepārdot mantu, ja tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai un ja to nosaka lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu.

(1) Ja sabiedrības likvidācija notiek, pamatojoties uz dibināšanas dokumentos minētajiem nosacījumiem par darbības izbeigšanu vai dalībnieku sapulces lēmumu, dalībnieki līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu, reorganizāciju vai formas maiņu. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar tādu balsu skaitu, kāds paredzēts lēmuma pieņemšanai par sabiedrības darbības izbeigšanu.

(2) Pieņemot lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu, vienlaikus izveidojama sabiedrības valde un padome, kā arī samazināms sabiedrības pamatkapitāls atbilstoši atlikušajai mantai. Ja atlikušās mantas vērtība ir mazāka par likumā noteikto sabiedrības minimālā pamatkapitāla lielumu, dalībnieku sapulcei lemj par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Likvidators iesniedz paziņojumu par darbības turpināšanu Komercreģistrā. Lēmums par darbības turpināšanu stājas spēkā pēc reģistrācijas Komercreģistrā.

(1) Pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz Komercreģistrā pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno slēguma bilanci un mantas sadales plānu, kā arī revidenta atzinumu (ja tika veikta revidenta pārbaude).

(2) Pieteikumā likvidators apliecina, ka:

(3) Ja pēc sabiedrības izslēgšanas no Komercreģistra rodas nepieciešamība veikt papildu likvidācijas pasākumus, tiesa, pamatojoties uz ieinteresētās personas pieteikumu, atjauno bijušo likvidatoru pilnvaras vai ieceļ jaunus likvidatorus.

(1) Likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Ja ir vairāki likvidatori, tad visi likvidatori par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri.

(1) Sabiedrību var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā.

(2) Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var būt vienas vai dažādu formu sabiedrības, ja likumā nav noteikts citādi.

(1) Sabiedrību apvienošana var notikt kā pievienošana vai saplūšana.

(2) Pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod visu savu mantu citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība).

(3) Saplūšana ir process, kurā divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu jaundibināmai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība).

(4) Apvienošanās gadījumā pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt, neveicot likvidācijas procedūru.

(5) Apvienošanās gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

(6) Apvienošanās gadījumā pievienojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem.

(1) Sadalīšana ir process, kurā sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod savu mantu vienai vai vairākām citām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā.

(2) Sašķelšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod visu savu mantu divām vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām un beidz pastāvēt, neveicot likvidācijas procesu.

(3) Sašķelšanas gadījumā sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošo sabiedrību dalībniekiem.

(4) Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt.

(5) Nodalīšanas gadījumā sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem vai par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst sadalāmā sabiedrība.

(6) Iegūstošā sabiedrība var būt jau esoša vai jaundibināma sabiedrība.

(1) Pārveidošana ir process, kurā vienas formas sabiedrība (pārveidojamā sabiedrība) tiek pārveidota par citas formas sabiedrību (iegūstošā sabiedrība).

(2) Kooperatīva pārveidošana par komercsabiedrību vai komercsabiedrības pārveidošana par kooperatīvu nav atļauta.

(3) Pārveidošanas gadījumā visas pārveidojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

(4) Pārveidošanas gadījumā pārveidojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem.

(5) Pārveidošanās gadījumā pārveidojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procedūras veikšanas.

(1) Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas sabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu (turpmāk – līgums).

(2) Līgumā norāda:

(3) Ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai, līgumā nenorāda šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētās ziņas.

(4) Līgums notariāli jāapliecina.

(5) Ja līgums paredz atliekošus nosacījumus un tie neiestājas triju gadu laikā no līguma slēgšanas dienas, sabiedrība drīkst vienpusēji atkāpties no līguma, brīdinot par to pārējās līgumslēdzējas puses ne mazāk kā sešus mēnešus iepriekš, ja līgums neparedz īsāku brīdināšanas termiņu.

(6) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība iesniedz pieteikumu par reorganizāciju, pievienojot līguma projektu reģistrēšanai Komercreģistrā saskaņā ar šā likuma 8.pantu.

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība rakstiski sagatavo reorganizācijas prospektu (turpmāk – prospekts), kurā norāda un izskaidro:

(2) Sabiedrības var sagatavot kopēju prospektu.

(1) Katra sabiedrība, kura piedalās reorganizācijas procesā, ieceļ revidentu, kurš pārbauda līguma projektu. Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var kopīgi prasīt tiesu (Komercreģistru) iecelt vienu revidentu visām sabiedrībām.

(2) Par revidentu var būt persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt sabiedrības gada pārskata pārbaudi.

(3) Revidentam nav jāpārbauda līguma projekts pievienojamajā vai sadalāmajā sabiedrībā, ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai, kā arī šā likuma 367. un 372.pantā minētajos gadījumos.

(4) Sabiedrības, kuras piedalās reorganizācijas procesā, nodrošina revidentam pieeju visiem dokumentiem un informācijai, kam ir nozīme revidenta pienākumu veikšanai.

(1) Par līguma pārbaudes rezultātiem revidents sastāda rakstisku ziņojumu un iesniedz to sabiedrībai. Ja ir iecelts viens revidents visām sabiedrībām, viņš iesniedz ziņojumu visām sabiedrībām.

(2) Ziņojumā norāda:

(1) Līguma projektu izskata un lēmumu par reorganizāciju pieņem katras reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulce.

(2) Ja sakarā ar reorganizāciju jāizdara kapitālsabiedrības statūtu vai personālsabiedrības līguma grozījumi, lēmumu par to pieņem vienlaikus ar lēmuma par reorganizāciju pieņemšanu.

(3) Ne mazāk kā mēnesi līdz dienai, kad paredzēta dalībnieku sapulce par līguma apstiprināšanu, visiem dalībniekiem jādod iespēja sabiedrības juridiskajā adresē iepazīties ar:

(4) Šā panta trešās daļas 5.punktā minētais sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats un starpbilance jāsastāda saskaņā ar likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu.

(5) Dalībniekam ir tiesības bez maksas saņemt šā panta trešajā daļā minēto dokumentu norakstus, kopijas vai izrakstus.

(6) Kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē sabiedrības valdei pēc dalībnieku pieprasījuma jāsniedz paskaidrojumi par līgumu un prospektu, par reorganizācijas tiesiskajām un saimnieciskajām sekām, kā arī ziņas par citām reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām.

(7) Lēmums par reorganizāciju jānoformē rakstiski kā sabiedrības dalībnieku sapulces protokola izraksts.

(8) Lēmums par reorganizāciju ir pamats līguma parakstīšanai no attiecīgās sabiedrības puses. Līgums stājas spēkā ar brīdi, kad to ir parakstījušas visas reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības.

(9) Lēmumam par reorganizāciju jāpievieno to dalībnieku saraksts (ar viņu parakstiem), kuri iebilst pret reorganizāciju un ir balsojuši pret lēmumu.

(1) Piecpadsmit dienu laikā no lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas dienas katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība par reorganizāciju rakstiski informē visus savus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas brīdim ir bijušas likumīgas prasījuma tiesības pret sabiedrību.

(2) Katrai reorganizācijas procesā iesaistītajai sabiedrībai ir pienākums publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu par reorganizāciju. Paziņojumā kreditoriem norāda:

(3) Sabiedrība nodrošina kreditora prasību, ja viņš to prasa un ja tā pieteikta šā panta otrajā daļā minētajā paziņojumā noteiktajā termiņā. Ja ir iestājies saistības izpildes termiņš vai ja prasībai nav pietiekama nodrošinājuma, kreditors var prasīt saistības izpildi.

(4) Iegūstošās sabiedrības kreditors var prasīt savas prasības nodrošināšanu vai saistību pirmstermiņa izpildi tikai tad, ja tas pierāda, ka reorganizācija apdraud viņa prasības apmierināšanu.

(5) Nodrošinātais kreditors var prasīt nodrošinājumu tikai parāda nenodrošinātās daļas apmērā.

(1) Pamatojoties uz reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieka, valdes vai padomes locekļa pieteikumu, tiesa var atzīt lēmumu par reorganizāciju par spēkā neesošu, ja tas pieņemts, pārkāpjot likumu, kapitālsabiedrības statūtus vai personālsabiedrības līgumu, ja šos pārkāpumus nav iespējams novērst vai ja tie netiek novērsti tiesas noteiktajā termiņā.

(2) Pieteikuma iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši pēc šā likuma 349.panta otrajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrībai, kuras dalībnieku sapulces lēmums par reorganizāciju ir atzīts par spēkā neesošu, ir pienākums par to publicēt paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 15 dienu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(4) Lēmuma par reorganizāciju atzīšana par spēkā neesošu neietekmē saistības, kuras sabiedrība ir uzņēmusies.

(5) Lēmumu par reorganizāciju nevar atzīt par spēkā neesošu tikai tādēļ, ka noteikts pārāk zems kapitāla daļu apmaiņas koeficients vai piemaksas apmērs.

(6) Ja noteikts pārāk zems kapitāla daļu apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju papildu izmaksu.

(7) No brīža, kad Komercreģistrā ir izdarīts ieraksts par reorganizācijas pabeigšanu, iegūstošā sabiedrība maksā likumiskos procentus par dalībniekiem neizdarītajām izmaksām.

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība ne agrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas iesniedz Komercreģistrā pieteikumu, lai izdarītu ierakstu par reorganizāciju. Iesniegumam pievieno:

(2) Pieteikumā sabiedrība apliecina, ka ir nodrošinātas vai apmierinātas to kreditoru prasības, kuri iesnieguši savas prasības noteiktajā termiņā un iebilduši pret reorganizāciju, un ka lēmums par reorganizāciju nav ticis apstrīdēts tiesā vai ka prasība nav apmierināta.

(1) Ja ir viena iegūstošā sabiedrība, tā drīkst izmantot pievienotās sabiedrības firmu.

(2) Sadalāmās sabiedrības firmas turpmākās izmantošanas kārtību un nosacījumus paredz līgumā.

(3) Iegūstošā sabiedrība var izmantot pārveidojamās sabiedrības firmu. Firmā nedrīkst tikt izmantoti papildinājumi, kas norāda uz pārveidotās sabiedrības formu.

(4) Ja par pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieku bijusi fiziskā persona, kura nav iegūstošās sabiedrības dalībnieks, iegūstošā sabiedrība drīkst izmantot šīs personas vārdu firmā tikai ar šīs personas vai tās mantinieku rakstisku piekrišanu.

(1) Komercreģistrā ieraksts pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības lietā tiek izdarīts pēc tam, kad izdarīti ieraksti visu iegūstošo sabiedrību lietās.

(2) Pievienojamās sabiedrības lieta pēc ieraksta izdarīšanas tajā tiek pievienota iegūstošās sabiedrības lietai, un pievienotā sabiedrība tiek izslēgta no Komercreģistra.

(3) Pēc ieraksta izdarīšanas sadalāmās sabiedrības lietā iegūstošo sabiedrību lietām tiek pievienoti izraksti no sadalāmās sabiedrības lietas, un gadījumos, kad sadalīšana notiek sašķelšanas ceļā, sadalāmā sabiedrība tiek izslēgta no Komercreģistra.

(4) Iegūstošā sabiedrība var tikt reģistrēta pēc tam, kad Komercreģistrā ir izdarīts ieraksts par pārveidošanu pārveidojamās sabiedrības lietā.

(5) Komercreģistra ieraksts par reorganizāciju izsludināms šā likuma 78.pantā noteiktajā kārtībā.

(1) Reorganizācija uzskatāma par spēkā stājušos ar brīdi, kad izdarīti ieraksti visu reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību lietās.

(2) Ar brīdi, kad Komercreģistrā iegūstošās sabiedrības lietā izdarīta atzīme par reorganizāciju, visa pievienojamās sabiedrības manta pāriet iegūstošās sabiedrības īpašumā.

(3) Ar brīdi, kad Komercreģistrā iegūstošās sabiedrības lietā izdarīta atzīme par reorganizāciju, visa sadalāmās sabiedrības manta pāriet iegūstošo sabiedrību īpašumā saskaņā ar līgumu. Ja sadalīšanās notiek nodalīšanas ceļā, iegūstošo sabiedrību īpašumā saskaņā ar līgumu pāriet sadalāmās sabiedrības mantas daļa.

(4) Par mantas pāreju iegūstošās sabiedrības īpašumā Komercreģistrā tiek izdarītas atzīmes, pamatojoties uz iegūstošās sabiedrības pieteikumu.

(5) Ar sabiedrības izslēgšanu no Komercreģistra šī sabiedrība uzskatāma par likvidētu.

(6) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, un to daļas tiek apmainītas pret iegūstošās sabiedrības daļām proporcionāli viņu īpašumā bijušajām daļām. Šī norma netiek piemērota, ja par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst nodalīšanas ceļā sadalāmā sabiedrība.

(7) Trešo personu tiesības uz pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības daļām saglabājas attiecībā uz iegūstošās sabiedrības daļām.

(8) Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas, kas piederējušas iegūstošajai sabiedrībai vai pašai pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai, vai personai, kura darbojas savā vārdā bet attiecīgi uz pievienojamās, sadalāmās vai iegūstošās sabiedrības rēķina, netiek apmainītas un zaudē spēku, izņemot gadījumus, kad sadalāmā sabiedrība nodalīšanas gadījumā kļūst par iegūstošās sabiedrības vienīgo dalībnieku.

(9) Reorganizācija pēc tās stāšanās spēkā nevar tikt apstrīdēta.

(1) Iegūstošā sabiedrība atbild par visām pievienojamās un pārveidojamās sabiedrības saistībām.

(2) Par sadalāmās sabiedrības saistībām, kas radušās līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim, solidāri atbild visas sadalīšanā iesaistītās sabiedrības. Solidāro parādnieku savstarpējās attiecībās par saistīto subjektu uzskatāms tikai tā persona, kuras saistības paredzētas reorganizācijas līgumā.

(3) Ja sadalīšanā iesaistītās sabiedrības saistības nav noteiktas līgumā, tā atbild solidāri līdz ar citām sadalīšanā iesaistītajām sabiedrībām par sadalāmās sabiedrības saistībām, kuru izpildes termiņš iestājas piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

(1) Iegūstošās sabiedrības padomes un valdes locekļi vai pilnvarotās personas ir solidāri atbildīgas par zaudējumiem, kas viņu vainas dēļ reorganizācijas gaitā nodarīti sabiedrībai, tās dalībniekiem vai kreditoriem.

(2) Nodalīšanas ceļā sadalītās sabiedrības padomes un valdes locekļi vai pilnvarotās personas atbild tāpat kā iegūstošās sabiedrības padomes un valdes locekļi vai pilnvarotās personas.

(3) No šā panta pirmās un otrās daļas izrietošas prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

(1) Ja reorganizācijas procesā piedalās dažādu formu sabiedrības, tad pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, ir tiesīgs divu mēnešu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pieprasīt, lai iegūstošā sabiedrība atpērk viņa daļas par naudu (kompensāciju).

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību nav dalībniekam, kurš nav ierakstīts šā likuma 347.panta devītajā daļā minētajā sarakstā.

(3) Kompensācijas apmēram jābūt vienādam ar summu, kuru dalībnieks iegūtu, sadalot pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības mantu likvidācijas gadījumā, ja tāda notiktu brīdī, kad tika pieņemts lēmums par reorganizāciju.

(4) Attiecībā uz kompensāciju netiek piemēroti likumā noteiktie ierobežojumi par kārtību, kādā sabiedrība var iegūt īpašumā savas daļas.

(5) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža iegūstošā sabiedrība maksā likumiskos procentus par paredzētajā apmērā un termiņā neizdarītajām kompensāciju izmaksām.

(6) Ja pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, nepieprasa kompensāciju, viņš divu mēnešu laikā var atsavināt savas daļas neatkarīgi no lēmumā, statūtos vai likumā paredzētajiem ierobežojumiem.

(1) Sabiedrības, kuras apvienojas saplūšanas ceļā, uzskatāmas par pievienojamajām sabiedrībām un jaundibināmā sabiedrība – par iegūstošo sabiedrību.

(2) Veidojot jauno sabiedrību, tiek ievēroti attiecīgā sabiedrības veida dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav paredzēts citādi. Par iegūstošās sabiedrības dibinātājiem uzskatāmas pievienojamās sabiedrības.

(3) Apvienošanās stājas spēkā ar iegūstošās sabiedrības reģistrācijas brīdi Komercreģistrā un ierakstu izdarīšanu visu pievienojamo sabiedrību lietās.

(4) Reorganizācijas līgumā papildus šā likuma 342.panta otrās daļas prasībām jānorāda iegūstošās sabiedrības firma un juridiskā adrese. Līgumam tiek pievienots dibināmās sabiedrības statūtu projekts vai, ja iegūstošā sabiedrība ir līgumsabiedrība, – sabiedrības līgums, kas tiek apstiprināts ar visu pievienojamo sabiedrību dalībnieku sapulču lēmumiem par apvienošanos.

(5) Pievienojamās sabiedrības iesniedz kopīgu pieteikumu par jaunās sabiedrības reģistrēšanu Komercreģistrā.

(1) Jaundibināmā sabiedrība uzskatāma par iegūstošo sabiedrību.

(2) Iegūstošās sabiedrības dibināšanā jāievēro attiecīgā sabiedrības veida dibināšanas noteikumi, ja šajā apakšnodaļā nav noteikts citādi. Par dibinātāju tiek uzskatīta sadalāmā sabiedrība.

(3) Ja, sabiedrībai sadaloties, tiek dibināta jauna iegūstošā sabiedrība, sadalāmā sabiedrība noformē lēmumu par sadalīšanu, kas aizstāj šā likuma 342.pantā minēto līgumu. Sadalīšanas plānā papildus šā likuma 342.panta pirmajā daļā minētajām ziņām jānorāda iegūstošās sabiedrības firma un juridiskā adrese. Sadalīšanas plānam jāpievieno iegūstošās sabiedrības statūtu projekts vai gadījumos, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, – sabiedrības līgums, kas tiek apstiprināts ar lēmumu par sadalīšanos.

(4) Sadalāmā sabiedrība iesniedz Komercreģistrā pieteikumu par iegūstošās sabiedrības reģistrāciju.

(5) Sadalīšana stājas spēkā ar iegūstošās sabiedrības reģistrācijas brīdi Komercreģistrā un ieraksta izdarīšanu sadalāmās sabiedrības lietā.

(1) Lēmumā jānorāda šā likuma 342.panta otrajā daļā minētās ziņas, papildus norādot iegūstošās sabiedrības formu.

(2) Lēmuma projektam kā pielikums tiek pievienoti iegūstošās sabiedrības statūtu vai sabiedrības līguma (ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība) projekts.

(3) Lēmums aizstāj šā likuma 342.pantā minēto reorganizācijas līgumu, un uz to attiecināms šā likuma 342., 343., 344., 345., 346. un 347.pants.

(4) Ar lēmumu par pārveidošanu tiek apstiprināti iegūstošās sabiedrības statūti vai sabiedrības līgums, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība.

(5) Ja sabiedrība tiek pārveidota par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu tiek ievēlēta iegūstošās sabiedrības valde un padome, ja tāda paredzēta.

(1) Pārveidošanas procesā piemērojami attiecīgās formas sabiedrības dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Par iegūstošās sabiedrības dibinātājiem tiek uzskatīti tie pārveidojamās sabiedrības dalībnieki, kuri nobalsojuši par sabiedrības pārveidošanu.

(1) Ja sabiedrība tiek pārveidota par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, nepieciešams veikt mantisko ieguldījumu novērtēšanu, lai konstatētu pārveidojamās sabiedrības mantas pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla izveidošanai.

(2) Īpašuma novērtēšanu veic šajā likumā noteiktajā kārtībā, un novērtējumu apliecinošos dokumentus iesniedz Komercreģistrā kopā ar iesniegumu par pārveidošanu.

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso visi dalībnieki.

(2) Sabiedrības līgumā var paredzēt, ka lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk par divām trešdaļām dalībnieku.

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, kļūst par iegūstošās sabiedrības komanditu.

(2) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, kompensāciju var pieprasīt dalībnieks, kurš izstājas no sabiedrības.

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir komanditsabiedrība vai kapitālsabiedrība, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības komplementārais dalībnieks atbild attiecīgi par pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības saistībām, kuru izpildes termiņš ir iestājies vai iestāsies piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

(2) Ja pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības komplementārais dalībnieks kļūst par iegūstošās sabiedrības komplementāro dalībnieku, šā panta pirmajā daļā noteiktais noilgums netiek piemērots.

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk par divām trešdaļām dalībnieku sapulcē klātesošo dalībnieku (ja statūti lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai neparedz lielāku balsu skaitu).

(2) Nosakot pārstāvības normu, netiek ņemtas vērā daļas, ko ieguvusi pati sabiedrība.

(1) Apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā, palielinot iegūstošās sabiedrības pamatkapitālu, tās dalībniekiem nav daļu iegūšanas pirmtiesību.

(2) Papildus šā likuma 208.pantā noteiktajiem dokumentiem, kas iesniedzami Komercreģistrā sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu, pieteikumam pievieno reorganizācijas līgumu un katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu par reorganizāciju vai to notariāli apliecinātus norakstus vai kopijas.

(1) Iegūstošā sabiedrība pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībniekiem apmaiņai pirmām kārtām nodod tai piederošās savas daļas.

(2) Iegūstošās sabiedrības daļas netiek apmainītas pret pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļām, ja:

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai kura tiek dibināta kā jauna sabiedrība, jāveic katras pievienojamās sabiedrības mantas vai sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtēšanu veic un rakstisku pārskatu sastāda persona, kura pārbaudījusi līgumu attiecīgajā sabiedrībā.

(3) Visiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem, kā arī iegūstošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar pārskatu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu šā likuma 347.panta trešajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Pārskats pievienojams Komercreģistrā iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk par divām trešdaļām akcionāru sapulcē klātesošo akcionāru (ja statūti lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai neparedz lielāku balsu skaitu).

(2) Ja sabiedrībai ir vairāki akciju veidi, lēmumu pieņem šā likuma 288.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja iegūstošā sabiedrība nav akciju sabiedrība, priekšrocību akciju īpašnieki un obligacionāri piedalās pārstāvības normas noteikšanā un balsošanā ar tādām pašām tiesībām kā pārējie akcionāri.

(1) Apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā palielinot iegūstošās sabiedrības pamatkapitālu, tās akcionāriem nav daļu iegūšanas pirmtiesību.

(2) Papildus šā likuma 265.pantā noteiktajiem dokumentiem, kas iesniedzami Komercreģistrā sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu, pieteikumam pievieno reorganizācijas līgumu un katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu par reorganizāciju vai to notariāli apl iecinātus norakstus vai kopijas.

(1) Līgumā paredzētais piemaksu apmērs, kuras iegūstošā publiskā akciju sabiedrība izmaksā pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apmaiņai piedāvāto akciju nominālvērtību summas.

(2) Ja noteikts pārāk zems kapitāla daļu apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju izmaksu, kas var pārsniegt šā panta pirmajā daļā noteikto apmēru.

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir akciju sabiedrība, kurai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai kura tiek dibināta kā jauna sabiedrība, jāveic katras pievienojamās sabiedrības mantas vai sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtēšanu veic un rakstisku pārskatu sastāda persona, kura pārbaudījusi līgumu attiecīgajā sabiedrībā.

(3) Visiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem, kā arī iegūstošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar pārskatu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu šā likuma 347.panta trešajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Pārskats pievienojams Komercreģistrā iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību un par pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības akcionāriem un obligacionāriem nav ziņu, reorganizācijas līgumā un pieteikumā Komercreģistram šo akcionāru vārdu vietā norāda akciju kārtas numurus un to nominālvērtību.

(2) Ja vēlāk šo akcionāru vārdi kļūst zināmi, tie tiek ierakstīti dalībnieku sarakstā, bet, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, – Komercreģistrā.

(3) Ja iegūstošā sabiedrība ir akciju sabiedrība, kurai ir tikai vārda akcijas, šā panta pirmā un otrā daļa attiecināma arī uz:

(1) Iegūstošajā akciju sabiedrībā tiek saglabātas pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības priekšrocību akciju īpašnieku un obligacionāru tiesības.

(2) Ja iegūstošā sabiedrība nav akciju sabiedrība, pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības priekšrocību akciju īpašnieki un obligacionāri iegūst iegūstošās sabiedrības daļas, pamatojoties uz tādiem pašiem noteikumiem kā pārējie pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības akcionāri.

(3) Privileģēto akciju īpašnieki un obligacionāri, kuri nepiekrīt lēmumam par reorganizāciju, var pieprasīt kompensāciju saskaņā ar šā likuma 357.pantu.

(1) Koncerns ir sabiedrību grupa, kura sastāv no sabiedrībām, kuras atrodas izšķirošās ietekmes attiecībās (turpmāk – koncernsabiedrības) saskaņā ar šā likuma 387.pantu.

(2) Koncerns pastāv arī tad, ja fiziskajai personai ir izšķirošā ietekme vismaz divās sabiedrībās. Šādā gadījumā par koncernu uzskatāma to sabiedrību grupa, kurās šai personai ir izšķirošā ietekme.

(3) Koncerna mātes sabiedrība ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kurai ir izšķirošā ietekme citā sabiedrībā.

(4) Koncerna meitas sabiedrība ir Latvijā vai ārvalstīs reģistrēta sabiedrība, kura atrodas mātes sabiedrības izšķirošajā ietekmē. Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos visas koncernsabiedrības uzskatāmas par meitas sabiedrībām, ja vien fiziskā persona nerealizē netiešo ietekmi saskaņā ar šā likuma 385.panta ceturto daļu.

(5) Koncerns nav juridiska persona.

(1) Izšķirošā ietekme var izpausties kā:

(2) Izšķirošā ietekme var būt tieša vai netieša.

(3) Tiešā ietekme ir ietekme meitas sabiedrībā bez citas meitas sabiedrības izšķirošās ietekmes izmantošanas.

(4) Netiešā ietekme ir ietekme meitas sabiedrībā ar vienas vai vairāku citu meitas sabiedrību izšķirošās ietekmes izmantošanu.

(5) Izšķirošā ietekme nepastāv, ja personai ir līdzdalība sabiedrībā, taču šīs sabiedrības statūti paredz tādus ierobežojumus, kā rezultātā izšķirošo ietekmi nevar realizēt, vai ja pastāv citi šķēršļi izšķirošās ietekmes realizēšanai.

(1) Ja sabiedrība iegūst izšķirošo ietekmi citā sabiedrībā un to starpā pastāv savstarpējā līdzdalība, meitas sabiedrība zaudē tiesības izmantot balsstiesības, kuras izriet no tās īpašumā esošajām mātes sabiedrības daļām.

(2) Ja sabiedrības savstarpējas līdzdalības gadījumā izšķirošo ietekmi iegūst vienlaikus, tām jāslēdz koncerna līgums saskaņā ar šā likuma 396.pantu.

(1) Par izšķirošās ietekmes iegūšanu ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tā ir iegūta, jāiesniedz pieteikums izšķirošās ietekmes reģistrācijai Komercreģistrā.

(2) Pieteikumu iesniedz katra koncernsabiedrība, kā arī fiziskā persona, kura ieguvusi izšķirošo ietekmi sabiedrībā.

(3) Pieteikumā norāda:

(4) Ja izšķirošā ietekme nodibināta, pamatojoties uz līgumu, pieteikumam pievieno:

(5) Līdz reģistrācijai Komercreģistrā persona, kura ieguvusi izšķirošo ietekmi, nav tiesīga izmantot no savas līdzdalības izrietošās balsstiesības.

(6) Lēmumi, kuri pieņemti, izmantojot izšķirošo ietekmi pirms tās reģistrācijas Komercreģistrā, nav spēkā no to pieņemšanas brīža.

(1) Komercreģistrs izsludina izšķirošās ietekmes nodibināšanu šā likuma 78.panta kārtībā.

(2) Paziņojumā norāda izšķirošās ietekmes reģistrācijas datumu un šā likuma 387.panta trešajā daļā minētās ziņas.

(1) Jebkuras izmaiņas šā likuma 387.panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajās ziņās un koncerna līgumā paziņojamas Komercreģistram ne vēlāk kā mēneša laikā no šo izmaiņu rašanās dienas, iesniedzot dokumentus, kas apliecina šīs izmaiņas.

(2) Komercreģistrs šā likuma 388.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā izsludina izmaiņas tam iesniegtajās ziņās un koncerna līgumā, ja likums paredz šo ziņu izsludināšanu.

(1) Izšķirošā ietekme izbeidzas jebkurā no šādiem gadījumiem:

(2) Ja iestājas šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētie apstākļi, bet meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi, kuri ievēlēti, izmantojot izšķirošo ietekmi, turpina darboties, uzskatāms, ka izšķirošā ietekme turpinās. Ja šie paši pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi tiek ievēlēti amatos atkārtoti bez izšķirošās ietekmes realizēšanas, uzskatāms, ka izšķirošā ietekme izbeidzas ar atkārtotās ievēlēšanas dienu.

(1) Izšķirošās ietekmes izbeigšanos reģistrē Komercreģistrā. Pieteikumu Komercreģistrā iesniedz visas sabiedrības, kā arī fiziskā persona šā likuma 384.panta otrajā daļā minētajā gadījumā, pievienojot dokumentus, kas apliecina izšķirošās ietekmes izbeigšanos.

(2) Komercreģistrs šā likuma 388.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā izsludina izšķirošās ietekmes izbeigšanos, norādot izšķirošās ietekmes izbeigšanās pamatu.

(1) Ja persona iegūst vairāk par 10 procentiem no sabiedrības daļām, tai divu nedēļu laikā no iegūšanas dienas rakstiski jāpaziņo šai sabiedrībai to iegūto daļu apmērs un ar to saistītās balsstiesības, kas pārsniedz 10 procentus.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais pienākums attiecas arī uz katru turpmāko sabiedrības daļu iegūšanu, kas palielina līdzdalību virs katriem nākamajiem 5 procentiem no šīs sabiedrības daļām.

(3) Pienākums paziņot attiecas arī uz gadījumiem, kad līdzdalība samazinās zem 10 procentiem vai zem katriem 5 procentiem (šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos).

(4) Daļas, kuras tur trešā persona savā vārdā, bet citas personas labā, uzskatāmas par šai citai personai piederošām. Ja šī cita persona ir sabiedrība, tad daļas, kuras pieder šīs sabiedrības meitas sabiedrībai vai kuras tur trešā persona savā vārdā vai šīs meitas sabiedrības labā, uzskatāmas par sabiedrībai piederošām.

(5) Ja daļas iegūst trešā persona savā vārdā, bet citas personas labā, šī trešā persona šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos paziņojumos norāda personu, kuras labā daļas tiek vai tikušas turētas.

(1) Tiesības, kuras izriet no daļām, par kurām jāsniedz paziņojums saskaņā ar šā likuma 394.panta pirmo, otro un trešo daļu, nav spēkā līdz šāda paziņojuma sniegšanai.

(2) Ja pretrunā ar šā panta pirmo daļu šādas balsstiesības tikušas izmantotas un tas ir ietekmējis lēmuma pieņemšanu, šāds lēmums atzīstams par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža.

(3) Tiesības iesniegt tiesā prasību par lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir jebkuram sabiedrības dalībniekam ne vēlāk kā gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas vai ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad tas uzzinājis vai tam vajadzēja uzzināt par paziņojuma neizdarīšanu.

(4) Lēmuma atzīšana par spēkā neesošu neietekmē trešo personu iegūtās tiesības, ja šīs personas rīkojušās labā ticībā.

(5) Sabiedrībai ir tiesības pieprasīt atmaksāt saņemtās dividendes, uz kurām personai nebija tiesību saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

(1) Sabiedrībai ir pienākums pēc šā likuma 392.pantā noteiktā paziņojuma saņemšanas atspoguļot šo līdzdalību gada pārskata pielikumā.

(2) Gada pārskata pielikumā un paziņojumā norāda attiecīgā dalībnieka vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, tam piederošo daļu skaitu un no tām izrietošo balsu skaitu.

(1) Mātes sabiedrība var realizēt zaudējumus nesošu ietekmi meitas sabiedrībā.

(2) Ja mātes sabiedrība dod meitas sabiedrībai zaudējumus nesošu norādījumu, mātes sabiedrībai ir pienākums segt šos zaudējumus pilnā apmērā. Šādā gadījumā mātes sabiedrība pilnā apmērā atbild par meitas sabiedrībai un tās kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem ar visu savu mantu, izņemot gadījumus, ja mātes sabiedrība pierāda, ka zaudējumi nav saistīti ar dotā norādījuma izpildi.

(3) Mātes sabiedrība norādījumus noformē rakstiski, pretējā gadījumā tie nav saistoši.

(4) Mātes sabiedrība nedrīkst dot norādījumus, kuru izpilde var izraisīt meitas sabiedrības maksātnespēju, darbības apturēšanu administratīvā kārtā vai likvidēšanu tiesas ceļā.

(5) Šajā pantā paredzētās normas par mātes sabiedrību attiecas arī uz fizisku personu, kurai ir izšķirošā ietekme vismaz divās sabiedrībās.

(1) Sabiedrība var noslēgt līgumu ar citu sabiedrību, kurš paredz tās vadības nodošanu šai citai sabiedrībai (koncerna līgums).

(2) Ja ir noslēgts līgums par daļēju meitas sabiedrības vadības nodošanu mātes sabiedrībai, tas uzskatāms par koncerna līgumu, ja vien mātes sabiedrība nepierāda, ka nodotā daļējā vadība nav pietiekama izšķirošās ietekmes realizēšanai.

(3) Koncerna līgums noformējams rakstiski.

(4) Koncerna līguma minimālais termiņš ir kalendāra gads, un tas nedrīkst izbeigties citādi kā pārskata gada beigās, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Koncerna līgumu nedrīkst slēgt ar atpakaļejošu spēku. Ja līgums paredz peļņas nodošanu, tajā var paredzēt meitas sabiedrības peļņas pārdali ar atpakaļejošu datumu, bet tikai tā pārskata gada ietvaros, kurā līgums ir noslēgts.

(1) Koncerna līgumā norāda:

(2) Koncerna līgumā var iekļaut arī citus koncerna darbības jautājumus (arī tos, kuri netiek regulēti šajā likumā).

(3) Koncerna līgumā jāievēro arī citos likumos noteiktās prasības, ciktāl tās nav pretrunā ar šo likumu.

(4) Koncerna līguma noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Pretrunu gadījumā spēkā ir šā likuma normas.

(1) Katra līguma slēgšanā iesaistītā sabiedrība ieceļ revidentu koncerna līguma projekta pārbaudei.

(2) Zvērināta revidenta pārbaude nav jāveic sabiedrībā, kura nav publiska akciju sabiedrība, ja neviens dalībnieks nepieprasa pārbaudi.

(3) Līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības var iecelt vienu zvērinātu revidentu visām sabiedrībām.

(4) Pēc pārbaudes veikšanas zvērināts revidents noformē rakstisku ziņojumu un iesniedz to sabiedrībai. Ja ir iecelts viens zvērināts revidents visām sabiedrībām, viņš iesniedz ziņojumu visām sabiedrībām.

(5) Ziņojumā norāda:

(6) Zvērinātam revidentam ir tiesības saņemt no līgumu slēdzošajām sabiedrībām visus dokumentus un ziņas, kas tam nepieciešami likumā noteikto uzdevumu veikšanai.

(7) Visiem dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar zvērināta revidenta ziņojumu.

(8) Zvērināta revidenta ziņojums pievienojams pilnsapulcē izskatāmajam līguma projektam un Komercreģistrā iesniedzamajam noslēgtajam koncerna līgumam.

(1) Katra koncerna līguma slēgšanā iesaistītā sabiedrība sagatavo rakstisku prospektu, kurā detalizēti izskaidro koncerna līguma slēgšanas iemeslus un tā noslēgšanas iespējamās sekas.

(2) Prospektā atspoguļo arī zvērināta revidenta viedokli par koncerna līguma projektu.

(1) Katras līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības izpildinstitūcijai statūtos paredzētajā kārtībā jāpaziņo visiem zināmajiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem par nodomu slēgt koncerna līgumu. Paziņojums sniedzams ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms pilnsapulces, kurā tiks izskatīts koncerna līguma projekts un lemts par koncerna līguma parakstīšanu.

(2) Paziņojumā dalībniekam norāda:

(3) Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sabiedrības pilnsapulces, kurā tiks izskatīts koncerna līguma projekts un pieņemts lēmums par koncerna līguma parakstīšanu, katra sabiedrība laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ievieto paziņojumu par līguma slēgšanu. Paziņojumā norāda šā panta otrajā daļā minētās ziņas.

(4) Katras sabiedrības izpildinstitūcijai jānodrošina koncerna līguma projekta, koncerna līguma prospekta un zvērināta revidenta ziņojuma pieejamība paziņojumā norādītajā laikā un vietā un pēc dalībnieka pieprasījuma jāizsniedz viņam līguma projekta, koncerna līguma prospekta un zvērināta revidenta ziņojuma kopija. Ja par kopiju tiek pieprasīta samaksa, tā nedrīkst pārsniegt kopijas izgatavošanas pašizmaksu.

(1) Lēmumu par koncerna līguma parakstīšanu pieņem katras līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulce.

(2) Pēc dalībnieku pieprasījuma sabiedrības izpildinstitūcija sniedz dalībnieku sapulcei ziņas par pārējiem koncernu veidojošajiem uzņēmumiem.

(3) Lēmums par koncerna līguma parakstīšanu ir pieņemts dalībnieku sapulcē, ja par to nobalso dalībnieki ar tādu balsu vairākumu, kāds paredzēts statūtos lēmuma par sabiedrības reorganizāciju pieņemšanai.

(1) Koncerna līgumu paraksta personas, kuras ir pilnvarotas to darīt saskaņā ar sabiedrības statūtiem, ja pilnsapulce uz līguma parakstīšanu nav pilnvarojusi citas personas.

(2) Parakstītais koncerna līgums iesniedzams Komercreģistrā šā likuma 387.pantā noteiktajā kārtībā.

(1) Grozījumi koncerna līgumā tiek izdarīti tādā pašā kārtībā kā koncerna līguma slēgšana.

(2) Līguma grozījumus, kuri skar jautājumus par izlīdzinājumu vai kompensāciju mazākumakcionāriem, var izdarīt tikai ar mazākumakcionāru piekrišanu. Mazākumakcionāru piekrišana uzskatāma par dotu, ja par to nobalso ne mazāk par divām trešdaļām no visiem mazākumakcionāriem (ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu).

(3) Koncerna līguma grozījumus reģistrē Komercreģistrā saskaņā ar šā likuma 389.pantu.

(4) Koncerna līgums nav jāgroza, ja mainās šā likuma 397.panta pirmās daļas 2.punktā minētās ziņas.

(1) Koncerna līgums izbeidzas:

(2) Koncerna līgums nedrīkst izbeigties citādi, kā tikai attiecīgā pārskata gada beigās, izņemot šā panta pirmās daļas 5.punktā minētos gadījumus.

(3) Līguma puses var savstarpēji vienoties par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ievērojot šā panta otro daļu. Lēmumu par līguma izbeigšanu pieņem visu koncernsabiedrību pilnsapulcēs, ievērojot šā likuma normas attiecībā uz koncerna līguma noslēgšanu un koncerna līguma noteikumus.

(4) Līguma izbeigšanos reģistrē un paziņojumu par to publicē saskaņā ar šā likuma 391.pantu.

(1) Koncernsabiedrība, meitas sabiedrības dalībnieks, valdes vai padomes loceklis var prasīt atcelt koncerna līgumu tiesas ceļā šādos gadījumos:

(1) Mātes sabiedrības pārvaldes institūciju locekļiem, dodot norādījumus meitas sabiedrībai, jārīkojas ar kārtīga un apzinīga sabiedrības vadītāja rūpību.

(2) Ja mātes sabiedrība, dodot norādījumus meitas sabiedrībai, pārkāpj likumus vai pārsniedz savas likumos vai koncerna līgumā noteiktās pilnvaras, vainīgie mātes sabiedrības pārvaldes institūciju locekļi par meitas sabiedrībai, tās dalībniekiem un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri. Ja pastāv strīds par to, vai mātes sabiedrības pārvaldes institūcijas locekļi rīkojušies ar kārtīga un apzinīga sabiedrības vadītāja rūpību, šiem pārvaldes institūciju locekļiem jānodrošina pierādījumi.

(3) Prasību tiesā var celt meitas sabiedrība, tās dalībnieks un kreditors. Meitas sabiedrība nevar celt prasību, ja tā zināja vai tai vajadzēja zināt par attiecīgo norādījumu nelikumību vai pilnvaru pārsniegšanu no mātes sabiedrības puses.

(4) Šā panta otrajā daļā minētās prasības noilguma termiņš ir trīs gadi no tās rīcības brīža, ar kuru ticis nodarīts zaudējums, bet, ja šī rīcība bijusi slēp-
ta, – no tās atklāšanas brīža.

(5) Šajā pantā paredzētās normas par mātes sabiedrības pārvaldes institūciju locekļu atbildību attiecas arī uz fizisku personu, kurai ir izšķirošā ietekme vismaz divās sabiedrībās.

(1) Ja meitas sabiedrības pārraudzības institūcija vai izpildinstitūcija pārkāpj likumus un likumos vai koncerna līgumā noteiktās pilnvaras, vainīgie attiecīgās institūcijas locekļi solidāri atbild par šīs rīcības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Ja pastāv strīds par to, vai meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi rīkojušies ar kārtīga un apzinīga sabiedrības vadītāja rūpību, šiem pārvaldes institūciju locekļiem jānodrošina pierādījumi.

(2) Meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas akcepts izpildinstitūcijas lēmumiem neizslēdz izpildinstitūcijas locekļu atbildību.

(3) Meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas un izpildinstitūcijas locekļi neatbild, ja zaudējums nodarīts, pildot mātes sabiedrības norādījumus, izņemot gadījumus, ja izpildītie mātes sabiedrības norādījumi bijuši pretlikumīgi vai acīmredzami pretrunā ar mātes sabiedrības, visa koncerna vai atsevišķu koncernsabiedrību interesēm, ko attiecīgie meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi zināja vai tiem vajadzēja zināt.

(4) Ja meitas sabiedrības pārraudzības institūcija vai izpildinstitūcija ir izpildījusi mātes sabiedrības norādījumu, kas ir pretlikumīgs vai pretrunā ar mātes sabiedrības, visa koncerna vai atsevišķu koncernsabiedrību interesēm, par ko meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi zināja vai tiem vajadzēja zināt, tie ir solidāri atbildīgi kopā ar mātes sabiedrības attiecīgo institūciju locekļiem, kuri šo rīkojumu ir devuši.

(5) Prasību pret meitas sabiedrības pārraudzības un izpildinstitūcijas locekļiem tiesā var celt meitas sabiedrības dalībnieks un kreditors.

(6) Šā panta piektajā daļā minētās prasības noilguma termiņš ir trīs gadi no tās rīcības brīža, ar kuru ticis nodarīts zaudējums, bet, ja šī rīcība bijusi slēp-
ta, – no tās atklāšanas brīža.

(1) Koncerna meitas sabiedrība sastāda atkarības pārskatu par pārskata gadu. Atkarības pārskats sastādāms termiņos, kas noteikti gada pārskata sastādīšanai, un apstiprināms kopā ar gada pārskatu.

(2) Atkarības pārskatam jāsniedz vispārējs priekšstats par koncernsabiedrību savstarpējām attiecībām.

(3) Atkarības pārskatā atspoguļo:

(4) Atkarības pārskatu pārbauda zvērināts revidents.

(5) Atkarības pārskats un revidenta ziņojums par to pievienojams meitas sabiedrības gada pārskatam, kurš iesniedzams Komercreģistrā.

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka meitas sabiedrība izšķirošās ietekmes rezultātā ir cietusi nepamatotus zaudējumus, meitas sabiedrības dalībnieki un kreditori, kuri nevar apmierināt savus prasījumus, var prasīt Komercreģistram iecelt vienu vai vairākus zvērinātus revidentus īpašas pārbaudes veikšanai.

(2) Zvērināts revidents pārbauda:

(3) Zvērinātam revidentam ir tiesības saņemt no koncernsabiedrībām vai iesaistītajām trešajām personām visas ziņas un dokumentus, kas tam nepieciešami šajā likumā noteikto uzdevumu veikšanai.

(4) Zvērināts revidents sagatavo rakstisku pārskatu, kuru iesniedz meitas sabiedrībai. Meitas sabiedrības izpildinstitūcijai ir pienākums mēneša laikā no zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas iesniegt tā kopsavilkumu publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Revīzijas izdevumi tiek segti no meitas sabiedrības līdzekļiem.

(1) Sabiedrība, kura nav iesniegusi Komercreģistrā šajā likumā noteiktos pieteikumus un paziņojumus, maksā soda naudu 100 latu apmērā par katru nokavēto dienu.

(2) Soda naudu iekasē Komercreģistrs, un tā ieskaitāma valsts budžetā.

(1) Koncerna mātes sabiedrībai jāsedz meitas sabiedrības zaudējumi, kas meitas sabiedrībai nodarīti ar mātes sabiedrības zaudējumus nesošo ietekmi, ja to segšanu paredz šis likums vai koncerna līgums.

(2) Koncerna mātes sabiedrība šā panta pirmajā daļā minētos zaudējumus sedz tajā pārskata gadā, kurā šie zaudējumi nodarīti.

(3) Ja meitas sabiedrības zaudējumi netiek segti tā pārskata gada laikā, kurā šie zaudējumi nodarīti, mātes sabiedrība un meitas sabiedrība rakstiski vienojas par šo zaudējumu segšanas termiņiem un kārtību.

(4) Ja koncerna mātes sabiedrība nokārto meitas sabiedrības saistības ar kreditoriem, par to nekavējoties informē meitas sabiedrību.

(5) Koncerna meitas sabiedrībai ir tiesības celt tiesā prasību pret mātes sabiedrību, ja mātes sabiedrība nepilda šā panta otrajā un trešajā daļā minētos nosacījumus.

(6) Vienošanās, kas paredz koncerna mātes sabiedrības atbildības par meitas sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem samazināšanu vai atteikšanos no tās, nav spēkā no šādas vienošanās noslēgšanas brīža.

(7) Ja koncerna mātes sabiedrība nesedz meitas sabiedrības zaudējumus, kas meitas sabiedrībai nodarīti ar mātes sabiedrības zaudējumus nesošo ietekmi un kuru segšanu paredz šis likums vai koncerna līgums, mātes sabiedrības izpildinstitūcijas locekļi par šiem zaudējumiem atbild solidāri pilnā apmērā.

(8) Šajā pantā noteiktais mātes sabiedrības pienākums atlīdzināt meitas sabiedrības zaudējumus attiecas arī uz fizisku personu, kurai ir izšķirošā ietekme vismaz divās sabiedrībās.

(1) Par mazākumakcionāriem uzskatāmi meitas sabiedrības dalībnieki, izņemot:

(2) Mazākumakcionāra statuss nav atkarīgs no daļu iegūšanas laika.

(3) Visi meitas sabiedrības dalībnieki, kuru šā panta pirmajā daļā minētais statuss ir neskaidrs, uzskatāmi par mazākumakcionāriem.

(1) Koncerna līgumā jābūt paredzētam mātes sabiedrības pienākumam veikt izlīdzinājumu meitas sabiedrības mazākumakcionāriem garantētas dividendes veidā, līgumā nosakot garantētās dividendes minimālo apmēru. Garantētās dividendes maksimālā apmēra noteikšana koncerna līgumā nav pieļaujama.

(2) Izlīdzinājums meitas sabiedrības mazākumakcionāriem koncerna līgumā nav jānosaka tikai tad, ja koncerna līguma parakstīšanas laikā meitas sabiedrībā nav neviena mazākumakcionāra.

(3) Izlīdzinājumu meitas sabiedrības mazākumakcionāriem nosaka, ņemot vērā meitas sabiedrības peļņu līdz koncerna līguma parakstīšanai un turpmākās meitas sabiedrības peļņas izredzes, ja meitas sabiedrība neparakstītu koncerna līgumu.

(4) Koncerna mātes sabiedrība var piedāvāt meitas sabiedrības mazākumakcionāriem izvēlēties izlīdzinājumu, kas noteikts atbilstoši koncerna mātes sabiedrības peļņai līdz koncerna līguma parakstīšanai un koncerna mātes sabiedrības turpmākās peļņas izredzēm.

(5) Sabiedrību daļu apmaiņas koeficients nosakāms pēc metodēm, ko pielieto sabiedrību apvienošanas gadījumā.

(6) Nosakot peļņu šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos, peļņas atskaitījumi īpašās rezervēs vai fondos, kuru izveidi nenosaka likums, jāņem vērā, ciktāl tas atbilst parastai komercdarbības praksei.

(7) Izlīdzinājuma nosacījumi, kuri ir paredzēti koncerna līgumā, ir spēkā tikai līguma darbības laikā.

(8) Par izlīdzinājuma samaksu solidāri atbild visas koncerna līguma puses.

(9) Mazākumakcionāru prasības par izlīdzinājuma izmaksu noilguma termiņš ir trīs gadi no dienas, kad izlīdzinājums bija jāizmaksā.

(1) Ja meitas sabiedrības mazākumakcionāri to pieprasa, koncerna līgumā jāparedz kompensācija meitas sabiedrības mazākumakcionāriem.

(2) Kompensācija var notikt kā:

(3) Kompensāciju naudā koncerna līgumā var paredzēt, ja tam piekrīt vai to pieprasa mazākumakcionāri.

(4) Ja tiek piemērota kompensācija ar mātes sabiedrības daļām, šādai daļu apmaiņai jākompensē mazākumakcionāra daļas tādā attiecībā, kādā šo sabiedrību apvienošanas gadījumā viena meitas sabiedrības daļa tiktu apmainīta pret mātes sabiedrības daļām.

(5) Ņemot vērā meitas sabiedrības mantas vērtību un ienākumu stāvokli uz dienu, kad tās pilnsapulce pieņēma lēmumu par koncerna līguma parakstīšanu, daļu apmaiņa var tikt papildināta ar piemaksām naudā. Piemaksu apmēru nosaka šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(6) Koncerna līgumā var paredzēt kompensācijas termiņu. Šis termiņš nevar iestāties ātrāk kā triju mēnešu laikā no šā likuma 388.panta vai 389.panta otrajā daļā minētās publicēšanas dienas. Ja kompensāciju nosaka tiesa, koncerna līgumā noteiktā termiņa tecējums sākas no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(7) Par kompensācijas naudā samaksu solidāri atbild visas koncerna līguma puses. Par kompensāciju ar mātes sabiedrības daļām atbild mātes sabiedrība.

(1) Mazākumakcionāram ir tiesības divu mēnešu laikā no pēdējā paziņojuma par koncerna līguma slēgšanu vai grozīšanu publicēšanas dienas celt tiesā prasību, ja:

(2) Ja koncerna līgumā nav noteikts izlīdzinājums vai kompensācija (ja mazākumakcionārs ir pieprasījis kompensāciju), tiesa var atzīt koncerna līgumu par spēkā neesošu vai noteikt izlīdzinājuma vai kompensācijas apmēru.

(3) Ja koncerna līgumā noteiktais izlīdzinājuma vai kompensācijas apmērs neatbilst attiecīgi šā likuma 415. vai 416.pantā minētajam apmēram, tiesa var noteikt citu izlīdzinājuma vai kompensācijas apmēru.

(4) Sabiedrība, pret kuru bija celta prasība, tiesas nolēmumu iesniedz Komercreģistrā 10 dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas un publicē šā likuma 388.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(5) Tiesa var noteikt zvērināta revidenta pārbaudi uz sabiedrības rēķina.

(1) Ja tiesa nosaka lielāku izlīdzinājuma vai kompensācijas apmēru, nekā tas bija paredzēts koncerna līgumā, mātes sabiedrībai ir tiesības mēneša laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas vienpusēji atkāpties no koncerna līguma bez iepriekšēja brīdinājuma.

(2) Atkāpjoties no koncerna līguma, mātes sabiedrībai jāizpilda tās saistības pret meitas sabiedrības mazākumakcionāriem, kuras ir spēkā līdz atkāpšanās paziņošanas dienai.

(1) Ja koncerna līgums noslēgts situācijā, kad meitas sabiedrībā nav neviena mazākumakcionāra un tādēļ līgumā nav paredzēts izlīdzinājums un/vai kompensācija, tad koncerna līgums izbeidzas ne vēlāk kā tā pārskata gada beigās, kura laikā koncerna meitas sabiedrības daļas ieguvis mazākumakcionārs, ja viņš nav zinājis un nevarēja zināt, ka sabiedrība, kura daļas viņš ieguvis, ir koncerna meitas sabiedrība.

(2) Koncerna līgums neizbeidzas, ja pēc tam, kad mazākumakcionārs ir ieguvis meitas sabiedrības daļas, koncerna līgums grozīts, papildinot to ar nosacījumiem par izlīdzinājumu un/vai kompensāciju.

(1) Koncerna mātes sabiedrībai ir pienākums sniegt nodrošinājumu meitas sabiedrības kreditoram, vienlaikus pastāvot šādiem nosacījumiem:

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto nodrošinājumu nevar prasīt meitas sabiedrības nodrošinātie kreditori nodrošinātā prasījuma apmērā saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" nosacījumiem.

(1) Ja personai pieder ne mazāk par 90 procentiem meitas sabiedrības daļu, šī persona var pieņemt lēmumu par mazākumakcionāriem piederošo daļu piespiedu atpirkšanu.

(2) Šā panta izpratnē par personai piederošām daļām nav uzskatāmas meitas sabiedrības daļas, kuras pieder citai šā koncerna koncernsabiedrībai.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona ir sabiedrība, lēmums jāpieņem akcionāru pilnsapulcē. Pilnsapulces darba kārtība jāpaziņo visiem tās dalībniekiem ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sapulces noturēšanas dienas. Darba kārtībai pievieno šīs sabiedrības paziņojumu par kompensāciju mazākumakcionāriem ar mātes sabiedrības daļām vai naudā.

(4) Lēmums ir pieņemts pilnsapulcē, ja par to nobalso dalībnieki ar tādu balsu vairākumu, kāds paredzēts statūtos lēmuma pieņemšanai par sabiedrības reorganizāciju.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona ir fiziskā persona, tā lēmumu par daļu piespiedu atpirkšanu noformē rakstiski.

(6) Pieņemto lēmumu 10 dienu laikā nosūta meitas sabiedrībai.

(7) Meitas sabiedrība saņemto lēmumu mēneša laikā iesniedz Komercreģistrā un publicē šā likuma 388.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(8) Ar publicēšanas dienu visas meitas sabiedrības daļas, kuras līdz tam nebija mātes sabiedrības īpašumā, pāriet tās personas īpašumā, kura pieņēmusi lēmumu par kapitāla daļu piespiedu atpirkšanu, bet izslēgtie dalībnieki iegūst tiesības uz kompensāciju.

(9) Personai, kura pieņēmusi lēmumu par kapitāla daļu piespiedu atpirkšanu, ir pienākums nodrošināt kompensāciju izslēgtajiem dalībniekiem. Kompensācijas forma, apmērs un piemaksas tiek noteiktas saskaņā ar šā likuma 416.panta ceturto un piekto daļu.

(10) Izslēgtajiem dalībniekiem ir tiesības iesniegt prasību tiesā par lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, ja nav vienošanās par kompensācijas formu, apmēru un/vai piemaksām vai ja piedāvātā kompensācija netiek realizēta, vai ja kompensācijas apmērs nav pamatots.

(1) Komercķīla ir ķīlas tiesība, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēta Ķīlu reģistrā, kuru kārto ar likumu pilnvarota institūcija (ķīlu reģistra turētājs).

(2) Komercķīlai ir prioritāte attiecībā pret nereģistrētu ķīlu (arī pret rokas ķīlu) neatkarīgi no nodibināšanas pamata un datuma.

(3) Komercķīlai piemērojami Civillikuma ķīlas tiesības vispārīgie noteikumi, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(1) Par komercķīlas priekšmetu var būt:

(2) Lidmašīnas un sauszemes mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, kā arī uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas, pajas, slēgtas emisijas akcijas un obligācijas var būt par komercķīlas priekšmetu neatkarīgi no tā, kam šīs lietas pieder.

(3) Ķīlas tiesība, kuras priekšmets ir lietu kopība, aptver gan šīs kopības jau esošās sastāvdaļas, gan arī nākamās, ja vien nav skaidri redzams, ka komercķīlas devēja nodoms bijis ieķīlāt šīs lietu kopības sastāvu, kāds tas bijis ķīlas tiesības nodibināšanas laikā.

(1) Par komercķīlas priekšmetu nevar būt saistību dokumenti, kurus var pārvest uz citu personu ar pārvedu uzrakstu (indosamentu), un nekustamais īpašums.

(2) Ja uzņēmums ir ieķīlāts kā lietu kopība, šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti un nekustamais īpašums uzskatāmi par izslēgtiem no lietu kopības. Pušu vienošanās, kas ir pretrunā ar šo daļu, nav spēkā.

(1) Komercķīlas devējs ir persona, kas piešķir komercķīlas tiesību.

(2) Ar ieķīlāšanu neizbeidzas komercķīlas devēja īpašuma tiesība uz ieķīlāto lietu. Ja puses nav vienojušās par citu, komercķīlas devējs ieķīlāto lietu var valdīt un lietot, kā arī patērēt savām vajadzībām vispārpieņemto normu ietvaros, kamēr labprātīgi nenodod to valdīt komercķīlas ņēmējam vai kamēr viņu uz to nepiespiež tiesas ceļā.

(1) Ja nav norunāts pretējais, komercķīla nodrošina ne tikai galveno prasījumu, bet arī blakus prasījumus.

(2) Ja ir pielīgta nodrošināta prasījuma maksimālā summa un prasījums pārsniedz šo summu, tad prasījuma daļa, kas pārsniedz maksimālo summu, uzskatāma par nenodrošināto prasījumu un apmierināma vispārējā kārtībā.

(3) Kad komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmējs vienojas par nodrošināta prasījuma summas (ja tāda bija pielīgta) vai ieķīlātās mantas apmēra palielināšanu, šāds palielinājums uzskatāms par jaunu ieķīlājumu, kas nodibināms un reģistrējams atbilstoši šā likuma normām.

(1) Komercķīlu nodibina, pamatojoties uz līgumu, un reģistrē Ķīlu reģistrā atbilstoši šā likuma normām.

(2) Ja puses ir noslēgušas līgumu par komercķīlas nodibināšanu, bet komercķīla nav reģistrēta, komercķīlas ņēmējs nevar izmantot savu tiesību, un komercķīla nav spēkā pret trešajām personām, bet komercķīlas līgums tādēļ nezaudē savu spēku. Komercķīlas ņēmējs var celt personīgu prasību pret komercķīlas devēju. Prasības priekšmets, kad visā citā ziņā līgums par komercķīlas nodibināšanu galīgi noslēgts, ir reģistrācija, un neviena no pusēm nevar bez otras puses piekrišanas atkāpties no saistības tā iemesla dēļ, ka komercķīlas nodibināšana nav reģistrēta. Pirmtiesība šādai komercķīlai tiek noteikta no reģistrācijas brīža.

(1) Komercķīlas reģistrācijas pieteikumam (turpmāk – pieteikums) jāsatur šādas ziņas:

(2) Pieteikumā iekļauj arī šādu informāciju:

(3) Ja tiek ieķīlāta lietu kopība un tajā ietilpst lietas, īpašumtiesības uz kurām ir reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā, pieteikumā šādas lietas jānorāda atsevišķi. Ja kāda no minētajām lietām nav iekļauta pieteikumā, tā uzskatāma par izslēgtu no ieķīlātās lietu kopības.

(4) Īpašumtiesību reģistrs šā likuma izpratnē ir institūcija, kura reģistrē īpašumtiesības uz noteiktām lietu kategorijām. Lietas, īpašumtiesības uz kurām ir reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā, šā likuma izpratnē ir uzņēmumi, nekustamais īpašums, kuģi, lidmašīnas, sauszemes mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, kā arī uzņēmējsabiedrību kapitāla daļas.

(5) Pieteikumā papildus var iekļaut arī citu informāciju.

(1) Pieteikumu noformē uz īpašas veidlapas.

(2) Pieteikuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets. Dažādām lietu kategorijām var noteikt dažādas pieteikuma veidlapas paraugus.

(1) Pieteikumu paraksta komercķīlas devējs. Ja pieteikums tiek noformēts, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, pieteikumu paraksta komercķīlas ņēmējs.

(2) Parakstu uz pieteikuma apliecina notariāli. Ja parakstītājs iesniedz pieteikumu Ķīlu reģistrā personīgi, paraksta notariāla apliecināšana nav nepieciešama. Šādā gadījumā iesniedzēja personību pārbauda Ķīlu reģistra turētāja atbildīgais darbinieks, par ko izdara attiecīgu atzīmi uz pieteikuma.

(3) Ja vairāki komercķīlas devēji ieķīlā vienu nedalītu lietu, kas ir viņu kopīpašums, pieteikumu paraksta visi komercķīlas devēji vai viņu īpaši šim gadījumam pilnvarotais pārstāvis, ievērojot šajā pantā minētās prasības.

(1) Pieteikumam pievieno dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu, kā arī (divos eksemplāros) dokumentu, uz kuru pamatojoties tiek nodibināta komercķīla, un dokumentu, no kura izriet nodrošināmais prasījums.

(2) Ja komercķīlu piesaka reģistrācijai, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, šā likuma 431.panta otrajā daļā minētajā gadījumā, reģistrācijas pieteikumam pievieno arī šā nolēmuma tiesas apliecinātu norakstu divos eksemplāros.

(1) Saņemtos pieteikumus Ķīlu reģistra turētājs reģistrē speciālā žurnālā to iesniegšanas secībā, katram pieteikumam piešķirot numuru. Žurnālā un pieteikumā Ķīlu reģistra turētājs ieraksta pieteikuma iesniegšanas datumu, laiku un numuru.

(2) Pieteikumus Ķīlu reģistra turētājs izlemj iesniegšanas secībā vienas darbdienas laikā, neieskaitot iesniegšanas dienu.

(3) Izskatot pieteikumu, Ķīlu reģistra turētājs pārliecinās tikai par to, vai:

(1) Ja pieteikumam un tam pievienotajiem dokumentiem nav šā likuma 437.panta trešajā daļā minēto trūkumu, Ķīlu reģistra turētājs reģistrē komercķīlu, par ko tiek izdarīts ieraksts Ķīlu reģistrā un pieteikumā.

(2) Ķīlu reģistrā ieraksta visas pieteikumā iekļautās ziņas. Ķīlu reģistrā un pieteikumā norāda komercķīlas reģistrācijas numuru, datumu, laiku un komercķīlas ņēmēja kārtu.

(3) Komercķīlas devējam un komercķīlas ņēmējam pēc reģistrācijas katram vienā eksemplārā izsniedz Ķīlu reģistra turētāja apliecinātu caurauklotu un cauršūtu komercķīlas reģistrācijas aktu. Pēc puses lūguma aktu var nosūtīt pa pastu ar ierakstītu vēstuli.

(1) Ja reģistrācija ir atteikta, Ķīlu reģistra turētājs rakstiski informē iesniedzēju par atteikuma iemesliem un nosūta atpakaļ dokumentus, kas bija pievienoti pieteikumam. Pēc iesniedzēja lūguma minētie dokumenti var tikt nosūtīti pa pastu.

(2) Reģistrācijas atteikumu ieinteresētā s personas var pārsūdzēt tiesā Latvijas civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā.

(1) Ja pieteikumā saskaņā ar šā likuma 432.panta trešo daļu ir norādītas lietas, īpašumtiesības uz kurām ir reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā, un pieteikumam un tam pievienotajiem dokumentiem nav šā likuma 437.panta trešajā daļā minēto trūkumu, Ķīlu reģistra turētājs komercķīlas reģistrācijas pieteikuma saņemšanas dienā nosūta attiecīgajam īpašumtiesību reģistram pieteikuma norakstu atzīmes par komercķīlu izdarīšanai.

(2) Pamatojoties uz saņemto pieteikuma norakstu, attiecīgais īpašumtiesību reģistrs divu dienu laikā izdara atzīmi par komercķīlu katrai no tām lietām, īpašumtiesības uz kurām ir reģistrētas šajā reģistrā.

(3) Par atzīmes izdarīšanu vai par atteikumu izdarīt atzīmi īpašumtiesību reģistrs nekavējoties paziņo Ķīlu reģistra turētājam.

(4) Īpašumtiesību reģistrs atsaka izdarīt atzīmi, ja pastāv juridiski šķērsļi ķīlas tiesības reģistrācijai.

(5) Pēc paziņojumu par atzīmju izdarīšanu saņemšanas no īpašumtiesību reģistriem Ķīlu reģistra turētājs reģistrē komercķīlu. Ja īpašumtiesību reģistrs atsaka atzīmes izdarīšanu juridisku šķēršļu dēļ, Ķīlu reģistra turētājs komercķīlu reģistrē, bet no ieķīlātās mantas izslēdz lietu, atzīme uz kuru atteikta. Par lietas izslēgšanu no ieķīlātās mantas tiek izdarīts ieraksts reģistrācijas pieteikumā.

(6) Komercķīlas tiesību atzīmē pilnā apjomā katrai lietai.

(7) Atzīme nenodibina atsevišķu ķīlas tiesību, bet nodibina komercķīlas ņēmēja pirmtiesību pret nākamajiem ķīlas ņēmējiem saņemt apmierinājumu no komercķīlas.

(8) Ja tiek ieķīlāts sauszemes transportlīdzeklis vai tā piekabe, īpašumtiesību reģistrs transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā izdara atzīmi par komercķīlas nodibināšanu un tās nodibināšanas datumu. Ja komercķīlas devējam ir noteikts aizliegums izvest šo transportlīdzekli vai tā piekabi ārpus Latvijas, apliecībā izdara ierakstu arī par to.

(9) Ja manta ir ieķīlāta kā lietu kopība un tai pievienojas jaunā lieta, kura saskaņā ar šā likuma 10.panta trešo daļu ir atsevišķi jānorāda reģistrācijas pieteikumā, komercķīlas devējam piecu dienu laikā no īpašumtiesību iegūšanas dienas jāpiesaka šis grozījums pieteikumā iekļautajās ziņās Ķīlu reģistrā. Ja komercķīlas devējs noteiktajā termiņā grozījumus nav pieteicis, komercķīlas ņēmējs var prasīt šo grozījumu reģistrāciju tiesas ceļā.

(1) Komercķīlas reģistrācijas akts sastāv no šādiem dokumentiem:

(2) Reģistrācijas aktā neiekļauj dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

(1) Komercķīlas pārjaunojuma gadījumā jaunā komercķīla reģistrējama atbilstoši šā likuma normām, bet atceltā komercķīla tiek dzēsta.

(2) Ja puses izmaina Ķīlu reģistrā ierakstītās ziņas, šie grozījumi jāpiesaka reģistrācijai Ķīlu reģistrā.

(3) Ja grozījumi skar īpašumtiesību reģistros ierakstītās ziņas, Ķīlu reģistra turētājs ziņu izmaiņu dienā par izdarītajiem grozījumiem informē attiecīgo īpašumtiesību reģistru.

(1) Ja Ķīlu reģistra ierakstos tiek konstatēta pārrakstīšanās kļūda vai neatbilstība reģistrācijas pieteikumam, kļūdu izlabo pēc Ķīlu reģistra turētāja vai ieinteresētās personas iniciatīvas. Ķīlu reģistra turētājs par konstatēto kļūdu informē komercķīlas devēju un visus komercķīlas ņēmējus un nosaka termiņu atsauksmes iesniegšanai.

(2) Pēc šā termiņa notecēšanas Ķīlu reģistra turētājs izlemj jautājumu par ieraksta izlabošanu. Atbildes neiesniegšana vai noraidoša atsauksme nav šķērslis kļūdas labošanai. Acīmredzamas kļūdas var izlabot nepieprasot atsauksmi.

(3) Jaunam lēmumam, ar ko labo kļūdu, nav nekādu seku attiecībā uz personām, kuru tiesības nostiprinātas līdz šā lēmuma taisīšanai, izņemot gadījumu, kad tiesas ceļā ir pierādīts, ka, iesniedzot pieteikumu, šīs personas bijušas ļaunticīgas.

(1) Par komercķīlas nodibināšanas, pārjaunojuma un dzēšanas reģistrāciju, par tiesībām iepazīties ar Ķīlu reģistra ierakstiem, par rakstiskās informācijas saņemšanu no Ķīlu reģistra, kā arī par komercķīlas noteikumu grozījumu un nodrošinātā prasījuma cesijas reģistrāciju ir maksājama valsts nodeva.

(2) Valsts nodevas apmērus nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets var noteikt to personu loku, kas pilnīgi vai daļēji ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas.

(1) Komercķīlas ņēmējam visu to laiku, kamēr ieķīlātā lieta atrodas viņa valdījumā (tieši vai caur komercķīlas pārvaldnieku), jārūpējas par to kā gādīgam saimniekam.

(2) Ja ieķīlātā lieta bojāta vai gājusi bojā komercķīlas ņēmēja vai komercķīlas pārvaldnieka vainas vai nepietiekošas rūpības, vai rupjas neuzmanības, vai ļauna nolūka dēļ, tad komercķīlas ņēmējam jāatlīdzina komercķīlas devējam zaudējumi.

(3) Ja ieķīlātās lietas bojājas vai iet bojā noziedzīga nodarījuma vai nepārvaramas varas rezultātā, tad komercķīlas ņēmējs par to neatbild, un zaudējumus cieš lietas īpašnieks.

(4) Komercķīlas ņēmējs nedrīkst viņam ieķīlāto lietu lietot, ja vien tas viņam nav noteikti atļauts.

(5) Ja komercķīlas ņēmējs izlieto ieķīlāto lietu pretrunā ar norunu un tā rezultātā lietu bojā vai iznīcina, tad komercķīlas ņēmējs atbild par radušos zaudējumu arī tad, kad tas rodas nejauši vai nepārvaramas varas rezultātā.

(6) Ja komercķīlas ņēmēja prasījums ir kaut kādā kārtā nolīdzināts vai viņa komercķīlas tiesība kā citādi izbeigusies, tad viņam ieķīlāta lieta nekavējoties jāatdod komercķīlas devējam, ja vien komercķīlas ņēmējam nav bijusi tiesība arī pēc tam lietu aizturēt vai ja viņš pats nav kļuvis par tās īpašnieku un var to pierādīt.

(7) Komercķīlas ņēmējs var aizturēt komercķīlas priekšmetu arī par visiem saviem pārējiem (arī par personiskiem) prasījumiem pret komercķīlas devēju, bet šī tiesība viņam ir tikai pret pašu komercķīlas devēju un tā mantiniekiem, nevis pret trešajām personām. Turklāt tiesība aizturēt lietu neaptver tiesību to pārdot cita prasījuma nolīdzināšanai.

(1) Ja kāds labticīgi pieņem par komercķīlu sava prasījuma nodrošināšanai tādu kustamu lietu, kuru īpašnieks labprātīgi uzticējis komercķīlas devējam un īpašumtiesības uz šādu lietu nav reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā, tad komercķīlas tiesība paliek spēkā.

(2) Ja ir ieķīlāta noziedzīgā ceļā dabūta lieta, tad komercķīlas tiesība ir spēkā, iekams īpašnieks šo lietu nav atprasījis. Atprasīšanas gadījumā komercķīlas tiesība izbeidzas, un komercķīlas ņēmējs savu prasījumu, kā arī prasību par izdevumu un zaudējumu atlīdzību var vērst tikai pret komercķīlas devēju.

(1) Komercķīlas devējs uz vienu un to pašu komercķīlas priekšmetu var piešķirt vairāk par vienu komercķīlu.

(2) Pirmtiesība starp komercķīlas ņēmējiem, kam ir komercķīlas tiesība uz vienu un to pašu ieķīlāto mantu, tiek noteikta pēc komercķīlas reģistrācijas laika: pirmtiesība ir tam komercķīlas ņēmējam, kura komercķīlas tiesība reģistrēta agrāk.

(3) Ar rakstisku vienošanos starp komercķīlas ņēmējiem var mainīt komercķīlu ņēmēju pirmtiesību.

(4) Pirmtiesības maiņu reģistrē Ķīlu reģistrā. Vienošanās aktā pilnvarota persona paraksta pieteikumu reģistrācijai un pievieno tam visu to komercķīlas ņēmēju notariāli apliecinātu piekrišanu, kuriem šādas maiņas rezultātā izmainās komercķīlas pirmtiesība vai kuru intereses tiek aizskartas.

(1) Komercķīlai komercķīlas ņēmējs jebkurā brīdī var iecelt komercķīlas pārvaldnieku. Par komercķīlas pārvaldnieku var būt gan fiziskā, gan juridiskā persona.

(2) Komercķīlas pārvaldnieks rīkojas kā komercķīlas ņēmēja pilnvarnieks atbilstoši Civillikumā paredzētiem pilnvarojuma noteikumiem, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Samaksu par komercķīlas pārvaldnieka funkciju veikšanu nosaka, komercķīlas ņēmējam un komercķīlas pārvaldniekam savstarpēji vienojoties.

(1) Komercķīlas pārvaldnieka iecelšanu reģistrē Ķīlu reģistrā. Ja komercķīlas pārvaldnieka iecelšanu reģistrē vienlaikus ar komercķīlas nodibināšanu, ziņas par pārvaldnieku iekļauj komercķīlas reģistrācijas pieteikumā. Ja komercķīlas pārvaldnieka iecelšanu reģistrē vēlāk, to reģistrē, pamatojoties uz komercķīlas ņēmēja rakstisku pieteikumu. Šādā gadījumā pirms komercķīlas pārvaldnieka iecelšanas reģistrācijas komercķīlas ņēmējam par iecelšanu rakstiski jāinformē komercķīlas devējs.

(2) Ja uz vienu un to pašu komercķīlas priekšmetu komercķīla ir piešķirta vairākiem dažādas kārtas komercķīlas ņēmējiem, komercķīlas pārvaldnieku var iecelt vai atcelt pirmais komercķīlas ņēmējs. Ja viņš nevēlas realizēt šīs savas tiesības, viņš var nodot šīs tiesības citam komercķīlas ņēmējam, ievērojot komercķīlas ņēmēju pirmtiesības.

(3) Ja uz vienu un to pašu komercķīlas priekšmetu komercķīla ir piešķirta vairākiem vienas kārtas komercķīlas ņēmējiem, komercķīlas pārvaldnieku viņi var iecelt vai atcelt, vai atteikties par labu citam komercķīlas ņēmējam no savām tiesībām iecelt komercķīlas pārvaldnieku tikai savstarpēji vienojoties.

(1) Komercķīlas pārvaldniekam ir tiesības darboties komercķīlas ņēmēja vārdā visās attiecībās, kas izriet no likuma un komercķīlas līguma, tomēr izdarīt pārjaunojumus vai atteikties no kādām tiesībām komercķīlas pārvaldnieks drīkst tikai, pamatojoties uz īpaša komercķīlas ņēmēja rakstisku pilnvarojumu. Citi pilnvaru ierobežojumi ir spēkā pret trešajām personām tikai tad, ja šīs personas ir zinājušas vai tām bija jāzina par šādiem ierobežojumiem.

(2) Ja persona ir reģistrēta kā komercķīlas pārvaldnieks saskaņā ar šo likumu, jebkura šās personas rīcība pilnvaru robežās ir saistoša komercķīlas ņēmējam.

(3) Ja komercķīlas ņēmējs nodrošināto prasījumu nodod citai personai, komercķīlas pārvaldnieka pilnvaras saglabājas, un komercķīlas pārvaldnieks rīkojas jaunā komercķīlas ņēmēja vārdā, ja pie nodošanas puses nav vienojušās par citu. Arī komercķīlas ņēmēja - fiziskās personas – nāve un komercķīlas ņēmēja - juridiskās personas – izbeigšanās neizbeidz komercķīlas pārvaldnieka pilnvaras: tās paliek spēkā, un, ieķīlātai mantai pārejot jaunieguvējam, komercķīlas pārvaldnieka rīcība kļūst saistoša jaunieguvējam.

(1) Komercķīlas pārvaldnieka pilnvaras izbeidzas ar komercķīlas tiesības izbeigšanos.

(2) Iecelto komercķīlas pārvaldnieku komercķīlas ņēmējs var jebkurā brīdī atcelt.

(3) Ja tam ir dibināts iemesls, komercķīlas pārvaldnieks var atteikties no komercķīlas pārvaldnieka pienākumu pildīšanas, divus mēnešus iepriekš paziņojot par to komercķīlas ņēmējam. Komercķīlas līgumā puses var paredzēt arī īsāku paziņošanas termiņu.

(4) Komercķīlas pārvaldnieka pilnvaru izbeigšanos reģistrē Ķīlu reģistrā, pamatojoties uz komercķīlas ņēmēja rakstisku pieteikumu. Pirms komercķīlas pārvaldnieka pilnvaru izbeigšanās reģistrācijas komercķīlas ņēmējs par to rakstiski informē komercķīlas devēju.

(1) Ieraksti Ķīlu reģistrā ir saistoši trešajām personām, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu.

(2) Apstākļi, kas nav reģistrēti Ķīlu reģistrā, ir saistoši trešajām personām tikai tad, ja trešā persona zināja vai tai bija jāzina par šiem apstākļiem.

(3) Ķīlu reģistra ieraksti attiecībā uz trešajām personām uzskatāmi par pareiziem, un trešajām personām nav pienākuma pārbaudīt Ķīlu reģistra ierakstu atbilstību likumam.

(1) Komercķīlas devējs drīkst ieķīlāto mantu atsavināt tikai ar komercķīlas ņēmēja rakstisku atļauju. Atsavinājuma gadījumā komercķīlas tiesība pāriet uz tiesībām uz saņemto atlīdzību.

(2) Ja atsavina lietas, īpašumtiesības uz kurām ir reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā, slēgtās emisijas akcijas un obligācijas vai ja ārpusbiržas tirgū atsavina publiskajā apgrozībā esošos vērtspapīrus, vai ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) atsavina lietu, kas acīmredzami nav viņa parasti ražojamā vai pārdodamā lieta, vai ja parasti ražojamās vai parasti pārdodamās lietas tiek atsavinātas neparasti lielos apjomos, tad ieguvējam jāpārliecinās, vai lietas nav ieķīlātas, un, ja ir ieķīlātas, - jāpārbauda, vai atsavinājums ir atļauts.

(3) Atļauta atsavinājuma gadījumā ķīlas tiesība uz atsavināto lietu izbeidzas, ja vien ar ieguvēju nav panākta cita vienošanās.

(4) Ja komercķīlas devējs atsavina ieķīlāto lietu bez komercķīlas ņēmēja atļaujas (neatļauts atsavinājums), komercķīla uz atsavināto lietu:

(1) Cedējot nodrošināto prasījumu, cesionāram tiek nodotas arī visas komercķīlas ņēmēja tiesības, ja vien cedenta un cesionāra vienošanās nav noteikts citādi.

(2) Cesiju reģistrē Ķīlu reģistrā, pamatojoties uz komercķīlas ņēmēja rakstisku pieteikumu. Pēc cesijas reģistrācijas komercķīlas ņēmējam rakstiski par to jāinformē komercķīlas devējs.

(1) Ja ar komercķīlu nodrošinātais prasījums netiek termiņā izpildīts, bet prasījuma izpilde ir sadalīta vairākos termiņos, tad, tiklīdz pagājis kāds no šiem termiņiem, komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārņemt ieķīlāto mantu savā valdījumā (ja vien ieķīlātā manta jau iepriekš nebija viņa valdījumā) un pārdot ieķīlāto mantu izsolē.

(2) Mantas izsoli komercķīlas ņēmējs izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā ne vēlāk kā mēnesi pirms izsoles datuma.

(3) Ja komercķīlas ņēmējs nav pārņēmis ieķīlāto mantu savā valdījumā, viņš Latvijas civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā var lūgt saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.

(4) Ja komercķīlas ņēmējs bez ievērojama iemesla vilcinās pārdot komercķīlas priekšmetu, tad kreditori, kas vērsuši piedziņas uz pārpalikumu, var lūgt tiesu, lai komercķīlas ņēmējam noteic laiku komercķīlas pārdošanai.

(5) Ja komercķīlas devējs tiek atzīts par maksātnespējīgu, komercķīlas ņēmēja tiesības izmantot komercķīlas tiesību var tikt ierobežotas likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" noteiktajā kārtībā.

(1) Komercķīlas ņēmējs var pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles, ja komercķīlas devējs šādu tiesību viņam ir piešķīris un šīs tiesības ir reģistrētas Ķīlu reģistrā. Šāda tiesība var tikt atsaukta tikai, komercķīlas devējam un komercķīlas ņēmējam savstarpēji vienojoties.

(2) Ja uz vienu un to pašu komercķīlas priekšmetu komercķīla ir piešķirta vairākiem komercķīlas ņēmējiem, tiesība pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles var tikt piešķirta tikai visiem komercķīlas ņēmējiem. Ja šāda tiesība tika piešķirta, nodibinot pirmo komercķīlu, uzskatāms, ka šāda tiesība tiek piešķirta arī visiem nākamajiem komercķīlas ņēmējiem. Pēc otrās komercķīlas nodibināšanas šāda tiesība var tikt atsaukta tikai, komercķīlas devējam vienojoties ar visiem komercķīlas ņēmējiem.

(1) Komercķīlas ņēmējs ir tiesīgs pirms termiņa izmantot komercķīlas tiesību un apmierināt savu nodrošinātu prasījumu, ja:

(2) Puses var noteikt arī citus gadījumus, kad komercķīlas tiesība var tikt izmantota pirms termiņa.

(1) Ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez tiesas starpniecības, pirms komercķīlas tiesības izmantošanas komercķīlas ņēmējam Ķīlu reģistrā jāiesniedz paziņojums par komercķīlas tiesības izmantošanu (turpmāk - paziņojums). Paziņojuma kopiju pirms paziņojuma iesniegšanas Ķīlu reģistrā komercķīlas ņēmējs nosūta komercķīlas devējam.

(2) Paziņojumā norāda:

(3) Ja ir vairāki komercķīlas ņēmēji, Ķīlu reģistra turētājs nosūta viņiem paziņojuma kopiju.

(1) Ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez tiesas starpniecības un ir pagājušas
15 dienas no paziņojuma par komercķīlas tiesības izmantošanu iesniegšanas, komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārdot ieķīlāto mantu, lai pārdošanas ceļā iegūtos līdzekļus izmantotu nodrošinātā prasījuma apmierināšanai.

(2) Komercķīlas ņēmējs ieķīlātās mantas pārdošanu var veikt pats vai uzdot to trešajām personām.

(3) Komercķīlas ņēmējam ieķīlātā manta jāpārdod par vislabāko cenu, kāda ir iespējama pārdošanas laikā un kura nenovilcina pārdošanu. Ja ieķīlāto mantu pārdod bez izsoles un komercķīlas devējs apstrīd noteikto cenu, komercķīlas ņēmējam jāpierāda cenas pamatotība. Cenas apstrīdēšana neaptur ieķīlātās mantas pārdošanu.

(4) Ieķīlātās mantas pārdošana notiek uz komercķīlas devēja rēķina.

(1) Ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez tiesas starpniecības un uz šo mantu ir nodibinātas vairākas komercķīlas, komercķīlas ņēmējam, kas izmanto komercķīlas tiesību, pirms ieķīlātās lietas pārdošanas jānorāda persona, kas realizēs ieķīlāto mantu un saņems pārdošanas ieņēmumus, - ieņēmumu depozitāriju, ja vien ar visiem komercķīlas ņēmējiem nav panākta vienošanās par citu kārtību.

(2) Par ieņēmumu depozitāriju var būt komercbanka, zvērināts revidents, zvērināts notārs vai zvērināts advokāts.

(3) Par ieņēmumu depozitāriju nevar būt komercķīlas devējs, komercķīlas ņēmējs un komercķīlas pārvaldnieks.

(1) Ieķīlātās mantas pārdošanas ieņēmumus iegulda atsevišķā kontā komercbankā.

(2) Ieķīlātās mantas pārdevējs, pamatojoties uz Ķīlu reģistra datiem, izveido sarakstu, kurā norāda:

(3) Kad saraksts ir sastādīts, tā sastādītājs nogādā saraksta kopiju komercķīlas devējam un visiem Ķīlu reģistrā norādītajiem komercķīlas ņēmējiem, kam ir komercķīlas tiesības uz pārdodamo mantu.

(4) Ja komercķīlas ņēmējs vai komercķīlas devējs nepiekrīt sastādītajam sarakstam, viņš piecu darbdienu laikā no saraksta nogādāšanas brīža var informēt sastādītāju par saviem iebildumiem. Šādā gadījumā saraksta sastādītājam ir pienākums minētajai personai nogādāt vai nu grozītu sarakstu, vai paziņojumu, ka iebildumi ir pieņemti zināšanai, bet saraksts paliek negrozīts.

(5) Ja galīgā saraksta sastādīšana kāda iemesla dēļ kavējas, var sastādīt pagaidu sarakstu, atstājot pietiekošu rezervi jebkurām nenoskaidrotām vai apstrīdētām summām.

(1) Pārdošanas ieņēmumi jāsadala 30 dienu laikā no pārdošanas dienas.

(2) Ja ir vairāki komercķīlas ņēmēji, var veikt pārdošanas ieņēmumu sākotnējo sadali, balstoties uz pagaidu sarakstu, kas sastādīts saskaņā ar šā likuma 466.pantu.

(3) Pārdošanas ieņēmumus sadala šādā secībā:

(4) Atlikusī summa tiek izmaksāta komercķīlas devējam.

(5) Ieņēmumi tiek aprēķināti un izmaksāti latos.

(6) Ja kāda komercķīlas ņēmēja prasījumam termiņš vēl nav iestājies, attiecīgu ieņēmumu daļu rezervē līdz prasījuma termiņa iestāšanās brīdim, ja vien starp komercķīlas ņēmēju un komercķīlas devēju nav citas rakstiskas vienošanās.

(7) Neapmaksāta nodrošināta prasījuma daļa uzskatāma par nenodrošināto prasījumu un apmierināma vispārējā kārtībā.

(8) Pēc pārdošanas ieņēmumu izmaksas mantas pārdevējs visu ar ieķīlātās mantas pārdošanu saistīto dokumentāciju kopā ar savu pārskatu par pārdošanas ieņēmumu sadali nodod komercķīlas devējam.

(1) Komercķīlas tiesības izbeidzas, ja:

(2) Komercķīlas ņēmējam ir pienākums piecu darbdienu laikā no dienas, kad viņš uzzinājis par komercķīlas tiesības izbeigšanos, par to paziņot Ķīlu reģistram. Pamatojoties uz šo paziņojumu, Ķīlu reģistra turētājs dzēš ierakstu par komercķīlu. Ja par komercķīlu nodibināšanu tika izdarītas atzīmes īpašumtiesību reģistros, Ķīlu reģistra turētājs informē attiecīgo īpašumtiesību reģistru par komercķīlas ņēmēja paziņojumu. Pamatojoties uz Ķīlu reģistra turētāja sniegto informāciju, attiecīgais īpašumtiesību reģistrs dzēš atzīmi par komercķīlu. Ja tika ieķīlāts sauszemes transportlīdzeklis vai tā piekabe, īpašumtiesību reģistrs transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā izdara atzīmi par komercķīlas dzēšanu.

(1) Komercdarījumi ir visi tie darījumi, ko slēdz komersants, veicot komercdarbību.

(2) Darījums ir komercdarījums arī tad, ja tikai viens tā dalībnieks ir komersants. Šādā gadījumā noteikumi par komercdarījumiem piemērojami attiecībā uz abām pusēm, izņemot gadījums, kad patērētāju tiesības aizsargājošo vai citu likumu speciālās normas izslēdz šādu iespēju.

(1) Komersanta slēgts darījums šaubu gadījumā uzskatāms par komercdarījumu.

(2) Komersanta parakstīti saistību dokumenti attiecināmi uz viņa komercdarbību, ja vien no dokumenta neizriet pretējais.

(1) Komercattiecību ietvaros vienas puses paziņojums vai citādas darbības ir tulkojamas atbilstoši tās gribai, ja otra puse zināja vai nevarēja nezināt, kāda ir šī griba.

(2) Ja viena puse nezināja un nevarēja zināt otras puses gribu, tad paziņojums vai cita darbība tulkojama atbilstoši tādam ieskatam, kāds būtu saprātīgai personai, kas darbojas tādos pašos apstākļos, kādos darbojas otra puse.

(3) Vērtējot puses gribu vai ieskatu, kāds būtu saprātīgai personai, jāņem vērā visi attiecīgie apstākļi (ieskaitot paražas, pušu sarunas, savstarpējās attiecībās izveidojušos praksi un pušu turpmāko rīcību).

(1) Pusēm ir saistošas jebkuras paražas, par kuru ievērošanu tās ir vienojušās, un prakse, kādu tās izveidojušas savstarpējās attiecībās.

(2) Ja puses nav vienojušās citādi, uzskatāms, ka tās ir atzinušas par pašsaprotamu ievērot līgumattiecības (ieskaitot līguma noslēgšanu) un paražas, kuras tām bija zināmas vai kuras nevarēja nezināt un kuras attiecīgajā komercdarbības jomā ir plaši pazīstamas un parasti tiek ievērotas.

(1) Komercdarījumos pusei jāizturas pret otru pusi ar rūpīga komersanta godprātību.

(2) Civillikumā noteiktie izņēmuma gadījumi, kad parādnieks atbild tikai par rupju neuzmanību vai viņam ir pienākums izrādīt par cita mantu un interesēm tādu rūpību, ar kādu viņš izturas pret savu mantu un interesēm, attiecas arī uz komersantu.

(1) Ja likums pieļauj ārvalsts likuma piemērošanu, pusēm ir tiesības brīvi izvēlēties, kuras valsts likums regulēs viņu līgumsaistības.

(2) Ārvalsts likums nav piemērojams Latvijā, ja tas runā pretim Latvijas sabiedriskajai iekārtai vai labiem tikumiem, vai likuma pavēlošajām vai aizliedzošajām normām.

(3) Izmaiņas, kas saistītas ar piemērojamo likumu, pēc līguma noslēgšanas neiespaido līguma spēkā esamību un nedrīkst pasliktināt trešo personu stāvokli.

(1) Ja līdzēji nav izvēlējušies, kādu likumu piemērot to līgumattiecībās, jāvadās no tās valsts likuma, ar kuru līgums ir saistīts visciešāk. Tomēr, ja līguma patstāvīgi nošķirama daļa ciešāk ir saistīta ar citu valsti, tad šajā daļā izņēmuma veidā var vadīties pēc attiecīgās valsts likuma.

(2) Tiek pieņemts, ka visciešāk līgums ir saistīts ar to valsti, kur līguma noslēgšanas laikā ir tās puses rezidence (atrodas juridiskās personas galvenā institūcija vai pastāvīgi dzīvo fiziskā persona, kurai jāveic līgumam raksturīgais izpildījums (parādnieks)).

(3) Pieņēmumu, kas norādīts šā panta otrajā daļā, nepielieto, ja nav iespējams noteikt līgumam raksturīgo izpildījumu vai ja kādi apstākļi norāda, ka līgums saistīts ar citu valsti.

(1) Līguma vai tā atsevišķa noteikuma (sastāvdaļas) spēkā esamība nosakāma pēc likuma, no kura puses vadījušās, slēdzot līgumu. Tomēr šajā jautājumā var vadīties arī pēc attiecīgās puses rezidentvalsts likuma, ja kādi apstākļi norāda, ka nav pieņemami vadīties pēc pušu izvēlētā likuma.

(2) Ja abi līdzēji ir Latvijā dzīvojošas fiziskās personas vai Latvijā reģistrētas juridiskās personas, tad līgums ir spēkā, ja tas atbilst pušu izvēlētās ārvalsts vai Latvijas likuma prasībām par līguma formu.

(3) Ja līdzēji ir dažādu valstu personas, tad līgums ir spēkā, ja tas atbilst līdzēju izvēlētās ārvalsts likuma vai vienas no līdzēju rezidences valstīm likuma prasībām par līguma formu.

(4) Ja līgumu slēdz pārstāvis, tad valsts, kurā viņš darbojas, pielīdzināma valstij, kuras likuma prasības šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos ņemamas vērā, novērtējot līguma spēkā esamību.

(1) Likums, kurš atbilstoši šā likuma 474., 475. un 476.pantam piemērojams, slēdzot līgumu, ir piemērojams arī:

(2) Līguma izpildīšanas veidu un tiesiskās aizsardzības līdzekļu un sankciju pielietošanu līguma pārkāpšanas gadījumā nosaka tās valsts likumi, kur līgums jāizpilda.

(1) Pilnvarnieka un pilnvarotāja savstarpējās attiecības pilnvarojuma līgumā un tiesības pret trešajām personām nosaka tas likums, kas regulē līgumu starp pilnvarnieku un pilnvarotāju.

(2) Attiecības starp pilnvarnieku un pilnvarotāja parādnieku (ieskaitot jautājumus par pilnvarnieka tiesībām vērsties pret parādnieku sakarā ar līgumsaistībām) nosaka likums, kas piemērojams pilnvarotāja un viņa parādnieka attiecībām.

(1) Ja viena līdzēja parādu pret otru ir pienākums apmierināt trešajai personai vai viņa to ir apmierinājusi, tad šīs trešās personas un parādnieka tiesiskajās attiecībās piemērojams likums, kas regulē viņu savstarpējās saistības.

(2) Ja prasījumi sakarā ar līgumu ceļami pret vairākām personām (līdzparādniekiem) un viena no viņām ar kreditoru ir norēķinājusies, tad līdzparādnieku tiesiskajās attiecībās piemērojams likums, kas regulē viņu savstarpējās saistības.

(1) Likums, kas regulē līguma noslēgšanu, piemērojams arī attiecībā uz pierādīšanas nastas prezumpciju vai regulējumu attiecīgajās līgumattiecībās.

(2) Līgums vai darbība, kas veikta, domājot, ka tiem ir likumīgs spēks, pierādāmi ar jebkuriem pierādīšanas līdzekļiem, kas atbilst likumam, saskaņā ar kuru līgums atzīstams par formāli spēkā esošu.

(1) Ja likums par atsevišķiem darījumu veidiem nenosaka citādi, nav obligāti, lai darījums būtu noslēgts rakstiskā formā vai ievērota kāda cita īpaša forma.

(2) Līgums, kas noslēgts telegrammu apmaiņas rezultātā vai izmantojot telegrāfu, telefaksu vai citus elektroniskās saziņas līdzekļus, uzskatāms par noslēgtu rakstiskā formā, ja vien netiek pierādīta tehniska kļūda, kuras rezultātā informācija tikusi būtiski sagrozīta.

(1) Šā likuma 469., 470., 471., 472., 473., 474., 475., 476., 477., 478., 479., 480., 481. un 482.pantā ietvertie vispārīgie jautājumi attiecas uz komercdarījumiem, kas nav regulēti šajā likumā (pārvadājums, franšīze, būvniecība, noma u.c.), izņemot biržu, banku un apdrošināšanas darījumus.

(2) Līdzēji drīkst slēgt līgumu, kas satur dažādu veidu līgumu elementus. Uz šādu līgumu attiecas normas, kas regulē šos dažādos līgumu veidus, ievērojot šā likuma 474.panta otrajā daļā noteikto, ja vien līdzēji nav vienojušies nepiemērot tos vai citus noteikumus.

(1) Oferte ir vienai vai vairākām konkrētām personām adresēts priekšlikums slēgt līgumu, ja tas ir pietiekoši noteikts un izsaka priekšlikuma devēja (oferenta) apņemšanos akcepta gadījumā uzskatīt sevi par saistību uzņēmušos.

(2) Priekšlikums, kas adresēts nenoteiktam personu lokam, uzskatāms tikai par priekšlikumu izdarīt ofertes, ja vien persona, kura izdarījusi šādu priekšlikumu, nav tieši norādījusi uz ko citu.

(1) Oferte un atbilde uz to (akcepts) saista oferentu un ofertes adresātu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Šā likuma normas nepiemēro līgumiem, ja cita kārtība ir vai nu tieši vai netieši noteikta ofertē vai atbildē uz to, vai arī izriet no tirdznieciskajām paražām vai prakses, kas izveidojusies starp līgumslēdzējām pusēm.

(3) Kamēr līgums nav noslēgts, oferents var atsaukt oferti. Tā ir atsaukta, ja ofertes adresāts paziņojumu par tās atsaukšanu saņēmis pirms akcepta nosūtīšanas.

(1) Akcepts ir adresāta paziņojums vai citas darbības, kuras izsaka piekrišanu ofertei. Klusēšana vai bezdarbība nav atzīstamas par akceptu, izņemot, ja puses par to ir nepārprotami vienojušās.

(2) Ofertes akcepts stājas spēkā ar brīdi, kad oferents saņēmis adresāta piekrišanu.

(3) Akcepts nav spēkā, ja oferents nesaņem adresāta piekrišanu oferenta noteiktajā termiņā, bet, ja šāds termiņš nav bijis noteikts, – saprātīgā termiņā, ņemot vērā darījuma apstākļus (arī oferenta izmantoto sakaru līdzekļu ātrumu).

(1) Atbilde uz oferti, kurā izteikts akcepts, bet kura sakarā ar papildinājumiem, ierobežojumiem vai nosacījumiem nesaskan ar oferti, uzskatāma par ofertes noraidījumu un jaunu oferti.

(2) Atbilde uz oferti, kuras mērķis ir akcepts, bet kas satur papildinošus, precizējošus vai citādus nosacījumus, kuri ofertes noteikumus būtiski nemaina, atzīstama par akceptu, ja vien oferents bez nepamatotas kavēšanās neiebilst pret šīm izmaiņām. Ja oferents to nedara, līgums uzskatāms par noslēgtu ar atbildē ietvertajiem nosacījumiem.

(1) Akcepta termiņš, kuru oferents ar konkrētu dienu skaitu noteicis vēstulē, sākas ar tajā noteikto datumu vai, ja šāds datums vēstulē nav norādīts, ar nodošanas pastā zīmoga datumu uz aploksnes, bet, ja šāda datuma nav, - ar sūtījuma galapunkta pasta zīmogu.

(2) Akcepta termiņš, kuru oferents ar konkrētu dienu skaitu noteicis telegrammā, sākas ar brīdi, kad telegramma nodota nosūtīšanai. Ja akcepta termiņu oferents noteicis, izmantojot teletaipu vai telefaksu, akcepta termiņš sākas no šāda paziņojuma nodošanas brīža.

(3) No akcepta termiņa netiek izslēgtas tā laikā ietilpstošās svētku dienas un brīvdienas. Tomēr, ja paziņojums par akceptu nevar tikt nogādāts oferentam termiņa pēdējā dienā tāpēc, ka šī diena oferenta atrašanās vietā ir svētku diena vai brīvdiena, akcepta termiņš turpinās līdz nākamās darbadienas beigām.

(1) Nokavējies akcepts saglabā akcepta spēku, ja oferents nevilcinoties nosūta ofertes adresātam paziņojumu par akcepta pieņemšanu.

(2) Ja no ofertes saņēmēja vēstules vai cita veida rakstiska paziņojuma par ofertes akceptu redzams, ka, nosūtot normālos apstākļos, tas būtu saņemts savlaicīgi, nokavējies akcepts saglabā akcepta spēku, ja vien oferents pēc akcepta saņemšanas bez vilcināšanās nenosūta ofertes adresātam paziņojumu, ka viņš uzskata savu oferti par spēku zaudējušu.

(1) Priekšlīgums ir vienošanās, kuras viena vai abas puses apņemas noteiktā laikā nākotnē noslēgt līgumu, kura izpildes priekšmets vispārīgā veidā ir noteikts ar šo vienošanos.

(2) Priekšlīgums var būt izteikts nodomu protokola veidā.

(3) Priekšlīgums (arī priekšlīgums, kas izteikts nodomu protokola veidā) noslēdzams rakstiskā formā, pretējā gadījumā tas nav spēkā un nerada nekādas sekas.

(1) Pusei, kura priekšlīgumā uzņēmusies saistību nākotnē noslēgt līgumu, ir pienākums pēc otras puses pieprasījuma noslēgt bez kavēšanās attiecīgo līgumu. Ja priekšlīgumā saistību noslēgt līgumu uzņēmušās abas puses, tad to pieprasīt var jebkura no viņām.

(2) Ja puse, kura uzņēmusies saistību nākotnē noslēgt līgumu, šo saistību nepilda, otra puse ir tiesīga pieprasīt, lai līguma saturu nosaka tiesa vai, ja tas ir līgumā norādīts, trešā persona. Ja puse, kas uzņēmusies saistību noslēgt līgumu, nepamatoti atsakās to darīt, no viņas var prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas radušies saistības neizpildīšanas dēļ.

(1) Saistība noslēgt priekšlīgumam atbilstošu līgumu izbeidzas, ja priekšlīgumā noteiktajā termiņā tiesīgā puse nepieprasa no otras puses līguma noslēgšanu.

(2) Saistītā puse var prasīt, lai tiesa atzīst saistību par izbeigušos, ja apstākļi, no kuriem puses vadījās, noslēdzot priekšlīgumu, vēlāk ir tik stipri mainījušies, ka līguma noslēgšanu vienai pusei nevar uzskatīt par saprātīgu. Šāda prasība ir apmierināma, ja par to, ka mainījušies apstākļi, saistītā puse ir savlaicīgi ziņojusi otrai pusei vai otrai pusei tas ir kļuvis zināms citādi.

(3) Saistītajai pusei jāatlīdzina otrai pusei zaudējumi, kas radušies, neziņojot par apstākļu maiņu, ja vien otrai pusei par to nav kļuvis zināms citādi.

(1) Tiesiski noslēgts darījums jāizpilda pienācīgi saskaņā ar likumu un darījuma noteikumiem, bet, ja tādu nav, - atbilstoši šā likuma 472. un 473.pantam.

(2) Darījuma izpildījums ir pienācīgs, ja to izdarījusi un saņēmusi īstā persona īstajā vietā, īstajā laikā un pienācīgā veidā.

(1) Darījums jāizpilda vietā, kas noteikta darījumā vai kas nosakāma pēc darījuma rakstura.

(2) Ja par izpildījuma vietu nekas nav norunāts un to nevar noteikt no darījuma rakstura, tad izpildījumu var prasīt vai piedāvāt jebkurā vietā, kur to var izdarīt bez apgrūtinājuma vai neērtības otrai pusei, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad saistība izpildāma parādnieka atrašanās vietā.

(1) Parādniekam no darījuma izrietošā saistība jāizpilda:

(2) Parādniekam saistība jāpilda noteiktā termiņā bez kreditora īpaša atgādinājuma vai paziņojuma, ja vien līgums, likums vai paraža neparedz kreditora ziņojumu par gatavību pieņemt izpildījumu vai ja viņam pirms izpildījuma nav jāveic darbības, kuru neveikšana padara izpildījumu neiespējamu.

(1) Saistība jāizpilda ar īsto priekšmetu pilnā apjomā darījumā vai likumā noteiktajā veidā.

(2) Kreditors ir tiesīgs nepieņemt darījuma izpildījumu pa daļām vai ar citu – līgumā neminētu – priekšmetu, ja līgums vai likums neparedz citādi.

(3) Ja kreditors tomēr pieņem daļēju izpildījumu vai viena priekšmeta vietā citu, viņš ar to nezaudē neko no savām tiesībām attiecībā uz izpildījumu kopumā vai ar nomaiņu saistītajām sekām.

(1) Tiesības lauzt līgumu (atkāpties no līguma vai celt prasību par līguma laušanu) ir tikai tad, kad tas ir paredzēts likumā, tieši norunāts līgumā vai izriet no darījuma rakstura.

(2) Ja darījuma dalībniekam ir tiesības atkāpties no līguma (to lauzt), tad šo tiesību realizācija ir spēkā tikai tad, ja tas darīts zināms otrai pusei paziņojuma veidā.

(1) Līguma tiesiski pamatota laušana atbrīvo abas puses no to saistībām saskaņā ar līgumu, saglabājot tiesības piedzīt zaudējumus, kādi radušies otras puses prettiesiskas rīcības rezultātā un kurus iespējams atlīdzināt. Līguma laušana neskar nekādus līguma nosacījumus, kuri attiecas uz strīdu izšķiršanas kārtību vai pušu tiesībām un pienākumiem līguma laušanas gadījumā.

(2) Puse, kura līgumu izpildījusi pilnīgi vai daļēji, var pieprasīt, lai otra puse atgriež atpakaļ visu to, ko pirmā puse ir piegādājusi vai samaksājusi saskaņā ar līgumu. Ja abām pusēm jāveic saņemtā atgriešana atpakaļ, viņām tas jādara vienlaikus.

(1) Darījuma pamats zūd, ja apstākļi, ko viena vai abas darījuma puses, noslēdzot darījumu, ir skaidri izteikti likušas tā pamatā un kas ir kļuvuši par līguma sastāvdaļu, vēlāk tik būtiski mainās, ka, vadoties no labas ticības un paražām, nevar prasīt darījuma izpildi.

(2) Ja darījuma pamats pēc darījuma noslēgšanas zūd, tad attiecīgajam darījuma dalībniekam (parādniekam) ir tiesības atkāpties no darījuma nosacījumiem, lai pieskaņotu saistības jaunajiem apstākļiem. Ja saistību pieskaņošana jaunajiem apstākļiem, vadoties no labas ticības un paražām, nav iespējama, attiecīgajam dalībniekam ir tiesības līgumu lauzt.

(1) Līgums var tikt grozīts vai izbeigts pušu vienošanās ceļā, ievērojot šā panta otrajā daļā minētās prasības attiecībā uz formu.

(2) Rakstisks līgums, kurā noteikts, ka jebkuras līguma izmaiņas vai tā izbeigšana izdarāma ar pušu rakstisku vienošanos, nevar tikt grozīts vai izbeigts citā veidā. Taču puses rīcība, kas liecina par piekrišanu grozīt vai izbeigt līgumu, atņem tai tiesību atsaukties uz šo noteikumu tik lielā mērā, cik lielā mērā otra puse paļāvās uz tādu rīcību.

(1) Līgumsods ir līgumā vai likumā noteikta samaksa, ko līguma dalībniekam ir pienākums samaksāt, ja viņš saistību neizpilda vai neizpilda pienācīgi.

(2) Līgumsodu var noteikt naudā vai kādā citā vērtībā.

(1) Līgumsoda samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma atlīdzināt zaudējumu, ciktāl tas pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.

(2) Līgumā vai likumā par atsevišķiem saistību veidiem var būt noteikts, ka līgumsoda samaksu neieskaita zaudējuma atlīdzībā un līgumsods samaksājams neatkarīgi no zaudējuma atlīdzības (kumulatīvs līgumsods).

(1) Puse neatbild par jebkuras savas saistības neizpildīšanu, ja pierādīts, ka tā bija tāda šķēršļa radīta, kurš nepakļaujas puses kontrolei, un ka no puses saprātīgi nevarēja gaidīt ne šā šķēršļa ņemšanu vērā, līgumu slēdzot, ne izvairīšanos no šā šķēršļa, ne šķēršļa vai tā seku pārvarēšanu.

(2) Ja puse nav izpildījusi savu saistību sakarā ar to, ka izpildi nav veikusi trešā persona, kuru viņa iesaistījusi visa līguma vai tā daļas izpildē, šī puse tiek atbrīvota no atbildības tikai tad, ja:

(3) Atbrīvošana no atbildības, kuru paredz šis pants, attiecināma tikai uz to laikposmu, kurā pastāv dotais šķērslis.

(4) Pusei, kura neizpilda savu saistību, jānosūta paziņojums otrajai pusei par šķērsli un tā ietekmi uz puses spēju veikt izpildi. Ja otra puse nav saņēmusi šo paziņojumu saprātīgā termiņā pēc tam, kad par šo šķērsli kļuva vai vajadzēja kļūt zināmam pusei, kura nepilda savu saistību, pēdējā puse atbild par zaudējumiem, kuri ir sekas tam, ka šāds paziņojums netika saņemts.

(5) Nekas šajā pantā neliedz katrai no pusēm realizēt jebkuras tiesības, kas ir citādas nekā pieprasījums atlīdzināt zaudējumus saskaņā ar šo likumu.

(1) Preces pirkums–pārdevums ir līgums, ar kuru viena puse (pārdevējs) apsola otrai (pircējam) par norunātu naudas summas samaksu atdot īpašumā zināmu lietu (preci).

(2) Šā likuma ietvaros pirkums–pārdevums tiek apzīmēts arī par pirkumu vai pārdevumu.

(1) Līgums par tādu preču piegādi, kuras paredzētas izgatavošanai vai ražošanai, tiek uzskatīts par pirkuma–pārdevuma līgumu, ja vien puse, kura pasūta preces, neuzņemas saistības piegādāt būtisku daļu materiālu, kuri nepieciešami tādu preču izgatavošanai vai ražošanai.

(2) Šis likums netiek piemērots līgumiem, kuros dominējošā preču piegādātājas puses saistību daļa sastāv no darba izpildes vai citu pakalpojumu sniegšanas.

(1) Paziņojums vai citāda puses rīcība tiek interpretēta saskaņā ar puses nodomu, ja otra puse zināja vai nevarēja nezināt, kāds ir šis nodoms.

(2) Ja šā panta pirmā daļa nav piemērojama, tad paziņojums vai citāda puses uzvedība tiek interpretēta saskaņā ar to izpratni, kura būtu saprātīga, ja tā darbotos tādā pašā veidā kā otra puse analoģiskos apstākļos.

(3) Nosakot puses nodomus vai izpratni, kura būtu saprātīga, jāņem vērā visi lietas apstākļi (arī pušu pārrunas, savstarpējās attiecībās izveidojušos praksi, paražas un pušu turpmāko rīcību).

(1) Puses ir saistītas ar jebkuru paražu, par kuru viņas vienojušās, un ar praksi, kuru viņas noteikušas savās savstarpējās attiecībās.

(2) Ja nav vienošanās par citu, tiek uzskatīts, ka puses domājušas viņu līgumam vai līguma slēgšanai piemērot paražu, par kuru tās zināja vai par kuru tām vajadzēja zināt un kura starptautiskajā tirdzniecībā ir plaši pazīstama, un kuru šāda veida līgumos attiecīgajā tirdzniecības jomā puses pastāvīgi ievēro.

(1) Starptautisks pirkuma–pārdevuma līgums ir noslēdzams rakstiskā formā. Rakstiski izdarāma arī līguma grozīšana vai pārtraukšana, pusēm vienojoties.

(2) Šā likuma izpratnē "rakstiska forma" ietver sevī telegrammu un teleksu.

(3) Jebkura šā likuma norma, kura pieļauj, ka pirkuma–pārdevuma līgums, tā grozīšana vai pārtraukšana, pusēm vienojoties, vai oferte, akcepts vai jebkura cita gribas izpausme tiktu izdarīta nevis rakstiski, bet jebkurā citā veidā, nav piemērojama, ja starptautiskā pirkuma līgumā vismaz viena puse ir Latvijā reģistrēts komersants.

(1) Līgums var tikt grozīts vai izbeigts pušu vienošanās ceļā.

(2) Rakstisks līgums, kurš satur nosacījumu, kas pieprasa, lai jebkuras līguma izmaiņas vai tā pārtraukšana, pusēm vienojoties, tiktu izdarīti rakstiskā formā, nevar citādā veidā tikt mainīts vai izbeigts, pusēm vienojoties. Tomēr puses rīcība var liegt tai iespēju atsaukties uz norādīto nosacījumu tik lielā mērā, cik lielā mērā otra puse paļāvās uz tādu rīcību.

(1) Ja pārdevējs saskaņā ar līgumu nodod preci pārvadātājam un ja prece līguma mērķiem nav precīzi identificēta, to marķējot, ar iekraušanas dokumentu palīdzību vai citā veidā, pārdevējam jānodod pircējam paziņojums par nosūtīšanu, norādot preci.

(2) Ja pārdevēja pienākums ir nodrošināt preces pārvešanu, pārdevējs slēdz līgumus, kuri nepieciešami preces pārvešanai uz piegādes vietu, izmantojot konkrētajos apstākļos nepieciešamos transportēšanas veidus, un uz nosacījumiem, kādi ir parasti šādai transportēšanai.

(3) Ja pārdevējam nav pienākuma preci apdrošināt, to transportējot, viņa pienākums ir pēc pircēja līguma nodot tam visu esošo informāciju, kura nepieciešama pircējam šādas apdrošināšanas veikšanai.

(1) Pārdevēja pienākums ir piegādāt preci, kura pēc daudzuma, kvalitātes, apraksta un iepakojuma atbilst līguma nosacījumiem.

(2) Izņemot gadījumus, kad puses vienojušās citādi, prece neatbilst līguma nosacījumiem, ja tā:

(3) Pārdevējs neatbild par jebkuru preces neatbilstību saskaņā ar šā panta otro daļu, ja līguma slēgšanas laikā pircējs zināja vai nevarēja nezināt par tādu neatbilstību.

(1) Pārdevējs saskaņā ar līgumu un šo likumu atbild par jebkuru preces neatbilstību, kura pastāv brīdī, kad risks pāriet pircējam (arī tad, ja šī neatbilstība kļūst acīmredzama tikai vēlāk).

(2) Pārdevējs atbild par jebkuru preces neatbilstību, kura rodas pēc šā panta pirmajā daļā norādītā brīža, un ir sekas viņa rīcībai, ar kuru viņš pārkāpis jebkuru savu saistību (arī par jebkuru tās garantijas pārkāpumu, ar kuru garantēts, ka tā vai cita perioda laikā prece būs derīga parastiem mērķiem, vai arī kādam konkrētam mērķim vai saglabās noteiktās īpašības un kvalitāti).

(3) Atbildību par nedrošas preces izraisītām sekām nosaka citi likumi.

(1) Pircējs apskata preci vai nodrošina tās apskati tik īsā laikā, kāds konkrētajos apstākļos ir praktiski iespējams.

(2) Ja līgums paredz preces pārvadājumu, apskate var tikt atlikta līdz preces nogādāšanai piegādes vietā.

(3) Ja piegādes vieta tiek mainīta, precei atrodoties ceļā, vai ja pircējs preci pārsūta, turklāt pircējam nebija pieņemamas iespējas to apskatīt, bet pārdevējs līguma slēgšanas laikā zināja vai tam vajadzēja zināt par šādas izmaiņas vai pārsūtīšanas iespējamību, preces apskate var tikt atlikta līdz tās nonākšanai jaunajā piegādes vietā.

(1) Pircējs zaudē tiesības atsaukties uz preces neatbilstību, ja viņš nenosūta pārdevējam paziņojumu, kurš satur datus par neatbilstības raksturu, saprātīgā termiņā pēc tam, kad pircējs to ir atklājis vai kad viņam to vajadzēja atklāt.

(2) Jebkurā gadījumā pircējs zaudē tiesības atsaukties uz preces neatbilstību, ja viņš nenosūta pārdevējam paziņojumu par to ne vēlāk kā divu gadu laikā, skaitot no datuma, kad prece tika faktiski nodota pircējam, ja vien šis termiņš nav pretrunā ar līgumā noteikto garantijas laiku.

(1) Pārdevēja pienākums ir piegādāt preci, kas ir brīva no jebkurām trešo personu tiesībām vai interesēm, kuras balstītas uz rūpniecisko īpašumu vai uz citu intelektuālo īpašumu, par kurām pārdevējs līguma slēgšanas brīdī zināja vai nevarēja nezināt (ar nosacījumu, ka šādas tiesības vai intereses balstītas uz rūpniecisko īpašumu vai cita veida intelektuālo īpašumu):

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētais pārdevēja pienākums neattiecas uz gadījumiem, kad:

(1) Pircējs zaudē tiesības atsaukties uz šā likuma 549. vai 550.pantu, ja viņš nenosūta pārdevējam paziņojumu, kas satur datus par trešās personas tiesību vai interešu raksturu, saprātīgā termiņā pēc tam, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par tādām tiesībām vai interesēm.

(2) Pārdevējam nav tiesību atsaukties uz šā panta pirmās daļas nosacījumiem, ja viņš zināja par trešās personas tiesībām vai interesēm un par tādu tiesību vai interešu raksturu.

(1) Ja pārdevējs nepilda kādu no savām līgumā minētajām saistībām vai šā likuma normām, pircējs ir tiesīgs:

(2) Ja pircējs realizē savas tiesības uz citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tas neatņem viņam tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu.

(3) Tiesa vai šķīrējtiesa nedod pārdevējam nekādu termiņa pagarinājumu, ja pircējs izmanto kādu no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kurš vērsts pret līguma pārkāpumu.

(1) Pircējs var pieprasīt no pārdevēja viņa saistību izpildi, ja tikai pircējs nepielieto tiesiskās aizsardzības līdzekli, kurš nav savienojams ar šādu prasību.

(2) Ja prece neatbilst līguma nosacījumiem, pircējs var pieprasīt preces apmaiņu tikai tad, ja šī neatbilstība veido būtisku līguma pārkāpumu un prasība par preces apmaiņu pieteikta kopā ar paziņojumu, kas nosūtīts saskaņā ar šā likuma 547.pantu, vai arī saprātīgā termiņā pēc tā nosūtīšanas.

(3) Ja prece neatbilst līguma nosacījumiem, pircējs var pieprasīt no pārdevēja novērst šo neatbilstību izlabošanas ceļā, izņemot gadījumus, kad tas nebūtu saprātīgi, ņemot vērā visus apstākļus. Prasība par preces neatbilstības līguma nosacījumiem novēršanu jāiesniedz kopā ar paziņojumu, kas nosūtīts saskaņā ar šā likuma 547.pantu, vai arī saprātīgā termiņā pēc tā nosūtīšanas.

(1) Pircējs var noteikt pārdevējam saprātīgu papildu termiņu viņa saistību izpildei.

(2) Izņemot gadījumus, kad pircējs saņēmis no pārdevēja paziņojumu par to, ka viņš nerealizēs izpildi šādā veidā noteiktajā termiņā, pircējs šā termiņa laikā nevar izmantot nekādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas vērsti pret līguma pārkāpumu. Taču pircējs līdz ar to nezaudē tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu par izpildes termiņu neievērošanu.

(1) Ar nosacījumu, ka tiek ievērots šā likuma 557.pants, pārdevējs arī pēc piegādei noteiktā datuma var par saviem līdzekļiem novērst jebkuru nepilnību savu saistību izpildē, ja viņš var to izdarīt bez nepamatotas kavēšanās un nesagādājot pircējam pārmērīgas neērtības vai nedrošību attiecībā uz pircējam radušos izdevumu kompensāciju no pārdevēja puses.

(2) Tomēr pircējs saglabā tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar šo likumu.

(3) Ja pārdevējs lūdz pircēju paziņot, vai viņš pieņems izpildi, un pircējs neizpilda šo lūgumu saprātīga termiņa ietvaros, pārdevējs var realizēt izpildi termiņā, kurš norādīts viņa pieprasījumā. Pircējs šā termiņa laikā nav tiesīgs izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekli, kurš nav savienojams ar pārdevēja saistību izpildi.

(4) Ja pārdevējs paziņo pircējam par to, ka viņš realizēs izpildi noteiktā termiņa ietvaros, tiek uzskatīts, ka šāds paziņojums satur arī lūgumu pircējam paziņot par savu lēmumu atbilstoši šā panta trešajai daļai.

(5) Pārdevēja pieprasījums vai paziņojums saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu nav spēkā, ja pircējs tos nav saņēmis.

(1) Pircējs var paziņot par līguma laušanu:

(2) Ja pārdevējs piegādājis preci, pircējs zaudē tiesības paziņot par līguma laušanu, ja viņš to neizdarīs:

(1) Ja pārdevējs piegādā tikai preces daļu vai ja tikai preces daļa atbilst līguma prasībām, šā likuma 554., 555., 556., 557. un 558.pants tiek piemērots attiecībā uz trūkstošo daļu vai daļu, kura neatbilst līguma prasībām.

(2) Pircējs var paziņot par līguma laušanu kopumā tikai tad, ja piegādes nepilnīga izpildīšana vai preces neatbilstība līguma prasībām veido būtisku līguma pārkāpumu.

(1) Ja pārdevējs piegādā preci pirms noteiktā datuma, pircējs var pieņemt piegādi vai atteikties no tās pieņemšanas.

(2) Ja pārdevējs piegādā lielāku preces daudzumu, nekā paredzēts līgumā, pircējs var pieņemt piegādi vai atteikties no piegādes liekā daudzuma pieņemšanas. Ja pircējs pieņem visu vai daļu no liekās piegādes daudzuma, viņam jāmaksā par to pēc līguma likmes.

(1) Ja pircēja pienākums nav samaksāt cenu kādā citā noteiktā vietā, viņam tā jāsamaksā pārdevējam pārdevēja uzņēmuma atrašanās vietā vai, ja maksājums jāizdara pret preces vai dokumentu nodošanu, - to nodošanas vietā.

(2) Pārdevējs sedz tādu maksājumu izdevumu palielināšanos, kuru radījusi pārdevēja uzņēmuma atrašanās vietas maiņa, kura notikusi pēc līguma slēgšanas.

(1) Ja pircēja pienākums nav samaksāt cenu kādā citā konkrētā termiņā, viņam tā jāsamaksā, kad pārdevējs saskaņā ar līgumu un šo likumu pircēja rīcībā nodod vai nu pašu preci, vai preču rīcības dokumentus. Pārdevējs var noteikt, ka samaksa ir priekšnosacījums preces vai dokumentu nodošanai.

(2) Ja līgums paredz preces pārvadājumu, pārdevējs var to nosūtīt ar nosacījumu, ka prece vai preces rīcības dokumenti netiks nodoti pircējam citādi, kā pret cenas samaksu.

(3) Pircēja pienākums nav samaksāt cenu līdz tam laikam, kamēr viņam nav radusies iespēja apskatīt preci, izņemot gadījumus, kad pušu saskaņotā piegādes vai maksājuma kārtība nav savienojama ar šādas iespējas gaidīšanu.

(1) Ja pircējs nepilda kādu no savām saistībām saskaņā ar līgumu vai šo likumu, pārdevējs var:

(2) Ja pārdevējs realizē savas tiesības ar citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tas neatņem viņam tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu.

(3) Tiesa vai šķīrējtiesa nedod pircējam nekādu termiņa pagarinājumu, ja pārdevējs pielieto kādu tiesiskās aizsardzības līdzekli, kas vērsts pret līguma pārkāpumu.

(1) Pārdevējs var noteikt saprātīgu papildu termiņu pircējam viņa saistību izpildei.

(2) Izņemot gadījumus, kad pārdevējs ir saņēmis pircēja paziņojumu par to, ka viņš nepildīs savas saistības tādā veidā noteiktajā termiņā, pārdevējs nevar šā termiņa laikā pielietot jebkādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas vērsti pret līguma pārkāpumu. Tomēr pārdevējs līdz ar to nezaudē tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu par izpildes termiņa pagarināšanu.

(1) Pārdevējs var paziņot par līguma laušanu:

(2) Ja pircējs ir samaksājis cenu, pārdevējs zaudē tiesības paziņot par līguma laušanu, ja vien viņš to neizdarīs:

(1) Ja saskaņā ar līgumu pircēja pienākums ir noteikt formu, izmērus vai citus preci raksturojošos datus un ja viņš to neizdara laikā, par kuru puses vienojušās, vai arī saprātīgā laikā pēc pārdevēja pieprasījuma saņemšanas, pēdējais var, nekaitējot jebkurām citām tiesībām, kuras var tam būt, pats to veikt saskaņā ar tām pircēja prasībām, kuras var būt zināmas pārdevējam.

(2) Ja pārdevējs pats noformē specifikāciju, viņa pienākums ir sīki informēt pircēju par tās saturu un noteikt saprātīgu termiņu, kura laikā pircējs var noformēt citu specifikāciju. Ja pēc pārdevēja paziņojuma saņemšanas pircējs to neizdarīs šādā veidā noteiktajā laikā, specifikācija, kuru noformējis pārdevējs, kļūst obligāta.

(1) Ja pirkuma–pārdevuma līgums paredz preces pārvešanu un pārdevējam nav pienākuma nodot to kādā noteiktā vietā, risks pāriet pircējam, kad prece nodota pirmajam pārvadātājam preces nodošanai pircējam atbilstoši pirkuma–pārdevuma līgumam. Ja pārdevēja pienākums ir nodot preci pārvadātājam kādā noteiktā vietā, risks nepāriet pircējam, kamēr prece nav nodota pārvadātājam šajā vietā. Tas, ka pārdevējs ir pilnvarots paturēt uz preci attiecošos dokumentus, neietekmē riska pāreju.

(2) Neskatoties uz to, risks nepāriet pircējam, kamēr prece dotā līguma mērķiem nav precīzi identificēta, to marķējot, ar iekraušanas dokumentu palīdzību, ar pircējam nosūtītu paziņojumu vai citādā veidā.

(1) Gadījumos, uz kuriem neattiecas šā likuma 574. un 575.pants, risks pāriet pircējam brīdī, kad viņš ir pieņēmis preci, vai, ja viņš to nedara noteiktajā laikā, no brīža, kad prece novietota pieņemšanai pircēja rīcībā un viņš pieļauj līguma pārkāpumu, nepieņemot piegādi.

(2) Ja pircēja pienākums ir pieņemt preci nevis vietā, kur atrodas pārdevēja uzņēmums, bet kādā citā vietā, risks pāriet, kad iestājies piegādes termiņš un pircējam ir darīts zināms, ka prece novietota pieņemšanai viņa rīcībā šajā vietā.

(3) Ja līgums attiecas uz vēl neidentificētu preci, tiek uzskatīts, ka prece nav novietota pieņemšanai pircēja rīcībā, kamēr tā šā līguma mērķiem nav skaidri identificēta.

(1) Puse var apturēt savu saistību izpildi, ja pēc līguma noslēgšanas kļūst redzams, ka otra puse neizpildīs ievērojamu daļu no savām saistībām:

(2) Ja pārdevējs jau ir nosūtījis preci pirms šā panta pirmajā daļā noteikto iemeslu atklāšanās, viņš var nepieļaut preces nodošanu pircējam (arī tad, ja pircēja rīcībā ir dokuments, kurš dod viņam tiesības saņemt preci). Šī daļa attiecas tikai uz tiesībām uz preci attiecībās starp pircēju un pārdevēju.

(3) Pusei, kura aptur izpildi, neatkarīgi no tā, vai tas tiek darīts līdz preces nosūtīšanai vai pēc tās, ir nekavējoties jānosūta paziņojums par to otrajai pusei un jāturpina saistību izpilde, ja otra puse uzrāda pietiekošas garantijas savu saistību izpildei.

(1) Ja pirms noteiktā līguma izpildes datuma kļūst skaidrs, ka viena puse izdarīs būtisku līguma pārkāpumu, otra puse var paziņot par līguma laušanu.

(2) Ja laiks atļauj, pusei, kura ir nolēmusi paziņot par līguma laušanu, jānosūta pamatots paziņojums otrajai pusei, lai dotu viņai iespēju uzrādīt pietiekošas garantijas savu saistību izpildei.

(3) Šā panta otrā daļa nav piemērojama, ja otra puse paziņojusi, ka tā nepildīs savas saistības.

(1) Ja, gadījumā, kad līgums paredz preces piegādi atsevišķās daļās, viena puse nepilda kādas savas saistības attiecībā uz jebkuru preču piegādes daļu un šī nepildīšana rada būtisku līguma pārkāpumu attiecībā uz šo daļu, otra puse var paziņot par līguma laušanu attiecībā uz šo preču piegādes daļu.

(2) Ja viena puse nepilda kādu no savām saistībām attiecībā uz jebkuru preču piegādes daļu un tas dod otrai pusei pamatotu iemeslu uzskatīt, ka līguma būtisks pārkāpums tiks izdarīts attiecībā uz nākamajām preču piegādes daļām, viņa var paziņot par līguma laušanu nākotnē (ar nosacījumu, ka viņa to izdarīs saprātīgā termiņā).

(3) Pircējs, kurš paziņo par līguma laušanu attiecībā uz kādu preces piegādes daļu, var vienlaikus paziņot par tā laušanu attiecībā uz jau piegādātām vai vēl piegādājamām daļām, ja to savstarpējās saiknes rezultātā tās nevar tikt izmantotas mērķim, kuru puses bija paredzējušas līguma slēgšanas brīdī.

(1) Ja līgums ir lauzts un ja eksistē pašreizējā cena dotajai precei, puse, kura pieprasa zaudējumu atlīdzināšanu, ja tā nav veikusi iepirkumu vai pārdošanu citam saskaņā ar šā likuma 581.pantu, var pieprasīt starpības starp cenu, kura noteikta līgumā, un cenu uz līguma laušanas brīdi, kā arī jebkuru papildu zaudējumu atlīdzināšanu, kuri var tikt piedzīti, pamatojoties uz šā likuma 515.pantu. Ja puse, kura pieprasa zaudējumu atlīdzināšanu, lauzusi līgumu pēc preces pieņemšanas, cenas uz līguma laušanas brīdi vietā tiek piemērota cena uz pieņemšanas brīdi.

(2) Šā panta pirmās daļas izpratnē pašreizējā cena ir cena, kura pārsvarā eksistē tajā vietā, kurā bija jāveic piegāde, vai, ja šajā vietā neeksistē pašreizējās cenas, cena tādā citā vietā, kura kalpo par saprātīgu aizstājēju, ņemot vērā preces transportēšanas izdevumu starpību.

(1) Pircējs zaudē tiesības paziņot par līguma laušanu vai pieprasīt no pārdevēja preces apmainīšanu, ja pircējs nespēj atdot atpakaļ preci pēc būtības tādā pašā stāvoklī, kādā viņš to ir saņēmis.

(2) Šā panta pirmā daļa netiek piemērota, ja:

(1) Ja pārdevēja pienākums ir atmaksāt cenu, viņam tāpat jāsamaksā procenti par to, skaitot no cenas samaksas datuma.

(2) Pircējam jānodod pārdevējam visi ienākumi, kurus pircējs ir guvis no preces vai tās daļas:

(1) Ja pircējs ir saņēmis preci un domā realizēt tiesības atteikties no tās, pamatojoties uz līgumu vai uz šo likumu, viņam jāveic tādi pasākumi, kādi attiecīgajos apstākļos būtu saprātīgi preces saglabāšanai. Viņam ir tiesības aizturēt preci, kamēr pārdevējs nekompensēs viņa pamatotos izdevumus.

(2) Ja pircējam nosūtītā prece tika nodota viņa rīcībā piegādei paredzētajā vietā un viņš realizē tiesības atteikties no tās, pircēja pienākums ir sākt preces valdīšanu pārdevēja vārdā ar nosacījumu, ka tas var tikt izdarīts bez cenas samaksas un bez pārmērīgām neērtībām un pārmērīgiem izdevumiem. Šie noteikumi netiek piemēroti, ja pārdevējs vai persona, kas pilnvarota saņemt preci viņa vārdā, atrodas preces piegādei paredzētajā vietā. Ja pircējs sāk valdīt preci, pamatojoties uz šo daļu, viņa tiesības un pienākumus regulē šā panta pirmā daļa.

(1) Puse, kuras pienākums ir veikt pasākumus preces saglabāšanai saskaņā ar šā likuma 586. un 587.pantu, var to pārdot jebkurā pienācīgā veidā, ja otra puse nesaprātīgi kavējusies sākt valdīt preci vai pieņemt to atpakaļ, vai samaksāt cenu vai saglabāšanas izdevumus (ar nosacījumu, ka otrai pusei tika nosūtīts saprātīgs paziņojums par apņemšanos pārdot preci).

(2) Ja prece ātri bojājas vai ja tās saglabāšana rada pārmērīgus zaudējumus, pusei, kurai jāsaglabā prece saskaņā ar šā likuma 586. un 587.pantu, jāveic saprātīgi pasākumi tās pārdošanai. Viņai iespēju robežās jānosūta otrajai pusei paziņojums par savu apņemšanos veikt pārdošanu.

(3) Pusei, kura pārdod preci, ir tiesības ieturēt no pārdošanā iegūtās summas to daļu, kura ir vienāda ar nepieciešamiem un derīgiem izdevumiem par preces saglabāšanu un pārdošanu. Atlikums viņai jānodod otrajai pusei.

(1) Ja pirkuma līgumā pircējam noteiktas iepriekšējās pārbaudes vai apskates tiesības, tad pirkums uzskatāms par noslēgtu ar atliekošu nosacījumu, ka pircējs izlemj par lietas noderīgumu viņam.

(2) Šāds līgums pārdevēju saista no tā noslēgšanas brīža, bet pircējs var vai nu to atstāt spēkā, vai no tā atkāpties, turklāt pēdējā gadījumā viņam nav jāpaziņo atkāpšanās iemesls.

(3) Pārbaudes vai apskates tiesību realizāciju nosaka Civillikuma 2066., 2067. un 2068.pants.

(1) Mēģinājuma pirkums ir neliela preču daudzuma iegāde ar nolūku iepazīties ar preces īpašībām, kā arī lai novērtētu tās derīgumu un lietošanas vērtību.

(2) Ja pirkuma līgumā noteikts, ka pircējs pērk preci iepazīšanās nolūkā, lai izlemtu par lielāka preču daudzuma pirkšanu, tad šāds noteikums dod pircējam tiesības turpmākos pirkumus pušu saskaņotu apjomu robežās veikt uz mēģinājuma pirkumā ietvertiem konkrētiem nosacījumiem.

(1) Ja pirkuma līgums noslēgts ar nosacījumu, ka preču sortimentu vai citus pirkuma priekšmeta precizējošus rādītājus pircējs paziņos noteiktā termiņā vēlāk, pārdevējam ir pienākums izpildīt termiņā iesniegtās specifikācijas nosacījumus.

(2) Pārdevējam ir tiesības pieprasīt specifikācijas iesniegšanu termiņā. Ja pircējs noteiktajā termiņā specifikāciju neiesniedz, pārdevējam ir tiesības piegādāt līgumā paredzētās atvietojamās lietas vai atkāpties no līguma un pieprasīt no pircēja zaudējumu atlīdzību.

(1) Preču pārdošana par pazeminātu cenu (izpārdošana) komersantam jāizsludina vismaz 10 dienas pirms tās sākšanās, izliekot sludinājumu pārdošanas vietā.

(2) Precēm, kuras pārdod par pazeminātu cenu izpārdošanas (preču krājuma samazināšanas) nolūkā, jābūt skaidri nodalītām no precēm, kuru cenas nav mainītas.

(3) Aizliegts saistīt vienas preces pārdošanu par pazeminātu cenu ar pienākumu pircējam iegādāties vēl kādu preci.

(4) Aizliegts izsludināt un veikt vienu un to pašu preču izpārdošanu, ja nav pagājuši pieci mēneši pēc pēdējās izpārdošanas.

(1) Ar tirdznieciskās piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas nodot otrai (pasūtītājam) par atlīdzību preces (ķermeniskas lietas) vairākās partijās vai termiņā, kas nesakrīt ar līguma noslēgšanas brīdi.

(2) Piegādes līgumu var noslēgt gan par jau pastāvošām (esošām) precēm, gan par nākotnē vēl izgatavojamām vai iegūstamām precēm.

(1) Piegādes līgums uzskatāms par noslēgtu, tiklīdz puses ir vienojušās par piegādes priekšmetu un maksu, turklāt līguma noslēgšanai nav nepieciešams, lai piegādājamās preces, to veidi, daudzums, cenas un piegādes termiņi būtu konkrēti noteikti, ir pietiekami, ja puses vienojušās par paņēmienu (veidu), kā tos noteiks.

(2) Ja vienošanās par piegādes priekšmetu vai maksu ir galīgi neskaidra, tad līgums nav noslēgts.

(1) Pēc komisijas līguma viena puse (komitents) uztic otrai pusei (komisionāram), bet šī otra puse uzņemas savā vārdā komitenta labā un uz viņa rēķina pirkt vai pārdot preces.

(2) Komisijas līgumam piemērojamas šā likuma normas, bet, ja tādu nav, - Civillikuma un citu likumu normas.

(1) Komitenta pienākums ir sniegt komisionāram visu nepieciešamo informāciju par pārdodamās preces daudzumu, kvalitāti un speciālajām īpašībām, ja tam ir būtiska nozīme tās realizācijā.

(2) Uzliekot preces pirkšanu, komitentam ir pienākums dot komisionāram rīkojumus (norādījumus) par preces daudzumu, tās īpašībām un īpašajiem nosacījumiem.

(3) Komitentam ir pienākums iepazīstināt ar preces uzglabāšanas un transportēšanas nosacījumiem.

(4) Komitents var dot rīkojumus par iespējamo minimālo un maksimālo cenu.

(1) Komisionāram jāizpilda visi pienākumi un jārealizē tiesības, kas izriet no darījuma, ko viņš noslēdzis ar trešo personu.

(2) Komisionārs nav atbildīgs komitentam par to, vai trešā persona izpildījusi darījumu, kurš noslēgts ar šo personu uz komitenta rēķina, izņemot gadījumus, kad komisionārs uzņemas galvojumu, ka trešā persona šo darījumu izpildīs (delkredere).

(3) Ja trešā persona pārkāpj darījumu, kuru komisionārs ar to noslēdzis, izpildot komitenta uzdevumu, komisionāram bez kavēšanās par to jāziņo komitentam, kā arī jānodrošina attiecīgie pierādījumi.

(4) Komitents, kam ir paziņots, ka trešā persona pārkāpusi ar komisionāru noslēgtā darījuma nosacījumus, ir tiesīga prasīt, lai viņam nodod komisionāra prasījumus pret šo personu pēc norādītā darījuma.

(5) Komisionārs, kurš galvo par trešo personu, uz līguma termiņa beigu brīdi ir atbildīgs komitentam tādā apmērā, kādā izpildi var pieprasīt pēc noslēgtā līguma. Viņš var pieprasīt īpašu atlīdzību (delkredere atlīdzību) par komisijas galvojumu.

(1) Komisionāram ir pienākums atlīdzināt komitentam zaudējumu, ja viņš nepilda uzdevumu atbilstoši komitenta rīkojumiem.

(2) Ja, veicot uzdevumu, komisionārs nav ievērojis komitenta rīkojumus, komitents tiek atbrīvots no jebkādas atbildības, un viņš var neatzīt komisionāra darījumu, kas noslēgts komitenta uzdevumā.

(1) Komisionāram jāizpilda tirdznieciskās komisijas līgumā paredzētais uzdevums, ievērojot līgumā noteiktās (pušu apstiprinātās) cenas.

(2) Ja komisionārs nevar izpildīt komitenta uzdevumus pēc līgumā norādītajām cenām, viņam ir pienākums nekavējoties informēt komitentu par neiespējamību izpildīt noslēgto darījumu.

(3) Komisionāram, kas preci pārdevis par zemāku cenu, nekā viņam noteicis komitents, jāatlīdzina komitentam starpība, ja vien komisionārs nepierāda, ka mantu nav bijis iespējams pārdot par noteikto cenu un ka mantas pārdošana par zemāku cenu novērsusi vēl lielākus zaudējumus.

(4) Ja komisionārs nopircis mantu par augstāku cenu, nekā viņam noteicis komitents, tad komitentam, kas šādu pirkumu nevēlas pieņemt, par to bez kavēšanās jāpaziņo komisionāram, tiklīdz saņemts paziņojums par darījuma noslēgšanu ar trešo personu. Pretējā gadījumā atzīstams, ka komitents pirkumu pieņēmis.

(5) Ja komisionārs paziņo, ka cenas starpību ņem uz sava rēķina, komitents nav tiesīgs atteikties no darījuma, kas slēgts viņa labā (viņa uzdevumā).

(1) Izpildot tirdznieciskās komisijas līgumu, komisionāram jāievēro komitenta norādījumi un viņa uzdevumi jāpilda ar komitentam visizdevīgākajiem nosacījumiem.

(2) Ja komisionārs pārdevis preces par augstāku cenu, nekā līgumā norādījis komitents, vai arī iepircis preces par zemāku cenu, nekā noteicis komitents, tad ieguvumu saņem komitents, ja komisijas līgumā nav noteikts citādi.

(1) Pēc tirdznieciskās komisijas līguma atļauts pirkt un pārdot, kā arī veikt citus darījumus tikai ar kvalitatīvām precēm, kurām nav izbeidzies garantijas vai derīguma termiņš.

(2) Komisionāram, pieņemot realizācijai preci no komitenta, kā arī iegādājoties komitenta labā preci no trešās personas, jāpārbauda preces kvalitāte. Komisionāram ir pienākums atteikties pieņemt nekvalitatīvu preci, ja vien no apstākļiem neizriet kas cits.

(3) Ja komisionārs, saņemot no trešās personas komitentam paredzētās preces, konstatē, ka tās ir bojātas vai nekvalitatīvas, viņam ir tiesības celt iebildumus vai pretenziju preču piegādātājam un/vai pārvadātājam. Komisionāram jārūpējas par bojājumu vai kvalitātes pārkāpumu pierādīšanu un par šiem faktiem nekavējoties jāinformē komitents.

(1) Ja komisionārs pieņēmis pārdošanai no komitenta nekvalitatīvu preci un pārdevis to trešajai personai, tad trešā persona var prasīt no komisionāra mantisko zaudējumu novēršanu.

(2) Ja komisionārs saņēmis no trešās personas komitentam paredzētās preces, kuras ir bojātas vai nekvalitatīvas un kurās saskatāmi atklāti defekti, bet nav izpildījis savus pienākumus celt iebildumus, tad viņš atlīdzina komitentam visus radušos zaudējumus.

(3) Komisionārs ir atbrīvojams no atbildības gadījumos, kad precei bijuši slēpti defekti, kurus var atklāt tikai ekspluatācijas procesā. Šādos gadījumos atbildīgs ir komitents.

(1) Preces apdrošināšanu tirdznieciskās komisijas līgumā komisionārs veic tikai tad, ja komitents ir uzdevis viņam veikt šo darbību vai tas noteikts līgumā.

(2) Komitentam ir pienākums atlīdzināt komisionāram ar apdrošināšanu saistītos izdevumus.

(1) Ja komitents uzticējis komisionāram veikt preču iepirkšanu, tad pie šādas iepirkšanas komitentam ir pienākums pašam preci apskatīt un informēt komisionāru par atklātajiem trūkumiem.

(2) Komitents ir tiesīgs atteikties no tādu preču pieņemšanas, kurās viņš ir atklājis trūkumus. Šādā gadījumā komitents nepieņemto preču uzglabāšanu var uzdot komisionāram.

(3) Komisionārs, kurš uzglabā komitenta nepieņemtās preces, ir tiesīgs šīs preces realizēt uz komitentam visizdevīgākajiem nosacījumiem, lai novērstu šo preču bojāšanos vai bojāeju, vai atdot pārdevējam.

(1) Ja komisionārs bez komitenta ziņas un piekrišanas ir izsniedzis trešajai personai avansu vai piešķīris kredītu, tad komisionārs ir rīkojies uz savu risku.

(2) Pārdodot preci trešajai personai, komisionārs ir tiesīgs pagarināt preces cenas samaksas termiņu, ja komitents nav noteicis citādi.

(3) Ja komisionārs pārdod preci uz kredīta bez komitenta piekrišanas, viņam ir pienākums kā parādniekam nomaksāt komitentam radušos zaudējumus. Ja prece pārdota par zemāku cenu, nekā bija norādīts līgumā, tad komisionāram ir pienākums atlīdzināt radušos starpību.

(1) Komisijas atlīdzības apmērus nosaka, pusēm vienojoties.

(2) Komisijas naudu komisionārs ir tiesīgs pieprasīt pēc komisijas līguma izpildīšanas.

(3) Komisionārs ir tiesīgs saņemt no komitenta komisijas naudu arī tad, ja līgums nav izpildīts komitenta vainas dēļ.

(1) Komisionārs var pierādīt savas tiesības uz viņa pārziņā esošajām komitenta precēm ar konosamenta, pavadzīmes vai noliktavas zīmes (kvīts) palīdzību.

(2) Komisionāram ir ķīlas tiesības uz komitenta precēm, ja komitents nav nokārtojis maksājumus par precēm, nav izsniedzis komisionāram līgumā paredzēto kredītu vai avansu, kā arī ja komitents atsakās maksāt komisijas naudu, delkredere atlīdzību vai atlīdzināt komisionāra izdevumus.

(1) Ja komisionārs šā likuma 627.pantā noteiktajā kārtībā aizturējis preces un ja pēc šāda aizturējuma komitents nav samaksājis komisionāram pienākošās summas, komisionārs ir tiesīgs aizturētās preces izmantot savu aizskarto mantisko tiesību atjaunošanai.

(2) Komisionārs var vērst savu prasījumu pret komitenta galvotāju (ja tāds līgumā ir bijis).

(1) Ja līgumā nav noteikts citādi, komisionārs pats sev drīkst pirkt preci, ko komitents viņam nodevis pārdošanai, ievērojot nosacījumus par cenu. Komisionārs pie iepriekšminētā nosacījuma drīkst arī pats pārdot viņam piederošo preci komitentam.

(2) Komisijas līguma izpildes gadījumā komisionāra pienākums sniegt pārskatu par pirkšanu vai pārdošanu ir izpildīts, ja viņš pierāda, ka preces pirktas par līgumā paredzētajām cenām.

(1) Ar glabājuma līgumu viena puse, kurai glabāšana ir profesionāla darbība (komersants) uzņemas pret atlīdzību uzglabāt preci (kustamu lietu), ko viņam nodevusi otra puse (glabājuma devējs) un izsniegt to glabājuma devējam vai – pēc viņa rīkojuma – citai personai.

(2) Glabājuma līgumam komercdarbībā piemērojamas šā likuma normas, bet, ja tādu nav, - Civillikuma un citu likumu normas.