Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts 3

Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts 3.lasījumam

Vispārējās izglītības likums

( Reģ.nr.20, dok. nr. 524)

Saeimā 2.lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr. nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 3.lasījuma redakcija

Vispārējās izglītības likums

      

Vispārējās izglītības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

      

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst Izglītības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apliecība par pamatizglītību — izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības programmas apguvi;

2) atestāts par vispārējo vidējo izglītību — izglītības dokuments, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi;

 		     

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst Izglītības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apliecība par pamatizglītību — izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības programmas apguvi;

2) atestāts par vispārējo vidējo izglītību — izglītības dokuments, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi;

3) liecība — izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi;

1.

Juridiskais birojs

1. panta otrajā daļā

3. punktā izslēgt vārdu ‘’izglītības’’;

Atbalstīt

3) liecība - dokuments, kas apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi;

4) mācību līdzekļi — izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, materiāli un iekārtas;

 		     

4) mācību līdzekļi — izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, materiāli un iekārtas;

5) mācību priekšmets — pamatota zināšanu, prasmju un attieksmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai pēc noteiktas izglītības programmas;

6) mācību stundu (nodarbību) slodze — izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību priekšmetu stundu skaits mācību nedēļā;

 		     

5) mācību priekšmets — pamatota zināšanu, prasmju un attieksmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai pēc noteiktas izglītības programmas;

6) mācību stundu (nodarbību) slodze — izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību priekšmetu stundu skaits mācību nedēļā;

7) pedagoģiskā korekcija - metodiski un organizatoriski nodrošināta iespēja personām obligātās izglītības vecumā papildināt zināšanas izglītības iegūšanai pamatizglītības programmas ietvaros;

2.

Izglītības un zinātnes ministrs

Izteikt 1.panta otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

,, 7) pedagoģiskā korekcija - izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā, kurām nepieciešams papildināt zināšanas pamatizglītības programmas ietvaros.’’

Atbalstīt

7) pedagoģiskā korekcija - izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā, kurām nepieciešams papildināt zināšanas pamatizglītības programmas ietvaros;

8) sociālā korekcija — izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā ar sociālās uzvedības novirzēm;

 		     

8) sociālā korekcija — izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā ar sociālās uzvedības novirzēm;

9) sekmju izraksts — izraksts, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumus (zināšanas, prasmes un iemaņas, kā arī attieksmes) mācību priekšmetos;

3.

 

 

 

 

 

 

 

4.

Izglītības un zinātnes ministrs

Papildināt 1.pantu ar jaunu 9.punktu šādā redakcijā:

,,9) pagarinātās dienas grupa - izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām.’’

Tālāk mainīt punktu numerāciju.

Izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

,,10) sekmju izraksts - dokuments, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetos;

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

9) pagarinātās dienas grupa - izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām;

10) sekmju izraksts izraksts - dokuments, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetos;

 

10) pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības
sertifikāts — dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus atsevišķos mācību priekšmetos, kuros pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā ir organizēti centralizēti eksāmeni;

5.

Juridiskais birojs

10. punktā vārdu ‘’un’’ aizstāt ar vārdu ‘’vai’’ un izslēgt vārdu ,,atsevišķos’’.

Atbalstīt

11) pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts — dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetos, kuros pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā ir organizēti centralizēti eksāmeni;

11) centralizēts eksāmens — pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamata izglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā;

12) vērtējums — izglītības programmā noteikto prasību apguves līmeņa apliecinājums.

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

,,12) vērtējums — izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju apguves līmeņa apliecinājums’’.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

12) centralizēts eksāmens — pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā;

13) vērtējums — izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju apguves līmeņa apliecinājums.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir reglamentēt valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu darbību vispārējās izglītības īstenošanas procesā, noteikt šajā procesā iesaistīto personu tiesības un pienākumus, kā arī radīt apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, sagatavot izglītojamo nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē.

7.

8.

Deputāte S.Golde

Izslēgt otrajā pantā vārdu ,,sagatavot’’.

Atbildīgā komisija

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

,, Šā likuma mērķis ir reglamentēt valsts, pašvaldību izglītības iestāžu un citu vispārējās izglītības īstenošanas procesā iesaistīto personu darbību, noteikt to tiesības un pienākumus, kā arī radīt apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, izglītojamo nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē. ‘’

Atbalstīt

 

Atbalstīt

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir reglamentēt valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu darbību vispārējās izglītības īstenošanas procesā, noteikt šajā procesā iesaistīto personu tiesības un pienākumus, kā arī radīt apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, izglītojamo nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē.

3.pants. Vispārējās izglītības pakāpes un veidi

(1) Vispārējā izglītība tiek īstenota šādās vispārējās izglītības pakāpēs:

1) pirmsskolas izglītība;

2) pamatizglītība;

3) vidējā izglītība.

 		     

3.pants. Vispārējās izglītības pakāpes un veidi

(1) Vispārējā izglītība tiek īstenota šādās vispārējās izglītības pakāpēs:

1) pirmsskolas izglītība;

2) pamatizglītība;

3) vidējā izglītība.

(2) Vispārējās izglītības veidi ir šādi:

1) speciālā izglītība;

2) sociālā korekcija;

3) pedagoģiskā korekcija.

 

9.

 

10.

Deputāte S.Golde

3.panta otrajā daļā aiz vārda ,,izglītības’’iekļaut vārdu ,,īpaši’’.

Izglītības un zinātnes ministrs

3.panta otrajā daļā aiz vārda

,, izglītības’’iekļaut vārdu “īpašie”.

Atbalstīt

prec.red.

Atbalstīt

(2) Vispārējās izglītības īpašie veidi ir šādi:

1) speciālā izglītība;

2) sociālā korekcija;

3) pedagoģiskā korekcija.

 

 

II nodaļa

Vispārējās izglītības organizācija

      

 

II nodaļa

Vispārējās izglītības organizācija

4. pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) nosaka vispārējās izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību;

2) pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma dibina, reorganizē un likvidē valsts vispārējās izglītības iestādes;

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāte S.Golde

4.panta 2.un3. punktu apvienot un izteikt kā 2.punktu šādā redakcijā:

,, 2) pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma dibina, reorganizē un likvidē valsts vispārējās izglītības iestādes, tajā skaitā valsts speciālās izglītības iestādes’’;

Izteikt 4.punktu kā 3. punktu

Atbalstīt

4. pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) nosaka vispārējās izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību;

2) pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma dibina, reorganizē un likvidē valsts vispārējās izglītības iestādes, tajā skaitā valsts speciālās izglītības iestādes;

3) pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma dibina, reorganizē un likvidē pamatizglītības un vidējās speciālās izglītības iestādes;

 

 

 

 

 

 

  

 

 

 

 

  

4) izstrādā noteikumus par vispārējās izglītības iestāžu materiālo un finansiālo nodrošinājumu.

12.

Juridiskais birojs

4. panta 4. punktu izteikt šādā redakcijā:

‘’4) nosaka vispārējās izglītības iestāžu materiālā un finansiālā nodrošinājuma minimumu;’’

Atbalstīt

3) nosaka vispārējās izglītības iestāžu materiālā un finansiālā nodrošinājuma minimumu;

 

 

 

 
 

13.

 

 

 

 

14.

Deputāte S.Golde

Papildināt 4.pantu ar jaunu piekto punktu šādā redakcijā:

,, 5) nosaka internātskolu un speciālo izglītības iestāžu finansēšanas kārtību.’’

Juridiskais birojs

4.pantu papildināt ar 5.punktu šādā redakcijā:

,,5) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar vispārējo izglītību saistītās funkcijas.’’

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

4) nosaka internātskolu un speciālo izglītības iestāžu finansēšanas kārtību;

 

5) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar vispārējo izglītību saistītās funkcijas.

5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā valsts vispārējās izglītības standartu projektus, mācību priekšmetu standartus, kā arī vispārējās izglītības programmu un mācību priekšmetu programmu paraugus;

      

5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā valsts vispārējās izglītības standartu projektus, mācību priekšmetu standartus, kā arī vispārējās izglītības programmu un mācību priekšmetu programmu paraugus;

2) atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas laiku un kārtību;

 

15.

Juridiskais birojs

Izteikt 5.panta 2. punktu šādā redakcijā:

‘’2) katru mācību gadu atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas laiku un norises kārtību;’’

Atbalstīt

2) katru mācību gadu atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas laiku un norises kārtību;

3) nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs;

 		     

3) 3 ) nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs;

4) vada un organizē vispārējās

izglītības iestāžu vadītāju un

pedagogu atestāciju;

5) izstrādā un apstiprina vispārējās izglītības iestāžu paraugnolikumus;

6) reizi gadā izvērtē un apstiprina mācību procesā izmantojamo mācību literatūru;

7) apstiprina valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas nolikumu;

8) izstrādā Valsts pirmsskolas izglītības centra nolikumu un organizē šā centra darbību, īstenojot vienotu pieeju bērnu sagatavošanā mācībām skolā;

9) organizē pirmsskolas izglītības satura metodikas izstrādi.

organizē pirmsskolas izglītības satura metodikas izstrādi.

16.

Juridiskais birojs

izteikt 5.pantu no 4.līdz 14. punktam šādā redakcijā:

‘’ 4) organizē vispārējās izglītības satura un metodikas izstrādi;

5) reizi gadā izvērtē un apstiprina mācību procesā izmantojamo mācību literatūru;

6)nosaka maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vispārējās izglītības iestādēs, tai skaitā speciālās izglītības iestādēs, sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs;

7) nosaka ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtību ārpus izglītības iestādes;

8) nosaka mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku;

9) organizē vispārējās izglītības iestāžu vadītāju atestāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu;

10) izstrādā vispārējās izglītības iestāžu paraugnolikumus;

11)apstiprina valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas nolikumu;

12) apstiprina Valsts pirmsskolas izglītības centra nolikumu un organizē šā centra darbību;

13) apstiprina Valsts speciālās izglītības centra nolikumu un organizē šā centra darbību;

14) veic citas šajā un Izglītības likumā noteiktās funkcijas.’’

 

 

 

 

 

Atbalstīt

4) organizē vispārējās izglītības satura un metodikas izstrādi;

5) reizi gadā izvērtē un apstiprina mācību procesā izmantojamo mācību literatūru;

6) nosaka maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vispārējās izglītības iestādēs, arī speciālās izglītības iestādēs, sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs;

7) nosaka ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtību ārpus izglītības iestādes;

8) nosaka mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku;

9) organizē vispārējās izglītības iestāžu vadītāju atestāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu;

10) izstrādā vispārējās izglītības iestāžu paraugnolikumus;

11) apstiprina valsts pedagoģiski medicīniskās

komisijas nolikumu;

12) apstiprina Valsts pirmsskolas izglītības centra nolikumu un organizē šā centra darbību;

13) apstiprina Valsts speciālās izglītības centra nolikumu un organizē centra darbību;

14) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās funkcijas.

 

6.pants. Pašvaldību kompetence

      

6.pants. Pašvaldību kompetence

Pašvaldību kompetenci vispārējās izglītības īstenošanā nosaka Izglītības likums un citi normatīvie akti.

      

Pašvaldību kompetenci vispārējās izglītības īstenošanā nosaka Izglītības likums un citi normatīvie akti.

 

 

 

III nodaļa

Vispārējās izglītības iestādes

      

 

III nodaļa

Vispārējās izglītības iestāde

7. pants. Vispārējās izglītības iestādes dibināšana, reorganizēšana un likvidēšana

(1) Vispārējās izglītības iestādi dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās vai fiziskās personas.

      

7. pants. Vispārējās izglītības iestādes dibināšana, reorganizēšana un likvidēšana

(1) Vispārējās izglītības iestādi dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās vai fiziskās personas.

(2) Valsts vai pašvaldības vispārējās izglītības iestādi reorganizē vai likvidē dibinātājs, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

17.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

7. panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:

‘’(2) Vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē tās dibinātājs. Valsts vai pašvaldības vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.’’

 

Atbalstīt

(2) Vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē tās dibinātājs. Valsts vai pašvaldības vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē, saskaņojot ar Iz glītības un zinātnes ministriju.

8.pants. Vispārējās izglītības iestādes statuss un darbība

(1) Vispārējās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats ir šis likums, Izglītības likums un citi likumi un normatīvie akti, kā arī tās nolikums.

(2) Vispārējās izglītības iestādes pamatuzdevums ir vispārējās izglītības programmu īstenošana. Vispārējās izglītības iestāde var īstenot vienu vai vairākas izglītības programmas.

(3) Vispārējās izglītības iestāde atbilstoši Izglītības likumam un citu likumu un normatīvo aktu noteikumiem ir tiesīga patstāvīgi:

1) īstenot interešu un tālākizglītības programmas;

2) sniegt ēdināšanas pakalpojumus;

3) sniegt dienesta viesnīcu, internātu pakalpojumus;

4) veikt saimniecisko un citāda veida darbību, ja tas netraucē vispārējās izglītības programmu īstenošanu un ir paredzēts izglītības iestādes nolikumā.

 

 

18.

 

 

 

 

 

 

 

.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

8. pantu izteikt šādā redakcijā:

‘’8. pants. Vispārējās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats

Vispārējās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats ir šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti, kā arī tās nolikums.’’

 

Atbalstīt

8. pants. Vispārējās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats

Vispārējās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats ir šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti, kā arī tās nolikums.

 

19.

 

Juridiskais birojs

Pašreizējo 8. panta otro un trešo daļu ietvert likumprojekta 10. pantā.

Atbalstīt

  

9. pants. Vispārējās izglītības iestādes nolikums

Vispārējās izglītības iestādes nolikumā norāda:

1) izglītības iestādes nosaukumu, tās juridisko adresi;

2) izglītības iestādes dibinātāju, iestādes juridisko statusu;

3) izglītības iestādes darbības mērķus, pamatvirzienus un uzdevumus;

4) izglītības iestādē īstenojamās izglītības programmas;

5) izglītības procesa organizāciju;

6) izglītojamo tiesības un pienākumus;

7) pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumus;

8) izglītības iestādes padomes izveidošanas kārtību, tās kompetenci;

9) izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanas kārtību un tās kompetenci;

10) izglītības iestādes iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību;

11) saimniecisko darbību;

12) izglītības iestādes finansēšanas avotus un kārtību;

13) izglītības iestādes reorganizācijas un likvidācijas kārtību;

14) izglītības iestādes nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtību;

15) citus būtiskus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministrs

9.pantu papildināt ar jaunu 10.punktu, tālāk mainot punktu numerāciju un izteikt to šādā redakcijā:

,,10) izglītības iestādes pedagoģiskās padomes izveidošanas kārtību un šīs padomes kompetenci;’’

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

9. pants. Vispārējās izglītības iestādes nolikums

Vispārējās izglītības iestādes nolikumā norāda:

1) izglītības iestādes nosaukumu, tās juridisko adresi;

2) izglītības iestādes dibinātāju, iestādes juridisko statusu;

3) izglītības iestādes darbības mērķus, pamatvirzienus un uzdevumus;

4) izglītības iestādē īstenojamās izglītības programmas;

5) izglītības procesa organizāciju;

6) izglītojamo tiesības un pienākumus;

7) pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumus;

8) izglītības iestādes padomes izveidošanas kārtību un šīs padomes kompetenci;

9) izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanas kārtību un tās kompetenci;

10) izglītības iestādes pedagoģiskās padomes izveidošanas kārtību un šīs padomes kompetenci;

11) izglītības iestādes iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību;

12) izglītības iestādes saimniecisko darbību;

13) izglītības iestādes finansēšanas avotus un kārtību;

14) izglītības iestādes reorganizācijas un likvidācijas kārtību;

15) izglītības iestādes nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtību;

16) citus būtiskus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

10.pants. Vispārējās izglītības iestādes kompetence

Vispārējās izglītības iestāde atbilstoši normatīvajiem aktiem patstāvīgi:

1) organizē un īsteno izglītošanas procesu;

2) izvēlas izglītošanas darba metodes un formas;

3) izstrādā savu nolikumu un iekšējās kārtības noteikumus.

21.

Juridiskais birojs

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

‘’10. pants. Vispārējās izglītības iestādes darbība

(1) Vispārējās izglītības iestādes pamatuzdevums ir vispārējās izglītības programmu īstenošana. Vispārējās izglītības iestāde var īstenot vienu vai vairākas izglītības programmas.

(2) Vispārējās izglītības iestāde saskaņā ar šo likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī tās dibinātāja apstiprinātu nolikumu patstāvīgi:

1) organizē un īsteno izglītošanas procesu;

2) izvēlas izglītošanas darba metodes un formas.

(3) Vispārējās izglītības iestāde saskaņā ar šo likumu, Izglītības likumu, citiem normatīvajiem aktiem, kā arī tās nolikumu ir tiesīga patstāvīgi:

1) īstenot interešu , tālākizglītības un citas izglītības programmas;

2) izstrādāt iestādes iekšējās kārtības noteikumus;

3) sniegt ēdināšanas pakalpojumus;

4) sniegt dienesta viesnīcu, internātu pakalpojumus;

5) veikt saimniecisko un citāda veida darbību, ja tas netraucē vispārējās izglītības programmu īstenošanu.’’

Atbalstīt

10. pants. Vispārējās izglītības iestādes darbība

(1) Vispārējās izglītības iestādes pamatuzdevums ir vispārējās izglītības programmu īstenošana. Vispārējās izglītības iestāde var īstenot vienu vai vairākas izglītības programmas.

(2) Vispārējās izglītības iestāde saskaņā ar šo likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī tās dibinātāja apstiprinātu nolikumu patstāvīgi:

1) organizē un īsteno izglītošanas procesu;

2) izvēlas izglītošanas darba metodes un formas.

(3) Vispārējās izglītības iestāde ir tiesīga patstāvīgi:

1) īstenot interešu, tālākizglītības un citas izglītības programmas;

2) izstrādāt iestādes iekšējās kārtības noteikumus;

3) sniegt ēdināšanas pakalpojumus;

4) sniegt dienesta viesnīcu, internātu pakalpojumus;

5) veikt saimniecisko un citāda veida darbību, ja tas netraucē vispārējās izglītības programmu īstenošanu.

11.pants. Vispārējās izglītības iestādes vadība

(1) Vispārējās izglītības iestādi vada tās vadītājs.

(2) Vispārējās izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par:

1) normatīvo aktu ievērošanu izglītības iestādes darbībā;

2) izglītības iestādes darbības nodrošināšanu un noteikto uzdevumu izpildi;

3) izglītības iestādes finansu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu;

4) izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanu atbilstoši speciālās izglītības programmu prasībām;

5) izglītības iestādes nodrošinājumu ar pedagogiem;

6) izglītības programmu īstenošanu.

 

 

 

 

22.

 

 

Juridiskais birojs

11. panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:

,,(2) Vispārējās izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par:

1) izglītības programmu īstenošanu.

2) izglītības iestādes nodrošinājumu ar pedagogiem;

3)izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanu atbilstoši speciālās izglītības programmām;

4) izglītības iestādes darbības nodrošināšanu un tai noteikto uzdevumu izpildi;

5) izglītības iestādes finansu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu;

6) normatīvo aktu ievērošanu izglītības iestādes darbībā.’’

 

 

 

 

Atbalstīt

11.pants. Vispārējās izglītības iestādes vadība

(1) Vispārējās izglītības iestādi vada tās vadītājs.

(2) Vispārējās izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par:

1) izglītības programmu īstenošanu.

2) izglītības iestādes nodrošināšanu ar pedagogiem;

3) izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanu atbilstoši speciālās izglītības programmām;

4) izglītības iestādes darbības nodrošināšanu un tai noteikto uzdevumu izpildi;

5) izglītības iestādes finansu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu;

6) normatīvo aktu ievērošanu izglītības iestādes darbībā.

(3) Vispārējās izglītības iestādes vadītāju pieņem darbā un atlaiž no darba attiecīgās izglītības iestādes dibinātājs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Vispārējās izglītības iestādes vadītāju pieņem darbā un atlaiž no darba attiecīgās izglītības iestādes dibinātājs.

 

12.pants. Izglītības iestādes pedagoģiskā padome

(1) Pamatizglītības un vidējās vispārējās izglītības iestādēs dažādu ar mācību un pedagoģisko procesu saistītu jautājumu risināšanai izveido iestādes pedagoģisko padomi. Pedagoģisko padomi vada iestādes vadītājs, tajā ietilpst visi iestādē strādājošie pedagogi, lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Pedagoģiskās padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi pusgadā, to norisi protokolē.

 

23.

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt12. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

,,(1) Pamatizglītības un vidējās vispārējās izglītības iestādēs dažādu ar mācību un pedagoģisko procesu saistītu jautājumu risināšanai izveido pedagoģisko padomi. Pedagoģisko padomi vada izglītības iestādes vadītājs, tā sastāv no visiem iestādē strādājošajiem pedagogiem un izglītības iestādes medicīniskā darbinieka. Pedagoģiskā padome lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Pedagoģiskās padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi pusgadā, to norisi protokolē.’’

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

12.pants. Izglītības iestādes pedagoģiskā padome

(1) Pamatizglītības un vidējās vispārējās izglītības iestādēs dažādu ar mācību un pedagoģisko procesu saistītu jautājumu risināšanai izveido pedagoģisko padomi. Pedagoģisko padomi vada izglītības iestādes vadītājs, tās sastāvā ir visi iestādē strādājošajie pedagogi un izglītības iestādes medicīniskais darbinieks. Pedagoģiskā padome lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Pedagoģiskās padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi pusgadā, to norisi protokolē.

(2) Pedagoģiskā padome:

1) ierosina pedagoģiskās un sociālās korekcijas programmu uzsākšanu izglītības iestādē;

2) saskaņojot ar izglītojamā vecākiem (personām, kas realizē vecāku varu), lemj par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē;

3) lemj par izglītojamo atskaitīšanu no vispārējās vidējās izglītības programmas;

4) veic pedagoģiskā procesa analīzi;

5) lemj citus ar mācību un audzināšanas darbu saistītus jautājumus;

 

 

 

 

24.

 

 

 

25.

 

 

 

26.

 

 

 

Juridiskais birojs

12.pantā un turpmāk likumprojektā papildināt tekstu aiz vārdiem ,, vecākiem (personām , kas realizē vecāku varu)’’ar vārdiem ,, ( turpmāk - vecāki)’’.

Izglītības un zinātnes ministrs

2.daļā 4.punktu iekļaut kā 1.punktu

un 1.punktu kā 4.punktu.

6. punktu izteikt kā panta 3. daļu.

5.daļā vārdu ,,audzināšanas’’ aizstāt ar vārdu ,,pedagoģisko’’.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

(2) Pedagoģiskā padome:

1) veic pedagoģiskā procesa analīzi;

2) saskaņojot ar izglītojamo vecākiem (personām, kas realizē vecāku varu) ( turpmāk - vecāki) lemj par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē;

3) lemj par izglītojamo atskaitīšanu no vispārējās vidējās izglītības programmas;

4) ierosina pedagoģiskās un sociālās korekcijas programmu uzsākšanu izglītības iestādē;

5) izlemj citus ar mācību un pedagoģisko darbu saistītus jautājumus.

6) šā panta otrās daļas 2. un 3.punktā paredzētajos gadījumos pedagoģiskās padomes pieņemtie lēmumi ir saistoši mācību iestādes vadītājam. Visos pārējos gadījumos tiem ir ieteikuma raksturs.

27.

Juridiskais birojs

aizstāt 12.panta otrās daļas 6. punktā un 13.panta 4.punktā vārdu ‘’mācību’’ ar vārdu ‘’izglītības’’.

 

 

Atbalstīt

(3) Šā panta otrās daļas 2. un 3.punktā paredzētajos gadījumos pedagoģiskās padomes pieņemtie lēmumi ir saistoši izglītības iestādes vadītājam. Visos pārējos gadījumos tiem ir ieteikuma raksturs.

13. pants. Izglītības iestādes padome

(1) Sabiedrības, pašvaldības un vecāku (personu, kas realizē vecāku varu) sadarbības nodrošināšanai tiek izveidota izglītības iestādes padome. Tā darbojas saskaņā ar padomes nolikumu un tās sastāvā var būt:

1) iestādes vadītājs;

2) pedagogu pārstāvji;

3) pašvaldības pārstāvji;

      

13. pants. Izglītības iestādes padome

(1) Sabiedrības, pašvaldības un vecāku sadarbības nodrošināšanai tiek izveidota izglītības iestādes padome. Tā darbojas saskaņā ar padomes nolikumu un tās sastāvā var būt:

1) iestādes vadītājs;

2) pedagogu pārstāvji;

3) pašvaldības pārstāvji;

4) izglītības iestādes dibinātājs;

5) izglītojamo vecāku (personu, kas realizē vecāku varu) pārstāvji;

6) izglītojamo pārstāvji.

      

4) mācību iestādes dibinātājs;

5) izglītojamo vecāku pārstāvji;

6) izglītojamo pārstāvji.

(2) Izglītojamo vecāku (personu, kas realizē vecāku varu) pārstāvjiem padomes sastāvā jābūt vairākumā. Izglītības iestādes padomes vadītāju ievēlē no izglītojamo vecāku (personu, kas realizē vecāku varu) pārstāvju vidus.

      

(2) Izglītojamo vecāku pārstāvjiem padomes sastāvā jābūt vairākumā. Izglītības iestādes padomes vadītāju ievēlē no izglītojamo vecāku pārstāvju vidus.

(3) Izglītības iestādes padome:

1) izstrādā priekšlikumus izglītības iestādes attīstības plānam;

      

(3) Izglītības iestādes padome:

1) izstrādā priekšlikumus izglītības iestādes attīstības plānam;

2) nodrošina izglītības iestādes atbalsta fondu darbību;

3) risina izglītības iestādes sabiedrisko pasākumu organizatoriskos jautājumus;

4) veic iestādē pieņemto ziedojumu uzskaiti, pieņem lēmumus par to izlietošanu un sniedz pārskatu par to vecāku (personu, kas realizē vecāku varu) pilnsapulcei.

28.

Juridiskais birojs

Aizstāt trešās daļas otrajā punktā vārdu ‘’nodrošina’’ ar vārdu ‘’veicina’’.

Trešajā punktā vārdu ,,sabiedrisko’’ aizstāt ar vārdu ,,rīkoto’’.

Ceturto punktu aiz vārda ‘’veic’’ papildināt ar vārdu ‘’izglītības’’ un vārdus ,,pieņem lēmumus’’ aizstāt ar vārdu ,,lemj’’.

Atbalstīt

 

2) veicina izglītības iestādes atbalsta fondu darbību;

3) risina izglītības iestādes rīkoto pasākumu organizatoriskos jautājumus;

4) veic izglītības iestādē pieņemto ziedojumu uzskaiti, lemj par to izlietošanu un sniedz pārskatu par to vecāku pilnsapulcei.;

 

 

 

 

 

 

29.

Juridiskais birojs

Papildināt trešo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

‘’5) veic citus tās nolikumā paredzētus uzdevumus.’’.

 

Atbalstīt

(red .lab.)

5) 5) 5) veic citus padomes nolikumā paredzētus uzdevumus.

IV nodaļa

Vispārējās izglītības saturs

      

 

IV nodaļa

Vispārējās izglītības saturs

14.pants. Vispārējo izglītību reglamentējošie dokumenti

Vispārējās izglītības ieguvi, tās saturu un organizāciju atbilstoši izglītības veidam, pakāpei un mērķgrupai nosaka šādi dokumenti:

1) valsts vispārējās izglītības standarts;

2) mācību priekšmetu standarti;

3) izglītības programmas;

4) mācību priekšmetu programmas.

 		   

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(red.lab.)

14.pants. Vispārējo izglītību reglamentējošie dokumenti

Vispārējās izglītības ieguvi, tās saturu un organizāciju atbilstoši izglītības veidam, pakāpei un mērķgrupai nosaka šādi dokumenti:

1) valsts vispārējās izglītības standarts;

2) vispārējās izglītības mācību priekšmetu standarti;

3) vispārējās izglītības programmas;

4) vispārējās izglītības mācību priekšmetu programmas.

15.pants. Valsts vispārējās izglītības standarts

(1) Valsts vispārējās izglītības standarts nosaka:

1) vispārējās izglītības programmu mērķus un galvenos uzdevumus;

2) vispārējās izglītības obligāto saturu;

3) izglītojamā iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.

(2) Valsts vispārējās izglītības standarts ir obligāts ikvienam, kas izstrādā un īsteno vispārējās izglītības programmas.

      

15.pants. Valsts vispārējās izglītības standarts

(1) Valsts vispārējās izglītības standarts nosaka:

1) vispārējās izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus;

2) vispārējās izglītības obligāto saturu;

3) izglītojamo iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.

(2) Valsts vispārējās izglītības standarts ir obligāts ikvienam, kas izstrādā un īsteno vispārējās izglītības programmas.

 

 

 

 

 

 

16.pants. Vispārējās izglītības mācību priekšmeta standarts

Mācību priekšmeta standarts ir valsts vispārējās izglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka:

1) mācību priekšmeta galvenos mērķus un uzdevumus;

2) mācību priekšmeta obligāto saturu;

3) pamatprasības mācību priekšmeta apguvei;

4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.

 

 

 

 

 

30.

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izslēgt 16.pantā tekstu ,, ir valsts vispārējās izglītības standarta sastāvdaļa, kas ‘’.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

16.pants. Vispārējās izglītības mācību priekšmeta standarts

Mācību priekšmeta standarts nosaka:

1) mācību priekšmeta galvenos mērķus un uzdevumus;

2) mācību priekšmeta obligāto saturu;

3) pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmeta apguvi;

4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.

17.pants. Vispārējās izglītības programma

(1) Vispārējās izglītības programma ir dokuments, kurā atbilstoši Izglītības likumam, Ministru kabineta noteikumiem un valsts vispārējās izglītības standartam noteikti:

1) izglītības programmas mērķi un uzdevumi;

2) izglītības saturs;

3) izglītības programmas īstenošanas plāns;

4) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību;

5) iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība;

6) izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finansu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums.

(2) Vispārējās izglītības programmas izstrādā to īstenotāji, ievērojot valsts vispārējās izglītības standartus, izglītības programmu klasifikāciju un Ministru kabineta noteiktos normatīvus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministrs

17.panta 2.daļā izslēgt tekstu ,, valsts vispārējās izglītības standartus’’ un

,, un Ministru kabineta noteiktos normatīvus.’’

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

17.pants. Vispārējās izglītības programma

(1) Vispārējās izglītības programma ir dokuments, kurā atbilstoši Izglītības likumam, Ministru kabineta noteikumiem un valsts vispārējās izglītības standartam noteikti:

1) izglītības programmas mērķi un uzdevumi;

2) izglītības saturs;

3) izglītības programmas īstenošanas plāns;

4) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību;

5) iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība;

6) izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finansu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums.

(2) Vispārējās izglītības programmas izstrādā to īstenotāji, ievērojot izglītības programmu klasifikāciju.

 

18.pants. Vispārējās izglītības programmu licencēšana, akreditācija un reģistrācija

(1) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot tikai licencētas vispārējās izglītības programmas.

(2) Izglītības iestādes īstenotās vispārējās izglītības programmas apstiprina iestādes vadītājs un dibinātājs. Vispārējās izglītības programmas licencējamas, akreditējamas un reģistrējamas Izglītības programmu reģistrā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.

32.

Atbildīgā komisija

18.panta 1.daļā aizstāt vārdus ,,ir tiesīga’’ar vārdu ,,drīkst’’.

Atbalstīt

18.pants. Vispārējās izglītības programmu licencēšana, akreditācija un reģistrācija

(1) Izglītības iestāde drīkst īstenot tikai licencētas vispārējās izglītības programmas

(2) Izglītības iestādes īstenotās vispārējās izglītības programmas apstiprina iestādes vadītājs un dibinātājs. Vispārējās izglītības programmas licencējamas, akreditējamas un reģistrējamas Izglītības programmu reģistrā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.

19.pants. Vispārējās izglītības mācību priekšmeta programma

(1) Mācību priekšmeta programma ir izglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido mācību priekšmeta:

1) mērķi un uzdevumi;

2) mācību saturs;

3) mācību satura apguves secība un apguvei paredzētais laiks;

4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni;

5) mācību satura apguvei izmantojamo mācību līdzekļu un metožu uzskaitījums.

(2) Pedagogs izstrādā mācību priekšmeta programmu atbilstoši mācību priekšmeta standartam un izglītības programmai, kurā ietverta šā mācību priekšmeta programma.

 

 

    

( red.lab.)

19.pants. Vispārējās izglītības mācību priekšmeta programma

(1) Mācību priekšmeta programma ir vispārējās izglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido mācību priekšmeta:

1) mērķi un uzdevumi;

2) mācību saturs;

3) mācību satura apguves secība un apguvei paredzētais laiks;

4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni;

5) mācību satura apguvei izmantojamo mācību līdzekļu un metožu uzskaitījums.

(2) Pedagogs izstrādā mācību priekšmeta programmu atbilstoši vispārējās izglītības mācību priekšmeta standartam un vispārējās izglītības programmai, kurā ietverta šā mācību priekšmeta programma.

 

 

V nodaļa

Pirmsskolas izglītība

      

 

V nodaļa

Pirmsskolas izglītība

20.pants. Pirmsskolas izglītības programma

(1) Pirmsskolas izglītības programma nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, aptverot:

1) individualitātes veidošanos;

2) garīgo, fizisko un sociālo attīstību;

3) iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību;

4) veselības nostiprināšanu;

5) psiholoģisko sagatavošanu pamatizglītības ieguves uzsākšanai;

6) valsts valodas lietošanas pamatiemaņu apguvi.

(2) Pirmsskolas izglītības programmu apgūst bērni vecumā līdz
7 gadiem. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības pirmsskolas izglītības programmas apguvi var pagarināt par vienu gadu saskaņā ar vecāku (personu, kas realizē vecāku varu) vēlmēm un ārstu komisijas atzinumu.

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  

20.pants. Pirmsskolas izglītības programma

(1) Pirmsskolas izglītības programma nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, aptverot:

1) individualitātes veidošanos;

2) garīgo, fizisko un sociālo attīstību;

3) iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību;

4) veselības nostiprināšanu;

5) psiholoģisko sagatavošanu pamatizglītības ieguves uzsākšanai;

6) valsts valodas lietošanas pamatiemaņu apguvi.

(2) Pirmsskolas izglītības programmu apgūst bērni līdz 7gadu vecumam.
Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības pirmsskolas izglītības programmas apguvi var pagarināt par vienu gadu saskaņā ar vecāku vēlmēm un ārstu komisijas atzinumu.

21.pants. Pirmsskolas izglītības obligātums

(1) Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguves uzsākšanai ir obligāta.

(2) Vietējās pašvaldības nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošo piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguves uzsākšanai.

      

21.pants. Pirmsskolas izglītības obligātums

(1) Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguves uzsākšanai ir obligāta.

(2) Vietējās pašvaldības nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošo piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguves uzsākšanai.

 

 

22.pants. Pirmsskolas izglītības programmas īstenošana

(1) Pirmsskolas izglītības programmu īsteno vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs, pirmsskolas grupās, kā arī ģimenēs. Pirmsskolas izglītības programmu bērniem ar speciālām vajadzībām īsteno speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs.

(2) Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto pirmsskolas izglītības programmu īsteno pirmsskolas izglītības iestādēs, speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārējās izglītības iestāžu sagatavošanas grupās, kā arī ģimenēs, saņemot metodisku palīdzību pašvaldību pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā.

 

 

 

 

 

22.pants. Pirmsskolas izglītības programmas īstenošana

(1) Pirmsskolas izglītības programmu īsteno vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs, pirmsskolas grupās, kā arī ģimenēs. Pirmsskolas izglītības programmu bērniem ar speciālām vajadzībām īsteno speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs.

(2) Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto pirmsskolas izglītības programmu īsteno pirmsskolas izglītības iestādēs, speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārējās izglītības iestāžu sagatavošanas grupās, kā arī ģimenēs, saņemot metodisku palīdzību pašvaldību pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā.

 

23.pants. Valsts pirmsskolas izglītības centrs

Valsts pirmsskolas izglītības centrs ir Izglītības un zinātnes ministrijai pakļauta iestāde, kas izstrādā pirmsskolas izglītības programmas saturu, kā arī metodiskus ieteikumus pirmsskolas izglītībā pedagogiem un vecākiem (personām, kas realizē vecāku varu), īstenojot piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai.

  

 

23.pants. Valsts pirmsskolas izglītības centrs

Valsts pirmsskolas izglītības centrs ir Izglītības un zinātnes ministrijai pakļauta iestāde, kas izstrādā pirmsskolas izglītības programmas saturu, kā arī metodiskus ieteikumus pirmsskolas izglītībā pedagogiem un vecākiem, kuri īsteno piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai.

24.pants. Pirmsskolas izglītības konsultatīvais centrs

(1) Pirmsskolas izglītības konsultatīvais centrs sniedz vecākiem (personām, kas realizē vecāku varu) un pirmsskolas izglītības iestādēm konsultatīvu un metodisku palīdzību pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanā un piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātā sagatavošanā skolai.

(2) Kārtību, kādā vecāki (personas, kas realizē vecāku varu) saņem konsultatīvu un metodisku palīdzību pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā, nosaka pašvaldība.

(3) Pirmsskolas izglītības konsultatīvo centru var izveidot kā pirmsskolas izglītības iestādes struktūrvienību vai kā patstāvīgu izglītības atbalsta iestādi.

 

33.

 

 

 

 

 

 

34.

Izglītības un zinātnes ministrs

24.panta nosaukumu izteikt šādā redakcijā:

,,Pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri’’

 

 

2.daļā aiz vārda ,, palīdzību’’ iekļaut vārdu ,,Pašvaldības’’.

Izteikt 24.panta 2.daļu kā trešo daļu un 3. daļu kā otro daļu.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(red.lab)

24.pants. Pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri

(1) Pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri sniedz vecākiem un pirmsskolas izglītības iestādēm konsultatīvu un metodisku palīdzību pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanā un piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātajā sagatavošanā skolai.

(2) Pirmsskolas izglītības konsultatīvo centru var izveidot kā pirmsskolas izglītības iestādes struktūrvienību vai kā patstāvīgu izglītības atbalsta iestādi.

(3) Kārtību, kādā vecāki saņem konsultatīvu un metodisku palīdzību pašvaldības pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā, nosaka pašvaldība.

 

25.pants. Pirmsskolas izglītības iestādes dibināšana

(1) Pašvaldība vispārējo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt ne mazāk kā 10 attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošiem pirmsskolas vecuma bērniem, ja to pieprasa vecāki (personas, kas realizē vecāku varu).

(2) Pašvaldība speciālo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt ne mazāk kā 8 bērniem ar speciālām vajadzībām, ja to pieprasa vecāki (personas, kas realizē vecāku varu).

 

35.

Juridiskais birojs

Izteikt 25. panta nosaukumu šādā redakcijā:

‘’25. pants. Pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanas nosacījumi.’’.

Atbalstīt

25. pants. Pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanas nosacījumi

(1) Pašvaldība vispārējo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt ne mazāk kā 10 attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošiem pirmsskolas vecuma bērniem, ja to pieprasa vecāki.

(2) Pašvaldība speciālo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt ne mazāk kā 8 bērniem ar speciālām vajadzībām, ja to pieprasa vecāki.

26.pants. Izglītojamo uzņemšana pirmsskolas izglītības iestādēs

(1) Pašvaldību vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem pieteikumu iesniegšanas kārtībā, ievērojot Izglītības likumā noteikto.

36.

Juridiskais birojs

Aizstāt 26. panta pirmajā daļā vārdu ‘’likumā noteikto’’ ar vārdu ‘’likuma noteikumus’’.

 

Atbalstīt

26.pants. Izglītojamo uzņemšana pirmsskolas izglītības iestādēs

(1) Pašvaldību vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem pieteikumu iesniegšanas secībā, ievērojot Izglītības likuma noteikumus.

(2) Speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs vai speciālajās grupās izglītojamos uzņem un atskaita, pamatojoties uz pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

37.

Atbildīgā komisija

26.panta 2.daļā aiz vārdiem ,,pamatojoties uz’’ papildināt ar tekstu ,,Valsts vai’’

Atbalstīt

(2) Speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs vai speciālajās grupās izglītojamos uzņem un no šīm iestādēm vai grupām atskaita, pamatojoties uz Valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

(3) Citu juridisko un fizisko personu dibinātās izglītības iestādēs izglītojamo uzņemšanas kārtību nosaka dibinātājs.

(4) Pirmsskolas izglītības iestādes nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus.

      

(3) Citu juridisko un fizisko personu dibinātās izglītības iestādēs izglītojamo uzņemšanas kārtību nosaka dibinātājs.

(4) Pirmsskolas izglītības iestādes nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus.

27.pants. Izglītojamo skaits pirmsskolas izglītības iestādes grupā

(1) Izglītojamo skaitu vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes grupā nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

(2) Citu juridisko un fizisko personu dibinātās izglītības iestādēs izglītojamo skaitu grupā nosaka dibinātājs, nepārsniedzot Izglītības un zinātnes ministrijas noteikto maksimālo izglītojamo skaitu grupā.

      

27.pants. Izglītojamo skaits pirmsskolas izglītības iestādes grupā

(1) Izglītojamo skaitu vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes grupā nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

(2) Citu juridisko un fizisko personu dibinātās izglītības iestādēs izglītojamo skaitu grupā nosaka dibinātājs, nepārsniedzot Izglītības un zinātnes ministrijas noteikto maksimālo izglītojamo skaitu grupā.

28.pants. Pirmsskolas vecuma izglītojamo mācību slodze

Pirmsskolas vecuma izglītojamajiem kopējais mācību nodarbību ilgums dienā nedrīkst pārsniegt:

1) izglītojamajiem līdz 2 gadu vecumam — 15 minūtes;

2) izglītojamajiem no 2 līdz 3 gadu vecumam — 25 minūtes;

3) izglītojamajiem no 3 līdz 4 gadu vecumam — 30 minūtes;

4) izglītojamajiem no 4 līdz 5 gadu vecumam — 45 minūtes;

5) izglītojamajiem no 5 līdz 6 gadu vecumam — 50 minūtes;

6) izglītojamajiem no 6 līdz 7 gadu vecumam — 60 minūtes.

 		     

28.pants. Pirmsskolas vecuma izglītojamo mācību slodze

Pirmsskolas vecuma izglītojamajiem kopējais mācību nodarbību ilgums dienā nedrīkst pārsniegt:

1) izglītojamajiem līdz 2 gadu vecumam — 15 minūtes;

2) izglītojamajiem no 2 līdz 3 gadu vecumam — 25 minūtes;

3) izglītojamajiem no 3 līdz 4 gadu vecumam — 30 minūtes;

4) izglītojamajiem no 4 līdz 5 gadu vecumam — 45 minūtes;

5) izglītojamajiem no 5 līdz 6 gadu vecumam — 50 minūtes;

6) izglītojamajiem no 6 līdz 7 gadu vecumam — 60 minūtes.

29.pants. Pirmsskolas izglītības iestāžu finansēšanas kārtība

(1) Pirmsskolas izglītības ieguvi finansē no valsts un vietējās pašvaldības budžeta.

38.

Finansu ministrs

Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

,,Juridisko un fizisko personu dibinātās pirmsskolas izglītības iestādes finansē to dibinātāji.’’

Noraidīt

  

(2) No valsts budžeta mērķdotācijām tiek segti pirmsskolas iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu pedagogu darba samaksas izdevumi.

        

(3) Pirmsskolas iestāžu uzturēšanu sedz no vietējās pašvaldības budžeta.

39.

Juridiskais birojs

29. pantu ietvert likumprojekta X nodaļā tālāk mainot pantu numerāciju.

Atbalstīt

  

(4) Citas juridisko un fizisko personu dibinātās pirmsskolas izglītības iestādes saņem valsts un pašvaldību budžeta finansējumu Ministru kabineta normatīvos noteiktajā apmērā un kārtībā atbilstoši izmaksām uz vienu izglītojamo.

        

VI nodaļa

Pamatizglītība

      

VI nodaļa

Pamatizglītība

30.pants. Pamatizglītības iestādes

(1) Pamatizglītības iestādes (izglītības iestādes, kas īsteno pamatizglītības programmas) atkarībā no iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas ir šādas:

1) sākumskolas;

2) pamatskolas.

40.

Juridiskais birojs

30. panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

‘’(1) Pamatizglītības iestādes ir izglītības iestādes, kas īsteno pamatizglītības programmas. Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas tās ir šādas:

1) sākumskolas;

2) pamatskolas.’’

Atbalstīt

29.pants. Pamatizglītības iestādes

(1) Pamatizglītības iestādes ir izglītības iestādes, kas īsteno pamatizglītības programmas. Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas tās ir šādas:

1) sākumskolas;

2) pamatskolas.

(2) Pamatizglītību var iegūt arī arodskolā, speciālajā izglītības iestādē, vakara (maiņu) skolā, internātskolā, sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē vai citā iestādē, kura īsteno pamatizglītības programmas.

 

      

(2) Pamatizglītību var iegūt arī arodskolā, speciālās izglītības iestādē, vakara (maiņu) skolā, internātskolā, sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē vai citā izglītības iestādē, kura īsteno pamatizglītības programmas.

 

31.pants. Pamatizglītības programmas

(1) Pamatizglītības programmas tiek īstenotas 9 gadu laikā.

(2) Kārtību, kādā pamatizglītības programmas īstenošanas laiku var saīsināt vai pagarināt, nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

(3) Sākumskolās īsteno daļējas pamatizglītības programmas.

(4) Pamatskolās īsteno pilnas pamatizglītības programmas.

41.

 

 

 

 

42.

Juridiskais birojs

Izteikt 31. panta nosaukumu šādā redakcijā:

‘’31. pants. Pamatizglītības programmas īstenošana.’’.

Izglītības un zinātnes ministrs

31.pantu papildināt ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

(5) Pamatizglītības programmu var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.’’

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

30. pants. Pamatizglītības programmas īstenošana

(1) Pamatizglītības programmas tiek īstenotas 9 gadu laikā.

(2) Kārtību, kādā pamatizglītības programmas īstenošanas laiku var saīsināt vai pagarināt, nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

(3) Sākumskolās īsteno d aļējas pamatizglītības programmas.

(4) Pamatskolās īsteno pilnas pamatizglītības programmas.

5) Pamatizglītības programmu var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

32.pants. Izglītojamo uzņemšana pamatizglītības iestādē

Izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības programmas, nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus.

 

      

31.pants. Izglītojamo uzņemšana pamatizglītības iestādē

Izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības programmas, nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus.

 

33.pants. Pamatizglītības ieguve

(1) Pamatizglītības ieguve ir obligāta.

(2) Pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit 7 gadi.

(3) Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk vai vēlāk saskaņā ar vecāku (personu, kas realizē vecāku varu) vēlmēm un ārstu komisijas atzinumu.

43.

Juridiskais birojs

33. panta nosaukumu izteikt šādā redakcijā:

‘’33. pants. Pamatizglītības obligātums.’’

 

 

 

Atbalstīt

32. pants. Pamatizglītības obligātums

(1) Pamatizglītības ieguve ir obligāta.

(2) Pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit 7 gadi.

(3) Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk vai vēlāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ārstu komisijas atzinumu.

(4) Iestādes (bērnu nami, medicīnas iestādes, ieslodzījuma vietas), kurās pastāvīgi uzturas izglītojamie līdz 18 gadu vecumam, nodrošina pamatizglītības programmas apguves iespējas.

(5) Izglītojamo, kas apgūst pamatizglītības programmu valsts vai pašvaldību izglītības iestādē, drīkst atskaitīt tikai pēc saskaņošanas ar to pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā izglītojamais dzīvo.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  

 

(4) Iestādes (bērnu nami, medicīnas iestādes, ieslodzījuma vietas), kurās pastāvīgi uzturas izglītojamie līdz 18 gadu vecumam, nodrošina pamatizglītības programmas apguves iespējas.

(5) Izglītojamo, kas apgūst pamatizglītības programmu valsts vai pašvaldības izglītības iestādē, drīkst atskaitīt tikai pēc saskaņošanas ar to pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā izglītojamais dzīvo.

34.pants. Mācību stundu slodze pamatizglītības programmā

Mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) 1.klasē — 20 mācību stundas;

2) 2.klasē — 22 mācību stundas;

3) 3.klasē — 24 mācību stundas;

4) 4.klasē — 26 mācību stundas;

5) 5.klasē — 28 mācību stundas;

6) 6.klasē — 30 mācību stundas;

7) 7.klasē — 32 mācību stundas;

8) 8. un 9. klasē — 34 mācību stundas.

 

 		     

33.pants. Mācību stundu slodze pamatizglītības programmā

Mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) 1.klasē — 20 mācību stundas;

2) 2.klasē — 22 mācību stundas;

3) 3.klasē — 24 mācību stundas;

4) 4.klasē — 26 mācību stundas;

5) 5.klasē — 28 mācību stundas;

6) 6.klasē — 30 mācību stundas;

7) 7.klasē — 32 mācību stundas;

8) 8. un 9. klasē — 34 mācību stundas.

35.pants. Mācību stundu skaits dienā vienā pamatizglītības programmā

Dienā mācību stundu skaits vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) no 1.klases līdz 3.klasei — 5 mācību stundas;

2) no 4.klases līdz 5.klasei — 6 mācību stundas;

3) no 6.klases līdz 7.klasei — 7 mācību stundas;

4) no 8.klases līdz 9.klasei — 8 mācību stundas.

 

44.

Juridiskais birojs

35. pantā izslēgt vārdu ‘’vienā’’.

 

Atbalstīt

34.pants. Mācību stundu skaits dienā pamatizglītības programmā

Dienā mācību stundu skaits pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) no 1.klases līdz 3.klasei —5 mācību stundas;

2) no 4.klases līdz 5.klasei —6 mācību stundas;

3) no 6.klases līdz 7.klasei —7 mācību stundas;

4) no 8.klases līdz 9.klasei —8 mācību stundas.

 

36.pants. Mācību stundas ilgums pamatizglītības iestādēs

Mācību stundas ilgums 1.klasē ir 35 minūtes, no 2.klases līdz
9.klasei — 40 minūtes.

 

      

35.pants. Mācību stundas ilgums pamatizglītības iestādēs

Mācību stundas ilgums 1.klasē ir 35 minūtes, no 2.klases līdz
9.klasei — 40 minūtes.

37.pants. Mācību gada ilgums pamatizglītības iestādēs

Mācību gads ilgst:

1) 1.klasei — 34 nedēļas;

2) no 2.klases līdz 8.klasei — 35 nedēļas;

3) 9.klasei — 37 nedēļas.

 

 		     

36.pants. Mācību gada ilgums pamatizglītības iestādēs

Mācību gads ilgst:

1) 1.klasei — 34 nedēļas;

2) no 2.klases līdz 8.klasei — 35 nedēļas;

3) 9.klasei — 37 nedēļas.

 

 

38.pants. Pamatizglītības obligātais saturs

Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības standarts.

      

37.pants. Pamatizglītības obligātais saturs

Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības standarts.

39.pants. Maksa par pamatizglītības programmas apguvi

(1) Valsts un pašvaldības pamatizglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu par pamatizglītības programmu apguvi.

45.

Juridiskais birojs

Papildināt 39. panta pirmo daļu aiz vārda ‘’noteikt’’ ar vārdiem ‘’un ņemt no izglītojamajiem’’.

 

Noraidīt

38.pants. Maksa par pamatizglītības programmas apguvi

(1) Valsts un pašvaldību pamatizglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu par pamatizglītības programmu apguvi.

(2) Citas juridisko vai fizisko personu dibinātās pamatizglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

      

(2) Citas juridisko vai fizisko personu dibinātās pamatizglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

40.pants. Dokumenti par pamatizglītības programmas apguvi

(1) Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu visos pamatizglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saņem apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu.

46.

Atbildīgā komisija

40.panta 1.daļā un turpmākajā tekstā aizstāt vārdus ,,pārbaudes darbos’’ ar vārdu ,,pārbaudījumos’’.

Atbalstīt

39.pants. Dokumenti par pamatizglītības programmas apguvi

(1) Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu visos pamatizglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu.

(2) Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts. Pamatizglītības sertifikātā uzrādītais izglītības sasniegumu vērtējums šajos mācību priekšmetos kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības iestādēs, ja tajās tiek organizēti iestājpārbaudījumi.

(3) Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai valsts pārbaudes darbā, viņam tiek izsniegta liecība.

 

47.

 

 

 

 

48.

Juridiskais birojs

Aizstāt 40. panta otrajā daļā vārdu ‘’šajos’’ ar vārdu ‘’attiecīgajos’’ un vārdu ,,iestādēs’’ar vārdu ,,programmās’’.

Atbildīgā komisija

40.panta 3.daļu izteikt šādā redakcijā:

,,(3)  Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai kādā no valsts pārbaudījumiem, viņam tiek izsniegta liecība.’’

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

(2) Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts. Pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajos mācību priekšmetos kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās, ja tajās tiek organizēti iestājpārbaudījumi.

(3)  Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai kādā no valsts pārbaudījumiem, viņam tiek izsniegta liecība.

VII nodaļa

Vispārējā vidējā izglītība

41.pants. Vispārējās vidējās izglītības iestādes

(1) Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas ir šādas vispārējās vidējās izglītības iestādes:

1) vidusskolas;

2) vakara (maiņu) vidusskolas;

3) ģimnāzijas.

(2) Vidusskola īsteno pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

 

 

 

 

 

 

 

 

49.

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 41..panta 2.daļu šādā redakcijā:

,,(2) Vidusskolas pamatuzdevums ir īstenot pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.’’

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

VII nodaļa

Vispārējā vidējā izglītība

40.pants. Vispārējās vidējās izglītības iestādes

(1) Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas ir šādas vispārējās vidējās izglītības iestādes:

1) vidusskolas;

2) vakara (maiņu) vidusskolas;

3) ģimnāzijas.

(2) Vidusskolas pamatuzdevums ir īstenot pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

 

(3) Ģimnāzija īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas.

(4) Ģimnāzijā var īstenot daļējas pamatizglītības programmas. Daļējas pamatizglītības programmas īsteno no 7.klases līdz 9.klasei.

(5) Valsts ģimnāzijas statusu piešķir Ministru kabinets. Valsts ģimnāzija papildus vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.

50.

 

 

 

 

 

 

 

51.

Juridiskais birojs

Izteikt 41.panta trešo un ceturto daļu kā trešo daļu šādā redakcijā:

‘’(3) Ģimnāzijas pamatuzdevums ir īstenot vispārējās vidējās izglītības programmas. Ģimnāzija var īstenot arī daļējas pamatizglītības programmas no 7. līdz 9. klasei.’’

- uzskatīt attiecīgi piekto daļu par ceturto daļu , papildinot 4.daļu aiz vārda ,,statusu’’ar vārdiem ,,izglītības iestādei’’.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(3) Ģimnāzijas pamatuzdevums ir īstenot vispārējās vidējās izglītības programmas. Ģimnāzija var īstenot arī daļējas pamatizglītības programmas no 7klases līdz 9. klasei.

(4) Valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei piešķir Ministru kabinets. Valsts ģimnāzija papildus vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.

 

42.pants. Izglītojamo uzņemšana vispārējās vidējās izglītības iestādēs

(1) Uzsākt vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi ir tiesīga ikviena persona bez vecuma ierobežojuma, ja tā ieguvusi apliecību par pamatizglītību.

(2) Valsts un pašvaldības vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos 10.klasē, ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam. Mācību priekšmetos, kuros izglītojamie saņēmuši pamatizglītības sertifikātu, vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas organizēt iestājpārbaudījumus. Atļauju iestājpārbaudījumu rīkošanai attiecīgi dod pašvaldības izglītības pārvalde vai izglītības un zinātnes ministrs.

 

 

 

 

 

 

 

 

52.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 42.panta 2.daļu šādā redakcijā:

(2)Valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos 10.klasē, saņemot dibinātāja atļauju, ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam. Mācību priekšmetos, kuros izglītojamie saņēmuši pamatizglītības sertifikātu, vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

41.pants. Izglītojamo uzņemšana vispārējās vidējās izglītības iestādēs

(1) Uzsākt vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi ir tiesīga ikviena persona bez vecuma ierobežojuma, ja tā ieguvusi apliecību par pamatizglītību.

(2) Valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos 10.klasē, saņemot dibinātāja atļauju, ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam. Mācību priekšmetos, kuros izglītojamie saņēmuši pamatizglītības sertifikātu, vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus.

 

43.pants. Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni

Izglītības iestādes ir tiesīgas izstrādāt vispārējās vidējās izglītības programmas šādos virzienos:

1) vispārizglītojošais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši akcentētiem mācību priekšmetiem;

2) humanitārais un sociālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem humanitāro un sociālo zinību mācību priekšmetiem;

3) matemātikas, dabas zinību un tehnikas virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabas zinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem;

4) profesionālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu profesionālo ievirzi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

53.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministrs

43.pantu papildināt ar otro daļu, attiecīgi numurējot (1) daļu:

,,(2)Vispārējās vidējās izglītības programmu attiecīgajā virzienā var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.’’

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

42.pants. Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni

(1) Izglītības iestādes ir tiesīgas izstrādāt vispārējās vidējās izglītības programmas šādos virzienos:

1) vispārizglītojošais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši akcentētiem mācību priekšmetiem;

2) humanitārais un sociālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem humanitāro un sociālo zinību mācību priekšmetiem;

3) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem;

4) profesionālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu profesionālo ievirzi.

(2) Vispārējās vidējās izglītības programmu attiecīgajā virzienā var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

44.pants. Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs

Vispārējās vidējās izglītības programmu obligāto saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.

 

 

 

 

    

43.pants. Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs

Vispārējās vidējās izglītības programmu obligāto saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.

 

45.pants. Mācību stundu slodze vispārējās vidējās izglītības programmā

(1) Mācību stundu slodze nedēļā vienā vispārējās vidējās izglītības programmā 10. — 12.klasē nedrīkst pārsniegt 36 mācību stundas.

(2) Dienā mācību stundu skaits vienā vispārējās vidējās izglītības programmā nedrīkst pārsniegt 8 mācību stundas.

      

44.pants. Mācību stundu slodze vispārējās vidējās izglītības programmā

(1) Mācību stundu slodze nedēļā vienā vispārējās vidējās izglītības programmā 10. — 12.klasē nedrīkst pārsniegt 36 mācību stundas.

(2) Dienā mācību stundu skaits vienā vispārējās vidējās izglītības programmā nedrīkst pārsniegt 8 mācību stundas.

46.pants. Mācību stundas ilgums vispārējās vidējās izglītības iestādēs

Mācību stundas ilgums ir no 40 līdz 45 minūtēm, un to nosaka mācību iestādes vadītājs.

 

    

(Red.lab.)

45.pants. Mācību stundas ilgums vispārējās vidējās izglītības iestādēs

Mācību stundas ilgums ir 40 līdz 45 minūtes un to nosaka izglītības iestādes vadītājs.

47.pants. Mācību gada ilgums vispārējās vidējās izglītības iestādēs

Mācību gads ilgst:

1) 10. un 11.klasei — 35 nedēļas;

2) 12.klasei — 38 nedēļas.

 

 

 

 

54.

 

 

Atbildīgā komisija

47.pantā aiz vārda ,,gads’’papildināt ar tekstu ,,vispārējās vidējās izglītības iestādēs’’.

 

 

Atbalstīt

46.pants. Mācību gada ilgums vispārējās vidējās izglītības iestādēs

Mācību gads vispārējās vidējās izglītības iestādēs ilgst:

1) 10. un 11.klasei — 35 nedēļas;

2) 12.klasei — 38 nedēļas.

 

48.pants. Maksa par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi

(1) Valsts un pašvaldības vispārējās vidējās izglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu par vidējās izglītības programmu apguvi.

(2) Citas juridisko vai fizisko personu dibinātās vispārējās vidējās izglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

55.

Juridiskais birojs

Papildināt 48. pantā aiz vārda ‘’noteikt’’ ar vārdiem ‘’un ņemt no izglītojamajiem’’.

 

Noraidīt

47.pants. Maksa par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi

(1) Valsts un pašvaldības vispārējās vidējās i zglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu par vidējās izglītības programmu apguvi.

(2) Citas juridisko vai fizisko personu dibinātās vispārējās vidējās izglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

 

49.pants. Dokumenti par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi

(1) Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu visos vidējās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību un sekmju izrakstu.

(2) Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai kādā no valsts pārbaudes darbiem, viņam tiek izsniegta liecība.

(3) Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina vispārējās vidējās izglītības sertifikāts. Vispārējās vidējās izglītības sertifikātā uzrādītais izglītības sasniegumu vērtējums šajos mācību priekšmetos kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai augstākās pakāpes izglītības iestādēs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

56.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 49.panta 3.daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: ,, Vispārējās vidējās izglītības sertifikātā uzrādītais mācību vērtējums šajos mācību priekšmetos kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai augstākās pakāpes izglītības programmās.’’

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

48.pants. Dokumenti par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi

(1) Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu visos vidējās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību un sekmju izrakstu.

(2) Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai kādā no valsts pārbaudījumiem viņam tiek izsniegta liecība.

(3) Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina vispārējās vidējās izglītības sertifikāts. Vispārējās vidējās izglītības sertifikātā uzrādītais vērtējums šajos mācību priekšmetos kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai augstākās pakāpes izglītības programmās.

VIII nodaļa

Vispārējā izglītība izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām

57.

Juridiskais birojs

VIII nodaļas nosaukumu izteikt šādi:

‘’Speciālā izglītība.’’

Atbalstīt

VIII nodaļa

Speciālā izglītība

50.pants. Speciālā izglītība

(1) Speciālā izglītība ir vispārējā, darba praktisko iemaņu un profesionālās ievirzes izglītība izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.

58.

 

 

 

59.

Juridiskais birojs

Izteikt 50. panta nosaukumu šādā redakcijā:

‘’50. pants. Speciālās izglītības programmas.’’

Izteikt 50.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Speciālās izglītības programmas nodrošina vispārējo darba praktisko iemaņu un profesionālās ievirzes izglītību izglītojamajiem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem un speciālām vajadzībām (turpmāk - izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām).

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

49.pants. Speciālās izglītības programmas

(1) Speciālās izglītības programmas nodrošina vispārējo darba praktisko iemaņu un profesionālās ievirzes izglītību izglītojamajiem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem un speciālām vajadzībām (turpmāk - izglītojamie ar speciālām vajadzībām).

 

(2) Speciālā izglītība rada iespējas un apstākļus izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām iegūt savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu izglītību jebkurā izglītības iestādē, vienlaikus nodrošinot izglītojamā pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju, vispusīgu sagatavotību darbam un dzīvei sabiedrībā.

60.

Juridiskais birojs

Izslēgt otrajā daļā vārdu ‘’vispusīgu’’.

Atbalstīt

(2) Speciālā izglītība rada iespējas un apstākļus izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām iegūt savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu izglītību jebkurā izglītības iestādē, vienlaikus nodrošinot izglītojamā pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju, sagatavotību darbam un dzīvei sabiedrībā.

 

51.pants. Speciālās izglītības programmu īstenošana

(1) Speciālās izglītības programmas īsteno atbilstoši izglītojamā attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un veselības stāvoklim, ko nosaka, pamatojoties uz pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

 

61.

Juridiskais birojs

Aizstāt 51.panta pirmajā daļā vārdus ‘’pamatojoties un pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu’’ ar vārdiem ‘’pedagoģiski medicīniskā komisija’’.

 

Atbalstīt

50.pants. Speciālās izglītības programmu īstenošana

(1) Speciālās izglītības programmas īsteno atbilstoši izglītojamo attīstības traucējuma veidam, viņu spējām un veselības stāvoklim, ko nosaka pedagoģiski medicīniskā komisija.

(2) Individuālās speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar smagu garīgo atpalicību vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem ir paredzētas 9 gadiem.

62.

Izglītības un zinātnes ministrs

51.panta otro daļu papildināt ar šādu tekstu: ,,Atkarībā no izglītojamo veselības stāvokļa un izglītības iestādes iespējām individuālo izglītības programmu īstenošana darba iemaņu veidošanā var ilgt līdz 12 gadiem’’.

Atbalstīt

(2) Individuālās speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar smagu garīgo atpalicību vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem ir paredzētas 9 gadiem. Atkarībā no izglītojamo veselības stāvokļa un izglītības iestādes iespējām individuālo izglītības programmu īstenošana darba iemaņu veidošanā var ilgt līdz 12 gadiem.

(3) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem ir paredzētas 9 gadiem. Ja programmas īstenotājs nodrošina iespēju iegūt vispārējo vai profesionālo izglītību, programmas īstenošana ilgst līdz 12 gadiem.

63.

Juridiskais birojs

Aizstāt trešajā daļā vārdus ‘’programmas īstenošana ilgst līdz 12 gadiem’’ ar vārdiem ‘’programmu var īstenot ilgākā laika posmā, bet ne vairāk kā 12 gadus’’.

Atbalstīt

 

 

 

 

(red.lab.)

(3) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem ir paredzētas 9 gadiem. Ja programmas īstenotājs nodrošina iespēju iegūt vispārējo vai profesionālo izglītību, programmu var īstenot ilgākā laika posmā, bet ne ilgāk par 12 gadiem.

(4) Profesionālās izglītības programmas var īstenot viena gada līdz triju gadu laikā jebkurā speciālās izglītības iestādē pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iegūšanas.

(5) Speciālās izglītības programmas vājdzirdīgiem, vājredzīgiem un neredzīgiem izglītojamajiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 10 gadiem, bet vispārējās vidējās izglītības iegūšanai — 3 gadiem.

(6) Speciālās izglītības programmas nedzirdīgiem izglītojamajiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 11 gadiem, bet vispārējās vidējās izglītības iegūšanai — 3 gadiem.

(7) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās vai smagiem logopēdiskiem traucējumiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 10 gadiem.

 

      

(4) Profesionālās izglītības programmas var īstenot viena gada līdz triju gadu laikā jebkurā speciālās izglītības iestādē pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iegūšanas.

(5) Speciālās izglītības programmas vājdzirdīgiem, vājredzīgiem un neredzīgiem izglītojamajiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 10 gadiem, bet vispārējās vidējās izglītības iegūšanai — 3 gadiem.

(6) Speciālās izglītības programmas nedzirdīgiem izglītojamajiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 11 gadiem, bet vispārējās vidējās izglītības iegūšanai — 3 gadiem.

(7) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās vai smagiem logopēdiskiem traucējumiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 10 gadiem.

 

52.pants. Speciālās izglītības iestādes un klases

(1) Izglītojamie ar speciālām vajadzībām speciālās izglītības programmas var apgūt speciālās izglītības iestādēs vai klasēs.

      

51.pants. Speciālās izglītības iestādes un klases

(1) Izglītojamie ar speciālām vajadzībām speciālās izglītības programmas var apgūt speciālās izglītības iestādēs vai klasēs.

(2) Ir šādas speciālās izglītības iestādes:

1) valsts speciālās izglītības iestādes. Tās ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošas speciālās izglītības iestādes, kurās mācās dažādu pašvaldību teritorijā dzīvojoši izglītojamie ar speciālām vajadzībām;

64.

Atbildīgā komisija

52.panta 2.daļas 1.punktā aiz vārda ,,pašvaldību’’ papildināt ar vārdu ,,administratīvajā’’

Atbalstīt

(2) Ir šādas speciālās izglītības iestādes:

1) valsts speciālās izglītības iestādes. Tās ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošas speciālās izglītības iestādes, kurās mācās dažādu pašvaldību administratīvajā teritorijā dzīvojoši izglītojamie ar speciālām vajadzībām;

2) pašvaldību speciālās izglītības iestādes. Tās ir speciālās vai sanatorijas tipa internātskolas un rehabilitācijas centri, kuros mācās lielākoties attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvojoši izglītojamie ar speciālām vajadzībām;

65.

Izglītības un zinātnes ministrs

(2) daļas 2) punktu izteikt šādā redakcijā:

,, 2) pašvaldību speciālās izglītības iestādes. Tās ir speciālās internātskolas (skolas), attīstības vai rehabilitācijas centri, kuros mācās lielākoties attiecīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojoši izglītojamie ar speciālām vajadzībām”.

Atbalstīt

2) pašvaldību speciālās izglītības iestādes. Tās ir speciālās internātskolas (skolas), attīstības vai rehabilitācijas centri, kuros mācās lielākoties attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojoši izglītojamie ar speciālām vajadzībām;

3) citu juridisko vai fizisko personu dibinātas speciālās izglītības iestādes.

 		     

3) citu juridisko vai fizisko personu dibinātas speciālās izglītības iestādes.

(3) Speciālās izglītības klase ir vispārējās izglītības iestādes klase, kurā mācās izglītojamie ar speciālām vajadzībām. Speciālās izglītības klasi var atvērt izglītības iestādē, kas īsteno profesionālās izglītības programmas.

66.

 

 

67.

Juridiskais birojs

52. panta trešajā daļā aiz vārdiem ‘’var atvērt’’ papildināt ar vārdu ‘’arī’’.

Izglītības un zinātnes ministrs

52.pantu papildināt ar jaunu (4) daļu: ,,(4) Izglītības un zinātnes ministrija var piešķirt speciālās izglītības iestādei attīstības centra statusu, ja šī iestāde veic metodiskā darba funkcijas vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs un sniedz speciālu palīdzību izglītojamiajem, vecākiem un pedagogiem.’’

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

(3) Speciālās izglītības klase ir vispārējās izglītības iestādes klase, kurā mācās izglītojamie ar speciālām vajadzībām. Speciālās izglītības klasi var atvērt arī izglītības iestādē, kas īsteno profesionālās izglītības programmas.

(4) Izglītības un zinātnes ministrija var piešķirt speciālās izglītības iestādei attīstības centra statusu, ja šī iestāde veic metodiskā darba funkcijas vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs un sniedz speciālu palīdzību izglītojamajiem, vecākiem un pedagogiem.

 

53.pants. Izglītojamo uzņemšana speciālās izglītības iestādēs

(1) Pašvaldību, citu juridisko vai fizisko personu dibinātās speciālās izglītības iestādēs un speciālās izglītības klasēs izglītojamos ar speciālām vajadzībām uzņem un no tām atskaita visa mācību gada laikā, pamatojoties uz valsts vai pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

(2) Valsts speciālās izglītības iestādēs izglītojamos ar speciālām vajadzībām uzņem un no tām atskaita visa mācību gada laikā, pamatojoties uz valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

68.

Izglītības un zinātnes ministrs

Izteikt 53.pantu šādā redakcijā:

,,(1) Valsts speciālās izglītības iestādēs un citās valsts izglītības iestādēs izglītojamos ar speciālām vajadzībām uzņem, pamatojoties uz valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas norīkojumu. Izglītojamos atskaita no valsts speciālās izglītības iestādēm un citām valsts izglītības iestādēm, pamatojoties uz valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu un vecāku iesniegumu.

(2) Pašvaldību speciālās izglītības iestādēs un citās pašvaldību izglītības iestādēs izglītojamos ar speciālām vajadzībām uzņem, pamatojoties uz valsts vai pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas norīkojumu. Izglītojamos atskaita no pašvaldību speciālās izglītības iestādēm un citām pašvaldību izglītības iestādēm, pamatojoties uz valsts vai pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu un vecāku iesniegumu.

(3) Privātās speciālās izglītības iestādēs un citās privātās izglītības iestādēs izglītojamos ar speciālām vajadzībām uzņem un no tām atskaita, pamatojoties uz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu un vecāku iesniegumu.’’

 

 

Atbalstīt

52.pants. Izglītojamo uzņemšana speciālās izglītības iestādēs

(1) Valsts speciālās izglītības iestādēs un citās valsts izglītības iestādēs izglītojamos ar speciālām vajadzībām uzņem, pamatojoties uz Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas norīkojumu. Izglītojamos atskaita no valsts speciālās izglītības iestādēm un citām valsts izglītības iestādēm, pamatojoties uz valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu un vecāku iesniegumu.

(2) Pašvaldību speciālās izglītības iestādēs un citās pašvaldību izglītības iestādēs izglītojamos ar speciālām vajadzībām uzņem, pamatojoties uz valsts vai pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas norīkojumu. Izglītojamos atskaita no pašvaldību speciālās izglītības iestādēm un citām pašvaldību izglītības iestādēm, pamatojoties uz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu un vecāku iesniegumu.

(3) Privātās speciālās izglītības iestādēs un citās privātās izglītības iestādēs izglītojamos ar speciālām vajadzībām uzņem un no tām atskaita, pamatojoties uz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu un vecāku iesniegumu.

 

 

54.pants. Bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārējās izglītības iestādēs

Vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs, kurās ir atbilstošs nodrošinājums, pamatojoties uz valsts vai pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, var integrēt izglītojamos ar speciālām vajadzībām. Šo skolu nodrošinājumu atbilstoši speciālām vajadzībām nosaka Ministru kabinets.

      

 

53.pants. Bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārējās izglītības iestādēs

Vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs, kurās ir atbilstošs nodrošinājums, pamatojoties uz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, var integrēt izglītojamos ar speciālām vajadzībām. Šo skolu nodrošinājumu atbilstoši speciālām vajadzībām nosaka Ministru kabinets.

55.pants. Pedagoģiski medicīniskā komisija

(1) Pedagoģiski medicīniskā komisija veic izglītojamo attīstības un speciālo vajadzību konstatāciju atbilstoši garīgās, fiziskās attīstības un smagiem logopēdiskiem traucējumiem, psihoneiroloģiskām un smagām somatiskām saslimšanām. Tā nosaka atbilstoša speciālās izglītības programmas veida un vietas piedāvājumu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.

69.

 

 

 

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministrs

Izteikt 55.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

,, Ir Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija un pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas. Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju izveido izglītības un zinātnes ministrs. Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas izveido pašvaldības. Pedagoģiski medicīniskās komisijas darbojas uz to dibinātāju apstiprinātu nolikumu pamata. ‘’

 

Atbalstīt

54.pants. Pedagoģiski medicīniskā komisija

(1) Ir Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija un pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas. Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju izveido izglītības un zinātnes ministrs. Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas izveido pašvaldības. Pedagoģiski medicīniskās komisijas darbojas uz to dibinātāju apstiprinātu nolikumu pamata.

(2) Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju izveido izglītības un zinātnes ministrs. Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija:

1) lemj par izglītojamo uzņemšanu valsts speciālās izglītības iestādēs un atskaitīšanu no tām;

2) izskata vecāku (personu, kas realizē vecāku varu) iesniegumus strīdus gadījumos, izvērtējot pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju lēmumus par izglītojamo uzņemšanu pašvaldību speciālās izglītības iestādēs un klasēs;

3) konsultē vecākus (personas, kas realizē vecāku varu) un pedagogus speciālās izglītības jautājumos;

4) koordinē pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas darbu.

70.

Izglītības un zinātnes ministrs

55.panta (2) daļu izteikt šādā redakcijā:

,, Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija:

1) konstatē izglītojamā garīgās un fiziskās attīstības traucējumus un speciālās vajadzības;

2) nosaka izglītojamajam ar speciālām vajadzībām atbilstošu apgūstamās speciālās izglītības programmas veidu,

3) ievērojot izglītojamā vecāku vēlmes, norīko izglītojamos ar speciālām vajadzībām uz valsts vai pašvaldības speciālās izglītības iestādi vai citu valsts vai pašvaldības izglītības iestādi vai iesaka piemērotu privāto speciālās izglītības iestādi, kurā apgūstama attiecīgā speciālās izglītības programma;

4) lemj par izglītojamā atskaitīšanu no valsts vai pašvaldības speciālās izglītības iestādes pedagoģiski medicīnisku iemeslu dēļ;

5) sniedz konsultācijas izglītojamā vecākiem, pedagogiem un izglītības iestādēm pedagoģiski medicīniska rakstura jautājumos;

6) koordinē pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbu;

7) izskata strīdus, kas saistīti ar pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbību.

 

Atbalstīt

(2) Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija:

1) konstatē izglītojamā garīgās un fiziskās attīstības traucējumus un speciālās vajadzības;

2) nosaka izglītojamajam ar speciālām vajadzībām atbilstošu apgūstamās speciālās izglītības programmas veidu;

3) ievērojot izglītojamā vecāku vēlmes, norīko izglītojamos ar speciālām vajadzībām uz valsts vai pašvaldības speciālās izglītības iestādi vai citu valsts vai pašvaldības izglītības iestādi vai iesaka piemērotu privāto speciālās izglītības iestādi, kurā apgūstama attiecīgā speciālās izglītības programma;

4) lemj par izglītojamā atskaitīšanu no valsts vai pašvaldības speciālās izglītības iestādes pedagoģiski medicīnisku iemeslu dēļ;

5) sniedz konsultācijas izglītojamā vecākiem, pedagogiem un izglītības iestādēm pedagoģiski medicīniska rakstura jautājumos;

6) koordinē pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbu;

7) izskata strīdus, kas saistīti ar pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbību.

(3) Pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju izveido pašvaldības izglītības pārvalde. Pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija:

1) lemj par izglītojamo uzņemšanu pašvaldību speciālās izglītības iestādēs un atskaitīšanu no tām;

2) konsultē vecākus (personas, kas realizē vecāku varu) un pedagogus speciālās izglītības jautājumos.

71.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

72.

Izglītības un zinātnes ministrs

55.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā:

,, (3) Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas:

1) konstatē izglītojamā garīgās un fiziskās attīstības traucējumus un speciālās vajadzības;

2) nosaka izglītojamajam ar speciālām vajadzībām atbilstošu apgūstamās speciālās izglītības programmas veidu,

3) ievērojot izglītojamā vecāku vēlmes, norīko izglītojamos ar speciālām vajadzībām uz pašvaldības speciālās izglītības iestādi vai citu pašvaldības izglītības iestādi vai iesaka piemērotu valsts vai privāto speciālās izglītības iestādi, kurā apgūstama attiecīgā speciālās izglītības programma;

4) lemj par izglītojamā atskaitīšanu no pašvaldības speciālās izglītības iestādes pedagoģiski medicīnisku iemeslu dēļ;

5) sniedz konsultācijas izglītojamā vecākiem, pedagogiem un izglītības iestādēm pedagoģiski medicīniska rakstura jautājumos.

Papildināt 55.pantu ar jaunu 4.daļu šādā redakcijā:

,, (4) Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas lēmumi ir saistoši valsts un pašvaldību izglītības iestādēm. Pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas lēmumi ir saistoši attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēm. ‘’

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(3) Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas:

1) konstatē izglītojamā garīgās un fiziskās attīstības traucējumus un speciālās vajadzības;

2) nosaka izglītojamajam ar speciālām vajadzībām atbilstošu apgūstamās speciālās izglītības programmas veidu;

3) ievērojot izglītojamā vecāku vēlmes, norīko izglītojamos ar speciālām vajadzībām uz pašvaldības speciālās izglītības vai citu pašvaldības izglītības iestādi vai iesaka piemērotu valsts vai privāto speciālās izglītības iestādi, kurā apgūstama attiecīgā speciālās izglītības programma;

4) lemj par izglītojamā atskaitīšanu no pašvaldības speciālās izglītības iestādes pedagoģiski medicīnisku iemeslu dēļ;

5) sniedz konsultācijas izglītojamā vecākiem, pedagogiem un izglītības iestādēm pedagoģiski medicīniska rakstura jautājumos.

 

 

 

 

 

(4) Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas lēmumi ir saistoši valsts un pašvaldību izglītības iestādēm. Pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas lēmumi ir saistoši attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēm.

56.pants. Valsts speciālās izglītības centrs

Valsts speciālās izglītības centrs ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša iestāde, kas izstrādā speciālās izglītības programmu saturu, sniedz organizatorisku un metodisku palīdzību speciālās izglītības iestādēm un vada valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas darbu.

73.

 

 

 

 

 

Finansu ministrs

Svītrot 56.pantu.

 

Noraidīt

55.pants. Valsts speciālās izglītības centrs

Valsts speciālās izglītības centrs ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša iestāde, kas izstrādā speciālās izglītības programmu saturu, sniedz organizatorisku un metodisku palīdzību speciālās izglītības iestādēm un vada Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas darbu.

57.pants. Mācību sasniegumu vērtēšana speciālajā izglītībā

(1) Attiecībā uz individuālo speciālās izglītības programmu apguvi pedagogs sniedz rakstveida aprakstu par izglītojamā mācību sasniegumiem.

(2) Mācību sasniegumus vērtē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

74.

Izglītības un zinātnes ministrs

57.pantu izteikt šādā redakcijā:

,,(1) Speciālās izglītības programmu apguve tiek vērtēta atbilstoši attiecīgās pakāpes valsts vispārējās izglītības standartam.

(2) Individuālos sasniegumus speciālās programmas apguvē pedagogs novērtē apraksta veidā.’’

 

Atbalstīt

56.pants. Mācību sasniegumu vērtēšana speciālajā izglītībā

(1) Speciālās izglītības programmu apguve tiek vērtēta atbilstoši attiecīgās pakāpes valsts vispārējās izglītības standartam.

(2) Individuālos sasniegumus speciālās programmas apguvē pedagogs novērtē apraksta veidā.

58.pants. Mācību stundu slodze nedēļā un dienā speciālās izglītības programmā

Mācību stundu slodze nedēļā un mācību stundu skaits dienā speciālās izglītības programmā atbilst šā likuma 34. un 35.panta noteikumiem.

75.

Izglītības un zinātnes ministrs

Izteikt 58.panta nosaukumu šādā redakcijā:

,, Mācību stundu slodze nedēļā un mācību stundu skaits dienā speciālās izglītības programmā.’’

Atbalstīt

57.pants. Mācību stundu slodze nedēļā un mācību stundu skaits dienā speciālās izglītības programmā

Mācību stundu slodze nedēļā un mācību stundu skaits dienā speciālās izglītības programmā atbilst šā likuma 33. un 34.panta noteikumiem.

59.pants. Mācību stundas ilgums speciālās izglītības iestādēs

(1) Izglītojamajiem ar smagu garīgo atpalicību vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 30 minūtes.

(2) Izglītojamajiem ar citiem veselības un attīstības traucējumiem mācību stundas ilgums ir:

1.klasē — 30 minūtes;

no 2.klases līdz 12. klasei — 40 minūtes.

76.

Izglītības un zinātnes ministrs

59.panta nosaukumu papildināt ar vārdim

,,un klasēs’’.

 

 

Atbalstīt

58.pants. Mācību stundas ilgums speciālās izglītības iestādēs un klasēs

(1) Izglītojamajiem ar smagu garīgo atpalicību vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 30 minūtes.

(2) Izglītojamajiem ar citiem veselības un attīstības traucējumiem mācību stundas ilgums ir:

1) 1.klasē — 30 minūtes;

2) no 2.klases līdz 12. klasei — 40 minūtes.

 

60.pants. Dokumenti par speciālās izglītības ieguvi

Izglītojamajiem, kas apguvuši speciālās izglītības programmas, izsniedz apliecību par pamatizglītības vai vidējās izglītības apguvi un sekmju izrakstu.

77.

Atbildīgā komisija

Izteikt 60 . pantu šādā redakcijā:

,, Izglītojamajiem, kas apguvuši speciālās izglītības programmas, izsniedz apliecību par pamatizglītības vai atestātu par vidējās izglītības ieguvi un sekmju izrakstu.’’

Atbalstīt

59.pants. Dokumenti par speciālās izglītības ieguvi

Izglītojamajiem, kas apguvuši speciālās izglītības programmas, izsniedz apliecību par pamatizglītības vai atestātu par vidējās izglītības ieguvi un sekmju izrakstu.

IX nodaļa

Sociālā un pedagoģiskā korekcija

     

 

IX nodaļa

Sociālā un pedagoģiskā korekcija

61.pants. Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes

Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes ir vispārējās izglītības iestādes, kuras īsteno sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, nodrošinot izglītības ieguvi vai pilnveidojot tās ieguves kvalitāti, veicot audzināšanas darbu ar nelabvēlīgu ģimeņu bērniem, kā arī nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem.

78.

Izglītības un zinātnes ministrs

Aizstāt 61.pantā vārdu,,audzināšanas’’ ar vārdu,,pedagoģisko’’.

Atbalstīt

60.pants. Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes

Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes ir vispārējās izglītības iestādes, kuras īsteno sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, nodrošinot izglītības ieguvi vai pilnveidojot tās ieguves kvalitāti, veicot pedagoģisko darbu ar nelabvēlīgu ģimeņu bērniem, kā arī nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem.

62.pants. Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestāžu dibināšana, klašu atvēršana un izglītojamo uzņemšana

(1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.

  

 

 

 

  

61.pants. Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestāžu dibināšana, klašu atvēršana un izglītojamo uzņemšana

(1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.

 

(2) Pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās un fiziskās personas.

(3) Jebkura izglītības iestāde var atvērt klases izglītojamajiem, kuriem nepieciešama sociālā vai pedagoģiskā korekcija.

(4) Uzņemšanas kārtību sociālās korekcijas izglītības iestādēs nosaka likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem”.

 

79.

Finansu ministrs

62.panta otrajā daļā svītrot vārdu ,,valsts’’.

Noraidīt

(2) Pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās un fiziskās personas.

(3) Jebkura izglītības iestāde var atvērt klases izglītojamajiem, kuriem nepieciešama sociālā vai pedagoģiskā korekcija.

(4) Uzņemšanas kārtību sociālās korekcijas izglītības iestādēs nosaka likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem”.

(5) Uzņemšanas kārtību pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē nosaka attiecīgās iestādes dibinātājs.

80.

 

 

 

 

 

81.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministrs

62.panta (5) daļu izteikt šādā redakcijā:

,,(5) Uzņemšanas kārtību pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē un sociālās korekcijas klasē nosaka attiecīgās iestādes dibinātājs.’’

Papildināt 62.pantu ar (6) daļu šādā redakcijā:

,, (6) Izglītības iestādēm, kurās tiek izveidotas sociālās vai pedagoģiskās korekcijas klases, obligāti ir jānodrošina pagarinātās darba dienas grupa individuālajam darbam ar izglītojamajiem, kas mācās šajās klasēs.’’

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(5) Uzņemšanas kārtību pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē un sociālās korekcijas klasē nosaka attiecīgās iestādes dibinātājs.

 

 

 

(6) Izglītības iestādēm, kurās tiek izveidotas sociālās vai pedagoģiskās korekcijas klases, obligāti ir jānodrošina pagarinātās darba dienas grupa individuālajam darbam ar izglītojamajiem, kas mācās šajās klasēs.

63.pants. Izglītības dokumenti

Izglītojamajiem, kas apguvuši sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, izglītības ieguvi apliecina izglītības dokumenti par noteiktas izglītības pakāpes izglītības programmu pilnu vai daļēju apguvi.

 

      

62.pants. Izglītības dokumenti

Izglītojamajiem, kas apguvuši sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, izglītības ieguvi apliecina izglītības dokumenti par noteiktas izglītības pakāpes izglītības programmu pilnu vai daļēju apguvi.

 

 

X nodaļa

Vispārējās izglītības finansēšana

     

 

X nodaļa

Vispārējās izglītības finansēšana

64.pants. Vispārējās izglītības programmu finansēšana

(1) Akreditētās vispārējās izglītības programmas finansē dibinātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

82.

Atbildīgā komisija

64.pantu izteikt jaunā redakcijā kā 65.pantu.

65.pantu izteikt jaunā redakcijā kā 64.pantu.

Atbalstīt

  

(2) Akreditētās speciālās izglītības programmas finansē no valsts budžeta neatkarīgi no izglītības iestādes pakļautības un dibinātāja.

(3) Akreditētās vispārējās izglītības programmas, kuras īsteno valsts ģimnāzijas, finansē no valsts un pašvaldības budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

83.

 

 

 

 

84.

 

 

 

 

Finansu ministrs

Izteikt 64.panta otro daļu šādā redakcijā:

,,Akreditētās speciālās izglītības programmas finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.’’.

Atbildīgā komisija

Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

,, 64.pants. Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas avoti

(1) Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas avotus nosaka šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti un attiecīgās izglītības iestādes nolikums.

(2) No valsts budžeta mērķdotācijām sedz pedagogu un tiem attiecībā uz darba samaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pielīdzināto ar pedagoģisko procesu saistīto speciālistu darba samaksas izdevumus:

1) pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs;

2) pašvaldību pirmsskolas izglītības konsultatīvajos centros;

3) privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras īsteno akreditētas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu izglītības programmas.’’

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

63.pants. Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas avoti

(1) Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas avotus nosaka šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti un attiecīgās izglītības iestādes nolikums.

(2) No valsts budžeta mērķdotācijām sedz pedagogu un tiem attiecībā uz darba samaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pielīdzināto ar pedagoģisko procesu saistīto speciālistu darba samaksas izdevumus:

1) pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs;

2) pašvaldību pirmsskolas izglītības konsultatīvajos centros;

3) privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras īsteno akreditētas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pirmsskolas izglītības programmas.

 

65.pants. Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas avoti

(1) Vispārējās izglītības iestādes dibinātājs nodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finansu un materiālos līdzekļus, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par izglītības iestāžu finansiālo un materiālo nodrošinājumu.

(2) Vispārējās izglītības iestādēm var būt šādi papildu finansu avoti:

1) juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

2) ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

85.

Atbildīgā komisija

Izteikt 65. pantu šādā redakcijā:

,, 65.pants. Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas kārtība

(1) Vispārējās izglītības programmu un vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas kārtību nosaka šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti un attiecīgās iestādes nolikums.

(2)Valsts ģimnāzijas saņem papildu valsts budžeta finansējumu šā likuma 41.panta ceturtajā daļā noteikto funkciju veikšanai.’’

 

Atbalstīt

64.pants. Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas kārtība

(1) Vispārējās izglītības programmu un vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas kārtību nosaka šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti un attiecīgās iestādes nolikums.

(2) Valsts ģimnāzijas saņem papildu valsts budžeta finansējumu šā likuma 40.panta ceturtajā daļā noteikto funkciju veikšanai.

 

66.pants. Pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksa

Pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu un tiem pielīdzināto speciālistu darba samaksai un sociālā nodokļa nomaksai nepieciešamais finansējums tiek paredzēts kā mērķdotācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

86.

 

 

 

 

 

Finansu ministrs

Svītrot 66.pantu.

Atbalstīt

  

67.pants. Atbildība par likuma pārkāpšanu

Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības.

87.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 67. pantu.

Atbalstīt

  

Pārejas noteikumi

1. Triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izglītības un zinātnes ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto tiesību aktu izstrādi un iesniedz tos apstiprināt Ministru kabinetam.

2. Šā likuma 49.panta trešā daļa stājas spēkā 2002./2003. mācību gadā.

 

88.

 

89.

 

 

 

 

 

90.

 

 

 

 

 

 

91.

Atbildīgā komisija

Pārejas noteikumu 1. punktā vārdu ,,triju’’ aizstāt ar vārdu ,,sešu’’.

Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

,, 3. Līdz 2001.gada 1.janvārim rajonu pašvaldību pārziņā esošajās internātskolās

( izņemot speciālās internātskolas) uzturēšanas izdevumus finansē no valsts budžeta mērķdotācijas.’’

Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

,,4. Šā likuma 64.panta otrās daļas 1.un 2. punkts attiecībā uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm un pašvaldību pirmsskolas izglītības konsultatīvajiem centriem stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī.’’

Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

,,5.Šā likuma 64.panta otrās daļas 3.punkts stājas spēkā 2001.gada 1. janvārī.’’

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

Pārejas noteikumi

1. Sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izglītības un zinātnes ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu izstrādi un iesniedz tos apstiprināšanai Ministru kabinetam.

2. Šā likuma 48.panta trešā daļa stājas spēkā 2002./2003. mācību gadā.

3. Līdz 2001.gada 1.janvārim rajonu pašvaldību pārziņā esošo internātskolu (izņemot speciālās internātskolas) uzturēšanas izdevumus finansē no valsts budžeta mērķdotācijas.

4. Šā likuma 63.panta otrās daļas 1.un 2.punkts attiecībā uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm un pašvaldību pirmsskolas izglītības konsultatīvajiem centriem stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī.

5.Šā likuma 63.panta otrās daļas 3.punkts stājas spēkā 2001.gada 1. janvārī.