Otrā lasījuma redakcija

( dok. nr. 244)

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā

1

2

3

4

5

Par iekšējā tirgus aizsardzību

Par iekšējā tirgus aizsardzību

I nodaļa

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Terminu skaidrojums

1.pants. Terminu skaidrojums

Likumā ir lietoti šādi termini:

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) prece — jebkura tirdzniecības prece, kuras kods ir ietverts Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā, kas pieņemta un apstiprināta saskaņā ar likumu “Par Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu”;

1) prece — jebkura tirdzniecības prece, kuras kods ir ietverts Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā, kas pieņemta un apstiprināta saskaņā ar likumu “Par Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu”;

2) līdzīgas vai tieši konkurējošas preces — preces, kuras pēc uzbūves un īpašībām ir ļoti līdzīgas, spēj pildīt vienus un tos pašus uzdevumus un ir savstarpēji aizstājamas;

2) līdzīgas vai tieši konkurējošas preces — preces, kuras pēc uzbūves un īpašībām ir ļoti līdzīgas, spēj pildīt vienus un tos pašus uzdevumus un ir savstarpēji aizstājamas;

3) imports — preču pārvietošana pāri muitas robežai, tās ievedot Latvijas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam;

1.

(Deputāts L.Bojārs)

Papildināt 1.panta 3.punktu ar šādiem vārdiem “vai speciālai izmantošanai”.

Neatbalstīt.

3) imports — preču pārvietošana pāri muitas robežai, tās ievedot Latvijas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam;

4) importa kvota — ierobežojums, kas limitē noteiktā laikposmā importējamo preču vērtību vai daudzumu;

2.

(Deputāts L.Bojārs)

Papildināt 1.panta 4.punktu ar šādiem vārdiem “daudzumu, vērtību un kvalitāti atbilstoši Latvijas Republikas standartiem. Kvalitāti apliecina ar speciālu apliecību.”.

Neatbalstīt.

4) importa kvota — ierobežojums, kas limitē noteiktā laikposmā importējamo preču vērtību vai daudzumu;

5) vietējie ražotāji — līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražotāju kopums Latvijas teritorijā vai ražotāji, kuru kopējais līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražošanas apjoms veido lielāko daļu no minēto preču kopējā vietējās ražošanas apjoma;

5) vietējie ražotāji — līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražotāju kopums Latvijas teritorijā vai ražotāji, kuru kopējais līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražošanas apjoms veido lielāko daļu no minēto preču kopējā vietējās ražošanas apjoma;

6) nopietni zaudējumi — būtiski visaptveroši zaudējumi, kas importa dēļ nodarīti vietējiem ražotājiem;

3.

(Juridiskais birojs)

Izteikt 1.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6) būtiski zaudējumi - visaptveroši zaudējumi, kas importa dēļ nodarīti vietējiem ražotājiem;”

Atbalstīt.

6) būtiski zaudējumi — visaptveroši zaudējumi, kas importa dēļ nodarīti vietējiem ražotājiem;

7) nopietnu zaudējumu draudi — skaidri paredzami nopietni zaudējumi;

4.

(Juridiskais birojs)

Izteikt 1.panta 7.punktu šādā redakcijā:

“7) būtisku zaudējumu draudi - skaidri paredzami būtiski zaudējumi;”

Atbalstīt.

7) būtisku zaudējumu draudi — skaidri paredzami būtiski zaudējumi;

8) konfidenciāla informācija — informācija, kura nav vispārpieejama un kuras izpaušana var kaitēt attiecīgās personas likumīgajām tiesībām un interesēm;

8) konfidenciāla informācija — informācija, kura nav vispārpieejama un kuras izpaušana var kaitēt attiecīgās personas likumīgajām tiesībām un interesēm;

9) PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteja — Pasaules tirdzniecības organizācijas Iekšējā tirgus aizsardzības komiteja, kas nodibināta saskaņā ar Līguma par iekšējā tirgus aizsardzību 13.pantu (1994.gada Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanu pielikums nr.1A).

5.

(Juridiskais birojs)

Izteikt 1.panta 9.punktā tekstu iekavās šādā redakcijā:

“(1994.gada Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanu pielikums nr.1A - Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem).”

Atbalstīt.

9) PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteja — Pasaules tirdzniecības organizācijas Iekšējā tirgus aizsardzības komiteja, kas nodibināta saskaņā ar Līguma par iekšējā tirgus aizsardzību 13.pantu (1994.gada Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanu pielikums nr.1A — Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem).

Likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā piemērojami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi (turpmāk — aizsardzības pasākumi), ja pārbaudes rezultātā tiek konstatēts, ka konkrētā prece tiek importēta pieaugošā (absolūti vai relatīvi attiecībā pret vietējo ražošanu vai patēriņu) apjomā un tādos apstākļos, ka vietējiem ražotājiem tiek nodarīti nopietni zaudējumi vai radušies nopietnu zaudējumu draudi.

6.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt 2.pantā vārdu “nopietni” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “būtiski” (attiecīgā locījumā), šādus grozījumus izdarīt visā turpmākā likumprojekta tekstā.

Atbalstīt, redakcionāli precizējot 2.pantu.

Šā likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi (turpmāk — aizsardzības pasākumi), ja pārbaudes rezultātā konstatēts, ka attiecīgā prece tiek importēta pieaugošā (absolūti vai relatīvi attiecībā pret vietējo ražošanu vai patēriņu) apjomā un tādos apstākļos, ka vietējiem ražotājiem tiek nodarīti būtiski zaudējumi vai radīti būtisku zaudējumu draudi.

3.pants. Atbildīgās institūcijas

Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ierosinājuma izveido Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisiju (turpmāk — komisija) un apstiprina tās nolikumu. Komisijas galvenais uzdevums ir izvērtēt aizsardzības pasākumu piemērošanas nepieciešamību un noteikt attiecīgajai situācijai atbilstošu aizsardzības pasākumu. Ja nepieciešams, komisijai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no valsts pārvaldes institūcijām un no pārbaudei pakļauto preču vietējiem ražotājiem.

7.

(Juridiskais birojs)

Papildināt 3.panta tekstu pēc vārda “nolikumu” ar šādu teikumu “Komisija atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā.”.

Atbalstīt, redakcionāli precizējot 3.pantu.

Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ierosinājuma izveido Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošu Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisiju (turpmāk — komisija) un apstiprina tās nolikumu. Komisijas galvenais uzdevums ir izvērtēt aizsardzības pasākumu nepieciešamību un noteikt attiecīgai situācijai atbilstošu aizsardzības pasākumu. Ja nepieciešams, komisijai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no valsts pārvaldes institūcijām un pārbaudei pakļauto preču vietējiem ražotājiem.

II nodaļa

II nodaļa

Pārbaudes procedūra

Pārbaudes procedūra

4.pants. Pārbaudes ierosināšana

Lai konstatētu nopietnu zaudējumu vai nopietnu zaudējumu draudu esamību, kurus izraisījis pieaugošais importa apjoms, pēc komisijas iniciatīvas un pamatojoties uz tās rīcībā esošo dokumentāri pamatoto informāciju vai arī pamatojoties uz vietējā ražotāja, vietējo ražotāju vai tādas ražotāju asociācijas, kas darbojas vietējo ražotāju vārdā, rakstveida iesniegumu (turpmāk — iesniegums), tiek uzsākta pārbaude.

Redakcionāli precizēts.

Lai konstatētu, vai attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms ir nodarījis būtiskus zaudējumus vai radījis būtisku zaudējumu draudus, tiek uzsākta pārbaude pēc komisijas iniciatīvas un balstoties uz tās rīcībā esošo dokumentāri pamatoto informāciju vai arī uz vietējā ražotāja, vietējo ražotāju vai tādas ražotāju asociācijas rakstveida iesniegumu (turpmāk — iesniegums), kura darbojas vietējo ražotāju vārdā.

5.pants. Iesnieguma saturs

Iesniegums ietver dokumentāri pamatotu informāciju, kura raksturo importa tendences un faktorus, kas ietekmē vietējo ražotāju darbību (izmaiņas pārdošanas līmenī un ražošanā; eksportētāji saņēmuši valsts vai starptautisko organizāciju palīdzību, kas izkropļo konkurenci) un pamato apgalvojumu, ka vietējiem ražotājiem nodarīti nopietni zaudējumi vai radušies nopietnu zaudējumu draudi attiecīgās preces pieaugošā importa apjoma dēļ.

8.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt 5.pantā tekstu iekavās “(izmaiņas pārdošanas līmenī un ražošanā; eksportētāji saņēmuši valsts vai starptautisko organizāciju palīdzību, kas izkropļo konkurenci)” ar tekstu “piemēram, izmaiņas pārdošanas līmenī un ražošanā; eksportētāji vai ražotāji saņēmuši valsts vai starptautisko organizāciju palīdzību, kas kavē, ierobežo vai deformē konkurenci)”.

Atbalstīt. Izteikt precizētā redakcijā 5.pantu.

5.pants. Iesnieguma saturs

Iesniegums ietver dokumentāri pamatotu informāciju, kura raksturo importa tendences un faktorus, kas ietekmē vietējo ražotāju darbību (piemēram, izmaiņas pārdošanas līmenī un ražošanā; eksportētāji vai ražotāji saņēmuši valsts vai starptautisko organizāciju aizliegtu palīdzību, kas kavē, ierobežo vai deformē konkurenci) un apstiprina apgalvojumu, ka vietējiem ražotājiem tiek nodarīti būtiski zaudējumi vai radīti būtisku zaudējumu draudi attiecīgās preces pieaugošā importa apjoma dēļ.

(1) Komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas:

1) izlemj, vai ir pietiekami daudz pierādījumu pārbaudes uzsākšanai, un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” lēmumu par pārbaudes uzsākšanu;

2) rakstveidā informē visas zināmās ieinteresētās personas (eksportētājus, importētājus, vietējos ražotājus, ražotāju vai tirgotāju asociācijas un attiecīgās eksportētājvalsts vai eksportētājvalstu kompetentās iestādes) par pārbaudes uzsākšanu;

3) ja iesniegums noraidīts, rakstveidā informē iesniedzēju par noraidījuma iemesliem.

Redakcionāli precizēta.

(1) Komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas:

1) izlemj, vai ir pietiekami daudz pierādījumu pārbaudes uzsākšanai, un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” lēmumu par pārbaudes uzsākšanu;

2) rakstveidā informē visas zināmās ieinteresētās personas (eksportētājus, importētājus, vietējos ražotājus, vietējo ražotāju vai tirgotāju asociācijas un attiecīgās eksportētājvalsts vai eksportētājvalstu kompetentās iestādes) par pārbaudes uzsākšanu;

3) ja iesniegums noraidīts, rakstveidā informē iesniedzēju par noraidījuma iemesliem.

(2) Komisija par lēmumu uzsākt pārbaudi nekavējoties informē PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju.

9.

(Juridiskais birojs)

Papildināt 6.panta otro daļu ar vārdiem “un Asociācijas padomi, ja pārbaude skar Eiropas Savienības dalībvalsti.”

Atbalstīt.

(2) Komisija par lēmumu uzsākt pārbaudi nekavējoties informē PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju un Asociācijas padomi, ja pārbaude skar Eiropas Savienības dalībvalsti.

(3) Pārbaude notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, atbildīgo institūciju savstarpējo saikni, aizsardzības pasākumu piemērošanas kārtību un citus jautājumus.

Redakcionāli precizēta.

(3) Pārbaude notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, atbildīgo institūciju savstarpējo saikni, kārtību, kādā veicami aizsardzības pasākumi, un citus jautājumus.

10.

(Deputāts L.Bojārs)

Papildināt 6.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Pārbaude un tās materiāli ir konfidenciāli. Pārbaudes laikā aizliegts izpaust jebkuru informāciju.”

Neatbalstīt. Ietverts 9.panta otrajā daļā.

7.pants. Pārbaudes izbeigšana

Pārbaude tiek nekavējoties izbeigta, ja tās gaitā konstatē, ka nopietnu zaudējumu vai nopietnu zaudējumu draudu nav vai arī ka attiecīgos zaudējumus nav izraisījis pieaugošais importa apjoms.

Redakcionāli precizēts.

Pārbaude tiek nekavējoties izbeigta, ja tās gaitā konstatē, ka būtisku zaudējumu vai būtisku zaudējumu draudu nav vai arī ka zaudējumus nav izraisījis attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms.

Pārbaudi veic deviņu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Izņēmuma gadījumos komisija var pieņemt lēmumu pārbaudes termiņu pagarināt par diviem mēnešiem.

Pārbaudi veic deviņu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Izņēmuma gadījumos komisija var pieņemt lēmumu pārbaudes termiņu pagarināt par diviem mēnešiem.

(1) Komisijai ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no pārbaudei pakļauto preču vietējiem ražotājiem, Centrālās statistikas pārvaldes un citām valsts pārvaldes institūcijām.

(1) Komisijai ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no pārbaudei pakļauto preču vietējiem ražotājiem, Centrālās statistikas pārvaldes un citām valsts pārvaldes institūcijām.

(2) Jebkura konfidenciāla informācija vai informācija, kas tiek sniegta uz konfidenciāla pamata, izmantojama tikai pārbaudes vajadzībām, un minēto informāciju ir aizliegts izpaust bez tās personas piekrišanas, kura informāciju sniegusi.

(2) Jebkura konfidenciāla informācija vai informācija, kas tiek sniegta uz konfidenciāla pamata, izmantojama tikai pārbaudes vajadzībām, un šo informāciju ir aizliegts izpaust bez tās personas piekrišanas, kura informāciju sniegusi.

(3) Personas, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, iesniedz arī vispārēju pārskatu, kuram nav konfidenciāla rakstura. Ja šīs personas vispārēja pārskata sniegšanu uzskata par neiespējamu, norādāmi šādas rīcības iemesli.

(3) Personas, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, iesniedz arī vispārēju pārskatu, kuram nav konfidenciāla rakstura. Ja šīs personas vispārēja pārskata sniegšanu uzskata par neiespējamu, norādāmi šādas rīcības iemesli.

(4) Ja persona nevēlas informāciju padarīt publisku vai pilnvarot tās atklāšanu vispārēja pārskata veidā un komisija konstatē, ka prasība saglabāt konfidencialitāti nav pamatota, komisija, izvērtējot nodarītos nopietnos zaudējumus vai radītos nopietnu zaudējumu draudus, var ignorēt šo informāciju (izņemot gadījumus, kad, pamatojoties uz drošiem avotiem, iespējams pierādīt, ka sniegtā informācija ir pareiza).

11.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt 9.panta ceturtajā daļā vārdu “ignorēt” ar vārdiem “neņemt vērā”.

Atbalstīt, redakcionāli precizējot 9.panta ceturto daļu.

(4) Ja persona nevēlas informāciju publiskot vai pilnvarot tās atklāšanu vispārēja pārskata veidā un komisija konstatē, ka prasība saglabāt konfidencialitāti nav pamatota, komisija, izvērtējot nodarītos būtiskos zaudējumus vai radītos būtisku zaudējumu draudus, var neņemt vērā šo informāciju (izņemot gadījumus, kad, pamatojoties uz drošiem avotiem, iespējams pierādīt, ka sniegtā informācija ir pareiza).

10.pants. Pārbaudes publicitāte

Pārbaudē ietilpst argumentēta publiska paziņojuma sniegšana visām ieinteresētajām personām un publiskas noklausīšanās vai citi atbilstoši pasākumi, ar kuru palīdzību importētāji, eksportētāji un citas ieinteresētās personas var sniegt savus pierādījumus un paust savu viedokli (arī atbildēt uz citu personu sniegto informāciju un izteikt savu viedokli par to, vai aizsardzības pasākumu piemērošana ir sabiedrības interesēs).

Redakcionāli precizēts.

10.pants. Pārbaudes atklātums

Pārbaudē ietilpst argumentēta publiska paziņojuma sniegšana visām ieinteresētajām personām un publiskas noklausīšanās vai citi atbilstoši pasākumi, ar kuru palīdzību importētāji, eksportētāji un citas ieinteresētās personas var sniegt savus pierādījumus un paust savu viedokli (arī atbildēt uz citu personu sniegto informāciju un izteikt savu viedokli par to, vai aizsardzības pasākumu piemērošana atbilst sabiedrības interesēm).

12.

(Deputāts L.Bojārs)

Papildināt 10.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Pārbaudes rezultātus publicēt LR oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” “.

Neatbalstīt. Ietverts 12.panta pirmajā daļā

(1) Lai konstatētu, vai pieaugošais importa apjoms ir nodarījis nopietnus zaudējumus vai radījis nopietnu zaudējumu draudus, komisija izvērtē visus objektīvos un kvantitatīvos faktorus, kas attiecas uz konkrētu vietējo ražotāju situāciju, īpašu vērību veltot šādiem faktoriem:

Redakcionāli precizēts.

(1) Lai konstatētu, vai attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms ir nodarījis būtiskus zaudējumus vai radījis būtisku zaudējumu draudus, komisija izvērtē visus objektīvos un kvantitatīvos faktorus, kas attiecas uz konkrētu vietējo ražotāju situāciju, īpašu vērību veltot šādiem faktoriem:

1) konkrētās preces pieaugošā importa rādītāji un apjoms absolūtā un relatīvā izteiksmē;

1) attiecīgās preces pieaugošā importa rādītāji un apjoms absolūtā un relatīvā izteiksmē;

2) vietējā tirgus daļa, kuru aizņēmis pieaugošais imports;

2) vietējā tirgus daļa, kuru aizņēmis attiecīgās preces pieaugošais imports;

3) ietekme uz vietējo ražošanu, ņemot vērā izmaiņas pārdošanas līmenī, ražošanu, produktivitāti, jaudu izmantošanu, peļņu un zaudējumus, kā arī nodarbinātību.

3) ietekme uz vietējo ražošanu, ņemot vērā izmaiņas pārdošanas līmenī, ražošanu, produktivitāti, jaudu izmantošanu, peļņu un zaudējumus, kā arī nodarbinātību.

(2) Nopietnu zaudējumu vai nopietnu zaudējumu draudu esamība pieaugošā importa apjoma dēļ ne var tikt apstiprināta, ja pārbaude, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, nevar pierādīt cēlonisko saikni starp konkrētās preces pieaugošā importa apjomu un nopietniem zaudējumiem vai nopietnu zaudējumu draudiem. Ja nopietnus zaudējumus vai nopietnu zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem rada citi faktori, šādus zaudējumus nevar saistīt ar pieaugošo importa apjomu.

(2) Nav iespējams apstiprināt, ka attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms ir nodarījis būtiskus zaudējumus vai radījis būtisku zaudējumu draudus, ja pārbaudē, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, netiek pierādīta cēloniskā saikne starp attiecīgās preces pieaugošā importa apjomu un būtiskiem zaudējumiem vai būtisku zaudējumu draudiem. Ja būtiskus zaudējumus vai būtisku zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem rada citi faktori, šādus zaudējumus nevar saistīt ar attiecīgās preces pieaugošo importa apjomu.

Aizsardzības pasākumu piemērošana

Redakcionāli precizēts.

Aizsardzības pasākumi

(1) Komisija sagatavo pārskatu par pārbaudes rezultātiem un norāda, vai pieaugošais importa apjoms nodara nopietnus zaudējumus vai rada nopietnu zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem. Komisija nekavējoties informē PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju par pārskatu un publicē to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(1) Komisija sagatavo pārskatu par pārbaudes rezultātiem un norāda, vai attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms nodara būtiskus zaudējumus vai rada būtisku zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem. Komisija nekavējoties informē PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju par pārskatu un publicē to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Ja komisija ierosina piemērot aizsardzības pasākumus, Ministru kabinets lemj par atbildīgo institūciju likumprojekta par attiecīgu aizsardzības pasākumu piemērošanu sagatavošanai. Komisija nekavējoties publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” detalizētu ziņojumu, kurā pamatota aizsardzības pasākumu nepieciešamība un ietverta informācija par pārbaudes rezultātiem un sabiedrības interesēm.

(2) Ja komisija ierosina veikt aizsardzības pasākumus, Ministru kabinets lemj par atbildīgo institūciju likumprojekta par attiecīgu aizsardzības pasākumu veikšanu sagatavošanai. Komisija nekavējoties publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” detalizētu ziņojumu, kurā pamatota aizsardzības pasākumu nepieciešamība un ietverta informācija par pārbaudes rezultātiem un sabiedrības interesēm.

(3) Ja Ministru kabinets nosaka aizsardzības pasākumu piemērošanu, komisija par to nekavējoties informē PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju.

13.

(Juridiskais birojs)

Izslēgt 12.panta trešo daļu.

Atbalstīt.

13.pants. Aizsardzības pasākumu piemērošanas princips

Aizsardzības pasākumi tiek piemēroti pret visu attiecīgās preces importu neatkarīgi no izcelsmes valstīm (izņemot šā likuma 22.pantā minētās valstis).

Redakcionāli precizēts.

Aizsardzības pasākumi pret visu attiecīgās preces importu tiek veikti neatkarīgi no tā, kura ir šīs preces izcelsmes valsts (izņemot šā likuma 23.pantā minētās valstis).

Ministru kabinets uz noteiktu laikposmu un apmērā, kas nepieciešams, lai atlīdzinātu nodarītos nopietnos zaudējumus vai novērstu nopietnu zaudējumu draudus, nosaka šādus aizsardzības pasākumus:

14.

(Juridiskais birojs)

Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“(1) Saeima uz noteiktu laika posmu un apmērā, kas nepieciešams, lai atlīdzinātu nodarītos būtiskos zaudējumus vai novērstu būtisku zaudējumu draudus, nosaka šādus aizsardzības pasākumus:

Atbalstīt 14.panta pirmās daļas ievaddaļu.

(1) Saeima uz noteiktu laikposmu un apmērā, kāds nepieciešams, lai atlīdzinātu nodarītos būtiskos zaudējumus vai novērstu būtisku zaudējumu draudus, nosaka šādus aizsardzības pasākumus:

1) importa kvotas noteikšana;

1) importa kvotas noteikšana. Noteiktais importa kvotas apjoms nedrīkst būt mazāks par vidējo importa līmeni pēdējo triju gadu laikā, par kuriem ir Centrālās statistikas pārvaldes informācija (izņemot gadījumus, kad pārbaudes rezultātā ir redzams, ka būtisku zaudējumu atlīdzināšanai vai būtisku zaudējumu draudu novēršanai nepieciešams cits importa kvotu līmenis);

Neatbalstīt priekšlikumu par 14.panta pirmās daļas 1.punktu.

1) importa kvotas noteikšana;

2) muitas nodokļa paaugstināšana.

2) muitas nodokļa (tarifu) paaugstināšana.”

Atbalstīt 2.punktu.

2) muitas nodokļa (tarifu) paaugstināšana.

(2) Komisija informē par noteikto aizsardzības pasākumu piemērošanu PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju un Asociācijas padomi, ja pasākumu piemērošana attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsti.”

Atbalstīt otro daļu, to redakcionāli precizējot.

(2) Komisija informē par noteikto aizsardzības pasākumu veikšanu PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju un Asociācijas padomi, ja pasākumi attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsti.

Ja komisija pieņem lēmumu par to, ka pastāv kritiski apstākļi (apstākļi, kuros vilcināšanās var izraisīt grūti atlīdzināmus zaudējumus vietējiem ražotājiem), un pārbaudes gaitā tiek konstatēts, ka pieaugošais importa apjoms ir nodarījis nopietnus zaudējumus vai radījis nopietnu zaudējumu draudus, Ministru kabinets lemj par pagaidu pasākuma piemērošanu, negaidot pārbaudes beigas.

15.

16.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt 15.pantā vārdus “Ministru kabinets” ar vārdu “Saeima”.

(Juridiskais birojs)

Papildināt 15.pantu ar šādu teikumu:

“Par pagaidu pasākuma

Atbalstīt, redakcionāli precizējot 15.pantu.

15.pants. Pagaidu pasākums

Ja komisija pieņem lēmumu par to, ka radušies kritiski apstākļi (apstākļi, kuros vilcināšanās var izraisīt grūti atlīdzināmus zaudējumus vietējiem ražotājiem), un pārbaudes gaitā tiek konstatēts, ka attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms ir nodarījis būtiskus zaudējumus vai radījis būtisku zaudējumu draudus, Saeima lemj par pagaidu pasākuma veikšanu, negaidot pārbaudes beigas. Par pagaidu pasākuma veikšanu komisija paziņo PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komitejai un Asociācijas padomei, ja pagaidu pasākuma veikšana attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsti.

piemērošanu komisija paziņo PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komitejai un Asociācijas padomei, ja pasākumu piemērošana attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsti.”

Atbalstīt, redakcionāli precizējot.

16.pants. Pagaidu pasākuma piemērošana

Kā pagaidu pasākumu lieto muitas tarifu paaugstināšanu. Pagaidu pasākuma piemērošanas ilgums nedrīkst pārsniegt 200 dienas.

17.

(Juridiskais birojs)

Papildināt 16.pantā pēc vārda “muitas” ar vārdu “nodokļa”, bet vārdu “tarifu” ielikt iekavās.

Atbalstīt, redakcionāli precizējot 16.pantu.

Pagaidu pasākums ir muitas nodokļa (tarifu) paaugstināšana. Pagaidu pasākuma ilgums nedrīkst pārsniegt 200 dienas.

18.

(Atbildīgā komisija)

Papildināt likumprojektu ar jaunu 17.pantu pēc 16.panta šādā redakcijā:

“17.pants. Citu pasākumu veikšana

Citus šajā likumā neminētos pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt iekšējo tirgu, var veikt tikai gadījumos, kad tas nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām.”

Attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīt.

Citus šajā likumā neminētos pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt iekšējo tirgu, var veikt tikai gadījumos, kad tas nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām.

17.pants. Muitas maksājumu atmaksāšana

Ja pārbaudes rezultātā tiek konstatēts, ka pārbaudei pakļautās preces imports nav nopietnu zaudējumu vai nopietnu zaudējumu draudu cēlonis, muitas tarifu paaugstināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi nekavējoties atmaksājami Muitas likumā noteiktajā kārtībā.

19.

(Atbildīgā komisija)

Izteikt 17.pantu kā 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Muitas maksājumu atmaksāšana

Ja pārbaudes rezultātā tiek konstatēts, ka pārbaudei pakļautās preces imports nav būtisku zaudējumu vai būtisku zaudējumu draudu cēlonis, muitas nodokļa (tarifu) paaugstināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi nekavējoties atmaksājami likumā noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt.

Ja pārbaudes rezultātā tiek konstatēts, ka pārbaudei pakļautās preces imports nav būtisku zaudējumu vai būtisku zaudējumu draudu cēlonis, muitas nodokļa (tarifu) paaugstināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi nekavējoties atmaksājami likumā noteiktajā kārtībā.

IV nodaļa

IV nodaļa

Aizsardzības pasākumu piemērošanas ilgums

Redakcionāli precizēts.

Aizsardzības pasākumu ilgums

(1) Aizsardzības pasākumu piemērošanas ilgums nedrīkst pārsniegt trīs gadus (izņemot gadījumus, kad pārbaudes rezultātā aizsardzības pasākumu piemērošanas termiņš tiek pagarināts).

20.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt 18.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “trīs gadus” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “četrus gadus” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt, redakcionāli precizējot 18.pantu.

(1) Aizsardzības pasākumu ilgums nedrīkst pārsniegt četrus gadus (izņemot gadījumus, kad pārbaudes rezultātā to termiņš tiek pagarināts).

(2) Ja pēc trim gadiem tiek konstatēts, ka jāpagarina aizsardzības pasākumu piemērošanas termiņš, nepieciešama jauna pārbaude, lai atkārtoti konstatētu, vai konkrētais importa apjoms nodara nopietnus zaudējumus vai rada nopietnu zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem. Sakarā ar aizsardzības pasākumu piemērošanas termiņa pagarināšanu noteiktais aizsardzības pasākums nedrīkst būt vairāk ierobežojošs par sākotnēji noteikto aizsardzības pasākumu tā piemērošanas termiņa beigās.

(2) Ja pēc četriem gadiem tiek konstatēts, ka aizsardzības pasākumu termiņš pagarināms, nepieciešama jauna pārbaude, lai atkārtoti konstatētu, vai attiecīgās preces importa apjoms nodara būtiskus zaudējumus vai rada būtisku zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem. Sakarā ar aizsardzības pasākumu termiņa pagarināšanu no jauna noteiktais aizsardzības pasākums nedrīkst būt vairāk ierobežojošs par sākotnēji noteikto aizsardzības pasākumu tā piemērošanas termiņa beigās.

(3) Ja aizsardzības pasākumu piemērošanas ilgums pārsniedz gadu, attiecīgie pasākumi to piemērošanas termiņa ietvaros regulāros intervālos tiek pakāpeniski liberalizēti.

(3) Ja aizsardzības pasākumu ilgums pārsniedz gadu, attiecīgie pasākumi to termiņa ietvaros regulāri pēc noteikta laikposma tiek pakāpeniski liberalizēti.

19.pants. Aizsardzības pasākumu liberalizācija vai atcelšana

Ja komisija konstatē, ka konkrētajā gadījumā apstākļi, kuru dēļ tika piemēroti aizsardzības pasākumi, ir mainījušies vai zuduši, Ministru kabinets turpina attiecīgos pasākumus liberalizēt vai atceļ tos.

21.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt 19.pantā vārdus “Ministru kabinets” ar vārdu “Saeima”.

Atbalstīt, redakcionāli precizējot 19.pantu.

Ja komisija konstatē, ka konkrētajā gadījumā apstākļi, kuru dēļ tika veikti aizsardzības pasākumi, ir mainījušies vai zuduši, Saeima attiecīgos pasākumus liberalizē vai atceļ.

20.pants. Aizsardzības pasākumu kopējais ilgums

Kopējais aizsardzības pasākumu piemērošanas ilgums (ieskaitot pagaidu pasākuma un piemērošanas termiņa pagarinājuma ilgumu) nedrīkst pārsniegt astoņus gadus.

Redakcionāli precizēts.

Aizsardzības pasākumu kopējais ilgums (ieskaitot pagaidu pasākuma un termiņa pagarinājuma ilgumu) nedrīkst pārsniegt astoņus gadus.

(1)  Aizsardzības pasākumu atkārtota piemērošana pret tādas preces importu, kas jau tikusi pakļauta aizsardzības pasākumiem, nedrīkst notikt agrāk kā pēc laikposma, kas vienāds ar iepriekšējo aizsardzības pasākumu piemērošanas termiņu, ņemot vērā, ka laikposms, kurā nekādus aizsardzības pasākumus nedrīkst atkārtoti piemērot, ir vismaz divi gadi.

Redakcionāli precizēta 21.p. 1.daļa.

(1)  Aizsardzības pasākumus, kas veikti pret tādas preces importu, pret kuru jau veikti aizsardzības pasākumi, nedrīkst atkārtoti veikt agrāk kā pēc laikposma, kas vienāds ar iepriekšējo aizsardzības pasākumu termiņu, ņemot vērā, ka laikposms, kurā nekādus aizsardzības pasākumus nedrīkst atkārtoti veikt, ir vismaz divi gadi.

(2) Aizsardzības pasākumus, kuru ilgums ir 180 vai mazāk dienu, var atkārtoti piemērot šādos gadījumos:

1) ja ir pagājis vismaz gads, kopš uzsākta aizsardzības pasākumu piemērošana pret attiecīgās preces importu;

2) aizsardzības pasākumi nav piemēroti vairāk kā divas reizes piecu gadu laikā no dienas, kad uzsākta aizsardzības pasākumu piemērošana.

22.

(Juridiskais birojs)

Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizsardzības pasākumus, kuru ilgums ir 180 vai mazāk dienu, var atkārtoti piemērot, ja ir pagājis vismaz gads kopš uzsākta aizsardzības pasākumu piemērošana pret attiecīgās preces importu un aizsardzības pasākumi attiecībā uz šo preci nav piemēroti vairāk kā divas reizes piecu gadu laikā attiecībā uz to pašu preci no dienas, kad uzsākta aizsardzības pasākumu piemērošana.”

Atbalstīt, redakcionāli precizējot.

(2) Aizsardzības pasākumus, kuru ilgums ir 180 dienas vai mazāk dienu, var atkārtoti veikt, ja ir pagājis vismaz gads, kopš uzsākti aizsardzības pasākumi pret attiecīgās preces importu un šie pasākumi nav veikti vairāk kā divas reizes piecu gadu laikā attiecībā uz to pašu preci no dienas, kad uzsākta aizsardzības pasākumu veikšana.

(1) Aizsardzības pasākumus nedrīkst piemērot pret to preču importu, kuru izcelsmes valsts ir tāda Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, kurai piešķirts jaunattīstības valsts statuss, ja tās daļa attiecīgās preces importa apjomā nepārsniedz trīs procentus no kopējā importa apjoma Latvijas teritorijā.

Redakcionāli precizēts.

(1) Aizsardzības pasākumus nedrīkst veikt pret to preču importu, kuru izcelsmes valsts ir tāda Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, kurai piešķirts jaunattīstības valsts statuss, ja tās daļa attiecīgās preces importa apjomā nepārsniedz trīs procentus no kopējā importa apjoma Latvijas teritorijā.

(2) Aizsardzības pasākumus drīkst piemērot pret to preču importu no jaunattīstības valstīm, kuru importa daļa ir mazāka par trim procentiem, ja šo valstu kopējais imports ir lielāks par deviņiem procentiem no attiecīgās preces kopējā importa apjoma.

(2) Aizsardzības pasākumus drīkst veikt pret to preču importu no jaunattīstības valstīm, kuru importa daļa ir mazāka par trim procentiem, ja šo valstu kopējais imports ir lielāks par deviņiem procentiem no attiecīgās preces kopējā importa apjoma Latvijas teritorijā.

(3) Ja saskaņā ar šajā pantā minēto nosacījumu aizsardzības pasākumi attiecībā uz jaunattīstības valstīm netiek veikti, komisija nekavējoties par to informē PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju.

(3) Ja saskaņā ar šajā pantā minēto nosacījumu aizsardzības pasākumi attiecībā uz jaunattīstības valstīm netiek veikti, komisija nekavējoties par to informē PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju.