Likumprojekts

Par iekšējā tirgus aizsardzību

Likumā ir lietoti šādi termini:

Likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā piemērojami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi (turpmāk – aizsardzības pasākumi), ja pārbaudes rezultātā tiek noteikts, ka konkrētā prece tiek importēta pieaugošā (absolūti vai relatīvi attiecībā pret vietējo ražošanu vai patēriņu) apjomā un tādos apstākļos, ka vietējiem ražotājiem tiek nodarīti nopietni zaudējumi vai radušies nopietnu zaudējumu draudi.

(1) Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ierosinājuma izveido Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisiju (turpmāk – komisija) un apstiprina tās nolikumu. Komisijas galvenais uzdevums ir izvērtēt aizsardzības pasākumu piemērošanas nepieciešamību un noteikt attiecīgajai situācijai atbilstošu aizsardzības pasākumu.

(2) Ekonomikas ministrija izskata vietējā ražotāja vai vietējo ražotāju iesniegumu un sniedz komisijai pārskatu par nodarītajiem nopietnajiem zaudējumiem vai nopietnu zaudējumu draudiem, kas radušies pieaugošā importa apjoma dēļ. Ja nepieciešams, Ekonomikas ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no citām ministrijām un valsts pārvaldes institūcijām.

Lai noteiktu nopietnu zaudējumu vai nopietnu zaudējumu draudu eksistenci, kuru izraisījis pieaugošais importa apjoms, pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas un pamatojoties uz tās rīcībā esošo dokumentāri pamatoto informāciju vai arī pamatojoties uz rakstisku vietējā ražotāja, vietējo ražotāju vai tādas ražotāju asociācijas, kas darbojas vietējo ražotāju vārdā, iesniegumu (turpmāk – iesniegums), tiek uzsākta pārbaude.

Iesniegums ietver dokumentāri pamatotu informāciju, kura raksturo importa tendences un faktorus, kas ietekmē vietējo ražotāju darbību (piemēram, izmaiņas pārdošanas līmenī un ražošanā) un pamato apgalvojumu, ka vietējiem ražotājiem nodarīti nopietni zaudējumi vai radušies nopietnu zaudējumu draudi attiecīgās preces pieaugošā importa apjoma dēļ.

(1) Ekonomikas ministrija 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas dienas:

(2) Ekonomikas ministrija par lēmumu uzsākt pārbaudi nekavējoties informē Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju.

(3) Pārbaude notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, atbildīgo institūciju savstarpējo saikni, aizsardzības pasākumu piemērošanas kārtību un citus jautājumus.

Pārbaude tiek nekavējoties izbeigta, ja tās gaitā tiek konstatēts, ka nepastāv nopietni zaudējumi vai nopietnu zaudējumu draudi vai arī, ka attiecīgos zaudējumus nav izraisījis pieaugošais importa apjoms.

Pārbaudi veic deviņu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Izņēmuma gadījumos saskaņā ar pamatotu Ekonomikas ministrijas pieprasījumu komisija var pieņemt lēmumu izmeklēšanas termiņu pagarināt par diviem mēnešiem.

(1) Ekonomikas ministrijai ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no pārbaudei pakļauto preču vietējiem ražotājiem, no Centrālās statistikas pārvaldes un citām valsts pārvaldes institūcijām.

(2) Jebkura konfidenciāla informācija vai informācija, kas tiek sniegta uz konfidenciāla pamata, izmantojama tikai pārbaudes vajadzībām, un minēto informāciju ir aizliegts izpaust bez tās personas piekrišanas, kura informāciju sniegusi.

(3) Personas, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, iesniedz arī vispārēju pārskatu, kuram nav konfidenciāla rakstura. Ja personas vispārēja pārskata sniegšanu uzskata par neiespējamu, norādāmi šādas rīcības iemesli.

(4) Ja persona nevēlas informāciju padarīt publisku vai pilnvarot tās atklāšanu vispārēja pārskata veidā un Ekonomikas ministrija konstatē, ka prasība saglabāt konfidencialitāti nav attaisnojama, Ekonomikas ministrija, izvērtējot nodarītos nopietnos zaudējumus vai radītos nopietnu zaudējumu draudus, var ignorēt šo informāciju (izņemot gadījumus, kad, pamatojoties uz drošiem avotiem, iespējams pierādīt, ka sniegtā informācija ir pareiza).

Pārbaudē ietilpst argumentēta publiska paziņojuma sniegšana visām ieinteresētajām personām un publiskas noklausīšanās vai citi atbilstoši pasākumi, ar kuru palīdzību importētāji, eksportētāji un citas ieinteresētās personas var sniegt savus pierādījumus un paust savu viedokli (arī iespēja atbildēt uz citu personu sniegto informāciju un iespēja izteikt savu viedokli par to, vai aizsardzības pasākumu piemērošana ir sabiedrības interesēs).

(1) Lai noteiktu, vai pieaugošais importa apjoms ir nodarījis nopietnus zaudējumus vai radījis nopietnu zaudējumu draudus, Ekonomikas ministrija izvērtē visus attiecīgos objektīvos un kvantitatīvos faktorus, kas attiecas uz konkrētu vietējo ražotāju situāciju, īpašu vērību veltot šādiem faktoriem:

(2) Nopietnu zaudējumu vai nopietnu zaudējumu draudu rašanās pieaugošā importa apjoma dēļ nevar tikt apstiprināta, ja pārbaude, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, nevar pierādīt cēlonisko saikni starp konkrētās preces pieaugošā importa apjomu un nopietniem zaudējumiem vai nopietnu zaudējumu draudiem. Ja nopietnus zaudējumus vai nopietnu zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem rada citi faktori, šādi zaudējumi nevar tikt saistīti ar pieaugošo importa apjomu.

(1) Ekonomikas ministrija sniedz komisijai pārskatu par pārbaudes rezultātiem un norāda, vai pieaugošais importa apjoms nodara nopietnus zaudējumus vai rada nopietnu zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem. Ekonomikas ministrija nekavējoties informē Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju par pārskatu un publicē to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Ja komisija ierosina piemērot aizsardzības pasākumus, Finansu ministrija sagatavo likumprojektu par attiecīgu aizsardzības pasākumu piemērošanu. Komisija nekavējoties publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" detalizētu ziņojumu, kurā pamatota aizsardzības pasākumu nepieciešamība un ietverta informācija par pārbaudes rezultātiem un sabiedrības interesēm.

(3) Ja Saeima pieņem likumu par aizsardzības pasākumu piemērošanu, Ekonomikas ministrija par to nekavējoties informē Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju.

Aizsardzības pasākumi tiek piemēroti pret visu attiecīgās preces importu, neatkarīgi no izcelsmes valsts (izņemot šā likuma 22.pantā minētās valstis).

(1) Saeima uz noteiktu laikposmu un apmērā, kas nepieciešams, lai atlīdzinātu nodarītos nopietnos zaudējumus vai novērstu nopietnu zaudējumu draudus, nosaka šādus aizsardzības pasākumus:

Ja komisija pieņem lēmumu par to, ka pastāv kritiski apstākļi (apstākļi, kuros vilcināšanās var izraisīt grūti atlīdzināmus zaudējumus vietējiem ražotājiem), un pārbaudes gaitā tiek konstatēts, ka pieaugošais importa apjoms ir nodarījis nopietnus zaudējumus vai radījis nopietnu zaudējumu draudus, Saeima lemj par pagaidu pasākuma piemērošanu, negaidot pārbaudes beigas.

Kā pagaidu pasākumu lieto muitas tarifu paaugstināšanu. Pagaidu pasākuma piemērošanas ilgums nedrīkst pārsniegt 200 dienas.

Ja pārbaudes rezultātā tiek noteikts, ka pārbaudei pakļautās preces imports nav nopietnu zaudējumu vai nopietnu zaudējumu draudu cēlonis, muitas tarifu paaugstināšanas rezultātā gūtie līdzekļi nekavējoties atmaksājami Muitas likumā noteiktajā kārtībā.

(1) Aizsardzības pasākumu piemērošanas ilgums nedrīkst pārsniegt trīs gadus (izņemot gadījumus, kad pārbaudes rezultātā aizsardzības pasākumu piemērošanas ilgums tiek pagarināts).

(2) Ja pēc trim gadiem tiek konstatēts, ka jāpagarina aizsardzības pasākumu piemērošanas termiņš, nepieciešama jauna pārbaude, lai atkārtoti konstatētu, vai konkrētais importa apjoms nodara nopietnus zaudējumus vai rada nopietnu zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem. Aizsardzības pasākumu piemērošanas termiņa pagarināšanā noteiktais aizsardzības pasākums nedrīkst būt vairāk ierobežojošs par sākotnēji noteikto aizsardzības pasākumu tā piemērošanas laikposma beigās.

(3) Ja aizsardzības pasākumu piemērošanas ilgums pārsniedz gadu, attiecīgie pasākumi to piemērošanas laikposmā regulāros intervālos tiek progresējoši liberalizēti.

Ja tiek konstatēts, ka konkrētajā gadījumā apstākļi, kuru dēļ tika piemēroti aizsardzības pasākumi, ir mainījušies vai zuduši, Saeima turpina attiecīgo pasākumu liberalizāciju vai atceļ to piemērošanu.

Kopējais aizsardzības pasākumu piemērošanas ilgums (ieskaitot pagaidu pasākuma un piemērošanas termiņa pagarinājuma ilgumu) nedrīkst pārsniegt astoņus gadus.

(1)  Aizsardzības pasākumu atkārtota piemērošana pret tādas preces importu, kas jau tikusi pakļauta aizsardzības pasākumiem, nedrīkst notikt agrāk kā pēc laikposma, kas vienāds ar iepriekšējo aizsardzības pasākumu piemērošanas termiņu, ņemot vērā, ka laikposms, kurā nekādi aizsardzības pasākumi nedrīkst tikt atkārtoti piemēroti, ir vismaz divi gadi.

(2) Aizsardzības pasākumi, kuru ilgums ir 180 dienas vai mazāk, var tikt atkārtoti piemēroti šādos gadījumos:

(1) Aizsardzības pasākumus nedrīkst piemērot pret to preču importu, kuru izcelsmes valsts ir tāda Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, kurai piešķirts jaunattīstības valsts statuss, ja tās daļa attiecīgās preces importa apjomā nepārsniedz trīs procentus no kopējā importa apjoma Latvijas teritorijā.

(2) Aizsardzības pasākumi var tikt piemēroti pret to preču importu no jaunattīstības valstīm, kuru importa daļa ir mazāka par trīs procentiem, ja šo valstu kopējais imports ir lielāks par deviņiem procentiem no attiecīgās preces kopējā importa apjoma.

(3) Ja saskaņā ar šajā pantā minēto nosacījumu aizsardzības pasākumi attiecībā uz jaunattīstības valstīm netiek veikti, Ekonomikas ministrija nekavējoties par to informē Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju.