prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4.nr.; 1998, 15., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 1.panta 1.punktā vārdus “lieli papildu”.

3. Papildināt 4.panta nosaukumu un tekstu pēc vārda “maternitātes” ar vārdu “paternitātes”.

4. Izteikt 9.panta tekstu šādā redakcijā:

“Maternitātes pabalsta piešķiršanas pamats ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darba nespējas lapa, darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā vai pašnodarbinātā apstiprinājums par nespēju strādāt darba nespējas periodā. Šā likuma 8.pantā noteiktajā gadījumā — tikai darba nespējas lapa.”

5. Papildināt likumu ar II A nodaļu šādā redakcijā:

“II A nodaļa

Paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā bērna tēvam par bērna piedzimšanas sakarā piešķirtā atvaļinājuma desmit kalendārajām dienām.

Paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums, bērna dzimšanas apliecība ar ierakstu par bērna tēvu un darba devēja apstiprinājums par bērna tēva atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu.

Paternitātes pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.”

6. Papildināt 12.pantu ar tekstu šādā redakcijā:

“vai pašnodarbinātā apstiprinājums par nespēju strādāt. Šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā — tikai darba nespējas lapa.”

7. Izslēgt 13.panta pirmajā daļā vārdus “vai invaliditātes noteikšanas”.

8. Izslēgt 18.panta 1.punktā vārdu “iestāšanās”.

9. 23.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “trīskāršu valstī noteikto minimālo mēnešalgu (amatalgu), kāda bija spēkā apdrošinātās personas nāves dienā” ar vārdiem “valstī noteikto mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas noteikta no apdrošināšanas iemaksu algas valstī par kalendārā gada 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot vienu kalendāro gadu pirms gada, kurā iestājušās tiesības uz apbedīšanas pabalstu (turpmāk — valstī noteiktā mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga)”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “divkāršai valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai (amatalgai), kāda bija spēkā ģimenes locekļa nāves dienā” ar vārdiem “trīskāršam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, kāds bija spēkā ģimenes locekļa nāves dienā”.

10. 31.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “valstī noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas)” ar vārdiem “valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentu apmērā”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kalendārās dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga pabalstu aprēķināšanai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no 1/365 no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālā apmēra, kas bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā.

(5) Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī nosaka Labklājības ministrija.”

11. Uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikuma tekstu par pārejas noteikumu 1.punktu un papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Līdz laikam, kamēr sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus un nav pilnībā atmaksāta valsts pamatbudžeta aizdevuma summa, šā likuma 23.panta pirmajā daļā noteiktā apbedīšanas pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par 150 latiem, 23.panta otrajā daļā noteiktā apbedīšanas pabalsta apmērs ir 100 latu, 31.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķina no 50 latiem, kā arī nestājas spēkā šā likuma grozījumi 3.panta pirmajā daļā un 4.panta nosaukumā un tekstā un nestājas spēkā likuma jaunā II A nodaļa. Par to, ka ir pilnībā atmaksāta valsts pamatbudžeta aizdevuma summa, finansu ministrs paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Ar nākamā gada 1.janvāri tiek pārtraukta šajā punktā paredzēto ierobežojumu piemērošana.”

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 23.novembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada decembrī