Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Sugu un biotopu aizsardzības likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti ādi termini:
1) biotopi dabiskas vai daļēji dabiskas izcelsmes sauszemes vai ūdens teritorijas, ko raksturo noteiktas ģeogrāfiskas, abiotiskas un biotiskas pazīmes;
2) dzīvotne noteiktu specifisku abiotisku un biotisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā;
3) mikroliegums teritorija, ko nosaka, lai nodroinātu īpai aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpai aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpai aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodroina;
4) populācija vienas sugas indivīdu grupa, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai biotopu;
5) sugas savvaļas dzīvnieku, putnu, augu, sēņu un ķērpju sugas (arī pasugas) to zinātniskajā nozīmē;
6) sugu introdukcija Latvijas dabai neraksturīgu sugu ievieana;
7) sugu reintrodukcija agrāk izzuduu sugu populāciju atjaunoana.
2.pants. Likuma mērķi
Likuma mērķi ir ādi:
1) nodroināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot Latvijai raksturīgo faunu, floru un biotopus;
2) regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekoanu un uzraudzību;
3) veicināt populāciju un biotopu saglabāanu atbilstoi ekonomiskajiem un sociālajiem prieknoteikumiem, kā arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām;
4) regulēt īpai aizsargājamo sugu un biotopu noteikanas kārtību.
3.pants. Likuma darbības joma
Likums regulē jautājumus, kas saistīti ar:
1) augu, sēņu un ķērpju sugām, to dzīvotnēm, o sugu indivīdiem visās to attīstības stadijās, kā arī sugu indivīdu atpazīstamajām daļām;
2) dzīvnieku sugām, to dzīvotnēm, o sugu indivīdiem visās to attīstības stadijās, putnu olām un ilggadīgām ligzdām, kā arī beigtajiem indivīdiem vai to daļām;
3) īpai aizsargājamiem biotopiem.
II nodaļa. Valsts pārvalde sugu un
biotopu aizsardzībā
4.pants. Ministru kabineta kompetence
Ministru kabinets nosaka:
1) īpai aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo īpai aizsargājamo sugu sarakstus;
2) īpai aizsargājamo biotopu sarakstus;
3) zaudējumu atlīdzību par īpai aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināanu vai bojāanu;
4) mikroliegumu izveidoanas kārtību un to aizsardzības un apsaimniekoanas noteikumus;
5) ajā likumā noteikto atļauju izsnieganas kārtību;
6) kārtību, kādā zemes lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpai aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējoo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem.
5.pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetence
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saskaņā ar o likumu:
1) nodroina īpai aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības uzraudzību;
2) veic nepiecieamos pasākumus, lai uzturētu īpai aizsargājamo sugu populācijas tādā stāvoklī, kas atbilst Latvijas apstākļiem;
3) veicina visu vietējo sugu un biotopu saglabāanu, kā arī, ja nepiecieams, to atjaunoanu un optimālu biotopu platību uzturēanu;
4) nosaka īpai aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādes kārtību un sekmē o plānu ievieanu;
5) var ierosināt ierobežot, apturēt vai aizliegt sugu un biotopu izmantoanu, ja tā var apdraudēt populāciju un biotopu eksistenci;
6) izsniedz ajā likumā noteiktās atļaujas, kā arī anulē tās, ja attiecīgās darbības apdraud vietējo savvaļas sugu un biotopu stāvokli;
7) sagatavo ā likuma 16.pantā minēto ziņojumu un publicē to laikrakstā Latvijas Vēstnesis;
8) nodroina īpai aizsargājamo sugu un biotopu monitoringu un veic īpai aizsargājamo sugu indivīdu nejauas sagūstīanas vai nogalināanas gadījumu uzskaiti;
9) nosaka mikroliegumus (izņemot meža zemes un īpai aizsargājamo zivju sugu nārsta vietas);
10) nosaka mikroliegumus likumos noteiktajos dabas rezervātos un nacionālajos parkos.
6.pants. Citu valsts institūciju kompetence
(1) Izglītības un zinātnes ministrija veicina ā likuma īstenoanai nepiecieamos pētījumus un zinātnisko darbu izstrādi.
(2) Valsts meža dienests nosaka mikroliegumus meža zemēs (izņemot meža zemes, kas atrodas ā likuma 5.panta 10.punktā minētajās teritorijās) un nodroina to uzraudzību saskaņā ar meža apsaimniekoanu un izmantoanu regulējoiem normatīvajiem aktiem.
(3) Valsts zivsaimniecības pārvalde nosaka mikroliegumus īpai aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās.
III nodaļa. Sugu un biotopu aizsardzības prasības
7.pants. Sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības statuss
(1) Sugu un biotopu aizsardzība ir populāciju un biotopu saglabāanai vai atjaunoanai optimālā stāvoklī nepiecieamais pasākumu kopums.
(2) Sugas aizsardzības uzdevums ir nodroināt apstākļus, kas labvēlīgi ietekmē sugu un veicina optimālu tās populāciju izplatību un īpatņu skaitu populācijās. Sugas aizsardzība tiek uzskatīta par apmierinou, ja tās:
1) populācijas dinamikas dati rāda, ka suga ilgstoi nodroina savu eksistenci kā raksturīgā biotopa dzīvotspējīga sastāvdaļa;
2) dabiskais izplatības areāls nesamazinās un nav paredzams, ka tas samazināsies tuvākajā nākotnē;
3) dzīvotņu izmēri ir pietiekami lieli un, iespējams, tādi saglabāsies, lai ilgstoi nodroinātu optimālu īpatņu skaitu populācijās.
(3) Biotopa aizsardzības uzdevums ir nodroināt tādu faktoru kopumu, kas labvēlīgi ietekmē biotopu un tam raksturīgās sugas un veicina biotopa dabisko izplatību, struktūru un funkcijas, kā arī tam raksturīgo sugu izdzīvoanu ilgā laikposmā. Biotopa aizsardzība tiek
uzskatīta par apmierinou, ja:
1) tā dabiskais izplatības areāls un platības, kur tas atrodams, ir stabilas vai paplainās;
2) tam ir raksturīgā struktūra un funkcijas, kas nepiecieamas biotopa ilgstoai eksistencei, un paredzams, ka tās pastāvēs tuvākajā nākotnē;
3) ir nodroināta apmierinoa tam raksturīgo sugu aizsardzība.
(4) Īpai aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos aizsardzības prioritāte tiek nodroināta tai sugai vai biotopam, kura aizsardzībai attiecīgā teritorija vai mikroliegums ir izveidots.
8.pants. Īpai aizsargājamo sugu, biotopu un migrējoo putnu sugu aizsardzība
(1) Īpai aizsargājamo sugu un biotopu sarakstos tiek iekļautas apdraudētas, izzūdoas vai retas sugas un biotopi vai sugas, kuras apdzīvo specifiskus biotopus. Īpai aizsargājamās sugas un biotopi atrodas īpaā valsts aizsardzībā.
(2) Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu apmierinošas aizsardzības nodrošināšanai to dzīvotnēs tiek noteikti mikroliegumi atbilstoši mikroliegumu izveidošanas kārtībai.
(3) Institūcija, kas ir atbildīga par mikroliegumu noteikšanu saskaņā ar mikroliegumu aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumiem, par mikroliegumu noteikšanu informē zemes īpašniekus un pastāvīgos lietotājus.
(4) ā likuma normas attiecināmas arī uz sastopamajām migrējoo putnu sugām, kuras nav ietvertas īpai aizsargājamo sugu sarakstos.
9.pants. Zemes īpanieku un pastāvīgo lietotāju pienākumi
Zemes īpaniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums:
1) veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāanu;
2) ziņot attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei par īpai aizsargājamo sugu un biotopu izmaiņām un faktoriem, kas pasliktina to stāvokli, kā arī par aizsardzības prasību neievēroanu;
3) neierobežot īpai aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli;
4) nodroināt migrējoiem dzīvniekiem (arī putnu sugām, kas nav iekļautas īpai aizsargājamo sugu sarakstos) netraucētu atpūtu un baroanos migrācijas sezonas laikā, ieviest saudzīgas ekoloģiskās metodes, lai novērstu dzīvnieku nodarītos postījumus.
10.pants. Zemes īpanieku un pastāvīgo lietotāju tiesības uz kompensāciju
Zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir tiesības saņemt no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem.
11.pants. Aizliegtās darbības ar īpai aizsargājamo sugu dzīvniekiem, to skaitā putniem
Attiecībā uz īpai aizsargājamo sugu dzīvniekiem, to skaitā putniem, visās to attīstības stadijās ir aizliegtas ādas darbības:
1) jebkura mērķtiecīga ķerana vai nogalināana;
2) apzināta traucēana (īpai vairoanās, mazuļu auganas, spalvmeanas, ziemas guļas un migrācijas laikā) un dzīvotņu postīana;
3) apzināta olu bojāana, to izņemana no ligzdām vai kolekcionēana;
4) vairoanās vietu iznīcināana vai bojāana;
5) turēana nebrīvē, transportēana, dāvināana, pārdoana vai mainīana, piedāvāana pārdoanai vai apmaiņai.
12.pants. Aizliegtās darbības ar īpai aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem
Attiecībā uz īpai aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem vai to daļām visās attīstības stadijās ir aizliegtas ādas darbības:
1) lasīana, noplūkana un izrakana, kā arī dzīvotņu postīana;
2) savvaļā ievāktu augu audzēana, kolekcionēana, transportēana, dāvināana, pārdoana vai mainīana, kā arī piedāvāana pārdoanai vai apmaiņai.
13.pants. Īpai aizsargājamo sugu indivīdu iegūana
Iegūstot īpai aizsargājamās sugas indivīdus, jānodroina apmierinoa īs sugas aizsardzība un jāievēro ajā likumā noteiktie iegūanas noteikumi. Nemedījamo sugu indivīdu iegūanai nepiecieama ikreizēja atļauja.
14.pants. Īpai aizsargājamo sugu indivīdu iegūanas vai traucēanas noteikumi
Īpai aizsargājamo sugu indivīdus atļauts iegūt vai traucēt izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai to dabiskajā izplatības areālā, ādos nolūkos:
1) savvaļas faunas un floras aizsardzības un biotopu saglabāanas interesēs;
2) lai novērstu nopietnu kaitējumu lauksaimniecībai, lopkopībai, mežsaimniecībai, zivsaimniecībai, medību saimniecībai un citiem zemes izmantoanas veidiem, kā arī ūdeņu kvalitātei;
3) sabiedrības veselības un droības interesēs;
4) zinātniskās pētniecības un izglītojoos nolūkos (to skaitā muzeju vajadzībām).
15.pants. Ierobežoti izmantojamās īpai aizsargājamās sugas
Attiecībā uz ierobežoti izmantojamo īpai aizsargājamo sugu indivīdiem piemērojamas visas ajā likumā noteiktās normas, izņemot 13. un 14.pantā noteiktos īpai aizsargājamo sugu indivīdu iegūanas noteikumus. Ierobežoti izmantojamo īpai aizsargājamo sugu indivīdus ir atļauts iegūt limitētos apmēros normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja tas nekaitē attiecīgo sugu populācijas saglabāanai labvēlīgā aizsardzības statusā tās dabiskajā izplatības areālā.
16.pants. Sabiedrības informēana par īpai aizsargājamo sugu indivīdu iegūanu
(1) Ne retāk kā reizi divos gados Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavo sabiedrībai pieejamu ziņojumu par īpai aizsargājamo sugu indivīdu iegūanu.
(2) ā panta pirmajā daļā minētajā ziņojumā ietverama āda informācija:
1) sugas, uz kurām attiecas izņēmums, un ā izņēmuma iemesli;
2) riska novērtējums, kā arī norāde uz piedāvātajām un noraidītajām alternatīvām, izmantotie zinātniskie dati;
3) līdzekļi, ierīces vai paņēmieni, ar kuriem tika veikta dzīvnieku vai putnu atbaidīana, sagūstīana vai nogalināana;
4) izņēmuma piemēroanas vieta un laiks;
5) institūcija, kas ir pilnvarota paziņot un pārbaudīt, kā tiek ievēroti noteikumi, un izlemt, kādus līdzekļus, ierīces vai paņēmienus drīkst izmantot, cik lielā apmērā un kādas institūcijas to drīkst darīt, un kuras personas veic o uzdevumu;
6) veiktie uzraudzības pasākumi un to rezultāti.
17.pants. Sugu un biotopu aizsardzības plāni
Ja kādai sugai vai biotopam ir nepiecieami īpai aizsardzības pasākumi, attiecīgās sugas vai biotopa aizsardzību nodroina saskaņā ar aizsardzības plānu. Sugu un biotopu aizsardzības plānus apstiprina par vides aizsardzību atbildīgais ministrs.
IV nodaļa. Sugu introdukcija un reintrodukcija
18.pants. Sugu introdukcijas noteikumi
(1) Aizliegta Latvijas dabai neraksturīgu sugu introdukcija un izlaiana dabā.
(2) Lai apmierinātu neatliekamas ekonomiskās vai sociālās vajadzības, sugu introdukcija ir pieļaujama tikai ar atļauju, kuru izsniedz pēc tam, kad veikts ietekmes uz vidi novērtējums.
(3) Introdukcijas iniciators veic introducēto populāciju monitoringu un introdukcijas ekoloģisko efektu pētījumus un reizi divos gados monitoringa pētījumu rezultātus iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
19.pants. Sugu reintrodukcijas nosacījumi
Ja sugas reintrodukcija ir nepiecieama sugas saglabāanai vai atjaunoanai, reintrodukciju var veikt, saņemot ikreizēju atļauju, kuras pamatā ir attiecīgās nozares institūcijas eksperta atzinums.
20.pants. Sugu reintrodukcijas noteikumi
Sugu reintrodukcija ir atļauta, ja:
1) tiek saglabāta donorpopulācijas struktūra un paatjaunoanās spēja;
2) izraudzītās teritorijas (reģiona) ekoloģiskā atbilstība reintrodukcijai ir zinātniski pamatota un atjaunojamai populācijai tiks nodrošināts aizsardzības režīms;
3) reintrodukcijai ir izraudzītas ekoloģiski un ģenētiski visradnieciskākās populācijas;
4) reintrodukcijas iniciators veic reintroducēto populāciju monitoringu un reintrodukcijas ekoloģisko efektu pētījumus un reizi divos gados monitoringa pētījumu rezultātus iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
V nodaļa. Monitorings un uzskaite
21.pants. Monitoringa veikanas nepiecieamība
Lai kontrolētu sugu un biotopu aizsardzību, veicams pastāvīgs monitorings un citi pētījumi, lai iegūtu:
1) sarakstus, kuros iekļautas uz izzuanas robežas esoās sugas vai īpai apdraudētās sugas, ņemot vērā to dabisko izplatības areālu;
2) sarakstus, kuros iekļautas tās vietas un to ekoloģiskais raksturojums, kuras ir īpai nozīmīgas migrējoām sugām to migrācijas ceļā, kā arī migrējoo sugu ziemoanas un ligzdoanas vietas;
3) datus par migrējoo sugu populāciju lielumu migrācijas ceļā, kā arī ziemoanas un ligzdoanas laikā;
4) datus par migrējoo putnu sugu populāciju lielumu, izmantojot gredzenoanas metodi;
5) datus par medību ietekmi uz dzīvnieku populāciju lielumu;
6) datus par saudzīgu ekoloģisko metožu ievieanu, lai novērstu dzīvnieku nodarītos postījumus;
7) datus par atseviķu sugu kā piesārņojuma indikatoru lomu;
8) datus par piesārņojuma atgriezenisko ietekmi uz augu un dzīvnieku populāciju lielumu.
22.pants. Nejaui bojā gājuo vai nelikumīgi sagūstīto dzīvnieku uzskaite
Katrai personai ir pienākums pieteikt attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē īpai aizsargājamas sugas dzīvnieka vai putna nelikumīgas sagūstīanas vai nejauas nogalināanas gadījumu. Attiecīgā reģionālā vides pārvalde, ņemot vērā iegūto informāciju, veic turpmāko izpēti vai atbilstous aizsardzības pasākumus, lai samazinātu nelikumīgas sagūstīanas vai nejauas nogalināanas gadījumu iespējamību.
23.pants. Beigti dzīvnieki
(1) Jebkur beigts īpai aizsargājamas sugas dzīvnieks vai putns ir valsts īpaums un nododams Latvijas Dabas muzejam. No minētajiem dzīvniekiem vai putniem izgatavotie izbāžņi var būt tikai valstij piederoas kolekcijas sastāvdaļa un nav pārdodami vai citādi komerciāli izmantojami.
(2) Izbāžņus personiskai glabāanai var izgatavot tikai no likumīgā ceļā iegūtiem medījamiem dzīvniekiem vai likumīgā ceļā iegūtām zivīm.
Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 16.martā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2000.gada aprīlī