Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Rīgas brīvostas likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti ādi termini:
1) brīvostas teritorija Latvijas Republikas teritorijas daļa, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām Rīgas ostas robežām;
2) Ostas pārvalde saskaņā ar Likumu par ostām izveidotā Rīgas ostas pārvalde;
3) licencēta uzņēmējsabiedrība uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas noslēdzis ar Ostas pārvaldi līgumu par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā un saņēmis Ostas pārvaldes atļauju ādai darbībai;
4) brīvās zonas režīms nodokļu atvieglojumu un īpau muitas kontroles pasākumu kopums, kas piemērojams uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru teritorijas ieguvuas brīvo zonu statusu Rīgas brīvostā, kā arī Ostas pārvaldei;
5) brīvā zona norobežota brīvostas teritorijas daļa, kurā ievestās preces attiecībā uz muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu piemēroanu tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esoām precēm;
6) licencētas uzņēmējsabiedrības teritorija teritorija, kurā zeme uz īpauma tiesību, nomas līguma vai cita tiesiska pamata atrodas licencētas uzņēmējsabiedrības lietoanā;
7) ostas klienti kravu saņēmēji, nosūtītāji, to pilnvarotie pārstāvji ekspeditori, kuģu īpanieki, to pilnvarotie pārstāvji kuģu aģenti un citas personas, kuras uz tiesiska pamata izmanto Ostas pārvaldes un licencēto uzņēmējsabiedrību pakalpojumus, bet kurām brīvostā nav savas teritorijas.
2.pants. Likuma mērķis
is likums nosaka Rīgas brīvostas (turpmāk Brīvosta) darbības principus un pārvaldes kārtību, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražoanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīanu.
3.pants. Brīvostā veicamās uzņēmējdarbības pamatnoteikumi
(1) Brīvostas teritorijā uzņēmējdarbību var veikt licencētas uzņēmējsabiedrības, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas nav saņēmui atļauju uzņēmējdarbības veikanai brīvās zonas režīmā.
(2) ajā likumā noteiktie muitas atvieglojumi un īpaie muitas kontroles pasākumi piemērojami uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas noslēgui ar Ostas pārvaldi līgumu par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā un ajā likumā noteiktajā kārtībā saņēmui atļauju ādas darbības veikanai, kā arī Ostas pārvaldei. Minēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) teritorijas ir brīvās zonas.
(3) Ievest preces Brīvostā esoajās brīvajās zonās no pārējās Latvijas Republikas muitas teritorijas un izvest tās no minētajām zonām uz pārējo Latvijas Republikas muitas teritoriju drīkst tikai caur muitas robežas caurlaides punktiem Muitas likumā, citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.
4.pants. Ar zemi saistītās tiesiskās attiecības Brīvostas teritorijā
(1) Valsts un pavaldības zemi Brīvostas teritorijā nevar pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt.
(2) Brīvostas teritorijas ūdeņu daļa (akvatorija) ir valsts īpaums.
(3) Zemi, kas Brīvostā pieder fiziskajai vai juridiskajai personai, var pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt tikai par labu valstij vai pavaldībai.
(4) Ar o likumu par labu Ostas pārvaldei tiek nodibināts personālservitūts uz fiziskajām un juridiskajām personām piederoo zemi, kuru atbilstoi im likumam aizņem Brīvosta. Ostas pārvaldei ir tiesības tās teritorijā esoo fiziskajām un juridiskajām personām piederoo zemi izmantot ostas vajadzībām, kā arī iznomāt to uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas darbojas Brīvostas teritorijā, bez tiesībām nodot to apaknomā.
(5) Servitūta lietotājs var būvēt uz tā teritorijā esoās zemes ostas darbībai nepiecieamās ēkas un būves, kā arī atļaut tās būvēt uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem zeme nodota nomā, nosakot līgumā rīcību ar īm ēkām un būvēm zemes nomas līguma izbeiganas gadījumā.
(6) Izbeidzoties servitūta tiesībām, zemes īpanieks nevar pieprasīt, lai viņam tiek atdota zeme, iekams viņ nav samaksājis atlīdzību par ēkām un būvēm.
(7) Ostas pārvalde maksā nodokļus un sedz izdevumus, kas saistīti ar ā panta ceturtajā daļā minētās zemes uzturēanu, bet pārējās uz zemi gulstoās nastas nes un pilda zemes īpanieks.
(8) Zemes lietotājs tās īpaniekam par servitūtu maksā atlīdzību saskaņā ar vienoanos, bet ne augstāku par pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.
(9) Ostas pārvaldei ir tiesības vienpusēji ierakstīt zemesgrāmatā ar o likumu nodibinātās servitūta tiesības.
II nodaļa
Brīvostas pārvaldīanas organizācija
5.pants. Brīvostas pārvaldīana
(1) Brīvostas pārvaldīanu veic Rīgas ostas pārvalde (turpmāk Ostas pārvalde), kuras kompetenci nosaka is likums, Likums par ostām, Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē Brīvostas iekējo režīmu.
(2) Ostas pārvalde ir juridiskā persona. Tai ir tādi pai muitas atvieglojumi kā licencētām uzņēmējsabiedrībām.
6.pants. Ostas valde
(1) Ostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Ostas valde. Tās locekļus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Likuma par ostām 8. pantā noteiktajā kārtībā.
(2) Ostas pārvaldes izpildaparātu vada ostas pārvaldnieks, ko amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ostas valde pēc saskaņoanas ar satiksmes ministru.
III nodaļa
Muitas režīms Brīvostā
7.pants. Preču ieveana brīvajās zonās un izveana no tām
Kārtību, kādā preces ievedamas brīvajās zonās no pārējās Latvijas Republikas muitas teritorijas un izvedamas no brīvajām zonām uz pārējo Latvijas Republikas muitas teritoriju, regulē is likums, citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.
8.pants. Preču uzskaite Brīvostā
Licencētas uzņēmējsabiedrības nodroina savā teritorijā ievesto un ražoto un no tās izvesto preču uzskaiti.
9.pants. Fizisko personu pakļautība muitai
Fiziskās personas, ieejot brīvajā zonā un izejot no tās, ir pakļautas muitas kontrolei.
IV nodaļa
Uzņēmējdarbība Brīvostā
10. pants. Brīvostā veicamās uzņēmējdarbības noteikumi
(1) Preču (kravu) krauanas, piegādes, glabāanas, apstrādes un citus pakalpojumus un preču ražoanu brīvās zonas režīmā veic uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri reģistrēti Latvijas Republikā, ir noslēgui līgumu par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā un saņēmui Ostas pārvaldes atļauju ādas darbības veikanai.
(2) Ostas pārvalde izveido licencēto uzņēmējsabiedrību reģistru.
(3) Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas nav noslēgui līgumu ar Ostas pārvaldi par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā un nav saņēmui atļauju ādai darbībai, drīkst Brīvostas teritorijā veikt uzņēmējdarbību, nepiemērojot ajā likumā noteiktos atvieglojumus un pakļaujoties Ostas pārvaldes kontrolei tās kompetences ietvaros.
11.pants. Brīvostas režīma piemēroanas nosacījumi
(1) Brīvās zonas režīms piemērojams tikai tādiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru teritorija Brīvostā ir norobežota un nodroināta ar attiecīgi iekārtotiem vienu vai vairākiem muitas robežas caurlaides punktiem un apsardzi, kas gādā par to, lai preču un personu kustība uz licencētas uzņēmējsabiedrības teritoriju un no tās atbilstu muitas prasībām. Katra licencētā uzņēmējsabiedrība nodroina savas teritorijas apsardzību.
(2) Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), uz kuriem attiecināts brīvās zonas režīms, nedrīkst veikt uzņēmējdarbību ārpus Brīvostas teritorijas, izņemot ā panta treajā daļā minēto darbību.
(3) Par uzņēmējdarbību ārpus licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijas neuzskata:
1) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārvaldes institūcijas vai pārstāvniecības atraanos ārpus norobežotās teritorijas;
2) darījuma sarunu veanu un līgumu noslēganu ārpus norobežotās teritorijas;
3) citas darbības, kurām nav preču-naudas darījuma rakstura;
4) preču tranzītu caur norobežoto teritoriju.
12.pants. Kārtība, kādā noslēdzams līgums par uzņēmējdarbību Brīvostā un izsniedzama atļauja
(1) Pretendēt uz līguma noslēganu un atļaujas saņemanu ir tiesīgs uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas Brīvostā jau nodibināts vai tiks nodibināts nākotnē (pretendents ir dibinātājs), ievērojot ādus prieknoteikumus:
1) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības profilam un attīstības perspektīvai jāatbilst Brīvostas attīstības programmai, ko apstiprinājusi Ostas valde;
2) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājiem un dalībniekiem jābūt ar labu reputāciju, stabilu finansiālo stāvokli un pieredzi uzņēmējdarbības jomā (āda informācija nav prasāma par pavaldībām un valsti kā dibinātājiem un dalībniekiem, bet var tikt prasīta par valsts un pavaldību uzņēmumiem).
(2) Līgumus par uzņēmējdarbību Brīvostā noslēdz par konkrētiem darbības veidiem. Līgumu var noslēgt par vairākiem darbības veidiem.
(3) Līguma noslēganai un atļaujas saņemanai pretendents iesniedz Ostas valdei ādus dokumentus:
1) iesniegumu;
2) notariāli apliecinātu Uzņēmumu reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības norakstu;
3) notariāli apliecinātu statūtu norakstu;
4) zvērinātu auditoru (revidentu) apstiprinātu gada pārskatu par diviem gadiem (vai ar Ostas valdes piekrianu saīsināta pārskata norakstu);
5) darbības programmu, ietverot investīciju programmu.
(4) Lēmumu par līguma slēganu ar pretendentu Ostas valde pieņem triju mēneu laikā pēc ā panta treajā daļā minēto dokumentu iesnieganas. Pretendenta iesniegumu noraida, ja nav ā panta pirmajā daļā minēto prieknoteikumu.
(5) Ja pretendents ir jaundibināma uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājs, lēmumu par līguma slēganu Ostas valde var pieņemt, pamatojoties uz dibināanas dokumentu un darbības programmas projektiem, vienlaikus izsniedzot pagaidu atļauju. Lēmums par līguma slēganu ir spēkā seus mēneus. Ja ajā laikā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nav nodibināts, lēmums zaudē spēku.
(6) Līgumu par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā noslēdz uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem.
(7) Līgums par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā ir pamats, lai izsniegtu atļauju uzņēmējdarbības veikanai Brīvostā. Atļauju izsniedz uz līguma termiņu pēc tam, kad pārbaudīta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) gatavība darbībai Brīvostā. Ostas pārvalde nodroina atļauju uzskaiti.
13.pants. Kārtība, kādā līgums par uzņēmējdarbību Brīvostā izbeidzams pirms termiņa un atļauja anulējama
(1) Līgumu par uzņēmējdarbību Brīvostā var izbeigt pirms termiņa ar Ostas pārvaldes lēmumu, ja tiek konstatēts, ka licencēta uzņēmējsabiedrība pārkāpj likumus, citus normatīvos aktus vai noslēgto līgumu.
(2) Vienlaikus ar lēmumu par līguma pirmstermiņa izbeiganu Ostas valde pieņem lēmumu par atļaujas anulēanu un nosaka datumu, ar kuru lēmums izpildāms.
(3) Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram anulēta atļauja uzņēmējdarbībai brīvās zonas režīmā, ir tiesīgs veikt uzņēmējdarbību pēc vispārējiem noteikumiem, ja vien pārkāpumu rakstura dēļ tam likumā noteiktajā kārtībā netiek aizliegta uzņēmējdarbība.
14.pants. Atbildība par līguma pirmstermiņa izbeiganu un strīdu izskatīana
(1) Par nepamatotu līguma pirmstermiņa izbeiganu un atļaujas anulēanu Ostas pārvalde ir atbildīga saskaņā ar Civillikumu.
(2) Strīdus par līguma pirmstermiņa izbeiganu, atļaujas anulēanu un zaudējumu atlīdzību izskata tiesa pēc piekritības vai pēc puu savstarpējas vienoanās ķīrējtiesa vai ārvalsts tiesa.
15.pants. Beznodokļu veikali
Licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā var ierīkot beznodokļu veikalus Muitas likumā noteiktajā kārtībā.
16.pants. Preču izcelsmes sertifikāta izsniegana
Ostas pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīga izsniegt vispārējas formas (nepreferenciālu) sertifikātu, kas apliecina preču izgatavoanu vai pārstrādi licencētā uzņēmējsabiedrībā, kā arī sertifikātu, kas apliecina, ka caur Brīvostā esoās licencētas uzņēmējsabiedrības teritoriju transportētās preces nav pārstrādātas ajā teritorijā.
17.pants. Nodokļu maksāanas režīms
(1) Preces un pakalpojumi, ko licencētai uzņēmējsabiedrībai tās teritorijā vai Ostas pārvaldei piegādā un sniedz ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli, piemērojot 0 procentu likmi saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli 7.pantu.
(2) Preču ieveana licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā vai Ostas pārvaldei no ārvalstīm (imports) un izveana no tās uz ārvalstīm (eksports) ir atbrīvota no muitas nodokļa un akcīzes nodokļa.
(3) Brīvostas teritorijā ir aizliegta preču piegāde un pakalpojumu sniegana fiziskajām personām (turpmāk mazumtirdzniecība), izņemot:
1) pārtikas un medicīnas preču piegādes;
2) sabiedriskās ēdināanas, medicīnas, sakaru un finansu pakalpojumus;
3) tirdzniecību beznodokļu veikalos, kuri izveidoti saskaņā ar Muitas likumu un darbojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(4) Mazumtirdzniecībai piegādātās preces Brīvostā apliekamas ar pievienotās vērtības nodokli, piemērojot 18 procentu likmi, izņemot tās preces, kuras atbrīvotas no pievienotās vērtības nodokļa saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli 6.pantu.
(5) Piegādāt ā panta treās daļas 1.punktā minētās preces un sniegt treās daļas 2.punktā minētos pakalpojumus fiziskajām personām atļauts tikai licencētām uzņēmējsabiedrībām, kuras ir noslēguas līgumu ar Ostas pārvaldi par mazumtirdzniecību Brīvostā. Līgumā jānorāda mazumtirdzniecībai, kā arī tai nepiecieamo preču uzglabāanai paredzētās telpas un cita teritorija.
(6) Licencētas uzņēmējsabiedrības par to īpaumā esoo vai tām lietoanā pieķirto nekustamo īpaumu, kas atrodas Brīvostas teritorijā, maksā nekustamā īpauma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests nekustamā īpauma nodokļa vietā, ar 80 procentu atlaidi no aprēķinātās nodokļa summas. Pavaldība ir tiesīga noteikt no pavaldības budžetā iemaksājamajiem atlikuajiem 20 procentiem nodokļa atlaides vai atbrīvot no ā nodokļa maksājuma.
(7) Ostas pārvalde nemaksā nekustamā īpauma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests nekustamā īpauma nodokļa vietā, par nekustamo īpaumu, kas atrodas Brīvostas teritorijā un pieder valstij vai pavaldībai un kas atbilstoi im likumam tiek nodots Ostas pārvaldes rīcībā un nav nodots tālāk citam lietotājam.
18.pants. Brīvostas likvidācija
Par Brīvostas likvidāciju lemj Saeima, pieņemot īpau likumu.
Pārejas noteikumi
1. Ar ā likuma spēkā stāanos spēku zaudē Rīgas tirdzniecības brīvostas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 23.nr.).
2. Lai nodroinātu likuma darbību visā Brīvostas teritorijā un Rīgas tirdzniecības brīvostā esoo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nepārtrauktu darbību, nokārtotu finansiālās attiecības starp Ostas pārvaldi, valsts akciju sabiedrību Rīgas tirdzniecības osta un Rīgas tirdzniecības brīvostas ekonomiskās darbības subjektiem, kā arī lai pieņemtu lēmumus par īpaumiem un citiem jautājumiem, Ministru kabinets mēnea laikā no šā likuma spēkā stāanās dienas:
1) izveido un apstiprina valsts akciju sabiedrības Rīgas tirdzniecības osta reorganizācijas komisiju;
2) nosaka kārtību, kādā valsts akciju sabiedrība Rīgas tirdzniecības osta nodod Ostas pārvaldei tās valdījumā esoās piestātnes, pazemes un virszemes komunikācijas un citus īpauma objektus, ieskaitot nekustamo īpaumu, kopā ar visiem ar tiem saistītajiem apgrūtinājumiem, kā arī valsts garantētās kredītsaistības un citas tiesības un pienākumus;
3) nosaka valsts akciju sabiedrības Rīgas tirdzniecības osta turpmākās darbības statusu.
3. Ostas pārvalde seu mēneu laikā no šā likuma spēkā stāanās dienas pārņem Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijas pārvaldīanu un tās valdījumā esoās piestātnes, pazemes un virszemes komunikācijas un citus īpauma objektus, ieskaitot nekustamo īpaumu, kopā ar visiem ar tiem saistītajiem apgrūtinājumiem, kā arī valsts garantētās kredītsaistības un citas tiesības un pienākumus un pārjauno līgumus ar licencētām uzņēmējsabiedrībām, kas darbojas Rīgas tirdzniecības brīvostā.
4. Līdz brīdim, kamēr Ostas pārvalde nav pārjaunojusi līgumus ar licencētām uzņēmējsabiedrībām, kas darbojas Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā, minētās uzņēmējsabiedrības muitas nodokli, pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli maksā kārtībā, kādu paredz Ministru kabineta 1997.gada 17.jūnija noteikumi nr. 217 Kārtība, kādā maksājami nodokļi par preču piegādēm un pakalpojumiem Rīgas tirdzniecības brīvostā, ciktāl ī kārtība nav pretrunā ar ā likuma noteikumiem.
Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 9.martā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2000.gada martā