Memorands latviešu valodā

Memorands latviešu valodā

Memorands angļu valodā

 

 

 

 

 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

 

Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības saprašanās memorandu par abu valstu muitas administrāciju savstarpēju administratīvu palīdzību

 

 

1.pants. 1999.gada 7.aprīlī parakstītais Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības saprašanās memorands par abu valstu muitas administrāciju savstarpēju administratīvu palīdzību (turpmāk — Memorands) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Memorands latviešu valodā.

3.pants. Memorands stājas spēkā tā 23.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

 

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 3.jūnijā.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1999.gada jūnijā

 

 

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS

UN

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES VALDĪBAS

SAPRAŠANĀS MEMORANDS

PAR ABU VALSTU MUITAS ADMINISTRĀCIJU SAVSTARPĒJU ADMINISTRATĪVU PALĪDZĪBU

 

Latvijas Republikas valdība un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdība

Ņemot vērā, ka muitas likumdošanas pārkāpumi nodara kaitējumu abu valstu ekonomiskajām, fiskālajām un sociālajām interesēm;

Ņemot vērā, ka narkotisko un psihotropo vielu nelikumīga pārvietošana rada draudus cilvēku veselībai un visai sabiedrībai;

Ņemot vērā muitas nodevu, nodokļu un citu par preču importu vai eksportu iekasēto maksājumu precīzas uzlikšanas nodrošināšanas un pareizas tiesību normu noteikumu par aizliegumiem, ierobežojumiem un kontroli piemērošanas nozīmīgumu;

Atzīstot starptautiskās sadarbības nepieciešamību jautājumos, kas saistīti ar abu valstu normatīvo aktu muitas jautājumos piemērošanu un izpildīšanu;

Būdamas pārliecinātas, ka pasākumus muitas likumdošanas pārkāpumu novēršanai un lielākas precizitātes muitas nodevu iekasēšanā sasniegšanai varētu padarīt efektīvākus, īstenojot abu valstu muitas administrāciju ciešu sadarbību;

Atsaucoties uz starptautiskajiem dokumentiem, kas veicina divpusējo savstarpējo palīdzību, un it sevišķi uz Muitas Sadarbības Padomes 1953.gada 5. decembra rekomendācijām;

Atsaucoties arī uz Ņujorkas 1961.gada 30.marta Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām, Vīnes 1971.gada 21.februāra Konvencijas par psihotropajām vielām, kas sagatavota Apvienoto Nāciju Organizācijas uzraudzībā, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vīnes 1988.gada 19. decembra Konvencijas pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu noteikumiem,

ir vienojušās par turpmāk minēto.

1. pants

Šajā Saprašanās memorandā:

a. termins “muitas administrācija” nozīmē Latvijas Republikas valdībai - Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi, bet Apvienotās Karalistes valdībai - Viņas Majestātes Muitas un Akcīzes dienestu;

b. termins “muitas likumdošana” nozīmē visas tiesību normas un administratīvos aktus, kurus piemēro muitas administrācijas attiecībā uz preču importu, eksportu un tranzītu, ieskaitot:

    1. nodevu, nodokļu un citu maksājumu iekasēšanu, garantēšanu vai atmaksāšanu;
    2. aizliegumu, ierobežojumu vai kontroles pasākumus;
    3. rīcību saistībā ar nelegālu narkotisko un psihotropo vielu pārvietošanu.

    1. termins “muitas pārkāpums” nozīmē jebkuru muitas likumdošanas pārkāpumu vai pārkāpuma mēģinājumu;

    1. termins “persona” nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu;

    1. termins “informācija” nozīmē jebkurus datus, dokumentus, atskaites, to apliecinātas vai autentiskas kopijas vai citus ziņojumus;

    1. termins “pārbaudītās ziņas” nozīmē informāciju, kura ir tikusi apstrādāta un/vai izanalizēta, lai sniegtu būtiskas ziņas par attiecīgo muitas pārkāpumu;

    1. termins “pieprasītāja administrācija” nozīmē muitas administrāciju, kura pieprasa palīdzību;
    2. termins “pieprasījuma saņēmēja administrācija” nozīmē muitas administrāciju, kurai tiek pieprasīta palīdzība.

DARBĪBAS SFĒRA

2. pants

1. Valdības ar to muitas administrāciju starpniecību un atbilstoši šajā Memorandā izklāstītajiem noteikumiem sniegs viena otrai administratīvu palīdzību:

    1. lai nodrošinātu muitas likumdošanas pienācīgu ievērošanu;
    2. lai novērstu, izmeklētu un apkarotu muitas pārkāpumus;
    3. gadījumos, kas ir sakarā ar tādu dokumentu piegādi, kas saistīti ar muitas likumdošanas piemērošanu.

2. Palīdzība šī Memoranda ietvaros tiks sniegta atbilstoši pieprasījuma saņēmējas valsts likumiem un tiesību aktiem un muitas administrācijai pieejamo resursu un kompetences robežās.

3. Šis Memorands neparedz tādu muitas nodevu, nodokļu un jebkādu citu maksājumu piedziņu pieprasījuma saņēmējā valstī, kādi radušies pieprasītājā valstī.

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

3. pants

1. Katra muitas administrācija vai nu pēc pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas sniegs otrai visu pieejamo informāciju un pārbaudītās ziņas, kas var palīdzēt nodrošināt pareizu muitas likumdošanas piemērošanu un muitas pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu un apkarošanu.

2. Pieprasījuma gadījumā, ja pieprasījuma saņēmējas valsts muitas administrācijai nav pieprasītās informācijas, tā pēc saviem ieskatiem ievāks ziņas, lai iegūtu šo informāciju atbilstoši tās muitas likumdošanas noteikumiem.

4. pants

Katra muitas administrācija piegādās otrai to preču sarakstus, kuras varētu būt nelegālās pārvietošanas priekšmets starp abu valstu attiecīgajām teritorijām. Šie saraksti tiks papildināti ar jaunāko informāciju pēc nepieciešamības.

5. pants

Pieprasījuma saņēmēja administrācija sniegs pieprasītājai administrācijai informāciju pēc pieprasījuma par šādiem jautājumiem:

    1. vai preces, kuras tiek importētas pieprasītājā valstī, ir likumīgi eksportētas no pieprasījuma saņēmējas valsts;
    2. vai preces, kuras tiek eksportētas no pieprasītājas valsts, ir likumīgi importētas pieprasījuma saņēmējā valstī, un par muitas procedūras veidu, kuru piemēro šīm precēm, ja tāda ir veikta.

6. pants

Katras valsts muitas administrācija, pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, sniegs otras valsts muitas administrācijai ziņojumus, liecību protokolus vai apstiprinātas dokumentu kopijas, kurās ir visa pieejamā informācija par veiktajiem vai plānotajiem darījumiem, kuri satur vai varētu saturēt muitas pārkāpuma sastāvu. Vienlaikus ir jāsniedz arī visa materiāla interpretācijai vai izmantošanai svarīgā informācija.

7. pants

Dokumentus, kuri paredzēti šajā Memorandā, var aizvietot ar jebkādā formā sagatavotu kompjuterizētu informāciju šim pašam mērķim.

8. pants

1. Lietu un dokumentu oriģināli tiks pieprasīti tikai gadījumos, ja apstiprinātās kopijas būs nepietiekamas.

2. Atsūtītie lietu un dokumentu oriģināli tiks nosūtīti atpakaļ pie pirmās izdevības.

TEHNISKĀ PALĪDZĪBA

9. pants

1. Pieprasījuma saņēmēja administrācija pēc pieprasījuma sniegs visu informāciju par savas valsts muitas likumdošanu un procedūrām, kas attiecas uz aptaujām un pratināšanām sakarā ar muitas pārkāpumiem.

2. Jebkuras valsts muitas administrācija pēc pieprasījuma vai pati pēc savas iniciatīvas sniegs jebkuru pieejamo informāciju par:

    1. jaunu muitas likumdošanas piemērošanas tehniku, kas būs pierādījusi savu efektivitāti;
    2. muitas pārkāpumu izdarīšanas jaunajām tendencēm, līdzekļiem vai metodēm.

3. Katras valsts muitas administrācija informēs otras valsts muitas administrāciju par savām darba procedūrām, lai veicinātu savstarpēju katras puses procedūru un tehnikas izpratni.

Katras valsts muitas administrācija atbilstoši savai kompetencei un resursiem sniegs otras valsts muitas administrācijai tehnisko palīdzību, ieskaitot pieredzes apmaiņas pasākumus, konsultācijas un mācības.

PERSONU, PREČU VIETU UN

TRANSPORTLĪDZEKĻU UZRAUDZĪBA

10. pants

Katras valsts muitas administrācija, pēc savas iniciatīvas vai pēc otras puses rakstiska pieprasījuma, atbilstoši savai likumdošanai un saskaņā ar administratīvo praksi veiks īpašu uzraudzību pār:

a. tādu personu pārvietošanos, un it sevišķi, iebraukšanu un izbraukšanu no tās teritorijas, kuras tiek turētas aizdomās kā gadījuma rakstura vai pastāvīgas pieprasītājas valsts muitas likumdošanas noteikumu pārkāpējas;

b. preču un maksāšanas līdzekļu pārvietošanu, par kuru pieprasītāja administrācija ir paziņojusi kā par tādu, kas būtiski palielina nelikumīgu tirdzniecību tās valstī;

c. vietām, kuras tiek izmantotas tādu preču uzglabāšanai, kuras varētu tikt izmantotas saistībā ar būtisku nelikumīgu tirdzniecību pieprasītājā valstī;

d. transportlīdzekļiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie tiek izmantoti muitas pārkāpumos.

Par šādas uzraudzības rezultātiem tiks ziņots otras valsts muitas administrācijai.

IZMEKLĒŠANA

11. pants

1. Ja pieprasījuma saņēmējai administrācijai nav prasītās informācijas, tā saskaņā ar tās nacionālo likumdošanu un administratīvajiem aktiem:

    1. uzsāks ievākt ziņas, lai iegūtu šo informāciju;
    2. atbilstoši pāradresēs pieprasījumu atbildīgajai iestādei vai
    3. norādīs, uz kurām iestādēm šī lieta attiecas.

2. Jebkura ziņu ievākšana, atbilstoši šī panta pirmajai daļai, var ietvert paskaidrojumu pieņemšanu no personām, pie kurām šī informācija var tikt meklēta sakarā ar muitas pārkāpumu, un no lieciniekiem un ekspertiem.

3. Pieprasījuma saņēmēja administrācija nekavējoties paziņos par šādu aptaujāšanu rezultātiem pieprasītājai administrācijai.

12. pants

Pēc rakstiska pieprasījuma, amatpersonas, kuras norīkojusi pieprasītāja administrācija, var ar pieprasījuma saņēmējas administrācijas atļauju un, pakļaujoties tās izvirzītajiem noteikumiem, muitas pārkāpuma izmeklēšanas nolūkā:

    1. izpētīt pieprasījuma saņēmējas administrācijas darba telpās dokumentus, reģistrus un citus svarīgus datus, lai iegūtu jebkādu informāciju par šo muitas pārkāpumu;

    1. nokopēt dokumentu, reģistru un citus šim muitas pārkāpumam nozīmīgus datus;

c. piedalīties izmeklēšanā, ko veic pieprasījuma saņēmēja administrācija pieprasītājas administrācijas pieprasījuma izpildīšanai.

EKSPERTI UN LIECINIEKI

13. pants

Pieprasījuma saņēmēja administrācija pēc pieprasījuma var pilnvarot savas amatpersonas piedalīties tiesā vai tribunālā otrā valstī kā ekspertus vai lieciniekus muitas pārkāpuma lietā.

 

PASĀKUMI SAKARĀ AR AMATPERSONU APMEKLĒJUMU

 

14. pants

Kad šajā Memorandā paredzētajos apstākļos vienas valsts muitas administrācijas amatpersonas atrodas otras valsts teritorijā, tām jebkurā laikā jābūt spējīgām pierādīt savu oficiālo pilnvarojumu. Kamēr tās atrodas otrā valstī, tām tiks nodrošināta aizsardzība, kāda pienākas šīs otrās valsts muitas amatpersonām saskaņā ar tur spēkā esošo likumdošanu. Tās nedrīkst nēsāt formas tērpu un ieročus.

 

 

INFORMĀCIJAS UN DOKUMENTU IZMANTOŠANA

15. pants

1. Iegūtā informācija, ziņojumi un dokumenti tiks izmantoti vienīgi šī Memoranda mērķiem, izņemot gadījumus, kad:

a. vienai no valstu muitas administrācijām atbilstoši tās muitas likumdošanai ir pienākums informēt kompetentas organizācijas kādā citā valstī vai Muitas Ūnijas administrāciju, vai abas par muitas pārkāpumiem vai nodarījumiem, kuri, iespējams, satur muitas pārkāpumu sastāvu, vai

b. informācijas sniedzējas valsts muitas administrācija noteikti rakstiskā veidā apstiprina un likumdošana, uz kuras pamata darbojas saņēmējas valsts muitas administrācija, atļauj šādu citu izmantošanu.

2. Jebkura informācija vai pārbaudītās ziņas, kas saņemtas saskaņā ar šī Memoranda noteikumiem, tiks uzskatītas par konfidenciālām un pakļautas vismaz tādai pašai aizsardzībai un konfidencialitātes noteikumiem, kādiem tāda pati informācija vai pārbaudītās ziņas tiek pakļautas saskaņā ar tās valsts nacionālo likumdošanu, kura tās saņem.

16. pants

1. Saņēmējas valsts muitas administrācija atbilstoši šī Memoranda mērķiem un tā darbības ietvaros var izmantot informāciju un dokumentus, kas iegūti saskaņā ar šo Memorandu, kā pierādījumu liecību protokolos, ziņojumos un apsūdzībās tiesā.

2. Šādas informācijas un dokumentu izmantošana kā pierādījumu tiesā un šai informācijai un dokumentiem piešķiramā nozīme jānosaka saskaņā ar pieprasītājas valsts nacionālo tiesību sistēmu.

DOKUMENTU NOSŪTĪŠANA

17. pants

1. Pēc pieprasītājas administrācijas pieprasījuma, pieprasījuma saņēmēja administrācija nosūtīs personai vai personām, kuras dzīvo vai ir nodibinātas tās teritorijā, dokumentus, kas attiecas uz procedūrām, un lēmumus, ko pieņēmusi pieprasītājas valsts kompetenta iestāde savas valsts muitas likumdošanas piemērošanai.

2. Dokumenti tiks nosūtīti saskaņā ar šo Memorandu atbilstoši pieprasījuma saņēmējas valsts likumdošanai un praksei. Nosūtīšanas pieprasījumā būs iekļauts dokumenta satura kopsavilkums.

3. Ja pieprasītāja administrācija uzskata par nepieciešamu, nosūtīt vai apliecināt var īpašā veidā, ar nosacījumu, ka pieprasītā procedūra atbilst pieprasījuma saņēmējas valsts likumdošanai un praksei. Nosūtīšanas pierādījums var būt ieinteresētās personas datēta un apstiprināta saņemšanas apliecinājuma formā vai pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentas iestādes izsniegta izziņa, kurā norādīts nosūtīšanas veids un datums.

PIEPRASĪJUMU NOSŪTĪŠANA

18. pants

1. Saskaņā ar šo Memorandu, tieši muitas administrācijas sniegs savstarpējo palīdzību viena otrai.

2. Pieprasījumi sniegt palīdzību saskaņā ar šo Memorandu tiks noformēti rakstiski un tiem pievienoti jebkādi dokumenti, kuri tiks uzskatīti par lietderīgiem. Ja apstākļi to prasa, pieprasījumi var tikt izdarīti arī mutiski. Šādi pieprasījumi tiks nekavējoties apstiprināti rakstveidā.

3. Pieprasījumos, kas izdarīti atbilstoši šī panta otrajai daļai, būs ietverta šāda detalizēta informācija:

    1. administrācijas nosaukums, kura izdara pieprasījumu;

    1. pieprasījuma priekšmets un iemesls;

    1. jautājuma īss izklāsts un ar to saistītie juridiskie elementi;

    1. lietā iesaistīto pušu vārdi ( nosaukumi ) un adreses.

4. Jebkuras valsts muitas administrācijas prasība ievērot noteiktu procedūru tiks izpildīta saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts nacionālajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem.

5. Informācija un pārbaudītās ziņas, kas minētas šajā Memorandā, tiks nodotas amatpersonām, kuras katras valsts muitas administrācija ir speciāli norīkojusi šim nolūkam. Šādā veidā norīkotu amatpersonu saraksts tiks nosūtīts otras valsts muitas administrācijai.

PALĪDZĪBAS SNIEGŠANAS

PIENĀKUMA IZŅĒMUMI

19. pants

1. Ja pieprasījuma saņēmēja administrācija uzskata, ka tai pieprasītā palīdzība varētu kaitēt valsts politikai vai suverenitātei, drošībai vai citām būtiskām valsts interesēm, vai, pēc muitas administrācijas viedokļa, tā varētu būt saistīta ar rūpnieciskā, komerciālā vai profesionālā noslēpuma pārkāpšanu, vai būtu pretrunā ar tās nacionālajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, tā var atteikt sniegt palīdzību, vai tā var sniegt palīdzību tikai tad, ja tiek izpildīti zināmi nosacījumi.

2. Ja palīdzības sniegšana tiek atteikta, pieprasījuma saņēmējai administrācijai nekavējoties jānosūta pieprasītājai administrācijai rakstisks lēmums par atteikumu un atteikuma iemesliem.

20. pants

Ja pieprasītāja administrācija pieprasa palīdzību, kuru tā nebūtu spējīga sniegt, ja tai to būtu pieprasījusi otras valsts muitas administrācija, tā šim faktam pievērsīs uzmanību pieprasījumā. Šāda pieprasījuma izpildīšana pilnībā būs pieprasījuma saņēmējas administrācijas ziņā, kurai ir ticis nosūtīts šāds pieprasījums.

IZMAKSAS

21. pants

1. Katras valsts muitas administrācija atteiksies no visām prasībām par to izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies šī Memoranda noteikumu izpildes gaitā, izņemot atlīdzību, kas samaksāta, un izdevumus, kas atlīdzināti, 13. pantā minētajām amatpersonām un tulkiem, kuri nav valsts darbinieki. Šādus izdevumus segs tā valsts, kura ir pieprasījusi, lai amatpersonas tiktu izsauktas kā liecinieki vai eksperti.

2. Ja pieprasījuma izpildei ir vai būs nepieciešams izdarīt būtiska vai ārkārtēja rakstura izdevumus, Valdības konsultēsies, lai vienotos par noteikumiem un nosacījumiem, kā sadalāmi izdevumi.

 

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

22. pants

1. Šis Memorands ir piemērojams Latvijas Republikas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes teritorijās.

2. Palīdzība, ko paredz šis Memorands, tiks sniegta tieši starp abu valstu muitas administrācijām.

3. Abu valstu muitas administrācijas kopīgi izlems par detalizētiem pasākumiem šī Memoranda piemērošanai.

4. Muitas administrācijas, savstarpēji vienojoties, centīsies atrisināt jebkuras problēmas vai nesaskaņas, kas rastos šo Memorandu interpretējot vai piemērojot. Neatrisinātos strīdus risinās caur diplomātiskiem kanāliem.

 

5.

a. Šī Memoranda noteikumi:

  1. Neatkarīgi no iepriekš minētajiem (a) noteikumiem, Eiropas līgumam starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm un Latvijas Republiku būs augstāks spēks nekā šī Memoranda noteikumiem tiktāl, ciktāl Memoranda noteikumi ir savietojami ar Līgumu.

  1. Nekas iepriekš minētajā (a) punktā netiks uzskatīts par tādu, kas traucē jebkuras šajā Memorandā paredzētās procedūras īstenošanu, kas radītu plašāku savstarpējo palīdzību, nekā tas paredzēts Eiropas līgumā.

LĪGUMA STĀŠANĀS SPĒKĀ UN PĀRTRAUKŠANA

23. pants

1. Šis Memorands stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad valdības būs rakstiski viena otrai caur diplomātiskiem kanāliem paziņojušas, ka konstitucionālās vai iekšējās prasības, lai šis Memorands stātos spēkā, ir tikušas izpildītas.

2. Šis Memorands ir noslēgts uz neierobežotu darbības laiku, bet jebkura valdība var to jebkurā laikā pārtraukt, paziņojot par to caur diplomātiskiem kanāliem.

3. Pārtraukšana stāsies spēkā pēc trijiem mēnešiem no paziņošanas datuma par pārtraukšanu otrai valdībai. Pārtraukšanas brīdī uzsāktās procedūras neatkarīgi no tās tiks pabeigtas saskaņā ar šī Memoranda noteikumiem.

4. Muitas administrācijas satiksies, lai pārskatītu šo Memorandu pēc pieprasījuma vai pēc piecu gadu perioda beigām no Memoranda spēkā stāšanās datuma, ja vien tās viena otrai rakstiski nepaziņos, ka šāda pārskatīšana nav nepieciešama.

Iepriekš minētais norāda uz Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības panākto saprašanos.

Parakstīts divos eksemplāros 1999.gada 7.aprīlī Londonā latviešu un angļu valodās, un abiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.

 

 

 

 

Latvijas Republikas

valdības vārdā

 

Aija Poča

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes

valdības vārdā

Viņas Majestātes Muitas un akcīzes dienesta komisāru vārdā

Dame Valerija Strekena

 

 

 

MEMORANDUM OF UNDERSTANDING

BETWEEN

THE GOVERNMENT OF THE REPUBLIC OF LATVIA

AND

THE GOVERNMENT OF THE UNITED KINGDOM

OF GREAT BRITAIN AND NORTHERN IRELAND

REGARDING MUTUAL ADMINISTRATIVE ASSISTANCE

BETWEEN THEIR CUSTOMS ADMINISTRATIONS

MEMORANDUM OF UNDERSTANDING

BETWEEN

THE GOVERNMENT OF THE REPUBLIC OF LATVIA

AND

THE GOVERNMENT OF THE UNITED KINGDOM

OF GREAT BRITAIN AND NORTHERN IRELAND

REGARDING MUTUAL ADMINISTRATIVE ASSISTANCE

BETWEEN THEIR CUSTOMS ADMINISTRATIONS

 

The Government of the Republic of Latvia and the Government of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland,

CONSIDERING that offences against customs laws are detrimental to the economic, fiscal, and social interests of their respective countries;

CONSIDERING that illicit trafficking in narcotic drugs and psychotropic substances constitutes a danger to public health and to society;

CONSIDERING the importance of ensuring the accurate assessment of customs duties, taxes and other charges collected on the importation or exportation of goods and a proper implementation of provisions of prohibition, restriction and control;

RECOGNISING the need for international co-operation in matters related to the application and enforcement of their customs laws;

CONVINCED that efforts to prevent offences against customs laws and to achieve greater accuracy in the collection of customs duties would be made more effective by close co-operation between their Customs administrations;

HAVING REGARD to international instruments promoting bilateral mutual assistance, and in particular the Recommendations of the Customs Co-operation Council of 5 December 1953;

HAVING REGARD ALSO to the provisions of the Single Convention on Narcotic Drugs (New York, 30 March 1961), the Convention on Psychotropic substances (Vienna, 21 February 1971) drawn up under the auspices of the United Nations Organisation as well as the United Nations Convention Against Illicit Traffic in Narcotic Drugs and Psychotropic Substances (Vienn a,19 December 1988);

have agreed as follows:

Paragraph 1

For the purposes of this Memorandum of Understanding:

a. the term "customs administration" means, for the Government of the Republic of Latvia, the Customs Board of the State Revenue Service, and, for the Government of the United Kingdom, Her Majesty's Customs and Excise

b. the term "customs laws" means all the legal and administrative provisions enforceable by the Customs administrations in connection with the importation, exportation and transit of goods, including:

i. the collection, guaranteeing or repayment of duties, taxes and other charges;

ii. measures of prohibition, restriction or control;

iii. action in relation to illegal trafficking in narcotic drugs and psychotropic substances;

c. the term "customs offence" means any violation or attempted violation of customs laws;

d. the term "person" means any natural or legal person;

e. the term "information" means any data, documents, reports certified or authenticated copies thereof or other communications;

f. the term "intelligence" means information which has been processed and/or analysed to provide an indication relevant to a customs offence;

g. the term "requesting administration" means the Customs Administration which requests assistance;

h. the term "requested administration" means the Customs Administration from which assistance is requested.

Paragraph 2

1. The Governments shall through their Customs Administrations and in accordance with the provisions set out in this Memorandum, afford each other administrative assistance:

a. to ensure that customs laws are properly observed;

b. to prevent, investigate and repress customs offences;

c. in cases concerning the delivery of documents regarding the application of customs laws.

2. Assistance within the framework of this Memorandum will be rendered in accordance with the laws and legal provisions of the requested State and within the competence and available resources of the Customs Administration.

3. This Memorandum does not provide for the recovery in the requested State of customs duties, taxes and any other charges incurred in the requesting State.

COMMUNICATION OF INFORMATION

Paragraph 3

1. Each Customs Administration will supply to the other, either on request or on its own initiative, all available information and intelligence which may help to ensure proper enforcement of customs laws and the prevention, investigation and combating of customs offences.

2. In the case of request, if the Customs Administration of the requested State does not have the information asked for, it will at its own discretion make inquiries to obtain that information in accordance with the provisions of its customs laws.

Paragraph 4

Each Customs Administration will supply to the other lists of goods which are likely to be the subject of illegal trafficking between their respective territories. These lists will be updated, as necessary.

Paragraph 5

Upon request, the requested administration will supply to the requesting administration information concerning the following matters:

a. whether goods which are imported into the requesting State have been lawfully exported from the requested State;

b. whether goods which are exported from the requesting State have been lawfully imported into the requested State and the nature of the customs procedure, if any, under which the goods have been placed.

Paragraph 6

Each customs administration will, on its own initiative, or upon request supply to the other customs administration reports, records of evidence, or certified copies of documents giving all available information on transactions, completed or planned, which constitute or appear to constitute a customs offense. All relevant information for the interpretation or utilisation of the material should be supplied at the same time.

Paragraph 7

The documents provided for in this Memorandum may be replaced by computerised information produced in any form for the same purpose.

Paragraph 8

1. Original files and documents will be requested only in cases where certified copies would be insufficient.

2. Original files and documents which have been transmitted will be returned at the earliest opportunity.

TECHNICAL ASSISTANCE

Paragraph 9

1. On request, the requested administration will provide all information about the customs law and procedures which are relevant to enquiries relating to a customs offence.

2. Either Customs Administration will communicate, on request or on its own initiative, any available information relating to:

a. new customs law enforcement techniques having proved their effectiveness;

b. new trends, means or methods of committing customs offences.

3. Each customs administration will share with the other information on its work procedures for the purposes of advancing their understanding of each other' s procedures and techniques.

Each customs administration will provide the other, within the limits of its competence and available resources, with technical assistance including secondments, consultancy, training and exchanges.

SURVEILLANCE OF PERSONS, GOODS PLACES AND

MEANS OF TRANSPORT

Paragraph 10

Each customs administration will on its own initiative or on request from the other, under the term of its laws and in accordance with its administrative practices, maintain special surveillance over:

a. the movements and, in particular, the entry into and exit from its territory, of persons suspected of being occasional or habitual offenders of the customs laws of the requesting State;

b. suspect movements of goods and means of payment notified by the requesting administration as giving rise to substantial illicit trade in that State;

c. places used for storing goods which may be used in committing connection with substantial illicit trade in the requesting State;

d. means of transport which are suspected of being used in customs offences.

The results of such surveillance will be communicated to the other customs administration.

INVESTIGATIONS

Paragraph 11

1. If the requested administration does not have the information requested, it will in accordance with its national legal and administrative provisions, either:

a. initiate enquiries to obtain that information or

b. promptly transmit the request to the appropriate agency, or

c. indicate which relevant authorities are concerned.

2. Any enquiry under subparagraph 1 of this paragraph may include the taking of statements from persons from whom information is sought in connection with a customs offence and from witnesses and experts.

3. The requested administration will communicate the results of such enquires without delay to the requesting administration.

Paragraph 12

1. On written request, officials specially designated by the requesting administration may, with the authorisation of the requested administration and subject to conditions the latter may impose, for the purpose of investigating a customs offence:

a. examine in the offices of the requested administration the documents, registers and other relevant data to extract any information in respect of that customs offence;

b. take copies of the documents, registers and other data relevant in respect of that customs offence;

c. be present during an enquiry conducted by the requested administration to the requesting administration.

EXPERTS AND WITNESSES

Paragraph 13

On request, the requested administration may authorise its officials to appear before a court or tribunal in the other State as experts or witnesses in the matter of a customs offence.

ARRANGEMENTS FOR VISITING OFFICIALS

Paragraph 14

When, in the circumstances provided for by this Memorandum, officials of the Customs Administration of one State are present in the territory of the other State, they must at all times be able to furnish proof of their official capacity. They will, while there, enjoy the protection accorded to customs officials of that other State, in accordance with the laws in force there. They must not be in uniform nor carry arms.

USE OF INFORMATION AND DOCUMENTS

Paragraph 15

1. Information, communications and documents obtained will be used solely for the purposes of this Memorandum, except in cases where:

a. the Customs Administration of one of the States is required under its customs laws to inform either competent authorities in any other country or the administration of a Customs Union, or both, of customs offences or suspected customs offences; or

b. the Customs Administration of the supplying State expressly approves in writing and the law governing the Customs Administration of the receiving State allows such other use.

2. Any information or intelligence received under this Memorandum will be treated as confidential and will at least be subject to the same protection and confidentiality as the same kind of information or intelligence is subject to under the national law of the State where it is received.

Paragraph 16

1. The Customs Administration of the receiving State may, in accordance with the purposes and within the scope of this Memorandum, in its records of evidence, reports, and testimonies, and in proceedings and charges brought before the courts, use as evidence information and documents obtained in accordance with this Memorandum.

2. The use made of such information and documents as evidence in the courts and weight to be attached thereto will be determined in accordance with the national legal system of the requesting State.

DELIVERY OF DOCUMENTS

Paragraph 17

1. At the request of the requesting administration, the requested administration will deliver to a person or persons, residing or established in its territory, documents relating to proceedings and decisions taken by a competent authority of the requesting State in the application of its customs laws.

2. Delivery of documents under this Memorandum will be made in accordance with the laws and practices of the requested State. The request for delivery will contain a summary of the content of the document.

3. If the requesting administration so wishes, delivery may be made or evidenced by a particular method, provided that the requested procedure can be complied with under the laws and practices of the requested State. Evidence of delivery may take the form of a dated and certified acknowledgement of receipt by the person concerned or of a certificate of the competent authority in the requested State, indicating the method and date of the delivery.

COMMUNICATIONS OF REQUESTS

Paragraph 18

1. Assistance under this Memorandum will be exchanged directly between the Customs Administrations.

2. Requests for assistance under this Memorandum will be made in writing and will be accompanied by any documents deemed useful. When the circumstances so require, requests may also be made orally. Such requests will be promptly confirmed in writing.

3. Requests made pursuant to subparagraph 2 above, will include the following details:

a. the name of the administration making the request;

b. the subject of and reason for the request;

c. a brief description of the matter, and the legal elements involved;

d. the names and addresses of the parties concerned.

4. A request by either Customs Administration that a certain procedure be followed will be complied with, subject to the national legal and administrative provisions of the requested State.

5. The information and intelligence referred to in this Memorandum will be communicated to officials who are specially designated for this purpose by each Customs Administration. A list of officials so designated will be furnished to the Customs Administration of the other State.

EXCEPTION FROM THE LIABILITY TO RENDER ASSISTANCE

Paragraph 19

1. If the requested administration considers that the assistance requested of it might be prejudicial to public policy, or to the sovereignty, security or other essential interest of that State, or might in the opinion of that customs administration involve violation of industrial, commercial or professional secrecy, or would be inconsistent with its national legal and administrative provisions, it may refuse to provide assistance or it may provide the assistance only if certain conditions are met.

2. If assistance is refused the decision and the reasons for the refusal must be notified in writing to the requesting administration without delay.

Paragraph 20

If the requesting administration requests assistance which it would not be able to give if requested by the other customs administration, it will draw attention to the fact in the request. Compliance with such a request will be entirely within the discretion of the requested administration to whom the request is made.

COSTS

Paragraph 21

1. Each Customs Administration will waive all claims for reimbursement of costs incurred in the execution of this Memorandum, with the exception of any allowances and expenses paid to the officials referred to in paragraph 13 and to interpreters, other than Government employees. Such allowances will be paid by the State which has requested that the officials be summoned to appear as witnesses or experts.

2. If expenses of a substantial and extraordinary nature are or will be required to execute the request, the Governments shall consult to determine the terms and conditions under which the request will be executed as well as the manner in which the costs shall be borne.

GENERAL

Paragraph 22

1. This Memorandum will be applicable to the territory of the Republic of Latvia, and to the territory of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland.

2. The assistance provided for under this Memorandum will be supplied directly between the Customs Administrations of the two States.

3. The Customs Administrations of the two States will jointly decide the detailed arrangements for the implementation of this Memorandum.

4. The Customs Administrations shall endeavour to resolve by mutual accord any problem or doubt arising from the interpretation or application of this Memorandum.

Differences for which no solutions are found shall be settled through diplomatic channels.

5.

a. The provisions of this of this Memorandum will:

- not affect the obligations of the governments under any international agreement or convention;

- complement the Europe Agreement between the European Communities and their Member States, and the Republic of Latvia, signed on 12th June 1995 and entered into force on 1st February 1998.

Communities (with or without the participation of the member States) and the Republic of Latvia.

- not affect Community provisions governing the communication between the competent services of the Commission of the European Communities and Her Majesty’s Customs and Excise of any information obtained pursuant to this Memorandum which could be of interest to the Community;

b. Nothwithstanding the provisions of (a) above, the Europe Agreement will take precedence over the provisions of this Memorandum insofar as the provisions of the latter are incompatible with that Agreement.

c. Nothing in (a) above will be regarded as impeding the operation of any procedure provided for in this Memorandum which represents more extensive mutual assistance than that provided for in the Europe Agreement.

COMMENCEMENT AND TERMINATION

Paragraph 23

1. This Memorandum will come into operation on the first day of the second month after the Governments have notified each other in writing through diplomatic channels that the constitutional or internal requirements for the coming into operation of this Memorandum have been met.

2. This Memorandum is intended to be of unlimited duration but either Government may terminate it at any time by notification through diplomatic channels.

3. The termination will take effect three months from the date of the notification of termination to the other Government. Ongoing proceedings at the time of termination will nonetheless be completed in accordance with the provisions of this Memorandum.

4. The Customs Administrations will meet in order to review this Memorandum on request or at the end of five years from the date of its coming into operation, unless they notify one another in writing that no such review is necessary.

 

The foregoing record represents the understanding reached between the Government of the Republic of Latvia and the Government of the United Kingdom of Great Britain and Nothern Ireland.

 

Signed in duplicate at London on the 7th day of April 1999 in the Latvian and English languages, both texts having equal validity.

   

Aija Poča

For the Government of

the Republic of Latvia

Dame Valerie Strachan

on behalf of the Commissioners of Her Majesty`s Customs and Excise

For the Government of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland