Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par valsts budžetu 1999.gadam
1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 1999.gadam ieņēmumos 1 414 534 845 latu apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.
2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 1999.gadam izdevumos, ieskaitot tīros aizdevumus, 1 527 053 120 latu apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.
3.pants. Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 93 876 258 latu apmērā, tajā skaitā:
1) rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, arodizglītības, speciālo izglītības iestāžu un daļējai ārpusskolas iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 67 191 982 latu apmērā saskaņā ar 10., 11., 12., 13. un 14.pielikumu;
2) rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām izglītības pasākumiem speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 16 271 571 lata apmērā saskaņā ar 6.pielikumu;
3) rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām kristīgās mācības un ētikas programmai 100 000 latu apmērā saskaņā ar 15.pielikumu;
4) pašvaldību tautas mākslas un pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 189 705 latu apmērā saskaņā ar 7.pielikumu;
5) pagastu, pilsētu un rajonu teritoriālplānošanai un attīstības projektu izstrādāšanai un realizēšanai 1 000 000 latu apmērā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;
6) investīcijām pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldībām 9 123 000 latu apmērā saskaņā ar 8.pielikumu.
4.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 6 903 010 latu apmērā, tajā skaitā:
1) pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 6 103 010 latu apmērā;
2) pašvaldību ieņēmumu bāzes palielināšanai 800 000 latu apmērā.
5.pants. Apstiprināt valsts nozīmes pasākumu veikšanai bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai Valsts informācijas tīkla aģentūra valsts budžeta finansētos ieņēmumus 2 220 679 latu apmērā, aizņēmumus no valsts pamatbudžeta 7 500 000 latu apmērā un izdevumus 9 720 679 latu apmērā saskaņā ar 16.pielikumu.
6.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 485 000 000 latu apmērā un valdības rīcības pieļaujamās robežas valsts saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumā 2 230 000 latu apmērā. Paredzēt 1999.gadā izsniedzamos valsts galvojumus 32 200 000 latu apmērā saskaņā ar 9.pielikumu.
7.pants. Paredzēt aizdevumu no valsts pamatbudžeta 6 000 000 latu apmērā valsts akciju sabiedrības Latvijas eksportkredīts saistību nodrošināšanai.
8.pants. Noteikt, ka pašvaldību aizņēmumu un galvojumu saistību kopējais pieļaujamais palielinājums 1999.gadam ir 30 000 000 latu, tajā skaitā 4 000 000 latu pašvaldību finansu stabilizācijas aizdevumu nodrošināšanai atbilstoši likumam Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību.
9.pants. Noteikt, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti pilsētu un pagastu budžetos 71,6 procentu apmērā, bet ne mazāk kā 174 300 000 latu, un Labklājības ministrijas valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā 28,4 procentu apmērā, bet ne mazāk kā 69 125 600 latu.
10.pants. Noteikt, ka Labklājības ministrija īsteno veselības aprūpes reformu un garantē veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu segšanu valsts noteiktajā apmērā. Veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu segšana valsts noteiktajā apmērā tiek garantēta no valsts pamatbudžeta un no speciālā veselības aprūpes budžeta, kurš veidojas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iezīmētās daļas, valsts pamatbudžeta dotācijas, maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem.
11.pants. Noteikt, ka saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu izdevumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā 75,6 procenti, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā 17,84 procenti, nodarbinātības speciālajā budžetā 6,33 procenti, darba negadījumu speciālajā budžetā 0,23 procenti.
12.pants. (1) Noteikt, ka invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdevumu segšanai 1998.gadā novirzītais sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālā budžeta brīvo līdzekļu atlikums 3 000 000 latu apmērā 1999.gadā tiek atmaksāts nodarbinātības speciālajā budžetā.
(2) Noteikt, ka sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālā budžeta brīvo līdzekļu atlikums 10 000 000 latu apmērā 1999.gadā tiek novirzīts šādi: 8 000 000 latu apmērā invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdevumu segšanai un 2 000 000 latu apmērā valsts pensiju speciālā budžeta izdevumu segšanai, paredzot, ka 2000.gadā šie līdzekļi no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta un valsts pensiju speciālā budžeta tiek atmaksāti nodarbinātības speciālajā budžetā.
13.pants. (1) Apstiprināt valsts speciālajā budžetā Izglītības un zinātnes ministrijai aizdevumus 12 756 000 latu apmērā un aizdevumu atmaksas 5 250 latu apmērā saskaņā ar 5.pielikumu.
(2) Noteikt, ka Izglītības un zinātnes ministrijai tiek izveidota speciāla budžeta programma Studējošo un studiju kreditēšana, un paredzēt aizdevumus studiju kreditēšanai līdz 10 000 000 latu un studējošo kreditēšanai 2 756 000 latu apmērā.
14.pants. Ministru kabinets izdod noteikumus par resoru programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem.
15.pants. Finansu ministrs apstiprina valsts budžeta iestāžu programmu un apakšprogrammu tāmju sastādīšanas un apstiprināšanas kārtību.
16.pants. Ministrijas un centrālās valsts iestādes nodrošina to pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo iestāžu un valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pasākumu finansēšanas plānu un tāmju apstiprināšanu valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumiem un finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei. Tāmēs jāparedz izdevumi, kas nepieciešami, lai dzēstu iepriekšējo periodu parādus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.
17.pants. Budžeta izpildītāji gada laikā drīkst izdarīt valsts pamatbudžeta izdevumus tādā apmērā, kādā tiem Valsts kase asignējusi valsts budžeta līdzekļus no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un budžeta izpildītāja faktiski gūtajiem ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, un no citiem pašu ieņēmumiem.
18.pants. Valsts budžeta iestāžu ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus, kas pārsniedz gadskārtējā valsts budžeta likumā galvenajiem budžeta izpildītājiem noteiktos apjomus, un noteiktā kārtībā aprēķināto budžeta iestāžu ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu ieņēmumu atlikumus saimnieciskā gada sākumā ar finansu ministra atļauju var novirzīt budžeta izdevumu papildu finansēšanai kā pastāvīgu apropriāciju vai, noslēdzot īpašu vienošanos ar Valsts kasi, izlietot citiem mērķiem.
19.pants. Valsts speciālajam budžetam ir pastāvīga apropriācija, kas pieļauj tādus izdevumus, kuri nepārsniedz faktisko ieņēmumu un naudas līdzekļu atlikumu līmeni saimnieciskā gada sākumā, kā arī šajā likumā noteiktos aizdevumus.
20.pants. Noteikt Valsts prezidenta Kancelejas programmas Vispārējais valdības dienests ietvaros izdevumus Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī 1 000 latu apmērā un reprezentācijas izdevumus mēnesī 200 latu apmērā.
21.pants. Līdzekļu efektīvas izmantošanas un taupības interesēs ar finansu ministra atļauju var pagarināt atsevišķas apropriācijas investīcijām virs kārtējā saimnieciskā gada ietvariem.
22.pants. Noteikt, ka 1999.gada valsts budžeta mērķdotācijas pagastu, pilsētu un rajonu teritoriālplānošanai un attīstības projektu izstrādāšanai un realizēšanai neizlietotā daļa kā pastāvīga apropriācija ir izlietojama minētajiem mērķiem 2000.gadā.
23.pants. Noteikt, ka Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammai Pedagogu darba samaksa piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanai pamatizglītības apguvei 1 500 000 latu apmērā apstiprināto līdzekļu izmantošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Apropriācija paredzēta periodam no 1999.gada 1.jūnija līdz 1999.gada 31.decembrim.
Pārejas noteikums
Ņemot vērā to, ka, pamatojoties uz Satversmes tiesas 1998.gada 27.novembra spriedumu, ar šā likuma spēkā stāšanos par spēkā neesošu tiek atzīta likuma Par maternitātes un slimības pabalstiem 4.panta otrā daļa, uzdot Ministru kabinetam izstrādāt pasākumu programmu, lai nodrošinātu valsts pabalstu ģimenēm ar bērniem atbilstoši Eiropas Padomes rekomendācijām.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 25.februārī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1999.gada martā