Latvijas Republikas 6.Saeimas rudenssesijas astotā (ārkārtas) sēde
1998.gada 28.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs
Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie kolēģi deputāti! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 28.septembra ārkārtas sēdi.
Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, izskatīsim piecu deputātu priekšlikumu. Saeimas kārtības ruļļa 51.panta noteiktajā kārtībā viņi lūdz atlikt likumprojekta "Valsts valodas likums" izskatīšanu trešajā lasījumā līdz šā gada 29.oktobrim.
Kas, lūdzu, vēlas runāt "par" vai "pret" šo piecu deputātu priekšlikumu? Dobeļa kungs vēlas runāt. Lūdzu! Runās "pret".

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Visa šī Krievijas histērija, kas parādās visdažādākajās formās, tikai lieku reizi pārliecina, cik ārkārtīgi svarīgi ir šodien parādīt skaidru nostāju visos jautājumos tieši tagad, nevis atkal gaidīt kaut kādus īpašus secinājumus vai kādus īpašus padomus. Tā ka šāds priekšlikums ir galīgi nepieņemams, un es aicinu to noraidīt un tieši šodien izskatīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Bartaševičs runās "par".

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Domāju, ka jūs saprotat, ka mums nav morālu tiesību priekšvēlēšanu laikā balsot par valstij tik svarīgo jautājumu, it īpaši tāpēc, ka komisijas atbalstītais variants nav visai labs. Nav izpildītas dažas EDSO rekomendācijas. Likuma pieņemšanas gadījumā tas var kļūt par vēl vienu šķērsli labu attiecību nostiprināšanai gan ar Austrumiem, gan arī ar Rietumiem. Un mēs nevaram atbalstīt arī izglītības koncepciju, kas nezin kāpēc ielikta Valsts valodas likumā. Šī koncepcija paredz minoritāšu izglītības likvidāciju līdz 2004.gadam, lai gan tādai pārejai nav ne finansiāla, ne kadru nodrošinājuma. Un tas nozīmē, ka gandrīz puse no skolēniem nevarēs saņemt izglītību vispār. Tieši šo iemeslu dēļ es lūdzu jūs atlikt jautājuma izskatīšanu līdz 29.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par piecu deputātu priekšlikumu - atlikt likumprojekta "Valsts valodas likums" izskatīšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 56, atturas - 8. Lēmums nav pieņemts. Priekšlikums ir noraidīts.
Godātie kolēģi, izskatām likumprojektu "Valsts valodas likums" trešajā lasījumā. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vispirms - daži teikumi ievadam. Pirmām kārtām gribu atgādināt, ka komisija ļoti ilgi strādāja pie trešā lasījuma un ka komisijā ir praktiski visu lielāko partiju pārstāvji (vienīgi komunistu un sociālistu nav mūsu komisijā), un tika panākta vienprātīga vienošanās par trešā lasījuma redakciju. Turklāt likuma sagatavošanā piedalījās Valsts valodas centrs un arī Eiropas drošības un sadarbības organizācijas eksperti. Un, ja jūs uzmanīgi izlasītu tos pēdējos Eiropas drošības un sadarbības organizācijas ekspertu un augstā komisāra Maksa Van der Stūla atzinumus, tad redzētu, ka principā šobrīd šīs rekomendācijas attiecas uz izpildinstitūcijām, kurām šis likums būs jāpiemēro, tātad - uz šī likuma piemērošanu. Un jāsaka atklāti, ka komisija ilgstošā diskusijā ar ekspertiem ir panākusi, ka ļoti daudzos jautājumos Eiropas drošības un sadarbības organizācija, ievērojot to, ka Latvijā tiešām ir īpaša situācija, atkāpās no tām rekomendācijām, kuras bija pavasarī.
Atsaucoties uz iepriekš teikto par izglītības koncepciju, gribu jūs informēt, ka pamatskolās joprojām tiks daļēji saglabātas iespējas mācīties minoritātes valodā, savukārt vidusskolās mēs viņus mācīsim pārsvarā latviešu valodā. Tā ir tieši Eiropas institūciju rekomendācija, lai mēs nediskriminētu cittautiešus un dotu viņiem iespējas pēc tam studēt un arī labāk konkurēt darba tirgū.
Aicinu tagad pāriet pie likumprojekta 1.panta un pie konkrētajiem priekšlikumiem.
Pirmais ir deputāta Golubova priekšlikums, kas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Es ierosinu izslēgt vārdus "kā arī izglītībā un citās jomās", jo es uzskatu, ka izglītībā valsts valodas lietošanu nosaka Izglītības likums. Radio un televīzijas likums nosaka tās lietošanu radio un televīzijā. Publiskos pasākumos tās lietošanu nosaka likums par publiskiem pasākumiem un visi citi speciālie likumi. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš.

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).
Augsti godātie deputāti! Arī es gribu teikt ievadvārdus. Es aicinu atbalstīt Valsts valodas likumu kopumā un pa pantiem, kaut gan gribu pasacīt, ka tajā ir būtiskas nepilnības. Šī likuma dominante izpaužas tādējādi, ka vajag piespiest krievus, "ruskojazičņikus" iemācīties un sabiedrībā lietot valsts valodu. Taču latviešu valoda ir apdraudēta vēl vairāk no mums pašiem. Mūsu tēvu valoda latviešu sabiedrības mutē jau ir stipri sakropļota ar ģermānismiem un ar slāvismiem, un tagad mēs to strauji kropļojam ar anglicismiem. Mēs saucam Latviju par brīvu valsti, esam izstājušies no PSRS, bet tomēr strauji un intensīvi turpinām valsts valodu pārveidot atbilstoši krievu valodas formām. Saeimā, bet it īpaši ministrijās, nākas dzirdēt sakropļotu valodu pašu dzimto latviešu mutēs, kad teikumos tiek sagrozīta vārdu kārtība, mainītas izteiksmes, parādās aplami intonācijas elementi un domāšanas struktūra.
Valoda ir ciešā un tiešā saikne ar runātāju mentalitāti, tas ir, ar dvēseli. Latvieši nesaka vis "pakavs zirga", bet gan saka "zirga pakavs". Atšķirībā no citu tautu valodām, latvieši loka vārdu galotnes un maz lieto prievārdus. Laika trūkuma dēl es varu atļauties minēt tikai vienu piemēru no tūkstošiem mūsu valodas kroplību. Galīgi aplam pēc krievu valodas parauga mēs esam sākuši lietot prievārdu "uz". Projektam jābūt gatavam "uz" 1.oktobri, tas ir pēc krieviskās formas: "na pervoje oktjabrja". Latviski ir jāsaka: projektam jābūt gatavam "līdz" 1.oktobrim.
Tikpat kļūdaini raksta arī žurnālisti, sacīdami: "Viņš strādā "uz Maskavu"." Tas ir galīgi aplam! Latviski būtu jāsaka bez prievārda un datīva locījuma formā: "Viņš strādā Maskavai." Aplams ir arī teikums - "Materiālie zaudējumi tiek lēsti uz 300 miljoniem." Nevis "uz 300 miljoniem", bet "ap 300 miljoniem" vai "līdz 300 miljoniem". Mēs lietojam latviešu vārdus saskaņā ar krievu valodas konstrukcijām, un pats traģiskākais ir tas, ka mēs pat neapjēdzam, ka šādā veidā runājam pa pusei krieviski, bet tur nu vainojami tagad esam mēs paši.
Es centos Valsts valodas likumā ierosināt tādas normas, lai mums arī pašiem savā vidē būtu jārūpējas par apdraudētās un daļēji "slimās" valodas veselumu un veselību. Es centos ar likuma palīdzību panākt, lai žurnālisti un valsts darbinieki masu saziņas līdzekļos nelietotu sakropļotas valodas formas. Diemžēl šie mani priekšlikumi likuma otrajā lasījumā tika noraidīti. Es gribēju panākt, lai arī reklāmu teksti atbilstu elementārām latviešu valodas normām. Tagad nepārtraukti uzbāzīgā reklāma ir pati lielākā valodas kropļotāja.
Minēšu tikai vienu piemēru. Gan avīzēs, gan radio tiek izklāstīta Saeimas vēlēšanu mīlēšanas reklāma. "Es mīlu savu pīpi, es mīlu vasarnīcas rokas pumpi, es mīlu cieti vārītas olas, es mīlu sēņu zupu..." Kolēģi deputāti, man nav nekas iebilstams pret Andri Šķēli un varbūt pret pašu šo domu, bet šis reklāmas teksts ir klasisks latviešu valodas sakropļošanas piemērs. (Starpsauciens: "Pareizi!") Tas "ēdas" iekšā latviešu mentalitātes pašos dziļumos. Latviešiem nav kuņģa mīlestības, vismaz agrāk nebija. Latviešu valodā mīlestības vārds ir augstāks par vēderu. Latviešu valodā mīlestības vārdi attiecas uz kaut ko lielu, svētu. Var mīlēt tēvu, māmuliņu, līgaviņu, var mīlēt dzimteni Latviju, bet ar cieti novārītām olām vai sēņu zupu mūsu tēvi un vecāsmātes nekad "nemīlējās". Viņi par šādu teicienu smietos. Par cieti novārītām olām vai sēņu zupu latvieši saka vienkārši - tās viņiem garšo. Krievu valodā - jā, tur tā ir normāla izteiksmes forma - "ja ļubļu sladkij čai", "ja ļubļu gribnoj sup".
Vēl cits piemērs: "Es mīlu labu lūpu krāsu, es mīlu lasīt tualetē..."

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Eniņa kungs!

G.Eniņš. Es lūdzu izmantot tiesības runāt vēl 2 minūtes, lai pabeigtu domu, jo es nekad to neesmu... (Starpsauciens: "Lai runā!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 2 minūšu debašu laika pagarināšanu deputātam Eniņam! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 8, atturas - 5. Lūdzu, turpiniet debatēt divas minūtes!

G.Eniņš. Latviski jāsaka... Te skan vārdi: "Es mīlu labu lūpu krāsu, es mīlu lasīt tualetē." Latviski būtu jāsaka: "Man patīk laba lūpu krāsa, man patīk ilgi gulēt vannā, man patīk lasīt tualetē." (Starpsauciens: "Man nepatīk!") "Es mīlu fotografēt..." Tā latviski nevar sacīt, jo ir jāsaka: "Es aizraujos ar fotografēšanu" vai arī "Man patīk fotografēt." Lūk, kā reklāma pašos dziļumos kropļo latviešu valodu (Starpsauciens: "Kauns Šķēlem!"), kuras dēļ mēs šodien šo Valsts valodas likumu gribam izcīnīt.
Eiropas eksperti silti ieteica izveidot likumā tādu daļu, kas veicinātu valsts valodas kopšanu un saglabāšanu, viņi rosināja šo daļu izveidot pēc iespējas plašāku un nopietnāku, bet mēs to neesam izdarījuši. Eiropas eksperti ieteica izveidot likumam preambulu, kur būtu motivēts, kāpēc ir nepieciešams šāds Valsts valodas likums.
Pēc ekspertu mudinājuma es ierosināju 1.pantā pasacīt, ka latviešu valoda līdzās lietuviešu valodai ir viena no senākajām Eiropas valodām, ka abas ir pēdējās vēl dzīvās valodas, relikti, kas saglabājušies no izmirušās, bet kādreiz milzīgi plašās baltu valodu saimes, tāpēc šo valodu saglabāšana ir būtiska arī pasaules zinātnieku interesēs. Diemžēl šāda panta iekļaušanu likumā neizprata un neatbalstīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis, un viņa iespaidā komisijā tas neguva balsu vairākumu. Un par to es esmu gauži sarūgtināts. Es ceru, ka tik un tā nākotnē...

Sēdes vadītājs. Arī divas papildu minūtes ir pagājušas.

G.Eniņš. ... ir jāskata un tie panti jāievēro. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).
Augsti godātie deputāti! Šodien, apspriežot Valodas likumu, vislielākās problēmas varbūt var rasties tāpēc, ka tas cilvēks, kurš mums ziņo par Valodas likumu, ir tas, kas sevi reklamē ar vārdu "mīlestība" arī uz spalvainām krūtīm, nepaprasot savai sievai, vai tas patiešām tā ir... Un tas mums var radīt šīs lielās pārdomas, Ābiķa kungs, kā mēs lietosim latviešu valodu, kurā vietā, kad un kāpēc.
Runājot par 1.priekšlikumu un skatoties tālākos priekšlikumos par 1.pantu, man liekas, ka mēs saskaramies ar pirmo un arī lielāko pretrunu izglītības sistēmā, izglītības jomā, jo mēs neesam sadalījuši izglītību tā, kā tā būtu jādala un kā tā eksistē arī praktiski dzīvē: ir valsts, pašvaldību un privātā izglītības sistēma. Un te rodas tas jautājums: cik tālu šis likums reglamentē valodas izmantošanu dažādās izglītības sistēmās un dažādās izglītības pakāpēs?
Ja mēs vienkārši ierakstām tā, kā ir likumā šobrīd, tad it kā nav kur atkāpties. Ir jāraksta tā, kā ir šinī 2.pantā. Bez tam mēs šodien esam izsvītrojuši to iespēju, ka Latvijā var būt skolas, kuras strādā nelatviešu valodā, bet tās tomēr garantē, ka to beidzēji zina valsts valodu atbilstoši augstākajām prasībām. Jo jautājums ir par to, cik lielā mērā likumā ierakstītais mērķis atbilst tālākajiem punktiem par privāto izglītību. Un tas laikam ir konceptuāls jautājums, kādā veidā un cik tālu tas ir jāreglamentē izglītības sistēmā. Pilnībā noraidīt to nav iespējams, bet, pieņemot šādā variācijā, man liekas, mēs nonākam zināmās pretrunās.
Diemžēl mums ir jāatzīst... es gribu to teikt, ka komisija savu darbu ir padarījusi ļoti slikti, jo jau 1.pantā mums ir pretrunas. Kā tad mēs izskatīsim likumprojektu tālāk? Diemžēl tā tas ir, un šodien var notikt tā, ka šo likumu mēs nevarēsim pieņemt tā nekvalitatīvā līmeņa dēļ.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es patiešām, apspriežot šo likumu, gribu sacīt par šo konkrēto priekšlikumu arī dažus vispārīgus vārdus. To, ka ir pats pēdējais laiks, Golubova kungs, izskatīt šo Valodas likumu un pieņemt to šīs Saeimas darbības laikā. Es, būdams apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts, un arī Pētersona kungs jau pirmajās šīs Saeimas dienās komisijā runājām par to, ka ir jāķeras pie šā likuma veidošanas un tas pēc iespējas ātrāk ir jāpieņem. Diemžēl likuma pieņemšana ieilga, un, kā redzat, rit pēdējās šā Saeimas sasaukuma dienas un mēs pieņemam šo likumu, jo tas ir ļoti nepieciešams. Šis likums ir latviešu valodas kā valsts valodas aizsardzības likums.
Tiekoties ar EDSO pārstāvjiem - ne tikai ar Van der Stūlu, bet arī ar daudz saprātīgākiem ekspertiem, mēs komisijā runājām par to, un arī šie eksperti ieteica Valodas likumā ielikt, lūk, šo preambulu, lai gan mūsu likumdošanā nav šādas prakses, lai to liktu kā preambulu, tāpēc šeit,  plaši neizvēršoties, 1.pantā tomēr ir izteikta vismaz būtība.
Komisija ir izstrādājusi šo variantu, un es ieteiktu to atbalstīt, jo tur parādās šā likuma mērķis - nodrošināt latviešu valodas saglabāšanu un attīstību, tātad ir nepieciešams saglabāt latviešu tautas kultūrvēsturisko mantojumu, nodrošināt tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā un tā tālāk.
Te ir ietverts arī par uzņēmējdarbību, par ko ir bijušas ļoti lielas diskusijas, bet mēs droši vien par to runāsim vēl atsevišķi, apspriežot attiecīgo pantu. It īpaši Van der Stūls, EDSO komisārs, uzstāja, aizrādīja mums iepriekšējos Valodas likumprojekta tapšanas posmos, ka privātstruktūrās nu nemaz nedrīkstētu ierobežot citu valodu lietošanu, vārdu sakot, visu vajagot atstāt pašplūsmā.
Attiecībā uz to, ka izglītībā ir nepieciešams strikti pateikt, ka šis likums nosaka latviešu valodas kā valsts valodas vietu. Arī tas ir ļoti būtiski.
Es gribu pateikt arī dažus vārdus par to, ka diemžēl šajos septiņos neatkarības gados latviešu valoda kā valsts valoda vēl nav ieņēmusi savu pienācīgo vietu Latvijā un ka  tai turpmākajā laikā būs jāizcīna šī vieta, jo pašlaik ir bijis tā, ka simti un tūkstoši dažādos veidos ir ieguvuši valodas zināšanu apliecības, faktiski latviešu valodu pat neprazdami. Es jau kādreiz esmu teicis no šīs tribīnes, ka par 8 latiem tā ir bijis, un vēl arī tagad ir  iespējams nopirkt šo apliecību, turklāt cilvēki plātās ar to un rāda, ka viņš protot latviešu valodu, lai gan neprot absolūti nemaz. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis. Atgādinu, kolēģi, ka mēs apspriežam likumprojekta 1.panta pirmās daļas vārdus "kā arī izglītībā un citās jomās".

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Gundars Valdmanis - Tautas kopa "Brīvība".
Prezidij! Augstākā padome! Padomes pakalpiņi! Tauta! Grāmata "Gudro stratēģija" māca, ka bagātniekiem, it īpaši šodien, būtu jāpārvalda... Tur ir rakstīts: "Ir jāatceļ rūgšana, ķildas un ienaids. Patlaban ir svarīgi skaldīt ar kaislībām un svešām domām. Liksim izteikt pretrunīgus uzskatus, kamēr šiem sarežģījumiem vairs neatradīs izeju. Tautai ir jātic, ka varturi valstī kaitē tikai attiecībā uz augstāko mērķi nolūkā, lai iedzīvotāji neapzinātos savu kopējo ienaidnieku."
Šodien, vēlēšanu priekšvakarā, Sadarbības padome mums izkārto ārkārtas sēdi, lai runātu par vienu no visdiskutablākajiem jautājumiem - par cilvēku un tautas būtību, par valodu.
Mūsu latviešu tautai ir bagāta valoda, kurā skan gadu simtos un tūkstošos radītās dainas, kurā ir tulkota lielākā daļa pasaules literatūras, kurā skan operas, bet nu mums draud rusifikācija. Un tāpēc mēs gribam kaut ko panākt. Mēs gribētu, lai mūsu valstī tiktu sargāta šī valoda.
Kad es runāju ar mūsu iedzīvotājiem, kas šeit dzīvo, liela daļa domā tāpat, ka Latvijā vajadzētu sargāt mūsu valodu. Bet, redz, tādi kā "tēvzemieši" mums māca, ka Latvijas tautas ienaidnieks ir krievs, ka Latvijas tautas ienaidnieks ir žīds, ka Latvijas tautas ienaidnieks ir polis, lai gan mēs labi zinām, ka Latvijas tautas ienaidnieks ir komunists, boļševiks. Tie pirmie partijas sekretāri, kas pārvaldīja čeku. Taču mēs neatpazīstam mūsu kopējo ienaidnieku, mēs šodien izraisām strīdu ar tiem nepilsoņiem, kuri šeit dzīvo un kuriem varbūt šodien vēl ir neveikla latviešu valoda. Mēs mēģinām viņiem iemācīt mīlēt šo valodu ar to, ka mēs draudam viņus vienkārši izvarot.
Mēs šeit šodien pierādīsim savu mīlestību savai tautai ar runām, cik karsti un cieši mēs turēsimies pie kaut kāda principa, lai citam būtu slikti. Un nāks arī no otras puses un parādīs, ka viņi aizsargās krievus līdz beidzamajai asins lāsei, aizsargās viņu civiltiesības.
Es domāju, ka neviens īsts latviešu patriots negrib izvarot citu tautu. (Starpsauciens: "Ak šausmas!") Mēs gribam viņu cienīt, mēs gribam, lai  viņi saprastu mūsu valodas vērtību, lai mūsu valoda un tradīcijas tiktu mīlētas. Un tie, kuri to nespēj, ja viņi grib nākt šeit, tad viņi var nākt kā ciemiņi, bet ne kā pilsoņi. (Starpsauciens: "Beidz muldēt!")
Šis likums ir cieši saistīts ar Pilsonības likumu, jo, ja mēs dosim pilsonību tādiem, kas nerunā un negrib runāt latviešu valodā, tad mums neizbēgami būs divkopienu valsts, bet es ticu, ka tikai komunisti, pirmie sekretāri un Sadarbības padome, daži tās pakalpiņi no Amerikas, grib latviešu tautai uzlikt šo divkopienu valsts likteni. (Starpsauciens: "Runā par lietu!") Mēs gribam dzīvot kopīgi! Mēs negribam, ka mūs šķeļ! Mēs gribam cīnīties pret komunismu un tā sekām, mēs gribam, lai latviešu valoda zeļ un attīstās, un turpina dzīvot mūsu valstī. Mēs negribam, ka mūs pārkrievo, bet es neizprotu, kā mēs gribam kādam citam atņemt savu mantojumu. Mēs gribam viņam dot mūsu visdārgāko dāvanu - mūsu valodu.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. Nav šaubu, ka šodienas debates notiek tikai tādēļ, lai paceltu un šķeltu mūs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns.

A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu aicināt jūs tomēr neatbalstīt Golubova kunga priekšlikumu, jo zināmā mērā šeit tiek pieminēts gan Valodas likums, gan arī Izglītības likums, par ko arī šīs sarunas daļēji tiek risinātas. Tās tomēr ir cieši saistītas lietas.
Šodien jums pastkastītēs ir atrodams Izglītības likuma otrajam lasījumam sagatavotais teksts. Ja kādam ir šaubas vai kādi jautājumi, paskatieties arī šo Izglītības likumprojektu un mēģiniet ieraudzīt šīs sakarības, kādas ir kopīgas abiem šiem likumprojektiem.
Es aicinātu deputātus šobrīd noraidīt Golubova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis. Cienījamais Eniņa kungs, es jūs ļoti cienu kā izcilu dabas pētnieku, bet man ir ļoti žēl, ka, trīs gadus strādājot parlamentā, jūs vēl joprojām neesat pamanījis, ka mūsu likumdošanā ir zināma sistēma un ka likumiem ir vienota pieeja. Pilnīgi pareizi to šeit paskaidroja komisijas sekretārs Pēteris Tabūns. Viņš jums paskaidroja, ka tas, ko jūs teicāt... ka šī preambula ir ietverta 1.panta jaunajā pirmajā daļā. Vienkārši mūsu likumdošanā šobrīd nav tādas prakses - rakstīt preambulas. Tas ir ietverts 1.panta jaunajā pirmajā daļā.
Cienījamā Kreituses kundze, man īsti nebija saprotamas jūsu iebildes pret privāto izglītību, jo 10.lappusē attiecīgajā pantā ir 4. un 5.apakšpunkts, kas tieši reglamentē to, ka privātajās izglītības iestādēs ikvienam būs jāapgūst valsts valoda, un tas tur ir ļoti skaidri un gaiši uzrakstīts. (Starpsauciens: "Nekā!")
Es aicinu noraidīt deputāta Golubova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Golubova priekšlikumu! Teksts jums ir zināms. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 57, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija aicina noraidīt arī otru deputāta Bartaševiča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bartaševičs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Eniņa kungs tikko teica, ka latviešu valoda ir apdraudēta. Tieši tā! Arī es uzskatu, ka latviešu valoda ir apdraudēta. Ar aizliegumiem mēs neko nesasniegsim, jo tā mēs ieaudzināsim cilvēkos tikai naidu pret šo valodu.
Es gribu vēl atgādināt, ka Valodas likumā vajag runāt tikai par valsts valodas lietošanu, nevis par izglītību, jo mums ir piemēri, ka par vienu un to pašu jautājumu runā divi vai trīs likumi. Te ir arī pretrunas, jo viens likums ir pretrunā ar otru likumu. Ja mēs Valodas likumā pieņemsim nodaļu, kas runā  par izglītību, bet pēc tam pieņemsim vēl arī Izglītības likumu, tad, ja būs kādas pretrunas, tās nenāks par labu likuma izpildīšanai. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un nerunāt Valodas likumā par izglītības jautājumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Gundars Valdmanis - Tautas kopa "Brīvība".
Prezidij! Sadarbības padome! Padomei lojālie Saeimā un tauta! Man ir kauns, ka mums šāds likums ir vispār jāapspriež, ka ir tādi panti. Pagājušajā nedēļā es pavadīju vairākas dienas dziļā Latgalē, un man bija tas gods un prieks apciemot Daugavpils domi, un tur es redzēju kaut ko ļoti prātīgu. It kā smagā krievu pārsvarā bija domē zīmītes: "Šeit, Latvijā, runāsim latviski!" Draudzīgs uzaicinājums. Tur es meklēju vairākus ierēdņus. Es meklēju arī iespēju izsūtīt faksu. Es nespēju atrast dažas iestādes. Es runāju ar kādiem desmit ierēdņiem, un neviens man neteica: "Runāsim krieviski!" Neviens pret mani nebija nepieklājīgs.
Es gan varētu teikt, ka tepat Saeimā, Ārlietu komisijā, es esmu bieži sēdējis kā muļķis, jo nolemj, ka mēs ar citas tautas pārstāvjiem  runāsim krievu valodā, un man, Saeimas deputātam, ievēlētam Ārlietu komisijā, ir jāsēž klusu, jo man pat nav iedots tulks.
Redziet, jautājums ir par attieksmi vienam pret otru. Daugavpilī, lai gan tā nav krievu, tā ir latviešu, ir tāda pretimnākšana vienam pret otru. Tur nav likuma, tur nav soda, tur ir vienkārši draudzīgs aicinājums: "Šeit, Latvijā, runāsim latviski!" Bet, redziet, ko mums šeit dara - mūs šķeļ. Mēs pateiksim   meitenei, ka viņai ir mūs par visu vari jāmīl. Mēs ar likumu noteiksim to, ko   mums ir jāspēj noteikt ar sirdi. Mēs Latvijā gribam tikai lojālus cilvēkus. Lojālus Latvijas idejai, lojālus mūsu, latviešu, mantojumam. Bet Sadarbības padome - pārpalikums no komunistu varas, tā, kas mūs šķeļ, lai mēs nesaprastu, kas ir mūsu kopējais ienaidnieks, - grib, lai mēs liekam viens otram nepatīkamus likumus virsū. Jo mēs nezinām, kā tas ierēdnis to likumu izmantos. Man diemžēl būs jābalso pret Bartaševiča kunga priekšlikumu jeb ierosinājumu. Taču es to darīšu ar cerību (Starpsauciens: "Ar sāpēm sirdī!"), ka 7.Saeima ņems gan šo, gan Pilsonības likumu un pilnībā pārstrādās. Ka mēs nāksim viens pie otra ar draudzīgu risinājumu, nevis ar kaut kādu uzspiestu balsojumu. Nevis ar naidu, bet ar mīlestību, jo mums ir tikai viena zeme un mums tā ir jāceļ kopīgi. Mums ir kopīgi jācīnās pret tiem, kas mūsu valsts tautām, mūsu valsts iedzīvotājiem  negrib labu, bet grib ļaunu. Pret tiem, kas sūtīja mūsu jauniešus uz Sibīriju. Pret   tiem, kas sēž šeit, Saeimā, un lemj, kā iznīcināt mūsu tautu ekonomiskā ziņā. Un pret tiem, kas grib šodien, tāpat kā ar Pilsonības likumu, mūs skaldīt, lai mēs neizprastu, kas ir  mūsu kopējais ienaidnieks.
Es balsošu par tādu likumu, kas aizsargās latviešu valodu, cik vien spēj. Taču es gribu, lai mēs to darītu pavisam citādāk. Es ceru, ka šā likuma pantus mēs ievērosim ar godaprātu un ar cieņu pret citiem. Ne jau tā: ja man ir tiesības, es drīkstu tevi izvarot. Mums tādu tiesību nav!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Augsti godātais Bartaševiča kungs! Valsts valodas likums pasludina vispārējos principus valodas lietošanā izglītībā. Savukārt attiecīgie likumi - vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības likums - sīkāk reglamentēs valsts valodas lietošanu attiecīgajās izglītībās.
Valdmaņa kungs! Jūs labi atceraties, ka jums tika dotas iespējas piedalīties komisijas darbā un jūs varējāt to darīt ne tikai vienā sēdē, kurā jūs bijāt un kurā mēs laipni jūs uzklausījām, bet arī visās citās komisijas sēdēs un varējāt izteikt savas domas.
Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Bartaševiča priekšlikumu - izteikt 1.pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 54, atturas - 6. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 3.priekšlikums - deputāta Tomašūna priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins vēlas runāt par šo priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Tomašūna kungs atsauc savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikums tiek atsaukts. 

Dz.Ābiķis. 4.priekšlikums -  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir noraidīts, jo faktiski šī norma ir iestrādāta citos likumprojekta pantos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts ir komisijas atzinums.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt savu - pašas atbildīgās   komisijas izstrādāto - redakciju. Tabulā tas ir priekšlikums nr. 5. 

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam - papildināt likumprojekta 1.pantu ar jaunu pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt arī nākamo - 6.priekšlikumu. Arī tas ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Aicinu atbalstīt arī 7. priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt deputāte Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).
Augsti godātie deputāti! Es gribu tomēr pievērst jūsu uzmanību šim priekšlikumam. Salīdziniet iepriekšējo - otrās daļas redakciju ar tagadējās trešās daļas redakciju! Manuprāt, iepriekšējā redakcija bija daudz sakarīgāka un daudz precīzāka. Ieklausieties! Tur ir teikts: "neoficiālajā saziņā un reliģiskajās organizācijās, kā arī nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņā". Tātad ir skaidri pateikts, kur un kādā veidā. Jaunajā redakcijā parādās: "jebkurai personai ir tiesības brīvi lietot ikvienu valodu rakstveidā un mutiski, individuāli un sazinoties ar citām personām". Kas ir "citas personas"? "Citas personas" var būt Valsts prezidents, "citas personas" var būt Saeimas deputāti, un tā tālāk.  Ko nozīmē šī saziņa "ar citām personām"? Ko nozīmē "cita persona"? Man tas  nav skaidrs šajā gadījumā. Un šī citas personas sarakste ar individuālo personu pēc tam nonāk arhīvā, un tā jau ir lietvedība, tā ir informācija par sabiedrības attīstību. Un tad iznāk, ka Latvijas pilsonis nevar iegūt šo informāciju, ja viņš nezina svešvalodu. Te ir tā lieta. Es gribētu saprast, ko nozīmē "cita persona". Manuprāt, panta iepriekšējā redakcija bija daudz pārdomātāka un sakarīgāka. Tikko kā parādās kaut kādi neizprotami jēdzieni, tā parādās iespēja likumprojektu stiept uz vienu vai otru pusi un katram izmantot atbilstoši savām interesēm un iegribām.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Paskatīsimies, ko mēs pieņēmām otrajā lasījumā. Šeit ir atruna par reliģiskajām organizācijām, kā arī par nacionālo un etnisko grupu iekšējo saziņu. Komisijas sagatavotajā redakcijā, kura ir piedāvāta trešajam lasījumam, par to neviena vārda nav. Varbūt komisija grib piespiest vecticībniekus lūgt Dievu arī latviski? Neiznāks, kungi! Lūgs Dievu krieviski, kā tas bija Pētera I laikā, kad viņi saglabāja savu ticību, saglabāja savu kultūru. Saglabās arī tagad. Tāpēc lūdzu noraidīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Augsti godātie deputāti! Es arī domāju, ka tā trešā daļa, ko izveidojusi atbildīgā komisija, tomēr pieļauj pārāk plašā mērā... ļauj jebkurai personai brīvi lietot ikvienu valodu, gan rakstveidā, gan mutiski. Arī sazinoties ar citām personām. Domāju, ka šāda norma mums nebūtu vajadzīga. Tad jau labāk lai paliek otrā lasījuma redakcija, šī otrā daļa, kur ir pieminētas reliģiskās organizācijas un nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņa. Tas vismaz ir dabiski. Protams, mēs varētu šķirot - tradicionālās reliģiskās konfesijas un dažādās reliģiskās sektas. Reliģiskajās sektās acīmredzot būtu vajadzīga  stingrāka reglamentācija. Bet, ņemot vērā to, ka šeit mums šajā brīdī nav labākas redakcijas,  pareizāk būtu palikt pie otrā lasījuma redakcijas. Tas tikai norāda to, ka šis likums šobrīd nav sagatavots tādā mērā, lai tas varētu pilnībā stāties spēkā un optimāli darboties. Es gribu  piekrist šeit izteiktajai domai, ka ar šī likuma šādu skatīšanu tagad,  priekšvēlēšanu laikā, tieši vēlēšanu nedēļā, ļoti lielā mērā grib atkal novērst sabiedrības uzmanību no tām problēmām, kuras patiesībā būtu  jārisina un jāanalizē šajā priekšvēlēšanu gaisotnē, un tā būtu pilnīgi konkrētu partiju atbildība par situāciju valstī. Jo ne jau tikai no valodas jautājuma ir atkarīga šī situācija mūsu valstī. Un, ja kāds skaļi un atkārtoti apliecina savu mīlestību uz latviešu valodu, no tā pašas šīs valodas lietošanas iespējas un valodas situācija nekļūs daudz labāka. Bet tā arī nav vienīgā problēma, un tas ir varbūt  mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību no tiem darbiņiem, kuri ir palikuši nepadarīti tieši no valdošo partiju puses.
Tā ka es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un domāt par to, ko mēs varam tālāk darīt ar visu likumu kopumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka  pašreiz mums ir ļoti grūts laiks. Mēs dzirdējām Pola Goubla uzstāšanos - viņš arī brīdina, ka Latvijai ir ļoti grūts brīdis, jo mēs esam sākuši dialogu par mūsu pagātni. Jāpateicas ir Guntim Ulmanim, kas, pagājušajā nedēļā uzstājoties Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas sesijā, aicināja vērtēt vienu no gadsimta necilvēciskajiem režīmiem - padomju totalitārismu. Mēs, Saeima, jau iepriekš nobalsojām, ka ar deklarāciju par okupāciju ir jāiepazīstina ANO dalībvalstis. Līdz šodienai nav saņemtas no Ārlietu ministrijas rakstiskas atbildes no valstīm, kas ir iepazinušās ar šo deklarāciju. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš paziņo, ka tas, par ko Ulmanis runāja Apvienoto Nāciju Organizācijā, ir pasaulē pietiekami labi zināmi fakti par traģisko vēsturi Baltijas valstīs un Eiropā. Ulmanis runāja Apvienoto Nāciju Organizācijā par mūsu tautas vēsturi, īpaši par 50 pēdējiem okupācijas gadiem. Riekstiņa kungs! Pasaule nezina, kas komunisma totalitārā režīma laikā ir noticis ar latviešu tautu. Ir noticis tautas genocīds, ir iznīcināta kultūra, tautas tradicionālais dzīvesveids, kas saistīts ar lauku vidi, tautas tradīcijas dzīvot saskaņā ar dabu. Pasaule nezina, ka vēl šodien pastāv pagrabi, kuru zeme caursūkusies Latvijas patriotu asinīm. To nezina EDSO misija, to nezina Van der Stūls, lai gan tad, kad bija iepriekšējā kopējā sēde ar EDSO misijas pārstāvjiem, četras stundas mēs centāmies viņiem to skaidrot. Un šis "kalambūrs", kas radies šodien apspriežamajā jautājumā... tas ir par 1. panta otro daļu un trešo daļu, šīs redakcijas formulējumu... es domāju, ka tas ir ļoti neveikls formulējums. Bez šaubām, tas ir radies EDSO rekomendāciju dēļ. Es redzēju un lasīju šīs rekomendācijas. Tur bija ļoti daudz sarežģītu divdomīgu teikumu, divdomīgu rekomendāciju. Rietumi turpina mums draudēt. Rietumi negrib dzirdēt, kas ir noticis ar mums. Tas ir tieši saistīts arī ar tām atsauksmēm, kas šodien un vakar ir publicētas sakarā ar Ulmaņa kunga uzstāšanos Apvienoto Nāciju Organizācijā.
Vakar, kad es biju Kuldīgā, es redzēju tos čekas pagrabus. Pašreiz tur ir iekārtoti malkas pagrabi. Kāpēc tur nav iekārtots muzejs, lai stāstītu par mūsu tautas genocīdu, par tautas pārdzīvoto? Kāpēc mums šodien uzspiež šādu Valsts valodas likumu, kas mazina latviešu valodas nozīmi? To es uztveru kā genocīda turpinājumu. Sešdesmit gadu okupācijas nodarītais posts jāizvērtē starptautiskajai tiesai. Pasaules sabiedrībai tas jādara ir zināms, lai saglabātu latviešu valodu un tradīcijas.
Un šajā sakarā es neatbalstu šo trešajā lasījumā formulēto 1. panta trešo   daļu, un tāpēc aicinu atgriezties pie tā formulējuma, kas ir bijis otrajā lasījumā. Es neatbalstīšu atbildīgās komisijas priekšlikumu. Es domāju, ka pasaulei ir jāizvērtē tās traģiskās mūsu vēstures lapaspuses, jāizvērtē tās sekas,  kas šeit ir notikušas. Un tikai pēc tam mēs uzklausīsim EDSO un citas rekomendācijas par to, kas mums būtu jādara ar mūsu tradīcijām, ar mūsu valodu un ar mūsu turpmāko dzīvi.
Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Augsti godātie deputāti! Komisija, sagatavojot šādu redakciju, kādu piedāvā atbalstīt, ir ņēmusi vērā tieši to, par ko šodien debatēs tik karsti runā noliedzēji, kas nevēlas atbalstīt komisijas izstrādāto redakciju. Proti, otrajā lasījumā pieņemtā redakcija ir nepietiekami plaša, tā neaptver visus tos gadījumus, kurus šis likums neregulē un nenosaka, un tādēļ ir jāņem vērā         1. panta uzbūve kopumā. Pirmajā daļā ir vispārējie noteikumi, otrā daļa nosaka tiešo regulāciju, trešā daļa atrunā tās jomas, kurās ar šo likumu netiek regulēta valodas lietošana. Un šī plašākā apjoma redakcija patiešām precizē, kas ir  neoficiālā saziņa, un tas attiecas uz jebkuru personu, neatkarīgi no pilsonības, tautības, reliģiskās vai etniskās piederības, arī no ģimeniskajām attiecībām.
Ja es ar savu meitu mājās sazināšos kādā svešvalodā tādēļ, lai veicinātu viņai valodas apguvi, tad tas vēl nenozīmē, ka es pārkāpšu Valsts valodas likumu un savā ģimenē  nerunāšu latviski. Varbūt šis piemērs ir tikpat izaicinošs un neglīts kā tas, kuru minēja Golubova kungs. Klausoties Golubova kunga minētajā piemērā, kad viņš komentēja šo komisijas ierosināto priekšlikumu, man likās, ka patiesībā ir jāapvainojas tiem, kurus viņš pieminēja, raksturojot šo savu izpratni par to, kādā veidā kāds lūdz Dievu. Tas nebija īsti korekti un deputāta cienīgi.
Es tāpēc ļoti lūdzu deputātus vēlreiz izlasīt  šā panta visas trīs daļas un atbalstīt komisijas ļoti pārdomāto redakciju, kurā ir ņemtas vērā visas tās prasības, kurās ir jānosaka atruna par to, kurās jomās šis likums nejaucas, un tā ir cilvēka, jebkuras personas privātā, personīgā izvēle. To nosaka šī daļa. Es lūdzu atbalstīt to! Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Man ir ļoti žēl, ka Tomašūna kungs atsauca savu priekšlikumu. Varētu, protams, runāt par šo veco redakciju, bet, tā kā tagad Tomašūna kungs savu priekšlikumu ir atsaucis un šī redakcija ir mainīta, tad mums ir jāizšķiras starp diviem variantiem - vai atstāt veco vai šo jauno variantu, kas ir komisijas redakcijā.
Es gribētu pateikt, ka man ir ļoti žēl, jo mani faktiski neapmierina ne šī pirmā, ne otrā redakcija. Un kāpēc? Tāpēc, ka divos pantos mēs it kā jau trīs reizes sākam atvainoties. Man šāda veida ieraksti likumā sāk atgādināt to, ka mēs neesam pārliecināti par savu iespējamo likumu darbību, tāpēc sākam jau iepriekš atrunāt to, ko mēs negribam pateikt. Es domāju, ka principā vajadzētu ievērot to, ka mēs nerunājam un nepiesārņojam likumprojektus ar nevajadzīgām lietām, nerakstām to, kā tur vispār nav. Mēs uzsveram tikai to, kas tur ir, un tāpēc šīs trīs atvainošanās...
Man ir ļoti žēl, bet mēs jau 1. punkta 4. apakšpunktā rakstām, ka mazākuma tautībām ir konstitucionālas tiesības lietot savu dzimto valodu vai citas valodas. Un es domāju, ka tas ir pateikts visā pilnībā. Tagad mēs vēlreiz  rakstām, ka šis likums nenosaka valodu lietošanu iedzīvotāju neoficiālajā saziņā, bet 2. pantā mēs atkal iemanāmies ielikt domu, ka ikvienam cilvēkam ir garantētas tiesības, kārtojot jautājumus, sazināties valsts valodā, it kā uzsveram tikai to, ka viņam ir garantētas tiesības, jo šīs tiesības... Tas man atgādina šo iepriekšējā laika leksiku, kad cilvēkiem bija tiesības uz dzīvokli, bija tiesības uz darbu, tiesības uz vārda brīvību un uz ārzemju ceļojumiem, bet nez kāpēc šīs tiesības neizmantoja...
Respektīvi, es šeit redzu, ka mēs it kā netieši trīs reizes atvainojamies par to, ka esam uzdrīkstējušies iestrādāt kaut kādas diezgan vidēji stingras prasības, mēs visu laiku uzsveram, ka nedarīsim to un to, un to. Es domāju, ka ir vesela rinda augstāku likumu, kas jau reglamentē visas šīs lietas, bet, tā kā mēs tagad trešajā lasījumā faktiski neko vairs izsvītrot nevaram - un tādu priekšlikumu arī nav -, tad mums ir jāizšķiras starp iepriekšējo un šo pēdējo - komisijas variantu. Es personīgi viena iemesla dēļ atbalstītu tomēr iepriekšējo variantu, tāpēc ka tur ir pieminētas šīs reliģiskās organizācijas. Es domāju, ka tas vienkārši ir precīzāks, jo tur, man nāk prātā, ir ne tikai šī vecticībnieku valoda pieminēta, bet arī latīņu valoda, lai vienkārši nerastos kaut kādas sarežģītas problēmas. Es domāju tieši no tā viedokļa... Varbūt man nav taisnība, un tad Rugātes kundze varētu paskaidrot sīkāk, un tad es, iespējams, piekristu,  bet es zinu, ka ļoti plaši lieto arī šo latīņu valodu... Tad kādā veidā mēs te varētu izšķirties? Principā te lielas atšķirības nav starp šiem abiem pantiem, bet mani šis te īsti nepārliecina. Kāpēc tādā gadījumā ir pazudušas šīs reliģiskās organizācijas? Jo tad šis variants bija vismaz precīzāks. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - "Latvijas ceļš".

I.Birzniece (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātie deputāti, mēs redzam, kuri deputāti ir izlasījuši visu likuma tekstu jaunajā redakcijā un kuri tikai lasa pantu pa pantam, tāpēc es drusku gribētu atvieglot referenta darbu, Ābiķa kunga darbu, un pateikt nevis īpaši deputātiem, bet gan radioklausītājiem, lai viņi neuztrauktos... Deputāte Anta Rugāte jau pareizi pateica, ka šī norma ir jau citā vietā jaunajā tekstā - tātad   10. panta trešajā daļā 7. lapaspusē, kur ir teikts, ka arī reliģiskās organizācijas,   nacionālās kultūras biedrības savos nacionālo un etnisko grupu pasākumos valodu var brīvi izvēlēties. Tas nu gan jau parādās arī citur... Es gribētu apsveikt komisiju par lielo padarīto darbu, un tomēr komisijas ieteiktā redakcija ir jāapskata kā vienots veselums, un to nevar sadalīt un sašķelt. Tātad nevar   izvēlēties  tikai no otrā lasījuma, neskatoties, ko komisija ir iestrādājusi jau trešajā lasījumā.
Es gribētu arī atgādināt, ka šis likums nav par čekas pagrabiem (No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Aizbrauc uz Kuldīgu paskatīties!"), bet par valsts valodas lietošanu, tāpēc varbūt  komentārus par deputāta Kiršteina teikto... Trešajā daļā arī ir  noteiktas tiesības, ka katram latvietim kā indivīdam ir tiesības brīvi izvēlēties savu valodu - rakstīt vēstules, runāt privāti ar kādu cilvēku... Šādas tiesības ir ne tikai mazākuma tautību pārstāvjiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie kolēģi! Man viss ir skaidrs. Mēs, runājot par Golubova kunga priekšlikumiem, mēģinām tos apkarot, bet man nav skaidrs, ko mēs darīsim ar tiem 240 000 latgaliešu. Daudziem latgaliešiem tā ir valoda, bet  daudziem citiem tas šodien ir dialekts. Un, ja mēs skatāmies šo likumprojektu trešajā lasījumā, tad es redzu, ka faktiski par Latgali šeit nav teikts neviena vārda, lai gan, runājot tā prastāk, pagastā, kur ir tīrākie latgalieši, diezin vai tur kādreiz kāds iedomāsies runāt oficiālajā latviešu valodā. Tas nekad nenotiks! Tāpat tas nenotiks arī veikalā, un es domāju, ka šis likumprojekts ir diezgan neveiksmīgi izstrādāts. Acīmredzot tie latgalieši, kuri ir Saeimā un kuri ir strādājuši pie šā likumprojekta izstrādes, nav pacentušies ievērot šo lietu, lai gan būtībā Latvija bez Latgales arī nevar pastāvēt tāpat kā Latgale bez Latvijas, un, ja tā ir viena tauta... Bet mēs laikam ļoti dažādi runājam, jo citreiz iznāk tā, ka latvietis nesaprot latgalieti, bet latgalietis gan saprot latvieti, un, ja mēs varēsim saprast viens otru, tad viss būs labi. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs
Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gribēju dažiem deputātiem izskaidrot viņu kļūdas, ko viņi ir pielaiduši, šeit uzstājoties. Pirmām kārtām Golubova kungs un Kiršteina kungs neizprot, ko nozīmē vārds "neoficiāls", un viņi rūpējas par reliģiju - par reliģisko organizāciju tiesībām noturēt savus dievkalpojumus latviešu, krievu, grieķu, latīņu vai vēl kādā citā valodā. Kā zināms, baznīca mūsu valstī ir šķirta no valsts saskaņā ar šodien spēkā esošo likumdošanu, un tāpēc viss, kas notiek baznīcā, ir neoficiāls un tāpēc uz to attiecas šī panta daļa.
Un otrs jautājums. Es arī gribēju izskaidrot Kreituses kundzei, ka neoficiālas ir arī Saeimas deputātu personīgās sarunas, bet, ja mēs runājam no tribīnes, tad mūsu pienākums ir runāt latviski; taču, kad mēs privāti sarunājamies kafejnīcā, tad tā ir neoficiāla saruna. Tad mēs varam izvēlēties jebkuru valodu - latviešu, vācu, krievu vai angļu - jebkādu citu, kuru mēs kopīgi protam. Tā ir mūsu darīšana, un to arī šis likums nereglamentē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Stikuta kungs, par latgaļu valodu, par kuru jūs nupat teicāt, jūs varēsit runāt, protams, apspriežot citu pantu, kur ir pieminēta šī lieta, bet es iebilstu īpaši šajā brīdī pret tiem, kuri vēl aizvien grib un mēģina nepārtraukti atgādināt, ka nevajadzētu šodien šo likumu pieņemt. Tie dīvainā kārtā ir gan Golubova kungs, gan Čerāna kungs, un te viņi, tā sakot, kopīgi ir vienojušies.
Sava daļa taisnības ir Kiršteina kungam, kas saka, ka te ir bijusi tāda atskatīšanās un it kā atvainošanās par to, ka mēs atļaujamies... Jā, diemžēl! Diemžēl un patiešām tā tas ir, un šā likuma trešais variants... Nu nekautrēsimies to nosaukt savā ziņā par kompromisa variantu, jo pamācītāju no visām pusēm mums ir bijis atliku likām... Par Krieviju nemaz nerunāsim, arī par Golubovu nemaz nerunāsim, kuru interesē, lai Latvijā runātu tikai vienā valodā - krievu valodā. Tas ir pats par sevi skaidrs, bet mēs zinām, kā mūs ietekmēja arī no Rietumiem EDSO. Jā, kādreiz viņi teica, ka viņi pēc tam, kad tiks pieņemti grozījumi likumā par pilsonību, viņi vairs neiejaukšoties, bet viņiem atkal bija pretenzijas. Van der Stūla kungam Valsts valodas likumā 19 pantos bija iebildumi. 19 pantos! Viņš un vēl trīs eksperti ieradās, un mēs pa pantiem izanalizējām šīs lietas komisijā ļoti nopietni.
Bet kas attiecas, kolēģi, uz reliģiskajām organizācijām, kuras te pieminēja, tad jāteic, ka par reliģiskajām organizācijām un to brīvu izvēli valodas lietošanā ir minēts 9.pantā. Ieskatieties, lūdzu, likumā dažas lappuses uz priekšu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Augsti godātie kolēģi! Es neizmantošu ļaunprātīgi jūsu laiku, bet par to jautājumu, kuru aizskāra Stikuta kungs, ir jārunā 2.pantā, tur, kur ir ierakstītas šīs normas. Mēs varam par tām diskutēt, jo tas, protams, pats par sevi ir ļoti diskutējams jautājums, cik vienota ir latviešu valoda, un par to es runāšu atsevišķi. Bet tagad es vēlreiz gribu jūs aicināt: esiet, lūdzu, tik laipni, kolēģi, un izlasiet abas šīs daļas, otro un trešo, kas ir 1.pantā, un arī pirmo daļu! Es lūdzu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, kas patiešām ir veidota tā, kā arī jūs to pareizi atzīmējāt, lai noteiktu tās jomas, kuras neskar šis likums. Tas ir ļoti svarīgi it īpaši tādēļ, ka mēs, paši likumdevēji, vēl aizvien ne vienmēr precīzi nosakām, ko tad regulē un ko neregulē kāds no likumiem, un Valsts valodas likums var būt jo īpaši delikāts tieši šajā izpratnē. Es lūdzu atbalstīt komisijas izveidoto redakciju.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tiešām kolēģei Birzniecei ir taisnība, ka mēs bieži vien lasām pa pantiem, bet neesam izlasījuši kopumā. Kolēģis Stikuts un kolēģe Rugāte jau minēja, ka 2.panta pēdējā daļā skaidri un gaiši pateikts, ka valsts nodrošina, lai tiktu aizsargāta latgaliešu rakstu valoda kā vēsturiski izveidojies reģiona latviešu valodas paveids. Tas nozīmē, ka pret šo valodu nevar tikt pieļauti kaut kādi uzbrukumi. Cits jautājums - kā praksē tas ir realizējams, bet tas, ka komisija šo jautājumu nav aizmirsusi, tas ir apsveicami. Attiecībā uz reliģiskajām organizācijām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā laikā pieprasīja vai ierosināja izslēgt valodas regulēšanu šajā sfērā, un ir jāteic paldies atbildīgajai komisijai, ka tā šo lūgumu ir ievērojusi, tāpēc es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Augsti godātie deputāti! Un godātais Tabūna kungs! Es domāju, ka nav nekādu šaubu par to, ka šodien šis likums tiks pieņemts, un arī es balsošu par šo likumu. Es balsošu par latviešu valodas aizstāvību, jo citādi es nemaz nevaru balsot, tāpēc ka savas tautas valoda man ir svēta. Un es zinu arī to, ka valoda nes sevī lielu garīgo spēku, ka valoda ir viens no mūsu tautas pastāvēšanas pamatnosacījumiem.
Protams, tas tā ir, bet ir jāapzinās arī tas, ka šī diskusija šodien, kas norit vēlēšanu priekšvakarā, ļoti lielā mērā ir radīta tāpēc... šajā priekšvēlēšanu nedēļā tiek rīkota tikai tāpēc, lai arī novērstu uzmanību no citiem būtiskiem jautājumiem. Un es gribu pateikt to, ka valoda viena pati mūs neglābs, ja mums būs šī traģiskā demogrāfiskā situācija. Par kādu gan valodu mēs varēsim runāt tajā brīdī, kad mūsu valstī vispār vairs nebūs neviena latvieša, kā tas varētu notikt pēc vairākiem gadu desmitiem? Un to mēs varam matemātiski izrēķināt. Tā ka mēs šeit to nedrīkstam vienkāršot, Tabūna kungs, lai arī cik tas kādam šeit patiktu.
Vienīgi vēl es tiešām gribēju no jums dzirdēt to, ko jūs savā uzstāšanās reizē tā arī nepateicāt. Runa ir par to, ko jūs teicāt par tiesībām jebkurai personai brīvi lietot ikvienu valodu rakstveidā un mutiski, individuāli un sazinoties ar citām personām. Es domāju, ka tieši tas bija šis jautājums, par kuru mums ir jāizrunā. Balsojumā "par" vai "pret" es tomēr aicinu nobalsot "pret". Paldies. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es tiešām jūs ļoti lūdzu... es saprotu, ka ir grūti arī izprast likumprojektu kopumā, ja pie tā nav ilgstoši strādāts, bet nedaudz paskatieties arī uz priekšu, jo likumā tiešām, kā jau te pareizi kolēģi norādīja, ir normas, kas regulē to vai citu lietu, par ko jūs te diskutējāt un kas nav pateikts šajā pantā. Piemēram, cienījamais Ozoliņa kungs, jūs sakāt, ka te nav ievērotas EDSO rekomendācijas (Starpsauciens: "Visā likumā!"), un ka tas pasliktina situāciju. Taisni otrādi! Attiecībā uz reliģiskajām organizācijām mēs esam bijuši daudz konsekventāki, jo tālākajā pantā, kā te pareizi norādīja deputāte Birzniece, ir pateikts, ka reliģiskās organizācijas savos dievkalpojumos un iekšējā saziņā var brīvi lietot jebkuru valodu. Tas ir rakstīts 10.pantā, (No zāles deputāts A.Golubovs: "Kur tas ir rakstīts!") cienījamais Golubova kungs! Taču tanī pašā laikā reliģiskajām organizācijām attiecībās ar valsti, piemēram, attiecībās ar Ministru kabinetu vai kādu citu institūciju, būs jālieto valsts valoda. Tā ka mēs esam padarījuši šīs likuma normas konsekventākas. Tāpat ir arī attiecībā uz latgaliešu valodu. Tas ir reglamentēts jau nākamajā lappusē, tikai vajag apskatīties.
Es arī pasteicos Rugātes un Birznieces kundzei, kā arī Tabūna, Bišera un Seiksta kungam par atbalstu un par atsevišķu lietu izskaidrojumu.
Turklāt, Čerāna kungs, tas, ka rakstveidā būs obligāti jālieto latviešu valoda un ka arī mutiski būs jālieto obligāti latviešu valoda, ir reglamentēts nākamajos pantos, kur ir runa par valodu apkalpojošajā sfērā, par valodu attiecībām ar valsti un tā tālāk. Tā ka šeit es neredzu tiešām nekādas problēmas, un šī redakcija, manuprāt, ir ļoti veiksmīgi izstrādāta. Paldies. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim atbildīgās komisijas 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 13,  atturas - 2. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 8.priekšlikums. Šis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir noraidīts, lai gan tiešām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ir taisnība, ka Latvijai ir saistoši starptautiskie līgumi vai speciālie likumi, kas nosaka citas valsts valodas un citas valodas lietošanas kārtību. Un tad būtu piemērojami šā starptautiskā līguma vai speciālā likuma noteikumi. Tas tik tiešām tā ir, bet tas vienkārši nav jāraksta likumā, jo visā mūsu valsts likumdošanā šis nosacījums ir spēkā, pieņemot jebkuru likumu. Tā ka principā mēs jūs atbalstām.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu runās Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu uz balsojumu. Es arī domāju, ka Antons Seiksta kungs to nevarēs atsaukt, jo viņš tik steidzami sēžu zālē komisijas sēdi nesasauks. Un tādēļ es aicinātu tomēr šo normu iekļaut, jo patiešām ir iespējams, kā Ābiķa kungs jau norādīja, ka mūsu attīstītā likumdošana dos arī valsts valodas komisijas pārstāvjiem un visiem pārējiem zināšanas, ka ir starptautiskie likumi, bet mani tomēr šaubas māc par to, vai mūsu komisiju darbinieki ir tik izglītoti, ka viņi zina, kādas starptautiskās normas ietekmē Latvijas likumdošanu, un tādēļ šis papildinājums no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas puses būtu pilnīgi vietā. Varbūt patiešām pēc kādien pieciem vai desmit gadiem mēs varēsim to visu arī izņemt, jo visā Latvijā būs tik augsts likumu zināšanas līmenis vai arī Latvija jau būs iestājusies Eiropas Savienībā. Tad varbūt patiešām mēs varēsim salīdzināt mūsu likumdošanas aktus.
Šajā gadījumā es aicinu noteikti balsot un atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iniciatīvu. Es esmu arī pateicīgs cienījamajam komisijas vadītājam par šo pozitīvo iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Gundars Valdmanis - Tautas kopa "Brīvība".
Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Vispirms gribētu labot to, ko Ābiķa kungs teica. 10.pants šajā likumā ir par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Tur nekas par baznīcu nav sacīts, lai gan es zinu, ka mums, luterāņiem, Dievs kungs ir mūsu stiprā pils.
Bet tagad ir runa par starptautiskajiem līgumiem un to, kā viņus varētu attiecināt uz notiekošo Latvijā. Es esmu daudzus gadus, lielu daļu no mana mūža, dzīvojis Kvebekas provincē, kur franču izcelsmes kanādieši uzskata, ka franču valoda ir apdraudēta. Franču valoda gan tiek sargāta visā pasaulē. Nav tā, ka viņa izdzīvos vai neizdzīvos... ka tas būtu atkarīgs no tā, kas notiek Kvebekas provincē, bet tomēr Kvebekas province ierosina likumu par apdraudētām kultūrām, kas atļauj viņai darīt, manuprāt, nepieņemamas lietas. Viņi ierobežo vecāku tiesības sūtīt bērnus uz tām skolām, uz kurām vecāki gribētu sūtīt. Viņiem bērni ir jāsūta uz franču skolām. Viņi divvalodu valstī ierobežo tirdzniecības darba vietas. Ja kāds nemāk runāt franciski, tad viņam darba vietas nav pieejamas. Arī veikalos nedrīkst apkalpot citā valodā kā vien franču valodā. Sludinājumiem ir jābūt franču valodā, pie tam vismaz divreiz lielākiem burtiem nekā angļu valodā, un tā tālāk.
Es tagad uzstājos tādēļ, lai tas būtu stenogrammā. Ja kāds skatīsies Valodas likuma vēsturi, tad lai mēs nepiemirstu, ka vajadzības gadījumā, ja mēs paši netiktu galā, pasaulē starptautiskos likumos ir paredzēti panti, ar kuriem varētu aizsargāt latviešu valodu ļoti nežēlīgos veidos. Es gan ticu, ka tas tā nebūs vajadzīgs. Es ticu, ka ar tādu uzaicinājumu, kāds ir Daugavpils pilsētas domei: "Latvijā runāsim latviski!" varētu pietikt.
Es gāju šodien cauri piketam. Tajos plakātos, kurus es spēju saprast (es nemāku krievu burtus), cilvēki lūdza palīdzību, lai varētu mācīties latviešu valodu. Es zinu, ka Jānis Jurkāns mani izsmēja, kad es runāju par to, ka valodu varētu mācīt prieka nometnēs, bet, es domāju, viņi saprata, ka tas nebija ļauni domāts.
Mums ir liela dāvana, ko mēs varam uzdāvināt kādam citam, - mūsu valoda. Tad cittautieši izprastu mūsu dainas, priecātos līdzi mūsu dziesmām... Nesamaitāsim to dāvanu ar draudiem un ar spiedieniem! Dosim to glīti iepakotu un ar smaidu, un tad es ticu, ka tikai ļoti retais to noraidīs. Un tad ar to, kurš gribētu tādu dāvanu noraidīt, mums būtu jāvienojas, ja reiz viņš negrib būt šeit - mūsu vienkopienas valstī. Un tad ir jāatrod abiem piemērots risinājums.
Taču sapratīsim, ka mums ir atļauts lietot kādam nepatīkamus likumus, ja tas tā būtu vajadzīgs. Starptautiski tas ir pieņemami, un es ticu, ka mēs, latvieši jeb Latvijas iedzīvotāji, pietiekami labi izprotam cits citu, saprotam viens otra problēmu, un mēs gribam atrast vislabāko risinājumu. Ne viens, ne otrs negrib sliktu risinājumu. Bet tas, kurš dzīvo Holandē, nedrīkstētu piemirst to, kas notika Holandē vācu valodas dēļ, bet nu viņš atbrauc uz Latviju un pasaka, ka mums ir jāpiemirst tas, kas šeit notika komunistu dēļ. Tas mums arī nav pieņemams. Strādāsim kopā, veidosim tādu Latviju, kur visiem mums būs labi!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie kolēģi! Arī es gribētu iebilst pret šīs normas iekļaušanu šajā likumā, taču ne tāpēc, ka tā man būtu nepieņemama pēc būtības. Tā ir pilnīgi pareiza norma! Bet tā vienkārši piesārņo šo likumu un padara to garāku ar nevajadzīgām normām. Mēs varam tā daudz ko ierakstīt, jo tas, ka Latvijas saistībām, ko tā uzņēmusies saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ir augstāks spēks par mūsu iekšējiem likumiem, atskaitot Satversmi, jau šodien mums ir paredzēts trijos likumos. Tā tas ir likumā par starptautiskajiem līgumiem, likumā par likumu spēkā stāšanos un spēkā esamību un Satversmes tiesas likumā. Un, ja mēs ticam, ka kāds ierēdnis kaut ko neprot, vai tad mums būtu jāraksta šāda norma jebkurā likumā, ko mēs pieņemam? To taču mēs nedarām! Tātad, ja kāds ierēdnis tiešām nepareizi būs to piemērojis, tad to vienmēr varēs labot Satversmes tiesā vai pat parastā tiesā un novērst šādu nepareizu likuma piemērošanu. Tā ka es vienkārši to ierosinu šā likuma tīrības labā, lai koncentrētu uzmanību uz galveno.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Paldies Bišera kungam par izsmeļošo skaidrojumu! Es vairāk neatkārtošos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. (No zāles deputāts G.Valdmanis: "Par ko mēs balsojam?") Balsosim 8.priekšlikumu! Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 43, atturas - 11. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat ir noraidīts 9. - deputātes Rugātes priekšlikums, kurš arī pēc būtības būtu atbalstāms, bet juristi uzskata, ka tas nav obligāti jāraksta likumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 9.priekšlikumu? Paldies. Autors arī piekrīt. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 10.priekšlikums - deputāta Tomašūna priekšlikums - nav pieņemts, tātad komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 10.priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tagad es kolēģiem, lai nerastos pārpratumi un nesāktos atkal ilgas debates, gribētu paskaidrot, ka tālākajos likuma pantos nevienā vien ir izslēgti vārdi "organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)", taču tas nenozīmē, ka mēs būtu atteikušies regulēt valsts valodas lietošanu organizācijās un uzņēmumos. Tagad attiecībā uz organizācijām, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām ir izveidoti atsevišķi panti - 13., 14. un 15.pants -, un šie panti reglamentē attiecīgās lietas. Es aicinu atbalstīt un nediskutēt par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas atzinumam par likumprojekta 2.panta otrās daļas redakciju? Nepiekrīt. Labi, sāksim pēc kārtas. Komisija to ir atbalstījusi. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 11.priekšlikumu? (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Balsot!") Paldies, izlemsim to. Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis. 12.priekšlikums - deputāta Kiršteina priekšlikums - ir noraidīts, jo komisija uzskata, ka šī pieeja, šī norma, kuru Kiršteina kungs piedāvā 2.pantā, faktiski ir iestrādāta citos likuma pantos un ka likuma veidošanas kontekstā nebūtu pareizi, ja šāda redakcija...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kiršteins vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie deputāti! Es tomēr nevaru piekrist šim formulējumam, jo tas, ko es esmu iesniedzis, faktiski nosaka, vai šim likumam ir kāda vērtība. Ja tas pārvērtīsies par papīru, kurā nepārtraukti tiek uzskaitītas tiesības, kuras neviens neizmanto... Es redzu, ka te daži krata galvu. Es gribētu atsaukties uz to, ka daudzu valstu likumos tas viss ir iestrādāts daudz precīzāk. Es gribu pieminēt jums vienu likumu. Tas ir Francijas Valsts valodas likums, kurš ir pieņemts 1994.gadā un kurā ir ļoti precīzi formulējumi. Tur nav teikts, ka ir tiesības... Ir teikts skaidri un gaiši, ka Satversme to nosaka un ka franču valoda ir tāda un tāda. Un tāpēc mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Un mani ļoti izbrīna, kāpēc komisija to ir noraidījusi. Es negribu runāt par to, ka ikvienam cilvēkam ir garantētas tiesības kaut ko kārtot... Šeit ir pateikts skaidri un gaiši. Tā kā 2.pants runā par Latvijas teritoriju, mūsu valstī latviešu valoda ir izglītības, darba, saziņas un sabiedrisko pakalpojumu sfēras valoda. Skaidri un gaiši. Nav nekādas citas valodas. Un nav divdomīgi. Nav jālauza galva par to, kādas ir tiesības lietot vienu valodu, kādas ir tiesības lietot otru valodu. Man nav skaidrs, kāpēc, teiksim, Francijā vai Kvebekā, kur tiešām cilvēki uztraucas par savas valodas saglabāšanu... Ierakstīt precīzu formulējumu... Un mēs atkal sākam "laipot". Un tad, godājamie deputāti, mēs nonākam pie tās situācijas, ka mēs izrādām ārkārtīgu nenoteiktību paši savā Valsts valodas likumā un parādām lielu drosmi, "spaidot", teiksim, kaut kādus mazgadīgus bērnus, kuru vecāki grib pieprasīt šiem bērniem bezvalstniekiem Latvijas pilsonību. Uzskatām, ka viņi neiemācīsies latviešu valodu. Pilnīgi pareizi! Kā jau es minēju, - ja mēs katrā pantā rakstīsim iekšā, ka mēs atvainojamies un garantējam, ka šis likums nenosaka... tas, tieši otrādi, nosaka runāt visādās citādās valodās... Mēs neko nepanāksim. Tas zaudēs vērtību. Tāpēc, manā izpratnē, ir jāpieņem šis priekšlikums. Un, otrkārt, tas ir nesalīdzināmi precīzāks un izsaka visu likuma būtību. Es vēlreiz atkārtoju - latviešu valoda ir izglītības, darba, saziņas un sabiedrisko pakalpojumu sfēras valoda Latvijā. Un tad mums vairs nebūs šaubu par šī likuma nozīmi. Ja mēs to tagad neierakstīsim, tad, es baidos, šim likumam vispār nebūs vairs nekādas nozīmes, arī turpmākajiem pantiem, jo tas būs izplūdis un nekorekts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Valdmaņa kungs vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Gundars Valdmanis - Tautas kopa "Brīvība".
Prezidij, Sadarbības padome, it īpaši Ābiķa kungs un citi Saeimā! Tauta! Mani uztrauc tas, ka Ābiķa kungs nosauc pantus un mēs tūlīt nobalsojam. Un tad mēs skatāmies, vai tādi panti patiešām ir vai tādu pantu nav. Viņš mums pastāstīja, ka jautājumu par baznīcām regulē 10.pants. Taču tas ir par militārajām aktivitātēm. Tagad, kad mēs balsojām par 11.priekšlikumu, viņš mums stāstīja, ka jautājumi par valsts valodas lietošanu organizācijās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās tiek risināti 13., 14. un 15.pantā. Es tos lasu un nemaz neredzu, ka tādi risinājumi tur ir. Manuprāt, ir tā: ja mēs gribam likumus ieviest ar viltu un ar meliem, tad, es domāju, mums šeit nav ko sēdēt. Es lūdzu Prezidiju, ja referents nepareizi atsaucas uz kādu pantu, viņa teikto labot un neatļaut balsošanu, kas balstīta uz nepareiziem apgalvojumiem. Un, ja referents to dara atkārtoti, tad vajag referentam pateikt, ka viņam ir jāaiziet. Un jāpārbauda, cik viņš ir vakar dzēris... Jo, pieņemot likumus, mēs tiekam maldināti: "Viss ir kārtībā! Nākamie panti to visu nokārtos." Nav tas tā. Varētu jau būt patiesība tie apgalvojumi, ka citi panti drusciņ skar to jautājumu... Mēs pat nezinām, kā... Šis ir nopietns jautājums - šis likums. Šī ir speciāla sēde. Ja mums kāds kaut ko apgalvo, tad būtu jālūdz, lai viņš nolasa tos nākamos pantus, lai mēs saprastu, kā tās lietas ir tālāk kārtotas. Es pagaidām esmu pilnīgi neapmierināts ar to, ka Valsts valodas likums neattiecas uz organizācijām un uzņēmējsabiedrībām. Jā, citos pantos ir runāts par uzņēmējsabiedrībām, kurās ir valsts kapitāla daļa. Bet mēs saprotam, ka mēs gribam valsts kapitāla daļu no mūsu valsts iztriekt, it kā viss tiks privatizēts, un tad vienalga šis likums neattieksies uz šīm uzņēmējsabiedrībām... Es domāju, iesim lēnāk, prātīgāk! Un, ja es kādu esmu aizvainojis, - es to negribētu. Ābiķa kungs, šis ir svarīgs likums, tādēļ, lūdzu, palīdziet man! Varbūt es vienkārši nemāku lasīt. Jūs atsaucaties uz kādu pantu. Pārbaudīsim, vai tāds pants patiešām ir, vai mēs esam redzējuši to pantu, vai mēs esam ar to apmierināti, un tikai tad iesim tālāk! Ir nevietā šī steiga, ar kādu mēs mēģinām pieņemt svarīgus likumus. Pēc manām domām, jūs mums esat nepareizi pantus nosaucis, varbūt tie ir citi panti. Varbūt visi jūsu apgalvojumi ir spēkā, tikai pantu numuri nav pareizi. Lūdzu, neatstājiet mūs tādā situācijā, ka mēs par kaut ko nobalsojam, nesaprazdami, vai tā lieta patiešām ir vai nav nokārtota!

Sēdes vadītājs. Likumprojekta apspriešanu turpināsim pēc pārtraukuma.
Pirms pārtraukuma vārds Jurim Kaksītim. Paziņojumam par komisijas sēdi.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Aicinu uz nelielu sēdi komisijas telpās tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas.

Sēdes vadītājs. Vēl viens paziņojums. Pulksten 15.00 Sarkanajā zālē notiks Saeimas Prezidija sēde.
Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Saeimas Sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Aristids Jēkabs Lambergs, Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Andrejs Panteļējevs, Dzintars Ābiķis, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Ernests Jurkāns, Ojārs Grinbergs, Gunta Gannusa, Viesturs Boka, Jānis Ādamsons, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Māris Vītols, Roberts Dilba, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00... piedodiet, pulksten pusdiviem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs
Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 39 deputāti. Lūdzu visus atgriezties sēžu zālē, lai varam turpināt sēdi. Lūdzu visus deputātus atgriezties sēžu zālē!  Lūdzu, kolēģi, vēlreiz reģistrēsimies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu visus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Kvoruma diemžēl nav. Pārtraukums līdz   pulksten 13.40.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs
Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nepieciešamais kvorums ir. Varam turpināt apspriest likumprojektu.
Godātie kolēģi! Mēs beidzām debates par 12. priekšlikumu - deputāta Kiršteina priekšlikumu.
Komisijas vārdā - Ābiķa kungs. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Kurš priekšlikums tas bija?

Sēdes vadītājs. Atgādinu, ka izskatījām 12.priekšlikumu. Debates beidzām.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es atvainojos! Kāds laikam bija paņēmis manu...  
Cienījamā Kiršteina kunga priekšlikums ir ar labu domu, bet, pieņemot šo priekšlikumu, mēs diemžēl sašaurinātu latviešu valodas pielietojamību, jo īstenībā likumprojekts jau pašā sākumā sevī ietver normu, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Turklāt, ja mēs balsojam par šo normu, tad faktiski mēs nonākam pretrunā ar iepriekšējo balsojumu, jo mēs vienojāmies, ka neoficiālajā saziņā var lietot arī citas valodas. Un, ja mēs nobalsojam par šo priekšlikumu, tad iznāk, ka privātajā dzīvē vīram ar sievu arī ir jālieto latviešu valoda. Tā doma ir laba, bet vajadzētu noraidīt, kā uzskata komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. priekšlikumu - deputāta Kiršteina priekšlikumu izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 22, atturas - 33. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Noraidīts ir arī nākamais priekšlikums, tas ir 13. priekšlikums, jo norma faktiski ir iestrādāta citos likuma pantos.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam pret 13.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija aicina atbalstīt 14.priekšlikumu - atbildīgās komisijas ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse vēlas runāt par šo priekšlikumu.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).
Augsti godātie deputāti! Varbūt mums vajadzētu te beigt spēlēt paslēpes un runāt skaidri un atklāti, ka šis likuma pants ir izrediģēts un pārtaisīts,   "piegriezts pēc šnites", kuru Latvijai ir noteicis Van der Stūla kungs. Izlasiet iepriekšējo redakciju, kas jums ir redzama tabulas kreisajā pusē, un pēc tam paskatieties galīgajā redakcijā un uzdodiet sev jautājumu: kāpēc no šā panta ir pazudusi uzņēmējdarbība, uzņēmējorganizācijas? Kāpēc ir parādījušies vārdi  "citās iestādēs"? Tas nepārprotami norāda uz to, ka valsts nevarēs iejaukties uzņēmējdarbībā  un uzņēmējsabiedrībās. Mēs visu gribam nezin kāpēc nivelēt uz to, kādā valodā runā veikala īpašnieks ar pircēju. Taču mani interesē arī kāds  cits jautājums: kādā valodā dokumenti par lietām, ko kārto īpašnieks sava uzņēmuma iekšienē, nonāk valsts institūcijās un kā Latvijas pilsonis, kurš nezina svešvalodu - krievu valodu, japāņu valodu, korejiešu valodu vai vēl kādu citu -, varēs ar šiem dokumentiem iepazīties Valsts arhīvā? Tāpēc man ir pilnīgi nesaprotams, kāpēc no šā teksta ir pazudušas uzņēmējsabiedrības un organizācijas. It īpaši tāpēc, ka Igaunijā pieņemtajā Valsts valodas likumā šis formulējums ir palicis spēkā. Igaunija ir daudz tuvāk Eiropas Savienībai nekā Latvija, tāpēc es neredzu nekādu pamatojumu (nedz baidīšanu ar Eiropas attieksmi, nedz kādu citu pamatojumu), kāpēc šeit ir pazuduši šie vārdi. Es redzu tikai vienu iemeslu - neprasmi sakārtot likumu tā, lai neciestu valsts un valsts valoda. Citu izskaidrojumu es  nevaru rast.
Man bija saruna ar Hiršas kundzi, Valsts valodas inspekciju, man bija saruna ar Druvietes kundzi, kura ir viena no tām, kas, paldies Dievam, vēl Latvijā mēģina starptautiskā mērogā aizstāvēt latviešu valodu, un visi teica: ja likumā nav pieminētas uzņēmējsabiedrības un uzņēmējdarbība, tad šā likuma vērtība kļūst līdzīga nullei, jo tieši tur ir vislielākie valodas pārkāpumi. Mēs redzējām, kā savus 85 gadus svinēja Mangaļu kuģubūves rūpnīca. Es domāju, ka neviens no  jums negribētu, lai vēl kāda institūcija tieši tā svinētu savus svētkus - tajos vispār nedz latviešu valodai, nedz kādam citam latviešu atribūtam nebija vietas. Ja mēs no likuma izņemam ārā uzņēmējdarbību un atstājam tā, kā ir rakstīts galīgajā redakcijā, tad mēs esam attaisījuši ceļu vaļā tādiem svētkiem, kādi tie bija Mangaļu kuģubūves rūpnīcā.
Un nupat man pa telefonu bija saruna ar manu māti. Par pavisam citu jautājumu. Mana mamma, noskatījusies un noklausījusies to, kas notiek šeit, un to, kas vakar bija "Panorāmā", teica vienu lietu: "Rietumi mums nākšot palīgā?" Viņa man vienkārši pajautāja: "Kur bija Rietumi 1945. gada februārī, kad tavu tēvu aizveda uz Soļikamsku?" Man liekas, ka šodien, kalpojot Van der Stūlam, mēs esam apmēram tanīs pašās pozīcijās. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns.

A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamie kolēģi! Es gribētu šo balsojumu saistīt ar pārdomām, kuras man radās tad, kad notika šīs diskusijas ar Eiropas Savienības pārstāvjiem, kurus turklāt mēs paši šurp aicinājām, nevis Van der Stūls mums  atsūtīja jeb uzbāza ar varu. Mēs paši viņus aicinājām, lai viņi atbrauc un mēģina izskaidrot dažas lietas, paskaidro, kā labāk uzrakstīt šo likumu. Šo sarunu gaitā bija jākonstatē, ka viena no mūsu lielākajām problēmām likumu rakstīšanā, ejot uz Eiropas Savienību, ir mūsu valoda. Valoda, kurā mēs sarunājamies ar Krieviju, nav tāda pati kā tā, kura jārunā sarunās ar Eiropas Savienību un ar tām institūcijām, ar kurām mums ir sadarbība un kontakts.
Un secinājums ir šāds: vislielākā mācība, kuru mēs guvām šo sarunu gaitā, ir tā, ka var uzrakstīt to, ko mēs vēlamies, ar citiem vārdiem. Un  te jūs redzat vienu konkrētu piemēru, kurš varbūt dažam labam izraisa šobrīd neizpratni. Ar citiem vārdiem ir uzrakstīts tas pats, kas iepriekš bija pateikts. Un, lūk, šī galvenā doma ir tā, ka mums, cilvēkiem, ir jāmainās un jāpāriet no valsts regulējošās metodes uz to, ka arī paši pilsoņi, paši cilvēki aktīvi piedalās šīs valodas aizsardzības procesā. Un laika gaitā šai kontrolēšanas un pārbaudīšanas sistēmai ir jāmainās - jāiet iekšā kādā uzņēmumā vai uzņēmējsabiedrībā pārbaudīt latviešu valodas lietošanu nevis tāpēc, ka kādam kontrolierim, inspektoram ir grafiks, kurā dienā un kur viņam ir jāiet, bet gan tāpēc, ka cilvēks, kurš tur ir vai nu patērētājs, vai darba ņēmējs, jūt, ka viņa tiesības ir aizskartas šajā valodas lietošanas jomā.
Lūk, tā ir tā galvenā loģika, kuru jāmēģina saprast, skatoties  uz mūsu komisijas piedāvātajiem jaunajiem redakcionālajiem tekstiem. Lūdzu ņemt to vērā, ja tas ir iespējams, izsekojiet tam visam līdzi un saistiet to visu ar šo domu, ka arī pilsonim pašam ir jācīnas par valodu! (Starpsauciens: "Valdībai ir jāaizstāv valoda, nevis pilsoņiem!") Šis likums viņam dod  iespēju to darīt. Vai viņš to izmantos visos gadījumos? Es pašlaik neesmu pārliecināts, ka tas tā būs, bet nākotne mums ir jāredz šādā veidā.
Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: "Van der Stūla draugs - Tomašūns!")

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Augsti godātie deputāti!... (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ļaujiet cilvēkam uzstāties debatēs!

A.Rugāte. Paldies. Godātie deputāti! Pusminūte ir pagājusi... (Starpsauciens: "Par jaunu ieslēgt!") nevajag par jaunu ieslēgt... Es pagūšu pateikt to, ka parlaments patiešām ir rūpējies un iestājies, Ozoliņa kungs, par latviešu valodu. Un šīs komisijas darbā arī es esmu piedalījusies kā deputāte. Es varu liecināt to, ka tieši tādēļ, ka Van der Stūla kunga izpratne nebija pietiekama... gan mūsu izpratne, gan arī sabiedrības attieksme pret viņa izteikumiem komisijas darba sakarā, komisijas konsekvences sakarā... šeit ilgu laiku un vairākkārt strādāja eksperti, kuri veltīja ļoti ilgu laiku, lai izprastu tos motīvus, ar kuriem mēs vēlamies aizsargāt savu valodu. Tieši tā, kā jūs sakāt, Ozoliņa kungs... Mums, tiem, kuri aizstāvam latviešu valodu, nav atšķirības šeit, parlamentā...
Taču es gribētu aicināt kolēģus vispirms ieskatīties 7. pantā. Tajā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka  valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijās, pašvaldību institūcijās, tiesībaizsardzības un citās iestādēs, valsts un pašvaldību uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās Latvijas teritorijā lietvedībā, Kreituses kundze, un visos dokumentos lietojama valsts valoda. Šis pants atrodas komisijas pieņemtajā  un trešajam lasījumam piedāvātajā redakcijā. Tas ir         5. lappusē, 7. panta pirmā daļa.
13. panta pirmā daļa nosaka arī to, ka organizācijās, uzņēmumos   (uzņēmējsabiedrībās), kā arī pašnodarbinātajām personām savā darbībā, ja tā skar darba ņēmēju tiesības, patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, ir saistīta ar personu veselības aizsardzību un veselības aprūpi, kā arī šo organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), pašnodarbināto personu attiecībās ar valsts varu un pārvaldi realizējošām institūcijām, pašvaldību institūcijām, tiesībaizsardzības un citām iestādēm, lietojama valsts valoda.
Sakiet, lūdzu, vai šie panti ir rakstīti ārpus Valsts valodas likuma? Šie panti ir ierakstīti šajā likumā. Lūdzu, balsosim par tādu vispārējo normu, kādu ir piedāvājusi komisija 2. pantā. Tādu, kādu jums lika priekšā referents un kāda ir nepieciešama, lai likumā vispirms būtu vispārējie nosacījumi un tikai pēc  tam - detalizētā argumentācija un pamatojumi lietojumam, kurus iepriekš minēja kolēģi. Un es nosaucu 7. pantu un 13. pantu, kuros tas ir iestrādāts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Noklausoties Rugātes kundzes argumentus, varētu domāt, ka likumprojektā ir iestrādāta pietiekama aizsardzība valsts valodai  lietvedībā un daudzās citās jomās... Lai arī uzņēmējsabiedrībās tiktu lietota valsts valoda.
Tomēr es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, par ko ir runa 2. panta  otrajā daļā. Tajā ir runa par ikviena cilvēka garantētajām tiesībām. Un  tāpēc es ierosinu atbalstīt vienīgi otrā lasījuma redakciju, neatbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu  komisiju, neatbalstīt atbildīgo komisiju, kura tomēr sašaurina šo loku un izslēdz no vecā teksta tiesības ikvienam cilvēkam kārtot jautājumus un sazināties valsts valodā arī organizācijās, uzņēmējsabiedrībās.
Tāpēc es aicinu neatbalstīt  13. un 14. priekšlikumu. Atgriezīsimies pie vecās redakcijas, kura skaidri pasaka, ka ikvienam cilvēkam ir garantētas tiesības kārtot jautājumus un sazināties valsts valodā gan visās valsts varas un pārvaldes institūcijās un iestādēs, gan organizācijās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās! Sevišķi svarīgi būtu šīs tiesības izmantot, kārtojot,  piemēram,  kadru lietas.  Un tāpēc šeit nav runas tikai par to, ka lietvedībai ir jābūt valsts valodā, ikvienam ir tiesības saņemt valsts valodā izziņas, arī šajos uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija.
Es gribu atbalstīt otro lasījumu un noraidīt šo trešā lasījuma priekšlikumu. Un es arī gribu teikt, ka  "Latvijas ceļa" pārstāvji Tomašūns un jaunie "šķēlisti" no "Latvijas ceļa", arī Rugāte un Ābiķis, pilnīgi dezinformē cilvēkus un dezinformē arī mūs attiecībā uz šo Valodas likumu.
Pirmām kārtām mums ir jāsaprot, ka Latvija ir viena no korumpētākajām valstīm pasaulē. Un arī visas valodas komisijas ir korumpētas. Šodien pie mums bija atnākuši ārsti kārtot sertifikātu, un viņiem ir izziņa, ka viņi ir nokārtojuši   valodas eksāmenu, kaut gan faktiski viņi nesaprot vairāk kā "labdien" un "sveiki". Ir daži tādi cilvēki no Daugavpils, no Krāslavas, no Ventspils. Nu kā tā var būt?! Bet mēs vēl nez kāpēc te gribam kādam iestāstīt, ka mums Latvijā ir jānodrošina visiem iespēja iemācīties latviešu valodu par mūsu budžeta naudu. Nu kurā valstī vēl tā ir? Valoda ir jāiemācās katram, kas grib būt Latvijas pilsonis, un Latvijas pilsonis var būt tikai tas cilvēks, kas māk runāt latviski. Un nav svarīgi, vai tas ir bērns vai pieaugušais. Vienalga!
Un mums nav jāklausa nekādi komisāri, teiksim, Van der Stūls, jo nekur tā Eiropa nepaliks. Mēs jau esam Eiropā, un Eiropai ir jāpiemērojas mums. Un nevajag mūs baidīt ne ar Krieviju, ne ar citām valstīm. Mums vajag draudzīgi dzīvot ar visām valstīm un sevi nostādīt reiz lepni, ka mēs esam Latvijas pilsoņi, ka visiem, kuri grib iegūt Latvijas pilsonību, pašiem ir jāiemācās latviešu valoda. Lai tie bērni iet latviešu skolās, lai viņi iet latviešu bērnudārzos, lai viņi iemācās to valodu, un tad viņi dabūs pilsonību.
Un tāpat ir arī ar visiem pārējiem. Tā ka visi šie priekšlikumi, kas te no jauna ir iedoti trešajam lasījumam un ko ir iedevuši dažādi deputāti un arī komisija... Komisija darbojas "Latvijas ceļa" vadībā, jo mēs saprotam, Ābiķa kungs, ka jūs tas pats "Latvijas ceļš" vien esat, un nav būtiski, vai jūs esat pie Šķēles vai kādā citā partijā. Un tāpat arī Tomašūns tīri "Latvijas ceļa" biedrs... Rugāte gan tagad ir izteikta "šķēliste", vai ne... Kalpojiet saviem kungiem un kalpojiet savai partijai, kurā jūs tagad esat, bet nemuļķojiet mūs, pārējos! Es aicinu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, otro reizi.

I.Kreituse  (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).
Augsti godātie deputāti! Es vispirms gribētu, lai mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nelielās ar to, ka viņi sev ir izrakstījuši nabadzības apliecību. Pabeiguši darbu pie šā Valodas likuma, viņi ir lūgušies, lai no Eiropas ierodas komisāri un pasaka, vai viņi ir labi vai slikti strādājuši. Man ir kauns par maniem kolēģiem, kuri uzskata, ka viņi paši nav spējīgi uzrakstīt tādu likumu. Man ir kauns par Ābiķa kungu, kurš sevi uzskata par pedagogu, lai gan skolā nav bijis desmit gadus, un mēģina mūs mācīt šeit no tribīnes. Nedrīkst šādā veidā pazemot savu valsti, un nav svarīgi, cik augsta misija tā arī būtu. (Starpsauciens: "Pareizi!")
Rugātes kundze, jums nevajadzētu šeit no tribīnes maldināt cilvēkus, bet vajag paņemt rokā likumprojektu un to izlasīt skaidri un gaiši. Tajā 6. pants runā par valsts varu un pārvaldi realizējošām institūcijām. Tāpat arī 7. pants runā par valsts varas un pārvaldes institūcijām. Es runāju par uzņēmējsabiedrību, un nav svarīgi, kam viņa pieder. Un, ja mums ir preambulas panti, primārie panti, kas regulē vispārīgās attiecības, tad regulējošajos pantos ir jāietver visas institūcijas, bet tie, kas nāk aiz regulējošajiem pantiem, tie jau ir skaidrojošie panti. (Starpsauciens: "Pareizi!")
Un tāpēc, augsti godātie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, es saprotu, ka jūs visi esat ļoti augsta ranga speciālisti, bet, tā kā jūs bez lūgšanās no Eiropas nevarējāt šo likumu uzrakstīt, tad nemēģiniet mums šeit iestāstīt, ka mēs esam dumjāki par jums. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Gundars Valdmanis - Tautas kopa "Brīvība".
Prezidij! Sadarbības padome! Tauta! Redziet, kāpēc mūs steidzināja garām 11.priekšlikumam! Jo tas sāls ir tieši tur, ka viss mūsu zemē ar laiku, ja mēs kaut ko nedarīsim, tiks izpārdots lielajam "lācim" un viņu kalpiem. Par to gādā nomenklatūras kalpi, un mēs redzam, kā tas notiek. Un latviešu vergs ies uz to uzņēmumu un baidīsies lietot savu valodu, jo likums to neatļauj vai nepieprasa. Un jūs, cienījamie nomenklatūras un Lielkrievijas kalpi, netēlojiet, ka vienīgais padomdevējs, kuru jūs varējāt meklēt... Varbūt kāds cits pasaulē varētu būt cienīgāks nekā jūsu Van der Stūls. Tas varbūt varētu būt arī kāds no Kvebekas provinces, no oficiālā "parlez Francais", kas jums parādītu, kā franču izcelsmes kanādieši aizstāv savu valodu un savu kultūru. Man ir kauns! (Starpsauciens: "Man arī ir kauns!") Jo mazās "franču Kanādas" iedzīvotāji, kuru ir piecreiz vai sešreiz vairāk nekā mūs un kuru valodu un kultūru aizstāv pāris simts miljonu citur pasaulē, tomēr sargā savas valodas un savas tautas tiesības. Turpretī mēs šeit ar tādiem kā Tomašūns un citi aicinām talkā tādus, kuru padomus mēs jau sen zinām... Prievīte viņam ir, bet cita nekā latviska viņam nav.
Mums ir svēta šī mūsu tautas valoda, un mums tā ir jāglabā arī priekš pasaules, jo neviens cits to neglabās. Bet šie "ceļinieki" un tie, kuri raksta avīzēs, mums stāsta, kādas lielas gudrības mums ved iekšā nelieši, kuriem nav vietas Latvijā, jo viņiem neviens nav iedevis latviešu suverēnās tautas varu.
Es nezināju, ka var būt tik negodīgi cilvēki, kas viņu lūdza, lai viņš paustu savas gudrības šinī zemē. Beidzamajās reizēs es Van der Stūla kungam pat neesmu devis roku, bet demonstratīvi esmu teicis viņam, ka viņam šeit nav vietas.
Mēs paši zinām, kas mums ir jādara mūsu valstī. Mūsu ētika, mūsu izjūta ir daudz dziļāka nekā Van der Stūlam, kas var gan saprast, ka fašisti bija slikti, bet klanās komunistu priekšā. Komunisti šajā zemē bija daudz sliktāki, nežēlīgāki... vispār viņi ir bijuši daudz sliktāki un nežēlīgāki visā pasaulē, visā vēsturē. Simtiem miljonu cilvēku ir gājuši uz "gulagiem", un tie ir bijuši arī krievi, ne tikai latvieši, bet tagad mums šeit tēlo, ka tas ļaunais ir krievs, lai gan arī krievs ir cietis. Taču mēs visvairāk ciešam no mūsu tautas nodevējiem - no tiem, kuri šeit sēž Sadarbības padomē, no šiem pirmajiem sekretāriem, (Starpsauciens: "Neapvaino Gorbunova kungu!") kuri pār mums stāv un māca; no tiem, kas "ganīja" čeku. Viņi it kā nav sadarbojušies, bet viņi tikai deva rīkojumus čekai, un viņi it kā šeit drīkst sēdēt. No tiem, kas ir nākuši un solījuši nacionāli noskaņotajiem latviešu cilvēkiem nāvi par to, ka viņi gāja pie Brīvības pieminekļa. Un viņi sēž šeit. No tādiem, kas sodīja jaunu puisi par to, ka viņa rotaslieta bija sarkanbaltsarkanās krāsās, un nosūtīja uz Sibīriju. Viņš sēž šeit!
Tauta, attīrīsimies no šitiem un pateiksim, ko mēs par viņiem domājam. Nedosim viņiem pat vienu balsi, nokaunināsim viņus, izspersim viņus ārā no mūsu zemes, jo viņiem nav vietas šeit. Tomašūna kungs, to prievīti varbūt mēs atļausim jums ņemt līdzi, tikai jūs apsoliet...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.
Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Klīst tādas runas, ka, redzat, vajag atbalstīt šos grozījumus Pilsonības likumā un ka savu mēs panāksim ar stingru pieeju Valsts valodas likumā, Izglītības likumā un vēl kaut kur citur. Atļaujiet man tam nepiekrist, jo, ja jau mēs gribam būt stingri, tad ir jābūt stingriem visos likumos, jo nedrīkst radīt situāciju, ka viens likums būtu pretrunā ar otru. It īpaši mani uz to mudina valsts televīzijas bezkaunīgā rīcība, atļaujoties "Panorāmā" aģitēt par vienu no viedokļiem, kādam būtu jāskan tautas nobalsošanā. (Starpsauciens: "Pareizi!") Tas ir visrupjākais mūsu likuma pārkāpums. Visrupjākais! Un to var izskaidrot tikai ar dažu partiju izmisīgo mēģinājumu kaut kādā veidā uzspodrināt savas spalviņas. Un tieši šādas goublu, stūlu un visādu citādu amatvīru runas var tikai noskaņot mūs būt stingrākiem jebkurā likumā. Paldies Goubla kungam vismaz par vienu lietu. Viņš mani pārliecināja, ka Valsts valodas likumā jebkuras šādas, kaut šķietami "mīkstas", normas ir jāmet vienkārši ārā. Tieši tāpēc šī cilvēku baidīšana ir kļuvusi pretīga, ka Krievija sabruks un ka viņa sabrūkot mūs aprīs. Tā ir pēdējā muļķība! Kā gan valsts, kas pati brūk, var pretendēt uz kādu citu valsti? Tas vienkārši ir absolūts analfabētisms! Absolūts analfabētisms ir arī aprēķins, ka tie, kuri klausās, būs tādi paši un uz to arī attiecīgi reaģēs. Lūk, tā! Un līdz ar to visām likuma normām, kas ir saistītas ar mūsu latviešu tautas interešu aizstāvību, ir jābūt vienlīdz stingrām. Vienā likumā tās nevar būt "mīkstākas", bet otrā likumā - stingrākas.
Tāpēc, atgriežoties konkrēti pie šā likuma, es pilnīgi atbalstu domu, ka neviens no šiem priekšlikumiem par 2.panta otrās daļas redakcijas izmaiņu nav atbalstāms. Neviens! Tad jau labāk ieliksim stingrāku normu! Labāk drošības dēļ ieliksim stingrus vārdus iekšā, nekā tos izņemsim ārā. Vai tad tiešām tas nav skaidrs? Kāda ir vajadzība mīkstināt šo normu un ko tas dos? Konsultācijas, ieteikumi?
Es tikai gribētu atgādināt vienu lietu. Mēs visi sakām: "Darīsim tā, kā dara Igaunijā!" Igaunijā dara pareizi! Igaunijā Pilsonības likums joprojām netiek kustināts. Igaunijas Pilsonības likums ir apmēram tāds pats, kāds ir mums patlaban, taču viņi nebūt nesteidzas ar izmaiņām šajā Pilsonības likumā. Ir jābūt pietiekoši krietnam nelietim vai muļķim, lai to nesaprastu vai izliktos, ka nesaprot.
Un līdz ar to, ja mēs tiešām, no visas tiesas, gribam aizstāvēt latviešu tautas intereses, viņas kultūru un valodu, tad ir jābūt ļoti stingriem likumiem jebkurā jomā, un tāpēc ir ļoti žēl, ka komisija šeit ir kļuvusi nedaudz "mīkstāka", paklausot vienai vai otrai rekomendācijai. Man liekas, būtu laiks visus šos ieteicējus un ieteikumus drusciņ atvirzīt, lai viņi Latvijā kādu laiku nerādās. Kam viņi šeit ir vajadzīgi? Igaunija ir pirmajā kārtā tikusi Eiropas Savienībā bez kaut kādām Pilsonības likuma apspriedēm un bez kaut kādiem ieteikumiem. Viņi tur jau ir, un neviens viņiem neprasīja šo Pilsonības likumu. Un nevajag mums te pļāpāt, ka mums tas ir vajadzīgs. Ne jau tie ir tie rādītāji, kuri interesē Eiropas Savienību. Vārdu sakot, neaiztiksim to, ko mēs varam neaiztikt, tad jau atstāsim to otro lasījumu, jo uz trešo lasījumu nekas labāks nav sanācis. Es aicinu atbalstīt to redakciju, kas ir pieņemta otrajā lasījumā, bet visus "mīkstākos" variantus mest ārā.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs jau nobalsojām 11.priekšlikumu... Nenobalsojām, bet tomēr atbalstījām šo priekšlikumu, kas ir pilnīgi līdzīgs 14.priekšlikumam, un tāpēc tas, vai mēs nobalsosim vēlreiz 14.priekšlikumu vai nenobalsosim, neko neizmainīs. Tāpēc es lūdzu Prezidiju pāriet pie 15.priekšlikuma izskatīšanas.
Un vēl es gribu teikt, ka tad, ja mēs patiešām gribam saņemt Eiropas atbalstu un patiešām gribam integrēt sabiedrību, mums vienkārši ir jāizvēlas, vai mēs piekrītam Van der Stūla rekomendācijām vai ne, jo tad mums turpmāk būs vienkārši vieglāk strādāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Bartaševiča kungs te tagad stāstīja, un viņš pamatoti stāstīja... Un tādēļ es esmu uzrakstījis protestu pret to 11.priekšlikumu, jo es runāju ļoti klusu... Čepāņa kungs, es esmu nedaudz aizsmacis, un jūs laikam nedzirdējāt, ka es prasīju tomēr balsojumu, bet jūs bez balsojuma to palaidāt... Lietas būtība ir sekojoša. Lūdzu, cienījamie deputāti, izlasiet šā 2.panta otro sadaļu, kāda tā mums ir otrajā lasījumā, kad mēs to pieņēmām. Ko tā garantēja? To, ka mums ir tiesības sarunāties savā dzimtajā valodā, savā valsts valodā visās organizācijās un tā tālāk, kad mēs ejam kārtot kādu personīgu vai nepersonīgu lietu. Iedomājieties tagad sekojošu situāciju: ir kāds neliels individuāls uzņēmums, kuru pārvalda divi krievi, bet, kad es atnāku pie viņiem un sāku runāt latviski, viņi, balstoties uz šo likumu, pasaka: "Atvainojiet mani, bet runājiet krievu valodā, jo likums šīs tiesības jums negarantē!" Šī ir tā lietas būtība.
Tomašūna kungs, kad jūs mums te tagad stāstāt par visādām pilsoniskām saskaņām, ka pilsoņi paši noregulēs šo valsts valodas lietošanu, tad es jums gribu atgādināt lielā Ļeņina teikto, to, ka mēs noslīksim, ja mēs pieņemsim šos labojumus, ko iesaka Bartaševiča kungs, kā mušas pienā lielkrievu šovinistu jūrā.
Saprotiet, ka mēs šo likumu pieņemam tādēļ... Vismaz man ir dziļa pārliecība, ka latviešu valodas pastāvēšana un turpmākā attīstība ir apdraudēta, jo mūsu valstī pastāv reāla divvalodība, nevis vienvalodība. Un tādēļ  es aicinātu šos Bartaševiča kunga un viņa kompānijas priekšlikumus vispār turpmāk noraidīt un daudz nedebatēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns. Otro reizi.

A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamie kolēģi! Es gribu aicināt atbalstīt komisijas priekšlikumu viena iemesla pēc, kuru šeit varbūt nepieminēja. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā strādāja, ja nemaldos, divi apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvji, kuri ir balsojuši par šo redakciju, tātad viņi ir iepriekš... (Starpsauciens: "Kuri tie ir?") Es lūdzu pārējos cienītos kungus, kuri nav izmantojuši savas tiesības kā deputāti un nav iedevuši priekšlikumus: nevajadzētu šeit šodien briesmīgi daudz runāt, ja jūs neesat iepriekš strādājuši kā deputāti, iesniegdami savus priekšlikumus, kas būtu redzami šajā tabulā. Es aicinu balsot par komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis. Otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Gundars Valdmanis - Tautas kopa "Brīvība".
Mēs esam redzējuši, kā abas puses sadarbojas, kā Ābiķa kungs ar viltu aizvelk to zivīti garām un otrs saka, ka tā zivīte ir jau izvilkta. Tagad mums būs viltus likums, un nākotnē mēs varēsim par to godināt Ābiķa kungu. Tas, ka daži "tēvzemieši" ir šinī komisijā, mani nepārsteidz. Kādreiz "tēvzemieši" mani pārsteidza, tās dienas ir sen pagājušas. Saprotiet, ko dara tas, kas tagad stāv mūsu priekšā! Viņš atļaus tieši to, par ko iepriekšējais runātājs teica. Kad aizies uz to krievu uzņēmumu, krievs teiks: "Man nav tevi jāsaprot!" Jo likums to neprasa. Es negribētu teikt, ka tas būs krievs, kas tā teiks; tas būs tas, kas pieder nomenklatūrai, bijušajai nomeklatūrai. Jo viņš grib, lai šinī valstī būtu nemiers un lai mēs būtu šķelti - viens pret otru. Ja to normālo krievu satieku ielā, mēs cenšamies viens otru saprast. Man nav krievu valodas prasmes, viņam nav latviešu valodas prasmes, bet mēs ar smaidiem un ar pirkstu rādīšanu tiekam galā. Taču mēs šeit sējam mūsu sabiedrībā iespēju   rīkoties rupji un nekorekti vienam pret otru. Ko mēs šeit darām? Kas to grib? Kas grib, lai mūsu tauta, mūsu valsts būtu šķelta un nemiera pilna? Tikai tie, kas mūsu tautai vēl sliktu. Un tie ir tie, kas pār mums šodien valda. Tie ir tie...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes pagājušas.
Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es varu vēlreiz apgalvot - un Tomašūna kungs to ļoti labi zina -, ka es piedalījos, komisijā biju četras stundas un kopā ar jums biju sarunā ar EDSO misionāriem. Van der Stūls gan bija varbūt kādas 35 minūtes kopā ar komisiju, un pēc tam mēs bijām kopā ar šiem misionāriem. Un šie misionāri izteica savu viedokli. Tad, kad mēs teicām, ka tomēr mūsu valodai būtu Latvijā jāskan kā pilntiesīgai valodai, kā valodai, kura ir unikāla baltu valodu grupas valoda, kurā runā tikai pusotra miljona cilvēku, viņi it kā to saprata, tomēr viņi teica: "Nu ko tad jūs? Brīvajā pasaulē ir tā, cienījamie komisijas locekļi, - ja jums nepatīk, ka kādā restorānā jūs apkalpo, teiksim, ķīniešu vai krievu valodā, ejiet uz citu restorānu!" Tas mums būtu jādara mūsu dzimtenē. Tad mēs tomēr skaidrojām viņiem to, kas šajos 50 gados te bija noticis, un  skaidrojām arī to, ka Rīgā ir tikai viena trešā daļa pilsoņu un ka turklāt ne visi viņi, tā trešā daļa, domā latviski, ne visi runā latviski. Nerunājot jau nemaz par Daugavpili, Liepāju un Ventspili!
Un Inesei Birzniecei es gribu pateikt, ka es biju vakar Kuldīgā un apskatīju tos čekas pagrabus, un iesaku jums kopā ar mani turp aizbraukt vēlreiz un tos apskatīties. Un es redzēju, kā mūsu tautu ilgi, 50 gadu laikā,  mācīja domāt tā, kā domāja Ļeņina un Staļina dēli, mācīja rakstīt mums citā  valodā, ne latviski. Mums bija dokumenti jāraksta citā valodā. Taču šodien mēs atkal lokāmies gan EDSO priekšā, gan šo bijušās lielvalsts pārstāvju priekšā, kas mūs dažādi baida; gan Krievijas Ārlietu ministrija, gan Larijs Nepers, gan vēstnieki dod mums padomus: "Ievērojiet taču EDSO rekomendācijas! Mēs vairāk neko no jums neprasīsim! Ticiet mums!" Jā, es redzēju tos čekas pagrabus Kuldīgā. Tie tagad ir malkas pagrabi, bet tiem vēl ir tās biezās durvis - ar mazu caurumiņu, ar mazu apaļu caurumiņu, lai sargs varētu novērot, vai tas notiesātais, ieslodzītais maina savu domāšanu, vai viņš atzīsies, vai viņš nodos savu tēvzemi. Asinis tur ir tecējušas uz tuvējo dīķi. Tā, lūk, mums mācīja domāt un runāt citā valodā. Ticēt Ļeņina, Staļina dieviem. Es uzskatu, ka mūsu valodai ir jābūt visur. Latviešu valodai atkal ir jāskan gan Rīgā, gan Rēzeknē, gan Ventspilī, gan Jūrmalā. Latviešu valodai ir jāskan Latvijā visur, un tieši tāpēc es aicinu atgriezties pie tās redakcijas, kas nodrošina skaidru latviešu valodas prioritāti gan uzņēmējsabiedrībās, gan citur. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija.
Deputāti! Es vēlreiz gribu teikt, ka es neatbalstu šos labojumus, ko ir ieteikuši "Latvijas ceļa" pārstāvji un "šķēlisti". Un es teikšu, ka "Latvijas ceļa" pārstāvjiem Tomašūnam un Lībanei un "šķēlistiem" Ābiķim un Rugātei nav šajā ziņā pilnīgi nekādas taisnības. Savā attieksmē pret Valsts valodas likumu jūs esat pilnīgi vienādi ar Tautas saskaņas partiju un ar "rubikiešiem". Starp jums nav pilnīgi nekādas starpības. Jūs gribat, lai mēs par valsts budžeta līdzekļiem mācītu visiem latviešu valodu un nez kāpēc piespiestu arī bērnus pieņemt mūsu pilsonību. Varbūt viņi to nemaz nevēlas. Tā tas nekur citur pasaulē nav. Es domāju, ka varbūt jūs vēl pārdomāsiet. Jūs ar savu varu, kā jau varas partijas un kā tās, kurām ir liela nauda, ņemot vērā, ka Latvija ir korumpēta valsts, esat iespaidojuši arī presi. Un jūs visu laiku iespaidojat cilvēkus. Un esat gan pilnīgi samudžinājuši šo likumu, gan arī panākuši to, ka cilvēki tagad vispār nezina, kā referendumā balsot. Es ceru, ka cilvēki tomēr zinās. Es pateikšu tikai vienu - ka jebkuram Latvijas pilsonim ir jārunā latviski un ka referendumā mums visiem ir jābalso par Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu.  (No zāles deputāts J.Dobelis: "Pareizi, Rubin!") Mēs nedrīkstam iespaidoties no Eiropas. Es jau vienreiz esmu to teicis: ja tā Eiropas Savienība to grib, lai viņi uzaicina 400 tūkstošus vai 500 tūkstošus nepilsoņu pie sevis. Lai viņi uzaicina! Un, kad mūsu nepilsoņi pateiks, ka viņi negrib braukt, tad mēs tālāk risināsim šo jautājumu. Bet varbūt  400 tūkstoši aizbrauks, un tad visiem tiem 100 tūkstošiem vai 200 tūkstošiem, kas runā latviski, mēs varam iedot pilsonību.
Es  vēlreiz noraidu šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Es gribētu oponēt Tomašūna kunga argumentācijai, ka būtu jābalso par komisijas piedāvāto priekšlikumu tikai tāpēc, ka deputāti nav iesnieguši citus priekšlikumus. Es neesmu iesniedzis - un arī mani kolēģi no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas nav iesnieguši - priekšlikumus par 2.panta otro daļu tieši tāpēc, ka mūs pilnībā apmierina otrā lasījuma redakcija un mēs vēlamies to paturēt spēkā arī trešajā lasījumā. Un tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un paturēt otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Ābiķa kungs. (Starpsauciens: "Ābiķi, beidz runāt!")

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Ir jau ļoti patīkami dzirdēt, ka es tieku ierindots vienā kompānijā ar Rubiku. Var jau būt, ka kādam tas tā liekas. Es tikai gribētu lūgt, lai visi tie deputāti, kuri šobrīd apspriež likumprojektu, pašķirtu vismaz dažas lapaspuses uz priekšu un apskatītos likumprojektu kopumā. Jo, kā jau es sākumā teicu, komisija vienojās... tik tiešām, sarunās ar Eiropas ekspertiem mēs vienojāmies, ka mēs vienkārši pārliekam tos jautājumus, kuri attiecas uz uzņēmējsabiedrībām un uzņēmumiem, atsevišķā sadaļā. (Starpsauciens: "Kā tā var?") Cienījamie kolēģi, komisija pēc formas piekāpās, bet pēc būtības, mīļie kolēģi, nekas nav grozījies. Nekas nav grozījies attiecībā pret otrā lasījuma redakciju. Ne tas, ko šeit teica Kreituses kundze...  Ne tas, ko šeit teica Vidiņa kungs... Cienījamie kolēģi, tā tas nav. Uzmanīgi izlasot 13.pantu, ir skaidrs, ka jebkurai personai, kas ieradīsies uzņēmumā vai uzņēmējsabiedrībā, būs tiesības saņemt informāciju valsts valodā. Ka attiecībās ar valsti būs jālieto valsts valoda. Un šeit ir skaidri un gaiši rakstīts, ka Ministru kabinets nosaka to personu loku, kurām savas profesionālās darbības veikšanai jāprot un jālieto valsts valoda. Ir noteikts valsts valodas zināšanu apjoms, kāds nepieciešams šīm personām, kā arī valsts valodas prasmes pārbaudes kārtība. (Starpsauciens: "Nepiekāpsimies!") Mēs ne par kapeiku  neesam šinī jautājumā piekāpušies Van der Stūlam. Bet, protams, ja mēs, cienījamie kolēģi, atgriežamies pie otrā lasījuma redakcijas, tad nekādas lielas nelaimes nav. Vienkārši likums kļūs nesakārtotāks un nepārskatāmāks. Diemžēl. (Starpsauciens: "Beidz!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 14. priekšlikumu  - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 23, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms apspriežam nākamo jautājumu, ir jāizskata   piecu deputātu parakstīts iesniegums: "Sakarā ar to, ka par 11.priekšlikumu jūs neizdiskutējāt manus iebildumus un neizdarījāt balsojumu, lūdzu to izdarīt pēc kārtējā priekšlikuma izskatīšanas." 11.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums 2.panta otrajā daļā svītrot vārdus "organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)". Kad tika šis jautājums izskatīts un tika vaicāts, vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam, tad neviens no šeit klātesošajiem, arī no tiem pieciem, kuri parakstīja nupat nolasīto iesniegumu, neprotestēja. Bet,  tā kā ir saņemts šis piecu deputātu priekšlikums, lūdzu tos, kas vēlas, izteikties "par" vai "pret" šī priekšlikuma izskatīšanu. Tātad pēc būtības tiek piedāvāts pārbalsot 11.priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsojam!") Godātie kolēģi, nemeklējiet šīsdienas plenārsēdē nekādu loģiku. Tas ir veltīgi! Ir iesniegts priekšlikums, un Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā es lieku to izskatīt Saeimai. Tātad jautāju - vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šī priekšlikuma būtību?
Gundars Valdmanis vēlas runāt. Vai "par" vai "pret"? Es nezinu, vai viņš pats to zina. Bet viņam tiek dots vārds.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Gundars Valdmanis - Tautas kopa "Brīvība"...

Sēdes vadītājs. Neuzpērkams.

G.Valdmanis. Redziet, ka Čepāņa kungs tomēr drusku par mani zina.
Redziet, mēs jau varētu šo jautājumu visādi risināt. Tāpat kā mēs risināsim pilsonības jautājumu. Ir pieņemts tautai nepieņemams likums, bet mēs ar tautas suverēno varu, ar 10 tūkstošiem parakstu, pateiksim Van der Stūlam, Tomašūna kungam, Birznieces kundzei, Ābiķa kungam un citiem, ko mēs par viņiem domājam. (Starpsauciens: "Pareizi!") Tā laikam būs jādara. Jo, redziet, Sadarbības padome un Van der Stūla kungs domā, ka viņiem ir suverēnā vara Latvijā. Taču mūsu Satversme dod suverēno varu mūsu tautai. Un ar 10 tūkstošiem parakstu, ko "Daugavas Vanagu" organizācija var dabūt diennaktī, bet Tautas kopas "Brīvība" organizācija trijās dienās, mēs sasauksim referendumu par visām šīm nelietībām, kas notiek mūsu valstī.
Mums Ābiķa kungs apgalvo, ka nav nekādas starpības starp otro lasījumu un to, kas tagad notiek. Un godīgā Lībanes kundze ar savu smuko pirkstiņu rāda tomēr, ka jābalso "par".  Ja šeit tik vienaldzīga ir tā situācija, tad kāpēc jūs to pirkstu ceļat?
Meļi, meļi un meļi! Mūsu maldinātāji! Tauta zinās, ko ar jums darīt. Ja jūs ar jūsu naudu un daudzajām reklāmām tiksiet Saeimā, tad tauta ar 10 000 parakstiem jūs izjās ārā. Sāksim strādāt nopietni! Sapratīsim, ka mēs kalpojam tautai! Un, ja ne, tad tauta mūs apmācīs. Viņa to darīs ar Pilsonības likumu, viņa to darīs šeit. Van der Stūls nav mūsu lēmējs, Tomašūna kungs! Tauta lemj. Un tauta lems, jo tautai ir apnicis tas, kas ar viņu notiek. Mēs viņu maldinām. Nav nekādas starpības. Gan jau tur kādā pantā viss būs kārtībā. Ziniet, visi solīja piecu gadu laikā lielu ekonomisko augšupeju: mēs glābsim ar to un ar to, un ar to... Bet mēs visi zinām, kas ar mums notiek. Mums piedāvā saldus sapņus, kuri kļūst par murgiem. It kā mēs visi šeit, gudrie cilvēki, neredzam, kas notiek. Mēs redzam.
Mēs ar Deņisova kungu varētu divās stundās pieņemt Pilsonības likumu, kas apmierinātu visus. Bet mūsu Saeima divās sanāksmēs, sapulcēs nav spējusi atrast tādu Pilsonības likumu, ar kuru nevienam netiek darīts pāri. Ar labu gribu mēs varam uztaisīt Pilsonības likumu četrās stundās. Es domāju, Jānis Jurkāns un es. Tādu likumu, kurš apmierinās visus un ar kuru nevienam netiks darīts pāri. Bet ko mēs šeit darām? Mēs atļaujam vienam darīt pāri otram. Mēs šķeļam mūsu tautu. Ieviešam nemieru. Par ko mēs strīdamies? Mums vajadzētu runāt par tiem, kas zog, par to, kā atgūt mūsu mantu un tautas dzīvotspēju, bet mēs šeit strīdamies par Pilsonības likumu.
Čerāna kungs pareizi teica, ka tie atkal ir tikai maldi. Vai tad mēs neredzam, kas šeit notiek? Es aicinu mūs strādāt nopietni - nemelot un nemaldināt, bet izlemt saskaņā ar tautas gribu, nevis pēc Van der Stūla gribas! Van der Stūlam nav nekādas vietas Latvijā. Tāpat kā Sadarbības padomei nav nekādas vietas Latvijā, tāpat kā bijušajai nomenklatūrai nav nekādas vietas Latvijā. Sāksim dzīvot tautas labā! (Starpsauciens: "Nebļauj!") Ir jau daudz par vēlu.
It kā saka, lai es nebļauju. Tauta raud! Katru dienu trīs cilvēki izdara pašnāvības, trīs tiek nomušīti... Neraud? Žēl, ka jūs neesat tajā rindā, Marjašas kundze!

Sēdes vadītājs. Kā jau es paredzēju, Valdmaņa kungs neteica ne "par", ne "pret".
Dosim vārdu otram deputātam, un tā būs Ilga Kreituse, bet pēc tam balsosim.

G.Valdmanis. Ja Čepāņa kungs ir tik prasts, tā teikt...

Sēdes vadītājs. Jums paredzētais laiks ir beidzies, Valdmaņa kungs! Paldies Dievam!

G.Valdmanis. Man liekas, ka arī jūsu laiks ir beidzies...

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).
Augsti godātie deputātu kungi! Es gribētu, lai jūs noliekat savas ambīcijas malā un uz vienu brīdi atgriežaties pie likumprojekta. Es runāšu "par" un pamatošu, tādēļ ka šobrīd ir vajadzīgi divi balsojumi. Tā kā galīgajā redakcijā 2.panta otrā daļa ir pieņemta ar diviem labojumiem,  tad es pēc šā balsojuma par Bartaševiča kunga priekšlikumu pieprasu balsojumu par 2.panta otrās daļas galīgo redakciju trešajā lasījumā, nevis tikai par to, ko nolēmusi komisija. Es vēlreiz atkārtoju: galīgais lasījums ir pieņemts divu priekšlikumu rezultātā, un līdz ar to man ir tiesības prasīt šo balsojumu.
Es gribu pateikt jums, Ābiķa kungs, vienu lietu: es nezinu, cik daudzi deputāti šodien ir saņēmuši un iepazinušies ar EDSO 23.septembra norādījumiem Latvijas parlamentam par to, kādam ir jābūt šim likumam. Es ceru, ka jūs visi esat šos priekšlikumus izlasījuši.
Izlasot šos priekšlikumus, man ir skaidrs viens: ja mēs, parlaments, atļausim Valodas likumā kaut ko regulēt Ministru kabinetam, tad mēs jau iepriekš varam pateikt: "Ardievu, latviešu valoda!"
Izlasot pavisam nesen Ābiķa kunga priekšnieka Šķēles kunga teikto, ka nedrīkst prasīt valodu no tiem, kuri 50 gadus jau dzīvojuši Latvijā... Ko tad no viņiem vēl eksāmenu prasīt?
Ābiķa kungs! Man ir skaidrs, kādi būs Ministru kabineta noteikumi, ja jums būs teikšana. Es ceru, ka Latvijā uzvarēs skaidrais prāts un ka Ābiķa kungam teikšanas šajā jautājumā nebūs. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, un pēc tam es prasu balsojumu par galīgo otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par piecu deputātu priekšlikumu - pārbalsot 11.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 16, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts.
Godātie kolēģi! Balsosim atkārtoti par 11.priekšlikumu - deputāta Bartaševiča priekšlikumu - 2.panta otrajā daļā svītrot vārdus "organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 29, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, tālāk! Acumirkli! Paulis Kļaviņš balsojumā par priekšlikumu nr.14 atsauc savu balsojumu "par". To viņš vēlas pateikt.
Godātie kolēģi! Tā kā šeit tika ierosināts, tad balsosim par šā likuma 2.panta otrās daļas redakciju galīgajā variantā. Otrās daļas teksts ir izklāstīts dokumenta 3.lappusē augšējā labajā ailītē.
Debates, kungi, mēs esam beiguši! Komisijas viedokli mēs esam dzirdējuši. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta 2.panta otrās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 27, atturas - 5. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!
Nākamais ir 15.priekšlikums. Deputāta Golubova priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Golubova 15.priekšlikumu?
Deputāts Golubovs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Aleksandrs Golubovs - Latvijas Sociālistiskā partija.
Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums ir šāds: "Valsts garantē nacionālo minoritāšu valodu lietošanu." Šeit tika daudz runāts par to, ka šis likums neaizliedz nacionālajām minoritātēm lietot savu dzimto valodu, tāpēc šeit nav prasīts, lai minoritāšu valodai būtu valsts valodas statuss. Šeit ir prasīts, lai valsts garantētu tiesības lietot šo valodu. Ja mēs to nepieņemsim, tad es uzskatu, ka šis likums aizliedz  lietot visas citas valodas, izņemot valsts valodu. Tā ir uzrakstīts, un tā es saprotu šo likumu. Tāpēc lūdzu pieņemt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamais deputāts Golubovs ļoti absurdi saprot šo normu, jo likums pateica, kur tas neierobežo, bet ka valsts garantē lietošanu neoficiālajā sfērā... Neviens taču nevarēs piespiest mani sarunāties ar kādu kādas minoritātes valodā, ja es šo valodu neprotu vai negribu šajā valodā runāt tajā brīdī, kad es neveicu nekādas oficiālas funkcijas.
Piemēram, ja sieva negribēs ar vīru sarunāties vīra valodā, bet gribēs runāt savā valodā, ja abiem ir dažādas dzimtās valodas, tad valsts tur neko garantēt un iejaukties nevarēs. Policistu nevarēs aizsūtīt uz viņu guļamistabu, lai tas noteiktu, kādā valodā viņiem ir jāsarunājas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Komisija aicina balsot pret Golubova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15.priekšlikumu! Tekstu jūs redzat. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 42, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija aicina noraidīt arī  deputāta Golubova 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Golubova kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Nacionālo minoritāšu valodām ir tādas pašas tiesības kā vienai no nacionālo minoritāšu valodām, tas ir, latgaļu valodai. Latgaļu valoda šā likuma izpratnē, kā es saprotu šo likumu, arī ir svešvaloda, jo ir skaidri un gaiši pateikts: "Valsts valoda ir latviešu valoda." Visas citas valodas ir svešvalodas. Tā ka es pieprasu balsot par manu priekšlikumu un pieņemt to.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seikts (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātie kolēģi! Godātais Golubova kungs! Latgalieši nekad nav bijuši un nebūs minoritāte. Latgalieši ir pamatnācija ar vēsturiski izveidojušos savu rakstu valodu, tāpēc ne minoritāšu izpratnē, ne nacionālo kultūru biedrību sakarā, ne praktiskā valodu lietojuma sakarā latgalieši nav minoritāte. Lūdzu šādu pieeju nepolitizēt!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Golubova kungs! Es jums ieteiktu un ne reizi vien esmu sacījis no šīs tribīnes: "Nekāpiet tribīnē un neuzdodieties par latgaļu aizstāvi!" Jūs nekā nesajēdzat no šīs lietas! Patiešām tas, ko jūs runājat, ka latgaļus pasludināt par kaut kādu minoritāti Latvijā, ir apkaunojoši! Latgaļi vienmēr ir bijuši latvieši. Ir un paliks! Un nemēģiniet viņus te iedalīt kaut kādā citā kategorijā! Vai jūs sākat saprast vai tomēr vēl nesaprotat? Tāpat kā nesaprotat to, ka Latvija ir bijusi okupēta. Jums vajadzētu vienreiz par visām reizēm apjēgt šīs lietas.
Pirms 81 gada Francis Trasūns, kas bija divu Saeimas sasaukumu deputāts un Latgales patiess aizstāvis, skaidri un gaiši toreiz pateica: "Par vienotību Latvijā!" Bet jūs tagad pielīdzināt latgaliešus minoritātei. Vai jūs nesajēdzat, ka tas ir absolūts absurds?
Tāpat kā jūs pielīdzināt krievvalodīgos minoritātei. Tās ir divas dažādas lietas. Minoritāte šeit ir krievi, baltkrievi, ukraiņi un tā tālāk un tā joprojām, nevis krievvalodīgie, kā jūs to  gribētu pasludināt, un krievu valodu jūs gribat pasludināt par šīs minoritātes valodu... Apvienojušās? Kas tā par minoritāti! Jums šajā lietā ir vienkārši putra galvā, un jūs neko nesaprotat.
Es aicinu  noraidīt šādas muļķības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš... Pēc tam vēl daži latgalieši uzstāsies...

J.G.Vidiņš (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Es, starp citu, dzīvoju Latgalē, bet es neesmu latgalietis. Taču man  imponē tas, ka viens  krievu cilvēks ir tik karsts latgaliešu aizstāvis. Golubova kungs, vai viņi jums prasīja? Te Jurdžs nevar nociesties un grib ar jums parunāt starpbrīdī, jo jūs metaties par viņu aizstāvi. Viņš pats sevi var aizstāvēt, un tiešām turiet labāk muti ciet un neuzdodieties par aizstāvjiem, jo jūsu aizstāvības mērķis ir sarīdīt jau tā mazās latviešu tautas atsevišķas sastāvdaļas. Tas lien ārā kā āža kāja, un tas ir ļoti labi redzams.
Un, otrkārt, es jums, Golubova kungs, ieteiktu iemācīties un apgūt vismaz valsts valodu. Cienījamie kolēģi, izlasiet viņu priekšlikumu uzmanīgi: "Valsts nodrošina, lai tiktu aizsargāta latgaliešu rakstu un..." - tas būtu     normāli - "... un citu nacionālo minoritāšu valoda..." - man liekas, ka te vajadzētu "valodas" - "...kā vēsturiski izveidojies valodas veids." Te vispār ir kaut kāda putra. Ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu, tad jau par mums smiesies visi filologi, un mēs kritīsim apsmieklā. Es iesaku noraidīt Golubova priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Gundars Valdmanis - Tautas kopa "Brīvība".
Prezidij, Sadarbības padome, kas mēģina mūs šeit vienkārši sanaidināt! Kolēģi Saeimā, tauta, latgalieši un lībieši!
Manā latviešu mantojumā ir daudz kas svēts. Es neesmu no Latgales, mani vecāki nāca no Liepājas, bet ir daudzi latviešu novadi un pagasti, ir daudzi latviešu tautas tērpi, ir daudzas latviešu tradīcijas, kuras es esmu mantojis, un viena no mūsu tautas bagātībām ir arī latviešu valoda. Arī Latgales valoda un  lībiešu valoda. Un neviens cits pasaulē nerūpēsies par šīm trim valodām, ja to nedarīsim mēs kopā.
Mums ir svēts uzdevums - sargāt citam citu, turēties kopā, neatļaut mūs sašķelt. Es saku: "Lībieši, turieties! Latgalieši, turieties, jo jūs esat kaut kas svēts mūsu pūrā, ko mēs gribam nodot arī nākošajām paaudzēm, lai mēs neaizmirstu jūsu dziesmas, jūsu izpratni par dabu, jūsu gudrības, jūsu jautrības! Lai tas viss paliek mūsu mantojumā!"
Es domāju, Golubova kungs, ka tas ir ļoti negodīgi no jūsu puses, ja jūs salīdzināt krievu vai pat poļu valodu ar latgaļu un lībiešu valodu, ar viņu statusu. Poļi ir liela un grezna tauta, un viņi spēs daudz labāk kā mēs Latvijā veicināt, saglabāt un attīstīt savu valodu. Es domāju, ka tas pats attiecas uz  krievu valodu.
Ko mēs darīsim Latvijā? Mēs glabāsim, attīstīsim un pilnveidosim krievu valodu? Man ir žēl, ka es nerunāju poliski, man ir žēl, ka es nerunāju krieviski. Tām valodām droši ir lielas vērtības, bet tās nav mans mantojums, tās nav valodas, kas man būtu jāsargā. Es gribētu tās baudīt, un es apbrīnoju tos, kuri spēj viņas baudīt. Es viņus cienu!
Bet mūsu svētais uzdevums ir glabāt, sargāt to, kas ir mūsu pūrā, kas ir mūsu manta. Lībieši ir mūsu, latgalieši ir mūsu! Un, ja mēs neizprotam to starpību, tad es nezinu, ko mēs šeit Saeimā darām. Mēs esam latvieši. Mums ir mūsu uzdevums pasaulē. Un tas ir atšķirīgs. Kanādā ap šo laiku laukos notiek pļaujas svētki, dažnedažādas sacensības. Un tie, kuri uzvar šajās sacīkstēs, dabū zilas šleifes un beidzamajā dienā blakus iet parādē. Un droši pirmajās rindās tanī čempionu parādē ir zirgi. Un blakus tam zirgam, kurš spēj vilkt, kurš ir liels un stiprs zirgs, tāpēc ir lepns, ka viņš ir čempions, ka viņš ir vislabākais savā disciplīnā, staigā slaids zirgs ar garām kājām, kurš ir uzvarējis lēkšanas čempionātā. Viņš arī ir čempions, un viņam arī ir šleife. Ar viņu lepojas, un viņš pats ir lepns. Un tā  traģēdija ir apstāklī, ka tas lēcējs gribētu būt par vilcēju. Viņš to nespētu un tiktu sagrauts. Un tāpat traģēdija būtu, ka tas vilcējs gribētu kļūt par lēcēju. Viņš to nespētu, viņš būtu viens no sliktākajiem, viņš būtu mēsls, ne čempions.
Sapratīsim, kas mēs esam! Mēs esam latvieši, un, kamēr mēs būsim latvieši, mēs būsim ar zilām šleifēm, mēs būsim čempioni. Mēģināsim kļūt par krievu valodas vai par poļu valodas aizsargātājiem, un mēs kļūsim par ļoti neievērotiem cilvēkiem.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Aizsargāsim mūsu - aizsargāsim latviešu, latgaļu un lībiešu valodas un būsim čempioni!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Augsti godātie deputāti! Lai arī kādā jūgā latgalietis bija šos gadus, kurus viņš ir pavadījis kā latvietis zem citu tautu smaguma, viņš vienmēr ir saglabājis savu lepnumu par to, ka viņš ir latvietis. Viņš ir runājis savā latvju mēlē,   un ar to viņš ir bijis vajadzīgs Latvijai tad, kad Latvija dibināja savu valsti. Ja mēs to šodien gribam aizmirst tīšuprāt vai nejauši, ja mēs to gribam izmantot kā ieroci paši pret sevi, tad ir nožēlojami, ka mēs esam šajā parlamentā un spriedelējam par to, kas nav spriedelēšanas cienīgs. Neraugoties uz drukas 40 gadu aizliegumu, šī tautas daļa, šie latvieši Latgalē ir palikuši latvieši un ir saglabājuši latviešu valodu, un tādēļ  šā likuma panta ceturtajā daļā ir šis ieraksts, ka valsts nodrošina, lai tiktu aizsargāta latgaliešu rakstu valoda kā vēsturiski izveidojies reģionāls latviešu valodas paveids un tiktu veicināta tās saglabāšanās un attīstība. 
Godātie kolēģi! Mēs diskutējam un bieži vien runājam pilnīgi aplamas un sev neizprotamas lietas. Latviešu valodā ir augšzemnieku dialekts, un tajā runā Latgalē, bet ir arī lejzemnieku jeb vidus dialekts, un tas ir kļuvis par pamatu latviešu literārajai valodai, par kuru mēs šobrīd cīnāmies, lai to aizstāvētu kā valsts valodu. Šajos divos dialektos ir simtiem izlokšņu, bet, nepamazinot nevienas vērtību, pamēģināsim ieraudzīt to kopumu, kas dod mums iespēju savai tautai šo vērtību apliecināt, tas ir, runāt savā valodā un aizsargāt savu valodu pēc būtības.
Un nu attiecībā uz šo priekšlikumu, kuru Golubova kungs cenšas mums piedāvāt ļoti nevainīgā  formā. Tā taču nav valodas nezināšana, bet tur ir  skaidri un gaiši uzrakstīts par citām, tikai nezinu - kurām, jo tie, kuri latviski nerunā - un tādu Latvijā ir ļoti daudz un viņus visus atsist un atradināt,  piedodiet, ka runāju tik rupjus vārdus, no savām īstajām tautībām nevienam nav tiesību. Tas ir noziegums! Jūs to darāt tad, kad jūs runājat par krievvalodīgajiem. Tie ir tādi paši vai līdzīgi spaidi arī Latvijas tautai, kas bija spiesta runāt citā mēlē, nevis savā dzimtajā. Un arī šiem citiem ir sava dzimtā  valoda,  un Latvijā tās visas ir bijušas cieņā. Ir un būs! Par to liecina arī šis likums.
Tāpēc es ļoti lūdzu noraidīt Golubova kunga priekšlikumu un atbalstīt to ceturtās daļas redakciju, kuru ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Paldies, Anta, par labo runu!
Tiešām četrdesmit gadus bija drukas aizliegums. 1904. gadā Latgalē latviešiem atļāva rakstīt latviski, un šajos gados, kad rakstīja tikai rokrakstos, ir teikts, ka tā valoda, kurā pārrakstīja un kuru aizliedza, ir latviešu valoda, bet      tā - aiz Aiviekstes - ir baltiešu valoda. Tātad nosaukums nāk no Latgales... Latvijas nosaukums un karogs ir no Latgales, bet tas nav galvenais.
Galvenais ir tas, ka vārdā ir ielikta šī šķeltniecība. Latgalieši un latgaliešu valoda - šie vārdi parādījās tikai gadsimta sākumā. Tos ieviesa Kemps, un Kemps, kā jūs zināt, balsoja par to, ka Latgale pievienojas Latvijai. Un tiešām, ja mūs nosauc par latgaliešiem, ja saka, ka mēs runājam latgaliski, tad it kā iznāk tā, ka mēs neesam ne latvieši, ne arī runājam latviski. Un te tā šķeltniecība arī ir ielikta, un Golubova kungs viltīgi to izmanto. Neviens taču  nesaka, ka ir kurzemiešu  valoda un ir rīdzeniešu valoda, un zemgaliešu valoda... Nav tā! Tas nozīmē, ka tajā novadā runā vienotā valodā, un, ja tā paskatās, tad Latgalē tiešām krieviski runā vairāk. Tad jau iznāk tā, ka latgaliešu valoda ir kaut kāda krievu valoda ar senkrievu vai veckrievu valodas elementiem. Es domāju, ka Golubova kungs arī labi nesaprot veckrievu valodu, viņš neprot tajā runāt, jo tā saucamajiem staroveriem ir liela atšķirība valodas ziņā.
Un tātad jau Miķelis Bukšs gadsimta sākumā ir rakstījis, ka tomēr no lietderības viedokļa šo valodas formu, tātad augšzemnieku formu, vajadzētu nosaukt par veclatviešu vai senlatviešu valodu. Tas vienotu, tas radītu skaidrību un neļautu šķelties. Bet diemžēl jau likumā tas ir ielikts, un man ir prieks, ka arī šāds pants par latgaliešu literāro rakstu valodu ir ielikts un pagaidām mēs to varam te atstāt, bet nākotnē mums ir jādomā, kā to nosaukt, varbūt vienkārši par veclatviešu valodas formu.
Tātad aicinu noraidīt Golubova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu reģistrāciju! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
Atgādinu, godātie kolēģi, ka 15.00 Sarkanā zālē notiks Prezidija sēde.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Indulis Emsis, Guntis Eniņš, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Vents Balodis, Andrejs Požarnovs, Dzintars Ābiķis, Pēteris Apinis, Ēriks Zunda, Leonards Tenis, Viktors Stikuts, Jānis Rāzna, Ludmila Kuprijanova, Ernests Jurkāns, Edgars Bāns, Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Māris Vītols, Roberts Dilba, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pusčetriem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs
Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums beidzies. Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai. Lūdzu rezultātu! Turpinām apspriest likumprojektu.
Debatēs runās Aleksandrs Golubovs. Otro reizi. Golubova kunga nav zālē. Ir pierakstījies arī Jānis Bunkšs. Arī viņa nav zālē. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt latgaliešu rakstu valodu un līdz ar to atbalstīt arī komisijas priekšlikumu un noraidīt deputāta Golubova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Golubova priekšlikumu - 16.priekšlikumu, teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 50, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.
Godātie kolēģi! Ābiķa kungs, acumirkli! Mums ir jāizskata piecu deputātu iesniegums. Lūdz izdarīt pārbalsošanu par 2.panta otro daļu, jo zālē balsojuma brīdī nebija deputātu Bunkša, Panteļējeva un citu. Tātad vispirms runāsim "par" vai "pret" šo priekšlikumu. Kārlis Leiškalns vēlas runāt "pret". Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").
Augsti godātie kungi! Es te dzirdēju pieminam deputātu Bunkšu. Deputāts Bunkšs bija tieši tas, kurš saņēma mobilā telefona zvanu tieši tad. Viņš man blakus sēž, viņš izgāja ārā no zāles. Nē, nē, nē, Bunkšs šoreiz bija zālē, es vienkārši... Nekad mūžā es nemeloju, Ozoliņa kungs. Deputāts Bunkšs bija zālē, viņš pat pieteicās debatēs... Es atvainojos. Uz citiem jūs varat atsaukties... Tā ka es esmu "pret", ja deputāts Bunkšs ir tas iemesls. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Leiškalna kungs ir izteicis savu viedokli "pret". Kreituses kundze grib izteikt savu viedokli "par". Lūdzu!

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).
Augsti godātie deputāti! Nevajag šeit veidot skolas klasi un tagad attaisnoties, ko viens puika ir nedarbos izdarījis pret otru puiku. Ja deputāti krīt par upuri mobilajam telefonam, tad nekā nevar darīt, tad ir jāievēro Kārtības rullis. Pa mobilo telefonu nevar nodot kolēģim norādījumus, kā ir jābalso. Tāpēc es aicinu deputātus nobalsot par to, ka ir jāpārbalso. Jo es ceru, ka to, ka Panteļējeva kunga nebija zālē, Lībanes kundze apliecinās un nekad nenoliegs. Nu poga ir nospiedusies, ko lai dara? Un pēc tam var vēlreiz godprātīgi izšķirt jautājumu par 2.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim, godātie kolēģi, jautājumu par to, vai izdarāma pārbalsošana. Ozoliņa kungs, jūs arī rakstījāt, ka jāizdara pārbalsošana, bet nedariet to citu vietā. Es redzēju. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 18, atturas - 8. Tātad balsu vairākums ir par to, ka pārbalsošana ir izdarāma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta 2.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 28, atturas - 6. Lēmums nav pieņemts. (Aplausi.)

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es gribu paskaidrot, ka tātad paliek spēkā otrā lasījuma redakcija. Protams, no likuma sakārtotības viedokļa ir diezgan slikti, ka šāds balsojums ir izdarīts. Bet traģēdija nav notikusi.
Cienījamie kolēģi! 3.pantā ir tikai redakcionāli labojumi, ko ir ierosinājusi pati komisija. Ja nav iebildumu, tad pārejam pie 17.priekšlikuma.
17.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Nepiekrīt. Deputāts Bartaševičs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi, es šim pantam neredzu vispār nekādu jēgu, jo, ja likums ir par... Mums ir Valsts valodas likums. Priekš kam mums šis pants? Jo šeit ir runāts par svešvalodām. Tāpat mēs varējām ierakstīt 4.pantā, ka ikviena cita mūsu republikā lietota valoda, izņemot lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par sliktu valodu vai par nepareizu valodu. Tāpēc es aicināju jūs atbalstīt manu un Golubova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Bartaševiča kungs! Nevis vispār nav jēgas, bet taisni te ir tā jēga, jo šis ir Valsts valodas likums un patiešām šeit, Latvijā, visas citas valodas, izņemot lībiešu valodu, kā šeit ir rakstīts, ir svešvalodas un būs svešvalodas. Es saprotu jūsu vēlmi attiecībā uz krievu valodu, jūs gribat, lai to pasludinātu, tā sakot, par izņēmuma valodu Latvijā un drīz vien prasītu tai atkal otrās valsts valodas statusu - un varbūt pat pirmās. Un tā tālāk. Bet tā ir cita runa, es neaizkavēšu jūsu uzmanību.
Tā ir šā likuma jēga. Bartaševiča kungs, ja jūs vēl aizvien to nesaprotat, atrazdamies Saeimā, tad tas ir nožēlojami.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Savulaik pie mums skolās šos dažus priekšmetus, kas attiecas uz valodām, parasti sauca tā: latviešu valoda, krievu valoda un svešvalodas. Šajā ziņā tiešām parādās šī priekšlikuma nejēdzība. Kas tad cits ir krievu valoda Latvijā, ja ne tāda pati svešvaloda kā jebkura cita? Es domāju, ka šajā ziņā nevar būt nekādu jautājumu. Jebkura cita valoda (ja kāds vēlas to mācīties, lai viņš to mācās!) ir sveša valoda Latvijas valstī. Svešvaloda.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs izteica tiešām ļoti dziļu un gudru domu. Taču nesen, kad šeit bija ieradies Somijas prezidents, tad viņam bija tikšanās ar lībiešiem, jo lībieši pieder somu-ugru cilmes valodai. Un tādēļ man rodas jautājums, kāpēc šeit nav ierakstīta arī igauņu valoda, kas pieder pie somu-ugru cilmes. (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Tie nav pamatiedzīvotāji.") Es vēlreiz saku... Vidiņa kungs, no kura laika tad jūs arī... Tikpat labi arī igauņus, daļu, var uzskatīt par pamatiedzīvotājiem. Es vēlreiz saku: ja jau Dobeļa kungs uzskata, ka pārējās valodas, izņemot latviešu valodu, ir svešvalodas, tad šajā gadījumā patiešām jājautā, kādēļ lībiešu valoda netiek atzīta par svešvalodu. Ja es, Lujāns, nolemšu iemācīties lībiešu valodu, es to apgūšu paralēli... (Starpsauciens: "Tu nevari iemācīties!") Paldies, Dobeļa kungs, paldies! Un tādēļ, cienījamie kolēģi, šajā gadījumā es aicinu atbalstīt Bartaševiča kunga iniciatīvu, citādi šeit vajadzētu papildināt, ierakstīt daudzas valodas, kuras, iespējams, apguvuši ir Dobeļa kungs, Vidiņa kungs un Tabūna kungs, jo vismaz reizēm viņi ļoti labi māk vēl vienu svešvalodu, pret kuru ļoti daudzi cīnās.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tāda simtprocentīga taisnība nebija ne vienam, ne otram, jo Latvijā tiešām ir arī nacionālo minoritāšu valodas. Piemēram, vācu valoda. Ir ļoti grūti pateikt, kas tā ir. Vienā gadījumā tā ir nacionālo minoritāšu valoda, bet otrā gadījumā - svešvaloda. Diemžēl tā tas ir. Un tāpēc, lai būtu absolūta skaidrība šajā likumā, te vajag skaidri un gaiši rakstīt, lai nevarētu tulkot dažādi. Te skaidri un gaiši rakstīts, ka šā likuma izpratnē tās ir uzskatāmas par svešvalodām. Ka šā likuma izpratnē visas citas valodas ir uzskatāmas par svešvalodām. Lai likumā būtu skaidrība. Starp citu, nevienam ekspertam nekādas domstarpības par šo jautājumu neradās. Es brīnos, ka atrodas starp mums kolēģi, kam ir neskaidrs šis jautājums. Es aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 17.un 18.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 41, atturas - 11. Norma nav pieņemta.
19.priekšlikums.

Dz.Ābiķis. Šī iemesla dēļ es aicinu noraidīt arī 19.priekšlikumu, lai likumā būtu perfekta skaidrība, ka šā likuma izpratnē jebkura cita valoda ir uzskatāma par svešvalodu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam? (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu!   Par - 11, pret - 41, atturas - 7. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Nākamais ir 20.priekšlikums - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Lai atkal no gala nesāktos diskusijas, es vēlreiz atkārtoju, ka normas, kas regulē valsts valodas lietošanu organizācijās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, ir ietvertas 13.pantā. Tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka attiecīgajos uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās un organizācijās strādājošajiem ir jāprot valsts valoda Ministru kabineta noteiktā apjomā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20.priekšlikumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 20.priekšlikumu - deputāta Bartaševiča priekšlikumu, komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 24, atturas - 3. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 21.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, izteikts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 22.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Un es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas iesniegto 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 5.panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 24.priekšlikums - deputāta Bartaševiča priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 24.priekšlikumu - deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 42, atturas - 11. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Būtu noraidāms arī 25.priekšlikums, jo mēs par to jau vienojāmies iepriekšējā balsojumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Dz.Ābiķis. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto 6.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 6.panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 27.priekšlikums. Kā es jau iepriekš informēju, 13., 14. un 15.pants reglamentē valsts valodas lietošanu organizācijās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, tāpēc šis priekšlikums būtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai varam vienoties, ka atbalstām 7.panta redakcijas pirmo daļu? Tātad balsosim par katru priekšlikumu atsevišķi.
Par 27.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 21, atturas - 7. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 28.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem nav iebildumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 28.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 40... Nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim par 28.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Kvorums vēl mazāks, godātie kolēģi! (Starpsauciens: "Pārtraukums!")
Pārtraukums līdz pulksten 16.00. Lūdzu frakciju vadītājus mēģināt savākt savus deputātus zālē. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka pulksten 16.00 mēs varam sarīkot reģistrāciju ar identifikācijas kartītēm.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs
Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vēlreiz balsosim par 28.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 28.priekšlikumu - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā. Lūdzu rezultātu!
Godātie kolēģi! Tā kā atkārtoti nav bijis nepieciešamais kvorums, lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm.
Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Indulis Emsis, Guntis Eniņš, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Vents Balodis, Jānis Lagzdiņš, Edvīns Inkēns, Jānis Bunkšs, Inese Birzniece, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Ludmila Kuprijanova, Ernests Jurkāns, Edgars Bāns, Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Andris Saulītis, Jānis Strods, Andris Rubins, Leopolds Ozoliņš, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Paulis Kļaviņš, Roberts Dilba, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paziņoju 28.septembra ārkārtas sēdē pārtraukumu līdz 8.oktobrim pulksten 9.00.
Prezidijs ir pieņēmis lēmumu 7.oktobrī pulksten 9.00 sasaukt ārkārtas sēdi un darba kārtībā iekļaut Izglītības likumu un Kārtības rulli. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute