Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens

sesijas trīspadsmitā (ārkārtas) sēde

1998.gada 22.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 6.Saeimas 22.oktobra ārkārtas sēdi.

Godātie kolēģi, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz no šīsdienas sēdes darba kārtības izslēgt 5.punktu - likumprojektu “Patērētāju tiesību aizsardzības likums” un 3.punktu - “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”. Tā kā atbildīgā komisija, kas šos likumprojektus gatavo, pati lūdz šos jautājumus no darba kārtības izslēgt, tad šis jautājums nav debatējams. Šie darba kārtības jautājumi šodienas ārkārtas sēdē tiek svītroti.

Godātie kolēģi, sāksim izskatīt akceptēto šīsdienas sēdes darba kārtību.

Pirmais. Lēmuma projekts “Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis. Lūdzu!

 

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Labrīt, augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4785, ar lēmuma projektu “Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Juridiskā komisija pagājušās nedēļas sēdē un šonedēļ izskatīja vairākus Tieslietu ministrijas iesniegtos dokumentus un lēmuma projektus, un attiecībā uz šo dokumentu, par kuru es tūlīt ziņošu, komisijā ir pieņemts pozitīvs lēmums, tādēļ Juridiskās komisijas vārdā šodien aicinu apstiprināt Ivetu Baumani par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti par šo jautājumu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, balsošanā nav kvoruma. Vēlreiz lūdzu zvanu. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu par Rīgas rajona tiesas tiesneša apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 5. Iveta Baumane ir apstiprināta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

 

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu apstiprināt par Jelgavas tiesas tiesnesi Initu Dzerkali.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Inita Dzerkale apstiprināta par Jelgavas tiesas tiesnesi.

 

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu apstiprināt par Limbažu rajona tiesas tiesnesi Kārli Jansonu.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Kārlis Jansons ir apstiprināts par Limbažu rajona tiesas tiesnesi.

 

J.Kaksītis. Tāpat lūdzu Saeimu par Ogres rajona tiesas tiesnesi apstiprināt Svetlanu Maršāni.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti arī par šo jautājumu nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Svetlana Maršāne apstiprināta par Ogres rajona tiesas tiesnesi.

 

J.Kaksītis. Nākamais dokuments...

 

Sēdes vadītājs. Kolēģi, tas ir nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis. Lūdzu!

 

J.Kaksītis. Kā jau teicu, nākamais ir dokuments nr.4786. Jūsu rīcībā ir lēmuma projekts “Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu”. Juridiskā komisija izskatīja šos dokumentus un atbalstīja tieslietu ministra iesniegto dokumentu projektus, tādēļ lūdzu Saeimu apstiprināt par Cēsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Ingūnu Mihaļovu.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Ingūna Mihaļova apstiprināta par Cēsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

 

J.Kaksītis. Lūdzu apstiprināt par Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Odetu Turku.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Odeta Turka apstiprināta par Kuldīgas zemesgrāmatas nodaļas tiesnesi.

Trešo jautājumu mēs no darba kārtības esam svītrojuši.

Izskatīsim ceturto darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ābele.

 

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4566-a - “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” otrajā, galīgajā, lasījumā. Tā kā nav ienācis neviens priekšlikums, līdz ar to aicinu deputātus apstiprināt šos labojumus likumā “Par aviāciju”.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Piekto jautājumu mēs no darba kārtības esam svītrojuši.

Izskatīsim sesto - likumprojektu “Grozījums Muitas likumā”. Otrais lasījums. Steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

 

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4534-a. Izteiktie priekšlikumi pārsvarā nākuši no Finansu ministrijas, un tie galvenokārt ir redakcionāli.

1.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums. Viņš izsaka citādākā redakcijā likuma nosaukumu, un komisija to atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par 1.priekšlikumu nav. Akceptēts.

 

P.Apinis. 2.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, kuru atbalsta arī komisija, un tas ir tīri redakcionālas dabas.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

 

P.Apinis. 3.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, kas ievieš definīcijās nosaukumu “principāls”. Komisija to atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 3.priekšlikumu šajā likumprojektā. Paldies. Pieņemts.

 

P.Apinis. Roberts Zīle iesaka svītrot 19.panta otro daļu. Komisija to atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 19.panta otro daļu. Svītrots.

 

P.Apinis. 5.priekšlikums ir Roberta Zīles priekšlikums - aizstāt 37.pantā vārdus “trīs gadus” ar vārdiem “divus gadus”. Komisija to atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionālajām izmaiņām 37.pantā. Pieņemts.

 

P.Apinis. Un arī 6.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, kas ir atbalstīts un būtu jāatbalsta arī Saeimai.

 

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 6.priekšlikumu. Pieņemts.

 

P.Apinis. 7.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, kas 67.panta pirmās daļas 3.punktā aizstāj vārdu “muitas” ar vārdiem “Latvijas Republikas lauksaimniecības attīstības gada programmā noteiktajiem”. Komisija to atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt izmaiņām 67.panta pirmās daļas 3.punktā. Pieņemts.

 

P.Apinis. Tā kā mēs nesen atbalstījām terminu “principāls”, tad mēs to atbalstām arī 8.priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 8.priekšlikumu. Pieņemts.

 

P.Apinis. Tāpat mēs atbalstām arī 9.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Arī pret 9.priekšlikumu deputāti neiebilst. Pieņemts.

 

P.Apinis. 10.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums - izteikt 94.panta otro daļu jaunā redakcijā, ko atbalstīja arī komisija.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 94.panta otrās daļas redakcijai. Paldies. Pieņemts.

 

P.Apinis. Budžeta un finansu komisija ieteica izslēgt 114.panta trešajā daļā vārdu “tranzītu”, ko pati arī atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 114.panta trešajā daļā vārdu “tranzītu”. Pieņemts.

 

P.Apinis. Finansu ministrs Roberts Zīle ieteica 114.pantu papildināt ar ceturto un piekto daļu jaunā redakcijā, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt likumprojekta 114.panta papildināšanai ar ceturto un piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

 

P.Apinis. 13.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums - svītrot “f” sadaļu. Es lūdzu vārdu kā deputāts.

 

Sēdes vadītājs. Jūs vēlaties runāt? Pēteris Apinis. Lūdzu!

 

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es pats biju vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kas aicināja balsot pret šo priekšlikumu - svītrot “f” sadaļu. Pēcpusdienā man bija diezgan nopietna saruna ministrijā, un Finansu ministrijas uzskats ir tāds, ka Vīnes konvencijā ir noteikti muitas atvieglojumi atsevišķām ārvalstu personu kategorijām un ka tādēļ tie nav jāatkārto Muitas likumā. Vīnes konvencija, kuru Latvijas valsts ir parakstījusi, protams, stāv pāri Muitas likumam. Tā kā Eiropas kopienas konsultanti uzskata, ka šī “f” sadaļa ir jāsvītro, un arī mani viņi vakar pārliecināja, ka tā ir jāsvītro, tad es kā deputāts aicinu balsot un atbalstīt finansu ministra Roberta Zīles priekšlikumu, bet neatbalstīt komisijas attieksmi.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti vairs pieteikušies nav. Vai Apiņa kungs kaut ko komisijas vārdā varētu vai vēlētos teikt?

 

P.Apinis. Nē, es domāju, ka tagad es līdz ar to esmu pastāvējis...

 

Sēdes vadītājs. Apiņa kungs, jūs kā deputāts lūdzat atbalstīt ministra priekšlikumu, bet komisija to nav atbalstījusi. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim finansu ministra Roberta Zīles 13.priekšlikumu - svītrot likumprojekta “f” sadaļu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 2, atturas - 16. Lēmums ir pieņemts, līdz ar to “f’ sadaļa tiek svītrota.

 

P.Apinis. Līdz ar to esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus otrajā, galīgajā, lasījumā, un es aicinu balsot par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Godātie kolēģi, nupat man tika pasniegts desmit deputātu parakstīts dokuments. Viņi lūdz atcelt lēmumu, ar kuru minētais likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” atzīts par steidzamu. Tātad vēlas atsaukt steidzamību. Tā es saprotu. Desmit deputāti to vēlas.

Komisijas vārdā - Druvas kungs! Lūdzu!

Godātie kolēģi! Likumprojektu izskatām otrajā lasījumā. Tas ir atzīts par steidzamu, bet desmit deputāti lūdz šo steidzamību atcelt. Kāds ir komisijas viedoklis? Druvas kungs, lūdzu!

 

K.J.Druva. Augsti godātie deputāti! Mēs ļoti rūpīgi izskatījām savā komisijā, divās atsevišķās sēdēs, visus argumentus “par” un “pret” šiem grozījumiem. Kā jūs labi atceraties, grozījumus bija sagatavojusi nevis komisija, bet prokurori un Augstākā tiesa. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāna kungs bija tas, kurš lūdza, lai mēs izskatām šos jautājumus. Mēs tos kā komisijas priekšlikumus esam izskatījuši. Tagad esam likumprojektu sagatavojuši izskatīšanai otrajā lasījumā, un jūs paši nobalsojāt par steidzamības kārtību. Šeit tikpat kā nav nekas jauns iesniegts attiecībā uz nākamo lasījumu. Vienīgā lieta, kas principā mainās atšķirībā no tā, kā likums, kas ir spēkā tagad, nosaka prokurora atstādināšanu no amata, ir tāda: tiem, kas vēlas prokuroru atstādināt no amata, būs jānorāda viena no apmēram piecām iespējām, kādēļ. Varbūt viņš ir korumpēts vai pieder kaut kādai politiskai partijai, vai ir kāds citāds iemesls... Tātad jānorāda iemesls, kāpēc viņu vajadzētu atcelt.

Šajos grozījumos ir paredzēts arī tas, ka pēc tam, kad ir iesniegts šis pieprasījums - atstādināt prokuroru no amata -, Augstākajai tiesai jāizskata šis jautājums un jādod savs atzinums. Nekas nav noņemts no deputātu atbildības par prokurora iecelšanu amatā un atcelšanu no amata. Vēl papildu materiāls tiks sniegts deputātiem, lai pilnīgi izvērtētu šo jautājumu. Tāda ir tā lietas būtība.

Mēs, komisija, vismaz esam nolēmuši, lai šī lieta virzās uz priekšu. Jums pašiem bija vēlēšanās, lai šis jautājums tiktu sakārtots, jo, kā jūs labi zināt, pats ģenerālprokurors Skrastiņa kungs bija izteicis savu vēlmi aiziet no amata. Mēs šo vēlmi esam atbalstījuši. Es domāju, pēc labākās gribas esam sakārtojuši šo likumprojektu un lūdzam jūs atbalstīt mūsu sagatavotos grozījumus.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad mēs esam uzzinājuši komisijas viedokli. Bet par iesniegumu vēlas runāt deputāts Čerāns. Runās “pret”. Lūdzu!

 

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Es domāju, ka šis ir tas gadījums, kad tiešām nav kur steigties. Šis ir principiāls jautājums, kas maina ģenerālprokurora atlaišanas kārtību, un šajā brīdī nav tādu apstākļu, kas mudinātu uz steigu šajā jautājumā. Es aicinu šo jautājumu izlemt mierīgi, bez steigas, atstājot to jaunievēlētajai 7.Saeimai. Nevajadzētu mums ieiet vēsturē ar vienu sasteigtu lēmumu principiālos jautājumos. Jo, ja mēs paskatāmies uz šo situāciju, kas šeit ir tiesu iestādēs un tiesībsargājošajās iestādēs, tad redzam, ka šeit nav nekādu apstākļu, kas prasītu šo steidzamību un kas noteiktu, ka šos jautājumus vajadzētu izskatīt neatliekamā kārtā, tūlīt, jau šodien. Tāpēc es gribu aicināt atbalstīt šo desmit deputātu iesniegumu.

 

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis.

 

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā jūs atceraties, es runāju no šīs pašas tribīnes apmēram šajā pašā sakarībā tad, kad mēs pieņēmām lēmumu par steidzamību, un skaidroju tos apstākļus, un aicināju visus iesniegt šo priekšlikumus. Un atkal iznāk, ka jāpieņem nopietns lēmums, bet priekšlikumi iepriekšējā laika periodā nav bijuši un komisijā neviens nav piedalījies un šos priekšlikumus izskatījis.

Es gribu atgādināt arī vienu citu lietu - to, ka mēs jau esam pieņēmuši trešajā lasījumā grozījumus Tiesu varas likumā. Ja likumprojekta atbalstīšana nenotiek, tad acīmredzot būsim spiesti rīkoties, lai neizsludinātu šo likumu. Bet es domāju, ka nav tādas nepieciešamības.

Redziet, mēs šeit bieži vien lietojam vārdu “steidzamība” tādēļ, ka tā procedūra ir tā nosaukta Kārtības rullī. Taču, ja mēs paskatāmies, cik ilgi par šo lietu ir runāts un cik ilgi par šiem jautājumiem ir diskutēts, tad redzam, ka galu galā ir mēnešiem ilgs darbs bijis un ka tā nebūt nav steidzamība. Steidzamība ir tikai procedūras izskatā: mēs likumprojektu pieņemam ātrākā laika periodā, un ir īsāks priekšlikumu izskatīšanas laiks. Es domāju, ka būs saprātīgāk, ja mēs tomēr atbalstīsim gan atbildīgās komisijas, gan to speciālistu viedokli, kuri jau pie šā likumprojekta ir strādājuši. Attiecībā uz steidzamības atcelšanu es aicinu balsot “pret”.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - atcelt likumprojekta steidzamību. Komisija ir pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 35, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. Likumprojektam saglabājas steidzamība.

Druvas kungs, lūdzu, ziņojiet!

 

K.J.Druva. Augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 4436 un nr. 4615-a. Kā jau minēts, šis ir otrais, galīgais, lasījums grozījumiem Prokuratūras likumā. Pirmais piedāvājums īstenībā ir no prokuratūras un Augstākās tiesas. Šeit ir rakstīts - “Aizsardzības un iekšlietu komisija”. Vienīgais jaunums šajā priekšlikumā ir tas, ka Ģenerālprokuratūras izveidotajā padomē tiek iekļauts arī prokuratūras administratīvais direktors. Tas bija lūgums no prokuratūras. Lūdzu deputātus šo priekšlikumu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu un izteikt 29.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies. Pieņemts.

 

K.J.Druva. Tālāk ir 2.priekšlikums (tas arī ir no atbildīgās komisijas) - izteikt 35.pantu jums redzamajā redakcijā. Vienīgā izmaiņa, atšķirībā no iepriekšējā lasījuma, ir tā, ka jauno ģenerālprokuroru varētu izvēlēties no Augstākās tiesas sastāva, ne tikai no prokuroru vidus. Lūdzu deputātus atbalstīt šo grozījumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam izteikt 35.pantu jums iesniegtajā redakcijā, tas ir, tādā, kādu to akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies. Pieņemts.

 

K.J.Druva. Nākamais. Lai saskaņotu nupat pieņemto grozījumu, kas nosaka stāžu, piemēram, piecus gadus vai nu Augstākajā tiesā, vai prokuratūrā, lūdzu deputātus arī šo grozījumu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 36.panta jaunajai redakcijai, kādu to akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies. Pieņemts.

 

K.J.Druva. Tālāk ir 4. un 5.priekšlikums. Visradikālākais ir deputāta Čerāna priekšlikums - izslēgt likumprojekta 5.pantu. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs iesaka izslēgt vārdu “visus”. Jūs tagad redzat sakārtoto redakciju lapas labajā pusē esošajā ailītē.

 

Sēdes vadītājs. Par savu priekšlikumu runās deputāts Čerāns.

 

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Ja nu mēs esam izšķīrušies par to, ka mēs šo likumprojektu šodien tomēr skatām steidzamības kārtībā, tad ir viena lieta, kas no tā noteikti būtu jāizmet. No tā ir jāizmet ārā tās piedāvātās izmaiņas ģenerālprokurora atlaišanas kārtībā, jo faktiski šīs izmaiņas nostiprina šo esošo statusu un faktiski vēl tālāk apgrūtina iespējas kaut kādā veidā norādīt uz kļūdām arī ģenerālprokuroram. Faktiski šeit tiek nostiprināts tāds kā ģenerālprokurora nemaldības princips. Taču mēs ļoti labi zinām to situāciju, kāda mūsu valstī ir, - ka faktiski ir ļoti daudzas lietas, kuras nevar iziet caur prokuratūru tādā veidā... Ka netiek panākts godīgs un taisnīgs risinājums. Arī daudzās lietās, kurās ir bijuši kādi strīdi arī tīri civiltiesiskā kārtībā, bieži vien prokuratūras attieksme ir pārāk neitrāla. Faktiski prokuratūra neiestājas taisnības sargāšanas pusē.

Es saprotu to, ka tas tiek veidots mūsu valstī kā tāda apzināta sistēma, kur cilvēkiem taisnības atjaunošanas labad liek cīnīties vienam pret otru. Bet bieži tā jau tad vairs nav cīņa par taisnību, tā ir cīņa starp šo personu finansiālajām iespējām un starp iespējām noalgot bagātāku advokātu, labāku advokātu, samaksājot vairāk šim advokātam. Līdz ar to par ļoti dramatisku lietu kļūst patiesības tirgošana par naudu. Tātad tas, kurš ir bagātāks, var nopirkt arī patiesību. Mēs redzam, ka prokuratūra arī šajā jomā nav darbojusies un nav izdarījusi visu, lai šo taisnību vismaz censtos panākt.

Šajā situācijā, kad mums ir jau šis pārejas laiks un kad sabiedrībā ir šīs ārkārtīgi būtiskās pretenzijas pret šo Ģenerālprokuratūras darbu, būtu nepamatoti šo Ģenerālprokuratūras darbu vēl vairāk un tālāk nostiprināt likumā, ierobežojot tās iespējas, tos gadījumus, kādos var notikt ģenerālprokurora atlaišana. Jo šobrīd mēs redzam to situāciju, ka pietiek šim ģenerālprokuroram uz kaut ko apvainoties, pietiek viņam iesniegt savu demisijas rakstu... Es gan uzskatu, ka tajā brīdī, kad šis demisijas raksts tika iesniegts, bija jau skaidri zināms, ka Guļāna kungs viņam šo demisijas rakstu nepieņems, bet atkal šeit tika nospēlēts šis politiskais teātris, lai tagad radītu šo situāciju, šo pieprasījumu, ka ģenerālprokurora atlaišanas kārtība ir jāmaina. Tātad faktiski ģenerālprokurora pozīcijas ir jānostiprina neatkarīgi no tā, kāda persona šobrīd šajā amatā ir.

Mēs varētu šo jautājumu skatīt tādā veidā, ka šis likums tiek mainīts un šīs nostiprinātās pozīcijas tiek attiecinātas uz kaut kādu jaunu ģenerālprokuroru, kurš ir ievēlēts attiecībā uz tieši šīm jaunajām pozīcijām. Bet likuma šāda grozīšana šādā situācijā, kad šajā amatā vēl paliek esošais ģenerālprokurors, ir nekorekta, arī pēc tiesiskās pēctecības principa. Tāpēc es aicinu tagad izslēgt no šā likumprojekta 5., 6., 7. un 8. pantu, tātad atstāt veco ģenerālprokurora atlaišanas kārtību. Pārējie panti, kas šobrīd ir pieņemti šajā likumā, varētu arī šādā veidā palikt. Bet tos pantus, kuri tiešā veidā attiecas uz ģenerālprokurora atlaišanu, es tomēr aicinu atstāt vecajā redakcijā. Tāpēc es aicinu deputātus nobalsot par šo pantu izslēgšanu. Tas ir, protams, ņemot vērā nosacījumu: ja mēs skatām šo likumprojektu šodien galīgajā lasījumā. Bet tas tā acīmredzot notiek. Tāpēc es arī uzturu spēkā šo priekšlikumu un prasu balsojumu.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Druvas kungs!

 

K.J.Druva. Augsti godātie deputāti! Šeit patiešām atklājas tā lietas būtība, kāpēc vispār tika radīti šie grozījumi likumprojektam kā tādam. Ja mēs izpildām to, ko piedāvā deputāts Čerāns, tad mēs pilnībā atgriežamies pie tās redakcijas, kura mums jau bija, pirms tika sagatavoti šie grozījumi. Paskatieties nākošos divus grozījumus! Tur jau ir tā lietas būtība, ko es tikko iepriekš minēju. Te ir uzskaitīts, kādiem iemesliem principā vajadzētu būt, lai atbrīvotu ģenerālprokuroru un citus prokurorus no amata. Šeit tie ir uzskaitīti.

Manuprāt, mēs visi iestājamies par stabilitāti, un taisni tādēļ jau tika radīti šie grozījumi, lai vienreiz sakārtotu šo likumprojektu un parādītu, kādu likuma pantu prokurors ir pārkāpis vai ka viņš nepilda savus uzdevumus. Tādēļ es lūgtu vēlreiz noraidīt Čerāna kunga piedāvātos grozījumus un atbalstīt grozījumus, kuri tika ļoti rūpīgi sagatavoti, sadarbojoties prokuratūrai, Augstākajai tiesai un atbildīgajai komisijai.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 5. - deputāta Čerāna priekšlikumu: svītrot likumprojekta 5.pantu! Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 35, atturas - 13. Nav pieņemts.

Vai deputāti piekrīt 4.priekšlikumam - svītrot likuma 41.pantā vārdu “visus”? Piekrīt. Paldies, esam izskatījuši!

6.priekšlikums.

 

K.J.Druva. Jā, tālāk ir Juridiskā biroja 6.priekšlikums, kas tika atbalstīts, - izslēgt vārdu “Saeima”. Tas ir redakcionāls labojums.

Un otrs, kā zināms, ir deputāta Čerāna kunga piedāvātais grozījums - izslēgt šo 6.pantu, kuru komisija neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, vai jūs pieprasāt balsojumu? Čerāna kungs vēlas runāt. Lūdzu!

 

 

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā to, ka sēdes priekšsēdētājs prasa manu personisko viedokli, gribu sacīt, ka šis mans personiskais viedoklis ir tāds: šajā brīdī šie mani priekšlikumi tālāk nav balsojami sakarā ar iepriekšējo balsojumu, lai gan es joprojām palieku pie tās pārliecības, ka šos likuma grozījumus mums nevajadzētu šādā izskatā pieņemt un šo kārtību grozīt. Manu pārliecību šis balsojums nav mainījis, bet tīri no procedūras viedokļa es saprotu, ka šie priekšlikumi vairs nav balsojami, tāpēc es tos vienkārši atsaucu. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs runāt deputāti nevēlas. Debates beidzam. Godātie kolēģi! Vai piekrītat komisijas atzinumam par 6. un 7.priekšlikumu? Piekrītat. Paldies, pieņemts.

 

K.J.Druva. Tālāk ir atbildīgās komisijas piedāvātais grozījums. Ja jūs rūpīgi esat iepazinušies ar šo grozījumu, tad jūs redzat, ka principā vienīgā lieta, kas ir izdarīta, piedāvājot jaunu redakciju, ir tā, ka šie panti ir sakārtoti. Principā nekas būtisks tur nav mainījies. Mēs sakārtojām secību tā, kā to bija ieteicis gan Saeimas Juridiskais birojs, gan prokuratūra. Un tā ir vienīgā izmaiņa. Lūdzu deputātus šo piedāvāto grozījumu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam nr.8.? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

 

K.J.Druva. Tālāk. Kā jau minēju, es ceru, ka Čerāna kungs neuztur spēkā savu priekšlikumu - izslēgt pantu. Te ir izdarīti redakcionālie labojumi, un visi, kas nāca no Saeimas Juridiskā biroja, tika atbalstīti, savukārt Čerāna kunga piedāvātais grozījums - izslēgt pantu - netika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt komisijas atzinumam par 9., 10., 11. un 12.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

Un par 13.priekšlikumu? Paldies, Pieņemts.

 

K.J.Druva. Tālāk ir atbildīgās komisijas piedāvātais grozījums, kas principā nosaka, ka mēs atstājam spēkā jau esošo likumprojektu, ka vienai trešdaļai deputātu ir jāparakstās, lai atstādinātu ģenerālprokuratūru no amata. Nevis tā, kā tika piedāvāts grozījumā, ka jāparakstās 20 deputātiem.

Tālāk ir arī Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums, kas vienkārši maina vārdus, “Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija” aizstājot ar vārdiem “Augstākās tiesas Plēnums”. Abi šie grozījumi ir atbalstīti.

Vēlāk, kā jūs to redzat, nākošajā lapaspusē ir 18.grozījums, kurā Čerāna kungs ir piedāvājis izslēgt pilnībā šo nodaļu. Tas netika atbalstīts. Es lūdzu visus deputātus atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu par 14., 15., 16., 17. un 18.piedāvāto grozījumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns vēlas runāt.

 

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt 14.priekšlikumu, ko izvirzījusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, jo acīmredzot šeit iesniegtajos grozījumos par šo vienu ceturtdaļu deputātu, kuriem būtu jāierosina pārbaude Augstākajā tiesā... tam acīmredzot zināma motivācija tomēr ir, jo mēs redzam arī šos politiskos samērus, kuri šeit veidojas Saeimā un kuri vēl var veidoties. Un tomēr šī viena ceturtdaļa būtu tā, kurai būtu dodamas arī zināmas tiesības ierosināt jautājumu par ģenerālprokurora atbilstību amatam. Es pat labprāt atbalstītu šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu nr.16. un aizstātu šo “vienu ceturtdaļu” ar “ne mazāk kā 20”, jo mēs labi zinām, ka 20 deputātiem, kas ir viena piektdaļa deputātu, ir arī tiesības iesniegt prasību Satversmes tiesā un vispār apstrīdēt to, vai Saeimas pieņemtais likums atbilst Satversmei.

Es domāju, ka šeit tiešām būtu ļoti labs pamats palikt arī pie šiem 20 deputātiem, tāpēc ka par šiem 20 deputātiem mums likumā jau ir šis precedents, kas dod viņiem ļoti nopietnas tiesības - ierosināt lietu Satversmes tiesā, un es domāju, ka šeit šīs lietas būtu apmēram savā starpā samērojamas. Un, ja mēs nobalsotu par šo 16.priekšlikumu, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, tad tādā gadījumā veidotos arī zināma harmonija mums likumdošanā. Bet jebkurā gadījumā es negribētu atbalstīt šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, tāpēc lūdzu balsojumu gan par šo 14., gan par 16.priekšlikumu. Un attiecīgi arī aicinu neatbalstīt šo komisijas priekšlikumu nr.14., bet gan atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu nr.16. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers.

 

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī es gribētu izteikties par šiem termiņiem. Gadījumā, ja mēs nepieņemam Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, tad es aicinātu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, ko, starp citu, pirmā lasījuma apspriešanas laikā izteica Juridiskā komisija, motivēdama, ka nevajag piesārņot Saeimas Kārtības rulli un mūsu likumdošanu ar dažādiem skaitļiem. Mums jau tā ir diezgan daudz atšķirību skaita ziņā - 5 deputāti, 10 deputāti, 20 deputāti, trešdaļa deputātu utt. Un tad nevairosim atkal kaut kādus jaunus skaitļus - ir noteikti 25, bet pēc tam varbūt būs 17 deputāti un tā tālāk. Es domāju tā: ja netiks atbalstīta atbildīgās komisijas redakcija, tad es lūdzu balsot par Juridiskā biroja redakciju.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Druvas kungs.

 

K.J.Druva. Augsti godātie deputāti! Es saprotu Čerāna kunga vēlmi varbūt paplašināt iespējas ierosināt visādus priekšlikumus, bet šeit, ja jūs iedziļināties, tad redzat, ka šajos grozījumos jau ir paplašināta viena iespēja - pārbaudīt ģenerālprokurora darbu. Un tas attiecas uz Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Viņam šīs tiesības mūsu piedāvātajos grozījumos ir dotas. Ja viņš redz, ka ģenerālprokurors neveic savu darbu, viņam ir pilnas tiesības kopā ar vēl vienu trešdaļu deputātu pieprasīt, lai pārbauda, cik efektīvi strādā ģenerālprokurors. Un tādēļ es piekrītu tikko izteiktajam Bišera kunga viedoklim, ka nevajadzētu atkal te spraust iekšā citu sastāvu - 20 vai 17 deputātus. Mums esošajā likumā jau ir noteikts, ka viena trešdaļa deputātu var ierosināt, tāpēc virzīsimies uz priekšu.

Tātad dokumentā tiek vēl vienu reizi paplašināta šī ideja, jo tagad arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs varēs pārbaudīt prokurora darbu. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, situācija izveidojusies tāda, ka par šo panta daļu ir iesniegti vairāki priekšlikumi. 14., 15., 16., 17. un 18.priekšlikumu Čerāna kungs ir atsaucis, lai gan atbilstoši lietu loģikai mums vispirms vajadzētu balsot 16.priekšlikumu, pēc tam 17. un tikai tad - kā trešo - 14.priekšlikumu. Vai piekrītat tādai kārtībai? Nav iebildumu. Jirgena kungam ir iebildumi. Lūdzu!

 

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Par šo panta daļu ir tikai divi priekšlikumi, tas ir, 16. un 14.priekšlikums. Balsošanas secība acīmredzot ir tāda: vispirms 16., kas atšķiras no atbildīgās komisijas, un pēc tam 14.priekšlikums. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad Jirgena kungs uzstāj par to, ka vispirms būtu balsojams 16., bet pēc tam 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Vai piekrītat šim ierosinājumam? Nav iebildumu. Paldies. Tātad vispirms balsosim 16.priekšlikumu - aizstāt 41.3.panta otrajā daļā vārdus... un tālāk kā tekstā. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 16.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 28, atturas - 14. Tas nav pieņemts.

Tagad balsosim 14.priekšlikumu - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - 41.3.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 14.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 5, atturas - 3. Pieņemts.

Tātad - vai kolēģi piekrīt arī 15.priekšlikuma redakcijai, ko ir atbalstījusi atbildīgā komisija? Piekrīt.

Un 17.priekšlikumam? Arī. Paldies. Ir izskatīts un pieņemts.

 

K.J.Druva. Augsti godātie deputāti! Es aicinu balsot par grozījumiem kopumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

 

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4637-a. Skatīsim grozījumus likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” otrajā, galīgajā, lasījumā steidzamības kārtībā.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, - papildināt likumprojektu ar jaunu 1.pantu, ko komisija atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta Saeimas atzinumu par 1.priekšlikumu. Pieņemts.

 

P.Apinis. 2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionālas dabas labojums - aizstāt vārdu “tiesā” ar vārdiem “kompetentās tiesībsargājošās institūcijās”.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 2.priekšlikumu. Pieņemts.

 

P.Apinis. 3. - ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt likuma 50.panta pirmās daļas 3.punktu jaunā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 50.panta pirmās daļas 3.punkta jaunajai redakcijai. Pieņemts.

 

P.Apinis. 4.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt likuma 55.panta pirmās daļas pēdējo teikumu jaunā, precizētā redakcijā, kas ir redakcionālas dabas labojums. Komisija atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu. Paldies, pieņemts.

 

P.Apinis. 5.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt likumprojekta 27.pantu jaunā redakcijā. Viņi izsaka otro daļu jaunā redakcijā, un to komisija atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - izteikt likumprojekta 56.panta otro daļu jaunā redakcijā. Pieņemts.

 

P.Apinis. 6.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 97.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, ko, protams, pati komisija atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti arī akceptē 97.panta pirmās daļas jauno redakciju. Pieņemts.

 

P.Apinis. Saeimas Juridiskais birojs atbilstoši likumā pieņemtajai terminoloģijai iesaka aizstāt vārdu “aktīvu” ar vārdu “mantas”, atbilstoši 64. pantam. Tas ir 7. priekšlikums, un to atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam likuma 100. pantā svītrot pirmās daļas pēdējo teikumu. Pieņemts.

 

P.Apinis. Saeimas Juridiskais birojs ierosina 100. panta ceturto daļu izteikt jaunā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 100. panta ceturtās daļas redakcijai. Pieņemts.

 

P.Apinis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

 

P.Apinis. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aristids Lambergs.

 

A.J.Lambergs (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4685-a. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

1. priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka aizstāt 2. panta otrajā daļā vārdus “Muitas kodekss” ar vārdiem “Muitas likums”. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam aizstāt 2. panta otrajā daļā vārdus “Muitas kodekss” ar vārdiem “Muitas likums”. Pieņemts.

 

A.J.Lambergs. 2. priekšlikums ir deputāta Pēterkopa ierosinājums papildināt likuma 11. panta pirmo daļu ar 9. punktu šādā redakcijā. Vakardienas sēdē komisija to ir noraidījusi, bet šorīt ir saņemta informācija, ka valdība ir pieņēmusi un virza nodevas par darbības veikšanu īrestiesā un Īrestiesu likumu. Līdz ar to es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Jo ir mainījusies situācija un tas tagad ir nepieciešams.

 

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēterkops vēlas runāt par savu priekšlikumu.

 

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, es gribu atgādināt to, ka... es nezinu, ko virza valdība, es zinu to, ka mēs vakar Saeimā pieņēmām likumu par īrestiesām, kurā mēs apstiprinājām, ka īrestiesas nodeva ir 1% no prasījuma lieluma un ne mazāka kā 5 lati. Un, ja šie grozījumi attiecīgi nav ieviesti likumā “Par nodokļiem un nodevām”, tādā gadījumā vienkārši nespēs darboties... Tā ka es lūgtu tiešām atbalstīt manis iesniegto priekšlikumu, jo tas šobrīd ir loģisks. Tas ir jāatbalsta. Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Tātad Pēterkopa kungs lūdz atbalstīt viņa priekšlikumu, un, kā es saprotu, arī Lamberga kungs komisijas vārdā lūdz atbalstīt to.

 

A.J.Lambergs. Jā, tieši tā.

 

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem ir iebildumi? Vai vajag balsot, ja mēs atbalstām otro - deputāta Pēterkopa priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

 

A.J.Lambergs. 3. priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Ierosina aizstāt likuma 25. panta jaunās redakcijas piektās daļas otrajā punktā vārdu “dokumentu” ar vārdiem “domes (padomes) lēmumu”. Pēc būtības tas ir redakcionāls precizējums un labāks teksts. Komisija lūdz atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 3. priekšlikumu? Pieņemts.

 

A.J.Lambergs. Ceturtais ir Finansu ministrijas valsts sekretāres vietnieces Sudrabas kundzes priekšlikums par 23. pantu “Nodokļa lieluma precizēšana”. Komisija to nav atbalstījusi, jo uzskata, ka pašreizējais teksts ir labāks nekā iesniegtais.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4. priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

 

A.J.Lambergs. 5. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina likuma 29. panta jaunās redakcijas ceturtās daļas 1. punkta “b” apakšpunktā vārdu “atzinusi” aizstāt ar vārdu “pasludinājusi”, bet vārdu “lēmuma” aizstāt ar vārdu “nolēmuma”. Tas ir redakcionāls precizējums. Komisija to ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam izteikt 29. panta ceturto daļu, visus punktus, jaunā redakcijā. Pieņemts.

 

A.J.Lambergs. Sestais ir Finansu ministrijas valsts sekretāres vietnieces Sudrabas kundzes priekšlikums papildināt likumu ar pārejas noteikumu 24. punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt pārejas noteikumu 24. punkta redakcijai. Pieņemts.

 

A.J.Lambergs. Līdz ar šo visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu atbalstīt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis.

 

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 4697-b.

Pirmais priekšlikums ir par 111. pantu. Šie panti, par kuriem ir runa, ir šī dokumenta beigu daļā, likumprojekta pielikumā. Juridiskā komisija ir precizējusi to pantu uzskaitījumu, kuri attiecas vai neattiecas uz šo nodaļu, un pati savu priekšlikumu arī atbalsta, un lūdz arī Saeimu atbalstīt to.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 111. panta redakcijai, tādai, kādu to akceptējusi atbildīgā komisija.

 

J.Kaksītis. Par 112. pantu ir divi priekšlikumi - otrais un trešais. Tie ir precizējoši priekšlikumi par elektroniskās datu bāzes nosaukumu un par papildināšanu ar alfabētisko rādītāju. Tie ir Juridiskā biroja un deputātes Lībanes priekšlikumi. Komisija atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumiem izteikt 112. pantu jaunā redakcijā. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. 113., 114. un 115. pants. Par katru no šiem pantiem ir Juridiskā biroja priekšlikumi tos izslēgt, jo tie gan pēc formas, gan pēc satura ir pārejas noteikumu punkti. Komisija atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 113., 114. un 115. pantu? Piekrīt. Šie panti ir svītroti. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. 116. pants. Zemesgrāmatu nodaļu datus apvieno valsts vienotā zemesgrāmatu datu bāze. Ir deputātes Lībanes priekšlikums to nosaukt par datorizēto zemesgrāmatu, un komisija to atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 113. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. 8. priekšlikums ir par 117. pantu, kas tagad ir 114. pants. Kolēģes Lībanes priekšlikums ir precizēt šo pantu, nosakot vienotās datu bāzes uzdevumus un pienākumus. Komisija to atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam un 114. panta redakcijai. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Iepriekšējās redakcijas 118. pants šobrīd ir 115. pants. Atbildīgā komisija šo pantu ir redakcionāli pārstrādājusi, nosakot institūciju pienākumus un tiesības attiecīgā jautājuma izlemšanai. Komisija atbalsta savu priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 115. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Iepriekšējās redakcijas 119. pants ir 116. pants šobrīd. Ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta. Tagad šī institūcija tiek saukta par vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāju.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 116. panta redakciju. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Juridiskais birojs ir iesniedzis 11. priekšlikumu - par apakšnodaļas nosaukumu. Komisija to atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt otrās apakšnodaļas nosaukumam “Datorizētais tiesības nostiprinājums”. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Iepriekšējās redakcijas 121. pants tagad ir 118. pants. Par šo pantu ir divi priekšlikumi - Juridiskā biroja un kolēģes Lībanes priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 118. panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. 123. pants. Ir runa par nekustamā īpašuma lietām un dokumentiem. Par šo pantu ir atbildīgās komisijas priekšlikums - redakcionāls labojums, kas paredz, nosaka, precīzi norāda gaismas kopiju apliecināšanas nepieciešamību. Komisija atbalsta savu priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 120. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. 124. pants. Ir Juridiskās komisijas iesniegts redakcionāls precizējums. Komisija atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 121. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Arī par 125. pantu ir priekšlikums - Juridiskā biroja precizēta redakcija. Komisija atbalsta. Šobrīd tas ir 122. pants.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 122. panta redakcijai? Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Par 126. pantu ir divi priekšlikumi no Juridiskā biroja. Komisija tos atbalsta. Šobrīd tas ir 123. pants.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti šī panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

 

J.Kaksītis. 128. pants. Ir atbildīgās komisijas ierosināts redakcionāls labojums. Pēc būtības paredz kārtību, kādā ir jānotiek informācijas nodošanai iesniedzējam, ja viņa lūgums netiek apmierināts. Komisija atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 125. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Juridiskais birojs par trešās apakšnodaļas nosaukumu ir iesniedzis priekšlikumu. Komisija to atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta trešās apakšnodaļas nosaukumu - “Datorizēto nostiprinājumu pierādījumi”. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Par 130. pantu ir divi Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisija tos atbalsta un ir izteikusi 127. panta redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 127. panta redakcijai? Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Par 130. pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas šobrīd ir iestrādāts 128. pantā. Komisija to ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 128. panta redakcijai? Paldies. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. 132. pants. Par to ir iesniegts Juridiskā biroja 24. priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi 129. pantā.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šā panta redakcijai? Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi 133. panta jauno redakciju. Tā šobrīd (pēc jaunās numerācijas) ir 130. panta redakcija. Komisija atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 130. panta redakcijai. Paldies. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Šo labojumu komisija pati ierosina un pati arī atbalsta, iestrādājot savu priekšlikumu 134. pantā, jo šī 134. pantā ietvertā ideja ir pieņemta jau 130. pantā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu. Tas tabulā ir 27. priekšlikums par ceturtās apakšnodaļas nosaukumu. Komisija atbalsta. Līdz ar to ceturtā apakšnodaļa būtu nosaucama tā: “No datorizētās zemesgrāmatas izsniedzamās ziņas”.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt ceturtās apakšnodaļas nosaukumam “No datorizētās zemesgrāmatas izsniedzamās ziņas”. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Atbildīgā komisija ir precizējusi 136. pantu (šobrīd tas ir 132. pants).

 

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 132. panta redakciju. Paldies. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Pēc tam atbildīgā komisija ir precizējusi 137. pantu par to, kādu informāciju var saņemt zemesgrāmatu nodaļā no vienotās datu bāzes, un šis pants precizētā veidā ir izteikts 133.pantā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 133.panta redakciju. Paldies. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Par 138.pantu ir atbildīgās komisijas ierosināta redakcija. Šajā atbildīgās komisijas priekšlikumā ir iestrādāti nosacījumi, kādas iestādes, kādas amatpersonas un kādā kārtībā var iegūt informāciju, un tas ir izteikts 134.panta trīs daļās. Komisija to atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 134.panta redakcijai. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Līdz ar to atbildīgā komisija iesaka un pati atbalsta priekšlikumu - izslēgt 139.pantu šobrīd esošajā redakcijā, jo šā panta saturs ir ietverts tikko pieņemtajā 134.pantā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 139.pantu (pēc vecās numerācijas). Pants ir svītrots.

 

J.Kaksītis. 141.pants. Atbildīgā komisija tam devusi precizētu redakciju, un tas šobrīd ir 136.pants, kas nosaka ziņu (arī to ziņu, kas paredzētas dienesta vajadzībām) izsniegšanas un izmantošanas kārtību. Komisija to apstiprina.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 136.panta redakciju. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. 33.priekšlikums ir par piektās apakšnodaļas, kurā runāts par kancelejas nodevu, izslēgšanu šajā likumprojektā. Izslēdzot šo nodaļu, tajā ietvertās normas izskatīt nākošajā lappusē, kur tās ietvertas esošā 107.panta redakcijā kā 34.līdz 38.priekšlikums. Tātad šobrīd 33.priekšlikums paredz izslēgt piekto apakšnodaļu.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 33.priekšlikumu - svītrot piekto apakšnodaļu. Piekrīt. Piektā apakšnodaļa ir svītrota.

 

J.Kaksītis. Kā jau es teicu, 107.pantā ir noteikta zemesgrāmatu kancelejas nodeva, tās iekasēšaans kārtība un apmēri. Par šo pantu ir 34., 35., 36., 37. un 38.priekšlikums, ko iesniedzis ir Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus, un piektajā ailē ir redzama 107.panta jaunā redakcija.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 34., 35., 36., 37. un 38.priekšlikumu un akceptē likumprojekta 107.panta redakciju? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Līdz ar to par 108.un 109.pantu ir saņemti identiski atbildīgās komisijas priekšlikumi, proti, abus šos pantus izslēgt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt svītrot 108.un 109.pantu. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Tālāk ir pārejas noteikumi. Par pārejas noteikumiem ir vairāki priekšlikumi, un tas ir 40., 41., 42., 43. un 44.priekšlikums, kur pirmo ir iesniegusi atbildīgā komisija, bet nākamos - Juridiskais birojs. Juridiskā komisija izskatīja šos priekšlikumus, tie visi ir atbalstīti, tāpēc lūdzu arī Saeimu tos atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Kolēģi, vai jūs piekrītat pārejas noteikumu redakcijai tādā tekstā, kādu to akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Paldies. Akceptēts.

 

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu pieņemt šo likumprojektu kā likumu otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu””. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

 

K.J.Druva (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4780 un nr.4575. Šie piedāvātie grozījumi tika izskatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijā, arī Juridiskajā komisijā un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Ir saņemts pozitīvs atzinums no Juridiskās komisijas, bet negatīvs atzinums no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Šajos grozījumos ir runa par to, kādā veidā tiek atlīdzināti iespējamie pārkāpumi no valsts institūciju puses, kuras pārkāpušas apcietināto cilvēku tiesības. Mums bija diezgan plašas pārrunas mūsu komisijā, uz kuras sēdi bija uzaicināti pārstāvji no prokuratūras un Augstākās tiesas. Atbildīgā komisija nolēma šos grozījumus atbalstīt. Lūdzu arī jūs, deputātus, atbalstīt likumprojektu konceptuāli pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 2, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, kādi būtu apsvērumi par otro lasījumu?

 

K.J.Druva. Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 2.novembrim.

 

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 2.novembri? Iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais likumprojekts - “Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums”. Iesniegusi deputātu grupa. Deputātu grupas vārdā - deputāts Viesturs Gredzens. Lūdzu!

 

V.Gredzens (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man bieži dzīvē nācies darīt to, ko citi negrib darīt. Taču šobrīd jautājums tiek izvirzīts... Saprotiet pareizi, tas ir Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums. Man šodien gribas salīdzināt situāciju, kādā mēs atradāmies pirms trim gadiem, kad bijām ievēlēti 6.Saeimā, ar to situāciju, kādā šobrīd ir 7.Saeimā ievēlētie.

Jau iepriekš pieņemto likumu rezultātā daudzi deputāti, pat darbību neuzsākuši, atteicās no saviem mandātiem; vairāk nekā desmit deputāti nolika savus mandātus, kad tika pieņemts Korupcijas novēršanas likums. Vai šobrīd, neko likumos nemainot, ar 7.Saeimā ievēlētajiem deputātiem nenotiks tas pats? Šobrīd, īpaši presē, ir sacelta ažiotāža par to, ka 6.Saeimas deputāti, vēl atlikušajās dienās atrodoties pie varas, grib maksimāli daudz ieraut sev, rīkoties savā labā. Tas nebūt nav tā, ja sīki izpētām šo likumprojektu. Konkrēti mani tas it nemaz neinteresē, jo mani apmierina tā saucamā Makarova pensija. Pie tam es gribu arī turpmāk strādāt savā specialitātē. Šis likumprojekts to aizliedz, jo, saņemot deputāta pensiju, drīkst strādāt tikai zinātnisku, pedagoģisku vai radošu darbu. Es neesmu bijis ne zinātnieks, ne pētnieks, bet par sētnieku es nevaru strādāt, jo tad man tiks liegta šī deputāta pensija. Tā ka lieks ir šāds apgalvojums, ka, teiksim, mēs kaut ko gribam iegūt sev.

Mēs zinām, ka no deputāta mandāta atteicās vairāki plaši pazīstami cilvēki, ievērojami tautsaimnieki un ekonomisti, arī Latvijas Universitātes rektors Zaķa kungs. Vai tiešām šo cilvēku smadzenes, kas ir dārgākais produkts pasaulē, 6.Saeimā bija liekas? Taču tajā pašā laikā ļoti ievērojamu īpatsvaru 6.Saeimas darbībā guva tā saucamā kamera nr.1 un viņiem līdzīgie, kuri dažkārt, izmantojot šo tribīni, iztērēja desmitiem tūkstošu latu valsts budžeta līdzekļu, dažkārt terorizējot un paralizējot Saeimas darbu. Vai šāda situācija mums vajadzīga arī 7.Saeimā?

Tāpēc, sīkāk “neķidājot” šo likumprojektu, jo galu galā tas ir arī Latvijas Republikas deputāta prestiža jautājums, gribu sacīt, ka mums visiem vēl labi prātā ir situācija, kā mēs analizējām Valsts prezidenta statusu un nodrošinājumu, kad viens otrs iestājās par to, lai Prezidents brauktu ar “zaporožecu”. Kāpēc esot vajadzīgs mersedess? Un tā tālāk.

Visa tā rezultātā nebija runa par pilsoni Ulmani, bet par Valsts prezidenta prestižu pārējo valstu priekšā. Un šajā sakarā tā arī nolēmām, ka Baltijas valstu prezidentu vidū Latvijas prezidentam nodrošinājums ir viszemākais. Man vairākkārt nācās runāt ar preses pārstāvjiem, lai avīzē tiktu publicēts, kāds salīdzinoši ir deputāta nodrošinājums Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Tāda publikācija nav bijusi, jo arī Latvijas deputātam šis nodrošinājums ir viszemākais bijušo NVS valstu deputātu vidū; vēl zemāks nodrošinājums ir tikai Krievijas deputātam. Neskarot šeit atsevišķas personības, gribu jautāt: vai tas Latvijas deputātam dara godu?

Es šobrīd nerunāju par 6.vai par 7.Saeimu, bet šajā sakarā es tiešām atbalstu šo likumprojektu. Lietas būtība jau neslēpjas naudas summās vai praktiskajā nodrošinājumā, un par to jau agrāk dažkārt ir runāts, apspriežot Saeimas budžetu.

Un te nu tiešām jocīgi ir tas, ka Saeima, būdama augstākais valsts varas un likumdošanas orgāns, ir tiesīga sev paņemt no valsts kopbudžeta, cik vien tai patīk. Šeit nekāda likuma nav! Un līdzšinējā statistika rāda, ka Saeima ik gadu patērē no 0,92 līdz 1,06% no valsts kopbudžeta. Un, lūk, kāpēc tad nevarētu būt noteikts tā, ka Saeima drīkst patērēt jeb iztērēt līdz vienam procentam no valsts kopbudžeta? Taču tālākais jau ir Saeimas Prezidija un Kancelejas rīcībā. Un tad mums izpaliktu jebkādas debates par šo tēmu: jo labāk strādās valsts tautsaimniecība, tajā skaitā arī Saeima, jo katrs proporcionāli vairāk saņems līdzekļu savā rīcībā.

Šajā sakarā es ieteiktu šodien pieņemt šo likumprojektu kā steidzamu. Tas ir ļoti svarīgi 7.Saeimā ievēlētajiem deputātiem. Un pieņemt arī pirmajā lasījumā, lai parevidētu šā likumprojekta saturu. Tas ir revidējams. Un galīgajā lasījumā mēs likumprojektu pieņemtu jaunnedēļ sēdē.

 

Sēdes vadītājs. Atbildīgās komisijas vārdā - Juris Kaksītis.

 

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Juridiskā komisija šā gada 15.oktobra sēdē izskatīja minēto likumprojektu. Šis likumprojekts bija nodots arī Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Pirmā no tām atbalstīja to, bet otrā neatbalstīja. Juridiskā komisija, balsīm daloties, nonāca pie neizšķirta rezultāta un ir pieņēmusi negatīvu lēmumu.

 

Sēdes vadītājs. Bija ierosinājums izskatīt likumprojektu kā steidzamu. “Pret” steidzamību runās deputāts Čerāns.

 

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu aicināt šim likumprojektam steidzamību nenoteikt. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šo likumprojektu nav atbalstījusi Budžeta un finansu komisija. Šis likumprojekts, neapšaubāmi, paredz papildu līdzekļus no valsts budžeta, bet neviens nav aprēķinājis, cik daudz šo līdzekļu ir vajadzīgs, un nav pat prasīts Finansu ministrijas atzinums par šo likumprojektu. Nav pat prasīts viedoklis, pozitīvs vai negatīvs, nav no Finansu ministrijas pat ziņu par to, cik daudz naudas prasīs konkrēti šī likuma realizācija. Es domāju, ka šādos apstākļos nevar būt runa par šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā un tā pieņemšanu divos lasījumos praktiski vienas nedēļas laikā. Neatkarīgi pat no tā, kāds būtu šis saturs un kāda būtu šī morālā motivācija.

Ir daudzi punkti, kuros es tomēr nepiekrītu arī Gredzena kungam, kas šeit nāca aizstāvēt šo likumprojektu. Es domāju, ka deputātam, kurš kandidē uz Saeimu, ir jāzina, uz ko viņš iet, un arī jāzina, uz kādu algu viņš pretendē. Viņam ir jāzina tas, ka Saeima - tas ir darbs tautas labā. Ka tas ir darbs, tā ir kalpošana. Tā var būt smaga kalpošana, un tiem cilvēkiem, kas kandidē, ir tas jāapzinās. Un, kas attiecas uz deputātu prestiža jautājumu, es domāju, ka deputātam prestižs būs tad, ja valstī tiks pieņemti tādi likumi, kas nodrošina valsts augšupeju un kas nodrošina to, lai katram cilvēkam mūsu sabiedrībā būtu cilvēka cienīgi dzīves apstākļi. Katram cilvēkam, nevis tikai deputātam. Mēs varam, protams, vēlēties, lai deputātiem būtu šīs lielākās algas, bet tam būs pamats tikai tad, ja visiem cilvēkiem mūsu valstī klāsies labāk. Es aicinu neatbalstīt šī likumprojekta steidzamību un pēc tam neatbalstīt to arī pirmajā lasījumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 10, atturas - 4. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

 

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 16, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un izskatīšanas laiku.

 

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi! Man tā nav problēma - pateikt priekšlikumu iesniegšanas laiku, bet es esmu zināmu grūtību priekšā, nosakot izskatīšanas laiku, jo es nezinu, kādā datumā būs tuvākā Saeimas sēde.

 

Sēdes vadītājs. 29.oktobrī.

 

J.Kaksītis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 26.oktobrim un izskatīt 29.oktobrī.

 

Sēdes vadītājs. Vai līdz 26. oktobrim ir piecas dienas? Paldies. Vai piekrīt kolēģi? Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis.

 

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 4710. Juridiskā komisija ir izskatījusi šo valdības iesniegto likumprojektu, un es ceru, ka Prezidija rīcībā ir mūsu iesniegums - atzīt to par steidzamu. Lūdzu balsot par steidzamību.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

 

J.Kaksītis. Runājot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, kas ierakstīts tieslietu ministra anotācijā par šo likumprojektu, arī par normām pēc būtības. Proti, ka šeit ir dažādi likuma sakārtošanas jautājumi, un šī kompetence, kas saistīta ar vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu, no Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļas tiek pārcelta uz dzimtsarakstu nodaļu. Tātad šo jautājumu risināšana ir šīs nodaļas kompetencē. Līdz ar to tas, kas ierakstīts 10.panta jaunajā redakcijā, atsaucas uz pārējiem pantiem - 12., 13.pantu, kā arī 15.pantu. Tādēļ, aicinot likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, es gribu informēt, ka es komisijas vārdā aicināšu, ja nevienam nebūs iebildumu, to pieņemt šodien galīgajā lasījumā. Bet pagaidām es aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Kolēģi, izdrukas pēc tam dabūsiet. Nekur tās nepaliks. Lūdzu, balsojiet par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Ja nevienam deputātam nav iebildumu, es aicinu šodien to pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka pieņemam likumu otrajā, galīgajā, lasījumā? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

 

J.Kaksītis. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Patstāvīgais priekšlikums. Lēmuma projekts par Antana Sauļus Sauhatas uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Komisijas vārdā... (Zālē troksnis.) Kolēģi, es varu uzklausīt tikai vienu. Zinu, ka par lēmuma projektu ir jāziņo komisijas vadītājai. To viņa tūlīt arī darīs, es ceru. Lūdzu!

 

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs jau trešo reizi atgriežamies pie šī jautājuma risināšanas. Man nav nekā jauna, ko jums pateikt papildus tam, ko es jau esmu teikusi. Mans aicinājums kolēģiem ir balsot.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, piedodiet, par - 52, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Antans Sauļus Sauhata uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais ir lēmuma projekts par Genādija Sagaloviča uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

 

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu par Genādija Sagaloviča uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Komisija, izskatot šo lēmuma projektu, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Deputāti iesniedzēji - Ameriks, Boka, Bāns, Sausnītis, Bišers, Celmiņš, Dinēvičs, Jurkāns un Kaksītis - uzsver, ka Sagalovičs ir pelnījis saņemt pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā, par ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā, pētot dažādas tehnoloģijas un drošuma palielināšanu metāliem, izmantojot virsmas struktūras defektu eksoelektronu emisiju; par materiālu unikālu pētīšanas metožu izgudrošanu un īstenošanu, izveidojot Tehniskās universitātes Eksoemisijas spektroskopijas zinātnisko laboratoriju un Mikroelektronikas katedru.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - nav. Genadijs Zagalovičs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts par Oļega Jarkoveca uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

 

 

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Oļega Jarkoveca uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisija, izskatot šo lēmuma projektu, pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Deputāti iesniedzēji - Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Ābele... es ceru, ka mani dzird arī šodien bļaujošais Vidiņa kungs... ir norādījuši, ka Oļegs Jarkovecs ir parādījis sevi kā uzticams Latvijas aizstāvis 1990./91.gadā. Viņš 1991.gada janvāra dienās bija Iekšlietu ministrijas aizstāvju rindās. Augusta puča dienās kopā ar Jelgavas brīvprātīgo darbinieku grupu pārņēma bijušās Centrālkomitejas ēkas apsardzi. Piedalījās Alfrēda Rubika konvojēšanas drošības nodrošināšanā.

Saņēmis Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Oļegs Jarkovecs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums - par Tatjanas Kuzinas uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

 

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Tatjanas Kuzinas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas lēmums ir pozitīvs. Deputāti iesniedzēji - Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Ābele - norāda, ka Tatjana Kuzina strādā Iekšlietu ministrijas sistēmā no 1979.gada, bijusi dažādos amatos. Kriminālās uzziņas pārvaldē ieguvusi augstu profesionālo pieredzi dienesta pienākumu izpildē. Sarežģītajos 1991.gada janvāra un augusta notikumos Kuzina aktīvi atbalstīja Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas centienus un kopā ar darba kolēģiem, pildot ministrijas vadības rīkojumus, piedalījās Rīgas pilsētas stratēģiski svarīgu punktu apsargāšanā.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 2. Tatjana Kuzina uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums - par Aleksandra Džemardžidzes uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

 

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Aleksandra Džemardžidzes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisija, izskatot šo lēmuma projektu, pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Deputāti iesniedzēji - Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Apinis norāda, ka Džemardžidze kopš 1982.gada dien Latvijas iekšlietu iestādēs - Rīgas rajona Policijas pārvaldes kriminālpolicijā, pašlaik ir tās priekšnieka vietnieks. Par augstu profesionālismu, vadot smagu noziegumu atklāšanas grupas darbu (1996. - 1997.gadā atklājis 15 slepkavības) viņš saņēmis 38 vadības apbalvojumus. Uzticību Latvijas valstij parādījis 1991.gada notikumos, piedaloties svarīgu objektu apsargāšanā. Papildinformācijai varu teikt, ka Džemardžidze brīvi pārvalda latviešu valodu.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 2. Aleksandrs Džemardžidze uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, bet pieci deputāti lūdz turpināt Saeimas ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Pieteicies runāt ne “par”, ne “pret” neviens nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu priekšlikumu - turpināt ārkārtas sēdi bez pārtraukuma! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 3, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Ņinas Reinbergas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

 

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par Ņinas Reinbergas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisija, izskatot šo lēmuma projektu, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Deputāti iesniedzēji: Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Ābele norāda, ka Reinberga ir Valsts izziņas policijas pārvaldes priekšniece. Viņa 20 gadus, dienot izmeklēšanas darba struktūrvienībās, sekmīgi risina lietas ekonomisko noziegumu atklāšanas jomā. Ņinai Reinbergai ir liela ekonomiskā darba pieredze, izmeklētājas darba atbildības sajūta jaunu profesionāļu apmācībā. Ņina Reinberga nodarbojas ar apkrāpto noguldītāju lietu izmeklēšanu.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Ņina Reinberga ir uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par Jurija Šuvajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

 

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par Jurija Šuvajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisija, izskatot šo lēmuma projektu, bija ļoti vienprātīga un pieņēma pozitīvu lēmumu. Šuvajevs ir dzimis Madonā un visu mūžu nostrādājis Madonā, veicot dažāda ranga un dažāda līmeņa darbu Iekšlietu ministrijas struktūrās.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Jurijs Šuvajevs ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par Vladimira Pļuškina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

 

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par Vladimira Pļuškina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisija pieņēma pozitīvu lēmumu par šo Saeimas lēmuma projektu. Deputāti iesniedzēji: Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Bekasovs, Deņisovs, Bartaševičs, Seiksts un Ābele norāda, ka Pļuškins, būdams Rīgas rajona Policijas pārvaldes štāba priekšnieka vietnieks, savā vienīgajā dienesta vietā atrodas jau 34 gadus, piedalīdamies smagu noziegumu atklāšanā. Par augstu profesionālismu saņēmis 53 apbalvojumus, ir apbalvots ar personisko ieroci. Barikāžu dienās 1991.gadā piedalījās valsts objektu apsargāšanā, organizēja un vadīja rajona policijas grupu.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Vladimirs Pļuškins ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais jautājums “Par Nikolaja Berežnoja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

 

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par Nikolaja Berežnoja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas lēmums ir pozitīvs.

Deputāti iesniedzēji: Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Ābele norāda uz to, ka policijas pulkvežleitnants Nikolajs Berežnojs 1979.gadā beidzis Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu, strādājis par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas iecirkņa inspektoru, bet no 1984.gada bijis Iekšlietu daļas priekšnieka vietnieks. 1991.gada augusta puča dienās Berežnojs pildījis toreizējā Maskavas rajona Iekšlietu daļas priekšnieka pienākumus, parādījis augstu pašsavaldību, vīrišķību un uzticību likumīgajai valdībai, pratis saliedēt kolektīvu darbam sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un likumīgās Latvijas Republikas valdības aizsargāšanā.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies deputāti nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 2. Nikolajs Berežnojs ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par Sergeja Taranova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

 

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu par Sergeja Taranova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir pozitīvs.

Deputāti iesniedzēji: Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Ābele norāda uz Taranova kunga darbību iekšlietu sistēmā, kurā viņš dien no 1981.gada dažādos komandējošā sastāva amatos, iegūstot lielu profesionālā darba pieredzi. Būdams speciālās vienības komandieris civilās aviācijas aizsardzībai, Taranovs aktīvi piedalījies ārvalstu valstsvīru vizīšu nodrošināšanā un ķīlnieku atbrīvošanas operācijās, kad tas bija jāveic aptiekā Elizabetes ielā un dzīvoklī Asara ielā, parādot personisko drošsirdību un profesionālo meistarību. Par priekšzīmīgu dienestu Taranovs apbalvots ar krūšu nozīmi “Par cītību policijā” un Drošības policijas krūšu nozīmi. Viņam piešķirts speciālās vienības kaujinieka izcilības zīme “Zaļā berete”.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 1. Sergejs Taranovs ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais jautājums “Par Valentīna Berdnika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

 

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim lēmuma projektu “Par Valentīna Berdnika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas lēmums ir pozitīvs.

Deputāti iesniedzēji: Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Ābele norāda uz Berdnika kungu kā Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes nodaļas priekšnieka vietnieka profesionālismu, viņa organizatora spējām, plašo redzesloku un intelekta nodrošinājumu, savlaicīgi iesaistot policijā jaunus kadrus un neļaujot pazemināt prasīgumu profesionālisma ziņā. Te laikam būtu nepieciešams paskaidrot, ka Valentīns Berdniks nodarbojas ar kadru jautājumu tad, kad komplektē darbiniekus.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 2. Valentīns Berdniks ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais jautājums ir lēmuma projekts “Par Jūlijas Jefremovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

 

 

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim lēmuma projektu par Jūlijas Jefremovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisijas lēmums ir pozitīvs.

Deputāti iesniedzēji: Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Ābele norāda uz to, ka Jefremova ir sākusi darbu Iekšlietu ministrijas sistēmā 1972.gadā kā ierindas darbiniece. Dienesta turpinājums saistīts ar izmeklēšanas darbu Rīgas pilsētas un rajonu iekšlietu sistēmas iestādēs, ieņemot arvien atbildīgākus amatus. Augsta profesionalitāte, atbildības sajūta, iniciatīvas izrādīšana, personīgi piedaloties smagu noziegumu atklāšanā. Valsts policijas apbalvojumu pamatā ir 25 gadu ilgais dienesta laiks.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 2. Jūlija Jefremova ir uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais jautājums - “Par Borisa Pečonkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

 

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par Borisa Pečonkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Šoreiz man jūs ir jāinformē, ka Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums bija negatīvs. Tā nav atbalstījusi 10 deputātu iesniegumu, un lielākās pretenzijas pret Pečonkina kungu bija tādas, ka viņš nesaprata jautājumus, ko viņam uzdeva latviešu valodā, un nevarēja arī atbildēt.

Deputāti iesniedzēji: Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bartaševičs, Bekasovs un Seiksts uzsver, ka Pečonkins ir Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes galvenais inspektors, profesionālis, kas personīgi atklājis daudzus smagus noziegumus, kuri radīja plašu rezonansi sabiedrībā, to skaitā Latvijas vēsturisko vērtību zādzības.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

 

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs šajā gadījumā nobalsosim “par”, tad mēs uzspļaujam, es vēlreiz atkārtoju - uzspļausim tiem likumiem, kurus esam pieņēmuši. Kā cilvēks var strādāt policijā un nodarboties ar ekonomiska rakstura noziegumu izmeklēšanu, ja viņš latviešu valodu nesaprot un neprot atbildēt uz elementāriem jautājumiem latviešu valodā? Mēs taču esam savulaik pieņēmuši likumu, ka lietvedība Latvijā, Latvijas uzņēmumos ir valsts valodā. Kā var cilvēks vispār strādāt policijā un izmeklēt ekonomiska rakstura noziegumus, ja viņš latviešu valodu nesaprot? Cienījamie kolēģi! Ja mēs šādam cilvēkam dosim pilsonību par īpašiem nopelniem, mēs uzspļausim mūsu pašu pieņemtajiem likumiem. (Nesaprotami skaļi runā deputāts M.Lujāns).

 

Sēdes vadītājs. Lujān, ja gribat nākt runāt, piesakieties debatēs. Bet tagad Ziedonis Čevers runās. (Zālē liels troksnis.)

 

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jā, patiešām, es domāju, ka katram no mums ir viens principiāls jautājums: kāda ir cilvēka attieksme pret Latvijas valsti - vai viņš prot vai neprot valsts valodu. Es domāju, katram šī problēma ir pietiekami sāpīga, īpaši, kad mēs diskutējam jautājumus par latviešu valodas pielietojumu Latvijā, par Valodas likumu, par latviešu valodas izdzīvošanu. Es saprotu Ābiķa kungu. Taču ir runa par policijas darbinieku, kurš savas karjeras laikā ir Latvijas valstij atdevis apmēram tikpat daudz līdzekļu, cik ir vismaz vienas Saeimas laikā iztērējuši visi Saeimas pļāpas šeit, tribīnē. Kas attiecas uz pēdējām lietām, es gribētu tikai atgādināt, ka tie ir naudas viltojumi, kas bija konstatēti, vislielākais krāpniecības gadījums, tur bija iesaistīta starptautiskā mafija. Un pats pēdējais - “Unibankas” gadījums.... Te varētu minēt ļoti daudzus tādus momentus, kas skar arī sadarbību ar Interpolu. Šis cilvēks, kuru jau sen aicina privātbiznesa struktūras, ir noturējies - noturējies vēl tanī laikā, 1991.gadā viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas strādāja tanī laikā OBHSS sistēmā, palika uzticīgs 20., 21., 22.datumā Latvijas likumiem. Tam liecinieks es pats biju. Un biju arī janvāra dienās liecinieks tam, ka viņš ar automātu rokās stāvēja 3.stāvā pie logiem, kad tika gaidīts uzbrukums Rīgas pilsētas pārvaldei. Jā, ir problēma sakarā ar to, ka viņš slikti pārvalda latviešu valodu. Bet, cienījamais Ābiķa kungs, kur bija jūsu sirdsapziņa tad, kad jūs balsojāt par vienu vai par otru sportistu, kurš varbūt ir nodzīvojis tikai 19 gadus, no kuriem Latvijā varbūt tikai pusgadu? Tad jūs nekāpjat tribīnē. Tieši pretēji! Jūs aģitējat, ka viņš nes milzīgu labumu Latvijas valstij. Bet, kad ir runa par vienkāršu policijas darbinieku, kurš ikdienā atklāj noziegumus un spēj atdot Latvijas valstij nolaupītos līdzekļus, mēs izrādām milzīgu entuziasmu, kritizējot, lamājot un lamājot šo cilvēku, kurš ilgus gadus strādā policijas sistēmā.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu piešķirt viņam pilsonību par to, ko viņš ir izdarījis Latvijas valsts labā. Jo mums vienmēr jāatceras - jo vairāk būs Latvijā patriotiski noskaņotu cittautiešu, jo spēcīgāka būs Latvijas valsts.

 

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu atgādināt, cik izmisīga bija aģitācija, lai tautas nobalsošanā balsotu pret Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu un lai saglabātu tos grozījumus Pilsonības likumā. Un viens no galvenajiem aģitatoru minētajiem argumentiem, lai balsotu “pret”, bija šāds: mēs garantējam, ka mēs iemācīsim latviešu valodu visiem, kas šeit, Latvijā, dzīvo. Kā tad jūs tagad to varēsiet savienot - šādu nostāju tanī gadījumā un šajā konkrētajā gadījumā? Sākot ar Valsts prezidentu (un es neuzskaitīšu visas pārējās organizācijas un iestādes), ar izmisīgām asarām acīs tas notika. Tagad nu esat sasnieguši, ko gribējāt, nu ir visi logi vaļā. Kāda tagad vairs vispār jēga ir šai pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem, ja katrs kandidāts, kas vēlas kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, mierīgi var to izdarīt? Runa ir tikai par vairāku mēnešu laika posmu, kurā tas notiks. Kāda vispār vairs ir jēga šai pilsonības piešķiršanai? Tagad, piešķirot šo pilsonību, mēs vēl papildus dodam negatīvu argumentu. Tagad, kad pastāv tāda sistēma, ka faktiski iespējas kļūt par pilsoni ir katram, kas apliecina savu cieņu pret Latvijas valsti, apliecina savu valsts valodas prasmi, mēs dodam šo pilsonību cilvēkam, kas neprot latviešu valodu. Cik reižu mēs esam saņēmuši sūdzības no iedzīvotājiem, ka daudzi policijas darbinieki neprot latviešu valodu! Cik reižu mēs esam saņēmuši šādas sūdzības! Cik reižu mēs esam tur iejaukušies? Beidzot Iekšlietu ministrijā ir kaut kāda atestācija patlaban, un viens no atestācijas jautājumiem ir valsts valodas prasme. Valsts valodas prašana vai neprašana. Par ko jūs esat pārvērtuši Saeimas plenārsēdi? Nepietiek ar Pļuškinu, tagad ir Pečonkins. Varbūt... es nezinu, varbūt beigās būs kaut kas līdzīgs Leonīdam Brežņevam... ar šādu pēdējo balsojumu mēs cienīgi noslēgsim šīsdienas sēdi.

Godātie kolēģi, mēs nepiedalījāmies līdz šim šajā balsojumā... Mēs uzskatījām, ka ir apkaunojoši piedalīties tagad šādos balsojumos, kad ir iespēja kļūt par pilsoni. Šajā gadījumā es aicinu: godātie kolēģi, balsosim “pret”, neapkaunosim paši sevi, nepiešķirsim pilsonību cilvēkam, kas nicina mūsu valodu!

Un jūs, Čevera kungs, te man varat stāstīt, cik gribat ... Ja šis cilvēks pietiekamu laiku ir dzīvojis Latvijā, bet nav uzskatījis par vajadzīgu iemācīties mūsu valodu, kā viņš var strādāt Iekšlietu ministrijā? Atbildiet uz šādu jautājumu!

Es aicinu balsot “pret”.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 28, atturas - 16. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums - par Arifa Mageramova uzņemšanu pilsonībā.

Komisijas vārdā - Kreituses kundze.

 

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi Demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Arifa Mageramova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Saeimas komisijas lēmums ir pozitīvs. Saeimas deputāti Tomašūns, Seiksts, Ābele, Vītols, Apinis, Dozorcevs, Lībane, Putniņš un Lujāns norāda, ka Arifs Mageramovs ir aktīvs azerbaidžāņu izcelsmes mākslinieks, darbojas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijā, strādā grafikas un glezniecības nozarē, veicina Latvijas sadarbību ar Azerbaidžānu, kā arī ar citām austrumu valstīm, regulāri rīko izstādes Latvijā un Azerbaidžānā, kur propagandē Latvijas valsti. Latvijas valsti viņš propagandē tieši kā savas darbības vietu.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu...

 

I.Kreituse. Es atvainojos! Lai informētu deputātus, piebildīšu, ka mākslinieks pārvalda latviešu valodu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 3. Arifs Mageramovs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par Leonīda Beresņeva uzņemšanu pilsonībā.

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

 

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi Demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Leonīda Beresņeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas lēmums ir pozitīvs.

Deputāti iesniedzēji Čepānis, Keišs, Lībane, Turlais un Urbanovičs ir uzskaitījuši te daudzus visādus panākumus, bet galvenā informācija ir tā, ka Leonīds Beresņevs ir mūsu hokeja izlases treneris.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu...

 

I.Kreituse. Es atvainojos! Ir viena piebilde: latviski runā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Leonīds Beresņevs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Un, kamēr tiek gatavota izdruka, ir jānoklausās divi paziņojumi.

Edgars Bāns paziņos par komisijas sēdi.

 

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Tautsaimniecības komisijas locekļus lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē uz sēdi.

 

Sēdes vadītājs. Un vārds Jurim Kaksītim. Par komisijas sēdi.

 

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Kārtējā komisijas sēde notiks 27. oktobrī pulksten 10.00 komisijas telpās.

 

Sēdes vadītājs. Un tagad Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

 

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Krastiņš, Juris Dobelis, Māris Grīnblats, Juris Sinka, Roberts Jurdžs, Juris Vidiņš, Andris Tomašūns, Kristiāna Lībane, Edvīns Inkēns, Jānis Bunkšs, Dainis Turlais, Jānis Rāzna, Ilmārs Bišers, Andris Ameriks, Gundars Valdmanis, Māris Vītols, Roberts Zīle.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saeimas 22. oktobra ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu.

Nākamā kārtējā sēde notiks 29. oktobrī, ceturtdien, pulksten 9.00.

Uz redzēšanos!

 

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute