Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 4.jūnija sēdi.

Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, izskatīsim iesniegumus par priekšlikumiem izmainīt darba kārtību.

Juridiskā komisija ierosina izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - darba kārtības 51. un 52.jautājumu, tas ir, grozījumus Pilsonības likumā, izskatīt kā vienu darba kārtības jautājumu un iekļaut to ceturtajā sadaļā kā pirmo jautājumu. Ceturtā sadaļa - tie ir 20. un 21.maija sēdes darba kārtībā iekļautie, bet neizskatītie jautājumi (sākot ar 14.jautājumu). Tātad - iekļaut pirms 14. jautājuma.

Vai kāds vēlas runāt par šiem priekšlikumiem “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - darba kārtības 41.punktu (likumprojekts “Profesionālās izglītības likums”, izskatīšana pirmajā lasījumā) kā darba kārtības ceturtās sadaļas jautājumu izskatīt pirms darba kārtības 14.punkta (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par prekursoriem””).

Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu “par” vai “pret”? Vai kādam ir iebildumi? Arī iebildumu nav. Tātad darba kārtības 41.jautājumu izskatīsim tūlīt pēc 52. punkta. Paldies. Jā, darba kārtības 41.jautājumu izskatīsim pēc 52. jautājuma.

Pieci deputāti ierosina šīsdienas sēdes darba kārtības 68.punktu (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998. gadam””) izskatīt pēc darba kārtības ceturtās sadaļas 14.punkta (tātad pēc likumprojekta “Grozījumi likumā “Par prekursoriem””). Darba kārtības 68.punkts ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam””. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo piecu deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 16, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts. Darba kārtības 68. jautājumu izskatīsim pēc 14.jautājuma.

Vēl. Pieci deputāti ierosina šīsdienas sēdes darba kārtības 7.,8., 9., 10. un 1l.punktu (tie ir lēmuma projekti par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekļu apstiprināšanu) izskatīt pēc darba kārtības astotās sadaļas 72.punkta, tātad pārlikt tos uz darba kārtības beigām. Darba kārtības 72.punkts ir likumprojekts “Likums par valsts kultūras institūcijām”.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 16, atturas - 19. Šis priekšlikums nav pieņemts. Šīs izmaiņas darba kārtībā izdarītas netiks.

Vēl, godātie kolēģi, ir desmit deputātu priekšlikums. Tagad, lūdzu, klausieties uzmanīgi! Ir ierosināts darba kārtības 68.jautājumu (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam””), 69. jautājumu (lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” otrajam lasījumam”), 71. jautājumu (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” , pirmais lasījums), 67. jautājumu (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums), 34.jautājumu (likumprojekts “Noteikumi par hipotekārajām ķīlu zīmēm”), 35. jautājumu (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””), 46. jautājumu (likumprojekts “Komercķīlu likums”), 52. jautājumu (likumprojekts “Grozījums Pilsonības likumā”), 56. jautājumu (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””) izskatīt pēc darba kārtības sadaļas “Prezidija ziņojumi”.

Godātie kolēģi, 68. jautājumu, par kuru mēs jau esam lēmuši, mēs izskatīsim pēc 14. jautājuma. Un arī par 51. jautājumu , tas ir, piedodiet, par 52. jautājumu, mēs esam lēmuši, nolēmām, ka izskatīsim to pirms 14. jautājuma. Tomēr ir šis desmit deputātu priekšlikums - vienu, divus, trīs, četrus, piecus, sešus, septiņus, astoņus, deviņus likumprojektus izskatīt tūlīt pēc darba kārtības sadaļas “Prezidija ziņojumi”.

Kas, lūdzu, vēlas runāt par šiem jautājumiem? Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Vai ir iebildumi? Vēlas runāt.

Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lūgums ir tomēr budžetu likt kā vienu no pirmajiem darba kārtības jautājumiem. Tas ir saistīts ar to, ka mēs esam lūguši arī steidzamību un gribam, lai tas tiktu pieņemts līdz vasaras brīvdienām.

Otra lieta ir tā, ka Roberts Zīle šodien aizstāj premjerministru Guntaru Krastu un viņa atrašanās šeit, sēdē, ir iespējama tikai no rīta. Vēlāk viņš būs aizņemts. Es lūdzu! (Starpsauciens: “Ir jau nobalsots...”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, deputātam Balodim ir tiesības šajā jautājumā runāt “par”. Viņš to ir izdarījis. Tā mēs esam agrāk lēmuši. Vai viņš to ir ņēmis vērā vai nav, tā ir viņa problēma. Viņš ir izteicis savu viedokli.

Vai kāds vēlas runāt “pret”?

Juris Kaksītis. Lūdzu!

J. Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Nākot runāt, es paņēmu līdzi tā balsojuma izdruku, kurš ir izdarīts 9’03’26. Šis balsojums ir izdarīts par dokumentu, par kuru nupat runāja Baloža kungs. Tas ir iebalsots šodien, šīsdienas sēdē. Darba kārtībā tas ir iebalsots starp 14. un 15. jautājumu. Kāds pamats šobrīd runāt vēlreiz un taisīt atkal nākamo balsojumu? Prezidijam bija nodoti divi priekšlikumi. Ir nobalsots par vienu un to pašu jautājumu. Kas attiecas uz šo jautājumu, ir nobalsots par pirmo priekšlikumu, un šis likumprojekts ir izskatāms darba kārtībā pēc 14.jautājuma. 14.jautājums ir sadaļā “Neizskatītie likumprojekti”. Sadaļā “Prezidija ziņojumi” ir trīs likumprojekti. Nākamajā sadaļā ir divu tiesnešu un četru Valsts kontroles kontrolieru kandidatūru izskatīšanas jautājumi. Pie tam es zinu, ka varbūt nemaz neizskatīsim šos jautājumus, ir iesniegts dokuments... Kur ir problēmas? Mēs jau pēc kādas stundas ķersimies pie šā likumprojekta izskatīšanas. Es runāju par to, ka arī Kārtības rulli mēs tādā veidā pārkāpjam, jo ir bijis nupat šajā sēdē balsojums par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 28, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, sākam izskatīt akceptēto darba kārtību. Pirmā sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. Prezidijs ierosina šo iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Paldies. Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Augstākās padomes 1992.gada 18.jūnija lēmuma “Par Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Nacionālās drošības likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti runāt par to nevēlas, bet pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu - likumprojektu nodot komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 20, atturas - 21. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais. Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem. Lēmuma projekts “Par vienotas sociālo pabalstu sistēmas izveidošanu Latvijā”. Lēmuma projektu ir iesniegusi deputātu grupa.

Deputāte Janīna Kušnere vēlas runāt “par”. Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šis lēmuma projekts ir radies tādēļ, ka mēs pašreiz it kā intensīvi sakārtojam likumdošanu. Varbūt pat nevarētu teikt “it kā”, jo tas notiek. Notiek daudzu sociālo likumu saskaņošana un piemērošana Eiropas Savienības normām.

Taču, kas attiecas uz sociālajiem pabalstiem, man jāsaka, ka laikam puse mūsu valsts iedzīvotāju gaida šos sociālos pabalstus un vēlas tos saņemt, tomēr šeit nav absolūti nekādas sakārtotības, un šajā ziņā pirmām un galvenām kārtām grēko Ministru kabineta dažādie noteikumi.

Vienkārši informācijas labad gribu teikt, ka nesen kādā intervijā labklājības ministrs Makarova kungs atzina, ka mūsu valstī trūcīgo skaits ir no 20% līdz 65%. Cienījamie kolēģi, ko tas nozīmē? Tas nozīmē laikam to, ka Ministru kabinets nezina... jo šo svārstību amplitūda ir 45%. Tas ir galīgi nepieļaujami. Arī tas būtu viens no iemesliem, kura dēļ šie Ministru kabineta noteikumi būtu sakārtojami. Mēs visi zinām, ka nupat tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr.374, kuri noteica, ka no 1998.gada 1.janvāra minimālā mēnešalga ir 42 lati mēnesī. Taču tajā pašā laikā mums ir Ministru kabineta noteikumi nr. 89, kas diemžēl ir pieņemti vēl 1994.gadā, un šajos Ministru kabineta noteikumos tiek runāts par īpatnējām summām, ar īpatnējiem nosaukumiem: krīzes iztikas minimums - 38 lati un drusciņ vairāk, un iztikas minimuma pārtikas daļa - 22 lati. Kāpēc ir šādi termini? Kāpēc ir krīzes iztikas minimums, kāpēc ir iztikas minimuma pārtikas daļa? Lai to saprastu, mēs skatāmies tālāk pārējos Ministru kabineta noteikumus. Teiksim, Ministru kabineta noteikumi nr. 75 nosaka trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstus un arī to, kā tiek novērtēts trūcīgo ģimeņu materiālais stāvoklis. Punkts 12.3. nosaka: ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniegs 75 procentus no Ministru kabineta noteiktā krīzes iztikas minimuma mēnesī uz katru ģimenes locekli.

Tālāk. Vēl mums ir Ministru kabineta noteikumi nr. 1, kuri 1993. gadā pieņemti un kuri arī nosaka to, ka ģimenē uz katru ģimenes locekli jāpaliek ne mazāk par 75% no iztikas minimuma pārtikas daļas. Jautājums - kāpēc 75% tikai no iztikas minimuma pārtikas daļas?

Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieklausieties! Tagad es gribētu jūs mazliet iepazīstināt ar to, kas tad notiek šo Ministru kabineta noteikumu darbības rezultātā.

Pirmkārt, notiek tas, ka ne jau visi mazturīgie, kas tiešām ir mazturīgi, var pretendēt uz trūcīgo iedzīvotāju statusu. Jo, piemēram, ja ikmēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 38 latus vai, teiksim, pensionāriem iznāk kādi 50 lati, tad dzīvokļa apmaksas pabalstu viņiem vienkārši neviena pašvaldība piešķirt nevar.

Apskatīsim vienu piemēru. Ģimene, kurā māte ir bērnudārza audzinātāja un tēvs...

Sēdes vadītājs. Kušneres kundze, 5 minūtes ir pagājušas.

J.Kušnere. Jā, paldies. Es lūgtu vēl vienu minūti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par vienas minūtes piešķiršanu - uzstāšanās laika pagarināšanu deputātei Kušnerei. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 10, atturas - 12. Pieņemts. Lūdzu!

J.Kušnere. Paldies. Tātad šis piemērs. Vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli tomēr ir zemi, lai gan tie ir augstāki nekā, protams, bezdarbniekiem un mazliet pārsniedz 38 latus.

Tālāk. No ārstēšanās izmaksām atbrīvo gadījumos, ja pašvaldība izsniedz izziņu par atbilstību trūcīgā iedzīvotāja statusam. Taču šeit diemžēl arī pašvaldība šādu izziņu nevar izsniegt... tikai tiem, kuriem ir ne vairāk kā 28 lati. Un vēl viena kategorija - vecie ļaudis, kas dzīvo privātmājās. Ja cilvēkam pieder īpašums, kura vērtība pārsniedz 3000 latu, tad pabalsts viņam nepienākas.

Cienījamie kolēģi! Eiropā krīzes iztikas minimumu... tādu normu, tādu nosaukumu nemaz nepazīst. Ir tikai iztikas minimums un ir minimālā alga. Es aicinātu jūs pieņemt šo Saeimas lēmuma projektu, kas uzdod Ministru kabinetam sakārtot visus noteikumus, kas attiecas uz sociālo pabalstu piešķiršanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai kādam ir iebildumi pret priekšlikuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Deputāti ierosina balsot. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Balsosim ierosinājumu - iekļaut priekšlikumu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 8, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim priekšlikumu - iekļaut to nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 6, atturas - 27. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais otrās sadaļas darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par D.Kalniņas apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Saeimas Prezidij, godātie deputāti! Nākamais dokuments ir...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es lūdzu nedaudz koncentrēties!

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Dokuments nr. 4314. Tieslietu ministra priekšlikums - apstiprināt tiesneses Daigas Kalniņas pilnvaras Madonas rajona tiesā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, jo pirmie divi viņas darba gadi tuvākajās dienās beigsies. Juridiskā komisija ir šo kandidatūru uzklausījusi un iesaka arī Saeimai to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs deputāti pieteikušies nav? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 46... Piedodiet, nav kvoruma... Reģistrējušies ir 87 deputāti, bet nebalso 39. Godātie kolēģi! Mēs paši sev kavējam laiku.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 8. Daiga Kalniņa tiek apstiprināta par Madonas rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 4315. Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumus par vairāku tiesnešu apstiprināšanu bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Abas kandidatūras tiek atbalstītas, un Juridiskā komisija aicina balsot par pirmo.

Tātad apstiprināt Jevgeniju Jaungelži par Liepājas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 7. Jevgenija Jaunģelže apstiprināta par Liepājas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats. Un nākamais. Uz tādas pašas motivācijas pamata tieslietu ministrs lūdz apstiprināt arī Līgu Ieleju par Jēkabpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Arī Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 4. Līga Ieleja ir apstiprināta par Jēkabpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts par “Par M.Lērumas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Izskatīsim jautājumu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekļa apstiprināšanu. Strādāsim ar dokumentu nr. 4330.

Pirmo izskatīsim lēmuma projektu “Par Ritas Bērziņas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”. Juridiskā komisija nolēma atbalstīt šo iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Godātie kolēģi, es atkārtoti lūdzu zālē ievērot klusumu. Tas attiecas uz visiem deputātiem, arī uz deputātu Andreju Nagli... Uz visiem! Operators nedzird ne to, ko runā no tribīnes, ne to, ko runā no Prezidija, tāpēc nav iespējams vadīt sēdes procesu. Es lūdzu savas personīgās vai kādas citas lietas kārtot ārpus sēžu zāles. Man gandrīz vai jāizsaka nožēla, ka tik daudz deputātu piedalās, jo nav iespējams strādāt... Es lūdzu ievērot klusumu.

Tātad balsosim Saeimas lēmuma projektu par Ritas Bērziņas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 10. Rita Bērziņa ir atkārtoti apstiprināta par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

I.Bišers. Nākošo izskatīsim jautājumu “Par Bonifācija Breidaka atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”. Juridiskā komisija atbalstīja iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 7. Bonifācijs Breidaks atkārtoti apstiprināts par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

I.Bišers. Nākošo izskatīsim lēmuma projektu “Par Māras Lērumas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Juridiskā komisija atbalstīja lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 6. Māra Lēruma ir atkārtoti apstiprināta par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

I.Bišers. Nākošo izskatīsim lēmuma projektu “Par Intas Kalniņas apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Juridiskās komisijas atzinums bija pozitīvs.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Un lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - nav, atturas - 8. Inta Kalniņa ir apstiprināta par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

I.Bišers. Un pēdējais lēmuma projekts “Par Aijas Zuitiņas apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”. Juridiskās komisijas atzinums ir pozitīvs.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 7. Aija Zuitiņa apstiprināta par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Nākamais. Saeimas deputātu pieprasījumi.

Par šo jautājumu vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, Sadarbības padome, tās pakalpiņi un tauta! Heino Lāma 1987. gadā pie Brīvības pieminekļa sāka Latvijas trešo atmodu.

Lāmam tika dota iespēja braukt prom un saņemt pensiju citā zemē, taču, redzēdams grūtos laikus Latvijā, viņš atgriezās un atkal sāka politisko cīņu. Tā kā daudzi no jums šeit, Saeimā, esat to izdarījuši, arī viņš būtu varējis pārdot savu politisko ietekmi, savu tīro stāju kādam, kas varētu to izmantot, lai tautu grautu, bet Lāma cīnījās pats kopā ar saviem tuviem draugiem. Viņš pēdējo reizi uzstājās par leģionāru tīrību, uzrunāja grūtos momentos, kad cits apmētāja ar sapuvušiem burkāniem un tomātiem. Viņš uzrunāja tautu pie pieminekļa un skaidroja par leģionāriem. Skaidroja, ka viņi cīnījās par Latvijas brīvību, ka bija veseli štābi, it īpaši ģenerāļa Kureļa štābs. Tika apcietināts ģenerālis Kurelis, un pazuda, viņa tuvākie virsnieki tika nošauti un aprakti kopā ar žīdu kauliem, 250 no viņu pakļautajiem tika aizsūtīti uz Šucbādeni.

Tie no mums, kuri pazina Lāmu, saprata, cik dziļi viņš pārzināja Latvijas vēsturi, Latvijas tautas ilgas, un tad viņš pazuda. Agrākos laikos, kad kāds civildisidents Polijā vai Latvijā, vai Krievijā tika represēts, pacēlās pasaules līmeņa troksnis. Pasaule prasīja, kas un kuri ir atbildīgi, taču jautājums nav par pasauli šodien, jautājums ir par mūsu valdību, ka tā it kā negrib zināt, kas un kuri ir atbildīgi. Jo tieši šodien, kad Latvijas vēsturi maina, kad varoņi ir 9.maija uzvarētāji, kad fašisti ir latviešu leģionāri, kad Latvijas neatkarība ir jāatdod Eiropas Savienībai, kad par latvieti ir jāpataisa pat tāds, kas nav asimilējies mūsu tautā, kad par sadarbību ar Eiropas Parlamentu mēs varam mainīt balsu skaitu pēc savas gribas, tā, lai Birznieces kundzes un Inkēna kunga, un Amerika kunga griba valdītu, kad mēs varam Latvijas Saeimas un Eiropas Savienības parlamentārās tikšanās nolikumu lasīt, kā mēs gribam, kad Latvijā visos līmeņos valda patvaļība, kad tautai tiek izzagts tās mantojums, Heino Lāma bija atnācis cīnīties, un neviens viņam muti aizbāzt nespēja... Viņš laikam šodien ir kāda ezera dūņās, bet policija noliedz, ka tāds ezers ir, lai gan kartē tas ir. Cilvēki apgalvo, ka tanī ezerā nav tikai viens līķis vien, bet vairāki, bet mēs neejam meklēt.

Mēs pat neejam pieprasīt, it īpaši “tēvzemieši” negribēja pat dot savu parakstu zem šā pieprasījuma, lai to minimālo godu mēs parādītu šim cilvēkam, ka mūsu valsts, mūsu tauta drusku rūpējas, ka mēs viens otram ziņosim, kas ir noticis, par to, kas nav izdarīts. (No zāles deputāts J.Sinka: “Kāpēc tu apvaino tēvzemiešus?”) Es tikai stāstu patiesību, un, ja tas ir apvainojums tev, Sinkas kungs... Tā ir patiesība! Jūs esat viltus nacionāļi, jūs pat savējos neaizstāvat. Padariet mani par meli un balsojiet “par”.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Cienīsim Heino Lāmas piemiņu un meklēsim viņa līķi!

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji ierosina šo pieprasījumu atzīt par steidzamu. Izlemsim vispirms šo jautājumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 15, atturas - 27. Pieprasījums par steidzamu netiek atzīts, tāpēc parastajā kārtībā to nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu pieprasījums Ministru prezidentam G.Krastam, ekonomikas ministram L.Strujevičam un finansu ministram R.Zīlem par likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 52.pantā noteikto garantiju piemērošanu. Motivācijai deputāti pieteikušies nav. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Desmit deputāti ierosina šīsdienas sēdē noteikt debatēm paredzēto laiku: piecas minūtes - pirmo reizi un divas minūtes - otro reizi. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Runās Modris Lujāns. “Par” vai “pret” - to viņš pateiks pats. “Par”. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, mums šodien noteikti ir jāsaīsina šīs diskusijas, it sevišķi tad, kad sāksim diskusiju par Pilsonības likumu. Es domāju, ka visām partijām jautājums ir skaidrs un ka te nav ko gari debatēt. Un vienreiz parādīsim - kā cienījamais Hruščova kungs teica: “Man otras tupeles līdzi nav, ar ko padauzīt pa tribīni!” - tai Eiropas Savienībai tās īsto vietu bez garām diskusijām ar īsiem darbiem. Un tādēļ šajā sēdē mums ir noteikti vajadzīgas piecas minūtes, kad runājam pirmo reizi, un divas minūtes, kad runājam otro reizi, lai pēc tam ļaunie avīžnieki un ārvalstu diplomāti nesaprastu nepareizi Latvijas nostāju. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav. Vai kāds pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Paldies. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pieprasa!”) Ozoliņa kungs pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu par debašu laika samazināšanu: piecas minūtes - pirmo reizi un divas minūtes - otro reizi visas šīsdienas sēdes laikā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 13, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts.

Vēl, godātie kolēģi, ir saņemts sešu deputātu priekšlikums izdarīt izmaiņas darba kārtībā. Viņi lūdz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” (68.darba kārtības punktu), lēmuma projektu “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” otrajam lasījumam” (darba kārtības 69.punktu) izskatīt pēc darba kārtības 13.jautājuma. Mēs, godātie kolēģi, jau esam nolēmuši, ka 68.punktu, tātad priekšlikumus par budžetu, izskatīsim pēc 14.punkta, taču tagad 69.punktu ierosina izskatīt pēc 13. ... Tad arī 68.punktu vajag pārcelt mazliet augstāk un izskatīt to tūlīt pēc šā pieprasījuma. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 26, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

Tātad, godātie kolēģi, šo 41.punktu mēs izskatīsim pirms darba kārtības 14.jautājuma, par kuru mēs jau esam vienojušies, ka to izskatīsim kā 13.jautājumu. Tādēļ pēc šā 41.jautājuma mēs izskatīsim darba kārtības 68. un 69.jautājumu.

Vēl godātie kolēģi ierosina izdarīt šādus grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā - pārcelt 28.punktu “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību”” kā pirmo ceturtajā sadaļā, bet tas vairs nav iespējams, jo ceturtajā sadaļā mēs jau esam iebalsojuši piecus likumprojektus. Mēs šo priekšlikumu vienīgi varam, ja deputāti tam piekritīs, izskatīt pēc 69.punkta. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Nevēlas. Vai kāds pieprasa balsojumu? Arī neprasa. Esam vienojušies. Izskatīsim darba kārtības 28.jautājumu pēc jau iepriekš nolemtajiem.

Godātie kolēģi, tātad saskaņā ar mūsu vienošanos tagad izskatām darba kārtības 51.un 52.jautājumu “Grozījumi Pilsonības likumā”.

Godātie kolēģi, mēs ar jums jau vienojāmies, ka 51.un 52.punktu pēc deputātu un komisijas pieprasījuma izskatīsim tūlīt pēc 13. vai pirms 14., tas ir, pašlaik.

Godātie kolēģi, darba kārtības 68.jautājumu mēs nolēmām izskatīt pēc 14.punkta, bet 14. ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par prekursoriem””, līdz ar to, tagad otrreiz balsojot par šo priekšlikumu - par budžetu, mēs to pacēlām uz augšu, bet jau iepriekš mēs bijām vienojušies, ka Pilsonības likumu izskatīsim pirms tam. Tātad pēc deputātu pieprasījuma un saskaņā ar Saeimas piekrišanu tagad skatīsim 51.un 52.darba kārtības jautājumu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.4193-b. Kā zināms, Saeimas komisijām tika nodoti trīs likumprojekti ar līdzīgu nosaukumu “Grozījumi Pilsonības likumā”. Pirmais, kuru Saeima izskatīja pirms divām nedēļām un atzina par steidzamu, ir šis dokuments ar visplašākajiem grozījumiem pēc pantu, punktu un apakšpunktu skaita.

Otrām kārtām mēs komisijām nodevām Ministru kabineta iesniegto dokumentu nr.4099, kas skar tikai grozījumus 14.pantā, kuri pēc būtības ir identiski daļai no grozījumiem dokumentā nr.4111, un arī to Saeima pirmajā lasījumā ir pieņēmusi un atzinusi par steidzamu.

Bez tam Saeimas komisijām ir nodots dokuments nr.4209 - Ministru kabineta piedāvātie grozījumi likuma... tas faktiski ir jauns priekšlikums likuma 3.pantā - 3.¹ pants par bērniem, kas dzimuši pēc 1991.gada augusta, un šo likumprojektu Saeima pirmajā lasījumā vēl nav izskatījusi.

Komisijas sēdē bija neliela diskusija par visu triju projektu apvienošanu, kas tika motivēts ar to, ka Kārtības rullis pieļauj vienā likumā apvienot dažādos laikos iesniegtus grozījumus. Viedoklis “pret” tika pamatots ar to, ka diviem iepriekš minētajiem projektiem jau ir nobalsota steidzamība, bet dokuments nr.4209 tomēr atšķiras pēc savu grozījumu rakstura no diviem iepriekšējiem dokumentiem un nav izskatīts pat vēl pirmajā lasījumā. Pievienojot to pie iepriekšējiem dokumentiem, faktiski nozīmē to izskatīt tikai vienā lasījumā. Komisija balsoja un ar balsu vairākumu ir atzinusi, ka visi trīs likumprojekti ir apvienojami vienā, tādējādi dokumenti nr.4209 un nr.4099 ir izskatāmi kā atsevišķi priekšlikumi šajā pamatdokumentu sastāvā.

Pārejot pie priekšlikumiem, kas ir tekstā, mēs tātad redzam, ka tabulā pats pirmais priekšlikums ir deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums - papildināt likuma terminu uzskaitījumu ar priekšlikumu “nepilsonis”...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, godātais Grīnblata kungs! Jūs komisijas vārdā varēsit ziņot apsvērumus par likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā tad, kad jūs būsit beidzis ziņojumu, un tad mēs balsosim 11 deputātu priekšlikumu par steidzamības atcelšanu.

M.Grīnblats. Tādā gadījumā es nepāreju pie pirmā priekšlikuma, bet taisu pauzi.

Sēdes vadītājs. Izlemsim jautājumu par steidzamības atcelšanu, ko ierosinājuši 11 deputāti, bet pēc tam runāsim tālāk, vai mēs to izskatīsim otrajā, galīgajā, lasījumā vai tikai otrajā lasījumā. Tātad, godātie kolēģi, jums ir dokuments, kurā ir izteikts priekšlikums - atsaukt steidzamību šim likumprojektam, par kuru mēs vienojāmies pagājušajā Saeimas sēdē.

Ilga Kreituse vēlas runāt “par” šo priekšlikumu. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija savā sēdē pieņēma lēmumu aicināt Saeimu noņemt steidzamību izskatāmajiem likumprojektiem “Grozījumi Pilsonības likumā”. Kāpēc?

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija diemžēl tanī brīdī nezināja galveno argumentu, kas būtu izvirzāms šodienas sēdē. Runa ir par to, ka šo likumprojektu deputāti ieraudzīja tikai šorīt no rīta, ienākot zālē, un, manuprāt, neviens līdz galam galīgo variantu, kas šodien būtu jāpieņem otrajā lasījumā, pat nav redzējis. Es varu galvot, ka nav līdz galam arī izlasījis.

Otra lieta. Galvenais konceptuālais jautājums, vai Latvijā dzimušajiem bērniem pēc 1991.gada ir automātiski piešķirama pilsonība, Saeimā netiek konceptuāli izskatīts. Tas, man liekas, ir pats svarīgākais un pats noteiktākais, ko vajadzētu atrisināt pirms tam, jo tas ir koncepcijas jautājums, nevis atsevišķu gadu vai atsevišķu robežu noteikšana.

Un tālāk es jums gribu norādīt, ka arī šinī izstrādātajā likumprojektā ir tik daudz pretrunu, ka tas šodien nav pieņemams, jo tās nav novēršamas ar dažiem deputātu balsojumiem. Es jums norādīšu tikai uz atsevišķām pretrunām.

Pirmām kārtām es lūgtu Bišera kungam mazliet paklausīties, nevis visu laiku komentēt no vietas... Pirmais no jautājumiem, ar kuru deputāti ir sastapušies, apspriezdamies ar Naturalizācijas pārvaldes darbiniekiem, kā arī ar mūsu Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes darbiniekiem, ir jautājums par eksāmenu formu gados veciem cilvēkiem. To nedrīkst atstāt tādā veidā, kā tas ir ierakstīts likumā. Tam ir jābūt noteiktam strikti, ka tas nav vis rakstveida eksāmens, bet ir mutvārdu eksāmens, un tam ir jābūt pateiktam šeit, nevis jāatstāj Ministru kabineta rīcībā.

Tālāk. Ieraksts “par īpašiem nopelniem”. Likumprojektā ir atstāta iepriekšējā redakcija, kas neatbilst tai realitātei, kādus dokumentus izskata komisija, piešķirot pilsonību par īpašiem nopelniem. Arī tas ir jāsakārto uz trešo lasījumu.

Tālāk. Prasības, kas tiek izvirzītas pret bērniem. Kāpēc es runāju par to, ka šis jautājums ir jāizskata konceptuāli? Likumprojekta tanī redakcijā, ko ir iesniegusi valdība un atbalstījusi Juridiskā komisija, prasības tiek izvirzītas kā pret nepilngadīgiem bērniem, tā arī pret bērnu vecākiem. Kas šeit ir primārais - bērni un viņu nodzīvotais laiks Latvijā vai prasības pret vecākiem? Šeit ir konceptuāli jāizšķiras, kas un kur ir liekams pirmajā vietā.

Tālāk ir jautājums, kas nav atrisināts šajā likumprojektā un ar ko arvien biežāk un biežāk sastopas Naturalizācijas pārvaldes darbinieki, kā arī Latvijā dzīvojošie cilvēki, ir bērni, kuru vecākiem ir atņemtas vecāku tiesības, bet kuri nav bāreņi, un viņi ļoti bieži tā arī neuzzina, kas ir viņu vecāki. Šis gadījums likumprojektā nav atrunāts, lai gan Pilsonības likuma izpildes komisija ir vairākkārt griezusies gan Ministru kabinetā, gan arī valdībā ar lūgumu, ka šie jautājumi ir jāatrisina.

Un tālāk vēl viens jautājums. Likuma 21.pantā ir pretruna ar šā likumprojekta 3.1.pantu. Runa ir par specskolām un vispārizglītojošajām skolām. Te vienā pantā ir teikts, ka latviešu valodas prasmi nosaka pamatizglītība latviešu valodā, turpretī otrā pantā ir runāts par vispārizglītojošo skolu un pēc tam uzskaitītas arī arodskolas un citas skolas, lai gan tagad Izglītības likumā, kā mēs zinām, eksistē speciālā izglītība, un arī speciālās skolas, kuras 3.1.pantā nav ieskaitītas to skolu skaitā, kuras apliecina cilvēka latviešu valodas zināšanas.

Un tā es varētu turpināt uzskaitīt pretenzijas pret šo likumprojektu... Tomēr vēl par vienu, ko diemžēl Juridiskā komisija nav ņēmusi vērā, bet kas ir ņemts vērā citur pasaulē un kas atvieglinātu mūsu valsts budžetu. Runa ir par to, kurā brīdī var sākt naturalizāciju. Un tas ir 15 gadu vecums, jo, kā ir pierādījusi prakse, Latvijas valstī, lai cilvēks no naturalizācijas brīža līdz pases saņemšanai izietu visu procesu, ir nepieciešams laiks no astoņiem mēnešiem līdz gadam. Un tāpēc arī bija šis priekšlikums par piecpadsmit vai piecpadsmit ar pusi gadiem, lai cilvēks šo procesu sāktu laicīgi un lai neradītu liekas pretenzijas.

Un vēl viens moments, par kuru es gribētu teikt visiem šeit zālē, kuri atbalsta steidzamību. Augsti godātie kolēģi! Kur ir jūsu ieteiktie grozījumi budžetā? Kur ir jūsu koncepcija, kā tad īsti tiks realizēta šī masveida pilsoņu reģistrācija, jo, ja tas notiks tā, kā paredzēts šobrīd, saglabājot esošo Naturalizācijas pārvaldes darbības izkārtojumu...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

I.Kreituse. Es lūdzu vēl 20 sekundes.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, 20 sekundes varam piešķirt bez balsošanas.

I.Kreituse. ... Ja tas notiks tādā veidā, kā bija ar nepilsoņu pasēm, tad mēs Eiropas acīs vairāk sevi pazemosim, nekā kaut ko iegūsim. Tāpēc es lūdzu kolēģus, lai nebūtu vēlreiz jāver vaļā Pilsonības likums, atcelt steidzamību, vēl divas, trīs nedēļas pastrādāt un pieņemt to ārkārtas sēdē jūlija sākumā. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt Juris Kaksītis. (Starpsauciens no zāles: “Āmurgalvas...”)

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī tie, kuri nosauca Juridisko komisiju par āmurgalvām, kā to dara Ābiķa kungs, bet tā laikam ir viņa problēma. Es runāšu ne tikai kā deputāts, bet es runāšu arī Juridiskās komisijas vārdā, kura saņēma šo epitetu.

Es gribu teikt tā: ja iepriekšējie runātāji apgalvo, ka neviens nav lasījis, tad tā noteikti nav taisnība, jo izlasīt katrā ziņā bija iespējams un arī piedalīties komisijas sēdē bija iespējams. (Starpsauciens: “Pa kuru laiku?”) Tie deputāti, kuriem bija interese par šo likumprojektu, piedalījās komisijas sēdē. Es lūdzu Saeimas priekšsēdētāju nodrošināt iespēju runāt, lai zālē būtu klusums.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es to vairākkārt cenšos darīt, taču pagaidām bez sekmēm. Lai arī cik ļoti kuram nepatīk kāda cilvēka uzstāšanās, viņam tomēr ir jādod vārds. Lūdzu, turpiniet! (Starpsauciens: “Diemžēl?”)

J.Kaksītis. Tātad komisija neatbalsta Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumu. Un šī problēma nav radusies tikai tādēļ, ka valdības iesniegtais likumprojekts, ko parasti valdība visnotaļ atbalsta - šoreiz nez kādēļ tas ir pretēji - , ir stipri līdzīgs tam priekšlikumam, ko šajā likumprojektā ir iesniegusi deputātu grupa - divi deputāti. Faktiski starpība ir tikai vienā mazā jautājumā, tas ir, te nav piektās daļas, kas runā par kārtību. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Es domāju, ka šo jautājumu par steidzamību šobrīd varētu arī neizlemt, jo galu galā, ja nu iznāks tā, kā prognozē Kreituses kundze, tad komisija var lemt arī jautājumu, vai deputātu grupa var iesniegt priekšlikumus par likumprojekta atgriešanu komisijai tā pilnveidošanai, ja tiek iebalsotas kaut kādas pretrunīgas normas.

Tās, par ko runāja Kreituses kundze, un par budžetu. Gribu sacīt, ka budžeta grozījumi vēl stāv priekšā, un to visu ir iespējams izdarīt - iesniegt priekšlikumus par budžeta grozījumiem, bet, pirms tas nav pieņemts pirmajā lasījumā, to nav pat iespējams izdarīt. Tā ka visu to varēsim izdarīt.

Es komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt steidzamības atcelšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 11 deputātu priekšlikumu par steidzamības atcelšanu apspriežamajam likumprojektam! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 36, atturas - 5. Likumprojekta steidzamība ir atcelta. (Zālē aplausi.)

Apspriedīsim likumprojektu otrajā lasījumā!

Komisijas vārdā Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Pirmā priekšlikumu grupa attiecas uz likuma terminiem. Pirmais ir deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums - papildināt likumā doto terminu uzskaitījumu ar terminu “nepilsonis”. Juridiskajā komisijā bija samērā gara diskusija, vai šāds termins likumā ir vajadzīgs. Jo līdz ar likumu par bijušās PSRS pilsoņa statusu tas Latvijas likumdošanā ir ieviests. Taču es aicinu visus deputātus pirmām kārtām pievērst uzmanību tabulā tālāk izvietotajam priekšlikumam nr.5. Šie paši deputāti iesaka papildināt likuma 2.panta 1.punktu ar 1.4.apakšpunktu, ka personu grupa, kuras tiek fiksētas par Latvijas pilsoņiem reģistrācijas kārtībā... Šeit tieši šis nepilsoņu jautājums ir minēts. Tātad būtu loģiski, ja deputāti, kuri atbalstītu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu par 2.pantu, atbalstītu, skatoties kontekstu, šī likuma papildināšanu ar terminu “nepilsonis” arī tur, kur ir likuma termini. Tādēļ pirms balsošanas es iesaku pievērst uzmanību abiem... Komisija gan to nav atbalstījusi, kaut gan komisijā domas dalījās un daļa deputātu bija par to, ka šāds papildinājums būtu loģisks.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Paldies. Uzsākam debates.

Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome un tauta! Mēs visi zinām, ka Latvija bija okupēta un ka pēc 1949.gada Ženēvas konvencijas ir tā: ja okupants ieved civilas personas okupētajā teritorijā, tad viņš to dara nelikumīgi. Un tāpēc nepilsoņu jautājumā pirmajā vietā ir Krievijas problēma.

1991.gada ANO konvencija nosaka, ka tad, ja bēgļu gadījumos tā nasta kādai atsevišķai tautai ir par smagu, tad tā problēma kļūst starptautiska. Un starptautisks risinājums ir jāmeklē. Šo pantu mūsu valdība ir pilnīgi piemirsusi. Bet tad 1954.gadā ANO izdeva vēl vienu konvenciju, kuru mēs esam parakstījuši, - par bezpilsoņiem. Un, tā kā mums ir bezpilsoņi mūsu valstī, mēs it kā esam saistīti ar 1954.gada ANO konvenciju par bezpilsoņiem. Tā konvencija pieprasa, ka daudzās lietās bezpilsonim ir jābūt tādām pašām tiesībām kā pilsonim. Bet daudzās lietās bezpilsonim vajadzētu būt gandrīz tikpat stiprām tiesībām kā ārzemniekam. Un šeit ir mūsu problēmas kodols. Mūsu bezpilsoņiem tiesības ir - ne tikai pilsoņu tiesības, līdzīgas visās dimensijās, bet viņiem ir vēl arī priekšrocības. Viņi var braukt uz jaunajām neatkarīgajām valstīm bez vīzas. Viņiem nav jādien militārajā dienestā. Un tad es jums prasu - kāpēc lai tas nepilsonis censtos naturalizēties? Kāpēc lai viņš censtos iemācīties latviešu valodu? Viņam ir visas tiesības, tikai ne tiesības balsot. Un viņam ir jāuzņemas kādas neērtības, lai sevi pārveidotu par latvieti. Un tur ir tā ķeza. Mūsu nepilsoņi nav ar mieru iemācīties valodu, nav ar mieru stāties militārajā dienestā, lai dabūtu to pavalstniecību, nav ar mieru mēģināt asimilēties latviešu tautā, pat ja mēs būtu ar mieru, ka tas notiek. Mēs it kā maldinām sevi un pasauli, ka, ja mēs attaisītu to “logu”, tas nelojālais (daži no viņiem ir lojāli) bezpilsonis gribētu kļūt par pilsoni. Bet mēs varam lepoties, ka mēs kā latviešu tauta nekādā ziņā “neapbižojam” mūsu nepilsoņus šodien. Pat ja mēs viņiem automātiski nedodam pavalstniecību. Viens no pamatnoteikumiem 1954.gada konvencijā ir tas, ka mums ir tam nepilsonim jādod identifikācijas papīrs, jādod dokuments, ar kuru viņš var ceļot starptautiski. Tā it kā būtu mūsu bezpilsoņu pase. Šī lieta mums ir jādara saskaņā ar 1954.gada konvenciju. Mēs to darām. Līdz šim latviešu tauta ir pelnījusi tikai piecnieku ar plusu par to, cik labvēlīgi mēs izturamies pret tiem mūsu valsts iedzīvotājiem, kuri ir bez pilsonības. Turpināsim tajā pašā garā, bet nedosim vēlāk viņiem iespēju tapt par pilsoņiem, ja viņi nav pilnīgi naturalizējušies, ja viņi neprot valodu, ja viņi nezina mūsu vēsturi, ja viņi nav lojāli mūsu tautai! Bet šis dokuments, lai viņi varētu ceļot, mums viņiem ir jādod. Šis pants ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr negribētu piekrist Grīnblata kungam, ka ir tik vienkārša šī lieta, ka mēs atstājam likuma pantā tikai vienu terminu - “bezvalstnieks”. Man gan žēl, ka to nedzird ne Kaksīša kungs, ne Grīnblata kungs, viņiem ir pilnīgi vienalga, ko es šobrīd runāju, lai gan viņi šeit, tā teikt, stāda priekšā likumprojektu. Es gribētu, lai jūs dzirdat, ko es saku. Es jums gribētu atkārtot vēlreiz, ka nav jēgas atstāt likumprojektā tikai vienu terminu - “bezvalstnieks”... jo jums ir atstāts sestajā sadaļā termins - “bezvalstnieks”. Ja parādās terminoloģijas skaidrojums, tad ir jābūt visu terminu skaidrojumam. Jābūt arī skaidrojumam, kas ir nepilsonis un kas ir tas, kuru mēs saucam par ārvalstnieku vai apatrīdu. Nevar būt tikai viens skaidrojums. Tas mums parāda to, ka šajā likumprojektā nav viss līdz galam izdarīts, jo svarīgākais šeit ir dot termina “nepilsonis” raksturojumu, lai parādītu šo ārkārtējo situāciju, kāda ir Latvijā. Mēs lietojam vārdu “nepilsonis”, bet skaidrojumu nedodam. Lietojam vārdu “bezvalstnieks”, dodam termina skaidrojumu. Tā, manuprāt, ir pretruna, kas ir jānovērš. Man būtu lūgums - ja jums, Bišera kungs, nepatīk tas, ko es runāju, nāciet tribīnē un runājiet šeit, nevis visu laiku no vietas bļaustieties, pat nepiecēlies! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pievienojos Kreituses kundzes domām, jo jūs jau redzat, ka Juridiskā komisija nav atbalstījusi... Nav atbalstījusi arī viena cita iemesla dēļ - tādēļ ka šajā likumprojektā nekur neparādās šis jēdziens. Nav likumprojektā šī jēdziena, ko komisija būtu atbalstījusi. Ja jūs rūpīgi izskatīsiet šo likumu, tad redzēsiet, ka komisija nevienā pantā nav atbalstījusi šo jēdzienu. Līdz ar to arī šis pirmais priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kaksīša kungs, paskatieties 2.priekšlikumā! Tur bija rakstīts: “izslēgt likumprojekta 1.pantu”. Komisija nav atbalstījusi izslēgšanu. Līdz ar to paliek iepriekšējā redakcija, paliek iekšā termins “bezvalstnieks”. Bet, ja ir viena termina skaidrojums, tad jābūt visu terminu skaidrojumiem, nevar būt izrauts ārā viens termins no visiem citiem. Mēs par to strīdamies Izglītības likumā un citos. Iznāk tā: ko es gribu, to es skaidroju, ko es negribu, to es neskaidroju.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un ieviest likumā terminu “nepilsonis”. Mēs varam šo redakciju turpmāk vēl precizēt, gatavojot trešo lasījumu, ja tas būs vajadzīgs, bet šādam terminam likumā ir jābūt. Šādam terminam ir jābūt iekšā mūsu tiesību sistēmā. Tas ir tāpēc, lai mēs akcentētu to, kādā situācijā mēs Latvijā šobrīd esam, to, ka mums ir šis 50 gadus ilgās okupācijas mantojums, ka mums ir šie cilvēki, kas ir uz Latviju šajā laikā atbraukuši. Tas ir bijis process, kurš ir noticis, un neatkarīgi no tā, kādu mēs redzam perspektīvu, pastāv šis jautājums par to, kā mēs esam nonākuši tajā situācijā, kurā mēs esam šobrīd. Patiesībā mēs perspektīvu varam veidot tālāk, tikai godīgi balstoties uz tiem procesiem, uz to procesu novērtējumu, kuri mums šeit, Latvijā, ir bijuši. Latvija ir bijusi okupēta valsts, tāpēc, ņemot vērā to, ka šīs okupācijas laikā ir notikuši procesi, kas būtiski apdraud latviešu tautas pastāvēšanas iespējas, mums ir jāakcentē šis mūsu šodienas situācijas ārkārtējums. Arī tālākos risinājumos, kurus mēs pieņemtu. Tāpēc, lai Latvijā tomēr veicinātu mieru un saticību starp dažādu tautību un dažādu grupu cilvēkiem, tas mums ir noteikti jādara. Mums visi šie lēmumi ir jāatbalsta. Vajag skaidru apziņu attiecībā pret to, kas šeit, Latvijā, ir noticis. Tad, ja būs šī skaidrā apziņa, tādā gadījumā galvu nevarēs celt arī dažādi nacionālboļševiki, kas šeit parādās un pat atklātos publiskos pasākumos Rīgā atļaujas valkāt okupācijas varas simboliku. Diemžēl šādi procesi notiek un pastāv arī iespēja veikt dažādas citas provokācijas. Mums ir jābūt skaidram, kāds ir tas mūsu juridiskais pamats. Ka patiesībā, saskaņā ar starptautiskajiem tiesību principiem, šo cilvēku iebraukšana šeit ir bijusi nelikumīga. Ka mēs viņus nesūtām šobrīd visus prom. Es zinu, ka mēs nevaram to izdarīt, nedz arī vispār varam mēģināt likt darba kārtībā šo jautājumu. Tas ir pilnīgi skaidrs. Bet tas, ka šeit pastāv šīs juridiskās konsekvences, ka šī iebraukšana ir bijusi nelikumīga, tas ir fakts, un tas ir jāapzinās gan mums pašiem, gan arī tiem cilvēkiem, kas šeit ir iebraukuši, kaut arī liela daļa no viņiem ir lielā mērā upuri. Bet šo patiesības atjaunošanu, nākotnes valsts celtniecību, mēs nevaram veikt, kaut ko noslēpjot vai kaut kādā veidā tendenciozi, ar neprecīzu terminoloģiju, pasniedzot vienu vai otru faktu. Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Tātad jautājums ir par to, vai šā likumprojekta sākumā ieviest terminu skaidrojumus. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija vienu šādu skaidrojumu ieteica, un Juridiskā komisija to ir atbalstījusi. Tā ir termina “bezvalstnieks” definīcija. Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums skaidrot terminu “nepilsonis” ir nepieciešams vienā gadījumā - tad, ja tiek atbalstīts šo pašu deputātu iesniegtais priekšlikums nr.5, kurā tiek runāts par to, kādā kārtībā nepilsoņi var iegūt pilsonību. Tāpēc, no šā viedokļa skatoties, vajadzētu atbalstīt abus šos terminus (tātad priekšlikumu nr.1 un veco redakciju, kādu iesniegusi “Tēvzemei un Brīvībai”) un neatbalstīt 2., 3. un 4.priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie kolēģi! Šis ir likums, kas regulē zināmas noteiktas attiecības un satur zināmus terminus. Ja jūs izlasītu šā likuma tekstu... Pilsonības piešķiršanas uzraudzības komitejas priekšsēdētājai derētu zināt, ka šajā likumā ir doti nevis jebkuru terminu skaidrojumi, kas kaut kur likumos ir sastopami, bet tikai to terminu skaidrojumi, kas sastopami šajā likumā. Līdz šim šajā likumā šāda termina “nepilsonis” nav bijis, tāpēc arī nav dots skaidrojums.

Ja mēs šodien iebalsosim šādu terminu, tad es katrā ziņā trešajā lasījumā atbalstīšu šāda termina ieviešanu, bet, kamēr viņa šajā likumā nav, acīmredzot nav pamata to ieviest šeit... Tas ir dots citā likumā, šobrīd tas ir visiem pazīstamajā likumā par bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav citas pilsonības.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šo Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu vajadzētu atbalstīt, jo tā mēs uzsvērtu tieši šo cilvēku kategoriju, kuriem ir tiesības uz savas tēvzemes pilsonību, bet kuri no savas tēvzemes ir atteikušies, nelikumīgi šeit atrodas un par varas makti grib dabūt šo pilsonību - Latvijas pilsonību. Es domāju, ka šādas kategorijas cilvēki ir jāuzsver, lai mēs zinātu, kas viņi īsti ir. Tādēļ, ka par bezpavalstnieku var uzskatīt arī kādu bēgli jeb tiešām īstu bezpavalstnieku, kuram nav kur likties. Šai cilvēku kategorijai jebkurā brīdī ir atvērtas robežas, lai viņi varētu doties atpakaļ uz savu etnisko dzimteni. Tādēļ es ieteiktu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka noteikti vajadzētu papildināt likumā doto terminu uzskaitījumu un, neapšaubāmi, vajadzētu definēt, kas ir nepilsonis, kas ir bezvalstnieks. Es domāju, ka varētu būt pat trešā kategorija - ārvalstnieki. Acīmredzot Juridiskā komisija nav kārtīgi pastrādājusi un tas jautājums pašlaik ir neskaidrs. Es ierosinu pat visus trīs minētos terminus iekļaut. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es vispirms izsaku sirsnīgu paldies tiem, kas balsoja par steidzamības atcelšanu, jo te nu mēs uzskatāmi redzam, ka, iespējams, pat trijos lasījumos mēs netiksim skaidrībā. Ja tiks iebalsots tekstā termins “nepilsonis”, tad vajadzēs skaidrojumu, kas ir nepilsonis. Jo nepilsonis būtībā ir tas pats bezvalstnieks, tikai ar īpašu izcelšanās kārtību. Viņš ir bijušās PSRS pilsonis. Šī steigšanās, es gribu vēlreiz uzsvērt, būtu atnesusi mums lielas jukas un lielu kaunu, varbūt pat visas pasaules mērogā, jo žurnālisti jau nu noteikti steigtos izmantot mūsu kļūdas, lai rādītu, kā tā mazā tautiņa Baltijas jūras krastā atkal ķēmojas pakaļ katram vējam, kas pūš. Vēlreiz paldies tiem, kas atsauca steidzamību! Zināmā mērā mana ironija - tiem, kas baidījās un to neatsauca.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pilnīga taisnība ir visiem tiem, kas saka, ka likuma sākumā ir jābūt izsmeļošam likumā lietoto terminu uzskaitījumam. Bet, cienījamie kolēģi, - tikai to terminu uzskaitījumam, kuri ir likuma tekstā. Termins “nepilsonis” nav spēkā esošajā Pilsonības likuma tekstā sastopams. Tas nav sastopams arī neviena cita Latvijas Republikā spēkā esoša likuma tekstā. Likumā par bijušās PSRS pilsoņa statusu ir termins “nepilsoņa pase”, tāpēc mums vajadzētu runāt - ja mēs vispār par to runājam - par personām, kurām ir tiesības uz nepilsoņa pasi, nevis par nepilsoņiem. “Nepilsoņi” - tas ir sadzīvē ļoti plaši lietots termins, kura šobrīd likumā nav, tāpēc nav jēgas to likt šajā terminu uzskaitījumā.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Bartaševičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ja jūs domājat, ka mēs ar jaunu terminu “bezvalstnieks” atrisināsim nepilsoņu problēmas, tad jāteic, ka tas tā nebūs, jo termins “bezvalstnieks” lietojams likumā tikai divas reizes. Vietā, kur ir runa par naturalizāciju ārpus kārtas... Un pēc jaunās redakcijas bezvalstnieks ir persona, kurai būtībā nav tiesību uz citas valsts pilsonību. Un iznāk tā, ka Latvijā vispār nebūs bezvalstnieku... Jo katram mūsu bezvalstniekam ir tiesības uz Krievijas vai Baltkrievijas pilsonību - atkarībā no tā, kur viņš ir dzimis -, bet viņš tomēr paliks par bezvalstnieku. Un grib kļūt par Latvijas pilsoni... No tā visa mums ir jāaiziet, un tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, lai termins “bezvalstnieks” būtu tulkojams likuma vecajā, pastāvošajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iniciatīva ir vienmēr atbalstāma, un patīkami, ka Tautas partija sākusi aktīvi strādāt Latvijas Republikas Saeimā. Es ieteiktu Tautas partijai padomāt attiecībā uz trešo lasījumu un konsultēties ar Šķēli, Valdmani un pārējiem kolēģiem, un ierakstīt vēl divus jaunus terminus, kas noteikti būtu vajadzīgi šajā likumprojektā, tas ir, “okupants” un “kolaboracionists”. Jo citādi ir nepilnīgs terminu skaidrojums. Mums ir deklarācija par okupāciju... Lagzdiņa kungs un Ābiķa kungs, lūdzu, uzmanīgi... Tā ir laba doma - ierakstīt šos vārdus “okupants” un “kolaboracionists”. Līdz ar to likums būtu daudz pilnvērtīgāks, labāk saprotams Eiropai un arī visām pārējām valstīm.

Lūdzu par šo nopietno jautājumu padomāt, un, Valdmaņa kungs, sadarbojieties ar kolēģiem no Tautas partijas! Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Nu te mēs redzam, cik liela putra un nejēdzība vēl visās šajās sakarībās un nesakarībās ir, un tas ir pierādījums, ka nevar steigā strēbt šo negatavo putru... Jo jau par pirmo vārdu, pirmo terminu, mums ir neskaidrības. Kādēļ es šoreiz nācu runāt? Man aizvien vairāk “griež ausīs” šie jaunie nosaukumi - “nepilsonis”, “nepilsoņa pase”. Redziet, ir cilvēks, necilvēks, zvērs, nezvērs... Kā vienmēr, būšu atklāts: lai vai cik slikti dažam šķistu krievi, bet nu tādēļ... nu te jau, pašā tajā dokumentā, skan apsaukāšanās. Man ir teikuši tādi lojāli krievi, ka viņiem kā nepilsoņiem visgrūtāk ir tajā ziņā, ka viņiem ir kauns par šo nepilsoņa pasi, ka par to brīnās ārzemēs, kas tas tāds par dokumentu. Nu kā varēja izdomāt šādu te negācijas vārdu! Vai nu tā ir galīga nespēja... es nezinu, es neizsekoju tam procesam, es nezinu, kurš bija tas autors, vai tā ir vienkārši nezināšana vai jau ļaunprātība. Tā nesīs tik daudz ļaunuma! Vēl arī šis moments... Ir jāizdomā cits nosaukums. Kāds tas varētu būt? Ir pilsoņi, pavalstnieki, ir bezvalstnieki... arī tas nav īstais vārds... vai iedzīvotāji... vai arī, ja citā ziņā termins “iedzīvotājs” neder, tad varbūt var lietot terminu “apdzīvotāji” vai nosaukt viņus kādā svešvārdā... Man ir neērti, ka es jums te nepasaku pilnīgi konkrētu priekšlikumu, bet pašā sākumā jādomā... Tātad jāņem vērā arī šī steidzamība... Tātad, gatavojot trešo lasījumu (mums ir vēl otrais lasījums), ir jāmēģina izdomāt normālu, cilvēcīgu nosaukumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mani vakar satrieca tas nekaunīgais spiediens, ko izdarīja Eiroparlamenta komisija uz Latvijas delegāciju mūsu kopīgajā, apvienotajā sēdē, kad runāja Eiroparlamenta, Eiropas Savienības deputāti un mūsu komisijas deputāti. Andersona kungs, Eiroparlamenta un komisijas loceklis, piedraudēja: ja mēs nobalsosim pret 6. pantu (šajā sakarā bija prasīta EDSO un Van der Stūla rekomendāciju obligāta izpilde un šī likuma pieņemšana, par ko mēs šodien runājam), tad Eiropas Savienības delegācija aizies no šīs apvienotās komisijas. Man tas atgādināja tādus pašus draudus... tā kādreiz mums draudēja lielā kaimiņvalsts. Bija ļoti neomulīgi un gandrīz vai vajadzēja aiziet, bet tad izrādījās, ka ir aizgājuši daži no mūsu delegācijas locekļiem. Un balsojums... ar Inkēna kunga palīdzību un Birznieces kundzes atbalstu izdevās pieņemt... un šodien mēs pildām šīs EDSO un Eiropas Savienības parlamentāriešu rekomendācijas. Es domāju, ka Ābiķa kungs un Lagzdiņa kungs... Projekts ir ļoti labs. Vajag kaut kādu apzīmējumu šiem cilvēkiem, kas ir palikuši bez dzimtenes, jo tā dzimtene ir sabrukusi. Varbūt viņiem vajadzētu dot nosaukumu “sovjeti” vai kādu citu nosaukumu. Šodien vajadzētu diskutēt par to, jo šiem cilvēkiem tiešām nav dzimtenes, jo tā dzimtene bija komunistiskās ideoloģijas un to briesmīgo vardarbību simbols, kuras tika vērstas pret visām tautām. Un nevajag saistīt šos nepilsoņus vai “sovjetus” ar vārdu “krievs”. Krievi ir tikpat daudz cietuši, nelaimīgi, varbūt vēl vairāk cietuši no komunistu ideoloģijas nekā latvieši, bet Rietumi to diemžēl nesaprot, jo ļoti veiksmīgā politiķu propaganda, kas notiek pašreiz Krievijā un kas plaši izplatās pārējās valstīs pasaulē, spēlē lomu. Turklāt mēs arī paši esam vainīgi, jo ļaujamies provokācijām. Es domāju, ka provokācijas ir un būs un ka ir ļoti uzmanīgi jāreaģē uz katru šādu provokāciju. Es nezinu, vai vakardienas sēde arī bija provokācija vai nebija...

Uzskatu, ka mums tiešām ir jāizanalizē Molotova-Ribentropa pakta sekas... (No zāles sauc, ka jārunā par priekšlikumu.)... Par priekšlikumu es runāju. Es runāju par “sovjetiem”, es nerunāju par nepilsoņiem. Es uzskatu, ka nevar būt šāds nosaukums - nepilsonis. Tie ir ideoloģijas, komunistiskās ideoloģijas upuri, kuriem bija fanātiska ticība Marksa, Ļeņina, Staļina tēliem. Vēl Kremļa paspārnē un Maskavas centrā atrodas Ļeņina mūmija, kā jūs zināt. Šeit ir jārunā par Jaltas līgumu, zem kura ir Čērčila, Rūzvelta un Staļina paraksts, mums ir jārunā arī par tālākajiem mūsu valsts likteņiem, jo es jūtu, ka pašreiz mūs atkal spiež Krievijas ķetnās. Es uzskatu, ka nosaukums “nepilsonis”... man nav pieņemams, ka šāds nosaukums tiek piešķirts “sovjetiem”, kas ir cilvēki, kurus vajadzētu saprast, tie ir cilvēki, kas ir zaudējuši savu ideoloģisko pamatu savai tālākajai izpratnei par dzimteni, par valsti, par lojalitāti, par valodu un par tiem cilvēkiem, kuru vidū viņi varētu dzīvot un kuru vidū viņi dzīvo. Tikai vajadzīga savstarpēja cieņa, saprašanās uz šo manis iepriekš minēto vēsturisko notikumu fona - bez spiediena, nekaunīga, rupja spiediena, no Krievijas, bez spiediena no Eiropas Savienības. Es domāju, ka mēs tiksim galā. Būsim lepni, saglabāsim pašcieņu un tiešām runāsim par to ar visiem, runāsim ar pasauli, bet neklusēsim! Mēs nedrīkstam būt gļēvi šinī brīdī, kad izšķiras mūsu valsts liktenis un nākotne. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi un cienījamais Eniņa kungs, kuru es cienu! Cienu jūsu cilvēcību, bet nevajag pārcensties. Mēs esam tik daudz cietuši no šiem nepilsoņiem! Vai tad kāds ir aizmirsis to? Es to neesmu aizmirsis. Protams, ne no visiem... Es uzreiz to pasvītroju. Šo nepilsoņu vidū, kuri dzīvo Latvijā, ļoti daudzi ir noziedznieki. Es vēlreiz jums to atkārtoju. Un to nedrīkst aizmirst.

Es saprotu, ka Bartaševiča kungs gribētu, lai likumā ne tikai uzreiz ierakstītu vārda “nepilsonis” vietā vārdu “pilsonis” un visiem šiem 700 000 iedzīvotāju iedotu pilsonību, bet arī pierakstītu klāt - “privileģētais bijušās Padomju Savienības pilsonis”. Viņi joprojām bauda privilēģijas. Es atkārtoju - viņi tās bauda. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Pēter, kādas privilēģijas?”) Ja ir vajadzīgs, es nolikšu jums priekšā simtiem dokumentu, simtiem vēstuļu... Piemēram, no Dobeles man raksta Skaidrīte Plinte un runā par šīm privilēģijām, kuras šodien vēl aizvien ir šiem nepilsoņiem. Kas tad viņi ir, ja viņi nav nepilsoņi? Interesanti... Tāpēc, cienījamie kolēģi, nu nepārcentīsimies savā lokanībā, savā izdabāšanā! Neaizmirsīsim šos 50 gadus!

Tāpēc es aicinu atbalstīt terminu “nepilsonis”, jo likumprojektā šis termins ir. Kā jau Seiles kundze atgādināja, tas ir 5. priekšlikumā. Vai tad mēs atgriezīsimies atpakaļ un sāksim pārbalsot tad, kad būs nobalsots par šo 5. priekšlikumu, kurš ir ļoti loģisks? Es domāju, ka jūs, deputāti, izvērtēsiet un atbalstīsiet šo priekšlikumu.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma - paziņojumi. Pirmajam vārds Ērikam Zundam.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Daru zināmu, ka balsojumā par steidzamības atcelšanu likumam par pilsonību es balsoju “pret”. Acīmredzot tehnisku iemeslu dēļ iekārta nav fiksējusi manu balsojumu, tāpēc izdrukā parādās, ka es neesmu piedalījies balsojumā. (Starpsauciens: “Paldies Dievam!”)

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Sinkam.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Dāmas un kungi! Ārlietu komisijas sēde notiks pulksten 12.30 Ārlietu komisijas telpās. Un pulksten 15.00 - Dzeltenajā zālē Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas delegācijas sēde.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es atgādinu, ka Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas (nevis pilsonības piešķiršanas komisijas, Bišera kungs!) sēde, kā mēs vienojāmies jau pirms divām nedēļām, notiks pulksten 12.30 Sarkanajā zālē, un, tā kā zālē šobrīd ir arī Krastiņa kungs, es ceru, ka mēs tiksimies ar iekšlietu ministru, tā, kā mums bija norunāts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrējamies ar identifikācijas kartītēm.

Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Jānis Jurkāns,

Māris Grīnblats,

Andris Tomašūns,

Edvīns Inkēns,

Dainis Turlais,

Gunta Gannusa,

Andris Saulītis,

Ervids Grinovskis,

Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Dārgie kolēģi! Pārtraukums ir beidzies. Turpināsim debates. Debatēs runās Inese Birzniece - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Klausītāji šeit zālē un radioklausītāji! Gribētu piekrist iepriekšējiem runātājiem, kas aizrādīja, ka nav vajadzības definēt terminus, kas nav paredzēti tālākajā likumā. Jau ir pietiekoši daudz pateikts par šo punktu, tomēr es gribētu labot nepareizo atreferējumu, ko deputāts Ozoliņa kungs deva par vakardienas Eiropas Savienības un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komisijas sēdi. Tā nebija kopā ar Eiropas Padomes, bet tā bija kopā ar Eiropas Parlamenta deputātiem, un varbūt vakar uz dienas beigām viņiem bija grūtāk izsekot līdzi notikumiem vai noklausīties līdz galam. Tomēr es gribētu, lai klausītāji nedomā, ka bija tā, kā viņš atreferēja. Andersona kungs, Eiropas Padomes deputāts no Sociāldemokrātu partijas Zviedrijā, nedraudēja, ka Eiropas Parlamenta deputāti aizies. Viņš tikai paskaidroja, ka Eiropas Parlamenta delegācijai un Latvijas Republikas Saeimas delegācijai nepieciešams balsojums, lai vispār pieņemtu kādu rindkopu par visilgāk diskutēto jautājumu vakar - par pilsonību. Un es gribētu aizrādīt, ka es nesaskatīju nekādu EDSO rekomendāciju vienpersonisku uzspiešanu, jo laikam ir tāds dokuments kā valdību veidojošo Saeimas frakciju vienošanās protokols, kur valdību veidojošās frakcijas ir vienojušās, ka tiek atbalstīti grozījumi Pilsonības likumā, grozījumos ietverot arī ar EDSO rekomendācijām saskaņotu risinājumu par to bērnu pilsonību, kuri dzimuši pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Un tur ir arī Ministru prezidenta frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Straumes, “Latvijas ceļa” frakcijas priekšsēdētājas Kristiānas Lībanes, Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšsēdētāja Dilbas kunga un Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšsēdētāja Krastiņa kunga paraksts. To arī Ministru prezidents Krasts ir parakstījis. Tātad man liekas, ka mums, vismaz tām frakcijām, kas ir šajā esošajā valdībā, būtu jāievēro savi solījumi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! “Latvijas ceļa” pārstāvji jau šeit var nākt un gudri stāstīt šo savu skaidrojumu par to, ko Eiropa patiesībā domā un ko tā nedomā, viņi var mēģināt vai gribēt vismaz justies kā tas virzošais un vadošais spēks, un laikam ne jau velti bija tā, ka pēc šā balsojuma par steidzamības noņemšanu Panteļējeva kungs tūlīt aizskrēja atskaitīties ārvalstu vēstniekiem par darīto darbu. Tāpat tur pēc brītiņa sekoja arī Čevera kungs, bet kāpēc šie kungi negāja uz Latvijas radio un negāja tautai atskaitīties par šo savu labi paveikto darbu? Mans tāds ļoti vienkāršs jautājums būtu šajā reizē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padomes pakalpiņi un tauta! Vakar bija Latvijas Saeimas un Eiropas Parlamenta komisijas otrā kopējā sēde, kas ir plaši izpausta. Tur tika pieņemts lēmums kā par nāvessodu, tā par Latvijas Pilsonības likumu, bet tāds lēmums tur vakar netika pieņemts. Tā ir blēdība, ko daži no mūsu puses centās radīt, bet Kārtības rullis par Eiropas un Latvijas parlamentu komisijas sēdi saka, ka katras delegācijas vairākumam ir jāatbalsta rezolūcija, lai tā būtu spēkā.

Eiropas Savienība ir uzlikusi ultimātu pirmajiem sešiem pantiem, tā nebija ar mieru piekāpties, un latviešu pusei bija jābalso. Latviešu delegācijā ir 12, balsojumā “par” piedalījās četri, nevis septiņi! Četri! Nu tagad šie strīdas: nu jā, ko nu, zini, tur nepareizi uzrakstīti tie vārdiņi, bet bija domāts, ka vairākums no tiem, kuri balso... Taču mēs ļoti labi saprotam, ka četras balsis no astoņām nav vairākums. Un Latvijā tādā gadījumā šis lēmums nav pieņemts. It kā mums būtu jābalso vēl vienu reizi, jo tad nav pieņemts. Tad atkal atkārtojas tā pati balss. Un abiem referentiem, kas skaitīja balsis, bija šādi rezultāti: četri, trīs, viens. Tad, kad es cēlu iebildumus, mani noraidīja. Es uzrakstīju iebildumu un paziņoju, ka netika pieņemts šāds lēmums. Viņi uztraucās...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. ...un tad latvieši parādīja savu godaprātu. Latviešu puses skaitītājs Amerika sniegumā paskaidroja, ka balsojums nebija vis četri, trīs, viens, bet bija pieci un trīs. Gods Latvijai! Krāpnieki no Eiropas un Latvijas kopējās parlamentu sēdes! Neviena lēmuma par šo Pilsonības likumu nav bijis! Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Divi deputāti grib ieviest jauno terminu - nepilsoņi. Ar to viņi grib parādīt, ka gandrīz 700 tūkstoši cilvēku vairs nebūs bezvalstnieki. Bezvalstnieki - tā tas ir pateikts pašreiz likumā, jo bezvalstnieks ir tas cilvēks, kuram nav nevienas valsts pavalstniecības. Un, ja mēs ieviesīsim šo skaidrojumu - nepilsonis, tad jūs laikam gribat parādīt visām citām valstīm, ka mums vairs tā problēma neeksistē. Mums nav problēmas ar bezvalstniekiem. Tas jums neizdosies (Starpsauciens: “Iznāks!”), un es gribu visus aicināt nepieņemt šo jauno terminu šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Gan tie, kuri bija šeit, šajā telpā - tad gan tā izskatījās citādāk, kad tika pieņemts šis Pilsonības likums -, gan tie, kuru šeit nebija! Man šodien rodas tāda sajūta, ka es dzīvoju jau otro dzīvi, jo es atkal dzirdu tās pašas runas no daudziem tiem pašiem kolēģiem, tikai jau par citu - par izmaiņām tajā Pilsonības likumā. Šeit apkārt stāvēja ļoti daudz cilvēku, un es atceros, kā mēs tikām lamāti ar Andreju Panteļējevu pēdējiem vārdiem. Likums netika pieņemts... pareizāk sakot, tika pieņemts tā sauktajā stingrajā variantā, un tad Valsts prezidents Ulmaņa kungs atsūtīja to atpakaļ, lai tas tiktu izlabots, un tad... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Runā par lietu!”) Nomierinieties, Ābiķa kungs, es jūs netraucēšu runāt! (Starpsauciens! “Jā! Jā!”) ...Un tad pēc tam šis likumprojekts tika pieņemts tāds, kāds tas ir šobrīd, un tad to par karogu pacēla tie, kuri šobrīd bļaustās zālē un neļauj man runāt, to skaitā cienījamais Ābiķa kungs.

Tātad es gribu teikt vienu: diskutējot gan par šo jautājumu - un es atbalstu Juridiskās komisijas variantu - gan par visiem pārējiem jautājumiem, es aicinātu ņemt vērā vienu: ja mēs šobrīd nepieņemam normālu Juridiskajā komisijā izstrādātu variantu šajā konkrētajā gadījumā, tad mēs vienkārši nodarām pāri Latvijas tēlam, jo agri vai vēlu, kā es šeit stāvu, ja ne šis parlaments, tad nākošais pieņems visus šos labojumus, jo cita ceļa nav. Ir jau gan arī cits ceļš - tā ir Latvijas pilnīga izolācija un kā valsts iznīcināšana.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Teikšu uzreiz, ka es būtu par pilsonības piešķiršanu simtprocentīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Simtprocentīgi un bez izņēmuma, ja vien būtu garantijas mūsu tautas izdzīvošanai un mūsu Latvijas Republikas valstiskās neatkarības nodrošināšanai šodien un desmit vai divdesmit gadus uz priekšu. Ja tas tā būtu, bet vai tas tā ir? Vai gudrie kungi, sākot ar Eiropas Savienību un ar Van der Stūlu priekšgalā, ar mūsu valsts ārlietu ministru Birkava kungu, ar Valsts prezidentu, kas ir paudis savu viedokli, lai mēs pieņemtu šos Pilsonības likuma grozījumus, vai viņi ir mums devuši šīs rekomendācijas, kā izdzīvot tautai, kurai gandrīz puse iedzīvotāju nav pilsoņi un nav latviešu pamatiedzīvotāji? Kā izdzīvot tautai, kurai galvaspilsētā divas trešdaļas, ja ne vairāk, nav pamatiedzīvotāji? Kā izdzīvot šādai tautai? Tad lai vismaz pasaka, kur vēl Eiropā ir tāda valsts ar šādu situāciju! Un tad lai pasaka, kā šī valsts, atrodoties konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos, var nodrošināt savu valstisko neatkarību arī turpmāk. Diemžēl es šādus skaidrojumus neesmu dzirdējis.

Varbūt šodien ārlietu ministra kungs mums paskaidros šo te situāciju, kā nodrošināt mūsu tautas izdzīvošanu. Turklāt vēl apstākļos, kad latviešu tauta pašreiz izmirst. Ir jau tādi pagasti, kur mums viens piedzimst, bet desmit nomirst, un dažviet šī attiecība ir vēl bēdīgāka. Ir, protams, arī nulle pret nulli, bet šī attiecība ir vēl bēdīgāka. Lūk, kā šādos apstākļos, it īpaši tad, ja arī fiziski un garīgi neveseli piedzimst šie bērni... Lūk, kā šādos apstākļos mums nodrošināt savas valstiskās neatkarības pastāvēšanu. Varbūt to mums paskaidros attiecīgie kungi, kuri par to iestājas?

Šie kungi pašreiz vadās pēc tā saucamā piekāpšanās principa, taktiskos jautājumus pakļaujot stratēģijai. Tautā to sauc vienkārši par luncināšanos un neko vairāk, un šāda luncināšanās taktika var novest tikai pie tā, ka, ja reiz vienā vietā esam piekāpušies, tad tūlīt tiks uzstādītas citas prasības, turklāt vēl stingrākas, lai atkal panāktu kaut kādu piekāpšanos.

Un galu galā - kādas tad ir šīs prasības? Tādas, lai sešpadsmit gadus vecs, šeit dzimis un nodzīvojis cilvēks mācētu latviešu valodu. Tas būtu brīnums, ja kāds, kas sešpadsmit gadu šeit nodzīvojis, turklāt vēl dzimis šeit, nemācētu šo latviešu valodu. Trīs vai piecu mēnešu laikā to var iemācīties, un tas nav nekāds šķērslis, tāpēc tas nav nekāds arguments, ko varētu šeit izvirzīt kā “pret”. Tas ir vienkārši apbrīnojami!

Runājot par šo punktu - būt vai nebūt “nepilsoņa” skaidrojumam šajā likumā, ir skaidrs, ka tam ir jābūt, jo mēs neko jaunu neieviesīsim, tikai paskaidrosim, un tas būs korekti. Mums jau ir tāds jēdziens kā “nepilsoņa pase”, tātad šis fakts ir iestrādāts un iegājies mūsu likumdošanā kā personības apliecinājums. Šeit šis likums, kas attiecas uz pilsonību, arī dod skaidrojumu, kas ir kas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Man tiešām gribētos sevišķi vērsties pie apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un atgādināt, ka bezvalstnieka jēdziens šajā likumā, šajā definīcijā parādījās tieši pēc Jirgena kunga un Grīnblata kunga darba grupas dalībnieku iniciatīvas, un mēs to pieņēmām, jo tas samērā precīzi atbilst tiešām Apatrīda konvencijas definīcijai. Un šajā sakarā mēs vismaz sagrupējam lietas tā, lai neradītu te kaut kādus starpjēdzienus, kurus pēc tam mēs paši starptautiski īsti nevarēsim paskaidrot, kas tie tādi ir un kādas tiesību normas uz šiem cilvēkiem var tikt attiecinātas.

Ar jēdziena “nepilsoņi” radīšanu mēs esam panākuši diezgan īpatnēju situāciju, jo viņus uzreiz uztvers kā kaut ko Latvijai piederīgu, tā kā viņi nebūs bezvalstnieki tādā nozīmē, kā to saprot starptautiskās konvencijas. Viņi nebūs ārvalstnieki, bet šeit likumā viņi būs nepilsoņi. Mēs līdz ar to būsim viņus padarījuši Latvijai piederīgus, un līdz ar to jūs viņus... (Starpsauciens: “Mums jau nav likums!”) “Tēvzemei un Brīvībai”, mums nav likuma! Nekur likumā mums nepilsoņa jēdziens nav definēts! Līdz ar to veiksmīgā kārtā “Tēvzemei un Brīvībai” un mēs visi kopā viņus gandrīz vai būsim automātiski naturalizējuši Latvijas teritorijā.

Es ieteiktu tomēr pievērsties sākotnējam, darba grupā saskaņotajam variantam, pie kura strādāja visu frakciju pārstāvji, arī “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji. Es tomēr nevaru nepieskarties vēstniekiem... Čerāna kungs gan diemžēl aizmuka prom... Es nekad neesmu slēpis savus uzskatus un esmu pietiekoši bieži tos paudis. Es nekad neesmu slēpis arī to, ka, manuprāt, nav nekas nosodāms pārrunāt ar vēstniekiem, kuri ir ieradušies šeit un grib zināt tādu vai citu partiju viedokļus tajā vai citā jautājumā. Arī jūs, Čerāna kungs, varējāt to darīt, un viņi ar ļoti lielu interesi būtu uzklausījuši jūsu partijas viedokli. Acīmredzot viņiem pēc jūsu partijas viedokļa ir jādodas uz Vāciju un jāatrod vai nu arestētais, vai nearestētais Zīgerista kungs... Es gan nezinu, kur viņš tagad atrodas, jo acīmredzot jūs atskaitāties tikai vienam vēstniekam, tas ir, Zīgeristam, kurš gan pēdējā laikā te nav manīts...

Tomēr es gribu teikt, ka tajā brīdī, kad Latvijai vajadzēs starptautisku palīdzību - un tā ir mūsu vienīgā armija, jo mums nav ne tanku, ne raķešu, ne lidmašīnu - , tad diez vai mēs varēsim paļauties uz Zīgerista kungu. (No zāles deputāts A.Golubovs: “Ar ko tu karosi?”) Acīmredzot vienīgās, uz ko mēs varēsim paļauties, būs tās valstis, ar kuru vēstniekiem es šeit starpbrīdī atļāvos runāt un par ko jūs tik ļoti apvainojāties, Čerāna kungs!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Par tiem 700 tūkstošiem, par kuriem dažādos toņos raud gan nelatvieši, viens otrs pret latviešiem nelabvēlīgi noskaņotais, gan viens otrs tāds latvietis, kuram mugurkaula vietā ir kaut kas cits izveidojies, taču neviens negrib paskaidrot reālos skaitļus.

Pirmkārt, nav vis 700 tūkstoši, bet ir par dažiem desmitiem tūkstošu mazāk nepilsoņu. Taču kāpēc neviens nerunā par to, ka no viņiem vismaz 150 tūkstošiem šodien ir tiesības kļūt par pilsoņiem? Tomēr viņi šīs tiesības apzināti neizmanto. Tā ir nogaidīšanas taktika - vēsā mierā un cerībās uz visādiem atvieglojumiem un spiedieniem. Paskatieties, kāda ažiotāža ir sacēlusies! Kādi šodien laikrakstos bija drausmīgi asaraini aicinājumi! Kur mums ir jāsteidzas? Uz kurieni? Un šeit visiem runātājiem gribu sacīt: kurš no jums runāja par to, kas ir vajadzīgs latviešu tautai? (No zāles deputāts A.Golubovs: “Latvijas tautai...”) Latviešiem, es uzsveru! Kas ir vajadzīgs latviešu tautai? Viens idiots nupat iebļāvās. Tādi mums te daži sēž. Un tādi sēdēs diezgan ilgi. Nu ko var darīt, ja cilvēkam kaut kas nav kārtībā...

Tātad mēs klanāmies Vīzentāla centra priekšā. Es nezinu, kādu vēl centru priekšā, cienītie augstākā un zemākā līmeņa politiķi! Kāpēc jūs neviens nerunājāt par centru, kas pētītu nodarījumu latviešiem? Kāpēc? Kāpēc jūs reizēm klanāties līdz riebumam? Un latvietis ir tas, kam šodien ir jāaizstāvas. Latvietis ir tas, kam ir jāaizstāvas, nevis Latvijas pilsonis! Viens otrs Latvijas pilsonis neprot latviešu valodu.

Tad kāpēc jūs brīnāties, ka vismaz daži, paldies Dievam, latviešu politiķi mēģina arī likumos panākt aizstāvību tieši latviešiem? Kāpēc jūs par to brīnāties? Jūs te nākat un runājat: “Zināt, mums tur ir tādi vēstnieki un šitādi vēstnieki, un starptautiskais atbalsts...” Nevienas valsts politiķis nav briesmīgi iemīlējis Latviju. Nevajag te miglu pūst! Katras valsts politiķis cīnās par savas valsts interesēm un tikai par savas valsts interesēm! Tāpēc starptautiskajās attiecībās mums vienkārši ir jābūt viltīgiem un jāprot sevi aizstāvēt, nevis ar atvērtu muti un nokārtu žokli jāklausās un jāizplata visādi paziņojumi, ka tas ir teicis to, bet tas ir teicis šito. Un ko jūs pats gribat teikt?

Tad kāpēc jūs brīnāties, ka mums ir pieņemams šis jēdziens “nepilsonis”? Par ko jūs brīnāties? Kādreiz bija tāda PSRS, bija arī tādi, kuri sevi brīvprātīgi uzskatīja par šīs PSRS pilsoņiem. Un bija tādi, kam šo pilsonību uzspieda kopā ar to sarkanādaino pasi. Taču šodien ir jābūt skaidrai pārliecībai, ka šeit ir pilsoņi un ir nepilsoņi, kuriem ir viņus apliecinošs dokuments kabatā.

Ja mēs uzskatām, ka tādu nav, tad nav arī šādas pases. Tad likvidēsim šīs pases, par kurām mēs cīnījāmies ilgu laiku un priecājāmies, ka viena valsts tās atzina, tad otra un trešā... Nu mums vairs neko nevajag. Nu mums tikai ir jāklausās visāda veida ieteikumi: ja jūs neizdarīsiet tā, tad mēs darīsim tā! Kuri tie darītāji ir analizējuši mūsu vēsturi? Kad mēs viņiem esam stāstījuši par to, ko latvieši ir izcietuši 20.gadsimtā? Tāda līdzjūtīga klusēšana ar vieglu smīnu: “Nu stāstiet vien par sevi, stāstiet, bet jūs tik un tā darīsiet to, ko mēs jums liksim!” Es nezinu, kas būs, ja mēs paliksim tikpat prātīgi kā tad, kad mēs noņēmām šo steidzamību, un nedod Dievs, ka kāds mums atkal liks ātri pieņemt šo likumu. Tādam cilvēkam arī viss nav kārtībā ar šo mugurkaula veidojumu. Mums ir jāizvērtē viss! Viss un ļoti uzmanīgi! Un tāpēc arī tāds jēdziens kā “nepilsonis” ir jāatstāj.

Sēdes vadītājs. Paldies. Dobeļa kungs, izsaku jums piezīmi par aizskarošiem izteicieniem attiecībā uz saviem kolēģiem.

Aleksandrs Pētersons - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Pētersons (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Valsts prezident! Godātie politiķi! Iepriekšējie runātāji jau ir izteikuši savas domas un arī ļoti daudz ko no tā, ko es gribēju teikt. Tomēr es gribēju jums atgādināt, ka tās Latvijas brīvības cīņas, kuras sākās 1918.gadā, pat pirms 1918.gada, un turpinājās 1940.gadā, turpinājās visus padomju okupācijas gadus, turpinās arī vēl šodien. Arī šodien, kad mēs esam neatkarīga, tiesiska valsts. Un šinī sakarībā es jums gribētu atgādināt ne tikai tos vārdus, kurus pateica mans kolēģis Juris Dobelis, kurus pateica godātais Liepas kungs, kurus pateica Leopolds Ozoliņš, kurus pateica Jānis Mauliņš un Valdmanis. Es jums gribu atgādināt to, ka tauta mūs vērtē un ka tautas balss ir Dieva balss, ka mēs tiekam vērtēti kā politiķi ar plus zīmi vai mīnus zīmi, kuri šeit cīnāmies Saeimā par savas tautas izdzīvošanu, par savas tautas neatkarību, par savas tautas pastāvēšanu, par savu valodu un kultūru.

Es negribu sīkāk iedziļināties, bet mēs šeit esam politiķi, kuri lemjam par Latvijas likteni, un šis iepriekšējais balsojums par steidzamību jau daļēji parādīja, kas ir kas. Mēs nedrīkstam strēbt karstu putru un momentā apliecināt visu to, ko mums piespiež EDSO, ko mums piespiež tie politiķi, kuri ir mūsu Saeimā un kuri grib par katru cenu sekot viņu priekšzīmei un piespiest mums pieņemt tos likumus, kuri tautai un valstij nav labvēlīgi.

Kaut arī no mūsu politiķu puses tiek demagoģiski izskaidrots... Un šeit es gribu “uzslavēt” pēdiņās “Latvijas ceļu”, ar kuru mums jau 5.Saeimā bija neatlaidīga un stingra cīņa, tomēr es domāju, ka šī situācija nāk mums par labu, jo mēs saprotam, kas ir kas. Un arī tautai ir jāsaprot, kas ir kas. It sevišķi pēc šodienas balsojuma lielai daļai būs skaidrs, par ko katrs ir nobalsojis un ko katrs domā, un kāda ir tā sirdsapziņas liesma, kas katram kā politiķim deg sirdī.

Es piekrītu visiem tiem, kuri runāja par to, ka Latvijas tēls ir jāpasniedz pasaulei ar latviešu tautas gribu. (Aplausi zālē.)

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Te laikam nevar iztikt bez vispārīgām politiskām uzrunām. Es tikai atgādināšu, ka Dobeļa kungs apgalvoja, ka katras valsts vadītājs rūpējas vienīgi par savas valsts interesēm. Man gribas iebilst. Es neredzu, Dobeļa kungs, ka Latvijā vadītāji rūpētos vienīgi par Latvijas interesēm. Es te redzu, ka rūpējas par daudzām citu valstu interesēm un pakļaujas citu valstu norādījumiem. To mēs skaidri redzam. Tas ir viens. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Arī šinī konkrētajā labojumā. Taisnība, ka “nepilsonis” ir jēdziens, kas būtu jādefinē, jo tas ir galu galā daudzos likumos... Es neatceros, kurš teica, ka tā nav citos likumos. Blēņas! Likumi ir pilni ar to jēdzienu “nepilsonis”. Citi likumi! Taču šis jēdziens tiešām nav starptautisko tiesību atzīta kategorija jeb nosaukums. Tad nevajag ieviest tiešām jocīgu nosaukumu, par ko visa pasaule brīnās. Kāpēc nevarēja skaidri uzrakstīt “bezpavalstnieks”, kas ir bijis PSRS pilsonis? Un tā tas varēja pastāvēt, jo likumā tikai ļoti skaidri bija jāpasaka, kādā veidā šis jēdziens “bezpavalstnieks” tiek sašaurināts. Turklāt tiek sašaurināts ar vienu vienīgu faktu, ka viņš - bezvalstnieks - ir bijis PSRS pilsonis. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka varbūt pat būs vajadzīgs atgriezt vēlreiz uz trešo lasījumu. Ir noteikti vajadzīgs!

Šinī gadījumā es aizstāvu Lagzdiņa priekšlikumu, ka “nepilsonis” varbūt tiešām būtu jālabo, lai mēs patiesi būtu sabiedrībā un starptautiski atzīti cilvēki.

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas.

J.Mauliņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Es vispirms gribētu jūs informēt, kādā veidā tika izstrādāti deputāta Ābiķa un deputāta Lagzdiņa priekšlikumi. Tātad šie priekšlikumi tika izstrādāti sadarbībā ar Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci Eiženiju Aldermani un Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes priekšnieku Intu Zītaru. Mēs strādājām četras stundas un šos priekšlikumus sagatavojām. Tātad šie astoņi priekšlikumi ir tapuši sadarbībā ar šīm atbildīgajām amatpersonām.

Par terminu “nepilsonis”. Šeit daži deputāti - Aleksandrs Golubovs un Andrejs Panteļējevs no “Latvijas ceļa” - izteica tādu domu, ka šis termins ir jauns, ka šis termins ir pazemojošs, ka šis termins nav mūsu likumdošanā ieviests. Es gribētu informēt, ka jau kopš 1992.gada 1.jūlija ir spēkā likums par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā. Šis likums tika pieņemts Augstākās padomes laikā, un četras reizes šis likums ir grozīts kā 5., tā 6.Saeimas laikā. Pēdējo reizi grozījumi šajā likumā ir izdarīti 1996.gada 18.decembrī, tātad jau šīs Saeimas laikā. Un šā likuma ievaddaļā, kur ir minēti likumā lietotie termini, ir arī šāds termins: “Nepilsonis ir persona, kurai saskaņā ar likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi”.

Ņemot vērā Eiženijas Aldermanes un Inta Zītara ieteikumu, Dzintars Ābiķis un Jānis Lagzdiņš ierosināja šo terminu ieviest arī šajā likumā, kas ir tradicionāls termins mūsu valstī, jo to esam lietojuši ļoti daudzos likumos, kā to uzsvēra deputāts Mauliņš un citi kolēģi.

Kādēļ mēs to ierosinājām? Tādēļ, godātie kolēģi, ka gan 2.pantā, gan arī 3.pantā, kuru ierosināja “Latvijas ceļš”, rodas samocīta redakcija. Tur ir apmēram tā definēti šie cilvēki, ka “kam ir tiesības iegūt pilsonību pēc 1991.gada 21.augusta”. Tātad tie ir nepilngadīgie, kuru vecāki likumīgi dzīvo Latvijas Republikā un nav nevienas citas valsts pilsoņi. Un tālākajās daļās ir vēl divas modifikācijas dotas. Mēs ierosinām dot juridiski korektu, precīzu šo iedzīvotāju definīciju, kādu mēs esam ieviesuši citos likumos, un neradīt anarhiju mūsu likumos. Es aicinu atbalstīt šo deputātu Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, otro reizi.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es pašreiz gribētu oponēt Panteļējeva kungam. Panteļējeva kungs, ja mēs atstājam tikai jēdzienu “bezpavalstnieki”, tad ar laiku tas pārvērtīsies par apatrīda jēdzienu. Tas nebūs Latvijas valstij vairs sevišķi labvēlīgi, jo tie ir ļoti lieli “zemūdens akmeņi” šajā jautājumā. Ja jūs sakāt, ka nepilsoņu jēdziens būtu kaut kādā veidā saistīts ar Latvijas valsti, tad gribu sacīt: jā, protams, kā ļaundabīgs audzējs uz latviešu nacionālās miesas. Tas mums visiem, man liekas, ir jāsaprot un ir jāskaidro.

Indulis Bērziņš te gan mēģināja pateikt, cik liels nopelns ir jums un “Latvijas ceļam” šā Pilsonības likuma pieņemšanā, turpretī es jums gribu atgādināt, ka jūsu uzdevums ar Birkavu priekšgalā tomēr būtu tiem eiroparlamentāriešiem atgādināt viņu pašu 1983.gada rezolūciju par Baltijas valstu okupāciju un kolonizāciju. Es domāju, ka tad arī viņiem kļūtu skaidra tā situācija, kādā mēs pašreiz esam.

Es vēlreiz aicinu atbalstīt Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Deputāti latvieši, un arī tie, kuri klausās mūs! Es aicinu pamosties. Es aicinu pamosties no šā miega, kurā esam iežūžoti pēc neatkarības atgūšanas. Vai Krievija un tās izrīcības pēdējā laikā jūs neatmodina? Vai šie nepilsoņi, jaunos barkašoviešus ieskaitot, kuri ārdās Rīgā un Latvijā, jūs nepamodināja? Ja nepamodināja, tad nepamodinās nekad. Lūk, šie nepilsoņi 16.martā apmētāja latviešu karavīrus ar sapuvušiem burkāniem pie Brīvības pieminekļa. Vai mēs to aizmirsīsim?

Bērziņa kungs! Sakars ir tāds: jūs teicāt, ka mēs tagad gribam labot šo Pilsonības likumu, ka jūs bijāt tie, kuri 5.Saeimā pieņēmāt šo likumu. LNNK (es toreiz biju LNNK partijas biedrs, tagad pēc apvienošanās - “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) bija pavisam cits - stingrāks likums, bet to jūs noraidījāt un pieņēmāt šo likumu, pret kuru...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas, Tabūna kungs!

P.Tabūns. ... faktiski esmu “pret” arī šodien.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece, otro reizi.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi un klausītāji! Gribu precizēt, ko Lagzdiņa kungs ir atreferējis. Es nemāku pateikt, ar kuriem cilvēkiem kopā viņš ir izstrādājis šo priekšlikumu, bet es zinu, ka otrdien Juridiskās komisijas sēdē piedalījās gan Aldermanes kundze, gan Zītara kungs, un Aldermanes kundze, atbildot uz manu tiešo jautājumu par viņas uzskatiem par 6.priekšlikumu, tas ir, par valdības iesniegto variantu par bezvalstnieku bērnu pilsonību, atbildēja skaidri un nepārprotami, ka viņa to atbalsta, bet es nevaru teikt, ka viņa atbalstīja Ābiķa kunga un Lagzdiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Valsts prezident! Prezidij! Deputāti! Es domāju, ka šis termins noderētu arī ārlietās, jo, kā rāda pieredze, tiekoties ar Eiroparlamenta deputātiem gan pirms pusgada, gan arī vakar un aizvakar, šiem deputātiem un arī citiem ārzemju politiķiem pilnībā nav skaidrības par to situāciju, kāda ir izveidojusies Latvijā pēc okupācijas. Šī izskaidrošana, ko mēs centāmies darīt, neatrada normālu un dzīvu atbalsi, jo mums trūkst vienota termina. Viņi saista šos cilvēkus, nosauc viņus par minoritātēm, un reakcija uz to, ka apspiež minoritātes, ir skaidra. Jebkurš Eiropas politiķis atbilstoši arī reaģē gadījumos, kad tiek runāts par minoritāšu apspiešanu.

Taču, ja mēs paskatāmies Minoritāšu hartu, tad redzam, ka šīs hartas izpratnē tie, kuri ieradušies vienkārši ekonomisku vai citu apsvērumu dēļ un nav etniski šeit ilgstoši dzīvojuši, nav minoritāte, bet viņi ir ekonomiskie migranti, kā ir teikts Minoritāšu hartā. Tagad, ja mēs viņus definēsim Latvijas likumdošanā par nepilsoņiem, tad mums būs vieglāk runāt ar Eiropu un izskaidrot to pārējām tautām, lai nerastos šie pārpratumi. Man rodas sajūta, ka ārlietu politika pēdējā laikā ir sapinusies diplomātijas un politiskajos melos. Kā izskanēja vakardienas tikšanās reizē ar Eiroparlamentu, tad, izrādās, ārlietu ministrs atzīst, ka ir bijis tikai Krievijas spiediens, bet mums, deputātiem, Latvijas iekšienē tika skaidrots, ka ir jāpiekāpjas Pilsonības likumā tāpēc, ka ir Rietumu spiediens. Tātad te nav īstas izpratnes cilvēkiem, ko mūsu ārlietu resors runā iekšzemē un ko - ārzemēs. Es domāju, ka tas ļoti labi palīdzētu, ja būtu šāds termins. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, otro reizi.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Tā nu ir iznācis, ka visi runā nevis par priekšlikumu, bet par visu ko. Es gribu paskaidrot cienījamajiem koalīcijas partneriem “Tēvzemei un Brīvībai”, ka, ja kāds šeit ir sapinies, stāstot katram savu, tad tas ir cienījamais Krasta kungs, kurš mums apgalvo vienu, bet pēc tam vēstniekam saka citu. Viņš stāsta, ka Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas nostāja ir viena. Šodien mēs saņēmām oficiālu dokumentu no Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības, kur redzams, ka šī nostāja ir cita. Taču, kas attiecas uz pārējo ārpolitiku, tad tā ir pilnīgi skaidra.

Mēs, “Latvijas ceļš”, atbalstām Krasta kunga un valdības iesniegto variantu. Tāpēc atbalstām, lai Krasta kungs paliktu un turpinātu būt premjers šajā valdībā. Es paskaidroju to Kreitusa kungam un pārējiem, kuri te apgalvoja, ka “Latvijas ceļš” viņu grib gāzt. Tā tas nav! Mēs atbalstām tieši Krasta kunga variantu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nupat Bērziņa kungs kaismīgi aicināja runāt par lietu, bet pats par to nerunāja. Krasta kunga variants nekādi neattiecas uz šo pirmo priekšlikumu, tātad tomēr...

To pašu es gribu atgādināt Birznieces kundzei, kura riksīšiem vien pati uzskrēja tribīnē un sāka runāt par Aldermanes kundzes piekrišanu, bet izrādās, ka tas attiecas uz 6. priekšlikumu, lai gan mēs patlaban runājam par pirmo priekšlikumu. Cienītie kolēģi, skaidri un gaiši vajag pateikt, vai mēs atbalstām šo terminu “nepilsonis” vai neatbalstām.

Es saprotu, ka šodien visu laiku būs mēģinājumi jaukt prātus, mēģinājumi ieviest neskaidrības, lai panāktu sev vēlamo rezultātu. Jau pats fakts, ka visi priekšlikumi tika sabāzti vienā dokumentā, liecina par šo cilvēku vēlmi visu te sajaukt, lai būtu lieka neskaidrība. Tagad ar šo sajaukto dokumentu mūs par katru cenu gribēs pārliecināt, lūgs pieņemt šo likumprojektu ļoti ātri, ļoti veikli, lai pēc tam katrs pieņemtajā likumprojektā varētu sameklēt visu, kas viņam ienāk prātā. Tā ka lūdzu... Es pilnīgi piekrītu, katrs runāsim par lietu, runāsim par konkrēto priekšlikumu. Es atkārtoju: par priekšlikumu - atstāt terminu “nepilsonis”. Es aicinu balsot “par”, jo tas ir saistīts ar dokumentiem, ar nepilsoņu pasēm, kuras jau ir atzinušas ļoti daudzas valstis, ieskaitot Krieviju, un nemēģiniet grozīt lietas un runāt šeit par pavisam kaut ko citu! Aicinu balsot “par” šo Lagzdiņa kunga un Ābiķa kunga priekšlikumu, par tā atbalstīšanu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Savā laikā, kā saka, vēsture atkārtojas pēc kādiem 50 vai 60 gadiem. No Reihstāga tribīnes viens ūsains vīrs, histēriski raustoties, teica, ka tā ir Vācijas iekšējā lieta, vai uztaisīt “kristāla nakti” vai netaisīt.

Bieži vien arī tad atsevišķi ārvalstu vēstnieki, kuri sēdēja Reihstāgā, un atsevišķu frakciju pārstāvji skrēja un teica: “Tas ūsainis, tas jau viss ir normāli!” Šodien mēs saskaramies... Un man gribētos iniciēt... Es visu laiku īsti nevaru saprast, vai tā ir Tautas partijas iniciatīva, bārdainā vadoņa iniciatīva, vai cilvēku pašdarbība? Un, ja tā ir vadoņa iniciatīva, tad es piedāvātu ierīkot pirmo nepilsoņu geto Baltezerā, lai vismaz audzina īrisus. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Ko tu murmulē!”)

Nevajag satraukties! Jūs, Ābiķa kungs, esat Tautas partijas pārstāvis un šodien šeit pārstāvat Tautas partiju kopā ar Lagzdiņu. Cerams, ka kristīgais tautas pārstāvis Vītola kungs arī pārmetīs tiem nepilsoņiem kādu krustu pāri. Tādēļ, cienījamie kolēģi, tā jau tas viss lēnām sākas. Vispirms ar jokiem, vispirms mēs uztaisām pasīti, pēc tam nākošo, pēc tam būs kāds geto, pēc tam sadalīsim latviešus, kā jau šodien šeit no tribīnes aicina, lojālajos un nelojālajos. (Starpsauciens: “Rubiks tevi gaida...”) Vienīgais paliek cienījamais PSRS tautas deputāts Leopolds Ozoliņa kungs. Jūs arī tur esat kaut kas tāds īpatnējs. Vienīgi atliek varbūt lūgt no muzeja... Zināt, ir tādi cirkuļi, ar kuriem var mērīt galvaskausus, vai tu atbilsti īstajam latvieša tēlam vai neatbilsti. Tādēļ es vēlreiz saku: šinī gadījumā man ir ļoti žēl, ka visas tās partijas, kuras ir tik aktīvi deklarējušas Eiropas Savienību... Es nezinu, ko tās grib panākt. Man šodien jau sāk likties, ka koalīcijas partneri laikam grib gāzt valdību. Tas ir vienīgais rezultāts, ko es redzu no šīsdienas darbības.

Bet man ir kauns! Es saprotu, ka kopsummā cietīs latviešu tauta, Latvijas tauta...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas.

M.Lujāns. Cerams, ka PSRS Tautas deputāts kaut ko parādīs...

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Godātā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK! Es atkārtoju, ka “Latvijas ceļš” visādā ziņā atbalsta apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK premjera Krasta priekšlikumu, un premjers Krasts neko tādu, kā to saka deputāts Lagzdiņš un Ābiķis, mums nav piedāvājis. Mēs, valdošās koalīcijas pārstāvji, ar lielu cieņu izturamies pret visu, ko mums ir ieteicis apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK premjers Krasts. Es pilnīgi norobežojos no tiem cilvēkiem, kuri tur ārā pie Saeimas teica, ka premjers Krasts ar “Tēvzemei un Brīvībai” rokām esot nodevis latviešu tautu... un vēl daudzas citas lietas. Mēs no šīs kategorijas norobežojamies un visādā ziņā atbalstām premjera Krasta priekšlikumu. Tādēļ arī esam pret visu, ko deputāts Lagzdiņš šobrīd ir iesniedzis. (Starpsauciens: “Citu neko tu nevari pateikt.”)

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, otro reizi.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Es ļoti atvainojos, ka esmu spiests otro reizi kāpt tribīnē, bet acīmredzot daži deputāti nav dzirdējuši manu informāciju, ko es izteicu iepriekšējā reizē, uzstājoties debatēs. Nepilsoņa statusu mūsu likumdošanā neievieš ne deputāts Jānis Lagzdiņš, ne deputāts Ābiķis, ne kāds cits, bet šo terminu mūsu likumos, konkrēti arī likumā par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā, 6. Saeimas laikā 1996. gada 18. decembrī, pieņemot grozījumus trešajā lasījumā, ieviesa Māra Gaiļa valdība, un neviens cits. Tātad šeit nav runa par kaut ko jaunu, bet par mūsu likumdošanā nostiprinātu terminu. Paldies. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidenta kungs, cienījamie kolēģi! Es ļoti aicinātu nenodarboties šeit no tribīnes ar demagoģiju! Gan es, gan, domāju, arī mans kolēģis Jānis Lagzdiņš, mēs atbalstām grozījumus Pilsonības likumā. Mēs atbalstām! Mēs atbalstām šā likuma koncepciju! Taču diemžēl mēs neatbalstām šā likuma izstrādāšanas gaitu, ka šis likums varētu tikt nesakārtots nobalsots. Un nevajag no tribīnes melot, kā jau mans kolēģis Lagzdiņš teica, ka šāds termins “nepilsonis” neeksistē... Termins “nepilsonis” eksistē likumdošanā jau no 1992. gada, un neviens šo terminu nav atcēlis.

Protams, arī man nepatīk šis vārds “nepilsonis”, jo tas fonētiski nelabi skan. Protams, mēs varam likumā rakstīt visu to garo penteri par bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, un tā tālāk... Mēs piedāvājam ieviest, kā jau tas ir citos likumos, arī šajā likumā vārdu “nepilsonis”, jo, ja nobalsos šo mūsu nākamo priekšlikumu, ko mēs ar deputātu Lagzdiņu esam iesnieguši, tad arī likuma tekstā būs šis vārds “nepilsonis”.

Es aicinu nenodarboties ar demagoģiju un ar meliem, cienījamie kolēģi, ka šāda termina mūsu likumdošanā nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātais Valsts prezidenta kungs, godātais Prezidij, godātie deputāti! Debates par šo punktu tiešām aptver ļoti plašu jautājumu loku, kas nemaz neattiecas uz šo konkrēto priekšlikumu. Es vēlreiz vēršu uzmanību uz to, ka terminu skaita papildināšanu ar jēdzienu “nepilsonis” abi iesniedzēji pamatoja ar to, ka - pirmām kārtām - likumos tāds jau pastāv un - otrām kārtām - pievēršot uzmanību arī likuma tālākajam tekstam... Tātad likuma grozījumu tālākajā tekstā viens no priekšlikumiem ar to ir ciešā saistībā. Tie deputāti Juridiskajā komisijā, kuri atbalstīja Lagzdiņa un Ābiķa kunga tālāko priekšlikumu, arī atbalstīja šo terminu, šo papildināšanu, turpretī komisijas vairākums to gan neatbalstīja, tāpēc jāizšķiras ir Saeimai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu nr. 1 - papildināt likumā doto terminu uzskaitījumu ar šādu terminu... un tālāk kā tekstā. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 21, atturas - 16. Pieņemts.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Pārejam pie priekšlikumiem nākošajā - otrajā lapaspusē. Šeit pirmajā lasījumā ir ievietots termins “bezvalstnieks” jaunā, vēl vairāk paplašinātā redakcijā. Attiecībā uz šo priekšlikumu ir trīs ierosinājumi ar negatīvu raksturu. Tātad ir deputāta Bartaševiča priekšlikums - pilnībā izslēgt terminu “bezvalstnieks” jaunajā redakcijā. Savukārt deputāta Golubova priekšlikums ir nedaudz atšķirīgs no deputāta Dozorceva un Lujāna priekšlikuma, kas ierosina jēdzienu “bezvalstnieks” izteikt mazliet sašaurinātā veidā. Juridiskā komisija uzskata, ka likumprojekta grozījumos pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija ir pilnīgāka un labāk izsaka šo jēdzienu, tādēļ tā noraidīja visus trīs priekšlikumus - otro, trešo un ceturto.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Jānis Lagzdiņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Šīs sēdes sākumā Saeimas vairākums, paldies Dievam, nobalsoja par steidzamības atcelšanu. Es gribētu informēt, kādēļ es balsoju par steidzamības atcelšanu. Tādēļ, ka otrajam lasījumam, pēdējam lasījumam, Juridiskās komisijas sagatavotais projekts satur ārkārtīgi daudz iekšēju pretrunu un pretrunu ar citiem likumiem, un no šā brīža es informēšu par tām pretrunām, kādas satur šis piedāvātais likumprojekts.

Tātad, kā jau es informēju, ir spēkā likums par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā. Šajā likumā ir dots šāds bezvalstnieka termina definējums: bezvalstnieks (apatrīds) - persona bez pilsonības un pavalstniecības. Tagad pavērojiet Juridiskās komisijas piedāvāto redakciju bezvalstnieka definējumam! Tā krasi atšķiras no citos likumos esošās. Ja mēs ieviesīsim šādu normu, tad tas radīs neskaidrības un lielas problēmas šā ļoti svarīgā Pilsonības likuma izpildē, un tādēļ, godātie kolēģi, es arī uzsveru, es balsoju par steidzamības noņemšanu, lai sakārtotu šo projektu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Komisija tātad ir noraidījusi otro, trešo un ceturto priekšlikumu. Tātad, ja neviens nepieprasa balsot, tos var noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par katru priekšlikumu. Deputāta Bartaševiča priekšlikums - svītrot likumprojekta 1. pantu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo priekšlikumu! Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 53, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts. Pants netiek svītrots.

Nākamais ir deputāta Golubova priekšlikums - izteikt terminu “bezvalstnieks” šādā redakcijā... Vēlas runāt priekšlikuma autors - deputāts Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kas ir piedāvāts pirmajā lasījumā? Ir piedāvāts, ka bezvalstnieks - tā ir persona, kurai nav tiesību uz kaut kādu pilsonību... saskaņā ar likumiem. Ja nu tas tā ir - un mēs jau pieņēmām šoreiz otrajā lasījumā terminu “nepilsonis” -, tad mums “bezvalstnieku” vairs nav, jo katram no šiem pilsoņiem ir tiesības uz kaut kādu pilsonību. Tomēr viņi grib tieši Latvijas pilsonību, nevis kaut kādu. Viņi šeit dzīvo. Viņi grib šeit dzīvot. Viņi strādā Latvijas labā. Un tāpēc es lūdzu pieņemt manu priekšlikumu, ka bezvalstnieks ir persona, kurai nav nevienas valstiskās piederības... (Starpsauciens: “Cirvis un āmurs tikai...”) Nu labi, paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ieteiktu neatbalstīt deputāta Golubova priekšlikumu sekojošu iemeslu dēļ. Golubova kungs, jūs esat ieciklējies, jo, runājot par bezpavalstniekiem, jūs domājat bijušās PSRS pilsoņus. Un tā ir tā nelaime. Mums te vēl atrodas arī citas personas, kuras nekad nav bijušas saistītas ar PSRS un kurām arī nav pilsonības. Un tas viss attiecas tieši uz tām.

Golubova kungs, redzat, visa šī masa, kas neiekļūst tanī nepilsoņu sarakstā, būs ieradusies varbūt pēc 1993. gada un tā tālāk. Jūs vienu būtisku lietu aizmirstat - to, ka viņi, šie bezpavalstnieki, kaut rītdien var kļūt par Krievijas pilsoņiem, ja viņi to grib. Un es ieteiktu jums aicināt viņus to darīt, jo tad Latvijas valsts par jebkuru kriminālnodarījumu Krievijas pilsoņus varēs izsūtīt no šejienes, izraidīt no Latvijas valsts. Nu izmantojiet, lūdzu, šo iespēju! Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Biedrs Vidiņš taisni izņēma no manas mutes šos vārdus laukā, ka mēs kārtējo reizi mēģinām mālēt acis, un šinī gadījumā tiem cienījamajiem vēstniekiem. Šeit ir tā otrā frāze, kas ir ļoti aizraujoša. Vidiņa kungs patiešām zina, jo viņš ir apmeklējis Krieviju, ka Krievija ir izteikusi domu, ka šiem cilvēkiem ir tiesības pretendēt un saņemt Krievijas pavalstniecību. Un līdz ar to, tiklīdz mēs ieliekam šo frāzi iekšā, tā uzreiz rodas Pilsonības un imigrācijas pārvaldē mīļš, mazs jautājums: “Bet kādēļ tu to neņem? Kādēļ tev vajag Latvijas pilsonību? Kādēļ tev vajag kaut kādu statusu Latvijā?” Un šeit ir tas, ko kārtējo reizi ar mūsu rokām mēģina izdarīt “Tēvzemei un Brīvībai”, un tādēļ es šinī gadījumā aicinātu atbalstīt cienījamā Golubova kunga iniciatīvu. It sevišķi tad, kad jau ir pieņemta Lagzdiņa kunga iniciatīva par nepilsoņa statusu. Tad mums ir jāsadala... nepilsoņa statusā jau ir ietverti šie cilvēki, tāpēc nevajag viņus atkal bāzt otrreiz maisā, jo tad mēs vairs nepiemānīsim nevienu. Mēs tik un tā esam parādījuši, kas mēs esam.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tiešām teiktu paldies Dievam, ja mēs varētu skaidri un gaiši parādīt, kas mēs esam tajos jautājumos, kas skar būtisko mūsu valstī. Pilnīgi pareizi! Jo tiešām šeit jebkuru jautājumu, kas ir saistīts ar nepilsoni vai ar bezvalstnieku, nezin kāpēc mākslīgi mēģina saistīt tikai un vienīgi ar bijušās PSRS pilsoņiem... kas nu viņi tur skaitījās... Tā ir tāda īpaša tieksme sajaukt šeit kārtis. Tā ir šāda īpaša tieksme visu laiku par visām varītēm ieviest šo jēdzienu Latvijā, ka Latvijā esot, lūk, divu galveno grupējumu pārstāvji - latvieši un krievvalodīgie. Tas būtu ļoti izdevīgi Krievijai, un tas būtu ļoti izdevīgi tiem, kas atbalsta Krievijas impērisko domāšanu.

Lūdzu, izlasiet, par ko šeit ir runa! Šeit ir runa par gadījuma cilvēkiem, kas šeit visādā veidā ir iekļuvuši, protams, nelikumīgā ceļā, un tagad viņi par visām varītēm mēģinās izmantot kaut kādas savas tiesības. Lūk, par ko šeit ir runa! Un tieši tāpēc jau nevar atbalstīt šādu priekšlikumu, kas aicina atteikties no teksta vai tiesībām uz šādu piederību saskaņā ar jau spēkā esošajiem likumiem. Nedrīkst no šāda teksta atteikties! Tad mēs tiešām radīsim jūkli. Iznāks tā, ka mēs jebkuram šeit nelikumīgi iekļuvušajam pa jebkurām durvīm saglabāsim šīs tiesības kaut kādā veidā kļūt par Latvijas Republikas pilsoni.

Šis priekšlikums ir ļoti bīstams, un gan jau vēl tādi būs - vairāk vai mazāk atklāti, rafinētāki vai mazāk rafinēti. Jā, šeit ir jārunā skaidra valoda! Mums ir jāaizstāv pašiem sevi, aiz mums ir šie latviešu cilvēki... protams, aiz tiem, kuri tiešām grib viņu intereses aizstāvēt, un tāpēc, rūpīgi skatoties jebkuru burtu, jebkuru vārdu šādā likumā, par to visu ir jādomā.

Žēl, ļoti žēl, ka te ir daži latviski runājoši, kuri pēc pases varbūt pat skaitās latvieši, bet kuri vienkārši par to nedomā, kuriem tiešām ir pavisam citas - intrigu intereses, bet šinī gadījumā es gan ceru, ka lielais vairākums Saeimas deputātu neatbalstīs šo trešo priekšlikumu. Aicinu balsot “pret” to.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Šeit ir gadījums, kad mums ir jātiek skaidrībā, kas ir bezpavalstnieks, kas ir bezvalstnieks un kas ir nepilsonis, un jārada normāla sistēma. Ja mēs par bezvalstnieku uzskatīsim jebkuru personu, kurai nav tiesību uz pilsonību, tad tas būs plašāks jēdziens. Ja tai nav tiesību Latvijā uz pilsonību, ja likums attiecas tikai uz Latviju, tad tas ir plašāks jēdziens nekā bezpavalstnieks jeb bezvalstnieks, uz kuru attiecas, piemēram, Krievijas, Ukrainas vai citas valsts likumi, saskaņā ar kuriem viņiem kā bijušās Padomju Savienības pilsoņiem ir tiesības saņemt šo pilsonību, bet to vairs nav Latvijas likumdošanā. Tātad ir jāievieš pilnīga skaidrība.

Un šeit ir jāsaka, ka dīvainā kārtā Golubova priekšlikumā ir kaut kāda loģika. Ja reiz šis jēdziens ir plašāks, tad ir arī nepilsonis vai bezpavalstnieks, kuram ir bijušās PSRS pilsoņa tiesības, un tas ir šaurāks jēdziens. Tāpēc es lūgtu juristiem likt galvas kopā un uz otro lasījumu iesniegt tiešām priekšlikumus, jo arī es nejūtos tik stiprs, lai šo jautājumu izanalizētu. Taču šiem jēdzieniem, ja reiz tie ir ieviesti visās vietās, kur tie tiek lietoti, tad tiem ir jābūt lietotiem vienādi arī citos likumos, ja tas ir starptautisks jēdziens, starptautisko tiesību jēdziens. Un šeit mums tiešām ir labi jāpastrādā. Šis vēlreiz ir viens no iemesliem, kāpēc vajadzēja atcelt steidzamību un izskatīt vismaz trijos lasījumos šo likumprojektu. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Ja mēs atbalstītu Golubova kunga priekšlikumu, tad tādā gadījumā Latvija kļūtu par sūkli, kas uzņemtu visas tās personas no Eiropas, Āzijas, Amerikas, kurām šajās valstīs nav iespējams iegūt pilsonību. Un tad visās valstīs dzīvojošie cilvēki, kuriem nebūtu pilsonības, dzītos uz šo mazo zemi pie mūsu Baltijas jūras, lai šeit kļūtu par bezvalstniekiem un pēc tam vēlāk iegūtu arī tiesības iegūt pilsonību. Tieši tāpēc nevar svītrot šos vārdus, kuri nosaka, ka bezvalstnieks ir persona, kura nav nevienas valsts pilsonis un kurai nav tiesību uz šādu piederību saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem. Cienīsim savus likumus, un, ja mēs šādu izmaiņu pieņemsim, kā to piedāvā Golubova kungs, tad Eiropa mums to nepiedos. Tad jau mēs Eiropā neieiesim ar visu šo milzīgo nepilsoņu masu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pabeigšu atbildēt Bērziņa kungam. Tieši Bērziņa kunga un viņa kolēģu “mīkstās muguras” dēļ 5.Saeimā, kad viņi bija 36 deputāti, uzspieda šo Pilsonības likumu. Uzspieda! Toreiz es biju LNNK cilvēks, un es atgādinu, ka nebija pieņemams šis likums. Es arī šodien uzskatu, ka šim likumam būtu jābūt vēl stingrākam, bet diemžēl Bērziņa kunga un viņa kolēģu, arī Golubova un viņam līdzīgo spiediena rezultātā jūs liekat padarīt šo likumu pēc iespējas “mīkstāku”, lai tur sanāk visi šie 700 tūkstoši pilsonībā un lai Latviju pārvērš par Krievijas piedēkli, protams, labākajā gadījumā. Spiediena rezultātā!

Un tieši, Bērziņa kungs, jūs 5.Saeimā bijāt Ārlietu komisijas vadītājs. Jūsu sliktā darba dēļ un jūsu kolēģu sliktā darba dēļ ārlietu jautājumi netika skaidroti pasaulei. Es atkārtoju: netika skaidrots pasaulei, kas ir noticis Latvijā šajos 50 okupācijas gados. Tas netika skaidrots! Un, godīgi sakot, īsti netiek skaidrots vēl šobaltdien.

Es ļoti labi atceros, Bērziņa kungs, ka jūs jau Augstākās padomes laikā protestējāt un visādā veidā mēģinājāt iestāstīt deputātiem, arī 5.Saeimā, kad mēs, LNNK deputāti, nācām klajā ar priekšlikumu, lai atzītu faktu par Latvijas okupāciju... Jūs to negribējāt, jūs darījāt visu, lai tas nenotiktu. Taču, ja tas būtu noticis un ja jūs ar visu sirdi un dvēseli būtu to skaidrojis pasaulei, tad šodien mēs nebūtu nonākuši pie šā likuma grozījumiem. Es atkārtoju vēlreiz: “Mēs nebūtu nonākuši, jo pasaule saprastu!” Tad pasaules spiediens šodien, Eiropas spiediens, nebūtu bijis tāds, kāds tas ir šodien. Grozījumi notiek tikai tāpēc, ka tas netika darīts.

Nepārmetiet te Krasta kungam! Krasta kungs Ministru prezidenta amatā ir tikai dažus mēnešus, drusciņ vairāk par pusgadu, bet, kad bija “Latvijas ceļa” premjeri... Jūs ļoti labi to zināt, tāpēc, Bērziņa kungs, nemēģiniet maldināt. Deputāti to ļoti labi zina. Tātad nemēģiniet maldināt latviešu tautas prātus un stāstīt kaut kādas blēņas! Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Grīga kungs ir pārdomājis...

Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Tabūna kungs! Jūs atkal neesat īsti izlasījis, par ko mēs pašlaik runājam. Mēs savā starpā ar jums nestrīdamies un esam vienisprātis arī ar jūsu premjera Krasta kunga viedokli. Mēs visādā ziņā atbalstām “Tēvzemei un Brīvībai” premjerministra Krasta kunga viedokli, kurš ir nolēmis tagad... “Latvijas ceļa” Ministra prezidenti to nedarīja... Krasts tagad vēlas izdarīt izmaiņas Pilsonības likumā, un mēs esam pret jebkādām citām normām, kas neatbilst Krasta kunga iesniegtajam priekšlikumam.

Es ar lielu cieņu izturos pret jums, Tabūna kungs, un, ja jūs tā apvainojat mūsu “Latvijas ceļa” biedrus kā Bērziņa kungu, tad tas man nav saprotams. Es tā domāju, no kā tas... Tauta tā runā, ka “Tēvzemei un Brīvībai” ir inspirējusi kāda organizācija... Es no krievu laikā izdotām kategorijām norobežojos, bet kaut kā tā vienmēr ir iznācis... Vai nu tos ģenerāļus vajadzēja apcietināt, vai tur kādus krievu večukus vajadzēja iztramdīt, un tad vienmēr kaut kā parādās ne gluži tie cilvēki uz laukuma, bet gan vieni un tie paši un vienmēr kaut kā nostartē, dara to tā, lai pēc tam Krasta kungs izdarītu šīs izmaiņas. Un viņš izdara! Mēs kā lojāli partneri esam gatavi jūs pilnībā, punkts punktā atbalstīt, visus šos apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK premjera Krasta kunga priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Var saprast, ka šis jautājums uzreiz kļūst politisks, tiklīdz kāds iznāk te tribīnē, lai gan jautājums ir juridisks. Mēs varam nosaukt viņus par bezpavalstniekiem, kas ietver visus, kuriem nav pavalstniecības. Tie - bez valsts piederības - sadalās sīkāk, un viens no šiem sadalījumiem ir “nepilsoņi”, kurus puslīdz pieņemamā vārdā esam apzīmējuši. Man tas liekas nepieņemams vārds, vajadzēja lietot tādus vārdus, kas pasaules praksē ir pieņemti, un viens no tiem vārdiem būtu “okupācijas laikā ienākušie kolonisti”. Tad man būtu skaidrāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Prezident! Birznieces kundze, es tiešām biju satraukts vakar, bet šodien es esmu tikpat daudz satraukts, jo es redzu, ka Latviju turpina pārdot, taču šoreiz jau starptautiskā līmenī, un vienkārši veido šeit Krievijas ietekmes sfēru, nonicinot Latvijas pilsonību, nonicinot Latvijas valsti. Un es atkal domāju, ka varbūt es esmu kaut kur vainīgs, ka man par kaut ko būtu jāatvainojas, un varbūt es esmu vainīgs tāpēc, ka mūsu tauta ir nodzīta, spīdzināta un izsūtīta. Varbūt es esmu vainīgs, ka es Lujāna kungu nenosaucu par klaju provokatoru, jo, Lujāna kungs, es jums tomēr atbildēšu, ka bija dažādi PSRS tautas deputāti un ka Leopolds Ozoliņš nebija tas PSRS tautas deputāts, kas pacēla kongresu kājās, godinot komunistu upurus Tbilisi. Tas bija Tolpežņikovs, bet Leopolds Ozoliņš parakstīja dokumentu, kas prasīja PSRS atzīt Latvijas neatkarību. Leopolds Ozoliņš bija tas, kas bija aizbraucis un tikās ar Landsberģi kopā ar Tolpežņikovu un ar Dandzberga kungu. Tā, Lujāna kungs, vai ne?

Tomēr, runājot par tēmu - un tā ir tēma -, gribu sacīt, ka Golubova un Lujāna kungu priekšlikumi ir klaji provokatoriski un vienmēr izraisa manī šaubas, ja ne vairāk... Es domāju, ka mums būtu jāatceras, ka 116 tūkstoši vēlētāju gribēja, lai Pilsonības likums būtu vēl stingrāks.

Diemžēl, atceroties to, varu sacīt: tā bija ziema, tas bija zīmogs, un līdz ar to pietrūka tikai 5 tūkstošu parakstu, lai būtu visas tautas nobalsošana. To vajadzētu - vajadzētu visas tautas nobalsošanu, lai tauta izsaka savu attieksmi, jo pašreiz tauta vai nu nesaprot savu spēku... katrs pilsonis neizjūt savu spēju atstāt iespaidu uz parlamentu, tātad arī uz valdību, uz Prezidentu... Bet šeit pie Saeimas mēs praktiski neredzam tautas attieksmi, ko varētu izteikt katru ceturtdienu no 8.00 līdz 9.00. Te ir daži cilvēki, varētu teikt, fanātiķi, kas tic Latvijas neatkarībai un tic Latvijas kā pilsoniskas, neatkarīgas un brīvas valsts idejai.

Es gribētu uzsvērti atgādināt, ka tā komunistiskā ideoloģija tiešām ir izvērtējama. Arī mūsu cienījamais Prezidija priekšsēdētājs Čepāņa kungs, kopā ar mani braucot uz PSRS kongresu, man atzinās, ka ir ārkārtīgi smags šis lūzums, ka ir grūti to saprast, cik maldīga un cik briesmīga ir bijusi šī komunistu pārliecība. Un toreiz es pateicos Čepāņa kungam, paspiedu viņam roku, un mēs gājām tālāk, mēģinot toreiz aizstāvēt Latvijas intereses...

Sēdes vadītājs. Paldies, Ozoliņa kungs, bet mēs citu jautājumu tagad apspriežam.

L.Ozoliņš. Mēs apspriežam jautājumu par Golubova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tad, lūdzu, runājiet par to! Es neesmu šo priekšlikumu izteicis.

L.Ozoliņš. Es runāju par to, ka Golubova priekšlikums nāk no tās vecās ideoloģijas, kuras pārstāvis jūs bijāt ilgu laiku...

Sēdes vadītājs. Kopā ar jums Kremlī.

L.Ozoliņš. Es šeit gribu parādīt bildi, ja tā integrācija notiktu tādā veidā, kā tā notika Norvēģijā, kur zulusu bērniņš ir bērna ratiņos ar Norvēģijas karogu, nevis tā, kā te Vērmanes dārzā staigā ar citiem karogiem un citām zīmēm... Tad varētu piekrist Pilsonības likuma grozījumiem, bet es domāju, ka tas pagaidām nav iespējams. Un tāpēc es aicinu arī starptautisko sabiedrību, lai notiktu tā, kā notika Eiropas parlamenta sēdē vakar. Ženēvas konvenciju 1949.gadā ir parakstījušas daudzas ANO valstis, un tā paredz okupācijas karaspēka un civilpersonu aiziešanu no okupētās teritorijas. Kā tas ir jādara, kam tas ir jādara - par šo lietu nerunā, to neizskata, un arī starptautiskās organizācijas it kā to nedzird, bet te tiešām ir jāizsaka pārmetums mūsu Ārlietu ministrijai un tās vadībai.

Manuprāt, Golubova kunga priekšlikums ir noraidāms, es balsošu “pret”, un, ja tiešām būtu iespējama šāda integrācija, kādu es redzēju Oslo, tad arī man nebūtu iebildumu, bet pašreiz tas nav iespējams, pirms nav izvērtētas komunistiskās ideoloģijas un PSRS okupācijas sekas Latvijā.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Bijušā Padomju Savienība gribēja Latviju rusificēt, un trimdas latvieši, arī vietējie latvieši cīnījās pret to un panāca, ka tas notiktu samērā lēnā gaitā, bet tad tie ierēdņi, kuri bija kļuvuši ietekmīgi okupācijas laikā, kļuva par suverēnās Latvijas valsts vadoņiem un šodien legalizēs Latvijas rusifikāciju. Nav jārunā, kurš noveda cik tālu. “Latvijas ceļš” aizveda 90% no distances, bet “Tēvzemei un Brīvībai” aizvedīs līdz zārkam. Kamēr vēl bija kaut kāda pretenzija, ka būs kaut kas civilizēts, ka būs kaut kādas kvotas, ka būs kaut kāda naturalizācija, ka būs kaut kāda vajadzība tam cilvēkam just lojalitāti un iemācīties valodu, tad Latvijas tautai vēl bija nākotne.

Neviena civilizēta valsts nedara to, ko mums šodien prasa darīt. Pēc Otrā pasaules kara “dīpīši” tika pieņemti vairākās valstīs, bet, ja tu nemācēji to valodu, ja tev nebija zināmas viņas tradīcijas, ja tu nezināji viņas vēsturi, tad tevi pat neielaida tanī zemē bez kontrakta. Lielākā daļa latviešu, kas aizbrauca uz Kanādu, iebrauca tur ar viena vai divu gadu kontraktu. Tu Latvijā varēji būt ārsts vai advokāts, bet tur tu biji mājas kalps, kamēr tu iemācījies valodu, kamēr tu iemācījies domāt kā vietējie, kamēr bija tā lielā svētku diena, kad tu aizgāji, nodevi zvērestu Kanādas valdībai, atbildēji uz jautājumiem, pierādīji, ka tu māki valodu.

Turpretī mēs tagad ņemsim nepārbaudītus cilvēkus, un mēs viņus ņemsim pēc tam, kad mēs esam viņus jau sadusmojuši un atstūmuši lielu daļu no tiem, kuri nav latvieši Latvijā. Mums tagad ir divkopienu valsts, un ar to, ko šodien mēs darīsim... No mums lūgs pieņemt cilvēkus pavalstniecībā bez viņu lojalitātes pārbaudīšanas, bez viņu valodas pārbaudīšanas, bez viņu izpratnes par mūsu vēsturi pārbaudīšanas, kas arī ir ļoti svarīgs jautājums.

Par to, ka mūsu vēsture nav skaidra, paldies Mārim Grīnblata kungam, jo tikai daļa no latviešiem, kas tika aizsūtīta uz Sibīriju bija nevainīga. Un tā tālāk. Viss ir sagatavots, lai mūsu latviešu zeme būtu divkopienu valsts. Un saprotiet, ka tā viena kopiena, kurai ir 300 miljoni blakuszemē radu, kuriem ar laiku būs brīv šeit braukt, ka šī 300 miljonu lielā vai pat vēl lielākā kopiena mūsu mazo pusotra miljona lielo tautu vienkārši atšķaidīs un ieslaucīs jūrā. Ekonomiski tas jau ir paveikts, un latviešu tautai šodien stāv priekšā lemšanas diena. Nav tur ko vainot vienu vai otru, jo nav nekādas atšķirības, manuprāt, starp visiem četriem lielajiem spēkiem, jo viņi visi, kas ir Sadarbības padomē, ved pa to pašu ceļu. Latviešu tautai šajā oktobrī būs kaut kas cits jādara - būs jāatmazgā šie ļaunie spēki. Un tam ir jāsākas ar to, ka mēs uz 4.augustu izveidosim “Pilsoņi - 98” kongresu. Visai tautai ir jāpiedalās, un tad mēs komunistu laika kalpus, Latvijas rusificētājus un pārdevējus, aizsūtīsim prom uz viņu mīļo komunistu pasauli.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs!

Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Prezidij! Godātie kolēģi! Es tā īsti nesaprotu, par ko mēs šodien strīdamies. Es jau šobrīd nesaprotu, kas ko atbalsta. Te vairākkārt tiek pieminēts “Latvijas ceļš”. Šajā gadījumā es gribētu pateikt, ka attiecībā uz otro, trešo un ceturto priekšlikumu “Latvijas ceļam” ir kategorisks balsojums - “pret”. “Latvijas ceļš”, kā jau te mans kolēģis Pēteris Apinis pateica, atbalsta tikai tos priekšlikumus, kurus ir iesniedzis Ministru prezidents.

Ja runā par mani personīgi, tad man bija grūti to atbalstīt, un tikai šodien, izlasot presi, kur Ministru prezidents motivē to, kāpēc viņš nevar ierasties, bet aicina sadarbības partnerus, aicina koalīcijas partnerus atbalstīt Ministru kabineta iesniegto variantu, jāteic, ka es ar grūtu sirdi to atbalstīšu. Taču šajos jautājumos mums nav ko strīdēties. Te ir pilnīgi skaidrs - trešais un ceturtais... Varbūs jūs, Tabūna kungs, domājat otrādi, ka ir jāatbalsta Golubova kungs? Es nesaprotu. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Slikti, ka nesaproti!”) Nē, es nesaprotu, jo mēs tik ilgi runājam par skaidriem jēdzieniem!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es, pats būdams opozicionārs, pievienojos pozīcijas deputātam Leiškalna kungam. Es domāju, ka daudzi nav sapratuši, par ko vispār šobrīd notiek diskusija (Starpsauciens: “Jāizskaidro!”), tāpēc ka mūsu valstī likumdošanā patiešām reāli, teorētiski pastāv trīs jēdzieni: ir pilsoņi, ir nepilsoņi, un ir likumi par viņu statusu. Ar to mēs saprotam bijušās PSRS pilsoņus ar tā saucamajām sarkanajām pasēm. Nu mums ir parādījies jauns jēdziens, un pie tā ir jāstrādā. Jāstrādā ir valdībai, kura līdz šim laikam par to atklāti nav diskutējusi, bet visu laiku ir jaukusi šos divus jēdzienus, ka ir bezvalstnieki, lai gan likumdošanā mums vispār bezvalstnieka statuss nav atrunāts. Piemēram, Kanādas pilsonis ierodas Latvijā, sāk dzīvot šeit un atsakās... Lagzdiņa kungs, nejauciet prātu ne tikai man, bet arī tautai! ... Un atsakās no savas Kanādas pilsonības. Viņš var pretendēt uz bezvalstnieka statusu, bet viņš nekādā gadījumā nevarēs pretendēt uz nepilsoņa statusu, jo nepilsoņa statuss runā par bijušās PSRS pilsoņiem.

Taču, ja runā ļoti godīgi, tad es patiešām apbrīnoju šo divkosību, ar kādu dzīvo daļa Saeimas deputātu. Un ne tikai Saeimas deputāti, bet arī augstas amatpersonas, kas vienai pusei stāsta vienu, bet otrai pusei stāsta otru, bet pašās beigās piņķerējas pašu izteiktajās domās, parādot, ka galvā ir tukšums.

Es runāju par to, ka ilgi un dikti Krasta kungs ir kāpis šinī tribīnē un pārliecinājis visus, ka mēs visi esam ļoti vienoti un ka mums ir jāpagriež mugura pret Krieviju. Jūs varat smieties vai ne, bet šobrīd “Tēvzemei un Brīvībai” ir pazaudējusi vispār orientāciju. Ir zaudējusi tiktāl orientāciju, ka pat nesaprot, kur ir Krievija un kur ir Eiropa. Jūs pat esat zaudējuši orientāciju, kas ir Krasts, - vai viņš ir jūsu partijas biedrs un izvirzītais premjers vai citas partijas pārstāvis. Krasta kungs ilgi un dikti orientēja pozīciju, lai tā atbalstītu viņa izvirzītos... es uzsveru, radikālos priekšlikumus pilsoņu loka palielināšanai, taču šodien izrādās, ka jūs nostājaties pret savas partijas izvirzīto premjeru.

Jūs varat panākt arī pretējo variantu - jūs varat nostāties šeit tribīnē un pateikt, ka jūsu partijas biedrs Krasts ir nodevis “Tēvzemei un Brīvībai” idejas. Bet tad rodas jautājums: ar kādām tiesībām šodien daudzi citi šeit sāk kritizēt savas koalīcijas partnerus? Ar ko jūs esat šodien koalīcijā? Ar “Līdztiesības” pārstāvjiem?

Tikko kolēģi no “Latvijas ceļa” pateica, par ko jūs īstenībā esat. Es jums piedāvāju drusku nomierināties un iet soli pa solim uz priekšu šā likuma izskatīšanā un nejaukt šos jēdzienus “bezvalstnieks”, “nepilsonis” un “pilsonis”, jo pretējā variantā daudziem republikas pilsoņiem vispār zudīs orientācija, kas notiek Saeimā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms pārejam pie jautājuma izskatīšanas pēc būtības, es tomēr ierosinātu Prezidijam pārtraukuma laikā izskatīt iespēju, ka parlaments varbūt varētu nobalsot un pēc tam atslēgt radio translāciju, jo tad, iespējams, mūsu deputāti sāktu orientēties gan laikā, gan telpā un mēs diezgan raiti sāktu risināt šos likumprojekta jautājumus.

Nākošais - par lietas būtību. Tā vis nav, ka mums neviens likums līdz šim nav reglamentējis, kas ir bezvalstnieks, jo šis termins jau eksistē spēkā esošajā redakcijā, un tas, manuprāt, ir pietiekoši korekts, ka bezvalstnieks - tā ir persona bez pilsonības, iekavās - pavalstniecības.

Runājot par Golubova kunga priekšlikumu, gribu teikt, ka tas nav pieņemams ne jau kaut kādu ideoloģisku vai kādu citu apsvērumu dēļ, bet tikai viena cita apsvēruma dēļ - tāpēc, ka viņa piedāvātais definējums: bezvalstnieks - persona, kurai nav nevienas valsts valstiskās piederības, neiztur nekādu kritiku. Es gribētu zināt, kādā veidā var noteikt valstisko piederību, izņemot pilsonību? Kāds ir šis kritērijs? Acīmredzot tāda kritērija nav, un tādā gadījumā es aicinu noraidīt Golubova kunga priekšlikumu, bet atbalstīt Dozorceva un Lujāna kunga priekšlikumus, kuri ir autentiski spēkā esošajai redakcijai.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Prezidijs nevar lemt par translācijas pārtraukšanu, jo to nosaka likums. Prezidijs, neskatoties uz savu raibo politisko sastāvu, strikti iestājas par likumu ievērošanu.

Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tie, kuri runā par to, ka te, lūk, esot kaut kāds tukšums galvā vai kaut kas cits un ka, lūk, neesot jārunā. Mums ir skaidri un gaiši jāsaprot, ka nedrīkst pieļaut, ka šeit ir cilvēki - bezvalstnieki, kuri te ir iekļuvuši nelikumīgi un tagad grib pretendēt uz Latvijas Republikas pilsonību. Viss!

Bet nu nedaudz par orientāciju, ko mūsu apvienība, kā apgalvo Čevera kungs, esot zaudējusi. Nē, Čevera kungs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK orientāciju nav vis zaudējusi! Viņa ļoti skaidri ir izvēlējusies savu orientāciju. Diemžēl šī orentācija, protams, atšķiras no jūsu orientācijas, jo jūs jau sen esat izvēlējies savu orientāciju. Jūs visu laiku skatāties uz to pusi, kur saule lec... Varbūt jums arī saules stari ir veselīgi. Par to jau nav runa.

Protams, paldies, Čevera kungs, ka jūs esat tik jauks un aicināt valdību veidojošās frakcijas būt laipnām vienai pret otru. Mēs būsim laipni arī pret opozīcijā esošajiem. Kāpēc gan ne? Bet tikai ne pret tādiem, kuri grib nodot latviešu tautas intereses. Tos mēs sauksim par neliešiem, un no šiem saviem vārdiem mēs neatkāpsimies arī šajā tribīnē. Pagaidām tas nav domāts par jums, Čevera kungs! Šinī gadījumā. Paskatīsimies, kā jūs rīkosieties, un tad mēs varēsim par to spriest.

Tomēr jebkurā gadījumā jūs te kāpjat tribīnē, aicināt visus runāt par lietu, bet tā vietā, lai pats runātu par lietu, jūs sākat te spriest par premjeru Krastu un par attiecībām starp valdošajām frakcijām. Ja jau jūs te nākat tik nopietns - un jūs tiešām esat nopietns un jauks cilvēks, Čevera kungs, es to nevaru noliegt - , tad nāciet un arī pats runājiet par lietu. Aicinu jūs, Čevera kungs, atbalstīt mūsu priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm.

Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Māris Grīnblats, Andris Tomašūns, Pēteris Keišs, Edvīns Inkēns, Dainis Turlais, Edgars Bāns, Andris Saulītis, Jānis Strods, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Ervids Grinovskis, Andrejs Naglis, Paulis Kļaviņš, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, lūdzu visus atgriezties sēžu zālē!Lūdzu, godātie kolēģi, visus atgriezties sēžu zālē! Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies! Lūdzu visus deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Varam turpināt.

Nākamais runās Pēteris Tabūns - otro reizi. Lūdzu! Tabūna kungs, lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Es tikai vēlos pateikt ne visai garu repliku, īpaši Čevera kunga, Apiņa kunga un vēl arī dažu citu kungu sacītā sakarā. Daudzi ļoti gribētu dezorientēt “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Es atkārtoju un pasaku jau kuro reizi: neizdosies!

Čevera kungs runāja par šo orientāciju, lai gan pats... Te jau Dobeļa kungs diezgan tēlaini teica, ka viņš ir pazaudējis šo orientāciju. Diemžēl viņa nav zālē un nevar tieši uzrunāt viņu... jo Čevera kungs, orientēdamies uz Austrumiem, ir aizorientējies tiktāl, ka aizbrauca kaut kur uz pavisam citu pusi, uz Kanāriju salām kaut kādām, un pazuda no savu partijas biedru redzesloka.

Pārsteidzošs šķiet vēl kaut kas. Jūs dzirdējāt no vairākiem deputātiem, ka viņi visi tik pēkšņi sākuši mīlēt premjeru Krasta kungu. Aizstāv ar putām uz lūpām to, ko ierosinājis Krasta kungs, un saka, ka tā ir viņu vistiešākā pārliecība. Bet, deputāti, jums ir lemšanas tiesības, un arī mums, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātiem, ir lemšanas tiesības - nevis Krasta kungam. Domājiet paši!

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas...

P.Tabūns. Man ir divas minūtes tikai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tabūna kungs! Vēlreiz atgādināšu, par ko mēs balsojam. Par deputāta Golubova priekšlikumu frakcijas “Latvijas ceļš” balsojums būs “pret”. Tā ka par to nevajadzētu aģitēt. Ja mēs runājam par Guntaru Krastu, tad jāteic, ka tiešām es atbalstu ar grūtu sirdi... Kas attiecas uz jūsu pieminēto 5.Saeimas balsojumu, toreiz “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK bija divas atsevišķas organizācijas, turklāt LNNK bija tā, kas pieprasīja aizklāto balsojumu, izdarīja to aizsegā. Pieprasiet to vēlreiz, izdarīsim to aizklāti vēlreiz! Ar grūtu sirdi es šobrīd atbalstu Ministru kabineta un Krasta kunga parakstītos priekšlikumus. Saprotu, ka šai sabiedrībai tas ir vajadzīgs, šai valstij tas ir vajadzīgs un ka Guntara Krasta kontakti ar starptautiskajām amatpersonām un sabiedriskajām organizācijām un personām ir daudz biežāki par manējiem. Es vēl varu atrasties - nu kā to pateikt uz ātru roku? - tādā mietpilsoniskas domāšanas līmenī, bet Guntars Krasts, kas vada šo valsti, kas ir izpildvaras līmenī atbildīgs par šo valsti... tas ir ļoti svarīgi. Tā ir tēma, par ko uzdot jautājumu. Tabūna kungs, es jūs atbalstīšu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Grīnblata kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt? Lūdzu!

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Atgādinu, ka diskusija īstenībā bija par priekšlikumu nr.3 - deputāta Golubova priekšlikumu pirmajā lasījumā pieņemto termina “bezvalstnieki” definīciju mainīt. Juridiskā komisija uzskatīja, ka šai termina “bezvalstnieki” definīcijai jābūt pēc iespējas izsmeļošai, tādēļ iesaku atbalstīt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju un noraidīt deputāta Golubova priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Golubova priekšlikumu - izteikt termina “bezvalstnieki” definīciju šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 54, atturas - 12. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais ir 4. priekšlikums - deputātu Dozorceva un Lujāna priekšlikums, kurš ir ar līdzīgu raksturu un kurš arī ir noraidīts. Juridiskā komisija uzskatīja, ka tas ir līdzīgs tajā ziņā, ka ieteikts pirmajā lasījumā pieņemto termina “bezvalstnieki” definīcijas redakciju nomainīt ar vienkāršāku redakciju. Juridiskā komisija līdzīgu iemeslu dēļ nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam?

Vēlas runāt Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Nav gluži tā, ka tas ir līdzīgs iepriekšējam priekšlikumam. Lūdzu iepazīties ar pirmajā lasījumā pieņemto redakciju un jau pašreiz spēkā esošo redakciju. Pašreiz spēkā esošā redakcija ir daudz precīzāka un pilnīgāk atspoguļo lietas būtību. Es aicinu tomēr izskatīt šo priekšlikumu un par to balsot.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai Grīnblata kungs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Komisija šajā jautājumā neko vairāk piebilst nevēlas. Atgādinu, ka nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. priekšlikumu - deputātu Dozorceva un Lujāna priekšlikumu - izteikt termina “bezvalstnieki” definīciju šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 51, atturas - 11. Nav pieņemts.

M. Grīnblats. Nākamais priekšlikums tātad ir likumprojekta 3.lappusē. Priekšlikums nr. 5. Deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums - papildināt likuma 2.panta 1.punktu ar 1.4. apakšpunktu. Juridiskā komisija samērā ilgi un gari apsprieda šo priekšlikumu, saskatot šajā sakarā arī zināmus argumentus “par”. Abi šā priekšlikuma iesniedzēji argumentē ar to, ka, viņuprāt, nav pamatoti jaukt tādas lietas kā reģistrācija jeb pilsonības automātiska piešķiršana un naturalizācija jeb pilsonības iegūšana. Abi iesniedzēji saskatīja zināmu šo jēdzienu sajaukumu vairākos priekšlikumos... Tajā skaitā arī gan valdības, gan deputātu iesniegtajā... un uzskatīja, ka būtu saprātīgāk to nepilsoņu bērnu problēmu, kuri dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, risināt nevis īpašā atsevišķā pantā, bet 2.pantā, kas nosaka piederību Latvijas pilsonībai. Šī piederība būtībā ir nosakāma reģistrācijas kārtībā, un zināmā mērā ir ņemti vērā tie priekšlikumi, kurus izteikušas dažādas Eiropas organizācijas attiecībā uz likuma grozīšanu.

Protams, radās vesela virkne jautājumu attiecībā uz to, ka šajā priekšlikumā ir teikts: “ja tie vismaz trešo daļu mācību programmas apguvuši latviešu valodā”. Jo tas būtībā ne ar kādu konkrētu likumu nav definēts. Droši vien šeit būtu vajadzīgi precizējumi, ka varbūt tas ir saistībā ar Izglītības likumā noteikto apjomu vai Ministru kabineta noteikto apjomu. Tomēr, pavērojot 2.panta pirmo daļu, kurā ir teikts, kas ir Latvijas pilsoņi (tur tātad ir minēti pilsoņi, kas tādi bija 1940.gadā; latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuri ir reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā un kuriem citas pilsonības nav; sievietes, kas zaudēja Latvijas pilsonību 1919.gada Pavalstniecības likuma īpatnību dēļ, jo bija laulājušās ar citvalstniekiem, kā arī personas, kuras ir apguvušas pilnu mācību kursu latviešu valodā), redzam, ka šajā priekšlikumā ir zināma loģika, jo tas skar tieši tos pēc 1991.gada dzimušos nepilsoņu bērnus, kuri nav beiguši skolu, kurā mācību valoda ir latviešu valoda, bet ir beiguši Latvijā kādu citu skolu. Jo tik tiešām nav jau tik būtiski, kādu skolu beidz. Galvenā problēma ir tā, vai persona, kura var iegūt Latvijas pilsonību, ir integrējusies, iekļāvusies latviešu sabiedrībā vai nav. Šis priekšlikums zināmā mērā tādu argumentāciju dod.

Juridiskā komisija ilgi skatīja arī dažādus šā priekšlikuma uzlabošanas variantus, tomēr balsojot šo priekšlikumu atbalstīja Juridiskās komisijas mazākums, bet Juridiskās komisijas vairākums šo priekšlikumu noraidīja. Tāda ir situācija attiecībā uz priekšlikumu nr. 5.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Tā kā likums tiek izskatīts trijos lasījumos, es jūs gribu aicināt atbalstīt Ābiķa un Lagzdiņa iesniegto priekšlikumu, lai gan vienlaicīgi man jāsaka, ka arī šajā priekšlikumā ir labojamas lietas, kaut vai tā: “ja tie vismaz trešo daļu mācību programmas apguvuši latviešu valodā”. Tā ir neizmērojama lieta, un arī paši iesniedzēji, manuprāt, saprot to, ka šajā priekšlikumā ir veicams redakcionāls labojums. Mēs varētu noteikt, ka tās ir mācības latviešu valodā... vai arī to, ka viņiem jābūt nokārtojušiem latviešu valodā eksāmenu pamatskolas līmenī, pamatizglītības līmenī, kāds tiek izvirzīts. Nav svarīgi, kādā valodā cilvēks ir apguvis izglītību, jo vecāki var tikpat labi izvēlēties sūtīt bērnu japāņu skolā.

Kāpēc es aicinu pievērst uzmanību šim priekšlikumam? Es gribu norādīt uz vairākām pretrunām, kas ir tajā galīgajā variantā, ko mums šobrīd komisija piedāvā.

Redziet, cienījamie kolēģi, varbūt ir bijusi mazāka saskaršanās ar šo jautājumu, bet, manuprāt, ieraksts, ka vienam no vecākiem ir tiesības izšķirt bērna pilsonības jautājumu, ja laulība ir šķirta, ir pretrunā ar likumiem, kas nosaka citas vecāku tiesības. Jo, ja tēvs grib bērnam citas valsts pavalstniecību vai pilsonību, kurā viņš ir, kāpēc mātei ir prioritāte pilsonības izvēlē nepilngadīgam bērnam? Es saprotu citas atrunas: ja ir vecāku tiesības atņemtas, ja ir meklēšanā... Bet, ja likumā vienkārši ieraksta, ka gadījumā, ja laulība ir šķirta... manuprāt, lieta nonāks vienkārši tiesā, kur jautās, kāpēc vienam ir tādas tiesības, bet otram nav... ja nav panākta abpusēja vienošanās... Tas ir redzams 5.lappusē, kur ir dota šā panta galīgā redakcija - komisijas atbalstītais variants. Tur ir iekšā šis punkts.

Tālāk. Nākamais. Ko nozīmē likumā ieraksts, ka šajā iesniegumā ir jāietver apliecinājums par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu? Arī to komisija ir atbalstījusi savā priekšlikumā.

Cienījamā Marjašas kundze! Tie ir savstarpēji saistāmi priekšlikumi. Tie nav skatāmi atsevišķi. Ja mēs noraidām Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu, tad mēs ķeramies pie komisijas... Ja mēs pieņemam Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu, tad mums ir jāskatās uz to redakciju, kuru komisija ir atbalstījusi. Kā tas saiet kopā? Tie nav vienkārši viens no otra atraujami priekšlikumi. Tāpēc es pievēršu jūsu uzmanību tam.

Kā piemēru es jau minēju šo tekstu: “savu apliecinājumu par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu”. Ko nozīmē apliecinājums, ka palīdzēs apgūt latviešu valodu, ja māte un tēvs paši nerunā latviešu valodā, jo viņiem šī prasība nav izvirzīta? Pirmais solis būs tas, ka māte prasīs naudu, lai bērnu sūtītu kursos. Kas šo naudu dos? Šādā formā ierakstīts teksts, manuprāt, ir nepārdomāts, un ir vajadzīgs izdarīt vai nu komisijas teksta krietnu labojumu un vēlreizēju izskatīšanu no juridiskā viedokļa (arī attiecībā uz bērna tiesībām un abu vecāku tiesībām, neatkarīgi no viņu laulības attiecībām), vai arī - man ir tāds priekšlikums - atbalstīt Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu, tad komisijas priekšlikums vairs nebūtu skatāms.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saskatu šajā priekšlikumā, ko iesnieguši Ābiķa kungs un Lagzdiņa kungs, patiesas rūpes par nepilsoņu integrāciju latviešu sabiedrībā, tādēļ es gribētu aicināt Sociālistiskās partijas pārstāvjus un viņiem līdzīgos - Tautas saskaņas partiju - tomēr iedziļināties šinī jautājumā un šo priekšlikumu atbalstīt, lai tā integrācija un prasības pēc pilsonības būtu tiešām patiesas. To, man liekas, nevar neatbalstīt. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt, ka, apsverot šo projektu Juridiskajā komisijā, deputāta Lagzdiņa un deputāta Ābiķa priekšlikums sākotnēji guva diezgan lielu interesi, jo tas ir juridiskā ziņā korekti izstrādāts, vismaz šeit ir skaidrs, kādā kārtībā šo pilsonību iegūst, ka tā ir reģistrācijas kārtība, nevis naturalizācijas kārtība.

Tomēr, šajā komisijā izskatot, mēs konstatējām vairākus trūkumus, tāpēc komisija to nevarēja atbalstīt.

Pirmais ir tas, ka šeit ierosina: ja trešo daļu mācību programmas apguvuši latviešu valodā... Mēs šodien nezinām, vai vispār tiks pieņemts tāds Izglītības likums, kas to prasīs, un vai valsts būs gatava to nodrošināt. Tādā gadījumā mēs būsim izvirzījuši tādas prasības, kuru izpildi valsts nevar nodrošināt. Galvenais jau ir tas, ka cilvēks apguvis latviešu valodu. Kādā veidā apguvis - vai viņš ir skolā, ģimenē vai pagalmā to apguvis - galu galā tas ir vienalga, viņam ir jāapgūst latviešu valoda nepieciešamajā līmenī.

Bet pats galvenais iemesls, kura dēļ mēs tomēr izšķīrāmies pieņemt šādu slēdzienu, bija Ārlietu ministrijas iebildumi pret to, ka šeit viņi ir attiecinājuši šo momentu tikai uz nepilsoņiem. Bet šis ir tas gadījums, kurā ir jāņem vērā, ka pastāv divi starptautiski līgumi, kas ir augstāki par mūsu iekšējo, parasto likumdošanu, kas paredz attiecināt šādu pilsonības iegūšanu ne tikai uz to kategoriju “nepilsoņi”, bet arī uz bezvalstniekiem. Bērnu tiesību konvencija un arī konvencija par apatrīdisma likvidēšanu ir noteikusi, ka, ja piedzimst kādas valsts teritorijā bērns, kurš nevar saņemt nevienas citas valsts pilsonību, tad viņam ir jāpiešķir attiecīgās valsts pilsonība. Tāpēc mēs nevaram ierobežot... Protams, kā mēs jau te noskaidrojām, tādu personu, kas ir nepilsoņi, Latvijā šobrīd ir daudz, bet tādu, kas ir bezvalstnieki un vienlaicīgi nav nepilsoņi, ir ārkārtīgi nedaudz. Tā ka tas neko izmainīt nespētu. Bet, ja mēs to izslēgsim, tad mēs tūlīt nostāsimies pret starptautiskajām konvencijām un tad būs arī neatbilstība tām rekomendācijām, ko mums ir devusi Eiropas Padome.

Tāpēc komisija nolēma, ka viņa neuzlabos neko, un pieņēma lēmumu par atbalstu... Te to sauc par komisijas priekšlikumu, taču komisija pati nekādu priekšlikumu nav izstrādājusi un devusi, komisija ir vienīgi atbalstījusi Ministru kabineta iesniegto redakciju. Tas, ko komisija ir atbalstījusi, kā jūs redzat, ir tas likumprojekts... vārds vārdā tāds likumprojekts, kādu ir iesniedzis Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es esmu drusciņ izbrīnīts par šo komisijas veikto tehnisko sakārtojumu. Es pilnīgi piekrītu Lagzdiņa kungam. Ja netiek pieņemts 6. priekšlikums, tad 5. priekšlikums ir ļoti labs - ar nedaudziem uzlabojumiem, gatavojot nākamo lasījumu. Bet, ja mēs skatām to pašu 5. lapaspusi, tad redzam, ka tur ir teikts, ka valodas prasmi regulē 19. un 20. pantā noteiktajā kārtībā. Un arī par 19. un 20. pantu jau ir Lagzdiņa kunga priekšlikumi. Kas attiecas uz šo pantu, es domāju, ka daudz svarīgāks ir rezultāts. Manuprāt, nav svarīgi, kādā veidā cilvēks šīs valodas zināšanas iegūst. Es domāju, ka daudz svarīgāk ir Izglītības likumā vai Valodas likumā ieviest vienotu eksāmenu sistēmu, vienotas prasības. Tā, kā tas ir Minsteres ģimnāzijā: jūs varat tur mācīties latviski, bet, ja jūs nevarat vācu valodā nokārtot pēc vienotas sistēmas eksāmenu, jūs nevarat dabūt tiesības studēt Vācijas augstskolās. Tātad svarīgs ir rezultāts.

Šeit ir likts uzsvars: “ja tie vismaz trešo daļu mācību programmas ir apguvuši latviešu valodā”. Es domāju, ka tas ir drusciņ nepareizs ceļš. Mums ir obligāti jāpanāk izmaiņas mūsu Izglītības likumā, jāpanāk tas, ka šajā likumā ir attiecīgi... kā bija ierakstīts... ka 50%... par to var strīdēties... mācības valsts valodā notiek nevis fizkultūrā un dziedāšanā, bet galvenajos priekšmetos. Bet tagad mēs liekam uzsvaru uz procesu un kaut kā kautrīgi tur piebilstam, ka mēs varētu arī nokārtot... Lai gan 19. un 20. pants to regulē. Tāpēc pagaidām man nav skaidrs, kāpēc komisija ir šādā veidā to visu te salikusi. Ja netika pielikts 6. pants, tad mēs varētu... ja netiktu pieņemts 6. priekšlikums, tad mēs par šo balsotu. Bet tagad principiāla balsošana būs par 6. pantu, jo šie nepilsoņu bērni faktiski iedalās divās daļās. Ja mēs šo starptautisko konvenciju atzīstam un balsojam par to, ka tiem bērniem, kuru vecāki pieprasa viņiem pilsonību... 20 tūkstoši vai vēl vairāk tūkstošu... ja viņiem ir tiesības iegūt šo pilsonību jeb būt par pilsoņiem, tad... tālāk jau tur ir teikts, kā attiecībā uz tiem, kuru vecāki viņiem šo pilsonību nepieprasa, tiek risinātas šīs procedūras, un tur ir atkal citi panti uzskaitīti. Šeit ir runāts vispār par nepilsoņiem un nav šāda sadalījuma.

Es domāju, ka mums tomēr būtu jābalso... acīmredzot 6. priekšlikumā... tur ir, kā te daži teica, tieši šis konceptuālais un principiālais jautājums. Un, ja mēs runājam par 6. priekšlikumu, tieši par tiem nepilsoņu bērniem, kuru vecāki pieprasa viņiem šo pilsonību, tad es gribētu pateikt divas vai trīs lietas.

Tomēr, manā izpratnē, daudz svarīgāks ir ģeopolitiskais faktors, jo šī prasība ir visās Eiropas Savienības valstīs. Diemžēl. Un arī Somija, kurā manto pilsonību no vecākiem, diemžēl pieņēma to pašu labojumu, ka tajā gadījumā, ja nepilsoņi, bērna vecāki, to pieprasa, tad viņam piešķir šo pilsonību. Es varu saprast, ka var nepatikt Eiropas Savienība, bet es saprotu... un es piekrītu arī tam, ko te teica “tēvzemieši”... man patika tā ideja. Mēs varam tiešām pieņemt nulles variantu, bet mēs nebūsim izpildījuši Krievijas prasības, jo, kamēr mēs nepateiksim, ka mēs atsakāmies no NATO, mēs neizpildīsim nevienu prasību... Tāpēc es domāju, ka mēs varam pieiet šim jautājumam otrādi. Ja mēs nevaram uzlabot attiecības ar Krieviju, tad rodas jautājums - kāpēc nedarīt visu, lai uzlabotu attiecības ar mūsu sabiedrotajiem? Bet es nepiekrītu tam, ka neviens par mums nerūpējas. Es iesaku visiem ielūkoties Centrāleiropas ekonomikas apskatā šeit lejā bibliotēkā, tur ir Holbruka raksts, un tur ir precīzi pateikts: Amerikas Savienotajām Valstīm jādara viss, lai palīdzētu trim Baltijas valstīm kļūt par NATO dalībvalstīm. Te vairs nav runas par partnerattiecībām. Te ir citēts Klintona teiktais, ka Amerikai jāpalīdz mums pārvarēt šo pēdējo līniju. Tāpēc es skatu šo lietu no ģeopolitiskā viedokļa. Vai šie 27 000 bērnu kaut kādā veidā, teiksim, palīdz mums šajā procesā vai aizkavē šo mūsu virzību uz NATO?

Es negribu piekrist tiem, kas savulaik lamāja LNNK. Un Tabūna kungs pilnīgi pareizi pateica... Tikai vienu lietu viņš aizmirsa pateikt - ka LNNK lamāja par to, ka arī mēs esot atbalstījuši nulles variantu, kas sagraus Latvijas pilsonību... Šeit ir oficiālie dati: 7000 ir naturalizējušies. Te ir runa par 16. martu... Es dabūju šos datus no Naturalizācijas pārvaldes.

Un nākamais jautājums. Pašreiz no 148 000 nepilsoņu, kam ir šādas tiesības, ir tikai tūkstotis iesniegumu (martā bija 1960 iesniegumu), un starp šo iesniegumu rakstītājiem tā saucamo okupantu jeb impērijas pārstāvju, kā te mīl izteikties, ir mazāk par 40%. Un šajos pašos statistikas datos, kas saņemti no Naturalizācijas pārvaldes, ir teikts, ka lietuviešiem pilsonība... lietuviešiem ir tikai 34%, igauņiem - tikai 49,2%, ukraiņiem - tikai 7%. Tad jājautā - kāda problēma ir šeit sākt ar balsojumu par šo 6. punktu, tīri politiski izšķirt šo jautājumu? Vai tad šie igauņi, lietuvieši un visi pārējie, kuru vecāki grib, lai viņi kļūtu pilsoņi, un kuru skaits ir kādi 27 000, un no kuriem varbūt pat puse būs tādi, kas nepieprasīs... vai mēs pieņemam vai nepieņemam to... jo nav runa par tiem 700 000...

Un pēdējais jautājums. Vai 7 gadus pēc neatkarības atgūšanas mums ir vēl jāpalielina nepilsoņu skaits? Jeb vai visi šie lietuvieši, ukraiņi, poļi ir jāpataisa par pilsoņiem latviešu skolās? Es redzu pilnīgi pretēju ceļu: ja mēs pieņemsim 6. labojumu, tad neviens nevarēs mums norādīt, ka mūsu Valodas likums vai Izglītības likums nav pietiekami stingrs. Nu tad mēs varam pieņemt šo. Mums taču ir tagad tas Valodas likums. Pieņemam tās prasības un netaisām pārejas periodu - 2005. gads... Jo mēs liekuļojam. Mēs taisām ļoti vieglu Valodas likumu un ļoti vieglu Izglītības likumu un visu laiku atsaucamies uz to, ka dara pāri... un tā tālāk. Tāpēc es tomēr domāju, ka mums vajadzēja sākt... Bet, ja jau komisija šādā veidā ir ielikusi... un ja mēs tagad nobalsojam par Lagzdiņa kunga priekšlikumu, tad tik un tā par 6. priekšlikumu ir konceptuāls balsojums. 5. priekšlikums nevarētu atcelt 6. priekšlikumu. Un galvenās būs debates un balsojums par 6. priekšlikumu. Tāpēc es īsti neredzu jēgu - pašreiz atbalstīt Lagzdiņa kunga priekšlikumu. Jo 6. priekšlikumā tas viss ir ielikts daudz plašāk.

Ja mēs 6. priekšlikumu noraidām, tad - jā. Bet tad ir citas problēmas, par ko mēs runāsim. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jau runāju par Bērziņa kunga teikto... nu es teikšu tā... palabojot... Bija laiks juridiski argumentēt, izsvērti pārliecināt un pierādīt, pētot Eiropas valstu likumdošanu, to likumus, salīdzināt tos ar tiem, kādus veidojam mēs un kādi mums šobrīd ir, un pateikt, kāds tad ir mūsu likums par pilsonību. Un daudzi no jums, tie, kuri zina šos likumus, teiks, ka Eiropas valstu likumi ir neticami stingrāki par Latvijas pašreizējo Pilsonības likumu. Kāpēc mēs, lūk, to aizmirstam, respektējot un klausot tos, kuri pašlaik mums diktē noteikumus? Atgādināšu, ka, piemēram, Francijā nevienam nav nācis pat prātā, ka franču advokāts, farmaceits varētu būt nepilsonis. Neatvērs nepilsonis tur ne kafejnīcu, ne alkohola tirgotavu, bet pie mums tas viss jau ir atļauts. Lūk, daru uzmanīgus jūs, cienījamie deputāti, attiecībā uz to, ka daudzās Rietumu valstīs pilsonību var atteikt ar šādu argumentu... Ieklausieties, lūdzu! Kad nepilsonis tur atnāk uz attiecīgo iestādi un saka, ka viņš grib iegūt tās valsts pilsonību, tad viņam tiek atbildēts tā: “Jā, jūs protat valsts valodu, zināt arī vēsturi, arī himnu, un tā tālāk, bet jūs neesat pietiekami asimilējies.” Ieklausieties šajā vārdā - asimilējies! Protams, ja mēs uzstādīsim šo “latiņu” šādā augstumā, tad šeit no Golubova kunga un viņam līdzīgiem, teiksim, no Dozorceva, skanēs ārprāta kliedzieni. Mēs šādu “latiņu” neesam uzstādījuši, bet tā pati Eiropas Savienība, Eiropas Savienības valstis šādu “latiņu” ir uzstādījušas. Lūk, vai tas nav būtiski? Tātad atsaka pilsonību pat tam, kas prot valsts valodu un visu pārējo, ko es nosaucu, bet nav asimilējies.

Es gribu vēlreiz pateikt un vēlreiz jums atgādināt, ka valsts var šajā ziņā noteikt visstingrākās prasības un tai ir tās jānosaka, ja tā grib būt neatkarīga, patstāvīga valsts un cienīt pati sevi. Jo iekļūšana pilsonībā nav iekļūšana filatēlistu biedrībā. Reizi par visām reizēm vajadzētu to saprast. Jo to 700 000 cilvēku iekļūšana pilsonībā nozīmē valsts drošības apdraudēšanu. Es to saku ar visu atbildības sajūtu. Pavisam cita lieta būtu, ja tie būtu 10, 20 vai 30 tūkstoši. Mēs viņiem automātiski iedotu šo pilsonību, tā, kā to izdarīja mūsu kaimiņi lietuvieši. Viņi neņem Lietuvas pilsonību, bet brauc mājās - uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un tā tālāk. Jo viņiem nav ko tur darīt, viņiem tur nav šīs labvēlīgās vides un privilēģiju. Neradīsim tādas arī mēs!

Tiem, kuri sakās tik ļoti pārzinām ārpolitiku un aizstāv Latvijas ārpolitiku, es gribētu pajautāt: kādi tad ir Eiropas standarti? Vai jūs, Bērziņa kungs... diemžēl viņš nav šobrīd Prezidijā... Panteļējeva kungs, man liekas, ka arī jūs zināt - un ka vēl daudzi citi kungi zina -, kādi ir Eiropas standarti. Žēl, ka man pietrūka laika... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

Jānis Lagzdiņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Iepriekšējie runātāji, Ilmārs Bišers un pārējie, kas pieskārās šim jautājumam, pēc būtības jau atspoguļoja gan 5., gan 6.priekšlikuma pozitīvās un negatīvās puses, tādēļ es vairs neatkārtošu argumentus. Bet, tā kā runa ir par mūsu valsts iedzīvotājiem, kuriem nav pilsonības, es gribētu tomēr jūs informēt par tiem statistiskas datiem, kas ir manā un deputāta Ābiķa rīcībā, kas pēdējās dienās ir saņemti no Iedzīvotāju reģistra un kas rāda, cik daudz ir šo bērnu, par kuriem mēs šodien runājam. Dažkārt dažādās publikācijās un arī no šīs tribīnes ir nosaukti dažādi skaitļi, kuri ir ļoti pretrunīgi un neprecīzi, tādēļ es gribētu informēt par to, par cik lielu skaitu bērnu ir runa šobrīd, kad mēs apspriežam 5.un 6.priekšlikumu. Pēdējos astoņos gados, tātad pēc 1991.gada, vidēji 70 procentiem no Iedzīvotāju reģistrā ik gadus reģistrētajiem konkrētajā gadā dzimušajiem bērniem ir latviešu tautība. 70%, kaut gan latviešu mūsu valstī ir, pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, 57,28%. Latviešu tautības mātēm dzimst mūsu valstī ik gadus, pēdējos piecus gadus, vidēji 63,5% bērnu. Savukārt Iedzīvotāju reģistrā latviešu tautības bērnu, kas reģistrēti pēdējos astoņos gados, ir 70%. Tātad no tiem atlikušajiem 30%, kas pieder pie citas tautības, Latvijas Republikas pilsoņu ir vairāk nekā puse. Piemēram, no 1991.gadā dzimušajiem nelatviešu bērniem 51,5% bija Latvijas Republikas pilsoņi, savukārt 1996.gadā jau ievērojami vairāk - 62,5% no nelatviešu ģimenēs dzimušajiem bērniem - bija Latvijas Republikas pilsoņu. No gada gadā saglabājas šī tendence - jo jaunāka paaudze, jo vairāk nelatviešu ģimenēs ir pilsoņu. Jautājums ir par to, cik no visiem ik gadus Latvijā dzimušajiem bērniem procentuāli ir tādu, par kuriem mēs runājam 5.un 6.priekšlikumā. No visiem 1991.gadā dzimušajiem tikai 14,9% ir tādu bērnu, kuriem nav latviešu tautības un kuriem nav Latvijas Republikas pilsonības. Savukārt 1996.un 1997.gadā šādu bērnu ir tikai 11,5%. Tātad, godātie kolēģi, šī informācija jums ir sniegta tādēļ, lai jūs apmēram nojaustu, par cik lielu skaitu bērnu ir runa. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamo Prezidij! Sadarbības padome! Tauta! Šodien tomēr būs kaut kāda sēru diena mūsu tautai. Mūsu priekšā ir divi priekšlikumi (tie abi ir ne visai labi priekšlikumi), kā mēs naturalizēsim tos, kas ir Latvijā dzimuši no nelatviešiem. 5.priekšlikums saka, ka viņiem būs liela daļa savas pamatizglītības jāsaņem latviešu valodā un jānoliek kaut kāds eksāmens. 6.priekšlikums saka, ka viņu vecāki apsolās censties iemācīt saviem bērniem latviešu valodu un ieaudzināt bērnos cieņu un uzticību Latvijas Republikai. Viens priekšlikums prasa, lai būtu ļoti, ļoti minimāls darbs padarīts: tas bērns ir gājis un pamatizglītību dabūjis, vismaz trešo daļu, latviešu valodā. Un otrs: vecāki sola, ka gādās par valsts valodas apgūšanu un ieaudzinās bērnā cieņu un uzticību Latvijas Republikai. Tur nav paredzēta bērna paša izvēle, tur nav paredzēts bērna zvērests mūsu valstij. Es nezinu, vai šinī zemē, kur solījumi nekad makā nekrīt, tas vecāku svinīgais solījums kaut ko dos, jo tas ir darīts uz kaut kāda papīra pamata... solās, ka bērnam mācīs latviešu valodu un mācīs cienīt latviešu tautu. Abos priekšlikumos daudz kā trūkst. Mums jāatceras, ka atbildība par šiem cilvēkiem ir pirmām kārtām tiem, kas ieveda civilos cilvēkus okupētā zonā, un ka otrām kārtām atbildība, ja Krievija nespēj šo lielo nastu nest, ir Apvienotajām Nācijām. Un ka mūsu atbildība, kamēr citi sāk pildīt savas atbildības, ir ar šiem iedzīvotājiem cilvēciski rīkoties daudzās sfērās, tāpat kā ar mūsu pilsoņiem, bet citās - tāpat kā mēs rīkotos ar ārvalstniekiem, mums ir jādod viņiem iespēja naturalizēties. Taču šeit es neredzu, ka tas bērns, kas ir gājis latviešu skolā vai saņēmis krievu skolā vienu trešo daļu no saviem mācību kursiem latviešu valodā, - ka viņš ir iemācījies mīlēt latviešu tautu, ka viņam latviešu dziesmas, mūsu dainas ir svētas. Tas nav tur paredzēts. Un tas sveštautieša solījums, ka viņš mācīs vai dos savam bērnam iespēju mācīties latviešu valodu un cienīt latviešu tautu, arī ir ļoti, ļoti sekla lieta. Tu vari dot iespēju savam bērnam mācīties latviešu valodu ar to, ka tu viņu iepazīstini ar kādu latviešu valodas skolotāju, tu viņam vari mācīt, ka viņam jāciena visas tautas, kā es to mācu saviem dēliem, un visas reliģijas. Un to savu solījumu pildīs... Šī būs sēru diena tautai, kā vienai, tā otrai, jo šeit nav tas, ko mēs gribētu redzēt cilvēku naturalizācijā. Es apsveiktu ikkatru, kas gribētu kļūt par Latvijas pilsoni, kam patiešām Latvija būtu dārga, mīļa, kas būtu ar mieru par to mirt un nolikt savu galvu, bet tas šeit nav prasīts. Abi priekšlikumi...

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes pagājušas, Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis. Abi priekšlikumi... Es lūdzu minūti! Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi, ka dodam vienu minūti? Ir iebildumi. Tātad, Valdmaņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies. Nobalsosim. Lūdzu balsošanas režīmu. Kas ir par to, ka vajag pagarināt debašu laiku pie frakcijām nepiederošajam deputātam Gundaram Valdmanim par vienu minūti? Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 23, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts. Paldies, Valdmaņa kungs!

Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis priekšlikums redakcijas ziņā varbūt pašreiz nav noslīpēts, tomēr tas ļoti iederas šā likuma rakstā jeb, kā saka senlatvieši, - musturā. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs esam tiešām nonākuši skaidrībā, ka mums ir bezvalstnieki, nepilsoņi un pilsoņi, un tātad ir arī bezvalstnieki. Tas atbilst Eiropas un ārzemju, Rietumu, izpratnei, ka uz viņu ģimenēm attiecas bērnu konvencijas, un tieši bezvalstnieku bērniem mums Latvijā ir jāpiešķir šī pilsonība no dzimšanas brīža. Un tagad mums ir arī nepilsoņi. Nepilsoņi ir tie, kuri te palikuši pēc PSRS okupācijas, bet šai iedzīvotāju daļai ir tiesības saņemt PSRS mantinieces - Krievijas vai citu NVS valstu pilsonību, un mēs šajā likumā tālāk arī esam piekrituši atcelt naturalizācijas “logus”. Tātad mēs piedāvājam arī izvēli - demokrātiski piedāvājam izvēli naturalizēties Latvijā, ja viņi to vēlas. Un mēs arī zinām, ka saskaņā ar šo likumu tiem vecākiem, kuri ir Latvijas pilsoņi, bērni automātiski ir Latvijas pilsoņi. Tātad šeit nav pretrunas un ir loģiski, ka, ja cilvēks nevar izvēlēties, bet viņam ir tiesības uz šo izvēli, tad uz šo viņa bērnu neattiecas šīs starptautiskās konvencijas. Viņš mācās skolā, un, ja viņš ir tik tālu izmācījies, ka spēj saprast un izdarīt savu izvēli, tad viņš noliek attiecīgo eksāmenu un kļūst par Latvijas pilsoni. Tātad šeit mēs esam skaidri definējuši, un es iesaku atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Otro reizi.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nācu tribīnē tikai tādēļ, lai atbildētu Kiršteinam. Ne tik daudz Kiršteinam, bet tiem radioklausītājiem, kuri mūs klausās. Kiršteina kungs, jūs mazliet dezinformējat ne tikai deputātus, bet arī radioklausītājus. Principā jūs teicāt sekojošo: jā, mēs pieņemsim 6.priekšlikumu par šo Pilsonības likumu, jo tad mums būs iespējas pieņemt stingrāku Valsts valodas likumu, bet 6.priekšlikums automātiski paredz pilsonības piešķiršanu visiem šeit dzimušajiem bērniem pēc 1991.gada. Tas notiek pēc vecāku pieprasījuma. Es uzskatu, ka tas ir absolūti tas pats, kādā veidā mēs maskējamies.

Kiršteina kungs, mūsu komisija ir tikusies ar Jespersenu, Van der Stūlu, Van der Bruku un citiem, bet viņi nekaunīgi un ciniski lien iekšā arī tajā pašā Valsts valodas likumā, un viņi tur tādas prasības uzstāda, kādas tagad ir Pilsonības likumā. Man ir tādas garantijas, ka viņi neturpinās latviešu interesēs darboties, bet vērsīsies pret latviešu tautas interesēm.

Zināt, jūs pareizi pateicāt, ka Krievija apmierināsies tikai tad, kad mēs aiziesim... kad mums nebūs tendences iestāties NATO. To jūs ļoti labi pateicāt, bet jūs nepateicāt sekojošo: Krievija būs apmierināta tikai tad, kad tā varēs mūs ar šo nepilsoņu palīdzību, kuri kļūs par Latvijas pilsoņiem, iekļaut NVS sastāvā. Tas ir otrais punkts. Es vēlreiz aicinu atbalstīt Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka lielākā daļa šajā zālē grib vienu un to pašu. Mēs gribam, lai tie cilvēki, kuri kļūst par Latvijas pilsoņiem, būtu spējīgi būt par Latvijas pilsoņiem, tas ir, zinātu valodu un rīkotos atbilstīgi kā Latvijas pilsoņi, bet lai par Latvijas pilsoņiem nekļūtu tie, kuri nezina latviešu valodu, neciena šo zemi un nav šīs zemes patrioti.

Šajā ziņā nevar būt divu domu. Jautājums ir tikai par vienu - kādā veidā mēs to panāksim. Ja mēs to panāksim tā, kā ir piedāvāts šajā variantā, tad gribu sacīt, ka arī tā to var panākt, bet tādā gadījumā mēs izpelnīsimies, patīk mums tas vai ne, šo starptautisko institūciju nosodījumu. Un tas ir viennozīmīgi! To jūs varat izlasīt arī šajās vēstulēs, ko mums atsūtījis Lielbritānijas kā prezidējošās valsts vadītājs, un citos dokumentos. Mēs izpelnāmies nosodījumu, praktiski nesasnieguši neko. Nesasnieguši pašu galveno - mūsu Rietumu sabiedroto atbalstu mūsu attiecībās ar Krieviju.

Ja mēs to darām ar citiem likumiem, tad mēs varam panākt šo rezultātu, piemēram, ar Izglītības likumu. Starp citu, tie kolēģi... Es gribu tūdaļ arī atbildēt Tabūna kungam, lai pēc katras reizes mēs nevilktu šeit abi laiku. Netraucēsim pārējiem strādāt! Pēc katras reizes, kad jūs nāksiet un apvainosiet šeit “Latvijas ceļu” vai mani par “mīkstu mugurkaulu” un nepareizi pieņemtu iepriekšējo likumu, es nākšu un atgādināšu, ka šī piekāpšanās bērnu jautājumā nāk no jūsu premjera Krasta, jo viņš to ir iesniedzis. “Latvijas ceļš” nedara neko citu, kā vien atbalsta premjeru Krastu. Izbeigsim šo dueli! Ļausim cilvēkiem normāli strādāt!.

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz aicinu šo jautājumu risināt, bet to vajag risināt ar tiem likumiem un ar tiem normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar izglītību, nevis šinī likumā.

Te skan runas par to, ka pa Rīgu apkārt staigā cilvēki, piemēram, melnās drēbēs, un nav skaidrs, vai tās ir nacistiskās vai komunistiskās zīmotnes. Jā, es arī esmu par šiem cilvēkiem! Cienījamie radioklausītāji, kas to nezina: runa šinī likumā nav par to, ka viņiem kā bērniem piešķir pilsonību, bet runa ir par tiem, kuri ir dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, un tādu ir 21 tūkstotis. Runa ir par šiem bērniem, nevis par ko citu!

Un tālāk. Jā, viņi pašlaik mācās skolas pirmajā klasē, un mūsu uzdevums, Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums, ir panākt, lai šie bērni skolā iemācās latviešu valodu. Un to vajag darīt vienkārši ar citādām metodēm. Šai idejai jau piekrīt lielākā daļa. Piekrīt arī “Latvijas ceļš”.

Sēdes vadītājs. Aivars Guntis Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Es gribētu detalizētāk vērst uzmanību uz 5. un 6.pantu. Es piekrītu tam, ko teica Bišera kungs, ka 5.labojumā mēs tiešām varētu runāt par to, kā to vajadzētu pilnveidot un vai skolās vienai trešdaļai programmu ir jābūt latviešu valodā. Un arī par Ārlietu ministrijas iebildumiem varētu parunāt. Līdz ar to mēs nākamajā, trešajā, lasījumā šo te Lagzdiņa un Ābiķa kunga priekšlikumu varētu palabot. Bet es nekādā gadījumā negribētu piekrist tam, kas būtībā šeit notiek. Šeit no tribīnes notiek tāda lēta deputātu mānīšana, sakot, ka 6.priekšlikums esot tāds pats un ka tas esot atbalstīts.

Tātad šis ir Ministru kabineta priekšlikums, un es tagad gribētu lūgt visus deputātus uzmanīgi apskatīties šo 6.priekšlikumu un paanalizēt tā pirmo sadaļu. Tā attiecas uz tiem bērniem, kuri dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta un ir jaunāki par 16 gadiem. Un tur konkrēti divos apakšpunktos ir rakstīts, kas viņiem jādara.

Un tālāk. Pāršķirsim nākamo lapaspusi un paskatīsimies 5.lapaspusē tajā pašā Ministru kabineta priekšlikumā. Tur mēs redzam 4.apakšpunktu, kurā ir rakstīts pavisam kas cits. Tur ir rakstīts par tiem bērniem, kas jau ir sasnieguši 16 gadu vecumu, bet dažādu apstākļu dēļ šo pilsonību nav ieguvuši. Un tālāk 2.apakšpunktā ir uzskaitīts, kas viņiem ir jādara 19. un 20.pantā noteiktajā kārtībā. Viņiem ir jāatnes dokuments, kas apliecina viņu valodas zināšanas un tā tālāk. Tas pateikts divos variantos. Taču netaisīsim, Bišera kungs, šeit deputātu lētu mānīšanu, to deputātu mānīšanu, kuri šos divus priekšlikumus nav izlasījuši līdz galam.

Tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu šeit nobalsot par Lagzdiņa kunga un Ābiķa kunga priekšlikumu, bet pēc tam mēs trešajā lasījumā varētu to palabot. Mēs būtu iebalsojuši iekšā to, ko mēs būtībā visi gribam, tikai nezinām, kā to īstenot. Es domāju, ka būtībā šeit visi grib to, lai tie cilvēki, tie jaunieši, kuri šeit integrēsies, kuri kļūs vēlētspējīgi tikai 2009.gadā... Mēs visi gribam, lai viņi zinātu latviešu valodu. Un, ja mēs iebalsosim tādu prasību, kāda ir deputāta Lagzdiņa un Ābiķa kunga priekšlikumā, tad mēs varam tālāk likumsakarīgi virzīties uz šīs prasības īstenošanu. Mēs varam skatīties, kā Eiropa mums palīdz šo prasību īstenot, kā viņi mums palīdz ar naudu dažādas mācību programmas īstenot, un es domāju, ka tad mēs varētu arī Igaunijas priekšlikumu skatīties, kā Latvijā steidzami izveidot, piemēram, sabiedrības integrācijas valsts ministra posteni. Šajā postenī šis sabiedrības integrācijas valsts ministrs varētu rūpēties par to, lai šie jaunieši, kuri kļūst par vēlētspējīgiem 2009.gadā... lai valstī tiktu izstrādātas visāda veida programmas - es te domāju mācību programmas - un lai Eiropas Savienība nāktu mums palīgā šīs mācību programmas apmaksāt. Lai mēs varētu šos bērnus sistemātiski apmācīt - ne tikai sausi apmācīt, bet palīdzētu viņiem braukt varbūt uz Eiropu un piedalīties dažādās mācību programmās, bet tajās visur būtu iekšā latviešu valoda.

Tā ka es vēlreiz lūgtu atbalstīt Lagzdiņa un Ābiķa kunga priekšlikumu, bet neklausīties to, ko vismaz Bišera kunga un Bērziņa kunga interpretācijā es te dzirdu. Es dzirdu tādu lētu mānīšanos un baidīšanu ar kaut kādu Eiropas institūciju nosodījumu. Mums ir solīdi soli pa solim jāsakārto šis likums, jāieraksta iekšā tas, kas atbilstoši dažādām prasībām ir darīts, un es domāju, šeit, Bērziņa kungs, ir nevietā atsaukties uz Blēra kunga piemēru. Blēra kungs pašreiz ir prezidējošās valsts vadītājs, un tāpēc viņš šādas vēstules sūta. Taču es jums varētu pastāstīt, kāda bija leiboristu programma Anglijā, kad viņi vinnēja vēlēšanās, un cik lielā mērā šī programma bija pretēja tai programmai un pārējām programmām, kas akli zemojās Eiropas Savienības prasību priekšā; kā Blēra kungs iestājās par to, ka Anglijā darba vietām ir jābūt saviem pilsoņiem un saviem cilvēkiem, un kā viņš runāja pretī arī vienotai Eiropas monetārajai politikai. Tā ka šeit nevajadzētu atsaukties tikai uz kaut kādu vienu, izrautu piemēru, bet vajadzētu arī skatīties, kā kurš premjers aizstāv savu valsti. Es lūgtu izturēties pret šo jautājumu ļoti nopietni un nobalsot par 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi, tādēļ lūdzu uzmanību! Manas domas ir tādas, ka šis jautājums ir labāk apskatīts Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumā. Ministru kabineta priekšlikumā nav domāts par latviešu valodas apgūšanu. Un tas ir tas vistrakākais. Es domāju, ka var piešķirt pilsonību tikai tiem, kuri tiešām latviešu valodu māk. Vispār jāsaka, ka diezgan liels absurds ir Ministru kabineta priekšlikumā, galvenokārt tajā pēdējā daļā: “Personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu par pilsonības piešķiršanu bērnam, iesniedz to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un formā, ietverot šajā iesniegumā savu apliecinājumu par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu...” Un tā tālāk. Līdz ar to iznāk, ka neprasām apgūt latviešu valodu. Es uzskatu, ka taisni šie visi septiņi gadi... ka valdībai un Izglītības ministrijai, arī Saeimai ir jāuzņemas atbildība par to, ka šajā laikā latviešu valoda nebija apgūta. Tādēļ es aicinu balsot par Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu. Nevarētu pieļaut to, ka piešķir pilsonību tādiem, kuri nav iemācījušies un negrib iemācīties latviešu valodu.

Sēdes vadītājs. Prezidijā ir saņemts 21 deputāta priekšlikums: “Ierosinām pārtraukt debates par izskatāmo priekšlikumu.” Saskaņā ar Kārtības ruļļa 65.pantu viens var runāt “par”, viens - “pret”. Vai kāds vēlas?

Lūdzu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidija locekļi! Pieskaitāmie un nepieskaitāmie! Sadarbības padome! Tautas pārstāvji! Pieskaitāmie un nepieskaitāmie! Šis ir viens smags pamatjautājums, par ko visa mūsu sabiedrība uztraucas. Mēs neesam vēl visu priekšlikumu autorus noklausījušies. Mūsu tautas vadonis, tautas sargs, mums nav vēl paskaidrojis, kāpēc mums vajadzētu darīt to, ko viņš ir lūdzis mums darīt. Taču mēs negribētu vienkārši pakļauties kādiem Eiropas draugiem vai kādiem citiem draugiem. Es gaidu, kad mūsu tautas vadonis nāks un paskaidros, kāds labums mūsu tautai būs no tā, ka Latvijā būs tādi, kas nav izteikuši savu lojalitāti mūsu tautai. Tādi, kas automātiski būs pilsoņi. No otrā priekšlikuma izriet, ka varbūt Latvijā būs daudzi iedzīvotāji, kuri neizvēlēsies būt par pilsoņiem un netiks asimilēti. Lai visu šo gudro putru, ko mūsu Valsts prezidents mums ir ielicis iekšā, viņš mums paskaidro! Es domāju, ka mēs debates nedrīkstētu beigt, kamēr mūsu Valsts prezidents, kas šeit sēž un it kā sargā mūsu tautu, nav mūs uzrunājis šinī jautājumā. Viņš to lietu ir atsūtījis mums atpakaļ, viņš to putru ir savārījis, viņš ir bijis valdībā gandrīz visu laiku, kamēr šī rusifikācijas programma, kuru mēs negribam pieņemt, tiek mums uzspiesta. Lai viņš paskaidro, kāpēc būtu mūsu tautai viens vai otrs variants, vai jebkurš variants labs! Tad vēsturnieki varētu lasīt un saprast to lielo gudrību. Jo tā ir pilnīgi pāri manai saprašanai. Man, pēc pārbaudēm, ir it kā diezgan labas prāta spējas, bet te viens no mums ir nepieskaitāms... Valsts prezidenta kungs, apgaismojiet mūs! Kāpēc latviešu tautu vajadzētu atšķaidīt? Kāpēc latviešu tautai vajadzētu vienu vai otru variantu? Viens variants - kad naturalizācijas procesi nav pat īsti iesākti... tur nav nekādas lojalitātes... Un otrs variants - vecāki var atteikties dot tam bērnam to pavalstniecību... Divkopienu valsts... Un nav itin nekādas garantijas, ka tas cilvēks būs asimilēts... Es domāju, mēs esam izvēles priekšā. Bet lai Valsts prezidenta kungs, kas mums ir atļāvis lemt par šo jautājumu no jauna, mūs apgaismo! Jeb vai šeit ir tikai kaut kāds Sadarbības padomes foršs “gājiens”? Atbrauc kaut kāds Van der Stūls, kuram nevajadzētu atļaut iebraukt mūsu zemē, un mēs klanāmies viņa priekšā! Vakar Eiropas Savienība nespēja dabūt savu iecerēto balsojumu. Bija jākrāpjas balsu skaitījuma interpretācijā - ka vairākums no 12 balsīm ir 4 balsis un vairākums no 8 balsīm ir 4 balsis... Nav nekādā ziņā pieņemams tas, ka ar Eiropas likumu var noteikt, kā latviešu delegācijas vairākums tiek skaitīts. Krāpnieki atbrauc šeit, mums uzspiež kaut ko, un Valsts prezidenta kungs to atbalsta. Bet tur laikam ir kaut kāda dziļa stratēģija, un es jums, Valsts prezidenta kungs, lūgtu atklāt to stratēģiju, pirms mēs beidzam debates jeb slēdzam runātāju sarakstu. Tauta, es domāju, gribētu to dzirdēt. Nāciet un paskaidrojiet tautai, jūs, lielais tautas varoni! Paskaidrojiet to mums, lūdzu! Ko jūs tur sēžat un smaidāt! Tauta ir sprukās, bet jūs esat kā bez valodas, nesakāt ne vārda. Jūs taču mākat runāt. Nāciet un paskaidrojiet tautai, kādu labumu tauta gūs no viena vai otra varianta, un varbūt mēs uzklausīsim jūs. Gunti Ulmani, Kārļa Ulmaņa mantiniek! Alfreda Valdmaņa dēls jūs lūdz nākt tribīnē un paskaidrot, kas mūsu tautai ir labs šinīs sprukās, kurās jūs mūs esat iedzinis, un kāpēc nevajadzētu būt tautas referendumam šinī jautājumā. Būs 3.oktobrī. Ulmaņa kungs, ja jūs mums nepaskaidrosiet, diez vai jūs būsiet Valsts prezidents daudz ilgāk. Lūdzu jūs uz tribīni, pirms mēs balsojam. Paskaidrojiet tautai to gudrību un labumu, ko tauta tad gūs. Lūdzu, esiet tik laipns, lūdzu, paskaidrojiet mums!

Sēdes vadītājs. Paldies. Piecas minūtes ir pagājušas.

Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”. Runās “par”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pirmkārt. Cienījamais Valdmaņa kungs! Ja jūs vēl neesat to ievērojis, tad man jums jāteic, ka visas pazīmes liecina par to, ka tam, kas šobrīd notiek šajā zālē, nav ar Sadarbības padomi ne mazākā sakara.

Otrkārt. Visas pazīmes liecina par to, ka viss prātīgākais, ko ir varēts pateikt par šo priekšlikumu, par konkrēto apspriežamo priekšlikumu, jau ir pateikts. Tāpēc priekšlikuma iesniedzējs Jānis Lagzdiņš un vēl 19 citi deputāti ir ierosinājuši pārtraukt debates, pāriet pie darbiem un izteikt savu attieksmi balsojot. Es aicinu ar vislielāko respektu izturēties pret priekšlikuma iesniedzēju vēlmi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21 deputāta ierosinājumu - pārtraukt debates par izskatāmo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 30, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts. Turpinām debates! (Aplausi.)

Debatēs nākamajam vārds Gundaram Valdmanim - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Esmu jums pateicīgs par to, ka jūs man piekritāt, ka vajadzētu noklausīties Valsts prezidenta kungu šajā jautājumā, jo tas tomēr ir svarīgs jautājums. Viņš ir gribējis, lai mēs lauzām savas galvas, viņš taču ir tik...viņam ir tur pāris simti padomdevēju, viņš visus tos “šaha gājienus” ir droši vien jau izdomājis, varbūt apgaismos arī mūs, paskaidros, kā mēs glābsim tautu ar šo atšķaidīšanas procesu.

Valsts prezidenta kungs, lūdzu, nāciet tribīnē un paskaidrojiet mums to, dalieties ar mums gudrībā, kura man iet garām! Ziniet, es aizietu mājās tik priecīgs, ja es varētu zināt, kuru balsošanas pogu nospiest, un justu, ka esam darījuši pareizu lietu. Es beigās saprotu, ka tas nāk no gribas tautai palīdzēt, ka tas nāk no gribas, lai mums būtu suverēna valsts, lai citi mums nediktētu. Lai mēs paši lemtu par saviem likumiem un visu citu labumu, ko mēs gribam.

Valsts prezidenta kungs, lūdzu, neapbēdiniet mani! Neapbēdiniet tautu! Viņi visi gribētu to dzirdēt. Lūdzu, Valsts prezidenta kungs! Lūdzu, lūdzu, neviliet mani! Es gribu ticēt Ulmaņa vārdam, ticēt, ka Ulmanis mums paskaidros - pat sliktā stundā, kā Kārlis Ulmanis to darīja -, kāds liktenis tautai stāv priekšā. Valsts prezidenta kungs, lūdzu, nāciet tribīnē un apgaismojiet mani, manus kolēģus un tautu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Divas minūtes ir pagājušas.

Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A. Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu runāt par šā likuma uzbūvi, un, vērtējot no šā viedokļa, es gribu jums paskaidrot, ka 5.priekšlikums, kuru iesnieguši Lagzdiņš un Ābiķis, ļoti loģiski iekļaujas 2.panta redakcijā. Iepriekšējie apakšpunkti šajā pantā runā par bērniem, kuri ir atrasti Latvijas teritorijā, kuru vecāki nav zināmi, un par bērniem, kuriem nav vecāku vai kuri dzīvo bērnunamos un internātskolās. Viņi visi automātiski ir jau Latvijas pilsoņi - pēc spēkā esošās likuma redakcijas.

Gluži dabiski, kā turpinājums šeit ir skatāms Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums, kurā tiek pieņemts, ka tie bērni, kuri pēc neatkarības atgūšanas ir dzimuši Latvijā, automātiski kļūst par pilsoņiem - ar vienu nosacījumu: ja viņi prot latviešu valodu. Tāpēc es atbalstu šo Lagzdiņa un Ābiķa izstrādāto priekšlikumu un uzskatu, ka veltīgas ir šīs runas par nākamo - 6.priekšlikumu, kuru iesniegusi valdība. Šis priekšlikums ir klajā pretrunā ar to starpfrakciju vienošanos, kuru izstrādāja darba grupa. Šī starpfrakciju vienošanās ir iestrādāta pirmā lasījuma redakcijā. Tajā arī ir prasītas valodas zināšanas. Bet valdības priekšlikums - 6. priekšlikums - no šī viedokļa atbalstāms nav. Tātad aicinu visus balsot par Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu, jo nav loģiski iestrādāt likumā kaut kādu jaunu 3.1. pantu, ja tas pēc visas savas uzbūves iekļaujas 2.pantā.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Otro reizi.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Godājamais Valsts prezidenta kungs! Es gribu tikai atbildēt attiecībā uz to, ko teica Vidiņa kungs. Mana atbilde ir tāda: nav no Eiropas drošības un sadarbības organizācijas pašreiz tādas prasības - nemācīt mūsu vēsturi, ģeogrāfiju, latviešu valodu nelatviešu skolās, kā arī nav prasību aizliegt kārtot eksāmenus valsts valodā nelatviešu skolās. Es šo priekšlikumu esmu iesniedzis Valodas likumā. Neviens no mums to neprasa. Te ir arī tā garantija, un ir apliecināts, ka nebūs... Mēs faktiski strīdamies par vienu lietu - mēs strīdamies par to, vai ir jāievēro Eiropas Savienības attiecīgā konvencija par nepilsoņu bērnu tiesībām. Šī konvencija attiecas uz smieklīgi mazu skaitu. Lagzdiņa kungs runāja par procentiem, es jums pateikšu absolūtos skaitļus. No 1991.gada līdz šim brīdim tādu cilvēku ir mazāk par 22 tūkstošiem. 1991.gadā bija 4894 nepilsoņi dzimuši Latvijā un 209 - ārpus tās. 1996.gadā 2236 bērni ir piedzimuši. Vai tad tiešām pēc 18 gadiem viņi nepratīs latviešu valodu? Un otrs skaitlis (uz šo brīdi ir marta dati): 148 tūkstošiem cilvēku bija tiesības būt pilsoņiem, bet ir tikai 7364 par tādiem kļuvuši, tie ir 4,98%. Vai tad tiešām visiem šiem 22 tūkstošiem vecāki atskries un prasīs?... Varbūt 10%, varbūt 20% atnāks?

Atbilde arī Kreitusa kungam. Es neteicu - “tikai”... Es teicu, ka sestais, manā izpratnē, ir divreiz plašāks, jo tas ietver abas divas daļas. Atbilstoši konvencijai tas aptver abas daļas - gan tos bērnus, kuru vecāki pieprasa, lai viņu bērni būtu pilsoņi, gan arī otru daļu - tos, kuru vecāki to nepieprasa. Tātad arī viņi pēc 16 gadiem, nokārtojot attiecīgu eksāmenu atbilstoši Valodas likumam, kļūs par pilsoņiem.

Un pēdējais. Lai nāk visi tie gudrinieki un paskaidro... Ja mēs nepieņemsim šo Eiropas Savienības konvenciju...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas.

A.Kiršteins. ...Nobremzēs mūsu drošību vai nenobremzēs. Rubiks arī saka: “Nafig” vajag! Man nepatīk Eiropas Savienība!” Tādēļ nāciet un paskaidrojiet, vai paātrina vai nepaātrina... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Valsts prezident! Godātie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienai frāzei šajā deputātu Lagzdiņa un Ābiķa kunga priekšlikumā, par kuru vēl līdz šim mēs neesam runājuši.

Šeit ir ierakstīts: nepilsoņi, kuri apguvuši pilnu mācību kursu Latvijas vispārizglītojošās skolās. Tas ir ārkārtīgi svarīgs moments, par kuru es gribu runāt un tam pievērst uzmanību. Līdz šim mēs runājām tikai par valodu, par to, ka ir nepieciešams apgūt un zināt latviešu valodu, taču es gribu izvirzīt kā nepieciešanu nosacījumu pabeigtu pamatizglītību Latvijas vispārizglītojošajās skolās. Tieši Latvijas skolās, nevis citu valstu skolās. Tas ir ārkārtīgi svarīgs moments.

Mums šobrīd ir ļoti daudz bērnu, kuri klaiņo pa ielām, nemācās, ubago, dzīvo ārpus ģimenes, uzturas dažādos pamestos graustos. Ļoti liela daļa no tiem ir nepilsoņu ģimeņu bērni. Vai tiešām mēs esam gatavi šiem bērniem dot pilsonību tādā gadījumā, ja viņi zina latviešu valodu? Bet ja viņi nav ieguvuši pamatizglītību šeit, Latvijā? Tādēļ es būtu par to, ka mēs nobalsotu par šo abu deputātu priekšlikumu, bet, gatavojoties trešajam lasījumam, šo priekšlikumu izmainītu, lai būtu skaidri un gaiši, saprotami pateikts (tas nav arī nevienā citā pantā), ka šī prasība ir pamatizglītības ieguve. Mūs sapratīs visi. Nebaidīsimies no tā, ka mūs nesapratīs Eiropas Savienība, ja mēs prasīsim no bērniem, lai viņi iegūst pamatizglītību! Mūsu valsts likumdošana nosaka, ka pamatizglītība ir obligāta mūsu valstī. Tātad šiem bērniem šo izglītību mēs varam prasīt.

Tanī pašā laikā nopietni ir jāpadomā par to, ka ir jāpalielina pamatizglītībā stundu skaits latviešu valodā, ir jāsagatavo jauni pedagogi, kas spētu valsts valodu iemācīt, ka šim nolūkam jāparedz nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi, kā arī jāpiesaista starptautisko organizāciju līdzekļi. Man gribētos redzēt to, ka šie deputāti, kuri šobrīd šeit uzstājas un aktīvi atbalsta valsts valodas zināšanu nepieciešamību mūsu pilsonības kandidātiem jeb pretendentiem, - ka šie deputāti tikpat aktīvi atbalstītu līdzekļu piešķiršanu izglītībai, kad mēs runāsim par šiem jautājumiem. Protams, visiem ir jāsaprot tas, ka bez papildu līdzekļiem šis uzdevums jeb šis mērķis mums praktiski nav īstenojams. Tādēļ vēlreiz uzsveru: prasība - obligāta pamatizglītība. Un, gatavojoties trešajam lasījumam, mēs šo priekšlikumu varētu izmainīt.

Es arī nepiekrītu tai tēzei, ka ir nepieciešams vienu trešo daļu priekšmetu mācīties latviešu valodā. Jo to priekšmetu skaits, kuri jāmācās latviešu valodā... mums tas būs process. Šobrīd tie ir trīs priekšmeti, vēlāk būs varbūt viena trešdaļa, varbūt vēl vēlāk - kāda puse... Tādēļ nevaram fiksēt kādu vienu konkrētu situāciju. Arī šis moments būtu maināms.

Un vēl bez tam ir arī nepieciešamība paredzēt, ka pilsonību var iegūt arī tie bērni, kas ir beiguši speciālās skolas. Arī šis moments neparādās nevienā no likumdošanas aktiem, bet tā būtu normāla prasība attiecībā uz tiem bērniem, kuri nevar apgūt pamatprogrammu. Tātad tiem dotu iespēju pretendēt uz pilsonību arī tad, ja viņi ir ar speciālās skolas izglītību. Es domāju, ka tā būtu pati par sevi saprotama lieta. Protams, ja ir apgūta valsts valoda.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es īsi iepazīstināšu jūs ar motivāciju. Paskaidrošu, kāpēc mēs iesniedzām šāda rakstura priekšlikumu. Starp citu, es piekrītu Bišera kungam par aizrādījumu, ka, ja šādu normu atbalsta, vajadzētu to attiecināt ne tikai uz nepilsoņiem, bet arī uz bezvalstniekiem.

Cienījamie kolēģi! Mēs iesniedzām šo priekšlikumu atsevišķu iemeslu dēļ. Mūsuprāt vai manuprāt, Latvijā vajadzētu turēties pie principa, ka pilsonības iegūšanu vajag vienmēr saistīt ar valodas jautājumu. Proti, nebūtu pareizi, ja pilsonībā uzņemtu cilvēkus, kuri neprot latviešu valodu. Jo teorētiski šāda iespēja pastāv, nepieņemot šo grozījumu. Mūsu prasība, kā jau te pareizi uzsvēra Celmiņa kungs, ir tāda, lai šie jaunie cilvēki būtu beiguši Latvijā skolu vai, pareizāk sakot, mācījušies Latvijas skolā. Ja šo mūsu priekšlikumu nepieņem, tad ir iespējams tāds variants, ka, pastāvot brīvam darbaspēka tirgum, bērns kopā ar vecākiem aizbrauc uz kādu citu valsti, ilgstoši uzturas tur, un, pēc likuma, viņš, atgriežoties 16 gadu vecumā, saņem pilsonību, kaut gan varbūt nezina ne vārda latviski. Mums jau šobrīd ir vairāk nekā 100 000 tādu pilsoņu, kuri, es atkārtoju, latviešu valodu neprot.

Lagzdiņa kungs jau šeit teica, ka šo pretendentu loks nav skaitliskā ziņā sevišķi liels un ka varbūt mēs šo priekšlikumu nebūtu iesnieguši, ja nebūtu viens “ja”.

Cienījamais Indulis Bērziņa kungs šeit no tribīnes skaisti runāja par to, ka tamlīdzīgas normas par stingrām valodas zināšanu prasībām būtu jāiestrādā Valodas likumā un Izglītības likumā. Diemžēl es esmu radis rēķināties nevis ar to, ko deputāti runā, jo runāt un solīt var daudz, bet parasti rēķinos ar to, kā deputāti balso, jo īstenībā ne jau skaistas runas, bet balsojums parāda attieksmi pret vienu vai otru problēmu. Diemžēl tad, kad mēs diskutējām par Valodas likumu un kad tika balsots par normu, kas paredz, ka ar 2005. gadu vidusskolās vismaz puse mācību priekšmetu būtu jāmāca latviešu valodā (šeit es domāju skolas, kurās mācības pamatā notiek mazākumtautības valodā), šī norma netika atbalstīta, - neskatoties uz to, ka šī piedāvātā ideja absolūti saskan ar Hāgas rekomendācijām, kuras ir izstrādājusi Eiropas drošības un sadarbības organizācija un kuras tiešām pat paģēr, lai skolās, it īpaši vidusskolās, liela daļa mācību priekšmetu vai pat visi mācību priekšmeti tiktu mācīti valsts valodā, lai mazākumtautību iedzīvotāji, kuri dzīvo attiecīgajā valstī, labāk integrētos sabiedrībā. Lai šie cilvēki pēc tam darba tirgū netiktu diskriminēti. Lai viņi būtu reāli integrējušies. Es vēlreiz atkārtoju: šīs normas ideja sakrita ar Eiropas drošības un sadarbības organizācijas izstrādātajām rekomendācijām, taču diemžēl ne Panteļējeva kungs, kurš ir partijas vadītājs, ne Lībanes kundze, kura vada frakciju, šo normu neatbalstīja, bet balsoja “pret”. (Starpsauciens: “Nodevējs!”)

Ja nebūtu bijis šis balsojums “pret”, varbūt tiešām mēs ar Lagzdiņa kungu šo priekšlikumu nebūtu iestrādājuši, jo mēs tiešām gribam, lai Valodas likumā un Izglītības likumā iestrādātu šīs integrācijas prasības. Diemžēl šeit vārdi, kas teikti no tribīnes, nesaskan ar darbiem. Tas mani apbēdina.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Jums paredzētais laiks pagājis.

Dz.Ābiķis. Tie tad arī bija galvenie argumenti, cienījamie kolēģi, ko es jums gribēju pateikt par šo priekšlikumu. Es atzīstu, ka varbūt redakcija, it īpaši otrā daļa, nav veiksmīga, bet, paldies Dievam, mēs to nobalsojām, un tad, kad likums tiks izskatīts trijos lasījumos, būs iespējams visus šos viedokļus vēlreiz saskaņot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es droši vien nebūtu uzdrošinājusies aizkavēt jūsu dārgo laiku ar lietām, par kurām jau ir runāts, ja vien nebūtu tā, ka vienmēr, kad es esmu runājusi ar saviem vēlētājiem, ar Latvijas iedzīvotājiem, ar jebkuru cilvēku, viena lieta allaž ir bijusi pati galvenā šajās sarunās. Ļaudis man ir teikuši: “Balsojiet kā balsodami, dariet ko darīdami, bet nepieļaujiet, ka par Latvijas pilsoņiem kļūst ļaudis, kuri nezina latviešu valodu!” Tāpēc es īpaši aicinu atbalstīt Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu.

Gribētu arī atbildēt tiem dažiem kolēģiem, kuri šeit pieminēja premjera Krasta vārdu. Manuprāt, ir gluži aplami Ministru kabineta priekšlikumus saistīt tikai ar vienu - Ministru kabineta vadītāja Krasta vārdu, jo ir taču vesels Ministru kabinets, ir visi ministri, un reizēm ir tā, ka mēs it kā pavisam aizmirstam to, ka šai Latvijas valstij ir savs parlaments, savi deputāti, tautas pārstāvji, kuriem vienīgajiem šajā valstī tauta ir uzticējusi izlemt pašus svarīgākos, pašus nozīmīgākos jautājumus. Un tāpēc, kad mēs pieminam dažādas, neapšaubāmi, svarīgas, nopietnas un būtiskas gan ārzemju, gan pašmāju personības, neaizmirsīsim, ka viss izvēles smagums un arī atbildības smagums gulstas uz katru no mums. Uz katru no mums, deputātiem!

Runājot par šo priekšlikumu, daudz kas jau ir pateikts, tāpēc piebildīšu tikai to, ka, manuprāt, liela daļa deputātu dzīvo it kā savā pasaulē un īsti nezina, kas notiek. Deputāti dzīvo savās mājās - deputātu mājās, savās deputātu īpaši norobežotās vietās, un tad jāteic, ka jūs varbūt tiešām nemaz nezināt, kā tas ir šajās te strādnieku mājās, kurās dzīvo viens otrs latvietis un daudz, daudz krievu tautības cilvēku. Kā tas ir tad. Vai jūs domājat, ka šie mazie bērni, kas no savām mājām nākuši, māk runāt latviski? Un, kaut arī viņi mācās 4. vai 5. klasē, viņi ne vārda latviski nerunā. Un arī ģimene viņus uz to nemudina. Tāpēc es uzskatu, ka, ja mēs pieņemam īpaši šo priekšlikumu, tad tiešām, kā to arī Celmiņa kungs pieminēja, ir jāmaina un jāpārkārto izglītības sistēma. Ir jādara viss, lai šajās skolās strādātu lojāli latviešu valodas skolotāji. Pat vēl vairāk! Kādā deputāta pieņemšanas reizē pie manis bija atnācis kāds students, kurš teica, ka viņš ir ar mieru... ka viņš un viņa draugi, nacionāli noskaņoti studenti, ir gatavi kā misijā doties uz krievu skolām un mācīt šiem bērniem ne tikai valodu, bet mācīt arī to, kas ir svarīgs katram Latvijas pilsonim, - Latvijas vēsturi, Latvijas ģeogrāfiju un Latvijas pašu būtību.

Tāpēc es aicinu atbalstīt Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu un jau iepriekš domāt par to, kā mēs pārkārtosim, kā mēs uzlabosim Latvijas izglītības sistēmu tādējādi, lai tiešām katrs krievu bērns iemācītos latviešu valodu un kļūtu par lojālu Latvijas pilsoni. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis ir ļoti loģisks priekšlikums, kas pilnībā saskan ar valdības apņemšanos paplašināt šo te pilsoņu loku, atvieglojot iegūt pilsonību Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem. Protams, šis priekšlikums saskan arī ar Latvijas interesēm par to, ka šiem bērniem ir jāzina latviešu valoda, proti, viņiem ir jābūt beigušiem latviešu mācībvalodas skolu un tā tālāk. Un tas nekas, ka šo priekšlikumu nav uzrakstījis Guntars Krasts, tas nekas, ka šo priekšlikumu ir uzrakstījis deputāts Lagzdiņš un deputāts Ābiķis. Taču šeit mēs dzirdējām vairākkārt tādus kā papagaiļus, kuri nepārtraukti nāk tribīnē un saka: “Mēs atbalstām tikai Krastu... Mēs atbalstām tikai Krastu!” Turklāt šis priekšlikums pēc savas būtības pilnībā saskan ar šo te nostāju. Man šī diskusija atgādina par aitu baru. Zinātnieki iztaisīja tādu eksperimentu: skrien aitu bars, pa priekšu skrien auns. Tad novelk striķi, un, kad tas auns pārlec pāri, to striķi aizvāc projām, bet visas aitas lec tieši tādā pašā veidā, kā sākumā pārlēca auns.

Un tamdēļ situācija ir tāda, ka te mums vajadzētu skatīties uz šo priekšlikumu pēc lietas būtības, nevis tikai uz to, kas to ir sagatavojis un kas to ir iesniedzis, tāpēc es aicinātu neiecirsties šādā veidā, kā tas ir izskanējis, bet atbalstīt šo te deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti un visi, kuri šodien klausās! Es gribētu aicināt visus uz izpratni, kas šodien varētu būt arī ļoti grūta. Un šāda izpratne šeit mums būtu jāpanāk ne tikai savā starpā, starp politiķiem, bet būtu jāpanāk arī visā sabiedrībā attiecībā uz to, kāda mums ir perspektīva. Un tomēr ir jābalstās uz tām pamatvērtībām, kuras mums ir nepieciešams saglabāt, - Latvijas neatkarību, cilvēka cienīgus dzīves apstākļus visiem, kas šeit dzīvo, un nodrošināt latviešu tautas nākotni. Ir skaidrs, ka ar diskusijām par Pilsonības likumu mēs neatrisināsim visus jautājumus, jo ļoti būtiski ir jārisina arī jautājumi par mūsu lauku vides tālāko perspektīvu un tās nepakļaušanu vardarbīgai administratīvi teritoriālajai reformai, kas, šķiet, būs viens no šodienas lielākajiem ļaunumiem. Tomēr mums arī sava pilnīgi konkrēta nostāja ir jāpasaka šā Pilsonības likuma sakarā un tā cilvēku loka sakarā, ar kuriem mēs būtu gatavi kopā lemt un veidot Latvijas nākotni.

Un es gribētu no savas puses piedāvāt iespēju praktiski visiem tiem cilvēkiem, kuri šeit ir atbraukuši kā komunistiskā režīma upuri, līdzdarboties Latvijas celtniecībā. Zināmas atrunas varētu būt par tiem cilvēkiem, kuri ir braukuši okupēt un kolonizēt Latviju, bet ar tiem, kuri šeit ir atbraukuši bez apziņas, ka viņi šeit nāk Latviju pakļaut, ar šiem cilvēkiem es būtu gatavs sadarboties. Un kāda ir šī sadarbība? Ir ļoti būtiski šajā sadarbībā saprast to, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kurā latviešu tauta var pilnvērtīgi attīstīties un kopt savu valodu un kultūru.

Mēs esam gatavi to darīt ar toleranci pret citām tautām, bet mēs gribam sagaidīt arī šo citu tautu toleranci pret mūsu tautu un pret šīm mūsu tautas taisnīgajām prasībām. Un tāpēc šajā brīdī ir nepieciešams saglabāt šo prasību, ka Latvijas pilsonību var iegūt tikai tie cilvēki, kuri zina latviešu valodu. Tad tāda ir prasība, un es ļoti ceru, ka šo prasību varētu pieņemt arī citi cilvēki, kas dzīvo šeit Latvijā un kas uz šo pilsonību gribētu pretendēt.

Cita lieta ir tā, ka mūsu valdībai ir jāveido arī īpašs sabiedrības integrācijas fonds, ar kura līdzekļiem varētu palīdzēt cilvēkiem iemācīties šo latviešu valodu. Es domāju, ka mums līdz tam ir jānonāk un ka mums ir jāiet šis solītis pretī, lai šo sabiedrības integrācijas procesu pārvērstu par realitāti.

Tomēr šajā brīdī, kamēr mēs vēl neredzam šos konkrētos mehānismus, teiksim, kādā veidā šīs latviešu valodas zināšanas tiks nodrošinātas, pieņemt tādu lēmumu, kas piešķir pilsonību automātiski visiem Latvijā dzimušiem bērniem bez šīs valodas zināšanu prasības, tas, šķiet, ir vismaz mazliet pāragri. Šāds lēmums varētu būt pieņemams, bet tam ir jādarbojas sabiedrības vispārējā integrācijas procesa kontekstā.

Un vēl šobrīd būtu ļoti svarīgi atcerēties, ka šīs mūsu diskusijas par pilsonības jautājumu tomēr ļoti lielā mērā notiek ārvalstu spiediena ietekmē, un tās ir tās pašas Krievijas ekonomiskās sankcijas, kuru priekšā diemžēl tik viegli kapitulēja Latvijas valdība ar Guntaru Krastu priekšgalā, un es aicinātu mūsu Saeimā tomēr parādīt kaut kādu “mugurkaulu” un pateikt, ka, lūk, šīs ir mūsu prasības. Kaut vai pietiekami simboliski. Paldies.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Debatēs pieteikušies vēl 9 cilvēki par šo jautājumu. Tagad vārds paziņojumam Annai Seilei par komisijas sēdi.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas sēde notiks tūlīt šajā starpbrīdī tepat blakus - Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Turpināsim debates par apspriežamo jautājumu! Debatēs runās Aleksandrs Pētersons - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Pētersons (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Nu beidzot man ir skaidrs, ka ir jāatbalsta Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikums. Tas ir vispirms. Daudzi komentāri jau ir pateikti, tāpēc es negribu atkārtoties, bet tikai gribētu atgādināt mums visiem, kam latviešu valoda ir mīļa. Kāds latviešu dzejnieks ir teicis tā: “Valoda - tā nav mums tikai lepnums un gods, valoda - tā ir mūsu elpa.” Tā ir mūsu elpa, bet šī elpa jau ilgus gadus nav bijusi brīva. Un mēs zinām, ka bez elpas neviena tauta nevar pastāvēt. Tas ir mūsu lepnums un gods, tā ir mūsu elpa!

No kā tad mēs baidāmies? Mēs visu laiku esam baidījušies no pārkrievošanas, pašlaik mēs baidāmies no divvalodības, no divkopienu valsts, un tāpēc mums jābūt ļoti modriem, ļoti piesardzīgiem, arī drosmīgiem. Ja mēs paskatāmies, kas tad mūs grib piespiest, tad redzam: jā, tā ir Krievija, tas ir Primakovs, tas ir Van der Stūls ar savu kompāniju, un, ja mums nebūs “mugurkaula”... Kādreiz mūsu vadonis Kārlis Ulmanis teica tā: “Mums vajadzīgas trīs lietas: pirmais - mugurkauls, otrais - mugurkauls un trešais - vēlreiz mugurkauls.” Un šeit nu mēs varam parādīt savu “mugurkaulu”, jo šī cīņa, kas notiek šeit Saeimā, notiek parlamentārā kārtībā, un paldies Dievam, ka tas tā ir. Mums nav jāpakļaujas spiedienam, mums nav jāpakļaujas šantāžai, un es domāju, ka tauta ir tā, kas mūs atbalstīs.

Un vēl, kā Čevera kungs teica, - orientācija! Jā, orientācija! Mums ir vajadzīga nacionāla orientācija, nevis kāda cita orientācija - uz Austrumiem vai uz Rietumiem. Tieši nacionāla orientācija, un mums ir jāmēģina žonglēt šīs orientācijas ietvaros, nezaudējot savu domu un savu modrību. Un paldies Dievam, ka tas tā ir, un es ceru, ka arī šodien mēs nobalsosim par Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu, lai gan to vajadzētu vēl palabot uz trešo lasījumu, jo šī barjera vēl ir par zemu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātais klātneesošais Valsts prezidenta kungs! Vispirms dažus vārdus, lai atkal atjaunotu kaislības attiecībā uz mūsu mīļajiem “tēvzemiešiem” un LNNK. Jūs esat ļoti sarežģīts instruments valdībā un arī ļoti, ļoti interesants. Es pat nezinu tādu precedentu, un tāpēc, lai ar jums sadarbotos un draudzētos, vajag būt gan lielai pacietībai, gan arī lielai mākai. Jūsu vienīgais attaisnojums ir jūsu nacionālā stāja, reizēm pat pārāk radikāla un pārāk asa, bet šīs stājas dēļ tad nu arī mēs, Latvijas Zemnieku savienība, jūs balstīsim, kamēr vien tas būs iespējams.

Daudz sarežģītāki ir mūsu kolēģi no “Latvijas ceļa”. Šī ārkārtīgā pakļāvība un steiga! Arī steidzamības atbalstīšanas gadījumā, bet nu jau viss ir cauri, un mani taisni vai bailes reizēm māc, jo šeit nejūtam klāt šo tautas aizstāvības momentu, bet tikai vēlmi par visu varu iekļūt Eiropā, par visām varītēm Eiropā!

Jūs saprotiet, ka pats svarīgākais tiešām ir nācijas aizstāvība. Mums tas ir jāsaprot, un mēs esam jau desmitām reižu par to pārliecinājušies, ka starptautiskajā arēnā nāciju tiesības gandrīz netiek pieminētas, tur tiek kvalificētas tikai cilvēktiesības, un no tām mēs tad arī pārtiekam. Nāciju tiesības acīmredzot daudzos gadījumos netiek pieminētas tāpēc, ka lielās nācijas pašas par sevi ir aizsargātas, tad, lūdzu, aizsargāsim arī mēs sevi! Konkrēti runājot par to, ka mums nebija šīs informācijas. Mēs katrs esam aizlauzušies līdz informācijai, ko jau šodien deklarēja Lagzdiņa kungs un kas mums pēdējā laikā ir kļuvusi zināma arī procentos. Šeit Kiršteina kungs, liekas, atgādināja to arī skaitliski. Tātad tikai mēs paši tagad varam aplēst konkrētā piedāvājuma, Ministru kabineta piedāvājuma, bīstamību vai arī tā ne tik lielo bīstamību. Un mana pārliecība ir izveidojusies beidzot, lūk, tāda, ka, protams, Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums ir labs, bet, ja mēs nonāksim līdz nākošajam priekšlikumam nākošajā pantā, par ko jau mēs arī šeit runājām, tad redzam, ka šā panta pirmās daļas mums uzliek šo lielo pienākumu. Tas ir Ministru kabineta variants, un šis pienākums liek stingri ieprogrammēt Valsts valodas likumā šīs prasības pret latviešu valodu, liek izmantot jau tagad daudzkārt solītās starpvalstu subsīdijas šā jautājuma risināšanai un Izglītības un zinātnes ministrijai arī Izglītības likumā izdarīt šīs korekcijas. Tātad arī Izglītības un zinātnes ministrijai, lūk, ir stingri jārealizē tas. Tad mēs faktiski varam uz to izlauzties. Mēs vienīgi to tagad darām it kā otrādā veidā, mēs pieņemam tādu riska momentu, kas uzliek mums lielus pienākumus, un, ja mēs šeit esam gatavi uzņemties tos pienākumus, tad tas arī nebūt nav pats bīstamākais variants. Un tādā gadījumā būs šis lielais, kategoriskais starptautiskais prasījums, kas bieži vien ir nekorekts, uzspiedošs un pat mūs pazemojošs. Bet tā jau laikam ir, ka mēs neesam tik lieli, un tāpēc ar mums var tā apieties. Tomēr arī mazs cinītis vai mazs sunītis turas un kož pretim, kā literatūrā saka, ja viņam dara par daudz pāri. Mums tas ir jāapzinās, un, ja mēs apzināmies to, tad, es domāju, mēs arī varam pieņemt šo Ministru kabineta variantu tieši attiecībā uz bērniem. Tas šeit jau ir daudzkārt pārrunāts un aprunāts. Tas arī bija viss. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies, Putniņa kungs! Jā, mēs, “Tēvzemei un Brīvībai”, esam sarežģīts instruments, bet ar stingru nacionālu “mugurkaulu”, tā ir taisnība. Taču šodien es gribētu pieminēt vienu dokumentu, par kuru nav runāts. Tā ir Eiropas drošības un sadarbības organizācijas augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Van der Stūla vēstule Čepāņa kungam, kurā viņš faktiski aicina deputātus kapitulēt Krievijas spiediena priekšā. Tas, protams, ir pateikts ar citiem vārdiem, bet fakts ir fakts. Un teikts ir, lūk, kas! Atteikšanās spert šādu soli, tas ir, automātiski piešķirt pilsonību bērniem, varētu izraisīt aizvainojumu... Iegaumējiet!... īpaši tādēļ, ka jauniešus nevar saistīt ar to, kas noticis pagātnē. Cik maigi un iztapīgi! Redziet, bijušās PSRS cilvēkus - nepilsoņus krievus aizvainot ir ļoti bīstami un nederētu, bet latviešus var aizvainot, apvainot un tā tālāk un prasīt, lai mēs dodam barkašoviešiem pilsonību. Nedosim!

Otrs. Šeit rakstīts tā: Pilsonības likums pašreizējā formā neatbilst konvencijai par bērnu tiesībām, kurai Latvija ir pievienojusies. Bet vai īstenībā Latvijai atbilst Ženēvas konvencijas sadaļa par okupēto teritoriju atbrīvošanu un civilokupantu aizvākšanu no okupētajām teritorijām? Kurš arguments, cienījamie kolēģi, ir stiprāks? Vai tā konvencija, kas prasa viņiem aizbraukt, bet viņi to nedara? Mēs tagad piekrītam pat šiem civilokupantu bērniem dot pilsonību, bet gan tikai ar attiecīgajiem noteikumiem, es atvainojos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas. Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt deputāta Lagzdiņa un Dzintara Ābiķa priekšlikumu. Un var būt, ka trešajā lasījumā šajā priekšlikumā parādīsies tāda norma kā obligātā pamatizglītība bērniem. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs faktors. Šeit jau to pieminēja arī Celmiņa kungs. Nevaram, es domāju, dot pilsonību galīgi neizglītotiem bērniem, kuri ir piedzimuši nepilsoņiem un kuri aug, teiksim, uz ielas, žogmalēs, un kuri vispār neiet skolā. Es domāju, tādi pilsoņi Latvijai nav vajadzīgi, un par to mums būtu jārunā. Es domāju, ka nākamajā lasījumā, trešajā lasījumā, šī norma būs ielikta.

Arī es gribēju nedaudz pieminēt vēstuli, ko atsūtījis Eiropas drošības un sadarbības organizācijas augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos. Mani pārsteidz šīs vēstules saturs, šis pirmklasnieka stils un ārkārtīgi nesakarīgais murgojums. Ja tā var rakstīt šāds augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos, tad es tiešām apšaubu šī kunga gara spējas vispār. Un man tas nekrīt svarā, vai viņš to šodien dzird. Es esmu zemnieks un runāju to, kas man ir uz mēles. Pirmām kārtām man izraisās pārdomas par viņa domu, ka bērni, kas dzimuši un auguši neatkarīgajā Latvijā, un viņu veidoto nepilsoņu kategorija... arī viņš jau runā par nepilsoņiem, šeit daudzi apstrīdēja šo apzīmējumu... runā par šiem bezvalstniekiem, par nepilsoņiem, kuri, ļoti iespējams, uzskatīs Latviju par valsti... viņš tikai pieļauj, ka uzskatīs... pieļauj iespēju, ka uzskatīs... viņš nav pārliecināts, viņš pat nav iepazinies ar citiem priekšlikumiem un variantiem, ko piedāvā Latvijas Saeimas deputāti, viņš varbūt tikai šodien ir lasījis to, ko piedāvā valdība... daži “Latvijas ceļa” deputāti un “Saimnieka” deputāti uzsver, ka tas ir tikai Guntars Krasts un “Tēvzemei un Brīvībai”... Apiņa kungs šeit nāca ar tādu īpatnēju taktiku no “Latvijas ceļa” puses... Es pieļauju, ka “Latvijas ceļam” tagad ir tāda taktika - teiksim, gremdēt vēlētāju acīs “Tēvzemei un Brīvībai”, jo viņas reitings kāpj, bet neglābjami krīt “Latvijas ceļa” reitings. Tāpat arī augsti godātais mans kolēģis Čevera kungs mēģina savu taktiku izspēlēt uz klausītāju, vēlētāju. Teiksim, stāsta, ka “Tēvzemei un Brīvībai” maina orientāciju. Nu, var jau tāda būt, Čevera kungs, jūsu taktika. Tā ir jūsu taktika. Bet rēķinu “piestādīs” un rēķins būs redzams 3.oktobrī. Var jau būt, ka mēs paliksim zem 15% barjeras, bet var būt, ka jūs paliksiet. Kas to lai zina? Tas viss ir tikai vēlētāju rokās. Tā ka šādu taktiku jūs jau pielietot varat, bet, es domāju, cilvēki jau to vērtē un pietiekami labi novērtē katru. Novērtē, ko es saku, ko saka Čevera kungs, ko saka Apiņa kungs, ko “Latvijas ceļš” domā, ko citi domā.

Gribu vēl drusciņ parunāt par šo vēstuli, tā augstā komisāra vēstuli. Šeit jau Tabūna kungs runāja par to aizvainojumu. Mani pārsteidz tas, ka nevajadzētu prasīt bērniem, kas apguvuši izglītību, vēstures zināšanas, jo tagadējie jaunieši, bērni, kas sasnieguši jauniešu vecumu, nevarētu būt atbildīgi par vēstures notikumiem, kas bija nesenā pagātnē. Man liekas, ka viņš, šis augstais komisārs, aicina aizmirst vispār vēsturi, visu to, kas ir nodarīts latviešu tautai, aizmirst tos simtiem tūkstošu bērnu un sirmgalvju, ko iznīcināja šis režīms. Es domāju, ka tas nav pareizi. Redziet, pie kā noved šāda sasteigtība, šāda likumprojekta apspriešana vienā dienā! Un pie tam vēl jāteic, ka šis likumprojekts nokļuvis tikai šorīt uz mūsu galda. Paldies Dievam, ka šeit bija deputāti, kas nobalsoja pret steidzamību. Paldies viņiem! Es atbalstu. Un aicinu atbalstīt deputāta Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Balsojums par 5.priekšlikumu ir tas balsojums, kurš īsti skaidri parādīs, ļoti skaidri parādīs, kam patiesi rūp latviešu valodas tālākā nākotne un kam tā ir dziļi vienaldzīga. Ne jau velti šīsdienas laikrakstos līdz kaut kādai saprāta robežai parādījusies šī klanīšanās propaganda. Pie tam vadošajos laikrakstos. Tie ir kļuvuši histēriski. Šis ir spiediens uz deputātiem. Aizgājuši ir pat tiktāl, ka slavē 1994.gada līgumu ar Krieviju. Es tikai gribētu tiem slavētājiem atgādināt, ka pēc šī līguma ar Krieviju Latvijā palika aptuveni 20 tūkstoši militārpersonu, militāro pensionāru, kuru skaits kopā ar ģimenes locekļiem ir tuvu pie 100 tūkstošiem. Un jūs vēl priecājaties par šāda līguma noslēgšanu! Un ko tad mēs visi, kas atbalstām 5.priekšlikumu, tādu īsti drausmīgu prasām? Mēs prasām, lai nepilsonis, kurš vēlas kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, skaidrā, noteiktā veidā apliecinātu savu latviešu valodas prasmi. Izlasiet, lūdzu, šo priekšlikumu uzmanīgi! 6.priekšlikumā tās prasības nav iekšā. Un nebūsim tik lētticīgi un nesaistīsim šo latviešu valodas zināšanu pārbaudi ar kaut kādām ilūzijām! Čepāņa kungs, jūs man esat nozadzis apmēram kādu minūti... Atvainojiet.

Sēdes vadītājs. Jūs to saņemsiet pilnībā.

J.Dobelis. Nu paldies. Redziet, tur jau ir tā lieta, ka vajag šīs lietas labāk, stingrāk izteikt, nevis kaut ko izplūdušu pieņemt. Ir viens tāds interesants arguments: lūk, redziet, vecāki ir naturalizējušies, bērni automātiski kļūst par pilsoņiem, un viņi var neprast latviešu valodu. Šeit ir tā pamatdoma. Runa ir par attieksmi pret latviešu valodu vispār. Neizliksimies, ka mēs to nezinām! Mūsu valodu 1995.gadā mītiņā pie Rīgas Domes nosauca par suņu valodu. Tiesa, Laviņas kundze pēc tam atvainojās savu partijas biedru, toreizējo partijas biedru, vārdā. Tagad viņa ir izstājusies no šīs partijas. Mūsu valodu šodien Latvijā sauc par aborigēnu valodu, sauc par izmirstošu valodu, un mēs paši nedarām neko, lai to aizstāvētu. Izglītības likums. Valodas likums. Satversme. Jā, tie ir ieroči, bet arī šeit tam ir jābūt iekšā. Kāpēc tāda pavirša attieksme pret tik smagu punktu? Jā, mēs varam uz trešo lasījumu izlabot, papildināt. Bet, ja vispār nebalsojam par 5.punktu, tas ir vairāk nekā savādi. Jo, nepieņemot 5.punktu, mēs pilnīgi izslēdzam savas prasības šiem pilsonības pretendentiem. Diemžēl. Labāk tās izteiksim krietni stingrāk! Pēc tam jau naturalizācijas procesā varēs pārskatīt prasības attiecībā pret tiem cilvēkiem, kas tiešām parādīs īstu valodas prasmi.

Un es gribētu atgādināt, ka 1991.gada martā Augstākā padome sarīkoja aptauju: “Vai jūs vēlaties Latvijas kā neatkarīgas valsts atjaunošanu? Vai vēlaties, lai Latvija paliek PSRS sastāvā?” Toreiz vairāk nekā 26% no aptuveni 2 miljoniem, kas tajā piedalījās, nobalsoja “pret”, nobalsoja par palikšanu PSRS sastāvā. Kā jūs domājat, kur viņi visi ir šodien? Viņi ir tepat Latvijā. Tie ir vairāki simti tūkstošu. Un jūs cerat, ka šie cilvēki mācīsies latviešu valodu? Tas ir absolūti izslēgts. Un tāpēc nedosim paši viņiem šīs iespējas nemācīties! Neradīsim valsti, kurā ar laiku būs divu kategoriju pilsoņi - latviski runājošie un, es nezinu, vēl kādās citās valodās runājošie un latviešu valodu neprotošie! Un nemānīsim sevi ar ilūzijām, ka mums kāds kaut ko ieteiks: “Ziniet, jūs tur to sistēmu izveidojiet, un viņi iemācīsies to valodu.” Nē! Mums viņi ir jānoliek tādos rāmjos, ka viņi ir spiesti šo valodu iemācīties, ja viņi grib tiešām pretendēt uz kļūšanu par pilsoņiem. Un tāpēc es ļoti aicinu atbalstīt 5.priekšlikumu un tiešām padomāt, kā to varētu precizēt, gatavojot trešo lasījumu. Nesteigsimies ar šīm lietām! Sekas būs daudzām paaudzēm. Nedomāsim šodien ne par savu ietekmi, ne par ko citu. Domāsim par to, kā sadzīvos tie cilvēki, kas te dzīvos pēc dažām paaudzēm!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Priekšsēža kungs! Valsts prezidenta kungs! Atbalstīsim deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu! To var grozīt un papildināt, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Mēs nedrīkstam radīt atvērtas durvis tiem, kas iegūs pilsonību bez latviešu valodas zināšanām. Mēs nevaram nevienu piespiest mācīties un iemācīties latviešu valodu, bet mēs varam aizkavēt pavalstniecības iegūšanu cilvēkiem, kuri ir bez šīs valodas zināšanām. Citādi mēs dodam iespēju nepilsoņiem apiet mūsu likumus un piedzimstot saņemt mūsu pilsonību. Tas nenotiek daudzās Eiropas valstīs, arī Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, un arī citās, piemēram, Čehijā un Šveicē. Šveicē nav iespējams ārzemniekiem iegūt pilsonību, ja šie cilvēki nav pilnībā integrējušies un apguvuši vietējo valodu. Es nerunāju, protams, par bāreņiem un pamestiem bērniem, kam vecāku nav, jo par tiem jau mums ir likumā citādi runāts. Par to vēl, piemēram, pagājušajā gadā bija jāaizrāda Čehijai. Tā ka šajā gadījumā mēs nedrīkstam ļaut apiet mūsu likumus ar līkumu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Valsts prezidenta kungs! Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tikko Pols Goubls rakstīja, ka Rietumu valstis nav varējušas iedomāties un nav ticējušas, ka tik smaga būs Austrumeiropas pāreja no komunisma uz brīvā tirgus ekonomiku. Šodien ir atkal pērkona negaiss, un atkal kaut kur kādā mūsu lauku novadā krusa iznīcina stādījumus. Ir ļoti grūts laiks. Valsts prezidenta kungs! Es tiešām jūtos vainīgs, ka es sēžu zālē blakus Valdmaņa kungam, jo man nebija pieņemams viņa runas stils, uzbrūkot jums, un viņš nevar arī prasīt, lai jūs runātu tad, kad jūs nevēlaties to darīt. Mani un Valdmani, un citus deputātus ir ievēlējusi tauta, un, juzdams savu vainu - un droši vien arī vēlētāji jūt šo vainu - , es gribu atvainoties Latvijas vārdā visiem klausītājiem, ka es neesmu varējis nodrošināt mana blakussēdētāja pieklājīgu izturēšanos pret jums. Es jūtos vainīgs, ka es pretojos Latvijas lauku zemes pārdošanai par sertifikātiem Sarkanās armijas virsniekiem. Es jūtos vainīgs, ka es uzskatu, ka valstij stratēģiski svarīgie tautsaimnieciskās ražotnes objekti un nacionālās kultūras pieminekļi nav privatizējami, nav pārdodami. Es jūtos vainīgs, ka šodien pretojos Eiroparlamenta un Maksa Van der Stūla rekomendācijām. Es jūtos vainīgs, ka es esmu ievēlēts 6.Saeimā, un atvainojos latviešu tautas vārdā, ka es nesaprotu, ko es daru, jo esmu latvietis.

Aicinu balsot par deputāta Lagzdiņa un deputāta Ābiķa priekšlikumu, jo neesmu pārliecināts mazohists.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - otro reizi.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Godātais Valsts prezidenta kungs! Mums, deputātiem, te ilgi spriežot, ir skaidrs, par ko mēs balsosim. Bet man būtu lūgums, lai šajā zālē mēs dzirdētu arī Valsts prezidenta domas šajā jautājumā, argumentus “par” un “pret”. Jo iznāk tā, ka daudzos jautājumos mūsu domas nesaskan ar jūsu domām, vai tautas domas nesaskan ar jūsu domām. Ne par velti saka: tie, kas nedara, - māca, tie, kas nemāca, - kontrolē, un tā tālāk. Tādēļ būtu ļoti liels lūgums, lai jūs pateiktu savas domas. Es domāju, ka Valsts prezidenta pienākums būtu Saeimā uzstāties. Tikai noklausīties - tas ir pārāk maz. Es ceru, ka jūs tomēr uzstāsieties.

Aicinu balsot par Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - otro reizi.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Es esmu ļoti priecīgs, ka mēs varam parādīt sabiedrībai, ka mums ir demokrātija. Un tāpēc mēs uzstājamies un izsakām savas domas. Šeit veidojas ļoti laba un jauna koncepcija, kas ir veselīga Latvijai un kas var parādīt arī ārzemēm, kāda ir mūsu iekšējā situācija, jo, kā mēs zinām, ārpolitika ir iekšpolitikas spogulis. Te viens kungs esot teicis no šīs tribīnes... Un ko mēs piedāvājam? Ja šī koncepcija attīstās, tad mēs varam izpildīt arī Rietumu prasības, ka bezvalstnieku (non-citizens) bērniem ir iespēja iegūt šo pilsonību, jo šiem cilvēkiem demokrātijas sistēmā nav iespējas iegūt citu pilsonību. Bet nepilsoņiem pēc mūsu likuma traktējuma, ir dažādas izvēles tiesības. Tātad demokrātija tiek pilnībā ievērota. Un ja mēs pēc tam pieņemam, ka viņiem obligāti jākļūst par Latvijas pilsoņiem, un ja mēs pārkāpjam viņu cilvēktiesības... Tātad šiem pilsoņiem ir tiesības izvēlēties gan naturalizācijas kārtībā mūsu pilsonību, gan Krievijas pilsonību. Kaut vai viens fakts. Kura valsts atzina nepilsoņu pases pēdējā? Tā bija Krievija. Jo viņa noteikti uzskatīja, tā kā mantiniece, šos mūsu nepilsoņus par saviem pilsoņiem un atļāva viņiem bez vīzas arī apmeklēt šo valsti. Jo - kurā gan valstī ir iespējams, ka nepilsonis no citas zemes var brīvi braukāt pāri robežām? Tāpat arī mums ir iespēja, lai šiem nepilsoņiem, pēc šī likuma traktējuma, ir izvēle atbilstoši šo savu minoritāti... kaut vai vecticībieki - “staroveri” un pārējās minoritātes...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas.

R.Jurdžs. ... kas ilgstoši dzīvo Latvijā. Tā ka es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Mēģināšu pirmo reizi lietot vārdu, kuram es nezinu tulkojumu latviešu valodā. Tas ir angļu termins “filibustering”. Tas apzīmē tādu situāciju, kad kāda partija (klasiski tā ir opozīcija) mēģina novilcināt kāda likuma pieņemšanu, un šādā gadījumā nepārtraukti runā visi, cik vien var, un pilnībā izmanto savu runas laiku.

No “Tēvzemei un Brīvībai” šodien runā visi, 5 plus 2 minūtes, runā par visu ko, pārmet visiem visas nelaimes, lai tikai nevajadzētu šodien un tuvākajā laikā šo likumu pieņemt. Ārkārtīgi nepatīkama situācija, jo tādā gadījumā man nākas atzīt, ka no “Tēvzemei un Brīvībai” nākušais premjers Krasts varētu būt rīkojies ne gluži tā, kā to šobrīd deklarē jūsu pašu deputāti.

Es tā arī neguvu skaidrību no Grīga kunga vārdiem. Grīga kungs apgalvoja, ka ne vienmēr, kad saka “Krasts”, tas nozīmē “tēvzemieši”, ne vienmēr, kad saka “valdība”, tas nozīmē “tēvzemieši”. Un otrādi. Rodas iespaids, ka principā Krasta kungs ir “Latvijas ceļa” premjers. Katrā ziņā tas ir ļoti cienījams un simpātisks atzinums, bet ne vienmēr tas tā ir.

Cienījamie kolēģi, es jūs ļoti lūdzu mēģināt kārtot lietas, skatoties valstiski. Ja nu reiz jūs esat valdības partija un ja jūsu izvirzītais premjers ir devis vienu vai otru mutisku vai rakstisku garantiju Eiropai vai pasaulei, dažādām pasaules struktūrām, tad vajag vairāk vai mazāk turēties pie jūsu premjera solījumiem, nevilkt lieki laiku, balsot. Nobalsosim, kā nu ir! Varbūt jums būs taisnība attiecībā uz deputātu Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu, varbūt tas tiks noraidīts. Ticēsim šoreiz demokrātijai! Virzīsimies uz priekšu likuma izskatīšanā! Mums būtu jātiek arī pie budžeta. Ja jūs rīkosities tā, kā jūs pašlaik to darāt, kad absolūti visi “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti kopā ar ļoti godājamo Valdmaņa kungu izmanto absolūti visu deputātiem paredzēto laiku un visas iespējas izteikties, mēs tuvākajā laikā tomēr pie budžeta netiksim.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Te vairākas reizes izskan tās runas par Eiropas Savienības dalībvalstīm, par starptautisko praksi.

Es gribu atgādināt vienu faktu - par Eiropas Savienības dalībvalsti Vāciju. Tur, lai kļūtu par šīs valsts pilsoni, pretendentam vismaz 6 gadus ir jāmācās skolā ar vācu mācībvalodu. Vismaz 6 gadus! Un nupat tur tādi paši malači kā Apiņa kungs un viņam līdzīgie arī vēlējās satricināt šo sistēmu un vēlējās balsojumu par automātisku pilsonības piešķiršanu tur dzimušajiem. Kas tad notika? Vācijas parlamentā šis priekšlikums tika ar kaunu izgāzts. Tā ka tie, kas te briesmīgi gudri izrunājas, vismaz izlasiet kaut ko, painteresējieties, kas notiek ārpus Latvijas robežām, un nemaisieties mūsu attiecībās ar mūsu partijas pārstāvjiem! Mēs paši tās nokārtosim.

Pirms manis te par partijas disciplīnu un frakcijas disciplīnu runāja īstais runātājs, kurš ar saviem balsojumiem ne vienreiz vien ir parādījis, ka viņam ir galīgi sveša savas partijas un savas frakcijas disciplīna. Balsojuma laikā viņš ļoti bieži vispār neatrodas zālē. Tā ka ir vietā tā paruna, ka otra acī to skabargu redz, bet savā acī to baļķi neredz. Runājot šeit, vajadzētu tomēr runāt vairāk par lietu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie deputāti! Pie tā, kas tika runāts, es gribētu piebilst, ka tas, ko sacīja deputāts Kiršteins, - ka, viņaprāt, būtu jāskata vispirms 6.priekšlikums un pēc tam 5.priekšlikums... Šie priekšlikumi ir par noteiktiem likumprojekta pantiem. 5. priekšlikums, kas ir no Ābiķa un Lagzdiņa, ir par 2.pantu. Nākamie priekšlikumi attiecas uz 3.1.pantu. Un loģiski, ka komisija ieteica par visu balsot pantu secībā, nevis kādā citādā secībā, pat ja tas liktos kaut kādā veidā pamatoti.

Attiecībā uz šo priekšlikumu gribu piebilst vēl to, ka abi iesniedzēji deputāti nenoliedza komisijas sēdē nedz to, ka varētu papildināt un precizēt, ka bezvalstnieki un nepilsoņi, kuri pēc 1991.gada augusta... un tā tālāk... nedz arī to, ka formulējums “ja tie vismaz trešo daļu...” nav gluži precīzs. Tas būtu precizējams. Vai nu jāsvītro, vai jāatrod veiksmīgāks formulējums. Komisija, kā es jau minēju, ar balsu vairākumu šo priekšlikumu tomēr neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. priekšlikumu - deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu papildināt 2.panta 1.punktu ar 1.4.apakšpunktu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 15, atturas - 27. Pieņemts... Piedodiet, nav pieņemts. Par - 38, pret - 15, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamie priekšlikumi. Tagad, deputāti, pievērsīsimies likumprojekta 4., 5.lappusei un nākamajām lappusēm. Tur ir pirmajā lasījumā pieņemtais 3.1. pants. Šis 3.1. pants tapa ilgstošā valdības frakciju sadarbībā, īpaša darba grupa strādāja un slīpēja visus iespējamos variantus. Piedalījās gan “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, gan “Latvijas ceļa”, gan Latvijas Zemnieku savienības, gan arī (sākotnēji) Demokrātiskās partijas Saimnieks pārstāvji, un tapa variants, kurš deva plašāku iespēju, kā to prasa arī Eiropas rekomendācijas, bērniem, kuri dzimuši pēc 1991.gada augusta, iegūt Latvijas pilsonību ar zināmām priekšrocībām no 16 gadu vecuma, ja viņi apliecina latviešu valodas apguvi tādā vai citādā veidā. Tāds bija šis pirmais priekšlikums. Šobrīd otrajam lasījumam ir iesniegta vesela virkne priekšlikumu, kuri attiecas uz šo pantu.

Pirmām kārtām ir dokuments nr. 4209. Tas ir Ministru kabineta iesniegts atsevišķs likumprojekts, kuru es jau pieminēju. Juridiskā komisija to ar balsu vairākumu (tiesa, domām daloties) iekļāvusi šajā likumprojektā kā atsevišķu priekšlikumu.

Tālāk seko Saeimas deputātu Dozorceva un Lujāna priekšlikums par 3.1.panta jaunu redakciju, kurš daļēji dublējas ar valdības iesniegtā dokumenta nr. 4209 tekstu. Ir tā būtiskā atšķirība, ka šeit nav piektās daļas, kura attiecas uz personām, kurām ir tiesības iesniegt pieteikumu par pilsonības piešķiršanu bērniem. Noteiktajā kārtībā un formā tās iesniedz iesniegumu, kas apstiprina to, ka tās veicinās bērna latviešu valodas apguvi, izglītību un ieaudzinās bērnā cieņu un uzticību Latvijas Republikai.

Tālāk nāk deputāta Bartaševiča priekšlikums par šo pašu 3.1. pantu, ko viņš iesniedzis citā redakcijā, deputāta Golubova priekšlikums par šo pašu pantu, deputāta Jirgena priekšlikums par šā 3.1. panta pirmo daļu (nedaudz citāda redakcija), deputāta Bišera priekšlikums par 3.1. panta pirmo daļu. Visbeidzot ir priekšlikums nr.12. Es lūdzu izlabot un ņemt vērā... Šis ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ieviest 3.1.pantā nelielu redakcionālu precizējumu. Tas īstenībā ir Saeimas deputātes Annas Seiles priekšlikums, kuru viņa bija rakstījusi uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas veidlapas. Juridiskais birojs to ir noturējis par komisijas priekšlikumu, bet īstenībā tas ir deputātes Seiles priekšlikums.

Juridiskā komisija, skatot visus šos variantus, būtībā pirmo nobalsoja priekšlikumu, kas ir atsevišķi iesniegtais likumprojekts nr. 4209, un ar balsu vairākumu šo priekšlikumu arī pieņēma kā atbalstāmu. Līdz ar to visus pārējos priekšlikumus (no 7. līdz 12.) pēc būtības komisija neizskatīja. Tātad es varu piebilst no savas puses tikai to, ka tas ir Ministru kabineta iesniegtais projekts. Valdību veidojošo frakciju sēdē 29. aprīlī tā ir parakstījusi papildprotokolu, kurā ir īpaši izcelta Pilsonības likuma grozījumu pieņemšana Saeimā trijos lasījumos, vadoties pēc trijiem galvenajiem noteikumiem - naturalizācijas “logu” atcelšana, par ko mums būs runa dažus pantus tālāk, EDSO rekomendācijas par bērniem, kas dzimuši Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, un lojalitāte, latviešu valodas un vēstures zināšanas.

Gribu piebilst, ka no to deputātu puses, kuri Juridiskajā komisijā palika mazākumā un neatbalstīja 6. priekšlikumu dokumentā nr. 4209, tomēr ir jānorāda uz to, ka šeit ir zināma pretruna starp 2. un 3.punktu, ko valdības frakcijas ir parakstījušas. Mūsuprāt, šajā priekšlikumā šīs abas nianses pilnībā nav ņemtas vērā. Tātad komisija ir atbalstījusi priekšlikumu nr. 6, bet savukārt no 7. līdz 12. būtībā nav atbalstījusi, kaut arī 7.daļēji sakrīt ar 6.priekšlikumu, tātad daļēji tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies, Grīnblata kungs! Godātie kolēģi, tie, kuri klausījās referentu, saprata, ka mēs tagad runāsim par priekšlikumiem no 6. līdz 12. Grīnblata kungs ziņoja par atbildīgās komisijas attieksmi pret visiem šiem priekšlikumiem, jo tie pēc būtības skar vienu un to pašu problēmu.

Kā jūs dzirdējāt, atbildīgā komisija ir atbalstījusi 6.priekšlikumu, tātad priekšlikumu, ko iesniedzis Ministru kabinets.

Atklājam debates. Debatēs runās Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. (Starpsauciens: “Viss jau izrunāts...”)

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es jūs aicinu neatbalstīt priekšlikumu nr. 6, jo šis priekšlikums šajā brīdī paredz iespēju piešķirt pilsonību arī vienam tādam personu lokam, no kura mēs neprasām latviešu valodas zināšanas. Šobrīd šajā situācijā, kādā mēs šeit esam, mums ir jāparāda mūsu stāja, ka mēs nelokāmies tikai kādu ārēju prasību priekšā, ka mēs varam piedāvāt paši savus problēmas risinājumus, savus risinājumus tam, kādā veidā veikt sabiedrības integrāciju. Mums nav akli jāseko ne Rietumu, ne Austrumu spiedienam, bet jo sevišķi pazemojoši šķiet tas, ka šīs darbības notiek Maskavas spiediena un sankciju ietekmē. Mēs redzam, ka Maskavā Primakovs saņem Jeļcina apbalvojumus par to, ka pret Latviju tiek veiksmīgi pielietotas šīs ekonomiskās sankcijas. Mēs nedrīkstam ielaisties šajās sarunās un šajā dialogā, kas pret mums tiek vērsts no spēka pozīcijām.

Tāpēc šodien es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, bet saistīt šo priekšlikumu nākotnē ar vispārēju sabiedrības integrācijas programmu, un, nešauboties par to, ka mēs spēsim līdz šādam priekšlikumam nonākt, tomēr šajā brīdī varam uzskatīt to par pāragru. Neparādīsim pasaulei un neparādīsim Krievijai, ka īstais sarunu tonis ar Latviju ir no spēka pozīcijām. Mēs kategoriski nevaram piekrist šādam sarunu tonim, un tāpēc es aicinu šo 6.priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es runāšu par visiem priekšlikumiem - no 6. līdz 12. priekšlikumam.

6. priekšlikums tātad ir Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Kreitusa kungs, apspriežot iepriekšējo pantu, komentēja, ka arī šajā priekšlikumā ir ieliktas valodas garantijas. Diemžēl, ja izlasīsim šo priekšlikumu uzmanīgi, tad redzēsim, ka tā tas nav. Ceturtajā daļā šādas valodas prasības tiek prasītas tikai tiem bērniem, kuri ir iesnieguši lūgumu, sasniedzot 16 gadu vecumu, ja viņu vecāki neko par viņiem nav prasījuši. Tikai šai kategorijai!

Tātad visiem pārējiem bērniem, par kuriem iesniegumu iesniedz viņu vecāki, kaut arī viņi neprot latviešu valodu, automātiski tiek piešķirta pilsonība. Šāda nostādne, manuprāt, nevienam latviešu valodu cienošam deputātam nav pieņemama. Un tāpēc es aicinu visus tos deputātus, kuri nenobalsoja par Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu, šajā jautājumā būt izšķirīgiem un nobalsot “pret” Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu.

Kāpēc es tā aicinu, būdama pozīcijas frakcijas pārstāve? Gluži vienkārši! Pozīcijas frakcijas bija izveidojušas darba grupu. Darba grupa vienojās par variantu, kuru jūs redzat kreisajā pusītē kā 3.¹ pantu. Un šajā pantā tika iestrādātas visas valodas prasības. Protams, vienkāršāk būtu bijis, ja mēs būtu nobalsojuši iepriekšējo - 5. priekšlikumu, bet, ja ne, tad mums tagad nekas cits neatliek, kā noraidīt 6. priekšlikumu.

Taču manī izbrīnu rada tas, ka Juridiskā komisija ar vieglu roku ir noraidījusi manis iesniegto 12. priekšlikumu, kas attiecas uz šo pašu 3.¹ pantu. Un te nu man ir jāatkārto viena sen zināma patiesība, viens piemērs no mūsu valodas interpretējumiem. Mēs visi zinām, ka kādreiz tika runāts par tādu frāzi, ka noziedznieku nedrīkst nošaut, bet vajag apžēlot. Pēkšņi viņš tika apžēlots, un šī viena komata dēļ frāze var arī mainīties: viņa var skanēt arī tā: “Nošaut, nedrīkst apžēlot.”

Kāpēc es to saku? Tāpēc, lai jūs uzmanīgi izlasītu kreisajā pusītē esošo tekstu. Tur ir rakstīts: “Bērnam, kurš pēc 1991. gada 21. augusta dzimis Latvijā šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības uz Latvijas pilsonību, sasniedzot 16 gadu vecumu.” Un nu es jums izlasīšu šo pašu tekstu citā interpretācijā, ja šeit mainās komats: “Bērnam, kurš pēc 1991. gada 21. augusta ir dzimis Latvijā, šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības iegūt pilsonību.” Saprotiet, nav jau Latvijā noteikta nekāda kārtība, kādā jādzimst bērniem, un tāpēc Juridiskajai komisijai tomēr manu tīri redakcionālo priekšlikumu vajadzēja atbalstīt, jo Saeimas valodniekiem nebūs vairs tiesības šo frāzi izlabot, jo tā konceptuāli maina šī teikuma būtību.

Tāpēc es aicinu vēlreiz noraidīt 6. priekšlikumu. Lai paliek spēkā starpfrakciju vienošanās variants. Vajadzētu noraidīt visus pārējos priekšlikumus, bet 12. priekšlikumu vajag atbalstīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Bartaševičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Es brīnos par Rietumu ekspertiem, kas sakarā ar topošajām izmaiņām Pilsonības likumā kaisa komplimentus uz visām pusēm, kaut būtībā izmaiņām ir tīri kosmētisks raksturs. Nacionālie patrioti tik ilgi turējās pie Pilsonības likuma neaizskaramības, ka nu visiem liekas, ka notiek revolūcija. Nebūt nē, kungi! Piedāvātās izmaiņas - piešķirt pilsonību bērniem, kas dzimuši pēc 1991. gada, atrisinās šo problēmu tikai 20 000 cilvēku. Protams, tas ir liels skaits salīdzinājumā ar 10 000, kas jau naturalizējas, bet tas ir niecīgs, raugoties uz 700 000 nepilsoņu šajā valstī.

Savā priekšlikumā es piedāvāju piešķirt pilsonību reģistrācijas kārtībā nepilsoņiem, kas piedzimuši Latvijā pēc 1940. gada un šeit dzīvo. Tāda pieeja pilnībā atbilst konvencijai par apatrīdisma samazināšanu, un to Latvija ratificēja jau 1992. gadā. Proti, jebkurai tās dalībvalstij ir jāpiešķir pilsonība katrai viņas teritorijā dzimušai personai, kura citādi paliks apatrīds.

Oponenti teiks: bija taču okupācija, un visi, kuri piedzima šeit tajā laikā, nav nopelnījuši pilsonību, jo ir nelojāli valstij tāpēc, ka piedzimuši “nepareiziem” vecākiem.

Cienījamie kolēģi! Skatoties no šā viedokļa, prātīgi būtu atņemt pilsonību noziedzniekiem, jo noziegums ir labākais nelojalitātes pierādījums pret valsti. Atņemsim pilsonību visiem, kuri domā ne tā, kā valdības vīri, jo lojalitāte pie mums nozīmē piekrišanu valdības kursam, un, ja tu domā citādi, tad tu lej ūdeni uz mūsu ienaidnieku dzirnavām, kuru, pēc “tēvzemiešu” domām, Latvijai ir daudz, pieņemsim, Krievijā komunisti vai pat skolnieki Vērmanes dārzā, atkarībā no apstākļiem. Mēs varam aizvērt acis un neredzēt jebkuru nacionālisma izpausmi iekšienē, ja ir it kā apdraudēta mūsu valsts neatkarība.

Cienījamie kolēģi, politiķiem nav tiesību mūžīgi baidīt mūsu tautu ar nepastāvošiem draudiem. Galu galā mums jāpaveic reāla sabiedrības integrācija, jo tās ir mūsu intereses, nevis Eiropas Savienības.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Tikai tā mēs radikāli izmainīsim situāciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Atsauc savu runu. Brīnums...

Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es, pretēji iepriekš teiktajam, aicinātu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Es domāju, ka 6. priekšlikumā ir divas daļas un ka šajā 6. priekšlikumā trešajā lasījumā var pilnībā iestrādāt arī šo te Lagzdiņa kunga priekšlikumu. Te absolūti nav nekādas problēmas, bet es šīs divas daļas saredzu tādā veidā, ka tas, kas te ir teikts par 16 gadu veciem, uz kuriem atsaucas arī Seiles kundze... Es domāju, ka tas ir vēl stingrāks, tas skar vairākumu nepilsoņu bērnu, kuru vecāki nepieprasa viņiem šo pilsonību. Tātad, neskaitot tos vairāk nekā 600 000, kuriem ir jāsaņem šī pilsonība, ja viņi to vēlas, naturalizācijas kārtībā, arī viņu bērniem, jo es neticu, ka viņu vairākums rakstīs iesniegumus par saviem mazajiem bērniem. Tātad arī šim bērnu vairākumam, sasniedzot 16 gadus, būs jāparāda savas valodas zināšanas saskaņā ar 19. un 20. pantā minētajiem nosacījumiem. Bet šeit ir otra grupa.

Es vēlreiz atkārtoju tiem, kuri varbūt nav sapratuši. Kādas valodas prasības var būt zīdainim, kurš ir piedzimis? Vai bērnudārza vecumā? Un te ir citas prasības. Te darbojas Eiropas attiecīgā konvencija par bezvalstnieku bērnu tiesībām. Mēs, protams, varam teikt, ka mēs uzspļaujam, kā es teicu, visām šīm konvencijām, uzspļaujam NATO un tā tālāk, bet es šeit gribētu nopietni pateikt vienu lietu. Ja paliek šī redakcija un ja mēs nobalsojam... es ceru, ka vairākums atbalstīs šo 6. punktu, tad tas nelielais skaits, kā es teicu, Seiles kundze, tie 2 000 bērnu, kuri šogad vai pagājušajā gadā ir piedzimuši... Vai tiešām jūs ticat, ka viņi līdz 2016. gadam, kad viņi balsos, nebūs iemācījušies latviešu valodu? Nu tas taču ir absurds! Ja mēs runājam par šiem, tad viņi taču nebūs visi šie pilsoņi. No šiem diviem tūkstošiem labi ja kāda desmitā daļa atnāks. Pašreiz 5% izmanto šīs savas tiesības, tad kāpēc mēs domājam, ka visi šie vecāki klupdami un krizdami skries prasīt pilsonību?

Bet ko mēs būsim izdarījuši, ja mēs nobalsosim? Mēs būsim ievērojuši divas lietas: tātad tie vecāki, kuri dažādu iemeslu dēļ negrib, ka viņu bērns ir Latvijas pilsonis, viņi netiek aiztikti. Šie bērni, sasniedzot 16 gadus, paši brīvprātīgi izdomās, vai viņi grib vai negrib, un pierādīs savas latviešu valodas zināšanas. Turpretī tie vecāki, kuri grib saskaņā ar šo konvenciju, lai viņu bērnam būtu šīs tiesības, viņi uzrakstīs šo iesniegumu, un tad šis zīdainis būs jau pilsonis. Tad ko mēs gribam? Vai to, lai šie poļi, lietuvieši un igauņi... Es vēlreiz atkārtoju, ka, saskaņā ar Aldermanes kundzes sniegtajām ziņām, krievu ir mazāk nekā puse starp šiem pretendentiem, kuri pašreiz ir iesnieguši. Tātad jūs esat pret poļu bērniem? Pret lietuviešu bērniem? Vai tiem zīdaiņiem, kas tagad ir piedzimuši, bet kuri būs pilsoņi un kuri balsos pēc 18 gadiem? Tad mēs varonīgi cīnīsimies ar šiem 2000 pašreiz dzimušajiem bērniem, kuri pat vecākiem neprasīs... Nu kāda jēga te ir par to strīdēties?

Es domāju tā, ka mēs varam to visu iestrādāt uz trešo lasījumu un precizēt visas šīs lietas, bet nebūtu tālredzīgi, ticiet man... Man šeit ir tikai viens arguments: ja mēs neievērosim šo konvenciju, tad mēs 10 gados nebūsim NATO un tad izpaliks arī vajadzība runāt par valsts valodu, jo nebūs valsts kā tādas. Tāpēc es domāju, ka šis ir ideāls variants, jo vairākums mācīsies valodu, bet mazākums - tie zīdaiņi līdz 7 gadiem - būs pilsoņi, un tas mums dos tiesības... Es te gribu vēlreiz pārliecināt Vidiņa kungu un Tabūna kungu, ka mēs prasīsim daudz stingrāku Valsts valodas likumu un daudz stingrāku Izglītības likumu, jo tam visam būs arguments. Viņi būs pilsoņi, un valdība būs tiesīga saviem pilsoņiem likt mācīties valsts valodu. Un mēs viņiem liksim mācīties, lai viņi kļūtu par pilsoņiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Balsošanas rezultāti parādīja, ka tie cilvēki, kuri pauda savas domas no šīs tribīnes, it sevišķi Kārlis Leiškalns un Panteļējevs... ka viņi atbalsta Starpfrakciju padomes lēmumus un tā tālāk. Starpfrakciju padomes lēmumos bija teikts, ka ir jāzina latviešu valoda, bet, ja pašlaik paskatās balsojumus, tad iznāk tā, ka pret to balso “Latvijas ceļš” un Demokrātiskā partija Saimnieks, taču mani visvairāk šokē tas, ka pret to daudz balso “zemnieki” - Gredzens, Apalups - atturas, atturas arī Dilba...

Sēdes vadītājs. Veldres kungs, lūdzu, runājiet par lietu, nevis ziņojiet balsošanas rezultātus! (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Netraucējat!”)

U.Veldre. Es runāju par lietu. Pamatoju...

Sēdes vadītājs. Par apspriežamo likumprojektu.

E.Veldre. ... Jo starpfrakciju vienošanās bija tāda, ka šajā likumā jāatbalsta latviešu valoda. Tad tā arī vajadzēja balsot. Un mans priekšlikums ir noraidīt 6. punktu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu, lai mēs uz mirkli atkal noliktu malā partiju savstarpējo apsaukāšanos un noskaidrošanu, kurš nu kuram ir mīļāks vai nemīļāks, bet lai mēs iedziļinātos šajā tekstā, kas mums ir priekšā. Un tad es jums uzreiz gribu teikt, ka tie, kuri aicināt atbalstīt šo priekšlikumu, ieskatieties vērīgi 1. ailītē, ieklausieties tanī un atcerieties, ko runāja Seiles kundze. Es jums varu pateikt viennozīmīgi, ka šeit pretrunu ir daudz mazāk un ka šo ir daudz vieglāk pārstrādāt nekā to tekstu, kuru mums ir ierosinājusi Juridiskā komisija. Es jums norādīju uz veselu rindu pretrunu... (No zāles deputāts I.Bišers: “Juridiskā komisija neko nav ierosinājusi...”) Bišera kungs, es jums saku trešo reizi: ja jūs vēlaties man runāt pretī, tad nāciet tribīnē un runājiet, jo Saeimas kārtības rullis nosaka, ka deputātiem no vietas ir atļaujami tikai izsaucieni, nevis gari teikumi un tirādes...

Un tāpēc es pievēršu jūsu uzmanību vēlreiz tam, ka šeit ir ļoti daudz pretrunu, sākot ar to, ka šajā priekšlikumā... nemaz nerunājot par to, ka te ir pazudušas valodas prasības, bet ir palicis jautājums par šķirto laulību, kas ir sasaistīta kopā ar vecāku tiesībām, lai gan tas nekādā veidā nav Latvijas likumdošanā kopā saistāms, jo vīrs un sieva nenozīmē vienlaicīgi tēvu un māti.

Tāpat arī pēdējais ieraksts, kas, manuprāt, ir kļuvis par galīgu absurdu šajā likumā. Es jums jau vienreiz teicu, ka vecāki paraksta apliecinājumu par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu, iegūt izglītību un audzinās bērnā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai. Taču, ja viņi to nedarīs? Ko tad jūs darīsiet? Vai šo māti sūtīsiet ielu slaucīt? Uz kāda likuma pamata? Kā jūs pārbaudīsiet šo apliecinājumu, kā jūs iemācīsiet?

Un es gribētu Kiršteina kungam teikt ko citu. Kiršteina kungs, nevis mēs piespiedīsim viņus iemācīties valodu! Taču, ja cilvēks ir šīs valsts pilsonis un nerunā latviešu valodā, bet runā citā valodā, tad pirmais, ko viņš darīs, būs tas, ka viņš prasīs savas valodas atzīšanu par otru valsts valodu. Un mums ir pietiekami daudz tādu precedentu pasaules praksē, sākot jau ar Somiju, kur ir 6% zviedru, bet zviedru valoda ir valsts valoda. Nu tad paskaitiet tos tūkstošus bērnu, kuri iegūs šo pilsonību! Un katru gadu viņu skaits pieaugs, tad izrēķiniet, cik būs pēc... Astoņi gadi ir pagājuši, un Latvijas valsts savu reālo neatkarību ir sākusi apjēgt. Tie ir pagājuši kā viens mirklis, bet tie atlikušie desmit gadi paies tikpat ātri, un tad būs jau 21 tūkstotis astoņpadsmitgadīgu un latviešu valodā potenciāli nerunājošu cilvēku, kuri cīnīsies par krievu valodu kā valsts valodu. Un katru gadu viņiem nāks klāt no 3 līdz 5 tūkstošiem cilvēku.

Tad būs nākamais jautājums starptautiskā līmenī. Ja es būtu šis bērns, tad ko es izvirzītu, kāpēc mani vecāki nav Latvijas pilsoņi?

Jūs šodien atcerieties vienu lietu, kad mēs runāsim par “logiem”. Ja mēs tos noņemam un ļaujam naturalizēties Latvijā visiem pieaugušajiem cilvēkiem, tad atcerieties šo ierakstu, kas ir svarīgs: ja vecāki ir pilsoņi, tad bērni kļūst pilsoņi automātiski. Un kas jums šobrīd ir svarīgāks: septiņgadīgs puika - pilsonis vai trīsdesmitgadīgs Latvijai lojāls cilvēks, tas ir, pilsonis, kas var veikt visu šo darbību? Kas šobrīd ir noteicošais? Un kā jūs mani pārliecināsiet par to, ka vecāki, kuri nerunā latviešu valodā un tāpēc nevar iegūt pilsonību, garantēs, ka viņu bērns runās latviešu valodā.

Mēs Pilsonības likuma izpildes komisijā sastopamies ar to, ka arī tie, kuri pretendē uz pilsonību par īpašiem nopelniem, negatavojas runāt latviešu valodā. Un līdz ar to es aicinu deputātus vēlreiz pārdomāt un saku: “Lai paliek tas, ko Seiles kundze teica, kas ir izstrādāts un panākts šajā Sadarbības komisijā. To ir vieglāk pārstrādāt, to ir vieglāk pilnveidot un novērst tās pretrunas, kas ir iekšā šajā redakcijā, kura mums ir atbalstīta un dota kā galīgā.” Un atcerieties vēlreiz, ka “logu” noņemšana paver iespējas visiem Latvijā dzimušajiem bērniem kļūt par pilsoņiem, ja viņu vecāki, kaut viens no vecākiem, nokārto latviešu valodas un vēstures zināšanu eksāmenus. Un šeit nav nekādas diskriminācijas.

Es gribētu vēl vienu lietu piebilst. Starp citu, šī rīcība šobrīd ir ļoti nekorekta gan no valdības puses, gan no Prezidenta puses, gan arī daļēji no mūsu Pilsonības likuma izpildes komisijas puses, kur es uzņemos savu vainu. Mums nav neviena dokumenta, kurā mēs būtu salīdzinājuši pasaules praksi, kā pilsonību iegūst citās valstīs dzīvojošo nepilsoņu bērni. Un šī prakse nekur nav tāda, kādu mēs šodien piedāvājam te Latvijā. To gan es jums varu pateikt.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Augstākā padome! Sadarbības padome! Padomes kalpi! Mums ir likts rusificēt Latvijas tautu. Likumprojekts ir gatavs, un droši vien arī balsu skaits ir saskaitīts, un ļoti iespējams, ka tas notiks. Lūgums ir tomēr katram drusku padomāt.

Es zinu, ka pēc beidzamā balsojuma daudziem šeit Saeimā nav svarīgi, vai nākošais pilsonis runās vai nerunās latviešu valodā. To mēs redzējām beidzamajā balsojumā. Taču saprotiet, ko mēs šeit darām! Vecāki pieprasa bērnam tiesības kļūt par pilsoni! Tagad rodas jautājums: kāpēc nevar gaidīt līdz sešpadsmit gadiem? Jo, redzi, tajos 16 gados strādās jau pilnīgi pie citas - papildkonvencijas, un tie būs ģimenes apvienošanas jautājumi - tur būs vecāsmātes un vecietēvi, būs vecākie brāļi, būs šķirtas laulības, audžumātes... būs visdažādākie radi, kuri plūdīs uz Latviju. Viss, kas tam cilvēkam būs vajadzīgs, būs spēja pierādīt, ka viņš ir Latvijā 5 gadus dzīvojis pastāvīgu dzīvi. Visā drīzumā mums vairs nebūs pierakstu, tad brauks no citām valstīm uz Latviju, lai dzemdētu bērnus, jo draugs pagādās tev zīmīti, ka tu esi dzīvojis Jēkaba ielā 16 beidzamos 5 gadus, un viss būs kārtībā. Ģimene pēc ģimenes brauks uz Latviju! Ja mēs būtu liela valsts, pāri 300 miljonu, un, ja mēs gaidītu, ka no kaimiņu valstīm, kur ir tikai kāds miljons vai divi miljoni iedzīvotāju... tad šī pārplūdināšana nebūtu svarīga lieta. Taču šis likumprojekts, kā tas ir rakstīts, ir viltīgs. Ko tas bērns var ar to pilsonību darīt no nulles līdz 16 gadu vecumam? Paprasiet sev to jautājumu! Man tas pat prātā nenāk. Ja viņš nevar balsot, ko tad viņš var darīt? (Starpsauciens: “Braukt uz ārzemēm!”) Viņš varbūt varētu braukt uz ārzemēm, bet visvairāk viņš var pievilkt savus radus Latvijā. Un mūsu dižie vadoņi - tās pūces -, kuri tik gudri te sēž un klusi klausās, un saprot visus, un mūsu patvaļa... kuri varonīgi apkaro ļauno vieni paši... Viņi mums neskaidro, ko šie panti nozīmē. Viņi gan tos pantus ir nolīguši kā ar Amerikas vēstnieku, tā ar van der stūliem un citiem. Viņi klusās istabās - varbūt kopā ar kādiem citiem, ko kāds Primakovs ir atsūtījis uz Latviju... Un viņi ir nolēmuši, ka par to, ja es teikšu, ka mans zelts ir mana tauta, tad nezin cik gabalos mūsu tauta tiks izšķaidīta. Kāpēc? Ko tas dos, ka tas bērns nulles gadu vecumā var dabūt par pāris apliecinājumiem pilsonību? Un ko viņš darīs mūsu tautai?

Es lūdzu atkal no jauna mūsu pūcem, tautas vadonim, gudram tautas stratēģim, nākt un mums paskaidrot, jo viņš uzstājās, ka mums šādu likumprojektu vajadzētu pieņemt, bet viņš nespēj mums pateikt - kāpēc. Un, kamēr viņš to nespēj izdarīt, es aicinu visus balsot “pret”, jo mums nav tās pūces gudrības, uz ko viņš pretendēja, ka viņam tā ir. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms turpinām debates, izlemsim dažas principiālas lietas. Desmit deputāti ierosina turpināt 4.jūnija sēdi bez pārtraukumiem līdz likumprojekta “Grozījumi Pilsonības likumā” izskatīšanai un pieņemšanai otrajā lasījumā. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Kristiāna Lībane vēlas runāt “par”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Mēs visi saprotam, ka mēs esam nonākuši pie ļoti svarīga priekšlikuma. Šis priekšlikums un vēl tā saucamo “logu” atcelšana ir ārkārtīgi svarīgi, un tad, kad mēs būsim izdarījuši šīs divas lietas, tad līdz galīgajam balsojumam būs atlicis pavisam maz. Saņemsim spēkus un izdarīsim to šodien, jo mēs labi zinām, ka, ja mēs sanāksim rīt, parīt vai nākošnedēļ, tad viss sāksies ar jaunu sparu. Pažēlosim paši sevi un tos, kuri mums uzticas! Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis vēlas runāt “pret”.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es ļoti labi saprotu iesniedzēju vēlmi. Ar visādiem viltīgiem paņēmieniem visi panākuši šo balsojumu par necieņas izrādīšanu pret latviešu valodu, viņiem tagad ir ļoti svarīgi ātri “izraut cauri” visu nesagatavotu, lai mēs kaut ko šodien pieņemtu, lai būtu iespējama kaut kāda atskaite. Ja mēs tiešām cienām savu attieksmi gan pret valodu, gan pret visu to, kas ir saistīts ar mūsu pilsoņu kopas izmaiņām, es aicinu tādās lietās jau nu gan nesteigties. Protams, priekšlikums ir ļoti vienkāršs - visiem apniks, visi atmetīs ar roku, un mērķis būs sasniegts. Ja nebūtu šis iebalsojums par šo latviešu valodas prasmes nepieciešamību, šaubos, vai šīs dāmas un šie kungi tik briesmīgi aktīvi šeit uzstātos, viņi kaut ko savu ir panākuši, kaut kādu “ķīli” ir iedzinuši starp tiem, kas ciena latviešus, un tiem, kas neciena. Viņiem tas ļoti patīk tagad. Un tagad ir šis aicinājums: ar milzīgu ātrumu pieņemsim tagad kaut ko! Es aicinu tos, kas ir ar nopietnu attieksmi pret šādu likumu, noraidīt šādu priekšlikumu un balsot “pret”. Sagatavosimies un tiešām mierīgi strādāsim pie šī likuma!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par desmit deputātu priekšlikumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz Pilsonības likuma pieņemšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 34, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts. (Aplausi zālē.)

Godātie kolēģi! Pieci deputāti ierosina turpināt Saeimas sēdi, līdz būs izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” un Saeimas lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā par valsts budžetu 1998.gadam” otrajam lasījumam”. Saskaņā ar iepriekšējo Saeimas balsojumu šis jautājums vairs nav izskatāms.

Turpinām debates. Debatēs pieteicies Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Godātie kolēģi, turpinām debates par apspriežamo likumprojektu. Lūdzu, Tabūna kungs!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Varbūt kolēģi nomierināsies! Ļoti gribēja strādāt daudzi. Cienījamie kolēģi! Pēc balsojuma par latviešu valodas faktisku noliegšanu pat man, godīgi sakot, trūkst vārdu. Es gribētu teikt, ka maskas ir nomestas galīgi. Un es aicinu jūs, labie ļaudis visā Latvijā, - mēs iedosim jums šā balsojuma izdruku, izlīmējiet to uz visiem ielu stūriem un stabiem, lai zinātu, kas ir šie Latvijas mīlētāji! Noliegt latviešu valodu, uzstāties pret to ir vienkārši kauns, un tālāk vairs nav kur iet. Tālāk vairs nav kur iet! Tālāk nav kur atkāpties. Šeit Kiršteina kungs teica, ka mācīsim šos nepilsoņus. Es gribētu redzēt, Kiršteina kungs, kā jūs esat to darījis līdz šim. Jūs 50 gadus gan vēl nedzīvojat... Bet vai 50 gados, visā savā mūžā, kamēr jūs dzīvojat Latvijā, jūs esat iemācījis kaut vienam krievam pateikt labdienu? Viņi to vēl nav iemācījušies līdz pat šim laikam. Un arī neiemācīsies pēc jūsu principiem. Vai nu jūs esat naivs, vai vienkārši nodevējs. Skaidri un gaiši. Un man kauns ir it īpaši par latgaliešiem, kuri lielā vienotībā ir tā nobalsojuši vai atturējušies, iebēguši krūmos. Pēteris Keišs, Ādolfs Ločmelis, Antons Seiksts, Viktors Stikuts, Leonards Tenis, Jānis Urbanovičs, Leonards Stašs, Anta Rugāte...

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, lūdzu, runājiet par lietu!

P.Tabūns. ... Ernests Jurkāns un Andrejs Naglis. Es gribētu redzēt, kā jūs novadnieki sagaidīs.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai turpināsim sēdi vai pārtrauksim?

Nākamais debatēs runās Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Jā, nu diemžēl, kā jau es teicu, balsojumā par 5.priekšlikumu pavisam neliels pārsvars bija gļēvuļu pusē, bija to cilvēku pusē, kas baidās aizstāvēt savu dzimto valodu. Daži pat bija tādi, kas nobalsoja par citiem, lai tikai šo priekšlikumu dabūtu gatavu. Daži bija tādi, kas sēdēja zālē, nobijās un nepiedalījās balsošanā vispār. Protams, ja mēs esam tiktāl nonākuši, ka kautrējamies izteikt savu attieksmi pret savu valodu, man jāprasa, ko mēs vispār gribam.

Un tagad - par 6.priekšlikumu. Ja mēs nepieņēmām 5.priekšlikumu, balsot par 6.priekšlikuma atstāšanu ir ārkārtīgi bīstami. Uzmanīgi izlasiet, kas tur ir teikts! Mēs padziļināsim to plaisu, kas mūs sāk šķirt no latviešu valodas saglabāšanas iespējām. Mēs to padziļināsim, pieņemot šādu priekšlikumu. Kas te tagad iznāks? Valsts, redziet, piespiedīs, kā te izteicās kolēģi, šo bērnu, kurš ir kļuvis par pilsoni... valsts viņu pēc tam piespiedīs iemācīties latviešu valodu. Vai jums pašiem smiekli nenāk par šādu apgalvojumu? Interesanti, kā šodien valsts piespiež tos 18%, kas dien Latvijas armijā un neprot valsts valodu? Kā tad viņus tur piespiež? Un ko jums pateiks tas bērns, kas, automātiski saņēmis pilsonību, izaugs liels? Viņš pateiks: “Es jau jums neprasīju to pilsonību. Man vecāki to iedeva. Nu, ja jau jūs esat to man iedevuši, paldies. Bet kāpēc jūs mani tagad spiežat mācīties valodu? Es mierīgi varu valodu nemācīties. Neuzbāzieties man ar to! Es jau esmu pilsonis!” Mēs panāksim tādu stāvokli. Acīmredzot kāds tiešām ļoti grib panākt to, ka būs prasība pēc otrās valsts valodas. Neglābjami, agri vai vēlu, tā parādīsies, un atkal mums būs šie bēdīgi slavenie ieteikumi no Austrumiem un Rietumiem, no visurienes: “Esiet taču tik laipni un pieņemiet otru valsts valodu! Vai tad jums tas ir grūti?” Vai jūs tiešām domājat, ka šo priekšlikumu iesniedzēji ir ieinteresēti aizstāvēt latviešus? Protams, viņus tas galīgi neinteresē. Lūk, tādā stāvoklī mēs atradīsimies paši savas neizdarības dēļ un varēsim paši sev par to pateikt paldies. Smieklīgi ir runāt par kaut kādām iespējām tālā nākotnē - ka izglītības sistēma radīsies, ka radīsies vēl kaut kāda cita sistēma... Šo sistēmu veido šodien tie, kas ir šeit, Latvijā, un jūs viņus ar varu nepiespiedīsiet ne uz ko. Ja jau mēs paši esam ar savu gļēvulību parādījuši, ka mums ir vienalga, vai būs šīs prasības attiecībā uz valodas prasmi vai nebūs. Kā, pēc jūsu domām, rīkosies tie, kam šis jautājums galīgi neinteresē un kam šī valodas apgūšana būs vienkārši lieks slogs? Kāda ir galvenā sazināšanās valoda Rīgā šodien? Kāda tā ir? Vai tā ir latviešu valoda? Kāda ir sazināšanās valoda daudzos uzņēmumos? Vai tā ir latviešu valoda? Nav. Kāpēc mēs nevēlamies to saprast? Kāpēc mēs nevēlamies to redzēt?

Es aicinu neatbalstīt 6.priekšlikumu. Pēc 5.priekšlikuma “izgāšanas” tas ir kļuvis ārkārtīgi bīstams, jo nedod galīgi nekādu garantiju mūsu valodas aizstāvībai.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, izskatīsim 11 deputātu priekšlikumu - pagarināt šīsdienas plenārsēdi līdz pulksten 19.00 un strādāt bez pārtraukuma. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt “par”? Vai kāds vēlas runāt “pret”?

Juris Dobelis vēlas runāt “pret”.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Nupat kā mēs nobalsojām... Jūs jau šos bezkaunības kalngalus šodien varat pilnā mērā izbaudīt. Tiešām, šie iesniedzēji parāda pilnā mērā, kas viņi ir. Jautājums - cik viņiem par to maksā? Acīmredzot ne mazumu maksā. Ne mazumu! Tāpēc, ka ir šī milzīgā vēlēšanās par katru cenu šodien panākt savu. Jūs redzat, šī vēlēšanās kļūst slimīga. Es domāju, ka šī iesnieguma iesniedzējiem vajadzētu doties uz veselības pārbaudi. Jo šī liekulība viņos ir sasniegusi milzīgus apmērus.

Es aicinu kategoriski noraidīt šādu nu jau tālu no veselā saprāta esošu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - “par”.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Šajā sesijā mums šis likums būs jāpieņem arī trešajā lasījumā. Un, ja mēs šodien to atliksim, tas nozīmē, ka otro lasījumu mēs pabeigsim pēc nedēļas. Mums atliks tikai viena darba nedēļa, un mēs atkal ļoti īsā laikā sasteigsim, un būs neprecīzi priekšlikumi un neprecīzas redakcijas. Un būs tas, par ko šeit runāja Juris Dobelis.

Lūdzu, pabeigsim, vismaz šo priekšlikumu pieņemsim un pabeigsim darbu šodien! Balsosim “par”! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 11 deputātu priekšlikumu - strādāt šodien līdz pulksten 19.00 bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 28, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

Turpinām debates. Gundars Valdmanis - otro reizi. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Padomes kalpi! Šo likumprojektu nedrīkst pieņemt, kamēr mums kāds nebūs paskaidrojis, kā mēs varam vispār par tādu ārprātu domāt. Mums šeit ir valodas trūkums, mums ir gribas trūkums. Mēs saprotam, ka paliks Latvijā krievu “foni”, Krievijai paliks iespaids uz Latviju. Viņai būs iemesls mūs dauzīt tā kā tā. Ko mēs atrisinājām? Zem šā spiediena, ko mums liek virsū mūsu vadošās personas, šīs “pūces” un šie “betmeni”, un ko mums liek virsū Sadarbības padome, mēs nekā neatrisinām. Mēs atstājam Latvijā vienu grupu iedzīvotāju, kuriem šoreiz būs pilsoņu statuss, un mūsu lielais “lāču brālis” varēs viņu aizstāvniecībai braukt uz mūsu robežām ar tankiem, varēs atsaukt Van der Stūlu viņiem palīgā, varēs mums liegt vēl šo un to, līdz kamēr beigās Latvija būs atklāta divkopienu valsts. Mums jāsaprot, ka šis ir pirmais solis un ka, ja mēs to pieņemam, mēs ejam uz divkopienu valsti. Un tas mūsu mazajai tautai ir ļoti, ļoti bīstami. Nekā mēs neatrisinām, mēs tikai taisām kapu lielāku un dziļāku.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi! Es aicinu neatbalstīt 6.priekšlikumu, jo nav noskaidrota līdz šodienai ANO valstu attieksme pret PSRS pilsoņu klātbūtni Latvijā vispār. To jautājumu mēs izvirzījām. Jautājums bija Rasnačam, un jautājums bija ministram Birkavam, ko viņš ir darījis, lai pasaules valstis un tautas, un valdības saprastu mūsu pašreizējo situāciju, kas ir gaužām bēdīga pēc šīs okupācijas izbeigšanas. Aizgājuši no Latvijas ir tikai tanki. Ļoti daudzi oficieri ir pārģērbušies un palikuši šeit. Mums taču vajadzētu apzināties, kāda tagad, ja mēs atļaujam valsts valodu nezinošiem cilvēkiem būt pilsoņiem, būs šī valsts. Ir taču zināms, ka tūkstoš gadu laikā ebreju tauta saglabājās tikai tāpēc, ka viņiem bija ļoti stingrs iekšējās valodas likums. Pateicoties tikai šai valodas stingrībai un reliģijai, ebreju tauta saglabājās un varēja atjaunot savu valsti. Ja mēs šodien pieņemsim tādus Pilsonības likuma grozījumus, tad droši vien mēs nekad vairs nebūsim šī tauta, kura pašreiz ir, kurai ir savas tradīcijas, sava kultūra un kura varētu pastāvēt nākotnē.

Manuprāt, ir svarīgi pieminēt šajā sakarā arī kādu vēstuli, ko es saņēmu. To raksta kāda vecmāmiņa, kura saka, ka tie ir kārtējie grūti saprotamie murgi, jo pilsonības prasības ir jāapliecina darbos un pilsonība ir jālūdz, nevis jāpiešķir. Pilsonību varētu lūgt garīgi nobriedusi persona no 21 gada vecuma, kad tā ir lemtspējīga un varbūt ir arī darbos apliecinājusi savu vēlmi saistīt savu dzīvi ar šo valsti, kā arī to, ka spēj nokārtot ar pilsonības iegūšanu saistītās prasības, no kurām tā niecīgākā būtu valodas prasme.

Es nezinu, kā var prasīt no cilvēkiem lojalitāti un īpašu mīlestību pret Latviju kā dzimteni, ja viņu dzimtene visus šos 50 gadus ir bijusi PSRS. Grūti to saprast. Šodien mēs paskatāmies balsojumos un redzam, ka šī mīlestība pret PSRS, pret šo plašo dzimteni, vēl joprojām izpaužas balsojumos. Un arī tajā faktā, ka mēs šodien pagarinām šo sēdi.

Es aicinu neatbalstīt 6.priekšlikumu un pilnībā noraidīt šos likuma grozījumus.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es neatbalstu 6.priekšlikumu, jo es uzskatu, ka jebkuram cilvēkam, kas grib iegūt Latvijas pilsonību, ir jāmāk latviešu valoda. Un es jums teikšu, ka Latvijas Atdzimšanas partijas programmā par pilsonību ir rakstīts, ka Latvijas pilsonību var piešķirt saskaņā ar likumu, bet pilsoņi var būt arī citas tautības, tādi, kas ievēro un izpilda konkrētus nosacījumus.

Un šiem nosacījumiem ir jābūt šādiem. Šiem cilvēkiem jābūt pirmām kārtām lojāliem pret Latvijas valsti, tādiem, kas ciena šo zemi, cilvēkus un tikumus, prot latviešu valodu un grib dzīvot un strādāt šajā zemē. Bērni, kas dzimst Latvijā, ir tiesīgi saņemt pilsonību, saņemot pasi, ja pilsonības iegūšanu atbalsta viņu vecāki un, ņemot vērā augstāk minēto, ja to vēlas viņi paši. Un augstāk minētais: tur ir teikts, ka viņi prot latviešu valodu. Tā ka mums nav kur steigties. Kad bērni gribēs to pilsonību, viņi to saņems. Viņiem nekādu citu traucēkļu nevar būt. Lai viņi aug un attīstās! Es neatbalstu 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir jāizskata deputātu iesniegums. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu: “Ierosinām saīsināt uzstāšanās laiku atlikušajā Saeimas 4.jūnija sēdes daļā: līdz 2 minūtēm - runājot pirmo reizi, 1 minūte - runājot otro reizi.” Viens var runāt “par”, viens - “pret”.

Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Noteikti ir jāatbalsta šī iniciatīva, jo, es domāju, mēs visi esam noguruši, mēs esam ļoti uztraukti par budžetu un visiem pārējiem jautājumiem. Jo šis jautājums jau nav svarīgs. Arī visi vēstnieki ir aizgājuši. Neviens uz to neskatīsies. Un tādēļ rodas jautājums - ko tad mēs par tādu Pilsonības likumu te vairs debatēsim? Jaunnedēļ, cienījamie kolēģi, mums būs jāturpina debates. Nekur tās nepaliks.

Ir cita lieta. Es arī labi saprotu “Latvijas ceļa” satraukumu. Jo savulaik Panteļējeva kungs un Lībanes jaunkundze paziņoja, ka šis pants ir kardināli svarīgs “Latvijas ceļa” un “tēvzemiešu” valdībai. Un tādēļ šinī gadījumā kļūst saprotams, kādēļ nav jādiskutē. Jo var rasties nākamais jautājums - par “Latvijas ceļa” izstāšanos no valdības. Jā, protams, kā kolēģi teica, “Latvijas ceļam” ir mugurkauls. Ja ir tā, kā viens kolēģis teica, ka atsevišķos “Latvijas ceļa” pārstāvjos ir kaut kas mīksts, tad, dabiski, nav arī jāpārtrauc debates. Par ko tad mums jāpārtrauc? Tā kā gandrīz viss jau ir skaidrs, tad debatēsim mierīgi līdz pulksten septiņiem, pēc tam dosimies mierīgi mājās un nākamnedēļ turpināsim! Es aicinu šinī gadījumā atbalstīt šo iniciatīvu - gari nerunāsim, nediskutēsim un tad jau redzēsim rezultātu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis runās “pret”.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Mēs nedrīkstam šoreiz ierobežot runāšanu. It kā tāpēc, ka man un Deņisova kungam būtu lielas domstarpības, mūs lika televīzijā kopā. Mēs sākām runāt un bijām vienisprātis, ka Latvijai jāpaliek kā vienas kopienas valstij. Bet mēs šeit esam nonākuši sprukās, mēs viens otru nesaprotam. Mēs saprotam tikai diktātu, ko mums kādreiz Guntars pieņēma un ko šodien Guntis Ulmanis pieņēma, un tauta tiks iznīcināta. Mums ir jārunā un jāsaprotas. Mēs nevaram kļūt par divkopienu valsti. Un, ja mēs, deputāti, to šeit nesaprotam, tāpēc ka šeit kāds ir saņēmis kādu rīkojumu no kaut kādiem iepriekšējiem priekšniekiem vai “šefiem”, tas nav pieņemams. Mums ir jāizrunājas! Man it kā vajadzētu būt ar Deņisova kungu domstarpībām, bet mums nav nekādu domstarpību. Latvijai ir jāpaliek vienkopienas valstij, vienas kultūras valstij, mūsu kultūra šeit ir jāsargā. Mums ir domstarpības tikai mazās niansēs. Bet šeit mums visiem kopā ir jābalso “pret”.

Taču jūs zināt, ka šeit mums ir uzlikta disciplīna. Pret tautu nodevīga disciplīna. Sadarbības padome ir nodevības pilna. Par šo jautājumu mēs varētu runāt un būtu jārunā līdz 3.oktobrim, kad tauta balsos. Tad jūs zināsiet, kur savu disciplīnu likt. Kur mēs jūs liksim, tos, kas ir nolēmuši tautu pārdot? Ir jau saskaitītas balsis. Es redzu, kā Indulis Bērziņš skatās, cik deputātu ir zālē, un rēķina. Būs stulbs balsojums, būs varonīgi runājuši “tēvzemieši”, bet tiks pieņemts Latvijai divkopienu valsts liktenis.

Liels krievu varonis bija tas, kas aizgāja pie ienaidniekiem un ieveda ienaidniekus purvā, tā, lai viņi nevarētu cīnīties. Tas pats notiek šeit, mūsu Saeimā: cilvēki, kas it kā grib aizsargāt mūsu vienkopienas valsti, septiņos gados ir mūsu tautu aizveduši uz iznīcību. Tikai 3.oktobrī mums būs iespēja kaut ko darīt, bet mēs sāksim jau tagad, jo 4. augustā ir jābūt Tautas kongresam-98, kas saskaņos tautas gribu, un būs referendums 3.oktobrī, un šodienas varturi tiks sodīti par to grēku pret tautu, kas šodien notiek. Mēs nedrīkstam pieņemt šo likumu. Mēs nedrīkstam nogurt. Lai liek mums runāt katru dienu mūsu tautas vadoņi, bet nepieņemsim šo likumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu saīsināt uzstāšanās laiku atlikušajā Saeimas sēdes daļā: līdz 2 minūtēm - runājot pirmo reizi, un 1 minūti - runājot otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 30, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Jānis Ābele - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Tā kā man ir dotas tikai 2 minūtes, es runāšu ļoti konstruktīvi. Klausoties šodienas debatēs, man radās ļoti dīvaina sajūta. Es bieži vien nesaprotu, kur es atrodos, jo valdības priekšgalā ir no “Tēvzemei un Brīvībai” nākušais Ministru prezidents Guntars Krasts un Saeimā notiek ļoti skaidri redzama konfrontācija attiecībā pret priekšlikumiem, un konfrontācijas vadītāji ir tieši apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Es tā īsti nesaprotu, kas šeit slēpjas. Nu tiešām nesaprotu! (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Nemuldi tik daudz! Ja nesaproti, ej mājās!”)

Nākamais. Varbūt visām šīm diskusijām ir tikai formāls pamats - formāli parādīt rūpes par Latviju un latviešu tautu. Var būt, ka būtība ir daudz dziļāka. Tas būtiski skar Latvijas valsts nākotni. Tas ir pirmkārt. Atstāt Latviju izolācijā, lai tā paliktu viena pret Krieviju. To, ko tas nozīmē, es ļoti labi zinu - 1949.gada 25.martā tā tas bija ar mani, ar maniem klases biedriem. Es neticu šajā sakarā “Tēvzemei un Brīvībai” klaigātājiem par šo ideju.

Otrs moments. Atbalstīt Guntara Krasta valdības priekšlikumu - tas nozīmē cīnīties par Latvijas nākotni, drošību un Latvijas palikšanu vienotā Eiropas tautu saimē. Es aicinu no šīs tribīnes kā represētais... Es esmu konsultējies ar ļoti daudziem tādiem brāļiem kā es. Viņi saka: “Latvijas drošība ir tikai Eiropā.” Tāpēc es aicinu atbalstīt Guntara Krasta priekšlikumu ...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas.

J.Ābele. Aicinu balsot par 6.priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es balsošu pret 6.priekšlikumu. Vēlreiz gribu pateikt, ka es tā balsošu tādēļ, ka, kaut arī esmu neatkarīgs deputāts, es atbalstu Krasta valdību. Jo, ja mēs neieviešam zināšanu pārbaudi vai prasību par vispārēju latviešu valodas zināšanu pilsoņiem, tad mēs ejam uz mūsu sabiedrības šķelšanu. Es uzskatu, ka tas, kas balsos “pret”, nodod mūsu, latviešu, tautu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Es vēl neesmu izstājies!”)

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patīkami, ka klusām iezagās arī Valsts prezidents. Es visu laiku atceros Valsts prezidenta kunga vārdus, ka viņš neredz citu valdības vadītāju kā vien Krasta kungu. Es ceru, ka šinī gadījumā mēs nepievilsim Valsts prezidenta kunga cerības un atbalstīsim šo iniciatīvu, kas ir iniciēta no Eiropas Savienības. Mēs visi draudzīgi savlaik parakstījām... un solījām, ka mēs, draudzīgi saķērušies rokās, pastaliņās soļosim uz Eiropas Savienību, ka beidzot arī to darīsim.

Es nesaprotu, kādēļ šodien “Tēvzemei un Brīvībai” tik neganti ķērc pret Ministru kabineta un Sadarbības padomes lēmumu. Paši toreiz vēl parakstījāt sadarbības lēmumu. Man rodas viedoklis, ka jūs gribat apbēdināt mūsu cienījamo Valsts prezidentu, jo citādāk, kā es saprotu, ja mēs šinī gadījumā neatbalstīsim Eiropas Savienības iniciatīvu, “Latvijas ceļš” būs zaudējis uzticību Krasta valdībai un tam būs jāiet ārā no šīs valdības. Tādēļ es varu saprast to, ka “Tēvzemei un Brīvībai” nepārtraukti iniciē valsts vadības krīzi. Ja tā ir, tad to vajag atklāti pateikt un nevajag slēpties aiz citu deputātu mugurām. Ja mēs gribam valdības krīzi, tad patiešām Ulmaņa kungam būtu jāsaķer galva un jādomā: “Nu gan ir neraža! Ko īsti darīt? Būs vien laikam jāuztic valdības veidošana kādai citai grupai.” Tādēļ es aicinu šinī gadījumā atbalstīt šo Eiropas iniciatīvu. Patīkami, ka arī Tautas partija atbalsta - un ļoti aktīvi. Es priecājos. Jo, es domāju, citādi bārdainais vadonis jūs nesapratīs. Es ceru, ka Leiškalna kungs vēl nav iestājies Tautas partijā. Tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu šo iniciatīvu atbalstīt un šodien atļaut nobalsot, un atļaut Panteļējeva kungam un Lībanes jaunkundzei vakarā mierīgi gulēt, un arī Ulmaņa kungs varēs nesatraukties par to, ka ir jāveido jauna valdība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, es atvainojos! Cik laika man ir dots, lai runātu otrreiz?

Sēdes vadītājs. Viena minūte.

L.Ozoliņš. Viena minūte. Paldies. Mēģināšu pateikt vienā minūtē. Nu jau 52 sekundes ir palikušas. Uzskatu šo par ļoti svarīgu jautājumu, kas rūp 116 000 pilsoņu, kas nebaidījās un gāja parakstīties par to, ka ir vajadzīga tautas nobalsošana, nebaidījās no zīmoga, nebaidījās no brīdinājumiem, ka būs sankcijas. Pilsonības likuma grozījumi vēl nav izdiskutēti, nav skaidroti, un sabiedrība nav apzinājusies to nozīmību. Sabiedrība pagaidām neapzinās savas spējas. Ja ir zudusi ticība, cerība, tad paliek mīlestība. Mīlestība ir nozīmīga tikai tad, ja tā ir apliecinoša darbībā. Tautai ir jāizsaka sava attieksme. Ja ir zudusi ticība un cerība, paliek mīlestība! Es balsošu pret 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Nesaprotu, kāda jēga dot pilsonību cilvēkiem, kas neciena valsti, pirmām kārtām valsts valodu. Kāpēc tas tiek paredzēts šajā likumā? Tie, kas bija Tautas frontē, arī Marjašas kundze, balsoja par neatkarīgu Latviju. (No zāles deputāte R.Marjaša: “Jā!”) Vai domājat, ka neatkarīga Latvija būs tad, kad mēs dosim atkal privilēģijas būtībā, teiksim skaidri, okupantu valodai?

Vai zināt no vēstures, ka pirms (No zāles deputāte R.Marjaša: “Okupantu nav!”) Otrā pasaules kara bija tādas pašas prasības no Vācijas un Krievijas puses? Tad, kad noslēdza to Molotova-Ribentropa paktu. Tad tika veiktas konsultācijas ar citām Eiropas valstīm, un arī toreiz bija šo valstu spiediens - nepretoties, pakļauties! Nepretoties, pakļauties! Šobrīd mēs pakļaujamies. Toreiz bija viens Valsts prezidents - Kārlis Ulmanis. Mēs tagad sakām - būtu bijusi Saeima, nepakļautos. Šobrīd mēs redzam, ka ir Saeima un ka Saeima pakļaujas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, otro reizi.

P. Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es aicinu balsot “pret”, lai gan daudziem šķiet, ka nav skaidras saprašanas, kas te īsti notiek.

Ābeles kungs, kāpdams tribīnē, apliecināja, ka viņš nesaprot. Nu tad nenāciet un nerunājiet! Diemžēl nesaprot un mazo īkšķīti griež pret tautu arī Lībanes jaunkundze, nesaprot Panteļējevs un Bērziņš jau sešus, septiņus un astoņus gadus... Diemžēl nesaprot, nu ko lai dara... Toties saprot Lujāns, Golubovs, Dozorcevs un daudzi citi, kas kopā ar Rubiku priecājas, ka vienoti varēs soļot virzienā uz Krieviju. Nu ko? Es konstatēju, ka Saeima nesaprot, kurp ved Latviju.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribu piedāvāt jums balsot saskaņā ar Kārtības ruļļa 101. pantu. Tur ir rakstīts, ka priekšlikumus saliek šādā secībā: pirmām kārtām priekšlikumus par attiecīgā panta vai tā daļas izslēgšanu no likumprojekta, tad priekšlikumus, kuri visvairāk atšķiras, un pēc tam tos, kuri mazāk būtiski atšķiras. Un es uzskatu, ka šajā likumprojektā par šo pantu priekšlikumi jābalso tieši tā: visvairāk atšķiras Bartaševiča priekšlikums, pēc tam - mans, Jirgena un Bišera un tikai pēc tam komisijas priekšlikums.

Kāda ir mana priekšlikuma būtība? Es gribu, lai mēs pieņemtu tādā redakcijā: “Pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušajiem bērniem pilsonību piešķir ar piedzimšanas brīdi, ja viņa vecāki ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.” Ar to mēs atrisināsim visas problēmas un nevajadzēs vairs runāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Tātad ir komisijas piedāvātā secība, kādā mēs balsosim, un šādā secībā arī būtu jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Tas ir likumprojekts nr. 4209, kura reģistrācijas numurs ir 1160. Tas ir iekļauts kā priekšlikums. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 29, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 140. panta otro daļu ierosinām pēc balsošanas par 6. priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi Pilsonības likumā” nolasīt katra deputāta balsojumu.”

Iesnieguma motivācijai vārds Kārlim Čerānam - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums, par kuru vēlētāji ļoti interesējas, tāpēc būtu svarīgi nolasīt šā balsojuma rezultātus, lai arī cilvēki, kuri mūs klausās, zinātu to, kas un kādā veidā ir balsojis.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo viens ir tas, ko mēs sarunājam ar vienas vai otras valsts vēstniekiem un ko mēs izdarām vienas vai otras valsts spiediena ietekmē, bet otrs ir tas, kā mēs varam skatīties acīs savai tautai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt 6. priekšlikuma balsošanas rezultātus.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! “Par” balsojuši ir:

Raitis Apalups,

Pēteris Apinis,

Jānis Ābele,

Dzintars Ābiķis,

Aleksandrs Bartaševičs,

Edgars Bāns,

Martijans Bekasovs,

Indulis Bērziņš,

Inese Birzniece,

Ilmārs Bišers,

Jānis Bunkšs,

Juris Celmiņš,

Ziedonis Čevers,

Roberts Zīle,

Viktors Dinēvičs,

Vladilens Dozorcevs,

Kārlis Druva,

Indulis Emsis,

Gunta Gannusa,

Aleksandrs Golubovs,

Jānis Jurkāns,

Ernests Jurkāns,

Juris Kaksītis,

Viktors Kalnbērzs,

Jānis Kalviņš,

Pēteris Keišs,

Aleksandrs Kiršteins,

Jānis Lagzdiņš,

Kārlis Leiškalns,

Kristiāna Lībane,

Kārlis Ločmelis,

Modris Lujāns,

Ruta Marjaša,

Valdis Nagobads,

Andrejs Panteļējevs,

Pauls Putniņš,

Anta Rugāte,

Atis Sausnītis,

Antons Seiksts,

Leonards Stašs,

Viktors Stikuts,

Jānis Urbanovičs,

Māris Vītols,

Ēriks Zunda;

“Pret” balsojuši:

Vents Balodis,

Kārlis Čerāns,

Guntis Eniņš,

Oskars Grīgs,

Edmunds Grīnbergs,

Aigars Jirgens,

Roberts Jurdžs,

Jānis Kazāks,

Odisejs Kostanda,

Ilga Kreituse,

Guntis Aivars Kreituss,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Janīna Kušnere,

Imants Liepa,

Jānis Mauliņš,

Leopolds Ozoliņš,

Aleksandrs Pētersons,

Normunds Pēterkops,

Andrejs Požarnovs,

Aida Prēdele,

Andris Rubins,

Jānis Rubulis,

Anna Seile,

Juris Sinka,

Pēteris Tabūns,

Gundars Valdmanis,

Uldis Veldre,

Juris Galerijs Vidiņš,

Elmārs Zelgalvis;

Atturējušies:

Guntars Grīnblats,

Māris Grīnblats,

Paulis Kļaviņš,

Andrejs Naglis,

Jānis Rāzna,

Māris Rudzītis,

Jānis Straume;

Nebalsoja:

Andris Ameriks,

Jānis Ādamsons,

Viesturs Boka,

Oļegs Deņisovs,

Juris Dobelis,

Viesturs Gredzens,

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova,

Jēkabs Aristids Lambergs,

Leonards Tenis,

Andris Tomašūns.

Sēdes vadītājs. Turpināsim likumprojekta izskatīšanu!

L.Ozoliņš. Man ir iebildumi! Trīs deputātu nav zālē: Čevera, Jurkāna un Staša nav zālē! Ā, nupat parādījās.... Bet kur ir Jurkāns un Stašs?

Sēdes vadītājs. Iebildumus vajadzētu izteikt Saeimas kārtības rullī paredzētajā kārtībā!

Turpināsim likumprojekta izskatīšanu! Vai 7. priekšlikuma iesniedzēji uztur spēkā balsojumu? Pēc būtības tas nav balsojams... No 7. līdz 12. priekšlikumam tātad nevienam iebildumu nav.

Tālāk - 11. pants. Juridiskās komisijas vārdā - Māris Grīnblats.

M.Grīnblats. Tātad, godātie deputāti, 11. pants. Pirmajā lasījumā ir pieņemta redakcija, kas nosaka kārtību, kādā tiek apturēta iesnieguma izskatīšana personai, kura saukta pie kriminālatbildības vai pret kuru ierosināta pārbaudes lieta par sadarbības fakta konstatēšanu ar Valsts drošības komiteju. Attiecībā uz šo ir trīs priekšlikumi.

Deputāts Bartaševičs ierosina pilnībā izslēgt šā panta otro daļu, proti, ka neaptur pilsonības lietu izskatīšanu saistībā ar VDK.

Tālāk seko deputātu Dozorceva un Lujāna priekšlikums, kas būtībā ir analoģisks, jo ierosina atstāt tikai šo iepriekšējā lasījumā pieņemto pirmo daļu.

Savukārt Juridiskā komisija neiesaka atbalstīt nedz vienu, nedz otru, tātad ne 13., ne 14. priekšlikumu, bet pieņem 15. priekšlikumu, kur būtībā ir pirmā lasījuma redakcija ar nelielu redakcionālu precizējumu, kas ir lietderīgs, tā teikt, no skaidrības viedokļa. Komisija aicina atbalstīt 15. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Tālāk. Tātad attiecībā uz 12. pantu, kas pirmajā lasījumā nebija skatīts, ir deputāta Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums - izslēgt 12. panta ceturtās daļas otro teikumu, kādā kārtībā no Satversmes un konstitucionālā likuma “Cilvēku tiesības un pienākumi”, valsts himnas un vēstures zināšanu pārbaudes atbrīvojamas personas, kas ir minētas 21. pantā. Šo komisija ir atbalstījusi, un to var saprast kontekstā ar faktu, ka visā pilnībā tiek mainīta 21. panta redakcija. Ja jūs palūkojaties, kāda ir 21. panta jaunā redakcija, kuru iesaka Juridiskā komisija, tad redzat, ka arī pēc Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikuma šis svītrojums ir motivēts un pilnīgi saprotams. Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu... Deputāti pieprasa balsojumu! Tātad balsosim 16. priekšlikumu - deputāta Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums - izslēgt 12. panta ceturtās daļas otro teikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 13, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Mēs pārejam tātad pie likuma 13. panta jeb pie pirmajā lasījumā izskatītā likumprojekta 4. panta, kas attiecas uz grozījumiem, kas izdarāmi attiecībā uz naturalizācijas secību ārpus kārtas. Kā zināms, pirmajā lasījumā tika nobalsots īpašs punkts par Polijas pilsoņu priekšrocībām un par kārtību, kādā veidā pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem no Saeimas izlemšanas tiek nodota Ministru kabinetam.

Attiecībā uz šo otrajā lasījumā ir saņemti daži radikāli priekšlikumi. Pirmais ir deputāta Bartaševiča priekšlikums - pilnībā izslēgt iepriekšējā lasījumā pieņemto. To komisija nav atbalstījusi. Savukārt deputāti Lagzdiņš un Ābiķis iesaka šo pantu izteikt pilnīgi jaunā redakcijā, kur ir divi punkti, divas daļas šajā pantā, kas paredz pilsonības par īpašiem nopelniem iesniegumu izskatīšanu Saeimā, nevis Ministru kabinetā. Savukārt visas pārējās panta daļas ir svītrotas, kas ir saprotamas saistībā ar to, ka 14. pantā naturalizācijas “logi” vairs nav paredzēti, un līdz ar to šo ārpuskārtas grupu nav. Komisija, mazliet svārstoties “par” un “pret”, ar balsu vairākumu atbalstīja tātad Lagzdiņa kunga un Ābiķa priekšlikumu.

Un vēl par šo pašu pantu ir deputāta Golubova priekšlikums, deputāta Kaksīša priekšlikums un deputāta Bišera priekšlikums, kuri nav atbalstīti.

Tāpat par šo pašu ir arī 22. - deputāta Bišera priekšlikums par vienas panta daļas izslēgšanu, 23. - deputāta Jirgena priekšlikums par šā panta divu daļu izslēgšanu un deputātu Dozorceva un Lujāna priekšlikums, kur izteikts aicinājums šā panta piekto un sesto daļu par nopelniem formulēt citā redakcijā. Ir arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas... Es laikam precizēšu, jo tas īstenībā ir deputātes Annas Seiles priekšlikums - izteikt šā panta piekto un sesto daļu vēlreiz citā redakcijā. Visi šie pārējie priekšlikumi netika atbalstīti un izskatīti pēc tam, kad komisija bija ar balsu vairākumu pieņēmusi deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu. Līdz ar to tie pēc būtības vairs nebija skatāmi.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es vēlētos, lai mēs šo komisijas atbalstīto priekšlikumu skatītu kontekstā ar to, kā mēs tālāk virzām likumu, un tie, kuri ir pieņēmuši lēmumu atbalstīt naturalizācijas “logu” noņemšanu, tie, loģiski, atbalstīs domu, ka paliek tikai atsevišķs pants par uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, jo naturalizācija ārpus kārtas vairs vienkārši nav nepieciešama.

Kāpēc komisija izvirzīja šo priekšlikumu - atstāt Saeimai, nevis Ministru kabinetam šīs tiesības. Ne jau tāpēc, ka komisija baidītos par savu eksistenci. Diemžēl komisijas... Jāsaka, paldies Dievam, komisijas galvenais uzdevums nav vis risināt jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Kā parādīja mūsu šodienas sēde, tad, pateicoties tieši komisijai, laikam beidzot nepilsoņu pasu jautājums būs ieguvis... šā jautājuma risināšana būs ieguvusi arī materiālo pamatu. Bet kam un kāpēc - tomēr Saeimā tas jautājums būtu izšķirams vislabāk. Pirmām kārtām tāpēc, ka šeit notiek saruna ar pretendentu un ar viņu tiekas visu frakciju deputāti, kas strādā Pilsonības likuma izpildes komisijā. Notiek šī saruna, kuras laikā var pārliecināties gan par valodas zināšanām, gan par cilvēka attieksmi pret valsti.

Tālāk. Pēc šīs komisijas sēdes ziņas par komisijas lēmumu nonāk presē, un cilvēkiem, Latvijas iedzīvotājiem, ir iespēja līdz Saeimas lēmuma pieņemšanai vēl informēt deputātus par savu attieksmi pret vienu vai otru personu, par kuru izšķiras Saeima. Tāpat cilvēkiem ir iespēja pēc tam iepazīties arī ar Saeimas balsojuma rezultātiem un uzdot jautājumus deputātam par vienu vai otru rīcību.

Kā mēs zinām, Ministru kabineta sēdes ir slēgtas, un saruna ar cilvēku Ministru kabineta sēdē tīri praktiski nevar notikt. Ja tas tiek veikts kādā īpašā komisijā, tad tas nozīmē, ka atkal ir jāveido jauna struktūrvienība. Un vēl otra lieta - valdība ir politiska, un līdz ar to šo jautājumu izšķir tie, kuri ir pie varas. Saeimā ir pārstāvēts daudz plašāks sabiedrības loks un līdz ar to arī daudz plašāka pilsoņu daļa, kas ir izteikusi savu vēlmi par tās vai citas politiskās partijas atrašanos šeit, un tāpēc arī tas balsojums par šo pilsonības piešķiršanu ir daudz demokrātiskāks šeit, Saeimas zālē. Tāpēc lūgums atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es strādāju Pilsonības likuma izpildes komisijā un redzu, ka nav kritēriju, pēc kuriem tiek piešķirta pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Var būt, ka īpaši nopelni Latvijas labā kādreiz ir, bet visbiežāk tādu nav šiem cilvēkiem, kuri Saeimā iegūst pilsonību ārpus kārtas. Tāpēc es nevaru atbalstīt to priekšlikumu, kurš ir pieņemts pirmajā lasījumā, un nevaru atbalstīt arī Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu, jo šeit ir pateikts, ka tikai tām personām, kurām nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā, ir tiesības iegūt pilsonību par īpašiem nopelniem. Manā izpratnē, kad iedod pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā, šī pilsonība ir dota par kaut ko tiešām sevišķu, kādu ārpuskārtas veikumu. Tas ir goda nosaukums. Tāds cilvēks, varētu teikt, arī ir goda pilsonis. Bet ja šādi dod pilsonību tikai tiem cilvēkiem, kuriem vispār nav tādu tiesību? Tagad var iedot šo pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā, piemēram, VDK darbiniekam, cilvēkiem, kuri vispār neprot latviešu valodu. Kas tad būs, ja mēs turpināsim piešķirt pilsonību šādā veidā, bez jebkādiem kritērijiem? Es ilgi domāju, kā atrisināt šo jautājumu, un iesniedzu 25.priekšlikumu, kuru lūdzu šajā sakarībā atbalstīt, ja noraida 18.priekšlikumu. Šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka personām, kurām ir īpaši nopelni Latvijas labā (tātad ne tikai tiem, kuriem parasti nedod pilsonību), jebkuram, kuram tiešām ir īpaši nopelni, ir tiesības saņemt pilsonību sakarā ar Ministru kabineta izstrādātiem kritērijiem. Šo lēmumu, kā tas ir manā priekšlikumā norādīts, pieņem Saeima. Es domāju, tas ir goda pilns nosaukums, ko Saeimai vajag pieņemt, bet ir jābūt skaidriem šiem kritērijiem. Neskaitāmas reizes Pilsonības likuma izpildes komisija ir gribējusi tos izstrādāt, bet nav tādas kārtības, šī kārtība nav izstrādāta.

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es vēlreiz uzsveru, ka šodienas sēde ir ārkārtīgi svarīga Latvijas vēstures veidošanā. Latvijas nākotnei būt vai nebūt? Un šķiet, ka tie balsojumi tā mainās tādēļ, ka kādam ir īpaši smagi tā saucamie kompromati jeb kompromitējošie materiāli. Tie varbūt ir bijuši aģenti vai citāda veida “stukači”. Ka var tā mainīties balsojumi... Vajag tikai piedraudēt, ka parādīs kartīti, un balsojums ir tā labā, kas vēlas Latvijas iznīcināšanu.

Šodienas laikrakstā “Neatkarīgā Avīze” ir, manuprāt, ļoti zīmīgs raksts “Latvju sieviete sāpju ceļos”. Šeit ir rakstīts par 1941.gadu. Zelmai ir jāpārdzīvo baismā 21.aprīļa nakts, kad vīru pievakarē izsauc uz Stabu ielu. Viņš atgriežas rīta pusē, nosirmojis, bet nesalauzts: “Domāju, ka nepārnākšu, bet to, ko viņi no manis gribēja, viņi nekad nesagaidīs!” Droši vien bijuši vēl citi, bet tikpat neveiksmīgi savervēšanas mēģinājumi... Es domāju, ka šeit daudzi ir savervēti, jo balsojumi mainās ik pēc 10-15 minūtēm, pēc pārrunām. Man ir kauns, un es jūtos vainīgs, ka es esmu šajā Saeimā, es esmu vainīgs, ka es esmu ar tiem kopā, bet diemžēl man ir jāiztur. Aicinu balsot pret šo likumu kopumā un aicinu, ja nu tiešām vajadzētu, tad... Izlasiet 25.labojumu, ko Juridiskā komisija neatbalsta! Tur ir teikts: par īpašiem nopelniem Latvijas labā var uzņemt pilsonībā ne vairāk kā 25 personas viena kalendārā gada laikā. Tādu priekšlikumu vēl varbūt varētu atbalstīt, ja šie nopelni tiešām būtu, bet, tā kā čekas kartītes vēl nav atklātas, nav publicētas, es domāju, ka mēs varam gandrīz vai katrā gadījumā kļūdīties. Šodien mainās šī balsojumu noskaņa atkarībā no tā, vai ir kompromats vai nav.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Es uzstājos tādēļ, ka Anna Seile šeit nepilnīgi informēja par to, kas ir šajā apspriežamajā 18.priekšlikumā. Šis priekšlikums sastāv no divām daļām, un otrā daļa ļoti precīzi nosaka, ka pilsonībā par īpašiem nopelniem nevar uzņemt tās personas, uz kurām attiecas kāds no 11.pantā minētajiem ierobežojumiem, tajā skaitā arī Annas Seiles minētā VDK problēma. Tātad šajā ziņā nekas nemainās pilsonības uzņemšanā par īpašiem nopelniem, salīdzinot ar to kārtību, kāda ir šobrīd.

Kā ir tulkojama frāze - persona, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, bet kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā? Vispārējā kārtība - tas ir “logu” ietvaros. Tātad - kam būs šīs tiesības? Tiesības iegūt pilsonību par īpašiem nopelniem būs tiem, kuri nav 5 gadus nodzīvojuši Latvijā. Tā būs tā cilvēku kategorija, kuriem vienīgajiem, būs tiesības iegūt pilsonību par īpašiem nopelniem. Bet, ja kāda persona būs nodzīvojusi Latvijā 5 gadus un “logu” ietvaros varēs naturalizēties, tad Pilsonības likuma izpildes komisija šādu jautājumu neizskatīs un teiks šim cilvēkam: “Ejiet, lūdzu, uz Naturalizācijas pārvaldi pie Aldermanes kundzes un naturalizējieties!” Godātie kolēģi, būs ļoti, ļoti šaurs to personu loks, kuras varēs pēc šī priekšlikuma pieņemšanas iegūt pilsonību par īpašiem nopelniem.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es pirmo reizi šodien kāpju tribīnē, lai gan, es domāju, man būtu bijis ko teikt arī par iepriekšējiem priekšlikumiem.

Ja tiek pieņemts priekšlikums nr.18, tad, protams, priekšlikums nr.20 atkrīt. Bet pie tā paša es gribu teikt: ja balsojums nav tāds, kā iesniedzēji grib... Es gribu teikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šīs Saeimas laikā divas reizes ir izvirzījusi jautājumu par klajo netaisnību, kāda ir pret Polijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuru valsts tika sagrauta komunistu un fašistu agresijas rezultātā. Es to saprotu, Leiškalna kungs, juridiski tas ir tā, bet šobrīd, Leiškalna kungs, balsojums nav zināms. Un es ļoti aicinu aizstāvēt Kaksīša kunga priekšlikumu. Kādā sakarā? Tajā sakarā: ja balsojums ir negatīvs... Polijas pilsoņi izjūt šodien klaju diskrimināciju tajā sakarā, ka Molotova-Ribentropa pakta upuru skaitā ir ietverti Lietuvas un Igaunijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, bet Polijas pilsoņi, kuru Latvijā ir pietiekami daudz, nav ietverti šajā skaitā. Visi Latvijas patrioti un aizstāvji ļoti labi zina, ka 1920.gadā Latvija diez vai būtu nosargājusi savu neatkarību, ja Daugavpils un Latgales atbrīvošanā nebūtu piedalījušies poļi. Tie ir politiskie un emocionālie šā jautājuma aspekti. Nemaz nerunājot par to, ka Atmodas sākumā Poļu kultūras biedrība bija viena no pirmajām, kas klaji solidarizējās ar Latvijas atdzimšanas kustību, ar Atmodu. Tāpēc mans sakāmais šobrīd atkarīgs no tā, vai tiek vai netiek pieņemts 18.priekšlikums. Ja tas netiek pieņemts, es ļoti lūdzu atbalstīt Kaksīša kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Nu redziet, kolēģi, vai tad divās minūtēs var kaut ko pateikt šajā jautājumā? Ir vienkārši kauns par šādu balsojumu.

Cienījamie kolēģi! Vai tad jūs nesaprotat, ka visi, kuriem bija kāds īpašs nopelns Latvijas labā, un visvairāk tie, kuriem nebija šādu nopelnu, jau ir sen saņēmuši šo pilsonību? Un mēs vēl runājam par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Kas tad tie tādi būs? Un, ja jau reiz viņiem nav tiesību naturalizēties parastajā kārtībā, tad jājautā - kas tad tie būs par dižajiem, kuriem piešķirsim pilsonību par īpašiem nopelniem? Kas tās būs atkal par grupām, kas piedāvās biznesmeņus, baņķierus, Čevera kunga policistus (kā tas daudzkārt ir noticis), kas diži pelnījušies Latvijas labā? Es uzskatu, ka... Palasiet un paskatieties, cienījamie kolēģi! Vajadzētu atbalstīt 25.priekšlikumu, ko ir iesniegusi Seiles kundze, tur tas viss ir ļoti normāli pateikts. Es gan protams, piekristu, ka to varētu vēl palabot, vēl samazināt šo skaitu - 25 personas. Bet principā aicinu atbalstīt 25.priekšlikumu un šo noraidīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt 20.priekšlikumu, kurā ir runa par Polijas pilsoņiem. Vienīgi šīs nosaukums - “Uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” - it kā neatbilst... Jo mēs tiešām zinām, cik lielu palīdzību brīvības cīņās mums sniedza poļi pie Daugavpils un citās vietās. Mēs zinām, ka Latvijas laikā desmitiem tūkstošu poļu strādāja Latvijā, mēs zinām, ka no Polijas bēga karavīri lidotāji, daudzi tika iznīcināti Litenes nometnes rajonā un citās vietās. Mans priekšlikums būtu, ka Polijas pilsoņiem un to pēcnācējiem, kuri uz 1939.gada septembri bija Polijas pilsoņi, noteikti būtu jādod pilsonība. Mans priekšlikums - 20.priekšlikumu atbalstīt. Ne par īpašiem nopelniem, bet vienkārši tādēļ, ka mūsu pienākums būtu to darīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Jura Kaksīša priekšlikumu Juridiskā komisija nepieņēma tādēļ, ka, atbalstot “logu” atvēršanu, visiem, kas ir poļi, ukraiņi, baltkrievi, ir tiesības, ja tie ir 5 gadus nodzīvojuši Latvijā, naturalizēties vispārējā kārtībā un tādēļ nav nepieciešams paredzēt īpašu pantu vai normas, ar kuru palīdzību var naturalizēties poļi vai kādas citas kategorijas. Tādēļ 20.priekšlikumam nav nekādas jēgas, ja mēs par to nobalsojam.

Runājot par Annas Seiles priekšlikumu, ir jāteic, ka, pieņemot šo priekšlikumu, godātie kolēģi, var rasties tā problēma, par kuru jūs runājat no šīs tribīnes. Jo jūsu priekšlikumā nav atsauces uz 11.pantu, kurā ir prasības ievērot attiecīgos ierobežojumus - nebūt čekistam un tā tālāk... Tātad - lai atbilstu 11.panta nosacījumiem...

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tautas kustība “Latvijai” nekad nav atbalstījusi pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem - šo praksi, kas mums Saeimā tiek īstenota. Tā tiek īstenota šeit bez konkrētiem kritērijiem, un, ņemot vērā to, ka šādi kritēriji nav tikuši piedāvāti, šobrīd mums ir jāpieņem lēmums un jāatsakās no šī pilsonības piešķiršanas veida vispār. Paliksim pie prasības zināt latviešu valodu un katram cilvēkam, kurš zina latviešu valodu, dosim iespēju naturalizēties, vispārējā kārtībā iegūt šo pilsonību! Jo tā pieredze, kas mums ir izveidojusies, piešķirot pilsonību par īpašiem nopelniem, ir ārkārtīgi bēdīga un met ārkārtīgi tumšu ēnu uz mūsu Saeimu. Mēs redzam, ka starp šiem cilvēkiem, kas šo pilsonību saņem, parādās dažādu partiju sponsori un cilvēki, kas saistīti ar vienu vai otru ekonomisku grupējumu. To skaitā ir arī cilvēki, par kuriem ir pat Saeimas balsojuma brīdī skaidri zināms, ka viņi ir savā darbībā pārkāpuši likumu. Taču šie likumpārkāpumi neattur Saeimas deputātus no pilsonības piešķiršanas šiem cilvēkiem. Es nosaukšu tikai dažus uzvārdus: Oļegs Stepanovs, Haims Kogans un Valērijs Kargins. Es negribu neko vairāk komentēt attiecībā uz šiem konkrētajiem uzvārdiem. Izdariet paši savus secinājumus par to, kas šeit ir noticis, un dodiet savu vērtējumu! Es aicinu vispār atteikties no šīs prakses. (Starpsauciens: “Pareizi, Čerān!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks - frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Dārgie kolēģi! Es nebiju ieplānojis uzstāties, bet mani izprovocēja - un pavisam vienkāršā veidā. Man liekas, ka mums ir radusies tāda laba, ļoti patīkama prakse - redzēt cita acī skabargu, bet pašam savā acī neredzēt lielo baļķi. Un nu runāšu konkrētāk. Tabūna kungs, jūs šodien visu laiku ļoti veiksmīgi kritizējat absolūti visus deputātus. Paskatieties pats uz sevi! Cik daudz laika jūs esat patērējis tukšām runām? Jūs divus gadus vadāt Radio un televīzijas komisiju. Ne reizes jūs neesat atskaitījies. Cik daudz naudas jūs esat iztērējis? Un jūs vēl te nākat un visus kritizējat. Jāizbeidz ir reiz šīs muļķības!

Par konkrēto lietu. Mans kolēģis Kārlis Čerāns nupat konkrēti izstāstīja mūsu pozīciju. Manuprāt, vajadzētu tomēr atteikties no šīs likumdošanas, kas nosaka, kādā veidā mēs piešķiram šo pilsonību ārpus kārtas vai par speciāliem nopelniem Latvijas labā. Manuprāt, tad, ja šādi cilvēki ir, to jautājumu mēs varam izskatīt ārkārtas plenārsēdē, bet šajā likumā nevajadzētu atbalstīt tādu priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Ilmāram Bišeram - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Es gribu atgādināt, ka vēl ir pieteikušies runāt četri deputāti.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs nobalsosim par tā saucamajiem “logiem”, tad, es domāju, šī problēma lielā mērā, tā teikt, atkritīs. Tie tiešām varētu būt kādi izņēmuma gadījumi, un es domāju, ka Seiles kundzes piedāvātā norma - 25 personas gadā - ir daudzkārt par augstu. Es domāju, ka varētu gadā būt viens vai divi tādi gadījumi. Un arī tas jau būtu daudz.

Ja mēs tomēr šo jautājumu apspriežam, tad, man jāteic, ka man gan “griež ausīs” tas priekšlikums, ko Seiles kundze ir uzrakstījusi, - ka Saeimai, pieņemot šādus savus lēmumus, būs jāvadās pēc zemāk stāvošas institūcijas - Ministru kabineta - noteikumiem. Tas būs laikam gan Latvijas vēsturē pirmais gadījums, kad Saeimai būs obligāti kaut kādi Ministru kabineta dokumenti. Līdz šim gan vienmēr ir bijis otrādi.

Sēdes vadītājs. Vārds Annai Seilei - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātei. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, ja mēs pieņemam Lagzdiņa kunga un Ābiķa kunga priekšlikumu par 13.pantu, tad pants saucas “Uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Izskan aicinājums atbalstīt 20.priekšlikumu, kur ir ierosināts par īpašiem nopelniem uzņemt pilsonībā Polijas pilsoņus. Šis pants nebūs tā īstā vieta, kur noteikt, ka par īpašiem nopelniem jāuzņem pilsonībā kāda atsevišķa tautība. Tad jau mēs varam šo tekstu papildināt vēl ar kādām divām vai trijām tautībām, par kurām pēdējā laikā ļoti daudz runā.

Es iesaku noraidīt šo Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu, bet izskatīt iespēju atbalstīt 23.priekšlikumu, tas ir, deputāta Jirgena priekšlikumu, kurš aicina izsvītrot vispār no likuma teksta šo normu - pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Ja to nevaram izdarīt un saņemties, tad es tomēr aicinu atbalstīt manis iesniegto 25.priekšlikumu. Es domāju, nav nekādas vainas, ja Ministru kabinets izstrādā šos kritērijus un pat iesaka tos Saeimai un ja Saeima tad ar savu īpašu lēmumu apstiprina to, ka šiem izcilajiem cilvēkiem, kuriem tiešām ir nopelni Latvijas labā, ir jāpiešķir pilsonība.

Bet, ja runā par skaitu, ko es esmu izvirzījusi - ka gadā varētu būt 25 tādi cilvēki, kuriem piešķir pilsonību par īpašiem nopelniem - , tad jāteic, ka to jau var samazināt, Bišera kungs, nākamajā lasījumā. Mēs te varētu ierakstīt skaitli “2”.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Dzintaram Ābiķim - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Čerāna kungs! Jūs te nosaucāt vairākus uzvārdus, bet mūsu priekšlikums, mans un Lagzdiņa kunga priekšlikums, atrisina šo problēmu. Runājot par šo mūsu ierosināto labojumu, jūs minējāt Stepanova kungu, Kogana kungu un Kargina kungu, un varētu nosaukt vēl veselu rindu cilvēku, kam pilsonība ir piešķirta par īpašiem nopelniem. Visiem šiem cilvēkiem bija tiesības naturalizēties... Pareizāk sakot, šādiem cilvēkiem, ja mūsu priekšlikumu Saeima atbalstīs, būs tiesības naturalizēties vispārējā kārtībā, un līdz ar to viņiem nebūs tiesību iegūt pilsonību par īpašiem nopelniem. Tā ka šī problēma, tā teikt, atkrīt. Es domāju, Bišera kungs pilnīgi precīzi ir uztvēris šo labojumu. Ir vairāk nekā skaidrs, ka būs ļoti maz šādu personu (praktiski tā ir tikai viena kategorija, kas nav nodzīvojuši Latvijā piecus gadus un kam varētu būt šie īpašie nopelni). Šo personu loks būs, nepārprotami, ārkārtīgi mazs.

Taču es tomēr uzskatu - un arī mans kolēģis uzskata - , ka tomēr šī iespēja ir jāpatur. Es jums varu nosaukt viena tāda cilvēka vārdu. Tas ir Rihards Berugs, kurš iemācījās latviešu valodu dažu mēnešu laikā, kurš ir ārkārtīgi daudz izdarījis Latvijas un Norvēģijas attiecībās, kurš ir ārkārtīgi daudz izdarījis Latvijas labā. Un, ja viņš gribētu iegūt pilsonību, tad, es domāju, Saeimā nevienam neceltos roka balsot pret to, proti, es domāju, ka visi atzītu, ka Rihardam Berugam ir šie īpašie nopelni. Tātad šī iespēja, es domāju, ir jāpatur, un runāšana par kaut kādu masveidīgu uzņemšanu, spriežot pēc tā teksta, ko mēs piedāvājam un ko komisija ir atbalstījusi, te ir absolūti lieka.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Imantam Liepam - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie klātesošie! Par šo jautājumu es esmu no šīs tribīnes uzstājies jau vairākkārt. Principā katrā valstī, arī Latvijā, ir tādi cilvēki, kuriem nav šīs konkrētās valsts pilsonības, bet kuri ir šo pilsonību pelnījuši un kuriem patiešām ir īpaši nopelni. Es nepiekrītu tai domai, ka nav tādu kritēriju, pēc kuriem to var izvērtēt. Šeit es esmu minējis divus kritērijus, un atkārtošu tos tagad.

Pirmais kritērijs. Ja cilvēks ir piedalījies Latvijas neatkarības cīņās, riskēdams ar sevi.

Un otrais. Ja cilvēks ir glābis savu līdzcilvēku, viņa dzīvību vai veselību, riskēdams ar savu dzīvību un veselību.

Tie ir vispārcilvēciskie principi, un uz šo principu bāzes mēs varam atrast, lūk, šādu kritēriju.

Pašreizējā prakse, piešķirot šo pilsonību par īpašiem nopelniem, ir šāda. Es jums varu ieteikt vienu nelielu mājas uzdevumu. Katrai partijai tiek publicēti attiecīgie finansu resursi, ko tādas vai citādas firmas ieskaita viņu kontā, un mēs varam saskaitīt, cik šādu priekšlikumu ir no katras frakcijas, kas šeit ir nākušas ar priekšlikumiem par īpašo pilsonības piešķiršanu... Mēs varam saskaitīt, cik no katras frakcijas ir šādu priekšlikumu bijis. Un, ja jūs to paņemsiet un izrēķināsiet korelācijas koeficientu... šajā ziņā korelācijas koeficients ir vairāk nekā būtisks. Tieša, precīza proporcionalitāte tiek ievērota pašreizējā praksē, kad mēs piešķiram pilsonību par īpašiem nopelniem. Pamēģiniet to, un jūs paši būsiet pārsteigti.

Sēdes vadītājs. Vārds Modrim Lujānam - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ilgstoši domāju. Mums zālē sēž divi cilvēki, kuri savulaik ir saņēmuši pilsonību par īpašiem nopelniem, tie ir Dozorceva kungs un Kalnbērza kungs. Un man gribas vaicāt, kāds korelācijas līmenis ir... Nav Kalnbērza kungam? Nu labi. Nav. Cienījamie kolēģi! Man gribas uzdot nākamo jautājumu. Kad mēs dodam šos kritērijus... Varbūt arī Liepas kungs varētu uzdot jautājumu - kāds korelācijas punkts ir Ulmaņa kungam, kad viņš piešķir Triju Zvaigžņu ordeni? Kādi tur ir principi?

Cienījamie kolēģi! Mani sajūsmina tas, ka Tabūna kungs uzstājoties runā par to, ka nav Latvijā cilvēku, kuriem ir nopelni. Cienījamais Tabūna kungs! Varbūt mēs atcerēsimies tos, kas bija pirms jums, kad jūs bļāvāt 1.maijā krastmalā. Tos, kas bija disidenti, neformāļi. Viņi nelūdza no padomju varas... Un lielākā daļa nenāk arī šodien šeit lūgt. (Starpsauciens: “Vai tad viņiem dod?”) Es neņemos spriest. Nezinu. Parasti diez vai kāds dod...

Cienījamais Tabūna kungs! Latvijas vēsture ir daudz dziļāka. Protams, tanī laikā mūsu vēstures grāmatas nebija tādas, un arī šodien nav sacerētas, jo tas ir neizdevīgi. Pareizi Avotiņa kungs norādīja - pirmo reizi Latvijas vēsturē tiek publicēta Tautas frontes deklarācija. Redzam, kādi bija paraksti, kā paraksti tika, tā teikt, noņemti... Tā ir vēsture. Ko mēs vēl baidāmies? Tā ir nesena vēsture.

Mani patiešām satriec tas, ka tie, kas savulaik, 1987.gadā, 1988.gadā, visaktīvāk uzstājās pret Latviju, tagad ir tie, kas ir tie lēmēji, tie soģi. Kostanda, kur jūs bijāt toreiz? Skolā mācījāt Latvijas PSR vēsturi?

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs! Diskusija ar zāli nav pieļaujama.

M.Lujāns. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, ir jābūt šādai iespējai. Tas ir kā sava veida ordenis. Apbalvojums. Un, ja kāda frakcija to ir pārvērtusi naudas ieguves avotā, tad ir kauns. (Starpsauciens: “Tie ir tavi kolēģi!”) Nevajag aizliegt deputātiem izvirzīt šos cilvēkus, un mēs paši lemsim.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, divas minūtes ir pagājušas. (Starpsauciens: “Tavs laiks beidzies...”)

Vārds Ilgai Kreitusei - pie frakcijām nepiederošai deputātei. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu, lai jūs tomēr viens otru nepazemotu un atcerētos to, ka Saeima var arī lepoties par šo pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Es, piemēram, lepojos par vīnogu audzētāju Andrašu Fazekašu, bet viņam nav neviena no tiem kritērijiem, ko jūs, Liepas kungs, izvirzāt. Taču viņam ir visa sava reģiona atbalsts, un viņš ir kolosāls cilvēks (es atvainojos, ka lietoju šo vārdu) - gan kā selekcionārs, gan kā cilvēks, kas veido savu apkārtējo vidi. Es lepojos ar skulptoru Vasiļjevu, kam mēs esam iedevuši pilsonību par īpašiem nopelniem, un es lepojos arī ar Tolpežņikova kungu. Un es lepojos ar veselu plejādi ārstu, kuriem mēs pateicībā par izglābtām dzīvībām esam iedevuši šo pilsonību par īpašiem nopelniem, un viņi ar to lepojas - tāpat kā citi lepojas ar Triju Zvaigžņu ordeni. Un es domāju, ka tā arī pret to būtu jāizturas. Ka tas ir apbalvojums cilvēkam par godīgu darbu. Par to, ko viņš ir izdarījis Latvijas labā, gan glābjot dzīvības, gan kaut vai vienkārši veidojot ap sevi labestību. Par to, ka šī vide, kuru viņš veido, ir Latvijai un Latvijas valstij pareiza.

Un vēl viena lieta. Kolēģi, nesatraucieties par skaitļiem. Es jums tūlīt nosaukšu skaitļus: pagājušajā gadā tādi bija 55 cilvēki, šogad - 34 cilvēki. Tā ka Latvijā netiek simtiem dalīta šī pilsonība. Un ja mēs runājam par kvotām... Un ja nu pēkšņi notiek dabas katastrofa? Ja, nedod Dievs, notiek kaut kas līdzīgs kā Vācijā (vēlreiz piebilstu - nedod Dievs!) un glābšanā piedalīsies 50 cilvēki un glābs pilsoņu dzīvības? Ko tad mēs darīsim, ja mēs būsim likumā ierakstījuši, ka tikai diviem var šo pilsonību iedot? Un, Bišera kungs, var gadīties, ka, kādam vienam pilsonim slīkstot, vajag trīs cilvēkus, kas viņu izvelk no ūdens, un visi trīs, izrādās, nevar pretendēt uz Latvijas pilsonību. Ko tad darīsim? Ņemsim katru otro? Tāpēc es domāju, ka šeit nevajadzētu noteikt tiešu skaitli, bet deputātiem vajadzētu būt atbildīgiem pret vēlētāju. Neuztraucieties, vēlētāji redz šos balsojumus un izvērtē deputātu rīcību un atbildību!

Sēdes vadītājs. Vārds Aleksandram Golubovam - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Golubova kungs, jūs runāsiet pirmo reizi?

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es nesaprotu, kāpēc šeit nav pieņemts Bartaševiča priekšlikums - izslēgt likumprojekta 4.pantu. Jo likumprojekta 4.pants runā par Polijas pilsoņiem un par to, ka par īpašiem nopelniem pilsonību piešķirs Ministru kabinets. Mēs, kā es redzu, neesam ar mieru. Tāpēc vajag pieņemt 17. priekšlikumu... 18.priekšlikumu. Es to tādā redakcijā nevaru pieņemt. Es varu pieņemt tikai nosaukumu. Un redakciju es piedāvāju savā priekšlikumā - priekšlikumā nr. 19. Īss priekšlikums. Lemt par to, vai ir īpaši nopelni vai nav. Dot iespēju tieši Saeimai lemt par to, nevis vadoties pēc kaut kādiem tur kritērijiem. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Vladilenam Dozorcevam - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es negribu skart šo veco problēmu, kāda ir ar mūsu profesūru, kura nevar pateikt cilvēkiem paldies tikai tāpēc, ka viņiem nav kritēriju, citu iespēju viņi neredz...

Es gribu skart kaut ko citu. Pēc būtības visiem ir skaidrs, ka jāskata tā, kā tas bija... Tāpēc, ka visi jaunumi, kurus atnesa Lagzdiņa kunga un Ābiķa kunga priekšlikums, ir tādi, ka ne visiem... Kas tie tādi, kuriem ir kaut kādi īpaši nopelni, bet kuriem nav tiesību naturalizēties? Tie ir cilvēki, kas ir ārvalstnieki, un tie ir tie, kuri nodzīvojuši šeit piecus gadus. Un viss. Pasakiet man, kāda ir starpība! Ja cilvēks nodzīvojis šeit sešus gadus, kāpēc viņam ir mazāk tiesību saņemt pilsonību par īpašiem nopelniem nekā ārvalstniekam? Kāda ir starpība? Tas ir kārtējais absurds, ko mēs gribam ieviest šajā likumprojektā. Nu padomājiet! Ja mūsu politisko cerību Tabūna kungu no dīķa izvilks cilvēks, kurš būs nodzīvojis šeit tikai sešus gadus, viņam nebūs šo tiesību... cilvēkam, kurš glābs kādu izcilāko pieminekli šeit, nebūs šo tiesību... Pēc būtības jāatbalsta mūsu priekšlikums. Ne tāpēc, ka mēs to iesniedzām, bet tāpēc, lai tas viss būtu tā, kā tas bija agrāk.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Kārlim Leiškalnam - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Atbalstot deputātu Ābiķa un Lagzdiņa visai perfekto priekšlikumu, Dozorceva kungam es varētu iebilst par to, ka, ja cilvēks, kuram ir tiesības kļūt par Latvijas Republikas pilsoni vispārējā kārtībā, tās nav izmantojis, tad viņš to nemaz negrib. Tad kāpēc mēs šim cilvēkam spiedīsim pilsonību tikai tāpēc vien, ka viņš ir izglābis no dīķa, jūsu vārdiem runājot, politisko dzejnieku Tabūna kungu? To nevajag! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam, un viss! Par šo jautājumu vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā, lūdzu, Māris Grīnblats!

M.Grīnblats. Deputāti! Komisija savu viedokli ir izteikusi, atbalstot ar balsu vairākumu deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu, kura būtība ir tāda, ka svītrots tiek arī tas, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Tātad nosacīti ir atbalstīti arī visi tie priekšlikumi, kas kaut kādā veidā paredz 13.panta atsevišķu daļu svītrošanu. Tāds ir komisijas viedoklis, un it kā loģiski būtu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim, sākot no 17., jo tas ir radikālākais. Šis deputāta Bartaševiča priekšlikums ierosina izslēgt likumprojekta 4.pantu. Komisijas viedoklis - to neatbalstīt. Lūdzu deputātus paust savu viedokli balsojot! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 48, atturas - 7. Deputāta Bartaševiča priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais priekšlikums ir nr. 18, kuru ierosinājuši deputāti Lagzdiņš un Ābiķis. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 17, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Grīnblats. Līdz ar to pēc būtības priekšlikumi no 19. līdz 25. nav vairs skatāmi, jo, nobalsojot par 18.priekšlikumu, šim pantam ir dota jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Grīnblata kungs, tātad mēs esam nonākuši pie 26.priekšlikuma, taču mums uz brīdi ir jāpārtrauc izskatīt likumprojektu, jo Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: “Lūdzam atkārtotu balsojumu par 6.priekšlikumu, jo zālē neatradās Jānis Jurkāns, Leonards Stašs un Atis Sausnītis. Līdz ar to balsojums nav objektīvs.” Parakstījuši pieci deputāti.

Atbilstoši Kārtības ruļļa 142.pantam viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Vai ir deputāti, kas vēlas runāt? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai jautājums būtu pārbalsojams. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 39, atturas - 5. Tātad jautājums netiek pārbalsots. (Starpsauciens: “Blēži!”)

Turpināsim izskatīt likumprojektu! 26.priekšlikums. Komisijas vārdā - Māris Grīnblats.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Pievērsīsim uzmanību priekšlikumiem, kas attiecas uz likuma 14.pantu jeb drīzāk uz pirmajā lasījumā izskatītā likumprojekta 5.pantu. Runa ir par naturalizāciju vispārējā kārtībā - 14.panta jauno redakciju. Kā zināms, naturalizācijas “logi” savulaik tika noteikti gan pēc Eiropas ekspertu priekšlikuma, gan arī tādēļ, ka tika prognozēts liels nepilsoņu pieplūdums no Latvijas nepilsoņu vidus. Trīs gadu prakse liecina par to, ka 95% personu, kurām šobrīd ir tiesības izmantot šo iespēju un kļūt par Latvijas pilsoņiem, to nav vēlējušās izmantot, līdz ar to, kā ir konstatējušas arī valdību veidojošās frakcijas, šo “logu” saglabāšanai šobrīd ir formāla un samērā tukša nozīme. Komisija iesaka atbalstīt to pašu variantu, kāds bija pieņemts jau pirmajā lasījumā.

Tagad par priekšlikumiem, kas šeit ir iesniegti. Te ir redzams deputāta Jirgena priekšlikums - izslēgt 14.panta redakciju, kāda tā bijusi pirmajā lasījumā, un pieņemt to jaunā redakcijā, kas tikai daļēji atkārto veco (otrā, trešā un ceturtā daļa), kā arī paredz divus naturalizācijas “logus”.

Deputāta Golubova priekšlikums paredz 14.panta 4.punkta izslēgšanu, bet tam būtu jēga tikai tad, ja tiktu atbalstīts Jirgena kunga 27. priekšlikums, jo šis 4.punkts jau ir izslēgts.

Vēl ir 29.priekšlikums - dokuments nr. 4099. Tātad tas ir valdības iesniegtais likumprojekts, kas sastāv tikai no viena panta, proti, no 14.panta redakcijas, kura ir tieši tāda pati kā pirmajā lasījumā pieņemtā. Līdz ar to komisija uzskatīja par loģisku šo redakciju atbalstīt, vienkāršāk sakot, divu likumprojektu dažādi priekšlikumi šeit tiek apvienoti. Komisija iesaka noraidīt 26., 27. un 28., bet atbalstīt 29.priekšlikumu, citiem vārdiem sakot, to pašu, kuru pieņēma pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim pirmām kārtām par deputāta Jirgena priekšlikumu, kurā viņš ierosina izslēgt likumprojekta 5.pantu. Tas ir 26.priekšlikums. Pats radikālākais, tāpēc atbilstoši lēmumam nākamos priekšlikumus mēs izskatīsim pēc tam.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Jirgena priekšlikumu nr. 26! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 37, atturas - 12. 26.priekšlikums netiek pieņemts.

Nākamais - 27.priekšlikums. Komisijas viedoklis - arī neatbalstīt. Vai deputāti prasa balsojumu? Neprasa... (Starpsauciens: “Balsot!”) Tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu paust savu attieksmi pret 27.priekšlikumu - izteikt 14.pantu sekojošā redakcijā... Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 40, atturas - 9. Arī šis priekšlikums netiek pieņemts.

Nākamais ir 28.priekšlikums - deputāta Golubova priekšlikums.

M.Grīnblats. Pēc būtības tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav vairs balsojams. Tātad nākamais ir 29.priekšlikums, kuru ierosina atbalstīt komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 29.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 8, atturas - 3. 29.priekšlikums tiek pieņemts.

Pirms mēs izskatām, Grīnblata kungs, 30.priekšlikumu, gribu informēt, ka ir saņemts iesniegums no Gundara Valdmaņa par Kārtības ruļļa neievērošanu. Par to, kā lieta virzāma tālāk. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūdzu Prezidiju izlasīt Kārtības ruļļa 142.pantu, kas saka tā: “Ja balsošanas rezultātus pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana.” Tur nekādu atļauju nevajadzēja lūgt - darīt vai nedarīt pārbalsošanu. Tas punkts ir jāpārbalso! Tas ir Kārtības ruļļa 142. pants, ar kuru var pamatot, jo Leonards Stašs balsojumā nepiedalījās. Viņš it kā piedalījās, bet viņa šeit nav. Tika iesniegta pamatota piecu deputātu parakstīta prasība, un es lūdzu ievērot Kārtības ruļļa 142.pantu - pārbalsot šo balsojumu, par kuru mēs runājām.

Sēdes vadītājs. Tātad turpināsim! Es noraidu Gundara Valdmaņa šādu Kārtības ruļļa traktējumu, jo 142. pants nosaka to: “Ja balsošanas rezultātu pamatoti ...” un 54.pantā teikts, ka tad viens deputāts var runāt “par”, viens “pret” un deputāti izsaka savu attieksmi, vai viņi piekrīt šim pamatotajam apšaubījumam. Deputāti šim pamatotajam apšaubījumam nepiekrīt, līdz ar to ... Ar balsojumu deputāti nepiekrita. Lūdzu, turpināsim izskatīt mūsu likumprojektu!

30.priekšlikums.

M.Grīnblats. Godātie deputāti...

Sēdes vadītājs. 30.priekšlikums tiek atsaukts. Tātad mēs varam turpināt izskatīt mūsu likumprojektu.

M.Grīnblats. Nākamie ir priekšlikumi nr. 31. un nr. 32, un tie abi attiecas uz 20.panta ceturto daļu. Šeit mums laikam atkal ir jāprecizē. Tas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāves Annas Seiles priekšlikums, kas rakstīts uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas veidlapas, un ar to ir radīts zināms pārpratums. Juridiskā komisija savukārt iesaka 3.panta redakcijā izdarīt nelielus precizējumus, bet par 4., atzīstot, ka deputātei Seilei pēc būtības ir taisnība, komisija tomēr izteica šaubas, vai daudzi Saeimas deputāti un augstas amatpersonas valstī spēj rakstīt gramatiski pareizā latviešu valodā, tāpēc tā būtu pārāk smaga pārbaude pilsonības pretendentam. Līdz ar to tas ir noraidīts. Komisija iesaka atbalstīt 32.priekšlikumu, tas ir jauns variants gan 3., gan 4.punktam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinu iedziļināties mana priekšlikuma būtībā. Pirmkārt, te ir divi labojumi iesniegtajā redakcijā, tātad nevarētu rakstīt tā, ka šis uzdotais rakstudarbs ir par sadzīves rakstura tematu. Jāsaka vienkārši tā: “par komisijas uzdotu sadzīves tēmu”. Tas, manuprāt, ir vienkāršāk un pareizāk.

Otra lieta ir par to, ko nozīmē “gramatiski pareizā latviešu valodā”. Tomēr kaut kādām pareizrakstības iezīmēm šajā sacerējumā, ko komisija ir uzdevusi, būtu jābūt. Protams, tāpat kā vērtējot vidusskolēnu sacerējumus, atzīmes var būt no 0 līdz 10 ballēm. Arī šeit varētu ieviest tādu vērtēšanas sistēmu, un varbūt šī vērtēšanas sistēma varētu būt diezgan liberāla, bet, ja nu pilnīgi nepareizi raksta šo sacerējumu, tad jau nav vairs jēgas. Ja sacerējumu nevērtē kā rakstudarbu, lai tas ir kaut cik gramatiski pareizs, šim rakstudarbam nav nozīmes. Tad var notikt pārbaude mutiski. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, bet precizēt varēs uz nākošo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas? Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Māris Grīnblats vēlas ko teikt? Māris Grīnblats vairs nevēlas neko komentēt.

Tātad - vai deputātiem ir iebildumi pret 31. priekšlikumu? Komisija šo viedokli neatbalstīja. Ir! Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 31. priekšlikumu, ko ierosinājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija! Es atvainojos, Seiles kundze... Tātad 31. priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 18, atturas - 20. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir 32. priekšlikums. To iesniegusi atbildīgā komisija, kura tātad, bez šaubām, pati arī atbalsta. Vai deputāti piekrīt tam? Līdz ar to tas tiek pieņemts.

M.Grīnblats. Tātad nākamā priekšlikumu grupa skar pirmajā lasījumā pieņemto 8. pantu, kas attiecas tātad uz likuma 21. pantu. Šeit visradikālākie ir deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums nr. 33. - svītrot līdzšinējo redakciju - un nr. 34. - izteikt zināšanu pārbaudes atvieglojumus jaunā redakcijā, kur pamatā Ministru kabinets arī var noteikt. Tas vēl precīzāk ņem vērā dažādas grupas, to skaitā invalīdu grupas, kurām būtu jāpiešķir tie vai citi atvieglojumi. Šeit ir atbalstīts arī komisijas variants, tātad 35., kur ir mazs redakcionāls precizējums. Savukārt nav atbalstīti deputātu Dozorceva un Lujāna priekšlikumi nr. 36 un nr. 37 uz tā pamata, ka ir jau pieņemts, mūsuprāt, vairāk izsmeļošs variants. Tātad 21. pants ir Lagzdiņa un Ābiķa variantā, ko arī komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti debatēs runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Es lūdzu uzmanību! Mēs izskatām tātad 21. panta redakciju, tas ir 8. pants mūsu likumprojektā. Tas ir arī pats radikālākais priekšlikums nr. 33, kuru ierosinājuši deputāti Lagzdiņš un Ābiķis, - tātad izslēgt likumprojekta 8. pantu. Komisija to ir atbalstījusi. Vai deputāti prasa balsojumu? Vai deputāti piekrīt tam? Piekrīt... Tomēr, lai neradītu atkal papildu problēmas, lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus nobalsot par šo priekšlikumu, lai nerastos šeit iespēja apšaubīt lēmumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 9, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

Par 34. priekšlikumu. Tātad tā ir šā panta jaunā redakcija, ko ierosinājuši deputāti Lagzdiņš un Ābiķis. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Līdz ar to ir akceptēts redakcionāls labojums - atbildīgās komisijas priekšlikums nr. 35, tāpēc nav vairs balsojams 36. un 37. priekšlikums.

Lūdzu, turpināsim!

M.Grīnblats. Nākošā priekšlikumu grupa attiecas uz likuma 24. pantu, kur atbildīgā komisija iesaka pirmām kārtām izslēgt vārdu “Rīgas”, jo šādus jautājumus varētu lemt arī citas apgabaltiesas.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti šiem atbildīgās komisijas priekšlikumiem piekrīt? Tie tiek pieņemti.

M.Grīnblats. Un tālāk. Tātad nākošais ir deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums, kas paredz iespēju pārbaudīt nepareizas ziņas par pilsoņiem un šo pilsonību viņiem liegt nevis 5 gadu laikā, bet 10 gadu laikā, kā to nosaka Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums. Savukārt komisija ierosina priekšlikumu nr. 39 - vispār svītrot šos 5 gadus, jo, komisijasprāt, šādi atklājumi, kas liedz pilsonību, varētu būt arī pēc 10, 11 vai 12 gadiem. Komisija iesaka atbalstīt 39. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tie deputāti, kuri seko līdzi likumprojekta izskatīšanai... Tātad - vai jums iebildumu nav? Tas tiek pieņemts.

M.Grīnblats. Līdz ar to mēs pārejam pie priekšlikuma nr. 41 - deputātu Dozorceva un Lujāna priekšlikuma. Tad vēl ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir daļēji identisks. Tātad novērst faktu, ka Pilsonības likuma izpildes komisija tiek izslēgta, kas, manuprāt, šobrīd ir loģiski sakarā ar to, ka ir pieņemts Ābiķa un Lagzdiņa variants, ka pilsonības piešķiršanas jautājumus par īpašiem nopelniem izskata Saeima, nevis Ministru kabinets. Tātad būtu loģiski atbalstīt šo 41. priekšlikumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runāt nevēlas? Iebildumu nav? Tiek akceptēts atbildīgās komisijas viedoklis.

42. priekšlikums.

M.Grīnblats. Tālāk ir 42. priekšlikums - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 10. pantu attiecībā uz likuma 14. pantu - par grozījumu stāšanos spēkā, jo līdzšinējais, pagaidām vēl negrozītais Pilsonības likuma teksts nosaka to, ka grozījumi 14. pantā, kas paātrina naturalizāciju... un tieši tādi ir grozījumi, kas likvidē naturalizācijas “logus”, kā arī grozījumi 14. panta ceturtajā daļā, kas attiecas uz to, ka šādi grozījumi stājas spēkā tikai viena gada laikā. Taču arī daļas svītrošana nozīmē grozījumu izdarīšanu 14. pantā. Tātad redakcija var stāties spēkā tikai pēc gada. Juridiskā komisija gan šo apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Kad deputātu izveidotā darba grupa strādāja, sagatavojot labojumus Pilsonības likumā, tad Juridiskā biroja priekšnieks Kusiņa kungs informēja, ka šī norma, kas ir ietverta pašreiz spēkā esošajā likumā, tāpat kā jebkuri citi grozījumi 14. pantā stājas spēkā tikai pēc viena gada, ka šī norma paliek spēkā. Tagad juristi domā jau citādāk. Lai tomēr šis pārpratums tiktu novērsts, mūsu frakcija, ņemot vērā Gunāra Kusiņa skaidrojumu, lūdz ierakstīt šo normu, kura tagad no 14. panta ir svītrota, un lūdz šo normu ierakstīt pārejas noteikumos.

Es aicinu visus to atbalstīt, jo likumā bija ierakstīts, ka visas normas, kuras tiek grozītas 14. pantā, var stāties spēkā tikai pēc viena gada, kad likumā tika nobalsotas šīs izmaiņas. Tāpēc lūdzu rūpīgi pārdomāt šo priekšlikumu un atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Nākamā runās Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, kāda situācija Latvijā ir izveidojusies ar nepilsoņu pasu izdošanu, jo valstī nebija veikti naudas aprēķini, cik tas prasīs līdzekļu un cik cilvēkiem būs jāstrādā, un ko tas nozīmē, to mēs redzējām - izveidojās krīzes situācija, ka cilvēki izgāja ielās un protestēja pret radušos... Arī šobrīd budžeta grozījumos nauda Naturalizācijas pārvaldei nav paredzēta, lai gan ir jāmaina eksāmenu formas, dokumenti nav sagatavoti... 1. septembrī cilvēki tagad nāks kārtot eksāmenu rakstiski pa jaunam, bet nekas nav sagatavots, nekas nav izdarīts. Manuprāt, šinī gadījumā 1. septembris ir nepārdomāts datums tieši tāpēc, ka process nav sagatavots. Nav sagatavots! Nav naudas, darbs pat nav vēl sākts darīt. Līdz ar to es jau paredzu to, ka 1. septembrī praktiski nekas vēl nemainīsies un ka mēs atkal radīsim maksimālu neapmierinātību to cilvēku vidū, kam tas ir jādara. Man šķiet, ka šinī gadījumā vajadzētu to noraidīt, bet uz trešo lasījumu sagatavot reālus aprēķinus, cik naudas tiks iedots, cik štata vienību nāks klāt, tātad nepieciešama prognoze, cik cilvēku būs nepieciešams, lai uzreiz varētu ar cilvēkiem strādāt, un tad arī varētu noteikt, vai mēs varēsim to realizēt un kurā datumā.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu paskatieties, kas notiks, ja mēs neatbalstīsim šo mūsu 42. priekšlikumu. Kas notiks reāli? “Logi” visi vaļā, pretendentu būs vairāk vai mazāk, kāpēc mēs atkal gribam sajaukt šo stāvokli? Kāpēc jums ir tādas bažas, ka negribat atbalstīt šo priekšlikumu, kurš ir pilnīgi normāls un saprotams? Un atkal šī milzīgā steiga kaut kur... Kāpēc šī steiga ir vajadzīga? Kam tā ir vajadzīga? Ja šodien tie, kuri pat varētu kļūt par pilsoņiem, visi censtos to izmantot, jau tad būtu ārkārtīgi sarežģīti šīs viņu prasības ievērot. Mēs atkal no jauna gribam kaut ko sasteigt. Visa šī likuma pieņemšana notiek vienā steigā. Labi, ka mēs noņēmām steidzamību, bet visas šīs sarunas te ir absolūta neklausīšanās citos cilvēkos, absolūta nevēlēšanās ieklausīties un izprast pašu procesu. Es, protams, varu tikai aicināt atbalstīt mūsu priekšlikumu un mēģināt izprast, kāpēc šis priekšlikums ir iesniegts. Šis priekšlikums nav iesniegts tāpēc, lai kaut ko bremzētu, lai kaut kam traucētu. Tas ir iesniegts tāpēc, lai mēs varētu mierīgi sagatavoties šim te jaunajam procesam, kurš neizbēgami sāksies.

Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Ziedonim Čeveram - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Lūdzu!

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Valsts prezident, cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Arī es tieši tāpat kā Kreituses kundze ar zināmām bažām uztveru šo termiņu, vai paspēsim līdz 1. septembrim. Tomēr es, noklausoties šodienas debates, esmu pilnīgi pārliecināts, ka Krasta kungs kopā ar Rasnača kungu un Zīles kungu izdarīs visu nepieciešamo, lai 1. septembris būtu reāls termiņš. Un es pilnīgi atbalstu tikko izteikto Dobeļa kunga viedokli, ka vajag atbalstīt Ministru prezidentu Krasta kungu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Oskaram Grīgam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es piekrītu, cienījamie kolēģi, ka budžets ir ļoti svarīgs, un tāpēc vajadzēja budžeta apspriešanu atļaut pirms Pilsonības likuma, tad tas būtu loģiskāk. (Skaļš troksnis zālē...) Tikai mieru! Es saprotu, ka jūs neatbalstīsiet šo apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu, es jau to paredzu, un Čevera kungs kārtējo reizi spēlē šeit savu “pokeru”. Nu spēlē, Ziedoni, bet tik un tā dabūsi matu!

Taču es ceru, ka Valsts prezidenta kungs, kas jau netālā pagātnē tika atgriezis atpakaļ likumprojektu par azartspēlēm, ka Valsts prezidenta kungs, kas tika atgriezis atpakaļ likumu par civiltiesisko apdrošināšanu, ka Valsts prezidenta kungs, kas ir atgriezis atpakaļ vēl dažus citus ļoti svarīgus likumus... tātad es ceru, ka Valsts prezidents atgriezīs atpakaļ arī šo sasteigto, pretrunīgo, bet ārkārtīgi svarīgo likumu otrreizējai caurskatīšanai Saeimā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds Gundaram Valdmanim - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, Sadarbības padome! Padomes kalpiņi! Es saprotu, ka Padomes kalpiņi gribētu ieviest šo likumu, cik ātri vien var, neļaujot pat sagatavoties... Bet, redzat, mēs netiksim Eiropas Savienībā līdz 1. septembrim tik un tā. Un es domāju, ka mums pēc 4. augusta, pēc mūsu “Pilsoņu kongresa-98” un pēc 3. oktobra, kad būs jauna Saeima... ka kaut kad drīz pēc tam būs jauns Valsts prezidents un būs jauns Pilsonības likums. Es domāju, nesteigsimies un dosim tautai iespēju izteikties.

Kā jūs zināt, 140 tūkstoši cilvēku parakstu bija savākts pret šādu nejēdzību, kas tagad tiek uzspiesta, un droši vien tautas lielais vairākums - 78% cilvēku šo bezjēgu, ko mums šodien uzspieda ne jau latvieši, lai gan viņiem varbūt ir tādi svēti latviešu uzvārdi kā Ulmanis... To mums uzspieda kaut kāda Sadarbības padome, kaut kāds Van der Stūls ar negodīgu skaitīšanu vakar, un tādi kā Amerika kungs to zina, arī Eiropas Savienība it kā zina... Šodien ar negodīgu balsojumu arī Saeimā tika pieņemts kodols, bet mēs par to apelēsim Satversmes tiesā, jo mēs tautai nedrīkstam ar krāpšanu uzlikt šādu likumu. Tautai ir jādod iespēja izteikties un mēs visi jau zinām, ko tauta teiks. Atbalstīsim šo apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK žestu, atliksim to likumu...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, divas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. Atliksim šā likuma stāšanos spēkā, kamēr nebūsim uzklausījuši tautu. Mēs taču kalpojam tautai un darām to, ko tauta grib, nevis to, ko kaut kādi van der stūli vai ulmaņi grib.

Sēdes vadītājs. Vārds Modrim Lujānam - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs vienmēr mēģinām paši sevi mānīt, tikai es nezinu - kādēļ. Mēs labi zinām, ka šis naturalizācijas “logu” jautājums un arī bērnu jautājums ir Eiropas Savienības prasība, bet rudenī Latvijai ir jāatskaitās Eiropas Savienībai. Un tādēļ man ir jautājums: kādēļ atkal notiek “torpedēšana”? Šī “torpedēšana”, ko iniciē kolēģi no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Otra lieta, dabiski, ir atbildība. Es domāju, ka laikā starp otro un trešo lasījumu... Priekšā vēl ir budžets, kuru mēs arī analizēsim, un tad laikā starp otro un trešo lasījumu mēs redzēsim visas reālās fineses. Un, ja patiešām nav to līdzekļu vai ja šie līdzekļi ir pārdalīti pensijām vai vēl kādām citām labām lietām, tad līdz ar to šo jautājumu arī risināsim trešajā lasījumā, bet, ja budžetā ir līdzekļi, tad mums ir jācenšas, lai mēs izpildītu Eiropas Savienības prasības. Un nevajag baidīties no atbildības!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Māris Grīnblats. Lūdzu! Vai vēlaties ko teikt?

M.Grīnblats. Godātie deputāti, es tikai gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka debatētāji pamīšus runāja par diviem atšķirīgiem priekšlikumiem un līdz ar to mums varbūt viss nekļuva skaidrs, jo tātad komisijas viedoklis ir - neatbalstīt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu, kur ir runa par 14.panta spēkā stāšanos, bet tas, ko komisija saka par 1998.gada 1.septembri, attiecas pavisam uz citiem pantiem, proti, uz 20.panta 4.punktu un uz 21.panta otro daļu, kur Ministru kabinetam ir jāpieņem īpaši noteikumi par valodas pārbaudes dažādiem atvieglojumiem un veidiem. Tā ka šie ir divi atšķirīgi priekšlikumi, kurus nevajadzētu jaukt kopā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 42.priekšlikumu, kuru izteikusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija - papildināt likumprojektu ar 10.pantu šādā redakcijā... Lūdzu paust savu attieksmi balsojot! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 37, atturas - 13. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Atbildīgās komisijas priekšlikums nr.43. Vai deputāti tam piekrīt? Piekrīt. Tiek pieņemts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, bet, pirms mēs balsojam kopumā, gribu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu lūdzu nodot likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” atpakaļ komisijai juridiskai precizēšanai uz otro lasījumu. Deputāts Kārlis Čerāns.” Pie tam atbilstoši Kārtības ruļļa 136.pantam deputāts Kārlis Čerāns vēlas arī pamatot savu priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šodienas diskusijas un tālākie balsojumi parādīja to, ka šajā likumā ir ārkārtīgi daudzas problēmas un pretrunas, bet ka šīs būtiskās grūtības - šīs problēmas un pretrunas - tālāk atrisināt varēs uz trešo lasījumu, tāpēc arī pamatots ir viedoklis par to, ka šis likumprojekts tagad būtu jāatgriež atpakaļ atbildīgajai komisijai. Un es domāju, ka deputāti, kuriem nav pieņemama šā likuma projekta pieņemšana šodien... ka viņi varētu par šo priekšlikumu vispār nebalsot, jo tas varbūt pavērtu tālāku perspektīvu šā jautājuma risināšanai.Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad, pirms mēs balsojam par likumprojektu otrajā lasījumā, mums ir jāpauž sava attieksme pret šo deputāta Čerāna priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 45, atturas - 9. Šis priekšlikums netiek pieņemts. Vai no atbildīgā referenta puses būtu kādi priekšlikumi?

M.Grīnblats. Visi otrā lasījuma priekšlikumi ir izskatīti, tāpēc ir jābalso par pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsonības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par- 57, pret - 16, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu!

M.Grīnblats. Juridiskā komisija ierosina Saeimai iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 15.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.jūnijs. Cits priekšlikums ir deputātam Čerānam. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es ieteiktu 1.jūliju, jo šeit tiešām ir ļoti nopietni jāpastrādā pie šā jautājuma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav... Ir. Arī Normunds Pēterkops vēlas izteikt savu priekšlikumu par termiņiem. Lūdzu!

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es piedāvāju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt 19.jūniju. Un vēl es ierosinu uzdot Prezidijam, lai šis likumprojekts, kas ir pieņemts otrajā lasījumā, tiktu publicēts “Latvijas Vēstnesī”, lai visi - gan sabiedriskās organizācijas, gan arī mūsu pilsoņi varētu ar šo likumprojektu iepazīties.

Sēdes vadītājs. Vai 19. jūlijs, Pēterkopa kungs? Nē, jūnijs ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Arī Valdmaņa kungam ir ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mīļie kolēģi! Šis likums tautai ir svarīgs, 3.oktobrī būs tautas balsošana, tiks jaunā Saeima ievēlēta, un kaut kad novembrī, kad tā sanāks... Lai trešo lasījumu izdara 7.Saeima, jo tad mums jau būs tautas novērtējums par šo noziedzību vai gudro stratēģiju. Droši vien tad mums “pūce” būs paskaidrojis tās gudrības un tauta varbūt atbalstīs šo variantu, bet kāpēc mums tagad ar 6.Saeimas lēmumu vajag uzlikt kaut ko tādu, kas 7.Saeimai būs jāmaina?

Es domāju, sagatavosim mūsu iesniegumus un mūsu labākās un spožākās domas nodosim 7.Saeimai, lai 7.Saeima tad uzliek galīgo punktu. Es domāju, ka nav nekāda prāta, runājot par to 15.novembri. Nav arī it nekāda prāta attiecībā uz šo nelikumīgo balsošanu, kas notika vakar, kas notika šodien, jo nav it nekāda prāta uzspiest to visu 7.Saeimai, lai viņai to tūlīt vajadzētu mainīt. Uzklausīsim tautu, jo mēs kalpojam tautai! Un šis ir tautai svarīgs - izdzīvošanas jautājums. Ierosinu 15.novembri.

Sēdes vadītājs. Savu priekšlikumu vēlas izteikt arī Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tā kā, manuprāt, ir panākts, ka šo likumprojektu uzskata par Molotova-Ribentropa pakta turpinājumu šodienas apstākļos, tad es ierosinātu 23.augustu.

Sēdes vadītājs. 23.augusts. Vai ir vēl citi priekšlikumi? Nav. Vēl ir priekšlikums deputātam Golubovam.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribu piedāvāt 11.jūniju, lai mēs paspētu pieņemt šo likumu līdz brīvdienām.

Sēdes vadītājs. 11.jūnijs. Tā, vairāk priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanu beidzam.

Godātie kolēģi! Pēc būtības mums būtu jābalso tālākais priekšlikums, bet, ņemot vērā pašreizējo likumdošanu un tātad arī Kārtības rulli, Saeimas pilnvaras beidzas līdz ar jaunas Saeimas sanākšanu, un tas pēc kalendāra ir 4.novembris. Līdz ar to 15.novembris pēc būtības nav balsojams. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir beidzies.

Nākamais attāluma ziņā ir 23.augusts. Godātie deputāti, 23.augusts! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu paust savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 46, atturas - 9. Šis datums nav pieņemts.

Nākamais attāluma ziņā ir 1.jūlijs. Balsošanas režīmu! Godātie deputāti, izsakiet savu attieksmi pret šo datumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 48, atturas - 9. Arī šo datumu deputāti neakceptē.

Vēl mums ir palikuši trīs datumi. Nākamais datums ir 19.jūnijs. Lūdzu balsošanas režīmu. Paudīsim savu attieksmi pret 19.jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 44, atturas - 7. Arī 19.jūnijs nav pieņemts.

Palikuši divi datumi. Nākamais ir 15.jūnijs. Lūdzu deputātus paust savu attieksmi pret 15.jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai trešajam lasījumam sagatavotu likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 11, atturas - 10. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek noteikts 15.jūnijs.

Godātie deputāti! Tātad atbilstoši mūsu lēmumam mēs strādāsim līdz pulksten 19.00.

Nākamais darba kārtības jautājums. Man ir arī priekšlikumi par paziņojumiem, bet tos sniedz pašās beigās, atbilstoši Kārtības rullim. Nākamais ir darba kārtības jautājums nr.41 - likumprojekts “Profesionālās izglītības likums”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ziņos Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Profesionālās izglītības likums ir pēdējais no kopējās likumdošanas paketes. Likums, kuru Ministru kabinets ir sagatavojis iesniegšanai Saeimā. Mēs jau esam pirmajā lasījumā pieņēmuši šeit Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu, un tagad seko Profesionālās izglītības likums. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un to atbalstījusi.

Likumprojekts ir sagatavots, vadoties pēc jaunākajām atziņām, kādas ir iegūtas profesionālās izglītības organizēšanā Eiropas un Savienoto Valstu pieredzē. Šeit ir noteikts kompetences nodalījums profesionālās izglītības organizēšanā. Tātad tiek noteikta Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence un Ministru kabineta kompetence, kā arī tiek noteiktas profesionālās izglītības pakāpes, kādas varētu būt.

Kādi jauni momenti parādās šajā likumā - Profesionālās izglītības likumā? Viens no jaunumiem ir tas, ka profesionālās izglītības darba organizēšanā tiek iesaistīta virkne sabiedrisko organizāciju. Konkrēti, 18.pants nosaka arodbiedrību kompetenci profesionālās izglītības organizēšanā, 19.pantā ir noteikta darba devēju organizāciju kompetence, lai varētu ņemt vērā darba devēju intereses, organizējot profesionālo izglītību valstī. 17.pants savukārt nosaka pašvaldību kompetenci profesionālās izglītības organizēšanā. Jauns moments ir Valsts profesionālās izglītības padome, kura ir paredzēta 14.pantā.

Man būtu priekšlikums Saeimas deputātiem balsot par Profesionālās izglītības likuma projektu, kurš ir tapis samērā grūtā dažādu diskusiju un dažādu viedokļu cīņā. Aicinu balsot par šo likumprojektu un atbalstīt to pirmajā lasījumā, un man būtu priekšlikums sagatavot un iesniegt priekšlikumus...

Sēdes vadītājs. Celmiņa kungs, pirms mēs runājam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, mums vēl ir jāpauž sava attieksme pret šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

J.Celmiņš. Jā. Tātad man būtu priekšlikums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Profesionālās izglītības likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu otrajam lasījumam!

J.Celmiņš. Man būtu priekšlikums attiecībā uz likumprojekta otro lasījumu - sagatavot un iesniegt priekšlikumus divu nedēļu laikā, tātad līdz 19.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu vēlas izteikt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Šis priekšlikums ir absolūti nepārdomāts, jo Profesionālās izglītības likums pakļaujas Izglītības likumam. Bet Izglītības likums pat otrajā lasījumā nav pieņemts un priekšlikumu izskatīšana iet ļoti lēni. Mums vēl ir kādi 200 priekšlikumi par Izglītības likumu, kuri pat izskatīti nav. Tāpēc šobrīd tas ir nereāli - iesniegt divu nedēļu laikā priekšlikumus par Profesionālās izglītības likumu. Es uzskatu, ka šo priekšlikumu iesniegšanas laikam jābūt augustam, tad, kad vismaz otrajā lasījumā būs izskatīts Izglītības likums. Es domāju, ka varbūt Celmiņa kungs pārdomās un atsauks šo termiņu -19.jūniju, jo mēs nevaram izskatīt Profesionālās izglītības likumu otrajā lasījumā, pirms nav izskatīts Izglītības likums otrajā lasījumā. Jo atkal iznāks tā, ka “jumta” likums nav izskatīts, bet “apakšlikums” ir izskatīts un “apakšlikums” jālabo tad, kad pieņemts “jumta” likums.

Sēdes vadītājs. Kreituses kundze! Augustā ir 31 diena.

I.Kreituse. 23.augusts.

Sēdes vadītājs. Ir vēl citi priekšlikumi. Janīna Kušnere vēlas izteikt vēl vienu priekšlikumu.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Es domāju tā. Parasti jauna likuma pieņemšana izglītībā, jebkurā izglītībā, tajā skaitā arī profesionālajā, saistās ar zināmu satraukumu gan vecāku aprindās, gan skolēnu, gan skolotāju un visu citu cilvēku vidū, kuri ir saistīti ar izglītību. Tāpēc, lai normāli un mierīgi uzsāktu jauno mācību gadu, neuztrauksim šos cilvēkus, un es domāju, ka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu vajag noteikt 1. septembri.

Sēdes vadītājs. Vairāk priekšlikumu deputāti iesniegt nevēlas. Beidzam ierosinājumu piedāvāšanu par priekšlikumu iesniegšanas datumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim tālāko no šiem priekšlikumiem, tas ir, to, kuru izteica Kušneres kundze, - 1. septembri. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 15, atturas - 18. Balsis dalās.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Godātie deputāti, lūdzu balsot atkārtoti! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 24, atturas - 19. 1. septembris netiek pieņemts.

Nākamais piedāvātais termiņš - 23. augusts, ko ierosināja Kreituses kundze. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 8, atturas - 17. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam tiek noteikts 23. augusts.

Godātie deputāti! Mums vēl ir 8 minūtes.

Nākošais darba kārtības jautājums pēc mūsu izdarītajām izmaiņām ir izmaiņas budžetā, taču es vispirms informēšu godātos deputātus par sekojošu dokumentu, kuru ir saņēmis Saeimas Prezidijs:

“Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 38. pantu lūdzu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 1998. gada 8. jūnijā pulksten 15.00 un noteikt šādu darba kārtību: 1. Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998. gadam” izskatīšana pirmajā lasījumā.

Darba kārtības 2. jautājums - Saeimas lēmuma projekta “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998. gadam”” otrajam lasījumam” izskatīšana.

Ministru prezidenta vietā Ministru prezidenta biedra vietas izpildītājs finansu ministrs Roberts Zīle.”

Ir notikusi arī Saeimas Prezidija sēde, kurā mēs esam pieņēmuši lēmumu - atbilstoši Kārtības ruļļa 38. pantam sasaukt ārkārtas sēdi 8. jūnijā pulksten 15.00 ar manis jau nolasīto darba kārtību. 1998. gada 8. jūnijā pulksten 15.00.

Tā kā mums vēl ir zināms daudzums paziņojumu, kurus deputāti vēlas sniegt, kā arī ir jāveic reģistrācija, tad līdz ar to mēs varam šodien savas sēdes darba kārtības izskatīšanu pārtraukt.

Es lūgšu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartēm, bet vispirms došu vārdu paziņojumiem.

Tātad pirmais vārdu paziņojumam lūdz Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts par nepareizu balsojumu ar iekārtu “Philips”.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es lūdzu uzrādīt stenogrammā, ka es par 29. priekšlikumu balsoju “par”, bet izdrukā, kā es dzirdēju, ir “pret”.

Un tāpat kļūdījās arī mana kolēģa Jāņa Jurkāna aparatūra. Paldies.

Sēdes vadītājs. Otru paziņojumu vēlas sniegt Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts par kļūdu balsojumā. Jau aizgājis...

Nākamajai vārds paziņojumam Annai Seilei - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātei.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas locekļi! Mums nākas atcelt pirmdien ieplānoto komisijas sēdi sakarā ar budžeta apspriešanu. Diemžēl...

Sēdes vadītājs. Vārds Mārim Rudzītim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Normunds Pēterkops,

Andris Tomašūns,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Edvīns Inkēns,

Indulis Bērziņš,

Dainis Turlais,

Ojārs Grinbergs,

Alfreds Čepānis,

Andris Saulītis,

Leopolds Ozoliņš,

Ervids Grinovskis,

Anta Rugāte,

Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pasludinu par slēgtu 1998. gada 4. jūnija sēdi.

Gribu atgādināt deputātiem vēl to, ka Saeimas Prezidijs lems par nākamās nedēļas sēdēm un nākamā sēde ir paredzama trešdien pulksten 13.30.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute