Godātie kolēģi, vienlaicīgi paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 6.Saeimas 1997.gada 20.februāra kārtējo sēdi. Pirms izskatām mūsu darba kārtību, gribu iepazīstināt jūs ar dažiem dokumentiem.

Vispirms Saeimas Prezidijs ir saņēmis paziņojumu: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otro daļu, paziņoju par Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu". Parakstījis Māris Grīnblats.

Mums ir arī Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas dokuments, kas adresēts Prezidijam, kurā komisija mūs informē, ka, pamatojoties uz šo Māra Grīnblata iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz izglītības un zinātnes ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras beidzas Jānim Priedkalnam, kurš pēdējais iestājās Saeimā no apvienības "Tçvzemei un Brīvībai" Rīgas apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šī saraksta ievēlētais deputāts pildīja Ministru kabineta locekļa pilnvaras.

Vēlas runāt Jānis Priedkalns. Lūdzu, Priedkalna kungs!

J.Priedkalns (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godājamais Prezidija priekšsēdētāja kungs un Prezidija locekļi, ļoti cienījamie kolēģi deputāti! Atvadoties no Saeimas, vispirms vēlos pateikties vēlētājiem par dāvāto uzticību un kolēģiem Saeimā par sadarbību.

Atvadoties vēlos teikt dažus vārdus nevis par idejām, kuru Saeimā netrūkst, bet gan par vienu konkrētu darbu, kas Saeimā drīzumā būs jāveic. Un tas ir darbs pie likuma "Par valsts valodu". Latviešu valoda ir latviešu kultūras pamatvērtība. Tā ir mūsu kultūras kodols. Ap to veidojas visas citas latviešu kultūras iezīmes. Tā ir latviešu tautas etniskās identitātes pamatrādītāja un raksturotāja. Nav citu iezīmju, kas latviešus skaidri atšķirtu no citām tautām, no mūsu kaimiņtautām. Nav tādu ne bioloģisku, ne psiholoģisku, ne sabiedrisku, ne reliģisku īpatnību, kuras ir konstatētas, kas piemistu tikai mums un ne citiem. Tātad mūsu valoda, latviešu valoda, paliek vienīgā neapstrīdamā latviešu tautas raksturotāja. Bez latviešu valodas nav tautas. Ir jājautā: ja Latviju apdzīvotu tikai citu valodu runātāji, vai viņi tad būtu latvieši, un vai tā zeme vēl būtu Latvija? Ja zūd valoda, zūd arī tauta.

Valstij ir pienākums aizsargāt visas savas valsts tautību kulturālo un garīgo mantojumu, bet prioritāri valstij ir jāaizsargā savas pamattautas etniskā identitāte un garīgais mantojums. Latvijā ir divas pamattautas - latvieši un līvi, kuriem Latvija ir vienīgā teritorija, vienīgā vieta pasaulē, kur to kultūras var tikt saglabātas. Lai arī cik aktīvas ir ārzemju latviešu kopienas, tām nebūs iespējams nākamajās paaudzēs saglabāt latviešu valodu. Visām citām Latvijas tautām ir vēl citas zemes un valstis, kur to etniskais mantojums ir saglabāts un nodrošināts. Analoģiski es varētu teikt, ka ne Austrālija, ne Kanāda, ne Krievija neuzņemas atbildību par tur dzīvojošo latviešu kopienu kulturālā un garīgā mantojuma saglabāšanu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēl strādā pie šā likuma labojumiem, un tas drīz nāks uz Saeimu. Es vēlos aicināt ievērot trīs aspektus, debatējot par šo likumu.

Pirmkārt. Valsts valoda civilizētā valstī kādā attiecīgā laika periodā ir tikai viena, bet divkopienu valsts gadījumā - divas. Latvijā vienīgajai valsts valodai ir jābūt latviešu literārajai valodai. Nedrīkstam pakļauties tādam spiedienam, ka vēl kāda cita valoda varētu kļūt par valsts valodu. To prasa mūsu demogrāfiskā situācija. Mēs esam tikai 1,5 miljoni latviešu valodu runātāju pasaulē, un bez tam nākotnes perspektīvas Eiropas savienības kontekstā ir tādas, ka varētu būt arī lielāka migrācija un tās ietvaros varētu būt lielāks spiediens, lai lielāks skaits cilvēku iegūtu Latvijas pavalstniecību, un tas varētu panākt arī tādu stāvokli, ka Saeimā nobalsotu vēl par kādu citu valodu kā oficiālo blakus latviešu valodai.

Otrkārt. Valsts iestādēs latviešu valodai ir jābūt saziņas līdzeklim, nevis tikai iespējamam saziņas līdzeklim. Te nav atstājama brīva izvēle. Ja nepieciešams, tādā gadījumā ir jānodrošina tulka palīdzība.

Treškārt. Nelatviešu skolās ir jāsteidzina pāriešana uz latviešu valodu. Nav vajadzīgi desmit gadi, bet gan tikai daži gadi. Skolēniem problēmu te nav. No emigrantu sabiedrībām ārzemēs ir zināms, ka emigrantu bērni sešos mēnešos var pāriet visos priekšmetos uz jauno valodu. Ir gan grūtības ar skolotāju kadriem. Un te varētu atkal noderēt ārzemju pieredze, ka valsts var uzlikt saviem skolotājiem dienestu, piemēram, valsts valodā nerunātājām skolām vai arī speciālu dienestu lauku attālos apvidos, kur brīvprātīgi skolotāji labprāt nedotos. Tātad mums ir jāpaātrina šis process, lai visās skolās pārietu uz valsts valodu. Ja mēs būtu 10 miljonu liela tauta, mēs varētu atļauties daudz liberālāku izglītības politiku, bet mūsu ir tikai viens ar pusi miljons. Un mūsu etniskā identitāte - valoda, kas ir 4000 un vēl vairāk gadu veca, mums ir jāaizsargā, es gribētu teikt, pat līdz nekaunības robežai.

Eiropā mazo tautu kultūru renesanse pašlaik notiek tajā pašā laikā, kad notiek zināmā veidā valstu politiskās neatkarības samazināšanās. Ieejot Eiropas savienībā, mēs atdodam daļu no savas neatkarības, bet tajā pašā laikā frīzu, flāmu, kurdu, korsikāņu, sardīniešu, basku etniskās valodnieciskās intereses aug. Mēs arī zinām, ka kataloniešu valoda ir ieguvusi diezgan lielu statusu daudzos Spānijas apvidos. Pēdējais piemērs, par kuru runāja Eiropas padomē tikai pirms pāris nedēļām, ir mazā aromūnu tauta, kas dzīvo Balkānos starp Bulgāriju, Serbiju, Maķedoniju un Melnkalni, un šā tauta ir panākusi lielu uzmanību Eiropas politiķu vidū. Tātad valstiskās un etniskās intereses nav pretrunā ar eiropeisko Latviju. Latviska Latvija var iet un sekmīgi ieies eiropeiskā vidē.

Beidzot es gribētu dažus vārdus teikt vēl par valodas kvalitāti. Latviešu ievērojamie filologi Endzelīns un Mīlenbahs bija pasaulē augstā līmenī atzīti zinātnieki. Pēdējos gadu desmitos diemžēl viņu vadībā izstrādātā pareizrakstība, sintakse, leksika ir mainīta tādā virzienā, ka šī kvalitāte ir pazemināta, visumā valodas rakstībai pieskaņojoties neprecīzai izrunai. Ir atmestas dažādās galotnes, piemēram, daudzskaitļa 2.personā "-it" galotne, tagadnes daudzskaitļa 2.personā "-at" galotne, arī "lçkājošās" garumzīmes valodu attālina no Endzelīna un Mīlenbaha ļoti precīzās sistēmas. Mēs esam arī padarījuši nabadzīgāku mūsu valodu, atmetot mīkstināto "r", "ch" un garo "o". Es ierosinu pasaules latviešu filologus sanākt konferencē, lai vienotos par labākajiem latviešu valodas attīstības procesiem. Un tad šos ierosinājumus varētu ieteikt valdībai un Saeimai. Te nav runa par statisku valodu, bet te ir runa par kvalitāti. Lai mums visiem ir veiksme mūsu kultūras lielāko mantojumu - mūsu seno valodu, mūsu etnisko raksturotāju aizstāvot! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Priedkalna kungs! (Zālē aplausi.)

Tagad izskatīsim saņemtos iesniegumus par iespējamajām izmaiņām Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā.

Pieci deputāti - Straume, Panteļējevs, Lībane, Sinka un Vidiņš ierosina svītrot no darba kārtības 4.jautājumu - likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā".

Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas.

Vēlas runāt "par" Kostandas kungs. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Tautas kustība "Latvijai" arī atbalsta šā jautājuma izslēgšanu no šodienas darba kārtības, jo, protams, mēs zinām, ka joprojām viens no sāpīgākajiem jautājumiem Latvijā ir Pilsonības likums. Un, lai gan tā pieņemšana bija ilga un grūta, tas, kas ir pieņemts, tomēr ir noteikts kompromiss, izcīnīts kompromiss starp Latvijas iedzīvotājiem, un tāpēc ir nepārdomāta šī jautājuma risināšana tādā veidā, kā to piedāvājuši šeit šā likumprojekta iesniedzēji no Demokrātiskās partijas Saimnieks. Tas vienkārši atkal izraisītu nevajadzīgas kaislības.

Jo ko mēs te redzam? Nav pieņemams šā likumprojekta tekstā ietvertais ieteikums, ka pilsonību varētu piešķirt vienkārši vienai cilvēku grupai, pamatojoties tikai uz tās piederību vienai tautībai - poļiem. Jo patiešām nav skaidrs, kāpēc atkal Latvijā cilvēkus pēkšņi sāk dalīt tieši pēc tautībām. Vai tas būtu domāts tā, ka praksē mēs mēģinām iedzīvināt kādas rasistiskas teorijas par kādas rases vai tautības pārākumu ar visām no tā izrietošajām priekšrocībām, to skaitā arī pilsonības iegūšanā. Kāpēc pilsonība būtu piešķirama vispirms tieši poļiem un tikai pēc tam, piemēram, krieviem, ebrejiem, ukraiņiem un citām tautībām? Mēs uzskatām, ka šī likumprojekta iesniedzēji - Ķezbers, Kaksītis un tā tālāk faktiski ir rīkojušies ļoti nepārdomāti, un uzskatām, ka Saeimai šis jautājums būtu jāsvītro no darba kārtības.

No vēstures visiem ir zināms, ka 20. un 30.gados daudzi poļi ieradās Latvijā kā laukstrādnieki, un, protams, mums nav nekāda pamata apšaubīt šo cilvēku un viņu pēcnācēju lojalitāti pret Latvijas valsti. Bet ne jau tikai poļi ieradās Latvijā pirms Otrā pasaules kara. To cilvēku vidū, kas meklēja darbu tolaik Latvijā bagātajās lauku saimniecībās, bija arī citu tautību cilvēki - baltkrievi, lietuvieši un tā tālāk. Šie cilvēki pilsonību pelnījuši tikpat lielā mērā kā poļu laukstrādnieki, tāpēc jautājums noteikti ir jānoformulē citādi, un tikai tad mēs varam to skatīt Saeimā. Jānoformulē būtu, piemēram, iespēja saņemt pilsonību tiem cilvēkiem un viņu pēctečiem, kuri Latvijā legāli ieradās līdz 1939./1940.gadam, un šāds likuma labojums tad varētu tikt izskatīts pēc būtības, liekot par pamatu, piemēram, Polijas pavalstniekus, kas legāli ieradušies Latvijā līdz 1940.gadam, un tā tālāk, bet nevar risināt jautājumu tiešām, es vēlreiz atkārtoju, izmantojot šādas rasistiskas teorijas pieeju - pilsonību dalīt pēc tautības principa. Vai viena tautība ir pelnījusi pilsonību? "Un ko tad citas tautības Latvijā?" - mums, likumdevējiem, pēc tam vaicās.

Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu - svītrot šādu likumprojektu, kas tagad ir iekļauts mums darba kārtībā, tātad izsvītrot viņu no darba kārtības. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. "Pret" vēlas runāt Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šai problēmai ir ļoti gara vēsture. Vēl tad, kad Polijā pie varas bija prezidents Valensa, un tad, kad Latvijā strādāja Polijas vēstnieks Lindenbergs, un tad, kad mūsu valdības un parlamenta pārstāvji bija ieradušies Polijā, šis jautājums tika vairākkārt risināts un par to vairākkārt tika diskutēts. Mēs esam devuši zināmus solījumus meklēt risinājumu tiem Polijas priekšlikumiem, kas ir saistīti ar etnisko poļu atrašanos Latvijā un viņu iespējām kļūt par Latvijas pilsoņiem.

Arī tagad, kad Latvijā strādā jau otrais Polijas vēstnieks, arī tad, kad nedēļu atpakaļ Latvijas Republikas ārlietu ministrs viesojās Polijā un tikās ar valdības un prezidenta pārstāvjiem, tika runāts par šiem jautājumiem, un Polija ļoti aktualizēja šo problēmu. Gan Saeimas parlamentārās vizītes Polijā, gan arī Seima vizītes un Stružika kunga vizītes laikā, kad viņš šeit bija ieradies pagājušajā gadā, šie jautājumi tika ļoti daudz diskutēti.

Godātie kolēģi! Bez šaubām, šobrīd konkrēti ir runa par etniskajiem poļiem, kuri līdz karam dzīvojuši Latvijā. Jautājums varētu būt par to un varētu diskutēt par to, no kura brīža skaitīt un kurā brīdī ieskaitīt šo pirmskara periodu, - vai tas būs 1939.gada 23.augusts vai tas būs 1940.gada 21.jūlijs, vai tas būs kāds 1944.gada termiņš vai kāds datums.

Godātie kolēģi! Šodien mēs netaisāmies pieņemt šo likumu ne pirmajā, ne otrajā, ne arī trešajā lasījumā. Mēs šodien parādām labo gribu - meklēt risinājumu šim variantam. Un šodien ir runa par darba kārtībā iekļautā jautājuma nodošanu divām kompetentām komisijām - Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Un gan pirmajā, gan otrajā, gan trešajā lasījumā mēs varam šo jautājumu izdiskutēt, iestrādājot to vai citu datumu, to vai citu priekšlikumu gan par nodzīvotajiem gadiem Latvijā, gan arī par citiem jautājumiem. Bet es atkārtoju - jautājums ir par etniskajiem poļiem, kuri te ieradušies līdz karam.

Godātie kolēģi! Aprīlī mūsu prezidents Ulmaņa kungs apmeklēs Poliju. Un atkal būs tieši tas pats jautājums - kā tiek pildīti solījumi, kurus mēs esam devuši, ka risināsim šo jautājumu? Man jebkurā gadījumā, lasot šo... bet principā es pat nesaprotu, kāpēc šo iesniegumu ir parakstījis Panteļējeva kungs un Lībanes kundze, jo Birkava kungs tieši pirms nedēļas ļoti asi diskutēja par šiem jautājumiem Polijā. Es domāju, arī mūsu kolēģi no valdību veidojošās frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai", tas ir, Straumes kungs, Sinkas kungs un Vidiņa kungs... Pašreiz mēs nerunājam par kādu būtisku Pilsonības likuma grozīšanu. Mēs runājam par to, lai nodotu šo jautājumu divām kompetentām komisijām. Un, ja mēs šajā gadījumā pieņemam arī negatīvu lēmumu - un es nemaz neloloju ilūzijas, ka tas mums tiks lielā vienprātībā pieņemts - , tad tik un tā mums būs skaidra pozīcija un pietiks divu gadu, vairāk kā divu gadu... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Provokatori jūs esat ar šādu...") Ābiķa kungs, jūs spējat par to...

Sēdes vadītājs. Es lūdzu korektāk uzvesties!

A.Ameriks. Nu tad pieņemsim Saeimā lēmumu par to, ka mēs šādu jautājumu nerisinām. Un viss. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot. Tātad priekšlikums ir - svītrot šo jautājumu no darba kārtības. Viens izteicās "par", viens - "pret". Deputāti izlems jautājumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 12, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Jautājums tiek svītrots no darba kārtības.

Nākamie iesniegumi. Vairāki iesniegumi ir no Saeimas Juridiskās komisijas.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut 1997. gada 20. februāra darba kārtībā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrreizējai caurlūkošanai iesniegtajam likumam "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums"".

Nākamajā dokumentā, ko parakstījusi Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Ruta Marjaša, viņa lūdz šo jautājumu izskatīt šajā Saeimas sēdē kā nākamo aiz nodaļas par Prezidija ziņojumiem.

Vai kāds vēlas, cienījamie kolēģi, runāt "par" vai "pret" ðo Juridiskās komisijas iesniegto dokumentu? Ruta Marjaša vēlas runāt. Lūdzu!

R.Marjaša (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienītie kolēģi! Šis jautājums ir izvirzījies vienīgi tāpēc, ka pagājušajā sēdē notika pārpratums, kur Juridiskā komisija lūdza 25. februāri noteikt par termiņu priekšlikumu iesniegšanai, bet pārpratuma pēc tika nobalsots it kā 25. februāris jau būtu datums, kad šis likums no jauna ir jāizskata, un tādēļ mēs lūdzam šo jautājumu izskatīt šodien šeit un akceptēt 25. februāri kā termiņu iesniegumu iesniegšanai, bet 10. martu kā šā likuma pārlūkošanas dienu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt "pret"? Nevēlas. Balsošanu deputāti arī nepieprasa? Varam vienoties, ka mēs iekļaujam viņu darba kārtībā aiz 12. jautājuma, kas ir pēdējais sadaļā "Prezidija ziņojumi". Iebildumu deputātiem... Man saka priekšā, ka tas ir aiz darba kārtības 14. jautājuma... Deputāti neiebilst? Paldies. Esam vienojušies.

Pagaidām vairāk iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Izskatīsim Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971. gada 29. oktobra Ženēvas konvencijai "Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu"" nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Jautājums ir izlemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Kušneres, Mauliņa un Liepas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". "Pret" ðo priekšlikumu.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, savā veidā ir žēl kolēģu darba, bet es aicinu šo projektu noraidīt. Pirmkārt, šeit veidojas paradoksāla situācija kaut vai tanī piedāvājumā, kā deputāti varēs tieši un regulāri tikties ar saviem vēlētājiem. Otrkārt, tā tātad būs vēlēšanu noslēpumu atklāšana, kaut gan es arī nezinu, vai tad vispirms vajadzētu piedāvāt to, lai vēlētājiem būtu kāda zīmīte, citādi varbūt es netīšām tikšos ar frakcijas "Latvijai" vai ar frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" vēlētājiem, jo šodien neeksistē tāds mehānisms. Līdz ar to šinī projektā piedāvātā norma ir tīri deklaratīva.

Tālāk. Ja mēs ņemam tādā veidā, tad tālāk, protams, Kārtības rullī jau arī šodien ir norma par to, ka tiek papildus apmaksāts viss, ja deputātam ir radušies izdevumi, veicot pienākumus kā Saeimas deputātam. Līdz ar to šeit jau būtu tas piedāvājums, ko kolēģi izteikuši. Līdz ar to, atkārtoju vēlreiz, šī norma nav nepieciešama.

Un pēdējais. Es uzskatu, ka nevajag vēl vairāk kaut kādā veidā ierobežot Saeimas sēdes, šeit pieprasot atsevišķas dienas, kad nenotiek Saeimas sēdes. Es uzskatu, ka tas nav vajadzīgs, un, ja ir patiešām vēlēšanās tikties ar iedzīvotājiem, tad tādas iespējas, man liekas, visiem deputātiem ir, un tādēļ šie labojumi šodien nav vajadzīgi Kārtības rullī.

Tādēļ es aicinu visus balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda vēlas runāt "par".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Tautas kustība "Latvijai" iesniedza šos grozījumus Saeimas kārtības rullī, vadoties pēc pārdomām, vai mūsu Saeimas darbs tiek racionāli organizēts.

Ar Ministru prezidenta Šķēles aktīvu atbalstu Latvijas sabiedrībā diezgan plaši ir izplatījies viedoklis, ka, lūk, 6. Saeima ir sliktākā Saeima, kāda Latvijā vispār ir bijusi. Arī masu saziņas līdzekļos, dažādos komentāros, intervijās un publikācijās tiek izteikts viedoklis, ka Saeimas darbs, lūk, neesot produktīvs, tas ir neprofesionāls, ka pieņemtās likumdošanas normas neatbilstot nekādiem profesionalitātes kritērijiem un tamlīdzīgi. To visu mēs varam izlasīt. Nu, protams, tā nav taisnība, lai arī kā to vēlētos kādi atsevišķi politiķi. Un to, ka 6. Saeima strādā ražīgi un ir pieņēmusi daudzus atbildīgus konceptuāli izstrādātus likumus, jau vairākkārtīgi ir apliecinājis arī, piemēram, Saeimas priekšsēdētājs Čepānis, minot tā pamatojumam konkrētu skaitu. Protams, pavisam cits ir politiskais jautājums: kā labā šie likumi ir pieņemti, kuru sociālo slāņu intereses tie aizstāv? Tomēr tās jau ir mūsu dažādo šeit Saeimā pārstāvēto politisko spēku savstarpējās diskusijas. Taču būtu jādomā visiem kopīgi, kā pilnveidot Saeimas darbu. Atzīstot to, ka Saeimas deputātu darbs ir pietiekami produktīvs un kvalitatīvs, ir jādomā arī par to, kā vēl vairāk to uzlabot.

Domājams, tāpēc būtu lietderīgi pārskatīt Saeimas darba organizāciju, ko arī mēs no frakcijas "Latvijai" puses piedāvājam darīt. Kā zināms, Latvijas parlamentā darbs organizēts tādējādi, ka katru nedēļu notiek mūsu komisiju un frakciju sēdes pirmdienās, otrdienās, trešdienās, bet sēdes notiek ceturtdienās. Dažreiz mēs sasaucam arī ārkārtas sēdes trešdienā vai kādā citā dienā, bet piektdienas deputātiem ir atvēlētas darbam ar vēlētājiem, lai tiktos ar cilvēkiem. Šāds deputātu nedēļas darba plānojums rāda, ka Kārtības ruļļa sastādītāji ir uzskatījuši par svarīgāko vai gandrīz par vienīgo pienākumu tikai likumdošanas darbu komisijās un sēdēs. Mēs nenoliedzam šā darba svarīgumu, tomēr jāsecina, ka šāds deputātu darbalaika iedalījums nav pilnībā pareizs.

Deputātus ir ievēlējuši valsts pilsoņi, tāpēc nevar uzskatīt par normālu to, ka deputāts darbam ar vēlētājiem var atvēlēt tikai vienu dienu nedēļā. Deputāta tiešais pienākums, mūsuprāt, ir tikties ar cilvēkiem, uzklausīt viņus un palīdzēt katram konkrētajam cilvēkam risināt viņa problēmas. Diemžēl ir izplatījies uzskats - un tā ir mūsu deputātu vaina -, ka deputāti pēc ievēlēšanas vairs neinteresējas par saviem vēlētājiem, jo viņiem, lūk, neesot laika, lai aprunātos ar cilvēkiem, uzklausītu viņus. Tādējādi cilvēki, kas balsojuši par dažādu partiju deputātiem, jūtas vīlušies, un tas rada atsvešinātību starp cilvēkiem un parlamentu. Cilvēki netic tam, ka Saeima, mūsu parlaments, parlamenta deputāti aizstāv viņu intereses, un tas jau būtībā tādā gadījumā apdraud pašas Latvijas valsts pastāvēšanu un demokrātijas pamatus mūsu valstī.

Frakcijas "Latvijai" priekšlikumu plusi ir sekojoši: frakcija "Latvijai" iesaka sekot citu Eiropas valstu, arī mūsu kaimiņvalstu Baltijā - Igaunijas un Lietuvas piemēram, organizējot citādi mūsu Saeimas darbu. Mēs uzskatām, ka deputātu darbs būtu daudz produktīvāks, pārdomātāks un vieglāk organizējams, ja vienu nedēļu deputāti strādātu Saeimā, kad notiktu vairākas sēdes... tātad mēs šajā nedēļā sarīkotu divas vai pat trīs sēdes, bet nākamajā nedēļā veiktu tos darba pienākumus, kas nav tieši saistīti ar sēdēšanu šeit Saeimā, proti, mēs tad konsultētos ar speciālistiem, ar ekspertiem, bet, pats galvenais, tiktos ar cilvēkiem un palīdzētu risināt viņiem to problēmas. Domāju, ka šāds darba sadalījums dotu ļoti daudzus plusus. Uzlabotos mūsu likumdošanas normu kvalitāte, palielinātos Saeimas darba produktivitāte, bet, pats galvenais, uzlabotos deputātu darbs ar vēlētājiem. Tā rezultātā palielinātos arī Saeimas autoritāte iedzīvotāju vidū, vēlētāji atgūtu zaudēto uzticību ievēlētajiem parlamentāriešiem un līdz ar to arī Latvijas valsts varai.

Tāpēc aicinu balsot par frakcijas "Latvijai" iesniegtā likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu, balsojot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 17, atturas - 14. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Par to vēlas runāt Edmunds Grīnbergs - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Mums šodien Ministru kabinets piedāvā grozījumus likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi", kas ietver sevī arī 8. panta svītrošanu. Šā panta piektajā daļā ir rakstīts sekojošais: ikviens labības un tās izstrādājumu vairumtirgotājs un pārstrādātājs neatkarīgi no uzņēmējdarbības formas, izņemot labības audzētājus, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības un paju sabiedrības, kuri pārdod un pārstrādā pašaudzēto labību, pārskaita 3% no labības tirdzniecības neto apgrozījuma labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fondā. Šis varbūt nav labākais variants, no kurienes ņemt līdzekļus labības ražošanas reģionālai izlīdzināšanai, bet, kā zināms, valsts šogad citus finansēšanas avotus šim mērķim nav noteikusi. Atcerēsimies, ka jau 1996. gadā bija šāds Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātu grupas priekšlikums, kuru Saeima neatbalstīja un šim gadam finansējumu nolēma atstāt tādu, kāds ir bijis līdz šim. Šīs atbalsta summas uz vienu hektāru nav lielas, tās svārstās no 5 līdz 9 latiem, bet tās tomēr ir ļoti nozīmīgas. Četros Latgales rajonos - Krāslavas, Rēzeknes, Ludzas un Preiļu rajonā - šo atbalstu saņēma gandrīz 3000 saimniecības. To rezultātā sējplatības beidzamo divu gadu laikā ir palielinājušās 1,75 reizes, tā ir laba zīme saimnieciskās rosības atdzimšanai šajā reģionā. Mēs zinām, ka labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fonds ir vienīgais reālais valsts atbalsts Latgales rajona graudu audzētājiem. Ja tomēr deputātu vairākums nolems šo fondu likvidēt, tad zināmā mērā var vilkt paralēles par Latgales reģiona attīstības kavēšanu vispār. Nenoliedzami, ka te to pašu produkcijas daudzumu saražot, nogādāt līdz patērētājiem Zemgalē vai Rīgas rajonā ir nesalīdzināmi lētāk nekā mūsu valsts attālākajos rajonos. Bez tam šā likuma paredzamajos grozījumos valdība noņem atbildību par minimālo iepirkuma cenu garantēšanu un ražošanas apjomu noteikšanu. Uzskatu, ka valdības politikai nevajadzētu būt vērstai uz iekšējā tirgus atvēršanu, dotāciju, cenu regulēšanas un citu ārvalstniekiem nevēlamu barjeru noņemšanu. Tas padarīs neiespējamu vietējo ražotāju attīstību. Ļoti daudzi Latgales rajonu padomju un pagastu padomju priekšsēdētāji frakcijai "Latvijai" ir atsūtījuši satraukuma pilnas vēstules, kuras adresētas arī cienījamajam Čepāņa kungam. Viņi lūdz, kamēr nav atrasts reāls cita veida atbalsts, neiznīcināt esošo. Mums ar sabiedrības viedokli ir jārēķinās. Aicinu neatbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt "par"? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu, balsojot par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 15, atturas - 4. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Amnestijas likums". Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Amnestijas likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Zundas, Brūvera, Amerika, Kaksīša un citu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Es tā negribīgi runāšu "pret", jo patiesībā labojums, protams, ir vajadzīgs, bet šobrīd Latvijas Republikas Kriminālkodess ir atvērts un mēs varam neveidot jaunus likumprojektus par labojumu likumā, bet iesniegt vienkārši priekšlikumu - labojumu likumā - parastajā kārtībā, pat ar viena deputāta parakstu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. "Par" runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 5, atturas - 11. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Kaksīša, Amerika, Brūvera, Leitenas un citu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šo jautājumu? Runāt nevēlas. Balsošanu nepieprasa. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pienācis ir arī pārtraukuma laiks, tāpēc lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Vārds paziņojumam Andrejam Požarnovam - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisiju lūdzu tūlīt sapulcēties uz īsu sēdi Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Sarkanā zāle, Požarnova kungs, ir aizņemta, tur būs citas komisijas. Prezidija zāle ir brīva.

A.Požarnovs. Tad lūdzu Prezidija zālē sapucēties.

Sēdes vadītājs. Paldies.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Juris Celmiņš, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Ivars Jānis Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Leonards Teniss.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 37 deputāti, kvoruma nav, skaits nav pietiekams. Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Ir 59 deputāti. Turpinām darba kārtības izskatīšanu.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līgumu" nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu pārkāpumu lietās un nodokļu likumu pārkāpumu lietās" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Baloža, Grīga, Sinkas, Priedkalna, Vidiņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma atdošanu zvejnieku atjaunotajai kooperatīvai sabiedrībai "Dzintarkrasts"" nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts "Par Oļģerta Leščinska apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Lūdzu! Jānis Rāzna - komisijas vārdā.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.2121. Saskaņā ar izmaiņām likumā par zemes komisijām, ko Saeima pieņēma pagājušā gada 25.novembrī, Centrālās zemes komisijas sastāvā iekļaujams Centrālās zemes komisijas darba grupas loceklis. Centrālā zemes komisija 20.janvārī savā sēdē, klātesot 16 komisijas locekļiem (15 balsojot "par", vienam atturoties), pieņēma lēmumu lūgt Saeimu apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekli Oļģertu Leščinski, darba grupas pārstāvi. 29.janvārī šo jautājumu izskatīja arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un atbalstīja Centrālās zemes komisijas lēmumu, tāpēc es lūdzu Saeimu apstiprināt Oļģertu Leščinski par Centrālās zemes komisijas locekli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojums ir aizklāts. Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 4. Oļģerts Leščinskis apstiprināts par Centrālās zemes komisijas locekli.

Nākamais jautājums - par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jurim Sinkam. Dokuments nr.2151. Ir saņemts deputāta Jura Sinkas lūgums, kurā viņš lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu no 1997.gada 24.februāra līdz 28.februārim. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir Saeimas lēmuma projekts, kuru mums ir iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija, un tas ir šāds: noteikt 1997.gada 25.februāri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrreizējai caurlūkošanai nodotajam likumam "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums" un atbilstoši Kārtības ruļļa 115.pantam noteikt izskatīšanas termiņu - 1997.gada 10.marts.

Vai deputāti vēlas par to runāt? Runāt neviens nevēlas. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Deputāti balsojumu nepieprasa. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Otrā sadaļa "Likumprojektu izskatīšana". Likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā". Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš"). Lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šodien mēs strādājam ar dokumentu nr.2143. Likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā", ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavojusi trešajam lasījumam, skatīšanai pa pantiem.

Par 2.pantu ir iesniegts viens priekšlikums no satiksmes ministra Viļa Krištopana, kas prasa izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā: "Visus ar pasta pakalpojumiem saistītos jautājumus, kas nav minēti šajā likumā, regulē Pasta noteikumi, kurus apstiprina Satiksmes ministrija." Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo Satiksmes ministrijas izdotajiem noteikumiem nav publiski saistoša spēka, bet komisija atbalstīja domu, kas ir ietverta šajā priekšlikumā, un attiecīgi izmainīja otrajā lasījumā pieņemto redakciju, nosakot, ka visus ar pasta pakalpojumiem saistītos jautājumus, kas nav minēti šajā likumā, regulē Pasta noteikumi, kurus izdod Ministru kabinets. Tādā veidā ir apmierināta gan atbildīgā ministrija, gan arī komisija, manuprāt.

Par 3.pantu priekšlikumi nav iesniegti...

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Leiškalna kungs! Izlemsim par šo priekšlikumu. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas akceptētajam viedoklim par 2.panta otro daļu, kas izteikta jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tagad 3.pants. Nav iesniegti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. Par 6.pantu nav iesniegti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. Par 13.pantu priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns.Par 14.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns. Par 17.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Par 21.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. Arī par 22.pantu nav iesniegts neviens priekšlikums. Es komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums no trešās sadaļas - lēmuma projekts "Par Lidijas Zutes iecelšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija). Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, pievērsiet uzmanību dokumentam nr. 2137. Juridiskā komisija saņēma no Tieslietu ministrijas materiālus ar tieslietu ministra priekšlikumu - izskatīt jautājumu par Lidijas Zutes iecelšanu par tiesnesi Valkas rajona tiesā, kur ir vakanta tiesneša vieta.

Izskatījusi šos dokumentus, Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalsta šo priekšlikumu, tādēļ komisijas vārdā es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu par Lidijas Zutes iecelšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Valkas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata. Es lūdzu akceptēt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Saeimas lēmuma projektu. Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 3. Lidija Zute iecelta par Valkas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Valkas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Muzeju likums". Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš"). Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es aicinu jūs paņemt dokumentu nr. 979, reģistrācijas nr. 332. Es piedāvāju izskatīt likumu, kā tas paredzēts, pa pantiem.

1.pants. Atbildīgā komisija ierosina izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: "1. pants. "Likuma mērķis un darbība".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu un priekšlikumu nav. Tātad pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tālāk. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 1.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Ðā likuma mērķis ir noteikt valsts un sabiedrības attiecības muzeju jomā, nodrošināt muzeju pastāvēšanu, finansēšanu un darbību kā vienu no Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības iespējām."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 1.panta pirmās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Par 1.panta otro daļu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

Dz.Ābiķis. 2.pants. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 2.pantu šādā redakcijā: "Muzejs ir sabiedrībai pieejama pētnieciska un izglītojoša iestāde, kuras uzdevums ir vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt sabiedrībā dabas, garīgās un materiālās kultūras vērtības, sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai. Ir valsts, pašvaldību un privātie muzeji." (No zāles deputāts A.Lambergs: "Par procedūru...")

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 2.panta redakciju? Iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts. (No zāles deputāts A.Lambergs: "Nelasīt visu...") Varbūt... jā, Lamberga kungam ir ideja par procedūru - nelasīt visu, bet pateikt tikai komisijas slēdzienu. (No zāles deputāts A.Lambergs: "Tieši tā!") Paldies.

Dz.Ābiķis. Paldies. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izteikt 2.pantu šādā redakcijā, kāda šeit ir uzrakstīta. Mēs jau faktiski atbalstījām komisijas redakciju, kas arī daļēji atspoguļo deputāta Bišera piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 3.pants. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izslēgt 3.panta 1.punktu kā lieku. Un tālāk, kā šeit rakstīts. Komisija uzskata, ka daļēji mainot... tālāk strādājot pie likuma un izstrādājot 6.panta redakciju, daļēji Ilmāra Bišera priekšlikums ir ievērots, tāpēc aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Bišera priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 3.panta 1.punktā vārdu "izmaiņas" ar vārdu "grozījumus".

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 3.panta 2.punktu atbildīgā komisija ierosina izskatīt šādā redakcijā, kādu jūs varat šeit izlasīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija atbalsta deputāta Ilmāra Bišera 3.panta 3.punktā piedāvātās izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija atbalsta deputāta Jura Celmiņa piedāvāto 3.panta 4. un 5.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 5. panta piekto sadaļu komisija piedāvā pieņemt precizētā redakcijā, un tā jums ir redzama. (Starpsauciens: "3.panta 5.punkts...")

Sēdes vadītājs. Runa, kolēģi, ir par 3.panta 5.punktu. Tas ir dokumenta 3.lappusē. Vai par to ir runa, Ābiķa kungs? Paldies. Deputāti to pieņem.

Dz.Ābiķis. Te tālāk ir norādīta secība, kā mainīt punktu turpmāko numerāciju. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 3.panta līdzšinējo 4.punktu kā 3.panta 6.punktu šādā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Vēlas runāt Anta Rugāte. Lūdzu! LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie deputāti! Patiesībā vecā, pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija ir daudz veiksmīgāka, jo faktiski ministrija jau gatavo šos akreditācijas noteikumus, tādēļ tos šajā redakcijā būtu vēlams saglabāt iepriekšējā redakcijā, un ar izdošanu šeit vairs it kā nav nekādas saistības. Es ierosinu atbalstīt pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Komisijas vārdā es tomēr gribu lūgt atbalstīt komisijas redakcijā, un arī turpmākās komisijas piedāvātās redakcijas, jo laikā, kad mēs strādājām pie likumprojekta, tika panākts zināms kompromiss starp muzeja darbiniekiem un ministrijas attiecīgajiem speciālistiem. Šobrīd ir zināms, ka ministrija nedaudz savas nostādnes ir mainījusi, tāpēc es arī personīgi runāju ar ministra kungu un piedāvāju viņam, lai būtu vieglāk pie likuma turpmāk strādāt un lai šeit nerastos lieka putra, es atvainojos par šo izteicienu, atbalstīt otrajā lasījumā komisijas piedāvāto redakciju. Savukārt komisija ļoti labprāt, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, pieņems ministrijas piedāvātos labojumus, un tad arī mēs varēsim vienoties par izmaiņām uz trešo lasījumu. Izšķiriet to, lūdzu, balsojot! Es aicinu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai Rugātes kundze lūdz balsojumu? Nelūdz. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izslēgt 3.pantā 5.punktā vārdus, kurus jūs redzat tekstā. Komisija ierosina pieņemt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr domāju, ka šeit varbūt par akreditētajiem muzejiem nav precīzs izteikums, jo iekļaut pantu, ka izdod muzeja darbību regulējošus normatīvos aktus, kuri ir saistoši visiem muzejiem... tad rodas jautājums: kādus normatīvos aktus izdod, kuri ir saistoši privātajiem muzejiem? Es vispār šajā pantā neatradu tādu jēdzienu kā privātais muzejs un viņa darbības regulācija. Šobrīd Latvijā es personīgi nezinu nevienu privāto muzeju, tomēr tas nenozīmē, ka tādu nebūs. Bet es zinu privātos arhīvu fondus, kuru darbību regulē pavisam citādāk nekā valsts arhīvu fondus. Un viņu izmantošanas kārtību nevar noteikt neviena valsts institūcija, jo privātais ir privātais. Tāpēc šeit ierakstīt, ka Kultūras ministrija izdos noteikumus, kas ir saistoši visiem muzejiem, arī privātajiem, es domāju, tas nav pārdomāti, jo tālāk visu laiku ir runa par valsts muzejiem, valsts muzeju direktoriem, akreditētiem muzejiem, akreditācijas kārtību utt. Tāpēc šeit ir vēlreiz jāpārdomā šis punkts. Un man liekas, ka būtu jāatstāj iepriekšējā redakcija, lai uz trešo lasījumu to precizētu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Paldies. Ābiķa kungs komisijas vārdā. Lūdzu! (Starpsauciens: "Nerunā, jābalso!")

Dz.Ābiķis. Es aicinu atbalstīt komisijas redakciju un izšķirt šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot komisijas...

Dz.Ābiķis. Laipni lūdzu deputātus...

Sēdes vadītājs. ...Bišera kunga priekšlikumu, kuru komisija ir pieņēmusi precizētā redakcijā. Teksts jums ir redzams. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. 42 deputāti. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu visus deputātus, kuri atrodas šeit zālē, piedalīties balsošanā! Lūdzu vēlreiz rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tālāk atbildīgā komisija ierosina izteikt 3.panta līdzšinējo 6.punktu precizētā redakcijā, kāda ir šeit tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izslēgt 3.panta 6.punktā vārdu "akreditētajiem". Komisija ierosina noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu? Neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 3.pantu ar 9.punktu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - papildināt 3.pantu ar 9.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija ierosina aizstāt 4.panta 2.punktā vārdu "starpvalstu" ar vārdu "starptautiskos".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija ierosina pieņemt precizētā redakcijā, kura jums ir redzama, 4.panta 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija ierosina izslēgt 4.panta 4.punktu, pārnesot to uz 14.pantu kā 8.punktu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izteikt 4.pantu sekojošā redakcijā. Komisija to ierosina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par Bišera kunga priekšlikumu 4.panta 4.punktā piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija ierosina papildināt 4.pantu ar jaunu 4.punktu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija ierosina 4.panta 5.punktu pieņemt precizētā sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija piekrīt pieņemt precizētā redakcijā deputāta Ilmāra Bišera piedāvāto 4.panta 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē to. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija ierosina aizstāt 4.panta 7.punktā vārdu "izlietošanu" ar vārdu "sadali".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija ierosina pieņemt 5.punktu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tālāk attiecīgi tiek mainīta turpmāko punktu numerācija. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 3.panta līdzšinējo 4.punktu... un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izslēgt 3.panta 5.punktā vārdus un tālāk kā tekstā. Komisija ierosina pieņemt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 3.panta līdzšinējo 6.punktu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pēc kuras lapaspuses jūs tagad vadāties, lūdzu, Ābiķa kungs?

Dz.Ābiķis. 3.lapaspuse. (Starpsauciens no zāles: "Piektā...")

Sēdes vadītājs. Piektā. Kurš priekšlikums?

Dz.Ābiķis. Piektā. Es atvainojos, mums te bez tās lasīšanas tiešām ir grūti orientēties. 5.lapaspuse. Pilnīgi pareizi! Tātad 5.lapaspuse, cienījamie kolēģi! Atbildīgā komisija ierosina papildināt 4.pantu ar otro un trešo daļu tādā redakcijā, kāda jums ir priekšā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to? Nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 5.pantu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina aizvietot 5.panta otrās daļas... un tālāk kā tekstā. Komisija ierosina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Bišera priekšlikumu - aizvietot 5.panta otrajā daļā... un tālāk kā tekstā? Piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija ierosina noraidīt deputāta Bišera priekšlikumu - izteikt 5.panta otrās daļas 5.punktu sekojošā redakcijā, kāda šeit ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu akceptē. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija ierosina noraidīt deputāta Bišera priekšlikumu - papildināt 5.pantu ar jaunu trešo daļu sekojošā redakcijā. Tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Bišera priekšlikumu - papildināt 5.pantu ar jaunu trešo daļu? Piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 6., 7. un 8.pantu redakcijā, kāda jums ir šeit priekšā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti...

Vēlas runāt Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tātad šinī gadījumā jautājums ir par Muzeju padomes izveidošanu. Kā mēs atceramies, tad tādās nozarēs, kas ir saistītas ar izglītību, kultūru, sportu, un vēl varbūt citās tāda tipa nozarēs mēs likumprojektos un tagad jau likumos esam ielikuši padomes, kuras tiek izveidotas tādā vai citādā kārtībā, padomes, kuras apstiprina Saeima, un padomes, kurām ir zināmas pilnvaras, zināmas funkcijas, zināmi pienākumi, kā arī attiecīgi priekšsēdētājs un darba nodrošinājums. Tad šinī gadījumā, runājot par šo izvēli, kas būs Muzeju padomes priekšsēdētājs un kas šo Muzeju padomi pārstāvēs Ministru kabineta sēdēs, manuprāt, te ir neatbilstība un nesaskaņa attiecībā uz to, ko ir vēlējušies muzeju darbinieki. Frakcija "Latvijai" var apliecināt to, ka mums ir bijušas vairākas tikšanās ar muzeja darbiniekiem. Mums ir arī vēstules no viņiem, no cilvēkiem, kuri šajā lietā ir iedziļinājušies un kuri vēlas iet un piedalīties valdības darbā, tikai, protams, runājot par savu jomu, respektīvi, par muzejiem. Pie tam ne tikai piedalīties, bet arī pārstāvēt.

Es aicinu deputātus ieklausīties - pārstāvēt šo Muzeju padomi Ministru kabinetā! Tas nav viens un tas pats. Ja mēs pašķiram tālāk likumprojektu, tad redzam, ka nākamajā lapaspusē ir noteiktas tās funkcijas, ko pilda Muzeju padomes priekšsēdētājs. Un jūs redzat, ka te šajās funkcijās ir ierakstīts, ka Muzeju padomes priekšsēdētājs tikai piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām. Cilvēki - eksperti, kas strādā šajā jomā, muzeju darbinieki ir vēlējušies tomēr veidot šo padomi ar zināmām... paredzot ne tikai padomdevēja tiesības, bet arīdzan no profesionālā viedokļa pārstāvību un ietekmi attiecībā uz Ministru kabineta pieņemamajiem noteikumiem par šo nozari, tāpēc es domāju, ka...

Jūs varbūt man varētu iebilst pašreiz, ka es nerunāju par lietas būtību, bet faktiski cita priekšlikuma nav. Arī pirmā lasījuma redakcija paredz tieši to pašu, kas ir, taču frakcija "Latvijai" uz trešo lasījumu noteikti iesniegs šādu priekšlikumu, ka Muzeju padomes priekšsēdētājs nevis piedalās, bet gan pārstāv Muzeju padomi Ministru kabineta sēdēs. Tas bija šo cilvēku - kultūras darbinieku un ekspertu viedoklis. Es domāju, ka tādam tam arī jābūt, ja mēs vispār negribam šo padomju darbu degradēt kā tādu, ja mēs tiešām vēlamies saņemt šo ekspertu precīzu viedokli, lai Ministru kabinets varētu labāk un precīzāk strādāt.

Es ceru, ka uz trešo lasījumu mēs iesniegsim šo priekšlikumu, un ceru, ka jūs, kolēģi, arī atbalstīsit mūs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Kušneres kundzei tiešām viņas teiktajā ir zināma daļa loģikas, jo, neapšaubāmi, tieši šie panti -. 6., 7. un 8., kur ir runa par Muzeju padomes izveidošanu, par tās sastāvu un funkcijām, ir vieni no svarīgākajiem pantiem. Un, ja faktiski mēs viņus šodien noraidām, tad likuma turpmākā izskatīšana kļūst bezjēdzīga, jo tālāk ļoti daudzos likuma pantos ir atsauces uz iepriekš minēto Muzeju padomi. Tāpēc es pilnībā piekrītu Kušneres kundzei, ka šobrīd mēs varētu otrajā lasījumā atbalstīt komisijas redakciju, lai varētu turpināt darbu pie likuma tālākās izskatīšanas, bet uz trešo lasījumu mēs labprāt pieņemsim gan Kušneres kundzes, gan arī, cik es zinu, Kultūras ministrijas jau konkrētus priekšlikumus, lai varētu šo likumprojektu uzlabot tā, ka mēs nonāktu pie zināma kompromisa, kas apmierinātu visas ieinteresētās puses.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates ir beigušās, Rugātes kundze! Pieņemam, ja deputāti neprotestē, komisijas slēdzienu par likumprojekta papildināšanu ar jaunu 6., 7. un 8.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies, tas ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Es lūgtu deputātus tagad pievērsties 8.lapaspusei. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējā 6.panta nosaukumu šādā redakcijā kā 9.pantu... un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam izteikt līdzšinējo 6.panta nosaukumu šādā redakcijā un šo pantu numurēt kā 9.pantu - "Muzeju dibināšanas, reorganizācijas un likvidēšanas kārtība"? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz noraidīt deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu - izslēgt 6.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Tas ir vēl pēc vecās numerācijas. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz pārcelt līdzšinējā 6.panta pirmo daļu uz 10.pantu kā trešo daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējā 6.panta otro daļu kā 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 6.pantu ar jaunu otro daļu un izteikt kā 9.panta otro daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija aicina atbalstīt deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu - aizvietot 6.panta trešajā daļā vārdus "attiecīgā pašvaldība" ar vārdiem "attiecīgās pašvaldības dome (padome)".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 6.panta trešajā daļā vārdkopu un precizēt redakcionāli, kā šeit ir rakstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 6.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Un tālāk ir attiecīgi mainīta, kā jūs redzat, turpmāko daļu numerācija.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 6.panta līdzšinējo ceturto daļu pēc vārda "pašvaldības" ar vārdu "juridiski" un izteikt kā 9.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 6.pantu ar sesto daļu un izteikt kā 9.panta sesto daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 9.panta sestās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējo 7.pantu ar jaunu pirmo daļu un izteikt to kā 10.panta pirmo daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 10.panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tālāk attiecīgi tiek mainīta turpmāko daļu numerācija.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējā 7.panta pirmo daļu kā 10.panta otro daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 10.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 7.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējo 7.panta otro daļu kā 10.panta ceturto daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 10.panta ceturtās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējā 7.panta trešo daļu kā 10.panta piekto daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējo 7.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējā 8.panta pirmās daļas pirmo teikumu kā 11.panta pirmo daļu un līdzšinējā 8.panta pirmās daļas otro teikumu kā 11.panta otro daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 11.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Jā. Un lūdzam attiecīgi mainīt turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Deputāts Ilmārs Bišers lūdz izslēgt 8. panta otrajā daļā vārdus "valsts un pašvaldību". Komisija aicina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Bišera priekšlikumu par 8. pantu? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējo 8. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Deputāts Ilmārs Bišers lūdz izteikt 9. pantu šādā redakcijā. Komisija aicina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējo 9. pantu kā 12. pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējā 10. panta pirmo daļu kā 13. panta pirmo daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējo 10. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējo 10. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šā panta ceturtās un piektās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Deputāts Ilmārs Bišers lūdz papildināt 10. panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā. Komisija uzskata šo priekšlikumu par atbalstāmu, un tas ir iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējā 10. panta trešo daļu kā 13. panta sesto daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par likumprojekta 13. panta sesto daļu iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējo 10. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējā 11. panta otro daļu ar jaunu 2. punktu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējā 11. panta otrās daļas līdzšinējo 7. punktu pēc vārda "sniegt" ar vārdu "akreditēto" .

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējā 11. panta otro daļu ar 9. punktu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek pieņemts. Paldies.

Dz.Ābiķis. Par 12. pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējā 13. panta pirmo daļu ar šādu tekstu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tas turpmāk būs 16. pants - "Valsts muzeju finansēšana".

Dz.Ābiķis. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti šai redakcijai piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz svītrot līdzšinējā 13. panta otrajā daļā tekstu, kas ir iekavās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 14. panta pirmo daļu ar šādu tekstu, un tas turpmāk būs 17. pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 17. pantu (pēc jaunās numerācijas) - "Pašvaldību muzeju finansēšana"? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tātad, cik es noprotu, nav iebildumu arī pret nākamo priekšlikumu - par 14. panta otro daļu un 14. panta trešo daļu. Tas ir jaunais 17. pants.

Sēdes vadītājs. Otrā un trešā daļa...

Dz.Ābiķis. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 15. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā, un tas jaunajā variantā ir 18. pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 18. pantu "Privāto muzeju finansēšana" iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 16. pantu un tā normas iekļaut 17. un 18. pantā, par kuriem mēs jau faktiski esam nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 17. panta otro daļu ar vārdu "Latvijā" un papildināt 17. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā. Un tas tagad ir 19. pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 19. panta "Starptautiskā sadarbība" pirmo, otro un trešo daļu? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā un aicina tos pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pārejas noteikumu redakcija, ko akceptējusi atbildīgā komisija, ir pieņemama? Paldies. Tas tiek pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, es gribētu pateikties gan deputātei Kušnerei, gan arī Kultūras ministrijas parlamentārajai sekretārei par izpratni, strādājot pie likuma. Vēlreiz paldies par izpratni, un aicinu balsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Muzeju likuma pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu, Ābiķa kungs, jūsu priekšlikumu par trešā lasījuma termiņiem!

Dz.Ābiķis. Trešā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 3. marts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret nosaukto datumu - 3. marts - iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis izrakstu no Pilsonības likuma izpildes komisijas šīsdienas sēdes protokola nr. 7. Sakarā ar to, ka deputāti Lagzdiņš, Kalviņš un Prēdele ir atsaukuši savus parakstus no lēmuma projekta "Par Ļubovas Kušnires uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā", komisija lūdz Saeimas Prezidiju svītrot Saeimas 20. februāra sēdes darba kārtības 62. punktu. Tas, godātie kolēģi, gan ir vēl ļoti tālu, bet komisijas lēmums sakarā ar deputātu parakstu atsaukšanu ir jārespektē. Iebildumu te nevar būt. Darba kārtības 62. punktu svītrojam.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Svetlanas Proskurovskas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Dokuments nr. 1948.

Svetlana Proskurovska dzimusi 1954. gadā Krimas apgabalā, 1964. gadā 10 gadu vecumā pārcēlusies uz dzīvi Latvijā, 1971. gadā beigusi Jūrmalas 2. vidusskolu, 1976. gadā - Latvijas Universitāti, pēc sadales - 1979. gadā - sākusi strādāt par direktora vietnieci Jūrmalas 5. vidusskolā, 1994. gadā beigusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultāti, 1995. gadā izturēja ierēdņa kandidāta atestāciju, pārbaudi, konkursu un kļuva par Latvijas Valsts administrācijas skolas direktores vietnieci.

Pilsonības likuma izpildes komisija ir izskatījusi šo priekšlikumu par pilsonības piešķiršanu un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma... Godātie kolēģi! Balsošanā piedalījušies 47 deputāti. Lūdzu vēlreiz zvanu!

Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret iesniegto lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 7, atturas - 10. Svetlana Proskurovska tiek uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts "Par Viktora Bugaja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Andrejs Požarnovs - komisijas vārdā.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 1949.

Viktors Bugajs dzimis 1943. gadā Baranoviču pilsētā Baltkrievijā. 1962. gadā beidzis vakara vidusskolu, no 1962. gada līdz 1965. gadam dienējis obligātajā karadienestā, 1965. gadā atbraucis uz Latviju, 1967. gadā sācis dienēt Iekšlietu ministrijas sistēmā, no 1982. gada līdz 1986. gadam mācījies Maskavas Iekšlietu ministrijas akadēmijā, 1986. gadā ticis nozīmēts par Rīgas pilsētas milicijas pārvaldes priekšnieka vietnieku, bet no 1989. gada - par priekšnieku. No 1966. gada līdz 1990. gadam bijis Komunistiskās partijas biedrs.

Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūtīja izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Runās Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamie deputāti! Es saprotu, ka bijušās PSRS represīvo orgānu locekļiem, ja viņi ir Latvijas pilsoņi, šeit ir jādzīvo, un, protams, mēs nevaram viņiem šo pilsonību atņemt. Jo vairāk tamdēļ, ka daudzi no viņiem neko sliktu Latvijas tautai nav darījuši, kā kādreiz atzīmēja Latvijas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs Jānis Vagris, un tas izsauca zināmu smīnu lielā daļā latviešu tautas. Un es saprotu arī šos iesniedzējus, piemēram, Čeveru, kas ir bijis, ja es nemaldos, Iekšlietu ministrijas pulkvedis. Es saprotu arī vēl vienu militārpersonu - Ādamsona kungu, kas atbalsta šo lietu. Es saprotu internacionālistus Jāni Jurkānu un Kalnbērza kungu, kad viņi iestājas par Bugaja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Cienījamie kolēģi! Atļaujiet man mazliet izgaismot šos īpašos nopelnus. 1989. gada 25. martā arestēja veselu grupu "Helsinku-86" locekļu, to skaitā arī mani un grupas locekli Ābolu, kas tagad strādā Skultē par galveno ārsti. Tas, kā viņi izdarījās ar mums, nav nekas sevišķs, bet šie Bugaja "zçni" Tērbatas ielā arestēja manu meitu, kurai bija 17 gadu, ievilka viņu volgā, kad viņa aizbēga no Brīvības pieminekļa, viņu 3 stundas vadāja pa Rīgu un pratināja, lai viņa atzīstas, kādā veidā viņas tēvs un viņa nokļuvuši Rīgā no Rēzeknes, un, ja viņa to nedarīs, tad viņai solīja iespricēt narkotikas un izvarot. 17 gadu vecu meiteni! Trīs stundas! Un tad, kad mūs saveda beigās kopā, tad mana meita teica, ka, ja es kaut vienu vārdu šitiem salašņām kaut ko teikšot, tad viņa mani nicināšot līdz dzīves galam. Tāda bija Bugaja darbinieku izrīcība.

Otrais gadījums. Jūs zināt, ka tā paša gada augustā mēs katru dienu piketējām pie prokuratūras, lai cienītais Dzenīša kungs, kad viņš lūrēja uz mums no lejas ar savu sarkano seju, beigās dabūtu infarktu. Par nožēlu, viņš to nedabūja, kā jūs zināt, bet mūs katru reizi arestēja. Katru reizi! Arestēja mūs parasti milicijas darbinieki, milicijas virsnieki, ievilka mikroautobusā un solīja mūs pāris stundu laikā iemācīt skaidri un tekoši runāt krievu valodā.

Kalnbērza kungs, jūs pēdējā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē runājāt par saviem piedzīvojumiem, par to, kādus pazemojumus jums vajadzēja izjust, kad jūs kārtojāt eksāmenu latviešu valodā. Mums šo pazemojumu, protams, nebija, jo mums kārtīgi pateica: "Mi vas zastavim naučitsja russkomu jaziku za dva časa!" Atvainojos, ka es runāju ne valsts valodā.

Jūs varat pajautāt... Žēl, ka nav klāt valsts ministra Viņķeļa kunga, viņš pastāstītu, kā Bugaja vīri viņu peldināja kanālā, jo viņš uzdrošinājās fotografēt šos piketus. Tikai par fotografēšanu! Jā... un kādā veidā viņu atveda uz milicijas iecirkni, kas atrodas pie Matīsa tirgus, - slapjās drēbēs, izģērbtu līdz peldbiksēm, drebošu, pārsalušu un ar samaitātu fotoaparātu. Šī ņirdzīgā attieksme, pratināšana, protokolu rakstīšana...

Kalnbērza kungs, es ļoti ieteiktu, ja jūs visu to būtu pārdzīvojis, tad varbūt jūs neparakstītu šim cilvēkam ieteikumu par uzņemšanu pilsonībā ārpus kārtas par īpašiem nopelniem, jo viņa īpašie nopelni Latvijas nācijas pašlepnuma saglabāšanas lietā...

Notika šādas lietas, ka mūs, tos piketētājus, tur arestēja nepārtraukti. Tas vilkās apmēram 2 mēnešus. Tad beigās viņi mūs aizturēja uz diennaktīm - arī 15 diennaktīm. Kādā veidā tepat Rīgas milicijas pārvaldes pagrabstāvā tas notika? Mūs ieliek no sākuma pa vienam, pēc tam ielaiž vienu krievu, piedzērušu šovinistu, ar norādi, ka tur sēž viens latviešu nacionālists un ka būtu vērtīgi, ja viņu piekautu. Un, protams, tas arī tika mēģināts darīt. Tas tika izbeigts tikai tad, kad arestētie pieteica sauso bada streiku. Protams, no Čevera kunga un arī no pārējo parakstītāju kungu viedokļa tie ir īpaši nopelni pret Latvijas valsti. Bet es ceru, ka Saeimas lielākā daļa domās citādāk, un es ceru, ka... Es nerunāju visas tautas vārdā, bet vienas noteiktas tautas vārdā. Es varu droši jums teikt, ka, ja mēs piešķirsim šai personai Latvijas pavalstniecību, tad viņi uztvers to kā spļāvienu savā sejā, un tādēļ es ļoti jūs aicinātu pārdomāt pirms šī balsojuma. Es aicinātu tomēr nedot viņam pilsonību par īpašiem nopelniem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es lasu šeit darbavietu sarakstu, kur un kad ir strādājis cienījamais biedrs Bugajs. 1987.gadā sarežģītajos politiskajos apstākļos, sākoties atmodai, viņš ir Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, un V.Bugajs prasmīgi organizē sabiedriskās kārtības nodrošināšanu Rīgas pilsētā. Es esmu ļoti mierīgs, un, ja šeit būtu tiesas kancele, tad es celtu roku un teiktu, ka es liecinu, ka Bugaja kungs, biedrs Bugajs, toreiz tiešām rūpējās par sabiedrisko kārtību, it sevišķi 1987.gada 14.jūnijā un 23.augustā. Es personīgi biju tam liecinieks un redzēju viņa pārgriezto sejas izteiksmi, kad viņš rīdīja virsū savus miličus sirmgalvjiem, sievietēm. Es te nerunāju par jauniešiem, jo varbūt viņi pārkāpa tur sabiedrisko kārtību pie Brīvības pieminekļa, var jau būt, ka tas tā bija.

Tālāk - 1988. un 1989.gads. Un man ir filma, ko tolaik ir uzņēmuši cilvēki samērā sarežģītos apstākļos gan par 1987.gada notikumiem pie Brīvības pieminekļa 14.jūnijā un 23.augustā, gan par turpmākajām manifestācijām, kas notika pie Brīvības pieminekļa, kur gandrīz sadūrās divas kolonnas: viena - tie, kuri sargāja Brīvības pieminekli, bet otra kolonna - tie, kuri plūda gar Brīvības pieminekli un spļāva Brīvības pieminekļa virzienā, izkliedza visādas rupjības. Un vēl tā miliču ķēde, aiz kuras stāvēja Bugaja kungs un rīdīja savus miličus virsū tiem, kuri aizstāvēja Brīvības pieminekli, bet, starp tiem miličiem bija arī normāli cilvēki, kas nepakļāvās šīs savas priekšniecības pavēlei. Es domāju, ka tie laikam ir tie sevišķie nopelni. To kolonnu, kas nāca no Siguldas 1989.gadā, kā tas skaidri redzams videomateriālos, Bugaja kungs "sirsnīgi" ar saviem miličiem apturēja Juglā. Es domāju, tie ir sevišķi nopelni Latvijas tautas labā. Ja šodien šeit būtu no "Helsinki-86" grupas kaut vai daži tie cilvēki, piemēram, Tomsona kungs, kuru es personīgi no Rīgas vedu mājās sadauzītu, ar basām kājām, kuru pat Bugaja miliči spārdīja ar kājām un noģērba viņam apavus... Acīmredzot tie ir sevišķie nopelni mūsu Latvijas labā. Es domāju, ka, ja šie nedaudzie deputāti nav lietas kursā par šādiem faktiem, tad es esmu ar mieru parādīt jums videomateriālus, kuri tajā laikā tika uzņemti ar lielām grūtībām gan 14.jūnijā, gan 23.augustā un kurus nepaspēja arī VDK darboņi un Bugaja komandētie miliči atņemt. Es biju tur dzīvs liecinieks un varu liecināt. Taču, ja šie cilvēki, kas šeit ir parakstījušies apakšā, apgalvos gluži pretējo, tad es varētu viņus iepazīstināt ar šiem videomateriāliem. Un es aicinu balsot pret pilsonības piešķiršanu V.Bugajam par sevišķiem, izciliem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Vladilens Dozorcevs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Dozorcevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Vidiņa kungs, lai paliek uz ārsta sirdsapziņas jūsu izteiciens, ka cilvēks diemžēl nedabūja infarktu. Jūs bijāt ārsts un varbūt vēl tagad esat ārsts, tāpēc tā runāt par dzīvu cilvēku... vispār es nezinu, vai to var atļauties, bet viss pārējais... Te taču sēž cilvēki, kuri ļoti labi zina jūsu biogrāfiju, un tagad viņi dzird visādus brīnumus, par kuriem jūs tagad stāstāt. Es biju varbūt pirmais žurnālists, kurš savā žurnālā rakstīja par jums, mēģinot jūs aizstāvēt pret tiem cilvēkiem, pret tiem pašiem cilvēkiem, ar kuriem jūs tagad esat vienā valdībā. Tas ir viens.

Otrs. Es zinu, es rakstīju par jums, šī publikācija bija diezgan liela, visi viņu lasīja... Es zināju, ka jūs bijāt viens no padomju darbiniekiem tur Rēzeknē, no partijas darbiniekiem. (No zāles deputāts J.G.Vidiņš: "Es nebiju partijas biedrs. Ko tu melo!") Tālāk. Es zinu, ka nekāda aresta nebija, ka jūs ārstējāties no alkohola. Tas ir viens. Bet es par to arestu nezināju, kaut es rakstīju par jums.

Zināt, problēma ir tāda, ka jums ir tāds viedoklis, ne vairāk, bet citiem cilvēkiem ir savs viedoklis. Es uzskatu, ka Bugaja kungam ir neapšaubāma un sava loma vienā laikposmā, kad Latvijai draudēja diezgan lielas problēmas. Es nezinu, kur jūs bijāt tajā laikā, bet ja jūs būtu bijis kopā ar mani, kad es ar Dineviča kungu sēdēju Rīgas pilsētas milicijas sapulcē, tad jūs varētu pateikt, ka varbūt Bugajs bija viens no tiem, kurš garantēja, ka milicija nesašķēlās. Es nezinu, kas būtu, ja viņš būtu rīkojies citādi. (Starpsauciens: "Tas ir tiesa!")

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man it kā nepienācās uzstāties, bet es tomēr domāju, ka ir jāuzstājas. Redzat, cienītie kolēģi, varbūt "Helsinki-86" ir tā grupa, kas ļoti aktīvi darbojās. Diemžēl jūs Bugajam ļoti bieži nodeva Jānis Čakstiņš - šodien ļoti pazīstams kā "Rîgas porcelāna" izlaupītājs. Ne velti vēl gadu atpakaļ "Radisson SAS" bārā viņš lielījās, ka Bugajam kļuva zināms viss, ko darīja helsinkieši. Es taču arī nesu to karogu, un to apliecina daudzi fotodokumenti. Nodevēji bija jūsu rindās, bet, lai būtu nodevējs, vajag divus - ko nodot un kam nodot.

Līdz ar to arī man kā profesionālam fotogrāfam ir kolosāli daudz fotodokumentu, jo es jau nu gan sevišķi skaļi neafišēju savu darbību ne pie Brīvības pieminekļa, ne barikāžu laikā, ne arī varbūt puča laikā. Es no tā sev politisko kapitālu neveidoju. Bet šķiet, ka visa Rīga ļoti labi zina, kuri bija īstie represīvo institūciju vadītāji, - šķiet, Bugajs un Rubiks. Un to, ka, atvainojiet, milicija nesašķēlās... Un OMON? Tas nekas, vai ne? Tas nekas, ka nav šodien PSRS, bet milicijas tradīcijas ir tikpat spēcīgas kā kādreiz. Ceļu policija dauza vadītājus, piespiež iedzert šņabi un pēc tam konstatē braukšanu dzērumā. Ir desmitiem šādu sūdzību, kur veseli darba kolektīvi apliecina, ka cilvēks varbūt ne grama pat nedzer. Un cik reižu policija šauj uz policistu? Tas vēl ir "ðtrunts". Bet uz nevēlamu liecinieku? Pazūd starptautiskās kravas uz Rīgas apvedceļa, bet kaimiņvalstis apvaino mūsu policiju. Un pamatoti! Mantojums ir ļoti smags, bet kas šo mantojumu ir vedis pāri mūsu valsts neatkarības sākumam? O'kay, runāsim mazlietiņ par citu lietu!

Var būt, ka es neko nesajēdzu no politikas, var būt, ka tā ir pareizi, var būt, ka es neko nesaprotu no iekšlietu sistēmas, var būt, ka tā ir pareizi. Mums ir zināms, ka Bugajs spēcīgi apkaroja noziedzību un cīnījās pret bandītiem, jo sevišķi pret gaļas kontrabandistiem, jo sevišķi pret tiem, kas nebija viņa interešu sfērā. Varētu jau saukt "grupējums" un "grupējumu" pārsedzošās firmas. Nedod, Dievs, kontrabandistam nebūt tajā grupējumā, kuram bija šis tas atļauts vai, pareizāk sakot, varbūt kaut kas nebija atļauts. Nemaz tālu nav jāmeklē - pagājušajā gadā ap šo laiku diezgan daudz prāvu bija sakarā ar ļoti labi atklātiem gaļas kontrabandas gadījumiem. Var arī pasekot, kur šī gaļa tika nodota un kur lielā masa tika nodota. Pierādījumu tam nav, vai ne?

Bet man tomēr īpatnēji liekas tas, kā šodien var būt tik augsta ranga cilvēks speciālā civildienestā vai necivildienestā, kurš tik tiešām rīdziniekiem, kuri ir šodien vecāki par 20 gadiem, ir katram pazīstams? Vai nu vienā, vai otrā demonstrācijā, kā šeit Grīga kungs teica, toreiz piedalījās gandrīz vai visa Latvija vai Rīga. Tas ir gandrīz viens un tas pats. Un visi redzēja šo "lielisko" kārtības sargāšanu. Šodien mēs tik daudz nejēdzību sastopam jau tā grūtajā policijas darbā, tikai no kurienes šīs nejēdzības nāk? Un kas ir bijis šo nejēdzību šefs?

Cienītie draugi, var jau būt, ka konjunktūra prasa nobalsot par izcilo Latvijas pilsoni Bugaju. Cik ilgi sirdsapziņa un konjunktūra būs sverama uz Temīdas svariem? Es saprotu, ka politika ir kompromiss un kompromiss ir arī interešu izvērtēšana, bet varbūt vienreiz būtu vērts būt Latvijas Saeimas deputātam, Latvijas tautas priekšstāvim. Vai tas ir tā - starp citu? Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jā, pagājuši ir daudzi gadi, es vairs nebrīnos par to, ka šodien vēsture tiek pārrakstīta, un tā laikam mums ir lemts, ka vēsture bieži tiek pārrakstīta. Mēs esam aizmirsuši, kā mēs veidojāmies, mēs esam aizmirsuši tos gadus, ka Sibīrijā latvju dēli sēdēja ne simtiem, vēl jo vairāk, ne tūkstošiem, ka bija cita iekārta un cita vara. Mēs visi mainījāmies lēnām, bet pārdomāti un noturīgi. Šodien mēs atrodamies 6.Saeimā. Daudzi no klātesošajiem savā laikā uzstājās pret Latvijas neatkarību, uzstājās pret Latvijas pilsonību, uzstājās pret pasēm, bet mēs esam šodien Saeimas deputāti, savas valsts patrioti. Jā, daudzi no mums ir mainījušies. Arī šinī zālē sēž daudz cilvēku, kuri savā laikā nēsāja PSKP biedru kartes, tomēr tas vēl nenozīmē, ka viņi savā laikā ir kādu sūtījuši uz Sibīriju. Jā, tas bija smags laiks! Tas ir pārdomu laiks, kad visa sabiedrība un valsts mainījās.

Es pazīstu Viktoru Bugaju no 1987.gada, tāpat kā pazīstu ļoti daudzus klātesošos, kas savā laikā, kad vēl nebija izveidota Tautas fronte, darbojās ļoti aktīvi pirmajā sabiedriskajā formācijā kopā ar ļoti daudziem disidentiem - tā saucamajā Sabiedrisko organizāciju padomē. Šie cilvēki sēž zālē un labi atceras, ko nozīmē tas laiks un kurās vietās notika šīs sēdes. Jā, tas bija laiks, kad Valsts drošības komiteja neatļāva šīs sēdes nekur rīkot. Tas bija tas laiks, kad Latvijā eksistēja vēl padomju milicija ar padomisko domāšanu - ar stekiem, ar savu nežēlastību pret citādi domājošajiem tajā laikā. Tas bija 1988.gads un 1989.gads. Un bija 1990.gada maijs, kad Viktors Bugajs šeit saņēma no Rīgas Aviācijas institūta kursantiem dunkas sānos, kad šeit blakus stāvēja un novirzīja tajā laikā šos uzbrūkošos pūļus ar sarkanajiem karogiem. Jā, viņš ir mainījies. Viņš ir mainījies lēnām.

Es atceros 1990.gadu. 1990.gada beigas, kad Rīgas pilsētā vairs neeksistēja politdaļas. Es 1990. gada sākumā biju Rīgas pilsētas milicijas pārvaldes politdaļas priekšnieks. Jūs labi zināt, kā toreiz gāja tiem cilvēkiem, kas 11.maijā atradās Rīgas pilsētas lielajā saietā, kad 2,5 tūkstoši milicijas darbinieku nostājās pret Augstāko padomi, nostājās pret mūsu valsti. Es biju klāt, un es teicu runu par Latvijas valsti un tās suverenitāti. Mēs bijām pirmie, kas likvidēja politdaļas. Mans priekšnieks tajā laikā bija Viktors Bugajs.

Es atceros 1991.gada janvāri, kad daudzi no bailēm pietaisīja bikses un nezināja, kur likties tādā situācijā. Un tā bija realitāte. Būsim skaudri pret savu vēsturi! Tādi mēs bijām. Visi. Vairāk vai mazāk drosmīgi. Vairāk vai mazāk gļēvi. Tāds bija laiks. Mēs visi mainījāmies.

Es atceros tos traģiskos brīžus, kad daudzus no mums 1991.gada augustā pāršalca vēsts, ka ir noticis apvērsums. Mēs daudzi ar trīcošām sirdīm domājām par to, vai būs Latvijas neatkarība vai nebūs. Tajās dienās Viktors Bugajs, uzstājoties auditorijā, kurā sēdēja pāri par 90 cilvēkiem, pateica visiem personālsastāva darbiniekiem: "Neaizmirstiet, kur jūs dzīvojat, neaizmirstiet, ka šeit ir valdība, neaizmirstiet, ka šeit ir suverēna valsts! Un, ja kāds domā pāriet uz Krievijas pakļautības struktūrām, tad jūs ejat pret savu sirdsapziņu, pret savu valsti!" Tie bija viņa vārdi. Varbūt jums nepatiks, bet es esmu liecinieks, jo tanī laikā strādāju par viņa vietnieku.

Es biju tas, kas sēdēja viņa kabinetā, kad viņu no turienes dzina ārā. Es biju tas, kura mājās atskanēja brīdinājuma zvans, kamēr vēl nebiju atbraucis mājās. Mēs abi ar Jāni Apeli, kas šodien strādā par valsts sekretāru, saņēmām uz mājām zvanu. Bija brīdinājums manai sievai, ka man pakaļ brauc "Omon", un tas bija Viktors Bugajs, kas runāja ar manu sievu, viņu brīdinādams.

Jā, mēs varam atcerēties stekus. Mēs varam atcerēties vēl tālāku pagātni - 1937.gadu Krievijā, mēs varam atcerēties 1940.-1949.gadu Latvijā. Mēs patiešām varam atcerēties. Bet vai mēs spēsim šodien, šajā atbildīgajā periodā, izvērtēt katra cilvēka situāciju, kur kurš atradās?

Es atceros arī tos brīžus, kad 1991.gada augustā man neizdevās dabūt nevienu litru benzīna no tām automašīnām, kas stāvēja šeit, jo visas tās bija piepildītas, bet šā nama aizstāvjiem benzīnu nedeva degpudelēm. Es atceros tos laikus. Daudziem varbūt tas nav patīkami, ka ir runa par Viktoru Bugaju. Jā, viņš ir bijis ass. Bet tanī pašā laikā es gribu atgādināt, ka jau 1984.gadā viņš tika pazemināts amatā tikai tāpēc, ka atteicās pakļauties PSRS Iekšlietu ministrijas diktātam un doties prom no Latvijas. Viņš izvēlējās šo dzimteni. Jā, viņš ir baltkrievs. Jā, ne vienmēr viņš ir bijis par Latvijas neatkarību. Bet vai daudzi bija par Latvijas neatkarību tajos gados? Vai mēs neesam mainījušies? Ja mēs nemākam skaudri apzināties savu vietu un lomu, kāda tā bija pirms pāris gadiem, un savu vietu un lomu šodien, kā mēs spēsim skatīties acīs tiem daudzajiem cilvēkiem patriotiem, kas varbūt patiešām ir patrioti? Es atceros tos gadus. Man nav kauns stāvēt jūsu priekšā. Un vēl jo vairāk - runāt par Viktoru Bugaju, kurš varbūt man ir izglābis dzīvību. Un ne tikai man. Es zinu daudzus klātesošos, kas savulaik, tieši pateicoties viņam, tika pasargāti no uzbrukumiem. Un, ja mēs apskatām visus tos pasākumus, kas bija saistīti ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, tad es kā profesionālis - iekšlietu sistēmas darbinieks - gribu atgādināt (pēc savas atmiņas un pēc tiem ierakstiem), ka par sabiedrisko kārtību atbildēja mans kolēģis Nikolajs Gončarenko, kurš varbūt šodien ir mans lielākais ienaidnieks, jo savulaik mūsu ceļi šķīrās. Viņš - par Interfronti. Es - par Latvijas neatkarību. Bet Viktors Bugajs tajā laikā bija kārtīgs šķīrējtiesnesis. Un varbūt tikai pateicoties viņam pār Latvijas zemi nav šalkušas asinis, konkrēti Rīgā. Ja mēs šodien nevaram to izvērtēt, mēģinām atcerēties asinskārā Staļina grēkus, atcerēsimies tikai vienu - no šodienas balsojuma ir atkarīga Latvijas nākotnes stabilitāte. Bet Viktors Bugajs 2,5 tūkstošiem strādājošo Rīgas milicijā ar savu piemēru, ar savu patriotismu šo mūsu cienījamo valsti neatļāva nodot un parādīja, ka nedrīkst nodot un aiziet uz "Omon". Bija, ja es nemaldos, tikai 26 cilvēki, kas aizgāja no Rīgas Milicijas garnizona uz "Omon" pakļautību un uz Krievijas iekšlietu struktūru pakļautību. Es atceros tos konfliktus.

Es ļoti atvainojos par emocionālo runu. Tās ir manas atmiņas, kas manā ģimenē nekad netiek pārspriestas - manu bērnu un manas sievas dēļ, kas tajās dienās nosirmoja. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - otro reizi.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu nolasīt Satversmes 28.panta daļu: Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi. Dievs ar viņu, Dozorceva kungs! Es tiešām biju par jums daudz labākās domās, jo uzķerties uz čekas izplatītām ziņām ir tiešām ļoti lētticīgi. Bet tas nav bijis ar nodomu. Jo neviens politieslodzītais, neviens disidents Padomju Savienībā nebija normāls cilvēks. Viņi bija vai nu psihiski slimi (kā to lasām laikrakstā "SM Segodņa" par Novodvorsku), vai nenormāli, vai alkoholiķi, vai izvirtuļi un tā tālāk.

Mēs strādājam tagad pusotru gadu, un es nezinu, vai jums būtu iemesls par mani kaut ko tādu teikt, ko jūs tikko kā pateicāt. Bet atgriezīšos pie Bugaja "îpašajiem nopelniem Latvijas labā". Čevera kungs, jūs tikko kā minējāt, ka tie viņa uzskati ļoti mainoties, es tomēr neredzu, ka par uzskatu maiņu būtu jādod ārpuskārtas pilsonība, un it sevišķi to, ka tie būtu "îpaši nopelni".

Tāpat es neredzēju konstruktīvu kritiku no Dozorceva puses. Kādēļ man būtu jādod papildus kādi paskaidrojumi, ka es neesmu tik slikts un ka es neesmu nekad vajāts, un tā tālāk...

Bet tas, ko es uzskatu par Bugaja "îpašiem nopelniem", ir tas, ka pašreiz Rīgas Galvenajā policijas pārvaldē strādā 344 nepilsoņi, kuru dēļ tagad rodas lielas problēmas Turlajam. Kā nopelns tas ir, Čevera kungs? Kāpēc viņš neņēma no Milicijas skolas latviešu kadrus, bet komplektēja Rīgas miliciju galvenokārt no krievu cilvēkiem un latviešus tur pēc iespējas mazāk ņēma? Ja jūs varētu atbildēt uz šo jautājumu, es būtu ļoti pateicīgs.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija. Tabūna kungs, tikai nu vairs līdz pieciem nav 15 minūtes. Ir 12 minūtes. Vai jums ar tām pietiks?

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Paldies, jā! Cienījamie kolēģi, un cienījamais Čevera kungs! Jūs mani provocējāt uz runāšanu. Ja jūs nebūtu runājis, es nebūtu kāpis tribīnē. Jūsu aizstāvības runa izklausījās tāda, it kā mēs Bugaja kungu izraidītu no Latvijas vai darītu vēl kaut ko tamlīdzīgu. Tā taču nav. Runa ir par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Es nesaku, ka Bugaja kungs ir slikts - vai tā vai šitā. Ir epizodes, kurās patiešām varētu teikt arī paldies viņam, cilvēki to zina. Bet runa ir par īpašiem nopelniem. Un, ja tā turpināsies, kā es ne reizi vien esmu teicis, tad, kad te tiek piešķirta pilsonība par īpašiem nopelniem, tiek pa labi un pa kreisi dalīta, es jūtu, ka kulminācija būs vēl priekšā un ka pilsonību par īpašiem nopelniem mēs dosim tādiem cilvēkiem, ka vienkārši nespēsim vien nobrīnīties. Es šoreiz nesaku to par Bugaja kungu. Bet ja reiz mēs atkal... un atkal aizvien tālāk ejam... Devām pilsonību hokejistiem, kuriem tur nav nekādu nopelnu, tagad dodam vēl un vēl, un tagad esam nonākuši pie Bugaja kunga. Par katru cenu viņam vajadzīgi šie nopelni. Bugaja kungs, man liekas, strādā, turklāt tīri normāli atalgotā darbā, un nekas viņam nekaiš. Dzīvo šeit, Latvijā. Bet apjautīsim vienu - ka tā mēs patiešām diskreditējam šos īpašos nopelnus Latvijas labā. Tā jau drīz mēs nonāksim līdz tam, ka dosim pilsonību padomju armijas pulkvežiem, kuri palika Latvijā un tagad ļoti veikli nodarbojas ar biznesu, pie tam ļoti labi - gādā mums naftu, piemēram, "Lat-West-East", kur ir vesela komanda ar dižiem padomju armijas pulkvežiem. Un ne tikai ar pulkvežiem, ar vēl lielāka ranga... Laikam drīz mēs viņiem dosim pilsonību. Drīz mēs droši vien dosim pilsonību omoniešiem, jo, redziet, atsevišķi omonieši stipri nesita. Stipri nesita. Tā, drusciņ vien. Drusciņ vien sita cilvēkus šeit un izrīkojās ar viņiem. Dozorceva kungs, paskatieties, kāda ir jūsu nostāja! Kur jūs dzīvojat - Latvijā vai Padomju Savienībā?! Jo jūs savā iesniegumā kurā rekomendējat Bugaja kungu, rakstāt, ka jūs gribat dot viņam pilsonību par īpašiem nopelniem, "par vairāk nekā 30 gadu ilgu pašaizliedzīgu darbu Iekšlietu ministrijas iestādēs". Es atvainojos, mēs tikai sešus gadus dzīvojam neatkarīgā Latvijā, bet jūs vērtējat visus 30! Un tas, kas tur noticis šajos atlikušajos un kā tur ir strādāts viņa vadībā, un tā tālāk, - to vēl varētu papētīt un paskatīties.

Cienījamie kolēģi, nediskreditēsim! Mums, man liekas, patiešām ir pienācis pēdējais laiks pārtraukt piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem. Jo ar katru dienu šī "latiņa" tiek nolaista zemāk un zemāk un, kā jau es teicu, mēs nonāksim absolūtā kaunā pret savu valsti un pret savu tautu, ja tā turpināsim. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Bet, Lujāna kungs, ir tikai 7 minūtes līdz pieciem.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam apspriest cilvēkus, bet tā ir mūsu dzīve. Tikpat labi man gribas teikt... es varu teikt, kā es jau esmu bieži teicis: man tā partijas biedra karte nekad nav bijusi, bet man ir sajūta, ka lielai daļai, it sevišķi tiem, kas tagad tā aktīvi uzstājas, bija šī karte. Patiešām man ir sajūta, ka bieži vien tie, kas aktīvi uzstājas par to, arī cīnījās paši.

Un tādēļ man, no vienas puses, vajadzētu teikt - jā, Bugajs it kā ir kāds ļauns monstrs. Bet es tagad sēdēju aizmugurē un domāju. Kad es biju centrālcietumā, bija centrālcietuma priekšnieks. Vai viņš bija vainīgs vai bija nevainīgs šodien, viņš izpildīja savu darbu. Pie reizes es varu pateikt, ka es arī piedalījos visos pasākumos. Vēl pirms tam, kad Vidiņa kungs bija parādījies. Es nevaru pateikt to, ka Bugajs, lūk, mani ķēra. Vai, ja būtu Vidiņa kungs pateicis - jā, Bugajs ņēma, stiepa viņa meitu -, tad es saprastu, ka tā ir konkrēti Bugaja kunga vaina. Policists to darīja? Nu tad man jājautā - ja man policists uz ielas piesiesies, tad tā ir vai nu Ādamsona, vai Čevera, vai Turlā kunga vaina? Tā nav viņu vaina. Tas ir mūsu kontingents. Vai mums ir šinī brīdī tiešā veidā jākļūst par kaut kādiem soģiem Bugajam? Es neņemos spriest, jo es uzskatu, ka tad jau jāuzdod jautājums - kāpēc frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" sēž vienā valdībā ar Gorbunovu? Savā laikā man tas asociējās ar to.

(No zāles deputāts J.G.Vidiņš: "Ko tu bāzies iekšā!") Nē, nu, Vidiņ, atvaino, savā laikā tu nelabi bļāvi... (No zāles deputāts J.G.Vidiņš: "Modri, pasaki, ka tu balsosi "pret".)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, neveidojiet dialogu ar zāli.

M.Lujāns. Tikpat labi man gribas uzdot jautājumu. Ja jau bija savā laikā... un tagad mēs "uzspiežam" uz Helsinku grupu... pirms Vidiņa bija Juris Ziemelis, pēc tam izrādās, ka viņš paliek nelietis, un pie reizes viņu šodien Latvijā cenšas aizmirst. Tikai parādījās jauni līderi, grupa pēc tam netīšām sašķēlās. Tā ir vēsture. Un - kas ir čekists un kas nav čekists? Nu labi, atnāk viens fotogrāfs un saka, ka viņam ir kādi materiāli vai vēl kas. Es neņemos spriest. Bet tādēļ šinī gadījumā tomēr es, cienījamie kolēģi, uzskatu, ka vajadzētu padomāt ar mierīgu prātu, un varbūt patiešām šodien jau mēs nenobalsosim. Līdz nākamajai sēdei mierīgi padomāt.

Ja man būtu jājautā par atsevišķiem kolēģiem, tad man patiešām rastos daudz lielākas aizdomas, kuram... piedodiet, kā pareizi Vidiņa kungs teica... ja reiz ir tā Latvijas pilsonība, vai viņam pienākas... Es nebrīnītos, ja kādreiz parādītos arī kādi materiāli par tiem maisiem.

Un, protams, es vēl gribu tomēr teikt, ka mēs šodien uzskatām, ka šinī zālē var sēdēt gan KGB oficiālie darbinieki, gan bijušie ideoloģiskie sekretāri, gan visi pārējie. Ja šie cilvēki visi var būt Saeimā, tad, es domāju, patiešām Bugajam ir tiesības pretendēt uz nopelniem pilsonībā. Dabiski. Ja šeit ir deputāti ar tādu statusu, tad, es domāju, viņam kā parastam cilvēkam dabūt pilsonību ir pilnīgi normāla parādība.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es domāju, nevajadzētu šeit kurināt emocijas. Jo tā ir mūsu dzīve. Tādēļ, es domāju, nākamajā sēdē, kad tā būs, mierīgi, bez emocijām to var risināt un balsot, kā katrs uzskata. Es vienkārši gribu jums ieteikt pašiem padomāt, un pēc tam balsosim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - otro reizi. Četras minūtes, Čevera kungs!

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Ar visu cieņu... Man nu tika uzdoti jautājumi no cienījamā Vidiņa kunga un no cienījamā Tabūna kunga. Es ar dziļu cieņu izturos pret jūsu pagātni un mēģināšu šodien atgādināt tos ciparus. Kad es strādāju Rīgas pilsētas Milicijas pārvaldē, tanī laikā bija drusku vairāk par 2000 milicijas darbinieku, no kuriem 90% bija nepilsoņi, nelatvieši. Šodien patiešām var nosaukt no divarpustūkstošiem 300 cilvēkus - augstas klases profesionāļus, kas ir patiešām godam pelnījuši ārpus kārtas pilsonības piešķiršanu, tāpēc ka vēl līdz šim laikam spēj strādāt nesakārtotajā sistēmā, kam par iemeslu nav Dainis Turlais, bet drīzāk gan mūsu finansiāli ekonomiskā situācija. Jo līdzīgi policistiem cieš arī skolotāji, ārsti, daudzi no tiem, ar ko mēs te esam visi kopīgi cīnījušies.

Un vēlreiz gribētu atgādināt: mēģināsim analizēt vēsturi. Ne caur prizmu - kas mums patīk vai nepatīk, bet: kas ir pelnījis un kas nav pelnījis? Es negribētu detalizētāk izteikties, bet piekrītu ļoti daudziem kolēģiem, kas izteica savu viedokli no Saeimas tribīnes, ka ļoti daudzi pilsoņi šo amatu, kopumā ņemot, nav pelnījuši. Tāpēc, ka viņu aktivitātes savulaik Atmodas periodā un arī pēc Atmodas perioda, bijušas ļoti impozantas. Viktors Bugajs ir "lûzis". Viņš ir mainījies, un novērtēsim viņa maiņu par labu Latvijas neatkarībai. Un, ja kāds to neapzinās, tad es varu pateikt tā - ja savulaik Latvijā, tāpat kā Krievijā, kā daudzās PSRS valstīs, nebūtu bijuši cilvēki, kas mainās, šodien mums daudz kas Latvijā nebūtu bijis. Vismaz šīs Saeimas noteikti ne.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vēl debatēs ir pieteicies Čerāna kungs, bet, tā kā mūsu sēdes laiks ir beidzies, debates turpināsim nākamajā sēdē.

Tagad es lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties.

Gribu kolēģiem paziņot, ka pulksten 17.00 notiks Saeimas Prezidija sēde sakarā ar vairāku deputātu iesniegumiem par frakciju un partiju maiņu. Tas pirmkārt.

Otrkārt, pulksten 17.30 būs Saeimas sēde, kurā valdība atbildēs uz deputātu jautājumiem. Tādu ir pavisam 17.

Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Juris Celmiņš, Edvīns Inkēns, Ernests Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Ivars Jānis Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Požarnovs, Leonards Teniss.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pulksten 17.30 būs sēde, kurā valdība atbildēs uz deputātu jautājumiem.

Tagad 17.00 notiks Saeimas Prezidija sēde.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļ,alniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, sāksim Saeimas sēdi, kurā uzklausīsim valdības atbildes uz deputātu jautājumiem. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Celmiņš, Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss, Ģirts Valdis Kristovskis, Ivars Jānis Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Juris Sinka, Leonards Teniss. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam sēdi, kas veltīta valdības locekļu atbildēm uz deputātu uzdotajiem jautājumiem. Pirms tam izskatīsim divus iesniegumus.

Ministru kabineta vārdā Juris Kaksītis lūdz Saeimai sakarā ar to, ka izglītības un zinātnes ministrs Celmiņa kungs slimo, saskaņā ar Kārtības ruļļa 122.panta otrās daļas 3.punktu izdarīt izmaiņas šīsdienas izsludinātajā darba kārtībā un pārcelt uz nākamo sēdi 16. un 17.jautājuma, uz kuru atbildi sniegt ir pilnvarots ministrs Juris Celmiņš, izskatīšanu. Deputātiem iebildumu...

Rubina kungs vēlas runāt.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Mēs 17. jautājumu uzdevām Ministru prezidentam Šķēles kungam. Es domāju, ka to jautājumu varētu izskatīt, tāpēc ka Celmiņš jau tikko kā tika ievēlēts par izglītības ministru. Faktiski jautājums šeit vairāk ir par visu iepriekšējo gadu. Šķēles kungs kā Ministru prezidents atbildēja par visiem šiem jautājumiem, kāpēc mums ir tik daudz bērnu skolas vecumā, kas neiet skolā. Es domāju, ka jautājums ir ļoti aktuāls. Mēs esam saņēmuši Izglītības un zinātnes ministrijas atbildi, bet šo jautājumu mēs varētu izskatīt arī šoreiz. Varbūt nākamreiz Celmiņa kungs jau būs iestrādājies, un tad mēs pēc kāda mēneša uzdosim atkal jaunus jautājumus, lai redzētu, kā šie jautājumi tiek risināti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Kaksītis - Ministru kabineta vārdā. Lūdzu!

J.Kaksītis (Ministru prezidenta biedrs).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kā Rubina kungs noteikti ļoti labi zina, Kārtības rullis nosaka iespēju Ministru prezidentam ar savu pilnvarojumu deleģēt ministriem tiesības atbildēt uz jautājumiem, un viņš to ir izdarījis, taču šajā gadījumā ministrs, kuram ir dots uzdevums atbildēt, ir slims. Atbilstoši Kārtības ruļļa noteiktajam pantam, kurš ir minēts iesniegumā, mums ir tiesības arī lūgt Saeimu atbalstīt šo lūgumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? (Starpsauciens: "Piekrīt!") Paldies. Otrs iesniegums ir saņemts no pieciem deputātiem Bērziņa, Marjašas, Ābeles, Keiša un Lībanes, kurā viņi lūdz izdarīt izmaiņas 20.februāra sēdes darba kārtībā sakarā ar ārlietu ministra Valda Birkava prombūtni. Tas ir mūsu šodienas darba kārtības 13. jautājums, kuru lūdz pārcelt uz nākamo sēdi. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Pirmais. Deputātu Čerāna, Mauliņa, Kostandas, Kušneres un Liepas jautājums Ministru prezidentam un finansu ministram Šķēlem, zemkopības ministram Dilbam, labklājības ministram Makarovam par valdības pasākumiem, lai novērstu iespējas Latvijā ievest ar Kreicfelda-Jakoba slimību inficētu liellopu gaļu.

Kārlis Čerāns lūdz vārdu motivācijai. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka mēs, visi deputāti, laiku pa laikam sabiedrībā dzirdam ļoti nepatīkamus signālus par to, ka Latvijā atkal un atkal kāds cilvēks ir saslimis ar šo Kreicfelda-Jakoba slimību jeb ar govju trakumsērgu, par kuru ir zināms, ka ar šo slimību cilvēks var inficēties, ēdot slima liellopa gaļu. Mēs arī zinām, un visā pasaulē ir zināms tas, ka ar šādu kaiti slimi liellopi ir sastopami Lielbritānijā. Varbūt arī vēl kādās citās valstīs. Tāpēc mēs gribējām gūt iespējami lielāku skaidrību par to, kāds ir valdības institūcijas rīkojums šobrīd par iespējām Latvijā ievest liellopu gaļu, kuras izcelsme ir Lielbritānija; tātad par šo faktu: vai reāli šāda gaļa Latvijā tiešām netiek ievesta un kāda atbildība ir uzņēmējam par to, ka šādas gaļas ievešanas aizliegums tiek pārkāpts, kāda ir procedūra muitā gaļas izcelsmes pārbaudei un vai tiek pārbaudīta katra krava? Kādus pasākumus valdība ir veikusi vai arī ir iecerējusi veikt vistuvākajā laikā, lai novērstu iespējas Latvijā ievest ar šo govju trakumsērgu inficētu gaļu? Jo mēs esam dzirdējuši, un tas ir izskanējis arī masu saziņas līdzekļos, ka šāda gaļa tiek vesta nevis tieši no Lielbritānijas, bet caur trešajām personām, kādām Āzijas valstīm. Un ir arī saprotams, ka šīs gaļas kvalitāte no tā neuzlabojas, ja viņa tiek izvesta caur kādu trešo valsti.

Protams, tas viss ir saistīts arī ar to faktu, ka atsevišķas uzņēmējsabiedrības Latvijā organizē importa gaļas masveida iepirkšanu, lai gan tajā pašā laikā vietējam zemniekam nav kur realizēt gaļu. Tie, protams, nav tieši saistīti jautājumi, bet es domāju, ka arī tas ir viens no jautājumiem, par kuru ir vērts šeit runāt un saistībā ar kuru būtu jācenšas izkopt un audzināt uzņēmējsabiedrības tādā virzienā, lai tomēr tiktu dota priekšroka Latvijas izejvielām, jo kā gan citādi mēs varam stimulēt vietējās gaļas ražošanas attīstību? Man būtu ļoti liels lūgums visiem uzņēmējiem, to skaitā premjera kungam, tieši šādā veidā rīkoties arī savos uzņēmumos. Es lūdzu tagad Ministru kabineta pārstāvi sniegt atbildi uz šo frakcijas "Latvijai" jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz zemkopības ministrs Roberts Dilba. Piezīmēšu, ka rakstiska atbilde no ministra kunga ir saņemta. Tādēļ - 2 minūtes. Lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Dokumentā nr. 2117-a ir sniegta izsmeļoša atbilde uz jūsu jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi... Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātais ministra kungs! Mēs savā iesniegumā bijām uzdevuši pilnīgi konkrētu jautājumu jums: kāda ir noteiktā atbildība uzņēmējam par šādas gaļas ievešanas aizlieguma pārkāpumu? Tātad, ja nu tomēr šāds pārkāpums ir konstatēts, ja šī gaļa tiek ievesta un ja tas tiek konstatēts kaut kad vēlāk, tad kāda atbildība uzņēmējam par to būs? Es gribu lūgt tomēr jūsu komentāru par šo mūsu jautājuma aspektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dilbas kungs, lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Cienījamie deputāti! Cienījamais Čerāna kungs! Atbildību nes jebkuri uzņēmēji par jebkuru pārkāpumu, tāpat arī par Ministru kabineta noteikumu pārkāpumu, regresa kārtībā, ja notiek tālāka nelaime šajā situācijā. Tātad tie ir administratīvie un kriminālie panti, saskaņā ar kuriem soda šos uzņēmējus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais. Deputātu Čerāna, Kušneres, Kostandas, Mauliņa un Liepas jautājums Ministru prezidentam un ekonomikas ministram par termiņu nacionālās programmas Eiropas savienības direktīvas "Par gāzes un elektrības cenu "caurspīdīgumu"" iestrādāšanai Latvijas nacionālajā likumdošanā.

Jautājuma motivācijai vārdu lūdz Čerāna kungs. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātais ministra kungs! Šis mūsu jautājums ir par to, kādā veidā ir sastādīta valdības nacionālā programma Latvijas integrācijai Eiropas savienībā. Kā zināms, šajā programmā tiek minēti dažādi Eiropas likumdošanas akti, Eiropas savienības direktīvas, kuras mums noteiktos termiņos ir jāiestrādā Latvijas likumdošanā.

Protams, šīs direktīvas pēc savas dabas ir ļoti dažādas. Viena daļa ir tādas, kuras mums vajadzētu censties iestrādāt savā likumdošanā pēc iespējas ātrāk, jo tas tikai sakārtotu tiesisko situāciju mūsu valstī. Tajā pašā laikā ir arī kādas citas, kas varbūt apgrūtina uzņēmējdarbību mūsu valstī, tāpēc to iestrādāšanu nacionālajā likumdošanā mums vajadzētu tomēr maksimāli iespēju robežās, cik to pieļauj valsts starptautiskās saistības, censties atlikt.

Šī valdības programma ir sakārtota pēc kaut kādas noteiktas metodes. Valdība ir salikusi šos datumus, šīs valdības prioritātes, kādā termiņā un kādas šīs Eiropas savienības direktīvas valdība ir iecerējusi iestrādāt Latvijas nacionālajā likumdošanā. Šeit mums ir konkrēts jautājums par vienu šādu direktīvu, tas ir, konkrēti par gāzes un elektrības cenu "caurspīdīgumu". Mēs uzskatām, ka šī ir viena no tām direktīvām, kura būtu Latvijas nacionālajā likumdošanā jāiestrādā nekavējoties, jo mūsu valstī tā ir liela problēma, ka mums šīs gāzes un elektrības cenas ir cenas, kuras diktē šie monopoluzņēmumi, ka viņas mums nav "caurspīdīgas" un ka mums attiecībā uz tām netiek dota izsmeļoša motivācija, kāpēc šī cena ir tieši tāda, bet katram pilsonim nav iespējas pārbaudīt jebkuru pozīciju tiem izdevumiem, kas ir ietverti šajā tarifu aprēķinā. Tātad šāda "caurspīdīguma" neesamība ļauj attiecīgajai monopolinstitūcijai, zināmā mērā ietekmējot šo Enerģijas tarifu padomi, šo tarifus kontrolējošo institūciju, šīs cenas par pakalpojumiem noteikt zināmā mērā patvaļīgi. Un mēs zinām, ka šie maksājumi par enerģiju sastāda ļoti būtisku daļu no tiem maksājumiem, ko mūsu iedzīvotāji ir spiesti maksāt, tāpēc ir ļoti būtiski, lai šajā jomā tiktu ieviesta kārtība. Un tieši tāpēc mēs arī jautājām valdībai, vai arī valdība piekrīt tam, ka šīs direktīvas maksimāla iestrādāšana Latvijas nacionālajā likumdošanā un tās īstenošana sekmētu enerģijas patērētāju interešu aizsardzību pret enerģijas monopoluzņēmumu cenu diktātu. Un kāda ir motivācija šīs direktīvas iestrādāšanas termiņa atvirzīšanai tālāk par 1997.gada 31.martu? Es lūgtu ministru atbildēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde ir iesniegta.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Rakstiska atbilde ir iesniegta, un man ir ļoti žēl, ka deputāti, kas uzdeva šo jautājumu, nav šo atbildi izlasījuši, jo, ja viņi šo atbildi būtu izlasījuši, tad deputāti būtu konstatējuši, ka direktīvas 97-377-EEC nosaukums ir "Par gāzes un elektrības cenu "caurspīdīgumu" rūpnieciskajiem galapatērētājiem". Un atbilstoši šīs direktīvas nosaukumam šī direktīva attiecas uz rūpnieciskajiem patērētājiem, uz tā sauktajiem kvalificētajiem patērētājiem, bet uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, kā tas ir prasīts pieprasījumā, šī direktīva neattiecas, ja nu vienīgi tarifu paaugstināšanas virzienā, jo tas ir lielo uzņēmumu, kvalificēto uzņēmumu, spiediens uz energopiegādātājiem uzņēmumiem piegādāt šo enerģiju un dot iespēju šo enerģiju piegādāt no dažādiem alternatīviem piegādes avotiem. Tas neizbēgami uzliek papildu slogu tā sauktajam mazajam patērētājam jeb iedzīvotājam. Tā ka, lūdzu, izlasiet atbildi, pirms nākat motivēt pavisam pretējā virzienā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildu jautājumu uzdod Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātais ministra kungs! Mēs esam gan izlasījuši jūsu atbildi, un es tagad jums vienu fragmentu no šīs atbildes nocitēšu: "Kas attiecas uz jautājumu par cenu "caurspīdīgumu", visiem patērētājiem Latvijā jau pašreiz tiek nodrošināts elektroenerģijas un gāzes cenu atklātums nacionālā līmenī." Vai jūs tiešām uzskatāt, ka ar to mums pietiek un ka šī situācija ar tarifu "caurspīdīgumu" mūsu valstī ir apmierinoša, ka cilvēkiem tiešām ir iespējams iegūt pienācīgu priekšstatu par to, kādi ir šie aprēķini, kuri ir pamatā šiem tarifiem, pamatā šiem tarifu paaugstinājumiem? Vai jūs tiešām uzskatāt, ka šī situācija mūsu valstī šobrīd ir apmierinoša? Es lūgtu jūsu atbildi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi dod ekonomikas ministrs Guntars Krasts.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Mēs varam diskutēt par šo te cenu tarifu "caurspīdīguma" jautājumu, bet ne saistībā ar šo direktīvu, kura attiecas uz kvalificētajiem patērētājiem, rūpnieciskajiem patērētājiem. Šis te skaidrojums, kas ir pievienots klāt, ir dots izziņai, bet jūsu jautājumā tas nebija ietverts, jūs uzdodat citu jautājumu. Tad, lūdzu, formulējiet jautājumu citādi, un mēs gatavosim attiecīgu atbildi. Attiecībā uz cenu tarifu "caurspīdīgumu", uz šīm pārbaudīšanas iespējām, jums ir iesniegts paskaidrojums, pieņemsim, jūs pieprasījāt "Latvenergo" cenu tarifu izmaiņu pamatojumu šajā gadā, un viss pozīciju klāsts jums šobrīd ir pieejams.

Sēdes vadītājs. Vēl viens papildu jautājums. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātais ministra kungs! Tāpēc jau tas, ko es uzdevu, bija papildu jautājums. Tas bija jautājums, kuru radīja tieši jūsu dotās atbildes teksts, un tomēr es lūgtu atbildēt: vai jūs uzskatāt, ka šis tarifu "caurspīdīguma" līmenis mūsu valstī par elektrības un gāzes tarifiem, jūsuprāt, ir pietiekams vai ne?

Sēdes vadītājs. Ministra kungs, lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Es jau uzsvēru - par šo cenu tarifu pamatotību, un arī par "caurspīdīgumu" mēs varam daudz diskutēt. Mums ir neatkarīgs energoregulators, bet, teiksim, jebkurš no deputātiem, ja viņam ir vēlēšanās, var piekļūt šiem cenu pamatojumiem un pārliecināties pats savām acīm, kā tiek pamatota cenas tās vai citas pozīcijas pieauguma nepieciešamība. Tā ka jebkurā gadījumā es uzskatu, ka šobrīd, kaut arī tas varbūt nav vēl pats optimālākais variants, energoregulators nodrošina pietiekamu cenu "caurspīdīgumu". Es atzīmēšu vēl tikai to, ka Ekonomikas ministrija ir iesniegusi valdībai vienotu regulatoru sistēmu un guvusi tās konceptuālu atbalstu pilnīgi neatkarīgas regulatoru sistēmas izveidošanai valstī, kas varētu tapt jau šajā gadā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums ir izskatīts. Nākamais - deputātu Kostandas, Čerāna, Kušneres, Grīnberga, Mauliņa jautājums Ministru prezidentam un valsts ieņēmumu valsts ministrei par sarunām par "Crown Agents" izpilddirektoru un par deputātu iepazīstināšanu ar līguma ar "Crown Agents" pilnu tekstu. Jautājuma motivācijai vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātā valsts ieņēmumu valsts ministre! Šis ir jautājums, kuram tagad jau ir zināma vēsture gan mūsu sabiedrībā, gan arī šeit Saeimā. Šis jautājums radās tajā brīdī, kad Ministru kabinets bez pamatojuma un nelikumīgi bija aizturējis alkohola kravu, kuru tagad viņš ir bijis spiests atbrīvot. Un šis konkrētais jautājums ir par to, lai deputāti tiktu iepazīstināti ar valdības līgumu ar angļu firmu "Crown Agents" muitas informācijas sistēmas izveides jomā. Mēs tikām Počas kundzei prasījuši šo līgumu ar "Crown Agents" jau pirms zināma laika, un tad mums tika sniegta atbilde, ka, lūk, pēc kāda laika notiks sarunas ar "Crown Agents" par to, vai šī firma piekrīt šī līguma teksta publicēšanai. Kā šo sarunu datums tika minēts 23. un 24.janvāris. Šie datumi pagāja, bet mums pēc tam no ministres kundzes nav ne ziņas, ne miņas par to, vai bija sarunas vai nebija sarunas, kaut arī šis līguma teksts tika apsolīts. Un tāpēc mēs esam spiesti atkārtoti "uzbāzties" ar šo tēmu un tomēr ministrei lūgt atklāt oficiāli politiski, ko tad šajās sarunās par līguma teksta izsniegšanu deputātiem valdība ir panākusi, kāpēc deputāti ar līguma tekstu vēl līdz šim nav iepazīstināti un kad minētā līguma pilns teksts tiks atsūtīts deputātiem. Un es gribu vēl tikai piebilst, ka šeit netika prasīts... runa nebija par šī līguma teksta publicēšanu, bet gan par tā izsniegšanu deputātiem. Un mēs ļoti ceram, ka mēs kādā brīdī šā līguma tekstu tomēr saņemsim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbild valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamie frakcijas "Latvijai" deputāti! Kā jau es esmu rakstiski atbildējusi uz jūsu jautājumu, sarunas tik tiešām 23. un 24.janvārī notika gan ar Finansu ministrijas amatpersonām, gan arī ar Ministru prezidentu, un tad tika diskutēts arī šis jautājums. Kaut arī tas ir komerclīgums, bet pasaulē komerclīgumi netiek izplatīti un netiek nodoti izskatīšanai un diskusijām, tomēr "Crown Agents", uzskatot Latvijas puses... izprotot Latvijas puses nepieciešamību, bija ar mieru nodot tās līguma teksta daļas, kas neskar viņu komerciālās intereses, jo šajā līgumā ir paredzēts izplatīt arī datorprogrammu nodrošinājumu, bet tas ir viņu intelektuālais īpašums, tātad tā ir komercprece. Šajā līgumā minēta ir arī komercinformācija, par kādu samaksu mēs viņu saņemsim un tamlīdzīgi. Tā ka "Crown Agents" rūpīgi izvērtēja līguma tekstu un piekrita daļas tekstu publicēšanai. To daļu, ko "Crown Agents" ir piekritusi publicēt, mēs jums arī varam izsniegt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Godātā Počas kundze! Es lasu šo dokumentu nr.2126-a, kur ir atbilde uz deputātu 3.jautājumu (reģistrācijas nr.123). Un tur pēc garāka ievada tiek minēts, ka daļu no līguma teksta var publicēt, bet daļu nevar publicēt. Pēdējais teikums ir šāds: "Lîdz ar to pilna līguma teksta izsniegšana nav iespējama." Apakšā ir Počas kundzes paraksts. Un jautājums ir par to, vai Počas kundze tomēr neuzskatītu kā pašu par sevi saprotamu un elementāri kulturālu nepieciešamību iepazīstināt deputātus vismaz ar to šī līguma teksta daļu, ar kuru deputātus var iepazīstināt. Taču, ja tas tā nav, mēs, protams, varam uzdot vēl vienu jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aija Poča. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Es arī tikpat rūpīgi, cik Čerāna kungs rūpīgi lasīja manu atbildi... es tikpat rūpīgi lasīju arī jautājumu, un jautājums bija formulēts tā: kad būs iespējama iepazīšanās ar pilnu līguma tekstu? Atbilde ir ļoti precīza. Ar pilnu līguma tekstu iepazīšanās nebūs iespējama. Ar daļu - lūdzu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk papildjautājumu... Ir vēl? Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Nu Počas kundzei ir vēl viens papildjautājums, un tas būtu sekojošs. Mums nav skaidra motivācija, kāpēc "Crown Agents" iebilst pret atsevišķu līguma daļu - un tās ir uzskaitītas jūsu atbildē - izsniegšanu deputātiem, lai viņi varētu ar tām iepazīties, nevis publicēt. Tad kāpēc viņi iebilst? Kāda ir motivācija? Un, starp citu, jautājums šeit, ko jūs arī tik uzmanīgi lasījāt, skan arī vēl tā: kāpēc deputāti līdz šim ar līguma tekstu vēl nav iepazīstināti? Laiks rit. Kāpēc mēs neesam iepazīstināti ne ar atsevišķām daļām, ne ar motivāciju, kāpēc nevaram iepazīties ar citām.

Sēdes vadītājs. Aija Poča. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamais Kostandas kungs! Mēs, protams, varam diskutēt par jēdzieniem - vai "iepazīstināt" nozīmē arī "publicēt" vai kā citādi, bet jebkurā gadījumā es vēlreiz jums gribu uzsvērt, ka šī firma nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu uz komerciāliem pamatiem. Viņu sniegtie pakalpojumi ir viņu komercprodukts, par kuru viņi prasa zināmu cenu. Pasaulē ar šādiem pakalpojumiem nodarbojas vairākas firmas, un arī mēs, pirms izvēlējāmies "Crown Agents", rīkojām slēgtu konkursu, kurā tika izsūtīti pieteikumi sešām firmām. Un dokuments, kas nonāk publicitātē, tā daļa, kas saistās tieši ar komercjautājumiem un ar finansiālo pusi, ar viņu produktu un pakalpojumu cenu, var izraisīt nevēlamu, teiksim, konkurenci arī pasaulē attiecībā uz viņu pakalpojumiem. Un līdz ar to viņi iebilst tieši pret šīs daļas publicēšanu jautājumā, kas ir saistīts arī ar viņu personāla drošību, ar viņu darbības metodēm.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums - deputātu Čerāna, Kušneres, Grīnberga, Mauliņa, Kostandas jautājums Ministru prezidentam un ekonomikas ministram par motivāciju Privatizācijas aģentūras lēmumam atļaut iegādāties privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" valdes locekļiem uzņēmuma akcijas par 9 tūkstošiem latu.

Jautājuma motivācijai deputāti pieteikušies nav. Rakstiska atbilde no ministrijas ir. Atbildēs uz jautājumiem ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Jā, man diemžēl nav ko papildināt, jo atbilde ir iesniegta rakstiski.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais - deputātu Čerāna, Kušneres, Grīnberga, Mauliņa, Kostandas jautājums Ministru prezidentam un ekonomikas ministram par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" Energoapgādes regulēšanas padomei iesniegto projektu elektroenerģijas cenas paaugstināšanai.

Motivācijai vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Sabiedrībā mēs dzirdam kārtējo sašutuma vilni par monopolista elektroenerģijas piegādē - "Latvenergo" - kārtējo mēģinājumu pacelt elektroenerģijas cenu. Un tāpēc mēs lūdzam iepazīstināt deputātus ar šīs privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" iesniegto projektu elektroenerģijas cenas paaugstināšanai. Mēs jautājām: uz kādiem aprēķiniem ir balstīts šis no jauna iecerētais elektroenerģijas tarifu projekts? Lūdzam iepazīstināt deputātus ar detalizētu šī tarifu projekta pamatojumu.

Tāpat mēs arī lūdzam iepazīstināt deputātus ar šīs privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" ekonomiskajiem pamatrādītājiem 1996. gadā, kas attiecas uz kopējo līdzekļu apgrozījumu un peļņu, kā arī darbinieku skaitu, tajā skaitā centrālajā pārvaldes aparātā, un arī par vidējo un maksimālo algu kopā ar prēmijām, tajā skaitā pārvaldes aparātā, par kapitālajiem izdevumiem, tajā skaitā darba telpu remontam un rekonstrukcijai, un par izdevumiem dienesta autotransporta iegādei un uzturēšanai.

Tātad mums to ir svarīgi zināt, lai varētu iepazīstināt ar to arī visu sabiedrību, visus tos, kuri interesējas par to, kādā veidā šie tarifi ir veidoti un kas ir pamatā šiem aprēķiniem.

Diemžēl varu piebilst, ka, lai gan ministrs raksta, ka pielikumā ir kaut kāds dokuments uz 203 lappusēm, tomēr ir jāsecina, ka viena vai otra iemesla dēļ šis materiāls līdz deputātiem, vismaz līdz jautājuma iesniedzējiem, šobrīd nav nonācis.

Lūgtu tomēr arī ministru komentēt šo mūsu jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde ir iesniegta. Atbild ekonomikas ministrs Guntars Krasts.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij, godātie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski, un es diemžēl nevaru komentēt, kāpēc privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" elektroenerģijas aprēķināto tarifu projekta ekonomiskais pamatojums nav sasniedzis deputātus. Diemžēl tas neietilpst manā atbildības sfērā, kāpēc šis projekts deputātus nav sasniedzis, jo Saeimā šis projekts tika iesniegts. Es diemžēl to nevaru komentēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājums ir Kārlim Čerānam. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais ministra kungs! Jūsu atbildē ir rakstīts, ka vidējā darba alga kopā ar prēmijām privatizējamajā valsts akciju sabiedrībā "Latvenergo" 1996. gadā mēnesī ir bijusi... visā uzņēmumā vidējā 173 lati, tajā skaitā pārvaldes aparāta darbiniekiem - 209 lati mēnesī. Vai jūs neuzskatāt, ka viena no iespējām, kā tomēr samazināt šos tarifus... tātad, kā nepalielināt šos tarifus, būtu noteikt tomēr taupīgāku režīmu tieši attiecībā uz algu izmaksām... varbūt ne tik daudz tieši attiecībā uz pašām šīm algām, bet gan attiecībā uz pārējiem, teiksim, administrācijas uzturēšanas izdevumiem un citiem dažāda veida saimnieciskajiem izdevumiem pašā šajā valsts akciju sabiedrībā "Latvenergo"? Es lūgtu ministru atbildēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbild ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Es varu informēt deputātus, ka tiek gatavots "Latvenergo" restrukturizācijas projekts un darbības optimizācijas projekts. Kad šis projekts būs sagatavots, es ar to iepazīstināšu deputātus, ja radīsies tāda vēlme. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumu iesniegts netiek.

Nākamais jautājums - deputātu Čerāna, Kušneres, Grīnberga, Mauliņa, Kostandas jautājums Ministru prezidentam, finansu ministram, par Eiropas savienības direktīvas "Par aizsardzību pret finansu sistēmas izmantošanu naudas "atmazgāšanas" nolūkā" iestrādāšanu Latvijas likumdošanā un realizēšanu Latvijā.

Jautājuma motivācijai vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Godātie Ministru kabineta pārstāvji... Šķēles kungu es diemžēl šobrīd šeit neredzu. Šis ir atkal jautājums, kas ir saistīts ar Latvijas nacionālo programmu integrācijai Eiropas savienībā. Un man šis jautājums ir konkrēti sakarā ar to, cik ticami ir tie skaitļi, kurus valdība šajā programmā norāda, un cik lielā mērā mēs varam ticēt šim valdības dokumentam. Proti, šajā Latvijas nacionālajā programmā ir noteikts, ka Eiropas savienības direktīva "Par aizsardzību pret finansu sistēmas izmantošanu naudas "atmazgāšanas" nolūkā" tiks iestrādāta Latvijas likumdošanā un realizēta Latvijā līdz 1997. gada 1. janvārim. Mēs zinām, ka šis 1. janvāris ir pagājis, tagad jau ir 20. februāris, un jautājums ir šāds: kāpēc šī iestrādāšana tiešām nav notikusi līdz šim noteiktajam termiņam? Un jautājums ir tāds: uz kādiem panākumiem, integrējoties Eiropas savienībā, Latvija var cerēt, ja tā arī turpmāk tikpat bezatbildīgi izturēsies pret saviem solījumiem? Un tas ir tiešām ļoti skaidrs, ka Latvijas sakārtošana atbilstoši Eiropas tiesiskajiem standartiem nav atliekams uzdevums un, neapšaubāmi, ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas mums šeit ir jārealizē. Ir jāpanāk arī tas, lai mūsu finansu sistēma netiktu izmantota "netīrās" naudas "atmazgāšanai". Un tā vietā, lai šeit notiktu kāda konkrēta virzība uz priekšu, mēs atkal redzam tikai kaut kādas dažādas konfliktējošas koncepcijas Minstru kabineta gaiteņos, bet darbība uz priekšu nenotiek.

Un tad man ir tiešām jautājums: tātad cik ļoti mēs varam ticēt tiem valdības skaitļiem, ko viņa mums dod? Un otrs: kad tiks panākta šīs konkrētās problēmas atrisināšana... faktiski, nevis tikai valdības solījumu līmenī? Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Rakstiska atbilde ir.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Jā, cienījamie deputāti! Papildus rakstiskajai atbildei varu jūs informēt, ka šī gada 11. februārī Ministru kabineta sēdē tika diskutēts likumprojekta variants un ka Ministru kabinets izšķīrās par atsevišķiem konceptuāliem jautājumiem atsevišķu pantu normās. Līdz ar to tika nolemts pieņemt šo likumprojektu par pamatu un virzīt tālāk vispārējai saskaņošanai, vispārējā kārtībā, lai iesniegtu Saeimā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātā Počas kundze! Paldies par šo informāciju. Tomēr jāsaka, ka tā mūs nevar pilnībā apmierināt, jo jautājums ir par konkrētiem termiņiem, kādos mēs šo likumprojektu šeit, Saeimā, saņemsim. Cik ilgi jūs to vēl "marinēsiet" Ministru kabineta gaiteņos? Mēs zinām, ka jūs likumprojektu par konkurenci "marinējat" Ministru kabineta gaiteņos jau vairāk nekā gadu. Man 1995.gada rudenī bija informācija, ka šāds likumprojekts jau ir izstrādāts. Dažādās saskaņošanas stadijās paiet mēnesis pēc mēneša, un pagājis ir jau vairāk nekā gads, un mani uztrauc tas, vai arī šā likumprojekta gadījumā nebūs tā, ka turpmāk dažādu institūciju un dažādu "kašķu" dēļ, faktiski politiskās gribas trūkuma dēļ, šeit nekāda tālāka pozitīva virzība nenotiks veselu gadu vai vēl ilgāk.

Mani interesē konkrēts termiņš, kad mēs šo dokumentu redzēsim iesniegtu Saeimā un varēsim to pieņemt. Es lūdzu sniegt atbildi.

Sēdes vadītājs. Počas kundze, lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Ņemot vērā, ka šis dokuments konceptuāli ir izskatīts Ministru kabinetā, un ņemot vērā vispārējo dokumenta izskatīšanas kārtību, tas varētu būt marta beigās.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi vairāk uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu Urbanoviča, Stikuta, Kreituses, Dozorceva, Bekasova, Golubova un Staša jautājums ekonomikas ministram par valsts akciju sabiedrības "Latvijas balzams" privatizāciju.

Motivāciju jautājumam nelūdz. Atbild ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde ir.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski, un man nav nekādu komentāru par iesniegto.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums. Deputātu Bartaševiča, Lujāna, Bekasova, Golubova un Deņisova jautājums labklājības ministram par vecuma pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēriem un indeksāciju.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbild labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Rakstiska atbilde ir.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski. Godīgi sakot, jautājums ir pietiekami aktuāls, lai tiešām Saeima par to diskutētu. Es tikai gribētu atgādināt, ka pensijas apmērs zem valsts noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra ir personām, kas pieprasa pensiju, nesasniegušas likumā noteikto pensijas vecumu. Tātad - sievietēm, nesasniegušām 56 gadu vecumu. Es uzskatu, ka vienīgais, kas tomēr ir likumā papildus jāiestrādā (un pie tā šobrīd strādā Labklājības ministrija), ir tas, ka šīm personām, tām sasniedzot likumā noteikto pensijas vecumu, pensija būtu jāpārrēķina, lai tā būtu ne mazāka kā sociālā nodrošinājuma pabalsts. Bet tas ir perspektīvs jautājums, un šobrīd šī norma likumā nav iestrādāta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājums. Deputāts Golubovs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Augsti godātais ministra kungs! Tad paskaidrojiet man, lūdzu, kāpēc jūsu vadītā institūcija, pirms pieņem iesniegumu par pensijas aprēķināšanu, nevar paskaidrot tām pašām sievietēm, ko viņas varēs saņemt.

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Šis ir ārkārtīgi grūti konstatējams jautājums - kad ir bijis paskaidrojums un kad nav bijis paskaidrojums. Jo viena lieta ir tas, ko stāsta konkrētā persona, otra - tas, ko apliecina darbinieki ar savu parakstu un attiecīgo ierakstu pilsoņu pieņemšanas, reģistrācijas žurnālā. Šajā gadījumā, vairākas reizes pārbaudot, ir izdevies atklāt, ka tiešām ir bijušas pat rakstveida piezīmes, ka cilvēkam aprēķināta šī pensija... Man ir ļoti grūti pierādīt, vai tā ir bijusi kāda ļaunprātība. Bet šobrīd ir uzdots sociālās apdrošināšanas pārvaldēm pastiprināti to visu analizēt un varbūt pat pieprasīt konkrētā cilvēka parakstu, ka viņam tiešām tas ir izskaidrots. Man ir ļoti grūti to izanalizēt, es tiešām neesmu izmeklētājs, taču man pašam tie ir vissmagākie brīži, kad darbinieki neizpilda savu pienākumu un nepaskaidro tā, lai cilvēks tiešām saprastu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi vairāk uzdoti netiek.

Nākamais ir deputātu Golubova, Bekasova, Lujāna, Staša un Jurkāna jautājums labklājības ministram un veselības valsts ministram par saslimšanas gadījumu skaitu ar onkoloģiskajām slimībām un par onkoloģisko dispanseru skaitu valstī.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbild uz jautājumu veselības valsts ministrs Viņķeļa kungs. Lūdzu! Rakstiska atbilde ir.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Jautājums pēc būtības ir samērā vienkāršs. Tas ir jautājums, vai šo naudu, kas ir paredzēta onkoloģisko slimnieku ārstēšanai, mēs novirzām tieši šīs vienas slimnīcas uzturēšanai un šo slimnieku ārstēšanai taisni šajā slimnīcā vai ļaujam Daugavpils veselības aprūpes vadītājiem, slimokasu vadītājiem izvērtēt, kurā vietā šo patoloģiju labāk ārstēt. Principā tā ir Daugavpils onkoloģiskās slimnīcas nākotne. Daugavpils pašvaldības vadītāji un veselības aprūpes vadītāji, izvērtējot situāciju, nolems, kurā vietā ir vieglāk un varbūt ekonomiskāk sniegt šo palīdzību.

Daugavpils problēma lielā mērā ir tā, ka Daugavpilī šodien ir astoņas darbojošamies slimnīcas. Tas ir stipri par daudz, un tā ir ļoti neracionāla līdzekļu izmantošana. Es domāju, ka lielā mērā šo jautājumu var atstāt izlemšanai pašiem Daugavpils veselības aprūpes vadītājiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod deputāts Golubovs.

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Augsti godātais ministra kungs! Jūs savā atbildē dodat skaitļus, ka vidēji republikā gultasvietu noslodze ir lielāka par 95%. Cik man zināms, jūs gribat 150 gultasvietu Daugavpils onkoloģiskajā slimnīcā apmainīt pret 50 vietām rajona slimnīcā. Bet kur tālāk ārstēsies divas trešdaļas Latgales onkoloģisko slimnieku?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Viņķeļa kungs. Lūdzu!

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Godājamais Golubova kungs! Mēs varētu par šo tematu daudz diskutēt, un katrā ziņā mēs varbūt varētu arī vienoties. Es labprāt jums paskaidrošu. Pagājušajā gadā šinī slimnīcā, onkoloģiskajā dispanserā, kurā ir 150 vietas, 33% slimnieku, kas ārstējās, bija neonkoloģiskie. Tā ka reāli bija jau mazliet, kā lai saka, izbojāts šis veselības pakalpojumu tirgus, jo šinī slimnīcā viss tika par velti izdarīts, kamēr blakus esošajās citās slimnīcās pacientiem vajadzēja maksāt savu daļu par šīs palīdzības sniegšanu. Izvērtējot reālo situāciju, es domāju, ka šīs funkcijas veikšanu varēs mierīgi veikt arī Daugavpils pilsētas slimnīca, lielā slimnīca, kurā ir pašreiz, man liekas, nenoslogotas vismaz kādas 100 gultas. Bet es domāju, ka nevajadzētu turpināt šobrīd šo diskusiju. Mēs varētu arī vienoties, un es jums labprāt paskaidrotu visu. (No zāles deputāts A.Golubovs: "Ïoti labi!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais jautājums. Deputātu Golubova, Dozorceva, Bekasova, Lujāna un Staša jautājums Ministru prezidentam un finansu ministram par rajonu budžeta organizāciju darba algu izmaksām par 1996. gada decembri.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Rakstiska atbilde ir. Uz jautājumu atbild valsts ministre Aija Poča. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā).

Godātie deputāti! Atbilde jums ir iesniegta rakstiski. Ja ir kādi papildjautājumi, esmu gatava atbildēt.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Golubovs.

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Šajā gadījumā es gribu dabūt atbildi uz tādu jautājumu. 1995.gada decembrī algas budžeta organizācijām bija izmaksātas no 1995.gada budžeta, taču 1996. gada decembrī netika izmaksātas no 1996.gada budžeta, bet tika izmaksātas no 1997.gada budžeta. Bet jaunais budžets ir pieņemts gandrīz tādā pašā līmenī kā pagājušajā gadā. Mēs varam prognozēt, ka, ja par vienu mēnesi jau ir samaksāts, tad budžetniekiem paliks tikai 10 mēnešiem... Kur ir vēl divi mēneši?

Sēdes vadītājs. Aija Poča, lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Atbildot uz jūsu uzdoto jautājumu, varu paskaidrot, ka budžeta veidošana ir nepārtraukts process, arī darba līgumu attiecības ir nepārtraukts process. Gan veidojot budžetu, gan rēķinoties ar darba algas izmaksām, vienmēr tiek ņemts vērā tas, ka darba alga par iepriekšējā gada pēdējā mēneša pēdējo pusi tiek izmaksāta nākamā gada nākamajā mēnesī. Attiecīgi tāpat tas tiek plānots arī nākamā gada budžetā. Tas ir cikls, kas ir nobīdīts par pusmēnesi, un šeit nekādi zaudējumi nevienam nerodas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais jautājums deputātu Golubova, Bekasova, Deņisova, Staša, Jurkāna un Dozorceva jautājums Ministru prezidentam un ekonomikas ministram par preču un izejvielu apmaiņas apjomu eksportam un importam un tranzīta apjomu ar Krieviju.

Jautājuma motivācijai vārdu nelūdz. Atbild ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde ir.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski, un attiecībā uz jautājumu papildinājumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek. Nākamais jautājums. Deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Grīnberga un Zelgalvja jautājums Ministru prezidentam un ekonomikas ministram par bijušā valsts uzņēmuma "Saulkalne" dzīvojamo māju privatizāciju.

Jautājuma motivācijai vārdu nelūdz. Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde ir.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Izsmeļoša atbilde uz šo jautājumu ir iesniegta rakstiski. Komentāru nav.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais Krasta kungs, paldies par atbildi. Tā tiešām ir izsmeļoša un pamatīga, tomēr rodas viens jautājums. Jūs šajā atbildē rakstāt, ka pašreiz atbildība par komunālo pakalpojumu piegādāšanu tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo, jāuzņemas tiem četriem privātīpašniekiem, kas ir šīs mājas ieguvuši savā īpašumā. Bet, ja jau reiz tomēr valsts ir pieļāvusi to nelikumību, ka šīs mājas ir nelikumīgi privatizētas, un nav spējusi garantēt šo cilvēku aizsardzību šajā ziņā, kāpēc tad... tomēr rodas jautājums, vai tomēr valstij ir valdības līmenī, centrālās valdības vai kādā citā līmenī, kāds, kam būtu jānes par to kaut kāda atbildība? Jo tagad iznāk, ka valdība vispār it kā cenšas aizstāvēt cilvēkus pret izlikšanu no dzīvokļiem privatizācijas gaitā, bet konkrēti šiem cilvēkiem nekādas aizstāvības nav. Kā jūs varētu vērtēt šo situāciju?

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Guntars Krasts.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Paldies par jautājumu. Bet jāsaka, ka tomēr no manis dotā paskaidrojuma ir saprotams, ka Ekonomikas ministrija neatbalsta šo privatizāciju, kas ir notikusi, un ka Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija grib veikt legālu, likumīgu šādu māju privatizāciju, lai nodrošinātu visa šā procesa sakārtošanu atbilstoši likumam.

Kas attiecas uz kaut kādu finansējumu no ārpuses, jāsaka, ka valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi to vai citu privāto māju apkures finansēšanai, tāpēc es šajā gadījumā varu vienīgi apelēt pie pašvaldības, kura, redzot, ka privātīpašnieki, jaunie īpašnieki, kas šīs mājas ir nopirkuši, tās neapkurina, varēja palīdzēt šiem cilvēkiem attiecībā uz apkures problēmu risināšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod Čerāna kungs. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais Krasta kungs, es jau nesaku, ka man ir kaut kādi iebildumi pret Ekonomikas ministrijas pozīciju attiecībā pret notikušo privatizāciju. Šeit mūsu domas pilnīgi saskan, bet jautājums ir par kaut ko citu. Jautājums ir par šo cilvēku interešu aizstāvību. Es gribu arī norādīt, ka šis jautājums ir adresēts ne tikai ekonomikas ministram, bet arī Ministru kabinetam, Ministru prezidentam Šķēles kungam un visam Ministru kabinetam. Jautājums ir, vai Ministru kabinetā vispār ir kāds, kas ar šīm problēmām varētu nodarboties. Vai cilvēks, pret kuru valsts ir pieļāvusi šādu nelikumību, šajā situācijā ir pilnīgi beztiesīgs? Jautājums ir par to. Jūs sakāt, ka valsts budžetā nav paredzēti šādi līdzekļi. Es zinu, ka arī Salaspils pašvaldības budžetā nav paredzēti šie līdzekļi. Mēs zinām arī ļoti smago situāciju, kāda ir ar pašvaldību budžetiem šajā gadā, un acīmredzot tas ir objektīvi, ka arī viņi ietur šos līdzekļus... un nevar paredzēt tomēr, kā aizstāvēt šo cilvēku intereses.

Jautājums Ministru kabinetam.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Guntars Krasts.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Es nevaru uzņemties atbildību - atbildēt Ministru kabineta vārdā. Jautājums tika uzdots Ministru kabinetam.

Sēdes vadītājs. Krasta kungs, jūs pārstāvat Ministru kabinetu.

G.Krasts. Es uzskatu, ka tas process, kas ir ierosināts pret šo māju nelikumīgajiem privatizētājiem, tiks veikts un atrisināts, un tiks likumam atbilstoši veikta šo māju privatizācija - ar visām no tā izrietošajām sekām attiecībā uz apkuri.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais ir 13. jautājums, kuru mēs nolēmām atlikt sakarā ar ministra prombūtni. Tāpēc tagad izskatām 14.jautājumu. Deputātu Deņisova, Bekasova, Golubova, Staša un Dozorceva jautājums Ministru prezidentam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un ekonomikas ministram par akciju sabiedrības "Latvijas gāze" monopolrīcību un nepamatoti augstu maksu par gāzi un šīs maksas paredzamo paaugstināšanu.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde uz šo jautājumu ir.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātā Saeima, Prezidij, godātie deputāti! Rakstiska atbilde uz šo jautājumu ir iesniegta, un es negribētu to nolasīt, jo papildu komentāru man par šo jautājumu nav.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs. Lūdzu! Jā, sakarā ar to, ka Gorbunova kunga rakstiskas atbildes nav, - piecas minūtes. Lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! "Latvenergo", "Latvijas gāzes" un Energoapgādes regulēšanas padomes lietas nav Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē. Bet, ja deputāti ir uzdevuši jautājumu, es varu izteikt savu viedokli par šo problēmu.

Problēma ir tāda, ka "Latvijas gāze" pērk no Krievijas gāzi - 1000 kubikmetrus par 43,4 latiem, un līdz šā gada 1.februārim pārdeva par 100 latiem šos pašus 1000 kubikmetrus. Tātad šī starpība ir ekspluatācijas izmaksu un inflācijas pieauguma dēļ. Tagad šī apmaksas kārtība ir mainīta, kā jūs zināt. Dabasgāzes ekspluatācijas izmaksas tiek nodalītas, un tās veido abonementa maksu, kas no šā gada februāra ir 1,12 lati mēnesī katram abonentam, kuram ir skaitītājs. Par patērēto gāzes daudzumu jāmaksā atsevišķi. Vienlaicīgi ar abonementa maksas ieviešanu ir samazināta maksa par gāzi - no 100 latiem (par 1000 kubikmetriem) līdz 65 latiem. Tas ir, par 35% ir samazinājusies. Gāzes tarifos paredzēta arī minimālā peļņa, kas nepieciešama nodokļu un bankas procentu nomaksai, un tā ir 8,2%.

Godātie deputāti! Sakarā ar jauno norēķinu kārtību, es domāju, kopējā maksa par dabasgāzi ir samazinājusies ģimenēm, kurās ir 3 vai vairāk nekā 3 cilvēki, bet ir palielinājusies vientuļajiem iedzīvotājiem, kuriem ir gāzes skaitītāji. Tāpēc padome vienlaicīgi ar gāzes cenas apstiprināšanu pieņēma lēmumu kopīgi ar Labklājības ministriju izskatīt jautājumu par iespējām vientuļajiem maznodrošinātajiem pensionāriem paredzēt abonēšanas maksas atvieglojumus. Tāpēc ir vienkārši jāgaida, kad šie atvieglojumi būs šai kategorijai, kas varbūt šajos pārkārtojumos ir zināmā mērā cietuši un maksās vairāk.

Jūs, godātie deputāti, šodien uzdevāt daudz jautājumu par Energoapgādes regulēšanas padomi. Es nemaz nešaubos, ka šīs padomes darbam arvien vairāk tiks pievērsta uzmanība, jo tik tiešām ne jau valdība, bet šī padome regulē un galu galā akceptē cenas un tarifus visiem dabīgajiem monopoliem. Es tos neuzskaitīšu, bet, manuprāt, Energoapgādes regulēšanas padomē taču darbojas speciāli cilvēki, kuri pārstāv sabiedrības, tas ir, patērētāju, intereses. Arī tad, ja šis cilvēks ir viens, viņam ir sabiedrībai jāziņo par to, kāpēc tieši tāda cena ir pieņemta, kāpēc Energoapgādes regulēšanas padome ir akceptējusi tādu cenu, nevis citādu cenu. Ja tur ir vajadzīgi vairāki cilvēki, kas pārstāv sabiedrību, tad mums vienkārši ir tur jāizdara izmaiņas un vairāki... jo šis jautājums būs arvien aktuālāks. Mēs, ministri, varam komentēt šos sausos skaitļus jeb procentus... Protams, es kā gāzes patērētājs saku, ka es vienmēr esmu pret gāzes cenu pacelšanu. Bet lai šī sistēma turpinātu piegādāt gāzi Latvijas patērētājiem... viņiem arī ir savas intereses, un tāpēc ir Energoapgādes regulēšanas padome, kurai jāsabalansē patērētāju un energopiegādātāju intereses.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, tik tiešām, Gorbunova kungs, tur ir no patērētājiem viens pārstāvis. Bet jūs labi zināt, cik ir padomē vispār cilvēku un cik ir to, kas pārstāv patērētājus, tātad jūs saprotat šo attiecību. Ko var ietekmēt, iespēt viens cilvēks, teiksim, pret desmitiem citu? Un, ja jūs sakāt, ka viņam vajag ziņot sabiedrībai, tad jājautā - vai jūs esat nodrošinājuši, lai viņš būtu tiesīgs, teiksim, masu informācijas līdzekļos ielikt ziņojumu un ka tur obligāti ir jāieliek viņa ziņojums? Kā viņš varēs paziņot, ja neviens masu informācijas līdzeklis neņems pretī tādus paziņojumus? Kā tas tiek nodrošināts? Vai ministriem, jums un citiem, kas ar to nodarbojas, - vai jums arī nav drusku jākontrolē, vismaz jāpainteresējas, kā padome strādā un kā tie tarifi rodas? Vai tie ir, tā sakot, sabalansēti vai nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai Gorbunova kungs var atbildēt? Lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Jā, Staša kungs, es pilnīgi piekrītu, ka tad, ja patērētāju intereses ir neproporcionālas attiecīgo enerģijas ražotāju vai dabīgo monopolu interesēm, šīs proporcijas ir jāizmaina. Es tikai nevaru piekrist jums attiecībā uz to, ka... Vai varbūt gadījumā jūs neesat tanī Energoapgādes regulēšanas padomē? Ja neesat, tad es atvainojos, bet man liekas (es izsaku savu personīgo viedokli), ka tad, ja šis cilvēks tiešām gribētu darīt sabiedrībai zināmu kaut ko par šīs padomes darbu un izteikt savu personīgo viedokli par patērētāju interešu aizsardzību, tad, es domāju, nebūtu tādas avīzes, kura nepublicētu tādu informāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Krasta kungs vēlas ko piebilst. Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Energoapgādes regulēšanas padomes jautājums attiecas uz Ekonomikas ministriju, un es varu informēt deputātus, ka energoregulēšanas uzbūves pamatā ir sabalansētās attiecības starp dabīgajiem monopoliem, pārraugošajām institūcijām un patērētājiem. Šajā institūcijā ir pārstāvēta arī Monopoldarbības uzraudzības komiteja. Patērētāju aizsardzības komiteja, un vairumā gadījumu visi lēmumi par tarifu paaugstināšanu tiek pieņemti uz konsensusa pamata. Daudzos gadījumos šīs diskusijas par tarifu izmaiņām norit vairāku mēnešu garumā. Visiem, tajā skaitā arī žurnālistiem, ir iespējas šo diskusiju gaitā iepazīties ar šo tarifu pamatojumu. Lai gan jāsaka, ka šobrīd šī institūcija, manā izpratnē, nav varbūt pats veiksmīgākais modelis. Un, kā jau es minēju, Ekonomikas ministrija ir iesniegusi, un konceptuāli tas ir apstiprināts... Ir runa par neatkarīgas, pilnīgi neatkarīgas, attiecībā uz visiem dabīgajiem monopoliem pārraugošas institūcijas izveidošanu valsts mērogā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Otrs papildjautājums. Vārds deputātam Golubovam.

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Augsti godātais Krasta kungs! Ja tagad par 1000 kubikmetriem maksā 65 latus (bet iepriekš maksāja 100 latus) un vēl tagad pie tiem 65 latiem maksā abonementa maksu, cik tagad, ņemot vērā abus šos skaitļus, izmaksā 1000 kubikmetru gāzes lietošana?

Sēdes vadītājs. Vai Krasta kungs var atbildēt? Atbildes nav. Paldies. Izskatām nākamo jautājumu.

Deputātu Deņisova, Bekasova, Golubova, Staša un Dozorceva jautājums Ministru prezidentam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram par konkrētiem pasākumiem, kuri tiek veikti vai plānoti, lai apgādātu Kalnciema un Liepājas rajona Tosmares iedzīvotājus ar siltumu. Motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbild uz šo jautājumu ministrs Anatolijs Gorbunovs. Rakstiska atbilde ir iesniegta.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Godātie deputāti! Latvijā nav problēmas, kā apgādāt ar siltumu, gāzi vai elektroenerģiju. Latvijā ir problēma, kā samaksāt par gāzi, elektrību un siltumu. Ko, manuprāt, gaida cilvēki daudzdzīvokļu namos? Vispirms - racionālas apkures sistēmas ar mazu enerģijas patēriņu. Kaut arī ne visur tas tā notiek, bet arvien vairāk ir pašvaldību, kas iegulda līdzekļus apkures sistēmu rekonstrukcijai, ar mērķi - taupīt kurināmo. Jūs teiksiet: kur ņemt naudu rekonstrukcijai? Faktiski, reāli šī iespēja jau paveras - attīstīt hipotekāro kreditēšanu. Ceru, ka jau šogad tā sāks darbu, jo Hipotēku un zemes banka tai ir gatava. Ir jāpieņem likums par ķīlu zīmēm un daži labojumi citos likumos. Es ļoti ceru, ka dzīvokļus siltināt un rekonstruēt apkuri ir izdevīgi, tas ir izdevīgs veids, kā ieguldīt līdzekļus, un šī lieta, es domāju, kļūs arvien plašāka. Protams, ir jādomā, kā veicināt cilvēkiem ienākumus, tajā skaitā samazināt bezdarbu laukos un mazpilsētās. Šodien ir ar Pasaules Bankas pārstāvjiem apspriests ļoti interesants projekts, un šis projekts ir paredzēts tikai laukiem un mazpilsētām, tajā ir paredzēta arī tehniskā palīdzība šā projekta organizēšanā. Pasaules Banka var piešķirt speciālus līdzekļus. Tātad, ja pagastā vai mazpilsētā ir cilvēki, kuriem nav īpašumu, ko ieķīlāt, bet kuriem ir labas idejas attīstībai, viņi var pretendēt, saņemt kredītu un realizēt savas idejas. Pasaules Banka gaida, ka šai kategorijai valdība sniegs atbalstu, ar 30% dalību uzņemsies risku uz pusēm ar Pasaules Banku. Par to, kas konkrēti darīts Liepājā un Kalnciemā, es esmu rakstiski atbildējis deputātiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildu jautājumu uzdod Leonards Stašs.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti laba doma, Gorbunova kungs! Un pareiza doma. Ir jāmodernizē. Vajag darīt to visu ekonomiski, un tā tālāk. Un paldies arī Pasaules Bankai, ka viņa nāk mums pretī un dod kredītus. Un arī mūsējās bankas. Bet pasakiet, kā var izrēķināt un kā var... Jūs sakāt, ka ielikt kapitālu šajā lietā varētu un tas dotu peļņu, bet pasakiet, kā var ielikt kapitālu un kas var šodien pateikt... ja katru pusgadu, katru kvartālu mainās cenas, ceļ un ceļ "Latvijas gāze" savas cenas, kā es varu izrēķināt, kas man būs jāmaksā un ko es varu būvēt, vai es varu modernizēt šodien un kas būs pēc trim gadiem?

Sēdes vadītājs. Gorbunova kungs, lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Jā, protams, šajā ziņā problēmas nav mazākas. Es varētu runāt tālāk par nemaksāšanas lietām, vieni maksā, otri nemaksā, vieni sasaldē apkures sistēmu vienā stāvā, citi no tā cieš, un tā tālāk. Bet uz jūsu konkrēto jautājumu, man liekas, atbilde ir šāda. Tātad tiešām - ja ieguldām savus līdzekļus, rekonstruējam, mums jāpatērē mazāk siltuma, tas ir viens ceļš. Bet otrs laikam ir dzīvokļu privatizācijas ceļš. Tagad Ministru kabinetā mēs pieņēmām arī likumprojektu par daudzdzīvokļu namu īpašnieku apvienībām. Tas nonāks Saeimā. Un tādā veidā, privatizējot un paši uzņemoties atbildību par savas mājas apkuri, es domāju, zināmā mērā šīs problēmas var mīkstināt. Protams, es jums piekrītu - ja Energoapgādes regulēšanas padome... tas attiecas uz lielo pilsētu Rīgu... ja viņa tarifus paaugstinās, tad, protams, šī problēma radīsies. Bet attiecībā gan uz personīgām mājām, gan, teiksim, tām mājām, kurām ir savi skaitītāji un kurās cilvēki paši var zināmā mērā regulēt gan siltuma patēriņu, gan arī temperatūru dzīvoklī, es domāju, ka šis tomēr vismaz ir tāds sakarīgs ceļš, pa kuru ir jāiet.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk papildjautājumi uzdoti netiek. 16. un 17.jautājumu mēs nolēmām atlikt. Tādēļ lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Juris Celmiņš, Vladilens Dozorcevs, Māris Grīnblats, Edvīns Inkēns, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss, Ģirts Valdis Kristovskis, Ivars Jānis Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Edmunds Pēterkops, Juris Sinka, Jānis Straume, Leonards Teniss, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saeimas 20.februāra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde 27.februārī pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim Latvijas Republikas 1997. gada 17. februāra ārkārtas sēdi.

Izskatīsim jautājumu - "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Ziņotājs - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

Debatēs par apspriežamo jautājumu bija pieteicies runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Labrīt, godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es ceru, ka manas runas laikā arī ziņotājs parādīsies zālē un mēs šo jautājumu varēsim izskatīt tālāk uz priekšu. Tātad es gribu atgādināt, ka šis ir jautājums "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Mēs visi esam saņēmuši šīs divas biezās grāmatas, kurās tiek piedāvāti šie tarifi jaunā formā - atbilstoši jaunajai nomenklatūrai, kas būtu saskaņota ar Eiropas standartiem, un tas ir ļoti labi. Tomēr frakcija "Latvijai" šo likumprojektu tādā veidā, kāds viņš ir šobrīd, atbalstīt nevarēs, jo šajā likumprojektā starp pārējiem tehniskiem grozījumiem ir ielikta arī ļoti būtiska norma, kas principā maina mūsu valsts muitas politiku šobrīd, un tas ir jautājums par izvedmuitas samazināšanu apaļkokiem, kā arī vēl par dažu citu izvedmuitas pozīciju samazināšanu. Un neviens šobrīd nav varējis atbildēt, cik līdzekļu valsts budžets zaudēs no tā, ka tiks atcelta šī izvedmuita apaļkokiem. Viens moments būtu šī neieņemtā izvedmuita, bet vēl būtiskākas ir zaudētās darba vietas un nauda, kas būs jāizmaksā bezdarbnieku pabalstos. Un nav arī nekādu skaidru vērtējumu par to, kādas būs sociālās sekas šim lēmumam, šobrīd radikāli samazinot šo izvedmuitu apaļkokiem.

Mēs piekrītam tam, ka principā uz šādu situāciju būtu jāvirzās, ka, iekļaujoties pasaules tirdzniecības apritē, mums ar laiku vajadzēs no šīm izvedmuitām atteikties. To varētu darīt arī šobrīd, ja tiktu piedāvāti kaut kādi alternatīvi mehānismi tam, kā saglabāt šīs darba vietas kokapstrādes nozarē strādājošajiem. Šobrīd mēs šādus pasākumus neredzam, un līdz ar to mēs arī nevaram balsot pozitīvi par šo likumprojektu.

Risinājumi šeit varētu būt dažādi, jo, tāpat kā attiecībā uz citām eksportprecēm, apaļkokiem netiek uzlikts pievienotās vērtības nodoklis, it kā tie būtu tas, ko mūsu valsts gribētu visvairāk eksportēt, un tas, ko mūsu valsts gribētu arī ar nodokļu politikas palīdzību veicināt. Taču tas, neapšaubāmi, tā nav, un tādēļ, kā jau minēju, tā kā netiek piedāvāti nekādi alternatīvi mehānismi šo apaļkoku... vārdu sakot, šo darba vietu radīšanas nodrošināšanai un šo darba vietu saglabāšanai kokapstrādes nozarē, šis likumprojekts nebūtu šeit atbalstāms.

Otrs aspekts šai problēmai, raugoties tīri no valstiskās politikas viedokļa, ir jautājums par to, vai mēs esam ieinteresēti eksportēt izejmateriālus, tieši mūsu mežus, vai arī mēs esam ieinteresēti vairāk apstrādāt un vairāk eksportēt šo koksnes produkciju. Un mēs esam viennozīmīgi par to, ka mums ir jāeksportē vairāk tieši šī kokapstrādes produkcija, tātad šī produkcija ir jāeksportē ar lielāku mūsu pašu vietējā darba ieguldījumu. Šeit atkal ir tas pats efekts - šīs darba vietas, un tātad par to mums tāpat kā jebkurai citai valstij ir jāgādā. Un, kā mēs zinām, mūsu valstī šī problēma ir ļoti aktuāla, tādējādi tas nekādā ziņā nav pieļaujams. Tas vēl vairāk pagarinās šīs lielo autofurgonu jeb šo lielo, garo automašīnu rindas ar apaļkokiem Rīgas ostas virzienā.

Un tādēļ es diemžēl nevarēšu atbalstīt šo likumprojektu tāpat kā visa frakcija "Latvijai". Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts ir pieteicies debatēs? Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Apiņa kungs, lūdzu jūsu priekšlikumus par otro lasījumu.

P.Apinis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 3. martam.

Sēdes vadītājs. 3. marts. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto datumu - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 3. martu. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"". Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Strods. Lūdzu!

J.Strods (frakcija "Tautai un taisnībai").

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1958-b. Tas ir pēdējais dokuments, kas ir mūsu sarakstā, un tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"".

Kā atceramies, pagājušajā reizē otrajā lasījumā mēs šī dokumenta izskatīšanu atlikām, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vēlreiz pārskatīja šo likumprojektu, un tagad mēs viņu skatām tieši šajā dokumentā nr. 1958-b.

Pārejam uz lasījumu pa pantiem. No 1. līdz 4. pantam priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

J.Strods. Tālāk ir 5. pants. Šeit ir deputātes Seiles priekšlikums - izteikt pantu redakcijā, kas ir dota tālāk. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdziens - neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Anna Seile - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Tā kā Māris Vītols, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savu kļūdu, manuprāt, ir labojuši un īpašuma nodoklis vairs nav iekasējams tikai 75% apmērā no pilnā apjoma, kā tas bija pagājušajā gadā, bet ir iekasējams pilnā apjomā, tad es atsaucu visus savus priekšlikumus un pateicos viņiem par šo saprātīgo soli. Paldies. Es visus savus priekšlikumus atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Lūdzu, Stroda kungs! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Komisijas vārdā lūdzu, Stroda kungs!

J.Strods. Paldies Seiles kundzei par vienkāršoto procedūru. Nākošais priekšlikums šajā 5. pantā ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas seko tālāk.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - aizstāt vārdus un tālāk kā tekstā? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un, protams, mūsu komisijas lēmums ir atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par likumprojekta 4. pantu? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk 6. pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Strods. Pārejam uz 7. pantu - "Nodokļu aprēķināšanas un nomaksas kārtība". Šeit ir tikai Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un tas faktiski ir vienkāršs - vārdi "Valsts finansu inspekcija" ir jānomaina ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienests". Mūsu priekšlikums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ir atbalstīt šīs izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam par šiem redakcionālajiem grozījumiem likumprojekta 7. pantā piekrīt? Pieņemts.

J.Strods. Un tālāk, kā es saprotu, tā kā deputāte Seile ir atsaukusi savu priekšlikumu, faktiski tiek atbalstīts Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola priekšlikums - izslēgt no likumprojekta pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas runāt par šo jautājumu - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es vēlos runāt vispirms par metodiku, kādā veidā ir tapis šis priekšlikums, un parādīt to, ka šī metodika ir absolūti nepieņemama. Situācija bija tāda, ka pagājušajā gadā tika pieņemts šis valsts budžets bez deficīta, neredzot reālo šī budžeta nodokļu bāzi, un tagad, kad tiek atklātas kļūdas šajos nodokļu bāzes aprēķinos, atkal ir jāmaina nodokļu likumi, lai varētu "aizlāpīt" kaut kādā veidā šos ierēdņu kļūdainās darbības dēļ radušos budžeta "caurumus". Un konkrēti šī kļūda, kas ir radusies likumā, ir zemes nodokļa ieņēmumu bāzes aprēķinos, tādēļ ka nav bijusi precīzi uzskaitīta šī zeme. Tātad ierēdņi ir konstatējuši, mēs esam atraduši, esam konstatējuši, ka mēs tik daudz nevaram ievākt, nu tad uzliksim atkal kaut kādu jaunu nodokli, lai tikai valsts šo savu budžeta "caurumu" spētu aizlāpīt. Es domāju, ka tā ir absolūti nenormāla situācija, ka nodokļu likumi tiek gada laikā... šobrīd ir jau 1997. gads... tātad gada laikā šīs nodokļu likmes tiek palielinātas tikai tāpēc, lai labotu kaut kādas ierēdņu kļūdas. Tāda situācija ir absolūti nepieņemama!

Un es tiešām šeit mazāk gribu runāt tieši par šīs normas faktisko saturu un mazāk kavēties konkrēti pie šā nodokļa, bet es aicinātu deputātus neatbalstīt šo grozījumu tāpēc vien, ka viņš tiek veikts šādā haotiskā veidā, jo uzskatu, ka tas ir noticis absolūti nepieņemami ierēdņu kļūdas dēļ... ierēdņu kļūdas nākas labot ar nodokļu palielinājuma palīdzību. Aicinu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Stroda kungs.

J.Strods. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt attieksmi pret Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Vītola priekšlikumu - izslēgt no likumprojekta pārejas noteikumus. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 10. Šis Vītola kunga priekšlikums ir pieņemts, līdz ar to pārejas noteikumi no likumprojekta tiek svītroti. Paldies.

J.Strods. Un pats pēdējais priekšlikums, kas attiecas uz spēkā stāšanās kārtību, ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un mūsu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt likumprojektu? Iebildumi ir. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Pieņemot šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, mēs noteiksim šā likumprojekta darbībai atpakaļejošu spēku. Es uzskatu, ka tas nav pieļaujams, un tāpēc aicinu balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas neviens. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā.

J.Strods. Es aicinu atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsosim par komisijas akceptēto Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar noteikumu par tā spēkā stāšanos jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 8, atturas - 2. Pieņemts.

J.Strods. Un nobeigumā es aicinātu balsot tātad par grozījumiem likumā "Par īpašuma nodokli" otrajā un galīgajā lasījumā, tāpēc ka viņš ir steidzams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

J.Strods. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisija, Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 2101. Šis ir likumprojekts par grozījumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un ir skatāms trešajā lasījumā. Var būt, ka jūs esat iedziļinājušies šinī dokumentā. Jūs redzēsiet, ka šeit ir virkne ļoti tehnisku jautājumu. Līdz ar to mēs, apspriežot šos grozījumus, pieaicinājām Augstāko tiesu, prokuratūru, Iekšlietu ministriju un visas attiecīgās iestādes. Mēs šodien piedāvājam jums to, ko komisija izstrādāja gan kā savu alternatīvu, gan arī pieņemot jau piedāvātos grozījumus un saskaņojot tos arī ar visām augstākajām tiesu iestādēm.

Tādēļ varbūt tagad sāksim un skatīsim pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

K.J.Druva. 41.pants. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir iedevusi savu redakciju, izteikusi 41.panta otro daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Lūdzu deputātus šos grozījumus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteikto 41.panta otrās daļas redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais priekšlikums ir 3.lappusē - deputāta Čevera piedāvājums papildināt 71.pantu ar jaunu otro daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija nepieņēma, jo šeit ir runa par apsūdzību, taču šī nav apsūdzība... bet arī nenotiek pierādījumu analīze. Līdz ar to komisija šo piedāvāto grozījumu nepieņēma un lūdz arī jūs nepieņemt to.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas slēdzienu - noraidīt deputāta Čevera priekšlikumu papildināt 71.pantu ar jaunu otro daļu? Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir deputāta Čevera priekšlikums papildināt 75.pantu ar jaunu piekto daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Komisija pārrunāja to ar Augstāko tiesu, saprata, ka esošā redakcija jau dod šo iespēju, kas tiek piedāvāta jaunajā grozījumā. Līdz ar to jaunā redakcija netika pieņemta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 75.panta ceturtās daļas redakciju un pret deputāta Čevera priekšlikumu papildināt ar jaunu piekto daļu šo pantu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir priekšlikums 75.¹ pantu papildināt ar jaunu ceturto daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Arī šo grozījumu komisija nepieņēma, jo tas viss jau ir noteikts 69.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir priekšlikums 76.panta otro, trešo un ceturto daļu izteikt pavisam jaunā redakcijā. Arī šo redakciju komisija nepieņēma un lūdz arī deputātus to nepieņemt, jo nākamajā lappusē, kā mēs redzēsim, ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteiktā jaunā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo deputāta Čevera priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcija - izteikt 76.panta trešo daļu jaunā redakcijā. Komisija lūdz deputātus pieņemt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 76.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā jaunā redakcija - papildināt 76.pantu ar ceturto daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Komisija lūdz deputātus atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 76.panta ceturtās daļas redakciju neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 76.¹ pants. Deputāta Čevera piedāvātais grozījums īstenībā līdzinās instrukcijai. Un šinī jaunajā redakcijā principā ir piedāvāta galīgi jauna konceptuāla pieeja šim pantam. Līdz ar to komisija šo piedāvāto grozījumu nepieņēma un lūdz arī deputātus neatbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Tas ir pieņemts. Lūdzu, tālāk!

K.J.Druva. Tālāk. Ir priekšlikums izteikt 77.panta otrās daļas otro teikumu jums priekšā esošajā redakcijā. Komisija pieņēma to un lūdz arī deputātus šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 77.panta otrās daļas otrā teikuma redakciju neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir priekšlikums papildināt panta sesto daļu ar vārdiem "ja ievēroti šā panta piektajā daļā minētie nosacījumi". Komisija pieņēma un lūdz arī jūs atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Deputāta Čevera piedāvātais grozījums - papildināt 77.pantu ar jaunu devīto daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Šo grozījumu komisija nepieņēma un lūdz deputātus neatbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un arī ģenerālprokurora ieteikta jauna redakcija. 83.panta pirmā un otrā daļa. Šo grozījumu komisija, zināms, pieņēma un lūdz arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 83.panta pirmās un otrās daļas redakcijai, ko akceptējusi komisija, piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Ir arī deputāta Čevera priekšlikums - izteikt 83.pantu jaunā redakcijā. Tā principā jau tika ietverta, kā es tikko kā minēju, Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tātad kolēģi deputāti piekrīt 83.panta tekstam jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcija - izteikt likumprojekta 8.pantu tādā redakcijā, kādu jūs šeit redzat: "Papildināt 95.panta trešo daļu, 100.panta otro daļu..." Un tā tālāk. Šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir ģenerālprokurora piedāvātais grozījums, un šis grozījums pēc būtības nav pieņemams, jo prokuroram īstenībā nav tiesību ierosināt šādu grozījumu. Tādēļ komisija to pēc būtības neskatīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts. Deputātiem iebildumu nav.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāts mazs grozījums likumprojekta sestajā un septītajā daļā - papildināt ar jums priekšā esošo redakciju... vārdu "valdības" aizstāt ar vārdiem "Ministru kabineta". Šo mazo grozījumu komisija pieņēma un lūdz jūs arī atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - izteikt likumprojekta 10.pantu grozītā redakcijā. Teksts ir jums priekšā. Šo grozījumu komisija atbalstīja un lūdz arī deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais grozījums - papildināt 100.pantu ar piekto daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma daļēji, bet tas īstenībā ir atspoguļots 281.pantā, un tādēļ šeit jūs to neredzat un tas šeit tiek noraidīts. Bet, kad mēs tiksim līdz 281.pantam, jūs redzēsiet, ka mēs to pieņēmām.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvātais grozījums - papildināt 107.pantu ar 6.punktu. Redakcija ir jums priekšā. Šo grozījumu komisija nepieņēma. Lietas būtība jau ir ietverta pirmajā un otrajā apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Druvas kungs.

Vēlas runāt Rudīte Leitena - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

R.Leitena (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Augsti godātie kolēģi deputāti! Izskatot 107.pantu, "Krimināllietas ierosināšanas iemesli un pamats", gribu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka šo jautājumu skatīšu, vadoties tikai pēc nepilngadīgo bērnu interesēm, tas ir, no bērnu tiesību aizsardzības viedokļa, kas šeit nav ietverts.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, kā arī visi speciālisti, kas strādā bērnu tiesību aizsardzības sistēmā, uzskata, ka ir pilnīgi nepieciešams 107.panta 6.punktu izteikt šādā redakcijā. Tas ir domāts, lai varētu ierosināt krimināllietu. Tātad: "psihologa vai ārsta atzinums par seksuālo vardarbību pret bērnu (līdz 16 gadu vecumam)". Jo psiholoģiskās, fiziskās, seksuālās vardarbības veidi bieži ir saistīti, nesot sev līdzi sāpīgu pieredzi visai šo bērnu dzīvei. Bērns ir upuris, jo viņš nevar saprast notiekošo, tāpēc arī nespēj pretoties. Parasti šādas vardarbības turpinās ilgu laika posmu.

Kas notiek Latvijā? Analīzes labad došu mazliet datu. Tā, Latvijas Medicīnas akadēmijas Bērnu klīniskajā slimnīcā 1996.gadā sniegta medicīniskā palīdzība 195 vardarbībā cietušiem bērniem. No tiem stacionēti 98 bērni, tajā skaitā pat reanimācijā bijuši 5 bērni. Nestacionēti ir 97 bērni. Skatot šo likumu, svarīgi ir analizēt tieši vardarbības izraisītājus, un, lai cik tas arī mūsu prātam būtu neaptverams, skaitļi ir šādi: vecāki - 26 gadījumos, citi pieaugušie - 38 gadījumos, vienaudži - 121 gadījumā, un citi, mums nenoskaidroti iemesli - 10 gadījumos. Tāpēc, sakārtojot šo likumu, mēs nevaram paļauties tikai uz šiem pieciem punktiem, kas ir rakstīti. Dažus no tiem nedaudz analizēšu.

Nu, piemēram, 1.punkts: "pilsoņu pieteikumi;". Bērni praktiski nekad negriezās pie pilsoņiem, un mēs jau redzam, ka arī šie pilsoņi ir ļoti bieži vainīgi.

2.punkts: "uzņēmumu, iestāžu, organizāciju un amatpersonu ziņojumi...". Sava darba praksē redzu, ka nekad neviena organizācija, neviens uzņēmums nav par to ziņojis. Un, otrkārt, bērns taču nestrādā!

Un 3.punkts: "pieteikšanās par vainīgu;". Manā praksē nav bijis neviens gadījums, kad kāds vainīgais būtu pieteicies.

Neanalizēšu tālāk visus šos piecus punktus, jo, kā jau teicu, no prakses redzam, ka gandrīz vienmēr ziņotāji ir bijuši tikai ārsti un tikai psihologi, pie kuriem bija griezušies gan cietušie bērni vieni paši, gan kopā ar saviem vecākiem. Varu teikt, ka bieži vien oficiālā statistika nesaskan ar reālo dzīvi, jo seksuālā vardarbība ir slēpta tēma gan ģimenē, gan sabiedrībā. Ir gadījumi, kad ģimenē viens pieaugušais atbalsta vai slēpj vardarbības veicēju. Bet kā jūtas bērns? Tāpēc nepieciešams speciālista viedoklis, ekspertīze, jo pieaugušie liek par notiekošo bērnam klusēt. Un bērns arī baidās runāt. Un to var konstatēt tikai speciālists - ārsts vai psihologs. Tāpēc, cienījamie kolēģi deputāti, aicinu jūs balsot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - papildināt 107.pantu ar 6.punktu. Līdz ar to mēs varēsim ātrāk uzsākt cietušā bērna rehabilitāciju, ar to mēs varēsim palīdzēt bērnam, kuram sāp ne tikai fiziski, bet arī dvēsele. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva. Jā, es piekrītu Leitenas kundzes izteiktajām bažām par mūsu jaunajiem cilvēkiem, un, lai mēs gūtu viņiem arī zināmu aizsardzību... Es tikai gribu pieminēt, ka mums šī diskusija bija ar Augstāko tiesu un juristiem, un prokuroriem, un viņiem principā nebija nekādu iebildumu pret to, ko Leitenas kundze jau teica. Viņi tikai domāja, ka esošā redakcija jau principā atļauj to, ko Leitenas kundze vēlas. Bet nu ir jūsu reize izteikt savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu, balsojot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - papildināt 107.pantu ar 6.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Paldies.

K.J.Druva. Tālāk ir 109.pants. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ģenerālprokuratūras piedāvātā redakcija - grozīt likumprojekta tekstu un izteikt to kā ceturto un piekto daļu, jo pantā esošā trešā daļa ir obligāti saglabājama. Šo mazo grozījumu komisija pieņēma un lūdz arī deputātiem to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 109.panta ceturtā daļa - papildināt ar vārdiem, kas jums jau ir priekšā. Šo grozījumu komisija nepieņēma. Lūdzu arī deputātus to nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Čevera piedāvātie grozījumi - izteikt 109.panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Šis piedāvātais grozījums izraisīja diezgan daudz diskusiju mūsu komisijā. Komisija deputāta Čevera priekšlikumu nepieņēma, jo šeit norādītās izmeklēšanas darbības izziņas iestāde var izdarīt tikai tad, ja ir ierosināta krimināllieta. Ja tiek piemērots saīsinātais process, tad priekšlikumā minētās izmeklēšanas darbības netiek veiktas, jo krimināllieta vispār netiek ierosināta. Šeit ir principiālas izmaiņas pieejai, kā mēs veicam šo saīsināto procesu. Līdz ar to gan Augstākā tiesa, gan prokurori gandrīz vienbalsīgi balsoja pret šo, un līdz ar to komisija to nepieņēma un lūdz arī deputātiem nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Čevera priekšlikumu - izteikt 109.panta ceturto un piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā - piekrīt. Tas ir pieņemts. Paldies.

K.J. Druva. Paldies. Tālāk ir deputāta Čevera piedāvātais grozījums 116.pantā - 2.punktu izteikt jaunā redakcijā. Komisija nolēma šo piedāvāto grozījumu nepieņemt, jo redakcija, kas ir piedāvāta, principā jau ir ietverta 3.apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ģenerālprokuratūras grozījums - izslēgt 224.panta otro daļu un izdarīt mazas redakcionālas izmaiņas. Lūdzu deputātus pieņemt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Čevera piedāvātais grozījums - svītrot 172.panta ceturtajā un piektajā daļā vārdus "kâ arī prekursori". Šo Čevera kunga piedāvāto grozījumu komisija pieņēma. Lūdzu arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Līdz ar to tik tiešām ir jāizslēdz arī likumprojekta 14.pants. Šo Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma un lūdz arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 14.panta izslēgšanu iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ģenerālprokuratūras priekšlikums - 176.¹ panta projektā paredzētos ierobežojumus neatbalstīt, tātad šo piedāvāto grozījumu. Komisija to pieņēma un lūdz arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret komisijas slēdzienu iebildumus neceļ. Tas ir pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - izslēgt likumprojekta 17.pantu. Lūdzu arī deputātus šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 17. panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcija - papildināt 181. panta trešo daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Šo grozījumu lūdzu arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 181.panta papildināšanai ar trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - izteikt likumprojekta 19.pantu jums priekšā esošajā redakcijā. Lūdzu deputātus atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 19.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - izteikt likumprojekta 20.pantu jaunā redakcijā, uzlabojot to ar redakcionālām maiņām. Lūdzu deputātus šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 212.panta tekstam jums iesniegtajā redakcijā, ko akceptējusi komisija, piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk mēs skatīsim 23.lapu. Šeit ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ģenerālprokuratūras piedāvātais grozījums - precizēt 222.¹ panta trešo daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Lūdzu deputātus šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 222.¹ panta trešās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Ministru kabineta ierosināts grozījums - papildināt 231.panta otro daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Šo grozījumu komisija nepieņēma un lūdz arī deputātus to nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par 231.panta papildināšanu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā piekrīt. Pieņemts. Paldies.

K.J.Druva. Tālāk ir Ministru kabineta piedāvātais grozījums - papildināt šo kodeksu ar 243.¹ pantu. Arī šo grozījumu komisija nepieņēma un lūdz deputātus atbalstīt šo pieņemto lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par likumprojekta 243.¹ panta priekšlikumiem piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - izteikt 281.panta otro daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Jūs varbūt atceraties, ka dažas lapas atpakaļ mēs jau runājām par to, ka pieņemsim šo pantu, tikai tas bija jāpārliek uz citu pantu. Šeit nu tas pants parādās. Komisija to pieņēma un lūdz arī deputātus atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par likumprojekta 281.panta otro daļu piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - papildināt 281.pantu ar trešo daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Lūdzu deputātus šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti šā likumprojekta 281.panta trešās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk mēs esam 28.lappusē. Ir deputāta Čevera piedāvātais grozījums - atjaunot 31.nodaļu (376.-387.pantu) "Tiesvedība uzraudzības instancēm". Šo piedāvāto grozījumu komisija nepieņēma, balstoties uz atzinumiem, kas saņemti gan no Ģenerālprokuratūras, gan Augstākās tiesas un Juristu kolēģijas, un lūdz arī deputātus to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Čevera piedāvātais grozījums - izteikt 406.panta pirmo daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija nepieņēma un lūdz arī deputātus to nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par priekšlikumiem likumprojekta 406.panta pirmajā daļā piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Čevera piedāvātais grozījums - izslēgt 406.panta otrajā daļā 4.punktu. Arī šo grozījumu komisija neatbalstīja un lūdz deputātus atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ģenerālprokuratūras piedāvātais grozījums - aizstāt 433.pantā vārdu "spriedums" ar vārdiem "tiesas nolēmums". Šo redakcionālo izmaiņu komisija pieņēma un lūdz arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Čevera piedāvātais grozījums - svītrot 434.panta otrajā daļā vārdus "tiesājamo vai". Šo piedāvāto grozījumu komisija daļēji pieņēma. Un jūs redzēsit, ka tālāk, kad mēs runāsim par Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto redakciju tam pašam pantam, tas ir iestrādāts. Arī komisija to pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Čevera piedāvātais grozījums - papildināt 447.pantu ar jaunu trešo punktu jums priekšā esošajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par priekšlikumiem 447.pantā piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ģenerālprokuratūras piedāvātais grozījums 447.panta 4.punktam - uzskatīt to par 3.punktu, bet 3.punktu - par 4.punktu. Šo numerācijas maiņu komisija pieņēma. Lūdzu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - 448.panta otrajā daļā vārdu "spriedumu" aizstāt ar vārdu "nolēmumu". Komisija to pieņēma un lūdz arī deputātiem atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - izteikt 461.pantu jums priekšā esošajā redakcijā. Komisija to pieņēma un lūdz arī deputātiem atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Čevera piedāvātais grozījums - papildināt 461.pantu ar jaunu 3.punktu jums priekšā esošajā redakcijā. Šo grozījumu komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - papildināt kodeksu ar jaunu 461.¹ pantu. Komisija šo grozījumu pieņēma. Lūdzu deputātiem atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam - papildināt kodeksu ar jaunu 461.¹ pantu jums iesniegtajā redakcijā - piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ģenerālprokuratūras piedāvātais grozījums 465.panta trešajā daļā. Šeit ir terminoloģijas izmaiņa. Šo grozījumu komisija pieņēma un lūdz arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti redakcionālajām izmaiņām likumprojekta 465.panta trešajā daļā piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir redakcionālas izmaiņas, ko piedāvā Aizsardzības un iekšlietu komisija, 465.panta ceturtajā un piektajā daļā. Šīs redakcionālās izmaiņas lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir pārejas noteikumi 37.lappusē. Šeit ir virkne piedāvāto grozījumu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas puses, lai sakārtotu jau pieņemto redakciju 1. un 2. pantā. Mums laikam ir jāskata viens pēc otra.

Tātad par 1.punktu. Šo komisija pieņēma, un lūdzu arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir izmaiņas arī 2.punktā. Lūdzu deputātus arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī pārejas noteikumu 2.punktu deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 2.punkta pirmā daļa. Lūdzu deputātus arī to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 2.punkta otrā daļa. Komisija to pieņēma un lūdz arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir pārejas noteikumu 2.punkta trešā daļa, ko komisija pieņēma un lūdz arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī pārejas noteikumu 2.punkta trešo daļu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir pārejas noteikumu 3.punkts. Lūdzu arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir pārejas noteikumu 4.punkts. Lūdzu deputātus atbalstīt arī to.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī likumprojekta pārejas noteikumu 4.punktam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Un visbeidzot Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka izslēgt pārejas noteikumos iepriekšējā redakcijā pieņemto 2.punktu un lūdz deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas slēdzienam - izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu iepriekšējā redakcijā - piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tas ir viss par šo grozījumu paketi. Tātad, lūdzu, balsosim trešajā lasījumā, lai pieņemtu grozījumus kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pieņemšanu pēdējā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

K.J.Druva. Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Un pēdējais ārkārtas sēdē paredzētais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodokli". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie Saeimas deputāti! Izskatīsim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto un iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodokli" otrajam lasījumam. Sākam nodokļa projekta izskatīšanu pa pantiem.

Pirmais priekšlikums ir no frakcijas "Latvijai" - papildināt likumprojektu, aiz likumprojekta nosaukuma ievietojot jaunu nodaļu, kurā ir ietverts likumā lietoto terminu skaidrojums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi uz tā pamata, ka likuma pantos attiecīgie termini jau ir skaidroti. Tur, kur attiecīgais termins parādās, pantā viņš ir arī paskaidrots. Līdz ar to mēs neatbalstījām šo pieeju, ka likumā tiek atsevišķā nodaļā skaidroti šie termini.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, es atļaušos atgādināt, ka mēs strādājam ar dokumentu nr.2105. Tātad par šo priekšlikumu vēlas runāt Elmārs Zelgalvis - frakcija "Latvijai".

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Nav saprotama šāda komisijas nostādne attiecībā uz likuma struktūru. Mēs esam daudzus likumprojektus izskatījuši, un tajos visos ir bijusi šī pirmā nodaļa jeb sadaļa, kurā ir skaidroti likumprojektā lietotie termini. Nav saprotams, kāpēc šajā likumā šo terminu nav, kaut gan viņiem ir ļoti būtiska nozīme tālākajā likuma skaidrošanā tā izskatīšanas gaitā. Un tas, ka šie skaidrojumi tiek iekļauti tālāk likuma pantos, tas tiešām ir slikti, jo tas apgrūtina likuma lasīšanu, likuma saprašanu. Tāpēc mums bija priekšlikums arī šajā likumā, vadoties pēc Saeimā jau pieņemtās kaut kādas likumu veidošanas metodoloģijas, ievērot to un ievietot šeit šo pirmo nodaļu ar terminu skaidrojumiem. Man ir priekšlikums un lūgums atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt debatēs par šo jautājumu? Vairāk nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vītola kungs.

M.Vītols. Es gribu norādīt arī uz to, ka frakcijas "Latvijai" piedāvātie terminu skaidrojumi atšķiras no tiem, kurus devusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija... no tās jēgas, kādu ir ieguldījusi šajos terminos... par noteiktiem pantiem... Līdz ar to vairāki termini, kuri ir šeit lietoti, nav atbalstīti arī tālākajā tekstā, jau noteiktos pantos. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums un lūgums ir neatbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likumprojektu aiz likumprojekta nosaukuma ar jaunu nodaļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 24, atturas - 11. Nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - 1.pantā definēt nekustamā īpašuma nodokļa mērķi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi un ir piedāvājusi citu redakciju. Tas ir atbalstīts kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, respektīvi, pirmā lasījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Elmārs Zelgalvis - frakcija "Latvijai".

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šis varbūt ir jauns moments, bet, lasot pēdējos iesniegtos likumprojektus, mēs ar šādu pantu sastopamies, tiek arī fiksēts mērķis. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi un nozīmīgi un tas ir jādara. Arī šajā likumā ir jāievieto šāds pants. Kāpēc? Pirmkārt, mēs lasām, kas tad ir konkrēti šā likuma ieviešanas mērķis. Mērķis ir nodrošināt nekustamā īpašuma izmantošanas efektivitāti un ieinteresēt nekustamās mantas īpašniekus vai pastāvīgos lietotājus, kā arī pašvaldības pilnīgākā nekustamā īpašuma izmantošanā un šā nodokļa taisnīgā, pamatotā sadalē. Kāpēc šāds mērķis tiek formulēts? Mums ir jāatceras viena lieta, ka jebkura nodokļa mērķis ir divējāds. No vienas puses, nodokļa mērķis ir fiskālā funkcija, fiskālais mērķis, tātad nodrošināt zināmus ienākumus valsts budžetā. No otras puses, nodokļa mērķis ir vai nu stimulēt, veikt stimulējošu funkciju, tātad stimulēt kaut kādus ekonomiskos procesus, tos veicināt, attīstīt, vai arī darboties tiem pretējā virzienā, jo var būt, ka mēs kā mērķi izvirzām bremzēt kaut kādus procesus. Šāda nostāja ir arī finansu teorijā sastopama, un tā tiek plaši atzīta un lietota praksē. Un, lūk, tāpēc, nosakot jaunu nodokli, šo nekustamā īpašuma nodokli, mūsu priekšlikums bija arī šeit šādu mērķi formulēt, noteikt, šādu pantu iekļaut likumprojektā. Un es gribu vērst jūsu uzmanību... Tātad, no vienas puses, protams, mēs zinām... un arī tāds mērķis mums ir - ar šā nodokļa palīdzību tiešām stimulēt nekustamā īpašuma - zemes, ēku, būvju - efektīvāku, lietderīgāku izmantošanu. Es domāju, ka šodien, Latvijas ekonomiskās attīstības pašreizējā stadijā, ir ļoti svarīgs, ļoti būtisks tieši šāds mērķis, šāda nekustamā īpašuma izmantošana. Mēs zinām, ka ir daudz nekustamo īpašumu, kas šodien netiek pienācīgi, lietderīgi, efektīvi izmantoti, - gan zeme, gan ēkas, un tā tālāk. Tātad šeit, es domāju, ir pilnīgi loģisks, lūk, šāds mērķa formulējums.

Otra daļa. Taisnīga un pamatota maksājumu sadale. Arī tam ir ļoti svarīga nozīme. Par to mēs vēl runāsim vēlāk, kad izskatīsim nākamos likuma pantus. Un arī citu deputātu, frakciju priekšlikumi faktiski ir virzīti uz to, lai šī sadale būtu taisnīga un pamatota. Kad runāsim par apliekamajiem objektiem, respektīvi, par to, kādus priekšlikumus izvirza, kādus īpašumus iesaka neaplikt, tad mēs faktiski ar šo formulējumu sastapsimies, tikai citiem vārdiem tas ir pateikts. Tāpēc mūsu priekšlikums bija šādu mērķi formulēt un atstāt un iekļaut šādu pantu likumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Vītola kungs acīmredzot kļūdījās tad, kad viņš teica, ka šim frakcijas "Latvijai" priekšlikumam ir izstrādāts alternatīvs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Šāda priekšlikuma nav, un mēs esam nonākuši tādā absurdā situācijā, ka ir dots priekšlikums, ļoti loģisks priekšlikums - šeit noteikt, kāds ir šā likuma mērķis, bet komisija to ir vienkārši noraidījusi un uzskatījusi, ka vispār nav vajadzīgs šim likumam noteikt mērķi, it kā mums vispār šis likums varētu būt normu kopums, kas kaut kādā veidā reglamentē to, kam kas un par ko būs jāmaksā. Atkal cilvēkiem būs jāmaksā, - bet ko mēs gribam ar šo likumu panākt? Uz to komisija atbildi nav sniegusi. Tas ir pirmkārt. Un es uzskatu, ka šajā likumā mērķim ir obligāti jābūt.

Un otrkārt. Es gribu aizstāvēt šo frakcijas "Latvijai" iesniegto mērķa formulējumu, kurš, manuprāt, ir absolūti loģisks un kuru, ja tagad likumprojektu pieņemsim otrajā lasījumā un ja kādiem deputātiem vēl ir tāda vēlēšanās, varēs trešajā lasījumā precizēt, kaut gan, manuprāt, nekāds precizējums pat nebūtu vajadzīgs. Šeit tiek pateikts pilnīgi skaidri, ka šā nodokļa mērķis ir nodrošināt nekustamā īpašuma izmantošanas efektivitāti un ieinteresēt nekustamās mantas īpašniekus vai pastāvīgos lietotājus, kā arī vietējās pašvaldības nekustamās mantas labākā un pilnīgākā izmantošanā, kā arī taisnīgā un pamatotā maksājuma sadalē starp nekustamās mantas īpašniekiem. Es aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt deputāti nevēlas. Debates beidzam.

Lūdzu! Komisijas vārdā - Vītola kungs!

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vadījās pēc tā, ka mēs nepraktizējam to. Nodokļu likumos mēs nerakstām iekšā likuma sākumā, kāds ir nodokļu mērķis. Tad jau tikpat labi mēs varētu arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma un citos nodokļu likumos, akcīzes nodokļu likumos šādu mērķi fiksēt. Šī piedāvātā redakcija, šī mērķa definīcija, ir ļoti vispārēja un subjektīva, šeit tikpat labi varētu būt argumentācija, ka nodokļa mērķis ir nodrošināt pašvaldības ar stabilu finansiālo bāzi. Mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā no šādas prakses izvairāmies un lūdzam šādas vispārējas definīcijas likumā neiekļaut, un, vadoties no iepriekšējās prakses, kāda bija attiecībā uz citiem nodokļu likumiem, lūdzam neatbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izsakām savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likumu ar jaunu 1.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 13, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums. Viņš ierosina visā tekstā vārdus "kadastrālā vērtība" aizstāt ar vārdiem "nodokļa aprēķināšanas vērtība". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vēlas norādīt uz to, ka 4.panta pirmajā daļā ir dota nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības definīcija, proti, ir noteikts, ka tā ir pēc vienotiem principiem noteikta zemes, ēku un būvju vērtība nodokļu aprēķināšanas vajadzībām. Tātad šis priekšlikums sakrīt... Un, vadoties arī no citu juridisko vērtētāju viedokļa, labāk ir nodokļu likumā lietot terminu "kadastrālā vērtība", dodot paskaidrojumu atsevišķā likuma pantā. Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - izteikt 1.pantu kā 2.pantu. Tas nav atbalstīts iepriekšējo balsojumu rezultātā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums par 1.panta pirmās daļas redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Elmārs Zelgalvis - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Mēs piedāvājam daudz vienkāršāku un saprotamāku nodokļa objekta definējumu. Arī šeit, mūsuprāt, ir jāpieturas pie vispāratzītiem principiem. Mēs dzirdējām, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neņem vērā tos principus, tās nostādnes, kas ir atzītas citās valstīs un vispār nodokļu praksē. Nu, bet ko var darīt! Var jau arī tā rīkoties. Vienmēr atsaukties uz Eiropu, uz pasauli un tā tālāk, bet faktiski darīt visu otrādi.

Visā finansu teorijā, kad runā par nodokļiem, tiek minēti trīs nodokļa elementi. Nodokļa objekts ir tas, par ko maksā, nodokļa subjekts - tas, kas maksā. Un nodokļa likme. Manuprāt, pēc šīs shēmas, vispāratzītas shēmas, kas faktiski nav nekas jauns, vajadzētu arī mums vadīties, veidojot savus likumus. Tad, kad runa ir par nodokļa objektu. Šeit, kā mēs redzam, panta nosaukumā ir vārdi "nodokļa objekts", bet panta pirmajā daļā, šo vārdu "objekts" vairs nelieto. Kāpēc? Rodas tāds jautājums. Kur ir loģika? Ja jau pants ir nosaukts "Nekustamā īpašuma nodokļa objekts", tad tālāk vajag skaidri un gaiši pateikt: "Nekustamā īpašuma nodokļa objekts ir..." - un seko tā definējums. Tā tas ir mūsu frakcijas priekšlikumā. Komisijas priekšlikumā ir runa par kaut kādām ķermeniskām lietām, pēc tam tiek skaidrots, kas tad ir tās ķermeniskās lietas. Zeme, un tā tālāk. Pēc tam tomēr min, ka, lūk, tas ir apliekamais objekts. Nav īsti saprotams šāds skaidrojums, tāpēc mūsu priekšlikums un lūgums arī Saeimai ir atbalstīt mūsu priekšlikumu par šo nodokļa objekta formulējumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tas nu arī ir jāatzīst, ka līdzās dažādiem citiem faktoriem tieši mūsu likumu nesakārtotība un samudžinātība ir bieži vien par iemeslu tam, ka mūsu valstī kavējas ārvalstu investīciju ienākšana un kavējas saimnieciskās dzīves uzplaukums. Tautas kustība "Latvijai" savā priekšvēlēšanu programmā ekonomikas jomā ir skaidri pateikusi, ka skaidri un vienkārši likumi ir pats pirmais nosacījums mūsu ekonomikas augšupejai. Un tādēļ mēs piedāvājam izteikt šo pantu, kas attiecas uz nekustamā īpašuma nodokļa objektu, tieši šādā veidā - skaidrā un vienkāršā veidā. Neieviešot šeit jaunas definīcijas, bet paļaujoties uz tām definīcijām, konkrēti, jēdziena "nekustamais īpašums" definīcijām, kas jau ir dotas Civillikumā un citos vispārējos mūsu likumos.

Es aicinu no šā skaidrības un vienkāršības viedokļa neieviest šeit jaunas definīcijas un atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Frakcijas "Latvijai" mēģinājums ir ļoti atbalstāms. Mēs visi zinām, ka mūsu nodokļi ir tādi, tik augsti, ka investori šurp nenāk tāpēc, ka viņiem ir vieglāk un lētāk investēt kaimiņvalstīs. Mums tās muitas šeit ir pilnīgi nejēdzīgas, un, ja kāds investors šeit atnāktu, tad viņam tas nodoklis, saliekot visu kopā, būtu tik augsts, ka viņam produkcija šeit izmaksātu dārgāk nekā kaimiņvalstīs. Kāpēc tad lai viņš šeit nāktu? Un, ja mēs sāktu to, ko frakcija "Latvijai" tagad mums iesaka, un ja mēs mēģinātu saprast, kāpēc mums ir tāda muita, kāpēc mums ir tāds nodoklis, tad varbūt mēs beidzot kaut kādu jēgu ieviestu. Jo ļoti viegli saprotams, ka tad, ja mēs samazinātu kādu muitu vai atlaistu kādu nodokli, dotētu varbūt to investīciju, - ka tad tā ekonomiskā apgrozība mūsu valstī būtu lielāka un varbūt mums kopumā pat būtu daudz lielāki ienākumi. Lietuvā samazināja muitu attiecībā uz tabaku un iznāca, ka valsts ienākumi no tabakas bija sešas reizes lielāki. Bet mēs šeit sūcam to pirktspēju no tautas ārā, sodām investoru, kas grib nākt iekšā, - viņam tad tūlīt jāmaksā muita, kāda viņam citur nebūtu jāmaksā. Mēs pataisām ražošanu šeit arvien dārgāku - ja viņš ir godīgs - , jo tie nodokļi, kas šeit jāmaksā attiecībā uz algām, ir ļoti, ļoti augsti. Arī mūsu PVN ir diezgan augsts. Un galu galā vienīgie, kas spēj šeit dzīvot, ir tie, kas māk šmaukt un nemaksā tos nodokļus. Tas, ko frakcija "Latvijai" mums iesaka, ir pirmais maziņais solītis, lai mēs sāktu saprast, kāpēc. Es neizprotu, kādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tam pretojas. Mums ir jāsaprot, ko mēs darām un kāpēc mēs darām. Un tad mēs varam kaut kādu loģiku tur atrast. Mēs zinām, ka tagad mūsu nodokļu sistēma ir pilnīgi nesakārtota, ka neviens godīgs cilvēks nespēj šeit ražot vai kaut ko darīt, tikai spekulēt.

Es lūdzu, lai mēs spertu šito pirmo mazo solīti - lai mēs prasītu mērķi, objektu, lai mēs saprastu, ko mēs gribam ar to likumu panākt. Mēs tad arī varētu labāk par to spriest. Bet mums pienāks atkal budžeta pieņemšanas laiks, atkal nekā nevarēs mainīt. Ar katru gadu, katru mēnesi, katru dienu mūsu ekonomika iet dziļāk un dziļāk purvā. Laipni lūdzu mūs visus uzņemties šito mazo solīti, kas nevienam nesāpēs. Lai būtu drusku skaidrība mūsu nodokļu sistēmā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Vītola kungs!

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina neatbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka 1.panta pirmajā daļā ir nekustamā īpašuma, šā termina, definējums šā likuma kontekstā un šā likuma piemērošanas vajadzībām. Līdz ar to tas ir plašāks un precīzāks, un tādēļ lūdzam neatbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt 1.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 26, atturas - 12. Nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamā 1.pantā ir tā daļa, kas nosaka, ko neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli. Un šeit ir deputāta Bunkša priekšlikums par 1.panta otrās daļas 1.punktu, kurš nosaka, ka ar nodokli neapliek pašvaldības nekustamo īpašumu, kurš atrodas attiecīgās pašvaldības teritorijā, izņemot pašvaldības īpašumu, kurš nodots vai nošķirts uzņēmējdarbības veikšanai ar mērķi gūt peļņu. Šis priekšlikums ir līdzīgs arī tam, ko piedāvājusi LZS, KDS un LDP frakcija. Šajā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija balsojot atbalstīja pirmā lasījumā pieņemto redakciju, kur tāpat ir noteikts, ka ar nodokli neapliek pašvaldības nekustamo īpašumu, izņemot pašvaldības uzņēmumu nekustamo īpašumu. Līdz ar to šie priekšlikumi nav atbalstīti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam?

Vēlas runāt Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ierosinu atbalstīt priekšlikumus, kurus komisija ir noraidījusi. Praktiski tie abi ir līdzīgi, bet secības kārtībā sāksim ar Bunkša kunga priekšlikumu. Un šeit tik tiešām man gribas pievērst deputātu uzmanību, jo šodien mēs lasām avīzēs, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir strādājusi ļoti labi. To saka premjers, kurš uzspiedis bezdeficīta budžetu. Tātad viņš ir maksimāli ieinteresēts reāli to iekasēt. Šeit notiek pretējais. Ja pašvaldība izīrēs kādam labam cilvēkam gabalu zemes, tad par to nebūs jāmaksā īpašuma nodoklis. Viens no variantiem: kas notiek, ja mēs nepieņemam šos labojumus? Līdz ar to es uzskatu, ka, ja pašvaldība konkrēti neizmanto pati savu zemi, kura, protams, ir jāatbrīvo no īpašuma nodokļa, bet nodod to citas personas rīcībā, tad īpašuma nodoklis ir noteikti jāmaksā.

Aicinu atbalstīt Jāņa Bunkša kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - Vītola kungs!

M.Vītols. Es gribētu paskaidrot Krisberga kungam, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītā redakcija paredz to, ka tad, ja pašvaldība pati nav īpašuma lietotāja, tādā gadījumā nodoklis tiek maksāts, jo šeit, runājot par pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru ar nodokli neapliek, tiek izmantotas divas pazīmes. Viena - šis īpašums ir jālieto pašai pašvaldībai vai šī īpašuma lietošanai jātiek finansētai no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Līdz ar to tas faktiski jau ir pateikts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītajā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis ir neatbalstīt deputāta Bunkša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim attieksmi pret šo priekšlikumu. Deputāta Bunkša priekšlikums - izteikt 1.panta otrās daļas 1.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 16, atturas - 21. Nav pieņemts.

M.Vītols. Jau izteiktie argumenti... pamatu pamats ir tas, ka mēs noraidījām LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu par šī panta otrās daļas 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu šajā pašā likumprojekta pantā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums 3.lapaspusē, kurš nosaka arī citus šos īpašumus, kurus neapliek ar nodokli. Mūsuprāt, šajā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi pirmā lasījuma redakciju, kurā ir noteikts, ka ar šo nodokli neapliek koplietošanas satiksmes ceļus, ielas un ūdens navigācijas būves.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas paredz ar nekustamā īpašuma nodokli neaplikt zemi, ko aizņem ielas un koplietošanas satiksmes ceļi, komunikācijas līnijas, un tai pieskaita arī zemes joslas, ja tās netiek nodotas tālāk citiem lietotājiem. Tāda zeme ir arī koplietošanas parki, laukumi un ūdens navigācijas būves.

Es aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - Vītola kungs!

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka koplietošanas satiksmes ceļi, ielas un ūdens navigācijas būves būtu jāizņem no nodokļu bāzes neatkarīgi no tā, vai tās tiek vai netiek nodotas tālāk citiem lietotājiem.

Līdz ar to mēs piedāvājam neatbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Izteiksim attieksmi pret šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt 1.panta otrās daļas 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 23, atturas - 21. Nav pieņemts.

M.Vītols. Ir vairāki līdzīgi priekšlikumi. Frakcija "Latvijai", deputāts Ķezbers, deputāts Bunkšs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kā arī deputāts Pēterkops piedāvā izslēgt no likuma šo 1.panta otrās daļas 4.punktu, kurš nosaka, ka ar nodokli netiek aplikta valsts rezerves zeme, kura netiek iznomāta. Šajā jautājumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija diskusija, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vairākums neatbalstīja šo priekšlikumu, saglabājot pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par šo panta daļu?

Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es jums gribu uzdot tikai vienu jautājumu: kas ir valsts rezerves zeme? Es jums varu pateikt, kas bija valsts rezerves zeme padomju laikā - līdz 1990.gada 4.maijam. Tie bija tie zemes gabali, kuriem nebija skaidri izlemts jautājums par apsaimniekotāju, vai tie zemes gabali, uz kuriem atradās kaut kādi īpaši svarīgi, piemēram, militārie objekti. Šādus objektus apsaimniekoja vietējās pašvaldības. Kas tagad ir valsts rezerves zeme? Nav tādas zemes! Ir valstij piederoša vai piekrītoša zeme. Un tāpēc arī mums vajadzētu skaidri pateikt, ka pēc zemes reformas beigām (piemēram, lauku apvidos tas būs pilnīgi skaidrs pēc 31. marta) visa pāri palikusī un reformas laikā nesadalītā zeme ir valsts īpašums. Kas būs ar šo valsts īpašumu? Par to maksās nodokli vai ne? Bet tā nav valsts rezerves zeme.

Šis lielais priekšlikumu daudzums, kas ir iesniegts par šo pantu, jau norāda to, ka kaut kas te nav kārtībā, un daudzi deputāti un vairākas komisijas to ir sapratušas. Pie viena, esot tribīnē, es gribu arī izteikt domas par savu izstrādāto priekšlikumu, kurā es paredzu, ka valstij piederošo vai piekrītošo, tas ir, to zemi, kuru viņa vēl nav ierakstījusi zemesgrāmatā uz valsts vai kādas valsts pilnvarotas personas vārda, neapliek ar nodokli, ja šis īpašums netiek iznomāts vai pārdots. Es esmu ierakstījusi - līdz 1997. gada 1. septembrim. Šāds ieraksts stimulētu valsti rīkoties ar savu zemi, nesaglabāt milzīgus šīs reformas laikā nesadalītās zemes masīvus, rosinātu izdomāt, ko ar viņiem darīt. Ja ne, tad arī valsts maksās pašvaldībai nodokli. Pašvaldības teritorijā augs nezāles un "kokvilna", kā mēs tagad moderni sakām, valstij piederēs šī zeme, bet nodokli nemaksās neviens, un tāpēc es domāju, ka situāciju tādā veidā nevar atrisināt.

Tādējādi es lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, jo es jūtu, ka šoreiz balsojums ir vienkārši... ka frakcijas balsos nedomādamas, uzticoties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Ja vairākums neatbalstīs pat nevienu no šiem priekšlikumiem, tad nākošajā lasījumā šis teksts būs jāsakārto. Nav tādas valsts rezerves zemes! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Bez tam analoģisku priekšlikumu ir iesnieguši arī deputāti Ķezbers, Bunkšs, Pēterkops un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - izslēgt šo 1. panta otrās daļas 4. punktu. Argumentus šeit Seiles kundze jau pateica, ka arī valstij ir jāmaksā nodoklis pašvaldībām par to zemi, kas pieder valstij.

Kas attiecas uz Seiles kundzes piedāvāto redakciju, tad šeit diemžēl atkal tiek noteikts, ka šī valstij piederošā vai piekrītošā zeme, tātad šis zemes īpašums, ja tas netiek iznomāts, šajā gadījumā netiek aplikts, taču es baidos, ka šī norma diemžēl nestimulēs šo īpašumu iznomāšanu vai pārdošanu līdz attiecīgajam datumam, jo, ja šī zeme netiks iznomāta vai pārdota, tad viņu neapliks. Un tāpēc šajā vietā šī norma nebūtu īsti vietā. Es domāju, ka pareizākais risinājums, neapšaubāmi, būtu šo 1. panta otrās daļas 4. punktu vienkārši izslēgt, tādējādi atbalstot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kā arī citus analoģiskus priekšlikumus.

Es aicinu balsot par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Vītola kungs.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, noraidīdama šos priekšlikumus, zināmā mērā vadījās arī pēc tā, ka šeit jau ir notikusi būtiska izmaiņa likumdošanā attiecībā uz to, kā valsts maksā nodokli par saviem īpašumiem. Līdz šim prakse bija tāda, ka valsts par savu īpašumu, ko tā lieto, nodokli nemaksā. Šī nekustamā īpašuma nodokļa koncepcija paredz, ka valsts maksā nodokli pašvaldībai par savu īpašumu tajā teritorijā, kur šis īpašums atrodas. Šeit tiek piedāvāts, ka valsts nemaksā tikai par to īpašuma daļu, kura jau tāpat zināmu noteiktu iemeslu dēļ neizmanto vai arī nevar iznomāt vai nodot kādam citam lietošanā.

Es piekrītu Seiles kundzei attiecībā uz šo valsts rezerves zemes definīciju. Tā noteikti ir jāprecizē uz nākamo lasījumu, bet, kā jau teicu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka šeit jau zināmā mērā valsts maksā par to, ko viņa lieto, un tāda bija arī tā pieeja - kardināli atšķirīga no tā, kas notiek šobrīd. Līdz ar to būtu priekšlikums - neatbalstīt frakcijas "Latvijai", Ķezbera, Bunkša un Pēterkopa ierosinājumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Latvijai", deputātu Ķezbera, Bunkša un Pēterkopa, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izslēgt 1. panta otrās daļas 4. punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 14, atturas - 12. Pieņemts.

Tagad mums ir jābalso par Seiles kundzes priekšlikumu - izteikt... Seiles kundzes priekšlikums ir šī izslēgtā teksta vietā ierakstīt citu tekstu. Tāds ir Seiles kundzes priekšlikums.

Paldies. Uz trešo lasījumu tātad, ja reiz šāds priekšlikums eksistē, skatīsim to.

Lūdzu, tālāk!

M.Vītols. Nākamais ir priekšlikums, ko izteikusi Seiles kundze. Līdzīgu priekšlikumu ir iesniegusi arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Bunkša kungs un Zīles kungs, un šajā gadījumā viņi piedāvā izslēgt no likuma piekto daļu, kura nosaka, ka ar nodokli neapliek reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru šīs organizācijas izmanto reliģiskās darbības veikšanai un kurš nav nodots tālāk citiem lietotājiem. Tātad šeit ir runa par īpašumu zem kulta celtnēm un tieši par to īpašuma daļu, kas tiek izmantota reliģiskajai darbībai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, pamatojoties uz vispārējo pieredzi, kāda pastāv pasaulē, ka par zemi zem kulta celtnēm un to īpašumu, kurš tiek tieši izmantots reliģiskās darbības veikšanai un kurš nav nodots tālāk citiem lietotājiem... to neapliek ar nodokli ļoti daudzās pasasules valstīs. Vismaz man nav zināms piemērs, kur to apliktu... arī neatbalstīt šos priekšlikumus, uzskatot, ka šāda veida nekustamais īpašums ar nodokli nebūtu jāapliek.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runās Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Ne jau tāpēc mans priekšlikums ir ierakstīts šeit, ka es gribētu, lai reliģiskās organizācijas par visiem saviem īpašumiem maksātu nodokli, ja viņas reliģiskā kulta vajadzībām izmanto šīs telpas vai zemes gabalus, bet gluži vienkārši no likuma sakārtošanas viedokļa.

Nākošais pants runā par to... Tas, pareizāk sakot, ir nākošais - 6. apakšpunkts, kas runā par to, ka attiecībā uz visu nekustamo īpašumu, kurš pieder sabiedriskajām organizācijām, var arī piemērot dažādas atlaides, bet šo sarakstu apstiprina Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma. Un būtu ārkārtīgi vienkārši, ja šo sabiedrisko organizāciju skaitā kā viena no organizācijām būtu šī reliģiskā organizācija. Tātad no īpašuma nodokļa varētu būt atbrīvotas reliģiskās organizācijas, dažādas kultūras un izglītības biedrības un tamlīdzīgas, varbūt arī sporta organizācijas, un visas viņas būtu šajā sarakstā.

Un tāpēc, ja paliek šī vecā redakcija un ja komisija neatbalsta nekādu izslēgšanu, tad es savu priekšlikumu šajā pantā atsaucu, jo es jūtu, ka arī 6. pantā priekšlikumi netiks atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Valdis Krisbergs. Krisberga kungs, tikai mums līdz pārtraukumam atlikušas 6 minūtes... Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies, Čepāņa kungs! Man pietiks laika. Diemžēl es gribētu gan pateikt, ka atkal kārtējo reizi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ļoti neizprotami reaģē. Iespējams, ka nezinot reālos dzīves apstākļus. Apskatieties, kas notiek pie Rīgas katedrāles Brīvības ielā! Šeit ir vairāki Rīgas domnieki. Un mēs ļoti labi zinām, ka nekustamais īpašums netiek nodots citam lietotājam, jo vienkārši ir noruna, ka viņu var lietot. Cienītie kolēģi! Es jums silti ieteicu uzmanīties pie katedrāles uz ietves, jo "visbiezākā" un, šķiet, arī pati kriminogēnākā publika tur "pârvālēs" jums pāri kā pa pliku asfaltu. Kādreiz no tempļiem tika dzīti ārā naudas mijēji. Tagad šajos tempļos viņi tiek saukti iekšā un radīts viņiem lielākais labvēlības kurss. Arī Aglonā, kā es atceros, nevienam lietotājam zeme netika nodota, bet cik daudz kiosku tur bija... Es domāju, ka, ja kādam īpašniekam ir nekustamais īpašums, tad kāpēc visbagātākajiem nebūtu jāmaksā nodoklis? Ja vienkāršam cilvēkam pieder īpašums... Šeit viņa nav. Ja pieder baznīcai, kas noteikti nav visnabadzīgākā institūcija, vai sabiedriskajām organizācijām, piemēram, tādām kā Sorosa fonds, kas nodarbojas ar lielu labdarību Latvijā, ja viņas nespēs nomaksāt par savu ēku vai citu īpašumu nekustamā īpašuma nodokli, tad man tas ir nesaprotami. Es domāju, ka, ja reiz ir vienlīdzīgi, tad vienlīdzīgi iekasēsim nodokļus no visiem.

Es aicinu izslēgt kā 5., tā arī pēc tam 6. punktu un atbalstīt tiešām nodokļu maksāšanā skaisto teicienu: likums visiem vienāds! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns. Vai, Čerāna kungs, 3 minūšu pietiks?

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es šeit aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, - izslēgt to normu, kas šobrīd pirmajā lasījumā ir iestrādāta, ka reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru šīs organizācijas izmanto reliģiskās darbības veikšanai un kurš nav nodots tālāk citiem lietotājiem, ar nodokli neapliek.

Reliģiskās organizācijas mūsu valstī ir viens no stabilākajiem balstiem mūsu valsts morālās kārtības nodrošināšanā. Viņas ir viens no stabilākajiem balstiem pilsoņu audzināšanas veikšanai, un tas ir neapšaubāmi vajadzīgs. Mums ir nepieciešams šobrīd vēl vairāk atbalstīt šīs reliģiskās organizācijas viņu svētīgajā darbā.

Šeit varētu argumentēt daudz plašāk un izvērstāk, bet, lai būtu lakonisks, es sacīšu, ka visiem deputātiem tas ir skaidrs. Un es kategoriski noraidu to faktu, ka šīs reliģiskās organizācijas būtu tās... nav tās visnabadzīgākās, it kā viņas šeit būtu ļoti bagātas. Nu nav taisnība! Šīs reliģiskās organizācijas nav bagātas, viņas ir organizācijas, kas dzīvo no cilvēku ziedojumiem. Un, ja mēs esam kādā lauku draudzē, tajā pašā katoļu baznīcā, tad mēs redzam, ka cilvēki tur nes dažus santīmus ziedojumos, un šī organizācija, šī baznīca nekādā ziņa nevar tikt uzskatīta par bagātu.

Es piekrītu tam, ka šajā pantā mēs varam papildināt šo redakciju ar vārdiņu "tikai", ka mēs varam neaplikt to nekustamo īpašumu, kuru šīs organizācijas izmanto tikai reliģiskās darbības veikšanai, lai šeit novērstu arī tos pārpratumus, kurus šeit minēja Krisberga kungs, ja tādi ir. Taču jebkurā gadījumā es aicinu neatbalstīt šī 1. panta otrās daļas 5. apakšpunkta izslēgšanu, līdz ar to faktiski automātiski tālāk bez balsojuma atbalstot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par pantu pārnumerāciju, jo mēs ar savu balsojumu iepriekš esam izslēguši 4. punktu.

Tātad es aicinu neatbalstīt šī 5. apakšpunkta izslēgšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Andrim Amerikam.

A.Ameriks (6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu: "Ierosinām nodibināt Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas starpparlamentāru sadarbības grupu." To ir iesnieguši Rudzītis, Saulītis, Strods, Gannusa, Dunkers, Deņisovs, Golubovs, Bekasovs, Lambergs un Tomašūns.

Godātie deputāti! Jūs, kā arī visus citus, kas vēlas piedalīties šīs grupas izveidošanā, aicinu tagad pārtraukumā uz Prezidija zāli.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sveicam mūsu kolēģi - profesoru mežkopi - deputātu Imantu Liepu 60 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemiet vietas! Turpināsim debates par apspriežamo jautājumu.

Andrejs Naglis vēlējās runāt - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Runājot par 5.punktu, kuru vairāki deputāti ir ieteikuši izslēgt, es to neatbalstu. Mums noteikti vajag atbalstīt atbildīgās komisijas pieņemto lēmumu par šā punkta atbalstīšanu. Ja tik tiešām, kā iepriekšējie deputāti izteicās, mēs reliģiskajām organizācijām liksim par nekustamo īpašumu maksāt nodokli, tad tas būs pilnīgs absurds, jo tik tiešām nekur pasaulē, nevienā valstī tā nav. Bez tam, tā kā pie mums visus 50 gadus reliģisko organizāciju nekustamais īpašums tika aplikts ar nodokli, tad mēs zinām, kādā stāvoklī nokļuva daudzas baznīcas un reliģiskās organizācijas. Līdz ar to, ja šoreiz ir panākts, ka tik tiešām draudžu locekļi ir atguvuši savus īpašumus un tos kaut cik atkal atjaunojuši un saveduši kārtībā, tad, ja mēs atkal domātu noņemt šīs garantijas, ja būtu atņemtas šīs tiesības... nevis būtu atņemtas tiesības, bet būtu jāmaksā par šo nekustamo īpašumu, tad tas būtu tik tiešām kauns un negods, ja mēs tā rīkotos. Tāpēc es kā kristīgs demokrāts un arī Kristīgo demokrātu savienības vārdā lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt un balsot par atbildīgās komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu, vadoties pēc savas pieredzes praktiskajā darbā draudzē. Zinu, ka daudzi no jums arī ir draudžu locekļi. Tāpēc jums nebūs sveša atziņa, ka draudzes īpašumu nekādā ziņā nevar salīdzināt ar privātu personu vai pat ar organizācijas īpašumu, jo draudze ir ļoti īpaša un sevišķa mūsu cilvēku, mūsu ļaužu kopīga sanāksme, kopīga organizācija. Šajā draudzē nav kaut kādu īpaši svešu ļaužu, kuri ienāk no ārienes. Draudze - tas nozīmē, ka ir mūsu pašu ļaudis, mūsu pašu pilsoņi, mūsu iedzīvotāji, kas savu īpašuma daļu ziedo kopējam draudzes īpašumam un kopīgi to arī pārvalda. Līdz ar to mēs varam sacīt, ka šis kopīgais īpašums ir tik liels, cik bagāti vai - gluži otrādi - cik nabadzīgi ir mūsu iedzīvotāji vienā vai otrā vietā. Tāpēc es pat aicinātu uz nākamo lasījumu izņemt ārā šajā lasījumā esošo piebildi "par īpašumu, kuru šīs organizācijas izmanto reliģiskās darbības veikšanai un kurš nav nodots tālāk citiem lietotājiem", jo jūs paši zināt, kāda ir situācija mūsu sabiedrībā, un tāda pati tā ir arī mūsu draudzēs. Draudzes ir ļoti nabadzīgas un tik tikko "velk kopā galus". Patiesībā šo īpašumu atdošana draudzēm ir vienīgi un tikai vēsturiskās taisnības atjaunošana. Pie tam īpašums draudzei ir vienīgā vērā ņemamā manta, ar kuru draudze var rīkoties.

Ko tad draudze ar šo mantu dara? Kā viņa ar to rīkojas? Viņa audzina un apmāca mūsu pašu bērnus. Tos, kuri iet attiecīgajā apvidū skolā. Viņa pabalsta savus vecos ļaudis ar šo īpašumu, ar šo īpašumu viņa apmaksā elektrības lietas gan draudzei, gan baznīcai. Vārdu sakot, šī nauda un šī manta jau nekur nepazūd, jo tā nav nekāda sveša manta - kādam citam domāta manta. Tāpēc es gribu visus aicināt neatbalstīt šos priekšlikumus - izslēgt 5.pantu. Pat vēl vairāk - uz nākamo lasījumu, manuprāt, ir jāatstāj tikai šā teikuma pirmā daļa, proti, atbrīvojot no īpašuma nodokļa jebkuru baznīcas īpašumu, jo tas nāk tikai un vienīgi mūsu sabiedrībai, sabiedrības audzināšanai un morālai atveseļošanai par labu. Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt vairāku deputātu un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izslēgt attiecīgā panta otrās daļas 5. punktu, kas runā par reliģisko organizāciju nekustamā īpašuma neaplikšanu ar nodokli.

Pirmkārt, aicinu tāpēc, ka likums par reliģiskajām organizācijām ļoti precīzi nosaka, kas ir šīs organizācijas Latvijas Republikā un kas ir reliģiskā darbība.

Otrkārt, - tāpēc, ka sabiedrība ir vai nu bijusi vienaldzīga, vai diezgan netaisnīgi izturējusies pret reliģiskajām organizācijām Latvijā pēdējo 50 gadu laikā.

Treškārt, - tāpēc, ka tiešām baznīcas parasti ir mūsu ainavu, mūsu vides sastāvdaļas un ka nauda, ko neiekasēs pašvaldības nodokļos, protams, ies ainavas, kultūrvides uzlabošanai Latvijā.

Protams, es nevaru piekrist tam, uz ko aicināja Prēdeles kundze,- veikt izmaiņas nākamajā lasījumā, bet šobrīd es jūs aicinu neatbalstīt vairāku deputātu priekšlikumu - šo punktu izslēgt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Man prieks par Leiškalna kunga tikko kā teikto. Es varētu tā arī nerunāt... Nu, sauksim tās lietas tādā skaidrākā latviešu valodā, vienkārši, - ne kulta celtnes, bet baznīcas. Tās ir galvenokārt mūsu baznīcas. Mēs taču zinām, ka tās draudzes, kas tika pieminētas, baznīcas ir saņēmušas atkal atpakaļ. Bieži vien tās ir vairs tikai drupas. Mēs zinām, ka baznīcās iekšā bija atradušās mehāniskās darbnīcas, graudu noliktavas, vienkārši briesmīgi! Šīs baznīcas, katra no tām, ir arī mūsu arhitektūras pieminekļi, kas nonāk samērā trūcīgu draudžu īpašumā. Es pat nestrīdos par to, cik tā draudze ir bagāta vai nabaga... Bet bija tāds fakts, ka baznīcas Latvijā tika izskaustas. Kaut vai, piemēram, Jaunpiebalgas baznīca. Tad, kad mēs jau saucāmies par brīvu Latviju... Tur ir tikai mūra sienas palikušas, bet tur notika tāds skaists Lieldienu dievkalpojums. Es tur biju klāt... jeb vai tas bija Vecpiebalgā... Tā ka vienkārši tas izskatīsies ļoti nesmuki, ja mēs tūlīt šo priekšlikumu atbalstītu un kluptu ar nodokļiem virsū baznīcām. Taču mums tuvojas šīs vēlēšanas un nākamās. Jūs, kolēģi, vienkārši ļoti daudz zaudētu tautas acīs. Šeit vairāk nav ko runāt, mums ir jānoraida šis priekšlikums uzlikt baznīcām nodokļus.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man bija iespēja vai gods, es nezinu, kā to labāk pateikt, būt darba grupā, kas izstrādāja likumu par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām, tādēļ šādu priekšlikumu parādīšanās mani pārsteidz. Es uzdrošinos teikt, ka godātie kolēģi, kas ļoti labi pārzina finansu lietas, nepietiekami pārzina baznīcu finansiālo stāvokli un vispār stāvokli baznīcās. Rastrelli celtā katedrāle Jelgavā brūk kopā, baznīcai nav naudas, par ko atjaunot.

Es piekrītu Eniņa kungam, kurš teica, ka tie ir vēstures un kultūras pieminekļi. Es esmu pateicīgs Seiles kundzei, kura atsauca savu priekšlikumu. Bet citi nez kāpēc uzskata par iespējamu to atbalstīt.

Piekrītot Nagļa kungam un Prēdeles kundzei, un Leiškalna kungam, gribu teikt, ka šāda punkta izsvītrošana būtu tieša vēršanās pret Latvijas tradicionālajām baznīcām. Jaunpienācējas ir bagātas ar kustamo īpašumu un finansiāliem līdzekļiem. Mēs, atjaunojot baznīcām īpašuma tiesības, nevarējām, protams, atjaunot kontus bankās. Bet, ja mēs tās tagad apliksim ar nodokļiem, tā būs tieša, apzināta vēršanās pret baznīcām, kuru vienīgais iztikas līdzeklis, kā Prēdeles kundze pamatoti norādīja, ir nekustamais īpašums.

Vācijā baznīcu subsidē valsts un dara to ar speciāla nodokļa palīdzību. Igaunijā un Lietuvā no valsts budžeta tiek paredzēti līdzekļi. Mēs šajos apstākļos iedrošināmies vispār runāt par baznīcu aplikšanu ar nodokli! Es ļoti lūdzu, kolēģi, uzklausīt argumentus, ko minēja visi kolēģi, un draudzīgi nobalsot pret šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Jūs kā deputāts vēlaties runāt?

Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Cienījamā sēdes vadība! Es vēlos jums atsaukt atmiņā tos laikus, kad baznīca zem padomju okupācijas varas tika nīdēta, postīta, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, un kad ticīgie tika represēti. Un tad, kad padomju vara izrādījās nespēcīga ar savu propagandas aparātu un ar savu idejisko propagandu noslāpēt ticību Latvijā, tad sāka izmantot materiālus instrumentus. Tad sāka pielīdzināt baznīcas uzņēmumiem, fabrikām un sāka aplikt baznīcas ar tādu pašu nodokli - zemes un īpašuma nodokli - kā lielas rūpnīcas, kuras ražoja miljonus vērtīgu produkciju, un draudžu locekļi un draudzes vispār nespēja to samaksāt. Padomju vara darīja to ar mērķi: tas, ko nevar idejiski iznīdēt, ir jāiznīdē materiāli. Visus šos gadus padomju vara ir represīvi vērsusies pret ticīgajiem - arī ar šiem lielajiem, augstajiem nodokļiem.

Tas, kas izskanēja šajā zālē, - ka mums visiem būtu jābūt vienādam nodoklim, vienalga, vai tas ir krogs vai uzņēmums, vai fabrika vai baznīca, - man, godīgi sakot, atgādina un atsauc atmiņā šos padomju laikus. Tāds lēmums kopumā būtu iznīcinošs visām reliģiskajām organizācijām Latvijā, kuras tiešām, kā pareizi šeit kolēģi teica, ir nabadzīgas, kuras tiek finansētas galvenokārt no ziedojumiem, no cilvēku - privātpersonu ziedojumiem, kurām ir grūti nomaksāt ar baznīcu ēku uzturēšanu saistītos izdevumus.

Arī tajās valstīs, kurās baznīcai nav bijis šāds liels "pârrāvums", kurās valsts vara ir pozitīvi izturējusies pret reliģiskajām organizācijām, pastāv šādi nodokļu atbrīvojumi. Arī visās civilizētajās pasaules valstīs reliģiskās organizācijas - baznīcas - nemaksā īpašuma nodokli par kulta celtnēm, kuras tiek publiski lietotas. Tas ir tieši tas, kas ir šeit piedāvāts: atbrīvot reliģiskās organizācijas no nodokļa par nekustamo īpašumu, ja šīs organizācijas šo reliģisko darbību veic un izmanto šo īpašumu reliģiskās darbības veikšanai. Reliģiskā darbība ir, kā Leiškalna kungs jau sacīja, definēta atsevišķā likumā. Atsevišķā likumā ir noteikts, kas ir šīs reliģiskās organizācijas. Šeit ir ļoti precīzi iezīmēts: tas ir īpašums, ko ar nodokli nevajadzētu aplikt. Kristīgo demokrātu savienības vārdā mēs lūdzam jūs saprast šo situāciju, kādā atrodas šobrīd baznīcas Latvijā, un atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - noraidīt deputātu priekšlikumus, kuri paredz reliģisko organizāciju īpašumu pielīdzināt uzņēmējdarbībai un citiem līdzīgiem darbības veidiem lietotam īpašumam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Vītola kungs runāt nevēlas. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu Seiles, Bunkša un Zīles un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izslēgt 1.panta otrās daļas 5.punktu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 39, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad tiek atbalstīts komisijas priekšlikums.

M.Vītols. Paldies. Tagad seko frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kurš paredz pārgrupēt otrās daļas punktus. Tas ir atbalstāms, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

M.Vītols. Nākamais ir deputātu Seiles, Bunkša un Zīles un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izslēgt 1.panta otrās daļas 6.punktu, kurš nosaka, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek nekustamo īpašumu, kurš pieder sabiedriskajām organizācijām vai to apvienībām, kuru sarakstu apstiprina Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es vēlos sacīt to, ka šis priekšlikums tika uzrakstīts, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi. Jo līdz šim īpašuma nodoklim tika piemērota šī kārtība, ka Ministru kabinets iesniedza Saeimā kā savu priekšlikumu šo organizāciju sarakstu un Saeima šo sarakstu apstiprināja. Tā kā šeit ir izmantota tā procedūra, bet ir precizēta nākamajā daļā, es jūs lūdzu skatīt šo panta 1. daļu saistībā ar 1.panta trešo daļu, kura nosaka, ka sabiedriskās organizācijas šo atlaidi var izmantot tikai par tādu īpašumu, kura izmantošanā ir izpildīti divi nosacījumi. Proti, tie ir nosacījumi, ka to nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskajai darbībai peļņas gūšanas nolūkā un ka to nekustamais īpašums tiek izmantots sabiedriskajām vajadzībām, tātad ir publiski pieejams. Šīs ir divas pazīmes jeb nosacījumi, kurus izmanto visā pasaulē nekustamā īpašuma nodokļa likumos, un arī šeit tās ir iestrādātas. Tādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir noraidīt deputātu priekšlikumus un atbalstīt pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godājamais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt deputātu Seiles, Bunkša un Zīles priekšlikumu, jo pašreizējā redakcija patiesībā ļauj uzpirkt sabiedriskās organizācijas vai Saeimā un Ministru kabinetā pārstāvētās sabiedriskās organizācijas, kas atbalsta pašreizējo varu un pašreizējo valdību, un tās neaplikt ar nodokli, turpretī organizācijas, kas mēģina vērsties pret parlamenta darbību, pret valdības, vismaz pret valdošās koalīcijas darbību, šādā veidā vismaz netieši sodīt. Tā ka es aicinu tos noteikumus vai nu noteikt visiem vienādus, vai nepieņemt nekādas iespējas mums politiski diriģēt klimatu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu ļoti pārsteigts par Leiškalna kunga izteikto priekšlikumu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Leiškalna kungs pārstāv liberālas ievirzes partiju "Latvijas ceļš". Liberālās partijas visā pasaulē ir izvirzījušas kā galveno principu to, ka valdībai ir jāveic tikai tās funkcijas, kuras tā nespēj nodot sabiedriskajām organizācijām, pilsoniskai sabiedrībai. Mums ir jāsaprot, ka jebkurā valstī tas ir galvenais pamatprincips. Valdības finansiālie resursi ir ierobežoti, limitēti, tai nav resursu, lai iespētu veikt visas valdībai paredzētās funkcijas, un šādā situācijā Kristīgo demokrātu pieeja, kas ir normāla demokrātiska pieeja jebkurā valstī, ir tā, ka valstij ir jāskatās, kuras funkcijas deleģēt pilsoniskās sabiedrības institūcijām, sabiedriskajām organizācijām, un tieši liberāļiem un arī partijai "Latvijas ceļš" būtu jāatbalsta tas, ka valdība maksimāli deleģē savas funkcijas pilsoniskās sabiedrības institūcijām, sabiedriskām organizācijām, dažādām pilsoniskām iniciatīvām, jo tās veic valdībai neraksturīgas, netipiskas funkcijas, šajā gadījumā tās funkcijas, kuras attiecas uz sociālo palīdzību, izglītību un daudzām citām lietām. Tāpēc es uzskatu (un tas ir arī Kristīgo demokrātu savienības viedoklis), ka valdībai ir rūpīgi jāizvērtē - nevis katrai sabiedriskai organizācijai automātiski šī atlaide jādod, bet rūpīgi jāizvērtē, - kura sabiedriska organizācija veic sabiedrībai vajadzīgu darbu, kādas funkcijas veic sabiedriskās organizācijas, kādas funkcijas šīs sabiedriskās organizācijas pārņem no valdības. Šis ir tieši atbalsts sabiedriskām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības institūcijām. Valdība dod tām šo nodokļa atlaidi par to darbu, ko tās dara valdības vietā. Tādēļ es kategoriski esmu par to, ka šajā likumā ir šāds pants, kas ļauj valdībai dot iespēju tajā gadījumā, ja kāda sabiedriskā organizācija no valdības pārņem kādu funkciju, dot tai šo nodokļu atlaidi kā zināmu palīdzību un kā zināmu žestu, ka valdība atbalsta sabiedrisko organizāciju iniciatīvas - veikt dažas zināmas funkcijas valdības vietā. Šī ir normāla Kristīgo demokrātu savienības pieeja šajā jautājumā, un es lūdzu jūs, tajā skaitā arī frakciju "Latvijas ceļš", atbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es arī aicinu atbalstīt šo pirmajā lasījumā pieņemto redakciju un noraidīt šo deputātu iesniegto priekšlikumu. Tātad aicinu atbalstīt to, ka to nekustamo īpašumu, kurš pieder sabiedriskajām organizācijām vai to apvienībām, kuru sarakstu apstiprina Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma, neapliek ar īpašuma nodokli. Kā mēs atceramies, tas ir pilnīgi konkrēts saraksts, ko mēs paši esam šeit Saeimā pieņēmuši, apstiprinājuši, un tad, kad bija runa tieši par šā saraksta apstiprināšanu, debates praktiski neizvērsās, ja nu vienīgi par kādiem atsevišķiem punktiem. Un tas ir ļoti loģiski un saprotami, jo runa šajā gadījumā ir, piemēram, par dažādām invalīdu organizācijām, kurām neapšaubāmi ir nepieciešams šis sabiedrības jeb kopumā valsts atbalsts, lai varētu kaut minimāli dot iespēju invalīdiem integrēties sabiedrībā un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Tā, piemēram, tās ir dažādas invalīdu organizācijas. Ja mēs šādu normu ieliekam, mēs varam pēc tam izlemt, vai mēs gribēsim tām noteikt šo īpašo nodokļa atvieglojumu. Tās ir arī dažādas karavīru biedrības, kuras, teiksim, pārstāv cilvēkus, kas daudz darījuši mūsu valstiskuma nostiprināšanas labā, un kurām valsts nevar šobrīd atļauties tiešā veidā iedot pienācīgu materiālu pabalstu. Šādā veidā šis pabalsts neapšaubāmi nav pietiekams, bet tas vismaz atļauj šiem cilvēkiem pašiem savā starpā organizēties un atļauj viņiem pastāvēt organizētā veidā kā pilsoniskās sabiedrības elementam.

Jā, ir arī Sorosa fonds šajā sarakstā, un par to var būt atsevišķas debates, vai tam tur ir jābūt vai nav jābūt. Es domāju, ka tam tur ir jābūt, jo arī Sorosa fonds veic ļoti nozīmīgu darbu mūsu sabiedrības tālākai modernizācijai un cilvēku izglītošanai, padarot tos spējīgus integrēties pasaules zinātniskajā un kultūras apritē. Bez Sorosa fonda atbalsta daudzi Latvijas zinātnieki nebūtu varējuši tikt uz starptautiskām zinātniskām konferencēm, nebūtu varējuši nodibināt zinātniskos kontaktus, un tādējādi būtu bremzēta mūsu valsts tālākā attīstība.

Šeit ir dažādas situācijas, par tām mēs varam lemt vienādi un varam lemt otrādi. Bet, lai mēs varētu lemt par katru no šīm organizācijām, šim punktam ir jābūt šajā likumā, lai pēc tam pati Saeima varētu, šo sarakstu apstiprinot, tajā iekļaut vai svītrot no tā dažādas organizācijas. Šis saraksts ir publisks, un jebkurai organizācijai un jebkuram pilsonim, redzot to, ka šeit ir iekļauta kāda organizācija, kura, teiksim, it kā pārstāvētu varu (kā šeit minēja Leiškalna kungs), būtu iespējas protestēt, protestēt skaļi, protestēt arī organizētā veidā. Es tomēr ļoti ceru, ka vismaz politiskajām partijām šādas atlaides piemērotas tuvākajā laikā netiks. Kaut arī daudz ko mēs varam sagaidīt mūsu valstī, ceru, ka tomēr nenonāksim tik tālu, vismaz līdzšinējā pieredze neliecina, ka šāda prakse mums būtu ieviesusies. Šāda punkta esamība ir ļoti būtiska, lai mūsu valstī veidotos pilsoniskā sabiedrība un lai valsts sniegtu atbalstu cilvēkiem, kuri ir gatavi piedalīties sabiedrībai būtisku lēmumu veidošanas procesā. Un šis ir arī vispārējs nosacījums, runājot par valsts līdzsvarotu attīstību, lai pastāvētu balanss, lai pastāvētu dialogs starp varu un tautu. Šī līdzsvarotā attīstība ir uzskatīta jau par būtisku problēmu arī starptautiskā mērogā, un ir ļoti svarīgi, lai neveidotos šādi antagonismi gan vienas sabiedrības iekšienē starp dažādiem slāņiem, gan arī pasaules mērogā starp dažādām valstīm. Tautas kustība "Latvijai" iestājas par pilsoņu iesaistīšanu aktīvas un pilsoniskas sabiedrības veidošanā. Mēs uzskatām, ka valstij ir jādod šis atbalsts, vismaz mēs šajā brīdī nedrīkstam valstij liegt šo atbalsta formu, un tādēļ es aicinu neatbalstīt deputātu Seiles, Bunkša un Zīles priekšlikumu, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un atstāt šo iespēju noteikt nodokļa atlaidi sabiedriskajām organizācijām, kuras ir iekļautas konkrētā sarakstā, kas tiek apstiprināts Saeimā. Es aicinu balsot pret šo deputātu priekšlikumu un atstāt šo pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mans priekšlikums ir gan par šo, gan arī par dažiem iepriekšējiem punktiem, kuros ir runa par izņēmumu radīšanu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanā. Es paskaidrošu, kāpēc. Es galīgi neesmu pret to, ka vairākām organizācijām, sabiedriskām organizācijām, nebūtu šis nodoklis jāmaksā un ka tām būtu atlaide. Bet mēs runājam par nekustamā īpašuma nodokli, kas ir pašvaldību ieņēmumu bāze. Nu, pašlaik tā nav bāze un varbūt tik drīz arī nebūs, bet katrā ziņā tas ir nodoklis, kas nonāk pašvaldību budžetā. Kāpēc tad šajā gadījumā mēs neuzticam pašvaldībām izlemt un arī uzraudzīt, vai tiešām šie mērķi ir bezpeļņas un vai tiešām tur nav saimnieciskās darbības? Es nesaprotu, kādā veidā valdība saņems no rajoniem un no visām pašvaldībām, tātad no pilsētu un pagastu pašvaldībām, informāciju par sabiedrisko organizāciju īpašumiem, kuri, kā es lasu nākamajā lappusē, netiek izmantoti saimnieciskai darbībai peļņas gūšanas nolūkā. Mēs ļoti labi zinām, ka pie mums pastāv bezpeļņas organizācijas, kuru vienīgā atšķirība no peļņas organizācijām ir veidā, kādā tiek nokārtota izdevumu daļa, jo ienākumus viņi gūst. Jautājums - vai paliek vai nepaliek šī starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem? Un tāpēc es absolūti neiestājos pret to, ka mēs šīm organizācijām, kas te tika minētas jau iepriekš, dosim atvieglojumus, bet es gribētu šo funkciju deleģēt nevis Saeimai vai valdībai, bet pašvaldībām. Es aicinu jūs izšķirties. Es neaicinu ne par vienu, ne par otru...

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Patīkami bija dzirdēt pēc divu iepriekšējo oratoru runas pietiekami saturīgu un pareizu Zīles kunga runu, jo citādāk jau man gribējās sākt arī savu runu tā, kā to darīja gan cienījamais Kristīgais demokrāts Vītola kungs, gan cienījamais frakcijas "Latvijai" pārstāvis Čerāna kungs, gribējās teikt - politiskā apvienība "Lîdztiesība" pirmsvēlēšanu laikā municipālā līmenī risina un atbalsta... Jo man radās viedoklis, ka šajā gadījumā šie abi divi kungi izmantoja šo augsto tribīni, lai sāktu aģitēt par savu partiju vai kustību... priekšvēlēšanu kaut kādiem municipāliem jautājumiem. Diez vai, it sevišķi, ja vēl pats Vītola kungs šajā gadījumā ir tas, kas ar šo likumprojektu iepazīstina Saeimu, vajadzēja paralēli nodarboties arī ar politisko reklāmu. Un tādēļ es tomēr, cienījamie kungi, uzskatu, ka Vītola kunga piedāvātais modelis... tas taisni rada slēpto mehānismu. Un man izbrīnu rada, ka Kristīgie demokrāti negrib "caurspīdīgumu". Es pilnīgi labi saprastu to: ja ir valdības pasūtījums, jā, tad sabiedriskās organizācijas veic šo valdības pasūtījumu. Nevis mistiskā veidā iedot kaut kam kaut kādus atvieglojumus, kurus pēc būtības nevarēs kontrolēt.

Man gribas arī Čerāna kungam uzdot jautājumu: cik daudz jūsu partijas bosa Zīgerista "Rîsa grauds" ir saņēmis no valsts kaut kādus atvieglojumus? Ja jūs man varētu to pateikt, tad, Čerāna kungs, tas būtu ļoti jauki. Ja nav neviens santīms saņemts vai neviens atvieglojums nav iedots, tad par ko jūs pats runājāt? Dabūjiet kaut vai "Rîsa graudam" kādu nodokļa atvieglojumu vai to, ko jūs te minat, un tad runāsim par to, kas dabū un kādā veidā dabū.

Un nebūsim naivi. Nebūs tā! Būs atkal kāda slēgta grupa, kurā patiešām kaut kāds SIA "Sorosa fonds" dabūs kārtējo atvieglojumu, jo mēs nevaram aizmirst, ka arī Sorosa fonds ir SIA, tikai varbūt bezpeļņas SIA, bet viņš, man liekas, pat nav bezpeļņas SIA. Līdz ar to, atvainojiet, tā ir konkrēta biznesa darbība un ar konkrētu mērķi, tajā skaitā ar labdarības mērķiem iegūt arī peļņu. Es nedomāju, ka patiešām Soross ir tāds filantrops. Ja viņš būtu filantrops, tad viņš jau sen būtu izputējis. Ir cita lieta - vai mēs to redzam vai neredzam, un varbūt mēs sāksim rēķināt viņa ieguldījumu un viņa ieguvumu, ko viņš saņem pretī no Latvijas. Tās arī ir nianses, bet tās ir atsevišķas nianses, kas kādreiz būs jāanalizē.

Un tādēļ šinī gadījumā es uzskatu, ka vajadzētu atbalstīt gan Zīles, gan pārējo deputātu priekšlikumu un noraidīt to, ko Vītola kungs šeit mums proponē. Un daļēji ir arī jātic, ka pašvaldības, kas ir uz vietas, varēs daudz vieglāk kontrolēt to, vai tā organizācija taisa naudu, pelna, vai viņa vēl eksistē, kamēr Saeima risina atvieglojumu jautājumus, vai varbūt tā organizācija jau sen ir izputējusi. Vai arī viņa ir pazudusi. Trīs cilvēki bija savākušies kopā un noorganizējuši, jo, protams, ir izdevīgi "uztaisīt kādu rebi".

Un tādēļ es aicinu atbalstīt šādā veidā, kaut gan, protams, man liekas, ka pats mehānisms nav pareizs, jo pagaidām valdība kārtējo reizi nav iesniegusi koncepciju. Būtu jābūt tā, ka valdība iesniedz koncepciju, kā viņa izdara valsts pasūtījumu, to kontrolē, un pie reizes tās sabiedriskās organizācijas uzņemas un nes atbildību. Šodien mehānisms ir vienkārši bezatbildība. Jā, mēs iedodam, bet pēc tam - kas notiek, notiek... Un tādēļ, protams, tāds mehānisms nav pats labākais.

Es aicinu atbalstīt deputāta priekšlikumu un noraidīt pārējos.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Mans ierosinājums - izslēgt šo panta daļu. Tas nav saistīts ar to, ka es vērstos pret sabiedriskajām organizācijām, ja viņas tieši savai ne saimnieciskajai darbībai izmanto nekustamo īpašumu, tas ir, zemi un ēkas. Mans priekšlikums vēršas pret deputātu lobismu. Atcerieties to gadījumu, kad mēs šeit Saeimā veidojām kultūras un izglītības objektu sarakstu, kuros gadījumos valstij būs prioritāte pret bijušo īpašnieku iegūt zemes īpašumu zem šiem objektiem. Nāca tribīnē katrs deputāts ar savu skolu un runāja par to bez gala. Es neatkārtošu šo situāciju. Un es negribētu, ka tāda vēlreiz Saeimā atkārtotos. Tāpēc likumā skaidri un gaiši ir jāieraksta visas normas, kādi ir šie ierobežojumi. Un es aicinu tos deputātus, kuri te kaislīgi uzstājās vienas vai otras sabiedriskās organizācijas vārdā, rūpīgi palasīt likumu arī divas lappuses uz priekšu un izvērtēt, kāds ir šis teksts.

Tādā gadījumā es viņu komentēšu, ja nevarat izlasīt. Tātad, ja mēs izsvītrojam šo priekšlikumu, ka Ministru kabinetam un Saeimai šāds saraksts nav jāapstiprina (tas ir priekšlikums nr.22), atbalstot manu un Zīles priekšlikumu, ja mēs izsvītrojam arī 33.priekšlikumā teikto, kur atsaucas uz šā 6.panta pirmo daļu, tad paliek vēl 38. un 39.priekšlikums. Lūdzu, uzmanīgi izlasiet viņus! Tur ir teikts tā, ka sabiedriskajai organizācijai vai sabiedrisko organizāciju apvienībai piederošais nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskajā darbībā peļņas gūšanai... tātad, ja šis īpašums netiek izmantots saimnieciskajā darbībā peļņas gūšanas nolūkā. Un 39.priekšlikums - "2) nekustamais īpašums tiek izmantots sabiedriskajām vajadzībām". Visām šīm sabiedriskajām organizācijām ir tiesības uz šo īpašumu neaplikšanu ar īpašuma nodokli. To izlems pašvaldība, kādā mērā cik lielam objektam, un mums tad nebūs jāstāda šie bezgalīgie saraksti. Lūdzu, iedziļinieties šajā likuma tekstā! Atbalstiet manu priekšlikumu! (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Pilnīgi pareizi!")

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Pēc tam - Leiškalna kungs.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Atklāti sakot, mani dziļi izbrīnīja tas mežonīgais liberālisms, ko nupat sludināja Vītola kungs. Baidos, vai tikai arī nebūs jānoskujas... Es gribētu pateikt tikai vienu citu lietu. Ja jau mēs uzskatām, ka liberālisms ir tas, ka atbalsta vienu pozīciju, naudo šo pozīciju, tad acīmredzot mazlietiņ ar politoloģiju ir tā švakāk. Bet tas nekas! Mēs ļoti labi izskatāmies blakus pazīstamai personībai ar bārdu. Man liekas, ja normālas sabiedriskās attiecības ir tikai tad, kad sabiedrisko domu pauž valdībai izdevīgā virzienā, tad mans priekšlikums ir tiesvedībā, teiksim, likvidēt advokatūras institūciju, politikā likvidēt jēdzienu "opozīcija"... Atvainojiet, tad jau ļoti daudz ko vajadzētu likvidēt, lai tik tiešām būtu tas mežonīgais liberālisms, kuru stingri bija piekopusi tā partija, pret kuru ļoti drosmīgi uzstājās šodien Leiškalna kungs. Liels paldies par to viņam!

Man liekas, ka tieši nekādā gadījumā nevar būt tā, ka tikai Ministru kabineta priekšlikumos teikts. Pilnīgi precīzi Seiles kundze uzskaitīja tālāk esošos likuma pantus, kas paredz sabiedriskajā darbībā veikto lietderīgo darbu neaplikt ar nodokļiem. Tika žēlabaini novaimanāts pašreiz tāpat kā par zirgiem arī par invalīdiem. Teiksim atklāti, ka, maigi izsakoties, diezgan jocīgi tas skanēja. Man liekas, ka tas, ja mēs invalīdiem un tamlīdzīgām organizācijām dodam peļņas nodokļa atvieglojumus, pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumus, ja attiecinām uz tām citus atvieglojumus, lai šīs nabadzīgās organizācijas, tajā skaitā arī baznīcas, varētu iegūt īpašumus, ir labi. Tik tiešām, nevar iet postsociālistisko ceļu, neļaujot šīm organizācijām nostiprināties un klūt pietiekoši turīgām. Cita lieta - kad viņas ir sasniegušas šo statusu. Viņas ir turīgas ar to, ka viņām jau ir īpašums, un ne tikai īpašums, bet arī nekustamais īpašums. Tad likumam jābūt pret visiem vienādam. Tad ir jāmaksā īpašuma nodoklis. Tādējādi, ņemot vērā to, ka Seiles kundze mums ļoti precīzi atgādināja tālākesošos likuma pantus... Pie kam es kategoriski arī iebilstu, ka šie atvieglojumi attiecas tikai uz valsts, pašvaldības un sabiedriskajām organizācijām. Taču ļoti precīzs ir arī frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" 29.priekšlikums. Es ierosinu atbalstīt Seiles un Zīles priekšlikumus un tātad izslēgt 1. panta otrās daļas 6.punktu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augstā sapulce! Godātais Vītola kungs! Es ceru, ka jūs piedosit man manu nedaudz sasmakušo konservatīvismu, esot liberālās partijas rindās. Bet es negribu atkārtot to, ko teica Seiles kundze un ko ļoti precīzi teica Roberts Zīles kungs. Šīs lietas var atrisināt ar šo likumu. Es vēršos tikai pret situāciju mūsu likumdošanas sistēmā, ka, teiksim, finansu ministrs ar savu vēstuli var atlikt nodokļu maksājumus, patiesībā tādā veidā radot diezgan koruptīvu situāciju, kad parlamentā vai Ministru kabinetā sāk drūzmēties lobiji, lai aizstāvētu atsevišķas organizācijas. Tāpēc ir jābūt noteiktiem, precīziem kritērijiem, pēc kuriem šīs organizācijas tiek atbrīvotas no nodokļa, vai arī to izdara vietējā pašvaldība, kura ir nodokļa saņēmēja un kuras teritorijā darbojas šī sabiedriskā organizācija, kas, pēc Vītola kunga vārdiem, veido šo pilsoniskās sabiedrības mugurkaulu. Es neesmu pret pilsonisko sabiedrību, es neesmu pret valsts funkciju daļas deleģēšanu šīm sabiedrībām, bet esmu pret to, ka likums pilnībā nenokārto jautājumus un ka pie jautājumu nokārtošanas ķeras atsevišķas personas. Un tā jau ir problēma, un tur jau pēc liberālisma vairs neož. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies, ka jūs izteicāt tik daudz argumentu, un es mēģināšu daļu no viņiem atspēkot.

Pirmais ir attiecībā uz Roberta Zīles izteikto priekšlikumu, ka pašvaldībām būtu jādod tiesības noteikt šādas atlaides sabiedriskajām organizācijām. Es gribu pateikt, Zīles kungs, ka arī pašreizējais likums neaizliedz pašvaldībām piešķirt atlaides tām organizācijām, kurām valsts varbūt nepiešķir šīs atlaides. Tas nozīmē, ka atlaides var piešķirt gan valsts līmenī, gan pašvaldības līmenī. Šajā gadījumā, ja paliktu šis pants, ka valsts... šajā gadījumā, ka Saeima var piešķirt noteiktām sabiedriskajām organizācijām, tad tik un tā saglabātos arī pašvaldībām tiesības noteikt citām sabiedriskajām organizācijām šīs atlaides. Līdz ar to šeit pretrunu nav.

Pretruna ir citā aspektā, tāpēc ka ir dažādas sabiedriskās organizācijas. Vienas, kuras darbojas tikai vienā noteiktā pagastā, vienā noteiktā pilsētā, un tur tiešām pašvaldība var izvērtēt, ko viņa šajā pagastā vai pilsētā dara. Un ir vēl citas sabiedriskās organizācijas, kuras darbojas visā valstī, kurām īpašumi ir visā valstī dažādās pašvaldībās. Un tieši tāpēc būtu loģiski, ka šīm valsts mērogā strādājošajām sabiedriskajām organizācijām, kurām ir īpašumi dažādās pašvaldībās, dažādu pašvaldību teritorijās, pēc Ministru kabineta ierosinājuma Saeima varētu iedot šādas nodokļu atlaides, piemēram, Latvijas Ārstu biedrībai vai, teiksim, Latvijas Invalīdu biedrībai, kurām ir šie īpašumi dažādās pašvaldībās, lai viņām nav jāiet ar saviem papīriem pie katra atsevišķā pagasta vai pilsētas pašvaldības. Taču tas neizslēdz iespēju, ka sabiedriskajai organizācijai, kura darbojas tikai vienā noteiktā pašvaldībā, pati pašvaldība piešķir šo atlaidi.

Otra lieta. Ja ir runa par "caurspīdīgumu", tad Lujāna kungs laikam gribētu, lai sabiedrisko organizāciju lobiji drūzmētos pie pagasta veča savā koridorā. Vai var būt lielāks "caurspīdīgums", ja par šīm valsts mērogā strādājošajām sabiedriskām organizācijām mēs diskutējam šeit, šajā zālē, ja par to notiek publiska diskusija? Šis saraksts tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Kungi, šeit ir argumenti arī no otras puses. Un tāpēc arī joprojām kā Kristīgo demokrātu savienības pārstāvis, tieši uzskatot, ka sabiedriskās organizācijas ir nevalstiskās vai pilsoniskās sabiedrības mugurkauls, domāju, ka mums maksimāli ir jāveicina sabiedrisko organizāciju darbošanās arī visas valsts mērogā, mums ir jāveicina tas, lai mēs funkcijas, kuras pilda valsts, deleģētu sabiedriskajām organizācijām, lai mēs pilsoni iesaistītu aktīvā valsts funkciju veikšanā. Lūdzu atbalstīt to, ka arī Saeimai šādas tiesības būtu. Pašvaldībai šādas tiesības jau garantē likums. Es prasu, lai arī Saeimai un valdībai būtu tiesības ierosināt par tādām sabiedriskajām organizācijām, kuras darbojas visas valsts mērogā. Es redzu šeit loģiku un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, otro reizi.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Mēs dzirdējām tikko tādu klasisku demagoģijas un lobisma piemēru. Un man gribas uzdot jums atklātu tādu parastu jautājumu iespējamības teorijā. Nesen viens deputāts aizbrauca, paskatījās zirgam zem astes, (Zālē smiekli.) un, ja tagad te ir izveidota sabiedriskā organizācija, tad es pilnīgi skaidri ieraugu vienu lobiju, kas aktīvi prasīs kādai zirgu fermai, piedodiet, visu nodokļu atvieglojumus. Un tad nu mēs Saeimā spriedīsim. Vienam patīk zirgam zem astes skatīties, citam vēl kaut kur... (Zālē smiekli.) Un vislabāk, ja to dara priekšvēlēšanu kampaņas sākumā. Un šeit mēs saņemam reālo praksi.

Un ko mums tagad kārtējo reizi cienījamais Vītola kungs mēģina visiem piedāvāt? Vienīgi iznāk īpatnēja situācija - nevis viens deputāts skatīsies, bet vajadzēs laikam visai Saeimai skatīties, lai zinātu, vai vajag dot vai nevajag dot.

Tādēļ es aicinu tomēr neatbalstīt. Es domāju vēlreiz, ka uz vietām pašvaldībās labāk to nosaka, kaut gan es uzskatu, ka nākotnē vispār no šāda mehānisma būtu jāatsakās. Ir jābūt tenderim, kurā piedalās sabiedriskās organizācijas, un tad veic pasūtījumus, nevis jāstaigā, kā katram patīk un kā katram gribas. Un tad nu mēs spriedīsim kādas trīs dienas, kurš ir labais, kurš ir sliktais un ko kuram vajag. Un beigās vēl ārā visas tās sabiedriskās organizācijas pie Saeimas izkausies, jo izrādīsies, ka vienai iedeva, bet otrai neiedeva, un, kā es jau Čerāna kungam norādīju, ja "Rîsa graudam" kaut ko iedos kādreiz, tad es patiešām jutīšos izbrīnīts. Labi, paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Vītola kungs runāt nevēlas. Izšķirsim jautājumu balsojot! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputātu Seiles, Bunkša, Zīles un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izslēgt 1.panta otrās daļas 6.punktu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 11, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - izteikt 1.panta otrās daļas 5.punktu, pārgrupējot to. Tas nevar tikt atbalstīts, izejot no iepriekšējā balsojuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - papildināt otro daļu ar jaunu 7.punktu tādā redakcijā, ar kādu deputāti var iepazīties tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu, ja debatēs neviens nevēlas runāt. Zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt 1.panta otro daļu ar jaunu 7.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, balsošanā nav kvoruma.

Lūdzu vēlreiz zvanu un visus deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu balsošanas režīmu. Atkārtosim balsojumu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 19, atturas - 30. Nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - papildināt šo otro daļu ar jaunu 7. punktu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatījusi šo priekšlikumu, to neatbalstīja un aicina to neatbalstīt arī Saeimu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav? Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - papildināt šo daļu ar jaunu 8. punktu redakcijā, kādu jūs redzat tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Jâbalso!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa... Vispirms vēlas runāt Anna Seile - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Man ļoti žēl, ka es parasti nevaru piedalīties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdēs, jo viņas ir vienā laikā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēm. Es šajā gadījumā noteikti būtu uzturējusi spēkā šo opozīcijas frakcijas ierosinājumu. Jo par ko tad tiek runāts? Par to, ka neapliek ar nodokli to zemi, uz kuras saimnieciskā darbība aizliegta ar likumu. Manuprāt, tā ir atbalstāma tēze, jo, ja, teiksim, šis zemes īpašums atrodas, piemēram, aizsargājamā joslā, kāpu zonā, kur nedrīkst mežu cirst, kur meža vērtība pēc mežierīcības materiāliem vispār skaitās novērtēta ar nulli, tad es domāju, ka tas ir atbalstāms. Tas pats arī varētu būt gadījumos, ja zeme atrodas zem visādām transformatoru pārvades līnijām, zem elektropārvades līnijām, gar gāzes vadiem, kur tik tiešām šī zemes apstrādāšana ir aizliegta. Manuprāt, neskatoties uz to, ka to ir iesniegusi opozīcijas frakcija, vajadzētu izvērtēt loģiski un atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Jā... Augsti godātie deputāti! Arī es jūs aicinātu iedziļināties problēmā un atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, ka zeme, uz kuras saimniecisko darbību sabiedrība pati ir aizliegusi ar likumu, nav apliekama ar nodokli šīs sabiedrības labā. Paldies par uzmanību. (No zāles deputāte J.Kušnere: "Leiškaln, kā tad tā?")

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā vai vēlas runāt? Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols. Cienījamie kolēģi! Šeit jau ir runa par kaut ko citu. Te ir runa nevis par to zemi, kuru mēs vienkārši ar izņēmuma palīdzību izslēdzam no nodokļa bāzes, bet runa ir par tādu situāciju, ka zemei, uz kuras saimnieciskā darbība ir aizliegta ar likumu, šīs zemes kadastrālā vērtība būs ļoti, ļoti zema - faktiski tuvu nullei, un līdz ar to mēs izejam no citas koncepcijas, - ja ir ļoti zema kadastrālā vērtība, tad līdz ar to principā tur tikpat kā nav nodokļu. Un mums arī vajadzētu vairāk skatīties uz tiem faktoriem, kuri ietekmē zemes kadastrālo vērtību, kas ir nodokļu bāze un kam tiek piemērots nodoklis. Tāda ir arī būtība, kādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izšķirsim jautājumu balsojot. Debates jau ir slēgtas, Leiškalna kungs! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt 1. panta otro daļu ar jaunu 8. punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - papildināt 1. panta otro daļu ar jaunu 8. punktu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts. Pieprasa balsojumu deputāti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt 1. panta otro daļu ar jaunu 8. punktu šādā redakcijā... Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 4, atturas - 11. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ailītē ir 32. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Pēterkops - papildināt 1. panta otro daļu ar jaunu punktu tādā redakcijā, ka ar nodokli netiek apliktas ēkas un būves, kuras iekļautas Latvijas Republikas Kultūras ministrijas vēsturisko pieminekļu sarakstā.

Sēdes vadītājs. Es kolēģus aicinu... piedodiet, Vītola kungs... es aicinu tagad vadīties pēc dokumenta nr. 2105-a, kas mums nesen tika izsniegts. Ir notikusi šā dokumenta 5. lappuses pašreizējās redakcijas nomaiņa. Lūdzu, tātad te ir izteikts Pēterkopa priekšlikums, taču komisija to nav atbalstījusi.

Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim par šo priekšlikumu? (Starpsauciens: "Jâbalso!") Autors prasa balsošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Pēterkopa priekšlikumu - papildināt 1. panta otro daļu ar jaunu punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 6, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir tātad Seiles, Bunkša, Zīles priekšlikums un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izslēgt trešo daļu. Šis priekšlikums ir atbalstīts. Tā ka otrās daļas 6. punkts ir izslēgts no likuma.

Sēdes vadītājs. Tekstā rakstīts, Vītola kungs, ka tas nav atbalstīts.

M.Vītols. Šo priekšlikumu nav atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, bet šī daļa ir saistīta ar to panta daļu, kuru mēs izņēmām no likuma, balsojot par sabiedriskajām organizācijām. Līdz ar to pēc būtības viņš ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Jā, tātad mums tas tomēr, kolēģi, ir jānobalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un balsosim Seiles, Bunkša, Zīles un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 6, atturas - 17. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kurš paredz izteikt 2. pantu kā 3. pantu, taču tas nav atbalstāms, izejot no iepriekšējiem balsojumiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kurā piedāvāts izteikt 2. panta pirmo daļu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi pirmā lasījuma redakciju, kura, mūsuprāt, ir precīzāka, un līdz ar to mēs neesam atbalstījuši šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - 2. panta otro daļu iekļaut pārejas noteikumos un līdz ar to šeit izslēgt no 2. panta šo otro daļu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi. Un to piedāvā arī frakcija "Latvijai", kas tādējādi daļēji tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Frakcija "Latvijai" ierosina izslēgt šo 2. panta otro daļu, kur pirmajā lasījumā bija paredzēts, ka nekustamā īpašuma nodokli par valdījumā vai lietojumā nodoto valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu maksā attiecīgi nekustamā īpašuma valdītājs vai lietotājs. Frakcija "Latvijai" ierosina šo panta daļu izslēgt, un šis priekšlikums ir balsojams pirms attiecīgā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikuma. Es lūdzu balsot un balsojumā atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Vītola kungs.

M.Vītols. Šajā gadījumā frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir identisks ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurš arī piedāvā šeit šo otro daļu izslēgt no šī te panta. Līdz ar to, ja frakcijai "Latvijai" nav priekšlikuma pašai pret savu priekšlikumu, tad viņš ir atbalstīts un nebūtu balsojams, ja deputātiem nav citu iebildumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies.

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums par 2. panta trešo daļu - precizēt jeb izteikt savādāk nobeiguma daļas redakciju. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk mēs atkal atgriežamies pie vecā dokumenta, ar kuru strādājām iepriekš, un šeit ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - izteikt 2. panta trešo daļu kā otro daļu. Tā kā Seiles priekšlikums nav atbalstīts, tad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija... tad arī viņš nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - mainīt pantu numerāciju. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk par 3. pantu, kurš nosaka nekustamā īpašuma nodokļa likmes un aprēķināšanu, ir Ķezbera priekšlikums - izteikt 3. panta pirmo un otro daļu jaunā redakcijā. Šeit es gribu teikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir noteikusi divas dažādas šī nekustamā īpašuma nodokļa likmes. Viena, kura sāks darboties ar 2000. gadu, nosaka, ka tiks aplikta gan zemes, gan ēku un būvju vērtība, un tas būs 1% no zemes, ēku un būvju kopējās kadastrālās vērtības. Un otra likme, kas ir noteikta ar pārejas noteikumiem, kas darbojas līdz 2000. gadam, nosaka, ka tiek aplikta tikai zemes kadastrālā vērtība, un tā ir pusotra procenta liela. Līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es esmu iepazīstinājis jūs ar šo situāciju, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tādējādi neatbalsta Ķezbera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedokli vēlas apspriest? Jānis Bunkšs - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka, runājot par 46. priekšlikumu, tas tomēr būtu jāskata kontekstā ar nākamajiem priekšlikumiem, tas ir, ar 47. un 48., kā arī ar 49. priekšlikumu, jo šeit nav jautājums tikai par šo procentu likmi. Bez tam, manuprāt, šie manis uzskaitītie priekšlikumi būtu jāskata arī kontekstā ar 95., 96. un 97. priekšlikumu. Ja likumprojekta galīgajā variantā paliek šobrīd 47. priekšlikumā redzamā redakcija, tad mēs zināmā mērā riskējam nonākt pretrunā ar likumu par starptautiskajiem līgumiem. Konkrēti šajā sakarā es domāju gadījumu, kas ir saistīts ar gandrīz pirms gada pieņemto likumu par pievienošanos Eiropas pašvaldību hartai. Akceptējot hartu, mēs esam akceptējuši noteikumu, ka pašvaldību ieņēmumiem jāveidojas, vismaz daļai, no nodokļiem, kuru likmes pašvaldības ir tiesīgas regulēt zināmās robežās. Līdz ar to nekādā gadījumā nevarētu palikt likumā, manuprāt, tāda norma, kas noteiktu, kaut arī ar pārejas periodu, ka nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1% vai kādi citi procenti. Būtība priekšlikumiem, ko esmu iesniedzis es un ko ir iesniegusi arī komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un kā tas ir redzams arī Ķezbera kunga priekšlikumā, ir tāda, ka pašvaldībām (atšķirībā no komisijas ieteiktā varianta) tiek dotas tiesības regulēt šā nodokļa likmi viena vai divu procentu robežās. Tā ir būtība, kas parādās arī Ķezbera kunga ieteiktajā priekšlikumā. Tas ir atšķirīgs no tā, ko liek priekšā vai ko ir atbalstījusi atbildīgā komisija. Līdz ar to, par šo priekšlikumu balsojot, vajadzētu būt pietiekami uzmanīgiem. Kuru no variantiem izvēlēties, tas, protams, ir Saeimas ziņā. Manuprāt, tie ieteikumi, kuri ir izteikti 95., 96. un 97.priekšlikumā, - likumā noteikt zināmu gradāciju 95%, 75% vai 25% līmenī no likumā noteiktās likmes... šīs atlaides, manuprāt, nav īsti pamatotas, un, teiksim, šādus "lçcienus" noteikt ar likumu, manuprāt, nebūtu pareizi, tāpēc es aicinu Saeimu balsot vai nu par to redakciju, kuru piedāvā deputāts Ķezbers, vai to, kuru piedāvāju es, vai to, kuru piedāvā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, - ka šo gradāciju un konkrēto likmi noteiktās robežās nosaka tomēr pati pašvaldība. Protams, būtu jāizšķiras arī šeit, šajā zālē, par to, cik lieli tātad ir šie "griesti" - vai 2% vai 1%, vai varbūt kādi citi procenti. Es saprotu, ka citi procenti šeit netiek piedāvāti. Bez tam, manuprāt, vēl ir arī gadījumā... tātad, ja Saeima atbalsta to, ka pašvaldība ar saviem saistošiem noteikumiem ir tiesīga noteikt attiecīgo likmi, tad... nepieņemot vai nu manu priekšlikumu, vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, otro daļu mēs zaudējam. Es neesmu līdz šim atradis likumā (es atvainojos, es varbūt esmu to palaidis garām) termiņu, līdz kuram pašvaldībai ir pienākums noteikt attiecīgo likmi vai arī, teiksim, šīs attiecīgās atlaides, kuras ir minētas tālākajos priekšlikumos. Tā ka es domāju, ka attiecībā uz šo pantu būtu nepieciešami vismaz trīs šādi balsojumi: viens - par to, ka pašvaldībām ir tiesības regulēt likmes, otrs - par konkrētās likmes "griestiem", un trešais - par datumu jeb termiņu, līdz kuram attiecīgie saistošie noteikumi pašvaldībām ir jāpieņem. Un, protams, redakcionāli šīs lietas visas saskaņot varētu arī attiecībā uz trešo lasījumu, bet šie trīs konceptuālie jautājumi Saeimai jāatrisina, manuprāt, pašlaik, otrā lasījuma laikā. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Bunkša kungam ir pilnīga taisnība, ka šis ir ļoti principiāls balsojums. Tātad: ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot visus priekšlikumus, nolēma konceptuāli par likmes noteikšanu, atlaižu noteikšanu un iespējamo nodokļu paaugstināšanu? Tātad situācija ir šāda. Mūsu koncepcija ir sekojoša (to jūs redzat pēdējā ailē - 5.ailē). Vispirms likme ir fiksēta: 1% no kadastrālās vērtības. Jo, ja ir, teiksim, nu, kādi 0,99 vai vienā pašvaldībā, teiksim, 0,9965, un tā tālāk... es neredzu, kādā veidā Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums, vismaz tajā stāvoklī, kāds tas ir tagad... kā varēs uztvert šo informāciju un noteikt bāzes ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa pašvaldībām.

Nākamais. Budžeta un finansu komisija nolēma, ka atvieglojumi arī ir nevis "peldoši", bet ar trijām likmēm. Tātad 90% atlaide no 100%, 50%... un, ja nemaldos... es tūlīt arī varu pateikt, kurā punktā tas varētu būt... es diemžēl tagad ātrumā... 25% ir trešā likme. Un vēl viena lieta, runājot par šiem saistošajiem noteikumiem. Līdz ar to šis datums būtībā nav vajadzīgs, jo ir 6.pantā minēts, līdz kuram datumam ir jāiesniedz nodokļu maksātājiem rēķins par nodokļu apmēru, kāds ir jāmaksā, tajā skaitā arī atlaide un novērtējums, pēdējais, par nekustamo īpašumu, un līdz ar to katrs nodokļu maksātājs saņem šo informāciju attiecīgā laikā. Viņš ir tiesīgs to nomaksāt avansā vai arī ne vēlāk kā tajos datumos, kas ir noteikti likumā.

Tātad šī ir konceptuāla izšķiršanās. Ja mēs sākam balansēt starp dažādiem balsojumiem, tad mums iznāk kaut kāda jaukta likmes noteikšana un neskaidra situācija sakarā ar saistošo noteikumu pieņemšanu attiecībā uz atvieglojumiem. Es lūdzu tomēr atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli šajā 3.pantā un arī to, ko Bunkša kungs teica tālāk jautājumā par atvieglojumiem.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis - frakcija "Latvijai".

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs esam nonākuši pie nākamā nodokļa elementa - likmes, un šis, kā mēs redzam, ir jau ļoti strīdīgs jautājums. Var būt vairākas konceptuālas pieejas šā jautājuma risināšanā. Viena no pieejām ir tāda, ka, lūk, šo nodokļu diferenciāciju nodod pašvaldību ziņā. Pašvaldībām pašām ļauj noteikt, cik augstu katrā konkrētā gadījumā šo nodokļu likmi iekasēt. Ir viena pamatlikme... no tās noteikt procentu veidā... var tātad atlaidi dot. Tā ir viena pieeja.

Bet šai pieejai ir noteikti trūkumi, proti, nekur nav pateikti kritēriji... nav pateikti tie kritēriji jeb tie principi, pēc kuriem vadoties pašvaldības tagad šīs atlaides dos un var dot.

Otra pieeja ir tā, kuru mēs ierosinām, pēc kuras vadoties ir mūsu priekšlikums izteikts. Proti, mēs jau pašā likumā skaidri un gaiši ierakstām, kādai ir jābūt šai likmes diferenciācijai, vadoties pēc konkrēta objekta rakstura. Mūsu ideja, mūsu doma ir tāda, ka šai likmei ir jābūt diferencētai atkarībā no ienesīguma, no nekustamā īpašuma ienesīguma.

Tālāk vēl kaut kur ir rakstīts šajā likumā par tirgus vērtību, tas sasaucas arī ar to. Un mēs skaidri zinām, ka, lūk, šeit ir runa par zemēm, par lauksaimniecības zemi, mežu zemēm. Mūsu uzskats ir tāds, ka attiecībā uz šīm zemēm ir jādod noteikti atvieglojumi, un tos mēs arī šeit konkrēti minam. Apbūves zeme - tā ir pavisam cita zeme, un tai ir daudz lielāka ienesība, tāpēc arī šeit mēs ierosinām augstākus procentus, augstāku nodokļu likmi iekasēt. Lūk, ja likumā jau ir skaidri un gaiši pateikts, kā tas ir, tad arī pašvaldībām tas ir daudz skaidrāk un ir vienkāršāk strādāt un atrisinās arī tas jautājums, par ko jau šeit runāja. Tātad, jau nodokļu ieņēmumus plānojot, pašvaldības skaidri zina, cik ir un kādas ir zemes un kādi no tām būs viņu attiecīgie ienākumi... nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu... konkrētu diferenciācijas skalu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Runājot par šā nekustamā īpašuma nodokļa likmēm, mēs atkal esam atpakaļ pie šā pamatjautājuma par to, kāds ir šā nekustamā īpašuma nodokļa mērķis un ko mēs ar šo nodokļu likumu gribam panākt. Mūsu uzskats - un pie tā mēs, frakcija "Latvijai", arī paliekam - ir, ka šā nodokļa mērķis ir nodrošināt nekustamā īpašuma izmantošanas efektivitāti un ieinteresēt gan nekustamās mantas īpašniekus un lietotājus, gan arī vietējās pašvaldības nekustamās mantas labākā un pilnīgākā izmantošanā, kā arī taisnīgā un pamatotā maksājuma sadalē starp nekustamās mantas īpašniekiem. Tātad - izmantošanas efektivitāte un taisnīga maksājuma sadale. Un to mēs varam panākt, nosakot pašvaldībām vismaz kaut kādas vadlīnijas, kādā veidā pašvaldības var šo likmi tālāk noteikt. Šis mūsu priekšlikums ir diferencēt šo nekustamā īpašuma nodokļa likmi atkarībā no īpašuma izmantošanas mērķa, nevis noteikt, ka visiem šiem īpašuma izmantošanas veidiem ir viena un tā pati nodokļa likme. Proti, mēs iesakām, ka par lauksaimniecības zemēm šī nodokļa likme būtu 0,8% no kadastrālās vērtības, par mežu zemēm būtu 0,5% no kadastrālās vērtības. Tas nozīmē, ka mēs gribam stimulēt mežu audzēšanu Latvijā. Šādā veidā mēs gribam stimulēt šo mūsu "zaļā zelta" vairošanu. Jo skaidrs, ka cilvēks, kuram ir mežs, neiegūst no turienes šo ienākumu tagad un uzreiz, un, lai šis cilvēks vispār būtu ieinteresēts šo mežu audzēt, ir jānosaka mazāka šī nodokļa likme. Pretējā gadījumā, ja nodokļa likme ir visiem vienāda, neviens jau nebūs ieinteresēts mežu audzēt, jo tas ir tāds kapitālieguldījums, kurš var nest atdevi pēc daudziem desmitiem gadu, un cilvēki mūsdienās nav ieinteresēti gaidīt šos daudzus desmitus gadu. Kas attiecas uz apbūves zemēm laukos un pilsētās, tur nodokļa likme atkarībā no kadastrālās vērtības var būt lielāka, un par apbūves zemēm laukos mēs piedāvājam 1,5% un par apbūves zemēm pilsētās - 2%. Un, protams, mēs pilnībā atbalstām arī to, ka pēc tam pašvaldība var noteikt atvieglojumus atkarībā no šīm pamatlikmēm, un tādējādi nebūt netiktu ierobežotas pašvaldības tiesības noteikt dažādus nodokļus dažādiem lietotājiem. Un tad arī pašvaldība ar šo nodokļu palīdzību stimulētu investīciju piesaisti un pārējo. Var noteikt, teiksim, apbūves zemei pilsētās šo maksimālo atlaidi, un tad šis nekustamā īpašuma nodoklis, kas būtu jāmaksā, nemaz tik liels nebūs un tas nebūs atbaidošs investoram, vienalga, vietējam vai no ārvalsts nākošam, un tāpēc frakcija "Latvijai" aicina veikt šo diferenciāciju. Koeficientus var palabot tālāk attiecībā uz trešo lasījumu, ja kādam ir tāda vēlēšanās, kaut arī tas nebūtu vajadzīgs. Un aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā ir nr.47. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Čerāna kungs! Es uzskatu, ka jūsu priekšlikums šoreiz nav īsti pārdomāts, jo patiesībā kadastrālā vērtība jau nosaka nodokļa apmēru. No jūsu likumprojekta izriet, ka jūs gribat stimulēt Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes konversāciju, pārvēršanu mežu zemēs, to jūs gribat stimulēt, bet būvniecību laukos ierobežot un būvniecību pilsētās ierobežot jau divkāršā apmērā. Tā ka es domāju, ka priekšlikums nav pārdomāts un mums tomēr jāpaliek pie komisijas redakcijas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es arī uzskatu, ka frakcijas "Latvijai" priekšlikumi ir nepamatoti, jo viņi nerēķinās ar to, ka, jau nosakot kadastrālo vērtību, šī vērtība tiek diferencēta pēc izmantošanas mērķiem. Rīgā, piemēram, šī kadastrālā vērtība svārstās no dažiem santīmiem līdz 700 latiem par kvadrātmetru, kā jums zināms. Ņemot vērā vietu, izvietojumu, izmantošanas mērķus un tā tālāk. Tā ka nevar teikt... un tad vēl "uzgriezt" ðo "700" divreiz... piemēram, ja kādam ir māja Vecrīgā, tad maksāt līdz 1500 latiem par kvadrātmetru, es domāju, būs ne visai pamatoti. Bez tam es domāju, ka noteikt šeit mums no Rīgas, cik katram drīkst samazināt un cik katram nedrīkst samazināt, arī būtu visai apšaubāmi, jo es arī esmu par to, lai šajā ziņā dotu lielākas tiesības pašvaldībai. Pašvaldība varētu vairāk redzēt, kāda vērtība ir šīm būvēm, kā tas viss notiek attiecīgajā teritorijā, kā tās tiek izmantotas un vai tās nes ienākumus vai ne. Bet apbūve arī var būt ļoti dažāda. Viena lieta ir benzīntanki, un pavisam cita lieta ir dažādas citas būves. Tā ka, es domāju, šādus formālus ierobežojumus un šādu gradāciju diez vai mēs varētu atbalstīt. Tāpēc es gribu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs par 3.panta pirmo daļu nav pieteikušies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Māris Vītols.

M.Vītols. Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu un noraidīt deputātu priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Ķezbera priekšlikumu - izteikt 3.panta pirmo un otro daļu jaunā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 35, atturas - 18. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt 3.panta pirmo daļu jums redzamajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 34, atturas - 10. Priekšlikums ir noraidīts.

Deputāts Bunkšs uztur spēkā savu priekšlikumu? Lūdzu zvanu vēlreiz! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Bunkša priekšlikumu - aizstāt 3.panta pirmo daļu ar jaunu pirmo un otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 28, atturas - 11. Arī šis priekšlikums ir noraidīts.

Ir arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums aizstāt 3.panta pirmo daļu ar jaunu pirmo un otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 26, atturas - 10. Arī šis priekšlikums ir noraidīts.

Visbeidzot balsosim par atbildīgās komisijas, tas ir, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, piedāvāto 3.panta pirmās daļas redakciju. Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni no zāles: "Nav priekšlikumu. Pirmā lasījuma redakcija...") Komisijas redakcija. Jā, es atvainojos, kolēģi, lūdzu atsaukt balsošanas režīmu! Tā kā redakcija nav mainījusies pēc pirmā lasījuma, par to nav atsevišķi jābalso. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums izteikt 3.panta otro daļu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt debatēs par šo? Debatēs runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 28, atturas - 19. Priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Tālāk. Ir frakcijas "Latvijai", deputāta Bunkša un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - pārgrupēt panta daļas. To nevar atbalstīt, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums pārgrupēt panta daļas. Tas nav atbalstīts. To nevar atbalstīt, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais (57. priekšlikums) ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - mainīt atsauces uz panta numuru. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir frakcijas "Latvijai" un deputāta Bunkša priekšlikums un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par daļu pārgrupēšanu, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums - papildināt 3.pantu ar jaunu piekto daļu redakcijā, ar kādu jūs varat šeit iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt debatēs par deputāta Pēterkopa priekšlikumu? Nevēlas. Vai deputāts Pēterkops prasa balsojumu? Neprasa. Tātad pieņemts atbildīgas komisijas viedoklis un šis priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par panta papildināšanu ar jaunu daļu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu pret komisijas atzinumu arī nav. Līdz ar to arī šis priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - mainīt 4.panta nosaukumu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - izteikt 4.panta pirmo daļu citādā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi to.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Tātad šis frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums - izslēgt 4.panta pirmajā daļā vārdus "nodokļa aprēķināšanas vajadzībām". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - izteikt 4.panta otro daļu redakcijā, ar kādu jūs varat šeit iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par 4.panta otrās daļas redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums par 4.panta trešās daļas redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebilst. Tātad vēlas runāt Elmārs Zelgalvis - frakcija "Latvijai".

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs esam nonākuši pie ļoti būtiska jautājuma, par kuru mēs faktiski sarunu sākām jau iepriekš. Mums šis 4.pants saucas "Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība un tās noteikšanas pamatprincipi". Es vēršu nosaukumā uzmanību atkal uz šo vārdu "pamatprincipi", jo tālāk pašā pantā - šajās daļās un punktos - nav šo pamatprincipu. Nav šo pamatprincipu! Tāpēc mūsu priekšlikums tomēr ir zināmus pamatprincipus ieviest, un tas būtu, lūk, šajā 4.panta trešajā daļā. Mēs šeit vairākus punktus minam - pavisam četrus, kādā veidā noteikt šo kadastrālo vērtību.

Šeit ir komisijas priekšlikums. Te ir runa par tirgus vērtību, kas nozīmē visiespējamāko cenu, par kādu īpašums tiek vērtēts stabilā nekustamo īpašumu tirgū. Godātie deputāti, vai jūs kaut ko varat saprast no šī formulējuma? Un vai jums ir skaidrs, kāds būs šis kadastrālais vērtējums? Es šaubos, vai kādam no mums no tā kļūs skaidrs. Kas ir šī visiespējamākā cena stabilā nekustamo īpašumu tirgū? Kur mums šodien ir tas stabilais nekustamo īpašumu tirgus? Bet, lūk, mēs liekam šādu kritēriju, šādu it kā principu - noteikt kadastrālo vērtību.

Par 2.punktu runā arī 70.priekšlikums: "Attiecīgajam nekustamā īpašuma veidam noteiktā koeficienta vērtība". Tātad te atkal parādās kaut kādi koeficienti.

Ņemot to visu vērā, mēs ierosinām, lūk, šādu konkrētu punktu, kā noteikt kadastrālo vērtību. Lūdzam Saeimu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Komisijas vārdā Vītola kungs.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina šeit atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto redakciju, kurā ir noteikts, kā šī kadastrālā vērtība tiek noteikta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt 4.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 26, atturas - 15. Nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par 4.panta trešās daļas redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums - izslēgt 4.panta septīto daļu. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Bunkša priekšlikums par 4.panta septītās daļas redakciju, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bunkšs vēlas runāt. Bunkša kungs, mums līdz pārtraukumam ir piecas minūtes. Paldies. Lūdzu!

Jānis Bunkšs - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es vēlētos vienīgi dzirdēt motivāciju, kāda iemesla dēļ šis priekšlikums ir noraidīts, jo, ja es nemaldos, tad saskaņā ar likumu par teritoriālo plānošanu tieši pašvaldības ir atbildīgas par attiecīgo teritoriju zonējumu. Ja es maldos vai arī esmu sapratis neprecīzi, tad es tomēr lūdzu atbildīgo referentu minēt motīvus, kādu iemeslu dēļ šis priekšlikums tiek noraidīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Komisijas vārdā Vītola kungs. Lūdzu!

M.Vītols. Ar šā likuma tālākajiem pantiem un arī ar šo likumu saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem, tiek uzdots Valsts zemes dienestam noteikt šo zemju vērtējumu jeb īpašumu zonējumu, kas var arī nesakrist ar pašvaldību izstrādāto zemes teritoriju zonējumu. Līdz ar to tas ir noteikts arī ar noteikumiem, kuri pavada šo likumu, ka Valsts zemes dienests nosaka šo zonējumu atkarībā no īpašuma lietošanas mērķa, kas var nesakrist ar pašvaldības izstrādāto zemes teritoriju zonējumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai Bunkša kungs prasa balsojumu par savu priekšlikumu? Prasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot deputāta Bunkša priekšlikumu - izteikt 4.panta septīto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 10, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir līdzīgs Bunkša kunga priekšlikumam. Tas arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 4.panta pirmās daļas redakciju, ar kādu jūs varat iepazīties tabulā, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Bunkša priekšlikums, kurš nosaka, ka nekustamā īpašuma pārvērtēšana izdarāma ne retāk kā trijos gados, kas ir atšķirīgs no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātā piecu gadu termiņa, ka ne retāk kā reizi piecos gados tiek izdarīta nekustamā īpašuma pārvērtēšana. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, vadoties arī pēc citu valstu pieredzes, ka termiņš šajā gadījumā būtu jānosaka garāks nekā "ne retāk kā reizi trijos gados". Un tad šī pārvērtēšana varētu notikt arī "ne retāk kā reizi piecos gados".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Vai Bunkša kungs prasa balsojumu par savu priekšlikumu? Neprasa. Paldies. Iebildumu nav. Tas ir pieņemts.

Vītola kungs, mums ir pienācis pārtraukuma laiks, tāpēc jāpārtrauc likumprojekta apspriešana. To mēs turpināsim pēc pusdienu pārtraukuma.

Vārds paziņojumam Indulim Bērziņam par Ārlietu komisijas sēdi. Lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, tagad notiks Ārlietu komisijas sēde. Tā notiks Ārlietu komisijas telpās. Es uzsveru vēlreiz - Ārlietu komisijas telpās! Tur piedalīsies arī Saeimas priekšsēdētājs Čepāņa kungs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Reģistrēsimies kvorumam. Reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē 36 deputāti.

Pārtraukums līdz 13.35. Es lūdzu zālē esošos frakciju vadītājus uzsākt darbu un aicināt deputātus uz sēžu zāli. Arī visiem tiem deputātiem, kuri mūs tagad dzird te Saeimas dažādās ēkās, lūdzu atgriezties sēžu zālē, lai varam turpināt darba kārtības izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu ieņemt vietas sēžu zālē! Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu reģistrācijas rezultātu. Varam turpināt. Izskatīsim 82.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija "Latvijai".

Komisijas vārdā Māris Vītols. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols. 82.priekšlikums, ko piedāvājusi frakcija "Latvijai", - izteikt 4.panta devīto daļu kā ceturto daļu. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais frakcijas "Latvijai" priekšlikums - izteikt 5.pantu kā 6.pantu. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais frakcijas "Latvijai" priekšlikums - izslēgt 5.panta pirmo daļu. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret šo komisijas slēdzienu iebildumus neceļ. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums - izteikt 5.panta pirmo daļu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret komisijas slēdzienu par deputāta Pēterkopa priekšlikumu 5.panta pirmajā daļā neiebilst. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Roberta Zīles priekšlikums - izteikt 5.panta otro daļu redakcijā, kādu jūs redzat. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 87.priekšlikums - deputāta Pēterkopa priekšlikums par 5.panta otrās daļas redakciju, kura nav atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Ķezbera priekšlikums par 5.panta otrās daļas redakciju, kura nav atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputāti neprotestē. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums par 5.panta otrās daļas redakciju, kura nav atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Šis ir priekšlikums - izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā, ka pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināto summu var samazināt līdz 100%. Tas pašvaldībai dod tiešām brīvas rokas noteikt un īstenot šo nekustamā īpašuma nodokli kā stimulējošu instrumentu uzņēmējdarbības veicināšanai, kā arī realizēt dažādas citas politiskās idejas un politiskās nepieciešamības. Un tādēļ, lai dotu pašvaldībām tiešām reālu teikšanu pār šo nodokli, es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt par šo jautājumu pieteikušies nav. Komisijas slēdziens ir negatīvs, tādēļ izlemsim... Vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā, Vītola kungs? Lūdzu!

M.Vītols. Es vēlos teikt, ka 12.lapaspusē jūs varat iepazīties ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurš nav noteicis šo "slīdošo" nodokļu atlaidi, bet ir noteicis trīs fiksētas nodokļu atlaižu likmes - par 90%, 50% un 25%, kā jau to Zīles kungs iepriekš šeit teica. Komisijas slēdziens par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu ir negatīvs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot. Balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt 5.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz balsosim, godātie kolēģi, par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr. 89. - izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā... Teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par -11, pret - 22, atturas - 17. Nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums par 5.panta otrās daļas redakciju, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim...

Vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Lai gan iepriekšējos pantos ir noteikts, ka pašvaldības var samazināt nodokļa maksājumus, es gribētu, lai šai iedzīvotāju kategorijai, kas ir politiski represētie un kam ir noteikti atvieglojumi 50% apmērā attiecībā uz īpašumu nodokļa maksāšanu, noteikt to konkrēti ar likumu. Un pašvaldībām, protams, ir iespējas vēl vairāk samazināt šo nodokli, bet pašvaldībām nav tiesību atteikt šai iedzīvotāju kategorijai nodokļa samazinājumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas?

Andrejs Naglis - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es lūgtu atbalstīt LZS, KDS un LDP frakcijas deputātu priekšlikumu, ka politiski represētajām personām par viņu īpašumā esošajām individuālajām dzīvojamajām mājām, kuras atrodas viņu īpašumā vismaz piecus gadus, šo nekustamā īpašuma nodokļa summu samazināt par 50%. Es domāju, ka par šo jautājumu nebūtu daudz ko diskutēt un to noteikti vajadzētu atbalstīt, lai tiešām šiem represētajiem cilvēkiem būtu šis nodokļa atvieglojums, jo, kā zināms, arī šoreiz daudzi nodokļi tiek paaugstināti, daudzi atvieglojumi tiek atcelti, un šie cilvēki ir pilnīgā izmisumā, jo it kā viņiem ir tiesības, bet pēc pieņemtā likuma tas netiek izpildīts. Es lūdzu balsojumu un lūdzu atbalstīt LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Jānis Ābele - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Ābele (frakcija "Latvijas ceļš").

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamais Prezidij! Godātie deputāti! Arī es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ko ir iesniegusi LZS, KDS un LDP frakcija, jo es ļoti labi zinu, ka piecdesmito gadu beigās un sešdesmito gadu sākumā, kad represētie atgriezās Latvijā, viņiem vienkārši nebija iespējas iegūt valsts lētos dzīvokļus un ka viņi bija spiesti tajā laikā, neraugoties uz visām grūtībām, celt savas privātmājas. Un mēs labi atceramies, cik grūti bija celtniecību veikt tajā laikā.

Tāpēc es aicinu arī Saeimu nobalsot par šo priekšlikumu un to nenoraidīt, jo šī ir īpaša iedzīvotāju kategorija, kas ļoti daudz ir cietusi Latvijas labā. Tātad es aicinu deputātus nenoraidīt šo priekšlikumu un balsot "par".

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. (No zāles deputāts N.Pēterkops: "Vajag balsot!")

Komisijas vārdā Vītola kungs arī nevēlas neko piebilst, tāpēc izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 90.priekšlikumu - LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 4, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Tā kā tas ir atbalstīts, ir lūgums 5.panta divas otrās daļas redakcijas pārgrupēt kā 5.panta trešo daļu un izdarīt daļu pārgrupējumu arī turpmākajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo loģisko komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums par redakcionālām izmaiņām šajā panta daļā, kura nav atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Seiles kundzes priekšlikums par 5.panta otrās daļas 3.punkta izslēgšanu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums par 5.panta otrās daļas papildināšanu ar jaunu 4.punktu. Šis priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu neapstrīd. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums par 5.panta otrās daļas papildināšanu ar jaunu 4.punktu, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru tā ir atbalstījusi attiecībā uz 5.panta trešās daļas redakciju. Ar to jūs varat iepazīties tabulā. Ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Zīles priekšlikums par 5.panta trešās daļas redakciju. Tas daļēji ir atbalstīts, iekļaujot to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Zīles priekšlikumu šī panta trešajā daļā piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums par 5.panta trešās daļas redakciju, kura ir atbalstīta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par 5.panta trešās daļas redakciju, kura ir atbalstīta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā kā 5.panta jauna ceturtā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums par 5.panta trešās daļas izslēgšanu. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 5.panta papildināšanu ar jaunu ceturto daļu redakcijā, kādu jūs varat izlasīt tabulā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 5.panta papildināšanai ar jaunu ceturto daļu. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums par 5.panta papildināšanu ar jaunu ceturto daļu, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Kristīgo demokrātu savienības, Latvijas Zemnieku savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums par 5. panta papildināšanu ar jaunu piekto daļu. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums par 5. panta papildināšanu ar jaunu piekto daļu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo ierosinājumu piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas priekšlikums par pantu numerācijas maiņu, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums par 6. panta pirmās daļas redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Zīles priekšlikums par izmaiņām 6. panta otrās daļas redakcijā, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par izmaiņām 6. panta otrās daļas redakcijā, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēterkops prasa balsojumu par savu priekšlikumu. Tas ir priekšlikums ar numuru 107 un skan šādi: aizstāt 6. panta otrajā daļā vārdus "15 dienu laikā" ar vārdiem "mçneša laikā". Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo deputāta Pēterkopa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Atkārtosim zvanu! Atkārtosim balsošanas režīmu! Izteiksim attieksmi pret deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 6, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par 6. panta otrās daļas redakciju. Deputāts Pēterkops piedāvā to, ka nodokli var maksāt reizi gadā avansa veidā līdz 1. jūlijam. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta priekšlikumu, ka nodoklis tiek maksāts reizi ceturksnī - tātad ne vēlāk kā līdz 1. martam, 15. maijam, 15. augustam un 15. novembrim - un ka nodokli var nomaksāt reizi gadā avansa veidā līdz tam datumam, līdz kuram ir izdarāma pirmā iemaksa par pirmo ceturksni. Tas ir loģiski. Šajā gadījumā mēs prasām to, lai 1. martā jau tiktu izdarīta šī pirmā iemaksa vai arī tiktu nomaksāts viss nodoklis uzreiz.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas iesniegtajai 6. panta otrās daļas otrā teikuma redakcijai, kas ir mums izsniegtā dokumenta 5. ailē? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums par 6. panta papildināšanu ar jaunu piekto daļu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt? Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir pants par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtību, un frakcija "Latvijai" ierosina pievienot šim pantam jaunu daļu šādā redakcijā: "Valsts zemes dienests, zemesgrāmatu nodaļas un notāri informē attiecīgo pašvaldību par katru nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumu, norādot veco un jauno īpašnieku un darījumu summu." Ðāda norma ir nepieciešama, lai pašvaldībās būtu visa nepieciešamā informācija par to, kas ir kura objekta īpašnieks, un lai šī informācija tiešām atbilstu stāvoklim, kāds attiecīgajā brīdī ir. Tātad - lai pašvaldību rīcībā būtu pareiza informācija par šo. Diemžēl līdz šim mūsu likumdošanas praksē šī pašvaldību apgādāšana ar nepieciešamo informāciju ir... "klibo" visai būtiski, un tas attiecas ne tikai uz informāciju par īpašniekiem, tas attiecas arī uz informāciju par uzņēmējdarbību, bet šajā gadījumā mēs varētu to labot kaut nedaudz, vismaz attiecībā uz īpašniekiem. Tātad mans aicinājums būtu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šī būtu dubulta norma citā likumā, jo Zemesgrāmatu likums jau nosaka zemesgrāmatu nodaļu pienākumu informēt attiecīgo pašvaldību par darījumiem.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Papildinot Kārļa Leiškalna teikto, es gribu vēl pateikt vienīgi to, ka darījumu summas būtu vērts noteikt nevis pašvaldībām, bet Valsts zemes dienestam, kas uztver to... pārrēķinot kadastrālās vērtības, nosakot tās maksimāli tuvu tirgus vērtībām. Tas, kas ir likumā jau iepriekš noteikts. Un līdz ar to tā nav tā informācija, kas ir nepieciešama pašvaldībām. Un tas, ko Kārlis Leiškalns teica par zemesgrāmatu nodaļu pienākumu informēt pašvaldības par šiem darījumiem, - tas jau likumā ir. Es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā runāt arī nevēlas? Izlemsim jautājumu balsojot. Zvanu, lūdzu! Balsošanas režīmu! Balsojam par 110. priekšlikumu - frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt 6. pantu ar jaunu piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 23, atturas - 20. Nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Zīles priekšlikums par 10. panta trešās daļas redakciju. Šis priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Zīles priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu 13. pantu. Redakciju jūs varat šeit izlasīt. Šeit ir divi varianti, kas tiek piedāvāti. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šos abus priekšlikumus, un pēc Valsts zemes dienesta rekomendācijas un paskaidrojumiem neatbalstīja abus divus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai") vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Es tomēr lūgtu padomāt par tādu lietu, ka, ja nekustamā īpašuma nodoklis ir pašvaldības nodoklis, tad pašvaldībai tomēr būtu jāizveido šāds nodokļa maksātāju reģistrs un visām pašvaldībām, protams, būtu tas jāizveido vienotā kārtībā. Es šajā likumā nekur neredzēju, ka būtu runāts par šo lietu, tāpēc es piedāvāju jaunu pantu. Es lūgtu atbalstīt šo pirmo variantu, ko es esmu piedāvājis: "Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju reģistru izveido un ved pašvaldība Ministru kabineta noteiktā kārtībā." Un attiecībā uz trešo lasījumu varētu vēl papildināt šo jauno pantu, vēl precizēt, cik ilgā laikā Ministru kabinetam būtu jānosaka šā kārtība un kam būtu jāsniedz ziņas, lai šādu reģistru varētu izveidot.

Otra problēma ir izklāstīta otrajā variantā. Pašvaldības, īpaši šobrīd, nemaz nezina par daudziem īpašniekiem un īpašuma piederību, bet tām šīs ziņas ir vitāli nepieciešamas, jo nav nevienam pienākums - nedz zemesgrāmatu nodaļām, nedz kādam citam - obligāti informēt pašvaldību par to vai citu darījumu, kas ir noticis. Tā rezultātā pašvaldība pat nevar precīzi nosūtīt pieprasījumu par zemes nodokļa nomaksāšanu. Tātad šī problēma pastāv, un es piedāvāju šo problēmu iesākt risināt 13. pantā, kas ir jauns pants.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Kaut arī jūs neatbalstījāt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par 6. pantu, es aicinu atbalstīt vismaz šos Pēterkopa kunga priekšlikumus, jo tie vismaz cenšas kaut daļēji risināt to pašu problēmu, ko mēs bijām akcentējuši, tas ir, runā par to, lai pašvaldībai būtu nepieciešamā informācija. Es uzskatu, ka ir iespējams balsot par abiem šiem variantiem un abus tos pieņemt, un līdz ar to parādītos šis 13. pants ar divām daļām, un es domāju, ka trešajā lasījumā varētu visu precizēt, un tāpēc es lūdzu šo balsojumu un arī aicinu visus deputātus atbalstīt Pēterkopa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Varētu jau atbalstīt šo pantu ar to pamatmotivāciju, ka pašvaldībām būtu jābūt informācijai, kuras šobrīd, kā mēs zinām, pietrūkst. Taču pašvaldības jau arī šobrīd nekādā veidā nav ierobežotas attiecībā uz šādas informācijas ieguvi, un, ja zemesgrāmatu nodaļu saistībās ir ietverts uzdevums šo informāciju nosūtīt pašvaldībām, tad mēs patiešām šeit šo normu dublējam. Taču tas ir deputātu izvēles jautājums, vai atbalstīt. Es negribētu jūs aicināt šajā virzienā, bet man tomēr ir... es saprotu, vēl trešajā lasījumā šis likumprojekts tiks skatīts, un tādēļ, ja mēs balsojam par 13. pantu Pēterkopa kunga iesniegtajā redakcijā, tad tomēr man nav skaidrs, uz kurieni tad "ved" to reģistru. (Starpsauciens: "Uz apsolīto zemi...") Lūk... Un, ja jau izveido šo reģistru, tad loģiski, ka šo reģistru izveido tādēļ, lai tas darbotos. Es saprotu, ka var kādu kaziņu aiz saitītes aizvest, bet reģistru parasti, latviski runājot, "neved". To izveido, un tas darbojas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vītola kungs.

M.Vītols. Budžeta un finansu komisijā mēs diskutējām par šo jautājumu. Šobrīd arī pašvaldība administrē zemes nodokli, un katra pašvaldība kā nodokļu administratore izvēlas praktiski šo veidu, kādā viņa reģistrē savus nodokļu maksātājus, un mēs uzskatām, ka nebūtu varbūt pareizi - obligāti prasīt no pašvaldības šo jautājumu. Un pretējā gadījumā, ja pašvaldība to nav veikusi, tad ir jautājums par to nodokļu maksāšanas kārtību. Pašreiz pašvaldība kā nodokļu administrācija šajā gadījumā nosaka šo nodokļu maksātāju reģistra veidošanas kārtību, pati viņa tajā ir ieinteresēta, un mēs diskusijā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nolēmām, ka šāds pats šeit likumā nebūtu jānosaka... tas būtu joprojām jāatstāj pašvaldību ziņā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Pēterkopa priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 13.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pirmais variants. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 18, atturas - 17. Nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par 13.panta redakciju, kurš... Līdzīgā redakcijā bija un iepriekš tika noraidīts frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Es nezinu, vai tas vēlreiz ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums par pārejas noteikumu 1.punkta izslēgšanu. Šis pārejas noteikumu punkts paredz to, ka līdz 1999.gada 31.decembrim ēkas un būves un to vērtība netiek ar nekustamā īpašuma nodokli aplikta. Tas nozīmē, ka līdz 1999.gada 31.decembrim ar šo nodokli tiek aplikta tikai zemes vērtība. Mēs uzskatījām, ka būtu jārada pārejas periods, kura laikā ēkas un būves ar nodokli netiktu apliktas, šeit ir runa arī par visām dzīvojamām ēkām. Es nezinu... šobrīd, šajā ekonomiskajā situācijā, kāda ir valstī, gan valdība, gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piedāvā to, ka līdz 1999.gadam tiek aplikta tikai zemes vērtība un 2000.gadā šis nodoklis jau kļūs kā konsolidēts, kad ar vienu likmi apliks gan zemes, gan ēku un būvju kadastrālo vērtību.

Sēdes vadītājs. Runās Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Pašreizējais likums par īpašuma nodokli neparedz individuālo māju, dzīvojamo māju un tām piederošo saimniecības ēku aplikšanu ar nodokli, tāda kārtība tiešām ir. Bet, ja mēs līdz 2000.gadam vispār ne no viena uzņēmuma, ne no vienas ražošanas ēkas neiekasējam nekustamā īpašuma nodokli par šīm ēkām, tad jau ir jāsāk brīnīties. Šis ir pašvaldību nodoklis. No kā šīs pašvaldības dzīvos? No augsti saskrūvētā zemes nodokļa? Es atkārtošu savu simtreiz šeit no tribīnes minēto piemēru par "Shell" un "Neste". Tepat Rīgas pievārtē maksās par 0,2 hektāriem samērā nelielu zemes nodokli, jo platība taču ir maza, bet par šīm ēkām un būvēm, kuras būvē gan virs, gan arī zem zemes un kurām ir liela īpašuma vērtība, absolūti nemaksās nevienu procentu. Man, protams, ir žēl, ka netika atbalstīts tas priekšlikums, kuru es biju iesniegusi un kurā bija paredzēts, ka ēkas un būves, ja to vērtība nepārsniedz 3000 latu un ja tās ir domātas cilvēku dzīvošanai, neapliek ar nodokli. Tādējādi būtu saglabāta tā iepriekšējā norma, kāda pašreiz ir attiecībā uz īpašuma nodokli. Bet līdz 2000.gadam nepaņemt šo naudu no visiem uzņēmumiem, kuri varētu maksāt pašvaldību budžetos šo naudu, un iztikt tikai ar vārgo zemes nodokli, kurš tomēr ir samērā augsts, salīdzinot ar iepriekšējām likmēm, - manuprāt, tas nav pareizi. Ja arī šajā lasījumā Saeimas sēde neizšķirsies par šā punkta izsvītrošanu, tādā gadījumā, man liekas, visām frakcijām noteikti ir savstarpēji ļoti rūpīgi tas viss jāpārdomā, lai radītu tomēr normālu sistēmu, lai dzīvojamās ēkas netiktu apliktas ar īpašuma nodokli, bet par ražošanas ēkām tomēr šis nodoklis tiktu maksāts. Kādēļ tad mēs šodien radām šo likumu? Šajā gadā, vēl 1997.gada sākumā, mēs radām likumu un ierakstām atvieglojumu visiem biznesmeņiem līdz 2000.gadam. Kaut kas nav kārtībā!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Jā, augsti godātie deputāti! Šis punkts ir tāds ļoti kutelīgs un divējādi tulkojams. Protams, vēršoties pret šo punktu, mēs varam it kā vērsties pret tiem iedzīvotājiem, kuru mājas, ēkas un būves atrodas pašvaldību teritorijā, bet mums ir jāņem vērā, ka likums dod iespēju pašvaldībām diferencēt iekasējamā nodokļa maksu.

Otrkārt, mēs ļaujam pašvaldību teritorijā darboties peļņu nesošiem uzņēmumiem un nosakām, ka no viņu būvēm, ēkām, kas tiek izmantotas ražošanā, netiks iekasēta nodokļu maksa par labu pašvaldību infrastruktūras attīstībai. Infrastruktūra bieži vien apkalpo un atbalsta tieši šo uzņēmēju darbību. Tā ka šajā ziņā mums ir jāpieņem politisks lēmums, kas var izskatīties iedzīvotāju līmenī nepopulārs, bet mums jāatbalsta pašvaldības, to attīstība, un es ierosinu tomēr atbalstīt Annas Seiles priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Protams, varu runāt ļoti populistiski par to, ka jebkurš īpašums tūlīt pat jāsāk apmaksāt ar nodokli. Man tomēr gribētos cienījamajai priekšlikuma iesniedzējai atgādināt, ka ne jau visi saņem nekustamo īpašumu par brīvu vai praktiski "par sviestmaizi". Bieži vien šajos īpašumos tiek ieguldīti pēdējie līdzekļi. Uzņēmējdarbība ir raksturīga ar peļņas gūšanu, un, ja uzņēmējs gūst peļņu, viņš maksā peļņas nodokli. Man ir pilnīgi nesaprotami, kāpēc ir tendence, ka tūlīt pat, kamēr vēl nav uzņēmējdarbība pat kārtīgi iedīglī sākusies, tai būtu jāuzliek šis mežonīgais Latvijas Republikas nodokļu slogs. Es ierosinu noraidīt Annas Seiles priekšlikumu kā uzņēmējdarbību bremzējošu faktoru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Krisberga kungs! Lai gan, protams, nodokļi reizēm mūs kavē attīstīties un tamlīdzīgi, es tomēr neesmu sliecīgs uzskatīt nodokli par sodu. Tas nav sods, nodoklis ir maksājums, ko indivīdi, uzņēmumi, juridiskas un fiziskas personas veic kopējo lietu labad, tātad kopējo lietu realizācijai. Tajā skaitā ir sociālais nodoklis, lai maksātu sociālos pabalstus un pensijas cilvēkiem, kuru pensiju sistēma sabruka, sabrūkot padomju impērijai. Un tā tālāk. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka iepriekšējās nodaļās ir panti, kas pasaka, ka pašvaldības ir tiesīgas diferencēt, tieši pašvaldības ir tiesīgas noteikt zemāku nodokļu likmi tiem uzņēmumiem, kuri, teiksim, rada pašvaldību teritorijā darba vietas, veido ienākuma nodokļa maksājumus, kas nāk tieši un "pa taisno" sociālajā budžetā. Mēs atkal gribam ar centrālās varas lēmumu, ar parlamenta lēmumu noteikt pilnīgi visu, mazinot to pilsonisko sabiedrību, par ko šeit runāja Vītola kungs, jo patiesībā mēs neļaujam izlemt un pieiet pie nodokļu politikas pašvaldībām, kurām jau tā nav tiesību aplikt savā teritorijā ar nodokļiem, tikai ar nodevām. Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt Seiles kundzi.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs. Otro reizi.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi un jo sevišķi - cienījamais Leiškalna kungs! Man gribētos norādīt uz pretrunām jūsu izteikumos. Pirmkārt, nevajadzētu zināmā mērā dezorientēt deputātus, ka sociālais nodoklis ir no algas, bet īpašuma nodoklis ir no īpašuma... Un pensionārs un īpašuma nodoklis ir ārkārtīgi vāji saistīti.

Otrkārt. Ja jau tik tiešām jūs pārstāvat "Latvijas ceļu" (un "Latvijas ceļš" ir pazīstams kā ļoti liberāla partija), tad, atvainojiet, kāpēc jūs gribat kavēt uzņēmējdarbību? Jeb vai jūs domājat, ka Latvijā nav vajadzīga vidusšķira? Pie tā ir novedusi arī pašreizējā Latvijas valdības politika. Varbūt turpināsim iznīdēt to, kā praktiski vispār vēl nav. Man ļoti žēl, bet man šķiet, ka jums, Leiškalna kungs, būs grūti nokārtot ieskaiti praktiskajā ekonomikā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Bez šaubām Seiles kundzei taisnība tajā ziņā, ka ēkas un būves būs arī nekustamā īpašuma nodokļa objekts. Par to neviens šeit nestrīdas. Bet mēs zinām to situāciju, mēs atceramies, kā mums gāja pagājušā gada rudenī, kad mēs mēģinājām šo likumu "palaist" jau no 1997.gada 1.janvāra. Kas notika ar Valsts zemes dienesta, teiksim, iespējām novērtēt zemi? Tas pats turpinājās ar zemes nodokli, kā jūs atceraties, vēl nesenākā pagātnē, apmēram starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Tātad mēs, protams, varam šo normu ielikt, bet tad es nevaru izsvītrot... un līdz ar to atstāt arī to, ka, sākot jau ar 1998.gada 1.janvāri, ar nekustamā īpašuma nodokli tiek tātad apliktas arī ēkas un būves, bet to kadastrālā vērtība nebūs noteikta, jo labākajā gadījumā, kā mums Valsts zemes dienests teica komisijā, viņi uz gada beigām, apmēram uz 1.novembri, ir spējīgi noteikt kadastrālās vērtības zemei. Un tad, ja mēs, teiksim, iestrādājam šo normu, es neredzu, kā ēkas un būves... kādos atsevišķos gadījumos, kur ir konkrēts kadastrālais novērtējums... kā tās tiks izmantotas. Nu, teiksim, praksē nodokļu maksātājiem piesūtīs rēķinu pašvaldības. Par šo pašu jūsu minēto benzīntanku, kurš būs kadastrāli novērtēts. Es tiešām neredzu šā mehānisma būtību... arī caur Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu... ja atkārtoti tiek atstāta šī norma.

Un vēl viena lieta, tomēr filozofiska lieta. Mēs ieviešam nekustamā īpašuma nodokli nevis tāpēc, lai apliktu ražošanu un neapliktu patērēto, tātad individuālās dzīvojamās mājas un tamlīdzīgus īpašumus; mēs darām to, lai, tieši pretēji, varētu... par jebkuru nekustamo īpašumu jāmaksā nodoklis, tajā skaitā arī tas, kas ir domāts kā patēriņa nodoklis. Ja mums būtu jāapliek tikai ražošanas nozīmes vai tirdzniecības nozīmes nekustamie īpašumi, tad mums nevajadzētu neko vispār mainīt īpašuma nodoklī un mēs atstātu to tādu, kāds tas ir, un arī zemes nodokli tādu, kāds tas ir. Es aicinu tomēr šoreiz neatbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu, un, ja ir kaut kāda iespēja šo jautājumu pārejas noteikumos izteikt citādā redakcijā, saglabājot Seiles kundzes domu, es aicinu to darīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Anna Seile... Seiles kundze, jūs runāsiet otro reizi? Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis nodoklis, protams, sāks darboties tikai 1998.gadā, tādēļ es Zīles kunga iesniegto priekšlikumu uzskatu par zināmā mērā kompromisu, bet es nevaru saprast, kāpēc to tomēr nav atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, jo mēs runājam par to, ka nekustamo īpašumu nepaspēs novērtēt, nepaspēs noteikt zemes kadastrālo vērtību, nepaspēs noteikt īpašumu vērtību, nu, tad nevajag tādu nodokli gatavot, bet visu to labot - mums taču vēl būs trešais lasījums - var ar vienu teikumu, un tam teikumam ir jābūt tādam: ja kadastrālā vērtība vēl nav noteikta, tad nekustamā īpašuma vērtību novērtē pēc vidējām likmēm, pēc šīm vērtējuma zonām zemei, un to var noteikt arī pēc māju un ēku inventarizācijas vērības. Arī tā var izdarīt, bet šīs atlaides privāto ēku īpašniekiem, kuri ēku izmanto nevis ražošanai, bet tikai dzīvošanai, - arī tās ir jāiestrādā šajos pārejas noteikumos. Tāpēc es šajā gadījumā, noklausoties visas debates, uzskatu par iespējamo kompromisu deputāta Zīles izvirzīto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runat? Zīles kungs. Otro reizi. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Mans priekšlikums (šajā pašā lappusē, nedaudz zemāk) ir atsaucams, jo tas bija sagatavots tajā brīdī, kad bija doma par to, ka nekustamā īpašuma nodokli uzsāks maksāt 1997.gada 1.janvārī. Tas vairs nav aktuāls, un es to atsaucu. (No zāles deputāte A.Seile: "Uzturu Zīles priekšlikumu!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Deputāte Seile uztur spēkā Zīles kunga priekšlikumu. Ja viņi to nevar juridiski, tad morāli viņi var to darīt. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Vītola kungs.

M.Vītols. Kolēģi, es vēlējos jums vienkārši atgādināt to, ka šis nekustamā īpašuma nodoklis ir principā jauna pieeja attiecībā uz nodokļu bāzi. Par nodokļu bāzi tiek izmantota kadastrālā vērtība, un mēs jau esam 4.panta otrajā daļā nobalsojuši par to, ko mēs saprotam ar kadastrālo vērtību, proti, kas ir nekustamā īpašuma tirgus vērtības, kas nozīmē nevis inventarizācijas vērtības vai kādas citas, bet tirgus vērtības, kas nozīmē visiespējamāko cenu, par kādu īpašums tiek vērtēts stabilā nekustamo īpašumu tirgū. Šis īpašumu tirgus, kāds tas ir attīstījies šobrīd, ēku un būvju tirgus, - par to jūs katrs varat izdarīt savus secinājumus, bet ir 79.priekšlikums, kurš uzdod Valsts zemes dienestam noteikt ēku un būvju tipus un vienas vienības vērtību katram īpašuma tipam. Tas ir ļoti darbietilpīgs process, darbs gan ar metodoloģiju, gan ar šo būvju un ēku vērtēšanu, ar ko Valsts zemes dienests vienkārši nevar tikt galā līdz nākamā gada 1.janvārim, kad šim likumam būtu jāstājas spēkā. Tāpēc arī no šā nodokļa ieviešanas tehniskās puses, kā jau sacīja Zīles kungs, būtu jāatbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis, ka līdz 1999.gada 31.decembrim zeme tiek aplikta pēc individualizētas zemes kadastrālās vērtības un, sākot ar 2000.gadu, kad šis darbs būs pabeigts, tiek apliktas arī ēkas un būves.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti pieprasīja balsojumu par saviem priekšlikumiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Annas Seiles priekšlikumu - izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 23, atturas - 23. Nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir identisks Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums, kas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav vairs balsojams. Paldies.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Roberta Zīles priekšlikums, kurš nosaka, ka noteikumi... Kā es saprotu, tas ir atsaukts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ejam tālāk!

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums par pārejas noteikumu 1.punkta redakciju, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 2.punkta izteikšanu redakcijā, ar kādu jūs varat šeit iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt... Deputāts Gulobovs prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - izteikt pārejas noteikumu 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 6, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums par pārejas noteikumu 2.punkta izslēgšanu, kurš nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieņem. Paldies. Tālāk.

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums par pārejas noteikumu 2.punkta 1. un 2.apakšpunkta izslēgšanu un pārējā teksta izteikšanu redakcijā, kāda ir piedāvāta tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums par pārejas noteikumu 2.panta 2.punkta papildināšanu ar palīgteikumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 3.punkta izslēgšanu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Bunkša priekšlikums par pārejas noteikumu 3.punkta redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. Tas ir izlemts.

Sēdes vadītājs. Tas jau ir izlemts. Paldies. Ejam tālāk!

M.Vītols. Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts iepriekšējos balsojumos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Varam iet tālāk.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums par punktu numerācijas maiņu, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Ejam tālāk!

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai", deputāta Zīles un Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums par pārejas noteikumu 6.punkta izslēgšanu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam par pārejas noteikumu 6.punkta izslēgšanu jeb svītrošanu.

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles un frakcijas "Latvijai" priekšlikums par pārejas noteikumu 7.punkta izslēgšanu, kas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to atbalstāms frakcijas "Latvijai" nākamais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums un Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums par 8.punkta izslēgšanu no pārejas noteikumiem, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 8.punkta svītrošanai no pārejas noteikumiem. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to nav atbalstāms frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kurš ir nākamais.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

M.Vītols. Arī nākamais frakcijas "Latvijai" priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

M.Vītols. Arī nākamais frakcijas "Latvijai" priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu punktu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo pārejas noteikumu punktu piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Roberta Zīles priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu punktu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 9.punkta redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 7.1. apakšpunkta svītrošanu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 7.2. apakšpunkta svītrošanu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par vārdu "1997.gada" aizstāšanu ar vārdiem "1998.gada". Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nākamie priekšlikumi ir vienādi. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šiem priekšlikumiem. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Priekšlikums ir balsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma nodokli" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 5, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem trešajam lasījumam.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 3.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 3.martu? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vēlas paziņojumu sniegt Andrejs Naglis. Lūdzu!

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Kad mēs balsojām par 1.panta 5.punktu, par reliģiskajām organizācijām, man nav pareizi nobalsots. "Pret" vietā es esmu nobalsojis "atturas". Tā ka es balsoju "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemam to zināšanai.

Godātie kolēģi, tā kā ir izskatīti Latvijas Republikas 17.februāra ārkārtas sēdes darba kārtības visi jautājumi, lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Juris Celmiņš, Ziedonis Čevers, Roberts Dilba, Edvīns Inkēns, Ernests Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Ivars Jānis Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Juris Sinka, Leonards Teniss, Māris Vītols... (ir zālē).

Sēdes vadītājs. Paldies. Latvijas Republikas 6. Saeimas 1997.gada 17.februāra ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute