Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 1.oktobra ārkārtas sēdi.

Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, jāizskata desmit deputātu iesniegums Saeimas Prezidijam, kurā deputāti saskaņā ar Kārtības ruļļa 65.pantu ierosina Saeimas 1.oktobra ārkārtas sēdē noteikt debatēm paredzēto laiku - 5 minūtes pirmo reizi un 2 minūtes otro reizi. Seko desmit deputātu paraksti.

Vai par šo iesniegumu kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vēlas runāt deputāts Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es gribu atbalstīt mūsu vairākuma loģisko saprātu un radošo iniciatīvu. Cienījamie kolēģi, tā kā mums ir jārunā par Satversmes izmaiņām... un ja mēs dienas beigās nonāksim pie šā mazsvarīgā jautājuma, kas tad ir Satversme... un kas ir cienījamā vairākuma smadzeņu kroku pārpūle, jo viņi var pārgurt, šie cienījamie cilvēki... Es domāju, ka visi jautājumi jau sen izdebatēti kārtējo reizi Sadarbības padomē, balsojums jau ir zināms. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Iesniedz priekšlikumus!”) Es domāju, katras frakcijas priekšsēdētājs jau zina, kā pirksts ir jārāda - uz leju vai uz augšu, vai jārāda Prezidijam piga. Katrs jau to labāk zina. Tādēļ, cienījamie kolēģi un arī cienījamie žurnālisti, lai tad Satversme, kad mēs beigās apspriedīsim... vai tad ir vajadzīgs vairāk par 5 minūtēm? Es personīgi uz to aicinātu, un es brīnos, kādēļ vairākums nav pieļāvis vispār visu sēdi novadīt bez debatēm. Tas būtu daudz vienkāršāk. Iedomājieties... jā, es ceru, ka Dobeļa kungs kā aktīvs cilvēks šinī gadījumā šo iniciatīvu atbalstīs un sēdes gaitā iesniegs priekšlikumu vispār sēdi noturēt bez debatēm, lai būtu ātri, skaidri un vienkārši. Jo balsis jau būs aptuveni 60, 18 un kāda daļa atturēsies. Balsojumi taču jau ir zināmi. Tādēļ - kādēļ ir vajadzīgas debates? Es šinī gadījumā noteikti atbalstu vairākuma iniciatīvu. Tā, es domāju, ir jāturpina uz priekšu, tad darbs veiksies daudz ātrāk un rosinošāk. Protams, arī Prezidijam nebūs jāžēlojas par to, ka te “norauj” kvorumu un ka tādēļ netiek izskatīti likumdošanas jautājumi. Bet tā jau ir demokrātija Latvijas vairākuma gaumē. (Starpsaucieni: “Nevajag... Paldies!”)

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret šo iesniegumu? Neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai vajadzīga balsošana? Vajadzīga. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret desmit deputātu priekšlikumu par debašu laika samazināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 23, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts. Debašu laiks, uzstājoties pirmo reizi - 5 minūtes, otro reizi - 2 minūtes.

Sākam izskatīt akceptēto ārkārtas sēdes darba kārtību. Pirmais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi deputāti! Pavisam uz otro lasījumu ir sagatavoti 22 priekšlikumi.

Pirmais ir deputāta Andreja Požarnova priekšlikums par 2.pantu, un tas ir noraidīts, jo problēma, kuru ar savu priekšlikumu mēģina atrisināt Andrejs Požarnovs, ir reglamentēta likuma tālākajās normās.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo deputāta Požarnova priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Andrejs Požarnovs. Ierosina papildināt 4.pantu ar jaunu teikumu. Priekšlikums atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt likumprojekta 2.pantu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 10.panta trešās daļas 4.punktu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 10.panta trešās daļas 4.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums. Deputāts Andrejs Požarnovs ierosina papildināt 10.pantu ar jaunu 5.punktu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 3.pantu, attiecīgi mainot numerāciju. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 3.panta svītrošanu iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt no likumprojekta 4.panta vārdu “septiņpadsmit”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 11.panta pirmajā daļā vārdus “tieslietu ministram” ar vārdiem “Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram vai tieslietu ministram”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta 4.pantu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 10.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta 5.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 14.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 11.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 28.pantu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 28.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 12.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta 7.pantā ietvertos grozījumus likuma 29., 30. un 31.pantā kā jaunus likumprojekta pantus. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskais birojs ierosina izdarīt precizējumus 29.pantā. Tie ir terminoloģiska rakstura precizējumi. Priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 15.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina 30. un 31.pantā izdarīt redakcionālus precizējumus. Priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputāti šo komisijas atzinumu akceptē. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 16.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt 32.panta trešajā daļā vārdu “jaundibinātās” ar vārdu “apvienotās”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 17. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 32.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 32.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, tālāk seko četri priekšlikumi par kuriem pēc būtības ļoti daudz debatēja atbildīgā komisija. Tātad par 33.panta redakciju ir četri priekšlikumi. Juridiskā komisija iesaka izslēgt likumprojekta... tātad nevis likuma, bet likumprojekta 9.pantu - grozījumu 9.pantu.

Tāpat Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 9.pantu, tātad grozījumu pantu.

Atbildīgā komisija savukārt iesaka izslēgt visu 33.pantu, tātad to pantu, kurš tika grozīts pirmajā lasījumā.

Juridiskais birojs ierosina aizstāt 33.pantā vārdus “mazāk par desmit biedriem” ar vārdiem “mazāk par likumā noteikto minimālo biedru skaitu”.

Godātie kolēģi, atļaujiet dažos vārdos informēt par šā priekšlikuma būtību. Tātad likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” ir noteikts, ka, lai dibinātu sabiedrisko organizāciju, tās dibināšanā ir jāpiedalās ne mazāk par desmit biedriem. Tātad nevar būt sabiedriska organizācija, kurā ir mazāk par desmit biedriem. Savukārt, lai dibinātu politisko organizāciju, kas ir īpašs sabiedriskās organizācijas veids, ir jāapvienojas ne mazāk kā 200 pilsoņiem.

Šis 33.pants izteikts sekojošā redakcijā. Es citēju: “Ja sabiedriskajā organizācijā paliek mazāk par desmit biedriem, tieslietu ministrs var pieņemt lēmumu par šādas organizācijas reģistrācijas anulēšanu, publicējot to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.” Komentējot Juridiskā biroja priekšlikumu, es gribu teikt, ka tas ir ļoti konsekvents, jo pieņemšanas gadījumā paredz sekojošo. Ja gadījumā sabiedriskajā organizācijā paliek mazāk par desmit biedriem, tad tieslietu ministrs var slēgt šo organizāciju. Savukārt, ja politiskajā organizācijā ir mazāk par 200 pilsoņiem, slēgt var politisko organizāciju. Komisijā šis priekšlikums tika noraidīts un pēc būtības tika atbalstīts atbildīgās komisijas priekšlikums, kura ierosina izslēgt 33.pantu. Tātad tas nozīmē, ka dibināšanas brīdī politiskajā partijā var būt 200 pilsoņu, bet, teiksim, pēc 10 dienām vai 10 mēnešiem tajā var būt viens biedrs, taču politiskā organizācija bauda tās plašās tiesības, ko dod mūsu spēkā esošie likumi, to skaitā arī Vēlēšanu likums, par kura grozījumiem mēs šodien daudz debatēsim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, vai kādam ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu - svītrot likumprojekta 33.pantu?

Runāt vēlas deputāts Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi, atbildīgā komisija pieņēma šo priekšlikumu ar nelielu balsu pārsvaru. Manuprāt, šis priekšlikums ir nepamatots, jo deputāti vispusīgi neizanalizēja sekas, kādas varētu radīt šā priekšlikuma pieņemšana. Galvenokārt deputāti uztraucās par to, vai tieslietu ministrs ļaunprātīgi neizmantos tās tiesības, ko dod šis pants, proti, iespēju slēgt kādu sabiedrisko vai politisko organizāciju, lai gan no līdzšinējiem četriem tieslietu ministriem, kuri darbojušies pēc šā likuma spēkā stāšanās 1992.gada decembrī, neviens kaut kādā veidā nav mēģinājis mūsu politisko un sabiedrisko sistēmu šādā veidā ļaunprātīgi ietekmēt. Šī norma ir tikai tāds drošības līdzeklis. Es domāju, jūs piekritīsit, ka būtu absurdi uzlikt par pienākumu uz dibināšanas brīdi formāli savākt šos 200 vai 100 biedrus, ja pēc tam, pēc pāris dienām, šī organizācija kā tāda faktiski pārstātu eksistēt, jo nebūtu biedru. Tādēļ, godātie kolēģi, kā ierindas deputāts es aicinu tomēr neatbalstīt Juridiskās komisijas, Juridiskā biroja un arī atbildīgās komisijas priekšlikumu, bet atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pieminēt tīri no jau esošās prakses kādu faktu, ka tiešām ir bijušas šādas problēmas, kad nodibinās kāda sabiedriskā organizācija, bet vēlāk nav zināms mehānisms, kādā veidā šo sabiedrisko organizāciju slēgt. Konkrēts piemērs ir Daugavpils ārstu biedrība. Sākumā tā izveidojās, pēc tam to neapmierināja šīs organizācijas vadība, tad izveidojās otra, un visi šīs pirmās biedri pārreģistrējās otrajā organizācijā. Un tajā pirmajā biedrībā palika tikai priekšsēdētājs un viņa sieva. Bija reģistrācijas apliecība, un viss. Nav mehānisma, kādā veidā varētu pārbaudīt, cik cilvēku ir šajā organizācijā. Cita lieta, ka Tieslietu ministrijai ir grūti izkontrolēt, vai tiešām tur ir tie nepieciešamie 10 minimālie biedri, bet tur varbūt tiešām ir palicis viens vai divi. Bet, ja mēs šobrīd izslēgsim šo te pantu, tad tādā gadījumā nenotiks arī darbs, lai šādu mehānismu izstrādātu. Tādēļ arī es tāpat kā Lagzdiņa kungs aicinātu neatbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Vairāk nevēlas deputāti runāt. Debates beidzam. Godātie kolēģi, tātad situācija pašreiz ir tāda: atbildīgā komisija ir ierosinājusi svītrot likumprojekta 33.pantu, deputāts Lagzdiņš un deputāts Požarnovs iebilda pret šo atbildīgās komisijas slēdzienu un ierosināja atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu nr.21. Tātad, godātie kolēģi, vai ir vajadzība balsot? Jābalso. Labi, kungi, tātad balsosim par likumprojekta 33.panta svītrošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 34, atturas - 23. Atbildīgās komisijas slēdziens nav akceptēts.

Godātie kolēģi! Tālāk balsosim Juridiskā biroja priekšlikumu nr.21, kas skan šādi: “Aizstāt 33.pantā vārdus “mazāk par 10 biedriem” ar vārdiem “mazāk par likumā noteikto minimālo biedru skaitu”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim šo Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Pēdējais - 22.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izdarīt 35.pantā redakcionālus grozījumus. Arī 38.panta pirmajā daļā un 41.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Godātie kolēģi! Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, jūsu apsvērumus par trešā lasījuma termiņiem!

J.Lagzdiņš. Lai ievērotu Kārtības ruļļa noteikumus, es ierosinātu Saeimu pieņemt lēmumu - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 6.oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Lagzdiņa kunga priekšlikumu - 6.oktobri? Iebildumu nav. Paldies, tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Aigars Jirgens. Lūdzu!

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem nr.2987 un nr.3019. Juridiskā komisija, izskatījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, to ir atbalstījusi un vispirms aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Jirgens. Godājamie deputāti, šis likumprojekts paredz nedaudz mainīt procedūru, kādā notiek budžeta izskatīšana un pieņemšana Saeimā. Un galvenie jauninājumi šeit ir četri.

Pirmais ir tas, ka valdība kopā ar budžetu iesniedz izmaiņas nodokļu likumdošanā, kas ir saistīta ar šā likuma izpildīšanu.

Otrais jauninājums ir tas, ka šie likumprojekti, proti, budžets un nodokļi vai grozījumi nodokļu likumos, tiek izskatīti kopā.

Trešām kārtām šo nodokļu likumprojektu izskatīšana tiek pielīdzināta tai procedūrai, kādā šobrīd tiek izskatīts valsts budžets, proti, ka par katru deputāta iesniegto priekšlikumu pēc tā izskatīšanas atbildīgajā komisijā atzinumu dod Ministru kabinets.

Un ceturtām kārtām budžets galīgajā lasījumā var tikt pieņemts tikai tad, kad ir pieņemti visi pārējie šajā paketē iekļautie likumprojekti, tātad ar izmaiņām nodokļu likumos saistītie projekti.

Juridiskā komisija aicina Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosiam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu, Jirgena kungs, kādi ir jūsu ierosinājumi par priekšlikumiem uz otro lasījumu un otrā lasījuma termiņu.

A.Jirgens. Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka šodien ir tā diena, kad valdība ir iesniegusi Saeimā nākamā gada valsts budžetu, un sakarā ar to, ka mums diemžēl tika pārtrauktas vairākas Saeimas sēdes kvoruma trūkuma dēļ un ka mēs nepaspējām savlaicīgi pieņemt šos grozījumus, ja deputātiem nebūtu iebildumu, es aicinātu pieņemt šo likumprojektu tūlīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Jirgena kunga priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””. Otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2986. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu uz otro lasījumu, ir atbalstījusi otrajā lasījumā šo likumprojektu un lūdz to atbalstīt arī deputātiem.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

V.Balodis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Otrā lasījuma laikā ir izdarīti tātad seši grozījumi, kurus komisija ierosina akceptēt arī Saeimai.

Pirmais grozījums ir Ministru kabineta noteikumi nr.119, kurus atbildīgā komisija ir tiesīga kā priekšlikumus iekļaut izskatīšanai uz otro lasījumu. Komisija ir akceptējusi šos noteikumus kā priekšlikumus un ierosina arī Saeimai tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies, priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izteikt 6.panta pirmo daļu precizētā redakcijā. Priekšlikums pilnībā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 6.panta pirmās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Trešais priekšlikums. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 12.pantu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 12.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Priekšlikums par 13.pantu jāskata kopsakarībā. Pavisam ir iesniegti trīs priekšlikumi. Atbildīgā komisija, konceptuāli akceptējot Ministru kabineta noteikumos nr.119 ietvertās normas, kā arī daļēji atbalstot deputāta Pēterkopa priekšlikumu, ir izstrādājusi savu redakciju 13.pantam un ierosina izteikt 13.pantu, šā panta 6.punktu, precizētā redakcijā. Tas ir 6.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, vai jums ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru kabineta noteikumu priekšlikumu, deputāta Pēterkopa un atbildīgās komisijas priekšlikumu? Līdz ar to vai jūs akceptējat likumprojekta 13.panta papildināšanu ar 6. un 7.punktu jums iesniegtajā redakcijā? (Starpsaucieni: “Nav nekādu... Absolūti!”) Akceptējam. Paldies. Tas ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, vairāk priekšlikumu nav. Es lūdzu akceptēt otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā es ierosinātu Saeimai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 6.oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 6.oktobri? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Pirmais priekšlikums ir par likumprojekta preambulu. Tā kā tā uz pirmo lasījumu tika sagatavota neprecīzi, atbildīgā komisija ierosina to izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta preambulu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš. Otrais priekšlikums ir par 3.pantu. Atbildīgā komisija ierosina otrajā lasījumā pieņemto likumprojektu papildināt ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Izslēgt 3.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “ja viņa pakļautībā ir citi ierēdņi (ierēdņu kandidāti)”.” Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumu akceptē. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Trešais priekšlikums ir par 20.pantu. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likumprojekta 6.pantu un izteikt to jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 35.pantu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 35.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likumprojekta 10.pantu un aizstāt vārdus “par to” ar vārdiem “par kandidēšanu vēlēšanās”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums attiecas uz likuma 47.pantu, kurš reglamentē tiesības pretendēt uz vakantu ierēdņa amatu. Tā kā otrajā lasījumā pieņemtā redakcija bija kļūdaina, tad atbildīgā komisija, sagatavojot trešajam lasījumam šā panta redakciju, izdarīja redakcionālus grozījumus. Grozījumus jūs redzat. Tie ir izteikti ar izceltu tekstu. Atbildīgā komisija ierosina atbalstīt šos redakcionālos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 44.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt likumprojekta 12.pantā vārdus “tajā pašā valsts civiliestādē vai citā” ar vārdiem “tajā pašā vai citā valsts civiliestādē”. (Starpsaucieni no zāles: “Nelasi tekstu... Mums teksts ir!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti priekšlikumam - papildināt likumprojekta 48.pantu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā - piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 60.panta 1.punkta “h” apakšpunktu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 60.panta 1.punkta “i” apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Kā vienmēr, sagatavojot trešajam lasījumam Ministru kabineta pieņemtos noteikumus, kas izdoti Satversmes 81.panta kārtībā, pēdējais punkts parasti šādos likumos ir tāds, kas paredz atcelt Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos attiecīgos noteikumus, tādēļ atbildīgā komisija ierosina atbalstīt 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pārejas noteikumu redakcijai šajā likumprojektā piekrīt. Pieņemts.

Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.3052. Atgādināšu jums, ka šis un divi nākamie likumprojekti, ko mēs izskatīsim, ir sagatavoti un tapuši saskaņā ar Ministru kabineta šā gada 18.marta sēdē akceptēto konceptuālo lēmumu par to, ka mūsu valstī ir jāpieņem vesela likumprojektu pakete par kustamās mantas ieķīlāšanas reģistrāciju. Tāpēc es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šis un divi nākamie likumprojekti ir kontekstā skatāmi jautājumi.

Bet nu atgriezīsimies pie Uzņēmumu reģistra. Kārtības ruļļa 95.panta kārtībā neviens priekšlikums nav iesniegts, un tāpēc es aicinu jūs šo likumprojektu akceptēt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu, Lībanes kundze!

K.Lībane. Ja kolēģiem nav iebildumu, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 6.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Civillikumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Izskatot šo lietu, vajadzētu paņemt dokumentu nr.3081. Arī šis likumprojekts attiecas uz kustamās mantas ieķīlāšanas reģistrāciju. Taču par to ir saņemti daži priekšlikumi. Un pirmais priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja par 1279.pantu. Te tiek ierosināts to papildināt ar otro piezīmi, un atbildīgā komisija to akceptēja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Civillikuma 1279.panta papildināšanu ar otro piezīmi jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Lībane. Un otrs priekšlikums likumprojektiem ir tradicionāls, kad ir Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi. Tas ir pārejas noteikums par to, ka tie zaudē spēku līdz ar likuma stāšanos spēkā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Lībane. Varam balsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Par trešo lasījumu kādi ir jūsu apsvērumi, Lībanes kundze?

K.Lībane. Tā kā šie abi likumprojekti ir par vienu un to pašu tēmu, tad tāpat kā iepriekšējam es ierosinātu 6.oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret nosaukto termiņu - 6.oktobri - iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dokuments nr.2942. Arī šeit ir runa par kustamā īpašuma ieķīlāšanu un šo ķīlu reģistrāciju. Es tikai vēršu uzmanību uz to, ka šie nav Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi, jo procesa likumus šā panta kārtībā grozīt nevar. Tas ir valdības iesniegts likumprojekts, ko mēs izskatām pirmajā lasījumā, un es lūgtu konceptuālu atbalstu vēl jo vairāk tāpēc, ka divus iepriekšējos mēs esam jau atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā ir pieņemts... piedodiet, pirmajā. Lūdzu, Lībanes kundze, par otrā lasījuma termiņiem.

K.Lībane. 6.oktobris.

Sēdes vadītājs. 6.oktobris. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Minētie grozījumi, ko iesniegusi valdība, skar jautājumu par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu. Nu ir iznākusi mazliet nesaskaņa sakarā ar to, ka šie noteikumi un grozījumi ir arī virknē citu likumu, kas saistīti ar šo policijas kontroles noteikumu ieviešanu. Tie ir arī rītdienas darba kārtībā uz pirmo lasījumu no 28. līdz 30.punktam, bet paredzētā atbildība mums ir jāizskata šodien. Es tomēr lūdzu izskatīt un to akceptēt pirmajā lasījumā, jo nekāda kļūda nenotiks, jo šie tiks skatīti kā steidzami likumprojekti. Tātad to izskatīšana tiks pabeigta ātrāk nekā šo, jo atbildība par šo policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu var iestāties ne ātrāk kā pēc trim gadiem, tāpēc šis punkts nav steidzīgs. Mēs to vienkārši varam virzīt. Taču, ja tas netiks akceptēts, tad, protams, nākošajos lasījumos mēs to varam svītrot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu par otrā lasījuma termiņiem, Bišera kungs! Kādi ir jūsu apsvērumi?

I.Bišers. Lūdzu arī 6.oktobri.

Sēdes vadītājs. 6.oktobris. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Godātais Saeimas Prezidij! Dokuments nr.2909. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” skar veselu virkni jautājumu: dzimtsarakstu nodaļas zīmogi, valsts nodevu ieskaitīšanas un maksāšanas kārtība, laulību veikšana ārvalstīs, kā arī ārvalstnieku un bezvalstnieku laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti un citi līdzīgi jautājumi. Tāpat ir jautājumi par atradeņu dzimšanas reģistrāciju, par nezināmas personas miršanas reģistrāciju un par reģistru dokumenta iesniegšanu Valsts statistikas komitejai. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi un aicina pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Kādi ir jūsu apsvērumi par otro lasījumu, Grīnblata kungs?

M.Grīnblats. Tātad komisija aicina iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 6.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret minēto termiņu - 6.oktobri - iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Civilprocesa likums”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāte Ruta Marjaša.

R.Marjaša (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Valdība ir iesniegusi likumprojektu, kurš noformēts tā, - “Civilprocesa likuma ceturtā daļa”. Es atgādinu, ka pirmajā lasījumā Saeima ir akceptējusi Civilprocesa likumu kā tādu un ka Juridiskā komisija pašlaik strādā pie šā Civilprocesa likuma. Šis likumprojekts ir nācis papildus, un to ir radījusi nepieciešamība reglamentēt attiecīgā modernā līmenī šķīrējtiesu praksi - šķīrējtiesu darbību Latvijā. Pie mums pašlaik šķīrējtiesas darbojas, bet tās darbojas, pamatojoties uz Nolikumu par šķīrējtiesu, kura noteikumi ir ļoti atšķirīgi no Eiropā atzītajiem, un tādēļ šis projekts, kas ir jūsu priekšā, regulē tiesiskās attiecības, kas rodas, pusēm vienojoties par strīdu nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā Latvijas teritorijā, kā arī nosaka kārtību šķīrējtiesas procesa organizēšanai, strīdu izšķiršanai un nolēmuma pieņemšanai šķīrējtiesās, reglamentē šķīrējtiesas nolēmuma izpildes kārtību un citas ar šķīrējtiesu saistītās tiesiskās attiecības. Viena īpaši svarīga norma, ko satur šis likumprojekts, nosaka šķīrējtiesas procesa konfidencialitāti. Jūsu priekšā ir šis dokuments nr.2900, un es lūgtu jūs to atbalstīt un akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Kādi ir jūsu apsvērumi par otro lasījumu, Marjašas kundze?

R.Marjaša. Līdz 6.oktobrim, lūdzu!

Sēdes vadītājs. 6.oktobris. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Nākošais izskatāmais jautājums ir dokuments nr.2102 - “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kurus bija iesniedzis Ministru kabinets. Šie grozījumi skar apvienotu tiesu izveidošanu no rajonu tiesām un pilsētu tiesām Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Rēzeknes un Daugavpils rajonos un pilsētās. Juridiskā komisija, izskatījusi šo jautājumu, aicina noraidīt agrāk iesniegto dokumentu nr.2102, toties atbalstīt nākamo dokumentu nr.2887, kas pēc juridiskās formas ir vairāk pieņemams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav, bet, tā kā Grīnblata kungs ierosināja, mums par to ir jānobalso. Varbūt deputātiem nav iebildumu? Jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Juridiskās komisijas priekšlikumu - noraidīt iesniegto dokumentu nr.2102. (Starpsauciens no zāles: “Noraidīt...”) Godātie kolēģi, acumirkli... Es sapratu, ka Grīnblata kungs komisijas vārdā ierosina šo dokumentu nr.2102 noraidīt. Godātie kolēģi, tādā gadījumā balsosim Juridiskās komisijas priekšlikumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies, godātie kolēģi! Es acīmredzot esmu pareizi aicinājis balsot likumprojekta “Par tiesu varu” pieņemšanu pirmajā lasījumā, bet komisijas viedoklis ir to noraidīt. Mums ir jābalso par šā likumprojekta pieņemšanu. Izsakiet savu attieksmi! Dobeļa kungs, es nezinu, kā jūs balsosit. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Es balsošu “pret”!”)

Balsosim, godātie kolēģi, pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kurš ir izklāstīts dokumentā nr. 2102 un kuru atbildīgā komisija aicina noraidīt. Lūdzu zvanu un lūdzu izteikt attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 54, atturas - 6. Nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti, dokumenta numurs ir 2887 - “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, ko iesniedzis Ministru kabinets. Juridiskā komisija aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M.Grīnblats. Juridiskā komisija aicina pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kas izklāstīts dokumentā nr. 2887. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu jūsu apsvērumus par otro lasījumu, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Ja deputātiem nav nekādu priekšlikumu - un šis projekts tiešām ir ļoti vienkāršs un paredz tikai nelielas izmaiņas -, tad Saeima varētu balsot tūlīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret šo priekšlikumu? Neiebilst. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Indulis Bērziņš. Lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Savā laikā jūs nobalsojāt par šā likumprojekta steidzamību, bet tas tajā pašā dienā netika pieņemts otrajā lasījumā. Starplaikā starp pirmo un otro lasījumu nekādi priekšlikumi nav saņemti, un Ārlietu komisija aicina jūs nobalsot par šo likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” otrajā lasījumā un pieņemt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Starptautiskās konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem denonsēšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pirms sākam izskatīt šo jautājumu, komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Izlemsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš. Tātad, cienījamie kolēģi, anotācija jums visiem ir, jūs varat paši iepazīties. Es domāju, ka šis un nākošais no vides saglabāšanas viedokļa ir ļoti svarīgi likumprojekti, un es aicinu nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, ja jums nav iebildumu, es lūgtu nobalsot par šo likumprojektu arī otrajā lasījumā un izskatīt to šodien.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Protokolu par grozījumiem Starptautiskajā konvencijā par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Komisijas vārdā es aicinu kolēģus nobalsot par šā jautājuma steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš. Aicinu nobalsot likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Ja jums nav iebildumu, mēs varētu to šodien izskatīt. Ārlietu komisija ir izskatījusi šo dokumentu, un tajā ir iesniegti tikai divi redakcionāli precizējumi. Tā ka, ja drīkst, es aicinātu izskatīt šodien pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. 1. pantā ir izdarīti redakcionāli precizējumi. Jūs ar tiem varat iepazīties tabulā.

Sēdes vadītājs. Precizējumi, godātie kolēģi, ir izklāstīti dokumenta nr. 3057 otrajā pusē. Tātad 1. pantā ir redakcionāli precizējumi. Deputātiem pret šiem precizējumiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bērziņš. Nelieli redakcionāli precizējumi ir arī 2. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pret to neiebilst? Pieņemts.

I.Bērziņš. Citu labojumu nav. Nav bijuši arī priekšlikumi izdarīt citus labojumus. Es aicinātu nobalsot par dokumentu otrajā lasījumā un pieņemt to.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokli un kapitāla nodokli un nodokļu nemaksāšanas novēršanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es lūdzu nobalsot par šo likumprojektu kā steidzamu, pirms mēs to sākam izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš. Tā kā anotācija kolēģiem ir izsniegta un arī Ārlietu komisija ir izskatījusi visus šos jautājumus, es lūgtu nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija arī šo dokumentu ir izskatījusi no juridiskā viedokļa, cik precīzi tas atbilst pieņemtajai kārtībai, un tur ir izdarīti tikai nelieli redakcionāli precizējumi. Es aicinātu, ja jums nav iebildumu, šodien izdarīt šos redakcionālos precizējumus un nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Skatīsim otrajā lasījumā!

I.Bērziņš. Dokuments nr. 3058. Tātad redakcionāli precizējumi ir likumprojekta 1. pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem pret likumprojekta 1. panta redakciju iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

I.Bērziņš. Tāpat redakcionāli precizējumi ir izdarīti 2. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai arī pret to deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Bērziņš. Un attiecīgi 3. pantā... Te varbūt izmaiņas ir lielākas, bet tās neskar būtību. Vienkārši šīs izmaiņas paredz precizēt, kādā kārtībā... Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tā sabiedrība uzzina par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem pret likumprojekta 3. panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tikko mēs nobalsojām ļoti līdzīgu dokumentu, varētu tā teikt, bet varētu arī neteikt, jo tās ir divas dažādas valstis - Itālija un Francija, taču pēc būtības šiem dokumentiem ir vienāds mērķis. Tā ka es aicinātu komisijas vārdā...

Sēdes vadītājs. ... nobalsot par steidzamību.

I.Bērziņš. Jā, nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Es aicinu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Ja jums nav iebildumu, mēs varētu to izskatīt šodien arī otrajā lasījumā, lai pie tā vairs neatgrieztos, jo arī šeit ir tikai redakcionāli precizējumi. Ar lietas būtību jūs jau esat iepazinušies, un tā ir tieši tāda pati kā iepriekšējā likumprojektā, tikai attiecas uz citu valsti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret to, ka mēs skatām likumprojektu otrajā lasījumā, iebildumu nav? Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. 1. pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 1. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. Arī 2. pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

I.Bērziņš. Un arī 3. pantā, kas nosaka šo laiku un kārtību, kā tiek paziņots par šā dokumenta stāšanos spēkā. Tie ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to akceptē. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Vispirms Ārlietu komisija aicina nobalsot par šā dokumenta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, kā jūs labi saprotat, nez vai mēs daudz ko varēsim palīdzēt Amerikas Savienotajām Valstīm šinī jomā, bet tas, ka Amerikas Savienotās Valstis noteikti, ja gribēs, mums varēs palīdzēt,- šis līgums veicina šo palīdzību,- tas, man liekas, mums visiem ir skaidrs. Tāpēc aicinu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. (Starpsauciens no zāles: “Vai mēs sliktāki par viņiem...”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, es aicinu nobalsot par dokumentu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu deputātiem nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tāpat kā iepriekšējos gadījumos es aicinu atbalstīt Ārlietu komisijas iniciatīvu un nobalsot par to kā par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš. Ņemot vērā lielo vienbalsību un jūsu atbalstu šā likumprojekta izskatīšanā un ņemot vērā arī to, ka šajā gadījumā nav pat nepieciešams izdarīt redakcionālas izmaiņas, es aicinu nobalsot šodien otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Mēs vēl neesam pirmajā to izdarījuši. Bet nu darīsim secīgi. Lūdzu zvanu! Debatēs tātad deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

I.Bērziņš. Vienkārši temps šodien ir tik labs, ka gribas vēl labāku. Tāpēc iznāk pasteigties ar lasījumiem. Es atvainojos. Es aicinu vēlreiz kolēģus nobalsot par otro lasījumu, lai šis likumprojekts tiktu pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nenoskaudiet tempu, Bērziņa kungs! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Par 1946.gada 13.februāra Konvenciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas privilēģijām un imunitātēm”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu kā par steidzamu. Par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, tā kā Latvija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts un šīs privilēģijas un imunitātes nav nekas sevišķs, jo arī citās valstīs tādas tiek dotas, - īstenībā tās ir nepieciešamas ANO funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai, - es aicinu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Tā kā šeit nav pat redakcionālu precizējumu, es aicinu nobalsot otrajā lasījumā un pieņemt likumprojektu jau šodien. Ja kolēģiem nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 3050. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””, kas sagatavots trešajam lasījumam, izskatīšanai pa pantiem. 1.priekšlikums ir no deputāta Bišera un attiecas uz visu likumprojekta tekstu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par deputāta Bišera priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas un arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums - no deputāta Dinēviča. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par deputāta Dinēviča priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 6.priekšlikums. Par 3.pantu. No deputāta Dinēviča. Komisijas slēdziens - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums - par 4.pantu. No deputāta Dinēviča. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu akceptē. Pieņemts.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums - par 5.pantu. No Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Dinēvičs. Par 5.pantu. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 10.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta. 5.panta piektā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums ir atkal no deputāta Dinēviča. Par 5.panta sestās daļas izslēgšanu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 5.panta sestās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums - no deputāta Viktora Dinēviča. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.Pieņemts.

K.Leiškalns. 13. priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tad seko 14.priekšlikums, kurš ir diskutabls, par kuru acīmredzot runās Bišera kungs. Komisija ir bez ekspertu klātbūtnes izteikusi neatbalstošu verdiktu attiecībā uz šo priekšlikumu, bet man kā deputātam, šobrīd pārdomājot, liekas, ka vajadzētu atbalstīt arī šo. (No zāles deputāts J.Sinka: “Paskaidro, kas ir diskutabls?”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie deputāti! Es gribētu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Ja, veicot tagad zemes reformu un zemes gabalu atdošanu īpašniekiem, ir radusies tāda situācija, ka zemes gabalam nav izejas pie vispārējās lietošanas ceļiem, tad ir jānodibina servitūts, lai viņš arī pa cita īpašnieka zemi varētu izkļūt no sava zemes gabala. Bet šim grozījumam nevajadzētu piešķirt vispārēju raksturu. Ir arī tādi gadījumi, kad īpašnieki ņem un sadala savu zemes gabalu un pēc šīs sadalīšanas prasa no kaimiņa tiesības braukt pa viņa zemi. Šajos gadījumos nevajadzētu uzlikt šādu prasību kaimiņiem, bet likt, lai viņi pirms sadalīšanas izlemj jautājumu par to, kā viņi varēs izkļūt no šiem jaunizveidotajiem zemes gabaliem. Vai nu braukt caur esošo ceļu, vai vienoties ar kaimiņiem, bet nepadarīt to par obligātu prasību kaimiņiem, ja viņi paši šādā veidā šādu problēmu ir radījuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Leiškalna kungam atliek tikai piekrist jurisprudences korifejam doktoram Bišeram un aicināt deputātus atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, kas nonāk pretrunā ar komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, paldies. Tātad ir divi viedokļi. Komisijas slēdziens ir neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt 6.¹ panta pirmo daļu pēc vārdiem... un tālāk kā tekstā. Bet deputāti ierosina šo Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Vispirms balsojam par Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi, bet kuru ir atbalstījuši deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt 6.¹ panta pirmo daļu, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 5, atturas - 5. Pieņemts ir Juridiskā biroja priekšlikums.

K.Leiškalns. 15.priekšlikums - no deputāta Viktora Dinēviča. Komisijas slēdziens - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16.priekšlikums. Par 12.pantu. No Juridiskā biroja. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums. Iesniedzis Viktors Dinēvičs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K. Leiškalns. 18.priekšlikums. Komisija ierosina izslēgt 12.panta ceturto daļu un, protams, atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 12.panta ceturtās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 19. priekšlikums. Juridiskā biroja redakcionāls labojums 13.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisija, precizējot redakciju, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 21.priekšlikums - no deputāta Dinēviča. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums - par 16.pantu. No Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums - par 16.pantu. No Juridiskā biroja. Komisija atbalsta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs ierosina izslēgt likumprojekta 16.pantu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs ierosina papildinājumu 20.pantam. Komisija to ir atbalstījusi, izsakot precizētā redakcijā, kas redzama labajā pusē esošajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 26.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt 22.pantu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums - no deputāta Dinēviča. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 28.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Par papildinājumiem 23.pantā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 29.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Par 24.panta nosaukuma maiņu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 30.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Par 24.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 31.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Par 24.panta otrās daļas izslēgšanu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 24.panta otrās daļas svītrošanai piekrīt.

K. Leiškalns. 32.priekšlikums. Juridiskā biroja papildinājums 28.pantam. Komisija, precizējot redakciju, ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu šajā jautājumā. Pieņemts.

K.Leiškalns. 33.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā 29. panta teksta izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 29.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Ar to arī iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti, un aicinu deputātus atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Ceļu satiksmes likums”. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, augsti godātie deputāti, par 3050. dokumenta pieņemšanu. Tagad ķeramies pie dokumenta nr. 3100. Likumprojekts “Ceļu satiksmes likums”. Trešais lasījums. (Starpsauciens: “Tikai īsāk...”)

1.priekšlikums attiecas uz 1.panta 26.punkta otro teikumu un ir no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums - par 2.pantu. No Juridiskā biroja. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums - par 4.pantu. No Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums ir no iekšlietu ministra vietas izpildītāja Kaksīša kunga. Komisija nav atbalstījusi, un es ceru, ka jūs sapratīsiet, kādu iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja Kaksīša kunga priekšlikumu? Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums ir no Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Par 4.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 6.priekšlikums - no iekšlietu ministra vietas izpildītāja Kaksīša kunga. Par 4.pantu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums ir no Ministru kabineta noteikumiem. Tajā pašā 4.pantā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums - par 9.pantu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Par 10.panta papildinājumiem. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. 10.priekšlikums - par 11.pantu. No Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums - par 11.pantu. No Juridiskā biroja. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Par to pašu 11.pantu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī 13.priekšlikums ir par Juridiskajam birojam tik mīļo 11.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums - par 12.pantu. No Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 15.priekšlikums attiecas uz 14.pantu jums redzamajā redakcijā. Komisija daļēji atbalsta, iestrādājot tās izstrādātajā redakcijā, kas ir redzama labajā pusē kā 14.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums - no Kaksīša kunga. Par 16.pantu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 18.priekšlikums - par 16.pantu. No Kaksīša kunga. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Par 22.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Par 25.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 21.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Par 30.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (No zāles deputāts O.Grīgs: “Iebilst...”) Pieņemts.

K.Leiškalns. Grīga kungs, jūs gribat nākt tribīnē? Uzstājieties debatēs, uzdodiet precīzus jautājumus, un es paskaidrošu, bet sarunāties zālē mums aizliegts. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Ko tu pats dati...”)

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, nedebatējiet ar atsevišķiem deputātiem. Ja viņi vēlēsies runāt, viņi pieteiksies debatēs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums - par 43.pantu. Komisija ir atbalstījusi. Priekšlikums ir no Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Nagobads. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Un pārmaiņas pārejas noteikumos, kas nāk no Juridiskā biroja, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pārejas noteikumu redakcijai piekrīt. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Aicinu deputātus... Kas attiecas uz zemessargiem, ir pilnīgi skaidrs - tā ir Bruņoto spēku sastāvdaļa, un tai nav tiesību apturēt Siguldas mašīnas uz ceļiem. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā un Grīga kungu iestrādāt labojumus likumā “Par Zemessardzi”, kas izriet no šī likuma.

Sēdes vadītājs. Tādu Saeimas lēmumu mēs nevaram attiecībā uz Grīga kungu pieņemt. Mēs varam vienkārši atbalstīt likuma pieņemšanu, ko arī mēģināsim darīt. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””. Otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3008A “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mēs pašlaik izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””. Leiškalna kungs, Dobeļa kungs, es lūdzu netraucēt Saeimas sēdes darbu! Tas pats attiecas arī uz Apiņa kungu un Seiksta kungu, un uz pārējiem, kuri pārāk skaļi sarunājas. (Starpsauciens: “Bravo!”)

Lūdzu, Deņisova kungs!

O.Deņisovs. Otrajā lasījumā komisijai iesniedza pirmo priekšlikumu Labklājības ministrija. Pirmo priekšlikumu atbalstīja komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Paldies. pieņemts.

O.Deņisovs. Nākamais priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina papildināt 1.pantu ar jaunu punktu. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

O.Deņisovs. Nākamais ir Labklājības ministrijas priekšlikums 6.panta pirmajā daļā vārdus “pieraksta vietas” aizstāt ar vārdiem “dzīvesvietas”. Komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

O.Deņisovs. Nākamais ir deputāta Bartaševiča priekšlikums - papildināt 6.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā. Komisijas slēdziens - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Aleksandrs Bartaševičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu, Bartaševiča kungs!

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Man nav saprotama Sociālo un darba lietu komisijas rīcība, jo ar savu negatīvo atzinumu par manu priekšlikumu viņi praktiski veicina rasu, nacionālo diskrimināciju. Man teiks - kāda šeit rasu diskriminācija? Ja negribi, pie mums nedzīvo! Bet, atvainojiet, godātie deputāti, mēs pēc dažiem gadiem būsim jau Eiropā, un tad viņi parādīsies.

Otrkārt. Ja Saeima neatbalstīs manu priekšlikumu, būs jālabo likums par sociālo nodokli, jo mēs būsim spiesti atbrīvot visus, kas nezina valsts valodu, no sociālā nodokļa iemaksām. Kāpēc viņiem jāmaksā valstij iemaksas, par kurām neko nevar garantēt? Ministru kabineta pārstāvji apstiprināja, ka mums ir noteikumi, kas jau regulē bezdarbnieku statusa iegūšanu. Un es atbildēšu - šeit ir vislielākā problēma, ka līdz noteikumu pieņemšanai cilvēkus, kam nebija kategorijas valsts valodas zināšanā, reģistrē kā bezdarbniekus, bet pēc to pieņemšanas tas vairs netiek darīts. Praksē noteikumiem bija lielāks spēks nekā likumam. Tas nav normāli. Nerunājot par to, ka noteikumos tiek pārkāpti starptautiskie līgumi. Lūdzu Saeimu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Jā, vai visur jāpiesauc rasu, nacionālā diskriminācija un pārējā nekārtība un, kā saka, jāuzbudina tauta? Jo, ja jūs rūpīgi izlasāt 6.pantu, jūs redzat, ka šis likums jau nosaka, ka valodai nav nozīmes, lai konkrētais cilvēks iegūtu bezdarbnieka statusu. Un arī šis labojums neko nedos. Tas ir cita likuma jautājums. Un, ja Bartaševiča kungs liek uz šo likumu visas cerības, tad viņš nedaudz maldās. To mēs arī komisijā spriedām. Un tiešām - ir valdības 407.noteikumi, kur ir prasība. 4.pants šajos noteikumos. 2.punkts pasaka: valodas prasmes reģistrācijas apliecība tiem, kas beiguši skolu citā valodā, nevis latviešu valodā... Sakarā ar to, ka šī problēma ir aktuāla un pārejas periodā tiešām ir cilvēki, kas ir maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas, strādājuši konkrētā darbavietā, bet strādājuši bez šīs apliecības, pārkāpdami Darba likumu kodeksu un Valsts valodas likumu un attiecīgos noteikumus, izveidosies situācija, ka ir apmēram 11 000 cilvēku, kas ir zaudējuši darbu, ir izdarījuši iemaksas, bet nevar reģistrēties par bezdarbniekiem. Pašlaik Labklājības ministrija strādā pie tā, un arī Ministru kabinets strādā pie tā un saskaņo to starp ministrijām, un pašlaik projekts ir sekojošs - šo punktu noteikumos mainīt. Tātad nepieciešama valsts valodas prasmes apliecība, kas apliecina tādu valsts valodas prasmes pakāpi, kāda nepieciešama tai specialitātei vai tam amatam, uz kuru atbilstoši gūtajai profesionālajai izglītībai vai līdzšinējai profesionālajai darbībai pretendē darba meklētājs. Ja darba meklētājs nav ieguvis izglītību valsts valodā. Tātad dabiski, ka tas nosaka to, ka tos bezdarbniekus, kas pretendē uz amatiem, kuros nav šīs prasības pēc valsts valodas prasmes, reģistrēs kā bezdarbniekus un samaksās par apdrošināšanas periodu noteiktos maksājumus, kamēr viņi meklēs darbu un pārkvalificēsies. Un es domāju, ka būtu jānoraida šis priekšlikums un ka šis jautājums būtu jārisina vai nu citos likumos, vai noteikumos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man atšķirībā no deputāta Bartaševiča ir galīgi skaidrs komisijas lēmums, šī rīcība ir pilnīga pareiza. Kāpēc mēs tur, kur mums ir izdevīgi, atkal mēģinām kaut kādā veidā atkratīties no tā, ka ir jāmācās valsts valoda un ka mums ir šis likums, un ka vajag būt cieņai pret mūsu valsts valodu? Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir vienkārši kārtējais bezkaunības apliecinājums, kārtējais mēģinājums atkal kaut kur iespraukties. Kas attiecas uz attiecīgajām iemaksām, neapšaubāmi, ka tiem, kas šeit atrodas, vai viņi ir pilsoņi vai nepilsoņi, viņiem ir jābūt šīm iemaksām tāpēc, ka viņi šeit atrodas un bauda šīs iespējas šeit darboties. Līdz ar to ir pilnīgi loģiski, ka viņiem ir jāmaksā nodokļi un viss pārējais. Tā ka arī šeit runāt par šādām lietām būtu lieki. Līdz ar to es domāju, ka ir pilnīgi loģisks atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Deņisova kungs. Lūdzu!

O.Deņisovs. Komisija neatbalsta. Balsojam!

Sēdes vadītājs. Paldies. Izšķirsim jautājumu balsojot. Balsojam par deputāta Bartaševiča priekšlikumu - likumprojekta 6.pantu papildināt ar jaunu otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 30, atturas - 15. Šis priekšlikums nav pieņemts.

O.Deņisovs. Nākamais priekšlikums - Labklājības ministrija ierosina 7.panta pirmās daļas 6.punktu papildināt ar tekstu šādā redakcijā. Komisijas slēdziens - atbalstīt, taču precizēt redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

O.Deņisovs. 8.pants. Komisija iesniedza priekšlikumu - izslēgt 8.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti 8.panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

O.Deņisovs. Nākamais priekšlikums - izslēgt 9.¹ pantu. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 9.¹ pantu. Pieņemts.

O.Deņisovs. Nākamais priekšlikums - izslēgt 10.pantu. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt arī 10.panta svītrošanai. Pieņemts.

O.Deņisovs. Nākamais priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 12.panta pirmajā daļā vārdus “ne biežāk kā reizi piecos gados”. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Deņisovs. Nākamais ir deputāta Bartaševiča priekšlikums - papildināt 12.panta pirmo daļu pēc vārda “apmācību”. Komisijas slēdziens - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Bartaševičs, bet acīmredzot - pēc pārtraukuma. Ā, jūs prasāt balsot. Paldies. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Bartaševiča priekšlikumu - papildināt 12.panta pirmo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 32, atturas - 17. Šis priekšlikums nav pieņemts.

O.Deņisovs. Nākamais priekšlikums ir no Labklājības ministrijas. Komisijas slēdziens - atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

O.Deņisovs. Nākamais priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 13.panta trešo daļu. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 13.panta trešās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

O.Deņisovs. Nākamais priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina papildināt 13.panta sesto daļu ar tekstu šādā redakcijā. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Deņisovs. Nākamais priekšlikums - izslēgt 14.pantu. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 14.panta svītrošanai. Pieņemts.

O.Deņisovs. Nākamais priekšlikums - izslēgt 17.pantu. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt 17.panta svītrošanai.

O.Deņisovs. Komisijas vārdā es lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību”” otrajā lasījumā kā galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 6. Likums pieņemts.

Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Rudzīša kungam bez tam ir viens paziņojums. Lūdzu, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Konsulārā un servisa nodaļa lūdz tos, kuriem diplomātiskās pases termiņš ir līdz šā gada 1.novembrim un kuriem ir jāpagarina gada vīzas, noteikti iegriezties Konsulārajā un servisa nodaļā.

Godājamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Raitis Apalups, Edgars Bāns, Inese Birzniece, Juris Celmiņš, Kārlis Čerāns, Ziedonis Čevers, Edvīns Inkēns, Paulis Kļaviņš, Ludmila Kuprijanova, Jānis Mauliņš, Anta Rugāte, Atis Sausnītis, Anna Seile, Dainis Turlais, Uldis Veldre, Roberts Zīle, Ēriks Zunda.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 17.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam atvēlētais laiks ir pagājis. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 57 deputāti. Godājamie kolēģi, pirms turpinām Saeimas sēdes darbu, gribu jūs informēt, ka nupat pirms trim minūtēm finansu ministrs Roberts Zīles kungs oficiāli iesniedza Saeimā valsts budžeta projektu 1998.gadam. Es ceru, ka tādi paši aplausi būs arī tad, kad mēs budžetu apstiprināsim.

Godātie kolēģi, turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību. Likumprojekts “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Dokuments nr.3053. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Saņemtie priekšlikumi uz trešo lasījumu ir apkopoti tabulā. Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt 2.panta redakciju. Komisija to ir atbalstījusi, un precizētā redakcija ir labajā pusē esošajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 1.panta 2.punkta redakciju iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Pocarnovs. 3.lappusē ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums izteikt 1.panta 3.punktu jaunā redakcijā. Redakcija ir izklāstīta, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 1.panta 3.punkta redakcijai piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Pocarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 5.panta pirmajā daļā vārdus “kas reģistrējuši saimniecisko darbību Latvijas Republikā”. Komisija to ir atbalstījusi, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt 5.panta ceturtās daļas redakciju. Komisija to ir atbalstījusi, un precizētā redakcija ir labajā pusē esošajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Nākamais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums 6.panta ceturtās daļas ievaddaļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 6.panta ceturtās daļas 1.apakšpunkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Nākamais ir deputātes Kreituses priekšlikums aizstāt 6.panta ceturtās daļas 2.apakšpunktā vārdus “pusotra gada” ar vārdiem “trīs gadu”. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Pirmais, ko es jums gribētu atgādināt, ir valdības deklarācijas sadaļas “Sociālā drošība un veselība” 4.pants: “Līdz 1998.gada 1.janvārim izstrādāt pasākumu programmu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, palielinot valsts atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni, un uzlabojot mātes un bērna aprūpi.” Tas bija pamats tam, lai es iesniegtu šo labojumu, kas paredz mātei iespēju audzināt mājās bērnu līdz 3 gadu vecumam, par to saņemot minimālo, kas var būt... tas ir, sociālo nodrošinājumu no valstī esošās minimālās algas. Tad, kad es iesniedzu šo priekšlikumu, izveidojās ļoti interesanta situācija. Izrādījās, ka tādā institūcijā kā Latvijas Republikas Labklājības ministrija nav priekšstata, cik šāds likumprojekta labojums izmaksātu jeb cik naudas būtu jāparedz valsts budžetā. Tam kā pierādījums ir divi dažādi dokumenti. Pirmais dokuments ir ar datējumu “19.08.97”, to ir parakstījis Vladimirs Makarovs, un tajā ir norādīta summa, ko šāds labojums prasa, - 3 miljoni 447 tūkstoši latu. Un otrs ir šīs pašas ministrijas dokuments, kurš datēts “24.09” un kurā norādīts, ka šī summa ir 2 miljoni 809 tūkstoši latu. Tā ka Labklājības ministrijai pusmiljons - uz priekšu vai atpakaļ - ir tik niecīga summa, ka viņa pat nav uzskatījusi par nepieciešamu precizēt.

Otra lieta, kam es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ir tā, ka pēdējā gada laikā Labklājības ministrija dažādu savu sociālo institūciju darbībai ir iztērējusi krietni lielāku summu, nekā tas ir nepieciešams, lai varētu mātēm ļaut audzināt mājās bērnu līdz 3 gadu vecumam. Šodien avīzē mēs varam izlasīt, ka Ziemeļu rajona valsts sociālās nodrošināšanas fonds nav jau neko daudz izmaksājis - tikai 233 tūkstošus latu celtniecībai. Pirms tam pensiju fonda un sociālās nodrošināšanas fonda vajadzībām Rīgā tika nopirkta bankas “Olimpija” ēka, kur, es varbūt kļūdos, tika iztērēti apmēram 2 miljoni latu. Tā ka šeit jau ir summa, kas būtu nepieciešama, lai varētu segt šos naudas izdevumus.

Otra lieta ir jautājums par to, vai šī summa vispār sasniedz 2 miljonus, jo uz manu jautājumu Jurdža kungs nevarēja paskaidrot, vai šeit ir automātiski uzskaitīti visi bērni vecumā līdz 3 gadiem, vai šeit ir atskaitītas nost tās mātes, kuras ir aizgājušas darbā un kurām līdz ar to šī naudas summa no budžeta nebūtu vajadzīga. Mūsu domstarpības radās arī par to jautājumu. Man tika vairākkārt aizrādīts, ka es nekā nesaprotot no valsts finansiālās politikas, ka man neesot pietiekami daudz zināšanu, ka es zinot tikai to, kas notiek bērnudārzā ar bērniem, jo es nesaprotot to, ka tā esot runa par dažādiem budžetiem - pamatbudžetu, sociālo budžetu un pašvaldību budžetu. Es gan biju domājusi, ka mūsu valstī ir vienota ekonomiskā sistēma un ka viena budžeta naudas pāriešana otrā vai tā pārdale pirms budžeta projekta iesniegšanas Saeimā galīgajam apstiprinājumam nav nekas ārkārtējs; tas nav nezināšanas līmenis. Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka es pa šīm dienām ievācu arī ziņas par to, cik valstij - pareizāk sakot, pašvaldībai, jo pašvaldības, izrādās, nav iekļautas valsts Labklājības ministrijas interpretācijā, - izmaksā viens bērns bērnudārza grupiņā vecumā no pusotra gada līdz 3 gadiem. Rīgā pašvaldības par šādu bērnu maksā vidēji 41 latu, pēc Jurdža kunga vārdiem, Rēzeknē - 20 latus. Ja Rēzeknē ir vajadzīgs vairāk, lai rēzeknieši griežas ar savām pretenzijām pie Jurdža kunga. Un mūsu saruna, kad es jautāju, vai šīs mātes, kas strādā, ir izskaitītas ārā, noveda pie viena cita ļoti interesanta secinājuma: ko mainīšot šie 400 tūkstoši uz vienu vai otru pusi? Saskaitot kopā starpību starp to, kas ir minēts divās Labklājības ministrijas vēstulēs, un šos 400 tūkstošus, jau iznāk viens miljons latu.

Es gribētu deputātiem lūgt man atļaut runāt vēl divas minūtes, jo tad es neizmantošu nākamās 5 minūtes, jo arī nākamais ir mans priekšlikums, par kuru tādā gadījumā es turpinātu... par to, ko es saku tagad.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 2 minūšu laiku? Nav. Lūdzu, Kreituses kundze!

I.Kreituse. Tāpēc, augsti godātie deputāti, es gribētu, lai jūs šodien ar vēsu prātu apsverat šo labojumu, jo tas ir jautājums tātad vispirms par naudu, par māti un bērnu, lai valdības demogrāfiskā programma, kas ierakstīta valdības deklarācijā, nebūtu tukša frāze, kas vienkārši ir piepildīta tikai ar pūriņa naudas palielināšanu. Tas ir jautājums arī par bērna un mātes veselību, jo loģiski, ka bērns, kas dzīvo mājās līdz 3 gadu vecumam, fiziski ir veselāks nekā tas, kas aiziet uz bērnudārzu pusotra gada vecumā un kam līdz ar to dzīvē iet samērā grūti. Bet, ja deputātiem ir grūti izšķirties, kā balsot, ko darīt, jo valdības locekļi jau ir iekļuvuši savā “melnajā sarakstā”, es gribētu deputātiem atgādināt Satversmes 28.pantu: “Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā.” Tāpēc lūgums tiem, kas ir deputāti: balsojiet droši, jo jums, cik es saprotu, atšķirībā no ministriem, publiska pēršana nedraud.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Kreituses kundze! Jā, tiešām mēs ar jums runājāmies neoficiālā atmosfērā, un šie citāti... ko mēs runājām, tas nav pamats dokumentiem. Tiešām sākumā jānoskaidro, ko šis labojums dod. Es izstāstīšu esošo situāciju.

Tātad, piedzimstot bērnam, kā jūs jau zināt, māte saņem bērna piedzimšanas pabalstu, kas no pirmā oktobra ir 98 lati, ja māte nav laikā griezusies pie ārsta līdz 12.nedēļai, bet vispār tas ir 196 lati. Otrkārt, viņa saņem maternitātes pabalstu, tas ir tāda kā slimības lapa, tas ilgst 56 dienas un var ilgt arī līdz 70 dienām pēc bērna piedzimšanas. Un nākamais - viņa saņem arī bērna kopšanas pabalstu. Līdz pusotram gadam tas ir 12,5 lati, un no pusotra gada līdz 3 gadiem - 7,5 lati. Ceturtkārt, saņem valsts ģimenes pabalstu bērniem, tas ir par pirmo bērnu 4,25 lati, un to saņem ģimene līdz bērna 15 gadiem un saņem arī tālāk, ja bērns nav precējies vai strādā vai mācās skolā un nesaņem citus ienākumus. Šie ir tie labumi, ko saņem no valsts pašreizējā situācijā. Un valdības deklarācijā ir paredzēts palielināt tieši šos tiešos maksājumus ģimenēm un bērniem. Ko ierosina Kreituses kundze? Kreituses kundzes ierosinājumam nav nekāda sakara ar konkrēto naudu ģimenē un bērniem, nav pašreizējā momentā konkrēta sakara ar māti un ar bērna veselību. Kā teica Kreituses kundze, ir runāts par to, ka... pirmais priekšlikums ir, ka valsts no pamatbudžeta maksā naudu sociālās apdrošināšanas budžetā un tieši pensiju fondā. Tātad šo naudu māte saņems pēc apmēram 30 gadiem. Ja mēs parēķinām pēc esošā Pensijas likuma formulām, tad pēc 30 gadiem šī summa būs mēnesī 0,60 santīmi katrai mātei. Tas ir apmēram tā, ka mēs, ja mums būtu trūcīgi apstākļi ģimenē, ņemtu kaut kādu naudu un liktu kurpju kastē un raktu zemē, nevis par šo naudu apsētu tīrumu, lai no šīs naudas rastos raža, attīstītos valsts un rastos darba vietas. Jo - kurš tad pateiks, no kuras ministrijas tagad varam paņemt 2,8 miljonus un ielikt fondā, kas neko neatražo? Kurš pateiks? Te tieša sakara nav. Ja šie 2,8 miljoni būtu, tad mēs tos piedāvātu ministrijai, un, es domāju, visi deputāti atbalstītu šo piedāvājumu - palielināt konkrēti šos valsts ģimenes pabalstus bērniem, tie ir tikai 4,25 lati. Ja mēs arī pieliktu pašvaldībām 2,8 miljonus - jūs dzirdējāt, kā pašvaldības uztraucās par savu budžetu, - tad viņas varētu apmaksāt šos bērnudārzus. Es domāju, šī nauda būtu jānovirza šiem mērķiem, ja šī nauda būtu. Bet šis labojums ir galīgi... nav sakara ar Kreituses kundzes emocionāli un skaisti norunāto runu, tā ka es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Finansu ministrijai ir divas piebildes pie šī priekšlikuma. Saeimas deputāte Kreituses kundze citēja Satversmes pantu. Finansu ministrijas vārdā es gribu nolasīt Satversmes 66.panta otro daļu, kurā ir teikts: “Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.” Šis ir šī likumprojekta trešais lasījums, šis ir galīgais lēmums, par ko ir jāizšķiras Saeimai. Labklājības ministrijas iesniegtajā informācijā mēs redzam, ka šī lēmuma īstenošanai pamatbudžetā jāparedz papildus 2,8 miljoni latu, kuri šobrīd Saeimā iesniegtajā budžeta projektā nav paredzēti, līdz ar to šeit ir runa par Satversmes 66.panta neizpildi.

Otra lieta. Finansu ministrija uzskata, ka pašreizējā budžeta situācijā, ja mūsu valdībai ir iespēja asignēt asignē līdzekļus ģimenes atbalstam, šī nauda ir jānovirza tiešajiem pabalstiem ģimenēm - un konkrēti, mātēm ar bērniem. Šī nauda ir vajadzīga šodien, tādēļ nākamā gada budžetā ir paredzēti 2,5 miljoni latu papildus tieši pabalstu palielināšanai, tiešo pabalstu palielināšanai - un konkrēti, bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanai no 55 latiem uz 98 latiem un bērna kopšanas pabalsta (līdz bērns sasniedz pusotra gada vecumu) palielināšanai no 12 latiem mēnesī līdz 30 latiem mēnesī. Šie ir pasākumi, kas atbilst valdības deklarācijas punktam par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, un šī ir tā nauda un tas mērķis, kam nauda - esošā nauda - tiks paredzēta nākamā gada budžetā.

Līdz ar šiem paskaidrojumiem arī Finansu ministrija nevar atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka tas, ko šeit mums pasniedza Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Jurdža kungs, ir zināmā mērā tāda deputātu dezorientācija. Jo visi tie pabalsti, kuri šeit tika nosaukti, ir vienreizējie pabalsti. Protams, ka valdībai acīmredzot ir daudz vieglāk iedot mātēm vienreizēju pabalstu, pateikt: lūk, kā mēs atbalstām bērnus, kā mēs risinām demogrāfisko problēmu! Diemžēl ar šiem vienreizējiem pabalstiem bērnu uzaudzināt nevar. Es domāju, ka to saprot visi šajā zālē sēdošie. Tāpēc tai ir jābūt ilglaicīgai valdības politikai demogrāfisko jautājumu risināšanā. Ar tādām vienreizējām “piešpricēm”, atvainojiet par izteicienu, ar vienreizējām naudas izmaksām ģimenēm un mātēm jautājums atrisināts nebūs. Un tāpēc es domāju, ka ar visiem šiem vienreizējiem pabalstiem, nosaucot, cik to mums ir daudz, nevajadzētu aizbildināties.

Otrkārt. Kas attiecas uz lielo naudu, kas it kā tiek tagad prasīta, ja mēs pagarinām šīm mātēm bērna kopšanas laiku līdz 3 gadu vecuma sasniegšanai. Cienījamie kolēģi, te ir arī vēl viena nianse, ko šeit ministrijas pārstāvji, valdības pārstāvji, kas runāja no šīs tribīnes, neminēja. Un šī nianse ir tā, ka tagad jau arī māte it kā drīkst kopt bērnu līdz 3 gadiem, bet nu tā atšķirība būs tāda: ja viņa to darīs, līdz kamēr bērns būs sasniedzis 3 gadu vecumu, tad par viņu netiks veiktas nekādas sociālās apdrošināšanas iemaksas un rezultāts būs tāds, ka viņai pēc tam, ja nevarēs atrast darbu, netiek piešķirts bezdarbnieka statuss un viss no tā tālāk izrietošais. Tāpēc nevajadzētu šīs lietas jaukt savstarpējā nesakarībā, es teiktu.

Nākamais. Cienījamie valdības locekļi, varbūt jūs atceraties, ko mūsu valdība ir devusi ANO atskaitē par 1995. gadu, un šajā sakarā es atkal gribētu pievērst jūsu uzmanību demogrāfijas problēmām Latvijā. Ja paskatās uz šiem skaitļiem, tad pat nespeciālists var attiecībā uz turpmāko nākotni izrēķināt, ka latviešu tautas liktenis ir rēķināms dažos gadu desmitos. Un ja mēs neatbalstīsim ģimenes un mātes... Es negribu aizkavēt jūsu laiku, šeit saucot šos ciparus, tie ir briesmīgi. Mēs labi zinām, kā ir, īpaši Latvijas laukos un arī mazpilsētās, kur dzimstība ir viens pret desmit, vienpadsmit, divpadsmit un tā tālāk. Tas līmenis diemžēl nevis krītas, bet nepārtraukti paaugstinās. Tādēļ, ja mēs domājam par savas tautas nākotni, ne tikai paši par sevi, tad mums ir šis priekšlikums jāatbalsta. Es domāju, ka tas būtu tikai saprātīgi - risināt šīs demogrāfiskās problēmas. Un nevar būt tikai šie vienreizēji pabalsti, tie demogrāfijas jautājumus neatrisinās. Demogrāfiskās problēmas ir pirmām kārtām sociālas problēmas, jo mātēm, vecākiem, faktiski taču nav par ko šos bērnus audzināt, par ko skolot, par ko ģērbt un ēdināt.

Tāpēc es domāju, ka šoreiz nav būtiski tas, kas šo priekšlikumu ir iesniedzis, bet būtiska ir deputātu attieksme pret šo priekšlikumu. Paldies. Es ceru, ka jūs to atbalstīsit.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī pēdējā uzstāšanās man ļoti atgādināja visai pazīstamu personu Latvijā - Marģeru Martinsonu. Viņam arī ir daudz bērnu, un viņš vienmēr ļoti daudz runā par to, (No zāles deputāte J.Kušnere: “Man nav daudz...”) ka tas viss ir jādara un jāatbalsta... Tā kā es šo cilvēku pazīstu diezgan sen, es labi redzu, ka viņa runas un darbi stipri atšķiras.

Redzat, ir ļoti interesanti tagad nākt šeit no opozīcijas un runāt. Es gribētu atgādināt, ka pirmajā dienas pusē opozīcija darbā vienkārši nepiedalījās. Paņemiet, lūdzu, izdrukas un jūs redzēsit, ka viņi nevienā balsojumā nav piedalījušies. Mums knapi 50-52 deputāti visu laiku balsoja. Tagad nezin kāpēc viņi atmodās. Ja jūs būtu norāvuši, kā saka, kvorumu, tad vispār mēs nemaz nebūtu tikuši līdz šim likumprojektam. Kur tad tagad ir loģika - atmosties, nākt un briesmīgi runāt?

Protams, ir jau skaisti šeit tribīnē runāt par to, ka vajag atbalstīt mātes un bērnus, ka vajag uzlabot demogrāfisko stāvokli. It kā mēs to visi nezinātu. Šeit ir runa par konkrētiem priekšlikumiem. Tie ir konkrēti priekšlikumi, bet nākt šeit un vispārīgi izrunāties... Tas, protams, ir ļoti skaisti, jo varbūt vienam otram, kas klausās, rodas iespaids, ka kāds te briesmīgi mīl bērnus vairāk nekā citi.

Jūs labi dzirdējāt valdības pārstāvja konkrētos priekšlikumus, konkrētos piedāvājumus, kas tiešām uzlabos mātes un bērna stāvokli, kas tiešām būs praktiski, un tāpēc es ļoti aicinātu nekādā gadījumā - vismaz tos, kuri pragmatiski mēģina kaut ko palīdzēt, - neatbalstīt šādus priekšlikumus, kas nav pamatoti ne ar kādiem finansiāliem aprēķiniem.

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis - Tautas kopa “Brīvība”.

A.Saulītis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Es gribētu varbūt sākumā, dārgie kolēģi, pateikt, ka runāsim ar tādiem jēdzieniem, kas ir mums Satversmē un likumdošanā, jo tāda jēdziena kā “opozīcija”, vispār nav. Ir frakcijas, un Satversmē ir minēts, ka ir valdību veidojošās frakcijas, bet tā jau ir tikai tāda vienošanās jeb akts attiecībā uz kārtējo valdību. Mēs nezinām, cik ilgi šī valdība būs, un man ir pieredze, strādājot ar kolēģiem, kas tagad veido valdību, arī tādos apstākļos, kad viņi vēl neveidoja valdību. Tad viņu runas ļoti stipri atšķīrās un kareivīgums stipri atšķīrās, un es arī atceros, kā kolēģi stāstīja, ka Dobeļa kungam arī 5. Saeimā bija problēmas, kad viņš “izkrita” un netika Saeimā. Tad viņam bija vēl citas lietas... un kā viņš tās risināja. Ne tik mierīgi viņš tās risināja, viņš saviem kolēģiem pat mēģināja ar vāzi mest un pārmest par vēlēšanu kampaņu. Es domāju, ka ne šodien, ne arī citreiz es nerunātu, ja Dobeļa kungs šeit nenāktu.

Taču šī problēma tik tiešām ir ļoti nopietna, un es pateicos mūsu Saeimas daiļajām kolēģēm - Kreituses kundzei un Kušneres kundzei, ka viņas uzņēmās to drosmi aizstāvēt. Un es tomēr uzskatu, ka šī summa nav tik liela un ka arī mātes šodien tik tiešām, ja varbūt mēs dzīvotu kādā ļoti stabilā valstī... Tad mums nebūtu šī pārejas perioda, ja mūsu valstī 200 gadu nebūtu bijis kara un visi maksātu ļoti labi nodokļus. Tad es vēl to saprastu, bet šajā pārejas brīdī, kad ļoti grūti ir atrast darbu un nodrošināt... un arī tie bērni, kas ir šodien piedzimuši daudzām ģimenēm, varbūt arī nebija plānoti. Man pašam mājās ir trīs bērni, un mēs ar sievu esam daudz vakaros runājuši, ka, ja mēs būtu zinājuši, kādas būs kolīzijas, kāda būs situācija, tad varbūt man viņu šodien arī nemaz nebūtu. Vienkārši mēs dzīvojām citā laikā. Toreiz daudzas ģimenes bija pieradušas pie citām sociālajām garantijām un ir rēķinājušās ar tām, turpretī tagad ir iznācis citādāk, tāpēc es tomēr lūgtu kolēģus saprast, ka šeit nav triviāla situācija.

Mūsu valsts ir pārejas periodā, un mums zināmā mērā ir jāsabalansē, jāatrod kompromiss ar pagātni, un tāpēc es tomēr šoreiz lielākajai daļai vīriešu, kas šeit ir Saeimā, varbūt lūgtu pārdomāt. Es domāju, ka šīs divas kundzes te nenāks veltīgi runāt. Īpaši akceptējot ļoti konkrētos priekšlikumus, es neatkārtošos vienkārši laika trūkuma dēļ, tikai pateikšu, Kreituses kundzes priekšlikumi ir izsvērti, pārdomāti, un ir arī saņemta konsultācija no viņas dzīvesbiedra Kreitusa kunga, kas bija finansu ministrs. Tātad šeit nav jāšaubās par profesionālismu, un es lūgtu jūs, kolēģi, tomēr atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - otro reizi.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Saulīša kungs un Kreituses kundze, kas nepiedalās mūsu komisijā, varbūt īsti neizprot un nav izlasījuši likumu, bet Kušneres kundzei, kura piedalījās komisijā, tika paskaidrots.

Atkārtoju vēlreiz. Te nav runa ne par pabalstu, ne par ko citu. Kreituses kundze vienkārši šajā priekšlikumā piedāvā noteiktu lielumu - milzīgu summu, ko vajadzētu no pamatbudžeta iemaksāt pensiju fondā. Tātad, ja viņa to ļoti labi aizstāvēs, tad varētu teikt, ka mēs nākošgad apmēram 2 miljonus iemaksāsim pensiju fondā, bet tad tā nauda pēc solidārā principa vairāk nokļūs pie pensionāra, nevis mātēm.

Varbūt paskaidrosim ar Saulīša piemēru, kādu tad pabalstu viņš saņem par trešo bērnu. Teiksim, Saulīša kungam ir piedzimis trešais bērns... ceturtais... ātri piedzims nākošgad... Tātad Saulīša kungs, ja viņš aizsūtīs sievu laicīgi pie ārsta, uzreiz saņems 196 latus.

Nākošais. Saulīša kunga sieva 70 dienas, tas ir, vairāk nekā 2 mēnešus, ja viņa laicīgi aizies pie ārsta, saņems simtprocentīgu vidējo algu, kādu viņa ir iepriekš saņēmusi.

Nākošais. Saulīša kunga ģimene saņems bērna kopšanas pabalstu līdz pusotram gadam. Tas nav vienreizējs pabalsts, Kušneres kundze... līdz pusotram gadam 12 arpus latu, bet no jūlija saņems 30 latus. Tātad ģimene saņems pusotru gadu 30 latu. Tālāk. No pusotra līdz 3 gadiem saņems 7 arpus latus. Tas ir tagadējā situācijā, un tā valsts ģimenes pabalsts, kas arī nav vienreizējs, var ilgt 18 gadus - katru mēnesi 18 gadus. Tā summa tiešām ir maza. Un par ceturto bērnu tā ir 6,80 latu.

Sēdes vadītājs. 2 minūtes ir pagājušas, Jurdža kungs!

R.Jurdžs. Tātad šeit ir runa tikai par budžeta pārdali uz pensiju fondu. Tā ka tam nav nekāda sakara ar bērna pabalstiem. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Man ir ļoti interesanti no malas skatīties šo strīdu, kuru būtībā pārvērš par tādu... kā lai saka, gandrīz vai mēģina pateikt, ka cilvēki, kuri šeit runā par mātes un bērna stāvokli, gandrīz vai nezina ciparus, kaut gan šiem cilvēkiem priekšā ir divas vēstules. Vienu vēstuli ir parakstījis ministrs Makarova kungs, bet otra ir no parlamentārā sekretāra Jurdža kunga. Šeit jau bija runa par to, ka šajās vēstulēs minētie cipari stipri atšķiras. Tas parāda to, ka šajā gadījumā gan Labklājības ministrija, gan varbūt vēl vairāk budžeta veidotāji... arī mēs vēl nevaram precīzi spriest, jo mēs to budžetu dabūsim rīt vai parīt. Varbūt arī budžeta veidotāji ne visai precīzi orientējas šajā situācijā. Es gribētu teikt, ka tas, kā pašreiz mēģina šo jautājumu pārvērst vai nu par neizpratni, vai par savstarpēju apvainojumu izteikšanu, ir vismaz ciniski. Tas ir vismaz ciniski, ja skatās no to cilvēku viedokļa, kuriem ir šie bērni un kuri nezina, ko ar to bērnu pēc pusotra gada darīt, jo sakarā ar to, ka pašvaldībām hroniski trūkst līdzekļu, šie bērnudārzi viens pēc otra tiek slēgti. Vai var iznākt šeit priekšā labklājības ministrs vai parlamentārais sekretārs un pateikt datus, cik bērnudārzi ir slēgti? Cik mēs zinām, cik esam interesējušies, tad jāteic, ka šāda apskata, šādu pētījumu vispār nav. Šāda statistika netiek veikta.

Ja mēs šeit runājam par vienreizējiem pabalstiem mātei, tad pietiek salikt šos ciparus kopā, parēķināt un apskatīties, ko viņa saņem reāli, tāpēc vajag apskatīties reāli šo priekšlikumu, kas ir datēts kā Kreituses kundzes priekšlikums. Šis priekšlikums parāda... jā, to, ka sociālais pabalsts, šī nauda, aizies pensiju fondā. Bet tad jau mēs varam sākt runāt par to, vai tad pensiju fondā un pensionāriem nauda nav jādod? Vai tad nav jādod? Vai tad tas nebūtu svētākais pienākums šeit skaidri un gaiši runāt ciparu valodā par šo priekšlikumu un vienoties, ka 2 miljonus var atrast? 2 miljonus var atrast! Tā nav liela summa. Mēs ķersimies pie investīciju programmas šeit pēc pāris nedēļām. Es šo investīciju programmu pamatīgi pētu. Tur lieli miljoni tiek dalīti, un, kā jau es teicu šeit no tribīnes, tie tiek dalīti draugiem - bez paskaidrojumiem, bez atreferējumiem. Vienīgais, kas tādā situācijā atliks pozīcijas deputātiem, - uzvesties tā kā šodien. Tā kā Dobeļa kungs šeit runā pilnīgi absurdi, pat līdz tādām replikām, ka opozīcija nav zālē bijusi, mēs varam paņemt šeit izdrukas un paskatīties. Opozīcijas deputāti bija tieši tie, kas šeit sēdēja un visu laiku balsoja. Arī tad, kad šeit bija tikai 55 balsotāji.Tāpēc es domāju, ja mēs jautājumu par mātēm un bērniem un par pensionāriem pārvērtīsim par jautājumu, kas ir vienkārši... es teiktu, tā ir vienkārši ciniska attieksme. Es domāju, ka tā mēs tālu netiksim. Es domāju, ka mēs katrā ziņā aicināsim un, cik varēsim, publicēsim šo balsotāju, šo deputātu vārdus, kas balso pret šādiem, manā izpratnē, nelieliem naudas pielikumiem visvājākajās vietās, kas rada vislielāko sociālo spriedzi. Vai šiem cilvēkiem ir bērni? Es nedomāju, ka Vītola kungam šeit būtu jānāk runāt par visiem jautājumiem, bet... Vai cilvēks, kam ir bērni, var nākt šeit priekšā un pastāstīt, cik viegli ir ar pusotra gada vecu bērnu mātei atrast darbu Latvijā? Es domāju, ka tas ir praktiski neiespējami. Arī tad, ja viņai ir laba izglītība. Ko tas tālāk nozīmē, ja viņas vietā nenomaksās sociālo pabalstu? Vai to jūs nesaprotat? Es domāju, ka šeit visi pieauguši cilvēki to saprot. Es domāju, ka vajadzētu domāt - no sociālās spriedzes mazināšanas viedokļa - par tiem jautājumiem, kuri neprasa lielas summas, nevis automātiski vienam stāvēt priekšā un uzvaktēt, kā tad parlamentārieši balsos. Šis jautājums, manuprāt, tā nav nostādāms. Arī skatot budžetu, mēs atradīsim reālas iespējas, no kurienes - it īpaši, es uzsveru vēlreiz, no investīciju programmas - šādas summas saņemt un paņemt. Es negribu šeit ieviest nekādu destruktīvismu vai kaut ko tādu, kas apgrūtinātu valdības darbu, bet nelielas pārbīdes ir iespējamas un tās, manuprāt, ir jāizdara, un tāpēc es aicinu deputātus tomēr pēc sirdsapziņas balsot, jo šis balsojums noteikti tiks publicēts un par to tiks daudz runāts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I. Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst visu klātesošo deputātu uzmanību trim aspektiem.

Pirmais aspekts ir pašreizējā ārkārtīgi satraucošā demogrāfiskā situācija Latvijā. Apbraukājot mūsu laukus, ļoti daudzos pagastos mēs iegūstam atziņu, ka, piemēram, gadā viens cilvēks piedzimst, bet 15 - 20 nomirst. Mūsu populācija ir novecojusi populācija. Tas ir jāatzīst. Tāds nu ir cilvēku liktenis, ka ātrāk vai vēlāk mēs aizejam, tas ir dabas noteikts normāls process. Bet tas, ka jauniem cilvēkiem bērni nedzimst, - lūk, tas vairs nav normāli! Pirms pieciem sešiem gadiem izteiktās zinātnieku prognozes par to, ka latviešu tauta izmirst, šodien jau reāli ar faktiem apliecinās. Tie jau ir fakti - mūsu tautas izmiršanas fakti. Ko darīt? Neapšaubāmi, šajā ziņā vispirms ir jāuzlabo materiālais stāvoklis un pirmām kārtām ir visi iespējamie līdzekļi un visi iespējamie pasākumi jāvirza, lūk, dzimstības palielināšanai. Nevajadzētu žēlot divus vai trīs miljonus šim cēlajam mērķim.

Vēl jo vairāk. Šādos apstākļos, pie tik milzīgas mirstības, kāda ir mums, un pie tik ārkārtīgi mazas dzimstības neviens pasākums, kuru mēs šeit, Saeimā, varam likumā iestrādāt, nevar būt par daudz šā stāvokļa uzlabošanai. Pastāvot tādai attiecībai, ka ir 1:10 un 1:15, tagad nevar kā par lielu uzvaru runāt par 4,5 latu piešķiršanu katrai māmiņai par bērna piedzimšanu. Ziniet, kad aizbrauc uz laukiem un kad sarunājas ar šiem cilvēkiem, tas jau izklausās kā zināmā mērā ņirgāšanās par viņiem. Tas ir pirmais aspekts.

Otrais aspekts, par ko es gribu runāt, ir tas, ka šodien šeit, Saeimā, skaidri ir redzams interešu konflikts starp deputāta statusu un parlamentārā sekretāra statusu. Šeit uzstājās divi deputāti, un nevar saprast, vai viņi uzstājās šeit, Saeimā, kā divi no simts deputātiem vai kā valdības pārstāvji, kas, lūk, aizstāv par katru cenu valdības intereses, lai nebūtu mazliet jāpadomā, ieviešot attiecīgās korekcijas 1998.gada budžeta likuma projektā, kuru gan mēs vēl neesam pat saņēmuši.

Visbeidzot es gribu aicināt, cienījamie kolēģi, atteikties no savstarpējas sacenšanās, necensties apmelot vienam otru, apmētāt ar dubļiem vienam otru un atteikties arī no mūsu citādām, teikšu, vienkārši nesmukām izdarībām.

Dobeļa kungs šodien pārmeta opozīcijai, ka tā ir tikko atmodusies. Es arī piederu pie opozīcijas un nevienu minūti neesmu šajā zālē kavējis, un visu laiku esmu sekojis līdzi un piedalījies balsošanā. Un, ja kāds gudrs cilvēks šeit runā par opozīciju vispār, tad viņš runā arī par mani, un es, lūk, šādas nostādnes noraidu.

Šeit es uzstājos pirms kādām divām nedēļām, kad bija runa par datoriem. Arī tad viens gudrs vīrs šeit kāpa tribīnē un sāka man mācīt latviešu valodu, it kā es būtu sajaucis izkliedi ar izklaidēšanos. Nebūt nē! Toreiz, kad runājām par datoriem, es apzināti teicu vārdu “izkliede”, ar to domādams stresa noņemšanu, stresa izkliedi, kāda ir mums, neapšaubāmi, un tur kompjūteri lielu darbu dara, un katrā ziņā tas ir svarīgs aspekts, bet mazāk svarīgs nekā šo kompjūteru ieguldījums tautsaimniecības vispārējā attīstībā. Lūk, es ieteiktu no šādām tēvišķīgi izteiktām pamācībām, kolēģi, atturēties. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Deputāti! Es pilnīgi atbalstu deputātes Kreituses priekšlikumu, un es domāju, ka mums ir jāatbalsta visi priekšlikumi, kas veicinātu demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanos. Latvijā ir viszemākā dzimstība. Nesen mēs presē lasījām, ka tikai 10% -15% bērnu dzimst veseli, pastāvot jau tā zemajai dzimstībai, kāda pie mums ir. Viens no iemesliem, kāpēc Latvijā nedzimst bērni, ir tas, ka ir ļoti zems materiālais nodrošinājums. Mums tas ir jāstimulē. Mums vispār ir jādomā vēl vairāk. Ko mēs šodien redzam? Deputāte Kreituse ir iesniegusi priekšlikumu, jo viņa saprot šo situāciju. Viņai ir bērni. Uzstājās deputāts Saulītis, viņam ir daudz bērnu, viņš to zina. Es arī varu runāt droši. Es esmu piecus bērnus izaudzinājis. Es nezinu, cik ir parlamentārajam sekretāram liela ģimene un kā intereses viņš aizstāv. Vai tikai šauri domā par savas ģimenes interesēm? Mums visiem Latvijā, es domāju, jāveicina dzimstības pieaugums. Viens ceļš, kā mēs varam to veicināt, ir šodien atbalstīt šo priekšlikumu. Protams, ir jāizstrādā kompleksa programma, kas veicinātu visu jauno ģimeņu apgādāšanu arī ar dzīvokļiem, ne tikai ar to niecīgo pabalstu, kas ir paredzēts šos trīs gadus. Kaut gan tas arī būtu atspaids. Tāpēc es domāju, ka noteikti ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Mēs visi zinām, ka ir ieviesta tāda kārtība, zem kuras mūsu tautai ir jāizmirst. Valdību veidojošās frakcijas var veidot situāciju, ka G-24 kredīta veidā vien var valsts uzņemties 34 miljonu latu parādu un tas aiziet tikai zagļiem. Bet, lai mēģinātu drusku karot pret to genocīdu, kas notiek pret mūsu tautu, 2 miljonu latu gadā ir par daudz. Saprotiet, kas šeit notiek! Kungi ir nolēmuši, ka labāk būtu, ja nebūtu tādas kašķīgas latviešu tautas, un vienkārši “velk ciet to cilpu”. Saprotiet, ka tie 2 miljoni latu, kas tiktu iedoti tai mātei, lai viņa varētu audzināt to bērnu, lielākā daļa no tās naudas atnāktu atpakaļ valsts budžetā. Tā nauda, kas tiek izdota, atgriežas procentos vai PVN, vai bērnudārzu skolotāju algās, vai kā citādi. Nāk nodeva atpakaļ tautai. Mums, lai audzinātu mūsu nākamo paaudzi, ir jāizdod tā nauda - un jāizdod pat daudz, daudz vairāk, lai audzinātu mūsu nākamo paaudzi. Lai viņa dzimtu, lai viņa būtu vesela, lai viņa būtu skolota, lai viņa būtu darba un peļņas spējīga. Mēs varam aizņemties daudz, daudz naudas. Kanādā un Amerikā caurmēra parāds uz vienu iedzīvotāju ir 40 000 latu. Bet mēs šeit skopojamies un it kā nespējam atrast to naudu, kas ir ļoti, ļoti nepieciešama. Mēs visi zinām demogrāfisko stāvokli. Kaut kas būtu jādara. Es domāju, ka mēs varētu Kreituses kundzi kritizēt, ka parāk maz tiek prasīts, bet nekad par to, ka par daudz. Mūsu tauta stāv iznīcības sliekšņa priekšā. Katru gadu ir par 20 000 mazāk latviešu, nekā bija iepriekšējā gadā. Caurmērā padomju okupācijas laikā tādu ciparu nebija. Baigajā gadā tikai divreiz vairāk cilvēku tika mocīti vai apcietināti un tikai 20 000 no tiem aizgāja bojā. Mums šodien ir lielāks genocīds pret mūsu tautu, nekā bija Baigajā gadā. Kreituses kundze nāk ar lūgumu, lai mēs to situāciju druscītiņ uzlabotu, bet tie, kas it kā aizstāv mūsu tautu, tie, kas it kā aizstāv mūsu valsti, tie saka: “Nē! Mēs drīkstam taisīt tādas situācijas, tādu darījumu kā G-24 kredīts, kura rezultātā tiek veidots parāds, kas 15-17 reizes lielāks nekā šis mazais, mazais atbalsts mūsu tautas atdzimšanas procesam.

Ziniet, ka tie zagļi ņem ne tikai no tās G-24 kredīta naudas. Viņi ņem daudz, daudz vairāk. Mēs redzam, kā Krištopana kungs pārvalda 50 tūkstoš miljonu latu vērtos tranzītceļus, skopojas jautājumā par to, vai drīkst vai nedrīkst Vaiņodē būt vilciens, vai bērni drīkst vai nedrīkst braukt no Vaiņodes uz Liepāju uz skolu, un viņam nav kauns.

Mums šodien Ārlietu komisijā stāstīja, ka Birkava kungs, sēžot blakus Primakova kungam, dabūjis apsolījumu, ka Krievija vairs mūsu zemi neokupēs. Viņiem nav ko okupēt. Viņi visu izpirks. Un tad šeit vairs nebūs latviešu, kurus viņš varētu apspiest. Mums ir valdība, kas ir nolēmusi iznīcināt mūsu tautu. Es gribu redzēt, kas balsojumā būs kopā ar valdību un kas - ar Kreituses kundzi. Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pastāv tomēr zināms solidaritātes princips starp paaudzēm. To, ko mēs nopelnām un šodien iemaksājam nodokļos, to pensionāri saņem. Taču, ja nebūs to bērnu, tad ir vienalga, cik tai mātei aprēķinās. Būs koeficientu sistēma, būs pārrēķināšanas, un “čiks” vien sanāks no tās pensijas, jo pagājušajā gadā pēc Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem ir dzimuši 17 000 bērnu, turpretī 11 gadu atpakaļ bija 37 000. Un tādēļ tie jaunie cilvēki daudz labāk vēlētos šodien saņemt tos tiešos pabalstus, bet tiem, kuriem ir mazbērni, tiem pašreiz ir pieņemamāka tā doma, ka labāk iemaksāt sociālās apdrošināšanas fondā. Un pareizi Kreitusa kungs teica: “Bet vai tad pensionāriem arī nevajag?” Un tādēļ tomēr komisija atbalstīja šo valdības viedokli, ka mums ir jāstimulē šīs ģimenes ar maziem bērniem, un tādēļ ir pieņemamāka pieeja - labāk izmaksāt tiešos pabalstus. Tieši tādēļ komisija noraidīja deputātes Kreituses priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputātes Kreituses priekšlikumu - aizstāt 6.panta ceturtās daļas 2.apakšpunktā vārdus “pusotra gada” ar vārdiem “trīs gadu”. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 6, atturas - 37. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Nākošais ir Juridiskā biroja priekšlikums - 6.panta piektās daļas ievaddaļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 6.panta piektās daļas 1.apakšpunkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 1.apakšpunkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Nākošais ir deputātes Kreituses priekšlikums - aizstāt 6.panta piektās daļas 2.apakšpunktā vārdus “pusotra gada” ar vārdiem “trīs gadu”. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles deputāte I.Kreituse: “Balsojam!”) Deputāte Kreituse lūdz balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputātes Kreituses priekšlikumu - aizstāt 6.panta piektās daļas 2.apakšpunktā vārdus “pusotra gada” ar vārdiem “trīs gadu”. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 4, atturas - 33. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Nākošais ir Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 8.panta pirmo daļu ar jaunu 3.apakšpunktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Juridiskais birojs piedāvā 11.panta otrajā daļā likuma nosaukumu izteikt citā redakcijā. Tas ir precizēts un nosaukts atbilstoši pareizajam likuma nosaukumam. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - 12.pantā pirmajā un otrajā daļā aiz vārdiem “obligātā”, “brīvprātīgā” papildināt ar vārdu “apdrošināšanas”. Komisija to ir atbalstījusi, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - 13.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “vietu un”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - 13.panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 13.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 13.panta ceturtajā daļā vārdus “vietu un”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt 14.panta sestās daļas redakciju. Komisija redakciju ir precizējusi, un šī redakcija ir lasāma labajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 14.panta sestās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - 17.panta pirmajā daļā vārdus “nodokļu administrācijas” aizstāt ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 20.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 20.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 23.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “vietu un”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 23.pantu ar jaunu trešo daļu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 23.panta trešās daļas redakciju nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - pārejas noteikumu 1.punkta sākumdaļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret pārejas noteikumu 1.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - 2.punktā aizstāt skaitli un vārdu “21.panta” ar skaitli un vārdu “18.panta”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Pocarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - 3.punkta sākumdaļu izteikt citā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt šai redakcijai. Pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt pārejas noteikumu 4.punktu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 5.punktu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret pārejas noteikumu 5.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 6.punktu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu. Arī šī redakcija jums ir redzama. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un es aicinātu Saeimu nobalsot par likuma pieņemšanu trešajā - galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Par valsts sociālo apdrošināšanu” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 16, atturas - 6. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Noteikumi par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos” (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi). Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad dokumenta numurs ir 3160. Mēs izskatām likumprojektu “Noteikumi par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos” (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi).

1.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pret likumprojekta nosaukumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 1.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti šā panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 2.priekšlikums ir deputātes Seiles priekšlikums. Komisija ir to daļēji atbalstījusi, un tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā, tas ir, trešajā - nākamajā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputātes Seiles priekšlikumu. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas - priekšlikums, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 4.priekšlikums ir deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikums. Komisija ir to daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā - 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 7.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Jūs izlaidāt 6.priekšlikumu... 5. un 6.priekšlikumu jūs izlaidāt.

J.Rāzna. Es atvainojos. 5.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 3.panta pirmā un otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret redakcionāliem precizējumiem 3.panta pirmajā un otrajā punktā iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 6.priekšlikums ir deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša ieteikts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. Arī 4.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 4.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 6.pants ir izteikts kā 6.panta pirmā daļa. Būtībā redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 7.priekšlikums ir deputātes Seiles. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi savā - 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 8.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 7.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 7.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 9.priekšlikums ir deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 10.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 11.priekšlikums ir deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikums, daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā -12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas atzinumam par deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikumu piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 12.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt arī šim priekšlikumam. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 13.priekšlikums ir deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikums, kurš ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 8.panta redakciju nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 14.priekšlikums ir deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikums, kas ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā -20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 15. un 16.priekšlikums ir deputātu Rāznas un deputāta Bāna priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Mums laikam jāizskata atsevišķi katrs no šiem priekšlikumiem.

J.Rāzna. 15.priekšlikums ir deputāta Rāznas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam - neatbalstīt deputāta Rāznas priekšlikumu izslēgt no 9.panta vārdus “īpašuma kompensācijas”? Deputāti piekrīt. Līdz ar to deputāta Rāznas priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 16.priekšlikums ir deputāta Bāna priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī šim komisijas atzinumam piekrīt, un šis deputāta Bāna priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 17.priekšlikums ir deputāta Rāznas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi savā - 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts. Tālāk!

J.Rāzna. 18.priekšlikums ir deputāta Bāna priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas priekšlikumā - 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Rāzna. Arī 19.priekšlikums ir deputātu Rāznas un Bāna priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas priekšlikumā -20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 15.lapaspuse. Šeit ir būtībā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 20.priekšlikums, kas ir atbalstīts. Un šeit ir vienkārši izlaists... un tālākā šo priekšlikumu numerācija par vienu numuru uz priekšu būs lielāka.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 9.panta redakciju nav. Šis pants pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 21.priekšlikums - deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi. Būtībā tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 22.priekšlikums ir deputāta Rāznas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu - neatbalstīt deputāta Rāznas priekšlikumu? Vēlas runāt deputāts Jānis Rāzna. Lūdzu!

J.Rāzna. Godātie kolēģi! Es gribu aicināt jūs atbalstīt šo manu priekšlikumu - 22.priekšlikumu. Būtībā šeit runa ir par to, ka juridiskām personām, kuras līdz 1.novembrim nevarēja saņemt zemi un izpirkt par parastajiem privatizācijas sertifikātiem, šobrīd tiek piedāvāta izpirkšana par kompensācijas sertifikātiem un naudu. Mēs zinām, kāda situācija ir laukos, un tāpēc šajā savā priekšlikumā es aicinu... būtībā es esmu tajā iestrādājis to, ka to zemi, kas juridiskajām personām ir piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, juridiskās personas varētu izpirkt vai nu par kompensācijas sertifikātiem, vai par latiem, bet maksāšanas līdzekļus izvēlētos šī juridiskā persona. Jo mēs šajā likumprojektā iestrādājām arī to, ka, ja zemi zemes īpašniekam vai mantiniekam vēl nav uzsākts ierādīt, viņš var atteikties no šīs zemes, saņemot likumā noteiktajā kārtībā kompensācijas sertifikātus. Mēs zinām, ka ļoti daudzi cilvēki nevēlas zemi saņemt īpašumā, tātad pieaugs kompensācijas sertifikātu skaits, un šādā situācijā varētu būt arī kaut kāds līdzsvars, ja tie cilvēki, kas atsakās, saņemtu šos kompensācijas sertifikātus, un tajā pašā laikā juridiskās personas varētu šos kompensācijas sertifikātus iegādāties. Valsts nekādu lielu naudu nenopelnīs, ja viņa pieprasīs kādus 20 vai 30% no šīs zemes vērtības maksāt latos. Praktiski tirgus notiek starp bijušajiem zemes īpašniekiem, kas no zemes atsakās un kas saņēmuši kompensācijas sertifikātus, un starp tiem, kas šobrīd ir pieprasījuši zemi un grib šo zemi nopirkt. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns... noņem. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Rāznas priekšlikumu papildināt 11.panta 3.punktu ar jaunu teikumu jums iesniegtajā redakcijā. (Starpsaucieni: “Kur ir Dobelis? Dobelis kvorumu norāvis...”) Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Un lūdzu vēlreiz balsot par deputāta Rāznas priekšlikumu papildināt 11.panta 3.punktu ar jaunu teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens: “Dobelis kā nav, tā nav...”) Par - 31, pret - 6, atturas - 15. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 23.priekšlikums ir deputāta Bāna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. Būtībā tas bija identisks, tikai deputāts Bāns savā priekšlikumā iestrādājis, ka zemi var šīs juridiskās personas izpirkt ar parastajiem sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos - jūs runājat par 22.priekšlikumu?

J.Rāzna. Par 23.priekšlikumu. Šeit ir izmainīta numerācija - par vienu numuru tālāk uz priekšu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikumam numurs nebija pielikts klāt. Par vienu numuru uz priekšu... Tas ir 22.priekšlikums, kurš pēc būtības ir 23.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, cienījamais referent! 18.lappusē ir 21.priekšlikums - jūsu priekšlikums, ko mēs pieņēmām, un tālāk ir 22.priekšlikums - deputāta Bāna priekšlikums. Mēs skatām dokumentu nr.3160, nekādi citi papildu dokumenti nav iesniegti.

J.Rāzna. Jā, nu tas ir 22.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu - neatbalstīt deputāta Bāna priekšlikumu, kas tabulā ir ar numuru 22. Iebildumu nav. Šis priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 23.priekšlikums ir deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 24.priekšlikums ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 25.priekšlikums ir deputātes Seiles priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikumā kā jaunu 17.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas atzinumam nepiekrīt. Vēlas runāt Indulis Emsis - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

I.Emsis (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību 25.un 26.priekšlikumam. Šeit šajā likumā tiek iestrādāta norma, ka strīdus izskatīs tālāk Centrālā zemes komisija, un šeit mums jāizšķiras... ar šo pašu mēs izšķiramies par Centrālās zemes komisijas tālāko likteni. Tātad te ir runa par to, ka viņa pastāvēs vēl ļoti ilgstošu laika periodu, jo pēc tam, kad beigs pastāvēt vietējās zemes komisijas, tad, kā te ir rakstīts, visus strīdus pirmām kārtām varēs pāradresēt Centrālajai zemes komisijai un tikai tad tālāk tiesai. Tātad šī ir ļoti nopietna izsķiršanās par to, kādas funkcijas un cik ilgi būs Centrālajai zemes komisijai. Es ļoti lūdzu ieskatīties šajā dokumentā, jo tā ir tāda izšķiršanās, ko šobrīd mēs izdarām uz ilgāku laiku, un faktiski no tās ir atkarīgs, cik ilgi pastāvēs šāda Centrālā zemes komisija. Manuprāt, strīdus un visādas lietas izskatīt netiesiskā veidā ir diezgan liels atavisms, kuru es rosinu pēc iespējas ātrāk pārtraukt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Šeit ir tiešām paildzināts noteiktais laiks, līdz kuram var pastāvēt Centrālā zemes komisija, kas izšķir šos strīdus, - tas ir līdz zemes reformas pabeigšanai Latvijā. Vēlāk visi šie strīdi piekrīt tiesai. Es vienkārši domāju, ka šo daudzo zemes strīdu, it sevišķi strīdu par zemes maksas noteikšanu un tamlīdzīgu, pārlikšana uz tiesām būtu apgrūtināta, tā apgrūtinātu jau tā šobrīd apgrūtināto tiesu, un šie procesi ievilktos līdz bezgalībai. Tā ka es tomēr aicinu jūs atbalstīt deputātu grupas priekšlikumu 17.pantā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Es arī gribētu pievienoties Emša kungam. Man liekas, Leiškalna kungam... Jo no man zināmās tiesu prakses es redzu, ka visi nopietnākie strīdi tā vai tā nonāk tiesā, un līdz ar to tas, ka mēs ieviešam vēl vienu starpinstanci, šo Centrālo zemes komisiju, kas pa starpu skatīs šīs lietas, ir vienīgi šo lietu īpaša ieildzināšana. Tāpēc es atbalstītu priekšlikumu par Centrālās zemes komisijas darbības izbeigšanu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka Latvija šobrīd tik ļoti cenšas panākt, lai viņa tiktu atzīta arī juridiskā ziņā kā valsts, kura var sākt sarunas ar Eiropas savienību. Ja Latvija grib būt tiesiska valsts, tā aizbildināšanās ar tiesu pārslogotību, tiesnešu aizņemtību vai citām lietām ir pilnīgi nevietā, jo tādā gadījumā mēs kļūsim ūnikums, kur deputāti... jo Centrālo zemes komisiju mēs šeit apstiprinājām... Un jūs, Rāznas kungs, laikam pats esat šinī institūcijā. Vai jūs patiešām uzskatāt, ka jūs esat tik augsta ranga jurists, lai izšķirtu mantiskus jautājumus, kas ir jārisina? Ja ir tiesiska valsts, ir tiesa, un, ja ir par maz tiesu, tad ir jārisina jautājums, kā šo institūciju skaitu paplašināt. Bet vienkārši birokrātiski turēt aparātu un deputātiem likt risināt lietas, kurās viņi nav kompetenti, - tas absolūti neatbilst tai kārtībai, par kuru mēs runājam, ja runājam par Eiropas savienību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr gribu pievērst jūsu uzmanību termiņam: līdz zemes reformas beigām. Pie kam strīdniekam vai kādai no strīdus pusēm nebūt nav liegts vērsties ar strīdu tieši pie tiesas. Es domāju, šajā gadījumā Centrālā zemes komisija var būt par tādu arbitrāžu, kas samierina. Ja cilvēki ir ar mieru piekrist Centrālās zemes komisijas lēmumam, tad viņiem šie tiesas procesi izpaliek, tas viss ir ātrāk, lētāk un patīkamāk. Bet, protams, tiesas process šajos jautājumos netiek izslēgts ar šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti vairāk nevēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Rāznas kungs.

J.Rāzna. Vispirms par Centrālās zemes komisijas kompetenci. Es tiešām varu šeit, stāvot tribīnē, apgalvot, ka mūsu republikā nekur nav vairs tik kompetentu cilvēku zemes likumdošanas jautājumos, kādi ir Centrālajā zemes komisijā un Centrālās zemes komisijas darba grupā. Es jums nosaukšu tikai dažus, tie ir tie, kas ir sākuši strādāt no pašu pirmo likumprojektu izstrādāšanas brīža, - Leščinska kungs, Lauksaimniecības universitātes doktors profesors Ločmeļa kungs, Čepānes kundze, Seiles kundze un vēl vesela virkne, neskaitot deputātus. Šajā komisijā darbojas pavisam 21 cilvēks.

Otrs moments. Man liekas, šeit mēs neizskatām jautājumu par to, vai būt vai nebūt Centrālajai zemes komisijai. Centrālā zemes komisija noteikti pastāvēs līdz Jaungadam, bet šobrīd vienā dienā pie mums griežas apmēram 40 cilvēku, lai šos jautājumus varētu vēl sakārtot, un tāpēc, ja mēs izlemsim, ka šādu Centrālo zemes komisiju nevajag, es uzskatu, ka tas būs muļķīgs solis no jūsu puses, jo diez vai kāda valsts varētu līdzīgā situācijā atļauties šos cilvēkus, kas ir tik kompetenti un kas tur strādā, vienkārši atbrīvot no šā darba un pateikt, ka reforma ir pusceļā, ka viņi mums vairs nav vajadzīgi. Es negribu aicināt balsot ne “par”, ne “pret”, bet deputātiem pašiem šeit būtu jāizlemj, vai ļaut līdz Jaunajam gadam šai Centrālajai zemes komisijai šos jautājumus izskatīt.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, vienosimies par procedūru. (No zāles deputāts K.Leiškalns: Es par to procedūru pateikšu...”) Deputātes Seiles priekšlikums ir iesniegts par 16.pantu, bet atbildīgā komisija to ir iekļāvusi piedāvātajā jaunā 17.panta redakcijā. Līdz ar to, ja deputātiem nebūtu iebildumu, mēs par 16.pantu varētu atsevišķi nebalsot, jo šeit nekādi jauni priekšlikumi nav parādījušies.

Lūdzu! Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Es domāju, ka mums ir jābalso tieši par deputātes Seiles priekšlikumu, kas atstāj izvēles brīvību pašam strīdniekam - vai nu - vai nu. 17.pants jau nosaka pārsūdzību pēc Centrālās zemes komisijas Augstākajā tiesā, un tas, manuprāt, ir nepareizi. Es atbalstu tieši Seiles kundzes priekšlikumu - vai nu - vai nu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tādā gadījumā mums ir jābalso par visiem šiem priekšlikumiem pēc kārtas. Vispirms lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputātes Seiles priekšlikumu - izteikt 16.panta pēdējo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 15, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 26. priekšlikums acīmredzot automātiski nav balsojams.

27. priekšlikums. Deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša... Tātad komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi savā 28. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij, padomes pārstāvji un tautas kalpi! Mums ar steidzamību divos lasījumos ir iedots likumprojekts, kas daļēji izpildīs okupācijas lomu. Mums ir uzdevums strīdēties par visādām niansēm, bet, ja mēs pilnīgi gribam šo likumprojektu saprast, tad redzam, ka tie, kuri izprata, ko varēs un ko nevarēs darīt ar sertifikātiem, kuriem tie sertifikāti ir paturēti un kuri varbūt ir bijuši par okupācijas spēku ievešanu šeit Latvijā... tie drīkst pirkt Latvijas zemi par sertifikātiem. Un es skatos uz to bezjēgu, kas šeit notiek. Te noteikti nav atšķiroti tie iedzīvotāji, kuri varbūt ir nevainīgi, kuriem varbūt vajadzētu atļaut kaut kādas tiesības šeit, no tiem, kuri ir smagi vainīgi. Bet tie, kuri ir iebraukuši kopā ar armiju, ir okupējuši šo valsti, tie tagad spēs pirkt to, kas viņiem ir vajadzīgs, par tiem sertifikātiem. Viņi tos ir no kāda latviešu onkuļa vai vecmammas nopirkuši pat par 80 santīmiem. Mums it kā nekādu apelāciju pret šādu rīcību šajā likumā nav. Un tādā ziņā, manuprāt, šis likumprojekts ir ļoti nepilnīgs.

Es apsolu, ka, ja Tautas kopa “Brīvība” tiks pie varas - un es ticu, ka tai būtu jātiek pie varas -, tad zemes pirkšanas tiesības tiks pārskatītas un tad tiem, kuri ienāca šeit kā okupanti, un tiem, kuri smagi kalpoja okupācijas varai, mēs to zemi atņemsim un samaksāsim viņiem ar sertifikātiem 80 santīmu vērtībā. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātais Valdmaņa kungs, es jums atgādinu Kārtības ruļļa 70. pantu, ka runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata. 27. priekšlikumā, kuru mēs izskatām, nav ne vārda nedz par sertifikātiem, nedz arī par okupācijas varu. Tādēļ jūs saņemat piezīmi par šā panta neievērošanu.

Lūdzu, tālāk!

J.Rāzna. Godātie deputāti! 27. priekšlikumā ir iestrādāts... Jūs droši vien atceraties likumus par zemes privatizāciju lauku apvidos un par zemes reformu lauku apvidos, kuros ir iestrādāti termiņi, ka visi dokumenti ir jāiesniedz zemes komisijās līdz 1996. gada 1. jūnijam. Šobrīd ir ļoti daudz tādu cilvēku, kuri vienkārši ir aizkavējušies ar dažādu dokumentu iesniegšanu. Un ko dara pagastu zemes komisijas? Tās visas viņus sūta uz tiesu. Tiesa - tas nozīmē, ka ir pusgadu, gadu vai pat vēl ilgāk jāgaida, lai cilvēks varētu tālāk kārtot savus zemes īpašumus. Šinī priekšlikumā ir iestrādāts, ka, ja tur tiešām kāds dokuments ir trūcis, tad Centrālā zemes komisija šo jautājumu var izskatīt. Un es aicinu jūs tiešām šo priekšlikumu atbalstīt. Valdmaņa kungs, par to, par ko jūs runājāt, nav pat smakas tajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikumu? Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Mīļie radioklausītāji, Saeimas Prezidij!.. Padomes kalpi un tautas kalpi! Saprotiet, cik interesanti! Var uznākt tribīnē tāds tautas pārstāvis kā Dobeļa kungs, runāt četrarpus minūtes par labām un sliktām īpašībām, kas varētu būt opozīcijai, turklāt ne visai korekti, jo tur bija nepatiesi fakti, bet viņu pie atbildības nesauca. Es runāju beigās par likumu, kā nokārtos zemes īpašuma jautājumus Latvijā, es lūdzu visiem, lai viņi balso “pret”, un tad man paziņo... Es domāju, ir ļoti pamatoti, ka ir jābalso “pret”, bet man padomes pārstāvis Prezidijā paziņo, ka es runāju ārpus kārtas, un dod man norādījumus. Es domāju, lai visi padomā, kas šeit notiek. Nedrīkst pat brīvi izteikties, ka mēs šeit taisāmies to okupācijas ciklu pilnveidot, un ar šo likumu mēs izlemsim arī mūsu lauku zemes likteni. Un es domāju... es jums visiem lūdzu smagi apdomāt, kādu pogu jūs spiedīsit. Es spiedīšu pogu “pret”. Es ceru, ka ir tādi, kas grib tāpat kā es saprast, kas saprot, ka šis likumprojekts ir nepilnīgs tieši tāpēc, ka viņš nenošķir tos, kuriem ir tiesības pirkt zemi, no tiem, kuriem nav. Un, manuprāt, nevienam okupantam nav atļauts... vai okupanta kalpam nav atļaujas iegādāties legāli latviešu zemi, un to mēs, Tautas kopa “Brīvība”, labosim, kad tiksim pie varas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātais Valdmaņa kungs, jūs saņemat otru piezīmi, jo Kārtības ruļļa 72. pants nosaka, ka piezīmes vai domu apmaiņa par sēdes vadītāja rīkojumiem attiecībā uz sēdes vadīšanu nav pieļaujama.

Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu, lai jūs pašlaik pēc visām piezīmēm, kas izteiktas, tomēr paņemtu šo likumprojektu un iedziļinātos 27. un 28. priekšlikumā. Manuprāt, šie priekšlikumi ir absurdi, jo kas tad iznāk šobrīd, ja ņem vērā šos priekšlikumus? Tad var tikt pārdalīti īpašumi, kas jau ir atdoti cilvēkiem, kuri ir ievērojuši likumu un pieteikušies atbilstoši likumā noteiktajām normām. Un kas te atkal ir? Atkal pārdalīšana ir caur Centrālo zemes komisiju. Tagad ir skaidrs, kāpēc atkal ir jāizveido šī komisija, kāpēc ir jāpagarina, kāpēc ir jāveido birokrātiskais process. Bet galvenais - tas padara zemes reformu par mūžīgu, bezgalīgu procesu, kuram nekad nav beigu. Jo tad visu laiku var parādīties klāt kāds jauns īpašnieks un atkal pieprasīt kādu hektāru zemes. Es negribētu, lai Latvijā turpinās traģēdijas, kas ir saistītas ar šo īpašumu atgūšanu, radinieku starpā.

Un tāpēc es aicinātu deputātus uzmanīgi izlasīt šo priekšlikumu un balsot “pret”. Ir noteikti termiņi, līdz kuriem bija jāpiesakās, tie ir ievēroti, likumā noteiktie dokumenti ir iesniegti, un turpinās zemes reformas process, bet, šādi nosakot, tas kļūst par bezgalīgu un mūžīgu procesu, principā dezorganizē visu ideju, kas bija saistīta ar īpašuma denacionalizāciju.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Cienītā Kreituses kundze! Es tiešām neapšaubu jūsu prāta asumu, bet šeit nav runāts par situāciju, ka kāds var pieteikties uz zemi, kura ir īpašums. Šeit tiek runāts par situāciju, ka ir ļoti garas rindas arhīvos, un tad tik tiešām šāda izziņa - vecāsmātes miršanas apliecība vai kaut kas tamlīdzīgs - var aizkavēties. Pašreiz likums pagasta vietējai zemes komisijai neļauj šo aizkavējumu ņemt vērā, un cilvēks var griezties Centrālajā zemes komisijā, kas patiesībā attaisno kavējumu, nevis ko vairāk.

Pie tam es aicinātu atbalstīt tiešām nevis 27., bet 28. priekšlikumu, ko ir atbalstījusi arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, lai atvieglinātu cilvēkiem šo garo procesu īpašuma atgūšanā, jo cilvēki šobrīd var apstrīdēt, teiksim, termiņa kavējumu kādam dokumentam, bet viņiem šis apstrīdējums ir jāvirza cauri tiesai trijās instancēs, teiksim, līdz pat Augstākajai tiesai. Šajā gadījumā, izvērtējot situāciju, lēmumu par attaisnojumu dokumenta iesniegšanas termiņa kavējumā var pieņemt Centrālā zemes komisija. Tas ir tikai normāli, tas ir tikai dabīgi, un tas ir tikai taisnīgi attiecībā uz cilvēkiem, kuri cenšas atgūt savu īpašumu. Pie kam runa ir tikai par savu īpašumu, nevis īpašumu, kas kādam jau ir piešķirts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, tā kā tuvojas pārtraukuma laiks, pirms turpinām debates par šo jautājumu, mums ir jāizskata divi būtībā analoģiski desmit deputātu parakstīti iesniegumi. Viņi ierosina šā gada 1. oktobra ārkārtas sēdi turpināt bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Būtībā šādu iesniegumu ir parakstījuši 20 deputāti.

Viens var runāt “par”, viens - “pret”.

Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es nevarētu piekrist cienījamo kolēģu viedoklim... Ja jau mūsu gudrais Prezidijs ir nolēmis, ka jābūt darba kārtībai ar 34 punktiem, tad personīgi man šodien nav kur steigties. Es labprāt, kā Dobeļa kungs teica, pasēdētu šeit labā kolektīvā un draudzīgā atmosfērā. Es uzskatu, ka nav jābūt nekādam pārtraukumam un ka nav kur steigties. Mums ir labāk, lai process rit mierīgi, lai deputāti nesatraucas, lai mierīgi iedzer kafiju. Būs arī kafejnīcai bizness, un nav nekur jāsteidzas, jo problēmu ir daudz, jautājumi ir gari... Es vēlreiz saku: ja Prezidijs uzskata, ka no pulksten trijiem ir jāizskata 34 jautājumi, tad, es domāju, vajadzētu arī pārbaudīt izturību. Un, ja arī kādam pēc tam būs daža sirdslēkme, tas jau nav būtiski. Prezidijs to labi saprot un izdomā. Varbūt nākošreiz, nākošnedēļ, piedāvās arī 70 jautājumus ārkārtas sēdē. Un tādēļ es, kolēģi, uzskatu, ka nav kur steigties. Televizori arī ir, tā ka mierīgi... Dīvāni arī ir, telpas ir siltas, kurina vismaz, varam sēdēt ilgstoši - kaut vai līdz naktij. Un, ja arī līdz rītam, tad rīt no rīta sāksim parasto sēdi, šeit sēžot.

Tādēļ es uzskatu, ka nekādu pārtraukumu nevajag, to tikai organizē kaut kādi plānā galdiņa urbēji un tie, kuri grib organizēt destruktīvu darbību. Un tādēļ vajag turpināt mierīgi sēdi ar pārtraukumu, un tad normāli darbosimies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par” šo priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu ievērot klusumu zālē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par 20 deputātu iesniegumu - turpināt sēdi bez pārtraukuma! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 14, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Ilga Kreituse - otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, es apsolu, ka neteikšu to, ko es Leiškalna kungam teicu tad, kad es runāju pēc viņa uzstāšanās... Bet es teikšu tā: Leiškalna kungs jums šoreiz sniedza nepareizu informāciju, jo viņš nav pazīstams ar to kārtību, kā tiek kārtoti dokumenti arhīvā un kādi materiāli tiek izsniegti. Tādas situācijas, kā jums teica Leiškalna kungs, ka izziņas nesaņemšanas dēļ jūs nevarat kārtot šos jautājumus, nav, jo arhīvs jums izsniedz dokumentu, ka ir pieņēmis no jums pieprasījumu, un norāda izpildes laiku. Tāda ir kārtība. Un, ja jūs kāds neesat to izdarījis un saņēmis, tad kungiem vajag vispirms vainot pašiem sevi, nevis rakstīt jaunus likumus Centrālajai zemes komisijai.

Otra lieta - vajag kārtīgi izlasīt. “Ja ir nokavējis termiņu...” - tātad tas nozīmē, ka jebkurš, nevis tas, kas jau ir iesniedzis dokumentus un gaida kaut kādu vienu vai otru uzziņu. Tātad ir nokavējis termiņu, līdz kuram bija jāiesniedz dokumenti. Jā, jo neko citu jau nevienam nevajag kā tikai īpašumu. Nevienam jau nevajag lietošanas tiesības.

Es saprotu, ka juristiem tas ir ļoti izdevīgi, it īpaši tai frakcijai, kuras pārstāvis pats vada Centrālo zemes komisiju.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es domāju, ka šis 27.priekšlikums ir radies, pilnīgi nepārzinot mūsu likumdošanu šajā jautājumā, gan attiecībā uz tiesu darbību, gan arī uz to, kā šis jautājums līdz šim tika regulēts. Mums šodien jau ir cits likums. Ir likumi, kas regulē zemes privatizāciju lauku apvidos, un kur šie termiņi ir noteikti. Bija noteikts termiņš, un tajā likumā tas netiek mainīts, līdz kuram un kā pēc tam ir jāgriežas tiesā, kad šis termiņš... Un tagad mēs radām blakus otru likumu, kurš nosaka citādāku kārtību. Pēc kāda likuma tad kuram ir jādarbojas? Te ir vienkārši putra!

Otrkārt, ir jautājums, ka Centrālā zemes komisija... Starp citu, arī Leiškalna kungam es atgādinu, ka arī šajā likumā bija pateikts, ka arhīvam ar visiem laikā iesniegtajiem pieteikumiem saistītās izziņas bija jāizdod jau līdz pagājušā gada 30.jūnijam. Tā ka, ja kāds nav izņēmis vai nav aiznesis izziņu no arhīva līdz zemes komisijai, tad tā ir viņa paša vaina.

Un visbeidzot. Priekšlikums par šāda jautājuma pārsūdzēšanu Augstākajā tiesā - tā ir absolūta neziņa par mūsu tiesību sistēmu. Augstākā tiesa mums darbojas tikai kā apelācijas un kasācijas instance, bet tur nevar griezties neviens tieši par kādas administratīvas iestādes lēmumiem.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka te lietas būtībā ir jāsauc to īstajos vārdos, un Leiškalna kungs, man liekas, varētu par šo jautājumu nerunāt. Šeit pēdējie runātāji runāja... it īpaši runāja jurists, kas šo jautājumu zina, un tāpēc es domāju, ka it sevišķi otrais priekšlikums ir galīgi absurds, ka var griezties Augstākajā tiesā pēc tam, kad kaut kas nav paticis, kas ir pateikts zemes komisijā. Es domāju, ka lietas ir jāsauc to īstajos vārdos.

Zemes komisija meklē sev darba pagarinājumu. Ir ļoti vērtīgi, ka tāda zemes komisija ir priekš pašiem tās dalībniekiem. Nosauksim lietas to īstajos vārdos! Šis process ir jāpabeidz!

Mēs šeit varētu strīdēties par to, kas nepareizi tika pieņemts Augstākajā padomē. Mēs tādu jautājumu varētu izvirzīt, kas vēl šodien atstāj sekas visā mūsu iekšējā saimniecībā un kas novedīs vēl ne pie vienas vien traģēdijas. Bet nevar būt tāda situācija, ka tiesiskā valstī parlamentārieši paši izlemj: “Mēs gribam turpināt komisijas darbu, jo tas ir izdevīgi arī materiālu apsvērumu dēļ, tāpēc mēs likumā kaut ko ierakstīsim, kas ir pretrunā ar citiem likumiem, un cilvēki nāks pie mums.” Ar ko nāks? Vai tā kā “Mērnieku laikos” - ar sivēnu un ar medus muciņu vai ar kaut ko citu? Viens par otru nāks pārmaiņus pierunāt un iestāstīt, ka ir nokavēta dokumentu iesniegšana un kaut kas cits. Ja dokumentu saņemšana ir nokavēta, Leiškalna kungs, tad tas ir fiksēts. Tas ir fiksēts, to dokumentu varēs saņemt vēlāk un, ja vajadzīgs, arī griezties tiesā. Un tad var gaidīt, bet nevar tiesiskā valstī pārvērst brīvā zemes tirgus jautājumu... kaut kādā veidā atkal sarežģīt situāciju.

Ja runājam par iešanu uz Eiropu, tad mēs taču gribam šajā valstī iedibināt eiropeisku un starptautisku kārtību. Kā tad mēs varēsim to izdarīt, mūžīgi apgrūtinot zemes tirgu ar kaut kādiem pasākumiem, mūžīgi radot būtībā korupcijai iespējamu situāciju? Tieši korupcijas iespējamību mēs radām ar šādu lēmumu! Es vēlreiz atkārtoju: vai būs tā kā “Mērnieku laikos”, kad nāksim uz zemes komisiju pierunāt? Un Perepjolkins ar Vistiņu pa priekšu, jo tantiņas labdabīgi viņiem būs zemi atdevušas. Un tad mēs atkal šeit speciālus likumus rakstīsim Rīgas tirdzniecības ostai, lidostai un kaut kam citam. Tāpēc es domāju, ka mēs esam pilnīgi apmaldījušies “trijās priedēs”. Un ņemiet, lūdzu, vērā Bišera kunga juridisko skaidrojumu, jo viņš šos jautājumus pārzina. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti! Redzat, šis gadījums spoži pierāda, cik vērtīgas ir parlamentārās debates, tieši atsaucoties vairāk uz Bišera kunga ziņojumu un ne tik daudz uz Kreitusa kunga teikto, jo šeit vairs nav runa par Vistiņu un Perepjolkinu. Šeit ir runa par zemi lauku apvidos un par iespējām kavēt termiņu.

Pirmkārt, es neaizstāvēju vis 27., bet gan 28.priekšlikumu, kas atkal šo Centrālo zemes komisiju nostādīja tādā kā arbitra lomā, neizslēdzot iespēju pilsoņiem griezties tiesā, un neviens likums šobrīd arī neizslēdz šādu iespēju. Bet katrā gadījumā pie viena es atsaucu vismaz savu personisko aizstāvību abiem priekšlikumiem - 27. un 28., jo Bišera kunga argumenti mani pārliecināja. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! No daudzu deputātu runām varēja saprast, ka gan priekšlikumi, gan pats šis likumprojekts ir absurds. Absurds ir kas cits. Vakar man izdevās pabūt Ropažu pagasta padomē un es runāju ar padomes priekšsēdētāju. Viņš bija saņēmis gan šos mūsu priekšlikumus, gan šo likumprojektu par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidū. Un viņš teica, ka tas viss ir tik ļoti saputrots, tik nesaprotams. Viņš tieši manā klātbūtnē studēja šo dokumentu un arī apgalvoja to, ka tas ir absurds. Jo tiešām - vai tas nav absurds, ka likvidē arī pagastos zemes komisijas, lai gan ir izskatīti tikai apmēram 30-40% no visiem jautājumiem, kas saistīti ar lauku zemi, ar tās privatizāciju, ar kompensāciju, ar lietošanu? Un vēl pārējie šie jautājumi, kas pašreiz rit pilnā sparā. Ja rodas pretenzijas, tās ir jāizskata tiesā. Viņš gan, no vienas puses, bija arī priecīgs, viņš teica: “Nu visa tā jezga mums nebūs jāizskata, jo to izskatīs tiesa.” Bet ko darīs tiesa, kas jau tagad ir pārslogota ar šiem jautājumiem? Tātad viss tas ir tikpat absurds, cik absurds ir šī klusējošā advokāta Grūtupa kunga savā laikā izstrādātais likums par labticīgajiem ieguvējiem. Šie labticīgie ieguvēji visbiežāk ir, lūk, tādi kā šis Sibīrijas “lācis”, kas beidzot bija sadusmojies un atriebās zemes īpašniekiem. Daudzās vietās ir līdzīga situācija. Es ierosinu, lai šāda absurda situācija, kas noved pie tik traģiskām sekām, šodien netiktu izskatīta, un aicinu balsot deputātus pret šo likumprojektu un grozījumiem kopumā.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi, es ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību. Faktiski ir trīs lietas, kas mani nepārliecina, runājot par šiem priekšlikumiem, par to nepieciešamību, tādēļ es tos nevēlos atbalstīt un arī neatbalstīšu.

Viena lieta ir tāda, ka iesniedzēji - autori faktiski nav pamatojuši, cik tad reāli šodien ir tādu gadījumu, cik liels ir šo gadījumu skaits, kad ir nokavēti termiņi, cik ir saņemts šādu iesniegumu no cilvēkiem un cik šodien ir tādu cilvēku, kuru dēļ šāds papildinājums un šādas izmaiņas likumā būtu vajadzīgas.

Otra lieta ir tāda, ka mēs šeit neveidojam vienādu attieksmi pret diviem cilvēkiem, pret divām cilvēku grupām, uz kurām šis likums attieksies. Mēs šo termiņu esam pagarinājuši jau neskaitāmas reizes. Tas nozīmē vienkārši to, ka ir viena cilvēku daļa, kura ņem vērā šos likumā noteiktos termiņus, un ir otra cilvēku daļa, kura neņem un kurai mēs šodien izdarām pretimnākšanu.

Un vēl trešais, kas mani visvairāk nepārliecina. Diemžēl man šobrīd ir jāpiekrīt Kreitusa kungam tieši par to, ka vienkārši ar šo priekšlikumu “spīd saule” Centrālās zemes komisijas atsevišķu vai vispār tās locekļu interesēs, jo tiešām šeit tiek radīts darbs. Šeit tiek radīts ļoti interesants bizness tiem cilvēkiem, kuri strādā šajā Centrālajā zemes komisijā, kas var izteikt ļoti interesantus priekšlikumus vai izdarīt interesantus pakalpojumus iedzīvotājiem. Godīgi sakot, visās šādās lietās mūsu sabiedrībā ir bijusi negatīva pieredze, kas saistās ar tādu teicienu: kā smērēs, tā ripos. Es baidos, ka mēs virzāmies tieši turp arī šajā gadījumā. Tāpēc es to nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi, kas te runā, ka tas likums ir saputrots vai nesaputrots! Es domāju, ka pats labākais, kā pierādīt savu taisnību, būtu jūsu iesniegtie priekšlikumi uz trešo lasījumu. Turklāt mēs patlaban nerunājam vis par likumu kopumā, bet gan tikai par šo 28.priekšlikumu, kuru diemžēl arī es nevaru atbalstīt, jo tas juridiski nav korekts. Un tomēr varbūt ir kāda problēma, par kuru varētu runāt, gatavojot šo likumprojektu uz trešo lasījumu. Šī problēma ir par tiem nokavētajiem termiņiem. Man tiešām patlaban, šinī brīdī, konkrēta teksta nav, bet katrā ziņā šis risinājums, kāds ir 28. priekšlikumā, diemžēl nav atbalstāms. Vismaz es nevaru to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu tikai nedaudz palabot cienījamo Dobeļa kungu. Tā kā šis likums ir pieņemts 81.panta noteiktajā kārtībā, tam ir tikai divi lasījumi. Es nezinu, kur Dobeļa kungs atradis trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, Kārtības rullis nosaka, ka neviens deputāts nedrīkst runāt vienā un tajā pašā lietā vairāk par divām reizēm. Jūs jau divas reizes esat runājis.

Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Rāzna.

J.Rāzna. Cienījamie kolēģi! Es gribētu, lai jūs paņemtu un apskatītos šā paša likumprojekta 2.pantu, kurā ir teikts: “Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu pagastu zemes komisijām viena mēneša laikā jāpieņem lēmumi...” Tad pasakiet, kā šīs pagastu zemes komisijas pieņems lēmumus attiecībā uz zemes gabalu, par kuru bijušais zemes īpašnieks vēl nav dabūjis tiesas lēmumu, bet tajā pašā laikā nākamais jau ir uzrakstījis, lai to piešķir viņam lietošanā? Kuram tad šī pagasta zemes komisija piešķirs? Mēs jau varam šeit runāt, ka “spīd cauri” zemes komisiju darbs vai vēl kas... Es domāju, ka nevienam šeit būtībā nav tā, ka viņam obligāti tajā Zemes komisijā būtu jāstrādā. Un, ja kāds saka, ka tur maksā milzīgas naudas, tad jūs varat paskatīties: šī Zemes komisija gada laikā iztērē tikai 50 000. Taču vienas nedēļas laikā attiecībā uz tām nelikumībām, kas notiek pagastos, viņa atdeva valstij 55 000. Šobrīd praktiski, es domāju, visiem šiem lēmumiem jābūt pieņemtiem viena mēneša laikā, tas ir, līdz Jaungadam. Zemes komisija līdz Jaungadam pastāvēs. Es nedomāju, ka jūs šodien varat pasacīt, ka viņa no rītdienas vairs nestrādās. Tāpēc šeit nav tie argumenti jāņem vērā. Tam, ka teksts varbūt nav juridiskā ziņā pietiekami korekts, es varētu piekrist. Bet es jūs aicinu balsot un izlemt šo jautājumu balsojot.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 18.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 20, atturas - 25. Šis priekšlikums nav pieņemts. (Zālē - vai, vai...)

28.priekšlikums - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums.

J.Rāzna. Komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 18, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

J.Rāzna. 29.priekšlikums - deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (frakcija Tautas kopa “Brīvība”).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Es domāju, ka transkripts parādīs, kad es beidzamo reizi biju divreiz tribīnē, - attiecībā uz 26.punktu. Un par 27.punktu man neatļāva runāt pirmo reizi. Tas tā varbūt ir, varbūt nav. Droši vien, ka tā bija. Bet tas nu tā.

Es gribētu tautai un mūsu deputātiem atgādināt kādas dziesmas vārdus, ko mēs trimdā bieži dziedājām: “Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai...” (Starpsauciens: “Tikai nedziedi...”) Un mēs esam šodien dzirdējuši, ka pat valdības pārstāvis tic un grib ticēt, ka būs vēl trešais lasījums. Ka mēs varēsim vēl kaut ko ar šo likumprojektu darīt. Jo tas ir bezjēdzīgs. Tur daudz kā trūkst. Un it īpaši trūkst garantijas, ka mēs nepārdosim ļoti lielu daļu mūsu tautas mantojuma, mūsu svēto zemi tādiem, kas nav mūsu tautai un mūsu zemei nesuši nekādu svētību. Lūdzu, pārdomāsim, aizsūtīsim šo likumprojektu atpakaļ, lai būtu tas trešais lasījums, ko Dobeļa kungs mums apsola. Es ceru, ka Dobeļa kunga kolēģi un visi mēs šeit Saeimā nolemsim, ka mēs tik viegli neiztirgosim to svēto mantojumu, kas mums ir, - mūsu zemi.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā deputātam Rāznam nav ko piebilst. Balsojam! Vai deputāti prasa balsot par pārejas noteikumu redakciju? Neprasa. Paldies. Pārejas noteikumi akceptēti.

J.Rāzna. Es aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, akceptēts ir komisijas viedoklis par to, ka pārejas noteikumi netiek akceptēti. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 10, atturas - 4. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešā lasījuma termiņiem.

J.Rāzna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 6.oktobris? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.2925C. Par likumprojektu ir ienākuši sekojoši priekšlikumi.

1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ābele. 2.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 3.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu - aizstāt 25.panta trešajā daļā šos vārdus, un tālāk kā tekstā. Pieņemts.

J.Ābele. 4.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojekta pārejas noteikumus. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deptuātiem ir iebildumi pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

J.Ābele. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Otrais lasījums. Arī šis likumprojekts ir steidzams.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Guntars Grīnblats. Lūdzu!

G.Grīnblats.

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.2926 un nr.2926B.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 2.panta otro daļu. Atbildīgā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti 2.panta otrās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

G.Grīnblats. 7.panta trešajā daļā ir precizēta redakcija. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tas ir dokumenta otrajā lappusē.

G.Grīnblats. Jā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai ir iebildumi pret 7.panta trešās daļas redakciju, ko akceptējusi komisija? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats. Turpat tālāk ir 7.panta ceturtās daļas pirmā teikuma redakcionāls precizējums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Arī deputāti neiebilst. Pieņemts.

G.Grīnblats. 10.panta otrā daļa arī ir redakcionāli precizēta. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Kurā lappusē, Grīnblata kungs, tas ir?

G.Grīnblats. 4.lapaspusē 8.punkts. 10.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats. 10.panta piektajā daļā ir līdzīgs redakcionāls precizējums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats. 6.lappusē izmaiņas 15.panta redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 15.panta “Zvejas regulēšana” pirmo un otro daļu iebildumu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. 8.lapaspuse. 20.panta trešās daļas redakcija ir precizēta. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats. Un nobeigumā ir Juridiskā biroja iesniegts papildinājums pārejas noteikumos. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta pārejas noteikumu redakcijai piekrīt. Pieņemts.

G.Grīnblats. Lūdzu balsot par otro, galīgo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

G.Grīnblats. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Grinovskis.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā Saeima! Minētais likumprojekts ir izskatāms trešajā lasījumā. Ir tikai divi redakcionālas dabas labojumi. Un ir priekšlikums par minēto likumprojektu nobalsot un to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir iepazinušies ar redakcionālajiem labojumiem 2.panta otrās daļas 2.punkta redakcijā, ko komisija ir akceptējusi, un ar likumprojekta 2.panta trešās daļas 2.punkta redakciju, ko komisija ir akceptējusi? Deputātiem iebildumu pret to nav. Paldies. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ernests Jurkāns. Lūdzu!

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs izskatām dokumentu nr.3161. Komisija ir saņēmusi 36 priekšlikumus, kurus ir izskatījusi.

1. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta. Jums teksts ir redzams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, šis komisijas atzinums pieņemts.

E.Jurkāns. 2.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 3.priekšlikums - deputāta Dinēviča priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par deputāta Dinēviča priekšlikumu. Paldies, pieņemts ir komisijas viedoklis.

E.Jurkāns. 4.priekšlikums - deputāta Dinēviča priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

E.Jurkāns. 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 9.panta pirmo daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti 9.panta pirmās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 6.priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums papildināt 9.panta trešo daļu aiz vārdiem “zonas pārvaldīšanas” ar vārdu “uzņēmējsabiedrības”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 7.priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs knapi dzirdam referentu šeit no šīs Prezidija vietas. Es lūdzu tos, kam ir kārtojamas personīgās lietas, iziet no zāles un pēc tam atgriezties.

E.Jurkāns. Liels paldies. 8.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 9.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 10.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo komisijas slēdzienu. Tas ir pieņemts.

E.Jurkāns. 11.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 12.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 13.priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

E.Jurkāns. 14.priekšlikums arī ir deputāta Dinēviča priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Dinēviča priekšlikumu. Pieņemts.

E.Jurkāns. 15.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Komisijas slēdziens pieņemts.

E.Jurkāns. Arī 16. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

E.Jurkāns. 17. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. Arī 18. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 19. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 20. ir deputāta Bartaševiča priekšlikums - izslēgt 25.pantu. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 21. ir deputāta Dinēviča priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 22. ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Tas ir pieņemts.

E.Jurkāns. 23. ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

E.Jurkāns. 24. ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 30.panta otro daļu. To komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 30.panta otrās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 25. ir deputāta Vidiņa priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Komisija ir atbalstījusi 26., 27., 28. un 29. - Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies. Šie priekšlikumi ir pieņemti.

E.Jurkāns. 30. ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 31. ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 36.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas ieteikto redakciju - izteikt 36.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

E.Jurkāns. 32. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 33. ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Bartaševiča priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 34. arī ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 35. ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt septīto nodaļu (50.-52.pantu), attiecīgi mainot turpmāko nodaļu un pantu numerāciju. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Līdz ar to, godājamie deputāti, astotā nodaļa trešajā lasījumā top par septīto, bet 53.pants - par 51.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

E.Jurkāns. 36. ir deputāta Dinēviča priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Un tas ir iestrādāts 54.panta pirmajā daļā. Paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta “Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Augsti godātā Saeima! Tiešām šodien ir patīkami strādāt konstruktīvā atmosfērā, un tagad mēs skatīsim likumprojektu nr.3089 - “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.

Pirmais priekšlikums ir par 35.pantu, to iesniedzis deputāts Bartaševičs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi tikai daļēji. Kā jūs redzat, priekšlikumā ir runa par nepilsoņu tiesībām būt gaisa kuģu apkalpēs. Komisija ir uzskatījusi, ka gaisa kuģu komandieri kā Latvijas teritorijas daļa ārpus Latvijas nevar būt cilvēki, kam nav Latvijas Republikas pilsoņa tiesību un pilsoņa pases, bet apkalpes locekļi, pēc komisijas uzskata, var būt arī Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 35.panta redakciju iebildumi ir. Vēlas runāt Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Bartaševiča kungs ar saviem priekšlikumiem un viņa kolēģi sen ir zināmi, un tas allaž ir viens un tas pats - desmitiem reižu es par to esmu runājis no Saeimas tribīnes. Tie ir dažādi labojumi, kas visādā veidā pilsoņiem grib pielīdzināt nepilsoņus. Un arī šis priekšlikums tātad dot iespēju strādāt aviācijā arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Ministru kabineta noteikumi ir pavisam normāli, un es domāju, ka nav vajadzības ieviest šos labojumus. Un es nesaprotu arī komisiju, kura daļēji ir atbalstījusi Bartaševiča priekšlikumu, jo Ministru kabineta noteikumos 2.apakšpunktā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka atkāpšanās no šā panta pirmās daļas noteikumiem pieļaujama ar Ministru kabineta atļauju. Tātad tas varētu būt noteikts arī šādā veidā, tāpēc es lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es izmantošu šo patīkamo izdevību, ka pašreiz mūsu sēdē klāt ir ārlietu ministrs Birkava kungs. Varbūt viņš varētu sniegt informāciju, cik mums, Latvijas valstij, ir izmaksājušas tās rūpes, kas pašreiz top liktas lietā attiecībā uz Indijā aizturētajiem Latvijas iedzīvotājiem par ieroču kontrabandu... Nē, tas ir par tēmu. Arī mūsu Valsts prezidents Ulmanis brauc uz Indiju, kur, ak Dievs, skar šo trīs kontrabandistu tēmu, un Valsts prezidents ņemšoties viņus aizstāvēt. Es domāju, šis piemērs pietiekami pierāda, ka mums šīm lietām ir jāpieiet ar daudz lielāku atbildības izjūtu un ka mēs neesam tik bagāta valsts, lai varētu rūpēties par mūsu valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem tāpat kā par Latvijas pilsoņiem. Es vēlreiz aicinu Saeimas deputātus apzināties to, ka mūs ir ievēlējuši Latvijas Republikas pilsoņi, un katrā ziņā pirmajā vietā mums ir jāizvirza viņu intereses, vienalga, vai tā būtu konkurences iespēja vai viss pārējais. Tā ka es aicinu noraidīt šo komisijas atzinumu, bet vēl jo vairāk deputāta Bartaševiča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ministrs Birkavs šā jautājuma apspriešanā runāt nav pieteicies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Deputāts Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Vidiņa kungs! Es tik tiešām neesmu nekāds lozungu nacionālists, es esmu nacionālists pēc būtības. Jā, mēs varam skatīties uz lietām, bet tādā veidā, kā jūs runājāt, mēs varam aizrunāties ļoti tālu. Mēs varam aizrunāties līdz situācijai, ka, ja pilsonis nošauj nepilsoni, tad šis pilsonis nav sodāms un tamlīdzīgi. Es gribu vēl pateikt, ka tik tiešām mēs varam aizrunāties šādā veidā tiktāl, ka vajag būt niknam, ka vajag būt ar pašcieņu, taču nevajag novest lietas līdz pilnīgam absurdam. Vēl jo vairāk tad, ja mēs skatāmies likumprojekta 35.panta jauno tekstu, kas ir saskaņā ar Eiropas prasībām un starptautiskajiem līgumiem.

Mēs varam apkalpēs iekļaut citu valstu pilsoņus - gan Eiropas savienības, gan arī jebkuras citas Eiropas valsts pilsoņus, ja to paredz attiecīgi līgumi. Ja šajā situācijā mēs te neiekļaujam Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotājus, nekas daudz jau nemainīsies, vēl jo vairāk tāpēc, ka Dobeļa kungs jau minēja, ka iepriekšējā pantā ir atrunāts, ka Ministru kabinets var dot speciālu atļauju. Tad patiesībā mēs varam nonākt situācijā... Kratiet, kratiet, Dobeļa kungs, tos kulakus! Kratiet! Jūs es saprotu, jūs varat uzlikt dzelžus, sākumā no šīs uzlikšanas norobežoties, bet pēc tam šai uzlikšanai piebiedroties. Mēs varam spēlēt tos nacionālistus atbilstoši katrai situācijai. Vidiņa kungs, arī jūs pirms 1986.gada labi spēlējāt nacionālistu tajā Rēzeknē īstajā laikā un vietā. Zināt, es vismaz tad nelīdu tajās sarkanajās struktūrās iekšā. Nē, nav galīgi...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es aicinu ievērot klusumu, bet debatētājus runāt par tēmu.

K.Leiškalns. Ievērojiet klusumu, es neesmu nojūdzies, bet ir lietas, kur vajag būt visnotaļ pragmatiskiem. Mums ir jāpieiet likumiem visnotaļ pragmatiski. Ja neizdodas jums tas “vagonu” jautājums, tad nu ļaujiet tiem cilvēkiem dzīvot un strādāt, ļaujiet viņiem mazāk “spiest” uz politisko varu, lai viņiem dod šīs pilsoņu tiesības. Jo mazāk jūs uzliksit tiem cilvēkiem ierobežojumus apgādāt sevi, realizēt sevi konkrētajā profesijā, jo mazāk viņi taisīs mītiņus, jo mazāk viņi “spiedīs” uz politiķiem, lai paplašina šo pilsoņu loku, lai atver šo tā saukto logu un dara vēl citas lietas. Ļaujiet taču viņiem dzīvot! Un viņi jau neprasa... Viņi patiesībā neprasa vis tiesības lemt un pieņemt likumus Latvijā, bet gan iespēju normāli dzīvot un strādāt. Bet, ja jums ir spēks un varēšana, tad izvirziet lozungu un to īstenojiet. Nevar taču aiziet nacionālismā līdz absurdam! Paldies par uzmanību! Acīmredzot Dobeļa kungs pieteiksies runāt vēl vienu reizi.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi, es tiešām pirmo reizi runāju, tā ka, Leiškalna kungs, jums nebija taisnība...

Tātad te jau nav runa par ļaušanu dzīvot vai strādāt vai par kaut ko tamlīdzīgu. Cik es saprotu, šajā projektā arī par roku dzelžiem nav neviens pants paredzēts. Līdz ar to šeit ir vienkārši jāizšķiras, vai mēs turpināsim atbalstīt savus pilsoņus. Un te taču ir jau reāls teksts. Te nekas nav izgudrots. Ir Ministru kabineta izdotie noteikumi, un tur viss ir iekšā. Mēs neko citu šeit nepiedāvājam, vien atbalstīt šos Ministru kabineta noteikumus un nepakļauties tādiem piedāvājumiem, kuri nāk visu laiku. Un es arī saprotu, kāpēc tie nāk.

Tā ka, lūdzu, nevajadzētu te pīt iekšā kaut kādu 1986. vai 1976. gadu. Šeit ir runa par konkrētu tekstu. Šajos bezdarba apstākļos Latvijā, kur mēs visi it kā esam ļoti ieinteresēti kaut kādā veidā palīdzēt mūsu pilsoņiem iekārtoties darbā, mēs viņiem vienkārši tagad radām lieku konkurenci un liekus sarežģījumus.

Un tāpēc pilnīgi pamatoti mūsu partija ir par to, ka šādi papildu labojumi šeit nav vajadzīgi, un mēs balsosim pret šādu piedāvājumu.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - otro reizi.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi un it sevišķi kolēģi nacionālisti pēc būtības, jo jūs man esat radniecīgi! Vispirms par “vagonu” lietas atrisinājumu. Man ir ļoti žēl, Kārli, ka jūs esat uzķēries uz kārtējās Valsts drošības komitejas provokācijas, kas tapa iedarbināta 1988. gadā. Un par to man jūsu ir patiešām žēl.

Otrkārt, mēs runājam par tā saucamajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem pēc deklarācijas par Latvijas okupācijas pieņemšanu... Iznāk, ka pirmām kārtām no starptautisko tiesību viedokļa ir prettiesisks šis likums, ko pieņēma 5.Saeima. Otrkārt, tas ir antikonstitucionāls no mūsu valsts politikas viedokļa. Un tāpēc mēs domājam tuvākajā laikā ierosināt Satversmes tiesai šo likumu pārskatīt.

Ja jūs tā rūpējaties, Kārli, par sociālo mieru, tad es domāju, ka tas sociālais miers pašreiz ir Latvijā, bet es ieteiktu jums ar jūsu ārlietu ministra palīdzību ierosināt jautājumu, lai šo migrantu problēmu risina arī tās valstis, kas ir vainīgas pie šīs problēmas, respektīvi, PSRS juridiskā mantiniece - Krievijas Federācija un nacistiskās Vācijas mantiniece - Vācijas Federatīvā Republika, kā arī Amerikas Savienotās Valstis un Lielbritānija, kuras bija Jaltas un Potsdamas konferences dalībnieces un kuras akceptēja pēckara uzbūvi šeit Eiropā.

Es vēlreiz aicinu deputātus balsot pret šiem Bartaševiča priekšlikumiem un Juridiskās komisijas atzinumiem. Un es lietošu vienu svešu vārdu - tie ir kārtējie “popolzoveņija” no bijušo komunistu puses. Paldies. (Starpsauciens: “Valsts valodā!”)

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Es atļaušos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šeit runa ir par gaisa kuģu apkalpi. Tātad faktiski mēs runājam par kritērijiem, pēc kuriem mēs formēsim gaisa kuģu apkalpes. Es domāju, ka pamatā tie būs profesionālie kritēriji. Un es arī domāju, ka pamatā mums sava domāšana nākotnē būs jāattīsta šajā virzienā. Tas pats attiecas arī uz citām profesijām, un es tomēr aicinu iet šo ceļu un šos ierobežojumus profesionālajā atlasē veikt pēc profesionālā kritērija.

Tā ka arī es aicinu atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Pirmais. Es atvainojos, ja es Vidiņam vai Dobeļa kungam pateicu kādu vārdu, kas neatbilst šā likuma tekstam.

Otrais, ko es gribētu pateikt. Komisija tik tiešām ir izskatījusi Bartaševiča priekšlikumu un nav, kā jūs te sakāt, aktīvi atbalstījusi Bartaševiču. Komisija ir ļoti precīzi nodalījusi kapteini no apkalpes locekļiem, no tā, kas var būt stjuarte un visi pārējie. Tā ir parasta, elementāra darba vieta, un mēs, paldies Dievam, Latvijas Republikā neierobežojam nepilsoņu jeb pastāvīgo iedzīvotāju tiesības uz darbu Latvijā. Paldies Dievam, mēs tik tālu neesam nonākuši. Tātad arī šis visnotaļ smagais, grūtais un bieži vien pilsoņiem ne visai tīkamais darbs ir pieejams jebkuram... Sinkas kungs, atļaujiet man norunāt līdz galam komisijas vārdā un tad sāksim atkal runāt par jaunu Teherānu un visiem citiem brīnumiem... Un te nu es gribu pateikt, ka komisija ir daļēji atbalstījusi Bartaševica priekšlikumu un daļēji iekļāvusi arī citu valstu pilsoņus... tiesības Eiropas valstu un Eiropas savienības valstu pilsoņiem būt šo lidmašīnu apkalpēs.

Un vēl. Komisija gan nesprieda par to Indiju, bet es esmu lepns par valsti, kas savu spēju robežās var aizstāvēt savus iedzīvotājus, neskatoties vairs uz pilsonību. Ticiet man, ka ar to, ka mēs izrādījām aktivitāti šajā virzienā, es lepojos.

Un tagad aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, deputāta Bartaševiča priekšlikumu komisija ir apspriedusi un noraidījusi, un izteikusi to savā redakcijā.

K.Leiškalns. Tieši tā!

Sēdes vadītājs. Deputāts Bartaševičs sava priekšlikuma balsošanu neprasa, tādēļ vispirms balsosim komisijas viedokli - izteikt 35. pantu šādā redakcijā... 35. pants - “Gaisa kuģa apkalpe”. Teksts jums ir redzams. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu.

Lūdzu rezultātu! Ja ir kādas tehniskas kļūmes, lūdzu, pasakiet, jo varbūt var nokārtot...

Jā, godātie kolēģi! Operators ziņo, ka starpbrīdis vien, lai novērstu kļūmi balsošanas iekārtā, nelīdzēs. Tā ir lielāka, tāpēc ir vajadzīgs krietni ilgāks laiks, lai to novērstu.

Kārtības rullis nosaka, ka mēs nevaram pārtraukt ārkārtas sēdi, pirms nav izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Nav tāda priekšlikuma par pārtraukšanu, par slēgšanu...

K.Leiškalns. Balsosim ar rokām!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paziņoju ārkārtas sēdē pārtraukumu līdz rītam - 2. oktobrim pulksten 9.00. Ārkārtas sēdi turpināsim rīt pulksten 9.00 no rīta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Turpināsim Latvijas Republikas 6. Saeimas 1. oktobra ārkārtas sēdi.

Vakar mēs tehnisku iemeslu dēļ bijām spiesti pārtraukt sēdi un palikām pie balsošanas par likumprojekta “Grozījums likumā “Par aviāciju”” 35. panta redakciju. Tātad, godātie kolēģi, atgādinu, ka balsojam par atbildīgās komisijas ieteikto 35. panta redakciju, kas jums ir izklāstīta dokumenta nr. 3089 3. lappusē, 6. ailē. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 14, atturas - 5. Tiek apstiprināta atbildīgās komisijas ieteiktā redakcija.

Lūdzu, tālāk, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Otrais priekšlikums tāpat ir no deputāta Bartaševiča un attiecas uz 79. pantu. To ir atbalstījusi komisija. Šeit gan man jāsaka - par negodu komisijai un par negodu deputātam Bartaševičam -, ka likuma termins, par kuru mēs tikko nobalsojām, ir ačgārns. Termins “pastāvīgie iedzīvotāji” nav juridisks termins šīs valsts jurisdikcijā, un, gatavojot nākamo lasījumu, protams, tas ir jāizmaina. Bet komisija ir atbalstījusi priekšlikumu, un otrajā lasījumā es aicinu par to balsot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret to ir iebildumi? Ir. Vēlas runāt Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Protams, vienmēr būs iebildumi, kad te sāksim runāt par nepilsoņu tiesībām. Gribot negribot ir pie tām jāatgriežas. Tā ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pamatnostādne, un mēs netaisāmies to aizmirst. Tā nav vienkārši kaut kāda tukša spriedelēšana, visam tam ir nopietns pamats apakšā, un šī baidīšana ar to, ka būs kaut kāda spriedze sabiedrībā, ka būs, lūk, šī dalīšana pilsoņos un nepilsoņos, - tā ir vienkārši gļēva klanīšanās visu to ārvalstu emisāru priekšā un vēlēšanās viņiem iztapt. Nekas cits tas nav. Un, ja ir kaut kas cits, kas rada spriedzi sabiedrībā, tad tas ir mūsu pašu, latviešu, smagais stāvoklis, par ko mums tiešām ir jādomā. Un, ja ir jārunā par šādiem jautājumiem, tad nezin kāpēc tās runas kļūst ar pavisam citādu raksturu. Es tikai gribētu atgādināt vienu - kas ir aviācija. Aviācija - tā ir mūsu valsts “vizītkarte”. Vai tiešām tas nav skaidrs? Daudziem tā ir pirmā iepazīšanās ar Latviju. Es pagaidīšu, kamēr beigs runāt visi, un tad turpināšu...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debatētāja aizrādījums ir vietā. Lūdzu koncentrēties likumprojekta apspriešanai.

Godātie kolēģi, mēs varam izsludināt pārtraukumu, lai nomierinātos auditorija. Ja kāds to vēlas, mēs to varam izdarīt. Es lūdzu koncentrēties runai. Dobeļa kungs, par 30 sekundēm jums būs vairāk.

J.Dobelis. Paldies. Tātad vēlvienreiz atgādinu, kas ir aviācija. Laikam daudzi to ne sevišķi ir izpratuši. Ar aviācijas palīdzību iepazīstas ar mūsu valsti tie, kuri ierodas šeit, Latvijā. Pirmo reizi viņi tad iegūst kaut kādus iespaidus, tos viņi iegūst, lidojot lidmašīnās, kurās ir tā sauktās mūsu apkalpes. Un varbūt daudzi no jums ir konstatējuši, cik lieliski prot valsts valodu tās pašas mūsu stjuartes. Lūk, un te jau ir redzams... Ja šodien ir šāda attieksme, tad, paverot vēl plašākas šīs iespējas nepilsoņiem tur darboties, mēs nekad neatjaunosim latviešu lidotāju labo slavu. Mūsu, latviešu, bijušo lidotāju... Ir bijuši arī latviešu aviokonstruktori. Nezin kāpēc to visu mēs gribam aizmirst.

Es saprotu, ka dažām partijām ir ārkārtīgi liela vēlme cīnīties par nelatviešu vēlētāju balsīm un tāpēc ar tādu skubu te tas viss tiek atbalstīts. Tā, protams, ir šo partiju darīšana, un lai viņas cīnās par šīm balsīm, un tur pretendentu ir ļoti daudz. Bet mēs esam jau nonākuši faktiski līdz zināmam paradoksam. Bija cilvēki, kas 1990. gada 4. maijā kategoriski neatbalstīja Latvijas ceļu uz neatkarības atjaunošanu. Diemžēl tā tas bija. Un šodien šīs pašas grupas pārstāvji mierīgi ierosina to, kas viņiem ienāk prātā, un diemžēl Saeimas lielākā daļa klanās viņu priekšā ar saviem savdabīgajiem balsojumiem.

Un tāpēc es vēlreiz aicinu noraidīt šādu piedāvājumu. Izlasiet, lūdzu, kāds tas ir un uz ko tas ved Latvijas aviācijas tālāko attīstību! Aicinu balsot “pret”. Un bez tam pats referents atgādināja, ka šis labojums ir neprecīzs, neatbilstošs. Tātad, lūdzu, attiecībā uz trešo lasījumu padomājiet, kādā veidā to piedāvāt, ja jūs vēlaties piedāvāt kaut ko tādu, kas ir pieņemams.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Komisija, izskatot šo jautājumu, nesaskārās ar ārzemju rezidentiem, nemēģināja kādam klanīties, bet runāja par normālu konkurenci darba tirgū, kāda ir starp cilvēkiem, kas dzīvo Latvijas Republikā, un atrada par iespējamu atbalstīt attiecīgajā pantā deputāta - es vēlreiz uzsveru: deputāta, tātad Latvijas Republikas pilsoņu pārstāvja - Bartaševiča priekšlikumu. Lai vai cik viņš kādam patiktu vai nepatiktu. Lai vai vai cik viņa ideoloģiskās nostādnes kādam būtu mīļas vai naidīgas. Tā ka es aicinu balsot par komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 79. panta redakciju, kas izteikta dokumenta 3. lappusē, 6. ailē. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 15, atturas - 4. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 3. priekšlikums ir politiski nevainīgs un nāk no atbildīgās komisijas. Tajā ir runa par likuma pārejas noteikumiem, un aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemti.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Man atliek jūs aicināt pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 10, atturas - 5. Pieņemts.

Lūdzu, Leiškalna kungs, jūsu priekšlikumu par trešā lasījuma termiņu.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Kā iesniegumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam komisija lūdz noteikt šā gada 8. oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 8. oktobris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Imants Liepa. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, pievērsiet uzmanību dokumentiem nr. 3093 un 3093-a. Runa ir par grozījumiem likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, un šie grozījumi ir ietverti Satversmes 81. panta kārtībā. Pašreiz izskatīsim priekšlikumus uz otro lasījumu.

Uz otro lasījumu ir ienācis viens priekšlikums. Tas ir redzams pēdējā lapaspusē un attiecas uz pārejas noteikumiem, ka šie Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi zaudē spēku līdz ar šā likuma pieņemšanu. Un tas šeit ir redzams pēdējā lappusē beidzamajā ailītē. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret apspriežamā likumprojekta pārejas noteikumu redakciju, ko akceptējusi komisija? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pārejas noteikumu teksts ir pieņemts.

I.Liepa. Tātad, lūdzu, cienījamie kolēģi, akceptēt šo te otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, Liepas kungs, par trešā lasījuma izskatīšanas laiku.

I.Liepa. 8. oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret ierosinājumu - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 8. oktobri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par 1951. gada 28. jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļa statusu””. Otrais lasījums.

Likumprojekts atzīts par steidzamu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Dokuments nr. 3092. Daudz tika debatēts, konceptuāli ir skaidrs. Uz otro un pēdējo lasījumu ir ienācis apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - piekrist Konvencijas 1. paragrāfa “b” variantam ar noteikumu, ka tas stājas spēkā ar 2000. gada 1. janvāri. Citu priekšlikumu nav. Atbildīgā komisija to ir akceptējusi, bet ziņotājs ir citās domās, taču viņš par to runās debatēs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam - pieņemt priekšlikumu, ko iesniegusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, - papildināt likumprojektu ar noteikumu par spēkā stāšanos jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti pieprasa balsojumu par šo pārejas noteikumu redakciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo komisijas akceptēto pārejas noteikumu redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 36, atturas - 6. Šī pārejas noteikumu redakcija netiek pieņemta.

Seiksta kungs, es domāju, ka jums kā komisijas pārstāvim vajadzētu aicināt balsot par likumu kopumā.

A.Seiksts. To es arī taisos darīt. Lūdzu Saeimu balsot par Ministru kabineta piedāvāto projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 10, atturas - 11. Likums ir pieņemts.

Un pēdējais ārkārtas sēdē izskatāmais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, trešais lasījums. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 54 deputāti. Tas nav pietiekami, lai izskatītu grozījumus Latvijas Republikas Satversmē.

Sakarā ar to, ka visi darba kārtības jautājumi ārkārtas sēdē ir izskatīti, lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāru Bērziņa kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

I.Bērziņš (6.Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Ārkārtas sēdes beigās nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Raitis Apalups, Edgars Bāns, Ziedonis Čevers, Ernests Jurkāns, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Māris Rudzītis, Anta Rugāte, Anna Seile, Leonards Teniss, Uldis Veldre, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, paziņoju par slēgtu Latvijas Republikas 6.Saeimas 1.oktobra ārkārtas sēdi.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute