Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sākam darbu. Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 28.marta sēdi paziņoju par atklātu. Pirms izsludinātās darba kārtības izskatīšanas mums ir vairāki priekšlikumi par izmaiņām šodienas darba kārtībā.

Pirmais: "Saeimas Prezidijam. Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā komisija lūdz 28.marta sēdē kā darba kārtības pirmo jautājumu iekļaut likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī" otrajā lasījumā." Deputātiem iebildumu nav. Tātad šodienas darba kārtību sākam ar likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī".

"Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu pārcelt Saeimas 28.marta sēdes darba kārtības 22.punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" uz nākamo kārtējo Saeimas sēdi, jo referents iepriekšminētajam likumprojektam - deputāts Valdis Krisbergs - atrodas komandējumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš." Deputātiem iebildumu nav, tad šodienas darba kārtības 22.jautājumu mēs svītrojam no darba kārtības.

Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut 28.marta sēdes darba kārtības sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" jautājumu par Gundara Kleinberga deputāta mandāta apstiprināšanu uz laiku, kamēr Aivars Guntis Kreituss pilda ministra pienākumus. Mēs to varam iekļaut kā 11.punktu otrajā sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Deputātiem iebildumu nav.

Saņemts desmit deputātu patstāvīgais priekšlikums: "Lûdzu iekļaut kārtējās sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Latvijas delegācijas Eiropas padomes Parlamentu asamblejā." Parakstījuši deputāti Kostanda, Grīnbergs, Mauliņš, Kazāks, Strods, Saulītis, Čerāns, Zelgalvis, Liepa, Gannusa. Varam iekļaut darba kārtībā kā šodienas izsludināto jautājumu, jo 28.marta sēdē šādu patstāvīgo priekšlikumu sadaļas nav. Priekšlikumu varam iekļaut kā jaunu sadaļu, tas ir, pēc darba kārtības 36.jautājuma kā 37.jautājumu. Lūdzu! Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es domāju, būtu nekoleģiāli šādu jautājumu šodien izskatīt, jo Kiršteina kungs atrodas patlaban komandējumā, un kāda ir jēga, neuzklausot viņa viedokli šajā jautājumā un izmantojot savas deputāta tiesības... Es piedāvāju šo jautājumu pārcelt.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums to pārcelt uz nākamo sēdi atbilstoši Kārtības ruļļa 117.pantam. Lūdzu zvanu! "Par" - lemj Saeima, es nevaru izlemt par pārcelšanu, jo otrs priekšlikums varbūt būs - pārcelt uz komisijām. Ja ir celti iebildumi, Saeima lemj par šādu priekšlikumu iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām, nosakot termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi. Citu veidu, kā vien balsojot, es Saeimas lēmuma pieņemšanai neredzu. Andrejs Panteļējevs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Patiešām, ņemot vērā, ka jautājums par Eiropas padomes Parlamentu asamblejas delegāciju ir saistīts ar ārlietām, tur būtu jāizspriež visi plusi un mīnusi, kāds statuss ir savienojams ar delegāta statusu, kāds - nē. Tātad es ieteiktu nobalsot par tā nodošanu Ārlietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad ir divi priekšlikumi - par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Divi jau ir runājuši, un 54.pants vairāk nepieļauj. Tātad priekšlikums par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā ir noņemts, paliek priekšlikums par nodošanu komisijai. Zvans ir atskanējis. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu - nodot Ārlietu komisijai. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 6, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu Ārlietu komisijas pārstāvi pateikt, līdz kādam datumam ir iesniedzami priekšlikumi. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja nav zālē. Sekretārs... Lūdzu! Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Visi runā no tribīnes!

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Līdz 17.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Līdz 17.aprīlim. Citu priekšlikumu nav. Deputātiem iebildumu nav.

Pieprasījumu komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā kā ceturtās sadaļas 15.punktu Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Čerāna, Mauliņa, Zelgalvja, Kostandas, Liepas, Grīnberga, Gannusas, Stroda, Dunkera un Kušneres pieprasījumu satiksmes ministram Vilim Krištopanam par Satiksmes ministrijas organizēto konkursu licences izsniegšanai otrajam mobilo sakaru tīklu operatoram Latvijā. Deputātiem iebildumu nav.

Šobrīd citi dokumenti par izmaiņām darba kārtībā Prezidijā nav saņemti.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām šodienas darba kārtībā mēs darbu sākam ar likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī". Aivars Endziņš Juridiskās komisijas vārdā - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Deputātus lūdzu sameklēt dokumentu nr.546. Darba kārtībā kā 25.punkts tas bija paredzēts. Tā bija Prezidijs salicis darba kārtību, lai jums vieglāk ir orientēties jūsu dokumentos.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantot dokumentu nr.546, kur ir tabula, kas ir sagatavota par grozījumiem Saeimas kārtības rullī, otrajam lasījumam. Un vispirms Juridiskā komisija ir akceptējusi deputāta Endziņa priekšlikumu par grozījumu pašā projekta nosaukumā. Mums bija vienskaitlī - "Grozījums...", bet nu ir "Grozījumi Saeimas kārtības rullī".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Analoģiskas ir arī izdarītās izmaiņas, jo otrajā ailītē jūs redzat, ka dod jau daudzskaitlī.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina izteikt Kārtības ruļļa 4.pantu jaunā redakcijā, kur ir mēģināts vairāk sakārtot attiecībā uz Saeimas locekļu tiesībām līdz pilnvaru izbeigšanās brīdim.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 4.panta jauno redakciju nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 5.pantu ir deputāta Endziņa priekšlikums. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ar grozījumiem ir akceptējusi, un priekšlikuma pēdējais teikums jau ir iestrādāts Kārtības ruļļa 4.pantā, ko cienījamā Saeima tikko akceptēja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Arī 5.panta otrajā daļā ir deputāta Endziņa priekšlikums - aizstāt vārdu "ministrs" attiecīgajā locījumā ar vārdiem "Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs". Juridiskā komisija šo priekšlikumu akceptēja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par ceturto daļu arī ir deputāta Endziņa priekšlikums, ko Juridiskā komisija ir akceptējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Panta ceturtajā daļā ir deputāta Bišera priekšlikums, Juridiskā komisija to ir akceptējusi, mainot redakciju, tātad būtībā ir iestrādājusi savā priekšlikumā deputāta Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 6.panta pirmo daļu ir Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikums, un šo priekšlikumu Juridiskā komisija ir akceptējusi ar nelielu grozījumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par šī panta trešo daļu ir arī deputāta Endziņa priekšlikums, kas ir analoģisks jau iepriekšējam, proti, "ministra" vietā visur norādīt konkrēti - "Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs". Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 8.panta otrās daļas priekšlikumu. To ierosina deputāts Kaksītis - papildināt panta otro daļu pēc vārdiem "nâkamajā Saeimas" ar vārdu "kârtējā". Kā arī ir deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt panta otro daļu pirms vārda "atvaļinājuma" ar vārdu "neapmaksāta". Juridiskā komisija izsaka šo pantu jaunā redakcijā, iestrādājot abu deputātu priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 10.pants. Pirmā lasījuma redakcijā izslēgt 10.pantu. Šeit izmaiņu nav.

Par 11.pantu ir deputāta Bišera priekšlikums - neizslēgt 11.pantu, bet izteikt 11.pantā atsauci uz 10.pantu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 12.panta otro daļu ir deputāta Bišera priekšlikums - papildināt otro daļu pēc vārdiem "Saeimas komisiju" ar vārdiem "un citu Saeimas izveidotu no deputātiem sastāvošu pastāvīgu institūciju". Juridiskā komisija to noraidīja, jo otrā daļa runā par atlīdzību par piedalīšanos Saeimas komisiju darbā, uztura naudu par laiku, kad deputāts amata darīšanās izbrauc ārpus Saeimas sēžu vietas un tā tālāk. Ja mēs šādu priekšlikumu akceptējam, tad tas būtībā nozīmē, ka visiem veidojumiem, ko ir izveidojusi Saeima, teiksim, vai tās būtu sadarbības grupas ar citiem parlamentiem vai kas cits, tad arī visām šīm citām būtu attiecīgi jāmaksā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Bišera kungs balsojumu nepieprasa. Paldies. Pieņemts Juridiskās komisijas redakcijā.

A.Endziņš. Par 13.pantu ir deputāta Bišera priekšlikums - papildināt otro daļu ar vārdiem "ja viņi nav ievēlēti nākamajā Saeimā". Un ir arī deputāta Endziņa priekšlikums - aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus "trīs mēnešus" ar vārdu "mçnesi". Juridiskā komisija ierosina izteikt Kārtības ruļļa 13.panta otro daļu jaunā redakcijā, iestrādājot tajā Bišera un Endziņa priekšlikumus, kā arī pieņemt deputāta Endziņa priekšlikumu par šā panta trešo daļu, kur ir tie paši aizstājumi - kur "ministra" vietā nāk "Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs". Iepriekšējais grozījums ir saistīts ar kompensāciju, ko saņem deputāti pēc pilnvaru izbeigšanās. Līdz šim, kā jūs zināt, deputāts, kura mandāts izbeidzies, pēc Saeimas pilnvaru izbeigšanās saņēma viņam paredzēto algu vēl trīs mēnešus pēc Saeimas pilnvaru izbeigšanās. Juridiskā komisija piedāvā, ka tiek izmaksāta šī kompensācija, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, un ka viņš saņem šo algu vēl mēnesi pēc Saeimas pilnvaru izbeigšanās. Un tas attiektos tikai uz tiem, kuri nav ievēlēti Saeimā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 13.panta jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 15.pantā ir deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu trešo daļu, proti: "Ja sēde slēgta kvoruma trūkuma dēļ (48.pants) par reģistrāciju uzskatāma pēdējā balsošanas reize." Un attiecīgi uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu. Juridiskā komisija papildināja otro daļu ar diviem jauniem teikumiem un pieņēma priekšlikumu ar redakcionālu precizējumu. Šeit jūs redzat ceturtajā ailītē arī atsauci uz Juridiskās komisijas priekšlikumu par 119. - 123. pantu. Tie ir jautājumi, kas skar patstāvīgos priekšlikumus, kā arī jautājumus un atbildes uz deputātu jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Kārtības ruļļa 15.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 17.pants. Juridiskā komisija ierosina izdarīt grozījumus Kārtības ruļļa 17.pantā, aizstājot vārdus "galīgam tiesas spriedumam" ar vārdiem "dienai, kad tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 18.pantu ir Kaksīša priekšlikums - izslēgt 18. panta otrās daļas 3.punktu un līdzšinējo 4.punktu uzskatīt par 3.punktu. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu un ierosina izteikt Kārtības ruļļa 18. panta otrās daļas 3.punktu jaunā redakcijā, proti, "nepilda 11.panta prasības".

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Es atvainojos! Deputātiem iebildumu pret jauno redakciju nav. Kaksīša kungs balsojumu spēkā neuztur. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 21.pantu ir priekšlikums - izteikt 21.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā, ka šis noteikums attiecas arī uz 30.pantā, 83.panta otrajā un ceturtajā daļā un 91.panta otrajā daļā paredzētajiem gadījumiem. Tas ir saistīts ar priekšlikumiem par 83.panta jauno redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas redakciju nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk seko Kārtības ruļļa trešā sadaļa, kuras pašreizējais nosaukums ir "Vçlēšanas". Juridiskā komisija ierosina visu šo sadaļu izteikt jaunā redakcijā, iestrādājot tajā arī priekšlikumus, kas tika iesniegti par attiecīgajiem pantiem šajā sadaļā. Proti, pirmām kārtām jau nosaukt šo sadaļu šādi: "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret sadaļas nosaukumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 25.pants ir saglabāts pašreiz spēkā esošajā redakcijā. 26.pants ir izmainīts. Šeit saglabājas panta sākuma pirmais teikums, bet otrā daļa ir pārcelta uz 31.panta 5.punktu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Otrā daļa, trešā daļa un ceturtā daļa. Šeit izmaiņu nav. Vienīgā starpība ir tā, ka ceturtā daļa ir pašreiz spēkā esošais Kārtības ruļļa 28.pants.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret otro, trešo, ceturto sadaļu, kāda tā ir iesniegta otrajā lasījumā, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Jaunās redakcijas piektā daļa ir analoģiska spēkā esošā Kārtības ruļļa 29.pantam, izņemot izmaiņas atsaucēs uz pantiem. Tur bija minēts 25.-28.pants, tagad ir "25.pantā un šā panta pirmajā-ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 27.pants tiek izteikts... Līdz ar to ir jauna redakcija, ko piedāvā Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Pret 27.pantu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 28.pants arī ir jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A. Endziņš. 29.pants. Arī ir jauna Juridiskās komisijas piedāvāta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 29.panta jauno redakciju nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 30.pants. Arī te ir Juridiskās komisijas piedāvāta jauna redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 30.pantu ir deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt 30.pantā vārdu "senatoru". Tas ir ņemts vērā, bet līdz ar to šeit mainās pantu numerācija un ir jauns 31.pants. Tur ir pirmajā daļā šis priekšlikums ņemts vērā. Viss šis pants ir jaunā redakcijā, kur ir apvienots 30., 31. un 32. pants. Daļēji tas attiecas arī uz 34.pantu.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem pret 31.pantu jaunā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 32.pants saglabājas vecajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 34.pants. Par spēkā esošo 34.pantu ir deputāta Endziņa priekšlikums - izteikt to jaunā redakcijā. Juridiskā komisija ir akceptējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauno redakciju nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 35.pants saglabāts ar spēkā esošo tekstu. Uz trešo lasījumu acīmredzot šeit būs jāpapildina atsauce ne tikai uz 117.pantu, bet arī būs jādod atsauce uz 118.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret otrajā lasījumā iesniegto 35.panta tekstu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 39.pants. Juridiskā komisija ierosina papildināt Kārtības ruļļa 39.pantu ar vārdiem "izņemot 123.pantā paredzētos gadījumus". Šeit es aicinu cienījamos deputātus pievērst uzmanību Juridiskās komisijas priekšlikumiem par Kārtības ruļļa 119. - 123.panta jauno redakciju, kas skar jautājumus un atbildes. Līdz ar to šeit ir priekšlikums - papildināt 39.pantu ar vārdiem "izņemot 123.pantā paredzētos gadījumus".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 39.panta redakciju nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 43. pantu deputātiem ir priekšlikums - vārdu "jâpaziņo" aizvietot ar vārdu "paziņo", ko komisija ir akceptējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 51.pants. Juridiskā komisija ierosina papildināt panta otro daļu ar jaunu teikumu. Tas arī ir saistīts ar Juridiskās komisijas priekšlikumu par 119. - 123.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 54.pants. Šeit ir deputāta Endziņa priekšlikums - aizstāt 54.panta pirmajā daļā vārdus "atvēli runāt" ar vārdu "vârdu". Ir arī Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek akceptēts šis priekšlikums, kā arī ir ierosinājums - papildināt Kārtības ruļļa 54.pantu ar atsauci uz 82. un 98.pantu. Bez tam ir priekšlikums - izslēgt 54.panta pirmajā daļā skaitli "123".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 56.pants. Par 56.pantu ir deputāta Kaksīša priekšlikums, kā arī deputāta Endziņa priekšlikums par šā panta jaunu redakciju. Juridiskā komisija akceptēja deputāta Endziņa priekšlikumu ar papildinājumiem, bet Kaksīša kunga priekšlikums ir ietverts Endziņa priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Požarnova kungs, jūs runāt vēlaties? Deputātiem iebildumu nav. Kaksīša kungs balsojumu spēkā neuztur. Ir apmierināts. Paldies. 56.pants ir pieņemts. Turpināsim!

A.Endziņš. 57.pants. Ir deputāta Endziņa priekšlikums - izslēgt 57.pantu. Un ir deputāta Kaksīša priekšlikums - izteikt šo pantu citā redakcijā. Juridiskā komisija pieņēma deputāta Endziņa priekšlikumu un neatbalstīja Kaksīša kunga priekšlikumu. Šāda Juridiskās komisijas pozīcija ir saistīta ar piedāvāto redakciju Kārtības ruļļa 117. un 118. pantam, kur tiek reglamentēta citādāka kārtība, kas skar patstāvīgos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 57.panta izslēgšanu nav. Kaksīša kungs balsojumu spēkā neuztur. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 58.pantu ir deputāta Endziņa priekšlikums - izteikt šo pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 59.pantu ir deputāta Endziņa priekšlikums - izteikt šo pantu jaunā redakcijā, iestrādājot arī jauno trešo daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi, un ir arī trešā daļa, kā jūs redzat. Šeit ir norādīts, ka, izskatot likumprojektu otrajā vai trešajā lasījumā, vārdu vispirms dod tiem, kuri pieteikušies rakstveidā. Iepriekš mēs jau akceptējām to, ka otrā un trešā lasījuma laikā pieteikšanās rakstveidā nav obligāta prasība.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 60. pants. Šeit ir deputāta Endziņa priekšlikums - izteikt šo pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 61.pants. Deputāts Endziņš ierosinājis izteikt to jaunā redakcijā. Juridiskā komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 62. pantā ir deputāta Endziņa priekšlikums - aizstāt vārdu "deputāts" ar vārdu "runātājs". Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 64.pantu ir deputāta Bišera priekšlikums - vārdus "izņēmuma gadījumos" aizvietot ar vārdiem "pçc runātāja lūguma". Juridiskā komisija ierosina izteikt 64.pantu jaunā redakcijā, iestrādājot tajā deputāta Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauno redakciju nav. Bišera kungs balsojumu spēkā neuztur. Pieņemts.

A.Endziņš. 65.pants. Deputāts Endziņš ierosina 65.pantu izteikt jaunā redakcijā. Juridiskā komisija akceptēja šo priekšlikumu ar grozījumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Jānis Strods - frakcijas "Latvijai" deputāts. Par 65.panta 2.apakšpunktu. Laikam jāsaka tā.

J.Strods (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es saprotu, ka šajos priekšlikumos par laika ierobežošanu ir vēlēšanās neļaut opozīcijai runāt, bet es domāju, ka uzlikt tādu ierobežojumu kā vienu minūti - tas būtu pavisam smieklīgi. Ja deputāts iet no pēdējām rindām, paiet 10 sekundes, kamēr viņš aiziet līdz tribīnei, kamēr pagodina Prezidiju, Prezidija priekšsēdētāju, klātesošos un žurnālistus, un ārzemju viesus, tikmēr tā viena minūte ir pagājusi un tur vairs nav ko runāt. Tāpēc es kategoriski iebilstu pret šo otro daļu.

Sēdes vadītāja. Stroda kungs, mēs varam piedāvāt iesniegt to rakstiski kā priekšlikumu attiecībā uz trešo lasījumu un tad zālē izlemt balsojot, jo par mutiskiem labojumiem mēs nebalsojam, kad izskatām likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā. (No zāles deputāts J.Strods: "Vienalga, kas ir 1 minūte.")

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Otrais apakšpunkts, kas attiecas uz vienu minūti, ir pielietojams tikai tādā gadījumā, kad Saeima ir pieņēmusi lēmumu par debašu laika saīsināšanu līdz piecām minūtēm. Šī viena minūte ir dodama tikai tajos gadījumos, kad deputāts, kurš jau ir runājis, vēlas runāt otru reizi.

Sēdes vadītāja. Otra lieta, ko man te saka kolēģi priekšā un ko es patiešām arī cenšos darīt, - nekad to ceļu, cik ilgi jūs nākat šurp pa zāli, es šeit nefiksēju "pilnmetrāžā", bet gan nospiežu pogu tad, kad jūs esat tribīnē. Kā jūs sākat runāt, tā jau ir cita problēma.

Tātad, Stroda kungs, ir vajadzīgs jūsu priekšlikums trešajam lasījumam. Tas jāiesniedz rakstiski Juridiskajai komisijai.Tad arī zālē balsosim.

Līdz ar to 65.panta jaunā redakcija otrajā lasījumā tiek pieņemta.

A.Endziņš. 67.pants. Ir deputāta Kaksīša priekšlikums - pēc vārda "deputāts" papildināt ar vārdiem "Valsts prezidents, Ministru prezidents", un ir deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt pantu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt 3 minūtes." Juridiskā komisija akceptēja abus šos priekšlikumus, izsakot Kārtības ruļļa 67.pantu

Nr.3-MC

jaunā redakcijā un izdalot šajā pantā trīs daļas.

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Jānis Strods - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Strods (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Šis ir analoģisks priekšlikums, un acīmredzot, ja priekšsēdētājas kundze ierosinātu iesniegt labojumus attiecībā uz trešo lasījumu, es varētu tam piekrist arī šajā gadījumā, un es esmu arī šeit pret 3 minūtēm, un jāatstāj tā, kā bija vecajā... Bet nu laikam tad es to atsaucu... balsot "pret"... un iesniegsim acīmredzot priekšlikumu attiecībā uz trešo lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tikai šeit ir runa par paziņojumiem. Es personīgi trešajam lasījumam ierosināšu vienu minūti. Tas ir paziņojums pēc darba kārtības, ārpus izskatāmās darba kārtības.

J.Strods. Es domāju, mēs lemsim ar balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem iebildumu pret otro lasījumu - 67. panta pašreizējo redakciju - nav. Labojums tiek iesniegts attiecībā uz trešo lasījumu, par ko tad arī lemsim balsojot.

67. pants šinī redakcijā otrajā lasījumā pieņemts.

Turpinām.

A.Endziņš. 68. pants. Ir Juridiskās komisijas priekšlikums - vārdu "ziņojumiem " aizstāt ar vārdu "paziņojumiem".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. 77. pants. Šeit ir arī deputāta Endziņa priekšlikums, analoģisks jau iepriekšējam: teksts aiz vārdiem "Ministru prezidenta" tiek papildināts ar vārdiem "Ministru prezidenta biedra".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. 82. pants. Šeit ir deputāta Endziņa priekšlikums svītrot 82. panta otrajā daļā vārdus "un Prezidija atzinumu". Juridiskā komisija akceptēja šo priekšlikumu un papildināja Kārtības ruļļa 82. panta pirmo daļu aiz vārda "lemj" ar atsauci uz 54. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. 83. pants. Šeit ir deputāta Bišera priekšlikums papildināt 83. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "Ja triju mēnešu laikā, kopš Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi ir iesniegti Saeimā, minētie noteikumi netiek apstiprināti likumdošanas kārtībā, tie zaudē spēku." Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu, bet ar grozījumu: proti, triju mēnešu vietā noteica termiņu - "sešu mēnešu laikā" un noteica arī to, ka šis termiņš sākas no tā brīža, kad šie Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi ir nodoti komisijām.

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Kristiāna Lībane - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu attieksmi pret šo priekšlikumu izteikt balsojot un, pirms to darīt, ļoti nopietni apsvērt visus "par" un "pret" ðajā sakarībā. Tikai daži argumenti. Pirmkārt. Kamēr mēs paši Kārtības rullī neiestrādājam termiņus, kādos deputātiem ir jāizskata likumprojekti, ir ļoti dīvaini, ka mēs atļaujamies šādus termiņus uzlikt valdības iniciatīvām.

Otrkārt. Visu, kas notiek Satversmes 81. panta kārtībā šajā valstī, izsmeļoši reglamentē Satversmes 81. pants. Līdz ar to, ja mēs vēlamies kaut ko mainīt, tad vajadzētu mainīt Satversmi trīs lasījumos - un jau ar citu balsu skaitu, nekā tas ir nepieciešams Saeimas kārtības ruļļa grozīšanai. Un, protams, Saeima var lemt tā vai citādi, Saeima var iestrādāt šādas normas Kārtības rullī vai Satversmē, vai vēl kaut kur, un tomēr tas izskatās pēc tāda vieglākās pretestības ceļa iešanas, un nedomāsim, ka vēlētāji to nepamanīs! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, šis jautājums ir diezgan specifisks, bet tomēr līdz šim iepriekšējā prakse, kad Ministru kabinets Saeimas darba pārtraukuma laikā pieņem desmit vai vairāk, teiksim, likumu projektus, kam ir likumprojektu spēks, diez vai ir normāla parādība. Jo šinī gadījumā pat varētu runāt arī par to viedokli, ko cenšas pēdējā laikā tiražēt atsevišķi vairākuma pārstāvji, - ka, lūk, Saeimā sēž pilnīgi muļķi vai opozīcija nodarbojas ar destruktīvu darbību. Un arī tagad, kad mēs satiksimies pēc Lieldienām, izrādīsies, ka mūsu cienījamā valdība ir ātri un naski pieņēmusi Satversmes 81. panta kārtībā kādus 20 vai 30 lēmumus, kuriem būs likuma spēks. Un dabiski, ka šāds ierobežojums radīs to faktu, ka tanī laikā, kad valdība nenodarbosies ar likumu "drukāšanu", viņa apzināsies to, ka šiem likumiem būs jāiziet cauri Saeimai, vai arī, ja tie neizies un tie netiks izskatīti, tie zaudēs savu likuma spēku.

Tādēļ es tomēr ieteiktu šo jautājumu atbalstīt, jo pašreizējā momentā tas ir nepieciešams un varbūt tas arī normalizēs valdības darbību. Lai viņa negaidītu to laiku, kad Saeima aiziet brīvlaikā vai, teiksim, pārtraukumā un tanī laikā ar to nenodarbotos. Deputātiem vajadzētu atcerēties bēdīgi slaveno obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, ko pieņēma jau 5. Saeimas laikā Māra Gaiļa kunga valdība, to mēs pēc tam jau vienreiz... Satversmes 81.panta kārtībā to pieņēma, pēc tam vienreiz jau atlika, un ir pilnīgi reāli, ka varbūt atliks vēl tālāk, un Saeimai tagad ir jārisina jautājums, ko darīt ar šo, piedodiet, vanckaru, kas ir radīts un ar ko būs ilgstoši jādarbojas, un par ko sabiedrībā ir liels uztraukums un problēmas.

Tādēļ es tomēr ieteiktu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli un noteikt sešus mēnešus ilgu termiņu. Jā, trīs mēnešu varbūt ir par maz, bet sešu mēnešu laikā, es domāju, Saeima mierīgi var izskatīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tik tiešām šis jautājums nebūt nav tik vienkāršs, un tādēļ arī es, atbalstot savu kolēģi Juridiskajā komisijā Kristiānu Lībani, lūdzu jūs izteikt savu viedokli balsojumā. Bet vispirms es gribētu, lai mēs visi kopā un katrs atsevišķi pārdomātu, kā tad rodas šī situācija. Šī situācija acīmredzot rodas tādējādi, ka zināmā mērā no abām pusēm... Valdības - es šeit gribu domāt nevis tikai šodienas valdību, bet valdības, kas izmanto Satversmes 81. pantu, - nav bijušas savā darbībā pietiekami korektas, un arī Saeima nav - vismaz šobrīd, vēl šodien - pietiekami gatava, lai savas saistības uzņemtos un sešos mēnešos izskatītu Satversmes 81. panta kārtībā valdības pieņemtos noteikumus. Kādēļ es runāju par valdībām iepriekš un arī šobrīd neaizmirsu valdību? Tādēļ, ka Satversmes 81. pants uzliek par pienākumu ievērot vairākas formālās prasības: pirmkārt, nosaka, ka pieņemt vai iesniegt šādus... ka, pieņemot šādus noteikumus, ir jābūt nepieciešamībai, un, otrkārt, nosaka, kādos gadījumos tos var pieņemt. Kā viena, tā otra lieta līdz šim korekti nav ievērota. Nav ievērota nedz pietiekamā nepieciešamība... un nav reizēm korekti ievērota arī iespēja to vai citu jautājumu izlemt noteikumu veidā. Jau pieminēja, nupat pieminēja, Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtos noteikumus par transporta līdzekļu īpašnieku obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Manuprāt, valdība nebija tiesīga to darīt. Un ir arī dažas citas lietas, kur mēs jūtam, ka tas netiek pildīts korekti. Lūk, šāda situācija tad acīmredzot arī veidojas, un man nav nekāda pamata nepiekrist principā Bišera kunga bažām, taču arī Juridiskajā komisijā šis jautājums... es biju toreiz komandējumā, bet es zinu, pēc protokola pārbaudīju, ka tas netika viennozīmīgi atbalstīts, bet ar balsu vairākumu. Tādēļ, lūk, šajā situācijā, kad, no vienas puses, mēs zinām, ka teju, teju tagad - un arī presē to raksta, un ne tikai prese to ziņo - būs vairāki desmiti šādu noteikumu, projektu un kad mēs, 6. Saeima, šobrīd uz vienas rokas pirkstiem varam saskaitīt tos likumus, kurus esam pieņēmuši visos trijos lasījumos, izņemot Ārlietu komisijas iesniegtos, kas tika izskatīti steidzamības kārtībā... tādēļ man liekas, ka ir pārsteidzīgi pieņemt šādu priekšlikumu, ka tad, ja 6 mēnešu laikā nav izskatīti šie noteikumi Saeimā, tie zaudē spēku.

Un es šajā sakarā gribu runāt arī vēl no tīri juridiskā viedokļa. Tātad kopš noteikumu pieņemšanas valdībā 6 mēnešus tie darbosies - protams, tajā gadījumā, ja Saeima tos nodos komisijām un ja šādu lēmumu mēs akceptēsim, un tas ir gadījumā, ja Saeima arī pirmajā lasījumā konceptuāli akceptēs. Tādā gadījumā šie noteikumi darbosies - ar visām no tiem tālāk izrietošajām pozitīvajām vai negatīvajām sekām. Pozitīvajām - kaut kas no tā būs, kaut kas tiks atrisināts, negatīvajām - kaut kas tiks aizliegts un kaut kas netiks atrisināts vai netiks virzīts, un tā tālāk. Un tad, ja 6 mēneši paies un Saeima, strādājot tādā tempā vai ar tādu mērķtiecību kā šobrīd, ļoti iespējams, nepieņems vienu daļu šo noteikumu, - kāda situācija tad veidosies? Kā tad mēs attieksimies pret tām tiesiskajām attiecībām, kuras ir radušās, veidojušās, izbeigušās? Vai tad mēs teiksim, ka tās tiesiski radās, veidojās, izbeidzās? Vai prettiesiski? Kā tad būs ar šiem noteikumiem? Par kādiem tad mēs tos atzīsim? Tādēļ es domāju... un man ir aicinājums jums visiem par to domāt starplaikā starp otro un trešo lasījumu un atrast citu ceļu, un tas varētu būt... varbūt varētu būt divi lasījumi tikai šiem likumprojektiem, tas ir, noteikumiem, kas ir pieņemti Satversmes 81. panta kārtībā, vai arī varētu paredzēt saīsināt kārtību to izskatīšanai. Proti, ka tie likumprojekti, kas netiek izskatīti, teiksim, pirmajā, otrajā vai trešajā lasījumā tanī sēdē, kurā ir bijis paredzēts tos izskatīt (teiksim, mēs redzam, ka šodien sēdes darba kārtībā ir divu iepriekšējo sēžu neizskatītie likumprojekti), - ka tie būtu jāskata ārpus kārtas vai kā citādi. Es domāju, ka nav korekti, ka mēs paziņojam, ka, lūk, ja Saeima ir noteikumus akceptējusi pirmajā lasījumā (tātad konceptuāli ir piekritusi šiem noteikumiem), bet 6 mēnešu laikā nav paspējusi tos izskatīt, tad, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem, tie zaudē spēku. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un padomāt par citu, korektāku šā jautājuma un šīs problēmas risinājumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Iepriekšējā sēdē mums izskanēja bažas par valsts apvērsumu, saistot to... ka varēja pacelties jautājums, ka Saeima šādā deputātu sastāvā nosēdētu par dažiem mēnešiem ilgāk. Es jau tad teicu, ka es gan neuzskatu, ka kaut kas mūsu valsts dzīvē izmainītos būtiski, jo vai tādā vai citādā sastāvā Saeima strādātu un Saeimas deputātu skaits, no Saeimas uz Saeimu, nebūt tik kardināli nemainās. Tā ka par apvērsumu nevar runāt.

Turpretī par apvērsumu gan var bažīties sakarā ar 83. pantu. Jāsaka, ka tas ir unikāls pants, kurš ir saglabājies... 81. pantu, es atvainojos... pārteicos... unikāls pants, kurš nav sastopams normālu demokrātisku valstu konstitūcijās, kur pieturas jau pie Monteskjē un Loka izstrādātā principa par varas dalīšanu. Parlaments pieņem likumus, izpildvara var tos iniciēt, bet viņas galvenais uzdevums ir tos izpildīt. Un jāsaka, ka arī mums Satversmē ir ielikts šis princips, ka likumdevējs mūsu valstī ir Saeima un likumā paredzētos gadījumos - tauta (tautas nobalsošanā). Bet prakse mums nupat iet pa tādu ceļu un no vienas valdības uz otru pāriet un arvien vairāk parādās tāda tendence, ka vairāk likumu pieņem nevis parlaments, bet Ministru kabinets. Ja mēs paskatāmies šo Saeimu, tad redzam, ka Saeimā iesniegti principiāli likumi... no valdības ir tikai viens būtisks - likums par akcīzes nodokli, jo to nu nekādi 81. panta kārtībā nevarēja iedot, bet pārējie tiek patlaban krauti kaudzēs, un tiek gaidīts, kad mēs paziņosim par sesijas beigām, un tad to būs veselām kaudzēm! Mēs jau dzirdam, ka tiks atcelts likums, ko ir pieņēmusi Saeima, - par Valsts īpašuma fondu. Šis fonds tiek likvidēts, neskatoties uz Saeimas izteikto gribu, lai šis fonds būtu. Vai tad ir ārkārtīga steidzamība šai lietai? Tiek gatavots pieņemšanai jauns likums par obligāto dienestu. Es saprotu, ka jautājums ir samilzis, tāpēc ka iepriekšējās Saeimas laikā nebija pastāvīga, speciāla aizsardzības ministra un to posteni pildīja, kā saka, amatu savienošanas kārtībā, un acīmredzot tas likums, kas tika iesniegts 5.Saeimai, nebija pietiekami kvalitatīvs, un tā to nepieņēma. Bet tas nenozīmē, ka šodien to var pieņemt, tautai pavisam nezinot. Neviens nezina. Esmu runājis ar dažādiem atbildīgiem darbiniekiem, pat Aizsardzības ministrijā. Neviens nezina, kas šajā likumā ir iekšā. Un gatavojas to pieņemt dažu stundu laikā, bez kādiem lasījumiem, bez kādas izvērtēšanas.

Protams, tas viss ir saistīts ar to tendenci, ka, lūk, Saeima esot dumja, Saeimas deputāti varot samaitāt valdības izstrādātos labos likumus. Šādu viedokli vienā no parlamentārajām komisijām mums atklāti izteica bijušais valdības vadītājs Gaiļa kungs. Nu ziniet, ja mēs tā turpināsim, tad drīz jau var rasties tiešām doma, ka Saeima ir tikai pļāpātava un ka... nu tad vispār nav ko naudu tērēt tās uzturēšanai: gudrā valdība var visu pieņemt un visu izlemt, un labākajā gadījumā Saeimu sasaukt - tāpat kā padomju laikos - divas reizes gadā pa divām dienām. Lūk, tajā ziņā jau gan draud valsts apvērsuma briesmas. Es negribu apsūdzēt pašreizējo valdību, ka tā tā grib, bet tā ir bīstama tendence, kurai ir jānovelk robežas. Jo nevar būt mūsu valstī vēl viens likumdevējs - bez tautas un bez Saeimas.

81.pants ir domāts kā pagaidu likums ārkārtīgas nepieciešamības gadījumā: kad ir jādara kaut kas, kad Saeimas nav, valdība to izdara. Bet ir nepieciešams, lai šos lēmumus sankcionētu Saeima. Tikai tad tie ir pilnvērtīgi likumi. Taču mums ir tāda situācija, ka daudzi jau 5.Saeimas sākumā Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi vēl līdz šai dienai nav skatīti pat pirmajā lasījumā. Turklāt tie ir lieli un nozīmīgi likumi. Un te nu ir problēma.

Ja mēs salīdzinām atkal ar padomju laiku, tad redzam, ka tad arī bija tāda pati prakse, ka pēdējā vakarā pirms Augstākās padomes sanākšanas Augstākās padomes Prezidijs pieņēma kaudzi dekrētu ārkārtīgas nepieciešamības gadījumā. Bet nākamajā dienā tos iesniedza Augstākajā padomē, un Augstākā padome obligāti attiecīgās sesijas laikā tos akceptēja. Un es domāju, ka tā tas arī tagad ir. Un nav jāgroza Satversme, jo Satversme šo jautājumu neregulē. Satversmē nevienu burtu es pagaidām neaicinu grozīt, bet aicinu grozīt to, ko jau ir iesākuši darīt. Saeimas kārtības rullī jau šodien ir attiecīgi panti par to, kā tas - šie 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi - virzās cauri Saeimai, un es ierosinu tos papildināt.

Es domāju, ka valdībai ir pilnīgas iespējas panākt savlaicīgu izskatīšanu. Pirmkārt, valdībai, kā jau es esmu teicis, ir augsti atalgoti darbinieki - parlamentārie sekretāri, kuru tiešais pienākums ir "bîdīt" šos valdības pieņemtos likumus cauri Saeimai. Pagaidām mēs ne vienmēr redzam viņu aktīvu darbību.

Otrkārt, valdībai ir tiesības sasaukt Saeimas ārkārtas sēdes speciāli tādu jautājumu, tādu likumprojektu izskatīšanai, kuriem būtu nepieciešams saņemt Saeimas akceptu. Un ir iespējami dažādi citādi ceļi, jo galu galā Saeima jau arī nepastāv ārpus Ministru kabineta un Saeimā vairākums ir tām partijām, kas atbalsta Ministru kabinetu.

Man ļoti palīdzēja arī Kaksīša kunga ierosinājums. Es pats teicu, ka valdība var prasīt steidzamību, mēs varam pat ierakstīt, ka šie likumprojekti ir skatāmi divos lasījumos. Arī tas ir mūsu spēkos. Tas, starp citu, ir mans ierosinājums - apsvērt. Bet es negribu, lai mēs atteiktos no priekšlikuma šinī gadījumā. Var būt, ka mēs varam tajā priekšlikumā kaut ko vēl uzlabot. Priekš tam mums ir trešais lasījums. Bet es jūs aicinu tomēr ieviest kārtību. Pēc tam, kad es uzstājos presē un televīzijā par šo jautājumu, man daudzkārtīgi nāca klāt cilvēki un izteica savu atbalstu. Un, starp citu, visi Juridiskās fakultātes mācībspēki ir mani aktīvi atbalstījuši un izteikuši atbalstu šim priekšlikumam, lai tomēr iedibinātu to varas dalīšanas principu, - ja ne pilnībā, tad vismaz pavirzīt to lietu uz priekšu.

Tāpēc es lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu. Pēc tam, ja tur kaut ko vajadzēs vēl uzlabot, to mēs varēsim izdarīt trešajā lasījumā, ja būs attiecīgi priekšlikumi. Bet šodien ir vajadzīga principiāla jūsu piekrišana tam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāte.

I.Kreituse (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Vispirms man jāsaka - es kā nejurists gribu jums atgādināt Kārtības rulli, kurā ir ierakstīts: Saeimas ārkārtas sesiju vai ārkārtas sēdi sasauc Prezidijs. Tā ka es negribētu, ka Ministru prezidentam mēs šodien uzticam to, ko Saeima ir uzticējusi Prezidijam. Un tāpēc mums būtu jābūt precīziem, kad mēs runājam par to, kādas kuram mums ir juridiskās tiesības valstī. Premjers var lūgt Prezidiju šādu sēdi sasaukt, bet par to, vai tā notiks vai nenotiks, tomēr lemj Prezidijs un Saeima.

Otra lieta. Es negribētu, ka mēs šodien šo situāciju saasinām tiktāl, ka mēs nonākam pretrunās, ka valdība un Ministru kabinets grib kaut ko uzurpēt Saeimā. Gribu godīgi pateikt, ka Prezidijs pagaidām tādas tendences izjutis nav - un cerams, ka arī neizjutīs. Tāpēc arī šāda veida savstarpējo konfrontāciju starp Saeimu un Ministru prezidentu, un Ministru kabinetu šodien varbūt nevajadzētu šeit veikt.

Otra lieta, par ko jārunā, kad mēs vērtējam 81.panta kārtību, - tas ir šis pirmais konceptuālais balsojums, kas mums Saeimā šodien jau ir pārvērties par ceturto. Varbūt tas ir labi, varbūt tas ir slikti, to var vērtēt dažādi. Bet par nodošanu komisijām: ja 81.panta kārtībā pieņemtais likumprojekts ir nodots komisijai, konceptuāli atbalstīts, tad Saeima tālāk pati sevi disciplinē un strādā. Bet uzreiz ir tāds jautājums: kurš brīdis tad ir tas pēdējais? Ja jūs šodien ieskatāties mūsu darba kārtībā, tad redzat, ka šodien, ja notiksies tā, kā pašlaik darba kārtība nosaka, mēs pēc amatpersonu ievēlēšanas sāksim skatīt 14.marta Saeimas sēdes darba kārtību. 14.marta! Un es jau varu šobrīd prognozēt, ka mēs to šodien neizskatīsim un 14.marta sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi pāries uz 18.aprīli - uz kārtējo sēdi. Tātad tie likumprojekti, kuri bija iekļauti darba kārtībā 14.martā, sešas nedēļas, izsakoties tautas valodā, gulēs šeit, zālē. Tur tiek ieskaitīts šis laiks, kamēr likumprojekts guļ šeit un netiek izskatīts sēdē, kad komisijas ir nodevušas un Prezidijs ir nodevis un iekļāvis darba kārtībā. Sešas nedēļas. Cerams, ka 18.aprīlī mēs beigsim 14.marta darba kārtības jautājumu izskatīšanu. Tāpēc, pirms mēs pieņemam kādu lēmumu par kādiem termiņiem, mums vajag pašiem reāli un praktiski izskatīt to, cik ātri un kā mēs strādājam, atcerēties darba kārtības izmaiņas, ko mēs esam veikuši arī šodien, pārceļot vienu jautājumu uz augšu, un tā tālāk. Tāpēc ir jābūt ļoti izsvērtam un korektam lēmumam. Un es vēlreiz gribu deputātiem atgādināt, ka 81.panta kārtībā pieņemtā likumprojekta liktenis izšķiras pirmajā balsojumā - nodot vai nenodot komisijai. Un tad ir arī šis jautājums par to, vai tas darbojas vai nedarbojas tālāk. Jo es arī gribētu atgādināt: ja sešus mēnešus kaut kāds likums ir valstī strādājis un darbojies - it īpaši, ja tas skar mantiskās vai naudiskās attiecības, - bet pēc sešiem mēnešiem tas izmainās... Tas nav viens likums. Sešu mēnešu laikā darbojas vesela virkne jau citu noteikumu un likumu, kaut vai, pieņemsim, likums par akcīzes nodokli. Tad sešus mēnešus cilvēki būtu maksājuši, un interesanti, kā pēc sešiem mēnešiem šī nauda tiktu atdota cilvēkiem? Ja Saeima konceptuāli ir šo likumprojektu atbalstījusi, bet pēc tam tā izskatīšanu automātiski novelk garumā un to neizvirza cauri, kā šī nauda tiktu atdota cilvēkiem? Tad uzreiz vajag iestrādāt arī mehānismu, kā darbosies tad, ja šie seši mēneši paietu un šis 81.panta kārtībā pieņemtais likums, kas, es atkārtoju vēlreiz, konceptuāli ir Saeimā atbalstīts, nestātos spēkā.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas deputāts.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātā Saeima! Iekšēji un vienmēr principā esmu un būšu pret šo anahronisko 81.pantu, kurš pieļauj, ka izpildvara uzurpē likumdevēja funkcijas. Bet tajā pašā laikā, protams, es saprotu, kādā laikā mēs dzīvojam, ka mēs ejam no vienas sabiedriski ekonomiskās formācijas uz otru, es saprotu un atbalstu šo vēlmi veikt ekonomiskās un sociālās, un arī politiskās reformas, tiesiskās reformas mūsu valstī, lai mēs ātrāk izkļūtu no tā apburtā loka, kurā mēs mīcāmies. Arī Saeimas deputāti, spriežot par to vai citu, svarīgāku vai mazsvarīgāku jautājumu, un par to liecina visa šīs 6.Saeimas, arī 5.Saeimas darba prakse, pieredze, kuru man ir laimējies izbaudīt pilnībā.

Taču es gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu aspektu, kuru neminēja iepriekšējie runātāji, spriežot par 83.panta ceturtā punkta labojumu (proti, trīs vai seši mēneši), un par kuru netika runāts. Un proti: tātad es iestājos par to... (Signāls.) Vai es drīkstu turpināt?

Es iestājos par to, lai šis laiks būtu mazāks - lai tas būtu trīs mēneši. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka šie 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi, kas ir ar likuma spēku, tiek pieņemti ārkārtīgi lielas nepieciešamības, Ministru prezidenta kungs, dēļ. Acīmredzot tie nevarētu tikt "marinēti" šeit, Saeimā, sešus mēnešus, atvainojiet par vulgārismu! Vēl jo vairāk tie nevarētu būt šeit tik ilgi skatīti un laboti. Jo - paskatieties, kāda rodas situācija! Tagad brīvdienās tiks pieņemts zināms skaits (opozīcijai ir mazāk zināms, valdošajai koalīcijai vairāk zināms skaits) likumu. Vesels saraksts nosaukumu. Labi, tie ir vairāk vai mazāk vajadzīgi. tie tiks pieņemti. Pēc tam tie tiks iesniegti Saeimā. Mēs par tiem šeit balsosim, un es paredzu, ka mēs nobalsosim, un arī es balsošu, katrā ziņā balsošu par likumiem, kuri būs man... varbūt izraisīs iekšēju pretestību, balsošu par to, lai es nodotu komisijām. Tā ir mūsu frakcijas principiāla nostāja, ka tiem ir... ar tiem vajag nopietni iepazīties un ar tiem strādāt. Bet kas pēc tam notiek? Pirmajā lasījumā mēs to sākam grozīt, otrajā lasījumā, trešajā lasījumā. Bet strādā un darbojas tās normas, kas ir pieņemtas 81.panta kārtībā. Tāpēc... Ja mēs pieņemsim trešajā lasījumā vai, kā Bišera kungs teica, teiksim, divos lasījumos vai galīgajā lasījumā, tad tikai stāsies spēkā tās normas, par kurām mēs šeit nobalsosim. Tāpēc katrā ziņā visi, gan tie, kas šos likumus ierosina un veic šo likumu izstrādi, un pieņem šos Ministru kabineta noteikumus ar likuma spēku 81.panta kārtībā... arī viņi ir būtībā ļoti lielā mērā ieinteresēti, lai šie viņu ierosinātie noteikumi iegūtu galīgo likuma spēku. Par to runāja arī Kreituses kundze. Tāpēc es katrā ziņā aicinu nevis uz "torpedēšanu", nevis uz politikānismu, bet balsot tieši par šiem trim mēnešiem. Un galu galā tie - es atkārtošos - ir lielas nepieciešamības un steidzības dēļ radušies likumprojekti, noteikumi ar likuma spēku, un tāpēc katrā ziņā tie ir jāpieņem maksimāli ātri. Arī mums vajag pabīdīt visus pārējos jautājumus otrajā plānā un, uzticoties valdībai, kuru mēs esam ievēlējuši, izskatīt šos jautājumus kā pirmos. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Pauls Putniņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Iznāk drusciņ tā dīvaini, vai mums šo jautājumu tad nevajag atrisināt tiešām Satversmes ietvaros, jo faktiski jau 81.pants Satversmē nosaka šo pamatu, ko mēs pašlaik Satversmē it kā neapstrīdam, bet principā mēs to apstrīdam. Ja mēs Kārtības rullī izdarām tādu regulējumu, kādu piedāvā 83.panta 4.punkts, tad faktiski mēs valdību nostādām ļoti grūtā, tādā dīvainā situācijā. Un tad tādā gadījumā jāsaka, ka tad nevajag nemaz - tad ir jādomā par Satversmes 81.panta likvidāciju. Tas mums ir jāizšķir ļoti principiāli un būtiski, jo iedomājieties, ka valdība tagad sāk strādāt 81.panta kārtībā pieņemto likumu ietvaros. Šādu vai tādu apstākļu dēļ paiet tie 6 mēneši, un kas notiek pēc tam? Tāpēc runāsim bez tādām emocijām un, cienot Saeimu... protams, šeit ir pašcieņas jautājums - valdības un Saeimas pašcieņas jautājums. Bet tad tomēr Satversmes ietvaros šis jautājums ir jārisina, jo citādi valdība tiešām nonāk tādā dīvainā situācijā un es negribētu būt tur. Pagaidām uz trešo lasījumu mums šis jautājums ir ļoti jāapdomā attiecībā uz Kārtības ruļļa 83.panta papildinājumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamie kolēģi! Es arī gribētu atbalstīt šo Bišera kunga ierosinājumu, jo, manuprāt, pats galvenais šeit ir tomēr stingri nodalīt likumdošanas varu no izpildvaras. Būtībā Satversmē tas ir izdarīts, un es nevarētu šeit piekrist Putniņa kungam, ka mēs radām pretrunu ar Satversmi. Gluži otrādi, mēs varam novērst šādu pretrunu, jo Satversmes 64.pants skaidri pasaka, ka likumdošanas vara Latvijā pieder Saeimai un tautai šajā Satversmē noteiktajā kārtībā. Un 81.pants attiecas tikai uz sevišķiem gadījumiem, kad ir neatliekama vajadzība sesiju starplaikā pieņemt kādus noteikumus ar likuma spēku, bet, ja ir šī neatliekamā vajadzība, tad es domāju, ka ne tikai Ministru kabinetam ir šī neatliekamā vajadzība, bet šī neatliekamā vajadzība būs arī Saeimai izskatīt, un 6 mēneši ir tiešām pietiekami ilgs laiks, lai to izdarītu.

Protams, mēs varam uz trešo lasījumu precizēt to, ka šie 81.panta kārtībā izdotie noteikumi tiek izskatīti divos lasījumos. Komisijām tiek noteikti termiņi, kādā tie ir jāiesniedz izskatīšanai pirmajā lasījumā, bet pats princips, ka tomēr šīs lietas ir strikti jānodala, es domāju, ir jāaizstāv un ir jāatbalsta. Runājot par to, kādas tiesības ir vai nav Ministru prezidentam, es tomēr gribu atgādināt, ka Satversmes 20.pants nosaka to, ka Saeimas Prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa Valsts prezidents, Ministru prezidents vai ne mazāk kā trešā daļa Saeimas locekļu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Alfreds Čepānis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Čepānis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie kolēģi! Varbūt te izeju varētu atrast šādā variantā, ja tas būtu pieņemams. Es varētu iesniegt uz trešo lasījumu grozījumus par Satversmi Kārtības rullī, kur mēs varētu noteikt tādu kārtību, ka Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi, kas iesniegti Saeimā un nodoti komisijām, trīs mēnešu laikā ir jāizskata atbildīgajām komisijām. Komisija pati par sevi nevar lietu izlemt līdz galam un jebkuru likumprojektu pieņemt ne pirmajā, ne otrajā, ne trešajā lasījumā. Tā vienīgi var virzīt šī likumprojekta izskatīšanu Saeimā. Un, ja tā nevar iekļauties šo noteikto, kā es ierosināju, trīs mēnešu laikā, tad tā var iesniegt priekšlikumu viņu izskatīt vai nu steidzamības kārtā divos lasījumos, vai tā, kā mums tas bieži notiek, - mainot izskatīšanas secību. Tātad izskatīt viņu ātrāk, ja komisija to uzskata par vajadzīgu, un var būt, ka tāda norma mums būtu pieņemama. Es pakonsultēšos ar juristiem un šādu priekšlikumu uz trešo lasījumu iesniegšu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Es atvainojos, es 4 sekundes "nozagu" jums.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Acīmredzot šis pants izraisa diezgan krietnas diskusijas, kā mēs pieņemsim mūsu likumus un likumprojektus, bet tajā pašā laikā ir ļoti saprotams, kādēļ 81.pants bija vajadzīgs - lai vienkārši valdība spētu darboties. Kā jau Kreituses kundze iepriekš minēja, var gandrīz vai uz vienas rokas pirkstiem skaitīt tos likumus, ko mēs esam pieņēmuši šajā Saeimā. Tātad kā nu beigu beigās mēs tiekam galā ar šo problēmu? Mans risinājums būtu varbūt drusciņ citādāks nekā Bišera kungam. Es iesniegšu savu piedāvājumu nākamajam lasījumam, bet varbūt taisni tā ideja, ko Bišera kungs ierosināja, ir ļoti laba, izņemot... Es gribētu viņu apgriezt uz "otru pusi" - tātad, ja likumprojekts nāk no Ministru kabineta 81.panta kārtībā, viņš nestājas spēkā trīs mēnešus, un tādējādi Saeimai ir pietiekoši daudz laika izskatīt šo likumprojektu un pieņemt grozījumus, attiecīgi kā to vajadzētu, bet, ja Saeima nav atradusi interesi vai laiku ķerties pie lietas, tad mēs varam vienkārši... tad tas likumprojekts stājas spēkā. Un tajā pašā laikā trīs mēneši, man liekas, neradītu nekādas pārāk lielas problēmas ne valdībai, ne arī tas kaut kādā veidā aizskartu mūsu tiesības ieviest kārtību likumprojektu izskatīšanā un to pieņemšanā. Tā ka, es domāju, varbūt tāds risinājums ir pieņemams, un es centīšos iesniegt šādu priekšlikumu. Paldies par jūsu uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu, vārds komisijas pārstāvim.

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Paldies par diskusiju šajā ļoti nopietnajā jautājumā! Es gribētu tikai izteikt dažus komentārus šajā sakarībā.

Lieta ir tāda, ka arī es tikko iepazinos ar deputāta Bišera priekšlikumu, raudzījos uz to skeptiski, bet, iedziļinoties tā būtībā, nācu pie atziņas, ka tomēr šāds priekšlikums ir atbalstāms. Un kāpēc? Lieta ir tāda, ka, ja mēs ņemsim šo 6.Saeimu, tad, ja mani dati ir precīzi, pašreiz ir reģistrēti 176 likumprojekti, kas ir iesniegti Saeimā... 176! Ministru kabinets ir iesniedzis 21 no šiem likumprojektiem, kas nav starptautisko līgumu apstiprināšana vai arī kas nav noteikumi, kas bijuši iesniegti 81.panta kārtībā. No šī 21 likumprojekta 14 likumprojekti ir iesniegti līdz ziemas sesijas sākumam, tas ir, tika nodoti līdz 11.janvārim, bet septiņi kopš 18.janvāra ir nodoti. Kā redzat, tad šajā lielajā masā praktiski, ja prese pareizi informē, 81.panta kārtībā tiek gatavoti pāri par 60 likumprojektiem, teiksim, noteikumi, kas tiks pieņemti. Kas tad liedza visā šajā laikposmā iesniegt šeit Saeimā likumprojektus?

Es negribētu piekrist arī tam apgalvojumam, ka, lūk, 6 mēneši... un kas tad tagad notiks... Ir izveidojušās tiesiskās attiecības - vai nu kaut kas ir maksāts, vai kaut kas ir nodibināts, bet paņemsim citu situāciju. Ja ir īss pārtraukums, nedēļas pārtraukums, tad ir viena lieta. Ja Saeima aiziet pēc pavasara sesijas vasaras pārtraukumā, tad šeit var būt vairāku mēnešu pārtraukums, un, ja Kabinets pieņem 81.panta kārtībā, teiksim, tūlīt pēc Jāņiem veselu virkni noteikumu... Jo Satversme paredz un Kārtības rullis paredz, ka trīs dienu laikā, kad ir atsākusies Saeimas sesija, šie noteikumi ir jāiesniedz parlamentā, bet, ja tas nav izdarīts, viņi automātiski zaudē spēku. Tajā pašā laikā Saeima, lemjot par nodošanu komisijām, var arī noraidīt. Tātad vai nu divus, vai trīs mēnešus varbūt šie noteikumi jau ir darbojušies un ir bijušas tiesiskās attiecības, kuras ir izveidojušās uz šo noteikumu bāzes. Taču 81.pants runā tieši par neatliekamu vajadzību. Un, ja ir šī neatliekamā vajadzība, bet es gribētu pastiprināt šeit Bišera kunga teikto: kam mums ir parlamentāro sekretāru "armija", un vai bieži mēs viņus redzam savu komisiju sēdēs? Vai bieži mēs redzam, kā viņi pūlas, lai Kabineta ierosinātie likumprojekti ātrāk virzītos cauri Saeimai?

Tāpēc es domāju, ka tomēr šāds priekšlikums zināmā mērā liek arī Ministru kabinetam vairāk rūpēties par savas darbības vajadzībām, nepieciešamo likumu straujāku bīdīšanu cauri Saeimai. Mums pastāv šī iespēja gan attiecībā uz steidzamību, gan, teiksim, iespēja ārkārtas sēdes sasaukt, kur ir noteikta darba kārtība, un tur nevar kaut ko grozīt vai pielikt kaut ko klāt. Tur ir noteikta darba kārtība, un mums ir jāvirzās acīmredzot uz to, bet nevis uz to, lai veicinātu otras likumdevējas institūcijas - Ministru kabineta - pastāvēšanu vēl arvien. Tāpēc es aicinātu cienījamos deputātus izvērtēt un neapšaubāmi balsot, lai izteiktu savu attieksmi pret šo deputāta Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Bišera priekšlikumu - 83.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā: "Ja triju mēnešu laikā, kopš Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi ir iesniegti Saeimā, minētie noteikumi netiek apstiprināti likumdošanas kārtībā, tie zaudē spēku." Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 9, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts. (Aplausi.)

A.Endziņš. Tad es saprotu, ka ir pieņemts deputāta Bišera priekšlikums ar trijiem mēnešiem sešu mēnešu vietā.

Sēdes vadītāja. Citu prasību par citiem balsojumiem nav.

A.Endziņš. 85.pants. Par 85.pantu ir deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt 85.pantu ar otro un trešo daļu. Juridiskā komisija ar papildinājumu šo priekšlikumu ir akceptējusi. Šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka, ja komisijai tiek nodots likumprojekts par grozījumiem likumā, kurā grozījumus paredz izdarīt kāds šai atbildīgajai komisijai jau iepriekš nodots likumprojekts, tad komisija var pirmām kārtām vai nu apvienot šos likumprojektus, iesniedzot alternatīvu likumprojektu, vai iekļaut vēlāk nodoto likumprojektu iepriekš nodotajā likumprojektā kā priekšlikumus otrajam vai trešajam lasījumam, vai arī virzīt katru minēto likumprojektu izskatīšanai kā atsevišķu likumprojektu. To tātad jau izdara komisija. Un vēl trešā daļa par šiem noteikumiem attiecībā uz apvienošanu vai par vēlākā likumprojekta iekļaušanu agrākajā likumprojektā. Tas tātad nav attiecināms uz likumprojektiem, kas paredz grozījumus Satversmē, jo Juridiskā komisija uzskata, ka katrs grozījums Satversmē ir unikāls, un šeit tātad pie viena grozījuma nevar "piekabināt" klāt kādus citus grozījumus.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, esiet savaldīgāki un savas diskusijas veiciet ārpus sēžu zāles, lai netraucētu klausīties ziņotāju tiem deputātiem, kuri turpina sekot Kārtības ruļļa grozījumiem.

Pret 85.panta redakciju otrajā lasījumā deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 87.pantu ir deputāta Endziņa priekšlikums - vārdus "to saņemt" aizvietot ar vārdiem "saņemt šo likumprojektu un atbildīgās komisijas atzinumu par to".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 89.pantā ir deputāta Bišera priekšlikums - aizstāt vārdus "lîdz debašu beigām" ar vārdiem "lîdz balsošanas sākumam". Juridiskā komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 90.pantu ir deputāta Jirgena priekšlikums - papildināt pantu ar otro daļu. Juridiskā komisija ierosina izteikt 90.pantu jaunā redakcijā, vienlaikus iestrādājot arī deputāta Jirgena priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Deputāts Jirgens balsojumu neprasa. Pieņemts.

A.Endziņš. 92.pants. Par 92.pantu ir deputāta Jirgena priekšlikums un deputāta Kaksīša priekšlikums par šā panta papildināšanu ar trešo daļu. Juridiskā komisija ierosina izteikt Kārtības ruļļa 92.panta otro daļu jaunā redakcijā, vienlaikus iestrādājot gan deputāta Jirgena, gan deputāta Kaksīša priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Deputāti Jirgens un Kaksītis balsojumu neprasa. Pieņemts.

A.Endziņš. 95.pants. 95.pantā ir deputāta Bišera priekšlikums un deputāta Endziņa priekšlikums, tajā skaitā arī par šā panta papildināšanu ar jaunu otro daļu. Līdz ar to iepriekšējā otrā daļa, kas ir spēkā, ir uzskatāma par trešo daļu. Juridiskā komisija ierosina izteikt Kārtības ruļļa 95.pantu jaunā redakcijā, iestrādājot arī visus šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 95.panta jauno redakciju nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 98.pants. Par 98.pantu ir deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt 98.pantu ar otro daļu, proti, ka likumprojekta pielikums izskatāms kā atsevišķs pants. Saeima pēc atbildīgās komisijas vai piecu deputātu priekšlikuma lemj (54.pants), vai pielikums izskatāms pirms vai pēc likumprojekta attiecīgā panta vai pēc visu likumprojekta pantu izskatīšanas. Šis priekšlikums ir saistīts lielākoties ar, teiksim, valsts budžeta likumprojektu vai ar tādiem likumprojektiem, kur var būt pielikumi, kuri ir ļoti būtiski un ir cieši saistīti ar pašu likuma tekstu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 99.pants. Par 99.pantu ir deputāta Jirgena priekšlikums, ko Juridiskā komisija daļēji ir pieņēmusi un izteikusi kā 99.panta otro daļu jaunā redakcijā, proti, ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi, par to atsevišķi nebalso.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 100.pantu ir deputāta Kaksīša priekšlikums - papildināt pēc vārdiem "balsojams tikai" ar vārdiem "atbildīgās komisijas priekšlikumi, kā arī..." Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 114.pants. Šeit ir deputāta Endziņa priekšlikums - izteikt 114.pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija to ir akceptējusi. Šī priekšlikuma būtība ir realizēt to praksi, kāda mums tika pastāvējusi līdz šim un kāda bija arī iepriekš noteikta, proti, ka likumprojektus, kas atzīti par steidzamiem, izskata divos lasījumos. Arī valsts budžeta projektu un grozījumus valsts budžetā mēs izskatām divos lasījumos tāpat kā likumprojektus, kas paredz starptautisko līgumu apstiprināšanu. Mēs parasti starptautisko līgumu apstiprināšanas laikā balsojam vispirms par steidzamību, un, ja iebildumu nekādu nav, tad bieži vien vienā sēdē pieņemam divos lasījumos uzreiz. Un šeit ir piedāvājums tātad to akceptēt, lai tā būtu zināma norma un lai vienmēr nav jāprasa šis balsojums par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 117.pants. Šeit ir priekšlikumi, ko ierosinājuši deputāti Kaksītis un Bišers. Juridiskā komisija neatbalstīja deputāta Kaksīša priekšlikumu un ierosina izteikt Kārtības ruļļa 117.pantu jaunā redakcijā, daļēji iestrādājot tajā Kaksīša otro priekšlikumu, proti, papildināt spēkā esošās redakcijas trešo teikumu pēc vārdiem "iekļaušanu nākamās" ar vārdu "kârtējās", kā arī deputāta Bišera priekšlikumu. Līdz ar to 117. un 118.pantam, kas skar patstāvīgo priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, Juridiskā komisija piedāvā pilnībā jaunu redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Juridiskās komisijas jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 118.pants, kā jau es teicu, arī tiek izteikts līdz ar to jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 119.pants. Juridiskā komisija šeit piedāvā 119.-123.pantu izteikt jaunā redakcijā, un tas skar deputātu jautājumus. Šeit šo priekšlikumu būtība, kas ir izteikta 119.-123.panta jaunajā redakcijā, un Juridiskās komisijas pieeja ir tāda, ka jautājumiem tiek organizēta īpaša sēde ar atsevišķu reģistrāciju, tiek stingri reglamentēta deputātu jautājumu iesniegšanas kārtība, arī laika limits. Juridiskā komisija uzskata, ka tas atvieglotu lietu virzību caur Saeimu, caur Saeimas sēdi. Bez tam jaunajā piedāvājumā ir paredzēts, ka pēc atbildes sniegšanas uz deputāta jautājumu jautājuma iesniedzējam ir tiesības uz diviem papildjautājumiem, uz kuriem seko tūlītēja atbilde. Un tas arī zināmā mērā atdzīvinātu visu šo te procesu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauno redakciju... Jūs, Stroda kungs, vēlaties runāt?

Atklājam debates. Jānis Strods - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Strods (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Šīs izmaiņas acīmredzot radušās frakcijas "Latvijai" intensīva darba rezultātā. Mēs uzskatām, ka šeit izteiktie priekšlikumi ir ļoti nedemokrātiski, vienkārši, rupji sakot, lai opozīcijai "aizbāztu muti", un sevišķi man nav pieņemama šī panta otrā un trešā daļa, kur tiek, kā lai saka... šeit ir teikts, ka nav pieļaujams otrā jautājuma atbildē konstatējums vai vērtējums. Iznāk tā, ka ministri varēs atbildēt ļoti vienkārši un lakoniski uz jautājumu ar "jâ", "nç" vai "nezinu", un tad tās atbildes pārvērtīsies par kaut kādiem vienkārši testiem. Taču jautājums jau tikai tādēļ tiek uzdots, lai varētu atbildē ietvert gan šo te konstatējumu, gan vērtējumu. Un tāpēc es kategoriski iebilstu pret šī te panta otro jautājumu un arī pret trešo jautājumu. Man tas nav pieņemams. Paldies.

Sēdes vadītāja. Stroda kungs, jūs prasāt balsot?

J.Strods. Jā, es prasu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Par 119.panta otro...

J.Strods. Par 119.panta otro daļu un par 120.panta trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, mēs pašlaik skatām 119.pantu.

J.Strods. Tad tikai par otro daļu.

Sēdes vadītāja. Vai par komisijas redakciju jūs prasāt balsojumu, jā? Skaidrs. Debates beidzam. Vai runāsiet komisijas vārdā?

A.Endziņš. Skaidrs, ka par šo priekšlikumu ir jābalso, ko tagad ierosināja deputāts. Bet es gribētu pateikt sekojošo - ka būtībā burts burtā tas, kas ir ierakstīts 119.panta otrajā daļā, ir Bundestāgā, tātad Vācijas parlamenta Kārtības rullī, un tur neviens acīmredzot to neuzskata par demokrātijas ierobežojumu. Bet tajā pašā laikā mēs diskutējām arī komisijā, un var būt, ka šeit ir nepieciešams redakcijas precizējums kā tāds.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tātad lūdzu deputātus pievērst uzmanību 119.panta otrajam apakšpunktam. Balsosim par doto redakciju, par viņas pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 10, atturas - 11. Redakcija pieņemta.

Balsojums par pantu kopumā netiek prasīts, kā es saprotu. Turpināsim!

A.Endziņš. 120.pants līdz ar to, teiksim, arī ir jaunā redakcijā un, cik es sapratu, tad arī šeit tika piedāvāts balsot par šī 120.panta trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Tūlīt precizēsim. Jānis Strods - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Strods (frakcija "Latvijai").

Jā, es aicinu balsot, kā lai saka, pret šo trešo daļu. Gribētu piebilst iepriekš Endziņa kungam, ka es biju Anglijā, un tur tās lietas tiek kārtotas citādāk - pilnīgi pretēji nekā Vācijā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 120.panta trešo apakšpunktu: "Atbildes uz jautājumiem, kuri neatbilst 119.panta pirmās un otrās daļas prasībām, Prezidijs Saeimas darba kārtībā neiekļauj." Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 11, atturas - 13. Redakcija ir pieņemta.

Pret 120.pantu vairāk iebildumu, pretenziju nav.

Man būtu lūgums Endziņa kungam pārtraukt likumprojekta izskatīšanu, jo ir vairāki paziņojumi, bet līdz pārtraukumam ir trīs minūtes.

Tātad pēc pārtraukuma mēs turpināsim darbu ar 121.pantu.

Godātie kolēģi, mums ir tas gods šodien sveikt mūsu kolēģi - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātu Jāni Priedkalnu viņa 62 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Andrim Amerikam.

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no sešiem deputātiem ar priekšlikumu 6.Saeimā izveidot Latvijas-Irānas parlamentu sadarbības grupu. Cienījamie kolēģi! Es aicinu visus interesentus, kas vēlas piedalīties šīs grupas dibināšanā, sapulcēties Saeimas Prezidija zālē šī pārtraukuma sākumā.

Sēdes vadītāja. Vārds Dzintaram Ābiķim - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam - paziņojumam.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus es lūdzu starpbrīdī uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies, priekšsēdētāja! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju uz piecu minūšu sēdi lūdzu pulcēties tagad komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Rīt pulksten 12.00 atbrauc starpparlamentu čečenu atbalsta grupu priekšsēdētājs Endrukaitis. Un būs Čečenijas pārstāvis Latvijā Genādijs Atujevs. Es lūgtu visus Čečenijas atbalsta grupas locekļus un visus interesentus atnākt uz 403.kabinetu pulksten 12.00 komisiju ēkā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pēdējais paziņojums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājus lūdzam pēc reģistrācijas pienākt pie Prezidija galda.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Indulis Bērziņš, Kārlis Čerāns, Imants Daudišs, Oļģerts Dunkers, Gunta Gannusa, Anatolijs Gorbunovs, Edmunds Grīnbergs, Jānis Jurkāns, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Valdis Krisbergs, Ivars Jānis Ķezbers, Kālis Leiškalns, Jānis Mauliņš, Andris Saulītis, Juris Sinka, Elmārs Zelgalvis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītāja. Deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Zālē ir 40 deputāti. Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 48 deputāti. Piecu minūšu pārtraukums. Frakciju vadītāji, lūdzu, sāciet strādāt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 65 deputāti. Turpināsim darbu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! 121.pants. Arī to Juridiskā komisija ir izteikusi pilnīgi jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 122. pants arī ir Juridiskās komisijas jaunā redakcijā izteikts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 123.pants arī ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 125.pants. Par 125.pantu ir deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt otro daļu ar teikumu: "Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt piecas minūtes." Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 126.pants. Par 126.pantu ir Pieprasījumu komisijas piedāvājums izteikt to jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi ar precizējumiem - saistībā ar akceptēto 119. - 123.pantu. Būtībā tas ir astotajā daļā, 122.pantā, kur atsauces vietā ir "119.pants".

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Juridiskās komisijas piedāvāto panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 130.pantā ir deputāta Endziņa priekšlikums, kas ir analoģisks jau iepriekšējiem, proti, tiek dots uzskaitījums: Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 131. pants. Juridiskā komisija piedāvā izslēgt 131.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to būs nepieciešamība uz trešo lasījumu papildināt un precizēt 135.pantu.

137.pants. Par 137.pantu ir deputāta Kaksīša un deputāta Bišera priekšlikums. Juridiskā komisija ir pieņēmusi deputāta Bišera priekšlikumu - redakcionālo precizējumu, bet deputāta Kaksīša priekšlikums ir iestrādāts deputāta Bišera priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Iesniedzējiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 140.pants. Par 140.pantu ir deputāta Bišera priekšlikums izslēgt vārdus "aizklātai balsošanai dodama priekšroka". Juridiskā komisija to ir akceptējusi. Un ir arī deputāta Endziņa analoģisks priekšlikums jau iepriekšējiem, kur ir uzskaitījums: Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Bišera kungam iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 144.pants. Par 144.pantu ir deputāta Kaksīša priekšlikums. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir iestrādājusi komisijas priekšlikumā, jo 144.pants ir piedāvāts jaunā redakcijā, izdalot trīs daļas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina arī 146.pantu papildināt ar 4. un 5. punktu. Tas ir saistībā ar iepriekš nobalsotajiem Juridiskās komisijas priekšlikumiem par jautājumu iesniegšanu, proti, ka rakstveida atbildes uz deputātu jautājumiem tiek pievienotas stenogrammai, kā arī ziņojumi par balsošanas motīviem, kuri nav nolasīti Saeimas sēdē, tiek pievienoti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 147.pantu. Juridiskā komisija ierosina papildināt 147.pantu ar jaunu pirmo daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Pirmā un otrā daļa attiecīgi kļūst par otro un trešo daļu.

155.pants. Par 155.pantu ir deputāta Kaksīša priekšlikums, kurā viņš ierosina papildināt pantu pēc vārda "komisijas" ar vārdkopu " vai vairākas komisijas, kurām nodots likumprojekts pēc atbildīgās komisijas ierosinājuma". Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja un ierosina papildināt 155.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Apakškomisijas sastāvā var iekļaut arī deputātus, kas nav attiecīgās komisijas locekļi, ja viņi tam piekrīt."

Sēdes vadītāja. Deputāts Kaksītis balsojumu spēkā neuztur. Deputātiem iebildumu pret jauno redakciju nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 156.pants. Šeit ir deputāta Kaksīša priekšlikums - papildināt pantu pēc vārda "vada" ar vārdkopu "tâs komisijas sekretārs, kura ierosināja apakškomisiju izveidot". Un ir deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt atsauci uz 154.pantu. Juridiskā komisija neatbalstīja šo deputāta Kaksīša priekšlikumu. Tas ir saistīts ar jau iepriekš neakceptēto priekšlikumu, ka vairākas komisijas var izveidot apakškomisiju. Bez tam ir jaunā redakcija, ka, ja deputāti tam piekrīt, arī šajās komisijās - apakškomisijās - var iekļaut deputātus, kas nav attiecīgās komisijas locekļi. Līdz ar to šis priekšlikums būtībā vairs nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 163.pants. Juridiskā komisija ierosina papildināt pantu ar otro daļu, kur ir norādīts, kas tiek fiksēts komisijas sēdes protokolā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 171.pants. Deputāts Endziņš ierosina 171.pantu izteikt jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 179.pants. Šeit ir Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikums, kuru Juridiskā komisija ir pieņēmusi ar grozījumu. Tur bija teikts, ka "kontrolē likumā noteikto atbilžu sniegšanas ievērošanu Saeimā". Juridiskā komisija šeit vēl ierakstīja "sniegšanas ievērošanu Saeimas Kancelejā un komisijās".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 180.pants. Šeit ir deputāta Kaksīša priekšlikums - izteikt 180.panta trešo daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ar grozījumu akceptēja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 186.pants. Ir deputāta Bišera priekšlikums - vārdu "èetri" aizvietot ar vārdu "pieci". Juridiskā komisija šo priekšlikumu ar redakcionālu precizējumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 188.pants. Ir deputāta Bišera priekšlikums izteikt šo pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! 6.Saeimas darbības sākumposmā mēs izdarījām izmaiņu, un toreiz mēs nonācām pie secinājuma, ka varētu arī pie frakcijām nepiederoši deputāti veidot bloku. Protams, šodien mēs varam izvirzīt varbūt arī citu koncepciju, pieņemt tādu lēmumu, ka pie frakcijām nepiederoši deputāti var ieiet tikai kādā blokā vai arī pievienoties pie frakcijām.

Šajā sakarā es tomēr gribu norādīt tādu viedokli: tā kā Latvija veidojas kā demokrātiska valsts, ir iespējams tas, ka vēl daudzas partijas var izjukt, var sadalīties, un tas var notikt arī parlamentārā līmenī. Ja šodien runā par kaut kādu reformu partiju... Tas pats "Latvijas ceļš" arī var saskarties ar to momentu, ka no viņa izies kāda deputātu grupa laukā, un viņi tad, ja mēs 188.pantu izveidosim tādā veidā, nevarēs pat izveidot bloku.

Tādēļ es tomēr domāju, ka nevajadzētu atbalstīt šajā gadījumā Bišera kunga viedokli, jo - vai tad nu mēs gribam producēt Saeimā pēc iespējas vairāk neatkarīgu deputātu, kas būs bez jebkādām tiesībām? Šajā sakarā jau, protams, varētu arī runāt par Satversmi, kurā ir norādīts, ka visi 100 Saeimas deputāti ir līdzvērtīgi jeb vienlīdzīgi savās tiesībās. Bet, tāpat kā jau savulaik mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka pie frakcijām nepiederoši deputāti nav tiesīgi būt atsevišķās Saeimas komisijās, tāpat arī šoreiz mēs izdarām tīri tādu vai nu apzinātu, vai neapzinātu spiedienu pie frakcijām nepiederošu deputātu tiesību ierobežošanai. Tādēļ es lūdzu balsojumu un lūdzu balsot šinī gadījumā pret Bišera kunga piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītāja. Vienīgais precizējums: Saeimā nekur nav aizliegts pie frakcijām nepiederošiem deputātiem strādāt komisijās. Man liekas... cik es zinu, visi pie frakcijām nepiederošie deputāti šajās komisijās arī strādā. Lūdzu, komisijas vārdā!

A.Endziņš. Deputāta Bišera priekšlikums, manuprāt, ir pietiekami precīzs. Tas ir arī redakcionāli uzlabots. Būtību faktiski tas sevišķi negroza, jo tur ir pateikts... spēkā esošā redakcija pasaka: "Atsevišķas frakcijas un pie frakcijām nepiederoši deputāti var apvienoties politiskajos blokos, kuri sastāv vismaz no pieciem deputātiem". Šajā priekšlikumā nav vairāk... Šeit ir minēti pieci deputāti, jo loģika jau pati par sevi nosaka, ka frakcijā var būt ne mazāk kā pieci deputāti. Tātad šis skaitlis vairāk nav vajadzīgs. Es aicinu atbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Bišera priekšlikumu attiecībā uz 188.panta redakciju.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 7. Redakcija ir pieņemta.

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina papildināt projektu ar Pārejas noteikumu, kurš ir saistīts ar balsojumu par Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Tur ir noteikts, ka... ja tur bija trīs mēneši, par ko nobalsoja Saeima, tad... Principā līdz šā gada beigām vajadzētu zaudēt spēku visiem šiem noteikumiem, kuri nav "izgājuši cauri" kā likumprojekti un kuriem nav Saeimas akcepta. Līdz 1997.gada 1.janvārim.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi, kuri ir iesniegti attiecībā uz Kārtības rulli, ir izskatīti, un es aicinu cienījamo Saeimu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 7. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi un papildinājumi trešajam lasījumam.

A.Endziņš. Es aicinu cienījamos deputātus iesniegt savus priekšlikumus līdz 15.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. 15.aprīlis.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus dokumentus par izmaiņām šodienas darba kārtībā.

Pieci deputāti - Rugāte, Putniņš, Kļaviņš, Naglis, Grinovskis - lūdz iekļaut 28.marta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bāriņu tiesām un pagastu tiesām"". Ir runa par tā nodošanu komisijām. Ir priekšlikums iekļaut to darba kārtībā, pie Saeimas Prezidija atzinumiem. Pirmās sadaļas pēdējais, tātad 9.punkts. Deputātiem iebildumu nav.

Pieci deputāti - Zīle, Vītols, Putniņš, Kalviņš un Lambergs - ierosina: "Lūdzam pārcelt Saeimas 28. marta sēdes darba kārtības 26. jautājumu (likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā") pirms darba kārtības trešās sadaļas." Tātad tas ir izskatāms pēc amatpersonu ievēlēšanas un atbrīvošanas no amata. Deputātiem iebildumu nav?

Tā... šobrīd vairāk priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā nav.

Sākam izskatīt Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidija atzinums "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par brīvo tirdzniecību". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par policiju"". Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! cienījamie kolēģi! Komisija mani ir pilnvarojusi runāt par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" (tas ir 7. punkts šinī sadaļā), taču es kā deputāts vēlētos runāt arī par šo likumprojektu un uzskatu, ka nebūtu pareizi, ka kā atbildīgā komisija tiktu noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Visos šajos likumprojektos ir runa par vienu problēmu, un tā ir saistīta ar izmaiņām Korupcijas novēršanas likumā. Gan 5. Saeima, gan arī 6. Saeima ir pieturējusies pie principa, ka atbildīgā komisija ir tā, kura ir strādājusi pie likumprojekta sagatavošanas, izstrādāšanas, un es domāju, ka nebūtu pareizi iedibināt praksē tādu precedentu, ka komisija, kura nav bijusi atbildīgā par šo likumprojektu, tagad izdarīs labojumus un papildinājumus, jo saskaņā ar Kārtības rulli... Nav jau teikts, ka šie labojumi un papildinājumi šajā likumprojektā būs tikai vienā jautājumā, kas saistīts ar - es vienkāršošu nosaukumu - Pretkorupcijas likumu. Var notikt tā - un prakse jau mums rāda, - ka, tikko mēs aizskaram kādu pantu no kāda likuma, tā laika gaitā, likumprojektu izskatot komisijās, nāk viens, otrs, trešais un desmitais, un pat divdesmitais priekšlikums, kā to nupat redzējām arī šodien. Pagājušā gada novembrī grozījumus Kārtības rullī iesniedza 5 deputāti, un toreiz bija runa tikai par diviem pantiem. Un šodien mēs saskārāmies ar šo problēmu, ka bija nepieciešamība izdarīt izmaiņas vairākos pantos. Tādēļ es domāju, ka tāda prakse nebūtu pareiza. Bet es runāju šobrīd jau par "Grozījumu likumā "Par policiju"", tur Juridiskā komisija nav bijusi atbildīgā komisija. Taču, ja šobrīd, jau šajā brīdī, mēs neizšķirsimies par to, ka atbildīgajai komisijai jābūt būtu tai, kura ir bijusi atbildīgā, izstrādājot un pieņemot šo likumprojektu, tad arī man būs grūti pamatot savus motīvus, runājot par 7. punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Es lūdzu izdarīt balsojumu, lai šo likumprojektu nodotu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un tā būtu atbildīgā, bet kā otrā komisija tad varētu būt arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Nedaudz aizsteidzoties notikumiem priekšā, es gribu teikt, ka mēs vakar Juridiskajā komisijā pārrunājām šo jautājumu par likumu "Par tiesu varu", un es domāju, ka nav izslēgta arī tāda iespēja, ka šo jautājumu izskata kopējā komisiju sēdē, bet es kategoriski iebilstu, ka atbildīgā komisija būtu šajā gadījumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Tātad jūsu priekšlikums ir apmainīt komisijas vietām. Jo Aizsardzības un iekšlietu komisija ir jau minēta kā tā komisija, kurai nodod, bet jūs ierosināt, ka tai jābūt par atbildīgo komisiju.

J.Kaksītis. Tieši tā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Acīmredzot Saeima negrib produktīvi strādāt. Mēs vēlamies, lai parlamenta darbībā ieviestos pilnīga anarhija un absolūta nesaskaņotība. Pirms Jaunā gada, Kaksīša kungs, jūsu vadītā komisija bija tā, kura ierosināja faktiski apturēt Antikorupcijas likuma darbību. Beigu beigās tika panākts tas, ka šim likumam pilnā apmērā jādarbojas līdz... sākot ar 1.jūniju. Galvenais iebildums no jūsu puses, Kaksīša kungs, bija tas, ka Antikorupcijas likuma normas ir pretrunā ar veselu rindu likumu, ar normām, par kurām mēs runājam šodien, to skaitā arī likuma "Par policiju". Šajā likumā ir atsevišķs pants, kura viena daļa satur vienu vienīgu antikorupcijas normu, kura ir pilnīgi nesaskaņota ar Antikorupcijas likumu, un šī norma ir jāprecizē - precīzāk sakot, jāsvītro ārā no šā likuma. Grozījums ir ļoti vienkāršs. Tas skar tikai antikorupcijas normu. Un šiem visiem grozījumiem - grozījumiem likumā "Par policiju", "Par valsts uzņēmumu", "Par ostām", "Par pašvaldībām", Prokuratūras likumā, likumā "Par tiesu varu", "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" un arī Kārtības rullī - ir vienlaicīgi jāstājas spēkā vienā dienā - 1. jūnijā. Man nav nekādas ticības, godāto kolēģi, ka... Ņemot vērā mūsu Saeimas darba praksi un pieredzi trijos parlamentos un redzot, cik slikti strādā šis parlaments salīdzinājumā ar citiem iepriekšējiem parlamentiem, nav nekādas ticības, ka šie grozījumi būtu saskaņoti termiņos un arī pēc būtības tiktu virzīti izskatīšanai Saeimā visos trijos lasījumos. Tādēļ, lai neieviestu anarhiju mūsu likumdošanā, es aicinātu jūs, godātie kolēģi, vadīties nevis pēc likuma nosaukuma... un automātiski noteikt, ka visi grozījumi likumā "Par policiju" ir obligāti nododami vienai komisijai. Tāpat kā daudzi grozījumi citos speciālos likumos. Tie skar valsts pārvaldes jautājumus. Ļoti daudzos likumos, godātie kolēģi, ir, piemēram, nodaļas, kuras reglamentē, kādā veidā šī nozare tiek pārvaldīta. Un, ja mēs salīdzinām to valsts pārvaldes modeli, kas ielikts ir likumā "Par ostām", to modeli, kas ir ielikts, teiksim, likumā par pārtikas uzraudzību, kur veidotas dažādas institūcijas, tad mēs redzam, ka katra speciālā Saeimas komisija ir veidojusi savā nozarē savu atsevišķu un atšķirīgu pārvaldes modeli. Un tādējādi mūsu valstī notiek funkciju dublēšanās, notiek līdzekļu šķiešana un mēs ļoti neracionāli strādājam, tādēļ ka šo vienu problēmu, pārvaldes problēmu, risina speciālās komisijas, kurām nav attiecīgas iestrādes un varbūt informācijas gan par koncepcijām, gan par citu valstu likumiem.

Godātie kolēģi, tagad es mazliet runāju konceptuāli par šīm problēmām, par Saeimas darbu, bet es tomēr aicinātu visus šos 7 likumus nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Neapšaubāmi, mēs strādāsim roku rokā ar Juridisko komisiju. Jūsu komisijai, Juridiskajai komisijai, ir 50 procentu no likumiem, un, ja mēs pavērotu, cik daudzi no tiem tiek virzīti izskatīšanai Saeimā, tad mēs redzētu, ka ļoti daudz likumu netiek virzīti izskatīšanai, tāpēc ka jūsu komisija ir pārslogota. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu kolēģa un deputāta Lagzdiņa kunga iebildumu un pamatojumu, kādēļ vajadzētu viņa komisijai nodot šos labojumus, bet man šķiet... kāpēc mums vajadzētu mainīt praksi, jo mēs šobrīd spētu ieviest labojumus gandrīz visos likumos, kas... katra komisija skatītos šādu likumu, tādu likumu, nākamo iespēju mainīt, un beigu beigās neviena komisija nebūtu atbildīga. Runa jau ir ne tikai par likumu "Par policiju", ir runa arī par Prokuratūras likumu, un Prokuratūras likums arī iet uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Mans lūgums jums būtu atbalstīt Kaksīša kunga ierosinājumu un nosaukt Aizsardzības un iekšlietu komisiju kā atbildīgo komisiju un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju kā līdzatbildīgo. Kā primāro noteikt Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāts. Otro reizi.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit izskanēja ļoti skarbi vārdi par destruktīvu... par anarhismu, par bremzēšanu un tā tālāk. Un tieši tādēļ es nevarēju atturēties otrreiz nelūgt vārdu un aizkavēt jūsu uzmanību.

Es gribu, lai cienījamais Lagzdiņa kungs drusku atceras gan 5. Saeimu, gan savus vārdus Juridiskās komisijas laikā, kad viņš dāļāja pateicību, cik daudz Juridiskā komisija ir palīdzējusi, lai Pretkorupcijas likums tiešām iegūtu tādu likuma saturu un formu, ka būtu realizējams, lai sakārtotu... Es gribētu, lai viņš atceras arī to Starpfrakciju padomes sēdi, kurā viņš teica, ka 30 minūtes viņam pietiks, lai visu sakārtotu. Un tas viss ir pagājis. Un es domāju, ka nav iemesla pārmest Juridiskajai komisijai, ka, lūk, viņa nobremzēja Antikorupcijas likuma darbību. Ja nu kaut ko nobremzēja, tad sliktas kvalitātes likuma darbību, kas nav saskaņots ar pārējiem likumiem, kuri ir kontekstā ar šo likumu. To gan izdarīja. Un tādēļ nav jau runa par to, lai šodien šo likumprojektu nenodotu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet ir runa par to, kas ir atbildīgā komisija. Un, ja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Lagzdiņa kunga personā uzskata, ka viņi pārzina gan ostas, gan mežus, gan policiju, gan pārējo, tad ir neizpratne - kādēļ tad vispār pārējām komisijām būtu jāstrādā? Vai tiešām kāds var apstrīdēt manis izteikto domu... es teikšu otrādi... Ja man būtu garantijas, ka šajos likumos izmainīsies tikai tās normas, kas saistītas ar Antikorupcijas likumu, tad es šeit nestāvētu un nerunātu, bet neviens tādas garantijas man nevar dot tā vienkāršā iemesla dēļ, ka likums paredz to, ka par ikvienu citu pantu arī šajā sakarībā var iesniegt priekšlikumus tad, kad likumprojekts tiek nodots komisijām. Un nevienai komisijai, arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nebūs tiesību teikt: nē, šo jautājumu mēs neizskatīsim, jo mēs šeit runājam par labojumiem un papildinājumiem tikai vienā jautājumā.

Tādēļ acīmredzot tomēr būtu korekti, ja padomātu, pirms nāk tribīnē, kam izteikt pārmetumus, par ko un ko dara paši, kas izsaka pārmetumus šajā sakarībā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Tik tiešām ir tā, kā Kaksīša kungs saka, ka tad, kad mēs apspriedām grozījumus Antikorupcijas likumā Juridiskajā komisijā, tad es jutu dziļu gandarījumu par tiem kompetentajiem ierosinājumiem, ļoti konstruktīvajiem ierosinājumiem, ko izvirzīja Juridiskā komisija, bet diemžēl parlamenta darbu kopumā nevar vērtēt pēc vienas šādas ļoti zinošas komisijas, kura strādā ļoti daudz - vairāk nekā jebkura cita komisija. Un, manuprāt, būtu jauki, ja parlamentā mēs visi tā darbotos. Man ir ļoti dīvaini klausīties, kad šajā periodā, kad vēlētāji un arī mēs paši sev pārmetam, ka mūsu darbs nevirzās uz priekšu, kādi cilvēki kāpj šajā tribīnē un saka: "Nu dodiet mums darbu!" Tad ir... tad rodas kolēģi, kuri saka: "Nu nē, mēs tev to darbu nedosim, bet darīsim savādāk," tāpēc es tomēr... es esmu pilnvarots runāt komisijas vārdā. Mēs to apspriedām komisijas sēdē, un tādēļ es tomēr uzturu spēkā savu priekšlikumu - nodot visu šo likumprojektu paketi kā atbildīgajai komisijai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Es redzu, ka debatēs runās komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš, un viņš jums apliecinās to, ka, iekams no otrajām komisijām nebūs saņemti rakstveida atzinumi, neapšaubāmi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nevirzīs tālāk šos priekšlikumus, tajā skaitā, arī ja nebūs saņemts atzinums no Juridiskās komisijas par likumu "Par tiesu varu". Tātad tāda prakse vienmēr ir bijusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un tāda būs arī šobrīd.

Tagad par to, kādēļ šie grozījumi tika iesniegti tikai šobrīd. Gluži vienkārši tādēļ, ka Antikorupcijas likumā tika izdarīti ārkārtīgi būtiski grozījumi, un tādēļ šie grozījumi 7 likumos bija jāsaskaņo ar Antikorupcijas likuma grozījumiem, kuri tiek virzīti izskatīšanai otrajā lasījumā. Tāda ir šī tehnoloģija, par ko kolēģis Kaksītis ļoti labi zina, bet varbūt ātrumā piemirsa pateikt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vienīgais precizējums - mēs izskatām grozījumu likumā "Par policiju". Katrs likums tiek izskatīts atsevišķi, un par paketi kopā deputāti nebalso.

Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Man ir liels lūgums: nemeklēsim iespēju viens otram iekost! Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Nevajadzētu teikt to, Kaksīša kungs, ka Lagzdiņa kunga personā ir visa, lūk, šī komisija; tas ir mazliet tāds "akmentiņš mūsu dārziņā". Mēs esam 12 cilvēki, komisija ir pietiekoši liela. Kā viņa strādā - tas ir cits jautājums, un to vērtēs visa Saeima un pārējie.

Un, treškārt, par to, ko teica Lagzdiņa kungs. Viņš vienkārši atviegloja manu uzstāšanos. Tas ir tas, ka tik tiešām, izdarot izmaiņas Korupcijas apkarošanas likumā, automātiski veidojas nelielas izmaiņas septiņos likumos, un, protams, tikai iegūstot atzinumu no Juridiskās komisijas un no visām pārējām, mēs šeit fiksēsim savu viedokli. Es arī aicinu atbalstīt Lagzdiņa kunga priekšlikumu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Paldies.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kungi! Protams, kā parasti, vairākuma pārstāvji mīl teikt, ka opozīcija ir nekorekta, ka opozīcija ļoti daudz runā. Es jau sāku pētīt, skatījos apmēram 40 minūtes, kā vairākuma pārstāvji vienkārši no tribīnes tērē, kā Krisberga kungs mīl teikt, dārgo Saeimas laiku, savā starpā lamājoties. Un man rodas viedoklis, ka šajā gadījumā patiešām "Latvijas ceļa" kolēģi un Saimnieka kolēģi grib aizvietot "Latvijai" kolēģus, kuru nav šeit. Patiešām tas ir liels sasniegums, un es iesaku tā turpināt tālāk.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, es jums izsaku aizrādījumu, jo jārunā ir par jautājumu, nevis par frakciju savstarpējām attiecībām. To jūs varat ierosināt izskatīt kā atsevišķu jautājumu.

Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par izteikto priekšlikumu - nozīmēt likumprojekta "Grozījums likumprojektā "Par policiju"" izskatīšanai Aizsardzības un iekšlietu komisiju, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu. Prezidija ziņojumā... Es atvainojos! Lūdzu, izslēdziet! Lagzdiņa kungs, lūdzu, tribīnē! Jūs ļoti labi zināt, ka deputāti runā tikai no tribīnes. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts Jānis Lagzdiņš par jautājuma tālāko virzību.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Priekšsēdētājas kundze, es atvainojos, ka es no vietas runāju. Kārtības rullis, manuprāt, mums nosaka, ka jābalso ir par Prezidija ziņojumu un pēc tam - par papildinājumiem.

Sēdes vadītāja. Jā, aizrādījumu pieņemu! Tātad balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par- 35, pret - 21, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts uzņēmumu"". Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komsijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Līdzīgs jautājums. Es visu cieņu izsaku Lagzdiņa kungam, visu cieņu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet tomēr tie likumprojekti, kas tika izstrādāti Tautsaimniecības komisijā, tomēr ir likumprojekti, un es nedomāju, ka, atverot šo likumu, mēs saņemsim vienu priekšlikumu par 17.pantu. Domāju, ka šie likumi ir jāizmaina un ka daudzi grozījumi tiks iesniegti gan pirmajam, gan otrajam, gan trešajam lasījumam, un tādēļ lūdzu vēlreiz cienījamos kolēģus izteikt savus viedokļus objektīvi. Novērtēsim taču situāciju nevis emocionāli, bet pēc būtības. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts uzņēmumu"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 23, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Lūgums ir balsot par to, lai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija būtu atbildīgā komisija.

Sēdes vadītāja. Saeimas lēmuma projekts nav pieņemts atbilstošajā redakcijā. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts - par jautājuma tālāko virzību.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vai nu es nesaklausīju, bet es sapratu, ka Sausnīša kungs nāca tribīnē un savā runā piedāvāja, ka par atbildīgo komisiju tiek nozīmēta Tautsaimniecības komisija, un tas ir priekšlikums, kas ir balsojams. Un tāpēc negatīvs balsojums par Prezidija atzinumu nenozīmē, ka šis likumprojekts vispār tiek noraidīts. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, tātad nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 5, atturas - 5. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par ostām"". Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs līdzīgi balsot, lai nodotu šo grozījumu likumā Tautsaimniecības komisijai.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, savstarpēja sarunāšanās zālē ir pieļaujama bez starpniecības no tribīnes. Grīga kungs, lūdzu! Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu! Nevēlaties vārdu? Paldies. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es tomēr atbalstītu Saeimas Prezidija atzinumu un aicinātu balsot par to, jo tiešām šie septiņi likumprojekti ir skatāmi vienā paketē, un ir svarīgi, lai tie stātos spēkā 1.jūnijā - vienlaikus ar Korupcijas novēršanas likumu. Ja mēs šajos likumos vēlamies izdarīt kaut kādus citus grozījumus, tad to vajadzētu darīt acīmredzot atsevišķi un nesaistīt ar šo problēmu, bet tālākajā procesā izskatīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtos grozījumus kā steidzamus un nesaistīt tos ar citiem grozījumiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Diemžēl, Jirgena kungs, tā var būt tikai jūsu vēlme un lūgums deputātiem, bet Kārtības rullis paredz to, ka, izskatot kādus labojumus likumprojektā, viņu skaits nav ierobežojams un arī panti, kurus izskata, nav ierobežojami. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es atbalstu šī likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības komisijai kā atbildīgajai komisijai, jo tāda taču ir mūsu prakse, ka šie labojumi sarodas un likumā par ostām viņu ir paredzams ārkārtīgi daudz, un būtu dīvaini, ja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija skatītu tautsaimnieciskus jautājumus. Protams, var skatīt arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tā ir viņu iniciatīva, šo likumu iesniedzot, un viņa var būt kā otrā komisija. Es domāju, ka arī pašai komisijai diez vai šeit var būt kādi iebildumi pret nodošanu Tautsaimniecības komisijai kā atbildīgajai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Liepas kungs - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pieņemot, ka visas mūsu komisijas ir vienlīdz godprātīgas un vienlīdz labi strādā, es tomēr gribētu minēt vienu argumentu par labu Sausnīša kunga priekšlikumam - nodot to Tautsaimniecības komisijai. Un, proti, jautājumā par ostām šai komisijai ir jau iestrāde - mēs esam bijuši apskatīt Ainažu ostas problemātiku, salacgrīvieši ir bijuši pie mums, mēs esam uzklausījuši viņu pretenzijas un viņu iesniegumus arīdzan par šī likuma labojumiem. Tā ka mums šajā gadījumā ir viena nopietna un dziļa iestrāde, un tāpēc, tieši tāpēc, es lūgtu kolēģus atbalstīt Sausnīša kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Tieši tā iemesla dēļ, par kuru runāja ļoti cienījamais iepriekšējais referents, šo likumprojektu nekādā gadījumā nevar nodot Tautsaimniecības komisijā, jo, ja tik tiešām Tautsaimniecības komisija šo vienu nelielo labojumu, kurš paredz divas daļas no viena panta, kas satur antikorupcijas normas, svītrot, "apaudzē" ar bezgala daudziem vajadzīgiem grozījumiem citos likumos un pēc būtības tos izskatīs savā komisijā, pieaicinot ekspertus, un mēs šeit trijos lasījumos par viņiem strīdēsimies, tad patiešām, godātie kolēģi, šie grozījumi netiks izdarīti līdz 1.jūnijam, viņi nestāsies spēkā tajā termiņā, kādā stājas spēkā Antikorupcijas likums, un patiešām mēs būsim "bedrē iekšā". Un atkal mums būs priekšlikums varbūt no citas komisijas, nevis no Juridiskās komisijas, ka Antikorupcijas likums ir atkal jāaptur uz pusgadu, un atkal viss būs sajucis, būs kārtējā anarhija mūsu likumdošanā, un tie cilvēki, kam Valsts ieņēmumu dienestā būs tiešām jāpilda šīs antikorupcijas normas, nāks un teiks tā deputātiem: "Godātie deputāti, ko jūs esat izdarījuši? Kādi ierobežojumi ir spēkā - vai tie, kas ir Ostu likumā, vai tie, kas ir Antikorupcijas likumā?" Un atkal Kaksīša kungs, Juridiskā komisija, sniegs atzinumus un sniegs likumu tulkojumus, un tā mēs turpināsim visu šo "putru strēbt" tālāk. Godātie kolēģi, tādēļ jau arī mēs lūdzām nodot savai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, lai mēs "neapaudzētu" šo nelielo grozījumu ar bezgala daudziem citiem un vajadzīgiem grozījumiem. Tas ir jādara ar citu likumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, mums nav "putra", mums ir likumprojekti. Maza piebilde. Neviens nav aizliedzis citus labojumus par ostām iesniegt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Tā ka deputāti visi to zina, ka neatkarīgi no tā, kurā komisijā skata, labojumus un papildinājumus var iesniegt neierobežoti.

Debates par jautājumu beidzam. Lūdzu zvanu!

Pirmo balsosim Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Grozījums likumā "Par ostām"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 23, atturas - 6. Atzinums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā". Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatās, ka mums pēc brīža vajadzēs vienkārši tikai vienu komisiju Saeimā un ka tā veiks visas izmaiņas visos likumprojektos, jo galu galā viņi zina labāk gan par policiju, gan par ostām, gan par pašvaldībām, gan par Prokuratūru. Tātad es nezinu īstenībā, kāpēc mums pārējās komisijas vispār ir vajadzīgas. Labi, ja mēs tā gribam darīt, tad balsosim tādā veidā, bet man šķiet, ka tādēļ mums ir vairākas komisijas, kas atbild par zināmām jomām. Un, ja tas tik tiešām prasa vēl pāris soļu, lai mēs šo lietu kārtīgi veiktu, tad, lūdzu, tā darīsim. Tātad mans ierosinājums ir noraidīt šo priekšlikumu, bet nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Grozījumi Prokuratūras likumā" nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! 34 - par, 24 - pret, 10 - atturas. Nav pieņemts. Atkārtots balsojums. Divreiz jābalso, Endziņa kungs, pie neizšķirta! Es atvainojos, ka es pati sāku diskusiju, pārkāpu Kārtības rulli. Atsauciet balsošanas režīmu!

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Ir jau vēl arī otrs priekšlikums, par kuru ir jābalso un par kuru mēs neesam nobalsojuši.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamie kolēģi! Es gribu atgādināt Kārtības ruļļa 141.panta pirmo daļu: "Ja balsis sadalījušās vienādi, izdarāma pārbalsošana".

Sēdes vadītāja. Jirgena kungs, mēs to pieņemam. Tieši to es arī meklēju pašlaik Kārtības rullī, lai nosauktu, kurš pants tas ir pēc kārtas.

Tātad lūdzu balsošanas režīmu, lai vēlreiz balsotu par Saeimas Prezidija atzinumu. Pirmais balsojums bija 34 pret 34.

Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 25, atturas - 13. Nav pieņemts.

Otrs priekšlikums. Tātad Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā". Balsosim par tā nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 5, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāju komisijas vārdā. Šis jautājums vakar komisijas sēdē tika apspriests, un komisija man uzdeva izteikt komisijas viedokli šeit. Par motīviem es jau runāju, tomēr ir sakāmi vēl daži teikumi.

Ja šos apsvērumus, ka šajā likumprojektā tiks apspriests tikai viens šaurs jautājums, izteiktu tie, kuriem nav nekādas parlamentārā darba pieredzes, tad es vēl kaut kā to saprastu. Bet, ja to saka cilvēki, kas šeit jau ir nostrādājuši ne vienu vien gadu, un apgalvo vai garantē, ka tiks izdarīta šajā likumā tikai viena maza izmaiņa, tad es nevaru saprast, kas var liegt man vai jums, pārējiem 99 deputātiem, iesniegt katram savus priekšlikumus par šo likumprojektu, kas nebūt nebūs saistīti ar Pretkorupcijas likumu. Kas to liedz? Jūs visi šeit sēdošie taču saprotat, ka neviens to neliedz. Es gribu teikt, ka pret dažiem balsojumiem mēs esam attiekušies ļoti vieglprātīgi. Kāda tad tagad situācija veidojas? Vienā gadījumā nobalsojam par to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija būs atbildīgā attiecībā uz likumu "Par ostām", "Par policiju", bet attiecībā uz citiem likumiem ne. Tomēr tās komisijas, kuras ir bijušas primārās šo likumprojektu pieņemšanā un izstrādāšanā... Mēs paši radām šo nekonsekvenci. Kādēļ tas ir nepieciešams? Tādēļ komisija lūdz - es viņas vārdā šeit runāju, - lai šis likumprojekts tiktu nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Izmantojot šo gadījumu, es gribu teikt, ka ne visi likumi ir aptverti šajos priekšlikumos. Es šaubos, ka bez izmaiņām var palikt likums "Par valsts civildienestu". Taču tas nav tik būtiski šeit tagad, kad es motivēju komisijas viedokli, lai šis likumprojekts tiktu nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vēlas runāt Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Tā kā iepriekšējais debatētājs pieminēja likumu "Par valsts civildienestu", es gribu informēt: šie grozījumi netiek iesniegti atsevišķu likumprojektu veidā, godātais kolēģi Kaksīša kungs, tādēļ ka mums ir tāda prakse, kuru ir atbalstījusi arī Juridiskā komisija un jūs personīgi, - ja Saeimas darba kārtībā jau ir un jau pirmajā un otrajā lasījumā tiek gatavots kāds likumprojekts, piemēram, likumprojekts par Civildienesta likuma grozījumiem, tad nebūtu lietderīgi iesniegt vēl vienu likumprojektu par šā Civildienesta likuma grozīšanu. Tā kā Saeimas darba kārtībā jau ir grozījumi Civildienesta likumā, tad, gluži loģiski, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, pieturoties pie tās prakses, kuru esat atbalstījis no šīs tribīnes vairākkārt arī jūs, neiesniedz atsevišķus grozījumus Civildienesta likumā. Atvainojiet, godātie kolēģi, tā bija izziņa attiecībā uz Kaksīša kunga repliku.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu atbalstīt šajā gadījumā Kaksīša kungu. Būdama komisijas priekšsēdētāja, pateikšu: jūtot cieņu pret jebkuru kolēģi šajā zālē, es uzskatu, ka katrs no jums izlasa un zina gandrīz no galvas visus likumprojektus, ko mēs te skatām, tomēr tā komisija, kas pastāvīgi vada zināmus likumprojektus, valsts likumprojektus, vislabāk var izdarīt jebkurus grozījumus. Es jums pateikšu vēl vairāk. Pieņemsim, ka tagad iedod, pieņemsim, Pensiju likuma projektu, arī sakarā ar šo Antikorupcijas... arī nodod Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Mums ir sakrājušās daudzas problēmas, teiksim, jaunajā Pensiju likumā, ko mūsu komisijai vajadzētu arī palabot, un mēs to izdarītu tad tajā pašā momentā. Un šobrīd, atdodot visus likumprojektus, kuros citas komisijas ir iedziļinājušās... un praktiski mēs tomēr vadām šo likumdošanas procesu... mēs tos tagad atdodam vienai komisijai dēļ viena grozījuma. Vai tad tiešām mēs tā neuzticamies citām komisijām un uzskatām, ka tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nu ir tā dikti godīgā, kas cīnās pret šo korupciju, un ka mēs te visi pārējie visās komisijās esam absolūti tam visam pretī? Tas ir likumdošanas process. Es patiešām aicinu jūs, kolēģi, - mūsu likumprojektiem, ko mēs vadām, ir jāiet uz mūsu komisijām atpakaļ. Tā tie pilnveidojas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka deputāts Lagzdiņš ļoti korekti mums deva skaidrojumu. Diemžēl šis skaidrojums vēršas pret viņu pašu. Viņš paskaidroja to, ka, ja būs iesniegti kaut kādi citi labojumi, tad tos neskatīs atsevišķi, bet pievienos šim likumam. Tātad tas ir tas, no kā mēs baidāmies, tiek radīts precedents, ka jautājumi... ja būs, piemēram, par grāmatvedību kāds jautājums, tad likums "Par tiesu varu" var nonākt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā vai vēl kādā citā komisijā. Šajā gadījumā jau nav runa par to, kura komisija pie tā strādās vai nestrādās. Kā redzam, abas komisijas šajā gadījumā ir iekļautas, abām tas būs jāizskata, bet ir svarīgi, kura to izskatīs kā vadošā komisija un kura par to sniegs savu galveno atzinumu Saeimai. Tātad runa ir par to, kura izskatīs pirmā un kura pēc tam. Tāpēc es jūs lūdzu tomēr neradīt precedentu, ka likumu "Par tiesu varu" var izskatīt kāda cita komisija, nevis Juridiskā komisija, kurā tomēr ir sakoncentrēti mūsu galvenie juridiskie spēki. Kaut gan es ļoti augsti cienu arī Lagzdiņa kungu kā juristu.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputātu pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 33, atturas - 9. Nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"": nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu!Par - 61, pret - 2, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"". Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mums Saeimā iezīmējās viena jauka tendence, proti, alkas pēc palielināta darba. Mēs paši uzprasāmies pēc darba - atbildīga darba. Sekojot šai tendencei, es arī aicinātu nodot šos mežu apsaimniekošanas jautājumus Tautsaimniecības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - likumprojektu "Grozījums likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 30, atturas - 12. Nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"". Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 4, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rugātes, Putniņa, Kļaviņa, Nagļa un Grinovska iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo likumprojektu noraidīt, nenodot to komisijām, jo šāds teksts, ka pagasttiesu un bāriņtiesu darbība uzsākama no 1997.gada 1.janvāra, nav pieņemams, tāpēc ka vienā daļā pagastu šīs tiesas jau ir izveidotas. Un līdz ar to mēs šo problēmu neatrisināsim. Ir valdības piedāvājumi, kuri ir skatīti jau Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un, ja nemaldos, arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un kuros būs citi risinājumi piedāvāti. Bet šo projektu, tādu, kāds tas ir, nevar pieņemt. Aicinu cienījamos deputātus komisijām to nenodot. Paldies.

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies, priekšsēdētāj! Godātie kolēģi, atbalstot Endziņa kunga nupat teikto, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka iesniedzēji laikam ne sevišķi labi orientējas telpā, proti, es domāju - likumdošanas telpā. Kad bija runa par bāriņtiesu darba sākšanu, tad mums nepalīdzēja, Cilvēktiesību komisijai nepalīdzēja budžetā dabūt šo naudu. Un šobrīd man ir it kā saprotams šis iemesls tam, ka tās visur nevar pilnvērtīgi sākt darbu. Bet Endziņa kungs jau norādīja, ka tās jau strādā. Un tad tās, kas strādā, - kādā statusā tās paliks? Būs nelikumīgas, vai? Es aicinu vispār nenodot šo likumprojektu komisijām un nedebatēt tālāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 39, atturas - 23. Nav pieņemts.

Darba kārtības otrā sadaļa "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu dokumentu, kas ir izdalīts arī deputātiem: "Respektējot Saeimas Saimnieciskās komisijas, kurā darbojos, ieteikumu, lūdzu atsaukt manu iesniegumu ievēlēšanai Saeimas Revīzijas komisijā." Te ir jāpaskaidro, ka Saeimas kārtības ruļļa 153.pants nosaka, ka deputāts vienā un tanī pašā laikā var būt ne vairāk kā divu pastāvīgo komisiju loceklis. Iesniegums ir saņemts no deputāta Gredzena - viņš atsauc savu iesniegumu. Bet tas arī nav izskatāms pēc būtības.

Lēmuma projekts "Par Ogres rajona tiesas tiesneša Māra Baltā pirmstermiņa atbrīvošanu no amata".

Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija saņēma no Tieslietu ministrijas un izskatīja dokumentus sakarā ar Ogres rajona tiesas tiesneša Māra Baltā iesniegumu, kurā viņš lūdz atlaist viņu no darba, bet pēc tam tas tiek formulēts kā atbrīvošana no darba pirms termiņa.

Izskatot šos dokumentus, mēs nonācām pie atziņas, ka priekšlikums ir pamatots, jo nav iespējams iebilst pret tiesnesi, kurš motivē savu lūgumu šādi: atbrīvot no darba sakarā ar veselības stāvokļa pasliktināšanos (atsauce uz redzi tādā pakāpē, ka viņš nevar vairs izpildīt savas darba funkcijas). Tādēļ Juridiskā komisija aicina Saeimu nobalsot par lēmuma projektu "Par Ogres rajona tiesas tiesneša Māra Baltā pirmstermiņa atbrīvošanu no amata". Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Māra Baltā pirmstermiņa atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās. Balsojums aizklāts. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Māris Baltais ir atbrīvots no Ogres rajona tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās - pirms termiņa.

Nākamais ir Saeimas lēmuma projekts: apstiprināt Gundara Kleinberga deputāta mandātu uz laiku, kamēr Aivars Guntis Kreituss pilda ministra pienākumus. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas atzinumu, ka Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Gundara Kleinberga deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr Aivars Guntis Kreituss pilda ministra pienākumus. Saņemta arī Kleinberga kunga rakstiska piekrišana un Centrālās vēlēšanu komisijas atzinums.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 1. Gundars Kleinbergs ir apstiprināts par deputātu 6.Saeimā. Apsveicam jauno kolēģi! (Aplausi.)

Atbilstoši darba kārtībā izdarītajām izmaiņām nākamais jautājums ir likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā" izskatīšana otrajā un galīgajā lasījumā.

Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Šodien izskatām likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā" otrajā lasījumā. Tas ir dokuments nr.566A. Es lūgtu jūs visus sameklēt šo dokumentu, ar kuru mēs turpmāk strādāsim, un, kamēr jūs to darāt, mazliet raksturošu to darbu, ko ir veikusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, apkopojot iesniegtos priekšlikumus.

Jau izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, mēs tikām minējuši to, ka šāgada finansu izlīdzināšanas noteikumi kardināli atšķiras tajā aspektā, ka valsts dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir ievērojami samazināta. Un, lai mums būtu pietiekami daudz finansiālo resursu, ar ko izlīdzināt finanses šajā sistēmā un līdz ar to pietiekami nodrošināt nabadzīgākās pašvaldības ar finansu resursiem viņu funkciju izpildei, šis fakts ir radījis šo nepieciešamību veikt šo otrreizējo līdzekļu izņemšanu no tām pašvaldībām, kuras ir donorpašvaldības. Mēs esam saņēmuši ļoti daudzus priekšlikumus, kas šo visu sistēmu pagrieztu vienā vai otrā virzienā. Ir bijuši priekšlikumi noteikt, ka donoru iemaksas ir mazākas un ka līdz ar to arī kopējie līdzekļi, ko saņem nabadzīgākās pašvaldības, ir mazāki. Ir arī bijuši tādi priekšlikumi, kuri nosaka, ka iemaksas, kuras veic donorpašvaldības (tātad bagātākās pašvaldības), ir lielākas par pirmajā lasījumā nobalsotajiem skaitļiem un ka līdz ar to arī lauku pašvaldības un tās pašvaldības, kuras saņem līdzekļus no izlīdzināšanas fonda, saņemtu vairāk. Ir arī saņemti dažādi priekšlikumi, kuri noteiktu būtībā jaunus principus, kā šī finansu izlīdzināšana mūsu valstī tiek veikta, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, apspriedusi tos, uzskatīja, ka šie priekšlikumi ir ņemami vērā turpmākajā laikā, strādājot pie pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmas izveidošanas Latvijā. Daži no tiem noteikti būtu iestrādājami "jumta likumā" par pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Bet tajā situācijā, kādā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija bija šogad, izskatot šo likumu, un zinot, cik maza ir šī valsts dotācija šogad pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šos priekšlikumus noraidīja.

Kā mēs strādāsim ar šo likumu? Tad, kad mēs saņēmām viņu, šo likumu, no valdības, mēs pamanījām vienu principu, to, ka viņš no struktūras viedokļa ir ļoti neizdevies, un principā tiem pašvaldību cilvēkiem, kuri vēlāk saimnieciskā gada garumā gribētu ar šo likumu strādāt, izmantot to savā darbā, tas būs diezgan grūti izdarāms, tāpēc ka šis likums pēc savas formas vairāk atgādina Ministru kabineta noteikumus, nevis likumu. Tāpēc pēc Saeimas Juridiskā biroja ierosinājuma Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma principā mainīt šī likuma struktūru sekojošā veidā, nosakot to, ka tās likuma normas, kuras attiecas tieši uz šo konkrēto gadu, bet kuras neattiecas uz finansu izlīdzināšanas algoritmu un aprēķiniem, ka tās tiek atsevišķi iekļautas, mainot pantu numerāciju jaunā secībā pašā likuma pamattekstā, bet visus tos likuma pantus, kuri attiecas uz pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmu, izņemt no likuma ārā un apkopot šī likuma jaunizveidotajā pielikumā, jo tās tomēr ir normas, kuras nedarbojas katra par sevi atsevišķi, bet summāri veido šo izlīdzināšanas formulu, šo algoritmu. Un tāpēc būtu nepieciešams, lai pēc tam būtu vieglāk ar šo likumu, ar tā tekstu cilvēkiem strādāt, šos algoritmu principus izkārtot, apkopot, lūk šādā pielikumā. Un pašā likuma pamattekstā varētu saglabāt tikai tās normas, kas attiecas konkrēti jau uz šo saimniecisko gadu un kas neskar algoritmu principus.

Tās ir lielas strukturālas izmaiņas. Kad mēs skatīsim šo likumu pa pantiem, tad jūs varēsit sekot līdzi visur tur, kur būs Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, pārcelt panta daļas uz pielikumu. Mēs katrā atsevišķā vietā to varēsim redzēt, bet šis galaiznākums, ko jums būtu svarīgi zināt, strādājot ar šo dokumentu, ir redzams 15., 16., 17. un 18. lappusē, un es pat lūgtu jūs šobrīd šīs lappuses atvērt, jo tā ir redakcija, kādā izskatītos likums, ja jūs kā Saeima atbalstītu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinātos priekšlikumus - gan mainīt šī likuma struktūru, tāpat arī ņemt vērā konkrētos priekšlikumus jau par atsevišķajām panta redakcijām.

Tas būtu ievadam. Šis likums ir komplicēts, un es lūgtu jūs maksimāli koncentrēties, izskatot šo likumu pa pantiem. Es ierosinātu šobrīd pāriet pie šī likumprojekta izskatīšanas pa pantiem.

Par 1. panta pirmo daļu...

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, sāksim ar pirmo sadaļu. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir pirms pirmā panta. Pirmais pielikums. Lūdzu, informējiet deputātus, kur tas ir un kā to sauc.

M.Vītols. Tas ir priekšlikums, kurš ir izteikts arī atsevišķi... Tātad tas ir priekšlikums, kurš paredz, ka tās likumprojekta normas, kas reglamentē pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmu, tiek pārceltas uz pirmo pielikumu, bet, izskatot šo likumprojektu pa pantiem, mēs redzēsim, ka katrs šī likuma pants ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vai Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu tiek pārcelts uz šo pielikumu, un tādēļ nebūtu nepieciešams šeit patlaban atbalstīt šādā nekonkrētā veidā šo Juridiskā biroja priekšlikumu, bet, kad mēs izskatīsim likumprojektu pa pantiem, katru pantu atsevišķi, tad šie likuma atsevišķie panti tiks pārcelti uz šo pielikumu.

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, tātad jūs esat pret komisijas attieksmi - atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu? Tur ir rakstīts - atbalstīt. Jūs tikko kā teicāt, ka nav vajadzības atbalstīt.

M.Vītols. Jā. Un tad ir šis Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - visas tās normas, kas reglamentē pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmu, pārcelt uz pirmo pielikumu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šādu principu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tas ir pirmais pielikums. Kura lappuse?

M.Vītols. 15. lapaspuse.

Sēdes vadītāja. Diemžēl 19. lappuse, Vītola kungs! Esiet precīzs! Pirmais pielikums atrodas 19. lappusē.

M.Vītols. Es atvainojos... 16. lappuse.

Sēdes vadītāja. Nu pagaidiet...

M.Vītols. 16. lapaspuse.

Sēdes vadītāja. 16. lappuse.

M.Vītols. Ja nav iebildumu, varam izskatīt tālāk šo likumprojektu. Par 1. panta pirmo daļu esam saņēmuši Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt šo pantu precizētā redakcijā bez atsauces uz šī likuma 5. pantu. Tātad būtība šeit netiek mainīta, šeit tiek izņemta ārā tikai atsauce uz šī likuma pantu, kura tālāk nav nepieciešama. Tā ka tiek mainīta arī pantu numerācija. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad panta jaunā redakcija ir redzama 15. lappusē.

M.Vītols. Panta jaunā redakcija ir redzama 15. lappusē kā 1.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītāja. 1. panta pirmā daļa, kur pirms tam ir jāsvītro tehniska kļūda, jo divreiz ir ierakstīts 1. pants - "Vispārīgie noteikumi".

M.Vītols. Jā, tas būtu svītrojams.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu 1. panta pirmajā daļā nav? Pieņemts.

M.Vītols. Par 1. panta otro daļu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus. Ir saņemts frakcijas "Latvijai" priekšlikums - noteikt, ka prognozes aprēķinus dod Finansu ministrija un ka tā atbild par šajā aprēķinā izmantotajiem pašvaldību finansu datiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un ir iestrādājusi savā priekšlikumā, tātad to ir atbalstījusi. Tāpat ir saņemts...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos.... Frakcijai iebildumu nav? Turpinām.

M.Vītols. Tāpat ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kur ir ierosināts redakcionāli izmainīt šo panta daļu, nosakot, ka runa ir nevis par budžeta gadu, bet par saimniecisko gadu, un tāpat nosakot, ka šī finansu izlīdzināšana notiek nevis tā, kā ir nobalsotajā redakcijā, - tātad saskaņā ar prognozes aprēķinu, bet gan notiek saskaņā ar šā likuma 1. pielikumā doto pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmu. Un arī šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi, iestrādājot to savā priekšlikumā. Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir izteikts sekojošā redakcijā, kura apkopo šos abus priekšlikumus vienā un izsaka šā panta otro daļu tādā redakcijā, kādu jūs šeit varat izlasīt.

Sēdes vadītāja. Tātad 15. lappusē vēlreiz atgriezīsimies pie 1. panta otrās daļas. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. 1. panta trešā daļa nosaka datu bāzi, pamatojoties uz kuru tiek veikts aprēķins, un tā ir šī vieta likumā, kur par to tiek runāts. Un šeit jau nobalsotajā redakcijā ir noteikts, ka aprēķinos tiek izmantoti Valsts statistikas komitejas apstiprinātie pārskati par lauku iedzīvotāju skaitu un sastāvu katrā atsevišķajā pašvaldībā. Bet frakcija "Latvijai" ir ierosinājusi, ka šeit šī daļa būtu papildināma, nosakot arī to, ka Finansu ministrijas šajā aprēķinā... tiek izmantoti Finansu ministrijas apstiprinātie pašvaldību dati par budžeta ieņēmumu daļas izpildi 1995. gadā pa ieņēmumu veidiem. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi, iestrādājot to savā priekšlikumā.

Tālāk ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un jau šajā daļā pēc viņu priekšlikuma ir skaidri dota skaitliskā informācija, skaitliski izteikta informācija par šī konkrētā nodokļa ieņēmumu veida izpildi, par tā faktisko izpildi pagājušajā gadā, kas tiek izmantota tālākajos aprēķinos. Un šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi tā iemesla dēļ, ka, ja salīdzina šeit konkrēti nosauktos skaitļus ar to ieņēmumu pieaugumu, nodokļa pieauguma koeficientu, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi vēlākajos pantos, tad kopīgā summa, kas ir dota kā prognoze pa atsevišķiem nodokļu veidiem un konkrēti par zemes nodokli, neatbilst Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītajai redakcijai tālākajos pantos. Tādēļ Budžeta komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Līdz pārtraukumam - 2 minūtes. Tā kā ir iesniegti vairāki pieteikumi paziņojumiem, tad mēs tagad pārtraucam izskatīt šo likumprojektu. Turpināsim to pēc pārtraukuma.

Vārds paziņojumiem. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Juridiskās komisijas locekļi! Es aicinu jūs sapulcēties pulksten 15.00 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisiju lūdz sapulcēties tūlīt pat pārtraukuma sākumā Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie deputāti! Latvijas-Vācijas sadarbības grupas dalībniekus lūdzu ierasties tepat blakus tūlīt pārtraukuma sākumā un saņemt vienkārši informāciju. Neko vairāk. Nekāda sapulce, bet informācijas saņemšanai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamā Saeima! Nav reģistrējušies:

Indulis Bērziņš,

Kārlis Čerāns,

Imants Daudišs,

Oļģerts Dunkers,

Gunta Gannusa,

Anatolijs Gorbunovs,

Edmunds Grīnbergs,

Jānis Jurkāns,

Jānis Kazāks,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Valdis Krisbergs,

Ivars Jānis Ķezbers,

Kārlis Leiškalns,

Jānis Mauliņš,

Andris Saulītis,

Juris Sinka,

Elmārs Zelgalvis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu. Zālē 48 deputāti. Lūdzu zvanu! Reģistrējušies ir 49 deputāti. Godātie deputāti, kas sēž žurnālistu rindās, - lūdzu, reģistrējieties! Lūdzu reģistrācijas režīmu.

Es vēlreiz atkārtoju: deputāti, kas sēž žurnālistu rindās, - esiet tik laipni, atnāciet zālē un reģistrējieties! Straumes kungs, tas arī uz jums attiecas. Un intervijas zālē, starp citu, kā mēs vienojāmies, žurnālistiem nesniedz. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 57 deputāti. Turpinām darbu.

Atklājam debates par 1.panta trešo apakšpunktu. Debatēs runāt ir pieteicies Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, lielākajā daļā jautājumu no tādām, manuprāt, ļoti svarīgām valsts struktūrām kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un arī no valdības... mēs lielākoties esam vienojušies par vienu vai otru priekšlikumu, ko piedāvāt jums atbalstam, bet, protams, ir palikuši tādi jautājumi, kur mēs katrs palikām pie sava viedokļa. Un tieši šis punkts, 1.panta trešā daļa, ir tas, par kuru es kā atbildīgais ziņotājs no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vēlētos paust tomēr atšķirīgu viedokli no tā, kāds ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas.

Es pilnībā atbalstu to, ko mēs jau esam akceptējuši 1.panta otrajā daļā, -ka Finansu ministrija apstiprina to izejas informāciju, kuru izmanto šajā finansu izlīdzināšanas aprēķinā. Taču mūsu komisija nosūtīja pieprasījumu vai jautājumu Finansu ministrijai un lūdza sniegt atbildi par to, kāda informācija šobrīd ir Finansu ministrijas rīcībā, un par to, par ko tad atbild. Diemžēl šī atbilde, man šķiet, liecina par to, ka šis punkts, kas ir ierakstīts šobrīd likumprojektā, šī trešā daļa 1.pantā... par to šobrīd Finansu ministrija atbildēt nevar, jo atbildē, kura ir saņemta un kuru ir parakstījusi Finansu ministrijas valsts sekretāre, ir precīzi pateikts, ka Finansu ministrija iespēju robežās ir apkopojusi informāciju. Šī informācija galvenokārt ir par rajonu kopbudžetiem. Taču Finansu ministrijas rīcībā, kā es jau jūs esmu informējis iepriekš, skatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, nav informācijas par katru atsevišķu pašvaldību, tātad, respektīvi, par tiem datiem, kuri šobrīd ir izmantoti aprēķinā. Un līdz ar to man rodas šaubas par to, kas tad ir šie dati. Kas ir šie mistiskie dati, no kurienes tie ir ņemti. Tā patiesība jeb tā realitāte ir tāda, ka šie dati ir tie, kurus ir savākusi nevis Finansu ministrija... Tie ir tie dati, kurus Finansu ministrija arī nav apstiprinājusi, tās ir Pašvaldību lietu pārvaldē apkopotās ziņas no pašvaldībām pašām par to, kā pašvaldības ir pildījušas budžetu un vākušas šos galvenos trīs nodokļus - iedzīvotāju ienākuma nodokli, zemes nodokli un īpašuma nodokli.

Es redzu šajā apstāklī vairākas tādas, manuprāt, šaubīgas lietas.

Pirmkārt. Ja nekur, nevienā likumā, nekādos citos tiesību aktos nav noteikts, cik likumīgi ir šie iesniegtie dati, tad te pastāv zināma brīva attieksme gan no pašvaldību puses, iesniedzot šos datus, gan arī no apkopotāju puses - par tiem datiem, kas ir apkopoti kopsavilkumā. Līdz ar to mums jau pirmajā lasījumā radās domstarpības par to, vai tā vai cita pašvaldība ir korekti iesniegusi šos datus un vai dati ir arī apkopoti pilnīgi precīzi. Un tāpēc, lai novērstu šādas aizdomas un lai arī paaugstinātu atbildību arī pašvaldībām par to datu precizitāti, kuri ir iesniegti šobrīd Pašvaldību lietu pārvaldē, ir nepieciešams, manuprāt, ka mēs likumā arī šos datus apstiprinām. Es uzskatu, ka tas izslēgtu gan aizdomas, gan manipulācijas un, teiksim, tādu varbūt neizpratni vai nu pašvaldību pusē, vai valdības pusē, vai deputātu pusē, un tāpēc tie dati, kas ir sagatavoti, ir jāapstiprina ar likumu. Tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi tabulas, kurās ir uzrādīts gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan īpašuma nodoklis, gan zemes nodoklis precīzi katrā pašvaldībā. Ja mēs šos datus ar likuma spēku apstiprinām, tad arī, teiksim, šeit šīs manipulācijas pēc tam, es domāju, nav izdarāmas.

Otrkārt. Es nevaru piekrist šai atbildīgās komisijas argumentācijai, ka galvenais motīvs, lai noraidītu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, ir bijis tas, kas ir it kā neatbilstība starp prognozē izmantotajiem datiem un tiem datiem, kurus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šajās tabulās ir uzrādījusi. Tas tā nav. Šis pārpratums radās Juridiskā biroja iesnieguma dēļ, tur diemžēl tika sajaukts īpašuma nodoklis un zemes nodoklis. Šo kļūdu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pati ir labojusi, un tā pretruna, par kuru runāja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, gluži vienkārši pašas komisijas spēkiem ir novērsta. Arī tas vien jau liecina par to, ka vajag, lai būtu pilnīga skaidrība izejas informācijā. Tāpēc es aicinu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un šo pielikumu ar izejas informāciju pievienot kā likuma sastāvdaļu.

Šie dati... un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā diemžēl... tas, kas jums ir ierakstīts tabulā... ir parādījusies arī piezīme, kura ir domāta principā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Tā kā šādi izņēmumi nav parādījušies un nav ietverti tabulā, tad gluži vienkārši šī piezīme ir lieka un par to nevajag balsot.

Aicinu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Ernests Jurkāns - valsts ministrs.

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Likuma nosaukums skan: "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā", nevis - "Par pašvaldību budžetu izpildi 1995.gadā un izlīdzināšanu 1996.gadā". Tāpēc es lūgtu atbalstīt. Tā ir skaidrojoša norma, un šie skaitļi ir zināmi, un likumā mums nevajag skaidrojošas normas. Tāpēc es lūgtu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos Jurkāna kungam. Viņš ir īpašu uzdevumu ministrs, nevis valsts ministrs, tas ir rangu zemāks.

Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu - 1.panta trešo daļu papildināt ar šādu tekstu, kādu jūs redzat tabulā. Vai komisijas pārstāvis vēlas runāt pirms balsojuma? Komisijas pārstāvis vēlas runāt pirms balsojuma. Komisijas pārstāvi, lūdzu, ieņemiet to vietu, kur sēž ziņotājs! Un savu attieksmi balsojot izsakiet tribīnē, kur ir pults speciāli priekš ziņotāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 26, atturas - 14. Nav pieņemts.

M.Vītols. Turpinām izskatīt saņemtos priekšlikumus. 1.panta trešajā daļā ir Juridiskā biroja priekšlikums - pārcelt šo daļu uz 1. pielikuma otro daļu un attiecīgi mainīt daļu numerāciju. Šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā un izteikts tādā redakcijā, kādu jūs varat izlasīt šeit, gan šajā tabulā, gan arī 17.lapaspusē, proti: "Aprēķinos izmanto Valsts statistikas komitejas datus par iedzīvotāju skaitu un sastāvu pašvaldībās pēc stāvokļa uz 1995.gada 1.janvāri un Finansu ministrijas apstiprinātos pašvaldību datus par budžeta ieņēmumu daļas izpildi 1995.gadā pa ieņēmumu veidiem." Kā arī tiek ierosināts mainīt daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, vēlreiz precizēsim, kurā daļā ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikums!

M.Vītols. Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts 1.pielikuma otrajā daļā kā 5.punkts. Šeit ir drukas kļūda jeb principā redakcionāla kļūda, tehniska kļūda - ir izlaista šī pēdējā teikuma daļa, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi. Tātad tekstam jāturpinās - aiz datuma "1995.gada 1.janvāri" ir jābūt vārdiem "un Finansu ministrijas apstiprinātos pašvaldību datus par budžeta ieņēmumu daļas izpildi 1995.gadā pa ieņēmumu veidiem". Tā ir tehniska kļūme.

Sēdes vadītāja. Tāpēc, lūdzu, vēlreiz precīzi nolasiet, kā skan šis pants, jo to tagad fiksē jaunajā redakcijā.

M.Vītols. "Aprēķinos izmanto Valsts statistikas komitejas datus par iedzīvotāju skaitu un sastāvu pašvaldībās pēc stāvokļa uz 01.01.1995. un Finansu ministrijas apstiprinātos pašvaldību datus par budžeta ieņēmumu daļas izpildi 1995.gadā pa ieņēmumu veidiem."

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts pilnajā redakcijā, ko jūs dzirdējāt no tribīnes.

M.Vītols. Tālāk. Ir saņemti priekšlikumi par 1.panta ceturto daļu, kurā ir...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos. Par komisijas priekšlikumu noziņojiet līdz galam, lūdzu! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - par 1.panta otrās daļas 3.punktu. Un kur tas ir?

M.Vītols. Tas ir tas, ko Saeima atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Tas ir 15.lapaspusē - 1.panta...

M.Vītols. Tas ir 17.lapaspusē - 1.pielikuma otrās daļas 5.punkts.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, godātais ziņotāj! Mēs izskatām 1.panta trešo daļu. Un tagad pie 1.panta trešās daļas ir parādījies 1.pielikuma otrās daļas 3.punkts. Mēs izskatām 1.pantu, nevis 1.pielikumu, un man liekas, ka jūs pašlaik tos labojumus, ko mēs izskatām... tie ir pie 1.pielikuma.

M.Vītols. Es paskaidrošu. Lieta ir tāda, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina šo 1.panta trešo daļu pārcelt uz 1.pielikumu...

Sēdes vadītāja. Nu tad ar to arī sāksim. Tātad 1.panta trešā daļa pēc būtības tiek pārcelta... uz kurieni?

M.Vītols. Uz 1.pielikuma otro daļu, 5.punktu.

Sēdes vadītāja. 1.pielikuma otrās daļas 5.punkts. Tagad es saprotu, ka arī deputātiem iebildumu pret to nav. Skaidrs. Un arī pret komisijas sniegto redakciju deputātiem iebildumu nav. Paldies.

M.Vītols. Tālāk. Ir saņemti priekšlikumi par 1.panta ceturto daļu. Frakcija "Latvijai" ierosina svītrot šo daļu. Daļa nosaka, ka, lai saskaņotu no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda avansā saņemto dotāciju apjomus, tiek veikts pārrēķins līdz 1997.gada 1.maijam, izmantojot 1996.gada budžeta izpildes faktiskos rādītājus. Frakcija "Latvijai" ierosina svītrot šo daļu un noteikt, ka šāds pārrēķins nav nepieciešams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalsta, uzskatot, ka pārrēķinus ir nepieciešams tomēr veikt, lai būtu precīza bāze, uz kā veidot nākamo gadu izlīdzināšanas sistēmas šo datu bāzi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Ir saņemts deputāta Vītola priekšlikums izteikt šo ceturto daļu jaunā redakcijā - noteikt, ka šo pārrēķinu izdara līdz 1997.gada 1.maijam, bet šā pārrēķina rezultāti tiek iestrādāti 1998.gada pašvaldību finansu izlīdzināšanas mehānismā, neveicot finansu līdzekļu pārdali. Šādu pašu priekšlikumu ir iesniedzis arī deputāts Čepāņa kungs un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi deputāta Vītola priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Jānis Bunkšs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Par šo? Bunkša kungs, lūdzu! Visi deputāti runā no tribīnes. Es nedzirdu, ko jūs zālē runājat, un arī citi deputāti nedzird.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Varbūt es palaidu garām, un es tad atvainojos... Tātad, ja runājam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, tad pilnīgi pareizi šajā tabuliņā ir rakstīts, ka daļēji ir atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, tas attiecas uz šā priekšlikuma pirmo daļu, taču es gribu runāt par to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma daļu, kura netika atbalstīta. Tā ir 3.lappuses augšpusē tabulā un skan šādi: "Izlīdzināšanas aprēķinu veic saskaņā ar šā likuma noteikumiem un algoritmu, kura rezultāti ietverti 2.pielikumā." Tātad man priekšlikums ir par šo otro Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu balsot atsevišķi, un šajā sakarā es gribētu izteikt divas piezīmes.

Pirmkārt. Es gribētu runāt par šo punktu, nedaudz atgriezties pie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma par 1.panta trešo daļu, kura netika apstiprināta un lūgt šajā sakarībā deputātus neizmest tos materiālus, kurus jūs no komisijas esat dabūjuši, - jo tik tiešām varbūt vienai daļai no jums tie nav būtiski, - bet aizsūtīt šo informāciju tai pašvaldībai, kuru jūs uzskatāt par savu pašvaldību, jo pašvaldībām šie dati ir būtiski, un šie dati ļoti daudzām pašvaldībām šobrīd nav pieejami. Tāpēc man ir tāds lūgums attiecībā uz jau nobalsoto un neatbalstīto daļu.

Kas attiecas uz otru piezīmi sakarā ar šo 1.panta ceturto daļu un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, es šajā sakarā gribu izdarīt vēl vienu atkāpi un teikt, ka Latvija nav nekāds izņēmums un Latvija nav oriģināla līdzīgas finansu izlīdzināšanas sistēmas izmantošanā. Es nemaz nerunāšu par tādām Eiropas valstīm kā, piemēram, par visām Skandināvijas valstīm, Holandi, Apvienoto Karalisti, Franciju, Itāliju, Vāciju, kur līdzīgs mehānisms tiek pievienots; tas tiek izmantots ne tikai Eiropā, bet arī tādās valstīs kā Indijā, Indonēzijā, Korejā, Japānā, Kanādā, ASV un citās valstīs, un vienīgā atšķirība varbūt ir kritēriju skaitā, un otra būtiskā atšķirība ir tā, vai, pamatojoties uz līdzīgu mehānismu, tiek pārdalīti līdzekļi starp pašvaldībām vai šis mehānisms tiek izmantots, lai aprēķinātu valsts dotāciju nepieciešamību no valsts budžeta pašvaldību budžetiem. Es to saku tāpēc, ka šajās valstīs ir uzkrāta zināma pieredze vairāku desmitu gadu garumā un, teiksim, vairāki no tiem atzinumiem, kuri ir izteikti par līdzīgām izlīdzināšanas sistēmām, ir jau apkopoti, un es neminēšu visus, bet tikai daļu no tiem. Pirmkārt, viens no noteikumiem, lai šādas sistēmas darbotos, ir tas, ka informācijai par pašvaldību finansu izlīdzināšanu ir jābūt pieejamai. Šai informācijai ir jābūt katrā pašvaldībā, katram subjektam, kurš interesējas par šiem jautājumiem un kuram tas ir būtiski. Turklāt ir jānodrošina, lai informāciju varētu salīdzināt - to, kas tiek izmantota vienā pašvaldībā, ar informāciju, kas ir otrā pašvaldībā.

Otrkārt. Šim finansu izlīdzināšanas mehānismam ir jānodrošina stabilitāte. Formulām un algoritmiem, uz kuriem pamatojas šie pārskaitījumi, ir jābūt stabiliem trīs līdz piecu gadu garumā un pašvaldībām ir jābūt iespējām plānot savus budžetus ilgākam laika periodam. Un pats galvenais, kāpēc es minu šos, ir tas, ka viens no pamatnosacījumiem ir, lai rezultātus būtu iespējams atkārtot. Tas nozīmē, ka arī algoritmam ir jābūt pieejamam un katrai pašvaldībai, kura vēlas šos rezultātus iegūt, arī ir jādod iespēja to izdarīt. Tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina, ka, ņemot vērā to, ka šobrīd, izmantojot to pieredzi, kāda bija 1995.gadā... bija trūkumi un neizdevās dažādiem šiem algoritmu izmantotājiem iegūt vienus un tos pašus rezultātus, šī kļūda, manuprāt, šobrīd tiek atkārtota piedāvātajā likumprojektā, un arī pielikums neatrisinās to problēmu, par kuru es runāju, tāpēc es neredzu neko sliktu, ja likumprojektā, kurā mēs jau pielikumos esam pievienojuši vispārējo informāciju par datiem, kas tiek izmantoti šajā aprēķinā, un galarezultātus, mēs parādītu arī starprezultātus. Īpaši tāpēc, ka šajā gadā finansu izlīdzināšanā ir ieviesta pilnīgi jauna metode, tiek izlīdzināti divreiz ieņēmumi, un šiem starprezultātiem arī ir jābūt zināmiem. Tāpēc es uzturu spēkā to priekšlikumu, kuru ir izteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un lūdzu nobalsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma otro rindkopu.

Sēdes vadītāja. Bunkša kungs, es atvainojos, par kādu otro rindkopu? Ir runa par 1.panta ceturtās daļas redakciju, jā?

J.Bunkšs. Jā, es varbūt precizēšu. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi par 1.panta ceturto daļu priekšlikumu, kurš sastāv no divām rindkopām. Pirmā rindkopa ir iestrādāta deputāta Vītola priekšlikumā, jau ir iekļauta likumā, bet otrā rindkopa, kura sākas 3.lappusē, ir tā, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Tātad: "Izlīdzināšanas aprēķinu veic saskaņā ar šā likuma noteikumiem un algoritmu, kura rezultāti ietverti 2.pielikumā."

J.Bunkšs. Jā, 2.pielikumā - pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Paldies. Mums ir skaidrs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Nupat Bunkša kungs jau izstāstīja savus argumentus, kādēļ būtu nepieciešams šeit parādīt matemātiski šos starpposmus, kā tiek aritmētiski izveidots šis galarezultāts, ko likumā mēs šeit nosakām, bet īstenībā ar šo priekšlikumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija grib ar tādas kara viltības, jāsaka, palīdzību šeit, Saeimā, mēģināt iebalsot pavisam citu principu attiecībā uz ieņēmumu izlīdzināšanu. Jo, ja jūs šobrīd atšķirtu jūsu dokumentā tiešām šo otro pielikumu, uz ko Bunkša kungs atsaucās... mēģiniet to varbūt atrast savā dokumentā, tad jūs redzēsiet...

Sēdes vadītāja. Nosauciet lappusi un vietu, nevis aiciniet deputātus mēģināt kaut ko darīt! Pasakiet precīzi, kur tas atrodas!

M.Vītols. Tas atrodas... šeit nav lappuses numurs norādīts, šeit ir norādīts, ka tas ir 2.pielikums, atzīmēts ar zvaigznīti, otrais pielikums, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā priekšlikumā. Un šajā priekšlikumā ir ietverts sekojošais, arī šajā pielikumā, proti, ka ieņēmumu izlīdzināšana tiek veikta, saglabājot divas pakāpes, bet nesaglabājot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un pirmajā lasījumā nobalsotajā redakcijā ietvertos procentus. Proti, ja mūsu komisija ir atbalstījusi - un arī pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija ir tāda, - ka pirmajā ieņēmumu izlīdzināšanas pakāpē tiek veikti... izlīdzina ieņēmumus, izlīdzina par 40% starpību starp izlīdzināmiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā pašvaldībā un izlīdzināmiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju valstī, tad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā ir nevis 40%, bet 50%, un atšķirīgi ir arī procenti, kas tiek... jeb tas mehānisms, kādā veidā tiek veikta izlīdzināšana otrajā pakāpē. Atšķiras no tā, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstīts. Tāpēc, runājot par šo 2.pielikumu, mums jāņem vērā, ka ir runa par principā citu ieņēmumu izlīdzināšanas veidu, nekā to, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi savā priekšlikumā, un tie ir arī atšķirīgi no pirmajā lasījumā nobalsotās redakcijas. Tādēļ es lūdzu neatbalstīt šajā gadījumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jānis Bunkšs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otrreiz. Piecas minūtes.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Šajā gadījumā ir pilnīgi pareizi tas, ka tika norādīts, ka nedaudz atšķirīgi ir strukturēts likums Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā un savādāk - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Principā es uzskatu, ka šis balsojums ir būtisks, taču to varētu skatīt kopā ar 4.panta trešās daļas 2.apakšpunktu. Tad, kad mēs būsim izšķīruši jautājumu, kuru no variantiem atbalstīt.

Es atvainojos, es vēl vēlētos pateikt to, ka šajā 2.pielikumā ir atrodami visi procenti, kas attiecas uz iemaksām, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pievienojusi vēl arī savu ceturto priekšlikumu, kur ir arī, teiksim, iemaksu procenti pievienoti. Bet, kā es jau teicu, tiešām būtu pareizi, ja par šo priekšlikumu nobalsotu pēc tam, kad nobalsotu par 4.panta trešās daļas 2.apakšpunktu.

Sēdes vadītāja. Diemžēl mēs nevaram balsot papriekš par 4.pantu, pēc tam - par 1.pantu un tā apakšpunktiem, mums ir jābalso par pantiem tādā secībā, kādā tie ir, vai nu pārceļot, kad ir iesniegts labojums, vai savādāk. Šādu priekšlikumu diemžēl mēs izskatīt nevaram.

Ernests Jurkāns - īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās.

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es domāju, ka mums nevajag sarežģīt šeit situāciju, viņa jau tā ir pietiekami sarežģīta, šī procedūra, ko piedāvā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tas ir skaidrojošs materiāls, kuru mēs iesniegsim, kad jūs apstiprināsiet šo likumu, katrai pašvaldībai, un tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt deputāta Māra Vītola priekšlikumu, kas ir ļoti lakonisks un loģisks.

Sēdes vadītāja. Tā. Komisija vēlas runāt? Komisijas vārdā... nevēlas. Lūdzu zvanu! Pirms balsojuma lūgums komisijas pārstāvim precizēt, kur ir 1.panta ceturtā daļa. 15.lappusē. Vai tā ir pārcelta kaut kur citur, vai kā?.. Jo pirms balsojuma ir jābūt skaidrībai. 1.pantā 15.lappusē ir trīs daļas.

M.Vītols. Šī daļa netiek pārnesta uz 1.pielikumu, viņa ir kā 1.panta... likuma teksta 1.panta trešā daļa, tātad - 15.lappusē.

Sēdes vadītāja. Cienītais Vītola kungs, par 1.panta trešo daļu mēs tikko kā nobalsojām, tā ir tā, ko jūs nolasījāt. Tad jābūt vispirms norādei, ka tā ir trešā... jo jums, Vītola kungs, ir pieņemts - izteikt 1.panta 4.punktu šādā redakcijā, un pretī ir rakstīts - atbalstīt. Pasakiet, kur ir 1.panta ceturtās daļas redakcija, lai deputāti zina, par ko viņi balso.

M.Vītols. Jā, kā jau es teicu, šī 1.panta ceturtās daļas redakcija... pēc tam, ja Saeima to atbalstītu, viņa vienkārši, mainot numerāciju, būtu 1.panta trešā daļa. Šeit 15.lappusē, ja jūs to atšķirtu, jūs to varētu redzēt.

Sēdes vadītāja. 1.panta trešā daļa ir pārnesta uz ...

M.Vītols. 1.panta trešā daļa ir pārnesta uz 1.pielikumu, otro daļu, kā 5.punkts.

Sēdes vadītāja. Es ceru, ka deputāti saprata. Deputātiem iebildumu pret tagadējo numerāciju nav. Tātad ir komisijas redakcija, kas pirmā lasījuma 1.panta ceturto daļu izsaka otrā lasījuma redakcijā 1.panta trešajā daļā. Bet ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, tātad 2.rindkopa, tas, par ko lūdza balsot komisijas pārstāvis, par šādu tekstu: "Izlīdzināšanas aprēķinu veic saskaņā ar šā likuma noteikumiem un algoritmu, kura rezultāti ietverti 2. pielikumā."

Tagad lūdzu balsojumu par šo komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus uzmanīgi sekot. Balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma šo teikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 27, atturas - 12. Nav pieņemts. Balsojumu par pantu kopumā deputāti nelūdz. Lūdzu!

M.Vītols. Ir saņemts deputāta Ābiķa priekšlikums, kurš ir iestrādāts deputāta Vītola priekšlikumā, kuru komisija atbalsta. Tātad komisija atbalsta deputāta Vītola priekšlikumu izteikt šo 1.panta ceturto daļu deputāta Vītola piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija atbalstīja deputāta Ābiķa iesniegto priekšlikumu iestrādāt deputāta Vītola priekšlikumā. Tāda bija tā secība, jā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Paldies. Tālāk Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi par 2.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kur tā ierosina šā 2.panta pirmajā daļā vārdus "iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 166,0 miljoni latu", aizstāt ar vārdiem "iedzīvotāju ienākuma nodoklis 166,0 miljoni latu pie nosacījuma, ka neapliekamais iedzīvotāju ienākuma nodokļa minimums ir 22,5 lati". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka neapliekamais iedzīvotāju ienākuma nodokļa minimums ir valdības kompetence, un valdība šajā gadījumā, iesniedzot savu nodokļa ieņēmumu prognozi, ir atbildīga šeit Saeimas priekšā par šiem savā prognozē uzrādītajiem skaitļiem, tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jānis Bunkšs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Šis ir atkal viens no tiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumiem, par kuriem es aicinu balsot Saeimai. Un galvenais iemesls, kāpēc komisija atbalstīja šādu priekšlikumu, ir tas, ka mēs saņēmām savā komisijā pietiekoši daudz iebildumu par to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze, tās pieaugums par 31% 1996.gadā nav realizējams it īpaši tāpēc, ka šobrīd, es domāju, ikvienam ir informācija par to, ka... Un tā ir valdības informācija, ka no 1996.gada 1.jūlija šo neapliekamo minimumu ir paredzēts paaugstināt uz 25 latiem. Tās arī ir tās bažas, kuru dēļ komisija tomēr uzskatīja, ka likumā ir jānosaka abu šo saistīto lielumu skaitliskās vērtības. Tādēļ, ja mēs mainām šo ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu uz citu skaitli, tad līdz ar to mainās arī šo 166 miljonu prognoze. Es aicinu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Ernests Jurkāns - īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās.

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Valdība pieņēma divus Ministru kabineta noteikumus: vienu - par minimālās algas paaugstināšanu, otru - par neapliekamo minimumu. Tik tiešām bija ļoti ilga saruna par šo neapliekamo minimumu, par to, vai viņu paaugstināt no 1.aprīļa vai no 1.jūlija, vai arī atstāt tādu pašu līdz šā gada beigām. Tāpēc, tā kā tiešām šis pašvaldību budžets ir saspringts, valdība ir pieņēmusi lēmumu par neapliekamā minimuma paaugstināšanu - 25 lati ar 1.jūliju. Bet tāpēc arī valdība ir iestrādājusi valdības sēdes protokolā, ka tad, kad kvartālā līdz 1.jūlijam būs redzams, kāda tad ir šī situācija, tad nav izslēgts, ka šis neapliekamais minimums arī paliks tāds pats līdz šā gada beigām. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu un neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Bez tam tas tiešām ir valdības jautājums.

Sēdes vadītāja.Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - aizstāt 2.panta pirmajā daļā vārdus "iedzīvotāju ienākuma nodoklis..." un tālāk kā tekstā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 31, atturas - 14. Nav pieņemts.

M.Vītols. Tālāk šeit ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - pārcelt šā panta pirmo daļu uz 1.pielikumu un izteikt to kā pirmās daļas 1.punktu. To jūs varat apskatīties, cienījamie deputāti, 16.lappusē. Ja jūs to atšķirtu, tad redzētu, ka tas ir 1.pielikuma pirmās daļas 1.punkts. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Par 2.panta 2.punktu mēs esam saņēmuši šādus priekšlikumus. Šis punkts tātad nosaka nodokļu pieauguma koeficientus pa atšķirīgiem nodokļu veidiem. Ir saņemts Jurkāna kunga priekšlikums, kurā ir noteikti, precizēti tātad rādītāji, dati, kuri ir ņemti vērā, nosakot tieši īpašuma nodokli, ir redzams, kā veidojies šis īpašuma nodokļa pieauguma koeficients. Atšķirībā no pirmajā lasījumā nobalsotās redakcijas, kas nosaka, ka īpašuma nodoklī ņem vērā maksimālo summu no 1995.gada faktiskās izpildes vai no 1993.- 1994.gada vidējās izpildes. Komisija, atbalstot to, ir iestrādājusi savā priekšlikumā.

Tālāk ir saņemts frakcijas ...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Jūs, lūdzu, pasakiet, kur ir komisijas priekšlikums izlasāms pilnā redakcijā? Kurā vietā?

M.Vītols. Komisijas priekšlikums ir izlasāms šeit, tabulā...

Sēdes vadītāja. Nē, nē, pieņemtajā galīgajā variantā, lai deputāti var salīdzināt priekšlikumus, ko jūs pantam piedāvājat, ar galīgo variantu.

M.Vītols. Komisijas priekšlikumu jūs varat izlasīt ...

Sēdes vadītāja. Tātad 2.panta otrās daļas redakciju, lūdzu!

M.Vītols. Tātad 16.lappusē, kā 1. pielikuma pirmās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītāja. Tātad, apspriežot visus šos priekšlikumus, kas ir izteikti par 2.panta 2.punktu, tā galīgā redakcija ir jāskata 1.pielikuma pirmās daļas 3.punktā, vai tā?

M.Vītols. Jā, precīzi!

Sēdes vadītāja. Nu paldies! Turpinām.

M.Vītols. Tālāk ir saņemts frakcijas "Latvijai" priekšlikums - noteikt sekojošu nodokļu ieņēmuma pieauguma koeficientu iedzīvotāju ienākuma nodoklim - 1,19, zemes nodoklim - 1,19 un īpašuma nodoklim - 1. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, tātad izmainīt nodokļu pieauguma koeficientu iedzīvotāju ienākuma nodoklim, nosakot to nevis (kā nobalsotajā variantā) 1,319, bet gan precizējot un nosakot to kā 1,31. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, iestrādājot to savā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Saeimas Juridiskais birojs ierosina pārcelt šo panta daļu uz 1.pielikuma pirmo daļu kā 3.punktu. Arī tas ir atbalstīts un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. To mēs noskaidrojām, sākot izskatīt vispār šo 2.panta otro daļu.

M.Vītols. Līdz ar to citus priekšlikumus komisija par šā panta daļu nav saņēmusi, un tā lūdz atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tas arī ir priekšlikums, Vītola kungs! Tātad pēdējais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums...

M.Vītols. ...Izteikt šo panta daļu tādā redakcijā, kuru jūs varat izlasīt 16.lappusē kā 1.pielikuma pirmās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir saņemts priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja, 2.panta trešajai daļai negrozot būtību, bet mazliet izmainot formulējumu, pārcelt šo daļu uz 1.pielikuma pirmās daļas 2.punktu, kuru jūs varat izlasīt tātad 16.lappusē.

Sēdes vadītāja. Tātad pirmās redakcijas 2.panta trešā daļa tagad ir iekļauta kā 1.pielikuma pirmās daļas 2.punkts. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Par 2.panta ceturtās daļas redakciju ir saņemts priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja, nemainot būtību, bet nedaudz grozot formulējumu, pārcelt šo daļu uz 1.pielikuma otro daļu un izteikt to kā 1.punktu šajā daļā, ko jūs varat izlasīt 16.lappusē.

Sēdes vadītāja. Tātad 1.pielikuma otrās daļas 1.punkts. "Aprēķinu vajadzībām kopējā izdevumu nepieciešamība pašvaldībām..." un tālāk kā tekstā. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Par 3.pantu, kurā ir noteikta pašvaldību budžeta izlīdzināšanas nepieciešamība, ir saņemts priekšlikums no frakcijas "Latvijai", ar priekšlikumu mainīt republikas pilsētu pašvaldību un lauku pašvaldību kopbudžeta īpatsvaru pret to, kāds ir noteikts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinātajā un pirmajā lasījumā nobalsotajā redakcijā, attiecīgi nosakot republikas pilsētu pašvaldībām - 42% un lauku pašvaldībām - 58%. Tā kā šis priekšlikums prasa veikt pārrēķinu, kā arī izdarīt izmaiņu likuma tekstā un pielikumos dotās skaitliskās vērtības, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Strods - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Strods (frakcija "Latvijai").

Godājamie deputāti! Frakcijas "Latvijai" vārdā es tomēr pieprasu balsojumu par šo mūsu priekšlikumu. Šis mūsu ieteikums tātad faktiski sakrīt arī ar to ieteikumu, ko jau Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija iesniegusi Latvijas Pašvaldību savienība, kur Latvijas rajonu pašvaldību vadītāju sanāksmē ir nolemts: pirmais punkts... nolasīšu: ieteikt likumprojekta 3. panta otrajā daļā finansu sadalījumu starp republikas pilsētu pašvaldību grupu un republikas lauku pašvaldību grupu kopbudžetā saglabāt 1995. gada noteiktajās proporcijās. Tātad republikas pilsētu pašvaldībām - 42%, lauku pašvaldībām - 58%. Un es domāju, ka šodien nevienam nav noslēpums, ka gada laikā sociāli ekonomiskā situācija mūsu valstī nav uzlabojusies, bet tā ir gājusi uz leju, un visnegatīvākās šīs sekas ir redzamas tieši laukos. Un pēc šāgada budžeta pieņemšanas arī mūsu frakcijas deputātiem esot daudzos lauku rajonos, it īpaši attālākajos - Liepājas, Valkas, bet sevišķi Latgales rajonos - Balvu, Alūksnes, Preiļu un Ludzas pusē - pašvaldību vadītāji ir viennozīmīgi izteikušies, ka viņiem šīs dotācijas ir ļoti nepieciešamas, viņas ir ļoti mazas.

Es, protams, neesmu speciālists algoritmu lietās, bet pašvaldību vadītāji ir teikuši, ka, aprēķinot šīs te dotācijas, protams, pamatā ir ņemti kritēriji - tādi kritēriji kā iedzīvotāju skaits un bērnu skaits dažādās vecuma kategorijās: līdz 6 gadiem un no 7 līdz 18, no 15 līdz 18 gadiem, kā arī pensijas vecuma cilvēki. Taču lauku pašvaldību un attālāko rajonu pašvaldību vadītāji īsti viennozīmīgi ir izteikušies, ka, aprēķinot šo algoritmu, nav ņemti vērā tādi rādītāji kā attālums no centra, bezdarba līmenis, investīciju daudzums, infrastruktūra un vēl daudzi citi rādītāji.

Un tāpēc nobeigumā es vēlreiz aicinu tomēr atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu un arī Latvijas Pašvaldību savienības, rajonu pašvaldību sanāksmes priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 3. panta otrās daļas proporcijas izteikt šādā redakcijā: "kopbudžetiem..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 28, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - pārcelt...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos... Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

M.Vītols. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - 3. panta ceturtajā daļā aizstāt vārdus "saskaņā ar 1. pielikumu" ar vārdiem "saskaņā ar 3. pielikumu", taču, tā kā iepriekš netika atbalstīts jau šis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, tad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz visu 3. pantu - no 1. līdz 6. punktam. Juridiskais birojs ierosina 3. panta 1. - 6. daļu pārcelt uz 1. pielikuma otro daļu un izteikt sekojošā redakcijā, kādu jūs varat redzēt 16. un 17. lappusē, izsakot tātad šo 1. - 6. daļu kā pielikumu - kā 1. pielikuma otrās daļas 2. - 8. punktu. Kādas šeit ir izmaiņas? Galvenā izmaiņa ir tāda, ka iepriekš šie aprēķinos izmantotie pašvaldības raksturojošie kritēriji un kritēriju īpatsvars pirmā lasījuma redakcijā bija iekļauts pirmajā pielikumā, un līdz ar to ir nepieciešamība arī šo aprēķinu... tātad papildināt šo pirmo pielikumu, kuru mēs veidojam kā pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir 3. panta 1. - 6. daļu pārcelt uz... Vēlreiz precizējiet!

M.Vītols. ...Uz 1. pielikuma otrās daļas 2. - 8. punktu.

Sēdes vadītāja. Jā... Bet tad man ir jautājums: tātad 3. pants pirmajā lasījumā pāriet .... viss pants kopumā.

M.Vītols. Nē, no 1. līdz 6. daļai, jo 7. un 8. daļa tiek pārcelta, kā to mēs vēlāk redzēsim, uz pielikuma trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. līdz 6. apakšpunkts. Tālāk 7. un 8. punktu izskatīsim atsevišķi, jā? Pirmais līdz sestais - uz 1. pielikuma otrās daļas pirmo līdz astoto punktu. Deputātiem? Jānis Bunkšs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Ir atbalstāms Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums un Juridiskā biroja priekšlikums. Es vienīgi vēlos vērst jūsu uzmanību uz kļūdām, kuras ir pielikuma šīs daļas 6. punkta tabulā, un tās būtu likuma pieņemšanas gaitā jānovērš vai redakcionāli jānovērš, jo tabulā, kura ir 17. lapaspusē, ir kļūdas attiecībā uz bērnu un jauniešu skaitu no 7 līdz 18 gadu vecumam. Tas ir minēts pirmās kolonnas šajā 4. šūnā, ja tā varētu teikt.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos... Nosauciet to skaitli, jo pirmās kolonnas 4. šūna ir kaut kas... Man bail, ka deputāti nesaprata, par ko jūs runājat šobrīd.

J.Bunkšs. Jā, tātad es domāju, ka tabulu visi redz un...

Sēdes vadītāja. Tātad uzšķiriet 17. lappusē esošo tabulu.

J.Bunkšs. Pirmajā šajā kolonnā... Tad es teikšu tā - ceturtajā ailītē no augšas parādās sekojošs teksts: bērni un jaunieši 7 līdz 18 gadu vecumā. Šeit būtu liekams punkts, jo šīs iekavas (rajonu pašvaldībās - jaunieši 15 - 18 gadu vecumā) ir gluži vienkārši liekas. Tāda informācija nav izmantota algoritmā, tāpēc viņu šeit nevajag.

Nākošajā rindiņā šeit arī ir jāmaina šis te...

Sēdes vadītāja. Rindiņu nolasiet! Jūs man nesakiet "nâkošajā rindiņā"...

J.Bunkšs. Iedzīvotāji, kas sasnieguši pensijas vecumu.

Sēdes vadītāja. Tātad tā ir nākamā sadaļa, jā? Atsevišķi skaitļi?

J.Bunkšs. Šeit ir neprecīzi norādīts šis kritērijs, tie nav iedzīvotāji, kas sasnieguši pensijas vecumu, bet tie ir iedzīvotāji virs darbaspējas vecuma. Un līdz ar to šie skaitļi tātad neatbilst. Es vienkārši norādu uz to, ka šeit, manuprāt, ir tehniskas kļūdas. Tās ir jālabo.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, vai tas ir tikai tekstā, ka tur ir lieki... viens, divi, trīs, četri, pieci, seši vārdi... vai arī tie skaitļi nav pareizi? Ja tie skaitļi nav pareizi, tad mēs šodien to pieņemt nevaram.

J.Bunkšs. Skaitļi ir pareizi, bet skaitļu skaidrojums nav pareizs. Skaitļi ir pareizi, un arī algoritms ir pareizi izveidots, taču, ja kāds pēc šiem nosaukumiem mēģinās atrast statistikā datus, tad tos neatradīs. Un principā, lai šo kļūdu novērstu, tādā gadījumā varētu šīs tabulas vietā izmantot tabulu, kuru ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kā trešo pielikumu. Tur šī tabula ir bez kļūdām.

Sēdes vadītāja. Jā. Ja mēs atrastu vēl lappusi, kurā tas ir...

J.Bunkšs. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 3. pielikums. 3. pielikuma 1. lapaspusē ir līdzīga tabula, un šī tabula ir bez kļūdām. Šīs tabulas būtu jāapmaina vietām.

Sēdes vadītāja. Es nezinu, kā to tehniski var izdarīt pēdējā lasījumā - apmainīt tabulas vietām likumprojektā.

J.Bunkšs. Mans priekšlikums ir tāds: tad, kad mēs nonākam pie balsošanas par pielikumiem, tad vienkārši šajā otrās daļas 6. punktā... šo punktu un šo tabulu neatbalstīt, bet atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izveidoto tabulu.

Sēdes vadītāja. Bunkša kungs, mēs pie pielikumiem atsevišķā balsojumā nekādi nonākt nevaram, jo mēs esam likuma pantus jau... esam atbalstījuši, ka pārceļ uz pielikumiem, un mēs jau esam tikuši līdz 1. pielikuma otrās daļas 6. apakšpunktam. Tie pārējie visi jau ir pieņemti.

J.Bunkšs. Es esmu norādījis uz šīm kļūdām, un es domāju, ka likumprojekta iesniedzēji varbūt piedāvās variantu, kā no šīs problēmas iziet. Es domāju, ka tas vairāk ir redakcionālas dabas jautājums. Ja šeit ir, teiksim, fiksēts, ka tāda kļūda ir bijusi, viņu vienkārši kā likumu nevajadzētu aizlaist tālāk.

Sēdes vadītāja. Tātad priekš stenogrammas: jāsvītro ir "rajonu pašvaldībās - jaunieši 15 līdz 18 gadu vecumā" kā nevajadzīgs, lieks teksts, ko var uzskatīt par tehnisko kļūdu, ja es pareizi sapratu deputāta Bunkša norādījumus.

Lūdzu, komisijas pārstāvim vārds!

M.Vītols. Komisija atbalsta to, ka tiek šeit tehniski labots un tiek svītrots šis iekavās minētais nosauktais teksts.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija atzīst, ka ir pieļauta šāda tehniska kļūda tabulā. Deputātiem citu iebildumu pret 2. pielikuma... 1. pielikuma 2. daļas 2. līdz 6. pantu, tas ir, apakšpunktu, nav. Tātad pieņemts ar šo tehniskās kļūdas norādi.

M.Vītols. 3. pantā par 7. un 8. daļu ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums pārcelt šā panta 7. un 8. daļu uz 1. pielikumu, 3. daļu kā 3. daļas 1. un 2. punktu. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. pielikuma 3. daļas... kas saucas - izdevumu un ieņēmumu izlīdzināšana...

M.Vītols. Jā.

Sēdes vadītāja. ... kā tās daļas 1. un 2. punktu. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Par 4. panta 1. daļu, kur tiek uzskaitīts, kādi pašvaldību ieņēmumi tiek izlīdzināti pārrēķinā, ir saņemti vairāki priekšlikumi - no frakcijas "Latvijai", no deputāta Ābiķa un no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kā arī no deputāta Čepāņa, - kuri ierosina... kuru būtība ir šāda, proti, izsvītrot no šā panta pirmās daļas 2. teikumu jeb 2. apakšpunktu. Un tā kā...

Sēdes vadītāja. Precizējiet! Nolasīsim tekstu, lai visiem ir skaidrs.

M.Vītols. Tātad svītrot teikumu: "Pârrēķinā tiek izlīdzināti visi 2. panta 1. punktā noteiktie pašvaldību ieņēmumi, izņemot valsts mērķdotācijas." Un, tā kā Saeima ir atbalstījusi un arī Budžeta un finansu komisija ir atzinusi, ka šādus pārrēķinus ir nepieciešams veikt, tad šos priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Tātad ir frakcijas "Latvijai", deputāta Dzintara Ābiķa, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums un finansu ministra Aivara Kreitusa priekšlikums...

M.Vītols. Kā arī deputāta Čepāņa...

Sēdes vadītāja. ... Deputāta Alfreda Čepāņa priekšlikums. Tie visi ir vienādi.

M.Vītols. Jā, pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs neviens pieteicies nav. Deputātiem?... Deputāts Čepānis prasa balsojumu. Tātad balsojam par deputāta Čepāņa priekšlikumu - izteikt 4. panta 1. punktu šādā redakcijā: "4. pants. Ieņēmumu izlīdzināšana. (1) Prognozes aprēķinā tiek izlīdzināti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, īpašuma nodokļa un zemes nodokļa (turpmāk - izlīdzināmie ieņēmumi)." Pants beidzas. Lūdzu zvanu, lai balsotu par Alfreda Čepāņa iesniegto 4. panta 1. punkta redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 25, atturas - 20. Nav pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir saņemts deputāta Vītola priekšlikums, kurā ir ierosināts šā 4. panta 1. daļas 2. rindkopu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka pārrēķinā tiek izlīdzināti visi 2. panta 1. punktā noteiktie pašvaldību ieņēmumi, izņemot valsts mērķdotācijas, pašvaldību nodevas un nodokļu ieņēmumus un ieņēmumus no dabas resursu nodokļa. Budžeta komisija, izskatot šo priekšlikumu, atzīst to, ka ir nepieciešams stimulēt pašvaldības, lai tās nostiprinātu savu finansiālo bāzi, un, lai šo stimulu saglabātu arī attiecībā uz nākamajiem gadiem, nolēma atbalstīt šo deputāta Vītola priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - pārcelt 4.panta pirmo daļu uz 1.pielikuma trešo daļu kā šīs trešās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītāja. Un slēdziens?

M.Vītols. Budžeta komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad 4.panta pirmā daļa ir pārcelta uz 1.pielikuma trešās daļas...

M.Vītols. 3.punktu.

Sēdes vadītāja. Trešās daļas 3.punktu. "Prognozes aprēķinā tiek izlīdzināti ieņēmumi..." - un tā tālāk, kā tekstā. 18.lapaspusē. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Par 4.panta otro daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums - pārcelt šo daļu uz 1.pielikumu, trešo daļu, izsakot to kā šīs trešās daļas 4.punktu 18.lapaspusē. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad 4.panta otrā daļa ir pārcelta uz 1.pielikuma trešo daļu kā 4.apakšpunkts. "Izlīdzināšanai tiek pakļauti pašvaldību budžeta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju" un tālāk kā tekstā 18.lapaspusē. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Par 4.panta trešo daļu, kurā tiek aprakstīta šī ieņēmumu izlīdzināšanas shēma, kura noteikta divās pakāpēs saskaņā ar pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju, ir četri priekšlikumi, kurus ir iesniegusi frakcija "Latvijai", deputāts Ābiķis, deputāts Čepānis, kuri ierosina... Tātad trīs priekšlikumi. Es atvainojos, ir divi priekšlikumi no frakcijas "Latvijai" un deputāta Ābiķa, kurš ierosina 4.panta trešās daļas ievadteikumā svītrot vārdus "divās pakāpēs". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu, uzskatot ka šī otrreizējā izņemšana jeb izlīdzināšana ir nepieciešama nepietiekamo finansiālo resursu daudzuma... bet arī pašvaldību izlīdzināšanas fondā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Strods - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Strods (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es gribu uzreiz izteikties par visiem priekšlikumiem, jo tie...

Sēdes vadītāja. Nē, nē, Stroda kungs. Man lūgums ir runāt precīzi par katru priekšlikumu, jo mēs balsojam pantu pa daļām. Lai mēs varam iet precīzi cauri, jo tāpat jau grūti iet.

J.Strods. Tādā gadījumā, tā kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi mūsu priekšlikumu, mēs prasību par šo balsojumu neuzturam spēkā, bet aicināšu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs par savu priekšlikumu nelūdzat balsot.

Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Paldies kolēģiem no kustības "Latvijai" par atbalstu, tikai žēl, ka viņi ir šodien mazā skaitā. Mēs faktiski Saeimā, kolēģi, savu attieksmi pret lauku pašvaldībām esam izteikuši, nobalsojot... 45 uz 55, nevis par... 42 uz 58... un 3% lauku pašvaldībām būtu ļoti būtisks pluss viņu pienākumu veikšanā. Es arī aicinātu kolēģus atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtos priekšlikumus - abus divus. Proti, 4.panta trešās daļas 1.punktā skaitli "40%" aizstāt ar skaitli "50%". Paskaidroju, ka valsts pamatbudžetā, par ko mēs nobalsojām, par lieliem skaitļiem, vienbalsīgi, ir 50%. Un es arī aicinātu šeit atstāt uz 50 procentiem. Un par tiem lielajiem cipariem, par ko mēs nobalsojām valsts pamatbudžetam... viņš jau tā ir ļoti nelabvēlīgs lauku pašvaldībām.

Un tālāk. Arī par līdzekļu ieskaitīšanas kārtību izlīdzināšanas fondā. Par apjomiem, respektīvi. 46% pirmajā pakāpē izlīdzināto ieņēmumu un 85% no pašvaldības izlīdzināto nepieciešamo izdevumu apjoma starpības, bet ne vairāk par 20% no izlīdzināmiem ieņēmumiem. Paskaidrošu, ko tas nozīmē. Tas nozīmē to, ka lauku pašvaldības dabūtu klāt vienu miljonu latu. Vienu miljonu latu uz visu valsti. Tas būtu kaut nedaudz, bet tomēr būtu pluss. Un tāpēc es aicinu... es lūdzu balsojumu par mūsu komisijas priekšlikumu un lauku deputātus aicinu balsot "par". Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz tam mēs vēl nonāksim. Mēs pašlaik izskatām priekšlikumu - svītrot 4.panta trešās daļas vārdus "divās pakāpēs". Frakcija "Latvijai" noņem priekšlikumu un neprasa balsojumu. Deputāts Ābiķis? Uztur spēkā prasību par balsojumu. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Uztur!")

Debatēs pieteikušos nav. Es atvainojos. Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu! Nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu - svītrot 4.panta trešajā daļā vārdus "divās pakāpēs". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 36, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir saņemti deputāta Ābiķa un deputāta Čepāņa priekšlikumi, kuri pēc būtības ir vienādi - abos ir ierosinājums svītrot 4.panta trešās daļas 2.apakšpunktu, un tas izriet no tā priekšlikuma, ka netiek veikta izlīdzināšana divās pakāpēs. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu - arī ar iepriekš izteiktajiem argumentiem.

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, šāds pats priekšlikums arī ir frakcijas "Latvijai" - svītrot vārdus "divās pakāpēs" un 3.2.apakšpunktu pilnībā. Tātad tas ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Prasību par balsojumu neuztur spēkā, cik es saprotu, par 3.2. apakšpunkta svītrojumu kopumā. Tātad lūdzu zvanu, lai balsotu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas ir identisks ar Dzintara Ābiķa un Alfreda Čepāņa priekšlikumu - svītrot 3.2.apakšpunktu pilnībā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 24, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - 4.panta trešās daļas 1.apakšpunktā aizstāt vārdus "izlīdzinot par 40%" ar vārdiem "izlīdzinot par 50%", nosakot, ka pirmreizējā izlīdzināšana tiek veikta 40% apjomā. Starpība starp izlīdzināmajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā pašvaldībā un ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju valstī. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tādu pašu priekšlikumu ir izteikusi arī...

M.Vītols. Tādu pašu priekšlikumu ir izteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītāja. Frakcija "Latvijai" uztur spēkā prasību par balsojumu. (No zāles deputāts J.Strods: "Uztur!") Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - aizstāt vārdus "izlīdzinot par 40%" ar vārdiem "izlīdzinot par 50%". Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 29, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Tālākais priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - attiecas uz 4.panta trešās daļas 2.apakšpunktu, kurā tiek izmainīti procentuālie apjomi, kādos tiek veikta šī otrreizējā izlīdzināšana, nosakot, ka pirmajā reizē izlīdzina 46% apjomā no pirmajā pakāpē izlīdzināto ieņēmumu un 85% no pašvaldības nepieciešamo izdevumu apjoma starpības. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jānis Strods - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Strods (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es aicinātu atbalstīt šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, jo tur ir iestrādāts arī frakcijas "Latvijai" priekšlikums, un gribu pateikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bija iesniegusi... laikam tā bija viņu salīdzinošā tabula par kopīgajiem cipariem, apskatot dažādus variantus... Un, ja mēs atbalstām šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto variantu, bet neatbalstām Saeimas Juridiskā biroja ieteikto variantu, tādā gadījumā pilsētas, lielpilsētas zaudē ļoti minimāli, viņām jāiemaksā izlīdzināšanas fondā vairāk... tikai 708 000, bet toties lauku pagastu pašvaldības saņem par 660 000 latu vairāk. Tātad lūdzu balsot par šo priekšlikumu un tādējādi atbalstīt lauku pagastu pašvaldības. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā. Lūdzu!

M.Vītols. Es gribu vienkārši informēt Saeimas deputātus. Tā kā mēs neatbalstījām iepriekšējo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - pirmajā izlīdzināšanā izņemt no pašvaldībām 50%, nevis 40% (šis priekšlikums zināmā mērā bija saistīts ar šo otro priekšlikumu par otrreizējo izņemšanu no donorpašvaldībām) - , līdz ar to, protams, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Manuprāt, atbildīgais ziņotājs pareizi pateica, bet, ņemot vērā to, ka mēs esam izšķīrušies par šiem diviem variantiem jau iepriekšējā balsojumā, tas vienkārši nav balsojams - saskaņā ar Kārtības rulli.

Sēdes vadītāja. Tātad balsojums tiek noņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums pārcelt šo 4.panta trešo daļu uz pielikumu... 1.pielikumu, trešo daļu, 18.lappusē. Kā šī trešās daļas 5.punktu.

Sēdes vadītāja. Tātad likuma 4.panta trešā daļa tiek pārcelta uz pielikuma trešo daļu kā 5.punkts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Vītols. Tālāk. Ir priekšlikums par 4.panta ceturto daļu. Tas ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums no šā panta daļas redakcijas svītrot vārdus "ieņēmumu izlīdzināšanas sistēmas pielietošanas un" (tātad nosakot to, ka galīgās iemaksas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā vai izmaksas no minetā fonda nosaka kā izlīdzināto izdevumu un izlīdzināto ieņēmumu saskaņošanas procedūras rezultātā aprēķināto iemaksu un izmaksu saldo), kā arī papildināt šo 4.daļu ar jaunu teikumu: "Iemaksa pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā tiek noteikta procentos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un maksimālā iemaksājamā summā - latos." Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Tā, sāksim izskatīt pa daļām. Pret pirmo priekšlikumu - svītrot vārdus "ieņēmumu izlīdzināšanas sistēmas pielietošanas un" - deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Pret otro - papildināt ar vārdiem "Iemaksa pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā..." (un tālāk kā tekstā) - deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums saskan ar frakcijas "Latvijai" ierosināto pirmo priekšlikumu - svītrot vārdus "ieņēmumu izlīdzināšanas sistēmas pielietošanas un", līdz ar to tas ir atbalstīts frakcijas "Latvijai" priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs esat neprecīzi ierakstījuši, ka viņš nav atbalstīts, jo ir atbalstīts, daļēji iekļaujot...

M.Vītols. ...Frakcijas "Latvijai" priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Nu tātad!

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Čepāņa kunga priekšlikums, kurš tajā daļā, kas attiecas uz frakcijas "Latvijai" jau atbalstīto priekšlikumu, ir identisks ar divām izdarītajām izmaiņām, bet tā būtība, galvenā atšķirība ir tā, ka tiek ieviests jauns princips - šī daļa tiek papildināta ar jaunu principu, proti, nosakot iemaksas galīgo apjomu, tiek ņemts vērā, ka attiecīgajai pašvaldībai pēc izlīdzināšanas pašu rīcībā esošo līdzekļu apjoms nedrīkst būt zemāks nekā iepriekšējā budžeta gadā pašu rīcībā esošo līdzekļu apjoms reizināts ar prognozējamo inflācijas koeficientu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, apspriežot šo priekšlikumu, izšķīrās to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Alfreds Čepānis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Čepānis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Tā kā Vītola kungs jau teica, ka mana priekšlikuma pirmais un otrais teikums faktiski sakrīt ar frakcijas "Latvijai" un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, tādēļ es ierosinu un uzturu spēkā prasību balsot par mana priekšlikuma pēdējo daļu, kuru tātad ir izteikta šādi: "Nosakot iemaksu galīgo apjomu, tiek ņemts vērā, ka attiecīgajai pašvaldībai pēc izlīdzināšanas pašu rīcībā esošo līdzekļu apjoms nedrīkst būt zemāks kā iepriekšējā budžeta gadā pašu rīcībā esošo līdzekļu apjoms, reizināts ar prognozējamo inflācijas koeficientu." Es lūdzu balsot par šo mana priekšlikuma daļu.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Arī es atbalstu deputāta Čepāņa priekšlikumu. Kā es to gribētu motivēt? Mēs jau esam daudz runājuši par to, ka ir tā saucamās pašvaldības - "donori" un pašvaldības - "prasītāji". Un šajā sakarībā man ir jāatvainojas, jo faktiski te tehnisku iemeslu dēļ ir pazudusi mana priekšlikuma otrā daļa, bet es īpaši neļaunojos, jo faktiski tā ideja sakrita ar deputāta Čepāņa priekšlikumu. Es šeit jums gribētu vienkārši mēģināt pamatot.

Ja mēs skatāmies 1995.gada budžetu un 1996.gada budžetu, un šo likumu, ko mēs apspriežam, tad tajā pašvaldībā, kas faktiski ir viena no šīm pašvaldībām - "barotājām", pašas pašvaldības rīcībā paliekoši finansu līdzekļi ir katastrofāli samazinājušies.

Kāpēc es šeit runāju par Ventspili? Neapšaubāmi, daudziem Ventspils ir kā dadzis acī, tur visi ir bagāti, tur visi dzīvo labi, tur ir bagāts saimnieks, bagāti iedzīvotāji un tā tālāk. Cienījamie kolēģi, es gribētu teikt, ka tas gluži tā nav. Kā zināms, Ventspilī ir trīs lieli uzņēmumi - tā ir Ventspils osta, Ventspils ostas rūpnīca un "Ventspils nafta", kurās pamatā strādā ne jau latvieši. Vēsturiski apstākļu dēļ tā tas ir izveidojies, un tur tiešām, salīdzinot ar pārējiem pilsētas iedzīvotājiem, algas ir ļoti augstas, arī ļoti augstas, salīdzinot vispār ar Latvijas iedzīvotāju algām. Bet tajā pašā laikā tie ventspilnieki, kas gaida šo palīdzību no pašvaldības puses, un tie ir, pirmkārt, budžeta iestādēs strādājošie, tie ir pensionāri, viņiem algas Ventspilī nav ne par matu augstākas kā citur Latvijā. Pensionāri saņem tikpat, skolotāji saņem tikpat. Cienījamie kolēģi, es jūs aicinātu aizbraukt uz Ventspili, pastaigāt par Ventspils tirgu un Ventspils veikaliem, un tur šī iemesla dēļ, ka pilsētā atrodas šie trīs uzņēmumi, kuros, kā jau es atkārtoju, strādā pamatā nelatvieši, pateicoties tam, cenas, pirmkārt, jau pārtikas produktu cenas, ir nesalīdzināmi augstākas, kā ir citur Latvijā. Un ventspilniekiem, tiem, kas strādā budžeta iestādēs, un pensionāriem situācija tur ir daudz grūtāka. Tas ir viens.

Un otrs. Mēs kaut kā šajos pēdējos gados esam aizmirsuši to, kas īsti ir Ventspils. Un jāatceras ir tas, ka Ventspilī, tāpat kā 5 gadus atpakaļ, arī šodien koncentrējas ļoti lielā daudzumā cilvēku dzīvībai bīstamas kravas, bīstamas ķimikālijas. Tās lielā daudzumā ir koncentrētas gan Pieostas rūpnīcā, gan ostā, gan arī dzelzceļa mezglā, un cilvēki joprojām, kas tur dzīvo, zināmā mērā riskē. Viņi riskē, un, varbūt pateicoties šim riskam, Ventspils arī ir tā Latvijas budžeta "barotāja". To mēs visi mēģinām aizmirst, bet Ventspils pašvaldība, starp citu, ļoti lielas naudas summas ir ieguldījusi tieši vides aizsardzības un līdz ar to cilvēku aizsardzības pasākumos. Šis ir tas iemesls, kāpēc arī es neapšaubāmi atbalstīšu deputāta Čepāņa priekšlikumu, kas faktiski sakrīt ar manu iesniegumu.

Sēdes vadītāja. Ernests Jurkāns - īpašo uzdevumu ministrs pašvaldību lietās.

E.Jurkāns (īpašo uzdevumu ministrs pašvaldību lietās).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Cienījamais Ābiķa kungs! Es pilnīgi saprotu jūsu sāpi un arī Ventspili, kur tiešām jāizsaka liela cieņa pašvaldībai un ventspilniekiem par viņu milzu darbu, jo viņi pagājušajā gadā izlīdzināšanas fondā ir iemaksājuši miljons 300 tūkstošu latu. Šogad jāiemaksā vairāk nekā divas reizes lielāka summa, bet, ja mēs iebalsojam šādu priekšlikumu, tad mēs varam iet mājās, jo tad, pirmkārt, pilnīgi izjūk visa algoritma shēma. Un, otrkārt, kolēģi, mēs varētu runāt tad arī par visām pašvaldībām, par tādu rādītāju kā inflācijas koeficients.

Šeit tikko pamatoti runāja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs par lauku rajoniem. Te ir tas pats. Diemžēl šī likuma pamatā ir 52 "donori", pagājušajā gadā bija 16, un, protams, ir saspringts šo "donoru" budžets. Bet es domāju, ka gada laikā būs korekcijas un mēs spēsim palīdzēt arī tām pašvaldībām, kuras ir "donori", ja viņu prognoze tiešām nepildīsies. Tāpēc, izrādot visu cieņu ne tikai Ventspilij, bet arī pārējiem "donoriem", es tomēr lūgtu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čepāņa iesniegto priekšlikumu - nosakot iemaksu galīgo apjomu, tiek ņemts vērā, ka attiecīgajai pašvaldībai pēc izlīdzināšanas pašu rīcībā esošo līdzekļu apjoms nedrīkst būt zemāks kā iepriekšējā budžeta gadā pašu rīcībā esošo līdzekļu apjoms, reizināts ar prognozējamo inflācijas koeficientu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus ieņemt savas vietas, lai varētu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 31, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Tālāk par 4.panta ceturto daļu ir deputāta Ābiķa priekšlikums - svītrot ceturtās daļas tekstu, un šis priekšlikums ir iestrādāts jau atbalstītajā frakcijas "Latvijai" priekšlikumā, tādēļ arī šeit komisijas atzinumā ir nepareiza, tehniska kļūme. Šeit būtu bijis jāraksta "daļēji atbalstīs, iestrādājot frakcijas "Latvijai" priekšlikumā".

Sēdes vadītāja. Deputāts Ābiķis balsojumu neprasa. Deputātiem iebildumu pret redakciju nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - pārcelt šo 4.panta ceturto daļu uz 1.pielikuma trešo daļu, izsakot to kā šī pielikuma trešās daļas 6.punktu 18.lappusē, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad 4.panta ceturtā daļa ir pārcelta uz 1.pielikuma trešo daļu kā 6.punkts. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālākie priekšlikumi ir saistīti ar 5.pantu, 5.panta pirmo daļu, kurā ir runa par ieņēmumiem pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, un te ir noteikts, ka tie nevar būt lielāki kā pielikumā norādītā summa, no šīs summas 105% apjomā. Un šie 105% attiecas uz to gadījumu, kad prognoze nepiepildās, bet šajā gadījumā, kad ieņēmumi pašvaldībām ir lielāki nekā šajā likumā noteiktā prognoze, kad ir virs šīs pārpildes... kad prognozes pārpildes 5% no šajos pielikumos norādītajām maksimālajām iemaksām tiktu papildus... būtu nepieciešams "donoru" pašvaldībām papildus ieskaitīt izlīdzināšanas fondā. Un frakcija "Latvijai", deputāts Vītols, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, deputāts Čepānis un deputāts Ābiķis ir iesnieguši pēc būtības vienu priekšlikumu, proti, noteikt, ka šī maksimālā ieskaitāmā summa pašvaldību izlīdzināšanas fondā no "donoru" pašvaldībām nevar būt lielāka par pielikumā norādītajām iemaksu summām latos. Tātad tas nozīmē, ka redakcija varētu būt tāda, ka...

Sēdes vadītāja. Nevis kāda varētu būt, bet pasakiet precīzi, kur šis pants ir izteikts, kurā lappusē, lai deputāti var izlasīt precīzu redakciju, kāda ir otrajā lasījumā.

M.Vītols. Un šis pants... visi šie priekšlikumi ir iestrādāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, un tas tiek pārcelts... šī panta daļa uz likuma 3.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītāja. Tātad 5.panta pirmā daļa galīgā redakcijā ir iestrādāta pašvaldību finansu izlīdzināšanas 1996.gada... kurā pantā?

M.Vītols. ...3.panta pirmajā daļā, nosakot, ka pašvaldības, kurām jāieskaita līdzekļi pašvaldību izlīdzināšanas fondā, tos ieskaita šā likuma 2.pielikumā noteiktajā proporcijā no ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet ne vairāk kā pielikumā noradītās summas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pie tā arī apstāsimies. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Andrejam Požarnovam - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātam.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Baltijas asamblejas Latvijas delegāciju lūdzu šajā pārtraukumā sapulcēties Sarkanajā zālē uz ļoti īsu sēdi.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 54 deputāti. Turpināsim darbu!

M.Vītols. Tālāk par 5.panta otro daļu ir divi priekšlikumi - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta, un Budžeta un finansu (nodokļu)...

Sēdes vadītāja. Pie tā arī paliekam. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - neatbalstīt. Sākam debates.

Jānis Bunkšs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, apspriežot šā 5.panta otro daļu, tika izteikti līdzīgi priekšlikumi, kāds ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - svītrot šo daļu vispār. Šādai argumentācijai par labu ir tas, ka principā šie skaitļi, kas norādīti 5.panta otrajā daļā, pārsvarā ir informatīva rakstura un atspoguļo šī finansu izlīdzināšanas aprēķina galarezultātu. Taču, balsojot komisijā par to, vai šo daļu atstāt likumā vai ne, komisija tomēr ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu, ka varētu atbalstīt, un šie galvenie argumenti, kādēļ atbalstīt, bija šādi.

Pirmkārt, šis ir diezgan būtisks rādītājs, kas paskaidro, cik lielā mērā šī pašvaldību finansu izlīdzināšana atrisina pilsētu un pagastu, kā arī rajonu šo pašvaldību finansu problēmas ar šī finansu izlīdzināšanas fonda palīdzību. Tātad, ja pilsētu un pagastu grupām mēs redzam šo skaitli - 85%, tad tas nozīmē, ka, saskaitot attiecīgajām pašvaldībām trīs nodokļus - iedzīvotāju ienākuma nodokli, zemes un īpašuma nodokli un pieliekot klāt no šī izlīdzināšanas fonda paredzēto dotāciju, pašvaldības izdevumu nepieciešamība tiek nosegta par 85%. Pārējie 15% pašvaldībai ir jāatrod no citiem ieņēmumiem - no nodevām, no sava īpašuma iznomāšanas un citiem likumā paredzētajiem ieņēmumiem. Līdzīgi tas ir attiecībā uz rajonu pašvaldību grupu, kur šis finansu izlīdzināšanas mehānisms nodrošina no trim galvenajiem nodokļiem - no dotācijas 3,4% līmeni no nepieciešamajiem izdevumiem attiecīgajā pašvaldībā. Tas, ka iepriekšējā gada - 1995.gada - algoritmā šie skaitļi netika norādīti, radīja arī zināmus pārpratumus no pašvaldību puses, un tāpēc komisija balsojot uzskatīja, ka šie rādītāji ir pietiekoši būtiski un ka viņi būtu jāiekļauj algoritmā un šajā likumā. Lūdzu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Ernests Jurkāns - īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās.

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās).

Mana piebilde ir īsa. Cienītā priekšsēdētāja! Cienītie deputāti! Viss, ko Bunkšs teica, tas ir būtiski, bet līdz ar to mēs, nosakot procentuālo garantiju, nedodam stimulu un norobežojam pašvaldības no iespējām pašām vairāk nopelnīt. Kad viņi skatās arī 15%, līdz ar to it kā pietiek, pārējie tiek nosegti ar dotāciju. Tāpēc es lūgtu neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, bet atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - pārcelt 5.panta otro daļu kā pārejas noteikumu 1.punktu un izteikt šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 22, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums šo daļu svītrot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. 5.panta trešajā daļā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Komisija balsojumu neprasa. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izteikusi šā 5.panta trešo daļu jaunā redakcijā, paplašinātā redakcijā, izvērsti definējot šos fondu ieņēmumus un izdevumus pa pozīcijām, un izsaka to kā likuma 2.pantu. Tātad 15.lappusē kā likuma 2.pantu šo 5.panta trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Tātad 5.panta trešā daļa tiek izteikta kā likuma 2.pants otrā lasījuma redakcijā. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. 5.panta ceturtajā daļā ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tāpat ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš arī ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Līdzīgs ir arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par šā panta ceturto un piekto daļu, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir izteikt šā panta ceturto un piekto daļu kā 3.panta pirmo, otro un trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Tātad 5.panta ceturto un piekto daļu izsaka kā otrā lasījuma 3.panta otro un trešo daļu. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Par 5.panta sesto daļu ir divi atšķirīgi priekšlikumi. Ir deputāta Vītola priekšlikums - papildināt šo daļu ar jaunu rindkopu, nosakot, ka rajonu, pilsētu un pagastu budžetos paredzētie atskaitījumi no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda ieskaitāmi tieši rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldību budžetu kontos, nemainot noteiktās summas. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Ir finansu ministra Kreitusa priekšlikums, kur ir ierosinājums - papildināt šo daļu ar jaunu teikumu, nosakot, ka atskaitījumi rajonu, pilsētu un pagastu budžetos ieskaitāmi ar rajonu budžeta starpniecību. Tā kā Saeima ir atbalstījusi deputāta Vītola priekšlikumu, tad šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Tā tas ir.

M.Vītols. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - šo sesto daļu izteikt kā likuma 4.pantu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Tātad 5.panta sestā daļa ir izteikta kā 4.pants otrā lasījuma redakcijā. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Par 6.pantu, kurš nosaka pašvaldību savstarpējos norēķinus, ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt to kā likuma 5.pantu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. 6.pants tagad ir otrā lasījuma 5.pants.

M.Vītols. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums 6.panta piekto daļu papildināt - noteikt, ka Valsts kases departaments ir tiesīgs norakstīt no attiecīgās pašvaldības budžeta summas, pamatojoties uz Finansu izlīdzināšanas fonda padomes lēmumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu pantu, kurā būtu reglamentēta atbildība un sankcijas tajā gadījumā, ja pašvaldības vai valsts, kāda no tām, neizpilda savas likumā noteiktās prasības, un šeit arī ir noteiktas soda sankcijas, kavējuma nauda 0,5% apmērā no laikā neiemaksātās summas. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo pantu neatbalstīja vairāku būtisku trūkumu dēļ, arī tā iemesla dēļ, ka nav šā panta trešajā daļā norādīti avoti, no kādiem līdzekļiem Valsts kase samaksās šīs soda naudas. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Strods - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Strods (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šo pantu tiešām apsprieda Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un viņa to noraidīja. Kaut gan daži Budžeta komisijas locekļi būtu bijuši ar mieru to pieņemt, ja šī kavējuma nauda būtu noteikta mazākā apmērā, kaut vai 0,1% apmērā. Taču frakcijas vārdā es uzturēšu spēkā šo prasību un aicināšu balsot. Varbūt es varētu vienīgi noņemt šo otro priekšlikumu. Bet, kas attiecas uz pirmo (atbildību par šā likuma izpildi uzdot Finansu ministrijai) un trešo (ka tomēr Valsts kasei vajadzētu maksāt šo kavējuma naudu 0,5% apmērā), šo prasību es uzturu spēkā. Vēl jo vairāk. Finansu ministrijai ir jānes atbildība arī par to lietu, ka tagad saskaņā ar esošo likumdošanu, kamēr šis likums "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā" nav pieņemts, pašvaldības saņem 1/12 daļu šīs naudas. Tad šo daļu, salīdzinot... no tās summas, kāda bija iedalīta pagājušajā gadā... Un tagad, aizbraukuši uz vairākām pašvaldībām, redzam, ka ir izveidojusies tāda situācija, ka tās nav saņēmušas pat 1/12 daļu. Tā, piemēram, pagājušajā nedēļā Preiļu rajona padomes priekšsēdētājs teica, ka janvārī šī saņemtā summa ir 70%, bet februārī jau vairs tikai 50% no 1995. gada noteiktās summas. Tātad es uzturu spēkā šo prasību un lūdzu balsot par šīm sankcijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ernests Jurkāns - īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās.

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās).

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Būtībā ir ļoti labs priekšlikums, kas disciplinē pašvaldības viņu iemaksu realizācijā, bet, tā kā mēs neesam paredzējuši šeit šo izpildes mehānismu un likums vairāk neparedz iesniegt šādus priekšlikumus, es diemžēl... ir jānoraida šis priekšlikums, un es lūgtu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā runāt neviens nevēlas? Tātad mums ir jāveic divi balsojumi attiecībā uz priekšlikumu iekļaut jaunu 7. pantu. Pirmais: "Atbildību par šā likuma izpildi uzdot Finansu ministrijai." Otrs balsojums: "Par pašvaldību budžetiem no pašvaldību izlīdzināšanas fonda pienākošos summu nesavlaicīgu vai nepilnīgu izmaksu Valsts kase maksā kavējumu naudu attiecīgās pašvaldības budžetā 0,5% apmērā no laikā neizmaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu."

Tātad lūdzu deputātus ņemt vērā, ka mēs balsosim par katru šo punktu atsevišķi. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 1. punktu: "Atbildību par šā likuma izpildi uzdot Finansu ministrijai." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 19, atturas - 18. Nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par priekšlikuma 3. punktu... balsojuma 2. punktu... "Par pašvaldību budžetiem no pašvaldību izlīdzināšanas fonda pienākošos summu..." - un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 18, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir priekšlikums no īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās Jurkāna kunga - ieviest Pārejas noteikumus un izteikt Pārejas noteikumu pirmo punktu šādi: "Uzdot Ministru kabinetam iesniegt Saeimai grozījumus likumā "Par valsts budžetu 1996. gadam", kas saistīti ar šā likuma pieņemšanu." Tā kā šā likuma principi, par kuriem mēs esam jau nobalsojuši, nonāk pretrunā ar nobalsoto Valsts budžeta likumu... vienā aspektā šādi grozījumi Valsts budžeta likumā ir nepieciešami, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Pārejas noteikumu redakciju nav? Pieņemts.

M.Vītols. Ir Juridiskā biroja priekšlikums papildināt Pārejas noteikumus ar 2. punktu: "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, un tā darbība attiecināma uz visu saimniecisko gadu." Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Tālākie priekšlikumi, kas ir saņemti, skar likumprojekta pielikumus, tie ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Tā kā, izskatot likumu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi netika atbalstīti Saeimā, šie priekšlikumi nav balsojami pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Tātad tie ir tie pielikumi, kas ir... pielikums... viens... ar zvaigznīti.

M.Vītols. Jā, viens ar zvaigznīti. Tāpat arī divi ar zvaigznīti un trīs ar zvaigznīti. Un četri ar zvaigznīti. Ir četri priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav, jo pēc būtības tie nav balsojami, jo likuma panti izslēdz šo pielikumu tālāko izskatīšanu.

M.Vītols. Tālāk. Ir deputātes Seiles priekšlikums izdarīt izmaiņas 2.pielikumā, samazinot iemaksu prognozi vienai noteiktai pašvaldībai (konkrēti, Kolkas pagastam). Tā kā likumprojekta teksts, tāpat arī algoritms šādu iespēju neparedz, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalsta un uzskata, ka tas nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Kolka ir pats mazākais pagasts Latvijā, viņa teritorijā ir Slīteres valsts rezervāts, par celmu naudām neieņem neko, vienīgais ienākums ir no ienākuma nodokļa. Ir ieplānots, ka saņems 90 000 latu gadā, bet šāds ienākums Kolkā nekad nav realizēts, tā ir tikai prognoze. Bet no šiem prognozētajiem 90 000 latiem ir paredzēts 20 000 latu no nabadzīgās Kolkas pašvaldības pārskaitīt izlīdzināšanas fondā. Es vēl gribu piebilst, ka 1994. gadā un arī pirms tam Kolka vienmēr bija tā, kura saņēma dotācijas no valsts budžeta. Tiklīdz mainījās šī pārrēķināšanas metode pēc jaunā algoritma, Kolka kļuva par donoru. Mazā Kolka - par donoru lielajai Latvijai! Kur viņa ņems šos 20 000 latu, kurus ir paredzēts pārskaitīt valsts budžetā šajā gadā? Izdalot šo summu uz visām Latvijas pašvaldībām, tas ir viens niecīgs piliens, bet Kolka - vecā lībiešu zeme - varētu dzīvot. Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Ernests Jurkāns - īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās.

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās).

Cienījamie deputāti! Visu cieņu Seiles kundzei, bet, ja mēs iebalsojam šos 8000 latu, līdz ar to mums jāizbalso likums kopumā. Bet es domāju, ka ir tādi pagasti, ne tikai viena pati Kolka, un pie pārrēķina mēs jau noteikti atgriezīsimies maijā, kad tiks skatīts valsts budžets. Un arī Izlīdzināšanas fonda padomes ietvaros varētu būt runa par šādām summām vai korekcijām. Visi ciemu un pagastu priekšsēdētāji bija klāt, un mēs par to aprunājāmies. Es domāju, ka vajag atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Gribu deputātiem atgādināt, ka likuma galīgajā variantā nevar palikt ieraksts - pārrēķināt vai skatīt kaut kur citur, jābūt ir skaidrībai, it īpaši, ja mēs runājam par skaitļiem.

Seiles kundze uzstāj, ka vajag balsojumu? (No zāles deputāte A.Seile: "Protams.") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par deputātes Annas Seiles iesniegto priekšlikumu - izdarīt likuma 2. pielikumā šādu labojumu šādā redakcijā: Talsu rajons, izlīdzināšanas procents no ienākuma nodokļa, Kolkas pagasts - 8000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 19, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols Tālāk. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums izteikt šā likuma 2. un 3. pielikumu šādā redakcijā... Tagad es atvainojos visiem Saeimas deputātiem, ka nav sanumurēta šī biezā dokumentu mape, bet es jūs šoreiz lūgtu lasīt šo dokumentu no otra gala, tā kā avīzi lasot, un atšķirt to... šķirstīt to no beigām, kamēr jūs nonākiet līdz pirmajiem virsrakstiem, un tie tad arī ir šie divi pielikumi, kurus ir izteikusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kā savus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, mēs sākam ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas... Tātad līdzšinējo 2. pielikumu un 3. pielikumu izsvītrot un papildināt likumprojektu ar jaunu 4. pielikumu un izteikt šādā redakcijā... skatīt ceturto, ar zvaigznīti, pielikumu. To komisija nav atbalstījusi.

M.Vītols. To komisija nav atbalstījusi, bet es sapratu, ka mēs jau nolēmām, ka tas nav balsojams priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Bet tas mums arī deputātiem ir jāpasaka un ir jādzird viņu viedoklis, ka deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir šis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums atbalstīt 2. pielikumu un 3. pielikumu redakcijā, kuru jūs varat atrast, šķirstot šo dokumentu no beigām.

Sēdes vadītāja. Pēdējā un pirmspēdējā...

M.Vītols. Pēdējais un pirmspēdējais pielikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šādu šķiršanu no beigām nav? Un, cik es saprotu, arī pēc būtības iebildumu pret pielikumiem nav. Pieņemts.

M.Vītols. Citus priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi, un lūdzam balsot par likuma pieņemšanu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 3. Likums "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā" ir pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ernests Jurkāns - īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās.

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās).

Godātā priekšsēdētāja! Kaut arī Kārtības rullis to neparedz, es izsaku jums pateicību par iecietību, referentam - par izpratni un deputātiem - par uzticību. Paldies jums! (No zāles deputāts J.Dobelis: "Aizrādījumu...")

Sēdes vadītāja. Es domāju, ka mēs neviens neesam apvainojušies par to, ka ministri mums izsaka atzinību.

Turpināsim izskatīt šodienas darba kārtību. Trešā sadaļa - "Atbildes uz deputātu jautājumiem." (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Ministru Prezidenta Andra Šķēles, zemkopības ministra Alberta Kaula un labklājības ministra Vladimira Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Kazāka, Grīnberga, Gannusas, Zelgalvja, Liepas, Dunkera, Mauliņa, Čerāna un Kušneres jautājumiem par valdības pasākumiem, īstenojot Latvijas virzību uz Eiropas savienību lauksaimniecības jomā.

Deputātiem ir izdalīts dokuments nr.562-a, ko ir parakstījis Ministru prezidenta biedrs ministrs Alberts Kauls, un ar to jūs visi esat iepazinušies. Tur ir lūgums atlikt izskatīšanu uz vienu nedēļu sakarā ar viņa prombūtni, bet, kā es saprotu, vārdu ir lūdzis veselības ministrs. Lūdzu!

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šim jautājumam ir divas daļas, un Labklājības ministrijas kompetences daļa ir iesniegta ar dokumentu nr.562 Saeimas Prezidijā.

Sēdes vadītāja. Dokumentā nr. 562 ir jautājumi. Tur nav atbildes.

J.Viņķelis. Jā, nr.562-b.

Sēdes vadītāja. Nr.562-b, bet ir arī otrā daļa - , tātad Alberta Kaula lūgums - atlikt uz nedēļu un rast iespēju viņam pēc nedēļas atbildēt uz šo jautājumu.

Iesnieguma par debašu atklāšanu nav.

Izglītības un zinātnes ministra Māra Grīnblata atbilde uz Saeimas deputātu Bartaševiča, Urbanoviča, Staša, Lujāna un Kalnbērza jautājumu par Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības un zinātnes iestāžu pārvaldes 1995.gada 17.jūnijā izdoto dokumentu nr.4-37 "Par cittautu mācībvalodu izglītības iestāžu audzēkņu uzņemšanu latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs".

Juris Viņķelis - Ministru kabineta vārdā.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Atbilde uz šo piecu deputātu jautājumiem ir iesniegta Saeimas Prezidijā.

Sēdes vadītāja. Ne tikai Saeimas Prezidijā. Un Saeimas Prezidijs to ir izsniedzis deputātiem.

Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav.

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Gredzena, Staša, Dilbas, Grinovska, Rubuļa un Kalnbērza jautājumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālā budžeta līdzekļu izlietošanu Ludzas slimnīcas būvdarbu turpināšanai un pabeigšanai.

Aivars Kreituss - finansu ministrs.

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir izdalīts dokuments nr.567, kur ir paskaidrota situācija, bet es dažus vārdus gribētu piebilst šim paskaidrojumam. (Starpsauciens no zāles: "Nevajag!") Nevajag? Viss ir skaidrs? Balsojums ir bijis Saeimā, visi ir atbalstījuši, tāpēc šādu jautājumu būtībā uzdot bija lieki. Var pēc tam viņu celt no jauna, ja grib, budžeta pārskatīšanas brīdī. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Staša, Rubuļa, Bekasova, Golubova, Gredzena, Urbanoviča, Lujāna, Tuča, Valdmaņa, Apalupa priekšlikumu par debašu atklāšanu. "Par" un "pret" deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par debašu atklāšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 30, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts. Debates netiek atklātas.

Desmit deputātu - Dunkera, Kostandas, Mauliņa, Gannusas, Čerāna, Grīnberga, Stroda, Saulīša, Zelgalvja un Liepas jautājums Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam par Latvijas vēstniecības atvēršanu Ķīnas Tautas Republikā.

Nododam jautājumu ārlietu ministram.

Deputātu Gannusas, Čerāna, Stroda, Liepas, Grīnberga, Saulīša, Kazāka jautājums Latvijas Republikas zemkopības ministram Albertam Kaulam par lauksaimniecības produkcijas eksporta subsīdijām Latvijas uzņēmumiem 1995.gadā.

Nododam jautājumu zemkopības ministram.

Deputātu Jurkāna, Dozorceva, Urbanoviča, Staša un Amerika jautājums Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam par Apdrošināto interešu aizsardzības fonda izveidošanu.

Nododam jautājumu Latvijas Republikas finansu ministram.

Deputātu Lujāna, Urbanoviča, Rubina, Liepas un Dozorceva jautājumi Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam par akciju sabiedrības "PITA" finansiālo stāvokli 1996.gadā un tās norēķiniem ar preses izdevumiem.

Nododam jautājumu Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam...

Modris Lujāns - jautājuma motivācijai?

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts jautājuma motivācijai.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Jau 1995.gadā "PITA" pārdzīvoja pirmo krīzi, kad notika banku krīze. Tad sakarā ar to, ka "PITAS" rēķini atradās Depozītu bankā, ļoti smagā situācijā nokļuva daudzi Latvijas izdevumi. Šinī gadījumā atkal ir pienākusi informācija, ka līdzīga situācija veidojas sakarā ar iespējamo "PITAS" privatizāciju un tādēļ mēs griežamies pie Kreitusa kunga, lai saņemtu konkrētāku informāciju par to situāciju, kāda būs "PITAS" darbība, ja viņa tiks privatizēta sakarā ar parādiem, kas tai ir izveidojušies ar daudziem preses izdevumiem, un kādā veidā "PITA" plāno apmaksāt savus parādus preses izdevumiem, jo bieži vien varbūt tas nav smagākais "sitiens" tieši lielajiem izdevumiem, bet bieži vien mazai avīzei, kurai 4000 latu ir ļoti liela apgrozījuma nauda, kas tiek aizturēta mēnešiem ilgi, reizēm pat līdz pusgadam. Tas izraisa apstākli, ka šādas avīzes var bankrotēt, un šeit jau var redzēt gandrīz vai valsts sava veida iejaukšanos preses darbībā. Un tādēļ mēs ceram saņemt konkrētu atbildi par "PITAS" privatizācijas iespējām, saskarsmi ar avīzēm un to, kā šī situācija tiks normalizēta.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas finansu ministram.

Sākam izskatīt Pieprasījumu komisijas atzinumu. Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Urbanoviča, Jurkāna, Kuprijanovas, Amerika, Tuča, Bartaševiča, Staša, Dozorceva, Rubuļa un Lujāna pieprasījumu finansu ministram Aivaram Kreitusam par Apdrošināto interešu aizsardzības fondu.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu Urbanoviča, Jurkāna, Kuprijanovas, Amerika, Tuča, Bartaševiča, Staša, Dozorceva, Rubuļa un Lujāna pieprasījumu finansu ministram Aivaram Kreitusam par Apdrošināto interešu aizsardzības fondu (dokuments nr.525), atzina, ka problēma ir aktuāla un pamatota, bet sakarā ar to, ka no Ministru kabineta puses nav konstatēti nekādi likumpārkāpumi, komisija pieprasījumu noraida un iesaka pieprasījuma autoriem pieprasījumu noformēt un iesniegt kā jautājumu. Komisijā pārstāvētie pieprasījuma autori šo lēmumu atbalstīja un piekrita Saeimai iesniegt jautājumu par Apdrošināto interešu aizsardzības fonda veidošanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tā kā par pieprasījuma noraidīšanu vai pieņemšanu lemj Saeimā, tad lūdzu Saeimu balsot par Pieprasījumu komisijas slēdzienu - noraidīt pieprasījumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 10, atturas - 4. Pieprasījums noraidīts.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā mēs izskatām arī otru pieprasījumu un komisijas atzinumu. Tas ir dokuments nr.583-c, nr.558-a, bet pats pieprasījums ir dokuments nr.558. Tāda dokumentu pakete deputātiem ir izdalīta. Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, Pieprasījumu komisijas vārdā. Es atvainojos, ka, runājot par pirmo pieprasījumu, es jūs nepieteicu.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu Čerāna, Mauliņa, Zelgalvja, Kostandas, Liepas, Grīnberga, Gannusas, Stroda, Dunkera un Kušneres pieprasījumu satiksmes ministram Vilim Krištopanam par Satiksmes ministrijas organizēto konkursu licences izsniegšanai otrajam mobilo sakaru tīklu operatoram Latvijā (dokuments nr.558), iepazinās ar satiksmes ministra Viļa Krištopana atbildi uz deputātu pieprasījumu, kā arī ar Sakaru departamenta informāciju par GSM licences konkursa komisijas darbu. Pieprasījumu komisija konstatēja, ka šā gada 20.martā, tieši pieprasījuma iesniegšanas dienā, konkursa komisija nolēma atteikt licences izsniegšanu konsorcijam "LatGSM" un ieteica izsniegt licenci nākamajam labākajam pretendentam - konsorcijam "Baltel". Šā gada 21.martā licence uz GSM otrā tīkla operatora tiesībām ir piešķirta konsorcijam "Baltel". Komisija atzīst, ka līdz ar to ir likvidēts deputātu norādītais interešu konflikts satiksmes ministram Vilim Krištopana kungam kā konkursa organizētājam un vienlaicīgi arī kā ieinteresētai personai, pārstāvot vienu no konkursa pretendentiem konsorciju "LatGSM". Pieprasījumu komisija atzina, ka pieprasījums vairs nav aktuāls un to noraida. Satiksmes ministra Krištopana atbilde un Sakaru departamenta informācija ir izsniegta pieprasījuma autoriem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu, lai balsotu par Pieprasījumu komisijas atzinumu - noraidīt pieprasījumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 11, atturas - 9. Pieprasījums noraidīts.

Tā. Sākam izskatīt Saeimas 14.marta sēdes darba kārtībā iekļautos, bet neizskatītos jautājumus.

Pirmais. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"". Modris Goba - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā.

M.Goba (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Līdzšinējā Latvijas Republikas likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" 8.panta, kurā bija noteikta atbildība par šā likuma pārkāpumiem, 2.punktā bija sekojošs formulējums: "Atbilstoši šajā likumā noteiktajam sadalījumam un kārtībai privatizācijas fondos neiemaksātos līdzekļus Galvenā Valsts finansu inspekcija iekasē trīskāršā apmērā bezstrīda kārtībā". Šajā formulējumā nebija noteikts konkrēts laiks, par kuru šo nesamērīgi lielo soda naudu, šo trīskāršo apmēru, iekasēt. Tātad šo apmēru varēja iekasēt gan par vienu dienu, gan par 365 dienām, veselu gadu, un līdz ar to, varēja šeit būt dažādas, arī nepareizas situācijas. Ministru kabineta iesniegtajā priekšlikumā bezstrīda kārtībā tiks piedzīta kavējuma nauda 0,1% apmērā no laikā nenomaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu. Tātad šajā gadījumā arī it kā šim likuma pārkāpumam, viņa lielumam vai neiemaksāšanas ilgumam sods būs samērīgāks un arī atbilstošāks. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Ministru kabineta ierosināto likumprojektu un lūdz Saeimu pieņemt pirmajā lasījumā grozījumu likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem".

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos deputātu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, miniet datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi.

M.Goba. Tautsaimniecības komisija lūdz deputātus iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 19.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, deputātiem iebildumu nav, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.aprīlis.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tautsaimniecības komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"", kas iesniegts 81.panta noteiktajā kārtībā. Un šeit varētu izšķirt vairākus, pēc būtības četrus, blokus, kas ir ietverti šajos grozījumos. Pirmais ir par parādu kapitalizācijas metodi, arī par reorganizācijas metodi. Otrais bloks būtu par kontroles pastiprināšanu privatizācijas jomā, trešais jautājumu bloks - par kārtības vienkāršošanu un ceturtais bloks - par iespēju privatizēt kopā ar zemes gabalu, kas atrodas zem šī īpašuma. Tautsaimniecības komisija ierosina pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi.

E.Bāns. Ir lūgums visus priekšlikumus iesniegt līdz 19.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputātiem iebildumu nav. 19.aprīlis.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tātad likumprojektā "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" ir četri izmaiņu bloki. Pirmais - dibinātājs savu ieguldījuma daļu var segt arī ar Fondu biržā kotētiem vērtspapīriem, bet ne vairāk kā 30% no sabiedrības pamatkapitāla. Otrā izmaiņa - iespēja palielināt pamatkapitālu vai statūtfondu, aizstājot sabiedrības parādus ar sabiedrības kapitāla daļām.

Trešais - privatizācijas procesa kontroles pastiprināšana.

Ceturtais izmaiņu bloks ir tāds, ka sabiedrības pamatkapitāls līdz 2000 latiem jāpalielina līdz 1996.gada 1. maijam, nevis līdz 1.janvārim sakarā ar problēmām Uzņēmumu reģistrā.

Izskatot to komisijā un saņemot arī atziņu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, lūdzam izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi.

A.Sausnītis. Lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus līdz 19.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.aprīlis.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"".

Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Arī likumprojektā "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" ir trīs izmaiņu bloki.

Pirmais bloks - tā ir iespēja palielināt akciju sabiedrības pamatkapitālu, aizstājot akciju sabiedrības parādus ar sabiedrības akcijām.

Otrais - iespēja ieguldīt sabiedrības parakstītajā pamatkapitālā arī fondu biržā kotētus vērtspapīrus.

Trešais ir par privatizācijas procesa kontroles pastiprināšanu. Izskatot to Tautsaimniecības komisijā un saņemot arī apstiprinājumu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, lūdzam izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi.

A.Sausnītis. Savus priekšlikumus, deputāti, lūdzu, iesniedziet līdz 19.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 19.aprīlis.

Saeimas lēmuma projekts "Par pilsonības piešķiršanu Svetlanai Thorai par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Andrejs Požarnovs - Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā. frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Svetlanai Thorai (dokuments nr. 495). Svetlana Thora ir dzimusi 1939.gadā Ukrainā. 1946.gadā viņa ir atbraukusi uz Rīgu, mācījusies un beigusi skolu Rīgā, pēc tam - Rīgas Medicīnas institūtu. No 1966. līdz 1968.gadam mācījusies klīniskajā ordinatūrā, pēc tam - Maskavā aspirantūrā. No 1971.gada strādā Rīgas Medicīnas institūtā. Pašreiz - Latvijas Medicīnas akadēmijā, no 1980.gada - par profesori Ķirurģijas katedrā. Specialitāte - asinsvadu ķirurģe. Profesorei ir 192 zinātniskās publikācijas, divas monogrāfijas. Viņa 18 gadu vada Asinsvadu ķirurģijas nodaļu Paula Stradiņa Valsts klīniskajā slimnīcā. No 1990. līdz 1992.gadam ir Torakālo un sirds asinsvadu ķirurģijas asociācijas viceprezidente un ir Latvijas Republikas Valsts prēmijas laureāte. Komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem profesorei Thorai un ar pozitīvu lēmumu izvirza šā jautājuma izskatīšanu Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Vispār tas ieteikums, lai viņai piešķirtu ārpus kārtas un par sevišķiem nopelniem Latvijas pilsonību, viņš ir ļoti demagoģiski sastādīts.

Vispirms šeit esošie ārsti - mēs esam 12 -, es domāju, ka arī mēs esam snieguši tūkstošiem cilvēku palīdzību, un tas vēl nenozīmē to, lai mēs varētu, ja mēs nebūtu pilsoņi, ārpus kārtas iegūt pilsonību. Sava darba apzinīga pildīšana - tas ir jebkura Latvijas iedzīvotāja pienākums, tāpēc to nevajag kvalificēt kā sevišķu nopelnu, jo tad mēs vispār nivelējam darba jēdzienu un darba tikumību.

Otrkārt, ļoti demagoģiski ir tas uzrakstīts, ka profesore Thora pārstāvēja neatkarīgo Latvijas Republiku 17. Vispasaules angeologu kongresā 1995.gadā. Viņa brauca tur kā zinātniece, nevis kā Latvijas valdības vai Latvijas Saeimas pārstāve un nekādu neatkarīgo Latviju viņa tur nepārstāvēja. To es jums varēšu vēlāk nocitēt, kādēļ es tā domāju.

"Nostrādājot 25 gadus republikas Sirds un asinsvadu ķirurģijas centrā, profesore Thora parādījusi savu uzticību neatkarīgajai Latvijas Republikai." Man jājautā tāpat kā Finansu ministrijā Andrejevai, kad mēs tagad frakcijā "Tçvzemei un Brīvībai" skatījām viņas jautājumu par kredītu nepamatotu piešķiršanu, un arī viņai mēs nesen piešķīrām ārpus kārtas pilsonību. Bet nu - Dievs ar viņu!

Šo ieteikumu ir parakstījis akadēmiķis Volkolakovs - Sirds un asinsvadu ķirurģijas centra vadītājs, bet mēs esam saņēmuši no šī Centra vēstuli ar profesoru un zinātņu doktoru parakstiem. Es viņu jums nolasīšu:

"Mçs, desmit no divpadsmit sertificētiem Latvijas asinsvadu ķirurgiem, Latvijas Sirds un asinsvadu ķirurģijas asociācijas biedri, Eiropas daļas starptautiskās Sirds un asinsvadu ķirurgu biedrības aktīvi biedri, griežamies pie jums sakarā ar minētās asociācijas biedres S.Thoras vēlēšanos iegūt Latvijas valsts pilsonību par sevišķiem nopelniem Latvijas tautas labā.

Mēs Thoru pazīstam ilgstoši. Viņas politiskā orientācija vienmēr ir bijusi saistīta ar PSRS pastāvēšanas aktīvu atbalstīšanu. Noliedzot Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas iespēju, ar savu nostāju un vārdiem viņa pazemojoši izturējās pret latviešu tautas brīvības centieniem, kultūrvēsturisko nozīmi, tautas tradīcijām. Uzskatām, ka S.Thoras kā profesionāla ķirurga, pedagoga darbība nevar būt par iemeslu pilsonības piešķiršanai, bet viņas vēlēšanās to iegūt par sevišķiem nopelniem Latvijas tautas labā ir morāls pliķis mūsu sejās." Parakstījuši: Aleksandrovičs, Ligers, Lācis, Lietuvietis, Mednis, Prudāns, Ozoliņš, Skujiņa, Zvirgzdiņš.

Šeit trīs ir parakstījušies par to, ka viņi ir medicīnas doktori, lai gan man liekas, ka viņu šeit ir vairāk. Lācis arī, cik es zinu. Tā ka, cienījamie kolēģi, es jūs aicinu balsot pret pilsonības piešķiršanu par sevišķiem nopelniem Thorai, lai mēs vienkārši nedevalvētu šo jēdzienu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, jūs saņemat aizrādījumu par to, ka to cilvēku viedokli, kas ir izteikts rakstiski un izdalīts deputātiem, saucat par demagoģiju.

Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Man bija tas gods pirms desmit gadiem ārstēties profesores Thoras nodaļā, mani četras reizes jau ir operējusi profesore Thora. Un asistējuši ir viņas nodaļas ārsti. Ir iesniegts iesniegums, un desmit cilvēki ir parakstījušies par pilsonības piešķiršanu profesorei Thorai. (Un šeit Vidiņa kungs nolasīja, ka trīs pilsoņi parakstījušies "pret".) Jo dakteri jeb ārsti - un te viņu ir daudz - to zina, ka šodien jau 10 gadus kā man ir bikses (un, kas ir tās bikses, es domāju, ķirurgi to saprot). Un, ja es vēl šodien stāvu jūsu priekšā un runāju, tad es varu pateikties tikai profesorei Thorai. Jo tie, kam tika operēti asinsvadi, artērijas Gaiļezerā un citur, arī Baltkrievijā un Maskavā savā laikā, - tie cilvēki jau ir miruši. Viņu vairs nav. Bet es, kā redzat, tomēr esmu. Un es varu apgalvot, ka nekur citur nav tādas attieksmes kā Stradiņa klīnikā asinsvadu ķirurģijas nodaļā, ka tur ir saliedēts kolektīvs, ko vada profesore Thora, un ka tur netika nekad ņemtas, tā sakot, dāvanas. To es jums varu apgalvot.

Es domāju, ka mums taisni būtu gods, ka viņa ir griezusies pie mums. Tādi cilvēki pie mums griežas un lūdz piešķirt pilsonību! Arī mums tas ir gods, ne tikai viņai gods. Vēl gribu piebilst, ka jau toreiz, tas ir, pirms desmit gadiem profesore Thora runāja perfekti latviski. Nu, varbūt ne perfekti, bet labi runāja latviski. Un šodien viņa runā jau perfekti. Mēs šodien vēl cīnāmies par to, lai dažs labs cittautietis zinātu latviešu valodu, bet viņa jau toreiz prata! Aicinu jūs vienbalsīgi nobalsot un piešķirt pilsonību tādiem cilvēkiem kā profesorei Thorai.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu - Svetlanu Thoru uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 9, atturas - 9. Svetlana Thora ir uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Saeimas lēmuma projekts "Par pilsonības piešķiršanu Haimam Koganam par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Andrejs Požarnovs - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Haimam Koganam. Dokuments nr.496. Haims Kogans dzimis 1939.gadā Baltkrievijas pilsētā Bobruiskā. 1947.gadā atbraucis uz Rīgu, 1957.gadā iestājies Latvijas Fiziskās kultūras institūtā, no 1968.gada līdz 1985.gadam strādājis par klasiskās cīņas treneri, no 1990.gada strādā par komercdirektoru SIA "INKOMI", 1993.gadā tika ievēlēts par "INKOMI-R" ìenerāldirektoru un no 1995.gada strādā par direktoru akciju sabiedrībā "LUKoil-Baltija", kur strādā arī pašlaik. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo jautājumu un nolēma neatbalstīt pilsonības piešķiršanu Haimam Koganam, un ar negatīvu komisijas lēmumu nosūta šo jautājumu Saeimas sēdei izskatīšanai.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja un cienītie deputāti! Man tagad ir grūti, es nevaru kvalificēt nevienu dokumentu, jo, ja tas arī nāca ārpus Saeimas, es viņu nedrīkstu kvalificēt pēc saviem ieskatiem. Principā es protestēju pret tādu attieksmi, ka manas paša domas... top aizrādīts, kā es domāju par vienu vai otru dokumentu. Dievs lai ir ar mūsu priekšsēdētājas kundzi!

Sēdes vadītāja. Paldies, Vidiņa kungs! Dievs būs gan ar mani, gan ar citiem, bet es pati ar sevi tikšu galā.

J.G.Vidiņš. Es nolasīšu dažus izvilkumus no raksta, kas ir publicēts "Rîgas Balsī" 1996.gada 28.februārī: "Un lai kā Kogans apliecinātu sava tagadējā uzņēmuma "nebāšanos" politikā (pretēji firmai "INKOMI-R", kura, piemēram, "Latvijas ceļam" iedāvinājusi gandrīz 13 000 latu), realitāte rāda citu ainu." Starp citu, Kogans bija tās "INKOMI" prezidents līdz tam, kamēr viņš aizgāja uz "LUKoil". Es šeit, cienījamie kolēģi, nerunāšu par to, ko pārstāv "LUKoil", kādas intereses viņi pārstāv. Tas, kā jūs zināt, ir Krievijas naftas bizness. Jānāk ir kādam iekšā. "Saimniekam" patīk, ka nāk varbūt Austrumi, "Tçvzemei un Brīvībai" patīk, ka Rietumi, bet drīzāk - lai neviens te nebāztos iekšā. Tā ir katra paša darīšana. Bet es gribētu jautāt savam ļoti cienījamajam priekšniekam Antonam Seikstam, Endziņa kungam, Lībanei, Tomašūnam, Indulim Bērziņam: uz kāda pamata jūs parakstījāties? Vai tad jūs tiešām domājat: ja jūsu partijai iedeva 13 000 latu, tad jūs varat vilkt iekšā mūs pārējos? Lai mums rastos priekšstats, ka Latvijas pilsonība ir nopērkama. Ar ko jūs, cienījamie deputāti, atšķiraties no tiem "mahinatoriem" - es atvainojos, Kreituses kundze, - kuri Daugavpilī pirkuši pases par 100 vai 150 latiem. Vai tas nav kriminālnoziegums? Un tādēļ es kategoriski protestēju pret to, ka atsevišķa partija ievelk mūs savos netīrajos darījumos un mums uzspiež valstisku pieeju, liek mums balsot par šādām absurdām lietām.

Es aicinu cienījamos Saeimas deputātus balsot kategoriski pret Haima Kogana uzņemšanu Latvijas pilsonībā par sevišķiem nopelniem, jo vairāk tamdēļ, ka mums ir daudz vērtīgāki izbijušie sportsmeņi, kas varētu Latvijas krāsas aizstāvēt. Un mēs jau esam pietiekami tādiem devuši... Paldies.

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, vārdu "demagoģija", vērtējot citu viedokli, es neesmu atļāvusi lietot un neatļaušu. Vienalga, lai ko arī jūs man šeit izteiktu. Jāprot ir otra domas kvalificēt atbilstoši tam, kādas tās ir, nevis vienmēr sniegt subjektīvo vērtējumu, lai izraisītu liekus asumus zālē un savstarpējas nesaskaņas.

Pēteris Apinis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Man nākas tagad uzstāties kā demagogam, mahinatoram, kriminālnoziedzniekam, kurš savos netīrajos darījumos grib ievilināt visus pārējos. Tieši tā es arī sapratu no Vidiņa kunga spožās uzstāšanās.

Es vēlētos atgādināt, ka šogad ir Atlantas olimpisko spēļu gads. Un mēs varam paskatīties, kas mums šogad zem Latvijas karoga aizstāvēs mūsu valsts krāsas un kuram tad galu galā būs iespēja izcīnīt kādu medaļu Atlantas olimpiskajās spēlēs. Jūs atceraties, ka pagājušajās olimpiskajās spēlēs Dainis Ozols, riteņbraucējs, atveda mums vienu bronzas medaļu un mēs to tiešām uztvērām par nacionāliem svētkiem. Un mēs ļoti labi atceramies to, ka Latvijas uzvara pār Igauniju basketbolā tautai bija daudz lielāks pozitīvu emociju lādiņš nekā daudzi Saeimas pieņemti likumdošanas akti. Un tad, paskatoties uz mūsu sportistu eventuāliem sasniegumiem, mēs redzam, ka mums Atlantā nemaz tik daudz cerību nav. Cerības, ka atvedīs Māris Bružiks zelta medaļu - tāpat kā no Eiropas čempionāta telpās - ir diezgan mazas. Un tās medaļas mums tomēr saistās ar diviem cīkstoņiem - brāļiem Jansoniem.

Es gribētu teikt, ka pašreiz Haims Kogans, neapšaubāmi, ir tas, kas stipri vien palīdz uzturēt Latvijas cīņas sportu. Mums ir grūti pateikt, kas ir svarīgāks - vai tas, ka... Mēs visi šeit vārdos atbalstām Latvijas valsts ieiešanu pasaulē, lai vienu reizi Olimpiskajās spēlēs paceltu sarkanbaltsarkano karogu un pie labas veiksmes nospēlētu šīs valsts himnu. Es vēlos atgādināt, ka arī par šo "INKOMI", kuram Vidiņa kungs redz tikai tādas ļaunas iezīmes kā "Latvijas ceļa" sponsorēšanu, es neesmu tīri labi informēts, bet es vienmēr Vidiņa kungam ticu uz vārda. Taču es gribu teikt, ka šis "INKOMI" uzturēja latviešu volejbola sieviešu izlasi pēdējos 4 gadus, jo reāli latviešu sieviešu volejbola izlase bija šī "INKOMI" komanda, un, lai arī cik tas dīvaini neliktos, no visiem mūsu sporta veidiem tikai volejbols spēja izcīnīt tiesības startēt Eiropas čempionātā finālā. Es vienkārši vēlos teikt, ka arī tas ir daudz, ja ir cilvēks, kas atbalsta kaut vai finansiāli - bet arī morāli atbalsta - latviešu sportu. Un, lai cik tas arī dīvaini nebūtu, Haims Kogans labi runā latviešu valodā, dzīvo latviskā vidē, un, ja viņš tagad strādā ar naftas biznesu, nu... mums varbūt arī tādā veidā ir jāatrod iespējas atbalstīt Latvijas sportu. Es katrā ziņā ļoti lūdzu jūs atzīt šā cilvēka nopelnus un balsot "par". Paldies. (Starpsaucieni no zāles: "Kâpēc tad jāatbalsta...")

Sēdes vadītāja. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Man ir vēl smagāka situācija nekā Pēterim Apinim, jo es Haimu Koganu pazinu vēl agrāk, nekā es iepazinu "Latvijas ceļu". Es netaisos savā deputāta karjerā sevišķi bieži nākt šeit tribīnē, lai runātu pilsonības jautājumos. Būtībā bez Haima ir vēl viens cilvēks, ko es gribētu aizstāvēt, un tad, kad viņa dokumenti nonāks Saeimā, es to arī darīšu... (Starpsauciens no zāles: "Bugajs...") Nē, tas nav Bugajs...

Sēdes vadītāja. Deputāta saruna ar zāli nav atļauta.

E.Inkēns. Attiecībā uz Kogana kungu, no vienas puses, ir, protams, lielā mērā jāatdala tas, kādu organizāciju viņš pārstāv, kādu biznesa struktūru viņš pārstāv, un tas, kāds viņš ir tomēr kā cilvēks. Ja mēs runājam par "LUKoil" un to, ka "LUKoil" ir nomaksājis mūsu valsts nodokļos tuvu pie 500 miljoniem latu, tad es nedomāju, ka Kogana kungam tur ir sevišķi liels nopelns, tur drīzāk ir nopelns mūsu valstī izkoptajai tranzītpolitikai un tam, ka Latvijas valsts atbalsta, lai tā Krievijas nafta iet caur Latviju un lai mūsu valsts no tā pelnītu. Jo Kogans nav nekādā veidā "LUKoil" îpašnieks, viņš tur ir tikai algots darbinieks, viņš tur ir paņemts kā algots darbinieks, tāpēc ka viņš ir izrādījis sekmes kā labs administrators. Kamēr viņš bija arī līdzīpašnieks "INKOMI", tikmēr "INKOMI" plauka, bet, tikko viņš aizgāja no "INKOMI", arī "INKOMI" pašreiz "iet pa burbuli", un es neesmu drošs, ka "INKOMI" spēs uzturēt arī Latvijas sieviešu volejbola izlasi. Protams, katrā darbā ir subjektīvās intereses. Tas, ka Haims Kogans diezgan nopietni cīnās par to, lai "LUKoil" savu naftas ķīmijas tranzīta terminālu izvieto Ventspilī, nevis Tallinā, kā tas bija nolemts agrāk un kā par to rūpējās daži citi cilvēki no "LUKoil" - tā, protams, ir viņa subjektīvā un ar Latviju saistītā interese, un, vai tas ir labi vai slikti, par to jums ir katram pašam jāizspriež: vai mums vajag, lai ir vēl viens papildu tranzītpavediens cauri Latvijai?

Bet neba par šo darbību naftas biznesā "Latvijas ceļš" vai kāds no tiem cilvēkiem, kas ir parakstījuši galvojumu viņam attiecībā uz Latvijas pilsonības saņemšanu... ne jau par to notiek galvošana. Galvošana ir saistīta ar sportu, un arī mana pazīšanās ar Haimu Koganu ir saistīta ar sportu, jo viņš ir bijis Latvijas izlases treneris 10 gadus, un es arī esmu nodarbojies ar cīņu un varu droši pateikt, ka viņš tajā laikā neapšaubāmi bija augstākā autoritāte cīņā, pie tam starp dažādiem cīņas veidiem. Es, piemēram, biju pilnīgi citā veidā un tomēr zināju, ka ir Haims Kogans, par to, ka viņš iedibināja tradīciju spiest, cīnīties, lai tie, kas ne vienmēr ir latvieši, runātu latviski, un tā tālāk. Šodien pilnīgi droši var teikt, ka Latvijā šī grieķu un romiešu cīņa balstās tikai uz viņa naudu, un lielā mērā tā ir viņa personīgā nauda. Tā ir mūsu cerība nākamajā Olimpiādē ieraudzīt vēl kādu medaļu. Un par to visu jau runāja arī Pēteris Apinis.

Es vēl gribu minēt kādu varbūt personisku iezīmi, ko, dabiski, ne katrs no deputātiem var zināt, bet es kā viņa sens paziņa tomēr to zinu. Kaut arī viņš ir ebrejs, viņa mājās latviešu valoda ir ģimenes valoda, viņš dzīvo kopā ar latviešu cilvēku, viņš svin latviešu svētkus, Jāņus un visus pārējos latviešu svētkus, tā, kā tas ir vienā normālā latviešu ģimenē. (Starpsauciens no zāles: "Tas nav iemesls...") Tas nav nekādā ziņā iemesls, lai viņam piešķirtu pilsonību par īpašiem nopelniem, pilnīgi pareizi. Tikai to der zināt, pirms nospiest podziņu. Es gribu atgādināt tikai to, ka pirms kara tieši tādi ebreji jeb žīdi bija mūsu Latvijas valsts pilsoņi. Un tad, kad es meklēju sponsorus Ziedoņa kopotajiem rakstiem, viņš bija viens no cilvēkiem, kas atsaucās, un viņš būs viens no tiem, kas sponsorēs Ziedoņa kopoto rakstu kārtējo sējumu. Tajā pašā laikā es runāju ar vairākiem latviešu biznesmeņiem, bet viņi man atteica. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. (Starpsauciens no zāles: "Nevajag...")

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu dažas minūtes runāt nevis par personālijām, bet par principiem gan. Pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem ir saudzējama un attīstāma tādēļ, ka starp tiem, kas pretendē, - es varētu minēt piemērus kādā citā vietā - ir tādi cilvēki, kas ir daudz uzticīgāki nekā daudzi mūsu Latvijas pilsoņi, kas alkst pēc Savienības atjaunošanas.

Otrais. Mani neapmierina pašreizējā procedūra. Proti, mēs cilvēkus nostādām neērtā situācijā. Viņš par vienu... par tādiem vai citādiem kritērijiem ir iesniedzis iesniegumu, viņš varbūt drebot gaida, pēc tam parādās argumentētas vai mazāk argumentētas, teiksim, atsauksmes par viņu, cilvēks tiek sabiedrības virspusē iznests apspriešanas līmenī, un neviens jau pēc tam neprasīs, vai tas, kas par viņu teikts, ir patiesība vai nav patiesība. Godātie kolēģi! Es vēlreiz uzsveru, ka es nerunāju par Haimu Koganu. Es runāju par principu. Mēs nevaram ar cilvēku izjūtām, ar cilvēku varbūt visdziļākajām jūtām politizēti izrīkoties pēc savas šīsdienas izpratnes. Kā to saprast, ka frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" pārstāvis vai mūsu komisijas priekšsēdētājs pilnīgi aizstāvēja, piemēram, Svetlanu Thoru... šodien šī frakcija nāk ar argumentiem, ka "pret"... Piedodiet, kāpēc man jābūt dezinformētam? Es gribu iegūt pilnu informāciju, es negribu spēlēties ar cilvēku likteņiem un jūtām. Tad, lūdzu, noteiksim, ka pēc iesniegšanas jāpaiet mēnesim... ir vajadzīgs kāds termiņš, lai cilvēks netiek vai nu nepelnīti saslavēts, vai arī nozākāts bez jēgas. Kur ir patiesība? Būsim drusku uzmanīgāki! Galu galā mēs esam likumdevēja pārstāvji, ne tikai frakciju vai politisko partiju pārstāvji.

Kas attiecas uz šo personāliju. Tad, kad jūs, Vidiņa kungs, atļāvāties tā te nosaukt... mēs jau sadzīvē esam draudzīgāki, nekā runājot no tribīnes... Es parakstīju un balsošu "par" tāpēc, ka latviešu puikas tiks uz Atlantu, un tas, kas šo procesu var stimulēt, ir man pieņemamāks nekā tas, kas mītiņos runā skaistas runas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Vidiņa kungs! Vidiņa kungs, es lūgtu paklausīties. Tribīnē jūs pieminējāt arī manu uzvārdu un nosaucāt 13 tūkstošus latu, par kādiem Endziņš vai kādi citi "Latvijas ceļa" deputāti ir nopērkami. Man liekas, ka jūs mēģināt šeit vilkt paralēles ar 13 Jūdasa grašiem vai kaut ko tamlīdzīgu domājat. Bet ja jūs tādā pašā garā turpināt tagad - būtībā pēc jūsu Pilsonības likuma projekta izgāšanās - likt šķēršļus jebkurām iespējām cilvēkam, kurš ir lojāls pret Latviju, kļūt par Latvijas pilsoni... Vai mēs esam ieinteresēti tādos apstākļos, lai mums būtu pēc iespējas vairāk lojālu pilsoņu, vai, tieši otrādi, lai mums būtu starp pilsoņiem Latvijai nelojāli cilvēki un - vēl jo vairāk - lai audzētu šo Latvijai nelojālo cilvēku masu? Man tas īsti nav saprotams. Un es gribētu pateikt vēl ko. Visi, kas šeit sēž, visas politiskās partijas acīmredzot ir saņēmušas pabalstus, tās ir sponsorējuši vieni vai otri finansiāli grupējumi, tajā skaitā arī jūs, "Tçvzemei un Brīvībai". Bet, ja jūs tagad ceļat augšā, ka viens vai otrs, vai trešais ir finansēts un ka tas tāpēc, lūk, tagad atstrādā šo naudu, - nu, tad tādā gadījumā mēs varam arī tikpat labi... Presē bieži vien parādās vēstules, ka dakteri vispār sniedz kaut kādu palīdzību tikai par kaut kādu maksu. Vai tādā veidā mēs rīkosimies? Jeb vai mēs balstīsimies tomēr uz kaut kādiem faktiem? Es parakstīju šo iesniegumu divu apsvērumu dēļ. Pirmām kārtām parakstīju tāpēc, ka es esmu no jaunības laikiem, visu laiku, ar sportu nodarbojies un esmu vienmēr sportu atbalstījis, un Haimu Koganu pazīstu nevis personīgi, bet kā sportistu, kā treneri, kurš ilgus gadus ir bijis Latvijas izlases treneris un kurš turpina ar finansiālu un morālu atbalstu visu laiku vēl sekmēt Latvijas sporta attīstību arī šodien. Tā ir viena lieta. Un otra lieta ir tā, ka es esmu principā par to, ka, ja cilvēks ir lojāls un ja viņš ir pierādījis savu uzticību, ir jādod viņam šī iespēja kļūt par Latvijas pilsoni. Un es aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Vladilens Dozorcevs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Tas Kogana jautājums ir pēc būtības zināmā mērā mūsu attieksme pret biznesu - un ne vairāk. Lūk, tā Vidiņa kungs saprot visu biznesu, tā "Rîgas Balss" saprot visu biznesu. Ko viņš tur zina no "Rîgas Balss", kas tur bija rakstīts, tas bija... aptuveni tādā pašā garā. Nu, jūs zināt, kas tas ir - naftas bizness. Ne vairāk. Lūk, aptuveni tādā līmenī mēs mēģinājām izlemt šo jautājumu. Ko vairāk var pateikt par "LUKoil", par Koganu, par "INKOMI", Vidiņa kungs? Viņš neko nezina - ne par "LUKoil", ne par "INKOMI". Tāds priekšstats par biznesu, ne vairāk. Es aicinu katru, kurš atnāk uz šo tribīni, runāt tikai par to, par ko viņš zina. Es varu pateikt konkrēti, ko es zinu par Koganu. Nu, teiksim, konkrēts gadījums. Pirms trīsarpus gadiem, kad Ogres rajonā viena skola bija spiesta pārtraukt mācību procesu tāpēc, ka pārtrauca kurināt šo skolu, es pats personīgi apzvanīju 15 vai 16 cilvēkus, biznesmeņus, kuri toreiz jau sāka nodarboties ar naftas biznesu, taču nedabūju nevienu litru un nevienu kilogramu. Bat tad, kad es piezvanīju Koganam, viņš atsūtīja trešajā dienā Mažeiķiem vienu cisternu ar mazutu un atdeva tai skolai. Tas ir viss, ko es gribu pateikt. Es nerunāšu par to, ka mēs komisijā mēģinājām apspriest šo jautājumu. Ziniet, visādas baumas tur bija, aptuveni tādā pašā līmenī, kā Vidiņa kungs vērtē šo jautājumu. Tā ir mūsu attieksme pret biznesu. Uzreiz parādījās baumas, ka viņam kaut kas nav kārtībā ar nodokļiem. Pārbaudījām, pieprasījām ziņas - viss ir kārtībā! Labi. Ar sociālajiem nodokļiem tur kaut kas nav kārtībā? Pārbaudījām - viss ir kārtībā. Ar atliktiem maksājumiem vai kā viņus tur sauc? Šī pozīcija arī ir kārtībā. Nu tā taču nevar! Mēs tikai izplatām baumas, vairāk nekā. Runāsim par to, ko mēs paši konkrēti, personīgi zinām! Tā ir cita lieta. Es - par Koganu.

Sēdes vadītāja. Viktors Kalnbērzs - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

V.Kalnbērzs (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pazīstu Kogana kungu pirmām kārtām kā sportistu. Viņš praktiski, es teikšu, atdeva savu veselību sportam, viņš bija mūsu Latvijas čempions, viņš bija PSRS čempions, bija Nopelniem bagātais treneris, un es gribu pateikt ka ārsts bieži vien saduras ar izciliem sportistiem kā slimniekiem. Viņš, vārdu sakot, izlika visus spēkus, lai aizstāvētu mūsu republikas godu, un principā viņš, es jums teikšu, ir zināmā mērā smagi slims. Es kā ārsts mēģināju viņam palīdzēt tad, kad viņš guva smagas traumas, viņš atkārtoti ārstējās pie mums Traumatoloģijas institūtā. Bet pēdējo reizi tā pārslodze, ko viņš, vārdu sakot, neizturēja, noveda pie tā, ka viņam trombozējās aorta, un es darīju visu iespējamo, varbūt pat neiespējamo un sarunāju ar savu kolēģi akadēmiķi Pokrovski un pavadīju Kogana kungu uz Maskavu, un tur mēs viņam nomainījām aortu un es pat uzņemu filmu par to operāciju. Ar to es gribu pateikt, ka tie nopelni, kuri ir Kogana kungam, ir varbūt gūti ar milzīgu piepūli, ar milzīgu atdevi, un visu to viņš tomēr atdevis mūsu tautai, mūsu republikai, un es zinu, cik viņš ir lojāls pret mūsu republiku, un tāpēc kā pilsonis un kā ārsts es gribu jūs aicināt ņemt vērā to, ko Kogana kungs darīja. Es pat negribu raksturot viņu kā biznesmeni. Šeit jau tika pateikts, kā viņš palīdzēja skolai un citām iestādēm. Ņemot vērā to, ko es teicu, es aicinu deputātus atbalstīt pilsonības piešķiršanu Kogana kungam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Otro reizi - 5 minūtes.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Un cienījamo profesor Kalnbērz! Jūs izpaudāt konfidenciālu informāciju par viņa slimībām, un es nezinu, vai viņš būs priecīgs, kad uzzinās, ka visas Latvijas iedzīvotāji zina, ka viņam ir bijusi tromboze un ka aorta operācijā nomainīta, un tā tālāk. (Starp citu, tas ir nākamās sēdes jautājums - mēs izskatīsim labojumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Par šādu ziņu izpaušanu draud naudassods - soda ar 250 latiem soda naudas. Tas tā - zināšanai). Ziniet ko, Dozorceva kungs un Kalnbērza kungs, man nav bijusi tā laime Haimu Koganu pazīt personīgi, es neesmu grozījies tanīs elitārajās aprindās, kas smird pēc naudas, atvainojos, smaržo pēc naudas, tāpat kā "Latvijas ceļa" pārstāvjiem... tās slavas dziesmas... Es viņu nepazīstu personīgi un arī nevēlos viņu pazīt personīgi. Kāpēc? Jo es ļoti labi zinu, ka ar Krievijas biznesa ienākšanu... Dozorceva kungs teica, ka viņš ir ļoti liels lietpratējs un viņš šīs lietas zinot, es tās tik labi nezinu, bet man ir nojausma: jo vairāk mēs paliksim ekonomiski atkarīgi no Austrumu kaimiņa, jo viņi, Dozorceva kungs, kā Zjuganovs teica, vieglāk varēs aizgriezt ciet dzīvībai nepieciešamo resursu krānus. Tā ir tā sadarbība, ar ko Krievija vienmēr ir nodarbojusies, un es domāju, ka viņa arī turpmāk ar to nodarbosies. Bez tam, lai šitās "LUKoil" darbību nodrošinātu, pasargātu, aiz viņiem nāk vienmēr federālās izlūkošanas - jeb kā tur to iestādi tagad sauc - darbinieki, kādi federālās pretizlūkošanas jeb izlūkošanas pārvaldes darbinieki, jā, tā ir specaģentu ienākšana Latvijas teritorijā. Mēs te runājam, ka mūs var pasargāt tieši ar iestāšanos Eiropas savienībā tīri ekonomiskā ziņā, taču, Dozorceva kungs, ar savu personīgo pieredzi es zinu, ka ekonomē Austrumu kaimiņi, ekonomiskā infiltrācija Latvijas saimniecībā vienmēr būs saistīta ar šo specaģentu ieplūdināšanu. Starp citu, mums ir vēstures mācība, 1940.gads. Kas organizēja šos pūļus, kas aicināja pievienoties Padomju Savienībai un tā tālāk? To Kreituses kundze zina ļoti labi, jo viņa lasa grāmatas par šiem jautājumiem. Dozorceva kungs, nevajag vis tā atmest ar roku, jo no vēstures mums ir jāmācās! Un, starp citu, jūs arī dabūjāt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem. Es jūs ļoti labi atceros no Tautas frontes laikiem, bet tagad, par nožēlu, man ir jāredz tas, ka jautājumos par latviešu tautas izdzīvošanu, par Latvijas valsts stiprināšanu jūs vienmēr esat opozīcijā un vienmēr balsojat "pret", kopā ar mūsu cienījamo kolēģi Bekasova kungu, kas vispār balsoja pret Latvijas neatkarību. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, mani satrauc tas, ka mēs šeit apmētājamies, varētu teikt, ar savstarpējiem "komplimentiem", un tas ir ļoti bēdīgi, es to jūtu jau daudzas sēdes pēc kārtas. Sevišķi, kad uzstājas arī cienījamais Endziņa kungs, tomēr jurists un inteliģents cilvēks, profesors, ieņēmis dažnedažādus amatus. Un, ja viņš var pateikt, ka "izgāzās" alternatīvais Pilsonības likums, tad es gribu teikt, ka tas "neizgāzās", to "izgāza". Un tas, kas to "izgāza", - tas arī ir zināms. Tā kā es pats piedalījos šajā procesā, es ceru, ka es nepalīdzēju to "izgāzt", bet katrā ziņā es jutos ļoti neērti par to, ka tie cilvēki, kas šķiet izglītoti juridiskajā laukā - un labi izglītoti, - ka viņi, paši zinādami savus darbus un savus ieteikumus, un savus izstrādātos likumus, var šodien apgalvot, ka šis likums ir "izgāzies". Tas savāca ļoti daudz parakstu, un ļoti daudz bija tādu cilvēku, kas tomēr gribēja pārskatīt šo Pilsonības likumu. Un īpaši kāpēc? Tāpēc, ka tad nevarētu pastāvēt arī tāda kategorija kā pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem. Es esmu šajā komisijā, kura skata šos jautājumus, un es gribu vēlreiz apgalvot, ka ir absurds šis formulējums "par īpašiem nopelniem". Kas vienam ir īpašs nopelns, kas otram ir īpašs nopelns, kas ir īpašs nopelns "Tçvzemei un Brīvībai" un kas ir īpašs nopelns "Latvijas ceļam", un kas ir īpašs nopelns... Vai olimpiskās komandas vēl ir jāpērk un jāmaksā, ja tikai vienai šo olimpisko spēļu pārraidei pieņem budžetu par 200 000 latiem, lai aizsūtītu tur korespondentus televīzijai un ta tālāk, - tajā laikā, kad visi Latvijas kultūras un vēstures pieminekļi, skolas, slimnīcas ir tādas... nu jūs jau zināt, par to daudz raksta un runā. Es esmu pret, vispār pret šādu pilsonības piešķiršanu, tas tomēr ir svēts nosaukums. Tu esi valsts - tagad jau brīvas valsts - pilsonis. Par īpašiem nopelniem. Nu kādi tad ir šie nopelni? Vienīgi jau nu Dozorceva kungam šie nopelni tiešām ir, un viņam ir piešķirta pamatoti šī pilsonība. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kuprijanovas kundze, vai jūs izmantosit trīs minūtes, kas ir palikušas līdz sēdes beigām? (No zāles deputāte Kuprijanova: "Jâ!")

Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Es jūs arī ļoti īsi aicinu atbalstīt. Bet es aicinu arī Pilsonības piešķiršanas komisiju un visu Saeimu izskatīt grozījumus Satversmē. Ja tagad es vai jebkurš no mums sāktu izteikties, par kādu no mūsu kolēģiem, ko kurš par kuru domā, tad būtu bļāvieni, ka ies tiesā. Es domāju, ka šajos jautājumos par pilsonības piešķiršanu katram ir sava pārliecība un katrs to izsaka balsošanā. Mums ir jāizdara grozījumi un vispār ir jāpārtrauc šīs debates. Tas ir apvainojums. (Starpsaucieni no zāles: "Pareizi...")

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu - Haimu Koganu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 11, atturas - 11. Haims Kogans uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pirmais paziņojums pirms sēdes slēgšanas. Latvijas Nacionālās grupas, Starpparlamentu savienības deputātus lūdzu pēc sēdes pulcēties Dzeltenajā zālē!

Nākamais paziņojums. Vārds Gundaram Valdmanim - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputātam.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Pirms pāris nedēļām Rīgas Represēto biedrībā tika nozīmēti Saeimas lobisti priekš represētajiem - Leopolds Ozoliņš, Andris Rubins un es. Bet darba tur ir daudz. Ir vairāki projekti, kas veidojas. Es lūgtu tos, kas gribētu nākt palīgā, - mēs varētu sapulcēties blakustelpā un pārrunāt, ko mēs varētu darīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, precīzi nosauciet zāli, kurā pulcēties. Sarkanajā zālē ir preses konference, Dzeltenajā zālē starpparlamentu delegācijas deputāti satiekas. Kur satiekas jūsu aicinātie cilvēki?

G.Valdmanis. Nu tad satiksimies tepat, zālē.

Sēdes vadītāja. Plenārsēžu zālē tas nevar notikt.

G.Valdmanis. Kur tad varētu?

Sēdes vadītāja. Pirms nākat tribīnē un aicināt kaut kur pulcēties, lūdzu, izvēlieties, deputāt, telpas, kurās jūs gribat satikties!

G.Valdmanis. Prezidija zālē.

Sēdes vadītāja. Prezidija zālē.

Roberts Zīle - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Nākamā sēde ir 11.aprīlī, ceturtdien, pulksten 12.30. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu Demokrātiskās partijas Saimnieks deputātus tūlīt pēc sēdes beigām pulcēties frakcijas telpās uz frakcijas sēdi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms reģistrācijas gribu jūs informēt, ka šodien esam izskatījuši 23 darba kārtības jautājumus un tribīnē ir bijuši 73 runātāji.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Romāns Apsītis,

Indulis Bērziņš,

Kārlis Čerāns,

Imants Daudišs,

Oļģerts Dunkers,

Gunta Gannusa,

Edmunds Grīnbergs,

Žanis Holšteins,

Jānis Jurkāns,

Jānis Kazāks,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Valdis Krisbergs,

Ivars Jānis Ķezbers,

Kārlis Leiškalns,

Jānis Mauliņš,

Andris Saulītis,

Jānis Strods... Preses konferencē. Jā.

Gundars Valdmanis,

Elmārs Zelgalvis.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Saeimas 28.marta sēdi pasludinu par slēgtu. Tāpat ziemas sesiju paziņoju par slēgtu.

Pavasara sesiju saskaņā ar Saeimas lēmumu sākam 15. aprīlī. Kārtējā sēde - 18.aprīlī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis - 2.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 2.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 3.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī"

(2.lasījums)

(67. un 546.dok.) - 3.lpp.

Ziņo - dep. A.Endziņš - 4.lpp.

Debates - dep. J.Strods - 14.lpp.

- 15.lpp.

- dep. K.Lībane - 17.lpp.

- dep. M.Lujāns - 18.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 19.lpp.

- dep. I.Bišers - 21.lpp.

- dep. I.Kreituse - 24.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 26.lpp.

- dep. P.Putniņš - 27.lpp.

- dep. A.Jirgens - 28.lpp.

- dep. A.Čepānis - 29.lpp.

- dep. K.J.Druva - 29.lpp.

- dep. A.Endziņš - 30.lpp.

- dep. J.Strods - 36.lpp.

- 38.lpp.

Paziņojumi - Saeimas priekšsēdētājas

biedrs A.Ameriks - 39.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 39.lpp.

- dep. A.Seiksts - 39.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 39.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 40.lpp.

Debašu turpinājums - dep. M.Lujāns - 45.lpp.

Par darba kārtību - 48.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības

un Ukrainas valdības līgumu par brīvo tirdzniecību"

(559. un 559.-a dok.) - 48.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par

policiju""

(569. un 569.-a dok.) - 48.lpp.

Debates - dep. J.Kaksītis - 48.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 50.lpp.

- dep. K.J.Druva - 51.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 52.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 53.lpp.

- dep. J.Kalviņš - 54.lpp.

- dep. M.Lujāns - 55.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 55.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts

uzņēmumu""

(570. un 570.-a dok.) - 56.lpp.

Debates - dep. A.Sausnītis - 56.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Sausnītis - 57.lpp.

- dep A.Endziņš - 57.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par ostām""

(571. un 571.-a dok.)

Debates - dep. A.Sausnītis - 58.lpp.

- dep. A.Jirgens - 58.lpp.

- dep. A.Seile - 58.lpp.

- dep. I.Liepa - 59.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 59.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

pašvaldībām""

(572. un 572.-a dok.) - 60.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā"

(573. un 573.-a dok.) - 61.lpp.

Debates - dep. K.J.Druva - 61.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 62.lpp.

- dep. A.Jirgens - 62.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu""

(574. un 574.-a dok.)

Debates - dep. J.Kaksītis - 63.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 64.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 64.lpp.

- dep. I.Bišers - 65.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par mežu

apsaimniekošanu un izmantošanu""

(575. un 575.-a dok.) - 66.lpp.

Debates - dep. I.Liepa - 66.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām

un pagasta tiesām"" (Nav pieņemts) - 67.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 67.lpp.

- dep. A.Seiksts - 67.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta V.Gredzena

ievēlēšanu Revīzijas komisijā" (Nav izskatāms

pēc būtības)

(576. dok.) - 68.lpp.

Lēmuma projekts "Par Ogres rajona tiesas tiesneša

M.Baltā pirmstermiņa atbrīvošanu no amata"

(578. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 68.lpp.

Lēmuma projekts "Par G.Kleinberga deputāta

mandāta apstiprināšanu" (A.G.Kreitusa vietā)

(591. dok.) - 69.lpp.

Likumprojekts "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu

1996.gadā" (2.lasījums) (Steidzams)

(491. un 566. dok.)

Ziņo - dep. M.Vītols - 69.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Kaksītis - 76.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 78.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 76.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 76.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Bunkšs - 78.lpp.

- īpašu uzdevumu valsts ministrs pašvaldību

lietās E.Jurkāns - 80.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 84.lpp.

- 87.lpp.

- īpašu uzdevumu valsts ministrs pašvaldību

lietās E.Jurkāns - 88.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 90.lpp.

- īpašu uzdevumu valsts ministrs pašvaldību

lietās E.Jurkāns - 91.lpp.

- dep. J.Strods - 95.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 98.lpp.

- dep. J.Strods - 104.lpp.

- dep. J.Kalviņš - 104.lpp.

- dep. J.Strods - 107.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 108.lpp.

- dep. A.Čepānis - 110.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 110.lpp.

- īpašu uzdevumu valsts ministrs pašvaldību

lietās E.Jurkāns - 112.lpp.

Paziņojums - dep. A.Požarnovs - 114.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Bunkšs - 115.lpp.

- īpašu uzdevumu valsts ministrs pašvaldību

lietās E.Jurkāns - 116.lpp.

- dep. J.Strods - 120.lpp.

- īpašu uzdevumu valsts ministrs pašvaldību

lietās E.Jurkāns - 120.lpp.

- dep. A.Seile - 123.lpp.

- īpašu uzdevumu valsts ministrs pašvaldību

lietās E.Jurkāns - 123.lpp.

- 125.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles, zemkopības ministra

A.Kaula un labklājības ministra V.Makarova atbilde

uz Saeimas deputātu jautājumiem par valdības

pasākumiem īstenojot Latvijas virzību uz Eiropas

savienību lauksaimniecības jomā

(562., 562.-a un 562.-b dok.) - 126.lpp.

Ziņo - veselības valsts ministrs

J.Viņķelis - 126.lpp.

Izglītības un zinātnes ministra M.Grīnblata atbilde

uz Saeimas deputātu jautājumu par Izglītības un

zinātnes ministrijas Izglītības un zinātnes iestāžu

pārvaldes 1995.gada 17.jūnija izdoto dokumentu

nr.4-37 "Par cittautu mācībvalodu izglītības iestāžu

audzēkņu uzņemšanu latviešu mācībvalodas

izglītības iestādēs"

(565.dok.) - 126.lpp.

Ziņo - Ministru kabineta vārdā J.Viņķelis - 127.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu par Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrijas speciālā budžeta

līdzekļu izlietošanu Ludzas slimnīcas būvdarbu

turpināšanai un pabeigšanai

(567. dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.G.Kreituss - 127.lpp.

Saeimas deputātu jautājums ārlietu ministram

V.Birkavam par Latvijas vēstniecības atvēršanu

Ķīnas Tautas Republikā

(589. dok.) - 128.lpp.

Saeimas deputātu jautājums zemkopības ministram

A.Kaulam par lauksaimniecības produkcijas

eksporta subsīdijām Latvijas uzņēmumiem 1995.gadā - 128.lpp.

Saeimas deputātu jautājums finansu ministram

A.G.Kreitusam par Apdrošināto interešu aizsardzības

fonda izveidošanu

(590. dok.) - 128.lpp.

Saeimas deputātu jautājums finansu ministram

A.G.Kreitusam par akciju sabiedrības "PITA"

finansiālo stāvokli 1996.gadā un tās norēķiniem

ar preses izdevumiem

(596. dok.) - 128.lpp.

Motivācija - dep. M.Lujāns - 128.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu

pieprasījumu finansu ministram A.G.Kreitusam par

Apdrošināto interešu aizsardzības fondu (Pieprasījums

noraidīts)

(525., 525.-a un 525.-b dok.) - 129.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas

deputātu pieprasījumu satiksmes ministram

V.Krištopanam par Satiksmes ministrijas

organizēto konkursu licences izsniegšanā

otrajam mobilo sakaru tīklu operatoram

Latvijā (Pieprasījums noraidīts)

(558., 558.-a un 558.-c dok.) - 130.lpp.

Ziņo - dep. J.Celmiņš - 130.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un

pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem""

(1.lasījums)

(175. un 499. dok.)

Ziņo - dep. M.Goba - 131.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un

pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju""

(1.lasījums)

(168. un 500. dok.)

Ziņo - dep. E.Bāns - 132.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām

ar ierobežotu atbildību"" (1.lasījums)

(172. un 501. dok.)

Ziņo - dep. A.Sausnītis - 133.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju

sabiedrībām"" (1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Sausnītis - 134.lpp.

Lēmuma projekts "Par pilsonības piešķiršanu

S.Thorai par īpašiem nopelniem Latvijas labā"

(495. dok.)

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 135.lpp.

Debates - dep. J.G.Vidiņš - 136.lpp.

- dep. L.Stašs - 137.lpp.

Lēmuma projekts "Par pilsonības piešķiršanu

H.Koganam par īpašiem nopelniem Latvijas labā"

(496. dok.)

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 138.lpp.

Debates - dep. J.G.Vidiņš - 139.lpp.

- dep. P.Apinis - 140.lpp.

- dep. E.Inkēns - 142.lpp.

- dep. A.Seiksts - 144.lpp.

- dep. A.Endziņš - 145.lpp.

- dep. V.Dozorcevs - 146.lpp.

- dep. V.Kalnbērzs - 147.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 147.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 149.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 150.lpp.

Paziņojumi - dep. G.Valdmanis - 151.lpp.

- dep. R.Zīle - 151.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 152.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 152.lpp.