Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, deputāti! Lūdzu, ieņemsim vietas! Paziņoju par atklātu 1996.gada 16.maija Saeimas sēdi. Par darba kārtību ir saņemti vairāki iesniegumi.

Saeimas Ārlietu komisija ierosina iekļaut Kārtības ruļļa 51.panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līgumu" kā pirmo darba kārtības jautājumu šīsdienas sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas ieteikumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts, izskatīsim šo likumprojektu kā pirmo.

Ir saņemts arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Roberta Zīles parakstīts iesniegums, kurā viņš lūdz, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, iekļaut likumprojekta "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" izskatīšanu pirmajā lasījumā pirms darba kārtības trešās sadaļas - "Deputātu jautājumi un atbildes". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav. Paldies. Esam vienojušies.

Tāpat ir saņemts piecu deputātu iesniegums, kuri saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz deputātu Panteļējeva, Kiršteina, Vītola, Kaksīša un Straumes iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", saīsinot termiņu, iekļaut šā gada 16.maija sēdes darba kārtībā kā otro jautājumu sadaļā "Prezidija ziņojumi". Nav deputātiem iebildumu? Nav. Pieņemts. Tātad iekļaujam to kā 7.jautājumu pēc Prezidija ziņojumiem.

Šobrīd vairāk iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Lūdzu, sāksim izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Tātad kā pirmo mēs izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līgumu". Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Indulis Bērziņš. Lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu izmainīt darba kārtību un arī Ārlietu komisijas vārdā lūdzu izskatīt to kā steidzamu tādēļ, ka, kā jūs zināt, nākamnedēļ ierodas Ukrainas parlamenta spīkers un Ukrainas delegācija. Viņi jau ir ratificējuši pirmajā lasījumā - un varbūt šobrīd jau arī galīgi - šo līgumu, un tas būtu ļoti korekti, ja arī mūsu puse to būtu izdarījusi. Tātad, pirms mēs sākam izskatīt šo jautājumu, es lūdzu nobalsot, lai mēs varētu to izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Ārlietu komisijas priekšlikumu - izskatīt pirmo darba kārtības jautājumu kā steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 3. Jautājums par steidzamību ir izlemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Šis līgums ir parakstīts 1995.gada 22.novembrī. Tas attiecas tikai uz rūpniecības precēm. Tātad runa šeit nav par lauksaimniecības precēm, tas ir pirmais, ko es gribu jums pasvītrot. Otrkārt, Latvijas un Ukrainas tirdzniecības apjoms 1995.gadā bija 95 miljoni latu, 1994.gadā - 48,3 miljoni latu, tātad šis apjoms nepārtraukti pieaug. Un pats svarīgākais arguments, kas Latvijai ir ļoti par labu, ir tāds, ka tirdzniecības bilance ar Ukrainu 1995.gadā bija pozitīva un sasniedza 16,42 miljonus latu, tas ir ļoti labs rādītājs, jo, kā jūs zināt, lai mēs veiksmīgi varētu attīstīties, domāju, tas būtu vienkārši brīnišķīgi, ja šāds rādītājs būtu arī attiecībā uz tirdzniecību ar citām valstīm. Tā ka es lūdzu kolēģus nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs pieteikušies nav? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

I.Bērziņš. Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā jūsu vienbalsību un arī Ārlietu komisijas vienbalsību šajā jautājumā, ja jums nav iebildumu, es lūgtu sēdes vadītāju... Ja šodien nobalsotu otrajā lasījumā, pieliktu šim jautājumam punktu, varbūt mēs tad, kad šeit būtu Ukrainas delegācija, pat paspētu apmainīties... laikam tas nebūs iespējams ar ratifikācijas aktiem, bet katrā ziņā jautājums jau būtu nokārtots. Tā ka es lūgtu, ja nav iebildumu, nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Stroda, Saulīša, Gannusas un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par Latvijas okupāciju" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Debatēs ir pieteicies Jānis Mauliņš - Tautas kustības "Latvijai" frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Šis jautājums mums ir izvirzīts šeit, Saeimā, jau otro reizi. Pirmo reizi mēs to formulējām kā Saeimas lēmumu, tā viņš kaut kur "nogrima". Mēs tagad to atkārtojam kā likumprojektu, lai komisijas varētu izskatīt to pamatīgi un tiešām izveidot dokumentu, kas būtu ļoti noderīgs un līdzsvarots. Personīgi domāju, ka mums šajā likumprojektā ir izdevies ietvert tos faktus un to lietišķumu, kas ir nepieciešams, lai konstatētu okupācijas faktu un okupācijas vaininiekus. Vienreiz tas ir jānoformē kā vienots likums, lai to varētu izplatīt starptautiskās organizācijās un arī Apvienoto Nāciju Organizācijā kā pamatdokumentu, uz kura balstās mūsu attiecības ar citām valstīm. Šobrīd šie dažādie atzinumi gan par okupāciju, gan par sekām, gan par Latvijas nacionālās neatkarības pasludināšanu ir dažādos dokumentos, tie nav apvienoti, un tajos arī nav būtiska novērtējuma par šiem notikumiem. Mēs ceram, ka uz šā dokumenta pamata varēs strādāt daudz lietišķāk Latvijas ārlietu institūcijas un tālāk attīstīt mūsu neatkarības nostiprināšanas domu un mūsu pagātnes izvērtēšanu, jo diemžēl, kā daži vēstnieki ir stāstījuši, daudzi ārzemnieki vienkārši nezina, ka Latvija ir bijusi okupēta - un ka viņa ir bijusi trīskārtēji okupēta - un kādas ir bijušas okupācijas sekas. Tagad pēc tam mēs varētu dot Apvienoto Nāciju Organizācijā lietišķus ziņojumus par zaudējumu apmēriem, neko vairāk nepiebilstot, par dzīvā spēka zaudējumiem, par tautas, tā teikt, izvazāšanu pa pasauli. Līdz ar to daudzi mūs labāk saprastu, jo tas, ka pasaule un Eiropa mūs nesaprot, ir pilnīgi atkarīgs no mums pašiem. Kā mēs zinām, ebreju tautas nelaimes pasaule ļoti labi saprot, un, ja tā nesaprot, tad ebreji nekautrējas atgādināt vēl un vēlreiz, un neviens no viņiem nepārmet vadošām institūcijām, ka atgādināts tiktu par daudz un ka tas jau sāk garlaikot. Un ka mēs kļūstam muļķīgi, ja mēs atgādinām. Es izlasīju šodien laikrakstā "Diena" Induļa Bērziņa izteikumu, ka šāds dokuments ir bērnišķīgs. Ja mēs tādā veidā vērtējam šo dokumentu, tad mēs varam aiziet līdz tam, ka arī Hāgas starptautiskā tiesa ir bērnišķīga, jo, kā zinām, viņa ļoti maz atrod notiesājamos, tie praktiski nav sasniedzami. Mēs varam aiziet līdz tam, ka arī mūsu karogs ir kaut kas bērnišķīgs, jo kā nekā tā ir tikai drēbes daļa, lupata, var teikt, ja jau mēs to saucam par bērnišķību. Bet tas ir mūsu simbols, mūsu patiesība. Lūdzu cienījamos kolēģus ņemt vērā to, ka var jebkuru jautājumu uzskatīt par bērnišķīgu, ja to pagriež attiecīgā rakursā. Šā likuma pieņemšana vistālāk stāv no bērnišķības, jo tas ir pamatdokuments, uz kura varētu balstīties visa mūsu diplomātiskā prakse nākotnē, un tas varētu būt arī programmas dokuments par to, kas mums tālāk jādara, lai šīs okupācijas sekas likvidētu, tāpēc es lūdzu deputātus pieiet šim jautājumam nopietni, vismaz novirzīt to uz komisijām apspriešanai, nevis tikai noraidīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien izskatām likumprojektu "Par Latvijas okupāciju". Bet padomāsim, kam ir vajadzīgs mīts, ka PSRS 1940.gadā okupēja Latviju. Nacionālistiskais bloks, kas nostiprinājās Latvijas valsts struktūrās, jau 1994.gadā ir apelējis pie Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm par Latvijas okupāciju 1940.gadā. Aicinājumu ANO Ģenerālajā asamblejā nolasīja Valsts prezidents Guntis Ulmanis 1994.gada 27.septembrī, bet to aicinājumu neviena valsts nepieņēma, un de iure un de facto nav pieņemts, ka PSRS ir okupējusi Latviju. 1940.gada Latvijas notikumu pareizs vērtējums un izgaismojums ir svarīgs ne vien Latvijas un Krievijas, bet arī visas pasaules tautām. Tas kļuvis jo aktuāls tāpēc, ka nacionālie radikāļi, nerēķinoties ar to, sadalījuši Latvijas iedzīvotājus pilsoņos un ārpilsoņos, atkarībā no vienas pazīmes - vai cilvēks līdz 1940.gadam dzīvojis Latvijā vai apmeties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc 1940.gada. Pēdējiem - to skaits sasniedz 700 000 cilvēku - ir atņemtas pilsoņu tiesības un arī pilsonība, jo pirms tam viņi taču bija Latvijas un PSRS pilsoņi. Ar šādu iedzīvotāju diskrimināciju, neierobežotu genocīdu un aparteīdu, ar cilvēktiesību masveida pārkāpumiem Latvija nevar pretendēt uz uzņemšanu Eiropas padomē. Vēsture jāzina un jāatceras gan Latvijas, gan Krievijas sabiedrībai. Otrais pasaules karš sākās ar Vācijas iebrukumu Polijā. Tolaik, 1939. gada septembrī, vācu armija neiebruka Latvijā, pateicoties PSRS rīcībai un pozīcijām. Pēc Polijas sabrukuma stāvoklis Baltijā kļuva trauksmes pilns. Latvijas valdība savā 1939. gada 1. oktobra sēdē nolēma sūtīt uz Maskavu speciālu ārlietu ministra Muntera vadītu delegāciju. Par to bija rakstīts "Latvijas Vēstnesī" 1939. gada 2. oktobrī. Sarunu noslēgumā 5. oktobrī tika parakstīts Latvijas un PSRS savstarpējās palīdzības līgums, kas paredzēja, ka Latvija izīrēs Padomju Savienībai jūras karabāzes Liepājā un Ventspilī, dažus lidlaukus un piešķirs tiesības uzturēt Latvijā karaspēku, saskaņojot ar Latviju tā daudzumu. 1939. gada 23. oktobrī tika parakstīti daži papildprotokoli un nolīgumi. Sākās padomju garnizonu izvietošana Latvijas teritorijā. Liepājā un Ventspilī ienāca lieli PSRS karakuģi. Šiem pasākumiem bija svarīga loma kara pirmajā posmā - pateicoties tam, ka padomju karaspēks bija izvirzīts 200-300 kilometrus tālāk uz rietumiem. 1940. gada pavasarī karš Eiropā guva strauju un dramatisku risinājumu. Hitleriskās Vācijas karaspēks pakļāva sev Dāniju un Norvēģiju, iebruka Holandē, Beļģijā un Luksemburgā. 14. jūnijā krita Parīze. Pirms tam 1940. gada maijā Hitlers Gēringa, Keitela, Rozenberga un Bormana klātbūtnē paziņoja: visām Baltijas valstīm jābūt iekļautām reiha sastāvā. Par to bija rakstīts Otrā pasaules kara vēsturē. Latvijas vēstnieks Berlīnē, viņš ziņoja Rīgas... vēstulēs Rīgai 1940. gada 27. un 28. maijā, ka Vācijā tiekot plaši izplatītas kartes, jaunās Eiropas kartes, kurās Baltijas valstis jau iekļautas hitleriskā reiha sastāvā. 6. jūnijā padomju valdība izvirzīja prasību saskaņā ar savstarpējo palīdzības līgumu pastiprināt Baltijas valstu drošību. Latvijas valdība savā pēdējā... savā sēdē pieņēma lēmumu par padomju armijas papildu garnizonu izvietošanu. Pēc šīm sēdēm Latvijas kara ministrs ar vēstuli informēja visu Latvijas armijas komandējošo sastāvu par padomju armijas papildu daļu ieiešanu Latvijā. Padomju karaspēks sāka ienākt Latvijā 17. jūnijā, un iedzīvotāji sagaidīja to priecīgi. Latvijas un Krievijas sabiedrībai un visai pasaulei jāzina, ka 1940. gadā nekāda Latvijas okupācija no PSRS puses nav bijusi.

Pirmkārt, padomju karaspēka daļu izvietošana Latvijā, Lietuvā un Igaunijā bija paredzēta savstarpējās palīdzības līgumos PSRS un Baltijas valstu starpā.

Otrkārt, padomju karaspēka izvietošana Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā bija viens no pasākumiem, lai nepieļautu hitleriskās Vācijas agresiju pret Padomju Savienību, un pilnībā atbilda Baltijas tautu vitālajām interesēm, jo atturēja Vāciju iekļaut šīs valstis reiha sastāvā.

Treškārt, vēsture nezina piemērus, kad iedzīvotāji sagaidītu karaspēku tik sajūsmināti un atsaucīgi, kā sagaidīja Latvijā padomju karaspēku. Tauta redzēja tajā nevis okupantus, bet aizstāvjus.

Ceturtkārt, padomju karaspēks, atrodoties Latvijas teritorijā, neiejaucās valdības darbībā un tajos notikumos, kas norisinājās Latvijas politikā tajā periodā.

Tas viss liecina, ka 1940. gada Latvijas okupācija no PSRS puses nav bijusi. (Zālē liels troksnis - svilpiens, aplausi.)

Kad fašistiskā Vācija 1941. gada 22. jūnijā nodevīgi uzbruka Padomju Savienībai, hitlerieši, okupējot Latviju, atņēma tai valstiskumu un pasludināja Latviju par impērijas provinci Ostland... (Troksnis zālē.)... noteica okupācijas režīmu un vācu valodu kā valsts valodu. Šeit izveidoja 48 cietumus, 23 koncentrācijas nometnes, 18 geto, kur praktizēja spīdzināšanas, mērdēšanu badā, indēšanu gāzes kamerās. Latvijas teritorijā fašisti iznīcināja vairāk nekā 600 000 mierīgo iedzīvotāju un karagūstekņus... (Troksnis zālē.) (Starpsaucieni: "Izslēgt mikrofonu!")

Sēdes vadītājs. Es lūdzu deputātus uzvesties pieklājīgāk.

A.Golubovs. Pašlaik Latvijas ekonomika pārdzīvo smagu krīzi, Latvija ir otrajā vietā Eiropā nabadzības ziņā. Šodien Latvijā labi dzīvo tikai 3 cilvēki no katra tūkstoša iedzīvotāju, toties vairāk nekā 50% iedzīvotāju ir nabadzības līmenī. Tie izmirst pusbada un bezmaksas medicīnas trūkuma dēļ.

Vajadzīgs nevis pieņemt tādus lēmumus un likumprojektus, bet neatliekami veikt praktiskos pasākumus, lai nedaudz mīkstinātu krīzes graujošās sekas. Nevis nodarboties ar spekulatīvajām mītu deklarācijām par okupāciju.

Es lūdzu nesūtīt to likumprojektu komisijām apspriešanai.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, man ir ļoti grūti un smagi runāt pēc tādas saturīgas lekcijas, bet nu es tomēr gribēšu nedaudz pievērst jūsu uzmanību šim tekstam. Kas ir pretrunā ar vēsturisko realitāti? Šeit, es skatos, ir tādas frāzes: "represējot valsts vadību, un 5. augustā pretēji Satversmei bez tautas nobalsojuma pievienoja PSRS". Kā mēs varam ielikt šādu frāzi, ja tobrīd Satversme nestrādāja vispār? Jo Satversmes tiesības tika apstādinātas vēl pirms 1934. gada. Un 1934. gada 15. maijā tika uzurpēta Latvijā vienpersoniski, ar viena kunga rīcību, visa Latvijas vara, tika arī izdzenāta 4. Saeima. Tādēļ rodas jautājums - kā mēs varam ielikt šādā deklarācijā šādas frāzes? Protams, tas jautājums varbūt būtu komisijā... vai arī 6. Saeimas morāles jautājums, jo, ja mēs gribam šo jautājumu tādā veidā vērst, tad mums ir jāskatās, kā vēsturiski radās iespēja okupācijai un arī citām izdarībām, jo pie manis vēršas ļoti daudzi Latvijas pilsoņi ar tādiem jautājumiem. Ļoti interesanti, vai ne? Tikai arī 6. Saeima grib ieiet vēsturē kā Saeima - kā 5. Saeima jau ir iegājusi -, kas nav nosodījusi 4. Saeimas nelikumīgu izdzenāšanu. Un vai mēs turpināsim iluzoro spēli, saukdami Kārli Ulmaņa kungu par prezidentu? Kas bija uzurpējis varu, nekad nav Latvijas vēsturē ievēlēts par prezidentu un kas tātad 1940. gada 17. jūnijā parakstīja tā saucamās Kirhenšteina valdības izveidošanu? Cienījamais uzurpators Kārlis Ulmanis. Sāksim vēsturisko atskaiti no šejienes. Un nevajadzētu šinī gadījumā glorificēt šo personību. Tāpat šīs personības atļauja...1939. gadā tika parakstīts līgums ar PSRS. Sāksim no vēsturiskās patiesības. Ja mēs šoreiz atkal mēģināsim zīmēt patiesību tā: ir vai nu balts, vai melns... Tā nav. Un tādēļ, pirms tādu deklarāciju pieņemt, mums papriekš būtu jāatrisina ar savu tautu... jo, es vēlreiz saku, pie manis vēršas pilsoņi, kuri jautā, kad tiks reabilitēti viņu tēvi un vectēvi, kas, pamatojoties uz Ulmaņa dekrētu par ārkārtas stāvokli, tika arestēti un atradās ieslodzījumā. Protams, tas bija maigāk nekā vēlākie aresti, bet šodien neviens no šiem cilvēkiem nav reabilitēts. Sāksim no šā jautājuma un tad pievērsīsimies nākamajiem jautājumiem, kā radās iespējas vai iespējamības...

Te tālāk ir rakstīts: "Atjaunotās neatkarīgās Latvijas 6. Saeima apliecina Latvijas tautai, kā arī citām pasaules tautām un valstīm, ka allaž turēs svētu demokrātijas, cilvēku brīvības un tiesiskuma ideju..." Šeit jau parādās nākamais jautājums. Ja jau mēs tā deklarējam, tad atgriezīsimies pie saviem pilsoņiem un izteiksim arī līdzjūtību... jo vairs diemžēl nav neviens dzīvs, ir miruši Bruno Kalniņš un Bergs, pēdējie 4. Saeimas deputāti... Bet bija jāizvirza jautājums par to, kādēļ radās iespēja, tai skaitā arī šodien, sevi deklarējot par Latvijas zemnieku savienību, iespēja izdzenāt Saeimu, tai skaitā arī Sociāldemokrātu frakciju un pārējās frakcijas. Sāksim no tā jautājuma. Tādēļ es vēlreiz iesaku: pat ja mēs nosūtīsim šo likumprojektu šodien uz komisijām, es ceru, ka frakcija "Latvijai" un arī pārējās beidzot pievērsīs uzmanību šim jautājumam. Būsim patiesi pret Latvijas vēsturi! Paldies.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs nepārvērst šo jautājumu par pēdējo jautājumu, ko mēs izskatām šīsdienas sēdē. Es labi saprotu, ka tas ir sāpīgs jautājums daudziem, un tieši tāpēc mēs droši vien esam pārejas perioda sabiedrība, ka Latvijas parlamentā ir cilvēki, kas 1940. gadu uzskata par atvieglojumu un bezmaz vai par glābšanu... izglābšanu no Vācijas. Un ir arī cilvēki, kas uzskata 1940. gada okupāciju par vienu no šausmīgākajām lappusēm latviešu tautas dzīvē. Es domāju, ka tas viss ir normāli, jo visus mūs ir ievēlējusi tauta, un kādi ir vēlētāji - tādi esam mēs. Es tiešām uzskatu, ka šāda veida dokumenta pieņemšana... es varu atkārtot... nedos redzamu rezultātu. Par nožēlu. Jo, kā es jau teicu, visas lielās valstis, nopietnās valstis - tādas kā Amerikas Savienotās Valstis, Anglija, Vācija - nekad nav atzinušas mūsu inkorporāciju, un attiecīgi viņi tātad visu laiku ir zinājuši un brīnišķīgi zina arī šobrīd, kas ir noticis ar mums 1940. gadā.

Cits jautājums, ka viņi negrib atvērt ne savas sirdis, ne savus maciņus. Un nedarīs to arī pēc šī dokumenta pieņemšanas. Tomēr es uzskatu un gribu to teikt arī kustībai "Latvijai", ka es neesmu pret šī dokumenta nodošanu komisijai, un ir pilnīgi iespējams, ka pēc zināmām izmaiņām tajā... Es gan neesmu tik precīzi iepazinies, varbūt arī nevajag izdarīt nekādas izmaiņas, bet katrā ziņā pēc nopietnas apspriešanas komisijā ir pilnīgi iespējams, ka vajag pieņemt šo dokumentu, ja viņš nedara neko sliktu mūsu starptautiskajām attiecībām, mūsu ārlietām.

Es nedomāju, ka tas, ja Latvijas parlaments vēlreiz skaļi pateiks šo vēsturisko faktu, mums izdarīs daudz ko sliktu, ja tas būs noformulēts pietiekoši, teiksim, juridiski korektā formā. Tā ka es lūdzu, pēc iespējas saīsinot debates, nodot šo dokumentu komisijai, jo īstās debates pēc būtības būs tad, kad šis dokuments atgriezīsies no komisijām, un tad varbūt cilvēki būs iesnieguši savus alternatīvos variantus, varbūt pat to, ka 1940. gads ir jāpasludina par mūsu laimīgāko gadu un tā tālāk. Tā ka tas viss ir iespējams. Un tad mēs strīdēsimies pēc būtības un arī balsosim. Šobrīd, es domāju, nodosim komisijām, lai komisijas nopietni strādā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Indulis Bērziņa kungs, šķiet, visracionālāk, visprecīzāk izteica to, ko mums šodien vajadzētu izdarīt. Paklausoties iepriekšējos runātājus - es gan tiešām nebiju to laimīgo cilvēku skaitā, kuri 4.maijā pieņēma Neatkarības deklarāciju - man bija tāda sajūta, ka šodien atkārtojas vēsture, ka šodien atkal ir gandrīz vai balsojums par Latvijas neatkarību, jo izrādās, ka tas viss, par ko savā laikā Vulfsona kungs runāja Maskavā no PSRS Augstākās padomes tribīnes un lūdza Latvijai neatkarību... tad PSRS un visai pasaulei ar dokumentiem tika pierādīts, ka Molotova-Ribentropa līgums bija Latvijas okupācijas pirmsolis. Izrādās, dažu runātāju domās tā tas nav bijis. Manuprāt, tik tiešām nediskutēsim ilgi, jo vajadzība tomēr ir pavisam savādāka, nekā Bērziņa kungs to parādīja.

Par Latvijas okupāciju es runāju Vācijas parlamentā 1992.gadā. 1993.gadā es par to runāju Kanberā Austrālijas parlamentā. Tie bija fakti, kas nebija zināmi maniem klausītājiem. Tie nebija valstu vienkāršākie cilvēki, tie bija parlamentārieši. Jā, ne Amerika, ne Francija, ne Krievija sirdis un maciņus mums atvērt nevēlas. Es domāju, ka Krievija neatvērs ne sirdi, ne maciņu arī pēc tam. Bet es nebūt neesmu pārliecināts, ka pasaules sabiedrība nesaprastu to, ka Molotova-Ribentropa līgums, Potsdamas konference, Jaltas konference, kurā tika izlemts arī Latvijas liktenis, ka tas ir tik viennozīmīgi un nemaināmi kaut vai ekonomiskā atbalsta vērā ņemamajā faktorā.

Man pilnīgi nesaprotama bija pašreiz viena mana kolēģa uzstāšanās, un tas man ļoti atgādināja... Ir tāds tautisks salīdzinājums: "Tev ir slikts vīrs!" saka viena kaimiņiene, bet otra kaimiņiene atbild: "Bet tu pieskati savu mazuli, jo viņš garām podiņam kaut ko taisa!" Tas man ļoti atgādināja šo salīdzinājumu, kad mēs runājām par ārējo okupāciju un par Latvijas iekšējā autoritārā režīma izveidošanos. Atvainojiet, tās ir divas dažādas lietas. Man ļoti interesē, ko tad 4.Saeima vai, protams, autoritārā režīma iedibinātājs Kārlis Ulmanis varēja darīt, ja pret vienu Latvijas armijas vīru nāca vesela divīzija iekarotāju. Šķiet, ka vienīgā iespēja bija parakstīt līgumu, kurā Vācijas vai Krievijas kartē Latvija pirmām kārtām bija atzīmēta kā impērijas sastāvdaļa. Un par to, šķiet, vairs nav ko strīdēties. Tas ir pierādīts.

Latvijas augstākajai likumdevējai institūcijai - Saeimai - ir jāatzīst, ka mūsu valsts ir bijusi okupēta. Protams, šāds teksts ir jāizstrādā un jāizdiskutē komisijās, un galvenās diskusijas notiks tur. Pilnīgi pareizi saka mūsu nākamā Prezidenta kandidāte Ilga Kreituse: "Nevajag jau sevišķi runāt par to seku novēršanu un viņas nepieciešamību. Tā jau var aizrunāties pat līdz Eiropas robežu mainīšanai. Bet mums pašiem ir jābūt ar pietiekoši stingru "mugurkaulu", lai bīstamā Austrumu kaimiņa klātbūtnē nebaidītos pateikt, ka tu, Austrumu kaimiņ, esi šo tiesību pārmantotājs no tā komunistiskā nezvēra, kas okupēja manu dzimteni!" Es aicinu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" iesniegtā likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti interesanti, protams, ir tas, ka šodien mēs atkal dzirdējām tādu īpatnēju vēsturisku jautājumu: bija vai nebija Latvijā okupācija? Bija vai nebija vienas trešdaļas Latvijas tautas zaudējumi šīs okupācijas rezultātā? Sēdināja vai nesēdināja uz ilgiem gadiem cietumā tikai par Latvijas karoga izkāršanu? Un tā tālāk.

Mēs nupat dzirdējām runu, kurai būtu vieta starp unikāli bezkaunīgākajām runām, kādas vispār šeit ir skanējušas no Saeimas tribīnes. Tagad man pasakiet: ir Latvijā demokrātija vai nav? Sakiet man, vai jūs vēl daudzas valstis pasaulē varat nosaukt, kur parlamentārietis uzkāpj tribīnē un atļaujas runāt bezkaunības vienu pēc otras vēsā mierā, un viss tas ir vērsts pret Latviju kā pret neatkarīgu valsti! Tad mēs parunāsim un pastāstīsim tām delegācijām no ārzemēm, kas ierodas pie mums un māca mūs ievērot cilvēktiesības.

Jā, redzat, protams, šādi deputāti arī par Prezidenta kandidātu ierosinās acīmredzot atkal vienu unikālu parādību - vislētāko prezidentu cilvēces vēsturē, jo Alfrēda Rubika ievēlēšanas gadījumā Latvijas kasei nedraud nekādi lieki izdevumi tāpēc, ka viss viņam jau ir nodrošināts - gan telpas, gan apsardze, gan transports, gan ēdināšana un viss pārējais. Tātad acīmredzot tās ir ļoti īpatnējas rūpes par Latvijas valsts kasi. Tāpēc pēc šādas uzstāšanās, protams, rodas jautājums: vai ir atkārtoti jārunā par visām šīm lietām, kas ir saistītas ar mūsu valsts pagātni pēdējo 50 un vairāk gadu laikā? Ļoti interesanti, ka, šeit uzstājoties un mēģinot kaut kādā veidā ņirgāties par Latvijas pagātni, tiek meklēti dažādi argumenti. Sakiet, lūdzu, kāds šeit ir sakars Kārlim Ulmanim ar šo mūsu dokumentu? Šeit ir skaidri un gaiši uzdots jautājums: vai vajag radīt atsevišķu dokumentu par Latvijas okupāciju, vai pie tā ir īpaši jāpiestrādā vai nav? Tas ir konceptuāls jautājums. Jā, arī es uzskatu, ka vajag atsevišķu dokumentu, un ir vienalga, no kuras puses šeit nāk iniciatīva, tam te nav nekādas nozīmes. Es tikai gribu atgādināt, ka šādu jautājumu LNNK izvirzīja jau 5.Saeimā, tikai nezin kāpēc viņš toreiz kaut kur pazuda. Un arī šajā Saeimā mēs ne pirmo reizi runājam par līdzīga satura dokumentiem. Ne pirmo reizi!

Tagad ir tāds jautājums: ko starptautiski Latvija iegūs vai zaudēs, pieņemot šādu dokumentu? Atvainojiet, lūdzu, bet šeit man tomēr vairāk interesē, kā uz mums skatīsies Latvijas Republikas pilsoņi. It īpaši tie, kuri ir ārkārtīgi daudz cietuši tieši no šī okupācijas režīma. Man tomēr liekas, ka, arī runājot par starptautiskajām attiecībām un darbību, cilvēces vēsturē ar liekulību valstis ir daudz mazāk panākušas nekā ar asu, noteiktu un godīgu rīcību. Pamēģiniet man no vēstures uzrādīt citus piemērus! Tieši šī mūsu diplomātu bieži piekoptā liekulība, neprotot skaidri un gaiši pateikt vienā teikumā savu nostāju par to, kas ir Latvijā noticis, ir radījusi pamatu šai bezkaunīgajai gaudošanai par cilvēktiesību pārkāpšanu, šai bļaustekļu komandai, kuri, saņemot piecus vai vairāk latu dienā, vieni un tie paši stāv pie dažādām valsts un pašvaldības iestādēm un tā tālāk. Tieši tāpēc es, protams, uzskatu, ka šim dokumentam ir jābūt ļoti korekti izstrādātam. Es piekrītu, ka šajā piedāvātajā dokumentā ir nepieciešamas zināmas izmaiņas, jo nevar piekrist dokumenta autoriem, kuri par galveno Latvijas neatkarības atjaunošanas elementu uzskata Krieviju. Paskatieties dokumentā! Tas nu galīgi nav pareizi. Es domāju, ka galvenais, kas nodrošināja Latvijas neatkarības atjaunošanu, bija mūsu tautas rīcība, nevis Krievijas vai nu demokrātiskie, vai kaut kādi citi virzieni. Un būtu vajadzīgi vēl daži labojumi, bet tā jau ir pavisam cita lieta.

Es ceru, ka šā dokumenta autori piekritīs alternatīvajam projektam, kuru mēs tiešām varam kopīgi izstrādāt, un par to patiesi der kopīgi padomāt. Taču jebkurā gadījumā es, protams, piedāvātu īpaši nevērsties pret šo dokumentu konceptuāli un atbalstīt tā nosūtīšanu uz komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Dobeļa kungs jau faktiski pateica, tāpēc man īpaši nebūtu ko sacīt. Ir skaidrs, ka šis dokuments jānodod komisijai, un ir skaidrs, ka šāds dokuments par Latvijas okupācijas fakta atzīšanu ir jāpieņem, jo tas ir parāds daudzu gadu garumā. Parāds, ko neizpildīja Augstākā padome. Es ļoti labi atceros, ka Indulis Bērziņš bija viens no tiem, kurš ar putām uz lūpām toreiz mēģināja mums - tautai un parlamentāriešiem - iestāstīt, ka nevajag pieņemt šādu dokumentu. Labi, ka viņš šodien teica, ka tas ir jānodod komisijām. Paldies par to!

Bet es nācu tribīnē, lai izteiktu protestu pret jaunā, es gribētu nosaukt, "fîrera Golubova" ðādu uzstāšanos Saeimā, jo tas ir apkaunojoši. Man personīgi un, es domāju, arī daudziem citiem deputātiem tas ir apkaunojoši - šodien šeit no neatkarīgās Latvijas Saeimas tribīnes dzirdēt šādu jauna "fîrera" runu. Varbūt tādu runu var teikt Maskavas Domē tie, kuri grib PSRS atjaunošanu, bet ne šeit! Un mums ir jāpadomā par to, lai šādas runas no Saeimas tribīnes vairs neskanētu. Tas ir pārāk apkaunojoši. Vienkārši apkaunojoši pēc šiem 50 okupācijas gadiem. Un Golubova kungam es ieteiktu padomāt pašam par šādu rīcību. Tas ir vienkārši kauns! Es tuvāk negribu runāt par šīm lietām. Šāds dokuments ir jāpieņem tieši tāpēc, ka tāds dokuments netika pieņemts jau 1990. vai 1991.gadā, un tas ir rezultāts, kāpēc tāds Golubovs var iznākt šeit tribīnē un runāt šādus vārdus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Līdz šai dienai varēja arī domāt, ka mēs iztiekam bez šīs deklarācijas pieņemšanas. Un pamats tā domāt bija tāds, ka visās lielajās demokrātiskajās valstīs Latvija nebija aizmirsta un okupāciju tur neatzina. Tātad pievienošanu Padomju savienībai neatzina. Man ilgu laiku ceļošanai derīgs dokuments bija Londonā izdotā Latvijas Republikas pase. Tātad es varēju droši rēķināties ar to, ka Anglija, tāpat Amerika un daudzas citas valstis, ieskaitot Vāciju, neatzīst Latvijas iekļaušanu Padomju savienībā.

Bez tam, protams, ir vesela virkne dokumentu, kuri ir liecinājuši un kurus neviens nav apstrīdējis attiecībā uz šo visiem zināmo faktu. Bet, ja vēl šodien no mūsu vidus var atskanēt doma, ka okupācija nav bijusi, tad ir beidzamais laiks Saeimai šādu dokumentu pieņemt, lai tas būtu pamats mūsu tālākajai ārpolitiskajai rīcībai, jo mēs taču negribam paši sev "zâģēt", kā saka, rakt pamatus ārā un rīkoties tā, it kā mēs neko nezinātu. Mūsu tautas upuri liecina par to, kas ir noticis. Simtiem tūkstošu iznīcināto cilvēku liecina par to. Un par to, ka 1945.gadā mūs ne atbrīvoja, bet no jauna okupēja, liecina masu deportācijas, kas pēc tam notika. Tā ka ir beidzamais laiks.

Un šis Golubova kunga teiktais laikam arī atradīs cienīgu vietu mūsu vēstures lapaspusēs kā pierādījums tam, ka arī mūsu valsts ir bezgala liberāla, bezgala brīva tanī nozīmē, ka šeit, Saeimā, var nokļūt pārstāvji, kuri mūsu neatkarību apstrīd. Jo ja reiz nav notikusi okupācija, tad jau ir kaut kas jauns atkal radies. It kā nevajadzīgs. Tad jau mēs visu laiku bijām brīvi cilvēki un pamazām veidojām tikai citāda stila valsti. Vārdu sakot, nu ir tiešām pienācis laiks šo dokumentu pieņemt. Un paldies ierosinātājiem. Es, protams, atbalstu to, ka tas tiek nodots komisijai teksta izstrādāšanai, kaut gan arī tas, kas ir līdz šim uzrakstīts, ir pilnīgi apsveicams. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es domāju, ir ļoti maz tādu cilvēku, kas šaubās par to, ka pēc būtības mēs bijām okupēta valsts. Bet es domāju, ka šodien runāt par okupāciju nozīmē runāt par vēsturi. Un runāt par okupāciju nozīmē runāt par procesu. Es pieņemu, ka varbūt kādreiz pienāks tāds laiks, kad vēsturnieki, zinātnieki to darīs. Un varbūt tas būs jādara. Bet mans jautājums šodien ir tāds: vai tas mums ir jādara šodien? Vai tiešām mums nav citu, daudz nozīmīgāku, uzdevumu šeit parlamentāriešiem un arī valdībai? Jo, ja mēs runājam par okupāciju, tad mums jāsāk runāt arī par tādu jēdzienu kā kolaboracionismu. Jārunā tādā gadījumā par čekas štata darbiniekiem, par psihiatriem, kuri, izpildot okupācijas varas rīkojumus, atzina par nepieskaitāmiem disidentus. Par inteliģenci, kura savos radītajos mākslas darbos apsaukāja nacionālos partizānus par bandītiem, ņirgājās par viņiem un slavināja gaišos komunisma ideālus. Tad ir jārunā par skolotājiem, kuri audzināja bērnus komunisma garā un slavināja gaišos komunisma ideālus. Tad mums jārunā arī par zinātniekiem un vēsturniekiem, kuri viltoja vēsturi. Par tautsaimniekiem, kuri vadījās ne tikai pēc Maskavas direktīvām, bet arī, gribēdami būt, kā mēdz teikt, ticīgāki par pašu pāvestu, bieži vien pēc savas personīgās iniciatīvas aicināja šurp darbaspēku no toreiz plašās dzimtenes, kuri iznīcināja daudzus kultūras pieminekļus, lauku viensētas, leģionāru kapsētas. Neaizmirsīsim arī tiesnešus, kuri nolasīja spriedumus Latvijas PSR vārdā, miličus, kuri apsargāja cietumus, kuros ne vienmēr sēdēja noziedznieki. Un visbeidzot partijas funkcionārus, kuri deva rīkojumus pārējām struktūrām un ar visiem līdzekļiem demonstrēja savu lojalitāti pret okupācijas varu. Es šeit nemaz nepieminu komjauniešus, daudzi no kuriem brīvprātīgi čekistiem palīdzēja dežurēt 18.novembrī Brāļu kapos, kā arī desmitiem un simtiem citu profesiju vai sabiedrisko organizāciju pārstāvjus.

Un es jautāju: vai mūsu sabiedrība ir gatava šādam pašattīrīšanās procesam, kurš neglābjami sāksies, ja mēs šodien pieņemsim šādu rezolūciju. Un es jautātu tam pašam Tabūna kungam, vai viņš ir gatavs šodien nākt, sist pie krūtīm un teikt: tā ir mana vaina, ka es piepildīju ēteru ar visādām nepatiesībām! Un vai šodien kāds mākslinieks ir gatavs nākt tautas priekšā un lūgt piedošanu par to, ka viņš ir radījis nepatiesus mākslas darbus? (Starpsauciens no zāles: "Lai nāk! Ir jānāk!") Vai skolotājs, kurš ir apzināti melojis skolniekiem. Vai mēs visam tam esam gatavi? Un kam tas šodien būtu vajadzīgs? Es saprotu, ka šis jautājums ienesīs vēl lielāku jūkli mūsu valstī.

Atcerieties, kā tas bija ar "èekas maisiem"? Un it kā vajag... Sinkas kungs, es saprotu, ka vajag! Bet tad iedomājieties, kas sāksies šinī valstī! Jūs gribat viņu pārvērst par trako māju? Teiksim, jūs sakāt, ka vajag. Šeit mūsu vidū ir daudz tādu, kas ļoti sirsnīgi un ļoti aktīvi cēla sociālismu un atbalstīja okupācijas varu. Lai tad viņi nāk priekšā pirmie un pasaka: piedodiet! Vai kaut ko citu. Tad sāksim paši ar sevi! Un vai mēs esam tam gatavi? Un tas ir tas, kas mums šodien būtu jādara? Es jūs ļoti lūdzu apsvērt šo jautājumu tieši no šīs puses. Un ļoti lūdzu: nepārvērtīsim šo valsti par trako māju, jo situācija ekonomiski ir ļoti, ļoti nepiemērota šādam jautājumam! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš, otro reizi.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mani ļoti pārsteidza Jurkāna kunga secinājumi - netaisnību noklusēt! Lai netaisnību noklusētu, lai nelaimi noklusētu, lai tautas traģēdiju noklusētu. Tāpēc mēs nedrīkstētu deklarēt, nedrīkstētu apliecināt, ka Latvija bija okupēta. Kur vēl tālāk iet? Pazemība? Vergu mentalitāte? Es nezinu, kā to nosaukt, bet tas nu nedrīkst notikt. Es neesmu par kaut kādām tiesām vai tribunāliem. Liksim mierā cilvēkus, kas citādi nevarēja vai negribēja, bet vienu lietu nekad mēs nedrīkstam aizmirst - savas tautas, savu pilsoņu dzīvības, tos upurus, ko ir prasījis šis totalitārais režīms Latvijā. Proti, abas lielās grupas mēs nekad nedrīkstam aizmirst - deportētos un iznīcinātos latviešus, vergu darbos iznīcinātos. Tas bija grūts miršanas process, kas bija šiem tūkstošiem jāpiedzīvo Padomju savienības nometnēs. Un ir grūti viņiem uzcelt pieminekli, jo viņi ir izkaisīti, viņi nav vienuviet. Šo grupu mēs nekad nedrīkstam aizmirst un noklusēt. Mums nav jārunā par tiem, kuri viņus nodeva. Mēs viņus tik un tā neatradīsim. Mēs varam nerunāt par tiem, kuri sastādīja sarakstus, kas kolaborēja. Jā, patiešām tādi bija, bet mēs varam nerunāt. Es nedomāju, ka tas mums jādara un ka to mēs varam izdarīt. Tehniski tas nav iespējams. Bet mēs nedrīkstam noliegt šo upuru eksistenci. Viņi būtu mūsu vidū pie Latvijas valsts celšanas, ja šis totalitārais režīms nebūtu viņus iznīcinājis.

Un otra grupa, kuru mēs nekādā ziņā arī nedrīkstam aizmirst, ir Latvijas ebreji. Tie ebreji, kurus šeit ieveda nošaušanai. Arī viņus mums pienākas vienlīdz godināt blakus. Tā ir vēstures patiesība.

Cienījamie kolēģi, ja Vācijai, no kuras cēlies tik daudz nelaimes, ļaunuma un katastrofu Otrajā pasaules karā, ja Vācijai tiesību ziņā ir izdevies kļūt par paraugvalsti, demokrātisku valsti, no kuras nekādas briesmas nedraud, tad tas ir noticis pateicoties viņu vēstures skaidrošanai un skaidra viedokļa ieņemšanai pret to, kas ir noticis, un savas vainas atzīšanai, nebēgot no tās, nemēģinot attālināties no savas vainas, bet apliecinot to. Ja ierodas kāda ārvalstu delegācija Vācijā, tad viens no apmeklējumu programmas punktiem ir kāda no bijušajām koncentrācijas nometnēm. Tur aiziet ziedus nolikt, un Vācijas valsts nenoliedz savu priekšteču grēkus. Mēs netiksim tālāk, ja mēs mēģināsim visu "slaucīt zem tepiķa". Arī mums vajadzētu spēt aizvest mūsu viesus un delegācijas tur, kur ir šie masu kapi. Un latviešu izkliedei, iznīcinātajiem simtiem tūkstošu, tiem mums vēl ir jārada tāda svētvieta, kur viņu piemiņu godināt. Un tā šo sakarību dēļ mēs nedrīkstam atteikties arī no tādas deklarācijas, par kuru mēs šodien runājam.

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Kalnbērzs (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Šodien mums ir ļoti daudz problēmu, un es negribu aizkavēt jūsu laiku, bet es lūdzu vārdu tikai tāpēc, ka šeit izskanēja pārmetums Augstākajai padomei, ka viņa tomēr bijusi tāda bailīga un šo dokumentu nav pieņēmusi. Man liekas, ka tie ir meli. Es ļoti labi atceros 4.maiju, kad šeit, šinī zālē, tieši Augstākā padome pieņēma Neatkarības deklarāciju. Tas ir vienīgais dokuments, un tas ir vēstures atskaites punkts. Un tur skaidri un gaiši bija viss pateikts. Tad, kad mēs šeit... un es redzu daudzus, kas toreiz piedalījās balsošanā... balsojām, tad blakus stāvēja OMON, un mūsu situācija nebija tik vienkārša. Bet man liekas, ka šodien daži kungi mēģina tēlot varoņus un, dzerot "Melita" kafiju vai "Jargler" tēju, pieņemt atkal kaut kādu dokumentu, kur it kā varētu, teiksim, aizvietot to 4.maija deklarāciju. Un vēlreiz - es nezinu, priekš kam vajag akcentēt to pašu, kas ir noticis un kas ir pieņemts. Tāpēc es uzskatu, ka visādi vēsturiski papildinājumi un vēstures izmaiņas šodien nebūtu vietā. Šodien mēs esam neatkarīgi, mums ir jāstrādā, jārisina savas problēmas, un es to savu viedokli izteicu tāpēc, lai jums būtu skaidrs pamatojums, kāpēc es balsošu "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu beigt šīs debates, jo mums šodien ir jāpieņem daudzi svarīgi likumi. Es domāju, ka katram pirmklasniekam šobrīd ir skaidrs, ka Latvija ir bijusi okupēta. Un tie, kas apgalvo pretējo, vienkārši ir muļķi vai nelieši. Un piekrītu tam, ka šis dokuments jau nu neko īpaši jaunu nedos, jo pasaules sabiedrībai, es vēlreiz atkārtoju, fakts ir vairāk nekā skaidrs. Tomēr, lai mēs te lieki nestrīdētos, nodosim šo dokumentu komisijām, beigsim šīs garās pārliecināšanas runas, kas, manuprāt, ir absolūti nevajadzīgas, un ķersimies pie likumprojektu izskatīšanas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto Prezidij! Cienītie deputāti! Runāšu ļoti īsi. Es gribu pateikt vispirms Jurkāna kungam par to procesu uzskaitījumu, kuri sekotu šāda likumprojekta pieņemšanai: es domāju, ka šie procesi tiešām ir ļoti vajadzīgi. Tas, ka šie procesi mūsu sabiedrībā šobrīd vēl nenotiek, - tas norāda, ka šis jautājums par Latvijas okupāciju šobrīd vēl nav atrisināts. Tas vēl nav atrisināts, un mūsu pienākums ir to tagad atrisināt. Un es arī ļoti ceru, ka, dzirdējušiem Golubova kunga un arī Lujāna kunga uzstāšanos, deputātiem tomēr necelsies roka balsot pret šo likumprojektu un apšaubīt šo pašu okupācijas faktu. Es gribu arī atgādināt, ka arī mūsu Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse ir gan 18.novembrī, gan arī tagad, 4.maijā, savā runā minējusi to, ka šis okupācijas fakts būtu jāatzīst. Liels paldies par to. Šī mūsu iniciatīva ir vērsta uz to, lai mēs konsekventi savā darbībā šo parādu likvidētu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu - nodot likumprojektu "Par Latvijas okupāciju" Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 7, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Saskaņā ar mūsu balsojumiem par izmaiņām darba kārtībā es aicinu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Panteļējeva, Kiršteina, Vītola, Kaksīša un Straumes iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai debatēs pieteikušos nav? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Nav iebildumu deputātiem? Nav. (Starpsauciens no zāles: "Nav jābalso!") Paldies, nebalsojam.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Latvijas Republikas Administratīvais kodekss" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Dzintars Rasnačs - tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ministru kabineta vārdā lūdzu izņemt šo projektu no darba kārtības, respektīvi, no virzīšanas uz komisijām, jeb nebalsot par tā virzīšanu uz komisijām šādu apsvērumu dēļ: diemžēl nākas konstatēt, ka tomēr arī pirms virzīšanas uz komisijām projekts bija jāsaskaņo ar attiecīgajām komisijām, jo pastāv dažādi viedokļi par šā projekta koncepciju, un pats galvenais, kas jāsaka, ir tas, ka projekta piektajā sadaļā ir pieļautas vairākas diezgan rupjas kļūdas, kuras, protams, Ministru kabinetā izlabos, šo projektu pārstrādās un iesniegs atkārtoti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums no darba kārtības tiek izņemts sakarā ar to, ka Ministru kabinets, šā projekta iesniedzējs, ir lūdzis to izdarīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas 1937.gada Notāru likuma spēka atjaunošanu un grozījumiem un papildinājumiem tajā"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Likums par Latvijas Republikas un Beļģijas - Luksemburgas ekonomiskās savienības līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi, mums tagad ir jāizskata divi iesniegumi, kurus ir saņēmis Prezidijs. Pirmais ir iesniegums ar desmit deputātu parakstiem. Šie deputāti lūdz iekļaut Saeimas 16.maija sēdes darba kārtībā lēmumu projektus par deputāta Jāņa Straumes atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas un par deputāta Jāņa Straumes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un izskatīt šos jautājumus otrajā sadaļā - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu jautājumu iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Tad varbūt varam vienoties, ka, vadoties pēc pašreizējās darba kārtības jautājumu numerācijas, mēs to varētu iekļaut kā darba kārtības 13.jautājumu, pēc lēmuma projekta par Šķibeļa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

Vēl. Ir saņemts desmit deputātu parakstīts iesniegums Saeimas Prezidijam: "Lai ātri un organizēti notiktu Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un tās locekļu vēlēšanas un varētu precīzi noteikt to rezultātus, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 33. pantu ierosinām noteikt sekojošu vēlēšanu kārtību: vispirms aizklātā balsošanā ar balsošanas iekārtas palīdzību ievēlēt Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, pēc tam aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm ievēlēt pārējos Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus." Desmit deputātu paraksti. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu deputātu iesniegumu un viņu ierosināto kārtību Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu vēlēšanām? Vai ir vajadzība balsot? Vai kāds vēlas runāt par iesniegto priekšlikumu? Ja iebildumu nav, tad priekšlikums ir pieņemts.

Cienījamie kolēģi, atgādinu, ka 6.Saeimā par balsu skaitītājiem ir ievēlēti šādi deputāti: Ilmārs Bišers, Ernests Jurkāns... atvainojiet, Bišera kungs ir ievēlēts Jurkāna vietā... Tātad: Ilmārs Bišers, Kristiāna Lībane, Jānis Strods, Aleksandrs Pētersons, Roberts Dilba, Andrejs Naglis, Aristids Lambergs, Leonards Stašs, Aleksandrs Bartaševičs.

Saskaņā ar mūsu vienošanos nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu". Deputātiem ir izdalīts dokuments nr.817, kurā ir Saeimas lēmuma projekts - ievēlēt par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Ati Kramiņu. Ir izsniegti arī dokumenti, kuri raksturo Ata Kramiņa dzīves gājumu. Jā, piedodiet, ir arī priekšlikums ievēlēt par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Dzidru Ceihneri. Tātad, lūdzu, ir divas kandidatūras, un saskaņā ar mūsu vienošanos ar elektroniskās balsošanas sistēmas iekārtas palīdzību izteiksim savu viedokli par šīm divām kandidatūrām, kuras ir izvirzītas ievēlēšanai par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Lūdzu balsot kandidatūru nosaukšanas kārtībā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par pirmo kandidatūru, par Ata Kramiņa ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 23, atturas - 5. Lēmums pieņemts. Atis Kramiņš ir ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju.

Tālāk. Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu "Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu". Saskaņā ar mūsu vienošanos Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus ievēlēsim aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm, un tādēļ es lūdzu balsu skaitītājus ķerties pie darba. Vai vajag atgādināt balsu skaitītāju uzvārdus? Tie ir deputāti Bišers, Lībane, Strods, Pētersons, Dilba, Naglis, Lambergs, Stašs un Bartaševičs. Ir izvirzītas šādas kandidatūras Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu amatam: Jānis Lapinskis, Alfrēds Circenis, Harijs Vizla, Marta Bušmane, Kristīne Kurzemniece, Vilhelms Kozlovskis, Agrita Ērgle, Sandra Paura, Linda Gurecka un Dzidra Ceihnere. Deputātiem ir arī izsniegti nepieciešamie dokumenti par izvirzīto kandidatūru dzīves gājumu.

Sakarā ar to, ka balsu skaitītāji ir ķērušies pie darba, izsludinām pārtraukumu... es ceru, ne ilgāku par 5 minūtēm, un, tikko balsu skaitītāji būs gatavi sēdei ziņot par savu darbu, būs zvans. Un lūdzu deputātus visus atgriezties šeit, sēžu zālē.

Sēdes vadītājs. Balsu skaitītāju vārdā - Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Mazliet uzmanības! Es jums pastāstīšu par to, kā mēs balsosim.

Sēdes vadītājs. Es aicinu visus deputātus ieņemt vietas un lūdzu beigt savstarpējās sarunas! Lūdzu, cienījamie kolēģi!

K.Lībane. Balsu skaitītāji ir apspriedušies, un es jūs varu informēt, ka viņi man parādīja godu un ievēlēja mani par priekšsēdētāju, tāpēc es esmu šobrīd jūsu priekšā un paskaidrošu jums, kā noritēs balsošana.

Balsošana, kā jau mēs vienojāmies, noritēs ar zīmēm. Vēlēšanu zīmē ir norādīti visi kandidāti. Jums būs jāizsvītro to kandidātu vārdi, pret kuriem jūs balsojat, bet vēlēšanu zīmes, kurās būs atstāts vairāk par 7 kandidātiem, tiks uzskatītas par nederīgām.

Balsu skaitītāji jūs gaidīs blakustelpā, tas ir, Prezidija zālē. Būtu labi, ja jūs mēģinātu iet iekšā pa tālākajām durvīm, tur jūs saņemsit vēlēšanu zīmi, bet pēc pārtraukuma acīmredzot tiks paziņoti rezultāti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādi jautājumi? Lūdzu, Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vai zīmes ievietos konvertos? Jo tas būtu īpaši svarīgi varbūt, lai jau pieradinātu Prezidenta vēlēšanām un tālākajām vēlēšanām. Ja zīmes neievieto konvertos, tad turpat blakusstāvošais var redzēt nospiedumus, par ko otrs balsojis.

Sēdes vadītājs. Paldies, Eniņa kungs! Mēs sapratām. Vai mēs atbalstām Eniņa kunga priekšlikumu par vēlēšanu zīmju ievietošanu aploksnēs? Nav vajadzības? Paldies.

Vai vēl kādam ir jautājumi? Nav. Vai visi deputāti ir sapratuši balsošanas kārtību? Paldies. Tādā gadījumā pirms balsošanas es lūdzu zvanu un lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu deputātus atkārtoti... Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus! Un pa šo laiku, cienījamie kolēģi, mēs sveicam savu kolēģi - aizsardzības ministru deputātu Andreju Krastiņu, kuram 6. maijā palika 45 gadi!

Cienījamie kolēģi! Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11 un pārtraukuma laikā lūdzu visus piedalīties Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu vēlēšanās!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies...

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātiem!

J.Kušnere.

...Aleksandrs Bartaševičs,

Imants Daudišs,

Vladilens Dozorcevs,

Kārlis Jūlijs Druva,

Gunta Gannusa,

Ervids Grinovskis,

Odisejs Kostanda,

Ilga Kreituse,

Rudīte Leitena,

Modris Lujāns,

Jānis Urbanovičs,

Juris Galerijs Vidiņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Atkārtoju deputātu zināšanai, ka mums ir pārtraukums. Mēs esam spiesti pārtraukumu nedaudz pagarināt tāpēc, ka balsu skaitītāji vēl nav pabeiguši savu darbu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Balsu skaitītāju vārdā runās deputāte Kristiāna Lībane - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāte. Lūdzu, Lībanes kundze!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Tātad, cienījamie kolēģi! Tikko ir notikusi Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu vēlēšanu pirmā kārta, tāpēc atļaujiet man nolasīt rezultātus.

Kopumā bija izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes, deputātiem tika izsniegtas 88 vēlēšanu zīmes. Sabojātu vai nomainītu vēlēšanu zīmju nebija. Dzēstas tika atlikušās 12 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes tika izņemtas 88 vēlēšanu zīmes un par derīgām tika atzītas visas no vēlēšanu kastes izņemtās 88 vēlēšanu zīmes.

Par kandidātiem tika nodots sekojošs skaits balsu:

par Martu Bušmani - 58 balsis,

par Dzidru Ceihneri - 59 balsis,

par Alfrēdu Circeni - 65 balsis,

par Agritu Ērgli - 57 balsis,

par Lindu Gurecku - 41 balss,

par Vilhelmu Kozlovski - 15 balsis,

par Kristīni Kurzemnieci - 63 balsis,

par Jāni Lapinski - 19 balsis,

par Sandru Pauru - 38 balsis,

par Hariju Vizlu - 52 balsis.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 27. pantu un likumu par Centrālo vēlēšanu komisiju par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem šobrīd ir ievēlēti: Marta Bušmane, Dzidra Ceihnere, Alfrēds Circenis, Agrita Ērgle, Kristīne Kurzemniece un Harijs Vizla.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 28. pantu par sekojošiem kandidātiem: Lindu Gurecku, Vilhelmu Kozlovski, Jāni Lapinski un Sandru Pauru, kuri nav saņēmuši absolūto balsu vairākumu no klātesošo deputātu balsu skaita, balsosim otru reizi.

Līdz ar to balsu skaitītāji paziņo vēlēšanu otro kārtu. Ir sagatavoti vēlēšanu biļeteni. Balsošana notiks tāpat kā pirmajā kārtā - pēc tā paša principa. Izsvītrojiet to kandidātu uzvārdus, pret kuriem jūs balsojat. Vēlēšanu zīme, kurā būs atstāts vairāk par vienu kandidātu, tiks uzskatīta par nederīgu.

Cienījamie kolēģi! Tad, kad noskanēs pirmais zvans, jūs tiksit aicināti uz balsošanu. Tad, kad skanēs otrais zvans, jūs tiksit aicināti zālē uz rezultātu pasludināšanu.

Sēdes vadītājs. Vai ir jautājumi Lībanes kundzei? Kādas neskaidrības? Nav. Tātad es saprotu, ka mēs pie balsošanas varam ķerties tūlīt. Paldies. Balsošanas kārtība ir iepriekšējā.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Ir beigusies balsošanas otrā kārta, un balsu skaitītāji ir apkopojuši rezultātus. Kopumā bija izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes. Deputātiem tika izsniegtas 80 vēlēšanu zīmes. Sabojāta un pēc tam nomainīta tika viena vēlēšanu zīme. Dzēstas tika atlikušās 20 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 79 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas tika visas no vēlēšanu kastes izņemtās 79 vēlēšanu zīmes. Nederīgu zīmju nebija.

Par kandidātiem tika nodots šāds balsu skaits:

par Lindu Gurecku tika nodotas 26 balsis;

par Vilhelmu Kozlovski - 6 balsis;

par Jāni Lapinski - 5 balsis;

par Sandru Pauru - 40 balsis.

Kā jūs zināt, saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu kandidāts ir ievēlēts tad, ja iegūts absolūto balsu vairākums no klātesošo deputātu skaita. Līdz ar to par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli ir ievēlēta Sandra Paura.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lībanes kundze! Paldies balsu skaitītājiem! Darba kārtības jautājums par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu ir izskatīts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu". Juridiskās komisijas vārdā Romāns Apsītis. Lūdzu!

R.Apsītis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā Saeima! Izskatīsim dokumentu nr. 836. Tieslietu ministrija ir iesniegusi Saeimas Juridiskajai komisijai dokumentus, kas informē par trim rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu amata kandidātiem un rekomendē šīs personas iecelt par tiesnešiem. Juridiskā komisija savā sēdē 8.maijā, klātesot Tieslietu ministrijas pārstāvei un pašiem tiesneša amata kandidātiem, izskatīja iesniegtos dokumentus, uzdeva šiem kandidātiem jautājumus, saņēma atbildes un vienprātīgi nolēma ieteikt Saeimai iecelt Tatjanu Malinovsku par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - iecelt Tatjanu Malinovsku par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi. Balsošana slēgta. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 2, atturas - 10. Tatjana Malinovska iecelta par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi.

R.Apsītis. Juridiskā komisija tajā pašā sēdē nolēma ieteikt Regīnu Paipali iecelt par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Daugavpils pilsētas administratīvās tiesneses amata. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 9. Regīna Paipale iecelta par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Daugavpils pilsētas tiesas administratīvās tiesneses amata.

R.Apsītis. Juridiskā komisija tāpat nolēma ieteikt Dainu Treiju iecelt par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 8. Daina Treija iecelta par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Paldies.

Lūdzu, par nākamo darba kārtības jautājumu!

R.Apsītis. Tālāk izskatīsim dokumentu nr. 837. Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas rekomendāciju - iecelt Intu Marnauzu par Ludzas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Komisija savā sēdē vienprātīgi atbalstīja šo rekomendāciju un savukārt iesaka Saeimai iecelt Intu Marnauzu par Ludzas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 8. Inta Marnauza iecelta par Ludzas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Lūdzu, par nākamo darba kārtības jautājumu!

R.Apsītis. Tajā pašā 8. maija sēdē Juridiskā komisija izskatīja arī Tieslietu ministrijas rekomendācijas trim Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietnieku amata kandidātiem, noklausījās pašus šos amatu kandidātus savā sēdē un vienprātīgi nolēma ieteikt Saeimai apstiprināt šos kandidātus iepriekšminētajā amatā.

Vispirms Aiju Biezo par Bauskas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 4. Aija Biezā iecelta par Bauskas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

R.Apsītis. Juridiskā komisija tāpat iesaka iecelt Lailu Gulbi par Jelgavas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci. Lūdzam atbalstīt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 4. Laila Gulbe iecelta par Jelgavas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

R.Apsītis. Juridiskā komisija iesaka Saeimai apstiprināt Sandru Loginu par Aizkraukles rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu atkārtot! Zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 7. Sandra Logina iecelta par Aizkraukles rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci. Paldies.

Lūdzu, par nākamo darba kārtības jautājumu!

R.Apsītis. Dokuments nr. 839. Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja Valsts kontroles priekšlikumu - atkārtoti apstiprināt Induli Šķibeli par Valsts kontroles padomes locekli. Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu, klātesot valsts kontrolierim Černaja kungam, arī amata kandidātam Indulim Šķibelim, un vienprātīgi nolēma Saeimai ieteikt apstiprināt Induli Šķibeli par Valsts kontroles padomes locekli. Lūdzu Saeimu atbalstīt mūsu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 8. Indulis Šķibelis apstiprināts par Valsts kontroles padomes locekli. Paldies.

Godājamie kolēģi, saskaņā ar Saeimas lēmumu izskatīsim jautājumu par deputāta Jāņa Straumes atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošana slēgta. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 6, atturas - 6. Jānis Straume atsaukts no Aizsardzības un iekšlietu komisijas.

Tālāk mums jāizlemj jautājums par deputāta Jāņa Straumes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Balsošana atklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 7. Deputāts Jānis Straume ievēlēts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Tālāk, cienījamie kolēģi, saskaņā ar Saeimas lēmumu mēs izskatīsim likumprojektu "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrības maksātnespēju" pirmajā lasījumā.

Vārds Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputātam Robertam Zīlem.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Lūdzu sagatavot dokumentus nr.775 un nr.775-b. Minēto likumu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju tika iesniegusi valdība. Šis ir galvenais likums veselā likumu paketē, jo, protams, tāds likums kā Maksātnespējas likums izraisa izmaiņas arī daudzos citos uzņēmējdarbības likumos. Šī pakete sastāv no trīspadsmit likumiem.

Minētais likums aizstās, ja mēs to akceptēsim, esošo likumu, kas ir stipri novecojis, varētu teikt tā, un tā reālā darbība praktiski dzīvē neparādās.

Es atgādināšu dažas pamattēzes, ko šis likums maina atšķirībā no iepriekšējā likuma. Daudziem varbūt tas jau ir zināms, jo mums bija kopīga sēde otrdien, kur bija klāt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, Tautsaimniecības komisijas un arī Juridiskās komisijas pārstāvji, kad valdības galva, ministri un arī likumprojekta autori šo likumu stādīja priekšā un atbildēja uz jautājumiem, kas radās minēto komisiju deputātiem.

Tātad pirmām kārtām šis likums neattiecas uz kredītiestādēm. Šis jautājums izraisīja diskusiju, bet tālākajā gaitā nākošajos lasījumos mēs varam šo jautājumu diskutēt tālāk un arī attiecīgi labot, kā mēs to paši lemsim.

Vēl viens aspekts, ko šis likums maina, salīdzinot ar iepriekšējo likumu, - kreditoru sapulces un administratoru tiesību funkciju nodalīšana visā procedūras gaitā. Vēl būtiska lieta šinī likumā ir tā, ka visas procedūras no maksātnespējas pieteikuma līdz pat bankrota realizācijas procedūrai ir precīzi definētas.

Nākošā būtiskā iezīme ir tā, ka nodrošināto kreditoru prasījumi tiek nošķirti no citiem kreditoru prasījumiem, respektīvi, notariāli reģistrētiem ķīlas līgumiem.

Par valsts un pašvaldību uzņēmumu maksātnespējas administrēšanu šajā likumprojektā ir iestrādāta tāda norma, ka gadījumos, ja par maksātnespējīgu tiek pasludināts valsts vai pašvaldību uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, tad administratora pilnvaras tiek nodotas Latvijas Privatizācijas aģentūrai.

Un visbeidzot es vēršu uzmanību uz 775.-b dokumentu, kurā, kā jūs redzat, ir arī līdzatbildīgās komisijas atzinums, tas ir, Juridiskās komisijas atzinums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neizstrādāja alternatīvu likumprojektu, kā tas tika ieteikts, bet atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Tātad man būtu lūgums Saeimu balsot par šo likumprojektu "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Vai debatēs deputāti ir pieteikušies? Nav. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 7. Likumprojekts "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" pieņemts pirmajā lasījumā. Paldies.

Lūdzu, Zīles kungs, noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt 24.maiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Ir? Piedodiet! Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es laikam biju vienīgais, kurš nobalsoja "pret" ðo likumprojektu, jo Juridiskajā komisijā bija negatīva attieksme pret šo likumprojektu un pie viņa ir ļoti nopietni vēl jāpiestrādā, jo tur ir ieliktas iekšā normas, kurām ir jābūt Civilprocesa kodeksā un Kriminālkodeksā. Šajā likumā nevar būt runa par kompetenci, kas tiek noteikta kaut kādai tiesai, tāpēc viņš ir juridiski jāsakārto, un 24.maijs ir pārāk īss termiņš. Es ierosinātu vēl par vienu nedēļu pagarināt. Tas būtu 30.maijs apmēram.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad ir divi priekšlikumi - 30.maijs un 24.maijs. Vai Zīles kungs piekrīt otrajam? Tātad saskaņā ar Kārtības rulli balsosim. Kas ir par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteiktu 30.maiju? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 10, atturas - 11. Pieņemts termiņš - 30.maijs. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu no mūsu šīsdienas darba kārtības trešās sadaļas "Deputātu jautājumi un atbildes".

Iekšlietu ministra Daiņa Turlā atbilde uz deputātu Dobeļa, Tabūna, Seiles, Pētersona un Grīnblata jautājumu par likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" traktēšanu sakarā ar personām, kas iesaukšanas brīdī bijušās PSRS Bruņotajos spēkos dzīvoja Latvijā un atvaļinātas no tiem pēc 1992.gada 1.jūlija.

Dainis Turlais - iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Labdien, cienījamie deputāti! Mana atbilde ir iesniegta un pavairota, un es varu piebilst tikai to, ka deputātu jautājums ir pamatots. Viņš tiešām ir radījis vairākās konkrētās lietās sarežģījumus sakarā ar to, ka dažādi tiek traktēti likumi. Es domāju, ka atbilde uz šo jautājumu palīdzēs konkrētāk izskatīt iedzīvotāju iesniegumus, kas skar šo problēmu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs par minēto jautājumu? Nav. Paldies, Turlā kungs, jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru prezidenta Šķēles atbilde uz deputātu Kostandas, Gannusas, Čerāna, Saulīša, Mauliņa, Stroda, Liepas, Rudzīša, Grinberga un Edmunda Grīnberga jautājumiem par Ministru kabineta viedokli sakarā ar Kultūras ministrijas vadoša ierēdņa līdzdalību kukuļņemšanā (pieprasīšanā) sakarā ar Muzikālā teātra reorganizāciju.

Lūdzu - Ministru prezidents Andris Šķēle!

A.Šķēle (Ministru prezidents).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Uz iesniegto jautājumu esmu atbildējis rakstiski un pagaidām neko vairāk piebilst nevaru.

Sēdes vadītājs. Paldies, Šķēles kungs! Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - satiksmes ministra Viļa Krištopana atbilde uz deputātu Dunkera, Kostandas, Gannusas, Čerāna, Saulīša, Mauliņa, Stroda, Grīnberga, Liepas un Rudzīša jautājumiem par labi saredzamu numura - maršruta zīmju izveidošanu autobusiem un trolejbusiem.

Vilis Krištopans - satiksmes ministrs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Jūsu priekšā ir dokuments nr.825-a, kur ir sagatavota rakstiska atbilde. Es vienīgi varu piebilst, ka ir izveidota Satiksmes drošības padome, kuru vada satiksmes ministrs. Tajā ir vēl arī citu ministriju pārstāvji un ministri, un tā izskatīs jūnija mēnesī savā sēdē visus jautājumus, kas saistīti ar satiksmes drošību un organizāciju Rīgas pilsētā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Krištopana kungs! Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Paldies. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputātu Gannusas, Zelgalvja, Čerāna, Rudzīša un Lujāna jautājums satiksmes ministram Krištopanam un ekonomikas ministram Krastam par Satiksmes ministrijas, Tarifu regulēšanas padomes un Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās Monopoldarbības uzraudzības komitejas darbību sakarā ar nesamērīgi augstajiem telefonu tālsarunu tarifiem ar citām valstīm, un ko Satiksmes ministrija ir paredzējusi darīt, lai izpildītu 5.Saeimas 1995.gada 3.augusta sēdē akceptētos Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanai slēdzienus un priekšlikumus.

Nododam jautājumu satiksmes ministram Krištopana kungam un ekonomikas ministram Krasta kungam.

Godātie kolēģi, deputāti ir iesnieguši vēl dažus citus jautājumus. Ir iesniegti jautājumi ar deviņu deputātu parakstiem Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, satiksmes ministram Vilim Krištopanam un aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam par valsts pārvaldes institūcijas "Latvijas Jūras administrācija" iespējamo privatizāciju. Jautājuma motivācijai vārds Jānim Mauliņam - frakcijas "Latvijai" deputātam. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es nolasīšu jautājumus, lai jūs un arī radioklausītāji tos dzirdētu.

Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai jūs uzskatāt par normālu stāvokli, ka kopš 1993.gada valsts pārvaldes institūcija "Latvijas Jūras administrācija" faktiski ir uzņēmējdarbības bezpeļņas organizācija, ar to pārkāpjot likumu - Latvijas Republikas Jūras kodeksu?

2. Vai jūs uzskatāt par pieļaujamu valsts pārvaldes institūcijas "Latvijas Jūras administrācija" privatizāciju, jo kā citādi var izskaidrot šīs struktūras pārveidošanu par akciju sabiedrību?

3. Vai jūs uzskatāt par pareizu, ka Krievijas komercfirma BIG koordinē valstisku funkciju veikšanu elektroniskās kartogrāfijas attīstībā?

4. Vai nebūtu lietderīgi paplašināt Latvijas Republikas Jūras spēku funkcijas, izveidojot Krasta apsardzi kā Latvijas Republikas Jūras spēku tehnisko bāzi?

Šos jautājumus motivēšu ar speciālistu atzinumu.

Pirmais. Skaidrs, ka valsts pārvaldes funkciju veikšanai ir jāveido pārvaldes institūcija, bet, izmantojot šo brīvo uzņēmējdarbības formu, valsts nodevas bāku nodevu un loču nodevu veidā tiek izmantotas palielināto algu un valūtas piemaksu izmaksām, kaut gan visā pasaulē šīs nodevas tiek izmantotas attiecīgo dienestu attīstībai. Latvijas gadījumā no bāku nodevām "barojas" pietiekami liels ierēdņu aparāts un šī nauda netiek bāku dienesta attīstībai. Šis apstāklis jau ir nostādījis attiecīgos dienestus - bāku dienestu, hidrogrāfijas dienestu, glābšanas dienestu - atkarībā no ārzemju speciālistiem, konsultantiem un tā tālāk, praktiski - no konkurentiem. Latvijai līdz šim brīdim nav sava boju tendera.

Otrais. Veidot akciju sabiedrību, kuras ekonomiskā bāze ir valsts noteiktās nodevas, ir amorāli. Bez tam gadījumos, kuri paredzēti mūsu valsts noslēgtajos līgumos un konvencijās, Latvija kā valsts nesīs gan juridisko, gan materiālo atbildību, ja komercstruktūra nevarēs nodrošināt šo valstisko funkciju veikšanu. Tanī pašā laikā bāku un loču nodevas ir valsts nodevas, un no valsts interešu viedokļa nav pareiza to ienākšana komercstruktūrās, nevis valsts budžetā.

Trešais. Viena no Krievijas firmām (BIG) saskaņā ar līgumu koordinēs visas darbības, kuras nepieciešams veikt (informācija no 1996.gada 5.marta laikraksta "Jûras Vēstis" raksta par Baltijas reģiona elektroniskās kartogrāfijas centra izveidi), lai izveidotu attiecīgo datu bāzi. Cik noprotams no šīs firmas vēstures, veidojoties tā balstījās uz Krievijas hidrogrāfijas un kartogrāfijas dienestu bāzes un, iespējams, arī uz attiecīgo slepeno dienestu intereses un atbalsta. Jebkurā valstī informācija, kas saistīta ar kartogrāfiju, ir konfidenciāla. Ļaunprātīgi izmantota, šī informācija var kļūt par pamatu negadījumiem Latvijas ūdeņos, tā veidojot mītu par Latviju kā nedrošu tranzīta ceļu un tādējādi nodrošinot konkurentu iespējas. Bet konkurenti mums būs daudzi.

Ceturtais. Apvienojot hidrogrāfijas dienesta funkcijas un glābšanas dienesta funkcijas ar Jūras spēku flotes dienesta funkcijām, var un vajag dot dienestam saturu. Bez mācīšanās savā karotāju specialitātē aktīvajā dienestā jūrnieki nodarbosies arī ar praktisku darbu jau dienesta laikā, faktiski apgūstot civilā dzīvē derīgas profesijas. Bez tam šo dienestu var veikt uz bāku nodevu ekonomiskā pamata, tādējādi atslogojot valsts budžetu un saglabājot nepieciešamo konfidencialitāti tādos jautājumos kā jūras kartogrāfija, navigācijas informācija un apziņošanas tīkla izmantošana.

Tādi ir speciālistu atzinumi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, satiksmes ministram Vilim Krištopanam un aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam.

Godājamie kolēģi, mums ir iesniegts vēl viens jautājums - jautājums finansu ministram Aivaram Kreitusam, augstākās izglītības un zinātnes valsts ministram Pēterim Cimdiņam par Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta sadali pa atsevišķām pozīcijām, kā arī to izpildes gaitu un perspektīvām. Līdz pārtraukumam mums ir palikušas vēl 6 minūtes. Pieteicies debatēs jautājuma motivācijai ir Kārlis Čerāns. Jums, Čerāna kungs, līdz pārtraukumam pietiks laika. Vārds Kārlim Čerānam, frakcijas "Latvijai" deputātam, jautājuma motivācijai.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto Prezidij! Godātie deputāti! Šis ir jautājums par Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta izpildi - konkrēti, tajā sadaļā, kas attiecas uz zinātnes budžetu. Kā mēs zinām no likuma par valsts budžetu, zinātnei ir atvēlēts 7 321 521 lats, un mūsu jautājuma būtība ir tāda, ka mēs gribam zināt, kā iet ar šīs naudas tērēšanu dažādās pozīcijās un konkrēti kā šie līdzekļi ir sadalīti pa budžeta pozīcijām. Mēs lūdzam sniegt mums tāmes, kā šie līdzekļi atšifrējami, un arī lūdzam sniegt precīzus datus, cik naudas līdzekļu šobrīd jau ir iztērēts katrā no šajās tāmēs norādītajām pozīcijām, jo acīmredzot, lai jebkura nozare varētu normāli funkcionēt, nepietiek ar to, ka šie līdzekļi tiek budžetā tikai paredzēti, bet ir vajadzīgs arī, lai tie tiktu reāli izmaksāti saprātīgos termiņos, un mēs gribētu zināt šo oficiālo situāciju, lai nerastos dažādi pārpratumi, jo ir saņemti signāli, kas liecina, ka te varētu viss nebūt gluži labākajā kārtībā. Un mēs gribam arī jautāt, vai ir paredzēts līdzekļus atvēlēt augstākās izglītības un zinātnes integrācijai, kā arī uz tirgu orientētiem pētījumiem, un, ja ir, tad cik daudz ir šo līdzekļu un kādos termiņos ir paredzamas šo līdzekļu izmaksas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Nododam jautājumu finansu ministram Aivaram Kreitusam un augstākās izglītības un zinātnes valsts ministram Pēterim Cimdiņam.

Līdz pārtraukumam ir 5 minūtes. Nākamais darba kārtības jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums. Vai Celmiņa kungs varētu iekļauties šajā laikā? Lūdzu! Juris Celmiņš - Pieprasījumu komisijas vārdā.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Lujāna, Bartaševiča, Urbanoviča, Tuča, Kostandas, Mauliņa, Gannusas, Dozorceva, Grīnberga un Rudzīša pieprasījumu finansu ministram Aivaram Kreitusam sakarā ar Latvijas preses izdevumu finansu problēmām (dokuments nr.773), nolēma, ka pieprasījums pēc būtības nav atzīstams par pieprasījumu, bet līdzinās deputātu jautājumam. Komisija rekomendē finansu ministram Aivaram Kreitusam sniegt pieprasījuma autoriem rakstisku atbildi. Lūdzu balsot par komisijas atzinumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai debatēs pieteikušies nav? Nav. Vai deputātiem ir iebildumi pret Pieprasījumu komisijas atzinumu, ka pieprasījums pēc būtības nav atzīstams par tādu, bet līdzinās deputātu jautājumam un nododams Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusa kungam? Nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts, un šis darba kārtības jautājums ir izskatīts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas rezultātus nolasīt Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri.

Cienījamie kolēģi! Ir divi paziņojumi pirms pārtraukuma. Vārds Jānim Kazākam, Tautas kustības "Latvijai" frakcijas deputātam.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Dārgie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz sapulcēties uz piecām minūtēm, augšā, komisijas telpās, tūlīt pēc sēdes beigām.

Sēdes vadītājs. Un vēl viens paziņojums. Vārds Ludmilai Kuprijanovai, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātei.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es lūdzu Sociālo un darba lietu komisiju sanākt komisijas telpās tūlīt pēc reģistrācijas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu paziņot reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... Paldies. Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva, Gunta Gannusa, Ervids Grinovskis, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse, Rudīte Leitena, Andris Tomašūns, Juris Galerijs Vidiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Paziņoju pārtraukumu līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim izskatīt mūsu darba kārtības nākamo sadaļu "Likumprojektu izskatīšana". Pirms dodu vārdu Zīles kungam, kurš runās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā sakarā ar likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" izskatīšanu otrajā lasījumā, gribu kolēģiem atgādināt, ka šodien kā steidzami otrajā lasījumā mums ir jāizskata desmit likumprojekti un saskaņā ar Kārtības rulli to izskatīšana nav atliekama uz citu sēdi, tādēļ tie ir izskatāmi šodien. Lūdzu ņemt to vērā!

Vārds deputātam Robertam Zīlem, kurš runās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" izskatīšanai otrajā lasījumā.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Lūdzu strādāt ar dokumentu nr. 649A. Tā ir pēdējā tabula, kurā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izteica savu viedokli par minētā likuma grozījumiem. Komisija saņēma priekšlikumu no deputāta Apiņa - izteikt 3.panta pirmās daļas pirmo punktu tādā redakcijā, kuru jūs redzat, un daļēji iestrādāja šo deputāta Apiņa priekšlikumu, izstrādāja savu priekšlikumu, kura galvenā atšķirība bija tā, ka par absolūtā alkohola vienu litru akcīzes nodoklis nav 5 lati, kā tas ir deputāta Apiņa priekšlikumā, bet 3,5 lati. Pašreizējā likme, kā jūs redziet, ir 3 lati.

Sēdes vadītājs. Šajā jautājumā debatēs ir pieteicies iesnieguma autors deputāts Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es vēlos jums norādīt, ka šis ir politisks jautājums un tas prasa no mums politisku atbildību. Jautājums ir jānostāda, kā ir: Latvijas tauta nodzeras. Un ne jau visu var, bez šaubām, atrisināt, paaugstinot alkoholam akcīzes nodokli. Bet pats princips, ka Latvijā kilograms desas maksā dārgāk par polšu vai ka vienas pusdienas (kaut vai mūsu pašu Saeimas ēdnīcā) ir noteikti dārgākas par polšu, - tas nekādā ziņā nav pareizs. Jautājums, bez šaubām, var rasties sakarā ar to, ka ne visu akcīzes nodokli šodien iekasē.

Kreitusa kungs, stājoties savā amatā, teica, ka mēs iekasējam apmēram 9% akcīzes nodokļa no tā alkohola, kuru importē no ārzemēm. Pēc manā rīcībā esošajiem datiem, šie skaitļi varbūt ir nedaudz pārspīlēti, bet, protams, mēs iekasējam daudz par maz. Bet tas, ka mēs nespējam pašlaik iekasēt visu akcīzes nodokli, - tas nenozīmē, ka mums nevajag to paaugstināt. Jautājums ir par to, ka tomēr nevar valdīt visatļautība visās vietās un nevar visur nepārtraukti tirgot alkoholu. Tas ir gan izglītības, gan medicīnas, gan kultūras jautājums.

Pēc daudziem datiem, Latvija ir vienā no pirmajām vietām gan pēc tiešiem rādītājiem (tas ir, pēc tā, ka mēs visvairāk izdzeram absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju, gan pēc netiešajiem rādītājiem (pēc tādiem kā pašnāvību skaits, kas pagājušogad bija pāri par tūkstoti, pēc nelaimes gadījumiem un īpaši pēc ceļu satiksmes nelaimes gadījumiem, kuros kāds no satiksmes nelaimes dalībniekiem ir lietojis alkoholu).

Ko nozīmē 5 lati par vienu alkohola litru? Tas nozīmē, ka par katru, nu, teiksim, puslitra četrdesmitgrādīgā alkohola pudeli būs jāmaksā klāt 40 santīmi. Man ir ļoti saistošs Šķēles kunga viedoklis šajā jautājumā. Mēs daudz diskutējām ar Šķēles kungu par šo jautājumu, un viņš teica, ka akcīze ir jāceļ pakāpeniski. Tas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas seko pēc tam, - 3,50 lati par vienu litru - atbilst Šķēles kunga viedoklim.

Tāpat es negribu noliegt, ka zināma taisnība šajā viedoklī ir, jo Šķēles kungs teica, ka tas var radīt papildus alkohola nelegālu importu, kā arī var radīt zināmas grūtības mūsu pašmāju alkohola ražotājiem. Straujš lēciens par 2 latiem par vienu litru.

Tomēr es palieku pie tā, ka mums ir jāsper radikāli soļi, ka mums ir jābūt zināmā mērā atbildīgiem par to, ka Latvijas iedzīvotāji alkoholu lieto daudz par daudz un ka mums ir jāmaina Latvijas alkohola lietošanas struktūra, bet par to jautājumu es runāšu, kad skatīsim nākamo punktu, un es lūdzu jūs balsot par manu priekšlikumu. Tikai ar vienu noteikumu: ja mēs šoreiz nobalsosim par 5 latiem, tad jebkurā gadījumā tieši tāds pats jautājums būs arī divus punktus tālāk 3.pantā. Arī tur tad ir jābalso par 5 latiem, jo šie lielumi nevar būt dažādi. Es lūdzu jūs izšķirties - vai nu balsot par manu priekšlikumu, ka alkohola akcīze ir 5 lati (kas nozīmē palielinājumu par 40 santīmiem par vienu pudeli), vai par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - 3,5 lati (tas nozīmē palielinājumu par 10 santīmiem par vienu pudeli), bet par to vajag izšķirties šajā mirklī un pēc tam balsot otrreiz tieši tāpat, jo jukas mēs arī nedrīkstam ieviest. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Par šā panta daļu vēl ir pieteicies debatēs Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Tas viss, ko teica mūsu cienījamais kolēģis Apinis,- tas viss tā ir. Neapšaubāmi, alkohols ir briesmīga nelaime. Bet mani tomēr nedaudz izbrīna atbildīgās komisijas akceptētie - ne tikai šis, bet arī pārējie - deputāta Apiņa priekšlikumi. Kāpēc?

Pirmkārt, šis likums ir steidzams. Tātad praktiski šie deputāta Apiņa priekšlikumi tiek izskatīti un akceptēti vai neakceptēti vienā lasījumā. Kad izglītības, kultūras un zinātnes komisijā runājām par akcīzes nodokli, visu laiku paturējām prātā to, ka Saeimā noteikti tiks izskatīti vairākos lasījumos likuma grozījumi attiecībā uz alkohola un tabakas akcīzi. Pie mums komisijā ir nākuši daudzi kultūras darbinieki - gan no Kultūras fonda, gan arī neatkarīgi - ar ļoti daudzām interesantām idejām par to, kā daļu no akcīzes nodokļa varētu novirzīt kultūras atbalstam, kaut vai izmantojot to pieredzi, kas bija pirmskara neatkarīgās Latvijas laikā. Šajā sakarībā es uzskatu, ka atbildīgā komisija zināmā mērā ir rīkojusies bezatbildīgi, ierosinot tik nopietnas lietas kā akcīzi attiecībā uz alkoholu un tabaku izšķirt vienā lasījumā, jo šodien šis ir galīgais lasījums. Līdz ar to manis vadītajai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai praktiski nav iespēju iesniegt savus priekšlikumus, jo šodien mēs pieņemsim šo likumprojektu galīgajā lasījumā. Tāpēc es personīgi aicinu neatbalstīt grozījumus attiecībā uz tabaku un attiecībā uz alkoholu, jo šis jautājums ir jāizskata pietiekami nopietni, vismaz divos lasījumos, lai par šo problēmu varētu diskutēt visās komisijās un lai katra komisija varētu iesniegt savus konkrētos priekšlikumus. Es uzskatu, ka šāds darba stils, joņošana pa galvu, pa kaklu, man nav pieņemams. Es aicinu neatbalstīt. Lai man piedod deputāts Apiņa kungs, kura daudzi priekšlikumi tiešām ir loģiski, bet es aicinu attiecībā uz alkoholu un tabaku šodien nelemt, bet strādāt atsevišķi pie tā jautājuma, sagatavot atsevišķu likumprojektu, un aicinu visas komisijas nopietni strādāt, tā, kā tas ir paredzēts, - vairākos lasījumos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par šā panta daļu debatēs pieteikušos vairāk nav. Komisijas vārdā - Zīles kungs. Lūdzu! Vai vēlaties runāt?

R.Zīle. Jā. Pavisam īsi. Es pieņemu Ābiķa kunga kritiku un es tai piekrītu. Bet mana piekrišana - tas, protams, ir mans personīgais viedoklis, tāpēc es atvainojos, tas laikam bija deputātu...

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, mums ir divi priekšlikumi. Mums ir Apiņa kunga izteiktais priekšlikums akcīzes nodokli rektificētajam etilspirtam par absolūtā alkohola vienu litru palielināt līdz 5 latiem, un ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izteiktais priekšlikums palielināt akcīzes nodokli rektificētajam etilspirtam par absolūtā alkohola vienu litru - 3,5 lati.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par radikālāko priekšlikumu - par deputāta Apiņa priekšlikumu, kuru es jau formulēju. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 16, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek spēkā Budžeta... (Starpsaucieni no zāles: "Nepaliek! Jābalso!") Piedodiet... jābalso!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 8, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. Nākamie priekšlikumi ir saņemti par 3.panta 2.punktu. Tātad ir deputāta Apiņa kunga priekšlikums, kurš daļēji ir iestrādāts komisijas priekšlikumā. Galvenā atšķirība: tātad tiek mainīts šampanieša un visu veidu vīnu šķirklis grādu ziņā, ja tā varētu teikt,- no 19 grādiem (pašreizējā redakcijā) uz 14 grādiem. Otra: iepriekšējā likuma redakcijā alum nebija noteikts etilspirta saturs tilpumprocentos, turpretim šajā gadījumā šie tilpumprocenti ir noteikti (Apiņa kunga priekšlikumā - 5%, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā - 5,5%).

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Savā laikā bijušajā PSRS bija tāds viens valsts prezidents ar tādu zīmi uz galvas, kurš arī mēģināja cīnīties ar visām šīm problēmām. Papriekš izcirta Gruzijā un Moldāvijā visus vīnogulājus, Latvijā likvidēja alus darītavas un cerēja, ka iestāsies patiešām gandrīz... (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Padomju Savienību likvidēja.") Un - jā, sabruka Savienība. Bet nu tagad viņš atkal pretendē uz Krievijas prezidenta amatu. Man, lasot šo projektu, rodas viedoklis, ka atsevišķi mūsu kolēģi arī laikam cer uz kaut kādiem tādiem tituliem, lai iekļūtu vēstures grāmatās. Jo, skatoties uz tālāko darbību, tas, ka, cienījamais kolēģis nupat paziņoja, ka jācīnās, lai tauta mazāk dzertu, - tā ir ļoti laba, loģiska doma. Bet ir pavisam cita lieta, ka mēs iekļaujam arī alu un alus darītavas. Piedodiet, bet man liekas, ka tas ir tomēr viens no latviešu dzērieniem. Un pie reizes, Apiņa kungs: varbūt būtu taisni labāk, ka tauta alu lietotu vairāk nekā jūsu iemīļotos stiprinātos dzērienus. Tagad izrādās tā... nu labi, es pieņemu, ka mazāk dzers tos spirtotos, bet tagad iznāk, ka arī alum uzliksim... Tad paliks tikai tas, ka, tā teikt, jāiet uz kontrabandu vai jāiet uz Centrāltirgu, kur nevar vien aizturēt tos "spirtikus". Un pie reizes, Apiņa kungs: kad jūs dodat tādu projektu, tad vajag pakonsultēties ar Dobeļa kungu. Viņš varētu pastāstīt, cik ļoti Municipālajai policijai ir telpas pārpildītas ar visiem tiem pakaļdarinājumiem.

Bet šeit mēs, es nezinu, kā interesēs, tagad gribam daļēji iznīcināt Latvijas alus darītavas. Un kas iegūs no šīs lietas, ja šajā projektā būs tādas normas? Iegūs ārzemju firmas - visas. Dabiski, ka tās, tā teikt, nokļūs zem šiem rādītājiem un līdz ar to viņiem akcīzes nodoklis tādā veidā neuzgulsies. Un tādēļ es uzskatu, ka šinī gadījumā nevar atbalstīt šo. Jāsaglabā iepriekšējā redakcija. Nav korekti pēdējā, otrajā lasījumā dot šādu labojumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Paldies Lujāna kungam par tādiem konkrētiem norādījumiem. Es nemīlu stiprinātus dzērienus. Lietoju tiešām tikai alu un vīnu, un šī iemesla dēļ arī esmu nācis šeit runāt, lai principā aizstāvētu to, ko teica Lujāna kungs.

Tātad jautājums ir par to, ka visā Eiropā, Rietumeiropā, dzeršanas struktūra ir pilnīgi otrāda nekā pie mums. Jautājums ir par to, ka Rietumeiropā cilvēki lieto vīnu un alu, bet pie mums joprojām dzer, teiksim, kā Krievijā - visvairāk stiprinātus dzērienus, tas ir, vai nu šņabi, konjaku vai stiprinātos vīnus.

Diemžēl šī dzeršanas struktūra ir attiecināma arī uz cilvēku veselību. Visā Austrumeiropā šī dzeršanas struktūra līdzīga Rietumiem ir tikai Čehijā un Ungārijā. Ungārijā tradicionāli dzer vairāk vīnus, Čehijā tradicionāli dzer vairāk alu. Līdz 1993.gadam šī struktūra, līdzīga Krievijai, bija arī Somijā. Pēc iestāšanās Eiropas savienībā Somijā strauji mainījās alkohola dzeršanas struktūra, un somi tiešām tagad vīnu un alu dzer ievērojami vairāk nekā līdz tam. Un daudz mazāk dzer šņabi, īpaši to, kas ir importēts no Padomju savienības. Šinī punktā ir tieši pretējs tas, ko man pārmet Lujāna kungs. Šis punkts ir domāts, lai aizsargātu to, kurš dzer vieglu alkoholisko dzērienu.

Pasaulē alu iedala parasti trijās grupās: līdz 1,8 tilpuma procentiem tas tiek uzskatīts par vieglo; līdz 4,3 tilpuma procentiem - par vidējo. Un visi pārējie - par smago. Diemžēl Latvijas alus darītāju produkcijai - "Zelta alum" ir 5 tilpuma procenti, Cēsu alum - 5,2, "Luksus alum" - 5,4. Tikai Latvijas alus darītāju dēļ mēs diezgan voluntāri paceļam šos tilpuma procentus līdz 5,5, nevis tā, kā tas būtu visās normālās valstīs, - atstāt robežu vidējam alum līdz 4,3 tilpuma procentiem. Mēs, mūsu alus darītājus lobējot, zināmā mērā savu ierasto "Zelta alu" lobējot esam pieļāvuši šo pacēlumu. Es pats esmu piedāvājis 5, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ņēma vērā dažādus iebildumus un pacēla šo skaitli līdz 5,5 tilpuma procentiem. Mēs cīnāmies šoreiz pret tādām lietām kā "Baltais lācis", kā "Monarhs" un dažiem citiem, par alu nosauktiem dzērieniem, kuri tiek importēti kā alus, lai gan faktiski ir stiprināti alkoholiskie dzērieni, un no tiem nodzeras vēl vairāk nekā no visa tā, ko mēs parasti uzskatām.

Otrs jautājums ir par vīniem, un es esmu kategoriski pret stiprināto vīnu - pret stiprinātā vīna uzskatīšanu par dzērienu, kurš ir jāatbrīvo no alkohola akcīzes vai arī viņam jāuzliek minimālā alkohola akcīze. Es piedāvāju vīnu robežu - 12, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija - 14. Un tad es jums varu pateikt, ka esmu ar mieru pilnībā atkāpties no sava priekšlikuma. Līdz ar to es atsaucu savu priekšlikumu un piekrītu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātajam priekšlikumam šīs komisijas izteiktajā redakcijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Apiņa kungs! Tātad jūs atsaucat savu priekšlikumu šajā panta daļā. Paldies. Vairāk par šo panta daļu debatēs pieteikušies nav. Apiņa kungs savu priekšlikumu atsauc. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs pieņemam Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu šajā panta daļā? (No zāles deputāts M.Lujāns: "Es prasu balsojumu!") Deputātu kungi, es ļoti lūdzu pieteikties debatēs noteiktajā kārtībā. Man diemžēl neviena iesnieguma vairs nav. Es nezinu, vai mēs tiksim galā, ja mēs ļausim katram no vietas tagad runāt.

Runāt vēlas Lujāna kungs un Jirgena kungs. Lūdzu, Lujāna kungs!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es jau teicu, ka lūdzu balsojumu par šo projektu.

Un otra lieta. Teiksim, Apiņa kungs, jūs aizmirsāt visus tumšos alus, un vēlreiz saku, kā lobijs jūs esat.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jirgena kungs atsauc savu pieteikumu debatēs. Vai ir vēl pieteikušies runāt? Nav. Citu priekšlikumu mums arī nav. Tātad tiek pieņemts Budžeta un finansu... (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!") Atvainojiet, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3.panta otrās daļas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 19, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

R.Zīle.

Nākošie priekšlikumi tika iesniegti par 3.panta 3.punktu. Iesniedzējs ir deputāts Apinis. Šis priekšlikums ir daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumā, ko jūs varat redzēt. Man šeit jāpiebilst tikai tas, ka, tā kā mēs savā pirmajā balsojumā nobalsojām par akcīzi 3,5 lati par absolūtā alkohola vienu litru rektificētajam etilspirtam, tad acīmredzot būtu loģiski arī šeit saglabāt šo pašu likmi - 3,5, kā tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, cienījamie kolēģi! Vai debatēs par šo panta daļu ir pieteikušies? Nav. Deputāts Apinis nupat paziņoja, ka viņš savu priekšlikumu par šī panta daļu atsauc par labu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumam. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izteikto priekšlikumu 3.panta trešajai daļai. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 9, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. Nākošais priekšlikums ir iesniegts par 3.panta 4.punktu. Deputāts Apinis iesniedzis šo priekšlikumu. Priekšlikuma būtība ir tāda. Iepriekš mums cigaretēm nebija dalīts akcīzes nodoklis atkarībā no tā, vai cigaretes ir ar filtru vai bez filtra, turpretī tagad ir izteikts priekšlikums šo akcīzes nodokli dalīt. Daļēji iestrādājot Apiņa kunga priekšlikumu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija samazināja, salīdzinot ar Apiņa kunga priekšlikumu, cigaretēm bez filtra varētu uzlikt mazliet mazāku akcīzes nodokli, bet tomēr lielāku nekā cigaretēm ar filtru. Tāda ir būtība.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Jautājums manā uztverē atkal ir politisks. Jautājums ir par to - un zinātniski tas ir pierādīts - , ka cigaretes bez filtra rada lielāku komplikāciju skaitu un augstāku saslimstību. Mēs nevarējām sagaidīt jau pagājušajā Saeimā un arī šajā Saeimā mums ir mazliet aizķēries likums par tabakas izstrādājumu ražošanu, izplatīšanu un reklāmu, un tagad mēs ar politisku lēmumu varētu mazliet izmainīt arī mūsu cigarešu patēriņu, mūsu iedzīvotāju cigarešu patēriņu. Jautājums ir ļoti vienkāršs.

Visā Eiropā jau ir noteiktas darvas produktu normas cigaretēs - 12 miligrami. Protams, šos te 12 miligramus mēs, bez šaubām, šodien sasniegt vēl nevaram, bet mēs mazliet varam ierobežot šīs stiprās cigaretes, kas rada visvairāk plaušu vēzi, visvairāk lūpu kaktiņu vēzi, visvairāk kuņģa vēzi un kuņģa čūlu, arī tādas sirds asinsrites slimības kā stenokardiju un infarktu. Es lūdzu jūs balsot par manu priekšlikumu, bet, ja jūs uzskatāt, ka adekvātāks ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, tad šinī gadījumā nekāda liela peļņa valstij vai izglītībai, jo no tā viss tiek novirzīts izglītībai, bez šaubām, nav gaidāma. Bet es tiešām ticu, ka mēs šādu lēmumu pieņemsim, lai parādītu, ka mūs interesē arī mūsu cilvēku veselība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam kārtējo reizi atbalstīt gan Apiņa kungu, gan arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, jo naudiņu jau vajag. Tikai ir cits jautājums - ko mēs ar to panāksim? Protams, ir skaisti runāt par augstām matērijām, bet ir viena lieta. Šodien, man liekas, taisni lielākais noieta tirgus ir Krievijā, uz kurieni mēs sūtām šīs bezfiltra cigaretes. Ja kāds grib iepazīties, tad varam aiziet uz Centrāltirgu un paskatīties. Tur mūsu vietējo bezfiltra cigarešu gandrīz nav. Tur šodien ir jau lietuviešu cigaretes un reizēm arī igauņu. Un, ja mēs to nesaprotam, ja mēs vēl paaugstināsim cenu arī bezfiltra cigaretēm, tad līdz ar to mēs panāksim pretēju efektu. Pirmkārt, mēs panāksim to, ka, iespējams, Rīgas tabakas rūpnīcā tiks slēgta šī līnija, bet tas atkal ir bezdarbs. Tie būs cilvēki, kas zaudēs šīs darba vietas. Otrkārt, mēs neiegūsim nodokļus, jo arī Krievijas tirgū viņas vairs nebūs konkurētspējīgas. Un Apiņa kunga lielās izbailes par to, ka nu tagad visi ļuļķē šīs bezfiltra cigaretes un ka līdz ar to cena paaugstināsies, neizraisīs šo efektu. Ir cita lieta - mēs saņemsim mazāk nodokļu, un tā ir pirmā lieta. Otrā lieta - darba vietas. Un trešā lieta ir tāda, ka mēs attīstīsim kontrabandu.Un es domāju, ka arī Ādamsona kungs var pateikt, cik Centrāltirgū ir konfiscēts bezfiltra cigarešu un vai tās patiešām ir bijušas Rīgas tabakas rūpnīcas vai lietuviešu cigaretes. Un nevajag sevi vienkārši mānīt. Tādēļ es uzaicinu, lūdzu kārtējo reizi par abiem diviem balsot un šinī gadījumā saglabāt iepriekšējo metodiku, nevis paaugstināt cenas, kuras neko nedos. Un nebūs nekādas veselības aizsardzības.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Praktiski man jāatsakās no vārda, jo Lujāna kungs izteica ļoti precīzi šo domu. Bezfiltra cigarešu pārdotais daudzums ir tik niecīgs, ka diez vai šo normu ir vērts iestrādāt likumā. Un, otrkārt, man šķiet, ka tikai pēdējie "bomži", kuriem varbūt ir jāpalīdz ātrāk atmest smēķēšanu vispār, lieto šīs cigaretes. Jo tas vairs nav nopietni - runāt par kādu lielu ieguvumu medicīnai no dažu paciņu pārdošanas dienā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas deputāti! Cienījamā sēdes vadība! Šis jautājums nav vairs izšķirams, balstoties uz analīzi par cigarešu patēriņa struktūru, nosakot bezfiltra cigarešu patēriņa īpatsvaru kopējā cigarešu patēriņa apjomā. Tas ir politisks jautājums, ar kuru mēs, likumdevēji, parādām savu attieksmi pret smēķēšanu, to, vai mēs politiski vēlamies diferencēt, nodalot šīs cilvēku veselībai kaitīgākās un mazāk kaitīgās cigaretes. Šeit par to jau bija runa, ka Eiropas savienības ietvaros Eiropas savienības direktīvas šo jautājumu regulē atbilstoši darvas saturam cigaretēs, nosakot kaitīgākas vai mazāk kaitīgas. Mūsu laboratorijas nav gatavas šobrīd šādas tehniskas normas piemērot, un tāpēc vienkāršāks dalījums vismaz šajā pirmajā posmā būtu visu patēriņu iedalīt bezfiltra un filtra cigaretēs, bezfiltra cigaretēm nosakot nedaudz lielāku akcīzes nodokli, kas būtībā uz cenu lielu ietekmi neatstāj. Un kristīgie demokrāti lūdz jūs atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk par šo pantu debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu. Es to nenolasīšu. Katram deputātam teksts ir priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 29, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - par 3.panta 4. punktu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 37, pret - 18, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. Par 3.panta pirmās daļas 11.punktu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saņēma divus priekšlikumus - LZS, KDS un LDP frakcija ierosina dīzeļdegvielai un tās aizstājējproduktiem akcīzi noteikt 0,12 lati par vienu litru. Un ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, kur šis pats skaitlis ir izteikts - 0,16 lati. Abus šos priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēt par šo panta daļu? Par šo panta daļu deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par LZS, KDS un LDP frakcijas deputātu priekšlikumu - 3.panta pirmās daļas 11.punktu izteikt šādā redakcijā: "Dîzeļdegvielai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem par vienu litru 0,12 latu." Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 14, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Pēterkopa priekšlikumu - izteikt šo panta daļu jums izsniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 15, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. Nākošā priekšlikumu grupa saistās ar lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem apmaksājamo litru daudzumu gan dīzeļdegvielai, gan (dažos priekšlikumos) arī benzīnam par katru īpašumā, lietošanā vai nomā esošu hektāru zemes. Komisija šeit ir mēģinājusi sakārtot visus šos priekšlikumus radikālā secībā, kaut gan, protams, tas ir diezgan nosacīti, jo, ja mēs vērojam deputātu Seiles un Dilbas priekšlikumu, kur ir minēti 115 litri dīzeļdegvielas un 20 litri benzīna, un salīdzinām to ar Pēterkopa priekšlikumu, kur ir, 120 litri dīzeļdegvielas, tad šeit sēdes vadītājam ir jāizšķir, kādā veidā mēs varētu balsot par šo radikalitāti. Komisija neatbalstīja LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu, neatbalsīja deputāta Putniņa priekšlikumu, neatbalstīja deputāta Pēterkopa priekšlikumu, bet deputātu Seiles un Dilbas priekšlikumu daļēji iestrādāja deputāta Zīles priekšlikumā, kurā teksts principā ir deputātu Seiles un Dilbas priekšlikums, bet ir minēts arī cits litru daudzums - ir 80 litri dīzeļdegvielas.

Un vēl es gribētu pateikt pāris vārdu. Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā apspriežot to, valdība nāca ar priekšlikumu Budžeta komisijai iestrādāt citu normu pārejas noteikumu daļā par to, ka dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa pieaugums (pašreiz viņš ir 2 santīmi par litru) pieaug tikai no 1997.gada 1.janvāra, nevis tā, kā bija pirmajā lasījumā, - no 1996.gada 1.jūnija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs ir pieteikusies deputāte Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Ir pavasaris, un zemnieki ir jāaizstāv ne tikai šajā gadā, bet arī visos pārējos. Un tāpēc ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Mans priekšlikums ir tāds: balsojot par Seiles un Dilbas priekšlikumu, sadalīt šo balsojumu trijās daļās: viens - par akcīzes nodokļa lielumu, akcīzes nodokļa atmaksas lielumu, jo šeit ir vairāki ierosinājumi. Ja Zemnieku savienība neuztur spēkā savu prasību par 130 litriem - viņi vēl par to nav izteikušies -, tad paliktu divi galvenie balsojumi - vai nu 120 litri, vai 115 litru, vai tā, kā ierosinājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, - 80 litri būtu apmaksājami par dīzeļdegvielu. Manuprāt, šo jautājumu vajadzētu balsot tieši šādā veidā. Tālākais saturs manā un Roberta Dilbas priekšlikumā ir tāds, ka vajag vēl papildus apmaksāt arī 20 litrus benzīna par katra īpašumā vai pastāvīgā lietošanā izmantoto zemes hektāru. Protams, būtu ļoti jauki, ja mēs varētu atbalstīt zemniekus un šos 20 litrus benzīna arī atmaksāt. Neviens jau neprasa, lai zemniekam šo benzīnu dotu par brīvu - kādreiz bija tāda doma -, bet te jau ir runa tikai par akcīzes nodokļa atmaksāšanu - cik lielam daudzumam atmaksāt šo akcīzes nodokli. Tātad arī šis jautājums būtu balsojams.

Ja nu tomēr Saeima neizšķirsies par atbalstu šim benzīnam, tad tā vēl nebūs pārāk liela nelaime, bet, es domāju, pilnīgi atsevišķi būtu balsojama pēdējā daļa, kuru ir atbalstījusi arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Šī daļa pasaka skaidri, ka tikai par apstrādātu zemes hektāru var saņemt šī akcīzes nodokļa apmaksu, vienalga, vai nobalsos par dīzeļdegvielu vai par benzīnu, jo, ja nenobalsos šo normu, kādu mēs ar Dilbas kungu esam iestrādājuši savā priekšlikumā, tad tādā gadījumā katrs zemes īpašnieks, kurš nekad nedomā zemi apstrādāt, arī saņems šī akcīzes nodokļa atmaksu. Tādēļ es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, balsojot viņu pa daļām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Vārds Guntaram Grīnblatam - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātam.

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribu runāt par to dīzeļdegvielas daudzumu, kāds te parādās. Te ir minēti četri skaitļi. Un jāsaka tā, ka pēc rūpīgas analīzes, kāda mums, daudziem lauksaimniekiem, ir pieejama, tie 80 litri uz hektāra apmierina tikai varbūt labas kultivētās ganības. Tur ar šo dīzeļdegvielas daudzumu gadā pietiek, bet attiecībā uz graudaugiem, labību, mazākais, runa ir par 130-140 litriem, bet rušināmkultūrām, tas ir, kartupeļiem, cukurbietēm, te jau ir pat 190, 220, 230 litru uz hektāra vai pat vairāk. Tā ka šie 80 litri jau nu tiešām ir gaužām maz.

Zemkopības ministrijas speciālistu aprēķini, protams, ir tādi, kas 81-82 litrus parāda, bet tie, manuprāt, ir varbūt pat pa ministrijas logu izvērtēti, bet nevis uz lauka, nevis zemnieku saimniecībā. Pie tam jāņem vēl arī tāds faktors, ka mūsu tehnika - traktori laukos ir stipri nolietojušies, līdz ar to viņi patērē arī vairāk degvielu nekā, teiksim, jauni traktori. Tas ir viens. Bez tam daudzās saimniecībās ir maza platība, samērā maza - daži hektāri, un arī mazos laukos šis degvielas patēriņš ir lielāks nekā, teiksim, lielajās platībās. Taču kopumā es atbalstu Pēterkopa iesniegumu, tas ir, par 120 litriem, un es balsošu par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te ir deputātu Annas Seiles un Dilbas priekšlikums. Tikko runāja Anna Seile. Es ļoti labi saprotu, ka daļēji, pat lielākajā daļā viņai ir pilnīga taisnība, bet man nepatika šie vārdi, ka būtu ļoti jauki, ka zemniekam arī benzīnam atmaksātu akcīzes nodokli. Nevis būtu jauki, bet, es domāju, tā ir nepieciešamība, tā ir īsta nepieciešamība, un nevis tikai jauki, jo zemnieks nebraukā uz Jūrmalu katru vakaru, lai atpūstos Jūrmalas smiltīs; zemnieks nebrauc kaut kur uz teātri; zemnieks nebrauc katru sestdienu viesos, jo zemniekam nav laika ar to nodarboties. Zemniekam tā pati sagrabējusī mašīna, kāda viņam ir... un, ja viņam tās nav, tad varbūt viņš kooperējas... Nevis varbūt, bet tas tā ir, ka viņš kooperējas ar kaimiņu, un pat ar to veco, sagrabējušo moskviču vai žiguli viņam jānogādā piens uz pienotavu, viņam jānogādā citi produkti uz tirgu, ar ko viņam jātirgojas. Viņam ir jābrauc pēc rezerves daļām un ar to pašu mašīnu ir jāpieved benzīns. Tā ka visu laiku tā vieglā mašīna viņam nekalpo vis kā luksusa līdzeklis, kā transporta līdzeklis, kā izpriecu vai izklaides līdzeklis, bet gan šis vieglais transports, gan arī smagais tāpat kalpo ražošanai. Un arī traktors kalpo ražošanai, lai kaut kas būtu. Un tāpat viņam arī mašīna kalpo šim pašam nolūkam. Tā ka šie 20 litri, ko ir iesnieguši Seiles kundze un Dilbas kungs, tas vēl ir dikti par maz, bet šodien es vairs par to nerunāšu.

Es jūtu... ne vien jūtu, bet ir redzams, ka komisijā vispār noraidīja benzīnu, un tas jau ir, zināt, tā ir galīga zemnieku aplaupīšana, jo zemnieks līdz šai dienai jau tā ir aplaupīts, viņš jau ir "iedzīts stūrī". Jau šodien, jūsu zināšanai, jo dienas, jo biežāk notiek pat pašnāvības gadījumi bezizejas dēļ, kad cilvēkam vairs nav izejas. Vakar pat, es zinu, ir noticis viens gadījums - tepat Ērgļos, kad jauns cilvēks, kam ģimenē mazi bērni... Viņam vajadzēja 100 latu samaksāt, lai noformētu zemi, un viņš devās pašnāvībā. Arī tas notiek, nerunājot nemaz par dzeršanu, kā saka, par morālu pagrimšanu. Es domāju, ka deputāti būs tik korekti un sapratīs to lietu, ka mūsu zemniecība tomēr kaut kā ir jābalsta, ja mēs vēl gribam, lai kaut kas būtu, un pieņems šo Seiles un Dilbas priekšlikumu.

Taču principā, ja mēs runājam arī par dīzeļdegvielu, tad ar 115 litriem, lai viens paņem to traktoru, kādi mums ir... lai pamēģina, lai pastrādā tie, kas sēž Finansu ministrijā vai ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi. Lai pamēģina tikt galā, jo šodien Latgales un Vidzemes, bet jo sevišķi austrumu rajonos, tur, kur ir kalnaines un akmeņainas augsnes, iztikt ar 120 litriem... Es domāju, arī Bauska un Dobele nevar iztikt. Tā ka es aicinu pievērst visu uzmanību šim punktam un nobalsot tā, kā vajag, citādi, es jūtu, zemnieki mūs vienkārši nomētās ar akmeņiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Varētu jau sākt ar emocijām, bet es gan esmu pieradis vairāk runāt skaitļu valodā, un tikko kā pieņemtais (iepriekšējais - 0,17 santīmu) akcīzes nodoklis pats par sevi jau iedzen zemnieku ļoti lielās naudas grūtībās. Ja 17 santīmu būs akcīzes nodoklis, tātad cena būs aptuveni 25 santīmi par litru - kopā 42 santīmi. Tātad par vienu degvielas litru zemniekam būs jāsaražo 4 litri piena. Četri litri! Nekad tā nav bijis, vienmēr ir bijis vai nu viens pret vienu, vai, augstākais, viens pret pusotru. No kurienes zemniekam radīsies šī nauda, ja zemnieks par katru govi gadā var ieņemt apgrozības līdzekļus 237 latus, bet atražošanai apgrozības līdzekļu resursi govs uzturēšanai ir 1800 latu. Kur ņemt starpību? Varētu jau kreditēt, jā, bet pagaidām arī tur ir "vâja" vieta. Tā ka jau pats šis fakts, ka mēs pieņēmām 17 santīmus, tas jau zemnieku iedzīs ļoti lielās naudas grūtībās.

Tālāk. Cik tad viņam vajadzētu atmaksāt? Redzat, es jums pavisam skaidri varu nosaukt izrēķināto skaitli - 128 kilogramus dīzeļdegvielas, jo tādai kultūrai kā kartupeļi ir vajadzīgi 295 kilogrami, tādai kultūrai kā ziemāji, graudaugi - 260, bet visa veida zālājiem un ganībām - 35,7 kilogrami. Tie ir precīzi aprēķini. Labi. Pieņemsim, ka mēs tehnoloģiju neizpildām, vienus 15-20% noņemot nost, tomēr paliek šie 128 kilogrami. Tā ka nevar būt runa par kaut ko zemāku, jo tas ir vidējais rādītājs, un atkarībā no saimniecības specializācijas, ja tā būs "Zemgale" ar cukurbietēm, tad viņiem šis rādītājs pacelsies līdz 160-170 kilogramiem.

Tagad par benzīnu. Ir visādas, teiksim, teorijas, ka benzīnu nevajag un tā tālāk. Tā nu nav! Kaut vai tāds jautājums kā dīzeļmotoru iedarbināšana prasa valstij patērēt 620 tonnas benzīna. Ja katra zemnieku saimniecība nokauj vienu cūku un grib ar neetilēto benzīnu nosvilināt sarus, tad tur jau vajag 900 tonnu. Un tas pamatojums, ka zemniekam pēc šī benzīna, kā saka, citur nav vajadzības, kā tikai braucot pa ceļiem, ir nepareizs. Tāpēc šie 20 litri, kas ir iekalkulēti, tik tikko apmierina zemnieku vajadzības.

Bez šaubām, vēl var izvirzīties jautājums par to, vai tad zemnieks ir tik nabadzīgs, ka viņam šī kompensācija ir vajadzīga. Un es jums varu pateikt atkal ar aprēķiniem. Parēķinot realizācijas ieņēmumus jeb ienākumus, tagad saka, ka no tūkstots latiem vai no 10 000 latiem jaunajai atražošanai, apgrozības līdzekļiem paliek pāri no tūkstots latiem 132 lati vai, attiecīgi izsakot procentos, ja pieņemam darba algu kā konstantu, aptuveni 15 procenti. Bez šaubām, katrā saimniecībā šie rādītāji būs atšķirīgi, tātad savādāki, bet tendenci tie parāda. Bet jaunai atražošanai, resursu nopirkšanai vai resursu pašizmaksai ir nepieciešami 675 lati. Kur ņemt starpību? Bez šaubām, var paņemt kredītus. Labi, pieņemsim, ka paņemam kredītu par 15 procentiem, lauku kredītu, un tādā gadījumā viņam pamatlīdzekļu palielinājums būs 1,6 procenti jeb 10 gados - 16 %. Skaidrs, ka tas nav nekas. Ja kredīta procents ir jau 17%, tad ir nulle, un tālāk zemnieks jau grimst parādos.

Bez šaubām, var runāt par to, ka vajag strādāt efektīvāk, vajag strādāt labāk, bet vidējie rādītāji, kādi pagājušajā gadā bija republikā, viņi nepārprotami liecina par to, ka kādi nu ir tie skaitļi. Tādi viņi ir.

Teiksim, cukurbietes. Te 1 hektārs nes peļņu 234 lati, kartupeļi - 201 lats, ziemas kvieši - 18 latu. Vidēja saimniecība, ja tai ir 10 hektāru ziemas kviešu, viņa iegūs 180 latu. Ko lai ar tiem viņa iesāk? Kādus resursus viņa var nopirkt?
Tālāk. Rudzi jau dod mīnusu, auzas dod mīnusu, mieži dod mīnusu, vasaras kvieši... nu tur ir ap 24 latiem. Par govīm un par pienu es jau teicu. Tā ka zemniekam šī naudiņa ir ārkārtīgi vajadzīga.

Un vēl jau ir viena lieta. Ja paskatāmies akcīzes nodokļa iekasēšanas grafiku - te viņš man ir -, tad redzams, ka augšējā līkne... Tikai pabaidot un tikai, teiksim, šo jautājumu sākot kārtot, jāatzīst, ka tur vēl daudz kas nav izkārtots. Jau par vienu miljonu gandrīz ir pieaugusi akcīzes nodokļa nomaksa šinī gadā. Viņš arī pagājušajā gadā bija audzis, bet jautājums jau nav tikai par paaugstināšanu. Un te mēs varam panākt pilnīgi pretēju rezultātu. Paaugstinot ar šādu lielu lēcienu, nevis pakāpeniski ejot uz to, var panākt pretēju rezultātu.

Tāpēc es aicinātu balsot par 115 kilogramiem dīzeļdegvielas, ko atmaksā, un par 20 kilogramiem benzīna, ko atmaksāt, kā jau te Seiles kundzes ierosinājumā ir, par apstrādāto hektāru. Par atmatām nav jāmaksā, lai gan, pēc profesora Grinovska ieteikuma, vajadzētu šīs atmatas uzart un turēt kā "melnās papuves". Tad arī par atmatām būtu jāmaksā. Un tā ir gandrīz tāda pati likme, kā tur. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās.

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Pēc Bāna kunga uzstāšanās es sapratu, ka viens vidējs zilacains zemnieks, - jo visu laiku tiek runāts par vienu zemnieku, kas apar lauku - no šī lauka dabū kaut kādu vienu noteiktu vidējo skaitli. Es domāju, ka sociālisms ir beidzies dažus gadus atpakaļ, un šī teorija, ka visi, kam ir kāds lauks un kas to apar, dabū vienādi 80 litrus. Tas ir murgs, godājamie kolēģi! Vistīrākais murgs! Un precīzi pateica Staša kungs: kalnainos apvidos ar šo naudu neko nevar izdarīt. Pilnīgi pareizi!

Un tāpēc es arī teicu, ka, ja jūs iepazīsities ar tiem jautājumiem, kas ir atsūtīti Eiropas savienības viedokļa izstrādāšanai par Latvijas lauksaimniecību, tad tur ir precīzi formulēts: cik jums ir mērķprogrammu, cik jums ir tiešo subsīdiju, kādas ir piemaksas par kalnainu apvidu? Tad, lūdzu, šeit ir precīzi jāiestrādā, ka kalnainā apvidū par apstrādāto hektāru, ja graudaugu tur nav mazāk kā 20 centneri... Lai komisija izdomā attiecīgi... lai kaut vai 10, saņem atpakaļ šo cenu par dīzeļdegvielu attiecīgi par 120 vai 150 litriem, cik vajag. Bet šeit taču tā nav, Staša kungs, ierakstīts. Te visiem ir vienādi - par zilām acīm - 115 litrus vai, teiksim, 80 vai 120 litrus. Nu tas taču ir absurds!

Kādas te ir mērķprogrammas? Par ko? Viens iegūs četrus centnerus, otrs iegūs 40 centnerus, bet abi dabūs vienādi - 80 vai 115, vai 120 litru. Tad komisijai precīzi ir jāiestrādā un jāiesniedz, jo Latvijai sen jau ir laiks atteikties no šīs nonivelēšanas politikas.

Un ko nozīmē apstrādāts lauks - teiksim, īpašumā nodots vai nomāts lauks? Ja viņš tur magones iestāda, vai arī viņš dabūs šādā gadījumā šos 115? Vai kāpostus, vai linus? Un vai arī jebkāda tirgus pētīšana notiks, vai būs piemaksas par eksportprodukciju? Mēs taču zinām, ka cenas pieaugs tagad graudaugiem, mēs zinām, ka trūkst liellopu gaļas un trūks arī nākošajos gados. Mēs zinām, ka Ķīna katru gadu par desmit procentiem palielina naudas patēriņu. Varbūt piemaksa eksporta alus ražošanai par miežiem ir vajadzīga. Un varbūt 300 litri uz hektāru? Kāpēc šādi skaitļi - visiem vienādi par zilām acīm Zemgalē un Latgalē, kalnainos apvidos, auglīgās augsnēs un neauglīgās augsnēs? Nu tas taču ir galīgs murgs!

Vai arī tad vispār beidzam šeit runāt. Atbalstīsim šinī gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu vai arī nākošo - Zīles kunga priekšlikumu par 80 litriem dīzeļdegvielas. Tad iestrādāsim tādā gadījumā tiešās subsīdijas un mērķprogrammas, bet ne jau visiem vienādi par kaut kādiem 115 vai 120 litriem, kā mēs šeit runājam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Es domāju, ka Kiršteina kungs daļēji jau varbūt pateica to, ko uzstājoties tagad gribēju sacīt es, bet es gribētu uzdot vienu tādu jautājumu - tiešām, ko mēs gribam panākt, iestrādājot šeit, lūk, šos 80 vai 120, vai 130 litrus dīzeļdegvielas un varbūt arī benzīnu, tos 20 vai 30 litrus? Šobrīd mūsu lauksaimniecībā situācija ir tāda, kā Kiršteina kungs šeit teica, - ka tātad, ja mēs šeit iestrādājam 80 litrus, tad pašlaik mēs 80 litrus arī patērējam. Bet ar šiem 80 litriem mēs no hektāra iegūstam tikai 114 latus vērtu produkciju... produkciju par 114 latiem. Ja mēs gribam, lai mūsu zemnieks iegūst tikai 114 latus vērtu produkciju jeb produkciju par 114 latiem, tad iestrādājam šos 80 litrus, un praktiski labi strādājošās saimniecības... jo, man jāsaka Kiršteina kungam, ir pareizi tas, ka tās saimniecības, kas ražo vairāk produkcijas, arī patērē vairāk dīzeļdegvielas attiecībā uz hektāru. Citādāk nemaz nevar būt, jo šī dīzeļdegviela un benzīns tiek tērēts produkcijas ražošanai. Un, ja mēs gribam, lai mūsu lauksaimniecība ietu augšup un lai mēs neražotu tikai produkciju par 114 latiem, tad acīmredzot mums ir jāiestrādā tāda norma (vai pat jādiferencē attiecībā uz produkciju), lai zemnieki varētu ražot vairāk. Ko tas mums dos? Es gribu arī citādā virzienā runāt: ko tas mums dos, ja mēs atbalstīsim šobrīd zemniekus? Ja mēs iestrādājam 80 litrus, tātad mēs no katra lauksaimniecības zemes hektāra zemniekam paņemam nost 6 latus. Kopumā iznāk, ka izņemam ārā 16 miljonus latu. Es gribētu lūgt, lai viņiem paliek... Iestrādāsim tos 120 vai 130 litrus dīzeļdegvielas un 30 litrus benzīna, lai paliek zemniekiem šī nauda, iedosim viņiem lētos kredītus, un pēc 2 gadiem lauksaimnieki vairs nedos mūsu valsts kopproduktā 200 miljonus, bet dos varbūt 400 miljonus. Un, ja mēs zinām, ka katrs piektais lats aiziet budžetā, tad pēc diviem gadiem lauksaimnieku atdeve būs 40 miljoni budžetam. Es uzskatu, ka lauksaimniecība ir tā nozare, kur vismazāk vajag ielikt, lai tai visātrāk būtu atdeve. Zeme mums ir, cilvēki, kas strādā uz laukiem, ir (mums laukos dzīvo 18 procenti darbspējīgo cilvēku); vienīgais, kas viņiem trūkst, - tie ir apgrozāmie līdzekļi. Tā vietā, lai mēs domātu, kā viņiem tos iedot, mēs šobrīd gribam iestrādāt tādu normu, lai vēl paņemtu viņiem šos 16 miljonus. Tāpēc... protams, kopumā šis likumprojekts ir atbalstāms... un es arī balsošu "pret", bet katrā ziņā es gribētu atbalstīt... lai visi atbalstītu arī lauksaimniecību, jo nākotnē tā dos visātrāko atdevi visiem - gan budžetam, gan arī visai mūsu tautai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man pašreiz ļoti interesē, ko cienījamie akcīzes nodokļa atbalstītāji, it sevišķi tie, kas neatbalsta šo visminimālāko prasību - lauksaimniecības produkcijas ražotāju atbrīvošanu no akcīzes nodokļiem par 130 litriem dīzeļdegvielas un 30 litriem benzīna -, pateiktu tiem zemniekiem, ar kuriem viņi katru dienu var tikties Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un droši vien arī Latgales pusē (diemžēl tur es mazāk mēdzu būt), zemniekiem, kuri saka šodien gandrīz vai šādas frāzes: "Mums nav ar ko zemi apsēt, jo nav naudas, par ko sēklu nopirkt. Mums trūkst dīzeļdegvielas, tāpēc mājās visādas kannas un tvertnes tiek piepildītas ar kontrabandas produkciju, jo mēs gribam sēt, bet naudas pietiek tikai tam, ko nelegāli pārved pāri robežai." Man rada sašutumu tas, ka lauksaimniecība - tas nav vienkārši viens uzņēmējdarbības veids, tas ir dzīvesveids. Un man jānoliec galva to cilvēku priekšā, kas tik tiešām min dubļus, kuri nebūt nav sudraba, un ceļas agri no rīta un vēlu naktī iet gulēt, un dzīvo šo dzīvesveidu. Tas ir Latvijas mentalitātes pamatprincips - būt saistītam ar zemi. Bet ar zemi dzīvot - tā nav tikai skaista romantika, ka mēs varam aizbraukt pie vecākiem uz laukiem un baudīt lauku augļus. Tos vajag izaudzēt.

Es nepiekrītu arī tēzei - 130 vai 150 litri. Kungi, mēs ejam uz Eiropu un nezinām, kas notiek Zviedrijā. Zviedrijā visas degvielas, kuras tiek izmantotas lauksaimniecībā, ir ar speciālu iekrāsojumu. Nedod Dievs, ja policija uz ceļa atklās ar lauksaimniecības degvielu braucošu mašīnu! Tad varat uzskatīt, ka jūs esat uz visu mūžu izputināts. Tur pat nerēķina, cik litru ir, jo neviens lauksaimnieks nenopirks vairāk degvielas. Tieši tik, cik viņam ir jāizmanto savas produkcijas ražošanai. Ir ļoti precīzi skaitļi. Un es brīnos, ka, ja mēs uzskatām, ka visā ražošanā benzīns nav vajadzīgs (es tikai nezinu tādu ražošanas veidu), tad zemniekiem mēs atļaujam (ņemot vērā to, ka tik tiešām viņi brauc galvenokārt ar moskvičiem un žiguļiem, ar vidējo benzīna patēriņu - 12 litri uz 100 kilometriem) to izmantot tikai apmēram 150-170 kilometriem - tā pārvešanai, ko viņi var noņemt no 1 hektāra. Un vēl par to mēs strīdamies. Manuprāt, ja mēs negribam pilnībā iznīcināt mūsu zemniecību... Tā nebūt nav viena uzņēmējdarbības veida protekcionēšana, tā ir Latvijas neatkarības atbalstīšana, jo kur tad atrodas zemnieks - Rīgā vai visā Latvijas teritorijā? Vai viņš ir "biezais" vai viņš ir mūsu, latviešu, pamatnācijas sastāvdaļa? Es aicinu atbalstīt no šiem visvārgākajiem priekšlikumiem, protams, LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu. Jā, Kiršteina kungs, pilnīgi pareizi jūs uzstājoties teicāt, ka "vidējais sociālistiskais" ir garām. Bet man ir aizdomas, ka bija maza viltība ielikta jūsu uzstāšanās reizē. Katram jāsaņem pēc padarītā darba. Bet kad komisijas iestrādās šos koeficientus? Šogad, nākamgad? Es domāju, tas būs tad, kad vairs nebūs zemniecības. Tāpēc, lai arī cik nepareizs ir šis "vidējais sociālistiskais", tas kaut cik dos iespēju strādāt mūsu zemkopim. Es aicinu atbalstīt pirmo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans - satiksmes ministrs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es lūgšu deputātus tomēr mazliet padomāt par ko citu. Kas ir akcīzes nodoklis degvielai? Kāda ir "filozofija", kāpēc šis nodoklis tiek iekasēts un kur tas paliek? Šī akcīzes nodokļa "filozofija", kāpēc nav "biezos" aplikt ar nodokli un "plānos" - ne. Jeb panākt, ka vieni maksā, otri nemaksā. Visa šī nodokļu "filozofija" saistās ap to, ka mašīna brauc pa ceļu, viņa tērē benzīnu un daļa no šīs summas aiziet atpakaļ ceļu uzturēšanai, būvēšanai un remontam.

Es jums varu nosaukt vienu piemēru. Lauku skolas skolotājs ar savu žiguli brauc uz skolu, pērk benzīnu un, loģiski, maksā akcīzes nodokli. Uz to pašu skolu zemnieks ved bērnu ar savu žiguli, pērk benzīnu, bet nemaksā akcīzes nodokli. Kāpēc tad mēs gribam izturēties tik nevienlīdzīgi pret citām sabiedrības daļām? Viņi - piemēram, lauku ārsts, kurš brauc uz ambulanci ar savu žiguli, - viņi maksās par benzīnu, brauks pa ceļu, nolietos ceļu un maksās, bet, redziet, viena sabiedrības daļa nemaksās. Kāpēc es runāju par benzīnu? Tāpēc, ka es stipri šaubos, ka lielākā daļa lauku cilvēku jeb zemnieku braukšanai pa lauku lieto benzīnu. Jā, droši vien kāds vēl brauc ar GAZ-51, ar GAZ-53 vai ar vēl kādu citu mašīnu, bet tā ir absolūti mazākā daļa. Visi, kas lieto benzīnu, brauc pa ceļu, un visi, kas brauc pa ceļu, šo ceļu arī zināmā mērā ekspluatē un deldē.

Jā, kādreiz mēs būsim Eiropā. Kādreiz pie mums, Krisberga kungs, droši vien katrs otrais baņķieris nebūs zaglis. Kādreiz droši vien pie mums arī katrā otrajā veikalā netirgos kontrabandu. Kādreiz mēs būsim Eiropā, un kādreiz mums tiešām iekrāsos benzīnu ar dažādām krāsām, bet tas būs kādreiz. Mums pašlaik ir jābūt reālistiem un jāskatās uz dzīvi, kāda tā ir. Tāpēc es tomēr jūs lūdzu nepārspīlēt šajā priekšlikumā vismaz attiecībā uz benzīnu, jo tas būs absolūti netaisnīgi pret citām sabiedrības grupām, kas tāpat dzīvo laukos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk nav deputātu, kas būtu par šo panta daļu pieteikušies runāt. Grīga kungs, es atkārtoti lūdzu debatēs pieteikties noteiktajā kārtībā.

Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Paldies. Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Argumentu šeit bija pietiekami daudz, bet reālā situācija šodien un varbūt rītdien, parītdien un attiecībā uz turpmāko gadu vai vēl vairākiem gadiem uz priekšu ir tāda, ka šodien tā produkcija, kuru saražojis zemnieks, ir tradicionāla produkcija - gaļa, piens vai graudi. It sevišķi gaļa pašlaik pēdējā laikā no pārstrādātāja tiek vienoti pieņemta par viszemāko cenu, kāda vispār ir pastāvējusi pasaules vēsturē. Tas nozīmē, ka cūkas gaļa tiek pieņemta par 60 - 62 santīmiem pārstrādei un liellopa dzīvsvars tiek pieņemts gaļas kombinātos par 30 santīmiem. Bet vai jums, cienījamie deputāti, un pārējiem patērētājiem, pircējiem, ir palicis galaprodukts lētāks? Es nedzirdu atbildi no jums. Man liekas, ka - tieši otrādi - cena pieaug. (Starpsauciens no zāles: "Dârgāk!") Tas bija viss, ko es gribēju pateikt savā uzstāšanās reizē. Un nebūtu korekti šeit runāt par akcīzes nodokli. Es saprotu, ka tas prasa papildu līdzekļus, teiksim, 2 miljonu latu apmērā vai pat vairāk. Bet nevar, Kiršteina kungs, būtībā "spēlēt uz vieniem vārtiem". Jūsu argumenti galīgi nebija argumenti. Man nav šeit laika, un es negribu aizkavēt jūsu uzmanību ar pretargumentiem (vai kalnaini apvidi vai mālaini apvidi, vai kāda cita smaga augsne, kur dīzeļdegviela tiek patērēta vairāk vai mazāk), bet noliegt to, ka zemniekiem nevajadzētu paaugstināt akcīzes nodokļa atmaksu par dīzeļdegvielu, - nu, tas vienkārši ir pretdabiski. Tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt vismaz tos 120 litrus - atmaksu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, varbūt iestrādāt kaut kādā tehniskā veidā no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikuma pārējo teksta daļu, kas ir pēc skaitļa 80, jo tā ir tiešām loģiska. Bet, kā to izdarīt, man pašlaik ir grūti pasacīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Tučs - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

A.Tučs (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godājamais priekšsēdētāj! Godājamais Ministru kabineta priekšsēdētāj! Es domāju, ka katras valdības lielākais uzdevums, stājoties pie tās uzdevumu pildīšanas, ir apsolīt tautai un arī darīt visu, lai celtu dzīves līmeni. Es domāju, ka akcīzes nodokļa palielināšana, kas ir šodien apspriežamais jautājums, nekādā ziņā nesekmēs mūsu tautas dzīves līmeņa celšanos, visādā ziņā nekad nesekmēs dzīves līmeņa celšanos zemniekiem un lauksaimniekiem. Šodien mēs apstrādājam apmēram tikai pusi no visas zemes un neiegūstam tik daudz produkcijas. Es ļoti piekrītu Kiršteina kungam. Liekas, ka viņš šodien ir vislielākais sociālists un vislabākais bijušais kolhoza priekšsēdētājs, kāds ir bijis. Viņš aicina mūs atkal atgriezties pie zonām. Jūs zināt, sociālisma laikos bija četras zonas, maksāja par pārdoto produkciju četras cenas. Šodien apstākļi, protams, visiem ir izlīdzināti, visiem ir vienādi - strādā tirgus ekonomika.

Ko nozīmē akcīzes nodokļa palielināšana zemniekiem? Tas uzreiz skars ne tikai zemniecību, tas skars visu tautu. Otrkārt, skars arī pārstrādes uzņēmumus. Strauji kāps cenas, līdz ar to mēs varam kļūt nespējīgi konkurēt ar mūsu kaimiņiem - lietuviešiem, igauņiem, krieviem, baltkrieviem -, kam akcīzes nodoklis šodien ir zemāks. Pēc šā nodokļa palielināšanas dīzeļdegvielas cenas būs visaugstākās Baltijā un arī mūsu tuvējos kaimiņos. Tāpēc es aicinu vismaz... protams, mēs runājam šodien par "matu skaldīšanu", pašreiz strīdamies par 115 vai 80 litriem. Tā, protams, ir "matu skaldīšana". Tas situāciju neko daudz neuzlabos, bet tomēr katrs lats zemniekam šodien ir no svara. Tāpēc attiecībā uz akcīzes nodokļa atmaksu lauciniekiem es aicinu atbalstīt to, ka šeit ierakstāmi 115 litri dīzeļdegvielas, un arī benzīnu iekļaut. Nav tiesa, Krištopana kungs, ka zemnieks brauc tikai pa ceļu. Benzīns viņam ir vajadzīgs, arī zemi apstrādājot. Kaut vai tikai traktoru iedarbinot, viņam ir vajadzīgs benzīns. Kaut vai to pašu cūku nosvilinot, viņam 3 litri benzīna ir vajadzīgi. Zemniekam ir jāpalīdz. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Eiropas savienības lietu ministrs. Otru reizi. Lūdzu!

A.Kiršteins ( īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es neaicinu atgriezties zonās. Šeit jau visu šo runu būtību pārtrauca Grīga kungs. "Es nezinu īsti, kā to izdarīt, bet kaut ko darīt vajadzētu!" Ar to viss ir pateikts.

Man šeit ir materiāli par kopējo Eiropas savienības lauksaimniecības politiku, un katrs, ja grib, var tos dabūt, tie ir LNNK frakcijā, pavairoti.

Es gribētu izstāstīt dažas lietas. Eiropas savienība ir iekļāvusi arī asociētās valstis šo subsīdiju saņemšanai, sākot ar nākamo gadu. Tas ir tieši jaunā zemkopības ministra uzdevums - aizbraukt... Un ir tikai viena prasība - izstrādāt precīzas mērķprogrammas. Tas nav nekas nedabīgs. Ja man saka, ka ir kaut kāda viena kategorija, par kuru ir ļoti jārūpējas, tad man uzreiz ir jautājums: Grīga kungs, bet ko tekstilnieki lai dara? Viņi ir vissliktākajā situācijā. Izrādās, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos priekš viņiem neaug kokvilna. Viņiem tā būs jāieved, bet viņi ir gatavi maksāt šo akcīzes nodokli. Tekstilpreču ražošana ir faktiski trešā nozare mūsu eksportā. Kā jūs zināt, pirmais mums tomēr ir tranzīts, nākamā ir kokmateriālu produkcija, un tad ir tekstilpreces, ko mēs eksportējam. Kāpēc mums nepieņemt šeit likumu: sakarā ar sliktajiem klimatiskajiem apstākļiem atmaksāt tekstilniekiem akcīzes nodokli, teiksim, par 200 litriem par katru tonnu vai par katriem 100 izstrādātajiem metriem auduma? Kāpēc tieši šie lauku skolotāji, tie, kas ar savām mašīnām brauks uz šiem ciemiem, uz pilsētām, kur jārada šīs darbavietas, šī reģionālās attīstības programma, - kāpēc viņi visi maksās šo akcīzes nodokli, bet pārējie nemaksās?

Un otrs. Es neesmu teicis... Es vēlreiz atkārtoju: tieši otrādi, es neesmu teicis, ka nevajag maksāt. Es teicu: ja mēs pielietojam tos principus, kādus lieto pašreiz visas Eiropas valstis, tad... es jums nolasīšu... Mēs varam maksāt... te ir uzskaitīts, kādas programmas ir jāizstrādā Latvijai, lai saņemtu naudu.

Un nākamreiz, Grīga kungs, jūs izstrādājiet, izlasiet un tad nāciet un pasakiet, bet nerunājiet tā: "Es nezinu, ko darīt, bet es gribu, lai visiem kaut ko dod vienādi!" Lūdzu, - līdzekļi jaunajiem saimniekiem vai zemniekiem, kas izveido saimniecības, mēs varam maksāt subsīdijas. Līdzekļi, lai lauksaimniecības ražošanas metodes būtu savienojamas ar vides aizsardzības prasībām. Lūdzu, - atkal par katru apstrādāto hektāru. Tiem, kas samazina mēslojumu un aizsargājamo augu lietošanu, - tiem atkal mēs varam maksāt par katru hektāru. Pamesto saimniecību un mežu zemju uzturēšanai, kultivēšanai. Grinovska kungs pilnīgi pareizi pateica, tikai līdz galam visiem neizstāstīja, ka ir jābūt programmai, tas ir jāiestrādā budžetā, un beigās, piedošanu, ir valsts budžets, kas ir likums, kur mēs visas šīs mērķprogrammas iestrādājam. Par katru mēs varam dabūt naudu. Ne tikai šeit, bet arī tur. Tās ir jāiestrādā, bet, ja šo programmu nav, ja tās nav izstrādātas, tad visiem vienādi - 80 litri vai 115 litri, nu kāda ir atšķirība. Tas, kas mācēs saimniekot, - tas iztiks bez šiem 80, bet tas, kas nemācēs, - tas taču arī ar 120 neiztiks. Es vēlreiz atkārtoju. Varbūt vajag 200 litrus kādam iedot? Bet, lūdzu, tad vajag, lai būtu šī mērķprogramma. Es gribu redzēt, kam dot šos 200 litrus atpakaļ. Es nesaku, ka 80. Kamēr es neredzu šīs programmas, es esmu pret šo sociālistisko izlīdzināšanu visiem: vienalga, vai kalnainā apvidū vai Zemgalē, visiem mēs atdosim atpakaļ 120 vai 115 litrus. Es aicinu balsot par 80 litriem tikai tāpēc, ka tas ir tāds pats sociālistiskas izlīdzināšanas priekšlikums, bet neviens no šiem autoriem neko labāku šeit nav iesniedzis.

Es vēl vienu lietu gribu atgādināt. Pirmoreiz gribējām to pieņemt Satversmes 81.panta kārtībā. Cik daudz raudulīgu runu šeit mēs dzirdējām par milzīgo inflāciju, kas būs, ja nodokli pacels kaut vai par 1 santīmu par litru degvielas! Kas notika? Pa šo laiku degvielas litra cena pieauga par 2 un par 3 santīmiem. Kas notika ar inflāciju, godājamie kolēģi? Mēs dabūjām aprīlī visā pēdējo piecu gadu vēsturē viszemāko inflāciju - 0,5%. Kā tad tā - pie tik fantastiska pielikuma? Ja mēs būtu uzreiz jau pielikuši, cik daudz mēs jau būtu ieņēmuši budžetā šajā brīdī? Vai tad šie 30 miljoni latu, kurus varētu ieņemt,- vai tad tie ies, teiksim, kaut kur citur? Tie taču tiks uz laukiem, viņi ies Ceļu fondam, tie tiks skolu autobusiem, tie tiks jaunu darba vietu radīšanai. Un vai tad mūsu politika nav radīt jaunas darba vietas tieši mazajās un vidējās pilsētās un ciematos, lai šiem cilvēkiem, kuri varbūt nestrādās (visi 30% vai 18%) lauksaimniecībā, - lai viņiem būtu šīs darba vietas, lai viņi var aizbraukt... lai viņu bērni var uz skolu aizbraukt?

No kurienes mēs maksāsim starpību starp 80 un 120 litriem? No mūsu visu kopējā budžeta, tas ir, no manas naudas. Nu, piedošanu, lai es maksātu savu naudu, jo man arī pieder viena divarpus miljonā daļa no valsts budžeta, - lai es ietu to maksāt tikai par to, ka kāds vienkārši ņem un apstrādā šo zemi? Es esmu gatavs maksāt, bet tikai tad, ja viņam ir konkrēta mērķprogramma, par ko. Lūdzu, izstrādāsim un tad arī dosim vairāk! Bet pagaidām es vēlreiz aicinu netērēt citu naudu. Ja kāds grib, viņš no savas kabatas, protams, var kaut kādu fondu izveidot un ziedot. Pagaidām aicinu palikt pie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Otro reizi.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka mēs esam izdarījuši ārkārtīgi lielu kļūdu gan 5.Saeimā, gan arī sākot darbu 6.Saeimā: mums vajadzēja Kiršteina kungu likt par zemkopības ministru. Man liekas, ka tad visas problēmas būtu atrisinātas. Es tikai gribēju pateikt, ka tikpat absurda ir jūsu iestāšanās par 80 litriem, Kiršteina kungs. Jūs varat izstrādāt arī kā tikpat absurdu par 120... Es piedalījos... tieši ar Pasaules bankas pārstāvjiem runāju par Pasaules bankas kredītu, un viņi skaidri un gaiši pateica, ka tā jūsu Eiropa, kura jūs tā subsidēs, ir novecojusi un sen iet uz bankrotu, tur, kur jūs pašlaik mūs gribat ievest. Tie ir Pasaules bankas prezidenta vārdi. Tad jājautā - kur tad jūs mūs gribat ievest? Un kā tad jūs paredzēsiet palielinājumu budžeta līdzekļos... Kur jūs atradīsiet līdzekļus budžetā, kad šis akcīzes nodoklis tiks pacelts Aizsardzības spēkiem, Iekšlietu ministrijai - un tamlīdzīgi, un tā tālāk? Es šeit negribu sākt diskusiju, mēs varētu personīgi ar jums padiskutēt, bet tikpat jūsu runas par 80 litriem ir absurds. Tā ka es domāju, ka mums jāpadomā par jaunu zemkopības ministru Kiršteina kunga personā, tiešām tad būs varbūt labāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Otro reizi.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Jā, man tiešām gribētos turpināt Grīga kunga domu. Grīga kungs pateica, par kādu ministru Kiršteinu var celt, turpretim es varu pateikt: nedod Dievs, ka Kiršteinu ieceltu par Latvijas Bankas prezidentu vai finansu ministru, jo nupat nekaunīgā veidā tika paskaidrots, kāpēc aprīlī ir bijis tik zems inflācijas koeficients. Bet šeit mēs visi zinām, ka vienkārši cilvēkiem vairs nav naudas, un kāds inflācijas augums var būt tad, kad vienkārši neviens neko nespēj nopirkt. Zemkopības ministra kandidāts, paldies Dievam, būtu skaidrs, taču diemžēl būs ļoti neskaidrs bankas prezidenta. Man gribētos citu lietu pateikt: tik tiešām ekonomiskie aprēķini pašreiz parāda, ka "vidējam" zemniekam vajadzētu kompensēt apmēram 185 litrus dīzeļdegvielas un apmēram 60-65 litrus benzīna, tas būtu "vidējam" zemniekam, kurš tik ļoti nepatīk pret sociālismu karojošajam Kiršteina kungam. Līdz ar to, ja mēs piekritīsim šai maksimālajai normai, ko iestrādājuši šajā likumprojektā labojumos (130 plus 30), tas arī vēl nebūs ne tuvu "vidējā" zemnieka rādītājam. Tad, kad mēs runāsim par konkrētiem priekšlikumiem par bezsvina un svina benzīna akcīzes nodokļa lielumiem, tad runāsim vēl par citu. Šeit katram gadījumam tomēr iestrādāsim LZS priekšlikumu par 130 litriem dīzeļdegvielas plus 30 litriem benzīna, katram gadījumam, lai gan vispār viss šis likumprojekts ir noraidāms. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu parakstītu iesniegumu: "Lûdzam saīsināt runas laiku runātājiem debatēs par darba kārtības punktu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" līdz 5 minūtēm pirmo reizi un vienai minūtei otro reizi." Seko deputātu paraksti. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par šo deputātu priekšlikumu. Balsošanas režīmu, lūdzu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 15, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Līdz pārtraukumam mums ir 9 minūtes. Saskaņā ar mūsu nupat noteikto apspriešanas reglamentu vārds Modrim Lujānam - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Piecas minūtes.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Protams, žēl, ka mūsu tā saucamie ministri jau paguva izrunāties gan pa stundai, gan pa pusstundai, nu, protams, ministriem jau ir citādākas tiesības, un dabiski, ka viņiem šodien ir jācīnās. Vienam ir jācīnās par Latvijas ceļiem, un otram, kurš cenšas pa Latvijas ceļiem aizbraukt uz to Eiropu, tikai ir jautājums, vai viņam paveiksies... Un šeit, cienījamie kolēģi, pirmajā balsojumā... taču mums bija vairāki balsojumi... toreiz jau mums tā solīja, ka patiešām nu tagad pagriezīs to vaidziņu pret tiem zemnieciņiem un tad parūpēsies par viņiem, lai nu tās sērdieņu asaras nelīst. Kopsummā tā iznāca, ka otrajā lasījumā tas vaidziņš izrādās tāds īpatnējs. Un, protams, mēs vēl varam aizmirst to vienu lietu - mēs taču esam ielikuši programmu līdz 2005.gadam, tātad viss šis benzīniņš būs tādā daudzumā tikai līdz 2005.gadam. Un pie reizes, paralēli tam, ieejot Eiropas savienībā, mēs atvērsim savas robežas, un būs jau tiem zemniekiem tā viegli un ērti konkurēt ar Eiropas savienības precēm, to arī Kiršteina kungs aizmirst. Un ir jautājums, kad varbūt Kiršteina kungs pēdējo reizi ir ēdis to pašu Latvijas sviestu vai piena produktus, vai vēl kādu citu lauksaimniecības izstrādājumu, jo, protams, atrodoties ārzemēs, Latvijas preci jau nu viņš bieži... Latvijas preci daudz nav redzējis tur tirgū. Un tādēļ, protams, šajā gadījumā arī jāaizstāv nabaga zemnieki, jo pat... tā ir tāda kā izmisuma norma, ko jūs te mēģināt ieviest, kristīgie demokrāti, tie 130 un 30 litri, jo, būsim reālisti, tas jau to zemnieku tāpat daudz jau neaizsargās, jo lielākajai daļai jau... izskatās, ka viņi... pamatā ir atmatā zeme, un, būsim reālisti, un tā ir mūsu nākotne un perspektīva, uz ko aģitēja Kiršteina kungs. Un tādēļ šajā gadījumā es tomēr atbalstīšu kristīgo demokrātu priekšlikumu - 130 litri dīzeļdegvielas un 30 litri benzīna, un es domāju, ka tas nebūs nekāds speciāls, kārtējais sociālisms tiem zemniekiem, kurus bieži vien mēs tā mīlam.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Otro reizi - 1 minūte, Seiles kundze!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Šodien, noklausoties debates, man šķiet, ka mēs esam vienīgā valsts, kas grib ieiet Eiropā bez zemniekiem. Un tādēļ es ļoti lūdzu atbalstīt tos priekšlikumus, ko ir iesniedzis vai nu Pēterkopa kungs, vai mēs ar Dilbas kungu, lai tomēr zemnieks saņemtu šo pavisam nelielo akcīzes nodokļa atmaksu, kuru viņš nesaņem par to, ka ved bērnus uz skolu, bet tikai par lauku apstrādāšanu. Un tiem ministriem, kas runā par šiem gludajiem ceļiem, es gribu atgādināt, ka benzīns zemniekam vajadzīgs arī lauku apstrādei. Noslēgumā es gribu teikt, nedaudz pārfrāzējot Ķenča lūgšanu: "Dod, Dieviņ, mūsu Ministru prezidentam tādu prātu, lai Kiršteins mūžīgi paliktu par Eiropas lietu ministru, bet nekad par zemkopības ministru - mans partijas biedrs." (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu par apspriežamo punktu pieteikušies nav. Debates beidzam. Es aicinu deputātus uzmanīgi koncentrēties un līdz pārtraukuma pasludināšanai apspriesto likumprojekta panta daļu nobalsot. Par šo panta daļu mums ir iesniegti pieci priekšlikumi, taču es gribu atgādināt deputātiem, ka daudzējādā ziņā tie viens otru atkārto un tādēļ it kā "pârklājas". Tādēļ es lūdzu ļoti uzmanīgi pieiet šim jautājumam un sākumā gribu jautāt: vai pirmo priekšlikumu, kuru ir izteikusi Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija, tās uztur spēkā? Neuztur. Paldies.

Un to, ko deputāts Putniņš ir iesniedzis? Arī noņem. Paldies.

Sakarā ar to, ka deputāts Pēterkops uztur spēkā savu priekšlikumu, mums tas ir jābalso kā pirmais priekšlikums, kurš papildina citu priekšlikumu. Tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Pēterkopa priekšlikumu - aizstāt panta otrajā daļā vārdus "80 litrus" ar "120 litrus". Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Tālāk ir deputātu Seiles un Dilbas priekšlikums, kuru Seiles kundze ierosināja balsot kā trīs atsevišķas daļas. Kā es saprotu, Seiles kundze, tad, tikko nobalsojot par deputāta Pēterkopa priekšlikumu, jūsu pirmā jautājuma balsošanas daļa tiek atsaukta. Šis jautājums jau ir izlemts. Tad mums jāizšķir, cienījamie kolēģi, tagad jautājums par dotētā benzīna daudzumu uz katru izmantojamās zemes hektāru. Priekšlikums ir 20 litru, tas ir iestrādāts deputātu Seiles un Dilbas priekšlikumā. Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs balsojam šādi par šī panta daļu? Deputāts Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Manuprāt, vajadzētu tomēr vēlreiz padomāt. Tātad mēs esam vienprātīgi nobalsojuši par 120 litriem dīzeļdegvielas, un nebūtu korekti no Seiles kundzes puses tagad uzturēt spēkā 20 litrus benzīna, jo priekšlikumu dalīt nevar. Jūs bijāt iesnieguši 115 litru dīzeļdegvielas un 20 litru benzīna. Tagad šo "un" noņemt nost un balsot atsevišķi par "20", tas tomēr nav korekti, jo mēs esam nobalsojuši 120 litru dīzeļdegvielas.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, gribu atgādināt Saeimas kārtības ruļļa 133.pantu, kurā ir teikts, ka katrs deputāts var prasīt priekšlikuma izskatīšanu un balsošanu pa daļām, tādēļ... Jā, nu ir dažādi viedokļi - daži uzskata, ka vārds "un" izslēdz panta daļu, daži uzskata, ka ne. Acumirkli, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka katrs no jums vēlas panākt sev vai savai frakcijai vēlamo rezultātu, taču es ļoti lūdzu būt disciplinētiem un runāt par lietas būtību. Debates mēs esam beiguši, mums ir jābalso par izteiktajiem priekšlikumiem saskaņā ar Kārtības rulli. (No zāles deputāte A.Seile: "Par procedūru.") Seiles kundze par procedūru. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es neuzturu no savas puses spēkā šo priekšlikumu, bet ierosinātāji ir divi, tādēļ es nevaru atsaukt šo priekšlikumu. Viņš ir balsojams sēdē, lai gan es personīgi par viņu nebalsošu vairs - par šo benzīnu.

Sēdes vadītājs. Panteļējeva kungs par procedūru. Lūdzu!

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Saskaņā ar 54.pantu es iebilstu pret balsošanu pa daļām, līdz ar to mums jānobalso.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Cienījamie kolēģi man nupat paskaidroja, ka 54.pants pieprasa balsošanu. Vai balsosim vai nebalsosim pa daļām? Tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu, vai priekšlikums ir balsojams vai nav balsojams pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 24, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad balsošanu pa daļām mēs neizdarīsim. Sakarā ar to, cienījamie kolēģi, ka mēs esam nobalsojuši deputāta Pēterkopa priekšlikumu, kurā ir ierakstīti 120 litri dīzeļdegvielas, kuri ir kompensējami, tad mums tagad ir jābalso Seiles kundzes un Dilbas kunga priekšlikums kopumā. Seiles kundze viņu atsauc. Jirgena kungs vēlas runāt. Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamais sēdes vadītāj! Šie priekšlikumi ir savstarpēji izslēdzoši, un, tā kā mēs esam nobalsojuši par vienu, tad nākamais, manuprāt, vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze atsauca savu priekšlikumu, līdz ar to jautājums ir atrisināts. Deputāta Zīles priekšlikums pēc būtības nosaka citus daudzumus, kuri ir kompensējami zemniekiem. Vai Zīles kungs uztur spēkā balsojumu šajā jautājumā. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Man ir nedaudz precizējošs jautājums: ja ir nobalsota redakcija, kur Pēterkopa kunga priekšlikumā bija 80 litri, kas aizstāti ar 120, tad panta otrajā daļā kā mēs sapratām, komisijas dotajā pēdējā kolonnā esošajā redakcijā, tekstā ir mainīti tikai cipari. Tad es noņemu, bet, ja tas attiecas uz veco redakciju pirmā lasījumā, tad es uzturu spēkā...

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Vītola kungs! Cienījamie kolēģi! Mēs vienojāmies, ka mēs šī panta daļu nobalsosim un tad iesim pārtraukumā.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es ierosinu balsot atsevišķi deputāta Zīles kunga priekšlikumu pa daļām un balsot to daļu, kas attiecas uz tekstu, nevis uz skaitļiem.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zīle savu priekšlikumu ir atsaucis, tādēļ tas nav balsojams. Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Deputāta Pēterkopa priekšlikums bija kā papildinājums, un tas attiecas tikai uz šiem 80 litriem. Un šinī gadījumā parasti - un Kārtības rullis to paredz, - vispirms nobalso papildinājumu un tad šo priekšlikumu kopumā. Zīles kungs atsauc savu, bet vēl ir komisijas variants. Mēs jau esam nobalsojuši par 120 litriem, bet par pārējo komisijas tekstu mums ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs! Seiles kundze - lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Zīles kunga redakcijas otrā daļa ir tieši tāda pati kā mans un Dilbas kunga priekšlikums. Tas ir plaģiāts. Bet šajā gadījumā ir labi, ka tas tā ir, jo Zīles kungs ir ierosinājis gluži to pašu. Kāda ir būtība šim priekšlikumam? Ja mēs nenobalsosim par mūsu ierosināto un arī Zīles kunga pārfrāzēto priekšlikumu, tad tādā gadījumā mēs maksāsim katram cilvēkam, kuram ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, par katru hektāru. Šis priekšlikums satur tādu būtību, ka tikai tad, ja cilvēks savu lauksaimniecisko zemi ir apstrādājis, viņš saņem šī akcīzes nodokļa atmaksu. Es lūdzu Zīles kungu nenoņemt savu priekšlikumu un ievērot to, ko nupat teica iepriekšējais runātājs, - ka šī pirmā daļa nav balsojama. Mēs esam nobalsojuši par 120 litru akcīzes nodokļa atmaksu dīzeļdegvielai, bet šī otrā daļa, manuprāt, ir balsojama.

Sēdes vadītājs. Paldies. Zīles kungs, lūdzu!

R.Zīle. Par to, kā lieta tālāk virzāma. Tātad no Endziņa kunga teiktā es sapratu, ka šajā gadījumā nav nobalsots pēdējā kolonnā esošais teksts, kas ievietots tabulā "Komisijas atbalstītā redakcija". Acīmredzot mums ir jābalso par komisijas atbalstīto redakciju ar piebildi, ka Pēterkopa skaitliskajā priekšlikumā paliek spēkā tas, kas nobalsots.

Sēdes vadītājs. Paldies. Šķiet, ka visi deputāti tam piekrīt. Tādēļ aicinu balsot par panta otro daļu šādā redakcijā: "Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem akcīzes nodoklis atmaksājams, rēķinot 120 litrus dīzeļdegvielas un..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 3. Daļa pieņemta.

Paldies, cienījamie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sakarā ar to, ka mums būs nepieciešama balsošana, lūdzu, pārliecināsimies par kvorumu. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! 52 deputāti.

Lūdzu, Zīles kungs, komisijas vārdā!

R.Zīle. Nākošā priekšlikumu daļa. Tātad ir papildinājums - šis pats iepriekšējais pants ir papildināts ar jaunu daļu, ko ierosināja deputāts Sausnītis un deputāts Apinis. Priekšlikuma būtību jūs varat redzēt. Deputāts Apinis komisijā gan ziņoja, ka šis priekšlikums ir saistīts ar Sausnīša kunga priekšlikumu. Ja tiek pozitīvi nobalsots Sausnīša kunga priekšlikums, tad viņš uztur spēkā arī balsojumu par savu priekšlikumu. Ja ne, tad viņš atsauc savu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Debatēs par šī panta daļu ir pieteicies Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Es aicinu atsaukt šo priekšlikumu un nebalsot par šo priekšlikumu pēc būtības, jo mums nav nekur precīzi atrunāts jautājums, kas ir saražotā kūdra. Vai tā ir sausa kūdra, mitra kūdra, eksporta kūdra un tā tālāk? Mums nav šādas kārtības un izstrādes. Bez tam mēs nevaram bezgalīgi daudz dotēt no šīs degvielas akcīzes visus iespējamos variantus. Gadījumā, ja Sausnīša priekšlikums paliek spēkā, es, bez šaubām, viņu vēlos pārvērst nedaudz par farsu un lūgt tādā gadījumā viņu uzskatīt par kopēju priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāts Sausnītis uztur spēkā savu priekšlikumu? Neuztur. Priekšlikums tiek noņemts.

Deputāts Apinis, kā es saprotu, arī tādā gadījumā noņem. Arī deputāts Apinis noņem savu priekšlikumu.

Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. Nākošais priekšlikums. Komisijā tika izskatīts deputāta Apiņa priekšlikums 3.panta pēdējā rindkopā, kura ir izteikta jaunā redakcijā un kuras būtība attiecas uz jēlspirtu, ko izlieto citu šajā pantā neminēto preču ražošanas vajadzībām. Tātad mainīt akcīzes nodokli un pielīdzināt viņu, vienkāršoti runājot, tam, kuru lieto uzturā. Tam tāpat kā alkoholam - arī 0,25 lati par vienu litru, jo pašreizējā likumā spēkā esošajā redakcijā ir 0,14 lati par vienu litru. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Apinis uztur spēkā priekšlikumu par balsošanu? Uztur. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu attiecībā uz šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām precēm, kā arī uz jēlspirtu, ko izlieto citu, šajā pantā neminēto, preču ražošanas tehnoloģiskajām vajadzībām. Akcīzes nodoklis te tiek noteikts 0,25 lati par vienu litru. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 17, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. Nākošais priekšlikums ir saņemts par šī paša panta otro daļu... Nē, es atvainojos, par 5.panta otro daļu - izteikt to jaunā redakcijā. Deputāts Apinis ir priekšlikuma iesniedzējs. Tātad šī norma ir tā, kas tika panākta, pieņemot Budžeta likumu 1996.gadam, šī norma tika panākta un ir ierakstīta protokolā. Cik es saprotu, tad viņa arī pildās. Deputātu ieteikums bija to ielikt Akcīzes nodokļa likumā. Komisija noraidīja šo priekšlikumu tieši ar tādu pašu domu, ka šie noteikumi attiecībā uz veselības aizsardzības speciālo budžetu varētu mainīties katru gadu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Ja no iepriekšējiem diviem priekšlikumiem mēs varējām vienu uzskatīt par nenopietnu, bet otru par nenozīmīgu, tad šis priekšlikums ir ļoti nozīmīgs visai Latvijas veselības aizsardzībai. Es ne mirkli nešaubos par mūsu premjera godaprātu, par to, ka viņš tur vārdu un precīzi realizē to, ko ir solījis. Es ne mirkli nešaubos par to, ka pašreizējā Latvijas valdība precīzi izpildīs to, ko viņa ir apņēmusies savā protokolā, bet pilnīgi droši jau šinī valstī mēs dažreiz neesam ne par ko. Un šī iemesla dēļ, kaut vai par pieciem procentiem, es pieļauju iespēju, ka kādreiz var mainīties, piemēram, finansu ministrs un ka nākošajam finansu ministram varētu nebūt saistošs šis protokols, tāpēc es ļoti lūdzu leģitimēt mūsu norunu, mūsu protokolisko ierakstu, mūsu viedokli par alkohola akcīzes izmantošanu kā par mērķnodokli. Es lūdzu to leģitimēt šajā likumā.

Jautājums ir ļoti nopietns, jo Latvijas veselības aprūpei šogad ir objektīvi mazāk līdzekļu par apmēram 4 miljoniem, salīdzinot ar pagājušo gadu. Un faktiski daudz lielāka atšķirība mums ir negatīva, jo mums ir jārēķina arī inflācija. Un par to, ka veselības aprūpes stāvoklis, gluži tāpat kā izglītības vai kultūras, ir diezgan smags, lai neteiktu vairāk, par to šeit neviens nav jāpārliecina.

Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt šādu te likuma labojumu arī tāpēc, ka, mūsuprāt, veselības aprūpes darbinieki ar šādu zināmu ieinteresētību varētu palīdzēt arī cīņā par alkohola akcīzes iekasēšanu. Es negribu noliegt to, ka pagājušajā gadā es diezgan daudz biju spiests piestrādāt pie alkohola akcīzes markas un es skaidri zinu, ka šogad arī tur vēl varētu palīdzēt. Es skaidri zinu, ka, ja visas Latvijas veselības aprūpe iegūtu šādu zināmu motivāciju, tad viņa būtu ieinteresēta atbalstīt, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu. Es lūdzu jūs balsot par manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Saskaņā ar balsojumu - piecas minūtes.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godājamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es arī lūgtu atbalstīt šo te punktu, jo šis punkts neparedz papildu naudas līdzekļus. Tāda kārtība šogad ir iedibināta. Vienīgi, ja šis punkts parādīsies šinī likumā, tad tas zināmā veidā stabilizēs mūsu turpmāko darbu, un tad nebūs tā, ka atkal būs budžeta balsošana, lielas kolīzijas, lielas debates un naida celšana. Tas ir viens.

Otrs jautājums. Šinī punktā tālāk ir teikts, ka veselības aizsardzības speciālais budžets veidojas no tā, tā un tā. Tālāk pie tā var strādāt kā pie patstāvīga budžeta izlietošanas. Jo jūs zināt, ka mēs nepārtraukti dzīvojam - no rokas mutē. Respektīvi, ja kāda nauda parādās, tā tiek izmantota ārstēšanai. Šeit mēs varam paredzēt līdzekļus veselības profilaksei, izglītībai un tā tālāk. Speciālais budžets - speciālām programmām. Es domāju, ka tas tikai uzlabos Veselības departamenta darbu, tas uzlabos mūsu iedzīvotāju stāvokli un novedīs pie stabilitātes. Tā kā šeit netiek prasīti papildu līdzekļi, es domāju, ka mēs varētu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es arī aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu tieši tā motīva dēļ, kuru pieminēja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Roberts Zīle. Viņš teica, ka to nevarētu atbalstīt, jo te varētu mainīties katru gadu. Mēs jau otro gadu cīnāmies ar šo problēmu. Jūs atceraties, kādas cīņas notika 1996.gada budžeta pieņemšanas laikā. Un tas ir fiksēts stenogrāfiski, mums apsolīja protokolu. Protokolā ir ierakstīts, ka nauda būs. Taču šobrīd nav ne nolikuma par speciālo budžetu, ne tās naudas speciālajā budžetā. Ja mēs šobrīd nenobalsosim šo grozījumu, tā nauda tā arī neienāks medicīnai. Es domāju, par šo problēmu visi ir ļoti labi informēti. Es arī ļoti daudz esmu mēģinājusi to stāstīt un skaidrot, un es gribu nolasīt tikai vienu gabaliņu no veselības valsts ministra Viņķeļa kunga atbildes uz deputātu pieprasījumu par finansēm veselībai vietējās iestādēs: "Diemžēl daudzas pašvaldības veselības aprūpei nenodrošina pat šo minimālo naudas līdzekļu daudzumu - 21 latu uz cilvēku: Aizkraukles rajonā - 16,42, Balvu rajonā - 18,79, Liepājas rajonā - 14,86..." un tā tālāk. Un tieši speciālais budžets var nodrošināt slimnieku sūtīšanu uz valsts iestādēm. Un tas, vienkāršiem vārdiem sakot, būtu tā, ka kāds lauku cilvēks tomēr varēs saņemt ārstēšanu Stradiņos vai Republikāniskajā bērnu slimnīcā un tā tālāk. Ja mēs šobrīd noraidīsim šo labojumu, tad arī to mazo naudiņu, ko tomēr apsolīja, bet neiedeva... Es atkārtoju - "apsolīja", bet veselības iestādes šogad nesaņems... Tādēļ es vēlreiz jūs aicinātu atbalstīt Apiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu, lai mēs izvairītos no nepareiza precedenta. Es nebūt neuzskatu, ka jebkura valdības darbība uzreiz ir jāpakļauj absolūtai neuzticībai. Tā mēs varam papildināt gandrīz vai jebkuru valdības lēmumu ar obligātu ierakstu likumā. Manuprāt, Šķēles kunga valdība nebūt nav tā, par kuru varētu teikt, ka tā sola un absolūti neko nedara. Līdz ar to es esmu pret šāda papildinājuma iekļaušanu, absolūti tomēr šajā gadījumā ticot, ka Saeimas apstiprinātā valdība nedarbosies pret Saeimas deputātiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu atgriezties pie tā, par ko es jau runāju šeit no tribīnes. Pirmkārt, jau komisija ir rīkojusies samērā nekorekti, manā izpratnē, ka mēs šodien vispār vienā lasījumā - es atkārtoju, vienā lasījumā - bez iespējām komisijām iesniegt savus priekšlikumus spriežam par alkohola un tabakas akcīzi. Protams, šis priekšlikums, ko ir iesniedzis Pēteris Apinis, ir ļoti pievilcīgs, bet es vēlreiz atkārtoju, ka arī mūsu komisija ir runājusi par šīm tabakas un alkohola akcīzes nodokļa lietām, un mēs uzskatām, ka... Es nevaru šobrīd teikt no tribīnes "mçs", jo netika pieņemts komisijas lēmums, bet es personīgi uzskatu, ka nav korekti tagad vienā lasījumā pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, jo, ja mēs runājam par šo problēmu, tad jāteic, ka arī kultūra šobrīd nav visai "spožā" situācijā. Un es vēlreiz atkārtoju: pirmskara Latvijā no akcīzes par alkoholiskajiem dzērieniem kultūras rīcībā nonāca zināmi procenti, bet šādi - vienā lasījumā izskatot šos te priekšlikumus - manuprāt, mēs esam faktiski Saeimas darbā ieviesuši zināmus anarhistiskus piegājienus. Tā nedara! Nopietni likumdevēji nopietnas problēmas izskata vairākos lasījumos, dodot laiku par šīm problēmām spriest komisijās. Nekļūsim, cienījamie kolēģi, nenopietni! Es uzskatu, ka mēs tā rīkoties nevaram, un tāpēc mēs principā nevaram atbalstīt šādus te uz emociju pamata balstītus priekšlikumus, neskatoties uz to, ka viņi visi ir ļoti skaisti un pievilcīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav? Debates beidzam. Vai Zīles kungs vēlas runāt komisijas vārdā? Lūdzu.

R.Zīle. Maza piebilde. Ja jūs pāršķirtu... 8. lappuses apakšā ir tāds punkts, kas attiecas... Tur ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi: kārtību, kādā akcīzes nodoklis ieskaitāms valsts speciālajā veselības aizsardzības budžetā un tā tālāk, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tātad šis jautājums principā ir risināts, tikai elastīgi, gadu no gada. Tātad es vēlreiz atkārtoju to, ka nav tā, ka tas nemaz nav risināts šinī likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Apiņa kungs uztur spēkā prasību par balsojumu? (No zāles deputāts P.Apinis: "Uztur!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Apiņa priekšlikumu 5. panta pirmajā daļā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 9, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. Nākamā priekšlikumu grupa attiecas uz 5.¹ panta ceturto daļu. Pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija ir redzama tātad 8. lappusē. Komisija ir noraidījusi Ķezbera kunga priekšlikumu, deputātu Seiles un Dilbas priekšlikumu, deputāta Pēterkopa priekšlikumu, kā arī LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu un vēl vienu deputāta Pēterkopa priekšlikumu, kurš sadala tālāk valsts autoceļu fondā ieskaitāmo daļu. Šis jautājums tātad ir par sadali starp pamatbudžetu, valsts speciālā budžeta valsts autoceļu fondu un tā tālāko sadali starp dzelzceļu, pašvaldību autoceļu fondu un valsts autoceļu fondu un... es atvainojos, pasažieru pārvadājumu dotāciju lauku apvidos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Normunds Pēterkops - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Tā kā man ir dotas 5 minūtes, es mēģināšu runāt ļoti īsi, lai gan būtībā es gribēju vairāk pakavēties pie šīs problēmas. Kāda ir šobrīd situācija? Tātad esošais likums pasaka to, ka 50% tiek pārskaitīti valsts pamatbudžetā, 50% tiek pārskaitīti valsts autoceļu fondā, kas tālāk sadalās šādi: 70% - valsts autoceļu fondā, un 30% - pašvaldību autoceļu fondā. Kā tas ir? Šobrīd tātad 30% ir pašvaldībām, tas nozīmē, ka 15% no kopējās masas, kāds ir akcīzes nodoklis. Kas ir ieteikts Ministru kabineta piedāvātajā variantā? Variants ir tāds, ka 50% paliek valsts pamatbudžetā, 50% - valsts autoceļu fondā, no kura kaut kāda daļa (n-procenti, kas nav zināmi, varētu būt tikai pēc kāda fakta konstatēts, cik liela procentu daļa tā ir) tiek atmaksāta dzelzceļiem. Un kas tad paliek šinī gadījumā valsts autoceļu fondā un pašvaldību fondā? Tātad, ja arī šis "n" ir tikai 1%, kas aiziet dzelzceļam, tādā gadījumā pašvaldību fondā, kas ir paredzēts autoceļu uzturēšanai, nonāk labākajā gadījumā tikai 13,5%. Tātad tas ir jau mazāk, nekā bija šodien. Ja šie n-procenti pieaug un kļūst kaut par 2% vai pat pieaug līdz 10%, tādā gadījumā pašvaldības iegūst tikai 10,8%. Tātad samazinājums iet uz leju. Tāpat, protams, samazinās arī valsts autoceļu fonda masa, bet šinī gadījumā valsts pati var izlemt, kā dotēt dzelzceļu vai republikas autoceļus, bet es nepiekrītu, ka tas notiek uz pašvaldību rēķina.

Un tāpēc manis piedāvātajā variantā ir jāskatās kompleksi: ja mēs gribam dotēt un apmaksāt dzelzceļam kādu daļu no akcīzes nodokļa atpakaļ, tādā gadījumā es piedāvāju to ņemt no valsts pamatbudžeta un tātad valsts pamatbudžetā atstāt 40%, 10% novirzīt valsts dzelzceļa sliežu uzturēšanas fondā un savukārt tos 50%, kas ir valsts autoceļu fondā, sadalīt šādi: 60% paliek valsts autoceļu fondā, 30% (kas ir 15% no kopējās masas) paliek pašvaldību autoceļu uzturēšanas fondā. Un, ja mēs gribam runāt par dotāciju iedzīvotāju pārvadājumiem ar autobusiem lauku apvidos, tādā gadījumā tajā variantā, kas pašlaik tiek piedāvāts, nav nekāda daļa norādīta, ir tikai deklaratīvs jēdziens pateikts, ka novirzīs kādu daļu dotācijas veidā lauku apvidu vajadzībām. Turpretim es piedāvāju šinī gadījumā pateikt konkrētu skaitli, tas ir, 10%.

Ja, protams, aiz katriem šiem procentiem stāv naudas masa, un, ja mēs akcīzes nodokli no 1. jūnija paaugstinām līdz 10 santīmiem, tas nozīmē, ka, vadoties no šodienas situācijas, tas ir 2,5 reizes. Ja šodien mēs no plānotā iekasējam aptuveni 50%, tad, neko nedarot, nepastiprinot kontroles mehānismus un iekasēšanas mehānismus, kopējā masa pieaug par 125%, bet, ja to visu veic un uzlabo kontroles mehānismu un iekasē visus 100%, tādā gadījumā pieaug par 250%. Bet kā tas ir uz pašvaldību rēķina? Pašvaldības šinī gadījumā iegūst tikai 216% - labākajā gadījumā.

Es esmu par to, lai... ir vajadzīgs mums varbūt uzturēt un palīdzēt uzturēt dzelzceļus, mums vajag palīdzēt un dotēt autobusus, kas lauku apvidos pārvadā iedzīvotājus, bet ne uz pašvaldību autoceļu fonda rēķina. Šie autoceļi jau šobrīd ir krasi sliktākā stāvoklī nekā republikas ceļi, un šinī gadījumā šī situācija paliks tāda pati. Tā ka es aicinu atbalstīt manu iesniegto priekšlikumu un šādu sadalījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Ķezbera kunga priekšlikumu, ka 10% ir ieskaitāmi dzelzceļa attīstības fondā, jo mums dzelzceļa transports, pasažieru transports, dotēts netiek. Kādā katastrofālā situācijā ir dzelzceļš, to mēs visi zinām, tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vilis Krištopans - satiksmes ministrs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es tomēr jūs lūgtu atbalstīt valdības ieteikto proporciju - 50 pret 50. Es esmu neskaitāmas reizes jūs lūdzis, mēs esam vienojušies sadarbības padomē, mēs esam vienojušies frakcijās, mēs esam pietiekami daudz jau atkāpušies, bet es saprotu, ka apetīte rodas ēdot, mēs atkāpāmies attiecībā uz 120 litriem, mēs atkāpāmies termiņa ziņā. Bet Starptautiskā valūtas fonda memorandā mēs esam ierakstījuši, ka šī proporcija ir 50 pret 50, tur, starp citu, mēs ierakstījām, ka no 1. jūnija mēs palielinām akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, bet tagad jau esam atkāpušies. Es jūs gribētu lūgt tomēr atcerēties, kas ir Starptautiskais valūtas fonds. Tā ir auditorpārbaude Latvijas valstī, un šis memorands... un tie signāli par Latvijas valsti, kas aizies uz 200 pasaules valstīm, būs tādi, ka Latvijas valsts valdībai ticēt nevar, jo pirms diviem mēnešiem viņa uzrakstīja vienu, pirms dažiem mēnešiem par budžetu nobalsoja 70, nule it kā ļoti atbalstīja valdību, bet tagad pēkšņi izrādās, ka valdībai nekāda atbalsta nav, jo proporcijas mēs gribam mainīt uz emociju rēķina. Mans kolēgis Ābiķa kungs atnāca un vienkārši tāpēc, ka viņam patīk braukt uz Ventspili pa dzelzceļu, pateica - 10 procentu! Un viss. Man patīk. Atnāks nākamais un pateiks - es gribu 15. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi nepareizi. Mums ir aprēķini, mums ir vienošanās ar Finansu ministriju. Neaizmirstiet, ka no budžeta, budžeta grozījumos, būs jākompensē policijai, ātrajai palīdzībai un visiem tiem, kas lieto benzīnu, benzīna sadārdzinājums, un, ja mēs tagad tā viegli šīs proporcijas mainīsim, tad galu galā čiks vien iznāks no tā visa darba, ko mēs šeit darām. Un atcerieties: es vis neesmu akcīzes "tçvs" un tas nodoklis nav vajadzīgs man, bet Latvijas valstij. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam.

Vai deputāts Ķezbers uztur spēkā prasību par balsojumu? Uztur. Tātad balsosim priekšlikumu iesniegšanas kārtībā. Balsojam par deputāta Ķezbera priekšlikumu - izteikt panta daļu šādā redakcijā, kādu jūs redzat tabulā. Teksts deputātiem ir zināms. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Ķezbera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 22, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai deputāti Seile un Dilba uztur spēkā savu priekšlikumu? Deputāti Seile un Dilba savu priekšlikumu atsauc.

Deputāts Pēterkops uztur spēkā savu priekšlikumu un prasību par balsošanu. Pēterkopa kungs... Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 25, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija uztur spēkā savu priekšlikumu un prasību par balsošanu? Neuztur. Priekšlikums tiek atsaukts.

Deputāts Pēterkops savu priekšlikumu uztur spēkā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Pēterkopa priekšlikumu 5.¹ panta ceturto daļu izteikt iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot deputātus! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 24, atturas - 22. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu? Nav. Vai balsošana ir vajadzīga šajā gadījumā? Nav vajadzīga. Paldies. Pieņemts.

Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums - papildināt pantu ar sesto daļu. Redakcija ir redzama 9. lappuses augšējā ailē. Pēterkopa kungs pieprasa balsojumu? Pieprasa. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 26, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir par pārejas noteikumu 2. punkta 1. apakšpunktu. Deputāti Seile un Dilba ieteikuši mainīt datumu, lai akcīzes nodoklis (0,08 lati par litru) sāktu darboties 1996. gada 1. jūlijā. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile savu priekšlikumu atsauc.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums attiecas uz dīzeļdegvielu. Ir ierosināts pārejas noteikumu 4.punktā svītrot rindkopu, ka ar 1996.gada 1.jūniju 0,06 lati par vienu litru... Arī šo priekšlikumu bija iesniegusi deputāte Seile, un komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile vēlas par šo jautājumu runāt debatēs. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Pēc būtības Budžeta un finansu komisija ir atbalstījusi mūsu priekšlikumu, ko es esmu ierosinājusi kopā ar deputātu Dilbu, akcīzes nodokli dīzeļdegvielai palielināt tikai nākamā gada sākumā. Bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izteikusi to veiklākā redakcijā, tādēļ es aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. Kas attiecas uz šo pašu pārejas noteikumu 4.punktu, komisija arī deputāta Putniņa, LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu un deputāta Pēterkopa priekšlikumu noraidīja, un noraidījuma motivācija bija tāda pati, kādu jau Seiles kundze minēja, - ka tas ir iestrādāts principā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, ko jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikumu iesniedzēji uztur spēkā prasību par balsojumu? Neuztur. Paldies. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. Nākamais priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Ir iesniegtas divas redakcijas - viena, ko ir iesniedzis deputāts Putniņš, un otra, ko ir iesniegusi LZS, KDS un LDP frakcija. Abi šie priekšlikumi ir daļēji iestrādāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kura galvenā atšķirība ir datumā. Tātad Ministru kabinetam šie noteikumi ir jāizstrādā līdz 1996.gada 1.septembrim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāts Putniņš un frakcija uztur spēkā prasību par balsojumu par savu priekšlikumu? Neuztur. Paldies. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par likuma 5.¹ panta ceturtās daļas noteikumu spēkā stāšanās laiku. Komisija faktiski ir atbalstījusi deputāta Zīles priekšlikumu, kurš nosaka to, ka likums stājas spēkā 1996.gada 1.jūnijā. Tātad tas ir plašāks un ietver arī deputāta Pēterkopa priekšlikumu pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēterkops neuztur spēkā prasību par balsojumu. Paldies. Pieņemts. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, visi priekšlikumi, kas bija iesniegti attiecībā uz likumprojekta otro lasījumu, ir izskatīti, likums ir jāpieņem tā galīgajā redakcijā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 11, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu, kuri ierosina darba kārtības 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28. un 29.punktu izskatīt aiz darba kārtības 18.punkta, tātad aiz punkta, kuru mēs nupat izskatījām.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 18, atturas - 10. Lēmums ir pieņemts. Saskaņā ar nupat pieņemto kārtību tātad nākamais darba kārtības jautājums, kuru mēs izskatām, ir 21.punkts - likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā". Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma komisija saņēma 36 priekšlikumus. Lielākā daļa no tiem ir pieņemti. Komisija pēdējā priekšlikumu iesniegšanas dienā saņēma četrus frakcijas "Latvijai" priekšlikumus, kurus komisija izskatīja tikai pēc tam, kad tika sagatavota šī tabula, tātad tabula tika iesniegta likumā paredzētajā termiņā - piecas dienas pirms šīs dienas. Es gribu jūs informēt, kāds ir komisijas lēmums par šiem priekšlikumiem. Tātad 24.priekšlikumu komisija pieņēma, 27., 28. un 30. priekšlikumu noraidīja. Es to tagad sākumā, pirms mēs sākam skatīt noteiktā secībā, saku tādēļ, ka tabulā neparādās komisijas viedoklis.

Godātie kolēģi, pirmais priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt likumprojektā šādu grozījumu: izsvītrot visā likuma tekstā vārdu "izmeklēšana" attiecīgajā locījumā. Šāds redakcionāls precizējums ir izdarīts tādēļ, ka pēc tiesu reformas ne prokuratūra, ne Valsts ieņēmumu dienests, ne izziņas iestādes izmeklēšanu neveic, bet veic izziņu vai kriminālvajāšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskais birojs ierosina 5.panta pirmās daļas 11.punktā svītrot vārdus "kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus", tādējādi labojot to juridisko neprecizitāti, ko mēs bijām pieļāvuši, pieņemot likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, otrajā lasījumā mēs pieņēmām Juridiskās komisijas ierosinājumu attiecināt šā likuma noteikumus arī uz Nacionālo bruņoto spēku vecākajiem virsniekiem. Atbildīgā komisija, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, iepazinās ar spēkā esošo likumdošanu, kas reglamentē mūsu Aizsardzības spēku un Zemessardzes darbību, un konstatēja, ka, ja mēs pieņemtu šādu normu, kādu mēs pieņēmām otrajā lasījumā, tad mēs attiecinātu, no vienas puses, šos ierobežojumus uz Nacionālo bruņoto spēku vecākajiem virsniekiem, bet neattiecinātu tos, piemēram, uz augstākiem un jaunākiem virsniekiem, kuriem šobrīd spēkā esošais Aizsardzības likuma 44.pants paredz ļoti stingrus ierobežojumus. Bez tam, ja mēs pieņemtu šādu Juridiskās komisijas redakciju, tādā gadījumā mēs attiecinātu šos ļoti stingros noteikumus arī uz rezerves virsniekiem. Tas nu nekādi nebūtu pieļaujams. Ir pieļaujami šie antikorupcijas ierobežojumi, tikai attiecinot tos uz aktīvajā dienestā esošajiem karavīriem. Tādēļ atbildīgā komisija ierosina 5.panta pirmās daļas 14.punktu izteikt šādā redakcijā: "Nacionālo bruņoto spēku aktīvā (ierindas) dienesta karavīri".

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi pret komisijas priekšlikumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt 5.panta otrajā daļā redakcionālu grozījumu - aiz vārda "amatpersonām" papildināt ar vārdiem "kâ arī policijas darbiniekiem", tādējādi nosakot, ka šā likuma noteikumi attiecas tikai uz tiem policijas darbiniekiem, kuri ir tiesīgi pieņemt lēmumus vai rīkoties ar valsts mantu vai finansu līdzekļiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina 6.pantā izdarīt nelielu, bet ļoti būtisku precizējumu, proti, noteikt, ka valsts amatpersona nevar pieņemt lēmumus ne tikai attiecībā uz saviem radiniekiem, bet arī attiecībā uz sevi. Mēs bijām piemirsuši, sagatavojot likumprojektu pirmajos divos lasījumos, šādu niansi. Tātad valsts amatpersona lēmumus nevar pieņemt arī attiecībā uz sevi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Komisija ārkārtīgi rūpīgi izvērtēja to redakciju, kuru mēs pieņēmām otrajā lasījumā pēc Juridiskās komisijas priekšlikuma, proti, tā attiecas uz 6.panta otro daļu. Tātad mēs noteicām, ka radinieki šā likuma izpratnē, proti, ir personas, "kuras ar valsts amatpersonu ir laulībā vai radniecībā līdz trešajai, bet svainībā - līdz otrajai pakāpei".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi...

J.Lagzdiņš. Es atvainojos! Godātie kolēģi, godāto sēdes vadītāj, varbūt es turpināšu... Tātad - ko tas nozīmē? Godātie kolēģi, tas nozīmē, ka mēs attiecinām šos ierobežojumus uz 46 dažādām radinieku kategorijām plus vēl uz 16 dažādām svaiņu kategorijām, plus vēl laulātais. Kādas ir šīs kategorijas, jūs varat redzēt: likumprojektam ir pievienota tabula, un ir arī shēma. Komisijasprāt, tik plašs radinieku loks, uz kuriem būtu attiecināmi šādi stingri ierobežojumi... nebūtu pamatota šāda nostāja, tādēļ komisija ierosina šo daļu izteikt šādā redakcijā: "Radinieki šā likuma izpratnē ir personas, kuras ar valsts amatpersonu ir laulībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas."

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas traktējumu?

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas uzdevumā es gribu norādīt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lēmums ir vērsts uz to, lai ievērojami mīkstinātu tās iespējas... to personu stāvokli, attiecībā uz kurām nevar pieņemt lēmumu. Salīdzinot ar to, kas ir šodien jau Ierēdņu likumā, un arī salīdzinot ar to, kas ir noteikts likumos par privātām uzņēmējsabiedrībām... visas šīs kategorijas, arī privātās uzņēmējsabiedrībās, nevar pieņemt lēmumus, ja tas attiecas uz šiem radiniekiem. Tāpēc mēs uzskatām, ka būtu ļoti neloģiski... Acīmredzot Valsts civildienesta likumu var izlabot, bet būtu ļoti nesaprotami, ja mēs sāktu to arī privātās sabiedrībās pieļaut, ja tur tas līdz šim nav pieļauts. Tāpēc Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu tomēr saglabāt to redakciju, kas ir jau iebalsota otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos nav. Pēterkopa kungs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Kā jau Lagzdiņa kungs teica, komisijā mēs ilgi spriedām par šo radinieku loku plašākā nozīmē un šaurākā nozīmē. Es tikai pāris vārdos pateikšu to motivāciju, kāpēc mēs tomēr... Es aicinu arī Saeimas deputātus atbalstīt šo redakciju, kuru ir sagatavojusi komisija. Šie ierobežojumi attiecībā uz šo plašo radinieku loku attiecas ne tikai uz valsts institūcijām, ministrijām, bet arī uz pašvaldībām un pašvaldībās strādājošiem deputātiem. Padomāsim, kas tagad notiks tādos pagastos un ciemos, kuros būtībā radniecības pakāpes ir tādas, ka būtībā trīs četras ģimenes veido visu ciemu! Ja šie pārstāvji ir ievēlēti attiecīgajā padomē, tādā gadījumā viņi vispār neko nevar pieņemt un būtībā visa darbība ir paralizēta. Tā ka jau šajā gadījumā šis loks... Bet šajā gadījumā tas ir saprotami. Vecāki, bērni, sieva un sievas vecāki - tas ir skaidrs. Bet tādā gadījumā, ja mēs šeit pieminam trešās pakāpes radiniekus, tādā gadījumā vairāki tādi ciemi, kas ir laukos, kā es minēju, būtībā vispār tiks paralizēti. Tāpēc es aicinu deputātus tomēr atbalstīt komisijas priekšlikumu, ka radinieki šā likuma izpratnē ir tie, kas jau ir ierakstīti tekstā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl ir debatēs pieteikušies? Vairāk nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par atbildīgās komisijas priekšlikumu - izteikt 6.pantu iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 9, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums attiecas uz šā paša panta nobeigumu. Finansu ministrs bija ievērojis otrajā lasījumā pieļauto kļūdu un ierosina papildināt ceturto, nevis piekto daļu, jo otrajā lasījumā tika izslēgta trešā daļa.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 7.pantu, tātad izteikt 7.panta 1.punktu šādā redakcijā: "...šo amatpersonu vai tās radiniekiem". Šis pants runā par aizliegumiem ietekmēt lēmuma pieņemšanu. Tāpat kā attiecībā uz lēmuma pieņemšanas ierobežojumiem, komisija nebija ievērojusi, ka ierobežojums attiecas arī uz aizliegumu ietekmēt citas amatpersonas vai to pieņemtos lēmumus attiecībā uz ietekmējamo personu. Tādēļ arī šāds redakcionāls grozījums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas ieteikumu - izdarīt izmaiņas iesniegtajā šā panta redakcijā? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosināja 12.pantā... Tas ir ļoti svarīgs pants, kas nosaka amata ierobežojumus un darba pildīšanas ierobežojumus valsts amatpersonām. Tātad atbildīgā komisija ierosina šā panta pirmajā daļā aizstāt vārdus "ðajā likumā" ar vārdiem "ðajā un citos likumos". Tas nozīmē, ka, ja kādā citā likumā tiks noteikti papildu atvieglojumi valsts amatpersonām savienot kādus amatus, tad amatpersona šos amatus, kuru paredzēja speciālais likums, varēs ieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu ierosinājumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk, godātie kolēģi, otrajā lasījumā mēs pieņēmām tādu 12.panta otrās daļas redakciju, kas nosaka, ka valsts amatpersona ir tiesīga savienot sava amata pildīšanu ar mācībspēka darbu. Izpētot mūsu normatīvos aktus mēs konstatējām, ka faktiski nav šāda termina "mâcībspēks", bet ir "pedagoģiskais darbinieks" vai "pedagogs". Deputāts Andris Tomašūns ierosina šā panta otrajā daļā un visā likumā vārdu "mâcībspēka" aizstāt ar vārdiem "pedagoģiskā darbinieka". Komisija, ņemot vērā to, ka nule pieņemamā Izglītības likuma preambulā ir dots termins "pedagogs", daļēji pieņēma Tomašūna priekšlikumu, papildinot un precizējot šo daļu ar vārdu "pedagogs".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Paldies.

J.Lagzdiņš. Tālāk 12.priekšlikums - finansu ministrs Kreituss ierosina izteikt 13.panta nosaukumu šādā redakcijā: "13.pants. Dāvanu pieņemšanas ierobežojumi". Komisija pilnībā pieņēma šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Finansu ministrs Kreituss ierosināja izteikt 13.panta pirmo daļu... redakciju jūs, godātie kolēģi, redzat... tātad finansu ministrs ierosināja nedaudz savādāk būvēt šo pantu, kurš reglamentē dāvanu saņemšanas ierobežojumus. Komisija faktiski visus Aivara Kreitusa priekšlikumus un ierosinājumus par šo pantu pieņēma, tomēr atstājot dažas normas, kuras bija otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā. Tātad finansu ministra Kreitusa priekšlikumu par 13.panta pirmo daļu mēs pieņēmām, bet viņš ir ietverts šā 13.panta piektajā, pēdējā, daļā. Lūdzu skatīt šī panta piekto daļu pilnībā tādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret šādu redakciju? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. 14.un 15. priekšlikums jāskata kopumā, jo atbildīgā komisija pieņēma finansu ministra Kreitusa priekšlikumu par 13.panta otro daļu. Tātad šī daļa reglamentē tos gadījumus, kādos, pildot amatpienākumus, valsts amatpersonām ir atļauts pieņemt diplomātiskās un citas dāvanas. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu pieņēma pilnībā, papildinot to ar jaunu komisijas dotu 4.punkta redakciju, kas dod Ministru kabinetam tiesības izdot normatīvos aktus, kas nosaka arī citus gadījumus, kādos valsts amatpersonas var pieņemt dāvanas. Es gribētu jūs informēt, ka šāds normatīvo aktu projekts ir jau sagatavots.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst pret 14. un 15.labojuma redakciju? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Finansu ministrs Aivars Kreituss ierosina izteikt 13.panta trešo daļu... redakcija ir pietiekami gara, tāpēc to nelasīšu. Jūs redzat, ka šī norma nosaka, kas ir diplomātiskās dāvanas. Komisija pilnībā pieņēma finansu ministra piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Atbildīgā komisija pieņēma arī nākamo finansu ministra Aivara Kreitusa priekšlikumu par šī panta ceturto daļu, kura nosaka, ka visas dāvanas, ko pieņem valsts amatpersona, pildot savus amatpienākumus, ir valsts īpašums. Un tālākā daļas redakcija reglamentē kārtību, kā šīs dāvanas reģistrējamas vai izmantojamas.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Nākamais ir 19.priekšlikums. Par to es jau minēju, runādams par šī panta pirmo daļu. Tātad komisija pilnībā pieņēma finansu ministra priekšlikumu, kādos gadījumos ārpus amatpienākumu pildīšanas valsts amatpersonām ir iespējams pieņemt dāvanas, papildinot pantu ar normu, kas nosaka, ka nav tiesības pieņemt dāvanas tajos gadījumos, ja šī valsts amatpersona gadu pirms tam, kad viņa šo dāvanu ir pieņēmusi, attiecīgajai amatpersonai ir uzlikusi sodu, pieņēmusi kādu citu lēmumu vai veikusi izziņu, kontroli vai kādas citas valsts funkcijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 20.priekšlikums, kurš attiecas uz 19.pantu. Godātie kolēģi, 19.pants ir ārkārtīgi svarīgs, jo tas reglamentē tos gadījumus vai situācijas, kas paredz papildu atvieglojumus valsts amatpersonām ieņemt kādus citus amatus vai pildīt kādus citus darbus vai arī paredz stingrākus ierobežojumus. Atbildīgā komisija ierosina noteikt, ka tātad valsts kontrolieriem un Nacionālo bruņoto spēku aktīvā ierindas dienesta karavīriem būtu piemērojami stingrāki ierobežojumi, un šīm valsts amatpersonām ir atļauts savienot sava amata pildīšanu tikai ar pedagoga, zinātnieka vai radošo darbu, tādējādi pielīdzinot viņus tiesnešiem, prokuroriem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskais birojs ierosina izdarīt redakcionālu grozījumu 19.panta trešajā daļā, izslēdzot vārdu "pienākumu". Komisija priekšlikumu pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk atbildīgā komisija ierosina papildināt 19.pantu ar ceturto daļu, nosakot, ka zvērināta notāra amata pildīšanu ir atļauts savienot arī ar amatiem sabiedriskajās un politiskajās organizācijās. Komisija ierosina šo pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, 23.priekšlikums ir tāds, par kuru mēs šeit daudz esam runājuši un diskutējuši savulaik, kad komisijām tika nodoti piecu deputātu iesniegtie grozījumi likumā "Par Ministru kabineta iekārtu" un Saeimas kārtības rullī. Proti, tas ir piecu "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikums, kurš aizliedz Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem ieņemt amatus valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pārvaldes un revīzijas institūcijās. Par to mēs esam daudz debatējuši, komisijā notika balsošana, un ar balsu vairākumu šo priekšlikumu pieņēma. Es aicinātu arī Saeimu pieņemt to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tikko jau ziņotājs teica, un es domāju, ka lielākā daļa no jums atceras, ka vairākas nedēļas atpakaļ mēs nobalsojām pret šādu priekšlikumu, kurš toreiz bija izteikts likumprojekta veidā ar piecu deputātu parakstiem. Un es aicinu arī šodien, apspriežot šo likumprojektu, balsot pret šo priekšlikumu. Acīmredzot mēs gribam būt kaut kādā ziņā unikāli, cīnoties pret korupciju, un pieņemt tādu likumu... Vai, cīnoties pret korupciju, labāk ir pieļaut, ka slepeni kaut kur darbosies, bet nekādā ziņā nepieļaut, ka deputāts vai kāda cita amatpersona šajās institūcijās legāli darbosies? Es burtiski dažas dienas atpakaļ biju vairākās Vācijas zemēs, un šajā nedēļā arī jums daudziem bija iespēja tikties ar kolēģiem no Vācijas, no zemes, kur jautājums par ierēdņiem, jautājums par šo korumpētību ir ļoti aktuāls. Un izrādās, ka tur šiem deputātiem nav absolūti nekādu ierobežojumu strādāt ārpus deputāta pienākumu izpildīšanas. Es vēlreiz atkārtoju - absolūti nekādu! Un, ja nebūtu bijis tāds gadījums, ka kāds no tiem deputātiem, kurš bija pieteicies tikties ar mums, nebūtu atsūtījis atvainošanās rakstu, ka viņš nevar ierasties uz tikšanos, jo tieši šodien tiesā ir nolikta tiesas sēde, kuru viņš realizē, pārstāv funkcijas, tad es laikam pat nebūtu uzdrīkstējies Vācijā šo jautājumu uzdot, bet, lūk, tiešām tā ir un no šīs tribīnes bieži skan, ka visā pasaulē, visā Eiropā, un tas tiek sludināts absolūti... Un, paldies Dievam, es nesaku diemžēl... paldies Dievam, tas tā nav, tādēļ es iestājos par to, lai būtu legāla iespēja, lai visiem būtu zināma iespēja un iespējami kontrolējama darbošanās, nevis lai būtu citādi. Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl ir kāds pieteicies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es varētu šeit runāt vismaz minūtes 15 par to, cik ir katrā valstī un kā ir katrā valstī, bet es gribētu teikt, ka šo priekšlikumu atbalsta arī Ministru prezidents, un arī es personīgi aicinātu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par komisijas priekšlikumu - papildināt 19.pantu ar jaunu daļu iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 33, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 24.priekšlikums, kas attiecas uz 20.panta pirmo daļu. 20.panta pirmā daļa nosaka to, ka Ministru prezidents, ministri, parlamentārie sekretāri, deputāti, ja viņi ir reizē arī uzņēmēji, tad viņu firmas nevar saņemt privatizācijas fonda līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai pasūtījumus no valsts vai pašvaldībām, izņemot gadījumus, kad tie tiek saņemti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Frakcija "Latvijai" ierosina šo ierobežojumu attiecināt uz Latvijas Bankas prezidentu un viņa vietniekiem, un komisija ar balsu vairākumu šo priekšlikumu pieņēma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti iebilst pret šādu priekšlikumu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskais birojs ierosina papildināt 20.panta piektajā un sestajā daļā aiz vārdiem "valsts amatpersonas" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "un pašvaldību izpilddirektori" (attiecīgajā locījumā). Tas ir redakcionāls precizējums, un komisija to pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 20.panta piektajā un sestajā daļā vārdus "apdrošināšanas sabiedrības vai bankas" (attiecīgajā locījumā). Arī tas ir redakcionāls precizējums, kas likumā ir palicis nepamanīts, sagatavojot to otrajam lasījumam, bet trešajā lasījumā šī juridiskā kļūda ir labota.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 27.priekšlikums saņemts no frakcijas "Latvijai". Frakcija ierosina likumprojekta 20.panta astotajā daļā izslēgt vārdu "arī". Šī daļa runā par policijas darbinieku ierobežojumu nodarboties ar uzņēmējdarbību. Komisija šo priekšlikumu nepieņēma, jo uzskata, ka šis nelielais vārds būtu jāsaglabā, kas atvieglotu šīs normas, ja tā varētu teikt, izpratni un neradītu dažādu šo normu tulkošanu. Jo šis ierobežojums attiecībā uz policijas darbiniekiem ir papildu ierobežojums arī vispārējiem ierobežojumiem, un tādēļ vārdiņš "arī" precizē šo normu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs! Debatēs ir pieteicies Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Man būtu aicinājums atbalstīt šo priekšlikumu, jo, ja mēs skatāmies tieši šī panta kontekstā, tad, manuprāt un mūsuprāt, tieši šis vārds redakcionāli mazina šī panta kā neatkarīgas vienības jēgu. Es aicinātu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Čerāna kungs uzstāj par balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 27.labojumu, kuru iesniegusi frakcija "Latvijai". Teksts deputātiem ir. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 12, atturas - 20. Nav kvoruma.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, atkārtosim balsošanas režīmu. Lūdzu visus piedalīties balsošanā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 13, atturas - 33. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikums ir saņemts no frakcijas "Latvijai". Un tas ir ļoti būtisks. Godātie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka 20.pants reglamentē dažādus uzņēmējdarbības ierobežojumus. Un, pirmkārt, šis pants nosaka, ka ministriem, deputātiem, pašvaldību vadītājiem nav atļauts saņemt privatizācijas fonda līdzekļus, valsts un pašvaldību pasūtījumus, valsts vai pašvaldību garantētus kredītus, izņemot tos gadījumus, kad šie kredīti tiek saņemti atklāta konkursa vai publiskas izsoles rezultātā. Tādējādi valsts amatpersonas vai firma, sacenšoties atklātā izsolē, atklātā cīņa ar citām firmām, gūst vai negūst panākumus, gūst šos līdzekļus vai negūst.

Frakcija "Latvijai" ierosina ļoti interesantu normu, proti, tādu, kas nosaka, ka gadījumā, ja šo atklāto konkursu vai publisko izsoli rīko kāda ministrija un ja šajā konkursā uzvar firma, kurā kapitāls pieder vai kuru vada, vai kuras īpašnieks ir kāds šīs ministrijas darbinieks, piemēram, ministrs, tad viņš nevar saņemt šo pasūtījumu. Es šeit konkrētus piemērus neminēšu, bet pārāk tālā pagātnē šie piemēri nav meklējami. Par to rakstīja arī prese. Komisija ar balsu vairākumu šo priekšlikumu noraidīja, uzskatot, ka šobrīd šādi gadījumi nav tik bieži un ka tādējādi šāda īpaša norma likumā nebūtu jāietver.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs par šo labojumu ir pieteicies Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo Prezidij! Godājamie deputāti! Lagzdiņa kungs šeit būtību jau izskaidroja, tādēļ man acīmredzot nav vērts atkārtot, bet es tikai gribētu atgādināt, ka šī likuma jēga ir novērst šo iespējamo interešu konfliktu, kas amatpersonām var veidoties dažādās situācijās. Un mūsu ideja, faktiski mūsu vērtējums bija tāds, ka tajās situācijās, kad kādas amatpersonas vadībā tiek rīkota izsole, kurā piedalās arī šīs amatpersonas firma, it sevišķi gadījumos, ja šīs amatpersonas firma uzvar... sevišķi, ja tas ir atklātais konkurss, tad tādā gadījumā šeit, neapšaubāmi, pastāv šī interešu konflikta iespēja tieši šī konkursa vērtēšanas procesā, jo amatpersonai, kas šo iestādi vada, - jo šeit ir runa konkrēti par ministriem, ir iespējas ietekmēt šo lēmuma pieņemšanas procesu. Un aicinājums pieņemt mūsu normu ir aicinājums nepieļaut šādas iespējas, samazināt tādas situācijas, kurās ir iespējams šis interešu konflikts, tādējādi tuvinot šo likumprojektu pagaidām tai likuma jēgai, kādai viņai būtu jābūt Korupcijas novēršanas likumā, vēršoties pret dažādām iespējamajām interešu konflikta izpausmēm. Es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts, runās kā deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Es komisijā paudu pretēju viedokli nekā komisijas vairākums. Tādēļ es gribētu par šo ļoti svarīgo priekšlikumu izteikties. Arī es gribētu aicināt jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo, iedomājieties, kolēģi, tādu situāciju: kādā iestādē tiek rīkots konkurss, kurā piedalās dažādas firmas, un viena no šīm firmām pieder, teiksim, augstai amatpersonai, kura vada šo valsts iestādi. Un šā konkursa žūrijā vai komisijā ir šīs valsts amatpersonas, kuras vada šo iestādi, vai to pakļautībā esošie strādājošie. Iedomājieties sevi viņa vietā! Tagad viņam jāizšķiras, kurai firmai, kurai uzņēmējsabiedrībai piešķirt šo finansējumu, piešķirt šo pasūtījumu. Neapšaubāmi, darbinieki baidīsies zaudēt darbu, ja viņi nepiešķirs šo pasūtījumu savam priekšniekam. Tā ir elementāra situācija. Un šeit ir ļoti acīm redzams interešu konflikts, tāpēc frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir vērsts uz to, lai šādas interešu konflikta situācijas nebūtu. Un tādēļ es kā deputāts aicinātu šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Ja mēs lasām frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, tad tur ir runa par šī panta pirmo, otro, ceturto, piekto un sesto daļu. Un kas tad ir šī panta piektā daļa? Es vērsīšu uzmanību tikai uz piekto daļu. Šā likuma 5.panta 9.punktā tiek minēti pašvaldību deputāti, revīzijas komisijas locekļi un tā tālāk. Minētajām valsts amatpersonām un viņu radiniekiem nedrīkst piederēt nekādas kapitāla daļas, un viņi arī nedrīkst gūt nekādus ienākumus no sabiedrībām, kas saņem valsts pasūtījumu, izņemot gadījumus, ja viņi šos pasūtījumus saņēmuši konkursa kārtībā. Šajos izņēmumos jau, lūk, ir šī loma, ka var būt šie ienākumi, ja šie ienākumi ir iegūti tādējādi, ja uzņēmējsabiedrība ir saņēmusi šo pasūtījumu atklāta konkursa veidā. Un šinī gadījumā mēs, atbalstot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, uzliekam šo slogu virsū, ka arī pašvaldības deputātam... Ņemsim to vismazāko piemēru - nelielu pagastu, kur attiecīgajam deputātam ir kādi radinieki, kuri nāk pēc kāda pasūtījuma. Tātad arī viņi nedrīkst saņemt šo pasūtījumu konkursa kārtā tikai tāpēc vien, ka šī amatpersona atrodas šajā pašvaldībā. Un te pat nav teikts, ka viņš ir šī konkursa noteikumu sastādītājs, bet ir vienkārši sacīts, ja šī amatpersona strādā iestādē. Tātad viņš var arī nemaz nebūt klāt pie šo noteikumu izstrādāšanas, kā to punktu pieņemt, bet pietiek jau ar to, ka viņš strādā šajā iestādē. Tāpēc šāds frakcijas "Latvijai" piedāvājums šobrīd, kaut vai attiecībā uz šo piekto daļu, nav pieņemams, jo tas sarežģī šo vienīgo izņēmumu, ka varēja konkursa kārtā gūt varbūt šo pasūtījumu. Es aicinātu viņu noraidīt un atbalstīt komisijas viedokli, jo mēs arī izvērtējām visas šīs daļas.

Protams, ir nianse, ko minēja Lagzdiņa kungs, bet tādā gadījumā tas ir precīzi jāpasaka, ka šinī gadījumā var būt, ja viņš ir tiešām ministrs vai kas cits, bet tādā gadījumā tas ir cits priekšlikums. Taču mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu, ko izteikusi frakcija "Latvijai". Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt 20.pantu ar jaunu daļu iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 41, pret - 7, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina apvienot 23.panta otrajā daļā 4. un 8.punktu, izsakot 4. punktu šādā redakcijā: "amati uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un citi amati, ko ieņem deklarācijas iesniedzējs, vai citi darbi, kurus viņš strādā", un vienlaicīgi svītrot šīs daļas 8. punktu. Tas ir nākamais priekšlikums. Tas ir 31.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts. Paldies.

J.Lagzdiņš. Frakcija "Latvijai" ierosina papildināt 23.panta otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā: visi dāvinātāji, no kuriem pēdējā gada laikā deklarācijas iesniedzējs ir saņēmis dāvanas, ja to vērtība pārsniedz 100 latu". Atcerieties, godātie kolēģi, pēc Juridiskās komisijas priekšlikuma mēs otrā lasījuma laikā izsvītrojām normu, kas uzlika par pienākumu valsts amatpersonām informēt par dāvanām, kuru vērtība pārsniedz 50 latus. Ņemot vērā, ka otrajā lasījumā mēs gari debatējām par šo normu un deputātu vairākums atbalstīja Juridiskās komisijas viedokli, ka valsts amatpersonām nav savā deklarācijā jānorāda dāvanas, kuras tās ir saņēmušas, komisijas vairākums šo normu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs ir pieteicies Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Tiešām, varbūt varētu piekrist, ka 50 lati ir diezgan maza robeža un varbūt tik mazas dāvanas dāvinātāji, tādi, no kuriem tiek saņemtas tik mazas dāvanas, varbūt tiešām nav jānorāda deklarācijās, it sevišķi, ja tā ir mūsu balsojumā par otro lasījumu Saeimas paustā griba, bet tomēr gribu aicināt atstāt vismaz to normu, ka deklarācijā valsts amatpersonai ir jāuzrāda tie dāvinātāji, no kuriem tā ir saņēmusi dāvanas, kuru vērtība pārsniedz 100 latus. Es aicinu jūs, godātie kolēģi deputāti, atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Ziniet, es domāju, ka šī 100 latu robeža ir pārāk zema, jo tad mēs varam nonākt pie tā, ka cilvēki var viegli nokļūt tādā situācijā, ka kļūst par likuma pārkāpējiem. Piemēram, man tuvojas varbūt kāda jubileja un man šajā jubilejā atnes kādu modernās mākslas šedevru, kas pēc manas diemžēl veclaicīgās gaumes ir tikai pāris latu vērts, bet nav izslēgts, ka kāds gribēs mani apstrīdēt un novērtēt to par vairāk nekā 100 latiem. Un tad man katrā ziņā ar šo ir jāiet uz nocenošanu vispirms, pie tam vēl es neesmu drošs, ka es būšu aizgājis pie īstā nocenotāja. Jo, piemēram, ja es aiziešu pie Demakovas kundzes, tad tā novērtēs varbūt to par vienu cenu, bet cits novērtēs par citu cenu, un tā tālāk. Man liekas, ka šis priekšlikums ir visai apšaubāms, jo var nostādīt amatpersonas tomēr diezgan grūtā stāvoklī.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Vai Lagzdiņa kungs vēlas runāt komisijas vārdā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt 23.panta otro daļu ar 7.punktu iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 21, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 31.priekšlikums. Tā kā nupat mēs pieņēmām 29.priekšlikumu, proti, precizējām 23.panta otrās daļas 4. punktu, ir nepieciešams svītrot šā paša panta otrās daļas 8.punktu. Atbildīgā komisija to arī ierosina. Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 23.panta otrās daļas 9.punktu kā 8.punktu šādā redakcijā: "deklarācijas iesniedzēja radinieku, kuri norādīti šā likuma 6.panta otrajā daļā, vārdi, uzvārdi un dzīvesvieta". Šāda redakcija ir nepieciešama tādēļ, lai varētu reāli kontrolēt, kā valsts amatpersonas radinieki pilda šos noteikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt 26.pantā redakcionālu grozījumu - aizstāt vārdus "amata pienākumi" attiecīgajā locījumā ar vārdu "amats" attiecīgajā locījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš. Finansu ministrs Aivars Kreituss ierosina svītrot 32.pantā vārdus "un to radiniekiem". Tas ir redakcionāls precizējums. Šie vārdi bija palikuši pēc otrā lasījuma, jo otrajā lasījumā mēs svītrojām 16. pantu, kurš uzlika par pienākumu radiniekiem iesniegt interešu konfliktu deklarācijas. Tādēļ arī šie vārdi tiek svītroti no šā panta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Vairākus grozījumus atbildīgā komisija izdarīja arī pārejas noteikumos. Pirmkārt, pārejas noteikumu 1. pantā tika pagarināts līdz šā gada 1. augustam termiņš, kādā Ministru kabinetam un Valsts ieņēmumu dienestam ir jāapstiprina normatīvie akti šā likuma piemērošanai. Es aicinu šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nav iebildumu? Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk, godātie kolēģi! Komisijai radās jautājums, kā tad būs ar tām valsts amatpersonām, kuras ieņem šā likuma spēkā stāšanās brīdī valsts amatus. Kad tad īsti šīm valsts amatpersonām būtu jāiesniedz interešu konfliktu deklarācijas? Komisija nolēma, ka būtu jārīkojas šādi: zemākām valsts amatpersonām, proti, tām, kas ir uzskaitītas šā likuma 5. panta otrajā daļā - no 4. līdz 14. punktam -, būtu šīs interešu konfliktu deklarācijas jāiesniedz vienlaikus ar ienākumu deklarācijām, kuras ikviens Latvijas valsts iedzīvotājs iesniegs nākamā gada sākumā, un, proti, tās būs ienākumu deklarācijas par šo gadu. Savukārt attiecībā uz ministriem, Valsts prezidentu un Ministru kabineta locekļiem komisija bija nedaudz stingrāka. Es domāju, ka mums pašiem būtu jārāda piemērs, un tādēļ komisija ierosina pieņemt pārejas noteikumu 4. punktu, kurš uzliek par pienākumu augstākām valsts amatpersonām iesniegt šīs interešu konfliktu jeb sākotnējās deklarācijas līdz šā gada 1. augustam. Turklāt, godātie kolēģi, atcerēsimies, ka Kārtības ruļļa līdzšinējā redakcija uzlika par pienākumu mums kā deputātiem iesniegt deklarācijas ik pusgadu. Tātad mūsu stāvoklis faktiski saglabājas līdzšinējais. Tādēļ es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto pārejas noteikumu 4., 5. un 6. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Jums ir iesniegti tekstuāli noformēti visi Lagzdiņa kunga nupat minētie atbildīgās komisijas priekšlikumi. Vai ir kādam iebildumi? Nav. Pieņemts. Paldies.

J.Lagzdiņš. Vēl ir pēdējais - 36. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina noteikt, ka likums stājas spēkā 1996. gada 1. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieteicies debatēs ir Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu nebalsot par datumu, kurā stājas spēkā šis likums. Un aicinu nebalsot šādu iemeslu dēļ: pulkstenis pašlaik ir 16.50, un mums neizskatīti paliks vairāki likumprojekti, kas ir tiešā kontekstā ar šā likuma stāšanos spēkā. Tie ir gan grozījumi likumā "Par policiju", gan grozījumi likumā "Par tiesu varu" un tā tālāk. Tos jūs, kas balsojāt "par", apsteidzāt ar šo likumprojektu. Līdz ar to nebūtu korekti, ka šis likums stātos spēkā 1. jūnijā, bet neizskatīto likumprojektu, kas acīmredzot kļūs par tādiem, spēkā stāšanās laiks tomēr varētu būt arī vēlāks. Man ir neoficiālas ziņas, ka kāds varētu lūgt arī ārkārtas sēdi, taču es apšaubu, vai mūsu laika limits atļauj tuvākās nedēļas laikā to izdarīt.

Tādēļ es lūgtu jūs balsot par to, lai likums stātos spēkā - tāpat kā jebkurš likums - pēc tā izsludināšanas, ko dara Valsts prezidents, un saskaņā ar likumu par likumu spēkā stāšanos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Lagzdiņa kungs vēlas runāt? Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Ja mēs nepieņemsim atbildīgās komisijas ierosināto šā likuma spēkā stāšanās laiku, proti, ka tas stājas spēkā šā gada 1. jūnijā, tad radīsies tāda dīvaina situācija: no vienas puses, ar tiem grozījumiem, ko mēs izdarījām šā gada sākumā šā likuma pārejas noteikumos, Korupcijas novēršanas likuma normas pilnībā tiks piemērotas no šā gada 1. jūnija, tas ir no vienas puses. No otras puses, mēs steidzamības kārtā pieņemsim acīmredzot nākamajā sēdē veselu rindu likumprojektu, kurus Valsts prezidentam būs pienākums izsludināt ļoti īsā termiņā un kuri noteikti stāsies spēkā 1. jūnijā, un saskaņā ar Kārtības rulli Valsts prezidentam šis likums būtu jāizsludina ne ātrāk kā 7. dienā pēc pieņemšanas. Tātad ir pietiekami daudz laika, Valsts prezidentam būs laiks - 8 dienas - izvērtēt šo likumprojektu un to izsludināt. Manuprāt, nav nekādu šķēršļu, lai pieņemtu šo noteikumu, it īpaši tādēļ, ka likumprojekti, kas ir darba kārtībā nākamie, visi ir steidzami, steidzamības kārtā izskatāmi. Tātad nebūs nekādu problēmu. Likuma stāšanās spēkā nekādā gadījumā nedrīkst būt aizkavēta, un to nepieļauj pat mūsu spēkā esošā likumdošana. Tādēļ es, godātie kolēģi, aicinu pieņemt šo atbildīgās komisijas ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par atbildīgās komisijas priekšlikumu - noteikt, ka likums stājas spēkā 1996. gada 1. jūnijā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 19, atturas - 18. Pieņemts.

Visi deputātu priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 4, atturas - 15. Likums pieņemts.

Godājamie deputāti! Saskaņā ar noteikto kārtību tie likumprojekti, kuri ir izsludināti kā steidzami un kuriem ir noteikts izskatīšanas datums... mums, kā jūs redzat, tādi ir vēl deviņi, kuri mums šodien ir jāizskata. Taču Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu iesniegumu: "Ja Saeimas šā gada 16. maija sēdē netiks izskatīti sekojoši likumprojekti - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"", likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", "Grozījumi Prokuratūras likumā", "Grozījums likumā "Par policiju"", "Grozījums likumā "Par ostām"", "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"", "Grozījums likumā "Par valsts uzņēmumu"", "Grozījumi likumā "Par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"", "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" -, komisijas vārdā lūdzu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šā gada 22. maijā, iekļaujot tās darba kārtībā iepriekšminētos likumprojektus."

Tā kā mums, cienījamie kolēģi, nav deputātu priekšlikumu par šīsdienas sēdes pagarinājumu, mums ir jābalso par tikko nolasīto Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Kā jau teicu, kolēģi, deputātu priekšlikumu par sēdes pagarināšanu nav. Kalviņa kunga priekšlikumi attiecas tikai uz minēto likumprojektu izskatīšanas kārtību, bet par sēdes sasaukšanu lemj Prezidijs.

Tā kā šodien darba laiks mums ir praktiski beidzies, lūdzu balsošanas režīmu... piedodiet, reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds Jurim Kaksītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Paziņojums.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātus aicinu pulksten 18.15 pulcēties frakcijas telpās... es atvainojos, 17.15.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies:

Imants Daudišs,

Vladilens Dozorcevs,

Kārlis Jūlijs Druva,

Aivars Endziņš,

Gunta Gannusa,

Ervids Grinovskis,

Jānis Jurkāns,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Ilga Kreituse,

Rudīte Leitena,

Andris Tomašūns,

Juris Galerijs Vidiņš.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie deputāti! 16. maija sēdi paziņoju par slēgtu, nākamā kārtējā sēde būs pēc nedēļas - 23. maijā. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par darba kārtību - 1.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ukrainas

brīvās tirdzniecības līgumu" (1.lasījums) (Steidzams)

(559. un 843. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 2.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ukrainas

brīvās tirdzniecības līgumu" (2.lasījums)

(559. un 843. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 3.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas okupāciju"

(819. un 819.-a dok.) - 3.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 3.lpp.

- dep. A.Golubovs - 5.lpp.

- dep. M.Lujāns - 8.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 9.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 10.lpp.

- dep. J.Dobelis - 12.lpp.

- dep. P.Tabūns - 14.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 15.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 16.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 17.lpp.

- dep. V.Kalnbērzs - 19.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 19.lpp.

- dep. K.Čerāns - 20.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"

(826. un 826.-a dok.) - 20.lpp.

Par likumprojektu "Latvijas Republikas Administratīvais

kodekss" (Noņemts no izskatīšanas)

(832. un 832.-a dok.) - 21.lpp.

Debates - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs - 21.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par

Aizsardzības spēkiem""

(840. un 840.-a dok.) - 21.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas

Republikas 1937.gada Notāru likuma spēka

atjaunošanu un grozījumiem un papildinājumiem

tajā""

(841. un 841.-a dok.) - 22.lpp.

Par likumprojektu "Likums par Latvijas Republikas un

Beļģijas-Luksemburgas ekonomiskās savienības

līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un

aizsardzību"

(842., 842.-a un 842.-b dok.) - 22.lpp.

Par darba kārtību - 22.lpp.

Lēmuma projekts "Par Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētāja ievēlēšanu" (A.Kramiņš)

(817. dok.) - 23.lpp.

Lēmuma projekts "Par Centrālās vēlēšanu komisijas

locekļu ievēlēšanu"

(813. dok.) - 23.lpp.

Balsu skaitītāju vārdā par balsošanu

- dep. K.Lībane - 24.lpp.

Jautājums - dep. G.Eniņš - 25.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 26.lpp.

Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu

pirmās kārtas vēlēšanu rezultāti

Nolasa - dep. K.Lībane - 27.lpp.

Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu

otrās kārtas vēlēšanu rezultāti

Nolasa - dep. K.Lībane - 29.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu

tiesnešu iecelšanu" (T.Maļinovska, R.Paipale, D.Treija)

(836. dok.)

Ziņo - dep. R.Apsītis - 29.lpp.

Lēmuma projekts "Par I.Marnauzas iecelšanu par

Ludzas rajona tiesas administratīvo tiesnesi"

(837. dok.)

Ziņo - dep. R.Apsītis - 31.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu)

Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieka vietnieku

iecelšanu" (A.Biezā, L.Gulbe, S.Logina)

(838. dok.)

Ziņo - dep. R.Apsītis - 31.lpp.

Lēmuma projekts "Par I.Šķibeļa atkārtotu

apstiprināšanu par Valsts kontroles

padomes locekli"

(839. dok.)

Ziņo - dep. R.Apsītis - 32.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Straumes

atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas" - 33.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Straumes

ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisijā" - 33.lpp.

Likumprojekts "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību

maksātnespēju" (1.lasījums)

(775. un 775.-b dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 33.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 35.lpp.

Iekšlietu ministra D.Turlā atbilde uz deputātu jautājumu

par likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem

nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" traktēšanu

sakarā ar personām, kas iesaukšanas brīdī bijušās

PSRS bruņotajos spēkos dzīvoja Latvijā un

atvaļinātas no tiem pēc 1992.gada 1.jūlija

(815. dok.)

Ziņo - iekšlietu ministrs D.Turlais - 35.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz deputātu

jautājumiem par Ministru kabineta viedokli sakarā

ar Kultūras ministrijas vadoša ierēdņa līdzdalību

kukuļņemšanā (pieprasīšanā) sakarā ar Muzikālā

teātra reorganizāciju

(824. dok.)

Ziņo - Ministru prezidents A.Šķēle - 36.lpp.

Satiksmes ministra V.Krištopana atbilde uz deputātu

jautājumiem par labi saredzamu numura-maršruta zīmju

izveidošanu autobusiem un trolejbusiem

(825. un 825.-a dok.)

Ziņo - satiksmes ministrs V.Krištopans - 36.lpp.

Deputātu jautājums satiksmes ministram V.Krištopanam

un ekonomikas ministram G.Krastam par Satiksmes

ministrijas, Tarifu regulēšanas padomes un

Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās Monopoldarbības

uzraudzības komitejas darbību sakarā ar nesamērīgi

augstajiem telefona tālsarunu tarifiem ar citām valstīm,

un ko Satiksmes ministrija ir paredzējusi darīt, lai

izpildītu 5.Saeimas 1995.gada 3.augusta sēdē akceptētos

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA "Lattelekom"

izveidošanai un darbības izvērtēšanai slēdzienus un

priekšlikumus

(847. dok.) - 37.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem, satiksmes ministram V.Krištopanam un

aizsardzības ministram A.Krastiņam par valsts

pārvaldes institūcijas "Latvijas jūras administrācija"

iespējamo privatizāciju

(861. dok.) - 37.lpp.

Motivācija - dep. J.Mauliņš - 38.lpp.

Saeimas deputātu jautājums finansu ministram

A.Kreitusam, augstākās izglītības un zinātnes valsts

ministram P.Cimdiņam par Izglītības un zinātnes

ministrijas budžeta sadali pa atsevišķām pozīcijām,

kā arī to izpildes gaitu un perspektīvām

(871. dok.)

Motivācija - dep. K.Čerāns - 40.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu

pieprasījumu finansu ministram A.Kreitusam sakarā ar

Latvijas preses izdevumu finansu problēmām

(773. un 773.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Celmiņš - 41.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Kazāks - 41.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 42.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 42.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes

nodokli"" (2.lasījums)

(551., 649. un 649.-a dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 42.lpp.

Debates - dep. P.Apinis - 43.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 45.lpp.

- dep. M.Lujāns - 47.lpp.

- dep. P.Apinis - 48.lpp.

- dep. M.Lujāns - 50.lpp.

- dep. P.Apinis - 51.lpp.

- dep. M.Lujāns - 52.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 53.lpp.

- dep. M.Vītols - 53.lpp.

- dep. A.Seile - 55.lpp.

- dep. G.Grīnblats - 56.lpp.

- dep. L.Stašs - 57.lpp.

- dep. E.Bāns - 59.lpp.

- īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības

lietās A.Kiršteins - 61.lpp.

- dep. J.Rāzna - 62.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 64.lpp.

- satiksmes ministrs V.Krištopans - 65.lpp.

- dep. O.Grīgs - 66.lpp.

- dep. A.Tučs - 67.lpp.

- īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības

lietās A.Kiršteins - 68.lpp.

- dep. O.Grīgs - 71.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 72.lpp.

- dep. M.Lujāns - 73.lpp.

- dep. A.Seile - 74.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 75.lpp.

Par procedūru - dep. A.Seile -76.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 76.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Jirgens - 76.lpp.

- dep. M.Vītols - 77.lpp.

- dep. A.Endziņš - 77.lpp.

- dep. A.Seile - 78.lpp.

- dep. P.Apinis - 79.lpp.

Debates - dep. P.Apinis - 81.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 82.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 82.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 83.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 84.lpp.

- dep. N.Pēterkops - 85.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 87.lpp.

- satiksmes ministrs V.Krištopans - 87.lpp.

- dep. A.Seile - 90.lpp.

Par darba kārtību - 91.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas

likumā" (3.lasījums)

(846. dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 91.lpp.

Debates - dep. I.Bišers - 94.lpp.

- dep. N.Pēterkops - 95.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 100.lpp.

- dep. K.Čerāns - 103.lpp.

- 104.lpp.

- dep. N.Pēterkops - 105.lpp.

- dep. K.Čerāns - 107.lpp.

- dep. I.Bišers - 108.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 110.lpp.

Paziņojums - dep. J.Kaksītis - 113.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 113.lpp.