Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labdien! Ieņemiet, lūdzu, savas vietas! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 5.jūnija ārkārtas sēdi.

Sākam izskatīt darba kārtību. Pirmais - Prezidija ziņojumi. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Godātie deputāti! Gribu pievērst jūsu uzmanību, ka šodien mums ir pirmā darba sēde, kurā mēs strādājam pēc jaunā Kārtības ruļļa. Tāpēc būsim abpusēji uzmanīgi, abpusēji iecietīgi un sekosim precīzi jau pirmajā sēdē, lai mēs izpildītu visus tos labojumus, ko paši esam pieņēmuši.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"". Oskars Grīgs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šī likumprojekta grozījums neaizkavēs ilgi jūsu uzmanību, tas ir ļoti svarīgs un ceru sagaidīt no jums atbalstu arī balsojumā. Tā kā uz trešo lasījumu netika iesniegts neviens papildinājums, ne arī grozījums un lietas būtība faktiski nav mainījusies, jo vispār likums uz trešo lasījumu nav izmainīts, tad es vienkārši lūgtu jūsu atbalstu arī balsojumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Likums "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" ir pieņemts.

O.Grīgs. Ne tikvien Zemessardzes vārdā, bet arī personīgi savā vārdā un apvienības "Tçvzemei un Brīvībai" vārdā es izsaku paldies kolēģiem. (Starpsauciens no zāles: "Pieņemam!")

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Aristids Lambergs, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A. J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.823-a un nr.823-d. Lūdzu, sameklējiet dokumentus! Iesniegumi sākas ar 4.lappusi. Tātad Saeimas Juridiskais birojs ir izdarījis iesniegumu - maiņu 10.pantā...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Lamberga kungs, bet pirmajā lappusē ir 3.pants... Ā, es atvainojos, tā ir pirmā lasījuma redakcija... Jā, piedodiet, lūdzu!

A.J.Lambergs. Tātad te ir redakcionāls precizējums 10.pantam, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija lūdz Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais labojums ir 6.lappusē, kur arī Saeimas Juridiskais birojs ir...

Sēdes vadītāja. Lamberga kungs, vispirms pantu nosauksim! Tas ir 13.pants...

A.J. Lambergs. ...13.panta ceturtā daļa. Tātad arī tas ir tikai redakcionāls precizējums, kuru iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un atbildīgā komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais papildinājums ir 7.lappusē. Par 17.pantu priekšlikumu iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Pēc būtības tas ir precizējums par taksācijas gadu, tātad ir mainīts un precizēts gads. Atbildīgā komisija atbalsta un lūdz arī Saeimu pieņemt šo precizējumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 17.panta pirmās daļas redakciju, kura ir izteikta valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas redakcijā, iebildumu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamās izmaiņas ir 9.lappusē 22.pantā. Ir divi iesniegumi - no Saeimas Juridiskā biroja, kā arī no deputāta Krisbergs. Un tie abi attiecas uz 22.panta trešo daļu. Atbildīgā komisija atbalsta šos abus, līdz ar to viņi ir apvienoti, un lūdz Saeimu atbalstīt - izteikt šādi 22.panta trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem par komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais - tajā pašā lappusē - 23.pants. Saeimas Juridiskais birojs arī ir iesniedzis redakcionālu precizējumu šā panta pirmajā daļā. Lūdzu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais labojums ir 10.lappusē. Tātad tas ir - papildināt likuma 23.panta pirmās daļas 2.punktu ar jaunu tekstu sekojošā redakcijā... Pēc būtības tas precizē avansa maksājumu kārtību. Atbildīgā komisija atbalsta šo precizējumu. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas doto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Tagad, lūdzu, paņemiet dokumentu nr.823-d, kas pēc būtības ir 11.lappuse. Tur ir par pārejas noteikumiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pēc būtības izdara redakcionālu precizējumu un lūdz Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Un pēdējais papildinājums šajā likumprojektā ir saņemts no valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas, kura papildina pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā, kas jums visiem ir redzama. Atbildīgā komisija atbalsta šo un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Līdz ar to ir izskatīti visi labojumi. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījums likumā "Par sociālo nodokli"". Aristids Lambergs - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Paldies, Kreituses kundze! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.823-b - likumprojektu "Grozījums likumā "Par sociālo nodokli"" otrajā lasījumā. Sociālo un darba lietu komisija ir ierosinājusi mainīt nosaukumu, tātad nosaukt likumu "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"".

Sēdes vadītāja. Tātad no vienskaitļa uz daudzskaitli - pavisam vienkārši.

A.J.Lambergs. Jā, daudzskaitlī! Atbildīgā komisija lūdz atbalstīt, jo šajā likumprojektā ir vairāki grozījumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Tātad ir iesniegti trīs priekšlikumi par 4.pantu. Pirmais iesniegums ir no deputātiem Zīles, Požarnova, Vītola, Inkēna, Kuprijanovas. Otrais iesniegums ir no Sociālo un darba lietu komisijas, un trešais ir no finansu ministra Aivara Kreitusa. Pēc būtības visi šie iesniegumi ir gandrīz identiski, taču atbildīgā komisija vienojās un atzina, ka finansu ministra Aivara Kreitusa iesniegums ir visprecīzākais. Līdz ar to mēs lūdzam atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret atbildīgās komisijas redakciju 4.pantam iebildumu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Tad nākamais. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesaka izteikt pārejas noteikumu 10.punktu sekojošā redakcijā, kur ir precizēts datums. Lūdzu atbalstīt, jo šeit ir precizēts datums. Lūdzu atbalstīt arī šo atbildīgās komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais ir jauns punkts, to ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija - papildināt pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā, kas pēc būtības ir iepriekšējā teksta precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Vairāk iesniegumu nav. Lūdzu Saeimu balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" otrajā un pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu, jo nākamais ir likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē", kad zālē ir jābūt 2/3 no deputātu kopskaita. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Zālē ir 76 deputāti.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē". Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu izmantot dokumentu nr.915, kur ir grozījums Latvijas Republikas Satversmē, projekts, kas ir sagatavots trešajam lasījumam. Juridiskā komisija pēc otrā lasījuma saņēma frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, kura būtība ir precizēt, ar kādu balsu skaitu no Saeimas locekļu skaita tiek apstiprināti Satversmes tiesas tiesneši, un, proti, ka Saeima apstiprina Satversmes tiesas tiesnešus, "aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu". Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu ar redakcionālu grozījumu, ņemot vērā valodas speciālistu viedokļus, proti, nevis "locekļu" (daudzskaitlī), bet "locekļa" - ar 51 locekļa balsu vairākumu. Un es aicinātu cienījamo Saeimu atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" un Juridiskās komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas sniegto redakciju nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to citu papildinājumu un grozījumu nav, un es aicinātu cienījamo Saeimu nobalsot par šo grozījumu, lai viņš iegūtu likuma spēku.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Atcerieties, ka šis balsojums stājas spēkā, ja ir nobalsojušas 2/3 no balsojušajiem deputātiem... ja nobalsojušas 2/3 no deputātu kopskaita. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Es domāju, ka mēs bez rēķināšanas varam teikt, ka likums ir pieņemts.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai!

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts "Satversmes tiesas likums". Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu izmantot dokumentu nr.965, kur ir likumprojekts, kurš ir sagatavots trešajam lasījumam, proti, Satversmes tiesas likums. Un pirmais priekšlikums ir par 1.pantu, ko ir ierosinājis Juridiskais birojs. Juridiskā komisija ierosina izteikt šo 1.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, daļēji pieņemot Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Juridiskās komisijas ierosināto panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par otro daļu ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izslēgt vārdu "tikai".

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par likumprojekta 4. pantu, kur Juridiskā komisija ierosina pirmajā daļā redakcionāli precizēt otro teikumu, kā arī papildināt daļu ar jaunu trešo teikumu. Tas izriet no Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Tātad pirmais. Vai deputātiem pret redakcionāli precizēto otro teikumu iebildumu nav? Pieņemts.

Un papildināt daļu ar jaunu trešo teikumu? Arī deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par šī paša 4. panta otro daļu, kur ir tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums - izteikt šo otro daļu jaunā redakcijā, kā arī papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu. Juridiskā komisija to akceptēja un papildināja pantu ar trešo un ceturto daļu, iestrādājot tajās tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem pret Juridiskās komisijas doto 4. panta otrās daļas redakciju un pret Dzintara Rasnača iesniegtā priekšlikuma iestrādāšanu šajā pantā iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par likuma 7. pantu, ko arī ir iesniedzis tieslietu ministrs Rasnača kungs. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu ar redakcionālu grozījumu pirmajā daļā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Par šo pašu pantu ir deputāta Kaksīša kunga priekšlikums - papildināt 7. pantu ar ceturto daļu. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu ar grozījumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas izstrādāto redakciju nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais ir 8. pants. Par 8. panta pirmo daļu arī ir tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums, ko Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Par 9. pantu... Piedošanu, par 10. panta trešo daļu ir Juridiskās komisijas priekšlikums - aizstāt vārdus "necienīgu rīcību" ar vārdiem "apkaunojošu nodarījumu". Tas ir vērsts uz to, lai saskaņotu šo likumu ar likumu "Par tiesu varu".

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu pret šādu redakciju nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Par šo pašu 10. pantu ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu, proti, ka Saeima var atsaukt no amata Satversmes tiesas tiesnesi bez iepriekšēja Satversmes tiesas nolēmuma, ja par šādu Saeimas lēmumu nobalso vismaz divas trešdaļas Saeimas deputātu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo Satversme izsmeļoši nosaka, kādos gadījumos Saeima pieņem savus lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Tātad šāds papildinājums prasa precizējumu arī Latvijas Republikas Satversmē.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja un godātie deputāti! Es tomēr aicinātu visus atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Un viņa būtība ir tāda, ka... Motivācija, kāpēc šāds priekšlikums ir radies, ir tāda, ka mēs centāmies saprast, kas notiek tajā situācijā, ja Satversmes tiesā pēkšņi kaut kas, kas ir balts, tiek pasludināts par melnu... nu tādā ekstremālā situācijā. Un šķiet, ka tomēr būtu jāveicina kaut kādu risinājumu meklēšana arī šādās situācijās normāla politiskā procesa ietvaros. Tā kā Saeimai ir dota vara pār Satversmi ar divu trešdaļu balsu vairākumu, tādēļ šķiet arī loģiski, ka šī vara ir pār kaut kādām galējām izpausmēm šīs Satversmes interpretācijā. Un es domāju, ka šīs Satversmes tiesas tiesneša statuss ir tuvs Valsts prezidenta statusam no tā viedokļa, ar kāda mehānisma palīdzību viņš šeit, Saeimā, tiek ievēlēts, teiksim, ar 51 balss vairākumu, un tāpēc arī būtu dabiski, ka Saeima ar divu trešdaļu balsu vairākumu varētu šo Satversmes tiesas tiesnesi atsaukt.

Tātad mans lūgums būtu balsojumā atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk cilvēku debatēs pieteicies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā?

A.Endziņš. Es gribētu vēlreiz atgādināt cienījamajiem kolēģiem, ka, ja frakcija "Latvijai" vēlējās kaut ko tamlīdzīgu, tad vajadzēja iesniegt grozījumus Satversmē. Pie tam šīs te divas trešdaļas... Satversme paredz, ka, pat Satversmi pieņemot vai grozot, ir vajadzīgs, lai būtu klāt divas trešdaļas deputātu, un tad no viņiem divas trešdaļas. Šeit vispār tā latiņa ir pacelta vēl augstāk, tātad no simts deputātiem jābūt ir divām trešdaļām. Taču es atkārtoju vēlreiz, ka šis priekšlikums ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" iesniegto papildinājumu likumprojekta 10. panta ceturtajā daļā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 33, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 17. pantu. Tas ir likumprojekta 6. lappusē. Tas ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums izteikt 17. panta pirmās daļas otro punktu ar vārdiem "ne mazāk kā 20 Saeimas deputātiem". Pašreizējā tekstā, ko Saeima ir akceptējusi pirmajā un otrajā lasījumā, ir "ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu". Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, vadoties no tā, ka Satversme paredz Saeimas deputātu vienai trešajai daļai šīs tiesības ierosināt sasaukt ārkārtas sēdi. Tātad Satversme principā runā par vienu trešo daļu Saeimas deputātu, kuriem ir šādas tiesības, un tāpēc arī Juridiskā komisija neuzskatīja, ka šī "latiņa" būtu jānolaiž zemāk, un es aicinu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Endziņa kungs gan šeit minēja, ka Saeimas kārtības rullī ir dažādas vietas, kur kaut kādas tiesības tiek piešķirtas vienai trešdaļai Saeimas deputātu, un tāpat, neapšaubāmi, ir dažādas vietas, kur kaut kādas tiesības tiek piešķirtas arī ne mazāk kā 20 Saeimas deputātiem. Tā ka to nu nekādā ziņā nevajadzētu uzskatīt par tādu izšķirošu kritēriju. Bet šā priekšlikuma būtība patiesībā, kā jau jūs to acīmredzot saprotat, ir paplašināt kaut nedaudz to subjektu loku, kas var ierosināt lietu Satversmes tiesā. Mūsu uzskats ir tāds, ka šāds paplašinājums tikai stiprinās šos tiesiskuma nodrošinājuma mehānismus mūsu valstī. Es domāju, ka te nekādi īpaši tālāki komentāri nav vajadzīgi, un es aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Nevajadzētu tomēr sajaukt Satversmi ar Kārtības rulli, jo Satversmē ir trešdaļai deputātu garantētas tiesības, piemēram, pieprasīt īpašas speciālas izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Tāpat arī trešdaļai deputātu ir tiesības pieprasīt Valsts prezidentam apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem un citas līdzīgas tiesības, ko nosaka Satversme. Manuprāt, iesniegumu iesniegšana Satversmes tiesā par kādu likumu neatbilstību Satversmei ir pielīdzināma šādām lietām un nevajadzētu šeit kā argumentu minēt Kārtības rulli, kur 20 deputātiem ir piešķirtas dažādas procesuālās tiesības. Tās tomēr ir pilnīgi atšķirīgas lietas.

Es ierosinu neatbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Vārds komisijas pārstāvim.

A.Endziņš. Paldies. Es jau komisijas viedokli pateicu, un Jirgena kungs manu teikto vēl papildināja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par 17. panta pirmās daļas otrā punkta redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 36, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Analoģiska rakstura priekšlikums ir arī par šā paša 17. panta otro daļu, arī tur frakcija "Latvijai" ierosina dot šīs tiesības ne mazāk kā 20 Saeimas deputātiem. Tas ir viens priekšlikums. Un otrs priekšlikums ir par 17. panta...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Endziņa kungs. Mums ir jāatklāj debates par šo... Ir pieteicies Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti, es jūs saprotu un esmu gatavs cienīt to jūsu viedokli, kura dēļ jūs neatbalstījāt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par iepriekšējo šā panta daļu, bet es pats palieku tomēr pie sava viedokļa. Bet nu es gribētu aicināt jūs atbalstīt šo priekšlikumu vismaz šajā šā panta daļā, kad ir runa par tiesībām iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par Ministru kabineta noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem. Jo es domāju, ka šeit tas ir vēl jo sevišķi svarīgi - dot šīs iespējas ierosināt šīs lietas sākšanu arī mazākam deputātu skaitam, jo tas izriet... iespējami izriet no šīm pozīcijas un opozīcijas attiecībām, kas varētu veidoties, jo skaidrs, ka pozīcijas deputāti jau nu nekad neatbalstīs šādas lietas ierosināšanu, un atkal tas izriet no tā vienkāršā apsvēruma, lai politisku apsvērumu dēļ balts nevarētu tikt pasludināts par melnu un lai būtu plašākas iespējas šādus gadījumus apstrīdēt. Tādēļ es aicinu vismaz šajā gadījumā atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, jūs runāsiet par savu priekšlikumu vai par šo? Par savu, jā? Vairāk debatēs par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Vārds komisijas pārstāvim.

A.Endziņš. Es aicinu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tie ir analoģiski priekšlikumi un šeit 17. pantā visur ir konsekventi minēta šī viena trešā daļa deputātu, tas atbilst arī Latvijas Republikas Satversmei.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" ieteikto 17. panta otrās daļas 3. punkta redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 33, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir papildināt 17. panta otro daļu ar 7. punktu, proti, dot šādas tiesības arī Valsts kontroles padomei, to ierosina deputāts Lagzdiņš. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, ņemot vērā to, ka likums "Par Valsts kontroli" neparedz šādas funkcijas Valsts kontrolei. Valsts kontroles funkcijās ietilpst sekot tam, kā tiek izlietoti valsts līdzekļi, valsts budžeta līdzekļi, kā arī pašvaldību budžeta līdzekļi, bet tajās neietilpst normatīvo aktu hierarhijas jautājumi, likumu sakārtotības jautājumi. Ja Valsts kontrolei rodas nepieciešamība, tad viņa var izmantot tās institūcijas, kurām šādas tiesības jau ir, un tādējādi panākt lietas izskatīšanu Satversmes tiesā. Jo, akceptējot šādu priekšlikumu, ir attiecīgi jāgroza arī likums "Par Valsts kontroli".

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Es ar dziļu interesi un tiešām ar prieku noklausījos sava kolēģa Aivara Endziņa komentārus. Deputātiem varētu rasties priekšstats, ka Juridiskā komisija varbūt ir gribējusi šo priekšlikumu pieņemt, bet nav varējusi pieņemt un nav drīkstējusi to pieņemt formālu apstākļu dēļ - tādēļ, ka likums "Par Valsts kontroli" šādu funkciju Valsts kontrolei neuzliek. Bet šajā sakarā man būtu jāatgādina kolēģim Endziņam, ka šādu funkciju neparedz arī likums "Par tiesu varu" Augstākās tiesas plēnumam, neparedz likums "Par prokuratūru" ìenerālprokuroram un - vēl jo mazāk - Pašvaldību likums attiecībā uz pašvaldībām. Tā ka komisija to nav noraidījusi formālu apsvērumu dēļ, bet tādēļ, ka pēc būtības neatbalsta, ka Valsts kontrolei būtu dodamas šādas tiesības. Tajā pašā laikā, ja mēs paskatāmies 17.panta otrās daļas 6.punktu, tad redzam, ka tiesības griezties Satversmes tiesā ir jebkurai, pat Latvijas vismazākās pašvaldības domei (padomei), tajā skaitā, piemēram, Durbes pilsētas domei. Durbē dzīvo apmēram 40 vēlētāju, tā ir pati mazākā Latvijas pašvaldība, un šī mazā pašvaldība, kādu ir ļoti daudz (simtiem), varētu griezties Satversmes tiesā. Savukārt Valsts kontrolei, par kuru Valsts kontroles likumā ir rakstīts, ka valsts kontrolieris viens pats ir pielīdzināms savās tiesībās ministram... un Valsts kontroles likumā ir paredzētas ļoti plašas tiesības... Nupat mēs nodevām komisijām valdības iesniegtos grozījumus (un vairākums akceptēja tos, kad bija runa par nodošanu komisijām), ka Valsts kontroles funkcijas tiek ļoti būtiski paplašinātas. Valsts kontrolei tiek dotas tiesības kontrolēt ne tikvien valsts finansu līdzekļu un mantas izlietošanas likumību, pareizību un lietderību, bet arī jebkuras pašvaldības finansiālo un saimniecisko darbību. Mēs negribam Valsts kontrolei dot tādas tiesības, kādas ir šīm institūcijām, kuras savā statusā ir daudz... pārējās savā statusā ir daudz zemākas saskaņā ar mūsu valsts pārvaldes koncepciju. Un nav izprotama šāda Juridiskās komisijas nostāja.

Kas attiecas uz formālo grozījumu, kurš arī nebūtu nepieciešams, jo mēs jau tagad negrozām Tiesu varas likumu un Prokuratūras likumu, un Pašvaldību likumu, tad to varētu izdarīt. Es gribētu jūs informēt, ka deputāts Lagzdiņš ir iesniedzis šādu priekšlikumu Juridiskajai komisijai, un, ja šis priekšlikums tiktu pieņemts, tad Juridiskā komisija pēc būtības varētu šo nelielo papildinājumu izdarīt arī likumā "Par Valsts kontroli". Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Vārds komisijas pārstāvim.

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es tomēr negribu piekrist cienījamajam Lagzdiņa kungam. Nevar salīdzināt Augstāko tiesu vai tiesas vispār, vai arī pašvaldības ar Valsts kontroli, jo Valsts kontrole seko tam, kā tiek izmantoti jeb izlietoti līdzekļi - tā valsts budžeta un pašvaldību budžeta, kas tagad ir pasludināts... un arī lietderību... Bet Augstākā tiesa - vai tiesu institūcijas vispār - nodarbojas ar tiesību normu piemērošanu konkrētās lietās, un Augstākās tiesas plēnums ir tas, kurš apkopo tiesu praksi un kurš tātad redz, kur varbūt ir radusies pretruna starp tiesību normām. Un arī pašvaldības... viņas arī piemēro tiesību normas... Es atvainojos, Lagzdiņa kungs, Valsts kontrole seko tam, kā tiek izmantoti līdzekļi, nevis nodarbojas ar tiesību normu piemērošanu. Piemērošana ir tikai savā sfērā, tur, kur likums "Par Valsts kontroli" to paredz. Un tieši tādu apsvērumu dēļ... un nebūt nav nepieciešams izdarīt kaut kādas izmaiņas likumā "Par tiesu varu", paredzot, ka, lūk, Augstākās tiesas plēnumam ir šādas funkcijas vai nav, jo tā ir normāla elementāra lieta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu - papildināt 17.panta otro daļu ar 7.punktu konkrētajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 22, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir par šā paša 17.panta trešo daļu, tie ir atkal analoģiski priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums ir no frakcijas "Latvijai" deputātiem, proti, 17.panta trešās daļas 3.punktā noteikt, ka šādas tiesības ir dodamas nevis vienai trešdaļai Saeimas deputātu, bet 20 Saeimas deputātiem.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Deputātiem iebildumu nav, līdz ar to Juridiskās komisijas slēdziens. ir pieņemts.

A.Endziņš. Otrs priekšlikums ir analoģisks iepriekšējam, ko ierosina Lagzdiņa kungs, proti, papildināt panta trešo daļu ar 5.punktu, kas dotu šīs tiesības Valsts kontroles padomei. Panta trešajā daļā ir runa par to, kam ir tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem. Šeit, manuprāt, vēl jo vairāk Valsts kontroles padomei... jo tie ir šie akti, ko var pieņemt Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs vai Ministru prezidents vienpersoniski. Tas absolūti nav saistīts ar finansu līdzekļiem, un mēs nekādu loģiku šim papildinājumam nesaskatījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti balsojumu neprasa.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 17.panta ceturto daļu. Arī to ierosinājusi frakcija "Latvijai" - izteikt arī ceturtās daļas 2.punktu tā, lai vārdu "ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu" vietā būtu vārdi "ne mazāk kā 20 Saeimas deputātiem". Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es lūdzu balsojumu par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, jo tas atkal attiecas uz tādu šā panta daļu, kur ir paredzētas tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par lietas ierosināšanu par Saeimas apstiprināto, iecelto vai vēlēto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem. Es domāju, ka šis atkal ir tas gadījums, kad būtu sevišķi būtiski dot šīs tiesības maksimāli plašam šo deputātu lokam, arī mazākām grupām - konkrēti, vismaz 20 Saeimas deputātiem. Es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu šajā punktā.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Vārds komisijas pārstāvim.

A.Endziņš. Juridiskās komisijas motivācija, neatbalstot šo priekšlikumu, ir tāda pati, kāda jau bija iepriekš. Es aicinu arī Saeimu to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par 17.panta ceturtās daļas 2.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lagzdiņa kungs, pašlaik ir balsošanas laiks un tāpēc lūdzu netraucēt! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 32, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Otrs priekšlikums par šā panta ceturto daļu ir Lagzdiņa kunga priekšlikums - papildināt arī panta ceturto daļu ar 6.punktu: "Valsts kontroles padomei". Juridiskā komisija arī šo Lagzdiņa kunga priekšlikumu neatbalstīja. Motivācija ir tāda pati, kādu es jau teicu iepriekš.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Nu padomāsim, lūdzu, vai te ir loģika, ja mēs dodam tiesības jebkurai no 602 Latvijas pašvaldībām griezties Satversmes tiesā un lūgt ierosināt lietu, ja gadījumā Saeimas iecelto vai ievēlēto institūciju amatpersonu izdotie normatīvie akti neatbilst likumiem, jo pašvaldībām taču par to nav nekādas daļas. Viņu funkcijās neietilpst pārbaudīt valsts institūciju un amatpersonu darbību, bet tas ir Valsts kontroles pienākums, un Valsts kontrole ik dienas to dara. Un, ja, veicot savus pienākumus, tā konstatēja šo savstarpējo normatīvo aktu neatbilstību, tad tā, tāpat kā ģenerālprokurors, griežas Satversmes tiesā. Kāda šeit būtu daļa pašvaldībām? Ja jau reiz šīs tiesības ir dotas pašvaldībām, tad kādēļ mēs tās nedodam Valsts kontrolei, kura profesionāli veic savu pienākumu un tik tiešām ļoti bieži atklāj šo savstarpējo normatīvo aktu neatbilstību? Turklāt saskaņā ar Prokuratūras likumu ģenerālprokurors un prokurori obligāti nepārbauda valsts pārvaldes iestāžu darbību, tikai atsevišķos gadījumos, kas uzskaitīti šā likuma 16.pantā, - pēc Saeimas ierosinājuma un vēl divos citos gadījumos. Šajā ziņā, kas attiecas uz valsts iestāžu darbību, Valsts kontrolei ir daudz plašākas tiesības nekā ģenerālprokuroram. Es nesaprotu, kādēļ ir šāda attieksme pret Valsts kontroli. Es aicinu balsot par priekšlikumu. Vismaz šajā daļā.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Arī es aicinu atbalstīt deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu komisijas vārdā!

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Papildinot varbūt to motivāciju, ko es jau sniedzu iepriekš, oponējot Lagzdiņa kungam, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Valsts kontrole, Valsts kontroles padome ir institūcija, kuru apstiprina, kuru veido arī Saeima. Bet atkal - Valsts kontrole taču nodarbojas ne jau ar šo likumu un normatīvo aktu hierarhiju, ar viņu atbilstību, bet seko, kā sakarā ar visiem šie aktiem tiek izlietoti finansu līdzekļi. Viņu lietderība. Un šajā situācijā Valsts kontroles padomei tad iznāk tā, ka Valsts kontroles padome pati par saviem aktiem griezīsies Satversmes tiesā. Man liekas, ka te iznāk diezgan neatbilstoši reālajai situācijai, un es aicinu cienījamo Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu - papildināt 17.panta ceturto daļu ar 6.punktu. Redakcija ir tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 18, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms skatām tālāk, godātie deputāti, es jums gribu atgādināt, ka jaunais Kārtības rullis pieļauj otrajā un trešajā lasījumā apspriežamajos likumprojektos pieteikties debatēs bez rakstiska paziņojuma. Vienīgi tad, ja jūs gribat būt pirmais, tad laicīgi vajag iesniegt rakstisku paziņojumu.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par šā paša panta piekto daļu, kur ir analoģisks frakcijas "Latvijai" priekšlikums - atkal papildināt ar jaunu 2.punktu, proti, "ne mazāk kā 20 Saeimas deputātiem". Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Motivācija ir tāda pati, kā jau bija par iepriekšējām šā panta daļām.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Līdz ar to tiek pieņemts Juridiskās komisijas slēdziens, jo iebildumu arī nav. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Noņemu!") Par nākamo Lagzdiņa kungs jau iepriekš saka, ka viņš to noņemot.

A.Endziņš. Šeit priekšlikums bija. Ja Lagzdiņa kungs noņem, tad...

Nākamais priekšlikums ir par šā paša panta septīto daļu, kur arī ir priekšlikums 2.punktā - teksta "ne mazāk kā 1/3 Saeimas deputātu" vietā ielikt normu "ne mazāk kā 20 Saeimas deputātiem", ko ierosināja frakcija "Latvijai". Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir 9.lapaspusē par 18.panta otro daļu, ko Juridiskā komisija ierosināja redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Juridiskās komisijas redakciju šinī pantā iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par šī panta ceturto daļu ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - aizstāt likumprojekta 18. un tālākajos pantos vārdus "ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu" ar vārdiem "ne mazāk kā 20 Saeimas deputātu", tā kā cienījamā Saeima neakceptēja analoģisku priekšlikumu 17.pantā. Tas ir sasaistīts kopā ar 17.pantu, un līdz ar to šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par 20.panta sesto daļu, kur arī ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - aizstāt vārdus "ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu" ar vārdiem "ne mazāk kā 20 Saeimas deputātu". Arī šis priekšlikums ir saistīts ar iepriekšējo - 17.pantu, ko Saeima neatbalstīja. Un līdz ar to šeit tas nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Pilnīgi analoģisks priekšlikums ir par 21.panta (tas ir 11.lapaspusē) ceturto daļu, kur arī ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - aizstāt vārdus "ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu" ar vārdiem "ne mazāk kā 20 Saeimas deputātu". Arī šis priekšlikums nav balsojams, jo mēs neatbalstījām 17.pantā analoģisku priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Gluži tāds pats priekšlikums ir par 23.panta otro daļu, kur arī ir priekšlikums aizstāt vienu trešdaļu Saeimas deputātu ar 20 Saeimas deputātiem. Un tas arī ir saistīts ar 17.pantu, ko Saeima neatbalstīja, tāpēc arī šeit tas līdz ar to nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir 13.lapaspusē par 26.pantu, kur ir Juridiskās komisijas priekšlikums - aizstāt vārdus "likums par Satversmes tiesas procesu" ar vārdiem "Satversmes tiesas procesa likums".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir 15.lapaspusē par 32.pantu. Un par trešo daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt vārdus "no tās pieņemšanas dienas" ar vārdiem "no Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas brīža". Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir ceturtā nodaļa 15.lapaspusē, kur ir Juridiskās komisijas priekšlikums - redakcionāli precizēt 34.panta pirmo daļu, ņemot vērā valodas speciālistu priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Otro daļu, nevis pirmo...

A.Endziņš. Pirmā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītāja. Jā, redakcionāli precizēta. Deputātiem pret šo redakcionāli precizēto daļu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par šī panta otro daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 34.panta otrās daļas pirmo teikumu. Juridiskā komisija ierosina izteikt šo daļu jaunā redakcijā, iestrādājot arī Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Juridiskās komisijas doto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir 17.lapaspusē par 38.panta trešo daļu, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt trešajā daļā vārdus "likumdošanas aktos paredzētas" ar vārdiem "normatīvajos aktos noteiktas". Juridiskā komisija šo priekšlikumu akceptēja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 39.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt vārdu "paredzēti" ar vārdu "noteikti". Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu akceptēja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir Juridiskās komisijas priekšlikums, pareizāk sakot, deputāta Endziņa priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu sesto nodaļu "Satversmes tiesas amatpersonas un darbinieki", kurā ir viens pants - "Satversmes tiesas amatpersonas un darbinieki". Tekstu jūs redzat. Juridiskā komisija šo priekšlikumu pieņēma ar grozījumu.

Sēdes vadītāja. Deputātam Endziņam iebildumu nav. Arī deputātiem kopumā iebildumu nav pret doto redakciju.

A.Endziņš. Tālāk ir pārejas noteikumi. Juridiskā komisija ierosina 1. pārejas noteikumā aizstāt vārdus "likuma par Satversmes tiesas procesu" ar vārdiem "Satversmes tiesas procesa likuma".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 2. pārejas noteikumu ir tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums - izslēgt šo 2.pārejas noteikumu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu akceptēja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to Juridiskā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 2., 3., 4. un 5. pārejas noteikumu, kur 2.pārejas noteikuma būtība ir saistīta ar to, kā notiek Satversmes tiesas pirmā sēde, lai varētu konstituēties, ka to sasauc tieslietu ministrs triju dienu laikā pēc tam, kad pie amata pienākumu pildīšanas stājušies vismaz pieci Satversmes tiesas tiesneši, un ka tieslietu ministrs vada pirmās Satversmes tiesas sēdes līdz Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja ievēlēšanas brīdim, bet, ja pirmās Satversmes tiesas sēdes sanākšanas brīdī pie amata pienākumu pildīšanas stājušies visi Satversmes tiesas tiesneši, tad līdz Satversmes tiesas priekšsēdētāja ievēlēšanas brīdim.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šādu jaunu papildinājumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Un 3.pārejas noteikumā ir noteikts, ka, ja pirmās Satversmes tiesas pirmās sēdes sanākšanas brīdī pie amata pienākumu pildīšanas stājušies visi Satversmes tiesas tiesneši, tad Satversmes tiesa ievēlē Satversmes tiesas priekšsēdētāju šā likuma 12.pantā noteiktajā kārtībā. Bet, ja visu nav, tad ievēlē Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāju. Šeit tas mehānisms ir ielikts iekšā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 4.pārejas noteikums nosaka, ka Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājam ir visas Satversmes tiesas priekšsēdētāja tiesības līdz brīdim, kad tiek ievēlēts Satversmes tiesas priekšsēdētājs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 5. pārejas noteikums norāda, ka Ministru kabinetam ir pienākums sniegt visu nepieciešamo palīdzību līdz Satversmes tiesas darbības uzsākšanai, kā arī norādīts tas, ka Satversmes tiesa nodrošināma ar telpām ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi par Satversmes tiesas likumu ir izskatīti, un es aicinātu cienījamo Saeimu atbalstīt šo likumprojektu kopumā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Satversmes tiesas likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai!

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"".

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas celš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es aicinātu jūs paņemt dokumentu nr.935 un dokumentu nr.935-a, kas šodien tika izdalīts atkārtoti. Pēc otrā lasījuma atbildīgā komisija...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Lagzdiņa kungs, ar kuru mēs sāksim?

J.Lagzdiņš. Mēs sākam ar dokumentu nr.935, jo pirmais priekšlikums ir šajā dokumentā. Tātad atbildīgā komisija ierosina izdarīt pēc otrā lasījuma redakcionālu precizējumu likumprojekta preambulā, jo otrajā lasījumā pieņemtajā tekstā nebija uzskaitīti visi tie oficiālo izdevumu numuri, kuros ir publicēti grozījumi Civildienesta likumā. Šobrīd jums piedāvātā redakcija ir papildināta, precizēta, un es aicinātu šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk, godātie kolēģi, es aicinātu jūs pievērsties dokumentam nr.935-a. Abi priekšlikumi ir 4., pēdējā, lapaspusē, un viens no tiem ir konceptuāls, ļoti būtisks. Kā jūs atceraties, 1994.gada 3.maijā tika pieņemts Civildienesta likums. Saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 5.punkta trešo daļu... es varbūt citēšu šo daļu: "Ârvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri ir ierēdņu amatā šā likuma spēkā stāšanās dienā, pēc atestācijas nokārtošanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var atļaut pildīt valsts civildienesta pienākumu ierēdņu kandidāta statusā uz laiku, kas nevar būt ilgāks par diviem gadiem." Situācija...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, varbūt es kaut ko nepareizi izprotu. Vai jūs jau pārejat pie pārejas noteikumiem?

J.Lagzdiņš. Tieši tā, jo tā situācija...

Sēdes vadītāja. Bet 26.pants trešajā lapaspusē...

J.Lagzdiņš. Trešajā lapaspusē nekādi grozījumi pēc...

Sēdes vadītāja. Tā ir pirmā lasījuma...

J.Lagzdiņš. Tieši tā! Tā ir pirmā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītāja. Viss ir atrisināts. Līdz ar to visi panti ir izskatīti. Tagad ir pārejas noteikumi. Atvainojiet, lūdzu! Turpināsim!

J.Lagzdiņš. Tieši tā. Par to liecina arī numerācija. Šis ir otrais priekšlikums. Lietas būtība, kolēģi, ir šāda. Saskaņā ar Civildienesta likuma 6.pantu valsts civildienestā var strādāt tikai Latvijas Republikas pilsoņi, bet saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, ar Ministru kabineta noteikumiem, atsevišķos gadījumos Ministru kabinets, izskatījis ministru iesniegumus, var individuāli atļaut atsevišķām personām, kurām nav Latvijas Republikas pilsonības, turpināt strādāt ierēdņa kandidāta statusā valsts civiliestādēs. Bet, kā jau es iepriekš minēju, šis periods nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem, kā to nosaka Civildienesta likuma pārejas noteikumu 5.punkta trešā daļa. Šobrīd jau atsevišķiem nepilsoņiem, kuri ir civildienesta ierēdņu kandidāti un kuri viena vai otra apstākļa dēļ nav ieguvuši pilsonību, šis divu gadu termiņš jau tuvojas beigām, un šā gada atlikušajā laikā, ja mēs negrozīsim likumu, 171 nepilsonim būtu jāatstāj civildienests, jo tik liels civildienesta ierēdņu kandidātu skaits neatbilst Civildienesta likuma šim statusam. Visvairāk nepilsoņu šobrīd strādā Zemkopības ministrijas iestādēs - 34, tālāk - ļoti daudzi vēl strādā Valsts ieņēmumu dienesta struktūrās un Labklājības ministrijas iestādēs un centrālajā aparātā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatot civildienesta pārvaldes iesniegumu un ņemot vērā to, ka valdība jau šā gada 23.februārī ir iesniegusi īpašu likumprojektu par grozījumiem Civildienesta likumā, kurš diemžēl vēl nav izskatīts otrajā un trešajā lasījumā, jau ierosināja valdības vārdā noteikt, ka šis divu gadu termiņš būtu pagarināms par vienu gadu, ka būtu dodams vēl gads laika šiem civildienesta ierēdņiem - nepilsoņiem atrasties civildienesta ierēdņa amatos. Komisija ļoti rūpīgi šo priekšlikumu izskatīja un nedaudz viņu precizēja, ņemot vērā valdības priekšlikumu, jo valdība ierosināja ļoti interesantu redakciju - "ârvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri ir ierēdņu amatā". Turpretī atbildīgā komisija ierosina noteikt, ka šādas priekšrocības varētu būt tikai nepilsoņiem - tātad bijušās PSRS pilsoņiem, nevis ārvalstniekiem - citu valstu pilsoņiem vai personām, kurām nav pilsonības. Tātad mēs šeit ierosinām precizēt šo personu kategoriju. Komisija ar balsu vairākumu šo priekšlikumu pieņēma, turklāt šis trīs gadu termiņš atbilst arī tam grozījumam, kolēģi, ko mēs izdarījām pirms neilga laika Civildienesta likumā, nosakot, ka ierēdņa kandidāta laiks tiek pagarināts no diviem gadiem līdz trijiem gadiem. Tātad šis termiņš nav voluntāri izdomāts vai valdība būtu to kaut kā patvarīgi noteikusi, bet viņš ir arī tādēļ, lai saskaņotu šo ierēdņa kandidāta laiku. Es aicinātu šo grozījumu akceptēt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es aicinātu gluži pretēji - šo priekšlikumu neatbalstīt. Es domāju, ka divu gadu laiks ir bijis pietiekami ilgs, lai gan Ministru kabinets, gan ministrijas varētu izdarīt nepieciešamās reorganizācijas un arī veikt kadru atlasi atbilstoši Civildienesta likumam, un nav nepieciešams vēl par gadu pagarināt šo iespēju atrasties valsts ierēdņu amatā personām, kuras nav šīs valsts pilsoņi. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Es arī kategoriski iebilstu pret pagarināšanu līdz trijiem gadiem, jo mūsu šai laipošanai, šai piekāpībai, šai bezprincipialitātei jau, jāsaka, nav robežu. Kādā tik veidā mēs atkal nepiekāpjamies! Tas ir it visur, te varētu runāt ilgi un daudz, simtiem piemēru minēt, kaut vai par to pašu valodu. Vēl ļoti atbildīgos amatos strādā cilvēki, kuri absolūti neko nesaprot, absolūti neprot latviešu valodu. Un gan pašvaldības, gan citas institūcijas tam nepievērš absolūti uzmanību, tāpēc es aicinu, kolēģi, pilnīgi visiem balsot pret šādu pagarinājumu uz vienu gadu.

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Frakcija "Latvijai" arī aicina balsot pret šo grozījumu un tieši tāpat balsot pret pieņemšanu kopumā trešajā lasījumā, jo arī šie iepriekš minētie piedāvājumi, piemēram, izslēgt 26.pantu, kas tagad paredzēs politizēt ierēdņu aparātu, mums nav pieņemami. Tā ka mums šajā likumprojektā nav pieņemama praktiski it neviena norma. Mēs aicinām balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Arī es aicinātu balsot "pret", un man ir jāsaka no paša pieredzes. Es krieviski neprotu, un man ir bijuši gadījumi, kad es piezvanu uz iestādi, kur atbild krieviski. Es pasaku viņiem, ka es krieviski neprotu, lai runā latviešu valodā, bet tur pakar telefona klausuli. Es domāju, tā ir neciešama situācija mūsu valstī 1996.gadā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā? Tad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par atbildīgās komisijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu grozījumu un izteikt pārejas noteikumu 5.punkta trešo daļu šādā redakcijā... tālāk, kā jums dots tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 33, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Pēdējais grozījums attiecas uz likuma pēdējo teikumu. Otrajā lasījumā mēs pieņēmām tādu redakciju, ka likums stājas spēkā... tātad šie grozījumi stājas spēkā ar šā gada 1.jūniju, tā ka šis termiņš ir jau pagājis, jo likumprojektu mēs izskatījām trijos, nevis divos lasījumos. Es aicinātu pieņemt atbildīgās komisijas priekšlikumu un šo normu izslēgt no likumprojekta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šādu priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Jā, godātie kolēģi, es aicinātu pieņemt trešajā lasījumā šos grozījumus Civildienesta likumā. Attiecībā uz Odiseja Kostandas piebildi, ka uz civildienesta ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem neattieksies ierobežojumi, kas bija ietverti veselā rindā Civildienesta likuma pantu, kurus mēs šobrīd izslēdzam, es gribētu jūs informēt, godātie kolēģi, ka Korupcijas novēršanas likuma 5.panta 9.punktā mēs esam noteikuši, ka civildienesta ierēdņi ir valsts amatpersonas un uz viņiem kā tādiem attiecas visi Korupcijas novēršanas likuma noteikumi. Turklāt, kolēģi, ja jūs pašķirat atpakaļ dažas lappuses, tad redzat, ka piedāvātā dokumenta nr.935 2.lappusē jau ir 23.pants, kurš sasaista šo Civildienesta likumu ar Korupcijas novēršanas likumu. Jūs, Kostandas kungs, varbūt nebijāt to ievērojis un varbūt tādēļ bija arī šī replika. Es aicinātu balsot par likumprojektu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 10, atturas - 4. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"". Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godājamie deputāti! Jūs strādāsit ar dokumentu nr.638 un nr.867. Dokumentam nr.638 "Grozījumi likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"" ir pievienota Labklājības ministrijas anotācija, kas runā par motīviem, kāpēc šie grozījumi ir nepieciešami un kāpēc tiem ir neatliekama vajadzība. Šis likums šobrīd ir spēkā saskaņā ar 81.panta kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem nr.100. Sagatavojot likumprojektu pirmajam lasījumam, komisijai nebija konceptuālu iebilžu, un tāpēc tā aicina jūs pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti ir pieteikušies... Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirms stundas mēs pieņēmām Satversmes tiesas likumu, pirmo... gandrīz vienu no pirmajiem likumiem, kura virsraksts ir tīrā, pareizā latviešu valodā. Tā kā šis likums atkal skan "Grozījumi likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"", tātad krieviskā konstrukcijā, mēs ierosinājām grozījumus. Manuprāt, mēs varētu grozīt šī likuma nosaukumu tieši redakcionāli, lai padarītu to latvisku, un saukt viņu "Invalīdu medicīniskās un sociālās aizsardzības likums".

Sēdes vadītāja. Vai vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns. Komisijas vārdā lūdzu Prezidiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1996.gada 8.augustam.

Sēdes vadītāja. Leiškalna kungs, vispirms nobalsosim par pirmo lasījumu.

K.Leiškalns. Ā... nobalsosim! Komisijas vārdā es gribu pateikt, ka Eniņa kungam, protams, ir tiesības iesniegt attiecīgus labojumus uz otro un vēl arī uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pirmajā lasījumā pieņemts. Tagad lūdzu paziņot datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi.

K.Leiškalns. Kā datumu, līdz kuram var iesniegt priekšlikumus, lūdzu noteikt 8.augustu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav, tātad - 8.augusts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Farmācijas noteikumi". Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr.639 - Satversmes 81.panta kārtībā Ministru kabineta izdotajiem Farmācijas noteikumiem. Iepriekšējo likumu par farmaceitisko darbību Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma 1993.gadā, kad zāļu tirgus valstī tikko sāka attīstīties. Pašreiz Latvijā darbojas 600 licencētas aptiekas un 100 lieltirgotavas. Piesātinātais zāļu tirgus prasa jaunu pieeju farmācijas uzraudzībā un kontrolē. Likumprojekts šim nolūkam paredz, daļēji pārveidojot esošās valsts struktūras, izveidot Valsts farmācijas inspekciju, Valsts zāļu aģentūru. Likumprojekts ir saskaņots ar Eiropas savienības Baltās grāmatas normām farmācijas jomā. Tā normas ir arī saskaņotas ar šogad Saeimā pieņemtajiem likumiem - likumu "Par prekursoriem" un likumu "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību". Protams, attiecībā uz minēto likumprojektu būs un ir jau iesniegti Sociālo un darba lietu komisijā papildinājumi, labojumi, un pie tiem mēs sākam jau strādāt, un komisija tādēļ ierosināja Saeimai pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Farmācijas noteikumi" pieņemšanu pirmā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi.

V.Nagobads. Arī šim likumprojektam es lūdzu noteikt 8.augustu kā priekšlikumu un papildinājumu iesniegšanas datumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav - 8.augusts.

V.Nagobads. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". Kārlis Druva - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā. LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.840. Kā jūs atceraties, pēdējās pāris sēdēs mēs kārtojām likumu par antikorupciju, un šis ir viens likums, kurš mums ir jāizmaina, lai saskaņotu Aizsardzības spēku likumu ar Antikorupcijas likumu. Tajā pašā laikā, man liekas, mums būtu jāizdara viens mazs likuma grozījums, papildinājums. Bet, pirms es sāku runāt par to, es lūgtu kolēģus nobalsot par steidzamību, jo, kā jūs zināt, Antikorupcijas likums stājās spēkā 1.jūnijā, un mēs lūgsim pēc tam mazu izmaiņu, lai šis likums stātos spēkā 15.jūnijā. Tātad pirmām kārtām es lūgtu jūs balsot par steidzamību. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Pret steidzamību!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Viens var runāt "par", viens - "pret". Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Es atvainojos, Lujāna kungs, man jums diemžēl... ka jums dot vārdu par steidzamību... jaunais Kārtības rullis šādu kārtību nepieļauj. Piedodiet! Es jums jau teicu, ka mēs ar to strādājam pirmo dienu un mums jāievēro šie noteikumi - visiem. Nē, piedodiet, tomēr izrādās, ka Juridiskais birojs kļūdījās un man ir bijusi taisnība, var runāt viens "par", viens - "pret", tāpēc, Lujāna kungs, es jums atvainojos savā vārdā - piecas minūtes jūsu rīcībā.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja, paldies! Cienījamie kolēģi! Es varētu piekrist par steidzamību, bet mani šeit satrauca viena norma, ko es kā savā laikā arodbiedrības darbinieks nevaru pieņemt, jo es uzskatu, ka, it sevišķi, ja mēs iesim uz profesionālu armiju, tas noteikums, ka karavīri nevar veidot savas arodbiedrības... šis jautājums šajā gadījumā ir tāds strīda jautājums, un, ja mēs tagad pieņemsim šo likumdošanas aktu tā steidzami, bez apspriešanas... taisni tādēļ tas būtu jāpārdomā tomēr. Pārējam es varētu piekrist, jā, tas ir sakarā ar Korupcijas novēršanas likumu, bet tas aizliegums veidot arodbiedrības, - tas diez vai būtu pareizi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, kā es saprotu, jūs esat pret steidzamību? "Pret" un "par" ir runājis pats referents. Līdz ar to diskusija tiek beigta. Vienīgā piebilde - es gribu paskaidrot Lujāna kungam, ka steidzamība nenozīmē, ka mēs šodien pieņemam likumprojektu bez labojumiem un apspriešanas, jo otrais lasījums ir arī tad, ja likumprojekts ir steidzams. Tas ir tikai precizējums attiecībā uz Kārtības ruļļa noteikumiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 2. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.

Atklājam debates par pirmo lasījumu. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Šo likumprojektu izstrādāja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sadarbībā ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Es gribu tikai izteikt repliku par Lujāna kunga šeit iepriekš teikto: visas normas, kas attiecas uz aktīvā dienesta karavīru tiesībām nodarboties vai nenodarboties ar politisko darbību un attiecas uz arodbiedrību darbību, - šīs normas jau ir divus gadus spēkā un tās ir analogas tām, kas šobrīd ir spēkā esošajā likumā. Un nekādas problēmas šeit nav radušās.

Kas attiecas uz otro normu, kas ir saistīta ar Korupcijas novēršanas likumu, tai ir formāls raksturs. Tā bija mana īsā piebilde. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisija vēlas teikt ko? Lūdzu, vārds komisijai! Nē. Paldies. Zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā.

K.J. Druva. Viena maza piebilde...

Sēdes vadītāja. Balsošanas laikā, Druvas kungs, vārds vairs netiek dots. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par-70, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Pēc jaunās kārtības var būt priekšlikumu iesniegšanas datums arī steidzamības gadījumā. Ja tāda nav, tad nosakām otro lasījumu.

K.J.Druva. Es vēlētos, ka mēs nobalsotu par abiem lasījumiem šajā brīdī...

Sēdes vadītāja. Jūs tūlīt gribat ierosināt Saeimai balsot arī par otro lasījumu?

K.J. Druva. Otro lasījumu. Bet pirms otrā lasījuma es vienu datumu gribu izmainīt, jo šobrīd likumā ir paredzēts, ka tas stājas spēkā 1.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Druvas kungs, piedodiet, likumā mēs kaut ko mainīt varam tikai tad, ja deputātiem ir izsniegti rakstiski priekšlikumi. Mēs uz mutisku priekšlikumu pamata likuma tekstā izdarīt labojumus nevaram. Diemžēl.

K.J. Druva. Labi. Es ierosinu iesniegt grozījumus līdz 11.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Un kad veikt otro lasījumu?

K.J.Druva. Un otro lasījumu veikt nākamajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Druvas kungs, lieta ir tāda, ka, pēc jaunajiem noteikumiem, ja nav priekšlikumu iesniegšanas datuma, jums pašam tas nav jāierosina, to izsaka deputāti. Komisija var izteikt lūgumu attiecībā uz datumu, kad likumprojekts izskatāms otrajā lasījumā. Vienīgi tad, ja kādam ir šāda vēlme noteikt datumu priekšlikumiem, - tad mēs to izskatām.

K.J.Druva. Mēs varam izskatīt rīt, nākamajā sēdē. Jā, rīt.

Sēdes vadītāja. Tātad 6.jūnijs. Deputātiem iebildumu, priekšlikumu nav, tātad paliek spēkā likumprojekta izskatīšanas datums - 6.jūnijs.

K.J. Druva. Paldies. Tagad skatīsimies...

Sēdes vadītāja. Vienu brītiņu! Druvas kungs, es pieteikšu: nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"". Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J. Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Galvenokārt, cienījamie deputāti, mēs tagad strādāsim ar dokumentu nr. 628. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja ugunsdrošības jautājumus savā 21.maija sēdē. Šo jautājumu un grozījumus Ministru kabinets ir iesniedzis Satversmes 81.panta kārtībā. Vēlos jums teikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijas nostāja pret šo likuma grozījumu nebija viennozīmīga, kaut gan vairākums nobalsoja par to. Par ko īstenībā šeit ir runa? Kaut gan grozījumi ir lielākoties redakcionāli, tomēr daļēji tie saka, ka dažas lietas, ko reglamentēja Saeima, tagad tiks nodotas Ministru kabinetam, un tajā sakarā varētu minēt pat tādus, kas reglamentē uniformas, un citu. Daru jums zināmu, ka komisija nobalsoja par to, ka atbalsta šo likumprojektu, un tātad lūdz arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu tādu, kāds tas ir iesniegts Satversmes 81.panta kārtībā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Es gribu deputātiem atgādināt, ka Kārtības ruļļa 56.panta otrā daļa nosaka, ka rakstveidā pieļaujams nepieteikties runātājiem debatēs likumprojekta otrajā un trešajā lasījumā. Tā ka, lūdzu, to atcerieties tad, kad mēs runājam par pirmo lasījumu. Bet tātad pieteikumu debatēm nav, lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

K.J.Druva. Lūdzu cienījamos deputātus iesniegt grozījumus līdz 20.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. Iesniegšanas datums - 20.jūnijs.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"". Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā.

K.J. Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"" ir analoģisks tam, par ko mēs tikko runājām,- "Grozījumu likumā "Par ugunsdrošību"". Arī tas tika iesniegts Satversmes 81.panta kārtībā, tajā pašā laikā mūsu komisija izskatīja šo jautājumu, un, kas attiecas uz izmaiņām, kādas ir lūgusi Iekšlietu ministrija, tās ir tādas pašas kā tās, kas attiecas uz policiju, tātad ir vairāki šādi noteikumi par uniformām un citām lietām, tagad tas nonāk Ministru kabineta kompetencē, nevis Saeimas kompetencē. Komisija atbalstīja šo likumprojektu un nobalsoja pozitīvi, un es komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami labojumi.

K.J. Druva. Es lūdzu noteikt 20.jūniju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.Tātad priekšlikumi ir iesniedzami līdz 20.jūnijam.

Likumprojekts "Grozījums Augstākās padomes 1991.gada 4.jūnija lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par policiju" spēkā stāšanās kārtību"".

Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā.

K.J. Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šis likumprojekts tika izskatīts Aizsardzības un iekšlietu komisijā 21.maija sēdē. Arī tas ir viens no likumu grozījumiem, kuri tika iesniegti Satversmes 81.panta kārtībā. Starpība starp šo likuma grozījumu un iepriekšējiem, par kuriem mēs jau debatējām, ir pirmām kārtām tāda, ka mūsu komisija nolēma šo likumprojektu neatbalstīt un lūdz arī Saeimu to noraidīt, jo pēc būtības pašlaik notiek tas, ka Iekšlietu ministrija sāk sagatavot galīgi jaunu likumprojektu par policiju un mēs ceram to saņemt mūsu komisijā septembra sākumā. Un šeit ir piedāvāti grozījumi, kas attiecas uz Augstāko padomi, piemēram, grozījumi, kas attiecas uz Augstākās padomes laikā pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, 8.pants. Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par policiju skan šādi: Latvijas Republikas Ministru padomei līdz 1991.gada 1.augustam iesniegt Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijam apstiprināšanai policijas darbinieku formas tērpu aprakstu, sociālo dienesta pakāpju nosaukumus un atšķirības zīmes - un tā tālāk. Ir vairāki šādi grozījumi. Mēs uzklausījām speciālistus un nolēmām šo iesniegumu neatbalstīt, un līdz ar to es lūdzu arī kolēģus noraidīt šo iesniegumu.

Sēdes vadītāja. Atgādināšu deputātiem Kārtības ruļļa 86.panta ceturto daļu: Saeimas sēdē izskatāmi arī tie likumprojekti, kurus atbildīgā komisija ir noraidījusi, ja likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets. Tāds ir šis konkrētais gadījums, tāpēc ir nepieciešams Saeimas balsojums. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums Augstākās padomes 1991.gada 4.jūnija lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par policiju" spēkā stāšanās kārtību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 31, atturas - 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts. Līdz pārtraukumam ir divas minūtes, Druvas kungs! Es domāju, ka tagad nesāksim, turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pētersona kungs, es jums izņēmuma kārtā došu vārdu. Es atvainojos! Izslēdziet reģistrācijas režīmu! Es jums došu izņēmuma kārtā vārdu paziņojumam, bet Kārtības rullis prasa, lai būtu rakstisks pieteikums, kurā būtu norādīta tēma, par ko runās. Ne ilgāk kā trīs minūtes. Tā kā šodien ir pirmā darbadiena...

Aleksandrs Pētersons - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Vārds paziņojumam.

A.Pētersons (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es ļoti atvainojos! Man būs tāda maza informācija, faktiski tāda atvainošanās, jo es paņēmu izdruku un ieraudzīju, ka tad, kad izskatījām dokumentu nr.935, likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" es esmu nobalsojis "par", lai gan es domāju balsot "pret". Tā ka es paziņoju atklāti, ka es arī pievienojos tiem "Tçvzemei un Brīvībai" un LNNK, un apvienības "Latvijai", un citu frakciju deputātiem, kuri balsoja "pret".

Sēdes vadītāja. Tas ir par likumu kopumā.

A.Pētersons. Jā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Aleksandrs Bartaševičs,

Roberts Dilba,

Gunta Gannusa,

Edvīns Inkēns,

Jānis Jurkāns,

Juris Kaksītis,

Jānis Kazāks,

Andrejs Krastiņš,

Valdis Krisbergs,

Andrejs Požarnovs,

Jānis Rāzna,

Andris Tomašūns,

Jānis Urbanovičs,

Elmārs Zelgalvis,

Roberts Zīle.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Zālē ir 52 deputāti. Turpināsim darbu.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā".

Kārlis Druva - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, LZS, KDS, LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 672. Savā 22. maija sēdē Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu - Ministru kabineta noteikumus nr. 124 "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā", un komisija nolēma atbalstīt šo likumprojektu. Par ko ir runa šajā likumā? Kā jūs labi zināt, daudzās mūsu Bruņoto spēku sastāvdaļās ir grūtības ar finansēšanu. Un šobrīd ir paredzēts, ka 80% no iegūtās konfiscētās mantas, ko, piemēram, atrod robežsargi, tad, kad tā manta tiek realizēta, 80% no šiem realizācijas līdzekļiem tiek ieskaitīti kopējā aizsardzības budžetā. Šeit ir vienkārši papildinājums šim likumprojektam, kas arī vēl norāda, ka ne vien robežsargiem, bet arī Jūras spēkiem, ja viņi ir uzlikuši kaut kādu soda naudu likuma pārkāpējiem, tad 25% no šīs soda naudas tiek novirzīti taisni šiem attiecīgajiem spēkiem. Un tas vienkārši palīdzēs uzlabot viņu finanses, kuras šobrīd ir ļoti grūtā stāvoklī. Līdz ar to visa mūsu komisija nobalsoja pozitīvi par šo lēmumu, un es lūgtu šobrīd arī cienījamos deputātus atbalstīt šo likumprojektu, lai veicinātu mūsu robežsargu un Jūras spēku attīstību un sakārtotību.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, miniet datumu!

K.J.Druva. 20. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

Likumprojekts "Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums".

Kārlis Druva - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi šo likumprojektu vairākkārt, vairākas reizes, un pozitīvi nobalsoja par šī likumprojekta atbalstīšanu. Nevis par to likumprojektu, kuru ir iesniedzis Valsts prezidents, bet gan par alternatīvo likumprojektu, kuru sagatavojām mēs, Aizsardzības un iekšlietu komisija. Es lūgtu cienījamos deputātus atbalstīt arī šā likumprojekta steidzamību. Es vēlētos jums vienkārši pateikt - kāpēc.

Šo likumprojektu es lūgtu atbalstīt kā steidzamu tādēļ, ka jau vismaz divus gadus mēs esam lūguši informāciju no NATO, lai spētu sakārtot savus Bruņotos spēkus, sakarus, bruņojumu un citas svarīgas aizsardzības jomas, kas vairāk vai mazāk... lai sagatavotu mūsu militāro spēku sastāvdaļas tādā līmenī, ka tās atbilstu NATO Rietumeiropas savienības un citu Eiropas aizsardzības sistēmu prasībām. Jau divus gadus no vietas NATO štābs ir vēlējies braukt uz Latviju, lai pārbaudītu mūsu spējas saglabāt informāciju, kuru viņi ir apzīmējuši par slepenu, bet divus gadus no vietas mēs viņu vizītes esam atteikuši, jo mums nav likuma, uz kura bāzes mēs varētu veikt šādus pasākumus. Šobrīd mēs esam viena no pēdējām, ja ne pati pēdējā valsts, kurai nav šāda likuma, bet bez kura mēs nevaram iekļauties NATO. Nākošā NATO pārstāvniecības vizīte Latvijā, lai pārbaudītu šo jomu, ir paredzēta jūlijā. Es ceru, ka mēs darīsim visu, lai sakārtotu lietas, kas ir nepieciešamas, lai tās veicinātu mūsu iestāšanos NATO.

Varētu arī minēt, ka mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nav šāda likuma bāzes, uz kuras pamata mēs varētu mūsu Bruņotajiem spēkiem nodrošināt informācijas aizsargāšanu. Tādēļ lūdzu kolēģus atbalstīt steidzamību. Nedēļas laikā Aizsardzības un iekšlietu komisija varētu sagatavot iesniegtos labojumus otrajam lasījumam, lai tad šo likumprojektu pieņemtu pēdējā un galīgajā variācijā. Un es, ja jūs nobalsotu pozitīvi par šo likumprojektu, paskaidrošu tālāko, ko mūsu komisija darīs šajā jomā, lai tik tiešām sakārtotu šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Druvas kungs, mums jāprecizē viena lieta. Komisijas iesniegtajā slēdzienā nav lūguma noteikt steidzamību.

K.J.Druva. Es saprotu...

Sēdes vadītāja. Jūs sakāt: "Es prasu." Viens deputāts diemžēl nevar prasīt. Mums ir vajadzīgs komisijas viedoklis. Jūs uzstājaties šobrīd, un, ja komisijas pārstāvji sēž zālē... Ja ir komisijas vārdā un nav iebildumu, tad mēs varam risināt šo jautājumu. (No zāles deputāts O.Kostanda: "Iebilst, iebilst!") Kostandas kungs! Zālē runā tikai no tribīnes!

Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Es esmu viens no Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem, un, ja cienījamā priekšsēdētāja jautā, vai komisijas deputātiem nav iebildumu, tad es saku, ka iebildumi ir, vismaz man personīgi.

Sēdes vadītāja. Tāpēc diemžēl, Druvas kungs, tā kā dokumentā nav šī formulējuma, mēs steidzamību nevaram izskatīt.

K.J.Druva. Es saprotu. Labi, es turpināšu...

Sēdes vadītāja. Mēs atklājam debates tādā gadījumā. Vai jūs vēlaties vēl kaut ko teikt, pirms atklājam debates? Lūdzu!

K.J.Druva. Jā! Runāsim taisni par likumprojektu, un varbūt jums tad radīsies iespēja pašiem izlemt, kādēļ es lūdzu šo likumprojektu atbalstīt kā steidzamu.

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu par valstiski svarīgas informācijas aizsardzību un nolēma sagatavot jaunu likumu par informācijas aizsargāšanu. Šim darbam bija vairāki svarīgi iemesli. Viens bija tāds, ka Prezidenta iesniegtajā likumā dažos pantos bija iestrādātas vairākas variācijas, tātad visas variācijas, izņemot vienu, bija jāsvītro.

Otrs iemesls bija tāds, ka komisija nolēma šo likumu sagatavot, lai tam būtu ļoti ierobežots loks. Un es vēlreiz pasvītroju - ir tik tiešām ļoti ierobežots loks. Tātad likumprojekts nodrošinātu svarīgas informācijas aizsargāšanu, kas lielā mērā saistīta ar mūsu Bruņotajiem spēkiem. Līdz ar to Aizsardzības un iekšlietu komisija vēlējās sagatavot alternatīvu likumprojektu un pat mainīt tā nosaukumu, kas vairāk atbilstu likumprojekta īstajam mērķim.

Lai šo likumprojektu izstrādātu, komisija pieaicināja speciālistus, kas jau bija strādājuši ar Valsts prezidenta likumprojektu, un, pieaicinot vēl juristus, sagatavoja jaunu likumprojektu. Šajā likumprojektā ir skaidri noteiktas slepenības pakāpes un veikta slepenības termina reglamentācija, kas likumā atbilst NATO nepieciešamajai slepenās informācijas saglabāšanai. Bez tam likuma gaitā tika ņemti vērā visi iesniegtie likuma labojumi gan no Prokuratūras, gan no tiesas un citām valsts iestādēm.

Tajā pašā laikā komisija izskatīja kustības "Latvijai" iesniegto likumprojektu, kuram bija daudz plašāks skatījums, un atzina, ka idejas, kuras tiek pasniegtas likumprojektā, ir ļoti labas. Tomēr komisija nolēma, ka ir nepieciešams izstrādāt papildu likumu, kas aizsargātu citu svarīgu informāciju, piemēram, pētniecības izgudrojumus un citu līdzīga rakstura informāciju privātajā sektorā, bet to nevajadzētu saistīt ar šo likumprojektu. Komisija arī saprot, ka būtu vajadzīgs vēl viens likumprojekts, kas attiektos uz informācijas pieejamību.

Visi šie jēdzieni tika apvienoti vienā likumā un iesniegti 5. Saeimā. Līdz ar to likuma apjoms bija tik ļoti liels, ka tas netika pieņemts.

Es aicinu visus kolēģus noraidīt Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu un atbalstīt komisijas alternatīvo likumprojektu "Par valsts noslēpumu". Tātad vēlreiz: es pilnībā piekrītu Kostandas kunga un kustības "Latvijai" iesniegtajai sastāvdaļai, par ko viņi grib runāt, bet gandrīz visa komisija domā... ja nemaldos, izņemot trīs deputātus, tā, ka vajadzētu sagatavot īpašu, atsevišķu likumu, kas tiešām runātu par informācijas pieejamību. Tā ka es pateicos kustībai "Latvijai" par iesniegumu, bet man šķiet, ka mums vienkārši būtu jāsadala šīs jomas divās daļās un šodien jāpieņem lēmums, ka mēs runājam par to, kā sakārtot savus Bruņotos spēkus un informāciju, kas saistīta ar taktiku, ar bruņojumu un tā tālāk. Ja jūs, piemēram, izlasītu rūpīgi ceturto daļu komisijas sagatavotajā likumprojektā, tad redzētu, ka tas ļoti plaši runā taisni par šo jomu un tikai par šo jomu. Tādēļ es vienkārši lūdzu kolēģu atbalstu komisijas likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts, frakcijas vārdā.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es runāšu par abiem - gan par Ulmaņa iesniegto Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likumu, gan par alternatīvo likumu "Par valsts noslēpumu".

Pirmkārt, par pirmo. Domāju, var secināt, ka Gunta Ulmaņa, tātad Valsts prezidenta, likumdošanas iniciatīva ir atkal kārtējā neveiksmīgā viņa likumdošanas iniciatīva, un acīmredzot tā tapusi vienkārši bailēs no atklātības. Pēc ilgiem laikiem Valsts prezidents Guntis Ulmanis atkal reiz ir izmantojis Satversmē dotās likuma ierosināšanas tiesības - iesniedzis šo likumprojektu. Protams, mēs saprotam, ka katrai valstij ir atsevišķi jautājumi, kuri saglabājami kā valsts noslēpums. Nebūt ne katra valsts rīcībā esošā informācija ir jākarina pie pirmā afišu staba, lai ar to varētu iepazīties katrs garāmgājējs. Jā, tā tas ir. Taču ļoti svarīgi ir izstrādāt skaidrus un nepārprotamus kritērijus, lai noteiktu, kas tad īsti ir valsts noslēpums. Un tieši tas ir mūsu, likumdevēja, galvenais mērķis - ieviest skaidrību jau gadiem ilgi notiekošajās diskusijās par slepenību un atklātību, par birokrātijas patvaļu un tīri sadzīvisku klaču izplatīšanu. Taču vai Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts ievieš skaidrību šajos jautājumos? Domāju, ka ne, jo jau pati likumprojekta terminoloģija vien ir saputrota.

Ja analizējam Gunta Ulmaņa iesniegto likumprojektu "Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums", ar nožēlu ir jāsecina, ka tā vietā, lai sniegtu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, Ulmaņa likumprojekts rada vēl lielāku jucekli un neskaidrību. Likumā nav izstrādāta konkrēta un strikta definīcija ne par valsts noslēpumu, ne par sevišķi slepenu informāciju, ne par slepenu informāciju, ne par konfidenciālu informāciju, ne par dienesta noslēpumiem. Lai varētu klasificēt šos informācijas slepenības terminus, nav izmantojams neviens no likumprojektā piedāvātajiem variantiem. Visās šajās definīcijās ir pārmērīgi uzsvērts militārisms, lai gan nav šaubu, ka šobrīd ekonomiskā un politiskā informācija ir daudz svarīgāka mūsu valsts drošības un neatkarības stiprināšanai nekā militāriem mērķiem domātā informācija. Tāpēc būtu loģiski to novietot definīciju beigās. Turklāt vispār ir smieklīgi šodien iedomāties, ka ziņas par mūsu valsts militāro potenciālu ir tik ārkārtīgi svarīgas, ka to izpaušana varētu apdraudēt Latvijas pastāvēšanu.

Nesamērīgi daudzas likumprojektu normas ir nevajadzīgi militarizētas. Tās ir pat pretrunā ar starptautiskajiem likumdošanas aktiem. Gribu atgādināt, piemēram, ka 1994. gada Vīnes deklarācija nosaka, ka valstis katru gadu apmainās ar informāciju par savu Bruņoto spēku lielumu, apakšvienību izvietojumu un bruņojumu. To dara Amerika, Krievija un citas valstis, lielvalstis, bet Latvija to visu grib padarīt par valsts noslēpumu. Tāpat ir smieklīgi slēpt, piemēram, robežsargu brigādes struktūru un izvietojumu, ja tas atklāti jau ir parādīts likumā par Robežapsardzības spēkiem.

Muļķīgi un absurdi ir definēt kā valsts noslēpumu ēku plānus, automašīnu pārvietošanās maršrutus un tā tālāk. Tādējādi redzam, ka likumprojekta autori un prezidents Ulmanis kā iesniedzējs savā slepenības mānijā ir jaucis svarīgus jautājumus ar mazsvarīgiem sīkumiem. Acīmredzot viņiem pašiem nav īsti skaidrs, kas tad uzskatāms par valsts noslēpumu.

Šodien mums ir modē rūpēties par Latvijas tēlu pasaulē. Bet kā šāds Ulmaņa iesniegtā likuma militārais raksturs palīdzēs veidot mūsu valsts tēlu? Lasot likumprojekta definīcijas, rodas iespaids, ka Latvijā vienīgie noslēpumi ir tikai militārie noslēpumi.

Nu, protams, ir arī vēl dažas kuriozas lietas. Piemēram, likumprojekta 6.pantā ir paredzēta arī valsts noslēpumu likumīga izpaušana ārvalstīm. Kas tas tāds ir? Kā to var saprast? Kas īsti nosaka šo noslēpumu izpaušanas likumību? Kādi nosacījumi ir vajadzīgi, lai noslēpumus varētu izpaust likumīgi? To, ka likumprojektā valda juceklis definīciju izstrādē, rāda arī tāda jēdziena ieviešana kā "svarīgas valstiskas intereses". Jājautā: vai tad valstiskas intereses mēdz būt arī nesvarīgas?

Aizvien vairāk var pārliecināties, ka Gunta Ulmaņa projekts ir tapis, kavējoties atmiņās par vareno čeku un tās laikiem. Vērtējot Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iesniegto likumprojektu, patiesu pārsteigumu rada pēc padomju laika slepenības un cenzūras tradīcijām izstrādātās definīcijas. Tās dod iespēju praktiski jebkuru informāciju klasificēt kā valsts noslēpumu. Bet kā tad ir ar paša Gunta Ulmaņa tik bieži piesaukto demokrātiju, atklātību un sabiedrības informētību? Mēs redzam vienīgi to, ka valsts varas pārstāvji mēģina aizsargāt savu, reizumis ne visai likumīgo, darbību no pašu valsts pilsoņiem.

Daudzos likumprojekta pantos redzamas bīstamas tendences demokrātijas attīstībai Latvijā. Tiek atklāti pateikts, ka Ministru kabineta un valsts drošības iestāžu nolikumi un normatīvie akti ir augstāki par likumu. Šīm iestādēm tiek dota iespēja diezgan brīvi traktēt vairākus likuma pantus sev izdevīgā veidā. Piemēram, likuma 10.pants faktiski nosaka, ka Ministru kabineta un drošības iestāžu pilnvaras ir augstākas nekā Saeimas pilnvaras. Tātad iznāk, ka mēs varam pieņemt likumus, kādus gribam, bet pēc tam tos kāds tik un tā "pieregulēs".

Likuma 11.pants rada iespēju drošības iestādēm koncentrēt patieso varu savās rokās, darbībā izmantojot patvaļu un diktātu. Un tiešām jāsāk domāt: vai atkal atgriežas bijušie NKVD un KGB laiki, kad drošības iestādes varēja kontrolēt jebkuru informāciju, kas atradās visu valsts institūciju rīcībā? Vai atkal sāksim veidot katrā firmā, uzņēmumā, varbūt arī zemnieka saimniecībā dažādas specdaļas, pirmās daļas un tamlīdzīgi? Tas viss mūs pārliecina par to, ka vajadzīgs cits - Latvijas valsts interesēm, demokrātijas interesēm atbilstošs likums.

Tautas kustība "Latvijai" ir izstrādājusi tādu projektu. To mēs iesniedzām tikko Prezidijā. Tātad viņš būs darba kārtībā nākamajās tuvākajās sēdēs - acīmredzot pēc nedēļas, bet jau ar konceptuāli citu jēgu, ko izsaka arī pats nosaukums "Par informāciju, tās atklātību, izmantošanu un aizsardzību". Tātad pirmajā vietā ir informācijas atklātība. Līdz ar to Gunta Ulmaņa likumprojekts "Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums" ir konceptuāli noraidāms pirmajā lasījumā. To nav jēgas labot, jo daudzas normas un iestrādātās idejas ir nepārdomātas vai pat bīstamas, kā jau teicu, arī no valsts demokrātijas attīstības viedokļa.

Tātad ir pieci secinājumi, kāpēc konceptuāli to nevajadzētu atbalstīt.

Pirmkārt, likumprojektā ir runa tikai par informāciju, kas satur valsts noslēpumu. Tādējādi neskarti palikuši jautājumi par cita rakstura informāciju, tās iegūšanu, izmantošanu, atklātību. Un pat tad, ja nebūtu citu pretargumentu, šāda likuma pieņemšana atstātu bez risinājuma ļoti plašu jautājumu spektru, kas būtu saistīts ar informāciju, kas nav valsts noslēpums. Tādējādi mēs būtu spiesti visu laiku radīt aizvien jaunus un jaunus papildlikumus.

Otrkārt, likumprojekts, kā jau teicu, ir pārlieku militarizēts un liek domāt, ka vienīgie noslēpumi Latvijā ir militārie.

Treškārt. Daudzi likumprojekta panti neatbilst demokrātisko valstu tradīcijām. Tie aizskar ANO pieņemtās cilvēktiesības, paredz valsts drošības iestādēm pārmērīgas pilnvaras, kā arī būtiski ierobežo cilvēktiesības, kā arī pieļauj iespēju, ka valsts drošības iestāžu nolikumi un normatīvie akti var būt augstāki par likumu.

Ceturtkārt. Likumā tiek piedāvāti daudzpolāri risinājumi. Paskatieties, kā šis likumprojekts ir noformēts! To vispār pēc būtības nevar saukt par likumprojektu. Vienkārši izbrīnu rada tas, ka Valsts prezidents ir parakstījis un kaut ko tādu iesniedzis Saeimai. Šeit sešu gadu laikā Latvijas parlamentā nav vispār parādījušies šādā veidā noformēti likumprojekti, kur katram pantam ir vēl trīs varianti. Tas ir kaut kāds pilnīgs absurds. Tātad arī pēc būtības šo dokumentu kā nenoformētu likumprojektu vispār nevarētu izskatīt Saeimā.

Piektkārt. Daudzas definīcijas likumprojektā ir nepārdomātas un pretrunīgas. Pārāk plašu informācijas spektru tiek piedāvāts atzīt par valsts noslēpumu. Pie tam nav parādīta tā informācija, kurai nedrīkst piešķirt slepenības pakāpes un kurai jābūt pieejamai sabiedrībai, fiziskajām personām.

Par otro likumprojektu - alternatīvo likumu "Par valsts noslēpumu". Šis likumprojekts, mūsuprāt, ir likumprojekta "Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums" zināms "kosmētisks" labojums, kurā izmesti ārā daži varianti, bet būtība ir palikusi tā pati. Gandrīz visi šī galvenā likumprojekta trūkumi ir saglabājušies arī šajā variantā.

Pirmkārt. Arī šajā likumprojektā ir runa tikai par informāciju, kas satur valsts noslēpumu. Joprojām neskarti ir palikuši jautājumi, kas saistīti ar cita rakstura informāciju, tajā skaitā to problēmu loku, kas skar informācijas iegūšanu, glabāšanu, izmantošanu, piemēram, komercstruktūrās, kā arī šīs informācijas aizsardzību.

Otrkārt. Tāpat kā iepriekš, likumprojekts ir pārlieku militarizēts. Tātad mūsu valstī atkal iznāk, ka vienīgie noslēpumi ir militārie. Es gribu tikai atkārtot to, ka šis apstāklis var būtiski kaitēt Latvijas tēla veidošanai pasaules sabiedrības acīs.

Treškārt. Viens no galvenajiem likumprojekta "Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums" trūkumiem, no mūsu viedokļa, bija tajā apstāklī, ka tas paredzēja valsts drošības iestādēm pārmērīgas pilnvaras, pieļāva iespēju, ka šo iestāžu nolikumi, normatīvie akti var būt augstāki par likumu. Un arī šajā otrajā likumprojektā "Par valsts noslēpumu" ir palikuši šie paši trūkumi. Piedāvātajā variantā šo iestāžu ārkārtējās pilnvaras gan ir mazliet nomaskētas, bet būtībā ir palikušas tādas pašas, ko apstiprina sekojoši piemēri.

Pirmkārt. Likumprojektā nekas nav teikts, kas tad pārbauda valsts drošības iestāžu darbiniekus, izsniedz tiem vai anulē atļaujas strādāt ar slepeno informāciju. Vai viņi paši sevi pārbaudīs?

Otrkārt. Kā iztulkot 7.panta sestajā apakšpunktā iekļauto noteikumu, ka visu ārvalstu starptautisko organizāciju klasificētā informācija tiek novadīta caur SAB? Vai tas neatgādina totalitāras valsts iezīmes, kurā slepenie dienesti drīkst darīt visu un kontrolēt visus? Atbalstot šādu likumprojektu, mēs paši sagatavosim augsni, kad reālo situāciju valstī diktēs specdienesti.

Treškārt. 11.panta piektais apakšpunkts: speciālo atļauju izsniegšanā galīgo lēmumu pieņem SAB direktors vai ģenerālprokurors, pie tam pēdējā lēmums nav pārsūdzams. Tātad ģenerālprokurora lēmumu pārsūdzēt nevar. Nu paliek neskaidrs tikai viens jautājums - vai pie mums valstī ir neatkarīga tiesu sistēma vai arī mums šo tiesu sistēmu aizvieto atsevišķas amatpersonas lēmums, kas ir negrozāms un nepārsūdzams?

Ceturtkārt. Jautājumi, kas saistīti ar personu pārbaudi (10.pants, piemēram), izklāstīti tādā redakcijā, kas praktiski dod iespēju valsts drošības iestādēm, tāpat kā iepriekš arī Ulmaņa kunga iesniegtajā projekta variantā, neierobežoti ietekmēt kadru politiku gandrīz visās institūcijās. Šo piemēru klāstu varētu vēl papildināt, bet tas nav nepieciešams, jo, mūsuprāt, tas viss neatbilst demokrātisko valstu tradīcijām un likumdošanai.

Piektkārt. Nevar piekrist arī 4.panta otrajai daļai, kurā ir uzskaitīta informācija, kuru vajadzētu atzīt par valsts noslēpumu. Ja mēs piekritīsim šim variantam, tad lielu daļu no valstī esošās informācijas vajadzēs slepenot. Būs grūti vispār uzskaitīt kaut ko, kas Latvijā nebūs slepens.

Sestkārt. Neizpratni izraisa arī 3.panta otrā un trešā daļa. Tā, piemēram, otrās daļas 2. un 3. punktā ir teikts, ka par sevišķi slepenu ir klasificējama tāda informācija, kuras izpaušana vai nozaudēšana var izraisīt diplomātisko attiecību pārtraukšanu vai izslēgšanu no starptautiskajām vai starpvalstu organizācijām, iekšpolitiskās situācijas destabilizāciju un tamlīdzīgas sekas. Šajā sakarā man uzreiz rodas vesela virkne jautājumu. Pirmkārt, ir interesanti, kas tā tāda varētu būt par informāciju, ja tās nozaudēšana izraisa tādas sekas.

Otrkārt, ja jau mūsu valsti izslēgs no starptautiskām demokrātiskām organizācijām, tad laikam arī būs par ko.

Treškārt, ja jau mūs izslēdz un ir par ko izslēgt un mēs to vēl apzināmies un piešķiram šādai informācijai grifu "sevišķi slepeni", tad tas nozīmē dubulto morāli vispār mūsu valsts politikas līmenī, tajā skaitā arī attiecībās ar ārvalstīm. Padomājiet, kolēģi, kādu valsti tad mēs veidojam!

Grūti pateikt, kas ir bijis projekta autoriem padomā, to darot, bet reāli sanāk tā, ka šo pantu piedāvātā redakcija parāda pasaulei mūsu dubulto seju, mūsu nespēju demokrātiski attīstīties un, iespējams, arī zināmu infantilismu valsts līmenī. Un tas viss, kopā ņemts, var iedragāt mūsu valsts prestižu spēcīgāk nekā slepenās informācijas izpaušana. Citādi to komentēt vispār nav iespējams.

Secinājums. Arī šis otrs - tā saucamais alternatīvais - likumprojekts "Par valsts noslēpumu" ir konceptuāli noraidāms, jo daudzas tā idejas ir nepārdomātas un pat bīstamas no valsts demokrātijas un starptautisko attiecību viedokļa. Abi likumprojekti joprojām ir pārlieku militarizēti un valsts drošības iestādēm ir paredzētas nepieļaujami lielas pilnvaras, un ir arī citi demokrātijas ierobežojumi.

Es aicinu balsot pret abiem likumprojektiem.

Sēdes vadītāja. Ivars Ķezbers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.J.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es gribētu aicināt jūs drusku radošāk pieiet šā dokumenta apspriešanai, un pirmām kārtām tātad es domāju, ka mēs ar jums esam pārliecinājušies, ka ir pagājuši jau pieci gadi, bet mēs neesam tikuši uz priekšu jautājumā, kas ir vitāli svarīgs jebkuras valsts izdzīvošanai. Proti, man liekas, ka nevienam šajā zālē nav šaubu par to, ka šādam likumam ir jābūt, un, man liekas, mums ir radoši tas jāapspriež. Es gribētu uzreiz sākt un izvirzīt priekšlikumu - konceptuāli pieņemt alternatīvo likumprojektu, kas tika iesniegts no mūsu komisijas un Druvas kunga, un es labprāt arī atbalstītu šā likuma steidzamību, bet es saprotu, ka tas nav iespējams. Protams, argumentācija man ir cita, es nedomāju, ka mums ir šis likums jāorientē tikai uz potenciālo NATO pārbaudi vai NATO iepazīšanos, es domāju, ka tas ir viens kādiem mūsu starptautiskiem aspektiem, bet galvenais, lai tā būtu mūsu patiešām valstiski svarīgās ekonomiskās un politiskās informācijas aizstāvība.

Otrs. Es tiešām piekrītu arī iepriekšējam runātājam: abi likumprojekti - un es varu runāt un runāšu galvenokārt tikai par komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu - ir pārāk militarizēti un ar militāru akcentu. Es domāju, ka mums patiešām ir ļoti maz šā militārā aspekta, kas būtu jāaizsargā ar īpašu likumu. Tas arī ir jādara, bet es domāju, ka tieši politiskā, ekonomiskā un informātikas aspektā mums ir vairāk vajadzīgs šāds likums, kas šo informāciju aizsargā. Tātad es uzskatu, ka arī likumprojektā, kuru es atbalstu konceptuāli, ir vairāk jāattīsta nevis militāras informācijas aizsardzības ideoloģija, bet tieši politiska rakstura un ekonomiska rakstura... Man ir žēl, ka šodien, kā es saprotu, nav neviena, kas aizstāvētu šo Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu, un tāpēc iznāk tāda varbūt pat neērta situācija - kritizēt, klātneesot nedz pašam iesniedzējam, ne arī cilvēkiem, kas ir gatavojuši šo likumprojektu. Es varu tikai pievienoties tam, ko teica šeit Kostandas kungs, likumprojekts ir pārrakstīts no iepriekšējiem laikiem, dokuments ir ar ļoti putrainu - es gribētu tā teikt un lietot šādu vārdu - juridisko terminoloģiju. Man ļoti negribas atkārtoties, un es negribu arī analizēt, bet, ja ir runa par tādu juridisko nostādni un izpratni, runājot par šo noslēpumu saglabāšanu, tad man absolūti nav pieņemams, piemēram, tāds priekšlikums: Valsts prezidenta izvirzītajā likumprojektā ir rakstīts, ka par valsts noslēpumu ir atzīstama Latvijas Republikas naudas un vērtspapīru emisija. Mīļie cilvēki, ja Valsts prezidents ierosina, ka Saeima nedrīkst kontrolēt un zināt valsts naudas plūsmu un valsts vērtspapīru plūsmu, tad uz ko mēs aicinām šo valsti? Manī tas izraisa vienkārši neuzticību tiem cilvēkiem, kas ir gatavojuši šo likumprojektu, jo manā uztverē, tas ir pilnīgi "ðķērsām un garām", ja mēs runājam par demokrātiskas valsts veidošanu. Un it īpaši mūsu mazās Latvijas mērogos.

Noslēgumā es gribētu teikt, ka mūsu Kriminālkodeksā ir paredzēta atbildība, kriminālatbildība, par valsts noslēpumu izpaušanu, līdz ar to jāskata ir droši vien šis dokuments plašāk, jo tajā Valsts prezidenta piedāvātajā variantā ir runa vismaz par četru veidu informācijām un tātad viņu attiecīgo kvalifikāciju. Tas nesaskan ar tiem likumdošanas aktiem, kādi ir mūsu rīcībā. Bez tam es gribētu ieteikt, konceptuāli atbalstot mūsu komisijas izstrādāto likumprojektu, salīdzināt to ar vairākiem citiem likumiem, kas jau ir spēkā, un šeit ir runa par likumu par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, kas ir spēkā no 1990.gada 20.decembra, 1995.gada 11.septembra likumu par radio un televīzijas darbību, likumu par ierēdņu darbību un tā tālāk. Teiksim, tie ir jāsalīdzina un tādā veidā jāvirza. Man ir žēl, ka frakcija "Latvijai" mums nav iesniegusi savu likumprojekta variantu. Es saprotu šo jautājumu tādējādi, ka mūsu rīcībā ir vajadzīgs arī otrs likumprojekts, kurš varētu sekot pēc šā un kura būtība būtu nodrošināt fiziskas un juridiskas personas iespējas saņemt no valsts informāciju. Tas ir cieši saistīts ar presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, un es domāju, ka mēs visi esam pārliecināti, ka demokrātiskā valstī informācijai ir jābūt pieejamai. Tas varētu būt likumprojekts par informāciju un informācijas aizsardzību, pareizāk sakot, par tās pieejamību. Ja mēs kompleksi skatāmies uz šo jautājumu, tad, es domāju, mēs varam virzīties uz priekšu un apspriest mūsu komisijas piedāvāto variantu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es arī vispirms īsi pieskaršos šim Valsts prezidenta iesniegtajam Valstiski svarīgās informācijas aizsardzības likumam, kurš ir pazīstams no publikācijām presē kā "Ulmaņa slepenības likums"... par kuru kritika jau ir dota, manuprāt, pietiekami, arī frakcija "Latvijai" to nopietni kritizēja jau tad, kad bija runa par nodošanu komisijām, bet tagad, kad tas ir nonācis līdz pirmajam lasījumam, es gribētu teikt, ka tas mums šeit, Saeimā, pat nav skatāms pēc būtības, jo tas nav likumprojekts. Vairākos šī tā saucamā likumprojekta pantos - tā, kas ir ar reģistrācijas nr.143, tātad dokuments nr.447, kas mums ir darba kārtībā, - vairākos šī likumprojekta pantos tiek pieļauti varianti. Teiksim, 10.pantā ir pirmais, otrais un trešais variants, arī 6.pantā, kā es redzu, arī 7.pantā un tā tālāk. Kādas tiesiskās sekas iestātos tam faktam, ja mēs šo tekstu pieņemtu pirmajā lasījumā? Es domāju, ka mēs kā Saeima vispār nevaram to darīt, jo pirmajā lasījumā tomēr tiek pieņemti kaut kādi... tiek pieņemts kaut kāds likums, kaut kādas pilnīgi konkrētas normas, kurām pēc tam nākamajos lasījumos var iesniegt grozījumus, un tad var likumprojektu tālāk sagatavot otrajam un trešajam lasījumam un beigās pieņemt. Bet es uzskatu, ka šis likumprojekts, šis Valsts prezidenta iesniegtais, pēc formas neatbilst skatīšanai pirmajā lasījumā un tāpēc tas mums vispār būtu jāizņem no darba kārtības, un par to es arī rakstveida iesniegumu tūlīt iesniegšu Prezidijā.

Bet, runājot pēc būtības, es gribētu vairāk pievērsties šim otrajam - alternatīvajam - likumprojektam, tas ir likumprojekts "Par valsts noslēpumu". Šeit es gribu izteikt savu principālo viedokli, kas arī ir mūsu frakcijas viedoklis, - ka mums jāsāk šīs ar informāciju saistītās likumdošanas sakārtošana ar informācijas atklātības likumu, jo politiskā ziņā Latvijas valstij un tās cilvēkiem ir daudz svarīgāk, lai tiktu veicināta informācijas pieejamība cilvēkiem, turklāt ne tikai likumā nosakot kādas abstraktas normas par to, ka šai informācijai ir jābūt pieejamai, bet arī ieviešot konkrētus mehānismus, kādā veidā šo informācijas pieejamību nodrošināt. Ja mēs savukārt tagad sākam no otra gala, ar šo slepenību, ar šo likumu "Par valsts noslēpumu", tad it kā iznāk, ka mēs, Saeima, uzskatām par politiski svarīgāku šo informācijas slēpšanu no tautas, un tas zināmā mērā liecina arī par šo pārvaldes aparāta vēlmi izolēties no tautas. Protams, šāda nostādne mūsu frakcijai nav un nevar būt pieņemama nekādā ziņā.

Bez tam, ja mēs runājam par informācijas aizsardzību, tad ir jāsaka arī tas, ka jau ne tikai valsts noslēpums ir tā informācija, kas būtu visvairāk aizsargājama, ir daudzi citādi dažādi aspekti, kuri šķiet politiskā ziņā vairāk prioritāri - pat vairāk nekā šis valsts noslēpuma aspekts. Nu, bet acīmredzot ir grūti kaut ko šeit grozīt šajā brīdī, un, protams, var piekrist tam, ka šīs normas par valsts noslēpumu... tas ir jāreglamentē, un ir skaidrs, ka pret šādām normām principā iebilst arī nav pareizi. Jautājums ir tikai par to, kā reglamentēt šīs valsts noslēpumu normas. Un es atkal skatos šo likumprojekta tekstu un redzu, ka šeit ir vairākas lietas, kuras arī no tīri saturiskā, no formulējuma viedokļa nu nekādi nevar būt pieņemamas. Nu, vispirms jau jāsaka, ka likumprojekts nav konsekvents no terminoloģiskā viedokļa. Proti, ja mēs skatāmies šā likumprojekta 2.panta trešo daļu, tad mēs redzam, ka informācija, lai tā kļūtu par valsts noslēpumu, ir jāklasificē. Te ir rakstīts, ka tā ir informācija, kura likumā noteiktajā kārtībā klasificēta kā valsts noslēpums. Tātad šis process ir klasifikācija. Savukārt 4.pants runā par valsts noslēpuma statusa piešķiršanu, un šeit varbūt vārdi izskan ne tik atšķirīgi, bet šī atšķirība ir dziļi pēc būtības. Jo 3.panta ceturtajā daļā ir rakstīts, ka par konfidenciālu klasificējama tāda informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas un operatīvās darbības jomu un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, nodarot kaitējumu konkrētai valsts institūcijai. Tātad, ja šis informācijas padarīšanas par valsts noslēpumu process ir klasificēšana un ja kādas iestādes vadītājs uzskata, ka kādas informācijas izpaušana var nodarīt kaitējumu šai valsts institūcijai, piemēram, graujot tās vadītāja reputāciju vai kādā citā veidā, tad jau šis pants var dot pamatu praktiski jebkuras informācijas klasificēšanai konfidencialitātes pakāpē. Šis jau ir process, kurš nekādā ziņā nebūtu pieļaujams. Tātad šeit ir... šādā veidā es motivēju, ka šajā likumprojektā ir terminoloģiska nesakārtotība, tātad ar tālejošām ļoti smagām sekām.

Tālāk. 4.panta otrajā daļā tiek runāts par informācijas atzīšanu par valsts noslēpumu, bet arī šeit nekur nav pateikts, ka šis 4.panta otrajā daļā formulētais saraksts ir ekskluzīvs - proti, ka neviena cita informācija par valsts noslēpumu atzīta tikt nedrīkst. Ja šādas normas par šā saraksta ekskluzivitāti nav, tad atkal šis likums var pārvērsties par drausmīgu ieroci birokrātijas rokās. Šis princips, ka likumā ir atklāti jānorāda pilnīgi visas iespējas informāciju pasludināt par slepenu, - šis princips likumā ir obligāti skaidri un gaiši jāparāda. No otras puses, mēs redzam šim 4.pantam pretī liktu 5.pantu, kur ir mēģināts veidot kaut kādu sarakstu, to ziņu uzskaitījumu, kuras nevar būt valsts noslēpums, un šā panta tekstā ir rakstīts, ka tiek reglamentēta arī informācijas pieejamības ierobežošana. It kā iznāk, ka šis 5.pants, tajā aspektā, ka viņš mēģina aizliegt ierobežot informācijas pieejamību, - ka vispār viņš neattiecas uz šo likumprojektu, ja jau mēs reiz runājam tikai par valsts noslēpumu. Bet, globālāk skatoties, ir redzams, ka šis 5.pants it kā mēģina veidot to ziņu sarakstu, kuras nevar tikt iekļautas valsts noslēpuma kategorijā. Un, nedod Dievs, ja kāds sāktu iedomāties uzskatīt, ka šis saraksts ir ekskluzīvs un ka visu pārējo informāciju drīkst slepenot, nu, tas nu nekādā ziņā nav pieļaujams. Tā ka es uzskatu, ka šāds 5.pants šeit tā īsti neiederas, un, ja mēs runājam pēc būtības, tad ir jāsaka, ka tās informācijas, kurai nedrīkst ierobežot pieejamību... viņai ir nosakāma daudz plašāk, nekā ir šeit minēts... Un bez tam es varu minēt pilnīgi konkrētas pretrunas starp 4. pantu un 5.pantu: 4.pantā ir teikts, ka informācija par valsts materiālo rezervju apjomu var tikt atzīta par valsts noslēpumu, bet savukārt 5.pants saka, ka informācija par ekonomisko stāvokli valstī nevar tikt atzīta par valsts noslēpumu. Nu, kas gan cits, ja ne informācija par ekonomisko stāvokli valstī ir informācija par valsts materiālo rezervju apjomu. Ja tas tā, tad šeit nu galīgi nav konsekvences. Un faktiski, ņemot vērā to, ka man ir tomēr principiāli iebildumi pret šā likumprojekta pamatjēdziena nesakārtotību un pamatnormu nepareizu definēšanu, es arī diemžēl nevaru atbalstīt to pirmajā lasījumā. Mans aicinājums būtu komisijai izstrādāt tomēr kvalitatīvāk šo alternatīvo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ. V. Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinu nenovest šā likumprojekta apspriešanu līdz tādam zināmam absurdam, jo, manuprāt, ir tāds visiem labi pazīstams teiciens, ka atļauts ir tas, kas nav aizliegts, un līdz ar to, ja mums nav sakārtots šis jautājums par informācijas glabāšanu, lietošanu un pieejamību, tad visi var vadīties vienmēr pēc šā principa. Jāsaka, ka der atgādināt to, ka šā projekta un arī alternatīvā projekta autors ir viens un tas pats un faktiski pirmais projekts, kurš šeit tika iesniegts, bija zināma mūsu komisijas darba gaitā radusies kļūda. Tāpēc arī par to īpaši nevajadzētu runāt.

Es gribu pieminēt tikai to, ka likumprojekta autori ir iepazinušies ar citu valstu pieredzi informācijas glabāšanā, ar to, kā tas ir reglamentēts Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs, un tādēļ būtu diezgan absurdi teikt, ka Latvijas likumdevējs ir radījis par pakāpi labāku likumprojektu, nekā tas ir tajās valstīs, kur pieredze informācijas glabāšanā jau ir ilgstoša un kur tai ir diezgan labi panākumi.

Vēl es gribu teikt arī to, ka bez šāda likuma mums nav iespējams tiešām attīstīt informācijas apmaiņu ar NATO valstīm, ar šo organizāciju, tā nesniedz nepieciešamo informāciju mūsu aizsardzības struktūrām, kamēr nav šis jautājums sakārtots. Tā ka to vienkārši derētu ņemt vērā.

Šeit tika teikts, ka varbūt šim dokumentam ir pārāk militārs raksturs, bet es gribu tomēr teikt, ka tā jau arī ir, ka valsts cenšas reglamentēt galvenokārt to informāciju, kas ir saistīta ar valsts drošību, ar valsts aizsardzību, un varbūt arī tieši tāpēc šeit, šajā dokumentā, šie informācijas veidu uzskaitījumi ir tieši ar šo sfēru saistīti. Jāsaka, ka otrajā un trešajā lasījumā, manuprāt, nevarētu būt pārāk daudz problēmu, lai attīstītu arī tos informācijas slepenības jautājumus, kas varbūt ir tautsaimniecības vai uzņēmējdarbības nozarēs vai kādas atsevišķas, specifiskas ministrijas vai nozares jautājumu lokā. Tā ka aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, un uzskatīsim, ka katram ir brīvas iespējas to joprojām pilnveidot otrajā un trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu runāt komisijas vārdā!

K.J.Druva. Kolēģi! Es vēlreiz gribu tikai komentēt pāris teikumus, lai novērstu varbūt dažas pretrunas. Es domāju, ka nevajadzētu speciāli izvērst nekādus domugraudus, kas domāti pret Valsts prezidentu, taisni otrādi - es atbalstu viņa iniciatīvu iesniegt šo likumprojektu, lai mēs šo ļoti nopietno jautājumu varētu pirmoreiz sākt sakārtot. Tajā ziņā man jāsaka, ka es pilnīgi piekrītu deputātam Kristovska kungam, jo autori, kas sagatavoja Valsts prezidenta iesniegto likumu, ir tie paši, kas palīdzēja gatavot arī šo. Tie mums ir vienmēr vieni un tie paši. Tātad tas, kas īstenībā tika darīts, ir tas, ka tajās normās, ko Valsts prezidents iesniedza mums savā likumprojektā, mēs veicām dažus precizējumus jeb labojumus, lai būtu visiem deputātiem skaidrs, par ko ir runa. Ja ir runa par cilvēktiesību pārkāpumiem... es vienkārši vēlos, lai cienījamie kolēģi vēlreiz paskatītos uz šo likumprojektu, jo 4.pantā jau ir teikts... Nu es nezinu... Ja ir runa par to, ka par valsts noslēpumu var tikt atzīta informācija par valsts aizsardzības stratēģiju un taktiku, un tiek sacīts, ka tā ir cilvēktiesību pārkāpšana, tad nu varbūt es tiešām nesaprotu, kas ir cilvēktiesību pārkāpšana?

No otras puses, 5.pantā taisni ir teikts, ka nekādā veidā nevar būt slepenas lietas, kas skar cilvēktiesību pārkāpumus. Tātad, kā man šķiet, ir ļoti korekti un konkrēti izteikts viedoklis, lai nekādā veidā mēs nepārkāptu cilvēktiesības.

Vēl gribu runāt par to, kas skar termiņus, cik ilgi slepenība šajās jomās varētu būt spēkā. Mēs pieņēmām likumu ar viszemākajiem pieņemamajiem termiņiem, kurus mēs spējam ievērot un kuri tomēr atbilstu prasībām, ko izvirza NATO un citas Rietumvalstis, tātad 20 gadus attiecībā uz ļoti slepenu, 10 gadus attiecībā uz slepenu un 5 gadus attiecībā uz konfidenciālu informāciju.

Visbeidzot es gribu vienkārši minēt to, ka arī mūsu komisijas pārrunās un debatēs ir izveidojušās skaidras prasības: ja Ministru kabinets vēlas paplašināt to informācijas loku vai vispār nolikt kaut ko ārpus šā likuma ietvariem, kas varētu būt slepens, tad mēs esam pieprasījuši visus šos noteikumus, un tad mūsu komisija tos saņems un vēlreiz pārbaudīs. Tā ka es nezinu, kas varētu izveidoties un kādā veidā mēs varētu kaut ko darīt citiem cilvēkiem aizmuguriski.

Līdz ar to es vienkārši lūdzu vēlreiz cienījamos deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mēs varētu virzīties uz priekšu. Un tad es vēlāk lūgšu, lai jūs iesniedzat savus labojumus. Tātad, ja jums ir specifiska informācija, mēs katrā ziņā to rūpīgi izskatīsim un pieņemsim lēmumu, bet pēc tam piedāvāsim jums, lai jūs varat lemt par vēl lielāku šā likumprojekta sakārtotību. Paldies.

Sēdes vadītāja. Druvas kungs, vienīgi mazs precizējums -, jūs teicāt: "ðo likumprojektu", tad, lūdzu, nosauciet, kuru konkrēti likumprojektu jūs lūdzat atbalstīt pirmajā lasījumā, lai mums nav nekādu pārpratumu.

K.J.Druva. Es atvainojos! Tātad es lūdzu neatbalstīt šobrīd Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu, bet atbalstīt komisijas iesniegto likumprojektu. Tātad atbalstīt "Par valsts noslēpumu".

Sēdes vadītāja. Pirms balsojam par viena vai otra likumprojekta pirmo lasījumu, es gribu iepazīstināt deputātus ar Saeimas Prezidijā iesniegto dokumentu.

"Saeimas Prezidijam. Lūdzu Saeimu atzīt, ka tās 5.jūnija sēdes darba kārtībā iekļautais likumprojekts "Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums" pēc būtības nav balsojams pirmajā lasījumā, jo tas nav noformēts kā likumprojekts." Kārtības ruļļa 135.pants un atbilstoši visas sadaļas, tur tās ir rakstītas, arī ceturtā nosaka, ka būtu bijis jāpārtrauc debates, bet, tā kā to iesniedza pēdējā runātāja runas laikā... Tātad viss tiek ievērots.

Pirmais balsojums... "Par" vai "pret" Bišera kungs grib runāt? Jūs gribat runāt "pret". Lūdzu! Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts - runās "pret".

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Diemžēl šajā zālē nav ne Prezidenta, ne viņa pārstāvju, tāpēc nav neviena, kas varētu viņu aizstāvēt. Līdz ar to man būs jāuzņemas viņa aizstāvība šajā gadījumā. Es gribu norādīt, ka Saeimas kārtības ruļļa 79.pantā ir otrā daļa, vispār 79.pants, kas nosaka, ka tiešām visiem iesniegtajiem likumprojektiem ir jāatbilst noteiktām prasībām, un vienīgais izņēmums attiecas uz Valsts prezidentu. Viņš var iesniegt savas idejas par pieņemamajiem likumiem brīvā formā, un no viņa nevar prasīt atbilstību Saeimas kārtības rullim, tāpēc es domāju, ka šis ierosinājums - noņemt viņa priekšlikumu no balsošanas - nebūtu atbalstāms. Arī par to ir jānobalso kā par viņa iesniegtu projektu.

Sēdes vadītāja. Precizēju vēlreiz: iesniegumā ir lūgums balsot par neizskatīšanu pēc būtības. Atgādinu 79.panta otro daļu, Bišera kungs! Precīzi viņa skan tā: "Valsts prezidentam ir tiesības iesniegt arī likuma ierosinājumus...", nevis tā, kā jūs teicāt - "projektus", tāpēc citēju vēlreiz: "Valsts prezidentam ir tiesības iesniegt arī likuma ierosinājumus, kuri var nebūt noformēti kā likumprojekti." Ðinī gadījumā šim dokumentam virsū ir uzraksts "likumprojekts", nevis "ierosinājumi". Līdz ar to ir samērā grūti man kā sēdes vadītājai piemērot 79.panta otro daļu šajā konkrētajā gadījumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna iesniegumu, ka jautājums nav izskatāms pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 39, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Kā noteikts Kārtības rullī, alternatīvo likumprojektu iesniegšanas gadījumā likumprojekti balsojami to iesniegšanas kārtībā. Līdz ar to pirmais būtu balsojams likumprojekts "Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums", tā pieņemšana pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 38, atturas - 29. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Alternatīvais likumprojekts "Par valsts noslēpumu". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 8, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi.

K.J. Druva. Es lūdzu deputātus iesniegt savus labojumus līdz 28.jūnijam.

Sēdes vadītāja. 28.jūnijs. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Man būtu priekšlikums. Sakarā ar to, ka pavasara sesijā mēs otro lasījumu izskatīt nevaram pagūt, es lūgtu tomēr šo priekšlikumu iesniegšanas laiku noteikt ilgāku, lai deputātiem būtu iespējas tos sagatavot un lai pēc tam nebūtu nepieciešamības pagarināt šo termiņu. Es ierosinu 8.jūliju.

Sēdes vadītāja. 8.jūliju? Vairāk nevienu citu datumu deputāti piedāvāt negrib. Lūdzu zvanu! Balsosim par tālāko datumu - tātad 8.jūliju. Čerāna kungs, jūs gribat runāt? Nē. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Par valsts noslēpumu" - par 8.jūliju. Balsošanas režīmu! Godātie deputāti, lūdzu, balsošanas laikā netraucējiet! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - 5. Tātad 8.jūlijs.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgumu".

Indulis Bērziņš - Ārlietu komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Kā jūs jau zināt, šodien ir stājies spēkā jaunais Saeimas kārtības rullis, un 114.pants, kā man šeit Jirgena kungs pateica priekšā - un tā ir pilnīga taisnība, - paredz divos lasījumos pieņemt likumprojektus, kas paredz starptautisko līgumu apstiprināšanu. Tātad, kaut arī Ārlietu komisija, darbojoties vēl pēc vecā Kārtības ruļļa, ir aicinājusi visus nākamos šāda veida likumprojektus izskatīt kā steidzamus, tos nav nepieciešams izskatīt kā steidzamus, bet man būs jāaicina, ja es pareizi saprotu, sēdes vadītāja, lai tos izskatītu pirmajā un, ja nebūs iebildumu, arī otrajā lasījumā. (Starpsauciens no zāles: "Par steidzamību!")

Sēdes vadītāja. Jā, tā ka viens balsojums šobrīd Saeimai izpaliek - tas ir par steidzamību, ja Saeimai nebūs iebildumu pret pirmo vai otro. Lūdzu zvanu!

I.Bērziņš. Tātad likumprojekts - "Par Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgumu". Komisijas vārdā es aicinu balsot to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Es, protams, lūgšu cienījamos kolēģus, ja nebūs iebildumu, uzreiz balsot arī otrajā lasījumā, bet pirms tā es vēl gribētu pateikt dažas lietas par šo sadarbības līgumu, lai nerastos jautājumi.

Pirmkārt - kāpēc ar Flandriju?

Saskaņā ar Beļģijas 1994. gada Konstitūciju Flandrija ir federatīva valsts ar savu parlamentu, valdību un budžetu. Tā ir tiesīga (un viņa to arī dara) slēgt starptautiskus līgumus. Kā jūs zināt, Flandrija ir Beļģijas ekonomiski attīstītākais reģions. Starp citu, viņa analoģiskus līgumus ir noslēgusi ar Poliju, Ungāriju, Igauniju un Lietuvu - ar mūsu kaimiņiem. Un, protams, šis līgums, kā jūs to redzat no līguma teksta, paredz mums tiešām plašas sadarbības un palīdzības programmu iespējas, ja mēs šo likumu pieņemsim un līgumu ratificēsim.

Tātad es aicinātu šodien, ja jums nav iebildumu, to izdarīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai Saeimas deputātiem pret izskatīšanu otrajā lasījumā iebildumu nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas pilsoņu un Īrijas Republikas pilsoņu savstarpējo bezvīzu ceļošanas kārtību".

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Kā jūs zināt, tie ir Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, un no šī gada 1. maija ir ieviests abpusējs bezvīzu režīms Latvijas un Īrijas pilsoņu savstarpējiem ceļojumiem. Šis risinājums ir uzskatāms par ārkārtīgi izdevīgu Latvijas pusei, ņemot vērā, pirmkārt, to, ka Latvijas pusei jau bija bezvīzu režīms ar Īrijas kaimiņvalsti Lielbritāniju. Un īstenībā tiem cilvēkiem, kas devās uz Īriju, bija lielas problēmas, jo vēstniecība atradās Varšavā, un, ja kādam jums pašam bija gadījies kārtot šīs te vīzu lietas ar Īriju, tad tas bija sarežģīti, kaut īstenībā, teiksim, Lielbritānijas pilsoņi brīvi var ceļot uz Īriju. Tātad mums bija izveidojusies diezgan neparasta un arī neveikla situācija.

Otrkārt. Īrija ir nozīmīga Eiropas savienības dalībvalsts, un šāds solis ir jāskata arī Latvijas un Eiropas savienības attiecību kontekstā.

Un treškārt. Principā šis projekts ir saskaņots ar visām institūcijām, to skaitā ar tām, kuras ir tieši atbildīgas par valsts drošības un imigrācijas jautājumiem, - ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Pilsonības un imigrācijas departamentu. Un no visām šīm iestādēm ir saņemts viennozīmīgi pozitīvs atbalsts.

Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. .... Nē... redzat, kolēģi! Te mums tagad iznāca diskusijas par to - "steidzams" vai "nesteidzams". Un divi lasījumi... Diemžēl Kārtības ruļļa jaunajā redakcijā, izrādās, ir šādas tādas iekšējās pretrunas, jo...

I.Bērziņš. Tādā gadījumā Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par steidzamību un iepriekšējo runu uzskatīt par runu attiecībā uz steidzamību.

Sēdes vadītāja. Jā, jo, ja mēs nobalsojam par steidzamību, tad mēs noņemam nost tās piecas dienas, izņemot gadījumus... jā? Un te ir runa par 95. pantu. Tā ka tomēr diemžēl...

I.Bērziņš. Šinī gadījumā...

Sēdes vadītāja. Un arī iepriekšējā mums ir... Tādā gadījumā, kolēģi, nekā nevar darīt. Pirmajā dienā gadās arī šādas kļūdas. Es tāpēc jūs brīdināju, ka ir pirmā diena. Precīzi sekosim un saliksim visus pantus strīpā. Divi lasījumi nenozīmē, ka mēs varam to...

Tātad atgriežamies pie iepriekšējā likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgumu", par tā atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

I.Bērziņš. Tad es lūdzu nobalsot pirmo lasījumu, jo droši vien būs jāpārbalso...

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu pirmajam lasījumam! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

I.Bērziņš. Un tieši tāpat es lūgtu, kā jau mēs to izdarījām, nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Tagad likumprojekts "Par Latvijas Republikas pilsoņu un Īrijas Republikas pilsoņu savstarpējo bezvīzu ceļošanas kārtību".

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, cienījamā sēdes vadītāja! Es jau jūs informēju, kāpēc Ārlietu komisija lūdz viņu atzīt par steidzamu un pieņemt šodien, ja tas ir iespējams. Lūdzu balsot par steidzamību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 3. Steidzamība pieņemta.

I.Bērziņš. Es lūdzu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Bērziņš. Un tieši tāpat kā iepriekšējā gadījumā, ja kolēģiem nav iebildumu, es lūgtu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Beļģijas - Luksemburgas ekonomiskās savienības līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību".

I.Bērziņš. Ārlietu komisijas vārdā, pirms sākam izskatīt šo likumprojektu, es lūgtu nobalsot par viņa steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta steidzamību! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 2. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, izskatot šo jautājumu, Ārlietu komisija ņēma vērā, ka uz abpusējas ieinteresētības pamata tiešām ir izveidojušās draudzīgas attiecības, kā arī to, ka mums ir noslēgts līgums ar Eiropas kopienu, kuras dalībvalstis ir Beļģija un Luksemburga. Un šī iemesla dēļ arī mēs uzskatām, ka šāda līguma ratificēšana jeb pieņemšana Saeimā veicinātu abu valstu saimniecisko sadarbību. Un, protams, tas ir ļoti svarīgi gan tieši šobrīd, es domāju, gan arī nākotnē priekš mūsu valsts. Es ceru, ka arī priekš Beļģijas un Luksemburgas. Tāpēc es lūdzu nobalsot par šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 3. Pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Bērziņš. Ja cienījamajiem kolēģiem nav iebildumu, es lūgtu nobalsot arī otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu".

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Zināmā mērā tas pats attieksies arī uz nākošo likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Slovakijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu". Kā jūs redzat, pēdējā laikā Latvijas valsts valdība un Ārlietu ministrija aktīvi darbojas, lai noslēgtu šāda veida līgumus ar Austrumeiropas valstīm. Uz šo brīdi praktiski ir atlikušas divas valstis, ar kurām nav noslēgti šādi līgumi - tā ir Polija un Ungārija, bet ir cerības - sevišķi pēc Polijas Senāta maršala vizītes šeit un sarunām, kas notika pie mums, parlamentā -, ka šādi līgumi varētu tikt noslēgti arī ar Poliju, bet pēc tam varbūt arī ar Ungāriju. Katrā ziņā mūsu Ārlietu ministrija un šo attiecīgo valstu ārlietu ministrijas pie tā aktīvi strādā.

Tādējādi, ja mēs noslēgtu līgumus ar visām šīm Centrāleiropas valstīm, nākotnē mēs varētu pievienoties EFTA līgumam kopumā, kas katrā ziņā dotu mums jaunas iespējas un tuvinātu mūs kopējam mērķim - Eiropas savienībai. Bet katrā ziņā tas palīdzētu un vēlreiz uzsvērtu to, ko ir izteikuši vairāki kolēģi, - nepieciešamību ciešāk sadarboties ar mūsu kaimiņiem Austrumeiropā, šeit pat blakus, pirms rodas tādas iespējas varbūt arī ar dažām Rietumeiropas valstīm. Es domāju Austrumeiropā un Centrāleiropā.

Tāpēc, ņemot visu to vērā, es Ārlietu komisijas vārdā lūgtu vispirms nobalsot par šī likumprojekta steidzamību un tad par viņu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 2, atturas - nav. Steidzamība pieņemta.

I.Bērziņš. Lūdzu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

I.Bērziņš. Un lūdzu balsot arī par otro lasījumu, lai šodien pilnībā pieņemtu šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Kolēģiem iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Slovakijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu".

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Skatoties šo līgumu tekstus, jūs jau redzējāt, ka viņi ir gandrīz vienādi, katrā ziņā līdzīgi, jo runa ir par valstīm, kuras savā attīstībā, vismaz agrāk, bija ļoti tuvas, tāpēc mūsu prasības attiecīgi šīm valstīm un viņu prasības mums ir apmēram ļoti tuvas. Tāpēc es negribu atkārtoties, bet vienkārši komisijas vārdā uzreiz lūdzu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Steidzamība pieņemta.

I.Bērziņš. Lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Bērziņš. Un, tāpat kā iepriekšējā gadījumā, es Ārlietu komisijas vārdā, ja jums nav iebildumu, lūgtu balsot par viņu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu"".

Māris Vītols - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi Saeimas deputāti! Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu"". Strādāsim ar dokumentiem nr. 635 un nr. 863. Pirmais lasījums. Šo likumprojektu ir pieņēmis Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā un iesniedzis Saeimā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir izskatījusi savā sēdē. Šie grozījumi faktiski ir orientēti uz to, lai maksimāli aizsargātu apdrošinājuma ņēmēju intereses, kā arī palielinātu apdrošināšanas sabiedrību stabilitāti un uzraudzības efektivitāti pār šīm apdrošināšanas sabiedrībām.

Vairāki grozījumi, kas ir piedāvāti šajā likumprojektā, cenšas panākt to, lai maksimāli ierobežotu apdrošināšanas sabiedrību iespējas sniegt par sevi nepatiesu un maldinošu reklāmu, kā arī lai nostiprinātu šo apdrošināšanas sabiedrību finansiālo stabilitāti, nosakot, ka šo apdrošināšanas sabiedrību kapitālieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās jābūt ne vien drošiem, daudzveidīgiem, likvīdiem, bet arī peļņu nesošiem, kas ir stabilitāti veicinošs faktors. Tie nosaka arī šo ieguldījumu ierobežojumus attiecībā uz kapitāla investīcijām citās uzņēmējsabiedrībās.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es lūdzu Saeimu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

M.Vītols. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 14. jūnijam.

Sēdes vadītāja. 14. jūnijs. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"".

Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts, - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Tā, kolēģi, es lūgtu sameklēt dokumentu nr. 637 un dokumentu nr. 637B, jo tehniskas kļūmes dēļ mums būtu jāorientējas dokumentā nr. 637B uz tehniski izlaboto tekstu, tas ir attiecībā uz likumprojekta, dokumenta nr.637, otro lapaspusi.

Arī šis likumprojekts ir pieņemts Satversmes 81.panta kārtībā, un Ministru kabinets to ir iesniedzis Saeimā, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir izskatījusi. Šo grozījumu būtība ir pēc iespējas uzlabot Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas darbu, nosakot dažādas procedūras, kas būtu saistītas gan ar Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas darbinieku komplektāciju, gan arī ar šīs iestādes darbību attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šos grozījumus šajā likumā, un komisijas vārdā es lūdzu Saeimu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam ir iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu līdz 14.jūnijam.

Sēdes vadītāja. 14.jūnijs. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"".

Jānis Lagzdiņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! 1994.gada februārī 5.Saeima pieņēma Pašvaldību vēlēšanu likumu. Saskaņā ar šo Vēlēšanu likumu tika ievēlētas tās padomes un domes, kas darbojas šobrīd. Tomēr laika gaitā atklājās šā likuma nepilnības un neprecizitātes, tādēļ gan frakcijas, gan politiskie spēki, gan atsevišķi juristi ir vairākkārt ierosinājuši grozīt šo likumu un tādēļ arī ļoti apsveicama ir frakcijas "Saimnieks" deputātu likumdošanas iniciatīva, jo šī frakcija ir vērsusies pie Saeimas ar ierosinājumu grozīt šo Vēlēšanu likumu.

Godātie kolēģi, es gribētu nedaudz jūs informēt par tām galvenajām atšķirībām un jauninājumiem, kurus frakcijas "Saimnieks" deputāti piedāvā izdarīt Pašvaldību vēlēšanu likumā.

Saskaņā ar spēkā esošā Vēlēšanu likuma 8.pantu domēs (padomēs) var ievēlēt Latvijas Republikas pilsoni, kurš ir 21 gadu vecs, ja viņš attiecīgās pašvaldības teritorijā ir bijis pierakstīts vismaz 12 mēnešus. Frakcijas "Saimnieks" deputāti ierosina, ka var ievēlēt Latvijas Republikas pilsoni, kurš ir 21 gadu vecs, ja viņš attiecīgās pašvaldības teritorijā ir pierakstīts vai tur strādā. Nav prasības, lai viņš būtu tur nodzīvojis 12 mēnešus vai arī strādājis vismaz 12 mēnešus.

Nākamais būtiskais grozījums attiecas uz 9.panta ceturto daļu. Spēkā esošais Vēlēšanu likums nosaka, ka par deputāta kandidātu nevar pieteikt personu, kura ir bijusi PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas štata vai ārštata darbinieks. Šo normu frakcijas "Saimnieks" deputāti ierosina no likuma svītrot.

Spēkā esošā likuma 12., 13. un 14.pants sīki reglamentēja vēlēšanu un iecirkņa komisijas darbības sastāva izveidošanas kārtību un kompetenci. Tiek ierosināts šos pantus svītrot no likuma redakcijas, jo ir īpašs likums par vēlēšanu komisijām.

Spēkā esošā likuma 15.panta pirmā daļa nosaka, ka republikas pilsētu domju un rajonu padomju vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt tikai politiskas organizācijas vai to apvienības. Likumprojekta iesniedzēji ierosina noteikt, ka republikas pilsētu domju un rajonu padomju vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt arī vēlētāju apvienības.

Spēkā esošā likuma 16.pants nosaka, ka politisko organizāciju un to apvienību iesniegtos kandidātu sarakstus, kas ir iesniegti zemākā līmeņa pašvaldību vēlēšanām, paraksta ne mazāk kā 20 vēlētāji, bet ne mazāk kā 50 vēlētāju paraksta tos, kas ir iesniegti augstākā līmeņa pašvaldību vēlēšanām. Likumprojekta iesniedzēji ierosina noteikt, ka politisko organizāciju un to apvienību kandidātu sarakstus paraksta un iesniedz attiecīgās politiskās organizācijas pilnvarota persona, tātad nav nepieciešami 20 vai 50 paraksti.

Ļoti būtiska norma ir tā, kas attiecas uz kandidātu sarakstu iesniedzēju un vēlēšanu komisiju tiesībām grozīt vai atsaukt iesniegtos kandidātu sarakstus.

Spēkā esošā likuma redakcija nepieļauj reģistrētos kandidātu sarakstus ņemt atpakaļ vai izdarīt tajos kādus grozījumus. Savukārt frakcijas "Saimnieks" deputāti ierosina, ka atsevišķos gadījumos vēlēšanu komisijas var izdarīt grozījumus reģistrēto kandidātu sarakstos. Kādos gadījumos - tas izsmeļoši ir atspoguļots likumprojektā. Tas ir redzams 22.panta otrajā un trešajā daļā.

Spēkā esošā likuma redakcija neparedz, ka kandidātu saraksti tiktu numurēti, kā tas ir Saeimas vēlēšanās. Savukārt piedāvātā 23.panta redakcija paredz šādu sarakstu numurēšanu, numuri tiek iegūti tādā pašā veidā kā Saeimas vēlēšanās, proti, izlozējot. Izlozēšanas kārtībā.

Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, pašvaldību vēlēšanās kandidātu sarakstu iesniedzējiem nebija kandidātu sarakstam jāpievieno priekšvēlēšanu programmas. Grozījumu iesniedzēji ierosina noteikt, ka vēlēšanu iecirkņos redzamā vietā būtu jāizliek priekšvēlēšanu programmas. Savukārt tajos pantos, kas nosaka, kādi dokumenti ir jāiesniedz, iesniedzot kandidātu sarakstu vēlēšanu komisijām, nav ietverta šāda norma, un tā ir uzskatāma par likuma zināmu nepilnību.

Spēkā esošajā Vēlēšanu likumā nav normu, kas reglamentētu, kādām jābūt vēlēšanu zīmēm. Likumprojekta iesniedzēji šo nepilnību ierosina labot - ierosina papildināt likumu ar 24.panta ceturto daļu, nosakot, kādām ir jābūt vēlēšanu zīmēm, kādas ziņas ir jāietver vēlēšanu zīmēs, kuras tiek izsniegtas vēlētājiem.

Godātie kolēģi, visbūtiskākais grozījums, ko paredz grozījumu iesniedzēji, ir tas, kas attiecas uz balsošanas kārtību. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās jebkuram vēlētājam bija izvēles tiesības - vai nu balsot par kādu reģistrēto kandidātu sarakstu kopumā, vai arī veidot pašam savu sarakstu - proti, atzīmēt vairākos dažāda nosaukuma sarakstos atsevišķus kandidātus. Grozījumu iesniedzēji ierosina noteikt pašvaldību vēlēšanām tādu pašu kārtību, kāda ir noteikta Saeimas vēlēšanu likumā, - ka kandidātu saraksti ir tikai iekšēji grozāmi. Tātad tos var grozīt, nevēlamo kandidātu izsvītrojot vai īpaši atbalstāmā kandidāta vārdam iepretī pieliekot krustiņu.

Spēkā esošais Vēlēšanu likums nosaka, ka vēlēšanu dienā nevar aģitēt vēlēšanu iecirknī vai pie tā ieejas. Savukārt grozījumu projekts paredz, ka nevar aģitēt arī 50 metrus no vēlēšanu iecirkņa.

Tie, godātie kolēģi, ir paši būtiskākie grozījumi, kurus likumprojekta iesniedzēji ierosina izdarīt Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Kopumā komisija, izvērtējot šo likumprojektu, konstatēja, ka tas ir sagatavots juridiskā ziņā pietiekami korekti. Ir atsevišķas nepilnības, ir arī politiski diskutējamas lietas. Komisija konsultējās ar Centrālās vēlēšanu komisijas vadību, kura arī ir sagatavojusi veselu rindu redakcionālu grozījumu spēkā esošajā Vēlēšanu likumā. Tās nepilnības, kuras ir jums priekšā liktajā likumprojektā, komisija acīmredzot labos, sagatavojot šo likumprojektu otrajam un trešajam lasījumam. Šodien, godātie kolēģi, es aicinu jūs šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un iesniegt pēc iespējas vairāk priekšlikumu, lai likumprojektu kopīgiem spēkiem mēs varētu uzlabot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Tā kā līdz sēdes beigām ir palikušas piecas minūtes un debatēs ir pieteikušies divi cilvēki, man ir jautājums, vai viņiem abiem ar piecām minūtēm pietiek. Nepietiek. Tāpēc izskatīsim desmit deputātu iesniegumu: "Lûdzam turpināt šā gada 5.jūnija ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz jautājuma galīgai izskatīšanai." (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Runāt par šo iesniegumu neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par desmit deputātu ierosinājumu - turpināt darbu līdz jautājuma izskatīšanai. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 3, atturas - 1. Tātad strādājam bez pārtraukuma.

Debatēs pirmais runās Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

Godātie deputāti! Lūdzu savu sajūsmu izteikt mazliet klusāk, lai varētu dzirdēt, ko runā tas, kas ir tribīnē.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Motivācija ir ļoti vienkārša. Šādu aicinājumu izsaku tādēļ, ka šajā likumprojektā ir man principiāli politiski nepieņemama norma, ka ir svītrojami ierobežojumi bijušajiem VDK darbiniekiem tikt ievēlētiem pašvaldību domēs un padomēs. Kā jau Lagzdiņa kungs minēja, šajā priekšlikumā ir paredzēts svītrot Vēlēšanu likuma 9.panta ceturto daļu, kura nosaka, ka domes vai padomes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē vai padomē nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu, armijas, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas štata vai ārštata darbinieki, minēto iestāžu rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.

Ja mēs nobalsosim par šo likumprojektu, tad šie ierobežojumi uz šīm personām vairs neattieksies. Un, ja man gribētu kāds piedāvāt šo tehnisko risinājumu - mēģināt to labot otrajā lasījumā, jo uz otro lasījumu jau visi var iesniegt priekšlikumus... Es gribu atgādināt, ka mums bija pirms kāda laika Saeimā balsojums par Juridiskās komisijas iesniegto variantu grozījumiem likumā par VDK ziņotājiem, kas paredzēja atcelt attiecībā pret čekistiem pilnīgi visus tiesiskos ierobežojumus un nomazgāt šos cilvēkus baltākus par baltiem. Un gribu atgādināt, ka balsojumu toreiz izšķīra tikai atturējušos cilvēku balsis: 36 bija par visu ierobežojumu atcelšanu, 36 bija pret un 5 atturējās. Es domāju, ka, ja mēs šajā brīdī palaidīsim šo normu pirmajā lasījumā, tad jau otrajā lasījumā, lai atsauktu šos grozījumus atpakaļ, visas šīs atturējušās balsis būs mums par sliktu un to vairs nebūs iespējams izdarīt. Un tādēļ man ir aicinājums - un tas ir arī visas frakcijas "Latvijai" aicinājums - neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Pie problēmas, neapšaubāmi, ir jāstrādā, bet diemžēl šī nevar būt tā bāze, uz kuras balstoties mēs šos risinājumus un šīs izmaiņas šajā likumā izdarīsim.

Tātad es aicinu balsot "pret" vismaz visus tos, kas negrib pieļaut to, ka VDK ziņotāji un darbinieki turpmāk tiek ievēlēti pašvaldībās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Arī frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir rūpīgi izskatījusi šo projektu, un diemžēl arī mēs nevaram tam pievienoties un nevaram to atbalstīt pirmajā lasījumā, jo pirmais lasījums ir konceptuāls un, kā Lagzdiņa kungs jau minēja, šeit ir politiski diskutējamas lietas, es teikšu, no mūsu frakcijas viedokļa tās ir politiski nepieņemamas lietas, un līdz ar to mēs nevaram šo projektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Kaut gan tas, ka šī balsošanas un balsu skaitīšanas kārtība tiek pielīdzināta Saeimas vēlēšanām, - tas, mūsuprāt, ir pareizi un tas būtu atbalstāms. Bet tas arī būtībā ir vienīgais, kas no šā iesniegtā likumprojekta ir atbalstāms. Bez tā, par ko šeit runāja Čerāna kungs, tātad bez tā, ka tiek noņemti visi ierobežojumi bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem, to skaitā štata darbiniekiem (un šajā sakarā es varētu precizēt Čerāna kunga teikto: tad, kad mēs šeit balsojām par šo ierobežojumu atcelšanu, mēs balsojām par atcelšanu tikai ārštata darbiniekiem), šā projekta autori, kuri ir no frakcijas "Saimnieks", ir gājuši tālāk un ierosina atcelt ierobežojumus arī štata darbiniekiem. Tas, mūsuprāt, ir pilnīgi nepieņemami. Bez tam ir ārkārtīgi diskutējama lieta, vai domē (padomē) var ievēlēt personas, kuras... nevis tās, kuru dzīvesvieta ir attiecīgās pašvaldības teritorijā, bet tās, kuras strādā attiecīgās pašvaldības teritorijā. Man nav pārliecības, vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir pietiekami nopietni izdiskutējusi arī šo jautājumu. Bez tam es gribētu runāt par šā projekta 4.pantu, kas nosaka to, ka atšķirībā no pašlaik spēkā esošā likuma kandidātu sarakstus attiecībā uz visām pašvaldībām, arī republikas pilsētu domju un rajonu padomju kandidātu sarakstus, var iesniegt gan politiskas organizācijas, gan vēlētāju apvienības. Manuprāt - un tāds ir arī frakcijas viedoklis, - tas būtu zināms solis atpakaļ politiskās demokrātijas nostiprināšanā Latvijā un tas kavētu tās politiskās struktūras veidošanu, ko mēs līdz šim esam veicinājuši ar to, ka ir proporcionālas vēlēšanas - pēc politisko organizāciju sarakstiem. Tā tas bija Saeimas vēlēšanās, un tādā pašā veidā 5.Saeimā tika noteikts šis princips arī attiecībā uz republikas pilsētu domēm un rajonu padomēm. Šīs vēlētāju apvienības tika pieļautas vienīgi pagastos un mazpilsētās, jo, protams, šī politiskā sistēma Latvijā vēl nav tiktāl izveidojusies un nostiprinājusies, lai mēs varētu nodrošināt politisko organizāciju sarakstus arī mazajās pašvaldībās. Bet, ejot šo soli atpakaļ, mēs faktiski orientējamies uz pilnīgi citu sistēmu un radīsim tādu situāciju, ka tiks apmierinātas ambīcijas atvišķām personām, kuras veido savus sarakstus gan šīm Rīgas, gan citu lielāko pilsētu domju vēlēšanām, lai tiktu šajās pašvaldībās ievēlēti. Bet tālāk nekādā veidā nav prognozējams, kā šie no viena saraksta ievēlētie cilvēki turēsies kopā. Es varu ar 99% pārliecību pateikt, ka viņi kopā neturēsies un ka vienkārši tiks maldināti vēlētāji un tiks jauktas viņiem galvas. Un, ņemot vērā visus šos argumentus un apsvērumus, es ierosinu šo likumprojektu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītā Saeimas vadība! Godātie deputāti! Arī LNNK pievienojas divu iepriekšējo runātāju slēdzienam. Godātie deputāti, lūdzu, noturēsim stingras muguras un neielaidīsim, kā saka, šo likumprojektu apritē! Es ļoti gribētu dzirdēt no frakcijas "Saimnieks" motivāciju par šiem iesniegumiem. Es domāju, ka mums visiem šī motivācija ir skaidra bez vārdiem, bet tomēr es gribētu to dzirdēt. Lai viņi nāk šeit priekšā un paskaidro, kāpēc ir vajadzība noņemt šos ierobežojumus! Katrā ziņā šajā likumprojektā, kur tiek pielīdzināti standarti Saeimas vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām... LNNK noraidīs to. LNNK apsolās iesniegt jaunu likumprojektu, bez šiem ļoti bīstamajiem grozījumiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, kungi, ja jūs būtu rakstiski iesnieguši, tad kārtība būtu skaidra. Pirmajā lasījumā ir rakstiski jāpiesakās. Pirmajā sēdē piedodam. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāju "Saimnieka" frakcijas vārdā, bet pats savā vārdā. Tas pirmkārt. Otrkārt, es pasvītroju, ka es neesmu šā likumprojekta autors un arī mani ne visi šā likumprojekta momenti pilnīgi apmierina. Bet es gribētu runāt par ko citu. Nu jau ir palicis maz laika līdz pašvaldību vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanas tuvojas, mums stāv priekšā sesiju pārtraukums, un rudens sesijā tas katrā ziņā ir jāpieņem. Ja mēs šo jautājumu ievilksim garumā, var atkal iznākt tā, ka mēs pieņemsim šo likumu pēdējā brīdī pirms pašvaldību vēlēšanām. Kaut gan spēles noteikumi vienmēr ir jānosaka un jāpaziņo jau ļoti savlaicīgi. Un es domāju, ka būtu laiks ķerties pie šā darba. Bija jau viens priekšlikums sākt strādāt pie šā likuma, to mēs toreiz noraidījām, jo tur arī atradās viens pants, kas izskatījās mums nepieņemams. Tagad atkal šajā likumprojektā ir atradies viens pants, kurš ir nepieņemams. Es domāju, ka, ja ir mums kāds nepieņemams punkts, tad mēs katrā laikā varam šo grozījumu noraidīt, bet es aicinu tomēr uzsākt darbu pie šā likumprojekta un sniegt priekšlikumus. Ja mēs šodien to noraidīsim, tad šajā sesijā mēs pirmajā lasījumā to vairs nepieņemsim un tad tikai kaut kad rudenī izdosies iesākt darbu pie šā likumprojekta. Es uzskatu, ka tas ir par vēlu, ir jādod iespēja šo likumprojektu kārtīgi izstrādāt un pieņemt to tomēr savlaicīgi.

Sēdes vadītāja. Jānis Bunkšs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es daudz nerunāšu, jo Bišera kungs zināmā mērā atviegloja manu uzstāšanos, tomēr es gribētu minēt vēl dažus tādus tīri praktiskus secinājumus, pie kuriem mēs nonācām komisijas sēdes laikā, kad izskatījām šo likumprojektu. Un pirmām kārtām tas bija tieši šis pragmatisms. Ja bez tiem minētajiem argumentiem, kas bija pret šo likumprojektu, kādam šeit, šajā zālē, ir vēlēšanās novilcināt pašvaldību vēlēšanas uz vēlāku laiku, tad es viņus saprotu, kāpēc balso "pret". Ja ir vēlēšanās, teiksim, iesniegt kādus labojumus, kuri netiks pietiekami izdiskutēti ne pašvaldību starpā, ne deputātu starpā, ne arī varbūt plašākā sabiedrībā apspriesti, tad arī tas ir iemesls, lai balsotu pret. Taču es varu pateikt, ka "Latvijas ceļa" organizētajā konferencē mēs pietiekami plaši esam pieskārušies arī šim jautājumam, un varu pateikt, ka "Latvijas ceļa" pozīcija ir tāda, ka mums nav pieņemami tie priekšlikumi, kuri šobrīd ir ietverti attiecībā uz bijušajiem VDK darbiniekiem, un mēs noteikti otrajā lasījumā, ja mēs tagad šo likumprojektu pieņemsim, balsosim "pret". Ir jāsaglabā tās normas, kādas ir Saeimas vēlēšanu likumā, par to nevar būt šaubu, vismaz no mūsu partijas viedokļa šī pozīcija ir skaidra.

Otrs moments, kuru mēs esam pārrunājuši jau partijas iekšienē, ir attiecībā pret šiem, tā teikt, brīvprātīgajiem sarakstiem. Mēs atbalstām tikai partiju iesniegtus sarakstus rajonu līmenī un arī republikas pilsētu līmenī. Taču arī šis jautājums ir tāds, par kuru ir vajadzīga varbūt vēl plašāka diskusija, pirms vispār ir izsludinātas pašvaldību vēlēšanas.

Un trešais. Mūsu partija savā konferencē atbalstīja to ideju, ka cilvēkam ir jābūt dzīvojušam attiecīgajā pašvaldībā un tikai tādā gadījumā viņam ir šīs tiesības attiecībā uz vēlēšanām. Un galvenais iemesls ir šis pragmatisms. Lai nezaudētu laiku... Es esmu pārliecināts, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrajā lasījumā ļoti nopietni izskatīs šos politiskos momentus, kuru dēļ oponenti uzstājās šeit un teica, ka nevajag šo likumprojektu atbalstīt. Mēs tos novērsīsim, un tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu un balsot par tā atbalstīšanu pirmajā lasījumā un tālāk strādāt gan ar savu elektorātu, gan pie labojumiem otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Varbūt man iznāks atkārtoties, jo daži no iepriekšējiem runātājiem pateica pašu būtību. Šajā gadījumā arī Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijai ir jautājumi, kurus tā redz šajā likumā atšķirīgi no Demokrātiskās partijas Saimnieks. Kad šo jautājumu izskatīs, likumprojektu gatavojot otrajam lasījumam, mēs noteiktajā termiņā iesniegsim priekšlikumu atjaunot ierobežojumus šajā likumā, kas attiecas uz vēlēšanu tiesību izmantošanu, un, saskaņot šo likumu ar Saeimas vēlēšanu likumu, tas attiektos arī uz ierobežojumiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem. Bet tajā pašā laikā ir vairāki labojumi, kurus ir ierosinājusi Demokrātiskā partija Saimnieks un kurus mūsu frakcija varētu atbalstīt, un tāpēc būtu nepieciešams šajā likumprojektā redzēt arī to konstruktīvo, kas šeit ir, un apzināties, ka likums, tāds, kāds tas šobrīd ir, ir grozāms, un būtu lūgums pieiet šim jautājumam konstruktīvi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, noteikt pietiekami ilgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, lai to sagatavotu otrajam lasījumam, un rudenī atgriezties jau pie konceptuālas diskusijas par katru no šīm normām. Es domāju, ka tad būs arī daudz plašāka priekšlikumu bāze, lai mēs varētu izveidot optimālu Vēlēšanu likumu nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani, protams, sajūsmina smalkā demagoģija, ka tie, kas šodien negrib šos grozījumus pieņemt, - ka tie te gribot kaut ko novilcināt. Nu, iedziļināsimies jūsu vārdos par novilcināšanu! Vispirms jāsaka, ka mums jau ir likums, tātad tagad mēs nerunājam par likumu, bet runājam tikai par grozījumiem. Un, ja ir likums, tad nekas netiek novilcināts, vēlēšanas var notikt jebkurā brīdī saskaņā ar esošo likumu.

Tagad - otrs jautājums. Ja jau runā par vēlēšanos kaut ko novilcināt, tad vislielākie vilcināšanas aktīvisti ir tie, kuri izņēma ārā šo pantu par ierobežojumiem. Nu, loģiski, viņi ļoti labi saprata, ka šī izņemšana ierosinās diskusijas, jo pietiekami daudzi deputāti tam nekādi nevar piekrist. Vai tad nebija vienkāršāk atstāt šo pantu, un, ja nu kāds briesmīgi būtu gribējis cīnīties par savu taisnību, tad kāds varēja otrajā lasījumā ierosināt izņemt šo pantu un tad mēs varētu par to strīdēties. Bet mums jau noliek priekšā gatavu projektu, no kura jau ir izņemts šis pants ārā. Labi zinādami, ka tas izraisīs asas diskusijas. Tāpat arī otrs, nu, es nezinu... šis klāt pieliktais pants par vēlētāju apvienībām... viņš paver visplašākās iespējas jebkura rakstura, jebkura kapitāla īpašniekiem veidot jebkuras apvienības Latvijā un sagrābt savās rokās visas lielākās Latvijas pilsētas, bez jebkādām problēmām. Ja jau vairs nav svarīgas partijas, ja vairs nav svarīgas partiju apvienības, tad sanāk kopā naudīgi vecīši (un dāmas arī, protams), nodibina jebkuru apvienību un grābj visu ciet - pateicoties savam naudas makam, pateicoties savām spējām šādi pārliecināt vēlētājus. Es uzskatu, ka tas ir kliedzošs demokrātijas pārkāpums. Kliedzošs, lai neteiktu vairāk. Es jums gribētu atgādināt, ka mēs savulaik noraidījām līdzīga satura grozījumus, kur arī bija runa tieši par šīm vēlētāju apvienībām, tas bija viens no argumentiem toreiz, kad es uzstājos un runāju par šīm vēlētāju apvienībām. Šeit šis punkts ir atkal parādījies. Un arī tas bija labi zināms, ka šāds punkts izraisīs asas diskusijas. Tā ka, cienījamie autori, es jums vēlreiz saku: nevis tie, kas šodien aicina nepieņemt, ir par novilcināšanu, bet gan jūs, kas - apzināti vai neapzināti, nu, to es vairs nevaru pateikt, - esat radījuši šādu "gara produktu". Es, protams, balsošu "pret", jo man šādi divi punkti absolūti nav pieņemami. Paldies.

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, atļaujiet jums izteikt aizrādījumu: deputāti izsaka savu viedokli, nevis veic demagoģisku darbu.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Gandrīz vai vajadzētu piekrist pārējo kolēģu, it sevišķi Dobeļa, viedoklim, jo var jau saprast, jo pašvaldības LNNK pārvalda. Cik tālu viņa ir tās nosaimniekojusi... tad, protams, ir jau cerības tikt atkārtoti vadībā pašvaldībās. Bet tā nu ir atsevišķa problēma. Protams, es arī domāju, ka vajadzēja padomāt korekti. Nu jā, ja atļaus tiem aģentiem, tad arī cienījamais Milberga kungs varēs beidzot pretendēt uz ievēlēšanu pašvaldībā. Un nevajag jau tā... jo, teiksim, ar mūsu grupu jau tas ir mazāk saistīts, mums jau čekisti visi ir attīrīti, nekādu "ðpionu" arī nav, tā ka mūs tāds likums gandrīz vai neaizskar pēc būtības. Tā ka šajā gadījumā tas skar taisni gan "Tçvzemei un Brīvībai", kuru rindās var atrast tādus cilvēkus, un vēl atsevišķas citas partijas.

Protams, šajā gadījumā ir jāsaka tas, ka ... es atklāti pateikšu, ka es atturēšos, jo man negribas iejaukties lielo partiju iekšējā strīdā, nosakot, kurai kāds aģentu daudzums ir, un pēc tam jau būs pārējie lasījumi. Un, protams, tām partijām, kuras pārvalda pašvaldības, - tām ir savas galvassāpes, jo gribas jau saglabāt to "kâroto pīrāgu", jo es pilnīgi labi saprotu, Dobeļa kungs, ka jūsu bijušais kolēģis Karlsona kungs ir iekrājis zināmu naudas summu, var atvērt savu apvienību, nosaukt, teiksim, par Rīgas Centrāltirgus draugu kopu un mēģināt vinnēt Rīgas Domes vēlēšanās. Bet tāda ir reālā dzīve, un tādēļ es saku, ka šajā gadījumā, iespējams, es personīgi atturēšos.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Otro reizi.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es gribu novērst tos pārpratumus un tos argumentus, ar kuriem man un maniem domubiedriem pārmet, ka mēs vēlamies novilcināt šā jautājuma izskatīšanu. Tieši otrādi: mēs uzskatām, ka tieši tas, ka politiskā ziņā tik pretrunīgu dokumentu pieņemtu pirmajā lasījumā, - tieši tas varētu veicināt šā jautājuma novilcināšanu, jo, neapšaubāmi, šāda dokumenta pieņemšana izraisīs visai plašu politisku un sabiedrisku rezonansi. Mēs tomēr līdz šim vienmēr esam turējušies pie tāda principa, ka pirmais lasījums ir konceptuāls un ka principiālas politiskas lietas ir izšķiramas tieši pirmajā lasījumā, un ka nākamajos lasījumos - otrajā un trešajā - mēs kaut ko tehniski pielabojam, uzlabojam un tā tālāk. Tā ka šeit ir pilnīgi ačgārna rīcība, ka tehniski nepieciešamu grozījumu dēļ mēs šeit pirmajā lasījumā pieņemam normas, kas daudzām frakcijām ir politiskā ziņā pilnīgi nepieņemamas. Es aicinu tomēr vēlreiz to pārdomāt.

Es gribu izteikt arī neizpratni par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas rīcību šajā gadījumā, jo šai komisijai bija visas iespējas izstrādāt alternatīvu likumprojektu, ietverot tajā tos grozījumus, kas patiešām ir nepieciešami un kas neizraisītu šādas politiskas domstarpības un kaislības. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu runāt komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Vispirms es gribu atbildēt uz jautājumu - kādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neizstrādāja alternatīvu likumprojektu.

Pirms komisijas sēdes mēs iepazināmies ar to balsojuma izdruku, par to, kā nobalsoja deputāti, nododot šo likumprojektu komisijām, un jāatzīst, ka ļoti daudzi no tiem frakciju pārstāvjiem, kas šodien izsakās pret šo likumprojektu konceptuāli, tajā sēdē, kad tika balsots par tā nodošanu komisijām, balsoja par šo likumprojektu. Tas varbūt radīja maldīgu iespaidu, ka likumprojekts arī pirmajā lasījumā... tādēļ mēs arī alternatīvu likumprojektu neizstrādājām.

Bet nu es gribu informēt, cik ilgā laikā būtu grozījumi jāizstrādā un kad tiem jāstājas spēkā. Saskaņā ar jau spēkā esošo Vēlēšanu likumu kandidātu saraksti var tikt iesniegti, sākot ar 60.dienu pirms vēlēšanu dienas, tātad - 8.decembrī. Centrālajai vēlēšanu komisijai ir līdz tam jāsagatavo vesela rinda dažādu instrukciju, ja mēs likumu grozīsim, tādēļ mēs tomēr esam nedaudz aizkavējušies ar šā likumprojekta izstrādāšanu un pieņemšanu un tādēļ es aicinu tomēr nobalsot par šo likumprojektu un iesniegt pēc iespējas vairāk priekšlikumu. Es gribu informēt, ka, ja likumprojekts tiktu šodien atbalstīts konceptuāli, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu...

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, nobalsosim par pirmo lasījumu, jā?

J.Lagzdiņš. Jā, bet es gribu informēt, kāds būtu termiņš. 15.augusts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu, deputātu kungi! Deputāti Saeimas zālē runā no tribīnes. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 28, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Cik es saprotu, 15.augusts ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. Lūdzu reģistrācijas režīmu... Atvainojos! Pirms reģistrācijas vārds paziņojumam Kārlim Druvam - par Aizsardzības un iekšlietu komisiju.

K.J. Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvu uznākt uz komisijas telpām, uz apmēram 2-3 minūtēm viena jautājuma apspriešanai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Kungi! Rezultātus pēc tam! Lūdzu reģistrēties!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Pēteris Apinis,

Aleksandrs Bartaševičs,

Roberts Dilba,

Gunta Gannusa,

Edvīns Inkēns,

Jānis Jurkāns,

Juris Kaksītis,

Jānis Kazāks,

Andrejs Krastiņš,

Valdis Krisbergs,

Andrejs Požarnovs,

Andris Tomašūns,

Jānis Urbanovičs,

Elmārs Zelgalvis,

Roberts Zīle.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. 5.jūnija ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Par kārtējo ārkārtas sēdi Saeimas Prezidijs lems pirmdien.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute