Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! 30. marta Saeimas sēdi paziņoju par atklātu.

Turpinām izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā "Medību likums". Lūdzu referentu tribīnē!

Godātie kolēģi, paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 123. Atgādinu jums par to, ka mums pagājušajā sēdē tika atklātas debates, un debates bija par 27.pantu pirmajā lasījumā un 23. pantu otrajā lasījumā. Mēs debatējam par Mārtiņa Ādama Kalniņa ieteikto priekšlikumu - 27. pantu izteikt šādi: "Medības, atskaitot individuālās medības uz privātīpašnieka paša zemes, jāpiesaka vietējā valsts mežniecībā." Un otrs priekšlikums bija Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums: "Jebkuras medības iepriekš jāpiesaka vietējā valsts mežniecībā. Medību norisi kontrolē valsts virsmežzinis, valsts mežzinis vai viņa norīkots Valsts meža dienesta darbinieks. Medīt bez medību ieroču lietošanas drīkst vienīgi ar Valsts meža dienesta rakstveida atļauju."Par šo pantu un par šīm redakcijām mēs sākām debates. Par procedūru? Ja par procedūru... Tātad jūs gribat pieteikties debatēs? Tad debatēs mums vēl ir kārtība un vakardienas secība. Tagad runās Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts, pēc tam - Mārtiņš Ādams Kalniņš... Es diemžēl neatceros, vai jūs pirmo reizi vai otro reizi... Jā, tātad 5 minūtes. Pēc tam - deputāts Čepānis. Lūdzu! Vēl deputāts Sinka pēc tam...

Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu - jums vārds!

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti un deputātes! Neesmu mednieks, (Starpsauciens no zāles: "Nevar būt!") tomēr par laimi vai, kā arvien biežāk izpaužas, par nelaimi man pieder medību teritorijas kā Latvijā, tā Amerikā, un kā vienā, tā otrā nav ne govij, ne bullim pie sāniem kāda zīme, kādi dzīvnieki viņi ir. Arī man tāpat kā deputātam Mārtiņam Ādamam Kalniņam ir jāpierod pie tā, ka nevar savā mežā koku nozāģēt bez mežziņa atļaujas un zaķi nošaut bez kāda cita medību pārziņa atļaujas. Tā ir mūsu zemes kārtība un likumība un pie tās man un tāpat arī viņam ir jāpierod un tā jāievēro. Un tāpat kā deputāta Kalniņa teiktais vakar pamudināja runāt kaislīgo mednieku deputātu Gorbunovu, tāpat viņa teiktais ir uzmudinājis arī mani uzstāties. Pareizības un taisnības labad. Esmu pārsteigts par cilvēku, kuru es respektēju gan kā mednieku, gan arī kā ļoti kontrolētu sēdes vadītāju. Es citēšu: "Bet ko šie cilvēki no Amerikas saka par mūsu zemi, par mūsu medībām un par medībām Amerikas Savienotajās Valstīs? Viņi saka tādā veidā, ka mēs jau varētu arī jūs uzaicināt uz Ameriku, bet tur medīt vispār nav iespējams, jo tur nav droši; tur, līdzko kaut kur kādas medības vai kaut kas tamlīdzīgs notiek prērijā vai kur citur, tur jau nav zināms, kas šauj, kur šauj. Tur ir vispār bīstami, tur sadzēras cilvēki, un, tā kā neviens nekontrolē, kur šauj, kas šauj un kad šauj, tad tur vispār nav iespējams medīt." Tiešām mednieku stāsts! Es ceru, Gorbunova kungs, ka mums abiem iznāks pabūt kopā... mums abiem svešajā zemē, un es jums parādīšu, un es jūs aizvedīšu un izstāstīšu, ka nebūt tā nav. Nebūt nav tā, kā jūs vakar teicāt, un nebūt arī nav tā, kā vēl pirms neseniem gadiem visādās filmās bija rādīts par tās zemes bezdarbu, narkotikām, izvirtībām un arī medībām. Amerika nav "Votergeita", un tā, ka neviens nekontrolē, kur šauj, kā šauj un kad šauj - tā nav arī Amerikā.

Vēl apmēram pirms kādiem 5 gadiem uz Latvijas ceļiem daudz vairāk varēja redzēt visādus dzīvniekus ēdam un uzturamies. Tagad, pa tiem pašiem ceļiem pabraukājot, tos vairs nevar redzēt, tad jūs, mednieki un citi, paši izvērtējiet, kāpēc tas tā ir. Paldies.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - deputāts Čepānis.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Man arī pēc vakardien mūsu priekšsēdētāja kunga teiktā par Amerikas medībām radās pāris domu, kuras es nevarēju, kā saka, paturēt iekšā. Ir jāsaka, ka viņa teiktajam ir sava daļa taisnības un arī varbūt mazi pārspīlējumi, un varbūt pārspīlējumi arī no tā cilvēka puses, kurš viņam par tām Amerikas medībām stāstījis. (Starpsaucieni no zāles: "Skaļāk! Tuvāk mikrofonam! Nevar dzirdēt!")

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, drusciņ klusāk zālē, un tad būs labāk dzirdams...

M.Ā.Kalniņš. Savienotajās Valstīs medību likumi ir dažādi - kā nu kurā pavalstī, un tie visumā var būt līdzīgi vai arī dažos gadījumos atšķirīgi. Medības tur varētu būt tādas, ka vienā štatā medībās piedalās 600 000 mednieku 10 dienu laikā, un tad ir arī tā, ka ir cilvēku zaudējumi - ir daži nošautie un kāds ducis ievainoto varbūt. Un tas ir par spīti tam, ka ir jāvalkā fluoriscējošā oranžā krāsā medību drēbes, lai labāka būtu redzamība - lai atšķirtu mednieku no medījuma. Bet tad vēl ir arī individuālas medības, teiksim, Rietumu štatos kalnos, kur burtiski var apmaldīties, pazust, iekļūt sniegā, putenī un ārā varbūt neiznākt bez grūtībām, ja vispār... Un tur ir tā, ka medības bieži vien ir individuālas, tur var medīt trīs dienas un nevienu - citu cilvēku vai mednieku - neredzēt. Tur varbūt lielākais risks ir satikt lāču māti sliktā garastāvoklī.

Tad gribētos pieminēt, ka pirms vairākiem simtiem gadu Anglijas karalis pavēlēja cilvēkiem, lauciniekiem, salikt akmeņu krāvumus žogu vietā tā, lai nodalītu robežas. Pirms gada vai diviem pavēlēja vai ieteica šos žogus nojaukt, lai būtu vairāk aramzemes, un tad izcēlās apmēram tāds pats sašutums, kāds bija iepriekš, kad pirmo reizi to pavēlēja. Tātad no tā var secināt, ka visumā cilvēkiem nepatīk straujas pārmaiņas, un es arī nepavisam negribu ieteikt, ka Latvijā medības jāpārtaisa pēc Amerikas modeļa. Te ir daudz laba - arī tas, ka mednieki ir labāk izglītoti medību zināšanās un drošībā; tas ir kaut kas pozitīvs, kas visai pavirši ir redzams Amerikas Savienotajās Valstīs. Bet vajadzētu pārdomāt tieši par šo te pantu - vai ir jāpiesaka īpašniekam individuālās medības paša īpašumā, paša mežā... Tad jau iznāk drīzāk tā, ka ir jāpiesaka šāviens, lai zinātu, ka pats grib izmēģināt munīciju vai savu šaujamrīku. Lai mežsargs zinātu, ka būs šāviena troksnis, lai nenāktu meklēt malumednieku. Tad jau drīzāk ir jāpiesaka šāviena troksnis, bet vai tas ir tas, ko mēs vēlamies darīt? Un kā ir ar makšķerēšanu? Varbūt jāpiesaka arī makšķerēšanas ekspedīcija, lai varētu izkontrolēt, kādas zivis ķer, ja vispār noķer kaut ko?

Un tamdēļ es ieteiktu pārdomāt, vai tā ir tāda panta redakcijas versija, kuru ir vēlams pieņemt, vai ne. Vai šāda veida noteikums ir kaut kas vajadzīgs, vērtīgs vai tas ir lieks, kas tikai kavē? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu - Alfreds Čepānis, Demokrātiskās partijas frakcija. Pēc tam - Juris Sinka.

A.Čepānis (DP).

Cienījamie kolēģi, es arī labprāt dalītos atmiņās vai savās vēlmēs par to, cik jauki ir medīt citās valstīs un cik švaki ir pie mums. Diemžēl tādas iespējas man nav un arī pieredzes nav, vismaz citās valstīs - ne. Tādēļ aicinātu visus runāt par konkrēto likumprojektu, kuru mēs apspriežam, un par konkrēto pantu. Un tāpēc es gribu izteikt viedokli par to, vai vajadzētu vai nevajadzētu jebkura veida medības pieteikt vietējā mežniecībā. Visnotaļ atbalstu kārtību, ka šīs medības tomēr būtu jāpiesaka, kaut arī tās notiek uz kāda privātās zemes. Un tikai viens piemērs, bet tādu ir desmitiem un simtiem arī jau tagad mūsu valstī, ka kādam zemniekam laukā aug kvieši vai auzas, kuras labprāt ēd mežacūkas, un turpat blakus kādam bāleliņam, likumīgajam īpašniekam, kuru mums tagad ir saviesies daudz vairāk nekā mežacūku, laukā neaug nekas, bet viņa laukā ir avotiņš, strautiņš vai upe. Taču mežacūka diemžēl ir iekārtota tā, ka viņai vajag dzert ik pēc divām stundām - tas ir, vēl biežāk nekā man. Un viņa iet no mana lauka, paēdusi kviešus vai auzas, uz kaimiņa lauku - uz avotiņu, kur tad viņš bez pieteikšanas to arī nogalē, jo tas ir uz viņa zemes. Es domāju, ka tā nebūtu īsti pareizi un ka tas arī nebūtu taisnīgi. Un tad rodas iespēja vēl vienu pārkāpumu izdarīt - cilvēks ir saņēmis medību atļauju jeb licenci, un savā laukā viņš ar šo vienu āpšu licenci, kura viņam atļauj nošaut tikai vienu dzīvnieku, medī no pavasara līdz ziemai. Viņam it kā atļauja ir, pieteikt viņam nevajag, līdz ar to arī nevajag nogalināto dzīvnieku norakstīt, un tas tikai vēlreiz veicinās malumedības, Tādēļ es atbalstu to komisijas priekšlikumu, kurā ir noteikts, ka jebkuras medības ir jāpiesaka mežu sardzes dienestam. (Starpsauciens no zāles: "Lai malu mednieki izsakās!")

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Pēc tam - Gunārs Meierovics.

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Man nepatīk principā kritizēt savus kolēģus, saukt viņus vārdā, bet tas, ko Čepāņa kungs nupat teica, tas mani apvaino. Proti, iznāk tā, ka to bāleliņu ir vairāk šeit Latvijā nekā to mežacūku, un tādēļ tās mežacūkas ir mums vērtīgākas un par tām sevišķi ir jārūpējas, un, ja tās aiziet vēl uz bāleliņa zemi padzerties, tad tās tāpat vēl pieder tam baronam. Kāpēc es pieminēju vārdu "barons"? Man tēvs arī bija labs mednieks, un es atceros, ka mums nekad netrūka medījumu, kaut arī biju Rīgas puika, tādēļ ka viņš sezonas laikā parasti strādāja uz laukiem kā zvērināts mērnieks, mērīdams un nodarbodamies ar jaunu kupicu iekārtošanu utt. Bet viņam bija labas attiecības ar saimniekiem, viņam viņa bise bija vienmēr līdzi, un tā viņam ļāva šad un tad pamedīt. Lai gan viņš bija arī kaislīgs mednieks un bez tam, citiem par errastībām, ļoti labs šāvējs, viņam bija liels respekts arī pret dzīvo radību. Un viņš teica: "Man katru reizi nav jāšauj tas, ko es redzu!" Pateicis to, es tikai gribu konstatēt, ka brīvvalsts laikā uz privātās zemes saimniekam bija pilnīga noteikšana arī par medībām un ka viņš varēja dot atļauju citiem. Tātād te nebija runas par to. Padomju laikā vienīgais barons, kuru varēja kritizēt, bija "melnais barons" un "melnais bruņinieks". Kad tas "melnais bruņinieks" atļāva pirmo reizi iekārtot zemi privātā saimniecībā latviešu "bauram" pagājušajā gadu simtenī, tad tā "jakts rekte" palika baronam. Tātad tiesības uz medībām palika "melnajam baronam". Un, ja kāds saimnieks kaut ko nošāva uz savas zemes vai kādu koku nocirta, tad viņu sodīja, kaut arī tā zeme jau bija viņa. Tagad mēs tādu pašu "rekti" gribam ieviest šeit. It kā brīvajā, suverenajā Latvijā. Es domāju, ka mums nav jāskatās ne uz Ameriku, ne uz Vāciju, lai gan pēdējā tur tīri labi ir izkārtojusi savas medību lietas. Mums jāskatās uz mūsu brīvvalsts laiku, un, ja zeme ir tam bāleliņam atdota, tad tam bāleliņam ir visas tiesības arī uz to mežacūku, kas tur ir atnākusi padzerties pie viņa avotiņa. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Meierovics - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

G.Meierovics (LC).

Augsti godājamais Prezident! Godājamie kolēģi! Man jāatvainojas šoreiz, jo es arī neesmu nekāds lielais mednieks, bet kā puikam man bija jāiet maniem onkuļiem dzīt tos zvērus ārā no meža, tā ka es apmēram zinu, kas ir medības un kā tās notiek utt. Bet jāatvainojas ir tieši priekšsēža kungam, jo tas stāsts, kas notiek Amerikā medību laikā, nāk ārā no manas mutes priekšsēža kungam. To es ļoti labi atceros, ka mēs, tā runādami par medībām... es šito stāstīju, lai gan es tikai divas reizes Amerikā esmu bijis medībās un abas divas reizes esmu bijis nobijies kā tārps, jo tā šaušana bija diezgan spēcīga, nāca no visām pusēm, lai gan man arī bija sarkana cepure virsū, bet es arī pats redzēju vienu nošautu teļu, kas laikam bija domāts kā stirna, bet bija nošauts teļš, un tas gulēja uz lauka. Tā ka es tikai gribēju pateikt, ka tā bauma par Ameriku, - tā nāk nevis no priekšsēža kunga, bet no manis, un tāpēc es atbildu par saviem vārdiem pats. Paldies par uzmanību! (No zāles deputāts A.Lambergs: "Nu tu gan esi baigais džentlmenis!")

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir kādi, kas ir pieteikušies runāt? Lūdzu! Mežu valsts ministrs Ozols.

A.Ozols (mežu ministrs).

Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs, protams, varam šeit diskutēt, kā dažādas lietas ir iekārtotas dažādās vietās pasaulē, bet visi tomēr, par laimi, dzīvojam šeit, Latvijā, šodien un tomēr ir 1995.gads. Gribam mēs to vai negribam, Latvijā pašlaik tomēr notiek kārtējie mērnieku laiki. To, kas notiek mērnieku laikos, - to, manuprāt, jau ļoti veiksmīgi ir aprakstījuši brāļi Kaudzītes. Acīmredzot mūsu vēlēšanās pašlaik ir tā, lai kārtējie mērnieku laiki notiktu ar iespējami mazākām negācijām, kādas diemžēl jau mūsu tautas pieredzē ir.

Kāda ir šā punkta galvenā nianse un galvenais mērķis, ko mēs vēlētos panākt? Protams, katram zemes īpašniekam ir savas suverēnas tiesības uz īpašumu, bet šīm suverēnajām tiesībām uz īpašumu nāk līdzi arī atbildība un pienākums. Es gribu minēt tādu ļoti primitīvu piemēru. Ja kāds ir nopircis automašīnu un tur to garāžā, tad viņa galvenā problēma ir, lai šo mašīnu nenozagtu. Kad viņš sāk braukt pa ielu, viņam jāsāk ievērot satiksmes noteikumi. Ja viņam nepaveicas un viņš kādam uzbrauc virsū, tad sākas tiesas darbi un iespējamā maksāšana. Ko mēs gribam panākt? Ne velti cienījamais deputāts Tupeša kungs pieminēja to dzīvnieku daudzumu, kāds Latvijā ir bijis un kāda Latvijā pašlaik nav. Es piekrītu, ka varbūt dzīvnieku daudzums atsevišķām sugām ir bijis par lielu, tas ir nodarījis skādi lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Bet pašlaik, ja mēs nekontrolējam situāciju šajos mērnieku laikos, mēs varam nonākt tieši pretējā situācijā, ka mums būs jāuzliek totāli stingri likumi vispārējai dzīvnieku aizsardzībai. Tas, ko likuma autori gribēja panākt, ieviešot šādu punktu, ir tikai dot iespēju valsts institūcijai, kas atbild par likumdošanas ievērošanu mežos, kā arī par likumdošanas ievērošanu attiecībā uz medībām, būt informētai un būt spējīgai reaģēt, kad notiek šādas nelikumīgas darbības. Un tas mežsargs un mežzinis neskrietu visriņķī, pārbaudot katru šāvienu, kas tad tur nu īsti ir noticis. Vai tas būtu tik liels apgrūtinājums, ka mednieks, pirms viņš to lietu sāk, to godīgi paziņotu? Tas tiešām nebūtu tik liels apgrūtinājums, bet tas aiztaupītu ļoti daudz pārpratumu. Es, godīgi sakot, domāju, ka tas novērstu arī ne vienu vien konfliktu nākotnē, varbūt jau kontekstā ar vides aizsardzības konvencijām, ar dzīvnieku aizsardzības biedrībām un, godīgi sakot, arī ar sabiedrību, kas tomēr uztraucas: kas tad īsti notiek? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates par šo pantu pabeigtas. Vai referents vēlas runāt? Lūdzu!

V.E.Bresis. Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šeit pamatā nav runa par to, vai mēs atļaujam vai neatļaujam īpašniekam medīt uz savas zemes. Par to jau nav runas. Protams, viņš to drīkst darīt, ja viņš to piesaka Valsts meža dienestā. Bet šeit runa ir par kaut ko citu. Runa ir par to, kāda ir šodien mūsu attieksme pret dabu. Pret mežu, dzīvniekiem. Es gribu teikt tā: kam tad mēs šodien dodam privilēģijas? Kam tad mēs dodam priekšroku? Vai mēs radām šīs nelielās, mazās neērtības tam, kas grib medīt, īpašniekam, medniekam, un aizsargājam šo dabu? Tomēr gādājam, lai dzīvnieki netiktu nekontrolēti izšauti, vai radām pretēju situāciju? Es domāju, godātie kolēģi, ka nopietnam medniekam, kurš patiešām gribēs savā zemes gabalā nošaut šo pīli vai arī zaķīti, tas neradīs nekādas problēmas - piezvanīt uz mežniecību un pieteikt, ka tanī dienā viņš grib iet pamedīt. Tā nav nekāda problēma. Bet, lūk, ja mēs pieņemsim šo nekontrolēto situāciju, tad mēs atļausim tam negodīgajam medniekam... radīsim viņam tādas iespējas, ka, ja pār viņa zemi pēkšņi pārstaigā aļņu māte ar teļu vai arī sivēnu bariņš, tad viņš var nekontrolēti paķert to savu ieroci, skriet un nogalēt to dzīvnieku, un neviens mežsargs faktiski, balstoties uz šo situāciju, vairs to nevarēs izkontrolēt. Ja man godīgi jāsaka, kurā pusē šodien es nostātos - vai šo mazo neērtību pusē vai dabas aizsardzības pusē -, tad es jūs nešaubīgi aicinu nostāties meža dzīvnieku pusē, kuri jau šodien Latvijā ir pietiekami izšauti. Ir jādomā par viņu aizsardzību.

Es vēl gribu, godātie kolēģi, aicināt, lai mēs uzmanīgi ieskatītos, ko piedāvā mūsu cienījamais kolēģis Mārtiņš Ādams Kalniņš. Viņš jau nepiedāvā... nepietiek tikai šos zaķīšus medīt..., bet no viņa piedāvātā teksta izriet, ka medības - atskaitot individuālās, uz privātīpašnieka zemes - jāpiesaka valsts vietējā mežniecībā. Tātad praktiski arī dižmedījumu medības vairs nav jāpiesaka mežniecībā. Es domāju, ka tādu tekstu, protams, mēs pieņemt nevaram.

Un otra šā panta sadaļa. To cienījamais Kalniņa kungs mums iesaka svītrot. Diemžēl arī tas nav atbalstāms. Es īsti neizprotu, kāpēc godātais kolēģis runā pretim pats sev. Es vienkārši jums gribu atgādināt, ka mēs izskatījām vakar visai ātri pirmo pantu, tur deputāts Kalniņš ieteica mums pievienot pie medību šaujamieročiem arī bultas un lokus. Mēs tur, tanī epizodē, to neizdarījām, bet taisni šeit, mūsu piedāvātajā redakcijā, 2.punktā, ir runa tieši par šiem rīkiem, kuri nav piederīgi pie medību šaujamieročiem. Atļaujiet man nolasīt, lai jūs varētu iedziļināties: "Medīt bez medību šaujamieroču lietošanas drīkst vienīgi ar Valsts meža dienesta rakstveida atļauju." Tā ka, ja mednieks, pieņemsim, Bresis, vēlas medīt ar bultām, loku vai arbaletu, tad viņam šīs medības tāpat ir jāpiesaka mežniecībā, kā to tieši 1.punktā ieteica deputāts Kalniņš. Tā ka es nezinu, ko viņš šeit izvēlas, - vai palikt pie 1.panta redakcijas vai pie šīs. Man ir grūti pateikt, bet es vismaz ieteiktu cienījamajiem kolēģiem atstāt komisijas piedāvāto variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāt Mārtiņ Ādam Kalniņ, vai jūsu priekšlikumā var balsot par abām daļām kopā, vai jūs vēlaties, lai balso par katru atsevišķi? (No zāles deputāts M.Ā.Kalniņš: "Atsevišķi!") Atsevišķi. Tātad mums ir iespējami trīs balsojumi.

Mārtiņa Ādama Kalniņa ierosinājums par pirmo daļu. (Panta otro daļu es pēc tam nolasīšu. Nolasīšu attiecīgo tekstu pirms katra balsojuma. Un pēc tam būs balsojums par komisijas 23.panta redakciju.) Lūdzu, balsosim par deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu 27.pantu (t.i., otrā lasījuma 23.pantu) izteikt šādi: "Medības, atskaitot individuālās medības uz privātīpašnieka paša zemes, jāpiesaka vietējā valsts mežniecībā."

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 28, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Otra daļa.Priekšlikums svītrot otro daļu: "Medīt bez medību ieroču lietošanas drīkst vienīgi ar Valsts meža dienesta rakstveida atļauju."

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - otro daļu svītrot! Es tikko nolasīju šo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 28, atturas - 18. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto 23.panta redakciju. Pirmais punkts: "Jebkuras medības iepriekš jāpiesaka vietējā valsts mežniecībā. Medību norisi kontrolē valsts virsmežzinis, valsts mežzinis vai viņu norīkots Valsts meža dienesta darbinieks."

Otrs: "Medīt bez medību ieroču lietošanas drīkst vienīgi ar Valsts meža dienesta rakstveida atļauju."

Lūdzu, balsosim par šo redakciju! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 9. 23.pants ir pieņemts komisijas ieteiktajā redakcijā. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. 24.pants otrā lasījuma redakcijā, kurš atbilst pirmā lasījuma 28.pantam. Šajā pantā ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais terminu izmantojums, proti, mēs runāsim turpmāk par šaujamieročiem. Šis labojums gan faktiski nav izdarīts šajā redakcijā, bet mēs pirmajā pantā to jau pieminam. Pieņemtas ir arī redakcijas, ko ir piedāvājis mežu valsts ministrs un deputāts Čepānis. Bet es domāju, ka skaidrības labad, cienījamie kolēģi, mums derētu visu šo bargo pantu izskatīt pa apakšpunktiem, un es īsumā komentētu šā panta saturu, jo tas ir, manā uztverē, novitāte visā šajā likumā. Tas klasificē malumedības. Tātad 24.panta 1.punkts - par nelikumīgām medībām atzīst...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, - jūs komentējot saistiet to arī ar deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem, jo mums, balsojot vai debates atklājot, pirmais ir - deputātu iesniegumi.

V.E.Bresis. Paldies. 1.punktā nav izmaiņu, ko būtu pieprasījuši deputāti. 1.pantā ir noteikts, ka par nelikumīgām medībām atzīst medīšanu tādā termiņā un diennakts laikā, kas neatbilst medību noteikumiem. 2.punktā - medīšanu bez mednieka apliecības (tas neattiecas uz dzinējiem un praktikantiem), medību atļaujas un ieroču lietošanas atļaujas. Šeit mēs neesam piekrituši, t.i., komisija nav piekritusi, diviem priekšlikumiem. Pirmais priekšlikums ir Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums. Viņš iesaka, ka jāsvītro vārdi "ieroču lietošanas atļaujas". Neesam piekrituši arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura ieteica 28.panta 2.punktā mainīt tekstu, kas ir iekavās. Mēs uzskatām, komisija uzskata, ka tomēr medību ieroču lietošanas atļauja ir viens no pamatdokumentiem, kurš tomēr ir ārkārtīgi svarīgs un apliecina to, ka šis ierocis ir pielāgots medībām un ka ar to drīkst medīt. Ja mēs atteiksimies no tādas prakses, ka drīkst medīt bez medību ieroču lietošanas atļaujas, tad faktiski mēs pavērsim iespēju piedalīties medībās ar nelikumīgiem, vēl padomju armijas atstātiem ieročiem, kuri faktiski ne tikai ir spējīgi labi šaut medībās, bet diemžēl vairumā gadījumu savaino medījamo dzīvnieku un nodara ļoti lielu postu medību faunai. Protams, arī no drošības viedokļa tieši tāda medīšana, bez medību ieroča lietošanas atļaujas, ir absolūti nepieņemama.

Otrs moments, kāpēc mēs nepieņēmām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu praktiski svītrot tātad tekstu, ka tas neattiecas uz dzinējiem un praktikantiem, bija saistīts ar to, ka daudzi mednieki uzskata, ka, lai mēs labāk sagatavotu savus medniekus, kuri patiešām dažreiz iestājas ar visai mazām zināšanām, būtu jāatļauj jaunajiem medniekiem gadu praktizēties. Lūk, ja mums nav šāda ieraksta, tad faktiski visi tie praktikanti, kuri piedalīsies kā praktikanti medībās, bez medību atļaujas, bez medību dokumentiem, faktiski varētu tikt klasificēti par malumedniekiem, tāpēc mēs jūs aicinām atstāt šo ierakstu, kas ir iekavās.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Referents diemžēl pārprata mana ieteikuma būtību. Es gribētu minēt, kas ir teikts otrajā nodaļā, 7.pantā: "Medīt ar ieročiem atļauts tikai tad, ja tie reģistrēti valsts policijas iestādēs kā medību ieroči." Ieroču iegāde ir iespējama, ja ir jau mednieka apliecība, un tad, kad ieroči ir nopirkti un ir piereģistrēti valsts policijas iestādēs, - tad izrādās, ka saskaņā ar šo pantu ir vajadzīga vēl viena atļauja, ieroču lietošanas atļauja. Tātad, pirms drīkst izšaut munīciju, ir jādabū vēl viena atļauja, lai to var izlietot. Vai tas ir tas, ko mēs vēlamies šeit teikt? Tāpēc es ieteicu to svītrot, jo tas šķiet lieks. Tas, ka medību ierocis jau ir piereģistrēts un atzīts par medību ieroci, - tas jau ir minēts 7.pantā otrajā nodaļā, un tādēļ, manuprāt, šis ir galīgi lieks. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates pabeigtas. Vai referents vēlas?.. Vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piekrīt komisijas izteiktajam skaidrojumam? Šeit divi priekšlikumi tiek apspriesti. Neviens neceļ iebildumus. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu - 28.pantā svītrot vārdus "ieroču lietošanas atļaujas"! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 23, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Mums būtu jānobalso par 2.apakšpunktu, 24.panta 2.apakšpunktu. Mēs esam balsojuši par deputātu priekšlikumu, tad mums ir arī jāveic balsojums par komisijas priekšlikumu: "Medīšanu bez mednieka apliecības (tas neattiecas uz dzinējiem un praktikantiem), medību atļaujas un ieroču lietošanas atļaujas". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 7. Komisijas redakcija ir pieņemta 24.panta 2.apakšpunktam. Lūdzu, tālāk!

V.E.Bresis. Godātie kolēģi! Pirmā lasījuma 2.punkts tika sadalīts divos punktos otrajā lasījumā, un tātad otrā lasījuma pašreizējais 3.punkts faktiski ir bez izmaiņām. Atļaujiet šo tekstu nolasīt: "ja medību atļauja netiek aizpildīta vietā, kur limitētais medījamais dzīvnieks nomedīts vai ievainots". Šeit nebija nekādu priekšlikumu, un arī komisija neizdarīja nekādas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Akceptējam 3.apakšpunktu. Lūdzu, tālāk!

V.E.Bresis. 4.punkts: "medīšanu aizliegtās vietās". Arī tas paliek iepriekšējā redakcijā. Iepriekšējā redakcijā tas bija ar 3.numuru.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

V.E.Bresis. Tālāk. Ir ievērots deputāta Čepāņa priekšlikums, kas faktiski ir ļoti bargs, - klasificēt tās medības, kuras ir bez īpašnieka atļaujas uz viņa zemes, kā malumedības. Un tātad 5.punkts skan šādi: "medīšanu bez zemes īpašnieka vai lietotāja un medību tiesību lietotāja piekrišanas". Komisija pieņēma šo redakciju un atbalsta to.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret šo redakciju? Nav. Akceptējam.

V.E.Bresis. 6.punkts: "medīšanu tādos apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām". Ir nedaudz, tikai redakcionāli, izmainīts iepriekšējais teksts.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes.

V.E.Bresis. 7.punkts. Ir pieņemta mežu valsts ministra ierosinātā redakcija, kuru, protams, mēs ieteiksim vēl mazliet mainīt paša mežu valsts ministra ieteikuma rezultātā. Atļaujiet to nolasīt: "medīšanu diennakts tumšajā laikā, izmantojot nakts tēmēkļus, kuru darbības pamatā ir cilvēka acij neuztverams starojums, kā arī lāzera tipa vai līdzīgus optiskos tēmēkļus (izņemot kvēldiega tipa apgaismojuma ierīces)". Pašreiz mežu valsts ministrs ir ieteicis šā teikuma pirmajā daļā aiz vārda "medīšanu" vēl izsvītrot vārdus "diennakts tumšajā laikā", jo faktiski lāzera tipa tēmēkļi var tikt pielietoti arī dienā. Tāpēc mēs ieteiktu rakstīt, ka par nelikumīgu atzīst šādu medīšanu vispār (bez vārda "vispār") - medīšanu, izmantojot nakts tēmēkļus. Tātad nekādā diennakts laikā nedrīkst pielietot šādus lāzera tipa tēmēkļus.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Par to 7.punktu es vēlētos saņemt skaidrojumu, jo tur ir lietoti tādi vārdi "kâ arī lāzera tipa vai līdzīgus optiskos tēmēkļus". Paliek neskaidrs jautājums, vai ir atļauts vai nav atļauts lietot kaut ko līdzīgu elektriskajai spuldzei, kura varbūt ir fokusējama, varbūt vienkārši līdzīga spēcīgai kabatas lampai. Tātad tādi rīki praksē tiek lietoti tumšā nakts laikā, mežacūkas gaidot, un tas punkts nav skaidrs. Tādēļ es lūgtu šo izskaidrot un varbūt mainīt, ja vajadzīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates par šo apakšpunktu pabeigtas. Lūdzu - referents!

V.E.Bresis. Es, godātie kolēģi, domāju, ka mēs komisijā varētu censties varbūt precizēt - "vai līdzīgus optiskos tēmēkļus". Šajā gadījumā es varētu Kalniņa kungam piekrist - mēs varētu dot precīzāku skaidrojumu. Varbūt arī to vēl varētu precizēt pat mūsu medību noteikumos, bet es jūs lūgtu atbalstīt šo ideju, ka nedrīkst pielietot medībās nakts tēmēkļus un lāzera tipa optiskās ierīces, kuras faktiski ir vairāk līdzīgas, teiksim, malumednieku rīkiem nekā normālu sporta mednieku ieroči.

Sēdes vadītājs. Vai ir jābalso par šo panta apakšpunktu? Nav iebildes deputātiem? Jūs vienā no saviem komentāriem teicāt, ka tas varētu būt ne tikai diennakts tumšajā laikā. Tas ir jūsu komentārs un par šādu labojumu jūs gādājiet trešajā lasījumā! Tagad tiek akceptēts tieši tādā redakcijā, kādā tas ir šeit uzrakstīts un ir mūsu priekšā.

V.E.Bresis. Jā, godātie kolēģi, paldies. Es domāju... Kāpēc es to komentēju? Es domāju, ka tas varbūt izsauks jūsu pretenzijas, un tāpēc, lai es šīs pretenzijas jau iepriekš noņemtu, es par to jums ziņoju.

8.punkts: "atrašanos medību platībās, ja persona nav pieteikusies vietējā valsts mežniecībā, bet tai klāt ir lietošanai sagatavots (salikts vai atbilstošā pārvalkā neievietots) šaujamierocis vai līdzi ir lamatas, cilpas vai citi medību rīki, vai arī klāt ir iegūtā medību produkcija, kā arī atrašanos uz vispārējās lietošanas ceļiem ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci". Praktiski tātad ir nelielas redakcionālas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējās redakcijas 5.punktu. Nekādi priekšlikumi un izmaiņas no deputātiem nav saņemti. To nosaka attiecīgie kodeksi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Līdz ar to akceptējam. Tālāk!

V.E.Bresis. Arī 9.punkts, kurš atbilda pirmā lasījuma 6.punktam, praktiski ir bez izmaiņām. Atļaujiet to nolasīt: "jebkuru citu darbību, kad tiek izmantoti šim likumam un medību noteikumiem neatbilstoši medību rīki un veidi". Nekādi priekšlikumi par šo punktu nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebildes. Līdz ar to mēs 24.pantu esam pa sadaļām akceptējuši. Vai ir nepieciešamība balsot par pantu kopumā? Vai kāds no deputātiem uzstāj? Neuzstāj. Lūdzu, tālāk!

V.E.Bresis. 25.pantā ir saņemti deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumi, svītrot vārdus "introducēt" un "reintroducēt". Šie priekšlikumi ir pieņemti, un ir izstrādāts jauns teksts bez šiem terminiem. Daļēji ir pieņemti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumi, un ir izstrādāts zināmā mērā jauns teksts, kurš ir nodots jums izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, - vai jums ir kādas iebildes? Vai kāds vēlas runāt? Runātāju nav. Līdz ar to 25.pantu esam akceptējuši komisijas piedāvātajā redakcijā.

V.E.Bresis. 26.pantā ir pieņemts Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums un daļēji ir pieņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums. Tātad mēs neesam pieņēmuši tikai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu papildināt šo panta daļu ar tekstu: "institūciju darbinieki likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā". Mums šķiet, ka tā ir liekvārdība un tāpēc šajā likumā šie vārdi nav iekļaujami. Nekādi citi priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikumu iesniedzējiem ir kādas iebildes? Nav. Vai deputātiem ir iebildes? Arī nav. Līdz ar to mēs esam pieņēmuši 26.pantu.

V.E.Bresis. 27.pants atbilst pirmā lasījuma 31.pantam. Daļēji ir pieņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums, bet mežu valsts ministra priekšlikums ir pieņemts pilnībā. Kāda atšķirība, godātie kolēģi, ir mūsu piedāvātajam redakcijas variantam ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieteikto variantu? Ministrija piedāvā tādu kārtību, ka pašvaldība izveido šo strīdu izskatīšanai komisiju. Mūsu variantā tiek piedāvāts, ka to izveido Valsts meža dienests. Nekādu citu domstarpību vai atšķirību mūsu piedāvātajā un citu piedāvātajā variantā nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. 27.pants ir pieņemts.

V.E.Bresis. 28.pantā ir pieņemti deputāta Čepāņa un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumi, un tie ir ietverti jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

V.E.Bresis. 29.pants, kurš atbilst pirmā lasījuma 33.pantam, ir atstāts bez izmaiņām, jo priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. 30.pantā, kurš atbilst pirmā lasījuma 34.pantam, ir viens priekšlikums no Vides un reģionālās attīstības ministrijas, kur tā iesaka izslēgt šo pantu no likumprojekta, jo it kā šī norma ir paredzēta likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 13.pantā. Protams, ir jāpiekrīt šim argumentam, bet tikai ar tādu atrunu, ka likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" ir vispārējas normas. Šajā likumā mēs precizējam normas, kuras attiecas tieši uz medībām. Tāpēc komisija arī iesaka atstāt 30.pantu šajā likumprojektā. Citu iebildumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputāti iepazīstas. Nav iebildes. Pieņemts. Tālāk!

V.E.Bresis. Tālāk seko pārejas noteikumi, godātie kolēģi, kur acīmredzot jau ir jāmaina mums termiņi sakarā ar visai ieilgušo šī likumprojekta izskatīšanu. Tāpat es domāju, ka mēs esam saņēmuši diezgan daudz priekšlikumu laikā starp pirmo un otro lasījumu par nomas noteikšanas kārtību valstī. Mēs arī no šī lasījuma rezultātiem ieslēgsim dažus priekšlikumus par Ministru kabineta tiesībām apstiprināt Medību saimniecības nolikumu. To visu komisija iestrādās un sagatavos jūsu izskatīšanai uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Līdz ar to akceptējam. Tā. Esam visu izskatījuši. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Medību likuma pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 63, pret - 2, atturas - 6. Ir pieņemts otrajā lasījumā.

Referent, lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

V.E.Bresis. Godātie kolēģi! Komisija aicina jūs iesniegt priekšlikumus un papildinājumus līdz šī gada 12.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts priekšlikums.

Nākošais likumprojekts - "Grozījums likumā "Par policiju"". Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Tātad strādājam ar dokumentu nr.54. Tas ir ļoti neliels labojums tikai vienā no likuma "Par policiju" pantiem - tātad šī likuma 34.pantā. Bet tā būtība nebūt nav maza, un tā ir vērsta uz to, lai policiju nodrošinātu ar attiecīgo materiāli tehnisko apgādātības līmeni. Šīm vajadzībām Iekšlietu ministrijā policijai trūkst nepieciešamo līdzekļu, un tādēļ šis labojums paredz, ka 80% no policijas iestāžu uzliktajiem naudas sodiem, kā arī 80% no tām materiālajām vērtībām, kuru konfiscēšanā, aprakstīšanā un realizēšanā piedalījušās policijas iestādes, šīs summas var tikt un tām ir jātiek novirzītām policijas materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai. Tāda ir šī priekšlikuma būtība. Te nekā cita nav. Tā ir vienkārša un, mūsuprāt un komisijasprāt, ir atbalstāma. Es lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Uz otro lasījumu mums ir daži priekšlikumi par šo projektu, bet tas ir otrā lasījuma jautājums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Andris Grots - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Grots (KDS).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man būtu viens būtisks jautājums Līgotņa kungam: Kā mēs zinām, pēdējā laikā ir notikušas vairākas kopējas operācijas, kurā piedalījušies gan policisti, gan zemessargi un varbūt arī muitnieki un robežsargi. Un, ja ir šāda kopēja operācija, tad kā sadalīs to, ja policijai dos 80%? Es esmu par to, ka atrod papildu līdzekļus policijas materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanai, bet šī būtu viena lieta, par ko vajadzētu padomāt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts ir pieteicies runāt? Debates pabeidzam. Vai referents vēlas runāt? Lūdzu! (No zāles deputāts A.Līgotnis: "Nç!") Referents nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par policiju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 4. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, referent, tribīnē! Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Līgotnis. Priekšlikumus es lūdzu iesniegt nedēļas laikā, kāds datums tad iznāk?

Sēdes vadītājs. Visiem deputātiem būtu jāizsniedz kalendāri. Šodien ir 30.marts. Ja nedēļa, tad tas ir 6.aprīlis.

A.Līgotnis. Jā, līdz 6.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Juridiskā komisija, komisijas vārdā Lībane, - "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

K.Lībane (LC).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Strādāsim ar dokumentu Nr.141 "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Tā kā šis ir visai apjomīgs likumprojekts un ir daudzi panti, par kuriem Juridiskā komisija nav saņēmusi priekšlikumus, tad es lūgšu priekšsēdētāja atļauju laika taupīšanas nolūkos nosaukt pantus, no kura līdz kuram priekšlikumi nav saņemti. Es runāšu pietiekami lēni un ceru, ka deputāti pagūs sekot līdzi.

Tātad no 47. līdz 54.pantam Juridiskā komisija nav saņēmusi priekšlikumus un ierosina atbalstīt šos pantus pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipna, vēlreiz nosauciet pantu numurus.

K.Lībane. No 47. līdz 54.pantam priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

K.Lībane. Attiecībā uz 55.pantu. Tas ir redakcionāli precizēts pēc komisijas priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Pret 55.pantu nav deputātiem iebildes? Nav. Akceptēts komisijas redakcijā.

K.Lībane. No 56. līdz 69.pantam priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

K.Lībane. Arī par 70. un 71.pantu priekšlikumi nav saņemti. 72.pants uz šo lasījumu ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Par 72.panta redakciju deputātiem ir kādas piezīmes? Nav. Akceptējam.

K.Lībane. Arī 73.pants ir redakcionāli precizēts, ietverot panta sankcijās sodu personai, kas atbildīga ne tikai par transporta līdzekli, bet arī par iekārtu ekspluatāciju.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakcionālo precizējumu deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

K.Lībane. No 74. līdz 79.pantam priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - 80.pants.

K.Lībane. Par 80.pantu bija priekšlikums - izdarīt sīku redakcionālu labojumu panta pirmās daļas sankcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, iepazīstieties ar 80.pantu! Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav iebildes. Pieņemts 80.pants.

K.Lībane. Nē, ir arī vēl otrs priekšlikums - pēc būtības - attiecībā uz šī panta otrās daļas sankciju. Cienījamajai Saeimai tiek likta priekšā medību tiesību atņemšana uz trim gadiem, iekļaujot panta otrās daļas sankcijā kā alternatīvu pamatsodu. Šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir saistīts ar to, ka medību tiesību atņemšana Administratīvo pārkāpumu kodeksa izpratnē ir pamatsods un to nedrīkst piemērot kā papildsodu. Un līdz ar to Juridiskā komisija ierosina precizēt otrajā lasījumā šo panta daļu.

Sēdes vadītājs. Pret 80.panta abām daļām deputātiem nav iebildes? Nav. Līdz ar to varam teikt, ka 80.pants kopumā ir akceptēts.

K.Lībane. No 8.1 panta līdz 82.1 pantam priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Par 82.2.pantu. Tas ir redakcionāli precizēts, mainot vārdu kārtību.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Akceptēts.

K.Lībane. 83.pants arī ir redakcionāli precizēts, mainot vārdu kārtību.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

K.Lībane. 84.pants. Juridiskā komisija to ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Lībane. Tāpat arī 84.1 pantu. Tur ir izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

K.Lībane. No 85. līdz 88.pantam Juridiskā komisija nav saņēmusi priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Lībane. 88.1 pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Lībane. No 88.2. panta līdz 89. 5. pantam priekšlikumi nav saņemti.

Attiecībā uz 131.1 pantu ir vairāki priekšlikumi. Pirmkārt, ir redakcionāls precizējums - termins "transporta līdzekļi" tiek mainīts uz terminu "transportlīdzekļi".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Otrkārt, Juridiskā komisija ierosina aizstāt vārdu "vadītājam" ar vārdiem "îpašniekam vai turētājam", jo tie ir šim pantam atbilstošie juridiskie termini.

Sēdes vadītājs. Varbūt visu, lūdzu, komentējiet!

K.Lībane. Un, treškārt, ir priekšlikums mīkstināt panta sankciju. Juridiskā komisija ierosina sodu "50 latu apmērā" aizstāt ar sodu "lîdz 50 latiem". Tas ir viss par šo pantu. (Starpsauciens no zāles: "No sodiem vien tik dzīvos!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav iebildes? Akceptēts.

K.Lībane. 134.1 pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju nav iebildes deputātiem? Nav.

K.Lībane. 136. pants - "Braukšana bez biļetes". Ir priekšlikums panta trešajā daļā izslēgt vārdus "dzelzceļa, jūras un upju transportā", jo šis uzskaitījums seko apakšpunktos un to nav nepieciešams atkārtot.

Bez tam šā panta sestajā daļā Juridiskā komisija ir konstatējusi būtisku neprecizitāti. Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta variantā ir reglamentēts sods par 7-10 gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes tālsatiksmes vai starptautiskā maršruta autobusā, bet nekas nav teikts par 10-16 gadu vecu bērnu vešanu. Un, kā mēs zinām, līdz 16 gadu vecai personai administratīvo sodu uzlikt nevar, tāpēc jāsoda ir tā persona, kura to ved. Un līdz ar to Juridiskā komisija ierosina ar šo lasījumu sakārtot pantu un papildināt panta sesto daļu ar attiecīgo normu. Tie ir visi priekšlikumi par 136. pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Vai deputātiem ir kādas iebildes? Vai kāds vēlas runāt par 136. panta redakciju? Iebildes nav. Līdz ar to panta redakcija pieņemta.

K.Lībane. Par 137.1 pantu priekšlikumi nav saņemti.

139.1 pants ir redakcionāli precizēts, jo, konsultējusies ar Satiksmes ministrijas speciālistiem, komisija lēma, ka pareizi būtu teikt "tranzīta kravu pārvadājumi".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

K.Lībane. 155.6. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

K.Lībane. 155.7. pants. Par šo pantu priekšlikumi nav saņemti.

164.2. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

K.Lībane. 166. pants. Par to priekšlikumi nav saņemti. 166.2. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav iebildes. Pieņemts.

K.Lībane. Par 166.3. un 166.4. pantu priekšlikumi nav saņemti.

166.20. pantā ir izdarīti nelieli redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

K.Lībane. Attiecībā uz 176.1 pantu ir redakcionāls precizējums - tātad papildināt "kodeksu", nevis "Administratīvo pārkāpumu kodeksu", jo tas tāpat ir skaidrs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Akceptēts.

K.Lībane. Par 190.7. pantu priekšlikumi nav saņemti. Tāpat arī par 194.1 pantu. Attiecībā uz 201.11. pantu komisija izdarījusi sīku redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Lībane. No 201.12. līdz 201.17. pantam priekšlikumi nav saņemti.

Attiecībā uz 201. 18. pantu komisija izdarījusi redakcionālu precizējumu.

Par 201.19. pantu priekšlikumi nav saņemti, bet 201.20. panta redakcijā komisija izdarījusi precizējumu. Priekšlikumi nav saņemti arī par 201.21. pantu. Un komisija ir redakcionāli precizējusi 201.22. pantu. Priekšlikumi nav saņemti arī par 201. 23. un 201.24. pantu. Komisija ir precizējusi 201.25.pantu. Ar mērķi izteikt pantu juridiski korekti komisija ir redakcionāli precizējusi arī 201.42. pantu.

Nākamais priekšlikums ir saistīts ar dokumenta 89. pantu. Tas ir 31. lappusē. Te ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums -papildināt kodeksu ar 14.e nodaļu. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu ar nelieliem grozījumiem. Pirmkārt, komisija ierosina apvienot 201.44. un 201.45. pantu. Otrkārt, komisija ir izdarījusi redakcionālu precizējumu attiecībā uz nodaļas nosaukumu, "lietošanas jomā" nomainot ar "lietošanā", kā arī redakcionāli labojusi 201.43. pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai pret šiem labojumiem deputātiem ir kādas iebildes, vai kāds vēlas runāt? Nav. Līdz ar to akceptējam.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums attiecas uz dokumenta 90. pantu. Arī tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināts kodeksa papildinājums ar 14.f nodaļu. Juridiskā komisija atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu ar grozījumiem. Pirmkārt, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto 201.49. pantu Juridiskā komisija ar grozījumiem ietvēra 201.46. panta otrajā daļā, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto 201.47. un 201.48. pantu Juridiskā komisija iekļāva šajā jaunizveidotajā nodaļā pilnībā.

Vēl Juridiskā komisija izdarīja precizējumu 201.48. panta nosaukuma formulējumā. Juridiskā komisija to formulēja sekojoši: "Iesniegumā, sūdzībā vai priekšlikumā minēto ziņu un faktu publicēšanas noteikumu pārkāpšana." Tas par šo pantu ir viss.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

K.Lībane. Nākošais priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu attiecībā uz 213. panta pirmās daļas papildināšanu. Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka cienījamā Saeima nolēma iekļaut Administratīvo pārkāpumu kodeksā 14.e nodaļu - "Par administratīvajiem pārkāpumiem valsts simbolikas lietošanā". Un šajā priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina nodot šo pārkāpumu lietu izskatīšanu rajonu, pilsētu tiesām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

K.Lībane. Par 214. pantu priekšlikumi nav saņemti. 214.1 pantā Juridiskā komisija izdarīja redakcionālu precizējumu. Tāpat redakcionāli precizēts tika 215.1 un 215.4. pants. Par 221. pantu priekšlikumi netika saņemti. 226. pants tika redakcionāli precizēts. Priekšlikumi netika saņemti par 228.1 pantu, bet 228.2. pantu Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi. Redakcionāli precizēts ir arī 230.8. pants. Priekšlikumi netika saņemti par 231., 231.1 un 232. pantu. 233. pants tika redakcionāli precizēts. Par 250. pantu priekšlikumi netika saņemti. Nākamais priekšlikums ir saistīts ar 287. pantu, un šeit Juridiskā komisija atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu ar nelieliem grozījumiem. Priekšlikums ir saistīts ar 14.e nodaļas iekļaušanu Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Šos grozījumus akceptējam.

K.Lībane. Nākamais ir 300. pants. Juridiskā komisija ierosina pirmajā lasījumā pieņemto 300. panta ceturto daļu izslēgt. Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" ðādas pilnvaras 300. panta ceturtajā daļā minētajiem ierēdņiem nav piešķirtas.

Sēdes vadītājs. Mēs izskatām 106. pantu? Es atvainojos - 300. pantu?

K.Lībane. Jā, 300. pantu.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz atkārtojiet priekšlikumu, lūdzu!

K.Lībane. Jā, tātad priekšlikums ir... Priekšlikumu ierosina Juridiskā komisija - izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto 300. panta ceturto daļu. Tas ir dokumenta 106. pants 43. lappusē.

Sēdes vadītājs. Man šis jautājums radās tāpēc, ka Juridiskās komisijas priekšlikumā šeit ir uzrakstīts - izslēgt vispār pantu.

K.Lībane. Jā, tas acīmredzot ir domāts dokumenta 106. pants, bet faktiski priekšlikums attiecas uz ceturto daļu, kā jau es teicu, sakarā ar to, ka likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" šādas pilnvaras minētajiem ierēdņiem nepiešķir, un, lai neradītu pretrunas likumos, Juridiskā komisija ierosina šo daļu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Lai nebūtu pārpratumu, lūdzu, nolasiet, kāds tad paliek pants.

K.Lībane. Jā, tūlīt... Pants tātad paliek sekojošs: "Ja pārkāpējs nav samaksājis naudas sodu šā kodeksa 299. pantā noteiktajā termiņā, lēmumu par naudas sodu uzlikšanu nosūta soda summas ieturēšanai piespiedu kārtā no viņa darba algas, citas izpeļņas, pensijas vai stipendijas saskaņā ar noteikumiem, kādi paredzēti Civilprocesa kodeksā. Ja persona, kurai uzlikts naudas sods, nestrādā vai arī naudas soda ieturēšana no pārkāpēja darba algas vai citas izpeļņas, pensijas vai stipendijas nav ieturama citu iemeslu dēļ, naudas soda piedziņu, pamatojoties uz institūcijas (amatpersonas) lēmumu par naudas soda uzlikšanu, izdara tiesu izpildītājs, vēršot piedziņu uz pārkāpēja personisko mantu, kā arī uz viņa daļu kopmantā. Naudas soda piedziņu nevar vērst uz mantu, uz kuru saskaņā ar likumdošanu nevar vērst piedziņu pēc izpilddokumentiem."

Sēdes vadītājs. 300. pants tātad paliek šādā redakcijā.

K.Lībane. 304. pants. Ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar sekojošu normu: "Protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.46 un 201.49 pantā, sastāda valsts kontrolieri." Juridiskā komisija lēma neatbalstīt šo priekšlikumu, jo likums "Par Valsts kontroli", tā 15.pants, neparedz valsts kontrolierim tiesības sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes? Nav iebildes, pieņemts.

K.Lībane. Pēdējais priekšlikums ir saistīts ar pārejas noteikumiem. Juridiskā komisija tātad ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Es nedaudz paskaidrošu. Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka pirmajam lasījumam tika piedāvāts un pieņemts Juridiskās komisijas izstrādāts alternatīvs likumprojekts, kas apkopoja un novērsa pretrunas, kuras pastāvēja starp atsevišķiem citiem iesniegtajiem likumprojektiem un Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Tāpēc Juridiskā komisija ierosina papildināt šo likumprojektu ar pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. ... kuros šie Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi līdz ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē savu spēku.

K.Lībane. Jā. Tieši tā! Tas ir viss par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! 54 - par, 5 - pret, 4 - atturas. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Lībane. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 6.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Paldies. Esam izskatījuši šo jautājumu.

Godātie deputāti! Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz 30.marta Saeimas sēdē izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"" pēc likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Iesniedz komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris.

Vai kāds vēlas runāt? Vai ir iebildes? Nav iebildes. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu komisijas priekšsēdētāju Ojāru Kehri referēt.

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Vakar mēs izskatījām un pirmajā lasījumā pieņēmām Saeimas par steidzamiem pasludinātos grozījumus likumā "Par īpašuma nodokli", kur grozījumi sastāda vienīgi 5.panta otrās daļas rindkopu šādā redakcijā, proti, ka īpašuma nodoklis tiek iemaksāts pagasta vai pilsētas pašvaldības budžetā pēc īpašuma atrašanās vietas. Līdz īpašuma nodokļa izskatīšanai otrajā un galīgajā lasījumā priekšlikumus mēs neesam saņēmuši šajos grozījumos, un tāpēc lūdzu godāto Saeimu nobalsot par šā likuma pieņemšanu otrajā un pēdējā lasījumā. Un mūsu priekšlikums būtu vēl papildināt, ka likums stājas spēkā līdz ar tā izsludināšanas dienu. Bez tam pašvaldības praktiski gaida šo labojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runāt deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 7. Ir pieņemts likums.

Godātie deputāti! Vēl līdz pārtraukumam ir nedaudz laika, un vispirms es lūdzu nolasīt pieprasījumu, kurš atzīts par steidzamu no iesniedzēju puses. Un tad viens runā "par", viens - "pret" un pēc tam balsojam.

Irēna Folkmane - Saeimas sekretāra biedre. Lūdzu!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Dokuments nr. 364. Steidzams pieprasījums par valsts akciju sabiedrību "Latvenergo". "Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputātiem sagādā bažas radītā nestabilitāte enerģētikā. Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti lūdz Gaiļa kungu informēt par plānoto pasākumu programmu, kas paredzēta turpmākajā "Latvenergo" pārstrukturēšanā, uzskatot, ka nav pieļaujami Latvijas energoapgādes sistēmas darbības traucējumi, kas varētu kritiski ietekmēt kā valsts ekonomiku kopumā, tā arī katru valsts pilsoni personīgi. Saeimai joprojām nav sniegts valdības pārstāvju ziņojums par Valsts kontroles veiktās pārbaudes rezultātiem valsts akciju sabiedrībā "Latvenergo" saskaņā ar Saeimas 1994.gada 5.oktobra sēdes lēmumu, kas ļautu pamatoti spriest par Ministru kabineta rīcību sakarā ar izmaiņām akciju sabiedrības "Latvenergo" pārvaldes institūcijās. Ceram, ka pašreizējai valdībai Gaiļa vadībā pietiks atbildības pakārtot otršķirīgus jautājumus vitāli svarīgākajām Latvijas interesēm un novērst destabilizāciju, kas var izraisīt dramatiskas sekas valstī. Balstoties uz iepriekšteikto, pieprasām enerģētikas valsts ministram Ozoliņam sniegt ziņojumu par Valsts kontroles pārbaudes rezultātiem un Ministru prezidentam detalizētu pamatojumu par "Latvenergo" padomes atlaišanu un valsts akciju sabiedrības prezidenta Koemeca atstādināšanu, kā notikušais ir veicinājis stabilitāti enerģētikā. Saeimas deputāti Rozentāls, Gundars Bērziņš, Pauls Putniņš, Zigurds Tomiņš, Novakšānovs, Imants Kalniņš, Tabūns, Grīnblats, Mārtiņš Ādams Kalniņš un Aleksandrs Kiršteins".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runāt par steidzamību ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu ierosināto priekšlikumu - izskatīt šo pieprasījumu kā steidzamu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 18, atturas - 15. Steidzamība ir pieņemta. Lūdzu deputātus uzsākt debates! Deputāti debatēs ir pieteikušies? Nav.

Lūdzu balsot par pieprasījuma pieņemšanu! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 13, atturas - 16. Pieprasījums ir pieņemts, nododam to Ministru prezidentam Mārim Gailim, kā arī Pieprasījumu komisijai.

Deputāts Žīgurs lūdz vārdu steidzamam ziņojumam. Jūs trīs minūtes izmantosit? (Starpsauciens no zāles: "Tikai divas!") Tikai divas minūtes deputāts Žīgurs pieprasa. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Atvainojos, ka šobrīd esmu tā mazliet saguris. Es vakar naktī lasīju deputātes Gravas man ieteikto grāmatu. (Zālē troksnis.) Šo grāmatu izlasot, par nožēlu neko jaunu neatradu, ko jau mēs nezinātu iepriekš, un šī sakopojuma lielā daļa bija mums visiem jau sen zināma. Un tās detaļas, kuras mums nav zināmas, tās mēs varam iegūt pie tiem cilvēkiem, kas šodien stāv pie Saeimas nama ar plakātiem. Tur jau viss ir. Parunājiet ar viņiem! Šīs grāmatas vērtība ir apmēram, manā vērtējumā, viena ceturtā daļa no tā, ko mēs esam izdevuši. Oriģinālus no Molotova-Ribentropa "kaktu nolīgumiem" par 2000 rubļiem, mūsu naudā - par 20 santīmiem, var redzēt Maskavā izstādītus. Gala rezultātā mēs naudu esam izmetuši vējā! Tātad šī grāmata tiks pārdota un nauda iekasēta, bet vai mēs saņemsim atpakaļ to! Jo mums nekādu līgumu ar deputāti Gravu nepastāv. Tas tagad ir jautājums. Tad jau iznāks tā, ka mēs dubulti samaksājam par šīs grāmatas izdošanu. Es nezinu to atrisinājumu, varbūt Prezidijs varēs atrisināt tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Sinka. Arī paziņojums. Tad zvanu reģistrācijai!

J.Sinka (TB).

Par spīti starptautiskajam nosodījumam, kuram nule pievienojies arī ASV ārlietu ministrs Kristofers, Krievija turpina graut Čečenijas pilsētas un ciematus. Ielenkta Gudarmesa un Šali. Šajā sakarā aicinu Saeimas Čečenijas atbalsta grupu uz pārrunām Prezidija zālē tūlīt pēc pārtraukuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu reģistrēties deputātus! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Šodien, 30.martā, nav reģistrējušies:

Dzintars Ābiķis,

Eduards Berklavs,

Indulis Bērziņš,

Mariss Andersons,

Māris Budovskis,

Ilmārs Dāliņš,

Aivars Endziņš,

Gaļina Fjodorova,

Māris Graudiņš,

Andris Gūtmanis,

Edvīns Inkēns,

Kārlis Jurkovskis...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Jurkovskis ir zālē.

I.Folkmane.

Imants Kalniņš...

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš ir zālē.

I.Folkmane.

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova,

Ruta Marjaša...

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša ir zālē.

I.Folkmane.

Andrejs Panteļējevs,

Oļģerts Pavlovskis,

Andris Piebalgs,

Aija Poča,

Velta Puriņa,

Indra Sāmīte,

Antons Seiksts,

Anna Seile...

Sēdes vadītājs. Anna Seile ir zālē.

I.Folkmane.

Mārtiņš Virsis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, ieņemiet vietas! Reģistrācija kvoruma noteikšanai. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 40 deputāti! Sēdē nav kvoruma, tādēļ būs piecas minūtes ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Bija izziņots pārtraukums uz piecām minūtēm, jo pulksten 11.00 zālē bija tikai 40 deputāti. Lūdzu vēlreiz reģistrēties kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 57 deputāti. Turpinām sēdi.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā". Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Lībane. Lūdzu!

K.Lībane. Godātais priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Strādāsim ar dokumentu nr.142. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā". Juridiskā komisija nav saņēmusi priekšlikumus par 70.1 pantu un aicina Saeimu atbalstīt panta redakciju pirmajā lasījumā pieņemtajā variantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

K.Lībane. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 6.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Likumprojekts - grozījums konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi", trešais lasījums.

Ruta Marjaša, "Latvijas ceļa" deputāte, Juridiskās komisijas vārdā. Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Pēc likumprojekta apstiprināšanas otrajā lasījumā nekādi papildinājumi un ierosinājumi netika iesniegti, tādēļ mēs piedāvājam tādā pašā, negrozītā variantā apstiprināt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta - grozījuma konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 1, atturas - 4. Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 6. Likums pieņemts.

Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti Elferts, Marjaša, Kamaldiņš, Līgotnis, Valdis Pavlovskis, Jonītis, Siliņš, Birzniece, Spuģis un Meierovics lūdz darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: darba kārtības 68.punktu (likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par valsts pensijām"") un 74.punktu jeb sešpadsmitās nodaļas 10.punktu (likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"") izskatīt pēc 35.punkta - "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā".

Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es zinu, ka visas komisijas steidzas strādāt, visām ir sagatavoti likumprojekti, bet man ir lūgums - pastrādāsim saskaņā ar to darba kārtību, kāda ir pašreiz! Nekas jau nav ļoti "bailīgs", jo - paskatieties, cik ir trešo lasījumu! Iedosim mēs arī Valsts prezidentam darbu, lai viņš paraksta šos likumus, kurus mēs tūlīt pieņemsim trešajā lasījumā. Esiet tik laipni, un ievērosim darba kārtību, kāda ir! Uzreiz saruks mums tie garie saraksti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par izmaiņām darba kārtībā, kuras ierosina deputāti, - tātad grozījumus un papildinājumus likumā "Par valsts pensijām" un "Grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" izskatīt pēc "Grozījuma Valsts drošības iestāžu likumā". Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 13, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"", pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Raimonds Jonītis, "Latvijas ceļa" deputāts, - komisijas vārdā.

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Vispirms es gribētu lūgt paņemt dokumentu nr.99, kur ir šis Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts. Šis likumprojekts ir ļoti īss. Ir ierosināts no likuma "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām" izslēgt medicīniskās aprūpes kooperatīvās sabiedrības tikai tāpēc, lai nodrošinātu veselības aprūpes valstisko kontroli un reģistrēšanos noteiktā kārtībā valstiskā apmērā. Lai nodrošinātu šo medicīnisko kooperatīvo sabiedrību reālu sertificēšanos un nodrošinātu mūsu iedzīvotājiem šā pakalpojuma absolūtu drošumu. Un vispirms es gribētu lūgt Saeimas piekrišanu šo likumprojektu pieņemt steidzamības kārtībā sakarā ar to, ka tas ir tik īss un no tā likumprojekta izslēdz tikai viena veida kooperatīvās sabiedrības. Tas ir komisijas lūgums.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par ierosināto steidzamību? Neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 3. Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim otrreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 2. Steidzamība pieņemta.

R.Jonītis. Paldies. Un, kā jau es pastāstīju, šis ir pirmais lasījums. Šā likumprojekta jēga ir izsvītrot no likuma 3.panta vārdus "medicīniskās aprūpes sabiedrības". Es aicinu atbalstīt šo grozījumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - pieņemt pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

R.Jonītis. Es lūgtu otro lasījumu šim likumprojektam noteikt 6.aprīlī, nākamajā ceturtdienā.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu ir iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Jonītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā". Aizsardzības un iekšlietu komisija. Andris Līgotnis - komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Šis likums par valsts drošības iestādēm ir no aizsardzības bloka palicis pēdējais, kurā ir palicis iepriekšējais, vecais Zemessardzes pirmās amatpersonas nosaukums - "Zemessardzes priekšnieks". Visos citos likumos tas jau ir izlabots, tajos jau ir jaunā terminoloģija, un tas tagad saucas "Zemessardzes komandieris". Šeit ir nepieciešams izdarīt šo terminoloģisko labojumu, cits nekas šajā labojumā nav. Tas ir ļoti īss, ļoti vienkāršs, un es aicinu par to nobalsot. (Starpsauciens no zāles: "Steidzamības kārtā!")

Sēdes vadītājs. Vai jūs nevēlaties, lai nobalsotu par steidzamību?

A.Līgotnis. Šoreiz ne, jo ir iespējams, ka, gatavojot otro lasījumu, būs vēl cits priekšlikums klāt jāpieliek.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Labojumus lūdzu iesniegt līdz tam pašam datumam - 6.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu nav iebildes? Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekts "Par aizsargjoslām". Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Lūdzu! Anna Seile, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāte, - komisijas vārdā,

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Šis likums ir jau samērā ilgi gaidījis uz pieņemšanu. Likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets, un šodien mēs to skatām pirmajā lasījumā (dokuments nr.155). Kāpēc bija vajadzīgs šāds likumprojekts par aizsargjoslām? Tāpēc, ka ļoti daudzos likumos ir noteiktas dažādas aizsargjoslas, dažādi to režīmi, dažādi izmēri. Beidzot vienā likumā ir iestrādātas visas normas, kas attiecas uz ierobežojumiem šajās aizsargjoslās, un ir arī noteikta šo aizsargjoslu klasifikācija. Visas aizsargjoslas iedalās robežjoslās, ekspluatācijas aizsargjoslās, sanitārās aizsargjoslās, drošības joslās un pat muitas kontroles joslās. Jā, ir saņemti arī iebildumi no Vides un sabiedrisko lietu komisijas, ka vajadzētu precīzāk izstrādāt un regulēt atbilstoši jau spēkā esošajiem likumiem dažādu aizsargjoslu statusu un arī to platumu. Šie iebildumi ir vērā ņemami un būtiski, bet tie nevarētu kavēt pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un tādas korekcijas tiešām ir nepieciešamas, jo jau Zvejniecības likumā ir noteikti tauvas joslas platumi un arī dažādos citos likumos ir noteikti ierobežojumi, kuri nav pilnībā saskaņoti ar Ministru kabineta iesniegto projektu. Bet tas viss ir labojams. Iesniedziet savus priekšlikumus otrajam lasījumam! Aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par aizsargjoslām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Seile. Komisijas vārdā es lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 6.aprīli.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes pret šo priekšlikumu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Papildinājums Latvijas Republikas konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"". Ruta Marjaša, "Latvijas ceļa" deputāte, - komisijas vārdā.

R.Marjaša (LC).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja tai nodoto likumprojektu par papildinājumiem likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi". Šo papildinājumu būtība bija tāda, lai šā konstitucionālā likuma 9.pantu (tas šodien nosaka: "Tikai pilsoņiem var nodot īpašumā vai pārdot zemi un citus dabas resursus, izņemot gadījumus...") papildinātu ar vārdiem: "kad fiziska persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, iegūst zemes īpašumu mantošanas ceļā". Juridiskā komisija savā sēdē noraidīja šo priekšlikumu sekojošu apsvērumu dēļ. Tādu izņēmuma gadījumu dzīvē var rasties ļoti daudz, un tie var būt dažādi. Bet mums ir runa par konstitucionālo likumu, kurā ir noteikts princips. Nupat, šodien, mēs ar jums nobalsojām trešajā lasījumā par labojumiem šajā konstitucionālajā likumā, kur šajā 9.pantā ir papildinājums: "kad Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos" ... "kad likumos vai Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos noteikts citādi." Tātad katrs šāds gadījums būtu regulējams, un tādi fakti, pareizāk sakot, tādas situācijas jāregulē ar speciāliem likumiem. Un tas labojums, ko mēs šodien pieņēmām konstitucionālajā likumā, to paredz, - ka, ja cits likums paredz izņēmumus konkrētajās situācijās, tad ir iespējams arī cits risinājums. Bet Juridiskā komisija uzskatīja, ka konstitucionālajā likumā tāds papildinājums nav nepieciešams, tādēļ Juridiskā komisija lūdza noraidīt šo piedāvāto labojumu konstitucionālajā likumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Lūdzu! Deputāts Berķis - Latvijas Zemnieku savienība.

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es gribu norādīt uz citu, daudz lielāku pretrunu, kas slēpjas šajā faktā, ka mēs grozām konstitucionālo likumu "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi". Ja mēs kādu likumu esam nosaukuši par konstitucionālo likumu - un tas tika izdarīts iepriekš, Augstākajā padomē, - tas nozīmē, ka šim likumam vajadzētu faktiski būt ar konstitūcijas, ar Satversmes spēku, un tātad tai vajadzētu būt grozāmai tikai ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Jau tajā laikā, kad šis likums tika pieņemts, faktiski tur tika ielikta pretruna, ierakstot: "izņemot gadījumus, kad Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikta cita kārtība". Tātad varam noslēgt jebkuru starptautisku līgumu, un jau tūlīt līdz ar to tas viss, ko esam pieņēmuši kā konstitucionālu, tādu, ko tik viegli nevarētu mainīt, - tas jau tiek tūlīt izmainīts. Tagad, pierakstot klāt jau iepriekš, šodien, pieņemtajā likumā, ka likumos vai Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos nolīgumos, iznāk, ka šis likums ir faktiski "mazāks" par visiem citiem likumiem: mēs varam pieņemt jebkuru citu likumu, un tūlīt šis konstitucionālais likums "paliek apakšā" ðim pieņemtajam likumam, un atliek tikai šis ceļš - šo konstitucionālo likumu pieskaņot visparastākajam, visikdienišķākajam mūsu ar jebkuru kvalificētu balsu vairākumu pieņemtajam likumam. Tāpēc es gribētu norādīt, atbalstot šeit Marjašas kundzes viedokli, ka noraidīt šo labojumu, šo grozījumu... es gribētu norādīt, ka ir nepieciešams arī ķerties pie paša konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" kā tāda un tad vai nu izmest vārdu "konstitucionālais", jo tad tas nav nekāds konstitucionālais, vai arī panākt, lai šis likums būtu tik tiešām konstitucionāls un lai to varētu grozīt tikai ar divu trešdaļu balsu vairākumu. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Mums nav tā likuma!")

Sēdes vadītājs. Cik es varēju dzirdēt, ko teica deputāts Leiškalns, es sapratu, ka viņam nav šā likumprojekta.

(No zāles deputāts K.Leiškalns: "Es teicu, ka Latvijas Republikas Satversme neparedz konstitucionālus likumus. Un viss. Nav tā....")

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Jūsu izteiktās replikas es komentēt nevaru. Es domāju, ka šeit ir tehniskas dabas jautājums, bet tās savas domas jūs varat izteikt tribīnē, ja vēlaties. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Papildinājums Latvijas Republikas konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 39, atturas - 14. Nav pieņemts. Noraidīts.

Nākamais ir likumprojekts "Par 1992.gada 7.jūlija likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" papildināšanu". Pirmais lasījums. Juridiskā komisija. Komisijas vārdā - Ruta Marjaša.

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tai nodotos Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdotos noteikumus nr.175, kas paredz, ka Civillikuma 968. un 973.pants nav piemērojams arī gadījumos, kad valsts un pašvaldību uzņēmumi, valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrības vai atsevišķas valstij vai pašvaldībai piederošas ēkas un būves tiek privatizētas saskaņā ar speciālajiem likumiem, kas regulē to privatizāciju. Juridiskā komisija piedāvā Saeimai pieņemt pirmajā lasījumā šos Ministru kabineta noteikumus, šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo iesniegto likumprojektu? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par 1992.gada 7.jūlija likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" papildināšanu"! Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par - 52, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

R.Marjaša. Lūdzu tos iesniegt līdz 7.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir "Grozījumi Augstākās padomes lēmumā "Par kārtību, kādā pašvaldības uzskaita, kontrolē un pārņem ārvalstu militāro resoru pārziņā esošos nekustamā īpašuma objektus"". Trešais lasījums. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par minēto likumprojektu, tādēļ es aicinu pieņemt to trešajā lasījumā un balsot par to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 58, pret - 0, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir "Patentu likums". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā runās Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienības deputāts. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi deputāti! Attiecībā uz Patentu likuma projekta trešo lasījumu esam saņēmuši Juridiskā biroja priekšlikumu, un arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, apspriežot un gatavojot to trešajam lasījumam, ir iesniegusi savējo. Un tāpēc, lūdzu, strādāsim ar dokumentu nr.186.

Juridiskais birojs lūdz izteikt likumā lietotos terminu skaidrojumus kā 1.pantu. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptējam.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija ierosina apvienot līdzšinējo 2. un 3.pantu, izsakot tā nosaukumu šādā redakcijā - "Izgudrojuma objekts un neaizsargājamie objekti". Lūdzam šo redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz papildināt 29.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: "Par profesionālā patentu pilnvarotā iekļaušanu reģistrā Patentu valde paziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta iestādei." Lūdzam šādu papildinājumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 46.panta otro daļu šādā redakcijā: "Par darbībām, kas saistītas ar autorības piesavināšanos, līdzautorības uzspiešanu, kā arī izgudrojuma būtības izpaušanu un citām darbībām, vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem." Lūdzam šo tekstu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 46.panta redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Vairāk priekšlikumu Tautsaimniecības komisija šā likumprojekta trešajam lasījumam saņēmusi nav, un tāpēc lūdzam šo likumprojektu apstiprināt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Patentu likums" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

V.Novakšānovs. Es pateicos komisijas vārdā Juridiskajam birojam un arī Latvijas Republikas Patentu valdei, kas ļoti strādāja pie šā likuma izstrādes. Liels paldies!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Grozījums Operatīvās darbības likumā". Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Jau gadu mums darbojas likums par operatīvo darbību. Un šā likuma darbības gaitā esam konstatējuši, ka ir zināmas nepilnības, un tās ir jānovērš. Šo likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets. Faktiski iniciatore ir Iekšlietu ministrija, bet tam ir piekritusi arī Aizsardzības ministrija, kā arī Zemessardze, kas nodarbojas ar šīm operatīvās darbības lietām. Būtība ir šāda: pašreiz spēkā esošā likuma 32.panta pirmās daļas redakcijā ir noteikts, ka operatīvās darbības subjekta slepenajiem palīgiem ir tās pašas sociālās garantijas, kas šiem operatīvajiem darbiniekiem. Bet kādas tad ir šis sociālās garantijas? Tās ir: dienesta dzīvoklis, dienesta telefons, dažādi izdienas jautājumi, pensiju atvieglojumi, garāki atvaļinājumi, valsts apdrošināšana un vēl daži. Protams, šādas sociālas garantijas nedz loģiski, nedz ar likumu pamatoti būtu piemērojamas šiem slepenajiem palīgiem, uz kuriem varētu lielākajā daļā gadījumu attiecināt tikai apmaksas nosacījumus. Tādēļ arī ir šis priekšlikums, lai nebūtu obligāti visos gadījumos jāpiešķir šīs sociālās garantijas. Tas nav vajadzīgs, tas nav ne ar ko pamatots. Tātad, pieņemot šo likumprojektu, tiktu slēgti šie līgumi starp "slepenajiem kanāliem" un operatīvās darbības subjektiem, un tur konkrēti katrā gadījumā tiktu norādītas tieši tās sociālās garantijas, kas attiecīgajā situācijā konkrētajai personai ir nepieciešamas. Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai vēlas kāds deputāts runāt? Nav pieteikušies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums Operatīvās darbības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1.

A.Līgotnis. Es lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 6.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Pieņemts pirmajā lasījumā. Un pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav iebildes? Nav. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana. Lēmuma projekts "Par valsts iekšējās drošības un tiesiskās kārtības paaugstināšanu". Nacionālās drošības komisija. Lainis Kamaldiņš - komisijas vārdā. "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

L.Kamaldiņš (LC).

Godātie deputāti! Es lūdzu paņemt ziemas sesijā izskatāmo dokumentu nr.193. Tas ir lēmuma projekts, un, protams, tam nav lasījumu, tāpēc skatīsim cauri visus saņemtos priekšlikumus, ko ir iesniegušas gan vairākas komisijas, gan arī deputāti.

Par 1. punktu ir saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piecu Saeimas deputātu - Resnā, Putniņa, Rozentāla, Novakšānova un Berķa, kā arī LNNK frakcijas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Juridiskās komisijas priekšlikumi.

Nacionālās drošības komisija, izskatījusi visus šos priekšlikumus, nolēma tos neatbalstīt un atstāt lēmuma projektu iesniedzēju redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas runāt par šo 1.punktu? Nevēlas. Vai ir iebildes? Nav. Līdz ar to 1.punkts ir akceptēts. Tālāk!

L.Kamaldiņš. 1.2. punkts. Šeit bija saņemti priekšlikumi no Juridiskās komisijas un no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kā arī ir LNNK frakcijas priekšlikumi. Tika atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums un daļēji atbalstīti ir arī Juridiskās komisijas un Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzējiem nav iebildes pret to, kā viņu priekšlikumi ir traktēti komisijas redakcijā? Nav. Deputātiem arī nav iebildes? Līdz ar to 1.2. punktu kā otro punktu akceptējam. Tālāk!

L.Kamaldiņš. Tālāk. Par 2.punktu ir saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, LNNK frakcijas, Juridiskās komisijas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas un deputāta Leiškalna priekšlikumi. Komisija atbalstīja Juridiskās komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu un, respektīvi, šo punktu izslēdza.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iesniedzējiem ir kādas iebildes? Kāds vēlas runāt? Nav. Vai pārejie deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 2.punkta izslēgšanu? Piekrīt. Pieņemts. Tālāk!

L.Kamaldiņš. 3.1. punkts. Tika saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un LNNK frakcijas priekšlikumi. Tika atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums un daļēji atbalstīts ir arī LNNK frakcijas priekšlikums. Protams, ar izmaiņām termiņos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Akceptējam. Tālāk!

L.Kamaldiņš. 3.2. punkts. Ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izslēgt šo punktu, bet komisija to neatbalstīja un atstāja iesniedzēju izteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji piekrīt? Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

L.Kamaldiņš. 3.3. punkts. Ir saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un LNNK frakcijas priekšlikumi. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums netika atbalstīts, bet LNNK frakcijas priekšlikumi tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Līdz ar to komisijas redakcija ir atbalstīta. Tālāk!

L.Kamaldiņš. 3.4. punkts. Tika saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un LNNK frakcijas priekšlikumi. Abos šajos priekšlikumos tika ierosināts šo punktu izslēgt, taču komisija nolēma to atstāt iesniedzēju redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nē, jūs nepareizi...

L.Kamaldiņš. Es atvainojos, jā. Otrādāk! Tika ierosināts šo punktu izteikt savādākā redakcijā, bet komisija to nolēma izslēgt, pie tam - ar iesniedzēju piekrišanu, jo šī Noziedzības novēršanas nacionālā padome tiešām ir uzsākusi reālu darbību.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav.

L.Kamaldiņš. Tālāk 3.5.punkts. Ir saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un LNNK frakcijas priekšlikumi. Komisija šos priekšlikumus neatbalstīja un atstāja iesniedzēju izteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

L.Kamaldiņš. Par 3.6. punktu priekšlikumi nav saņemti, par 3.7.punktu tika saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un divi LNNK frakcijas priekšlikumi. Tika atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums un viens LNNK frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

L.Kamaldiņš. 3.8. punkts. Tika saņemts LNNK frakcijas piekšlikums, kuru komisija neatbalstīja, jo LNNK frakcija ierosināja izslēgt šo punktu tāpēc, ka tas bija ierosināts viņu iepriekš piedāvātajā priekšlikumā, kuru komisija neatbalstīja, un Saeima to akceptēja.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to balsojuma nav. Tālāk!

L.Kamaldiņš. Tālāk 3.9. punktā Nacionālās drošības komisija ierosināja aizstāt vārdus "finansu izziņas dienestu" ar "Valsts ieņēmumu dienestu".

Sēdes vadītājs. Pieņemts, nav iebildes.

L.Kamaldiņš. Par 3.10. punktu ir saņemti deputātu Resnā, Putniņa, Rozentāla, Novakšānova, Berķa priekšlikumi, kurus komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

L.Kamaldiņš. Par 4.punktu ir saņemti Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi, kurus komisija atbalstīja un nomainīja vārdus "uzdod ģenerālprokuroram" ar vārdiem "ierosina ģenerālprokuroram".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

L.Kamaldiņš. Par 5. punktu ir saņemti Juridiskās komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi, kurus komisija neatbalstīja un atstāja tādā redakcijā, kādā tā bija, iesniedzot lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes deputātiem. Pieņemts.

L.Kamaldiņš. Par 6.punktu ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, LNNK frakcijas priekšlikums un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīti LNNK frakcijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Pieņemts.

L.Kamaldiņš. Pēdējais par visu lēmuma projektu ir Juridiskās komisijas atzinums, ka Juridiskā komisija neatbalsta šā lēmuma projekta pieņemšanu. Bet Nacionālās drošības komisija šā lēmuma projekta pieņemšanu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie deputāti! Procedūra Kārtības rullī nav reglamentēta. Būtu piemērojama likumprojektu izskatīšanas procedūra, bet deputāts Līgotnis un deputāte Marjaša tagad, kā es saprotu, grib debatēt par lēmuma projektu kopumā. Nav jau nekur rakstīts, ka tas jums ir aizliegts. Tāpēc, lūdzu, nāciet pēc kārtas!

Ruta Marjaša - "Latvijas ceļa" deputāte. Pēc tam - Andris Līgotnis.

R.Marjaša (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilnīgi pareizi tika norādīts, ka Kārtības rullī šī procedūra nav paredzēta, bet es gribu pateikt pēc būtības. Ņemot vērā to, ka Juridiskā komisija vispār neatbalsta tāda lēmuma pieņemšanu, es nerunāšu par atsevišķiem pantiem, bet ilustrācija tam, kādēļ Juridiskā komisija nepiekrīt šāda lēmuma pieņemšanai - un es personīgi balsošu pret tāda lēmuma pieņemšanu - ir, teiksim, tāds fakts, ka Juridiskajai komisijai tiek piedāvāts nodrošināt Satversmes tiesas likuma pieņemšanu. Man liekas, līdz zināmam datumam. Manuprāt, katram no mums šeit ir skaidrs, ka likumus pieņem nevis komisijas, bet likumus pieņem Saeima. Komisijas var tikai strādāt pie likumprojektiem, dot savus priekšlikumus un iesniegt Saeimai.

Un arī tas punkts, kur, teiksim, runā par presi, ir klajā pretrunā, tas ir punkts, kas uzdod presei nodrošināt, lai visi valsts iestāžu preses dienesti veicinātu objektīvu un aktīvu, pret noziedzību vērstu uzskatu izplatīšanu masu informācijas līdzekļos; tas arī runā pretī Preses likumam. Es domāju, ka katrs no jums var šeit atrast vēl vienu otru ar likumu nesaskanošu punktu, bet visā visumā Juridiskā komisija uzskata, ka šāds normatīvais akts nebūtu pieņemams tādā augstākajā likumdošanas institūcijā kā parlaments. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Es apzinos, ka iestāšanās par šā lēmuma projekta pieņemšanu, protams, līdzētu pakāpties deputātu"topa" galvgalā. Šajā lēmumā ir labas idejas, un es pat būtu ar mieru par šo lēmumu balsot, ja vien šāda lēmuma pieņemšana kaut vienam noziedzniekam Latvijā dzīvi darītu grūtāku un bīstamāku. Ja vien Ādamsona kungs no saviem 20 000 padotajiem spētu atrast kaut vienu policistu, kuram šis lēmums palīdzētu vieglāk strādāt. Diemžēl ne viens, ne otrs nav iespējams, jo ar lozungiem noziedzību apkarot nevar. To pierādīja ilgie komunistu valdīšanas laiki, un cits ceļš šeit ir meklējams. Es esmu par nopietnu darbu ar likumiem, es esmu pret darba imitāciju un tādēļ balsošu pret šo lēmuma projektu pat tad, ja Elferta kunga īkšķis būs vērsts augšup. Es aicinu tāpat rīkoties arī pārējos.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Lambergs (LNNK).

Arī LNNK frakcija piekrīt iepriekšējam runātājam un aicina balsot "pret". LNNK balsos pret šo lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu "Par valsts iekšējās drošības un tiesiskās kārtības paaugstināšanu". Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 17, atturas - 21. Lēmuma projekts nav pieņemts.

Nākošais. Likumprojekts "Par valsts meža izmantošanas kārtību". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāte.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Šodien trešajā lasījumā, tātad pēdējā, izskatām likumprojektu ar kārtas numuru 187. Ir sagatavots arī dokuments nr. 187-a, kurā ir redzams pilns trešajā lasījumā Saeimā apspriešanai piedāvātais teksts.

Pāriesim pie apspriešanas pa pantiem otrajā lasījumā...

Sēdes vadītājs. Tas ir trešais un pēdējais lasījums.

A.Seile. Jā, tātad trešais un pēdējais lasījums. Trešajā lasījumā tika iesniegts priekšlikums - izmainīt šī likumprojekta virsrakstu, nosaucot to "Par valsts meža izmantošanu". Tas ir tīri redakcionāls priekšlikums, ko ierosinājusi Tautsaimniecības komisija, un es aicinu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Akceptēts.

A.Seile. Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu - visus terminu skaidrojumus izteikt kā 1. pantu. Tāda ir mūsu prakse, un visi šie likumā lietotie termini ir redzami dokumentā nr. 187-a. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, paņemiet abus dokumentus! Vai jums nav kādas iebildes? Nav iebildes. Līdz ar to akceptējam visus šos terminus 1. pantā.

A.Seile. Juridiskais birojs ir ierosinājis un Tautsaimniecības komisija atbalstījusi priekšlikumu - izslēgt otrā lasījuma tekstā 3. pantu, kurā runāts par to, kas ir šī likuma pamats. Būtībā to nosaka visi nākošie panti, tāpēc atsevišķi šādi panti faktiski nebūtu vajadzīgi. Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu - izslēgt 3. pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Seile. 4. pantu Tautsaimniecības komisija ir izteikusi precizētā redakcijā, nosaucot, kas ir valsts meža fonds. Un šī redakcija ir sakārtota atbilstoši visiem citiem spēkā esošajiem likumiem. Teksts ir tāds, ka šo valsts meža fondu veido Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa uz 1940. gada 21. jūliju un pārējā meža fonda zeme, uz kuras nav atjaunotas īpašuma tiesības un kura nav nodota lietošanā fiziskajām personām pēc 1990. gada 21. novembra. Tas ir komisijas ierosinājums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 5. pants. Tautsaimniecības komisija kopā ar Valsts meža dienestu ir sagatavojusi jaunu šī panta redakciju, daudz īsāku, tāpēc ka visa valsts meža fonda zemes reģistrēšanas kārtība, kā viņu reģistrē īpašumā, ir jau noteikta citos likumos, un tādēļ šeit ir tikai noteiktas specifiskas atrunas, kas ir nepieciešamas sakarā ar aizsargājamām teritorijām. Un ir arī atruna, ka vienlaikus ar valsts meža fonda zemes īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir nostiprināmas arī īpašuma tiesības uz valsts meža fonda teritorijā esošajiem ceļiem, meliorācijas sistēmām, upēm un ezeriem. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav.

A.Seile. 6. pantu komisija iesaka izslēgt un attiecīgi mainīt pantu numerāciju, jo visa meža fonda zemes reģistrēšanai nepieciešamie dokumenti ir nosaukti jau citos zemes reformas likumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Seile. 8. pants. Komisija ir ierosinājusi kārtību, kādā var valsts meža fonda zemes nodot citiem lietotājiem jau pirms reģistrēšanas zemesgrāmatā, un ir noteikta kārtība, ka tikai ar valsts... ar mežu valsts ministra atļauju.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu - mainīt pirmo daļu Tautsaimniecības komisijas izteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes pret 1. daļu? Nav. Pieņemta.

A.Seile. Tālāk seko deputāta Lagzdiņa priekšlikums par 8. panta otro daļu. Tas būtībā nosaka atvieglotu kārtību, kādā valsts meža fonda zemes var atsavināt vai nodot citiem lietotājiem, aizsargājamos un saudzējamos mežos darot to ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu, bet saimnieciskajos mežos - ar Valsts meža dienesta rīkojumu. Konsultējoties ar Valsts meža dienestu, Tautsaimniecības komisija neatbalstīja šo priekšlikumu visā pilnībā, bet tikai daļēji, jo uzskatīja par nepieciešamu aizsargājamos mežus tomēr noteikt ar ikreizēju Saeimas lēmumu. Šādu kārtību pieprasa arī vispār aizsargājamo objektu izveidošanas kārtība, tātad tos var izveidot ar Saeimas lēmumu, bet pārējos mežus tā, kā Lagzdiņa kungs iesaka, - saudzējamos mežos - ar Ministru kabineta rīkojumu, bet saimnieciskajos mežos, kur var rīkoties daudz brīvāk, ar mežu valsts ministra ikreizēju rīkojumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Mūsu valsts ir būvēta tādējādi, ka Saeima pieņem likumus ar publisku raksturu, savukārt Ministru kabinets, ministrijas, ministrijām padotībā un pakļautībā esošās valsts pārvaldes institūcijas, kā arī pašvaldības galvenokārt pieņem individuāla rakstura administratīvos aktus, kas attiecas uz atsevišķām juridiskajām vai fiziskajām personām. Ja mēs pieņemsim Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas piedāvāto redakciju, tad mēs dosim tiesības Saeimai ar lēmumu piešķirt tiesības kādai fiziskajai vai juridiskajai personai pirkt zemes gabalus, uz kuriem aug valsts mežs. Manuprāt, šādu lēmumu un atļauju var dot Ministru kabinets. Un, manuprāt, arī Ministru kabinets ir pārāk augstu stāvoša valsts pārvaldes institūcija, lai nodarbotos ar šādām sīkām lietām. Bet Saeima nekādā gadījumā nesāks izdot atļaujas. Tad jau rīt varbūt kāds ierosinās, ka Saeima lems par licenču izsniegšanu alkohola tirdzniecībai. Es saprotu, ka tas ir ļoti svarīgs jautājums, un tikai ļoti retos gadījumos tiek dotas atļaujas pārdot juridiskajām vai fiziskajām personām šos aizsargājamos mežus, bet to var izlemt Ministru kabinets. Par to mēs šeit nespriedīsim, vai Jānim, Pēterim vai Miķelim pārdot 2 hektārus vai pushektāru meža. Mēs nespriedīsim par to šeit, Saeimā. Kolēģi, tas būtu tiešs lobisms no kādas grupas puses. Saeimai jādara savs darbs, jāveido valdība, jākontrolē un jāpieņem likumi, nevis jājaucas valdības lietās. Es aicinu nepieņemt komisijas piedāvāto redakciju, bet pieņemt deputāta Lagzdiņa piedāvāto.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referente!

A.Seile. Es uzskatu, ka Lagzdiņa kungs mazliet neprecīzi tulkoja šo Tautsaimniecības komisijas piedāvāto redakciju. Kas ir aizsargājamie meži? Tās ir ļoti stingri jau tagad noteiktas un zināmas platības. Piemēram, Moricsala, kurā rezervāts ir izveidots jau 1921. gadā, un tā ir šī aizsargājamo mežu teritorija. Ja kāds gribēs pārdot gabaliņu no Moricsalas varbūt kādam biznesmenim vai tūristam, tad viņam saskaņā ar Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu būs jāgriežas Saeimā un jāprasa šeit atļauja. No 1921. gada mēs šos sevišķi vērtīgos mežus esam sargājuši, un nevar ar Ministru kabineta vienu pašu rīkojumu, kuru tiešām var kāds lobisms ietekmēt, nodot kādu gabalu no aizsargājamiem mežiem privātpersonām. Nevienu lēmumu faktiski Saeima nepieņem, nesaskaņojot to ar Ministru kabinetu. Un pēc Ministru kabineta priekšlikuma, protams, arī varētu notikt šāda atsavināšana, bet tie ir īpaši svarīgi gadījumi, tāpēc šeit būtu vajadzīgs Saeimas akcepts. Es aicinu jūs atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Deputāt Lagzdiņ, vai jūsu priekšlikums būtu balsojams atsevišķi par katru apakšpunktu vai kopā? (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Nç, kopā!") Kopā, jā? Līdz ar to būs divi balsojumi par procedūru. Pirmais - deputāta Lagzdiņa un pēc tam Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums.

Pirms balsojuma nolasu. Deputāta Lagzdiņa priekšlikums: "Izteikt 8. panta otro daļu šādā redakcijā: "Zemesgrāmatās reģistrētās valsts meža fonda zemes pārdošana vai citāda atsavināšana atļauta: aizsargājamos un saudzējamos mežos - ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu, saimnieciskajos mežos - ar mežu valsts ministra ikreizēju rīkojumu." Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 16, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tagad balsosim komisijas ieteikto redakciju: "... atsavināšana atļauta: aizsargājamos mežos - ar Saeimas ikreizēju lēmumu, saudzējamos mežos - ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu, saimnieciskajos mežos - ar mežu valsts ministra ikreizēju rīkojumu." Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 8, atturas - 10. Ir pieņemts. Šā panta redakcija ir pieņemta Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas ieteiktajā redakcijā.

A.Seile. 10.pants. Tautsaimniecības komisija ierosina svītrot šo pantu, kurā ir noteikti ieprobežojumi, kas nodrošina valsts meža fonda zemes apsaimniekošanu. Diemžēl šajā tekstā otrajā lasījumā pieņemtie ierobežojumi ir ļoti nepilnīgi, tur tie nav uzskaitīti visi, un Tautsaimniecības komisija, konsultējusies ar Valsts meža dienesta speciālistiem, atzina, ka šādus ieprobežojumus nosaka ar citiem likumdošanas aktiem un ka šis pants nav vajadzīgs. Aicinu atbalstīt tā svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Seile. 14.pants - "Ciršanas tāme". Priekšlikumu ir iesniedzis Lagzdiņa kungs, un tā saturs ir, ka šo valsts meža ciršanas tāmi nosaka Ministru kabineta apstiprinātas ciršanas koptāmes ietvaros. Komisija aicināja to neatbalstīt, jo līdzšinējā prakse rāda, ka mežu izmantošanas stratēģiju, - cik cirst, cik necirst Latvijā mežus, - šo kopējo samēru ir tiesīga noteikt Saeima. Tāda bija līdzšinējā kārtība. Un pavisam nesen mēs arī šo koptāmi esam apstiprinājuši tuvākajiem pieciem gadiem. Aicinu atbalstīt veco redakciju un noraidīt Lagzdiņa kunga priekšlikumu. Žēl, bet ko lai dara!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Es kāpu tribīnē bez īpašām cerībām, ka mans priekšlikums tiks atbalstīts, jo, ja jau tika pieņemts priekšlikums Saeimā debatēt un stundām ilgi lemt par to, vai 200 kvadrātmerus valsts meža pārdot vai nepārdot kādai firmai, tad šo tāmi noteikt jau nu Saeima būtu it kā tiesīga, bet tādā gadījumā man, godātie kolēģi, ir jautājums: vai šīs meža ciršanas tāmes apjoms ir mazāk svarīgs jautājums nekā, piemēram, ikgadējās graudu iepirkuma kvotas vai kādi citi lieli saimnieciski jautājumi, kurus risina valdība? Kāpēc tieši šis jautājums ir tik svarīgs, ka tas ir jārisina Saeimai? Jānosaka šis skaitlis deputātiem, kuri nav iedziļinājušies un automātiski nobalsos? Valdība ir tā, kas realizē šo politiku. Mums tik tiešām valdība nosaka ļoti daudzas un dažādas ikgadējās kvotas savas saimnieciskās darbības ietvaros. Bet kādēļ tieši attiecībā uz mežu ciršanas tāmi tas būtu jānosaka Saeimai? Kādēļ? Acīmredzot tādēļ, ka šeit darbojas, tiešām jāsaka, kaut kāds lobijs, kas grib panākt vienu modeli šeit. Katrā ziņā saskaņā ar Satversmi un Kārtības rulli šādas tiesības neietilpst Saeimas kompetencē. Es neatkārtošu, kas ir Saeimas uzdevums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Mežu valsts ministrs Ozols. Pēc tam - Voldemārs Novakšānovs.

A.Ozols (mežu valsts ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Jautājums par to, kas nosaka tāmi, nav īsti diskutējams šā likumprojekta kontekstā, jo to jau nosaka cits likums - to nosaka likums par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu. Ja principā šis jautājums tiktu diskutēts un vairākuma viedoklis būtu, ka tas ir kādā citā kompetencē, tad ir jāmaina šis likums, bet tas pašlaik ir spēkā esošs. Un otrs jautājums, drusku atgriežoties pie tā, nu, diezgan kaislīgi diskutētā jautājuma par to, kas nosaka un kas dod tiesības, - redziet, te ir ļoti vienkāršs princips: tas, kas nosaka režīmu, tas arī dod tiesības to atcelt. Rezervātus nodibina Saeima. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es esmu ļoti pateicīgs mežu valsts ministram Ozola kungam par tikko sniegto paskaidrojumu un gribu teikt, ka mums jau patiesībā politiskās valdības - un, kas to zina, ekonomiskajās grūtībās viņas nāks, mainīsies, un dažādi pagriezieni var būt, bet mums ir Latvija, mums ir pastāvīgs mežs... un, ja šeit mans kolēģis atsaucās uz labību, tad jāsaka, ka mums ir arī Labības likums, un tur arī būs kvotas, tur gan būs arī ievedmuitas, tarifi un tā tālāk. Un jāsaka, ka arī mums jāsāk par zemes dzīlēm... tāpat viss, uz kā balstās un dzīvo Latvijas tauta... ir jāskatās Saeimai, un tāpēc es lūdzu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas izstrādāto priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referenti!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Ja tiks nobalsots Lagzdiņa kunga priekšlikums, tad būs vēl viena liela nesaprašanās, tādēļ ka privātīpašniekiem tāmi, ciršanas tāmi, pieciem gadiem apstiprinās Saeima, bet valsts mežiem apstiprinās Ministru kabinets. Man liekas, ka īsti pareizi tas nebūtu. Šai kārtībai ir jābūt vienādai, jo šis likums, kuru mēs šodien apspriežam, ir likums par valsts mežu izmantošanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu - valsts mežu ciršanas tāmi nosaka Valsts meža dienests Ministru kabineta apstiprinātās ciršanas koptāmes ietvaros! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 18, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek otrā lasījuma redakcija. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 15.pants šajā tekstā ir parādīts tikai tāpēc, lai, diskutējot par tālākajiem pantiem, būtu redzams, kā tiek apmierināti vietējo iedzīvotāju pieprasījumi pēc malkas un pēc kokmateriāliem. Nekādi priekšlikumi par to nav iesniegti. Tālāk seko 16.pants - "Kokmateriālu realizācijas kārtība". Tautsaimniecības komisija ir izdarījusi vienu būtisku labojumu - ir papildinājusi šo kokmateriālu uzskaitījumu, kurus realizē vietējiem iedzīvotājiem bez maksas, ar vārdu "kritalas", tātad, bez maksas iedzīvotājiem var realizēt "sausos, vēja gāztos un lauztos malkas kokus un kritalas". Attiecībā uz valsts mežiem tas ir ļoti labs priekšlikums. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Tikai jāprecizē jūsu komentārs.

A.Seile. Nevajag balsot, bet vajag atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nesteidzieties, lūdzu! Tas attiecas ne tikai uz vietējiem iedzīvotājiem. Jūs teicāt - tikai vietējiem iedzīvotājiem.

A.Seile. Jā, vecajā redakcijā bija - vietējiem iedzīvotājiem. Jaunajā redakcijā - aizrādījums ir pareizs - ir teikts, ka visiem var realizēt bez maksas kritalas, lauztos kokus un vēja gāztos kokus.

Sēdes vadītājs. Man likās - tas ir ļoti būtiski. Vai, lūdzu, ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Seile. Tautsaimniecības komisija ir ierosinājusi 16.panta pirmās daļas 3.apakšpunktu izteikt precizētā redakcijā, proti, dot lietkokus meža apsaimniekošanas vajadzībām sanitārajās izlases cirtēs un galvenajā cirtē, ja ir nepieciešams celt ugunsnovērošanas torņus, tiltus, elektrolīnijas, sakaru līnijas un citas Valsts meža dienestam nepieciešamās būves, un noteikt, ka šie materiāli ir izsniedzami bez maksas saskaņā ar valsts virsmežziņa rakstisku rīkojumu Valsts meža dienesta noteiktajā kārtībā. Komisija ir ierosinājusi šādu priekšlikumu un aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk. Tautsaimniecības komisija ierosina izsvītrot 16.panta pirmās daļas 5.apakšpunktu, kurš skanēja tā: "iznomājot meža ciršanas tiesības;". Tas ir būtībā redakcionāls labojums, jo nomnieku tiesības tiek realizētas attiecībā uz šo nomas līgumu, un tas šajā nodaļā, kura saucas "Kokmateriālu realizācijas kārtība", pēc būtības nav vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Seile. 7.punktā ir redakcionāls labojums - vārdu "mežmateriālus" aizvietot ar "kokmateriālus".

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes. Lūdzu nākamo pantu!

A.Seile. 17.pants - "Kokmateriālu ieguves papildnosacījumi". Ir saņemts Tomiņa kunga ierosinājums... deputāta Tomiņa ierosinājums, kurš skan tā: "Valsts meža platības, kurās atļauts noslēgt ilgtermiņa līgumus, sadalījumā pa valsts mežniecībām nosaka valsts virsmežniecība." Tautsaimniecības komisija, izvērtējusi šo priekšlikumu, neatbalstīja to, bet atbalstīja veco redakciju, svītrojot no tās vārdus "vai iznomājot meža ciršanas tiesības". Šie vārdi tabulas kreisajā pusē, pirmajā ailē, ir pasvītroti. Kāpēc tika noraidīts deputāta Tomiņa priekšlikums? Tāpēc ka, noslēdzot ilgtermiņa līgumus, aizvien lielākas tiesības tika dotas mežniecībām un nebūtu vajadzīga šī kārtība - ik reizi saskaņot ilgtermiņa līgumus ar valsts virsmežniecību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man bija ierosinājums izteikt 17.panta pirmo daļu tādā jaunā redakcijā, kaut gan tā nav jauna, tas ir, iepriekšējos valsts meža izmantošanas kārtības noteikumos tāda redakcija ir bijusi, un nav arī alternatīva pašreiz otrajā lasījumā pieņemtajai redakcijai attiecībā uz ilgtermiņa mežizstrādes līguma slēgšanu. Tam ir iesniegta alternatīva redakcija mana 17.panta traktējuma ceturtajā daļā, un tas arī būtu jāskata kopā. Tātad 17.panta pirmā daļa otrajā lasījumā būtu jāskata kopā ar manis ierosināto 17.panta ceturto daļu. Jā, un tas būtu... es cerēju, ka vismaz arī tā skatīs Tautsaimniecības komisija - un skatīs pēc būtības, nevis saliekot mehāniski vienu pret otru... Bet es gribētu runāt par šo 17.pantu. Pēc mana uzskata, tas ir izšķirošais pants, tāpat kā tas bija likuma par muitas tarifiem 7.pants. Tieši 17.pants izšķir, vai šim likumam ir reāla slodze vai nav. Un to arī atzīmēja iepriekšējais mežu valsts ministrs, kad minēja: ja šie priekšlikumi tiek pieņemti... tātad likums kļūst vai nu par meža neizmantošanas likumu, vai arī par valsts meža izmantošanas likumu. Un manos priekšlikumos ir mēģināts sakārtot tās ne vienmēr gludās attiecības, kas ir starp šiem trīs "pîlāriem". Pirmais "pîlārs" ir valsts, kuras īpašumā ir šis mežs (un tās ir lielas platības - Latvijā aptuveni 1,2 miljoni hektāru), otrs "pîlārs" ir pašvaldības, kuru teritorijās atrodas mežs un kuru teritorijās notiek mežizstrāde, un no kuru teritorijām tiek transportēti mežmateriāli, un trešais ir paši mežizstrādātāji - fiziskās un juridiskās personas. Un tātad: līdz 1993.gadam šīs attiecības bija vairāk vai mazāk sakārtotas, un to bija izdarījusi Latvijas Republikas Ministru padome, pieņemot toreiz tos pagaidnoteikumus (pagaidnoteikumi koku izsniegšanai Latvijas Republikā, uz kuru pamata bija apstiprināti gan noteikumi par valsts meža izmantošanas kārtību, gan par mežizstrādi), savukārt 1993.gadā Ministru padome ar savu lēmumu nodeva izlemšanu par valsts meža izmantošanas kārtību pašai Meža ministrijai, un šīs pavēles numurs bija 33, un tas bija 1993.gada 11.maijā, pirms mūsu ievēlēšanas Saeimā, un savukārt Meža ministrija izdarīja ļoti būtiskus labojumus šajā likumā, šajā iepriekšējā kārtībā. Iepriekšējos Ministru padomes noteikumos bija teikts, ka mežizstrādātāju pienākumi ir uzturēt kārtībā to ceļu tīklu, kurus izmanto mežizstrādes vajadzībām, turpretim tagad jaunajos Meža ministrijas noteikumos bija pateikts, ka mežizstrādātāju pienākums ir veikt ceļu būvi un uzturēšanu ilgtermiņa līgumā paredzētos objektos un tajā noteiktos apjomos un jau bez saskaņošanas ar pašvaldību, bet tikai informējot. Līdz ar to pašvaldībai nebūtu vairs tiesību piedalīties ne līgumu noslēgšanā, ne arī pēc tam ietekmēt līdz ar to arī to ceļu tīklu uzturēšanu, kas atrodas pašvaldību teritorijā. Tas skar, protams, arī pie meža platībām atrodošos zemnieku saimniecību ceļus, kur reizēm šī smagā mežizstrādes tehnika sagandē šos ceļus, un, ja zemnieks, kā jau es iepriekš minēju, ar ķerru nepieved granti un neieber šajā ceļā, mežizstrādes tehnika brauc pāri zemnieku laukiem.

Un tāpēc arī šis 17. pants ir diezgan... plašākā redakcijā iesniegts no manas puses, jo attiecas uz kokmateriālu ieguves papildnosacījumiem. Par to, ka šis jautājums varētu ļoti ieinteresēt pašvaldības, apliecina arī tās daudzās vēstules, kas ir saņemtas no pašvaldībām. Es tātad pirms šā likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā visām rajonu pašvaldībām, visām 26, un Pašvaldību savienībai izsūtīju vēstules gan ar otrā lasījumā pieņemto tekstu, gan arī ar saviem priekšlikumiem un saņēmu ļoti daudzas, un tāpat vēstules saņēma arī Tautsaimniecības komisija. Tā, pieņemsim, vēstulē, kas ir saņemta no Bauskas rajona padomes, ir minēts, ka Bauskas rajona padomes administrācija atbalsta Saeimas deputāta Zigurda Tomiņa sagatavotos priekšlikumus šā likumprojekta trešajam lasījumam: "Vietējās pašvaldības ir ieinteresētas, lai notiktu mežu izstrādes ilgtermiņa līgumu un meža ciršanas nomas tiesību saskaņošana ar pašvaldībām, kuru teritorijā šie meži atrodas. Tas palīdzētu uzturēt kārtībā arī meža materiālu transportēšanas ceļus pagastu un rajonu teritorijās."

Ir saņemti pat konkrēti priekšlikumi. Ir priekšlikums no Krāslavas rajona padomes, un tas man ir noformēts kā otrais variants pie šā te 17. panta manas ceturtās daļas, kas ir alternatīva otrajā lasījumā nobalsotajai pirmajai daļai. Ir saņemts priekšlikums no Valkas rajona padomes - arī konkrēti par 17. panta pirmo daļu, piekto daļu, sesto daļu. Es domāju, ka mums vajadzētu ieklausīties šajos pašvaldību uzskatos, jo es neticu, ka tikai Mežu ministrija... es nerunāju tagad - pēc... jau šajā valdībā, bet agrākajā Ministru padomē bija tā, kas izvērtēja precīzi, kāda loma ir atvēlama pašvaldībai. Un tāpēc pirmajā daļā tātad varētu piekrist, ka... es arī noņemu tātad šo jauno 17. panta pirmo daļu, kurā ir runa par to, ka ilgtermiņa līgumu slēgšanas sadalījumu pa valsts mežniecībām nosaka valsts virsmežniecība. Par to mēs varam nebalsot, bet par 17. panta otro daļu būtu noteikti jāizdara balsojums, un es uzskatu, ka mežizstrādātāju meža platību pieprasījums ilgtermiņa līguma slēgšanai ir saskaņojams ar pašvaldību un izsniedzams valsts virsmežzinim. Un tas būtu arī saistībā ar agrākās Ministru padomes lēmumu nr. 180.

Un attiecībā uz 17. panta pirmo daļu lūdzu tātad manu - kā alternatīvu 17. panta ceturto daļu... un balsot lūdzu par abiem variantiem. Tātad pirmais: ka, slēdzot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus vai iznomājot meža ciršanas tiesības, priekšrocības tiesības dodamas tām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras apņemas līgumā atjaunot un kopt valsts mežu - tas ir tā, kā līdz šim, - un ar mežu apsaimniekošanu saistītās būves, kā arī veikt to ceļu būvi un uzturēšanu kārtībā, kurus izmanto mežizstrādei un mežmateriālu transportēšanai. Tas ir tas - no visām pašvaldībām nāca šī informācija.

Un otrais variants. Tas ir Krāslavas rajona padomes priekšlikums, kur bez tā vēl arī tiek papildināts, ka priekšrocības dodamas tām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras reģistrētas tā rajona teritorijā un kuras pašas veic kokmateriālu pārstrādi.

Tātad jūsu izvēlei ir divi varianti - viens ir tas, un otrs ir tiešām tas, ko Krāslavas rajona padome ir ierosinājusi, lai aizsargātu savā rajonā reģistrētās juridiskās personas un tās, kuras veic pašas kokmateriālu pārstrādi, un tāpēc tātad 17. panta pirmo daļu otrajā lasījumā lūdzu likt kā alternatīvu manis ierosinātajai 17. panta ceturtajai daļai.

Un savukārt otrā lasījuma 17. panta otrā daļa... man ir iesniegta alternatīva daļa, kā trešā, par pretendentiem. Un otrā lasījuma trešā daļa... attiecībā uz trešo daļu man ir iesniegta alternatīva 17. panta piektā daļa. Tātad iet... praktiski mainās tikai cipari, un es biju cerējis, ka arī šādā veidā Tautsaimnieku komisija sakārtos, un ir nākusi klāt jauna daļa - 17. panta sestā daļa, - tas ir, šī arī nav izgudrota kā jauna, bet tās ir normas, kas bija noteiktas ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1991. gada lēmumu par mežizstrādi. Tātad līdz 1993. gadam varēja būt šī kārtība, pēc tam viens resors šo kārtību ir noteicis pilnīgi savādāku, un es uzskatu, ka šā likuma mērķis ir beidzot sakārtot šīs attiecības starp valsti, pašvaldībām un mežizstrādātājiem.

Lūdzu, - tātad es, tā teikt, noņemu tikai šā 17. panta pirmo daļu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Par procedūru. Deputāt Tomiņ, jums ar komisijas vadītāju un likuma ziņotāju tomēr vajag izdiskutēt šo jautājumu! Ja dara tādā veidā, kā jūs pasniedzāt, tad tā likuma apspriešana ir jāpārtrauc, jo šeit ir konkrēti izteikti punkti un konkrēti jūsu ierosinājumi attiecībā uz konkrētām panta daļām. Jūs tagad sakāt: vienu - kā alternatīvu vienā vietā, otru - kā alternatīvu citā vietā... nu krustām šķērsām! Droši vien jums arī ir taisnība, bet tad mums, deputātiem, ir vai nu šis pants tādā veidā jāpārveido, vai arī citādi jādomā par procedūru, bet es personīgi nevaru, vienkārši pamatojoties uz jūsu teikto, samainīt šeit rakstīto.

Bet lūdzu pusminūti, jo ir pārtraukums! Varbūt... Mēs turpināsim debates par 17. pantu pēc pārtraukuma.

Tagad, lūdzu, reģistrācija! Reģistrēsimies! Lūdzu Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, nosaukt deputātus, kuri nepiedalās Saeimas sēdē un nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Dzintars Ābiķis,

Eduards Berklavs,

Indulis Bērziņš,

Mariss Andersons,

Māris Budovskis,

Ilmārs Dāliņš,

Aivars Endziņš,

Gaļina Fjodorova,

Māris Graudiņš,

Edvīns Inkēns,

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova,

Janīna Kušnere...

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere ir zālē.

I.Folkmane.

Andrejs Panteļējevs,

Oļģerts Pavlovskis,

Andris Piebalgs,

Aija Poča,

Velta Puriņa,

Indra Sāmīte,

Antons Seiksts,

Mārtiņš Virsis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju kvoruma noteikšanai! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 47 deputāti... 48... 49... 50 deputāti. Turpinām sēdi.

Izskatām likumprojektu "Par valsts meža izmantošanas kārtību" trešajā lasījumā. 17. pants.

17. panta pirmā daļa. Deputāts Tomiņš savu priekšlikumu par 17. panta pirmo daļu noņēma. Vai pret Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu ir iebildes pirmajā daļā - izslēgt vārdus "vai iznomājot meža ciršanas tiesības"? Nav iebildes. Pieņemts.

Tālāk 17. panta otrā daļa. Zigurda Tomiņa priekšlikums: "Mežizstrādātāja meža platību pieprasījums ilgtermiņa līgumu slēgšanai saskaņojams ar pašvaldību un iesniedzams valsts virsmežzinim."

A.Seile. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi un ir ieteikusi izteikt šādā redakcijā: "Pretendentu (juridisko un fizisko personu) atlase valsts meža resuru ieguvei, slēdzot mežizstrādes līgumus, notiek vispārēja un atklāta konkursa kārtībā, par konkursa rezultātiem informējot attiecīgo pašvaldību." Es uzskatu, ka šī redakcija ir precīzāka, un aicinu atbalstīt komisijas izteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šī redakcija ir precīzāka, salīdzinot ar 17. panta otrās daļas otro lasījumu, bet es arī 17. panta trešajā daļā vēl precīzāku variantu sniedzu, un viņš, kā es teicu, nav liekams alternatīvi. Es ierosinātu tad balsot visus manus priekšlikums pēc kārtas un tad arī skatīties, kura no otrā lasījuma nobalsotajām redakcijām tad paliek spēkā, vai mani priekšlikumi nobalsojuma gadījumā tiek noraidīti kā tādi, jo savādāk iznāk tā, ka ir runa pavisam par dažādām lietām pie vienas un tās pašas daļas. Ja jūs tālāk apskatīsities manu ierosinājumu par trešo daļu, tad tā ir tā, kas attiecas uz otro daļu, un šī te mana otrā daļa ir kā jauna daļa, un tur pavisam par ko citu ir runa. Un šeit ir runa par to, ko es jau teicu, ka mežizstrādātāju meža platību pieprasījums ilgtermiņa līgumu slēgšanai saskaņojams ar pašvaldību. Un šāda kārtība pastāvēja līdz 1993. gadam, un to bija noteikusi vēl Ministru padome lēmumā par mežizstrādi. Tur bija teikts, ka ciršanas fonds nododams pēc ilgtermiņa līguma izsolēs un sadalāms pēc vietējās pašvaldības priekšlikumiem... vai nu "priekšlikums", vai "saskaņojums"... manā priekšlikumā parādās "saskaņojums". Jo es uzskatu, ka ir svarīgi tātad ar pašvaldību saskaņot, kas notiek viņas teritorijā. Lai arī tas būtu valsts īpašums, tomēr te veic mežizstrādi, un daudzos gadījumos mēs redzam, ka labā silā, kalniņā, strādā firmas, bet zemniekiem un vietējiem iedzīvotājiem tiek atvēlētas, protams, nevis vasaras cirsmas, bet ziemas cirsmas un kādreiz vēl arī tiešām purvos. Ne visur tā ir, un daudzas pašvaldības atrod kopēju valodu ar mežniecībām, un tur problēmas nav, bet es uzskatu, ka šeit vajadzētu šo saskaņošanu tomēr atstāt tādu, kāda kārtība bija līdz tam, kamēr nebija pieņemti Mežu ministrijas noteikumi. Un tāpēc es ierosinātu balsot 17. pantā manus priekšlikumus, un līdz ar to tad būtu redzams, kuri paliek no otrā lasījuma spēkā un kuri līdz ar to būtu noraidīti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāt Tomiņ, es gribētu, lai jūs paskaidrotu vai pamatotu ar Kārtības rulli tādu kārtību.

Z.Tomiņš. Mans priekšlikums ir tāds, ka ir iesniegts priekšlikums par 17. panta pirmo daļu, kuru es noņēmu, bet par otro, par trešo un ceturto daļu... un nevar balsot tā - par manu otro un par 17. panta otro, kas attiecas uz manu trešo daļu. Es domāju tā, ka varētu balsot par maniem priekšlikumiem, kādā veidā izteikt 17. pantu, tikai es biju lūdzis, iesniedzot savu iesniegumu Tautsaimniecības komisijai, ka par 17. panta šīm visām manām daļām vajadzētu balsot par katru daļu atsevišķi kā par jaunām. Un līdz ar to, ja netiek nobalsoti, tad atbilstoša alternatīvā daļa paliek no vecās, otrā lasījuma, redakcijas, tāpēc par maniem priekšlikumiem balso pirmkārt un tikai tad - par komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāt Tomiņ, Kārtības rullī šī kārtība ir noteikta precīza, un jūs to zināt: ja deputāts ir iesniedzis savu priekšlikumu, tad vispirms balso deputāta priekšlikumu un pēc tam atbildīgās komisijas priekšlikumu par tā paša panta daļu, un nevis tādā veidā, ka vispirms nobalso visus deputāta priekšlikumus, un tad, kas paliek pāri, to kombinē ar komisijas priekšlikumu. Tas nav pareizi. Tāpēc, vienīgais, ko jūs varat lūgt, ir visus savus priekšlikumus balsot kā vienu veselu. Tas vēl atbilstu Kārtības rullim, bet tad vienalga komisija varētu pieprasīt balsot atsevišķi, jo viņa ir izskatījusi katru otrā lasījuma apakšpunktu atsevišķi un saistībā ar jūsu priekšlikumiem. Tāpēc pieprasīt, lai komisijas redakcijas nebalsotu pēc katra jūsu priekšlikuma, - tas neatbilst Kārtības rullim.

Z.Tomiņš. Ja drīkst, vienu repliku tad. Manis ierosinātā 17. panta otrā daļa pēc būtības ir jauna, un viņa nav balsojama kopā ar Tautsaimniecības komisijas šo redakciju, jo tā jau attiecas uz manis iesniegto trešo daļu. Viņas nav balsojamas kopā. Tāpēc lūdzu manis iesniegto 17. panta otro daļu balsot kā jaunu, viņa ir viena, un nevajag mēģināt piebalsot tai klāt Tautsaimniecības komisijas šo redakciju, kas attiecas... varbūt to var saistīt ar mana iesnieguma trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Es jums varu piekrist, ka jūs tā traktējat to, bet komisija ir traktējusi citādi. (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!")

Lūdzu - Jānis Lagzdiņš!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Savulaik, kad mēs pieņēmām jauno Pašvaldību likumu, tad Pašvaldību savienība iesniedza Saeimā un valdībā priekšlikumus - grozīt apmēram 120 dažādus normatīvos aktus, tādējādi sakārtojot valsts un pašvaldību funkcijas, pareizāk sakot, nodalot tās. Viens no priekšlikumu blokiem, ko iesniedza Pašvaldību savienība, bija svītrot no visa veida normatīvajiem aktiem pašvaldību pienākumu vai tiesību saskaņot ar pašvaldībām dažādu valstisku funkciju veikšanu. Tāds bija Pašvaldību savienības vadības oficiālais viedoklis. Tomēr, tiekoties ar pašvaldībām, īpaši ar pagastu pašvaldībām, nākas konstatēt, ka daudzos gadījumos uzņēmējdarbība un dažādas valsts funkcijas tiek veiktas bez pašvaldību piekrišanas, un it īpaši tas attiecas uz deputāta Tomiņa šeit piedāvāto variantu, ka, manuprāt, gadījumos, ja mežizstrāde tiek nodota privātfirmām vai kādām uzņēmējsabiedrībām, tad šis jautājums būtu jāsaskaņo ar attiecīgā pagasta pašvaldību. Motīvus šeit minēja deputāts Tomiņš. Bet gadījumā, ja pieņemtu atbildīgās komisijas variantu, tad faktiski pašvaldības neko neiegūtu, jo jau šobrīd pašvaldībām ir informācija par to, ka tiek veikta šāda veida uzņēmējdarbība, bet pašvaldības nekādi nevar to ietekmēt. Tādējādi es aicinātu atbalstīt deputāta Tomiņa piedāvāto priekšlikumu un balsot viņa priekšlikumu par 17.panta otro un trešo daļu kā alternatīvu Tautsaimniecības komisijas piedāvātajam variantam. Šeit nav nekādu juridisku problēmu.

Sēdes vadītājs. Mežu valsts ministrs - Ozols. Lūdzu!

A.Ozols (mežu valsts ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Kādēļ mums vispār šeit pašlaik ir izvērsusies ļoti ieinteresēta diskusija par visnotaļ svarīgu likumprojektu? Šī diskusija, protams, ir izvērsusies tāpēc, ka mežu nozare pēdējā laikā attīstās ļoti sekmīgi, šīs nozares produktu mēs varam pārdot maksātspējīgā tirgū. Tas dod Latvijai ienākumu, būtisku atspaidu Latvijas ārējo maksājumu veikšanā un attīsta uzņēmējdarbību Latvijas teritorijā. Šeit acīmredzot, lai izspriestu, kurš tad ir tas pareizais un cienīgais, kurš varēs strādāt vai nevarēs strādāt šajā nozarē, būtu jāņem vērā viens princips. Tās ir vienādas iespējas visiem un izvērtējumu kritērijs - atklāts un godīgs konkurss. Un šajā jomā es absolūti un pilnīgi gribētu piekrist un atbalstīt.

Bet es gribētu pievērst cienījamo deputātu uzmanību piedāvātajai jaunajai redakcijai - 17.panta otrajai daļai un konkrēti tās tekstam: "Mežizstrādātāja meža platību pieprasījums ilgtermiņa līgumu slēgšanai saskaņojams ar pašvaldību un iesniedzams valsts virsmežzinim." Un tālāk seko šis atklātais konkurss. Tādā veidā acīm redzami mums vispirms izveidojas filtrs, kur tiek pateikts, kurš tad ir tas taisnīgais un pareizais, kurš varēs piedalīties šajā brīvajā un atklātajā konkursā un kurš - ne. Es gribētu informēt cienījamos deputātus, ka pašreizējā procedūra nosaka, ka visās šajās konkursu un izsoļu komisijās piedalās pašvaldības pārstāvis. Un es domāju, ka tas, ka viņš šajās komisijās piedalās, protams, dod viņam visas iespējas izteikt savu viedokli. Un, ja tas arī būtu negatīvs, viņš tādu tomēr var izteikt. Bet vai būtu pareizi, ja mēs jau uzliktu filtru pirms tam, iekams šis atklātais un godīgais konkurss ir sācies? Un tādējādi es tomēr gribētu lūgt atbalstīt komisijas ieteikto priekšlikumu, un, ja deputāti uzskata to par nepieciešamu, attiecīgi precizējot par pašvaldības locekļa klātbūtni konkursa komisijā, bet mēs nedrīkstam pieļaut, ka notiek kāda vienpersoniska atlase, pirms šis konkurss ir sācies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Stašs - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

L.Stašs (TPA).

Man šinī lietā nav skaidra saskaņošana ar pašvaldībām. Kas tas tāds ir -saskaņošana ar pašvaldībām? Tas ir kaut kas tāds, kas nav saprotams. Es uzskatu, ka šinī lietā pie mežu izmantošanas vajadzētu... Vārdu sakot, iznāk tā: mēs godīgi solām izsoli, godīgi solām konkursu, un tas jau ir pierādījies šodien. Es zinu, un tas ir visur - sabrauc no Rīgas ar bieziem makiem cilvēki, nopērk to mežu, izcērt un aizved. Parasti nopērk vienmēr vislabākās cirsmas, bet vietējiem cilvēkiem un vietējai pašvaldībai, ja pienākas, tad gandrīz krūmi. Es uzskatu, ka šinī likumprojektā ir jābūt tādam punktam, ka pašvaldībai ir jāsaskaņo. Vārdu sakot, būtu jānosaka taisni ar likumu, ka pašvaldību teritorijā atrodošies valsts meži, teiksim, 5% vai 10%, ja valdība, pašvaldība to vēlas, viņai šis mežs ir jāatdod par sākotnējo cenu, par cirsmu cenu, par to cenu, kā ir notaksēta šī cirsma. Un, kad šī cirsma, šie procenti, pašvaldībai tiek nodalīta, tad pēc tam pašvaldība pēc sava ieskata... nevis pēc sava ieskata, bet rīko godīgu konkursu vietējiem cilvēkiem, vietējiem iedzīvotājiem un vietējām juridiskajām personām, kas koku apstrādā, un šinī gadījumā viņi konkursa kārtībā godīgi nopērk to koksni, cik viņiem būtu vajadzīgs. Tas būtu dabīgi, un tas būtu pareizi. Citādi, es vēlreiz atkārtoju, viss aiziet uz ārzemēm caur biezajiem makiem, bet vietējiem paliek tikai, atvainojiet, triju pirkstu kombinācija.

Sēdes vadītājs. Deputāts Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Godājamais Prezidij! Augsti godājamie kolēģi un klātesošie! Pašreiz mēs izskatām jautājumu par ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Un tas ir kaut kas nedaudz cits, nekā mēs runājām par cirsmu izsolēm. Ja es pareizi saprotu, tad mēs izskatām 17.panta otro daļu, ka mežizstrādātāju ilgtermiņa līgumu noslēgšana ir jāsaskaņo ar pašvaldību un tā tālāk. Pareizi es saprotu. Tad, cienītie kolēģi, tas nu ir būtiski, ka, protams, ilgtermiņa līgums pagasta mežos vai arī valsts mežos... jo valsts jau no pagastiem sastāv, nevis pagasts - no valsts... Tas ir tiešām jāsaskaņo ar pagasta pašvaldību. Un šeit tas, ko Staša kungs teica, jau vērš tieši uz šito, ka, pirmkārt, jānodrošina pagasta pašu iedzīvotāji vai pašu firmas, lai nodrošinātu pagasta iedzīvotājus ar darbu ilgtermiņa periodā un izdzīvotu. Šiem pagastiem ir jānoslēdz tikai ar pagastu saskaņojums, nevis tā, ka atbrauc kaut kādas firmas no Somijas, Zviedrijas vai tepat no Rīgas un noslēdz ilgtermiņa lietošanas līgumus par labākajām mastu priedēm un nocērt tās. Es ticu, ka pēc 20 gadiem viņas būs bankrotējušas un pazudušas. Un tad vietējie iedzīvotāji tanī pagastā stādīs mežus, un nākošās paaudzes gaidīs, vai būs vai nebūs ko cirst. Šeit jau ir tā sāls - ilgtermiņa līgumu noslēgšanā ir jādod priekšroka pagasta ļaudīm, pagasta firmām.

Sēdes vadītājs. Mežu valsts ministrs Ozols. Lūdzu!

A.Ozols (mežu valsts ministrs).

Paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Attiecībā uz priekšlikumu par pagastam iedalāmo daļu un vietējiem iedzīvotājiem. Šīs normas jau ir iestrādātas 16.pantā, kuru jūs nesen pieņēmāt. Atgriežoties atpakaļ pie tā, kas šeit tika teikts, es vēl vienu reizi gribētu... (Starpsaucieni: "Skaļāk, nedzird!") es atvainojos...

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipns, runājiet skaļāk un tuvāk mikrofonam!

A.Ozols. Es vēl vienu reizi gribētu uzsvērt to principu, ka Latvijā mums ir jānodrošina vienmērīgas tiesības, bet nevis garantēti vienmērīgi rezultāti savai darbībai, un mans priekšlikums par to kārtību, ka pašvaldību pārstāvis piedalās šajās komisijās, protams, ir spēkā. Tomēr es šeit gribētu uzsvērt būtisku atšķirību starp divām lietām - tās ir atsevišķu cirsmu izsoles un ir ilgtermiņa līgumu slēgšana. Un līdz ar ilgtermiņa līgumu slēgšanu mums tieši parādās instruments, kādā veidā panākt no uzņēmēja, lai viņš izpildītu visas mežsaimnieciskās prasības - lai viņš uzturētu kārtībā tos ceļus, kur viņš strādā, lai viņš atjaunotu mežu un koptu to. Jo tieši šis ir tas instruments, kurš, no vienas puses, nodrošina ilglaicīgas uzņēmējdarbības iespējas, ja tiks veikta pareiza, sekmīga uzņēmējdarbība. Bet, no otras puses, ja līgumslēdzējs nepilda savas saistības, mēs pret viņu varam vērsties ar visām iespējamajām sankcijām, tajā skaitā arī ar līguma laušanu. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka ilgtermiņa līgums ir tas instruments, kas mums ļauj šo uzņēmējdarbību ievirzīt civilizētās sliedēs. Mums ir vajadzīga ilgtermiņa politika, ilgtermiņa augšupejoša tautsaimniecības attīstība. Un es piekrītu, ka mēs nevaram vadīties pēc viena vai otra brīža, kad kurš atbrauks, vairāk samaksās tajā brīdī un tam arī tiks tās mantas. Tomēr es vēl vienu reizi uzsveru - vajag atklātu konkursu un ilglaicīgas pieejas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Es jūs aicinu tomēr izlasīt to tekstu, par kuru mēs runājam, un paturēt prātā to likuma tekstu, par kuru mēs šodien jau esam nobalsojuši. Un, ja mēs te runājam un klausāmies Staša kunga runu - nu gadās jau cilvēkam, ka viņš neizlasa to, kas ir bijis un par ko tikko esam runājuši kādu stundu atpakaļ - , tad es jums tikai gribu atgādināt, ka par vietējo iedzīvotāju pieprasījuma apmierināšanu ir 13.pants: "Vietējo iedzīvotāju pieprasījumus pēc malkas un celtniecības lietkokiem apkalpo pašvaldība..." Tālāk es nelasīšu, bet visiem šiem pieprasījumiem ir prioritāte attiecībā uz pārējā meža izmantošanu. Tālāk - pārējo valsts meža platību ir tiesības nodot izsolē. Kas var būt vēl godīgāks par izsoli? Un šajā gadījumā izsoles komisijā saskaņā ar izsoles noteikumiem, kurus Valsts meža dienests ir jau apstiprinājis, piedalās arī pašvaldības pārstāvis. Es jūs varu informēt, ka, piemēram, viens neliels pagasts Valmieras rajonā - Rencēnu pagasts - pagājušajā gadā no valsts meža izsolēm saņēma 18 000 latu. Tie ir lielākie ienākumi, kādus viens pagasts var gūt.

Te teiks, ka varbūt nebija apmierināti visi pieprasījumi, ka varbūt cilvēkiem nedod mežus. Es jūs varu informēt arī par to, ka likumā, kuru mēs pieņēmām vakar, par valsts un pašvaldību zemes noformēšanu zemesgrāmatās, ir ļoti vērtīgs priekšlikums, kurš ir par labu gan pašvaldībām, gan pašvaldību iedzīvotājiem. Visi meži un visas zemes, kurus nav pieprasījuši mantinieki, nenonāk Valsts meža dienestam, nenonāk valstij, bet paliek pašvaldību rīcībā līdz zemes reformas gaitas beigām, un viņas var piešķirt šiem zemniekiem mežus īpašumā. Bet šo nelielo valsts meža daļu, es uzskatu, produktīvi var izmantot tikai izsolē. Un tas ir godīgi un taisnīgi, bet, ja mēs pieņemtu Tomiņa kunga priekšlikumu, tad paskatieties, kas notiek. Meža platību pieprasījums tātad ir jāsaskaņo ar pašvaldību. Kurā izsolē, kurā pasaules malā pieprasījums ir jāsaskaņo ar pašvaldību un ir iesniedzams virsmežzinim? Nu tad staigāsim no viena pie otra, un tikai pēc tam var notikt izsole. Šī kārtība ir par smagu, tāpēc aicinu noraidīt Tomiņa kunga priekšlikumu 17.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Par procedūru. Mums tiešām no juridiskās, no tiesiskās puses, problēmu nav, jo Kārtības rullis nosaka - deputāta priekšlikums ir balsojams vispirms, pēc tam attiecīgās komisijas priekšlikums. Deputāta Tomiņa priekšlikumi ir iesniegti rakstiskā veidā ar norādi, par kuru pantu un kurā daļā, tā ka sēdes vadītājam no šī viedokļa nav problēmu. Lūdzu zvanu! 17.pants otrā daļa. Deputāta Tomiņa iesniegtais priekšlikums - izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā: "Mežizstrādātāja meža platību pieprasījums ilgtermiņa līgumu slēgšanai saskaņojams ar pašvaldību un iesniedzams valsts virsmežzinim." Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 31, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts. Vai komisija uztur spēkā šo savu redakciju un uzstāj, ka jābalso? Pretendentu (juridisko un fizisko personu) atlase valsts meža resursu ieguvei, slēdzot mežizstrādes līgumus, notiek vispārējā un atklātā konkursa kārtībā, par konkursa rezultātiem informējot atiecīgo pašvaldību.

A.Seile. Komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu. Tas atbilst otrā lasījuma redakcijai - ar vienu nelielu redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, neaģitējiet! Aģitācija ir beigusies. Es prasu tikai - vai komisija uzstāj, ka vajag šo balsojumu? Uzstāj.

A.Seile. Neviens nenoraida.

Sēdes vadītājs. Neviens nenoraida. Ir jābalso. Paldies!

Lūdzu, balsosim par šo komisijas ierosināto redakciju! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 11. Pieņemts.

Tagad - 17.panta trešā daļa.

A.Seile. 17.panta trešā daļa. Tomiņa kunga ierosinājums atbilst mūsu tikko nobalsotajai redakcijai, jo viņš vienkārši pārrakstījis jau esošā likuma tekstu. Mēs jau par šo esam balsojuši. Es uzskatu, ka mēs esam atbalstījuši Tomiņa kunga priekšlikumu un balsojums par to nebūtu jāizdara. Es domāju, ka Tomiņa kungs arī to pats paskaidros.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Dīvaini, ka tomēr mans priekšlikums netika balsots saskaņā ar Kārtības rulli papriekš. Bet tagad iznāk tā. Komisija ir nobalsojusi. Komisijā mēs tikko nobalsojām. Mans priekšlikums vai nu atkrīt, vai jāatsauc - un tā... Un, ja skatās vēl uzmanīgāk, tad šis ierosinājums par trešo daļu neatbilst otrā lasījuma otrajai daļai, Jo manā priekšlikumā nav vārda "vispārējs". Tā ka neatbilst arī... nav pārrakstīts tieši tādā veidā. Tas, ko es teicu, ja ir runa par... Sevišķi, ja izkrīt otrā daļa, tad attiecīgi mans priekšlikums jau ir it kā otrā daļa. Deputātu priekšlikums, ja tas attiecas... un tas ir alternatīvs, tad tas ir jāliek papriekš, un nevar balsot, pēc tam pateikt, ka tas ir atkritis sakarā ar to, ka mēs kaut kad iepriekš tādu pašu jau esam pieņēmuši. Tāpat būs ar šo otrā lasījuma trešo daļu - nobalsoto. Līdz attiecīga alternatīva šim priekšlikumam... Mans alternatīvais priekšlikums sakarā ar to, ka ir nākušas klāt pa vidu jaunas daļas, ir 17.panta piektā daļa. Tagad būs tā, ka mēs nobalsosim un atstāsim komisijas ierosinājumu, un mans priekšlikums, kur deputāti... bija pirmais jābalso. Pēc tam atkritīs, jo, izrādās, būs jau trešajā lasījumā cits nobalsots tikai tāpēc, ka ir nākušas klāt pa vidu jaunas daļas. Es vienkārši... vajadzēja tad balsot par šīm jaunajām daļām kā jaunām un nelikt tās kā alternatīvas jau esošajām.

Sēdes vadītājs. Deputāt Tomiņ, es jums nevaru piekrist! Manuprāt, var arī nākt kolēģi un runāt par procedūru. Procedūra vienmēr ir bijusi viena un tā pati: vispirms - deputātu priekšlikumi, pēc tam - komisijas priekšlikums. Mēs tā arī balsojām. Ja komisijas priekšlikumā tiešām ir ietverta norma, kura ir jūsu nākamajā priekšlikumā, tad nevar vispirms par visiem deputātu priekšlikumiem balsot un pēc tam attiecīgi krustām šķērsām vākt, kas ir palicis pāri - vai citādi... Es saprotu, ka šeit ir sarežģījumi, bet, līdzko es atkāpjos no Kārtības ruļļa, man kā sēdes vadītājam rodas citas problēmas. Ja ir tāds strīds, es formāli vados pēc Kārtības ruļļa, un deputāti izlemj. Šeit tiešām deputāta Tomiņa priekšlikumā viens vārds atšķiras no jau nobalsotā komisijas priekšlikuma. No formālā viedokļa, deputāta Tomiņa priekšlikumu var balsot, un, ja tas gūst deputātu atbalstu, tad acīmredzot tie vārdi, kas pieder pie otrās daļas, komisijai ir jāiestrādā. Tas no formālā viedokļa būtu pareizi, un tam es piekrītu.

Lūdzu, balsosim par... Tātad izskatām 17.panta trešo daļu. Deputāts Tomiņš uzskata, ka komisijas ieteiktajā variantā, par kuru jau ir nobalsots, trūkst vārdu... Konkrēti tur bija teikts: "pretendentu (juridisko un fizisko personu) atlase valsts meža resursu ieguvei, slēdzot mežizstrādes līgumus, - tātad deputāta Tomiņa priekšlikumā ir arī vārdi "vai nomas līgumus" -, notiek vispārēja un atklāta konkursa kārtībā. Līdz ar to šeit, komisijas ieteiktajā un deputātu nobalsotajā variantā, nav vārdu "vai nomas līgumus". Deputāts Tomiņš lūdz nobalsot par viņa ieteikto 17.panta trešās daļas redakciju.

Es nolasu vēlreiz: "Pretendentu (juridisko un fizisko) atlase valsts meža resursu ieguvei, slēdzot mežizstrādes vai nomas līgumus, notiek atklāta konkursa kārtībā."

Lūdzu balsosim par šo deputāta Tomiņa priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 26, atturas - 13. Nav pieņemts.

Tagad - 17.panta ceturtā daļa. Lūdzu!

A.Seile. Godātais sēdes vadītāj! Mums visu laiku ir nesaprašanās par procedūru. Var būt, ka jāpieņem jūsu ierosinātais un arī Tomiņa spēkā uzturētais priekšlikums - balsot par visiem Tomiņa kunga priekšlikumiem pēc kārtas, apspriežot tos, jo deputātam ir tiesības pieprasīt balsot par tiem pa daļām. Nelaime ir tā, ka Tomiņa kungs, neņemot vērā vispārējo kārtību, kā deputāti iesniedz priekšlikumus, nav vadījies pēc jau nobalsotajā otrajā lasījumā pieņemtā likuma teksta. Visam šim pantam izveidojas jauna redakcija, daļēji iestrādājot jau otrā lasījuma redakciju un daļēji papildinot to no jauna. Mums nebija tiesību komisijā viņa priekšlikumus attiecināt uz kādu citu pantu, tādēļ tie ir sarakstīti atbilstoši tam pantam, par kuru viņi ir iesniegti, bet ne vienmēr to saturs atbilst. Tādēļ, ja neviens neiebilst pret tādu procedūru, Gorbunova kungs, vajadzētu balsot par visiem Tomiņa kunga priekšlikumiem pēc kārtas - es varētu pateikt komentāru, kā tie saistās ar Tautsaimniecības komisijas priekšlikumiem, - pēc tam atgriezties pie Tautsaimniecības komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Bet mēs tā arī darīsim. Bet, ja attiecīgajā daļā ir komisijas priekšlikums, tad es nevaru komisijas priekšlikumu nebalsot, jo mēs jau iepriekšējā pantā to darījām. Tāpēc vispirms - deputātu priekšlikums, pēc tam - komisijas priekšlikums. Citādi es nevaru šeit rīkoties, jo sāksies problēmas.

Tagad, lūdzu, debates, ja deputāti vēlas debatēt. Lūdzu, izsakiet savu viedokli par 17.panta ceturto daļu! (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

A.Seile. Cienījamais priekšsēdētāj! Pirms uzsākam debates, es gribu paskaidrot deputātiem, ka Tomiņa kungs praktiski ir šajā daļā iestrādājis mūsu jau atbalstīto komisijas varianta pirmo daļu. Šīs redakcijas pēc satura ir ārkārtīgi līdzīgas, un faktiski komisija šajā daļā var atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu, jo es neredzu šeit atšķirības starp otrajā lasījumā nobalsoto pirmo daļu un Tomiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Bet deputātam Tomiņam 17.panta ceturtajā daļā ir divi varianti.

Mežu valsts ministrs Ozols. Lūdzu!

A. Ozols (mežu valsts ministrs).

Paldies! Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Attiecībā uz priekšlikumu par 17.panta ceturto daļu. Tomiņa kunga priekšlikums paredz noteikt, kādi būtu kritēriji un kādas būtu priekšrocības, lai saņemtu ilgtermiņa apsaimniekošanā šīs valsts mežu platības. Bet šeit ir klāt vēl viena nianse šā priekšlikuma pēdējā teikumā. Tas saistās ar ceļiem, saistībām par to ceļu uzturēšanu kārtībā, kurus izmanto mežizstrādei un mežmateriālu transportēšanai. Šeit ir būtiska atšķirība no tā, ko bija iestrādājuši likumprojekta autori, un no tiem variantiem, kurus atbalstīja komisija. Un kur ir šī starpība? Tā starpība ir tur, ka Tomiņa kunga priekšlikums paredz uzlikt saistības par visiem ceļiem, kurus izmanto kokmateriālu transportēšanai. Šeit rodas zināma problēma. Kāda problēma rodas? Visi autotransporta īpašnieki maksā nodokļus, maksā nodevu par automašīnu, kas iekļaujas ceļu fondā. Pēc tam šis ceļu fonds tiek pārdalīts ceļu uzturēšanai - valsts un pašvaldības īpašumā esošo. Tātad šis uzņēmējs jau vienreiz šo naudu ir samaksājis. Protams, mēs viņam varam uzlikt saistības par mežu ceļu uzturēšanu, uz ko šis nodoklis neattiecas un par ko viņš atsevišķi nav samaksājis. Tādējādi šīs saistības būtu likumsakarīgas, bet, no otras puses ņemot, tādā gadījumā mēs viņam varētu prasīt uzturēt kārtībā Vidzemes šoseju, pa kuru virzās kokmateriālu kravas un par kuru viņš jau šo nodevu ir samaksājis. Acīmredzot tad mums varbūt kaut kas nav kārtībā ar šo pašu naudas pārdales mehānismu ceļu uzturēšanai? Es tomēr gribu lūgt atbalstīt komisijas izteikto priekšlikumu un kārtot jautājumus, kas ir saistīti ar vispārējās lietošanas ceļu uzturēšanu caur nodokļu sistēmu. Citādi mēs gribam atrisināt vispārējos jautājumus, kas skar mūs visus, un pa šiem ceļiem brauc ne tikai tie uzņēmēji ar savām mašīnām, kuri nodarbojas ar mežu biznesu, bet mēs visi pārējie arī. Šeit mēs gribam, lai viena cilvēku grupa, kuras liela daļa gan, protams, ir sekmīgi uzņēmēji, atrisina visu pārējo cilvēku problēmas uz sava rēķina. Es domāju, tas atkal drusku ir pretrunā ar to principu, kādu mēs esam pasludinājuši, - ka tomēr mums visiem ir jāmaksā katram par saviem tēriņiem un ka tomēr iespējām un noteikumiem ir jābūt vienādiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Tomēr tātad manā priekšlikumā ir akcentēts tas, ka, slēdzot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus vai iznomājot mežu ciršanas tiesības, tomēr priekšrocības būtu dodamas tiem mežizstrādātājiem, kuri apņemtos veikt arī to ceļu būvi un uzturēšanu kārtībā, kurus izmanto mežizstrādei un mežmateriālu kravu transportēšanai, tātad apņemtos uzturēt kārtībā ne tikai meža ceļus, bet arī, kā es jau minēju, zemnieku ceļus un arī pagasta lauku ceļus. Tas nenozīmē, ka viņiem jābūvē šie ceļi, bet tomēr tas būtu zināms pienākums, ar līgumu uzlikts pienākumus, ne tikai tiesības, bet arī pienākums uzturēt šos ceļus kārtībā, atbildēt par tiem. Protams, var teikt, ka pagastu pašvaldības var jau bez līguma iesūdzēt tiesā attiecībā uz piedziņu par nodarītajiem kaitējumiem, bet tad nevarētu atšķirt, cik kurš ir braucis pa šiem ceļiem. Tāpēc 17.panta ceturtās daļas otrs variants ir tas - tātad pēc jūsu izvēles, - ka priekšrocības varētu būt arī tām mežizstrādātāju juridiskajām un fiziskajām personām, kuras ir reģistrētas tā rajona teritorijā un kuras pašas veic kokmateriālu pārstrādi. Te ir runa par ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem. Tātad garantēt, lai vietējais mežizstrādātājs, ja viņš savā biznesa plānā paredz šādu uzņēmējdarbības veidu, izveido tur gateri, - lai viņš būtu tomēr aizsargāts, ilgākā laika periodā, nopērkot... slēdzot ilgtermiņa līgumus, aizsargāts ar savu biznesu, un tas nestu pagastam arī nodokļu veidā ieņēmumus. Un nebūtu tā, ka atbrauktu kāds tiešām no citurienes un izsolītu šeit ilgtermiņa līgumus, paņemtu ne izsoles... bet ilgtermiņa līgumos paņemtu milzīgas platības. Savukārt šis vietējais mežizstrādātājs, kas būtu uzcēlis gateri vai cita veida... mēbeļu ražošanas cehu, būtu spiests braukt jau uz citām virsmežniecībām un mēģināt tur vai nu slēgt ilgtermiņa līgumus - tas ir neloģiski, ja pie mājām, tuvāk, ir iespējams iegādāties meža resursus, - vai arī konkurēt izsolē. Tad notiktu tāda pasaules staigāšana, kura nebūtu atbalstāma. Tāpēc - pēc jūsu izvēles: vai nu ceturto daļu izteikt kā pirmajā variantā, vai kā otrajā. Es aicinu balsot gan par pirmo. Un, ja pirmais nesaņem balsis, - par otro. Kā es norādu savā pēdējā priekšlikumā, tad otrā lasījuma ceturtā daļa būtu... ja tiek pieņemti šie mani priekšlikumi, tie jau būtu kā 17.panta septītā daļa. Vēlreiz es norādu, ka šīs daļas, mani priekšlikumi, ir kā jaunas starp šā otrā lasījuma pirmo, otro, trešo un ceturto daļu. Un tie nav kā alternatīvi, ar pavisam citu tekstu. Tāpēc lūdzu un aicinu balsot par šiem maniem priekšlikumiem, jo tas tiešām izšķirs vietējo iedzīvotāju vietējo uzņēmumu ilgtermiņa uzņēmējdarbības intereses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šajā punktā es pilnībā atbalstu deputātu Tomiņu. Jo ir ārkārtīgi... Tā jau ir reģionālās politikas sastāvdaļa -panākt, lai pēc iespējas daudz vietējo materiālu tiktu pārstrādāti uz vietas. Nevis, lai aizvestu visu to uz Rīgu un te krātu skaidu kalnus, un vestu atpakaļ... Tā ka, es domāju, tas būtu ļoti prātīgi. Tas patiešām nodrošinātu darbu vietējiem iedzīvotājiem, piesaistītu, novadītu naudas līdzekļus vietējiem iedzīvotājiem, un tas, manuprāt, būtu taisnīgi. Es esmu par to, lai atbalstītu otro variantu.

Sēdes vadītājs. Mežu valsts ministrs Ozols. Lūdzu!

A.Ozols (mežu valsts ministrs).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es atvainojos, ka es par šo punktu prasu vārdu otru reizi. Šeit ir ļoti būtisks viens moments, kam es gribētu piekrist, - protams, tam, ka ir jāattīstās vietējai uzņēmējdarbībai. Taču diemžēl šā panta formulējums, vienalga, nenodrošina to. Reālais darbības veicējs ir kāds sekmīgs uzņēmējs no kaimiņu rajona.

Bija pagājušoruden piemērs - Gulbenes virsmežniecība, kur nebija līdz šim slēgti ilgtermiņa līgumi.

Un ilgtermiņa līguma konkursa noteikumos tiktu ielikts iekšā... un to var izdarīt pagasta vai rajona vadība, ar kuru saskaņo konkursa noteikumus... Šajos konkursa noteikumos tika ielikts iekšā nosacījums, ka konkursā var piedalīties tikai rajonā reģistrētas uzņēmējsabiedrības. Kas notika? Pēkšņi šajā konkursā piedalījās virkne vietējo zemnieku, kuru uzņēmējdarbības aktivitātes līdz šim neviens nebija manījis, bet vienkārši izrādījās, ka viņi ar šiem lielajiem uzņēmumiem noslēguši kopdarbības līgumus. Viņi ir reģistrēti šajā rajonā, viņiem ir kopējs uzņēmums ar šo lielo uzņēmumu, un, protams, rezultāts ir tāds, ka šis vietējais zemnieks, kuram ir šis kopdarbības līgums, protams, šajā konkursā uzvar. Godīgi sakot, es negribētu noliegt, ka šeit arī var būt pozitīvā puse, jo tomēr zināmu nodokļu palielinājumu, kaut arī ļoti nelielu, viņš šajā pagastā ievieš. Taču, godīgi sakot, šādā veidā mēs veicinām fiktīvas situācijas rašanos. Un te ir problēma.

Otra lieta ir tāda, ka jebkurā gadījumā visi konkursa maksājumi par ilgtermiņa līgumiem, tāpat kā visas naudas, kas tiek iemaksātas kokmateriālu izsolēs... no visām šīm naudām, vienalga, vietējā (pagasta) budžetā nonāk 30%, neatkarīgi no tā, vai tas ir uzņēmējs no šā pagasta, no kaimiņpagasta vai no kaimiņu rajona. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es galīgi negribu apšaubīt, ka visi māk lasīt, bet vienkārši ticu, ka daudzi pat neseko līdzi un nelasa. Varbūt tomēr... Ministra kungam man dziļi jāatvainojas, jo šeit ir rakstīts: kuras pašas veic kokmateriālu pārstrādi. Un fiktīvas zemnieku saimniecības, kurām nav ne suņa, ne aitas, ne gatera, ne traktora, nevar pēkšņi kļūt par pretendentiem uz lielām cirsmām un koku izstrādi. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, tas, ko teica Berķa kungs, Tomiņa kungs. Manuprāt, ir lieki pārliecināt tos cilvēkus, kuriem ir saskarsme ar laukiem, kuri tur dzīvo un jūt to pulsu un elpu, kā tur cilvēki dzīvo. Skaidrs, ka tur rodas darbavietas, tur paliek šis sociālais nodoklis no tiem cilvēkiem, paliek ienākuma nodoklis - un tā tālāk un tā joprojām, ja šie kokmateriāli, vietējie resursi tiek pārstrādāti uz vietas, nevis baļķi iekrauti un izgāzti Ventspils ostā vai kādā lielā Rīgas kokzāģētavā sazāģēti. Bet, protams, es neaicinu, lai mēs atgrieztos pie galīgi novecojušas tehnoloģijas un tehnikas, bet gribu atbalstīt tikai to, ka ir jārada šī vietējā cilvēka ticība, cerība un iespēja izdzīvot ar savu darbu savā teritorijā, un to nodrošina šobrīd mežsaimniecība. Protams, jāattīsta arī lauksaimniecība un pārējās rūpniecības, tautsaimniecības nozares. Bet es aicinu balsot par šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referenti!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Balsojot par abiem Tomiņa kunga priekšlikumiem... abos ir viena redakcionāla kļūda, kuru Tautsaimnieku komisija savā priekšlikumā par 1.pantu ir jau likvidējusi. Ir jāsvītro vārdi "vai iznomājot meža ciršanas tiesības". Šādas līguma slēgšanas formas nav, kā man skaidro blakus sēdošie meža dienesta speciālisti. Tātad, ja nobalso par Tomiņa vienu vai otru priekšlikumu, arī tad pēc tam vēl būtu jābalso par šo vārdu "vai iznomājot" svītrošanu, jo iznomā ilgtermiņa kārtībā visu mežu, tātad visus resursus kas tur ir, nevis atsevišķas ciršanas tiesības. Tāda veida nav.

Sēdes vadītājs. Godātā referente, sēdes vadītājs šeit nedz ko var pielikt, nedz arī svītrot! Un ir deputāta iesniegta redakcija, ir divas redakcijas, divi varianti, mēs balsosim par abiem variantiem. Tādā redakcijā, kādā tie ir iesniegti.

Lūdzu zvanu! Balsosim 17.panta ceturto daļu šādā redakcijā (pirmais variants): "Slēdzot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus vai iznomājot meža ciršanas tiesības, priekšrocības tiesības dodamas tām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras apņemas līgumā atjaunot un kopt valsts mežu, ar meža apsaimniekošanu saistītās būves, kā arī veikt to ceļu būvi un uzturēšanu kārtībā, kurus izmanto mežizstrādei un mežmateriālu transportēšanai." Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 24, atturas - 14. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, otrais variants: "Slēdzot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus vai iznomājot meža ciršanas tiesības, priekšrocības dodamas tām juridiskajām vai fiziskajām personām, kas reģistrētas tā rajona teritorijā, kur atrodas ilgtermiņa līgumu slēgšanai un meža ciršanas tiesību iznomāšanai paredzētās meža platības, kuras pašas veic kokmateriālu pārstrādi un apņemas līgumā atjaunot un kopt valsts mežu, ar meža apsaimniekošanu saistītās būves, kā arī veikt to ceļu būvi un uzturēšanu kārtībā, kurus izmanto mežizstrādei un mežmateriālu transportēšanai pagasta un rajona teritorijā." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 15, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Seile. Par 17.panta piekto daļu ir iesniegts tikai viens priekšlikums. Tas ir Tomiņa priekšlikums, kas sakrīt ar Tautsaimniecības komisijas trešo priekšlikumu - tātad otrā lasījuma redakcijā izteikto 3.apakšpunktu. Un vienīgā atšķirība Tomiņa kunga priekšlikumam ir tā, ka nelielās valsts meža platībās - līdz 300 hektāriem -, bet komisijas variantā - līdz 100 hektāriem, priekšrocības tiesības uz meža resursu ieguvi ir meža platībai piegulošo zemju lietotājiem vai īpašniekiem konkursa kārtībā. Es gribu paskaidrot, kāpēc Tautsaimniecības komisija, konsultējusies ar Valsts meža dienestu, nepalielināja šo platību līdz 300 hektāriem, bet atstāja 100 hektārus. Vienkārši tādēļ, ka, ja zemniekam jau ir varbūt 80 hektāru meža (kā tepat mūsu lielajiem zemes īpašniekiem, kas sēž zāles kreisā pusītē), tad bieži ir tā, ka ja viņam vēl blakus robežojas valsts mežs 100 vai 300 hektāru platībā, tad viņš paņem arī šo mežu. To tad noteiktu šis likuma punkts, bet vai tā vajag? Vai šo mežu nevajag dot tam, kas dzīvo gabaliņu tālāk? Protams, ja tā ir neliela platība - 100 hektāri, tad var pievienot vēl Rozentāla kunga vai kāda cita kunga saimniecībai šo mežu, un viss būs kārtībā, bet, ja tie ir 300 hektāri, vai tad to nevajag atdot tam, kuram varbūt ir 10 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes un nemaz nav meža un nevienas pagales malkas. Tādēļ es aicinu noraidīt Tomiņa kunga priekšlikumu par 300 hektāriem.

Sēdes vadītājs. Balsojums būs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!") Lūdzu zvanu! 17.panta piekto daļu izteikt šādā redakcijā: "Nelielās valsts meža platībās (līdz 300 hektāriem), kas izvietotas pie lauksaimniecības zemēm, priekšrocības tiesības uz meža resursu ieguvi ir meža platībām pieguļošo zemju lietotājiem vai īpašniekiem (konkursa kārtībā)." Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 29, atturas - 14. Nav pieņemts priekšlikums. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Par šo pantu ir saņemts priekšlikums - izveidot jaunu daļu, kurā meža ciršanas nomas tiesības un ilgtermiņa mežizstrādes līgumi būtu apstiprināmi: līdz 1000 hektāriem - vietējā pašvaldībā, bet par meža platību virs 1000 hektāriem - rajona pašvaldībā. Tautsaimniecības komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo nevaram mēs taču veidot šīs izsoles un apsaimniekošanas kārtību pēc tās vecās politikas, kad kaut ko apstiprināja Rīgā, jo varbūt mēs tad vēl pievienosim, ka arī Maskavā apstiprināsim šīs te cirsmas izsoles platības. Ja jau reiz ir izsole, tad tā ir izsole, un ko gan tur vēl vajadzētu apstiprināt?

Sēdes vadītājs. Deputāts Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Atklājam debates.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Man ir grūti pateikt vai zināt, ko Seiles kundze domā, kas būtu jāapstiprina Maskavā, ko viņa ar to domāja, bet es domāju, ka meža platību ciršanas nomas tiesības vai ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, ja tie ir līdz 1000 hektāriem, tad tie būtu tomēr pagastā jāapstiprina. Un par meža platību virs 1000 hektāriem, - un tās ir milzīgas, lielas platības, it sevišķi tajos rajonos, kuros ir trūcīgāk ar mežu -, tas būtu jāizdara rajona pašvaldībā. Šādas normas pastāvēja arī iepriekšējā - 1991.gadā pieņemtajā - Ministru padomes lēmumā par mežizstrādi, un tas nav nekas jauns. Un es domāju, ka to kārtību, kāda ir bijusi līdz 1993.gadam, varētu saglabāt. Un te ir runa, ka nevis Maskavā, bet pagastā vajag apstiprināt. Un, ja Seiles kundze šeit runāja komisijas vārdā, tad es nesaprotu, kā tādas replikas komisijā vai kur citur tika spriestas par šādiem... Maskavā un vēl tālākās zemēs. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: "Amerikā...")

Sēdes vadītājs. Mežu valsts ministrs Ozols.

A.Ozols (mežu valsts ministrs).

Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ja mēs liekam, ka kaut kur kaut ko apstiprina, tātad to var arī neapstiprināt. Tātad, kurā procesa fāzē mēs esam nonākuši? Ir bijis konkurss, atklāts, pašvaldības pārstāvji ir piedalījušies... Es, godīgi sakot, gribētu teikt, ka slikti nebūtu, ja arī prese piedalītos, bet diemžēl parasti to paši konkursanti nevēlas, un tagad ir jautājums: kādi ir kritēriji par to, vai apstiprināmi vai neapstiprināmi? Tātad konkurss ir noticis, konkursā viens no pretendentiem ir vinnējis, bet tad izrādās, ka viņš nav īstais. Kur ir kritērijs? Ja mēs varam šos kritērijus ielikt, nu tad es nezinu, bet tādā gadījumā ir vēl jāparedz, ka nepiekrišanas gadījumā pretendentam ir tiesības pārsūdzēt pagasta lēmumu tiesā. Vai tas mums arī būtu jāliek klāt? Jebkurā gadījumā ir tiesības noprotestēt konkursa rezultātus, bet, ja konkursa rezultāti ir noslēgušies un ja mēs vēl kādu kaut kur apstiprinām, tad varbūt mums jāpasaka, ka šī ir licencēta uzņēmējdarbība ar visām no tā izrietošajām sekām. Kas būs tā komisija, kas to darīs un kas noteiks, vai pareizā veidā bija? Paldies. Es tomēr gribētu aicināt atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referente vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Izteikt 17.panta sesto daļu šādā redakcijā: "Meža ciršanas nomas tiesības un ilgtermiņa mežizstrādes līgumi apstiprināmi:

1) par meža platību līdz 1000 hektāriem nodošanu mežizstrādei - vietējā pašvaldībā;

2) par meža platību 1000 hektāri un lielāku nodošanu mežizstrādei - rajona pašvaldībā".

Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 26, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Nākamais Tomiņa kunga priekšlikums faktiski ir konstatējums, ka 17.panta septītā daļa viņa ierosinājumā atbilst ceturtajai daļai. Es domāju, ka šis priekšlikums nav pat balsojams.

Ceturtajā daļā ir runa par ilgtermiņa līgumu slēgšanas kārtību. Tautsaimniecības komisija...

Sēdes vadītājs. Vai mēs visus priekšlikumus esam izskatījuši?

A.Seile. Vēl ir priekšlikumi par 17.pantu un Tautsaimniecības komisija...

Sēdes vadītājs. Tātad par ceturto daļu. Par otro daļu mēs esam jau nobalsojuši, bet par ceturto daļu mēs neesam balsojuši, jo tur nebija deputātu priekšlikumu.

A.Seile. Un nav arī komisijas priekšlikumu. Paliek vecā redakcija.

Sēdes vadītājs. Komisija gan ir šeit ierosinājusi - izteikt ceturto daļu šādā redakcijā... Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija...

A.Seile. Šeit ir redakcionāls labojums - manīt vārdu "platības" ar "resursiem". Tik tiešām, jo līgums netiek noslēgts tik daudz par zemes platību, par meža platību, bet par tiem resursiem, kas ir uz šīs zemes. Un tāpēc ir Tautsaimniecības komisijas ierosinājums - mainīt šos vārdus "lîgumu laušanas vai platību samazināšanas kārtību regulē noteikumi", un jaunajā ierosinājumā ir teikts: "ðo līgumu laušanas vai resursu samazināšanas kārtību regulē..." noteikumi. Tas ir faktiski redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot šo precizējumu? Nav nepieciešams. Līdz ar to ir akceptēts. Vairāk priekšlikumu par 17.pantu nav.

Lūdzu, tālāk! Pēdējā lapaspuse.

A.Seile. Pārejas noteikumi.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

A.Seile. Tautsaimniecības komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus vēl ar viena Ministru padomes lēmuma atcelšanu. Nelaime ir tā, ka Ministru kabinets, pieņemot savus noteikumus nr.142 "Par valsts meža izmantošanas kārtību", netika atcēlis jau iepriekš izdoto Ministru padomes lēmumu nr.96. Tagad tas ir sakārtots.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts meža izmantošanas kārtību" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par - 57, pret - 2, atturas - 3. Likums pieņemts.

A.Seile. Komisijas vārdā pateicos deputātiem par raženu līdzdalību. (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Deputāti Elferts, Lībane, Bunkšs, Bordāns, Zvaigzne, Marjaša, Kamaldiņš, Birzniece, Līgotnis, Spuģis ir iesnieguši Prezidijam ierosinājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" izskatīt pēc desmitās nodaļas 4. likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā". Neviens deputāts nevēlas runāt. Vai varētu uzskatīt, ka nav nekādu iebildumu?

(Starpsauciens no zāles: "Desmitās nodaļas nav... Ir, ir!")

Sēdes vadītājs. Nevar būt. Ir gan! Vai tā bija vienīgā piezīme? Tad esam akceptējuši šo priekšlikumu.

Bet tagad būs grozījumi Izglītības likumā. Otrais lasījums. Deputāte Kušnere - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

J.Kušnere (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Lūdzu, paņemiet dokumentu Nr.213. Tas ir tas dokuments, ar ko mēs strādāsim, izskatot likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā". Es sākumā jūs gribu iepazīstināt, lai nebūtu jautājumu par to, kādā veidā ir izkārtots šis otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts. Tātad pašā sākumā jūs redzat minētus vairākus pantus, kuros ir ļoti vienkāršas lietas, un šīs lietas ir tādas, ka vecie nosaukumi ir nomainīti ar jaunajiem nosaukumiem, respektīvi "Ministru padome" ar vārdiem "Ministru kabinets", Tautas izglītības ministrijas nosaukums tagad ir Izglītības un zinātnes ministrija un tā tālāk. Es negribu šeit visas pārskaitīt. Tātad tie ir tie labojumi, kas ir pieņemti jau pirmajā lasījumā, bet šeit viņi ir izkopēti tādēļ, ka pirmā lasījuma redakcijā ir dota tikai nobalsotā redakcija, bet nav šīs izmaiņas jau ietilpinātas likumā kā tādā. Tātad saku to, lai nebūtu jums jautājumu. Ja tādi ir, tad es varētu arī noskaidrot.

Un tālāk tad par priekšlikumiem. Pirmais priekšlikums, ko komisija izskatīja, attiecas uz 7.pantu, un šo priekšlikumu ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Es uzreiz gribu piebilst te, ka 7. un 8.pants... arī par 8.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi priekšlikumu, kam ir tāds pats raksturs. Un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu par abiem pantiem tādēļ, ka ir izdarīti grozījumi un papildinājumi 15.pantā, kurā ir noteikts, ka visas mācību iestādes tiek pakļautas Izglītības un zinātnes ministrijai mācību satura un likuma izpildes jomā. Un es vēlreiz atkārtoju, ka tas attiecas gan uz 7., gan uz 8.pantu. Bet tā kā mums ir jāizskata panti atsevišķi, tad 7.pantā šis priekšlikums tiek noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai komisija un iesniedzēji piekrīt šim skaidrojumam? Iebildumu nav. Deputātiem nav iebildumi? Nav. Līdz ar to akceptējam.

J.Kušnere. Tālāk 8.pants. Par 8.pantu es jau sniedzu skaidrojumu kopā ar 7.pantu. Un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais priekšlikums arī šeit tiek noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

J.Kušnere. Tālāk. 8.pants tiek papildināts ar vienu papildu punktu. Un tas ir 12. Priekšlikuma iesniedzējs ir izglītības un zinātnes ministrs. Komisijas lēmums ir - atbalstīt. Taču tas tiek arī mazliet precizēts un ir pasniegts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. 8.panta 12.punkta redakcija. Nav iebildes deputātiem pret komisijas priekšlikumu? Nav. Pieņemta.

J.Kušnere. Tālāk priekšlikums ir par 10.pantu, bet kā atsevišķs priekšlikums mums ir sākumā laikam jāizskata 10.panta 8.punkts, kur ir deputātu Kušneres un Ābiķa papildinājums 8.punktā, ko komisija ir noraidījusi. Taču deputāti šo priekšlikumu uztur spēkā.

Sēdes vadītājs. Jā, es saprotu. Vispirms ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas daļēji ir pieņemts, izsakot jaunā redakcijā.

J.Kušnere. Jā, bet šis priekšlikums ir kā papildinājums vienam punktam.

Sēdes vadītājs. Un vispirms balsojams ir deputātu priekšlikums.

J.Kušnere. Es domāju, ka tā ir pēc Kārtības ruļļa.

Sēdes vadītājs. Pareizi. Lūdzu zvanu! Deputātes Kušneres un Dzintara Ābiķa priekšlikums. Es atvainojos, Janīnas Kušneres un Dzintara Ābiķa priekšlikums - 8.punktu papildināt ar vārdiem: "...Saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju". Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par - 27, pret - 5, atturas - 7. Godātie deputāti! Absolūts kvoruma trūkums, kaut gan zālē ir... Tās ir balsis, bet deputātu ir vairāk.

Vēlreiz, lūdzu, paņemiet dokumentu! Tā ir lapa... šeit gan nav numurēts, bet ir runa par 10.priekšlikumu un 10.pantu. Šeit ir daļēji pieņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, bet, tā kā deputāti papildina 10.panta 8.punktu, tad viņu priekšlikums ir balsojams vispirms. Un šis papildinājums - lūdzu, paskatieties! - ir - 10.panta 8.punktu papildināt ar vārdiem: "... Saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju". Lūdzu, balsosim! Otrs balsojums! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts.

J.Kušnere. Tālāk tātad, par 10.pantu runājot, es te gribu arī paskaidrot to, ka 10.pantā priekšlikums, ko iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir it kā par citu tēmu, lai gan šeit ir tikai tehniskas dabas izmaiņas starp 10. un 11.pantu. Tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, izskatījusi dotos priekšlikumus, vienkārši sakārtoja likumā to tā, ka saturu, kas ir 10.pantā, un to, ko iesaka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, mūsu komisija ir ielikusi attiecīgi 10. un 11. pantā. Un šie Pašvaldību komisijas priekšlikumi, kas attiecas uz abiem pantiem, tātad ir pieņemti daļēji, taču ir izteikti jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šiem priekšlikumiem, ko iesniedz komisija? Ir runa par abiem pantiem, jo ir sadalīts. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Kušnere. Par 11.pantu es jau paskaidrojumu sniedzu, tātad varu tikai atgādināt komisijas viedokli. Un tas ir - iesniegtais priekšlikums ir daļēji iestrādāts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Kušnere. Tālāk 12.pants. Par 12.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir noraidīts, taču Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir papildinājusi esošo pantu, respektīvi, pirmā lasījuma pantu, 12.pantu, ar 3.punktu un ir precizējusi 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

J.Kušnere. Tālāk ir priekšlikums par 13.pantu, kuru atkal iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un šis priekšlikums arī ir daļēji atbalstīts, izsakot to jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

J.Kušnere. Tālāk. Nākamais priekšlikums ir par 14.pantu - 14.panta 3.daļu. Arī iesniedzēji ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, bet ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Kušnere. Tālāk 15.pants. 15.pantā par pirmo daļu ir iesniegts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Šo priekšlikumu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir noraidījusi, taču komisija ierosina papildināt 15.pantu ar otro daļu. Un redakcija tālāk ir dota, pie tam tur ir jāmaina arī šī numerācija, skaitot otro par trešo un trešo - par ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Kušnere. Tālāk priekšlikums par 16.pantu. Par 16.panta otro daļu priekšlikumu iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

J.Kušnere. Tālāk ir iesniegts priekšlikums par 16.panta trešo un ceturto daļu. Komisijas lēmums ir - atbalstīt trešo un ceturto daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Akceptēts.

J.Kušnere. Tālāk ir izglītības un zinātnes ministra iesniegts priekšlikums par 16.panta septīto daļu. Komisijas priekšlikums ir - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Kušnere. Nākamo priekšlikumu ir iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs. Tas ir par 17.panta otro daļu. Komisijas lēmums ir - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

J.Kušnere. Tālāk ir priekšlikums par 21.pantu.To ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmums ir - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Kušnere. 32.pants, par kuru priekšlikumu ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Šis priekšlikums ir atbalstīts daļēji un ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzējiem un deputātiem nav iebildes pret šo redakciju? Nav. Pieņemta.

J.Kušnere. Nākamais priekšlikums ir par piekto nodaļu, kurā ir vārdi "vispārējā izglītība". Priekšlikuma iesniedzēji ierosina šos vārdus "vispārējā izglītība" aizstāt ar "vispārējā vidējā izglītība". Komisija šo priekšlikumu izskatīja un tomēr atzina, ka ir jāatstāj tā redakcija, kāda bija pirmajā lasījumā, jo mēs izglītības nozarē vispār neoperējam ar tādu terminu kā "vispārējā vidējā izglītība". Ir tikai "vispārējā izglītība".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Nav iebildes. Pieņemts.

J.Kušnere. Tālāk 27.pantā... Man ir jāatvainojas, jo šeit diemžēl nav ne izcelts, ne pasvītrots tas, kas ir svītrots. Tādēļ, lūdzu, paskatieties otrajā ailītē, kur ir šī pirmā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītājs. Nolasiet, lūdzu!

J.Kušnere. Jā. Es tūlīt pateikšu. Pirmās daļas pēdējais teikums. Es viņu nolasu: "Personām, kuras pamatskolā beigušas pirmsaroda apmācības kursu un nokārtojušas attiecīgu pārbaudījumu, izsniedz noteikta parauga dokumentu par aroda kategoriju." Tātad šis ir tas svītrotais teksts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

J.Kušnere. Nākamais priekšlikums ir par 28.pantu. Šajā priekšlikumā ir izteikts lūgums - dot terminu skaidrojumu Izglītības likumā, un šādi skaidrojami būtu termini "bçrnunami" un "bâreņu un bez vecāku apgādības palikušo bērnu internātskolas". Mūsu komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi tādēļ, ka pašreizējā Izglītības likumā nevienā vietā nav dots neviena termina skaidrojums. Lai nejauktu šo kārtību dotajā likumā. Acīmredzot šie termini nav tik sarežģīti, ka tos nevar saprast, tādēļ mēs arīdzan atturējāmies no šo terminu skaidrojuma šajā daļā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu noraidījām.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu! Atklājam debates. Jūs izmantosit 4 minūtes? Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es varu piekrist tam, ka šis skaidrojums netiek iekļauts šā likuma tekstā, bet tomēr līdz pat šim brīdim mēs neesam saņēmuši no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbildi, ar ko tad atšķiras šie divi termini un kāda ir to būtība. Kas ir "bçrnunami", un kas ir "bâreņu un bez vecāku apgādības palikušo bērnu internātskolas"? Bez tam šādus terminus piedāvā, un mums acīmredzot arī turpmāk piedāvās balsot kopumā par šo 28.pantu. Tāpēc man vienkārši ir lūgums referentei paskaidrot, kāda šeit ir atšķirība?

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Debates pabeigtas. Lūdzu, referente!

J.Kušnere (LNNK).

Es atvainojos, ka aizkavēju ar savu skaidrojumu. Es vienkārši mēģināju atrast šos vārdus, lai tie man būtu priekšā. Šis jautājums ir diezgan sarežģīts. Es jums piekrītu. Taču, kā jūs labi zināt, pašreiz deputātiem ir izdalīts jau atkārtoti vēl jauns likumprojekts, kas runā par bāriņu tiesām un pagastu tiesām. Mēs savā komisijā skatījām šo likumprojektu, taču arī nevarējām to pieņemt, jo šeit arī bija runa par šāda veida mācību un audzināšanas iestādēm, taču nebija skaidrojuma. Bet es varu vēlreiz atkārtot tikai to, ka acīmredzot Izglītības likums tomēr nebūs tas, kas skaidros, ko nozīmē šīs iestādes. Izglītības likums būs tas, kas paredzēs, kādā veidā šajās iestādēs notiek izglītības un audzināšanas process.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to mēs 28.pantu esam izskatījuši. Vai vēl...

J. Kušnere. Vēl ir par ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Par ceturto daļu jums ir vēl minūte laika. Un tad mēs sāktu starpbrīdi.

J.Kušnere. Jā, bet es atvainojos sēdes vadītājam, jo 28.pants diemžēl ar ceturto daļu vēl nebeigsies. Tur būs vēl sestā daļa.

Sēdes vadītājs. Mikrofonā, lūdzu!

J.Kušnere. Tur būs vēl sestā daļa.

Sēdes vadītājs. Tad varbūt paliekam pie 28.panta tiktāl, cik mēs esam tikuši. Tagad būs pusstundu pārtraukums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemiet vietas un reģistrēsimies! Reģistrācija! Rezultātu, lūdzu! 39 deputāti. Zālē nav deputātu kvoruma, tāpēc paziņoju sēdē pārtraukumu uz 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemt vietas! Reģistrācija! Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija! Rezultātu! 48 deputāti. "Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama." Sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Medību likums" (2.lasījums)

(Turpinājums)

(979. un 123. dok.)

Ziņo - dep. V.E.Bresis (23.pants) - 1.lpp.

Debates - dep. J.Ā.Tupesis - 2.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš - 3.lpp.

- dep. A.Čepānis - 4.lpp.

- dep. J.Sinka - 5.lpp.

- dep. G.Meierovics - 6.lpp.

- mežu valsts ministrs A.Ozols - 7.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš (24.pants) - 12.lpp.

- 15.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par policiju""

(1.lasījums)

(54. un 125. dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 19.lpp.

Debates - dep. A.Grots - 20.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā" (2.lasījums)

(141. dok.)

Ziņo - dep. K.Lībane - 21.lpp.

Par darba kārtību - 32.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma

nodokli"" (2.lasījums) (Steidzams)

(226. un 288. dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 32.lpp.

Deputātu A.Rozentāla, G.Bērziņa, P.Putniņa, Z.Tomiņa,

V.Novakšānova, I.Kalniņa, P.Tabūna, M.Grīnblata,

M.Ā.Kalniņa un A.Kiršteina steidzams pieprasījums

Ministru prezidentam M.Gailim par valsts akciju

sabiedrību "Latvenergo"

(364. dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 33.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Žīgurs - 34.lpp.

- dep. J.Sinka - 35.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 35.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas

kodeksā" (2.lasījums)

(142. dok.)

Ziņo - dep. K.Lībane - 37.lpp.

Likumprojekts "Grozījums konstitucionālajā likumā

"Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi""

(3.lasījums)

(157. dok.)

Ziņo - dep. R.Marjaša - 38.lpp.

Par darba kārtību - 38.lpp.

Priekšlikums - dep. V.Novakšānovs - 39.lpp.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par

kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām""

(1.lasījums) (Steidzams)

(99. un 170. dok.)

Ziņo - dep. R.Jonītis - 39.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Valsts drošības iestāžu

likumā" (1.lasījums)

(3. un 149. dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 41.lpp.

Likumprojekts "Par aizsargjoslām" (1.lasījums)

(53. un 155. dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 42.lpp.

Likumprojekts "Papildinājums Latvijas Republikas

konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa

tiesības un pienākumi"" (1.lasījums) (Noraidīts)

(46., 46.-a, 158. un 158.-a dok.)

Ziņo - dep. R.Marjaša - 43.lpp.

Debates - dep. A.Berķis - 44.lpp.

Likumprojekts "Par 1992.gada 7.jūlija likuma "Par

atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma

ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas

spēkā stāšanās laiku un kārtību" papildināšanu"

(1.lasījums)

(840. un 156. dok.)

Ziņo - dep. R.Marjaša - 45.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Augstākās padomes lēmumā

"Par kārtību, kādā pašvaldības uzskaita, kontrolē un

pārņem ārvalstu militāro resoru pārziņā esošos nekustamā

īpašuma objektus"" (3.lasījums)

(1219. un 177. dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 46.lpp.

Likumprojekts "Patentu likums" (3.lasījums)

(1293.-a, 186. un 186.-a dok.)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 47.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Operatīvās darbības

likumā" (1.lasījums)

(98. un 172. dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 48.lpp.

Lēmuma projekts "Par valsts iekšējās drošības un

tiesiskās kārtības paaugstināšanu" (Nav pieņemts)

(193. dok.)

Ziņo - dep. L.Kamaldiņš - 49.lpp.

Debates - dep. R.Marjaša - 54.lpp.

- dep. A.Lambergs - 56.lpp.

Likumprojekts "Par valsts meža izmantošanas

kārtību" (3.lasījums)

(1292., 187. un 187.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 56.lpp.

Debates - dep. J.Lagzdiņš - 59.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš (14.pants) - 62.lpp.

- mežu valsts ministrs A.Ozols - 62.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 63.lpp.

- dep. Z.Tomiņš (17.pants) - 66.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 70.lpp.

Debašu turpinājums - dep. Z.Tomiņš - 72.lpp.

- 73.lpp.

- 74.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 74.lpp.

- mežu valsts ministrs A.Ozols - 75.lpp.

- dep. L.Stašs - 76.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 77.lpp.

- mežu valsts ministrs A.Ozols - 78.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 81.lpp.

- mežu valsts ministrs A.Ozols - 84.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 85.lpp.

- dep. A.Berķis - 87.lpp.

- mežu valsts ministrs A.Ozols - 87.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 88.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 91.lpp.

- mežu valsts ministrs A.Ozols - 92.lpp.

Par darba kārtību - 95.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā"

(2.lasījums) (Pārtraukts)

(213. dok.)

Ziņo - dep. J.Kušnere - 95.lpp.

Debates - dep. J.Bunkšs - 102.lpp.

Saeimas priekšsēdētāja A.Gorbunova kļūdaini

nosaukto balsojuma rezultātu labojums - 105.lpp.