Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! 27. aprīļa Saeimas sēdi paziņoju par atklātu.

Lūdzu, izskatīsim deputātu un frakciju ierosinājumus par Saeimas sēdes darba kārtības izmaiņām. Kā vienmēr izskatām iesniegšanas secībā.

Pirmais. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995. gada 26. aprīļa sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un darba kārtībā iekļauto likumprojektu... (Starpsauciens: "Vakar jau viss kārtībā!") Kāds tad šodien ir datums? Tātad frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz 26. aprīļa sēdē darba kārtībā izdarīt izmaiņas. Vai kāds vēlas runāt no frakcijas? Godātie kolēģi, jūs acīmredzot esat kļūdījušies un baidāties tanī atzīties. (Starpsauciens: "Esiet vīrišķīgi!") Esiet tik laipni, nāciet tribīnē un... Pēteris Elferts - "Latvijas ceļa" deputāts.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es atvainojos, tas ir domāts šīsdienas sēdē, tātad 27. aprīlī, tur ir tehniska kļūda.

Sēdes vadītājs. Tātad ir tehniska kļūda iesniegumā - 26. aprīļa vietā jālasa 27. aprīlis. Tātad frakcija "Latvijas ceļš" lūdz Saeimu 27. aprīļa sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un darba kārtībā iekļauto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" izskatīt pēc piektās sadaļas likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to akceptējam šo priekšlikumu.

Tālāk ir divi iesniegumi. Iesniegšanas secībā. "Latvijas ceļa" deputāti lūdz lēmuma projektu "Par Roalda Dobrovenska uzņemšanu Latvijas pilsonībā", lēmuma projektu "Par Romualda Ražuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā" un lēmuma projektu "Par Jevgenijas Ļisicinas uzņemšanu Latvijas pilsonībā" izskatīt pēc ceturtās sadaļas - Pieprasījumu komisijas atzinumiem.

Tālāk. Tādu pašu iesniegumu... Manuprāt, uz to pašu vietu darba kārtībā pretendē arī deputātu Kalniņa, Puriņas, Seiles, Marjašas, Lamberga, Latvijas Zemnieku savienības deputātu - Grīga, Kalniņa, Kokina.... es atvainojos, Kokina, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Tomiņa un Rugātes iesniegums: "Lûdzam izdarīt šādas izmaiņas 27. aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā: likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" izskatīt pēc ceturtās sadaļas - Pieprasījumu komisijas atzinumiem. Vai vēlas kāds runāt pirms balsojuma? Nevēlas? Tad lūdzu zvanu! Manuprāt, ir jābalso, jo ir divi priekšlikumi iesniegti un viņu būtība ir tāda, ka izdarīt izmaiņas, tas ir, dažādus jautājumus, ierosina izskatīt vienā un tajā pašā laikā. Tātad ir iesniegti divi priekšlikumi.

Iesniegšanas secībā. Vispirms - "Latvijas ceļa" deputātu piedāvātās izmaiņas darba kārtībā, pēc tam - citu deputātu iesniegtās izmaiņas. Tātad būs divi balsojumi. Pirmais ir par to, lai ceturtā... es vienkārši paskaidrošu... lai pēc ceturtās sadaļas, tas ir, pēc Pieprasījumu komisijas atzinumiem, izskatītu lēmumu projektus par pilsonības piešķiršanu. Un otrs priekšlikums - arī pēc ceturtās sadaļas - Pieprasījumu komisijas atzinumiem - iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"". Divi balsojumi.

Lūdzu, pirmais. Balsojam par "Latvijas ceļa" piedāvātajām izmaiņām - lēmumu projektus par pilsonības piešķiršanu izskatīt pēc ceturtās sadaļas - Pieprasījumu komisijas atzinumiem. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 45 - par, pret - 4, 6 - atturas. Līdz ar to lēmums ir pieņemts - pēc ceturtās sadaļas - Pieprasījumu komisijas atzinumi - vispirms tiks izskatīti lēmumu projekti par pilsonības piešķiršanu un tad nākošais secīgi tiek izskatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"". Nav iebildes deputātiem? Nav.

Vēl deputāti Puriņa, Karnups, Prēdele, Krištopans, Kamaldiņš, Virsis, Kreituse, Kreituss, Leiškalns, Putniņš lūdz iekļaut darba kārtībā jautājumu par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". Vispirms ir jāiekļauj darba kārtībā Prezidija ziņojums, kurš ir deputātiem izplatīts. Es ceru, ka pret šā likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijām nav iebildes, ja Prezidijs to iekļauj savos ziņojumos Saeimai par saņemtajiem likumprojektiem? Nav. Un pēc tam attiecīgi pēc pieņemtā lēmuma varēs tālāk par šo jautājumu lemt, kad viņu izskatīt. Tas deputātiem pašiem, starp citu, ir jāskatās un jāierosina, ko tālāk darīt.

Vai deputātiem ir vēl kādi priekšlikumi par darba kārtību? Prezidijā rakstiski tādi nav saņemti. Nav. Tad sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus.

Pieprasījumus un deputātu jautājumus izskatīsim attiecīgajā sadaļā un kā vienmēr par viņiem nedebatēsim. Tagad par darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Par enerģētiku". Iesniedz deputāti Spuģis, Čepānis, Lagzdiņš, Jonītis, Novakšānovs. Pret nodošanu komisijām deputātiem ir iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākošais ir likumprojekts - "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Iesniedz Ministru kabinets. Iebildes nav? Līdz ar to Saeima nolemj nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"". Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem pret atzinumu nav iebildes? Līdz ar to Saeima nolemj nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākošais - likumprojekts "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos". Iesniedz Ministru kabinets. Nav iebildes deputātiem? Līdz ar to Saeima nolemj nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākošais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksa 73. pantā". Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem nav iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Papildinājums Latvijas Kriminālkodeksā". Iesniedz Valsts prezidents. Pret Saeimas Prezidija atzinumu deputātiem nav iebildes? Līdz ar to Saeima nolemj nodot Juridiskajai komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Tagad nākamā sadaļa... Es atvainojos, tālāk ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Iesniedz deputāti Puriņa, Karnups, Prēdele, Krištopans, Kamaldiņš. Vai deputātiem ir iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Nav iebildes. Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu - nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputātu jautājumi un atbildes. Latvijas Republikas finansu ministra Piebalga atbilde uz Saeimas deputātu Grīnblata, Straumes, Brūvera, Puriņas un Kokina jautājumu par Finansu ministrijā sagatavoto likumprojektu "Par Nodokļu maksātāju reģistru". Lūdzu - finansu ministrs Piebalga kungs.

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Sakarā ar šo jautājumu es gribu informēt, ka, pirmkārt, veidojot Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistru, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām tiks piešķirts reģistrācijas numurs, kas sastāvēs no 11 cipariem, kur pirmais cipars būs brīvi izvēlēts, no otrā līdz desmitajam - Uzņēmumu reģistra piešķirtais numurs un pēdējais cipars - kontroles cipars. Tādējādi tiks saglabāta visa iepriekš uzkrātā informācija par uzņēmuma iepriekšējo darbību.

Otrkārt. Fiziskajām personām, mainot dzīvesvietu, saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 37.pantu attiecīgā Valsts ieņēmumu dienesta nodaļa taksācijas gada beigās izdara izmaiņas nodokļu maksātāja dzīvesvietas kodā.

Trešais. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra izveide nepārtrauc pārējo reģistru funkcionēšanu.

Ceturtkārt. Ministru kabineta noteikumos "Par likuma "Par Nodokļu maksātāju reģistru" piemērošanas kārtību" būs noteikts, kādu informāciju Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt no nodokļu maksātāja.

Piektkārt. Gadījumos, kad uzņēmējdarbība tiek pārtraukta saskaņā ar likumdošanas aktiem vai tiesas spriedumu, Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks izdod rīkojumu par nodokļu maksātāja izslēgšanu no Nodokļu maksātāju reģistra. Saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 3.pantu pievienotās vērtības nodokļa maksātājs var griezties Valsts ieņēmumu dienestā ar iesniegumu par izslēgšanu no Pievienotās vērtības nodokļa reģistra. Citos gadījumos, kad uzņēmējdarbība faktiski turpinās, uzņēmējsabiedrība no Nodokļu maksātāju reģistra netiks izslēgta. Tajā pašā laikā es gribu teikt, ka Nodokļu maksātāju reģistra izveide neapšaubāmi uzlabos kopējo nodokļu sistēmu, to iekasēšanu un praktiski izslēgs iespēju, ka uzņēmējdarbību varētu veikt bez reģistrācijas. Tāpēc es uzskatu, ka šī likuma, šo noteikumu pieņemšana bija vitāli svarīga. Šie noteikumi tiks saskaņoti ar visām ieinteresētajām institūcijām un nekādu būtisku iebildumu pret šo projektu nav bijis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir iesniegti deputātu priekšlikumi par debatēm? Nav iesniegti. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Nākamais - Latvijas Republikas labklājības ministra Bērziņa atbilde uz Saeimas deputātu Urbanoviča, Bukovska, Jurkāna, Amerika un Kuprijanovas jautājumu par Veselības departamenta viedokli traktortehnikas nodrošināšanā ar vadītāja pirmās palīdzības aptieciņām atbilstoši Veselības departamenta 1993.gada 17.decembra rīkojumam nr. 8. Pēteris Elferts - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Gribu jūs informēt, ka ir iesniegta rakstiska atbilde, - dokuments nr.417-a.

Sēdes vadītājs. Esam dzirdējuši ļoti īsu informāciju par to, ka ir rakstiska atbilde, bet deputāti Urbanovičs, Stašs, Zaščerinskis, Saulītis, Novakšānovs, Grīgs, Kokins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Tomiņš, Lakševics lūdz atklāt debates. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu priekšlikumu - atklāt debates par sniegto atbildi uz deputātu jautājumu par traktortehnikas nodrošināšanas nepieciešamību ar pirmās palīdzības aptieciņām. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 16, atturas - 9. Atklājam debates. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

J.Urbanovičs (TSP).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nācu runāt un aicinātu izteikties arī citus deputātus viena vienīga iemesla dēļ. Šī akcija, kas nupat vēršas plašumā Latvijas laukos un ne tikai tur, kas ir Labklājības ministrijas Veselības departamenta organizēta, ir viena no lielākajām korupciju izraisošajām akcijām Latvijā, tādu sīku korupciju izraisoša plaša mēroga akcija tā iemesla dēļ, ka aptieciņā ir iestrādāta norma - prasība par vairāk nekā 20 metru gara importa marles pārsēja un daudzu citu nevajadzīgu lietu uzrādīšanu, izejot tehnisko apskati, bet tajā pašā laikā nav kaut kā tradicionāla un ļoti svarīga - es konsultējos ar medicīnas darbiniekiem - nav ne žņauga, ne joda. Tas viss, kopā summējot un analizējot rakstisko informāciju, kā arī pašam esot klāt kādā no tehniskās apskates akcijām Krāslavas rajonā, es varu teikt, ka tas viss ir viltus morāles spilgtākā parauga apliecinājums. Zemnieks, kuram ir traktortehnika, bez šaubām, nepērk šos visus dārgos, iespējams, kādreiz kāda nemākulības vai vēl trakāka iemesla dēļ Latvijā ievestos medicīnas preparātus un pārsējus. Viņi vienkārši iet un cenšas vienoties ar šo inspicētāju par lētāku naudu, tāpat kā to dara, kā es runāju ar dažiem cienījamiem kolēģiem, daudzi no mums, kad iziet tehnisko apskati savām personīgajām automašīnām. Vai daudziem šeit klātesošajiem deputātiem personīgajās mašīnās ir ugunsdzēšamais aparāts vai piespiedu apstāšanās zīme? Un šī viltus morāle nebūtu, kā saka, nekas, ja tā neskartu daudzus - simtus tūkstošus cilvēku. Un katrs, lai ietaupītu vismaz 12 latus (tas ir pēc 1.februāra cenām), jo šī aptieciņa izmaksā vienam cilvēkam 12 latus, bet zemniekam ir jāpērk divas vai trīs, viņš tad izvēlas polšu, kas maksā apmēram 50 santīmu, ja tas ir pavisam kontrabandiski ievests, vai, teiksim, latu, vai pats brūvē un mēģina iegūt sev šo ierēdņa labvēlību. Tāpēc loģiski būtu, ja mēs samērotu, ja Labklājības ministrijas Veselības departaments, izstrādājot šos noteikumus un obligātās prasības, samērotu tās ar to cilvēku reālajām iespējām, uz kuriem tās attiecas. Tāpēc es nekādā gadījumā nevarētu uzskatīt, ka atbilde ir normāla un apmierinoša, neskatoties uz to, ka te ir pielikti daudzi sienas avīžu izgriezumi, kopijas un diagrammas un daudz kas cits, ko varētu, protams, ļoti skaisti nolikt šeit un redzēt, cik lielas briesmas draud mūsu nabaga zemniekiem, ka viņi noteikti sabrauks viens otru, avarēs un tā tālāk. Taču šīs dārgās aptieciņas nemaina šo situāciju. Viņas to neuzlabo, viņas tikai izraisa šo sīko, bet plaši izvērsto, tāpēc summāri ļoti lielo korupciju valstī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Pēc tam - deputāts Kreituss.

L.Stašs (TPA).

Tam, ko teica Urbanoviča kungs, es pilnīgi piekrītu. Tā ir vienkārši korupcija un naudas izspiešana no zemnieka. Un tagad tūkstošiem traktoristu, kuri strādā mūsu laukos, viņiem ir tiešām jāpērk tā aptieciņa, kas maksā vismaz 12 latu. 12 latu jāmaksā cilvēkam, kurš mēnesī pelna labi ja 20 latus, - tas ir tiešām par daudz. Un ne tikai traktoristiem, tāpat ir arī kombainieriem, arī šoferiem. Un šodien, tas ir, nevis šodien, bet pagājušajā mēnesī, mana vecā nopirka aptieciņu, jo viņai to lika, 22 latu vērtībā. Labi, es esmu deputāts, man vēl ir daudzmaz nauda, bet kā lai nopērk parastais šoferis, bijušais kolhoznieks, kuram šodien ir neliela saimniecība un nav naudas? Un kāpēc ir jāpērk taisni tāda aptieciņa, kāpēc ar viņām tirgojas un taisni par viņām jāmaksā. Es pajautāju, cik tā aptieciņa maksā, teiksim, Rīgas rajonā, - tur viņa maksājot it kā 14 latus, bet ja Ludzā jau viņu ieved, tad viņa tur jau maksā 20 līdz 22 latus. Kas tas tāds ir un kas to ir noteicis, un kas pie mums to nosaka? Agrāk tādas lietas notika tā, ka uzspieda ar varu. Ja ir vajadzīgas medicīniskās, teiksim, kaut kādas pirmās palīdzības lietas, kas ir vajadzīgas pirmajai palīdzībai, tad ir jābūt tikai sarakstam. Ir jābūt marlei, vienai vai divām, teiksim, paciņām, ir jābūt jodam tik un tik daudz, ir jābūt, teiksim, streptocīdam vai aspirīnam, vai kādai citai vielai, un vairāk nekam. Es to varu nopirkt kurā katrā aptiekā, kurā katrā veikalā vai paņemt no vecenes aptiekas, ielikt polietilēna maisiņā un vadāt līdzi. Man viss tas ir, bet man nav jāmaksā 20 vai 12 latu un tā tālāk. Tā nedrīkst darīt, tā ir vienkārši iedzīvošanās uz nabadzīgo ļaužu rēķina.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Šis ir viens tāds jautājums, kam tiešām vajadzētu pievērst uzmanību, ja šo jautājumu nevar nokārtot ne ministrija, ne tie ministri, kuriem tas būtu pavisam vienkārši jānokārto. Un mēs redzējām no iepriekšējā runātāja, Staša kunga, runas, ka agrāk šāda aptieciņa maksāja dažus latus, pēc tam Rīgā viņa maksāja 10 latus, nupat vēl mēnesi atpakaļ - 12 latus, bet tagad, izrādās, lauku rajonos viņa jau maksā 22 latus. Es domāju, ka šie ierēdņi un ministra kungs, kas ir parakstījis šo atbildi, vienkārši arī zaudējuši reālo sajēgu par to, kādas algas saņem cilvēki vispār un pensionāri to skaitā. Un es gribētu redzēt, kurā vietā tas teikts, lai tad parāda šie cilvēki, kas šo atbildi ir sastādījuši, kurā valstī ir obligāti norādīts, ka jāpērk šī un tieši šī aptieciņa. Ir jābūt sarakstam, kādiem pirmās palīdzības preparātiem un pārsējiem ir jābūt līdzi tanī vai citā braucamajā - vai nu automašīnā, vai šajā gadījumā - traktorā, tas ir pilnīgi vienalga. Bet es pats, būdams šoferis, esmu liecinieks visai šai norisei, es esmu liecinieks arī tam, kā par to uztraucas vecāki cilvēki, to skaitā arī mans tēvs, kurš bija spiests iegādāties šādu aptieciņu. Un es viņam teicu: "Nepērc, tev ir jābūt līdzi aptieciņai." Un viņam bija samērā laba aptieciņa, kurā viss bija iekšā, bet - nē, viņam bija jānopērk šopavasar poļu aptieciņa, kas ir ievesta Rīgā. Es pievienojos iepriekšējiem runātājiem, ka tā ir pati tīrākā korupcija - atsevišķas firmas ieved noteiktas aptieciņas - šajā gadījumā Rīga ir pilna ar poļu aptieciņām - krāsainām, plastmasas -, un pēc tam tiek izdots rīkojums, ka jābūt tikai un vienīgi šādai aptieciņai. Tātad vienai firmai, kas ir ievedusi veselu kaudzi šādu aptieciņu, tiek dotas elitāras tiesības; ne tikai tiesības, bet piespiedu kārtā visiem liek pie viņas iet un nopirkt aptieciņu, kas ārzemēs ir maksājusi trīs vai četrreiz lētāk, nekā šeit viņai ir uzlikta cena, un, mums ir jāmaksā 3-4 reizes dārgāk, nekā maksātu šeit, sakomplektējot kastītē. Turklāt iepriekšējās aptieciņas kastīti varētu papildināt ar visu to, ko ir noteikusi autoinspekcija.

Un es it īpaši gribētu vērst ministra Gūtmaņa kunga uzmanību uz šo jautājumu. Mēs nedrīkstam skatīties no tādām pozīcijām, ka mēs visi esam kaut kādi šeit spriedēji un ierēdņi ar lielām algām un ka mums tas ir sīkums - par 22 latiem pirkt aptieciņu. Tas ir pilnīgs absurds. Nav jābūt noteiktai vienas firmas vai dažu firmu ievestai noteiktas formas aptieciņai automašīnā, bet ir jābūt pirmās palīdzības preparātiem. Un iepriekšējie runātāji par to jau teica. Šiem preparātiem, kā tas bija arī agrāk, ir jābūt uzskaitītiem sarakstā un jābūt saliktiem kastītē pieejamā vietā. Un tur ir jābūt arī marles pārsējiem, jābūt ir pirmās palīdzības zālēm, tādām, kādas ir norādītas, žņaugam, jodam un citiem pirmās palīdzības preparātiem.

Bet nevar būt tā, ka es dzirdu līdzīgu jautājumu. Un, zināt, no kura brīža jau dzirdu? No tā brīža, kad Latvijā, un Rīgā vispirms, sāka ieviest vienotus kases aparātus. Arī tad viena firma - es nesaukšu viņu vārdā - ieveda Rīgā lielu daudzumu kases aparātu, un nākošajā dienā bija Ministru kabineta pavēle, ka jāpērk tieši šīs firmas kases aparāti. Kāpēc tieši šīs firmas? Trīs vai četras firmas pēc tam īsā laikā ieveda tādus pašus kases aparātus un sāka viņus pārdot lētāk. Bet pirmā pavēle bija tāda, ka tieši no šīs firmas jāpērk, jo šai firmai, redzat, iedeva licenci, ka viņa drīkst pārdot šos kases aparātus. Un citi neviens nedrīkst. Un, kā izrādījās pēc tam, tad šī firma šos kases aparātus pārdeva par krietni lielāku cenu nekā tās pārējās firmas. Tātad valdība ar zināmu ieinteresētību veicina šāda veida reketu. Kā lai to savādāk nosauc arī šajā gadījumā - aptieciņu jautājumā? Rīgā viņas maksā 10 latus, Ludzā, izrādās, un laukos - jau 22 latus. Un piespiedu veidā tā ir jāpērk. Kāpēc traktorists nevar nopirkt marli, rivanolu, jodu, žņaugu un visu pārējo un salikt kastītē? Es domāju, ka taisni šajā ziņā Zemnieku savienībai viskrasāk vajadzētu iestāties par šo jautājumu. Ja mēs nevaram kredītus izdalīt lauksaimniekiem un strādātājiem, tad mēs vismaz varam viņus atslogot no šāda veida muļķībām. Un es to uzskatu par pilnīgi apzinātu reketu no valdības puses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - labklājības ministrs. Lūdzu!

A.Bērziņš (labklājības ministrs).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Izskatāmais jautājums, pēc manām domām, pašlaik tiek nevajadzīgi sakāpināts. Ja jūs uzmanīgi apgriezīsit dokumentu, kurš jums ir sagatavots un parakstīts kā mana atbilde, tad tā otrajā pusē ir redzams Veselības departamenta Pupura kunga parakstīts skaidrojums. Un šajā skaidrojumā ir pilnīgi skaidri un gaiši pateikts - izskaidrots, ka autovadītājiem ir obligāts šis te minimums, kas ir norādīts Veselības departamenta uzskaitījumā, un praktiski ir pilnīgi vienalga, kā viņi šo komplektāciju veic. Svarīgi ir, lai viss tas, kas ir prasīts, būtu atbilstoši Eiropas standartiem un lai šajā medicīniskās palīdzības aptieciņā tas viss būtu, taču kategoriskas prasības no Veselības departamenta puses un no Labklājības ministrijas puses nav.

Ja ir runa par to, ka atsevišķos rajonos vai kādā konkrētā vietā, veicot šīs tehniskās apkopes, kādi cilvēki, kuri arī nodarbojas ar šīm apkopēm, ir korumpēti, tad ir jārunā par šiem konkrētajiem cilvēkiem un šie konkrētie cilvēki jāsoda. Bet pašu nostāju, kuru pauž Labklājības ministrija, kā mēs uzskatām, mēs viņu arī turpināsim konsekventi paust. Absolūti konsekventi mēs esam devuši uzskaitījumu, kam ir jābūt aptieciņā, atbilstoši Eiropas standartiem, Eiropas normām. Šis uzskaitījums ir izstrādājies gadu gaitā un ir tieši saistīts ar tām traumām, kuras parasti notiek gan ar mašīnām, gan ar traktoru tehniku, un tas viss ir nepieciešams.

Un pēdējais. Tās katrs cilvēks var iegādāties, kā viņam ir izdevīgāk. Ja viņam ir izdevīgāk nopirkt Polijā vai vēl kur citur ražotu aptieciņu, tad viņš to nopērk, ja viņam ir izdevīgāk sakomplektēt savu aptieciņu ar tādu aprēķinu, lai viss, kas ir uzskaitījumā dots, būtu tur iekšā, tad viņš to izdara. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai nav pieteikušies deputāti vairs runāt? Lūdzu! Deputāts Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Noklausījos šīs debates, un man ir jāsaka - es Vācijā nodzīvoju vairāk nekā 20 gadus, un šis likums tur ir jau sen spēkā. Un tādai medicīnas palīdzības pakai tur vajag būt. Tur nav norādīts, kur... Cenas ir ļoti minimālas: Latvijas naudā rēķinot - no 3 latiem līdz kādiem 10 latiem. Ne vairāk. Bet ir, lūk, kāda lieta. Ja mēs nopērkam šādu aptieciņu, kā ir paredzējusi pašreiz valdība, tur gan atrodas viss kaut kas iekšā, kas cilvēkam vajadzīgs priekš pirmās palīdzības, bet nav jau kas to palīdzību sniedz. Ko tad tu darīsi ar operācijas šķērēm, tu jau neko neproti operēt! Un es domāju, ka man taču ir vajadzīgas normālas sajūtas - ko var izdarīt, un ko nevar... Piespiest darīt kaut ko tādu, ko nevarat... Vācijā saka - "Deutsche industrielle Norm". Tas ir tas standarts, kam ir jābūt. Un tur jau tas var iet līdz bezgalībai. Es domāju, šādi valdība nevar... valdība var pateikt, ka ir jābūt kādai palīdzībai, bet ne jau nu noteikt, kas un kur... Tas ir par daudz. Paldies.

Sēdes vadītājs. Veselības valsts ministrs Apiņa kungs. Lūdzu!

P.Apinis (veselības valsts ministrs).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi, godātie deputāti! Es gribu tādā gadījumā ar jums padalīties kādā iecerē, kas saistīta ar šo aptieciņu, bet principā - par ceļu drošības jautājumiem vispār.

Cilvēkam bieži vien nemēdz būt līdzi pase, bet gandrīz katram, kas brauc, vienmēr ir līdzi vadītāja apliecība. Un mēs tagad jaunajos Ceļu satiksmes drošības noteikumos iekļausim vēl vienu normu, ka viņam ir obligāti jābūt līdzi veselības izziņai. Un mēs to mēģināsim izveidot tieši tādu pašu, praktiski neviltojamu, ar iespējām uz tās uzrakstīt visu nepieciešamo informāciju. Un šajā informācijā būs četras būtiskas lietas. Pirmā būs tā, ka būs virsū uzrakstīta šā cilvēka asins grupa un vai asinis ir donoru bankā, un vai viņš atļauj tās pārliet. Otrais ieraksts - kādas ir būtiskās slimības, kas šim cilvēkam ir. Tās varētu būt sirdskaites, tās varētu būt elpošanas ceļu saslimšanas, epilepsija un vēl šis tas. Trešais ieraksts būs - kādus medikamentus šis slimnieks regulāri lieto un kādus viņš nepanes (it īpaši, ja tās ir antibiotikas vai kontrastvielas). Un būs skarts arī tas jautājums, par ko mēs regulāri diskutējam, - tas ir jautājums par to, vai viņš atļauj vai neatļauj izmantot savus audus un orgānus kā transplantātus. Un to viņš ar savu parakstu apliecina. Tieši tā - atļauj vai neatļauj. Un viens no jautājumiem šajā kartiņā būs, vai viņš ir izgājis kursus, kuros māca, kādā veidā sniegt pirmo medicīnisko palīdzību. Mēs ļoti rūpīgi pašlaik strādājam pie jautājuma, lai katrs Latvijas šoferis vai katrs cilvēks, kas paņem ieroci - vispār paņem ieroci - , izietu labus un tiešām vajadzīgus kursus pirmajā medicīniskajā palīdzībā. Mēs līdz šim zaudējām ārkārtīgi daudz cilvēku tikai tādēļ, ka nemākam palīdzēt viens otram. Tas būs valstiskā, visas Latvijas līmenī pacelts jautājums - kāda ir pirmās palīdzības apmācības programma, un šo pirmās palīdzības apmācības programmu mēs ietversim Satiksmes drošības likumā. Jo mums ir jāiemāca cilvēkiem darboties ar šo aptieciņu. Es tiešām ticu, ka mums tas izdosies un ka uz ceļiem cilvēki nemirs tikai tādēļ, ka neviens viņiem nepieiet klāt.

Paldies. Lai jums labi veicas!

Sēdes vadītājs. Deputāts Bukovskis - Tautas saskaņas partija. Pēc tam -deputāts Novakšānovs.

I.Bukovskis (TSP).

Cienījamais Prezidij! Deputāti! Es gribētu parunāt mazdrusciņ par lietas būtību. Te daudzas partijas un valdība deklarē par reformām, deklarē par uzņēmējdarbības attīstību, par mazo uzņēmēju darbības attīstību un tā tālāk. Ziniet, tie visi ir meli! Šodien, lai cilvēks varētu strādāt, viņam ir jāmaksā. Tagad tika arī līdz zemniekiem. Lai zemnieks var izbraukt ar traktoru laukā, viņam ir jāiet un jāsamaksā. Nerunājot par visādiem pašvaldības ārpusbudžeta kontiem. Neskaitāmās licences. Lai uzsāktu uzņēmējdarbību vai kaut ko tādu darītu, jāmaksā pa labi un pa kreisi. Pēc tam mēs cīnāmies ar korupciju. Mēs paši radām priekšnoteikumus korupcijai, pēc tam spiežam visus tos cilvēkus ar lieliem "ðtrāfiem", lai visu iet maksāt, un pēc tam mēs sakām, ka mēs aizstāvam zemniekus. Pēc tam mēs teiksim, ka mēs aizstāvam mazos uzņēmējus un tā tālāk. Paskatieties, kas notiek! Kad vēl bija tāda budžeta krīze? Mūsu valstī es tādu neatceros. Kā jūs domājat, kāpēc? Un kas ir jādara? Varbūt tagad ir jāņem zemessargi ar automātiem un jāiet konfiscēt? Nē, padomājiet, jo visi ir palikuši nabagi. Un budžeta krīze nav no tā, ka nav... ka neprot savākt, bet tāpēc, ka nav jau no kurienes vākt. Tagad ir dziļa krīze ekonomikā. Visi ir palikuši nabagi. To neviens nesaprot. Mums deklarē, ka te nav krīzes komercbankās, bet es varu nosaukt divas bankas - lielākās - , kas būs nākamās, kas "lidos". Un ko jūs domājat par to? Ka viņi ir blēži, sabāza naudu kabatā un "aiztinās" uz ārzemēm? Nebūt ne! Tāda mums ir ekonomika. Un kāpēc visi, uz to skatoties, aizver acis un izliekas, ka nekas tāds nenotiek, ka viss ir labi un ka tikai ir jāpalielina visādi maksājumi, no kā atkal ierēdņi barojas?! Es ļoti brīnos. Vienreiz mēs atnāksim, kur būs viens liels blīkšķis, un tad taisīsim izmeklēšanas komisijas, ieviesīsim ārkārtas stāvokli un sāksim ar atpakaļejošu datumu domāt, kas tad tur ir noticis. Ziniet, tas viss notiek šodien! Kāpēc neviens negrib uz to skatīties?! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Labdien, godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi deputāti un ministru kungi! Es ļoti piekrītu, ka mūsu sabiedrībai ir jāiet uz augšu - un jāiet pēc tiem principiem, kādi ir Eiropas savienībai. Bet, cienījamie kolēģi, paskatīsimies, kādā līmenī atrodas un cik ilgi jau ir Eiropas savienība un ar kādām algām un kādā situācijā ir mūsu sabiedrība šodien, šeit pat, Latvijā! Un es vēl gribu pateikt tā - salīdziniet, kāda situācija ir Rīgā, lielpilsētās un - galu galā - laukos! Pašreiz Latvija tiek sadalīta trijās "pavalstīs" pēc ekonomiskās situācijas, un nedod, Dievs, dzīvot Latvijas pierobežā vai netālu no turienes uz laukiem! Ceļi beigti, bankas "krīt" Rīgā... Un tajā pašā laikā šodien man ir ļoti sāpīgi klausīties ministros, kurus es ļoti cienu: viņi skatās tikai instrukcijā un neredz reālo dzīvi, nezina, kā ir patiesībā, kā ar šīm aptieciņām ir. Un, kad jūs palasāt to dokumentu, par ko ir runa? Vai jūs varat izglābt cilvēku ar vienreizējās lietošanas cimdiem, saspraužamajām adatām, šķērēm, trijstūrveida pārsējiem? Un es tur neredzu neko no sirds līdzekļiem, kuņģa līdzekļiem. Piedodiet, cienījamie! Un galu galā patiesi šeit teica, ka, lūk, ministrijās pašreiz ierēdņi strādā firmu interesēs. Un es nedomāju, ka ministri to neredz. Vai tad Dievs ir viņiem atņēmis prātu? Un tāpēc es lūdzu jūs - uz Eiropas savienību ejiet, bet tajā pašā laikā skatieties, kā jūsu nosprausto programmu izpilda reālajā dzīvē, kāda tā reālā iespēja ir šeit, Latvijā! Un tad jums, cienījamie ministri, nevajadzēs nokļūt diezgan kuriozā situācijā: šodien akas izrakšana maksā 50 latus, bet pilnas ūdens analīzes uztaisīšana, kad izrok aku, maksā tuvu pie 100 latiem - no 96 līdz 100 latiem. Paskatieties! Mums ir jāiet uz augšu... Tūlīt es pats lasīšu likumprojektu "Par pārtiku"... Un, jūs ziniet, vajag iet uz augšu, vajag kārtību, vajag veselību tautai, bet ar to pašu mēs pavērsim ceļu diktātam, ierēdņu algu uzturēšanai, kas neatbildīs īstai prasībai, īstajai cilvēku iespējai to naudu nopelnīt, lai samaksātu par šīm operācijām. Naudu, kas būs jāmaksā par šīm darbībām, par izmeklējumiem, kurus noteikti pieprasīs šo ministriju ierēdņi. Un ja šodien ministri to nesapratīs... Piedodiet, - šodien man iešāvās prātā doma - doma par atbilstību ministru amatiem šodien. Žēl, ka pašreiz nav klāt - es viņu neredzu - Ministru prezidenta. Es lūgtu Ministru prezidentu tikt galā ar sava Kabineta ministriem, lai viņi skatās tuvāk, kāda ir dzīve, un lai veicina ražošanu, nevis tikai skatās, kā pielikt nodokļus un kur tikai iekasēt naudu. Jo nav no kā kasēt. Kasēsim varbūt tikai par zārkiem - ātri. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam -deputāts Jurkovskis.

G.Resnais (LZS).

Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Par ministra teikto Eiropu es gribu sacīt tā, ka mēs jau nekad no Eiropas ārā neesam bijuši. Ģeogrāfiski jau visu laiku esam Eiropā. Bet, ja mēs runājam par ieiešanu Eiropā, tad mēs acīmredzot domājam šeit par kaut kādiem ētiskiem vai materiāliem kritērijiem. Un šodien mēs tai Eiropai iztapt nevaram. Es piekrītu šim jēdzienam, ja mēs mēs runājam par autotransportu. Jā, robežas atbrīvojas, muitas procedūras ir vienkāršākas, vīzas procedūras daudzās vietās vispār nav. Šeit laikam varētu tā būt. Ja tu ar to automobili brauc, tad tev viņš ir jāekipē un viņam ir jābūt tādā tehniskajā līmenī, kādu prasa Eiropas kopējais standarts. Tam varētu piekrist. Varbūt vēl ir vērts padebatēt arī par kaut kādu atlaidi, ja tu brauc pa savu republiku, un to, kam tev papildus ir jābūt klāt, ja tu brauc ārā. Tieši šo materiālo apsvērumu dēļ. Bet, ja mēs runājam par traktoriem, tad tā jau savā veidā ir anekdote. Vai vajadzētu šodien izdot tādus noteikumus, tādus likumus, kas jau piespiedu kārtā pavēl cilvēkam būt negodīgam, apiet viņu, mānīties? Es arī nedomāju, kā deputāts Urbanovičs teica, ka summārā izteiksmē, ka lētāk ir uzpirkt. Es esmu pārliecināts, ka lielum lielais vairākums tehnisko inspektoru godprātīgi veic savus pienākumus un ka viņi nav uzpērkami, bet viņi ir cilvēki,arī domājoši. Taču šajā gadījumā viņi nav tiesīgi domāt. Viņiem ir jāpilda instrukcija. Viņi ir ierēdņi. Un tad praktiski notiek tas, ka šī lauksaimniecības tehnikas, traktora tehniskā apskate netiek izieta, jo daudzi tik tiešām ļoti maz izbrauc ar viņiem uz satiksmes ceļiem, un tas jau ir ļoti, ļoti slikti. Mēs visi, katrs, tomēr zinām, ka šī tehniskā apskate piespiež īpašnieku zināmā mērā mobilizēties un pašam pārskatīt savu satiksmes līdzekli, kādā situācijā tas ir un cik tas ir bīstams. Un šodien jau ļoti daudz lauku tehnikas neiziet šo tehnisko apskati nevis tāpēc, ka tā ir ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī, bet tāpēc, ka tas ir "dârgs prieks". Un, ja aptieciņa tiek uzspiesta par šādu summu, tas ir nepieļaujami. Tad ir vieglāk braukt bez šīs tehniskās apskates un diezgan bieži maksāt soda naudu par tehnikas lietošanu bez tehniskās apskates. Šeit mēs sākam. Likums piespiež mūs, pareizāk sakot, likums veicina, lai vairāk rastos negodīgi cilvēki, kas meklētu kompromisu vai to, kā to apiet.

Kas šodien notiek praktiski ar to tehniku, kas ir izgājusi tehnisko apskati? Viens ugunsdzēšamais aparāts un aptieciņa ir apkalpojusi piecus, sešus vai varbūt pat vairāk tehnikas līdzekļu. Vienā galā no apskatītās ņem ārā un nes uz otru galu, uz to tehniku, kas vēl nav skatīta, un nokomplektē ar aptieciņām utt. Tā taču notiek. To mēs paši darām. Jo nav iespējams katrai tehnikai visu šo dārgo sapirkt, lai gan tehnika bieži vien tiek lietota vienlaicīgi. Bieži vien es strādāju ar traktoru, bet aptieciņa ir vieglajā mašīnā, ar kuru sieva aizbraukusi uz veikalu vai uz tirgu.

Tīri tehniski no medicīnas viedokļa. Manuprāt, ir arī jāuzticas. Varēja būt ierakstīts, ka ir nepieciešami pirmās palīdzības sniegšanas līdzekļi. Tiešām tā marle ir vajadzīga un tas leikoplasts ir vajadzīgs, arī tas jods ir vajadzīgs. Varbūt ožamais spirts arī ir vajadzīgs. Varētu būt, lūk, šis īsais, obligātais uzskaitījums un ar to pilnīgi pietiktu. Bet šodien mēs esam vienkārši "pâršāvuši pāri strīpai" un liekam zemniekam būt tādam pašam, kāds šodien ir dārgas firmas automašīnas īpašnieks. Es domāju, ka šis jautājums ir jāpārskata un jāņem ir vērā tā reālija - tiešām reālija -, kāda eksistē. Es akcentēju lauksaimniecības tehniku. Negribu runāt par automašīnām. Šeit es esmu daudz liberālāks vai cietsirdīgāks.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - deputāts Jurkovskis, Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Jums vārds!

K. Jurkovskis (TPA).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atklāti sakot, visu manu domu paņēma Resnā kungs, tāpēc gribu tikai vēl papildināt un atkārtot to, kāds stāvoklis patiešām ir laukos. Ir vairāk nekā skaidrs, kā jau te Resnā kungs teica, ka zemnieks, kuram ir vairāk tehnikas, tīri dabīgi, nekad nepērk šo dārgo medicīnisko aptieciņu katrai tehnikas vienībai. Viņš izdara tieši tā, kā Resnā kungs to teica. Bet, lai nopirktu šo dārgo aptieciņu par 20 vai 25 latiem, tad, sakiet, cienījamie ministri un cienījamie deputāti, ko tas nozīmē vienam pensionāram, kurš ir paņēmis zemīti un kuram ir viens mazais traktoriņš. Nerunāsim varbūt šoreiz par viņa automašīnu. Tas nozīmē, ka viņam vesels mēnesis ir jānodzīvo pusbadā, lai varētu nopirkt šo aptieciņu. Es noteikti aicinu ministrus šo lietu pārdomāt.

Aptieciņa kā tāda ir nepieciešama. To mēs visi zinām, bet minimāli to, kas ir galīgi nepieciešams, mēs varam salikt kaut vai plastmasas maisiņā un turēt to savā tuvumā. Es domāju, ka tas būtu daudz svarīgāk, lai mēs atvieglotu šo milzīgi sarežģīto stāvokli tagad laukos. Tāpēc es domāju, ka vajag pārdomāt, vai mums ir jāpērk šī dārgā medicīniskās palīdzības paciņa, jo varbūt mēs to varētu sakomplektēt no daudz lētāka nepieciešamā, un, protams, tā, lai aizsargātu mūsu dzīvību, ja tas ir nepieciešams. Tādēļ es vēlreiz lūdzu pārdomāt, jo tādas iespējas - visu iegādāties katrai tehnikai - praktiski pašreiz zemniekam nav, tāpēc viņš manipulē, kā jau Resnā kungs teica, izmantojot vienu vienību. Viņš pēc tam to pārliek uz nākamo, un būtībā viņš nav nodrošināts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu šodien visu dienu līdz pulksten pieciem pēcpusdienā veltīt šim ļoti svarīgajam jautājumam. Debatēt līdz pulksten pieciem un neizskatīt citus jautājumus, jo tas - šīs aptieciņas ir tik svarīgas, ka, bez šaubām, pēc tā visa būs skaistas, augstas ražas rudenī utt., u.t.jpr. Man vienkārši ir absolūti nesaprotami, ka mēs nodarbojamies ar šādiem jautājumiem šeit, Saeimā, un veltījam tiem tik daudz uzmanības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu nav pieteikušies runāt. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Nākošā ir sadaļa - "Atbilde uz Saeimas pieprasījumu." Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas pieprasījumu par valsts pilnvarniekiem. Ministru prezidents ir pilnvarojis atbildēt Kosīša kungu. Lūdzu!

J. Kosītis (Ministru kabineta pārstāvis).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet mikrofonā!

J.Kosītis.

Saeima ir pieprasījusi Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam dot rīkojumu publicēt "Latvijas Vēstnesī" visu pilnvarnieku sarakstu. Termiņš tam bija 12.maijs. Es jums varu pateikt, ka mums ir sagatavots šis pilnvarnieku saraksts. Tur ir 195 pilnvarnieki no Valsts īpašuma fonda un 58 pilnvarnieki no Privatizācijas aģentūras ar noslēgtiem darba līgumiem. Vakardien mēs šo sarakstu iesniedzām "Latvijas Vēstnesī", apmaksāts tika arī rēķins par publikāciju, tā ka šo uzdevumu, kā mēs uzskatām, Valsts īpašuma fonds ir izpildījis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Izskatām nākošo jautājumu. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Gundars Bērziņš - Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Zemnieku savienības deputāts.

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Andra Rozentāla, Oskara Grīga, Jāņa Kokina, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Voldemāra Novakšānova, Zigurda Tomiņa, Ulda Lakševica, Gunāra Resnā, Paula Putniņa un Antas Rugātes pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gailim un finansu ministram Andrim Piebalgam sniegt atbildi, kad un kā Finansu ministrija kārtos saistības ar Zemkopības ministrijas Cukura ražošanas veicināšanas fondu (ziemas sesijas dokuments nr. 390), uzskata, ka pieprasījums ir aktuāls un pamatots, un sakarā ar to, ka atkārtoti tiek skatīts pieprasījums gan par "Laukkredītu", gan par Cukura ražošanas fondu un pavasara sējas darbu kreditēšanu, ka, neskatoties uz valdības solījumiem, nekas netika veikts, nolēma pieprasījumu nosūtīt arī zemkopības ministram Ārijam Ūdrim un virzīt to tālāk kā Saeimas pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Pieprasījumu komisijas atzinumu - šo pieprasījumu nosūtīt zemkopības ministram un virzīt to tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Balsojam! (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Arī finansu ministram A.Piebalgam!") Es atvainojos, es visu nenolasīju, tāpēc balsojam par Pieprasījumu komisijas atzinumu. Jums ir rakstiski izsniegts šis atzinums. Gundars Bērziņš par to informēja. Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Protams. Labi. Tātad rezultātu! 44 - par, 17 - pret, 10 - atturas. Pieprasījumu komisijas atzinums ir akceptēts.

Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nolasīt iesniegtos pieprasījumus un jautājumus.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Saeimas Prezidijs ir saņēmis dokumentu nr.447. Lūdzu, cienījamie deputāti, ieskatieties!

"Mçs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, iesniedzam kā steidzamu šo pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram, Ministru prezidenta biedram Jānim Vaivadam.

Deputātu pieprasījums. Izvērtējot Ministru kabineta noteikumus nr. 51 "Par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem" un Izglītības un zinātnes ministrijas instrukciju "Par darba samaksas kārtību", nākas konstatēt, ka valdība nav izpildījusi savas 1994.gada 13. decembra saistības (protokols nr. 63, paragrāfs 20), lai nodrošinātu pedagoģisko darbinieku darba samaksas palielināšanu vidēji par 16%, sākot ar 1995. gada 1. martu.

Aprēķini rāda, ka jaunā vidējā likme atbilst tikai 12,8% lielam pieaugumam attiecībā pret decembri un ka saistību izpildei valsts budžetā pietrūkst aptuveni 1,6 miljoni latu. Turklāt, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Izglītības un zinātnes ministrija nemaz nav prasījusi šos līdzekļus iedalīt. Ievērojamai daļai pedagoģisko darbinieku garantētās pamatamatalgas ir zemākas, nekā tās bija līdz 1995. gada 1. martam (augstākā - 62 lati salīdzinājumā ar 65,15 latiem līdz 1. martam, zemākā - 39 lati salīdzinājumā ar 41,30 latiem).

Turklāt izglītības un zinātnes ministrs ir maldinājis sabiedrību, apgalvodams, ka jautājums par jaunajām darba samaksas likmēm ir saskaņots ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, lai gan Ministru kabineta akceptētās algu likmes reāli ir zemākas par tām, par kurām iepriekš bija panākta vienošanās darba grupā ar arodbiedrības pārstāvju piedalīšanos.

Tas, ka pedagogu amata alga ir par 10 līdz 35 latiem zemāka nekā budžeta iestādēs strādājošo vidējā darba alga - 72 lati, rāda, ka valdības reālā rīcība gan pedagogu darba apmaksā, gan dotāciju izdalīšanā skolu celtniecībai, gan mācību grāmatu un mācību līdzekļu nodrošinājumā, kā arī citos jautājumos ir pilnīgā pretrunā ar deklarēto izglītības prioritāti. Joprojām nav pieņemts Ministru kabineta lēmums, kas ļautu izglītības iestādēs deficītās specialitātēs strādājošajiem pedagoģiskajiem darbiniekiem, pensionāriem, saņemt pilnu darba algu un pensiju. Lēni tiek risināts jautājums par skolotāju tālākas izglītības atbalsta fonda izveidošanu un citi ar izglītības sistēmas uzlabošanu saistītie jautājumi.

Vienlaikus gadu no gada palielinās ierēdņu skaits (šobrīd vairāk nekā 330) Izglītības un zinātnes ministrijā, tas pārsniedz citu nelielo Eiropas valstu izglītības pārvaldes darbinieku skaitu, turklāt, kā parāda nekvalitatīvā algu reformas sagatavošana, liela daļa šo ierēdņu pilnīgi nevēlas izprast pedagogu sociālo stāvokli un vienaldzīgi izturas pret to, ka pakāpeniski degradējas skolēnu zināšanu līmenis. Tūkstošiem skolēnu neapmeklē skolu, veidojas nākamā analfabētu paaudze.

Tas nekavē ministrijas vadību un ministru Jāni Vaivadu personīgi trūcīgo budžeta līdzekļu apstākļos piešķirt ministrijas ierēdņiem prēmijas, kuru apmērs pārsniedz ierindas skolotāju vairāku mēnešu darba samaksu.

Pieprasām paskaidrot, kādā veidā - ir vai nav - paredzēts praktiski īstenot valdības deklarācijā minēto izglītības prioritāti un kad tiks novērsta pedagogu reālā diskriminācija darba samaksas jautājumos."

Parakstījuši Saeimas deputāti Grīnblats, Straume, Pētersons, Grīgs, Prēdele, Karnups, Lambergs, Imants Kalniņš, Lakševics, Dāliņš.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pieprasījums ir steidzams. Viens runā "par", viens - "pret" un Saeima par to lemj. Var arī otrādi: viens - "pret", viens -"par", var nerunāt nemaz un tūlīt balsot.

Māris Grīnblats - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Iesniedzēju vārdā tikai pāris komentāru pie šī jau ļoti sasāpējušā jautājuma par skolotāju algām. Mēs iesakām atbalstīt šī pieprasījuma steidzamību, jo pirmām kārtām nav pildītas Ministru kabineta un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku jau agrākās vienošanās par to, kādā veidā šis jautājums būtu risināms.

Otrām kārtām "Latvijas ceļš" daudzkārt ir uzsvēris, ka izglītība ir viena no viņu politiskajām prioritātēm.

Un trešām kārtām - tā, protams - pats galvenais! - nav tikai "Latvijas ceļa" politiskā prioritāte, kā es ceru, bet tā ir visas Latvijas sabiedrības un Latvijas valsts politiskā prioritāte, jo no panākumiem izglītības sfērā ir atkarīgi Latvijas panākumi tautsaimniecībā, robežu apsardzē, lauksaimniecībā un jebkurā citā jautājumā.

Skatoties, kādā veidā Latvija virzās uz Eiropu un uz Eiropas savienību, un redzot, cik šis process būs sarežģīts, izglītība un kvalifikācija ir vienīgais veids, ar ko mēs varam Eiropā konkurēt, jo mēs nevaram konkurēt nedz ar milzīgiem dabas resursiem, nedz ar zemes dzīlēm, nedz ar milzīgu teritoriju, nedz ar lielu militāru varenību. Un, ja šo jautājumu mēs pienācīgi nenovērtējam, ja to nenovērtē šī valdība, tad arī nākamajai valdībai būs ārkārtīgi grūti šos jautājumus risināt.

Tāpēc es ieteiktu atbalstīt šī pieprasījuma steidzamību, lai pēc 7 dienām mēs varētu noklausīties izglītības un zinātnes ministra un Ministru prezidenta biedra kā politiski atbildīgas personas viedokli šajā jautājumā, turklāt ne tikai no formālās puses - par dažiem procentiem šurp vai turp, bet tieši runājot par šo politisko pusi, par to, ir vai nav šis jautājums politiskā prioritāte un vai nav pienācis laiks risināt šo jautājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Praktiski es varētu piekrist gandrīz visam tam, ko teica Grīnblata kungs par prioritātēm un par šī jautājuma svarīgumu, bet realitāte ir tāda, ka skolotāji praktiski visvairāk ir uztraukušies par savu nākotni. Un viņu nākotne, tas, cik varēsim mēs, parlaments, izdalīt, lielā mērā ir saistīta ar budžeta ienākumiem, un to mēs visi brīnišķīgi zinām.

Jautājums ir ļoti nopietns. Šobrīd tiešām skolotājiem nav... skolotāji nav saņēmuši mazāk, un, ja kaut kur ir saņēmuši mazāk, tad tas ir rupjš pārkāpums, konkrēts pārkāpums, par kuru vajadzētu ziņot ministrijai un attiecīgi šo pārkāpumu izlabot.

Tāpēc, neiebilstot pret šā jautājuma svarīgumu un izskatīšanas nepieciešamību, es ļoti lūdzu un aicinu izskatīt šo jautājumu parastajā kārtībā komisijā un pēc tam attiecīgi šeit atklāt debates, lai šā jautājuma izskatīšanai sagatavotos visi deputāti, ne tikai ministrs, kurš ir, es domāju, gatavs atbildēt uz jautājumiem, un arī jautājuma iesniedzēji.

Tātad ir lūgums nebalsot par steidzamību. Tas jau nenozīmē, ka mēs, balsojot pret steidzamību, balsojam pret svarīgumu. Jautājums taču nezaudēs savu svarīgumu, ja tas tiks skatīts parastajā secībā. Un nākamajā reizē šis jautājums neapšaubāmi tiks izskatīts visā nopietnībā.

Tātad es aicinu balsot pret steidzamību un aicinu izskatīt šo jautājumu visā tā nopietnībā parastajā kārtībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par izglītības un zinātnes ministram, Ministru prezidenta biedram Jānim Vaivadam iesniegtā pieprasījuma steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 18, atturas - 19. Steidzamība ir pieņemta.

Vai debatēs ir pieteikušies deputāti? Nav pieteikušies. Lūdzu, balsosim par pieprasījuma pieņemšanu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 10, atturas - 18. Pieprasījums ir pieņemts.

Lūdzu, izskatīsim nākamo jautājumu!

I.Folkmane.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ielūkojieties dokumentā nr. 446! Deputātu jautājums:

"Mçs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, iesniedzam šo jautājumu Ministru prezidentam Mārim Gailim.

No jūsu masu informācijas līdzekļos izplatītās informācijas izriet, ka viena nelegālā bēgļa uzturēšana Latvijas valstij izmaksā 4 latus dienā, un šādu bēgļu skaits šobrīd pārsniedz simtu. Tas nozīmē, ka bēgļu uzturēšana izmaksā vairāk nekā 12 000 Ls mēnesī.

Tā kā 1995. gada valsts budžetā līdzekļi šādām vajadzībām nav paredzēti, lūdzam paskaidrot, no kādiem līdzekļiem tiek finansēta bēgļu uzturēšana."

Parakstījuši deputāti Grīnblats, Pētersons, Straume, Lakševics un Dāliņš.

Sēdes vadītājs. Deputātu jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Lūdzu, tālāk! Deputāta Grota iesniegums.

I.Folkmane. Cienījamie kolēģi! Prezidijs izskatīja deputāta Andra Grota iesniegumu ar lūgumu attaisnot viņa prombūtni Saeimas darba laikā no 25. aprīļa līdz 18. maijam.

Prezidijs nolēma ziņot Saeimai par deputāta Andra Grota iesniegumu un ierosināt Saeimai lemt par iepriekšējā sēdē pieņemto lēmumu šajā jautājumā, un attaisnot Grota prombūtni Saeimas darba laikā no 25. aprīļa līdz 18.maijam sakarā ar Bostonas latviešu draudžu ielūgumiem piedalīties dievkalpojumos un sabiedriskajos pasākumos.

Sēdes vadītājs. Kāds ir lēmuma projekts? Godātie kolēģi! Vai pēc būtības Juridiskais birojs savu vērtējumu ir šeit sniedzis vai nav sniedzis? Šeit ir jābūt lēmuma projektam. Saeima nevar spriest, tas ir, nevar lemt, ja nav lēmuma projekta, nevar izteikt savu viedokli, ja nav lēmuma projekta. Jo Prezidijs tiešām nolēma ziņot Saeimai par deputāta Grota iesniegumu un ierosināt Saeimai lemt par iepriekšējā sēdē pieņemto lēmumu šajā jautājumā: attaisnot Grota prombūtni Saeimas darba laikā no 25. aprīļa līdz 18. maijam. Juridiskā biroja vadītājs Kusiņš uzskata, ka lēmuma projekts nebūtu vajadzīgs, jo arī par Grota atvaļinājuma piešķiršanu lēmuma projekta nebija. Un mums ir prakse, ka Prezidijs ziņo Saeimai un Saeima balso par to.

Es lūdzu mazu uzmanību attiecībā uz šo jautājumu! Tas ir būtisks jautājums un attiecas uz Prezidija darba praksi un deputātu līdzdalību Saeimas sēdēs. Un atkal Prezidija vērtējums šajā jautājumā. Un lietas būtība ir ļoti vienkārša. Tātad deputāts var izprasīt atvaļinājumu - vienu nedēļu, Prezidijs to viņam piešķir, un tas ir neapmaksāts atvaļinājums. Deputāts var pagarināt atvaļinājumu par vienu nedēļu, un arī tas ir neapmaksāts atvaļinājums. Bet deputāts var iesniegt lūgumu attaisnot viņa prombūtni, un tas ir apmaksāts atvaļinājums, ja Prezidijs nolemj, ka viņa prombūtne ir attaisnojama. Prezidijam, kā jūs saprotat, ir lielas problēmas būt vienlīdz korektiem un taisnīgiem pret visiem deputātiem, izvērtējot attaisnotās prombūtnes iemeslus, un līdz šim arī paši deputāti ir presē izteikuši savu neapmierinātību ar Prezidija lēmumiem, ar dažu Prezidija locekļu izteikumiem par šo lietu. Bet te ir konkrēta lieta. Tātad Grots ir lūdzis atvaļinājumu, un Saeima viņam ir to piešķīrusi, bet, tā kā šie apstākļi ir izveidojušies tādi, ka viņam tur nebūs atvaļinājuma, bet viņš tur strādās un tiksies ar saviem vēlētājiem un tur notiks arī citi pasākumi latviešu organizācijām, tad viņš lūdz Saeimu pārskatīt šo lēmumu un atcelt iepriekšējo lēmumu par atvaļinājuma piešķiršanu Grotam, jo tādā gadījumā Prezidijs varēs lemt par šo laiku kā par attaisnotu prombūtni.

Es jums varu izteikt tikai savu personīgo viedokli, jo Prezidijam būs jāizlemj šis jautājums, ja Saeima atcels savu lēmumu par atvaļinājumu. Es domāju, ka mums deputātam Grotam būs tad jāapstiprina šī prombūtne kā attaisnota. Vismaz es balsošu par to, jo ir jābūt vienlīdz taisnīgiem pret visiem deputātiem. Ja Saeimas deputāts, piemēram, rakstīja savā iesniegumā, ka lūdz attaisnot prombūtni 7.aprīļa sēdes laikā sakarā ar piedalīšanos volejbola spēlē pēc Latvijas volejbola savienības uzaicinājuma, un ja Prezidijs to akceptēja kā attaisnotu prombūtni, tad, man liekas, Prezidijam ir jāakceptē arī deputāta Grota prombūtne, ja viņš šajā atvaļinājuma laikā, ko piešķir Saeima, tiekas ar vēlētājiem. Viņam ir vesela programma: viņam jādarbojas ar latviešu organizācijām Bostonā un citur. Diemžēl Prezidijam šie jautājumi nav tik vienkārši, un tāpēc, lai Prezidijs varētu uzskatīt viņa prombūtni kā attaisnotu, es aicinu Saeimu nobalsot par šā lēmuma atcelšanu - piešķirt deputātam Grotam atvaļinājumu. Es šo savu komentāru izteicu kā Prezidija loceklis un es jums gribēju darīt zināmu savu personīgo viedokli.

Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Deputāti! Šī ir tāda problēma, kas Revīzijas komisijai sagādā diezgan lielas grūtības. Ja nu atvaļinājums ir piešķirts (tas ir, varbūt ārpus tā atvaļinājuma, kad visa Saeima kā tāda aiziet atvaļinājumā), es domāju, ka varbūt to vajadzētu atmaksāt, jo ir arī tādi gadījumi, ka ir vajadzīgs to atvaļinājumu ņemt. Es nedomāju - volejbola spēles dēļ, tā ir cita lieta, bet atvaļinājums ir vajadzīgs kaut kādu ģimenes sarežģījumu dēļ vai tad, ja ir kaut kāds cits iemesls, kas to prasa. Bet, ja nu Grota kungs ir aizbraucis tur uz Angliju un viņš to prasa, viņam jau tas pienākas, un, ja viņš tur nodarbojas ar politiku - mēs visi esam politiķi -, tas nav nekāds noziegums, tas nav nekas nepareizs. Es domāju, tas jau ir attaisnojums. Šajā gadījumā varbūt Prezidijam vajadzētu sagādāt tuvāku informāciju mums visiem, un tad mēs varētu balsot, vai mēs piekrītam vai nepiekrītam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad ir konkrēts deputāta iesniegums, un, ja vairāk neviens nevēlas runāt par šo lietu, es aicinu balsot un atbalstīt deputāta Grota iesniegumu un atcelt Saeimas lēmumu par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Grotam. Nu, lūdzu, - par procedūru. Mēs jau pabeidzām debates. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - atcelt Saeimas lēmumu par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Grotam! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 14, atturas - 15. Lēmums ir pieņemts, tas ir, deputāta Grota lūgums tiek apmierināts, un tagad tas ir Prezidija ziņā - izlemt, vai attaisnot vai neattaisnot deputāta Grota prombūtni.

Tagad ir izskatīti visi šie jautājumi. Līdz pārtraukumam vēl ir 9 minūtes. Un tagad saskaņā ar mūsu šārīta balsojumu jeb Saeimas lēmumu par darba kārtības secību izskatīsim patstāvīgos priekšlikumus. Lēmuma projekts "Par Roalda Dobrovenska uzņemšanu Latvijas pilsonībā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā runās Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība.

J.Kokins (LZS).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šā gada 14.martā Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu Roaldam Dobrovenskim par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisija aicina Saeimu atbalstīt pilsonības piešķiršanu Roaldam Dobrovenskim par izciliem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Vai visi deputāti ir paņēmuši šos dokumentus? Ir paņēmuši. Vai varam balsot? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - Roaldu Dobrovenski uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 5, atturas - 8. Roalds Dobrovenskis ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. (Aplausi.)

Tālāk, lūdzu!

J.Kokins. Tajā pašā sēdē komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu Romualdam Ražukam par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisija aicina atbalstīt pilsonības piešķiršanu Romualdam Ražukam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - Romualdu Ražuku uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 6, atturas - 4. Romualds Ražuks ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. (Aplausi.) Tālāk, lūdzu!

J.Kokins. Sēdē tika izskatīts jautājums par pilsonības piešķiršanu Jevgenijai Ļisicinai par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisija atzina, ka viņa ir cienīga saņemt pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - Jevgeniju Ļisicinu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 3. Jevgenija Ļisicina ir uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. (Aplausi.) Paldies.

Vēl ir 5 minūtes, un tāpēc varbūt šo laiku izmantosim paziņojumam un reģistrācijai un tad uzsāksim nākamo jautājumu - par zemesgrāmatu lietām. Tagad, lūdzu, reģistrēsimies, un pēc tam tiks dots vārds Jānim Urbanovičam - paziņojumam. Reģistrācija! Sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nolasīt izdruku un nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Mariss Andersons, Inese Birzniece, Māris Budovskis, Aivars Endziņš, Māris Graudiņš, Oskars Grīgs, Andris Grots, Raimonds Jonītis...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, deputāts Graudiņš ir zālē.

I.Folkmane. Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Andris Piebalgs, Indra Sāmīte, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Jānis Ārvaldis Tupesis.

Sēdes vadītājs. Tagad vārds Jānim Urbanovičam - paziņojumam.

J.Urbanovičs (TSP).

Cienītie kolēģi! Deputāti, kas ir piekrituši darboties Latvijas un Uzbekijas parlamentu atbalsta grupā, tiek pārtraukumā aicināti uz divām minūtēm - ne vairāk kā divām minūtēm - sapulcēties tepat blakus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Godātie deputāti, vēlreiz lūdzu - ieņemiet vietas, lai būtu pārskatāmība attiecībā uz kvorumu! Turpinām sēdi.

Izskatām nākamo jautājumu, un tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"". Juridiskās komisijas vārdā runās Ruta Marjaša - "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Piedāvājam trešajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"". Likuma preambulā nekādu izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

R.Marjaša. Komisija izskatīja deputātes Seiles un arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumus par šā likumprojekta 10.pantu un šos priekšlikumus iestrādāja pašreizējā, trešajam lasījumam piedāvātajā 5.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

R.Marjaša. 6.pantā izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

R.Marjaša. 7.pantā ir nelieli precizējumi - redakcionāli, terminoloģiski -, kurus jūs šeit varat redzēt komisijas piedāvātajā variantā. Citu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Vai pret 7.panta redakciju deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Marjaša. 8.pants ir izteikts jaunā redakcijā. Komisija izskatīja frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegtos priekšlikumus, bet pieņēma daļu no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegtajiem priekšlikumiem, tas ir, otro, trešo un ceturto, un iestrādāja deputātes Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mēs runāsim par katru atsevišķi. Vai frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātiem pret šo komisijas ieteikto izkārtojumu, pret jūsu priekšlikumu redakciju ir kādas iebildes? Nav iebildes. Vai deputātiem ir iebildes? Arī nav. Līdz ar to mēs akceptējam komisijas piedāvāto redakciju. Tagad - par deputātes Seiles priekšlikumu.

R.Marjaša. Tas ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptējam. Tālāk!

R.Marjaša. 9.pantā mēs noraidījām frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - izsvītrot vārdus "piecu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas".

Sēdes vadītājs. Īsi paskaidrojiet argumentus, lai varam jautāt deputātiem!

R.Marjaša. Es lūgtu to komentēt valdības pilnvaroto pārstāvi - Valsts zemes dienesta vadītāju.

Sēdes vadītājs. Ministru prezidents ir pilnvarojis Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoru Gunti Grūbi runāt Ministru kabineta vārdā. Šeit ir pilnvarojums.

G.Grūbe (Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tātad šis priekšlikums ir noraidīts tāpēc, lai neuzsāktu atkārtoti pārskatīt šos jautājumus par kolhoznieku sētas mantas pāriešanas likumību, jo likumdevējs jau iepriekš bija iedevis šos piecus mēnešus, jau 1993.gada 5.aprīlī, un, šobrīd svītrojot šo laiku, vēlreiz tiktu apstrīdētas šīs lietas. Uzskatām, ka šis termiņš bija pietiekams un nebūtu vēlreiz jāuzsāk šī procedūra.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti lūdz balsojumu? Nelūdz. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. 10.pants. Priekšlikumu nebija, palika bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

R.Marjaša. 11.pants. Tika noraidīti LNNK frakcijas priekšlikumi, bet trešā daļa tika papildināta ar vārdiem "izņemot tās ēkas (būves), kuras atsavinātas likumā noteiktajā kārtībā".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. Izskatījusi frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumus sakarā ar 13.panta otro daļu un papildinājumu, komisija noraidīja šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas lēmumam? Iebildes nav. Piekrīt.

R.Marjaša. Attiecībā uz 14.pantu frakcija "Tçvzemei un brīvībai" bija iesniegusi papildinājumus, kurus komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Es jūs lūdzu īsi komentēt. Guntis Grūbe - Ministru kabineta pilnvarotais.

G.Grūbe (Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors).

Tātad šajā gadījumā frakcija "Tçvzemei un brīvībai" piedāvā atjaunot tiesas ceļā aprobežojumus, apgrūtinājumus vai servitūtus. Šeit jāpaskaidro deputātiem, ka pastāvošajā zemes reformas likumdošanā paredzēts šādus servitūtus, aprobežojumus un arī apgrūtinājumus nostiprināt, bet šajā gadījumā tas nevarētu notikt ar šādu procedūru, kādu piedāvā frakcija "Tçvzemei un brīvībai", tāpēc komisija un arī valdība neatbalstīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt šim skaidrojumam un komisijas nostājai? Ja arī nepiekrīt, tad balsojumu nelūdz. Pārējiem deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

R.Marjaša. 19.pants. Komisija izskatīja Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu un izteica 7.pantu jaunā redakcijā, daļēji pieņemot šo Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Tātad jauno redakciju jūs šeit redzat.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, vai frakcijas deputātiem iebildes nav? Pārējiem deputātiem arī nav iebildes. Līdz ar to komisijas redakcija ir pieņemta.

R.Marjaša. Par 20.pantu bija iesniegts Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir iestrādāts, un arī deputātes Seiles priekšlikums, kurš arī ir iestrādāts pašreizējā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes pret šo redakciju? Nav. Esam pieņēmuši viņu.

R.Marjaša. 21.pants. Priekšlikumu tur nebija, bet pēc komisijas lēmuma viņš ir izteikts mazliet citādā redakcijā. Būtība nav mainījusies.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

R.Marjaša. Komisija izskatīja Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu - papildināt 21.1 pantu ar nosacījumu, kas ir ņemts vērā komisijas sēdē. Tātad Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir iestrādāts nevis šajā pantā, bet 5.pantā, kuru mēs jau izskatījām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem pret to? Nav. Pieņemts.

R.Marjaša. Sakarā ar šo pašu 21.1 pantu frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums par jauno pantu ir noraidīts...

Sēdes vadītājs. ... balstoties uz iepriekšējo balsojumu. Varbūt konstatēsit? Tā?

R.Marjaša. Pārejas noteikumi palika bez izmaiņām. Tas ir viss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts likums.

Nākošais likumprojekts - "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu". Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Jānis Lagzdiņš - komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma komisija nav saņēmusi nevienu deputātu priekšlikumu un arī pēc savas iniciatīvas nav izdarījusi nevienu grozījumu likumprojektā. Es aicinātu jūs pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 4. Likums ir pieņemts. Es atvainojos, likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā es aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 12.maijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts priekšlikums.

Nākošais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi trīs grozījumus. Komisija redakcionāli ir precizējusi likumprojekta preambulu, izsakot to šādā redakcijā: "Izdarīt likumā "Par valsts civildienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, nr.10) šādus grozījumus..." Es aicinu pieņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.

J.Lagzdiņš. Nākošais grozījums, ko ir izdarījusi komisija, attiecas uz likumprojekta 4.pantu, proti, uz likuma "Par valsts civildienestu" pārejas noteikumiem. Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas un Zemkopības ministrijas priekšlikumus, komisija nolēma, ka civildienesta reformas termiņi šajās institūcijās būtu jāpagarina par pusgadu. Tādējādi komisija ierosina pārejas noteikumu 8.punkta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: "Reformas pirmā kārta tiek veikta ministrijās (izņemot Iekšlietu ministriju un Zemkopības ministrijas Valsts meža dienestu) un to pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs līdz 1995.gada 30.jūnijam." Aicinu pieņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Esam akceptējuši.

J.Lagzdiņš. Es aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas -3. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es aicinu komisijas vārdā priekšlikumus iesniegt līdz 12. maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Esam akceptējuši šo priekšlikumu.

Nākošais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"".

Jānis Bunkšs - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu! Tas ir 35.jautājums mūsu darba kārtībā.

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šodien man ir tas pats dokuments, kas jums visiem. Ar visu reģistrācijas numuru, kurš ir nr.375. Tāpēc, lūdzu, pievērsiet uzmanību šim dokumentam.

Sēdes vadītājs. Nr. 375. Jā. Vai visi deputāti ir sameklējuši? Tas nav secībā, tas ir 35. pēc kārtas, ja jums ir pēc kārtas numurēti dokumenti. Vai varam sākt? Varam. Lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija šā likumprojekta 5.pantā iesaka redakcionālus labojumus. Šie redakcionālie labojumi tiek ierosināti, pamatojoties uz valsts reformu ministres Vitas Tēraudas priekšlikumiem, kurus jūs varat atrast šā dokumenta tekstā, sākot ar 10.pantu un vairākos citos pantos. Ar šo priekšlikumu valsts reformu ministre ierosināja, ņemot vērā to, ka valdībā ir vienošanās par Valsts reformu ministrijas likvidēšanu, aizstāt visā likuma tekstā vārdus "Valsts reformu ministrija" ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" un arī attiecīgos ministrus. Šo priekšlikumu komisija principā pieņēma, nepieņēma tikai konkrēto redakciju. Tāpēc atbildīgā komisija visā tekstā iesaka nosaukt nevis konkrētu ministriju, kura atbild par pašvaldību darbu, bet šajā likuma tekstā iestrādāt, ka tā ir "Ministru kabineta noteiktā ministrija", kas atbild par pašvaldību darbu, un arī attiecīgās amatpersonas un attiecīgie ministri. Līdz ar to, pieņemot šādu priekšlikumu, visā likuma tekstā ir mainīta redakcija, kas ir saskaņota ar 5.panta redakciju un ir izteikta atbilstoši minētajai nostādnei. Es lūdzu atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai pret 5.panta redakciju ir kādas iebildes? Nav. Esam pieņēmuši 5.panta redakciju, ko iesaka komisija. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums, ko iesaka atbildīgā komisija, ir par 7.pantu, un tā ierosina precizēt 7.panta redakciju. Tas ir neliels redakcionāls precizējums, kas nemaina panta būtību.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakcionālo precizējumu nav iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Attiecībā uz 10.pantu ir noraidīta Valsts reformu ministrijas iesniegtā redakcija, bet šis pants ir pieņemts labotā redakcijā, par kuru mēs iepriekš jau vienojāmies, tāpēc domāju, ka šeit atsevišķs balsojums nebūtu vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šādam priekšlikumam? Piekrīt. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums ir par 14.pantu, kurā atbildīgā komisija ir pieņēmusi priekšlikumu, kuru saņēmām no Valsts arhīva. Mēs iesakām papildināt 14.panta otro daļu ar jaunu punktu, kas nosaka pašvaldību pienākumus dokumentu uzkrāšanā, izmantošanā un glabāšanā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. 16.pantu atbildīgā komisija iesaka izteikt jau iepriekš nobalsotajā pirmā lasījuma redakcijā, tikai izteikt to precīzāk, tas ir, pirmajā lasījumā pieņemtā 16.panta pirmo daļu sadalīt divos apakšpunktos un divas no rajona pašvaldību funkcijām, tas ir, tiesības - šajā gadījumā tas ir pienākums - koordinēt pagastu un pilsētu pašvaldību funkciju izpildi, kā arī konsultēt pagastu un pilsētu pašvaldības savā teritorijā, izdalīt kā atsevišķas rajona pašvaldību funkcijas. Tas ir pirmais priekšlikums.

Atbildīgā komisija iesaka attiecīgi mainīt šo punktu numerāciju, bet būtiskais ir izslēgt šā panta otro daļu, jo šā panta otrā daļa dublē pašreizējā likuma 14.panta trešo daļu. Divreiz nebūtu jāmin vieni un tie paši pienākumi. Tas dažreiz rada arī sajukumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes pret šo komisijas redakciju un arī priekšlikumiem, kuri tur ir realizēti? Nav. Esam akceptējuši.

J.Bunkšs. 19.pantā atbildīgā komisija iesaka šo pantu izteikt jaunā redakcijā, un šī panta būtība ir tāda. Pirmajā lasījumā mēs 20.pantā pieņēmām precizējumus, kas nosaka, kādā kārtībā ievēlams pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs. Taču, ņemot vērā to, ka tika izdarīta atsauce uz pantu un ka šie labojumi tika izdarīti nevis attiecībā uz priekšsēdētāju, bet uz priekšsēdētāja vietnieku, mums likās, ka būtu loģiski, ja mēs runātu par šo kārtību tieši 19.pantā, kur minēts domes (padomes) priekšsēdētājs, un pēc tam 20.pantā, runājot par padomes vai domes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu, varētu atsaukties uz pantu, kurā ir noteikta kārtība attiecībā uz priekšsēdētāju. Līdz ar to šī 19.panta redakcija ir precizēta un no pirmā lasījuma 20.panta daļa teksta ir pārnesta uz 19.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Esam pieņēmuši jūsu priekšlikumus. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums ir par likuma 20.pantu, kurā saskaņā jau ar iepriekšējā pantā minētajiem argumentiem mēs iesakām atsaukties uz pantu, kas nosaka, kā ievēlē domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieku, kā arī iesakām atsaukties uz pantu, kur ir minēta kārtība, kā ievēlē domes (padomes) priekšsēdētāju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums ir par 25.pantu. Atbildīgā komisija iesaka izslēgt pirmajā lasījumā atbalstīto tekstu "nespēj pildīt savus amata pienākumus", jo šajā pantā ir uzskaitīti tie konkrētie gadījumi, kad domes (padomes) priekšsēdētājs nepilda savus amata pienākumus. Tāpēc mēs uzskatījām, ka šis uzskaitījums ir izsmeļošs un ka nekādi citi paskaidrojumi pantā nav nepieciešami.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 28.pantā ir atbildīgās komisijas redakcija, kas ir saistīta ar Valsts reformu ministrijas likvidēšanu. Par to mēs esam jau iepriekš vienojušies, tāpēc nevajadzētu balsot.

Sēdes vadītājs. Pareizi. Piekrītam jūsu teiktajam.

J.Bunkšs. Tālāk par 35.pantu. Arī šeit ir priekšlikums, kuru iesniedza Valsts reformu ministrija. Priekšlikums ir izteikts atbildīgās komisijas redakcijā. Mēs esam par to vienojušies, tāpēc šeit nevajadzētu balsot.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Tāds pats labojums ir 36.pantā, un arī par to mēs esam jau vienojušies.

Sēdes vadītājs. Par nākošo.

J.Bunkšs. Tālāk 38. pantā daļēji tika pieņemts deputāta Bunkša priekšlikums - precizēt 38.panta pirmās un otrās daļas redakciju. Komisijas redakcija ir iestrādāta jaunajā tekstā, un līdz ar to šis priekšlikums daļēji ir pieņemts.

Par šā paša panta otro priekšlikumu - izteikt 38.panta septīto daļu jaunā redakcijā -, ko arī ir iesniedzis deputāts Bunkšs. Šis priekšlikums ir noraidīts, taču atbildīgā komisija, ņemot vērā šo priekšlikumu, piedāvā vispār izslēgt 38. panta septīto daļu, un līdz ar to uz visām pašvaldībām varētu attiecināt noteikumus, kas ir ietverti 38.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk 41.pantā atbildīgā komisija iesaka redakcionālu precizējumu - vārdus "noformēti kā sēdes protokola izraksti" aizstāt ar vārdiem " vai ierakstīti sēdes protokolā".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

J.Bunkšs. 45.pants ir izteikts jaunā redakcijā saskaņā ar priekšlikumu, par kuru mēs jau iepriekš vienojāmies un kurš ir saistīts ar Valsts reformu ministrijas likvidāciju. Par šo pantu arī nevajadzētu balsot.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija iesaka papildināt 46.pantu ar jaunu pirmo daļu - šā panta pirmā daļa ir saskaņota arī ar likumu "Par pašvaldību budžetu", - attiecīgi izskatot tālākās daļas un mainot šo daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums ir par likuma 47. pantu. Ir priekšlikums aizstāt laiku, kurā ir nosūtāmi protokola izraksti personām, uz kurām tas attiecas, tas ir, mainīt šo laiku no 3 uz 5 dienām, jo vairākām pašvaldībām domes sēdes tiek organizētas nedēļas nogalē, līdz ar to brīvdienas tiek izslēgtas ārā, un tas rada zināmus sarežģījumus. Tāpēc mēs atbalstījām pašvaldību priekšlikumu, kurā bija ieteikts pagarināt minēto laiku uz 5 dienām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

J.Bunkšs. 49. pantā ir izdarīti attiecīgie grozījumi, kas ir saistīti ar Valsts reformu ministriju, bet, tā kā šeit nāk klāt precizējums arī attiecībā uz oficiālo laikrakstu, tas ir, aizstāt likumā vārdus "oficiālais laikraksts" ar vārdiem "laikraksts "Latvijas Vēstnesis"", tad līdz ar to šeit parādās jauna nianse.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums ir par 65. pantu, kur ir atbalstīts Valsts reformu ministrijas priekšlikums, bet gan atbildīgās komisijas redakcijā, par kuru mēs esam iepriekš vienojušies.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Bunkšs. 73. pantā atbildīgā komisija iesaka mainīt palīgteikumu, nosakot, ka uzaicināto auditorfirmu un zvērināto revidentu darbu apmaksā no attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem, nepārsniedzot pašvaldību budžetā šim nolūkam paredzētos līdzekļus. Lai apmaksātu auditoru vai auditorfirmu darbu, tādi pašvaldību budžetā ir jāparedz, jo tiešām dažās mazās pašvaldībās veidojas tāda situācija, ka pēc tam, kad auditorfirma iesniedz šo rēķinu, tas tuvojas apjomiem, kas jau samērojami ar pašvaldības pusgada budžetu. Līdz ar to šāds precizējums ir nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes?

J.Bunkšs. 82. pantā ir izdarīti redakcionāli grozījumi, kas ir saistīti ar Valsts reformu ministrijas likvidēšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Bunkšs. 86. pantu atbildīgā komisija iesaka sakārtot tādā veidā, ka šajā pantā mēs atstājam tikai jautājumus, kas skar visas pašvaldības intereses, un tos jautājumus, kuri ir izskatāmi ikgadējā sarunu protokola laikā, izslēdzot no šī 86. panta to daļu - respektīvi, tā ir panta trešā daļa -, kura runā par atsevišķas pašvaldības saskaņojamajiem jautājumiem. Ņemot vērā to, ka mēs pirmajā lasījumā izslēdzām 87. pantu, mēs piedāvājam šo 86. panta izslēgto daļu noformēt kā jaunu pantu ar 87. kārtas numuru. Tātad sadalīt - 86. pantā runāt par jautājumiem, kas ir saskaņojami un kas ir saistīti ar visu pašvaldību interesēm, bet 87. pantā runāt par tiem jautājumiem, kas ir saskaņojami ar atsevišķu pašvaldību.

Līdz ar to ir precizēta arī 86. panta redakcija un izslēgta manis minētā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Par 87. pantu es šo argumentāciju minēju jau iepriekš. Tātad šajā pantā ir runāts par jautājumiem, kas skar atsevišķas pašvaldības intereses. Šeit ir iestrādāta 86. panta izsvītrotā trešā daļa un panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk.

J.Bunkšs. Nākamais. Ir saņemti vairāki priekšlikumi par 93. panta redakciju. Viens no tiem ir priekšlikums, ko ir iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputātu grupa, un otrs ir priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Karnups. Komisijā abi šie priekšlikumi - mainīt panta redakciju - ir noraidīti. Es vēlētos nedaudz paskaidrot. Vispirms - par tām atšķirībām, kādas ir deputāta Bērziņa un citu deputātu priekšlikumā. Būtība ir tāda. Pirmkārt, minētie deputāti iesaka Valsts reformu ministrijas pilnvaras jeb tiesības atstādināt pašvaldības vadītāju no amata nodot Ministru kabinetam. Otrs būtisks grozījums ir tāds. Šobrīd spēkā esošajā redakcijā ir teikts, ka Valsts reformu ministrija atstādina - es gribu uzsvērt šo vārdiņu "atstādina", - nevis atceļ no amata domes vai padomes priekšsēdētāju; domes vai padomes priekšsēdētājam tiek dotas tiesības pantā minētajā laikā šo rīkojumu izvērtēt un griezties tiesā, lai tiesa izlemtu, vai priekšsēdētājs ir atstādināms vai nav. Bet deputāta Bērziņa un citu priekšlikumā šis pienākums griezties tiesā ir uzdots Ministru kabinetam. Līdz ar to tiesai būs jāspriež par Ministru kabineta lēmumu, jāspriež par to, vai šis lēmums ir bijis likumīgs vai nelikumīgs. Mēs uzskatījām, ka tā procedūra, kura šobrīd jau ir pārbaudīta praksē, ir pietiekami laba un efektīva. Gribu jūs informēt, ka Valsts reformu ministrija ir izskatījusi vairāk nekā simts dažādu neatbilstību likumam un nospiedošā vairākumā gadījumu visi šie pārkāpumi ir tikuši novērsti jau pirmajās konsultācijās tad, kad pašvaldībām tika norādīts uz šiem iespējamiem pārkāpumiem. Un ir bijuši tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi gadījumi, kad pašvaldības nav atkāpušās no sava pieņemtā lēmuma, taču neviens no šiem lēmumiem nav iesūdzēts tiesā.

Līdz ar to komisija uzskatīja, ka pašreizējā kārtība, kāda ir iedibināta, ir sevi praksē jau pārbaudījusi un apliecinājusi un piedāvātie grozījumi un tās bažas, kādas varbūt bija, pieņemot likumu, īsti vietā nav.

Kas attiecas uz deputāta Karnupa priekšlikumu, šeit ir, kā es to saprotu, tāds mēģinājums meklēt zināmus kompromisa variantus, un šeit gan jāsaka, ka, manuprāt, - un tas ir arī komisijas viedoklis, komisijas kopējā balsojumā izteiktais viedoklis -, ka tomēr piedāvātā redakcija padara situāciju neskaidrāku, jo kaut vai... ja otrajā daļā, otrajā un trešajā rindā vai ceturtajā rindā, ir tomēr minēts, ka Ministru kabinets ārkārtējas nepieciešamības gadījumā var atstādināt... tas atkal nenosaka visu šo kārtību, un tāpēc šo redakciju komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Šinī priekšlikumā būtiskā atšķirība ir attiecībā uz to, kam ir jāgriežas tiesā un kam ir jāpierāda šī vaina vai nevainība. Vai tam, kas tiek atstādināts, ir jāgriežas tiesā un jāmēģina pierādīt, ka viņš ir nepamatoti atstādināts, vai tiem, kas pieņem šo lēmumu, ir jāpierāda, ir jāgriežas tiesā ar pamatojumu, lai šo lēmumu pieņem? Ka izpildvara ir tiesīga atcelt vēlētu orgānu vadītājus, kas ir ievēlēti, - šī prakse, manuprāt, nav pareiza, ja tas netiek noformēts tādā veidā, kā mēs piedāvājam. Un šobrīd, manuprāt, vēl saskares ar šo atstādināšanas jautājumu tik bieži nav, bet, tuvojoties priekšvēlēšanu kampaņai, šīs represijas pret pašvaldībām tiek no valdības puses, manuprāt, arvien vairāk pastiprinātas. Nesen arī es runāju ar vairākām pašvaldībām. Tad, kad mēs spriedām par likumiem, šeit izskanēja tāda doma, ka Saeima kā vēlētais orgāns ir tā, kas aizstāvēs iedzīvotājus, cilvēkus, no "ïaunajām" pašvaldībām, kas var briesmīgus nodokļus noteikt un briesmu darbus strādāt uz vietām. Un to argumentu, ko es toreiz teicu, to viņi man arī teica: "Mçs taču esam daudz tuvāk, jūs esat Rīgā. Ja mēs kaut ko nepareizi izdarīsim, mēs jau pirmie atbildēsim tiem pašiem cilvēkiem, kas mums ir daudz, daudz tuvāk, nekā viņi ir jums." Un tāpēc es uzskatu, ka viens no būtiskiem jautājumiem, ejot uz tiesiskas valsts principiem, ir šis jautājums, vai ir šī nevainības prezumpcija. Tātad tas ir jautājums par to, vai šī vaina, atstādinot no amata, ir jāpierāda tiesā vai arī ir otrādi - šim cilvēkam ir jācīnās un jāpierāda sava nevainība.

Tāpēc es tomēr aicinu ļoti rūpīgi iepazīties ar šo priekšlikumu. Šeit arī es neredzu būtībā nekādas briesmas. Protams, ja ir kādi pretlikumīgi lēmumi, valdībai paliek šī iespēja atstādināt un griezties tiesā, risināt šo jautājumu, tātad iespēja netiek liegta, bet, manuprāt, šis tomēr ir arī būtisks punkts - jautājums par to, kāda vieta ir pašvaldībām mūsu valsts dzīvē. Vai tās ir pakārtotas valdības vajadzību risināšanai un, ja ir nepaklausīgas, tad tiek sodītas gan finansiāli, gan varbūt savādāk, vai tām tomēr ir kaut kāda noteikta, stabila vieta valsts uzbūvē, kur precīzi ir noteiktas gan viņu funkcijas, tiesības, gan arī atbildība, gan arī aizsardzība pret patvaļu no valdības puses? Tāpēc es tiešām lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Manuprāt, tas ir ļoti rūpīgi izsvērts, ar pašvaldībām tas ir daudzkārt pārrunāts, un es tiešām aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es gribu jums mazliet pastāstīt par savu priekšlikumu. Tiešām mans priekšlikums ir mēģinājums apvienot to, kas ir labs Zemnieku savienības priekšlikumā, ar normālo tiesisko kārtību.

Mans priekšlikums ir, ka uzliek par pienākumu jeb dod tiesības ministram... un šeit ir, protams, rakstīts - valsts reformu ministrs, bet, kā mēs jau esam mainījuši caur visu šo likumprojektu, tas būtu tātad atbildīgais ministrs, un tur ir tieši tas, par ko Bērziņa kungs runāja, - ka tas, kas atceļ, griežas tiesā, lai to varētu tiesā jeb tiesas ceļā apstiprināt vai noraidīt. Tas ir nepareizi, ka cilvēku, kas ir vēlētā amatā, var atstādināt no amata un tad viņam pašam vajag pierādīt, ka viņš nav "kamielis". Lai tas, kas to darīja, pamato šo rīcību!

Šeit ir runa par to, ka ministrs griežas tiesā ar prasību par šo priekšsēdētāja amata pilnvaru izbeigšanu. Ja cilvēks ir pārkāpis likumu tiktāl, ka vajag viņu atstādināt no amata (kā ir teikts esošajā redakcijā), tad principā ir runa par viņa amata pilnvaru izbeigšanu, un ministram vajag griezties tiesā. Manā redakcijā ir minēts Ministru kabinets tikai tādā ziņā, ka tad, ja šis pārkāpums ir tiešām tik smags, ka vajag šā cilvēka darbību tūlīt izbeigt, Ministru kabinets pieņem lēmumu viņu atstādināt, kamēr tiesa pieņem savu lēmumu par viņa amata pilnvaru izbeigšanu, ko ir ierosinājis ministrs, un tādā veidā nav tā precedenta, ka tiesa apspriež Ministru kabineta lēmumu. Šeit ir runa tikai par ministra lēmumu un, kā es jau minēju, mēs esam likumu pārmainījuši tiktāl, ka valsts reformu ministra kā tāda nebūs, būs atbildīgais ministrs, ko apstiprinās Ministru kabinets.

Tā ka tādā veidā mēs neradām jaunu precedentu, ka Ministru kabineta lēmumi tiek pārskatīti tiesā, bet nosakām, ka ministra lēmumu, griežoties tiesā ar prasību par konkrētā cilvēka amata pilnvaru izbeigšanu, var pamatot - un viņam to vajag pamatot, - un tiesa spriedīs, vai tas ir pieņemams vai ne.

Es lūdzu atbalstīt manis ieteikto redakciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Es gribu atgādināt, ka šo problēmu mēs esam risinājuši jau trīskārt šajā Augstajā namā. Pirmoreiz mēs to risinājām, izskatot likumprojektu pirms gada, vairāk nekā pirms gada, otrreiz mēs to izskatījām, kad Valsts prezidents atdeva šo pantu otrreizējai izskatīšanai. Arī tad vairākums to noraidīja. Un tagad mēs to skatām trešo reizi. Toreiz galvenie argumenti bija tādi, ka valdība varētu kaut kā nekorekti vai politiskiem nolūkiem izmantot šo normu, lai izrēķinātos ar pašvaldībām. Sakiet, lūdzu, vai valdība to ir darījusi? Valdība... Pilnīgi pareizi! Leiškalnam ir taisnība - daudzviet vajadzēja varbūt atlaist pašvaldības, kuras ir iztirgojušas īpašumus vai pieļāvušas kādas nelikumības. Par to liecina pēdējie notikumi Rīgā, kad šeit valdībai vajadzētu aktīvāk darboties, un es esmu vienmēr par to uzstājies - arī komisijas sēdē -, ka likumi ir jāievēro. Es domāju, ka šī spēkā esošā atcelšanas sistēma paredz iespēju valdībai operatīvi reaģēt. Valdība diemžēl to nav izmantojusi. Es ceru, ka viņa to izmantos, tādēļ es aicinu noraidīt abus priekšlikumus un saglabāt spēkā esošo redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti debatēs? Nav. Tātad debates ir pabeigtas. Vai referents vēl runās? Nerunās. Lūdzu zvanu balsojumam! Par procedūru. Vispirms - deputātu Gundara Bērziņa, Resnā, Tomiņa, Berķa un Rozentāla priekšlikums, pēc tam - deputāta Karnupa priekšlikums, un tur ir spēkā esošā redakcija, tātad tā nav balsojama. Lūdzu, balsosim par deputātu Gundara Bērziņa, Resnā, Tomiņa, Berķa un Rozentāla priekšlikumu attiecībā uz 93.panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 16, atturas - 18. Nav pieņemts. Lūdzu, balsosim par deputāta Karnupa priekšlikumu par 93.pantu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 13, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek 93.panta iepriekšējā redakcija.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk - par šo pašu pantu. Tātad ir atbildīgās komisijas piedāvātie redakcionālie labojumi, kas ir saistīti ar Valsts reformu ministrijas likvidēšanu, par ko mēs esam jau vienojušies. Tāpat mēs esam jau iepriekš vienojušies, ka vajag aizstāt vārdus "oficiālā laikrakstā" ar vārdiem "laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"". Tas nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk. Nav izskatāmi arī valsts reformu ministres Tēraudas priekšlikumi papildināt Pārejas noteikumu 13.punktu, jo ir pieņemta atbildīgās komisijas redakcija, un par to mēs esam vienojušies, sakarā ar Valsts reformu ministrijas likvidēšanu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas bija iesniegti attiecībā uz otro lasījumu, ir izskatīti, es aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas 5. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu nosaukt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Bunkšs. Es lūdzu deputātiem iesniegt priekšlikumus labojumiem attiecībā uz trešo lasījumu līdz 10.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes pret šo termiņu? Nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījums likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"" (otrais lasījums). Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr.314! Tas ir "Grozījums likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"". Attiecībā uz otro lasījumu nekādi labojumi un priekšlikumi no deputātiem nav saņemti. Arī komisijai nekādu labojumu un priekšlikumu nebija. Varbūt kādam nav šā dokumenta, tādēļ atgādināšu, ka labojuma būtība ir šāda. Tas dod iespēju Zemkopības ministrijai jau privatizētajos piena pārstrādes uzņēmumos, kuros ir saglabāta valsts kapitāla daļa, realizēt šo valsts kapitāla daļu, lai varētu likvidēt privatizācijas laikā radušos parādus piena ražotājiem. Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

J.Zaščerinskis. Ir lūgums priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 2.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Tālāk - "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", pirmais lasījums. Atbildīgā ir Juridiskā komisija. Komisijas vārdā runās deputāts Bordāns - "Latvijas ceļš".

J.Bordāns (LC).

Godājamo Prezidija priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Darbam tiks izmantots ziemas sesijas dokuments nr.315 un rudens sesijas dokuments nr.1308. Gribētu sākt runu ar to, ka šis izskatāmais likumprojekts ir, manā skatījumā, īpaši nozīmīgs, jo, ja šis likumprojekts tiks pieņemts, tas ļoti būtiski mainīs visu procesuālo kārtību, kādā turpmāk tiks izskatīti strīdi starp tā saucamo saimniecisko lietu darījumu pusēm. Grozījumu, kurus ir iesniedzis Valsts prezidents, būtība ir, ka Latvijas Republikas Saimnieciskajai tiesai piekritīgās lietas tiek nodotas Latvijas rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām un Augstākajai tiesai un turpmāk visas šīs lietas - atšķirībā no šā brīža stāvokļa - tiks izskatītas parastajā, Latvijas Civilprocesa kodeksa normās paredzētajā kārtībā. Jāsaka, ka Juridiskajā komisijā, izskatot šo likumprojektu, radās ne mazums domstarpību, un tas izsauca arī, protams, ļoti lielas diskusijas visā Latvijas juristu saimē, un, pamatojoties uz to, Juridiskā komisija lūdza gan Augstākās tiesas pārstāvjiem, gan saimnieciskajai tiesai, gan Tieslietu ministrijai, gan Saeimas Juridiskajam birojam sniegt savus priekšlikumus un savu vērtējumu par šo likumprojektu. Savu viedokli izteica arī Latvijas Juristu biedrība. Kopumā komisija konceptuāli nolēma atbalstīt šo likumprojektu, un, lai saskaņotu Latvijas Civilprocesa kodeksa normas ar šo likumprojektu, Juridiskā komisija ir ierosinājusi izdarīt... pieņemt grozījumus Latvijas Civilprocesa kodeksā, kuri ir iesniegti un ir pieņemti izskatīšanai Saeimā. Īsi par pamatojumu, kālab radās šāds likumprojekts.

Iemesli bija šādi. Pašlaik Saimnieciskā tiesa izskata strīdus starp juridiskajām personām, un tā darbojas, pamatojoties uz likumu par Saimniecisko tiesu un likumu par Saimnieciskās tiesas procesu, un pēc sava statusa tā būtībā ir pielīdzināta Latvijas Augstākajai tiesai. Izskata tātad visas savas kategorijas lietas - pie tam vienkāršotā procesuālā kārtībā. No tiesībteorijas un tiesībprakses viedokļa, šāda kārtība, šāda strīdu izskatīšanas kārtība ne ar ko nebūtu pamatojama, jo strīda vieta un procesuālā kārtība, kādā tiek izskatīts šis strīds, ir dalīta ļoti vienkāršoti, vadoties pēc tā, kas ir subjekti šajā darījumā, šajā strīdā, - vai tā ir fiziskā vai juridiskā persona. Un tādā veidā rodas, piemēram, situācija, kad strīdus starp... pie tam īpaši jāmin, ka Saimnieciskajā tiesā šie strīdi tiek izskatīti vienkāršotā kārtībā, tātad tos izskata viens tiesnesis ar ierobežotu protokolu vešanas kārtību, un arī pārsūdzība notiek šīs pašas tiesas tiesnešu ietvaros. Un rezultātā faktiski iznāk, ka ļoti nopietni strīdi tiek izskatīti... varbūt netiek pietiekami pamatoti - no tiesiskā viedokļa - izskatīti, un ir ļoti grūti ievērot objektīvus tiesiskus rādītājus šādā strīdu izskatīšanas veidā. Protams, ir jāievēro, ka tiešām tādiem strīdiem ir sava specifika, šādi strīdi varbūt prasa ātrāku izskatīšanas veidu, jo visbiežāk šie jautājumi attiecas uz darījumiem, kas ir saistīti ar lielām naudas summām, būtiskiem darījumiem, un katrs šādu darījumu kavējums rada arvien lielākus zaudējumus abām strīda pusēm. Tas ir jāņem vērā, un īpaši jāņem vērā pasaules prakse jeb pieredze attiecībā uz šādām īpašām komerciālām tiesām. Ir bijuši gadījumi, kad ir radītas - vismaz īslaicīgi radītas - tiesas, kas izskata, piemēram, vienu banku strīdu, un tamlīdzīgi. Taču šajās attīstītajās valstīs šādu strīdu izskatīšana notiek, pamatojoties jau uz konkrētiem pieņemtiem likumiem. Ja tur ir pieņemts, teiksim, tirdzniecības likums, likums par komercdarbībām, tajā jau ir paredzēta kaut kāda īpaša procesuāla kārtība, kāda būtu jāievēro. Latvijā pastāvošajos likumos nav runa par to, ka šādi zināmi, teiksim, strīdu veidi būtu... ar kaut ko atšķirtos civiltiesiskā ziņā, - vai vai šie strīdi rodas starp fiziskām vai starp juridiskām personām (teiksim, starp uzņēmumiem). Un būtībā visi šie saimnieciskie strīdi, kas tiek izskatīti pašlaik Saimnieciskajā tiesā, ir tie paši civiltiesiskie strīdi, ko katrs pilsonis, katra fiziskā persona, iet izskatīt tautas tiesās.

Šis ir īss pamatojums, un es gribu teikt, ka Juridiskā komisija noteikti turpmāk vēl ļoti rūpīgi strādās pie iesniegtā likumprojekta precīzām normām un pie šiem konkrētajiem punktiem, jo noteikti varētu vēl izraisīt lielus strīdus jautājums par to, vai ir pamatoti... un kādā veidā varētu pārskatīt šīs lietas, kā ir paredzēts Pārejas noteikumos. Taču, kā jau minēju, Juridiskā komisija ir akceptējusi šo likumprojektu konceptuāli un lūdz to pieņemt pirmajā lasījumā Valsts prezidenta iesniegtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds Rutai Marjašai - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kā referents te pamatoti atzīmēja, Juridiskajā komisijā nebija vienprātības par šo jautājumu. Es biju tā, kurai bija atšķirīgs viedoklis, un es gribētu arī šo savu atšķirīgo viedokli te jums izteikt - ar visu cieņu pret godājamo Prezidentu. Tāda vienprātība drusku atgādina nesenos, vēl neaizmirstos laikus, tādēļ es gribu šeit pateikt savas domas.

Protams, nav apšaubāms tas, ka Saimnieciskā tiesa nevar pastāvēt ārpus vispārējās tiesu sistēmas un tai ir jābūt ietilpinātai šajā sistēmā. Un to arī paredz pašlaik spēkā esošais likums "Par tiesu varu". Tas tikai vēl nav realizēts, jo pašreizējais likums "Par tiesu varu" nosaka trīspakāpju Saimniecisko tiesu tiesu sistēmā - apgabaltiesā, Tiesu palātā un Senātā. Varētu diskutēt par to, cik pakāpēm jābūt šajā Saimnieciskajā tiesā, bet, manuprāt, diskutēt par to, ka tiesu sistēmas sastāvā jābūt šādai Saimnieciskajai tiesai, vajadzētu dikti. Dikti! Citādi iznāk tā: ir Saimnieciskā tiesa - ir problēma, nav Saimnieciskās tiesas - nav problēmas. Bet problēmas pastāvēs neatkarīgi no tā, vai mēs likvidēsim vispār šīs saimnieciskās tiesas tiesu sistēmu sastāvā vai ne. Un varbūt tās problēmas vēl samezglosies un samilzīs, un man ir pamats domāt, ka tieši tā tas būs.

Saskaņā ar pašlaik pastāvošo likumu "Par tiesu varu" vajadzēja sen reorganizēt šo Saimniecisko tiesu, kas joprojām strādā ārpus tiesu sistēmas, un par to vienkārši ir atbildīga, es domāju, mūsu izpildvara - Tieslietu ministrija. Bet mums ir ierobežotas iespējas, mums to vajadzēja darīt ātrāk, bet pašlaik mēs ejam to ceļu... Par cik mēs neesam realizējuši likumu "Par tiesu varu", mēs neesam reorganizējuši Saimniecisko tiesu, mēs vienkārši ņemam un likvidējam to pavisam. Es domāju, ka tas nebūtu visai pareizi.

Te tiek izteikta tēze, kurai es nevaru piekrist, - ka visas šo lietu kategorijas var skatīt parastā tiesa rajonu un pilsētu līmenī pirmajā instancē. Un nevaru piekrist arī tam, ka saimniecisko tiesību jomā neeksistē nekādas īpatnības un šo lietu kategorijas ir pavisam parastas civillietas. Tam runā pretī pasaules prakse, tam runā pretī arī mūsu republikas prakse, un es to pamatošu tuvāk. Lūk, kas man liekas īpaši... es negribu teikt - aizdomīgi, bet kas katrā ziņā mani vedina uz tādām domām: kāpēc līdz ar to tiek piedāvāts Pārejas noteikumos pārskatīt visas lietas, kurās jau Saimnieciskā tiesa ir pieņēmusi savu spriedumu? Vienkārši tas liek domāt varbūt par zināmu interesi. Varbūt es maldos, bet katrā ziņā kā juristei man liekas visai savāda tāda līdzejoša norma. Tā pamatnorma ir apšaubāma, un tā līdzejošā norma Pārejas noteikumos ir vēl apšaubāmāka. Cienījamie kolēģi! Protams, neapšaubāmi, visas saimnieciskās lietas ir civillietas, bet padomju tiesību jēdziens "saimnieciskās tiesības" pamazām transformējas par jēdzienu "tirdznieciskās tiesības", jo mēs ejam uz Eiropu un mēs nevaram izolēties. Par cik arī mūsu saimnieciskā dzīve, mūsu biznesa dzīve ir saistīta ar Eiropas saimniecisko, tirdzniecisko biznesa dzīvi, mēs nedrīkstam tiesiskā ziņā radīt tādus šķēršļus jeb tādus nosacījumus, lai mūsu biznesmeņi būtu tā kā izolēti no pasaules prakses, no pasaules tiesu sistēmas.

Kādas ir šīs tiesību īpatnības? Es negribu tagad iedziļināties, bet cilvēki, kas ir lietas kursā, zina, ka daudzi jautājumi šajās tiesībās pretstatā civiltiesību jautājumam tiek traktēti savādāk, kādreiz pat pilnīgi pretēji. Daudzi nolēmumi ir jāpieņem, nevis balstoties uz analoģiskām normām, bet gan uz tirdzniecības paražām. Un ir tāda īpašība, ka ir virkne prasību, bez kuru izpildes personas nemaz nevar nonākt kā dalībnieki šajā tiesā. Ir jābūt iepriekšējai brīvprātīgai reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā, un - to es uzskatu par ļoti svarīgu - ir pretenzijas kārtības ievērošanā. Jo mums tā pirmstiesas stadija tagad parastajās lietās vispār ir izpalikusi, bet tieši saimnieciskajās lietās šai pirmstiesas stadijai ir milzīga nozīme, jo liels kvantums lietu starp līdzēju pusēm... puses var salīgt savā starpā, un tā lieta vispār tiesā var nenonākt. Ja mēs to vienkārši nivelējam līdz vienkāršai civillietai, tad visas šīs lietas nonāks mūsu šodien vēl ļoti nabadzīgajās rajonu tiesās.

Tuvākajā laikā mēs pieņemsim Tirdzniecības kodeksu, kurā būs izskaidrota šo lietu īstā piekritība. Jau tagad Juridiskā komisija, skatot likumu par komercpārvadājumiem, pārliecinājās, ka ir vesela virkne specifisku īpatnību, kuras atšķir šīs lietas no parastām civillietām. Ņemot to vērā, protams, varētu ieviest labojumus likumā "Par tiesu varu", jo, lai saimnieciskās lietas skatītu tikai Rīgā pirmajā instancē - Rīgas apgabaltiesas Saimniecisko lietu kolēģijā... bet tas ir nākotnes jautājums. Bet tā ir izeja no zināmā stāvokļa, par ko es runāju. Un arī daži praktiski argumenti. Visi mēs zinām, ka saimnieciskā dzīve šobrīd ir ļoti aktīva un ir liels skaits lietu, kuras virzās ļoti lēni. Bet, ja mēs tagad likvidējam vispār tādu instanci kā Saimniecisko tiesu, arī tiesu sistēmas sastāvā, mums saimnieciskā dzīve var tikt paralizēta uz kaut kādu laiku, izveidosies liels vakuums.

Mēs vakar Juridiskās komisijas sēdē izskatījām četru rajonu tiesnešu atlūgumus - atlūgumus pēc pašu vēlēšanās, jo viņas netiek galā ar šo darbu. Un mēs zinām, ka Tieslietu ministrijai nav rezerves, jo tiesneša darbs ir ārkārtīgi grūts un nav ko likt viņu vietā. Tātad šīs tiesneses aizies, bet palikušie tiesneši būs vēl vairāk pārslogoti, tāpēc nav grūti iedomāties, kā tas iespaidos saimniecisko lietu izskatīšanas kvalitāti. Tādēļ es jūs ļoti lūgtu padomāt un iedziļināties šajā problēmā, pirms jūs pieņemat savu lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu mazliet paturpināt Marjašas kundzes teikto tieši no tāda paša viedokļa. Mani šajā likumprojektā uztrauc divi jautājumi. Pirmais ir tas, ka ierosina šādas saimnieciskās tiesas vispār likvidēt, kas, protams, virkni procesu apstādinās uz ilgāku laiku, radīs pat viņu lielu samudžināšanu. Un otrais moments, kurš jau arī tika atzīmēts, ir tas, ka tiesām ir jāpārskata pieņemtie lēmumi.

Kāpēc tad būtu jāpārskata ar atpakaļejošu datumu pieņemtie lēmumi? Es gribētu paskatīties uz šo jautājumu mazliet no biznesa aprindu cilvēku puses, kuri jau tā šobrīd ir ļoti lielās grūtībās, un mums visiem, es domāju, vislabākais piemērs ir notikumi ar "Lainbanku", visa šī dokumentu sarežģītība tās darbības jau izmeklēšanas stadijā, nerunājot nemaz par tiesāšanas stadiju. Un, ja mēs tagad šo darbu gribam uzlikt šiem cilvēkiem, tiesnešiem un citiem darbiniekiem, kuri nav stingri specializējušies, tad tas, manuprāt, būtu ļoti nepareizi. Tas tiešām ievilcinātu visu šādu jautājumu izskatīšanu; es pat gribētu teikt, ka tas paralizētu šo jautājumu skatīšanu, jo cilvēki, kas ar kaut ko nodarbojas gan zinātnē, gan citos virzienos, ir stipri specializējušies. Kāpēc tad lai tiesneši nebūtu specializējušies un kāpēc lai šis aparāts nebūtu stingri specializēts, jo es domāju, ka šis virziens tiešām ir ļoti sarežģīts virziens. Aiz šī virziena slēpjas milzīgi miljoni, nauda, tātad ir milzīgas iespējas dažādi ietekmēt kāda jautājuma izskatīšanu jau pašā izmeklēšanas gaitā. Cilvēkiem, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas, tiesnešiem, ir jābūt profesionāli sagatavotiem, un tāpēc es domāju, ka pareizāk būtu virzīties, ja jau mēs tā skatāmies, kā tas notiek ārzemēs, pa ārzemēs izmantoto ceļu, paraudzīties, kā tur ir izveidotas un darbojas īpašas komerctiesas, kā tās varētu saskaņot ar tām tiesām, ar to tiesu sistēmu, kāda ir Latvijā. To pateiks priekšā juristi, kuri tās veido un kuri veido varbūt arī jauno kārtību, bet šai sistēmai būtu jābūt stingri specializētai, tāpat kā tas ir katrā zinātnes nozarē. Nevar būt tā, ka kādā zinātnes nozarē viens cilvēks, teiksim, ķīmiķis, saka, ka viņš ir gudrs visos virzienos un ka viņš rīt sāk mācīt kādu likuma izdevēju. Bet katrā ziņā šeit ir runa par saskarsmi ar lieliem miljoniem, par lieliem konfliktiem. Piemēram, pašreiz tāds ir kaut vai G-24 kredīta jautājums. Tās ir milzīgas aizdotās naudas, kas Latvijā pašreiz ir izdalītas, un, kā mēs redzam, tad tie atdevēji pat netaisās tās atdot. Un ir visādi šeit jau likumdevējiem bijuši labojumi, kas ļauj bankām dažādi manipulēt, izmantojot šos "sliktos" kredītus varbūt pat savās interesēs. Un ne vienu reizi vien tās varbūt pat pašas ir līdzdarbojušās šo "slikto" kredītu radīšanā. Šādus jautājumus iztiesāt un izskatīt var tikai augsti profesionāli cilvēki, kas strādā kopā gan ar Tieslietu ministriju, gan sadarbojas visu laiku ar Finansu ministriju, ar tiem cilvēkiem, kas šos specializētos jautājumus ir risinājuši un ir atļāvuši tos risināt. Bet nevar būt tā, ka šādi jautājumi vienkārši nonāk tiesā, tur kādu laiku kaut ko izmeklē, un tad kāds cilvēks, būtībā, es gribētu teikt, neprofesionālis, pieņem lēmumu.

Es gribētu iestāties par to, ka visos virzienos būtu jādarbojas profesionāļiem, vienalga, kā mēs viņus nosaucam, vai nu par Saimniecisku tiesu, vai par Komerctiesu, bet tām būtu jādarbojas stingri specifiski, un arī tiem tiesnešiem būtu jābūt speciāli profesionāli orientētiem. Ja mēs atšķiram avīzi "Dienas Bizness", tad redzam, ka katrā numurā divas lapaspuses ir pilnas ar šādu tiesu lēmumiem. Interesanti, kurš tad tagad būs tas, kas sāks to visu pārskatīt, un kā interesēs tā pārskatīšana notiks. Es varētu pašreiz nosaukt uzreiz dažas firmas, ja man tas būtu nepieciešams - es viņas no galvas zinu -, kuras visu laiku tiek pieminētas kā lielu naudas summu zaudētājas (tas viss atspoguļots šajās "Dienas Biznesa" lapaspusēs). Vai tad tās ir tās, kas saka, ka ir jāienes šāds haoss un jāsāk visu pārskatīt? Tūkstošiem un tūkstošiem iznestu lēmumu jāsāk pārskatīt.

Pastāv oficiāla pārskatīšanas kārtība, kā viņi var griezties pie profesionāli izglītotiem cilvēkiem un lūgt pārskatīt to, kas viņus neapmierina. Tā ka man būtu lūgums... Es domāju, ka šeit ir bijusi zināma neizpratne šajā jautājumā un viņš kaut kādā veidā, man liekas, ir, neizprotot būtību, pasniegts neizprotot šo biznesa aprindu cilvēku stāvokli Latvijā. Viņi jau tā ir ārkārtīgi sarežģītā stāvoklī veselas virknes citu jautājumu dēļ, un ja viņi vēl tagad nevarēs normāli tiesiski risināt savu jautājumu... Es domāju, ka mums būtu šeit jāizvirza šie jautājumi, un tie varbūt varētu nākt no šī likumprojekta iesniedzējiem. Tieši profesionāliem juristiem vajadzētu sagatavot jautājumu par profesionālu komerctiesu izveidošanu. Es domāju, ka šādā virzienā būtu jāiet. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Jautājumā par Saimnieciskās tiesas specializāciju, manuprāt, šī specializācija ir notikusi pārāk tālu, jo Saimnieciskā tiesa ir pirmā un arī praktiski pēdējā instance. Normālā tiesiskā valstī ir iespējamas vairākas - līdz Augstākās tiesas lēmumam, ievērojot visus likumus. Tikai uz likuma pamata var pārskatīt šo lietu, lai tiktu ievērots likums. Saimnieciskos jautājumos tā ir pirmā un pēdējā instance vienā lietā, un šī specializācija, ne tikai runājot par saimnieciskajiem jautājumiem, manuprāt, ir notikusi pārlieku liela.

Saistībā ar lietu pārskatīšanu. Lietas jau netiek pārskatītas. Vienkārši ir tiesības apelācijas kārtībā lūgt šo lietu pārskatīšanu. Un tikai tad, ja ir likumīgs pamats un nav nekādu atsevišķu likumu, kas ir noteikti vienai tiesai. Protams, specifika saimniecības jautājumiem ir, bet pati likumdošana, likumu sistēma mums tomēr ir viena. Un, ja šeit pastāv iespēja, ka vienā vietā to skata it kā citādāk, bet tiesa, kurai likumi ir citādāki, skata to atkal it kā citādāk, tad šeit tomēr nav šis tiesiskais princips ievērots. Manuprāt, šis Valsts prezidenta piedāvātais variants ietver šo tiesisko principu, lai visas lietas tiktu izskatītas, pamatojoties tikai un vienīgi uz likumu. Vēl nesen, gadus divus atpakaļ, bieži bija tāda prakse, ka daudzi jautājumi tika izskatīti uz Finansu ministrijas dažādu vēstuļu vai instrukciju pamata, nereti neņemot par pamatu likumus. Šobrīd šī prakse, manuprāt, ir daudz pozitīvāka, jo pamatā tiesa pievēršas likumam un skatās tikai pēc likuma, vai ir šis likums ievērots vai nav, tātad izejot no likuma bāzes. Tāpēc, manuprāt, šie piedāvātie labojumi ir ļoti būtiski un atbalstāmi, jo tie veicinās šīs tiesu sistēmas sakārtošanu.

Protams, ir jautājums arī par tiesu reformas gaitu, jo sakarā ar to, ka pēdējā laikā neapšaubāmi ir gūti panākumi, virzība ir daudz straujāka, bet šis iekavētais laiks, kas bija iepriekš, protams, tiesu reformu ir iekavējis. Saistībā ar to varbūt tad arī rodas kādas problēmas. Bet tiešām, manuprāt, šis piedāvātais likumprojekts ir vērsts uz vienotas tiesiskās sistēmas izveidošanu attiecībā uz lietu izskatīšanu, kur pamatā ir likums un kur katram ir tiesības aizstāvēties, izmantojot augstākas instances, ir tiesības pārsūdzēt šo spriedumu, pamatojoties uz likumiem. Tāpēc es aicinu atbalstīt Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Vai referents vēlas runāt? Nevēlas. Paldies.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 6, atturas - 4. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, referent!

J.Bordāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 10.maijam.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes par šo termiņu? Nav. Saeima pieņem šo termiņu.

Nākošais jautājums - likumprojekts "Par dabas resursu nodokli". Vēl ir 9 minūtes līdz starpbrīdim.

Aija Poča - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien, kad mēs atkārtoti izskatīsim likumprojektu "Par dabas resursu nodokli" pirmajā lasījumā, mūs visus iespaido labdabīgā gaisotne, ko radīja šodien "zaļo" pikets šeit pie Saeimas ēkas, un šo zilo puķu pušķīšu smarža, ko mēs saņēmām un kas mums liek domāt par tīru un nepiesārņotu vidi, kas mums liek domāt par saudzīgu mūsu ierobežoto dabas resursu izmantošanu un kas liek domāt par to, kā efektīvāk šos dabas resursus izmantot.

Kā jūs atceraties, mēs šo likumprojektu skatījām pirmajā lasījumā jau pagājušā gada nogalē, bet tas atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 136.pantam tika nodots atpakaļ atbildīgajai komisijai papildu ziņu ievākšanai un atsevišķu jautājumu precizēšanai.

Jūsu rīcībā esošā dokumenta nr. 317 autori - Vides un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti - ir ņēmuši vērā veselu rindu deputātu iebildumu, kas izskanēja šeit, sēžu zālē, apspriežot šo likumprojektu konceptuāli toreiz. Atbilstoši Budžeta komisijas vairākuma viedoklim šis likumprojekts šodien mums būtu jāpieņem pirmajā lasījumā.

Es nedaudz akcentēšu tos iebildumus un tos motīvus, kuri bija izteikti, un arī tos labojumus vai precizējumus, kurus ir izdarījuši attiecīgie speciālisti. Virkne labojumu ir saistīta ar pamatterminu formulējumiem un skaidrojumiem, un, mūsuprāt, tas ļauj vieglāk un precīzāk uztvert likumprojekta koncepciju. Bez tam ir precizēta dabas resursu nodokļu ieskaitīšanas kārtība valsts speciālajā un pašvaldību speciālajā budžetā (tas ir 3. pantā), kā arī ir precizēts procentuālais ieņēmumu sadalījums pa šiem budžetiem (11.pants).

7.pantā atbilstoši deputātu iebildumiem ir norobežots to dabas resursu lietotāju loks, kuri resursus patērē mazos apjomos un kuriem šis nodoklis nav jāmaksā. Tie ir zemes īpašnieki, kas izmanto savus dabas resursus savām vajadzībām.

15.pantā ir paredzēts palielināt pašvaldību lomu attiecīgā reģiona vides politikas veidošanā un realizācijā.

Ļoti būtiski labojumi ir izdarīti pielikumos, kas skar tieši dabas resursu nodokļa likmes un tarifus. Kā zināms, viens no galvenajiem iebildumiem ir tas, ka par ūdeni būtiski ir sadārdzināti komunālie maksājumi un palielināta nodokļu slodze iedzīvotājiem. Šajā likumprojekta redakcijā tiek ierosināts šo likmi par pazemes ūdeņiem samazināt no 0,03 santīmiem par kubikmetru uz 0,01 santīmu. Tātad tas samazinās iedzīvotājiem slodzi lielajās pilsētās un pielīdzinās šo lietošanas veidu vispārējai pazemes ūdeņu lietošanai. Savukārt pazemes ūdeņiem no horizontiem ar reģionālo depresijas piltuvi par kubikmetru vispār nav vairs paredzēta likme. Un arī virszemes ūdeņiem ir ieteikts samazināt par santīma tūkstošdaļu, lai samazinātu iedzīvotājiem šo slodzi par komunālo maksājumu tarifiem, kā arī vispār iedzīvotāju nodokļu maksājumus.

Šā paša iemesla dēļ ir izmainīta likme - samazināta uz pusi - par netoksiskiem atkritumiem. Te ir ņemts vērā tas, lai tomēr radītu vienlīdzīgas konkurences iespējas dažādiem energonesējiem, un ir ieviesta likme 15 santīmu par gāzes 1000 kubikmetriem, vienlaicīgi izslēdzot maksājumus par Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un tādējādi samazinot gāzes prioritāti attiecībā pret citiem kurināmā veidiem. Ir izveidots jauns pielikums, kas paredz likmes autoriepām, kā arī vienreizējas lietošanas plastmasas traukiem un galda piederumiem, tādējādi radot kaut kādā veidā ekonomisku mehānismu un finansiālu nodrošinājumu šo vidi ļoti piesārņojošo resursu otrreizējai pārstrādei un atkārtotai izlietošanai.

Ļoti būtisks jautājums, manuprāt, ir arī tas, ka šeit pārejas noteikumos ir paredzēts, ka jaunās likmes varētu ieviest pakāpeniski pusgada laikā no Nodokļu likuma spēkā stāšanās dienas, tādējādi samazinot šo slodzi.

Vēl ir būtiski iebildumi pret to, ka iespējamās nodokļu likmes varētu sadārdzināt būvmateriālus, varbūt samazinot šo būvmateriālu konkurenci ne tikai iekšējā, bet arī ārējā tirgū. Taču pēc speciālistu aprēķiniem, kā viņi informēja mūsu komisiju, šis sadārdzinājums būtu visai neliels un būtiski neietekmētu šīs produkcijas cenu.

Ņemot vērā visus šos iebildumus, šos visus uzlabojumus, man gribētos atzīmēt - un šī doma izskanēja arī Budžeta komisijā -, ka likumprojektam tomēr vēl ir daudz būtisku trūkumu, un daļēji tie ir saistīti tieši ar nodokļu iekasēšanas, noteikšanas un arī ar administrēšanas kārtību. Un, ja Saeima, ņemot vērā mūsu komisijas priekšlikumu, akceptēs šo likumprojektu šodien pirmajā lasījumā, tad darbs pie otrā lasījuma būs diezgan sarežģīts un grūts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, debates mēs atklāsim pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies. Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nosaucu deputātus, kuri nav reģistrējušies:

Mariss Andersons,

Inese Birzniece,

Māris Budovskis,

Imants Daudišs...

Sēdes vadītājs.Daudišs ir zālē.

I.Folkmane.

Aivars Endziņš,

Oskars Grīgs,

Andris Grots,

Raimonds Jonītis,

Jānis Jurkāns,

Aleksandrs Kiršteins,

Andrejs Krastiņš,

Voldemārs Novakšānovs...

Sēdes vadītājs. Novakšānovs ir zālē.

I.Folkmane.

Uldis Osis,

Andrejs Panteļējevs,

Oļģerts Pavlovskis,

Valdis Pavlovskis,

Andris Piebalgs,

Indra Sāmīte,

Anna Seile,

Andrejs Siliņš,

Juris Sinka,

Jānis Ārvaldis Tupesis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas, turpināsim darbu! Lūdzu veikt reģistrāciju kvoruma noteikšanai! Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 45, 46... (Starpsauciens: "Nervozu zvanu!") 47, 48 deputāti... 50 deputāti ir ieradušies. Turpinām darbu.

Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu "Par dabas resursu nodokli". Referente savu uzrunu ir pabeigusi un gaida debates. Un deputāti ir pieteikušies runāt debatēs. Pirmajam vārds Jevgēnijam Zaščerinskim - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam runās Edvīns Inkēns.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Latvijā diez vai atradīsies cilvēks, kas būtu pret dabas un dabas resursu saglabāšanu. Tāpēc nevar noliegt šāda likuma nepieciešamību un nevar to konceptuāli neatbalstīt. Tomēr katra nodokļa izmaiņa, katrs jaunais nodoklis, šā nodokļa tarifi būtu obligāti jāizvērtē arī no tautsaimnieciskā viedokļa, no tā, kā tas iespaidos tautsaimniecības attīstību, kā tas iespaidos atsevišķu tautsaimniecības nozaru attīstību. Atļaujiet man nedaudz pakavēties pie tā, kādas problēmas es saskatu tieši lauksaimniecības attīstībā sakarā ar šo nodokli. Jūs visi zināt, cik nopietna un sarežģīta pašlaik ir ekonomiskā situācija laukos. Praktiski ražotājiem nav motivācijas ražot preču produkciju, un tas ir sakāms par gandrīz lielāko daļu lauksaimniecības produkcijas veidu. Tajā pašā laikā turpina sadārdzināties minerālmēsli. Vēl rudenī tie maksāja (piemēram, slāpekļa minerālmēsli) 50 latus par tonnu, taču tagad tie maksā jau 100 latus. Sadārdzinās rezerves daļas, sadārdzinās ķimikālijas. Tas vēl vairāk samazina ražošanas motivāciju jebkuram ražotājam. Pie kā tas viss noved? Tas noved pie tā, ka mēs ar katru gadu redzam vairāk neapsēto lauku. No 1945.gada lauksaimnieciski izmantojamās zemes platība jau tā ir samazinājusies vairāk nekā par miljons hektāriem. Un 1945.gadā, 1946.gadā, 1947.gadā, kolēģi, nebija neizmantotu lauku tādos apjomos, kā tas ir tagad. To nevar uzskatīt par normālu! Vēl arvien turpina samazināties lopu skaits, un pēc lopu skaita lauksaimniecībā esam nonākuši jau 1920.gada līmenī. Produkcijas bruto apjoms un produkcijas ražošana uz vienu iedzīvotāju ir krietni mazāka par pēckara līmeni. Tālāka ekonomiskās situācijas pasliktināšana laukos nav piedodama un nav pieļaujama, un var izraisīt pilnīgi neatgriezeniskas sekas. Kāpēc es to tā mēģinu uzsvērt? Es pamēģināju izvērtēt, ko nozīmē dabas resursu nodoklis ar tādiem tarifiem, kādi ir pašlaik projektā, uz vienas uzņēmējsabiedrības bāzes, - pietiekami lielas uzņēmējsabiedrības, kas strādā pietiekami produktīvi. Šai uzņēmējsabiedrībai ir 1840 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 430 slaucamas govis ar vairāk nekā 4000 litru izslaukuma, un ik gadus tā realizē no 600 līdz 800 tonnām pārtikas kviešu. Vidējā ražība pārsniedz 30 centnerus. Šie dabas resursu nodokļi pašreiz maksā aptuveni 50 latus. Projektā paredzētie tarifi prasa no šīs uzņēmējsabiedrības no 6000 līdz 7000 latiem. Ko tas praktiski nozīmē šai uzņēmējsabiedrībai? Lai nodrošinātu šā nodokļa izpildi, uzņēmējsabiedrībai jāatdod peļņa, ko dod 200 govis jeb 46% no visa ganāmpulka, jeb tā peļņa, ko dod 300 tonnu pārtikas kviešu realizācija. Gribu vēl uzsvērt, ka no kopējās šā nodokļa maksājuma summas (6-7 tūkstoši latu) 4,5 tūkstoši latu ir nodoklis par eļļām, rēķinot, ka izmanto eļļas, aptuveni 6% (tā, kā tas ir normatīvos) no patērētās degvielas daudzuma. Praktiski tarifs jeb nodokļa summa, likme par eļļām, ir 70% no pašreizējās eļļu cenas. Lētākās eļļas maksā apmēram 35 santīmus litrā, nodoklis ir 25 santīmi par litru.

Otrs variants. Vajadzētu tarifus izvērtēt arī no tāda viedokļa, vai mēs nepanāksim pilnīgi pretēju rezultātu. Pašlaik ir jāmaksā 10 santīmi par katru lauksaimniecībā izmantojamās kūdras tonnu. Tādos sarežģītos apstākļos, nelietojot kūdru pakaišiem un lauku jeb augsnes uzlabošanai, mēs varam panākt tieši pretējo - to, ka vēl vairāk sabojāsim dabu ar to vircu, ko kūdra nespēs uzsūkt, - tā teikt, ar to, ko ar kūdru nesavāksim un neaizlaidīsim augsnes auglības uzturēšanai. To pašu var teikt par kaļķošanas materiāliem. Tāpēc, konceptuāli atbalstot šo likumprojektu, Tautsaimnieku politiskā apvienība uzskata, ka noteikti ir precizējamas tās likmes, kas paredzētas atsevišķiem produkcijas veidiem.

Es gribētu vērst, kolēģi, jūsu uzmanību uz vēl vienu lietu. Degvielai paredzētais dabas resursu nodoklis tiks palielināts - pielikts pie cenas. Pie tam benzīnam - atkarībā no tā, vai tas ir etilētais vai neetilētais, - likme ir 0,03 santīmi. Ja tas tiks pievienots degvielas cenai, tad var gandrīz droši apgalvot, ka degvielas tirgotāji šo summu noapaļos - un noapaļos, bez šaubām, uz augšu. Un tādā gadījumā tas veidosies nevis 0,01 vai 0,03, bet... acīmredzot, ja es pirkšu 10 vai 20 litru benzīna, tas vismaz līdz santīmam tiks noapaļots uz augšu, un tas pat ir vairāk nekā dabas resursu nodokļu likme. Domāju, ka šie ekonomiskie nosacījumi, šie tarifi būtu obligāti jāizvērtē, gatavojot otro lasījumu, jo tādi, kādi tie ir pašlaik paredzēti (atkārtoju, - it sevišķi attiecībā uz eļļām, kūdru un citiem lauksaimniecībā izmantojamiem materiāliem), tie nebūtu pieļaujami. Jeb tādā gadījumā ir otrs variants - lauksaimniekiem jādod nodokļa atlaide: 3-4 lati attiecībā uz katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Es saprotu, ka citādas atlaides nevar būt, tāpēc ka nodokļa atsevišķi veidi tiek pievienoti pie produkcijas cenas. Bet katrā ziņā ar nodokļu atlaidi attiecībā uz katru izmantojamās zemes hektāru varētu panākt kaut kādu šīs summas samazinājumu. Kaut gan domāju, ka kopumā varētu pārskatīt un precizēt visas tās likmes, kas tagad ir paredzētas. Konceptuāli atbalstot šo likumprojektu, lūdzu tomēr jūsu atbalstu mūsu priekšlikumiem, kas ir izteikti sakarā ar atsevišķiem, konkrētiem tarifiem, un citiem priekšlikumiem attiecībā uz otro lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Ēriks Kaža.

E.Inkēns (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es runāju Vides un sabiedrisko lietu komisijas vārdā. Mēs jau pirmajā reizē atbalstījām šā likumprojekta "Par dabas resursu nodokli" gatavošanu pirmajam lasījumam. Tas bija toreiz, kad tika gatavota kopējā nodokļu pakete, tāpēc mēs arī piekritām. Kā jūs atceraties, bija ierosināts izdarīt precizējumus šajā likumprojektā. Daļa šo precizējumu ir izdarīti, bet joprojām ir vairāki neatbildēti jautājumi un, kā man šķiet, arī nepilnības, kas ir saglabājušās tagad - pirmajā lasījumā.

Pirmām kārtām jau varētu vēlēties, lai pati likumprojekta uzbūve būtu atbilstošāka tai formai un tam izkārtojumam, kādā ir pieņemts rakstīt likumus Saeimā.

Un tagad - konkrēti par dažiem neskaidriem jautājumiem. 4. un 7. pantā mēs saskaramies ar divām neskaidrībām, kā man šķiet. Pirmkārt, nav dots pat aptuvens priekšstats par īpašumu robežām, it sevišķi, ja mēs runājam par ūdens un gaisa robežu, kas piesārņojuma gadījumā ir visai nosacīta. Tāpat nav skaidrs, vai nozares likums ir "jumta" likums limitēšanā... Tajā pašā pantā - 7. pantā - ir atsauce uz likumu par zemes dzīlēm, kura vienkārši vēl nav. Nav ņemtas vērā normas, kas ir parādījušās jaunajā nodokļu paketē, piemēram, pants par nodokļu likmju indeksāciju. 1993. gadā Emša kungs solīja likumus par gaisa aizsardzību un par ūdeņu aizsardzību. Pašreiz, apspriežot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, mēs pilnīgi skaidri redzam ne tikai to, ka šo divu likumprojektu nav, bet arī to, ka tie ir ārkārtīgi nepieciešami, lai iedzīvinātu šo likumu. Man gan jāatzīst, ka likumprojektā ir ietvertas labas jaunas normas, piemēram, dabas resursu nodokļu kreditēšana, bet nav skaidrs šis mehānisms, un nav skaidrs, ar ko tas atšķiras no nodokļu parāda.

Viena no likumprojektā acīm redzamām problēmām ir šo nodokļu administrēšana un Valsts ieņēmumu dienesta iespējas šo administrēšanu kontrolēt. Piemēram, pirmajā pielikumā nodoklis ir saistīts ar šo resursu lietošanas raksturu. Kā Valsts ieņēmumu dienests kontrolēs, kam ir izmantoti māli - ķieģeļu ražošanai vai keramikai? Un, ja arī to konstatēs, vai tad šī administrēšana nebūs dārgāka par potenciālo, iespējamo iegūtās naudas summu?

Bez tam ir skaidri redzams, ka šā likuma realizācijai trūkst likuma par ķīmiskajām vielām. Nav pat atsauces uz iespējamo normatīvo sarakstu, kur var iegūt informāciju, lai klasificētu šīs ķīmiskās vielas. Varētu uzskaitīt vēl vairākas tāda veida neprecizitātes. Varbūt pareizāk būtu tās visas kvalificēt kā neskaidrus jautājumus, uz kuriem šis likums pašreiz, pašreizējā tā kvalitātē, nedod atbildes.

Bet ir arī skaidrs, ka būtībā visus šos jautājumus var sakārtot otrajā un trešajā lasījumā, tāpēc mūsu komisija turpina konceptuālā ziņā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Un tomēr ir dīvaini, ka parlamentam ir jādara tas, kas būtībā, attiecībā uz pirmo lasījumu, bija jāsagatavo tomēr nozares ministrijai, it sevišķi, ja likums jau vienreiz bija izskatīts. Mēs atkal esam saņēmuši negatavu likumu, kurā nav pamanīts, ka starpposmā ir pieņemti jauni likumdošanas akti par nodokļiem. Tie nez kāpēc šajā likumā atkal nav ņemti vērā. Nav ne mazāko šaubu, ka mums tieši pašreiz ir unikāla iespēja nepieļaut tās kļūdas un to piesārņojuma līmeni, kāds pašreiz ir attīstītajās Rietumeiropas valstīs. Šajā ziņā saimnieciskā krīze izdara mums pakalpojumu. Šis ir īstais brīdis sakārtot attiecīgos nodokļus un normatīvus, lai mēs nekad nesasniegtu šo Rietumeiropas piesārņojuma līmeni.

Lai gan atbalstu šo domu kā tādu, es tomēr nezinu, vai ir pareizi izmantot aktualitāti un nevis mēģināt radīt sistēmu, bet triecientempā pieņemt vienu likumu. Pieņemt vienu likumu, nevis visu šo sistēmu kopumā. Var strīdēties, vai nepilnīgs likums ir labāks nekā nekāds. Un tomēr, manuprāt, tas nav mērķis - pieņemt tikai vienu likumu. Mērķis ir radīt sistēmu. Pašreiz diemžēl to solīto likumu, to, kurus mums ministrija divus gadus ir solījusi, nav parlamentā, un diezin vai mēs paspēsim tos pieņemt.

Līdz šim mūsu komisija vairāk ir barota ar solījumiem par likumiem nekā ar pašiem likumprojektiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ēriks Kaža - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Ē.Kaža (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es jau vienreiz runāju par šo likumprojektu, un es arī cerēju, ka varbūt patiešām ministrija kaut ko uzlabos un sakarā ar to kritiku, kas bija izteikta, kaut ko izdarīs. Šajā gadījumā es redzu tikai to, ka mēs šeit varam par kaut ko runāt, bet, vienalga, ierēdņi darīs to, ko viņi grib. Es nezinu... Vai vispār kaut viens cilvēks domāja par to, kādas sekas būs pēc šā likumprojekta pieņemšanas tādā redakcijā, kādā tas ir? Es jau vienreiz teicu, ka mēs uzreiz pieredzēsim to, ka inflācija būs apmēram 15%. Varbūt šodien kāds - kaut viens cilvēks - šajā zālē domā, ka, piemēram, mūsu tautas dzīve ir ļoti laba un ka visiem pietiks naudas, taču es, piemēram, tā nedomāju. Un vajag saprast, par ko ir runa šajā likumā, kuram ir ļoti labs nosaukums - "Par dabas resursu nodokli". Šeit ir runa atkal... vai par akcīzes nodokli vai par apgrozījuma nodokli attiecībā uz pārtiku. Kungi, ko mēs visvairāk pērkam? Pārtiku. Tas nozīmē, ka mēs to pirksim par dārgāku cenu. Ko mēs vēl izmantojam šodien - tāpēc, ka mums varbūt nav tik daudz naudas kā visiem, piemēram, lai pirktu mašīnas vai kaut kādu citu dārgu preci? Vēl mēs maksājam par komunālpakalpojumiem. Šeit jau arī tāds pats nodoklis par komunālpakalpojumiem. Tas nozīmē, ka par ūdeni, kurināmo, gāzi... tas nozīmē, ka mēs visi vairāk maksāsim par siltumu. Ir ļoti liels prieks, ka būs kaut kāda naudiņa, kuru pēc tam mēs varēsim izmantot, piemēram, dabas aizsardzībai. Bet es domāju, ka arī to vajag finansēt no budžeta. Un es domāju, ka šeit ir mūsu, deputātu, atbildība - cik daudz vēl mēs varam paaugstināt nodokļus. Tie cilvēki, kuri nopelna "normālu" naudu, necietīs no šā likuma. Cietīs tie paši pensionāri, kuriem pensija nebūs palielināta. Bet inflācija būs, un viņi tāpat maksās par komunālpakalpojumiem un par pārtiku, bez kuras viņi nevar dzīvot.

Ja mēs šodien atbalstām to, ka mēs gribam pasliktināt dzīves līmeni valstī, kurš arī šodien nav augsts, tad es aicinu patiešām atbalstīt šo likumprojektu, bet, ja mums ir vispār kaut kāda atbildība par nākotni, tad mums arī vajag saprast, ka šodien - patiešām par to jau runāja - valstī ir diezgan, diezgan dziļa krīze, par kuru pagaidām nerunā. Es domāju, ka vasarā mēs jau sāksim par to runāt, tāpēc ka tagad jau "ðūpojas" banku sistēma, nestrādā rūpniecība, lauksaimniekiem arī nav tik viegli. Tā ka es nesaprotu - no kurienes mēs ņemsim naudu? Tas, ko mēs šodien redzam valsts budžetā, - tas ir tikai sākums. Tāpēc ka mēs savulaik pieņēmām tādu lēmumu, ka mums būs diezgan milzīga, ja tā var teikt, ražošanas apjoma palielināšana, par pusotru reizi palielinājām ieņēmumu daļu budžetā, un šodien mēs to nevaram izpildīt. Ar šo likumu mēs vēl palielināsim nodokļu skaitu. Un es tāpat gribu prasīt: bet kurš maksās šo nodokli? Es nezinu! Mēs, tā teikt, nesīsim kaut vienu reizi atbildību patiešām par ekonomiku? Nevajag domāt visu laiku no ierēdņu pozīcijām: "Labi, mēs tagad savāksim naudu, un viss būs kārtībā, atrisināsim visas problēmas"! Padomājiet par tiem cilvēkiem! No kurienes jūs saņemsiet to naudu? Un vai viņi varēs pēc tam izdzīvot? Kā var šeit.... Es jau dzirdēju šeit tādus vārdus, ka, piemēram, ja ir pudele, tas nozīmē, ka to vajag kaut kādā veidā izmantot. Lūdzu! Bet kāda ir starpība, piemēram, starp konjaka pudeli un piena pudeli? Piemēram, es saprotu, ka to vērtība ir viena un tā pati, gandrīz vienāda, bet, izlasījis šo likumprojektu, es saprotu, ka par konjaka pudeli mums vajag maksāt nodokli - apmēram 20 santīmus, bet par piena pudeli laikam divus vai trīs santīmus, kaut gan no dabas piesārņojuma viedokļa tās abas ir vienādas. Un kā mēs varam vērtēt, piemēram, ļoti labu gājienu? Kā es saprotu, tas laikam bija no ministrijas, - ministrija noņēma nodokli par šo dziļumu izmantošanu un pielika vēl nodokli gāzei. Nu, paldies! Tas ir viens un tas pats. Tikai skats no sāna. Bet, vienalga, mēs to maksāsim. Es nezinu, vai var kāds cilvēks šodien šeit dzīvot bez apkures? Tas nozīmē, ka mēs maksāsim, un šeit nav runa par to, vai šis pats mazuts, ja ir normāli iztaisīta katlumāja, piesārņos gaisu vai ne. Ir runa par to, vai mēs izmantosim mazutu vai neizmantosim. Par ko ir runa? Tas nozīmē, ka šeit uzreiz vajag svītrot divas vai trīs daļas, bet, ja mēs svītrosim divas vai trīs daļas, tas nozīmēs, ka puse šā likumprojekta nav vajadzīga. Es jau savulaik prasīju neatbalstīt šo likumprojektu, tas nav nopietns no jebkura viedokļa. Un es arī cerēju, ka komisija vai tā pati ministrija kaut kādā veidā pārskatīs savu uzskatu un ka varbūt pieņemsim normālu lēmumu. Šobrīd es redzu, ka mums, deputātiem, ir atdevuši to pašu likumprojektu un vēlreiz prasa to atbalstīt. Mēs jau vienreiz to neatbalstījām, bet šodien ir tāds pats spiediens: atbalstiet! Nu ko, mēs esam muļķi? Nu nevajag tā darīt! Es lūdzu jūs visus neatbalstīt un noraidīt šo likumprojektu. Lai to izstrādā normālā veidā, lai patiešām tas nebūtu akcīzes nodokļa likums, un lai strādā ministrija! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Indulis Emsis - vides aizsardzības valsts ministrs.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, var piekrist Zaščerinska kungam, ka mums rūpīgāk būtu jāpārskata atsevišķi tarifi, un tik tiešām iespējams, ka atsevišķās pozīcijās, gatavojot otro un trešo lasījumu, šis nodoklis ir jāsamazina. Piemērs varētu būt kaut vai minerāleļļas. Es piekrītu arī attiecībā uz zināmu likuma nesakārtotību, par ko runāja Inkēna kungs, bet tomēr... Atgriezīšos pie tā, ko teica Kažas kungs. Viņš sacīja, ka mums ir jāuzņemas atbildība par nākotni. Es arī gribu apgalvot, ka mums ir jāuzņemas atbildība par nākotni, un tieši tāpēc mums šis likumprojekts ir konceptuāli jāatbalsta. Kur ir šā likumprojekta "sâls"? "Sâls" ir tur, ka dabas resursu izmantošana ir jāpadara racionāla un efektīva, un tāpēc šie nodokļi ir vajadzīgi. Mums šīs lietas ir jāsakārto. Un tāda arī ir šā likumprojekta autoru iecere: cilvēks, pērkot videi nedraudzīgu vai kaitīgu vielu (teiksim, autoriepas, kas vēlāk ir kaut kādā veidā jāiznīcina), samaksā šo nodokli, bet pēc tam, kad šis produkts ir izlietots... tā pati minerāleļļa ir izlietota... bet tā taču tad kaut kur ir jāliek, lai lauku cilvēks to neizlietu mežā vai krūmos, vai - kas būtu vēl trakāk - kādā upītē. Lai cilvēki būtu ieinteresēti šo izlietoto produktu, kaut vai, teiksim, minerāleļļu, nodot atpakaļ, lai šo eļļu kaut vai otrreizēji pārstrādātu, vai to iznīcinātu, vai to noglabātu poligonā, tur, kur tas neapdraud apkārtējo vidi. Un, neapšaubāmi, ar laiku Latvijā ieviesīsies šī sistēma, ka cilvēks samaksās nodokli, bet lielāko daļu šā nodokļa viņš dabūs atpakaļ, jo viņš šo izlietoto produktu nodos - un nodos viņš to acīmredzot biznesa struktūrām, jo, neapšaubāmi, atradīsies cilvēki, kas gribēs nodarboties ar otrreizējo izejvielu savākšanu, jo viņi par to saņems kādu procentu no šā nodokļa. To lielāko daļu saņems atpakaļ tas produkta izlietotājs, tas produkta pircējs, un daļu peļņas veidā saņems tie cilvēki, kas nodarbosies ar šo otrreizējo izejvielu savākšanu. Atbalstu to, ko teica iepriekšējie runātāji, - ka atsevišķas normas ir jāpārskata un atsevišķu nodokļu lielums ir jāpārskata. Neapšaubāmi, ir jādomā par tālāku nākotni, par to, ka mēs taču gribam būt civilizēta 20.gadsimta valsts. Mēs taču gribam tomēr būt Eiropas valsts, un Eiropā šāda nodokļu sistēma darbojas. Un mēs taču gribam Eiropas savienībā iestāties. Un tiešām, domājot arī ar tālāku perspektīvu, mēs taču gribam arī to, lai tagadējo zemnieku bērni arī varētu veiksmīgi uz šīs zemes saimniekot un ražot produkciju, kurai būtu noiets Rietumu tirgū, kurš šodien jau ir pārpilns. Bet pateicoties tam, ka pie mums vide ir relatīvi tīra (to pierāda tas, ka šodien vēl Latvijā ligzdo tūkstošiem stārķu pāru), mums būs daudz lielāka iespēja ielauzties šajā tirgū. Tāpēc es aicinu rūpīgi strādāt pie šā likumprojekta, bet kā civilizētas valsts deputātiem mums vajag nobalsot konceptuāli par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Indulis Emsis - vides aizsardzības valsts ministrs. Lūdzu! Pēc tam - Vilnis Edvīns Bresis.

I.Emsis (vides aizsardzības valsts ministrs).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tiešām - ar šo likumprojektu mēs nepiedāvājam vieglu risinājumu, jo vieglu risinājumu vides aizsardzības ekonomiskajos regulēšanas mehānismos nemaz nav. Risinājums ir sarežģīts, un tieši tādēļ es piekrītu, ka mēs varam to vēl uzlabot. Es piekrītu, ka var strādāt un ir jāstrādā pie konkrētajiem skaitļiem, un, lai deputātiem atvieglotu šo darbu, mēs esam sagatavojuši īpašu datorprogrammu, kurā, izmainot jebkuru no nodoklī paredzētajiem skaitļiem, mēs varam redzēt galaiznākumu attiecībā uz iedzīvotāju "patēriņa grozu".

Ja mēs runājam par tiem skaitļiem, kas šobrīd ir iekļauti sarakstā, tad jāsaka, ka arī tāda programma ir izstrādāta un ir smalki aprēķināts, cik lielu sadārdzinājumu, tas izraisīs. To es varu atbildēt pilnīgi precīzi. Pavisam "patēriņa groza" sadārdzinājums ir par 1,51%: nepārtikas daļā - 2,12% un pārtikas daļā - 0,91%. Komunālo pakalpojumu sadārdzinājums ir visaugstākais, un tas sasniedz 3,06%. Transportam - 0,75%, apģērbiem un apaviem - 1,2%, un citām precēm - 1%. Tā kā mums šī datorprogramma ir spējīga darboties, tā atvieglos mums deputātu priekšlikumu izskatīšanu, gatavojot otro lasījumu. Un jau priekšlaikus es varu teikt, ka Zaščerinska kunga teiktais, protams, ir jāņem vērā. Un es piekrītu, ka stāvoklis laukos ir tik sarežģīts, ka lauku iedzīvotāju situācija ir izvērtējama īpaši, un tāpēc vēl būtu ieviešamas korekcijas skaitļos, lai nepadarītu šo stāvokli sliktāku. Proti, būtu iespējams samazināt šos maksājumus par eļļām. Un man jāsaka, ka tas mums ļoti sarežģīs šā likuma ieviešanu, jo ekonomiskie likumi ir nepielūdzami un cilvēku ieinteresētība atdot izlietoto produktu, tā teikt, pie zināma "sliekšņa" zūd. Un, ja mēs būsim to "slieksni" noteikuši tik zemu, ka zudīs šī interese, tas mehānisms vienkārši nedarbosies. Proti, mēs gan it kā samaksāsim, pērkot šo produktu, attiecīgu piemaksu, bet nevarēsim iedarbināt pārstrādes rūpniecības iedzīvināšanu, un, lūk, tas ir tas otrs "slieksnis", jo mūsu mērķis ir iedzīvināt otrreizēji izmantojamo izejvielu pārstrādes rūpniecību (galvenokārt tas skar eļļu, papīru, stiklu, metālu un tamlīdzīgus materiālus), kā arī panākt to, lai cilvēkam nebūtu interesanti izsviest izgāztuvēs vai - vēl sliktāk - kaut kur mežā videi bīstamus produktus, piemēram, akumulatorus, dzīvsudraba lampas un tamlīdzīgas lietas. Un tikai pie zināma ekonomiskās ieinteresētības "sliekšņa", pilsoņa ieinteresētības "sliekšņa", šis mehānisms darbosies, un tā ir mūsu rūpe. Es piekrītu Zaščerinskim, un mums ir jāmeklē kopsaucējs, un es ceru, ka mēs tādu atradīsim.

Es gribu vēl vienu lietu pateikt, - ka ar šo nodokli mēs nākam pretī lauku iedzīvotājam: mēs pirmo reizi Latvijā ieviešam nemuitas barjeru. Tie ir tie Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs dažādu pārtikas preču ievešanu Latvijā, proti, regulēs šīs taras ievešanu. Un mēs varēsim aplikt ar papildu maksājumiem videi nedraudzīgu taru un tādējādi - es to gribu šeit atklāti pateikt - radīt "zaļo gaismu" vietējiem ražojumiem. Likumā mēs to rakstīt nedrīkstam, bet ideja ir tieši tāda, un Ministru kabineta noteikumos tas būs iestrādāts melns uz balta.

Par vēl vienu priekšrocību lauku iedzīvotājiem. Es uzskatu, ka atvieglojumu daļā ir iespējams iestrādāt normu, ka kūdra un sapropelis, kas ir izmantots lauku auglības atjaunošanai, varētu tikt atbrīvots vispār no šiem maksājumiem. Tādā veidā mēs it kā stimulētu lauku auglības atjaunošanu, jo tas viss paliek tepat, Latvijas zemē, un ir pozitīvs rezultāts no tā.

Jūs prasīsiet, kāpēc mēs šos priekšlikumus jau neesam iestrādājuši likumprojektā. Es atbildu - tāpēc, ka ir ļoti grūti iestrādāt ļoti pretrunīgus priekšlikumus, ja tie nav formulēti rakstveidā un ja mēs nevaram tos izsvērt no dažādiem politiskiem skatījumiem. Un tāpēc tas ir tieši otrā lasījuma uzdevums, lai mēs nepazaudētu kaut ko no ļoti, ļoti būtiskiem priekšlikumiem vai pretargumentus kādam priekšlikumam. Tāpēc mēs gribam, lai tas tiktu izdarīts otrā lasījuma laikā.

Vēl viena piezīme. Tiešām, - šis likumprojekts ļoti sasaucas ar likumu par zemes dzīlēm, kura projektu mēs jau esam iesnieguši šeit, Saeimā, un es rosinu arī šo likumprojektu pēc iespējas ātrāk izskatīt, lai šo saikni varētu padarīt pilnīgi nesaraujamu.

Attiecībā uz Inkēna kunga minētajiem likumiem par gaisa aizsardzību, par ūdeņu aizsardzību un par ķīmiskajām vielām es gribu teikt, ka šajā ziņā mēs ļoti stingri vadāmies pēc nule kā Ministru kabinetā apstiprinātā vides politikas plāna. Šajā vides politikas plānā mums ir paredzēta ļoti konkrēta rīcība likumdošanā jeb likumu izstrādāšanā. Ir noteikts, kurš likums kuram seko. Mēs principā vadāmies pēc šīs shēmas, un tieši tā mēs to visu kārtojam, un šī shēma ir pieejama. Tātad, es pasvītroju, likumi tiek izstrādāti saskaņā ar sistēmu, kurā ir skaidri izteiktas prioritātes, ir noteikts, kas vispirms tiek izstrādāts un kas - pēc tam. Šis grafiks tiek ievērots. Ir daži gadījumi, kad mēs, tā teikt, iekavējamies. Piemēram, mūsu grafikā bija paredzēts, ka šis nodoklis tagad jau būs stājies spēkā. Tagad mēs esam atvieglojuši Pārejas noteikumus un paredzam, ka šis nodoklis varētu tikt ieviests tikai 1996.gadā, pie tam šā likuma 7.pielikums varētu tikt ieviests tikai 1996.gada vidū.

Un, nobeidzot savu uzstāšanos, gribu parunāt par to, kāda ir starpība starp piena pudeli un konjaka pudeli. Tiešām, - no pārstrādes viedokļa starpība nav sevišķi liela, bet mēs saskatām lielu sociālo starpību starp tiem cilvēkiem, kas pērk un dzer pienu, un tiem cilvēkiem, kas pērk un dzer konjaku. Un tāpēc mēs esam atļāvušies šeit ielikt zināmu "nelinearitāti", proti, šo pudeļu pārstrādes veicināšanai drusku vairāk paprasīt no tiem cilvēkiem, kas dzer konjaku. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vilnis Edvīns Bresis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

V.E.Bresis (TPA).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es aicinu padomāt par to, kādu iekšējo loģiku mēs ietveram nodokļu politikā. Es piekristu tam, ka, gatavojot otro lasījumu un varbūt pat radikāli izmainot šā likumprojekta būtību, mēs pievērstu uzmanību šai iekšējai loģikai un arī šīm nodokļu likmēm. Es domāju, ka tie mūsu kolēģi, kuri saka, ka jebkurš šāds nodoklis izraisīs zināmu inflāciju, ir ļoti tuvu patiesībai. Jo - paskatīsimies kaut vai tādu rādītāju kā, teiksim, nodokļu likme par etilu saturošu benzīnu! Šeit ir paredzēts 1 santīms par litru. Bet mēs katru rītu un vakaru, ieslēguši televizoru, dzirdam, ka nupat ir jāpalielina akcīzes nodoklis šai pašai degvielai vēl par 8 vai 9 santīmiem, lai varētu salabot ceļus, un tā tālāk. Un, lūk, visi šie aicinājumi ved uz to, ka inflācija mūsu valstī var patiešām palielināties par 20 vai 30 procentiem. Tikai tādēļ, ka mēs neapdomīgi izvērsīsim šo nodokļu politiku.

Otra mana doma ir tāda, ka šeit nav pietiekami akcentēta progresīvā tehnoloģija. Pieņemsim: ja automobilim ir katalizators, tad, kā es saprotu, pusi no reģistrācijas summas, kad veic tehnisko apskati, tātad atmaksā par šo katalizatoru. Protams, tas nesegs ne desmito daļu no tiem izdevumiem, ko šis automobiļa katalizatora lietotājs maksās par benzīnu - kopā ar šo dabas resursu nodokli. Bet es absolūti nezinu, kāda starpība būs starp akmeņogļu un, teiksim, šķidrā kurināmā lietotājiem: viens, teiksim, pielietos augstvērtīgu tehnoloģiju un viņam praktiski nebūs vispār nekādu dabas piesārņojumu, bet otrs varēs kurināt katlumāju, taču tie piesārņojumi būs ievērojami lielāki. Likums diemžēl nav pietiekami argumentēts šajā virzienā, un, manā uztverē, līdz ar to faktiski šā likumprojekta būtība ir tāda, ka tas pilda tikai fiskālo funkciju. Tāpat man nav īsti saprotama daudzu atsevišķo rādītāju iekšējā loģika. Piemēram, pielikuma pirmajā daļā jeb, pareizāk sakot, pirmajā pielikumā es lasu, ka ar dabas resursu nodokli tiks aplikta kūdra, ja ir 40 procenti mitruma. Kas tad šo kūdru lieto? Tie ir zemnieki, tie ir lauksaimnieki. Kādam nolūkam viņi lieto šo kūdru? Viņi to lieto augsnes uzlabošanai, lieto tur, kur ir jāaptur tās erozija - vai nu vēja, vai ūdens izraisīta erozija, un es domāju, ka mūsu, likumdevēju, pienākums būtu piemaksāt tam cilvēkam, kas patiešām izmanto to kūdru un tādējādi aptur to eroziju, aizsargā augsnes auglīgo virskārtu un līdz ar to aizsargā ainavu un visas pārējās dabas bagātības mūsu valstī. Bet nu iznāk pilnīgi pretējais - mēs viņu sodām, lai viņš to nedarītu! Es domāju, ka tas pats acīmredzot ir sakāms par sapropeli. Sapropeli mēs iegūsim aizaugušos ezeros, kurus praktiski vairs neviens nevar izmantot. Bet cilvēks, kas grib attīrīt šādu ezeru, iegulda kapitālu, izsmeļ sapropeli, uzlabo augsnes auglību, un nu iznāk, ka mēs viņu par to sodām! Es domāju, ka no šā viedokļa ir stingri jāpadomā, vai būtu pareizi mums tā tīri fiskāli dzīties pēc daudziem tādiem rādītājiem, kuriem es lielu jēgu neredzu un kuri - es teikšu atklāti - drīzāk varbūt grautu mūsu ekonomiku, nekā palīdzētu attīrīt dabu.

Tāpat nav īstas skaidrības par vircūdeņiem. Ja ir runa par komunālajām vajadzībām, man nav nekādu jautājumu - protams, ir šie 0,02 santīmi jāliek. Bet, ja tas ir vajadzīgs, teiksim, lauksaimnieciskajai ražošanai, laistīšanai dārzniecībās un tā tālāk... Diez vai vispār kāds varēs atšifrēt, vai tāds ūdens tiek izmantots vai ne. Līdz ar to tās lietas ir stingri jāreglamentē.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt, kolēģi! Tagad, pavasarī, kad mēs skatāmies, kā skaisti norit palu ūdeņu tecēšana mūsu upēs un viss pārējais, kā atmostas daba, jāsaka atklāti, arī es bieži uzturos dabā, un manām acīm bieži vien paveras šausmīgi skati. Man tā vien liekas, mazliet pārspīlējot, ka laikam vēl pēc gadiem 10-15, ja mēs kaut ko nedarīsim, mūsu upēs skaisto balto burbuļu vietā tecēs nepārtraukts krāsaino limonādes un daždažādu plastmasas pudeļu strauts. Tāpat arī mūsu skaistākajās vietās, kur mēs varam atpūsties un kur, protams, arī apstājas tūristi, ir lieli ārzemju alkohola sadauzīto pudeļu stiklu kalni, visvisādi plastmasas maisiņi, un tādas cūcības, atklāti sakot, tādas nekur nav. Tad man ir jautājums: vai tad mēs ieiesim ar šo likumu Eiropā vai ieiesim ar to kārtību Eiropā, kurai patiešām būtu jāvalda mūsu Latvijas vidē? Un tad es mēģinu saskatīt, kā tad tiks risināts šis jautājums, kā mēs pašlaik apkarosim šo nežēlīgo, manā uztverē, vislielāko dabas piesārņošanu, kāda vien pēdējos gados Latvijā ir bijusi, ar šīm krāsainajām pudelēm, ar šīm ārzemju stikla alkohola pudelēm, kuras neviens nekur nevar nodot, tāpēc vienkārši tās automātiski izmet dabā. Es atbildi uz šo jautājumu šeit neredzu. Es ļoti lūdzu par to padomāt, kolēģi, mūsu likumdevēju komisiju, Budžeta komisiju, kura strādās tālāk pie šiem jautājumiem. Tas tomēr šeit ir jāatspoguļo. Varbūt tiešām ir jāiekasē no šiem alkohola tirgotājiem? Ja mēs nebijām spējīgi iekasēt šo akcīzes nodokli, tad varbūt iekasēsim šo dabas resursu nodokli no viņiem un arī no tiem limonādes pircējiem? Mums bezdarbnieku Latvijā pietiek. Dibināsim tādas pārvietojamās brigādes, kas tās ceļmalas iztīrīs. Aizvedīsim nodot tās plastmasas, un viņiem atkal būs naudiņa, Bet Latvijā varbūt par kādiem pāris tūkstošiem bezdarbnieku kļūs mazāk. Es domāju, ka no tā arī mūsu alkohola tirgotāji un krāsaino pudeļu vedēji mūsu Latvijā daudz nabadzīgāki nepaliks. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Leonards Stašs.

G.Resnais (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Laikam zemnieka pienākums liek man runāt "bez puķēm" un ne "starp rindām". Es citādi šo likumprojektu nevaru nosaukt, kā vien par ļoti skaistā dabaskrāsas zaļā priekšautiņā ietītu grabošu naudas kasti. Lai piesegtu šo naudas kastes tukšumu, naudas trūkumu valsts kasē, kārtējais nodoklis tiek maskēts ar svētu jēdzienu - dabas aizsardzība. Tāda ir mana izpratne šajā jautājumā. Nenoliedzami kasē naudas trūkst, tāpēc ka nav peļņas, nav ražošanas, un mēs nevienu šeit nevainojam. Nedz ministru, nedz esošo valdību, nedz bijušo valdību. Tas ir likumsakarīgs process, kas ir noticis. Bet vainojami laikam esam paši un arī valdība, ka nepietiekoši cīnāmies, lai atjaunotu ražošanu, lai būtu šī peļņa. Ka šodien varēs nosegt šo deficītu budžetā ar šo likumu - ar šo dabas aizsardzības nodokli - es tam neticu. Un aicinu arī jūs padomāt, vai ir vajadzība ticēt.

Jā, šeit ir skaisti vārdi - plastmasas pārstrādāšana, atkritumu pārstrādāšana... Līdzekļi tur tiks novirzīti. Kas liegtu šodienas valdībai ar savu budžetu būvēt šīs rūpnīcas bez šā nodokļa, ja būtu kasē nauda? Kas liedz Vides un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt savus projektus, norādīt, kur tas ir nepieciešams, un uzsākt celtniecību? Tikai tas, ka nav šīs naudas. Es tā to saprotu. Faktiski, ja šī nauda ir vajadzīga un ja ražošanas tuvākajā laikā nebūs, vai tad nebūtu godīgāk tūlīt pacelt akcīzes nodokli, pacelt vēl mazliet pievienotās vērtības vai bijušo apgrozības nodokli? Meklēsim to naudu, bet nevis ar šiem paņēmieniem, mānot sevi un mānot visus pārējos. Kāpēc es piedāvāju pacelt atceltos nodokļus? Tad nepalielinātos kaut vai ierēdņu skaits. Šodien apgrozības nodokli apkalpo zināms ierēdņu skaits. Akcīzes nodoklim arī ir savs zināms ierēdņu skaits. Vai viņi spēs iekasēt 1000 latu vai 3000 latu, bet viņu skaits nebūtu jāpalielina. Šeit es citu neko neredzu, kā vien jaunu ierēdņu skaita palielināšanos šā nodokļa ieviešanai, viņa kontrolei, kā tas pildās, revīzijām, apmācībām utt. Nekas cits šeit neiznāks. Faktiski neliela summa no iekasētā aizies tur, kur tas tiek mērķēts.

Es gribu runāt vēl atklātāk. Nav ciparu, bet ir pamatotas aizdomas. Un, ja tās nav aizdomas, tad faktiski šis likums mērķtiecīgi virza visu mūsu lauku ražotājus uz to, lai viņi vēl ilgstoši nebūtu konkurētspējīgi ar ievesto pārtiku. Tas sadārdzina šodienas pārtiku, bet mēs gribam runāt, ka vajag atjaunot savu ražošanu un vajag atjaunot savu pārstrādi. Jā, runājam, bet darām gluži pretējo. Par kādiem līdzekļiem, es gribu redzēt, mēs sāksim konkurēt tirgū ar savu ražoto produkciju, ja nepārtraukti piestrādājam pie tā, lai tā nepaliktu lētāka?

Es negribu atkārtoties. Šeit iepriekšējie runātāji pieminēja laukus, un arī ministrs par to jau teica. Tas vispār ir absurds - atnest šo likumu šeit, uz Saeimu tādā situācijā, ka lauki nav pat pieminēti. Šodien pat nelauciniekam, pēdējam... nevar izteikties tā asāk... diletantam lauku jautājumos ir saprotams, ka augsne tiek kaļķota no budžeta līdzekļiem, ka tas nav pa kabatai nevienai saimniecībai. Ka tas ir valstiski izdevīgi, bet kūdrai mēs pieliksim vēl cenu klāt, kur, starp citu, valsts budžets šodien nepalīdz. Katrs pērk, kā var, lai kūtīs to izmantotu pakaišiem, faktiski lai labāk izmantotu organisko mēslojumu. Tieši kaisa uz laukiem, lai palielinātu organisko vielu saturu. Jau šodien vajadzētu risināt jautājumu, lai zemnieki, lai šīs lauku saimniecības, - vienalga, kādā formā tās eksistē - šo kūdru saņemtu par brīvu kā dabas velti un lietotu to. Mēs to tagad nedarām. Rodas tāds iespaids... žēl, ka nav Gaiļa kunga... ka ne tikai šajā jautājumā, bet ka mums valdībā nav "orķestra", ka šie "muzikanti" pūš katrs savā stabulē to melodiju, kas viņam ir tuvāka, bet nevis to, kas ir paredzēta programmā, ko "diriģē viņu diriģents". Acīmredzot pašai valdībai ir jātiek mazliet skaidrībā, jāpanāk kopsakarība, kurā vienam ministram ir jāpalīdz otra ministra resoram, nevis šeit no mums izvilkt.

Es nezinu, man negribas šeit asumus teikt, jo par savu pienākumu uzskatu strādāt un darboties, un darīt to, kas veicinātu, dotu kaut kādu jēgu darbam, nevis pretnostātos. Tomēr es šodien uzskatu, ka, ja šāds likums no valdības šeit ir ienācis, tad tas nav jāvirza uz nākošo lasījumu, nav jāpārslogo Saeimas komisijas. Valsts aparātā ir pietiekoši daudz tūristu un speciālistu, kas šo likumu izstrādāja, lai ņem to atpakaļ, pārstrādā, iestrādā tur šīs tēmas, par kurām runāja deputāti, un arī par laukiem. Lai pārdomā šīs likmes un tad nāk no jauna pie mums runāt. Ar to es gribu nobeigt savu uzrunu. Piedāvāju to šodien noraidīt, jo mūsu pieredze ir rādījusi, ka tas ir kā jaunībā, kad meitās iet, - lai tik kāju durvīs ieliktu iekšā, gan jau tad arī pats tiks. Lai nevarētu deguna priekšā tās aizvērt. Tā šeit ir ar to pirmo lasījumu. Vajag dabūt to tikai cauri pirmajam lasījumam, tad jau kaut ko nomudžinās. Es piedāvāju to tomēr, ņemot vērā, ka tas ir tik klaji vienpusīgs un nepārdomāts, noraidīt un atdot valdībai, lai viņi pēc iespējas ātrāk to izlabo un dod, jo visumā tas teksts, zemteksts, ar kuru šis likums ir veidots, ir ļoti labs, bet tas, kas šodien darāms, ir darāms arī ar citiem līdzekļiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Aivars Kreituss.

L.Stašs (TPA).

Cienījamie kungi un dāmas! Šodien man otro reizi ir tas gods dzirdēt gudras runas no šīs augstās tribīnes, gudrus valdības priekšlikumus, kas veicina valsts kasē naudas ieplūšanu. Kā cienījamais Ēriks Kaža to teica, tas viss notiks no mūsu un mūsu sabiedrības locekļu kabatām. Mēs izpumpējam beidzamos santīmus, beidzamo, kas mums ir. Mums nav nekādas koncepcijas, mēs ne reizi neesam apsprieduši tādu jautājumu, kur to naudu dabūt, lai tā valsts kase tomēr nebūtu tukša. Mēs neesam apsprieduši jautājumu, kā intensificēt ražošanu vispār kā tādu un kā samazināt ražošanas izdevumus un kā padarīt ražošanu konkurētspējīgu. Mēs tikai to zinām un saprotam, sevišķi Finansu ministrija un Budžeta komisija, kā mums izpumpēt naudu no cilvēku kabatām, kur jau sen nav kabatā naudas. Tas, ko mēs šodien darām, tas, pēc mana uzskata, ir pilnīgs absurds. Tas ir pilnīgs absurds! Sevišķi tas attiecas uz lauksaimniekiem, bet arī uz rūpniecību - uz visu ražošanu. Uz visu ražošanu! Es tikai saprotu, ka šis likumprojekts ir dzimis absolūti nekompetentas rīcības rezultātā. Vārdu sakot, mums ir tā - kurpnieks cep pīrāgus, bet pīrādznieks taisa kurpes. Citādi es to nekādi nevaru izskaidrot.

Tikai dažus piemērus. Mums tikko uzstājās Ābiķa kungs. Izskatās ļoti gudri un ļoti labi. Nekas liels nenotiks. Jūs taču varat nodot tās izejvielas, tās, kas paliek pāri, atpakaļ. Jūs dabūsit par to naudu atpakaļ utt., utt. Tas kompensēs it kā mūsu izdevumus. Cienījamais Ābiķa kungs! Ko mēs varam nodot... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Ðodien nevar, bet varēs...") Pagaidiet, nepārtrauciet mani! Ko mēs varam nodot, sadedzinot akmeņogles? Vai tos dūmus? Ko mēs varam nodot atpakaļ, sadedzinot kūdru? Vai to smaku, kas nāk pēc kūdras? Ko mēs varam nodot atpakaļ, sadedzinot mazutu? Vai atkal tos dūmus vai to smirdoņu, kas nāk pēc tam? Mēs neko nevaram nodot! Mēs, lielākais, ko varam nodot, ir 50 vai lielākais 60 procentus pārstrādātās eļļas, kuru arī var izmantot turpat saimniecībā. Vai mēs šlagu pēc akmeņoglēm nodosim? Vai tas ir vajadzīgs un vai mums tā šlaga ir derīga arī uz vietas ceļu un laukumu salabošanai?

Ko mēs varam nodot? Vienīgi cilvēku... Vārdu sakot, izvelkam viņam atkal kārtējo reizi naudu no kabatām. Es paredzu, ka, pastāvot šādai saimniekošanai, jūs ticiet man, kāda tā ir šodien, ja nekas nemainīsies mūsu turpmāko Saeimu laikā, mūsu "zaļais kronis" - meži pēc 10-15 gadiem būs pa tīro. Un kūdras arī mums nebūs, jo tad mēs to sāksim transportēt un eksportēt uz Rietumiem. To es jums galvoju. Tas ir vienīgais, kas mums paliek. Varbūt mālus vai dolomītu kaut kur vēl no mums ņems. Vairāk mums resursu nav. Vairāk resursu nav! Ko mēs šodien darām? Es uzskatu, ka tas... Es negribu runāt ilgi, bet šis likumprojekts ir noraidāms, tas ir pilnīgi pārstrādājams, gluži otrādi tas ir jāveido, tad varbūt vēl kaut kas būs.

Mēs tikko šodien runājām, arī labklājības ministrs Bērziņš teica, ka tās aptieciņas, tas ir Eiropas standarts, lai tās aptieciņas būtu. Es saprotu, ir ļoti labi, ka ir Eiropas standarts, bet tad mūsu cilvēkiem arī ir jāsaņem Eiropas standartam atbilstošas algas. Un, kad būs Eiropas algas cilvēkiem, tad varēs lietot arī Eiropas standarta aptieciņas. Mēs šodien propagandējam, ka Norvēģijā, Anglijā un Vācijā par dabas piesārņošanu maksā ļoti lielas naudas summas, bet mēs aizmirstam, ka Norvēģija ir lielākā naftas eksportētāja Eiropā. Mēs aizmirstam daudz ko. Mēs tikai tiecamies uz Eiropu un pielietojam Eiropas standartus, paši atrazdamies Trešās pasaules valstu līmenī. Labākajā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Pēc tam - Māris Graudiņš.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ir ļoti interesanti dzirdēt un klausīties, ka tiešām viens runātājs, viens no pēdējiem, nupat teica, ka šeit regulāri kāpj tribīnē cilvēki ar priekšlikumiem un sarakstītiem garu gariem papīriem, kā palielināt nodokļus. Nekur, nevienā vietā, neviens šeit nenāk. No Ekonomikas ministrijas te nav neviens redzēts, piemēram, ekonomikas ministrs, kas nāktu un stāstītu, ar kādu koncepciju un ko tad mēs darīsim, lai valsts kasē iekasētu kaut ko un kādā veidā. Visi te kaut kā piemin... protams, visi saprot, ka rūpniecībā nekas nenotiek, ka viss tur sen stāv uz vietas. Es tikai lasu tādus papīrus un izteikumus ministru runās, ka stabilizējies viss te esot, ka tautsaimniecībā esot stabilizācija, un viens otrs pat mēģina teikt, ka par kaut kādu procentu kaut kas iet uz augšu. Es šajā dokumentā redzu ļoti vienkāršu lietu - ministrija domā, kā iekasēt naudu. Viņai būtībā ir vienalga, ar kādiem līdzekļiem to darīt. Mums visiem skaidrs ir viens, ka no budžeta viņiem nevar izdalīt nekā vai, ja arī kaut kas ir izdalīts, tad ir izdalīts ļoti maz. Tātad atliek domāt, kā un no kurienes kaut ko iekasēt. No kurienes tad varēs iekasēt? Visi sacenšas asprātībās, izdomājot nodokļus un nākot priekšā vienmēr ar vienu teikumu - sākot stāstīt, kā tas ir Eiropā un cik tur ir skaisti un kārtīgi.

Es te gribu atbildēt varbūt Ābiķa kungam, kurš pieminēja, ka visi mēs gribam Eiropas savienībā. Es negribu Eiropas savienībā, jo es labi zinu, kas tur mūs sagaida. Eiropas savienības ideja ir tieši tā pati ideja, kas ir Padomju savienības ideja, tikai tā ir uz augstāka sakārtotības līmeņa. Eiropas savienība, es atļaujos teikt, tas ir bardaks bez robežām. Tas nozīmē, ka rīt te būs bariem kurdu un turku iekšā, ka turku te būs varbūt vairāk, nekā pašreiz ir krievu tautības iedzīvotāju, kurdi te taisīs savu parlamentu, un viņi savā starpā Rīgā, te Pils priekšā, kausies. Kā mēs viņus ārā dabūsim? Tā ir Eiropas savienība. Saprotiet, Eiropas savienība nav tikai kaut kāda absurda reklamēta laimība. Eiropas savienība - tā ir pilnīga lauksaimniecības iznīcināšana Latvijā. Un to vienreiz godīgi vajag pateikt visiem lauksaimniekiem. Nesen jau bijušais lauksaimniecības ministrs Kinnas kungs, es atvainojos, zemkopības ministrs teica, ka Latvijai arī vajadzētu saprast, ka laukos jāiziet uz 3% laucinieku. Uz 3 procentiem! Tātad es domāju, ka viss ir skaidrs, kas mūs sagaida, ja šeit nāktu Eiropas savienības laimība iekšā. Tas nozīmē, ka lauki kā vide pilnīgi beidz eksistēt. Protams, viss te ir pārplūdināts ar Eiropas produkciju, kā tas tagad notiek, un man ir interesanti dzirdēt ministra runā kaut kādus "pievilktus" citātus, ka kaut kā tikšot atbalstīts lauksaimniecības produkcijas ražotājs. Vai ar to, ka šeit kādu pudeli vai kādu taru, kuru šeit var slikti savākt, labāk iznīcinās? Tātad tādu nelaidīšot iekšā, un līdz ar to tas lauksaimnieks šeit varēšot kaut ko stikla pudelē liet un tirgot. Tās ir pilnīgi absurdas runas, jo tas lauksaimnieks šeit vispār nevar neko saražot. Mēs neesam izdomājuši, kā viņam kredītu iedot, un mēs neesam izdomājuši, kā palētināt degvielu. Mēs liekam pašreiz priekšā punktu - 7.pielikumā ir skaidri un gaiši sarakstīts, kā mūsu enerģētikas resursu cenas pieaugs. Un tas ir tādā zemē, kurā ir aukstas ziemas. Es jums varu pateikt, ka lauku cilvēkam mājā vidēji ir jāpērk 5 tonnas ogļu, bet vidējā ogļu cena pašreiz ir 45 lati. Jūs ierosināt tātad 15 latus... nē, vēl vairāk... 15 latus mierīgi pielikt klāt šai cenai.

Bez tam šajā 7.tabulā vispār ir visai interesanti absurdi iekšā, te ir tādi absurdi kā šķidrais kurināmais, kur ir par to... teiksim, par tonnu 2,50 un ka tad utilizācijas, atkārtotas izmantošanas, gadījumā tikšot atmaksāts... Man nav skaidrs, kā šķidro kurināmo var atkārtoti izmantot. Kā tad to darīs? Te vajadzētu kādus paskaidrojumus. Tad tālāk tiek runāts - un tas jau tika pagājušo reizi runāts -, ka gāzi vajagot izmantot visu citu kurināmo vietā. Tad vajadzētu vispirms skaidri un gaiši parādīt, kā tad tie gāzes vadi pa Latviju tiks savilkti, kas to darīs un kas par to maksās?

Tāpat kā pašreiz. Rīgā divās vai trijās vietās ir uzstādītas kaut kādas papildu atkritumkastes, par kurām stāsta, ka vajagot tur diferencēti mest iekšā: vienā - pudeli, otrā - kaut kādus varbūt dārgmetālu atkritumus, bet par to uzlikšanu jau papildu nauda tiek no cilvēka iekasēta. Kurā vietā tad dabas sakārtošanā Latvijā kaut kas tiek darīts citādāk? Visi meži ir piemesti pilni ar tiem pašiem akumulatoriem, kurus bijušajā laikā, tad, kad mēs bijām Padomju savienībā, mēs visi paši stiepām nodot, jo bija izstrādāta kārtība, ka, nododot akumulatoru ar zināmu svina daļu, kas tur ir iekšā, mēs varējām par dažām kapeikām lētāk nopirkt to, kas mums bija jāpērk, to jauno akumulatoru. Šādu kārtību un šādas lietas vajadzētu izdomāt, manuprāt, arī šai ministrijai, kā iestrādāt un kā ieviest dzīvē, lai mēs tos akumulatorus arī tagad nemestu visās malās ārā, lai pudeles nemētātos visās malās. Par šīm lietām nekādu priekšlikumu nav, bet ir priekšlikumi, kas pilnīgi nepārprotami palielinās inflāciju, un es šajā ziņā varu tikai piekrist Kažas kungam un Breša kungam. Es neņemos pateikt, vai tas būs par 15 vai par 30%, bet tad, ja palielina enerģētikas resursu cenu, tad visiem ir skaidrs, ka tas palielina visu pārējo produktu cenu, un, ja pēc tam mēģina iestāstīt, ka tas kalpos lauksaimnieku labā, tad man ir visai grūti to saprast. Tāpēc es domāju... es pilnīgi viennozīmīgi esmu pret šāda likumprojekta tālāku virzīšanu.

Mēs varam, protams, teikt, kas mums ir vajadzīgs, bet man liekas, ka mums no šīs tribīnes ir vajadzīga skaidra valoda. Mums ir skaidri jāpasaka, ka Latvijā tanī un tanī vietā ir tāda un tāda nekārtība un netīrība, tāpēc ir vajadzība iekasēt to un to, ka budžets mums dod tik un tik. Tas viss skaidri un gaiši ir jāparāda, bet nevar būt tā, ka šinī tribīnē nāk un vienkārši stājas priekšā pēc kārtas deputāti un sacenšas asprātībā, kā pamatot nodokļu palielināšanu, pilnīgi nerēķinoties ar reālo algu šodien Latvijā un neparādot ne reālo algu, ne reālo pensiju. Es jau pateicu - 5 tonnas ogļu un 10 latu klāt pie to cenas cilvēkam, kam viņas ir jāpērk, arī pensionāram, tas ir aptuveni 30 lati mēnesī. Es domāju, ka tiešām mums vajadzētu šeit vienoties par to, ka jāsāk ir runāt, kur ņemt naudu un kādā veidā budžetā to dabūt iekšā. Un tad nāk Emša kungs un nāk citi ministri, un saka: jā, man vajag vairāk, man ir tādas un tādas prasības... Bet, ja mēs varam tikai palielināt dzīves dārdzību, nerēķinoties ar visu pārējo, un šodien mēs zinām, kas ir tas pārējais... Tas pārējais ir tas, ka, sasaistot latu ar starptautisko "valūtas grozu", mūsu preces cena mūsu inflācijas augšanas dēļ jau ir trīs reizes lielāka nekā Vācijā. Tāds ir mūsu pašreizējās ekonomiskās saimniekošanas rezultāts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievienoties faktiski tai skepsei, kuru ir izteikuši deputāti Kaža, Bresis, Stašs un Kreituss, bet es nekādā ziņā negribētu pievienoties tam negatīvismam un tam pesimismam, kuru jūs esat izteikuši. Es gribētu tomēr domāt, ka mēs gribam pietuvināties tīrai videi, kura atrodas Eiropā, un es negribētu pievienoties deputātam Stašam un teikt, ka, lūk, mēs samierināmies ar mūsu, it kā Trešās pasaules valsts, statusu. Es domāju, ka Latvijā mums ir lielākas prasības - lai gan mēs, gan mūsu bērni elpotu tīrāku gaisu un dzertu tīrāku ūdeni. Un šajā ziņā, es domāju, daļu no šī likuma varētu pat padarīt stingrāku.

Bet tagad attiecībā uz to, par ko varbūt ir bijusi pamatota kritika un kur drusciņ vajadzētu precizēt šīs sadaļas. Varētu teikt tā, ka likums ir pārāk plašs un varbūt nepārdomāts atsevišķās daļās, bet, nudien, es gribētu teikt tā, ka nebūs cita varianta, ko tomēr pieņemt un laist uz otro lasījumu, jo vienreiz šis likums jau ir ticis pārstrādāts. Ir zināmas bažas, ka tas varētu veicināt inflāciju, ir zināmas bažas, ka birokrātiskais administratīvais aparāts varētu pārlieku paplašināties, tāpēc varētu pamatoti pārskatīt sadaļas, kur, piemēram, ir ļoti minimāli nodokļi pielikti, teiksim, par smilšmāla un mālsmilts izmantošanu - viens santīms par kubikmetru. Kādēļ vispār ķēpāties ar tik maziem pielikumiem? Varbūt vajadzētu sašaurināt apjomu, lai mums nerodas pārlieku liela birokrātija. Dīzeļdegvielai - arī 0,1 santīms par litru. Pirmām kārtām jājautā: vai mums ir jāapliek zemnieks kaut vai ar šo niecīgo nodokli par dīzeļdegvielu, kas ir vajadzīga traktoriem? Un otrām kārtām atkal jājautā: kādēļ rūpēties par tik sīkiem ienākumiem, ja tie kopumā gan valsts budžetam, gan šim fondam varbūt vērā ņemamus pienesumus nedos?

Es domāju, varētu pārskatīt likumu arī tajā ziņā, kā tas saskan ar mērķiem, kas šeit tiek proponēti. Proti, varbūt vienā ziņā te ir paradoksāli: mēs gribam veicināt "tîros" kurināmos resursus - gāzi, malku un tamlīdzīgi, tad kādēļ arī gāzei nepiešķirt nulles likmi, nevis 0,15? Jo, lūk, ja šī relatīvā starpība neeksistē starp akmeņoglēm, starp "netīrajiem" kurināmajiem un relatīvi "tîro" kurināmā vielu - gāzi, tad tas samazinās patērētāju, es drīzāk teiktu, rūpnieku gribu izmantot šos "tîros" enerģētikas resursus. Tāpēc es domāju, ka vajadzētu arvien vairāk stimulēt tieši šos "tîros" resursus, gluži tāpat kā Latvijas valdība jau to ir darījusi. Gaiļa kunga Ministru kabinets, piemēram, jau ir piešķīris dubulttarifu mazajiem "hesiem", lai mēs varētu tieši šos vietējos atjaunojamos "tîros" resursus izmantot. Kūdru gluži nevaram pie tiem pieskaitīt, bet kūdra arī galu galā tomēr ir mūsu vietējais resurss, un šeit tāpēc kūdru nevarētu - it īpaši tās ieguvi un arī patēriņu - abos "galos" aplikt ar nodokli, kurš daudzos gadījumos varbūt varētu iznīcināt šīs industrijas dzīvotspēju Latvijā.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt, ir tas, ka likums ir jāatbalsta un atsevišķas sadaļas pat ir jāpastiprina, piemēram, sadaļa par svinu nesaturošo benzīnu. Tie, kuri nebraukā nešoferētās mašīnās uz darbu, kā Kreitusa kungs līdz šim ir darījis, var manīt Valdemāra ielā, Brīvības ielā un arī mazākās pilsētās - Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un citur, ka gaiss ir netīrs un ka bērniem, ejot uz skolu, neizbēgami nākas "smagākajā" satiksmes laikā ieelpot šos dūmus. Es domāju, ka tāpēc atsevišķas sadaļas, kas tieši mazinātu šo postu mūsu visu plaušām, kuri ir kājnieki un kuriem ir jābrauc ar sabiedrisko transportu, it īpaši vajadzētu pastiprināt un ieviest šajā likumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Indulis Emsis - vides aizsardzības valsts ministrs, otrreiz. Lūdzu! Pēc tam - Gundars Bērziņš.

I.Emsis (vides aizsardzības valsts ministrs).

Cienījamie deputāti! Es sniegšu dažas uzziņas. Pirmkārt, šis nodoklis jau eksistē, līdz ar to nekādi jauni administrēšanas izdevumi nebūs vajadzīgi. Šis nodoklis jau eksistē kopš 1992.gada, un daudzas lietas, kuras jūs pieminējāt... viss, kas attiecas uz dabas resursiem, jau šodien tiek maksāts, un šeit nav problēmu. Tātad nav problēmu ne administrēšanā, ne šīs lietas sakārtošanā.

Tālāk. Šis dabas resursu nodoklis ir Ministru kabineta sagatavotās nodokļu paketes jautājums, un kā tāds tas ir iesniegts, un kā tāds tas ir uzskatāms. Proti, ir panākta vienošanās starp dažādu ministriju interesēm, un līdz ar to šo nekādi nevar uzskatīt par mūsu ministrijas, teiksim, garadarbu, kas mūsu intereses apmierinātu kaut kā īpaši.

Ienākumu daļa. Kopējo ienākumu daļa, par kuru mēs gribētu runāt. Kopējais pieaugums ir par kādiem 7 miljoniem latu. Tātad mūsu mērķis nebija savākt vairāk naudas budžetā. Šajā ziņā mums būtu daudz vienkāršāks ceļš - tieši no valsts budžeta saņemt attiecīgas dotācijas. Mūsu mērķis bija ieviest ekonomisko regulēšanas mehānismu un panākt atšķirību starp preču cenām atkarībā no tā, vai šī prece jeb produkts un ražošanas process ir videi draudzīgs vai nav, radīt diferenci, radīt atšķirību, lai cilvēkam un uzņēmējam būtu iespējams līdzdarboties vides aizsardzības procesā un izdarīt savu izvēli - vai nu darīt labu videi, vai videi nedraudzīgāku preci izvēlēties, bet tad vairāk par to samaksāt. Šis ir regulēšanas mehānisms. Galvenais šeit ir radīt interesi par šīm lietām, radīt atšķirību, un tāpēc es nevaru piekrist, ka tas nenāks par labu mūsu vietējai produkcijai. Tas nāks par labu. Netiešās barjeras Latvijā neviens nez kāpēc nemīl. Nemīl, ka visām precēm jābūt uzrakstiem latviešu valodā, un citādas preces vispār nevarētu tirgū parādīties. Tā ir nemuitas barjera, ko visur pielieto ļoti sekmīgi, pret to neiebilst ne Eiropas savienība, ne GATT, ne citas starptautiskas institūcijas. Pret šādu rosinošu ideju neiebildīs, šādu rosinošu ideju atbalstīs visas starptautiskās institūcijas, turpretī, ja jūs mēģināsiet palielināt muitas barjeras, - pret to iebildīs. Tāpēc šis ir netiešais regulēšanas mehānisms par labu vietējam ražotājam, kurš, cerams, liks uz preces latvisku uzrakstu un izmantos mūsu ekspertīzes ieteikto taru, un līdz ar to maksās ļoti minimālu jeb daudz zemāku nodokli nekā tie, kas ievedīs šeit ārkārtīgi grūti pārstrādājamā tarā iepakotu produkciju. Un tādēļ atbildu uz vēl vienu jautājumu - kādēļ rūpēties par tik sīkiem ienākumiem? Tiešām, - šeit ir nosauktas ļoti nelielas summas, kuras nekādi neuzlabo - pēc būtības neuzlabo - valsts ekonomisko situāciju. Tieši tāpēc, lai pircējā un ražotājā radītu šo interesi aizdomāties, ko viņa produkts vai prece rada vides aizsardzības problēmās... tiešām nevar šo jautājumu atrisināt ar vienu simtdaļu santīma par litru, tās taču ir smieklīgi mazas piemaksas. Bet šeit diference starp šo svina benzīnu un nesvina benzīnu ir ļoti būtiska. Un, lūk, šī diference, šī atšķirība mums ir vajadzīga, lai mēs varētu sākt izprast, kāpēc pie mums nestrādā pārstrādājošā rūpniecība un nedarbojas vēl citas sarežģītās ekonomiskās regulēšanas sviras. Tādēļ es aicinu deputātus šodien atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Gribu jūs nomierināt, ka mēs neesam īsu gabalu gājēji, ka šī vides aizsardzības ideja Latvijā tiks uzturēta spēkā nepārtraukti un arvien no jauna mēs izmēģināsim jaunus regulēšanas mehānismus, kas ļautu saglabāt cilvēkam labu vidi un nekādā veidā nebremzētu mūsu ražošanu un attīstību. Mūsu mērķis ir - gluži otrādi - ar ražošanu regulējošām svirām veicināt attīstību, sabalansēt, attīstīt. Tieši tāpēc tas ir vajadzīgs.

Un vēl es gribētu pieminēt Breša kunga teikto, ka viņš nevarot saprast, kā ar tām pudelēm tikt galā. Tieši šajā likumprojektā ir ļoti skaidri parādīts, kā ar tām tikt galā, un tas ir atrodams 8.pielikuma 6.punktā. Visas šīs pudeles varēs bezdarbnieki un skolēni salasīt, nodot pieņemšanas punktā un par to saņemt atpakaļ zināmu naudas summu. Tā nav jauna prakse, tā patiešām eksistē jau daudzviet pasaulē, un mēs tikai mēģinām to arī šeit ieviest, nav nekā jauna šajā aspektā. Es aicinu vēlreiz uzmanīgi iepazīties ar šo likumprojektu, nākt mums talkā to uzlabot, bet pirmajā lasījumā atbalstīt šo likumprojektu. Bez šā likuma ekonomiskās regulēšanas svira vides aizsardzībā nedarbojas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai Gundars Bērziņš izmantos deviņas minūtes? Lūdzu! Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Sākšu ar to, par ko runāja Emša kungs, - ar šīm netarifu regulēšanas metodēm attiecībā uz lauksaimniecības produkciju. Manuprāt, šinī likumā tiešām šīs netarifu metodes ir lietotas, bet es baidos, vai Saeimā šī importa regulēšana gūs atbalstu, jo atcerēsimies, cik smagi mums gāja ar muitas tarifiem un kāds bija atbalsts likumam par pārtiku. Mēs savējos "íidājam" līdz pēdējam krekliņam, bet importu mēs nekontrolējam. Tirdzniecības kodekss tā arī stāv, rupji sakot, "norakts". Manuprāt patreiz diemžēl Saeima pārsvarā ir darbojusies kā importa lobijs. Un es baidos, ka šinī likumā ietvertā shēma daudziem šķiet nepieņemama un ierobežojoša attiecībā uz viņu uzņēmējdarbību. Protams, ir pirmsvēlēšanu laiks. Mums gribētos nelikt nekādus nodokļus, esošos samazināt, palielināt pensijas, risināt ceļu problēmas un visas pārējās problēmas. Vai tas kopumā tomēr ir savienojams? Manuprāt, lai arī šinī likumā daudz nepilnību... Un visinteresantākā, protams, man šķita kooperācijas valsts ministra Breša uzstāšanās, jo viņš stāstīja varbūt par saviem nepadarītajiem darbiem. Jo šis ir Ministru kabineta likumprojekts. Un Zemkopības ministrija ir savu slēdzienu devusi. Ja šodien viņš tās problēmas redz, kāpēc viņš nerisina tās savā tiešajā darbā? Protams, savs nepadarītais ir labāk zināms. Es ceru, ka mēs Saeimā arī tās dažas nepilnības, ko nav izdevies atrisināt, atrisināsim.

Un par degvielu. Savulaik, kad bija akcīzes nodoklis, es iesniedzu šo priekšlikumu, jo uzskatu tiešām par būtiski svarīgu etilētas un neetilētas degvielas maksas diferenciāciju, nodokļu diferenciāciju. Toreiz, kad bija runa par akcīzes nodokli, tas tika - varbūt pamatoti - noraidīts, bet tāgad ir iespējams šo jautājumu risināt šinī likumā. Un te ir jautājums - vai mēs iesim tālāk uz kaut kādu sakārtotību, un es tomēr gribu cerēt, ka Saeima arī citos likumos izdarīs pietiekami, lai valsts varētu sākt attīstīties, lai nacionālais kopprodukts attīstītos. Sevišķi šinīs pirmajos posmos, kad ir vērojama šī attīstība... pirmajos posmos ir vērojama ievērojama resursu izsaimniekošana un vides piesārņošana. Manuprāt, ir jābūt šai sistēmai gatavai un jābūt tam, kas regulē šo te procesu.

Jautājums par nodokļu palielināšanu uzņēmējiem ir, protams, būtisks. Tomēr, skatot nodokļu paketi kopumā, nevajag aizmirst, ka daudz kur nodokļu slogs tika samazināts. Kas attiecas uz peļņas nodokli, tika ieviesta daudz "civilizētāka" aprēķināšanas formula, kas stimulē investīcijas un kas liedz patvaļīgu nodokļu iekasēšanu uz kaut kādu Finansu minsitrijas rīkojumu pamata. Manuprāt, šo ceļu Saeima jau gāja, un nodokļu paketē šīs dažas normas ir ietvertas. Tikai, ja paskatīsieties, jūs redzēsiet, ka, piemēram, tirdzniecībai nodokļu likme tika samazināta - un, manuprāt, pamatoti, jo diemžēl, redziet, arī lielās tirdzniecības firmas bankrotē pietiekami lielā skaitā, nav šīs milzīgās peļņas, un, palielinoties konkurencei, šīs superpeļņas tirdzniecībā nav. Bet ir jautājums - vai, piemēram, uzņēmēji, tirgotāji no tā kļuva godīgāki? Vai pareizi saprata to, ka, samazinot šos nodokļus, arī viņiem būtu vairāk jāiet uz šo legālo biznesu? Diemžēl mani vērojumi liecina, ka, tāpat kā visas šīs iespējas apiet nodokļus tika izmantotas pie šīs augstās likmes, - tāpat tās tiek izmantotas arī pie šīs zemākās. Tāpēc nodokļu augstā likme vai zemākā likme, protams, nenosaka to, cik godīgi maksā šie nodokļu maksātāji nodokļus. Tas ir saistīts gan ar maksāšanas pieredzi, gan ar valstisku attieksmi, ar to, ka katrs pilsonis un uzņēmējs apzināsies savu atbildību pret valsti. Es domāju, ka tikai ar to vien, ka nodokļus samazina, šī problēma kopumā netiek risināta.

Vēl viens jautājums, kas ir saistīts ar nodokļu sloga lielāku vai mazāku palielināšanu, neapšaubāmi, ir tas, kāda ir iespēja šo nodokli iekasēt, kāds ir iekasēšanas mehānisms, vai šis varbūt labi domātais nodoklis veicina godīgu konkurenci vai - tieši otrādi - dod atkal papildu peļņas iespējas, rada negodīgu konkurencei. Diemžēl pēdējā laika prakse šinī jautājumā tomēr ir diezgan bēdīga, jo gan degvielas akcīzes iekasēšana, kas, manuprāt, ir apmēram 30% līmenī, gan alkohola akcīzes iekasēšana, kas arī ir ļoti zemā līmenī, neļauj liecināt, ka šo grūtāk iekasējamo nodokļu veidu iekasēšana uzlabojas, un tad šim nodoklim, piemēram, nodokļu likmes palielināšanai, ir tieši pretējs efekts. Un, neapšaubāmi, pie akcīzes nodokļa būs... Manuprāt, ir ejams tikai viens ceļš. Ja tuvāko mēnešu laikā tiešām situāciju neizdosies uzlabot, tad ir ejams otrs ceļš - tad ir ejams akcīzes nodokļa samazināšanas ceļš, lai izlīdzinātu... lai ļautu godīgā konkurencē strādājošiem uzņēmējiem izdzīvot, godīgi strādāt. Un pēc tam, kad tiks sakārtota sistēma, palielināt iekasēšanas bāzi vismaz līdz 70%; var būt runa par šā nodokļa palielināšanu vismaz līdz iepriekšējam līmenim vai vēl tālāk. Arī attiecībā uz dabas resursu nodokli šī problēma, manuprāt, ir ļoti aktuāla. Ja šī iekasēšanas bāze būs apmēram 50%, zem 50%, tad šim nodoklim arī pēc šā labi domātā mērķa paliek pāri maz... Manuprāt, ir tieši otrādi - tas veicina negodīgu konkurenci. Manuprāt, šinī likumā šie jautājumi - iekasēšana, kontrole un tā tālāk - vēl pilnībā nav atrisināti, bet... Tā kā es pats strādāju Budžeta komisijā, esmu redzējis ļoti daudzus likumprojektus, un daudzi no tiem bija ievērojami vājāki, bet mums tomēr, izdevās tos būtiski uzlabot un izveidot pietiekami labus, pieņemamus. Manuprāt, kā izejas materiāls, lai turpinātu to uzlabot un izveidot par valsts interesēm atbilstošu likumu, pirmajam lasījumam šis ir pieņemams.

Vēl par dažiem jautājumiem. Emša kungs teica, ka šie nodokļi paliek tādā pašā līmenī, kādā jau pašreiz tiek iekasēti, jo šis nodokļu veids arī pašreiz eksistē. Tanīs nodokļu veidos, kuri tiek palielināti, manuprāt, ir vajadzīgs ļoti apdomīgs un pakāpenisks nodokļu piemērošanas mehānisms, jo, kā es teicu, pirmais un galvenais uzdevums ir panākt šīs sistēmas spēju darboties un tad varēs runāt par kaut kādu noteiktu nodokļu iekasēšanu.

Vēl viens būtisks jautājums ir - no kā mēs finansēsim šīs atveseļošanas programmas, atkritumu pārstrādes programmas? Protams, ir šis kopējais budžets, bet tas ir pietiekami saspringts un ļoti lielu daļu šinī budžetā aizņem sociālie maksājumi. Pāri 110 miljoniem latu - izglītība, pensijas, pabalsti. Vai tad tiešām mēs ņemsim šo naudu šīm programmām no šīm summām? Vai arī meklēsim un mēģināsim veidot mehānismu, lai varētu šo valsti atveseļot, sakārtot no šiem soeciālajiem ieņēmumiem? Tāpēc, lai gan šeit ir daudz - pietiekami daudz - nepilnību un daudz problēmu, es tomēr aicinu atbildīgi izšķirties un tomēr pieņemt šo likumprojektu kā pamatu un pirmajā lasījumā to akceptēt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi. Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 64 deputāti.

Godātie deputāti! Es ceru, ka deputāts Bukovskis man piedos: es esmu pieteicis Pēteri Tabūnu, bet pēc reģistrācijas jūs bijāt tas, kuram bija jārunā. Bet, tā kā es esmu pieteicis Pēteri Tabūnu, tad, lūdzu, Pēterim Tabūnam vārds!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie deputāti! Likumu par dabas resursu nodokli vajadzēja jau sen sagatavot, precīzi sagatavot, izstrādāt un pieņemt, par to nav šaubu. Es domāju, ka šis likums ir viens no tiem, kuru es vispirms gribētu atbalstīt, bet diemžēl (un ne velti) šodien šeit no tribīnes skan daudzas iebildes sakarā ar šo nodokli - un skan, lūk, kāpēc. Tāpēc, ka šī nodokļu nasta vienkāršam cilvēkam, maznodrošinātam cilvēkam, - nemaz nerunāsim par pensionāru! - ir vienkārši nepanesama. Un tāpēc šodien deputāti izsaka šīs iebildes arī pret dabas resursu nodokli, lai gan tas palīdzētu saglabāt, paglābt mūsu dabu, jo glābjamā ir daudz (pieminēsim kaut vai tikai to, ko Latvijā ir atstājusi padomju armija; tur simtiem un tūkstošiem hektāru lielā platībā ir drausmīgs skats). Bet, lūk, šī nodokļu nasta palielinās atkal un atkal, kļūst nepanesama, kļūst nesamaksājama, un tāpēc šodien skan šīs iebildes. Jo mēs lasām presē, dzirdam radio un televīzijā un izjūtam katrs ik dienas, ka atkal draud jauni tarifu paaugstinājumi. Nupat ir ievēlēts jauns "Latvenergo" prezidents - Birkāna kungs, un viņš uzreiz sāk ar to, ka būs tarifu paaugstinājums. "Lattelekom" arī draud ar tarifu paaugstinājumiem par ikdienas vienkāršajām sarunām. Draudi no visām pusēm! Dzīvokļu īre būšot četrreiz lielāka... Redziet, tiek uzspiestas pat kaut kādas aptieciņas traktoristiem, par ko mēs runājām šorīt, kuras, protams, būtu vajadzīgas, bet nevajag tās tādā veidā uzspiest - un ne ar tādu saturu. Un tādus gadījumus varētu minēt vēl un vēl.

Ne man jums to atgādināt, - jūs ļoti labi zināt šo nodokļu nastu. Bet mēs šodien no valdības puses dzirdam, ka esot iestājusies stabilitāte, iestājusies attīstība un augšupeja un gandrīz vai ļoti tuva laime. Diemžēl cilvēks, kurš saņem 20, 30 un 50, un vēl vairāk latu, nejūt šo laimi un nejūt šīs laimes tuvošanos. Diemžēl.

Redziet, nelaime ir, lūk, kur. Par to es esmu no šīs Saeimas tribīnes runājis vismaz desmitiem reižu, - ka netiek domāts par to, lai valsts budžetā būtu līdzekļi, būtu nauda. Redziet, bēg jau... raujas uz amatiem un pēc tam bēg Muitas priekšnieks, Ieņēmumu nodaļas priekšnieks... Kāpēc? Mēs zinām, ka budžetā pirmajā ceturksnī ir mīnus 40 miljoni - apmēram, tas ir drausmīgs skaitlis. Pērn, 1995. gada budžetu apstiprinot, mēs nobalsojām par to, ka būs 14 miljoni medicīnai, - bet ko saka medicīnas darbinieki? Viņi saka, ka drīz vien, pēc dažiem mēnešiem, ja šie līdzekļi budžetā neienāks - bet tie neienāk, netiek iekasēti no šā akcīzes nodokļa par spirta tirdzniecību un ievešanu, - viņi par katru apmeklējumu pieprasīs no ikviena cilvēka pietiekami nopietnu naudas summu, kuru vienkāršs cilvēks nespēs samaksāt un tātad nesaņems medicīnisko palīdzību. Mēs, LNNK cilvēki, vienmēr esam atgādinājuši un norādījuši tās vietas, kur tad var paņemt naudu. Un ne tikai mēs. Tad, kad apspriedām budžetu 1995. gadam... Un paskatieties - kas attiecas uz to pašu alkoholu, tie paši 14 miljoni netiek ieņemti budžetā! Šodien jūs lasāt "Neatkarīgajā Cīņā", ka Kiršteina kungs min skaitļus: "Turība", maksājot nodokļus budžetā, iemaksā gadā 25 miljonus latu. Bet šī tirdzniecība veido tikai 10 procentus no visa lielā spirta tirdzniecības apjoma. Tie pārējie 90% tirgotāju budžetā iemaksā tikai 2 miljonus. Tātad garām budžetam iet gandrīz 240-250 miljoni latu. Lūk, par ko mēs uztraucamies. Ne jau par šo dabas resursu nodokli, kurš būtu vajadzīgs. Bet, kad vadzis ir pilns, tas lūst, un tas kuru katru brīdi var lūzt. Jo, saprotiet, kādā situācijā šobrīd ir cilvēks! Čigāns arī reiz ir gribējis atradināt zirgu no ēšanas un pēc tam lielījies - jā, viņš būtu atradinājis gan, ja zirgs vēl vienu dienu būtu izturējis un nebūtu nosprādzis. Tā ir arī ar nodokļiem. Nu cik tad var tos kraut virsū tam maksātnespējīgajam cilvēkam? Lūk, par ko ir jādomā!

Es aicinu jūs padomāt par to. Es domāju, ka šis likumprojekts "Par dabas resursu nodokli" tomēr pirmajā lasījumā būtu jāpieņem un pēc tam varēs izdarīt būtiskus labojumus otrajā un trešajā lasījumā, pastrādāt ļoti nopietni. Bet vienlaicīgi es aicinu darīt, lūk, ko - sapulcēties tuvākajā laikā uz vienu ārkārtas sēdi, lai ļoti nopietni, detalizēti un precīzi parunātu par to, kā vairot ienākumus valsts budžetā un kā tos, kuri to nedara, kuri - taisni otrādi - iztukšo šo valsts budžeta kasi, saukt pie atbildības. Konkrēti un precīzi runāt. Es aicinu par to padomāt un tuvākajā laikā izlemt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Bukovskis - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

I.Bukovskis (TSP).

Cienījamais Prezidij! Godātā Saeima! Es ļoti uzmanīgi paklausījos valdības pārstāvjus, man ļoti patika terminoloģija, ko daži lietoja, - tāda kā rosināšanas ideja, kuru sapratīšot visa Eiropa, un ka tā esot konsekventa līnija, kas vērsta uz ieiešanu Eiropā. Par cik es saprotu, ka kritizēt nevar, es varbūt izteikšu konstruktīvu priekšlikumu - rosināšanas idejai. Mums te ir dabas resursu nodoklis. Es palasīju tos terminus, ko tas nozīmē... Darbība vai bezdarbība, kas degradē vidi vai vēl kaut ko.

Tagad visi padomāsim! Mēs visi elpojam. Sakiet, ko mēs ieelpojam? Skābekli. Bet ko mēs izelpojam? Kaut kādus draņķus. Es domāju, ka par to ir jāmaksā. Tā ir tīrā vides piesārņošana. Pie tam mans priekšlikums ir, ka Prezidents, Prezidenta Kanceleja, ministri un deputāti varēs elpot par brīvu, tāpēc ka viņi elpo darba laikā, tautas labā. Ierēdņiem jāsadala atlaides - pa kategorijām. Visiem pārējiem - jāmaksā. Jāmaksā apmēram vienu latu par gadu. Kādā veidā mēs to varētu iekasēt? Ļoti vienkārši: dzimšanas apliecības izsniegšanas brīdī samaksā 16 latus - latu par gadu, - līdz pases izsniegšanai. Ja ne, dzīvo bez dokumentiem. Kad pasi izsniedz, tad nākamais periods ir līdz 21 gada vecumam - tur mums sanāk atkal 5 gadi, tāpēc ka līdz brīdim, kamēr notiek balotēšanās Saeimā, no deputātu kandidātiem, kas ir sarakstā, var maksu neņemt, bet, ja viņš Saeimā netiek, tad iekasēt. Vienīgā problēma te būs ar lopiem - kā tos novērtēt. Es domāju, ka mums ir jāiztaisa speciāla veterinārinspekcija, kura novērtēs plaušu tilpumu govīm un pārējiem lopiem pēc šķirnēm, tāpēc ka var būt lielas govis un var būt mazas. Cūkām arī ir dažādas šķirnes, kas atšķiras, tāpēc vajag dažādi to vērtēt. Vienīgi trusīšus varētu pielīdzināt ierēdņiem, bet es domāju, ka sakarā ar to, ka viņš ir lops, viņam jāatstāj cilvēka likme.

Liels paldies, ka jūs mani uzklausījāt. Es visnotaļ to atbalstu, gan jau līdz otrajam lasījumam vēl kaut ko izdomāšu. (Starpsauciens no zāles: "Jâ, jā!")

Sēdes vadītājs. Es jūs lūdzu runāt par apspriežamo tēmu. Tālāk. Vārds deputātam Ērikam Kažam - otrreiz. Lūdzu!

Ē.Kaža (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es ļoti atbalstu Bukovska kunga uzstāšanos tāpēc, ka tas laikam ir pēdējais, līdz kam mēs varam nonākt, ja vērtēsim tālāk nodokļu sistēmu. Bet kas mani atkal uztrauc? Jā, patiešām šeit zālē ir diezgan maz uzņēmēju un diezgan maz cilvēku, kuri pelna naudu. Atvainojiet, bet vairākums arī šeit ir cilvēku, kuri strādājuši budžeta iestādēs, un viņi kaut kā citādāk vērtē. Piemēram, no vienas puses, man patika Ābiķa kunga uzstāšanās. Diezgan emocionāla, un varbūt man tas patīk, bet kas būs, ja, piemēram, pēc pusgada tie paši skolotāji nāks un prasīs pacelt algas, tāpēc ka būs inflācija? Bet budžetā, galvenajā budžetā, jau šodien naudas nav. Es saprotu, ka varbūt mēs, deputāti, saņemam diezgan normālu algu, arī ministri saņem pietiekami lielu, bet tie paši skolotāji vai pensionāri no budžeta saņem ļoti maz, un, ja būs šī inflācija... Kā es saprotu, tad arī mūsu ministri piekrita, ka tā būs, un kaut gan es nevaru salīdzināt tos ciparus un nesaprotu, kuri bija tie ekonomisti, kuri novērtēja tā, ka tikai par pārtiku tiks paceltas cenas par 0,9 procentiem, es normāli redzu, ka vidēji būs 4-5 procenti par pārtiku un dzērieniem. Varbūt mēs vēl kaut ko ēdam? Tas nozīmē, ka tas ir arī attiecībā uz iepakojumu.

Ja mēs runāsim par to, kā ieiet Eiropā ar mūsu ražoto preci, tad vajag arī padomāt, ka Eiropai vajadzīga normāli iepakota prece. Es neticu, ka, piemēram, mūsu sievieši vai zemnieki brauks ar kannām tirgot uz Vāciju un ka tur noteikti mūsu pienu vai biezpienu nopirks tāpat no galda. Viņiem vajag iepakojumu. Tas nozīmē, ka mēs noslēgsim, piemēram, šo iepakojumu kā ideju. Tas nozīmē, ka mēs to noslēgsim kā preci priekš eksporta. Tas nozīmē, ka mēs patērēsim to šeit. Tā ir tāda pati tendence.

Kā saprast tādu ideju - attīstība ar "videi draudzīgu preci"? Kura tā ir? Es nezinu, kā labāk to pateikt, bet, atvainojiet, tas nozīmē, ka pārtika nav videi draudzīga prece. Un tā nav tāda tāpēc, ka to vajag aplikt ar nodokli. Un kurināt arī nevajag. Mēs tāpat varam dzīvot. Ko stimulēs un kādā veidā? Nu nevajag tādā veidā mānīt tos klausītājus, kuri mūs klausās!

Es nezinu, vai ir ļoti labi runāt, tāpat kā Bērziņa kungs to dara, par kaut kādām fiskālām vai nefiskālām teorijām, ka tuvākajā laikā mēs nedabūsim to labo ekonomiski attīstīto valsti. Bet mums vajag dzīvot šodien! Un, piemēram, ja šis likumprojekts būtu par to, ka cilvēkam, kurš piesārņo dabu, vajadzētu maksāt strāpi vai ko citu, tad es piekrītu, bet ne jau par to jāmaksā nodokļi, ka mēs patērējam pārtiku. Tieši tāpēc es atbalstu Bukovska uzstāšanos. Nevis par to, ka mēs elpojam, vajag maksāt nodokļus! Nevis par to, ka mēs dzīvojam, vajag maksāt nodokļus! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai visi deputāti, kuri vēlējušies izteikties, ir runājuši? Tad debates ir pabeigtas. Nav vairs deputātu, kuri vēlas runāt. Lūdzu - referente Aija Poča!

A.Poča (LC).

Savu galavārdu es gribu sākt ar tiem vārdiem, ar kuriem beidza Kažas kungs. Mēs nemaksājam nodokli par to, ka mēs dzīvojam, mēs nemaksājam šo nodokli par to, ka mēs elpojam, bet mums tas jāmaksā ir par to, lai mēs dzīvotu un lai mēs elpotu. Man bija ļoti interesanti noklausīties visas šīs debates, kas no vienas puses, atkārtoju, bija tās pašas, kas bija 1994.gada decembrī šeit sēdē. Man ir ārkārtīgi žēl, ka visaktīvāk šeit uzstājās deputāti no Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās attīstības komisijas, kur, izskatot pirmo reizi pirmajā lasījumā konceptuāli šo likumprojektu, mēs tieši no šīs komisijas saņēmām atzinumu: "Mçs konceptuāli atbalstām šo likumprojektu bez nevienas iebildes". Bez neviena, teiksim, tāda argumenta, kas šajā likumprojektā nebūtu pienācīgs.

Man jāatzīst, ka likumprojekts nav pilnīgs. Jāatzīst, ka pie tā būs ļoti daudz jāstrādā. Ir tiešām daudz jautājumu, kas ir saistīti ar lauksaimniecību - piemēram, par lauksaimniecības augsnes uzlabošanas resursiem, to pašu kūdru un kaļķi, kurus mēs izmantojam, un arī vēl daudz citu jautājumu. Šeit tiešām minēja par administrēšanu, par konkrētu nodokļu likmju piemērošanu. Bet mani pārsteidza - un arī tas tika ņemts vērā - ļoti daudz kas no tā, kas tika izteikts sēdē šeit, Saeimā, jo Saeimas stenogramma tika analizēta. Un tiešām jāatzīst, ka visi šie argumenti, kas toreiz tika izteikti, tie ir ņemti vērā un vairāk vai mazāk ir ievēroti.

Es, protams, saprotu, ka šis ir tāds laiks, kad katrs cenšas iegūt sev zināmu politisku kapitālu. Protams, katrs balsos šoreiz pēc savas sirdsapziņas, bet es uzskatu tā, ka šis likumprojekts ir nepieciešams, jo tas nav saistīts tikai ar dabu, ar kaut kādu konkrētu resursu izmantošanu. Daba, cilvēks, vide un ražošana - tas ir viens veselums, un tur ir ļoti lielas un ciešas saistības. Un man ir tiešām ļoti grūti izvērtēt, kādu ietekmi viens vai otrs process atstās un tamlīdzīgi.

Budžeta komisijas vairākuma vārdā, kur arī bija tiešām ļoti lielas diskusijas, es lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un tad visi kopā strādāsim, un, ja tas tiks izdarīts, es ļoti lūgtu visus šos jūsu argumentus tiešām izvērstā veidā iesniegt Budžeta komisijā, lai mums būtu materiāls, ar ko strādāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par dabas resursu nodokli" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 12, atturas - 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Poča. Komisijas vārdā es lūdzu iesniegt priekšlikumus Budžeta komisijā līdz 12.maijam.

Sēdes vadītājs. Pret šo termiņu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākošais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā Viesturs Pauls Karnups - LNNK deputāts.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie deputāti! Šo likumprojektu mēs izskatījām mūsu komisijā, un šis likumprojekts tika izskatīts arī Juridiskajā komisijā. Es, pirmkārt, nolasīšu Juridiskās komisijas atzinumu.

"Juridiskā komisija, izskatījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" nolēma:

1) atzīt, ka likumprojekts iesniegtajā redakcijā nav atbalstāms;

2) aicināt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju lūgt Valsts reformu ministrijas viedokli par iespēju pieļaut likumprojektā minētajām personām:

a) ieņemt atsevišķu ierēdņu amatus,

b) ieņemt atsevišķas kvalifikācijas kategoriju ierēdņu amatus,

c) ieņemt ierēdņu amatus īpašā likumā noteiktajā kārtībā."

Komisija aicināja Valsts reformu ministrijas pārstāvi, lai viņi sniegtu attiecīgo informāciju. Mēs uzzinājām, ka ir izdoti jeb pieņemti Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi nr.103 par kārtību, kādā ārvalstnieki un bezvalstnieki saņem atļaujas pretendēt uz valsts civildienesta ierēdņu amatiem. Ja mēs atceramies Civildienesta likumu, tad tur pārejas noteikumos bija minēts, ka ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri šo noteikumu spēkā stāšanās brīdī, respektīvi, šā likuma noteikumu spēkā stāšanās brīdī, pilda amatus, kas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem iekļauti valsts civildienesta ierēdņu sarakstā, pēc atestācijas var uz laiku atļaut pildīt ierēdņa amatu ierēdņa kandidāta statusā, bet ne ilgāk par diviem gadiem.

Ministru kabinets, respektīvi, Valsts reformu ministrija Civildienesta pārvaldes personā ir izstrādājusi šos noteikumus, kas nosaka kārtību, un arī pieņēmusi jeb izdevusi tos pēc šo noteikumu ceturtās daļas, kas skan: "Atļauju var piešķirt Valsts reformu ministrijas noteiktās kvotas ietvaros personu izcilas profesionālās sagatavotības gadījumā." Ðīs kvotas Civildienesta pārvalde ir izsludinājusi katrā ministrijā, un varbūt deputātiem būtu interese dzirdēt, kādas ir šīs kvotas.

Civildienesta pārvalde Aizsardzības ministrijas sistēmā uzlikusi kvotu ārvalstnieku un bezvalstnieku pretendentiem - 21 persona.

Ārlietu ministrijas sistēmā - 7,

Ekonomikas ministrijā - 40,

Finansu ministrijas sistēmā - 229, tajā skaitā Valsts ieņēmumu dienestā - 200 pretendentu,

Iekšlietu ministrijas sistēmā un Pilsonības un imigrācijas departamenta Centrālajā aparātā - 52,

Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmā - 9,

Labklājības ministrijā - 74,

Satiksmes ministrijas sistēmā - 21,

Tieslietu ministrijas sistēmā - 2, tajā skaitā Valsts zemes dienestā - 2, Vides un reģionālās attīstības ministrijā - 28,

Valsts reformu ministrijā - 2,

Zemkopības ministrijā - 78, tajā skaitā Valsts mežu dienestā - 8,

Bijušajā īpašo uzdevumu ministra aparātā - 2,

Valsts Kancelejā - 15,

Valsts kontrolē - 4 personas.

Komisija šos datus pārskatīja. Pārskatīja arī noteikumus, kas bija izsludināti sakarā ar šo mūsu Civildienesta likumu, un vienbalsīgi nonāca pie slēdziena, ka šos grozījumus, šo likumprojektu, vajag noraidīt, jo nepilsoņiem pastāv iespēja strādāt valsts dienestā. Valsts civildienesta likumā nav vajadzības samazināt kvotas vai izmainīt 6.pantu - "Obligātās prasības" - attiecībā uz personām, kuras vēlas pretendēt uz ierēdņu amatu.

Šeit var piebilst to argumentu, ko es jau minēju, - šis likumprojekts tika nodots komisijai ar domu, ka jebkuras valsts ierēdņu korpuss sastāv no pilsoņiem un tikai no pilsoņiem, bet tas nenozīmē, ka nepilsonis, kas pastāvīgi dzīvo kādā valstī, nevar strādāt civildienestā, bet viņš tur nestrādā kā ierēdnis, bet kā līgumdarbinieks. Viņam ir cits statuss. Protams, līdz tam laikam, kad viņš pēc savas vēlēšanās pats kļūst par pilsoni. Tāpēc es aicinu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā šo likumprojektu noraidīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vai šis komisijas lēmums ir rakstiski iesniegts?

V.P.Karnups. Rakstiski viņš nav iesniegts, tā ir daļa no komisijas ziņojuma.

Sēdes vadītājs. Paldies.

V.P.Karnups. Bet ir Juridiskās komisijas rakstisks atzinums - šo likumprojektu neatbalstīt -, taču viņš nav izplatīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Vai kāds vēlas runāt? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 37, atturas - 11. Likumprojekts nav pieņemts pirmajā lasījumā, tas ir noraidīts.

V.P.Karnups. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā Alfreds Čepānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Čepānis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ierosina šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu, un es lūgtu Saeimu par to nobalsot.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu balsot par priekšlikumu - izskatīt kā steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 5, atturas - 10. Pieņemts. Lūdzu, izskatīsim pirmajā lasījumā!

A.Čepānis. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ierosina minētajā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"" izdarīt izmaiņas 19.panta trešajā daļā - aizstāt vārdu "pilsoņu" ar vārdiem "fizisko personu". Šo priekšlikumu atbalsta arī Saeimas Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies deputāti runāt? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 8, atturas 3. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, par otro lasījumu!

A.Čepānis. Tātad ir ierosinājums arī otrajā lasījumā izdarīt Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas ieteiktās un Juridiskās komisijas atbalstītās izmaiņas minētā likumprojekta 19.panta trešajā daļā - aizstāt vārdu "pilsoņu" ar vārdiem "Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu".

Sēdes vadītājs. Es saprotu no jūsu teiktā, ka jūs ierosināt likumprojektu izskatīt tūlīt otrajā lasījumā?

A.Čepānis. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebildes? Nav. Lūdzu, tad balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 8, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" pirmajā lasījumā. Deputāts Uldis Lakševics - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, Kristīgo demokrātu savienības deputāts.

U.Lakševics (KDS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja deputātu Kides, Jurkāna, Brūvera, Kreituses un Panteļējeva iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"". Tas ir ziemas sesijas dokuments nr. 235. Ja kādam deputātam minētais dokuments nav tik vienkārši atrodams, tad īsumā izklāstīšu likumprojekta būtību. Un tā ir šāda: no esošā likuma "Par aviāciju" tiek piedāvāts izslēgt 35.panta pirmo un otro daļu, kas noteica, ka gaisa kuģa apkalpē var iekļaut tikai Latvijas pilsoņus. Un otro daļu, ka atkāpšanās no šā panta pirmās daļas noteikumiem pieļaujama ar Ministru kabineta atļauju.

Otrs šī likumprojekta ierosinājums ir - izslēgt 79.pantā vārdus "Latvijas pilsoņiem" un aizstāt tos ar vārdiem "Latvijas iedzīvotājiem". Paskaidroju, ka šis pants nosaka personas, kurām izsniedz gaisa kuģa ekspluatanta apliecību. Un šīs personas pēc esošās likuma redakcijas var būt Latvijas pilsoņi un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētie uzņēmumi.

Tagad nedaudz par kritērijiem, pēc kādiem var vērtēt šo likumprojektu. Un gribētos cerēt, ka tie nav tikai politiskie motīvi, kas pamudināja likumprojekta iesniedzējus ierosināt šos grozījumus. Raugoties no valsts atbildības viedokļa savu pilsoņu un iedzīvotāju priekšā, lidojumu drošības panākšana ir tas svarīgākais kritērijs. Un te daļēji ir jāpiekrīt deputāta Kides argumentam, ko viņš jau izteica, nododams šo likumprojektu komisijām, - ka šādās transporta nozarēs, kāda ir aviācija un jūras transports - un uz to norāda arī ar prāmi "Estonia" notikusī traģēdija -, lidojumu un arī kuģošanas drošību nosaka cilvēki, un galvenokārt tie ir profesionāļi. Un varbūt ne tikai pilsoņi un valsts patrioti. Jāsaka, ka svarīga ir ne tikai gaisa kuģu apkalpes profesionālā kvalitāte, bet arī aviokompānijas vadības, vadošā personāla profesionalitāte, jo no tā ir atkarīga lidojuma drošība, un valstij ir jāuzņemas atbildība to nodrošināšanā. Bet tā ir jautājuma tikai viena puse.

Tā otra puse ir valsts un valsts interešu aizstāvība. Un to arī uzsvēra ministrs, kas ir atbildīgs par šo transporta nozari, - Gūtmaņa kungs. Un, lūk, gaisa kuģis, kas atrodas ārzemēs un ir reģistrēts Latvijā, ir Latvijas teritorijas sastāvdaļa, un, ja tas ir tā, tad kuģa kapteinim, loģiski, ir jābūt mūsu valsts pilsonim. Varu jūs informēt, ka Latvijas Republikā ir tāda situācija, ka mums ir kuģu kapteiņu vairāk nekā iespēja lidot. Un tā, pamazām arī mūsu komisijā un man personīgi veidojas jauna šī 35.panta redakcija, nebūtu pareizi šo pantu vispār svītrot.

Un vēl. Lai panāktu šo lidojumu drošības principa īstenošanu, Rietumvalstīs aviokompāniju vadošo personālu un gaisa kuģu apkalpes personālu parasti apstiprina civilās aviācijas administrācija. Un nebūt nav vajadzīga Ministru kabineta atļauja, jo tā nav Ministru kabineta funkcija, kā tas redzams esošā 35.panta redakcijā.

Bet tagad par 79.pantu, par tām personām, arī uzņēmumiem, kuriem izsniedz gaisa kuģa ekspluatanta apliecību. Un šeit, manuprāt, problēma ir daudz dziļāka, nekā vienkārša pilsoņu loka paplašināšana ar iedzīvotājiem, jo pēc iesniegtā likumprojekta var iznākt absurda situācija. Piemēram, sanāk kopā Latvijas iedzīvotāji, bijušie militāristi, nodibina aviokompāniju, kuras apkalpē ir tikai iedzīvotāji, un rodas kompānija ar Latvijas vārdu, bet bez valsts kontroles iespējām. Un tieši lidojuma drošības dēļ līdztekus aviokompānijas tehniskajiem un operatīvajiem datiem, rādītājiem, pastāvīgi ir jāuzrauga arī tās ekonomiskais stāvoklis, lai aviokompānijas darbību apstādinātu tajā brīdī, kad tās rīcībā nepietiek līdzekļu. Atkārtoju - tas ir nepieciešams, lai atkal garantētu pašu lidojumu drošību. Un šajā pantā tas ir jāpastiprina. Un šīs aviokompānijas nacionālās kontroles idejas nav ne vecajā, ne jaunajā izteiktajā redakcijā. Jo mums, sekojot pasaules aviācijas pieredzei, ir jāpastiprina Latvijas puses kapitāla pārākums, lai efektīvāk varētu kontrolēt un nodrošināt lidojumu drošību. Vai tas būtu 51% vai 75%, kā tas ir Amerikas Savienotajās Valstīs, vai 2/3, kā tas ir daudzās Eiropas valstīs, bet tas mums ir vēl jāizspriež, un, protams, mēs varam par to diskutēt. Saskaņā ar Čikāgas 1944.gada konvenciju, ko arī mūsu valsts respektē, nacionālā kontrole pār aviosabiedrību ir tas kritērijs, kas dod lidojumu tiesības. Tas, protams, ir jāatspoguļo divpusējos starpvaldību līgumos aviācijas jomā.

Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, neskatoties uz pretenzijām par esošo likumprojekta tekstu, tomēr aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā. Aicinu iesniegt priekšlikumus esošo pantu sakārtošanai, jo jāatzīst, ka līdz ar iesniegto likumprojektu ir radusies laba izdevība sakārtot 35. un 79. panta redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - deputāts Ameriks.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es nevaru piekrist referentam, ka šis likumprojekts ir tāds, lai būtu pamats izdarīt grozījumus likumā "Par aviāciju". Es redzu, ka šā likumprojekta pamatā ir citas domas - ir vienkāršs mēģinājums, kārtējais mēģinājums, izspiest pilsoņus un iespiest nepilsoņus visās Latvijas valsts jomās. Ja mēs runājam par lidmašīnu jeb gaisa kuģa apkalpi, es nevaru piekrist tam piemēram, ko minēja referents un kas bija saistīts ar prāmi "Estonia".

Ja mēs runājam par profesionalitāti, tad profesionalitāte sākas kapteiņa kabinetā. Ne attiecībā uz apkalpojošo personālu, ne uz tiem, kas pienes kafiju vai tēju, nav vajadzīga tāda atkāpe no šī panta noteikumiem, kas atļautu šajos noteikumos mainīt "Latvijas pilsoņus" uz "Latvijas iedzīvotājiem". Cilvēku, pilsoņu, kas var strādāt gaisa kuģa apkalpē, Latvijā ir vairāk, nekā ir darba. Es nedomāju, ka šeit mums vajag īpaši kaut ko mainīt. Ir arī tāda iespēja, ka nepilsoņi var strādāt, ja ir saņemts pamatots ierosinājums un ja to atļauj Ministru kabinets. Es domāju, tādā ziņā, ja nu gaisa kuģu apkalpē tiešām ir darbinieku trūkums, kuri pienes kafiju vai tēju, ja nu nevar Latvijas pilsoņi to izdarīt, ja viņi nepulcējas, nelaužas, lai tur strādātu, ja ir šāds trūkums, tad var vienkārši saņemt šo atļauju no Ministru kabineta, jo tam ir pamatojums. Tāpat ir ar komandējošo struktūru. Un es domāju, ka tādā ziņā gan Latvijas valsts intereses vajadzētu aizsargāt, jo, kā ministrs iepriekšējo reizi minēja, Latvijas gaisa kuģi, kas ir reģistrēti Latvijā, ir daļa no Latvijas teritorijas. Es esmu lidojis, braucis ar "Latavio" un es atceros, ka tad, kad es strādāju Pilsonības un imigrācijas departamentā, kad mēs ieviesām jaunos noteikumus, kad mums vajadzēja skaidrot, kas notiek, tad diemžēl šo apkalpi vajadzēja uzrunāt nevis valsts valodā. Tādā ziņā es aicinātu Saeimu vienkārši nepieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs šodien pusi dienas esam veltījuši tam, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar Latvijas ekonomisko stāvokli, kurš ir pietiekami tuvs krīzes stāvoklim. Ir pietiekami daudz problēmu sakarā ar to, ka valsts kasē trūkst naudas. Ir dažādi ceļi, kā to iegūt, - pacelt nodokļus, pareizi tos iekasēt, izdomāt jaunus nodokļus, bet tas ir saprotams strīds, jo katram no mums varētu būt sava pieeja un sava sapratne par to, kādā veidā Latviju padarīt bagātāku, kā palielināt labklājību mūsu valsts cilvēkiem, taču mani uztrauc viena cita tendence, kas tagad, dienas otrajā pusē, aizsākas, -ka mēs atkal gribam dažus jautājumus politizēt. Mēs gribam politizēt tur, kur politikas praktiski nav. Es saprotu, ka mēs varam strīdēties par to, kas, kur un kā var tikt ievēlēts, kāda varētu būt šī pieeja, kādā veidā, kurš un kā var dabūt pilsonību, bet, kad mēs runājam par profesionālām lietām, es teikšu - cienījamie kungi, man ir vienalga: ja notiek nelaime un izceļas ugunsgrēks, man ir vienalga, vai šo ugunsgrēku dzēš Latvijas pilsonis vai nepilsonis. Vai, ja man aptiekā ir vajadzīgas zāles, man ir vienalga, vai tās man izsniedz pilsonis vai nepilsonis, un man ir vienalga, vai šo transportlīdzekli, kurā es braucu, vada pilsonis vai nepilsonis. Manā izpratnē, ir viena lieta, kas varētu būt par pamatu tam, lai atļautu šiem cilvēkiem strādāt, - tā ir profesionalitāte. Lai šo profesionalitāti ieviestu, ir viena vienkārša lieta - tā ir licence. Es apšaubu, vai šodien kurinātājs var mācīt bērnus. Kaut gan var būt, ka viņš to var darīt, bet viņam ir jāsaņem licence. Un šī licence ir tas apliecinājums viņa profesionālajām spējām, spējai atbildēt ne tikai par sevi, bet arī par tiem cilvēkiem, kuri ir viņa pakļautībā, lai kurā sfērā viņš arī strādātu. Mēs aicinām runāt par to, ka, attīstot Latvijas ekonomiku, mums ir vajadzīga konkurence. Mums ir vajadzīga konkurence starp uzņēmumiem, starp uzņēmējsabiedrībām. Manā izpratnē, mums ir vajadzīga arī konkurence profesionālā plānā, nevis politiskā. Šobrīd mums ir vajadzīgi profesionāli speciālisti visās nozarēs - vienalga, vai tā ir aviācija vai farmaceitika, vai jebkura cita nozare, un mēs visi esam ieinteresēti tikai vienā jautājumā - lai šie cilvēki būtu profesionāļi. Mēs runājam par ieiešanu Eiropā un par to, ka mums ir jāpiemērojas Eiropas standartiem, tādēļ es šobrīd gribu aicināt jūs padomāt par to, ka mums pastāv konstitucionālais likums, ka mums nepastāv šobrīd profesiju aizliegums. Es atceros - pirms kādiem diviem mēnešiem laikraksts "Nedēļa Tev" organizēja starp deputātiem aptauju par to, kurš no viņiem ir erudītāks Eiropas lietu zināšanā. Un, ja nemaldos, Karnupa kungs bija viens no pašiem erudītākajiem, guva pirmo vietu, jo viņš bija tik tiešām atbildējis vispareizāk uz visiem jautājumiem un viņa zināšanas šajā jomā bija visaugstākās. Es gribu aicināt padomāt arī par to, ka šobrīd mēs nevaram dubulto standartu pielietot, ka viens likums mums šobrīd liekas derīgs, otrs - nederīgs. Bet šie likumi, kas ir saistīti, un arī nākamais - "Par farmaceitisko darbību" - nonāk pretrunā ar to, ko mēs jau esam agrāk pieņēmuši. Es aicinu jūs vēlreiz tomēr izvērtēt to, ka šeit praktiski nav politikas. Šeit praktiski ir tas, ka mēs gribam Latvijas ekonomiku, Latvijas tautsaimniecību, visas Latvijas dzīves sfēras padarīt profesionālas, nevis politiskas. Ja šobrīd kādu tik tiešām uztrauc tas, ka zāles aptiekā var izsniegt tikai pilsoņi vai ka ugunsgrēku var dzēst tikai pilsoņi, tad es uzskatu to par absurdu. Tas attiecas arī uz aviāciju. Tikpat labi tas var būt autobusa šoferis vai vilciena vadītājs. Mēs prasām no viņa zināšanas un profesionalitāti, nevis partejisko piederību (varbūt nākotnē arī tā var tikt prasīta - pēc dažu deputātu priekšlikumiem). Mēs neprasām šobrīd politisko jeb partijas piederību, mēs šobrīd neprasām to, kāda ir viņa attieksme pret to vai citu jautājumu, mēs zinām, ka tas ir Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs, jo reāli šobrīd situācija Latvijā ir tāda, ka daudzi šie cilvēki šeit ir dzimuši, uzauguši, ieguvuši izglītību. Un ar ko viņš ir sliktāks par citiem, kas ir absolūti tādā pašā līmenī ieguvuši izglītību? Tātad mēs radām atkal šo mākslīgo konkurenci, nobloķējam to visu ar mākslīgo konkurenci un neļaujam cilvēkiem praktiski attīstīt sevi un pierādīt savas spējas. Es aicinu balsot tomēr par šo likumprojektu un atturēties šobrīd no šīs politiskās pieejas un cilvēku dalīšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK).

Godājamie kolēģi deputāti! Godātais priekšsēdētāj! Es negatavojos uzstāties, bet pēc Amerika kunga runas es tomēr gribu ieviest nelielu juridisku precizējumu, kāpēc šis likumprojekts būtu noraidāms. Var, protams, runāt par profesionālajām spējām, bet labāk pacentīsimies, lai mūsu Latvijas Republikas pilsoņi būtu pietiekami profesionāli savu pienākumu veikšanai. Bet, kas attiecas uz gaisa kuģa kapteini un apkalpi, ir nianse, kas nepieļauj šajā amatā būt nepilsonim. Un tā ir tā lieta, ka gaisa kuģa kapteinis tiešām pārstāv Latvijas teritoriju, kad šis kuģis ir gaisā, un viņam piemīt valsts pārvaldes funkciju veikšana. Šo funkciju skaitā ir arī tāda, ka gaisa kuģa kapteinis var reģistrēt bērna dzimšanu, kas notiek uz gaisa kuģa lidojuma laikā. Šo funkciju var veikt tikai valsts pilsonis. Ir pilnīgi izslēgts, ka to varētu veikt ļoti profesionāls un tā tālāk... Konstitucionālais likums, uz ko šeit atsaucas, paredz, ka var būt atsevišķi ierobežojumi, un tas pilnībā saskan arī ar visu starptautisko likumdošanu. Par gaisa kuģu kapteiņiem... nerunāsim par jūras kuģu kapteiņiem, - viņi pilda valsts pārvaldes funkcijas, kas viņiem ir uzliktas ar likumu, un šīs funkcijas nevar veikt persona, kas nav valsts pilsonis. Es domāju, ka pieņemt šādu labojumu - tas vienkārši ir juridisks analfabētisms. Un, ja mēs par pamatu ņemam tikai profesionalitāti - absolūti - , tad es pieņemu, ka, teiksim, mums gan parlamenta priekšsēdis, gan Valsts prezidents varētu būt citas valsts pilsonis, kurš tiešām varbūt ir profesionālāks savam amatam. Un, ja tā, tad būs pavisam droši - izrakstīsim valsts prezidentu, teiksim, no Amerikas Savienotajām Valstīm vai no Islandes un ļoti profesionāli virzīsimies tālāk uz priekšu! Te ir runa par valsti. Un, ja runā tikai par profesionālo funkciju veikšanu, godājamie kolēģi, kas aizstāv šo likumprojektu, aizmirst, ka pastāv Latvijas valsts. Ka tā nav tikai lidmašīna ar Latvijas karodziņu uz astes zīmes, - tā ir Latvijas valsts, un tā ir Latvijas valsts sastāvdaļa, kurā savas funkcijas veic Latvijas pilsoņi. Tāpēc es uzskatu, ka šis juridiskais analfabētisms, kas ir parādījies šinī likumprojektā, ir pārāk spilgts un tiek aizstāts ar kaut kādu demagoģiju. Es ļoti aicinu godājamos kolēģus padomāt par sekām, par visu šo likumprojektu, un nenoniecināt savu valsti un to, ka valsts saviem pilsoņiem uzliek ar likumu šos pienākumus. Aicinu kategoriski noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Edvīns Kide.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Jūs atceraties, ka nemaz nav tālu tā diena bijusi, kad vienā dienā uzreiz pirmajā lasījumā tika iesniegti kādi 12 likumprojekti. Vesela pakete. Labojumi. Pamatā to darīja Tautas saskaņas partija. Par to, kāpēc to darīja, es toreiz jau izteicos. Šoreiz mēs atkal par to debatējam, runājot par atsevišķiem jautājumiem. Bija runa par civildienestu, tagad - par aviāciju. Amerika kungs, es jums gribētu atgādināt, ka tā nav politizēšana, tā ir elementāra valsts rūpe par saviem pilsoņiem vispirms. To vajadzētu atšķirt. Ir pilsoņi, un ir valsts pienākums pret pilsoņiem. Un tikai pēc tam - sabraukušajiem, nepilsoņiem un kurdiem līdzīgiem bēgļiem. Drīz jūs sadomāsiet pielīdzināt arī viņus pilsoņiem un prasīt viņiem tieši tās pašas iespējas, kādas ir pilsoņiem. Es te šoreiz nešķiroju ne latviešus, ne krievus, ne ebrejus, ne citus. Pilsoņi. Runa ir par pilsoņiem, Amerika kungs! Un nevajag jaukt dažādas lietas. Mēs ļoti labi zinām, ka Latvijā jūrlietas, kuģniecība, ostas padomju laikā bija tikai svešo rokās - un ir vēl šobrīd palikušas. Arī aviācija. Tur latvietis bija nevēlams, tur latvietis bija izraidāms, un tāpēc vēl šobrīd - arī vēl šobrīd - vismaz 95% kuģu kapteiņu ir sveštautieši. Mēs ļoti labi zinām - un es pats vēl pirms Saeimas laika esmu stāstījis par kuģniecības lietām, - kas tur notiek. Tur patiešām ir cilvēki, kas ir šeit sabraukuši. Šeit nepilsoņi ļoti viegli varēja atrast darbu, viņi nebija pat pierakstīti Latvijā, skaitījās pieraksts kadru daļā, tātad viņiem pat pieraksta Latvijā nav, un viņi bija tie galvenie un ir vēl šobrīd - diemžēl. Lūk, ir starpība, Amerika kungs! Vispirms nodrošināt pilsoņus ar darbu un beidzot padomāt arī par latvieti, lai viņš tiktu pie jūras un gaisā. Nevis norobežot ar šiem likumu labojumiem. Lūk, par ko ir jādomā!

Tāpēc es vēlreiz atgādinu, cienījamie kolēģi, padomāt ne tikai par šo likumprojektu, bet arī par pārējiem šiem 12 un pēc tam sekojošajiem, kuri jau ir skatīti un kurus vēl skatīsim, un noraidīt tos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tikko kā noklausījos Krastiņa kunga kā jurista slēdzienu, ka iesniegtais likumprojekts ir juridisks analfabētisms. Man priekšā ir Juridiskās komisijas slēdziens par šo likumprojektu, ko parakstījis Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Un šis slēdziens ir, ka šis likuma labojums jeb likumprojekts ir konceptuāli atbalstāms. Es domāju, ka juristam Krastiņa kungam vajadzēja saskaņoties ar Juridisko komisiju, jo es neticu, ka Juridiskā komisija paziņotu analfabētismu, juridisko analfabētismu, par konceptuāli pieņemamu. Bet to atstāsim Juridiskās komisijas un Krastiņa kunga ziņā!

Un tomēr. Šajā pašā komisijas priekšlikumā ir vērtīga piezīme, proti, precizēt terminu - gaisa kuģa apkalpe. Kas tad ir gaisa kuģu apkalpe? No Karnupa kunga teiktā es pamatā sapratu, ka uz gaisa kuģa vai jebkura kuģa pamatā visi nodarbojas ar kafijas pienešanu, nevis, teiksim, ar maršrutu nospraušanu un ar kuģu, kā saka, tehnisko apkalpošanu. Galvenokārt šis darbs ir - pienest kafiju vai konjaciņu. Domāju, tas ir pavisam kas cits.

Lūk, varētu, gatavojot otro lasījumu, patiešām precizēt terminu "gaisa kuģa apkalpe", un, ja patiešām juristi saka, ka kuģa komandierim, gaisa kuģa komandierim, ir jābūt pilsonim, - nu tad neko darīt. Bet tie daudzie tehniskie darbinieki, kas nodrošina lidojuma drošību, tomēr būtu vērtējami pēc profesionalitātes. Mūsu iesniegtais likumprojekts pamatā balstījās tikai uz prioritātes došanu profesionalitātei, jo arvien vairāk un vairāk ir gaisa kuģu avāriju. Un katrreiz, paceļoties no lidlauka, kad mēs paceļam gaisā ne tikai savas valsts pilsoņus, bet arī citu valstu pilsoņus, kuru drošību garantē mūsu valsts un mūsu valsts gaisa kuģa kapteinis, - jā, patiešām, Karnupa kungs, mums, mūsu valstij, ir jānes atbildība arī par šiem citu valstu pilsoņiem. Un ar kapteiņa politisko pārliecību jeb pilsonisko patriotismu vien nepietiek. Tas ir labi, ka tas viss ir, bet ar to vien nepietiek; mēs uzskatām, ka prioritāte šeit ir profesionalitātei, jo tā nodrošina drošību.

Un mēs gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Mēs tikko kā pieņēmām likumu par bezvalstnieku statusu mūsu valstī un atzīstam viņu tiesības strādāt dažādās darba jomās. Ir runa par tiesībām uz savu darbu, tiesībām uz profesiju. Noklausījies Tabūna kungu un noklausījies Karnupa kungu, es saprotu, ka pamatā nav vis kuģa drošība vai profesionalitāte, bet tas, kā nodrošināt darbu pilsoņiem. Tad tas, Tabūna kungs, jau smaržo pēc profesiju aizliegumiem. Un jūs tikko kā atgriezāties no Eiropas parlamenta, kur arī es biju, un mums uzdeva jautājumus par to, kā mēs risinām šos pilsonības jautājumus un bezvalstnieku profesiju nodrošināšanas jautājumus, un mums tur bija jāatbild. (No zāles deputāts P.Tabūns: "Un jūs neatbildējāt!") Mēs, Tabūna kungs, dzirdējām, ka 54 valodās tiek pieņemti likumi par Eiropu (un pieņems likumus arī par Latviju kādreiz, ja mēs tur visi ieiesim, un es ceru, ka mēs ieiesim tur, Eiropā; pirmo soli mēs jau izdarījām ar braucienu uz Eiroparlamentu) un visu runāto tulko 11 valodās - 11 valodās! - , un daudzu tautu cilvēki pieņem kopēju likumu, un tur netiek dalītas tautas. Lūk, mēs nevaram sadalīt, kurš pienesīs kafiju vai nospraudīs gaisa kuģa maršrutu!

Es aicinu pirmajā lasījumā šo likumprojektu pieņemt, ņemt vērā Juridiskās komisijas pamatotās piezīmes un otrajā lasījumā tās iestrādāt, ja tas ir nepieciešams, un šo likumprojektu pieņemt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, pēc tam - Igors Bukovskis.

Dz. Ābiķis (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu būt ļoti pragmatiskiem šinī jautājumā un nebārstīties te ar tādiem skaļiem epitetiem par kaut kādām briesmīgām traģēdijām un tamlīdzīgi. Bet situācija ir ļoti vienkārša. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, šobrīd Latvijā pilnīgi pietiek pilsoņu-speciālistu (es atkārtoju - pilsoņu, kas reizē ir arī speciālisti), lai nokomplektētu šīs apkalpes. Un tas ir pirmais arguments.

Otrs arguments. Iedomāsimies situāciju, ka kompānijas privatizācijā vinnē, teiksim, zviedri! Zviedrijā ir ļoti liels bezdarbs, pilotu pārpalikums, un ir skaidrs, ka viņi būs ieinteresēti nomainīt mūsu pilsoņus ar saviem zviedru lidotājiem. Tā ka šobrīd tīri pragmatisku apsvērumu dēļ mums nav speciālistu trūkuma šajā valstij tik svarīgajā sfērā. Es atkārtoju: nav speciālistu - pilsoņu trūkuma, un mēs varam ar mierīgu sirdi šo likumprojektu noraidīt.

Ja būtu tāda situācija, ka pilsoņu-speciālistu trūktu un ka draudētu, teiksim, avārijas briesmas, skaidrs, ka mēs, arī pragmatisku apsvērumu vadīti, varētu viņus pieņemt, bet šobrīd nav nekādas vajadzības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Igors Bukovskis - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

I.Bukovskis (TSP).

Ja nebūtu tribīnē izgājis Krastiņa kungs, es arī nebūtu izgājis, bet, ja runa ir par jurisprudenci, tad tomēr jārunā. Par jurisprudenci kopumā es varu pateikt: to, kādi ir mūsu kadri valstī, jūs redzat pēc valsts budžeta pildīšanas un pēc mūsu ekonomikas. Ar kadriem mums ir viss skaidrs. Ja mēs pieejam šai lietai no tīri egoistiskās, valstiskās pozīcijas, viss ir normāli - visi nepilsoņi pelna naudu, pārējie vada valsti. Tagad, ja mēs runājam no juridiskās pozīcijas un arī viennozīmīgi no egoistiskās pozīcijas, kura ir valsts interesēs, ir jāsaka, ka mēs šobrīd izslēdzam apmēram 400 tūkstošus darbspējīgu un konkurētspējīgu cilvēku no valsts darba. Apmēram tam pašam skaitam mēs iedosim to atļauju apmēram 2002. gadā, bet šobrīd mēs nobremzējam viņu augšanas spēju, mācīšanos un tā tālāk. Tā ka mēs paši šobrīd strādājam pret sevi. Juridiski pareizāk būtu, ja mēs piemērotu nevainības prezumpciju, atliktu visus tos ierobežojumus līdz naturalizācijas pabeigšanai. Tāpēc, ka cilvēks, kurš ir dzimis, pirms kāda cita valsts ir izdarījusi noziegumus pret šo valsti, nekādā veidā nevar atbildēt par citas valsts noziegumiem, kuri bija izdarīti pirms viņa dzimšanas. Un galu galā mēs naturalizēsim to cilvēku, un viņš strādās valsts labā, tikai viņš tajā nozarē vairs nebūs, tāpēc ka viņam tagad ir 18 gadi un viņš neiet mācīties šajās nozarēs, un sakarā ar to vecie kadri iznīks, nebūs konkurētspējīgu, un mēs tad arī tā vilksimies tālāk. Ja mēs atliktu visus ierobežojumus līdz naturalizācijas beigšanai... un tad, kad pienāks laiks, kad mēs novērtēsim, - naturalizācija beidzas 2001. gadā, - es esmu ar mieru - visus nepilsoņus ārā! Vēl bargāk: visus ārā no visiem amatiem un tā tālāk! Bet, ja viņiem būs tā iespēja pēc diviem gadiem, tad kādas mums tiesības šodien atņemt viņiem tās tiesības? Mēs paši zaudējam no tā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir deputāti, kas ir pieteikušies runāt? Es atvainojos... Jā, Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Resnais (LZS).

Priekšsēdētāj! Kolēģi! Te visi pasaka, kāpēc viņi ir nākuši tribīnē un runājuši. Es šoreiz nācu uz tribīni tāpēc, ka runāja Kides kungs. Visnotaļ atbalstu Andreja Krastiņa teikto un domāju, ka šinī jautājumā iepriekšējie runātāji nerunāja no profesionālā viedokļa, bet runāja tīri politiski, zināmam iedzīvotāju slānim, vēlētāju "nišai", izpatīkot, nu jau galējā liberālismā.

Manuprāt, eksistē jēdziens "valsts", eksistē jēdziens "robeža", eksistē karogs, kas to apzīmē, un pilda to valsts pilsoņi, uztur to valsts pilsoņi. Kuģis - vienalga, vai gaisa vai jūras - ir valsts daļa un reprezentē sevi ārzemēs, un tā komandierim ir jābūt obligāti republikas pilsonim. Īrēt nevajag. Ja mēs īrēsim, tad īrēsim visu lidmašīnu ar ārzemju apkalpi, ar komandieri. Ja mums ir lidmašīna, mums ir komandieris, mēs varam izskatīt jautājumu, cik cilvēkiem šajā lidmašīnā ir jābūt pilsoņiem. Manuprāt, ar vienu komandieri ir daudz par maz, vajadzētu skaitliskā ziņā būt ne mazāk kā 51 procentam. Valsti pārstāvēt ārzemēs var tikai tās pilsonis, un atbildēt valsts priekšā var tikai tās pilsonis.

Es piekristu tam termiņam, ka to visu var ierakstīt otrajā lasījumā. Bet šoreiz es ļoti lūdzu noraidīt šo likumprojektu viena iemesla dēļ: šā likuma grozījumu iesniedzēji - Kide, Jurkāns un vēl citi - ir konkrēti uzrakstījuši, ko viņi grib grozīt. Viņi grib svītrot no 79. panta vārdus "Latvijas pilsoņiem" un aizstāt tos ar vārdiem "Latvijas iedzīvotājiem". Un citiem tagad "lâpīt" viņu piedāvājumu, manuprāt, nav vajadzīgs. Viņu piedāvājums nav pieņemams, tas ir noraidāms. Un lai cienījamie deputāti iesniedz jaunu priekšlikumu - varbūt tajā garā, kādā viņi šodien uzstājās un teica... nu, var būt, ka komandieris var būt... un tā tālāk... Un lai nosaka šo skaitlisko sastāvu, un tad mēs izskatīsim.

Nupat, vēl nesen, mēs kopīgi iznācām no režīma, no tomēr spēcīgas valsts, stiprākas nekā mazā Latvija, kura neatļāva šajos amatos sēdēt ļoti daudziem saviem pilsoņiem, nevis sveštautiešiem. Ļoti daudzi iedzīvotāju slāņi nedrīkstēja būt kuģu komandieri un pat jūrnieki, un lidotāji. Tikai tāpēc, ka viņi neuzticējās šiem cilvēkiem, neuzticēja viņiem pārstāvēt šo valsti uz šā kuģa, uz šīs valsts daļiņas ārzemēs. Šodien es neredzu iemesla, kāpēc mums ir jāzaudē elementārā savas valsts pašcieņa. Es lūdzu noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl vēlas runāt par šo likumprojektu? Nevēlas. Debates beidzam.

Vai referents vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 28, atturas - 7. Likumprojekts ir noraidīts.

Vēl ir 14 minūtes. Sākam izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par farmaceitisko darbību"". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā runās deputāts Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Lūdzu, strādāsim ar ziemas sesijas dokumentu nr. 237 un ar dokumentu nr. 337!

Man ir jāsaka, ka, lūk, šis dokuments "Grozījumi likumā "Par farmaceitisko darbību"" arī nāk no tikko kā noraidītās likumprojektu sērijas. Deputāti Kide, Jurkāns, Brūvers, Kreituss un Panteļējevs ir izteikuši priekšlikumu - likuma "Par farmaceitisko darbību" 61.pantā un 65.pantā svītrot vārdus "Latvijas Republikas pilsoņiem" un aizstāt tos ar vārdiem "Latvijas Republikas iedzīvotājiem". Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi no Saeimas Juridiskās komisijas atzinumu, ka likumprojekts ir konceptuāli atbalstāms. Tautsaimniecības komisijā šo likumprojektu un arī atzinumu apspriežot, bija debates, un ar balsojumu 6:3 komisija lūdz to virzīt pirmajam lasījumam. Es gribu teikt, ka mēs tikko kā balsojām... Aviācijā bija diezgan ierobežota pilsoņu iekļūšana mācībās, turpretim Rīgas Medicīnas institūts ir pietiekami sagatavojis Latvijas Republikas pilsoņus - speciālistus, kas šodien strādā mūsu aptiekās - gan medicīnas, gan arī veterinārmedicīnas aptiekās - par vadītājiem, un es uzskatu (šoreiz personīgi, nevis kā referents), ka šo likumprojektu vajadzētu noraidīt. Bet tā ir mana personīgā doma. Kā referents komisijas vārdā es lūdzu izvēlēties "par" balsojumu, un Tautsaimniecības komisija to virza pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Jūs izmantosit 10 minūtes? Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Patiešām šis priekšlikums, kuru ir iesniegusi grupa deputātu, - "Grozījumi likumā "Par farmaceitisko darbību"" - ir vairāk nekā būtisks un ļoti nopietns. Mēs runājam šobrīd par izmaiņām, - ka vārdu "pilsoņi" nomainīsim ar vārdiem "Latvijas Republikas iedzīvotāji" un ka tad viss būs godīgi un tad visiem būs darbs. Cienītie kolēģi! Farmācija, tāpat kā medicīna, nav tā disciplīna, kurā vieglprātīgi šādā veidā var izmainīt noteikumus.

Pirmkārt. Tātad ievērojiet, - šā likuma 61.pantā ir noteikts, ka vajag pieprasīt licenci farmaceitiskajai darbībai, tātad šī ir plaša lieta. Farmaceitiskā darbība - tā ir zāļu izplatīšana, tā ir zāļu ieteikšana, tā ir zāļu saņemšana un tā tālāk.

Tāpat - 65. pantā. Veterināro zāļu izplatīšana. Cienītie kolēģi, visas šīs lietas ir saistītas ar ļoti precīzām zināšanām - un ne tikai. Tās ir saistītas ar to farmakopeju, kura ir pieņemta šajā valstī, tāpēc par to ir jābūt pilnīgai atskaitei, pilnīgām zināšanām, un jebkura neprofesionalitāte var atstāt šeit ļoti nevēlamas sekas un sarežģījumus.

Nākamais. Cienītie kolēģi, protams, šādai zāļu izplatīšanai ir nepieciešams arī tas viss, kas attiecas uz valodas zināšanām. Un ir vajadzīgas ne tikai valodas zināšanas tādā līmenī, kāds ir prasīts pilsoņiem, tas ir, iedzīvotājiem, kas strādā šādās vietās. Tā ir valodas zināšana visaugstākajā pakāpē, jo sūdzības, kuras izsaka slimnieki, sūdzības jeb prasības, kuras mēs dzirdam aptiekās, ir ļoti specifiskas, un, lai tās uzklausītu, ir vajadzīga laba valodas izpratne. Tas nenotiek, tāpēc ļoti bieži tiek kļūdaini ieteiktas zāles.

Nākamais. Cienītie kolēģi, farmācijā ir apstiprināts zāļu saraksts. Farmācijā ir noteiktas zāles, kuras tiek iepirktas, noteiktas zāles, kuras tiek atļauts Latvijā izmantot, - un tā tālāk. Tas viss tiek mācīts institūtā mācību laikā, pēc tam - kursos, pēc tam - kvalifikācijā. Cienītie kolēģi, tas ir viss saistīts ar tās valsts diplomu, kur šie cilvēki strādā. Šeit šobrīd mums nav nekādas uzskaites par to, no kurienes nāk tie cilvēki, ar kādiem diplomiem. Jūs zināt, ka tiesās ir izskatīti ļoti daudzi gadījumi, ka šie diplomi nezin kādā veidā ir iegūti - vai nu pirkti, vai aizlienēti, vai nu graudā, vai naudā, bet tie nav iegūti mācībās. Tie ir diplomēti cilvēki bez oficiāliem diplomiem. Tā ir ļoti sarežģīta lieta, un šobrīd grūti ir pateikt, kas to pārbauda un kas par to atskaitās. Tātad mēs šobrīd, izmainot šo formulējumu un rakstot "Latvijas Republikas iedzīvotāji", faktiski pakļaujam bezgala lielam riskam tos cilvēkus, kuri ir ieguvuši šos diplomus - es nezinu, kādā ceļā. Šis risks izplatās tālāk uz mūsu valsts iedzīvotājiem.

Visbeidzot. Cienītie kolēģi, medicīna un farmācija faktiski ir viena no valsts drošības disciplīnām! Lai varētu strādāt šajās profesijās, ir vajadzīga ļoti nopietna pārbaude, un tā tas ir jebkurā valstī. Lai jūs iegūtu tiesības darboties medicīnā vai farmācijā, tas ir ļoti nopietni pārbaudāms, tas nav tik vienkārši. Līdz ar to šis ceļš mums ir vēl tālā nākotnē priekšā.

Latvijas farmaceitiem ir ļoti augsts reitings, un Latvijas farmaceiti ir pietiekamā skaitā, ar pietiekami lieliem kontaktiem jebkurā pasaules malā. Tie ir cilvēki, kas atbild par tām zālēm, kas tiek lietotas mūsu valstī. Līdz ar to, cienītie kolēģi, es domāju, ka likuma pašreizējā redakcija, konkrēti, likuma "Par farmaceitisko darbību" 61. un 65.pants, kur ir noteikts, ka tikai Latvijas Republikas pilsoņi drīkst darboties šajā jomā, ir, es domāju, patiešām tā norma, kura atbilst nepieciešamībai. Gribu jūs lūgt izprast šo situāciju un noraidīt šos labojumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vēl debatēs ir pieteikušies deputāts Kiršteins, deputāts Kide, Andrejs Krastiņš. Bet tagad lūdzu veikt reģistrāciju! Reģistrēsimies!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Šodien, 27.aprīlī, sēdes trešajā reģistrācijā nav reģistrējušies šādi deputāti:

Mariss Andersons,

Inese Birzniece,

Olafs Brūvers,

Jānis Bunkšs,

Aivars Endziņš,

Oskars Grīgs,

Andris Grots,

Raimonds Jonītis,

Jānis Jurkāns,

Lainis Kamaldiņš (Lainis Kamaldiņš ir zālē),

Ojārs Kehris,

Uldis Osis,

Andrejs Panteļējevs,

Oļģerts Pavlovskis,

Valdis Pavlovskis,

Aida Prēdele,

Andris Rozentāls,

Indra Sāmīte,

Anna Seile,

Andrejs Siliņš,

Juris Sinka,

Jānis Ārvaldis Tupesis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā sēde 4. maijā pulksten 12.00 - veltīta Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 5. gadadienai (ja Prezidijs nepieņems pa šo laiku vēl kādu citu lēmumu un ja nebūs kādu citu ierosinājumu). Paldies!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par darba kārtību - 1.lpp. - dep. P.Elferts - 1.lpp.

Likumprojekts æPar enerģētikuæ

(421. un 421.-a dok.) - 3.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksāæ

(422. un 422.-a dok.) - 3.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar izložu un

azartspēļu nodevu un nodokliææ

(424. un 424.-a dok.) - 3.lpp.

Likumprojekts æPar Igaunijas Republikas valdības,

Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas

valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas

jautājumosæ

(427. un 427.-a dok.) - 4.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Latvijas Krimināl-

kodeksa 73.pantāæ

(433. un 433.-a dok.) - 4.lpp.

Likumprojekts æPapildinājums Latvijas Krimināl-

kodeksāæ

(435. un 435.-a dok.) - 4.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar uzņēmumu

ienākuma nodokliææ - 4.lpp.

Latvijas Republikas finansu ministra A.Piebalga

atbilde uz Saeimas deputātu M.Grīnblata, J.Straumes,

O.Brūvera, V.Puriņas un J.Kokina jautājumu par

Finansu ministrijā sagatavoto likumprojektu æPar

nodokļu maksātāju reģistruæ

(411. un 411.-a dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Piebalgs - 5.lpp.

Latvijas Republikas labklājības ministra A.Bērziņa

atbilde uz Saeimas deputātu J.Urbanoviča, I.Bukovska,

J.Jurkāna, A.Amerika un L.Kuprijanovas jautājumu

par Veselības departamenta viedokli traktortehnikas

nodrošināšanā ar vadītāja pirmās palīdzības aptie-

ciņām atbilstoši Veselības departamenta 1993.gada

17.decembra rīkojumam nr.8

(417. un 417.-a dok.)

Ziņo - Labklājības ministrijas parlamentārais

sekretārs P.Elferts - 6.lpp.

Debates - dep. J.Urbanovičs - 6.lpp.

- dep. L.Stašs - 8.lpp.

- dep. A.Kreituss - 9.lpp.

- labklājības ministrs A.Bērziņš - 11.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 12.lpp.

- veselības aizsardzības valsts ministrs P.Apinis - 13.lpp.

- dep. I.Bukovskis - 14.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 15.lpp.

- dep. G.Resnais - 16.lpp.

- dep. K.Jurkovskis - 18.lpp.

- dep. P.Tabūns - 19.lpp.

Ministru prezidenta M.Gaiļa atbilde uz Saeimas

pieprasījumu par valsts pilnvarniekiem

(395.-a dok.)

Ziņo - J.Kosītis - 20.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas

deputātu A.Rozentāla, O.Grīga, J.Kokina,

M.Ā.Kalniņa, V.Novakšānova, Z.Tomiņa,

U.Lakševica, G.Resnā, P.Putniņa un A.Rugātes

pieprasījumu Ministru prezidentam M.Gailim un

finansu ministram A.Piebalgam par to, kad un

kā Finansu ministrija kārtos saistības ar

Zemkopības ministrijas Cukura ražošanas fondu

(390. dok.)

Ziņo - dep. G.Bērziņš - 20.lpp.

Deputātu M.Grīnblata, J.Straumes, A.Pētersona,

O.Grīga, A.Prēdeles, V.P.Karnupa, A.Lamberga,

I.Kalniņa, U.Lakševica un I.Dāliņa steidzams

pieprasījums izglītības un zinātnes ministram,

Ministru prezidenta biedram J.Vaivadam par darba

samaksu no budžeta finansējamo iestāžu

pedagoģiskajiem darbiniekiem

(447. dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 21.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Grīnblats - 23.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 24.lpp.

Deputātu M.Grīnblata, A.Pētersona, J.Straumes,

U.Lakševica un I.Dāliņa jautājums Ministru

prezidentam M.Gailim par bēgļu uzturēšanas

izmaksu

(446. dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 25.lpp.

Deputāta A.Grota iesniegums ar lūgumu attaisnot

viņa prombūtni

Ziņo - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 26.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Žīgurs - 28.lpp.

Lēmuma projekts "Par Roalda Dobrovenska

uzņemšanu Latvijas pilsonībā"

(321. dok.)

Ziņo - dep. J.Kokins - 29.lpp.

Lēmuma projekts "Par Romualda Ražuka uzņemšanu

Latvijas pilsonībā"

(321. dok.)

Ziņo - dep. J.Kokins - 29.lpp.

Lēmuma projekts "Par Jevgenijas Ļisicinas

uzņemšanu Latvijas pilsonībā"

(321.dok.)

Ziņo - dep. J.Kokins - 30.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 30.lpp.

Paziņojums - dep. J.Urbanovičs - 31.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937.gada

22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjau-

nošanu un spēkā stāšanās kārtību"" (3.lasījums)

(428. dok.)

Ziņo - dep. R.Marjaša - 31.lpp.

Debates - Zemes dienesta ģenerāldirektors G.Grūbe - 33.lpp.

- 35.lpp.

Likumprojekts "Par Valsts prezidenta standartu,

Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru

prezidenta karogu" (2.lasījums)

(1342., 1342.-b un 310. dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 37.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts

civildienestu"" (2.lasījums)

(1322. un 311. dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 37.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām""

(2.lasījums)

(1192. un 375. dok.)

Ziņo - dep. J.Bunkšs - 39.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš - 47.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 48.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 50.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par piena pārstrādes

uzņēmumu privatizāciju"" (2.lasījums)

(9. un 314. dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 52.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu

varu"" (1.lasījums)

(1308. un 315. dok.)

Ziņo - dep. J.Bordāns - 53.lpp.

Debates - dep. R.Marjaša - 55.lpp.

- dep. A.Kreituss - 58.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 60.lpp.

Likumprojekts "Par dabas resursu nodokli"

(1.lasījums)

(999. un 317. dok.)

Ziņo - dep. A.Poča - 62.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 64.lpp.

Debates - dep. J.Zaščerinskis - 66.lpp.

- dep. E.Inkēns - 69.lpp.

- dep. Ē.Kaža - 71.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 73.lpp.

- vides aizsardzības valsts ministrs I.Emsis - 75.lpp.

- dep. V.E.Bresis - 78.lpp.

- dep. G.Resnais - 81.lpp.

- dep. L.Stašs - 83.lpp.

- dep. A.Kreituss - 85.lpp.

- dep. M.Graudiņš - 88.lpp.

- vides aizsardzības valsts ministrs I.Emsis - 90.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 92.lpp.

- dep. P.Tabūns - 96.lpp.

- dep. I.Bukovskis - 98.lpp.

- dep. Ē.Kaža - 99.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts

civildienestu"" (1.lasījums) (Noraidīts)

(231. un 328. dok.)

Ziņo - dep. V.P.Karnups - 103.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par mežu

apsaimniekošanu un izmantošanu""

(1.lasījums) (Steidzams)

(239. un 338. dok.)

Ziņo - dep. A.Čepānis - 106.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par mežu

apsaimniekošanu un izmantošanu"" (2.lasījums)

(239. un 338. dok.)

Ziņo - dep. A.Čepānis - 106.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju""

(1.lasījums) (Noraidīts)

(235. un 339. dok.)

Ziņo - dep. U.Lakševics - 107.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups - 109.lpp.

- dep. A.Ameriks - 110.lpp.

- dep. A.Krastiņš - 113.lpp.

- dep. P.Tabūns - 114.lpp.

- dep. E.Kide - 115.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 117.lpp.

- dep. I.Bukovskis - 118.lpp.

- dep. G.Resnais - 119.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par farmaceitisko

darbību"" (1.lasījums) (Pārtraukts)

(237. un 337. dok.)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 120.lpp.

Debates - dep. M.Budovskis - 121.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 123.lpp.