Sēdes vadītājs. Vēlreiz lūdzu ieņemt vietas! 13. un 14. septembra Saeimas sēdi paziņoju par atklātu. Izskatām likumprojektu "Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums". Otrais lasījums. Šo likumprojektu mēs nepabeidzām izskatīt iepriekšējā sēdē. Mums ir divi priekšlikumi. Pirmais ir deputātes Ineses Birznieces priekšlikums atlikt šā likumprojekta izskatīšanu un nodot to atpakaļ komisijai, un otrais ir Ārlietu komisijas priekšlikums - pārcelt likumprojekta izskatīšanu uz nākamo Saeimas sēdi. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu, par šiem priekšlikumiem? Lūdzu! Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, vai varam balsot? Iepriekšējā sēdē mums bija diskusija, un tās diskusijas būtība, es atgādinu, bija tāda, ka deputāti vēlējās, lai daži priekšlikumi būtu iestrādāti tajā secībā, kādā tie ir iesniegti, un bija vēl arī citas pretenzijas, tāpēc bija priekšlikums - atlikt izskatīšanu un nodot likumprojektu atpakaļ komisijai, un komisija tad arī nākamajā sēdē var nākt ar šo pašu likumprojektu un arī ar tiem labojumiem, kurus tā uzskatīs par vajadzīgu deputātiem ieteikt. Jāsaka, ka, no procedūras viedokļa, tas tik tiešām ir labs ierosinājums, kurš ļautu ātrāk šo likumprojektu izskatīt.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - atlikt likumprojekta "Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums" izskatīšanu un nodot šo likumprojektu atpakaļ komisijai! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 11, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

Tagad, lūdzu, izskatīsim darba kārtību - 13. un 14. septembra sēdes darba kārtību! Pagaidām iesniegti divi priekšlikumi. "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas 13. un 14.septembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - darba kārtības 42.punktu (likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" trešajā lasījumā) pārcelt aiz darba kārtības ceturtās sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš." Nav iebildumu. Pieņemts.

Vēl Prezidijs ir saņēmis deputātu Stankēvičas, Prēdeles, Laviņas, Stalta un Amerika steidzamu pieprasījumu ministram Ādamsonam. Šis pieprasījums ir saņemts šodien pulksten 11.00. Kārtības ruļļa 127.pants: "Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu (54.pants), ja iesniedzēji to atzinuši par steidzamu un tas iesniegts Saeimas Kancelejai līdz pulksten 12.00 iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes un bijis pieejams frakcijām un deputātiem ne vēlāk kā līdz pulksten 14.00 šajā pašā dienā." Līdz ar to šis Kārtības ruļļa pants mums nosaka, ka šodien mēs neizskatām šo pieprasījumu.

Vai vēl ir iesniegti kādi priekšlikumi par darba kārtības izmaiņām? Nav vairāk priekšlikumu. Līdz ar to sākam izskatīt darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts "Tûrisma likums" (iesniedz Ministru kabinets). Deputātiem iebildumu nav un citu priekšlikumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosaka, ka Vides un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (iesniedz Ministru kabinets). Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosaka, ka Vides un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Lūdzu! Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Dzirdēju, ka jūs teicāt, ka likumprojektu par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Jā, es atvainojos! Jūs nācāt uz tribīni, un es sapratu, par ko būs runa. Godātie deputāti! Es atvainojos! Likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" Prezidijs ierosina nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai jums ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav. Līdz ar to likumprojektu"Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" Saeima nodod Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"" (iesniedz Ministru kabinets). Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas valstu nolīgumam par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu un protokolam par grozījumiem nolīgumā" (iesniedz Ministru kabinets). Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Austrijas Republikas valdības nolīgumu "Par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" (iesniedz Ministru kabinets). Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas konsulāro konvenciju"(iesniedz Ministru kabinets). Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par informācijas atklātību" (iesniedz Ministru kabinets). Saeima nolemj to nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" (iesniedz Ministru kabinets). Saeima nolemj to nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes nodokli""(iesniedz deputāti Poča, Indulis Bērziņš, Lagzdiņš, Seiksts un Siliņš). Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Par atvaļinājumu piešķiršanu. Irēna Folkmane - Saeimas sekretāra biedre.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus - deputātu Marisa Andersona un Ojāra Kehra lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu. Prezidijs nolēma piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Marisam Andersonam no 13. līdz 14.septembrim un ziņo par to Saeimai, tas arī Saeimai būtu jālemj.

Sēdes vadītājs. Prezidijs šo atvaļinājumu jau ir piešķīris, un atvaļinājums ir sācies abiem deputātiem. Vai Saeimai ir iebildumi? Nav. Līdz ar to šo lēmumu akceptējam.

I.Folkmane. Deputāts Ojārs Kehris lūdz piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu laika posmā no 12. līdz 14.septembrim. Prezidijs ir piekritis neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to Saeima to akceptē.

Pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, ir jāizskata Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegums, kurš Saeimas Prezidijā ir iesniegts jau vakar. Komisija lūdz iekļaut 13.-14.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" izskatīšanu pirmajā lasījumā. No šā iesnieguma varētu saprast, ka tiek lūgts šo jautājumu iekļaut darba kārtībā iesniegšanas secībā. Tas nozīmē, ka tas tiktu iekļauts kā pēdējais šo divu dienu darba kārtībā, ja Saeima vai deputāti neierosinās un nelems citādi. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to iekļaujam šo likumprojektu darba kārtībā.

Deputātu... nepareizi te ir uzrakstīts, nevaru tā nolasīt. Atbildes uz deputātu jautājumiem. Latvijas Republikas labklājības ministra Bērziņa un veselības valsts ministra Apiņa atbilde uz Saeimas deputātu Kažas, Brūvera, Kreituses, Kreitusa un Bartaševica jautājumu par autotransporta iepirkšanu ātrās medicīniskās palīdzības vajadzībām.

Veselības aizsardzības valsts ministrs Apiņa kungs. Lūdzu!

P.Apinis (veselības aizsardzības valsts ministrs).

Cienījamie kolēģi! Paldies par interesi par Latvijas veselības aizsardzības problēmām. Tātad atļaujiet man informēt jūs, ka mums ir zināmā mērā nolietojies autotransports un autotransporta parks, kas ir Latvijas veselības aprūpes organizācijās. Pēdējo reizi mēs esam to papildinājuši 1989.gadā ar UAZ un RAF tipa mašīnām. Pie mums griezās RAF ģenerāldirektora vietnieks ar priekšlikumu uz atvieglotiem noteikumiem pārdot RAF tipa automašīnas. Mēs ar viņu visādā veidā izrunājām šo priekšlikumu, un viņš arī bija iniciators tam, lai veidotu Latvijā tenderi, konkursu sanitārā transporta automašīnu iegādei. Kā zināms, pēc likuma, iegādāties vienkārši tāpat neko nevar. Konkursā iesaistījās daudzi Latvijas lauku rajonu galvenie ārsti, speciālisti, autotransporta speciālisti, iesaistījās ātrās palīdzības galvenais ārsts, un konkursa laikā sāka izkristalizēties viedoklis, ka varbūt RAF tipa mašīnas nav pašas labākās. Tādēļ konkurss tika rīkots atklāts, pieteicās 12 firmas. No 12 firmām piecas nekādā gadījumā neapmierināja mūsu konkursa noteikumi. Pašlaik konkurss turpinās. 19.septembrī ir paredzēta konkursa pēdējā kārta. Konkursa komisijā ir iekļauti Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors Rorbaks, Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas galvenais ārsts Štrihs, Ministru kabineta padomnieks transporta un sakaru jautājumos Vārpiņš, Labklājības ministrijas Veselības departamenta pārstāvis Lavendelis, Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas prezidents Čāčus, Latvijas Medicīnas akadēmijas Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras vadītājs Daugulis, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Liberts, Rīgas Sanitārā transporta autobāzes direktors Villers un, protams, arī RAF pārstāvji. Atkārtoju - konkurss turpinās. RAF ir viens no kandidātiem, kas ir palikuši, reāli ir palikušas četras firmas. Bet es, bez šaubām, pieļauju, ka RAFs nav pati izdevīgākā mašīna Latvijas lauku ceļiem, jo viņi pagaidām nevar nodrošināt pietiekamu mašīnu resursu stiprību, jaudu. Bet es nevēlos izteikt prognozes pirms 19.septembra. Atbilde ir iesniegta arī rakstveidā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es saprotu, ka tagad tiek vākti 10 paraksti, - bet tie tiešām nav iesniegti - lai atklātu debates. Es nevaru gaidīt. Diemžēl, deputāt Novakšānov! Jūs dzirdat, ko pārējie deputāti ierosina. Jautājums ir izskatīts. (Starpsauciens no zāles: "Ejam tālāk.")

Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Lēmuma projekts "Par dažu Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu apstiprināšanu". Juridiskā komisija. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga ierosinājumu - apstiprināt par Augstākās tiesas tiesnesi Ojāru Druku-Jaunzemi, kurš šobrīd ir Saimnieciskās tiesas tiesnesis. Jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli, kur ir atspoguļotas atsauksmes par Druka-Jaunzemja darbu, ir Augstākās tiesas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs atzinums, kā arī izziņa par viņa iepriekšējām darba gaitām. Juridiskā komisija, iepazinusies ar Druku-Jaunzemi un uzdevusi viņam jautājumus, vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Ojāru Druku Jaunzemi par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaicīgi atbrīvojot viņu no Saimnieciskās tiesas tiesneša amata. Jūs jau atceraties, ka mēs esam izskatījuši grozījumus likumā "Par tiesu varu", un šāda Saimnieciskā tiesa tuvākajā nākotnē vairs nepastāvēs. Šīs lietas izskatīs visu līmeņu tiesas atkarībā no lietu piekritības. Un pirms divām nedēļām ar savu lēmumu apstiprinājām jaunu Augstākās tiesas tiesnešu skaitu. Un tātad, lai savlaicīgi gatavotos šai pārejai, ir tātad nepieciešama arī pieredze, kura ir uzkrāta Saimnieciskajā tiesā, jo turpmāk šīs lietas būs jāskata rajona apgabaltiesās un Augstākā tiesa jau darbosies vai nu kā Civillietu kolēģija, vai tālāk būs Civillietu palāta kā apelācijas un arī kasācijas instance. Aicinu atbalstīt Ojāra Druka-Jaunzemja apstiprināšanu par Augstākās tiesas locekli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu! Jā, jā, bet varbūt vēl kāds deputāts steidzas. Re, kur arī ienāk viens! Par lēmuma projektu - apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Ojāru Druku-Jaunzemi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneša amata. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas - 6. Nav kvoruma.

Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 6. Ojārs Druka-Jaunzemis apstiprināts par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja ierosinājumu par Ausmas Kalvānes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaicīgi atbrīvojot arī viņu no Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneses amata. Jums arī ir izdalīti visi nepieciešamie dokumenti. Jūs varat iepazīties ar atsauksmi, ar atzinumu, ko ir devusi Augstākās tiesas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, kā arī ar izziņu par Ausmas Kalvānes iepriekšējām darba gaitām. Un Juridiskā komisija vienbalsīgi aicina cienījamo Saeimu izteikt uzticību Ausmai Kalvānei un apstiprināt viņu par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Saimnieciskās tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Ausmu Kalvāni, vienlaikus atbrīvojot viņu no Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneses amata. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 5. Ausma Kalvāne apstiprināta par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu par Aivas Zariņas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses amata. Aiva Zariņa ir augsti kvalificēta juriste, kura ilgu laiku ir bijusi Rīgas pilsētas Centra rajonā ne tikai tiesnese, bet arī tiesu priekšsēdētāja un līdz ar Augstākās tiesas locekļu tiesnešu skaita palielināšanu ir uzaicināta strādāt Augstākājā tiesā. Juridiskā komisija, iepazinusies ar visiem izziņas materiāliem un uzklausījusi Aivu Zariņu, vienbalsīgi rekomendē cienījamo Saeimu apstiprināt Aivu Zariņu par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Aivu Zariņu, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses amata. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 9, atturas - 5. Aiva Zariņa apstiprināta par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu, un konkrēti: vispirms Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra ierosinājumu - iecelt Anitu Kalnozolu par Talsu rajona tiesas tiesnesi. Jums ir izdalīti arī visi nepieciešamie materiāli, kur ir gan izziņa par Kalnozolas kundzes iepriekšējām darba gaitām, gan arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs lēmums un raksturojums no iepriekšējās darbavietas. Juridiskā komisija aicina cienījamo Saeimu atbalstīt mūsu priekšlikumu un iecelt Anitu Kalnozolu par Talsu rajona tiesas tiesnesi. Šajā gadījumā visi šie tiesnešu kandidāti tiek iecelti, kā jūs redzat, nevis apstiprināti; tātad viņi tiek iecelti uz diviem gadiem, un pēc divu gadu darba stāža jau nākamā Saeima varēs lemt par viņu apstiprināšanu bez termiņa ierobežojumiem.

Sēdes vadītājs. Kolēģi deputāti, lūdzu nedaudz, nedaudz klusāk! Un lūdzu zvanu, pirms balsojam. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - iecelt Anitu Kalnozolu par Talsu rajona tiesas tiesnesi. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 3, atturas - 6. Anita Kalnozola iecelta par Talsu rajona tiesas tiesnesi.

Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Arvīda Ozerska iecelšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi. Iepazinusies ar visiem lietas materiāliem un uzklausījusi pašu kandidātu, Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Arvīdu Ozerski par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 6, atturas - 6. Arvīds Ozerskis iecelts par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi.

Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Sanitas Slišānes iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi. Jums arī ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli, kur ir gan raksturojums, gan Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums, gan izziņa par iepriekšējām darba gaitām un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Sanitu Slišāni par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 5, atturas - 4. Sanita Slišāne iecelta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Ivetas Zirnītes iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi. Jums arī ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli, un Juridiskā komisija vienbalsīgi aicina cienījamo Saeimu iecelt Ivetu Zirnīti par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 5. Iveta Zirnīte iecelta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums - par dažu rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu. Lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par vairākām vakantām administratīvo tiesnešu vietām dažos rajonos un pirmām kārtām izskatīja priekšlikumu par Ināras Galejas iecelšanu par Krāslavas rajona administratīvo tiesnesi. Un jums arī ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli, aicinām cienījamo Saeimu pieņemt lēmumu un iecelt Ināru Galeju par Krāslavas rajona administratīvās tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 7. Ināra Galeja iecelta par Krāslavas rajona administratīvās tiesas tiesnesi.

Godātie kolēģi, vai mums labāk nevajadzētu pāriet uz gaismas signāliem, jo jūs runājat un viss ir ļoti grūti saprotams. Mēs varam uzstādīt šeit lampas un attiecīgi kodēt, un, kad iedegas, piemēram, zaļā lampa, tad jūs balsojat, un tad sēdes vadītājam neko nevajag runāt. Varam pāriet uz tādu metodi, bet pašlaik ir ļoti skaļi zālē. Uz signalizāciju labāk? Labi, mēģināsim nākošajā reizē kaut ko darīt, bet tagad, lūdzu, mums ir jābalso. Vai jūs ziņosit par nākamo?

A.Endziņš. Par Ināru Galeju mēs jau nobalsojām, tagad...

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

A.Endziņš. ...jāziņo par nākošo kandidatūru. Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Svetlanas Maršānes iecelšanu par Ogres rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Jums arī ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli, un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Svetlanu Maršāni par Ogres rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 3, atturas - 9. Svetlana Maršāne iecelta par Ogres rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

A.Endziņš. Par administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Jā, tā mums šeit ir virsrakstā, un es domāju, ka komisija ir saīsinājusi - gan Ināra Galeja, gan Svetlana Maršāne ir ieceltas par rajona tiesas administratīvajām tiesnesēm.

A.Endziņš. Paldies, cienījamajai Saeimai!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais lēmuma projekts par Viļņa Kazāka deputāta mandāta apstiprināšanu. Irēna Folkmane - Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā. Lūdzu!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā es lūdzu pašlaik atlikt lēmuma projektu par Viļņa Kazāka deputāta mandāta apstiprināšanu un ļaut izskatīt šo jautājumu pēc sēdes pārtraukuma. Savukārt Mandātu un iesniegumu komisijas locekļus lūdzu starpbrīdī sanākt kopā komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Acīmredzot mums būtu jārespektē Mandātu un iesniegumu komisijas lūgums, jo līdz šim mēs deputātu mandātus esam apstiprinājuši, ņemot vērā visus dokumentus, to skaitā arī Mandātu un iesniegumu komisijas atzinumu. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Bet pēc starpbrīža mēs ļoti gaidīsim jūs ar savu lēmumu.

Lēmuma projekts par Elgas Bernānes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, ņemot vērā Saeimas Prezidija ierosinājumu - Juridiskajai komisijai dot atzinumu par Elgas Bernānes kandidatūru Valsts kontroles padomes locekļes postenim, to ir izdarījusi. Cienījamajiem deputātiem ir izdalīts dokuments nr.1042.-a, kur ir Juridiskās komisijas pozitīvs atzinums, un Juridiskā komisija arī aicina cienījamo Saeimu apstiprināt Elgu Bernāni par Valsts kontroles padomes locekli, tādējādi respektējot valsts kontroliera Černaja kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 3. Līdz ar to Saeima ir apstiprinājusi Elgu Bernāni par Valsts kontroles padomes locekli.

Tālāk atbilstoši Saeimas pieņemtajam lēmumam par grozījumiem Saeimas darba kārtībā, izskatīsim likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā". Juridiskās komisijas vārdā deputāts Bordāns - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Bordāns (LC).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1032. Likumprojekta 1.pants. Tātad šeit ir redakcionāli precizējumi, kas būtībā ir valodas kļūdas izlabošana.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai tur, kur ir redakcionāli labojumi, kurus referents jums komentēs, vienmēr ir nepieciešams sēdes vadītāja jautājums, vai jums ir iebildumi? Vai mēs nevarētu vienoties tā: es uzmanīgi skatīšos zālē, un, ja no jums būs kaut vai vismazākais žests, kurš liecinās par to, ka jūs vēlaties runāt un atklāt debates, mēs to darīsim. Nav iebildumu? Nav. Lūdzu! Esiet tik laipns - lēni, pamatīgi un bez steigas, bet reizē arī lai lieta virzītos uz priekšu.

J.Bordāns. Likumprojekta 2. pants. Juridiskā biroja priekšlikums - apvienot 7.1 panta 2. un 3. punktu, mainīt numerāciju, un šajā sakarā arī redakcionāli precizēt. Juridiskā komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu, un šis priekšlikums tātad ir - negrozot panta būtību, apvienot divus punktus, kas runā par vienu civilprocesuālu... tātad par līdzīgām lietām - par laulības šķiršanu un par citām no ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošām lietām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Bordāns. 5. punktā, salīdzinot ar iepriekšējo, otro, lasījumu, arī ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bordāns. Redakcionāls precizējums arī likumprojekta 10. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Redakcionāls precizējums ir likumprojekta 11. pantā - pievienots vārds "lats".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 15. pantu un Civilprocesa kodeksa 119.1 pantu - "Civillietu piekritība apgabaltiesai". Juridiskā komisija ir pieņēmusi divus pirmos priekšlikumus, tas ir, par 6. punkta izteikšanu citā redakcijā, un noraidījusi otro priekšlikumu, tas ir, par 7. punktu - tātad par summas paaugstināšanu, kur ir runa par robežu - 5000 latiem, kur, sākot no šīs summas, visas civillietas tiek izskatītas... tātad tas izriet no saistību tiesībām, šīs civillietas tiek... te piekritība ir noteikta apgabaltiesai. Juridiskā komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams šobrīd paaugstināt šo summu un turpmāk, pieņemot jauno Civilprocesa kodeksu, vadīties pēc uzkrātās pieredzes un prakses.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Lūdzu, tālāk!

J.Bordāns. Redakcionāls precizējums 16. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Redakcionāls precizējums 17. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Juridiskā biroja priekšlikums 18. pantā - par kodeksa 199.1 pantu - izteikt citā redakcijā un izslēgt vārdus "no 50 līdz 200 rubļiem"... visiem ir saprotams, ar ko tas būtu saistīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?

J.Bordāns. Likumprojekta 19. pants... Juridiskā biroja priekšlikums ir pieņemts, kas nosaka papildināt kodeksa 209. panta pirmās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "ja tas nav pārsūdzēts vai protestēts". Te ir tiesiski tehniskāk izteikta šī tiesas sprieduma stāšanās spēkā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Redakcionāls precizējums likumprojekta 20. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Sekojošs priekšlikums, kas ir iesniegts, un Juridiskā komisija... Nākošā lapaspuse būs 15., jo es uzskatu... Acīmredzot tāda ir bijusi prakse, ka neizskatīsim atkārtoti, un es neminēšu tos pantus, kuros pēc otrā lasījuma nav bijuši priekšlikumi un kuros arī Juridiskā komisija pati nav izteikusi vēlēšanos mainīt šo otrā lasījuma tekstu. Tātad tos es izlaižu un eju...

Sēdes vadītājs. Protams. Tikai, lūdzu... Deputāti ierosina, lai jūs nosaucat lapaspusi un pēc tam pantu.

J.Bordāns. Jā, es turpmāk to darīšu. 15. lappusē likumprojekta 23. pants, kur ir runa par šā panta papildināšanu ar jaunu 16. punktu. Tātad šis punkts ir par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju un bankrotu. Šīs lietas turpmāk tiesas izskatīs sevišķā tiesāšanas kārtībā. Jāmin, ka tālāk likumprojektā būs arī atsevišķa nodaļa par kārtību, kādā tiek izskatītas lietas par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

J.Bordāns. 24. pants papildina... Likumprojekts tiek papildināts ar jaunu pantu, daļēji iestrādājot Ministru kabineta priekšlikumu, kā arī aizstāti vārdi "Pilsonības un imigrācijas departaments" ar vārdiem "Iekšlietu ministrija".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Es atvainojos... Daži deputāti ir neziņā... Godātie kolēģi! Tas ir Juridiskās komisijas ierosinātais, un acīmredzot atbilstoši Kārtības ruļļa... Šī numerācija atbilstoši Kārtības rullim... Jūs redzat, ka šeit it kā ir 263. pants, bet referents saka, ka 24. pants. Citas komisijas to nosauc vienkārši - 24. priekšlikums un 263. pants... bet, ja Juridiskā komisija tādā veidā saka, tad katrā ziņā sauciet nu... pants pantā...

J.Bordāns. Es piebildīšu, ka tas ir 24. likumprojekta pants...

Sēdes vadītājs. Un par 263. pantu...

J.Bordāns. Jā, un ir runa par Civilprocesa kodeksa 263. pantu.

Sēdes vadītājs. Jā, jo citādi, ja nosauc tikai vienu pantu, tad ir galvas grozīšana.

J.Bordāns. Nākošais priekšlikums ir 16. lappusē. 25. likumprojekta pants un 265. Civilprocesa kodeksa pants. Juridiskā komisija ir pieņēmusi priekšlikumu - aizstāt šajā Civilprocesa kodeksa panta trešajā daļā vārdus "Pilsonības un imigrācijas departaments" ar vārdiem "Iekšlietu ministrija".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Bordāns. Analoģiskas izmaiņas ir 26. likumprojekta pantā, 266.4. kodeksa pantā... tiek aizstāts ar Iekšlietu ministriju.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. 17. lappaspusē arī analoģisks priekšlikums par Pilsonības un imigrācijas departamenta nosaukuma aizstāšanu ar Iekšlietu ministriju.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Sekojošā vieta par likumprojekta 28. pantu. Es paskaidrošu, ka šeit ir... ka nav jauns priekšlikums iesniegts, ka tiek saglabāta otrā lasījuma redakcija, taču šeit izmainās numerācija sakarā ar iepriekš izdarītajām izmaiņām mūsu likumprojekta numerācijā. Tātad šobrīd tiek paskaidrots, ka likumprojekta 23. pants ir bijis uz otro lasījumu, bet pašlaik tas atbilst mūsu trešā lasījuma likumprojekta 28. pantam, un tādējādi tālāk arī šī numerācija tiek mainīta. Es saukšu attiecīgos likumprojekta pantu numurus... kā tas ir uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Lūdzu!

J.Bordāns. Likumprojekta 29. pants nosaka Civilprocesa kodeksa papildināšanu ar jaunu 33. "F" nodaļu, un šī nodaļa nosaka lietas par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju un bankrotu, šo lietu izskatīšanas kārtību. Šī ir pilnībā jauna nodaļa, tātad šī nodaļa tiek iekļauta Civilprocesa kodeksā, lai visās likuma normās tiktu iestrādāts princips, kādu mēs esam iestrādājuši arī likumā "Par tiesu varu", - ka lietas par uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu turpmāk neizskatīs vis Saimnieciskā tiesa, bet apgabaltiesas civillietu tiesāšanas kārtībā, un līdz ar to ir nepieciešama šī jaunā nodaļa Civilprocesa kodeksā, lai tiesneši zinātu, pēc kā vadīties. Šī nodaļa nosaka galvenokārt tātad... es varbūt nedaudz īsi apstāšos pie šiem pamatpantiem un pamatnoteikumiem, kas ir izteikti, piemēram, 285. 24. pantā: lietu par uzņēmuma maksātnespēju un bankrotu izskata apgabaltiesa pēc uzņēmuma atrašanās vietas. Tātad ir arī ierosināts šīs lietas izskatīt pēc iespējas maksimāli saīsinot termiņus, kā tas redzams 285. 25. panta trešajā daļā, kur ir noteikts, ka tiesnesis lēmumu pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas... lēmumu par lietas ierosināšanu, un turpmākajos pantos ir noteikta šī kārtība.

Juridiskā komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi šādu šīs nodaļas redakciju un lūdz arī pieņemt to sēdē.

Sēde vadītājs. Vai deputātiem ir kādi iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Saistībā ar tiesu reformas principu ieviešanu ir tātad priekšlikums izslēgt kodeksa 294.1 pantu. Tātad tā ir 21. lappuse mūsu dokumentā un tas ir 30. likumprojekta pants. Tas ir saistīts ar sabiedrisko organizāciju un darba kolektīvu pārstāvju piedalīšanos kasācijas instancē.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Lūdzu, tālāk!

J.Bordāns. Tātad trešā sadaļa - "Tiesvedība kasācijas instancē". Šajā gadījumā nav nekādas izmaiņas pieņemtas, nav bijuši arī priekšlikumi. Te ir vienīgi atzīmēts, ka šobrīd tas ir likumprojekta 31. pants, taču bez teksta izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Priekšlikums 24. lapaspusē - 33. likumprojekta pants, kur Juridiskā komisija ir pieņēmusi Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt kodeksu ar trešo "A" un trešo "B" sadaļu sekojošā redakcijā. Īsi paskaidrošu, ka arī šeit nav mainīta redakcija - nav mainīta ne procesa kārtība, ne saturs, bet ir mainīts zināmā mērā tekstuāli, izņemot dažas redakcionālas piebildes, taču lietas būtība ir tāda, ka trešā "A" sadaļa, kad tā tika pieņemta otrajā lasījumā, ir sadalīta trešajā "A" un trešajā "B" sadaļā. Trešā "B" sadaļa sākas tātad mūsu dokumenta 35. lappusē. Būtība ir tāda, ka Juridiskais birojs uzskatīja un Juridiskā komisija arī pieņēma šādus argumentus, ka tiesnešiem būs vieglāk vadīties pēc šādas sadalīšanas. Bez tam pēc būtības šajā trešajā "A" sadaļā noteiktais... noteikumi... tātad tiesvedība apelācijas instancē un tiesas spriedumu, lēmumu pārsūdzēšanas kārtība atšķiras no tiesvedības kasācijas instancē, un tas nozīmē, ka likumīgā spēkā stājušos spriedumu pārsūdzēšana un lietu jauna izskatīšana. Pēc būtības šīs ir divas civilprocesa... tātad civilprocesa dažādas stadijas un tās ir nepieciešams sadalīt arī atsevišķās sadaļās. Tāda ir šī priekšlikuma būtība.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Bordāns. Nākošais priekšlikums ir jauns uz trešo lasījumu, tas ir likumprojekta 39. pants, kas ir 48. - priekšpēdējā - lappusē, un tas nosaka - izslēgt Civilprocesa kodeksa 370. panta otro un trešo punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

J.Bordāns. Juridiskā komisija neuzskatīja par nepieciešamu atbalstīt Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu, kas nosaka šeit Civilprocesa kodeksa 427. pantā doto noteikumu. Šis arguments bija tāds, ka varbūt vajadzētu minēt, kādēļ tas nav ieslēgts arī kā likumprojekta pants. Iemesls tam ir tāds, ka šis priekšlikums tika saņemts pēc priekšlikumu iesniegšanas noteiktā termiņa un komisija varēja neiekļaut to... teiksim, nesākt tā izskatīšanu, taču mēs to uzskatījām par būtisku. Tas acīmredzot ir gan Zemkopības ministrijas, gan arī zināmas sabiedrības daļas saviļņojums par norēķināšanās kārtību lauksaimniecības produkcijas piegādātājiem.

Es vēlētos paskaidrot pie šā panta, kādēļ Juridiskā komisija to neatbalstīja. Iemesls tam bija tāds, ka šis Civilprocesa kodekss ir tātad kodificēts likums, kas darbojas ilgstošā laika periodā, un to nebūtu ieteicams mainīt atkarībā no tā, kādas problēmas rodas tautsaimniecībā sakarā ar tām vai citām ekonomiskajām problēmām valstī. Šo pašu priekšlikumu ir iespējams realizēt arī jau pie esošās Civilprocesa kodeksa kārtības, tādēļ, lai šajā kodificētajā dokumentā neparādītos īslaicīgu valsts sarežģījumu atspoguļojums un pēc tam nepienāktos to mainīt tādu vai citādu apstākļu dēļ, kā arī ņemot vērā, ka šādi paši priekšlikumi varētu būt izteikti arī par citām tautsaimniecības jomām, Juridiskā komisija uzskatīja, ka tas nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Ministru kabinetu neviens nevēlas aizstāvēt? (Starpsauciens no zāles: "Vai neviens - tāpēc.") Ja neviens nevēlas runāt un ja Ministru kabineta deleģēto pārstāvju šeit nav, tad skaidrojumi nav paredzēti, bet jūs vārdu lūdzāt. ...Jā, jums tiek dots vārds.

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man bija pagājušajā sēdē saruna speciāli šajā jautājumā ar zemkopības ministru Ūdra kungu, jo lieta ir tāda: Bordāna kungs mums skaidroja jau pašreizējās iespējas, ko paredz Civilprocesa kodekss, lai noteiktu šo secību, kārtību, bet ir Civilprocesa kodeksa 425. pants, kurš nosaka un paredz: "...ja likumā nav paredzēta cita kārtība". Tāpēc analoģiski šim priekšlikumam šādai normai ir jābūt iestrādātai arī Lauksaimniecības likumā. Es gribu vērst šajā sakarībā Tautsaimniecības komisijas uzmanību uz to, lai šo priekšlikumu tur ieliktu iekšā. Tad visas problēmas tiks atrisinātas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti piekrīt šim Juridiskās komisijas priekšlikumam un Juridiskās komisijas skaidrojumam. Lūdzu, tālāk!

J.Bordāns. Likumprojekta 40.pants, kur Juridiskā komisija iesaka papildināt kodeksa 1.pielikumu, kurā ir noteikts mantas saraksts, uz kuru nevērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem, un iesaka papildināt šo dokumentu ar vārdiem "kâ arī tiek piedzīts parāds sakarā ar maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un dzīvokļa īpašniekam nav citas mantas". Tātad šis priekšlikums ir saistīts ar mūsu tiesu reformas mainītajām dzīvokļu tiesību normām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

J.Bordāns. Ir arī priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

J.Bordāns. Tas nebija uz otro lasījumu iesniegts, taču uz trešo likumprojektā ir izstrādāti pārejas noteikumi. Gribu teikt, ka kopumā visi pārejas noteikumu panti - šeit tādu ir astoņi - ir saistīti ar reformas pakāpenisku ieviešanu sakarā ar to, ka lietas gan Augstākajā tiesā, gan pirmās instances tiesās tiek iesniegtas nepārtraukti un nepārtraukti atrodas izskatīšanā, tādēļ šādu reformu, kas ir saistīta ar apelācijas institūcijas ieviešanu, nevar veikt burtiski vienā dienā un paziņot, ka no šī brīža ir cita izskatīšanas kārtība. Tādēļ šī reforma ir jāievieš pakāpeniski - tik ātri, kamēr tiek izskatītas jau kasācijas instancē - Augstākajā tiesā iesniegtās lietas. Tātad šīs lietas tiek izskatītas vispirms jau šodienas kārtībā, un, kad mēs esam pieskaņojuši šos termiņus, kad stājas spēkā attiecīgie mūsu likumprojekta panti... tātad te ir noteikti dažādi datumi - 1. februāris un 15.oktobris. Mēs uzskatījām, ka aptuveni šajā laikā ir iespējams izskatīt lietvedībā esošās lietas un uzsākt jaunu lietu izskatīšanu. Tādi būtu šie nosacījumi par pārejas noteikumiem. Ja kolēģiem būtu kādi jautājumi vai neskaidrības, es esmu gatavs izskaidrot sīkāk.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, nevar aicināt uzdot jautājumus.

J.Bordāns. Jā, es domāju to uzstāšanās veidā, ja kāds izteiktu savu neizpratni. Taču, manuprāt, šeit, sekojot likumprojekta visam dokumentam, ir iespējams tikt skaidrībā, kālab ir tas vai cits pants minēts pie tā vai cita datuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu! Vai kolēģis, kurš tagad ienāca, varētu mūs informēt, vai mums jāgaida vai varam balsot? (No zāles deputāts A.Seiksts: "Vçl nāk cilvēki.") Vēl nāk deputāti. Paldies. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Balsot jāiet!")

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 6. Likums ir pieņemts.

J.Bordāns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Par Eiropas Enerģētikas hartas nolīgumu". Otrais lasījums. Steidzams.

Ilga Kreituse - Ārlietu komisijas vārdā. Demokrātiskās partijas "Saimnieks" deputāte.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Pagājušajā reizē šeit bija drukas kļūda nosaukumā. Tā ir Enerģētikas harta, loģiski, tur bija lieks "s" burts, bet pēdējā brīdī jau, kad bija izskatīts, komisija saņēma Zigurda Tomiņa priekšlikumus - labojumus šajā likumprojektā. Tie jums ir apkopoti dokumentā nr.1002-a. Mēs atvainojamies, ka nav tabulas veidā, bet es domāju, ka šie priekšlikumi jums ir ļoti labi pārskatāmi.

Pirmais ir - svītrot virsrakstā vārdu "valdības". To komisija nevarēja atbalstīt, jo tas ir valdības parakstīts nolīgums, un līdz ar to šā vārda svītrojumam komisija neredzēja pamatu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Varbūt te rodas juridiskas problēmas, jo patiesībā šo nolīgumu par Eiropas Enerģētikas hartu valdībai vajadzēja parakstīt pēc pilnvarojuma, attiecīgā Saeimas pilnvarojuma, jo tas arī ir saistīts ar izmaiņām budžetā. Bet kāpēc es ierosināju tomēr svītrot virsrakstā vārdu "valdības" (un līdz ar to šis likuma nosaukums būtu "Par Latvijas Republikas un Eiropas savienības nolīgumu par Eiropas Enerģētikas hartu")?

Pirmkārt, tāpēc, ka šeit ir dažādi līmeņi. Mūsu republikas valdība slēdz nolīgumu ar Eiropas savienību, tātad ir jābūt, protams, starptautiskam līgumam, bet tam ir jābūt starpvalstu līgumam. Ja mēs paskatāmies Latvijas Republikas likumā par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem, tad redzam, ka ir iespējami trīs starptautisko līgumu veidi: starpvalstu līgumi, starpvaldību līgumi un starpresoru līgumi. Šajā gadījumā, tā kā mēs apstiprinām Saeimā... Kā ir teikts 8.pantā, starpvalstu līgumi tiek apstiprināti ar Saeimas pieņemto likumu, uz kura pamata Ārlietu ministrija sagatavo ratifikācijas rakstu, kuru paraksta Valsts prezidents un līdzparaksta ārlietu ministrs. Tātad, ja tas ir valdības līgums, tam nevajadzēja nonākt līdz Saeimai - protams, ja tas neizšķir likumdošanas ceļā atrisināmus jautājumus. Bet arī pašā nolīgumā par Eiropas Enerģētikas hartu daudzos pantos, to skaitā, 36., 38., 40., 41. pantā, ir runa par starpvalstu līgumu - ka šim līgumam pievienojas valstis, nevis valdības. Kaut gan mēs, protams, varam dažos gadījumos to saprast, ka arī valstis. Es domāju, tā kļūda radās sakarā ar to, ka pašā sākumā šā līguma noslēgšanai vajadzēja saņemt Saeimas pilnvarojumu. Tā tas ir pateikts arī Latvijas Republikas likumā par starptautiskajiem līgumiem, bet tas nenozīmē, ka mums nevajadzētu to pašreiz labot, jo nolīgumam pievienojas valsts, un tātad ar likumu ir apstiprināma šī pievienošanās. Tas ir tikai pirmais etaps, ka valdība ir parakstījusi, bet ratificējam un pievienojamies... ja to izdara Saeima ar likumu, tad tur pievienojas valsts, kā šajā pašā nolīgumā ir prasīts. Tas bija mans motīvs, kāpēc es iesniedzu šādu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai vēl kāds vēlas runāt par deputāta Tomiņa priekšlikumu? Nevēlas. Debates esam pabeiguši. Referent, lūdzu!

I.Kreituse. Mani mazliet pārsteidza Tomiņa kunga interpretācija, kā tiek slēgti starptautiskie līgumi. Saeimai nav jādod akcepts tam, ko valdība paraksta, mēs ratificējam vai neratificējam valdības līgumus. Tas ir pirmais. Un tāpēc mēs bijām ļoti pārsteigti par šādu priekšlikumu. Tas ir valdības noslēgtais līgums, ko Saeima ratificē, tāpēc, Tomiņa kungs, tas būs pretrunā arī ar jūsu nākamo priekšlikumu. Saeima nesagatavo ratificēšanas, parakstīšanas. To mēs vai nu ratificējam, vai ne. Tās ir tādas... es nezinu, no kurienes... pirmo reizi starptautiskajā līgumā mums parādās šādas jaunas formas un jauni darbības principi, tāpēc es varu domāt, ka to var izšķirt ar balsojumu, Tomiņa kungs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es, kā jūs saprotat, nevaru jūs saukt vārdos un uzvārdos, aicinot būt klusākiem, bet jūs dzirdējāt argumentus - komisijas vārdā Ilga Kreituse izteica savu viedokli, bet Zigurds Tomiņš lūdz balsot par viņa priekšlikumu. Tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikumu svītrot virsrakstā vārdu "valdības"! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 18, atturas - 15. Nav kvoruma. Lūdzu zvanīt! Lūdzu, balsosim vēlreiz par Zigurda Tomiņa priekšlikumu svītrot vārdu "valdības"! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 20, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

I.Kreituse. Zigurds Tomiņš ir iesniedzis labojumu arī 2.pantā un ierosina šādu redakciju: likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu. Visos līdz šim pieņemtajos likumos, šeit izskatītajos un pieņemtajos likumos, ir izstrādāta formula: "Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā." Komisija līdz ar to Tomiņa kunga priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

I.Kreituse. Zigurds Tomiņš arī 3.pantā ir iesniedzis labojumu, ka Saeima, Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar nolīguma 39.-49.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu parakstīšanai un nodod to Portugāles valdības glabāšanai. Ārlietu komisija arī šo priekšlikumu noraidīja, atstājot iepriekšējo redakciju, jo parakstīšana - tā ir pilnīgi cita lieta, mēs ratificējam, un Ārlietu ministrija sagatavo ratifikācijas aktu, ko nodod tālāk Portugāles valdībai.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Varbūt varētu piekrist komisijas referentei attiecībā uz to, ka varbūt ir lieks, ka sagatavo šo ratifikācijas rakstu parakstīšanai, jo sagatavošana, protams, ietver arī sagatavošanu, parakstīšanu, kā es saprotu, un tā tālāk, bet tas ir tieši ņemts... šī frāze ir ņemta no pašreiz spēkā esošā likuma par starptautiskajiem līgumiem, kur tas tātad ir skaidri un gaiši pateikts, un tas, ko es par manu pirmo priekšlikumu teicu, ka starpvalstu līgumi tiek apstiprināti ar Saeimas pieņemtu likumu, uz kuru pamata Ārlietu ministrija sagatavo ratifikācijas rakstu, ko paraksta Prezidents un līdzparaksta ārlietu ministrs... Tātad nevis Saeima sagatavo parakstīšanai, un varbūt Kreituses kundze izlaida šo vienu vārdu, ko es teicu. Bet svarīgākais manā priekšlikumā, kāpēc es ierosinu mainīt redakciju, ir tas, ka šo priekšlikumu tomēr neiesniedz Portugāles Republikas valdībai, jo visur - gan šajā likumā par starptautiskajiem līgumiem, gan pašā nolīgumā ir runa par depozitāriju, un ka Portugāles valdība būs šī nolīguma glabātāja. Un tātad 39.pantā pašā nolīgumā ir teikts, ka ratifikācijas jeb apstiprināšanas nolikumi būs jānodod glabāšanā, dokumentu glabātavā, šajā gadījumā - depozitārijā. Un arī mūsu pašu pieņemtajā likumā par starptautiskajiem līgumiem 10.pantā ir skaidri un gaiši pateikts, ka Ārlietu ministrija veic šo ratifikācijas notu apmaiņu, kā arī deponē pievienošanās dokumentus un nodod starptautiskos līgumus depozitārijā. Un viennozīmīgi tātad nodot Portugāles Republikas valdībai glabāšanā, nevis iesniegšanai valdībā. Taču mans priekšlikums varētu būt varbūt saīsināts, un to mums ir iespējams izskatīt pa daļām. Tad varētu no mana priekšlikuma balsot par vārdu "sagatavo parakstīšanai un" izņemšanu, un līdz ar to šis pants varētu skanēt šādi, ka Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar nolīguma 39. un 49.pantu ratifikācijas rakstu nodod Portugāles Republikas valdībai glabāšanā, tātad, balsojot pa daļām šo manu priekšlikumu, izslēdz vārdus "sagatavo parakstīšanai un" un vārdu "to", jo tā būtu korektāka forma.

Un vēl nedaudz pieskaroties tam, kas te iepriekš tika minēts. Man, protams, bija pēc referenta liegta iespēja izteikt savu viedokli, taču likumā par starptautiskajiem līgumiem ir skaidri un gaiši pateikts, ka līgumu par pievienošanos daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem pieņem Ministru kabinets, izņemot gadījumus, kad... 2.punkts. Maksājuma dalības maksa, kas iepriekš nav paredzēta valsts budžetā. Šis bija daudzpusējs līgums, kuru paraksta vairāk nekā 30... tātad, lai tas stātos spēkā, paraksta 33 valstis. Pašreiz viņu ir ap 50, tas ir daudzpusējs līgums, līdz ar to šeit ir paredzama dalības maksa. Es saprotu, ka 17.decembris nebija tālu no 15.decembra, kad valdība pieņēma lēmumu ap šo datumu pievienoties, taču vairs nebija iespējams saņemt šo formālo Saeimas atļauju, un līdz ar to tapa nevis starpvalstu līgums, bet starpvaldību līgums ar visām no tā izrietošajām sekām. Es ierosināju labot arī nosaukumu, lai šajā gadījumā šis jautājums būtu korektāk atrisināts. Pašreiz ir runa tikai par šo trešo priekšlikumu attiecībā uz 3.pantu, par to, ka nevis iesniedz Portugāles valdībai, bet nodod Portugāles valdībai glabāšanā.

Varbūt ir iespējams šo manu priekšlikumu balsot pa daļām, izslēdzot manis pateiktos vārdus, ka "sagatavo parakstīšanai" un vārdiņu "to". Paldies par uzmanību. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Kârtības rullis to neparedz!")

Sēdes vadītājs. Man jāsaka gan, ka, deputāt Tomiņ, jūsu priekšlikums neatbilst Kārtības rullim, jo vienu teikumu tā nevar sadalīt pa daļām un no tā svītrot atsevišķus vārdus, un tad uzskatīt, ka balsojam pa daļām. Es gan domāju, ka tad te vajadzētu komisijai un referentei runāt, jo, ja komisija pati pieņem šo jūsu tagadējo skaidrojumu un šos jūsu svītrojumus, tad ir citādi, bet, ja ne, tad vēl papildus mums te jādomā, ko darīt. Nu neparedz, neparedz, deputāt Endziņ!

I.Kreituse. Un pavisam īss skaidrojums par to, ko teica Tomiņa kungs. Komisija neuzskata par vajadzīgu Portugāles valdībai norādīt, kas viņai jādara, ja tas ir ierakstīts iekšā atbilstošajā nolīgumā. Mēs nododam valdībai, un valdība pilda to, kas viņai ir starptautiski uzticēts, tāpēc mēs neuzskatām par vajadzīgu norādīt, kas viņai ir jādara, ja jau tas ir norādīts pašā līguma tekstā. Tāpēc mēs arī noraidījām šo tekstu. (No zāles deputāts Z.Tomiņš: "Es noņemu savu priekšlikumu, ja nav iespējams pa daļām.")

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš noņem savu priekšlikumu, jo nav iespējams viņu balsot pa daļām. Līdz ar to ir komisijas redakcija. Citu priekšlikumu nebija. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Latvijas Republikas valdības un Eiropas savienības nolīgumu par Eiropas Enerģētikas hartu. Tātad mēs pieņemam likumprojektu "Par Eiropas Enerģētikas hartas nolīgumu" otrajā lasījumā. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Augstākās padomes Prezidija lēmumā "Par īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām Latvijas lauku apvidos"", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jevgēnijs Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāts. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi, mēs izskatām dokumentu nr.1003, tas ir likumprojekts "Grozījumi Augstākās padomes Prezidija lēmumā 'Par īpaši aizsargājamo dabas objektu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, skaļāk un mikrofonā, lūdzu, jo tiešām ir...

J.Zaščerinskis. Likumprojekts "Grozījumi Augstākās padomes Prezidija lēmumā "Par īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām Latvijas Republikas lauku apvidos"". Uz otro lasījumu nekādi priekšlikumi netika iesniegti. Nebija priekšlikumu arī komisijai. Komisija lūdz apstiprināt otrajā lasījumā, tā kā tas bija steidzams likumprojekts, jo ir nobalsots par steidzamību, - tātad akceptēt arī viņu kā likumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstākās padomes Prezidija lēmumā "Par īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām Latvijas Republikas lauku apvidos"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 2. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem pilsētās". Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Siliņš - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Paldies, augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Par šo likumprojektu ir mūsu komisijas vienbalsīgs lēmums - lūgt Saeimu viņu uzskatīt par steidzamu. Iemesls ir acīm redzams. Tādēļ, ka darbojas likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", kura 12. pantā ir teikts, ka bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušajiem zemes gabaliem, izņemot gadījumus, ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti vai to daļas, vai ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti. Kamēr ar likumu šie objekti nav noteikti, tik ilgi šis likums par zemes reformu - uzskatu, ka Latvijā vispār nav šādu objektu - rada problēmas. Tādas problēmas jau ir radušās tiešām valsts nozīmes objektiem, tāpēc lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 6, atturas - 5. Steidzamība pieņemta.

Lūdzu, tālāk!

A.Siliņš. Tālāk ir dokuments nr. 869. Tas ir Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts, kur ir uzskaitīti galvenie šie objekti. Un objekti ir uzskaitīti pamatā tādā veidā, ka tiek uzrādītas objektu juridiskās adreses. Pamatobjekta. Un tālāk ir iespējas konstatēt, kas šajā objektā ietilpst. Es ziņoju, ka šis saraksts diemžēl nav pilnīgs. Ir zināmi iztrūkumi jeb nepilnības, teiksim, valsts nozīmes zinātnisko iestāžu sarakstā, bet mēs esam komisijā saņēmuši šo papildinājumu no Izglītības un zinātnes ministrijas Augstskolu un zinātnes departamenta, tāpēc otrajā lasījumā šie priekšlikumi tiks iestrādāti. Ir arī daži citi papildu priekšlikumi, kurus ir iespējams šajā sarakstā iestrādāt otrajā lasījumā. Tādēļ lūdzu balsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS).

Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, mēs rīkojamies pārsteidzīgi, pasludinot šo likumprojektu par steidzamu, un, lūk, kāpēc. Pats referents atzīmēja, ka saraksts nav pilnīgs. Otrkārt, ka ir norādītas tikai juridiskās adreses. Turklāt nav skaidrs, uz kādām teritorijām, uz kādiem īpašumiem pretendē katra no šinī sarakstā esošajām iestādēm. Pietiek atcerēties, cik ēku Rīgā šobrīd apsaimnieko Tehniskā universitāte vai Latvijas Universitāte. Tāpat arī citur. Tātad acīmredzot vajadzētu redzēt, kas tad viņiem pienākas.

Bet galvenais šeit jau ir kaut kas cits. Pirmkārt, tas, ka Valsts īpašuma fonds sastāda šo sarakstu. Acīmredzot būtībā šis saraksts ir stādāms, ņemot vērā attiecīgo mācību, zinātnisko un kultūras iestāžu ieteikumus Valsts īpašuma fondam, nevis ka viņš viennozīmīgi to izlems.

Tālāk. Šinī pārskatā ir pilnīgi neskaidrs statuss veselai kultūras iestāžu saraksta daļai, kā, piemēram, novadpētniecības muzejam, un tāds neviens šeit nefigurē. Tāpat šeit nefigurē tādas iestādes kā esošās vai topošās valsts ģimnāzijas. Tāpat ir veselas mācību iestādes, kas šeit nav minētas. Ko tas nozīmē? Vai viņas ne uz ko nepretendē? Vai viņas ir aizmirstas, kā, pieņemsim, Rēzeknes skolotāju institūts?

Tālāk, dabiski, būtu vēlams likumprojektu paplašināt un aptvert arī kultūras, mācību un zinātniskās iestādes lauku apvidū, lai beidzot mums tas būtu fiksēts sarakstā. Jo tik tiešām, tiekoties ar mācību iestāžu pārstāvjiem, nākas konstatēt, ka viņi dzīvo laukos mierīgi un ka viņus sevišķi daudz zemes reforma pagaidām neskar, jo tur arī viss līdz galam izdarīts... Un tādēļ likumprojekts ir gaužām nepilnīgs. Viņš ir steidzīgi papildināms, pie tā ir kārtīgi piestrādājams. Kopumā es viņu atbalstu, bet nekādā gadījumā nevajadzēja tomēr viņu uzskatīt par steidzamu, jo šeit tiešām ir kārtīgi daudz jāizrisina, uz ko kura kultūras vai mācību iestāde pretendē un kas viņai īsti pienākas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrēties. Turpināsim debates pēc pārtraukuma. Tagad reģistrācija. Pirmais pēc pārtraukuma runu teiks deputāts Jonītis. Reģistrācija, kolēģi!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Mariss Andersons, Martijans Bekasovs, Aivars Berķis, Inese Birzniece, Olafs Brūvers, Māris Budovskis, Imants Daudišs, Ilmārs Dāliņš, Olga Dreģe... Olga Dreģe zālē. Oskars Grīgs, Kārlis Jurkovskis, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Uldis Lakševics, Aristids Lambergs, Kristiāna Lībane, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Gunārs Resnais...

Sēdes vadītājs. Zālē ir Gunārs Resnais.

I.Folkmane. Gunārs Resnais ir zālē. Jānis Ritenis, Anta Rugāte, Andris Saulītis, Juris Sinka, Anita Stankēviča un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

Sēdes vadītājs. Lūdzu kolēģus deputātus reģistrēties! Reģistrācija! Deputātu, kurš sēž pašās zāles beigās, arī reģistrējiet, jo mums kvorums ir nepieciešams. Lūdzu rezultātu! 52 deputāti. Paldies.

Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu, turpināsim debates!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Arī Tautsaimniecības...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos. Vēlreiz nosauksim likumprojektu, kuru mēs izskatām. Tas ir likumprojekts "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem pilsētās". Izskatām pirmajā lasījumā un turpinām debates. Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu. Mūsu komisija ieteica šo likumprojektu virzīt kā steidzamu, jo tas ir tiešām nepieciešams likumprojekts, lai varētu sakārtot un reāli uzsākt šo zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās. Tas attiecas uz pilsētām. Un tie iebildumi, ko Kokina kungs teica par to, ka ir nepieciešams konkrētu objektu saraksts ar konkrētām adresēm, kuri neatrodas uz valstij vai pašvaldībai piekrītošas zemes, tas varētu būt stipri īsāks un stipri mazāks, nekā viņš ir redzams šeit. Tieši tāpat viņš varētu būt arī garāks, nekā viņš ir pieminēts šeit. Bet es lūgtu vienkārši Izglītības komisiju noteikt pietiekoši korektu šo otrā lasījuma redakciju sakarā ar to, ka šis likumprojekts no Ministru kabineta ir izsūtīts jau 9.augustā, tā ka reāli ļoti drīz beigsies arī šis termiņš - 2 mēneši -, kad Valsts īpašuma fondam vajag reāli pabeigt sastādīt šo sarakstu. Un mēs varētu jau sākt izskatīt šo konkrēto sarakstu ar konkrētām adresēm par konkrētiem objektiem. Bet šī steidzamība tiešām ir nepieciešama un būtiska, jo Saeimai tiešām ir jāizlemj, vai visi šie objekti, kuri šeit ir minēti, ir ar valsts nozīmi vai arī viņiem nav šīs valsts nozīmes. Un tas laikam tomēr būtu vairāk jāizvērtē Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. To neviena cita komisija pašreizējā brīdī arī nevarētu izvērtēt. Vēl jo vairāk to nevar izvērtēt atbildīgā ministrija, jo, protams, no atbildīgās ministrijas viedokļa visi šie objekti ir ārkārtīgi svarīgi. Bet vai tiem ir arī valsts nozīme - to var izvērtēt šī Saeimas komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies debatēs? Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Tā kā visi šie objekti, viņu darbība skar lielā mērā privātīpašnieku intereses un denacionalizācijas procesu valstī, es domāju, ka tomēr visu šo objektu apstiprināšana, arī to, kas ir saistīta ar viņu funkcionēšanu, ir jāizskata Saeimā, nevis Ministru kabinetā. It īpaši tad, ja mēs šinī likumā nosakām divu mēnešu laiku Ministru kabinetam, jo līdz šim brīdim visas īpašuma tiesības, kas ir bijušas, ir skatītas Saeimā un arī šeit apstiprinātas.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Lūdzu, referentu!

A.Siliņš. Paldies augsti godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Vispirms paldies par pozitīvo balsojumu attiecībā uz steidzamību. Tas tik tiešām neprasa komentārus, jo citādāk mums nav neviena valsts nozīmes objekta bez likuma. Viņš ir nepieciešams. Par to, kuri īsti tur būs, un kādā veidā viņi par tādiem kļūs, es domāju, ka uz otro lasījumu mūsu komisija ļoti uzmanīgi izskatīs priekšlikumus, un otrajā lasījumā tie tiks iestrādāti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem pilsētās" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Kolēģi, lūdzu visus balsot! Piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, nosauciet, kad iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu!

A.Siliņš. Atbilstoši Kārtības rullim mums būtu komisijas priekšlikums - otro lasījumu izskatīt Saeimā 28.septembrī, lai būtu pietiekoši daudz laika tiešām šeit iestrādāt un lai arī deputāti varētu iepazīties ar priekšlikumiem. Priekšlikumus lūgums iesniegt līdz 18.septembrim, ieskaitot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS).

Godājamie kolēģi! Līdz 18.februārim...

Sēdes vadītājs. ...septembrim!

J.Kokins. Līdz 18.septembrim, tas ir, faktiski līdz pirmdienai, te iznāk ļoti maz laika, jo saraksts, kā pats referents atzina, būtu jāprecizē, jādabū un jāizpēta, lai neiznāktu, kā saka, fušieris. Jādabū vismaz līdz jaunnedēļas beigām, ja 28.septembrī izskata.

Sēdes vadītājs. Ja tā īsti ņem, tad mums nav jānosaka iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam, ja ir steidzams un tiešām steidzamība ir pieņemta. Taču es domāju, ka tas nav slikts precedents, ka mēs tomēr vienojamies, līdz kuram datumam iesniegsim. Un es aicinu jūs piekrist deputātiem.

A.Siliņš. Respektīvi, man būtu jānosauc vēlāk...

Sēdes vadītājs. Lasījums paliek tajā pašā dienā...

A.Siliņš. Es sapratu, ka pret otrā lasījuma izskatīšanas datumu - 28.septembri - nav iebildumu. Tas ir pietiekošs termiņš. Bet tad vajadzētu precizēt termiņu, kādā būtu priekšlikumi. 21. Jā? Es domāju, ka pret 21.septembri mūsu komisijas kolēģiem nav iebildumu. Līdz 21.

Sēdes vadītājs. Tā kā jūsu komisija aicina Saeimu strādāt ārkārtas sēdēs, tad es aicinu arī komisiju sanākt uz ārkārtas sēdēm un pieņemt deputāta Kokina priekšlikumus. Es kļūstu nekorekts kā sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Siliņš. Paldies. Mēs tiešām strādāsim, lai visi darbi tiktu izdarīti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Esam pabeiguši izskatīt šo jautājumu, un mēs bijām norunājuši pēc pārtraukuma lūgt ziņot Mandātu un ierosinājumu komisiju. Tas ir lēmumprojekts par Viļņa Kazāka deputāta mandāta apstiprināšanu. Lūdzu, Mandātu un iesniegumu komisija!

I.Folkmane (TPA).

Saeimas priekšsēdētājam Gorbunova kungam. 1995.gada 13.septembrī, protokols nr.19. Mandātu un iesniegumu komisija, kurā piedalījās deputāti Elferts, Dreģe, Kokins, Folkmane, izskatīja lēmuma projektu par Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputātu kandidātu sarakstu Zemgales vēlēšanu apgabalā, par Viļņa Kazāka deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Komisija nolēma - Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Viļņa Kazāka deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Elferts. Protokolēja - Folkmane. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanīt! Tātad, godātie deputāti, mēs esam saņēmuši informāciju no Centrālās vēlēšanu komisijas. Deputāta Joahima Zīgerista vietā stājas nākamais kandidāts no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputātu kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā - Vilnis Kazāks. Tālāk ir Viļņa Kazāka iesniegums. Viņš piekrīt pildīt 5.Saeimas deputāta pienākumus, un Mandātu un iesniegumu komisijas atzinumu par deputāta Kazāka deputāta pilnvaru apstiprināšanu jūs tikko dzirdējāt. Jābalso! Es ļoti bažīgi skatos uz sālē sēdošajiem deputātiem, bet vēl bažīgāk - uz tiem, kuru vietas zālē ir brīvas. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - apstiprināt Viļņa Kazāka deputāta mandātu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 2. Deputāta mandāts Vilnim Kazākam ir apstiprināts. Vēlam sekmīgu darbību!

Nākamais ir likumprojekts "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu". Deputāti, lūdzu uzmanību! Ieņemiet vietas! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - "Latvijas ceļa" deputāts Jānis Vaivads. Lūdzu!

J.Vaivads (LC).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai ir nodots dokuments nr.991, ko Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi, lai izskatītu likumprojektu "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu" otrajā lasījumā. Atļaujiet man atgādināt, ka, Saeimā izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, debates bija pietiekami ilgas, intensīvas un, es pat teiktu, arī ļoti interesantas, bet galarezultātā mēs tomēr nonācām pie pietiekami pārliecinošas vienprātības, tas ir, pret šo likumprojektu balsoja tikai trīs deputāti, deviņi atturējās. Bet galvenais diskusijas objekts principā bija tas, vai konkrētajā situācijā šāds likums ir nepieciešams vai nav nepieciešams. Ņemot vērā to, ka Saeima ir izšķīrusies par to, ka tas ir nepieciešams, tika tālāk strādāts pie šā likuma pilnveidošanas. Uzreiz gan jāsaka, ka acīmredzot šis ir pamatjautājums. Izšķirot šo pamatjautājumu, citu jautājumu nemaz tik daudz vairs nebija, un faktiski komisija nesaņēma no citiem deputātiem nevienu priekšlikumu otrajam lasījumam. Un es, būdams atbildīgais par šo likumprojektu, konsultējos gan ar mūsu juridisko dienestu, gan ar citiem juristiem, gan ar augstskolu pārstāvjiem, lai precizētu tās normas, kas ir iekļautas šajā likumprojektā. Tādēļ arī praktiski visi priekšlikumi, kas ir, - tie ir gan Juridiskā biroja priekšlikumi, gan arī mani personīgie, konsultējoties ar speciālistiem.

Kam tika pievērsta galvenā uzmanība, sagatavojot šo likumprojektu?

Pirmkārt, akcentēt tās normas, kas saista šo likumprojektu un šīs augstskolas darbību ar Latvijas likumdošanu. Tas ir pirmais, un jūs redzēsiet, ka vairākos pantos ir uzsvērts, ka šīs augstskolas darbība, protams, ir saskaņojama un arī citā jomā, piemēram, ievērojot starptautisko augstskolu organizāciju rezolūcijas un vienošanās, tomēr ir saistāma ar Latvijas Republikas likumdošanu. Es domāju, ka tas ir ļoti būtiski.

Otrs diskusiju moments, kas parādījās pirmajā lasījumā, bija par privilēģijām, kādas it kā ir šai augstskolai. Bija jāizšķiras arī par to, vai atstāt šajā konkrētajā likumā par Rīgas Ekonomikas augstskolu tādus pantus, kas skar zināmā veidā priekšrocības, kas ir augstskolām, vai no šejienes tos izņemt un atstāt nākamajam likumprojektam, ko mēs arī šodien skatīsim, tas ir, Augstskolu likumam.

Es domāju, ka tas, ka fiksējam arī šajā likumprojektā tās normas, kas noteikti ir pārceļamas uz kopējo Augstskolu likumu, - ka tas tikai nostiprina to, ka mēs... mūsu apņemšanos to darīt, jo tas viss vēl pagaidām pirmajā lasījumā sagatavotajā Augstskolu likuma projektā nav ietverts.

Atļaujiet līdz ar to pāriet pie konkrētajiem priekšlikumiem! Tie pirmām kārtām ir tīri redakcionāli priekšlikumi. Ir priekšlikums pantu numerāciju izteikt ar numuru un vārdu "pants", un tas pats attiecas arī uz nodaļu numerāciju - nodaļu numerāciju izteikt ar numuru un vārdu "nodaļa". Tas ir pirmais un otrais priekšlikums.

Ja iebildumu nav, es nezinu, kā tagad...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mēs varam turpināt mūsu iesākto praksi un dot lielas tiesības referentam komentēt un skaidrot mums, un es vērošu zāli, un, līdzko jums būs kādi iebildumi vai vēlme izteikt savu viedokli, par katru komisijas priekšlikumu mēs varam balsot. Ja jums būs iebildumi. Ja nebūs iebildumu, tad mēs virzīsimies uz priekšu.

Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads. Tā. Paldies. Nākamais... viens no iebildumiem. Arī pirmajā lasījumā bija neskaidrības attiecībā uz augstskolas nosaukumu. Šo jautājumu iztirzājot, mēs nonācām pie tāda secinājuma, ka acīmredzot pilnam augstskolas nosaukumam ir jāsastāv no divām daļām, tas ir, gan latviskās daļas, gan angliskās daļas, turklāt absolūti nav nepieciešams, lai angliskā daļa būtu autentisks jeb tiešs teksta tulkojums. Tātad ir priekšlikums, lai šīs augstskolas nosaukums, pilnais nosaukums būtu šāds: "Rîgas Ekonomikas augstskola - Stockholm School of Economics in Riga". Tāda starptautiska prakse ir pazīstama, un praksē tas tiek lietots un nekādā gadījumā domstarpības neizraisa. Latvijā šīs augstskolas nosaukums vienmēr būs "Rîgas Ekonomikas augstskola", bet Zviedrijā tās nosaukums būs "Stockholm School of Economics in Riga".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Tālāk. 2. pantā bija, manuprāt, lieka piebilde. Ir runa par to, ka Stokholmas Ekonomikas skola pārstāv Zviedrijas valdību un strādā tās pilnvarojumā, un ir piebilde, ka tā "darbojas atbilstoši Zviedrijas likumiem". Es domāju, ka tāda piebilde Latvijas likumdošanā absolūti nav nepieciešama, jo ir vairāk nekā skaidrs, ka, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija strādā pēc Latvijas likumiem un savukārt atbilstoša Zviedrijas iestāde, ko ir pilnvarojusi Zviedrijas valdība, strādā atbilstoši Zviedrijas likumiem. Es neredzu nepieciešamību uzsvērt mūsu likumā tikai Zviedrijas likumu klātbūtni, un tādēļ bija priekšlikums svītrot šo papildinājumu.

Komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Tālāk. Ir priekšlikums attiecībā uz 4. pantu. Jā, mēs uzskatām, ka likumā paredzēt jau it kā ekskluzīvas tiesības - Rīgas Ekonomikas augstskolas piešķirto diplomu valstisku atzīšanu - ir pārāk liels izņēmums un nav nepieciešams tieši tādā veidā... proti, ir jānosaka, lai Rīgas Ekonomikas augstskolas piešķirtā diploma atzīšanas procedūra būtu tāda pati kā visām pārējām augstskolām, tas ir, izejot atbilstošo akreditāciju un atbilstoši likumam par augstskolām, kas jau arī ir sagatavots.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. Tālāk ir tas gadījums, par kuru es sacīju, - ka mēs vairāk akcentējām uzmanību uz to, lai šīs skolas darbība būtu saistīta ar Latvijas likumdošanu, un proti, ir priekšlikums 5. panta otrajā daļā ielikt papildinājumu, ka Rīgas Ekonomikas augstskola darbojas atbilstoši augstskolu starptautiskajām darbības normām, kas nav pretrunā Latvijas likumdošanai. Tieši šis papildinājums ir tas, kas uztur to saistību ar Latvijas likumdošanu.

Tālāk - nākamais priekšlikums, un tas ir redakcionālas dabas jautājums. 11. panta 3. apakšpunkts: "studiju un zinātniskā darba determinētība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām". Manuprāt, tas svešvārds, kaut gan šā vārda jēga, manuprāt, visiem ir skaidra, šinī kontekstā varbūt nav tas atbilstošākais, un tādēļ ir priekšlikums šo vārdu vienkārši nomainīt pret vārdu "atbilstība".

Tālāk. Ir precizēts trešās nodaļas virsraksts, un tagad tas skan šādi: "Augstskolas kompetence un darbības formas".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Tālāk - 13. panta 2. apakšpunkts: "veic promociju un habilitāciju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus diplomus un atestātus, kas atzīti Latvijas Republikā". Arī šajā ziņā mēs cenšamies panākt to konsekvenci, ka tātad šī habilitācijas un promocijas padomju izveidošanas un diplomu atzīšanas procedūra ir saskaņojama tā, kā tas ir attiecībā arī uz citām augstskolām, un tādēļ 2. punkta redakcijā ir noteikts, ka "veic likumdošanā noteiktā kārtībā promociju un habilitāciju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus diplomus un atestātus".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. Diskutējams bija jautājums par augstskolas tiesībām veikt uzņēmējdarbību un saimniecisko darbību, un dažādos pantos akcents pat bija dažāds. Atsevišķos pantos bija runa par augstskolas tiesībām veikt saimniecisko darbību - tādu, kas atbilst augstskolas darbības mērķiem, arī citur tika pieminēta uzņēmējdarbība. Mēs jau pirmajā lasījumā faktiski nonācām pie secinājuma, ka augstskolām ir jādod pietiekamas tiesības veikt kā vienu, tā otru - protams, nosakot to, ka uzņēmējdarbības gadījumā tas ir bezpeļņas uzņēmums un uzņēmējdarbības rezultātā iegūtie līdzekļi ir virzāmi augstskolas mērķu realizācijai. Un tādēļ ir priekšlikums 14. pantā skaidri un gaiši pateikt, ka augstskolām ir tiesības veikt izdevējdarbību, citu uzņēmējdarbību un saimniecisko darbību, kas saistīta ar augstskolas darbības mērķiem. Un tāda konsekvence ir ievērota arī turpmākajos pantos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. Nākamais priekšlikums attiecas uz 20. pantu, kur ir runa par mācību valodu, un pants skan šādi: "Studijas Rīgas Ekonomikas augstskolā saskaņā ar starpvaldību līgumu notiek angļu valodā." Mans priekšlikums ir svītrot vārdus "saskaņā ar starpvaldību līgumu". Jo tādā veidā mēs it kā izvirzām to jautājumu, ka, ja starpvaldību līgums pēkšņi noteiks kaut ko citu, tādā gadījumā būs spēkā it kā šis starpvaldību līgums, kaut gan jebkurā gadījumā mums ir jāievēro Valodu likums, un, ja mēs veidosim augstskolu, kurā mācību valoda būs tātad pretrunā ar Valodu likumu, mums būs nepieciešams likuma pants jeb likuma norma... Tātad atbilstoši tam būs arī jābūt likumā ierakstītai normai. Atsauce uz starpvaldību līgumu faktiski pazemina šo valodas, teiksim, statusu, un mans priekšlikums ir to svītrot.

Sēdes vadītājs. 22. pants. Lūdzu!

J.Vaivads. 22. pantā ir runa par mācību stipendijām. Šis pants ir tikai redakcionāli sakārtots un izteikts lakoniskāk.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Vaivads. 24. pants. Mans priekšlikums ir svītrot otro teikumu: "Akadēmiskais personāls tiek pieņemts darbā uz attiecīgu studiju programmu pasniegšanas laiku." Es domāju, ka tas bija pārsteidzīgi ierakstīts. Gluži otrādi: mums ir tālejošāks mērķis - panākt, lai Rīgas Ekonomikas augstskolā tiktu iesaistīti vietējie mācībspēki, un nebūtu nekāda pamata tam, lai viņi strādātu tikai uz noteiktu laiku - studiju programmu pasniegšanas laiku. Otrkārt. Stratēģisks mērķis ir arī panākt, lai, piemēram, Rīgas Ekonomikas augstskola tiktu akreditēta, un akreditācijas nosacījumi ir tādi, ka pusei - vismaz pusei - mācībspēku personāla ir jābūt pastāvīgam mācībspēku personālam, tātad šis teikums jau ir pretrunā ar šādu mērķi, un ir priekšlikums šo teikumu svītrot. Arī pašai Rīgas Ekonomikas augstskolas vadībai pret šādu priekšlikumu iebildumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Tālāk ir tas, ko jau es sacīju, - ir akcentēta sasaiste ar mūsu likumdošanu, un attiecībā uz valdes kompetenci ir papildinājums: "saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem". Faktiski teksts ir tikai redakcionāli sakārtots.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Piektās nodaļas virsraksts arī ir mazliet precizēts, un tagad tas skan šādi: "Augstskolas vadības institūcijas".

Sēdes vadītājs. 28. pants.

J.Vaivads. 28. pantā ir redakcionāli sakārtota sākumdaļa: "Valde ir augstskolas dibinātāju izveidota institūcija. Tās sastāvu nosaka dibinātāji."

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. Tālāk ir redakcionāls labojums attiecībā uz valdes tiesībām apstiprināt struktūrvienības un dažādas organizācijas, kas 1. punktā ir nosauktas par institūcijām. Ar vārdu "institūcijas" parasti saprot dažādus pārvaldes veidojumus, piemēram, padomes, valdes, promocijas vai habilitācijas padomes. Tās ir institūcijas. Bet 28. panta 1. punktā ir runa par dažādām augstskolas dibinātām biedrībām un studentu organizācijām, tādēļ tur vārds "institūcijas" nav vietā un tas ir nomainīts ar vārdiem "organizatoriskie veidojumi".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. 29. pants ir redakcionāli sakārtots. Vienkārši trešajam lasījumam pēc savas būtības nav atšķirības... būtība nemainās...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, - 34. pants!

J.Vaivads. Tā... 34. pantā ir redakcionāls labojums - ir samainīti vietām divi vārdi, un teksts tagad skan šādi: "Studentu pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju no augstskolas jebkuras struktūrvienības." Agrākais teksts bija - "no jebkuras augstskolas struktūrvienības".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. 35. pantā, runājot par īpašuma jautājumiem, arī ir šis papildinājums un akcents: "saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Nākamais. 35. pantā ir, manuprāt, ļoti būtisks papildinājums. Ir precizēts tātad pamatkapitāla sadalījums starp Zviedriju un Latviju, tas ir izteikts arī procentos, bet būtisks papildinājums ir tas, ka Latvijas pamatkapitāla daļa nevar tikt samazināta. Tas ir tas papildinājums, kas izrietēja pirmajā lasījumā dzirdētajās debatēs, ka zināmā mērā var būt arī drauds, ka šāda pamatkapitāla daļa var tikt iztirgota, un tad ir jautājums, kas tā būs par augstskolu un kam tā īsti pakļausies un kādai jurisdikcijai, un tās statuss arī kļūst neskaidrs. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. 38.pantā ir tas, ko es sacīju, - papildināt, lai būtu konsekventi: saimnieciskā darbība un uzņēmējdarbība.

Sēdes vadītājs. 40. pants.

J.Vaivads. Arī 40.panta 3.punktā, kur ir runa par tiesībām pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu un arī par mantas un vērtspapīru izmantošanu, ir šis uzsvars uz saskaņošanu ar likumdošanas aktiem: "saskaņā ar likumdošanas aktiem un atbilstoši augstskolas darbības mērķiem".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Arī 40.panta 4.apakšpunktā ir tas pats papildinājums - saimnieciskā darbība un uzņēmējdarbība, un ir ar piebilde: "atbilstoši augstskolas darbības mērķiem". Šie akcenti jeb papildinājumi ir ielikti arī 4.punktā.

Sēdes vadītājs. Tālāk,lūdzu!

J.Vaivads. Ir priekšlikums 41.panta 1. un 2.punktu izteikt tādā redakcijā, ka augstskola kā bezpeļņas sabiedrība ir atbrīvota no nodokļu maksājumiem, bet šis atbrīvojums ir saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Tas ir tādēļ, lai tai nebūtu tikai kaut kādas īpašas, ekskluzīvas privilēģijas, bet tādas, kas ir attiecināmas arī uz pārējām augstskolām.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Vaivads. 41. panta 2.punktā iepriekšējā redakcijā bija norma, ka augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki Latvijā nemaksā nodokļus un ir atbrīvoti no valsts nodevām par vīzām (atļaujām dzīvot un strādāt Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā). Pārdomājot šo redakciju, nonācām pie secinājuma, ka korektāk un pareizāk būtu noteikt, ka tieši šādi pieaicinātie mācībspēki maksā nodokļus atbilstoši esošajai likumdošanai un starpvalstu nolīgumiem, jo Latvija ir jau noslēgusi līgumus ar tām valstīm, no kurām mēs ceram sagaidīt vieslektorus un mācībspēkus, noslēgusi līgumus par savstarpējo... par dubultneaplikšanu ar nodokļiem. Tātad jēdziens, ka "maksā nodokļus atbilstoši likumdošanai un starpvalstu nolīgumiem arī tajos gadījumos, ja šādi nolīgumi ir noslēgti, faktiski nozīmē to, ka viņi divās vietās nodokļus nemaksā, bet tikai vienā. Un vai korekti būtu izteikt šādā formā?

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai jūs neuzkavētos vēl?

J.Vaivads. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Zvans taču tikko bija, bet lēni... Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 4. Pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

J.Vaivads. Tātad atbilstoši Kārtības rullim - 10 dienu laikā, tas ir, līdz 23.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Likumprojekts "Latvijas Augstskolu likums", pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Jānis Vaivads, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

J.Vaivads (LC).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Jau runājot pirmajā lasījumā par tikko izskatīto likumprojektu, viens no būtiskākajiem argumentiem pret šāda likumprojekta pieņemšanu bija arguments, ka mums vēl nav pieņemts Augstskolu likums un ka līdz ar to izskatīt jautājumu par kaut kādu atsevišķu augstskolu nav korekti, un acīmredzot process ir jāvirza tā, lai mēs vispirms pieņemtu likumu par augstskolām un tikai tad atsevišķos gadījumos, ja tas ir nepieciešams, arī kādas likumdošanas normas attiecībā uz konkrētām augstskolām.

Zināmā mērā tam var piekrist, bet gribu tikai teikt to, ka jebkurā situācijā šādu "jumta" likumu izstrāde, to sagatavošana tādā līmenī, lai tie tiešām apmierinātu prasības, kādas tiek izvirzītas "jumta" likumam, ir daudz, daudz grūtāks un sarežģītāks process nekā atsevišķā gadījumā sakārtot noteiktu, varētu teikt, vietu jeb lauku konkrētajā sistēmā. Tādēļ šim argumentam lielā mērā piekritu, un, reaģējot arī uz šeit debatēs dzirdēto, mēs grupa deputātu - tur bija faktiski visu frakciju pārstāvji, - sagatavojām priekšlikumu izskatīt jau Ministru kabineta iesniegto, ministrijās pašlaik esošo un jau lielā mērā izskatīto un arī akceptēto, bet vēl valdībā līdz galam nesakārtoto likumprojektu, lai mēs izvairītos no tāda pārmetuma, ka mums ir atsevišķi likumi par atsevišķām augstskolām, bet nav šā Augstskolu likuma. Es uzskatu, ka sagatavošanas gaitā panāktā vienošanās ar visām akadēmiski ieinteresētajām sabiedrības daļām, tas ir, gan ar Rektoru padomi, gan ar akadēmiskajiem mācību spēkiem, gan ar pašiem studentiem... jā, tas bija šā likumprojekta sagatavošanas process - ilgstošs un, manuprāt, ļoti, ļoti svarīgs un, man pat liekas, arī interesants, un sagatavotais likumprojekts jau lielā mērā - es pat teiktu, gandrīz pilnībā - atspoguļo tās nepieciešamās normas, kādām ir jābūt Augstskolu likumā, lai mēs tiešām varētu sakārtot un virzīt, un attīstīt šo augstskolu sistēmu, reformēt šo augstskolu sistēmu. Jā, pašreizējā Izglītības likumā arī ir runa par augstskolām, bet, varētu teikt, tikai pašās vispārīgākajās formās, akcentējot galvenos principus, kas nosaka augstskolu darbību, tas ir, augstskolu autonomiju. Tas ir saistīts ar procedūras noteikšanu attiecībā uz augstskolu dibināšanas un juridiskā statusa apstiprināšanas kārtību. Ļoti būtisks ir varbūt arī moments, kas jau zināmā mērā ir atspoguļots pašreizējā likumdošanā, un tā ir augstskolas iekšējās demokrātijas nostiprināšana, kas izpaužas arī augstskolas iekšējās satversmes izstrādāšanā un apstiprināšanas procedūrā. Tomēr reālā dzīve parāda, ka ir nepieciešams daudz stabilāks juridiskais pamats tieši augstskolām, un ļoti bieži tas skar tādus būtiskus jautājumus kā augstskolu mācību kvalitāte, un bez noteiktas juridiskas procedūras mēs šādu kvalitātes kontroli, kas visās Eiropas valstīs ir valsts funkcija, nevaram realizēt. Tas lielā mērā skar arī augstskolu iekšējās dzīves demokratizāciju, kas, manuprāt, ir ļoti būtisks faktors ne tikai attiecībā uz pašām augstskolām, bet arī attiecībā uz sabiedrību kopumā. Tas skar arī augstskolu finansu sistēmas sakārtošanas iespēju, jo to nevar izdarīt, ja nav juridiskā ziņā pietiekami skaidri aprakstītas augstskolas struktūras un arī pašu darbības principu. Tātad arī no tāda viedokļa šāds likums ir svarīgs. Un, kā jau es minēju, ir ļoti svarīgi, lai mēs pavērtu ceļu augstskolu reformai, un bez juridiskas bāzes, pamatbāzes, mēs šādu reformu stihiski, vienkārši ar dažādiem projektiem diezin vai varēsim veikt.

Mēs bieži vien dzirdam šo vārdu "reforma" un to dažādi lokām un dažādi runājam, un gandrīz katrs priekšlikums jeb katra doma tiek virzīta, lai runātu par reformu. Ne jau viss, kas varbūt šajā vārdā ir likts priekšā, tiešām nozīmē šo reformu.

Kas attiecas uz augstākās izglītības sistēmas reformu Austrumeiropas valstīs, vācu Rektoru konference ir apkopojusi pieredzi par augstākās izglītības reformu Austrumeiropā, un tās galvenie secinājumi ir šādi. Pirmkārt, ka nav universālu recepšu, kā to darīt. Tas nozīmē to, ka nav tādu paraugu, no kuriem mēs tiešā veidā varētu mācīties un tos pārnest uz savu likumdošanu un realizēt. Acīmredzot katram savs pieredzes ceļš ir jāiziet.

Bet tomēr šī augstskolu reforma ir jāveic, balstoties uz četriem pamatprincipiem.

Pirmkārt, tā ir akadēmiskā brīvība - ļoti svarīgs moments, lai jaunais varētu ienākt gan augstskolā, gan zinātnē un nesastaptu birokrātiskus un arī citādus šķēršļus. Par to, kā nosargāt akadēmisko brīvību augstskolās, mēs arī komisijā esam diskutējuši un sprieduši par to, kādā veidā tam būtu jāatspoguļojas likumā.

Nākamais ir atvērtības princips. Tas ir ne tikai tādā nozīmē, lai augstskolas būtu brīvas, bet arī cilvēku apmaiņas - mācībspēku, zinātnieku apmaiņas - nozīmē.

Nākamais princips ir iekšējā demokrātija (par kuru jau es arī runāju) un starptautiskās akadēmiskās attīstības rūpīga izpēte. Arī tas ir ļoti būtisks moments, kas ir tiešām saistīts ar to pieredzi, kāda attiecībā uz augstākās izglītības attīstību jau ir Eiropā, Austrumeiropā, lai mēs tiešām veidotu vienotu šo sistēmu un iekļautos kopējā Eiropas sistēmā augstākās izglītības nozīmē.

Protams, visi šie principi ir formulējami noteiktās juridiskās normās, un arī šo reformu mehānismam ir jāizpaužas juridiski sakārtotā veidā. Tas nozīmē, ka, runājot par katra šā principa iedzīvināšanu, pretī ir jābūt arī noteiktam juridiskam mehānismam, kas nodrošina un aizsargā šo principu ievērošanu.

Protams, augstskolas pēc savas specifikas ir ļoti dažādas - sākot no profesionālām, šauri profesionālām, augstskolām un beidzot ar universitātēm. Un acīmredzot ir jāpiekrīt tiem iebildumiem, kas jau ir izskanējuši, - ka šis diapazons tomēr varbūt rūpīgāk ir arī jāatspoguļo pašā likumā.

Es jau minēju ļoti svarīgu funkciju - augstskolu kvalitātes kontroles sistēmas izveidošanu, kas šajā likumprojektā ir paredzēta kā akreditācijas sistēmas izveidošana. Gribu piebilst, ka ir ļoti būtiski, lai akreditācijas sistēma nebūtu šauri lokāla, pat nacionālais līmenis šajā ziņā ir par zemu. Un Latvija šajā ziņā jau ir spērusi nopietnu soli - ir noslēgusi sadarbības un vienošanās līgumu par kopējas akreditācijas sistēmas izveidi augstākajā izglītībā vispirms jau ar saviem tuvākajiem kaimiņiem, tas ir, ar Igauniju un Lietuvu. Bet es domāju, ka tas ir tikai pirmais solis, lai atiecībā uz augstākās izglītības kvalitātes sistēmas kontroles izveidi mēs būtu vēl vairāk piesaistīti šādam starptautiskam vērtējumam, un tas lielā mērā būtu tas izšķirošais solis, kas nodrošinātu mūsu augstākās izglītības kvalitāti jau starptautiskajā līmenī.

Tātad, visu šo apkopojot, gribu teikt, ka Augstskolu likums, pirmkārt, nosaka augstskolu darbības mērķus un uzdevumus, precizē principus, tādus kā akadēmiskā brīvība, autonomija, iekšējā demokrātija, pašizvērtēšanas attīstība, nosaka dibināšanas kārtību. Varbūt pat par daudz sīki nosaka augstskolas struktūru. Par to der ļoti nopietni padomāt, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, bet katrā ziņā augstskolas struktūras noteikšanas principiem šajā likumā ir jābūt.

Tālāk. Augstskolu tiesības uz īpašumiem un rīcība ar īpašumiem, tiesības veikt saimniecisko darbību un uzņēmējdarbību, kvalitātes kontroles principa mehānisms, starptautiskās sadarbības princips, arī mācībspēku un studentu apmaiņa (arī attiecībā uz starptautisku izglītības jeb augstākās izglītības iestāžu dibināšanu).

Ļoti nopietna, bet varbūt nepietiekami izvērsta ir sadaļa jautājumā par augstākās izglītības un zinātnes integrāciju. Tas ir ļoti būtiski arī attiecībā uz augstskolu reformu.Dažos vārdos komentēšu šā likumprojekta tapšanas gaitu un pēdējo šā likumprojekta apspriešanu komisijā, lai pilnīgi korekti dotu jums to informāciju un darītu zināmas arī tās iebildes, ko ir izteikušas augstskolas vai citas institūcijas.

Tātad šis likumprojekts tika gatavots darba grupā, kuru es vadīju Izglītības un zinātnes ministrijā, un tajā bija pārstāvēti gan mācību spēki, gan augstskolu Rektoru padome, gan ministrijas darbinieki. Šajā darba grupā tika ņemti un uzklausīti visi priekšlikumi, kas bija saņemti no visdažādākajām... varētu teikt, gan no augstskolām, gan studentu, gan akadēmisko mācību spēku grupām, gan atsevišķiem cilvēkiem. Šis likumprojekts faktiski tika izskatīts divās komisijas sēdēs, pirmajā sēdē pieaicinot arī Rektoru padomes pārstāvjus, kuri vistiešākā veidā bija arī šā likumprojekta sagatavošanas līdzdalībnieki.

Bez tam komisija, protams, saņēma vēl iebildumus no Latvijas Universitātes senāta, un tādēļ atsevišķā sēdē tika pieaicināts arī Latvijas Universitātes senāta priekšsēdētājs profesors Grēns. Mēs komisijā konsultējāmies arī ar tiem akadēmiskās sabiedrības pārstāvjiem, kas mūsu tautiešiem ārzemēs aktīvi izteica savu attieksmi pret šo ļoti nozīmīgo likumu. Es gribētu pieminēt profesoru Nolendorfu un profesoru Kārkliņu. Un šajās komisiju sēdēs arī izkristalizējās varbūt tie momenti, kuri būtu vēl rūpīgāk, gatavojot otro lasījumu, precizējami un noteikti vēl precīzāk atspoguļojami likumā.

Tajā pašā laikā visi bija pilnīgi vienisprātis, ka šis likums nav aizkavējams un ka tas noteikti ir virzāms uz pirmo lasījumu. Un to mudina ne tikai varbūt dažas situācijas, kas saistās ar privātskolām, privātaugstskolām, kuras mums Latvijā ir jau trīspadsmit, un tikpat daudz ir arī valsts augstskolu, bet arī to šīs kvalitātes kontroles sistēmas praktiska iedarbināšana, tas, ka mēs citādi nekādā gadījumā netiksim uz priekšu arī šā likuma pilnveidē, ja mēs visu laiku nodarbosimies tikai no dažādām pusēm ar šā likuma atsevišķu normu apspriešanu un uzpucēšanu. Turpretī augstskolu sistēma, augstskolu dzīve prasa, lai šis likums tiktu pieņemts un, intensīvi strādājot pie viņa, sagatavots otrajam lasījumam. Tātad - kas būtisks vēl būtu noteikti atzīmējams? Pirmkārt, acīmredzot plašāk un varbūt arī precīzāk būtu definējami augstskolas darbības mērķi, sasaistot tos tieši ar sabiedrības interesēm. Tas ir tāds moments, kas varbūt nav izšķirošs juridiski, bet kas ir ļoti svarīgs, lai mēs sabiedrībā pareizi ievirzītu izpratni par augstākās izglītības sistēmas uzdevumiem un mērķiem.

Otrs būtisks moments ir augstskolu un valsts attiecības. Jā, pēc vairāku mācību spēku, arī pēc pieminēto profesoru un mūsu ārzemju tautiešu vērtējuma, pārāk daudz pilnvaru vai funkciju šajās attiecībās ir uzlikts ministrijai. Likumprojektā ir paredzēta tāda institūcija, kuru mēs varētu nosaukt par pusvalstisku institūciju, un tā ir Augstskolu padome. Tieši šī padome, pēc mūsu kolēģu vērtējuma, būtu tā, kas principā varētu pārņemt lielu daļu no tām funkcijām, kas patlaban varbūt ir iestrādātas likumprojektā kā ministrijas funkcijas. Kādēļ? Tādēļ, ka augstskolu darbības stratēģijai jābūt tomēr neatkarīgai no politiskās konjunktūras, kas tomēr ir relatīvi īslaicīga. Tā kā, teiksim, mūsu valdības un Saeimas pilnvaru laiks ir trīs gadi un līdz ar to arī valdības maksimālais darbības laiks ir trīs gadi, tad mūsu augstskolu un zinātnes stratēģijai jābūt daudz tālejošākai, tāpēc varbūt valdībai mazāk būtu jāregulē šādi stratēģiski mērķi. Un tāpēc tā varētu būt šī Augstskolu padome, kurā tiktu pārstāvēta gan pati akadēmiskā sabiedrība, gan arī ļoti plaša pārējā sabiedrības daļa, kurai uzticētos arī Saeima.

Jau tika pieminēts arī tāds iebildums, ka šis likumprojekts nepietiekoši atsedz to diapazonu, kāds ir augstskolām, sākot no šauri profesionālām līdz universitātēm. Izskanēja pat doma, ka būtu nepieciešams atsevišķs likumprojekts par Universitāti; tagad jau izskan doma, ka būtu nepieciešams atsevišķs likums par Lauksaimniecības universitāti. Mēs komisijā arī vienojāmies ar mūsu Universitātes pārstāvjiem, ka tiks sagatavoti priekšlikumi, lai plašāk izvērstu to daļu, kas skar varbūt Universitātes īpašo stāvokli vai universitāšu vispār īpašo stāvokli, bet nekādā gadījumā mēs nevarētu iet tādu ceļu, ka mēs sāksim ar precedentu, kāds ir Igaunijā attiecībā uz Tartu universitāti, kaut gan pilnīgi akadēmiskajā sabiedrībā šis precedents, starp citu, nemaz sajūsmu neizsauc. Tur arī vienkārši "nostrādāja" zināmā mērā politisks lobisms, un tādēļ mēs vienojāmies, ka šī daļa tiks papildināta, sagatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam.

Tāpat, runājot par augstskolu un zinātnes integrāciju, arī tās likumprojekta normas, kas patlaban ir ietvertas,varētu tikt papildinātas un precizētas, vairāk nodrošinot tieši to, ka augstskolās ienāk jauni zinātniskie spēki, kas zināmā mērā ir pamats jebkurai augstskolu reformai.

Es jau pieminēju arī to, ka varētu tikt izskatīti tādi priekšlikumi, kas mazāk detalizēti skar varbūt tieši augstskolas struktūru. Bija būtisks, manuprāt, priekšlikums, kas sevišķi aktuāli izskan šodien, kad mēs runājam par augstskolu finansējumu. Jūs jau esat iepazinušies presē ar vakar notikušo preses konferenci par augstskolu un zinātnes finansiālo situāciju patlaban, un es domāju, ka profesora Grēna priekšlikums - ietvert likumprojektā arī garantijas, finansiālo aizsardzību - šodien izskan ļoti aktuāli, un es visnotaļ šādam priekšlikumam piekrītu pēc būtības. Jautājums ir tāds, kādā veidā mums to ietvert, kādā veidā to iestrādāt tieši kā juridisku normu. Es ceru, ka Universitātes mācībspēki arī šajā ziņā izrādīsies palīgi, un es uzskatu, ka tāda norma tiešām mums šajā likumprojektā ir jāiestrādā, protams, ja pati šī norma kā tāda juridiski izturēs šo kritiku vai atbildīs kritērijam.

Vēlreiz, savelkot kopā tos priekšlikumus, kuri te visi izskanēja un par kuriem arī es minēju, kopējais viedoklis bija tāds, ka šo likumprojektu vajag atbalstīt un virzīt pirmajam lasījumam, lai visi tie priekšlikumi, kas būtu jau konstruktīvi noformēti, varētu tikt apspriesti un atbilstoši arī ierosināti otrajam lasījumam, jo domāju, ka visnepareizākā rīcība dotajā situācijā būtu stāvēt un gaidīt uz kaut ko. Jā, es saprotu, ka pārāk plašas dažādas sabiedrības daļas varbūt ir ieinteresētas šī likumprojekta konkrētajās normās un ka līdz ar to var atskanēt no dažām pusēm arī, teiksim, zināmi iebildumi tikai tāpēc, ka viņu viedoklis atsevišķos gadījumos nav radis atbalstu, bet es domāju, ka jebkurā gadījumā arī komisija savā darbā turpmāk būs pietiekoši "atvērta" šiem priekšlikumiem, lai viņus izdiskutētu. Un konstruktīvi priekšlikumi jebkurā gadījumā tiktu ņemti vērā, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam. Es domāju, ka tas ir vispareizākais ceļš arī tajā gadījumā, ja šī Saeima šo likumprojektu pat nepieņem galīgajā variantā, lai gan es domāju, ka arī tas nebūtu pareizi, bet es pieļauju tādu iespēju. Un arī tad mums ir jāstrādā, lai tas likumprojekts, kas šeit paliks kā mantojums varbūt nākamajai Saeimai, būtu jau kvalitatīvāks un lai viņš pēc iespējas ātrāk arī tiktu pieņemts nākotnē, jo pēc šī likuma, kā dzīves situācija to liecina, ir ļoti, ļoti liela vajadzība. Mans aicinājums tātad ir pieņemt viņu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu sākt ar to, ar ko beidza Vaivada kungs, un izteikt gandarījumu, ka beidzot Saeimā ir Augstskolu likums un ka mēs konceptuāli šodien viņu izskatām. Es domāju, ka varētu arī atbalstīt šodien pirmā lasījuma konceptuālo pieņemšanu, bet tālākajā likumprojekta virzībā un gaitā tas būtu noteikti jāsaskaņo ar tiem likumiem, pareizāk sakot, likumprojektiem, kuri mums ir bijuši darba kārtībā, bet nav vēl līdz galam izskatīti un kuri ir pretrunā ar Augstskolu likumu. Pirmais no šādiem likumiem ir likums par obligāto dienestu, un tas laikam būs viens no smagākajiem, kā lai saka, diskusijas punktiem, jo Augstskolu likums neparedz augstskolu studentiem un augstskolu beidzējiem obligāto dienestu, turpretī Obligātā dienesta likums paredz šo lietu. Es gan gribētu uzreiz teikt, ka es skatos ar dalītām jūtām uz Kara katedras atjaunošanu vai uz kaut kādu mistisku sagatavošanu pēc augstskolas beigšanas kaut kādos mistiskos kursos, jo man ir ļoti labi atmiņā Kara katedra, kas bija padomju laikā. Var gan teikt, ka viņa tagad būs Latvijas Republikas Kara katedra, bet Kara katedra ir Kara katedra ar noteiktu disciplīnu un kārtību. Un vai šodien mazliet pārprastās demokrātijas, pareizāk sakot, visatļautības apstākļos students būs piedabūnams, lai viņš izietu šo apmācību? Vai tas neradīs ļoti lielas grūtības pašā akadēmiskās apmācības procesā? Kā tas tiks fiksēts un kontrolēts, ka viņš ir izgājis šīs apmācības, un kā tas atsauksies uz viņa akadēmisko izglītību? Tas, manuprāt, nav šobrīd atrisināts, un te nav skaidrības.

Nākamais jautājums ir tāds. Kad es lasīju šo likumprojektu, es ilgi domāju, jo pie sevis biju cerējusi, ka beidzot mūsu šinī jūklī, kāds ir augstākajā izglītībā, šis likums ienesīs skaidrību, kas ir universitāte Latvijā, kas ir akadēmija un kas ir institūts, jo šobrīd Latvijā universitāšu ir gandrīz vai vairāk nekā sēņu pēc lietus. Bet cik no viņām dod akadēmisko universitātes izglītību? Es nekādi nevaru pieņemt, ka vecā, labā Lauksaimniecības akadēmija, kas dibināta kā Lauksaimniecības akadēmija, pēkšņi kļūst par universitāti un ka zootehniķis ar agronomu ir minēti universitātes diplomā. Es nezinu, kā tas ir savienojams, jo universitātēm ir noteikti kritēriji un noteikti kursi, kuri ir jānoklausās. Un es ceru, ka šis likums sakārtos, ka Lauksaimniecības akadēmija atkal sauksies par akadēmiju. Tas tikai normalizētu šo situāciju valstī.

Nākamais moments - kā šis likumprojekts saskaņojas ar šodien valstī esošo Pensiju likumu? Man ir tāda sajūta, ka viņš ir rakstīts ar perspektīvu. Šeit kritiskais vecums ir 65 gadi, pensija - 60 gadi, šodien augstskolu darbinieki nesaņem pensiju, aizejot pensijā... sasniedzot pensijas vecumu, bet viņu algas, kā mēs zinām, ir krietni zemākas par vidējo ierēdņu algu, es nerunāju par augstāko. Vai arī šeit nav jārod risinājums, nosakot vecumu, līdz kādam var strādāt? Ir jāatrisina jautājums, vai viņš saņem pensiju vai nesaņem, kamēr viņš nostrādā... Šodien sievietei tie ir 10 gadi, vīrietim - 5 gadi. Varbūt materiāli var šo lietu atrisināt un stimulēt?

Nākamais ir daudz sarežģītāks jautājums, kā to atrisināt, jo, kā parāda prakse, mums visiem... es nerunāju par šeit, zālē, sēdošajiem, tas varbūt skar tikai daļēji, bet mums ļoti patīk skaisti nosaukumi, mums patīk goda akadēmiķi, mēs nemeklējam, vai viņiem ir augstākā izglītība vai nav, mums patīk goda korporeļi, un mēs neskatāmies vai viņiem vispār ir vidējā izglītība, lai gan ir kaut kādi tomēr iekšējie noteikumi, mums patīk profesori... Šodien šeit ir strikti noteikts, kā tas notiek akadēmiskajās iestādēs, - ka katrā katedrā pēc iekšējā nolikuma ir noteikts profesoru vietu skaits, tātad - trīs profesori, bet arī zinātniskajiem institūtiem taču ir dotas tiesības piešķirt profesora grādu. Un tagad, pieņemsim, Vēstures institūtā ir vesela rinda cienījamu profesoru... es atļaušos teikt par vairākiem - "cienījami" pēdiņās, kuri augstskolas auditorijā ir bijuši labi viena speckursa robežās vienā semestrī un arī tikai tad, kad šis speckurss bija obligāti studentiem jānoklausās, nevis tad, kad varēja izvēlēties, to darīt vai ne. Kā mēs tiksim galā ar šiem profesoriem? Kā mēs viņus savedīsim kopā, jo Latvijā intensīvi notiek tas process, kuram vajadzēja sen notikties, un es domāju, ka viņam jau uz šo brīdi vajadzēja beigties, - ka zinātniskās pētniecības institūti saplūst ar augstskolu ne tikai formāli, bet tieši. Ko tad darīs tagad ar visu to profesoru baru, kas nāks no tiem institūtiem? Tas arī šajā likumā ir jāatrisina.

Vēl viens jautājums, kurš būtu jāatrisina un par kuru komisijai būtu ļoti krietni jādomā. Man šķiet, šobrīd augstskolu vadībai ir dota pārāk liela, es gribētu teikt, brīvība. Nosaka jau to rektoru vēlēšanas, bet es labprāt redzētu, ka šodien likums regulētu arī citus pasākumus, kas notiek, jo savādāk mēs netiksim vaļā no šiem profesoriem un būs ļoti grūti, kā saka, atvirzīt nost tos habilitētos doktorus, kuri šo grādu saņēma ar Ministru padomes lēmumu, nevis aizstāvot savas disertācijas. Un tā tas diemžēl zinātnē veidojās, it īpaši, kamēr tā pati kaut vai profesora alga tomēr ir augstāka par pensiju. Un tā veidojas riņķis, šī riņķadeja, pa kuru mēs ejam, un likumā es nebūt to neuzskatu par demokrātijas ierobežojumu, ja būtu arī šāda veida ierobežojumi.

Tālāk vēl viens moments, ko varētu pārdomāt un kam būtu jāpievērš uzmanība. Tas ir jautājums par Latvijas augstskolas novešanu beidzot... par tās nonākšanu reālā atbilstībā pasaules standartam. Vai to var atstāt tikai uz akreditāciju un izlemt, kā saka, akreditācijas ietvaros, vai likumā nevajadzētu noteikt, kādā veidā un ko nosaka ārzemju speciālisti? Manuprāt, starptautiskā ekspertīze būtu nepieciešama šiem kursiem, kas tiek akreditēti, vai viņi atbilst pasaules standartam, jo, ja mēs to atstājam tikai iekšējam savstarpējam risinājumam, tad man ir ļoti lielas bailes, ka profesūra, tā, kas ir šī, manuprāt, mazliet pārprastā profesūra, var ņemt virsroku, tāpēc te varbūt vajadzētu noteikt šo ārzemju vai, kā saka, ārvalstu speciālistu ekspertīzi vai slēdzienu. Nevis tā, ka viņi izstrādā, bet ka viņi dod šo slēdzienu, atbilstoši nosakot arī eksāmena veidu. Ir pat tāda doma, ka eksāmenu pamattēzēm būtu jāsaglabājas rakstiskā veidā, jo, ja rodas šaubas, lai pēc tam tās var pārbaudīt, kā savā laikā tas notika ar iestājeksāmeniem. Tās ir tās galvenās pārdomas, kas man izraisās, lasot šo likumprojektu un domājot arī par to, ko varbūt vajadzētu jau padarīt, ja mēs šo likumprojektu... Man ir ļoti bail, ka mēs to nepaspēsim pieņemt 5.Saeimā, lai visu to izlabotu. Bet, ja mēs to atstājam uz 6.Saeimu, lai komisija varētu to iestrādāt, tad jau vajag tādā vērtējošā aspektā nodot nākamajiem, lai neteiktu, ka mēs galīgi neko neesam padarījuši. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Andrejs Siliņš.

J.Kokins (LZS).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Mūsu priekšā beidzot atrodas sengaidītais Augstskolu likums. Un tiešām, jāsāk gandrīz ar to, ko nupat runāja deputāte Kreituse. Šis likums, dabiski, ir saskaņojams ar nupat pieņemto likumu, un, lai cik dīvaini tas ir, taču otrādi vajadzēja, jo Rīgas Ekonomikas augstskolas likumam vajadzēja nākt pēc šā likuma pieņemšanas un radīt virkni nākošo.

Sākšu ar pirmo. Dabiski, ka Rīgas Ekonomikas augstskola rektoru, vērtējot pēc nupat pieņemtā likuma, vēlēja citādi nekā parastajās Latvijas augstskolās. Parastajās augstskolās pēc šā likumprojekta rektoru vēlē Satversmes sapulce, bet pēc nupat nobalsotā likuma "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu" - valde. Valde ir daudz šaurāks personu kontingents nekā Satversmes sapulce augstskolā, tur ietilpst kā docentu pārstāvji, tā arī pārējie augstkolas darbinieku pārstāvji un arī studentu aprindu pārstāvji. Tad ir pavisam citādi. Tad rodas jautājums: vai būs pilntiesīgs Rektoru padomē Rīgas Ekonomikas augstkolas rektors, kas figurē šinī likumā? Varbūt otrādi - viņš būs daudz pilntiesīgāks par pārējiem rektoriem? Lūk, pirmais jautājums, kas rodas no viena gala. Tāpēc, ka ačgārni mēs rīkojamies.

No otras puses, acīmredzot virkne likumu - likums "Par valsts obligāto dienestu" un "Augstskolu likums" - ir ļoti saistīti, jo rodas jautājums, vai jaunie maģistri un pat habilitētie zinātņu doktori, - pieņemsim, precīzajās zinātnēs ir sastopami gadījumi, kad 20 vai pat vēl jaunāki cilvēki matemātikā, piemēram, kļūst par habilitētajiem doktoriem - būtu sūtami par staļļa puišiem dienēt obligātajā dienestā, kā tas bija Padomju armijā. Tad ir jādomā par racionālu kadru profesionālo izmantošanu.

Saprotams, ka likums neizgaismo līdz galam tā saukto akadēmisko brīvību, jo akadēmiskā brīvība ir ne tikai deklarācija, bet arī augstskolas finansiālās iespējas. Šinī sakarībā faktiski rodas jautājums tik tiešām par paaudžu maiņu augstskolās, jo parasti jaunās nozares pētniecībā aizsāk jauni cilvēki, jaunie kadri, taču pie tagadējās finansēšanas sistēmas un būtībā visumā ierobežotās akadēmiskās brīvības, ņemot vērā to, ka augstskolu darbības apjomi pie mums turpina sašaurināties, ir diezgan problemātiski jaunajiem rast ceļu uz augšu. Ne velti jaunie speciālisti atstāj augstskolas. Augstskolu mācību spēki katastrofāli noveco. Vidējais vecums katastrofiski pieaug.

Tad vēl akadēmiskā brīvība un finansējums. Acīmredzot mums ir jābūt un arī likumā ir jāparedz garantētais minimālais ilgtermiņa finansējums augstskolām, jo, tikai izejot no garantētā finansējuma, augstskolas var komplektēt un uzturēt pamatkatedras, var uzturēt pamatstudentu kontingentu. Pilnīgi ieskicēts ir tikai studentu kreditēšanas variants. Pagaidām par laimi tiek saglabāts "starp rindiņām" tā sauktais bezmaksas apmācību variants augstskolā, turpretī kreditēšanas variants, kas ir aktuāls sakarā ar mūsdienu rocību, ir ieskicēts tikai shematiski, un šinī sakarībā atklāts paliek jautājums par valsts kreditēto un par valsts naudu apmācīto jauno speciālistu izmantošanu, jo valsts gatavo, cilvēki mācās piecus gadus, iegūst maģistra grādu un tamlīdzīgi, taču turpmāk viņi faktiski ir pilnīgi brīvi savā rīcībā tirgus ekonomikas ietvaros. Valsts, no vienas puses, iegulda līdzekļus nacionālās izglītības un zinātnes attīstībā, bet, no otras puses, mērķtiecīga šo līdzekļu atgriešana īsti šobrīd nav garantēta, jo ļoti daudzi augstskolu absolventi vairs nestrādā savā speciālitātē, bet dodas citur, kā nu kuram paveicas.

Dabiski, ir aktuāls jautājums par to, kas tad ir universitāte beigu beigās, kas ir nozaru universitāte, kas ir reģionālā augstskola un kas ir vienkārši augstskola, jo, pēc vieniem un tiem pašiem statusiem mērot Latvijas universitāti un kādu citu, teiksim, policijas akadēmiju... zināt, tā būtu varbūt drusku pārspīlēti, šauri profesionāla augstskola.

Tālāk ir jautājums par privātajām augstskolām. Tas ir ļoti minimāli ieskicēts, taču principā privātaugstskolu un valsts augstskolu diplomu ekvivalence, pielīdzināšana ir pilnīgi atklāta. Tāpat ir runājot par zinātni, un kolēģi vakar preses konferencē izteica bažas, kas tiešām ir pamatotas, jo zinātne, no vienas puses, noveco, bet, no otras puses, zinātnes finansējums ir sarucis līdz kritiskai robežai. Zemāk slīdēt viņam vairs nav kur.

Arī šī kritiskā finansējuma sadalījums acīmredzot ir diskutabls, jo grantu sistēma, kā rāda pēdējo gadu pieredze, kura tagad ir jau vērā ņemama, sevi līdz galam neattaisno, jo pastāv zināms monopols uz grantiem, un līdz ar to jaunie virzieni zinātnē vai arī tradicionālie fundamentālie pētījumi zinātnē negūst mūsu apstākļos varbūt attiecīgo finansējumu un tamlīdzīgi.

Kopumā, dabiski, jāatzīst, ka likums pirmajā lasījumā būtu atbalstāms, bet pie viņa daudz jo daudz vēl ir jāstrādā, jo patlaban šis likums drīzāk ir gaidītā Augstskolu likuma skice. Cerēsim, ka otrajā un turpmākajos lasījumos izdosies tomēr viņu novest līdz kondīcijai.

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļs". Pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

A.Siliņš (LC).

Paldies, augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Es aicinātu vairāk rīkoties un deputātiem, kuri šeit uzstājās (varbūt arī neuzstājās), tiešām rakstiski iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu, lai nebūtu tāda situācija, kāda ar Rīgas Ekonomikas augstkolu, kad runu bija daudz, bet priekšlikumu faktiski nebija. Tātad mans lūgums ir tiešām atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un priekšlikumu ceļā uz otro lasījumu viņu sakārtot tā, lai viņš būtu pieņemams un nebūtu arī pretrunā ar citiem likumiem.

Un šeit es gribu vienu pozitīvu piemēru pateikt, ka attiecībā uz studējošo attiecībām ar obligāto valsts dienestu šī problēma īstenībā ir jau atrisināta. Un viņa ir atrisināta tā, ka praktiski ir šī te norma, kas ir ierakstīta šajā likumā, - ka valsts augstskolās sekmīgi pilnu laiku studējošos, ieskaitot maģistratūrā, internatūrā un doktorantūrā studējošos, obligātajā valsts dienestā neiesauc. Šādu priekšlikumu mūsu komisija apsprieda un iesniedza Aizsardzības un iekšlietu komisijai, un Aizsardzības un iekšlietu komisija šo priekšlikumu jau ieslēdza otrajam lasījumam un atbalstīja. Līdz ar to šajā Obligātā valsts dienesta likumā viņš jau būs iekšā un ļoti korelēs ar šo normu.

Šeit, protams, ir vēl jāsaskaņo tā, lai pilnīgi saskanētu, jo šeit ir jautājums par to, cik ilga drīkst būt atstarpe starp vienu pakāpi un otru, starp bakalauru un maģistru, jo, protams, nav pieļaujams, ka cilvēks visu laiku - piecus vai sešus gadus saka, ka viņš stāsies maģistratūrā, un tomēr izvairās no dienesta. Bet tādi jaunieši, kuri sekmīgi pāriet no vienas pakāpes uz otru, kuri īstenībā ir viena simtā daļa no tiem, kuri iestājas, viņi nekādu zaudējumu mūsu Aizsardzības spēkiem neradīs. Bet viņi īstenībā ir vispār atbrīvoti, jo tad, kad viņi beidza doktorantūru, viņi ir jau 27 gadus veci un viņi vairs obligātajam dienestam nav pakļauti. Bet, ja kāds pa starpu kaut kad pārtrauc studijas, tad viņam tieši šī obligātā dienesta pienākums ir jāizpilda, un es domāju, ka labāk ir, ka viņš to izpilda tā, kā visi jaunieši, bet droši vien augstskolās šīs militārās katedras organizēt būtu ne tik lietderīgi.

Un vēl viena iespēja tika paredzēta, kuras šeit nav, bet kura būtu jāiestrādā šajā likumā, - ja students jebkurā momentā pēc pirmā vai otrā kursa izlemj, ka viņš grib dienēt un nodienēt šo gadu, tad viņam ir jādod garantijas, ka pēc šī dienesta, ja Aizsardzības ministrija, protams, ir ar mieru viņu paņemt pretī, jo tur arī ne vienmēr ir brīvas vietas dienēt... Tad viņš var nodienēt, un, kā saka, izpildīt šo savu pienākumu pret Latviju, un viņam ir jādod garantijas, ka viņš varēs atgriezties atpakaļ tieši tajā vietā, no kurienes viņš ir aizgājis dienēt, neatkarīgi no tā, vai viņš ir bijis trešajā kursā vai otrajā, vai arī maģistratūrā, vai jebkurā citā pakāpē. Un tad šī problēma ir atrisināta. Es ar šo piemēru gribu atzīmēt vēlreiz, ka šādas problēmas var atrisināt saskaņota likumdošana, un tādēļ ar šo likumu pieņemšanu nevajadzētu kavēties, un mēs to varēsim izdarīt vēl šīs Saeimas laikā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs tikko noklausījāmies deputāta Siliņa un deputātes Kreituses argumentus. Man jāsaka - mēs gribam, lai mūsu augstskolu politika būtu tāda, ka mēs orientētos uz Eiropas kopienu, varbūt uz visas pasaules mērogu, lai mūsu augstskolas būtu līdzvērtīgas. Un, lai tās būtu līdzvērtīgas, mums arī jārīkojas tā, kā to Eiropā dara, un Siliņa kungs jau pieminēja, ka ir militārā mācība un ka šī militārā mācība ir tā, ko nevar sasniegt karaskolās, jo viņa ir drusku augstāka. Un šie cilvēki mūsu Aizsardzības spēkiem ir vajadzīgi, arī visai valstij kā tādai vajag akadēmiski izglītotus cilvēkus un arī šos, teiksim, jaunos studentus, kas vēlas, saprotams, brīvprātīgi savu dzimteni aizstāvēt un iestāties par viņas labklājību.

Attiecībā uz to, ko Kreituses kundze pieminēja, ka Latvijas Lauksaimniecības universitāte neatbilstot universitātes statūtiem. To es ļoti gribu apšaubīt. Ja arī viņa neatbilst, tad viņai noteikti tādai jābūt, jo mēs nevaram skatīties šeit uz Rietumu pasauli jeb Rietumeiropu, kur viņu grādi... teiksim, veterinārārsta grāds vai agronoma grāds būtu pārāks par Latvijas, jo es zinu, ka Latvijas universitātes vienmēr ir sagatavojušas ļoti labus agronomus un veterinārārstus, kuriem dažās Eiropas valstīs pat līdzi netiek, bet, ja mēs izdosim zemākas pakāpes diplomus, tad, saprotams viņus neatzīs, un tas jau nekādu labumu Latvijai nedos.

Taču attiecībā uz Vēstures fakultāti tur gan es piekritīšu Kreituses kundzei, ka tiešām tie vēsturnieki, kas pašreiz skaitās profesori, ir apšaubāmas kvalitātes, jo viņiem nebija iespēju objektīvo vēsturi mācīties un saprast tādā veidā, kā mēs visi Rietumos to saprotam un šodien varbūt saprotam, un šos dokumentus, ko viņi ir ieguvuši, varbūt lai tos apstiprinātu, būtu jānoliek vēl viens eksāmens, un arī Kreituses kundzei to derētu nolikt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent! Bet vai jūs neatļautu mums zvanīt jūsu uzrunas laikā? Lūdzu zvanu!

J.Vaivads. Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Paldies par ieinteresētību, apspriežot šo likumprojektu. Jā, es arī aicinātu, lai tās idejas un tie priekšlikumi, kas tagad tika izteikti varbūt vispārīgā veidā... manuprāt, tie ir ļoti pareizi un vērtīgi priekšlikumi... pārtaptu konkrēti rakstiskā veidā un tiktu iesniegti komisijā. Es zinu, ka savus priekšlikumus jau konkrētā veidā gatavo arī Universitāte, Universitātes senāta darba grupa, kurus mēs arī izskatīsim komisijā. Sacīšu dažus ļoti īsus komentārus. Proti, par universitātēm. Es domāju, ka šeit jau no diskusijām izrietēja arī tas ne visai viennozīmīgais jautājums par to, kas ir katra universitāte. Jā, Augstskolu likumā ir definīcija, bet acīmredzot šī definīcija ir mazliet jāizvērš un mazliet jāprecizē.

Tālāk. Ļoti būtiskais jautājums, kam pieskārās Kreituses kundze, - par zinātnisko iestāžu un augstskolu integrāciju jeb, varētu pat teikt, apvienošanu. Jā, tas ir ļoti, ļoti sāpīgs un grūts, un arī, es teikšu, pārāk ilgs process, kas pašlaik pie mums notiek. Kaut gan visur un visās auditorijās ir viennozīmīgs vērtējums, ka tam ir jānotiek, tomēr ir skaidrs, ka daudzās vietās šī pretošanās šādai, varētu teikt, intensīvai integrācijai ir abpusēja - gan augstskolu iekšienē, gan arī, protams, pašu zinātnisko iestāžu iekšienē. Bet mums ir jāiestiprina jeb jānostiprina likumdošanā tās normas, kas paver iespēju tādu procesu veikt tur, kur tas tiešām ir sagatavots.

Jautājums par profesoriem un viņu turpmāko likteni. Jā, mums ir arī likums par zinātnisko darbību, un arī tur bija paredzēta procedūra, kā zināmā mērā mēģināt šo problēmu atrisināt. Diemžēl pilnīgi godīgi jāsaka, ka tā procedūra, nostrifikācijas procedūra, gaidītos rezultātus nedeva. Tas ir diemžēl jāatzīst, un acīmredzot mums ir jāmeklē risinājums, un tas ir tas sāpīgais mantojums, ar kuru acīmredzot mēs vēl - nu, vismaz tuvāko pāris gadu laikā - nemaz tik vienkārši galā netiksim. Bet es domāju, ka process jau pats pēc savas būtības ar šo likumu varētu tikt veicināts, un es nedomāju, ka mēs varētu izdarīt vairāk.

Par pasaules standartiem un akreditāciju. Es jau minēju to, ka jautājums, vai tam ir jāparādās tieši nacionālajā likumdošanā, ka mēs tādu veicam, vai tas ir jāatstāj šajos akreditācijas noteikumos, - nu, tas, protams, ir diskutējams. Arī par pārējām izteiktajām domām es esmu pateicīgs un tātad lūdzu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā šodien. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz lūdzu zvanu! Deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas, lai varam balsot! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Latvijas Augstskolu likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Vaivads. Man būtu priekšlikums, ka mēs varbūt varētu zināmā veidā izmantot to labvēlīgo "sakabi", kāda šim likumprojektam ir ar Rīgas Ekonomikas augstskolas likuma projektu, un priekšlikumus par Augstskolu likuma projektu iesniegt līdz 23.septembrim, kaut gan jāatzīmē, ka šo priekšlikumu tālāka izvērtēšana un sagatavošana, paša likumprojekta sagatavošana otrajam lasījumam būs grūtāka nekā attiecībā uz likumprojektu "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu", bet šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu acīmredzot nevajadzētu atvirzīt tālāk par 23.septembri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi vai citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to deputāta Vaivada priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"", pirmais lasījums.

Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Dokuments nr.973. Likumprojekts ir pietiekami lakonisks, visa būtība ir ietverta vienā teikumā, un tā būtība ir šāda. Likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" tika noteikts, kā darbojas Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs. Kā jūs atceraties, laikā, kad mēs to veidojām, bija daudz debašu par šo jautājumu un bija daudzi izteikumi, ka pēc loģikas Totalitārisma seku dokumentēšanas centram varbūt vajadzētu atrasties Satversmes aizsardzības biroja sastāvā, taču tajā laikā Satversmes aizsardzības birojs netika izveidots, un tāpēc pašlaik esošā redakcija (5.pants) noteica, ka šā centra darbību pārrauga Tieslietu ministrija. Tas nozīmē, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs darbojās Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Šobrīd Satversmes aizsardzības birojs ir izveidots, un Nacionālās drošības komisija, konsultējusies gan ar paša Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadību (tātad šis jautājums ir saskaņots ar šā dokumentēšanas centra pārstāvjiem), gan arī ar Tieslietu ministriju un Prokuratūru - visas šīs instances ir devušas pozitīvu slēdzienu par Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu, - aicina izdarīt izmaiņas šajā likumā, proti, noteikt, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir Satversmes aizsardzības biroja struktūrvienība. Tātad tiek mainīta Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pakļautība un tas turpmāk darbotos Satversmes aizsardzības biroja sastāvā. Ja mēs šodien konceptuāli apstiprināsim šo priekšlikumu, tad, gatavojot likumprojekta otro lasījumu, komisija sagatavotu nepieciešamos pārejas noteikumus, lai saskaņotu šo pāreju ar Ministru kabineta apstiprināto nolikumu, pēc kura Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs darbojas pašlaik. Tā ka es lūdzu apstiprināt pirmā lasījumā, konceptuāli, šo Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pāreju no Tieslietu ministrijas pārraudzības Satversmes aizsardzības biroja pārraudzībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Andrejs Siliņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Pēc tam - Ilga Kreituse.

A.Siliņš (LC).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Gribu izteikt savu atbalstu šai pārejai un arī cerību, ka tiešām šis centrs, pārgājis Satversmes aizsardzības biroja sastāvā kā struktūrvienība, daudz precīzāk izpildīs tālāko, kas ir rakstīts. Tātad šis Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs tagad būs Satversmes aizsardzības biroja struktūrvienība, kuras uzdevums ir 1.pantā noteikto mērķu realizācija. Un šajā sakarā es gribu pakavēties pie 1.pantā noteiktajiem mērķiem, un šajos mērķos ir 6.punkts: tātad šā likuma mērķis ir dot iespēju politiski, vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Jo diemžēl līdz šim, neskatoties uz to, ka arī iepriekšējā variantā 5.pantā bija teikts, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota šā likuma 1.pantā norādīto mērķu realizācijai, praktiski šis centrs tā nedarīja, viņš šos mērķus nerealizēja. Un tas notika tādēļ, ka diemžēl šā likuma 14.un 15.pantā netika paredzēts, ka šo mērķu realizācija ir nepieciešama vispār, realizējot šo likumu. Un, teiksim, 14.pantā, kur ir runa par sadarbības fakta konstatēšanu sevišķajā kārtībā, - tur 12.punkta trešajā apakšpunktā ir norādīts kā Prokuratūrai ir jādod atzinums par to, vai ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK, bet nekāda runa nav par to, vai ir kāds materiālais vai morālais kaitējums no šīs sadarbības cēlies Latvijas valstij vai tās iedzīvotājiem. Un, sniedzot liecības (konkrēti - toreizējais šā centra direktors Vanaga kungs), viņi sniedza vienādas liecības par mums visiem (mūs te sauca par "piecīšiem", vēlāk - par "èetrīšiem"), un tādā diezgan aizskarošā veidā tur tika norādīts, ka šeit jau nekādā veidā pēc likuma nav jākonstatē, vai ir bijis kāds ļaunums vai nav, ir jāpasaka, vai ir... un vairāk nekas. Līdz ar to šī ir nepilnība, kura nepamatoti sašaurina šā centra darbību, un tādēļ, lai turpmāk šis centrs darbotos, tiešām izpildot 1.pantā noteiktos uzdevumus, es uzskatu, ka likuma 14.pantā un arī 15.pantā, kur ir runa par to, kas ir tiesai jākonstatē, šie mērķi (konkrēti - 6.punkts) ir jāakcentē, jo savādāk diemžēl pieeja ir pavisam vienpusēja, un līdz ar to no morālā viedokļa tas ir diezgan nepamatoti, jo cilvēku var vienkārši apcelt un teikt: nu, tas jau nekas, ja varbūt tu vai vēl kāds cits ir darījis daudz laba un vēl kaut ko, vienalga, tu tur, kā saka, redzējis esi, tev "zîmīte" uzlīmēta un esi vainīgs, bet kaitējums mums nav jākonstatē. Līdz ar to es domāju, ka izdarot šos grozījumus, ir nepieciešams ņemt vērā šīs nepilnības, un es ceru, ka komisija šos ieteikumus uzklausīs un, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, tos apspriedīs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Visādā veidā atbalstu šādu pāreju, jo tās būtu SAB funkcijas, kas jāpārņem, bet paliek atklāts tikai viens jautājums, jo arī Siliņa kunga runā bija neprecizitāte. Totalitārisma seku dokumentēšanas centru nevada Vanaga kungs. Vanaga kungs vada Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju. Tās ir divas dažādas lietas. Līdz otrajam lasījumam būtu jābūt skaidrībā par to, kur novietojas šī komisija, ko tā dara. Minēšu štata vienības. Ja es nekļūdos, šobrīd ir tikai trīs. Un kas tā tāda būs - bez dokumentiem un bez šīs tādas... Manuprāt, te ir... ja tas aiziet SAB rīcībā, komisija kā sabiedriska organizācija sabiedriskā kārtā turpina strādāt. Jo savādāk šobrīd rodas tāda maza neskaidrība.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

A.Panteļējevs. Paldies. Es sapratu, ka nav konceptuālu iebildumu pret šo pārkārtošanu. Mēs ņemsim vērā tos priekšlikumus - gan tos, kas attiecas uz šo funkciju precizēšanu, gan arī tos, kas attiecas uz Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju. Tas pašlaik ir 6.pantā noteikts tā visai neskaidri. Vienkārši, ka tā ir sabiedriska organizācija, kas darbojas... Acīmredzot mums šajā kontekstā ir jāapskata arī šis jautājums. Gatavojot likumprojekta otro lasījumu, mēs varētu to izdarīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Panteļējevs. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 18.septembrim - līdz nākamajai pirmdienai. Mēs tad komisijā varētu tos izskatīt.

Sēdes vadītājs. Vai datumu jūs nosaucāt?

A.Panteļējevs. Jā, 18.septembris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nav iebildumu? Nākamais jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" (pirmais lasījums). Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā - Uldis Osis, "Latvijas ceļa" deputāts.

U.Osis (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mūsu rīcībā ir divi dokumenti, nr. 974 un nr.892, kas attiecas uz šo jautājumu, - dokumenti nr.974 un nr.892. Lietas būtība ir izklātīta dokumentā nr.892.

Faktiski šis piedāvātais likuma grozījums neskar privatizācijas sertifikātu būtību, bet, kā Ministru kabinets ir izklāstījis anotācijā, kura ir redzama minētajā dokumentā, jautājums ir būtībā vairāk formāls un saistīts ar Naturalizācijas pārvaldes un Pilsonības un imigrācijas departamenta funkciju precizēšanu. Kā mēs zinām, šajā jomā pašlaik notiek reorganizācija, tādēļ ir nepieciešami grozījumi 12 Latvijas Republikas likumos. Deviņos no tiem grozījumiem ir formāls raksturs - sakarā ar to, ka mainās attiecīgo iestāžu nosaukumi, un šis ir viens no tiem gadījumiem. Likuma grozījumu projekts tika izskatīts Tautsaimniecības komisijā un tika atbalstīts. Aicinu deputātus atbalstīt šo likuma grozījumu projektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai runātāji nav pieteikušies? Un arī nedomā pieteikties? Ne viens, ne otrs. Tad lūdzu zvanīt! Lūdzu, balsosim! Bet jūs zvanījāt? Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 9, atturas - 3. Nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 9, atturas - 3. Pieņemts pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

U.Osis. Tā kā šajā sakarā diez vai varētu būt daudz ļoti apjomīgu priekšlikumu, ir lūgums iesniegt priekšlikumus līdz nākamajai pirmdienai, tas ir, līdz 18.septembrim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais likumprojekts "Par stratēģiskās nozīmes valsts īpašuma statusa piešķiršanu valsts īpašumiem un šo objektu privatizācijas kārtību". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jevgēnijs Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāts. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 932! Tas ir deputātu Kides, Breša, Lucāna, Jurkovska un Zaščerinska iesniegtais likumprojekts "Par stratēģiskās nozīmes valsts īpašuma statusa piešķiršanu valsts īpašumiem un šo objektu privatizācijas kārtību". Likumprojekts nosaka kārtību, kādā ir privatizējami stratēģiskās nozīmes valsts īpašuma objekti, kuru funkcionēšana ir tautsaimnieciskā ziņā īpaši nozīmīga un kuros iespējama pārējā ārvalstu kapitāla kontrole var radīt Latvijas valsts ekonomikas suverenitātes apdraudējumu. Es jums, kolēģi, nosaukšu skaitļus, kas bija publicēti laikrakstā "Rîgas Balss" un kas raksturo desmit lielākos valsts uzņēmumus - nodokļu maksātājus pagājušajā gadā. Tur ir tāda secība: "Latvijas kuģniecība" - 18,4 miljoni, "Latvenergo" - 17,8, "Latvijas gāze" - 15,5, "Latvijas balzams - 15, "Ventspils nafta" - 14. Un tā tālāk.

Arī no tāda viedokļa acīmredzot būtu nopietni jāpārdomā, kādi stratēģiskā ziņā svarīgi objekti ir privatizējami. Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets iesniedz Saeimai stratēģiskas nozīmes valsts īpašuma objektu sarakstu un šo sarakstu apstiprina Saeima. Privatizācijas lietderību konceptuāli izvērtē Saeima, pamatojoties uz valdības iesniegto ekonomisko analīzi. Saeima arī apstiprina šo objektu privatizācijas noteikumus. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu savā sēdē, atbalstīja to, lūdz plenārsēdi akceptēt to pirmajā lasījumā un izskatīt to kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates! Vai par steidzamību kāds vēlas runāt? Jūs steidzamību ierosinājāt? Lūdzu zvanīt! (Starpsauciens: "Jâbalso!") Lūdzu, balsosim par steidzamību, kuru ierosināja komisijas vadītājs komisijas vārdā! Lūdzu rezultātu. Par - 17, pret - 19, atturas - 19. Steidzamība nav pieņemta. Jautājums referentam - vai varam uzsākt debates? Lūdzu, uzsāksim debates! Deputāti nav pieteikušies debatēs? Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par stratēģiskās nozīmes valsts īpašuma statusa piešķiršanu valsts īpašumiem un šo objektu privatizācijas kārtību" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu. Par - 28, pret - 10, atturas - 16. Ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts nav sarežģīts, ir priekšlikums iesniegt priekšlikumus līdz 18. septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai 18. septembris... Lūdzu! Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

A.Endziņš (LC).

Atvainojos cienījamajai Saeimai! Kaut arī likumprojekts nav garš, tā saturs ir ļoti nopietns, un tādēļ man liekas, ka tomēr 18. septembris ir pārāk īss termiņš. Es ierosinu vismaz 10 dienas, jo tas ir ļoti nopietni jāpārdomā un arī no juridiskā viedokļa tas tomēr ir jāprecizē. Paldies.

Sēdes vadītājs. 13 plus 10 ir 23. Par tālāko termiņu ir jābalso vispirms. Lūdzu, balsosim par deputāta Endziņa priekšlikumu - 23. septembri. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 3, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Iedzīvotāju reģistru"". Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī šis likumprojekts, tāpat kā iepriekš Saeimas akceptētais likumprojekts, ir no tās paketes, ko ir iesniedzis Ministru kabinets un kas ir saistīta ar iespējamo reorganizāciju un funkciju precizēšanu starp divām valsts institūcijām, un tāpēc valdība ir šo projektu iesniegusi.

Sagatavotā dokumenta nr. 976 otrajā pusē jūs redzat pašreiz spēkā esošā likuma tekstu un labajā pusē esošajā ailītē ir Ministru kabineta ierosinātie grozījumi šajā likumā. Šo grozījumu būtība ir vērsta uz to, lai sakārtotu šo likumu "Par Iedzīvotāju reģistru" - saskaņotu to ar likumu par Ministru kabinetu, jo tikai Ministru kabinets ir tiesīgs izdot noteikumus, un departaments, kurš atrodas kādas ministrijas ietvaros, to nevar darīt, tā jau ir neatbilstība šim likumam. Tātad tas ir viens solis.

Un otrs solis ir šīs strukturālās pārmaiņas, kādas ir iecerējis Ministru kabinets.

Šo grozījumu būtību jūs redzat. Juridiskā komisija, izskatījusi šo likumprojektu, nolēma to konceptuāli atbalstīt un aicināt arī Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un arī Juridiskā komisija ierosināja šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Par steidzamību.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot pret steidzamību. Nav pamata šo lietu steidzināt, tā teikt, caur Saeimu, jo izmaiņas ir ļoti nopietnas, tās skar ļoti nopietnus jautājumus, un tāpēc es aicinu balsot pret steidzamību.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par komisijas ierosināto likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Iedzīvotāju reģistru"" steidzamību! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 13, atturas - 9. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.

Atklājam debates. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, mēs esam izdarījuši kļūdu. Proti, vairākums ir izdarījuši kļūdu, balsojot par steidzamību, neiedziļinoties jautājumā par to, tieši kas tiks izmainīts. Nav tik vienkārši Pilsonības un imigrācijas departamentam atņemt tiesības patstāvīgi izdot noteikumus vai instrukcijas. Šeit tas ir daudz dziļāk. Piemēram, 4. priekšlikums ir svītrot likuma 16. pantu, un es nolasīšu, kas ir rakstīts 16. pantā: ieraksts reģistrā izdarāms latviešu valodā. Es nezinu... Vai tas, ka tiek ierosināts šo pantu svītrot, nozīmē, ka tagad visi ieraksti Iedzīvotāju reģistrā tiks ierakstīti krievu valodā? Tādi bija iepriekšējie reģistri par tiem, kas uzturējās šeit, Latvijā. Un viens iemesls, kāpēc mēs vispār izveidojām Iedzīvotāju reģistru, bija tāpēc, ka bija tāds reģistrs, kas saucās - iedzīvotāju... Tur visi ieraksti bija krieviski, un, protams, tas bija normāli, jo visa informācija gāja taisnā ceļā uz Maskavu. Bet, kad mēs pieņemām šo likumu Augstākās padomes laikā, mēs tajā ierakstījām, ka šie ieraksti ir izdarāmi latviešu valodā, un šeit mēs esam to darījuši, un tagad ir reģistrēti pāri par divarpus miljoniem iedzīvotāju, un tagad šī norma pazudīs no likuma. Un tas nozīmē, ka jebkurš var tagad uzstāt, lai viņu dati būtu ierakstīti ķīniski vai japāniski, vai kādā citā valodā. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. 13. pantā ir rakstīts: "Reģistrā iekļaujamās ziņas ir iegūstamas tikai no šo ziņu apliecinošiem dokumentiem." Nevienā citā valstī tas tā nav. Dokumenti paši par sevi ir papildinformācija. Pamatinformācija jebkādā reģistrā ir tā reģistrācijas veidlapa, ko katrs cilvēks aizpilda, lai var šos datus vieglāk, ātrāk, operatīvāk ielikt kompjūteros un ar tiem darboties.

13. pants pašlaik skan šādi: reģistrā iekļaujamās ziņas iegūstamas tikai no personu apliecinošiem dokumentiem, kas ir pamats, un noteiktā parauga pirmuzskaites veidlapa... respektīvi, to veidlapu, ko mēs visi aizpildījām...

Es domāju, ka šie priekšlikumi nav izdomāti līdz galam, tiek mēģināts kaut kādā veidā ierobežot šo Iedzīvotāju reģistra darbību.

Aicinu šo likumprojektu pirmajā lasījumā noraidīt, kaut gan mēs esam jau nobalsojuši par steidzamību, un es pieņemu, ka būs tomēr pietiekams vairākums, lai to pieņemtu. Bet, pirms mēs balsojam par tādām svarīgām izmaiņām likumdošanā, es lūdzu, lai jūs pirmām kārtām padomātu, kas šeit ir faktiski rakstīts.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir kādi, kas ir pieteikušies runāt? Nav. Debates ir pabeigtas. Lūdzu, referent!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi un cienījamais Karnupa kungs! Jūsu bažas par to, ka tagad visi dokumenti reģistrā būs rakstāmi ķīniešu valodā vai kādā citā svešā valodā, ir absolūti liekas. Mums ir likums par valsts valodu. (No zāles deputāts P.Tabūns: "Tâda likuma nav!") Tas skaidri un gaiši nosaka, kāda ir lietvedības valoda valsts iestādēs, un šajā situācijā tas vienkārši ir lieks pants. Tas ir lieks pants. Tas, ka katrā likumā mēs atkārtosim, ka dokuments tiek aizpildīts vai ieraksts izdarīts valsts valodā. Ja šeit būtu iespēja kaut kā savādāk..., tad būtu cita runa, bet likums jau to nosaka. Likums par valsts valodu. (Starpsauciens no zāles: "Valodu likums".) Tā nav. Vajag ar to iepazīties, cienījamais Tabūna kungs!

Otra lieta. Tas, ko cienījamais Karnupa kungs tagad sacīja attiecībā uz 13. pantu, kur teikts, ka reģistrā iekļaujamās ziņas "iegūstamas tikai no šo ziņu apliecinošiem dokumentiem" vai kaut kas tamlīdzīgs. Es nevaru saprast, ko jūs šeit nesaprotat? Ja jūs būtu paņēmis pašu likumu un palasījis trešajā nodaļā, kura saucas "Reģistrā iekļaujamās ziņas", 6. pantu... Tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka reģistrā iekļaujamas šādas ziņas par personu:

1. Personas kods (piešķirts reģistrācijas brīdī).

2. Vārds (vārdi), uzvārds. Vai ir vajadzīgs dokuments? Laikam ir vajadzīgs dokuments.

3. Dzīvesvieta. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem dzīvesvieta ir arī mītnes zemē. Tātad atkal ir vajadzīgs attiecīgais dokuments.

4. Dzimšanas gads un datums. Laikam ir vajadzīgi attiecīgie dokumenti.

5. Dzimšanas vieta. Arī tas ir dokumentos norādīts.

6. Dzimums. Tas laikam ir dzimšanas apliecībā norādīts.

7. Pilsonība. Acīmredzot ir vajadzīga pase.

8. Tautība. Arī tas ir fiksēts pasē, tātad personu apliecinošā dokumentā.

9. Jautājums var rasties vienīgi par 9. punktu, kur ir rakstīts - ģimenē lietojamā sazināšanās valoda. Tā laikam ir zināma problēma, par ko būtu jāpadomā, gatavojot otro lasījumu, - vai vajag šo izziņu vai var būt, ka tas nebūtu tik svarīgi.

Tālāk - pases, personas apliecības, dzimšanas apliecības numurs, izdošanas datums, izdevēja iestāde. Ārvalstniekam un bezvalstniekam - uzturēšanās atļaujas veids, numurs, termiņš, ziņas par to, vai šīs personas vēlas iegūt Latvijas Republikas pilsonību. Tātad tie atkal ir dokumenti, nevis kaut kas mutisks.

12. Gads, kad ārvalstnieks vai bezpavalstnieks ieradies Latvijā. Tātad arī tas ir dokumentāli fiksēts. Tas ir vai nu vīzā, vai uzturēšanās atļaujā ierakstīts jeb fiksēts.

13. Ziņas par ģimenes stāvokli un pārmaiņām tajā (tātad ziņas par to, vai ir precējies vai šķīries, ziņas par bērniem - vārds (vārdi), uzvārds, dzimšanas gads, datums, dzimums, personas kods; ziņas par vecākiem). Ziņas par rīcībspējas ierobežojumiem (vai tiesa ir atzinusi šo cilvēku par tādu vai ne). Atzīme par personas nāvi. Tas ir viss, kas ir ierakstīts iekšā. Es nesaprotu. Man liekas, ka jūs vienkārši mēģināt maldināt cienījamo Saeimu. Tas man būtu viss. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Iedzīvotāju reģistru"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 2, atturas - 6. Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - nav, atturas - 6. Nav kvoruma.

Sakarā ar to, ka deputāti nepiedalās balsojumā un nav kvoruma, sēdi slēdzu! Lūdzu reģistrēties! Reģistrēsimies!

Andreju Krastiņu, Saeimas priekšsēdētāja biedru, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

A.Krastiņš (5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Godājamie kolēģi! Pulksten 17.55 nav reģistrējušies šādi deputāti:

Andris Ameriks,

Mariss Andersons,

Martijans Bekasovs,

Aivars Berķis,

Inese Birzniece,

Vilnis Edvīns Bresis,

Olafs Brūvers,

Māris Budovskis,

Imants Daudišs,

Ilmārs Dāliņš,

Irēna Folkmane,

Māris Graudiņš,

Oskars Grīgs,

Māris Grīnblats,

Raimonds Jonītis,

Jānis Jurkāns,

Kārlis Jurkovskis,

Ojārs Kehris,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Janīna Kušnere,

Uldis Lakševics,

Kristiāna Lībane,

Voldemārs Novakšānovs,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Juris Sinka,

Jānis Urbanovičs,

Jevgēnijs Zaščerinskis (kurš atrodas zālē).

Sēdes vadītājs. Zaščerinskis ir zālē. Paziņoju sēdes pārtraukumu līdz rītdienai, pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts æDiplomātiskā un konsulārā dienesta

likumsæ (2.lasījums) (Steidzams) (Turpinājums)

(Atlikts un nodots atpakaļ komisijai)

(823., 877. un 1001.dok.) - l.lpp.

Par darba kārtību - 1.lpp.

Par likumprojektu æTûrisma likumsæ

(1004. un 1004.-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksāæ

(1007. un 1007.-a dok.) - 2.lpp.

Priekšlikums - dep. V.P.Karnups - 3.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi Latvijas Kriminālkodeksāæ

(1005. un 1005.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar Latvijas

valsts karoguææ

(1006. un 1006.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas pievienošanos

Eiropas valstu nolīgumam par bīstamo kravu starp-

tautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR)

un protokolam par grozījumiem nolīgumāæ

(1015. un 1015.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas valdības

un Austrijas Republikas valdības nolīgumu par

ieguldījumu veicināšanu un aizsardzībuæ

(1014. un 1014.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas un Krievijas

Federācijas konsulāro konvencijuæ

(1030. un 1030.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu æPar informācijas atklātībuæ

(1029. un 1029.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar uzņēmējdarbībuææ

(1028. un 1028.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar zemes nodokliææ

(1036. un 1036.-a dok.) - 4.lpp.

Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam O.Kehrim

(1039.dok.)

Ziņo - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 4.lpp.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu

deputātam M.Andersonam

(1040.dok.)

Ziņo - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 4.lpp.

Par darba kārtību - 5.lpp.

Latvijas Republikas labklājības ministra A.Bērziņa un

veselības valsts ministra P.Apiņa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu par autotransporta iepirkšanu ātrās

medicīniskās palīdzības vajadzībām

(1017. un 1017.-a dok.)

Ziņo - veselības valsts ministrs P.Apinis - 5.lpp.

Lēmuma projekts æPar dažu Latvijas Republikas

Augstākās tiesas tiesnešu apstiprināšanuæ

(O.Druka-Jaunzemis, A.Kalvāne, A.Zariņa)

(1020.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 7.lpp.

Lēmuma projekts æPar dažu rajonu tiesu tiesnešu

iecelšanuæ (A.Kalnozola, A.Ozerskis, S.Slišāne,

I.Zirnīte)

(1021.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 9.lpp.

Lēmuma projekts æPar dažu rajonu tiesu administratīvo

tiesnešu iecelšanuæ (I.Galeja, S.Maršāne)

(1022.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 11.lpp.

Lēmuma projekts æPar Viļņa Kazāka deputāta

mandāta apstiprināšanuæ (Atlikts)

(1041.dok.)

Ziņo - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 13.lpp.

Lēmuma projekts æPar Elgas Bernānes apstiprināšanu

par Valsts kontroles padomes locekliæ

(1042.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 13.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Latvijas Civilprocesa

kodeksāæ (3.lasījums)

(896., 935. un 1032.dok.)

Ziņo - dep. J.Bordāns - 14.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 22.lpp.

Likumprojekts æPar Eiropas Enerģētikas hartas

nolīgumuæ (2.lasījums) (Steidzams)

(621., 849., 1002. un 1002.-a dok.)

Ziņo - dep. I.Kreituse - 24.lpp.

Debates - dep. Z.Tomiņš - 25.lpp.

- 27.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Augstākās padomes Prezidija

lēmumā æPar īpaši aizsargājamo dabas objektu teritori-

jām Latvijas Republikas lauku apvidosæ (2.lasījums)

(Steidzams)

(792., 824. un 1003.dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 30.lpp.

Likumprojekts æPar valsts nozīmes izglītības, kultūras

un zinātnes objektiem pilsētāsæ(1.lasījums) (Steidzams)

(869. un 979.dok.)

Ziņo - dep. A.Siliņš - 31.lpp.

Debates - dep. J.Kokins - 32.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 33.lpp.

Debašu turpinājums - dep. R.Jonītis - 34.lpp.

- dep. I.Kreituse - 35.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Kokins - 36.lpp.

Lēmuma projekts æPar Viļņa Kazāka deputāta mandāta

apstiprināšanuæ (J.Zīgerista vietā)

(1041.dok.)

Ziņo - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 38.lpp.

Likumprojekts æPar Rīgas Ekonomikas augstskoluæ

(2.lasījums)

(558. un 991.dok.)

Ziņo - dep. J.Vaivads - 39.lpp.

Likumprojekts æLatvijas Augstskolu likumsæ

(1.lasījums)

(878. un 964.dok.)

Ziņo - dep. J.Vaivads - 48.lpp.

Debates - dep. I.Kreituse - 56.lpp.

- dep. J.Kokins - 59.lpp.

- dep. A.Siliņš - 62.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 63.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar bijušās Valsts

drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu

un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanuææ

(1.lasījums)

(858. un 973.dok.)

Ziņo - dep. A.Panteļējevs - 66.lpp.

Debates - dep. A.Siliņš - 67.lpp.

- dep. I.Kreituse - 69.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar privatizācijas

sertifikātiemææ (1.lasījums)

(892. un 974.dok.)

Ziņo - dep. U.Osis - 70.lpp.

Likumprojekts æPar stratēģiskās nozīmes valsts īpašuma

statusa piešķiršanu valsts īpašumiem un šo objektu

privatizācijas kārtībuæ (1.lasījums)

(932. un 975.dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 71.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 73.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar Iedzīvotāju

reģistruææ (1.lasījums) (Steidzams) (Pārtraukts)

(890. un 976.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 73.lpp.

Priekšlikums - dep. V.P.Karnups - 74.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups - 74.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas priekšsēdētāja

biedrs A.Krastiņš - 78.lpp.