6.septembra sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labdien! Lūdzu, ieņemiet vietas! Saeimas 6. un 7.septembra sēdi paziņoju par atklātu! Turpinām izskatīt likumprojektu, kuru iesākām skatīt iepriekšējā sēdē, - "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā - Māris Graudiņš, "Latvijas ceļa" deputāts! (Atgādinu deputātiem, ka mēs izskatām 5.pantu.)

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi, šis likumprojekts, atkārtoju, ir dokuments nr.959, un ir ļoti svarīgi, lai jums uz galdiem atrastos arī dokuments nr.959B. Šajā dokumentā Tautsaimniecības komisija ir iesniegusi 5.panta pirmās daļas redakciju, kurā ir apvienoti 31.augusta sēdē akceptētie deputāta Tomiņa priekšlikuma punkti un atbilstošā otrā lasījuma redakcija. Tātad, vadoties no šīs lapas, kuru jūs varat pārskatīt, tālāk šajā pantā, 5.pantā, mums vēl ir jāizdebatē un jāatbalsta vai jānoraida Juridiskā biroja un deputāta Spuģa priekšlikumi.

Pirmajā Juridiskā biroja priekšlikumā ir ierosināts grozīt panta pirmās daļas punktu secību - pēc 5.panta 1.punkta iekļaut 4., 3. un 2.punktu. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo uzskatīja, ka punktu secība, raugoties no svarīguma izpratnes, ir pareiza tāda, kāda tā šobrīd ir.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.

M.Graudiņš. Tālāk. Tabulā ir redzams, ka Juridiskā komisija ierosināja konkretizēt četrus punktus, bet, tā kā nebija konkrēta priekšlikuma, komisija šo ieteikumu nevarēja atbalstīt. Juridiskā biroja nākamais ieteikums skan tā: "aizstāt 11.punktā vārdus "un/vai" ar vārdu "vai". Komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Graudiņš. Komisija nolēma neatbalstīt Juridiskā biroja ieteikumu atspoguļot padomes uzdevumos padomes tiesības celt prasību tiesā, norādot, kādos gadījumos. Arī šajā ziņā nebija konkrētu priekšlikumu. Deputāta Spuģa...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!

M.Graudiņš. Ir deputāta Spuģa priekšlikums svītrot otrā lasījuma redakcijas 12.punktu (kurš tagad jums papildu lapiņā ir 15.punkts) un otrā lasījuma redakcijas 13.punktu. Kā jau iepriekš minēts, Saeima ar savu balsojumu atbalstīja deputāta Tomiņa priekšlikuma 9.punktu, kurš ir līdzīgs otrā lasījuma redakcijas 13.punktam, tāpēc, likumsakarīgi, varam lemt tikai par otrā lasījuma redakcijas 12.punkta (kas jums izsniegtajā pielikumā tagad ir 15.punkts) svītrošanu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, uzskatot, ka tam nebija īpaši lielas nozīmes būt pievienotam šeit.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to visi priekšlikumi par 5.pantu ir izskatīti, un komisija jums ir trešajā lasījumā iesniegusi redakciju, kura ir tapusi, ņemot vērā Saeimas balsojumu par atsevišķiem deputāta Tomiņa priekšlikumiem, jo deputāts Tomiņš lūdza balsot par katru punktu atsevišķi, gan arī otrā lasījuma redakcijas atsevišķus punktus, kurus neizslēdza deputāta Tomiņa ierosinātie priekšlikumi, kurus Saeima akceptēja. Līdz ar to man ir jautājums referentam: ņemot vērā, ka Saeima piekrita deputāta Spuģa priekšlikumam, vai 15.punkts jūsu iesniegtajā dokumentā ir svītrojams vai paliek?

M.Graudiņš. Tas ir svītrots. Nebija iebildumu pret tā svītrošanu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad komisijas izstrādātā redakcija 5.pantam - panta nosaukums ir "Padomes uzdevumi" - ir jums iesniegta. Vai deputātiem ir iebildumi? Jo tā atbilst, vēlreiz pasvītroju, gan balsojumiem trešajā lasījumā, gan otrā lasījumā redakcijai, kura nebija pretrunā ar Saeimas balsojumu trešajā lasījumā. Un atgādinu, ka skatām šo likumprojektu trešajā lasījumā, un tā ir tāda diezgan sarežģīta situācija, kurā mēs šeit citus labojumus, kā tikai redakcionālus, diez vai vairs varam tagad izdarīt. Vai deputātiem ir iebildumi pret 5.panta redakciju, kuru jums iesniedza tagad komisija? Iebildumu nav. Pants ir pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

M.Graudiņš. Tālāk. Arī 6.pants ir mazliet sarežģīts. Ja jūs raugāties uz tabulu, tad redzat, ka priekšlikumi atrodas gan 8.lappusē, gan 9.lappusē. Komisijas atbalstītais ieteikums ir 8.lappusē, bet deputāta Spuģa ieteikums ir 9.lappusē. Komisija savā atbalstītajā variantā ir iekļāvusi vairākus deputāta Spuģa priekšlikumus - ir iekļāvusi piecus deputāta Spuģa priekšlikumus un ir nolēmusi svītrot piecus. Ja mēs raugāmies uz 9.lappusi, tad redzam, ka tie priekšlikumi, kuri netika iekļauti Tautsaimniecības komisijas atbalstītajā variantā, ir Spuģa kunga otrais (par enerģijas tarifu līmeņa noteikšanu saistībā ar patērētāju maksātspēju), kuru uzskatījām par pārāk izplūdušu un nenoteiktu, un sestais (par enerģijas ražošanu ar viszemākajām izmaksām), kurš ir pretrunā ar Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem, kuri garantē mazo HES dzīvotspēju, piešķirot tām dubultus tarifus kā atvieglojumu, un Spuģa kunga 6.panta otrā... piedodiet, Spuģa kungs ir ierosinājis izveidot vispār jaunu pantu, bet Tautsaimniecības komisija ir nolēmusi to iekļaut 6.panta ietvaros, un Spuģa kunga ierosinājuma otrajā daļā arī šie divi priekšlikumi nav pieņemti. "Ja Eenergoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētāja vai tam padotās padomes darbība izsaukusi traucējumus energoapgādē, tad Ministru kabinets izskata jautājumu par viņa atbilstību ieņemamajam amatam..." un tā tālāk, kā stāv rakstīts. Tautsaimniecības komisija nolēma neiekļaut arī šos pēdējos divus punktus. Tātad Tautsaimniecības komisijas atbalstītā 6.panta redakcija ir redzama 8.lappusē, un komisija iekļauj Spuģa kunga ierosināto 1., 3., 4., 5. un 7.punktu šajā redakcijā. Tātad, es atkārtoju, Tautsaimniecības komisija ir ieteikusi neatbalstīt Spuģa kunga priekšlikumus, bet atbalstīt Tautsaimniecības komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Jā, mums tomēr precīzāk šīs lietas vajag ņemt. Deputāts Spuģis ierosina pēc 6.panta izveidot jaunu pantu šādā redakcijā, kāda jums ir redzama. Tagad mēs apspriežam 6.pantu komisijas redakcijā, šeit teksti ir atšķirīgi no 6.panta otrajā lasījumā.

Atklājam debates. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kas attiecas uz deputāta Spuģa priekšlikumiem, protams, tas ir atkarīgs no viņa, vai viņš uzturēs tos spēkā vai ne, bet es vēlētos runāt par komisijas izstrādāto 6.panta redakciju, kas tātad atšķiras no otrā lasījuma redakcijas. Un, proti, es aicinu, pirmkārt, balsot par priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu pa daļām, tas attiecas uz komisijas iesniegto redakciju, tātad par pirmo... Jo man ir būtisks iebildums pret 6.panta otro daļu kā otrajā lasījumā, tā arī šajā jaunajā redakcijā, jo šeit ir teikts, ka padomes lēmumi ir obligāti visiem energoapgādes uzņēmumiem. Pirmkārt, es domāju, ka tas ir ļoti neprecīzi pateikts un ka vajadzēja precizēt, ka ir runa par licencētiem energoapgādes uzņēmumiem, jo likums attiecas uz tiem. Otrkārt, šis teksts pilnībā, konceptuāli, atšķiras no "jumta" likuma, kuru mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, likuma par enerģētiku, koncepcijas, jo tur ir skaidri un gaiši teikts, ka pašvaldību uzņēmumi... energoapgādes uzņēmumu regulēšanu veic pašvaldības, un šajā gadījumā attiecināt uz visiem... Kaut gan ir iespējama Energoapgādes regulēšanas padomes funkciju deleģēšana pašvaldībām, tomēr šī otrā daļa izslēdz tādu iespēju kā šo funkciju deleģēšanu. Tātad: "Padomes lēmumi ir obligāti visiem energoapgādes uzņēmumiem." Tāpēc es aicinu par komisijas ierosināto 6.panta otro daļu nenobalsot, to svītrot, neatbalstīt, jo līdz ar to tā tiktu... neparādītos galīgajā variantā.

Un arī 6.panta ceturtā daļa tomēr var radīt problēmas, jo, kā te teikts, "Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētājs atbild:" - un tad seko vesela virkne punktu, garš uzskaitījums. Līdz šim tomēr padome darbojās pēc tāda principa, ka vadītājs organizēja padomes darbu, bet padome un katrs padomes - turklāt vēlēts - loceklis atbildēja par savu viedokli, par saviem pieņemtajiem lēmumiem. Uzlikt padomes priekšsēdētājam atbildību par padomes veicamajām funkcijām - es nedomāju, ka tas būtu pareizi, un es ierosinu arī ceturto daļu neatbalstīt, tātad to svītrot, jo piektajā daļā ir skaidri un gaiši pateikts, ka Energoapgādes regulēšanas padomes locekļu atbildību nosaka padomes nolikums (tātad tas, ko apstiprinās Ministru kabinets), un es domāju, ka tur arī būs pateikts, kas, par ko un kādā apjomā ir atbildīgs. Ja padomes priekšsēdētājam ir, teiksim, pastāvot vienādam balsu sadalījumam, izšķirošā balss, tad, protams, ka viņš arī būs vairāk atbildīgs par konkrētu lēmumu pieņemšanu, kas, kā var izrādīties, var radīt zaudējumus valstij. Un turklāt, kā mēs redzam, iepriekšējā pantā bija noteikts, ka padome, pildot ar šo likumu noteiktos uzdevumus, ievēro valsts enerģētikas politiku un valsts enerģētikas attīstības programmu, kura savukārt, protams, nav iedomājama bez 6.panta ceturtajā daļā atrunātā, ka padomes priekšsēdētājs atbild par tautsaimniecības un iedzīvotāju apgādi ar enerģiju un kurināmo un par stāvokli energoapgādē utt. Tas, protams, ir saistīts ar valsts enerģētikas politiku un ar valsts enerģētikas attīstības programmu. Es domāju, ka atbild padome un padomes priekšsēdētājs organizē tās darbu, es domāju, ka uzkraut viņam pilnīgu atbildību par padomes pieņemtajiem lēmumiem nebūtu tīri pareizi. Es neapskaustu šādu padomes priekšsēdētāju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tiešām veidojas tāda pati situācija kā ar iepriekšējo pantu. Ceru, ka priekšlikuma iesniedzējs deputāts Modris Spuģis komentēs savu priekšlikumu. Jo gan vienā, gan otrā pantā ir runa par padomes tiesībām un atbildību un arī par padomes priekšsēdētāja komptenci, bet deputāta Spuģa ierosinājums - izveidot jaunu pantu... varētu domāt, ka vēl nākamo pantu pēc 6.panta, par vienu un to pašu tēmu... Praktiski šeit ir kaut kā citādi jāizskata, jo mums būs jāizvēlas procedūra, kā tālāk rīkoties.

Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs! Lūdzu!

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es ļoti noteikti gribu atbalstīt deputāta Tomiņa priekšlikumu jautājumā par 6.panta otro daļu. Patiešām šī ir neprecizitāte. Ir jārunā tikai par licencētiem uzņēmumiem, un, ja mums nav iespējams šodien mainīt tekstu un pielikt šo vārdu "licencētie" - "licencētie uzņēmumi", - tad tiešām būtu labāk svītrot šo panta daļu.

Man ir iebildumi arī pret 6.panta ceturtās daļas vismaz diviem apakšpunktiem, kur padomei, arī padomes priekšsēdētāja personā, pierakstītas absolūti netipiskas funkcijas. Es gribu, cienījamie deputāti, vēlreiz jums atgādināt, ka šī regulēšana ir īpaša interešu saskaņošana starp ražotāju, patērētāju un valsts interesēm vai sabiedrības interesēm. Jo nebūtu jānodarbojas ar saimniecisko darbību un nekādā ziņā nevajadzētu rīkoties ar resursiem, un vēl jo vairāk padomes priekšsēdētājam nevajadzētu būt saistītam ar kaut kādām īpašumattiecībām. Ceturtās daļas 1.apakšpunktā viņam tiek uzlikta saimnieciskā atbildība, kas nu nekādā ziņā... tā ir uzņēmējdarbība, un tā tiešām ir, kā Tomiņa kungs pieminēja, - tā ir enerģētikas politika un valdības un galu galā arī Saeimas atbildība un saskaņošana.

Ļoti nepareizi būtu padomi uzreiz saistīt arī ar tām īpašumattiecībām, par kurām ir runa panta ceturtās daļas 5.punktā. Tas patiešām ir enerģētikas politikas jautājums, un par to nevajadzētu atbildēt regulēšanas institūcijai, tai vajadzētu būt brīvai no īpašuma formām un koncentrēties tikai uz ekonomisko regulēšanu. Tas padarītu regulēšanas sistēmu uzticamāku, skaidrāku un lieku no tā, par ko tai nebūtu jāatbild. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Spuģis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Spuģis (LC).

Cienījamie deputāti! Es palieku pie tā viedokļa, ka es vēlētos atbalstīt komisijas pieņemto šā panta variantu. Es atsakos no savas panta redakcijas, bet atbalstu to, ko komisija ir pieņēmusi. Bet, tā kā par šiem diviem 6.panta ceturtajā daļā iekļautajiem punktiem enerģētikas ministrs Ozoliņa kungs jums darīja zināmu savu viedokli, es vēlētos darīt zināmu jums arī savu viedokli.

6.panta ceturtās daļas 1.apakšpunktā Spuģa kungs ir vēlējies likt atbildēt Energoapgādes regulēšanas padomei par tās darbību, kas izriet no iepriekšējā pantā - 5.pantā - norādītajiem uzdevumiem. Tā kā 5.pantā mēs runājam par uzņēmumu licencēšanu un tā kā mēs runājam, ka šeit tiek izstrādāta un pieņemta metodika tarifu izstrādei, tiek pieņemti un apstiprināti tarifi, tad katrā ziņā ir jābūt šai atbildībai. Viens piemērs. Tas gan ir bijis pirms pieciem gadiem. Pirms pieciem gadiem un agrāk bija tāda lieta, ka valsts līmenī noteica tarifus komunālajiem maksājumiem. Bija tāda lieta, ka valsts līmenī noteica limitus kurināmo patēriņam, it sevišķi attiecībā uz dabasgāzi un elektroenerģiju. Kāds bija rezultāts? Rezultāts bija tāds, ka izveidojās situācija, ka tika noteikti šie tarifi un limiti, bet konkrēti atbildēja konkrētais uzņēmums. Tas vai nu bankrotēja, vai bija spiests meklēt līdzekļus no citas darbības zonas. Un šajā sakarā es lūdzu, lai notiktu balsošana par 6.panta ceturtās daļas 1.punktu. Šīs pašas daļas - ceturtās daļas - 5.apakšpunktā ir runa "par stratēģiski svarīgu enerģētikas objektu saglabāšanu Latvijas valsts īpašumā un kontrolē, uzturēšanu, kā arī savlaicīgu modernizēšanu". Es gribu teikt, ka var piecus gadus dzīvot uz pagātnes rēķina, vēl piecus gadus var dzīvot uz nākotnes rēķina, un tad var šo uzņēmumu pakļaut bankrotam un to pārdot.

Ja mēs par to runājam, šajā gadījumā piemērs varētu būt Daugavas kaskāde. Ja šeit nav laicīgi paredzēti tarifos līdzekļi, lai to modernizētu vai atjaunotu, tad varam nonākt pie tā, ka šis īpašums Latvijai pēc kāda laika vairs nepiederēs. Bet, ja runājam par stratēģiski svarīgu īpašumu, tad ir jāatgādina, ka jūs labi zināt, ka Armēnijā, uzspridzinot divus gāzesvadus un apturot atomelektrostaciju, valstij bija bankrots pirms diviem trim gadiem, arī šodien eksistē. Šodien mums ir runa par šiem lielajiem īpašumiem, ar kuriem Latvijā var regulēt ne tikai enerģētiku, bet arī pašu valsti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Protams, var rasties jautājums - debates var būt arī par katru punktu atsevišķi.

Deputāts Tomiņš ierosina balsot par katru punktu atsevišķi. Bet mēs tagad esam pabeiguši debates un referents vēlas komentēt. Vai sākam balsot par katru apakšpunktu vai punktu atsevišķi.

M. Graudiņš. Godātais priekšsēdētāja kungs! Jūs mani pārpratāt: es pacēlu roku, lai piedalītos debatēs. Jo es arī gribētu, ja drīkstētu...

Sēdes vadītājs. Nu ko tur var darīt! Mēs viens otru nesapratām. Katrā ziņā sēdes vadītājs ir vainīgs, ka jūs nesaprata. Tāpēc es lūdzu atvainot deputātiem, un deputāts Māris Graudiņš var runāt. Lūdzu! Kā deputāts.

M. Graudiņš (LC).

Attiecībā uz šo pantu par padomes tiesībām Spuģa kungs ir izcēlis ceturtās daļas 1. un 2.punktu, un tieši par tiem es gribu runāt, ka tie būtu divi punkti, kur varētu apsvērt - balsot "pret", jo par tautsaimniecības un iedzīvotāju apgādi ar enerģiju, kurināmo un stāvokli energoapgādē praksē jau atbild enerģētikas valsts ministrs. Tā ka tās divas funkcijas savā ziņā pārklājas vienai amatpersonai ar otru.

5.punktā, lai gan tas skan daiļskanīgi un nacionāli, ka stratēģiski svarīgu enerģētikas objektu saglabāšana Latvijas valsts īpašumā, kontrolē, tam būtu jāpaliek. Šeit arī varētu balsot "pret", jo lietas būtība ir tāda, ka, lai gan pēc interpretācijas vēl varētu atļaut katrā ziņā privatizēt daļu no "Latvijas gāzes", "Latvenergo" vai citiem uzņēmumiem, taču varētu rasties šaubas, vai vispār sabiedrības iedzīvotājiem vai Latvijas valsts pilsoņiem būtu iespēja kā indivīdiem, kā privātpersonām iegādāties daļu no potenciāli privatizējamās "Latvijas gāzes" vai cita monopoluzņēmuma, ja te ir rakstīts, ka "saglabāšanu Latvijas valsts īpašumā, kontrolē"... Te nav rakstīts 100%. Tā ka te atkal interpretācijas iespējas ir dažādas. Bet katrā ziņā mans uzskats un es domāju, ka arī valsts ministra uzskats ir tāds, ka lielāka skaidrība būtu, ja šādu normu mēs nepieņemtu katrā ziņā, reizē nešauboties, ka šādiem uzņēmumiem ir jāpaliek valsts īpašumā un kontrolē.

Tālāk par otrajā daļā rakstīto, ka padomes lēmumi ir obligāti visiem energoapgādes uzņēmumiem, kur gan Tomiņa kungs, gan Ozoliņa kungs piekrita, ka tur būtu jābūt rakstītam, ka vienīgi licencētajiem uzņēmumiem. Es gribu lūgt valsts ministru Ozoliņu paskaidrot, vai viņš tiešām domā, ka viss pants līdz ar to būtu izslēdzams, jo man liekas, ka pēc Kārtības ruļļa mums nav iespējams izslēgt tikai šo otro daļu, jo šī otrā daļa jau ir pieņemta otrā lasījuma tekstā. Un šobrīd nav priekšlikuma par 2.punkta izslēgšanu. Ja mēs balsojam pret to, tad tagad viņš tik un tā ir jau otrā lasījuma redakcijā. Tā ka mans lūgums būtu noskaidrot jūsu attieksmi šeit, vai viss pants būtu drīzāk izslēdzams vai...

Sēdes vadītājs. Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs!

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs).

Mans priekšlikums būtu - izslēgt vārdu "visiem", tā vietā liekot "licencētiem uzņēmumiem". Ja tas ir iespējams pēc procedūras, tad tā būtu pati labākā izeja.

Sēdes vadītājs. Tas ir visai sarežģīti. Deputātu un komisijas vārdā Māris Graudiņš uzskata, ka tā ir redakcionāla lieta, kuru šeit var tādā veidā kārtot, tad, protams... bet es domāju, ka deputāti tomēr saprot, ka tādu precedentu nevajadzētu radīt ar šādām redakcionāli...

M.Graudiņš. Jā, man liekas, cienījamie kolēģi, ka mums vajadzētu atvainoties, ka nevienam darba grupā neienāca prātā pēc ilgstoša darba jau agrāk šādu redakcionālu izmaiņu ieviest. Katrā ziņā Tautsaimniecības komisijas vadības vārdā es gribu lūgt šādu redakcionālu izmaiņu ieviest šajā punktā. Ir obligāti licencētie energoapgādes uzņēmumi.

Sēdes vadītājs. Varbūt neturpināsim debates, bet, ja kāds no deputātiem iebilst, tad mēs nevaram to tālāk darīt. Līdz ar to tagad jau visas debates ir pabeigtas. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Man ļoti jāatvainojas, pirms mēs sākam balsot, es gribu lūgt un paziņot jums, ka sakarā ar Norvēģijas Stortinga prezidentes vizīti Saeimā es lūdzu tālāk sēdi vadīt Saeimas priekšsēdētāja biedru - Berķa kungu, kā arī gribu atgādināt frakciju vadītājiem vai tiem deputātiem, kurus frakcijas deleģē uz tikšanos ar Saeimas frakciju pārstāvjiem 15.45, ka šī vizīte, kā zināt, tika plānota sen atpakaļ, programma ir saskaņota, un šī sēde ir papildu sēde. Es ceru, ka mēs veiksmīgi apvienosim gan likumdošanas lietas, gan arī Saeimas reprezentācijas lietas.

Sēdes vadītājs. Tātad turpināsim darbu - balsosim par 6.pantu atbilstoši ierosinājumam. Lūdzu, Graudiņa kungs!

M.Graudiņš. Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es gribēju kā referents vienkārši izteikt savu pēdējo piezīmi vēlreiz. Šeit notiks balsošana atsevišķi un vienīgi par ceturtās daļas 5.punktu. Vēlreiz vienkārši atkārtoju to, lai gan šeit ir frāžaini daiļskanīgs punkts šajā priekšlikumā, ka tomēr vajadzētu apsvērt, lai nebūtu neskaidrības par to, vai Latvijas investori un Latvijas iedzīvotāji kā privāti indivīdi par sertifikātiem... lai būtu skaidrība, ka arī tie tomēr var kļūt par daļējiem līdzīpašniekiem monopoluzņēmumiem, un neatbalstīt šo piekto daļu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to jūs kā komisijas vadītājs esat beidzis runāt.

Tātad pārejam pie balsošanas. 6.pants - "Padomes tiesības un atbildība". Pirmās daļas 1.punkts. Ir iebildumi?

Pirmās daļas 2.punkts. Ir iebildumi?

Pirmās daļas 3.punkts. Vai ir iebildumi? Nav. Tātad pret 6.panta pirmo daļu iebildumu nav. Tā paliek komisijas redakcijā.

6.panta otrā daļa - "Padomes lēmumi ir obligāti visiem energoapgādes uzņēmumiem". Ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: "Ne mazākie.")

M.Graudiņš. Tekstā mēs redakcionāli precizējām "obligāti licencētiem energoapgādes uzņēmumiem". Piedodiet!

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret... Tomiņa kungs vēlas runāt.

Z.Tomiņš (LZS).

Godātie deputāti!

Sēdes vadītājs. Nē, nu te jau šajā ziņā... Labi, Tomiņa kungs lai pasaka savu sakāmo.

Z.Tomiņš. Es jau no vietas teicu, ka man ir iebildumi, bet, tā kā sēdes vadītājs nesaprata šos žestus, tad es šeit pasaku, ka man ir iebildumi, jo, pirmkārt, nevar mainīt redakciju. Otrkārt, šīs redakcijas nepilnības es uzskatu kā priekšrocību, lai šo otro daļu nepieņemtu.

Sēdes vadītājs. Tātad 6. panta 2. punkts... par komisijas variantu, un, ja to nepieņemsim, tad tādā gadījumā tas arī automātiski tiks izslēgts. Jā, paliks otrā lasījuma variants. Tā. (Starpsauciens no zāles: "Balsos vai nebalsos.")

Zigurds Tomiņš - par Kārtības ruļļa ievērošanu.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti, to skaitā Endziņa kungs! Es domāju, ka jums vajadzētu izlasīt tātad komisijas ierosinājumu. Komisija ierosina izteikt 6. pantu šādā redakcijā... un tālāk seko redakcija. Un mēs balsojam pa daļām. Tātad daļa, kura netiek nobalsota, viņa netiek ietverta šajā redakcijā, un tad nobalsosim par 6. pantu komisijas ierosinātajā redakcijā ar Saeimas sēdes laikā izdarītajiem labojumiem kopumā. Un tā būs trešā lasījuma redakcija, nevis tā redakcija, par kuru mēs vairs nebalsojam, bet kuru ir ierosināts aizvietot. Tātad izlasiet - komisija ierosina izteikt 6. pantu šādā redakcijā... Kādā mēs nobalsosim - tādā redakcijā 6. pants būs arī pieņemts trešajā un galīgajā lasījumā.

M.Graudiņš. Es ierosinu balsot par Tautsaimniecības komisijas redakcionāli izlaboto variantu. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Kâds ir komisijas variants?")

Sēdes vadītājs. Par Tautsaimniecības komisijas redakcionāli izlaboto variantu. 6. panta redakcijas otro daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Par 6. panta otrās daļas redakcionāli izlaboto variantu. Komisijas vadītājs nolasīs vēlreiz, kā tas skanēs.

M.Graudiņš. Es nolasīšu: "Padomes lēmumi ir obligāti licencētiem energoapgādes uzņēmumiem", kā akceptēja Saeimas priekšsēdētājs.

Sēdes vadītājs. Neakceptēja... Jā! Seiles kundze - par procedūru.

A.Seile (LNNK).

Cienījamais sēdes vadītāj, ir radušies pārpratumi zālē tikai tāpēc, ka netika atkārtoti nosaukts dokuments, kur Tautsaimniecības komisija ir iesniegusi savu sakārtoto redakciju. Vai jums vai tam, kas vada likumprojekta apspriešanu, vajag nosaukt šo dokumentu, parādīt viņu, lai deputāti viņu sameklē, jo mums visiem priekšā ir likuma otrais lasījums, Tautsaimniecības komisijas ierosinājums, bet netika akcentēts, ka mēs tagad balsojam par jauno lapiņu.

Sēdes vadītājs. Jaunās lapiņas numurs? Tas ir par... Lūdzu, ziņotāj!

M.Graudiņš. Man liekas, ka te arī ir mazs pārpratums. Tā lapiņa, kas tika izdalīta, attiecas uz 5. pantu, bet šeit jau mēs skatām 6. pantā.

Sēdes vadītājs. Jā, tas ir 6. pants.

M.Graudiņš. Kā es sapratu, ir izsludināta balsošana par Saeimas priekšsēdētāja akceptēto priekšlikumu ar redakcionālu labojumu. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Kas tie par redakcionāliem labojumiem?")

Sēdes vadītājs. Saeimas priekšsēdētājs nevar redakcionāli akceptēt kādu labojumu. Ir divi varianti manā izpratnē, bet Endziņa kungs varēs papildināt. Mēs varam rīkoties arī tādā veidā, ka mēs balsojam par 6. panta otrās daļas izslēgšanu. Ja tas netiek pieņemts, tad mēs balsosim par 6. panta otro daļu komisijas variantā. Tātad mēs balsosim par priekšlikumu, kas šeit izskanēja, - izslēgt 6. panta otro daļu...

M.Graudiņš. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, nav tāda priekšlikuma! Neviens nav ierosinājis izslēgt šo priekšlikumu, te stāv rakstīts, ka 6. panta redakciju, kuru Saeimas priekšsēdētājs aicināja redakcionāli izlabot, un to Tautsaimniecības komisijas vadība ir izdarījusi. Es aicinu balsot par šo redakcionālo labojumu, nobalsot kopumā, respektīvi, par otro daļu - padomes lēmumi ir obligāti licencētiem energoapgādes uzņēmumiem. Nav bijis priekšlikuma izslēgt šo.

Sēdes vadītājs. Graudiņa kungs, redakcionāli izlabot varētu tad, ja neviens no deputātiem neiebilst pret to. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šo pantu redakcionāli izlabo... šī panta 2. punktu? (Zālē visi skaļi apspriežas.) Labi, tādā gadījumā paldies juristiem, kas šeit ir palīdzējuši precizēt šo jautājumu. Mēs balsosim par 6. panta otro daļu, vai nu tā tiks pieņemta, vai netiks pieņemta. Un nekādu redakcionālu variantu, jo rakstveidā tā nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30... Ir pieņemts... 6. panta 2. punkts ir pieņemts. Par - 30, pret - 6, atturas - 18.

Tālāk. 6. panta trešā daļa. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad 6. panta trešā daļa ir pieņemta komisijas variantā.

6. panta ceturtā daļa 1. punkts - Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētājs atbild par tautsaimniecības un iedzīvotāju apgādi ar enerģiju, kurināmo un stāvokli energoapgādē. Balsosim par šo punktu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 11, atturas... Nē, piedodiet... Par - 11, pret - 18, atturas - 22. Nav pieņemts.

Tālāk. Ceturtās daļas 2. punkts. Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens no zāles: "Nav jābalso!") Par energouzņēmumu racionālu darbu un energozudumu samazināšanu energoapgādē. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 8. 2. punkts pieņemts komisijas variantā.

Tālāk. Ceturtās daļas 3. punkts. Balsošanas režīmu! Nobalsosim vien, te bija tik daudz runu par to... Izšķiriet balsošanā! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu, atkārtojiet balsošanu! Lūdzu, balsojiet! Lūdzu rezultātu! Piecu minūšu pārtraukums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Piecas minūtes ir pagājušas. Tātad mēs atkārtojam balsošanu par 6. panta ceturtās daļas 4. punktu - Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētājs atbild par vietējo un atjaunojamo energoresursu lietderīgu izmantošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Jā... (Starpsauciens no zāles: "Par 3.jābalso!") tātad laboju... balsosim par ceturtās daļas 3. punktu - Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētājs atbild par energopatēriņa racionālu norēķinu sistēmu izveidošanu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

Tālāk. Par 6. panta ceturtās daļas 4. punktu. Lūdzu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 1, atturas - 17. Pieņemts.

Tālāk par 6.panta ceturtās daļas 5.punktu - Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētājs atbild par stratēģiski svarīgu enerģētikas objektu saglabāšanu Latvijas valsts īpašumā un kontrolē, uzturēšanu, kā arī savlaicīgu modernizēšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 17, atturas - 11. Nav pieņemts.

Tālāk 6.panta ceturtās daļas 6.punkts. Nē, tālāk ir 6.panta piektā daļa - Energoapgādes regulēšanas padomes locekļu atbildību nosaka padomes nolikums. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 6. Piektā daļa pieņemta.

Balsosim par 6.pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 6. 6.pants pieņemts komisijas redakcijā.

M.Graudiņš. Tālāk. Cienījamie kolēģi, nākamais priekšlikums ir 8.pantā...

Sēdes vadītājs. Tātad par 7.pantu priekšlikumu nav. 8.pants - "Padomes darbības atklātums".

M.Graudiņš. Ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt vārdus "Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā" ar "laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"" - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. 8.pants pieņemts.

M.Graudiņš. Tālāk 9.pantā...

Sēdes vadītājs. Trešā nodaļa, 9.pants.

M.Graudiņš. 9.pantā ir deputāta Tomiņa priekšlikums - svītrot šo pantu. Tas ir daļēji atbalstīts, komisijas lēmumā ieteicot šeit izslēgt 3., 4. un 5.punktu. Trešā daļa, kā mēs uzskatījām, bija vairāk vai mazāk saukļu līmenī par efektivitātes veicināšanu, ceturtā daļa - par strādājošo darbinieku veselības aizsardzību un piektā daļa - par apkārtējo vidi. Mēs uzskatījām, ka tas ir ārpus šī likuma rāmjiem un ārpus šī likuma mērķiem, tāpēc tika atbalstīts Spuģa kunga priekšlikums - izslēgt 3., 4. un 5.punktu. Tālāk ir arī redakcionāls priekšlikums no Juridiskā biroja, kuru mēs nolēmām atbalstīt. Tas vienkārši no 6.punkta izsvītro vārdus "veicinot investīciju piesaistīšanu", jo tas vienkārši dublē to, kas ir jau ietilpināts 7.punktā.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu iesniedzējiem ir iebildumi? Tomiņa kungs - Zemnieku savienība. Atklājam debates!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Mans priekšlikums ir šo 9.pantu svītrot, jo, kā mēs redzam, tik daudzas neprecizitātes ir atradušās, un beigu beigās arī pati komisija viņu reducē laikam vairs tikai uz diviem vai trim apakšpunktiem, kaut gan nosaukums... šis pants sākas ļoti skaļi: "Par enerģētiku atbildīgajam ministram saskaņā ar šo likumu ir šādi pienākumi...". Un tad paliek vairs tikai trīs punktiņi, kuri, kā pareizi arī Juridiskais birojs atzīmēja, dublē padomes uzdevumus un ne tikai padomes. Ja mēs apskatāmies nākošo - 10.pantu "Par enerģētiku atbildīgā ministra tiesības energoapgādes regulēšanā", tad tur parādās tas pats 3.punkts: "Noteikt apjomu un kārtību, kādā... izveidojama un uzglabājama valsts rezerve energoapgādē..." un tā tālāk. Tātad pienākumi un tiesības... vislabāk būtu, protams, viņus apkopot vienā pantā, bet šeit, tā kā ir tik daudz dublēts un arī tik daudz izmests - gan 3., gan 4., gan 5.apakšpunkts, es vienkārši neredzu vajadzību ar tik skaļu nosaukumu, ka saskaņā ar šo likumu... pienākumi ir burtiski trīs. Vai tad tiešām vairāk nekādu citu pienākumu nav ministram? Varbūt mēs kādu esam aizmirsuši? Tāpēc dosim tiesības strādāt, un es domāju, ka līdz ar to arī pienākumi varēs tikt veikti. Tāpēc es ierosinu 9.pantu izslēgt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kāds, kas vēlas debatēt? Tātad balsosim par 9.pantu. Vārds ziņotājam vēl.

M.Graudiņš. Vēlreiz es atkārtoju, ka deputāts Spuģis arī ir ierosinājis līdzīgi kā Tomiņa kungs, bet ir izraudzījies visbūtiskākos pantus, kuri vismazāk nodara šajā... Piedodiet, panta daļas, kuras vismazāk nodara pāri šim pantam. Un arī Tautsaimniecības komisija ir ierosinājusi atbalstīt šo atsevišķo punktu svītrošanu, nevis panta svītrošanu kopumā.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs balsosim par pantu. (Starpsauciens: "Par radikālāko jābalso!") Mēs balsosim par radikālāko priekšlikumu - svītrot 9.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 20, atturas - 12. 9.pants paliek komisijas sagatavotajā redakcijā.

Tālāk 10.pants.

M.Graudiņš. Es domāju, ka mēs neesam pilnībā pabeiguši 9.pantu. Mums ir vēl jābalso, vai ir pieņemts deputāta Spuģa priekšlikums - svītrot 3., 4. un 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Bet nevienam nav iebildumu. Mēs nobalsojām par to, ka tas paliek komisijas sagatavotajā... Vai kādam ir iebildumi pret šo punktu izsvītrošanu?

M.Graudiņš. Un arī Juridiskajam birojam bija priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Bet komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi un labojumus ir izdarījusi.

M.Graudiņš. Cik es saprotu, pants kopumā ir pieņemts...

Sēdes vadītājs. Pants kopumā ir pieņemts komisijas sagatavotajā variantā.

M.Graudiņš. Es atvainojos.

Tālāk - 10.pants. Komisija ierosināja atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu - svītrot 10.panta pirmo punktu par izņēmuma stāvokli, jo tas ir atrunāts citā likumā - likumā "Par izņēmuma stāvokli".

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vai kāds vēlas izteikties? Vai kādam ir iebildumi pret 10.panta pirmā punkta svītrošanu? Nav. Vai kādam ir iebildumi pret 10.pantu kopumā? Nav. 10.pants ir pieņemts.

M.Graudiņš. Tālāk - 11.pants.

Sēdes vadītājs. Ceturtā nodaļa - "Enerģijas patērētāju interešu aizsardzība". 11.pants.

M.Graudiņš. Komisija ir nolēmusi atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu - svītrot 11.panta ceturto daļu, jo teksts ir iekļauts 12.panta 1. punktā, un nolēma neatbalstīt deputāta Spuģa priekšlikumus par neorganizēto enerģijas patērētāju - iedzīvotāju - interešu pārstāvību padomē. 11.pants - "Enerģijas patērētāju komiteja" - varbūt ir ļoti būtiska daļa no šā likuma. Reizē tas ir grūti realizējams - atrast patiesus patērētāju interešu pārstāvjus. Esošajā otrā lasījuma variantā ir rakstīts, ka, lai izveidotu šo komiteju, Ministru kabinets pieaicina enerģijas patērētāju pārstāvjus no dažādām apvienībām, sabiedriskajām organizācijām, juridiskajām personām, fizisko personu apvienībām un tamlīdzīgi. Mēs principā paļaujamies uz Ministru kabineta kompetenci rīkoties šajā jautājumā. Turpretī deputāta Spuģa priekšlikumā ir rakstīts, ka "iedzīvotāji organizē sabiedrisku institūciju". Tā ir visnotaļ neskaidra frāze - "iedzīvotāji organizē sabiedrisku institūciju". Un vēl neskaidrāks viņa priekšlikumā ir panta pirmās daļas otrs teikums: "Sabiedriskā institūcija aptver pārstāvniecību no visas valsts teritorijas, bet ne mazāk kā pusi no enerģijas patērētājiem." Ko nozīmē - "no visas valsts teritorijas"? Vai tas nozīmē, ka jābūt pārstāvim no Kuldīgas, no Krāslavas vai no Alūksnes? Tas ir pateikts ļoti miglaini un neskaidri. Un ko nozīmē - "ne mazāk kā pusi no enerģijas patērētājiem"? Kā to var izmērīt?Deputāts Tomiņš ir ierosinājis svītrot tikai šo vienu teikumu no deputāta Spuģa priekšlikuma, bet Tautsaimniecības komisija uzskatīja, ka tas viss kopumā bija pietiekami neskaidrs un ka vajadzēja palikt pie otrā lasījuma redakcijas.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Atklājam debates. Deputāts Spuģis - "Latvijas ceļš".

M.Spuģis (LC).

Cienījamie deputāti! Mēs jau divos pantos nobalsojām par patērētāju interešu aizstāvību. Pirmais bija pants "Padomes uzdevumi". Visa energoapgādes regulēšanas padome ir patērētāju interešu aizstāve. Un otrais, par ko mēs nobalsojām, bija pants par šā ministra pienākumiem un tiesībām. Arī tajā pantā mēs nobalsojām par patērētāju interešu aizstāvību. Un nu šī komiteja, kurai ir veltīts viss 11.pants, būs trešā institūcija jeb trešais kolektīvs, kas atbalstīs patērētāju intereses. Es uzskatu, ka principā patērētāju intereses nevar atbalstīt Ministru kabineta izveidota institūcija. Ja patērētāju intereses, kas galīgi netiek aizsargātas šajā likumā... Es uzskatu, ka tie varbūt varētu būt iedzīvotāji - ne tikai varētu būt, bet tas tā ir. Un šajā gadījumā dosim šo iespēju - manā priekšlikumā ir šī iespēja - radīt šādu patērētāju interešu aizsardzību iedzīvotājiem. Šajā ziņā galvenais būtu kompetences līmenis, lai šeit tiktu pārstāvēta šī kompetence. Bet, ja runājam par to, vai šī komiteja varēs veikt savus uzdevumus, ja tur būs iekļautas sabiedriskas institūcijas... Un kādam nolūkam vispār tās ir vajadzīgas? Tā atkal ir vienkārši līdzekļu izšķērdēšana. Vai ir vajadzība šādu komiteju radīt? Lūdzu jūs balsot par manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kāds, kas vēlas uzstāties debatēs? Komisijas vadītājam Mārim Graudiņam galavārds.

M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! Es atbildēju ar Tautsaimniecības komisijas debatēs izteiktajiem iebildumiem, proti, ka, mūsuprāt, frāze "iedzīvotāji organizē" visnotaļ, nekādā ziņā neatbilda likumprojekta ierastajai kārtībai. Ka varētu atstāt šādu frāzi, kas principā "karātos gaisā" un nedotu, mūsuprāt, formālu iespēju izveidot šādu komisiju... Jā, taisnība ir, ka šajā gadījumā mēs esam atkarīgi no Ministru kabineta godprātīgās rīcības, lai izveidotu komiteju no patiesiem patērētāju interešu pārstāvjiem, un esmu pārliecināts, ka - vai nu tas būs šīs Latvijas valdības ietvaros, vai pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām - to izdarīs tie deputāti, tā valdība, kurai tauta devusi savu uzticību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Mēs balsosim par 11.panta pieņemšanu vai nepieņemšanu Modra Spuģa ieteiktajā redakcijā. (Starpsauciens: "Atbalstām šādu priekšlikumu!") Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 16, atturas - 13. Nav pieņemts.

Tagad mums ir jābalso par Tomiņa... nē, par Tomiņa priekšlikumu nav jābalso, jo viņš labo deputāta Spuģa priekšlikumu. Tātad šis balsojums nav vajadzīgs. Mums ir jābalso par to, vai deputāti piekrīt komisijas lēmumam atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu - svītrot 11.panta ceturto daļu komisijas ieteiktajā otrā lasījuma variantā. Nav iebildumu? Tātad drošības pēc nobalsosim par 11.panta pieņemšanu komisijas ieteiktajā variantā, svītrojot 11.panta ceturto daļu. Lūdzu balsošanas rezultātus! Par - 35... Nav kvoruma.

Lūdzu deputātus izturēties ar vajadzīgo nopietnību. Lūdzu, atkārtojiet balsošanu! Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Atkārtojam balsošanu par 11.pantu komisijas variantā. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 5, atturas - 10. Pieņemts.

Tālāk - 12.pants. (Starpsauciens no zāles: "Par" - 44).

M.Graudiņš. 12.pantā ir Juridiskā biroja piezīme, bet nav konkrētu priekšlikumu. Tā kā šis ieteikums nav atbalstīts, nākamais priekšlikums ir piektās nodaļas...

Sēdes vadītājs. Pag, pag, pag! Tātad nav iebildumu pret 12.pantu komisijas ieteiktajā variantā? Nav.

Tālāk - piektā nodaļa, 13.pants. Nav priekšlikumu. Tālāk - 14.pants.

M.Graudiņš. 14.pantā deputāts Spuģis ierosina licencēšanas jeb licenču izsniegšanas kārtību, kura ir pretstatā otrajā lasījumā pieņemtajam variantam, ka izsniedz licences uz 20 gadiem, un citos likumprojekta pantos tiek nodrošināta iespēja atņemt licences licencētiem energoapgādes uzņēmumiem, kuri nepilda licences nosacījumus. Deputāts Spuģis ir ierosinājis to precizēt: "Ik pa pieciem gadiem izsniegtās licences pārskata, ienesot tajās nepieciešamās izmaiņas." Tautsaimniecības komisija nolēma šo priekšlikumu atbalstīt, lai gan, no vienas puses, licences var pārskatīt tā vai tā - atkarībā no tā, vai licencēti uzņēmumi darbojas pēc norādījumiem, kas tiek izsniegti līdz ar šo licenci. Tautsaimniecības komisija ir ierosinājusi atbalstīt deputāta Spuģa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tātad 14.pants ir pieņemts deputāta Spuģa ieteiktajā un komisijas atbalstītajā variantā.

15.pants - "Licences nosacījumi". Nav priekšlikumu.

16.pants.

M.Graudiņš. Tautsaimniecības komisija ierosina atbalstīt deputāta Spuģa priekšlikumu svītrot vārdus "kopējo jaudu".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 16.pantu, ievērojot Modra Spuģa ieteikto labojumu? Nav. 17.pantā priekšlikumu nav. 18.pantā priekšlikumu nav. Arī 19. un 20.pantā priekšlikumu nav.

Sestā nodaļa, 21.pants.

M.Graudiņš. 21.panta 2.punktu Spuģa kungs ierosina papildināt: apmierināt enerģijas patērētāju pamatotās prasības un intereses saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi? Nav. 21.pants ir pieņemts. 22.pants.

M.Graudiņš. Komisija ir nolēmusi atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādam iebildumi? 22.pants ir pieņemts. 23.pants - nav labojumu un papildinājumu.

24.pants.

M.Graudiņš. Komisija ir nolēmusi priekšlikumu neatbalstīt, bet svītrot vārdus "24.panta pirmajā daļā". Tātad 24.panta "Energoapgādes uzņēmumu izveidošanas un paplašināšanas projektu saskaņošanas kārtība" pirmā daļa skanētu tā: "Padome 30 dienu laikā dod atļauju minēto projektu realizācijai..."

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas izteikties par šo labojumu? Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņš.

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā).

Regulēšanas likuma uzdevums un regulēšanas struktūras uzdevums ir saskaņot sabiedrības, patērētāju un enerģijas ražotāju intereses. Atstājot to, ka plānošana tiek saskaņota vienlaicīgi gan ar enerģijas politikas veidotājiem, kas atbild arī par energoapgādi valstī kopumā, gan arī ar šo institūciju, kas veic ekonomisko regulēšanu, katrā ziņā tika panākts daudz labāks efekts, nekā saskaņojot tikai ar vienu.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs uzturat spēkā savu labojumu?

J.Ozoliņš. Es ierosinātu atstāt to, ka jāsaņem saskaņojums no abām institūcijām.

Sēdes vadītājs. Tad kā tas skanētu?

J.Ozoliņš. Tas skanētu tā, ka jāsaskaņo gan ar enerģētikas valsts ministru, gan arī ar regulēšanas padomi. 23.panta 1.punkts.

Sēdes vadītājs. Tā, balsojam... Vai vēl ir kāds, kas vēlas runāt? Komisijas vadītājs nevēlas runāt. Tātad balsojam par enerģētikas valsts ministra Ozoliņa ieteikto labojumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Zvanu! Atkārtojam balsošanu par enerģētikas valsts ministra ieteikto labojumu 24.pantā. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas - 19. 24.pants ir pieņemts ar enerģētikas valsts ministra Ozoliņa ieteikto labojumu.

M.Graudiņš. Tālāk. Panta otrajā daļā komisija ir nolēmusi atbalstīt Spuģa kunga un Juridiskā biroja ieteikumus. Spuģa kungs iesaka tekstu papildināt ar frāzi "pamatojot atteikuma iemeslu" un norādīt, ka lēmums ir publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Arī Juridiskais birojs iesaka izdarīt redakcionālu labojumu, ka lēmums ir publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Sēdes vadītājs. Jā, protokola skaidrības labad papildinu, ka mēs nobalsojām par 24.panta pirmo daļu un tagad runājam par 24.panta otro daļu. Vai kādam ir iebildumi pret deputāta Spuģa ieteikto un komisijas atbalstīto labojumu? Nav. Otrā daļa ir pieņemta. Līdz ar to pret 24.pantu kopumā?.. Nav iebildumu. 24.pants ir pieņemts nobalsotajā variantā. 25.pantā nav priekšlikumu. 26.pants.

M.Graudiņš. Komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu svītrot vārdu "îpašās".

Sēdes vadītājs. Ir iebildumi. Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņš.

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā).

Cienītie deputāti! Vārds "îpašās" nozīmē, ka energoapgādes uzņēmums stājas īpašās līgumattiecībās ar enerģijas patērētāju. Pareizāk sakot, enerģijas patērētājs uzņemas speciālus pienākumus, kas ir saistīti ar viņa piedalīšanos gan ekonomisko parametru regulēšanā, ko sauc par frekvenci, gan slodzes regulēšanā, vai arī ierobežojumus deficīta apstākļos. Līdz ar to viņš iegūtu privileģētu cenu, bet uzņemtos kādus pienākumus, kas neietilpst tipveida pienākumos un apgādes nosacījumos, un tas ir ārkārtīgi svarīgi gāzes un energo... elektrības sistēmu funkcionēšanai, kā arī, protams, siltumapgādes sistēmās. Tādēļ tam ir ārkārtīgi svarīga nozīme. Es ļoti lūdzu šo vārdu saglabāt, tas dotu vienkāršu iespēju nodrošināt stabilu energosistēmu darbību.

Sēdes vadītājs. Tā. Vai ziņotājs vēlas kaut ko piebilst? (No zāles deputāte A.Seile: "Es vēlos piebilst.") Jā, deputāte Seile - LNNK frakcija.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Gribu atbalstīt komisijas priekšlikumu un Juridiskā biroja priekšlikumu šo vārdu "îpašās" svītrot, jo nekādi īpaši noteikumi vai īpašas līgumattiecības nav sīkāk atšifrētas šajā likumprojektā un šim vārdam nav nekādas juridiskas slodzes. Gribu aizstāvēt Juridiskā biroja ierosinājumu šo vārdu svītrot, jo tam nav nekādas nozīmes. "Îpašs", "labs" vai "slikts" - tie nav likuma termini. Aicinu šo vārdu svītrot.

Sēdes vadītājs. Tātad vairāk izteikties neviens negrib. Mēs balsosim par 26.pantu komisijas atbalstītajā variantā, tas ir, tajā, kur vārds "îpašās" būtu svītrots. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 4, atturas - 8. Pants ir pieņemts komisijas sagatavotajā variantā.

Tālāk - 27.pants.

M.Graudiņš. 27.pantā komisija ir nolēmusi atbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu, kas ir redzams tabulā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atbalstīto variantu? Nav. 27.pants ir pieņemts.

Septītā nodaļa - "Tarifu noteikšana". 28.panta pirmajā daļā nav labojumu.

28.panta otrā daļa. Lūdzu!

M.Graudiņš. 28.pantā komisija ir nolēmusi neatbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu, bet varbūt viņš pats varēs savu priekšlikumu labāk paskaidrot.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikuma iesniedzējs vēlas runāt? Nevēlas. Vai komisijas vadītājiem ir iebildumi pret to, ka panta otrā daļa paliek otrā lasījuma redakcijā?

M.Graudiņš. Jā, komisija ir ierosinājusi neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret komisijas viedokli? Nav. Tātad 28.panta otrā daļa paliek otrā lasījuma variantā.

Trešā daļa.

M.Graudiņš. Tomiņa kunga priekšlikums faktiski attiecas uz ceturto daļu, kur viņš ieteicis nomainīt vārdus "energoapgādes uzņēmuma" ar "energoapgādes objekta". Komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu, uzskatot, ka termins "uzņēmums" ir precīzāks un atbilstošāks nekā "objekts".

Sēdes vadītājs. Tātad pret 28.panta trešo daļu nebija iebildumu. 28.panta ceturtā daļa. Deputāts Tomiņš - Zemnieku savienības frakcija!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Mani jau nemaz nepārsteidz, ka komisija vienmēr atrod precīzākus terminus un atlasa tās derīgākās domas no nederīgajām, un to es vienīgi attiecībā uz vienu iepriekšējo pantu... 15.pantā laikam bija... tas gan neattiecas uz manu priekšlikumu, bet uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju...

Panta ceturtajā daļā tātad ir runa par energoapgādes uzņēmumu papildizdevumu segšanu, ja (es citēju) "energoresursu piegādes nodrošināšana saistīta ar energoapgādes uzņēmuma celtniecību vai paplašināšanu, kas prasa papildizdevumus..." - un tā tālāk. Es nezinu, kāpēc Graudiņa kungs vai komisija saskatīja, ka tas ir precīzāk. Es redzu, ka šā paša likumprojekta pirmajā pantā ir terminu skaidrojums...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, deputāti! Es lūdzu pievērst uzmanību nevis zālē ielidojušajam putnam, bet runātājam.

Z.Tomiņš. Un tātad šajos likumā lietoto terminu skaidrojumos ir pateikts, kas tad ir energoapgādes uzņēmums. 1.panta 5.apakšpunkts: energoapgādes uzņēmums - tas ir uzņēmējs, kas nodarbojas ar energoapgādi. Un, aizvietojot šo vārdu, "precīzo" terminu, Graudiņa kunga aizstāvēto "precīzo" terminu "energoapgādes uzņēmums" ar vārdu "uzņēmējs", lasām tātad par papildizdevumu segšanu, ja energoresursu piegādāšana saistīta ar uzņēmēja celtniecību vai paplašināšanu. Ja nebūtu šā termina skaidrojuma, mēs ar uzņēmumu saprastu gan fabriku (šajā gadījumā Graudiņa izpratnē) jeb rūpnīcu, gan arī uzņēmējsabiedrību, bet termina skaidrojumā mums skaidri un gaiši ir pasacīts, ka ir runa par uzņēmēju. Un tātad es uzskatu, ka šajā teikuma daļā nav runa par uzņēmēja celtniecību vai paplašināšanu (pie tam papildizdevumus neparedz tarifu aprēķināšanas metodika). Iznāk, ka uzņēmēju paplašina, piesaistot dalībniekus vai piesaistot kapitālu. Un tāpēc es pilnīgi nevaru piekrist šim komisijas atzinumam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ziņotājs Māris Graudiņš.

M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! Varētu uzskatīt, ka tā ir gandrīz vai tāda kā "matu skaldīšana", bet, ja mēs atgriežamies pie 1.pantā sniegtajām terminu definīcijām, tad mēs redzam ka ir divu terminu definīcijas - "energoapgādes uzņēmums" un "energoapgādes uzņēmuma objekts". Definīcijā ir teikts, ka energoapgādes uzņēmuma objekti ir energoapgādes uzņēmuma sastāvdaļa. Šajā gadījumā ir ierosināts, lai šis punkts attiektos tikai uz energoapgādes objektiem.

Tā būtu tāda savā ziņā šaurāka interpretācija, un, ņemot vērā, ka saskaņā ar šajā likumprojektā sniegto definīciju šie objekti ir energoapgādes uzņēmumu sastāvdaļa, es tomēr uzskatu, ka komisijas lēmums neatbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu ir pareizāks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka mēs esam liecinieki tam, kā komisijas strādā ar priekšlikumiem, strādā ar likumprojektu pašu, tāpēc arī, man liekas, mēs šeit "buksējam" visu laiku - gan pagājušajā nedēļā, pie šā likumprojekta strādājot, gan arī tagad. Un es absolūti nesaprotu šo argumentāciju. Man liekas, ka Tomiņa kungs šeit ļoti loģiski... un it sevišķi, ja palasām, kas tas ir "uzņēmums" (ir skaidrots, ka tas ir "uzņēmējs") un kas tas ir - "uzņēmuma objekts"... Ja jūs nevarat tādā veidā, tad... es domāju, ka acīmredzot komisijā... izskatot to pēc būtības, varēja arī precizēt - un precizēt arī saziņā ar Tomiņa kungu, jo viņš tādā gadījumā būtu piekritis attiecībā uz terminu "energoapgādes uzņēmuma objekts", un tad, man liekas, viņš neprotestētu. Bet man liekas, ka bieži vien mūsu attieksme pret šo priekšlikumu vērtēšanu ir vienkāršota - ak tā vajag, nevajag, pieņemt, nepieņemt -, neiedziļinoties būtībā, neskatot pēc būtības. Un tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Māris Graudiņš.

M.Graudiņš. Jā, cienījamie kolēģi, es atkārtošu motivāciju, kādēļ komisija šādi nolēma. Pēc definīcijas energoapgādes uzņēmumu objekti ir iekļauti terminā "energoapgādes uzņēmumi", tā ir šo uzņēmumu sastāvdaļa, un līdz ar to nekādas neskaidrības te nevarētu būt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tā, vairāk runātāju nav. Mēs balsosim par 28.panta ceturto daļu deputāta Tomiņa ieteiktajā variantā, proti, vārdus "energoapgādes uzņēmuma" aizstāt ar vārdiem "energoapgādes objekta". Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 14, atturas - 11. Teksts ir pieņemts deputāta Tomiņa ieteiktajā redakcijā.

Tālāk. Ir priekšlikums papildināt 28.pantu ar piekto, sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu. Lūdzu!

M.Graudiņš. Nē, es atvainojos, vēl pie 27.panta...

Sēdes vadītājs. Pag, pag, kā tad tas var būt? Manuprāt, mēs 27.pantu izskatījām. Mēs beidzām izskatīt 28.panta ceturto daļu.

M.Graudiņš. Es atvainojos, varbūt es neieklausījos, ko es pats un citi runāja, bet es domāju, ka mēs pieņēmām 26.pantu un tagad 27. būtu jāizskata.

Sēdes vadītājs. Bet mēs visu laiku runājām par 28.panta ceturto daļu.

M.Graudiņš. Es atvainojos, man numerācija sajukusi. Tālāk tad ir 28.panta piektā daļa. 6., 7., 8., 9. un 10.daļa ir ierosināta kā priekšlikumi, kuri papildinātu līdzšinējo 28.pantu, un viņi ir diezgan sarežģīti, jo saistās ar metodoloģiju, kas būtu ar likumu noteikta Energoapgādes regulēšanas padomei, nosakot tarifus. Pozitīvā puse ir tā, ka tas nodrošinātu zināmu sistēmu šeit. Pēc Spuģa kunga domām, tas nodrošina zināmu ekonomisku apsvērumu ieviešanu. Bet ir arī negatīvais, pret ko ir nopietnas iebildes no enerģētikas valsts ministra un Enerģētikas departamenta puses, ka tas pārāk cieši sasaistīs šīs jaundibinātās padomes rokas un ka piektās daļas kontroles tarifu jēdziens nebūt nav pieņemams - nav tāds, kur būtu ņemta vērā citu valstu prakse, vismaz likumā nosakot šo tarifu noteikšanas metodoloģiju. Tā ka, es domāju, lietderības labad būtu labi, ja mēs dzirdētu šo motivāciju no paša iesniedzēja, kurš labāk tehniskās daļas varētu aizstāvēt, un arī no valsts ministra Ozoliņa, kurš varētu savu viedokli izteikt.

Sēdes vadītājs. Bet komisija šo variantu ir atbalstījusi, tā ka jūs runājat kā deputāts. Jā?

M.Graudiņš. Komisija šo variantu ir atbalstījusi, bet es domāju, ka, lai mēs varētu lietderīgi spriest "par" vai "pret", manuprāt, būtu vajadzīgs sīkāks paskaidrojums par šiem viedokļiem.

Sēdes vadītājs. Vai ir kāds, kas vēlas izteikties? Nav. Tātad ziņotājs Māris Graudiņš. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

M.Graudiņš. Es vienkārši atstāstīšu tos divus viedokļus, kurus es izpaudu. Komisijas lēmums, kā jau tika minēts, ir bijis, lai atbalstītu šos deputāta Spuģa priekšlikumus. Ņemot vērā, ka mēs līdz šim esam balsojuši...

Sēdes vadītājs. Bet, Graudiņa kungs... Deputātiem nav nekādu iebildumu. Zālē, kā es sapratu, neviens nevēlas iebilst pret šiem.

M.Graudiņš. Nē, es domāju tā, ka līdz šim mēs balsojām par atsevišķiem punktiem, un es gribēju ieteikt balsot par atsevišķiem punktiem.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka tomēr neviens... visi piekrīt visiem punktiem.

M.Graudiņš. Es pieprasu... (Starpsauciens no zāles: "Prasa balsojumu.") es gribētu pieprasīt balsošanu par 5., 6., 7., 8., 9. un 10. daļu.

Sēdes vadītājs. Labi, tā kā ir domstarpības, balsosim par katru no punktiem atsevišķi.

Deputāts Tomiņš - Zemnieku savienība. (Starpsauciens no zāles: "Kâ vārdā runā?") Es to noskaidroju, un Graudiņa kungs paskaidroja, ka viņš runā komisijas vārdā kā referents.

Z.Tomiņš (LZS).

Par Kārtības ruļļa pārkāpšanu, par Kārtības ruļļa neievērošanu. Ārpus kārtas. Saeimas kārtības ruļļa 133. pants skan: "Katrs deputāts var prasīt priekšlikuma izskatīšanu un balsošanu pa daļām", un piezīme atsaucas uz 54. pantu. Tā ka, lai mēs balsotu, kā Graudiņa kungs ierosina, pa daļām, Saeimai pa priekšu ir jānobalso par šādu kārtību.

Sēdes vadītājs. Labi, tātad balsosim par to, lai šie papildinājumi tiktu nobalsoti pa daļām. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 32, atturas - 20. Deputāti nevēlas balsot šo priekšlikumu, uzskata, ka nav vajadzīgs balsot šos priekšlikumus pa daļām. Tātad balsosim par visiem priekšlikumiem un papildinājumiem - par 5., 6., 7., 8., 9 . un 10. daļu kopumā komisijas atbalstītajā redakcijā.

M.Graudiņš. Par procedūru, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Bet tagad jūs runāsit kā deputāts vai kā referents?

M.Graudiņš. Kā deputāts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Māris Graudiņš - "Latvijas ceļš".

M. Graudiņš. Es vienkārši gribēju priekšsēdētāja kungam vērst uzmanību uz to, ka valsts enerģētikas ministrs Ozoliņa kungs bija lūdzis vārdu, bet tas netika ievērots no Prezidija puses. Vai būtu iespēja uzklausīt viņa viedokli?

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā mēs pie šīs... tādā gadījumā mēs šo vārdu dosim pēc pārtraukuma.

Pašreiz ir reģistrācija. Vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētāja biedram Andrejam Krastiņam, bet pēc pārtraukuma būs vārds enerģētikas valsts ministram Ozoliņa kungam.

A.Krastiņš (5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Godātie kolēģi! Es gribēju tikai vērst uzmanību uz to, ko jau arī godājamais Gorbunova kungs teica. Tātad 15.45 sākas Saeimas frakciju pārstāvju tikšanās ar Norvēģijas stortinga prezidenti, tikšanās notiek Saeimas otrajā stāvā viesu zālē. Tā ka lūdzu frakciju vadītājus vai pilnvarotos pārstāvjus ierasties uz tikšanos. Un tikšanās notiks līdz 16.35.

Sēdes vadītājs. Un visus pārējos deputātus lūdzu katrā ziņā atnākt, jo citādi frakciju vadītāji būs projām un var nebūt kvoruma. Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu pārbaudīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu uzmanību!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Mariss Andersons,

Eduards Berklavs...

Sēdes vadītājs. Berklava kungs ir zālē.

I.Daudišs.

Gundars Bērziņš...

Sēdes vadītājs. Deputāts Bērziņš ir zālē.

I.Daudišs.

Inese Birzniece...

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece ir zālē.

I.Daudišs.

Gaļina Fjodorova,

Irēna Folkmane,

Anatolijs Gorbunovs,

Oskars Grīgs,

Māris Grīnblats..

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats ir zālē.

I.Daudišs.

Andris Grots,

Andris Gūtmanis,

Raimonds Jonītis,

Kārlis Jurkovskis,

Ēriks Kaža,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Ludmila Kuprijanova,

Janīna Kušnere,

Aristids Lambergs,

Kārlis Leiškalns...

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns ir zālē.

I.Daudišs.

Voldemārs Novakšānovs...

Sēdes vadītājs. Ir zālē.

I.Daudišs.

Andrejs Panteļējevs,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons...

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons ir zālē.

I.Daudišs.

Aija Poča,

Velta Puriņa.

Pauls Putniņš...

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš ir zālē.

I.Daudišs.

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Juris Sinka,

Zigurds Tomiņš...

Sēdes vadītājs. Ir zālē. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Mēs turpinām apspriest trešajā lasījumā likumprojektu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". 28. pants. Ir runa par priekšlikumu - papildināt 28. pantu ar 5., 6., 7., 8., 9. un 10. daļu. Vārds ir enerģētikas valsts ministram Ozoliņam.

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs).

Cienītie deputāti! Es saprotu, ka ļoti grūti faktiski ir koncentrēties ekonomisku un sarežģītu likumu pieņemšanai, un jāsaka, ka 28. pantā no 5. līdz 10. apakšpunktam ir ieviestas dažas būtiskas jaunas pieejas tarifu noteikšanas metodikā, kas faktiski tiek plaši lietotas, bet, manuprāt, šī labā ideja šajā likumprojektā varētu izsaukt arī dažus sarežģījumus, proti, viņa varētu izskatīties pēc atgriešanās pie centralizētās plānošanas un cenu noteikšanas, tādēļ, manuprāt, viņa būtu noteikti jāuzlabo. Šī metodika būtu lietojama, bet katrā ziņā būtu labāk, ka kontroltarifi tiktu vēlreiz uzmanīgi apsvērti un iestrādāti tā sauktajā sekundārajā likumdošanā vai tajos apakšaktos, kas būs jau padomes nolikumā. Tāpat tas acīmredzot lielā mērā ir saistīts, kā jūs redzat, ar nodokļu atlaidēm. Šeit pastāv briesmas, ka uzņēmēji varētu sākt cīnīties tikai par nodokļu atlaidēm un absolūti aizmirstu uzņēmumu ekonomisko attīstību un enerģijas taupīšanu. Tā ka visai labā ideja būtu noteikti jānostiprina, bet es jūs ļoti lūgtu to nedarīt šajā likumdošanas aktā.

Vēl viena problēma varētu rasties arī ar enerģijas iepirkuma cenu noteikšanu pamatlikumā. Runa ir par koģenerāciju un siltuma iekārtām, tas katrā ziņā novedīs pie ļoti, ļoti ievērojamas monopolpeļņas, uz kuru neviena regulēšanas struktūra un nekādi sabiedrības procesi nekad vairs nevarēs iedarboties, jo tas būs ierakstīts pamatlikumā. Tā būtu tēma, kura būtu jāveic ļoti radoši un mainīgi.

Tāpēc es aicinātu jūs nebalsot... neatbalstīt 28. pantu no 1. līdz 10. apakšnodaļai. Katrā ziņā idejas būtu jāiestrādā kādā citā likumdošanas aktā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tā, vairāk... Vārds deputātam Spuģim - "Latvijas ceļš".

M.Spuģis (LC).

Cienījamie deputāti! Es gribētu teikt, ka šeit ir visa likumprojekta sāls... vai mēs mainīsin situāciju Latvijā enerģētikā vai nemainīsim. Ja mēs runājam par to, ka to var izdarīt citos likumprojektos, ja runājam par to, ka var izdarīt ar pavēlēm, instrukcijām, ar noteikumiem, tad to visu varēja darīt līdz pašam šim brīdim. Tas nav darīts, un man ir aizdomas, ka tas diez vai tādos tempos arī tiks darīts nākotnē. Tādēļ ir šie priekšlikumi

Es gribētu runāt diezgan plaši par šo tēmu. Es saprotu jūsu šaubas, es saprotu arī jautājumu, vai te ir pareizie paņēmieni, kādā veidā regulēt enerģētiku Latvijā. Es jums teikšu tā: šaubas es jums mēģināšu novērst. Ja jūs šaubāties par kaut ko citu, mēs varam vēl diskutēt par to. Es vēl otrreiz uzstāšos, bet es jūs lūgtu ieklausīties. Es vados pēc tās situācijas, kāda šodien Latvijā ir. Šodien Latvijā, godīgi runājot, neviens netaupa enerģiju, ja taupa, tad tikai konkrētie uzņēmēji. Netiek iesaistīti šajā darbā ne ierēdņi, ne visi valsts iedzīvotāji, ne arī valsts uzņēmumi.

Manu priekšlikumu būtība ir iesaistīt šos visus šajā enerģijas taupīšanas darbā. Izeju no kāda viedokļa? Izeju no tās pieredzes, kas man eksistē pēdējos trijos gados, izeju no tā, kāda ir pasaules un Rietumeiropas prakse. Citēšu nedaudz Enerģētikas hartu, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā un šodien acīmredzot pieņemsim otrajā lasījumā. Hartas 3. pielikuma 2. "b" punktā ir teikts, ka visiem tiem, kuri iekļaujas šajā Enerģētikas hartā, ir tiesības... mēs parakstāmies no vienas puses un citi - no citas puses.

1. Vispārēju nosacījumu radīšana, kas rosinātu ražotājus un patērētājus pēc iespējas ekonomiskāk, efektīvāk izmantot enerģiju apkārtējai videi nekaitīgā veidā. Vai mums ir tiesības veidot konkrētu, saviem apstākļiem specifisku? Ir rakstīts, ka, vadoties pēc katras puses specifiskajiem apstākļiem... 5. paragrāfā.

Par energoefektivitāti. Tur ir teikts, ka regulāri aktualizē energoefektivitāti uzlabojošas programmas, kas ir piemērotas vietējiem apstākļiem. Mums šādas programmas nav bijušas. Es šajos priekšlikumos principā esmu iekļāvis mazu programmu - uzsākt šo energoefektivitātes lietu. Kas šajās programmās Eiropā tiek noteikts? Es izrakstīju divus punktus.

1. Tas ir "d" punkts 8. paragrāfā - "Privātās iniciatīvas un rūpnieciskās sadarbības attīstīšana un veicināšana, ieskaitot kopuzņēmumu veidošanu."

"i" punkts - koģenerācijas un centralizētas siltumapgādes efektivitātes palielināšanas atbalsts un veicināšana. To saka Eiropā. Mums ir jāiet šis ceļš. Mēs nevaram iet pretējā virzienā. Mēs nedrīkstam saskaldīt. Mums ir jādecentralizē visā valstī, bet nedrīkstam saskaldīt atsevišķā pilsētā vai ciemā.

Kādas būs sekas maniem priekšlikumiem? Maniem priekšlikumiem, pēc mana viedokļa, būs šādas sekas: pašreiz, kamēr cilvēki balsos par nākamo Saeimu, ierēdņi izstrādās metodikas, jo būs spiesti to darīt. Mēs būsim ielikuši likumā šīs tēzes. Konkrēti kādā virzienā un cik precīzi - tā ir viņu prāta un godprātības lieta. Viņi var mainīt uz vienu vai otru pusi. Un Saeima varēs prasīt no viņiem darbu.

Ko tas maksās - pagājušajā nedēļā jau uzdeva jautājumu. Es jums teikšu tā: kas saistās ar priekšlikumiem par siltumapgādi, tad mana priekšlikuma būtība ir tikai viena - likt un ļaut cilvēkiem izmantot līdzekļus jeb siltumu, kas pašreiz aiziet zemē un gaisā. Noteikt šo situāciju, kāda tā šodien ir. Tas, kurš ņems no šejienes līdzekļus, lai modernizējas, lai izmanto šos līdzekļus. Tāpēc ir šie pieci gadi. Manos priekšlikumos ir runāts par uzskaiti. 5. punkta papildinājums dos iespēju iesaistīt visus ražotājus, lai tiktu veikta pilnīga uzskaite.

Viens no nākamajiem punktiem ir iesaistīt arī patērētājus uzskaitē, jo bez uzskaites taupīt nav iespējams.

Par elektrību vai elektrības ražošanu. Mana priekšlikuma būtība ir - ražot elektroenerģiju, noteikt tarifa būtību, lai varētu ražot elektroenerģiju mazajos hesos un koģenerācijā. Kādas ir šīs summas? Kur šī nauda veidosies? Bez šaubām, šo naudu maksās patērētāji. Mazajiem hesiem šā iemesla dēļ tuvākajos 8 gados maksimāli var pieaugt tarifs par vienu procentu. Koģenerācijai pēc tām attīstības programmām, kas ir izstrādātas Latvijā, bet nav pieņemtas, šis skaitlis varētu būt 100 megavati, un, izejot no šī viedokļa, no 2000 megavatiem uzstādītās jaudas, maksimāli šī iemesla pēc varētu pieaugt tarifs par 5 procentiem astoņu gadu laikā. Toties pēc tam šīs iekārtas būs. Mēs nebūsim dzīvojuši uz pagātnes un arī uz nākotnes rēķina. Būs pakāpeniska elektroenerģijas palielināšana.

Novakšānova kungs pagājušajā nedēļā sacīja, ka Enerģētikas likums - šis ir Enerģētikas likums - būs tas, kas iedzīs pirmo vagu enerģētikā. Es jums teikšu tā, ka diez vai šī pirmā vaga būs, ja netiks pieņemti mani priekšlikumi. Būs tā, ka mēs būsim pienākuši pie enerģētikas lauka, apskatījušies, norunājuši, ka nezinām, kā viņu dzīt, jo var iznāk šķība un greiza, nodibināsim padomi, un gan jau tā izdomās kur dzīs, kā dzīs. Es domāju, ka mēs esam četrus gadus mēģinājuši uzsākt šo dzīšanu. Laika vairs nav. Kamēr mēs domāsim, tikmēr šī lieta stāvēs, jo cilvēki šajā virzienā nestrādās.

Kas notiks, ja netiks pieņemti šie priekšlikumi? Parasti saka tā: es uzskatu, ka nekas nenotiks. Notiks tieši tas pats, kas notiek. Nekas nemainīsies. Neteiksim, ka bads būs tūlīt klāt. Vienkārši tas pats, kas eksistē šodien, zināmā veidā šā bezjēdzība turpināsies. Mēs rēķināsim tarifus, strīdēsimies, pierādīsim, bet nekas nemainīsies. Tas būtu arī viss, ko es gribēju pateikt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Kā komisijas vadītājs vai kā deputāts? Komisijas vadītājs - Māris Graudiņš.

M.Graudiņš. Kā komisijas vadītājs un kā referents es gribu vienkārši atkārtot to, ka Tautsaimniecības komisija nolēma atbalstīt Spuģa kunga priekšlikumus, un es jūtu pienākumu tomēr arī piebilst kā darba grupas vadītājs šajā jomā, ka Valsts enerģētikas departamenta eksperti viennozīmīgi pievienojās deputāta Spuģa rūpēm, bet uzskatīja, ka šie viņa lietderīgie atsevišķie priekšlikumi būtu iekļaujami, kā ministra kungs teica, sekundārajos noteikumos un ka padomes rokas nebūtu sasaistāmas ar kādu noteiktu specifisku metodoloģiju, nosakot tarifus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kam? Balsošanas režīmu! Mēs balsosim par papildināšanu - par 28. panta papildināšanu ar piekto, sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu deputāta Spuģa piedāvātajā un komisijas atbalstītajā redakcijā. Lūdzu! Dodiet balsošanas režīmu! Tātad: par - 29, pret - 10, atturas - 13. Ir pieņemts. 28. pants ir papildināts. Tātad līdz ar to kopumā arī 28. pants ir pieņemts.

Tālāk es nododu vadību Saeimas priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam.

M.Graudiņš. Tātad, ja drīkstu turpināt, godātais priekšsēdētāja kungs, līdz ar šo balsojumu mums būtu jāatgriežas pie pirmā panta 16. un 17. punkta, kurus ierosinājis deputāts Spuģis, proti, skaidrojumus terminiem "kontroles tarifs" un "koģenerācija", kurus Tautsaimniecības komisija nolēmusi atbalstīt gadījumā, ja 28. pantā tiek pieņemta no piektās līdz desmitajai daļai, un tā tas ir noticis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šeit nekāda diskusija nav vajadzīga, jo mēs, izskatot šo pantu, arī tā nolēmām. Lūdzu, tālāk!

M.Graudiņš. Tālāk 29. pantā komisija ir ierosinājusi atbalstīt Juridiskā biroja ieteikumu - ieviest vārdkopu "laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Tālāk!

M.Graudiņš. Tālāk. Pārejas noteikumos pēdējā pantā 18. lappusē komisija ir nolēmusi daļēji atbalstīt deputāta Spuģa ieteikumu, ka Ministru kabinetam jāizstrādā siltumapgādes kontroles tarifu aprēķināšanas metodika līdz 1995. gada 1. novembrim, proti, pagarinot termiņu par vienu mēnesi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Tālāk!

M.Graudiņš. ... Un nolēmusi daļēji atbalstīt otro daļu no deputāta Spuģa priekšlikuma - pagarināt termiņu līdz 1. janvārim - līdz 1996. gada 1.janvārim.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

M.Graudiņš. Komisija ieteikusi neatbalstīt Spuģa kunga priekšlikuma trešo daļu, kurā viņš lūdz Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt grozījumus dažādos nodokļu likumos.

Sēdes vadītājs. Sākam debates par deputāta Modra Spuģa priekšlikumu.

Modris Spuģis - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

M.Spuģis (LC).

Cienījamie kolēģi! Par manu neatbalstīto priekšlikumu pārejas noteikumos. Par nodokļu atlaidēm. Es nerunāju par kaut kādiem nodokļiem. Es nerunāju arī par nodokļu lielumu. Es runāju par principu. Šajā gadījumā man bija priekšlikumi. Es biju iesniedzis komisijā un darba grupā priekšlikumus gan par uzņēmumu ienākuma nodokli, gan par pievienotās vērtības nodokli, bet tas ir diskutējams jautājums. Ja ir kontroles tarifs, tad tādā gadījumā visi patērētāji, ja nebūs šo nodokļu atvieglojumu diferenciācijas, paši noteiks kontroles tarifu. Ir jābūt motivācijai, kāpēc ir jānosaka tarifs zem kontroles tarifa? Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Referents vēlas komentēt? Nevēlas. Lūdzu zvanu!

Izskatām pārejas noteikumos deputāta Modra Spuģa priekšlikumu: "Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus likumam "Par pievienotās vērtības nodokli" - "Nodokļu atlaides siltumapgādes uzņēmumiem, kuri realizē siltumenerģiju zemāk par kontroles tarifu" līdz 1995. gada 1. oktobrim".

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 13, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Graudiņš. Tālāk. Komisija ir nolēmusi daļēji atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu - pieņemt to attiecībā uz Latvijas nacionālo enerģētikas programmu, bet nepieņemt to priekšlikuma daļu, kurā ir teikts, ka šī programma būtu jāiesniedz Saeimai līdz 20. septembrim. Komisija nolēma atstāt šo noteikumu bez noteikta datuma, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

G.Bērziņš (LZS).

Protams, priekšlikums ir daļēji atbalstīts, nenosaucot termiņu, it kā daļēji ir ietverts, bet kad šī Nacionālā enerģētikas programma tiks iesniegta? Manuprāt, tā tomēr ir neatliekami vajadzīga, jo tika pieņemti būtiski valdības lēmumi par enerģētisko sektoru - un varbūt bieži vien nepārdomāti. Piemēram, kaut vai valdības deklarācija par enerģētiku. Tajā ir sacīts tā: turpinās dabisko monopolu - "Latvenergo", "Latvijas gāzes" - pārstrukturēšana, lai tos varētu kooperatizēt un pārvērst komerciālos un efektīvos uzņēmumos. Nekur nav runa par privatizāciju. Protams, es personīgi domāju, ka neiebilstot pret privatizāciju... bet tikai ar pavisam citām metodēm - palielinot šo uzņēmumu konkurētspēju, ar kapitāla piesaistīšanu, nevis izpārdodot kādu daļu un pēc tam risinot kaut kādas problēmas - varbūt iekšējā parāda problēmas vai budžeta problēmas. Un tāpēc ir ļoti būtiska šī izšķiršanās par šiem stratēģiskajiem uzņēmumiem un arī varbūt par citām... kaut vai par elektroenerģijas tālāku attīstību... kā veidojas kopējais elektroenerģijas tīkls ar Lietuvu, Igauniju, kā tiek veidoti tarifi, kādā veidā mums izmantot šo priekšrocību, ka šīs mūsu hidroelektrostacijas strādā tā sauktajās "pîķa" stundās. Var būt, ka ir iespējams saņemt lielāku samaksu par elektroenerģiju, par šo elektroenerģiju, kas tiek ražota, un varbūt vēl daudzi būtiski citi... kādā veidā šī siltumapgāde notiek, kā tiek risināti šie jautājumi, kādas ir investīcijas šinī nozarē un tā tālāk, alternatīvi enerģijas avoti un citi jautājumi. Tāpēc es uzskatu, ka jautājums tomēr ir pietiekami svarīgs un neatliekams. Ja valdība neiejauktos un nerisinātu šādus būtiskus jautājumus faktiski ļoti sasteigti, manuprāt, un nepārdomāti, varbūt šī koncepcija un šī enerģētikas programma varētu pagaidīt un nebūtu pirms vēlēšanām jāiesniedz, nebūtu 20.septembris tas datums, kad tā būtu jāiesniedz. Bet, tā kā valdība grasās pieņemt varbūt ļoti būtiskus un izšķirošus, un tālejošus lēmumus, varbūt neapdomājot sekas, varbūt citu motīvu dzīti, es domāju, ka tas ir nepieciešams.

Otrs jautājums. Gribētos dzirdēt arī precīzas summas, kādas ir iztērētas šīs programmas izstrādē, jo tā ir gan starptautisku institūciju nauda, gan arī tā, ko "Latvenergo" un "Latvijas gāze" ir maksājusi par šo programmu izstrādi. Un nauda ir iztērēta, kaut kāda nauda ir iztērēta. Man nav precīzas informācijas, kāda, bet es pieļauju, ka tā summa varētu būt ne pārāk maza. Un tomēr ir vajadzīgs kaut kāds rezultāts. Tāpēc es aicinu, tā kā nav cita priekšlikuma... varbūt 20.septembris sakarā ar likumprojekta ieilgušo izskatīšanu ir ne pārāk tāls laiks... bet, tā kā cita konkrēta priekšlikuma nav, tomēr atbalstīt šo priekšlikumu par konkrētu termiņu, lai nenotiktu kaut kāds... lai vismaz Saeimai būtu iespējas iejaukties. Ja valdības lēmums par šo uzņēmumu privatizāciju ir valsts interesēm neatbilstošs, tad, iesniedzot šo koncepciju jeb programmu, neapšaubāmi, ir jāatspoguļo šie jautājumi, un Saeimai būs iespēja kaut kādā veidā vismaz ietekmēt šos lēmumus, kas bieži vien pēdējā laikā, valdības darbības pēdējos mēnešos un nedēļās, var kļūt pavisam nepārdomāti, neprognozējami, ar ļoti tālejošām smagām sekām. Tāpēc aicinu atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs. Lūdzu!

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā).

Cienījamie deputāti! Bērziņa kungs uzdeva, protams, ļoti daudz jautājumu par to, kas šajā jomā pašlaik notiek un kas ir noticis pagātnē. Spriežot pēc tā, kā viņš runāja par programmas aprakstu, es saprotu, ka jums ir vajadzīga informācija, aktuālā informācija. Jo tur nebija nekādu jautājumu, kas saistītos ar programmu. Bez tam tāds apgalvojums par katastrofas tuvošanos... Bērziņa kungs, man liekas, ka jūs vienkārši nezināt, kādā veidā pielietot izteicienus! Jūs tos lietojat nepārdomāti. Ja jūs ko nezināt, tad jums vienkārši ir jāpajautā. Ja deputāti vēlas zināt par to, kā notiek, teiksim, "Latvijas gāzes" privatizācijas gaita, šo informciju var iegūt jebkurā laikā. Es jautāju arī Tautsaimniecības komisijai, vai viņi nevēlas šādu informāciju iegūt, un viņi ieguva to, ko viņi vēlējās. Tā ka tas bija vistukšākais pieprasījums priekšvēlēšanu laikā. Bet, kas attiecas uz programmu, bez šaubām, programma tiek izstrādāta, un jūs ļoti labi zināt, kādā veidā Nacionālajai enerģētikas programmai tika izmainīti budžeta asignējumi. Programmu var iegūt, bet es aicinu jūs tomēr padomāt par termiņiem.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

M.Graudiņš. Kā jau es minēju, komisija nolēma šo priekšlikumu daļēji atbalstīt. Atcerēsimies, kāds ir šā likuma nosaukums un kāds ir tā mērķis! Šī likuma mērķis ir uzņēmējdarbības regulēšana enerģētikā. Un šis likums līdz ar to būs devis "spēles noteikumus" enerģētikā, lai vietējiem un ārzemju investoriem būtu pārliecība par savu ieguldījumu perspektivitāti. Un līdz ar to tas būs arī nodrošinājis patērētājiem pārstāvniecību šajā tarifu noteikšanas padomē un palīdzēs katrā ziņā gādāt par nepārtrauktu kurināmā un elektrības apgādi. Tagad "Pârejas noteikumos" ðī prasība, lai iesniegtu vispārēju enerģētikas programmu... tas mazliet iet ārpus šā likuma "râmjiem". Bet katrā ziņā Bērziņa kunga teiktais ir pareizs. (Viņš gan iedziļinājās dažās niansēs par to, cik ir maksājuši līdzšinējie pētījumi un analīzes, un tas, manuprāt, neatbilst pašreizējo debašu tematam.) Bet katrā ziņā Latvijas valdības pēdējā laika rīcībai tiešām ir tālejošas, nozīmīgas sekas. Piemēram, "Latvijas gāzes" privatizācijā iecer stratēģisko ārzemju investoru līdzdalību un arī Latvijas valsts pilsoņu līdzdalību mūsu monopoluzņēmuma privatizācijā. Tas tiešām sāk risināties un notiek. Ja Bērziņa kungs oponē tieši šādiem priekšlikumiem, tad lai pasaka to skaidri un gaiši, ja viņš nevēlas, lai Latvijas valsts iedzīvotājiem būtu daļa no šiem monopoluzņēmumiem. Bet katrā ziņā šāda programma būtu jāizstrādā, tādēļ Tautsaimniecības komisija to ir atbalstījusi, taču mēs atbalstījām arī to, lai šai programmai nebūtu jātiek iesniegtai nākamo divu nedēļu laikā, bet lai tā būtu pārdomāta un lai to varētu iesniegt vēlāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Mums ir jāveic divi balsojumi. Pirmais ir deputāta Tomiņa iesniegtais priekšlikums: "Ministru kabinetam līdz 1995.gada 20.septembrim iesniegt Saeimai izskatīšanai Latvijas nacionālo enerģētikas programmu." Un otrais ir komisijas priekšlikums: "Ministru kabinetam iesniegt Saeimai izskatīšanai Latvijas nacionālo enerģētikas programmu."

Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 13, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

Tagad lūdzu vēlreiz zvanīt. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus piedalīties balsojumā par likumprojektu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Tagad, lūdzu, sāksim izskatīt 6.-7.septembra sēdes darba kārtību! Iepriekšējā sēdē iesākto jautājumu mēs esam izskatījuši, un tagad, lūdzu, izskatīsim darba kārtību. Pirmais iesniegšanas kārtībā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Lagzdiņa iesniegums. Ņemot vērā, ka būtu nepieciešams vēl 5.Saeimas laikā pieņemt Korupcijas novēršanas likumu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina šo likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt Saeimas 6.septembra sēdē kā darba kārtības ceturtās sadaļas pēdējo punktu. Līdzīgu iesniegumu ir iesnieguši frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti Endziņš, Zvaigzne, Bordāns, Kehris, Seiksts, Birzniece, Liepiņš, Osis, Lagzdiņš un Elferts. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu? Nav iebildumu. Esam pieņēmuši šo priekšlikumu.

Nākamais iesniegums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt šādas izmaiņas 6.-7.septembra sēdes darba kārtībā. Pirms darba kārtības 34.jautājuma (likumprojekts "Latvijas Augstskolu likums") izskatīt darba kārtības 40.jautājumu (likumprojekts "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem pilsētās") un darba kārtības 49.jautājumu (likumprojekts "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu"). Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to šo priekšlikumu esam pieņēmuši.

Ir iesniegts deputātu jautājums labklājības ministram Andrim Bērziņam (deputāti Kaža, Brūvers, Kreituse, Kreituss, Bartaševičs). Lūgumi par debatēm nav iesniegti. Tātad mēs to izskatīsim pie Prezidija ziņojumiem.

Vēl par darba kārtību: "Tehniskas kļūdas dēļ lūdzam no 6.-7.septembra plenārsēdes darba kārtības izņemt 44.punktu - likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumiem" izskatīšanu pirmajā lasījumā. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins." Citu iesniegumu par darba kārtību nav.

Sākam izskatīt darba kārtības nākamos punktus. Prezidija ziņojumi. Vispirms - par saņemtajiem likumprojektiem. "Ârsta prakses likums". Vai deputātiem ir kādi iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru". Deputātiem nav iebildumu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Es atvainojos, es nenosaucu deputātus, kuri ir iesnieguši šo likumprojektu. Tie ir deputāti Sinka, Jonītis, Gūtmanis, Čepānis un Karnups.

Nākamais likumprojekts ir "Grozījums likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"" (iesniedz Sociālo un darba lietu komisija). Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Pie Prezidija ziņojumiem es jums solīju izskatīt arī deputātu jautājumu. Lai būtu operatīvāk, es to nolasīšu: "Lûdzam labklājības ministru Bērziņa kungu un veselības aizsardzības valsts ministru Apiņa kungu atbildēt uz šādiem jautājumiem. Kādas automašīnas paredzēts iepirkt ātrās medicīniskās palīdzības vajadzībām, kāda ir mašīnu skaita cena? Kāpēc nav pieņemti akciju sabiedrības RAF priekšlikumi par ātrās medicīniskās palīdzības mašīnu piegādi, kas dotu iespēju ekonomēt valsts līdzekļus un saglabāt darbavietas Latvijas uzņēmumos? Kāds ir ekonomiskais pamatojums (aprēķins) šo priekšlikumu noraidīšanai? Deputāti Kaža, Brūvers, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss, Bartaševičs." Ðo jautājumu nododam labklājības ministram Andrim Bērziņam un veselības aizsardzības valsts ministram Pēterim Apinim.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"". Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu: "Ierosinām atsaukt steidzamību "Grozījumiem likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" sakarā ar nepieciešamību papildu caurskatei komisijā, jo grozījumi skar konceptuālus privātā īpašuma jautājumus." Ðo ierosinājumu ir iesnieguši deputāti Resnais, Kokins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Novakšānovs, Gundars Bērziņš, Tomiņš, Milbergs, Krasohins, Elferts un Tupešu Jānis.

Viens var runāt "par", viens - "pret". Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Ja "zemnieki" lūdz atcelt šā likumprojekta steidzamību, tad darīsim tā un mierīgi izvērtēsim šo likumprojektu trijos lasījumos! Apspriežoties ar komisijas vadītāju, mēs, arī dažu komisijas locekļu vārdā, piekrītam šim ierosinājumam un tātad aicinām šo likumprojektu tūlīt izskatīt otrajā lasījumā, un pēc tam varētu sekot trešais lasījums (protams, ja Saeima nobalsos).

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vairāk neviens deputāts nevēlas runāt par priekšlikumu. Balsosim par ierosināto priekšlikumu - atsaukt steidzamību. To Kārtības rullis paredz, bet ir vajadzīgs deputātu balsojums par to. Lūdzu rezultātu! Kolēģi deputāti, laikam ne visi mēs esam piedalījušies balsojumā, jo zālē ir 49 deputāti. Lūdzu zvanu! Atgādinu kolēģiem deputātiem, kuri ierodas tagad zālē, ka mums jābalso otrreiz, jo kvoruma nebija, un mēs balsojam par deputātu - Zemnieku savienības deputātu, deputātu Krasohina un deputātu Elferta un Tupešu Jāņa - iesniegumu atsaukt steidzamību grozījumiem likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts. Tātad izskatām otrajā lasījumā. Lūdzu referenti! Tautsaimniecības, agrāras un reģionālās politikas komisijas vārdā Anna Seile, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Augsti godātie Prezidija locekļi un Saeima! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.961. Tātad šo likumprojektu izskatām otrajā lasījumā, un attiecībā uz otro lasījumu ir iesniegti labojumi 36.pantā, un jums priekšā ir tabula, kurā ir redzams, kādu redakciju ir ieteicis Resnā kungs. Tautsaimniecības komisija, izvērtējusi viņa priekšlikumu, nolēma izmainīt šo redakciju, daļēji izmainot arī priekšlikuma būtību. Tautsaimnieku komisijas izstrādātajā redakcijā ir pateikts, ka, lai uzsāktu koku ciršanu, tomēr ir jāsaņem atļauja vietējā valsts mežniecībā, un ir skaidri pasacīts tas, kas nebija pateikts tajos ierosinājumos, kas bija pirmā lasījumā redakcijā, - ka šīs atļaujas ir izsniedzamas bez maksas, uzrādot visas gada laikā plānotās cirtes. Protams, nav nekāda vaina, ja sākumā ir uzrādīts mazāks ciršu skaits vai lielums, vai apjoms; gada laikā var izņemt arī vairākas šādas atļaujas, bet šī redakcija, kuru iesaka Tautsaimniecības komisija, paredz tomēr zināmu kārtību, lai mežu valsts ministrs varētu izstrādāt speciālas uzskaites veidlapas, šīs biļetes un šīs atļaujas tiktu izdotas Valsts meža dienesta noteiktajā kārtībā. Resnā kunga priekšlikums paredzēja tikai to, ka meža īpašniekam tikai rakstiski 7 dienas pirms ciršanas uzsākšanas ir jāinformē mežniecība. Es aicinu balsot par Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Bet mums būs debates. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Un pēc tam - Jānis Kokins.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikties šā panta sakarībā par to, ka diemžēl vēl vienmēr mūsu prātos, mūsu apziņā nav skaidrs, kas ir privātīpašums un kas nav. Padomju Savienība diemžēl vēl ir dzīva, tā vēl ir dzīva Latvijā, tā vēl ir dzīva šajā telpā, mūsu balsojumos, un tas parādās tādā ziņā, ka vienmēr jeb bieži mūsu likumos ir ārkārtīgi lielas pakāpes kontrole pār to, ko cilvēks drīkst darīt, ko viņš nedrīkst darīt, kas viņam jādara, kā ir jādara, un tas ir atstāts ierēdņu armijai - izpildīt šos nebeidzamos likumus, pildīt visādas veidlapas un veikt dažādas nevajadzīgas formalitātes. Tas attiecas arī uz šo gadījumu: ja kāds zemnieks grib nocirst koku pats savā mežā, mežā, kas ir viņa īpašums un kas ir zemesgrāmatā reģistrēts, grib nocirst kādus nedaudzus kokus, lai izveidotu sētai mietus, tad ir jāiet dabūt atļauju. Tas ir atkal pierādījums pilnīgi liekai darbībai, tā ir lieka nodarbošanās nevajadzīgiem ierēdņiem, un tās ir arī nevajadzīgas maksas sakarā ar šādu darbību. Tādēļ es aicinu deputātus padomāt, kur mēs esam, kas mēs esam - vai mēs esam brīvi cilvēki brīvā valstī jeb mēs vēl esam pagātnē, kā aitu bars, kuriem nemitīgi ir jāklausa pavēles no augšas un jāklausa nebeidzamai ierēdņu armijai. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi.")

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

J.Kokins (LZS).

Augsti godātie kolēģi! Šajā pantā ir runa par divām mežu izmantotāju kategorijām - par meža īpašniekiem un meža lietotājiem. Meža īpašniekam galvenais dokuments ir meža apsaimniekošanas projekts, kuru viņš ir apmaksājis un kurš darbojas 15 gadus, un kurā ir konkrēti pateikts, ko kādā meža nodaļā darīt un cik lielā apjomā darīt. Pieņemot komisijas redakciju, faktiski šis meža apsaimniekošanas projekts iegūst akadēmisku interesi, tas man kļūst tikai kā saimniekam, kā īpašniekam lasāmgabals, jo, lai tik tiešām mietiņu nocirstu ābelīšu stādīšanai šoruden, man jau būs jādodas uz mežniecību un jāizņem faktiski ciršanas atļauja - un par maksu, lai cik tas dīvaini nav, atbilstoši komisijas apgalvojumam. Beigu beigās man ir ceļa izdevumi. Un, piemēram, šogad kādi 5 vai 6 mieti būs vajadzīgi, celma nauda būtu daži santīmi, bet ceļa izdevumi krietni vien pārsniegs šo summu, tas ir lata ietvaros. Tad vai tā nav ciršanas biļete? Un ko tad meža apsaimniekošanas plāns ir šajā nolūkā... Tādēļ es uzskatu, ka ir atbalstāms kolēģa Resnā priekšlikums, izdarot tajā, iespējams, redakcionālu labojumu - vārdu "izziņa" apmainot ar vārdiem "ar meža izstrādes biļete", jo vismaz rakstiski paziņot mežniecībai... Man šis darījums - dažu mietu ciršana - izmaksās dažus santīmus, tā ir vēstules nosūtīšanas vērtība. Un tā būs vismaz kāda cieņa pret meža apsaimniekošanas projektu, cieņa pret īpašnieku, un tik tiešām ir jāpiekrīt kolēģim Kalniņam - vai tad mēs esam saimnieki savā īpašumā? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Un pēc tam - mežu valsts ministrs.

G.Resnais (LZS).

Augsti godātais Prezdij! Kolēģi! Paldies par balsojumu, ka nobalsojāt pret steidzamību, jo neatkarīgi no tā, kā mēs šodien par 36.pantu nobalsosim, mums atliek tiesības komisijā debatēt, izskatīt jautājumus "par" un "pret", lai šo jautājumu sakārtotu, nu, kaut vai atbilstoši šodienas mūsu spējām un arī domāšanai. Es, rakstot savu priekšlikumu, nebūt nebiju gandarīts, ka tāds ir jāraksta, jo visumā simtprocentīgi atbalstu Mārtiņa Ādama Kalniņa teikto, kas attiecas uz privātīpašumu, bet es ļoti labi apzinos etapu, kurā mēs dzīvojam, un to, kas ar mums notiek, kāda mums ir brīvestība, bezatbildība, neapkarota spekulācija un tā tālāk, tāpēc rakstīju savu priekšlikumu, uzskatot, ka tas ir kompromiss starp īpašnieka tiesībām un šodien nesakārtoto tautsaimniecību. Diemžēl es sapratu, ka es neesmu izprasts, un tāpēc gribētu jūs mazliet informēt par to nostāju, kuru mana sirdsapziņa lika man šeit izteikt, aizsargājot īpašniekus. Ministru kabinets, daudzas pašvaldības ir tiesīgas daudz ko ierobežot likumā, noteikt papildu noteikumus, bet mums nevajadzētu radīt likumu, kas ir pretrunā ar vispārpieņemtām īpašumtiesībām, izpratni, kā privātīpašumu. Tāpēc es pieļāvu varbūtību un ierakstīju šo domu, ka meža īpašnieki meža izmantošanu uzsāk bez saskaņošanas ar vietējo mežniecību (saprotot ar izmantošanu ne tikai sēņošanu un ogošanu privātā mežā, bet galvenokārt lopu dzīšanu cauri mežam un arī ganīšanu meža stigās un norās). Šodien, lai to darītu valsts mežos, ir jāizņem mežniecības atļauja, un tas ir objektīvi, un tā vajag. Es šaubos, vai šis pasākums ir nepieciešams attiecībā uz privāto mežu, tāpēc es to ierakstīju, bet es nebūt kategoriski neuzstāju, ka vajag šo ierakstu, un esmu ar mieru no tā atteikties komisijā, kad šis jautājums tiks skatīts attiecībā uz trešo lasījumu. Nākamo es ierakstīju sakarā ar meža izmantošanas atļaujām, šis ir vārds, kurš nevarētu būt attiecībā uz īpašumu. Ja man ir īpašums, tad es neizprotu, kā neīpašnieks var atļaut īpašniekam vai aizliegt īpašniekam. Taču komisijas izdarītajā labojumā ir sacīts, ka: saņem meža izmantošanas atļauju bez maksas. Ja tā ir atļauja bez maksas, tad kāpēc tas ir vajadzīgs? Kā var ļaut... tātad, ja ir vārds "atļauja", tad var neļaut, bet uzskata un informē, ka nedrīkstot neļaut... Tad neprasīsim atļauju. Tāpēc es rakstīju, ka saskaņā ar meža apsaimniekošanas projektu un tikai tajos gadījumos, kad ir šis 15 gadu meža apsaimniekošanas projekts. Tikai tajos gadījumos. Tas ir profesionāls, ir izvērtēts, ko mežā drīkst darīt, cik daudz un kādā laikposmā darīt. Ja šis projekts ir, tad atļauja nav vajadzīga. Bet ierosināju, ka, lai mežniecība varētu kontrolēt, profesionāli kontrolēt, vai darbs tiek veikts atbilstoši projektam, īpašnieks ir spiests šajos pārejas laikos rakstiski paziņot mežniecībai, ka viņš pēc 7 dienām, ne ātrāk, uzsāk darbus pēc projekta tādā un tādā sektorā, tādā un tādā kvartālā, tādos un tādos apjomos, tādā un tādā laika periodā, ceturksnī, pusgadā vai gadā. Absolūti viss ir skaidrs, vairs nestrīdas, nav jautājuma, vai es lūdzu atļauju uzsākt darbus pēc projekta vai informēju, ka es tos uzsāku: lūdzu, sekojiet man, vadiet mani, māciet mani! Tā ir mana priekšlikuma būtiskā atšķirība, un es negribētu pieļaut, ka šeit tiek lietots vārds "atļauja", 7 dienas ir pietiekams laiks (tas mazliet sasaucas ar pārējiem likumiem), lai to veiktu. Atzīstu, ka esmu pieļāvis kļūdu sava priekšlikuma beigu posmā, kurā es ierakstīju atrunu, ka kokmateriālu realizācijai, ja nepieciešams, izziņu var izņemt no vietējās mežniecības. Atbilstoši tam manam iesniegumam. Skaidrs, ka tā ir jauna forma. Izziņa ir jāpārbauda, un es piekrītu mežu valsts ministra ieteikumam, ka tā varētu būt šī meža ciršanas biļete vai meža zīme, kas nāk bez maksas. To visu es piekrītu labot trešajā lasījumā, bet nespēju, tā teikt, iet uz kompromisiem, kur ir runa - informēt jeb prasīt atļauju. Tā ir faktiskā lietas būtība, un tāpēc es šodien neaicinu jūs simtprocentīgi atbalstīt manu priekšlikumu jeb komisijas priekšlikumu. Acīmredzot no šiem diviem priekšlikumiem ir jāizsaka tas variants, kas būs trešajā lasījumā, un priekš tā mums ir laiks. Paldies jums un atvainojiet, ka es aizkavēju jūsu laiku.

Sēdes vadītājs. Meža ministrs Ozola kungs. Lūdzu!

A.Ozols (mežu valsts ministrs Zemkopības ministrijā).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Mēs esam nonākuši pie tādas situācijas, kad, redzam to klasisko gadījumu, kad strīdos dzimst ja ne patiesība, tad vismaz tās formas, kādas lielākajai daļai cilvēku būtu pieņemamas. Es tomēr gribētu pakavēties pie šīs diskusijas, kas te ir šodien izvērtusies, un gribu absolūti noliegt, ka šeit ir mēģinājums ierobežot privātīpašuma tiesības, taču esmu spiests atgādināt, ka jau pašreizējā likuma redakcija satur normu, ka gadījumos, ja jums meža apsaimniekošanas projekta nav, jums šī atļauja ir jāprasa tā kā tā. Un otrs: protams, kamēr šis īpašums vēl nav noformēts zemesgrāmatā, vēl ir vajadzīga ciršanas biļete, par kuru ir jāmaksā nauda. Taču kāda ir šā priekšlikuma būtība? Šā priekšlikuma būtība ir viena: lai mūsu saspringtajos ekonomiskajos apstākļos, kad diemžēl esam spiesti konstatēt, ka ļoti liela daļa cilvēku, ieraugot ātras peļņas iespēju, slēdz kompromisus ne tikai ar likumu, bet arī ar savu sirdsapziņu... Un bija šis priekšlikums izdarīt tādu grozījumu, ka, veicot koku ciršanu arī īpašumā esošos mežos, būtu saņemams apliecinājums, ka šī ciršana ir izdarīta juridiski korekti, tas ir, saskaņā ar likumu. Ministru kabinets šādus grozījumus nevar izdarīt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Ministru kabinets nav tiesīgs grozīt to, ko ir akceptējusi Saeima. Un tādēļ tika ieteikts Saeimai šādu grozījumu izdarīt.

Es absolūti neuzstāju, ka tam īstajam vārdam būtu jābūt vārdam "atļauja", tas varētu būt apliecinājums. Taču es vēlvienreiz pakavēšos pie šīs lietas būtības. Lietas būtība ir tāda, ka ir jābūt šim apliecinājumam, ka šie koki ir iegūti juridiski pareizā veidā.

Tālāk. Pakavēšos pie Kokina kunga priekšlikuma. Es, protams, uzskatu, ka tas ir daļēji pieņemams, jo atsevišķu koku vai arī neliela koku daudzuma ciršanai, iespējams, šāda atļauja nebūtu vajadzīga. Taču attiecībā uz jebkuru gadījumu, kad šie ciršanas apjomi sasniedz komerciāli nozīmīgus apjomus, diemžēl es esmu spiests lūgt deputātu atbalstu tam, ka šāds dokuments būtu vajadzīgs. Un, protams, šādu robežu var iestrādāt.

Tālāk. Pakavēšos vēl pie Resnā kunga priekšlikuma. Protams, es saprotu... un Resnā kungs jau pats pie tā pakavējās... taču diemžēl šeit ir ieviesusies norma, kas apdraud privātīpašnieka tiesības. Jo, ja reiz viņš ir saskaņā ar likumu šos kokus nocirtis, tad, es atvainojos, tā nu gan vairs nebūtu valsts institūcijas darīšana, kam un kā viņš tos pārdos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tie jau kaut kur ir nokļuvuši un to vairs nav iespējams izdarīt. Šī ir privātīpašnieka kompetence, un gan tad, kad tie koki ir mežā, gan pēc nociršanas tie ir absolūts viņa īpašums. Un tādēļ es tiešām nevarēju piekrist šim priekšlikumam, bet nu Resnā kungs jau pats arī tādu atzinumu izteica.

Bet, ņemot vērā to pašu galveno ideju un vēlvienreiz atgriežoties pie tās... diemžēl pašreizējā mūsu ekonomikas smagajā situācijā un arī tajā, ka diemžēl šīs īpašumtiesību tradīcijas tomēr Latvijā ir bijušas ļoti ilgi pārtrauktas (ko mēs ar nožēlu esam spiesti konstatēt) un šie darījumi ar sirdsapziņu tomēr notiek daudz biežāk, nekā mēs to vēlētos, un es pilnīgi piekrītu, ka visi šajā zālē sēdošie deputāti to ļoti labi saprot, taču diemžēl tā tas nav reālajā dzīvē... Un tādēļ es tomēr aicinu atbalstīt komisijas iesniegto priekšlikumu, un turpmāk es būšu ļoti tolerants, un es domāju, ka mēs komisijas sēdē spēsim sasniegt to variantu, kāds būtu pieņemams visiem deputātiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Lūdzu referentu! Vai jūs vēlējāties runāt kā deputāte?

A.Seile. Gribu teikt nelielu komentāru sakarā ar izteikumiem, kas izskanēja par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Seile. Redziet, izskanēja iebildums, ka neīpašnieks nevar sargāt cita cilvēka īpašumu. Bet tā ir valsts uzbūve: policists, kurš nav īpašnieks, sargā katra pilsoņa mantu, dzīvokli vai automašīnu. Meža dienests sargā mežu. Nebūdams īpašnieks, viņš sargā visu Latvijas īpašnieku mežus. Kādēļ mēs ierosinājām šo ierosinājumu? Būtībā šis ierosinājums ir visa likuma"sâls". Tieši šā panta labojuma dēļ tika ierosinātas izmaiņas likumā. Tāpēc, lai aizsargātu to meža īpašnieku, kurš dzīvo Rīgā, bet kuram mežs ir Daugavpilī. Lai viņš laicīgi zinātu, ja kāds cits nelegāli viņa mežā cērt kokus.

Un tādēļ es jūs tomēr aicinu izšķirties par vienu no šiem priekšlikumiem un vēlreiz aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, lai mēs saprastu, vadoties no kura priekšlikuma iesniegt precizējumus, lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam. Es domāju, ka kompromiss būs panākams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Par procedūru mums ir divi balsojumi. Tātad deputāts Resnais lūdz balsojumu par savu priekšlikumu, un pēc tam balsosim par komisijas priekšlikumu. Vai ir nepieciešams nolasīt deputātiem šo priekšlikumu? Tātad mēs izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"". Vai ir nepieciešams nolasīt 36. pantu? Nav.

Lūdzu, balsosim par deputāta Resnā priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 7, atturas - 20. Priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to par komisijas priekšlikumu balsojums nav vajadzīgs. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākamie precizējumi ir 39. pantā. Tie ir redakcionālas dabas precizējumi, kur ir pateikts, kā saskaņā ar šo likumu, likumu par valsts mežu izmantošanu, ir turpmāk veicama kokmateriālu sagatavošana. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Seile. Arī 39. panta trešajā daļā ir tikai redakcionāli priekšlikumi, kurus ir sagatavojusi Tautsaimniecības komisija, precizējot sanitārās cirtes vietu šajā ciršu sistēmā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu deputātiem? Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Vairāk priekšlikumu par šo projektu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz 12. septembrim, tātad 11. ieskaitot. Līdz 12. septembrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.

Nākošais ir likumprojekts "Noteikumi par Valsts cilvēktiesību biroju". Viesturs Pauls Karnups - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Jums ir dokumenti, ar ko mēs strādāsim. Es varbūt lūgšu Saeimas priekšsēdētāju, ka mēs skatīsimies gan 6. , gan 7. punktu... jā...

Sēdes vadītājs. Jā, atbilstoši Kārtības rullim - tikai tā!

V.P.Karnups. Ir dokuments nr. 776 un 907. Dokumentā nr. 776, respektīvi, noteikumos par Valsts cilvēktiesību biroju, ir tie noteikumi, kuri tika pieņemti Satversmes 81. panta kārtībā laikā starp sesijām, kurus valdība pieņēma un kuri pašlaik ir spēkā. Kad komisija šos noteikumus izskatīja, bija skaidrs, ka šie noteikumi ir pieņemti tādā steigā, ka nebija iespējams vienkārši izdarīt labojumus, bet patiešām bija vajadzība izstrādāt alternatīvu projektu. Un komisija vienbalsīgi ieteica un iesaka Saeimai noraidīt šos noteikumus par Valsts cilvēktiesību biroju un atbalstīt alternatīvo likumprojektu, respektīvi, likumu par Valsts cilvēktiesību biroju.

Alternatīvais projekts precizē kompetences, un šis birojs izsaka savu darbību un kompetenci jau savā nosaukumā, respektīvi, cilvēktiesības. Alternatīvajā projektā ir skaidri un gaiši dota atsauksme uz cilvēktiesību jautājumiem un esošajiem likumiem, kur šis jautājums ir ietverts. Noteikumos šis jēdziens ir izplūdis, aptver vispārīgās tiesības visās jomās, un tādā ziņā komisija savā alternatīvajā projektā precizēja šo kompetenci, tieši saistot to ar cilvēktiesībām un esošo likumdošanu par cilvēktiesībām.

Alternatīvais likumprojekts arī noteica precīzi tās lietas, kuras šis birojs var izskatīt, proti, alternatīvajā likumprojektā ir noteikts, ka birojs izskata tikai tās lietas, kuras nav citu tiesībsargājošo vai valsts iestāžu kompetencē, jo atcerēsimies, ka birojs var dot tikai rekomendējošus lēmumus, tāpēc ir mazliet absurdi, ka tām iestādēm, kas var dot obligātos lēmumus, viņu kompetence tiek ierobežota un aizstāta ar rekomendējošiem lēmumiem. Un tādā ziņā alternatīvais projekts atkal precizē, lai būtu visiem skaidrs, kādā veidā vajag darboties.

Alternatīvajā projektā ir precizēta arī biroja priekšnieka iecelšanas un atcelšanas kārtība, un tas saistīts ar Saeimas kārtības rulli. Alternatīvajā projektā arī precizēts algu apmērs atbilstoši civiliestāžu amata un civildienesta noteikumiem, lai nebūtu tā, ka šī valsts iestāde kaut kādā ziņā nesakrīt ar citām valsts iestādēm.

Alternatīvais projekts arī neparedz, ka birojs var administratīvi sodīt personas, kas neierodas pēc biroja pieprasījuma uz pārrunām, jo tas atsaucas vēlreiz uz to, ka tas ir rekomendējošs lēmums. Mēs sodām cilvēku par to, ka viņš neieradās pārrunāt rekomendējošu lēmumu eventuālu izkārtojumu. Toties šis alternatīvais projekts paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes ir obligācijas pret šo biroju, ka tām vajag atbildēt, ka tām vajag ierasties un ka tām vajag sniegt visu iespējamo palīdzību, lai birojs varētu savu darbu turpināt. Visā visumā mēs uzskatām, ka mūsu alternatīvais projekts ir racionālāks. Viņš ir specifisks, viņš atbilst esošajai situācijai Latvijā, un mēs aicinām komisijas vārdā noraidīt noteikumus par Valsts cilvēktiesību biroju un atbalstīt pirmajā lasījumā alternatīvo likumprojektu "Par Valsts cilvēktiesību biroju".

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Inese Birzniece - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Es tomēr runāšu pretī Karnupa teiktajam, ka it kā viss tas ir racionālāka pieeja, jo būtībā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar alternatīvo likumprojektu garantē, ka šis birojs nedarbosies, ja mēs skatāmies pēc tā, kas ir rakstīts dokumenta nr.907. 5.panta pirmajā daļā: "Birojs neizskata sūdzību, ja tās izskatīšana saskaņā ar likumdošanas aktiem piekrīt tiesu iestādēm vai arī valsts un pašvaldību iestādēm vai to amatpersonām." Tas nozīmē, ka faktiski nekas netiks virzīts uz biroja izskatīšanu. Man liekas, ka laikam Karnupa kungam kā komisijas referentam ir pilnīgi nepazīstama tāda iestāde kā ombudsmena institūcija, kas ir Ziemeļvalstīs, mūsu kaimiņos, kas tagad, man liekas, šī gada maijā ir ieviesta arī Lietuvā un ir tieši tāda pirmstiesas iestāde. Tā nav obligāta, tā ir iespējama, kur cilvēki var griezties īpaši, lai izskatītu kaut kādu jautājumu.

Visvairāk es esmu saistīta ar valsts un pašvaldību iestāžu cilvēktiesību pārkāpumiem. Es negribu te skatīt punktu pa punktam to visu, ko Karnupa kungs ir atreferējis, jo man liekas, ka nav vērts, jo tur vajadzētu veselu izglītošanas stundu. Man žēl, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neaicināja nevienu Cilvēktiesību komisiju pārstāvi vai citu pārstāvi no Ministru kabineta, kad viņi izskatīja un debatēja par šo jautājumu, ka vajadzētu izstrādāt alternatīvu likumprojektu. Vairākiem punktiem varētu piekrist, un tos mierīgi var ietvert otrajā lasījumā. Šie Ministru kabineta noteikumi nebija steigā uzrakstīti. Tie ir pieņemti un saskaņoti ar valdības akceptēto valsts cilvēktiesību aizstāvības un veicināšanas programmu, ko izstrādājusi valdības darba grupa. Ministru kabinetā šo programmu pieņēma šī gada janvārī. Ja mēs šodien akceptēsim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas variantu, tad faktiski, kad es iesāku šo savu runu, laikam bija doma, lai nebūtu tādas reālas ombudsmenam līdzīgas iestādes Latvijā, kas, man liekas, ir ļoti vajadzīga šeit. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti un deputātes! Šī nav pirmā reize, kad mēs runājam par šiem diviem likumprojektiem, arī "par" un "pret" jau ir daudzkārt izskanējuši, un es domāju, ka jūs savu izvēli jau esat iztaisījuši. Es gribētu tikai mazlietiņ pakavēties pie deputāta Karnupa kunga teiktā, ka šie Ministru kabineta noteikumi, šis likumprojekts, ir pieņemts steigā. Viņš ir izstrādāts ļoti rūpīgi, uzklausot ne tikai Latvijas speciālistus, bet uzklausot arī Eiropas speciālistus, pasaules speciālistus. Un it sevišķi man izbrīnu rada Karnupa kunga teiktais, jo viņš reiz dzīvoja tajā zemē, kur tieši šāda cilvēktiesību institūcija darbojās efektīvi ar visiem sodiem, ar visiem ieteikumiem. Tieši tas, ko viņš šodien šeit mums saka. Es aicinu jūs noraidīt alternatīvo likumprojektu un palikt pie Ministru kabineta izstrādātajiem noteikumiem par Valsts cilvēktiesību biroju, vēl mazlietiņ tos noslīpēt, pieslīpēt un izstrādāt tiešām vienu struktūru, kura aizstāvēs cilvēktiesības šajā zemē. Es vēlreiz tikpat kā garantēju jums: ja tiks noraidīts šis valdības likumprojekts, nebūs struktūras, kura aizstāvēs cilvēku tiesības it sevišķi pret pašvaldību ierēdņiem, pret valsts ierēdņiem un arī citām struktūrām. Aicinu noraidīt alternatīvo likumprojektu, kā jau mēs vienreiz to esam principā izdarījuši, taču darbosimies un izveidosim izmaiņas jau pašreiz pastāvošajos noteikumos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl vēlas deputāti runāt? Vienu mirklīti, tālākā paceltā roka bija deputātei Laviņai. Pēc tam deputāte Kreituse.

Deputāte Laviņa - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija "Lîdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Es atšķirībā no iepriekšējiem runātājiem gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mani personīgi un manas frakcijas kolēģus neapmierina ne viens, ne otrs šis piedāvātais likumprojekts. Un uzreiz pateikšu - kāpēc. Mēs pavisam nesen šeit ļoti aktīvi runājām un strādājām pie tā, lai Latvijā beidzot būtu Konstitucionālā tiesa, jo nevienam nav noslēpums, arī tiem, kuri grib to padarīt par neesošu faktu vai izlikties, ka tā nav, arī tiem ir jākonstatē, ka mūsu valstī esošie likumi un to īstenošana ir ļoti subjektīva un ļoti politizēta. Mēs likumam piešķiram atpakaļejošu spēku, mēs likumu pakļaujam tam vai citam notikumam, tam vai citam cilvēkam, bet mēs neesam iemācījušies runāt par cilvēktiesībām tajā nozīmē, kādas uzliek likums par cilvēka un pilsoņa tiesībām, Konstitucionālais likums Latvijas Republikā. Mēs gluži vienkārši šo likumu piesaucam tad, kad mums viņš ir nepieciešams, un absolūti ignorējam tad, kad viņa panti darbojas vai nedarbojas attiecībā uz konkrētām lietām vai cilvēkiem.

Tieši tālab es uzskatu, ka visas šis lietas šodien esošās likumdošanas ietvaros, pirmām kārtām jau ievērojot Latvijas Republikas pamatlikumu - Satversmi, ievērojot konstitucionālo likumu "Par pilsoņa un cilvēka tiesībām", ir bijis iespējams sekmīgi atrisināt, nemaz neradot jaunu papildu institūciju - Valsts cilvēktiesību biroju, kuram nav absolūti nekādas citas lomas, kā vienīgi, kā sievasmātei vai vecmāmiņai ģimenē - samierināšanas funkcijas. Nu un tad? Es eju uz šo Cilvēktiesību biroju un stāstu: "Ir pārkāptas manas cilvēka un pilsoņa tiesības!" Un šajā birojā man saka: "Jâ, Laviņas kundze!" Tāpat kā vairākums no jums, cienījamie kolēģi, man nāca klāt un izteica līdzjūtību pavisam nesen Centrālās vēlēšanu komisijas iniciatīvas sakarā. Bet kur tad ir mūsu likumība? Kur tad ir jūsu reālā aizstāvība vai palīdzība, izņemot nožēlu? Vai es to pašu iešu un stāstīšu Cilvēktiesību birojā, kura ierēdņi saņems algu? Milzīgu algu - Augstākās tiesas priekšsēdētāja līmenī. Es jums to pašu vēlreiz stāstīšu, jūs atkal māsit ar galvu un teiksit: "Jâ, jā, tā ir, diemžēl ļoti nepatīkami, bet tā tas ir!" Un tad man būs vēl tiesības iet uz tiesu un vēlreiz to pašu stāstīt tiesā un vēlreiz klausīties atkal argumentus "par" un "pret". Nē, es domāju, ir pēdējais laiks ievērot to, kas mums ir - kas jau ir pieņemts, kas jau ir spēkā. Un mūsu ierēdņiem visnotaļ tas būtu jāīsteno jau pašreizējās likumdošanas ietvaros. Mums beigu galā valstī ir bijis cilvēktiesību ministrs un ir vēl joprojām. Es domāju, ka nekas neliedz un nekas netraucē šodien griezties pie viņa... (Starpsauciens no zāles: "Nav vairāk...") es atvainojos, nav vairs. Jā! Bet tajā pašā laikā es domāju, ka arī šis cilvēks varēja daudz vairāk darīt šīs likumības labā. Situācijā, kāda mums ir šobrīd, gribu pateikt vēl vienu zemtekstu. Mums gluži vienkārši daudziem no šeit sēdošajiem deputātiem ir vajadzīgs darbs. Un viņi cer šo darbu atrast. Arī ministriem. Viņi cer šo darbu atrast šajā jaunizveidotajā birojā. Es domāju, ka mēs bez viņa varam iztikt. Tāpat kā esam iztikuši bez Konstitucionālās tiesas. Diemžēl, manuprāt, tā bija vairāk nepieciešama. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pievienoties Laviņas kundzei un teikt, ka man nav pieņemams ne viens, ne otrs šobrīd mums iesniegtais likumprojekts par Cilvēktiesību biroju, un es, piemēram, neredzu, kāpēc šādā tempā, kad mums šeit ir atlicis mēnesis ko strādāt, mēs pēkšņi mainām Ministru kabineta struktūru, jo tiek likvidēts viens ministra postenis. Kāpēc mēs izdomājam jaunu administratīvu struktūru budžeta krīzes laikā, kas prasa 100 000 latu izdalījumu? Es tagad gribētu dzirdēt mūsu Budžeta komisiju, kā tas iekļaujas visos aprēķinos, ja veidojam jaunas struktūras. Kāpēc tas viss ir nepieciešams? Manuprāt, šīs valdības sastāvā tikpat veiksmīgi varēja strādāt šis ministrs, kas bija. Ja neapmierināja persona, kura strādāja, personāliju nomaiņa nekad parlamentā nav bijusi nekāda problēma, ja Tupešu Jānis kādu neapmierināja, bet kāpēc ir jāveido jauna administratīva vienība?

Otra lieta. Šie abi projekti atgādina kaut kādu sasteigtu skriešanu kaut kam pretī. Ja pirmajā projektā birojam tiek paredzētas tiesības pieprasīt jebkuru informāciju, lai gan pieprasīt jebkuru informāciju nav tiesību pat prokuroram valstī. Tad otrajā atkal ir - izskatīs jebkuru sūdzību, lai gan Lagzdiņa kungs man paskaidroja, ka to atkal ierobežos kaut kāds likums. Un jebkura sūdzība būs atbilstoša tālākminētajiem likumiem. Tā ka, es domāju, šie likumprojekti ir pilnīgi nesagatavoti un pilnīgi nepiemēroti šodienas situācijai, jo ir vēl viena lieta. Mēs radām institūciju, kurai atkal darbības termiņš ir krietni garāks nekā Prezidenta funkciju termiņš Latvijā un garāks nekā Saeimas darbības termiņš Latvijā. Četri gadi!

Kāpēc mēs visu laiku šobrīd mēģinām izveidot institūcijas, kas grib pārdzīvot 6.Saeimu? Vai patiešām mums ir bailes, ka vajag izveidot savējās, ja 6.Saeimā nav mūsējie, un nostiprināt kādus posteņus? Es savādāk nevaru saprast šo termiņu - kāpēc visu laiku tiek noteikts gads vairāk nekā Prezidentam un Saeimai? Tāpēc es šodien, kolēģi, jūs aicinu sakarā ar to, ka, manuprāt, abi sagatavotie likumprojekti ir nepārdomāti, ka viņi abi šodien Latvijai nav dzīvības un nāves jautājums, ka mums ir tiesa un Prokuratūra, kas nodarbojas ar šīm lietām... Mums ir Iekšlietu ministrija, kurai ir jāatbild par Pilsonības un imigrācijas departamenta valdību, un tas, ka Iekšlietu ministrija netiek galā vai nevar sakārtot savas attiecības ar šo departamentu, nenozīmē, ka ir jārada jauna institūcija. Vienkārši beidzot varbūt būtu jāieved kārtība tur, kur tai ir jābūt, un cilvēki par likumu nepildīšanu jāsauc pie atbilstošas atbildības tiesas ceļā. Tāpēc es aicinu šajā finansu krīzes situācijā noraidīt kā vienu, tā otru šos likumprojektus šobrīd Latvijai kā nelietderīgus un nevajadzīgus. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Vai debatētāju vairāk nav mums? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent, ja vēlaties, komentējiet!

V.P.Karnups (LNNK).

Tā kā vismaz divi no debatētājiem tieši manā vārdā visas šīs izmaiņas nosauca un atsaucās uz manu pagātni, man vienkārši tas radīja izbrīnu, jo viņi abi nāk no tādas valsts, kur nav Cilvēktiesību biroja un nav ombudsmenu sistēmas, toties es... Tā ir taisnība - es esmu dzīvojis Austrālijā, kur ir ombudsmenu sistēma. Es, būdams valsts ierēdnis, faktiski piedalījos šīs ombudsmenu sistēmas ieviešanā visā Austrālijā. Tā ka, no vienas puses, es zinu, par ko runāju. Tāpēc es varu teikt, ka alternatīvais projekts ir tiešām atbilstošs ombudsmenu garam un burtam. Un arī noteikumi ir atbilstoši. Es nezinu kādu sistēmu, kas gandrīz tuvinātos Satversmes aizsardzības biroja pilnvarām, nevis Cilvēktiesību biroja uzskatiem.

Kreituses kundze minēja - kāpēc vajadzēja alternatīvu projektu? Komisija uzskatīja - kāpēc vajadzēja alternatīvu projektu? Vienkārši tā iemesla dēļ, ka šie noteikumi ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja atalgojumiem un plašām pilnvarām ar likuma spēku darbojas tagad. Šajā brīdi šie noteikumi darbojas, un tādā veidā mēs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā gribējām šo alternatīvo projektu... Es atgādināšu, ka šis likumprojekts nav mans personīgs roku darbs, tas ir visas komisijas vienbalsīgs un viennozīmīgs viedoklis. Un komisijā, protams, ir pārstāvētas gandrīz visas frakcijas. Tā ka nevar te runāt par kaut kādu nekorektu darbību.

Es vēlreiz aicinu noraidīt noteikumus un atbalstīt alternatīvo projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Atgādināšu Kārtības ruļļa 89.pantu: "Ja iesniegti vairāki likumprojekta varianti, Saeima pēc debatēm par visiem projektiem lemj, kuru no tiem pieņems pirmajā lasījumā. Balsojami visi līdz debašu beigām neatsauktie likumprojekti to iesniegšanas secībā." Tātad pirmais ir jābalso dokuments "Noteikumi par Valsts cilvēktiesību biroju", bet otrais likumprojekts "Par Valsts cilvēktiesību biroju", ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, pirmo - Ministru kabinets kā Ministru kabineta noteikumus. Par procedūru nav jautājumu... Es atvainojos, jautājumu nevar būt, bet iebildumi var būt. Nav. Arī citu priekšlikumu nav. Lūdzu, balsosim par Ministru kabineta iesniegtajiem noteikumiem "Noteikumi par Valsts cilvēktiesību biroju". Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 20, atturas - 8. Ir pieņemti pirmajā lasījumā. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanu.

V.P.Karnups. Lūdzu iesniegt priekšlikumus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pēc divām nedēļam, tas būtu līdz... (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Labāk pēc trijām...")

Sēdes vadītājs. Tūlīt izpētīsim...

V.P.Karnups. ...Līdz 20.septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputāt Gundar Bērziņ, jūs varat nākt tribīnē un izteikt savu priekšlikumu, jo man grūti orientēties jūsu replikās.

V.P.Karnups. Priekšlikumus iesniegt līdz 20.septembrim.

Sēdes vadītājs. Pēc divām nedēļām... Jūs dodat divas vai vienu nedēļu? Divas nedēļas, tas ir, 21.septembris... 20., es atvainojos. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Pieņemts. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Pârtraukums...")

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"", otrais lasījums, Sociālo un darba lietu komisijas vārdā Pēteris Elferts - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tas ir pavasara sesijas dokuments nr.426, tas tika iesniegts kā alternatīvs likumprojekts, un nu jūs redzat rudens sesijas dokumentu nr.911, kurā ir aicinājums no Sociālo un darba lietu komisijas puses - pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā. Arī deputāti nav iesnieguši nevienu priekšlikumu, tātad es aicinu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Nē. Labi, visi ir apsēdušies, tagad ir pilnīga skaidrība, tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

P.Elferts. Aicinu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 14.septembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts priekšlikums.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Aizsadzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Šeit mums ir uzreiz jārunā par diviem projektiem - par valdības iesniegto un par analoģisku, bet alternatīvo, ko izstrādājusi komisija. Tātad Ministru kabinets ir izstrādājis grozījumus Kriminālkodeksā, kuru būtība un saturs ir palielināt kriminālatbildību par tiem Kriminālkodeksa pantiem, kas aizstāv cilvēku un aizstāv īpašumu. Tātad ir runa par slepkavības pantu, par smagiem, vidējiem miesas bojājumiem, par zādzību, laupīšanu, izspiešanu, krāpšanu, transportlīdzekļa nelikumīgu aizbraukšanu un vēl dažiem. Mūsu komisija, izskatot šo valdības iesniegto projektu, nonāca pie slēdziena, ka pieeja šeit ir pareiza, taču mēs, protams, kā vienmēr tādās reizēs izsūtījām šo projektu atzinumu saņemšanai Prokuratūrai un Tieslietu ministrijai, jo šeit ir tīri specifiski juridiski jautājumi un šīs lietas nav lemjamas tikai politiski, bet ir nepieciešams juridiski korekts risinājums. Un situācija bija tāda, ka atzinumi no šīm divām institūcijām atnāca biezāki par pašu projektu.

Lieta ir tāda, ka acīmredzot ir pieļauta zināma steiga, gatavojot šo projektu, tādēļ ir radušās neprecizitātes, pretrunas starp šīm jaunizstrādātajām pantu redakcijām. Bez tam ir pretrunas arī dažu šo jauno pantu iekšējā struktūrā. Es minēšu šeit tikai vienu piemēru. Runa ir par jaunizveidoto Kriminālkodeksa 99.pantu, tas ir, slepkavība vainu pastiprinošos apstākļos, tātad kvalificēta slepkavība. Un šeit pat ir tāds jaunievedums. Visi juristi, it sevišķi šīs zāles beidzamajā daļā sēdošie topošie juristi, kas ieradušies paklausīties un mācīties, kā parlaments šobrīd strādā, visi konstatēs, ka šeit ir pilnīgi jauna terminoloģija, kas mums nav nedz likumdošanā ieviesta, nedz praksē izmēģināta - kvalificēta slepkavība mīkstinošos apstākļos. Un šeit pat ir tāda situācija, ka, ja tādu pieņemtu, tad mēs reāli varētu nonākt visai absurdā situācijā, ka pat vairāku cilvēku nobendēšana, teiksim, piecpadsmit, ja vainīgā persona pēc tam vaļsirdīgi nožēlo nodarīto un atlīdzina bēru izdevumus, par šādu noziegumu nevarētu piespriest nāves sodu. Tādā situācijā, gribot pastiprinātu atbildību, faktiski būtu panākts pretējs efekts.

Šī iemesla dēļ mūsu komisija strādāja ļoti rūpīgi kopā ar Juridisko biroju un izstrādāja šo alternatīvo Kriminālkodeksa labojumu projektu. Būtība ir saglabāta tā pati, ir tikai virziens uz pastiprinātu atbildību par šiem kriminālnoziegumiem, taču ir novērstas visas šajā valdības izstrādātajā projektā pieļautās pretrunas, neprecizitātes. Un tādējādi, runājot par soli pareizā virzienā, mūsu komisijas variants ir juridiski korekts, un šeit nav pretenziju ne no Prokuratūras, ne no Tieslietu ministrijas. Vēl jo vairāk - te nav iebildumu arī no Saeimas Juridiskā biroja. Mums ar valdības vadītāju bija vienošanās, ka šodien Saeimas sēdē šis valdības variants tiks atsaukts, taču situācija ir tāda, ka Māra Gaiļa šodien nav Saeimas sēdē, es neredzu arī viņa vietniekus, tādēļ praktiski laikam nav neviena, kas to izdara. Acīmredzot mēs no situācijas iziesim tādējādi, ka nebūs arī neviena, kas šo projektu uzturēs spēkā. Tādējādi praktiski paliks tikai komisijas izstrādātais. Līdz ar to es gribu nedaudz raksturot to, kas tad ir šajā projektā un kas tiek grozīts.

Pirmkārt, jau ir jārunā par Kriminālkodeksa vispārīgajā daļā esošo 23.pantu, kur ir noteikti brīvības atņemšanas soda dažādi nosacījumi. Patlaban šis maksimālais sods kodeksā ir 15 gadi, projekts paredz to palielināt līdz 20 gadiem. Gadījumos, ja tiek saskaitīti brīvības atņemšanas sodi pēc vairākiem tiesas spriedumiem, patlaban maksimālais iespējamais sods, saliekot tos kopā, ir 20 gadi, tiek likts priekšā - 25 gadus, bet gadījumā, ja Valsts prezidents apžēlo ar nāvi notiesātu personu, tad mēs paredzam, ka šis nāves sods var tikt aizstāts ar mūža ieslodzījumu. Tas nozīmē, ka cilvēkam, kurš šādu noziegumu būs izdarījis, nebūs vairs iespējas apdraudēt sabiedrību un arī pēc daudziem gadiem sabiedrībai nebūs no viņa jābīstās.

Vissmagākais Kriminālkodeksā ir slepkavību pants. Šeit ir runa par diviem pantiem - par 98. un par 99.pantu, kas ir slepkavība pastiprinošos apstākļos. 98.pantā patlaban maksimālais sods ir 10 gadi brīvības atņemšanas. Mēs esam paredzējuši šo augstāko robežu pacelt par pieciem gadiem un noteikt 15 gadus brīvības atņemšanas. Savukārt par slepkavību pastiprinošos apstākļos... Jūsu priekšā ir šis projekts, un jūs redzat, ka tur ir 10 gadi, ja kvalifikācija ir pēc šā Kriminālkodeksa panta. Tiesnešiem būtu iespēja pēc jaunā projekta apstiprināšanas izvēlēties, kādu no sekojošiem sodiem - vai nu brīvības atņemšanu no 10 līdz 20 gadiem (patlaban ir no 8 līdz 15, tikai!), vai mūža ieslodzījumu, kas šeit nāk klāt kā jauns, vai nāves sodu. Tātad atbildības pastiprināšana šeit ir būtiska un ievērojama.

Es gribu tikai nedaudz komentēt vienu punktu no šiem desmit, jo pavisam nesen mums izvērsās diskusija ar Žurnālistu savienību. Žurnālisti iesniedza priekšlikumu gan manā komisijā, gan Juridiskajā komisijā, lai paredzētu Kriminālkodeksā pantu, kas speciāli un īpaši aizsargātu žurnālistu personas, uzskatot, ka šī ir tiešām bīstama profesija. Bīstama tā ir, tiešām! Taču, akceptējot šī 99.panta 3.punktu, būtu panākts arī šis nolūks, jo, redzat, šeit ir sekojoša redakcija: ja slepkavība izdarīta sakarā ar to, ka cietušais vai viņa tuvinieks izpildījis savus dienesta vai profesionālos pienākumus vai piedalījies noziedzīgu vai citu prettiesisku nodarījuma novēršanā, pārtraukšanā, vai devis liecību krimināllietā... Tātad, ja kāds žurnālists tiks nobendēts dēļ tā, ka viņš raksta kādam nepatīkamus rakstus, tad būs atbildība pēc 99.panta 3.punkta, tātad šī maksimāli iespējamā atbildība.

Mēs paredzam arī atbildības pastiprināšanu par tīšiem smagiem miesas bojājumiem, kur patlaban maksimālais sods ir 8 gadi: šie "griesti" tiek pacelti līdz 10 gadiem, bet, pastāvot kvalificējošiem apstākļiem, kas ir visai līdzīgi 99.pantam, tur no 10 gadiem, kas ir patlaban, tiek pacelts atbildības slieksnis, maksimālie griesti līdz 15 gadiem. Sods tiks noteikts no 7 līdz 15 gadiem. Tas būs gadījumos, ja tiek nodarīti tīši smagi miesas bojājumi un vainīgā neuzmanības dēļ cietušais ir gājis bojā.

Arī 106.pants, kas paredz atbildību par vidēji smagiem miesas bojājumiem. Tātad šeit ir paaugstināts no 4 uz 5 gadiem, bet pie pastiprinošiem apstākļiem nākamajās šī panta daļās - no 6 tiek pacelts jau uz 8 gadiem.

Ir paredzēta atbildības pastiprināšana arī par tādiem noziegumiem kā cietsirdīga izturēšanās pret nepilngadīgo. Tas ir 111.1 pants.

Par ķīlnieka sagrābšanu - 125.1 pants. Un šajā 125.1 pantā ir paredzēta jauna daļa ar kvalificējošu sastāvu, ko raksturo šādas trīs pazīmes: ja tas tiek nodarīts veselībai bīstamā veidā, ja tas ir izdarīts ar fizisku ciešanu nodarīšanu cietušajam vai ja šis noziegums ir vērsts pret nepilngadīgu personu. Tādā gadījumā atbildība būs tiešām ļoti smaga - no 5 līdz 15 gadiem brīvības atņemšanas ar mantas konfiskāciju vai bez tās.

Tiek paredzēts iekļaut Kriminālkodeksā arī jaunu pantu, kas sauksies "Personas nolaupīšana", - 125.3.pants. Bez tam tiek mainīta panta sankcija 126.pantā, kas saucas "Bçrna nolaupīšana vai samainīšana".

Atbildības pastiprināšana skars arī tos pantus, kuros ir runa par īpašuma aizsardzību. Tātad 139.pants - zādzība. It īpaši šeit mēs esam pievērsuši uzmanību tiem zādzību veidiem, kas ir saistīti ar iekļūšanu telpā vai citā glabātavā. Te ietilpst arī dzīvokļu zādzības, kuras diemžēl pie mums ir plaši izplatītas. Šeit atbildību tiek paredzēts pacelt no četriem uz pieciem gadiem brīvības atņemšanas, kā arī piektajā daļā, kur ir runa par zādzībām lielos apmēros. Šeit tiek papildināts ar narkotisko, psihotropo, stipri iedarbīgo indīgo vielu, radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, ieroču, munīcijas, gāzes pistoļu vai patronu zādzībām. Un tiešām šie ir ļoti nopietni noziegumi, tāpēc tiek paredzēts, ka atbildība būs ar brīvības atņemšanu līdz 15 gadiem - no 6 līdz 15 gadiem.

Tiek paredzēta atbildības pastiprināšana par laupīšanu, par krāpšanu, par izspiešanu, arī par izspiešanu organizētās grupās, kas mūsu kodeksā ir 143.1 pants, kā arī par huligānismu gadījumos, ja šis ļaunprātīgais huligānisms tiek veikts ar šaujamieroču pielietošanu.

197.pants - "Transporta līdzekļa prettiesiska aizbraukšana". Patlaban šī panta pirmajā daļā maksimālais sods brīvības atņemšanai ir līdz vienam gadam. Mēs paredzam pacelt to līdz 3 gadiem. Savukārt trešajā daļā, kur ir kvalificējošs šī nozieguma sastāvs, no 3 līdz 7 (tāda ir sankcija patlaban), mēs paredzam no 5 līdz 10. Kādēļ tiek paredzētas tādas sankcijas šajā pantā? Redzat, praksē bieži vien ir ļoti grūti pierādīt zādzības faktu tad, kad notiek transporta līdzekļa aizbraukšana. Tiek diskutēts gan par zādzības mēģinājumu, gan arī par to, ka nolūks bija nevis zagt, bet tikai aizbraukt pavizināties, un pēc tam atdot atpakaļ - atbraukt automašīnu un nolikt to turpat, kur bija. Protams, šeit ir dažādi juridiski kāzusi gadījušies, un mūsu nolūks bija mēģināt sankcijas par transporta līdzekļa prettiesisku aizbraukšanu maksimāli tuvināt tam pantam, kas paredz atbildību par zādzību, lai nebūtu šeit lielas diskusijas izmeklēšanas un tiesas gaitā par to, ko vieglāk un ko grūtāk pierādīt. Tāda arī ir šo Kriminālkodeksa grozījumu būtība un saturs. Mēs uzskatījām, ka tiešām, kaut gan valdībai ir izdevies ar organizatoriskiem pasākumiem sakarā ar Iekšlietu ministrijas darbības aktivizēšanu panākt situāciju, ka Latvijā vienīgajā ne tikai no Baltijas valstīm, bet no visām valstīm ap Baltijas jūru samazinās reālā noziedzība, ka šis samazinājums, mūsu skatījumā, ir nepietiekams, tādēļ mēs atzīstam par pareizu šādu Ministru kabineta iniciatīvu, ka ir jāgroza arī Kriminālkodeksā attiecīgās normas, jo reālajam sodam ir jāatbilst nodarītajam noziegumam.

Tādējādi es uzskatu, ka savu ziņojumu esmu beidzis. Es aicinu balsot par komisijas izstrādāto variantu. Un, par cik neviens no valdības šeit nav pilnvarots atsaukt šo valdības iesniegto projektu, tad es ceru, ka neviens viņu arī neuzturēs spēkā, tādējādi mums būs jāizšķiras tikai par vienu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Sakarā ar referenta ziņojumu es aicinu arī par smagiem noziegumiem runāt pēc iespējas korekti. Lūdzu, vai ir pieteikušies debatēs deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Es atvainojos, ir divi likumprojekti. Tātad balsojums būs to iesniegšanas kārtībā. Pirmais ir Ministru kabineta likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā", otrs - alternatīvais likumprojekts - arī "Gozījumi Latvijas Kriminālkodeksā", kuru iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tiešām no valdības šeit neviens nevar komentēt šo situāciju, tāpēc ir jāpiekrīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam par to, ka balsojami ir abi likumprojekti.

Vai pret procedūru ir iebildumi? Nav. Lūdzu, balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā"! Balsojam. Rezultātu! Par - 4, pret - 22, atturas - 33. Likumprojekts nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par alternatīvo likumprojektu - "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā", kuru iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, 4 - atturas. Pieņemts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Līgotnis. Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 11. septembrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Vai izmantosim šo atlikušo laiku - 10 minūtes? Kā referente? Tā kā neko nevar saprast, kādi ir jūsu priekšlikumi, tad lūdzu referenti! Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Priekšlikumu ir ārkārtīgi maz, un varbūt tiešām mēs spēsim šo likumprojektu izskatīt. Dokuments nr. 931 - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"".

Pirmie būtiskie un ļoti nopietnie priekšlikumi ir iesniegti 12. pantā. Tie ir 3. lappusītē. Priekšlikumus ir iesniedzis Gunārs Resnais. Viņš lūdz bijušajiem zemes īpašniekiem un politiski represētajiem viņu pirmās kārtas mantiniekiem izmaksāt kompensāciju naudā.

Otrs priekšlikums šajā pašā pantā ir, ka tiem bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri ir prasījuši ne tikai kompensāciju, bet arī zemi un likuma ierobežojumu dēļ nav varējuši šo zemi saņemt, - ka arī viņiem būtu jāsaņem kompensācija naudā. Šo priekšlikumu ierosina Zaščerinska kungs.

Tautsaimniecības komisija, izvērtējusi abus priekšlikumus, ierosina atlikt šo priekšlikumu izskatīšanu līdz trešajam lasījumam, konceptuāli atbalstot, bet mēs esam lūguši Valsts zemes dienestu apzināt, cik lielas ir šīs summas, cik daudz ir šo cilvēku, cik daudz zemes īpašumu būs jākompensē naudā. Ja iesniedzēji tam piekrīt, mēs trešajā lasījumā varētu šos priekšlikumus izskatīt - jau ar būtisku pamatojumu. Protams, būtu ļoti vēlams, ka varētu šīm cilvēku kategorijām izmaksāt kompensāciju naudā, bet jāzina šie aprēķini.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Esiet tik laipns... Mēs varam strādāt vēl tikai 9 minūtes. Vai jūs piekrītat runāt? Lūdzu!

Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

G.Resnais (LZS).

Cienījamie kolēģi! Paldies komisijai par tādu labestīgu lēmumu. Es vēlos paskaidrot, ka iesniegdams šo priekšlikumu... nu tas man būtu saistoši - norādīt represēto skaitu un šīs summas, un tomēr kā sabiedriskā organizācija mēs nespējam to pietiekami precīzi apkopot. Man vēlreiz ir ļoti liels lūgums Tautsaimniecības komisijai atkārtoti vērsties pie Zemes dienesta un, ja nepieciešams, pašvaldībām un šos datus dabūt, jo runa nav par visiem politiski represētajiem, runa, vēlreiz akcentēju, ir par politiski represēto personu, kurš vienlaicīgi ir pirmās šķiras mantinieks. Faktiski tas, kas ar saviem vecākiem bijis kopā represēts. Viņu vecāki ir miruši, un viņi šodien šo kompensāciju šajā apritē nespēja dabūt.

Es ļoti lūgtu... Jo es saprotu, ka mēs varam trešajā lasījumā pateikt - nav datu, nekā nevar darīt. Es ļoti negribētu šādu rezultātu.

Bet šodien piekrītu komisijas priekšlikumam šā jautājuma izskatīšanu pārcelt, lai sagaidītu šos datus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

Lūdzu, tālāk!

A.Seile. Nākamais ierosinājums ir 35. pantā, un to ir iesnieguši deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Stašs, Kuprijanova un Ameriks. Priekšlikuma būtība ir, ka persona, kurai mantotais zemes īpašums ir atsavināts sakarā ar to, ka tā nav bijusi pilsonis... šī persona saglabā zemes lietošanas tiesības. Komisija ir atbalstījuši šo priekšlikumu, izsakot to mazliet citādākā redakcijā. (Starpsaucieni no zāles: "Piekrīt.")

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Vairāk priekšlikumu nav, aicinu balsot otrajā lasījumā par šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā.

Kādu termiņu jūs ierosināt priekšlikumu iesniegšanai attiecībā uz trešo lasījumu?

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz 12. septembrim, un jau piektdien būs zināmi dati par to, cik personām un cik lielos apjomos būtu nepieciešama šī kompensējamā summa.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu zvanu - reģistrācija! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nosaukt deputātus... Es ļoti atvainojos. Ļoti atvainojos. Es jau esmu reģistrējies, es domāju, ka jūs arī esat reģistrējušies. Vajag komandu? Jā? Lūdzu, reģistrēsimies! Nav pret jums vērsts, deputāt Bukovski, nekad neesmu vērsies pret jums... Kad jūs esat ieradies, tad ir bijusi reģistrācija un viss ir bijis kārtībā... (No zāles deputāts I.Bukovskis: "Paldies!")

Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

Godātie deputāti, pirms Saeimas sēdes slēgšanas es jums gribu paziņot, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta Māra Gaiļa iesniegumu: "Lûdzu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 38. pantu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šā gada 7. septembrī pulksten 17.30, lai izskatītu pirmajā lasījumā šādus likumprojektus:

- "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežu likumā",

- "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem",

- "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību".

Minētie likumprojekti šā gada 25. maijā Saeimas sēdē tika nodoti Aizsardzības un iekšlietu komisijai, kura likumprojektus komisijas sēdē izskatīja šā gada 6. jūnijā un noraidīja. Ar cieņu - Ministru prezidents Māris Gailis." (Starpsaucieni no zāles: "Nç, noraidīt!")

Godātie deputāti, es jums to nolasīju zināšanai, lai paziņotu, ka pēc sēdes slēgšanas Saeimas Prezidijs sanāks uz sēdi, lai izskatītu šo iesniegumu.

Lūdzu uzmanību!

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Mariss Andersons,

Alfreds Čepānis,

Gaļina Fjodorova,

Irēna Folkmane,

Oskars Grīgs,

Andris Grots,

Andris Gūtmanis,

Kārlis Jurkovskis,

Ēriks Kaža,

Odisejs Kostanda,

Ludmila Kuprijanova,

Janīna Kušnere,

Aristids Lambergs,

Andrejs Panteļējevs,

Valdis Pavlovskis,

Aija Poča,

Velta Puriņa,

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Juris Sinka,

Zigurds Tomiņš (ir zālē).

Sēdes vadītājs. Jā... Zigurds Tomiņš ir zālē. Sēdi turpinām rīt pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts æPar uzņēmējdarbības regulēšanu

enerģētikāæ (3.lasījums) (Turpinājums)

(626., 626.-a, 959. un 959.-a dok.)

Ziņo - dep. M.Graudiņš (5.pants) - 1.lpp.

Debates - dep. Z.Tomiņš (6.pants) - 5.lpp.

- enerģētikas valsts ministrs J.Ozoliņš - 6.lpp.

- dep. M.Spuģis - 7.lpp.

- dep. M.Graudiņš - 9.lpp.

- enerģētikas valsts ministrs J.Ozoliņš - 10.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 12.lpp.

Par procedūru - dep. Z.Tomiņš - 13.lpp.

- dep. A.Seile - 14.lpp.

Debates - dep. Z.Tomiņš (9.pants) - 18.lpp.

- dep. M.Spuģis (11.pants) - 21.lpp.

- enerģētikas valsts ministrs J.Ozoliņš (24.pants) - 25.lpp.

- 26.lpp.

- dep. A.Seile - 27.lpp.

- dep. Z.Tomiņš (28.pants) - 28.lpp.

- dep. A.Endziņš - 30.lpp.

Par procedūru - dep. Z.Tomiņš - 33.lpp.

- dep. M.Graudiņš - 33.lpp.

Paziņojums Ø priekšsēdētāja biedrs A.Krastiņš - 34.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 35.lpp.

Debašu turpinājums - enerģētikas valsts ministrs J.Ozoliņš - 37.lpp.

- dep. M.Spuģis - 38.lpp.

- 43.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 44.lpp.

- enerģētikas valsts ministrs J.Ozoliņš - 46.lpp.

Par darba kārtību - 48.lpp.

Par likumprojektu æÂrstu prakses likumsæ

(966. un 966.-a dok.) - 49.lpp.

Par likumprojektu æPar Latvijas tirdzniecības un

rūpniecīnas kameruæ

(971. un 971.-a dok.) - 49.lpp.

Par likumprojektu æGrozījums likumā æPar valsts

pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtībuææ

(998. un 998.-a dok.) - 49.lpp.

Deputātu Ē.Kažas, O.Brūvera, I.Kreituses, A.Kreitusa,

A.Bartaševica jautājums labklājības ministram

A.Bērziņam un veselības aizsardzības valsts ministram

P.Apinim par ātrās medicīniskās palīdzības mašīnas

piegādi - 49.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar meža

apsaimniekošanu un izmantošanuæ (2.lasījums)

(711., 773. un 961.dok.)

Priekšlikums - dep. A.Seile - 50.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 51.lpp.

Debates - dep. M.Ā.Kalniņš - 52.lpp.

- dep. J.Kokins - 52.lpp.

- dep. G.Resnais - 53.lpp.

- mežu valsts ministrs A.Ozols -55.lpp.

Likumprojekts æNoteikumi par valsts cilvēktiesību

birojuæ (1.lasījums)

(776. un 907. dok.) - 59.lpp.

Alternatīvais likumprojekts

æLikums par valsts cilvēktiesību birojuæ

(1.lasījums) (Nav pieņemts)

(907.dok.)

Ziņo - dep. V.P.Karnups - 59.lpp.

Debates - dep. I.Birzniece - 61.lpp.

- dep. J.Tupesis - 62.lpp.

- dep. L.Laviņa - 63.lpp.

- dep. I.Kreituse - 65.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts un

pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanāææ

(2.lasījums)

(426. un 911.dok.)

Ziņo - dep. P.Elferts - 68.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Latvijas Kriminālkodeksāæ

(1.lasījums) (Nav pieņemts)

(409.dok.) - 69.lpp.

Alternatīvais likumprojekts

æGrozījumi Latvijas Kriminālkodeksāæ (1.lasījums)

(920.dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 69.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar zemes

privatizāciju lauku apvidosææ (2.lasījums)

(668. un 931.dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 75.lpp.

Debates - dep. G.Resnais - 75.lpp.

Par ārkārtas sēdes sasaukšanu - 77.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs

I.Daudišs - 78.lpp.