Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! 1.jūnija sēdi paziņoju par atklātu! Par sēdes darba kārtību. Vispirms izskatīsim iesniegtos priekšlikumus. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījums likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" kā darba kārtības ceturtās sadaļas pirmo jautājumu (pēc darba kārtības 6. punkta). Tālāk. Lūdz atzīt par steidzamu šo likumprojektu un pēc pirmā lasījuma izskatīt to otrajā. Kā saprotat, tas ir pēc tam, kad tas iekļauts darba kārtībā, un pēc tam, kad ir izskatīts pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildes pret šā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā? Iebilžu nav. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1.jūnija sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: lēmuma projektu "Par pilsonības piešķiršanu Nikolajam Samodurovam par īpašiem nopelniem Latvijas labā" un lēmuma projektu "Par pilsonības piešķiršanu Rafi Haradžanjanam par īpašiem nopelniem Latvijas labā" izskatīt pēc darba kārtības trešās sadaļas "Par izmaiņām komisiju sastāvā". Vai deputātiem nav iebildes? Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk. Ministru prezidents Māris Gailis Saeimai paziņo: "Paziņoju, ka esmu aicinājis valsts ieņēmumu valsts ministra pienākumus veikt Aiju Poču. Lūdzu Saeimu izteikt uzticību Aijai Počai šā gada 1. jūnija Saeimas sēdē." Tātad ir vajadzīgs lēmuma projekts, bet tagad mēs apspriežam tā iekļaušanu darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildes pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Acīmredzot tātad iekļaujam to pēc darba kārtības 6. punkta. Tā kā tur jau divi jautājumi ir iekļauti, iekļaujam to pēc šiem jautājumiem, kurus mēs nupat iekļāvām. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts. Vai par darba kārtību ir vēl kādi priekšlikumi, kurus Prezidijs nav izskatījis un par kuriem nav ziņojis Saeimai? Nav. Tad sākam izskatīt darba kārtību.

Pirmā sadaļa - "Prezidija ziņojumi". Pirmais jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" (iesniedz Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija). Vai deputātiem ir iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Rīgas ekonomikas augstskolu" (iesniedz deputāti Kehris, Vaivads, Sinka, Rozentāls, Ābiķis un Kiršteins). Vai deputātiem ir iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Citu priekšlikumu arī nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu"" (iesniedz Cilvēktiesību komisija).

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām tāda likuma vispār nav. Ir likums "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu", - tā ir viena lieta. Otra lieta ir tāda, ka tas ir Juridiskās komisijas likums, un es lūdzu nozīmēt Juridisko komisiju par atbildīgo.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai ir vēl kādas piebildes un citi ierosinājumi? Diemžēl visai bieži atkārtojas šāda situācija, ka kolēģi iesniedz likumprojektus ar neprecīziem ierakstiem, atsaucoties uz likuma nosaukumu, kuru viņi vēlas grozīt, bet tad, kad šis jautājums tiek lemts Prezidijā, Prezidijam nav tiesību lemt pēc sava prāta, kā būtu jāskan šim likumprojektam atbilstoši pieņemtajiem likumiem, tāpēc mēs līdz šim neesam neko grozījuši, bet esam atstājuši visu tā, kā ir iesnieguši deputāti vai komisijas (šoreiz - komisija). Tāpēc jūs varat lemt, vai tas ir iemesls, lai likumprojektu neizskatītu, nenodotu tālāk izskatīšanai komisijai, vai arī pirmajā lasījumā šī kļūda tiks labota un tiks ievērota atbilstība likumam, kurš ir pieņemts un kuru grib komisija grozīt. Bet tagad priekšlikums ir - papildināt lēmumu, nosakot, ka likumprojekts ir jānodod izskatīšanai arī Juridiskajai komisijai. Vai ir iebildes, ja mēs tagad grozām arī nosaukumu un nosaucam to par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu""? Vai komisijai ir iebildes? Nav iebildes. Papildinām lēmumu, ierakstot tajā arī Juridisko komisiju. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to mēs šo likumprojektu nododam Cilvēktiesību komisijai un Juridiskajai komisijai un nosakām, ka Cilvēktiesību komisija...(Starpsauciens no zāles: "Atbildīgā Juridiskā!") Nodot tikai Juridiskajai? Es atvainojos, - Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Cilvēktiesību komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā.

Atbildes uz jautājumiem. Latvijas Republikas ekonomikas ministra Zvanītāja atbilde uz Saeimas deputātu Staša, Lucāna, Zaščerinska, Breša, Jurkovska un Kides jautājumu sakarā ar Unibankas privatizāciju.

Lūdzu, - Raimonds Jonītis.

R.Jonītis (rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es gribētu runāt pašreiz par procedūru attiecībā uz šo atbildi uz deputātu jautājumu. Sakarā ar to, ka bija lūgts gan mutiski, gan rakstiski un ir tīri tehniski iemesli - nav sakopēts pietiekams skaits šīs atbildes teksta eksemplārs, lai varētu šo atbildi sniegt pēc apmēram 20 minūtēm... pārceļot to par kādu jautājumu uz priekšu vai faktiski izskatīt uzreiz pēc amatpersonu ievēlēšanas, apstiprināšanas...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tā kā deputāti lūdza atbildi dot rakstiski un mutiski, tad, kad būs šī rakstiskā atbilde izdalīta deputātiem, - tad arī lemsim, kurā brīdī noklausīties atbildi.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Kušneres, Saulīša, Milberga, Sinkas jautājumu par Muzikālo teātru aktieru skolu.

Lūdzu, - ministrs Dripe!

J.Dripe (kultūras ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītās deputātes, godātie deputāti! Ministru prezidents Māris Gailis ir saņēmis deputātu pieprasījumu par Muzikālo teātru aktieru skolu Ziemeļu rajonā, un jūs esat saņēmuši arī atbildes ar daudziem pielikumiem, kurus esmu parakstījis, šobrīd pildot arī izglītības un zinātnes ministra pienākumus. Īsumā paskaidrošu, ka šā konflikta pamatā ir telpu jautājums. Kramiņa kungam, kurš vada šo skolu, kas nenoliedzami ir interesanta no bērnu jaunrades viedokļa, ir vairākkārt piedāvātas citas telpas, no kurām minētais kungs ir atsacījies, pastāvot uz to, ka Sarkandaugavas ielā 24 būtu tā īstākā vieta šādas skolas darbībai. Tajā pašā laikā paskaidroju, ka ir noteikts konflikts starp tur esošo bērnu jaunrades klubu "Laimīte" un šo Muzikālo teātru aktieru skolu. Pirmā iestāde ir pašvaldību kultūras iestāde un eksistē, otrā iestāde pagaidām nav saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas licenci tieši tā apstākļa dēļ, ka tai nav pastāvīgu telpu un ir konfliktsituācija. Iesniegums attiecībā uz licenci ir iesniegts vairākkārt. Dokumenti, kā apgalvo Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti, ir diemžēl bijuši nepilnīgi, un šajā sakarā ir arī atteikums licences izsniegšanai. Kā jau minēju, pamatā te ir telpu jautājums, otrkārt, arī nenoformētie licences dokumenti, kas saistās ar nolikumu par skolu mācību plāniem un tā tālāk. Es domāju, ka konfliktu varētu atrisināt, ja Ziemeļu rajons pieņemtu uz vienošanās pamata ar Kramiņa kungu lēmumu par noteiktu telpu iedalīšanu, tad Izglītības un zinātnes ministrijai nebūtu problēmu izsniegt licenci šīs skolas darbībai, un tādējādi konfliktu varētu atrisināt. Jums izniegtajā atbildē ir ļoti daudzi pielikumi, kas rāda šo ainu. Būtībā tā ir ļoti parasta konfliktsituācija, ka nevar vienoties par telpām. Šī nenoteiktā situācija pastāv jau kopš 1992. gada. Vai būtu deputātu kungiem jautājumi šajā sakarā?

Sēdes vadītājs. Jautājumi nav iesniegti. Es šeit domāju nevis jautājumus, kurus jums uzdot, bet desmit deputātu parakstus, lai atklātu debates par jūsu atbildi. Kārtības rullis neparedz, ka, jums, referentam, vajag uzdot jautājumus. Tagad jūs esat atbildējis. Paldies.

J.Dripe. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretār Imant Daudiš, nolasiet, lūdzu, jautājumu!

J.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

"Deputātu jautājums Ministru prezidentam Gaiļa kungam, labklājības ministram Bērziņa kungam. Ir beidzies Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda rīkotais konkurss par tiesībām veikt pensiju un pabalstu izmaksu Latvijā. Latvijas rietumu rajonos šīs tiesības ieguvusi Rīgas Komercbanka. Latvijas austrumu daļā turpmāk saimniekos Latvijas Tranzītbanka. Igaunijas pierobežas rajoni, tas ir, 25% no piegāžu apjoma, atstāti "Latvijas pastam", kurš pensiju un pabalstu izmaksāšanu veiks sadarbībā ar Latvijas Zemes banku un Latvijas Universālo banku. Līdz šim "Latvijas pasts" piegādāja vairāk par 70% no visu pensiju un pabalstu apjoma. No ļoti neskaidri formulētā konkursa nolikuma var secināt, ka konkursa rīkotāji gribējuši uzlabot naudas līdzekļu glabāšanas un piegādes drošību un to izmantošanas efektivitāti. Otrs mērķis - izveidot vienotu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas informācijas tīklu, arī uzlabot apkalpošanas servisu, sniegt pensionāriem papildpakalpojumus. Jau konkursa laikā Ministru kabineta speciālisti konstatēja, ka apjomīgais valsts pasūtījums aptuveni 3 miljonu latu vērtībā tiks izvietots, balstoties uz nepilnīgu un nekvalitatīvu nolikumu, un ka konkursa gaitā netiek noskaidroti pat galvenie kritēriji, pensiju un pabalstu izmaksu reālā metodika un konkursa dalībnieku piedāvātie piegādes tarifi. Diemžēl arī konkursa nākamajā kārtā ekspertu minētie trūkumi, mūsuprāt, nav novērsti. Apstiprinot konkursa rezultātus, Ministru kabinets nav izskaidrojis, uz kādiem apsvērumiem balstīts pieņemtais lēmums. Nav skaidrs, kāpēc "Latvijas pasts" un tā partneres - Latvijas Zemes banka un Latvijas Universālā banka - , kas piedāvājušas vismazākos izcenojumus, ieguvušas vismazāko piegāžu daļu. Nav saprotams, kā konkursā deklarētais mērķis - izveidot vienotu valsts sociālās apdrošināšanas informācijas tīklu - sader kopā ar lēmumu nodot Latvijas teritoriju trīs dažādiem piegādātājiem. Nav arī skaidrs, kāpēc pašreiz izteikti nestabilajā situācijā, kad sākusies banku krīze, valdība ir nolēmusi apmēram 2 miljonu latu valsts pasūtījumu izvietot komercbankās, atraujot šo summu valsts uzņēmumam "Latvijas pasts", kurš šāda darījuma rezultātā zaudē 20,6% no kopējiem ieņēmumiem un turpmāk būs jāuztur no valsts budžeta līdzekļiem.

Lūdzam Ministru prezidentu Gaiļa kungu un labklājības ministru Bērziņa kungu atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kādi bija katra konkursa dalībnieku piedāvājumi un to reālās nodrošināšanas iespējas?

2. Kādi bija konkursam iesniegtie ekonomiskie pamatojumi un kā tie tika vērtēti, nosakot konkursa uzvarētājus?

3. Kā turpmāk darbosies valsts infrastruktūra un "Latvijas pasts", kas šā darījuma rezultātā zaudē ievērojamu ienākumu daļu?

4. Vai, izvērtējot konkursā iesniegtos priekšlikumus, ir pietiekami ievērotas valsts intereses kopumā? Vai, iegūstot vienā valsts struktūrā, neradīsies zaudējumi citās valsts struktūrās?

5. Kā tiks nodrošināta konkursa noteikumos paredzētā vienotā sociālās apdrošināšanas tīkla veidošana, strādājot kopā šīm dažādajām struktūrām?

6. Kādus uzlabojumus dos jaunā piegādes sistēma salīdzinājumā ar pašreizējo?

Saeimas deputāti Berķis, Gundars Bērziņš, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Tomiņš, Kokins."

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikumi runāt? Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Galvenie mūsu argumenti jau ir jautājumu ievada daļā. Es vēl tikai gribētu piebilst, ka bez tam, kā mēs norādījām, ja šo pasūtījumu daļu atņem "Latvijas pastam" un atdod dažādām komercbankām, mēs dabūjam vispirms no valsts budžeta līdzekļiem maksāt pasta uzturēšanas izdevumus, jo pasts, kurš jau darbojas visā Latvijas teritorijā un kuram jāapgādā tālie lauku rajoni, pastāv, tikai pamatojoties uz to, ka pasts pilda visas šīs piegādes kopā. Un, atņemot šo pensiju piegāžu daļu, pasts vairs nevarēs bez valsts palīdzības veikt vēstuļu iznēsāšanu un tā tālāk. Te ir viena būtiska lieta, ka katrs cenšas sagrābt visas šīs piegādes pilsētās - un lauku rajoni lai stāv, par tiem nevienam nav bēda, jo tas, lūk, ir neizdevīgi!

Otra lieta ir tā, ka šis pasūtījums nemaz nav tik izdevīgs arī valstij. Šis līgums ir slēgts pāri valsts interesēm, jo... un to jau arī laikraksts bija pamanījis un bija publicējis šos skaitļus, un tie arī ir redzami. Ja mēs salīdzinām un paskatāmies, ko piedāvā "Latvijas pasts" un ko piedāvā citi konkurenti, tad, lūk, redzam, ka Zemes bankas, "Latvijas pasta" un trešā partnera piedāvātie noteikumi dod iespēju, ka gadījumā, ja tiem uztic pilnīgu pensiju apkalpošanu valstī, tiek paredzēts, ka vienas pensijas izsniegšana valstij izmaksātu 15 santīmus (Rīgā - 12 santīmus, laukos - 20, bet vidēji 15 santīmus). Un, ņemot vērā, ka "Latvijas pastā" naudas pārvedumu izsniegšana jau tagad ir modernizēta, pēc trim gadiem šī izmaksa varētu jau noslīdēt līdz 10 santīmiem. Abas pārējās bankas lūgušas atstāt izmaksu tarifus līdzšinējā līmenī - 23 santīmi. Tātad 15 un 23 santīmi. Sareizinot šos tarifus ar pensiju skaitu (tātad pensionāru skaits ir 624 000, bet ikmēneša izmaksājamā summa ir 18,6 miljoni latu), var konstatēt, ka minētā konkursa rezultāta apstiprināšanas gadījumā valsts izdevumi katru mēnesi būs par 50 000 lielāki, nekā tie būtu tad, ja šo uzdevumu uzticētu tikai "Latvijas pastam" un partneriem. Un gadā tātad valsts zaudē 600 000 latu. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Es saprotu, ka vienā gadījumā, protams, te var runāt par to, ka nevar pieļaut, lai kādam vienam uzņēmumam būtu monopolstāvoklis, lai "Latvijas pasts" tātad ar saviem partneriem nebūtu monopolstāvoklī. Varbūt tāds arguments ir bijis. Bet tad tādā gadījumā, ja jūs noslēdzat līgumu par dzīvokļa remontu, - tad jau tikpat labi iznāk, ka jums arī katra istaba jāuztic savam remontētājam. Tādā gadījumā taču ir iespēja pēc kāda laika šos līgumus pārslēgt par jaunu, un atkal... ja kāda cita firma piedāvā lētākus tarifus, nu tad - lūdzu! Pēc gada izsludiniet jaunu konkursu, dodiet tam, kas tad piedāvā lētākus tarifus! Bet šobrīd šos lētākos tarifus ir piedāvājis "Latvijas pasts" ar saviem partneriem. Mēs uzdodam jautājumu tāpēc, ka varbūt aiz šā... ka varbūt mums ir kādi nezināmi argumenti, kas ir konkursa komisijai bijuši un kas ir pietiekami pārliecinoši, bet pašreiz tie nav redzami un nav saprotami.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir lēmuma projekts "Par izmaiņām Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāvā". Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamā Saeima! Likumā par zemes komisijām ir noteikts, kādas institūcijas sūta savus pārstāvjus uz Centrālo zemes komisiju. Šo pārstāvju saraksts ir apstiprināts ar likumu, bet konkrētos pārstāvjus, konkrētās personas apstiprina Saeima. Un Latvijas Republikas Vides un reģionālās attīstības ministrija iesaka nomainīt savu pārstāvi Jāni Piešiņu ar citu kandidātu - Anitu Liepu, kura strādā šīs ministrijas Būvniecības departamenta Dzīvokļu un komunālās celtniecības nodaļā. Jānis Piešiņš ir mainījis savu darbavietu un vairs nestrādā vairs šajā ministrijā, tāpēc šāds ierosinājums ir būtisks, un Tautsaimniecības komisija lūdz apstiprināt šīs izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par piedāvāto Saeimas lēmuma projektu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! 61 - par, pret - nav, 3 - atturas. Saeimas lēmums ir pieņemts.

Nākamie jautājumi pēc kārtas ir 43. un 44. jautājums. Tie ir jautājumi par pilsonības piešķiršanu. Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs Jānis Kokins - lūdzu!

J.Kokins (LZS).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija šā gada 23. maijā pēc deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Bukovska, Amerika, Kuprijanovas, Čepāņa, Kažas, Gūtmaņa, Oša un Krištopana ieteikuma izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Latvijas labā Jelgavas RAF rūpnīcas direktoram Samodurova kungam. Komisijas lēmums - pozitīvs. Pārējie dokumenti - autobiogrāfija un naturalizācijas anketa - ir pievienoti lietai un katram ir izsniegti.

Sēdes vadītājs. Godātais komisijas priekšsēdētāj un godātie deputāti! Prezidijs izskatīja vēstules, kuras rakstīja tie radioklausītāji, kuri klausās sēdes, un viņi aicināja Prezidiju savukārt izteikt tādu ieteikumu komisijas vadītājam: kad viņš ziņo par šīm kandidatūrām, lai īsi ziņo arī par tiem nopelniem, kurus komisija ir ņēmusi vērā, ieteikdama Saeimai piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem, un tāpēc Prezidijs arī tādu lūgumu izsaka, bet tas ir jūsu ziņā.

J.Kokins. Vai es drīkstu papildināt?

Sēdes vadītājs Lūdzu!

J.Kokins. Komisija, izskatot jautājumu par pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Samodurova kungam, ņēma vērā viņa nopelnus mūsu autorūpniecības attīstībā Jelgavā, jo mūsu rūpnīca Jelgavā joprojām strādā, ražo produkciju, kurai ir noiets, un ir saglabātas pamatā darba vietas Jelgavā un drusku samazinātas Rīgā. Un uz mūsu rūpniecības krīzes fona šī rūpnīca ir viena no labākajām šobrīd Latvijā. Tādēļ, ņemot vērā, ka pirmām kārtām tur ir liels nopelns pašam direktoram, kurš tik tiešām vārda tiešā nozīmē "siro" pa visu Eiropu un daļu Āzijas, lai sagādātu izejvielas, mezglus un rastu arī noieta tirgu produkcijai, un vadoties pēc šiem apsvērumiem, arī mēs lēmām pozitīvi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Saeima nolemj Nikolaju Samodurovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 7, atturas - 7. Nikolajs Samodurovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Tālāk, lūdzu!

J.Kokins. Tajā pašā 23. maija sēdē Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja deputātu Brūvera, Prēdeles, Gravas, Seiksta un Marjašas ieteikumu piešķirt pilsonību par izciliem nopelniem Latvijas labā mākslas zinātņu doktoram mūziķim un pedagogam Rafi Haradžanjanam. Rafi Haradžanjana kungs dzīvo Latvijā kopš 1970. gada un pilnībā pārvalda latviešu valodu, būdams izcils mūziķis un klavieru klases pedagogs, viņš ir veltījis visas pūles mūsu valsts jauno mūziķu audzināšanai un veidošanai, bet jo sevišķi vairojis Latvijas valsts prestižu un slavu ar savu lielisko talantu neskaitāmos mākslas forumos, festivālos un starptautiskajos sarīkojumos. Kā īpaši nopelni Latvijas labā noteikti jāmin Rafi Haradžanjana darbība Itas Kozakevičas vārdā nosauktajā Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijā, kur 1990. gadā viņš tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Tātad kopumā par nopelniem mūsu kultūras, pirmām kārtām mūzikas kultūras, attīstībā un pedagoģiskajā darbā komisija pieņēma pozitīvu lēmumu, proti, piešķirt Rafi Haradžanjana kungam pilsonību par izciliem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Rafi Haradžanjanu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, 1 - atturas. Rafi Haradžanjans uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Paldies.

Nākošais jautājums - par uzticības izteikšanu valsts ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai. Vēlreiz atkārtoju iesniegto dokumentu saturu: "Mâris Gailis, Ministru prezidents. Saeimai paziņoju, ka esmu aicinājis valsts ieņēmumu valsts ministra pienākumus veikt Aiju Poču. Lūdzu Saeimu izteikt uzticību Aijai Počai šā gada 1. jūnija Saeimas sēdē." Klāt pievienots ir Saeimas lēmuma projekts: "Izteikt uzticību valsts ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai". Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu: "Izteikt uzticību valsts ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, 1 - atturas.

Saeima izteikusi uzticību valsts ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai. Vēlam sekmes jūsu darbā! (Aplausi.)

Nākošais jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"". Vai ziņotājs ir? Zaščerinskis - Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs, Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TSP).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 550. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās...

Sēdes vadītājs. Vienu sekundi, es lūdzu ziņotāju pagaidīt! Vai deputāti ir paņēmuši šo dokumentu, jo tas jau nav tādā secībā, kā tas varbūt ir šeit.

J.Zaščerinskis. 550. dokuments.

Sēdes vadītājs. Secības viņam diemžēl nav, jo viņš tika iebalsots darba kārtībā, ņemot vērā komisijas lūgumu. Tāpēc nesteidzieties, lai deputāti viņu dabū. Vai deputātiem vispār viņš ir?

Godātie deputāti! Es jums ieteiktu tādus orientierus. Droši vien šis materiāls ir pie jūsu vakardienas dokumentiem, jo vakar tas bija iesniegts ārkārtas sēdē, bet mēs tikai nodevām to komisijai, jo nevarējām izskatīt, tāpēc tam tur vajadzētu būt. Jūs varbūt nolasiet šo grozījumu saturu, lai arī deputāti, kuriem nav pie rokas šā likumprojekta, varētu orientēties un lemt.

J.Zaščerinskis. Es varbūt komentēšu...

Sēdes vadītājs. Komentējiet, - jā, lūdzu!

J.Zaščerinskis. Pirmkārt, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vispirms ir jānoziņo, kas tas ir par likumprojektu, un tad var steigties uz priekšu. Es atvainojos par šādu kometāru.

J.Zaščerinskis. Šajā likumprojektā ir runa par atsevišķiem tehnoloģiski nodalītiem labības punktiem. Praktiski daudzos gadījumos tās ir viena vai divas teritoriāli nodalītas noliktavas. Likumprojekts ir iesniegts ar mērķi, lai ātrāk veiktu šo objektu privatizāciju, lai uz ražas novākšanas laiku šīm atsevišķajām noliktavām varbūt varētu atrast saimnieku. Iesniegtais labojums privatizācijas komisijai dod tiesības saīsināt konkursa termiņu līdz vienam mēnesim. Pašlaik likums paredz, ka konkursa termiņš ir pieci mēneši - četri mēneši ir pieteikuma iesniegšanai un viens mēnesis - komisijas darbam. Attiecībā uz lieliem labības pārstrādes uzņēmumiem - kombinātiem - tas ir loģiski un saprotami, bet atsevišķām tehnoloģiskām vienībām, kuras var privatizēt kā mantas kopumu, tāds termiņš nebūtu vajadzīgs. Līdz ar to uz ražas novākšanu tām neradīsies arī saimnieks un praktiski tās ir pakļautas izsaimniekošanai, jo neviens par tām neinteresējas un nerūpējas. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu un izskatīt likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamību. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas -2. Steidzamība pieņemta. Laboju: 55 - par, 1 - pret , 2 - atturas.

Nākošais komisijas lūgums būtu - pieņemt pirmajā lasījumā.

J.Zaščerinskis. Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Nav pieteikušies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu. Par - 45, pret - 1, atturas - 2. Deputātu skaits, kuri balso, zālē nav pietiekams. Nav kvoruma. Nervozu zvanu! Paldies. (Smejas.) Varbūt šī prakse turpmāk būtu jāpilnveido un mašīnas ar sirēnu jānoliek pie visiem Saeimas mājas logiem. Pilnīgs kvorums zālē.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 6, atturas - 6. Komisija lūdz tūlīt izskatīt arī otro lasījumu. Vai kādam no deputātiem nav iebildes? Nav iebildes.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! 56 - par, 1 - pret, 7 - atturas. Likums pieņemts.

Nākošais likumprojekts ir "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Pirmais lasījums.

Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā. Latvijas Zemnieku savienības deputāts.

V.Novakšānovs (LZS).

Labdien, godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Lūdzu, strādāsim ar dokumentu nr. 369.

Sēdes vadītājs. Tas ir septītais pēc mūsu numerācijas.

V.Novakšānovs. Tātad šodien Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz jūs pirmajā lasījumā izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Šajā likumprojektā priekšlikumos ir iesniegtas redakcionālas dabas izmaiņas, bet pati galvenā ir tā, ka ir runa ne tikai par labības tirgu un labības rezerves regulēšanu, bet ir arī iestrādāts priekšlikums, ka Valsts labības birojam arī ir jāstrādā un jāregulē labības pārstrāde.

Nākošais, kas šajā likumā ir izmainīts, ir valsts labības ražošanas un pārstrādes gada bilances datuma pārcelšana uz gada beigām.Ir arī paredzēts, ka, lai Latvijā varētu uzskaitīt, cik tad nu ir saražots pa vasaru graudu, rajonu lauksaimniecības departamentiem ir paredzēts deklarēt graudu daudzumu rajonā Zemkopības ministrijai un arī Labības birojam.

Nākošā izmaiņa, kas šajos likuma grozījumos ir paredzēta, ir tāda, ka uzņēmējiem, kuri tirgojas ar labību, ir jāreģistrējas Labības birojā. Šie priekšlikumi un labojumi ir paredzēti pirmajā lasījumā. Es, cienījamā Saeima, lūdzu jūs Tautsaimniecības komisijas vārdā atbalstīt šos grozījumus likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi".

Sēdes vadītājs. Vai Sekretariātā ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 57, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts pirmajā lasījumā.

V.Novakšānovs. Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz šā gada 5. jūnijam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Priekšlikums pieņemts.

Nākošais likumprojekts "Repatriācijas likums". Ziņos Cilvēktiesību komisija. Inese Birzniece - komisijas priekšsēdētāja, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Godājamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Aicinu jūs sameklēt dokumentu nr. 376, kur pirmajā lasījumā ir uzrakstīts likumprojekts par repatriāciju. Pēc manā rīcībā esošās informācijas un pēc priekšsēdētāja Gorbunova kunga teiktā, visi deputāti, kuri parakstīja pirmo likumprojektu, kas parādās darba kārtībā, tas ir, pirmās sesijas dokuments nr. 56,. ir atsaukusi šo parakstu par labu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Par labu Cilvēktiesību komisijas iesniegtajam likumprojektam "Repatriācijas likums".

I.Birzniece. Jā. Paldies. Nesen maijā notikušais atceres un piemiņas sarīkojums mums atkal atgādina, cik bargi un tiešām nežēlīgi ir bijuši vēstures vēji šeit, Latvijā, it īpaši pret latviešu un līvu tautām, jo šie bargie vēji jebkurā reizē šajā 20. gadsimtenī izkaisīja latviešus visos virzienos. It īpaši uz Austrumiem un uz Rietumiem, kad ģimenes un radi tika šķirti vieni no otra. Un svarīgākās saites, kas tautai ir ar savu tēvzemi, savu dzimteni, saviem senčiem, tika pārtrauktas. Pēdējā Latvijas atmodas laikmetā, kā arī tajos, kas notika iepriekš, latviešu tautas atkalapvienošanās Latvijā bija viens no spēcīgākajiem dzinējiem Latvijas neatkarības atjaunošanai, it īpaši tiem latviešiem, kas atradās ārpus Latvijas teritorijas.

Gribētu jums drusku pastāstīt šī likumprojekta vēsturi. Vēl Latvijas Republikas Augstākās padomes laikā tika izstrādāts iepriekšējais likumprojekts. Cilvēktiesību komisija šajā Saeimā to saņēma 1993. gada augustā. Toreiz mēs to izskatījām un nolēmām atlikt darbu pie šī repatriācijas likumprojekta, kamēr nav pieņemts pilsonības likumprojekts, bijušās PSRS pilsoņu statusa likumprojekts un līgums ar Krievijas Federāciju par pārceļošanas tiesībām, jo tur vēl nebija īsti noregulēts imigrācijas process. Lai gan mēs bijām atlikuši oficiālo darbu pie šī likumprojekta, Cilvēktiesību komisija turpināja strādāt pie šī jautājuma. Mēs vācām informāciju par šo procesu Latvijā un ārpus Latvijas. Mēs 1994. gada decembrī organizējām kopīgu tikšanos, kurā mums piedalījās pārstāvji no Krievijas Latviešu biedrības, no Pasaules Brīvo latviešu apvienības, no Ārlietu ministrijas, no Pilsonības un imigrācijas departamenta Repatriācijas centra un no Latvijas Republikas vēstniecības Maskavā Lauma Vlasovas kundze. Šīs darbības rezultātā mūsu komisijai radās doma, ka mums vajadzētu - un mēs pieņēmām arī lēmumu - izveidot darba grupu un izstrādāt alternatīvu likumprojektu.

Kas ir šajā likumprojektā? Ja jums tas ir priekšā, tad jūs varat redzēt, ka preambulā, bet īpaši 1. pantā ir definēts likuma mērķis - sekmēt latviešu un līvu atkalapvienošanos Latvijas teritorijā, radīt pamatnosacījumus un garantijas latviskas izcelsmes un līvu izcelsmes personu pārceļošanai uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē un noteikt ar repatriēšanos vai izceļošanu saistīto valsts un pašvaldību institūciju funkcijas.

2. pantā mēs definējām, kas ir repatriants. Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem ir latvietis vai līvs, un kura pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Otrajā nodaļā, kā jūs redzat, no 5.-8. pantam ir izklāsts, kāda kompetence ir Ministru kabinetam, Pilsonības un imigrācijas departamenta Repatriācijas centram un kādi ir pašvaldību pienākumi repatriācijas jautājumu risināšanā.

Trešajā nodaļā, ko mēs mēģinājām sakārtot, ir redzama tā secība, tā kārtība, kas ir saistīta ar repatriācijas procesu.

Kurā vietā vajag iesniegt dokumentus - tas ir redzams 9. pantā.

10. pants. No Pilsonības likuma pārņemtie ierobežojumi, kas ir attiecināti uz naturalizācijas pretendentiem, tika atkārtoti arī šeit.

11. pantā redzam, kāda ir pārsūdzības kārtība, ja ir saņemts atteikums par repatrianta statusu.

Ceturtajā nodaļā ir formulētas repatriantu tiesības. Šeit mēs nemēģinājām kaut ko pārrakstīt, jo uzskatījām, ka pareizāk ir tikai iezīmēt šīs tiesības, bet pašu virsbūvi tālāk aprakstīt citos likumos, nevis šajā likumā.

Piektā nodaļa - "Materiālā palīdzība". Mēs saprotam, ka, ņemot vērā šodienas budžeta stāvokli un situāciju, mums trūkst līdzekļu, lai izsniegtu materiālo palīdzību visiem repatriantiem. Un ne jau visiem repatriantiem tā ir vajadzīga. Tātad 19. pantā mēs definējam, kurai repatriantu daļai būtu tiesības pretendēt uz materiālo palīdzību. Un tie būtu tie, kuri, glābdamies no komunistiskā un fašistiskā režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti. Tas, cik lielu un cik daudz cilvēku vienā gadā var saņemt materiālo palīdzību, ir atkarīgs no valsts budžeta stāvokļa. Mēs uzskatām, ka ir svarīgāk, lai būtu šāds likums, lai būtu oficiāls aicinājums latviešiem un līviem atgriezties savā etniskajā dzimtenē, lai arī šādā veidā - viena likuma ietvaros - repatriants zinātu, kas viņu šeit gaida, kādas ir viņa tiesības, kuriem varētu būt tiesības pretendēt uz materiālo palīdzību, nevis tikai aicināt. Citādi cilvēks atbrauks, un tad būs pārpratumi, jo viņš nezinās, kādas tiesības, kāda veida palīdzība pastāv šeit, Latvijā. Mēs esam saņēmuši atzinumu no Labklājības ministrijas, no Tieslietu ministrijas, no Iekšlietu ministrijas, un visi atbalsta šo likumprojektu. Tātad es aicinātu Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šis ir viens no pirmajiem Saeimai iesniegtajiem likumprojektiem. Tā iesniedzēji bija Saeimas Prezidija locekļi, un mēs to darījām tādēļ, ka uzskatījām šo problēmu par tiešām ļoti svarīgu un risināmu. Cilvēktiesību komisija tagad ir iesniegusi savu projektu, kas, manuprāt, pēc būtības daudz neatšķiras, toties atšķiras pēc formas un ir, es atzīstu, izstrādāts pārdomātāk.

Aicināt pasaulē izklīdušos latviešus un līvus atgriezties dzimtenē - tas ir svēts mūsu pienākums gan no tā viedokļa, ka vairākums no viņiem vai viņu senčiem devās pasaulē nevis laimi meklēt, bet gan varmāku izvesti vai draudu dzīti, gan arī no tā viedokļa, ka, visiem svešatnē dzīvojošiem atgriežoties un savukārt tiem cittautiešiem, kam neatkarīgā Latvija nebūs pieņemama, aizbraucot, pamatnācijas īpatsvars sasniegtu 60%. Un mūsu nākotnes izredzes būtu daudz labākas. Tā, protams, ir tikai vēlme, un to mēs laikam visi saprotam, ka lielākā daļa svešatnē aizbraukušo tur arī paliks. Rietumu latvieši tāpēc, ka dzīves līmenis Latvijā ir zemāks, nekā tajās valstīs, kur viņi pašreiz dzīvo, bet Krievijas latvieši tāpēc, ka viņi tur ir ieprecējušies cittautiešu ģimenēs, ir ieauguši turienes saimnieciskajā dzīvē, ka ir daudzi citi šķēršļi. Tā ka nekalsim veltīgas ilūzijas, jo atgriezīsies droši vien diemžēl mazākā daļa no tiem, kuri pašreiz dzīvo ārpus Latvijas teritorijas.

Taču mums, šo likumu veidojot, manuprāt, jāraugās, lai pie jau esošajiem šķēršļiem, kas šiem cilvēkiem liek domāt - braukt vai nebraukt, šeit neradītu klāt vēl citus un lai šis likums nebūtu tikai cēls žests, bet lai tiem cilvēkiem, kuri pārbrauks dzimtenē, mēs arī nodrošinātu iespējas šeit atrast jumtu virs galvas un iespēju nodrošināt dienišķo maizi jeb, kā teiks likumā, - radītu pamatnosacījumus un garantijas latviskas izcelsmes un līvu izcelsmes personu pārceļošanai uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Un te es gribu sīkāk runāt par Pašvaldības komisijas likumprojekta 7., 8. un 14. pantu. Vispirms par 7. pantu - par līdzekļiem, par Repatriācijas fondu. Repatriācijas fonda līdzekļus veido valsts budžeta līdzekļi. Jautājums: vai mēs vispār varam atļauties kādus budžeta līdzekļus un cik nozīmīgi tie būtu? Tālāk - juridisko un fizisko personu ziedojumi. Kāda būs juridisko un fizisko personību gatavība ziedot? Vai tie ir tādi līdzekļi, ar kuriem vispār var rēķināties? Citu valstu un starptautisko organizāciju ziedojumi. Man šķiet, ka mums nav pat priekšstata, cik lieli šie līdzekļi Repatriācijas fondā varētu būt. Un līdz ar to ir grūti prognozēt, ko tad mēs varam piedāvāt.

Visdiskutablākais, protams, ir 8. pants - "Pašvaldību pienākumi repatriācijas jautājumu risināšanā". Pašvaldības nodrošina repatriantus ar dzīvojamo telpu atbilstoši ikgadējām Ministru kabineta noteiktajām normām. Labi - atbilstoši normām. Es ar lielām pūlēm savācu ziņas par Rīgu. Es jau vakar daļēji te minēju, ka šobrīd vispārējā rindā ir gandrīz 14 000 ģimeņu, bet ārpuskārtas grupā, kur acīmredzot nāktos ierakstīt arī šos repatriantus, kuri vismaz spaidu kārtā no šejienes ir izvesti, jau ir 4 800 ģimeņu: 1000 - represētie, 1 300 - daudzbērnu ģimenes, 1000 - invalīdu ģimenes. Jā, ir arī tā, ka no Latvijaspašreiz brauc projām armija, bet es jau vakar minēju, ka tikai 50 armijas ģimeņu dzīvokļi ir pārdoti izsolē. Tikai 50 dzīvokļi! Saka, ka šos aizbraukušo cilvēku dzīvokļus dod zemessargiem, Latvijas armijas karavīriem un citiem, bet praktiski mēs neredzam, ka kaut kas šīs aizbraukšanas pēc būtu uzlabojies. Tiesa, pie militārajiem objektiem ir karavīru pilsētiņas, bet mēs jau zinām, ka šie objekti netiek pārņemti, ka tie tiek izlaupīti un jau ir daļēji sagrauti. Ir arī jautājums - ko tur novietotās repatriantu ģimenes varētu darīt, kā viņas nokļūtu uz darbu, ja tāds tur vispār atrastos. Tātad tad ir ļoti diskutabls jautājums.

Otrkārt, pašvaldības sniedz repatriantiem palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ievērojot likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikumus, pirmkārt, izīrējot valsts un pašvaldību dzīvokļus. Tātad tādu dzīvokļu nav. Otrkārt, piešķirot lietošanā zemi ģimenes mājiņu celtniecībai. Tacu, tā kā zeme tiek atdota īpašniekiem, tad pašvaldībām šīs zemes platības ir ļoti ierobežotas. Tas ir viens šķērslis. Un, otrkārt, ir arī jautājums, vai tad šiem pārbraucējiem ir līdzekļi, lai viņi varētu pašreiz šeit uzcelt māju. Es saprotu, ka tādi līdzekļi varētu būt Rietumu latviešiem, bet es šaubos, vai kādam no Sibīrijas atbraukušam latvietim tagad varētu būt šie milzīgie līdzekļi, kādi vajadzīgi, lai pašreiz šeit uzceltu māju. Varētu pārdot dzīvokļus jaunceltās vai kapitāli izremontētās valsts vai pašvaldību mājās, taču es redzu, ka, piemēram, gar Lubānas šoseju stāv tādas mājas, kuras ir iekonservētas un nav pabeigtas, jo nav, kas šo celtniecību turpina. Un te jau ir tas pats līdzekļu jautājums.

Paredzēt pircēju kreditēšanu. Tas atkal ir jautājums, attiecībā uz kuru mēs zinām, ka mēs nevaram iedot šobrīd nekam kredītus. Praktiski nekam nevaram iedot kredītus, bet uz kāda pamata un kādas būs garantijas, ka varēs šos kredītus paredzēt un iedot šiem repatriantiem?

Tātad ir trīs smagi jautājumi, kas šeit ir jāatrisina un par kuriem ir jādomā, ko darīt, lai mēs vispār varētu uzskatīt šo likumprojektu par reālu.

Vēl tālāk trešajā nodaļā ir 10. pants - "Ierobežojumi attiecībā uz repatrianta statusa iegūšanu". 3. punkts paredz, ka repatriācijas atļaujas netiks izsniegtas personām, kuras ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas. Ja kāds ir Krievijas valsts varas pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersona, tad viņš, protams, šeit nebrauks. Un, ja viņš šeit arī brauks, tad viņš, protams, šo savu amatpersonas amatu noliegs. Viņš atteiksies no tā, un tad ir jautājums: ja kāds pašreiz ir kaut kur Krievijā un strādā, ir, pieņemsim, Krievijas armijā kaut kāds jefreitors vai virsseržants, vai vienkārši virsnieks, vai vēl kaut kas cits, sacīsim, sagādnieks, ja viņš nolems pārbraukt uz Latviju, vai tad mēs tik tiešām sacīsim viņam: "Nç, tu tur biji virsnieks, bet tādi jau mums ir atbraukuši!"? Mēs zinām, cik daudz viņi pašreiz, veido mūsu Latvijas armiju. Krievijas Saeimā, kā mēs zinām, ir aktīvs deputāts Legzdiņš tāpat kā mūsējais Legzdiņš. Un ir jautājums: ja viņš pēkšņi sadomātu pārnākt uz Latviju, vai tad mēs teiktu: "Nç, tu esi Krievijas parlamentā, mēs tevi neņemam pretī!" Tad taču ir skaidrs, ka viņš no turienes atteiksies un nāks uz šejieni, gribēs strādāt. Tātad ir jautājums: vai šādu punktu būtu loģiski ierakstīt?

Jā, tas ir arī 4.punktā, kur ir rakstīts: ... kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā vai milicijā. Kāpēc? Vai tiešām būtu pamats no viņa atteikties, ja kāds dien kaut vai Amerikas policijā, vai Amerikas armijā, vai, vienalga, Krievijas armijā? Vai tad ir pamats sacīt, ka, ja viņš no turienes aiziet, tad viņš šeit nevar tikt pieņemts kā repatriants.

Tālāk ir ceturtā nodaļa - "Repatrianta tiesības". Par to faktiski es jau runāju. Ja nepieciešams, Repatriācijas fonds var piešķirt aizdevumu dzīvokļa iegādei vai individuālās celtniecības veikšanai. Taču es jau teicu, ka tas, manuprāt, ir nereāli. Lūk, šīs ir tās vietas, kas, manuprāt, ir rūpīgi jāapdomā, lai mēs varētu praktiski realizēt šo likumu, kurš pats par sevi, protams, ir nepieciešams, lai mēs varētu veikt šo neatliekamo nacionālo misiju - savākt visus svešatnes latviešus un līvus vai vismaz daļu no tiem, tos, kuri grib, atkal šeit dzimtenē.

Sēdes vadītājs. Vai stenogrammā jūs neuzskatītu par iespējamu labot - nevis mūsējais "Legzdiņš", bet mūsējais "Lagzdiņš".

A.Berķis. Jā, es atvainojos, tā ir tiesa, es laboju.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam - Pēteris Tabūns.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izlasot šeit piedāvāto Repatriācijas likumu, var tikai priecāties, ka trīs partijas ir beidzot vienojušās un atzīst, ka šie latvieši, kas dzīvo ārpus Latvijas teritorijas, ir jāatgriež atpakaļ Latvijā. Bet šeit mēs saskaramies ar lielām lielām grūtībām. Pirmkārt, ir dzīvokļu trūkums, un tas ir viss pamats mūsu tautas izdilšanai. Vienkārši ģimenēm nav kur radīt jaunas ģimenes un bērnus, un mēs nonākam izmiršanas procesā. To mēs varētu uz kādu laiku uzlabot, atgriežot latviešus atpakaļ no Austrumiem un Rietumiem, taču vislielākā problēma ir ar tiem latviešiem, kas ir no Austrumiem. Lai to izdarītu, ir jāsavāc vesela kaudze dokumentācijas, bet šī dokumentācija, es varētu teikt tā, dzīvojot Sibīrijā, ir ļoti grūti sagādājama, lai pierādītu, kāpēc tu neesi atgriezies, kāpēc tu paliki tur. Tur ir dažādi iemesli, un nerunāšu par šiem iemesliem, bet par šo faktu kā tādu. Tas ir nepārvaramas grūtības, tāpēc vajadzētu dot plašākas pilnvaras mūsu sūtniecībai, šajā gadījumā - Maskavā.

Tad mēs skatāmies tālāk - ja viņš ir atgriezies Latvijā, viņš nevar dabūt dzīvokli. Labi, ja viņš arī dabū to dzīvokli, tad tas dzīvoklis (kā man konkrētajā gadījumā bija šodien un vakar) pēc piešķiršanas jau četras dienas vēlāk ir nonācis kāda cita krieva rīcībā, un orderis viņam ir izrakstīts. Kā var vienam krievam nonākt tas dzīvoklis, ka vienam latvietim tas ir piešķirts? Bet tā tas ir, un tas fakts vēl šodien ir kārtojams, taču to nav iespējams nokārtot, jo direktors pēkšņi saslimis. Un vai tā var būt mūsu Latvijā? Bet tā viņš te ir, vai ne. Un, lai šo varētu labot, mums ir jāpieņem stingri likumi un mehānisms, ko varētu iedarbināt, lai ieliktu cietumā. Taču jūs jau paši redzat, kā ir ar tām bankām, tur neiet un arī šeit - ne. Tie dzīvokļu pārvaldes cilvēki visi bija jāsaliek iekšā... Es pazīstu divas jaunas advokātes - tas ir Lāčplēša ielā -, kas noraida pilnvaras, kas ir izdotas Maskavas sūtniecībā, jo tai personai pašai esot jāierodas. Un te ir tas rezultāts - jau ir aizņemts. Lai tu varētu pārcelties uz šejieni, vajag lielus līdzekļus, jo nevar taču ieiet vienā tukšā istabā un gulēt uz grīdas. Mantas tu nevari pārvest no turienes, jo tas ir par dārgu. Arī šeit tu tās nevari nopirkt, jo ir par dārgu. Tas ceļš kā tāds, jo ne jau visur tagad Krievijā ir dzelzceļi... agrāk vilcieni gāja, bet tagad vairs neiet, arī aeroflote visur nelido, un jūs netiekat šeit uz Latviju, jo tas vienkārši maksā milzu naudu, kā saka, pa blatu, pa melno... Šo visu problēmu nevar atrisināt. Un tie ir tie apzinātie latvieši, kuri grib atgriezties, bet viņi nevar atgriezties.

Mums 1993. gadā bija Budžeta komisijā par to runa, un es ierosināju dot viņiem pabalstu - ģimenei 1000 latu, taču tas netika realizēts. Arī tām krievu ģimenēm, kas grib repatriēties no šejienes, arī tām vajag atbalstu. Viņi grib repatriēties, bet viņiem nav naudas, par ko braukt. Es domāju, ka to vajadzētu daudz plašākā veidā risināt. Man gan ļoti patīk tas projekts, bet viņš nav 100% izstrādāts, un galvenais - te nav nodrošināts tas mehānisms, kā viņu varētu iedarbināt. Vispārējos vilcienos tas ir izdarīts diezgan labi. Birznieces kundze arī ir tur daudz pievērsusies, bet ar Rietumu latviešiem atkal ir tā. Austrumu latviešiem ir muita jāmaksā - izbraukšanas muita un iebraukšanas muita -, taču Rietumu latviešiem tā ir atcelta, bet viņiem nav dzīvokļu nodrošinājuma. Labi, viņi varētu samaksāt paši par saviem dzīvokļiem, bet kur viņi ņems tos dzīvokļus, kur viņi tos meklēs, jo visā Latvijā ir tāds dzīvokļu trūkums. Mums nav valsts celtniecības ministrijas, kas varētu sakārtot šīs pamestās, neizbūvētās mājas, kur būtu eleganti dzīvokļi, bet neviens par tām nerūpējas. Katrai fabrikai ir desmit, divdesmit mājas saceltas, lieli līdzekļi ielikti, bet nu tās ir pamestas iznīcībai. Šāda sakārtotība mums tiešām ir vajadzīga. Un es domāju, ka "Latvijas ceļš" un viņa koalīcija atradīs iespēju nodibināt šo, teiksim, celtniecības ministriju, kas šo lietu mēģinātu sakārtot, jo tiešām, tā būtu taisni imigrācijai vislielākā palīdzība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Es gari nerunāšu, bet es patiešām gribu atgādināt vienīgi to, ka mēs daudz ko esam aizmirsuši. Daudz ko esam aizmirsuši kopš tā laika, kad Latvijā bija atmodas laiks, - par ko mēs toreiz domājām, par ko mēs toreiz runājām, par ko toreiz mēs cīnījāmies un dziedājām. Es lieku pie sirds to atcerēties. Un ne jau tāpēc, lai pieņemtu vai nepieņemtu šo likumu, bet lai kaut ko darītu šeit, Saeimā un valdībā, realizējot to, par ko toreiz mēs domājām, jo daudz daudz un lielā mērā to visu mēs esam aizmirsuši. Un tāpēc es gribu atgādināt, ka jau tas vien, ka šis likumprojekts bija viens no pirmajiem, kas tika iesniegts Saeimā, (nr. 56, 1993. gads), kad mēs bijām tikko sākuši šeit darboties, un ka nekas nav izdarīts, - ka šis likumprojekts ir iestrēdzis, ka likums nav pieņemts un nekāda darbība faktiski šajā virzienā nav sākusies... Varētu uzskaitīt šeit daudz dažādu pozīciju, kur kas nav padarīts, bet es to nedarīšu, jo jūs paši to ļoti labi zināt.

Arī mani kolēģi Berķa kungs un Žīgura kungs jau atgādināja par šo situāciju dzīvokļu jautājumā. Vai jums pirms 5 gadiem un tad, kad mēs patiešām pasludinājām Latviju par neatkarīgu, nešķita ka Rīgā būs ļoti daudz brīvu dzīvokļu, jo daudzi, pareizāk sakot, daudziem, nāksies no šejienes aizbraukt, tiem, kuri neciena Latviju - nemaz nerunāsim par mīlēšanu -, kuri ir rīkojušies pret Latvijas interesēm; ka no šejienes vajadzēs aizbraukt tūkstošiem un desmitiem tūkstošu armijas virsnieku, it īpaši no regulārās armijas... Un tā mēs domājām arī vēl pirms gada, pirms diviem, kad zinājām, kad krievu armijai ir jāaizbrauc, bet nekas nav mainījies. Lūk, Berķa kungs nosauca, ka 50 ģimenes ir oficiāli reģistrētas, kuras izbraukušas. Kur tad palikuši viņu dzīvokļi, kāpēc tie nav atbrīvojušies? Kāpēc šodien valdība, valdības pārstāvis, nevarētu kāpt tribīnē un pastāstīt mums, ka tik un tik ir aizbraukuši, tik un tik ģimenes ir saņēmušas dzīvokļus, tik un tik cilvēki, latvieši, kuri vēlējušies no dažādām pasaules valstīm sabraukt šurp, ir saņēmuši dzīvokļus, saņēmuši atbalstu, dažādu atbalstu - gan morālu, gan materiālu. Nav! Neviens nekāpj tribīnē un neviens nesaka, jo nekas nav darīts. Diemžēl nekas nav darīts.

Lūk, arī tagad likumā šeit ir tādi panti, kas atkal uzliek pašvaldībām risināt šīs problēmas, lai gan pašvaldības daudzās vietās diez vai spēs risināt šīs problēmas, jo pat tie latvieši, kuri dzīvoja pagrabos, bēniņos un visādos graustos un gaidīja uz dzīvokļiem 10, 20 un 30 gadus vai visu mūžu, tā arī vēl nav saņēmuši dzīvokļus. Lūk, kas ir bēdīgi - tas, ka nekas nav darīts un ka nekas faktiski netiek darīts.

Skaidrs, es atbalstu šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai gan pie tā, protams, ir vēl ļoti cītīgi jāpiestrādā, bet galvenais - ir jāveic praktisks darbs, lai patiešām mēs latviešus sasauktu no visas pasaules tos, kuri grib atgriezties Latvijā un darīt visu Latvijas labā. Tomēr šobrīd es jūtu arī pēc šīm sarunām, ka jūs, kolēģi zālē, šī lieta sevišķi neinteresē, tāpēc jūs manī īpaši neklausāties. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ļoti īsi gribētu pateikt, kāpēc likumprojekts tik ilgi tapa gatavots. Ir divi momenti. Pirmais - juridiskais moments. Mēs varam teikt Saeimas Prezidijam - toreizējam Prezidija sastāvam, kurš tagad nedaudz izmanījies: "Paldies par iniciatīvu!" Taču es nepiekrītu Berķa kungam, ka faktiski tas ir tas pats dokuments, kas ir tikai pielabots. Šis jau ir ar darbības mehānismu un daudz mazāk deklaratīvs, jau ar skaidru mehānismu, kā šis process var notikt.

Otrkārt. Toreiz arī nevarēja uzrakstīt precīzāku un konkrētāku likumu, jo nebija juridiskās bāzes, proti, nebija Pilsonības likuma, nebija likuma par ārvalstniekiem un bezvalstniekiem jeb, kā mēs to tagad saucam, likuma par šo bijušo PSRS pilsoņu statusu. Tagad šī likumdošanas bāze ir, un likumprojekts varēja tapt tikai tad, kad ir šie likumi.

Treškārt. Cilvēktiesību komisija strikti vadās pēc zināmas kārtības. Šādus procesus nedrīkst risināt haotiski vai uz pašiniciatīvas pamata, te ir jābūt valstiskai regulācijai. Mēs jau saskārāmies ar šādu praksi, ko veica Krievijas latviešu kultūras biedrība, kura ar saukļiem sauca šurp latviešus apstākļos, kad valsts ne juridiskas, ne ekonomiskas garantijas nevarēja uzrādīt. Un tad bija situācijas, ka cilvēki stāvēja ar koferiem uz perona bez informācijas, kas notiek Latvijā, kāds te ir stāvoklis, bez jebkāda nodrošinājuma. Un gods kam gods! Es varu pateikt Boļševicas kundzei paldies par ļoti lielo ieinteresētību, bet šie jautājumi nav tie, kuri ir jārisina sabiedrisko organizāciju emocionālā līmenī. Šie jautājumi ir jārisina valstiskā līmenī. Pēc mana ieskata, šis likumprojekts ir nopietns mēģinājums risināt to valstiskā līmenī. Es šīsdienas presē lasu, ka Tautas saskaņas partija arī šo sfēru pasludina par tādu, kurā ir ļoti daudz izdarīts. Paldies, kolēģi! Tiešām ļoti daudz kas ir izdarīts. Tikai gribējās, lai ar konkrēti izdarīta darba piemēriem varētu operēt, ja tā var teikt.

Godātie kolēģi! Es nevaru piekrist kolēģa Berķa teiktajam, ka mēs deklaratīvi vai kādā citā veidā to pašvaldībām uzliekam. Mēs meklējam ceļus, kā to risināt. Taču nebūs tā, ka šo procesu - dzīvokļu kārtošanu un visus pārējos jautājumus - varēs risināt bez pašvaldību piedalīšanās. Ja mēs visu laiku tikai meklēsim, kāpēc to nevar darīt, tad mēs nekad neko neizdarīsim. Tāpēc līdz otrajam lasījumam ir jāpārdomā. Acīmredzot būs labojumi un priekšlikumi, kā sadalīt kompetenci - kas ir Saeimas kompetencē, kas ir Ministru kabineta un kas ir pašvaldību kompetencē. Bet visu laiku runāt - jā, tur tā nauda, tur pašvaldības neko nevar... Bet, piedodiet, tas nav arguments!

Visbeidzot es gribu teikt, ka darbs ir jādara jau tagad. Un, ja ko var darīt sabiedriskā līmenī, tad tā ir Krievijā un citās valstīs dzīvojošo latviešu, pirmkārt, pilnīga informācija par to, kas notiek Latvijā, par likumdošanu, par ekonomisko situāciju, par repatriantu iespējām. Runājot par palīdzību kultūras jomā, mēs nepietiekami to darām, jo Sibīrijā nevar atrast latviešu valodas skolotāju, un valsts te nevar pietiekoši palīdzēt, ja Sibīrijā nevar atrast kordiriģentu tiem cilvēkiem, kas izmisīgi pūlas saglabāt savu latvietību. Tad, lūk, šeit tiešām ir izpildvaras vai sabiedrisko organizāciju kompetencē šos jautājumus kārtot.

Pats pēdējais, godātie kolēģi! Es nevaru nepateikt paldies Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta Repatriācijas centram, Černišova kungam, par darbu pie likumprojekta sagatavošanas tādā stadijā, ka praktiski man par lielu gandarījumu bija konceptuālas, vairāk vai mazāk argumentētas atbildes, bet nebija precīzu iebilžu pret likumprojekta struktūru un pret tā koncepciju kopumā. Paldies! Es aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāt Tupešu Jāni, vai jūs izmantosit šīs 6 minūtes vai runāsit pēc pārtraukuma? (No zāles deputāts J.Tupesis: "Izmantošu!") Izmantosit. Lūdzu!

Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti un deputātes! Šī ir atkal tā retā reize, kad visi runātāji līdz šim atbalsta šo likumprojektu. Visi! Bet mēs, visi runātāji, tomēr izmantojam situāciju, lai vairāku iemeslu dēļ turpinātu runāt. Es arī šo likumprojektu atbalstu, daudz kas šeit arī ir varbūt jāmaina, bet to darīsim otrajā lasījumā. Ir beidzot radies mehānisms, kurš atļauj, dod iespējamību kā Rietumos izklīdušās diasporas daļai, tā Austrumos izklīdušās diasporas daļai... Nu beidzot ir mehānisms, kas parādīs šiem cilvēkiem, ka tiešām ne tikai atsevišķi valstsvīri, bet arī Latvijas Republikas Saeima tiešām izsaka vēlēšanos un rada mehānismu, lai latvieši un lībieši atgrieztos tiešām vienīgajā teritorijā, kur viņi var veidot savu etnisko kopību. Šeit, ja jūs ielūkotos šajā mehānismā, tā ir Ministru kabineta kompetence - Repatriācijas centra izveidošana, Repatriācijas fonds; un ir arī šie pašvaldību pienākumi. Arī attiecībā uz šo materiālo palīdzību šeit ir noteikts, kam ir tiesības uz to pretendēt. Un arī minimālā palīdzība. Tātad vēlreiz paldies visiem tiem, kuri atbalstīja, un es ceru, ka beidzot mēs pieliksim punktu šim aicinājumam Rietumos un vienkārši aicinājumiem bez materiālas palīdzības tiem, kuri ir Austrumos izklīduši, lai viņi atgriežas atpakaļ ar materiālo palīdzību. Šis ir kompromiss, kurš palīdzēs abām diasporas daļām. Paldies! Atbalstīsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet Un uz otro lasījumu nāksim ar konkrētākiem priekšlikumiem. Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies? Debates pabeigtas.Vai referente vēlas minūti izmantot?

I.Birzniece (LC).

Es tikai gribēju aicināt visus deputātus - es lūdzu nopietni atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un, ja tiek runāts, ka nekas nav darīts, tad es negribu piekrist tam viedoklim, ka daļas tiek izvērtētas jeb "mçrītas", cik rindkopu parādās sēžu stenogrammu lappusēs. Īpaši viegli ir pateikt, ka ir problēmas, bet nenosaukt šīs problēmas un neiesniegt nevienu konkrētu likumprojektu vai priekšlikumu, kā mēs reāli varam uzlabot likumu, jo mūsu darbs ir pieņemt likumus. Kāpēc šis jautājums bija darba kārtībā gandrīz vai divus mēnešus? Mēs domājam par to, cik rindu būs mūsu sēdes stenogrammā, nevis strādājam pie likumprojektiem. Es aicinu uz reālu, konkrētu darbu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Cilvēktiesību komisijas iesniegtā likumprojekta "Repatriācijas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

I.Birzniece. Aicinu iesniegt Cilvēktiesību komisijā priekšlikumus līdz pirmdienai, 12. jūnijam, jo uzskatu, ka mūsu pienākums ir pieņemt šo likumprojektu šajā Saeimā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies. Reģistrācija! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

Vai Sekretariātā nav iesniegti lūgumi par paziņojumiem? Nav. Ar deputātu jubilejām arī "tukšs" laiks.

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Gundars Bērziņš,

Indulis Bērziņš,

Irēna Folkmane,

Jānis Jurkāns,

Ēriks Kaža,

Aleksandrs Kiršteins,

Andrejs Krastiņš,

Valdis Pavlovskis,

Andris Rozentāls,

Anta Rugāte,

Indra Sāmīte,

Andris Siliņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 49... 50... 51 deputāts. Turpinām sēdi.

Nākamais likumprojekts, kurš jāizskata, ir "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par cukuru"".

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāts. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim, vadoties pēc dokumenta nr. 302, tas ir likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par cukuru"". Likums "Par cukuru" tika pieņemts vēl Augstākās padomes laikā, pa šo laiku ir notikusi privatizācija, ir veidojušies kooperatīvi, līdz ar to atsevišķas funkcijas no Zemkopības ministrijas pāriet cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju nozares pārvaldes struktūrām, ir nepieciešami atsevišķi redakcionāli labojumi, nepieciešams precizēt norēķinus ar cukurbiešu ražotājiem, precizēt norēķinu termiņus likumā. Dzīve pierādīja, ka līdzšinējie nav īsti reāli un nav izpildāmi.

Tie ir galvenie jautājumi, kuru dēļ ir iesniegts likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par cukuru"". Ir arī daži konceptuāli jautājumi, kuri acīmredzot būs jāprecizē likumprojekta izskatīšanas gaitā. Kaut vai, piemēram, preambulā izteiktā doma, ka Latvijas iedzīvotāji jānodrošina ar Latvijā ražoto cukurbiešu cukuru. Tas praktiski nav reāli iespējams. Acīmredzot debatējams ir arī 9. pants par muitas nodevu noteikšanu jēlcukuram. Visus šos jautājumus tomēr ir nepieciešams precizēt un noskaidrot.

Tautsaimniecības komisija izskatīja iesniegto likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par cukuru"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Zaščerinskis. Ir priekšlikums otrajam lasījumam iesniegt priekšlikumus līdz 6. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir "Bûvniecības noteikumi". Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Lambergs, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 403. Lūdzu izņemt dokumentu nr. 403. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija piedāvā likumprojekta "Bûvniecības noteikumi" izskatīšanu otrajā lasījumā.

Pirms mēs sākam likumprojekta izskatīšanu, es gribētu jūs informēt, kā tika nodibināta darba grupa, kura strādāja pie šā likumprojekta. Jūs redzēsiet zem iesniegumiem atzīmes - "vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pilnvarota persona - Būvnormatīvu nodaļas vadītājs A.Šteinerts". Lai mēs ietaupītu laiku un lai man nebūtu jāatkārto viss šis garais teksts, es lūgtu atļaut man to apzīmēt kā darba grupas iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Tātad, ja iebildes nav, mēs varētu sākt izskatīt šo likumprojektu.

Juridiskais birojs ir ierosinājis izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: "Bûvniecības likums". Pašreiz nosaukums ir "Bûvniecības noteikumi". Tā ka mēs pieņemsim "Bûvniecības likumu". Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Lambergs. Tādā sakarībā arī visā likuma tekstā jēdzienu "noteikumi" aizstāt ar jēdzienu "likums". Izlabot tekstā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs. Pirmā nodaļa - "Noteikumos lietotie termini". Juridiskais birojs ir ieteicis izteikt pirmo nodaļu "Noteikumos lietotie termini" kā pirmo pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

A.Lambergs. Latvijas Zemnieku savienības frakcija ir iesniegusi priekšlikumu izteikt terminu 'būvatļauja" šādā redakcijā: "Bûvatļauja - dokuments, kas apliecina tiesības veikt būvdarbus...". Atbildīgā komisija neatbalstīja šo skaidrojumu, jo uzskatīja, ka tas ir nepilnīgs.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikuma iesniedzēji lūdz balsot par šo priekšlikumu? Nelūdz.

A.Lambergs. Deputāts Čepānis iesniedz priekšlikumu - aizstāt termina "bûvatļauja" skaidrojumā vārdus "pagasta vai pilsētas pašvaldība" ar vārdiem "Vispārīgo būvnoteikumu noteiktajā kārtībā". Komisija to atbalstīja, jo tas ir precīzāks, ir pilnīgāka terminoloģija. Tātad mainītais teksts skanētu: "Bûvatļauja - dokuments, kas apliecina tiesības veikt būvdarbus Vispārīgo būvnoteikumu noteiktajā kārtībā."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs. Nākamais. Deputāts Čepānis ir ieteicis izteikt termina "bûvniecība" skaidrojumu šādā redakcijā: "Bûvniecība - jaunbūves, rekonstrukcijas un remonta objektu projektēšana, būvēšana un pieņemšana ekspluatācijā." Atbildīgā komisija to neatbalstīja, bet atbalstīja darba grupas iesniegto variantu, jo uzskatīja to formulējumu par precīzāku. Tātad...

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Čepānis lūdz balsojumu? Nelūdz. Vai deputātiem ir iebildes par šo redakciju, ko piedāvā komisija? Nav. Teksts ir pieņemts.

A.Lambergs. Vai man to nolasīt?

Sēdes vadītājs. Nē, nevajag. Pieņemts. Deputātiem ir šī redakcija.

A.Lambergs. Darba grupa ir iesniegusi priekšlikumu papildināt terminu sarakstu tādā redakcijā, kas jums visiem ir, un atbildīgā komisija atbalstīja šo terminu papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo papildinājumu? Nav. Pieņemts.

A.Lambergs. Arī darba grupa ieteica izteikt termina "bûvprojekts" skaidrojumu šādā redakcijā: "Bûvprojekts - dokuments, kas nosaka būves arhitektonisko un inženierrisinājumu, kā arī tās būvniecību." Atbildīgā komisija atbalstīja, jo šis termins ir precizēts un ir skaidrāks.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

A.Lambergs. Darba grupa iesniedza priekšlikumu papildināt terminu sarakstu ar terminu "licence", kur tiek izskaidrots, kas ir licence. Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Lambergs. Par pirmo nodaļu vairāk iesniegumu nebija. Tātad otrā nodaļa - "Vispārīgie jautājumi". Šeit deputāts Čepānis ir iesniedzis priekšlikumu papildināt aiz 1. panta pirmās daļas ar jaunu daļu: "Ðie noteikumi attiecas uz visu veidu būvēm." Atbildīgā komisija atbalstīja deputāta Čepāņa iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Lambergs. Deputāts Čepānis ir iesniedzis priekšlikumu papildināt 1. panta otro daļu aiz vārdiem "likums "Par autoceļiem"" ar vārdiem "un uz tā pamata izstrādātiem noteikumiem". Darba grupa to ir daļēji atbalstījusi, jo arī viss šis ir jau iekļauts Juridiskā biroja priekšlikumā, pie kura mēs nokļūsim mazliet vēlāk, pēc maza brītiņa.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Akceptēts.

A.Lambergs. Ir deputāta Čepāņa priekšlikums svītrot 1. panta otrajā daļā vārdus "(Latvijas Vēstnesis, 1994. gada 106. numurs)". Arī to atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildes?

A.Lambergs. Tad Latvijas Zemnieku savienības frakcija ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 1. pantu ar jaunu trešo daļu, kuru jūs redzat šinī dokumentā. Atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi visus šos priekšlikumus, un tie ir iekļauti Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Tagad ir Juridiskā biroja priekšlikums, par ko jau mēs runājām iepriekš, un tas ir šāds: svītrot 1. panta otro un trešo daļu un papildināt 1. pantu ar jaunu otro un trešo daļu. Tātad tagad trešā un ceturtā daļa ir šādā redakcijā, kādu jūs varat redzēt dokumentā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi, jo tas ir visaptverošākais precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju ir iebildes? Nav. Redakcija ir pieņemta.

A.Lambergs. Nākamais. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 2. panta pirmo daļu ar teikumu: "Bûvniecības ierobežojumi tiek nostiprināti zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi." Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi daļēji un ir mazliet mainījusi tekstu, aizstājot vārdu "tiek" ar vārdiem "var tikt". Tātad - tikai precizējums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputātiem ir iebildes? Nav. Piekrīt. Arī deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

A.Lambergs. Deputāts Čepānis ir iesniedzis priekšlikumu papildināt tekstu aiz 2. panta pirmās daļas ar jaunu otro daļu. Atbildīgā komisija to ir daļēji atbalstījusi, jo arī tas tiek ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā par 1. panta otro daļu. Jau ir iekļauts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Lambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi priekšlikumu - precizēt 2. pantā terminu "apbūves noteikumi", paskaidrojot, vai tie ir vispārīgie būvnoteikumi, vietējie apbūves noteikumi vai citi noteikumi. Arī to komisija ir atbalstījusi daļēji.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Lambergs. Tad vēl. Ir darba grupas iesniegums - papildināt tekstu 2. panta pirmajā daļā aiz vārdiem "zemes ierīcības projektu" ar vārdu "saistošiem". Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes. Pieņemts.

A.Lambergs. Darba grupa ir iesniegusi priekšlikumu - papildināt 2. pantu ar jaunu otro daļu. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu, jo tas ir iepriekšējā teksta papildinājums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Lambergs. Tas ir viss par otro nodaļu. Esam nonākuši pie trešās nodaļas -"Bûvniecības pārzināšana". Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu - izteikt trešās nodaļas nosaukumu šadā redakcijā - "Bûvniecības pārraudzība". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Lambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi priekšlikumu - svītrot 3. panta pirmās daļas 3.3. punktā vārdus "un akceptē". Komisija to atbalstīja daļēji, izsakot 3.panta 3.3. punktu šādā redakcijā: "izstrādā, apkopo un iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai būvnormatīvus". Arī tas ir precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Lambergs. 5. lapaspuse. Darba grupa ir iesniegusi priekšlikumu - aizstāt 3. panta pirmās daļas 3.6. punktā vārdu "nepieciešamās" ar vārdu "izsniegtās". Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

A.Lambergs. Latvijas Zemnieku savienības frakcija ir iesniegusi priekšlikumu - papildināt 4. panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem "Latvijas Būvinženieru savienības" ar vārdiem "Latvijas Melioratoru biedrības". Komisija to neatbalstīja, jo ir izstrādāts jauns aptverošs formulējums, tas ir jauns 4. pants, un tur visas šīs lietas ir sakārtotas.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība.

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es iesaku citu - izņemt no likuma laukā visu, kur runāts par pagrabiem, un attiecināt to uz šahtu uzraudzības padomes funkcijām, jo pagrabs nav uz zemes redzams. Kā tad tas var būt būve? Būve ir tā, ko jūs redzat. To es saku tāpēc, ka jūs tādā veidā to esat izdarījuši attiecībā uz meliorācijas būvēm. Meliorācijas būve nav redzama, un tātad visur, kur parādās šis vārds "meliorācija", tas ir laukā, tas ir nost... Tas apliecina ne jau tikai komisijas neizpratni, tas apliecina visas sabiedrības nostāju. Es gribu atgādināt, ka meliorācijas būvēs ir ieguldīts... tajā laikā pusotra miljarda rubļu tika ieguldīts meliorācijas būvēs. Tās ir galvenās vērtības, kas tika iebūvētas laukos, būvniecībā. Un tās ir jāuztur kārtībā. Diemžēl tas, kas no acīm prom, tas no galvas arī laukā, un sabiedrība nepievērš tam uzmanību, un šīs būves īsā laikā aizies postā, jo tās prasa uzraudzību, tās prasa kopšanu. Un tāpēc mēs tik neatlaidīgi prasām, lai šinī likumā tiktu ierakstīts, ka tur ir klāt arī Latvijas Melioratoru biedrība, ka tur ir arī klāt Zemkopības ministrija. Tas ir tāpēc. Bez tā varētu, protams, iztikt, jo ne jau to, ka ieraksta... ja sabiedrībai būtu šī izpratne, ja pašiem būtu tā izpratne, tad tas nebūtu vajadzīgs, bet, tā kā tas ir vajadzīgs, es uzturu spēkā prasību, ka šie vārdi "Latvijas Melioratoru biedrības" tur ir jāieraksta.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt deputāti? Nav. Debates pārtraucam.

A.Lambergs. Es tikai gribētu paskaidrot, ka darba grupā piedalījās gandrīz visas profesionālās sabiedrības pārstāvji, arī no citām ministrijām, un līdz ar to darba grupa un arī mūsu komisija neatbalstīja šo, jo uzskata, ka visi šie trīs priekšlikumi attiecībā uz šo 4. pantu... ir jau izstrādāts darba grupas izveidots jauns visaptverošs 4. pants. Un var būt, ja mēs varētu tikt līdz tam pantam... protams, var jau iesniegt vēl papildinājumus attiecībā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu - 4. panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem "Latvijas Būvinženieru savienības" papildināt ar vārdiem "Latvijas Melioratoru biedrības"! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 6, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Lambergs. Arī Latvijas Zemnieku savienības frakcija iesniegusi priekšlikumu papildināt 4. panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem "Satiksmes ministrija" ar vārdiem "Zemkopības ministrija". Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, pamatojoties uz iepriekšējo motivāciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu - aiz vārdiem "Satiksmes ministrijas" papildināt ar vārdiem "Zemkopības ministrijas". Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 9, atturas - 7. Nav ne pieņemts, ne noraidīts. Nav kvoruma. Vai deputātiem ilgu laiku vajag, lai apdomātos par šo problēmu? Līdz rītdienai nevaram domāt. Jālemj tagad.

Lūdzu, vēlreiz balsosim - papildināt 4. panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem "Satiksmes ministrijas" ar vārdiem "Zemkopības ministrijas". Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 7, atturas - 18. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Lambergs. Ir saņemts priekšlikums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteikt 4. pantu šādā redakcijā: "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram savas kompetences ietvaros ir tiesības izveidot konsultatīvas padomes." Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja - jau minēju iepriekšējo argumentāciju - , jo darba grupa ir izstrādājusi pilnīgi jaunu 4. pantu, un mūsu uzskats bija, ka tas ir visaptverošs un visprecīzāk formulēts.

Sēdes vadītājs. Vai komisija uztur balsojumu? Neuztur. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Līdz ar to 4. pants ir akceptēts ar izmaiņām, tas ir, ar diviem papildinājumiem.

A.Lambergs. Paldies.

Turpinot likuma izskatīšanu, jāteic, ka darba grupa ir iesniegusi priekšlikumu - izslēgt 5. pantu. Tāpat arī darba grupa... Es atvainojos, vispirms ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izslēgt 5. pantu. Arī darba grupa ir iesniegusi tādu pašu priekšlikumu, tikai ar piezīmi, "jo tas ir iekļauts 4. pantā". Tātad komisija atbalstīja šos abus iesniegumus, kas ir analogi pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Vai pret šiem ierosinājumiem un komisijas lēmumu deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Lambergs. Tad vēl Latvijas Zemnieku savienības frakcija ir iesniegusi priekšlikumu - papildināt aiz 5. panta jaunu pantu šādā redakcijā, kuru jūs varat visi redzēt. Atbildīgā komisija to atbalstīja, aizvietojot tekstā vārdus "pârziņā" un "pârzina" ar vārdiem "pârraudzībā" un "pârrauga". Tātad te ir tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Lambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi priekšlikumu - papildināt 6. panta pirmās daļas 6.2. punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: "Pašvaldības apbūves noteikumus pašvaldības dome (padome) noformē kā saistošus noteikumus, kuri 3 dienu laikā pēc to parakstīšanas nosūtāmi Vides un reģionālās attīstības ministrijai". Komisija to neatbalstīja, jo bija pret šo 3 dienu termiņu, bet atbalstīja darba grupas priekšlikumu, jo uzskatīja to par labāku. Tātad darba grupa arī ir iesniegusi priekšlikumu - izteikt 6. panta pirmās daļas 6.2. apakšpunktu sekojošā redakcijā, kura jums visiem ir. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes pret šādu komisijas lēmumu un viņas piedāvāto redakciju? Nav. Pieņemts.

A.Lambergs. Atbildīgā komisija iesaka papildināt 6. panta pirmo daļu ar jaunu 6. punktu šādā redakcijā: "Veikt ar pilnvarotas un sertificētas amatpersonas starpniecību visu objektu pārraudzību savā teritorijā."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Lambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi priekšlikumu - precizēt 6. panta otrajā daļā, vai amatpersona, kas pārzina būvniecības lietas, ir tā pati amatpersona, par kuru runāts 29. un 30. pantā, tas ir, būvinspektors. Visi šie jautājumi ir atbalstīti, tie tiek precizēti. Tātad ir daļēji atbalstīts, jo 29. panta norma tika pārcelta uz 6. panta pirmās daļas 6. punktu. Tas ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Lambergs. Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ieteikusi izteikt 6. panta otrās daļas otro teikumu sekojošā redakcijā. Arī komisija šo papildinājumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

A.Lambergs. Atbildīgā komisija ieteica izslēgt 6. panta trešo daļu un ietvert to pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Lambergs. Līdz ar to esam izskatījuši trešo nodaļu.

Tagad ķersimies pie ceturtās nodaļas "Bûvniecības licencēšana". Darba grupa iesaka izteikt ceturtās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "Bûvniecības dalībnieku sertificēšana un licencēšana". Tas ir precizējums, jo ir saskaņots ar Uzņēmējdarbības likumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Lambergs. Darba grupa ir iesniegusi priekšlikumu - izteikt 7. panta pirmo daļu sekojošā redakcijā, kuru jūs visi redzat, un komisija to ir atbalstījusi, jo šeit pēc būtības "licence", kas ir vecajā tekstā, ir nomainīta ar vārdu "sertifikāts", tas ir jauns apzīmējums, kas ir saskaņā ar likuma "Par uzņēmējdarbību" 32. panta jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Lambergs. Nākošais ieteikums ir 8. lapaspusē. Latvijas Zemnieku savienības frakcija ir iesniegusi priekšlikumu - papildināt 7. panta otrās daļas otro teikumu, un atbildīgā komisija to daļēji ir atbalstījusi. Tur bija pavisam četri priekšlikumi. Visi četri priekšlikumi ir daļēji atbalstīti, jo tie ir ietverti darba grupas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Lambergs. Deputāta Čepāņa un viens Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Visi daļēji ir atbalstīti un ietverti jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šo 7. panta redakciju, par kuru tikko ziņoja referents, nav iebildes? Nav.

A.Lambergs. Ir jauns 7. pants, kuru iesaka darba grupa, un atbildīgā komisija daļēji atbalsta otro daļu, izsakot to šādā redakcijā: "Bûvprakses sertifikātus piešķir, reģistrē un anulē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." Tas ir pie otrās daļas.

Sēdes vadītājs. Lai stenogrammā būtu precīzi, ir runa par to, ka vajag papildināt 7. pantu ar šādu jaunu daļu. Nav iebildes deputātiem? Nav.

A.Lambergs. Tātad pēc būtības darba grupas ieteikto 7. panta otro daļu mēs esam papildinājuši jaunā redakcijā. Mēs esam pieņēmuši un papildinājuši jaunā redakcijā, kuru es nolasīju. Tātad, lai būtu skaidrība, komisija 7. panta otro daļu atbalsta, izsakot to šādā redakcijā: "Bûvprakses sertifikātus piešķir, reģistrē un anulē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." Tātad izmaiņa ir tikai otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Lambergs. Trešajā un ceturtajā daļā darba grupas iesniegumi tiek atbalstīti bez izmaiņām, jo viss tas ir saskaņots ar Uzņēmējdarbības likuma 32. pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs. 9. lapaspusē Latvijas Zemnieku savienība ir iesniegusi priekšlikumu - papildināt 8. panta pirmo daļu ar šādu teikumu. Šeit kopumā ir saņemti četri labojumi par 8. pantu - no deputāta Čepāņa - divi un viens arī no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija tos visus ir daļēji atbalstījusi, visi ir apkopoti iespēju robežās, ņemti vērā un iestrādāti jaunā 8. pantā, kurš ir nākamajā lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Par savas frakcijas priekšlikumu.

A.Berķis (LZS).

Es tomēr lūgtu Zemnieku savienības priekšlikumu ierakstīt arī šajā jaunajā panta redakcijā. Kāpēc? Tāpēc, ka it īpaši meliorācijā ir ļoti svarīgi, lai cilvēki, kas tur darbotos, zinātu lietas būtību. Sausā vasarā var izveidot drenāžas sistēmu un to pieņemt, jo liksies, ka tur viss ir kārtībā. Viss būs sauss un skaists. Un tad, kad pēc diviem vai trim gadiem sāksies kāda lietaina vasara, tikai tad jūs saķersit galvas un teiksit: "Ârprāts! Ārprāts!", jo šīs sistēmas nedarbosies. Tā ir bijis, tā ir pierādīts. Tāpēc vajadzētu, lai tā ministrija, kura ar to nodarbojas, vai šis resors zina, kādi viņu rīcībā ir sagatavoti speciālisti, lai tas viss būtu pie šīs atļauju došanas klāt, jo tikai tā var novērtēt, vai pie darba ķersies speciālisti vai tikai avantūristi, kuri grib nopelnīt naudu un kuri domā, ka šo lietu prot. Mēs jau daudz cietām no šīs nelaimes, un zināmā mērā meliorācija sabiedrības acīs, teiksim, ir diskreditēta tieši tādēļ, ka bijis tik daudz šādu cilvēku, kuri ķērās pie darba un kuri visu apraka zemē, paslēpa, bet sistēmas nedarbojās, bet tanī pašā laikā arī izkristalizējās, kuri ir šie amata pratēji un kuri nav. Tāpēc es lūdzu, es pastāvu uz to, lai mēs balsotu par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Raimonds Jonītis -"Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Godātais Berķa kungs arī! Mēs šajā likumā jau atrunājām, ka visu, kas ir saistīts ar meliorāciju, regulē likums "Par meliorāciju". Un, ja meliorācijā, kas ir atsevišķa veida būvniecība ar konkrētu mērķi uzlabot zemes stāvokli, ir kaut kādas problēmas, un ja ir šīs problēmas ar melioratoriem, tad jums būtu jāiesniedz labojumi likumā "Par meliorāciju", nevis šajā likumā jāsaliek iekšā par visiem, kuri nodarbojas ar celtniecības mašīnām. Un tātad šis konkrētais priekšlikums šajā likumā nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt? Debates pabeigtas. Lūdzu, referent, ja vēlaties.

A.Lambergs. Kā jau teicu, šeit ir atrunāts, ka tas notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, neminot atsevišķas ministrijas un atsevišķus gadījumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu: "Juridiskajām personām ir tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību speciālu būvju būvniecībā, ja tās ir saņēmušas licences, kuras izsniedz attiecīgo ministriju (kuru pārziņā ir likumos noteiktas speciālas būves) licencēšanas komisijas." Balsojam. Rezultātu! Par - 21, pret - 19, atturas -23. Nav pieņemts priekšlikums. Lūdzu, tālāk!

A.Lambergs. Deputāts Čepānis ir iesniedzis divus papildinājumus šā 8. panta otrajā daļā, kā arī ierosina papildināt 8. pantu ar jaunu daļu. Šie ieteikumi ir atbalstīti daļēji un ir ietverti šajā jaunajā 8. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Lambergs. Juridiskais birojs ir ieteicis 8. pantā precizēt licences termiņu, un arī tas ir atbalstīts un atrodas jaunajā pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Nākamais ir 10. lapaspusē. Tur ir ieteikums. Juridiskais birojs ir ieteicis pārcelt 37. panta otro daļu kā 8. panta pēdējo daļu, kura ir izteikta šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, jo tas jau ir ietverts darba grupas jaunajā 8. pantā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

A.Lambergs. Darba grupa ir iesniegusi jaunu 8. pantu, kurš sastāv no no piecām daļām. Pirmo daļu atbildīgā komisija daļēji ir atbalstījusi, izsakot pirmo daļu šādā redakcijā: "Juridiskajām personām ir tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas licences, kuras izsniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Lambergs. Komisija otro un trešo daļu atbalsta bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

A.Lambergs. Ceturto daļu komisija ir atbalstījusi, izsakot šādā redakcijā: "Licencē norādāmi konkrēti atļauto darbu veidi."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Par piekto daļu. Komisija atbalsta piekto daļu bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

A.Lambergs. Darba grupa ir iesniegusi priekšlikumu - izteikt 9. pantu šādā redakcijā: "Bûvprakses sertifikāti nav nepieciešami personām, kuras savām vajadzībām būvē mazēkas pēc apstiprināta būvprojekta saskaņā ar būvatļauju gadījumos, ko pieļauj Vispārīgie būvnoteikumi." Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, bet ieteica saglabāt pirmā lasījuma redakciju, aizvietojot vārdu "licence" ar vārdiem "bûvprakses sertifikāti" un vārdus "Latvijas būvnormatīvi" ar vārdiem "Vispārīgie būvnoteikumi".

Iemesls tam ir tāds, ka nekur šajā likumā nav definēts jēdziens "mazēkas". Kas ir mazēkas? Mēs uzskatām, ka pirmā lasījuma teksts ir daudz saprotamāks un daudz skaidrāks. Tātad līdz ar to 9. pants kļūst par 7. panta pēdējo daļu, ja jūs akceptējat šādas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.

A.Lambergs. Darba grupa arī ir iesniegusi priekšlikumu - izteikt 9. pantu kā 8. pantu aiz pirmā lasījuma redakcijas 7. panta. Komisija to atbalsta. Tas vienkārši sakārto pantus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Līdz ar to esam izskatījuši ceturto nodaļu. Varam 11. lapaspusē ķerties pie piektās nodaļas "Bûvniecības pamatnoteikumi".

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Lambergs. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu - izteikt 10. panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Zemes gabalu atļauts apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar pagasta vai pilsētas ģenerālplānu un detālplānojumu." Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Nākamais arī ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" Priekšlikums: "Izteikt 10. panta otrās daļas otrā teikuma pēdējo palīgteikumu šādā redakcijā: "...ja par to nav pieņemts attiecīgs pašvaldības lēmums par lietošanas tiesību aprobežojumiem". Komisija to neatbalstīja, jo šī norma tiks ietverta vispārīgajos būvnoteikumos.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt šim skaidrojumam? Piekrīt. Deputātiem arī nav iebildes? Nav.

A.Lambergs. Ir saņemts deputāta Čepāņa priekšlikums - papildināt 10. panta otrās daļas pirmajā teikumā pēc vārdiem "ìenerālplānam un detālplānojumam" ar vārdiem "...bet valsts autoceļu aizsardzības zonā saskaņā ar likumu "Par autoceļiem"". Komisija neatbalstīja to. Iemesls ir tāds, ka tas ir ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā par 1. panta otro daļu, tātad ir jau iekļauts. Līdz ar to tas nav jāiekļauj 10. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Lambergs. Par 10. pantu ir saņemti vairāki priekšlikumi. Pirmais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums - izslēgt 10. panta trešo daļu. Komisija to daļēji ir atbalstījusi. Darba grupas priekšlikums arī ir izslēgt 10. panta trešo daļu un ietvert to pārejas noteikumos kā 1. punktu. Komisija atbalsta darba grupas priekšlikumu un arī deputāta Čepāņa priekšlikumu daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai pret šīm daļām deputātiem ir iebildes? Un pret komisijas piedāvāto redakciju? Nav. Pieņemts.

A.Lambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi priekšlikumu - papildināt 10. pantu ar jaunu daļu. Komisija šo priekšlikumu ietvert 10. pantā, - neatbalstīja, jo tas jau ir ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā par 1. panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Lambergs. Darba grupa ir iesniegusi priekšlikumu - izslēgt 11. panta pirmās daļas 11.1. punktu, jo attiecīga norma ir paredzēta Ministru kabineta noteikumos par teritoriālo plānošanu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

A.Lambergs. Esam jau 12. lapaspusē. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu, ka jādod uzskaitījums, kādām būvēm nav nepieciešama 12. pantā paredzētā būvatļauja. Šeit tiks veikts precizējums, un tas tiks iedalīts jaunajos būvnormatīvos - tātad tas tiks nokārtots.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti? Iebildes nav. Pieņemts.

A.Lambergs. Deputāts Čepānis ir iesniedzis divus priekšlikumus par 12. pantu. Pirmais ir - aizstāt 12. panta pirmajā daļā vārdus "bûvatļaujas pagasta vai pilsētas pašvaldībā" ar vārdiem "atļauja (saskaņojums) pagasta vai pilsētas pašvaldībā, bet par būvniecību valsts autoceļu aizsardzības zonā - bez tam attiecīgā rajona ceļu pārvaldīšanas nodaļā". Šis ir daļēji atbalstīts priekšlikums, jo tas jau ir ietverts darba grupas priekšlikumā, pie kura mēs tūlīt nonāksim.

Deputāts Čepānis ir arī iesniedzis vēl otru priekšlikumu - izslēgt 12. panta pirmajā daļā vārdus "pagasta vai pilsētas pašvaldība". Arī tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Lambergs. Darba grupa ir iesniegusi priekšlikumu - izteikt 12. panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Bûvētājam (zemes gabala īpašniekam vai citai personai, kas līguma veidā vienojusies ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku) pirms būvdarbu uzsākšanas Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā ir jāsaņem būvatļauja". Komisija atbalsta šādu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Lambergs. Darba grupa ir ieteikusi izslēgt 12. panta sesto daļu, jo norma ir jau ietverta 12. panta pirmajā daļā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Lambergs. Latvijas Zemnieku savienības frakcija iesaka papildināt 13. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā, kura jums visiem ir, un komisija atbalstīja šo Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildes? Līdz ar to pieņemts.

A.Lambergs. 13. lapaspuse. Darba grupa ieteica aizstāt 15. panta pirmajā daļā vārda "bûvniecību" ar vārdu "bûvdarbus". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Nākamais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izteikt 15. panta trešo daļu sekojošā redakcijā. Komisija to neatbalstīja, jo tas it kā paredz iepriekšējas atkāpes no būvniecības normām - tātad šis jau paredz, ka jūs varat atkāpties no šīm normām. Un komisija domā, ka likumu nevajadzētu sākt ar atrunām, ka var neizpildīt jeb nepildīt likumu. Tas bija vienīgais iemesls.

Sēdes vadītājs. Vai pēc šāda skaidrojuma deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts komisijas priekšlikums.

A.Lambergs. 17. pantā atbildīgā komisija ieteica papildināt pēc vārdiem "bûves īpašniekam" ar vārdiem "vai pasūtītājam".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

A.Lambergs. Tagad esam 14. lappusē. Esam beiguši piekto nodaļu. Sākam sesto nodaļu - "Bûvnormatīvi, standarti un būvizstrādājumu sertifikācija". Latvijas Zemnieku savienības frakcija ir iesniegusi priekšlikumu - izteikt 21. panta otro teikumu sekojošā redakcijā, ko komisija ir daļēji atbalstījusi. Tad vēl man ir jāpiezīmē, ka arī darba grupa ir iesniegusi priekšlikumu - papildināt 21. panta otro teikumu pēc vārdiem "Ministru kabinets" ar vārdiem "vai tā pilnvarojumā vides un reģionālās attīstības ministrs". Komisija ir daļēji atbalstījusi šos abus priekšlikumus un ieteic izteikt 21. panta otro teikumu šādā redakcijā: "Latvijas būvnormatīvus apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Es nezinu, vai var uzlūkot, ka ieraksts, ka būvnormatīvus apstiprinām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ir tas, ka priekšlikumi ir daļēji atbalstīti... Es domāju, ka tomēr... kas tur slēpsies pēc tam, kāda būs šī kārtība, kas tur darbosies. Tas līdz ar to paliek pilnībā nenoteikts un tikai Ministru kabineta ziņā. Tā ka es domāju, ka te tomēr vajadzētu ierakstīt šo priekšlikumu, jā, atbalstīt Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, jo mums ir ietverta gan Vides aizsardzības ministrija, gan arī attiecīgās ministrijas to kompetences ietvaros, lai būtu konkrēta iestāde, konkrēti lietpratēji, kas par to zina, nevis tikai kaut kāda abstrakta kārtība.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir deputāti, kas vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates ir pabeigtas.

A.Lambergs. Vēlētos paskaidrot deputātiem, ka likumā "Par Ministru kabineta iekārtu" ir teikts, ka neviena ministrija nevar pieņemt un regulēt noteikumus, kas attiecas uz visu valsti kopumā. Līdz ar to, šeit ir vienkārši ierakstīts, ka nav Vides aizsardzības ministrija... Vispār arī ministriju nosaukumi mainās - reizē ar valdībām jeb ar jauniem Kabinetiem (piemēram, mēs likvidēsim vienu ministriju jau šā gada vidū), un tādēļ vislabākais formulējums ir - "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Lūdzu atbalstīt darba grupas, kā arī komisijas vērtējumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu - izteikt 21. panta otro teikumu šādā redakcijā: "Latvijas Būvnormatīvus apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai attiecīgās ministrijas to kompetences ietvaros." Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 25, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, nobalsosim par komisijas ieteikto redakciju: "Latvijas Būvnormatīvus apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 5. Ir pieņemts.

A.Lambergs. Paldies par atbalstu. Nākamais ir darba grupas iesniegtais priekšlikums izteikt 24. panta otro daļu šādā redakcijā, kādu jūs katrs redzat dokumentā. Komisija to atbalsta. Šeit ir precīzāka redakcija, nav nekādas sevišķas maiņas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Lambergs. Ar šo esam beiguši sestās nodaļas izskatīšanu un ķeramies tagad 15. lappusē pie septītās nodaļas izskatīšanas. Nodaļas nosaukums - "Bûvniecības uzraudzība". Darba grupa iesaka izteikt 21. panta pirmās un otrās daļas šādā redakcijā, kāda jums visiem ir redzama.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes pret šo redakciju? Nav. Tālāk!

A.Lambergs. Nākamais. Juridiskais birojs iesaka izteikt 25. panta ceturto daļu šādā redakcijā, kādu jūs redzat. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Lambergs. Darba grupa iesaka 26. panta otro daļu izteikt šādā redakcijā, kādu jūs redzat. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Lambergs. Darba grupa iesaka aizstāt 26. panta ceturtā daļā vārdu "licencēts" ar vārdu "sertificēts". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Jā, iesaka vārdu "licencēts" aizstāt ar vārdu "sertificēts". Paldies. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Lambergs. Juridiskais birojs iesaka izteikt 26. panta piekto daļu šādā redakcijā: "Noteikumus par būvuzraudzību apstiprina Ministru kabinets." Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Lambergs. Nākamais. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ieteikusi "precizēt 26. pantā, vai būvniecības uzraudzība ir valsts funkcija, kas deleģēta pašvaldībai". Kaut gan šeit nav ieteikts precīzs teksts, šeit ir tikai izteikts jautājums. Komisija uzskata, ka būvniecības uzraudzība nav kontrole, līdz ar to nav arī valsts funkcija, un mums vajadzēs pantu precizēt, gatavojot trešo lasījumu. Es ceru, ka iesniegsiet priekšlikumus. Ja ne, tad komisijai vajadzēs izstrādāt savus priekšlikumus, lai precizētu tieši šo jautājumu, jo pēc būtības Valsts būvinspekcija, kas ir visaugstākā valstī, kontrolē, un inspekcija ir valsts funkcija, un būvniecības uzraudzība ir pašvaldības funkcija. Bet, tā kā neviens nav iesniedzis precizējumu, to vajadzēs darīt, gatavojot trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs. Nākamais priekšlikums ir 16. lappusē. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atkal pieprasa precizējumu, un arī šis pants, tāpat kā iepriekšējais, būs jāprecizē, gatavojot trešo lasījumu, un jāsaskaņo ar 6. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Lambergs. Darba grupa iesaka izteikt 27. pantu šādā redakcijā, kādu jūs tagad redzat. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildes.

A.Lambergs. Juridiskais birojs iesaka nodalīt 28. pantā valsts iestāžu un pašvaldības funkcijas, un mēs to atbalstījām daļēji, jo tas daļēji ir ietverts arī darba grupas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Lambergs. Darba grupa iesaka izteikt 28. pantu jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Lambergs. Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu nodalīt 29. pantā valsts iestāžu un pašvaldības funkcijas, atkal rodas šis jautājums - valsts iestāžu un pašvaldības funkcijas. Tās mums vajadzēs precizēt, gatavojot trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Lambergs. Darba grupa iesaka svītrot 29. pantu. Komisija to atbalstīja, ierosina pārcelt 29.panta normu uz 6. panta pirmo daļu kā 6. punktu.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildes.

A.Lambergs. Darba grupa iesaka papildināt 30. panta pirmo daļu aiz vārdiem "pieprasīt paskaidrojumus" ar vārdiem "un uzrādīt būvniecības dokumentus". Atbalstījām to, bet arī iesakām papildināt aiz vārdiem "pieprasīt paskaidrojumus" ar vārdiem "un uzrādīt Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus". Tas ir stingrāk - ir noteikts, ka ir jāuzrāda attiecīgie dokumenti plus jādod paskaidrojumi. Protams, ir jādod arī tie.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Lambergs. 17. lappuse. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saka, ka astotajā nodaļā nav nodalīta valsts un pašvaldības kompetence būvniecības kontrolē. Atkal saskaramies ar šo jautājumu. Mēs esam to daļēji atbalstījuši, jo tas ir ietverts 6. panta pirmās daļas 6. punktā, kur tas jau ir paskaidrots.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs. Ar to esam beiguši astotās nodaļas izskatīšanu. Tagad ir devītā nodaļa. Tajā nav nekādu maiņu. Desmitajā nodaļā ir maiņas, tās ir 18. lappusē. Deputāts Čepānis ir ieteicis aizstāt 34. pantā vārdus "bûvdarbu izpilde" ar vārdiem "bûvniecības izpilde". Atbalstīts daļēji, jo tas ir precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Lambergs. Darba grupa iesaka aizstāt 34. pantā vārdus "bûvdarbu izpilde" ar vārdu "bûvniecība". Komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Lambergs. Deputāts Čepānis iesaka aizstāt 34. pantā vārdus "bûvniecības vai būves ekspluatācijas laikā" ar vārdiem "bûvdarbu vai būves ekspluatācijas laikā". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Lambergs. Juridiskais birojs iesaka svītrot 34. pantā vārdu "solidāri". Komisija atbalsta vārda "solidāri" svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Lambergs. Juridiskais birojs iesaka papildināt 34. pantu pēc vārdiem "vai būves ekspluatācijas laikā" ar šādu palīgteikumu: "ja zaudējuma piedziņa no vainīgā nav iespējama". Komisija atbalsta šādu papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildes.

A.Lambergs. Darba grupa iesaka papildināt 35. panta pirmo daļu pēc vārdiem "vai bezdarbību" ar vārdiem "saskaņā ar Civillikumu un šo likumu". Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildes.

A.Lambergs. Darba grupa ieteica papildināt 35. panta otro daļu aiz vārda "licences" ar vārdiem "(būvprakses sertifikāta)". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Lambergs. Darba grupa iesaka papildināt tekstu 37. panta pirmajā daļā aiz vārda "esošā" ar vārdu "piemērojamā" un aiz vārdiem "spēkā ir" - ar vārdu "piemērojamas". Tas ir precizējums. Komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Lambergs. Darba grupa iesaka svītrot 37. panta otro daļu, jo šī norma ir iekļauta 8. panta trešajā daļā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Lambergs. Līdz ar to esam beiguši vienpadsmitās nodaļas izskatīšanu, un tagad vēl ir jāizskata divpadsmitā nodaļa, kura ir 19. lappusē, tās nosaukums - "Pârejas noteikumi".

Darba grupa ieteica izteikt divpadsmitās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "Pârejas noteikumi". Komisija atbalstīja šo priekšlikumu - nosaukumu "Pârejas jautājumi" nomainīt ar nosaukumu "'Pārejas noteikumi". Katrā ziņā tas ir daudz precīzāk.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 38. pantu ar jaunu daļu. Jūs visi varat to izlasīt. Komisija ir nonākusi pie slēdziena, ka vajadzētu precizēt šo redakciju, gatavojot trešo lasījumu un precizētajā redakcijā paredzēt termiņu: 31. panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumu izpildes atlikšanai līdz 1998. gada 1. martam, kā arī ietvert normu, kā minētais izņēmums neattiecas uz lietošanai bīstamām būvēm, bet gan tikai uz ainavu bojāšanu. Tātad prasība ir ļoti pamatota, bet vajag precizēt šo speciālos gadījumus, uz kuriem šie noteikumi attiektos. Tā ka mēs lūdzam iesniegt priekšlikumus, lai varētu šos noteikumus precizēt, gatavojot trešo lasījumu. Pēc būtības komisija atbalsta to, tikai vajag precizēt, gatavojot trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Lambergs. Darba grupa iesaka izteikt divpadsmito nodaļu - "Pârejas noteikumus" - šādā redakcijā, kādu jūs redzat. Jums ir šī redakcija. Tātad komisija atbalstīja šo priekšlikumu, papildinot ar jaunu punktu - 7. punktu (pirmā lasījuma redakcijas 6. panta trešā daļa) šādā redakcijā: "Izņēmuma gadījumos (pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju) būvniecības lietu pārzināšanu var uzdot lietpratējam, kuram nav būvprakses sertifikāta." Mēs papildinājām to ar tādu pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav?

A.Lambergs. Līdz ar to esam izskatījuši Būvniecības likumu otrajā lasījumā. Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Bûvniecības noteikumi" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

A.Lambergs. Paldies par uzticību! Tā kā šis ir "jumta likums", lūdzu iesniegt labojumus trešajam lasījumam līdz 12. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Priekšlikums ir pieņemts.

Vai ministrs Zvanītāja kungs ir gatavs atbildēt uz jautājumu? Nākamais jautājums, kuru mēs izskatām, ir Latvijas Republikas ekonomikas ministra Zvanītāja atbilde uz Saeimas deputātu Staša, Lucāna, Zaščerinska, Breša, Jurkovska un Kides jautājumiem sakarā ar Unibankas privatizāciju. Deputāti ir lūguši atbildes gan rakstiski, gan mutiski.

Lūdzu!

J.Zvanītājs (ekonomikas ministrs).

Vai es drīkstu lūgt, lai uz šo jautājumu atbild rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs, kas atbild par šo sektoru?

Sēdes vadītājs. Zvanītāja kungs ierosina, lai uz šo jautājumu atbild ministrs Jonītis. Mums nav reglamentēta prakse, kā kurš kuru pilnvaro, tikai būs grūti spriest, kā pēc tam iestājas atbildība, bet tad jau būs konkrēti lēmuma projekti un deputāti varēs spriest.

Lūdzu! Raimonds Jonītis - kā ministrs.

R.Jonītis (rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Jums visiem ir izdalīts dokuments ar numuru 508A, kur diezgan īsā formā ir atbildēts uz Tautsaimnieku politiskās apvienības deputātu jautājumiem par Unibankas privatizācijas noteikumiem.

Es mēģināšu nepārlasīt to tekstu, kas jau ir, bet vēl sniegt papildu informāciju, kas gan arī jau ir vienreiz bijusi izdalīta, atbildot uz tieši tādiem pašiem jautājumiem, kas tika iepriekš uzdoti Ministru prezidentam.

Un pirmais jautājums: "Vai Ministru kabinets un Latvijas Privatizācijas aģentūra ir reaģējuši uz minēto Valsts kontroles slēdzienu? Ja ne, tad kādēļ? Vai Valsts konstrole savas pretenzijas ir noņēmusi?"

Tātad jūs redzat jau šajā dokumentā, ka ir reaģējusi gan Unibankas padome, gan Latvijas Privatizācijas aģentūras valde, izstrādājot noteikumus, ir ievērojusi Valsts kontroles izteiktos aizrādījumus. Sakarā ar to, ka Valsts kontrole jau izsludinātajos Unibankas privatizācijas noteikumos nav atradusi valstisko neizdevīgumu, Ministru kabinets nekādus papildu lēmumus šajā jautājumā vairs nav izdarījis. Precizēšu tikai, ka šie Unibankas privatizācijas pamatnoteikumi tika apstiprināti 1995. gada 5. aprīlī.

Otrais jautājums:"Lûdzam nosaukt to personu sarakstu, kurām realizētas personālakcijas par sertifikātiem ar 75% atlaidi."

Šajā īsajā atbildē jūs redzat, ka personālakcijas par sertifikātiem nav realizētas nevienam. Jau iepriekš ir atbildēts, ka personālakcijas tika realizētas 73 Unibankas darbiniekiem, valdes locekļiem, filiāļu, pārvalžu vadītājiem, viņu vietniekiem, galvenajiem grāmatvežiem, un, pārtraucot darba attiecības ar banku, personālakcijas, saskaņā ar likumu par akciju sabiedrībām tiek atsavinātas, tā ka nav iespējams, ka tās varētu būt saņēmis un paturējis kāds, kas nav bankas darbinieks. Šajā gadījumā visas šīs personālakcijas ir pārdotas tikai par naudu. Un tas ir viens no veidiem, kā materiāli varētu stimulēt akciju sabiedrības darbiniekus. Šo likumību ir pārbaudījusi arī auditorfirma "Coopers & Lybrand", un nekādi pārkāpumi ne no Latvijas likumdošanas puses, ne no grāmatvedības standartu viedokļa nav konstatēti. Turklāt šā auditorziņojuma piezīmēs apliecināts, ka likuma par akciju sabiedrībām paredzētā atlaide tika segta no bankas sadalāmām rezervēm un ir ietverta sadaļā "Rezerves prēmijām".

Trešais jautājums:" Vai kāda no atbildīgajām personām, kura pārkāpusi pastāvošo likumdošanu Unibankas privatizācijas procesā, ir saukta pie atbildības?"

Šeit ir jāatbild tiešām tā, kā tur ir rakstīts, - nē, nav saukta pie atbildības, jo neviens konkrēts likuma pārkāpums pašreiz netiek pārmests ne Privatizācijas aģentūrai, ne arī kādam konkrētam cilvēkam.

"Lûdzam nosaukt 10 uzņēmumus, kuriem ir lielākie kredītparādi Unibankā, norādot parādu summas un kredītizsniegšanas termiņus."

Šajā gadījumā saskaņā ar likumu par bankām šī informācija nav izsniedzama publiski. Tā ir izsniedzama tikai tajos gadījumos, kas paredzēti ar likumu, tas ir, gadījumā, ja tiek uzsākta kriminālvajāšana pret kādu no uzņēmumiem vai arī pret pašu banku. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti Lucāns, Jurkovskis, Zaščerinskis, Bresis, Stašs, Kide, Aivars Kreituss, Ilga Kreituse, Čepānis un Berklavs lūdz atklāt debates jautājumā par Unibankas privatizāciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo ierosinājumu - atklāt debates jautājumā par Unibankas privatizāciju. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 20, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts, un līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu". "Latvijas ceļa" deputāte Aija Poča - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Poča ( LC).

Godātie kolēģi! Mūsu apspriežamais dokuments ir ziemas sesijas dokuments nr. 200. Likumprojekts "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu" ir izstrādāts, vadoties no Saeimā pieņemtā likuma par Valsts kontroli. Tajā pašā laikā šobrīd Latvijas Republikā nav likuma vai kāda cita normatīvā akta, kas noteiktu kārtību un procedūru, kādā Valsts kontrole veic revīzijas. Tādēļ revīzijas reglamenta pieņemšana ir neatliekama.

Likumprojekts, kas paredz tātad visu šo revīzijas procedūru, soda naudu aprēķināšanas kārtību un tamlīdzīgas lietas, ir saskaņots ar Grāmatvedības likumu, ar tagad revīziju praksē lietotajiem starptautiskajiem noteikumiem, un šeit ir arī ņemts vērā, ka ir nepieciešams izdarīt grozījumus arī citos likumdošanas aktos.

Es lūgtu Saeimu, ņemot vērā šā likumprojekta tiešām būtisko, neatliekamo vajadzību, apstiprināt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms lūgsim deputātus ieņemt savas vietas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Poča. Budžeta komisijas vārdā es lūgtu jūs iesniegt priekšlikumus Budžeta komisijā nedēļas laikā, tas ir, līdz 8. jūnijam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"". Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, "Latvijas ceļa" deputāts, - lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Pēc likuma par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajās operācijās pieņemšanas radās zināma pretruna starp šo manis minēto likumu un likumu "Par valsts aizsardzību". Šis likumprojekts, ko mēs tagad patlaban izskatām, ir vērsts uz to, lai šo pretrunu atrisinātu, novērstu un likvidētu.

Šeit ir divi punkt, un tie nosaka atbildības līmeni, tātad tās valsts institūcijas, kuras pieņems lēmumus par mūsu karavīru sūtīšanu uz ārzemēm dažādu funkciju veikšanai, ja tāds jautājums kādreiz Latvijas Republikā radīsies. Un šeit ir noteikts, ka gadījumos, kad šādi komandējumi ir saistīti ar dzīvības un veselības briesmām Latvijas kareivjiem, - ka tad šis jautājums tiek mūsu valstī pacelts visaugstākajā - valstiskajā - līmenī un ka tad lēmumu pieņem Latvijas Republikas Saeima. Respektīvi, domājot par priekšā stāvošajām realitātēm, tas nozīmē to, ka gadījumā, ja tiks lemts par Latvijas karavīru sūtīšanu līdzdalībai miera uzturēšanas operācijās - un pašreiz, jūs zināt, tiek runāts par Horvātiju, - tad šādos gadījumos mēs, deputāti, būsim šā jautājuma lēmēji.

Ir arī citi gadījumi, kad lēmums ir jāpieņem ļoti ātri - bez jebkādas kavēšanās, operatīvi, un mūsu karavīru izmantošana ārpus Latvijas nav saistīta praktiski ar risku viņu veselībai un dzīvībai. Tie ir gadījumi, kad jāpiedalās starptautiskās glābšanas operācijās, starptautiskās humānajās operācijās, kā arī militāros manevros. Jūs visi zināt, ka mēs tiecamies uz iekļaušanos NATO struktūrās, un tas, protams, nozīmē arī militāru sadarbību, kopējas militārās apmācības. Tāda ir šī likumprojekta būtība. Te nekādu citu "zemūdens akmeņu" nav, un es savu ziņojumu līdz ar to uzskatu par pabeigtu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies debatēs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Līgotnis. Priekšlikumus, kungi, es lūgtu iesniegt līdz 7. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

Nākošais jautājums - likumprojekts "Par 1992. gada 7. jūlija likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" papildināšanu", otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā Ruta Marjaša - "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēc pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta varianta nekādi priekšlikumi Juridiskajai komisijai netika iesniegti, un arī pati Juridiskā komisija ir tikai redakcionāli precizējusi tekstu, kā arī piedāvā pieņemt pārejas noteikumus par to, ka līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 175, un tālāk kā tekstā, jo šāda vajadzība tad izpaliek. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu - pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

R.Marjaša. Lūdzam līdz 6. jūnijam, ja kādam ir priekšlikumi, tos iesniegt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākošais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"". Pirmais lasījums. Iesniedz deputāti Brūvers, Jurkāns, Kide, Ilga Kreituse un Panteļējevs. Ziņos Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP).

Cienījamie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs nosauca dokumentu nr. 238, bet nākošais darba kārtībā ir šis pats jautājums - dokuments nr. 426. Tātad šie dokumenti ir jāskata kopā, jo tas ir alternatīvs likumprojekts - labojumi, ko ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Tātad Sociālo un darba lietu komisija, izskatījusi dokumentu nr. 238, ko ir iesniegusi deputātu grupa, šos labojumus noraidīja un kopā ar Pašvaldības komisiju izstrādāja alternatīvus labojumus šinī pašā likumā, un tas ir atspoguļots dokumentā nr. 426. Ja es pareizi saprotu, mums ir jābalso par vienu no viņiem.

Sēdes vadītājs. Jūs esat beigusi savu uzrunu?

L.Kuprijanova. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti iesniedzēji runās, bet mums ir pieteicies deputāts debatēs. Līdz ar to atklāsim debates. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man pirmām kārtām nav skaidrības, kāda te ir loģika šim alternatīvajam likumprojektam, jo alternatīvā likumprojekta iesniedzēja, Sociālo un darba lietu komisija, būtībā dod to pašu, tikai papildina. Un loģiskāka acīmredzot šeit būtu tāda rīcība, ka nevis iesniedz alternatīvu projektu, bet iestrādā savus priekšlikumus otrajā lasījumā. Ja šis pirmais variants tiktu noraidīts, tad tas būtu saprotams. Tā ir viena lieta.

Runājot par būtību, par šī alternatīvā likumprojekta grozījumiem 2. pantā -"Valsts un pašvaldību palīdzības veidi", kur tiek piedāvāts izslēgt (jums teksts visiem ir izdalīts) 3., 4., 5., 6. un 7. punktu, man ir diezgan daudzi jautājumi šinī sakarībā: vai šīs normas, kas šeit ir paredzētas, vai tāda iespēja varētu pastāvēt, ka tās tiek uzskatītas par deklaratīvām un tāpēc viņas tiek izslēgtas? Es nezinu, taču man liekas, ka šeit ir nepareiza pieeja, jo acīmredzot, ja ģimenei ir pietiekoši daudz līdzekļu, viņa varētu celt pati savu māju un tad pašvaldība nāktu pretī un piešķirtu zemi lietošanā, lai ģimene varētu veikt šo individuālo celtniecību. Kāpēc to izslēgt ārā? Ja mēs tādu normu izslēgsim ārā, tad acīmredzot iznāk tā, ka pašvaldības, par cik tas ir izslēgts ārā, un likumā tā it kā tieši nav, pēc tam var uzskatīt, ka tā vairs nav. Ja ir iespējas, tad tā nebūt nav tāda norma, kas kategoriski pasaka, ka pašvaldībai ir jāpiešķir aizdevumi ar atvieglotiem noteikumiem dzīvojamās mājas vai dzīvokļu celtniecībai un tamlīdzīgi, bet, ja pašvaldība ir pietiekami bagāta, tad likums paredz šādu iespēju. Mēs gribam tagad, es tikai nezinu - kāpēc, šādu iespēju pašvaldībai liegt, ja viņai tādas iespējas varbūt pastāv (es nesaprotu šo te loģiku), un tā var pārdot dzīvokļus jaunuzceltās vai kapitāli izremontētās valsts un pašvaldību mājās, paredzot pircēju kreditēšanu. Ja pastāv šāda iespēja, tad kāpēc mēs to gribam liegt? Man tas nav skaidrs. Ja var palīdzēt likvidēt komunālos dzīvokļus... Te ir parādītas tās iespējas, kādā veidā pašvaldība varētu arī palīdzēt, tajā pašā laikā sniedzot arī citādu palīdzību. Tātad pašvaldībai ir šī te izvēles iespēja. Es nesaprotu, kāpēc cienījamā komisija piedāvā to izslēgt ārā. Es katrā ziņā aicinātu neatbalstīt šo te alternatīvo projektu šādā aspektā, par to visu var diskutēt tad, kad apspriedīsim likumprojektu otrajā lasījumā, vai ir nepieciešamība kaut kur izdarīt vēl kaut kādu precizējumu un tamlīdzīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Lūdzu! Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es lielākajā daļā varu piekrist Endziņa kunga teiktajam. Man arī nav skaidrs, kāpēc šie punkti tiek izslēgti no 2. panta, it īpaši tad, ka mēs pirms pāris stundām pieņēmām pirmajā lasījumā Repatriācijas likumprojektu, kur viens no veidiem, kā mēs varam veicināt šo repatriāciju, bija - piešķirt zemi lietošanā ģimenes mājas celtniecībai vai piešķirt aizdevumus ar atvieglotiem noteikumiem ģimenes mājas celtniecībai un tā tālāk. Vai mēs visu šo, kas jau ir vienā likumā ieteikts, ka tā var darīt, tagad vienkārši izsvītrosim un tad atkal nāksies visu to atkārtot Repatriācijas likumā? Tiktāl es varu atbalstīt Endziņa kungu.

Es varu atbalstīt arī to, ka, skatoties pirmo projektu, kurā ir ieteikums 3. panta otro daļu izslēgt, mums vajag būt skaidrībā, par ko šeit ir runa. Un šis priekšlikums tiek atkārtots arī Sociālo un darba lietu komisijas projektā. Tas nosaka, ka šo palīdzības veidu var saņemt tikai Latvijas Republikas pilsoņi un viņu ģimenes. Un es domāju, ka tas bija pareizi, ka Augstākā padome pieņēma šādu likumu un šādu normu, un manuprāt, būtu nepareizi, ja mēs šo otro daļu svītrotu. Varētu vēl papildināt, ka var saņemt Latvijas Republikas pilsoņi vai personas, kas ieceļo Latvijā saskaņā ar Repatriācijas likumu, bet attiecināt to uz visiem mums zināmajiem nepilsoņiem, kuri vienkārši šeit varētu šādā veidā vēl vairāk iesakņoties, es domāju, ka nebūtu pareizi. It īpaši, ja mēs Repatriācijas likumprojektā paredzam veidus, kā mēs varam atbalstīt brīvprātīgo izceļošanu uz savu etnisko dzimteni. Ar vienu roku mēs gribam palīdzēt šiem cilvēkiem izceļot, bet ar otru roku mēs dodam viņiem vairāk, vairāk un vairāk iespēju šeit palikt. Tā ka principā es aicinu deputātus noraidīt gan vienu, gan otru likumprojektu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Debates pabeigtas. Referentei, lūdzu, galavārds, un mēģināsim, ja jūs to uzskatāt par iespējamu, arī balsot pirms pārtraukuma.

L.Kuprijanova. Paldies par debatēm. Cik es atceros no Kārtības ruļļa, tad komisijai ir tiesības iesniegt alternatīvu likumprojektu, tātad mēs neko pārkāpuši neesam. Kas attiecas pēc būtības uz Endziņa kunga aizrādījumiem, tad jāteic, ka tāds bija arī ministrijas un komisijas viedoklis, ka praktiski visi šie punkti dzīvē realizēti netiek. Pie tam arī citi likumi neaizliedz pašvaldībām, ja šodien ir tādas retas pašvaldības, kas ir spējīgas tādu palīdzību sniegt, to arī darīt. Un tādēļ mēs uzskatām, ka likumā patiešām obligāti ir jābūt tiem pirmajiem diviem punktiem attiecībā uz pašvaldībām, tas ir, par dzīvokļu izīrēšanu, vienkārši runājot, un arī par pabalstiem mazturīgajiem viņu dzīvokļu samaksai.

Kas attiecas uz to politisko momentu, kam pieskārās Karnupa kungs, tad jāteic, ka komisija uzskatīja, ka tā ir sociālā sfēra, kas ir pakārtota ekonomiskajai sfērai, un mēs arī neuzskatām, ka šeit būtu jāierobežo tiesības un cilvēki jādala pilsoņos un nepilsoņos. Un tādēļ es jūs aicinātu balsot, protams, par komisijas projektu, taču tā ir jūsu izvēle. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāti iesniedzēji uztur spēkā savu likumprojektu, lūdz par viņu balsot. Deputāts Brūvers māj ar galvu apstiprinoši, bet pārējos visus man ir grūti tagad zālē saskatīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņi neskatās uz mani. Tāpēc būs divi balsojumi. Pirmais - par deputātu Brūvera, Jurkāna, Kides, Kreituses, Panteļējeva iesniegto, otrais -par Sociālo un darba lietu komisijas projektu. Lūdzu, balsosim par deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 22, atturas - 20. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas likumprojektu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 18, atturas - 15. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Kuprijanova. Komisija lūgtu līdz 12. jūnijam iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu reģistrāciju! Reģistrējamies. Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Vai Sekretariātā paziņojumi nav iesniegti? Nav.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Gundars Bērziņš, Indulis Bērziņš, Jānis Bunkšs...

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs ir tepat.

I.Daudišs. ... Irēna Folkmane, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Edvīns Kide...

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide ir zālē.

I.Daudišs. ... Andrejs Krastiņš, Ruta Marjaša...

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša ir zālē.

I.Daudišs. Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Pauls Putniņš...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Oļģerts Pavlovskis ir zālē, Pauls Putniņš ir zālē.

I.Daudišs. Andrejs Siliņš.

Sēdes vadītājs. Andreja Siliņa nav.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija kvoruma noteikšanai! Zvaniet, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 42, 43, 44 deputāti. Zālē deputātu skaits ir nepietiekams. Paziņoju pārtraukumu - 5 minūtes!

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Tāpēc bija paziņots pārtraukums? Lūdzu vēlreiz reģistrēties! Reģistrācija! Rezultātu! Reģistrējušies ir 63... 64 deputāti. Turpinām izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par humāno palīdzību"" (otrais lasījums). Atbildīgā ir Sociālo un darba lietu komisija. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā runās deputāte Prēdele - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Prēdele (KDS).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 429, bet, pirms sākt šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā pa pantiem, es gribētu mazliet atgriezties pie šā likumprojekta vēstures, lai jums atgādinātu, kā šāds likumprojekts par humāno palīdzību ir līdz Saeimas sēdei nonācis. Proti, sākums tam bija 1993. gada 16. februāra Augstākās padomes lēmums "Par humāno palīdzību", kurā bija noteikta tā laika eksistējošā kārtība humānās palīdzības kravu saņemšanā, un tur bija punkts, kurš noteica, ka Augstākajai padomei ir jārada informācijas centrs, kurā sanāktu kopā visa informācija no valsts par to, kāda humānā palīdzība valstī ir saņemta, cik lielā skaitā un kur tā ir palikusi. Tā kā līdz šim šāds informācijas centrs radīts nebija (un tā radīšanai būtu nepieciešami lieli līdzekļi), Augstākās padomes lēmumā Ministru kabinets lūdza šo punktu svītrot. To mēs arī pirmajā lasījumā izdarījām, un Saeima nobalsoja par to. Tālāk, strādājot pie šā likumprojekta, komisija neapmierinājās tikai ar to, ka darbs ir izdarīts no vienas puses, bet uzaicināja pie sevis uz pārrunām un uz diskusijām gan pārstāvjus no Muitas departamenta, gan arī pārstāvjus no Farmācijas departamenta. Mēs diskutējām un pārrunājām šo jautājumu, jo joprojām mums likās, ka ir nepieciešams precizēt un sakārtot jautājumu par humānās palīdzības kravām un to saturu. Tā tapa šis otrais lasījums. Tagad mēs varam sākt to izskatīt pa pantiem, tas ir ļoti īss likumprojekts. (Zālē liels troksnis - deputāti sarunājās savā starpā.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu un aicinu deputātus būt uzmanīgākiem, klusākiem!

A.Prēdele. Sociālo un darba lietu komisija ir mainījusi likuma nosaukumu. Agrākais nosaukums "Par humāno palīdzību", mūsuprāt, bija pārāk vispārināts un neatbilda jaunajam saturam, ko likumprojekta redakcijā ir iestrādājusi komisija, tāpēc jaunais nosaukums ir "Par humānās palīdzības sūtījumiem".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

A.Prēdele. Spēkā esošajā Augstākās padomes lēmumā bija arī preambula, kuru Sociālo un darba lietu komisija atzina par lieku un nevajadzīgu kā tādu, kura vienkārši padara šo likumu garāku, nekā tas ir vajadzīgs. Mēs no tās esam atteikušies.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Prēdele. Tālāk - 1. pants, kurā Sociālo un darba lietu komisijas ieteiktajā redakcijā mēs pirmajā apakšpunktā esam atstājuši to pašu saturu, kas bija Augstākās padomes lēmuma pirmajā apakšpunktā, bet esam papildinājuši šo pantu vēl ar diviem apakšpunktiem, no kuriem otrajam es gribētu pievērst īpašu uzmanību. Proti, runa ir par to, ka humānās palīdzības kravās var atrasties tikai tie priekšmeti, kuru sarakstu ir apstiprinājis Ministru kabinets. Mums tas likās ļoti svarīgi tieši no tā viedokļa, ka diemžēl šobrīd ar nosaukumu "humānā palīdzība" un "humānās palīdzības kravas" tiek saprasts ļoti daudz un dažādu priekšmetu un dažādu lietu, kuras šeit tiek ievestas ne tikai kā humānā palīdzība, bet arī kā prece, kā tirdzniecības līdzeklis un tamlīdzīgi. Un 3. punkts nosaka, ka uz humānās palīdzības kravās esošajiem priekšmetiem attiecas itin visi aizliegumi un visi tie ierobežojumi un kārtība, kāda ir paredzēta Latvijas valsts likumdošanā.

Sēdes vadītājs. Vai pret 1. panta redakciju, ko piedāvā komisija, deputātiem ir iebildes? Nav iebildes. Pieņemts.

A.Prēdele. Par 2. pantu. Otrajam pantam varētu likt šādu virsrakstu - mēs to neesam tā likuši, bet tas apvienotu šo domu, - proti, "Kravu saņēmēji". Kas tad ir humāno kravu saņēmēji? Mēs esam atstājuši Augstākās padomes lēmuma 2. panta saturu mūsu 2. panta pirmajā daļā, bet esam to papildinājuši, ejot tālāk un dziļāk, proti, mēs runājam par to, ka humānās palīdzības saņēmēji ir valsts vai pašvaldību institūcijas, kā arī Latvijas Republikā reģistrētas sabiedriskās organizācijas, reliģiskās organizācijas, fondi, biedrības un citas institūcijas, ko ir apstiprinājis Ministru kabinets. Un savukārt uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības nav humānās palīdzības kravas saņēmēji. Tāpat arī humāno palīdzību fiziskās personas var saņemt Latvijā, bet tikai caur augstākminētajiem fondiem, sabiedriskajām organizācijām, kā arī biedrībām un reliģiskajām organizācijām. Šis pārkārtojums mums likās ļoti taisnīgs un patiess, jo diemžēl ar humāno palīdzību fiziskās personas nereti saprot dažādus dāvinājumus, arī pirkšanas un pārdošanas priekšmetus, un šeit ir ļoti strikti norādīts un noteikts, kuri tad ir šie humānās palīdzības saņēmēji.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret 2. panta redakciju, kuru piedāvā komisija? Nav. Pants ir pieņemts.

A.Prēdele. 3. pants. Trešo pantu varētu atzīmēt...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, godātie kolēģi! Es tiešām aicinu jūs būt nedaudz klusākiem vai kārtot savas aktivitātes blakustelpās (es šeit domāju sarunas). Deputāt Panteļējev, tas arī uz jums attiecas! Lūdzu!

A.Prēdele. 3. panta virsraksts varētu būt - "Kravu nodošana saņēmējam". Kas tad ir kravu nodošana saņēmējam, kas ir tie, kuri tās saņem? Proti, mēs esam atstājuši Augstākās padomes lēmuma redakcijas 3. pantu, to savukārt papildinot vēl ar citām normām, kur mēs esam noteikuši, ka tikai tādi humānās palīdzības kravu saņēmēji (un tikai tādu kravu, par kuru saturu un par kuru saņēmēju mūsu valstī ir saņemtas ziņas un par kurām ir iesniegti garantijas dokumenti Muitas departamentam) tiek atzīti par likumīgiem kravu saņēmējiem. Savukārt muitas pakalpojumi tiek izdarīti attiecībā uz humānās palīdzības kravām bez maksas, un 2. punktā mēs iekļaujam tādu kārtību, ka humānās palīdzības kravas netiek apliktas ar nodokļiem un nodevām. Tāda kārtība jau ir šodien.

Sēds vadītājs. Vai pret 3. panta redakciju, kādu iesaka komisija, deputātiem ir iebildes? Nav. Pants ir pieņemts.

A.Prēdele. Augstākās padomes lēmuma 4. pants tātad ir jau svītrots pirmajā lasījumā, un par to nav vērts runāt, tādēļ pāreju pie "Pârejas noteikumiem". Tos mēs esam iestrādājuši pavisam no jauna, un, kā redzams, gatavojot trešo lasījumu, mūsu komisijai nāksies saskaņot ar Ministru kabinetu jautājumus par to, ar kuru datumu šis likums stājas spēkā. Pats galvenais šā likuma, es teiktu, "sâls", proti, ir jautājums, līdz kuram datumam Ministru kabinetam ir jāizstrādā un jāpieņem noteikumi, kas nosaka, kādi priekšmeti var atrasties humānās palīdzības kravās un kādas ir tās sabiedriskās organizācijas, kuras humāno palīdzību var saņemt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par "Pârejas noteikumiem". Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pavadraksts par to, ka komisija nosūta šo likumprojektu Saeimas Prezidijam, lai to iekļautu darba kārtībā, ir datēts ar šā gada 21. aprīli. Otrajam lasījumam sagatavotajā projektā ir teikts, ka likums stājas spēkā ar 1995. gada 1. maiju: Ministru kabinetam uzdot līdz 1995. gada 1. maijam izstrādāt un pieņemt noteikumus, kas nosaka... un tā tālāk. Vai tad tiešām komisija aprīlī, to izskatot, bija tik pārliecināta, ka Ministru kabinets tik īsā laika posmā to var izdarīt? Un būtībā arī šis noformējums man izsauc zināmas iebildes. Ja pirmā lasījuma gaitā ir kaut kas izslēgts, tad ir jānorāda, kas šo priekšlikumu dod, tiek norādīts, kādas izmaiņas... ja te ir vienkārši tīrais teksts dots pašā virspusē, tikai ir noteikts, ka tā ir Sociālo un darba lietu komisijas ieteiktā redakcija, bet par to, kas notiek ar iepriekšējo un tā tālāk, šeit absolūti nekādas atrunas netiek dotas, un, vēl jo vairāk, - es nezinu, vai par tādiem "Pârejas noteikumiem" tagad mēs varam balsot vispār. Ja šie datumi ir... komisijai tomēr vajadzēja zināt - ja būtu atstāta vismaz attiecībā uz trešo lasījumu šeit tukša vieta pašreiz datuma ziņā, ņemot vērā, ka tas jārisina, gatavojot pēdējo lasījumu, tad, kad ir... Jo es saprotu, ka tad, ja tas būtu iesniegts un būtu mums darba kārtībā jau no janvāra, tad 1. maijs būtu loģisks termiņš, bet, ja ir 21. aprīlī nosūtīts Prezidijam, lai tikai iekļautu darba kārtībā... un šeit saglabāt šādu datumu... es nesaprotu komisijas nostāju.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlētos runāt par sadaļu "Pârejas noteikumi"? Neviens nevēlas. Debates pārtraucam. Lūdzu referenti!

A.Prēdele. Ir jāatzīst, ka Endziņa kungam, protams, ir taisnība, ka šie datumi ir diezgan nereāli, ņemot vērā to, ka šodien ir 1. jūnijs, bet, kā jau es minēju sākumā, pie šā likumprojekta mēs esam strādājuši turpat vai pusgadu, un tanī brīdī, kad mēs rakstījām šos "Pârejas noteikumus", 1. maijs bija diezgan reāls datums. Tā kā es komisijas vārdā varu tikai apsolīt, ka mēs pārskatīsim šos datumus un tos saskaņosim ar Ministru kabinetu.

Sēdes vadītājs. Bet no jūsu teiktā nevarētu izsecināt to, ka komisija tad uz trešo lasījumu iesniegs. Bet pagaidām mēs nebalsojam, jo man ir grūtības tagad lūgt deputātus balsot par šiem "Pârejas noteikumiem" sakarā ar šo pretrunu, par kuru jūs pati runājāt. Piekrītat, jā?

A.Prēdele. Jā, es piekrītu, varbūt tiešām lai tad šis balsojums paliek uz trešo lasījumu!

Sēdes vadītājs. Deputāts Endziņš arī piekrīt. Citu labojumu nebija. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par humāno palīdzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts otrajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Prēdele. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 8.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Par pārvadājumiem ar autotransportu". Otrais lasījums. Komisijas vārdā - deputāts Liepiņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A. Liepiņš (LC).

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajam lasījumam likumprojektu "Par pārvadājumiem ar autotransportu" (dokuments nr. 432). Atgādināšu, ka šie ir Ministru kabineta noteikumi, kas ir pieņemti Satversmes 81. panta kārtībā un darbojas jau vairāk nekā gadu. Tāpēc lielākā daļa Juridiskās komisijas priekšlikumu ir saistīti ar to, ka ir nepieciešama saskaņošana ar Civillikuma saistību tiesību daļu, ar likumu par Ministru kabineta iekārtu un grozījumiem likumā par uzņēmējdarbību. Labojumus Juridiskā komisija ir sagatavojusi, sadarbojoties ar Satiksmes ministriju. Ir notikušas ļoti daudzas darba grupas sēdes.

Pāreju pie likumprojekta. Pirmais priekšlikums ir izteikt likuma virsrakstu jaunā redakcijā. Tas sauktos "Autopārvadājumu likums".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A. Liepiņš. Pirmā nodaļa. Vārdi "Vispārīgie jautājumi" ir aizstāti ar vārdiem "Vispārīgie noteikumi".

Sēdes vadītājs. Vai ir jautājumi un iebildumi? Nav. Labojums ir pieņemts.

A. Liepiņš. Tālāk - formulēt likumā lietotos terminus kā 1. pantu, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, konkrēti!

A.Liepiņš. Tālāk ir runa par terminiem. Pirmais termins - "aìents". Tas ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo precizējumu ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Liepiņš. Tālāk. Likumprojekts ir papildināts. Gatavojot otro lasījumu, likumprojekts ir papildināts ar terminu "atļauja pasažieru regulāru komercpārvadājumu veikšanai". Tas ir ievietots pie likumā lietotajiem terminiem, un tas bija lietots tālāk tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes ? Nav.

A.Liepiņš. Tālāk seko termins "autopārvadājums". Termins ir redakcionāli un juridiski precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A. Liepiņš. Termins "autotransporta līdzeklis" ir izteikts jaunā redakcijā. Tam par pamatu bija saskaņošana ar konvenciju par starptautiskajiem autopārvadājumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Liepiņš. Termins "autovadītājs" ir juridiski un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Liepiņš. Termins "autobuss" ir iestrādāts otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 29. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Liepiņš. Termins "autoosta" ir juridiski precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Liepiņš. Termins "bagāža" arī ir juridiski precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Liepiņš. Termins "kraujamās un beramās kravas" ir izteikts jaunā redakcijā un ir pārcelts aiz termina "bagāža", tas ir, pēc alfabēta.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Liepiņš. Termins "bîstamās kravas" ir redakcionāli un juridiski precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Liepiņš. Arī termins "ekspeditors" ir juridiski un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Liepiņš. Termins "krava" ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Liepiņš. Tāpat arī termins "krava, kas ātri bojājas" ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Liepiņš. "Kravas nosūtītājs". Termins ir izteikts jaunā redakcijā un pārcelts aiz termina "maršruta tīkls".

Sēdes vadītājs. Vai jums, deputāti, nav iebildumu, ja šos terminus jūs lēnā garā skaidrojat un es kā papagailis neprasīšu visu laiku? Ja būs iebildes, tad - protams.

A.Liepiņš. Termins "kravas saņēmējs" ir izteikts jaunā redakcijā un pārcelts pirms termina "starptautiskie pārvadājumi".

Tālāk. Termins "kravas valdītājs" ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Skaļāk!

A.Liepiņš. Termins "kraujamās un beramās kravas" ir izteikts jaunā redakcijā un pārcelts aiz termina "bagāža".

Termins "kustības režīms" ir svītrots, jo tas tālāk tekstā netiek lietots. Bet saraksts ir papildināts ar jaunu terminu "kustības saraksts". Un tas tiek lietots tekstā. Termins "lîniju būves" ir izteikts jaunā redakcijā, un tam ir juridiski precizējošs raksturs.

Termins "maršruts" ir redakcionāli precizēts. Termins "maršruta tīkls" ir izteikts jaunā redakcijā. Tas ir arī paplašināts.

Tālāk. Ir priekšlikums izteikt terminu "kravas nosūtītājs" jaunā redakcijā un pārcelt aiz termina "maršruta tīkls".

Tālāk. Termins "pasažieris" ir redakcionāli un juridiski precizēts.

"Pasažieru un kravas komercpārvadājumi". Termins ir izteikts jaunā redakcijā.

Termins "pârvadātājs" arī ir izteikts jaunā redakcijā.

Arī termins "regulārie pasažieru pārvadājumi" ir izteikts jaunā redakcijā.

Termins "kravas saņēmējs" ir izteikts jaunā redakcijā un pārcelts pirms termina "starptautiskie pārvadājumi".

Termins "starptautiskie pārvadājumi" ir redakcionāli precizēts.

Termins "ðķidrās kravas" ir juridiski precizēts un redakcionāli precizēts.

Termins "tiešā jauktā satiksme" ir precizēts.

Termins "transporta ekspedīcijas pakalpojumi" ir redakcionāli precizēts.

Tālāk. 1. pants "Likuma darbība" likumprojekta otrajā lasījumā ir 2. pants.

Pants "Likuma darbība" ir izteikts jaunā redakcijā. Un tas ir ar mērķi definēt attiecības starp likuma subjektiem.

2. pants. Pants ir juridiski un redakcionāli precizēts. Pirmā daļa ir juridiski precizēta. Arī otrā daļa ir juridiski precizēta.

3. pants ir redakcionāli un juridiski precizēts, nosakot, kas veic valsts pārvaldes lomu autopārvadājumu jomā.

Tālāk. Pie panta otrās daļas ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums - svītrot 3. panta otrās daļas 3. punktu, kā arī svītrot 3. panta otrās daļas 5. punkta vārdus "valdībām un..." Ðī otrā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, pieņemot arī deputāta Lagzdiņa priekšlikumus.

Panta trešajā daļā ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums - svītrot 3. panta trešo daļu, un Juridiskā komisija ir pieņēmusi deputāta Lagzdiņa priekšlikumu.

Juridiskā komisija ir svītrojusi arī panta ceturto daļu, bet papildinājusi to ar jaunu daļu, kas nosaka, ka Latvijas Republikas robežkontroles punktos autotransporta uzņēmējdarbības licencēšanas noteikumu ievērošanas kontroli veic Aizsardzības spēku robežsargu brigādes darbinieki.

Tālāk - 4. pants. Vecajā redakcijā tas ir 5. pants, bet jaunajā tas ir izteikts... Šajā daļā ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Manuprāt, ir otrādi. Vecajā - 4. pants, jaunajā - 5. pants - jūs teicāt otrādi.

A.Liepiņš. Es atvainojos! Ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums: "Autotransporta valsts inspekcija ir valsts pārvaldes iestāde, kas atrodas Satiksmes ministrijas pakļautībā." Daļa ir izteikta jaunā redakcijā, iestrādājot arī deputāta Lagzdiņa priekšlikumu.

Tālāk. Pie otrās daļas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

Otrā nodaļa. "Kravas pārvadājumi ar autotransportu". Ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas nosaka kravas pārvadājumu licencēšanas kārtību.

Tālāk. Pirmā lasījuma 5. pants ir jaunās redakcijas 7. pants. Ir priekšlikums 5. pantu redakcionāli precizēt un svītrot vārdus "vai uzdod to izdarīt saņēmējam". Šim precizējumam ir juridisks raksturs.

Panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta, un panta trešā daļa ir svītrota, jo šī trešā daļa ir iekļauta terminos.

Tālāk 6. pants pirmā lasījuma redakcijā, bet ir 8. pants otrā lasījuma redakcijā.

Juridiskās komisijas priekšlikums ir - apvienot 6. un 7. pantu un izteikt to jaunā redakcijā. Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka ir jānosaka līguma veidi, un tas ir saskaņots ar Civillikumu.

Tālāk. 7. pants ir iekļauts otrā lasījuma redakcijas 8. pantā.

Tālāk - 8. pants. Panta nosaukums ir redakcionāli precizēts, un pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Un izteikts kā 9. pants...

A.Liepiņš. Jā, un izteikts kā 9. pants. Panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta. Panta ceturtā daļa ir redakcionāli precizēta.

Pirmā lasījuma redakcijas 9. pants ir otrā lasījuma projekta 10. pants, kas ir redakcionāli precizēts.

Par 10. pantu ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izslēgt pantu un tā normas iestrādāt otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 25. pantā. Faktiski tas ir tāpēc, lai sistematizētu atbildību, kas pastāv starp kravas nosūtītāju, pārvadātāju un kravas saņēmēju.

Tāpat ir izslēgts arī 11. pants, bet tā normas ir iestrādātas otrā lasījuma sagatavotās redakcijas 25. pantā.

12. pants. Tas ir pirmā lasījuma redakcijas 12. pants, kas ir sagatavotās otrā lasījuma redakcijas 11. pants. Panta nosaukums ir redakcionāli precizēts. Arī panta otrā daļa ir redakcionāli juridiski precizēta. Panta trešā daļa ir redakcionāli precizēta.

13. pants ir izslēgts, bet tā normas ir iestrādātas otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 26. pantā.

Pirmā lasījuma redakcijas 14. pants - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 12. pants. Šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums - apvienot pirmā lasījuma redakcijas 14. un 15. pantu, šīs normas iekļaujot otrā lasījuma 12. pantā.

Par pirmo daļu ir Juridiskās komisijas priekšlikums - sadalīt daļu divās daļās un redakcionāli precizēt. Panta otrā daļa ir izslēgta.

Pirmā lasījuma redakcijas 15. pants tātad ir iekļauts otrā lasījuma sagatavotās redakcijas 12. pantā un redakcionāli precizēts.

Pirmā lasījuma redakcijas 16. pants un 17. pants. Par viņiem ir priekšlikums - pantus izslēgt un tās normas iestrādāt otrā lasījuma sagatavotās redakcijas 25. pantā.

Pirmā lasījuma redakcijas 18. pants. Par viņu ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izslēgt pantu, tā normas iestrādājot otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 26. pantā.

Pirmā lasījuma redakcijas 19. pants. Par viņu ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izslēgt pantu, tā normas iestrādājot otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 26. pantā.

Tāpat arī par pirmā lasījuma redakcijas 20. pantu ir priekšlikums - izslēgt šo pantu, tā normas iestrādājot otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 28. pantā.

Pirmā lasījuma redakcijas 21. pants. Priekšlikums ir izslēgt šo pantu, tā normas iestrādājot otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 27. pantā.

Tāpat arī par pirmā lasījuma redakcijas 22. pantu - to izslēgt, bet tā normas iestrādāt otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 26. pantā.

Tāpat arī par pirmā lasījuma redakcijas 23. pantu. Ir priekšlikums - pantu izslēgt, tā normas iestrādājot otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 26. pantā.

Pirmā lasījuma redakcijas 24. pants ir otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 13. pants. Šis pants ir redakcionāli precizēts.

Pirmā lasījuma redakcijas 25. pants. Par to ir priekšlikums - izslēgt panta normas, iestrādājot tās otrajam lasījumam sagatavotā teksta 25. un 26. pantā.

Par 26. pantu priekšlikumu nav.

27. pants ir otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 15. pants. Šis pants ir redakcionāli precizēts. Arī panta nosaukums ir redakcionāli precizēts. Panta trešā daļa ir juridiski un redakcionāli precizēta. 5., 6. un 7. daļa, tāpat arī panta 8. daļa ir redakcionāli un juridiski precizēta.

Pirmā lasījuma redakcijas 28. pants - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 16. pants - ir juridiski un redakcionāli precizēts. Otrā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, un tas ir saskaņots ar Civillikuma normām.

Par ceturto daļu. Redakcionāli precizēts ceturtās daļas 1. punkts, 2. punkts izteikts par diviem punktiem jaunā redakcijā, kā arī redakcionāli precizēts ceturtās daļas 3. punkts. Panta piektā un sestā daļa ir redakcionāli precizēta.

Pirmā lasījuma redakcijas 29. pants - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 17. pants - ir redakcionāli precizēts. Pirmā un otrā daļa ir redakcionāli precizēta, trešā daļa ir... jā, juridiski precizēta - "likumsubjekti". Ceturtā un piektā daļa ir redakcionāli precizēta, kā arī sestā daļa ir redakcionāli un juridiski precizēta.

Pirmā lasījuma redakcijas 30. pants un otrajam lasījumam sagatavotā likumprojekta 18. pants. Panta nosaukums ir redakcionāli precizēts, bet otrā daļa ir sadalīta divās daļās, tās redakcionāli precizējot. Panta trešā daļa ir redakcionāli precizēta. Tāpat arī panta sestā daļa ir juridiski un redakcionāli precizēta. Panta septītā daļa ir redakcionāli precizēta. Tāpat arī panta astotā daļa ir redakcionāli precizēta.

Pirmā lasījuma redakcijas 31. pants - otrajam lasījumam sagatavotās likumprojekta redakcijas 19. pants. Šā panta nosaukums ir redakcionāli precizēts. Tāpat arī šis pants kopumā, tā daļas, ir redakcionāli precizētas.

Pirmā lasījuma redakcijas 32. pants - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 20. pants - ir redakcionāli precizēts.

Pirmā lasījuma redakcijas 33. pants - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 21. pants - ir juridiski un redakcionāli precizēts.

34. pants, kas otrajam lasījumam sagatavotajā redakcijā ir 22. pants, ir redakcionāli precizēts. Pirmās trīs daļas ir redakcionāli precizētas, bet ceturtā daļa ir juridiski precizēta. Piektā daļa ir redakcionāli precizēta.

35. pants pirmā lasījuma redakcijā otrajam lasījumam sagatavotajā redakcijā ir 23. pants. Šis pants ir juridiski un arī redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. 36. pants.

A.Liepiņš. Pirmā lasījuma 36. pants - otrajam lasījumam sagatavotajā redakcijā 24. pants - ir redakcionāli un juridiski precizēts.

Tālāk ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt ar jaunu pantu, iestrādājot tajā pirmā lasījuma redakcijas 10., 11., 16., 17. pantu un 25. panta pirmo daļu. Ar to jūs varat iepazīties, tāpēc es nelasīšu.

Tālāk Juridiskās komisijas priekšlikums ir papildināt ar jaunu pantu, iestrādājot tajā pimā lasījuma redakcijas 13., 18., 19., 22., 23. pantu un 25. panta otro un trešo daļu...

Sēdes vadītājs. ... Līdz ar to izveidojot 26. pantu. Tālāk!

A.Liepiņš. Tālāk ir Juridiskās komisijas priekšlikums - pārcelt pirmā lasījuma redakcijas 21. pantu par otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 27. pantu un izteikt jaunā redakcijā.

Tālāk Juridiskās komisijas priekšlikums ir pārcelt pirmā lasījuma redakcijas 20. pantu par otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 28. pantu un izteikt jaunā redakcijā.

Likumprojekta trešā nodaļa. Pirmā lasījuma redakcijas 37. pants, bet otrajam lasījumam sagatavotā projekta 29. pants. Redakcionāli precizēts ir panta nosaukums. Bez tam pants ir papildināts ar jaunu daļu, iestrādājot tajā terminu "autobuss", kā arī ir papildināts ar jaunu trešo, ceturto un piekto daļu.

Pirmā lasījuma redakcijas 38. pants - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 30. pants - ir redakcionāli precizēts. Trešajā daļā ir pieņemts deputāta Lagzdiņa priekšlikums ar redakcionālu precizējumu. Tāpat arī panta ceturtajā daļā ir pieņemts deputāta Lagzdiņa priekšlikums ar redakcionālu precizējumu. Panta piektā daļa ir redakcionāli precizēta. Panta sestā daļa ir juridiski un redakcionāli precizēta.

Pirmā lasījuma redakcijas 39. pants, kas tagad ir otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 31. pants. Par šo pantu ir deputāta Lagzdiņa priekšlikumi. Šā panta pirmā daļa, pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, iestrādājot deputāta Lagzdiņa priekšlikumus. Panta otrā daļa ir juridiski un redakcionāli precizēta. Tāpat arī panta trešā daļa. Pants papildināts ar divām jaunām daļām - ceturto un piekto daļu.

Pirmā lasījuma redakcijas 40. pants - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 32. pants. Šā panta otrā daļa ir juridiski precizēta. Tāpat trešā daļa ir juridiski precizēta, bet piektā daļa ir izteikta jaunā redakcijā. Panta sestā daļa ir juridiski precizēta.

Pirmā lasījuma redakcijas 41. pantam - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 33. pantam - ir juridiski precizēta pirmā daļa, bet otrajā daļā ir pieņemts deputāta Lagzdiņa priekšlikums ar redakcionālu precizējumu. Tāpat ir arī Juridiskās komisijas priekšlikumi, kam ir precizējošs raksturs. Trešajā daļā ir pieņemts deputāta Lagzdiņa priekšlikums ar redakcionālu precizējumu un šī trešā daļa ir juridiski un redakcionāli precizēta.

Tālāk ir jauns 34. pants, kurā ir iestrādāts deputāta Lakševica priekšlikums par pirmā lasījuma redakcijas 50. pantu.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 42. pants - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 35. pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Pirmajā lasījuma pieņemtās redakcijas 43. pants - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 36. pants - ir redakcionāli un juridiski precizēts.

Pirmā lasījuma redakcijas 44. pants - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 37. pants - ir juridiski un redakcionāli precizēts.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 45. pants - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 38. pants. Šā pantā pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, bet otrā daļa ir juridiski precizēta.

Pirmā lasījuma redakcijas 46. pants ir izslēgts, jo likumā jau ir noteikti pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumi.

Pirmā lasījuma pieņemtās redakcijas 47. pants - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 39. pants. Šā panta otrā daļa ir izteikta ar divām daļām jaunā redakcijā.

Panta trešā daļa, kas tagad otrajam lasījumam sagatavotajā redakcijā ir ceturtā daļa, ir juridiski precizēta.

Panta ceturtā daļa, kas tagad ir piektā daļa, ir redakcionāli precizēta.

Pirmajā lasījumā pieņemtā projekta 48. pants - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 40. pants. Šā panta nosaukums ir papildināts ar vārdu "pasažieru". Otrā daļa ir redakcionāli un juridiski precizēta. Panta trešā daļa ir izteikta jaunā redakcijā. Tāpat jaunā redakcijā ir izteikta arī panta ceturtā daļa.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 49. pants - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 41. pants - ir redakcionāli un juridiski precizēts.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 50. pants - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 42. pants. Šī panta daļas ir redakcionāli un juridiski precizētas, kā arī trešā un ceturtā daļa ir izteikta jaunā redakcijā.

Par pirmā lasījuma redakcijas 50. pantu ir deputāta Lakševica priekšlikums. Šis priekšlikums ir iestrādāts otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 34.pantā.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 51. pants - jaunās redakcijas 43. pants. Šī panta pirmā daļa ir redakcionāli un juridiski precizēta. Tāpat arī precizēta trešā daļa, bet panta ceturtā daļa ir izslēgta.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 52. pants - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 44. pants - ir juridiski precizēts. Tāpat precizēta ir arī otrā daļa, kā arī no pirmā lasījuma redakcijas ir izslēgts 2. un 4. punkts. Panta trešā daļa ir redakcionāli precizēta un no tās ir izslēgts 3. punkts. Panta ceturtā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, bet panta piektā daļa ir redakcionāli precizēta.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 53. pants - otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 45. pants. Šī panta nosaukums ir redakcionāli precizēts. Tāpat redakcionāli precizēta ir panta otrā daļa, panta trešā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, bet izslēgta ir ceturtā, piektā un sestā daļa.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 54. pants - jaunās redakcijas 46. pants - ir izteikts jaunā redakcijā.

Par pirmajā lasījumā pieņemto 55. panta redakciju ir deputātu Lakševica, Piebalga un Lagzdiņa priekšlikumi.Juridiskā komisija pieņēma lēmumu -noraidīt deputāta Lakševica priekšlikumu un deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, kā arī izteikt pantu jaunā redakcijā, iestrādājot tajā deputāta Piebalga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pirmais noraidījums. Vai deputātam Lakševicam nav iebildes? (No zāles deputāts U.Lakševics: "Es neuzstāju uz balsojumu!") Neuzstāj par balsojumu. Pārējiem deputātiem nav iebildes? Līdz ar to akceptējam komisijas priekšlikumu.

A.Liepiņš. Deputāta Piebalga priekšlikums - papildināt ar pārejas noteikumu. Par pārejas noteikumiem - Juridiskās komisijas lēmums bija - noraidīt deputāta Piebalga priekšlikumu un papildināt likumu ar diviem jauniem pārejas noteikumiem, kas būtībā nosaka, ka šā likuma 47. panta noteikumi par obligāto apdrošināšanu stājas spēkā pēc tam, kad ir pieņemts likums par obligāto apdrošināšanu. Šie nosaka to, ka tās normas, ko piedāvā Piebalga kungs, tiks iestrādātas likumā "Par obligāto apdrošināšanu". Es lūgtu jūs pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man liekas, ka, pateicoties tam, ka komisija bija tehniski un pēc formas precīzi sakārtojusi šos visus labojumus un precizējumus, sēdes vadītāja nepārtrauktie jautājumi jums nebija vajadzīgi. Un acīmredzot arī turpmāk, ja likumprojekts ir sakārtots ļoti precīzi, ka var sekot līdzi, it sevišķi tad, ja nav noraidījumu, tā varēs darīt, ja pret to neiebildīs pati Juridiskā komisija. Es ceru, ka viņa pret savu likumprojektu neiebilda un tad arī pret citiem neiebildīs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pārvadājumiem ar autotransportu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts otrajā lasījumā.

A.Liepiņš. Es lūgtu priekšlikumus iesniegt divu nedēļu laikā.

Sēdes vadītājs. Mums datums ir jāakceptē.

A.Liepiņš. 15. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 15.jūnijs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.

A.Liepiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošais likumprojekts ir "Medību likums", trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā Vilnis Edvīns Bresis - Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāts. Godātie deputāti! Es saprotu, ka šajā karstumā klusi sēdēt nevar, bet skaļi arī nevajag uzvesties.

V.E.Bresis (TPA).

Es uztveru to par lielu atbalstu šim likumprojektam, jo viņš to tiešām ir pelnījis. Es lūdzu, kolēģi, paņemt dokumentu ar 473. numuru un arī pārējos papilddokumentus, kuri ir minēti attiecīgajā darba kārtības punktā. Vai es drīkstu sākt ziņojumu?

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

V.E.Bresis. Godātie kolēģi! Par 1. pantu komisija iesaka nodaļas nosaukumu pacelt virs 1. panta. Praktiski tas ir tikai redakcionālas dabas labojums.

Sēdes vadītājs. Turpiniet, lūdzu! Es pēc katra nejautāšu, ja deputātiem nebūs iebildes.

V.E.Bresis. Es tā lēnāk lasīšu, lai precīzi varētu izklāstīt visas izmaiņas. Atbildīgā komisija iesaka mazliet precizēt 1. panta 17. daļu, un, proti, vārdu "lietotājs" šajā panta daļā aizvietot ar vārdiem "lîdz zemes īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās arī zemes lietotājs". Tas ir daudz precīzāk no juridiskā viedokļa un parāda to, ka šis ir process un tikai zināmu laiku šis lietotājs varēs tādus līgumus slēgt. Nekādu citu iebildumu pret šo sadaļu nebija.

Tālāk - par 1. panta 19. daļu. Atbildīgā komisija iesaka papildināt šo daļu ar to, ka medību noteikumus apstiprina Ministru kabinets. Lai būtu pilnīgi skaidrs, kurš ir šā normatīvā akta autors. Citu iebildumu pret šiem skaidrojumiem nebija.

Par 2. pantu... Vai mums, priekšsēdētāja kungs, ir jābalso vai ne?

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

V.E.Bresis. Neiebilst, paldies. Par 2. pantu nav iebildumu un priekšlikumu. Par 3. pantu netika saņemti priekšlikumi. Par 4. pantu netika saņemti priekšlikumi. Par 5. pantu ir saņemti divi priekšlikumi. Atbildīgā komisija iesaka svītrot vārdus "valsts medību platības" ðādu apsvērumu dēļ. Mēs uzskatām, ka šāds uzskaitījums nebūtu pilnīgs, jo tad arī būtu jāuzskaita, teiksim, pašvaldības zemes vai juridisko personu zemes, un beigu beigās tas arī neatbilstu domai un loģikai, kura ir ietverta šajā pantā. Šis pants paredz tikai to, ka visas zemes šā likuma traktējumā tiek iedalītas pēc būtības divās daļās, tas ir, zemes īpašnieka zemēs (tās ir jebkura zemes īpašnieka, arī valsts kā zemes īpašnieka zemes) un līguma zemēs. To arī redakcionāli... tātad ietvērām 5. panta redakcijā. Bez tam esam saņēmuši deputāta Čepāņa priekšlikumu, kurš iesaka 5. pantu papildināt ar šādu tekstu: "Nomas maksa par medību platībām nedrīkst pārsniegt 5% no zemes nodokļa." Atbildīgā komisija izdiskutēja un uzmanīgi izanalizēja deputāta Čepāņa priekšlikumu un to noraidīja vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, saskaņā ar šo priekšlikumu tātad mums ir jānosaka nomas maksas ierobežojumi visām zemēm, to skaitā arī privātīpašuma zemēm. Tas faktiski ir administratīvs akts attiecībā uz privātīpašumu. Tam komisija nevarēja piekrist. Mēs nevarējām piekrist arī tam, ka tiktu ierobežota nomas līgumu slēgšanas maksa arī attiecībā uz valsts zemēm, kaut arī šeit, teiksim, tas nav tā izcelts, jo visi īpašuma veidi brīvā tirgus sistēmā ir vienlīdzīgi, to skaitā arī valsts īpašums. Un otrs moments, uz kuru es gribētu vērst, godātie kolēģi, jūsu uzmanību, ir tas, ka mēs iestrādājām, ja tā varētu teikt, tādu aizsargmehānismu citā pantā, tas ir, 19. panta otrās daļas septītajā sadaļā, kur mēs pastiprinājām to domu, norādot, ka visi ienākumi (pasvītroju vārdus - visi ienākumi), kuri gūti no valsts medību platību iznomāšanas, ir atdodami medību saimniecības sakārtošanai. Līdz ar to faktiski iznomātājs nebūs ieinteresēts šo nomas maksu mākslīgi sakāpināt virs reālās nepieciešamības. Un šīs diskusijas rezultātā tātad izveidojām šā panta jauno redakciju, kura ir piedāvāta jums.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz nolasiet!

V.E.Bresis. 5. pants: "Medību platības Latvijas teritorijā nosaka Valsts meža dienests. Tās iedalāmas medību tiesību īpašnieka un līguma medību platībās."

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, deputāta Čepāņa priekšlikuma nav tabulā. Tātad dokuments nr. 473A ir deputāta Čepāņa priekšlikums, un dokuments nr. 473B ir komisijas lēmums par šo priekšlikumu - noraidīt to.

V.E.Bresis. Es varu paskaidrot tikai to, ka priekšlikums tika iesniegts pēc noteiktā termiņa, taču mēs nebijām principiāli, izskatījām to, un tikai tāpēc tas nav iekļauts šeit tabulā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret komisijas ieteikto 5. panta redakciju? Nav iebildes. 5. pants ir pieņemts komisijas ieteiktajā redakcijā.

V.E.Bresis. Paldies. Par 6. pantu priekšlikumi nav saņemti. Otrās nodaļas 7. pants. Ir saņemti deputātu Puriņas un Čepāņa, Iekšlietu ministrijas un atbildīgās komisijas priekšlikumi. Par ko šeit, kolēģi, ir runa? Ir runa par diviem momentiem. Pirmais moments, par ko runā godātā deputāte Puriņa un arī Iekšlietu ministrija, attiecas uz to, kam ir tiesības noteikt ieroču iegādes kārtību un tālāko darbību - tātad reģistrāciju, pārreģistrāciju un tā tālāk. Mēs izdiskutējām šo problēmu, un atbildīgā komisija principā iesaka noteikt, ka šo kārtību nosaka Ministru kabinets. Un otra priekšlikuma doma un saturs ir par to, kādi darbības veidi jāparedz šajos noteikumos, kuru pamatā... atzīmē šeit mūsu cienījamais deputāts Čepānis un arī daļēji Iekšlietu ministrija... Šo domu un šo priekšlikumu mēs saskaņojām ar likumu par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai, kur jau ir uzskaitīti šie rīcības veidi, kuri ir reglamentēti ar noteikumiem, un līdz ar to izveidojām jaunu 7.panta pirmās daļas otro teikumu. Atļaujiet jums to nolasīt: "Medību šaujamieroču iegādes, reģistrēšanas, glabāšanas un realizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet to lietošanas kārtību medībās - medību noteikumi." Tas, kā mēs vienojāmies, pēc būtības arī ir Ministru kabineta noteikts dokuments.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipns, nolasiet visu 7. pantu komisijas ieteiktajā redakcijā, lai būtu skaidrība!

V.E.Bresis. 7. pants. Pirmā daļa - mednieka apliecība ir pamatdokuments, kas dod tiesības medīt, iegādāties medību šaujamieročus un saņemt medību atļauju; medību šaujamieroču iegādes, reģistrēšanas, glabāšanas un realizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet to lietošanas kārtību medībās - medību noteikumi. Otrā daļa - medīt ar šaujamieročiem atļauts tikai tad, ja tie reģistrēti valsts policijas iestādēs kā medību šaujamieroči. Trešā daļa - medībās atļauts izmantot tikai medību munīciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem, kuri iesnieguši savus priekšlikumus, ir kādas iebildes? Vai kāds uzstāj, ka vajag balsojumu? Vai varam akceptēt atbildīgās komisijas ieteikto 7. panta redakciju? Nav iebildes. 7. pants ir pieņemts.

V.E.Bresis. 8. pants. Ir saņemti vairāki priekšlikumi - no deputātes Puriņas, Iekšlietu ministrijas, un ir arī atbildīgās komisijas priekšlikumi. Es, godātie kolēģi, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kādas ir problēmas sakarā ar izvirzītajiem priekšlikumiem. Pirmā problēma bija jautājums - kad faktiski jāveic topošā mednieka veselības pārbaude? Vai tā jāveic tad, kad viņš stājas medniekos, vai tad, kad viņš vēlas iegādāties medību šaujamieročus? Otrā lasījuma redakcijas 9. pantā - es mazliet apsteigšu laiku, bet es domāju, ka jūs to tādēļ labāk sapratīsiet, - bija pēc būtības noteikts, ka, iestājoties medniekos, ir jāveic šī medicīniskā pārbaude. Taču tad pēc būtības iznāk, ka, ja šis mednieks vēlas otrreiz iegādāties šaujamieročus, viņam atkal jāiet un jāveic vēlreiz šī medicīniskā pārbude. Mūsu uztverē būtu lieka tāda birokrātiska rīcība, un mēs vienojāmies, ka cilvēkam, lai viņš taptu par mednieku, nav jāiziet šī veselības pārbaude, jo var būt arī tā, ka cilvēks ar ne visai labu veselību vēlas nodarboties ar sportu, vēlas piedalīties medību procesā, bet bez šaujamieroča, iet par dzinēju un tā tālāk, un viņš var iestāties medniekos bez veselības pārbaudes. Bet, ja viņš vēlas iegādāties šaujamieročus, tad viņam šī veselības pārbaude ir obligāta. Tas ir pirmais moments. Tātad to mēs esam realizējuši, svītrojot 9. pantu un mazliet izmainot 8. panta pirmās daļas redakciju.

Un otrs priekšlikums, kurš skar šo pantu un kuru iesniedz Iekšlietu ministrija (un faktiski to papildus ieniedz savā priekšlikumā arī deputāts Čepānis), ir, ka ir jāsvītro 8. panta trešās daļas otrais teikums, kurš nosaka, ka cita veida zināšanu pārbaude nav nepieciešama. Komisija, kolēģi, nevarēja pieņemt šo priekšlikumu divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir tāds, ka tādā gadījumā arī medniekiem būtu faktiski jāliek divi eksāmeni. Pirmais eksāmens - pēc mūsu likuma noteiktajā komisijā, kuru izveido pašvaldība un kuras darbā piedalās arī policijas pārstāvji. Un otrs moments ir, manā uztverē, pats būtiskākais, - ka policija faktiski zināmā mērā... nu, sarunās atklāja savu noslēpumu, ka viņi domā, ka jebkurš mednieks it kā izmanto savu ieroci arī pašaizsardzībai un noliek šo eksāmenu policijas iestādē. Tad arī šis jautājums pie reizes tiktu sakārtots.

Es gribētu jums, kolēģi, atgādināt, ka mēs otrā lasījuma laikā un pirmā lasījuma laikā vienojāmies par to, ka medību šaujamieročus drīkst izmantot tikai medībām un tos nedrīkst izmantot pašaizsardzībai, jo starp medniekiem, kā mēs zinām, ir arī nepilsoņi. Bet, ja mēs pieņemtu šo formulu un svītrotu trešās sadaļas otro teikumu, tad pēc būtības mēs atvērtu ceļu tam, ka medību šaujamieročus pašaizsardzībai varētu izmantot arī daļa nepilsoņu. Tāpēc mēs nepiekritām šim priekšlikumam un šo teikumu nesvītrojām.

Līdz ar to acīmredzot būtu vispareizāk nolasīt šo nedaudz, nedaudz izmainīto 8. panta jauno redakciju, lai mūsu kolēģi to labāk saprastu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

V.E.Bresis. Tātad šis pants - vēlreiz atgādinu - ir apvienots ar 9. pantu otrajā lasījumā. 8. panta pirmā daļa: "Mednieka apliecību var iegūt Latvijas Republikas iedzīvotāji, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Mednieka apliecību izdod Valsts meža dienesta virsmežniecības pēc tam, kad nokārtots eksāmens mednieku eksaminācijas komisijā. Pārbaudāmo zināšanu apjomu nosaka medību noteikumi. Mednieka apliecība ir derīga visā Latvijas teritorijā."

Otrā daļa: "Mednieku eksaminācijas komisiju pēc Valsts meža dienesta ieteikuma apstiprina rajona padome vai republikas pilsētas dome, iekļaujot tajā Valsts meža dienesta, vides aizsardzības un valsts policijas speciālistus, kā arī mednieku biedrību pārstāvjus. Eksaminācijas komisijas darbību finansē Valsts meža dienests, nosakot maksu par eksāmenu kārtošanu un mednieka apliecības sagatavošanu."

Trešā daļa: "Par eksāmena rezultātiem tiek sastādīts protokols. Cita veida zināšanu pārbaude medību šaujamieroču iegādei medībām nav nepieciešama."

Sēdes vadītājs. Vai deputāti - priekšlikuma iesniedzēji - nelūdz balsot par saviem priekšlikumiem? Nelūdz. Vai pārējiem deputātiem nav iebildumu pret 8. panta redakciju, kuru nupat nolasīja komisijas vārdā deputāts Bresis? Nav. Līdz ar to 8. pants ir pieņemts.

V.E.Bresis. Kolēģi! Tātad, tā kā 9. pants, kā mēs vienojāmies, ir redakcionāli iekļauts 8. panta pirmajā daļā, tas tiek svītrots.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. 10. pants. Ir saņemts deputātes Velta Puriņas priekšlikums 10. panta pirmo un otro daļu izteikt mazliet savādākā redakcijā. Es gribētu teikt, ka pēc būtības nav absolūti nekādu izmaiņu, ir tikai redakcionālā ziņā cits variants - un, kā mums, komisijai, likās, mazliet neveiklāks, tāpēc mēs atļāvāmies nepieņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Puriņa arī tam piekrīt? Piekrīt.

V.E.Bresis. Ir arī deputātes Puriņas un Iekšlietu ministrijas priekšlikums par to, kādā veidā rīkoties pēc tam, kad ir anulēta mednieku apliecība. Mēs konsultējāmies ar Iekšlietu ministriju, un Iekšlietu ministrija mums ieteica precizētu redakciju, kas zināmā mērā iekļauj arī deputātes Veltas Puriņas rūpes par šo problēmu, un izveidojām 9. panta otrās daļas jaunu redakciju, kura skan šādi: "Par mednieka apliecības anulēšanu vai tās atņemšanu uz laiku tiek informēta attiecīgā valsts policijas iestāde." Kā mūs informēja policijas iestāžu pārstāvji, tālākā rīcība ir noteikta viņu instruktīvajos materiālos, un nav nepieciešams to vairāk precizēt mūsu likumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji - neiebilst? Neiebilst. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. 11. pantā atbildīgā komisija iesaka svītrot vārdus "kâ arī izveidot uzņēmējsabiedrības", jo tā ir faktiski liekvārdība, neviens mums ar to nodarboties nav liedzis, un, svītrojot šos vārdus, mēs vienkārši padarīsim mūsu likumu lakoniskāku.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Pants ir pieņemts. Tālāk!

V.E.Bresis. 12. pantā ir saņemts Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums, ka reprezentācijas medībām ir atstājamas 5 mežniecības. Godātie kolēģi, tā kā mēs jau pamatīgi šo problēmu izdiskutējām otrā lasījuma laikā, atbildīgā komisija noraidīja deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu, motivējot šo savu lēmumu galvenokārt ar to, ka pašreiz nav iespējams, godātie kolēģi, precīzi noteikt šīs teritorijas. Jebkuram medību iecirkņa apsaimniekotājam šīs teritorijas ir par jaunu jāapzina, mūsu likumā paredzētajā termiņā ir jāslēdz jauni nomas līgumi attiecībā uz visām šīm teritorijām. Es jau jums varu pateikt avansā, ka ir paredzēta tiešām šo medību platību samazināšana, bet mēs nevaram apsteigt laiku, un šodien praktiski mēs nevaram arī pateikt, par cik notiks šī samazināšanās, un pats galvenais, ka tomēr mums nevajadzētu šeit nodarboties ar tādu tīri saimniecisku jautājumu risināšanu. Tādam nolūkam ir Ministru kabinets, kuram mēs uzticam apstiprināt nolikumu par šo saimniecību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo priekšlikumu. Deputāts Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Iemesls, kamdēļ es šo priekšlikumu cēlu priekšā, ir tāds, ka, manuprāt, reprezentācijas medības ir ļoti vērtīgs pasākums, tas, bez šaubām, ir valsts augstākās diplomātijas sastāvdaļa, un tamdēļ tas, manuprāt, ir visai vērtīgs valdības darbības veids. Bet kas šeit ir par problēmu? Problēma ir tā, ka platības nav nemaz norobežotas vai noteiktas. Kad 1993. gadā noteica šīs reprezentācijas medībām izmantojamās platības, tika minētas gandrīz vai 30 mežniecības - tātad milzīgas platības vairāku simtu tūkstošu hektāru kopumā. Un šeit ir iespēja to nelietīgi izmantot - ar reprezentācijas medību izkārtni rīkot it kā reprezentācijas medības, un gandrīz vai katrs pagasta vecākais to varētu darīt. Tamdēļ, lai šo labotu, lai dotu bagātīgu platību klāstu un arī labu iespēju izvēlēties labākās mežniecības reprezentācijas nolūkam, es piedāvāju 5 novados katrā pa mežniecībai un tad vēl vienu papildus pēc izvēles. Tas ir daudz vairāk, nekā ir nepieciešams, un dod iespēju izvēlēties labākos medību objektus, lai šīs reprezentācijas medības tiešām būtu arī tā vārda cienīgas, bet lai netiktu izmantotas tā, kā tas šajā idejā īstenībā nav paredzēts vai attaisnojams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Meža ministrs Ozols. Va jūs, Ozola kungs, izmantosit 6 minūtes? (No zāles ministrs A.Ozols: "Es domāju, ka runāšu īsi!") Lūdzu, 6 minūtes līdz starpbrīdim.

A.Ozols (mežu valsts ministrs).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šis ir jautājums, kas ir izraisījis ļoti daudz diskusiju, un, godīgi sakot, es gribētu teikt, ka acīmredzot tas noticis nepietiekošas iepriekšējas informācijas un arī varbūt daļējas jautājuma neizpratnes dēļ.

Ja jūs nobalsosit par jauno Medību likumu, tas ieliks pavisam citādus principiālus pamatus vispār mednieku, zemes īpašnieku un tās lietotāju attiecībās. Pašlaik principā visā Latvijas teritorijā notiek zemes reforma, un visas šīs attiecības, kas līdz šim tika slēgtas par bijušajām valsts medību platībām, būtiski mainās. Mums Latvijā nav nevienas mežniecības, kas pilnībā būtu mežu valsts īpašumā. Tieši otrādi. Teiksim, Gaiziņkalna mežniecībā pašlaik valsts īpašumā ir palikuši 200 ha mežu. Informācijai gribētu teikt, ka vidēji mežniecībā ir apmēram 10 000 ha mežu. Cienījamā deputāta Kalniņa minētais skaitlis par daudzajām mežniecībām arī nav īsti precīzs, bet lieta ir tāda, ka ne jau visas šīs mežniecību teritorijas aizņem valsts medību saimniecība, jo no dažas teritorijas tie varbūt ir pāris vai desmit kvartālu. Un šajā sakarā es gribētu teikt tā, ka, ja mēs, protams, orientētos uz kopējo 10 mežniecību platību, tad tas būtu vairāk nekā nepieciešams, bet mēs nekādā gadījumā pašreizējā situācijā nevaram ierakstīt likumā šādu ierobežojumu, jo tas vienkārši nav praktiski iespējams. Valsts medību saimniecība jebkurā gadījumā varēs eksistēt tikai uz valsts īpašumā esošajiem mežiem. Un šajā sakarā mēs pašlaik veicam jaunu un pilnīgu medību platību inventarizāciju, kuras rezultātā tad arī šie priekšlikumi tiks iesniegti. Un tā kopējā platība jau būtu pilnīgi pietiekoša, bet tikai absolūti nebūs iespējams to izveidot kompaktās 5 mežniecībās.

Tāpēc es ļoti gribētu lūgt cienījamos deputātus pašreizējā situācijā neielikt likumprojektā šādu cieši regulējošu ciparu, jo es varu pavisam mierīgi pateikt, ka diemžēl šīs kaislības, kas bija iepriekšējā laikā par valsts medību saimniecībām, šeit ir radījušas ļoti lielu neizpratni, un varbūt agrāk tam arī bija zināms pamats. Un tieši tāpēc mēs to esam pašlaik ielikuši likumā, lai šo jautājumu beidzot normālā veidā sakārtotu. Tomēr, galu galā tas būs atkarīgs no tā, kādas platības paliks valsts īpašumā un kuras mums būs vispār iespējams izmantot šīm vajadzībām. Es vēl reizi lūdzu atstāt komisijas ieteikto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nav pieteikušies deputāti vairāk runāt? Debates pabeidzam. Vai, jūs, referent, vēlaties mums teikt īsu galavārdu? Mums ir jābalso.

V.E.Bresis. Jā, godātie kolēģi, es pilnīgi piekrītu Ozola kungam un varu teikt deputātam Mārtiņam Ādamam Kalniņam, ka jūsu piedāvātā redakcija diemžēl nu nekā nav pieļaujama šajā likumā, jo jūs piedāvājat ik gadus izvēlēties... Tas nozīmē, ka ik gadus reprezentācijas medībām pēc būtības ir jāslēdz līgumi un jāmeklē jaunas mežniecības. Tas vispār noved šo problēmu pilnīgā strupceļā. Tāpēc es arī vēlos aicināt deputātus balsot par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu - reprezentācijas medībām valsts medību saimniecība ik gadus var izvēlēties līdz 5 mežniecībām - katrā novadā pa vienai mežniecībai un vēl vienu mežniecību jebkurā novadā. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 13 - par, 25 - pret, 22 - atturas. Nav pieņemts.

Balsosim par komisijas priekšlikumu - reprezentācijas medību organizēšanai Valsts meža dienesta pakļautībā darbojas bezpeļņas organizācija - valsts medību saimniecība, kuras statūtus apstiprina Ministru kabinets. Ar medībām (arī reprezentācijas medībām) saistītos izdevumus sedz medību ierosinātājs - fiziskā vai juridiskā persona no saviem līdzekļiem. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 7. 11. panta redakcija ir pieņemta komisijas piedāvātajā variantā.

Tagad, godātie deputāti, paturēsim prātā, ka esam apstiprinājuši 11. pantu un pie 12. panta atgriezīsimies pēc pārtraukuma, kurš ilgs līdz pulksten 15.30. Pusstundas pārtraukums.

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 58 deputāti. 59, 60.

Deputāt Bresi, lūdzu, turpināsim izskatīt likumu "Medību likums" trešajā lasījumā. 12. pants.

V.E.Bresis. Par 12. pantu priekšlikumi par izmaiņām nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.E.Bresis. Par 13. pantu arī nav saņemti priekšlikumi.

Par 14. pantu ir saņemti divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Tātad 1. teikumā vārdu "privātīpašumu" aizvietot ar vārdu "îpašumu". Šā priekšlikuma tabulā nav, jo sakarā ar Čepāņa kunga priekšlikumu ir ienests par šiem 5 procentiem. Bet mēs lūdzam tātad "mçdību platībās esošo privātīpašumu" aizvietot ar vārdiem "medību platībās esošo īpašumu", iekļaujot šajā jēdzienā visas īpašuma formas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

V.E.Bresis. Otrs priekšlikums ir vērsts uz medību reģistrācijas, teiksim, medību iecirkņu apsaimniekotāju, reģistrācijas vienkāršošanu. Ir tāds priekšlikums - izslēgt no 15. panta otrā teikuma sekojošus vārdus: "...ir medību ierīcības projekta un". Doma ir tāda, ka, lai reģistrētu medību iecirkņa darbību virsmežniecībā, ir vajadzīgi attiecīgie līgumi un medību iecirkņa apsaimniekošanas plāns. Pēc otrās redakcijas piedāvātā varianta vēl būtu bijis nepieciešams arī medību ierīcības projekts, kuru varētu it kā saņemt virsmežniecībā. Bet tas zināmā mērā sarežģītu un birokratizētu medniekiem šo rīcību un praktiski arī nedotu nekādu labumu, jo tik un tā jebkurā gadījumā virsmežniecībā atrodas šis medību ierīcības projekts. Tāpēc mūsu komisija ieteica šos trīs vārdus izslēgt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.E.Bresis. Ir arī deputāta Berķa priekšlikums - 15. pantu papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā: "Platībās, kas nodotas medību tiesību lietotājiem, citas personas var medīt tikai ar medību tiesību lietotāja atļauju".

Godātie kolēģi, šī norma pilnībā tādā pašā redakcijā ir ietverta 23.5. pantā, tāpēc mēs uzskatām, ka otrreiz viņu atkārtot nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Deputāts Berķis piekrīt. Deputātiem nav iebildes? Nav.

V.E.Bresis. 16. pantā atbildīgā komisija iesaka vārdu "laikā" aizstāt ar vārdu "rezultātā" un izslēgt vārdu "nomas". Tā nav tikai vārdu spēle, kolēģi, jo faktiski medību līguma darbības laikā dažādu iemeslu dēļ var mainīties zvēru skaits medību objektā. Arī kaut kādu dabas katastrofu vai slimību rezultātā. Un, protams, par to nebūtu jāatbild medību tiesību lietotājiem. Tāpēc šī jaunā nelielā redakcijas izmaiņa runā par to, ka atjaunošanas izdevumus sedz medību tiesību lietotājs tikai tajā gadījumā, ja viņa darbības rezultātā ir izmainījies meža dzīvnieku skaits dotajā objektā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts. Tālāk!

V.E.Bresis. 17. pantā deputāts Berķis ir iesniedzis trīs variantus ar izmaiņām. Tātad runa ir par jaunu trešā lasījuma 16. pantu. Kolēģi, atbildīgā komisija uzmanīgi izanalizēja katra varianta priekšrocības un būtību, kāda tiek ietverta šajā piedāvājumā, un iesaka zināmā mērā gandrīz vai apvienot visus šos trīs priekšlikumus ar jaunu 16. panta otro sadaļu, kura skanētu šādi: "Ja šā panta pirmās daļas noteikumi nepieļauj medīšanu, tad medību tiesību lietotāji var slēgt savstarpējus līgumus par limitēto medījamo dzīvnieku sugas aprūpes organizēšanu un medīšanu medību ierīcības projektā noteiktajā kārtībā". Tātad te pēc būtības ir dota tāda iespēja tiem medību iecirkņiem, kuriem nav pietiekamas platības, savstarpēji vienoties, savstarpēji organizēt zvēru aprūpi un arī medību ierīcības projekta noteiktajā kārtībā veikt attiecīgās sugas medības.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Protams, tas ir labāks variants, kuru pieņēmusi komisija, nekā tas, kas bija otrajā lasījumā, bet ir tā, ka bērnībā kādreiz bērni spēlējas un tad saplēšas un tad vecāki saka: "Sabučojieties un salīgstiet mieru!" Tad, ja citas iespējas nav, sabučojas arī, bet tas miers tomēr ir ar tādu lielu rūgtuma piegaršu, jo kā tu bučosi cilvēku, ar kuru tu īsti labi nevari satikt. Tāpēc, vārdu sakot, mans medību kolektīvs ar īstu latvieša dabu tomēr saka tā: "Kas ir mans, tas ir mans. Un kas ir cita - tas ir cita! Cita negribu, bet man gribētos, lai mana daļa būtu nošķirta nost!" Es tomēr gribētu, lai balso par otru variantu, kurš ļauj uzskaitīt zvēru teritoriju lielākā platībā, jo tas ir skaidrs, ka medību saimniecībai ir jābūt organizētai tā, lai platība ir pietiekoši liela, lai tur tiktu ņemta vērā zvēru pārvietošanās, lai visu var aprēķināt. Tātad zvēru aprēķināšanai, uzskaitīšanai, medījamo dzīvnieku skaita noteikšanai lai būtu šī lielā platība, bet kolektīvām medībām limiti medīšanai tomēr jānosaka pietiekami mazā iecirknī, kas atbilstu tagadējā kolektīva, teiksim, lielumam. Un mēs uzskatām, ka stirnām tomēr vajadzētu būt 200 hektāriem, briežu govīm un teļiem, un meža cūkām - 1000 hektāriem, briežu buļļu medībām - ne mazāk kā 1500 un aļņu medībām - ne mazāk kā 1500 hektāru, apvidos, kas medību ierīcības projektā noteikti kā aļņu saimniecība - 400 hektāru, un arī apvidos, kas minētajā projektā ir fiksēti kā "Saulgriežu" saimniecība. Tad būtu skaidri papīri, tā sakot, un skaidra būšana. Tā ka es tomēr gribu pamēģināt, kā tas būtu, ja mēs balsotu par otro variantu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas komentēt? Lūdzu!

V.E.Bresis. Godātie kolēģi! Es visnotaļ cienu Berķa kunga priekšlikumus, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka galvenais šodien ir ne jau medīšana, bet zvēru aizsardzība. Un mūsu zinātnieki ir secinājuši, ka šīs minimālās platības, kurās attiecīgais dzīvnieks dzīvo, ir nepieciešamas, lai viņš varētu normāli veidot, teiksim, savu nākamo paaudzi, barības vidi, kura viņam būtu un kur viņš varētu pārvietoties, un praktiski šie attiecīgie dzīvnieku sugu veidi tieši tādās platībās arī izvērš savu bioloģisko darbību. Tiklīdz mēs faktiski sāksim regulēt šo platību, mēs tūdaļ šo normālo dzīvnieku dzīvi faktiski mākslīgi ierobežosim. Tas ir absolūti ar likumu neregulējams process. Mēs, protams, to varam noteikt pavisam citādās platībās, bet alnis vienalga dzīvos tajā platībā, kura bioloģiski viņam ir nepieciešama. Tāpēc es ļoti lūdzu jūs neatkāpties no komisijas priekšlikuma. Vēl jo vairāk tāpēc, ka otrais variants, par kuru aicināja balsot godātais Berķa kungs, vispār, manā uztverē, nav īsti loģisks, jo viņš saka, ka minimālās medību platībās, kurās var uzskaitīt un noteikt medījamo dzīvnieku skaitu, ir sekojošas. Bet, godātie kolēģi, uzskaitīt var arī vienā hektārā. Tā ir pavisam cita lieta. Mēs sajaucam šeit uzskaitīšanu, medīšanu un bioloģisko apriti, bioloģisko vidi, kurā dzīvo dzīvnieks. Tāpēc man ir ļoti liels lūgums - balsot par komisijas variantu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka faktiski ar šā panta otro daļu mēs praktiski esam samazinājuši šīs vērtības medniekiem līdz minimumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Aivara Berķa piedāvāto panta redakciju - 17. pantam. Viņš savā uzrunā lūdza balsot par viņa piedāvāto otro variantu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 12, atturas - 28. Nav pieņemts.

Par komisijas piedāvāto 17. panta, bet tagad trešajā lasījumā - 16. panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 8. 16. pants ir akceptēts komisijas piedāvātajā redakcijā. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. Par 17. pantu priekšlikumi izmaiņām nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.E.Bresis. 18. pants. Ir iesniegti atbildīgās komisijas priekšlikumi, kuri pēc savas dabas ir redakcionāli. Un te ir runa par to, ka jāmaksā ir nevis par trofeju izvešanu, bet jāmaksā par trofeju izvešanas atļaujām.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes?

V.E.Bresis. Par 19. panta pirmo daļu ir priekšlikums - izdarīt iestarpinājumu, ka medību saimniecības attīstīšanai tiek izveidots medību fonds. Un iestarpinājums skan sekojoši: "...kas ir meža attīstības fonda nodalīta sastāvdaļa". Tas, kolēģi, ir zināmā mērā mūsu cienījamās Budžeta komisijas priekšlikums, kas palika kā parāds no otrā lasījuma. Ir priekšlikums atbalstīt šādu...

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

V.E.Bresis. Par 19. panta otrās daļas 7. apakšpunktu ir tātad priekšlikumi, par kuriem es jau jums ziņoju, runājot par deputāta Čepāņa atklāti izteikto priekšlikumu par nomas maksu, ka visi ienākumi no valsts medību platības iznomāšanas tiek ieskaitīti Medību fondā. Tātad ir priekšlikums pastiprināt šo sadaļu ar vārdu "visi", lai nebūtu nekādu domstarpību.

Sēdes vadītājs. Arī tas ir pieņemts.

V.E.Bresis. Vairāk nav priekšlikumu par 19. pantu.

Sēdes vadītājs. 21. pants - šā lasījuma 20. pants.

V.E.Bresis. Šeit ir arī nelieli redakcionāli priekšlikumi, un ir arī Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums - svītrot 21. panta pirmās daļas otro teikumu. Redakcionālas dabas priekšlikumi, godātie kolēģi, ir saņemti no atbildīgās komisijas, kura iesaka 20. panta pirmo daļu papildināt ar vārdiem "limitēto medījamo dzīvnieku", lai būtu pilnīgi skaidrs, ka šā panta pirmajā apakšpunktā mēs runājam tieši par limitēto medījamo dzīvnieku medību atļauju izsniegšanas kārtību. Es domāju, ka tas ir redakcionālas dabas priekšlikums, un acīmredzot nav iebildumu pret šo papildinājumu.

Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums ir svītrot otro teikumu, kurā ir runa par to, ka "Valsts meža dienestam ir tiesības izmantot medību atļaujas valsts mežos līdz pieciem procentiem no ikgadējā dzīvnieku nomedīšanas lielākā pieļaujamā skaita". Es gribu teikt, kolēģi, ka vēl nupat pārtraukumā runāju ar mūsu medību ekspertiem par to, ka zināmā mērā tas ir tomēr ierocis par labu medniekiem, lai mednieki, slēdzot šos līgumus ar Valsts meža dienestu, varētu arī nolīgt, kādā apjomā attiecībā uz šiem pieciem procentiem šīs atļaujas tiek atstātas Valsts mežu dienestam. Es domāju, jūs labi saprotat, ka medību noteikumos tieši tiks iekļauta un aprakstīta šī procedūra, kā līdz pieciem procentiem šīs atļaujas, limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas atļaujas, tiek nodotas Valsts mežu dienestam. Ja šādas normas nebūtu, tas faktiski nāktu par sliktu pašiem medniekiem, jo viņiem nebūtu šā dialoga un līdz ar to faktiski nebūtu arī argumentu tanī brīdī, kad vajadzēs vienoties par nomas maksu attiecībā uz konkrētajām valsts mežu platībām. Tāpēc es uzskatu, ka šo teikumu nevajag svītrot, arī mūsu komisijas vārdā lūdzu nesvītrot šo teikumu no attiecīgā teksta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Man būtībā ir jautājums par šo teikumu. Šeit ir rakstīts, ka Valsts mežu dienestam ir tiesības izmantot medību atļaujas - un tā tālāk piecu procentu apmērā. Man ir tādas pārdomas: ja, piemēram, mūsu komisija, Budžeta komisija, izveido valsts budžetu, vai nav arī zināma līdzība, ka tad varētu zināmus procentus no valsts budžeta paturēt Budžeta komisija? Ja mūsu ierēdņi, kuri ir Valsts mežu dienestā, var izmantot vienu zināmu skaitu no medību atļaujām, te nekas nav teikts, kādā veidā... Un vai nevar rasties aizdomas, ka viņi izmantotu atļaujas, vai nu paši šaujot dzīvniekus lielākā skaitā, vai varbūt pārdodot tās atļaujas, vai varbūt atvedot no ārzemēm bagātus medniekus un tādā veidā gūstot līdzekļus? Tādēļ es vēlētos pajautāt, vai mūsu godātais referenta kungs varētu paskaidrot, kā ir parasts, kā tā atļauju izmantošana notiek. Es pieņemu, ka tur ir vairāki veidi, un droši vien daudzi no tiem ir tādi, ka nekādu iebildumu nevarētu būt, bet, spriežot pēc tā, kā tas te ir izteikts vārdos un teikumos, tiešām ir pamats aizdomām, ka varbūt šeit notiek kaut kāda neētiska atļauju izmantošana. Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Man diemžēl nākas atkal iebilst Mārtiņam Ādamam Kalniņam, kura uzskatus, it sevišķi medību lietās, es ļoti cienu, bet nevar atstāt meža darbiniekus bez licencēm, jo tieši viņi ir tie, kas dzīvo mežā, un tieši viņi ir tie, kuri ir mednieki. Un, ja mēs viņiem, tiem, kas dzīvo mežā, kas strādā mežā, neatvēlam vismaz piecus procentus no kopējā licenču skaita, ko tad viņi tur, tajā mežā, darīs? Un viņiem zudīs visa medību pieredze. Nebūsim vieglprātīgi, atstāsim komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs. Deputāts Grīgs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Jā, šeit ir tāds interesants moments. Varbūt daļēji sava loģika ir arī jau šai redakcijai, ko piedāvāja Breša kungs. Ir sava loģika arī Kalniņa kunga teiktajā, un sava loģika ir arī Seiles kundzes teiktajā, -bet kā lai iziet no šīs situācijas? Es domāju, ka daudzreiz arī šos piecus procentus no meža dienesta darbiniekiem varētu izmantot ļaunprātīgi. Ar tām licencēm var... zināt, licence... uz vienu licenci var daudz zvēru izšaut, bet, teiksim, meža darbinieki taču savos kolektīvos arī... Var jau būt, ka viņiem vajadzētu atstāt kaut kādu balvu fondu par pirmšķirīgu mednieku darbu mežu atjaunošanā vai kaut kādā citā jomā, viņiem būtu tiesības izsniegt kā balvu lieku licenci, arī tā varētu būt. Te ir teikts - līdz pieciem procentiem. Un es šajā mirklī nevaru pateikt, kas būtu loģiskāk. Var būt, ka vajadzētu atstāt tos piecus procentus, bet var būt, ka ne, jo paši meža darbinieki jau sastāv arī kolektīvos. Ne vienmēr kolektīvs ir kolektīvs. Un ja ir, teiksim, meža postījumi... tāpat ir speciāli... tur ir atļaujas atkal. Tā ka es personīgi nevaru izsvērt, bet medību profesionāļiem ir jāizsver šis jautājums.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu. Es arī esmu mednieks, lai gan, kopš esmu kļuvis par deputātu, laikam esmu nosacīts mednieks, jo vienkārši man nav laika to darīt.

Mežu dienesta darbinieks dzīvo mežā. Tā ir viena lieta. Otra lieta - viņam ir jāpavada jebkurš kolektīvs, kas dosies medībās, viņam ir, varētu teikt, daudz laika jāpavada mežā, ja mednieki biežāk nāk. Viņš pārzina mežu. Viņš arī bieži vien ir tas, kas strādā, lai barotavas piepildītu vai arī restaurētu, atjaunotu, un licence ir zināmā mērā arī tāda kā prēmija, es tā varētu teikt. Un šinī gadījumā es domāju, ka tie pieci procenti... Un, ja mēs runājam par to, ka viņš var mežu ļaunprātīgi izmantot, jāsaka, ka viņš to var tikpat ļaunprātīgi izmantot acīmredzot bez jebkādas licences, jo viņš to mežu pazīst kā savu kabatu. Bet es domāju, ka tas ir ļoti normāli, jo galu galā visas šīs limitēto dzīvnieku medību licences ir uzskaitītas, un tātad tas ir kontrolējams fakts - cik ir šo licenču un kur tās paliek. Jo mēs esam Rīgas kungi vai kādi, kas ir no citurienes, ierodamies tikai uz medībām, bet meža dienesta darbinieki ir cilvēki, kas tur strādā uz vietas un būtībā bieži vien dara šo te melno darbu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas teikt galavārdu? Lūdzu!

V.E.Bresis. Godātie kolēģi! Mēs esam šajā zālē, lai zināmā mērā noteiktu mūsu iedzīvotāju dažādu kategoriju interešu līdzsvaru, lai viens būtu taisnīgs pret otru. Un es domāju, ka šinī ziņā mūsu komisijas un dažu deputātu atbalstītais variants ir panācis tieši to rezultātu. Es gribētu atgādināt to, ka iepriekšējā laika periodā faktiski nebija noteikts, cik atļauju var paturēt Valsts meža dienesta darbinieki un cik viņiem ir jāatdod medību kolektīviem, līdz ar to patiešām šis princips nebija ievērots.

Otrs moments ir tas, ko es jums gribētu ļoti atgādināt, - ka šodien piedalīties medībās vai medības organizēt nevar medību kolektīvs bez Meža dienesta darbiniekiem, tāpat kā Meža dienesta darbinieki - bez medību tiesību lietotāju atļaujas. Tā ir savstarpēja likumsakarība. Un tāpēc domāt, ka zem šiem pieciem procentiem... protams, līdz šiem pieciem procentiem... attiecībā uz tiem varēs ekspluatēt un šaut pa labi un pa kreisi, un daudz ko neievērot, - tas ir pilnīgi aplams spriedums, jo faktiski tā vai citādi arī šiem meža darbiniekiem medības ir jāsaskaņo ar medību tiesību lietotājiem.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt, kolēģi. Acīmredzot paši mednieki būs ieinteresēti tādā procesā, jo bieži vien mums ir jāizvērš cīņa ar plēsējiem, jo pie mums to skaits ir ievērojami virs normas, pašreiz četras piecas reizes vairāk, nekā tas ir bioloģiski pieļaujams šodien Latvijā. Un, lai cīnītos kaut vai ar tādiem plēsīgiem dzīvniekiem kā vilkiem, ir vajadzīgi ļoti profesionāli mednieki, un acīmredzot šiem Valsts meža dienesta darbiniekiem vajadzēs šos profesionāļus piesaistīt, un tad šīs piecu procentu licences arī būs jāliek lietā. Tā ka es ļoti lūdzu atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu - 21. panta pirmajā daļā svītrot otro teikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 30, atturas - 19. Nav pieņemts.

Tagad - par otrā lasījuma 21.pantu, kam trešajā lasījumā atbilst 20. pants. Par to redakciju, kuru iesaka atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 6. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.

Un tagad, kad šis pants ir pieņemts, es gribēju aicināt deputātus tomēr debatēs, runājot par saviem kolēģiem, piemēram, neteikt, ka tie, kas balsos tā, būs vieglprātīgi, vai arī, kā cits kolēģis teica, ka tā būs aplam.

Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. Par 21. pantu. Nav saņemti priekšlikumi par izmaiņām.

Par 22. pantu ir saņemti priekšlikumi no atbildīgās komisijas, kura iesaka 22. panta otro daļu uzrakstīt šādā redakcijā: "Medīt ar medību rīkiem drīkst vienīgi ar Valsts meža dienesta rakstveida atļauju." Es domāju, ka tas ir ļoti precīzs, iepriekšējās redakcijas precizēts teksts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

V.E.Bresis. Par 24. pantu ir atbildīgās komisijas priekšlikums - svītrot no 24. panta otrā punkta vārdus iekavās "un praktikantiem", jo šāda termina mums nav pirmajā skaidrojumā un zināmā mērā tas var izraisīt divdomības. Tāpēc mēs iesakām svītrot šo vārdu "praktikanti". Ir arī priekšlikums otro punktu precizēt - rakstīt nevis vispār "ðaujamieroču lietošanas atļaujas", bet "medību šaujamieroču lietošanas atļaujas", jo, piemēram, var kāds pilsonis piedalīties medībās, teiksim, ar pistoles lietošanas atļauju un teikt, ka viņam ir medību šaujamieroču lietošanas atļauja. Bet šeit ir precīzi pateikts: "medību šaujamieroču lietošanas atļauju".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pants ir pieņemts.

V.E.Bresis. Jau otrā lasījuma laikā es jums, kolēģi, ieteicu - un tas tagad ir realizēts - no 7. punkta svītrot vārdus "diennakts tumšajā laikā" (jo šos nakts tēmēkļus faktiski var izmantot arī gaišajā laikā), lai precīzi pateiktu, ka ne dienā, ne naktī ar šiem neatļautajiem rīkiem medībās nedrīkst iet.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. Vairāk par šo pantu nekādi priekšlikumi nav saņemti.

24. pantā nav izmaiņu.

Sēdes vadītājs. Pareizāk būtu teikt - 25. pantā.

V.E.Bresis. 25. pantā otrā lasījuma redakcijā nav izmaiņu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.E.Bresis. 26. pantā otrā lasījuma redakcijā ir ļoti minimāls priekšlikums - pirmajā teikumā domuzīmes vietā iestarpināt vārdu "arī". Tas precīzāk izteiktu visu šā teikuma loģiku.

Sēdes vadītājs. 25. pants trešajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav.

V.E.Bresis. Par otrā lasījuma 27. pantu nav nekādi priekšlikumi saņemti.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.E.Bresis. 28. pantā arī nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.E.Bresis. 29. pantā arī nav.

Sēdes vadītājs. 30. pants.

V.E.Bresis. Par 30. pantu atbildīgā komisija...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vispirms laikam jānosauc sestās nodaļas nosaukums.

V.E.Bresis. Sestās nodaļas nosaukums, piedodiet, ir arī, protams, pantā atspoguļojies, un te runa ir nevis par starpvalstu līgumiem un nolīgumiem, bet par starptautiskajiem līgumiem. Tātad ir precizēts šis juridiskais termins, bet visa pārējā redakcija pēc būtības paliek tāda pati. Tātad ir izslēgti "starpvalstu līgumi un nolīgumi", bet tā vietā ir iekļauts termins "starptautiskie līgumi".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.E.Bresis. Tātad tas ir gan nodaļas nosaukumā, gan arī 30. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.E.Bresis. Līdz ar to šī likumprojekta daļa ir izskatīta, bet par pārejas noteikumiem ir sekojoši priekšlikumi: aizvietot vārdu "maijs" ar vārdu "augusts", jo mēs esam mazliet aizkavējušies ar izskatīšanu. Tālāk ir priekšlikums pārejas noteikumu 2. punktā paredzēt to, ko mēs esam paredzējuši un jau iebalsojuši pašā likumā - ka Ministru kabinets izstrādā un pieņem arī medību šaujamieroču iegādes, reģistrēšanas, glabāšanas un realizācijas noteikumus. Savukārt 3. pantā ir paredzēts, ka Zemkopības ministrijai jāizstrādā paredzētie noteikumi līdz 1. augustam, bet visi pārējie panti paliek iepriekšējā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Medību likums" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam"", pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Aija Poča - "Latvijas ceļa" deputāte.

A.Poča (LC).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pamatdokuments, kurš mums jāizskata pirmajā lasījumā, ir ziemas sesijas dokuments nr. 207, kur frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosināja izdarīt labojumus 1995. gada budžetā divos posteņos, respektīvi, palielināt valsts dotāciju sadaļā par valsts uzņēmumu "Latvijas radio"; tā budžetu par 72 073 latiem un kā finansēšanas avotu minēja iespēju samazināt izdevumu pozīciju Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai un attīstības izdevumiem par šādu pašu summu.

Otrā pozīcija bija - samazināt sadaļā "Valsts reformu ministrijas budžets" Civildienesta pārvaldes ailē attīstības izdevumus par 237 205 latiem, attiecīgi šo summu novadot sadaļā "Kultūras ministrija" un izveidojot tātad jaunu pozīciju Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanai un restaurācijai.

Budžeta komisija izskatīja šo priekšlikumu, izskatīja arī Finansu ministrijas atzinumu, izskatīja no Valsts reformu ministrijas saņemto informāciju, kā arī Saeimas Saimnieciskās komisijas informāciju un rezultātā nolēma šo likumprojektu neatbalstīt. Un šādas rīcības motivācija bija šo atbildīgo institūciju ziņojumi, respektīvi, attiecībā uz Valsts civildienesta pārvaldes attīstībai paredzētajiem izdevumiem jāteic, ka ne gluži pilnīgi visa šī summa - 237 000, bet 200 000 bija paredzēta jaunās civildienesta administrācijas skolas restaurācijas darbiem. Līgums par šīs skolas restaurācijas darbiem ir noslēgts, avansējums un iemaksātas summas bija jau apmēram 9000 latu apmērā, un, ja nākošās summas vairs nepiešķirtu, tad jebkurā gadījumā par līguma laušanu ar visām šīm soda naudām varētu būt arī lieli zaudējumi. Tajā pašā laikā bija arī Saeimas Saimnieciskās komisijas atzinums, ka, ņemot vērā vispār saspringto stāvokli Saeimas budžetā, nebūtu lietderīgi samazināt arī šos Saeimas izdevumus.

Bez tam es gribētu jūs informēt, atgādināt mūsu jau slaveno balsojumu, izskatot Budžeta likumu 1995. gadam, par 60 000, kurus noņēma Valsts prezidenta Kancelejai un gribēja novirzīt tātad Brāļu kapu restaurācijai, ka Saeima toreiz nobalsoja, ka 60 000 ir jāparedz Kultūras ministrijas speciālajā budžetā, kura ieņēmumus veido ieņēmumi no izložu un azartspēļu nodokļa. Tajā brīdī, kad šī vēstule un šis frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegums parādījās komisijās, nebija informācijas par to, ka ir izveidots šāds speciālais budžets un ka šāda nauda Brāļu kapu restaurācijai ir paredzēta. Šobrīd manā rīcībā ir Ministru kabineta 1995. gada 16. maija rīkojums nr. 256 par speciālā budžeta kultūras vajadzībām sadalījumu nacionālajām kultūras iestādēm un struktūrvienībām, kur 2. punktā ir paredzēti līdzekļi 155 000 latu apmērā jeb 22% no šī fonda kultūras mantojuma saglabāšanai, tajā skaitā Rīgas Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa restaurācijai, Rēzeknes luterāņu baznīcas remontam, Vidberga vitrāžu restaurācijai Straupes baznīcā, Latgales keramikas ekspozīcijas izveidei Rēzeknē un Tautas tērpu centra izveidei. Tātad praktiski šajos 155 000 latu ir paredzēti arī šie 60 000 latu atbilstoši mūsu Saeimas balsojumam Brāļu kapu restaurācijai.

Īsi pirms šā likumprojekta izskatīšanas man bija tikšanās ar Upmaņa kungu, kuru, protams, šī summa neapmierina. Viņš saka, ka, veicot darbus, rodas arvien jaunas problēmas, un šī summa, viņaprāt, ir nepietiekoša, bet šajā brīdī, apzinoties vispār smago stāvokli budžetā un to, ka arī šis izložu un azartspēļu nodoklis ir faktiski speciāli iezīmēts nodoklis šim kultūras speciālajam budžetam un ka to nevar izmantot citiem mērķiem, tas savā ziņā ir samērā stabils finansēšanas avots.

Sakarā ar to, ka komisija neatbalstīja šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, mēs griezāmies pie iesniedzējfrakcijas, taču iesniedzējfrakcija atbilstoši Saeimas kārtības rullim tomēr uzturēja spēkā šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā Saeimā. Es lūgtu jūs, protams, balsojot izšķirties par to, atbalstīt šoreiz vai neatbalstīt šo likumprojektu, bet jūs gribu informēt, ka valdība jau ir arī sagatavojusi un tuvākajā laikā Saeimā parādīsies budžeta grozījumi 1995.gadam, nemainot ne ieņēmumu, ne izdevumu summas, tas ir, kopējās ieņēmumu un izdevumu summas, bet tikai mainot atsevišķus finansējumu posteņus esošā budžeta ietvaros sakarā ar atsevišķu struktūrvienību reorganizāciju vai likvidāciju, kā arī izpildot Saeimas lēmumu par speciālā budžeta izveidošanu autoceļiem un medicīnas vajadzībām no akcīzes nodokļa. Tā ka šis jautājums jebkurā gadījumā būs Saeimas darba kārtībā, tādējādi mēs varēsim meklēt šos avotus, ja vien būs iespējams tos atrast. Tātad izsakiet, lūdzu, savu attieksmi, balsojot "par" vai "pret", bet komisija šo likumprojektu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Māris Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie Saeimas deputāti! Es īpaši nepakavēšos pie samērā sen iesniegtā projekta un nerunāšu par īpašo nozīmi, kāda ir "Latvijas Radio", Brīvības piemineklim un Rīgas Brāļu kapiem. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldes direktors Upmaņa kungs ir informējis par to, kādi ir faktiskie izdevumi. Tātad, ja no Kultūras ministrijas speciālā budžeta tiek piešķirti 60 000 latu pieminekļa uzturēšanai un restaurācijai un pat ja pieņem, ka visa šī summa tiek izlietota Rīgas Brāļu kapiem un Brīvības piemineklim, tad tomēr aprēķinos, ko veikusi šī pārvalde, ir sekojoši skaitļi. Proti, Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas un restaurācijas darbu tāme 1995. gadam, kārtējie izdevumi kopsummā ir 232 205 lati, to skaitā kārtējā un kapitālā remonta darbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumu apmaksa - 188 450 latu, tā ka šie 60 000 latu, pat ja tie pilnībā tiktu izlietoti šiem diviem īpaši nozīmīgajiem vēstures un kultūras objektiem, būtu apmēram ceturtā daļa no tā, kas būtu vajadzīgs šī pasākuma funkcionēšanai. Tādējādi, mūsuprāt, tomēr būtu lietderīgi atbalstīt pirmajā lasījumā šo projektu, jo tikai tādā gadījumā uz otro lasījumu mēs varētu izdarīt kaut kādas korekcijas šajā summā, dabiski, ņemot vērā to, kas jau ir piešķirts. Protams, tas tad būtu diskusijas objekts, arī avoti, no kuriem šie līdzekļi tiek ņemti. Var jau būt, ka Saeimai šī nauda ir vairāk vajadzīga, kaut gan domāju, ka Saeima, kura vienmēr lemj par līdzekļu pārskatīšanu citiem, izņēmuma kārtā varētu arī sev kaut kur mazliet samazināt līdzekļu apjomu. Un arī Valsts reformu ministrijai, kura aizvada pašlaik savus pēdējos mēnešus, varbūt šī ekonomēšana nebūtu pati grūtākā. Bet, ja ir kādi labāki varianti, tad, dabiski, var pieņemt arī labākus variantus. Un, tā kā valdība gatavojas virzīt uz priekšu arī dažu labu citu grozījumu 1995. gada valsts budžetā un tā kā arī pēdējās sēdēs visvairāk bija diskusiju par to, kur palika skolotājiem domātie daži miljoni, kuri "izkūpēja" un kuri nekur neparādījās, tad šādi grozījumi ir vajadzīgi. Un šodien, ja gribam pirmo lasījumu vispār atbalstīt konceptuāli, tad tehniski precīzi varētu formulēt un vajadzības gadījumā arī koriģēt summas reizē ar citiem 1995. gada budžeta grozījumiem, kurus, es ceru, mēs izdarīsim vēl šīs Saeimas laikā, jo nākamajai Saeimai būs jārunā jau par citu budžetu. Tā ka vismaz šādu apsvērumu dēļ un ne tikai šo vispār kultūrvēsturisko un nacionālo, un tīri prestiža apsvērumu dēļ - un ir svarīgi apzināties, ka šie pieminekļi tomēr nav kuri katri, - varētu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, pieļaujot to, ka uz otro lasījumu, dabiski, tiek izdarītas zināmas korekcijas gan līdzekļu avotos, gan apjomā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Nav. Es atvainojos, āmura klaudziens bija vienlaicīgs ar deputātes Ilgas Kreituses piecelšanos, lai nāktu runāt, tāpēc, lūdzu, jums vārds.

I.Kreituse (DPS).

Man būtu lūgums šī likumprojekta ierosinātājiem tomēr korekti pārskatīt šis naudas summas, kas ir uzrādītas, un pamatojumu, jo otrajā lasījumā tas noteikti ir jāpamato. Izskatot šos dokumentus, es atradu divus paralēlus darbus, kas tiek veikti vienlaicīgi - tiek veikta restaurācija par ļoti lielām summām un vienlaicīgi notiek zinātniskās pētniecības darbs, lai veiktu šo restaurāciju. Parasti tas notiek divās pakāpēs - vispirms izpēta, ko un kā restaurēt, pēc tam pabeidz šo darbu, izdala naudu un tad sāk praktisko restaurāciju. Tā ka būtu lūgums sakārtot šos datus, kas ir doti, lai būtu iespējams spriest par darbu mērķtiecību un pamatotību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl vēlas deputāti runāt? Nē. Nu, mēs debates jau bijām pabeiguši. Vai referente vēlas vēl galavārdu teikt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 5, atturas - 12. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Poča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 8. maijs... nākošā piektdiena. Paldies.

Sēdes vadītājs. ... 8. maijs? Tad kurā gadā?

A.Poča. Es ļoti atvainojos - 8. jūnijs.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākošais ir lēmuma projekts "Par likumprojekta "Par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem" priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu". Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Lūdzu referentu! Pauls Putniņš - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā, Latvijas Zemnieku savienības deputāts. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Cienītā Saeima! Situācija ir diezgan jocīga, jo mēs lūdzām pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 22. maijam, bet šodien jau ir 1. jūnijs. Un man priekšlikums ir, ja jums nav nekas pretī, apstiprināt mūsu lūgumu, jo faktiski atbildīgā komisija bija ļoti pretimnākoša, un ir iesniegti daudzi priekšlikumi. Komisija visu laiku ir sirsnīgi strādājusi, faktiski darbs ir noritējis bez Saeimas akcepta, bez priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanas. Bet varbūt ir arī kaut kādi citādi priekšlikumi... Es nezinu, tas tagad jau ir tīri formāli... Nu ja līdz šodienai nav iesniegts... iesniegts ir... ir rakstīts - 22. maijs. (Balsis no zāles.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, var jau dažādi šeit lemt, bet ir grūti komentēt.

Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātie deputāti un godātā Izglītības komisija! Es domāju, ka vispareizāk būtu, ja jūs šodien savu priekšlikumu noņemtu. Tas nekas, ka viņš ir ar atpakaļejošu datumu, jo mēs esam tik tiešām, strādādami šajā komisijā, pieņēmuši priekšlikumus un visu laiku tos iestrādājuši. Ja nemaldos, vēl vakar tika iestrādāti pēdējie priekšlikumi, kā saka, īsti "silti" - tādi, kādi tie tika iesniegti. Un es vakar saskaitīju: pavisam pēc pirmā lasījuma ir izskatīti - noraidīti vai pieņemti, iekļauti vai atstāti deputātu apspriešanai otrajā lasījumā -130 komisiju, atsevišķu deputātu un citu priekšlikumi. Un 103 no tiem ir mūsu pašu komisijas priekšlikumi. Tā ka pavisam pēc pirmā lasījuma ir izskatīti 233 priekšlikumi, un šādā vai tādā veidā mēs ar viņiem esam rīkojušies. Es domāju, ka mēs esam strādājuši godprātīgi, un es ierosinu komisijai savu priekšlikumu noņemt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - Pauls Putniņš!

P.Putniņš (LZS).

Godātie kolēģi! Man jau nekas nebūtu pretī, bet jūs saprotiet, ka var iznākt tā, ka šis priekšlikums tiek noņemts un arī visi šie iesniegtie priekšlikumi tiek anulēti, jo Saeima mums nav devusi tādas pilnvaras. Vai nebūtu loģiskāk, ja mēs to 22. maiju nomainītu ar 1. jūniju, izdarītu tur tādu maziņu izmaiņu, bet tas pašlaik vēl nav uzrakstīts.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Nu kārtējo reizi sēdes vadītājs ir situācijā, kad viņš ir vainīgs bez vainas. Nu jūs redzat šo situāciju - maijs ir garām, ceriņi zied un Vasarasvētki klāt, bet jūs neko nedarāt, lai šo datumu nomainītu. Tur taču var iesniegt... komisija šo dokumentu būtu varējusi iesniegt... Komisija vakar un aizvakar sanāca savā sēdē, bet tagad visa Saeima ilgi un dikti lems, ko darīt. Taču bez rakstiska iesnieguma es nevaru neko darīt... bez rakstiska. Lūdzu, vai par procedūru jūs tagad runāsi?

P.Putniņš. Mēs bijām aizrāvušies ar savu darbu, tāpēc palaidām garām procedūras jautājumu.

Sēdes vadītājs. Lemsim par procedūru, jo ir grūtības. Tātad nevar pieļaut tādu precedentu, ka mēs kaut ko balsojam ar atpakaļejošu datumu. Tas nu nebūtu pieļaujams, tāpēc vajadzētu balsot par to, lai šeit izmainītu datumu. Mums ir bijuši tādi precedenti, bet mēs varam to darīt tad, ja neviens, neviens deputāts neiebilst. Tikai tad mēs varam, bet, ja kāds no deputātiem iebilst, tad sēdes vadītājs nevar likt uz balsojumu priekšlikumu, kurš nav iesniegts rakstiski.

Lūdzu, izsakiet savu viedokli par procedūru! Lūdzu - deputāte Rugāte!

A.Rugāte (KDS).

Paldies. Es lūdzu Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju šajā brīdī iesniegt tādu dokumentu, kas apliecinātu, ka vismaz līdz šodienai šie iesniegumi tiek pieņemti, un tad Saeima par to varētu arī balsot, jo es patiesi varu apliecināt, ka visi iesniegtie priekšlikumi ir strādāti un skatīti, taču mainīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto datumu mums nav nekāda pamata. Taču šie priekšlikumi var kļūt nederīgi tajā brīdī, ja mēs sāksim skatīt, kad kurš ir iesniedzis. Te jau nav runas par to, ka gandrīz visi kolēģi kavē iesniegšanas datumu, to, kas bija noteikts, - 3. maiju, bet ne jau par to šobrīd ir runa. Un, ja ir priekšlikums, iespējams, par 1. jūniju, kuru šobrīd gatavo Putniņa kung, un ja Saeima par to varētu nobalsot, tad varbūt šo procedūru arī varētu šajā reizē izbeigt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Kārtības rullis mums nosaka kārtību un termiņus. Es saprastu Paulu Putniņa kungu un Rugātes kundzi, ja tas būtu pēdējais lasījums, kad vairs it kā nekādas iespējas nepastāv, kad nu ir galīgais termiņš... Jūs jau paši atzināt, ka komisija ir strādājusi ar visiem priekšlikumiem - vēl šodien un vakar ir iestrādāti, tā ka arī pēdējie priekšlikumi ir iekšā, bet vēl atliek trešais lasījums. Un it sevišķi tad, ja jums ir rakstveidā iesniegts dokuments, kurā figurē 22. maijs, tad es saprastu, ja iesniedzēji būtu rakstījuši savlaicīgi un arī parūpējušies par to, lai darba kārtībā tas būtu ātrāk izskatīts. Tāda būtu loģika. Šodien ar atpakaļejošu datumu kaut ko pieņemt - tas ir absurds!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad pārlikt šo termiņu, vienkārši uzklausot mutiskus paziņojumus, šeit nav iespējams, jo deputāts Endziņš iebilst. Līdz ar to ir jāmeklē citi ceļi.

10 deputātu iesniegums - atlikt darba kārtības 21. punkta izskatīšanu un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 5. jūnijam.

Tātad vispirms deputāte Seile piecēlās, pēc tam - Ābiķis, pēc tam - deputāts Berķis.

Lūdzu, deputāte Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Ir 10 deputātu priekšlikums - pārtraukt šodien šā jautājuma izskatīšanu, turpināt to skatīt nākamajā sēdē un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz pirmdienai. Tas nav pirmais gadījums, kad mēs tā darām, un procedūra, manuprāt, šādu lietu pieļauj. Desmit deputātu paraksti ir savākti.

Sēdes vadītājs. Tad deputāts Ābiķis....es atvainojos, jūs tātad negribat runāt. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Edvīns Inkēns.

A.Berķis (LZS).

Godātie deputāti, es godīgi sakot, nesaprotu, kas te notiek. Šis likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam, tajā ir 83 lappuses. Šajā gatavošanā piedalījās... kas tad bija galvenie iesniedzēji? Galvenie iesniedzēji bija tātad pati Izglītības komisija, kuras pārstāvji piedalījās tā sagatavošanā, visi jūsu priekšlikumi šeit ir ielikti, visi... tu pats, Pauli, met ar galvu... Otrs. Šeit bija radošo savienību priekšlikumi. Piedalījās lielākoties kāds no radošo savienību pārstāvjiem, sēdēja klāt. Visi šie priekšlikumi ir iestrādāti, tie visi ir vai nu pieņemti, vai atstāti kā paralēlais balsojums, ja kāds no deputātiem uzturēja spēkā... Es nevaru iedomāties, kurš no jums tad šobrīd vēl grib iesniegt priekšlikumus. Kurš? Un kāpēc tagad, kad viss ir nodrukāts uz 83 lappusēm tik daudzos eksemplāros, mēs gribam iet un apspriesties, vai neprasīt nākamnedēļ šo lasījumu... Jo stāv radio un televīzijas priekšnieki jau te... un pats padomes priekšsēdētājs... tiem jau ir pilnvaras beigušās, un kāpēc šāda pārskatīšana kādam ir vajadzīga? Tad es gribētu sacīt, lai kāds paskaidro, par ko jūs šodien strīdaties? Un ja patiešām ir iespējas trešajam lasījumam iesniegt vēl visus priekšlikumus, kurus jūs gribat?

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns -"Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Cienījamie kolēģi, varētu tiešām likties, ka ir vienalga, vai tas ir 1. jūnijs vai 5. jūnijs, bet Berķa kungam jau ir pilnīga taisnība - mēs jau esam gatavi. Pēc šīs sēdes mēs sanākam un lemjam, ko darīt tālāk ar likumprojektu. Ja ir līdz 5. jūnijam, tad tas izjauc to grafiku, ko komisija sev ir nolēmusi. Kāpēc jūs gribat kavēt mūsu darbu? 1. jūnijs. Ja šis datums jums netraucē to tālāk virzīt uzreiz uz sēdi, mūs tas apmierina, jo tiešām mēs esam ņēmuši vērā pilnīgi visus priekšlikumus, 23 dažādas organizācijas vai personas mums ir iedevušas priekšlikumus... Berķa kungs teica, ka ir tuvu pie 200 labojumiem. Visi ir ietverti, nekas jauns vairs nenāks. Tā ka es ierosinu... lai tad... es piekrītu Putniņa kungam - lai tas ir 1. jūnijs! Nobalsosim, un sākot ar šodienu arī beidzās priekšlikumi, un šodien lai komisija var strādāt tālāk! Citādāk jūs paralizējat komisijas darbu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vienu mirklīti! Ja iedziļinās un skatās no formālās puses, tad lietas būtību var atrisināt, jo mums šo situāciju uz labo pusi vērš deputātes Seiles priekšlikums. Vienīgi par datumu šeit var debatēt. Jo vienkārši iesniegt priekšlikumu - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu... nu es vienkārši varu šeit paskaidrot. Šeit atkal stāv kolēģi... acīmredzot ir dažādas iespējas šo priekšlikumu nepieņemt, bet deputātes Seiles priekšlikums - atlikt... tātad vārds "atlikt"... 136. pants... līdzko ir teikts - atlikt, tas ir balsojams pirmais. Bet, ja grib kolēģi tiešām vienoties - nu es jau sāku te komentēt, un to man nepienākas darīt - tad jāvienojas par šo datumu. Tad tā lieta varbūt var tikt tālāk virzīta uz priekšu.

Vispirms - Endziņš, un pēc tam - Seile.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Iesniegtais patstāvīgais priekšlikums - tas ir arī tajā sadaļā mūsu darba kārtībā ielikts - ir ar datumu, kurš jau sen ir pagājis. Tātad šāds priekšlikums vispār nav balsojams pēc būtības. Ja tagad ir iesniegts jauns priekšlikums ar desmit deputātu parakstiem, tad tas ir jauns patstāvīgais priekšlikums, un šinī gadījumā šeit jau ir runa par Kārtības ruļļa 117. pantu, tas ir likums - Saeimas darbības likums. Un šajā gadījumā, ja tāds priekšlikums ir - es nezinu, tas priekšsēdētājam laikam ir labāk zināms, - ja ir tāds 10 deputātu iesniegts priekšlikums, tad es esmu viens no tiem deputātiem, kas iebilst pret šāda priekšlikuma izskatīšanu šodien vispār.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es jums paskaidrošu, lai mēs neiekarstam šajā karstajā laikā. Protams, ja deputāts Endziņš izvirza jautājumu, ka šis lēmuma projekts, kurš mums ir iesniegts oficiāli, nav apspriežams pēc būtības, tad Saeima par to balso, un, ja pieņem lēmumu, līdz ar to visa šī apspriešana beidzas.

Bet, ja tas nenotiek, tad man ir jāatsaucas uz precedentu, tieši tādu pašu precedentu attiecībā uz likumu par Latvijas Banku. Tas gan bija likums, šis ir lēmums, bet, kā zināt, likumu un lēmumu pieņemšanas lietas nav nodalītas, un Saeima pieņēma lēmumu - izskatīšanu atlikt un pagarināt termiņu.

Deputāte Seile!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka tieši paša likuma apspriešana ir turpinājusies, ir saņemti priekšlikumi, bet šie priekšlikumi ir saņemti pēc likumīgi noteiktā termiņa. Un tagad jebkurš no zālē sēdošajiem, ja viņš negrib šo likumprojektu pieņemt, var apstrīdēt šo priekšlikumu iesniegšanas likumību. Tāpēc ir vajadzīgs pagarināt šā lēmuma pieņemšanas termiņu, ir jāizmaina šis datums, vajag pagarināt priekšlikumu iesniegšanu. Īstenībā visi šie priekšlikumi jau ir iesniegti. Tā ir formalitāte. Iesniedzēju vārdā es piekrītu, ka šo termiņu var nomainīt līdz rītdienai un nekas mūs netraucē likumīgi nākamajā sēdē skatīt pašu likumu. (Zālē troksnis.) Varbūt nav jāskata šodien? Es uzturu spēkā savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ziniet, pēc tādas runas es nesaprotu jūsu priekšlikumu. Pasakiet konkrētu datumu un izmainiet to!

A.Seile. Viss 10 deputātu ierosinājums paliek spēkā, izņemot datumu. Tā kā sēdē izraisījās debates par datumu, šis datums varētu būt 1. jūnijs. (Deputāts Endziņš kaut ko saka no vietas.)

Sēdes vadītājs. Deputāt Endziņ! Man ļoti žēl, ka mēs par bankām pieņēmām tieši tādu pašu lēmumu. Jā, lūdzu! Varbūt komentējiet un pasakiet, ka man nav taisnība, un es labprāt tad teikšu, ka tiešām man nav taisnība.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Vakar, kad Saeima izskatīja, bija iesniegts viens priekšlikums ar 20 deputātu parakstiem.

Otrs priekšlikums bija analoģisks - arī tajā bija 10 deputātu priekšlikumi. Sakrita arī datums, līdz kuram tiek pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņā. Ja šodien mums būtu darba kārtībā... un būtu lēmuma projekts, kurā nebūtu minēts 22. maijs, bet būtu 1. jūnijs, arī jau īsti nav loģiskas acīmredzot. Bet, ja būtu, teiksim, kaut vai 2. vai 5., vai 6., vai 10. jūnijs, tad viss būtu kārtībā. Un šeit es nekādu precedentu neredzu. Tur bija skaidri un gaiši ... te bija patstāvīgais priekšlikums. Saeima piekrita, tas tika iekļauts, un par to nobalsoja - par šo termiņu. Bet tagad mēs sākam šeit... viens teiks - 1. jūniju, otrs, kas izsaka šādu pašu priekšlikumu, teiks - 10. jūniju, bet tam visam ir jābūt rakstveidā. Tāpēc es aicinu tomēr ievērot likumu, Saeimas darbības likumu, - Kārtības rulli. Un visa šī lieta ir noregulēta. Un nevar šeit meklēt un strādāt ar precedentiem nepārtraukti, jo ar vismazāko atkāpi mēs vienmēr radām kaut kādu priekšnoteikumu, lai nākamajā reizē atkal atsauktos uz precedentu, nevis uz likumu. Mēs esam likumdevēji. Un acīmredzot mums pašiem vispirmām kārtām ir jāievēro likums.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad deputāts Endziņš... No viņa teiktā es sapratu - to es arī teicu pirms tam, - ka gan pēc savas būtības, gan pēc savas formas šis iesniegtais dokuments atbilst tam dokumentam, kuru iesniedza 10 un 20 deputāti, un deputāts Endziņš teica, ka tas ir patstāvīgais priekšlikums. Arī šis ir patstāvīgais priekšlikums, un tas atbilst tieši tam, ko mēs bijām pieņēmuši. Es varu sameklēt šo dokumentu, jo arī es toreiz skatījos uz to drusciņ šķībi, jo tas īsti neatbilst Kārtības rullim. Bet, līdzko tas tika darīts, es kā sēdes vadītājs nevaru noraidīt. Ja vienreiz vienai frakcijai vai divām tas bija vajadzīgs tieši tādā veidā un ja Saeima to pieņēma, tagad es to nevaru noraidīt pēc formas. Pēc formas es to nevaru noraidīt, bet deputātam Endziņam ir taisnība, ka tas nav rakstiski izsniegts deputātiem. Tāpēc es kā sēdes vadītājs varu lūgt Saeimu - un man tādas tiesības ir - 10 minūšu pārtraukumu, un Saeimai ir tikai jānobalso, un tad deputāti šo savu iesniegumu var ar Sekretariāta ziņu pavairot un iesniegt rakstiski visiem deputātiem, un tad nekādu iebilžu nevar būt.

Lūdzu, deputāts Tomiņš!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man tomēr ir pamats uzskatīt, ka Kārtības rullis tieši šādā veidā tiktu pārkāpts. Kas attiecas uz bankām, tik tiešām tas bija patstāvīgs priekšlikums, vai ar 10 vai 20 parakstiem. Un, ja mēs, Endziņa kungs, skatāmies Kārtības ruļļa 117. pantu, mēs redzam, ka patstāvīgu priekšlikumu var iesniegt - tikai un vienīgi - ne mazāk kā desmit deputāti. Līdz šim, lemjot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā, mēs lēmām par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Šajā gadījumā mums tas nebija patstāvīgs priekšlikums. Līdz šim priekšlikumu iesniegšanas termiņu parasti noteica jeb ieteica komisija. Un vispār Kārtības rullī nav noteikts, kas iesaka šos termiņus, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi. Un, es uzskatu, varētu būt runa par šāda termiņa pagarināšanu. Šajā gadījumā skatāmies, piemēram, Kārtības ruļļa 90. pantu: "Ja likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj (54. pants) par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi." Nav teikts, ka tam ir jābūt patstāvīgam priekšlikumam ar 10 deputātu parakstiem. Līdz šim nekad tā nav bijis. Parasti komisija - vai tā bija Novakšānova komisija? - lūdza iekļaut darba kārtībā jautājumu nevis kā patstāvīgu priekšlikumu, bet komisijas vārdā, kā jautājumu par termiņa pagarināšanu. Šajā gadījumā tātad viens izsakās "par", viens "pret", bet jau konkrēti par šo termiņu, vai tas ir piemērots. Šajā gadījumā šodien neko tas nedos, ja mēs atliksim šā jautājuma izskatīšanu vēl līdz kādam citam datumam, jo mums ir svarīgi leģitimēt jeb padarīt par derīgiem tos priekšlikumus, kas tika iesniegti, kā Berķa kungs teica, jau vakar, aizvakar, līdz 22. maijam. Un šeit konkrēti arī pie šā lēmuma projekta, kuru parakstījuši 10 deputāti... tas ir vairāk, nekā Saeimas kārtības rullī ir noteikts, izmainīt datumu uz 1.datumu - 22. maija vietā noteikt 1.jūniju. Šādu rakstisku priekšlikumu mums ir komisijas vārdā iesniedzis Pauls Putniņš. Nomainīt lēmuma projektā datumu - 22. maija vietā noteikt 1. jūniju. Par to, vai tas ir pieņemams, varētu viens runāt viens "par" un viens - "pret". Un es saprotu, ka komisijai tas ir pieņemams, un ja kādam ir iebildes, tad varētu izteikties. Bet nav iespējams Kārtības ruļļa 117. pantu attiecināt uz šo jautājumu par likumprojekta, nevis par patstāvīga priekšlikuma izskatīšanu un es pilnīgi nepiekrītu Endziņa kungam. Tagad vajadzētu, tā kā ir iesniegts priekšlikums, es domāju, tagad vajadzētu izskatīt to un balsot par to, vai nomainīt lēmuma projektā 22. maiju ar 1. jūniju. Tad arī viss atrisināsies - visi jautājumi un visas problēmas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Redzat, tā ir procedūra, un sēdes vadītājam, pieņemot lēmumu, ir jākomentē, un deputātiem attiecīgi atkal ir jāreaģē. Es diemžēl nevaru pieņemt visu to, ko teicāt jūs, deputāt Tomiņ. Tikai viena apsvēruma dēļ - jo šis lēmuma projekts ir darba kārtībā. Ja tas nebūtu darba kārtībā un mēs nesāktu apspriest to, ka tur ir minēts 22. maijs, bet būtu iesniegts... un, tā kā deputāts Endziņš saka... tiešām, viņš pareizi saka - būtu pavairots un iesniegts deputātiem, utt., tad viss jūsu teiktais būtu pilnīgi atbilstīgs tālākam risinājumam, bet, tas lēmuma projekts ir darba kārtībā un tur ir pagarināts iesniegšanas termiņš līdz 22.maijam, tur jau sākās visas mūsu nepatikšanas.

Kas attiecas uz izeju no šīs situācijas, mans personīgs viedoklis ir - izeja ir tikai viena. Ja deputāts Endziņš uztur spēkā to, ka nevar pēc būtības izskatīt, tad tas ir balsojams, un tālāk deputātiem ir jāvienojas, ja nav iebildes, par to datumu - 1. jūniju. Tad deputāti iesniedz šo, un tas ir jāpavairo. Deputāts Endziņš pieprasa, lai būtu izsniegts, un tad ir vajadzīgs starpbrīdis, lai to izdarītu.

Par procedūru? Lūdzu! Panteļējevs!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es gribētu lūgt arī priekšsēdētāja uzmanību. Es tomēr uzskatu... es saprotu, ka pašlaik pārtraukuma izsludināšana sakarā ar šo papīru pavairošanu ir zināmā mērā Saeimas priekšsēdētāja un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja savstarpējo attiecību jautājums, bet es gribu būt tomēr pragmatiskāks, es domāju, ka visiem deputātiem šobrīd ir skaidrs, par ko ir runa. Tātad šajā gadījumā, es saprotu, ir viens priekšlikums pēc būtības, tas ir, noteikt šo termiņu līdz 1. jūnijam, un es lūgtu par šo priekšlikumu nobalsot. Un pēc tam, es domāju, Saeima varētu atļaut priekšsēdētājam un Juridiskās komisijas priekšsēdētājam noskaidrot attiecības sakarā ar turpmāko laiku precedentiem un pavisam citiem jautājumiem. Jo es nedomāju, vai ir racionāli tagad izsludināt pārtraukumu un izdalīt priekšlikumu, kura būtība visiem deputātiem ir skaidra - 1. jūnijs ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es domāju, ka deputāts Endziņš var apgalvot to pašu, ka mūsu attiecības ir ļoti normālas. Un tie iebildumi ir vietā, jo tā situācija ir tāda, ka te nevar viennozīmīgi... Katram lēmumam ir arī savas iebildes. Vai nevienam deputātam nebūs iebildes, ja mēs balsotu par 10 deputātu iesniegto priekšlikumu - atlikt darba kārtības 21. punkta izskatīšanu un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1. jūnijam? Nav nevienam deputātam iebildes? (Zālē troksnis.)

Lūdzu, deputāts Panteļējevs!

A.Panteļējevs. Ziniet, es tagad kaut ko nesaprotu! Atlikt 21. jautājumu... 21. jautājums ir ir lēmuma projekts par termiņu noteikšanu. Mēs jau to neatliekam, mēs nosakām priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 1.jūniju, bet tas jau ir 21. punkta saturs. Ja mēs atliekam 21. punkta, kas ir pats lēmums par termiņu, nevis pats likums... Cik es saprotu, priekšlikums ir šāds: noteikt šodien priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1. jūnijam. Par to jau komisija, frakcija runāja. Ja ne, tad mēs atkal atgriežamies pie nulles punkta.

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt Panteļējev! Ir iesniegts šāds lēmuma projekts. Vai jūs savu iebildi noņemat, vai varam balsot?

A.Panteļējevs. Es atvainojos, es lūdzu paskaidrot, par ko mēs nobalsojām, jo tagad man no Seiles kundzes un no Budovska kunga nāk dažādi paskaidrojumi. Vai mēs nobalsojām, ka likumam tiek pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 1. jūnijam? Bet no priekšsēdētāja interpretācijas izriet, ka mēs atliekam darba kārtības 21. punktu, kas ir lēmums, projekts, un nosakām lēmuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tās ir divas dažādas lietas. Ja mēs pašu lēmumu atliekam, tad mēs nelemjam šodien par termiņu. Taču, ja ir pareizi tā, kā Seiles kudze saka, tad mēs šodien likumam nosakām līdz 1. jūnijam. Tad es piekrītu, bet nevis tā, ka atliekam lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es varu jums piedāvāt tikai to, kas šeit ir uzrakstīts: "Atlikt 21. darba kārtības punkta izskatīšanu un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1. jūnijam". Tik bieži uz tribīni nenāciet, bet padomājiet visi. Padomājiet! Man salūza šeit ieslēgšanas mehānisms, pareizāk sakot, izslēgšanas mehānisms. Es visu laiku esmu tagad ēterā. Godātie deputāti! Ja jau šeit mēs nemitīgi precizējam un arī deputāte Seile ir precizējusi, vai jūs nebūtu tik laipna un nepierakstītu klāt 1. jūnijam tekstu "likumprojekta "Par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem" otrajam lasījumam". Deputāte Seile, vai jūs varat pierakstīt to klāt? Godātie deputāti! Deputāte Seile un tagad arī deputāts Endziņš rediģēja šo projektu, un nu viņš skan sekojoši: "Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1.jūnijam likumprojekta "Par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem" otrajam lasījumam". Neviens no deputātiem neiebilst? Nē! Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt jautājumus, un pēc tam būs reģistrācija.

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

Jautājumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim. "Cienītais Gaiļa kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) Vai valdībai ir precīzi zināmas saistības, kuras uzņēmusies banka "Baltija"?

2) Kādēļ valdībai, pārņemot banku "Baltija", tikpat kā nav informācijas par bankas aizvadītā gada finansu stāvokli, trūkst arī neatkarīgu ārvalstu auditorfirmu slēdziena par bankas darbību?

3) Vai ir taisnība, ka bankai "Baltija" ir finansiālas attiecības ar Latvijas politiķiem un politiskajām partijām, kā rezultātā bankas darbība nav tikusi kontrolēta?

4) Kādēļ valdība ir iesaistījusies tieši bankas "Baltija" glābšanā, bet neatbalsta citas bankas, kura finansu stāvoklis ir smagāks?

5) Vai valdībai ir centieni mākslīgi uzturēt pie dzīvības banku "Baltija" tikai līdz vēlēšanām, lai pēc tam, iespējams, noguldītāji zaudētu savu naudu?

6)Vai ir taisnība, ka šīs dramatiskās krīzes sākumā finansu ministrs par to nebija informēts un atpūtās Spānijā, spēlējot tenisu?

7) Vai ir taisnība, ka Valsts prezidents Ulmanis dzīvo ēkā, kura pieder Laventam, kaut arī viņam ir zināms, ka Lavents ir krimināli sodīts par kontrabandu un valūtas operācijām un no 1980. līdz 1985. gadam bijis ieslodzīts cietumā?

8) Vai valdībai ir zināms, ka Eiropas finansu aprindas bankas "Baltija" sabrukumu saista ar visas Latvijas valsts finansiālu bankrotu? Vai tiešām Latvija nepareizas saimnieciskās un finansu politikas dēļ atrodas bankrota priekšā?

9) Kā valdība panāks, lai varbūtējā bankas "Baltija" sabrukuma gadījumā noguldītāji nezaudētu savu naudu?

10) Kādus kontroles mehānismus valdība ir paredzējusi izstrādāt, lai nākotnē novērstu līdzīgu bankas sabrukumu?

Saeimas deputāti Joahims Zīgerists, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Andris Saulītis, Roberts Milbergs."

Sēdes vadītājs. Jautājumi nododami Ministru prezidentam Mārim Gailim. Vēl ir atlikušas astoņas minūtes, un Ārlietu komisijas vadītājs Kiršteina kungs lūdz 3 minūtes un piedāvā izskatīt likumprojektu "Par starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu", kas ir nākošais jautājums.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka lielajā karstumā mēs esam noguruši, bet ir ļoti svarīgs likumprojekts, kurš ir izskatīts 27. aprīļa sēdē, "Par starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanu un kodēšanas harmonizēto sistēmu", pie tam vienbalsīgi ir nolemts virzīt to pirmajam lasījumam. Tāpēc es gribētu lūgt jūsu atbalstu šim likumam kā steidzamam un pirmām kārtām nobalsot par tā steidzmību pirmajā lasījumā un pēc tam iesniegt arī priekšlikumus līdz nākošajai sēdei - līdz 8. jūnijam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šī likumprojekta steidzamību! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

Komisijas vārdā deputāts Kiršteins lūdza pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Otro lasījumu kad skatīsim?

A.Kiršteins. Nākošajā sēdē - 8. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Lūdzu reģistrāciju! Imantu Daudišu, Saeimas sekretāru, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Indulis Bērziņš, Irēna Folkmane, Andris Grots, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Valdis Pavlovskis, Pauls Putniņš...

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš ir zālē.

I.Daudišs. Andris Rozentāls, Indra Sāmīte, Andrejs Siliņš, Jevgēnijs Zaščerinskis...

Sēdes vadītājs. Zaščerinskis ir zālē, Odisejs Kostanda arī ir zālē.

I.Daudišs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ja Prezidijā nebūs nekādu iesniegumu par ārkārtas sēdi trešdien, tad kārtējā sēde notiks nākamajā ceturtdienā, 8.jūnijā, pulksten 9.00, bet klausieties visi radio un skatieties televīziju.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece

Par darba kārtību - 1.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar zemes

komisijāmææ

(551. un 551.-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu æPar Rīgas ekonomikas augstskoluæ

(558. un 558.-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar vārda,

uzvārda un tautības maiņuææ

(561. un 561.-a dok.)

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 2.lpp.

Latvijas Republikas ekonomikas ministra J.Zvanītāja

atbilde uz Saeimas deputātu L.Staša, J.Lucāna,

J.Zaščerinska, V.E.Breša, K.Jurkovska un E.Kides

jautājumiem sakarā ar Unibankas privatizāciju

(Atlikts)

(508.dok.)

Priekšlikums -rūpniecības politikas un privatizācijas

valsts ministrs R.Jonītis - 4.lpp.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta M.Gaiļa

atbilde uz Saeimas deputātu O.Kostandas, J.Kušneres,

A.Saulīša, R.Milberga un J.Sinkas jautājumiem par

Muzikālo teātru aktieru skolu

(546.dok.)

Ziņo - kultūras ministrs J.Dripe - 4.lpp.

Saeimas deputātu A.Berķa, G.Bērziņa, M.Ā.Kalniņa,

Z.Tomiņa un J.Kokina jautājums Ministru prezidentam

M.Gailim un labklājības ministram A.Bērziņam par

konkursa rīkošanu par tiesībām veikt pensiju un

pabalstu izmaksu Latvijā

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 5.lpp.

Debates - dep. A.Berķis - 7.lpp.

Lēmuma projekts æPar izmaiņām Latvijas Republikas

Centrālās zemes komisijas sastāvāæ

(556.dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 9.lpp.

Lēmuma projekts æPar pilsonības piešķiršanu

Nikolajam Samodurovam par īpašiem nopelniem

Latvijas labāæ

(562.dok.)

Ziņo - dep. J.Kokins - 10.lpp.

Lēmuma projekts æPar pilsonības piešķiršanu Rafi

Haradžanjanam par īpašiem nopelniem Latvijas labāæ

(562.dok.)

Ziņo - dep. J.Kokins - 11.lpp.

Lēmuma projekts æPar uzticības izteikšanu valsts

ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai

Počaiæ - 12.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar maizes

ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijuææ

(1.lasījums) (Steidzams)

(550.dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 12.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar maizes

ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijuææ

(2.lasījums) - 14.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar Latvijas

labības tirgu un valsts labības rezerviææ

(1.lasījums)

(271. un 369.dok.)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 15.lpp.

Likumprojekts æRepatriācijas likumsæ (1.lasījums)

(56. un 376.dok.)

Ziņo - dep. I.Birzniece - 16.lpp.

Debates - dep. A.Berķis - 19.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 23.lpp.

- dep. P.Tabūns - 25.lpp.

- dep. A.Seiksts - 26.lpp.

- dep. J.Tupesis - 28.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 30.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi un papildinājumi likumā

æPar cukuruææ (1.lasījums)

(302. un 398.dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 31.lpp.

Likumprojekts æBûvniecības noteikumiæ (2.lasījums)

(33. un 403.dok.)

Ziņo - dep. A.Lambergs - 32.lpp.

Debates - dep. A.Berķis - 39.lpp.

- 46.lpp.

- dep. R.Jonītis - 46.lpp.

- dep. A.Berķis - 54.lpp.

Latvijas Republikas ekonomikas ministra J.Zvanītāja

atbilde uz Saeimas deputātu L.Staša, J.Lucāna,

J.Zaščerinska, V.E.Breša, K.Jurkovska un E.Kides

jautājumiem sakarā ar Unibankas privatizāciju

(508.dok.)

Priekšlikums - ekonomikas ministrs J.Zvanītājs - 62.lpp.

Ziņo - rūpniecības politikas un privatizācijas valsts

ministrs R.Jonītis - 62.lpp.

Likumprojekts æPar Valsts kontroles revīzijas

reglamentuæ (1.lasījums)

(200. un 408.dok.)

Ziņo - dep. A.Poča - 64.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts

aizsardzībuææ (1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 65.lpp.

Likumprojekts æPar 1992.gada 7.jūlija likuma æPar

atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma

ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas

spēkā stāšanās laiku un kārtībuæ papildināšanuæ

(2.lasījums)

(425.dok.)

Ziņo - dep. R.Marjaša - 67.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts un

pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanāææ

(1.lasījums)

(238.dok.)

Alternatīvais likumprojekts æPar valsts un pašvaldību

palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanāæ (1.lasījums)

(426.dok.)

Ziņo - dep. L.Kuprijanova - 68.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 68.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 69.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 72.lpp.

Likumprojekts æGrozījums Latvijas Republikas

Augstākās padomes lēmumā æPar humāno

palīdzībuææ(2.lasījums)

(1106. un 429.dok.)

Ziņo - dep. A.Prēdele - 73.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 77.lpp.

Likumprojekts æPar pārvadājumiem ar auto-

transportuæ (2.lasījums)

(432.dok.)

Ziņo - dep. A.Liepiņš - 79.lpp.

Likumprojekts æMedību likumsæ (3.lasījums)

(979., 123., 473. 473.-a un 473.-b dok.)

Ziņo - dep. V.E.Bresis - 93.lpp.

Debates - dep. M.Ā.Kalniņš - 101.lpp.

- mežu valsts ministrs A.Ozols - 102.lpp.

- dep. A.Berķis - 106.lpp. - dep. M.Ā.Kalniņš - 110.lpp. - dep. A.Seile - 111.lpp. - dep. O.Grīgs - 111.lpp. - dep. A.Endziņš - 112.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts

budžetu 1995.gadamææ (1.lasījums)

(207. un 468.dok.)

Ziņo - dep. A.Poča - 117.lpp.

Debates - dep. M.Grīnblats - 120.lpp.

- dep. I.Kreituse - 121.lpp.

Lēmuma projekts æPar likumprojekta æPar elektro-

niskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiemæ priekšlikumu

iesniegšanas termiņa pagarināšanuæ

(467. un 467.-a dok.)

Ziņo - dep. P.Putniņš - 122.lpp.

Debates - dep. A.Berķis - 123.lpp.

- dep. P.Putniņš - 123.lpp.

Par procedūru - dep. A.Rugāte - 124.lpp.

- dep. A.Endziņš - 125.lpp.

- dep. A.Seile - 125.lpp.

- dep. A.Berķis - 126.lpp.

- dep. E.Inkēns - 127.lpp.

- dep. A.Endziņš - 128.lpp.

- dep. A.Seile - 128.lpp.

- dep. A.Endziņš - 129.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 130.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 132.lpp.

- 133.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

M.Gailim par bankas æBaltijaæ darbību

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 134.lpp.

Likumprojekts æPar starptautisko konevnciju par

preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto

sistēmuæ (1.lasījums) (Steidzams)

(275. un 477.dok.)

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 136.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 137.lpp.