Priekšsēdētājs. Lūdzu,
deputāti, ieņemiet vietas! Mēs turpinām
izskatīt "Grozījumus likumā "Par zemes
reformu Latvijas Republikas pilsētās"".
12.pants. Vakar mēs vienojāmies, ka sāksim
balsot, bet vēl pirms balsošanas vārdu lūdz
deputāts Tupešu Jānis - Latvijas Zemnieku savienība.
Lūdzu!
J.Ā.Tupesis (LZS).
Godātais priekšsēdētāj,
godājamie deputāti! Labrīt! Es arī aicinu
jūs balsot par šo Izglītības, kultūras
un zinātnes komisijas pieņemto un ieteikto labojumu.
Gribu teikt dažus komentārus par mana kolēģa
- deputāta Kiršteina vakar sacīto. Nebūt
jau nav Amerikā tā, kā viņš lika
jums saprast, jo kā muzeji, tā zooloģiskie
dārzi, tā botāniskie dārzi, kultūras,
izglītības un zinātnes objekti - tie pieder
lielākoties pašvaldībām vai štatiem,
vai kaut kādam valsts īpašumu kopumam, kā
arī ir privāti. Nenoliedzami, ka tie ir arī
privāti. Es tomēr gribu aizstāvēt šo
izmaiņu, minot dažus piemērus, un es nebūt
negribu teikt, ka mums vajadzētu kopēt un sekot
kaut kādam Amerikas modelim. Deputāts Sinka tūlīt
nāks un argumentēs pret mani, jo Anglijā tāpat...
Bet es domāju, ka mums vajadzētu vadīties pēc
tā, kas noris Latvijā, un mēģināt
saglābt tādus objektus kā to pašu vakar
pieminēto Mežaparka estrādi, lai nebūtu
tā, ka īpašnieks izīrētu šo estrādi
Latvijai pāris reizes gadā. Un šajā sakarībā
es gribētu minēt arī tādus objektus
kā botāniskos dārzus Salaspilī un Rīgā
un estrādes Ogrē un Siguldā. Un, protams, zooloģiskais
dārzs. Es gribu uzsvērt, ka šeit nevajadzētu
būt tā, kā deputāts Kiršteins minēja,
- ka ir kaut kādas orgkomitejas senāk izveidoti gari
saraksti, kuri automātiski būtu jāapstiprina,
bet ir ar likumu noteikti specifiski objekti, kuri ir valsts mēroga
kultūras, izglītības un zinātnes objekti,
lai tiešām neizveidojas tāds stāvoklis,
ka bijušie īpašnieki vai mantinieki ir tādā
situācijā, ka valstij ir jāīrē
šie dārzi vai šie objekti no viņiem. Un netieši
tas ir saistīts arī ar skolām. Es gribu pieminēt
arī, ka ir, kā jūs zināt, daudzas situācijas,
kad uz kādreizējo īpašnieku zemes vai viņu
mantinieku zemes ir uzbūvētas skolas. Lai nerastos
tāda situācija, ka tiešām pašvaldībai
vai valstij būtu jāīrē tā zeme
vai tiesības bērniem iet uz kādu privātīpašnieku
zemi un gūt izglītību, ir taču jādod
tiešām iespējamība pašvaldībai
vai valstij tos īpašumus atgūt. Paldies par uzmanību.
Priekšsēdētājs. Paldies.
Tā kā jūs pieminējāt deputātu
Juri Sinku, tad viņam ir jādod vārds. Lūdzu!
J.Sinka (TB).
Cienījamie kolēģi! Tupešu
Jānis jau pieminēja Ameriku. Es tikai gribu pateikt,
ka es nekad Amerikā neesmu bijis, neesmu tajā priviliģētajā
stāvoklī atradies. Šeit mēs runājam
par principu, vai sveša režīma, uzspiesta režīma,
ietvaros valsts var atsavināt - patvaļīgi atsavināt
- īpašumu, zemi. Šādu atsavināšanu
dažādi sauc - cita starpā, par nacionalizēšanu,
un tad bija denacionalizēšana un atkal nacionalizēšana
un īpašnieku (ja viņi nebija aizbēguši)
aizvešana uz Sibīriju, un tā tālāk.
Mēs runājam par patvaļīgu privātās
zemes pārņemšanu un neatdošanu. Un tagad
vienīgās asaras, ko mēs lejam, ir šīs
fiktīvās, nezināmās valsts asaras, it
kā tā nu pārstāvētu visu tautu.
Un šie privātie cilvēki - tie nu ir tie ļaundari,
kas grib visu postīt un atņemt tautai visas vērtības.
Bet es domāju, ka mums ir nepieciešams iespēju
robežās distancēties no pagātnes, un
princips ir tāds, ka īpašniekam ir jādabū
atpakaļ viņam atsavinātais - brutāli atsavinātais
- īpašums. Nu ko tad mēs te lejam asaras! Vai
tad tiešām tikai birokrāti zina, ko darīt
ar mūsu tautas garamantām un tā tālāk?
Tā ir propagandas, padomju propagandas, iedzīta ideja,
(Starpsauciens no zāles: "Pareizi!") ka, lūk,
tie Rietumu kapitālisti - tie tikai domā par savu
kabatu, par savu personīgo labumu, par savas govs piesiešanu
pie muzeja vārtiem. Es uzskatu, ka šeit ir princips,
un, ja mēs saglabājam visu, kas ir bijis šā
režīma laikā ar visādiem ieganstiem, tad
padomājiet: arī šie cilvēki taču
ir Latvijas pilsoņi, latvieši, kam taču arī
ir tuva visa šī tauta! Nu tad tiešām tie ir
uz Rietumiem aizbraukuši, tā saucamie šausmīgie
kara noziedznieki, kuri visi bija nošaujami, par kādiem
mēs sākumā bijām uzskatīti, bet
pēc tam mēs pārvērtāmies ar Kultūras
sakaru komitejas palīdzību par kaut kādiem apmātiem
emigrantiem, kurus varēja "atgriezt" - un tā
tālāk, un tā tālāk. Un tagad mēs
nākam un grābjam to zemi un gribam tur mēģināt
naftu atrast vai vēl nezin ko. Un uzspļaut uz Smiļģa
muzeju vai uzspļaut uz kaut kādu mākslas muzeju
vai skolu. Nu padomājiet taču! Mums ir kaut kādā
veidā jēdzīgi jāizkārto šīs
attiecības; mums arī ir pagātne, ar ko mums
jātiek galā. Ne tikai vāciešiem, bet arī
mums - un tieši šā režīma ietvaros.
Paldies par uzmanību.
Priekšsēdētājs. Mārtiņš
Ādams Kalniņš, pēc tam - Alfrēds
Žīgurs.
M.Ā.Kalniņš (LZS).
Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti!
Es gribu izteikties par to 12.panta daļu, kur ir paredzēta
gandrīz jauna nacionalizācija zināmos gadījumos,
un es vēlos, lai jūs ieklausītos, kas šeit
ir par problēmu. Ir rakstīts, ka, ja uz bijušo
zemes īpašnieku zemes atrodas, starp citiem minētiem
objektiem, arī ielas, tad tas rezultāts būtu
tāds: ja kādam pilsētas zemes īpašniekam
iela krusto kaut vai vienu mazu stūrīti no viņa
zemes gabala , tad ir paredzēts, ka tādā gadījumā,
ja nevar atrast līdzvērtīgu zemes gabalu, ar
kuru apmainīt, tad var samaksāt, atlīdzināt
arī ar sertifikātiem, kā saka, kompensāciju
saņemt nevis naudā, bet kaut kādā citā
veidā, un tas tādos gadījumos var izrādīties
kā otrreizēja nacionalizācija, jo, kas attiecas
uz sertifikātu vērtību, tas jau vēl
ir grūts un tāls nākotnes jautājums -
kāda tiem tā vērtība galu galā
būs, vai tā atlīdzība sertifikātos
kaut kam derēs, varbūt vienīgi makulatūrai.
Un tādēļ es gribētu, lai jūs par
šo apstākli padomātu un lai pieņemtu Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto versiju,
ka kompensācija ir paredzēta arī naudā,
citādi gandrīz iznāks tā, ka būs
otrreizēja nacionalizācija, ja kādam zemes
īpašniekam viņa zemes stūrīti krustotu
iela. Paldies par uzmanību.
Priekšsēdētājs. Vārds
Alfrēdam Žīguram - LNNK. Pēc tam runās
Jānis Vaivads.
A.Žīgurs (LNNK).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi!
Man liekas, ka šīs debates drusku ir izgājušas
ārā no rāmjiem. Mēs esam par daudz plaši
iesākuši spriest. Šī problēma Latvijā
ir taisni tāda. Padomju valdības sekas. Ja jūs
pastaigāsiet pa Rīgu, redzēsiet, ka dažādiem
varoņiem un nezin kādiem tur revolucionāriem,
boļševikiem visiem ir piemiņas plāksnes
saliktas - un tā tālāk. Tas pats attiecas uz
laukiem. Ja mēs tos uzskatām par aizsargājamiem
objektiem, tad tas ir drusku par traku! Visā pasaulē
ir filantropi, kas uztur šādas lietas. Tie labvēļi
bagātnieki, kuri ziedo vienam parkam kādus naudas
līdzekļus un kuriem par to tiek atlīdzināts
no viņa nodevām jeb nodokļiem. Ir Pieminekļu
valde. Pieminekļu valde ir tā, kas patur vēsturiskos
objektus un gādā par to uzturēšanu. Un
ir pašvaldības, un galu galā ir valdība.
Kiršteina kungs vakardien izteica ļoti labu priekšlikumu,
droši vien jūs to esat jau aizmirsuši. Tas bija
vienīgais prātīgais lozungs, kā mēs
to jautājumu varam skatīt. Es nedomāju, ka nevajadzētu
atdot atpakaļ cilvēkam, kam piederēs tā
māja vai kaut kāds objekts, kas uz viņa zemes
uzcelts. Saprotams, ja tas ir uzcelts uz privātās
zemes, tagad ir apšaubāms, vai tas ir paturams vai nav,
bet varētu arī būt, ka tā ir. Bet, ja
tas ir jau no mūsu brīvvalsts laikiem, tad, saprotams,
tur jau bija sava kārtība ieviesta, un tā vienkārši
ir jāturpina, te nav nemaz ko jaunus ceļus meklēt.
Paldies par uzmanību.
Priekšsēdētājs. Jānis
Vaivads - ministrs. Lūdzu!
J.Vaivads (izglītības, kultūras un zinātnes ministrs).
Cienījamo priekšsēdētāj,
cienījamie kolēģi! Man nav skaidras divas
lietas. Pirmkārt, viss tas, ko mēs tagad runājam
un attiecinām uz izglītības, kultūras
un zinātnes objektiem, tikpat lielā mērā
šie jautājumi attiecināmi uz visiem iepriekš
nosauktajiem objektiem, tas ir, runājot gan par ielu, gan
par tiltu, gan par ostu. Un es neredzu pamata tagad šādā
veidā izdalīt un sākt visu. Otra lieta, kas
man nav skaidra - vai visu samest kaudzē. Mēs pašlaik
runājam par zemi, uz kuras ir uzcelti valstij nozīmīgi
izglītības, kultūras vai zinātnes objekti.
Pie tam mēs runājam, ka tikai ar noteiktu likumu
tie varētu tikt šādā veidā saglabāti,
kompensējot par šo zemi. Un, ja mēs runājam
tīri politiski tālāk, tad ne jau svešs režīms,
ne jau fiktīva, nezināma valsts, kā Sinkas kungs
saka, bet tieši jūs, ja jūs sevi pieskaitāt
pie tāda tipa raksturojuma, tad es vairs nekā nesaprotu.
Tieši jūs jau būsit tie, kuri izlemj, nevis kaut
kāds okupācijas režīms, nevis kaut kāda
fiktīva valsts. Un šajā sakarībā ir
pilnīgi jānodala. Tātad mēs runājam
tieši par zemi, uz kuras ir uzcelti valstij nozīmīgi
objekti. To nozīmīgumu izlemsit jūs, tā
ir pamatnostādne šajā jautājumā, un
ar to vajadzētu arī sākt, bet te runā
gan par privātmājām, kurās atrodas kultūras
objekti, gan par skolām, gan par muzejiem - visu met vienā
kaudzē un pēc tam brīnās, kur mēs
pašlaik atrodamies. Tātad es vēlreiz definēju,
ka nav starpības starp tiem iepriekš nosauktajiem objektiem,
par kuriem tagad mēs runājam. Tieši tādā
nozīmē viss tas ir attiecināms kā uz
vienu, tā uz otru, un, ja mēs varam runāt par
ielu, tiltu, tad tikpat nopietni mēs varam runāt
arī par kultūras, izglītības un zinātnes
objektiem. Un otrs būtu attiecināms tikai uz zemi,
uz kuras ir uzcelti nozīmīgi objekti, un tas, ka,
piemēram, mums vajadzētu distancēties no
pagātnes un braukt ar buldozeru virsū visam tam, kas
ir uzcelts... Piedodiet, tad mums paliktu kādi 20% skolu.
Un, ņemot vērā arī to, ka tas viss tiks
ietverts likumā, kuru pieņems Saeima, nevis izšķirs
kaut kādi birokrāti, es lieku priekšā šos
vārtus neaizcirst un ļaut arī šo situāciju
mierīgā garā izvērtēt, un šādu
likumu sagatavot, un likt jums priekšā -, tā ir
visa šā labojuma būtība un jēga.
Paldies.
Priekšsēdētājs. Čepāne
- Ministru kabineta pārstāve.
I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).
Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Atļaujiet man, lūdzu, izvērtēt šo 12.panta 3.daļu, proti, vispirms Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Es piekrītu saviem kolēģiem Endziņa kungam un Lagzdiņa kungam, kas vakar uzstājās. Es domāju, ka jūs atceraties, par ko viņi runāja. Mēs visi trīs esam izglītības darbinieki, un mēs neesam pret izglītību un kultūru, bet šeit var rasties divas situācijas, piemērojot šādu likumu.
Pirmā situācija. Objekts un zeme pirms kara ir piederējusi vienam īpašniekam. Grūtupa kunga savā laikā izstrādātie likumi paredz šo objektu atdot atpakaļ īpašniekam, bet ar šādu likumu iestrādāšanu mēs pieļaujam iespēju, ka zeme netiks atdota atpakaļ.
Otra situācija. Uz bijušā īpašnieka zemes pēdējos 50 gados ir uzbūvēts kāds vērtīgs kultūras vai izglītības objekts. Atcerieties, ka Civillikumā ir 968.pants, kur ir teikts, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka ir atzīstama par tās daļu. Sakarā ar šo te normu var rasties dažādi sarežģījumi ar nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatās. Jūs padomājiet, lūdzu, ko nozīmē nekustamais īpašums. Mēs vardarbīgi nedrīkstam saraut šādi to nekustamo īpašumu. Un atšķirībā no inženiertehniskajiem un transporta infrastruktūras objektiem šeit katrā konkrētajā gadījumā, manuprāt, tomēr vajadzētu piemērot spēkā esošo likumu "Par nekustamās mantas piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām".
Vakar lieli uztraukumi tika izteikti sakarā ar šo augsto nomas maksu. Es domāju, ka neviens gan nebūs tāds muļķis no šiem īpašuma valdītājiem, kas maksās to lielo nomas maksu, piemēram, ja to apsaimnieko skola. Jūs jau zināt, ka šos strīdus par nomas maksu var izšķirt tiesā, tātad, ja viņš prasīs ļoti lielu nomas maksu, tad viņam būs jāmaksā liela nodeva. Viņš nemaz uz to tiesu neies. Šajā gadījumā notiks saprātīga vienošanās par šo nomas maksu.
Nākamais. Par Silāra kunga un Kiršteina kunga iebildumiem. Tas ir 13.lapaspusē, kur viņi diskutēja, ka vienā gadījumā ir tiesības prasīt, bet otrā gadījumā - saņemt kompensāciju. Paskatieties, lūdzu, deputātu kungi, 14.lappuses piekto rindkopu. Tur tik tiešām ir paredzēta tāda iespēja, ka pašvaldībām ir tiesības lemt, ka atsevišķos gadījumos šī līdzvērtīgā zeme pilsētās netiks atdota vietā.
Nākamais. Ļoti daudz tika runāts par valsts īpaši aizsargājamiem dabas objektiem, it kā tā būtu kāda nacionāla nelaime, ka mēs tagad esam šeit tajā sarakstā divus gadus atpakaļ šādu normu ieviesuši. Es gribētu, pirmkārt, teikt, ka Vides aizsardzības komiteja ir apstiprinājusi tikai vienu sarakstu. Un šeit būtu jāmaina mazlietiņ gramatiski - tātad šeit nav "sarakstus", bet ir tikai viens saraksts. Un Vides komitejai tajā laikā bija tiesības to darīt, jo likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" tika pieņemts 1991.gada 20.novembrī, bet likums "Par nekustamās mantas piespiedu atsavināšanu" - tikai 1992.gada 15.septembrī. Un ir vēl likums arī par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem. Tātad tajā laikā mēs bijām tiesīgi to darīt. Un es domāju, ka normai, šim te likumam nevajadzētu būt ar atpakaļejošu spēku.
Nākamais. Godātie deputātu kungi! Vides aizsardzības komitejas vairs nav, un jums no tās nav ko baidīties. Nekādi jauni saraksti netiks pieņemti, tā ka šim sarakstam ir izsmeļošs raksturs. Un pilsētās šīs teritorijas aizņem ārkārtīgi niecīgu platību. Piemēram, es šodien konsultējos ar Gaujas Nacionālā parka inspektoru Mitrevica kungu, un viņš teica, ka Siguldā šīs reformas skar deviņus īpašniekus. Astoņiem īpašniekiem ir gandrīz pilnīgi viss atdots atpakaļ, palikusi tikai neliela daļa gar Gaujas krastu, kā tas ir līdzīgi lauku apvidos, piemēram, Gleznotāju kalns. Tur ir pieteikušās divas īpašnieces, acīmredzot varēs pretendēt arī citi mantinieki šajā gadījumā, bet vai mēs gribam, piemēram, šo Siguldu pārvērst par kaut ko līdzīgu sādžai, ka tagad visiem šiem bijušo īpašnieku mantiniekiem sadalīsim pa daļām visu to? Likums pagaidām neregulē, cik lielu katram var dot. Agrāk bija likums, ka nevarēja vairāk dalīt par 10 hektāriem, un tagad tas nav vairāk. Mēs tādā gadījumā pārvērtīsim un mums vairs nebūs ar ko lepoties, jo šīs Vidzemes Šveices vairs nebūs. Tas vien pierāda, ka mēs pirms divām nedēļām runājām: jā, mums īpašnieki būs, bet mums nebūs saimnieku. Tās pašas īpašnieces, kas ir pieprasījušas Gleznotāju kalna mežus, viņas divus gadus atpakaļ ir atguvušas īpašumā bērnu sanatoriju "Sigulda". Bērnu sanatorija "Sigulda" ir nolaista, īpašnieces to neapsaimnieko, tur viss iet bojā. Tātad tas pierāda, ka šis privātais īpašums, atdodot to īpašniekam, pilnīgi iet bojā. Un neaizmirstiet arī vēl to, ka šajās te teritorijās - tās ir ārkārtīgi neliela daļa - šodien ir līdzīga situācija tai, kādu savā laikā Blaumanis aprakstīja "Indrānos". Indrānu laiki šeit sākas.
Un pats pēdējais, godātie deputātu kungi! Šeit es gribētu runāt par to, ka pēc atsevišķu deputātu kungu izskanējušajiem protestiem par jaunu nacionalizāciju, izdarot šajā likumā izmaiņas un grozījumus, mēs esam centušies panākt līdzsvaru. Lūdzu, paklausieties, kā skan 12.panta 4.daļa, kura pēc Ministru kabineta priekšlikuma ir svītrota, jo jums pašreizējā materiālā tas nav redzams. Un, proti, 12.panta 4.daļā ir teikts, ka pilsētu pašvaldībām, atjaunojot zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, jāprasa kompensēt līdzšinējo zemes lietotāju kapitālieguldījumus, kas palielinājuši konkrētā zemes gabala vērtību. Tātad bijušie īpašnieki dažkārt nevar atjaunot savas īpašuma tiesības, jo nav šīs kapitāla ieguldījumu novērtēšanas metodikas, un viņiem nav arī tik daudz naudas, lai viņi varētu to atdot šīm pašvaldībām. Protams, šis jautājums ir diskutējams. Piemēram, Pļavniekos, kur agrāk bija zaļa zāle un ganījās balta kaza, bet tagad ir saceltas barakveida mājas un visapkārt ir nomīdīta zāle, kur uz katra stūra tirgojas ar saulespuķēm un dažkārt brīvas improvizācijas rezultātā ir radušies dažādi tirgi, kur nepārtraukti, lai pievērstu uzmanību, skan visādas dziesmas kā, piemēram, nupat es dzirdēju svētdien: "Kiska, Kiska, ti maja Mariska". Vai tiešām šeit ir kaut kādi kapitālieguldījumi, kas šā zemes gabala vērtību ceļ? Es domāju, ka tas ir diskutējams jautājums, bet daudzās vietās kā, piemēram, Olainē, Aizkrauklē, mums faktiski būs miljonāri, jo viņiem piederēs gandrīz visa šī pilsēta. Un valsts šajos 50 gados tomēr, arī okupācijas vara, kaut ko ir uzcēlusi, un viņiem tagad tomēr šī vērtīgā zeme tiek atdota pilnīgi par velti. Jo mēs esam ņēmuši vērā arī tādu normu, ka, ja jau reiz gadījumā šeit mēs prasām kaut kādus kapitālieguldījumus, tad mēs tagad to svītrojam. Tādā gadījumā bijušajam īpašniekam ir tiesības prasīt tā saucamo neiegūto labumu, ko viņš šajos 50 gados būtu varējis iegūt. Un tāpēc vajag drusciņ... tāpat kā dabā ir līdzsvars, arī likumos ir jābūt līdzsvariem. Un Sinkas kungs teica, ka jēdzīgi ir jāizkārto lietas. Es viņam pilnīgi piekrītu, ka jēdzīgi ir jāizkārto lietas. Proti, šodien īpašniekam ir tiesības atjaunot īpašumtiesības uz objektiem, ko aizņem, piemēram, valsts un pašvaldību īpašumā esošās uzceltās dzīvojamās mājas. Grūti to jēdzīgumu panākt, jo dažkārt ir tāda situācija, ka uz zemes gabala robežas, kas agrāk ir piederējis diviem īpašniekiem, īsti nevar pateikt, kur tad nu ir tā robeža - kur pienākas tagad šī nomas maksa vienam īpašniekam un kur - otram īpašniekam. Dažkārt šī robeža, tā saucamā domātā robeža, iet, piemēram, pa laulības gultas vidu. Tātad vienai pusei būs jāmaksā vienam īpašniekam, otrai - otram īpašniekam. Jūs saprotiet, ka zemes ierīkotāji - ģeodēziskais dienests - saduras ar neatrisināmām problēmām.
Un pats pēdējais, ko es gribētu
teikt. Kiršteina kungs teica, ka jauna nacionalizācija
tiek taisīta. Proti, ļoti bieži viņš
piemin Igaunijas piemēru. Igaunijā, kā jūs
zināt, valdībā nav neviena bijušā
komunista. Es sīki esmu izstudējusi Igaunijas likumdošanu,
un tur šie valsts nozīmes objekti, kas ir uzcelti šajos
50 gados, tās zemes, netiek atdotas bijušajiem īpašniekiem
un netiek arī atdota tā zeme, kas ir nepieciešama
šo objektu apsaimniekošanai. Paldies jums par uzmanību.
Priekšsēdētājs. Ministrs
Vaivads - lūdzu!
J.Vaivads (izglītības, kultūras un zinātnes ministrs).
Cienījamie kolēģi! Noklausoties
pēdējo uzstāšanos, es biju faktiski priecīgs,
jo tur tika minēti ļoti daudzi argumenti, runājot,
piemēram, par dabas objektiem un runājot kaut vai
par Sauleskalnu, kas pilnā mērā ir attiecināmi
uz tiem, par kuriem mēs runājām. Un tagad es
nesaprotu, kāpēc, piemēram, to, kas jau pagātnē
ir apstiprināts ar Vides komitejas parakstu, kuras vairs
pat nav sarakstos, mēs esam gatavi akceptēt, bet
to, ko mēs esam gatavi jums likt priekšā tagad,
lai akceptētu, to mēs izslēdzam. Es domāju,
ka kaut kur mūsu loģika mazliet klibo šinī
gadījumā. Un es vēlreiz tātad atgādinu,
ka viss tas, ko mēs attiecinām gan uz šiem vides
objektiem, gan uz ostām, tas ir tādā pašā
mērā saistāms, kādā mēs
izskatīsim šo jautājumu. Un es absolūti
neredzu pamata izdalīt šo grupu kaut kādā
veidā, šos objektus, pareizāk sakot, šo zemi,
uz kuras atrodas šie objekti. Izdalīt to un runāt,
ka tur nu sāksies kaut kāds liels juceklis un tur
nu sāksies kaut kāda liela nesaprašana. Tikpat
liela nesaprašanās var sākties gan runājot
par ielu, gan runājot par parku, gan runājot par tiltu,
gan runājot par ostu. Un es neredzu nekāda pamata,
lai mēs atteiktos pieņemt šādu labojumu.
Es vēlreiz to atgādinu. Visi tie argumenti, kas tiek
tagad teikti par vides objektiem, tie pilnā mērā
tagad ir attiecināmi uz šiem objektiem. Paldies.
Priekšsēdētājs. Zvanu! Godātie deputāti! Atkārtošu jums balsojumus. Lūdzu uzmanību! Pirmais balsojums ir deputāta Kiršteina ierosinājums - svītrot: "Ja uz bijušā zemes īpašnieka zemes..." un tālāk svītrot "atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti, kuru sarakstus apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja". Balsošanas režīmu! Viens "pret" - deputāts Jonītis. Deputāts Levits - "pret". Lūdzu rezultātu! Deputātu Levitu, lūdzu, pārbaudiet. 24 - par, 33 - pret, 24 - atturas. Nav pieņemts.
Nākamais ir Izglītības, kultūras
un zinātnes komisijas papildinājums. Pēc "Vides
aizsardzības komiteja" papildināt ar vārdiem
"kâ arī ar likumu noteikti valsts nozīmes
izglītības, kultūras un zinātnes objekti".
Balsosim! Viens - "par". Rezultātu! Par - 54,
pret - 7, atturas - 16. Pieņemts.
R.Jonītis. Nākamais ir frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" priekšlikums - papildināt
12.panta 1.daļas 3.punktu starp vārdiem "likumā"
ar vārdiem "par nekustamā īpašuma piespiedu
atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām".
Līdz ar to daļas beigas skanētu šādi:
"...vai saņemt kompensāciju likumā "Par
nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu
sabiedriskajām vajadzībām" noteikajā
kārtībā. Komisijas viedoklis bija - noraidīt.
Priekšsēdētājs. Balsosim
par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
ierosinājumu. Anna Seile - LNNK.
A.Seile (LNNK).
Īstenībā iepriekš apspriestais jautājums - vai mēs izglītības un kultūras iestādēm atļausim saņemt zemi, atsavināt to no īpašnieka, piešķirot valstij - ir kompensācijas jautājums. Un tagad, kad mēs esam nobalsojuši, ka šie ir īpaši sastādāmi saraksti, kas apstiprināmi ar likumu, un ka ir nosakāma šī atsavināšanas kārtība, es gribu pateikt deputātiem, ka tagad mums ir tā īstā izšķiršanās reize, kādā veidā visi šie objekti tiks atsavināti. Īstenībā frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums pilnīgi atbilst tālākajam priekšlikumam, kuru iesniegusi Pašvaldības komisija. Tie abi pēc sava satura ir vienādi. "Tçvzemei un brīvībai" piedāvā likumā par piespiedu atsavināšanas noteikto kārtību - norēķināties ar īpašniekiem par zemi, un Pašvaldības komisija pasaka skaidri tā, kā ir jau ierakstīts šajā likumā par piespiedu atsavināšanu - tātad vai nu ar zemes kompensāciju citā vietā, vai naudā. Ja mēs nenobalsojam ne par vienu no šiem priekšlikumiem, tādā gadījumā visi šie objekti, kurus mēs esam iekļāvuši tādā īpašā sarakstā un nupat nobalsojuši, es prognozēju, ka tie tiks atsavināti tikai un vienīgi par sertifikātiem. Tikai un vienīgi. Bet vai tas ir pareizākais ceļš? Jo mēs vēl neesam pateikuši skaidru šo kompensācijas kārtību, un vakar skaidrojumā par kompensāciju vairākums nobalsoja, ka šī kompensācija jāsedz vai nu valstij, vai pašvaldībām. Tātad, ja pašvaldībai būs skola, tad tai būs jāsedz arī šie izdevumi par skolu. Un tāpēc es ierosinu balsot par abiem priekšlikumiem pēc kārtas. Un ir vienalga, kurš no tiem izies cauri, - vai "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums vai Pašvaldības komisijas priekšlikums. Tie abi paredz skaidru valodu - norēķināties ar īpašnieku godīgi vai nu ar zemi, vai naudā.
Vēl es kā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja gribu paskaidrot, ka, manuprāt, gandrīz nevienam cilvēkam nav piešķirta pilsētas teritorijā līdzvērtīga zeme, jo nav šīs zemes. Nav teritorijas plānojuma un nav izanalizēts, kuru gabalu nu var atdot, kuru gabalu pieprasīs valsts vai pašvaldība, bet cilvēkam - fiziskajai personai - ar zemi netiek kompensēts, jo nav, ko kompensēt.
Tātad, lūdzu, atbalstīt abus šos
priekšlikumus!
Priekšsēdētājs. Deputāts
Grots - Kristīgo demokrātu frakcija. Pēc tam
- Jānis Lagzdiņš.
A.Grots (KDS).
Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi!
Es gribu šodien īpaši piekrist Seiles kundzei. Es
saprotu, cilvēki teiks, ka Latvijas valstij un pašvaldībām
nav naudas, lai šādus atsavinātos zemes gabalus
paņemtu valsts vajadzībām, lai par tiem kārtīgi
kompensētu. Bet mēs nupat vakar arī dzirdējām,
ka Latvijas valstij būs pieejami lieli zemes gabali, uz
kuriem nav neviens pieteicies, kuriem nebūs saimnieku un
kuri pāries valsts īpašumā. Un tātad
būs iespējams kompensēt vienu atņemtu
zemes gabalu vismaz ar kādu citu zemes gabalu kaut vai kur
citur. Un tāpēc es uzskatu, ka šoreiz, kā
Seiles kundze teica, ir jāatbalsta šis priekšlikums,
jo, ja naudas nebūs, tad ir jāatrod zeme, jo likumam
ir jābūt. Es uzskatu tā, ka ir jāatdod
bijušajiem īpašniekiem, bet izņēmuma
gadījumos var neatdot, nevis otrādi, ka neatdosim
un tad varbūt kādā izņēmuma gadījumā
atdosim. Paldies.
Priekšsēdētājs. Jānis
Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".
J.Lagzdiņš (LC).
Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es gribētu pamatot, kādēļ es iesniedzu šādu priekšlikumu, ka zeme, kura tiek paturēta valsts vajadzībām, tiek kompensēta, vai nu piešķirot līdzvērtīgu zemes gabalu, vai arī piešķirot atbilstošu naudas summu. Tādēļ, kolēģi, ka, manuprāt, šāds ierosinājums ir taisnīgs, jo pirms divām nedēļām, pieņemot otrajā lasījumā likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"", mēs nobalsojām par jaunu 14.l.1. pantu un noteicām, ka nauda kā kompensācija tiks izsniegta par to mantu, kura 40.gados tika apvienota lauksaimniecības uzņēmumos, uz kuru bāzes tika izveidotas izmēģinājumu un selekcijas stacijas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs esam jau pieņēmuši lēmumu par naudas kompensācijas izmaksu par daudz nevērtīgāku mantu - par lauksaimniecības inventāru, par mājlopiem, kuru vērtību šobrīd mēs kompensējam naudā. Manuprāt, zeme ir daudz vērtīgāka manta nekā kustamais īpašums, nekā lauksaimniecības inventārs, un tādejādi, godātie kolēģi, es uzskatu, ka zeme tajos gadījumos, kad tā tiek paturēta valsts vajadzībām, - tikai šajos gadījumos! - ir jākompensē ar naudu. Pretējā gadījumā mūsu likumi, godātie kolēģi, nebūs taisnīgi, jo mēs nepamatoti vienu bijušo īpašnieku kategoriju, kura varbūt daudz mazāk ir pelnījusi, lai saņemtu naudu, stādām pāri citām bijušo īpašnieku kategorijām, kuras daudz vairāk ir pelnījušas, lai saņemtu šo kompensāciju naudā. Ja mēs, kolēģi, nepieņemsim šo vienu vai otru priekšlikumu, tad vēlētāji mums pamatoti pārmetīs, kādēļ mūsu likumi nav taisnīgi, kā viņi to ļoti bieži dara arī šobrīd. Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinātu balsot par šo priekšlikumu.
Un galvenais mans iemesls, kādēļ
es šo iesniedzu. Tādēļ, kolēģi,
ka mēs jau otrajā lasījumā esam pieņēmuši
konceptuālo balsojumu likumā "Par privatizācijas
sertifikātiem".
Priekšsēdētājs. Vārds
deputātam Anatolijam Gorbunovam - "Latvijas ceļš".
A.Gorbunovs (LC).
Godātie deputāti! Gan Tautsaimniecības komisijā, gan frakcijā, gan šeit, zālē, es esmu vairākkārt pasvītrojis, tāpat kā deputāte Anna Seile, ka īpašumu sakārtošanas jautājumos pati galvenā problēma šodien ir kompensācija. Kādā veidā tiks kompensēti īpašumi? Ja šis jautājums līdz galam netiek atrisināts, tad es personīgi, atskatoties uz to kļūdu praksi, kuras ir bijušas zemes reformā un tagad ir pilsētas zemes reformā, vienkārši intuitīvi pretojos tam, lai vispār balsotu par tādu likumu, kurš līdz skaidrībai ir tāls. Par šo likumu tiek sacīts, ka līdz ar to tiek sakārtotas zemes īpašuma tiesības. Ja kompensācijas jautājums netiek sakārtots, tad šis likums zemes īpašuma tiesības nesakārto.
Es saprotu, ka galvenā problēma ir nauda. Ja būtu nauda, tad likumā visās vietās, kur ir minēta kompensācija, ierakstītu, ka tiek kompensēts naudā. Un nekādu problēmu nebūtu. To mēs visi saprotam. Naudas nav, un valdība visādi, protams, pretojas tam, lai likumā būtu ierakstīta kompensācija naudā. Valdību var saprast, jo acīmredzot valdība domā strādāt arī nākamgad. Ja valdība nedomātu nākamgad strādāt un nodotu varu opozīcijai, tad, protams, valdībai vajadzētu balsot tagad par to, lai visās vietās ieliktu naudu. Ieliktu naudu kā kompensāciju, un tad likums būtu akadēmisks un gan pozīcija, gan opozīcija būtu ļoti apmierinātas. Bet tas, kā mēs saprotam, nebūtu tuvu realitātei.
Es saprotu, ka ir jāiet šis grūtais, ērkšķainais kompensācijas ceļš: kompensācija gan naudā, gan vērtspapīros. Par vērtspapīriem pēdējā laikā runā finansu ministrs Uldis Osis. Viņš bieži vairs nesaka - "sertifikāti". Viņš saka - "vçrtspapīri". Acīmredzot tā tas būs. Bet šajā sakarībā rodas ļoti konkrēts jautājums. Par naudu ir skaidrs. Tātad nauda budžetā ir iedota selekcijas stacijām. Zemēm. Es domāju, ka tas ir ļoti labs lēmums no visiem aspektiem - gan no morāles, gan no īpašuma, gan no lauksaimniecības attīstības viedokļa. Jo es nevaru iedomāties - it sevišķi tagad - ka mums nav tāda lauksaimniecības pamata kā šīs selekcijas stacijas (es runāju par to saturu, formu un par darbības virzieniem), bet katrā ziņā tām tādām ir jābūt, ja mēs esam par laukiem.
Deputāts Lagzdiņš par atsavināto mantu teica, ka ir vērtīgākas lietas, par kurām varētu runāt. Es viņam piekristu, bet tās summas nav lielas un tas nav principa jautājums šodien.
Bet principa jautājums šodien ir tāds,
ka naudu ne pozīcija, ne opozīcija kompensācijā
nevarēs piešķirt visos tajos gadījumos,
kad vajadzēs kompensēt. Un tāpēc es
personīgi vēlreiz griezos pie saviem kolēģiem
frakcijā. Valdībai mēs lūdzam jau trešo
mēnesi paskaidrojumu, lai būtu mums pilnīga
skaidrība par to, ko var darīt ar sertifikātiem.
Ko par tiem var pirkt? Ko par tiem var iegādāties
vai kur tos var noguldīt? Ar vienu vārdu sakot, -
kā tie sāks darboties kā īpašuma kompensācija?
Līdz šim valdība šādu informāciju
nav sniegusi. Un ja valdība arī šodien nesniedz
skaidru atbildi, tad es personīgi, ņemot vērā
kļūdas, kuras ir pieļāvusi Augstākā
padome (un man bija tas gods balsot par šiem likumiem), par
šo likumu nebalsošu.
Priekšsēdētājs. Vārds
Andrim Rozentālam - Latvijas Zemnieku savienība.
A.Rozentāls (LZS).
Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti un klātesošie! Arī man, stāvot šinī tribīnē, jāpasaka savas domas par zemes kompensācijas jautājumiem. Cienītie kolēģi, es negribu diskutēt par to, kas ir vērtīgāks - zemnieks vai zeme, jo tā ir galīga diskusija par dažiem 10 000 latu, kas jāsamaksā par atsavināto mantu tajās saimniecībās, kurās, izveidojot zinātniskās pētniecības mācību saimniecības, gluži vienkārši nevarēja atdot atpakaļ reālā izteiksmē to mantu, kas tika apvienota 1949.gadā, un par to tiek samaksāta nauda, un šī summa ir ļoti neliela salīdzinājumā ar valsts budžetu un visu pārējo.
Bet es gribu runāt par citu lietu. Cienītie
deputāti, šobrīd mēs balsojam par to, ka
pilsētā zeme tiek kompensēta uzreiz naudā,
turpretim lauku cilvēkiem, kuri ar savām rokām
ir uzplēsuši līdumus vai par savām asinīm
atbrīvošanas karā saņēmuši zemi,
mēs esam nobalsojuši atdot sertifikātus. Man,
kā zemniekam un pārstāvim no laukiem, un arī
jums tūlīt, Lieldienu brīvdienās atgriežoties
laukos, būs jāskatās acīs saviem vēlētājiem.
Ko viņi domās? Pilsētā, protams, ir
tādi paši ļaudis un tautieši, bet viņi
gan nav līduši līdumus un ar saviem sviedriem
un asinīm šo zemi šeit neizcīnīja. Laucinieki,
lauku ļaudis (pamatā lielākā daļa
mūsu senču) ir tieši tādā veidā
ieguvuši zemi, un šobrīd ir nobalsots par to, ka
viņi saņems sertifikātus. Ja mēs pilsētā
kompensējam zemi uzreiz skaidrā naudā, tad
es organizēšu deputātu pieprasījumu - izdarīt
labojumu arī likumā par zemes reformu lauku apvidos.
Priekšsēdētājs. Vārds
Skultem - privatizācijas valsts ministram.
D.Skulte (privatizācijas valsts ministrs).
Godājamo Prezidij, godājamie deputāti! Es gribu sniegt informāciju par to, kāds darbs ir paveikts valdībā, lai mēs jau vistuvākajā laikā varētu iesniegt tos likumprojektus, kas tiek ļoti gaidīti šeit, Saeimā, un kas normalizētu šo situāciju, kāda ir šajā diskusijā "par" un "pret" privatizācijas sertifikātiem. Laikam jāatzīst ir viens: ka pirms diviem gadiem šajā pašā zālē, diskutējot Augstākajā padomē, notika šī izšķiršanās - vai būs tikai kompensācijas sertifikāti vai šo sertifikātu ideju mēs paplašināsim. Uzvarēja viedoklis, ka sertifikātu ideja tiek paplašināta, un līdz ar to pašreiz valdība strādā pie šiem jautājumiem, lai sakārtotu sertifikātu izmantošanas jautājumus. Kas ir izdarīts un kur jau sertifikāti var tikt izmantoti? Tātad tā ir norēķināšanās ar sertifikātiem par zemes izpirkšanu laukos. Šis process ir sācies, varbūt tas nav tik straujš, bet tas ar katru dienu uzņem apgriezienus. Tātad 25 procenti no jau privatizētajiem lielajiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem un arī no mazajiem pašvaldību uzņēmumiem, kā to nosaka likums, un šis princips ir saglabāts arī turpmāk: ne mazāk kā 25 procenti privatizējamo objektu. Tātad samaksa par šo objektu privatizāciju arī tiek veikta privatizācijas sertifikātos. Šis mehānisms ir iestrādāts visos šajos likumos, un norēķināšanās tātad būs tikai sertifikātos par šo daļu, kas ir privatizēta par sertifikātiem.
Valdība ir sagatavojusi un pēc brīvdienām iesniegs likumprojektu par dzīvokļu privatizāciju, kurā dzīvokļu privatizācija ir paredzēta tikai un vienīgi par privatizācijas sertifikātiem, tātad tas ļaus noņemt šo spriedzi, kas saistīta ar privatizācijas sertifikātiem.
Un vēl viens aspekts. Es katrā ziņā
negribu atbalstīt tādu pieeju, ka mēs rīkotos
dažādi pilsētā un laukos, un atbalstu
Rozentāla kungu, ka šī pieeja ir jārisina
vienoti. Mēs nedrīkstam radīt dažādas
sociālas grupas pēc dažādām pazīmēm
un dažādā veidā risināt šos
kompensācijas jautājumus, jo tas var radīt tikai
un vienīgi spriedzi. Tātad es varu Saeimai ziņot,
ka šie projekti, kas ir saistīti ar sertifikātu
izmantošanu, - tie pamatā ir divi projekti, tas ir,
par šiem kopieguldījuma fondiem un par dzīvokļu
privatizāciju. Tie pēc brīvdienām tiks
iesniegti Saeimā, un šis jautājums varēs
turpināt risināties jau pozitīvā virzienā.
Paldies par uzmanību.
Priekšsēdētājs. Uldis Osis
- finansu ministrs.
U.Osis (finansu ministrs).
Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es gribu nedaudz oponēt Gorbunova kungam attiecībā uz to, ka viņš sacīja, ka valdība acīmredzot gatavojas strādāt arī nākamgad un tādēļ domā, kā racionālāk izmantot tās rīcībā esošos līdzekļus un tātad nepieturēties tikai pie naudas kā kompensēšanas veida. Faktiski tas ir saistīts ne tik daudz ar valdības plāniem attiecībā uz nākamo gadu, cik ar izpratni par to, kāda situācija radīsies, ja tiešām naudas kompensācijai nebūs. Tas nozīmē, ka tā nebūs tikai šīs valdības problēma, bet arī Saeimas problēma, jo arī Saeimai - mums, kā deputātiem, - līdz ar valdību vajadzēs risināt jautājumu, kur ņemt līdzekļus šīm kompensācijām, ja mēs nolemsim, ka tām ir jābūt izmaksātām tikai naudā.
Vakar mēs jau nobalsojām par terminu "kompensācija", proti, ka tā var tikt piešķirta naudā vai vērtspapīros. Manuprāt, mēs rīkojāmies konsekventi attiecībā uz šo balsojumu, un šādu konsekvenci vajadzētu turpināt ieturēt arī tagad.
Tātad jautājums ir - naudas un vērtspapīru attiecības. Atcerēsimies pavisam neseno pagātni, kad mēs sākām Krievijas jeb, pareizāk sakot, PSRS naudu - PSRS rubļus - mainīt pret Latvijas nacionālo valūtu, sākumā - Latvijas valsts rubļiem! Es piedalījos sertifikātu problēmas apspriešanā pašā šīs idejas sākotnējā stadijā. Un, ja jūs atminaties tos laikus, tad atcerēsities, kādēļ vispār parādījās ideja par sertifikātiem kā tāda. Tas notika tādēļ, ka toreiz neviens vispār neticēja, ka Latvijā varētu pastāvēt un funkcionēt reāla Latvijas nacionālā valūta, nacionālā nauda, toreiz - Latvijas valsts rubļi. Tādēļ arī parādījās sertifikāti; vismaz šis apstāklis bija viens no galvenajiem šīs idejas komponentiem. Tagad, kā mēs varam konstatēt, zināmā mērā lomas ir mainījušās. Nauda Latvijā ir nostiprinājusies ļoti īsā laika posmā, un tagad mēs jau runājam par to, ka visas kompensācijas ir jāveic tikai naudā un ka vērtspapīri (šinī gadījumā - sertifikāti) ir kaut kas otršķirīgs, mazsvarīgs, un mēs vienkārši neticam, ka tie varētu tikt izmantoti kā reāls - kaut cik reāls -maksāšanas vai norēķinu līdzeklis.
Es gribu būt tik drosmīgs un apgalvot, ka tikpat ātri, kā izmainījās, lūk, šī situācija ar naudu, ir izmainījusies arī situācija ar vērtspapīriem un sertifikātiem, par ko Skultes kungs pirms manis jau minēja. Vērtspapīri nepavisam nav mazvērtīgāks norēķinu līdzeklis jeb aktīvs, kā saka finansisti, nekā nauda. Un tieši tādēļ valdība piedāvā kompensēt naudā vai vērtspapīros, jo, paredzot šīs alternatīvas, rodas iespēja brīvāk manevrēt. Jo iedomājieties, kas notiks tad, ja tiešām mums naudas kompensācijām nebūs! Tad saskaņā ar likumu, ja mēs pieņemsim, lūk, šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" piedāvāto variantu, mums nebūs alternatīvas, un mēs nonāksim situācijā, ka mēs nezināsim, ko darīt, risinājuma problēmai nebūs. Ja mēs pieņemsim alternatīvu: kompensēt naudā vai vērtspapīros, - mums šī alternatīva būs; varbūt mēs varēsim kaut ko precizēt gan Saeimā, gan Ministru kabineta līmenī, bet mums tad būs daudz plašākas rīcības iespējas.
Tādēļ, cienījamie kolēģi,
es aicinu balsot tomēr pret frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" priekšlikumu attiecībā
uz šo apspriežamā panta punktu un pieņemt
tomēr koncepciju, ka var kompensēt naudā vai
vērtspapīros. Pateicos par uzmanību!
Priekšsēdētājs. Aleksandrs
Kiršteins - LNNK.
A.Kiršteins (LNNK).
Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es tomēr šoreiz gribu atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu un gribu pateikt visiem skaidri un gaiši: nemānīsim sevi ar šiem sertifikātiem! Mēs frakcijā visu laiku skatāmies, kas ar tiem notiek. Mums te piedāvā trīs likumus - par privatizācijas sertifikātiem, par valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizāciju un par pensiju fondiem. Ar to visi sertifikāti tiks izsmelti. Mums saka, ka šie sertifikāti ir miljardiem latu vērtībā. Es jums gribu minēt tikai vienu ļoti elementāru piemēru. Sākumā šī ideja bija tāda, ka arī sertifikātus daļēji varētu iemaksāt pensiju fondā, lai cilvēki reāli saņemtu kaut kādu summu klāt pie savām pensijām. Teiksim, ja ir 5 lati mēnesī, tas ir 60 lati gadā un tas nozīmē, ka uz 650 tūkstošiem pensionāru vajag apmēram 40 miljonus latu gadā. Un, ja pieņemam, ka atdos rentablākos uzņēmumus (nevis, kā šeit muļķo, ka par sertifikātiem vecas iekārtas atdos, ka par sertifikātiem atdos, teiksim, kaut kādus gaļas pārstrādes uzņēmumus), - ja pieņemam, ka atdos tādus uzņēmumus kā "Ventspils nafta", "Latvijas gāze", "Latvenergo", un esam godīgi un pasakām, ka mēs 10 procentus sertifikātu atdosim pensiju fondam, tad viņu peļņai būtu jābūt 400 miljoni latu, bet viņiem šī peļņa nav 400 miljoni, viņi nevar šos uzkrājumus radīt. Tas viss ir galīgs blefs! Ja šie sertifikāti būtu atbilstoši par 500 miljoniem izlaisti, tad mēs varētu ļaudis muļķot un stāstīt, ka tie ir miljardiem latu vērtībā, bet nav taču šīs skaidrās naudas aprites. Tie cilvēki neko par tiem nedabūs! Un tāpēc, kā šeit pilnīgi pareizi pateica Gorbunova kungs, vajadzēja vispirms precīzi pieņemt šos likumus par privatizācijas sertifikātiem, par pašvaldību dzīvokļu privatizāciju, par pensiju fondiem, par kopējo ieguldījumu sabiedrībā. Vajadzēja izstrādāt precīzu īpašumu sarakstu un zemes īpašumu sarakstu, dārgā valdība, par šiem 5 miljardiem vai cik tur miljardiem latu, ko tad varēs par šiem sertifikātiem saņemt. Mums taču nav vairāk par 500 miljoniem, tas ir maksimums, ja mēs desmito daļu varam nodrošināt. Vajag pateikt godīgi: mēs dabūjām šos sertifikātus kā dāvanu no Tautas frontes, iepakotus kopā ar Latvijas neatkarību, un tagad, mīļie, gudrosim, kā izkulties ārā no visām šīm nepatikšanām! Bet nevajag šeit nākt un stāstīt, ka mēs par 5 vai cik tur miljardiem latu par sertifikātiem kaut ko kompensēsim. Cilvēki sēž laukos un tic tam visam, ko jūs stāstāt, un gaida, kad viņi par šiem sertifikātiem kaut ko dabūs. Viņi taču neko nedabūs!
Un tāpēc mans priekšlikums bija
- nedalīt pa kreisi un pa labi valsts īpašumus,
lai pēc tam nevajadzētu lauzīt galvu, kā
tad atkal visiem kaut ko kompensēt, bet paņemt un
vienkārši Civillikumā izlasīt. Tur ir viens
pants, kā šīs lietas atrisina. Tāpēc
šinī gadījumā es ierosinu balsot par frakcijas
"Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu.
Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")
Priekšsēdētājs. Jānis
Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".
J.Lagzdiņš (LC).
Priekšsēdētāja kungs, kolēģi
deputāti! Es pilnīgi pievienojos kolēģa
ministra Oša kunga teiktajam, ka mums nav naudas, lai izmaksātu
kompensāciju naudā. Bet tieši tādēļ,
ka mums naudas nav un ka valsts ir nabaga, mums ir jābūt
ļoti taisnīgiem. (Starpsauciens no zāles: "Pret
ko taisnīgiem?") Un mēs nevaram dot vieniem
naudu par valsts vajadzībām paturēto kustamo
īpašumu, bet otriem dot nevērtīgus sertifikātus
par zemi, kas visā pasaulē tiek uzskatīta un
patiesībā ir visvērtīgākā
manta. Un tādēļ, kolēģi, es arī
iesniedzu priekšlikumu par šo kompensācijas izmaksu
naudā. Ja gadījumā šis priekšlikums
netiks pieņemts, tad es iesniegšu priekšlikumu
- svītrot no likuma "Par privatizācijas sertifikātiem"
14.l. prim pantu, kas paredz, uzliek par pienākumu valdībai
izmaksāt kompensāciju par sākotnēji apvienoto
mantu specializētajos lauksaimniecības uzņēmumos.
Ja gadījumā šo priekšlikumu Saeima nepieņems,
izskatot šo likumu trešajā lasījumā,
tad katrā ziņā es iesniegšu otru priekšlikumu
- izmaksāt kompensāciju gan par pilsētu zemi,
gan par lauku zemi, kura tiek paturēta valsts vajadzībām.
Un tad mēs vienas minūtes laikā paskatīsimies,
vai būsim taisnīgi vai mēs nebūsim taisnīgi.
Paldies par uzmanību.
Priekšsēdētājs. Deputāts
Jonītis - lūdzu!
R.Jonītis (LC).
Es arī aicinu deputātus pirms balsojuma
vienkārši atcerēties, ka likumā skaidrojamajos
terminos mēs iebalsojām jau kompensācijas,
skaidrojumā bija teikts, ka kompensācija ir paredzama
vai nu naudā, vai vērtspapīros, un šajā
gadījumā šī nauda netiek izslēgta,
kā tas tiek komentēts no dažu deputātu
puses. Te ir šī alternatīva, un šo alternatīvu
atkarībā no mūsu valūtas stipruma, no
bankas iespējām vai no mūsu budžeta iespējām
var atrisināt tikai Ministru kabinets, jo neviena cita izmaksātājorganizācija
Latvijā tik un tā nepastāv. Paldies.
Priekšsēdētājs. Deputāts
Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.
A.Saulītis. Es mēģināšu
ļoti īsi. Problēma ir ļoti vienkārša
- naudai šodien ir kaut kāda vērtība, bet
vērtspapīriem ir tikai papīra vērtība.
(Starpsauciens no zāles: "Naudai arī nebūs,
ja pieņemsim šo likumu!")
Priekšsēdētājs. Ludmila Kuprijanova
- "Saskaņa Latvijai".
L.Kuprijanova (SL).
Cienītie kolēģi! Sociālo
un darba lietu komisija nekad nav jaukusies, teiksim, tādos
jautājumos, kas nav mūsu kompetencē, bet es
gribētu piekrist i Gorbunova kungam, i Kiršteina kungam,
jo par nožēlu mēs nezinām, kas notiks
ar sertifikātiem. Un es domāju, ka tā vispār
ir mērķtiecīga mūsu maldināšana,
jo, teiksim, pēc kārtējās koncepcijas,
kas top par pensiju fondiem, sertifikātu ieguldījums
būs obligāts, jo tas būs noteikums, lai saņemtu
šo pensiju. Un, kad tā nesīs peļņu
- nav zināms, cik cilvēki, ieguldot sertifikātus,
vispār varēs nopirkt sev lieku apelsīnu. Tādā
gadījumā es uzskatu, ka visiem tiem īpašniekiem,
īpaši tiem, kuri ir pensijas vecumā - te es piekristu
Rozentālam, ka arī laukos lai maina to jautājumu
-, lai viņi dabū to naudu, jo citādi mēs
pāriesim uz to, ka mēs piespiedīsim tos cilvēkus
tikai ieguldīt sertifikātus, nesaņemot neko,
un tie daudzie būs vecie cilvēki. Tā ir mānīšanās.
Tad lai patiešām atliek šo jautājumu un uzrāda,
kā strādās tie sertifikāti.
Priekšsēdētājs. Deputāts
Kide - lūdzu!
E.Kide (SL).
Cienītais priekšsēdētāj,
cienītie deputāti! Man arvien vairāk šķiet,
ka šis likums, kas ir par grozījumiem zemes reformā
un kas faktiski pretendē uz zemes īpašuma sakārtošanu,
vairāk būtu nosaucams pēc sava satura, kā
mēs šeit apspriežam, par otrreizējās
zemes nacionalizācijas likumu bijušajiem īpašniekiem.
Jo mēs viscaur runājam par to, ka mēs kā
valsts gribam paņemt zemi, pie tam vērtīgu
zemi, ostām, dabas aizsargājamiem objektiem, un tajā
pašā laikā diezgan skaidri pasakām (kā
Oša kungs tikko teica), ka maksāt mums par to nav ar
ko. Nu tad arī nosauksim, ka mēs to nacionalizējam.
Pašlaik gaisā virmo un grib oficializēties jauna
tēze, ko izsaka Finansu ministrija, proti, ka veidojas
divi vērtspapīru līmeņi: viens - vērtspapīru
līmenis, kas līdz šim saucās par sertifikātiem
un ko, kā es saprotu, Finansu ministrija sāks saukt
par bezvērtspapīriem un kas tiks nodoti tautai, un
būs otrs vērtspapīrs, ko pagaidām Oša
kungs, kā es saprotu, nosauca par vērtspapīru
un, kā viņš teica, tas varētu būt
pielīdzināts naudai. Es domāju, Oša kungs,
ka tikpat labi, kā jūs šodien norakstāt
vērtspapīru sertifikātus, tikpat viegli jūs
norakstīsit tos vērtspapīrus, kurus jūs
šodien saucat par vērtspapīriem. Tad, kad sāks
devalvēties Latvijas lats, tad, kad tas sāks pielīdzināties
dolāram, jūs noplātīsit rokas un pateiksit:
redziet, mēs jau nevaldām pār Latvijas lata
kursu, vērtspapīri kritušies kā vērtība.
Ja jūs sakāt, ka nauda un vērtspapīrs,
kā jūs tikko teicāt, ir viens un tas pats, tad
nevajag kautrēties arī šodien pieņemt
lēmumu par samaksu naudā jeb vērtspapīrā,
kas ir ekvivalents naudai un ko garantē valsts ar saviem
līdzekļiem kā tādiem. Tāpēc
es domāju, ka patiešām šos punktus nevajadzētu
pieņemt līdz galam, bet dabūt no valdības
skaidru atbildi, kas ir sertifikāts, kas tas būs vai
kas tas vairs nebūs, par to, kas ir vērtspapīrs,
cik vērta ir vērtspapīra nozīme un kam
tauta var ticēt. Varbūt tāpat kā sertifikātam
nevarēs ticēt arī vērtspapīram.
Lūk, ir jādabū pirkšanas maksas noteikumi
no valdības, un tad mēs uzzināsim, par ko mēs
atpērkam ostas, par ko mēs atpērkam šos
īpašumus no tā īpašuma, citādi
es to viennozīmīgi nosaukšu par otrreizējo
nacionalizāciju. Un es gribu teikt, ka valdība šodien
ļoti maz nodarbojas ar denacionalizācijas jautājumiem,
ļoti ļoti maza uzmanība ir denacionalizācijas
jautājumiem. Tā viscaur šodien nodarbojas ar nacionalizācijas
jautājumiem. Un, ja lata kurss ir stiprs, kā jūs,
Oša kungs, teicāt, ka Latvijā arvien vairāk
nāk lati un nostiprinās, tad es gribu uzsvērt,
ka tie lati ir gan, tikai to latu nav tautai, kurai jūs
atņemat pašlaik arī to zemi, tai tautas daļai
ir 15 lati, 12 lati uz cilvēku, un viņi par šiem
latiem nevar ne zemi sakopt, ne dabūt. Un jūs atņemat
viņiem vienīgo cerību. Es esmu par to, ka vajag
apstādināt šos te punktus, līdz mēs
saņemam no valdības galīgo lēmumu, likumprojektu
par sertifikātiem un par vērtspapīriem, ar
kuriem mēs šo īpašumu atpirksim, ja mēs
to patiešām noņemsim īpašniekiem. Arī
es balsoju par Izglītības komisijas priekšlikumu,
ka vajag valstij dot šos objektus, bet mums arī jāpasaka,
par kādu naudu mēs to atpērkam no cilvēkiem.
Paldies. (Aplausi.)
Priekšsēdētājs. Deputāts
Kaža. Es atvainojos, deputāt Kaža, bet tagad
tiešām kārta ir Andrejam Panteļējevam.
Tā ir mana vaina. Pēc tam - jūs.
A.Panteļējevs (LC).
Cienījamais priekšsēdētāj,
cienījamie klātesošie! Es arī centīšos
būt tikpat īss kā Saulīša kungs. Saulīša
kungs teica, ka šodien nauda ir stabila, bet vērtspapīri
nav nekas. (Starpsauciens no zāles: "Pagaidām!")
Jā, un tieši tā! Pagaidām un pašlaik
Saulīša kungs piedāvā nobalsot par situāciju,
ka mēs atgriezīsimies pagātnē, kad arī
nauda nebūs nekas. Un tad jūs tieši to aicināt
nobalsot. Jūs aicināt balsot par priekšlikumu,
kura rezultātā arī nauda nebūs nekas.
Jūs labi zināt, ka jūs nobalsojat par to priekšlikumu,
un jūs būsit spiesti drukāt naudu un pārvērst
to par makulatūru. Tā rezultātā mēs
atgriezīsimies pagātnē. Un šī runa
par vērtspapīriem man atgādina šeit Saulīša
kunga runu. Es atvainojos, tā atgādina tāpat
Dīmaņa kunga runu, kurš te Augstākajā
padomē bija un teica: "Latvijas rubļi nav nekas,
Latvijas nauda nebūs nekas. Galvenais ir padomju rubļi,
stabili, un vajag ar tiem darboties." Tagad jūs runājat
par vērtspapīriem. Normāla ekonomika, kas mums
nākotnē būs un kas mums kopā ir jāveido,
ir tāda, ka gan nauda, gan vērtspapīri ir kaut
kas. Jūs piedāvājat mums atgriezties pagātnē,
Saulīša kungs.
Priekšsēdētājs. Deputāts
Kaža - lūdzu!
E.Kaža (SL).
Cienītais Prezident! Cienītais Prezidij,
cienītie deputāti! Es atvainojos, bet es gribu parunāt
par to, kādas mums šodien, ja ņem pamatā,
valstī ir problēmas. Mums vajag sakārtot visas
zemes reformu un šodien vajag izkļūt no tās
krīzes, kurā mēs tagad esam. Un,ja runājam
par šo pašu jautājumu - tad ko mēs gribam
panākt? Ja mēs patiešām pieņemsim
tādu lēmumu, ka mums vajag šodien steidzīgi
meklēt naudu, lai samaksātu cilvēkam tikai
par to, ka padomju laikos šī zeme bija paņemta
un tagad tur ir ceļi vai ir kaut kāds teātris,
vai ir skola, un ja šodien mēs tikai meklēsim
šo naudu, lai viņam to samaksātu... Bet es redzu,
ka mums šodien ir daudz vairāk problēmu. Mums
šodien ir problēmas, kā samaksāt pensijas
un visu pārējo. Un šodien galvenā problēma,
kuru es redzu, tā ir realitāte. Mēs varam maksāt
šodien par tām telpām vai par tām mājām,
kuras valsts grib paņemt sev, tāpēc ka šodien
tur ir bērnudārzi vai kas cits. Mēs meklēsim,
bet tādas naudas šodien nav. Tāpat mēs
sāksim šodien meklēt naudu priekš zemes,
bet tādas naudas arī nav. Mēs neesam tik bagāta
valsts, un šeit es runāju tikai par realitāti.
Jā, es piekrītu, ka pēc pieciem gadiem patiešām
Latvijai būs daudz naudas un mēs varēsim patiešām
kompensēt cilvēkiem ar to naudu, ja mēs kārtīgi
strādāsim šeit. Bet šodien vajag strādāt
un šodien vajag šo visu naudu sūtīt uz ekonomiku.
Atvainojiet, mūsu rūpniecība nestrādā
tāpēc, ka tur nav apgrozījuma līdzekļu.
Bet šodien visu naudu, kuru mēs savāksim no nodokļiem,
mēs sūtīsim, lai kompensētu tās
zemes problēmas. Nu, atvainojiet, tad mēs nestrādāsim
šeit, mēs dalīsim - vispirms paņemsim
no sevis, pēc tam atdosim pārējiem, arī
sevi. Un nekā nebūs, neviens nestrādās.
Un šeit, es domāju, vajag... Jā, patiešām,
varbūt tā nav taisnība, bet pieņemt tādu
lēmumu, ka atdot tikai sertifikātos kompensācijai,
vai patiešām pateikt to, ka vajag atlikt šos maksājumus
uz kaut kādiem trim, četriem, pieciem gadiem un pēc
tam skatīt šo jautājumu, ja būs iespējams
samaksāt naudā... Bet ja nebūs? Tad, atvainojiet,
nu tad mūsu valstij nebūs naudas, ja mēs gribam
nogremdēt savu valsti, savu ekonomiku, tad mēs to
izdarīsim. Un, ja šodien mums pamatā ir tāda
ideja, tad labprāt vajag balsot par šo priekšlikumu,
bet es šodien aicināšu jūs balsot par to,
ka vajag domāt patiešām par mūsu valsti.
Tāpēc, ka šodien mēs slikti strādājam.
Un, ja mēs tālāk kompensēsim visiem
pārējiem, tad naudas nebūs. Paldies.
Priekšsēdētājs. Vilnis Bresis
- "Saskaņa Latvijai". Jānis Lucāns
un pēc tam - Saulītis.
V.E.Bresis (SL).
Godātie kolēģi! Es vakar pieņēmu tādu lēmumu, ka es šajā otrreizējā nacionalizācijā negribu piedalīties, bet šodien tomēr mana sirdsapziņa nebija mierīga, un es vēlreiz gribu izteikt savu viedokli. Es absolūti noraidu tos cilvēkus, kuri atzīst, ka valstij nav naudas, ar ko kompensēt īpašumu tiem cilvēkiem, kuriem tas ir atņemts. Un es absolūti nevaru balsot par to, ka mēs kompensēsim bijušiem īpašniekiem vai pašreizējiem īpašniekiem par mantu ar sertifikātiem, kuriem ir absolūtas nulles vērtība šodien. Un es, godātie kolēģi, nevaru piekrist tiem cilvēkiem, kuri aizstāv pretējo viedokli, tāpēc pamēģināšu vēlreiz to motivēt.
Mums pašreiz pieteikšanās bijušiem īpašniekiem uz zemi jau faktiski ir beigusies... Mums ir principā skaidrs, cik ir bijušo īpašnieku un mantinieku šodien laukos un pilsētās. Un man šeit ir jautājums cienījamajiem kolēģiem, kuri tik ļoti aizstāv šo sertifikāciju. Vai jūs varat pateikt, cik ir brīvas zemes Latvijā šodien? (Starpsauciens no zāles: "Nevaram!") Jūs to varat, kolēģi, pateikt? Es domāju, ka neviens šodien pat nav centies to pateikt, cik ir brīvas zemes pilsētās un cik ir brīvas zemes laukos. Un es baidos, ka te ir pavisam cita lieta, ka, lūk, šī brīvā zeme, teiksim, tiks piedāvāta kaut kam citam kaut kādiem citiem mērķiem, un bijušais īpašnieks nedabūs kompensāciju par zemes vērtību ar zemes gabalu, bet viņš saņems šos smiekla papīriņus, kā kādreiz aborigēni saņem zelta vietā spogulīšus. Apmēram to mēs šodien piedāvājam saviem pilsoņiem. Es domāju, ka tā ir absolūti netīra spēle, godātie kolēģi! Un mums ir jākompensē bijušajam īpašniekam tikai reālā zemes vērtībā vai reālā naudā. Cita ceļa gluži vienkārši mums nav.
Es gribētu pajautāt: ko nozīmē
reāli pretī iedot attiecīgu zemes gabalu? Godātie
kolēģi, mums zemes reformas likumā zemes vērtība
jau bija sen jānosaka. Pasakiet, lūdzu, vai šodien
pilsētās ir zemes vērtība noteikta vai
nav? Mēs atkal kārtējo reizi savā likumā
cenšamies pieņemt un uzdot kādam izstrādāt
metodiku. Vai tad mēs nepaliekam smieklīgi? To jau
varēja izdarīt mēneša laikā apmēram
pirms diviem gadiem, ja mēs būtu gribējuši
to izdarīt. Izstrādāt šo metodiku. Tātad
acīmredzot nevienu neinteresē pēc būtības
šī zemes reforma. Un, ja mēs ņemam kādam
īpašniekam ostu nost, kura zemes vērtība
varbūt ir tūkstošos latu, tad iedosim viņam
attiecīgu zemes gabalu, bet ne jau, kā saka, viena
kvadrātmetra vietā simtreiz lielāku gabalu citu,
kur šī zeme ir mazāk vērtīga. Bet
mums nav noteikta šī vērtība, mēs
nevēlamies nodarboties ar to, lai mūsu pilsoņi
saņemtu reāli mantu pretī tai, ko mēs
gribam atņemt, un tāpēc viens otram mālējam
šeit acīs šo sertifikācijas ideju. Es domāju,
ka tā, ja mēs gribam būt godīgi, ir kategoriski
jānoraida un jāpieņem tikai tāda formula,
ka zemi mēs varam atņemt, pirmkārt, tikai
ar likumu, nevis citādāk, un kompensēt un mēs
varam tikai vai nu ar reālu zemi, ar reālu mantu,
vai ar naudu. Ar ko citu šodien kompensēt bijušajam
īpašniekam mantu gluži vienkārši mēs
nedrīkstam, ja mums vēl ir kaut cik palikusi sirdsapziņa.
Paldies.
Priekšsēdētājs. Jānis
Lucāns - "Saskaņa Latvijai". Lūdzu!
J.Lucāns (SL).
Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jo ilgāk mēs debatējam par šo sertifikātu jautājumu, jo iluzorāks tas kļūst. Un tas ir likumsakarīgi. No vienas puses, mēs labāk saprotam, ko tas nozīmē, bet, no otras puses, dzīves process iet uz priekšu, un situācija mainās atbilstoši tam, kā valsts virzās savā attīstībā uz priekšu.
Ja mēs paskatāmies uz kapitāla
tirgu kopumā, tad ar ko raksturīgs pašreiz ir
mūsu kapitāla tirgus? Pirmkārt, ar ļoti
mazu pieprasījumu pēc kapitāla un, otrkārt,
ar ārkārtīgi zemām cenām par šo
kapitālu. Man ir bijusi iespēja būt klāt
tad, kad notiek tirgošanās ar ārzemniekiem par
kapitālu, teiksim, laukos, kur par ēku, kurā
var veselu fabriku izvietot, tiek piedāvāta naudā,
teiksim, vērtība, ko privātīpašnieks
tagad maksā par pirts uzbūvēšanu. Un uzstādīsim
jautājumu: kāpēc tā? No kura laika, teiksim,
kapitāls tik mazvērtīgs ir kļuvis? Tas
ir viena nopietna iemesla dēļ - ka valstij ražošana
ir trešās šķiras jautājums, un līdz
ar to attieksme pret kapitālu ir attiecīgi tāda
pati. Lūk, tas ir pamatjautājums, kas pašreiz
izšķir to, kas ir vērtīgs, kas nav vērtīgs,
ko pērk un ko nepērk. Un man šeit ir ļoti
žēl, ka deputāti varbūt nepievērsa
uzmanību tam, ko Kažas kungs teica. No dalīšanas
jau nekas nerodas! No dalīšanas parasti rodas tikai
nepatikšanas. Un sertifikāti ir viena no šīm
dalīšanas formām, un, ja pašreiz mums tiešām
ir ko dalīt par sertifikātiem un ko likt reāli
pretī, tad laikam gan tie ir tie dzīvokļi, kuros
cilvēki reāli dzīvo, un varbūt arī
zeme, kuru viņš var reāli par to nopirkt. Un
tas praktiski arī ir viss. Es esmu par to, ka šis jautājums
tiešām ir no valdības puses nopietni jāizanalizē
un jāpasaka, kas ir reāli iespējams un kas
ir nereāls. Jo ilūziju laiks pamazām gaist,
un jo dienas, jo šo ilūziju paliek mazāk. Es domāju,
ka ir pēdējais laiks pienācis to darīt.
Paldies.
Priekšsēdētājs. Andris Saulītis
- pie frakcijām nepiederošs deputāts.
A.Saulītis.
Mēģināšu ļoti mierīgi un pēc būtības pieskarties šim jautājumam. Jautājuma būtība ir daudz dziļāka. Jautājuma būtība ir tāda, ka mums bija pienācis viens brīdis, kad bija jālec aukstā ūdenī un tas brīdis dažādiem cilvēkiem sākās dažādi, vienam, teiksim, strādājot restorānā, tas sākās jau 1982.- 1983.gadā, taksometru šoferiem tas varbūt sākās 1976. vai 1974.gadā, kādam amatniekam vai podniekam šis brīdis nekad nebija beidzies. Un šā brīža nosaukums ir cilvēka individuālā, privātā atbildība, uzņēmība. Uzņēmība kā tāda par savu dzīvi, par savu amatu, par savu lietu. Un šī uzņēmība kā tāda ir vislielākais jebkura totalitārisma bieds. Jo kas šeit notiek? Cilvēki sāk risināt savas problēmas paši, un nav vajadzīga kaut kāda struktūra, kuras dēļ var radīt hierarhiju. Vienalga, kā to nosauc - vai nu par kādu kultu, vai par kādu valsti, un tā tālāk. Lūk, privatizācijas procesa dziļākā būtība ir tāda, ka ir jāmēģina un jādara viss, lai pēc iespējas vairāk - es neuzsveru šeit - dalīt vai nesadalīt, - bet lai pēc iespējas vairāk varētu iesaistīt cilvēkus šajā procesā, lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzņemtos atbildību par savu dzīvi. Šeit jābūt arī ļoti stiprai motivācijai, mērķim, jo brīvība bez mērķa kļūst par putna brīvību, un kā cilvēki, kas, teiksim, - krievu literatūra ir ļoti labi to pateikusi: "ïuģi obrečeni" - nolemti brīvībai, viņi ir nelaimīgi. Un tad tie cilvēki ar septiņreiz, desmitreiz lielāku spēku no brīvības metas atpakaļ pagātnē, totalitārismā, un to mēs šodien ļoti asi jūtam Krievijā, kad cilvēki vairs nesauc "demokrati", bet sauc "ìermokrati", un viņi cenšas, viņi intuitīvi jūt, ka ir jāatgriežas pagātnē - kolektīvā jeb sugas aizsardzības līmenī, ka tikai kopā... kā matroži, kā spartieši apstāsimies riņķī un atkal mēs visi kopā izglābsimies. Tā ir jauna utopija. Utopija! Saules pilsēta! Palasiet Kampanellu! Es domāju, Panteļējevs ir ļoti cienīgs šīs Saules pilsētas iedvesmotājs.
Tagad nedaudz vēstures. Nolaidīsimies uz zemes. 1986., 1987.gads. Mēs visi saprotam, ka dzīvot pa vecam vairs nevar. Ko mēs darām? Mēs nezinām, ko darīt. Maskavā vīri izdomā, ka vajag atvērt kooperatīvus pie valsts uzņēmumiem. Psihoanalītiskajā pasaulē tas saucas, ka notiek pretestības samazināšana jeb vadošos darbiniekus, kas ir materiāli ieinteresēti turēties pie vadošajiem amatiem, viņi vienkārši uzpērk, ļaujot viņiem smelt krējumu no valsts uzņēmuma. Un tādējādi (es stāstu mehānismu, kā tas viss notiek), kā mēs zinām, cilvēki, kas neieņēma augstus hierarhijas amatus, nemaz nevarēja nokļūt pārvaldījumu spicē. Un šie cilvēki sāka veidot kooperatīvus. Un, kā jūs redzat, šie cilvēki bija partijas funkcionāri, komjaunatnes funkcionāri, VDK, armijas darbinieki, un šis process sākās. Tas vienkārši bija tā, ka tā vietā, lai viņi ņemtu rokā plintes, viņus vienkārši nopirka, ļaujot viņiem nodarboties ar privāto biznesu. Un šī teorija ir ļoti piemērojama, galu galā tā ir īstenojama, kā jūs zināt, Vācija labi atpirkās no Krievijas karaspēka, samaksājot ar 1400 dolāriem no katra vācieša. Otrā vietā ir, starp citu, Kanāda vai Amerika, kas tikai 30 dolārus no cilvēka ir samaksājusi. Tātad vienkārši notika atpirkšanās. Un kas notiek tālāk? Tālāk šis privatizācijas jeb masveidīgais cilvēku iesaistījuma process, pašatbildība tiek bremzēta un tiek radīta tā saucamā elitārā sabiedrības daļa, kas nosmeļ krējumu, kas nosmeļ šā īpašuma krējumu, izveidojot savus uzņēmumus, firmas un visu pārējo.
Un tagad mēs nonākam līdz sertifikātiem.
Tad, lūk, šīs daļas, ko ir nosmēluši,
šā krējuma, tā labuma - šīs daļas
arī trūkst, lai mēs varētu izdot ķīlas
zīmes - sertifikātus. Jo - kas ir sertifikāti?
Sertifikāti nav nekas cits kā valsts ķīlas
zīmes, ar kurām garantē valsts īpašumu.
Mēs runājam par privatizāciju Čehoslovakijā
un minam to par piemēru, un priecājamies. Kāpēc
tas tā notika? Un notika ļoti vienkārši.
Sarēķināja, novilka robežas, pateica
- 70 procentus mēs privatizēsim par sertifikātiem
valsts īpašumu! Paņēma to un pretī
izdeva ķīlas zīmes - sertifikātus. Izdalīja
un sāka strādāt. Un sākās reāls
tirgus. Šodienas situācija ir tāda, ka šeit
ir jāpievienojas gan Kides kungam, gan Kiršteina kungam,
ka šiem sertifikātiem trūkst "krējuma"
- seguma. Tiem trūkst "krējuma" seguma,
un tā lieta nav vis politiska, bet tīri materiāla
lieta. Trūkst naudas. Mēs tagad skatāmies un
intuitīvi redzam, pie kā tā nauda ir. Katrs
daudzmaz domājošs cilvēks (man nepatīk
šis vārds "taisnīgi", bet man patīk
vārds "intuitīvi") jūt, ka tā
nauda ir izņemta no viņa kabatas. Un man neviens
neiestāstīs, ka, ja kāds jauns cilvēks
manos gados ar skūtu galvu ar 300. mersedesu drāžas
pa dubļainu ielu ar 80, 90 vai 100 kilometru stundā,
ka šis cilvēks šo mašīnu ir godīgi
nopelnījis. Tā ir tā problēma. Es atceros
vienu karikatūru par Dienvidāfriku. Tur rādīja,
ka stāv uz cirkus paaugstinājuma viņu baltais
un melnais līderis un žirafe lec cauri. Tad, lūk,
šodien ar mūsu ekonomiku ir tā, ka tā žirafe
ir izlēkusi ar galvu caur to riņķi, bet tā
pēcpuse tai žirafei vēl ir priekšā.
Un šeit es arī pievienojos Gorbunova kungam. Tik tiešām
viņš ļoti diplomātiski, delikāti uzsvēra
šo problēmu, kā tālāk rīkoties
ar sertifikātiem. Tik tiešām! Ir jārada
formula, ir jāredz mehānisms, kā to tagad samērot
ar kopējo valsts mantu, kas ir palikusi. Jo bez tā,
ja mēs nespēsim iesaistīt pēc iespējas
vairāk indivīdu, lai viņi uzņemas atbildību
par savu dzīvi, uzņemas atbildību par savu
likteni, tad tas viss pārējais ir utopija, Kampanellas
"Saules pilsēta". Ja man piedāvā
iet uz Saules pilsētu, es saku: atvainojiet kungi, labāk
es palikšu pagātnē, nevis došos saulainajā
tālē! Paldies.
Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu
reģistrēties! Reģistrēsimies! Sekretāra
biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku.
Vārds paziņojumam Gundaram Bērziņam
- Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājam.
G.Bērziņš (LZS).
Pieprasījumu komisiju pārtraukumā
lūdzu pulcēties komisijas telpās!
Priekšsēdētājs. Saeimas sekretāra
Daudiša īss paziņojums.
I.Daudišs (LC).
Jūs jau daži deputāti saņēmāt
vēstules, bet es vēlreiz gribēju atgādināt.
Aicinu uz piecām minūtēm - uz nelielu darba
sanāksmi Latvijas - Francijas parlamenta atbalsta grupu
Sarkanajā zālē. Tūlīt. Pārtraukumā.
Uz minūtēm piecām, ne vairāk.
Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).
Nav reģistrējušies:
Georgs Andrejevs,
Māris Graudiņš,
Ruta Marjaša,
Aida Prēdele,
Jānis Vaivads...
Priekšsēdētājs. Zālē.
Paldies. Pārtraukums.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
cienījamie deputāti, ieņemiet vietas! Vārds
Aristidam Lambergam - LNNK! Pēc tam - Tupešu Jānis.
A.Lambergs (LNNK).
Godātais Prezidij, cienītie kolēģi!
Man šķiet, ka šīs debates, kas ir sākušās
vakar vēlā stundā un turpinājušās
vēl šā rīta agrā stundā, ir
tomēr likušas mums katram pārdomāt ļoti
kardinālus un nopietnus jautājumus, to, vai mēs
vienreiz varam sakārtot Latvijas valsti un vai vienreiz
varam sakārtot šīs attiecības. Es zinu un
saprotu, ka jautājums nav viegls, tas ir grūts, un
ir jārada likumi, bet likumam ir jābūt labam.
Un ir tomēr jāatrisina jautājums par zemes
atlīdzību īpašniekam. Līdz ar to es
lieku priekšā divus priekšlikumus, es lūgtu,
aicinātu un mudinātu valdību sakārtot
sertifikātu jautājumu, atlīdzības jautājumu,
lai vienreiz Latvijas valstī un tautā ir skaidrība
šinī jautājumā. Vai to sauksim par sertifikātu
vai sauksim par vērtspapīru - tas ir cits jautājums.
Es domāju, ka arī šis likums nav vēl pilnīgs.
Es atbalstu Kiršteina, Kides un Breša teikto un arī
izsaku to pašu, ko teica deputāts Gorbunovs. Mana sirdsapziņa
arī šinī brīdī neatļauj balsot
par šo likumu, kamēr nav sakārtoti šie jautājumi,
un tādēļ es aicinu atlikt šā likuma
pieņemšanu līdz tam brīdim, kad būs
sakārtotas šīs attiecības ar atlīdzinājumu,
ar sertifikātiem, ar vērtspapīriem un ar visām
citām pārējām normām, kas ir nepieciešamas,
lai patiesi vienreiz mēs sāktu savest šo valsti
kārtībā. Paldies par uzmanību!
Priekšsēdētājs. Vārds
deputātam Tupešu Jānim - Zemnieku savienība.
Pēc tam - Aivars Berķis.
J.Ā.Tupesis (LZS).
Godātais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Esmu tādā neparastā situācijā šodien, jo es piekrītu daļēji visu teiktajam, proti, man sertifikāti un sertifikācija izliekas (un šis varbūt ir labs laiks, kad to arī teikt), tāpatās kā augšāmcelšanās pēc nāves. Tas ir tāds mīts. Es esmu mēģinājis to noskaidrot jau trīs gadus. Tagad es mēģinu noskaidrot no šeit runātā par tiem sertifikātiem, bet es neesmu tuvāk patiesībai, nekā es biju. Manuprāt, tad, kad tiks noregulētas ar likumu privātīpašuma attiecības - kas un kam pieder, kad tiks noregulētas robežas -mazās un lielās robežas un sakārtots tas, kam un kas pieder, vienalga, vai tā ir govs vai tas ir traktors, vai tas ir nams, vai tā ir zeme... Visus vienlīdzīgi uz kaut kādu likumīgu pieprasījumu pamata, vērtības pamata, tad tās lietas, par kurām mēs šeit runājam, manā skatījumā, atrisināsies pašas.
Es gribu piebilst par šo it kā atgriešanos pie kaut kādas nacionalizācijas. Jā, es atbalstu nacionalizāciju, ja tas ir Brīvdabas muzejs, ja tā ir Opera, ja tas varbūt ir Zooloģiskais dārzs. Nerunāsim tik negatīvi pret nacionalizāciju,vienalga, vai tā ir Amerika, vai tā ir Latvija, vai tā ir kāda cita zeme. Tikai nevajag samainīt lietas ar tāda veida nacionalizāciju un tādu, par kuru mēs šeit runājām.
Attiecībā uz vērtspapīriem.
Ja cienījamā valdība mēģinās
salīdzināt šos pašus mistiskos vai pusmistiskos
sertifikātus ar vērtspapīriem, tad, es domāju,
arī šiem vērtspapīriem būs tāds
pats liktenis, kāds liktenis ir tagad sertifikātiem.
Bet, ja šiem vērtspapīriem tiešām būs
segums, ja tiem būs segums bankā vai naudā un
ja īpašumam būs segums, ja tam būs vērtība
un ja mēs zināsim, kam tas pieder un kam tas nepieder,
ja to drīkstēs pārdot un drīkstēs
pirkt, tad tās lietas atrisināsies pašas, bet
līdz tam laikam arī es balsošu pret šā
panta saturu, kāds tas ir, jo man ir tāpat kā
deputātam Lambergam, kurš šad un tad pasaka kaut
ko, kam arī es piekrītu. Es aicinātu arī
viņu pašreiz noraidīt šo pantu. Paldies.
Priekšsēdētājs. Vārds
Aivaram Berķim - Zemnieku savienība.
A.Berķis (LZS).
Priekšsēdētāj, godātie
deputāti! Es šinī situācijā redzu
vienu ideju un vienu izeju, kura, protams, būtu jāpārdomā
sīkāk. Ir viena vienīga lieta, kur savu zemes
gabalu cilvēks bez bažām varētu....
viņš varētu no šā zemes gabala atteikties,
proti, ja viņš ar šo zemes gabala vērtību
ieietu kā līdzīpašnieks tajā uzņēmumā,
kas šajā vietā tiek dibināts. Un, ja, piemēram,
tā vieta būtu osta, tad es domāju, ka šim
cilvēkam tas būtu izdevīgi, ka viņš
kļūst par šīs ostas līdzīpašnieku,
par akciju sabiedrības dalībnieku. Tad viņš
dabū kaut kādu daļu no šīs peļņas,
un tas būtu taisnīgi. Tāpat tas varētu
būt, teiksim, attiecībā uz lidostu teritoriju,
protams, grūtāk pasacīt, kā tas ir ar...
Nu, protams, viņš varētu būt līdzīpašnieks
arī dzelzceļa līnijai, ja šī līnija
iet pār viņa zemi. Protams, sarežģītāk
būtu, ja tur ir kaut kādi tilti vai pārejas.
Tomēr šis jautājums katrā ziņā
ir jāapdomā, jāapdomā tas, kā to
varētu darīt, bet es domāju, ka mēs
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumā
varētu rakstīt šīs noslēguma rindas:
"Viņam ir tiesības tās pašas pilsētas
administratīvajās robežās saņemt
līdzvērtīgu zemes gabalu vai saņemt
kompensāciju naudā, vai kļūt par līdzīpašnieku
uzņēmumā, kura vajadzībām atsavināts
attiecīgais zemes gabals." Tāds ir mans ierosinājums
un acīmredzot līdz ar to arī secinājums,
ka mums ir jāatliek šā te 12. panta nobalsošana
un attiecīgi tomēr jāizlemj, ko mēs
darīsim un kā īsti mēs šinī
gadījumā rīkosimies, jo es neredzu iespēju,
ka šodien par šo lietu var izdebatēt līdz
galam.
Priekšsēdētājs. Andris Saulītis
- par procedūru ārpus kārtas. Pēc tam
- Andris Piebalgs.
A.Saulītis (neatkarīgais deputāts).
Es griežos pie Tupešu Jāņa.
Tagad ir Lieldienu laiks, un es esmu brīvs cilvēks,
un mana ticība ir, ka brīvam cilvēkam ir izvēle.
Un es respektēju jūsu izvēli. Un tāpēc
nosaukt augšāmcelšanos par mītu - tā
ir ņirgāšanās par veselu grupu iedzīvotāju.
Es to uztveru vienkārši kā naida kurināšanu,
starpreliģisko neiecietību. Ņirgāšanos
par otra cilvēka brīvas izvēles brīvu
rīcību. Man tas nav mīts.
Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Saulīti! Ja mēs runājam par ticības un reliģijas lietām, tad arī jūs stipri grēkojat, paziņodams sēdes vadītājam, ka jūs runāsit par procedūru, lai gan runājat par citām lietām, un tā ir jūsu tiesība, bet tad tikai vajag to darīt tādā veidā, un tāpēc jūs saņemat piezīmi par šo pusi.
Lūdzu, Andris Piebalgs - "Latvijas ceļš".
A.Piebalgs (LC).
Es tomēr lūgtu deputātus nepieņemt to labojumu, kur ir runa, ka vajag kompensēt tikai naudā. (Starpsauciens no zāles: "Skaļāk!") Jo skaidrs, ka, ja kompensācija notiek tikai naudā, tad faktiski mums ir tikai divi ceļi, kā panākt šo kompensāciju - vai nu to darīt no budžeta, kurā mums trūkst naudas kārtējām izmaksām, un līdz ar to šis ceļš praktiski nav ejams, vai arī ņemt ārvalstu kredītus, kas automātiski nozīmētu, ka mēs gan attālinām to maksājumu mirkli, bet tik un tā mēs tos dabūsim maksāt no budžeta, pie tam vēl ar procentiem. Bet tad, ja, teiksim, pieņem vēl šo variantu, tad pastāv vēl viena iespēja. Protams, tad nosaka zemes cenu ārkārtīgi zemu un tātad kompensācijā faktiski neko nesaņem. Tāpēc, manā skatījumā, šobrīd ir tas, ko piedāvā valdība. Faktiski tā nav atbilde, bet katrā ziņā tā vēl atstāj risinājuma iespēju. Ja mēs paliekam tikai pie tā, ka kompensācija ir naudā, tad faktiski vai nu tās kompensācijas nebūs, vai arī budžetā būs jāparedz papildu nauda uz emisijas rēķina, kas nozīmēs inflāciju, un atkal tai zemei praktiski nebūs nekādas vērtības.
Tātad es lūgtu tomēr turēties
pie valdības varianta. Tas nedod šodien atbildi, bet
es zinu, ka ir sagatavota materiālu kopa par sertifikātu
pielietošanu un izmantošanu, kas tuvākajā
laikā tiks iesniegta Saeimā, un es domāju, ka
tas dos atbildes uz visiem tiem jautājumiem, kuri šodien
rodas.
Priekšsēdētājs. Lūdzu
zvanu! Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienība.
O.Grīgs (LZS).
Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti!
Es domāju, ka 12. panta 1. daļas 3.punkts, kurš
ir noraidīts šeit, bet kura pašās beigās
ir teikts, ka var administratīvajās robežās
saņemt līdzvērtīgu zemes gabalu vai
saņemt kompensāciju naudā, tas būtu tīri
loģiski pēc mana prāta, un plus vēl
tas, ko sacīja Berķa kungs. Padomājiet, tur
iekšā ir jēga un loģika! Tam, ka līdzīpašnieki
var piedalīties tajā objektā... Nu var jau sacīt,
ka tur virsū ir futbola laukums vai kaut kas cits, bet naftas
vadi arī iet pa personīgajiem mežiem un pa personīgajām
zemēm, un kāpēc gan īpašnieks nevarētu
piedalīties šajā saimnieciskajā darbībā?
Varbūt arī to, ko Berķa kungs sacīja,
var pielikt klāt pie šā noraidītā.
Tā ir tīri tāda mana doma.
Priekšsēdētājs. Balsošanas kārtība: Vispirms būs balsojums par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu, pēc tam - par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu. Un arī par visiem pārējiem , par kuriem varbūt vēl tiks arī diskutēts.
Ir grūtāk ar deputāta Berķa ierosinājumu, jo tas nav rakstisks.
Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosināto 12.panta pirmās daļas trešo punktu - starp vārdiem "likumā" un "noteiktajā" papildināt ar vārdiem "par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām".
Balsošanas režīmu! Viens - "pret". Rezultātu! 24 - par, 36 - pret, 14 - atturas. Nav pieņemts.
Tagad Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums. Balsojam. Viens - "pret".
Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 31, atturas - 16.
Nav pieņemts.
R.Jonītis. Nākamais ir priekšlikums
par 12.panta trešo daļu. Tas ir frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" priekšlikums - papildināt
trešo daļu ar jaunu teikumu, ka īpašuma tiesību
atjaunošanas ierobežojumi pieļaujami tikai ar zemes
īpašnieku piekrišanu. Komisijas viedoklis bija -
noraidīt, jo jebkuru pašvaldības lēmumu
var pārsūdzēt tiesā.
Priekšsēdētājs. Aleksandrs
Kiršteins - LNNK.
A.Kiršteins (LNNK).
Godājamais Prezidij, godājamie deputāti!
Es tomēr vēlreiz aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Kāpēc? Ļoti vienkārši. Visas šīs
problēmas būtu atkritušas, ja visi būtu
izlasījuši Civillikuma 970.pantu, kur viss šis process
tiek regulēts ar trim četrām rindiņām.
Un atkristu visi šie bezgala garie spriedumi par sertifikātiem
un par kompensācijām, jo 970.pantā ir ļoti
vienkārši pateikts: "Kas ir uzcēlis ēku
uz svešas zemes aiz atvainojamas maldības, var, kad
no viņa pieprasa šo zemi tās īpašnieks,
neizpildīt šo prasību līdz laikam, kamēr
nedabū atlīdzību par savu ēku."
Tas nozīmē, ka, ja uz privātas zemes ir institūts
vai kāda kultūras iestāde, šī iestāde
netiek izmesta momentā ārā, tā var tur
stāvēt varbūt 10 gadus. Varbūt ar laiku
īpašnieks atpirks šo māju, un šis muzejs
dabūs jaunas telpas. Šis process tiek regulēts.
Pašreiz, manā izpratnē, šīs tiesas
ne visai darbojas, un man ir aicinājums: ja mēs tomēr
nobalsotu par šo "Tçvzemei un brīvībai"
priekšlikumu, tad zināmā mērā paliktu
spēkā arī Civillikums. Tas nebūtu pretrunā
ar visu iepriekš teikto. Jo tādā gadījumā,
ja ir saņemts rakstisks priekšlikums no īpašnieka,
tātad viņiem ir kaut kādas tiesības vēl.
Ja mēs atstājam tikai tiesas ziņā, tad
tas jau ir pretrunā arī ar Civillikumu. Tad mums pēc
tam ir jāsāk labot arī šis Civillikums.
(Starpsauciens no zāles: "Civillikumu nevar labot!")
Es aicinu balsot par "Tçvzemei un brīvībai"
priekšlikumu!
Priekšsēdētājs. Ilma Čepāne.
I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).
Godātie deputāti un godātais Kiršteina
kungs! Mēs nevaram izraut automātiski vienu pantu
laukā no Civillikuma. Es jums ieteiktu šajā sakarībā
iepazīties ar Latvijas Republikas likumu, kura apspriešanā
jūs acīmredzot arī esat piedalījies, tas
ir, ar atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma
ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas
spēkā stāšanās laiku un kārtību.
Un, proti, tur 15.pantā šie noteikumi ir regulēti.
Tas ir viss noregulēts. Mēs nevaram vienu pantu
izraut laukā. Un principā "Tçvzemei un
brīvībai" priekšlikums ir tas pats, kas visu
laiku ir, - (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Tas
ar jūsu teikto nav pretrunā!") tātad, proti,
šeit trešajā daļā piemērot šo
likumu par nekustamās mantas piespiedu atsavināšanu.
Jo šajā likumā tik tiešām ir prasīta
bijušā īpašnieka piekrišana. Ja viņš
nepiekrīt, tādā gadījumā visa šī
procedūra tiek risināta tālāk līdz
Saeimas speciālam likumam.
Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - papildināt 12.panta trešo daļu ar teikumu: "Iepriekš minētā lēmuma gadījumā šā panta pirmās daļas trešajā punktā paredzētie īpašuma tiesību atjaunošanas ierobežojumi pieļaujami tikai ar zemes īpašnieka vai viņa mantinieku rakstveida piekrišanu." Viens - "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 31, atturas - 15. Nav pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
R.Jonītis. Nākamais ir deputāta
Elferta priekšlikums, kas redzams 3. ailītē,
kas runā par īpašuma tiesību atjaunošanu,
- 12. panta 3.punkta 7. rindkopu izteikt šādā
redakcijā: "...ir tiesības pieprasīt zemes
īpašumu atjaunošanu līdz 1.jūnijam,
nosakot galīgo termiņu šai pieprasīšanas
kampaņai". Komisijas viedoklis bija, ka šis termiņš
varētu būt 1.jūlijs.
Priekšsēdētājs. Pēteris
Elferts - "Latvijas ceļš".
P. Elferts (LC).
Godātais Prezidij, cienījamie deputāti!
Te 4.ailītē ir rakstīts, ka pieņemts
mans priekšlikums. Kaut gan termiņš ir pavisam
mainīts: no 1.jūnija uz 1.jūliju. Lieta ir tāda,
ka valdība iesniedz priekšlikumu - samazināt pieteikšanās
termiņu uz denacionalizētiem īpašumiem
un noteikt, ka šis termiņš ir 31.marts; tas nebija
saskaņots. Un šajā likumprojektā ir rakstīts,
ka šis likums stāsies spēkā pēc
trim mēnešiem. Attiecībā uz zemes pieprasījumiem.
Šīs divas lietas ir jāsasaista, lai būtu
sakārtotība. Tāpēc es ierosinu šeit
ierakstīt, ka var vēl pieteikties līdz 1.jūnijam.
Un tas priekšlikums arī ir saistīts ar denacionalizētiem
īpašumiem. Es uzturu savu balsojumu.
Priekšsēdētājs. Zvanu! Godātie deputāti! Šeit parādās tāda procedūras nianse. Mēs vienmēr balsojam vispirms par deputātu priekšlikumu un pēc tam - par komisijas. Bet šeit ir runa par termiņiem. Un Kārtības rullī attiecībā uz termiņiem ir teikts,ka attālākie termiņi ir balsojami pirmie. Un, tā kā tas punkts seko pēc iepriekšminētā punkta, kuru es nosaucu, - ka deputātu priekšlikumam jābūt pirmajam, - tad es parasti ņemu vērā pēdējo Kārtības ruļļa ieteikumu, vērtējot secību.
Vai jums nav iebilžu, ka vispirms tiks balsots par komisijas ieteikto termiņu - ka pieteikties var līdz 1. jūlijam? Jo es saprotu, ka 1.jūlijs tomēr ir vēlāks termiņš nekā 1.jūnijs. Nav iebilžu? Lūdzu, balsosim par komisijas ieteikumu - ka pieteikties var līdz 1. jūlijam! Viens - "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 32, atturas - 21. Nav pieņemts.
Otrs termiņš - 1.jūnijs. "Par"
- viens. Rezultātu! Par - 55, pret - 5, atturas - 6. Pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
R.Jonītis. Nākamais ir deputātes
Seiles priekšlikums par šīs pašas daļas
pēdējo teikumu. Ir juridiski skaidrāk pateikts,
ka nevis minētā termiņa neievērošanas
gadījumā, bet minētā termiņa nokavēšanas
gadījumā īpašumtiesības var atjaunot
tiesa. Šis pēdējais teikums pilnībā
sakrīt gan Elferta kunga iesniegtajā redakcijā,
gan otrā lasījuma redakcijā. Tāpēc
tas var tikt balsots.
Priekšsēdētājs. Kāpēc
jābalso? Vai kāds pieprasa? (Starpsauciens no zāles:
Nē!") Pieņemts.
R.Jonītis. Nākamais. Ir tehniska nepilnība
15.lappusē. Tas attiecas uz 15.lappusē redzamo pirmo
rindkopu. Komisijas viedoklis bija šo rindkopu izsvītrot
no likuma teksta.
Priekšsēdētājs. Vai ir kādas
iebildes? Nav.
R.Jonītis. Arī par šo otro rindkopu,
kas ir redzama 15.lappusē 1. un 2.ailē. Komisijas
priekšlikums bija - izslēgt šo daļu no panta.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
R.Jonītis. Nākamais priekšlikums
bija 16.lappusē, kur rakstīts "Ministru kabinets..."
līdz "...izstrādā metodiku zemes paraugu
vērtības noteikšanai". Komisijas priekšlikums
bija šo daļu pārnest uz pārejas noteikumiem,
no šejienes izslēdzot. Norādot arī termiņu.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Nav. Pieņemts.
R.Jonītis. Tāpat ir priekšlikums
par pēdējo 16.lappusē redzamo rindkopu -
izslēgt šā panta 8.daļu.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Nav. Pieņemts.
R.Jonītis. Nākamais priekšlikums
ir 18.lappusē par 14.pantu. Frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" priekšlikums - svītrot
14.panta 1. un 2.daļu. Komisijas viedoklis bija - noraidīt.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
ierosināto svītrojumu 14.panta 1. un 2. daļā.
R.Jonītis. 18.lappuse.
Priekšsēdētājs. 18.lappuse.
14.pants. Balsojam. Viens - "pret". Lūdzu rezultātu!
Par - 13, pret - 35, atturas - 14. Nav pieņemts. Tālāk!
R.Jonītis. Nākamais priekšlikums
19.lappusē par 17.pantu: "Papildināt 17.pantu
ar jaunu otro daļu redakcijā, kas redzama 4. ailītē".
Tā ir komisijas redakcija. Par pirmpirkuma tiesībām.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Nav. Tālāk!
R.Jonītis. Nākamais priekšlikums
- deputātes Seiles priekšlikums par 18.panta pirmo daļu
- izteikt to jaunā redakcijā. Komisijas viedoklis
bija - atbalstīt.
Priekšsēdētājs. Nav iebildes?
Tālāk!
R.Jonītis. Nākamais priekšlikums
par šā 18.panta otro daļu ir saņemts no
frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
- aizstāt vārdu "valsts" ar "kancelejas".
Komisijas viedoklis bija šo priekšlikumu noraidīt,
bet precizēt šā 18.panta otro daļu, mainot
šīs otrās daļas teikuma beigu redakciju.
Un tad šis teikums skanētu: "Ipašnieki vai
viņu mantinieki īpašumtiesību atjaunošanas
procesā atbrīvojami no valsts nodevas maksāšanas."
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Nav. Pieņemts.
R.Jonītis. Nākamais - par pārejas
noteikumiem. Tas ir 20.lappusē, bet šeit arī
tīri tehniski nav pārrakstīts šis viens
pants, par kuru es minēju iepriekš, runādams
par 16.lappusi: "Ministru kabinets līdz 1994.gada 1.maijam
izstrādā metodiku zemes paraugvērtības
noteikšanai." Tas ir komisijas priekšlikums, un no
16. lappuses arī būtu ietverams pārejas noteikumos.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Nav.
R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi par
pārejas noteikumiem ir deputātes Seiles priekšlikumi
- tātad papildināt tekstu ar pārejas noteikumiem
un vēl atsevišķi papildināt pārejas
noteikumus ar šādu tekstu. Komisijas viedoklis par daļām
ir dažāds: par 1.punktu - pieņemt, par 2. un
3. - noraidīt, par 4. - šo priekšlikumu nav. Komisijas
lēmums pieņemts.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Lūdzu! Nav.
R.Jonītis. Par 4. punktu. Par pirmajiem trim,
ja neiebilst...
Priekšsēdētājs. Ilma Čepāne
- lūdzu! Es diemžēl nedzirdēju pēdējo
jūsu teikto. Es atvainojos.
I.Čepāne. Piedodiet, es tad īsti
nesapratu, vai Seiles kundze piekrīt šai noraidīšanai?
Es saprotu - arī deputāti atbalsta to. Par pārejas
noteikumiem - par 2. un 3.punktu.
Priekšsēdētājs. Anna Seile
- LNNK.
A.Seile (LNNK).
Cienījamie deputāti! Tātad Ministru kabinetam es lieku priekšā līdz 1.jūlijam izstrādāt īpašu teritoriālā plānojuma projektu, lai juridiskās personas atsevišķās Latvijas teritorijās nevarētu saņemt zemi īpašumā. Mēs esam nobalsojuši par tādu terminoloģiju nodaļā, kur ir minēti īpašumtiesību subjekti, kuri neizslēdz, ka juridiskās personas var iegūt zemi. Un man ir radušās bažas - it sevišķi Kurzemes jūrmalā, Rīgas jūras līča piekrastē un pierobežas apgabalos, ka juridiskās personas varēs uzsākt zemes izpirkšanu, ja tiks pieņemts kāds cits īpašs likums. Es baidos, ka šāds likums var jau parādīties tūliņ pēc Lieldienām kā Ministru kabineta noteikumi. Un tādēļ es lieku priekšā nobremzēt šo procesu, padomāt, kurus zemes gabalus varētu privatizēt juridiskās personas, ja mēs pie tā nonāksim ar šādu īpašu likumu, kā arī izdalīt tās teritorijas, kuras juridiskajām personām šajā mirklī nebūtu atdodamas, nu kaut vai, piemēram, teritoriju uz dienvidiem no Liepājas līdz Lietuvas piekrastei, kur ļoti daudziem Lietuvas pilsoņiem ir uzbūvētas mājas, kur pieder atsevišķām firmām dažādas atpūtas bāzes. Varbūt mums ir jāpadomā un jāizveido tādas teritorijas, kuras nebūtu juridiskajām personām privatizējamas.
Un 3.punkts ir saistībā ar 2.punktu,
ko es esmu paredzējusi pārejas noteikumos. Tas paredz,
ka līdz šim laikam, kamēr tāda speciāla
rajonēšana, areālu izdalīšana vai plānošana,
kuru varētu veikt Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrija, nav izdarīta, līdz
tam laikam šajās teritorijās juridiskajām
personām zemi varētu nedot un vispār nedot
juridiskajām personām zemi, kamēr netiek izstrādāti
šie noteikumi. Es uzturu spēkā savu priekšlikumu
par pārejas noteikumiem nr. 2 un nr.3.
Priekšsēdētājs. Ilma Čepāne!
I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).
Godātā Seiles kundze! Godātie deputāti!
Es esmu spiesta jau laikam nez kuro reizi teikt, ka līdz
ar šā likuma stāšanos spēkā neviena
juridiskā persona nevarēs zemi iegūt īpašumā.
Šeit būs speciāli likumi. Seiles kundze, jūs
runājat pati sev pretī, ja mēs skatāmies,
kā pirms divām nedēļām šeit
noritēja debates. Es brīnos, ka jūs, deputāti,
esat tik mierīgi, ja tagad, Seiles kundze liek priekšā
Ministru kabinetam uzticēt izstrādāt šos
kritērijus. Atcerieties, kādi strīdi bija par
kritērijiem! Protams, es uzskatu, ka kritērijiem
ir jābūt, bet šiem kritērijiem ir jābūt
ar likumu noteiktiem, nevis Ministru kabineta noteikumu kārtībā,
un es tāpēc arī uzskatu, ka šeit, Ministru
kabinetā, acīmredzot, ja šādi pārejas
noteikumi būtu, attiecīgajiem speciālistiem
tiks pasūtīta šāda te areāla izstrādāšana.
Kā tad šie speciālisti varēs izstrādāt
šos areālus, vai, piemēram, botāniķi
skatīsies par saviem augiem un tos aizsargās, bet
aizsardzības darbinieks varbūt skatīsies kādas
teritorijas pie robežas? Tam ir jābūt visam
likumā noteiktam. Mēs to nedrīkstam šeit
paredzēt un atļaut Ministru kabinetam, lai Ministru
kabinets neizpelnītos atkal pārmetumus. Tad šie
kritēriji neatbilst jūsu vēlmēm un
interesēm.
Priekšsēdētājs. Egils Levits
- tieslietu ministrs.
E.Levits (tieslietu ministrs).
Es domāju, mēs esam laimīgi tikuši
galā ar šo projektu un mēs nedrīkstam šā
projekta jēgu un saturu izjaukt ar pārejas noteikumiem.
Likuma, visa projekta, jēga ir tā, ka būs īpašs
likums un šis likums tiks likts priekšā Saeimai
par juridisko personu tiesībām iegūt zemi, un
tur noteikti būs arī kritēriji. Ministru kabinets
šos noteikumus nepieņems 81.panta kārtībā,
bet tie tiks parastā kārtībā likti priekšā
Saeimai. Un tāpēc šāda veida noteikumi,
ko Seiles kundze iesniedz, nav pieņemami, jo tie ir pretrunā
ar visu konceptu, par ko mēs šodien esam balsojuši.
Tādēļ es domāju, ka tie ir jānoraida.
Priekšsēdētājs. Anna Seile
- LNNK.
A.Seile (LNNK).
Es vienkārši gribu precizēt deputātiem
vienu frāzi, ko teica Ilma Čepāne, jo tā
neatbilst patiesībai. Mani paredzētie noteikumi ir
ar šādu tekstu: "Ministru kabinetam ne vēlāk
kā līdz 1994.gada 1.jūlijam ir jāizstrādā
un jāiesniedz apstiprināšanai Saeimā teritoriālā
plānojuma projekts." Tātad jāiesniedz apstiprināšanai
Saeimā, un nekas te Ministru kabinetam vienam netiek uzticēts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija, protams, varētu strādāt pie šā
projekta, bet tik tiešām šādam projektam,
pēc mana uzskata, ir jābūt, jo citādi
juridiskās personas pēc atsevišķu likumu
izdošanas, - agrāk vai vēlāk - varēs
privatizēt zemi visā Latvijas teritorijā, un
uz to viss pašreiz tiek virzīts. Un, lai šīs
bažas novērstu, atsevišķas Latvijas teritorijas
ir jāpasargā. Mans otrais un trešais priekšlikums
paredz šādu aizsardzību - neprivatizēt
zemi atsevišķos reģionos juridiskajām
personām.
Priekšsēdētājs. Deputāts
Jonītis - lūdzu!
R.Jonītis. Es aicinu visus deputātus
izvērtēt šo otro un trešo punktu, kā
arī ņemt vērā, ka likums runā
tikai par pilsētu zemēm, bet tas nerunā par
visu Latvijas Republikas teritoriju un nevar runāt par areāliem
un reģioniem.
Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim
par pārejas noteikumu papildināšanu ar deputātes
Seiles ieteiktajiem diviem punktiem. Vai varam par abiem reizē
balsot vai par katru atsevišķi? Par abiem reizē
balsosim. Tas ir kopā balsojams - 2.un 3.punkts kā
papildinājumi. Viens - "pret". Rezultātu!
Par - 19, pret - 37, atturas - 19. Nav pieņemti. Tālāk.
R.Jonītis. Nākamais priekšlikums
- papildināt pārejas noteikumus ar šādu
tekstu: "Gadījumos, ja zemi piešķir ar pašvaldības
lēmumu..." un tā tālāk. 3.ailīte.
Komisija nav savu viedokli pieņēmusi.
Priekšsēdētājs. Deputāte
Seile - lūdzu! LNNK.
A.Seile (LNNK).
Šis priekšlikums ir radies tādā
sakarībā, ka Centrālajā zemes komisijā
ir radušās neskaidrības, ar kuru brīdi stāsies
spēkā visi šie grozījumi, par kuriem mēs
šodien it kā nobalsojam un kurus vēl neesam pieņēmuši
galīgajā lasījumā. Un tāpēc
ir jāpasaka skaidri, vai ar jau pieņemto Zemes komisijas
lēmumu vai ar pašvaldības pieņemto lēmumu,
vai tikai pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā
mēs attiecināsim šos grozījumus. Un es
jums pateikšu, kādas ir sekas. Ja mēs nepieņemsim
nekādu pārejas noteikumu šajā sakarībā,
ja jūs neatbalstīsiet manu priekšlikumu, tādā
gadījumā acīmredzot tikai no šā brīža,
no šodienas stāsies spēkā visi noteikumi,
kas ir paredzēti šajos grozījumos. Un kādi
tie ir? Tajā likumā, kurš pašreiz ir spēkā,
12.pantā ir paredzēta tāda kārtība,
ka bijušajam īpašniekam nekāda kompensācija
- ne sertifikātos, ne naudā, nemaz nerunājot
par citu zemes gabalu - nav paredzēta, ja viņš
pats ir pārdevis māju. Saskaņā ar pašreizējiem
noteikumiem viņš nedabū kompensāciju, bet
saskaņā ar pašreiz spēkā esošo
likumu jaunais mājas īpašnieks, kurš ir ieguvis
māju, šo māju un zemi zem šīs mājas
dabū par velti, bez izpirkšanas. Lūk, šāda
ir pašreizējā situācija. Es uzskatu, ka
tā bija iepriekšējās Augstākās
padomes kļūda un arī Alkšņa kunga
kļūda, kurš vadīja šā likuma aizstāvēšanu.
Šis noteikums ir jālabo. Tātad mans priekšlikums
ir, ka, ja īpašums vēl nav nostiprināts
zemesgrāmatās, tad pašvaldībai ir tiesības
grozīt šos noteikumus un likt jaunajam zemes ieguvējam
samaksāt par zemi - nu, kaut vai sertifikātos, bet
samaksāt, bet bijušajam īpašniekam (arī
tādā gadījumā, ja viņš šo
savu ēku ir pārdevis) samaksāt kompensāciju
naudā.
Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš
- "Latvijas ceļš".
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj,
cienījamie deputāti! Tā lieta nav nemaz tik
vienkārša un skaidra, kā to mēģina
paskaidrot cienījamā Seiles kundze. Šis jautājums
ir diskusijas objekts, ļoti nopietnas diskusijas objekts,
un cienījamā Seiles kundze to atceras acīmredzot
ļoti labi, ka tad, kad mēs risinājām visus
- šos abus jautājumus par namīpašumu atdošanu
likumīgajiem īpašniekiem, par denacionalizāciju,
bet jo sevišķi tad, kad mēs izskatījām
un pieņēmām Civillikumu, kad atjaunojām
Civillikumu, tad arī šeit tika skaidri atrunāts,
ka mēs ņemsim tīri no juridiskā viedokļa,
ka zeme nebija pirkšanas-pārdošanas objekts. Pirkšanas-pārdošanas
objekts bija māja. Bet lielākoties šeit ir, varētu
teikt, vainīgs mājas pārdevējs, kurš
faktiski pārdeva bieži vien graustu, bet pārdeva
zemi, un tāpēc arī Civillikumā šie
gadījumi ir atrunāti. Un tagad mēs ar šādu
ierakstu šajā likumā radīsim pretrunu arī
ar to. Es tāpēc aicinu balsot "pret". Šīs
lietas jārisina savādāk.
Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim
par deputātes Seiles priekšlikumu -pārejas noteikumus
papildināt ar šādu tekstu: gadījumos, ja
zeme piešķirta ar pašvaldības (valdes) lēmumu...
Un tālāk kā tekstā. Balsosim! Rezultātu!
Par - 22, pret - 36, atturas - 16. Ir noraidīts. Tālāk!
R.Jonītis. Nākamais ir komisijas priekšlikums
- 4.ailītē noteikt, ka likums stājas spēkā
ar tā izsludināšanas dienu.
Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes?
Nav. Tālāk!
R.Jonītis. Vēl, kā es saprotu,
ir dokuments nr.395, kas ir nupat izdalīts.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
komentējiet! Ilma Čepāne.
I.Čepāne. Godātais priekšsēdētāja
kungs, godātie deputāti! Jums izdalītais dokuments
parāda tīri tehnisku kļūdu, kas mums tagad
ir jānovērš. Proti, vakar nobalsojot pašreizējā
redakcijā 9.pantu, mēs esam izdarījuši
tādējādi. Uzšķiriet 5.lappusi likumprojektā,
4.pantu, ceturtās daļas otro apakšpunktu! Ja mēs
atstājam pašreizējā redakcijā šīs
iekavas - "(izņemot valsti un pašvaldības
kā juridisku personu)", - rodas šāda situācija.
Proti, tātad pašvaldības neatjauno īpašumtiesības.
Bet ir Ministru kabineta noteikumi nr.32 par valsts nekustamā
īpašuma reģistrāciju un izmantošanu
līdz īpašumtiesību nostiprināšanai
zemesgrāmatās. Valstij neatkarīgi no tā
ir tiesības iet un reģistrēt savu īpašumu,
bet pašvaldībām mēs pilnīgi aizliedzam
atjaunot īpašumtiesības, kamēr noteikumu
nr.32 vietā stāsies spēkā jaunie noteikumi.
Tāpēc, lai nebūtu šādas pašvaldību
diskriminācijas, es lūdzu jūsu atbalstu, lai
varētu svītrot - "izņemot valsti un pašvaldību
kā juridisku personu". Jo tad mēs saskaņotu
5.lappusē esošo normu - 4.panta "b" punktu
- ar 9.panta pašreizējo redakciju.
Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par piedāvāto svītrojumu! Viena balss "par". Par - 73, pret - 1, atturas - 4. Paldies, pieņemts. Visus labojumus esam izskatījuši. Lūdzu zvanu! Vai deputāts Kide uztur savu priekšlikumu - atlikt likuma par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās pieņemšanu līdz brīdim, kad tiks pieņemts likums par kārtību, kādā izdarāma atsavināto īpašumu kompensācija sertifikātos? (No zāles deputāts E.Kide: "Jâ!") Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms tiks balsots par jūsu priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 33, atturas - 13. Nav pieņemts. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" pieņemšanu visumā! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 8, atturas - 18. Likums "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" ir pieņemts visumā.
Godātie deputāti, ir divi iesniegumi par darba kārtību jeb, pareizāk sakot, par darba kārtības secību. Pirmais ir šāds. Saeimas Izmeklēšanas komisijas loceklis deputāts Milbergs un citi deputāti lūdz 31.marta plenārsēdes darba kārtībā izskatāmo devītās sadaļas jautājumu - Saeimas Izmeklēšanas komisijas ziņojumu izskatīt pirms likumprojekta "Par valsts civildienestu". Viens var runāt "par", viens - "pret". Nē, šoreiz nav šī procedūra. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo ierosinājumu! Rezultātu! Par - 24, pret - 31, atturas - 17. Nav pieņemts.
Nākamais ierosinājums. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz turpināt sēdi līdz likumprojekta "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" izskatīšanai. Balsosim! Rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 18. Pieņemts. Vai vēl ir kādi ierosinājumi? Nav.
Sākam izskatīt nākamo darba kārtības
jautājumu - likumprojektu "Par aģitāciju
radio un televīzijā pašvaldību vēlēšanām"
(dokuments nr.325, nr.361). Jānis Lagzdiņš -
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.
J.Lagzdiņš (LC).
Priekšsēdētāja kungs, kolēģi
deputāti! Otrā lasījuma laikā mums ir
jāizskata septiņi rakstveidā iesniegtie priekšlikumi.
Trīs no tiem ir LNNK frakcijas iesniegtie. Tā kā
LNNK frakcijas pirmais priekšlikums (tas ir ierosinājums
par likumprojekta nosaukumu) ir konceptuāls un nosaukums
mums būtu jāizvēlas atkarībā no
tā, kā mēs nobalsosim par pārējiem
diviem LNNK frakcijas priekšlikumiem, man vispirms ir priekšlikums
par procedūru - uzsākt izskatīšanu ar LNNK
frakcijas priekšlikumu par 2.pantu un pašās beigās
balsot par likumprojekta nosaukumu. Jo atkarībā no
tā, kā mēs nobalsosim par šiem priekšlikumiem,
mainīsies likumprojekta nosaukums.
Priekšsēdētājs. Vai pret
procedūru ir iebildes? Nav.
J.Lagzdiņš. Tā kā LNNK frakcijas priekšlikums ir par valsts valodas lietošanu un mēs esam to ietvēruši daļēji attiecībā uz 10.pantu, es gribu vispirms komentēt komisijas viedokli par LNNK trešo priekšlikumu - par 2.pantu. Tātad LNNK frakcijas deputāti ierosina papildināt likumprojekta 2.pantu ar jaunu rindkopu šādā redakcijā: "Tâdas pašas tiesības ir politiskai organizācijai, kura ir pieteikusi kandidātus dažādu koalīciju sastāvā vismaz 10 rajona padomju vai republikas pilsētu domju vēlēšanām."
Godātie kolēģi! Pirmā lasījuma
laikā mēs atbalstījām tādu 2.panta
redakciju, kura nosaka, ka bezmaksas raidlaiku valsts radio un
televīzijā saņem nevis politiskas organizācijas,
bet gan deputāti, kuri ietilpst noteikta nosaukuma kandidātu
sarakstos, - proti, ka bezmaksas raidlaiku saņem viena
nosaukuma sarakstu deputāti, kuri iesniedz radio vai televīzijai
izziņu par to, ka attiecīgais kandidātu saraksts
ir iesniegts Rīgas Domes vēlēšanām
vai vismaz piecu rajonu vai republikas pilsētu domju vēlēšanām,
vai vismaz 200 pagastu vai rajonu pilsētu domju vēlēšanām.
Ja mēs pieņemtu LNNK frakcijas priekšlikumu,
tad, veiksmīgi kombinējot atsevišķas politiskas
organizācijas dažādos rajonos, veidojot dažādas
koalīcijas (un tādējādi arī sarakstu
nosaukumi būtu dažādi), varētu rasties
šāda situācija. Es minēšu vienu piemēru.
Piemēram, LNNK, kā politiska organizācija,
kopā ar "Tçvzemei un brīvībai"
iesniedz piecos rajonos viena nosaukuma sarakstu. Viņi
iesniedz šīs piecas izziņas radio un televīzijai
un saņem bez maksas 20 minūtes. Vēl piecos
rajonos LNNK iesniedz sarakstu ar nosaukumu, piemēram,
"LNNK un Zaļā partija", un atkal saņem
20 minūtes. Sasummējot šos piecus un tos piecus
rajonus, iznāk 10 rajoni, un iznāk, ka LNNK, kā
politiska organizācija, viena pati ir iesniegusi sarakstus
tātad 10 rajonos, un LNNK vēl dabū papildus
20 minūtes. Atvainojiet, ka es minēju šeit LNNK
organizācijas nosaukumu, bet tas ir tikai piemērs.
Tā var kombinēt jebkura organizācija. Šā
iemesla dēļ komisija noraidīja jūsu priekšlikumu.
Priekšsēdētājs. Zvanu! LNNK
frakcijas priekšlikums - papildināt 2.panta nobeigumu
ar jaunu rindkopu. Balsosim! Viens "pret". Rezultātu!
Par - 17, pret - 30, atturas - 14. Noraidīts.
J.Lagzdiņš. Godāto priekšsēdētāj!
Tagad vajadzētu izskatīt priekšlikumu nr.4.a.
Proti, tas ir priekšlikums par 10.pantu. Arī to iesniedza
LNNK frakcijas deputāti, un tajā ir runa par valsts
valodas lietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.
Priekšsēdētājs. Vai deputātiem
nav iebilžu? Lūdzu, tālāk! Izskatām
šo priekšlikumu.
J.Lagzdiņš. LNNK frakcijas deputātu priekšlikums ir šāds: "Jebkura priekšvēlēšanu aģitācija radio un televīzijā, kā arī izplatītajos aģitācijas materiālos atļauta vienīgi valsts valodā." Kādēļ komisija šo priekšlikumu pieņēma tikai daļēji un pieņēma šādā redakcijā? Valsts valodas lietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā radio un televīzijā reglamentē Valodu likums un likums par radio un televīziju. Ja mēs pieņemam LNNK frakcijas priekšlikumu, tad šo likumu mēs attiecinām ne tikai uz aģitāciju radio un televīzijā, bet arī uz jebkāda veida aģitāciju, gan uz aģitāciju laikrakstos un žurnālos, gan uz tāda veida aģitāciju kā plakātu izlikšana, lapiņu izdalīšana uz ielas. Šā likuma reglamentācijas priekšmets ir aģitācija radio un televīzijā. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Spēkā esošie likumi, mūsuprāt, pietiekami korekti un skaidri reglamentē valsts valodas lietošanu gan radio, gan televīzijā, gan arī publiskās vietās izliekamajos aģitācijas materiālos. Es gribu citēt divu likumu divas normas.
Valodu likuma 20.pantā ir noteikts, ka atklātiem izziņojumiem, izkārtnēm, afišām, plakātiem, reklāmai, cenu rādītājam ir jābūt valsts valodā. Tātad atklāti izliekamiem aģitācijas materiāliem pašvaldību vēlēšanās kā Daugavpilī, tā Liepājā, tā Rīgā būs jābūt tikai un vienīgi latviešu valodā. To arī mēs, komisija, pasvītrojām šajā likumā par aģitāciju.
Tagad - par valodas lietošanu radio un televīzijā.
Par to ir runa likuma "Par radio un televīziju"
22.panta trešajā un ceturtajā daļā.
Citēju: "Latvijas Radio valsts uzņēmums
un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmums 1.programmu
veido kā nacionālo programmu valsts valodā.
Latvijas Radio valsts uzņēmuma un Latvijas Televīzijas
valsts uzņēmuma 2.programma pamatā ir valsts
valodā un līdz 20 procentiem raidlaika var atvēlēt
raidījumiem nacionālo minoritāšu valodās."
Komisija uzskata, ka, ja šo normu ievērotu (un šī
norma tiks ievērota), mēs nekādā gadījumā
nenoniecinātu latviešu valodas vietu un lomu pašvaldību
vēlēšanu aģitācijas periodā.
Tātad attiecīgajām institūcijām
vienkārši ir jāseko līdzi, lai šo normu
precīzi ievērotu. Šā iemesla dēļ,
kolēģi, es vēlreiz atgādinu un uzsveru,
ka komisija daļēji piekrīt LNNK frakcijai un
ierosina 10.pantu papildināt ar šādu trešo
daļu: "Valsts valodas lietošanu priekšvēlēšanu
aģitācijā radio un televīzijā reglamentē
Valodu likums un likums "Par radio un televīziju"."
Priekšsēdētājs. Vai LNNK
frakcija piekrīt? Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Lūdzu!
A.Kiršteins (LNNK).
Godājamais Prezidij, godājamie deputāti!
Mēs nevaram piekrist šādam skaidrojumam, jo tas,
ka 20 procenti raidlaika ir atļauti, - tās ir pavisam
dažādas lietas. Tas, kas ir atļauts 2.programmai,
attiecas gan uz kultūras, gan uz pārējiem raidījumiem.
Šeit ir runa par to, un tas ir skaidri pateikts, un mūsu
frakcija vienmēr ir uzskatījusi, ka, pirmkārt,
tā saucamais Valodu likums sen neatbilst realitātei
un absolūti netiek ievērots Latvijā; otrkārt,
šeit ir runa par politikas veidošanu. Tātad, ja
cilvēks grib ņemt dalību valsts politiskajos
procesos, viņam ir jāzina šīs valsts valoda.
Un tāpēc attiecībā uz šīm vēlēšanām
mums bija skaidrs priekšlikums. Pirmkārt, izņemt.
Un tos vajadzētu, Lagzdiņa kungs, tomēr tad
kopā skatīt, jo bija priekšlikums svītrot
likumprojekta virsrakstā vārdus "radio un televīzijā"
un vienkārši nosaukt to par likumu "Par aģitāciju
pašvaldību vēlēšanām".
Līdz ar to radās šis otrs priekšlikums. Bet,
ja mēs atstājam šo domu, ka var būt 20
procenti kopējā raidlaika, tad iedomājieties:
2.programma visus šos 20 procentus raidlaika atvēl
priekšvēlēšanu kampaņai un aģitē
par cilvēkiem, kuri nepārvalda valsts valodu un tātad
nespēj izprast valstī notiekošos politiskos procesus.
Tāda bija ideja. Tāpēc nevajadzētu jaukt
vispārējos raidījumus un kaut kādus,
teiksim, kultūras raidījumus, kas ir atļauti.
Un, ņemot vērā vēl to bēdīgo
situāciju, kāda ir izvērtusies četrus
gadus pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas
(proti, valsts valoda praktiski nekur netiek lietota - ne Rīgā,
ne pārējās vietās, nerunājot nemaz
par Latgali), ir vajadzīgs šis papildinājums,
ka tieši vēlēšanu aģitācija
notiek valsts valodā. Tāpēc es lūdzu
tomēr atbalstīt LNNK priekšlikumu un nobalsot
par to. Paldies par uzmanību.
Priekšsēdētājs. Zvanu! Andrejs
Panteļējevs atsakās no vārda. Balsosim
par LNNK frakcijas priekšlikumu attiecībā uz 10.pantu!
Viens "pret" papildus - deputāts Lagzdiņš.
Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 32, atturas - 8.
Nav pieņemts.
J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja
kungs, kas attiecas uz procedūru, vajadzētu nobalsot
arī par Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikumu - papildināt 10.pantu pirmā
lasījuma redakcijā jeb 11.pantu otrā lasījuma
redakcijā. Vajadzētu nobalsot arī par mūsu
piedāvāto variantu.
Priekšsēdētājs. Pilnīgi
pareizi! Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas ierosinājumu 11.pantam. Viens "par".
Rezultāts: 53 - par, 3 - pret, 10 - atturas. Pieņemts.
Tālāk!
J.Lagzdiņš. Tālāk atbildīgā
komisija ierosina likumprojektu papildināt ar jaunu 10.pantu
šādā redakcijā: "Priekšvēlēšanu
aģitācijas raidījumi reklāmu veidā
nedrīkst tikt ietverti Latvijas radio un Latvijas televīzijas
ziņu raidījumos." Ðeit runa ir tikai par
valsts radio un televīziju. Citas - privātās,
piemēram, televīzijas un radio studijas varēs
savos ziņu raidījumos raidīt jebkādu
reklāmu. Tas attiecas uz "Panorāmu" un tiem
nedaudzajiem ziņu raidījumiem, kas tiek translēti
mūsu televīzijā un radio.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Nākamais ir LNNK frakcijas
deputātu priekšlikums - papildināt likumprojektu
ar jaunu pantu šādā redakcijā: "30
dienas pirms vēlēšanām aizliegts publicēt
vai izplatīt sabiedriskās domas aptaujas rezultātus
par vēlēšanās pieteikto politisko organizāciju,
koalīciju un vēlētāju apvienību
popularitāti." Es atkal gribētu uzsvērt,
ka šis likums runā par aģitāciju radio
un televīzijā. Šeit ir cits reglamentācijas
priekšmets - socioloģiskie pētījumi. Neapšaubāmi
šos pētījumus var izmantot arī aģitācijai,
un tas arī tiek izmantots, tas ir netiešās aģitācijas
paņēmiens. Tātad kāda ir LNNK frakcijas
deputātu priekšlikuma būtība? Ja to pieņemtu,
tad tas tiktu attiecināts gan uz radio, gan uz televīziju,
gan uz laikrakstiem, gan arī uz socioloģiskajiem
pētījumiem, kuri tiek publicēti dažādu
plakātu izskatā un pat izdalīti lapiņu
veidā. Tātad aizliegta jebkāda veida socioloģisko
pētījumu tiražēšana 30 dienas pirms
vēlēšanām. Absolūti nekādu!
Pirms komisija izvērtēja šo priekšlikumu,
mēs pakonsultējāmies ar vairākiem Latvijā
ievērojamiem sociologiem, daļēji arī
izzinājām, kāda prakse ir citās valstīs
un konstatējām, ka tik strikts ierobežojums
praktiski nav nevienā Rietumu valstī. Šis aizlieguma
periods ir daļā valstu, bet tas nav tik garš. Parasti
tas ir apmēram 10 dienas, nedēļa, piecas dienas,
bet 30 dienas mēs neatradām nevienā valstī,
kur būtu tik garš šis aizlieguma periods. Tāpēc
komisija piedāvā pieņemt kompromisa variantu
- tātad likumprojektu papildināt ar jaunu 14.pantu
šādā redakcijā: "Vienu dienu pirms
vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu
dienā Latvijas radio un Latvijas televīzijas raidījumos..."
(Tātad runa ir tikai par valsts radio un televīziju,
bet privātās televīzijas un radiostudijas varēs
šos socioloģiskos pētījumus publicēt).
Tātad valsts radio un televīzijas raidījumos
nedrīkst iekļaut sabiedriskās domas aptaujas
rezultātus par politisko organizāciju, politisko organizāciju
apvienību vai vēlētāju apvienību
popularitāti. Tāds ir komisijas lēmums.
Priekšsēdētājs. Vai LNNK
piekrīt? Nepiekrīt. Aleksandrs Kiršteins - LNNK.
A.Kiršteins (LNNK).
Godājamie deputāti! Mēs varētu,
protams, piekrist, ja būtu izdarīts tas, ko teica
Lagzdiņa kungs. Jūs tikko dzirdējāt,
ka normālās, civilizētās valstīs
ir 10 dienas vai piecas dienas. Un Lagzdiņa kungs paziņoja,
ka komisija iztaisījusi vidējo - no 30 un nulles
vidēji ir iznākusi viena diena. Mēs varētu
piekrist, ja būtu tā, kā jūs pats teicāt,
Lagzdiņa kungs, kā tas ir citās zemēs.
Tātad 7 dienas vismaz vai divas nedēļas. Tāpēc
šajā gadījumā viena diena neko vairs nedod.
Tas nav nekāds vidējs priekšlikums. Mums jāpaliek
ir pie šā balsojuma. Es varētu piekrist, ja būtu
viena nedēļa ielikta tādā gadījumā.
(Starpsauciens no zāles: "Vajag ierosināt!")
Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim par LNNK frakcijas deputātu ierosinājumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: "30 dienas pirms vēlēšanām aizliegts publicēt vai izplatīt sabiedriskās domas aptaujas rezultātus", un tālāk teksts. Balsojam. Viens "pret" papildus. Rezultātu! Par - 19, pret - 34, atturas - 19. Nav pieņemts.
Par komisijas 14. panta redakciju, lūdzu! "Vienu dienu pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā..." un tālāk kā tekstā. Viens papildus "par". Rezultātu! 43 - par, pret - 10, atturas - 12. Pieņemts. Lūdzu labot Zigurda Tomiņa balsojumu uz "par", ja ir kāds cits rezultāts. Tātad "par" ir 43 deputāti.
Tālāk, lūdzu!
J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja
kungs, mums ir jābalso par LNNK frakcijas deputātu
priekšlikumu attiecībā uz likumprojekta nosaukumu,
ja frakcija nenoņem šo priekšlikumu. Paldies. (No
zāles deputāts A.Kiršteins: "Noņem,
jo nav jēga vairāk!")
Priekšsēdētājs. Frakcija labprātīgi noņem. (No zāles deputāts V.P.Karnups: "Piespiedu kārtā!") Lūdzu zvanu! Likumprojekta izskatīšanā bija pieņemts lēmums par steidzamību, tāpēc tagad balsosim par likuma "Par aģitāciju radio un televīzijā pašvaldību vēlēšanām" pieņemšanu visumā. Rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 8. Pieņemts.
Nākamais likumprojekts "Par valsts civildienestu"
(dokumenti nr. 324, 360). Ministrs Gailis, lūdzu!
M.Gailis (valsts reformu ministrs).
Es pārstāvu komisiju. Dokuments nr. 360-a. Tātad frakcijas un deputāti iesniedza gandrīz 90 jaunus priekšlikumus, un skatīsim secīgi pēc kārtas.
1.pants. Deputāts Gailis - no 1. panta 3.daļas
izslēgt vārdkopu "kurām ir nošķirta
manta un kuras tiek uzturētas par valsts budžeta
vai vietējo budžetu līdzekļiem".
Šādu priekšlikumu es iesniedzu tamdēļ,
ka ir valsts pārvaldes organizācijas, kuras finansējas
ne tikai no valsts budžeta līdzekļiem. Komisijā
tas ir atbalstīts.
Priekšsēdētājs. Nav iebildes
deputātiem? (Starpsauciens no zāles: "Piekrīt!")
Tālāk.
M.Gailis. Juridiskā komisija ierosina izslēgt
1. panta 3. daļā vārdus "tiesu, prokuratūras
un valsts kontroles iestādes " un 2. panta 2. daļu.
Šeit runa ir par to pašu strīdu. Atcerieties, mēs
par to strīdējāmies aizpagājušajā
reizē, kad skatījām likumu par valsts civildienestu.
Mēs esam 3. pantā definējuši, kas ir ierēdņi
un kas nav ierēdņi, un skaidri un gaiši nosaukuši,
ka visi tiesneši, visi prokurori nav ierēdņi,
bet tomēr atstājām tiesas un prokuratūras
iestādes, lai būtu iespējams tomēr pārējiem,
kas nav tiesneši un prokurori, būt ierēdņiem.
Komisija noraidīja.
Priekšsēdētājs. Juridiskā
komisija piekrīt? Piekrīt. Deputātiem nav iebildes?
Tālāk.
M.Gailis. Paldies. Deputāts Gailis ierosināja
3. panta 1. daļas 4.punktu izteikt sekojošā redakcijā:
"Amati, kuri saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta
noteikumiem vai pašvaldību lēmumiem attiecīgajai
personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības organizēt
un nodrošināt tai uzticētās valsts..."
Un te es atkāpjos no diviem vārdiem "varas un".
Lūdzu tos izsvītrot! "...pārvaldes funcijas
sagatavot vai pieņemt lēmumus, kas ir saistoši
vai obligāti izpildāmi noteiktam personu lokam".
Komisija noraidīja.
Priekšsēdētājs. Jums, lai
būtu korekti, būtu jāizklāsta komisijas
argumenti par noraidīšanu, jo jūs komisijas vārdā
uzstājaties.
M.Gailis. Jā. Taisnība. Tātad šeit
ir runa par visaptverošu ierēdņu definīciju,
un, ja līdz šim ierēdņi bija definēti
kā personas, kurām likums vai Ministru kabineta noteikumi,
vai pašvaldību lēmumi uzliek par pienākumu
vai dod tiesības sagatavot vai pieņemt lēmumus,
kas ir saistoši vai obligāti izpildāmi noteiktam
personu lokam, tad es lūdzu papildināt "arī
organizēt šo lēmumu... arī organizēt
valsts pārvaldes funkciju veikšanu", tātad
vēl nedaudz papildinot šo te loku.
Priekšsēdētājs. Kā
es sapratu, jūs pats savu komentējāt, jā?
M.Gailis. Jā.
Priekšsēdētājs. Jā,
bet vajadzēja komisijas vārdā. Balsosim par
deputāta Gaiļa ierosinājumu, jo jūs jau
runājāt komisijas vārdā.... Tā nevar.
M.Gailis. Atvainojiet, man vēl pieredzes trūkums
acīmredzot.
Priekšsēdētājs. Lai nu tā
būtu! Balsosim par deputāta Gaiļa ierosinājumu
- 3. panta 1. daļas 4.punktu izteikt sekojošā redakcijā.
"Amati..." un tālāk kā tekstā.
Viens papildus "par". Lūdzu rezultātu! Par
- 26, pret - 23, 13 - atturas. Nav pieņemts deputāta
Gaiļa priekšlikums.
M.Gailis. Atbildīgā komisija precizēja
3. panta 2. daļu. Un pants ir arī papildināts
ar jaunu daļu, ņemot vērā Demokrātiskās
partijas frakcijas priekšlikumu. Par 16. pantu.
Priekšsēdētājs. Deputātiem
ir kādas piebildes? Nav. Tālāk.
M.Gailis. Paldies. Tātad deputāts Gailis
ierosina 4. panta 3. daļas 1.punktā svītrot vārdus
"ierēdņu izglītošanas un kvalifikācijas
celšanas". Komisijā tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Deputātiem
ir iebildes? Nav. Tālāk.
M.Gailis. 4. panta 3. daļas 3.punktu izteikt
sekojošā redakcijā "...organizēt ierēdņu
kandidātu kvalifikācijas pārbaudes". Šeit,
redzot to, ka Gravas kundze gatavojas nākt uz tribīni,
es varu paskaidrot, ka organizēt nozīmē tik
tiešām organizēt. Šīs kvalifikācijas
pārbaudes veiks speciālas komisijas, kuras jau tiek
dibinātas un kuras strādās pie ministrijām.
Priekšsēdētājs. Ilga Grava
- Demokrātiskā partija.
I.Grava (DP).
Ļoti patīkami, ka kopš vakar vakara Gaiļa kungs ir sapratis, ka organizēt nav tas pats, kas eksaminēt, vai arī nav tas pats, kas pieņemt pārbaudījumus, bet tik un tā es tam nepiekrītu, jo mani interesē, kur tad strādās šīs komisijas, kam ir pakļautas šīs komisijas, kas pēkšņi sāk organizēties. Uzturu spēkā to pašu priekšlikumu, kas bija pagājušajā reizē - svītrot tiesības eksaminēt un pieņemt pārbaudījumus Civilpārvaldei - ierēdņu tiešajai pārvaldes institūcijai- un atdot šīs funkcijas ierēdņu skolai, kas realizēs apmācības procesu. Tas būs arī tālākajā punktā, tāpēc šeit to var izņemt ārā, un tā, kas eksaminē ierēdņus, tā veiks arī visu testēšanu un pārbaudi ierēdņu kandidātiem. Tad lai veic profesionāļi, kas nodarbojas ar šīm lietām, nevis tie, kuri pieņem darbā un pēc tam formē viņu sadalīšanu pa štata vietām.
Tāpēc ierosinu svītrot šo
funkciju, kā tas ir ierosināts Demokrātiskās
partijas priekšlikumā, un pārnest to uz pantu,
kur ir ierēdņu eksaminācija, iekļaujot
iekšā tur arī ierēdņu kandidātu
pārbaudes.
Priekšsēdētājs. Zvanu! Es
atvainojos, Ivars Silārs - "Latvijas ceļš".
I.Silārs (LC).
Es gan, cienījamie kolēģi, šoreiz
gribu tiešām vērst uzmanību. Ja mēs
gribam veidot normālu civildienestu, tad šīm atlasēm,
pārbaudēm, piemērotības pārbaudei
ir jābūt. Bez tā tas nevar notikt. Un kādam
tas arī ir jāorganizē. Un šeit es piekrītu
tam, ko teica Gaiļa kungs šajā gadījumā,
un kam piekrīt arī Demokrātiskās partijas
referente Gravas kundze, - ka organizēt nav tas pats, kas
eksaminēt, un šeit ir ielikts, ka viņi tikai
organizē, un tā tam vajadzētu tiešām
pēc loģikas, manuprāt, būt. Es aicinātu
tiešām atbalstīt to. Nesvītrot to ārā.
Citādi mums visam tam likumam un tai idejai jau zūd
jēga.
Priekšsēdētājs. Juris Sinka
- "Tçvzemei un brīvībai".
J.Sinka (TB).
Tā kā acīmredzot šim svešvārdam
"organizēt" ir vairākas interpretācijas,
tad es gribētu Silāra kungam sevišķi aizrādīt,
varbūt arī Gravas kundzei, ka labāks vārds
būtu "sarīkot, izkārtot". Un bez tam
Gravas kundze lietoja savā izteicienā tautoloģiju,
proti, teica "eksaminēt, pārbaudīt un
testēt". Tā ka es domāju, ka tie visi
nozīmē "pârbaudīt".
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim par deputāta Gaiļa piedāvāto 4.
panta 3. daļas 3. punkta redakciju - "organizēt
ierēdņu kandidātu kvalifikācijas pārbaudes".
Viens "par". Rezultātu! Par - 51, pret - 14, atturas
- 10. Kā es saprotu, deputāta Gaiļa un Demokrātiskās
partijas frakcijas ierosinājums viens otru izslēdz.
Mums ir balsojums, līdz ar to Demokrātiskās
partijas ierosinājumu nebalsosim.
M.Gailis. Tālāk. 5. pants. Demokrātiskās
partijas frakcija ierosina 5. panta 2.apakšpunktam šādu
tekstu: "...pieņemt ierēdņu kandidātu
un ierēdņu eksāmenus". Komisijā
tas ir noraidīts, jo ierēdņu kandidāti
netiks eksaminēti, bet tikai pārbaudīti, bet
ierēdņi tiks eksaminēti.
Priekšsēdētājs. Ilga Grava
- Demokrātiskā partija. Lūdzu!
I.Grava (DP).
Man ir vēlreiz jautājums: kas pārbaudīs
ierēdņu kandidātus? Nu vienalga, Sinkas kungs
tūlīt teiks, ka es atkal lietoju... Tie, Sinkas, kungs,
ir sinonīmi latviešu valodā, nevis tautoloģija
- pārbaudīt un eksaminēt. Man ir jautājums:
kas pārbaudīs, jo likumā nav norādīts,
kas pārbaudīs ierēdņu kandidātus?
Vai nu jāparādās ierakstam, kas realizēs
šo pārbaudi, vai jāizdara šis labojums. Šobrīd
likumā nav ierakstīts, kas pārbauda. Tā
ir palikusi tukša vieta.
M.Gailis. Es, ja drīkst, tad paskaidrošu.
Konkrēti šo pārbaudes procedūru apraksta
jau sagatavotie Ministru kabineta noteikumi, kuri tiks pieņemti
tad, kad būs pieņemts likums.
Priekšsēdētājs. Ilga Grava.
I.Grava (DP).
Gaiļa kungs, trešo reizi - rakstot likumu,
jums tā arī, man liekas, vajadzēja ierakstīt:
"Pârbaude tiks realizēta pēc speciāliem
Ministru kabineta noteikumiem". Tad mēs šeit nestrīdētos
un nekavētu laiku. (Gailis nerunā mikrofonā.)
Priekšsēdētājs. Nu tad pasakiet
to, lūdzu...
M.Gailis. To to jau Satversme nosaka, ka Ministru
kabinetam uz likumu pamata ir tiesības izdot noteikumus,
kuri arī paskaidro kārtību, kā likums
tiek pildīts.
Priekšsēdētājs. Balsosim
par Demokrātiskās partijas frakcijas ierosināto
5. panta 2. apakšpunkta tekstu! Juris Sinka - "Tçvzemei
un brīvībai". Atsauciet balsojumu!
J.Sinka (TB).
Ar visu respektu pret Gaiļa kungu un Prezidiju,
es nesaprotu, par ko mēs te balsosim. Kas tā ir par
valodu - tiesības pieņemt eksāmenus? No kā?
Jābūt mācību iestādei. Nē,
nu paskatieties! Vai tad tā nav šausmīga latviešu
valoda - "Tiesības pieņemt eksāmenus jābūt
mācību iestādei." Nu padomājiet,
vai to nevar citādāk formulēt! Ko tas nozīmē?
Priekšsēdētājs. Balsojam
par Demokrātiskās partijas frakcijas 5. panta 2. apakšpunkta
tekstu. Viens "pret". Rezultātu! Par - 26, pret
- 39, atturas - 18. Vai mēs varētu pie 6. panta
palikt?
M.Gailis. Jā. Paldies.
Priekšsēdētājs. Zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies. Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku.
Godātie deputāti, jums zināšanai! Prezidijs patur tiesības pēc pārtraukuma, ja būs grūtības ar kvorumu, veikt oficiālu reģistrāciju ar vissmagākajām sekām.
Vārds paziņojumam Imantam Daudišam.
Lūdzu!
I.Daudišs (LC).
Godātie kolēģi! Viena neliela
tehniska informācija: kāds ir pazaudējis brilles
ar metāla ietvariem. Tā ka, ja kāds atpazīst
savas brilles, ir iespējams tās Sekretariātā
saņemt.
Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).
Nav reģistrējušies:
Georgs Andrejevs,
Māris Graudiņš,
Ģirts Valdis Kristovskis...
Priekšsēdētājs. Ir zālē.
Z.Tomiņš.
Ruta Marjaša,
Aida Prēdele,
Anita Stankēviča...
Priekšsēdētājs. Ir zālē.
Z.Tomiņš.
Jānis Vaivads,
Joahims Zīgerists.
Priekšsēdētājs. Pārtraukums.
Priekšsēdētājs. Zvanu reģistrācijai!
Reģistrācija! Lūdzu nolasīt izdruku!
Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).
Nav reģistrējušies: Andris Ameriks,
Georgs Andrejevs, Valdis Birkavs...
Priekšsēdētājs. Valdis Birkavs
ir zālē.
Z.Tomiņš. Māris Graudiņš,
Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns...
Priekšsēdētājs. Jānis
Jurkāns ir zālē.
Z.Tomiņš. Viesturs Pauls Karnups...
Priekšsēdētājs. Arī
ir zālē.
Z.Tomiņš. Ēriks Kaža, Ojārs
Kehris, Edvīns Kide, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda,
Ģirts Valdis Kristovskis, Vilis Krištopans, Aristids
Lambergs, Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis...
Priekšsēdētājs. Valdis Pavlovskis
ir zālē.
Z.Tomiņš. Aleksandrs Pētersons,
Aida Prēdele, Velta Puriņa, Jānis Ritenis,
Andris Saulītis, Jānis Straume...
Priekšsēdētājs. Straume ir
zālē.
Z.Tomiņš. Jānis Vaivads, Joahims
Zīgerists un Alfrēds Žīgurs.
Priekšsēdētājs. Alfrēds Žīgurs ir tepat.
Turpinām izskatīt likumprojektu "Par
valsts civildienestu" 6.pants. Māris Gailis komisijas
vārdā - "Latvijas ceļš".
M.Gailis (LC).
6.pants - Demokrātiskās partijas frakcijas
ierosinājums. 5.apakšpunkts. Panta kontekstā vārdi
"izņemot reabilitētās personas"
ir lieki, jo tie piešķir pantam divdomīgu raksturu.
Tas ir komisijā noraidīts.
Priekšsēdētājs. Frakcija?
Piekrīt. Tālāk!
M.Gailis. 6.panta 6.apakšpunkts. Joprojām
ignorēts fakts, ka ierobežojumus ieņemt noteiktus
amatus tiesas var pieņemt ne tikai krimināllietā,
bet arī administratīvā pārkāpuma
lietā. Tas varētu būt pieņemams, ja
tas tiktu formulēts, tādēļ mēs,
komisija, uzaicinām Demokrātisko partiju iesniegt
uz trešo lasījumu formulētu pantu.
Priekšsēdētājs. Piekrīt
frakcija? Piekrīt.
M.Gailis. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai"
- papildināt 6.pantu ar jaunu 9.apakšpunktu šādā
redakcijā: "...kuras nav bijušas PSKP CK, LKP CK,
pilsētu, rajonu, pilsētu rajonu un citu partijas
komiteju algotie darbinieki (izņemot tehnisko personālu),
PSKP CK un LKP CK locekļi, VĻKJS CK un ĻKJS CK
sekretāri". Uzskatot pašreizējo 9. un 10.apakšpunktu
attiecīgi par 10. un 11.apakšpunktu, svītrot pārejas
noteikumu 7.pantu. Komisijā noraidīts.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsot!
A.Žīgurs (LNNK).
Godātais Prezidij, godātie kolēģi!
Es tiešām nezinu, kāpēc komisijā
noraidīja šo, jo man taisni bija šis gadījums
Ogrē, kur bijušās komunistu partijas vadītāji,
kas šodien ir vadībā, pateica: mēs neatdosim
atpakaļ tos īpašumus represētajiem, kuriem
pienākas pašreiz kā pirmajiem, jo, lūk,
mēs pārplūdināsim prokuratūru ar
sūdzībām, un to sūdzību būs
tik daudz, ka tas no vietas nekustēsies. Un, ja šīs
personas tagad atkal varēs kandidēt un ieņemt
amatus, tad jau ir tas pats, kas pašreiz, tā uzlabojuma
nebūs, un mums reformu ministram tiešām tā
reforma ir jāīsteno un jāpārvērš
citādā veidā, katrā ziņā
jāsvītro vai citādi. Es pateicos jums. Paldies!
(Smiekli zālē.)
Priekšsēdētājs. Tribīni
bez pieteikšanas bija ieņēmis Alfrēds
Žīgurs. Lūdzu!
M.Gailis. Drīkst? Es gribu tikai mazu komentāru.
Tieši šī reforma tad arī dos iespēju
atlaist tādus cilvēkus no darba, kuri negrib ievērot
likumus. Pilnīgi skaidrs, kādēļ tas viss
tiek darīts.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
ierosinājumu. Viens "pret". Lūdzu rezultātu!
Par - 21, pret - 30, atturas - 18. Nav pieņemts. Tālāk,
lūdzu!
M.Gailis. Deputāts Līgotnis - papildināt
6.pantu ar šāda satura rindkopu: "Ðajā
amatā noteiktās prasības ir attiecināmas
uz visu līmeņu tiesnešu un prokuroru amatiem".
Un tas ir komisijā akceptēts.
Priekšsēdētājs. Nav deputātiem
iebildes? Nav. Tālāk!
M.Gailis. Frakcija LNNK - 7.panta pirmo daļu
izteikt šādā redakcijā: "Attiecībā
uz visu kvalifikācijas kategoriju ierēdņu
amatiem tiek rīkots atklāts šo amatu pretendentu
konkurss." Otro daļu svītrot. Trešajā
daļā svītrot vārdus "iekšēju
vai atklātu". Tas ir komisijā noraidīts.
Priekšsēdētājs. Frakcija?
(Starpsauciens no zāles: "Uzturēt!")
M.Gailis. Noraidīts tāpēc, ka
mēs paredzam konkursus uz ieeju civildienestu sistēmā,
bet augstākajos amatos varētu būt arī
iekšējs konkurss, kur sacenšas. Tātad šīs
vakantās vietas (tāpat kā tālāk
likumā ir pateikts) tiek publicētas oficiālā
valsts laikrakstā, bet kandidēt uz tām var
cilvēki no civildienesta, tas ir, pietiekoši plašs
loks. Viņiem ir pieredze, viņu, kā mēs
zinām, būs ap 20-30 tūkstošiem, un uz augstākiem
amatiem kandidēs tie cilvēki. Bet var būt
arī atklāti konkursi.
Priekšsēdētājs. Frakcijas
viedoklis? Lūdzu, balsosim par LNNK ierosinājumu 7.pantam.
Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 27, atturas - 15.
Nav pieņemts. Nākamo, lūdzu!
M.Gailis. 8.pants. LNNK frakcija - papildināt
8.panta 1.daļu ar jaunu otro teikumu tādā redakcijā:
"Personas, kas pretendē uz pašvaldības civiliestādes
vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu,
iesniegumus iesniedz attiecīgās pašvaldības
vadītājam". Un tas ir komisijā akceptēts.
Pieņemts.
Priekšsēdētājs. Nav iebildes?
Tālāk. (Starpsauciens no zāles: "Nav!")
M.Gailis. 9.pants. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" - 9.panta 2.daļā svītrot vārdus "attiecībā uz šā likuma 3.panta 1.un 2.punktā minētajiem amatiem" un visu 9.panta 3.daļu. Tas ir daļēji pieņemts. Otrā daļa ir papildināta ar jaunu teikumu un trešā daļa precizēta. Vai nolasīt? Tas ir labajā pusē. Tātad attiecībā uz šā likuma 3.panta 1.un 2.punktā minētajiem amatiem Valsts civildienesta pārvaldei jāpārbauda arī visu pretendentu sniegtās ziņas par šā likuma 6.panta 9.punktā minētajiem ierobežojumiem. Šā likuma 6.panta 8.punktā noteiktā ierobežojumu pārbaude notiek kārtībā, kādu paredz likums par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu. Mēs tātad ņēmām vērā jau likumu, kas regulēs konkrēti un precīzi šo sfēru.
Tālāk. Attiecībā uz šā
likuma 3.panta 3.un 4.punktā minētajiem amatiem Valsts
civildienesta pārvalde var pārbaudīt pretendenta
sniegtās ziņas par šā likuma 6.panta 9.punktā
minētajiem ierobežojumiem.
Priekšsēdētājs. Frakcija
uztur savu balsojumu? Neuztur. Tālāk!
M.Gailis. Juridiskā komisija - 9.panta 2.daļā
svītrot vārdu "visu" un arī 9.panta
3.daļu svītrot. Tas ir komisijā noraidīts.
Priekšsēdētājs. Juridiskā
komisija? Vai kādam ir iebildes? Nav. Pieņemts.
M.Gailis. Demokrātiskā partija - 10.panta
pēdējā rindkopā svītrot vārdu
"var" un rakstīt "dienesta laikā kārto".
Un tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Iebildes
ir? Nav. Tālāk.
M.Gailis. Juridiskā komisija - 11.panta 2.daļu
papildināt ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Ðī noteikuma izņēmumus var noteikt
Ministru kabinets". Un tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Nav. Pieņemts.
M.Gailis. Demokrātiskā partija - 13.panta
5.apakšpunkts nevar būt par pieņemšanas priekšrocības
kritēriju. Tātad tas ir daļēji pieņemts
un punkts ir precizēts. Tātad es nolasu, kādā
veidā ir precizēts: Latvijas Republikā piešķirts
vai nostrificēts zinātnes grāds attiecīgajā
zinātnes nozarē. Tātad tajā, kurā
pretendents gatavojas strādāt.
Priekšsēdētājs. Es ļoti
atvainojos, par kuru pantu... Es drusciņ esmu sajaucis.
M.Gailis. Par 13.panta 5.apakšpunktu.
Priekšsēdētājs. Jā,
paldies. Lūdzu, kādas jums, deputāti, ir iebildes?
Nav. Tālāk.
M.Gailis. Juridiskā komisija - izteikt 13.pantu
šādā redakcijā... Garš, garš, garš
pants. Nolasīt? Jo tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Vai ir kādas piezīmes? Deputāt Žīgur, tikai ar pierakstīšanos.
Godātie kolēģi! Sēdes vadītājs ir saņēmis divus protestus. Pirmais protests ir sakarā ar to, ka šajā sektorā, kur sēž deputāti, ienāk palīgi un citas amatpersonas un notiek pārrunas, un tiek doti rīkojumi. Īsi sakot, notiek darbība, kas traucē citu deputātu darbu, traucē viņiem klausīties un sekot plenārsēdei. Šo protestu pilnīgi pieņemu.
Otrs protests, ko iesnieguši deputāti,
attiecas uz to, ka debatēs ir jāpiesakās saskaņā
ar Kārtības rulli, - pierakstoties Sekretariātā.
Tad ir secība, tad ir kārtība un viss pārējais.
Diemžēl sēdes vadītājs, apstākļu
spiests, to neievēro. Arī tas protests ir pieņemts.
Tālāk!
M.Gailis. Tātad mēs esam tikuši
pāri 13.pantam. Paldies.
Priekšsēdētājs. Par procedūru
vēlas runāt Juris Sinka. Lūdzu!
J.Sinka (TB).
Priekšsēža kungs! Tas ir tāds
garš likumprojekts, tajā ir tik daudz pantu, kuriem
dažbrīd pārskrien pāri ļoti ātri:
"Nav iebildumu? Cauri!" (Starpsauciens no zāles:
"Nedzirdam!") Par dažiem nemaz negrib runāt.
Un, ja, tu, cilvēks, neesi jau iepriekš pierakstījies
debatēt par visiem pantiem, tad praktiski ir gandrīz
neiespējami iesniegt zīmītes un tad runāt.
Es domāju, mums vajadzētu mazlietiņ piekāpīgākiem
būt un ļaut cilvēkiem tūlīt piebilst
pie atsevišķiem punktiem. Es domāju, mēs
vienkārši nespēsim vairs piedalīties debatēs
pa pantiem.
Priekšsēdētājs. Arī
to sēdes vadītājs ņems vērā.
Tālāk!
M.Gailis. Demokrātiskā partija ierosina
15.panta otrās rindkopas tekstā izdarīt svītrojumu.
Darba devējs nedrīkst būt privilēģiju
noteicējs, to var darīt kvalifikācijas piešķiršanas
iestāde. Tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Esiet tik
laipns, runājiet lēnāk un ar pauzēm!
M.Gailis. Labi.
Priekšsēdētājs. Ilga Grava.
Lūdzu!
I.Grava (DP).
Es Gaiļa kungam gribu atgādināt,
ka mēs tikko kā nobalsojām pozitīvi par
to, ka ierēdņa kandidāts eksāmenus nekārto,
bet iztur pārbaudījumus. Būs kāda mistiska
iestāde, kas viņu pārbaudīs. Bet šinī
pantā ir teikts, ka viņš kārtos eksāmenu.
Lūdzu, novedīsim pantu pie kopsaucēja, kāds
ir bijis iepriekš! Tie ir ierēdņa kandidātu
eksāmeni. Pēkšņi parādās jauns
jēdziens, kas nav bijis pirms tam un ir bijis izlabots.
Priekšsēdētājs. Vēlreiz
atgādiniet deputātiem pantu, par kuru ir runa, un
nolasiet tekstu!
M.Gailis. Ir runa par 15.pantu, un pants skan tā:
"Persona var iegūt ierēdņa statusu tikai
tad, ja tā pēc valsts civildienesta ierēdņu
kandidātu kvalifikācijas eksāmenu nokārtošanas
ne mazāk kā divus, bet ne vairāk kā četrus
gadus ir pildījusi ierēdņa amata pienākumus
kā ierēdņa kandidāts un ir nokārtojusi
valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas
eksāmenu." Es piekrītu, ka te būtu jāaizvieto
vārds "eksāmens"ar vārdu "pârbaude".
Mēs to varētu izdarīt uz trešo lasījumu,
lai panta redakcija būtu precīzāka.
Priekšsēdētājs. Vai Demokrātiskās
partijas frakcija piekrīt skaidrojumam? Uz trešo lasījumu
to izlabos. Tālāk!
M.Gailis. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai"
ierosina 15.panta otrajā daļā svītrot vārdus
"izņēmumus, kad personai var piešķirt
ierēdņa statusu, pēc sava ieskata saīsinot
ierēdņa kandidāta laiku, kā arī...".
Tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Vai deputātiem
nav iebilžu? Tālāk!
M.Gailis. LNNK frakcija ierosina15.panta pirmajā
daļā svītrot vārdus "bet ne vairāk
kā četrus gadus", tas ir noraidīts.
Priekšsēdētājs. Frakcija
piekrīt. Tālāk!
M.Gailis. Ir priekšlikums svītrot otrajā
daļā vārdus "izņēmumus, kad
personai var piešķirt ierēdņa statusu,
pēc sava ieskata samazinot ierēdņa kandidāta
laiku, kā arī...". Tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Vai deputātiem
ir iebildes? Nav. Tālāk!
M.Gailis. 16.pants. Demokrātiskā partija
ir iesniegusi vienkārši jautājumu, nevis formulējumu.
Kādas prasības izvirzāmas aizvietotājpersonai?
Vai tai ir jābūt ierēdņa kandidātam
vai aizvietošanu var veikt jebkura persona? Tas ir daļēji
pieņemts pants, precizēts un likuma 3.pants saistībā
ar priekšlikumu ir papildināts ar jaunu daļu. Lasu:
"Promesošu ierēdni, ierēdņa kandidātu
uz laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem,
var aizvietot cits ierēdnis vai ierēdņa kandidāts."
Priekšsēdētājs. Vai frakcija
piekrīt? Paldies. Tālāk!
M.Gailis. Trešā daļa. Juridiskā
komisija ierosina 17.panta pirmo daļu aiz vārda "citi"
papildināt ar vārdiem "Latvijas Republikas likumi".
Tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
M.Gailis. Frakcija "Saskaņa Latvijai"
un TSP frakcija ierosina svītrot 17.panta pirmo daļu.
Priekšlikums ir noraidīts.
Priekšsēdētājs. Vai uzstāj
uz balsojumu? Atbildes nav, tā ir piekrišana. Tālāk!
M.Gailis. Juridiskā komisija iesaka 19.panta
otrajā un sestajā daļā vārdu "ierosinājumi"
aizstāt ar vārdu "iesniegumi". Tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
M.Gailis. Demokrātiskā partija ierosina
20.panta pēdējā rindkopā rakstīt
"bçrni līdz skolas vecumam" teksta "bçrni
līdz 3 gadu vecumam" vietā. Tas ir noraidīts.
Priekšsēdētājs. Ilga Grava.
I.Grava (DP).
Formulējums "bçrni līdz
3 gadu vecumam" ir pretrunā ar pastāvošo
darba likumdošanu. Latvijā sievietēm, kurām
ir bērni līdz skolas vecumam, nevar likt strādāt
brīvdienās un nakts darbu. Šinī gadījumā
šis likumprojekts ir pretrunā ar to likumu, kāds
eksistē. Un es nedomāju, ka ierēdniecībā
vajadzētu sievietes diskriminēt, un šinī
gadījumā sievietēm, kam bērni ir pirmsskolas
vecumā, noņemt iespēju strādāt
šo darbu. Un, ja viņa ir patiešām labs speciālists,
vai tad vadītājs neatradīs iespēju, lai
to visu saskaņotu ar valstī eksistējošo
likumdošanu?
Priekšsēdētājs. Māris
Gailis.
M.Gailis. Cienītie kolēģi! Es
gribu paskaidrot, ka šinī likumā ir būtiska
atšķirība salīdzinājumā ar
pastāvošo darba likumdošanu. Šeit nav runa par
sievieti, kurai ir bērns, bet par ierēdni, kuram
ir bērns. Tātad gan vīrietim trīs gadu
laikā ir šis ierobežojums, gan sievietei.
Priekšsēdētājs. Balsosim
par Demokrātiskās partijas frakcijas ierosinājumu.
20.pants, pēdējā rindkopa. "Bçrni
līdz skolas vecumam." Viens "pret". Rezultātu!
Par - 26, pret - 26, atturas - 14. Nav pieņemts.
M.Gailis LNNK frakcija ierosina 21.pantā svītrot
vārdus "un valsts civiliestādes nolikumā
noteikto kārtību". Tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
M.Gailis. Demokrātiskās partijas frakcija
ierosina 22.pantā svītrot pirmo rindkopu. Tas ir noraidīts.
Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes?
Nav. Tālāk!
M.Gailis. Juridiskā komisija ierosina 23.panta
otro daļu pirms vārda "pakalpojumus" papildināt
ar vārdu "apmaksātus", trešajā
daļā iestrādāt iespēju ierēdnim,
ierēdņa kandidātam iegādāties
akcijas. Priekšlikums par otro daļu pieņemts.
Priekšlikumam, kurš attiecas uz panta trešo daļu,
nav formulējuma. Ir ierosinājums formulējumu
sagatavot un iesniegt uz trešo lasījumu.
Priekšsēdētājs. Nav iebilžu.
Tālāk!
M.Gailis. Demokrātiskā partija ierosina
26.pantā svītrot otro rindkopu, jo nav juridiska kritērija
jēdzieniem "mçrenība" un "atturība"".
Komisija nepieņēma lēmumu.
Priekšsēdētājs. Ilga Grava.
I.Grava (DP).
Es atvainojos, bet man šis likuma pants ļoti
atgādina kādreiz tik populāro saukli - "Atturība
- dzīves norma". Un vēlreiz gribu teikt: padomājiet,
lūdzu, nopietni, kas ir mērenība un kas ir
atturība likuma izpausmē! Mērenība un
atturība ir subjektīvs jēdziens katram cilvēkam
attiecībā pret sevi. Es gribu redzēt, ko nozīmēs
mērenība sievietes izpratnē, ja viņa
audzinās bērnus un nevarēs ar viņiem
uzturēties mājās, un ko šis jēdziens
nozīmēs vīriešu izpratnē, kuriem
bērnu nav. Kaut vai tas elementārais piemērs,
ko mēs tikko kā izspriedām. Bet vispār
mērenība un atturība, es jums vēlreiz
atkārtoju, ir subjektīvs kritērijs, kuram neviens
nevar dot definīciju - it īpaši likumā,
ja mēs šo kritēriju gribam ar likuma spēku
attiecināt uz cilvēku.
Priekšsēdētājs. Jānis
Lagzdiņš - "Latvijas ceļš", pēc
tam - Juris Sinka.
J.Lagzdiņš (LC).
Priekšsēdētāja kungs, kolēģi
deputāti! Komisija lēmumu par šo punktu nepieņēma
vienkārši viena apstākļa dēļ.
Es aicināju komisiju nediskutēt par šo priekšlikumu,
jo uzskatīju, ka tas ir lieki, ka šī nav juridiska
norma. Es piekrītu referentam, ka šī norma satur
ļoti vajadzīgu mērķi, jo patiešām
ierēdnim būtu tā jādarbojas, kā
ir rakstīts 26.panta otrajā daļā, bet faktiski
šī norma pieļauj patvaļu, jo civiliestādes
vadītājam ir tiesības atbrīvot no civildienesta
jebkuru ierēdni, kurš nepilda šā likuma noteikumus.
Un tad nu šis civiliestādes vadītājs vērtēs,
vai attiecīgais ierēdnis, kurš kaut kādu
apstākļu dēļ vadītājam nepatīk,
-vai šis atiecīgais ierēdnis savā sabiedriskajā
un politiskajā darbībā ievēro mērenību.
Un, vadoties no politiskām simpātijām un antipātijām,
vadītājs varēs kvalificēt šo viņa
darbību kā neatbilstošu 26.panta otrajai daļai
un atbrīvot viņu no civildienesta. Tādēļ,
godātie kolēģi, es ierosinu pieņemt
Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu
un svītrot 26.panta otro daļu.
Priekšsēdētājs. Juris Sinka
- frakcija "Tçvzemei un brīvībai".
J.Sinka (TB).
Cienījamie kolēģi! Lagzdiņa
kungs aizsteidzās man priekšā. Es gribēju
gandrīz to pašu teikt. Tikai vēl mazlietiņ
paironizēt par to mērenību un atturību.
Tas attiektos arī uz politiķiem. Paldies.
Priekšsēdētājs. Balsosim
par Demokrātiskās partijas frakcijas ierosinājumu
- svītrot 26.pantā vārdus "mçrenība"
un "atturība"!
M.Gailis. Nav.
Priekšsēdētājs. Kas tagad
šeit notiek?
M.Gailis. Nekas nenotiek.
Priekšsēdētājs. Jūs
bijāt "pret"?
M.Gailis. Jā.
Priekšsēdētājs. Labi. Rezultātu!
M.Gailis. Bija? Tad es atsaucu savu. Frakcijas balsojums.
Es pakļaujos frakcijas balsojumam. Tātad - "par".
Priekšsēdētājs. Viens papildus
"par". Labi. Lūdzu rezultātu! Par - 42,
pret - 14, atturas - 7. Ir svītrots.
M.Gailis. Demokrātiskā partija - 27.panta
pirmajā rindkopā jāpaplašina to personu
loks līdz radniecības ceturtajai pakāpei, par
kurām ierēdnis drīkst lemt. Tas saistās
ar mantošanas tiesībām Latvijā. Un tas ir
pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
M.Gailis. Otrajā rindkopā nedrīkst
paredzēt, ka ierēdnis var saņemt naudu no
tiešā priekšnieka vai valsts civiliestādes
vadītāja, ja tas nav noformēts ar īpašu
rakstisku pavēli. Pieņemts - svītrot vārdu,
bet otrā daļa ir precizēta.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
M.Gailis. Deputāts Gailis - papildināt
27.pantu ar šāda satura otro daļu: "Ierēdnim,
ierēdņa kandidātam nav streika tiesību.
Gadījumā, ja notiek valsts civiliestāžu
citu darbinieku streiks, ierēdnim, ierēdņa
kandidātam ir pienākums aizstāt šādus
darbiniekus to pienākumu izpildē, ciktāl tas
nepieciešams attiecīgās iestādes darbības
uzturēšanai". Uzskatīt 27.panta otro un
trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu.
Komisija nepieņēma lēmumu.
Priekšsēdētājs. Balsosim!
Viens "par". Rezultātu! Par - 41, pret - 9, atturas
- 10. Pieņemts.
M.Gailis. Juridiskā komisija - 29.panta 3.daļā
vārdu "disciplinārsodu", aizstāt ar
"ierēdņu disciplinārsodu". Tas ir
pieņemts, bet nodrukātajā versijā tas
vārds kļūdas dēļ ir izlaists. Tātad
es lasu no beigām, kā tagad ir jāskan 3.daļai:"Disciplināros
pārkāpumus ... ierēdņu disciplinārsodus
un to uzlikšanas kārtību nosaka ierēdņu
disciplinārsoda likums". Tas tur nav ierakstīts,
bet tam tur ir jābūt.
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
M.Gailis. Demokrātiskās partijas frakcija
- 30.panta otrajā apakšpunktā rakstīt: "...Gadījumos
pieprasīt un saņemt". Un tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
M.Gailis. Juridiskā komisija - 31. pantu izslēgt.
Arī LNNK to pašu ierosina. Un tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk.
M.Gailis. Demokrātiskā partija - 33.pantu
svītrot, jo ir atklāts jautājums par tiem, kuri
dzīvo ārzemēs. Tāpat nav skaidrs, kā
būs ar tiem ierēdņiem, kas brauks no Jūrmalas
un Ogres uz Rīgu. Ja to atstāj, noteikti vajag regulējošus
noteikumus summai, kuru saņem. Tas ir noraidīts,
jo regulējošos noteikumus, kā pantā ir
rakstīts, reglamentēs Ministru kabineta noteikumi.
Un, protams, ka tie nebūs domāti ierēdņiem,
kas braukā no Jūrmalas vai no Ogres.
Priekšsēdētājs. 33.pants.
M.Gailis. Par 33.pantu ir runa.
Priekšsēdētājs. Lūdzu
- Ilga Grava! Par deputātiem. Varbūt mēs varētu
vienoties tā: pirmajam deputātam tiešām,
kā teica Juris Sinka, ir ļoti grūti uzrakstīt
iesniegumu, bet, ja mēs sākam debatēt par
kādu pantu, tad pirmais deputāts iet bez pieraksta,
bet pārējie cenšas tomēr pierakstīties,
lai būtu kārtība. Ilga Grava - Demokrātiskā
partija.
I.Grava (DP).
Šis pants man radīja pārdomas sakarā ar precedentu, jo šeit jau ir precedenta gadījums, ko mēs izskatījām Saeimā, - tas bija jautājums par Levita kungu. Jo šis pants principā legalizē to stāvokli, ka ierēdnis strādā Latvijā, bet par viņa dzīvokli ārzemēs tiek maksāts no Latvijas valsts budžeta. Tāpēc šeit būtu ierakstāms un regulējams nevis ar īpašiem noteikumiem, bet, lai arī Saeima to zinātu, labākajā gadījumā tas būtu kārtojams kā komandējums ar komandējuma naudas izmaksām. Labākajā gadījumā. Bet vispār nedrīkst atstāt šādā patvaļā, jo es jums saku, ka tādā gadījumā Levita kungam uzdotie jautājumi no mūsu puses bija nekorekti, jo viņa stāvoklis atbilda tam, kas šeit ir fiksēts ierēdņu likumā.
Jo jāapmaksā ir nevis dzīvoklis,
bet tā pagaidu platība, kurā jūs uzturaties.
Un tas visu laiku ir noticis komandējuma naudas izpausmēs.
Arī Latvijā šobrīd komandējuma nauda
un dzīvošana svešā vietā nav atcelta.
Priekšsēdētājs. Balsosim
par Demokrātiskās partijas frakcijas ierosinājumu
33.pantā. Viens - "pret". Lūdzu rezultātu!
Par - 23, pret - 23, atturas - 17. Nav pieņemts. Tālāk!
M.Gailis. Frakcija "Saskaņa Latvijai",
TSP frakcija - ar pārejas noteikumiem apturēt 34.panta
piemērošanu līdz brīdim, kad valsts spēs
nodrošināt pensijas un pabalstus mazāk nodrošinātajiem
vismaz iztikas minimuma līmenī. Tas ir noraidīts.
Priekšsēdētājs. Balsosim
par frakcijas "Saskaņa Latvijai"... Rezultātu!
19 - par, 25 - pret, 15 - atturas. Nav pieņemts.
M.Gailis. Es saprotu, ka tas atiecas, protams, arī
uz nākamajiem diviem ierosinājumiem, jo tie visi ir
līdzīgi. Labi. Demokrātiskā partija ierosina
svītrot 34.pantu. Un Juridiskā komisija - izslēgt.
Nu tie ir vienādi. Vai mums jābalso vēlreiz?
(Starpsauciens no zāles: "Jâ!")
Priekšsēdētājs. Deputāti
lūdz, un tad mums tas ir jādara. Lūdzu, balsosim!
Demokrātiskā partija apvienojas ar Juridisko komisiju?
Lūdzu, balsosim par ieerosinājumu - svītrot
34.pantu. Rezultātu! Viens "pret" papildus. Par
- 26, pret - 27, atturas - 12. Nav pieņemts.
M.Gailis. Cienītie kolēģi! Vairākos
pantos parādās deputāta Gaiļa ierosinājums.
Tur, kur ir runa par dažādiem pabalstiem, izslēgt
vārdkopu "ierēdņu kandidāts".
Tas ir darīts tādēļ, ka vienā citā
pantā, kur nav bijis ierosinājumu, kur tabulā
tie nav parādījušies, ir rakstīts, ka ierēdņu
kandidāti saņem 40% apmērā tos pabalstus,
kas pienākas ierēdņiem. Un tas ir. Tātad
es to esmu ierosinājis tikai tādēļ, lai
sakārtotu loģiski likumu. Komisija arī ir akceptējusi
to.
Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?
Pieņemts.
M.Gailis. Demokrātiskā partija. Tātad
35.pants. "Nelaimes gadījumam jābūt ārsta
apstiprinājumam". Šeit ir runa par pabalstu smagā
nelaimes gadījumā vai sakarā ar apgādājamā
ģimenes locekļa nāvi. Mēs ierosinām
precizēt uz trešo lasījumu, sagatavojot attiecīgu
redakciju.
Priekšsēdētājs. Piekrītat?
Labi.
M. Gailis. DP otrajā rindkopā sešu
mēnešu vietā ierosina trīs mēnešus,
arī svītrot trešo rindkopu, jo pašreizējā
likumdošana paredz pusotru gadu. Un tas ir komisijā
noraidīts. Es varu paskaidrot, kamdēļ tas ir.
Tātad, ierēdņiem trīs gadu vietā
bērnu kopšanai, ko paredz darba likumdošana, šinī
likumā ir viens gads. Un to mēs kompensējam
ar lielāku pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā.
Tātad 6 mēnešalgas. Un tas ir tamdēļ.
Priekšsēdētājs. Ilga Grava
- Demokrātiskā partija.
I.Grava (DP).
Ja ir tik daudz naudas un var maksāt 6 mēnešus
- maksājiet! Bet, ja jūs domājat, ka jūs
par 3 mēnešu algas apjomu varat bērnam nopirkt
māti uz pusgadu, tad man liekas, ka jūs kļūdāties!
Tas ir psiholoģiski noteikts, un ne jau velti mums ir tas
pusotrs gads. Līdz pusotram gadam bērnu jums nevienā
pirmsskolas vecuma iestādē nepieņem audzināšanā.
T ātad šinī gadījumā tiek traumēts
bērns, un, ja jūs pirms tam man teicāt, ka
nav trīs gadi jāsēž mājās,
ka līdz skolas vecumam nav tur jābūt ar bērnu,
tad to var izdarīt. Vai tas arī uz vīrieti attiecas
šinī gadījumā? Tas likums ir tieši par
ierēdni - sievieti, un pusotrs gads ir psiholoģiski
noteiktais termiņš, kas mātei būtu jāpavada
mājās. Un šinī gadījumā es nezinu...
Man šis skaidrojums, ka, pieliekot 3 mēnešu algas,
var aizvietot māti bērnam, tas, Gaiļa kungs,
piedodiet, bet tas nav pat ētisks.
Priekšsēdētājs. Balsojam
par Demokrātiskās partijas ierosinājumu - par
svītrošanu. Svītrot 3.rindkopu. Rezultātu!
Par - 25, pret - 22, atturas - 12. Nav pieņemts. Pagaidiet!
Jā, nav pieņemts.
M.Gailis. Deputāts Gailis ierosina izteikt
35.panta 2. un 3.daļu sekojošā redakcijā.
Priekšsēdētājs. Nevajag lasīt!
Komisijā ir pieņemts.
M.Gailis. Komisijā ir akceptēts. Jā.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Nav. Tālāk.
M.Gailis. 36.pants. Deputāts Gailis ierosina
svītrot vārdu kopu "ierēdņu kandidāts".
Tas ir sakarā ar to, ko es jau skaidroju.
Priekšsēdētājs. Tālāk.
M.Gailis. Frakcijas "Saskaņa Latvijai"
un TSP frakcijas priekšlikums par 37.pantu: "Ar pārejas
noteikumiem apturēt šā panta piemērošanu
līdz brīdim, kad valsts spēs nodrošināt
pensijas un pabalstus mazāk nodrošinātajiem vismaz
iztikas minimuma līmenī". Komisijā noraidīts.
Priekšsēdētājs. Balsosim
par frakcijas "Saskaņa Latvijai" un TSP frakcijas
ierosinājumu. Rezultātu! Par - 19, pret - 23, atturas
- 17. Nav pieņemts.
M.Gailis. Demokrātiskās partijas frakcija
ierosina vispār svītrot šo pantu. Komisijā
tas noraidīts.
Priekšsēdētājs. Uzstāj
uz balsojumu? Neuzstāj. Tālāk!
M.Gailis. Gailis ierosina svītrot vārdu
kopu "ierēdņu kandidāts". Komisijā
tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
M.Gailis. Tas pats 38.pantā - svītrot
"ierēdņu kandidātus". Arī
pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
M.Gailis. Tas pats 39.pantā.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
M.Gailis. Frakcija "Saskaņa Latvijai"
un TSP frakcija par 40.pantu. "Ar pārejas noteikumiem
apturēt šā panta piemērošanu līdz
brīdim, kad valsts spēs nodrošināt pensijas
un pabalstus mazāk nodrošinātajiem vismaz iztikas
minimuma līmenī". Tas ir noraidīts.
Priekšsēdētājs. Frakcijas
viedoklis? Balsot? Balsosim frakciju ierosinājumu par 40.pantu.
Balsojam. Rezultāts: par - 22, pret - 24, atturas - 14.
Nav pieņemts.
M.Gailis. Demokrātiskās partijas frakcija:
40.pants var palikt, ja svītro 34.pantu.
Priekšsēdētājs. Noraidīts.
Lūdzu - Ilga Grava! Demokrātiskā partija.
I.Grava (DP).
Par cik 34.pants nav svītrots, tad mēs
pieprasītu 40.pantu svītrot vai kapitāli mainīt
tā redakciju. Jo šinī gadījumā iznāk,
ka jūsu priekšnieks, ja kāds no jums būs
ierēdnis, vienpersonīgi, patvaļīgi noteiks
maksāt jums prēmiju vai nemaksāt. Uz tāda
pamata vismaz komisija vai kaut kas cits izšķirtu.
Priekšnieks noteiks, kam maksāt prēmiju. Par
ko? Arī nav rakstīts - par ko. Nu tad iznāk
tā - kurš labāk pratīs priekšniekam
"piebraukt", tas arī to naudu saņems. Es
atvainojos par vulgaritāti šeit tribīnē,
bet tā tas šodien skan. Tas nav likuma pants, kas te
ir ierakstīts. Tā ir pilnīga patvaļa vadonim,
kas to gribēs realizēt .
Priekšsēdētājs. Jābalso
par 40.panta svītrošanu. Balsojam. Viens "pret".
Rezultātu! Par - 30, pret - 24, atturas - 13. Nav pieņemts.
M.Gailis. Svītrot "ierēdņu
kandidātus", kam komisija piekrīt.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
M.Gailis. Juridiskā komisija - 42.panta pirmajā
daļā vārdu "papilduzdevumi" aizstāt
ar vārdiem "darba pienākumu". Mēs
komisijā, kad par to spriedām, iebildām pret
"darba pienākumiem", jo ir taču dienesta
pienākumi, kurus pilda, un ar Juridisko komisiju ir sarunāts.
Tātad, ja deputāti neiebilst, tad mēs aizvietojam
"darba" ar "dienesta". Un tad mūsējā
komisija to akceptē. Tātad tas skanētu: "Par
dienesta pienākumu izcilu veikšanu" utt.
Priekšsēdētājs. Deputāti
neiebilst? Pieņemts.
M.Gailis. Ierosinājums - 2. daļu izslēgt.
Un tas ir komisijā akceptēts.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
M.Gailis. Demokrātiskā partija ierosina
43.panta otrajā rindkopā rakstīt "... neieskaitot
svētdienas un svētku dienas". Tas ir noraidīts,
jo kalendārajās nedēļās ir svētdienas.
Kalendārā nedēļa ir 7 dienas.
Priekšsēdētājs. Nav iebildes.
Tālāk!
M.Gailis. Juridiskā komisija ierosina 45.panta
otro daļu svītrot. Un tas ir noraidīts.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Nav. Tālāk.
M.Gailis. Juridiskā komisija ierosina svītrot
47.pantu. Noraidīts.
Priekšsēdētājs. Nav iebildes.
M.Gailis. Juridiskā komisija ierosina 48.pantā
vārdus "viens gads līdz trim gadiem" aizstāt
ar vārdiem "ilgāks par vienu gadu". Noraidīts,
jo citādi ir no viena gada līdz bezgalībai vai
līdz nāvei, teiksim.
Priekšsēdētājs. Nav iebildes.
Tālāk!
M.Gailis. Deputāts Gailis ierosina izteikt
48.pantu sekojošā redakcijā. Un tālāk
seko redakcija. Tas ir akceptēts komisijā.
Priekšsēdētājs. Deputātiem
ir iebildes? Nav. Tālāk!
M.Gailis. Juridiskā komisija ierosina 49.pantu
izteikt sekojošā redakcijā. Un tas ir pieņemts.
Vai ir nepieciešams nolasīt redakciju?
Priekšsēdētājs. Mums šī
redakcija ir.
M.Gailis. Jā.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Nav.
M.Gailis. LNNK frakcija ierosina svītrot 49.pantu.
Noraidīts.
Priekšsēdētājs. Iebilžu
nav. Tālāk!
M.Gailis. Demokrātiskā partija ierosina
50.pantu svītrot dotajā redakcijā, jo tā
ir pretrunā ar 48.pantu, kurā tiek prasīts kārtot
kvalifikācijas eksāmenus, ja pārtraukums ierēdņu
darbā ilgst no viena līdz trim gadiem. Tas ir noraidīts.
Jo tik tiešām stāšanās vēlētā
amatā ir izņēmums no likuma...
Priekšsēdētājs. Iebildumi?
Ir.
I.Grava (DP).
Pirmām kārtām tas patiešām ir pretrunā. Bet es gribētu Gaiļa kungam pajautāt...
Priekšsēdētājs. Ilga Grava
- Demokrātiskā partija.
I.Grava. Es atvainojos vadītājam.
Priekšsēdētājs. Es biju vainīgs.
I.Grava. Gribēju pajautāt: vai tad deputāts
nezaudē kvalifikāciju kā ierēdnis, ja
viņš trīs gadus sēž un dara pavisam
citu kaut ko! Tāpēc man ir tas jautājums par
viņa kā ierēdņa kvalifikācijas
pārbaudi. Es neapšaubu viņa vispārējās
zināšanas, bet jebkurš vēlētais darbs
ir ļoti atšķirīgs no tā, ko jūs
gribat šajā likumā panākt. Un tāpēc
viņam būtu atkal jānokārto kvalifikācija.
Un tad jūs garantējat darbu, ja viņš šo
kvalifikācijas eksāmenu ir izturējis. Es jau
nenoraidu vispār, ka jūs viņam negarantējat
darbu, bet es gribu, lai viņš tāpat kā
jebkurš, kas nav varējis gadu strādāt savā
konkrētajā ierēdņa profesijā,
kārtotu kvalifikācijas eksāmenu.
M.Gailis. Par cik man bija jautājums... Mēs
uzskatām, ka deputātu darbs tomēr daudzos aspektos
varētu būt līdzīgs vismaz augstu ierēdņu
darbam. Un vēl jāsaka, ka vismaz pašvaldību
deputāti jau tiek apmācīti un arī turpmāk
tiks apmācīti. Un, protams, būtu ļoti labi,
ja arī Saeimas deputāti tiktu apmācīti
un ietu speciālos kursos. Es runāju par deputātiem...
Un, ja deputāti tiek apmācīti, tad viņi
kvalifikāciju nezaudē. (No zāles deputāte
I.Grava: "Ierēdņu kursos, vai deputātu
kursos?")
Priekšsēdētājs. Jums jautā...
M.Gailis. Daudzas šīs lietas, kuras tiks
mācītas ierēdņu kursos dažādās
skolās, augstskolās, un to, ko jau māca vismaz
pašvaldību deputātiem, vajadzētu varbūt
mācīt arī Saeimas deputātiem; tās
ir līdzīgas - stratēģiskā plānošana
un tā tālāk un tā joprojām.
Priekšsēdētājs. Iebildumu
nav. Tālāk.
M.Gailis. Deputāts Gailis - svītrot no
50. panta vārdu kopu "ar viņa piekrišanu".
Un tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
M.Gailis. Deputāts Līgotnis - papildināt
likumprojekta 4. nodaļu pēc 52. panta ar šāda
satura jaunu pantu: "Ðā likuma 33.-38., 40.-42.,
50.-51. panta gadījumos paredzētās sociālās
garantijas ir attiecināmas arī uz visu līmeņu
tiesnešiem un prokuroriem, valsts kontrolieriem un Valsts
kontroles padomes locekļiem." Tas ir akceptēts
un pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
M.Gailis. Frakcija "Saskaņa Latvijai"
un TSP frakcija par 53. pantu: "Nosaukumā un pamattekstā
lietot jēdzienu "civildienesta amatu kvalifikācijas
kategorijas". Amatu kvalifikācijas kategorijas un izdienas
pakāpes ir jānosaka šā likuma pielikumos."
Tas ir noraidīts.
Priekšsēdētājs. Edvīns
Kide.
E.Kide (SL).
Cienījamo priekšsēdētāj,
cienījamie deputāti! Faktiski valstij kalpotāju
algu likmju tīklu jeb tā saucamo kādreizējo
Ženēvas shēmu, pēc maniem uzskatiem,
vajadzēja apstiprināt Saeimai, jo tas nosaka visu,
kā saka, kvalifikācijas atbilstību pieaugošai
algai. To pēc pastāvošās prakses Ministru
kabinets darīja un šo shēmu faktiski galīgi
"saspieda" jeb no tās atteicās. Pašlaik
izdienas pakāpju noteikšanu un grozīšanas
kārtību, kā arī atestācijas kārtību
nosaka nevis vairs Ministru kabinets, bet pēc šā
panta paredzēts, ka to nosaka Valsts civildienesta pārvaldes
instrukcija. Bet jūs jau saprotat: ja šo tīklu
nosaka pat instrukcija, tad vienā dienā tās
tīklu kategorijas pēc apmaksas var uzkāpt tik
ļoti, ka mums budžets vairs to nesegs. Un to pat nenosaka
valdība. Tāpēc mēs uzskatām, ka
amatu kvalifikācijas kategorijas un izdienas pakāpes
ir jānosaka šā likuma pielikumā, lai mēs
redzam, kādas tās pastāvīgās ir.
Un, ja ir priekšlikumi mainīt, tad var nākt ar
priekšlikumiem un šo pielikumu mainīt. Paldies.
Priekšsēdētājs. Balsosim
par frakcijas "Saskaņa Latvijai" un Tautas saskaņas
partijas frakcijas 53. panta ierosinājumu. Viens "pret".
Lūdzu rezultātu! 26 - par, 25 - pret, 14 - atturas.
Nav pieņemts.
M.Gailis. Deputāts Gailis - izteikt 55. panta
1. daļu sekojošā redakcijā: "Civildienesta
interesēs ierēdni, ierēdņa kandidātu
var pārcelt citā amatā tajā pašā
civiliestādē vai tajā pašā apdzīvotajā
vietā bez ierobežojumiem". Un tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk.
M.Gailis. Juridiskā komisija - 55. panta 1.
daļu aiz vārdiem "pârcelt citā"
papildināt ar vārdiem "atbilstošas kategorijas".
Tas arī ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk.
M.Gailis. 4. daļu pārveidot par jaunu
pantu aiz 55. panta. Tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk.
M.Gailis. Deputāts Gailis - izteikt 57. panta
nosaukumu un saturu sekojošā redakcijā...
Priekšsēdētājs. Nelasiet,
lūdzu!
M.Gailis. Pieņemts.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes
deputātiem? Nav. Tālāk.
M.Gailis. Deputāts Gailis - papildināt
projektu pēc 58. panta ar šāda satura jaunu pantu...
Un tas ir akceptēts.
Priekšsēdētājs. Deputātiem
ir iebildes? Nav. Tālāk.
M.Gailis. Frakcija "Saskaņa Latvijai"
un TSP frakcija par 59. panta 1.daļu - papildināt to
ar tekstu, ar ko šiem ierēdņiem jāveido
principiālas domstarpības, lai varētu izstāties
no civildienesta, vai arī vajag svītrot šo pantu
un tam atbilstošo 60. panta 1. daļas 2. punktu. Noraidīts.
Priekšsēdētājs. Nav iebildumu.
Tālāk.
M.Gailis. Juridiskā komisija - 5. pantu pārcelt
aiz 60. panta. Tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk.
M.Gailis. Juridiskā komisija - 61. pantā
svītrot 2. daļu. Pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk.
M.Gailis. Juridiskā komisija - 62. panta 2.
daļā svītrot vārdus "atstājot
valsts civildienestu". Tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk.
M.Gailis. Nu to pašu arī Gailis ierosināja...
Pārejas noteikumi. Frakcija "Saskaņa Latvijai"
un TSP frakcija ierosina izteikt 1. punkta 2. daļu sekojošā
redakcijā... Un tālāk teksts. Tas ir noraidīts.
(No zāles deputāts E.Kide: "Jâbalso!")
Priekšsēdētājs. Balsojam
frakcijas "Saskaņa Latvijai" un Tautas saskaņas
partijas frakcijas ierosinājumu pārejas noteikumos.
Viens "pret". Rezultātu! Par - 22, pret - 24,
atturas - 14. Nav pieņemts.
M.Gailis. Deputāts Gailis - pārejas noteikumu
1. punktā svītrot 3.rindkopu. Tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk.
M.Gailis. Frakcija LNNK - pārejas noteikumu
2. punktā 2. teikumu izteikt šādā redakcijā:
"Atestācijas komisijas apstiprina attiecīgo ministriju
ministri un pašvaldību vadītāji". Tas
ir daļēji pieņemts, jo mēs to formulējām
šādi: "Civiliestāžu darbinieku atestāciju
veic atestācijas komisijas Ministru kabineta noteiktā
kārtībā".
Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?
Tālāk.
M.Gailis. Frakcija "Saskaņa Latvijai"
un TSP frakcija ierosina 4. punkta 2. daļas pirmo teikumu
aiz vārdiem "amata" papildināt ar vārdiem
"izņemot šo pārejas noteikumu 5. punkta
3. daļā paredzētos gadījumus". Tas
ir noraidīts.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsojam par frakcijas "Saskaņa Latvijai" un
Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājumu pārejas
noteikumos nr. 4. Rezultātu! Par - 16, pret - 23, atturas
- 12. Nav pieņemts.
M.Gailis. Tālāk priekšlikums - svītrot
šīs daļas pēdējo teikumu. Arī
noraidīts.
Priekšsēdētājs. Balsot? Kam
šis ierosinājums ir?
M.Gailis. Tas ir tas pats frakcijas "Saskaņa
Latvijai" ierosinājums. Nav jābalso.
Priekšsēdētājs. Labi, pieņemts.
M.Gailis. Tālāk. Frakcija "Saskaņa
Latvijai" un TSP frakcija - 5. punkta 3. daļa - "ârvalstniekiem
un bezvalstniekiem " un tā tālāk.... Nu
tur ir uzrakstīts. Man nolasīt? Nevajag. Tas ir noraidīts.
Priekšsēdētājs. Frakcija
rūpīgi iepazīstas ar jūsu noraidījuma
motīviem. Tas ir 5.punkts...
M.Gailis. Jā, pārejas noteikumu 5. punkta
3. daļa...
Priekšsēdētājs. Balsosim
par frakcijas "Saskaņa Latvijai" un Tautas saskaņas
partijas frakcijas pārejas noteikumu 5. punkta redakciju.
Rezultātu! Viens papildus "pret". Par - 17, pret
- 28, atturas - 13. Nav pieņemts.
M.Gailis. Deputāts Gailis ierosina pārejas
noteikumu 5. punkta 2.daļu izteikt sekojošā redakcijā...
Man nolasīt redakciju? Tas ir akceptēts.
Priekšsēdētājs. Mums tā
ir. Deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Tālāk.
M.Gailis. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai"
ierosina svītrot pārejas noteikumu 5. punkta 3. daļu.
Noraidīts.
Priekšsēdētājs. Frakcija
lūdz balsot. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" ierosinājumu - svītrot
pārejas noteikumu 5. punkta 3. daļu. Viens papildus
"pret". Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret
- 25, atturas - 15. Nav pieņemts. Tālāk!
M.Gailis. Frakcija "Saskaņa Latvijai"
un TSP frakcija par 7.punktu ierosina pēc vārda "janvārim"
teikumu papildināt ar vārdiem "vienādu
atestācijas rezultātu gadījumā".
Un tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk.
M.Gailis. LNNK frakcija 7.punktu ierosina izteikt
šādi: "laikā līdz 1997. gada 1. janvārim
..." un tā tālāk. Tas ir noraidīts.
(No zāles deputāts A.Kiršteins: "Balsot!")
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim par LNNK frakcijas 7.punkta redakciju pārejas noteikumos.
Viens papildus "pret". Rezultātu! Par - 22, pret
- 24, atturas - 12. Nav pieņemts. Tālāk.
M.Gailis. Deputāts Gailis ierosina 8.punktu
izteikt šādā redakcijā: "reforma notiek
sekojošā secībā...", un tālāk
ir divi etapi norādīti. Tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Tālāk.
M.Gailis. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai"
8.punkta 1. apakšpunktā ierosina svītrot vārdus
"izņemot Iekšlietu ministriju". Un tas ir
noraidīts.
Priekšsēdētājs. Frakcija
uzstāj par balsošanu.
M.Gailis. Motīvs ir tāds: ja mums ir
jāpaspēj šogad... tas nozīmē, ka
šogad būtu jāpaspēj atestēt vēl
14 tūkstoši cilvēku. Tas nav reāli.
Priekšsēdētājs. Frakcija
uzstāj par balsojumu. Lūdzu, balsosim par 8.punkta
1. apakšpunkta svītrojumiem vai pareizāk būtu
teikt - par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
priekšlikumiem. Rezultāts: par - 20, pret - 25, atturas
- 13. Nav pieņemts.
M.Gailis. 9. punkts. Deputāts Gailis ierosina
9.punktā ietvert atsauci uz Darba likumu kodeksu - 129.,
130., 229. pantu aizvietot ar atsaucēm uz šo pantu
pirmajām daļām, jo nākamās daļas
pilnīgi neattiecas uz civildienestu. Un tas ir pieņemts.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Tā. Gaiļa kungs, vai jums vēl kaut kas ir darāms
tribīnē?
M.Gailis. Paldies.
Priekšsēdētājs. Lūdzu
zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts
civildienestu" pieņemšanu otrajā lasījumā.
Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 11, atturas - 14.
Ir pieņemts otrajā lasījumā. Par trešo
lasījumu, lūdzu!
M.Gailis. Cienījamais priekšsēdētāja
kungs, cienījamie kolēģi! Paldies jums! Es
aicinātu iekļaut trešo lasījumu 21.aprīļa
darba kārtībā.
Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Paldies. Akceptēts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu
no deputātiem Grīnblata, Roberta Milberga, Sinkas
un pārējiem deputātiem. "Mçs, apakšā
parakstījušies Saeimas deputāti, ierosinām
pēc likumprojekta "Par valsts civildienestu"
izskatīšanas iekļaut plenārsēdes darba
kārtībā un izskatīt kā patstāvīgu
priekšlikumu lēmuma projektu par delegācijas
izveidošanu sarunām ar Krievijas Federāciju par
starpvalstu līgumu noslēgšanu." Andrejs
Panteļējevs - "Latvijas ceļš".
A.Panteļējevs (LC).
Cienījamais priekšsēdētāj,
cienījamie klātesošie! Viens iebilst.
Priekšsēdētājs. Saskaņā ar Kārtības rulli, 97.pantu, ja kāds no deputātiem iebilst izskatīt tajā pašā brīdī vai dienā, kad ir iesniegts deputātu patstāvīgais priekšlikums, tas ir atliekams. Un iebilda Andrejs Panteļējevs.
Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi
Latvijas Republikas 1991.gada 30.oktobra likumā "Par
namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem""
(dokumenti nr.273, 365 un 370). Aivars Endziņš - Juridiskās
komisijas priekšsēdētājs.
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj,
cienījamie deputāti! Man būtu lūgums vispirms
ņemt 370.dokumentu un darbam izmantot salīdzinošo
tabulu. Un vispirms tātad ir likumprojekts "Par grozījumiem
1991.gada 30.oktobra likumā "Par namīpašumu
atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"".
Šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums - redakcionāli
precizēt pašu nosaukumu un ieteikt nosaukt to kā
"Grozījumi likumā par namīpašumu atdošanu
likumīgajiem īpašniekiem", izņemot
ārā šo atsauci uz konkrēto datumu.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Nav. Tālāk!
A.Endziņš. Un tātad var sākt
to arī redakcionāli izgrozīt - izdarīt
likumā par namīpašumu atdošanu likumīgajiem
īpašniekiem šādus grozījumus (Latvijas
Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs,
1991., nr.46). Tātad papildināt to ar atsauci uz konkrēto
avotu.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
A.Endziņš. Tālāk 1.pants.
Par 1.pantu ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
priekšlikums - papildināt ar palīgteikumu "neatkarīgi
no tā, vai īpašuma atsavināšana tika
vai netika reglamentēta ar tajā laikā piemērojamiem
normatīvajiem aktiem". Juridiskā komisija šo
priekšlikumu noraidīja, jo šāds papildinājums
būtībā nozīmē to, ka mēs
neatzīstam nevienu darījumu, kas ir noticis pēc
1940.gada 17.jūnija.
Priekšsēdētājs. Juris Sinka
- lūdzu!
J.Sinka (TB).
Dāmas un kungi! Jā, tieši tādēļ,
ka Endziņa kungs nupat teica, ka pēc tam šajā
ļoti būtiskajā jautājumā tas, kas
ir noticis pēc 1940.gada 17.jūnija, 21.jūlija
un tā tālāk, ir bijis patvaļīgi uzspiests
šīs nelikumīgās okupācijas režīma
ietvaros. Un šajā gadījumā mēs to
uzskatām par būtisku papildinājumu, jo tad nav
nekādu ierobežojumu, un, ja pieņem vienu normatīvo
aktu, kas liekams pats par sevi pēdiņās, tad
kāpēc lai nepieņemtu otru un trešo un
ceturto? Es lūdzu balsot šo frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" balsojumu.
Priekšsēdētājs. Vai runa
ir par 5.pantu? Par kuru pantu mēs tagad diskutējam?
A.Endziņš. Runa ir par likumprojekta "Par
namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"
1.pantu, tas ir dokuments 370. tabuliņā.
Priekšsēdētājs. Es ļoti
atvainojos! Lūdzu, balsosim par 1.panta papildinājumu
- frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
priekšlikumu. Viens "pret". Balsojam. Rezultātu!
Par - 16, pret - 22, atturas - 10. Zālē kvorums ir.
Visi nebalsoja. Vai drīkst balsot vēlreiz? Lūdzu,
balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
papildinājumu 1.pantā. Viens "pret" papildus.
Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 29, atturas - 16.
Nav pieņemts. Tālāk.
A.Endziņš. Tālāk ir 2.pants.
2.pantā arī ir frakcijas "Tçvzemei un
brīvībai" priekšlikums - svītrot palīgteikumu
"materiāli apliecinot šo vienošanos".
(Starpsauciens no zāles: "Ja komisija piekrīt!")
Juridiskajā komisijā faktiski vienošanās
jau tika panākta, un šeit ir papildinājums - "ðinī
gadījumā puse no valsts nodevas samaksas ir atbrīvojama".
Priekšsēdētājs. Iebildumu
nav. Tālāk!
A.Endziņš. Tālāk ir par 2.panta
4.daļu. Šeit ir deputāta Elferta priekšlikums
- izteikt 2.panta 4.daļu šādā redakcijā:
"Prasības par atsavināto namīpašumu
atdošanu iesniedzamas tiesai pēc namīpašuma
atrašanās vietas līdz 1994.gada 1.jūnijam,
vienlaikus paziņojot par to pašvaldībai".
Juridiskā komisija ir izteikusi šo priekšlikumu
citā redakcijā, Juridiskajā komisijā tika
nobalsots par 1994.gada 1.jūliju, bet mēs šo
datumu - 1.jūliju - šeit ielikām tikai saistībā
ar likumprojektu "Par grozījumiem zemes reformā
pilsētās", kur loģiski būtu jāsaskaņo.
Mēs esam nobalsojuši šajā likumā par
1.jūniju, tāpēc es aicinātu arī
šeit atstāt šo datumu - 1.jūniju, lai zeme
un ēka, būve, būtu saskaņota ar vienu
teikumu.
Priekšsēdētājs. Vai kādam
ir citi priekšlikumi? Nav. Tālāk.
A.Endziņš. Tālāk. Frakcija
"Tçvzemei un brīvībai" ir ierosinājusi
papildināt šo pantu ar 5.daļu. Juridiskā
komisija šo "Tçvzemes un brīvības"
priekšlikumu ir noraidījusi.
Priekšsēdētājs. Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB).
Godātie deputāti! Tātad par mūsu
papildinājumu 2.panta 5.daļai.
Priekšsēdētājs. Es ļoti
atvainojos, sastrēguma rezultātā es veselu
frakciju neredzu.
M.Grīnblats. Tātad Latvijā ir vēl
daudz tā saukto bezīpašnieku jeb bezmantinieku
māju, kuras īpašnieki varētu izmantot,
atgūstot savu nekustamo īpašumu kopumā,
- zemi un mājas, kas ir zemes piederums. Kādēļ
tad padomju gados daudz mantinieku nepieteicās uz savām
mantošanas tiesībām Civilkodeksā paredzētajā
pusgada termiņā? Daudzi bija emigrācijā,
daudzi izsūtīti uz Krieviju un, protams, nevarēja
izmantot šīs tiesības. Daudziem savukārt
nebija jēgas to darīt. Īpašumtiesības
viņi varēja realizēt tikai strādājot
kolhozā. Ja namīpašums laukos arī bija,
to iznomāt faktiski nebija iespējams. Daudziem ekonomiski
nebija iespējams izmantot savas mantošanas tiesības,
jo vai gan var apsaimniekot savu lauku īpašumu, ja zeme
ir nacionalizēta? Pilsētā arī. Ja formāli
māja skaitījās privātīpašums,
tad cilvēki nepieteicās, jo māja bija faktiski
atņemta un mājā dzīvoja īrnieki,
bet īre bija tāda, ka īpašums nesa tikai
zaudējumus, nerunājot nemaz par mantošanas nodevas
segšanu vai ekspluatācijas izdevumiem. Tāpat jāņem
vērā arī tas, ka latviešu ģimenes
kara un okupācijas rezultātā bija sašķeltas
un potenciālie mantinieki bija izkliedēti pa visu
pasauli. Tādēļ mēs arī pastāvam
uz to, lai šo papildinājumu nobalsotu. Paldies par uzmanību!
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim! Aivars Endziņš.
A.Endziņš (LC).
Atļaujiet mazliet paskaidrot šā papildinājuma
būtību. Lieta ir tāda, ka mēs atjaunojam
1937.gada Civillikumu un šo sadaļu par mantošanas
tiesību daļu, tad mēs arī atrunājām
un atrunājām, ka šis mantinieku loks tiek paplašināts
tikai no tā brīža, kad stājas šī
daļa spēkā vai arī ja lietas nav izskatītas.
Ja tagad pārskatītu visu un atgrieztos atpakaļ,
tad es nestādos, Grīnblata kungs, priekšā,
kā tas būtu reāli iespējams. Kas ar to
var tikt galā? Un cik daudz mums šī lieta būtu
jāpārskata. Mēs gribam tādējādi
ieviest haosu, jo mantojums jau ir noticis, tātad viss ir
jāpārdala, kas praktiski vairs nav iespējams.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
papildinājumu 2.panta piektajā daļā. Viens
"pret". Rezultātu! Par - 13, pret - 27, atturas
- 14. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!
A.Endziņš. Tālāk ir papildinājums
pie 5.panta, tas ir 3.lapaspusē tabulā, ko arī
ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai".
Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu ir
noraidījusi. Būtība šeit ir tāda,
ka šā panta noteikumi attiecas arī uz piespiedu
kolektivizācijas rezultātā atsavinātajām
dzīvojamajām ēkām un to blakuslietām
- saimniecības ēkām. Piespiedu kolektivizācija.
Mums 5.pantā ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka
darījums, saskaņā ar kuru īpašuma
tiesības izbeigtas, bijušajam īpašniekam atsakoties
no sava namīpašuma, ir atzīstams par spēkā
neesošu, ja tas bijis noslēgts viltus, vardarbības
vai draudu ietekmē, ja persona šādu darījumu
ir bijusi spiesta noslēgt ar sevišķi neizdevīgiem
noteikumiem sakarā ar grūto apstākļu sagadīšanos,
kā arī tad, ja nav tikusi ievērota namīpašumu
atsavināšanas materiālā forma. Ja mēs
ieliekam šādu papildinājumu, tad būtībā
tas nozīmē, ka kolektivizācija ir bijusi, bet
tajā pašā laikā nav bijusi, jo tādā
gadījumā viss ir jāpārskata un jāpārdala
no jauna atpakaļ. Tātad kā mēs to praktiski
varam atrisināt - es to nestādos priekšā.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
priekšlikumu - papildināt pantu ar šādu otro
rindkopu. Viens "pret". Rezultātu! Par - 16, pret
- 29, atturas - 11. Nav pieņemts. Tālāk.
A.Endziņš. Par 6.pantu arī ir frakcijas
"Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums,
tā ir norma, kas paredz, ka tiesas ceļā nevar
atdot namīpašumus, kuri atbilstoši materiāli
apliecinātiem līgumiem pret atlīdzību
pārgājuši attiecīgi fizisko personu īpašumā.
Viņi liek priekšā aizstāt vārdus
"fizisko personu" ar vārdiem "Latvijas Republikas
pilsoņu". Tātad mēs vienā gadījumā
darījumus atzīstam tikai tad, kad ir pilsoņi,
bet, ja nav pilsonis, tad darījumu, kas ir slēgts
par nekustamo īpašumu, neatzīstam.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
ierosinājumu. Viens papildus "pret". Rezultātu!
19 - par, 21 - pret, 15 - atturas. Nav pieņemts. Tālāk.
A.Endziņš. Tālāk par šo
pašu pantu ir priekšlikums, kuru arī iesniedz frakcija
"Tçvzemei un brīvībai", - papildināt
šo 6.pantu ar sekojošām rindkopām: "...kura
namīpašuma iegūšanas brīdī ir
bijusi PSKP nomenklatūras darbinieks, VDK štata vai
ārštata darbinieks, kā virsnieks vai virsdienesta
kareivis dienējis okupētājvalsts - PSRS militārajos
formējumos vai kura bijusi administrācijas pārstāvis
organizācijai vai iestādei, kas atsavināja vai
pārdeva namīpašumu". Komisijā lēmums
netika pieņemts.
Priekšsēdētājs. Balsosim,
lūdzu par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
ierosinājumu - papildināt 6.pantu. Lūdzu rezultātu!
Viens "pret". Jā, lūdzu! 27 - pret, 22 -
par. Es ļoti ačgārni visu tagad saku, un10 -
atturas. Nav pieņemts. Tālāk!
A.Endziņš. Vēl šo pašu
6.pantu frakcija "Tçvzemei un brīvībai"
ierosina papildināt ar šādu daļu - ka šā
panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem,
ja pieteikumu atgūt namīpašumu iesniedz politiski
represētais, viņa laulātais vai pirmās
šķiras mantinieks. Un labticīgo valdītāju,
ieguvēju zaudējumi, kas tiem radušies, iesaistoties
prettiesiskā namīpašuma atsavināšanā,
tiek kompensēti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Tātad šeit ir tāda būtība, ka, ja
labticīgais ieguvējs, īpašnieks ir bijis
politiski represētais, tad netiek ņemtas vērā
arī labticīgā ieguvēja intereses kā
tādas. Arī šeit komisijā lēmums netika
pieņemts. Aicinu balsot.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim. Viens "pret" - papildus. Rezultātu!
Par - 22, pret - 21, atturas - 7. Nav pieņemts.
A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikumi
par 7.pantu, kur ir ierosināts papildināt šo pantu
ar vārdiem "ieskaitot dzīves vai darbavietas,
profesijas maiņu", ko iesniedz frakcija "Tçvzemei
un brīvībai". Juridiskā komisija šo
priekšlikumu noraidīja, jo to nav iespējams precīzi
juridiski vispār reglamentēt. Ieskaitot dzīvesvietu,
pārejot no vienas ielas puses dzīvot otrā pusē
vai mainot darbavietas - kāds šeit sakars, to ir grūti
saprast. Juridiskā komisija to noraidīja.
Priekšsēdētājs. Vai frakcija
uzstāj par balsojumu? Nav nekādu skaņu. Balsosim!
Viens "pret". Balsojam. Rezultātu! 15 - par, 32
- pret, 11 - atturas. Nav pieņemts. Tālāk.
A.Endziņš. Par šo pašu 7.pantu
vēl ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
priekšlikums - papildināt pantu ar sekojošo rindkopu:
"Gadījumā, ja namīpašums par bezsaimnieka
mantu atzīts ar tiesas spriedumu, nav nepieciešama šā
sprieduma atcelšana uzraudzības kārtībā".
Juridiskā komisija šo papildinājumu pieņēma
precizētā redakcijā, kas jums ir redzama pēdējā
ailītē: "Ja namīpašums par bezsaimnieka
mantu atzīts ar tiesas spriedumu, nav nepieciešams šo
spriedumu atcelt uzraudzības kārtībā".
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. Par 8.pantu priekšlikumu nav.
9.pants ir precizēts, un pēdējā
ailītē ir Juridiskās komisijas priekšlikums
par 9.panta redakciju.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
A.Endziņš. Un par šo pantu ir arī
frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
priekšlikums - papildināt šo pantu ar trijām
rindkopām. Juridiskās komisijas lēmums bija
šo priekšlikumu noraidīt.
Priekšsēdētājs. Par kuru
jūs tagad runājat, lūdzu?
A.Endziņš. Par 9.panta redakciju, kāda
tā bija. Komisijas priekšlikums bija akceptēt
tā redakciju, bet par šo pantu ir priekšlikums par
tā papildināšanu.
Priekšsēdētājs. Sestā
lapaspuse.
A.Endziņš. Tur ir Juridiskās komisijas
atzinums. Noraida.
Priekšsēdētājs. Juris Sinka.
Lūdzu!
J.Sinka (TB).
Šā papildinājuma saturs, vārdi
ir skaidri. Juridiskā komisija nav atradusi par vajadzīgu
motivēt šo noraidījumu. Jāpieņem,
ka, protams, daudz ko noraida principa pēc, jo to ir ierosinājusi
frakcija "Tçvzemei un brīvībai".
Šajā gadījumā tiešām te ir cīņa
par īpašnieka tiesībām, par namu, kas ir
bijis viņa, un par tā noārdīšanu.
Atkal patvaļīgu. Un, protams, atkal noraida. Es lūgtu
tiešām kolēģus pārdomāt šo
un atbalstīt mūsu papildinājumu.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim! Viens "pret". Lūdzu rezultātu!
Par - 24, pret - 22, atturas - 15. Nav pieņemts.
A.Endziņš. 10.pants ir redakcionāli
precizēts, kā jūs redzat pēdējā
ailītē.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
A.Endziņš. 11.pants. Par 11.pantu ir Juridiskās
komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar vārdiem
"un ar to saistīto prasību par zaudējumu
atlīdzību".
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. 12.pants ir Juridiskās
komisijas priekšlikums par 12.panta precizētu redakciju.
Priekšsēdētājs. Varbūt
tad arī paliksim pie 13.panta?
A.Endziņš. 12.pants.
Priekšsēdētājs. Tālāk.
A.Endziņš. 13.pants arī ir izteikts
precīzākā redakcijā, kur ir norādīts
"ðo īrnieku". Būtībā saglabājas
tas pats, kas bija pirmajā lasījumā.
Priekšsēdētājs. Paliekam
pie 13.panta. Pirms pārtraukuma paziņojumu sniegs
Anta Rugāte - Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja.
A.Rugāte (KDS).
Paldies, priekšsēdētāj! Es
lūdzu Vides un sabiedrisko lietu komisiju palikt zālē
uz ļoti īsu komisijas sēdi.
Priekšsēdētājs. Pārtraukums.
Priekšsēdētājs. Turpinām.
Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj,
cienījamie deputāti! Mēs izskatījām
un akceptējām 13. pantu, un tagad ir jāskata
14. pants. Par 14. pantu ir frakcijas "Tçvzemei un
brīvībai" priekšlikumi, kas jums ir norādīti
7. lappuses 3. ailītē, kuru būtība ir
šāda. Iepriekšējā redakcijā bija
teikts, ka pašvaldība ir tiesīga piešķirt
namīpašniekam subsīdijas nama kapitālajam
remontam, turpretim viņi liek uzsvaru uz to, ka, ja namīpašuma
stāvoklis pēc atsavināšanas ir pasliktinājies,
tad pašvaldībai ir nevis tiesības, bet pienākums
to darīt. Bet paliek jautājums: no kādiem līdzekļiem?
Un tālākais šā panta papildinājums:
ja namīpašumu, kura tehniskais stāvoklis kopš
tā atsavināšanas būtiski pasliktinājies,
atgūst politiski represētais vai viņa laulātais
vai pirmās pakāpes mantinieki, pašvaldībai
ir jāpiešķir nama īpašniekam subsīdijas
mājas kapitālajam remontam, ekspluatācijas izdevumu
kompensēšanai. Šeit acīmredzot ir jānorāda
avots, no kurienes šie līdzekļi varētu nākt.
Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
ierosinājumu 14. pantā! Viens "pret" papildus.
Rezultātu! Par - 11, pret - 25, atturas - 12. (Starpsauciens
no zāles: "Kas jums par disciplīnu?") Nav
kvoruma, visi deputāti nav balsojuši. Lūdzu, balsosim
vēlreiz par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
priekšlikumu 14. pantam! Viens "pret". Rezultātu!
Par - 14, pret - 30, atturas - 14. Nav pieņemts.
A.Endziņš. Tālāk ir 15. pants
(8. lappuse). Šeit ir vairāki priekšlikumi. Pirmais
priekšlikums ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
priekšlikums - uzsākt panta tekstu ar vārdiem
"Latvijas Republikas pilsoņu", kuru Juridiskā
komisija ir noraidījusi. Šeit jums ir neprecīzi
norādīts, ka priekšlikums ir redakcionāli
precizēts. Juridiskā komisija šo priekšlikumu
noraidīja.
Priekšsēdētājs. Vai frakcija
uztur balsojumu? Lūdzu, balsosim! Lūdzu atsaukt balsojumu...
Deputāts Kiršteins debatēs par 15. pantu. Lūdzu!
A.Kiršteins (LNNK).
Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Šim pantam - 15. pantam un šiem papildinājumiem, kurus ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai", ir principiāla nozīme. Kāpēc? Tāpēc, ka šīs normas, respektīvi, šā panta normas, parādās vairākos citos likumos. Ir ierakstīta tāda redakcija, ka par dzīvojamo telpu īri likumā parādīsies noteiktajā kārtībā, bet es gribu atgādināt, ka Augstākās padomes laikā jau šajā likumā bija arī šī norma iesniegta un tika noraidīta. Vajadzētu atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu par šo izlikšanu un uzsākt panta tekstu ar vārdiem "Latvijas Republikas pilsoņu" tāpēc, ka mēs neesam pieņēmuši likumu par ārvalstniekiem. Un šīs normas kaut kādā netiešā veidā parādīsies likumā par ārvalstniekiem un parādīsies arī šajā, vēl neparakstītajā līgumā ar Krieviju par virsnieku sociālās nodrošināšanas jautājumiem. Kāpēc? Es tūlīt paskaidrošu. Tātad, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijā, saskaņā ar likumu par ārvalstniekiem ir jābūt acīmredzot trim lietām - vai nu cilvēkam ir jābūt legālai iebraukšanas atļaujai, vai ir jābūt šeit ģimenes locekļiem , kas ir pilsoņi, vai ir jābūt kaut kādam īpašumam. Un tie, kas ir iepazinušies ar pieprasījumu Ministru prezidentam sakarā ar to, ka armijas virsnieki pašreiz masveidīgi demobilizējas Latvijas teritorijā, - tie ļoti labi zina, ka tūkstošiem un tūkstošiem virsnieku ir paši sevi pierakstījuši. Es saku, ka pierakstījuši paši sevi tāpēc, ka pirms diviem, trim un četriem gadiem daudzas tā saucamās namu pārvaldes, kuras pārtapa par dzīvokļu ekspluatācijas rajoniem, faktiski bija daudzu bijušo virsnieku un dažādu kadru iestāžu, PSRS kadru iestāžu, darbinieku. Pirmās daļas un kadru daļas pie iestādēm. Šajās namu pārvaldēs strādājošie cilvēki paši pierakstīja gan sevi, gan savus draugus, gan šos virsniekus. Un tagad Rīgā ir ļoti kurioza situācija. Es jums minēšu kaut vai vienu piemēru. Nama īpašnieks dabū atpakaļ savu māju. Pretī viesnīcai "Latvija" (tur, kur ir apakšā autosalons) īpašnieka dzīvoklī dzīvo krievu armijas jeb bijušās PSRS okupācijas armijas pulkvedis, un jūs viņu nevarat izlikt, jo viņš ir paguvis pierakstīties pirms kādiem 4 vai 5 gadiem. Un jūs viņu nekādi nevarat izlikt tagad šos 7 gadus. Bet viņam šeit vispār nav nekāda īpašuma. Un tagad viņš var pretendēt uz uzturēšanās atļauju, ja kaut kāds starpvalstu līgums tiek parakstīts vai arī ja mēs turpināsim izlikties, ka Latvijā šīs problēmas nav un aizturēsim vēl ilgāk šo likumu par ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, šo projektu, kurš jau no rudens stāv, bet pieņemsim jau likumu par... jeb šo pantu par izlikšanu no denacionalizētajiem dzīvokļiem. Jūs saprotiet, kas notiks! Tātad tūkstošiem nelikumīgi iebraukušo cilvēku, kuriem nav vispār šeit īpašuma, dzīvo Latvijas pilsoņu īpašumos, tas ir pretrunā ar visādām starptautiskām konvencijām un ar visādām cilvēktiesībām. Es uzskatu, ka valdībai pirmajai vajadzēja nākt ar šiem priekšlikumiem, un tāpēc mums ir jānobalso vismaz par tādu redakciju, kādu ir iesniegusi "Tçvzemei un brīvībai". Jo pretējā gadījumā, es jums vēlreiz saku, no šiem 25 tūkstošiem virsnieku, kuri te taisās palikt, labi ja kādiem simts cilvēkiem ir kaut kāda vieta, kur viņš varētu dzīvot kaut kādā dārza mājiņā, ko viņš pats ir uzbūvējis. Kā likums, viņi visi dzīvo vai nu Latvijas pilsoņu, vai kaut kādā veidā iepriekš nacionalizētos namos, kas kaut kādā veidā ir iedoti valsts iestādēm. Tāda pati situācija pašreiz ir Jūrmalā, kur visas šīs vasarnīcas Lielupē ir savulaik pārņēmusi armija, visur dzīvo iekšā armijas virsnieki. Šie armijas virsnieki ir šīs vasarnīcas pārvērtuši par ziemas mājiņām, viņi tās ir privatizējuši, pierakstījušies, un tagad saskaņā ar šo likumu viņus no turienes vispār nevarēs izlikt ārā. Vai Latvijas valstij tas būs pa spēkam, ja mēs visiem šiem 25 tūkstošiem uz sava rēķina dalīsim sertifikātus un meklēsim jaunas platības, un uzkrausim pašvaldībām, lai viņiem ierāda kaut kādas telpas, kur dzīvot? Tas taču ir nereāli! Tāpēc taču bija ideja par šīm pagaidu uzturēšanās atļaujām. Ja cilvēkam viņa dienests šeit ir beidzies un viņam nav kur Latvijā palikt, viņam šeit nav radinieku, tāpēc taču ir šī individuālā pieeja. Viņam var dot pagaidu uzturēšanās atļauju varbūt uz gadu, lai viņš sameklē sev dzīvokli NVS teritorijā. Vai dot šādu atļauju uz 5 gadiem. Kā es sapratu, Marjašas kundzei bija priekšlikums - piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem. Nu, tas ir drusciņ par ilgu. Bet es domāju, ka gada laikā katrs bijušais, no NVS valstīm nākušais virsnieks, kuram šeit nav nekāda īpašuma, nav ģimenes locekļu un nav likumīga pamata, lai viņš šeit paliktu, - viņš taču varētu atrast šajā laika posmā sev kaut kādu citu dzīvokli kādā no NVS neatkarīgajām valstīm.
Un tāpēc šis frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" priekšlikums, ka nevar izlikt
tikai Latvijas Republikas pilsoni, ir ļoti principiāls.
Protams, var strīdēties: ja cilvēkam ir kaut
kāda valdības legalizēta uzturēšanās
atļauja, vai viņu var izlikt vai nevar? Es domāju,
ka šādā gadījumā viņu var izlikt,
bet, protams, tad valdībai vai pašvaldībai ir
pienākums viņam kaut kādu dzīvesvietu
sagādāt. Tā, kā tas notiek, teiksim, ar
bēgļu statusu citās valstīs. Tāpat
kā tas ir Zviedrijā: ja jūs Zviedrijā
saņemat šo uzturēšanās atļauju,
tad jūs acīmredzot varat cerēt, ka no pašvaldības
saņemsiet kaut kādu nelielu platību; to regulē
citi likumi. Bet šajā gadījumā, ja mēs
tekstu atstāsim tādā veidā, kā ir
ierakstījusi komisija, tad mēs atgriezīsimies
tieši turpat, kur mēs bijām 1991. vai 1992. gadā,
kad mēs debatējām un gribējām
mainīt šo projektu par dzīvojamo telpu īri.
Un nekādus labojumus mēs tur neieviesām, tas
ir principiāls jautājums. Tāpēc es aicinu
atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim! Jā, lūdzu, - Aivars Endziņš!
A.Endziņš (LC).
Atļaujiet arī man izteikties par šo normu un Juridiskās komisijas lēmumu. Ja mēs paklausāmies cienījamo Kiršteina kungu, tad viņš redz tikai armiju, tikai atvaļinātos virsniekus un tā tālāk. Kur paliek tie vairāki desmiti tūkstoši latviešu, kuri vēl šodien, pateicoties Augstākajai padomei un Saeimai, nav pilsoņi? Kur paliek tie lietuvieši, tie poļi, kuri arī gaida, kuriem vecāki bija legāli šeit iebraukuši līdz 1940. gadam? Bet, pateicoties tam, ka mums vēl joprojām nav likuma par pilsonību, viņi vēl arvien gaida. Jautājums nav atrisināts. Kāpēc nav? Tas man jāprasa, protams, pašam sev un tikpat labi arī jums, Kiršteina kungs.
Tāpēc, pirms jūs balsojat, padomājiet,
lūdzu, par to: mēs redzam, ka it kā, no vienas
puses, šeit uzsvars tiek likts tikai uz virsniekiem - atvaļinātajiem
vai pašreiz dienošiem, (Starpsauciens no zāles:
"Viņi dabūs to pilsonību!") bet mēs
neredzam to, ka šeit ir arī pilnīgi citas personas,
to skaitā arī latvieši, potenciālie pilsoņi.
Tātad, - es atvainojos, - kamēr viņi kļūs
par pilsoņiem, tikmēr mēs viņus jau
būsim izmetuši ārā uz ielas, pateicoties
šādam balsojumam! Jo šī norma skaidri un gaiši
pasaka, kādos gadījumos var to risināt. Bet,
ja mēs šādu uzsvaru ieliekam, tas jau ir pavisam
kaut kas cits. Tad tik tiešām mēs nodarbosimies
ar diskrimināciju. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens
no zāles: "Nu tad lai viņi dzīvo!")
Priekšsēdētājs. Balsosim!
Viens "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 21,
pret - 26, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Endziņš. Nākamais priekšlikums, kurš attiecas uz šo pantu, ir priekšlikums, ko ir iesnieguši Latvijas Zemnieku savienības deputāti, - ka šā panta noteikumi par 7 gadu termiņu neattiecas uz gadījumiem, kad bijušie īpašnieki ir politiski represētās personas. Juridiskās komisijas lēmums netika pieņemts. Tajā pašā laikā es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka jums ir izdalīts arī dokuments nr. 393 un nr. 394. Konkrēti uz šo normu attiecas dokuments nr. 394, ko ir iesniedzis deputāts Resnā kungs; tas ir par citu šā panta redakciju. Es gribu paskaidrot: ja mēs neņemsim vērā šo otru dokumentu - dokumentu nr.394, ja mēs bez jebkādām atrunām par to nobalsosim, tad, neskatoties uz to, cik liela ir māja, cik tur cilvēku dzīvo iekšā, var būt, ka tur arī ir politiski represētie, viņi vairs netiks aizsargāti un viņus varēs īpašnieks izlikt ārā uz ielas. Īpašnieks varēs panākt viņu izlikšanu ārā uz ielas.
Otrs priekšlikums, kuru iesniedza Resnā
kungs un kurš ir dokumentā nr.394. Šeit jau ir šī
reglamentācija savādāka, tas ir diskutējams
jautājums, un par to ir jālemj cienījamajai
Saeimai.
Priekšsēdētājs. Vārds
deputātam Resnajam. Lūdzu! Latvijas Zemnieku savienība.
G.Resnais (LZS).
Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Ar šo likumprojektu ļoti raiti gāja, komisija bija strādājusi, un tomēr es gribu šinī jautājumā šo raitumu pārtraukt un cītīgi izlasīt dokumentu. Es to nepārlasīšu vienkārši laika ekonomijas dēļ. Lūdzu visas frakcijas atbalstīt šo priekšlikumu un noņemt to moratoriju attiecībā uz gadiem, kas ir paredzēts politiski represētajiem. Ļoti īsi mēgināšu jums pastāstīt - ar emocijām, citādi nav iespējams šo jautājumu izdiskutēt, jo juristi mani var apstrīdēt. Juridiskie panti visi šeit ir pareizi, saskaņoti, bet tauta, represētie, to uztver daudz savādāk, uztver praktiski, ar savām izjūtām par dzīvi, ka viņi tiek pie saviem īpašumiem. Jau divus gadus, kopš ir pieņemts šis likums, starp mums valda tāds uzskats, ka bez tā likuma... sodības, kuras mums ir bijis jāpiedzīvo ārpus Latvijas Republikas robežām, ar daļējām represijām atgriežoties, jādzīvo desmitiem gadu Latvijā tālu no saviem īpašumiem, 1989.gadā atgūstot, tas ir, dabūjot reabilitāciju, atgūstot īpašumtiesības... Likumdevējs, Augstākā padome, pieņemot šo visai Latvijas tautai visnotaļ svēto likumu, aizmirsa politiski represētos un faktiski mums pielika vēl sodu - 7 gadus pēc reabilitēšanas, bez tiesībām atgriezties savos īpašumos. Tā tiesāja padomju laikos, kad deva 15, 20 un 25 gadus. Tad vēl bija gadi piespiedu nometinājumā, ārpus nometnes. Šeit bija reabilitācija, bet bez tiesībām ievākties savos īpašumos. Tas ir viens motīvs kāpēc es to izsaku, kā to izprot politiski represētie. Juristus lūdzu man neatbildēt, jo viņi ar likumu pierādīs, ka no likumības viedokļa tas tā nav.
Otrs arguments, kāpēc es lūdzu
atbalstīt šo normu. Tad, kad vēl nebija šā
likuma par namīpašumu atdošanu īpašniekiem
visā republikā, eksistēja likums par politiski
represēto reabilitāciju un Ministru padomes lēmums
par reabilitācijas spēkā stāšanās
normām un kompensācijām, un tur bija iestrādāti
kompensācijas noteikumi - nu, kādi arī tie nebūtu.
Varbūt tas ir smīns par tām kompensācijām,
bet tās tika iestrādātas, un bija formulēts
ļoti precīzi: īpašums, ja tāds ir saglabājies,
ja tas ir iespējams, atdodams natūrā nekavējoties
- un ne ilgāk kā divu gadu laikā. Tas pēc
tam atmira. Un šodien iet noskaidrot, kā Augstākās
padomes laikā un, manuprāt, arī šodienas
ierēdņi gatavoja šos dokumentus? Es nezinu.
Es nevainoju nedz bijušo Ministru padomi, nedz šodienas
Ministru kabinetu, nedz Augstāko padomi, bet lūdzu
atjaunoto Saeimu, kura darbojas kā atjaunotā, atjaunot
elementārās tiesības politiski represētajiem
ievākties savos īpašumos ārpus kārtas.
Es lūdzu par to balsot, jo šeit nav runa nedz par kādām
papildu kompensācijām, nedz par kādiem citiem
noteikumiem. Paliek spēkā esošā likuma
noteikumi, tikai ir jāatceļ šis noilgums attiecībā
uz politiski represētajiem. Jo es akcentēju to,
ka jau esam šodien, lauku apvidos it īpaši, sastapušies
ar faktu, ka ir zemnieku saimniecība, jau sāk maksāt
nodokļus, bet cilvēks dzīvo pavisam kaut kur
citur un netiek klāt pats savai mājai. Man par to
ir kauns, un es domāju, ka arī šeit vienam otram
vadošam darbiniekam ir vērts padomāt un paskatīties
uz saviem ierēdņiem, kas viņam kalpo. Kāpēc
vajadzēja šos divus gadus gaidīt līdz šim
brīdim, lai to atceltu? Politiski represētie šo
jautājumu ir skandinājuši visos masu līdzekļos,
televīzijā, avīzēs, saietos, rakstos
- un arī rakstos Augstākajai padomei. Diemžēl
neatlika laika. Es to attiecinu uz šiem ierēdņiem,
kas mūs apkalpo, un domāju, ka šodien pieņemamais
likums par ierēdņiem, kuru mēs pieņēmām
otrajā lasījumā, diez vai šo morāli
mainīs. Paldies par uzmanību.
Priekšsēdētājs. Dzintars
Ābiķis - "Latvijas ceļš". Pēc
tam - Anna Seile.
Dz.Ābiķis (LC).
Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti!
Es ilgi nekavēšu jūsu uzmanību, bet es
tomēr aicinu jūs atbalstīt dokumentu nr.394
un minēšu jums dažus piemērus no dzīves,
jo es esmu arī laukos ticies ar vēlētājiem,
ar politiski represētajiem, un zinu arī konkrēti
vairākus gadījumus, kad diemžēl negodīgi
kolhozu priekšsēdētāji, jūtot, ka
mājas tūlīt, tūlīt var tikt atdotas,
speciāli izkārtoja tā, ka vēl pašā
pēdējā brīdī šajās mājās,
uz kurām varētu pretendēt politiski represētie,
lai atgūtu atpakaļ savu īpašumu, tika speciāli
ielikti cilvēki, izbrīvējot varbūt kādam
savam draudziņam attiecīgi kādu citu māju.
Es varu minēt konkrētus gadījumus, kad represētais
stāv manā priekšā un burtiski raud, un ir
bezspēcīgs šā cilvēka priekšā,
kurš bija noteicējs attiecīgajā teritorijā.
Viņš vienkārši netiek atpakaļ savā
mājā. Es domāju, ka tas variants, kāds
ir piedāvāts dokumentā nr.394, ir ļoti
pieņemams, jo, kas attiecas uz pilsētās esošām
daudzdzīvokļu mājām, represētā
persona, protams, nevar pretendēt šobrīd uz visiem
dzīvokļiem, jo tad neizbēgami var iznākt
tā, ka tad, ja pilsētā esošā daudzdzīvokļu
mājā varbūt dzīvo daudzi represētie,
arī tiem iznāks ciest. Bet šādā redakcijā,
tas, manuprāt, ir tāds kompromisa variants, kas tomēr
vairāk vai mazāk atrisina šīs represēto
cilvēku problēmas, jo, atklāti sakot, padzīvojis
cilvēks grib - es atvainojos, tas varbūt skan ciniski,
- varbūt viņš grib nomirt tajā mājā,
kurā viņš ir uzaudzis, ir pavadījis bērnību.
Priekšsēdētājs. Anna Seile
- LNNK. Pēc tam - Edvīns Kide.
A.Seile (LNNK).
Cienījamie deputāti! Represētie
ir tie cilvēki, kuri visvairāk cietuši, un viņi
ir visgodprātīgākie. Es neesmu redzējusi
nevienu represēto, kurš gribētu citu cilvēku
izsviest no mājas tūliņ laukā, ja viņam
nav kur iet. Bet sagatavotais likuma teksts diemžēl
pasaka tā: tūlīt ārā no mājas!
Un nav pat paredzēts ierādīt citu vietu. Dzīvē
var būt arī šādas situācijas, ka viens
represētais šajā noteiktajā termiņā,
divu gadu laikā, izliek no mājas tur dzīvojošo
otru represēto. Diemžēl ar šādām
situācijām ir jāsaduras arī Centrālajā
zemes komisijā, izskatot jautājumus - zemes strīdus,
kuri netieši skar arī tādus strīdus, kas
attiecas uz mājām. Tāpēc es domāju,
ka represētais ar represēto vienmēr vienosies
un ka represētais parādīs iecietību arī
attiecībā uz citu cilvēku. Varbūt tomēr
nevajadzēja iestrādāt likumā šādu
īpašu normu, kura dod dažiem cilvēkiem
īpašas tiesības izlikt represēto no viņa
mājas. Jo likumā par namīpašumu atdošanu
visas pārējās normas jau paredz, ka tad, ja
cilvēkam konkrētajā mājā dzīvokļa
nav, viņam ir tiesības uz vienu dzīvokli, lai
viņš pats tajā mājā varētu
atgriezties. Un likuma iepriekšējā redakcija
piespiež pašvaldības vai citas iestādes
rūpēties, lai tam cilvēkam, kuru izliek no
mājas, tiktu ierādīta papildu dzīvojamā
platība kādā citā vietā. Un, ja
to var izdarīt, tad bez šaubām, jautājumi
nokārtojas paši no sevis, bet ar šādu ierakstu
var gadīties situācijas (un tādas jau ir, es
tādas zinu), ka viens represētais ātrā
tempā izliek no mājas tur dzīvojošo otru
represēto. (Starpsauciens no zāles: "Nevar uzlikt
7 gadus!")
Priekšsēdētājs. Deputāts
Kide, lūdzu!
E.Kide (SL).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ir jāsaprot, ka tie represētie, bijušie namīpašnieki, īres namu īpašnieki, kas ir saņēmuši lielos namus, īres namus, atpakaļ īpašumā, ir faktiski ļoti nožēlojamā situācijā, proti, valsts ir uzlikusi "griestus" īres maksai un viņi saņem tikai ierobežotu īres maksu, bet viņiem ir jāmaksā nodoklis par zemi zem šīs mājas, viņiem ir jāmaksā īpašuma nodoklis, un mazā īre nebūt nenosedz pašus šos izdevumus (nemaz nerunājot par izdevumiem, kuri ir nepieciešami šādas mājas uzturēšanai). Taču izlikt iedzīvotājus no šādas daudzdzīvokļu mājas, protams, ir neiespējami. Tāpēc, lai kā gribētos represētajiem palīdzēt, es domāju, ka nebūtu jāpieņem frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" un Latvijas Zemnieku savienības deputātu priekšlikums par 7 gadus ilgā moratorija noņemšanu. Bet otrs priekšlikums, ko iesniedza Resnā kungs, es domāju, ir ļoti pieņemams, - proti, tas attiecas pamatā tikai uz lauku viensētām un uz lauku vai provinces pilsētu individuālajām mājām jeb mājām, kas celtas vienai ģimenei. Un tomēr šīs mājas, kas celtas vienai ģimenei, ir pārtaisītas par tā saucamajiem komunālajiem dzīvokļiem. Teiksim, bija ģimenei četristabu dzīvoklis vai piecistabu dzīvoklis, bet to iztaisīja par trim vienistabas dzīvoklīšiem, un, kaut arī atdod šim represētajam to vienu dzīvoklīti, viņš tikai šajā vienā kambarītī var dzīvot un savu māju, to individuālo četristabu māju, kāda agrāk viņam bija, viņš saņemt nevar. Es domāju, ka Resnā kunga priekšlikums ļoti saudzīgi šo jautājumu atrisina.
Kas attiecas uz to, ko teica Seiles kundze par tūlītēju
izlikšanu no dzīvokļiem, nu, protams, ka tas nav
tā, jo atbilstoši likumam par īri un dzīvokļu
izīrēšanu ir paredzēts, ka ir jāuzsaka
6 mēnešus pirms izlikšanas. Tas ir viens. Un otrs.
Mums jāatzīst viena lieta: pavisam drīz, tad,
kad mēs pieņemsim (un es domāju, ka mēs
drīz pieņemsim) likumu par dzīvokļu privatizāciju,
sāksies arī dzīvokļu tirgus, un tad, kad
pastāvēs dzīvokļu tirgus, būs iespējams
to dzīvoklīti atrast un dabūt. Seiles kundze
teica, ka viens represētais izlikšot otru represēto.
Represētie parasti tā nedara. Bet, Seiles kundze,
ja tas viens represētais izliek to otru, tad tas izlicējs
ir tas īpašnieks, - jūs saprotiet! Es gan gribu
noliegt, ka tas tā varētu notikt, bet tas tā
var būt. Es aicinu deputātus ļoti iedziļināties
šajā jautājumā un balsot par ļoti,
ļoti mīksto, piesardzīgo Resnā kunga priekšlikumu
represēto labā. Paldies par uzmanību.
Priekšsēdētājs. Vārds
Aivaram Endziņam! Un tad balsosim.
A.Endziņš (LC).
Cienījamie deputāti! Atļaujiet arī
man mazliet komentēt cienījamās Seiles kundzes
teikto, ka varot rasties situācija, ka viens politiski represētais
represēs otru. Esiet tik laipni un uzšķiriet
17.pantu! Tur ir atrunāts, ka arī tajos gadījumos,
kad nama īpašniekam ir vajadzīgs īrniekus
izlikt, - ka arī tad nevar izlikt ārā vientuļu
pensionāru, darba nespējīgu, vientuļu
cilvēku, un arī politiski represēto. Tātad
šeit, kā saka, zināmā mērā
ir garantija.
Priekšsēdētājs. Vēl
deputāts Alfrēds Žīgurs ir ieradies Sekretariātā,
lai pierakstītos debatēs. Lūdzu, nāciet
tribīnē! (Starpsauciens no zāles: "Alfrēd,
ej žigli!")
A.Žīgurs (LNNK).
Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Šī lieta ir ļoti aktuāla. Pie manis šeit uz Rīgu brauc cilvēki no laukiem, no Vidzemes, kuru es arī pārstāvu. Viņi pašreiz pie valdības varbūt nav dabūjuši savu taisnību un tagad brauc pie manis prasīt, un visvairāk ir represēto. Es atbalstu Resnā kunga priekšlikumu, jo viņš saka, ka represētajam ir tiesības uz savu īpašumu. Latvijā ir apmēram 13 tūkstoši bijušo karavīru - leģionāru, kam tas ir ļoti, ļoti nepieciešams, jo viņi pēc atgriešanās no Sibīrijas ir tiešām tik nabadzīgā, apbrīnojami bēdīgā stāvoklī, ka viņi nevar savu dzīvi vadīt tālāk, viņi nevar pat dabūt advokātu un taisnību. Un ja nu mēs šiem cilvēkiem īpašumu neatdosim? Kides kungs pats ir viens no tiem represētajiem, kas ir tagad varbūt labākā stāvoklī, viņam varbūt neienteresē tie citi. Es domāju, ka par to vajadzētu tomēr interesēties.
Mums vajag represētajiem atdot to, kas viņiem
pieder. Mēs neko nezaudēsim. Jo taisnībai
ir jābūt. Un es saprotu, ka "Latvijas ceļš"
šodien varbūt smaida par manu runu. Nē, draugi!
Arī jums ir radi. Arī jūsu radi ir represēti.
Ne jau visi jūs bijāt lielos amatos. Šo jautājumu
mums vajag apskatīties pavisam citādākā
veidā. Ne jau viņš to māju apdzīvo,
tas represētais, un ne jau viņš visus izmetīs
ārā. Tā taču nav! Tik negodīgi
latvieši nav. Atriebsies? Nē, arī tas nenotiks.
Bet kas pašreiz notiek? Tiešām, - kas notiek uz
laukiem un arī pilsētās, mazpilsētās?
Kas notiek pašvaldībās? Kā jau es iepriekš
teicu, vēl arvien atrodas komunistu partijas vadoņi
vai viņu pēcteči, kuri ļoti bēdīgā
stāvoklī nodzen represētos, kam divreiz ir
jālūdzas. Lai represētais tiktu savā
mājā atpakaļ, tagad viņam ir jālūdzas
tiem pašiem, kas viņu izsūtīja. Bet tas
taču ir ārkārtīgs pazemojums! Tā
mēs nevaram ar cilvēkiem darīt! Mēs
šeit neesam tikai Saeimas deputāti un valdība.
Mēs esam latviešu cilvēki. Daļa no visiem
pārējiem. Un mums ir jādomā par visiem
latviešiem, nevis tikai par represētajiem vien. Un
ir jādomā par tiem latviešiem, kas bija netaisnīgi
represēti. Un šo Resnā kunga priekšlikumu,
lūdzu, lūdzu atbalstiet! Paldies par uzmanību.
Priekšsēdētājs. Andrejs Panteļējevs
- "Latvijas ceļš".
A.Panteļējevs (LC).
Ņemot vērā, ka tika pieminēts
"Latvijas ceļš", es gribu teikt, ka "Latvijas
ceļa" frakcija pamatā ir nolēmusi atbalstīt
šo Resnā kunga priekšlikumu un aicina arī
pārējos balsot. (Starpsauciens no zāles: "Ar
to būtu sācis, tad būtu viss kārtībā!")
Jo Seiles kundze jau pati atbildēja, viņa jau teica.
Tiešām, represētie cilvēki ir tie, kas
ir visvairāk cietuši, un es nedomāju, ka viņi
ļaunprātīgi izmantos šīs savas tiesības
un otrā dienā ņems un citus represētos
izliks uz ielas. Runa ir par viņu tiesību nostiprināšanu.
Es domāju, ka dzīve jau viņiem pašiem ir
iemācījusi, kā šīs tiesības
izmantot. Un man liekas, ka mums tas ir jāizdara. Tas ir
vienkārši mūsu morāls pienākums. Es
aicinu balsot par Resnā kunga priekšlikumu.
Priekšsēdētājs. Balsosim
par deputāta Resnā priekšlikumu!
A.Endziņš. Es atvainojos, par procedūru...
Priekšsēdētājs. Par procedūru.
Jūs, godātais deputāt Endziņ, nemitīgi
komentējat. Jums ir jārunā tikai vienreiz.
A.Endziņš (LC).
Es gribu runāt tikai par procedūru, jo
šeit ir līdzīga rakstura priekšlikums. Es
konsultējos ar Resnā kungu un Zemnieku savienības
frakciju. Dokumentā nr. 370 ir šis priekšlikums
par 7 gadu termiņu, kurš attiecas uz jebkuru gadījumu.
To noņem. Tādā gadījumā ir balsojams
tikai deputāta Resnā kunga priekšlikums, kurš
ir dokumentā nr.394. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")
Priekšsēdētājs. Par to jau
ir runa. Balsosim par deputāta Resnā priekšlikumu,
kurš ir izteikts dokumentā nr.394! Viens - "par".
Lūdzu rezultātu! Par - 69, viens - pret, 2 - atturas.
Pieņemts. Tālāk!
A.Endziņš (LC).
Tālāk. Par šo pašu pantu ir priekšlikums,
ko iesniedza Izglītības, kultūras un zinātnes
komisija, - papildināt pantu ar šādu otro daļu:
"Valsts un vietējo pašvaldību izglītības,
kultūras un zinātnes iestādes pirmajos 7 gados
pēc īpašumtiesību atjaunošanas bijušajiem
īpašniekiem saglabā telpu nomas tiesības.
Nomas maksa šajā laika posmā nedrīkst pārsniegt
maksimālo īres maksas lielumu, kādu valdība
noteikusi dzīvokļu īrei." Ðo priekšlikumu
Juridiskā komisija noraidīja. Bet jums ir izsniegts
arī dokuments nr. 388, kur ir precizēta šā
priekšlikuma redakcija, proti, ka šīs normas attiecināšanu
uz konkrētu izglītības, kultūras un zinātnes
iestādi apstiprina Latvijas Izglītības, kultūras
un zinātnes ministrija. Bet, tā kā šis jaunais
priekšlikums tika saņemts vēlāk, komisijas
viedokļa nav, un par to jālemj cienījamajai Saeimai.
Priekšsēdētājs. Andrejs Siliņš
- lūdzu!
A.Siliņš (LC).
Godāto Prezidij, godātie kolēģi!
Tik tiešām situācija ir tāda, ka šis
pirmais priekšlikums, ko deputāts Endziņš
nolasīja, tika iesniegts Juridiskajai komisijai labi sen,
un mēs jau zinājām Juridiskās komisijas
nostāju, zinājām arī iemeslus.Un galvenais
iemesls bija noraidošais, tādēļ ka nomas
maksa bija ļoti ierobežota. Un tādēļ
es tagad varu komisijas vārdā paziņot, ka mēs
šo priekšlikumu noņemam. Tātad mūsu
komisija uztur priekšlikumu, kurš ir dokumentā nr.
388. Un dokumentā nr.388 minētais priekšlikums
satur lūgumu - saglabāt šīs nomas tiesības
izglītības, kultūras un zinātnes iestādēm,
bet, pirmkārt, nav ierobežota nomas maksa, tas īpašniekiem
ir daudz labvēlīgāk. Un, otrkārt, šo
konkrēto iestāžu sarakstu, kurām būtu
šīs tiesības uz nomu, apstiprina Latvijas Republikas
Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija.
Tas jau ir arī ierobežojums attiecībā
uz to iestāžu skaitu, kuras varētu pretendēt
uz šādu atvieglojumu. Es domāju, ka šis noteikums
ir ļoti svarīgs pašreizējā momentā
vairākām skolām, vairākām kultūras
iestādēm. Mani kolēģi no komisijas
var minēt konkrētus gadījumus. Ja to nepieņems
, tad būs tāda situācija, ka ļoti daudzas
šīs iestādes vienkārši nonāks
uz ielas, jo daudzām iestādēm nomas līgumi
beidzas tuvākajos mēnešos, un ja tos nebūs
iespējams pagarināt pēc tam, kad īpašnieks
saņems šo savu īpašumu atpakaļ, tad
situācija būs traģiska. Tiešām tiks
izliktas uz ielas daudzas valstiski svarīgas izglītības,
kultūras un zinātnes iestādes. Tādēļ
es ļoti lūdzu izprast šo situāciju un atbalstīt
mūsu komisijas priekšlikumu, kurš ir izteikts dokumentā
nr. 388. Paldies par uzmanību.
Priekšsēdētājs. Balsošanas
režīmu! Balsosim par dokumentu nr.388! Viens - "atturas".
Rezultātu! Par - 42, pret - 3, atturas - 9.Pieņemts.
A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj,
cienījamie deputāti! Tādā gadījumā,
ja šis priekšlikums ir pieņemts, man ir lūgums
papildināt Resnā kunga priekšlikumu, kur ir rakstīti
šā panta noteikumi par septiņu gadu termiņu.
Un attiecīgi ir arī priekšlikums - tieši šo
papildinājumu uzskatīt par otro daļu. Bet tomēr
šo jauno papildinājumu, kuru mēs iebalsojām
un kuru iesniedza Izglītības, kultūras un zinātnes
komisija, uzskatīt par otro daļu un analoģiski
Resnā kunga priekšlikumam arī rakstīt, ka
šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi.
Lai nerastos tāda situācija, ka mēs it kā,
no vienas puses, pasakām, ka tas attiecas arī uz vienas
ģimenes vajadzībām celtām mājām.
Var būt, ka arī tur ir izvietota kāda kultūras
vai izglītības iestāde. Tāpēc vajag
tomēr saglabāt šīs garantijas.
Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?
Nav. Tālāk!
A.Endziņš. Lūgsim nobalsot par šo
pantu kopumā, jo arī Juridiskā komisija šeit
ir izdarījusi dažus redakcionālus precizējumus.
Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par visu pantu kopumā! Bet līdz šim mēs nedaudz pārkāpām Kārtības rulli, jo tad, kad deputātiem nav iebildumu, mēs neesam balsojuši. Vai ir iebildumi? Nav.Tālāk, lūdzu!
(Starpsauciens no zāles: "Vai uz skolām arī tas attiecas?")
A.Endziņš. Viendzīvokļa māja
var būt arī divstāvu mājiņa. Un
tur var būt arī bibliotēka vai aptieka, vai
kāda bērnu iestāde, vai kaut kas tamlīdzīgs.
Tāpēc jau mēs ielikām šo priekšlikumu,
ieliekām to kā otro daļu.
Priekšsēdētājs. Godātie
deputāti! Lūdzu, tālāk. Mēs esam
balsojuši par konkrētiem tekstiem. Godātais deputāt
Ābiķi, ejiet vai nu uz tribīni, vai savā
vietā. Vai nu uz tribīni, vai vietā. Turpinām!
A.Endziņš. 16. pants. 16. pantā
ir izdarīti tikai redakcionāli labojumi - dzīvojamā
platība ar līdzvērtīgu dzīvojamo
telpu.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Nav. Tālāk!
A.Endziņš. 17.pants. Par 17.pantu ir priekšlikums
- papildināt 17.panta pirmo daļu pēc vārdiem
"un vientuļiem pensionāriem" ar vārdiem
"izņemot gadījumus, kad likumīgajam īpašniekam
atdotais nams pieder politiski represētai personai".
Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi
un, tieši pretēji, šajā 17.pantā ir
iestrādāts, ka, ja dzīvojamā telpa nepieciešama
izīrētājam un viņa ģimenes locekļiem
dzīvošanai, šī norma nav attiecināma
uz likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos dzīvojošām
vientuļām un darba nespējīgām personām,
vientuļiem pensionāriem un politiski represētajiem.
Un būtībā šis papildinājums zināmā
mērā sasaucas ar to priekšlikumu, ko mēs
jau nobalsojām. Tātad šeit ir zināmā
mērā papildu garantijas un arī tas, ko es jau
teicu,kometējot cienījamās Seiles kundzes šaubas.
Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes?
Nav. Tālāk!
A.Endziņš. Un vēl likumprojekta
otrajā daļā vārds "lûgumi"
ir aizstāts ar vārdu "iesniegumi".
Priekšsēdētājs. Nav iebildes?
A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi
šeit ir izskatīti, bet par likuma tekstu pašu, nevis
tabulas veidā, tur, kur ir teksts, ka tas bija otrajam lasījumam,
- pārejas noteikumi. Šeit ir pārejas noteikumi
atzīti par spēku zaudējušiem līdz
ar šā likuma spēkā stāšanās
dienu, Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru
kabineta noteikumi nr.13 "Par grozījumiem 1991.gada
30.oktobra likumā "Par namīpašumu atdošanu
likumīgajiem īpašniekiem"". Un likums
stājas spēkā ar tā izsludināšanas
dienu.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Nav.Paldies.
A.Endziņš. Līdz ar to par šo
likumu mēs varētu balsot visumā.
Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim
par likuma "Grozījumi Latvijas Republikas 1991.gada
30.oktobra likumā "Par namīpašumu atdošanu
likumīgajiem īpašniekiem"" pieņemšanu
visumā. Viens papildus "par" - deputāts
Endziņš. Rezultātu! Par - 64, pret - 4, atturas
- 5. Likums pieņemts visumā.
A.Endziņš. Otrs likums ir dokuments nr.371
"Grozījumi likumā "Par namīpašumu
denacionalizāciju Latvijas Republikā"".
Man būtu lūgums strādāt arī pēc
tabulas, kur ir norādīts, kāda ir likumprojekta
pirmā lasījuma redakcija. Tā ir otrā ailīte.
Pirmajā ailītē ir tas, kāds izskatījās
likums uz Ministru kabineta noteikumu nr.16 pieņemšanas
brīdi. Tālāk ir priekšlikumi, komisijas
viedoklis un teksts, kurš ir sagatavots otrajam lasījumam.
Un vispirms būtu priekšlikums redakcionāli precizēt
paša likumprojekta nosaukumu. Proti, izņemt ārā
šo atsauci uz Latvijas Republikas 1991.gada 30.oktobra datumu
un atstāt tikai kā grozījumus likumā "Par
namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā".
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Nav.
A.Endziņš. Un tālāk. Uzsākot
redakcionāli precizēt, jāpadomā, kur
norādīt konkrēto "Augstākās
Padomes un Valdības Ziņotāja" numuru,
kur šis likums ir publicēts.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
A.Endziņš. Par 1.pantu priekšlikumu
nav. Ir par 2.pantu priekšlikumi. Vispirms ir priekšlikums
šā panta sākumā aizstāt vārdus
"fizisko personu" ar vārdiem "Latvijas Republikas
pilsoņu", ko ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei
un brīvībai". Tas ir analoģisks priekšlikums
tam, kāds bija iepriekšējam likumam, kur bija
līdzīgi. To cienījamā Saeima noraidīja,
un Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu
ir noraidījusi.
Priekšsēdētājs. Vai frakcija
uzstāj par balsojumu? (Starpsauciens no zāles: "Jâ!")
Lūdzu, balsosim! Viens "pret". Rezultātu!
Par - 20, pret - 27, atturas - 17. Nav pieņemts. Tālāk!
A.Endziņš. Ir arī analoģisks
iepriekšējam likumam papildinājums par 2.panta
2.daļas divu rindkopu papildinājumu, ko mēs
noraidījām, apspriežot iepriekšējo
likumu, un tāpat kā attiecībā uz iepriekšējo
likumu komisijas lēmums nebija pieņemts.
Priekšsēdētājs. Balsojam
par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
ierosināto tekstu. Viens papildus "pret". Rezultātu!
Par - 20, pret - 23, atturas - 14. Nav pieņemts. Tālāk!
A.Endziņš. Analoģisks ar iepriekšējo
ir arī frakcijas"Tçvzemei un brīvībai"
priekšlikums - papildināt pantu ar tekstu, kas jums
ir norādīts. Arī šoreiz komisijas lēmums
nebija pieņemts tāpat kā iepriekšējā
likumā, lūdzu cienījamo Saeimu balsot.
Priekšsēdētājs. Andrej Siliņ,
par kuru pantu jūs gribētu runāt? Tagad mēs
runājam par deputāta Elferta...?
A.Endziņš. Nē, tagad mēs
runājam par 2.pantu vēl, kurā ir papildināti
panti ar šādu tekstu: "Ðā panta pirmās
daļas noteikumi neattiecas uz..."
Priekšsēdētājs. Es sapratu.
Paldies. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Rezultātu!
16 - par, pret - 27, atturas - 19. Nav pieņemts. Tālāk!
A.Endziņš. Par šo 2.pantu mēs
esam saņēmuši arī Saeimas Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, (tas
ir dokuments nr.389), kurā viņi liek priekšā
papildināt 2.pantu ar 3.daļu šādā redakcijā.
Es tekstu nelasīšu, jums tas ir uz rokas. Tas būtībā
konceptuāli groza šo likumu, jo ir iespējams,
ka daļa no šiem namīpašumiem, kuri bija nacionalizēti,
ir denacionalizēti un atdoti atpakaļ likumīgajiem
īpašniekiem. Un, atklāti sakot, es nezinu, kā
šo problēmu varētu risināt, kaut gan gribētu
jūs informēt arī par to, ko man tagad iedeva
pirms šā lasījuma, - ka no valdības puses
tiek gatavots jau analoģisks priekšlikums, kurš
ir precizēts komisijā. Komisija ir precizējusi
šo priekšlikumu, kurš ir gatavots arī kā
grozījumi šajā likumā. Tā ka tas ir
jārisina cienījamajai Saeimai, jo Juridiskā
komisija to saņēma tikai vakar, un līdz ar
to mums nekāda lēmuma par to nav.
Priekšsēdētājs. Andrejs Siliņš
- "Latvijas ceļš".
A.Siliņš (LC).
Godāto Prezidij, cienījamie kolēģi! Šeit ir tāda situācija. Tiešām es atvainojos par to, ka mūsu komisija samērā vēlu šo dokumentu sagatavoja, bet mēs, komisija, tiešām bijām lietas kursā par to, ka valdībā tiek gatavots šāds priekšlikums, kurš mūsu problēmas atrisinātu. Šis valdības priekšlikums, kā šeit jau deputāts Endziņš izteicās, pat vispārīgākā variantā šeit tiktu iesniegts un pieņemts. Bet, par cik šis priekšlikums valdībā bija aizkavējies, mūsu komisija uzņēmās iniciatīvu, zināmā mērā papildinot un precizējot šo priekšlikumu un precizējumus. Te ir tieši tā, kā komisija uzskatīja. Ir jānodefinē, cik lielā mērā namīpašums ir pārbūvēts. Un tā būtība ir tāda, ka ir lielākā tās substances daļa, ka vairāk par 65 procentiem veido vēlākā laika izbūve un tā tālāk. Tālākais teksts ir pilnīgā saskaņā ar valdības projektu.
Kādēļ tas atkal ir ļoti aktuāls
tieši izglītības, kultūras un zinātnes
iestādēm? Tādēļ, ka jūs visi
zināt piemērus; teiksim, Rīgā ir Leļļu
teātris, kurš ir praktiski 90 procentu apmērā
pārbūvēts, bet tagad ir parādījušies
īpašnieki, kuri vēlas šajā ļoti
izdevīgajā vietā kaut ko citu salikt iekšā,
un bērniem tad vairs, protams, tur nebūtu, ko darīt,
ja tur tiktu veikti tie pasākumi, kas ir bijušo īpašnieku
iecerē. Tādēļ un arī citādi,
ja jau tomēr ir ļoti daudz pielikts klāt šim
īpašumam pašreiz un ja tas ir pielikts klāt
šai sfērai, kura ir saistīta ar izglītību,
kultūru un zinātni, tad es domāju pirmām
kārtām, ka šīs iestādes ir tiesīgas
būt arī tālāk šā īpašuma
apsaimniekotājas. Un tādēļ es lūdzu
izprast šo situāciju un nenostādīt konkrētajā
gadījumā... Es runāju par daudzām izglītības,
kultūras un zinātnes iestādēm, kas ir
ļoti nepatīkamā nervozā situācijā,
jo, lietojot citas šīs atsavināšanas procedūras,
tās ir ļoti nervozas, ļoti daudz laika prasošas.
Un varētu pieņemt šo normu šajā likumā,
kas atrisinātu daudz tādus tiešām sāpīgus
jautājumus. Paldies.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim par dokumentu nr.389, par komisijas piedāvāto
redakciju 2.panta trešajai daļai. Balsojam. Viens papildus
"par". Rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas
- 11. Pieņemts. Tālāk!
A.Endziņš. Tālāk būtu
otrā sadaļa. 3.pants - denacionalizācijas termiņi.
Šeit bija deputāta Elferta priekšlikums - 1994.gada
1.jūnijs, kad ir pieteikums jāiesniedz. Mēs
to esam precizējuši un ierakstījuši komisijas
priekšlikumā ka 1.jūlijs, bet tikai precizētajā
variantā, bet analoģiski ar likumu "Par zemes
reformu pilsētās", kā arī ar likumu
"Par namīpašumu atgriešanu likumīgajiem
īpašniekiem" arī šeit būtu jābalso
par 1994.gada 1.jūniju, lai visi šie jautājumi
būtu saistīti ar vienu konkrētu datumu.
Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes
deputātiem? Nav. Tālāk!
A.Endziņš. Par 4.pantu ir frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" priekšlikums, kura saturs ir:
"Îpašuma tiesības apliecinošs dokuments
ir namīpašuma denacionalizācijas apliecība
par tiesībām uz namīpašumu, kuru izsniedz
divu nedēļu laikā pēc pašvaldības
lēmuma par namīpašuma atdošanu natūrā.
Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu,
aizstājot šo divu nedēļu termiņu
- saīsinot to uz trijām dienām, lai birokrāti
nevilktu šo jautājumu garumā.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes
frakcijai? Tālāk!
A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikumi
par šā likuma 6.pantu. Par likuma 6.pantu ir priekšlikums
- papildināt 6.pantu ar jaunu otro daļu, ko iesniedz
frakcija "Saskaņa Latvijai". Juridiskā
komisija to pieņēma ar grozījumiem kā
panta pirmo daļu, samazinot arī šeit šo termiņu,
ko liek priekšā "Saskaņa Latvijai",
- no sešiem mēnešiem uz trijām dienām.
Un pēdējā ailītē jūs redzat,
kāds ir Juridiskās komisijas šis precizētais
teksts.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Nav. Tālāk!
A.Endziņš. 7.pants. Par 7.pantu ir frakcijas
"Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums,
proti, ka īpašnieki vai viņu mantinieki atbrīvojami
no tiesas izdevumu samaksas attiecībā uz pieprasījumiem
par namīpašumu atdošanu un ar to saistīto
prasību par zaudējumu atlīdzību. Šeit
Juridiskās komisijas lēmums ir - daļēji
pieņemt šo priekšlikumu, papildinot 6.pantu ar
jaunu trešo daļu, kuras tekstu jūs redzat, ka īpašnieki
vai viņu mantinieki...
Priekšsēdētājs. Vai frakcijai
ir iebildes? Nav iebilžu. Tālāk!
A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums
par 9.pantu, ko ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un
brīvībai". Proti, ka namīpašums, kurā
izdarītas pārbūves vai...
Priekšsēdētājs. Mums ir teksts.
A.Endziņš. Juridiskās komisijas
lēmums bija - šo priekšlikumu noraidīt.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim par frakcijas iesniegto 9.panta tekstu. Viens "pret".
Rezultātu! Par - 17, pret - 30, atturas - 16. Nav pieņemts.
Tālāk!
A.Endziņš. 10.pantā ir tikai redakcionāls
precizējums - Latvijas Republikas 1937.gada Civillikumā...
vienkārši ar vārdu "Civillikums".
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Nav. Tālāk!
A.Endziņš. 12.pantā ir redakcionāls
labojums, kurš ir redzams pēdējā ailītē.
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. 13.pants arī ir redakcionāli
precizēts.
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. Par 14.pantu ir frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" priekšlikums, kura būtību
jūs redzat trešajā ailītē. Juridiskā
komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, un tas
ir arī pēc analoģijas ar iepriekšējo
likumu par namīpašumu atgriešanu likumīgajiem
īpašniekiem.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
priekšlikumu 14.pantam. Viens "pret". Balsojam.
Rezultātu! Par - 13, pret - 25, atturas - 20. Nav pieņemts.
Tālāk!
A.Endziņš. Nākamais ir 15.pants,
kurš ir analoģisks ar iepriekšējā
likuma 15.pantu. Šeit arī ir vesela virkne priekšlikumu.
Pirmām kārtām jau frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" priekšlikums - uzsākt
panta tekstu ar vārdiem "Latvijas Republikas pilsoņi".
Tas ir analoģisks 15.panta priekšlikumam, ko jau cienījamā
Saeima noraidīja.
Priekšsēdētājs. Vai frakcija
uzstāj par balsojumu? Balsojam priekšlikumu - uzsākt
panta tekstu ar vārdiem... Rezultātu! Par - 19, pret
- 21, atturas - 15. Nav pieņemts. Tālāk!
A.Endziņš. Par šo pantu ir arī
Zemnieku savienības priekšlikums, ka šā panta
noteikumi par 7 gadu termiņu neattiecas uz gadījumiem,
kad bijušie īpašnieki ir politiski represētās
personas. Jums ir arī dokuments nr.393, ko ir iesniedzis
deputāts Resnais; tur ir analoģiska redakcija kā
likumā par namīpašumu atdošanu likumīgajiem
īpašniekiem, tikai, kā es saprotu, nacionalizēti
jau ir tikai lielie nami, bet praktiski nacionalizācijai
nebija pakļautas šīs lauku viensētas, kaut
gan šeit varbūt ir līdzīga situācija,
jo, ja tā bija kulaku saimniecība, tad tā varēja
būt arī pakļauta likumam kā nacionalizēta.
Es aicinātu šajā gadījumā atsaukt
šo priekšlikumu, kurš ir 7.lappusē drukātā
veidā, un kuru iesniedza Zemnieku savienības deputāti.
Vajadzētu diskutēt un aplūkot Resnā
kunga priekšlikumu.
Priekšsēdētājs. Vārds
Gunāram Resnajam - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
G.Resnais (LZS).
Cienījamo Prezidij, kolēģi! Es
no tā, ko sauc par aicināšanu jeb, kā kādreiz
teica, aģitāciju, tagad atturēšos, jo
tie formulējumi un tā sāpe, un tā doma
ir visa tā pati, kas bija arī attiecībā
uz namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem,
tas piederas pie denacionalizācijas. Vienīgi tas,
ka mēs namīpašumos skaidri atrunājām,
ka neattiecas uz lauku viensētām un uz vienģimeņu
vajadzībām celtajām mājām pilsētās
un citās apdzīvotajās vietās. Šodien,
kad runa ir par denacionalizāciju, ja šeit būtu
runa tikai par lieliem daudzdzīvokļu īres namiem,
mēs šo priekšlikumu varbūt varētu
nerakstīt, jo šis likums jau ietver īpašniekiem
tiesības atgriezties savā īpašumā,
tas ir, aizņemt vienu dzīvokli gada laikā no
īpašuma atgūšanas brīža, un to
visu varētu uzskatīt par normālu parādību.
Bet jāatrunā ir sekojoša iemesla pēc, un
es gribētu tomēr minēt dažus piemērus.
Ar šo Denacionalizācijas likumu 1941.gadā nebūt
netika uzskatīts... ne tikai šīs lielās
pilsētas mājas, bet gluži pretēji -
1941.gada Ministru padomes lēmums nr.359 saucās "Par
muižniekiem, lielsaimniekiem un kulaku saimniecību
ieskaitīšanu valsts fondā", tātad nacionalizāciju,
un šeit bija reglamentēts, tika ieskaitīti jeb
nacionalizēti īpašumi pilsētās,
kuri bija lielāki par 200 kvadrātmetriem. Tāpat
tika ieskaitīti, tātad nacionalizēti, valsts
fondā īpašumi lauku apvidos, kuri bija lielāki
par 170 kvadrātmetriem. Un faktiski šie 170 kvadrātmetri
laukos bija tīri normāla Vidzemes, Zemgales un arī
Kurzemes zemnieku saimniecība. Tāpat laukos, kā
tagad mēs sakām - ciematos, tika celtas vairākas
ēkas, kas bija lielākas, arī vienģimeņu
ēkas, kas bija lielākas par 200 kvadrātmetriem
pilsētā. Un šeit es gribu nosaukt vienu piemēru.
Mēs jau tiesājamies- tiesas darbi notiek par Jelgavas
rajona Vircavas pagasta Jāņa Kauliņa māju
"Pûcītes", jo viņš nevar dabūt
atpakaļ sev piederošās jeb mantotās mājas.
Viņš ir represētais, bet cita runa ir par Latvijas
laika lauksaimniecības ministra Kauliņa mazdēlu.
Es varbūt pat kļūdos, varbūt par dēlu.
Un šajā gadījumā, ja mēs iestrādājam
šajā likumā šo atrunu, ka mēs piedāvājam,
ka šie īpašumi ir lauku viensētas, tātad
šīs zemnieku saimniecības, kas ir lielākas
par 170 kvadrātmetriem, un pilsētās vai lauku
ciematos esošās vienģimeņu mājas,
tad tā būtu tikai taisnības ieviešana attiecībā
uz šiem politiski represētajiem, jo tādu starp
viņiem ir diezgan daudz. Es minēju vienu piemēru
un domāju, ka šeit nekas netiek traucēts tajās
garantijās, kas ir tā likuma pārējos
pantos. Likums paliek spēkā, kā ir, izņemot
šo atrunu attiecībā uz šīm 200 un 170
kvadrātmetru mājām, kuras nacionalizēja
1941.gadā. Paldies.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim par 393.dokumentā izteikto priekšlikumu likumprojektam
"Grozījumi likumā "Par namīpašumu
denacionalizāciju Latvijas Republikā"".
Balsojam. Lūdzu rezultātu! Viens "par".
Par - 60, pret - 2, atturas - 8. Zemnieku savienība savu
priekšlikumu atsauc.
A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj,
cienījamie deputāti! Par šo pašu 15.pantu
ir analoģisks priekšlikums, par kuru mēs jau
diskutējām un nobalsojām. To ir iesniegusi
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
Kā jūs redzat, šajā drukātajā
tekstā ietvertā redakcija Juridiskajā komisijā
tika noraidīta. Kā es saprotu, tad Izglītības,
kultūras un zinātnes komisija šo savu priekšlikumu
atsauc un tātad varētu būt balsojums par 388.dokumentu,
jo šajā dokumentā ir norādīts, ka
tas attiecas uz abiem likumiem.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas priekšlikumu 388.dokumentā. Balsojam. Viens
papildus "par". Rezultātu! Par - 50, pret - nav,
atturas - 9. Pieņemts. Tālāk.
A.Endziņš. Par šo pašu 15.pantu
ir arī analoģisks ar iepriekšējo likumu
priekšlikums, ko ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei
un brīvībai". To Juridiskā komisija neatbalsta,
un analoģiski tas jau tika noraidīts arī iepriekšējā
likumā.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
priekšlikumu. Es atvainojos, atsauciet balsojumu! Deputāts
Juris Sinka - lūdzu! Zālē ir troksnis!
J.Sinka (TB).
Priekšsēža kungs! Mūsu klausītāji
sistemātiski nedzird, par ko šeit balso un kas ir noraidīts.
Un šajā gadījumā frakcija "Tçvzemei
un brīvībai" savā pielikumā, papildinājumā
runā par represētajiem. Es atļaušos to nolasīt
pirms balsošanas.
Priekšsēdētājs. Lūdzu!
J.Sinka. "Papildināt pantu, tas ir 15.,
ar šādu tekstu: "Ja namīpašumu, kura
tehniskais stāvoklis kopš tā atsavināšanas
būtiski pasliktinājies, atgūst politiski represētais
vai viņa laulātais, vai pirmās šķiras
mantinieki, pašvaldībai jāpiešķir nama
īpašniekam subsīdijas mājas kapitālajam
remontam vai ekspluatācijas izdevumu kompensēšanai.
Pašvaldībai jāizveido komisija šajā
pantā minēto subsīdiju, kompensāciju
un ilgtermiņu kredītu sadalei." Vai tad nepietiek
ar to, ka to cilvēku jau ir represējuši un ka
viņš mūža vakarā vai kad nu tas ir...
ka viņš dabū savu īpašumu atpakaļ.
Un ne jau viņa vainas dēļ tas ir nonācis
ļoti sliktā stāvoklī, un viņš
vēl bez tam pats ir trūcīgs. Tad varētu
gan sagaidīt palīdzību no pašvaldības,
bet Dievs vien zina, vai jūs atbalstīsit šo. Te
jau cilvēks kļūst arvien pesimistiskāks
un pesimistiskāks, ka tai "Tçvzemei un brīvībai"
tie piedāvājumi vai papildinājumi, vai grozījumi
tiek "pârmesti pāri bortam". Paldies, "Latvijas
ceļš"!
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
balsosim! Viens papildus "pret". Lūdzu rezultātu!
Par - 26, pret - 24, atturas - 12. Nav pieņemts.
A.Endziņš. 16.pantā ir tikai redakcionāli
labojumi.
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. 17.pantā ir priekšlikums,
ko ir iesnieguši Zemnieku savienības frakcijas deputāti
- papildināt pirmo daļu, bet tas ir analoģisks
ar iepriekšējo likumu, ko mēs noraidījām,
un tas ir saistīts ar šīm garantijām, ja
tiek izbrīvēta dzīvojamā telpa īpašniekam,
kas atgriežas; ka tomēr bez jebkā nevar izlikt
ārā uz ielas vientuļās, darba nespējīgās
personas un vientuļos pensionārus un politiski represētos.
Juridiskā komisija šo priekšlikumu noraidīja.
Priekšsēdētājs. Ir iebildes?
Nav. Tālāk!
A.Endziņš. Un redakcionāli otrajā
daļā vārds "lûgums" ir aizstāts
ar vārdu "iesniegums".
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. Vēl ir Juridiskās
komisijas priekšlikums, - svītrot 18. pantu, par kuru
mēs balsojām jau pirmajā lasījumā,
un arī svītrot 19.pantu, par kuru mēs arī
balsojām pirmajā lasījumā. Un tālāk
tad būtu pārejas noteikumi. Jums 371.dokumentā
ir norādīts, ka līdz ar šā likuma
pieņemšanu ar šā likuma spēkā
stāšanās dienu tātad atzīt par spēku
zaudējušiem Satversmes 81.panta kārtībā
izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.16 "Par grozījumiem
1991.gada 30.oktobra likumā "Par namīpašumu
denacionalizāciju Latvijas Republikā"" un
saskaņā ar 2.punktu atzīt par spēku
zaudējušu ar šā likuma spēkā
stāšanās dienu Latvijas Republikas Augstākās
padomes Prezidija 1993.gada 9.jūnija lēmumu "Par
Latvijas Republikas 1991.gada 30.oktobra likuma "Par namīpašumu
denacionalizāciju Latvijas Republikā" 6.panta
piemērošanu", un likums stājas spēkā
ar tā izsludināšanas dienu. Ja deputātiem
interesē, kas tas ir par Prezidija lēmumu, šeit
jums otrajā pusē ir šā dokumenta kopija.
Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes,
lūdzu? Nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Līdz ar to es aicinātu
cienījamo Saeimu nobalsot par šo likumu visumā.
Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" pieņemšanu visumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 9. Pieņemts.
Prezidijā ir sakrājušies deputātu iesniegumi. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz turpināt sēdi bez pārtraukuma. (Starpsauciens no zāles: "Viņi jau staigā riņķī, tāpēc arī nevajag pārtraukumu!")
Godātais Budovski, nāciet tribīnē!
Jūs izsakāt man pārmetumus, bet es šeit
neko nevaru jums līdzēt...
M.Budovskis (LNNK).
Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es patiešām negribēju jums pārmetumus izteikt, tas vienkārši man spontāni izlauzās kā emocionāla reakcija, un varbūt piedodiet par to.
Es gribētu teikt tā, ka "Latvijas
ceļš" faktiski staigā riņķī
- pa kādiem ceļiem, man ir grūti pateikt. Zālē
tad ir pāris cilvēku, tad pie sienas stāv un
sarunājas, acīmredzot viņiem nav ne tās
darba slodzes, nekā. Vienīgais, kas ir noguris, acīmredzot
ir Panteļējevs, ceļot īkšķi
augšā un īkšķi lejā. Pārējiem
viņiem visiem šī plenārsēde ir kā
atpūtas brīdis. Es domāju, ka mēs te
nopietni strādājam un ir arī zināms nogurums,
tāpēc es esmu pret šādu bezpārtraukuma
darbu, jo tā ir faktiski tāda bezjēdzība.
(Aplausi.)
Priekšsēdētājs. Indulis Bērziņš.
I.Bērziņš (LC).
Cienījamo sēdes vadītāj,
cienījamie kolēģi, es ceru, ka Latvijas iedzīvotāji
gatavojas Lieldienām un nenodarbojas ar... es atvainojos,
ar tukšu runāšanu. Ja jau "Latvijas ceļš"
staigātu apkārt, tad kāpēc visi balsojumi
šodien ir tādi, kā Panteļējeva kungs
(kā te atļāvās Budovska kungs teikt) šeit
rāda ar pirkstu? Vai tad LNNK pakļaujas "Latvijas
ceļa" idejām? Es īsti to nesaprotu. Tā
ka nenodarbosimies ar demagoģiju, bet būtu pilnīgi
loģiski, es domāju, ka šo vienu jautājumu,
par kura izskatīšanas nepieciešamību mēs
jau esam balsojuši, izskatīt uzreiz pēc kārtas,
lai mēs vienkārši ātrāk tiktu mājās.
Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Bērziņ! Kā jūs pats saprotat, tad jūs saņemat piezīmi. Otrs tiešām ir ļoti diskutējams, bet par pirmo jums ir piezīme.
Bet tagad, lūdzu, balsosim! Mūsu pirmais balsojums bija - šodien turpināt sēdi līdz jautājuma"Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" izskatīšanai. Un bija arī balsojums līdz 17.00. Tagad, kā jūs saprotat, šie abi balsojumi nonāk pretrunā, un līdz ar to ir ierosināts turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīts jautājums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". Ja netiek pieņemts šis priekšlikums, tad, protams, paliek iepriekšējie balsojumi, bet, kā es saprotu, - tad ar pārtraukumu. Lūdzu, balsosim par ierosinājumu - strādāt bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 23, atturas - 12. Ir pieņemts.
Nākamais iesniegums: "Lûdzam pārcelt 31. marta plenārsēdes darba kārtībā izskatāmo 9. sadaļas jautājumu - Saeimas Izmeklēšanas komisijas ziņojumu - pēc likuma "Par namīpašuma denacionalizāciju Latvijas Republikā" izskatīšanas. Balsosim! Rezultātu! Par - 17, pret - 27, atturas - 17. Nav pieņemts.
Pārējos balsojumus var atlikt uz pašām
sēdes beigām. Likumprojekts "Par tautas nobalsošanu
un likumu ierosināšanu". Dokuments nr. 363. Lūdzu
- deputāts Endziņš!
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj,
cienījamie deputāti! Dokuments nr. 363 - likumprojekts
"Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu".
Jums ir no sākuma tīrais teksts, kāds ir sagatavots,
un tālāk ir tabula, kurā ir uzskatāmi
redzams, kāds izskatījās likumprojekta teksts
otrajā lasījumā, kādi ir bijuši priekšlikumi
un kāds tas ir sagatavots trešajam lasījumam.
Kā jūs redzat, tad šeit 1.nodaļā ir
priekšlikums, kurā redakcionāli precizēts
4. apakšpunkts. 1. pantā.
Priekšēdētājs. Lūdzu!
Jums ir iebildes, deputāti? Nav. Tālāk.
A.Endziņš. 2. pants ir papildināts
ar vārdiem "un likuma ierosināšana".
Priekšsēdētājs. Tālāk.
A.Endziņš. 3. pants ir papildināts
ar jaunu 2. daļu, kas jums ir redzama.
Priekšsēdētājs. Tālāk.
A.Endziņš. 4.pants ir tāds pats.
5. pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.
Priekšsēdētājs. Tālāk.
A.Endziņš. 6.pantā bija deputāta
Lagzdiņa priekšlikums, kas ir pieņemts un iestrādāts
6. pantā.
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. 7. pantā arī ir
deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kas ir iestrādāts,
un ir arī izdarīti redakcionāli precizējumi.
Visi labojumi jums ir redzami pasvītrotā veidā.
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. Par 8. pantu bija deputāta
Lagzdiņa priekšlikums, kas ir pieņemts un iestrādāts
tekstā.
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. Par 9. pantu arī bija
deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kas ir iestrādāts,
kā arī ir papildināts un izdalīts. Pantā
ir divas daļas.
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. 10. pantā vispirms ir
izdarīts papildinājums "un publicē oficiālā
laikrakstā". Tad ir otrais - vārdus "Centrālā
vēlēšanu komisija trīs dienu laikā
nosaka, ka sarīkojama tautas nobalsošana, Valsts prezidents
4 dienu laikā nodod apturēto likumu tautas nobalsošanai"
aizstāt ar vārdiem "Centrālā vēlēšanu
komisija trīs dienu laikā izsludina tautas nobalsošanu".
Un arī redakcionāli tālāk ir precizēts.
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. 11. pantā ir redakcionāli
precizējumi izdarīti un pants ir sadalīts divās
daļās, lai būtu uzskatāmi. Jums priekšlikums
ir redzams.
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. Par 12. pantu bija deputāta
Grīnblata priekšlikums, kas ir pieņemts, un šis
pants ir papildināts arī ar 2. daļu.
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. 3. nodaļa - balsošana
un balsu skaitīšana. Šeit 13. pants ir papildināts
ar vārdiem "Centrālās vēlēšanu
komisijas noteiktajā kārtībā", kā
arī pants ir papildināts ar jaunu 2. daļu, ka
balsošanas zīmes sagatavo Centrālā vēlēšanu
komisija.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
A.Endziņš. 14. pants ir izmainīts.
Un, kā redzat, tad šeit vairs nav... te 1. un 2. daļa
ir apvienota un izteikta jaunā redakcijā, un līdz
ar to šī trešā daļa otrā lasījuma
redakcijā tiek uzskatīta... liekam priekšā
to uzskatīt par 2. daļu.
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. Tālāk projekts
ir papildināts ar diviem jauniem pantiem, attiecīgi
mainot pārējo pantu numerāciju. Un tas ir saistīts
ar 15. un 16. pantu, kur Juridiskā komisija uzskatīja,
ka būtu nepieciešams tomēr norādīt,
kādā veidā notiek šī balsošana,
neatliekot to un nesaistot tikai ar Centrālās vēlēšanu
komisijas izstrādātajām instrukcijām.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
A.Endziņš. 15. pants, kā jūs
redzat, ir izteikts jaunā redakcijā blakus, tas vairs
nav 15. pants, bet 17. pants.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
A.Endziņš. Un pēc šā
panta projekts atkal ir papildināts ar jaunu pantu, mainot
attiecīgi numerāciju, kas norāda uz to, ka,
ja atsevišķi balsotāji veselības stāvokļa
dēļ nevar ierasties balsošanas telpās, kā
tad ir jārīkojas.
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. Par 16. pantu. Šeit pants
ir sadalīts divās daļās un ir papildināts
ar vārdiem "ja tautas nobalsošana notiek vienlaikus
ar Saeimas vēlēšanām, balsu skaitīšana
notiek otrās balsošanas dienas vakarā".
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. Par 17. pantu bija deputāta
Graudiņa priekšlikums - "Balsotāji, kuri
tautas nobalsošanas sarīkošanas laikā dzīvo
vai uzturas ārvalstīs, realizē savas tiesības
piedalīties tautas nobalsošanā pa pastu vai Latvijas
Republikas diplomātiskajās un konsulārajās
pārstāvniecībās, kurām uzticēts
veikt ar tautas nobalsošanu saistītos pienākumus.
Latvijā balsošana pa pastu nenotiek". Būtībā
šeit tātad ir priekšlikums, ka varētu balsot
arī pa pastu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu
ir noraidījusi.
Priekšsēdētājs. Deputāta
Graudiņa nav, tāpēc mūsu prakse... Lūdzu
balsot par viņa priekšlikumu. Viens "pret".
Balsojam! Rezultātu! 13 - par, pret - 31, atturas - 13.
Noraidīts.
A.Endziņš. Tālāk projekts
ir papildināts ar jaunu pantu, attiecīgi mainot tālāko
numerāciju - tas ir 21. pants, proti, "balsošanas
telpās aģitācija nav pieļaujama".
Priekšsēdētājs. Tālāk!
4. nodaļa - "Likumu ierosināšana". 18.
pants. Šeit Juridiskā komisija nāk ar priekšlikumu
Saeimai izšķirties starp diviem variantiem attiecībā
uz šā panta pirmā teikuma redakcijā. Proti,
iepriekšējā lasījumā mums bija tā,
ka ne mazāk kā tūkstotim balsstiesīgo
Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt pilnīgi
izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu
projektu. Juridiskā komisija ilgi diskutēja par šo
tēmu, saprotot, ka tas jebkurā gadījumā
prasa ļoti lielus valsts budžeta līdzekļus,
un, lai tomēr mazliet sarežģītu šo
situāciju, lai tomēr nopietnāka būtu
šī pieeja, komisija liek priekšā variantu
- no tūkstoša palielināt uz desmit tūkstošiem,
analoģiski iestrādājot tālāk jau
23. pantā, ka šie desmit tūkstoši parakstu,
kas ir savākti, ir līdzskaitāmi šajā
kopējā skaitā, kur ir prasība, lai būtu
1/10 daļa no vēlētājiem. Lūdzu
cienījamo Saeimu izšķirties. Juridiskās
komisijas viedoklis ir tāds, ka vajadzētu šos
desmit tūkstošus. Šeit nav tikai zvērinātais
notārs, šeit to var darīt arī pašvaldības,
tātad apliecināt šos parakstus. Šeit nav obligāta
šī notariāta prasība, jo te ir "apliecināt
pie zvērināta notāra vai pašvaldības
institūcijā". Gribu jūs informēt,
ka šeit arī no Notāru padomes bija pat priekšlikums,
ka tikai notāri to varētu darīt un ar milzīgām
atrunām. Šeit, manuprāt, notāri vairāk
domā jau par to, kā nodrošināt sevi ar iespējamo
algu, tāpēc komisija to noraidīja, un viņiem
nav arī likumdošanas iniciatīvas tiesību.
Bet šeit es gribētu vērst uzmanību, kāpēc
tomēr mēs nonācām pie tāda secinājuma
- pie desmit tūkstošiem. Jo šinī gadījumā
tūkstoti parakstu savākt ir ļoti vienkārši.
Ja ir savākts tūkstots parakstu, tas nozīmē,
ka, ja tas ir izdarīts, tad ir jāatklāj parakstu
vākšana, tātad Centrālajai vēlēšanu
komisijai, komisijas locekļiem uz vietām vai viņu
pilnvarotām personām ir jānodrošina šo
parakstu vākšana, pārbaude un tā tālāk.
Šiem cilvēkiem ir jāmaksā alga, un tas
process turpinās ne mazāk kā 30 dienas. Tātad,
ja tas tiek savākts, tālāk jau tiek nodots tautas
nobalsošanai, un sākas jauns process. Ir jānotiek
jau pašai... it kā balsošanas procedūra jārīko.
Tas atkal prasa līdzekļus. Un, manuprāt, šie
izdevumi stipri vien pārsniegs gan pašvaldību,
gan Saeimas vēlēšanu vispārējos
izdevumus. Un, ja tas mums notiks ļoti bieži...Tāpēc
mēs domājam, ka desmit tūkstoši - tā
jau ir nopietnāka pieeja jebkurā gadījumā.
Priekšsēdētājs. Deputāts
Karnups. Lūdzu!
V.P.Karnups (LNNK).
Godājamie kolēģi! Es domāju,
ka vajag atbalstīt tūkstoti balsstiesīgo parakstu,
jo mēs šeit skatāmies divus momentus. Pirmais
ir vienkārši finansiālais, ja par katru parakstu
pie notāra maksā 2 latus 60 santīmus. Un, neskatoties
uz to, ka arī pašvaldības institūcija var
apstiprināt parakstu, es domāju, ka neviena pašvaldība
nelaidīs garām iespēju papildināt pašvaldības
kasi. Tad, ja mēs runājam par desmit tūkstošiem
apliecinātu parakstu, tad tur ir jau 20 tūkstoši
latu... pāri par 20 tūkstošiem latu. Es domāju,
ka tas vienkārši ar šāda veida ierosinājumu
un šādā veidā... tas tiešā veidā
ir demokrātijas ierobežojums, jo tad vairs nav runas
par cilvēku pārliecību vai par cilvēku
domām, par to, kā vajadzētu vai kā varētu
ietekmēt likumdošanu valstī, bet runa ir par
to, cik liels ir tavs maks. Un, ja tu vari, ja tev ir liela nauda,
tad tu vari kaut ko ierosināt, bet, ja tev nav naudas, tad
tu esi bezspēcīgs. Un tāpēc es aicinātu
deputātus saglabāt priekšlikumu par tūkstoš
parakstiem. Paldies.
Priekšsēdētājs. Lūdzu
zvanu! Godātie deputāti, par procedūru. Lielāko
skaitli līdz šim mēs balsojām pirmo - vienalga,
vai tas ir datums vai skaitlis, vai summa. Tāpēc
pirmais balsojums būs par 10 tūkstošiem balsstiesīgo,
un tad atkarībā no balsojuma skatīsimies tālāk.
Pirmais balsojums - 10 000. Viens - "par". Rezultātu!
Par - 44, pret - 25, atturas - 3. Lēmums pieņemts.
Tālāk lūdzu!
A.Endziņš. Par 19.pantu ir deputāta
Lagzdiņa priekšlikums, kas ir iestrādāts.
Un ir tālāk arī priekšlikums vārdus
"7. - 10.pants" aizstāt ar vārdiem "7.-
9.pantā". Tie ir pieņemti, un attiecīgi
mēs nobalsojam šos 10 tūkstošus. Tad šeit
jāsvītro ārā tas variants - 1000. Bez
tam pants ir papildināts ar jaunu otro daļu.
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. 20.pants ir papildināts
ar pirmo daļu, ietverot tajā iepriekšējā
panta pēdējo teikumu deputāta Grīnblata
redakcijā, kā arī ir papildināts ar jaunu
otro daļu, bet šā panta otrā lasījuma
redakcija ir ietverta 3.daļā. Jums ar pasvītrojumu
ir redzama 24.panta redakcija.
Priekšsēdētājs. Tālāk!
A.Endziņš. 21.pants (tagadējais
25.pants) ir sadalīts - pantā ir izdalītas divas
daļas, kā arī tas ir redakcionāli papildināts
un precizēts. Konkrēti pasvītrojumi norāda
uz to.
Priekšsēdētājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. Nobeiguma noteikumi. Iepriekšējā
22.pantā (tagad 26.pantā) šeit ir pieņemts
deputāta Lagzdiņa priekšlikums.
Priekšsēdētājs. Nav iebildes.
Tālāk!
A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi
šeit ir izskatīti un mēs varētu balsot
par likuma pieņemšanu visumā.
Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" pieņemšanu visumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 8. Likums pieņemts.
Godātie deputāti! Prezidijs lūdz nodot vienu likumprojektu -"Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par 5.Saeimas vēlēšanām", ko iesnieguši Kiršteins, Lambergs, Budovskis, Berklavs, Andrejs Krastiņš, - nodot komisijām. Prezidijs lūdz šo jautājumu izskatīt tagad un nodot komisijai.
Otrs. Lūdzam noklausīties Pieprasījumu komisijas referātu.
Trešais - izskatīt Saeimas deputātu ierosinājumu par pavasara sesijas sākumu. Mums gan ir balsojums par šo jautājumu, bet deputāti vienmēr var ierosināt arī tā pārskatīšanu. Vai ir iebildes, ka šie jautājumi tagad tiek izskatīti? Nav. (Zālē troksnis.)
Godātie deputāti! Ja jūs tik nevienprātīgi esat, tad tas pieder pie Prezidija ziņojumiem. Un Prezidijs, slēdzot sesiju, šos ziņojumus izdara. Tā bija mana kļūda, ka es jautāju. Gribēju būt pieklājīgs.
Saeimas Prezidijs liek priekšā deputātu Kiršteina, Lamberga, Budovska, Berklava, Andreja Krastiņa iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par 5.Saeimas vēlēšanām" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir iebildes? Nav iebilžu. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.
Vārds Pieprasījumu komisijas ziņojumam
komisijas priekšsēdētājam Gundaram Bērziņam.
G.Bērziņš (LZS).
Pieprasījumu komisijas referāts. Pieprasījumu
komisija 30.marta sēdē izskatīja deputātu
Straumes, Milberga, Dāliņa, Grīnblata, Sinkas,
Tabūna, Kušneres, Berklava, Saulīša un Budovska
pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam (dokuments
nr.348) sakarā ar jautājumu par starpvalstu līgumiem
ar Krievijas Federāciju. Komisija noraidīja pieprasījuma
tālāku virzīšanu, jo Saeima savu viedokli
varēs paust, izskatot 15.martā parafētos līgumus
ar Krievijas Federāciju pēc būtības,
kā arī tos ratificējot. Lai nodrošinātu
līguma apspriešanu, komisija ierosina Ministru kabinetam
Saeimā iesniegt 15.martā parafēto līgumu
tekstus ar to autentiskiem tulkojumiem.
Priekšsēdētājs. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam.
I.Daudišs (Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis ierosinājumu, kuru parakstījuši 10 deputāti. Tātad viņi ierosina noteikt pavasara sesijas sākumu 5.aprīlī un sasaukt tās pirmo plenārsēdi 7.aprīlī.
Es gribētu kolēģus iepazīstināt ar Saeimas lēmumu, kuru mēs pieņēmām jau gandrīz pirms mēneša. Proti, mēs balsojām, pareizāk sakot, tika ierosināts atsākt pavasara sesiju vai nu 15., vai 7., vai 5. aprīlī. Vispirms balsojums bija par 15.aprīli. Tātad balsošanas rezultāti: par - 45, pret - 18, atturējās - 10. Līdz ar to tika pieņemts lēmums par pavasara sesijas atsākšanu 15.aprīlī.
Saeimas Prezidijs līdz ar to pasludina nākamo
plenārsēdi pavasara sesijā 21.aprīlī
pulksten 9.00.
Priekšsēdētājs. Bet tagad mums ir jāizskata dokuments, kuru ir iesnieguši deputāti. Saeimas sekretārs Imants Daudišs nolasīja šo priekšlikumu: "Ierosinām noteikt pavasara sesijas sākumu 5.aprīlī un sasaukt tās pirmo plenārsēdi 7.aprīlī." Ir balsojams. Lūdzu zvanu!
Pirmais balsojums būs par Saeimas lēmuma atcelšanu. Un pēc tam - par deputātu ierosināto pavasara sesijas sākumu 5.aprīlī un plenārsēdi - 7.aprīlī. Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma atcelšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 50, 11- atturas. Saeimas lēmums netiek atcelts. Līdz ar to Saeimas lēmums "Par pavasara sesijas sākumu" un arī par sēdi (tas gan ir Prezidija lēmums) paliek spēkā. Prezidijs novēl godātajiem deputātiem priecīgas Lieldienas! Visu labu!
Reģistrācija! Ziemas sesiju slēdzu
un aicinu reģistrēties! Lūdzu sekretāra
biedru Zigurdu Tomiņu nolasīt izdruku!
Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).
Nav reģistrējušies:
Georgs Andrejevs,
Aivars Berķis,
Māris Graudiņš...
Priekšsēdētājs. Aivars Berķis ir preses konferencē.
(No vietas. Kas to zina?)
Priekšsēdētājs. Kas to zina?
Pareizi.Tālāk, lūdzu!
Z.Tomiņš.
Māris Grīnblats,
Andris Grots,
Ernests Jurkāns...
Priekšsēdētājs. Ir zālē.
Z.Tomiņš.
Ēriks Kaža,
Ojārs Kehris,
Edvīns Kide,
Aleksandrs Kiršteins,
Uldis Lakševics...
Priekšsēdētājs. Ir zālē.
Z.Tomiņš.
Egils Levits,
Ruta Marjaša,
Aida Prēdele,
Velta Puriņa,
Jānis Ritenis,
Anta Rugāte...
Priekšsēdētājs. Jānis
Ritenis ir zālē. Rugāte ir zālē.
Z.Tomiņš.
Leonards Stašs...
Priekšsēdētājs. Leonards
Stašs ir zālē.
Z.Tomiņš.
Jānis Vaivads,
Joahims Zīgerists.
Priekšsēdētājs. Paldies.
Uz redzēšanos!
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Mašīnrakstītājas-operatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute