Latvijas Republikas 5. Saeimas sēde

1994. gada 15. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! 15. decembra Saeimas sēdi paziņoju par atklātu. Izskatīsim vispirms iesniegumus par izmaiņām Saeimas darba kārtībā. Un kā vienmēr - iesniegšanas secībā.

Pirmais iesniegums: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu, ierosinām izdarīt izmaiņas 15. decembra sēdes darba kārtībā un lēmuma projektu "Par Krievijas militārās agresijas nosodījumu Čečenijas Republikā un aicinājumu atbalstīt čečenu tautas pašnoteikšanās centienus" un lēmuma projektu "Par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos nr. 179 "Par privatizācijas sertifikātu izmantošanu"" izskatīt pirms darba kārtības ceturtās sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Viens deputāts runā "par", viens - "pret", un balsojam par šo priekšlikumu. Juris Sinka - "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēgas! Ja mēs šo Čečenijas jautājumu atliekam, tad... kā jūs zināt, daudz kas varēja notikt un notiek, asinis līst, cilvēki mirst, un tam nevajadzētu ilgu laiku, lai mēs par viņu... viņu apskatītu un nobalsotu. Tādēļ es lūdzu tiešām dot šim jautājumam prioritāti. Es tikai gribēju ziņot, ka aizvakar Igaunijas parlaments vienbalsīgi pieņēma paziņojumu, kurā teikts: Igaunijas parlaments izsaka kategorisku protestu pret Krievijas agresiju pret Čečenijas Republiku. Paziņojums aicina starptautiskās organizācijas palīdzēt beigt konfliktu un garantēt čečenu tautas pašnoteikšanās tiesības. Šķiet, igauņiem nekādu šaubu nav, bet mēs varētu izteikt savu attieksmi pret šo. Tiešām es varu būt agresīvs pret jebkuru, katru no jums, tātad tas vārds "agresija" ne vienmēr nozīmēs stingri juridisku terminu, ka viena valsts uzbrūk otrai. Var strīdēties par pašreizējo tiešo Čečenijas statusu, piemēram, Apvienotajās Nācijās, bet tas, ka pirms trim gadiem neatkarība tika tur pasludināta, - tas arī ir fakts, un es domāju, ka mums, kas esam tik daudz cietuši un agrāk vienmēr kritizējuši citas tautas un valstis, un atsevišķus cilvēkus par it kā tādu vienaldzību mūsu jautājumā, - mums nevajadzētu pagriezt muguru čečenu tautai, kur patiešām pašlaik līst asinis, un es te... ja tas ir pagājis garām viena otra uzmanībai, esmu saņēmis ziņu no Viļņas, ka Pervomaiskā, kas ir ciemats vai jau gandrīz kļuvis par Groznijas priekšpilsētu, tanki ir šāvuši tiešā tēmējumā mājās, kas visas ir tādas vienstāva, cik es zinu. Un ka karavīri metuši arī rokasgranātas māju logos. Nu, tā ir tikai tāda viena epizode no vispār ārkārtīgi nepieņemama asiņaina mēģinājuma apspiest kādu tautu. Es ceru, ka jūs piekritīsiet manam lūgumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribēju atgādināt, ka valdība jau ir pieņēmusi lēmumu attiecībā pret sertifikātiem un valdība un Ārlietu ministrija sniegusi arī paziņojumu attiecībā uz šo otru jautājumu, kur lielā mērā es varētu piekrist emocionālajai Sinkas kunga runai, jo tiešām tas, kas tur notiek, - tas ir šausmīgi. Bet, ņemot vērā šos divus faktus, ka Latvijas valsts (šajā gadījumā - Latvijas valsts valdība) ir paudusi savu attieksmi un - otrā gadījumā - ka Latvijas valdība jau ir pieņēmusi lēmumu un devusi iespēju atsevišķām tām pašvaldībām, kur šīs problēmas ir, turpināt izsniegt sertifikātus -, es lūgtu šo jautājumu neizmainīt darba kārtībā. Jo, kas attiecas uz lēmumu par Čečeniju, te, ņemot vērā šīs problēmas svarīgumu, es lūgtu dokumenta iesniedzējus salīdzināt dokumenta sākumu ar dokumenta beigām, jo Ārlietu komisija vakar skatījās, mēs skatījāmies Ārlietu komisijā šo dokumentu, mums tas nebija iesniegts kā komisijai... bet tur ir diezgan lielas pretrunas, kas saistītas ar šīs valsts... vai mēs to esam atzinuši vai neesam atzinuši... mēs varam paust, mums ir tiesības paust savu attieksmi pret šo problēmu un pret to, ka cieš, pirmkārt, civiliedzīvotāji un tiek pielietoti ieroči, bet es tiešām gribētu, lai iesniedzēji vienkārši drusku paskatās, vai šis teksts atbilst tām attiecībām, kādas mums ir ar Čečeniju un ar Krieviju, un tas absolūti nenozīmē, ka mums nevajag pieņemt šādu dokumentu, bet vienkārši, ka, ja šis dokuments paliek darba kārtībā, kurš viņš ir, iesniedzējam būs laiks paskatīties un varbūt izdarīt kaut kādas izmaiņas. Tā ka es aicinu neizmainīt darba kārtību šajā jautājumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par ierosinājumu izdarīt izmaiņas 15. decembra sēdes darba kārtībā un lēmuma projektu "Par Krievijas militārās agresijas nosodījumu Čečenijas Republikā un aicinājumu atbalstīt čečenu tautas pašnoteikšanās centienus" un lēmuma projektu "Par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos nr. 179 "Par privatizācijas sertifikātu izmantošanu"" izskatīt pirms darba kārtības ceturtās sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata"! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 20, atturas - 18. Nav pieņemts.

Nākamais. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1994. gada 15. decembra sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un darba kārtībā iekļautos likumprojektus - 45., 46., 47., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31. un 51. likumprojektu - izskatīt pirms trešās sadaļas (Starpsauciens no zāles: "Pēc trešās sadaļas"!) - "Atbildes uz jautājumiem". Izskatīt pēc trešās sadaļas - "Atbildes uz jautājumiem". Vai deputātiem ir dokuments nr. 1314? Vai kādam ir iebildes? Jā, lūdzu! Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man būtu priekšlikums, ka to varētu izskatīt pēc ceturtās sadaļas - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata", jo tad mēs arī pie tās lietas netiksim klāt. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Arī Juridiskās komisijas vārdā man ir lūgums - divus likumprojektus, kuri ir steidzami... es atvainojos, par ko bija runas frakcijā, bet kas te nav ietverts iekšā... te ir runa par motorprāmja "Estonia" katastrofā pazudušo izsludināšanu par mirušiem un par tiesas piesēdētāju vēlēšanu izsludināšanu, kas ir darba kārtības 49. jautājums, jo 30. decembris ir pēdējais termiņš, kad varētu izsludināt šīs vēlēšanas, jo piesēdētāju pilnvaras beidzas 30. martā un likums par tiesas piesēdētāju vēlēšanām paredz, ka tās jāizsludina 3 mēnešus iepriekš. Es lūdzu cienījamo Saeimu tomēr to ņemt vērā un balsojot to izvērtēt.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, deputāt Endziņ, mēs ņemsim vērā, tikai ir jautājums - kā precīzi mums ņemt vērā? Kur jūs vēlaties?

A.Endziņš. Man Juridiskās komisijas vārdā ir lūgums - pēc ceturtās sadaļas, pēc amatpersonu ievēlēšanas un atbrīvošanas no amata, izskatīt divus dokumentus, kas prasīs burtiski dažas minūtes, tas ir, no šodien iesniegtajiem likumprojektiem, to, kurš deputātiem ir bijis pieejams jau savlaicīgi, - to Juridiskā komisija jau ir skatījusi, nozīmēta Juridiskā komisija, un Kārtības rullis atļauj tātad izlemt par viņu jautājuma iekļaušanu darba kārtībā tūlīt pēc amatpersonu ievēlēšanas un atbrīvošanas no amata, - tas ir viens. Un otrs - darba kārtības septītās sadaļas 49. jautājumu, tas ir, "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu", izskatīt kā nākamo. Un tad varētu skatīt šos frakcijas priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā, jo tie ir tādi jautājumi, kas ir vajadzīgi steidzami un kas ir jāizskata tiešām līdz Ziemassvētku brīvdienām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai nu jūs, godātie kolēģi, vienojaties un darāt to ātri, vai visu izšķirs balsojums. Tā kā nekādu priekšlikumu nav par šo... Jūs gribējāt runāt par procedūru? Lūdzu! Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Tomēr arī šis priekšlikums būs balsojams tikai tad, kad iesniegs rakstiski, un es gribu aizrādīt, ka iepriekšējā reizē plenārsēde sakarā ar to, ka bija ielikts viens jautājums un mūsu jautājums par sertifikātiem it kā tanī pašā vietā, neatrada par vajadzīgu, ka tur vispār to var ielikt. Tagad valdošajai koalīcijai, ja tā maina darba kārtību, vismaz savā starpā vispirms vajadzētu vienoties, un pārmaiņām vajadzētu būt korektām, tāpēc es ierosinu balsot tikai iesniegtos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā arī tiks darīts, tikai tā piezīme, ka neatrada par vajadzīgu ielikt Prezidijs... es tādu iebildi nevaru pieņemt, jo, ja jūsu priekšlikums bija noraidīts, bija loģiski, ka pēc trim minūtēm jūs varējāt iesniegt rakstiski citu priekšlikumu, bet jūs to nedarījāt, un tāpēc jums bija savs nodoms, kuru es, protams, nekomentēšu.

Balsosim par dokumentu nr. 1314 - par frakcijas "Latvijas ceļš" desmit deputātu ierosinātajām izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! 42 - par, 9 - pret, 12 - atturas. Pieņemts.

Nākamais ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" izskatīt pēc darba kārtības 13. punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par veterinārmedicīnu"". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Tagad jautājums - vai mēs deputāta Endziņa mutiski izteikto priekšlikumu varam izskatīt?... (Starpsauciens no zāles: "Pēc nodošanas komisijām!") Bet kur ir dokuments? Nav. Godātie deputāti, es, protams, saprotu, ka likumprojektu "Par motorprāmja "Estonia" katastrofā pazudušo izsludināšanu par mirušiem" tagad izskatīt nevar; līdzko tas būs pieņemts un nodots komisijai, tā varēs viņu iekļaut darba kārtībā. Bet tur bija vēl otrs jautājums. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Viņš ir darba kārtībā un ir Juridiskās komisijas lūgums.") Jums tas ir rakstiski iesniegts? Es ļoti labi saprotu, ka tas ir darba kārtībā. Cits deputāts aizrādīja, kāpēc nav rakstiski iesniegts, un es tagad tieši šo jautājumu prasu.

Par procedūru - Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Juridiskā komisija, rakstot savu pamatojumu, kad iesniedza šo likumprojektu par tiesas piesēdētāju vēlēšanām, sniedza arī tur motivāciju un norādīja arī to, ka Juridiskā komisija lūgs Saeimu izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu. Tajā pašā laikā vienkārši tīri tehniski Prezidijā jautājumi tiek sakārtoti un arī tiešām šī steidzamība netiek vērtēta, un es cienījamajiem deputātiem vēlreiz gribu teikt to, ka jautājums ir svarīgs, ka tas ir jāizskata un ir jāpieņem šis likums līdz brīvdienām, jo 30. decembris ir pēdējais termiņš, līdz kuram var izsludināt tiesas piesēdētāju vēlēšanas. Viņu pilnvaras beidzas 30. martā. Likums par tiesas piesēdētāju vēlēšanām paredz, ka ir jānosaka šī vēlēšanu diena, kā saka, šīs vēlēšanas ir jānosaka trīs mēnešus iepriekš. Te ir Juridiskās komisijas iesniegums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godāto Juridiskās komisijas vadītāj, mēs turpmāk aicinām jūs ievērot Kārtības rulli un priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā iesniegt Prezidijam attiecīgi tad, kad tiek izskatīts jautājums par izmaiņām darba kārtībā. Bet, ņemot vērā, ka jūsu priekšlikums nav pretrunā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem - un šeit es gribētu teikt deputātam Gundaram Bērziņam, ka te ir cits gadījums, - es lūgtu balsot par deputāta Endziņa priekšlikumu, kuru viņš izteica komisijas vārdā, un likumprojektu "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu" iekļaut pēc ceturtās sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 5, atturas - 11. Pieņemts.

Vai visi deputātu lūgumi par izmaiņām darba kārtībā ir izskatīti? Ir izskatīti. Tad sākam apspriest jautājumus, kuri iekļauti darba kārtībā.

Pirmā sadaļa - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Papildinājumi likumā "Par tiesu varu"". Vai par Saeimas Prezidija atzinuma projektu... nevis projektu, bet atzinumu ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts. Līdz ar to Saeima šo likumprojektu nodod Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta 1994. gada 23. augusta noteikumos nr. 179 "Par privatizācijas sertifikātiem"". Ministru kabinets.

Lūdzu! Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš".

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Es lūgtu Ministru kabinetu noņemt to kā likumprojektu un iesniegt komisijā otrajam lasījumam, teksts jau tiek gatavots šiem pašiem noteikumiem. Komisija to arī izskatīs. Tātad ir vēl arī trešais lasījums tieši šim pašam likumam "Par privatizācijas sertifikātiem". Vajag sakārtot. Es lūgtu Kabinetu noņemt šo likumprojektu. (No zāles finansu ministrs A.Piebalgs: "Piekrītu!")

Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs - finansu ministrs - piekrīt Ministru kabineta vārdā.

Nākamais. Likumprojekts "Par motorprāmja "Estonia" katastrofā pazuduši izsludināšanu par mirušiem". Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to nododam šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosakām, ka tā ir atbildīgā komisija.

Un deputāts Aivars Endziņš komisijas vārdā lūdza iekļaut šo likumprojektu darba kārtībā saskaņā ar Kārtības rulli, tas atļauj komisijai, kura ir iesniegusi un kurai ir uzticēts tālāk izskatīt šo likumprojektu, iekļaut tā izskatīšanu pirmajā lasījumā ceturtajā sadaļā pēc tiem jautājumiem, kuri jau iekļauti darba kārtībā. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

Tālāk - par atvaļinājumu piešķiršanu. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība, Saeimas sekretāra biedrs. Lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Saeimas Prezidijs 1994.gada 12.decembra sēdē izskatīja deputātu iesniegumus par atvaļinājumu piešķiršanu un nolēma ieteikt Saeimai piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Jurim Sinkam no šā gada 19.decembra līdz 23.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Atvaļinājums piešķirts.

Z.Tomiņš. Saeimas Prezidijs nolēma ieteikt Saeimai piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Ilmāram Dāliņam no šā gada 19.decembra līdz 22.decembrim un no 1995.gada 9.janvāra līdz 13.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Atvaļinājums piešķirts.

Z.Tomiņš. Saeimas Prezidijs iesaka Saeimai piešķirt deputātam Mārim Graudiņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 22.decembrī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Atvaļinājums piešķirts.

Z.Tomiņš. Saeimas Prezidijs, izskatījis deputātes Indras Sāmītes iesniegumu, nolēma ieteikt Saeimai piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no 1995.gada 9.janvāra līdz 14.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Atvaļinājums piešķirts.

Z.Tomiņš. Saeimas Prezidijs nolēma ieteikt Saeimai piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Mārtiņam Ādamam Kalniņam no šā gada 20.decembra līdz 23.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Atvaļinājums piešķirts.

Z.Tomiņš. Izskatījis deputāta Andra Amerika iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu, Prezidijs nolēma ieteikt pagarināt deputātam Andrim Amerikam atvaļinājumu līdz šā gada 15.decembrim. Informēju, ka ar Prezidija lēmumu atvaļinājums tika piešķirts jau no 8.decembra līdz 14.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret atvaļinājuma pagarinājumu deputātam Amerikam ir deputātiem iebildes? Nav. Pieņemts. Paldies.

Pieprasījumu komisijas atzinums. Gundars Bērziņš - Pieprasījumu... Ā, es atvainojos, Raimonds Jonītis - komisijas vārdā, lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Tas ir dokuments nr.1247-a par pieprasījumu, kas bija adresēts satiksmes ministram Gūtmaņa kungam un finansu ministram Piebalga kungam par akciju sabiedrību, par valsts uzņēmumu "Latvijas kuģniecība". Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Bukovska, Kostandas, Bekasova, Urbanoviča, Kuprijanovas, Amerika, Jāņa Jurkāna, Žīgura, Kažas un Gravas pieprasījumu satiksmes ministram Andrim Gūtmaņa kungam un finansu ministram Andrim Piebalga kungam jautājumā par valsts uzņēmuma "Latvijas kuģniecība" saimniecisko darbību, nodokļu maksājumiem valsts budžetā, tā iespējamo privatizāciju un uzņēmuma vadības rīcības likumību, nolēma pieprasījumu noraidīt, bet vienlaikus ierosina lūgt satiksmes ministram Gūtmanim sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem Saeimas sēdē. Jums visiem šodien arī ir izdalīts dokuments nr.1316, kur satiksmes ministrs ir daļēji sniedzis atbildes uz iepriekš šajā pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem. Tā ka es Pieprasījumu komisijas vārdā aicinu Saeimu noraidīt šo pieprasījumu, bet sakarā ar šo jautājumu svarīgumu tomēr šīs atbildes izskatīt sēdē kā jautājumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vispirms ir jābalso par Pieprasījumu komisijas atzinumu. Pieprasījumu komisija ierosina pieprasījumu noraidīt un lūgt satiksmes ministru Gūtmani sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem Saeimas sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par Pieprasījumu komisijas atzinumu. Balsošanas režīms ir ieslēgts. Balsojam par Pieprasījumu komisijas atzinumu - pieprasījumu noraidīt, bet ierosināt satiksmes ministram Gūtmanim sniegt atbildes uz uzdotiem jautājumiem Saeimas sēdē. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 13, atturas - 7. Pieprasījumu komisijas atzinums ir apstiprināts, un ministrs Gūtmanis jau ir tribīnē. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Pārbaudījuši pieprasījumā minēto informāciju par to, ka valsts uzņēmuma "Latvijas kuģniecība" direktors Pēteris Avotiņš vienlaicīgi ieņem arī SIA "Hanza" ģenerāldirektora amatu, ir tās dibinātājs un dalībnieks, varam informēt par sekojošo. Pēteris Avotiņš ir atbrīvots no SIA "Latvijas jūrniecības savienība" firmas "Hanza" ģenerāldirektora amata ar 1991.gada janvāra pavēli nr.1/33 pārcelšanas kārtībā, proti, līdz ar iecelšanu par valsts uzņēmuma "Latvijas kuģniecība" direktoru, un kopš minētā datuma firmā "Hanza" nestrādā. Informācija par to, ka uzņēmuma "Latvijas kuģniecība" direktors Avotiņš nav SIA "Hanza" ģenerāldirektors un nestrādā tajā algotu darbu, ir sniegta Prokuratūrā un Saeimas Izmeklēšanas komisijā pagājušajā gadā. Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, Pēteris Avotiņš ir "Jūrniecības savienības" SIA "Hanza" dibinātājs un līdzīpašnieks. Kā paskaidroja Pēteris Avotiņš, viņš kopš 1991.gada 1.septembra darba algu, dividendes vai citāda veida materiālo atlīdzību no "Hanzas" nesaņemot. Lai novērstu iespējamos interešu konfliktus un "Kuģniecības" vadību padarītu koleģiālu, ir nolemts pārveidot "Kuģniecību" par valsts akciju sabiedrību.

Jautājuma tā daļa, kas attiecas uz peļņas nodokļa maksāšanu šogad. Es jūs varu informēt, ka uz šo dienu kuģniecībai šogad ir 5 miljoni zaudējumu, tā ka peļņas nodokli viņa nemaksā. Jūs varbūt esat informēti par to, ka no "Kuģniecības" 26 miljoni ASV dolāru tika izņemti uzņēmuma "Latvijas gāze" parāda dzēšanai un vēl šodien nav atdoti. Es gribētu teikt tā: kuģi peld apmēram 20 gadus, un tad tie ir jānoraksta; "Latvijas kuģniecībā" flote ir brieduma stāvoklī, nu, tā - 12, 13 gadi, un, dabīgi, mums šodien jādomā par to, kāda kuģniecība būs pēc 10 gadiem. Jāsaka, ka četrus gadus kuģniecībā nav investēti jauni kuģi, un, dabīgi, mums ir jādomā par nākotni, un kuģniecībā būs jāliek līdzekļi iekšā. Nu, par cik acīmredzot šīs investīcijas ir jāatmaksā un šīm investīcijām droši vien nebūtu jēgas dot valdības garantiju, acīmredzot būs jāmeklē tādi varianti, lai piesaistītu kuģniecībā kapitālu. Bet šodien lēmums par kuģniecības privatizāciju nav vēl pieņemts; kā es teicu, ir pieņemts lēmums pārveidot "Kuģniecību" par valsts akciju sabiedrību. "Kuģniecību" pārveidojot valsts akciju sabiedrībā, tiks veikts audits jeb pārbaude ne tikai par tiem kuģiem, kas kuģo starp Latvijas ostām un ārzemju ostām, bet arī par tiem kuģiem, kas kuģo starp ārvalstu ostām. Man jums jāsaka, ka kuģniecības tonnāža un jaudas ir ievērojami lielākas nekā Latvijas eksporta un importa preces un arī tas tranzīts, tāpēc kuģniecība strādā arī citos pasaules transporta tirgos. Par to tālāko auditu un to akciju sabiedrības izveidošanu es jūs informēšu papildus, kad tas būs izdarīts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai ir iesniegumi no deputātiem - atklāt debates? Nav iesniegumu. Jautājums izskatīts. Pieprasījumu komisijai ir vēl divi atzinumi, kurus viņi varētu nolasīt, jo tie ir saistīti ar deputātu pieprasījumiem un nebūtu labi, ja mēs viņus aizkavētu. Pēc tam būs atbildes.

G.Bērziņš. Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Rozentāla, Bērziņa, Berķa, Rugātes, Tomiņa, Straumes, Grīnblata, Lamberga, Seiles, Lakševica un Mārtiņa Ādama Kalniņa pieprasījumu Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Iesalnieka kungam jautājumā par 1993.gada 30.marta pieņemtā likuma par bīstamiem atkritumiem un lēmuma par šā likuma stāšanos spēkā nosacījumu izpildi (rudens sesijas dokuments nr.1281), nolēma šo pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Pieprasījumu komisijas ierosināto atzinumu šo pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 26, atturas - 12. Saeimas Pieprasījumu komisijas atzinums nav akceptēts.

G.Bērziņš. Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Berķa, Rozentāla, Rugātes, Bērziņa, Tomiņa, Straumes, Seiles, Grīnblata, Lamberga un Lakševica pieprasījumu Latvijas Republikas aizsardzības ministram Trapāna kungam jautājumā par Latvijas armijas gaisa spēkiem (rudens sesijas dokuments nr.1280), nolēma šo pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Saeimas Pieprasījumu komisijas atzinumu - šo pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 18, atturas - 18. Nav pieņemts Saeimas Pieprasījumu komisijas atzinums.

Tālāk - atbildes uz jautājumiem. Latvijas Republikas iekšlietu ministra Ādamsona atbilde uz deputātu Urbanoviča, Amerika, Kides, Bukovska un Jurkāna jautājumu par Pilsonības un imigrācijas departamenta rajonu, pilsētu nodaļu darbu. Lūdzu, ministrs Ādamsons!

J.Ādamsons (iekšlietu ministrs).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Tika saņemts pieprasījums par Pilsonības un imigrācijas departamenta darbu. Ir sagatavota rakstiska atbilde un nosūtīta adresātam. Ja ir nepieciešams, es esmu gatavs iepazīstināt ar mūsu atbildi arī visus klātesošos.

Sēdes vadītājs. Jums ir vai nu jāiepazīstina, vai... Rakstiski ir iesniegts? Jūs varat, protams, nelasīt, bet komentēt vajadzētu.

J.Ādamsons. Tātad - lai nebūtu tālāku pārpratumu: pirmkārt, ir pagarināts sertifikātu izsniegšanas laiks, kā jūs zināt, - līdz 28.februārim. Tas samazinās spriedzi.

Otrs. Man ir priekšlikums Juridiskajai komisijai un arī Cilvēktiesību aizsardzības komisijai. Es esmu gatavs uzaicināt viņus uz tikšanos ar Pilsonības un imigrācijas departamentu, lai mēs beidzot visi kopā nāktu pie viena slēdziena par dažādu likumu traktējumiem, lai mums būtu vienāda sapratne par šiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to jautājums ir izskatīts. Deputāti nav pieteikušies debatēs. Paldies.

Jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Gailim par ēku Palasta ielā 9. Lūdzu atbildi! (No zāles Ministru prezidents M.Gailis: "Ar Jūsu atļauju Tunsta kungs ies atbildēt.") Lūdzu!

D.Tunsts (valsts īpašuma valsts ministrs Finansu ministrijā).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! (Starpsaucieni no zāles: "Neko nevar dzirdēt. Tuvāk mikrofonam!") Tātad, atbildot uz jautājumu jeb pieprasījumu par ēku Palasta ielā 9, informēju, ka šajā ēkā ir paredzēts izvietot Naturalizācijas pārvaldi, ņemot vērā to, ka šīs pārvaldes nodrošināšana ar darba telpām ir ļoti steidzama un šajā ēkā nav nepieciešami lieli kapitāla ieguldījumi. Gada laikā šai pārvaldei tiks ierādītas pastāvīgas telpas Tieslietu ministrijas valdījumā esošajos īpašumos un tiks turpināts jautājums par tiesas izvietošanu šajā ēkā, un gada laikā šī ēka tiks nodota Tieslietu ministrijas vajadzībām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātu pieprasījums atklāt debates nav iesniegts. Nav. Es ceru, ka mēs varam izskatīt nākamos jautājumus - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata." Es atvainojos, ir iesniegti divi jautājumi. Vai viens? Viens. Esiet tik laipni, kolēģi, uzklausīsim, lai šie jautājumi tālāk rod savu ceļu, ja jau deputāti tos ir iesnieguši.

Zigurdu Tomiņu, Saeimas sekretāra biedru, lūdzu to nolasīt!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Dokuments nr.1313. Latvijas Republikas finansu ministram Andrim Piebalgam. Jautājums: "Latvijas Republikas iedzīvotāji sistemātiski jautā, kad un kādā veidā Latvijas valsts nodrošinās 1990.gada bijušās PSRS bezprocentu aizņēmumu apmaksu Latvijas Republikā dzīvojošajām personām. Tā piemēram, Rēzeknes iedzīvotājas J.Zaicevas kundze un V.Šulces kundze norāda, ka Latvijas Krājbanka bez valdības atbalsta atsakās šo problēmu risināt un ka citās bijušajās PSRS republikās aizņēmuma apmaksa jau uzsākta. Lūdzam atbildēt, vai 1995.gada valsts budžetā ir paredzēti līdzekļi šā aizņēmuma atmaksai un kāda vienošanās šajā sakarībā ir panākta (ja ir panākta) ar PSRS Centrālās bankas tiesību pārņēmēju - Krievijas Centrālo banku? Latvijas Republikas 5.Saeimas deputāti Urbanovičs, Stašs, Zaščerinskis, Kuprijanova, Folkmane. 1994.gada 14.decembrī."

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Latvijas Republikas finansu ministram Piebalgam.

Nākamais. Amatpersonu ievēlēšana un atbrīvošana no amata.

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu par dažu tiesnešu iecelšanu valsts rajonos un pilsētās. Pirmām kārtām Juridiskā komisija izskatīja priekšlikumu par Irinas Freimanes iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi. Tieslietu ministra iesniegums, raksturojums, kā arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums un izziņa par viņas darba gaitām ir jums izdalīti. Juridiskā komisija vienbalsīgi lūdz cienījamo Saeimu atbalstīt Irinas Freimanes kandidatūru un iecelt viņu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Balsošana aizklāta. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Irinas Freimanes iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi! Aizklāta balsošana. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 7. Irina Freimane iecelta par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Leldes Graudas iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi. Arī ir izdalītas jums nepieciešamās izziņas - gan raksturojums, gan izziņas par darba gaitām, gan Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums. Juridiskā komisija arī vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Leldi Graudu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 55 - par, pret - nav, 7 - atturas. Lelde Grauda iecelta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Aijas Kancānes iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Arī jums ir visi nepieciešamie materiāli izsniegti, arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums, un Juridiskā komisija vienbalsīgi lūdz cienījamo Saeimu atbalstīt un iecelt Aiju Kancāni par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam. Aizklātā balsošana. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 6. Aija Kancāne iecelta par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumus par dažu rajonu un pilsētu administratīvo tiesnešu iecelšanu. Vispirms Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu par Ingu Akmeņlauku ar lūgumu iecelt viņu par Jelgavas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi. Arī jums ir doti visi nepieciešamie izziņu materiāli. Ir pozitīvs raksturojums. Viņa pilda pašreiz administratīvā tiesneša stažiera pienākumus, un Juridiskā komisija arī vienbalsīgi ierosina cienījamo Saeimu iecelt Ingu Akmeņlauku par Jelgavas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 58 - par, pret - nav, 6 - atturas. Inga Akmeņlauka iecelta par Jelgavas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

A.Endziņš. Vēl Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu par Maijas Hlaminas iecelšanu par Rīgas rajona Siguldas tiesas administratīvo tiesnesi. Arī jums ir materiālos iesniegts nepieciešamais izziņas materiāls. Juridiskā komisija, uzklausījusi Maiju Hlaminu, vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Maiju Hlaminu par Rīgas rajona Siguldas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam! Rezultātu! 55 - par, pret - 1, 6 - atturas. Maija Hlamina iecelta par Rīgas rajona Siguldas tiesas administratīvo tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Jūlijas Kamiševas iecelšanu par Balvu rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Jums arī ir iesniegts viss nepieciešamais izziņas materiāls. Uzklausījusi Jūliju Kamiševu, Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Jūliju Kamiševu par Balvu rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 7. Jūlija Kamiševa ir iecelta par Balvu rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Jūs bijāt satraukušies gan par jautājumiem un pieprasījumiem, kuri šeit izskanēja, gan par atbildēm. Savukārt es jums jutu līdzi un kļūdījos, un mēs esam sākuši priekšlaicīgi izskatīt jautājumu "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata", kas nāca saskaņā ar Saeimas balsojumu. Bet es domāju, šī kļūda ir pieļaujama. Tātad amatpersonas ir ievēlētas un atbrīvotas no amata. Ievēlētas gan tās tika nedaudz ātrāk, nekā tas bija paredzēts darba kārtībā.

Tagad sākam izskatīt citus jautājumus. 45. jautājums "Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā". Andris Līgotnis - "Latvijas ceļš". Komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Šis, tāpat arī nākamie divi likumprojekti, kas steidzamības kārtā tiek skatīti, visi trīs ir vērsti uz cietumu reformas realizāciju. Tātad pie šā likumprojekta ir jums izdalīti pieci Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādātie priekšlikumi. Pirmais no tiem paredz no likumprojekta svītrot punktu nr.3.1., un šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka šis labojums atņemtu iespēju piemērot pirmstermiņa atbrīvošanu tādai notiesāto kategorijai kā sevišķi bīstamiem recidīvistiem, slepkavām, personām, kas sodītas un notiesātas ar brīvības atņemšanu par bandītismu, par izvarošanu ar smagām sekām, kam nāvessods ir aizstāts ar brīvības atņemšanu amnestijas kārtībā vai apžēlošanas kārtībā, kopā ir 11 noziegumu sastāvi. Mūsu komisija uzskatīja, ka īpaši humāna attieksme pret šādas kategorijas notiesātajiem nav nepieciešama, un tādēļ mēs nolēmām no projekta šo punktu izsvītrot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts jūsu priekšlikums.

A.Līgotnis. Otrs labojums. Ar to tiek papildināts likumprojekta 4.punkts. Šā labojuma būtība ir tāda, ka personām, kas notiesātas par noziegumiem pret cilvēci, par genocīdu, par noziegumiem pret mieru, par kara noziegumiem, lai tām arī ir jāizcieš lielākā tām noteiktā termiņa daļa - 3/4, lai šīs personas varētu sākt pretendēt uz pirmstermiņa atbrīvošanu.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu deputātiem ir iebildes? Nav. Prtiekšlikums pieņemts.

A.Līgotnis. Trešais labojums. Mēs esam ierosinājuši izsvītrot no likumprojekta 5.punktu, un šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka mēs esam gribējuši saglabāt noteiktas kategorijas, kurām pirmstermiņa atbrīvošana no soda netiek piemērota. Tātad tie ir tie, kas notiesāti par smagiem noziegumiem, nu, tie smagākie gadījumi. Sīkāk tas ir redzams nākamajā labojumā, kur ir runa tieši par šo 50.1. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem pret šo priekšlikumu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

A.Līgotnis. Ceturtais labojums. Tātad mēs ierosinām izteikt 50.1. pantu savādākā redakcijā, nekā tas ir patlaban. Šis labojums sasaucas ar iepriekšminēto, un tas nozīmē, ka pirmstermiņa atbrīvošana no soda un neizciestās soda daļas aizstāšana ar vieglāku sodu nebūtu piemērojama, pirmkārt, personai, kam nāvessods aizstāts ar brīvības atņemšanu, un apžēlošanas vai amnestijas kārtībā... protams, tās šeit nebūtu adekvātas lietas. Nevar salīdzināt nāvessodu ar to, ka pēc kāda laika jau pat no cietuma tiek atbrīvots.

Otrs. Nebūtu piemērojama pirmstermiņa atbrīvošana personām, kam brīvības atņemšana noteikta uz visu mūžu. Protams, uz visu mūžu brīvības atņemšanu par niekiem nevienam nenosaka.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes par šo priekšlikumu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

A.Līgotnis. Beidzamais - 5. priekšlikums par šo likumprojektu. Tas ir tīri redakcionāls, jo labošanas darbu iestādes tiek sauktas patlaban jau savādāk - par brīvības atņemšanas... Tas nav būtisks, tie ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Vai pret redakcionālo precizējumu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Citu labojumu un priekšlikumu par šo likumprojektu nav. Tas ir skatāms steidzamības kārtā, tātad skatāms divos lasījumos, un man ir lūgums balsot par to galīgajā - otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Aicinu deputātus ieņemt vietas! Lūdzu, balsosim par likumprojekta " Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! 71 - par, pret - nav, 1 - atturas. Likums pieņemts.

Deputāt Osi un deputāt Krištopan! Es jums izsaku piezīmi. Jūs esat pulcējušies un tur stāvat arī balsojuma laikā, kad sēdes vadītājs jūs aicināja ieņemt vietas. Vai nu atstājiet zāli, vai strādājiet savās vietās! Nākošo!

A.Līgotnis. Nākošais likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" (tas būs dokuments nr. 1051). Šis ir otrais šīs paketes likumprojekts, un šeit arī ir komisijas iesniegti pieci labojumi. Un ķersimies pie lietas.

Tātad pirmais labojums - izteikt citā redakcijā Kriminālprocesa kodeksa 300.panta 8.punktu. Un šī labojuma būtība būtu tāda, ka ar šo labojumu tiek realizēta koncepcija, ka tiesa noteiks tikai to brīvības atņemšanas iestādes veidu, kurā soda izciešana ir jāuzsāk. Un tālāk atkarībā no tā, kā notiesātais uzvedas, kā viņš sevi parādīs brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, jau visu regulēs citas institūcijas.

Sēdes vadītājs. Komisija tātad, kā es saprotu, noraida priekšlikumu un...

A.Līgotnis. Un izsaka citādākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem un iesniedzējiem ir iebildes par šo komisijas priekšlikumu? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Līgotnis. Tālāk otrs priekšlikums. Šeit sākotnēji mums bija no Tieslietu ministrijas ienācis priekšlikums - izslēgt 314.panta pirmās daļas 8. punktu. Kas ir šajā punktā paredzēts? Šajā pantā ir noteikts, kam ir jābūt izlemtam sprieduma rezultatīvajā daļā. Komisija šo jautājumu nopietni apsprieda un izsvēra. Un kā jau jūs redzat no iepriekšējā balsojuma, no iepriekšējā labojuma, mēs uzskatījām, ka absolūti no tiesas kompetences nevar izņemt šī jautājuma lemšanu, kādā brīvības atņemšanas veida iestādē ievietot notiesāto. Un tādēļ mēs arī palikām pie tā, ka vismaz šī soda izciešanas sākums ir jānosaka ar spriedumu, kādā iestādē tas tiek uzsākts, un tālākais jau būs administratīvo komisiju kompetencē. Tātad šis nākamais priekšlikums saskan ar jau iepriekš nobalsoto un arī nosaka to, ka sprieduma rezultatīvajā daļā ir jānosaka brīvības atņemšanas iestādes veids, kurā notiesātais uzsāk soda izciešanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes par komisijas priekšlikumu šajā likumprojekta punktā? Nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Trešais labojums attiecas uz likumprojekta 4.punktu un šeit ir tīri terminoloģiska lieta, jo tiek ieviestas šīs brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas. Tās būs tās institūcijas, kuras lems par notiesātā, kurš izcieš sodu, tālāko uzturēšanos tā vai cita režīma brīvības atņemšanas vietā, tātad cietumos.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes deputātiem par šo komisijas priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Ceturtais labojums ir burtiski tas pats, tikai attiecas uz citiem Kriminālprocesa kodeksa pantiem, bet šeit ir jābūt saskaņotībai terminoloģijas ziņā. Tātad arī šis ir tāds terminoloģisks labojums.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildes.

A.Līgotnis. Un piektais, beidzamais, priekšlikums attiecas uz Kriminālprocesa kodeksa 369.pantu, kur tiek noteikts, ka brīvības atņemšanas iestādes veidu un režīmu var grozīt šīs brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija. Patlaban šī kārtība bija ļoti smagnēja un tiesas to darīja apgrūtināti. Tātad šeit mēs pārejam uz jauno koncepciju, uz progresīvo soda izciešanas sistēmu. Turpmāk to darīs administratīvās komisijas, pie kam šeit netiek pārkāptas ne cilvēktiesības, ne kādas citas, jo šīs komisijas lēmumu, kā jau jūs redzēsit no šī panta otrās daļas, varēs pārsūdzēt tiesā. Tas ir pēdējais labojums. Citu nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Līgotnis. Tad es lūdzu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Pirms balsojuma... Te Saeimas sekretāra biedrs Tomiņš precizē - likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu. Tas bija pirmā lasījuma projektā, bet komisijas atzinuma par to nav - vai viņa to akceptē, vai pēc tam...

A.Līgotnis. Jā. Tur mums nebija nekādu citu variantu. Tā arī tam jāpaliek, jo tie ir steidzami likumprojekti. Visiem trim būs jāstājas spēkā vienlaicīgi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Zvanu! Lūdzu, balsosim par grozījumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā - likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Likums pieņemts. Jā, bet jānosauc rezultāts: par - 65, pret - nav, atturas - arī nav.

Par grozījumiem Latvijas labošanas darbu kodeksā. Ģirts Kristovskis - "Latvijas ceļš". Komisijas vārdā. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC).

Cienījamie deputāti! Tātad tikko tika pieņemti divi likumi, un likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Labošanas darbu kodeksā" ir saistīts ar tikko iepriekš pieņemtajiem likumiem. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja ienākušos priekšlikumus, un es aicinātu tos izskatīt.

Tātad pirmais priekšlikums ir redakcionālas dabas priekšlikums - vecie Labošanas darbu likumdošanas termini tiek aizstāti ar sodu izpildes likumdošanu un sodu izpildes likumdošanas jēdzieniem. Tātad šādi priekšlikumi ir pirmajā labojumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti! Vai jums ir iebildes par šo precizējumu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Attiecīgi līdzīgi priekšlikumi ir likumprojekta 2.punkta priekšlikumos. Tātad - izslēgt 2.panta otrās sadaļas nosaukumā, otrās nodaļas nosaukumā, 5.panta nosaukumā, 9.panta nosaukumā un pirmajā daļā, 10.panta pirmajā daļā vārdus "un labošanas darbi bez brīvības atņemšanas", "un labošanas darbus bez brīvības atņemšanas", "un labošanas darbiem bez brīvības atņemšanas". Tātad šo priekšlikumu Juridiskais birojs un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija, kā arī Iekšlietu ministrija ir akceptējusi un lūdz akceptēt arī šeit deputātiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Trešais priekšlikums arī ir redakcionālas dabas - tātad aizstāt 2.panta pirmajā daļā un 4.pantā vārdus "labošanas darbu līdzekļi", "labošanas darbu līdzekļi" attiecīgi ar vārdiem "resocializācijas pasākumi" un "resocializācijas pasākumi". Šo priekšlikumu iesniedza Aizsardzības un iekšlietu komisija, kā arī Iekšlietu ministrija un lūdz deputātus akceptēt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.

Ģ.V.Kristovskis. Redakcionālas dabas precizējums ir 4.punktā.

Sēdes vadītājs. Par šo precizējumu nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 5.punktā arī ir redakcionālas dabas precizējums. Tātad, ja līdz šim mēs lietojām "Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas labošanas darbu iestādes un orgāni", tad šobrīd mēs esam pārgājuši uz daudz labskanīgāku un saistībā ar koncepciju piemērotāku nosaukumu - "Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas iestādes". Un tātad lūdzam turpmāk arī...

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. Redakcionālas dabas precizējums ir 6. punktā. Tātad šeit ir virknē pantu arī ir jāaizstāj "labošanas darbi" ar vārdiem "brīvības atņemšana".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. Tātad 7. labojums pēc savas būtības ir konceptuālas dabas jautājums un tas nāk līdzi jaunajai labošanas darbu koncepcijai, progresīvai cietumu metodei, soda izciešanas metodei, un līdz ar to mēs izslēdzam tādu būtību, ka personas, kuras notiesātas ar labošanas darbiem bez brīvības atņemšanas, sodu izcieš darbavietā vai viņu dzīves rajonā. Līdz ar to komisija ierosina šo 6.panta trešo daļu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 8. ir redakcionālas dabas precizējums.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 9.pantā no vecās likumdošanas nāk līdzi tādi vārdi kā "Latvijas PSR pilsoņu". Tātad šos vārdus "Latvijas PSR"... "PSR" šeit ir pazuduši... "Latvijas Republikas pilsoņus" izslēgt no 9.panta otrās daļas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav.

Ģ.V.Kristovskis. 10.priekšlikums arī ir redakcionālas dabas. Tātad -"Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas iestāžu darbība... brīvības atņemšanas..." un tamlīdzīgi. Tātad atkal redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 11.labojums. Tātad tas ir precizēts Labošanas darbu kodeksa 12.pants, un mēs vienkārši izņemam ārā nevajadzīgu piebildi, kas pagarina šo pantu. Tātad "...Latvijas Republikas likumu "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā"". Un līdz ar to saīsinām panta daļu.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 12.priekšlikums arī ir redakcionālas dabas. Tātad šeit arī tiek mainīta terminoloģija. Izmeklešanas izolators vai cietums tiek aizstāts ar "izmeklēšanas cietuma", "izmeklēšanas cietumā" un "izmeklēšanas cietumu".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 13.priekšlikums. Tātad tas ir redakcionālas dabas. Papildināt... Ā, nē! Es atvainojos. Tātad šis priekšlikums tika izskatīts komisijā un tika noraidīts, faktiski šobrīd arī saskaņā ar tikko pieņemtajiem likumiem, Kriminālprocesa kodeksu, kur tika noraidīts... tātad faktiski vairs šajā kodeksā nav apspriežams.

14.priekšlikums. Tas arī ir redakcionālas dabas priekšlikums: "Labošanas darbu un audzināšanas darbu kolonijā" aizstāts ar vārdiem "brīvības atņemšanas iestādēs".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu! Par tādiem precizējumiem, es ceru, nav jāvaicā deputātiem, jo vienreiz par to jau ir izteikts viedoklis. Tāpēc, lūdzu, tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. Līdzīgi tātad ir 15.priekšlikums par atsevišķiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. Redakcionāls priekšlikums ir arī 16.punktā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 17.punktā ir labojums pēc savas jēgas un satura. Tātad...

Sēdes vadītājs. Pantā...

Ģ.V.Kristovskis. 17.punktā...

Sēdes vadītājs. Pantā...

Ģ.V.Kristovskis. Tas ir Labošanas darbu kodeksa 44.pants. Tātad mēs atsakāmies no šāda teikuma: "Virs summām, kas paredzētas šī kodeksa 23., 26., 32., 36. un 37.pantā", jo tas pēc savas būtības jau ir izteikts iepriekšējā šajā panta daļā un neizslēdz šī panta saturu.

Sēdes vadītājs. Tālāk runāsim tiešām par pantiem, jo šie punkti - tā ir kārtas numurācija un ir visai nosacīta. Nav iebildes deputātiem? Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 18.priekšlikums. Un tas ir labošanas darbi 46.prim pantā. Šeit bija ienācis Saeimas deputātu frakcijas - Kristīgo demokrātu savienības priekšlikums: "Brīvības atņemšanas iestādēs darbojas pastāvīgs kapelāna dienests, kuru izveido Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas kristīgajām konfesijām." Pēc būtības Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatot šo jautājumu, atbalstīja šo priekšlikumu, bet tikai ņēma vērā šī priekšlikuma reālo funkcionēšanu brīvības atņemšanas iestādēs un ir izvērsusi savā priekšlikumā plašāk, kādā kārtībā brīvības atņemšanas iestādēs darbojas pastāvīgs kapelāna dienests. Ja deputātu frakcijai nav iebildumu, es aicinātu pieņemt šo.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

Ģ.V.Kristovskis. Tātad 19.priekšlikums ir atkal attiecīgi virknē pantu - 47.prim panta pirmajā daļā, 52.panta ceturtajā daļā... Tātad tur ir nosaukts pietiekoši liels skaits pantu, kuros atkal ir redakcionālas dabas labojumi, jo "audzināšanas darbu kolonijas" turpmāk tiek aizstātas ar jēdzienu "audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 20.priekšlikums ir redakcionālas dabas. Tātad tas attiecas uz 48.pantu Labošanas darbu kodeksā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 21.priekšlikums. Tātad šeit likumprojekta pirmajā lasījumā bija priekšlikums, ka sarakste starp notiesātajiem brīvības atņemšanas vietās, ja viņi nav radinieki, ir aizliegta. Un tātad Saeimas komisija uzskatīja, ka šī 49.panta trešā daļa būtu izslēdzama, bet Prokuratūra iebilda, un, saskaņojot ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju, arī komisija beigu beigās piekrita, ka mēs nevaram atteikties no šīs 49.panta daļas. Un tātad mēs ierosinām šī panta saturu atstāt, bet tikai izteikt mazliet citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Par šo redakciju nav deputātiem iebildes? Nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 22.priekšlikums. Tātad tas ir redakcionālas dabas priekšlikums 52.panta nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 50.3.panta piektajā daļā ir redakcionālas dabas labojums, tas ir 23.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Par nākošo pantu!

Ģ.V.Kristovskis. 24.priekšlikums. Arī redakcionālas dabas labojums.

Sēdes vadītājs. 50.3.pantā nav iebildes. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 25 labojums. Tas būtībā sasaucas ar jau pieņemto Kriminālprocesa kodeksu, ko mēs tikko pieņēmām, ar labojumiem Kriminālprocesa kodeksa attiecīgajos pantos, un šeit gan Iekšlietu ministrija, gan tieslietu ministrs, gan Tiesnešu biedrība, gan Aizsardzības un iekšlietu komisija ir likusi priekšā vārdus "ar tiesas lēmumu" aizstāt ar vārdiem " ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu". Tātad tas būtībā arī ir šeit redakcionālas dabas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 26.priekšlikums. Tātad tas ir redakcionālas dabas 50.4.panta piektajā daļā.

Sēdes vadītājs. Vai par 50.4.pantu ir iebildes? Nav.

Ģ.V.Kristovskis. Arī 27.priekšlikums attiecas uz šo pašu pantu, bet tikai uz pirmo un sesto daļu, un tas ir redakcionālas dabas.

Sēdes vadītājs. Un arī 28.priekšlikums.

Ģ.V.Kristovskis. Un arī 28.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 29.priekšlikums. 50.8.panta piektajā daļā ir redakcionālas dabas labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. Tātad šeit, 30.priekšlikumā, runa ir par brīvības atņemšanas iestādes administratīvajām komisijām un tātad šeit mēs norādām to, ka šīs administratīvās komisijas priekšsēdētājs ir šīs iestādes priekšnieks, un tad tiek uzskaitīti komisijas locekļi, kuri sastāv šajā administratīvajā komisijā. Arī šis pēc būtības ir precizējums saskaņā ar likumprojekta pirmo lasījumu. Šeit mēs tikai precizējām, kurš ir šīs komisijas priekšsēdētājs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 31.priekšlikums. Tātad no Labošanas darbu kodeksa 51.panta izslēgt pirmās daļas trešo teikumu un panta sesto daļu. Būtība ir tāda, ka šobrīd labošanas darbu iestādēs, cietumos notiesātajiem nav iespējas strādāt, nav darba, un līdz ar to šā panta sestās daļas atsevišķas norādes faktiski neatbilst reālajai situācijai, un mēs uzskatām, ka lielāka brīvība ir jādod cietuma administrācijai, izmantojot ieslodzītos tajā nabadzīgajā darba frontē, kāda reāli ieslodzījuma vietās pastāv. Aicinām šo daļu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Ģ.V.Kristovskis. 32.priekšlikums ir redakcionālas dabas. Labojumi ir 52.panta pirmajā daļā un 55.panta pirmajā, trešajā un sestajā daļā. Tātad atkal attiecīgi "labošanas darbu kolonijās un" sestajā un "labošanas darbu kolonijās vai" izslēgt.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

Ģ.V.Kristovskis. 33.priekšlikums. Tātad komisija un Juridiskais birojs aicina izslēgt 55.panta ceturto daļu, bet līdzšinējo sesto daļu uzskatīt par ceturto daļu. Tātad šeit mēs saskaramies ar priekšlikumu, kurš būs arī 40.pantā. Runa ir par notiesātajām sievietēm, kuras saskaņā ar iepriekšējo kodeksu... kurām it kā bija atļauts dzīvot ārpus kolonijas atsevišķās situācijās, kad tās gaida bērnu vai tamlīdzīgi, bet reāli dabā šī norma nekad nav darbojusies un arī nekad nav tikusi pielietota, un arī netiks pielietota. Līdz ar to komisija aicina šo normu izslēgt no 55.panta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 58.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: "Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija izlemj arī metodiskos un citus audzināšanas jautājumus, kas nav paredzēti šī kodeksa 58.8.pantā, bet noteikti šo iestāžu nolikumā." Tātad komisija atbalsta šādu redakciju.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 35.priekšlikums. Labošanas darbu kodeksa 61.panta otrajā daļā tātad faktiski arī ir redakcionālas dabas labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Komisija aicina Labošanas darbu kodeksa 66.panta otrajā daļā izslēgt šo otro daļu. Tātad šī daļa attiecas uz notiesātajiem, kas izcieš sodu jebkura veida nometinājuma kolonijās. Eksāmenu kārtošanas laikā viņus materiāli nodrošina tādā kārtībā un pēc tādiem noteikumiem, kā nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. Tātad komisija uzskata, ka nebūtu atbalstāmi notiesātie ne materiāli, ne arī jārada viņiem tādi apstākļi, lai viņi varētu šajā laikā kārtot eksāmenus un citus izglītības... piedalīties izglītošanās procesā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 37.priekšlikums attiecas uz 80.panta pirmo un otro daļu un tātad ir redakcionālas dabas.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. Līdzīgi arī 38. attiecas uz 81.panta pirmo daļu un arī ir redakcionālas dabas precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 39.priekšlikums attiecas uz 82.panta pirmo, otro, trešo un piekto daļu, kā arī uz 112.panta sesto daļu. Arī tas ir redakcionālas dabas.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 40.priekšlikums. Komisija aicina attiecīgi izslēgt 83.pantu, tas ir tas, ko es jau pieminēju, - tātad par notiesātajām sievietēm, grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnu ar krūti.

Sēdes vadītājs. Atbilstoši iepriekšējam balsojumam?

Ģ.V.Kristovskis. Atbilstoši iepriekšējam balsojumam.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 41.priekšlikums ir redakcionālas dabas 84.panta piektajā daļā.

Sēdes vadītājs. Par 85.pantu. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. Tā, 85.pants. Tātad mēs šeit precizējām tiesības tām amatpersonām, kurām ir tiesības pieņemt galējus lēmumus par šaujamieroču pielietošanu iekšlietu... nevis iekšlietu, bet labošanas darbu iestādēs situācijās, kad tur ir nemieri. Un tātad mēs šeit uzskaitām, ka bez iekšlietu ministra mēs precizējam viņa vietnieku, tātad mēs zinām, ka Iekšlietu ministrijā ir valsts sekretārs un valsts sekretāram ir vietnieki, ir arī cietuma administrācijas priekšnieks. Tātad tās būtu tās amatpersonas, kurām mēs dodam šīs tiesības izlemt par galēju mēru pielietošanu labošanas darbu iestādēs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 43.priekšlikums, Tātad tas ir - papildināt kodeksu ar 85.2.pantu. Un tas attiecas uz operatīvo darbību, jo līdz šim faktiski operatīvā darbība Iekšlietu ministrijas labošanas darbu iestādēs netika atrunāta un faktiski tā tika veikta nevis pamatojoties uz likumu, bet uz iekšējām instrukcijām. Tātad mēs gribam dot likuma spēku šai darbībai.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 44.priekšlikums. Tātad tas atkal ir redakcionālas dabas un attiecas uz 88.panta otro daļu un uz 97.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 45.priekšlikums attiecas uz 112.panta sesto daļu, 117.panta otro daļu un 119.pantu. Tātad tie atkal ir redakcionālas dabas labojumi.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 46.priekšlikums. Te ir redakcionālas dabas precizējumi 115.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Par šiem precizējumiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 47.priekšlikums. Atkal redakcionālas dabas precizējums, kas attiecas uz 116.panta ceturto daļu un piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 48.priekšlikums. Kārtējo reizi tas ir redakcionālas dabas - aizstāt 89.panta trešajā, ceturtajā, piektajā daļā, 97.panta piektajā daļā, 119.panta pirmajā, otrajā, ceturtajā daļā vārdus atbilstoši jaunajiem mūsu pašvaldību attiecīgajiem nosaukumiem.

Sēdes vadītājs. Atbilstoši citiem likumiem. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 49.priekšlikums - redakcionālas dabas precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. Tātad šis 50.priekšlikums ir saistīts ar to, ka vecajā labošanas darbu likumdošanā uzraudzību pār personām, kuras nosacīti pirms termiņa atbrīvotas, veica sabiedriskās organizācijas un darba kolektīvi, bet tā kā šobrīd mēs esam atteikušies no šādas uzraudzības, sabiedriskās un darba kolektīvu uzraudzības, līdz ar to komisija aicina šo 120.pantu no kodeksa izslēgt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 51.priekšlikums ir redakcionālas dabas un sasaucas ar iepriekšējo labojumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 52.priekšlikums. Redakcionālas dabas precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 53. arī pēc būtības jau sasaucas ar tikko izdarītajiem precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. 54.priekšlikums. Tātad šeit mēs tomēr neatsakāmies no uzraudzības pār personām, kuras atbrīvotas pirms termiņa, bet nosakām kārtību, kādā veidā šī administratīvā uzraudzība ir veicama. Un mēs tikai mēģinām precizēt un padarīt skaidrāku šo administratīvo uzraudzību, atsakoties no termiņa, ka šīs personas nosacīti, obligāti jāiesaista darbā vai laikā, kad tās obligāti iesaistītas darbā, jo, kā mēs zinām, personas, kuras ir atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, mēs nevaram vairs piespiedu kārtā piespiest darba devējus pieņemt viņas darbā.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Tātad 55.priekšlikums ir par likumprojekta pārejas noteikumiem un attiecas uz likumprojekta pārejas noteikumu 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Ģ.V.Kristovskis. Līdz ar to otrajā lasījumā citi labojumi un priekšlikumi likumprojektā "Par grozījumiem Latvijas Labošanas darbu kodeksā" nav ienākuši. Es aicinu šo likumprojektu, kurš bija iesniegts steidzamības kārtā, pieņemt.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Labošanas darbu kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Lūdzu deputātus, kuri neņēma dalību balsošanā, reģistrēties un arī pārējos. Reģistrējamies! Un, pirms nolasām vai nosaucam tos deputātus, kuri nepiedalās sēdē, būs Prezidija paziņojumi. Un sāksim ar tradicionāli svarīgāko paziņojumu, proti, šodien ir dzimšanas diena deputātam Mārim Zvaigznem. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.) Vārds paziņojumam deputātam Janekam - Tausaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - Ludmilai Kuprijanovai.

J.Janeks (TPA).

Pārtraukumā lūdzu Izmeklēšanas komisijas deputātus sapulcēties Kamīnu zālē - Jēkaba ielā 16 trešajā stāvā.

Sēdes vadītājs. Paziņojums deputātei Ludmilai Kuprijanovai -Tautas saskaņas partija. Lūdzu, veicīgāk! Deputātus lūdzu uzklausīt un nosaukt klātneesošos. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP).

Pārtraukumā notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde, lūdzu visus deputātus, kas ir šajā komisijā, ierasties komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību, Zigurds Tomiņš - sekretāra biedrs - nosauks deputātus, kuri nepiedalās sēdē.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Valdis Birkavs, Andris Gūtmanis, Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Larisa Laviņa, Oļģerts Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Gunārs Resnais...

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais ir zālē.

Z.Tomiņš. Jānis Ārvaldis Tupesis un Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija kvoruma noteikšanai! Rezultātu! Reģistrējušies ir 46 deputāti. Cik minūšu ilgs pārtraukums jāizsludina? Piecu minūšu pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, 5 minūtes tuvojas beigām. Lūdzu reģistrāciju kvoruma noteikšanai. Tā ir otra reģistrācija. Diemžēl tos kolēģus, kuri neierodas laikā, informēju, ka bija pārtraukums kvoruma trūkuma dēļ. Lūdzu rezultātu! 61 deputāts. Turpinām darbu.

"Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Aija Poča - "Latvijas ceļš", komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Godātā Saeima! Priekšlikumus starp otro un trešo lasījumu likumprojektam "Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" komisija nav saņēmusi. Līdz ar to es lūdzu Saeimu apstiprināt šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, 1 - atturas. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"".

A.Poča. Arī šim likumprojektam starp pirmo un otro lasījumu priekšlikumus komisija nesaņēma, un līdz ar to es lūdzu Saeimu apstiprināt grozījumus likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" otrajā lasījumā, redakcijā, kāda bija pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - arī nav. Pieņemts.

A.Poča. Tā kā diemžēl mēs kļūdas dēļ nenobalsojām par šā likumprojekta steidzamību, tad komisijas vārdā ierosinu, ka termiņš priekšlikumiem trešajam lasījumam ir trešdiena, 21. decembris.

Sēdes vadītājs. Vai pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir iebildes? Nav.

"Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". Ojārs Kehris -"Latvijas ceļš", Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātie Saeimas deputāti! "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". Attiecībā uz šo lasījumu tika iesniegti priekšlikumi, kas skar 23. pantu, un tie ir izklāstīti dokumentā nr. 1130-b. Un, proti, tas skar 23. pantu, kurā tiek paredzēts, ka sabiedrības pamatkapitālam minimālais lielums ir 2000 latu, un komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret komisijas priekšlikumu? Nav iebilžu. Pieņemts.

O.Kehris. Tālāk. Es pāreju pie Pārejas noteikumiem. Līdztekus dokumentam nr. 1130-b es lūdzu paņemt arī dokumentu nr. 1130-c, kurā mēs esam iekļāvuši papildus deputātes Počas priekšlikumam, kurš ir atbalstīts komisijā... papildus ir atbalstīts, būtībā transformētā veidā atbalstīts, arī deputāta Lucāna priekšlikums, kam komisijas sēdē deputāts Lucāns arī piekrita, un, proti, ir piedāvāts papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā, proti: Ministru kabinetam līdz 1995. gada 1. februārim izstrādāt noteikumus par atvieglotu kārtību, kādā sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuras sava mazā apgrozījuma dēļ nevēlas palielināt pamatkapitālu, pārreģistrēties par individuālu uzņēmumu vai līgumsabiedrībām, kā arī nodrošināt šo noteikumu izplatīšanu un izskaidrošanu uzņēmējiem. Tas būtu viss par Pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti, vai jums ir kādas iebildes pret komisijas priekšlikumu? Nav. Tad varam zvanīt un lūgt deputātus balsot. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, 1 - atturas. Likums pieņemts. Tas bija steidzami, tātad likums pieņemts.

Nākamais ir "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"".

O.Kehris. "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"", tāpat kā likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību", tiek izskatīti steidzamības kārtā, un šeit komisijai nav jaunu priekšlikumu 20. pantā, ko bija ierosinājis Ministru kabinets, bet ir jauninājums Pārejas noteikumos, proti, tiek svītroti Pārejas noteikumi, tam piekrita arī valdība komisijas sēdē, jo šie Pārejas noteikumi nav pēc būtības nepieciešami, jo šeit jau ir paredzēts... būtībā šī pāreja ir paredzēta pie reģistrācijas kapitāla, un reģistrācijas kapitālam ir jāpalielinās līdz 1996. gadam. Citu priekšlikumu šeit nebūtu. Es lūdzu to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas priekšlikumu? Nav. Līdz ar to varam zvanīt un balsot. Arī šis likumprojekts tiek izskatīts steidzamības kārtā. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, 4 - atturas. Likums pieņemts.

"Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"". Lūdzu, turpiniet! Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Budžeta komisijas vārdā es lūdzu noņemt to šodien no izskatīšanas. Šis likumprojekts tiktu izskatīts kopējā nodokļu likumprojektu paketē, proti, tūlīt pēc likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli, jo šeit nu zināmā mērā varbūt ir arī noticis pārpratums, jo likumprojektu steidzamība vai, proti, atsevišķu nodokļu likumprojektu steidzamība tika izsludināta pēc Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikuma, bet šis likumprojekts nebija iekļauts viņu sarakstā, bet varbūt diezgan lielā steigā mēs, to darot... tas formāli ir izdarīts. Bet pēc būtības šis likums paredz grozījumus diezgan daudzos pantos, un arī pēc būtības tas būtu izskatāms normālā procedūrā, bet tātad jebkurā gadījumā mēs to iesniegsim izskatīšanai kopā ar pārējo paketi, bet šodien lūdzu noņemt to no izskatīšanas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

"Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"". Aija Poča - "Latvijas ceļš", komisijas vārdā.

A.Poča (LC).

Cienītie kolēģi, minētajam likumprojektam, tas ir, "Grozījumiem likumā "Par grāmatvedību"", priekšlikumi starp pirmo un otro lasījumu komisijā nav saņemti. Līdz ar to es lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā (un pēdējā) lasījumā, dokumenta nr. 1126 redakcijā.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Izskatām steidzamības kārtā. Balsojam. Rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 2. (Starpsauciens no zāles: "Pret" - 1.") Es atvainojos... Mans redzesleņķis dažreiz diemžēl kļūdaini uztver skaitļus... 52 - par, 1 - pret, 2 - atturas. Likums pieņemts.

Nākamais ir "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu"". Lūdzu! Aija Poča - komisijas vārdā!

A.Poča (LC).

Godātie kolēģi, darbam mums ir nepieciešams dokuments nr. 1134-c, kas ir komisijas sagatavotais precizētais variants.

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Lūdzu, deputāti... te jāsaka, ka ir "b" un ir "c"...

A.Poča. Jā.

Sēdes vadītājs. Un mums vajadzēja "c"? Vai visi deputāti ir sameklējuši? Vēl nav. Dokuments nr. 1134-c. Varam turpināt? Lūdzu!

A.Poča. Priekšlikumi, pirmkārt, tika saņemti par likumprojekta pirmo teikumu. Pēc būtības izskatījusi šos priekšlikumus, deputāta Lagzdiņa priekšlikumu komisija neatbalstīja, bet, izskatot likumprojekta nosaukumu - likums par transportlīdzekļu nodevu... jo pēc būtības, cik mēs sapratām, līdz ar to tas ir izteikts arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, tādējādi mainot šo nosaukumu, tas būtu jauns likumprojekts, un tas atvieglotu šā likumprojekta uztveršanu pēc grozījumiem. Bet Budžeta komisija ierosināja šo pārejas noteikumos paredzēto, ka līdzšinējais likums zaudē spēku, un likumprojekts būtu lasāms šajā jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lagzdiņš piekrīt? Šeit bija runa par jūsu priekšlikumu par likumprojekta nosaukumu. Nav iebildes. Tālāk!

A.Poča. Nākošais priekšlikums bija par 1.pantu, kur Saeimas deputāti Kiršteins, Lambergs un Puriņa iesaka izteikt šo 1.pantu citā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča. Par 2.pantu saņemti deputāta Lagzdiņa priekšlikumi, kur viņš ierosināja precizēt nodevas maksātāju loku. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Kas attiecas uz otru priekšlikumu, kura būtība ir tāda, ka tās juridiskās un fiziskās personas, kas nav Latvijas valsts juridiskās vai tiesiskās personas, maksā transportlīdzekļu nodevu, komisija pagaidām šo priekšlikumu neatbalstīja, bet vienlaicīgi atzīmēja, ka tā tiešām ir problēma. Tā būtu jārisina, bet to varētu risināt īpašā likumā atbilstoši noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un saskaņojot to ar mūsu kaimiņvalstu un arī citu valstu likumdošanu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš prasa, kad tas tiks darīts? Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Lūdzu! Atklājam debates par šo otro pantu.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es neiebilstu pret to risinājuma variantu, kuru piedāvā atbildīgā komisija un satiksmes ministrs. Tomēr es gribu skaidru un precīzu informāciju, kādā termiņā un kādā veidā šī problēma tiks atrisināta, jo, manuprāt, ir netaisnīgi un nepareizi, ja pa Latvijas ceļiem brauc ārkārtīgi daudzi citās valstīs reģistrētie transportlīdzekļi, it īpaši smagās kravas automašīnas, bojā mūsu ceļus un absolūti nemaksā nekādas nodevas vai kādus citus maksājumus par mūsu ceļu izmantošanu. Piemēram, pierobežas rajonos ļoti daudz kokvedēju, smagās automašīnas tieši nāk no Lietuvas, pierobežas rajonos nodarbojas ar mežu izstrādes jautājumiem, ar mežizstrādi, palīdz izvest zāģbaļķus, bet šīs automašīnas, kas ir reģistrētas Lietuvā un reģistrētas Igaunijā, nemaksās (un nemaksāja līdz šim) tātad šo transportlīdzekļu ikgadējo nodevu.

Tas pats attiecas uz vieglajām automašīnām. Tādēļ es gribu no satiksmes ministra šodien saņemt precīzu atbildi, kādos termiņos un kādā veidā šī problēma tiks risināta. Ja mēs risinātu to savlaicīgi, valsts budžetā, manuprāt, papildus ienāktu ne viens vien miljons latu. Tādēļ es gribu saņemt šodien precīzu atbildi.

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis - satiksmes ministrs. Lūdzu!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! No nākamā gada Rietumeiropas valstīs tiek ieviests tranzīta nodoklis, jo brīvā tirgus attīstība Eiropas savienības valstīs noved pie tā, ka pa ceļiem brauc dažādu valstu mašīnas un problēmas par ceļu uzturēšanu ir visām valstīm, un tiek ieviests tāds nodoklis. Mēs gatavojam līdzīgu nodokli. Likumprojekts ir sagatavots, bet problēma ir tā, ka mums ir brīvās tirdzniecības līgums ar Baltijas valstīm, un mēs tagad esam sagatavojuši līgumprojektu parakstīšanai ar Baltkrieviju, Ukrainu, tālāk - ar Moldāviju, Bulgāriju, jo ļoti nepatīkami ir, ka kāda valsts šajā transporta lielajā ceļā sāk ieviest nesaskaņotus noteikumus. Jau nākamo otrdien es tikšos ar Lietuvas ministru, lai saskaņotu mūsu kopīgo politiku.

Atbildot uz deputāta Lagzdiņa uzdoto jautājumu - kad tas būs? -, es varu izteikt tādas cerības, ka mēs šo likumprojektu spēsim iesniegt nākamā gada pirmajā ceturksnī Saeimā pieņemšanai. Tāpēc es aicinu šo likumu par obligāto autotransporta nodevu pieņemt tādā redakcijā, kādā to iesaka Budžeta komisija, un šo lielo problēmu risināt ar atsevišķu likumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad - par Lagzdiņa kunga priekšlikuma otro daļu. Tas tiešām ir ļoti loģiski, un ļoti žēl, ka ir vajadzīgs vēl laiks, lai tiktu šajā jautājumā skaidrībā. Tiešām praktiski daudzās valstīs tiek lietota šī nodeva iebraucot, un tas... nav vienādi apstākļi, ka mēs tik ievērojami paaugstinām nodokļus šobrīd. Par to būtu jārunā, bet transportlīdzekļu ikgadējā nodeva ir viens no tiem nodokļiem nodokļu paketē, kur ievērojami tiek paaugstinātas likmes. Paaugstinām, vietējiem uzņēmējiem radot nevienlīdzīgu konkurenci ar šīm iebraukušajām mašīnām, kuras var arī šeit strādāt un varbūt pildīt kaut kādus vietējos pārvadājumus. Tāpēc, protams, šajā redakcijā varbūt tas nebūtu pieņemams, jo tur ir jāizstrādā nehānisms, tur ir jābūt iespējai maksāt šo vienreizējo nodevu par vienreizēju iebraukšanu, un es zinu, ka projekts ir, ka šī vienreizējā nodeva maksā 2,5 latus, ir iespējas ilgākas ņemt, tā ka šajā variantā, kāds ir Lagzdiņa kungam, iespējams, ka tas varbūt nedos to labumu, bet tomēr - ņemt vērā šo Gūtmaņa kunga solījumu un stingri turēt viņu pie vārda, ka tātad līdz ... pirmā kvartāla laikā, cik es saprotu, tātad līdz 1.aprīlim, tiks iesniegti šie labojumi un Saeima varēs tos pieņemt, jo, protams, šīs problēmas, ja nodeva tiek pieņemta nesaskaņoti ar šo kopējo transporta plūsmu, var radīt noteiktas problēmas.

Bet par pirmo daļu, to, kuru Budžeta komisija atbalstīja un kura ir visumā loģiska. Bet šeit es tomēr gribētu vērst uzmanību uz vienu punktu pirmajā daļā Lagzdiņa kunga priekšlikumā: ik gadus pirms attiecīgā transport- līdzekļa kārtējās apskates... Paskatieties tomēr, kādas ir nodokļu likmes sevišķi lielajām mašīnām. Parēķiniet, cik jāmaksā uzņēmējam, uzņēmējsabiedrībai, kurā ir, piemēram, 50 šādas mašīnas. Līdzšinējais tehnisko apskašu princips bija tāds, ka šie uzņēmumi veica šīs tehniskās apskates, uz vietas izbraucot, un praktiski lielākajai daļai šo uzņēmumu šī apskate iepriekšējā gadā ir izieta vienā laikā. Ja arī nākamgad tiks solīts, ka tas netiks prasīts un varbūt īstenots, tad jebkurā gadījumā visām šīm mašīnām šis apskates laiks ... apskates ir jāiziet vienā laikā. Parēķiniet, ko tas nozīmē uzņēmējiem, ja viņiem uzņēmējdarbība tiek plānota pa visu gadu un šis transportlīdzeklis strādā... piemēram, jānomaksā 12 000 latu vai 15 000 latu vienā mēnesī, kas ir saistīts ar vienu šo transporta nodevas pozīciju. Tāpēc man arī citos pantos šeit ir priekšlikumi, kādā veidā to regulēt, atļaujot šiem uzņēmumiem, kam ir liels transportlīdzekļu skaits, maksāt šo nodevu pakāpeniski gada laikā, neradot šo problēmu vienā mēnesī, bet es tomēr gribu vērst uz to uzmanību. Manuprāt, iepriekšējā redakcija tomēr bija, manuprāt, veiksmīgāka, jo tad ir iespējas risināt šo samaksas pakāpenības principu vismaz tiem, kam ir šie daudzie automobiļi. Arī tiem, kam to ir mazāk, - es domāju, ka summas tomēr ir ievērojamas arī priekš šiem uzņēmējiem. Ka tas tomēr atvieglos šo uzņēmēju darbību, budžetā nezaudējot. Pie tam, ja šo nodokli sadala vienmērīgāk pa šo gadu, tad principā šai nodokļu iekasēšanai rodas arī pozitīva iezīme, ka šie ieņēmumi no šīs nodevas ir vienmērīgāk sadalīti pa gadu, jo, ja mēs liekam maksāt vienā brīdī pie tehniskās apskates, ir skaidrs, ka pamatā šī summa sāks ienākt tikai kaut kad vasarā. Tātad gada sākumā praktiski šeit šo ieņēmumu būs ļoti maz. Tāpēc es domāju, ka šeit tomēr varētu atstāt iepriekšējo variantu, bet ņemot vērā šo Gūtmaņa kunga solījumu, ka nākamā gada laikā pirmā kvartāla laikā, triju mēnešu laikā, valdībai ir jāiesniedz risinājums, kādā veidā viņa piedāvā risināt šo tranzītu un iebraukušo automobiļu aplikšanu ar transporta nodevu - vai ikgadējo vai vienreizējo, vai kaut kādā citā veidā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Jūs uzstājat, ka vajag balsojumu? Esiet tik laipns, precizēsim! Par ko jūs uzstājat balsot? Jo, kolēģi, jūs daļēji piekrītat, daļēji nepiekrītat, un te ir svarīgi, par ko balsot.

G.Bērziņš. Es piedāvāju arī par pirmo daļu balsot. Kā jau es teicu, šeit ir ļoti cieti ielikts šis maksāšanas termiņš - vienā brīdī, un es domāju, ka to varētu risināt daudz elastīgāk.

Sēdes vadītājs. Un par otro daļu?

G.Bērziņš. Arī balsot. Šobrīd tomēr noraidīt, jo tādā formā tā nav pieņemama.

Sēdes vadītājs. Bet komisija ir jau noraidījusi. Līdz ar to par otro daļu deputāts Gundars Bērziņš varētu arī neuzstāt... Ministrs Gūtmanis. Pēc tam - Jānis Lagzdiņš.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Cienījamie deputāti! Šeit izskanēja doma, ka šodien Latvijā likumi atļauj ārvalstu autopārvadātājiem veikt kabotāžas autopārvadājumus. Tādu līgumu mums nav ar Lietuvu, tādu līgumu mums nav ar Igauniju, tā ka viss, ko teica Lagzdiņš un Bērziņa kungs, - tie ir Latvijas likumu pārkāpumi un nekādā gadījumā neattiecas uz šo autotransporta līdzekļu obligāto nodevu. Es atkārtoju: jaunais likums, ko mēs iesniegsim, - tas ir par tranzītu. Ārvalstu automobiļi drīkst braukt tranzītā, nevis braukt Latvijā un veikt šeit pārvadājumus mūsu tirgū.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Valsts un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Noklausījies satiksmes ministra Gūtmaņa informāciju un kolēģa Bērziņa teikto debatēs, es atsaucu savu priekšlikumu par 2.panta otro punktu un pievienojos atbildīgās komisijas viedoklim.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz... Tātad nav vairāk debatētāju. Debates par otro pantu pabeigtas. Jūs vēlaties komentāru, referent?

Deputāts Gundars Bērziņš lūdza balsot par deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu - izteikt 2.pantu šādā redakcijā: "Otrais pants. Nodevas maksātāji. Nodevu maksā visas juridiskās un fiziskās personas, uz kuru vārda Latvijā reģistrēti transportlīdzekļi, ik gadus pirms attiecīgā transportlīdzekļa kārtējās tehniskās apskates."

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Komisija to ir atbalstījusi, argumentus ir izteikusi, un galavārdu referente nevēlas teikt.

Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 3. Pieņemts. Tā kā deputāts Jānis Lagzdiņš otru priekšlikumu ir atsaucis, balsojums nav vajadzīgs. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir priekšlikums par 3.pantu, kur ir noteiktas nodevu likmes par transportlīdzekļiem atbilstoši to pilnajai masai un līdz ar to -iedarbībai uz ceļu segumu. Šeit tika saņemti vairāki priekšlikumi, tie bija Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumi, Saeimas deputātu Kiršteina, Lamberga un Puriņas priekšlikumi, kā arī deputāta Bērziņa priekšlikumi, kurus izskatot, komisija tos izteica deputātu Počas un Bērziņa redakcijā. Būtība ir tāda, ka tiem zemnieku un piemājas saimniecību īpašniekiem vai arī juridiskām un fiziskām personām, kuras nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, - tiem par kravas automašīnām vai arī vieglajiem automobiļiem ar kravas kastēm un furgoniem utt. ar pilnu masu līdz 12 000 ... kilogramiem, Ministru kabinets noteicis kārtību, kādā viņi var iesniegt izziņas materiālus par šo lauksaimniecībā izmantojamo zemi, un viņiem pienākas atlaide par vienu īpašumā esošo automobili - neatkarīgi no zemes platības, bet, ja īpašumā ir vairāki automobiļi, tad par vienu automobili uz katriem 50 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes - 50% apmērā. Šī bija arī komisijas atbalstītā redakcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Jā, Aristids Lambergs - LNNK. Lūdzu! Atklājam debates par šo pantu.

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! LNNK ir iesniegusi papildinājumu šim likumprojektam - ierosina papildināt to ar jaunu pantu, kurš skan: " Par zemnieku un piemājas saimniecību īpašniekiem un kopā ar viņiem dzīvojošiem ģimenes locekļiem piederošām kravas automašīnām, neatkarīgi no transporta līdzekļa masas, tiek noteikta nodeva Ls 15, ja saimniecības gada ienākumi nepārsniedz Ls 3000." Es lūdzu deputātus nopietni pārdomāt. Kā jūs zināt, ir ļoti daudzas lauku saimniecības, kuras knapi var savilkt galus, un šīs milzīgi lielās nodevas viņiem nav pa spēkam. Līdz ar to mēs lūdzam balsot par LNNK iesniegumu - tām lauku saimniecībām, kuras neapgroza vairāk nekā 3000 latu gadā, par šiem satiksmes līdzekļiem jāmaksā ne vairāk kā 15 latu par katru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Deputāts Lucāns. Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - ministrs Gūtmanis.

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Tautsaimnieku politiskā apvienība gribētu pastāvēt tomēr uz sava priekšlikuma nobalsošanu, vadoties no tāda apsvēruma, ka mums tomēr, pārdomājot šīs lietas, liekas, ka šis priekšlikums ir viskorektākais attiecībā uz lauksaimniekiem, jo skaidri tiek nošķirta līnija starp iespēju, teiksim, zem zemnieka izkārtnes kaut kādu citu ražošanu paslēpt, teiksim, lai izvairītos no transporta nodokļa. Tā ir viena puse.

Otra lieta ir tā, ka šeit paliek līdzšinējā kārtība attiecībā uz nodokļu iekasēšaunu. Tāda kārtība, kāda ir bijusi līdz šim. Tāpēc mēs gribētu, lai tomēr būtu balsojums par šo priekšlikmu. Tas ir 3.pantā, tas ir pirmais priekšlikums, otrajā lapaspusē. Mēs varētu arī zināmā mērā piekrist Lamberga kunga un Kiršteina kunga priekšlikumiem, bet diemžēl šie priekšlikumi izplatās uz visiem transportlīdzekļiem, kādi varētu būt, un šeit jau atkal ir iespēja paslēpt tos transportlīdzekļus, kuri apgrozās citā ražošanas sfērā. Tāpēc es aicinu balsot par Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Ministrs Gūtmanis - lūdzu!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es gribu jūs aicināt atbalstīt šo izsvērto kompromisa priekšlikumu, ko ir iesnieguši komisijas locekļi Poča un Bērziņš, gribu to motivēt šādi: atlaide zemnieku saimniecībām ir par automobiļiem, kuru kravnesība ir līdz 12 000 kilogramiem. Tie ir tie automobiļi, kurus mēs agrāk saucām par GAZiem un ZILiem, tie ir tie automobiļi, ar kuriem pamatā netiek veikta komercdarbība, mežus vedot un tā tālāk... Es gribu teikt un atgādināt, ka pirmajā jautājumā es runāju par kuģniecību. Kuģniecībai bija zaudējumi un peļņas nebija, lai gan tur ir ļoti liela tonnāža un tādas lietas. Mēs ļoti rūpīgi esam izsvēruši šo jautājumu Satiksmes ministrijā, tā autori ir Ceļu departamentā. Esam to apsprieduši ar rajoniem, ar zemniekiem. Un būtībā šī lieta, ka tie, kuru kravnesība ir līdz 12 tonnām, netiek aplikti un pusatlaide tiek dota, nepasliktina to situāciju, kāda ir šodien. Bet tiek strikti nogriezta nost tā komercdarbība. Un jūs jau zināt, ka šodien zemes ceļus ļoti izbrauc mežu mašīnas. Ļoti izbrauc mežu mašīnas. Un es gribētu lūgt jūs šo ierosinājumu atbalstīt, jo, ja mēs te šo nogriezīsim, tad vienkārši pietrūks līdzekļu, lai taisītu tos zemes ceļus. Tā ka es iestājos par komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Manā izpratnē, visi trīs priekšlikumi ir labāki nekā tas variants, kurš ir otrajā ailītē, tātad jau otrajā lasījumā ieteiktais priekšlikums, jo tur tās izmaksas ir ārkārtīgi lielas. Nodokļi ir ārkārtīgi lieli. Piemēram, automobiļiem ar masu virs 12 000 kilogramiem ir jāmaksā 100 lati. Tagad, izvērtējot Tautsaimnieku, LNNK un Počas un Bērziņa priekšlikumu, es vairāk sveros uz to, ka zemniekam izdevīgāks ir gan Tautsaimnieku priekšlikums, gan LNNK priekšlikums, un tāpēc aicinu balsot un savas balsis nodot vispirms par LNNK priekšlikumu, jo Tautsaimnieku priekšlikumā ir, manuprāt, viena iebilde, jo tur ir paredzēts šis atvieglojums arī juridiskajām personām. LNNK priekšlikumā ir ņemts vērā, ka zemnieks ar savu mašīnu brauc daudz mazāk un līdz ar to izbrauc daudz mazāk šos ceļus, bet juridiskās personas lietojumā šī pati automašīna brauc daudz vairāk reisu, tātad tai ir lielāks noslogojums un līdz ar to arī varētu būt šī ceļa nodeva nedaudz lielāka. Bet es tomēr lūdzu jūs neatbalstīt Počas un Bērziņa priekšlikumu, jo, ja tas tiks pieņemts, tad zemniekiem nekādu atvieglojumu nebūs, jo nodoklis būs jāmaksā par automašīnu, kuras masa ir zem 12 000 kilogramiem, - vai nu 35 lati gadā, vai 25 lati gadā. Un tā nekāda vieglā nasta zemniekam nav. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Par šo pantu! Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

O.Grīgs (LZS).

Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu zināmā mērā Seiles kundzei, bet, manuprāt, vislabāk būtu, ja Tautsaimnieku poltiskā apvienība savā, teiksim, priekšlikumā izsvītrotu to vārdu "juridisko". Tad būtu tieši atbilstoši zemnieku interesēm. Jā, zemnieku saimniecība ir juridiskā persona, es piekrītu tam. Es piekrītu, bet nekādā gadījumā nepiekristu šajā reizē Gūtmaņa kunga sacītajam, jo tomēr ir daudzi zemnieki, kas tieši nodarbojas ar lauksaimniecību, tīri nodarbojas ar lauksaimniecību, un es piekrītu šeit Tautsaimnieku politiskajai apvienībai. Un taču Valsts ieņēmumu dienests katrā rajonā tomēr tam seko pakaļ, vai nodarbojas ar komercdarbību tas zemnieks vai ar tīro lauksaimniecību. Jo es sacīšu, ka manā pagastā daudzi zemnieki, kuriem ir mašīna, smagā automašīna mājās, izbrauc divas reizes gadā - ražas novākšanas reizē un tad, kad pavasarī sēj graudus zemē. Tā ka es būtu tomēr un aicinātu balsot par Tautsaimnieku faktiski papildinājumu, labojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad es paanalizēšu šos priekšlikumus. Lūgšu rūpīgi izlasīt. Tātad Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumam, kāds, manuprāt, ir mīnuss. Izlasiet: "Īpašumā esošiem kravas automobiļiem..." un paskatieties lielajā blakusailītē, kā tiek klasificēts transports: vieglie, vieglie automobiļi ar kravas kasti, furgoni un pikapi, kas ir mazās mašīnas līdz 3,5 tūkstošiem, kas ir visvajadzīgākās zemniekiem. Šinī sarakstā tās vispār nav iekļautas. Tām vispār atlaide nepienākas, jo kravas automobiļi klasificējas savādāk. Šī ir cita klasifikācija. Tātad uz visvajadzīgāko automobiļu grupu - līdz 3,5 tūkstošiem, kas ir visi mazie automobiļi, kas neiet tieši kā kravas, kas iet pārveidotie, uz tiem vispār atvieglojumi Tautsaimnieku priekšlikumā neattiecas. To es lūgtu tomēr ņemt vērā.

Otrs, pret ko tomēr es iebilstu, - bez kravas ierobežojumiem. Jūs saprotiet, ka, palielinoties ievērojami mašīnu kravnesībai, paskatieties, ir virs 30 000 kilogramu lielās mašīnas. Visas iet iekšā. Manā priekšlikumā bija četri varianti. Pirmais tātad bija 50% vai 70% atlaide. Otrs bija 12 vai 20 000, jo 20 000 klasē ieiet kamazi, mazi, par kuriem varētu būt runa. Šeit ir palicis pēc komisijas tikai viens. Man bija dažādi šie varianti. Es pieļauju, ka varētu būt runa maksimāli līdz 20 000 kravnesība. Nekādā gadījumā par superlielajām mašīnām, par to, ka šīs tiek atbrīvotas. Ja tās stāv un divas reizes gadā izbrauc, tad tas ir paradokss. Viņām nav jāstāv, viņām ir jāstrādā. Šīs mazās vēl var stāvēt, tad tas ir pieņemami. Tātad, manuprāt tie ir divi būtiskie trūkumi, kā arī 2.panta daļā ir diezgan neprecīzs formulējums par šiem 50 hektāriem, kaut gan šī daļa pēc tam papildina. Te ir "ja". Ja uz katriem ir vairāk, tad īsti nav skaidrs, vai attiecas vai ne, kaut gan pēdējā daļa it kā to skaidro, bet, manuprāt, ļoti neprecīza ir šī te redakcija. Šie ir divi tādi mīnusi.

LNNK priekšlikumā tomēr ir par mīnusiem. Un šeit arī ir šī runa -juridiskās, fiziskās personas. Jūs saprotiet - ja mēs runājam par lauksaimniecisko darbību un vienlīdzības principiem, tad šeit mēs nevaram dalīt. Šeit mēs varam dalīt, cik viņiem ir mašīnu uz hektāra. Un, ja tās efektīvāk izmanto, tas ir apsveicami. Lai strādā šīs mašīnas! Jo lauksaimnieciskā darbība tiek atbrīvota tāpēc, ka tā ir nerentabla; tai tiek doti šie atvieglojumi, un tad arī jādod, nedalot juridiskajās un fiziskajās personās. Pie kam arī zemnieks var būt reģistrējis mašīnu uz sava vārda, bet viņš ir arī juridiskā persona, ja viņš ir reģistrējis mašīnu uz zemnieku saimniecības vārda. Tātad, izsvītrojot šojuridisko, arī šis zemnieks nedabū atlaidi, jo zemnieks reizē ir gan fiziskā, gan juridiskā persona. Un šeit es tomēr neredzu vajadzību dalīt pēc tā, vai tā ir kooperatīvā sabiedrība. Manis pēc kaut vai paju sabiedrība vai vēl kaut kas cits. Ja viņiem ir šie hektāri zemes, ja mašīna ir, tad visiem šeit ir tomēr jābūt līdzvērtīgiem. Tas ir, manuprāt, tomēr mīnuss šinī LNNK priekšlikumā.

Un LNNK priekšlikumā ir vēl viens mīnuss. Ir runa par šiem gada ieņēmumiem. Tomēr šo ieņēmumu uzskaite un ir arī likums, kas paredz, ka šie mazie ieņēmumi Valsts ieņēmumu dienestā nav jādeklarē. Tātad zinot, ka šī te kārtība nav pašreiz sakārtota, šeit nav ierobežojuma, cik ir mašīnu, cik ir zemes. Jūs zināt, ka mežu izstrādēs 70% strādā uzņēmēji zem nosaukuma "zemnieku saimniecības". Degvielas tirdzniecībā 30 procenti strādā zem nosaukuma "zemnieku saimniecības". Vairumtirdzniecībā (procentu nenosaukšu) strādā zem nosaukuma "zemnieku saimniecības" un "piemājas saimniecības". Tātad principā šeit tomēr šinī variantā, manuprāt, to atlaidi iegūst ļoti liels, nepelnīti liels cilvēku loks.

Otrs būtībā ir pilnīgi skaidrs, ka tiem, ko mēs apliekam ar nodokli, vislabvēlīgākā un vajadzīgākā likme viņiem ir nulle. To visi vēlas, visi gribētu, lai likme būtu nulle. Bet no šīs ceļu nodevas 30 procenti ir pašvaldībām. Vai tad šīs mašīnas... Tomēr, piešķirot 50% atlaidi, protams, kaut kāda nauda ir jāmaksā. Par ko tad tos pagasta ceļus uzturēsim? Ceļu uzturēšanas izdevumi sastāda knapi 10 procentus no vajadzīgā. Ceļi - mūsu valsts bagātība - pašreiz iet postā. Un es domāju, ka, piešķirot šīs atlaides - un Tautsaimnieku politiskajai apvienībai tas tomēr ir koalīcijas valdības priekšlikums -, manuprāt, bija iespējas precīzāk to izteikt. Un tas, ka šeit ir tik būtiski jālabo Saeimā, ka ir vairāki priekšlikumi, ka valdība nav ņēmusi tik būtisku apstākli vērā, tas neliecina par labu valdībai. Tāpēc es uzskatu, ka, protams, šis priekšlikums, kas ir zem mana vārda, nav ideāls. Pie tam es saku, ka šinī priekšlikumā bija četri varianti. Ir palicis varbūt pats šis smagākais, jo bija piedāvātas gan 50%, gan 70% atlaides. Un es arī vēlreiz uzsvēru, ka tika piedāvāts arī svara ierobežojums līdz 20 000 tonnu. Tātad es tomēr aicinātu balsot par šo priekšlikumu. Manuprāt, te ir visvairāk ievērotas visas intereses kopumā. Un par Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu es vēlreiz uzsveru, ka šeit vissvarīgākā automobiļu klase, kas ir vajadzīga sevišķi mazajām saimniecībām, ir vispār palikusi bez šī atbrīvojuma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, īsi komentējiet, jo runa ir par 3.pantu - "Nodevu likmes". Visi trīs ierosinājumi vai priekšlikumi attiecas uz 3.pantu, kaut gan LNNK priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu pantu... bet viņi visi ir līdzvērtīgi, jo viņi papildina 3.pantu vai nu kā papildinājums, vai ar jaunu pantu. Es nevaru piekrist deputātes Seiles ierosinājumam - LNNK priekšlikumu balsot pirmo. Vai viņš bija pirmais iesniegts?

A.Poča. Jā! Tas gan tā varētu būt.

Sēdes vadītājs. Nē! Vai varētu būt vai tā ir? (Starpsaucieni no zāles: "Jā! Ir, ir!")

A.Poča. Jā, ir! Vispār bija pirmais.

Sēdes vadītājs. Ja viņš ir tiešām pirmais iesniegts, tad viņš ir balsojams pirmais.

A.Poča. Bet vai es drīkstētu ar referenta tiesībām nelielu komentāru?

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Poča. Runājot par LNNK deputātu iesniegto priekšlikumu, manuprāt, šeit ir ārkārtīgi neprecīzi nodefinēts par tām personām, kam pieder šīs automašīnas. Jo ko mēs te saprotam? Par zemnieku un piemāju saimniecību īpašniekiem - to vēl varētu saprast... Un kopā ar viņiem dzīvojošo ģimenes locekļu piederošajām kravas automašīnām. Tas ir - es varu dzīvot kopā, es varu būt īpašnieks kādā citā uzņēmumā un līdz ar to man var būt šīs mašīnas - desmit, divdesmit - un es maksāšu par tām tikai 15 latus, ja saimniecības gada ienākums nepārsniedz 3000. Saimniecībai, īpašniekam ienākums nebūs 3000 latu. Es esmu ģimenes loceklis, kas dzīvo kopā ar viņu. Esmu individuālais īpašnieks vai juridiskā persona. Man ir vesela rinda automašīnu, un es nemaksāšu šo nodevu. Es, atklāti sakot, šeit iebilstu.

Un otrs jautājums - par Valsts ieņēmumu dienestu. Es jūtu, ka deputāti ir mazliet pārpratuši. Šo nodevu neiekasē Valsts ieņēmumu dienests. Tas ir īpašs speciālais ceļu fonds, un ar šīs nodevas iekasēšanu nodarbojas Satiksmes ministrijas departaments. Un līdz ar to šo jautājumu sasaistīt ar Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci un ar šo iekasētāju kompetenci ir ārkārtīgi grūti. Līdz ar to es domāju, ka visizsvērtākais ir šis priekšlikums, ko piedāvāja un atbalstīja arī komisija.

Sēdes vadītājs. Balsojumu secība: pirmais tiks balsots LNNK priekšlikums, otrais - Tautsaimnieku politiskās apvienības un trešais - Saeimas deputātu Počas un Bērziņa priekšlikums, bet viņš jau iet kā komisijas priekšlikums, tāpēc viņš ir trešais. Par balsošanas kārtību un secību nav iebildes deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas deputātu Kiršteina, Lamberga un Puriņas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Redakcija jums ir piedāvāta. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 36, atturas - 22.

Nākošais - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Trešais pants - papildināt pantu ar tekstu, un tālāk šis teksts seko, jums viņš ir. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 29, atturas - 15. Nav pieņemts.

Un tagad par komisijas piedāvāto variantu, kuri atbalsta Aijas Počas un Gundara Bērziņa priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 8, atturas - 6. Pieņemts.

A.Poča. Par 4.panta priekšlikumiem. Pirmais priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Līgotnis, attiecas uz panta otro daļu. Par to, ka transporta līdzekļa nodeva jāmaksā ir tikai vienu reizi gadā neatkarīgi no tā pārreģistrācijas skaita. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 4.panta ceturtās daļas izslēgšanu, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Par to, ka, ja nodevas maksāšana pēc 30.jūnija, tad maksā tikai 50 procentu apmērā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gundars Bērziņš. Jūs esat iesniedzis lūgumu runāt. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Jā, par savu priekšlikumu!")

A.Poča. Tas ir pēc tam. Par citu daļu. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Par šo nē - par savu priekšlikumu!")

Sēdes vadītājs. Par citu daļu?

A.Poča. Nē, nu tas ir par citu punktu. Pats pēdējais.

Sēdes vadītājs. Labi. Par Aijas Počas teikto deputātiem nav iebildes? Deputāts Aristids Lambergs. Kas mums notiek?

A.Poča. Es atvainojos, tas bija par deputāta Līgotņa priekšlikumu. Es sapratu, ka Saeimai nekādu iebildumu nav. Tagad būs nākošais priekšlikums, kuru ir iesnieguši deputāti Kiršteins, Lambergs un Puriņa. Un es sapratu, ka Lamberga kungs gribēs par to runāt. Bet es vēl neesmu komentējusi.

Sēdes vadītājs. Par Līgotņa priekšlikumu deputātiem iebildes nav, un tas ir akceptēts. Un tagad, lūdzu, tālāk!

A.Poča. Nākošais ir Saeimas deputātu Kiršteina, Lamberga un Puriņas priekšlikums par panta pirmo daļu. Te ir transporta līdzekļa nodevas sadalījums, kādā tā ieskaitāma valsts autoceļu fondā un pašvaldību autoceļu fondā. Viņi piedāvā citu attiecību - tātad pusi uz pusi. Līdzšinējā redakcijā ir paredzēts, ka 70 % aiziet valsts autoceļu fondā un 30 % - pašvaldību autoceļu fondos. Ņemot vērā, ka valsts autoceļu fonds bieži vien remontē un uztur kārtībā arī tos ceļus, kas atrodas pašvaldību teritorijās, un ka bieži šeit ir vajadzīgs varbūt lielāks ieguldījums un, teiksim, varbūt cita mēroga darba organizācija komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība... Aristids Lambergs - LNNK. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti! Es tomēr aicinātu jūs nopietni pārdomāt mūsu, LNNK, iesniegumu. Šeit šie nodokļi sadalās puse uz pusi: puse - valstij, puse - pašvaldībai, un, ņemot vērā, ka pašvaldībām ir vismazāk līdzekļu, lai varētu sakopt savus ceļus, man liekas, pēc mūsu uzskata, pašvaldībām pienāktos vairāk - nevis 30%, bet 50%. Un vēl viens punkts ir šeit - lai tās pašvaldības, kur ir reģistrēts šis transportlīdzeklis, arī saņemtu lielāku daļu no vispārējās pašvaldību daļas. Tātad es lūdzu, aicinu jūs nopietni pārdomāt, aicināt un balsot par LNNK iesniegumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ministrs Andris Gūtmanis, lūdzu!

A.Gūtmanis (Latvijas Republikas satiksmes ministrs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es gribētu teikt tā, ka tie procenti nav no gaisa ņemti, tur apakšā ir tāda sistēma, ka ir aprēķināta kravu plūsma pa mūsu tranzītceļiem, pa tiltiem. Vislielākā - jūsu informācijai - noslodze ir uz šosejām Rīgas reģionā, kur brauc apmēram 10 000 mašīnu dienā, ir tādas, kur 5000 mašīnu dienā brauc, un ir tādas vietas, kur brauc 20 mašīnu dienā. Tālāk tas rēķins ir tāds, ka mums ir apmēram 8000 kilometru to ceļu, pa kuriem visvairāk mašīnu brauc, kopā ar 60 000 zemes ceļu un arī ceļiem ar melno segumu. Un tomēr šie ceļi iztur vislielāko slodzi. Un valsts ceļu fondam nākamajā gadā ir jāaprūpē tādas vietas kā Ludzas apeja, Rēzeknes apeja, tilti, Jelgavas tilti - tas viss ir valsts ceļam, tā ka te tie procenti ir aprēķina pamatā. Tās naudas pietrūkst gan valsts, gan pašvaldību ceļiem, un fonds atļauj mums iedibināt sistēmu un kārtību. Vakardien ir parakstīts pirmais kredītu līgums ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, aizņēmumu līgums uz 10 gadiem, lai mēs varētu 10,4 miljonus nākamgad ielikt šo ceļu remontā. Bet, ja mēs sagrausim šo sistēmu, tad mēs nevarēsim atdot atpakaļ tos kredītus un nevarēsim arī plānot tālāk šo ceļu infrastruktūras attīstību, jo es gribētu teikt tā, ka mums vajadzēs vismaz vēl 5-6 gadus, lai sasniegtu to līmeni, kādi ceļiem ir nepieciešami, lai tie būtu uzturēti tā, kā vajag. Es domāju, es uzaicinu atstāt šo proporciju, savādāk nojuks sistēma, un vajadzēs līdzekļiem meklēt arī citus avotus. Vēl būs viens likums par degvielas akcīzi, ar ko papildināsim ceļu fondu, un tad būs labi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Janeks - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Janeks (TPA).

Nu Gūtmaņa kungs ļoti mīlīgi un skaisti norunāja, bet tā gan dabā neizskatās, ka būtu kāda sistēma. Piemēram, Liepājā vai Liepājas rajonā vismaz nav zināma tāda perspektīva sistēma - vai greiderēšana notiks, kuru ceļa posmu gatavošana vai veidošana notiks, vai remonts kur notiks, un man subjektīvi... Es pašreiz runāju savā vārdā, es nevaru runāt frakcijas vārdā, jo mums varbūt katram ir savs viedoklis, bet es savā vārdā runāju. Un es neticu tai 70% centralizācijai, ka tie godprātīgi tiek novadīti atkal atpakaļ arī uz tiem ceļu posmiem, kas ir attālāki no Rīgas. Ap Rīgu jau te ir ļoti labi, ir diezgan labi ceļi, bet to nevarētu teikt par tālākiem. Es, piemēram, Liepājā personīgi nevaru piebraukt pie mājas, kurā es dzīvoju, ne pa vienu ielu. Es esmu griezies pie valdes, tiem darbiniekiem, kas atbild par ielām, bet viņi pasaka, ka nav naudas un ka neko nevar salabot. Nolauzti jau ir, tā teikt, automašīnai divi riteņi, un, es saku: ieberiet varbūt vismaz šķembas vai izdedžus, vai nogreiderējiet, bet viņi pasaka - nav naudas, un viss. Un jūs paši tur tā esat nolēmuši, ka mums viņas nav. Un es pilnīgi personīgi piekrītu LNNK priekšlikumam, ka tas būtu ļoti godīgi - pusi un pusi, jo arī provincē ir jābrauc cilvēkiem, ne tikai ap Rīgu ar mersedesiem un opeļiem. Arī tur ir jābrauc un arī tur vajag remontēt, un mēs nevaram tik daudz nocentralizēt, tas nav godprātīgi. Es personīgi balsošu par LNNK priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis - satiksmes ministrs. Otrreiz.

A.Gūtmanis (Latvijas Republikas satiksmes ministrs).

Cienījamais Janeka kungs! Es gribētu, lai ticības vietā mums būtu likums, un tad es gribētu jums atgādināt, ka ceļu fondu mēs iedibinājām šogad un tas sāka darboties no maija mēneša. Un tālāk es gribētu, Janeka kungs, jūs informēt par to, ka ceļš no Rīgas uz Liepāju un visi tie Liepājas piebraucamie ceļi uz ostu, kurā krava šogad pieaug dubultīgi un būs turpat vai miljons tonnu, ka tur brauc visi kokmateriāli, tie brauc pa tiem ceļiem, par kuriem, ja jūs nobalsosit 50%, ka dosim tos ceļu fondā, tad nebūs naudas, par ko tos ceļus uz Liepāju uzturēt. Es gribētu jums teikt tā, ka, protams, situācija ir tāda, ka, risinot sociālos jautājumus, mēs gan šīgada budžetā, gan pagājušā gada budžetā neatradām prioritāti ceļu uzturēšanai, un tie līdzekļi, kurus šodien mēs ieliekam Latvijas ceļos, tie sastāda 8% no tās vajadzības. Es atvainojos visiem Latvijas autobraucējiem un iedzīvotājiem par neērtībām uz mūsu ceļiem, par to, ka ar tiem 8% var aizbērt atsevišķas bedrītes citviet tikai, bet es gribētu, lai, Janeka kungs, jūs ticētu, ka šī sadalīšana nenotiks zem galda un ka šie te procenti ir izdiskutēti kopā ar Pašvaldību savienību, un ka būtībā nav jau ministrijai tie ceļi. Visi ceļi atrodas pašvaldībās, un visās pašvaldībās atrodas valsts ceļu dienests, kas kopā, manā uztverē, strādā roku rokā. Protams, konflikti veidojas tāpēc, ka pietrūkst to līdzekļu. Konfliktēsim par tām lietām un meklēsim kopīgi tās prioritātes, bet es vēl vienu reizi uzaicinu - ja mēs sagrausim šo sistēmu, tad jau mēs pie tām ostām nevarēsim neko vairs pievest.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Pēteris Tabūns - LNNK!

P.Tabūns (LNNK).

Es saprotu Gūtmaņa kunga rūpes par tiem ceļiem, par kuriem galvenokārt viņš ir atbildīgs, bet paanalizēsim. Mēs ļoti labi zinām, kādi ceļi un kādā stāvoklī šobrīd ir pašvaldībās jebkurā no republikas pilsētām, rajonu pilsētām, centriem un mazākām pilsētiņām. Kad mēs iebraucam tur, gandrīz vienalga, kuru pilsētu paņemtu, ceļi ir drausmīgā stāvoklī. Kādi ceļi, kādas ielas ir Rīgā? Mazās ieliņas? Kas tās labos? Drīz jau ne pa trotuāriem, ne pa ceļiem un šīm ielām nevarēs iziet pat kājām. Un, ja mēs neatbalstīsim pašvaldības, nedosim tām iespēju labot šīs ielas, tad stāvoklis paliks vēl drūmāks. Rīgā šis stāvoklis ir šausmīgs, jūs ļoti labi to zināt. Centrālās ielas kaut kā salabotas, bet mazās ieliņas? Tāpēc es domāju - un ne velti Janeka kungs arī atbalstīja LNNK priekšlikumu -, ka tas ir ļoti loģiski, ja 50% no šiem ienākumiem dod pašvaldībām, lai varētu beidzot ķerties klāt. Tās jau neķeras nemaz pie šo ielu salabošanas, jo vienkārši naudas pietrūkst. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Redziet, ja runājam par ceļiem, tad vajadzētu atcerēties varbūt vienu lietu. Tanī laikā, kad bija sociālisms, kā man te stāsta priekšā, tanī laikā lielsaimniecībās, kolhozos bija sava tehnika, ar ko uzturēt šos ceļus kaut kādā kārtībā. Ceļi tika greiderēti, ceļi tika laboti, sniegs tīrīts, nu viss, kas, teiksim, bija daudzmaz nepieciešams, tika izdarīts. Tagad šī sistēma ir sajukusi, tās vairs nav, un tanī vietā ir iestājies tukšums. Mēs varam laukos redzēt veselu virkni ceļu, kurus gadiem ilgi neviens nav greiderējis. Es nerunāju par mazajiem ceļiem, kas iet uz atsevišķām mājām, es runāju, teiksim, par lielceļiem, kas gadiem ilgi nav greiderēti. Jūs iedomājieties situāciju, kāda iestājas laukos pēc kārtīga puteņa ziemā. Pasakiet, kādā veidā tas cilvēks lai tiek pie ārsta? Kādā veidā, teiksim, lai nomirušu cilvēku aizved uz kapsētu? Redzat, tās ir tādas lietas, par kurām mēs šeit nemaz neatceramies.

Ko es gribētu ar to sacīt? Es saprotu, ka valsts budžets ir vājš un ka tur, teiksim, naudas šai lietai ir maz, un ka visur ceļus sataisīt nevar, bet tad varbūt vajadzētu ieviest, piemēram, tādu kārtību, ka vienreiz gadā ceļš ir jānogreiderē. Vai, piemēram, ka divreiz ziemā lielceļiem sniegs ir jānotīra un ka, piemēram, varbūt asfaltētajiem ceļiem vajadzētu vienreiz pa gadu vismaz aizbērt bedres ciet. Lūk, šo minimumu vajadzētu uzrakstīt, kurš ir jāizpilda un kuram nauda ir jāatrod, jo citādāk, teiksim, mēs tiešām savus lauku cilvēkus drīz pārvērtīsim par sniega cilvēkiem vārda vistiešākajā nozīmē. Jo vienkārši nevar atrunāties tikai ar to, ka nav, nav, nav... Ir jāatrod, un nekā cita nevar darīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu uz šo jautājumu paskatīties plašāk, stratēģiskā nozīmē, jo es negribu iedziļināties problēmās, par ko te teica deputāti. Visiem mums ir skaidrs, ka visi mūsu ceļi, gandrīz visi, ir kritiskā stāvoklī, bet mums ir jāskatās uz šo problēmu stratēģiski. Ja šodien Padomju armija jeb Krievijas armija ir izgājusi no Liepājas ostas, tad skaidrs, ka kravu apgrozījums tur pieaugs ļoti strauji, un tāpēc arī valstiski prioritāte šobrīd būs Liepājas ceļam. Tas tā ir, un tas, šī te kravu apgrozība, ienesīs budžetā lielu naudu, un būs arī naudiņa tālāk tiem mazajiem ceļiem. Bet, lai varētu šo stratēģiju īstenot, šobrīd tiešām valdībai, respektīvi, centrālajam budžetam ir jāatstāj vairāk naudiņas, lai varētu stratēģiski pieiet šim jautājumam. Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Vārds Anatolijam Gorbunovam - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es tikai, domādams, par ko balsot šajā situācijā, nokļūstu varbūt tādā pretrunā, ka deputāte Seile un deputāts Tabūns stipri pretrunīgi runā pretim viens otram, jo par vienu un to pašu priekšlikumu deputāts Tabūns iestājas par to, lai Rīgai būtu 50%, bet tādā gadījumā, deputāte Seile, ja es par to balsoju, tad Dundagas ceļš no Rīgas būs bedrēs. Un tas pilnīgi ir jāsaprot, jo - ko mēs saprotam ar pašvaldībām? Deputāte Seile ar pašvaldību saprot vietējo pašvaldību, bet šeit jau runa ir par visām pašvaldībām, un tad tomēr drusciņ ir jāpadalās, bet tad LNNK priekšlikums ir pretrunīgs arī starp pašiem deputātiem, kuri proponē vienu un to pašu priekšlikumu, bet tur var iznākt dažāds rezultāts. Un es tikai izteicu savas pārdomas.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Deputāts Grīgs - Zemnieku savienība. Lūdzu!

O.Grīgs (LZS).

Es tad atvainojos, es uzzināju: kādreiz saka "Prezidij" un, neizturot pauzi, saka "priekšsēdētāja kungs", un tas varbūt kādreiz iznāk kopsakarībā, sakot "Prezidija priekšsēdētāja kungs". Es tā absolūti nedomāju, es arī nepieminu "augsti godātais" vai kā savādāk, tāpat "Prezidij", tas ir, Gorbunova kungs, es ļoti jums atvainojos.

Bet nu par to, kas attiecas uz šo apspriežamo jautājumu, par ko šeit debatēja. Tomēr tiem līdzekļiem ir jānonāk valsts kopējā kasē. Un es šeit pievienojos Gūtmaņa kungam diemžēl... (Smiekli zālē.) Jā, diemžēl, jo tik tiešām vienreiz ir jādala pa visiem pagastiem, pa visiem... pa visām pašvaldībām. Un, ja jau pēc vakardienas vētrainajām debatēm... tad es arī gribētu teikt tā, kā šeit izskanēja, teiksim, par vārnas ķērcieniem... te kaut ko runāja no ornitologu puses, tātad skatīsimies no vārnas lidojuma skatījuma - tie ceļi tomēr ir jāsalabo! (Starpsaucieni no zāles: "Vārna vārnai acīs neknābs...")

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Otrreiz, lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Es ļoti īsi, bet es neesmu otrreiz, es esmu pirmo reizi par šo pantu. Es runāju par iepriekšējo pantu debatēs.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos.

A.Seile. Es gribu precizēt savu viedokli šajā jautājumā. Tik tiešām es esmu pirmām kārtām par Dundagas pašvaldību, kā teica Gorbunova kungs, un pēc tam arī par Rīgas pašvaldību. Bet šis LNNK priekšlikums man ir pilnīgi pieņemams, es to atbalstu, jo te ir paredzēts, ka 50 procentu ir pašvaldību autoceļu fondos. Neviens nesaka, ka tas tikai Rīgai vai tikai Liepājai, šos fondus var arī pārdalīt pašvaldības. Bet, tiklīdz tas ienāks valsts budžetā, tā ne knipucīti ārā nedabūs, un es aicinu deputātus neaizmirst, ka ir taču vēl pavisam citi līdzekļi, kuri nonāk valsts budžetā priekš autoceļiem un tieši Satiksmes ministrijai. Tas ir akcīzes nodoklis, no kura tāpat nāk atskaitījums, un šo atskaitījumu dala un pārdala Satiksmes ministrija, bet pašvaldībām ir jādod tiesības rīkoties ar savu naudu. Šīs naudas nav ne Liepājai, ne Dundagai, ne Rīgai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gundars Bērziņš, pēc tam - Pēteris Tabūns.

G.Bērziņš (LZS).

Šeit tomēr, manuprāt, ir viens kārtējais gadījums, kad ļoti būtisku, svarīgu jautājumu, ļoti sarežģītu komplicētu sistēmu mēs gribam ļoti vienkārši ar nobalsošanu mainīt. Par reģistrāciju. Reģistrācijas pašreiz nav katrā rajonā, ir starprajonu reģistrācijas, tātad šie daži rajoni cietīs.

Otrs, kas ir. Tomēr tiek sadalīti... jūs redzat, piemēram, Rīgā reģistrētās mašīnas un Rīgas rajonā. Ja būs šī formula... šobrīd tomēr ir mēģināts kaut kādā veidā domāt par kopējo ceļu stāvokli valstī, par braukšanu mašīnās pa visiem ceļiem, ne tikai tanīs vietās, kur reģistrēts. Būs vietas, kur būs ļoti blīvi, kur varbūt šie līdzekļi daļēji parādīsies, bet būs vietas, kur stāvoklis katastrofāli pasliktināsies. Un tāpēc es nesaku, ka šī sistēma, kas šobrīd ir, ir ideāla. Tā tomēr pietiekami nesen ir sākusi strādāt. Es tomēr gribētu, lai uzticētos speciālistiem, šo sistēmu strādātu, mēs iepazītos... ar LNNK pārstāvjiem, pēc kāda laika uzklausītu, kā šī sistēma strādā, uzklausītu pašvaldības, jo tomēr šis jautājums kopumā ir ar Pašvaldību savienību pārrunāts. Un tad, ja mainīt, tad mainīt sistēmu, apzinoties, cik tas ir sarežģīti un kādas visam tam ir sekas. Tomēr labojums izsauc ļoti daudzas un neatgriezeniskas sekas. Un šis nodoklis jau Saeimā tiek skatīts ne pirmo reizi, un negribu atgādināt, ka tieši par pašvaldību daļu palielināšanu bija, ja nemaldos, Zemnieku savienības deputāta Tomiņa kunga priekšlikums, kur iepriekš nobalsoja, un mēs bijām arī par šo pašvaldību daļu palielināšanu un šī pašvaldību ceļu fonda veidošanu. Tas ir 5. Saeimā balsots lēmuma projekts. Bet pārējie tomēr uz tik radikālu soli... tomēr tas izsauc ļoti smagas neatgriezeniskas sekas. Es tomēr piedāvātu pašreiz to pieņemt tādā formā, kādā tas ir, un, ja ir nepieciešams, iepazīties ar šo sistēmu un tad pieņemt nopietnus un atbildīgus lēmumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es ieteiktu visiem deputātiem arī kādreiz parunāties ar savām pašvaldībām. Man jau vairākas reizes pašvaldības vadītāji ir runājuši tieši par ceļu fonda sadali. Līdz šim esošajā sistēmā, neskatoties uz to, ka viņiem pienākas zināmi procenti, viņi šo zināmo procentu pat nesaņem, viņi saņem vienu trešo daļu no esošā. Un viņi tiešām pārmet to, ka viņu teritorijā reģistrētās transportlīdzekļu summas ir vairāk nekā tas, ko viņi saņem atpakaļ ceļu fondā. Tā ka es aicinu deputātus atbalstīt LNNK priekšlikumu, kas skaidri un gaiši pasaka, ka ir 50 procenti valstij, 50 procenti- pašvaldības fondā, tas ir pirmais. Otrais ir - no katra rajonā reģistrētā transporta līdzekļa puse, vismaz puse, nonāk atpakaļ tajā rajonā, kur lietotāji dzīvo. Un es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Jūs komentēsiet? Aija Poča - referents.

A.Poča (LC).

Es saprotu, ka šeit ārkārtīgi saskaras divas intereses - praktiski pašvaldību intereses, no vienas puses, un, no otras puses, - visas valsts intereses, tautsaimnieciskās intereses. Jā, mēs katrs gribētu savu ceļu labāku, gludāku, asfaltētu un tamlīdzīgi, bet parēķināsim, cik tiešām ir šo asfaltēto ceļu, kas ir tautsaimniecības maģistrāles, pa kurām ies transports, starptautiskais transports, kas mums nesīs iekšā līdzekļus budžetā! Jāskatās jau ir plašāk un kopsakarībās visi šie jautājumi, un parēķiniet izmaksas, cik maksā savest kārtībā vienu asfaltētā ceļa posmu un cik... es šeit nerunāšu par pilsētu, par Rīgu, konkrēti, - bet cik maksā saremontēt, teiksim, vienu zemes ceļu. Tās izmaksas tomēr ir par kārtu mazākas. Un mums, pirmām kārtām, ir jāsaved šie lielie ceļi kārtībā. Bez tam, ja es pareizi atceros, mums jau nav viens vien šis specializētais fonds, mums ir Valsts meža fonds, mums ir arī Medību likumā paredzēts Medību fonds, un jau savā ziņā, var teikt, par tradīciju ir izveidojies atskaitījumu procents: 30 procentu - pašvaldību fondos un 70 procentu - centralizēti. Ja es pareizi atceros, arī Dabas resursu likumā bija paredzēta šī attiecība, un tad taisni jūs, deputāti, bijāt tie, kas uzstājās un teica, ka dabas aizsardzības programmas ir tās, kuras būtu jārealizē centralizēti, jo nevarētu šos līdzekļus izšķiest katrai pašvaldībai, atdot, kur faktiski šeit varētu būtu šī atdeve. Es personīgi tomēr lūgtu atbalstīt, pareizāk sakot, neatbalstīt LNNK deputātu priekšlikumu. Un lai paliek tas variants, kāds jau bija komisijai, tas ir, Ministru kabineta iesniegtais un arī komisijas atbalstītais variants par 70 procentiem un 30 procentiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas deputātu Kiršteina, Lamberga, Puriņas priekšlikumu - izteikt 4. panta pirmo daļu tādā redakcijā, kāda jums ir piedāvāta. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 33, atturas - 17. Nav pieņemts.

A.Poča. Nākošais ir deputāta Bērziņa priekšlikums - papildināt šo ceturto pantu ar jaunu rindkopu par to, ka juridiskās personas, kuru īpašumā ir vairāk par 30 transporta līdzekļiem, var izdarīt maksājumus pa daļām, sadalot šos maksājumus ik katru ceturksni. Daļēji par šo jautājumu deputāts Bērziņš jau debatēja, runājot par nodevas maksāšanu, kad apspriedām 2. pantu, bet es sapratu, viņš grib izteikt... Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet es saprotu, ka šeit būs debates.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ir palikušas 4 minūtes. Vai mēs atklāsim debates par šo papildinājumu? Neatklāsim.

Lūdzu reģistrāciju! Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Valdis Birkavs,

Vilnis Edvīns Bresis,

Jānis Jurkāns,

Ēriks Kaža,

Andrejs Krastiņš,

Oļģerts Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Velta Puriņa,

Andris Saulītis,

Jānis Ārvaldis Tupesis,

Joahims Zīgerists.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pārtraukums līdz 13.30, bet lūdzu ierasties savlaicīgi, lai pēc 5 minūšu pārtraukuma, kurš tagad jau parasti notiek, kad mēs sapulcējamies uz sēdi, nav jāslēdz sēde.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija kvoruma noteikšanai. Reģistrējamies. Rezultātu! Reģistrējušies ir 55 deputāti. Turpinām apspriest likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu"". 4.pants. Vārds debatēs Gundaram Bērziņam - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es jau pie šā jautājuma nedaudz pieskāros. Tātad priekšlikuma būtība ir tāda, ka juridiskajām personām, kurām ir īpašumā vairāk nekā 30 transportlīdzekļu, atļauts šo transporta nodevu dalīt un maksāt četras reizes gadā - katru kvartālu. Pie tam, es uzskatu, ka šeit arī pašam Ceļu fondam, kurā tiks iekasētas šīs nodevas, būs pluss, tāpēc ka šī četrreizējā maksāšana attiecas tikai uz gadījumu, ja tiek maksāts katru kvartālu, tātad - sākot ar pirmo kvartālu. Kā es jau teicu, gada sākumā ieņēmumi Ceļu fondā ir ievērojami mazāki, nekā tie ir gada vidū un gada beigās. Tāpēc arī es domāju, ka šeit administrācijai lielas problēmas neradīsies. Ar Gūtmaņa kungu mēs runājām, un viņš teica, ka to varētu arī sakārtot. Es tomēr aicinu šo labojumu pieņemt, jo šis nodoklis transporta uzņēmējiem vai uzņēmējiem, kas saistīti ar transportu, ir diezgan smags jauns slogs, kas palielinās salīdzinājumā ar pagājušo gadu ievērojami. Un aicinu tomēr domāt arī par to, lai kaut kādā veidā šī uzņēmējdarbība neiznīktu, jo šobrīd šī tendence, kad arī budžetā mums trūkst līdzekļu, mums ļoti daudz ko vajag pārdalīt un ir daudz neapmierinātu vajadzību... bet šī nauda var rasties tikai tad, ja uzņēmējdarbība attīstās, tad arī palielinās šo nodokļu iekasēšana budžetā un iespējas finansēt sociālās, kultūras, izglītības un citas programmas. Tāpēc es ieteiktu šo priekšlikumu atbalstīt. Es domāju, ka tas nerada nekādas problēmas. Manuprāt, tam ir tikai vairāki plusi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis - satiksmes ministrs. Lūdzu!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Lai nebūtu mums ilgi jākavē laiks debatēs par šo punktu. Es domāju, ka tur ir loģika iekšā, un Satiksmes ministrija atbalsta to.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - referents. Bet tad debates beidzam.

A.Poča (LC).

Protams, man komisijas vārdā ir ļoti grūti uzturēt spēkā šo priekšlikumu par deputāta Bērziņa priekšlikuma neatbalstīšanu, ja satiksmes ministrs saka, ka to lietu varētu atrisināt. Vienīgi šeit varētu veidoties zināma pretruna ar to likuma redakciju, likuma panta redakciju, kuru mēs nobalsojām pirms pārtraukuma. Par to, ka nodevu maksā visas juridiskās un fiziskās personas, uz kuru vārda reģistrēti transportlīdzekļi, ik gadus pirms attiecīgā transportlīdzekļa kārtējās tehniskās apskates. Līdz ar šo šeit parādīsies... Te varbūt būtu jāraksta par atliktajiem maksājumiem kā citādi, šī redakcija līdz ar to nav... Un vēl likuma 4. pantā ir redakcija, ka nodevu par autobusiem, kuriem tehniskā apskate gada laikā izdarāma divas reizes, var maksāt pa daļām (katru reizi - 50%). Tātad šeit parādās divas dažādas kārtības. Līdz ar to tas varētu vienkārši ļoti sarežģīt šā likuma realizāciju. Bet, protams, deputātiem ir jāizšķiras, kuru priekšlikumu atbalstīt - vai deputāta Bērziņa vai komisijas. Viss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 1, atturas - 14. Pieņemts. Nākošo pantu!

A.Poča. Nākamais ir 5.pants. Šeit ir runa par atbrīvošanu no nodevas. Šeit ir Saeimas deputātu Kiršteina, Lamberga un Puriņas priekšlikums, ka no nodevas tiek atbrīvoti maršrutu autobusi pasažieru pārvadājumiem. Komisijas priekšlikums bija - neatbalstīt. Es gribu argumentēt, kāpēc. Nodevu maksā fiziskas un juridiskas personas, līdz ar to maršrutu autobusi nav šīs nodevas maksātāji, līdz ar to viņi nevar tikt varbūt atbrīvoti.

Otrām kārtām, likmes ir paredzētas pēc masas, nevis pēc lietošanas pazīmes. Tātad maršrutu autobusi - tā nav pazīme, pēc kuras maksā likmi. Likme ir pēc masas un iedarbības uz ceļu.

Treškārt. Zināma pretimnākšana jau maršrutu autobusiem ir, teiksim, autobusiem kā tādiem, jo, neskatoties uz to, ka tiem masa ir virs 12 000 kilogramiem, nodeva ir 100 latu. Turpretim smagajām mašīnām jeb kravas mašīnām ir 150 latu. Tātad šeit ir jau zināma priekšrocība autobusiem dota. Līdz ar to komisija lūdz neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Balsojumu frakcija uztur spēkā? Deputāts Uldis Lakševics - lūdzu! Kristīgo Demokrātu savienība.

U.Lakševics (KDS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es tomēr uzskatu, ka Saeimas deputātu Kiršteina, Lamberga un Puriņas priekšlikums papildināt 5.pantu ar jaunu otro daļu, ka no nodevas tiek atbrīvoti maršrutu autobusi pasažieru pārvadājumiem, ir pareizs. Tikai priekšlikumā vajadzētu ietvert tādu pašu formulējumu, kādu mēs pieņēmām jau deputātu Počas un Bērziņa priekšlikumā, - "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Jo tad mēs labāk varētu tomēr atšķirt, kurš ir maršruta autobuss. Ministru kabinets noteiktu, kurš ir maršruta autobuss un kuri ir autobusi, kuri nodarbojas ar tūrisma pārvadājumiem. Tad šis priekšlikums varētu būt ļoti labs. No šīs Augstās tribīnes jau ir daudz runāts par pasažieru autobusu transporta problēmām, par šās svarīgās un tautai ļoti nepieciešamās transporta nozares bēdīgo stāvokli, tāpēc vēlreiz gribu akcentēt un uzsvērt, ka šī transporta nozare nav rentabla nozare. Lai tā strādātu, ir nepieciešamas dotācijas. Piemēram, pilsētas pārvadājumiem - 60% un starppilsētu - 40%. Mēs līdz šim esam runājuši tikai par kompensācijām. Par padarīto darbu. Bet par dotācijām - par to mēs nerunājām, un, kā redzam, arī likumprojektā par valsts budžetu 1995.gadam nav tāda ieraksta par dotāciju pasažieru pārvadājumiem. Piemēram, 8 miljoni - par nerentabliem autobusu maršrutiem vai 4 miljoni - par dzelzceļa pārvadājumiem.

Tiesa, paskaidrojumos par valsts budžetu, kā mēs redzam, tiek ierakstīti valsts investīciju objektu sarakstā 20 autobusi, bet bez nepieciešamās naudas seguma. Protams, man jau varētu aizrādīt un teikt, ka dotācijas autobusu pārvadājumiem jau ir jāmeklē tajā pašā jaunizveidotajā Ceļu fondā. Cik es zinu, pasažieru pārvadātāju asociācijas pārstāvjiem jau ir bijušas sarunas ar Satiksmes ministriju un bija sākumā arī tādi solījumi, ka varbūt pusi no nodevas varētu Ceļu fonda rīkotāji tiešām atmaksāt autobusu pārvadājumiem atpakaļ. Bet tas nav formulēts šajos priekšlikumos, un tāpēc es domāju, ka ir tomēr jānosveras par labu LNNK deputātu priekšlikumiem. Ceļu fonds pašreiz vēl nav piepildīts ar līdzekļiem, ar naudu. Tas ir jātzīmē pirmkārt. Un, otrkārt, - ka viena no lielākajām un grūtāk risināmajām transporta nozares problēmām ir nesakārtotie un sliktie autoceļi. Un to sakārtošanai būs, protams, nepieciešami Ceļu fonda līdzekļi, gan lieti noderēs arī tas kredīts, par kuru jau šeit runāja satiksmes ministrs. Ceļi ir jāsakārto, bet es domāju, ka pa tiem autoceļiem ir jābrauc arī autotransportam. Protams, autobusiem un arī maršrutu autobusiem. Kas tad valstī atbild par pasažieru pārvadājumiem? Varbūt tās ir pašvaldības? Mēs skatāmies, kā mazākajās pilsētās, tādās kā Limbažos, pašvaldībai vispār par to galva nesāp, jo maršrutu autobusu un maršrutu autobusu veiktu pārvadājumu vispār vairs nav. Lielākajās pilsētās, tādās kā, piemēram, Ventspils, kur mēs redzam, ka... tā ir bagāta pilsēta - pēc likumprojekta par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā, bet arī šī pilsēta nav bagāta ar pilsētas autobusiem. Tie ir veci un sagrabējuši, to mūžs ir gads vai divi. Ja tā turpināsies, arī Ventspilī, dabīgi, nebūs problēmas. Vienīgā problēma ir Rīga, jo šeit, pa Rīgu, braukā dzeltenas "dāvaniņas", kur ir virsū rakstīts - "Ar sveicienu no Kopenhāgenas", tāpēc es saprotu, ka LNNK deputātu priekšlikums ir arī vērsts uz lielo pilsētu Rīgu. Lai šie braucieni varētu turpināties, mums tomēr ir jādod kaut kāds aizvējš šai nozarei. Tāpēc es domāju, ka nozares speciālistu, nozarē strādājošo, uztraukums ir liels un spriedze pieaug, un spriedze pieaug tajās tautsaimniecības nozarēs, kur draud iznīcība un sabrukums. Tāpēc es domāju, ka ir vērts balsot par LNNK deputātu Kiršteina, Lamberga un Puriņas priekšlikumu, tikai vajadzētu tomēr piebilst: "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš", Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es principā arī atbalstītu šādu priekšlikumu, bet tikai ar atrunu, ja no šā priekšlikuma būtu skaidri un gaiši saprotams, ka runa ir par valsts vai pašvaldības pārziņā esošo maršruta autobusu. Tagad parādās arvien vairāk un vairāk privāto uzņēmēju, kuri strādā, jā, es atvainojos, strādā uz maršruta autobusiem, tie tagad saucas taksobusi, bet oficiāli tādā veidā fiksēts tas nav, un, ja mēs ierakstīsim - "maršrutu autobusi pasažieru pārvadājumiem", tad kāda starpība ir? Ja zemniekam būs jāmaksā par to, ka viņš ved sienu vai malku no meža, bet, ja kāds iegādāsies autobusu un pārvadājumus veiks starp valsts vai pašvaldības reisiem, lai atvieglotu cilvēku dzīvi, viņam tad nebūs jāmaksā. Cik es saprotu, tad vispār šā likuma jēga ir rast līdzekļus Ceļu fondam. Tātad šeit ir svarīga tā autobusa masa un tas, kādu iespaidu tas atstāj uz ceļiem. Tā ka es nezinu... šādā redakcijā tas ir pārāk plaši. Ja šeit būtu atruna, ka tas nav šādā veidā, es domāju, ka laikam jau perspektīvā droši vien pakāpeniski šie valsts vai pašvaldību autobusi atmirs. Ka tie būs vairāk privātie. Es nezinu, šādā taksobusā, kur biļete maksā ... tā ir pavisam santīmos - skaidrā naudā. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Līnijas pastāv.") Līnijas? Līnijas pastāv. Es atvainojos, ir arī tā. Tagad mēs skatīsimies tālāk. Ja tiksim līdz grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur ir paredzēta arī administratīvā atbildība, ja strādā ne uz tās līnijas, bet var izņemt, lūk, šo atļauju un var tātad strādāt, nodarboties ar pasažieru pārvadājumiem arī fiziska vai juridiska persona, nevis valsts vai pašvaldības. Par to runāja šeit Lakševica kungs. Ja šeit šī atšķirība būtu uzsvērta, tad man nebūtu iebildumu, es ļoti labi saprotu, kādā stāvoklī ir mūsu valsts un pašvaldību autobusu parks. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates par šo priekšlikumu pabeigtas.

A.Poča. Godātie kolēģi! Pilnīgi izprotu problēmu, kas pastāv attiecībā uz mūsu maršrutu autobusu veiktajiem pasažieru pārvadājumiem, tikai gribu norādīt, ka tādā redakcijā, kāda šeit ir piedāvāta, - ka no nodevas tiek atbrīvoti maršrutu autobusi pasažieru pārvadājumiem - tas ir pilnīgi neloģiski un juridiskā ziņā nesakārtoti. Tieši tādā redakcijā mēs šeit nevaram rakstīt. Tā kā citas redakcijas, konkrētu priekšlikumu nav, mēs nevaram to atbalstīt. (Starpsauciens no zāles: "Laukos neiet autobusi!")

Sēdes vadītājs. Zvanu! Balsosim par deputātu Kiršteina, Lamberga un Puriņas ierosinājumu - papildināt 5.pantu ar jaunu otro daļu: no nodevas tiek atbrīvoti maršruta autobusi pasažieru pārvadājumiem. Balsojam. Rezultātu! Par - 20, pret - 12, atturas - 24. Nav pieņemts. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums - papildināt 5.pantu ar otro daļu, ka atvieglojumus šā likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktā norādītajiem nodevu maksātājiem var noteikt Ministru kabinets. Sakarā ar to, ka Saeima neatbalstīja priekšlikumu par 2.panta otro daļu, ārvalstnieki, iebraucot Latvijā, maksā transportlīdzekļu nodevu. Šis priekšlikums nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzējiem un deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to komisijas priekšlikums ir pieņemts.

A.Poča. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi par Pārejas noteikumiem. Sakarā ar priekšlikumu - izteikt visu šo likumprojektu jaunā redakcijā, 1.pārejas punkta noteikums paredz, ka ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē spēku 1994.gada 13.janvāra likums "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu". 2.pārejas punkts paredz, ka Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.janvārim jāizdod noteikumi par likuma 3.panta otrās daļas piemērošanu. Tas ir attiecībā uz atvieglojumiem lauksaimniecībā izmantojamam kravas transportam. Un trešais... Es ļoti atvainojos, šeit drukas kļūdas dēļ praktiski nav parādījies likuma spēkā stāšanās datums. Likums stājas spēkā ar 1995.gada 1.janvāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav iebildes. Komisijas priekšlikums pieņemts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā galīgajā redakcijā, tā kā tas bija steidzams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas -5. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums ir "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju". Deputāts Bunkšs - "Latvijas ceļš", komisijas vārdā.

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jūsu vērtējumam šodien tiek nodots likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju". Šis likumprojekts ir izskatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un šo likumprojektu mēs skatījām no vairākiem aspektiem.

Pirmais jautājums, kuru komisijā mēs paši sev uzdevām, bija - vai šāds likumprojekts vispār ir vajadzīgs? Pārbaudījām arī, kā tika ievērota iesniegšanas procedūra, kādi ir galvenie konceptuālie risinājumi, kas ir šajā likumprojektā iekļauti, kā arī mēģinājām atrast un konstatēt, vai šajā likumprojektā nav parādījušās kādas iekšējas juridiskas, vai, teiksim, terminoloģiskas pretrunas. Attiecībā uz pirmo jautājumu - vai likumprojekts vispār ir vajadzīgs - mums domstarpību nebija. Par to, ka likums ir vajadzīgs, mēs bijām pilnīgi vienprātīgi, tiesa, ar vienu nelielu piezīmi. Un šī piezīme bija tāda, ka mēs labprāt būtu komisijā šo likumprojektu redzējuši daudz agrāk. Jācer, ka šo trūkumu varbūt atsver tas, ka, pārbaudījuši iesniegšanas procedūru, vai visi nepieciešamie saskaņojumi ir saņemti, secinājām, ka saskaņots šis likumprojekts ir bijis - tā, kā tas ir nepieciešams un kā to prasa gan likums par pašvaldībām, gan likums par Ministru kabineta iekārtu. Bez tam papildus ir bijuši arī šie saskaņojumi ar Brīvo arodbiedrību savienību citām organizācijām. Un tāpēc tas vien jau ļauj domāt par to, ka šajā likumprojektā ir ņemti vērā dažādu sabiedrības slāņu viedokļi.

Tālāk - par galvenajiem konceptuālajiem risinājumiem, par kuriem mēs, izskatot likumprojektu, diskutējām un kuri varētu būt diskusiju objekts arī turpmākajos lasījumos.

Tātad, pirmkārt, viens no šādiem diskusijas objektiem ir šāds - vai zeme ar savu vērtību ir saistāma ar dzīvokļa vērtību, to izpērkot? Piedāvātā koncepcija paredz, ka zemes vērtība zem dzīvojamā fonda jāizmaksā reizē ar dzīvokli, to izpērkot. Šo zemes vērtību tur valsts, un pēc zemes īpašnieka precizēšanas - vai nu tā ir valsts, pašvaldība, juridiska persona vai privātīpašnieks - zeme zem dzīvokļa tiek pārdota privātīpašumā vai nomāta saskaņā ar valstī spēkā esošo likumdošanu. To, kāda tā likumdošana tātad ir, - to nosaka citi likumi, un tas, kādā veidā tiks kompensēts, kāds būs kompensācijas mehānisms, kā noteiks šo kompensāciju sertifikātos - naudā vai proporcionāli abos šajos maksājumu veidos, vai kādos citos maksāšanas līdzekļos, - tas arī ir jānosaka ar šiem īpašajiem likumiem. Bet kopumā šī piedāvātā koncepcija, ka dzīvoklis ir izpērkams kopā ar zemes vērtību, arī mūsu komisijā tika atbalstīta.

Tālāk. Nākamais tāds konceptuāls jautājums, par kuru šajā likumprojektā ir runāts, ir jautājums par to, vai nepieciešams dzīvojamais fonds sociāli maznodrošinātajiem. Tas ir, vai dotācijas būtu virzāmas uz sociālo objektu - dzīvokli vai māju - vai arī uz sociālo subjektu, tas ir, īrnieku. Šajā likumprojektā ir paredzēti abi risinājumi, nosakot, ka bez palīdzības sociāli maznodrošinātajiem pašvaldības ir tiesīgas noteikt sociālos objektus, tas ir, dzīvokļus vai mājas maznodrošināto īrnieku izmitināšanai.

Tālāk. Nākamais. Viens no konceptuālajiem jautājumiem, kas ir risināts šajā likumprojektā, ir - kādas ir tās institūcijas, kuras veic dzīvojamā fonda privatizācijas tehnisko izpildi. Principā šeit ir divas pieejas, un varbūt tās varētu pastāvēt viena no otras atsevišķi. Tas ir, ka visu dzīvojamo fondu pārņem pašvaldības un pašvaldību privatizācijas komisijas veic dzīvojamā fonda privatizāciju. Un otrs - ka visu dzīvojamo fondu pārņem valsts dzīvojamā fonda privatizācijas aģentūra un tālāk tātad veic šo privatizācijas tehnisko izpildi. Likumprojektā, es gribētu teikt, ir iets zelta vidusceļš un faktiski - atbilstoši šobrīd fiksētajam īpašumam vai tām struktūrām, kuru pārziņā šobrīd dzīvojamais fonds atrodas, - šo dzīvojamo fondu privatizāciju veic gan pašvaldības ar privatizācijas komisiju palīdzību, gan valdības izveidota privatizācijas aģentūra, kura veic valsts dzīvojamā fonda privatizāciju, sakārto kooperatīvo un cita veida dzīvojamo fondu atbilstoši vienotai dzīvokļu īpašumu likumdošanai, sakārto arī attiecības kopīpašuma apsaimniekošanā savulaik privatizētajā kolhozu un sovhozu dzīvojamā fondā un veic arī citas funkcijas. Jāsaka gan, ka šeit ir atsevišķi pie šā piedāvātā risinājuma arī dažas problēmas, par kurām nāksies runāt saistībā ar to, ka pašvaldības privatizē savu dzīvojamo fondu. Un tas ir jautājums par to, vai tas ir jāveic ar licencētām privatizācijas komisijām, kā tiek piedāvāts likumprojektā, vai šeit ir jānosaka nedaudz cita kārtība, ņemot vērā pašvaldību specifiku. Tāpat ir jāizdara arī precizējums attiecībā uz to šā likumprojekta daļu, kas nosaka privatizācijas aģentūras pienākumus un tiesības.

Tālāk. Nākamais konceptuālais jautājums, kas šajā likumprojektā ir risināts, ir jautājums par to, kādiem ir jābūt privatizācijas objekta, respektīvi, dzīvojamā fonda, un arī privatizācijas subjektu, tātad sertifikātu īpašnieku, ierobežojumiem, privatizējot dzīvokli. Likumprojekts paredz, ka attiecībā uz dzīvojamo fondu kā privatizācijas objektu ierobežojumi var būt Kultūras ministrijas slēdziens par objekta īpašo kultūrvēsturisko nozīmi. Ir objekti, kuri vispār netiek nepakļauti privatizācijai, - tādi kā dienesta dzīvokļi, dienesta viesnīcas. Un citi ierobežojumi. Un, kā jau tika iepriekš teikts, - objekti, kuri ar pašvaldības lēmumu tiek pārveidoti par sociālo dzīvojamo fondu maznodrošinātajiem. Ir reglamentētas arī sertifikātu īpašnieku tiesības privatizēt dzīvokli. Šeit ir jāatzīmē, ka tikai tajos gadījumos, ja īrnieks nav izmantojis dzīvokļa pirmpirkuma tiesības un nav nomaksājis īres un komunālos maksājumus, dzīvokli piedāvā privatizēt zemes īpašniekam - zem dzīvokļa esošās zemes īpašniekam, sertifikātu īpašniekam, - vai jebkuram citam sertifikātu īpašniekam. Jāatzīmē, ka šie jautājumi bija arī vieni no tiem, kas bija izraisījuši vislielākās diskusijas tieši likumprojekta sagatavošanas gaitā. Bez tam jāmin arī tas, ka, lai vadītu dzīvojamā fonda izpirkumu par sertifikātiem valstī kopumā, likumprojektā ir paredzētas tiesības Ministru kabinetam noteikt reģionālo dzīvokļu cenas koeficientu. Šā koeficienta lielumu reģionos būtu ieteicams noteikt pēc tam, kad likums tiks pieņemts Saeimā, un tad, kad dzīvokļu privatizācijas process jau būs sācies, kā arī būs izvērtētas pirmās piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Tātad šie jautājumi bija varbūt tie galvenie konceptuālie jautājumi, kuriem mums komisijā diskutējot nācās pievērst vislielāko uzmanību. Ja runājam par dažām terminoloģiskām nepilnībām, iekšējām pretrunām, tad šeit būtu jāmin, ka likumprojektu noteikti vajadzētu sakārtot atbilstoši Pašvaldību likuma prasībām tieši terminoloģiski. Kā es jau teicu, ir jāprecizē arī gan pašvaldību, gan privatizācijas aģentūras tiesības un pienākumi, kā arī jānosaka, kuri jautājumi ir risināmi dažos citos speciālos likumos.

Kopumā, ņemot vērā to, ka vairāk par 40% pašreizējo sertifikātu īpašnieku ir izteikuši vēlēšanos izmantot savus sertifikātus dzīvokļu privatizācijā, uzskatām, ka dzīvokļu privatizācijas process nav atliekams. Šis likumprojekts nav atliekams, un es aicinu Saeimu komisijas vārdā šo likumprojektu akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdi vada 5. Saeimas priekšsēdetāja biedrs

Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Ziņotājs ir savu ziņojumu beidzis. Uzsākam debates par likumprojekta principiem. Pirmais ir pieteicies Aristids Lambergs - LNNK. Pēc tam - Andris Grots.

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Likums "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju" faktiski aizskar visu Latvijas iedzīvotāju intereses. Privatizācijai pakļaujas 400 000 dzīvokļu valsts un pašvaldību dzīvojamajā fondā. Tātad gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ar dzīvokļu privatizāciju saistīti tieši.

Otrā iedzīvotāju grupa ir sertifikātu īpašnieki, kuri dzīvo nacionalizētajās mājās un komunālajos dzīvokļos, ļoti mazos un nepiemērotos dzīvokļos un cer pēc šī likuma pieņemšanas uzlabot savus dzīves apstākļus, nopērkot dzīvokli privatizācijas procesā par sertifikātiem, nevis pērkot dzīvokli dzīvokļu tirgū par naudu, jo šādu līdzekļu vienkārši nav.

Trešā iedzīvotāju grupa ir tie sertifikātu īpašnieki, kuriem savs dzīvoklis, māja ir, bet kuri ar bažām vēro kopējo situāciju sertifikātu tirgū un nav pārliecināti, ka valsts izsniegtos vērtspapīrus - sertifikātus tiešām ar reālu mantu atprečos. Tāpēc Dzīvokļu privatizācijas likums jāaplūko kopumā ar visu sertifikācijas procesu valstī, jo sertifikātu atprečošana pret reālu valsts īpašumu ir viena no iespējām, ja ne vienīgā, kā Latvijas pilsoņiem iegūt saimniecisko varu Latvijā.

Pirmais. Aplūkojiet likumprojekta 20. un 22.pantu. Apšaubāma ir tēze, ka pilsoņi - sertifikātu īpašnieki, kuri vēlas un kuriem sen jau vajadzēja uzlabot dzīves apstākļus, varēs pretendēt tikai uz tādu dzīvokli, kur īrnieks nav nomaksājis īres un komunālos maksājumus un ar tiesas lēmumu no dzīvokļa izlikts. Veidojas situācija, ka pilsonis, kas nodzīvojis visu mūžu sliktos apstākļos, tikai skatījies, kā ceļ jaunus Rīgas mikrorajonus, šajos dzīvokļos arī nekad netiks, jo tajos dzīvo ienācēji, pamatā jauni cilvēki, kas īres maksu var nomaksāt. Tāpēc līdz otrajam lasījumam komisijai jāaplūko iespēja, kā dzīvokļu iegūšanas iespējas saistīt ne tikai ar īres un komunālo maksājumu nokārtošanu, bet arī ar citiem nosacījumiem, kuri aizsargā Latvijas pilsoņu intereses. Piemēram, par precedentu varētu izmantot Rīgas Domes nesen pieņemto lēmumu, kurš nosaka dzīvokļa kā īpašuma iegūšanas nosacījumu saistīt ar Latvijā nodzīvotajiem gadiem.

Otrais. Likumprojekta 16.pants nosaka to pircēju loku, kuri varēs iegādāties dzīvokli īpašumā. Šajā pašā pantā runāts par PSRS Bruņoto spēku atvaļinātajiem pensionāriem, kuriem saskaņā ar līgumu starp Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas valdībām par atvaļināto pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību Latvijā, dzīvoklis, kurā viņi pašreiz dzīvo, pienākas īpašumā par brīvu. Kārtību, kādā šāds dzīvoklis pārreģistrējams par privātīpašumu, nosaka Ministru kabinets. Būtu jāatceras, ka Ministru kabineta noteiktā kārtība nevar būt pretrunā ar 1992.gada Augstākās padomes lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" spēkā stāšanās kārtību" 18.punktu, kurā teikts, ka līdz 1993.gada 31.decembrim tikai par privatizācijas sertifikātiem var privatizēt valsts vai pašvaldību īpašumā esošos dzīvokļus. Tātad dzīvoklis jāizpērk īpašumā par sertifikātiem un nekāda to dāvināšana īpašām militārpersonām nav pieļaujama. Bez tam analizējama vispār līguma izpildes gaita, sevišķi daļā, kurā tika panākta vienošanās militārpersonām un ar tām saistītām personām atstāt Latviju šogad.

Trešais. Likums tieši nerisina jautājumu par dzīvokļa cenas noteikšanu. 37.pants nosaka, ka Ministru kabinets aprēķināto cenu varēs koriģēt, pielietojot reģionālās dzīvokļu privatizācijas koeficientus, tas ir, šo cenu reģionos palielināt vai samazināt. Pārāk zema, reālajam tirgum neatbilstoša dzīvokļu cena sarežģīs sertifikātu atprečojumu kopumā. Pārāk augsta cena - izveidos stāvokli, ka valstī vidējai pilsoņu ģimenei sertifikātu pietrūks. Tai nāksies savu dzīvokli ieķīlāt, un īpašuma vietā valsts ar sertifikātiem būs iedevusi parādzīmi.

Minētā iemesla dēļ reģionālās dzīvokļu cenas privatizācijas koeficients būtu jāapstiprina Ministru kabineta Finansu un ekonomikas komitejā pirms likuma "Par dzīvokļu privatizāciju" pieņemšanu trešajā lasījumā.

Ceturtkārt. Svarīgs jautājums ir dzīvokļu privatizācijas veicēju izvēle. Lai nepieļautu Dzīvokļu privatizācijas likuma dažādu pielietojumu un traktējumu un lai dzīvokļa privatizācijas process būtu atklāts un gan valstiski, gan no iedzīvotāju puses viegli kontrolējams, dzīvokļu privatizācija būtu jāveic neatkarīgai institūcijai. Sevišķi tāpēc, ka tā šo procesu neveiks uz budžeta rēķina.

Ir jāpapildina likumprojekta 2. nodaļa ar precīzāk reglamentētiem noteikumiem, jo dzīvokļu privatizācija saistās ar infrastruktūras - dažādu piebūvju, malkas šķūņu, garāžu utt. - privatizāciju un ar zemes tirdzniecību privātajai apbūvei.

Likumprojekts atbalstāms pirmajā lasījumā, tā galīgā pieņemšana būtu vēlama iespējami īsos termiņos, ne vēlāk kā 1995. gada februāra sākumā, lai, pieņemot likumu, sāktos reāla dzīvokļu privatizācija. Nepieciešams sākt veidot tās institūcijas, kuras realizēs likuma izpildi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākošajam vārds Andrim Grotam - Kristīgo demokrātu savienība, pēc tam - Druvim Skultem, "Latvijas ceļš".

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Piekrizdams daudzam tam, ko Lamberga kungs teica, man tomēr jāsaka, ka mēs neatrodam par iespējamu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Iemesli mums ir daudz un dažādi. Kristīgo demokrātu savienībā tika dibināta ekspertu grupa, kas šo likumu sīki izlasīja, izvērtēja, un tas tika atrasts par nepieņemamu. Lai iepazīstinu tikai ar dažiem iemesliem, kāpēc tā tas ir.

Pirmām kārtām, ja ir uzsākta cīņa pret korupciju, mēs tomēr izsakām zināmas šaubas, vai, sastādot vēl vienu privatizācijas aģentūru, korupcija mazināsies. Un, iesaistot tajā uzņēmējsabiedrības, kuras gan normālajā sabiedrībā būtu teicama lieta, tomēr šeit mums ir bažas, ka tas varētu veicināt vēl lielāku korupciju, jo te būs tad sakari ar lielu peļņu, un tur, kur ir liela naudas aprite, mēdz atrasties liela korupcija. Un vēl nav skaidrs tad arī likums, jo 5. pantā ir rakstīts, es citēju: "Dzīvokļu privatizācijas aģentūra privatizācijas tehnisko izpildi var uzdot licencētām uzņēmējsabiedrībām". Atkal - "var uzdot". Bet, ja ne tām, tad kuram? Un, ja tām, tad kā to var uzdot vienai privātai firmai? Tad ir par uzdošanu arī jāatrod nauda, ko samaksāt par to.

Tālāk ir 36. pantā paredzēta maksa par pakalpojumu, bet šis pakalpojuma lielums un šīs cenas lielums nekur nav pateikts.

Tālāk. Gribu pieminēt problēmu ar 119. un 602. sērijas lielpaneļu ēkām, kuras ietver ne tikai ēkas nesošās sienas, bet arī viena īpašnieka dzīvoklī esošās starpsienas un grīdu nesošās konstrukcijas, kas vienlaicīgi vienam īpašniekam tad iznāk grīdas pārsegums, otram īpašniekam tā iznāk grīda un tā joprojām. Un tad vēl beigās iznāks tā, ka privatizētājam būs jāsamaksā arī par to gaisu, kas tiek ietverts tajā dzīvoklī.

Un tālāk arī jāpiebilst, ka arī Latvijas pašvaldību savienība ir izteikusi nopietnas pretenzijas pret šo. Un es jau varētu diezgan ilgi runāt, tā mape, kā jūs redzat, ir visai bieza, taču man pietiks ar to, un katrā ziņā, ja to likumu pieņems pirmajā lasījumā, tad mums būs daudz kas sakāms otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Tālāk vārds Druvim Skultem - "Latvijas ceļa" frakcija. Lūdzu iesniegt vēl priekšlikumus. Vairāk šobrīd debatēs nav pieteikušies.

D.Skulte (privatizācijas valsts ministrs).

Cienījamie deputāti, man ir liels gandarījums, ka tomēr pēc ilgām debatēm gan frakcijās, gan debatēs ar arodbiedrībām, radošajām savienībām, pašvaldībām ir tapis šis likumprojekta teksts. Tas te ir nonācis pēc ilgām un garām cīņām, kas ir jau uzsāktas Augstākas padomes pilnvaru laikā. Un likumprojekts ir tādā stadijā, ka to ir iespējams akceptēt pirmajā lasījumā. Es gribētu aizstāvēt šo savu pozīciju tādēļ, ka ir mēģināts varbūt atrast ļoti daudz kompromisu, jo, kā jau minēja Lamberga kungs uzstājoties, ir ļoti dažādas domas. Un katrai sociālajai grupai ir savas intereses, protams, kā sabalansēt to īrnieku intereses, kuriem ir šis valsts dzīvojamais fonds, un varbūt arī to apakšīrnieku, kuri ir ilgojušies pēc šī dzīvokļa visu laiku.

Vai šo jautājumu politizēt vai nepolitizēt un vai caur dzīvokļu privatizāciju risināt nepilsoņu un nepilsoņu attiecības? Un es domāju, ka ir izdevies šeit sabalansēt šīs intereses, ņemt vērā izteiktos priekšlikumus gan no Pašvaldību savienības, gan no Brīvo arodbiedrību savienības, gan no radošajām savienībām un ka te ir reāls pamats uzsākt dzīvokļu privatizāciju. Un es gribu arī teikt, ka to parāda pašu iedzīvotāju, sertifikātu īpašnieku, attieksme, jo, reāli izvērtējot un veicot regulāras aptaujas par to, kā viens vai otrs sertifikātu īpašnieks vēlas izmantot savus privatizācijas sertifikātus, nospiedoši lielākais vairākums, tātad 40 procenti no sertifikātu īpašniekiem, vēlas apmaksāt savu dzīvokli privatizācijas procesā.

Par dažām konceptuālām lietām, kur es gribētu mazliet oponēt. Jautājums tātad ir par šīm atvaļinātajām militārajām personām. Godājamie deputāti, arī valdībai ir savas pilnvaras, un tās ir ierobežotas. Iekļaujot šo pantu, mēs balstījāmies tikai uz vienu dokumentu - tas dokuments ir šī starpvalstu līgumu pakete, kas šajā pašā zālē tika ratificēta, un šīs normas ir iekļautas šajā paketē. Es domāju, ka tie momenti, kas ir nepieciešami tātad papildus, lai nebūtu šāda varbūt sociālā netaisnība, ka militārajām personām tas ir par brīvu, bet šeit ir jāizmaksā par sertifikātiem citiem pilsoņiem un Latvijas iedzīvotājiem, tad Ministru kabinetam ir dotas šādas tiesības. To paredz arī starpvalstu līgumi, un mēs meklēsim šo ceļu, kādā veidā šo vērtību varētu nokompensēt un kādā veidā risināt attiecības ar šo te sociālo grupu, kas ir reāla. Viņa eksistē un viņa pastāv, un tas ir ielikts starpvalstu līgumos.

Par pašu pamatkoncepciju. Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka vissmagākās diskusijas bija par to, vai "trešās rokas" pretendentam, tātad sertifikātu īpašniekam, kuram nav šī ne valsts, ne pašvaldību dzīvokļa, vai viņam iesaistīties šajā tirgū, pretendējot uz aizņemtajiem dzīvokļiem. Jūs ļoti labi zināt arī, kādu vētru izsauca arī šie konceptuālie piedāvājumi, taču šajā te risinājumā tika atrasts viselastīgākais ceļš - tātad var pretendēt tikai uz tiem dzīvokļiem, bet pašvaldībai ir jāizbrīvē šie dzīvokļi no īrniekiem, kas nemaksā īri. Bet, ja īrnieks vēlas palikt attiecībās ar pašvaldību un godīgi maksā visus šos pakalpojumus un īres maksu, tad viņam netiek uzspiests iet šo privatizācijas ceļu un privatizēt šo dzīvokli. Tātad ir šis izvēles princips, un es domāju, ka tas ir demokrātiski un pieņemami lielākajai daļai gan īrnieku, gan arī to, kas cer kļūt varbūt par citu dzīvokļu īpašniekiem tuvākā vai tālākā nākotnē.

Vēl viens jautājums, kas ir ļoti būtisks un ko mēs risinājām, strādājot pie šī likumprojekta, ir condominium principa ievērošana. Lai mēs atrisinātu visus jautājumus, lai nebūtu tās problēmas, kas bija bijušajos kolhozos un sovhozos, privatizējot šos dzīvokļus, bet neievērojot principu, kur netika iekļauta koplietojamo telpu apsaimniekošana. Šeit ir šie jautājumi atrisināti, ir arī piedāvāts šis optimālais variants zemes jautājuma risināšanai, lai nākošais dzīvokļa īpašnieks būtu pilntiesīgs sava dzīvokļa saimnieks.

Tātad lūdzu jūs akceptēt to pirmajā lasījumā, un Lamberga kunga ieteikums ir ļoti racionāls, to būs iespējams izvērtēt otrajā un trešajā lasījumā, lai pēc iespējas drīzāk mēs pieņemtu šo likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošajam vārds Mārtiņam Ādamam Kalniņam no Latvijas Zemnieku savienības, un pēc tam ir pieteicies Edvīns Kide.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst uzmanību uz tādu problēmu, kura varētu rasties šajā likumprojektā, ja to īstenotu. Un tas ir tādos gadījumos, kur kāds ir atguvis savu bijušo īpašumu daļēji, kad varbūt pašvaldībai pieder ceturtā daļa no kāda īpašuma, bet trīs ceturtdaļas pieder privātīpašniekam. Un, ja tajā mājā, kā tas dažkārt mēdz būt, ir dzīvokļi, kur kādreiz lielie dzīvokļi ir sadalīti mazos gabaliņos, un ja tagad kāds no īrniekiem ar tiesībām privatizēt noprivatizē vienu nelielu daļu no tās mājas apdzīvojamās telpas, tad galu galā notiek tāda sadrumstalošana, jo tad īpašnieks nevar būtībā atgūt visu savu māju pilnībā un izremontēt vai kaut ko labu no viņas izveidot. Tā ka varbūt šādus gadījumus vajadzētu apdomāt. Un vai nevajadzētu dot tādas pirmās tiesības visu to īpašumu iegādāties pilnībā tam, kam jau lielākā daļa tā pienākas atpakaļ kā bijušajam īpašniekam vai mantiniekam? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Tālāk Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

E.Kide (TPA).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Sen gaidīta bija dzīvokļu privatizācija, sen gaidīti sertifikāti, vai tie labi vai tie slikti... Sertifikāti jau daudziem ir noreģistrēti, un beidzas reģistrācija un saņemšana. Protams, ir jāpāriet pie viena no galvenajiem privatizācijas objektiem - tas ir, pie dzīvokļu privatizācijas. Mēs samērā sīki esam iepazinušies frakcijā ar šo likumprojektu un atrodam, ka viņu varētu realizēt, protams, ar daudziem daudziem labojumiem. Par daudziem no šiem labojumiem, kas prasīsies šajā likumprojektā, jau ru nāja Lamberga kungs. Jā, tur ir tādi zemūdens akmeņi, kuri būtu jānovērš, lai pēc tam nerastos dažādas komplikācijas. Un pats galvenais, man šķiet, likumprojektā, it īpaši otrajā lasījumā, ir tas, ka tiks iesniegti arī priekšlikumi šim likumprojektam, jo ir jāskatās par cilvēku sociālo aizsargātību. Tieši par cilvēku sociālo aizsargātību. Par ko es baidos? Par tiem pantiem, kuri paredz, ka pēc 3 mēnešiem var izlikt no dzīvokļa to īrnieku, kurš nesamaksā īres maksu un komunālos pakalpojumus. Es jau Ziediņa kungam, vienam no autoriem, vaicāju: cik Latvijā ir tādu cilvēku, kuri patiešām nespēj samaksāt un kurus pēc 3 mēnešiem likumīgi ar šo likumu varēs izlikt? Cik tādu ir? Es nerunāju par tiem, kuri nemaksā, kurus nepiespiežam samaksāt un kuri varbūt patiešām būtu jāizliek. Cik tādu ir tūkstošu cilvēku? Tas ir pirmais.

Un otrais. Man bija arī šāds jautājums: vai pašvaldībām ir apmaiņas fonds, kur šos cilvēkus izvietot, kad pēc trim mēnešiem ar tiesas lēmumu viņi tiks izlikti? Tos, ka viņi netiks izlikti, es ļoti apšaubu. Šoreiz mēs varam pienākt pie tā bargā risinājuma, jo kārdinājums iegūt dzīvokli tam, kurš var to nopirkt par privatizācijas sertifikātiem, ir ļoti liels. Pašlaik bankas un daudzas licencētas iestādes uzpērk sertifikātus, uzpērk sertifikātus nevis prieka dēļ, bet uzpērk sertifikātus tādēļ, lai liktu tos lietā. Uzpērk sertifikātus, nevis lai ieliktu tos rūpniecības uzņēmumos, kas nes zaudējumus, bet lai pirktu dzīvokļus. Es tā parēķināju, ka, privatizējot par sertifikātiem, vidēji divistabu dzīvokli var dabūt par 250 ... nu 500 latiem. Var viņu dabūt. Bet dzīvoklis tajā pašā zonā pēc tirgus cenām maksā no 250 līdz 5 tūkstoši... tas ir, no 2500 līdz 5000, tad jūs saprotat. Ja es dabūju par sertifikātiem kā licencēta iestāde, banka vai apdrošināšanas iestāde, ja es pērku šos dzīvokļus vairumā, tad es maksāju... Šī iestāde, juridiskā persona, ar sertifikātiem, kas pirkti par 3 vai 5 latiem, ja tai tantei nav ko samaksāt, viņu izliek... pēc tam šī iestāde var laist dzīvokli tirgū jau par tirgus cenu un pārdot tiem, kam tas ir. Es neko nesaku, tas viss ir brīvais tirgus. Tas viss ir brīvais tirgus, bet mums ir jāpadomā, ka noteikts cilvēku skaits tiks izlikts no dzīvokļiem. Pašvaldībām būtu jādomā, kā varētu apmaiņas fondu... kādā apmaiņas fondā viņus izlikt uz samazinātiem dzīvokļiem vai par lētākām izmaksām.

It īpaši man ir bažas par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo pilsētas centrā un kur zem šiem namiem zeme ir ļoti dārga, jo arī šī zeme sadārdzinās šo dzīvokli. Un viņš nespēs samaksāt.

Es teikšu vēl vienu tādu bažu. Es sapratu no šī likumprojekta, ka faktiski uz priekšu var arī nepastāvēt vairs īres maksa, bet tikai izdevumi, ekspluatācijas izdevumi, tas ir, cik izmaksā - tik jāsamaksā. Viss tas ir ļoti loģiski. Mēs īres maksai ar Ministru kabineta lēmumu esam noteikuši zināmus griestus, bet ekspluatācijas izdevumiem griestus mēs nevaram noteikt. Tātad faktiski īres maksa, kas sauksies par ekspluatācijas izdevumiem, var krietni pieaugt, viņa būs ar reālu segumu, lai dotu rentabilitāti šim mājas īpašniekam, vismaz es tā domāju, apmēram uz kādiem 15 vismaz 10 procentiem. Mums jādomā par Ministru kabineta noteikumiem, ar kuriem varētu arī šajā jomā sociāli cilvēkus tomēr aizstāvēt.

Tādēļ es domāju, ka mēs atbalstīsim pirmajā lasījumā šo likumprojektu, bet likumprojekta autoriem jābūt ļoti elastīgiem un izprotošiem, pieņemot visus tos labojumus, kas tieši radītu lielāku šādu sociālo aizsardzību cilvēkiem, lai pēc tam mums nevajadzētu risināt šos jautājumus, kad tās lietas jau būs saasinājušās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Tālāk vārds Pēterim Elfertam - "Latvijas ceļa" frakcija. (Starpsauciens no zāles: "Runā kārtīgi!")

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Pašlaik veidojas zemes tirgus, nekustamā īpašuma tirgus, tajā skaitā arī dzīvokļu. Un man šķiet, ka mums ir jādarbojas pēc tādas filozofijas, ka katram nevajag īpašumu, bet katram īpašumam, tajā skaitā dzīvoklim, ir vajadzīgs īpašnieks, respektīvi, saimnieks. Ir sertifikāti, bet pašlaik viņi tiek izmantoti tikai zemes izpirkšanai, tagad notiek arī uzņēmumu privatizācija, un ļoti daudzi cilvēki gaida, kad varēs arī privatizēt savus dzīvokļus. Pašlaik ir liela problēma, ka ir šīs īres tiesības, respektīvi, ir ilgtermiņa īres līgums, bet nav īrnieku un īpašnieku attiecību tādā ziņā, ka ir šīs īres tiesības. Un, manuprāt, tas neveicina mūsu valsts attīstību tādā ziņā, ka šobrīd nav arī iekšzemes iedzīvotāju kustības. Ko tas nozīmē? Ko es gribu izteikt ar to? Šobrīd, ja cilvēkam ir īres tiesības Valmierā un viņam ir darbs piedāvāts, piemēram, Liepājā, Rīgā vai Dagdā, tad viņš nevar atšķirt vietējo avīzi un redzēt, kur izīrē dzīvokli. Viņš arī, protams, negrib atteikties no savām īres tiesībām. Un es uzdodu jautājumu: kas ir kustīgāks - darbavieta vai darba ņēmējs? Protams, darba ņēmējs. Un, lai viņš varētu pārvietoties tur, kur ir vairāk darba, viņam vajadzētu arī attiecīgajā vietā izīrēt dzīvokli. Tas attiecas arī uz zemes tirgu. Piemēram, ja es dzīvoju Rēzeknē un ja man ir zemes īpašums kaut kur, teiksim, Valmieras rajonā, tad, lai apsaimniekotu zemi, man būtu jāizīrē dzīvoklis Valmierā vai arī jāpārdod sava zeme Valmierā un jāpērk zeme tuvāk Rēzeknei. Šīs lietas palīdzēs mums sakārtot mūsu iekšzemes tirgu, respektīvi, arī zemes tirgu un šo dzīvokļu tirgu.

Daži debatējot runāja par tām attiecībām, kur viens dzīvoklis būtu privatizēts, teiksim, no simta. Tādējādi viena simtā daļa būtu privatizēta. Tas nav nekas slikts, jo tur tas ieiet kooperatīvajās attiecībās, un tas ir ļoti normāli.

Attiecībā uz sociālo aizsardzību. Izlasot likumu, ir skaidri un gaiši rakstīts, ka tieši īrniekiem ir tiesības privatizēt, nevis privātām firmām. Un, kas attiecas arī uz sociālo aizsardzību, tad, kā jūs zināt, denacionalizētā mājā ir jāuztur šis īres līgums septiņus gadus. Jau daudzos gadījumos divi gadi ir pagājuši, tātad paliek pieci gadi, lai sakārtotu šīs attiecības. Un, ja mēs to nedarām šodien, tad sanāks mūsu kolēģi septītajā Saeimā un būs jādomā, vai tagad uzlikt, respektīvi, pagarināt šo neizlikšanas termiņu vai darīt ko citu, jo tad cilvēkiem būs tiesības arī izlikt cilvēkus, jo tie īres līgumi beigsies, un tādējādi, mūsu, Saeimas, uzdevums ir šo lietu jau sākt risināt šodien - tātad radot dzīvokļu tirgu. Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas runāt? Lūdzu - Jānis Bunkšs, komisijas vārdā.

J.Bunkšs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Dažas varbūt nelielas piezīmes par jūsu izteiktajiem priekšlikumiem, komentāriem. Pirmais jautājums, ko es vēlētos, ir šeit piekrist tiem komentāriem, kurus izteica Lamberga kungs attiecībā kaut vai uz 16.panta otro daļu. Par šo jautājumu es gribētu jūs informēt, ka mēs arī komisijā šo lietu apspriedām un principā konstatējām, ka, ņemot vērā to, ka šis likumprojekts ir par pašvaldību un par valsts dzīvojamā fonda privatizāciju, tieši otrā daļa 16.pantam īsti neiederas šā likuma kontekstā. Protams, mēs nedrīkstam aizvērt acis un neņemt vērā to, ka šobrīd pastāv starpvalstu nolīgums starp Latviju un Krieviju un ka šie jautājumi, gribam to vai negribam, arī šeit ir jāmin, tāpēc mūsu priekšlikums droši vien būs tāds, ka šī panta otro daļu mēs piedāvāsim pārnest uz pārejas noteikumiem, protams, precizējot un nosakot Ministru kabineta tiesības tālāk šo problēmu risināt.

Nākamais jautājums, par kuru šeit runāja Kalniņa kungs. Es gribētu vērst jūsu uzmanību, ka šie jautājumi ir risināti šī likumprojekta 26.pantā un 28.pantā. Tātad, pirmkārt, ļoti būtiski, manuprāt, ir tas, ka 28.pants, otrajā daļā nosaka, ka pirkuma līguma neatņemama sastāvdaļa ir līgums par dzīvokļa īpašuma un nama apsaimniekošanu, kā arī citi līgumi šajā likumā noteiktajos gadījumos. Šeit nevarētu būt tāda situācija, ka dzīvoklis tiek noprivatizēts un ka, teiksim, šis viens dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā dzīvo pilnīgi kaut kādu izolētu, atsevišķu dzīvi no visas šīs mājas kopumā. Tāpat 28.pantā ir dotas tiesības un norādīts, kādā veidā tātad varētu šo kopīpašumu tālāk apsaimniekot. Es piekrītu tam, ka šeit varbūt ir nepieciešami precizējumi, bet tas skaidrāk ir jāpasaka, lai, teiksim, nebūtu pārpratumu, kā tālāk šādu kopīpašumu apsaimniekot.

Tad vēl attiecībā uz Kides kunga izteiktajām šīm piezīmēm par to, kā aizsargāt maznodrošināto iedzīvotāju slāni vai maznodrošinātos iedzīvotājus. Es gribētu jums teikt un sniegt tādu informāciju, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs ir izsūtījis pieprasījumu republikas lielo pilsētu pašvaldībām, arī vairākām lauku rajonu pašvaldībām ar šādu prasību - sniegt šo skaitu, cik daudz šādu mazaizsargātu iedzīvotāju ir. Un, ka tieši lielajās pilsētās ir lielākais skaits šādu cilvēku, es domāju, jūs neiebildīsit.

Vēl es gribētu norādīt uz to, ka likumprojekta 32.un 33.pants arī principā ļauj risināt problēmu par mazaizsargāto, maznodrošināto iedzīvotāju aizsardzību. Tātad, pirmkārt, tas, ko es teicu ievadā, - ka pašvaldībām ir dotas tiesības izveidot šos sociālos dzīvokļus. Tāpat arī ir dotas tiesības 33.pantā mainīties privatizācijas procesā arī ar dzīvokļiem. Es domāju, ka šeit mums, kas attiecas uz 32.pantu, arī ir iespējams paplašināt šīs pašvaldību tiesības - ne tikai izveidot šos sociālos dzīvokļus, bet arī izveidot šo apmaiņas fondu.

Kopumā es gribu teikt, ka es ļoti lūgtu, lai jūs priekšlikumus... lai šie priekšlikumi, kurus jūs izteicāt, nepaliktu tikai šeit izteikti no tribīnes, lai jūs arī ieslēgtos šīs likumdošanas tālākajā veidošanas procesā, un es ceru, ka jūs iesniegsit savus konkrētus priekšlikumus otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 8, atturas - 7. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Bunkšs. Es vēlētos jūs informēt par termiņiem, kuros būtu iesniedzami priekšlikumi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Ņemot vērā to, ka mums tuvojas brīvlaiks, ja tā drīkst izteikties, priekšlikumus lūdzu iesūtīt līdz 12.janvārim nākošajā gadā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir akceptēts.

Pirms pārejam pie nākamā jautājuma, mums jāizskata Saeimas Prezidijam iesniegtais lūgums, kurā "Latvijas ceļš" deputāti lūdz 15.decembra sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas - darba kārtībā iekļauto likumprojektu (55.numurs) "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Latvijas Republikas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanā" izskatīt pēc likumprojekta "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju". Viens runā "par", viens - "pret". (No zāles deputāts A.Endziņš: "Šodien mēs jau nobalsojām!")

Godātais deputāt Endziņ, ik pēc katra izskatītā jautājuma deputātiem ir tiesības ar 10 parakstiem iesniegt priekšlikumus. Prezidijs tādu arī ir saņēmis, un tāpēc viens runā "par", viens - "pret". Dodiet zvanu, aicinot citus deputātus uz zāli. Lūdzu, balsosim par piedāvātajām izmaiņām darba kārtībā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 6, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu referentu! Aleksandrs Kiršteins - Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr.1082 "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Latvijas Republikas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanā". Kāpēc bija vajadzīgs šāds līgums? Pēc būtības tas ir "jumta" līgums, kas atrunā principus un nosacījumus tehniskās palīdzības sniegšanai militāro objektu nojaukšanā Latvijas teritorijā. Saskaņā ar šo līgumu var tikt slēgti papildu līgumi par atsevišķiem objektiem vai atsevišķu palīdzības formu. Kā viens no tādiem apakšlīgumiem tika noslēgts līgums starp Latvijas Republikas Vides un reģionālās attīstības ministriju un ASV Aizsardzības departamentu par palīdzības piešķiršanu Skrundas radiolokācijas stacijas nojaukšanā. Šis līgums arī nosaka kārtību, kādā ASV personāls iebrauc Latvijā, ir noteikts personāla statuss, kas nosaka kravu ievešanas kārtību, kā arī to, kā tiks risināti juridiskie un tiesiskie jautājumi sakarā ar ASV personāla darbību un veselu rindu citu regulējošo jautājumu. Latvijas puse, cenšoties panākt ātrāku Skrundas objekta nodošanu un nojaukšanu, vadījās un uzskata, ka viens no galvenajiem ir Latvijas drošības jautājums. Un tāpēc, runājot par šo Skrundas objektu gan profesionālās komisijās, gan valdības līmenī un Saeimā, gan arī masu informācijas līdzekļos, vajadzētu ņemt vērā galvenokārt drošības jautājumu un konkrēti panākt, lai nekad nevienam nerastos kārdinājums izmantot šo Skrundas objektu kādreiz atkal tiem pašiem mērķiem, kādiem tas bija paredzēts. To varētu nepieminēt, ja pēdējā laikā neparādītos dažādi aicinājumi ierīkot tur tūrisma izklaides objektus vai vēl kaut ko. Ja šī ēka un šis objekts tiek saglabāts tādā veidā, kādā tas ir pašreiz, tad nav vajadzīgs ne pārāk daudz laika, ne pārāk sarežģīti... nav vajadzīgi pārāk sarežģīti tehniskie pasākumi, lai šo monstru apgādātu ar jaunākajiem tehnoloģijas sasniegumiem un tas varētu veikt tos pienākumus vai tieši tās tehniskās funkcijas, kādas šim Skrundas objektam bija paredzētas.

Vēl es gribētu atzīmēt, ka šī līguma parakstīšana deva iespēju reāli saņemt amerikāņu palīdzību, kas šajā konkrētajā gadījumā tiek virzīta militāro objektu likvidācijai. Nav varbūt arī pamatota kritika, par to, ka Amerikas valdība šajā gadījumā... ka Aizsardzības departamenta pārstāvjiem tiek piešķirta imunitāte kā administratīviem vai tehniskā personāla darbiniekiem saskaņā ar Vīnes 1961.gada Konvenciju, jo tā ir starptautiska prakse un tiek bieži izmantota, realizējot šos palīdzības projektus.

Latvijas pusei, nobeidzot es gribētu arī pateikt, protams, nav pieredzes šādu objektu ātrai demontāžai un likvidācijai, un budžetā, protams, arī nav pašiem savu līdzekļu, ko varētu novirzīt šī mērķa realizēšanai. Es gribētu aicināt deputātus nobalsot par šo likumu, kas ratificē jeb apstiprina šo nolīgumu, un ņemt vērā arī to, ka nākotnē šādi līgumi varētu būt labs paraugs industriāli bagātu un tehniski attīstītu valstu sadarbībai tieši ar Latviju, jo nav jau tikai šis Skrundas objekts, šī vides sakārtošana vai teritorijas rekultivācija, bet ir vesela rinda citu objektu. Jūs zināt gan bēdīgo pieredzi ar Zvārdes poligonu, gan dažādus lidlaukus, gan pārējās teritorijas. Paldies. Un es aicinu visus klātesošos atbalstīt un apstiprināt šo līgumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds Ivaram Silāram - "Latvijas ceļš", Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam.

I.Silārs (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es piekrītu visam tam, ko Kiršteina kungs sacīja attiecībā uz Skrundas agrās brīdināšanas lokatora nepabeigto ēku. Ka aizvien vairāk rodas "lietpratēju", kuri saka priekšā, ko tur vajadzētu izlietot, un kuriem nav nekādas jēgas, kādam ir jābūt cietumam un kādām ir jābūt kaut vai sanitāri tehniskajām iekārtām cietumos, novērošanas sistēmām un tā tālāk.

Bet, runājot par konkrēto projektu, kuru, protams, diemžēl mēs grozīt nevaram, man tomēr ir jautājumi, uz kuriem es gribētu saņemt atbildes. Jo šajā tekstā jau nav runa par Skrundu. Šeit ir skaidri rakstīts, ka atbilstoši šā līguma noteikumiem Savienoto Valstu puse palīdz Latvijas pusei iznīcināt Latvijas Republikas teritorijā izvietotās parasto ieroču sistēmas.Tam nav nekāda sakara ar Skrundu. Parasto ieroču sistēmas - tie ir tie ieroči, kuri ir Latvijā un kuri ir pārņemti, kuri agrāk ir piederējuši Krievijai. Es nesaprotu, kādēļ tie būtu jāiznīcina?

Tāpat paredzēts iznīcināt arī militāros - te ir daudzskaitlī - militāros objektus, kuri agrāk atradās Latvijas Republikas teritorijā dislocēto Krievijas Federācijas Bruņoto spēku kontrolē. Visi tie militārie objekti, kuri ir šobrīd Latvijā, agrāk atradās Krievijas kontrolē. Es nesaprotu, kādēļ tie būtu jāiznīcina? Kādēļ Ādaži būtu jāiznīcina? Piemēra pēc. Kādēļ visi kara lidlauki būtu jāiznīcina? Man tas nav saprotams. Man nav saprotams 3.pants, ka puses ar savu izpildinstitūciju starpniecību... Mēs to ratificēsim šeit, Saeimā, bet, ratificējot šo līgumu, mēs pasakām, ka tālāk izpildinstitūcijas rīkosies un šīs izpildinstitūcijas noslēgs detalizētus papildlīgumus. Bet man nav skaidrs, vai šie detalizētie papildlīgumi arī būs šeit jāratificē vai to darīs un lems tikai šī izpildvara, tas ir, Ministru kabinets vai atsevišķas ministrijas, vai atsevišķi Ministru kabineta resori. Tas ir, lai realizētu mērķus, kas minēti šajā līguma pirmajā pantā. Šajā pirmajā pantā mēs lasām: iznīcināt parasto ieroču sistēmas.

Izlasot vairākkārt cauri šo, es neredzu, mēs, protams, varam pateikt, ka te ir domāta Skrunda. Bet te ir daudz kas vairāk ielikts iekšā, nekā tikai šī Skrunda. Par to mēs Aizsardzības un iekšlietu komisijā arī nekādi netikām skaidrībā - kas tur īsti ir domāts ar to? Tādēļ, pirms balsot, es gribētu dzirdēt vēl varbūt papildu informāciju.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Vairāk deputātu nav pieteikušies. Vārds referentam! Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (LNNK).

Jā, godājamie deputāti, kā pareizi teica Silāra kungs, šis tiešām nav līgums par Skrundu. Jo tas ir pilnīgi cits līgums, un tas ir noslēgts starp Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Aizsardzības departamentu. Šis ir "jumta" līgums. Šis "jumta" līgums bija nepieciešams tāpēc, lai attiecīgi varētu saņemt arī ASV administrācijas piešķirtos naudas līdzekļus. Zem šā "jumta" līguma nākotnē mēs varam noslēgt desmitiem līgumu, ja mums tie būs vēl vajadzīgi. Skrunda. Tā kā Skrundā pašlaik nav izvietotas šīs elektroniskās iekārtas, tad tā arī ir parastā sistēma. Bet bruņojums jau var būt daudz un dažāds, ko var iznīcināt. Jā, var arī būt ieroču sistēmas, Silāra kungs. Var atrast kādā poligonā tādas ieroču sistēmas, kuras Latvijas armijai nav vajadzīgas un kuras ir jāiznīcina. To var darīt šie tehniskie speciālisti. Tā ka šis ir tikai "jumta" līgums, kuram var pakārtot tos līgumus, kādi nākotnē mums ir vajadzīgi. Un ir tikai viens līgums noslēgts pagaidām par Skrundu. Bet līgumi var būt desmit un var būt divdesmit. To skaitā - zemūdeņu izcelšana. Ja šajās zemūdenēs ir kaut kādas sprāgstvielas, tad arī tās ir jāiznīcina. Un tā varētu runāt līdz bezgalībai. Tāpēc es aicinu nobalsot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Latvijas Republikas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanā". Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts.

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Tā kā šeit jau šī vienošanās ir parakstīta un tā stājas spēkā ar parakstīšanas brīdi, tad man būtu priekšlikums nākamo lasījumu izskatīt nākamo ceturtdien, 22. decembrī.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka jūs tā esat iecerējuši, un tas ir ļoti atbalstāms, bet mums tomēr vajag termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Kiršteins. Līdz rītdienai.

Sēdes vadītājs. Tad vai nu vajag ievērot Kārtības rulli, vai tūlīt izskatīt to otrajā lasījumā. Tā, Kiršteina kungs, tad ir jādara. (Smejas.)

A. Kiršteins. Labi, skaidrs. Pēc dienas. Līdz otrdienai. Visus priekšlikumus var iesniegt līdz otrdienai. Līdz 22. decembrim mēs varam - piecās dienās.

Sēdes vadītājs. Jā. Iebildes nav. Pieņemts. Tātad priekšlikumus iesniegt līdz otrdienai, 20. decembrim. Tāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Tagad izskatām likumprojektu "Par motorprāmja "Estonia" katastrofā pazudušo izsludināšanu par mirušiem".

Lūdzu - Juridiskās komisijas vadītājs Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Diemžēl arī daudzu Latvijas iedzīvotāju likteni ir smagi skārusi motorprāmja "Estonia" katastrofa. Ir bojā gājuši ļoti daudzi cilvēki, un, ja mēs neizdarām šādas izmaiņas, nepieņemam šādu likumu, tas nozīmē, ka tuvinieki var griezties tiesā tikai pēc 1.aprīļa. Viņiem tāpat ir jāmaksā tiesas nodevas utt. Tāpēc arī ir sagatavots šis likumprojekts, lai izņēmuma kārtā radītu atvieglojumus bojā gājušo tuviniekiem un lai šie cilvēki varētu līdz ar likuma spēkā stāšanos griezties tiesā ar prasības pieteikumu par personas izsludināšanu par mirušu, vēl jo vairāk tāpēc, ka Iekšlietu ministrija ir jau veikusi visus nepieciešamos pasākumus , lai noskaidrotu, ka tik tiešām šie cilvēki ir bijuši uz motorprāmja, visticamākais, ka viņi ir gājuši bojā. Tāpēc nebūtu nepieciešamības šajā gadījumā speciāli vēl gaidīt pusgadu. Un vēl, saprotiet, šis fakts skar arī pensiju noteikšanu bojāgājušo ģimenes locekļiem, kuri ir bijuši viņu apgādībā, bērniem. Tas skar arī mantošanas jautājumu risinājumu utt. Tāpēc es ļoti lūdzu cienījamo Saeimu, pirms mēs sākam debatēt par šo likumprojektu, atbalstīt pirmām kārtām šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!

A.Endziņš. Tas ir Juridiskās komisijas lūgums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu -izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par -51, pret - 1, atturas - 3. Steidzamība pieņemta.

Lūdzu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu noteikt otrā lasījuma laiku.

A.Endziņš. Cienījamā Saeima! Juridiskajai komisijai būtu lūgums nozīmēt noteiktu priekšlikumu ieteikšanas termiņu - līdz pulksten 15.00 16.decembrī un iekļaut šo likumprojektu 22.decembra plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Juridiskās komisijas priekšlikums pieņemts.

Likumprojekts "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu".

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas un Ministru kabineta akceptēto likumprojektu "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu". Kā jūs zināt, likums par tiesas piesēdētāju vēlēšanām nosaka, ka vēlēšanas ir jāizsludina ne vēlāk kā trīs mēnešus līdz tiesas piesēdētāju pilnvaru termiņa beigām. Tātad, kā jau es teicu iepriekš, pēdējais termiņš ir 30.decembris.

Juridiskā komisija izskatīja un akceptēja šo likumprojektu. Vienlaicīgi mums ir sagatavota arī redakcija otrajam lasījumam, kas būtībā ir redakcionāla rakstura, kā arī iesakām izsvītrot šo piebildi - "saskaņā ar tieslietu ministra apstiprināto tiesas piesēdētāju skaitu", jo to jau paredz likums par tiesas piesēdētāju vēlēšanām. Bet man būtu lūgums - ja atklājam debates, vispirms nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas ierosināto likumprojekta izskatīšanas steidzamību. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, 2 - atturas. Steidzamība pieņemta. Vai debatēs ir pieteikušies? Nav.

Lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai un Juridiskajai komisijai. Arī lūgums ir analoģisks, tāds pats kā attiecībā uz iepriekšējo likumprojektu - tos, kam ir priekšlikumi, lūdzu tos iesniegt līdz pulksten 15.00 16.decembrī un lūdzu iekļaut šo likumprojektu otrajam lasījumam 22.decembra sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Priekšlikums ir akceptēts.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai.

Sēdes vadītājs. Pirms pārtraukuma - divi paziņojumi. Vārds Ojāram Kehrim - Budžeta komisijas priekšsēdētājam. Pēc tam - Gundars Bērziņš.

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Tieši pirms trim stundām ir izbeidzies Saeimas noteiktais termiņš priekšlikumu iesniegšanai par nākamā gada valsts budžetu. Tādēļ, kā mēs bijām vienojušies, es lūdzu Budžeta komisijas locekļus uz sēdi tūlīt pat, pārtraukumā, Prezidija zālē. Tāpat es labprāt informētu, ka rīt Budžeta komisija strādās jau no pulksten 9.00, izskatot valsts budžetu ar mērķi - sagatavot budžetu izskatīšanai 22.decembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Šinī pārtraukumā lūdzu Pieprasījumu komisiju uz sēdi Pieprasījumu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

( P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrēties kvoruma noteikšanai! Reģistrācija. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies ir 56 deputāti. Turpinām darbu.

Nākamais ir likumprojekts par ugunsdrošību. Ģirts Kristovskis - komisijas vārdā. Lūdzu! "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Lai izskatītu šo likumprojektu trešajā lasījumā, es jums piedāvāju paņemt dokumentu nr.1203, un komisija izskatīja vairākus likumprojektus, kur bija runa tieši par grozījumiem likumā "Par ugunsdrošību", kuri bija Saeimas iepriekšējās sēdes darba kārtībā, tātad konkrēti - dokuments nr.1031 un iepriekšējais dokuments nr.626. Tātad bija divi likumprojekti - grozījumi likumā "Par ugunsdrošību". Komisija nolēma šos likumprojektus apvienot, un līdz ar to izveidojās situācija, ka dokuments nr.1031 tika ņemts par pamatu, un līdz ar to šajā Saeimas dokumentā nr.1203 kreisajā pusē ir noformēti priekšlikumi, kurus iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Konkrēti - četri priekšlikumi. Līdz ar to viens no iepriekšējiem likumprojektiem, kurš ir gājis Saeimas darba kārtībā, dokuments nr.626, ir sadalīts kā komisijas priekšlikums. Līdz ar to es piedāvāju šos četrus priekšlikumus izskatīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu.

Ģ.V.Kristovskis. Tātad pirmais priekšlikums - papildināt likumu "Par ugunsdrošību", 1.panta daļā vārdus "pastāvīgie iedzīvotāji" aizstāt ar vārdu "pilsoņi".

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. Tātad papildinājumi otrajā un trešajā priekšlikuma punktā ir saistīti ar problēmu, ka ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki veic savus pienākumus uz militārā dienesta principu pamata un tie tiek apgādāti ar dienesta formas tērpiem, tiek ēdināti, jo ir diennakts darba režīms. Līdz ar to, ka šis militārā dienesta princips un kopējais formulējums tika ieviests likumos par aizsardzību, par zemessardzi un par policiju, arī šajā likumprojektā par ugunsdrošību gribam šādu pašu formulējumu, papildināt, lai būtu vienots formulējums visiem šiem militarizētajiem dienestiem sakarā ar ierindas un komandējošā sastāva darbinieku apmaksu un apgādi.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Un tātad 4.punkts, ceturtais priekšlikums, ir pārejas noteikumi. Tātad pirmais. Ja mēs pieņemam šos grozījumus likumā "Par ugunsdrošību", tad ar šā likuma spēkā stāšanos tiek atzīti par spēku zaudējušiem Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi nr.150 "Par grozījumiem likumā "Par ugunsdrošību"".

Un otrais. Tātad sakarā ar to, ka mēs apstiprinājām izmaiņas 18.panta pirmajā daļā, tātad vārdus "pastāvīgie iedzīvotāji" aizstāt ar vārdu "pilsoņi", mēs nosakām, ka tās personas, kuras līdz šim strādāja Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas departamentā, turpina savu darbu un šīs izmaiņas nevar būt par pamatu, lai šīs personas atbrīvotu no dienesta. Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" pieņemšanu trešajā lasījumā!

Ģ.V.Kristovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā", trešais lasījums. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Šodien trešajā lasījumā mēs izskatām grozījumus "Pasta likumā". Šo likumprojektu ļoti gaida pašvaldības un arī "Latvijas pasts". Komisija pēc otrā lasījuma saņēma vienu priekšlikumu no Vides un sabiedrisko lietu komisijas. Šo priekšlikumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir daļēji pieņēmusi, bet daļu šā priekšlikuma ir noraidījusi. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija noraidīja to priekšlikuma daļu, kura nosaka, ka pasta pakalpojumu tīkla funkcionēšanai tiek iekārtotas pasta iestādes, kuras finansē no valsts budžeta. Kā mēs zinām, "Latvijas pastu" finansē ne tik vien no valsts budžeta, bet arī "Latvijas pasts" daļēji pats sevi uztur, veicot likumā atļauto uzņēmējdarbību. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija noraidīja arī priekšlikuma otro daļu, kurā tika ierosināts, ka pašvaldībām savā administratīvajā teritorijā ir jānodrošina pasta iestādes ar atbilstošām telpām vai ēkām no Valsts īpašuma fonda u n, ja pašvaldības teritorijā Valsts īpašuma fonds nepastāv, par telpu nodrošinājumu atbild pašvaldība. Pirmkārt, Valsts īpašuma fonda valdījumā esošos īpašumus pilnībā pārvalda un ar tiem rīkojas tikai Valsts īpašuma fonds atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, un pašvaldībām nav nekādas iespējas - ne praktiskas, ne tiesiskas - ietekmēt Valsts īpašuma fondu un, vēl jo mazāk, rīkoties ar attiecīgo valsts īpašumu. Bez tam gadījumā, ja pašvaldības teritorijā nebūs Valsts īpašuma fondam piederošās vai tā valdījumā esošās ēkas, tad nebūtu korekti pašvaldībām pilnībā uzlikt smago nastu - nodrošināt pasta iestādes ar telpām. Tādēļ komisija, saskaņojusi ar satiksmes ministru, "Latvijas pasta" ģenerāldirektoru un Pašvaldību savienību, ierosina minēto problēmu atrisināt šādi. Pirmkārt, izteikt 23. panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Pasta pakalpojumu tīkla funkcionēšanai tiek iekārtotas pasta iestādes. Valsts īpašuma fondam ir pienākums divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts "Latvijas pasta" ģenerāldirektora pieprasījums, nodrošināt pasta iestādes ar telpām Valsts īpašuma fonda valdījumā esošajās ēkās." Bez tam, lai arī turpmāk pastāvētu sadarbība starp pašvaldībām un "Latvijas pastu" un vēl ilgāku laika periodu "Latvijas pasts" varētu būt drošs un saglabāt savas iestādes pašvaldību ēkās, komisija ierosina likumprojektu papildināt ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā: "Pašvaldībām ir pienākums saglabāt nomas attiecības ar pasta iestādēm par šo iestāžu funkcionēšanai nepieciešamo un attiecīgās pašvaldības īpašumā (valdījumā) esošajās ēkās izvietoto telpu iznomāšanu." Šādu redakciju atbalsta gan "Latvijas pasta" vadība, gan satiksmes ministrs, gan arī Pašvaldību savienības atbildīgās amatpersonas. Es aicinu godātos kolēģus nobalsot par šādu likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Kompromiss un galīgā redakcija, kāda ir trešajā lasījumā, šobrīd tika panākti diezgan grūtās diskusijās, un es, arī runājot Vides un sabiedrisko lietu komisijas vārdā, uzskatu, ka ir atrasts tas labākais risinājums, kuram tiešām piekrita arī pats "Latvijas pasta" ģenerāldirektors Aivars Droiskis. Tātad Valsts īpašuma fondam ir pienākums nodrošināt pasta iestādes ar telpām Valsts īpašuma fonda valdījumā esošajās ēkās. Un arī šis otrais gadījums, kur pašvaldībām ir tomēr saglabāta atbildības sajūta, ka pašvaldībām ir pienākums saglabāt nomas attiecības ar pasta iestādēm attiecīgās pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajās ēkās. Ja īpašnieks atprasa šo savu ēku, tad, protams, nevar prasīt, lai pašvaldība to tur saglabā. Tā ka es uzskatu, ka Vides un sabiedrisko lietu komisija ir savu panākusi, un es uzaicinu balsot trešajā lasījumā par šo likumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Zvanu lūdzu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pasta likumā" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Rezultāts: par - 54, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"". Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Šajā likumprojektā, kurš jums ir dokuments nr.1224, salīdzinājumā ar otro lasījumu nekādi grozījumi izdarīti nav. Komisija nekādus grozījumus neizdarīja, nebija arī neviena priekšlikuma. Lūdzu akceptēt to trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Līdz ar to debates neatklājam. Lūdzu zvanīt. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par veterinārmedicīnu"". Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Šodien es lūdzu strādāt ar dokumentu nr.1235, kur otrā pusē ir priekšlikumi trešajam lasījumam, ko ir izteikusi deputāte Poča attiecībā uz 11.pantu, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Novakšānovs. Saeimas Juridiskais birojs ieteica un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija atbalstīja un kā savu priekšlikumu iesaka papildināt 42.pantu aiz vārdiem "dzīvnieku skaitu" ar vārdiem "(tai skaitā bišu saimes un zivju dīķus)". Lūdzu deputātus arī šo priekšlikumu atbalstīt. Vairāk par šā likumprojekta trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Lūdzu zvanīt! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par veterinārmedicīnu"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Rezultātu, lūdzu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Pateicos.

Sēdes vadītājs. Likums pieņemts. Lūdzu. Nākamais ir ...

V.Novakšānovs. Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jevgēnijs Zaščerinskis dokumentā nr. 1315 lūdz, lai mūsu darba kārtībā paredzēto likumu par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību mēs izskatītu trešajā lasījumā tūlīt pēc šā likumprojekta, kuru pieņēmām. Varu teikt, ka tā ir viena pakete un ka šim likumprojektam, dokumentam nr. 1255, nekādi priekšlikumi trešajam lasījumam nav saņemti. Tātad lūdzu nobalsot! (No zāles deputāts A.Endziņš: "Vajag balsot!")

Sēdes vadītājs. Tas darba kārtībā ir iekļauts. Visi to zina, ka tas ir iekļauts. Ko jūs man nemitīgi... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Balsot!")

Aivars Endziņš piedalās debatēs ? Dīvaina attieksme. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Likums pieņemts. 53 - par, 1 - pret, 3 - atturas. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par tiesu varu"". Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja valdības iesniegto likumprojektu, ko gatavoja komisija kopā ar Tieslietu ministriju. Tas ir saistīts ar to, ka tiesnešu slodze ir stipri pieaugusi, un tajā pašā laikā jūs esat liecinieki tam, ka mēs gandrīz vai katrā sēdē apstiprinām arī administratīvos tiesnešus. Pašreiz likums "Par tiesu varu" paredz to, ka administratīvie tiesneši var izskatīt tikai administratīvās lietas, tajā pašā laikā tie ir juristi ar pieredzi, un, lai daudzmaz daļēji sabalansētu šo slodzi, šis labojums paredz iespēju, ka administratīvie tiesneši, ja viņiem ir atbilstoša kvalifikācija un pēc tiesas priekšsēdētāja ieskata, varētu izskatīt arī vienkāršas krimināllietas un vienkāršas civillietas. Es lūgtu Juridiskās komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Mēs, pati komisija, jau esam sagatavojuši arī priekšlikumus, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, un ir arī pozitīva attieksme gan no Augstākās tiesas, gan no Latvijas tiesnešu biedrības. Bet likumprojekts uz otro lasījumu būtu vēl, protams, precizējams. Es lūgtu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies. Debates neatklājam. Lūdzu zvanīt! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā " Par tiesu varu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu. Par - 54, 1 - pret, 2 - atturas. Pieņemts.

A.Endziņš. Juridiskās komisijas vārdā man būtu lūgums iesniegt priekšlikumus līdz 10.janvārim.

Sēdes vadītājs. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav iebildes? Nav. Akceptēts.

Nākošais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Lūdzu, turpiniet!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu varbūt, ja visi ir iepazinušies ar dokumentu nr.1210, kur ir Juridiskās komisijas atzinums par virkni likumprojektu, ko ir iesniedzis Ministru kabinets un kur daļa no tiem ir pieņemta Satversmes 81.panta kārtībā... Lieta ir tāda, ka es jau vairākkārt no šīs tribīnes esmu iebildis pret to praksi, ka katrs resors gatavo savus priekšlikumus, tie nav saskaņoti, un bieži vien iznāk, ka mums ir grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā vienlaicīgi 10 vai pat vairākos likumprojektos. Bieži vien ir pretrunas arī ar šo priekšlikumu vidū. Tāpēc arī Juridiskā komisija ļoti rūpīgi izvērtēja visus šos likumprojektus. Jūs redzat to uzskaitījumu jums izdalītajā dienas kārtībā, kur tie visi ir zem 15.dienas kārtības numura. Tajā pašā laikā, kā jūs redzat, šeit ir ļoti daudz likumprojektu - grozījumu Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Juridiskā komisija to visu izvērtēja un sagatavoja alternatīvu likumprojektu, apkopojot un novēršot tās pretrunas, kādas pastāvēja starp šiem atsevišķajiem iesniegtajiem likumprojektiem, un rosinātu cienījamo Saeimu akceptēt Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu, kurš jums ir dokumentā nr. 1211. Tas ir šis biezais materiāls par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, jo šeit ir gan valdības, gan arī dažu komisiju priekšlikumi, kas ir iestrādāti iekšā.

Tajā pašā laikā es gribu jūs arī informēt, ka jau atkal ir saņemti priekšlikumi, kas jau ir nodoti komisijai. Acīmredzot mēs rīkosimies tā, ka arī šos priekšlikumus mēs iestrādāsim, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam. Diemžēl valdības pārstāvis - tieslietu ministrs Apsīša kungs -nevarēja vairāk uzkavēties plenārsēdē, lai izteiktu valdības viedokli. Es ceru, ka jūs man ticēsit un Grīga kungs neteiks, ka es darbojos nezin kāda spēka uzdevumos, jo dienas kārtībā šis likumprojekts un arī alternatīvais stāvēja jau sen, un tad, kad sēdi vadīja Krastiņa kungs (Gorbunova kunga prombūtnē), tad viņš arī nevarēja palikt un viņš personīgi to pateica Krastiņa kungam. Es diemžēl esmu spiests šodien to pateikt kā valdības viedokli, ka valdība piekrīt šādai nostājai, ka par pamatu tiek ņemts Juridiskās komisijas autoritatīvais likumprojekts "Par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Vispirms par šo izkārtojumu darba kārtībai. Jūs sapratāt, ka šeit no visiem šiem, sākot no 15.6 līdz 15.15 likumprojektiem, pēc skaita ir divi Juridiskās komisijas alternatīvie likumprojekti.

A.Endziņš. Jo te, es varbūt vēl papildinātu, arī no valdības iesniegtā bija pie šā paša bloka viens iesniegums atbilstoši šiem grozījumiem Latvijas Republikas Muitas kodeksā. Komisija arī to izdalīja ārā kā atsevišķu likumprojektu, un tātad līdz ar to iznāk, ka tas ir alternatīvs likumprojekts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Debatēs nav pieteikušies deputāti. No valdības protestētāju nav. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā, Juridiskās komisijas iesniegto alternatīvo projektu. Rezultātu! Par - 48, pret - nav, 1 - atturas. Nav kvoruma.

A.Endziņš. Vienkārši nebalso. Nav jau cilvēku uz vietas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu pazvanīt vēl, ja kāds deputāts ir tuvumā, tad es aicinu nākt uz zāli. Frakciju vadītāji, vai varam balsot vēlreiz? Jo tas var būt liktenīgi sēdes turpmākajai gaitai. Lūdzu, balsosim vēlreiz par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu Juridiskās komisijas iesniegtajā alternatīvajā projektā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas- 6. Ir pieņemts.

A.Endziņš. Tūlīt ir nākošais, tas ir 16., kurš ir atsevišķi izdalīts. "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā". Arī tas ir pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas iesniegtajā alternatīvā projekta variantā.

Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Cik projektu pieņemam ar vienu spiedienu?") Jā, lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Man ir jāatvainojas, jo es nepateicu priekšlikumu iesniegšanas termiņu gan par šiem grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan arī par grozījumiem Muitas kodeksā. Man būtu lūgums cienījamajiem deputātiem iesniegt savus priekšlikumus līdz 15.janvārim 1995.gadā.

Sēdes vadītājs. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Augstākās padomes lēmumā "Par kārtību, kādā pašvaldības uzskaita, kontrolē un pārņem ārvalstu militāro resoru pārziņā esošos nekustamā īpašuma objektus"".

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma komisija pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi divus grozījumus likumprojektā. Pirmais ir redakcionāla rakstura un attiecas uz likumprojekta preambulu - tā ir sakārtota atbilstoši Saeimas likumdošanas praksē noteiktajai kārtībai. Likumprojekta otrajā rindkopā ir arī izdarīti redakcionāli precizējumi, uzskaitot visus tos "Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājus", kuros minētajā lēmumā ir izdarīti grozījumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, vai par šo komisijas priekšlikumu jums ir kādas iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Likumprojekta pamattekstā, kurš attiecas uz lēmuma 5. punktu, komisija nav izdarījusi nekādus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Savukārt pēc savas iniciatīvas komisija ir papildinājusi likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Šie pārejas noteikumi, ja tā varētu teikt, ir formāla rakstura, jo visus tos Ministru kabineta noteikumus, kurus mēs izskatām kā likumprojektu Saeimā, otrajā vai trešajā lasījumā mēs papildinām ar pārejas noteikumiem, ar kuriem mēs atceļam 81. panta kārtībā pieņemtos attiecīgos noteikumus. Šādi komisija rīkojās arī šajā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Augstākās padomes lēmumā "Par kārtību, kādā pašvaldības uzskaita, kontrolē un pārņem ārvalstu militārā resora pārziņā esošos nekustamā īpašuma objektus"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinu Saeimu nobalsot, ka priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz 12.janvārim.

Sēdes vadītājs. Par šo termiņu nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījums konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"", otrais lasījums. Ruta Marjaša - Juridiskās komisijas vārdā. Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamā Saeima! Salīdzinot ar pirmo lasījumu, nav notikušas nekādas izmaiņas un netika arī iesniegti nekādi labojumi un grozījumi, tātad paliek tikai tāda izmaiņa, kāda ir bijusi pirmajā lasījumā, - 9.pantā aizstāti vārdi "kad Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikta cita kārtība" ar vārdiem "kad likumos vai Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos noteikts citādi".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 6, atturas - 4. Pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņi.

R.Marjaša. Es piedāvātu kādā 5.janvārī varbūt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

Likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par nodarbinātību"". Pēteris Elferts - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja sešu deputātu priekšlikumu par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par nodarbinātību". Tas ir atspoguļots dokumentā nr.1226. Priekšlikums ir ar mērķi piesaistīt te bezdarbnieku statusu, un tas ir 6.pants - "Bezdarbnieku statuss". Tas priekšlikums saistīts ar bezdarbnieku pabalstu izmaksāšanu, respektīvi, neizmaksāt bezdarbnieku pabalstu, nepiešķirt bezdarbnieku statusu tiem cilvēkiem, kas nav beiguši mācību iestādi ar latviešu mācību valodu vai nokārtojuši valsts valodas eksāmenu.

Tā Sociālo un darba lietu komisija nepiekrita šim priekšlikumam, jo būtībā mēs piekritām, ka ir jāparedz valsts valodas prasmes prasības likumā "Par nodarbinātību", bet tajā pašā laikā uzskatījām, ka valsts valodas prasmes prasības nav saistāmas ar bezdarbnieku statusu, jo, pirmkārt, tā rezultātā cilvēkiem, kuri nav pabeiguši mācību iestādi valsts valodā vai nav nokārtojuši valsts valodas eksāmenu, tiks liegta iespēja saņemt profesionālu konsultāciju, paaugstināt kvalifikāciju vai apgūt jaunu profesiju, piedalīties algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, kā arī saņemt bezdarbnieku pabalstu. Un viņi ir nodokļu maksātāji, jo, ja nav nokārtots sociālais nodoklis, cilvēki netiek reģistrēti kā bezdarbnieki, respektīvi, viņiem nepiešķir šo bezdarbnieku statusu.

Tā. Otrkārt, nenodrošinot minētos pakalpojumus un valstij pārejot uz apdrošināšanas principiem, attiecībā uz bezdarbnieku pabalstu vai bezdarbnieku apdrošināšanu tad nebūs pamata no strādājošajiem, kuri nepārvalda valsts valodu, iekasēt apdrošināšanas maksājumus.

Treškārt, valsts valodas prasme ir profesionālās kvalifikācijas rādītājs, un, lai jūs zinātu, tas faktiski ir attiecināms uz likuma "Par nodarbinātību" 9.pantu, kas arī regulē, kad pārtrauc bezdarbnieku pabalsta maksājumus. Tas ir tādos gadījumos, kad divreiz atsakās no piemērota darba piedāvājuma vai divas reizes atsakās no profesionālas apmācības vai pārkvalificēšanās, bet valsts valodas apgūšana vai kādas citas valodas apgūšana attiecināma uz kvalifikācijas līmeni.

Tā. Un ir arī atzinums no Cilvēktiesību komisijas - pirmām kārtām neatbalstīt likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā tā iesniegtajā redakcijā. Otrs punkts - ieteikt izstrādāt alternatīvu likumprojektu, tajā paredzot valsts valodas eksāmena nokārtošanu kopā ar bezdarbnieku profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanās nodarbībām.

Tādējādi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija iesniedz alternatīvu likumprojektu, kurā lūdz papildināt 11.pantu, un tas ir dokumentā nr.1227. Tā lūdz te piesaistīt profesionālo sagatavotību un valsts valodas prasmes pakāpi. Tādējādi, atbalstot deputātu priekšlikumu, saistīt valodas prasmi ar bezdarbnieku kvalifikācijas celšanu. Tātad Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu noraidīt šo priekšlikumu un faktiski pieņemt nākamo, bet par nākamo mēs runāsim tālāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Atklājam debates.

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Man ir prieks un LNNK frakcijai ir prieks redzēt, ka notiek zināma kustība šajā jautājumā. Galu galā, kad mēs beidzot iestrādāsim likumos kaut kādas normas, lai šīs valsts, mūsu valsts, iedzīvotāji mācītos valsts valodu. Pašreizējā prakse šodien ir tāda, ka tie, kuri latviešu valodu neprot, pat izmanto šo situāciju, lai saņemtu pēc būtības, pēc mūsu uzskata, neparedzētu atbalstu, jo darbs, kurā jāprot valsts valoda, tāpēc, ka viņi to neprot, viņiem netiek, viņi nevar to izpildīt, līdz ar to iestājas šis bezdarbnieka statuss un valsts maksā viņiem pabalstu. Es domāju, ka ir, protams, jāatrod zināms kompromiss, bet ir jāsaprot un jāliek saprast tiem, kuri latviešu valodu nemācās un nav iemācījušies, šeit dzīvodami 45-50 gadus, ka ir beidzot jāsāk mācīties latviešu valoda, un mēs varam to darīt likumdošanas ceļā. Lūdzu atbalstīt LNNK iesniegumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Antons Seiksts - lūdzu! "Latvijas ceļš". Jums vārds debatēs!

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Es negribētu, ka šo jautājumu vienkāršo tādā veidā. Man ir ļoti simpātiska iesniedzēju - un šajā gadījumā runa ir par dokumentu nr.1226 - vēlme saistīt jebkurā gadījumā to ar valodas prasmi. Neviens pret to nevarētu iebilst. Godātie kolēģi! Mēs arī Cilvēktiesību komisijā, apskatot šo jautājumu, visnotaļ atbalstījām, ka rindā stāvošie uz darbu, ka šis jautājums ir saistāms ar valodas prasmi un ka darbā šī valoda jāzina, ka šo kritēriju ņem, vārdu sakot, vērā.

Runa ir par kaut ko citu. Iesniegtais projekts ignorē sociālos kritērijus un ņem vērā tikai valodas vai, šajā gadījumā, politiskos kritērijus, bet netika atbildēts arī komisijā apspriešanas gaitā uz jautājumu, ko darīt desmitiem tūkstošu varbūt pilsoņu, kuru darbā valodas prasme nav prasīta, ko darīt tūkstošiem Latgales vecticībnieku, kuriem nekad pie bezdarbnieku pabalstu izmaksas šis kritērijs nav bijis spēkā. Tagad tas automātiski stājas spēkā. Es lieku priekšā šajā gadījumā strikti izvēlēties starp šiem diviem dokumentiem - Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto projektu, jo tas gan ievēro valodas prasmes jautājumu, taču nestāda politiskos jautājumus virs sociālajiem. Galu galā jautājums taču ir skaidrs. Nu es nezinu, ja cilvēks ir maksājis nodokļus un kļuvis par bezdarbnieku un nu viņam no malas piekārti argumenti, lai gan ļoti svarīgi un vērā ņemami, un cienījami, tad galu galā tas nebūs godīgi pret šo cilvēku. Es ļoti aicinātu kolēģus nolikt malā avīzes un šajā gadījumā iedziļināties jautājumā, jo mēs varam pieļaut ļoti rupju kļūdu, kuru pēc tam nāksies ar grozījumiem labot. Es vēlreiz ļoti ļoti lūdzu iedziļināties jautājumā. Tāpat nav atbildēts uz jautājumu, kad mēs analizējām, kur tad ir šī robeža. Tas šeit nav atbildēts, kur šī valoda vajadzīga un kur nav vajadzīga.

Un visbeidzot man ir ļoti simpātiska mūsu apvienotā komisija. Sociālo un darba lietu komisijā bija kopējā sēde, un deputāta Saulīša priekšlikums bija ļoti loģisks, kam mēs arī visi piekritām. Ja kāds nezina valodu - lūdzu, tev ir kursi valsts valodā un nekādā citā! Apgūsti valsts valodu vai maini profesiju, bet katrā gadījumā ne tūlītēja pabalsta atņemšana. Es ļoti lūdzu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas projektu, jo šeit pretējā gadījumā mēs kaut kur tā vieglprātīgi pēcpusdienā varam sastrādāt juridiski un arī politiski nekorektas lietas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Es par citu lietu tajā dokumentā nr.1226. Mani interesē, kas ir domāts ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām. Un es pašreiz gribētu saņemt atbildi, vai tad mums nav paredzētas arī darba atļaujas. (Starpsauciens no zāles: "Esot!") Jo parasti jau ir tā, ka pasaulē pastāvīgā uzturēšanās atļauja ne vienmēr dod tiesības vispār darbu pieprasīt un prasīt. Kādēļ uzturēšanās atļauja jau dod tūdaļ tiesības stāties darba attiecībās un prasīt, lai maksā bezdarbnieka pabalstu? Un nākamais ir šis te, ka ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pieraksta vietas. Kas tā par pieraksta vietu un cik ilgi mums būs vēl pieraksta vietas? Vai mums vienreiz nebūs dzīvesvieta? Mēs taču katrs kaut kur dzīvojam. Kas tā man par pieraksta vietu? Es neesmu dzimtcilvēks un neesmu nekam pakļauts, es kur dzīvoju. Es esmu brīvs cilvēks savā valstī. (Starpsauciens no zāles: "Sociālisma priekšrocības!") Es domāju, ka par to mums arī vajadzētu domāt, jo man negribētos, atklāti sakot, balsot par tādu dokumentu, kurā ir paredzēts... Es esmu par valodu maksimāli. Attiecībā uz valodu mums ir jādara viss iespējamais, lai Latvijas valoda kļūtu par valsts valodu, bet mēs divas lietas nedrīkstētu pieļaut - to, ka, ja šeit cilvēks iebrauc, viņš tūdaļ var prasīt bezdarbnieka pabalstu. Un otrais - tiksim vienreiz vaļā no tās padomju laika "pieraksta vietas". Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam - Ludmila Kuprijanova.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Mana runa būs vairāk par procedūru. Tātad ir divi dokumenti. Pieci deputāti ir iesnieguši dokumentu nr.1226, un ir labojumi par šī likuma "Par nodarbinātību" 6.pantu. Man liekas, ka Sociālo un darba lietu komisija ir pārsniegusi savas pilnvaras, noraidīdama šo dokumentu un iesniegdama alternatīvu dokumentu. Protams, viņai bija tiesības noraidīt šo dokumentu kā tādu, respektīvi, šo iesniegto priekšlikumu, un aicināt plenārsēdi balsot "pret", bet kā var iesniegt alternatīvu priekšlikumu par pilnīgi citu pantu, kurš runā par kaut pilnīgi citu? Ja šis piecu deputātu iesniegtais priekšlikums bija sakarā ar 6.pantu un ja par to tikko runāja arī Silāra kungs, un viņam ir būtiski iebildumi tātad arī par šo pieraksta vietu un arī par pastāvīgās uzturēšanās atļaujām... Jā, 6.pantā tāda bija arī vecā redakcija. Piecu deputātu iesniegtais priekšlikums faktiski palaboja šo veco redakciju un noteica, ka šos bezdarbnieku pabalstus nevar saņemt cilvēki, kas nav beiguši iestādi ar latviešu mācību valodu vai nokārtojuši valsts valodas eksāmenu. Šis otrais dokuments (nr.1227), kuru iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, manuprāt, būtu skatāms kā papildinājums. Tātad jaunajā pantā ir jauns labojums, un tas varētu būt kvalificēts tikai kā šīs komisijas iesniegums pie jau izskatāmā dokumenta. Ja viņš tiek iesniegts kā jauns priekšlikums, tad viņš ir jāvirza Prezidijam, bet Prezidijam viņš ir jādod uz izskatīšanu šeit sēdē, jo nekādā gadījumā alternatīvs priekšlikums tas nevar šeit būt, tā kā tas ir par 11.pantu, kurš runā par piemērotu darbu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP).

Tā. Es gribētu teikt, ka dokumenti jau ir iesniegti divi dažādi, un balsosim mēs, protams, katrs par atsevišķu dokumentu, tā ka nekāda sajaukšana šajā gadījumā nenotiks, jo Sociālo un darba lietu komisijas dokuments ir pavisam atsevišķs. Vienkārši apspriešana būtu loģiski virzāma par diviem uzreiz, jo tas arī ir motīvs, kādēļ mēs noraidījām LNNK priekšlikumu, iesniedzot drusciņ citā variantā. Bet es negribētu tagad kavēties pie procedūras jautājuma, bet par pierakstu es piekrītu. Mums acīmredzot ne tikai šajā likumā ir dažāda, vēl nenokārtota terminoloģija. Vienīgi, Silāra kungs, es gribētu atgādināt, ka šis likums bija pieņemts Augstākās padomes laikā. (No zāles deputāts I.Silārs: "Mēs tagad labojam!") Jā, jā... paldies, mēs to ņemsim vērā.

Bet tomēr par būtību. Te jau Seiksta kungs pieskārās motīviem, kādēļ šis labojums bija noraidīts. Bet es gribētu vēl vienu motīvu likt priekšā Saeimai. Lieta tāda, ka mēs šodien visi lielākā vai mazākā mērā runājam par apdrošināšanu. Un apdrošināšana, dāmas un kungi, - tas, kā jūs zināt, nozīmē, ka cilvēks izdara maksājumus, par ko pēc tam saņem attiecīgu pakalpojumu. Un, starp citu, par apdrošināšanu šodien arī darba devējs maksā un darba ņēmējs maksā. Tādēļ, ja mēs pieņemam tādu labojumu, mēs momentā jau uzreiz iekrītam situācijā - kā mēs kārtosim attiecības sakarā ar šiem izdarītajiem maksājumiem. Un bezdarbnieka pabalstu nevar saņemt tas, par kuru šie maksājumi nav izdarīti. Tas ir tikai viens no momentiem, un es tikai pieskaros tam.

Un ir otrs jautājums. Pat ja mēs šodien labotu, ka tam cilvēkam atdos atpakaļ to naudu, kas bija par viņu samaksāta kā par bezdarba apdrošināšanu... bet tad var iestāties moments, kad cilvēkiem, kuriem nodeklarē... starp citu, arī patiešām pilsoņiem, arī tiem pašiem vecticībniekiem Latgalē,- ja viņiem pateiks, ka viņiem tas nepienāksies, viņi vienkārši to nodokli nemaksās. Un es domāju, ka ar tādu labojumu mēs varam vēl sarežģīt sev šausmīgi ekonomisko situāciju un nonākt pretrunā ar to, ka, ja cilvēks ir nomaksājis, tad viņam pienākas. Bet, protams, komisija saprot, ka jautājums par valsts valodu ir ļoti svarīgs jautājums un mūsu likumdošanā tam arī it kā būtu jāparādās - es domāju sociālo likumdošanu - , un tādēļ mēs piedāvājam tieši konstruktīvu risinājumu - pastiprināt 11. pantu, pastiprināt ar stingru klasifikāciju valodā, un, ja patiešām cilvēks ir parādījis izziņu, ka viņam ir pirmā pakāpe valodas zināšanās, bet tajā pašā laikā viņš, būdams ārsts, ir palicis bezdarbnieks, viņam ļoti labi jāapzinās, ka ārstam ir vajadzīga trešā pakāpe, viņš vairs nevar pretendēt uz to vietu darba biržā, ja viņš nenokārto... Un es uzskatu, ka tas ir tieši normāli, mēs sakārtojam likumdošanu, mēs uzliekam arī daudz stingrākas un precīzākas funkcijas nodarbinātības dienestiem, un es lūdzu tomēr jūs atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, šinī gadījumā, protams, balsojot atsevišķi par katru dokumentu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis - LNNK. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es varētu gan daļēji piekrist dažiem argumentiem, ka šeit parādītos zināmas grūtības un problēmas sakarā ar izdarītajiem maksājumiem par apdrošinājumu, bet es gribētu gan runāt par citu lietu. Kolēģi, varbūt daļa no jums to neatminas, daļa no jums nebija liecinieki un tālu stāvēja no likumdošanas problēmām, bet es gribu jums atgādināt, ka jau no 1990. gada Latvijā ir šī problēma par valsts valodas apmācību un tā tika risināta ļoti godīgi. Tātad, pirmkārt, ja mani atmiņa neviļ, par šādu valodas apmācību jau tika izdalīti pirmajā kārtā 50 miljoni. Tālāk. Tika nodrukātas grāmatiņas. Tālāk. Bija šie bezmaksas valodas apmācības kursi. Un secinājums pēc vairākiem gadījumiem ir viens, - ka cilvēki tos nav apmeklējuši un neinteresējās ne par ko, lai apgūtu šo valsts valodu. Bet šodien viņi ir nonākuši citā situācijā, jo ir daudzas tādas darbavietas un Valodas inspekcija, kas apseko šīs vietas... kad viņi vairs nevar strādāt tādās vietās, kur vajadzētu šo valsts valodu zināt, un viņi tiek atbrīvoti no darba. Un tagad piepeši visi ir atjēgušies un kliedz - kā mani var atlaist! Bet, kad viņiem visu iepriekšējo laiku bija iespējas uz valsts rēķina mācīties šo valodu, tad neviens to negribēja izmantot. Jeb, pareizāk sakot, viena daļa to izmantoja un šodien zina šo valodu - vismaz atbilstoši tādai pakāpei, kas ir pieņemama, lai to darbu izpildītu. Un jautājums tagad - abi kaut kāda iemesla dēļ tiek atbrīvoti no darba. Tātad atkal ir nonākuši vienā situācijā. Viens - kas ir mācījies, kas ir nolicis šo valsts valodas eksāmenu, un otrs - kas nav to darījis, kas par to nav interesējies. Bet tagad abi vienādi saņems šo bezdarbnieka pabalstu. Tad, lūk, šeit man ir jautājums - kāda šeit ir tā godīguma attieksme pret tiem cilvēkiem, kas šo valsts valodu ir mācījušies un nokārtojuši? Tātad, kolēģi, mums šeit ir jāizspriež par to.

Un tāpēc LNNK, protams, savu risinājumu šobrīd atrada un iespēja teikt, - ka tu bezdarbnieka statusu vari iegūt tad, ja tu esi bez visiem pārējiem nosacījumiem beidzis mācību iestādi latviešu valodā, ar latviešu mācību valodu, vai nokārtojis valsts valodas eksāmenu. Un jūs zināt, ka tas ir trīs pakāpēs. Un katrā gadījumā zemāko pakāpi absolūti nav grūti iegūt, ja tikai ir kaut neliela interese bijusi par to, neliela piepūle, lai to izdarītu. Bet nē, daudzi cilvēki vispār to nevēlas. Bet bezdarbnieka pabalstu - to gan vēlas saņemt.

Un, kolēģi, es domāju tā, ka praktiski nav neviena valsts pasaulē tāda, kurā tu varētu sākt strādāt un darboties bez šīs valsts valodas zināšanām. Un arī jautājums par bezdarbnieka pabalstiem - tad, pirmkārt, cienītie kolēģi, ir jāzina šī valoda.

Un nākamais. Kad mēs runājām par uzturēšanās atļaujām. Jā, varbūt šeit ir pietiekoši nepilnīgs... bet, cienītie kolēģi, arī mums jau bija konflikta situācija, kad mēs izskatījām jautājumu par uzturēšanos. Tad tika noraidītas termiņuzturēšanās atļaujas. Protams, tad daļēji šis jautājums būtu atrisināts, jo ar termiņuzturēšanās atļaujām netiek nekādā veidā saistīts bezdarbnieka statuss. Bet nē, mums faktiski visi iebraucēji šeit pārvērtās par tādiem, kas ir ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, un tālāk mēs arvien vairāk un vairāk iejūdzamies šinī saistību lokā. Jautājums - vai tas ir godīgs ceļš? Vai to ir iespējams tā realizēt? Mūsu uztverē - nē.

Arī Silāra kungs šeit ļoti taisnīgi pieminēja par to, par darba atļaujām. Kolēģi, nu, bet katrā gadījumā tā to arī vajadzētu skatīties pie viena, bet šinī gadījumā, par cik mums nav tāda likuma, mums nav pat likumprojekta, kurā mēs to varētu izskatīt,- tādā gadījumā es domāju, ka visloģiskāk tas ir saistāms tomēr ar šo valsts valodas prasmi, ar nokārtoto eksāmenu. Un tikai tad tu iegūsi šo bezdarbnieka statusu, ar visām no tā tālāk izrietošām sekām.

Tā ka, cienītie kolēģi, man liekas, ka šis ir viens no piedāvājumiem, kā mēs varētu atrisināt vai daļēji atrisināt šo samezgloto situāciju.

Es dažus vārdus arī gribētu teikt, par cik jau iepriekšējie runātāji tam pieskārās, par nākamo projekta labojumu dokumentā nr. 1227, tas ir 11. panta labojums. Kolēģi, es varētu piekrist arī šim labojumam, bet tikai lūgtu tos nesalikt kopā vienā skatījumā, jo mēs izdarījām labojumus 6. pantā, un tas ir precīzi formulēts, tas ir "Bezdarbnieka statuss". Nekādā gadījumā to nevar saistīt ar 11. pantu - "Piemērots darbs". Tātad ir runa par to, kādā veidā... teiksim, tie kritēriji, kas atbilst, lai cilvēkam teiktu... ka viņš meklē jeb viņš ir jānodrošina ar piemērotu darbu... Un, ja šeit mēs ieliekam iekšā to valsts valodas prasmes pakāpi, kas arī ir prasība, tad, protams, pie piemērotības tā ir ļoti adekvāta lieta, jo tas ir kvalitātes rādītājs.

Un, ja mēs atsevišķi skatītos 11. pantu, es varētu par to balsot, un es arī balsoju par to, ka kvalitātes rādītājs ir valsts valodas prasme - atbilstoši mūsu Valsts valodas likumam. Tas viss ir jāizdara. Bet šinī gadījumā ir runa tikai par 6. pantu, un, es vēlreiz uzsveru, tas ir "Bezdarbnieka statuss". Un jums arī vajag izšķirties par to, vai šinī gadījumā, lai Latvijā iegūtu bezdarbnieka statusu, ir jāzina valsts valoda kaut vai viszemākajā pakāpē vai ne. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi, manī izsauc izbrīnu, kā partijas pārstāvji, partijas, kura cīnās par varu, kura pat ir iesniegusi savu valdības projektu šeit mūsu apstiprināšanai, tātad partija, kas ir gatava uzņemties atbildību par stāvokli valstī, šodien var nākt ar tādiem sabiedrību destabilizējošiem priekšlikumiem. Neviens no tiem, kuri nezina valodu, nepretendē ne uz kādiem lieliem amatiem. Par ko ir strādājuši latvieši trimdā no sākuma, kad viņi nav zinājuši ne angļu, ne vācu valodu? Inteliģence gāja fabrikās strādāt un fizisku darbu strādāt, un viņiem maksāja bezdarba pabalstus. (No zāles deputāts M.Budovskis: "Kur, kurā vietā?") Jā, jā, jā... Budovska kungs, maksāja. Un cits jautājums ir - uz kādu darbu, pēc kāda darba paģērēt. Un nevajag tik briesmīgi nocietināties pašiem un nocietināt citus un nevajag vairot tos punktus, kas mums tiek likti par vainu cilvēktiesību līmenī. Tā nu būtu skaidra izprovocēšana cilvēka tiesību pārkāpumiem Latvijā. Es lūdzu deputātus ņemt to vērā balsojot.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Es laikam nebūtu kāpis tribīnē, ja nebūtu runājusi Marjašas kundze, jo mani kolēģi pietiekami lakoniski, precīzi izteica mūsu priekšlikuma būtību, bet Marjašas kundze saista šo mūsu priekšlikumu pat ar... un kā parasti mēģina baidīt ar kaut kādu destabilizējošo faktoru, un te nu vajadzētu padomāt. Es gribētu sacīt, ka mēs, Saeima, jau esam pieņēmuši desmitiem likumu, kuri sveštautiešiem dod privilēģijas. Tas ir skaidrāks par skaidru. Nupat mēs runājām par to, ka militāristiem tiek dzīvokļi doti par brīvu. Kur vēl lielāku privilēģiju? Un tā tālāk un tā joprojām. Bet es par to nerunāšu, es tikai atgādināšu jums, kas notiks, un Saeimā jau drīz, cik saprotams, tiks iesniegts likums par valsts valodu. Ir pēdējais laiks, lai nomainītu šis likums likumu par... Valodu likumu. Tātad - kas tad būs, ja tiks ievērots darba vietās, visur tur, kur ir jārunā valsts valodā, Valodu likums? Ja nebūs 18 inspektori, valodu inspektori Latvijā, bet būs daudz vairāk, - saņems sodus un tiks atbrīvoti no darba attiecīgi cilvēki, kuri nespēj. Bezdarbnieku rindas palielināsies. Tātad šis ir cilvēks, kurš ir atbrīvots no darba tāpēc, ka viņš nespēj veikt savus pienākumus un viņa kvalifikācija ir neatbilstoša, jo neprot valsts valodu, kas ir ierakstīts arī Valodu likumā, un mēs viņam, šim cilvēkam, vai šiem cilvēkiem nodrošināsim pabalstus. Tas taču absolūti nav normāli! Pareizi Budovska kungs teica - tā taču ir bijusi paša šā cilvēka problēma. Valsts maksāja milzīgas naudas, lai cilvēki varētu valodu iemācīties, tika dots laiks gadiem ilgi, tā taču ir viņu problēma -mācīties valodu vai nemācīties. Arī šoreiz - saņemt, lūk, šo pabalstu vai nesaņemt. Un pareizi, ļoti precīzi Lamberga kungs teica - kad tad pienāks laiks, kad mēs, Saeima, izlemsim iestrādāt likumos tās normas, kas liks cienīt beidzot valsts valodu? Nu tad izdarīsim! Varbūt tā ir tā reize, ne tā kritiskākā, kura skartu un, kā Marjašas kundze teica, destabilizētu situāciju, bet liktu šiem cilvēkiem padomāt, ka Latvijā vajadzēs runāt valsts valodā. Ir pienācis tas laiks! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēgas! Es gribu drusku koriģēt deputāti Rutu Marjašu. Ir tā: kad mēs iebraucām no Eiropas Amerikā, mēs nepratām valsts valodu, saprotams, mums neviens nemaksāja un pat nebija domas, ka mēs saņemsim kaut kādu bezdarba pabalstu. Mēs varētu eventuāli gan saņemt sociālo palīdzību, kas nav tas pats, kas ir bezdarbs, jo tur tā līkne ir pavisam cita, un, lai šo saņemtu, bija obligāti jāmācās angļu valoda, un, ja to negribēja, tad bija jābrauc atpakaļ uz Eiropu. Un tas nu ir tas, ko mēs nevaram par piemēru šeit varbūt ņemt, mēs tos krievus nevarētu aizsūtīt atpakaļ, kad viņi nemācās latviski, bet es domāju, ka šis piemērs ļoti labi parāda, kādā veidā arī mums būtu tas jākārto. Es nesaku, ka tas simtprocentīgi tā jādara, bet tas ir tas veids, kas būtu arī pareizs, ja mēs to pieņemtu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš". Otrreiz.

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu Budovska kungu un Tabūna kungu saprast, ka es pilnīgi piekrītu jūsu vēlmēm par to, ka valsts valoda ir jāzina. Godātie kolēģi, tas nav tikai īstais ceļš! Pabalstu atņemšana jebkurā līmenī nav pareizais ceļš, ja viņš ir maksājis nodokļus. Bet konceptuāli mēs to pašu gribam. Taču ar šito, godātie kolēģi, es varu pateikt tikai vienu - ja līdz šim visas ANO un Eiropas padomes delegācijas braucot nav atradušas diskriminējošus likumprojektus, tad tagad atradīs. Kam tas ir vajadzīgs? Es tikai to gribu pateikt. Meklēsim citus ceļus, kas stimulē. Es ļoti gribētu pasargāties šobrīd no varbūt ne sevišķi izprastu lēmumu pieņemšanas. Es ļoti gribu atbalstīt un vēlreiz es aicinu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Dzintars Ābiķis.

O.Grīgs (LZS).

Prezidij, priekšsēdētāja kungs, Latvijas Zemnieku savienība! Cienījamā Marjašas kundze! Jūs šeit runājāt par destabilizāciju, par cilvēku tiesībām. Tad es gribētu pajautāt tā - šie vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, kas tiek apkrāpti no noguldījumu firmām, no krievvalodīgajiem, vot te ir tas destabilizācijas stāvoklis, kurš drīzumā var izvērsties par ielu nekārtībām, kuras pieaugs līdz simttūkstošiem, vai jūs par to esat padomājusi? Es pilnīgi pievienojos, Budovska kungs, jums. Ir kārtībai reiz valstī jābūt pēc 5 gadiem kopš brīvvalsts pasludināšanas! Šeit nav ne naida kurināšanas, ne cita, bet ir speciāli šīs te firmas ar pilnīgi atklātu mērķi - destabilizē stāvokli valstī, kur visus šos cilvēkus - gan krievvalodīgos, gan latviešus... (No zāles deputāte R.Marjaša: "Kāds tam sakars?") Kāds tam sakars? Vistiešākais. Un drīz tie cilvēki izies jau simttūkstoši no šīm firmām, kas ir piekrāpti ar noguldījumiem - gan krievi, gan latvieši, gan ebreji, gan čigāni un visi pārējie. Kāds tam sakars? Vistiešākais.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz. Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Nepārprotami es arī iestājos par to, ka valsts valoda visiem ir jāprot, un, manā izpratnē, 11. panta redakcija, ko piedāvā Sociālo un darba lietu komisija, atrisina šo problēmu, jo tā definē, kas ir piemērots darbs. Tur ir rakstīts, ka piemērots darbs ir tāds darbs, kurā ir nodrošināti veselībai nekaitīgi un droši darba apstākļi, kas atbilst darba meklētāju profesionālajai sagatavotībai un valsts valodas prasmes pakāpei. Ko tas nozīmē reāli dzīvē? To, ka, ja darbu meklēs dakteris, kas neprot valsts valodu, tad viņš nevarēs pretendēt uz daktera amatu. Viņš varēs pretendēt tikai, labākajā gadījumā, uz sanitāra amatu slimnīcā. Tā ka es domāju, ka šis kompromisa priekšlikums ir ļoti labs, ņemot vērā to, ka likums tomēr ir piemērots visiem Latvijā. Es gribētu uzdot jautājumu: ko darīt tad tiem, kas atgriežas Latvijā no Rietumiem un no Austrumiem, latviešiem, kuri neprot valodu tādā līmenī, lai viņi spētu nokārtot eksāmenu? Un viņi pašreiz mācās, bet viņi nevarēs saņemt šo pabalstu, jo likums taču attiecas ne tikai uz krieviem, uz ukraiņiem, bet arī uz šiem cilvēkiem. Tā ka es nezinu... Mums vajadzētu izņēmumu likumā vai ko citu. Es aicinu atbalstīt Sociālo un darba lietas komisijas lēmumu, kas, manuprāt, principā atrisina šo situāciju.

Sēdes vadītājs. Sekretariātā nav vairāk iesniegumu? (No zāles deputāts M.Budovskis: "Gribēju runāt otrreiz - tikai 5 minūtes.") Godātie kolēģi! Nu jūs taču nepārmetīsit, ka es jums neļauju runāt. Ja gribējāt, tad kaut kā vajadzēja dot ziņu. Jūs priekšā sēžat, un es vienmēr ievēroju visus jūsu sūtītos signālus par domu runāt.

Referentam galavārds, ja vēlas.

P.Elferts (LC).

Jā. Es gribēju vienīgi precizēt dažas lietas. Pirmkārt. Ja cilvēks nav strādājis, viņš nevar arī pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, jo bezdarbnieku pabalsts ir tikai tiem cilvēkiem, ja pēdējo 12 mēnešu periodā par šo personu Latvijas Republikā ir izdarīti sociālā nodokļa maksājumi ne mazāk kā sešus mēnešus. Tātad nevar ierasties valstī un prasīt bezdarbnieka pabalstu. Un vēl gribētu precizēt. Komisija iesniedza alternatīvu likumprojektu atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 85.pantam: "Komisijas, kurām Saeima nodevusi attiecīgo likumprojektu, var izstrādāt savu alternatīvu likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā", jo ir iesniegts viens likumprojekta grozījums likumā "Par nodarbinātību" un arī otrs. Un varu piekrist arī Silāra kungam par to, ka vajadzētu noņemt šo "pierakstu" un pāriet uz "dzīvesvietu". Bet tas nav šī likuma kompetencē. Un papildināt ar to, ko Ābiķa kungs teica. Sociālo un darbu lietu komisija ir atrisinājusi šo problēmu, jo, ja profesionālis pieprasa šo bezdarbnieka statusu un viņš ir maksājis nodokļus... bet kā izbeidzas šī bezdabnieka pabalsta izmaksāšana? Tad, ja šim profesionālim tiek piedāvāts darbs, respektīvi, divas reizes... un var piedāvāt arī pārkvalificēties divas reizes, tādējādi piedāvāt šos kursus. Es aicinu noraidīt šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Būs divi balsojumi. Ja ir iesniegti vairāki likumprojekti, to skaitā alternatīvs, tad balsojam iesniegšanas kārtībā. Vispirms ir balsojams LNNK iesniegtais likumprojekts, pēc tam - komisijas alternatīvais likumprojekts. Tā kā deputāte Seile piedāvāja noraidīt kā procedūras jautājumu vai ar procedūras argumentiem, tad tas tā nav noraidāms, jo Kārtības rulli jau šeit minēja Pēteris Elferts savā runā. Es varu tikai tiešām to pašu atgādināt, ka komisijas, kurām Saeima nodevusi attiecīgo likumprojektu, var izstrādāt savu alternatīvo likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Un tādā veidā tikai no procedūras viedokļa paziņot, ka tas nav alternatīvs, to tā nevar. To var izdarīt tikai balsojot un savos balsojumos izsakot savus argumentus, vai tas atbilst jūsu izpratnei vai neatbilst. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Balsojam!") Un arī mūsu līdzšinējā prakse ir bijusi tāda, ka arī... (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Citu pantu...") Man ir jāizskaidro, deputāt Panteļējev! Es būšu spiests jums aizrādījumu izteikt, jo jūs pārtraucāt sēdes vadītāju, kad viņš izskaidroja balsošanas procedūru. Pieņemiet šo aizrādījumu! (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Es pieņemu.") Jūs mani pārtraucāt. Liekas, ka es beidzu. Par procedūru Māris Budovskis. Lūdzu! (Zālē liels troksnis.)

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es tomēr gribētu arī noraidīt traktējumu, ka tā ir Sociālo un darba lietu komisijas alternatīva LNNK ierosinājumā par labojumu. Un es pamatošu to sekojoši. Tātad dokuments nr.1226. Sociālo un darba lietu komisija skaidri raksta: "Lūdzu iekļaut darba kārtībā pirmajā lasījumā piecu Saeimas deputātu iesniegto likumprojektu!" Un beigās to noraida. Lūdzu! Tā ir komisijas iespēja. Un nākošais dokuments (nr.1227) ar sekojošu tekstu - te atkal atgriežas komisija pie Saeimas Prezidija. Sociālo un darba lietu komisija ir izstrādājusi grozījumu likumā, un tas ir saistīts ar 11.pantu. Līdz ar to, teiksim, es domāju, ka 6.pants, kurā ir runa par bezdarbnieka statusu, un attiecīgi LNNK labojums - tā ir atsevišķa lieta, un, ja Sociālo un darba lietu komisija Saeimas Prezidijā griežas ar savu piedāvājumu par 11.pantu, tad tas ir iekļauts kā nr.1227. Šajā sakarā es gribētu tomēr noraidīt šo domu, ka komisijas iesniegtais variants ir alternatīvs. To mēs nevarētu pieņemt, jo tādā gadījumā, teiksim, saistot viņus abus kopā, 11.panta labojums vispār pārvēršas pilnīgi pretējs visai tai jēgai, kas ir ietverta šinī likumā.

Sēdes vadītājs. Deputāt Budovski! Ja jūs esat nācis tribīnē, tad nolasiet līdz galam Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto.

M.Budovskis. Jā.

Sēdes vadītājs. Lasiet tad, lūdzu!

M.Budovskis. Tātad es pirmo teikumu pabeigšu tur, kur es apstājos.

Sēdes vadītājs. Nē, pirmo jūs jau pabeidzāt. Lasiet tālāk!

M.Budovskis. Jā, šis likuma...

Sēdes vadītājs. Šis likuma grozījuma projekts...

M.Budovskis. ... ir izstrādāts saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.punktu kā alternatīvs variants piecu Saeimas deputātu iesniegtajam likumprojektam "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par nodarbinātību"".

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl deputātiem ir iebildes par balsošanas kārtību? Nav. Lūdzu, balsosim par LNNK frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par nodarbinātību"" (dokuments 1226). (Starpsauciens no zāles: "Vislabāk alternatīvo!") Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 32, atturas - 20. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par likumprojektu, kurš iesniegts kā alternatīvs variants piecu Saeimas deputātu iesniegtajam likumprojektam "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par nodarbinātību"" (dokuments nr.1227). Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 10, atturas - 10. Pieņemts pirmajā lasījumā.

P.Elferts. Lūdzu Saeimu iesniegt papildinājumus un priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 11.janvārim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Godātie deputāti! Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, kurš ir jāizskata, un viņš ir pavairots un izsniegts arī deputātiem: "Lūdzam iekļaut šodienas darba kārtībā kā steidzamu un izskatīt mūsu patstāvīgo priekšlikumu par Krievijas militārās agresijas nosodījumu Čečenijas republikā un aicināt atbalstīt čečenu tautas pašnoteikšanās centienus." Un tālāk seko Saeimas lēmums: "Latvijas Republikas Saeima, atbalstot tautu pašnoteikšanās tiesības, aicina Kreivijas Federācijas Prezidentu, Federācijas Padomi, Valsts Domi un valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoši pārtrauktu karadarbību Čečenijā, kuras rezultātā iet bojā mierīgie iedzīvotāji, izvestu Krievijas militārās vienības un sarunu ceļā panāktu mierīgu konflikta atrisinājumu." Balsojam vispirms par iekļaušanu šodienas darba kārtībā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 7, atturas - 5. Iekļauts darba kārtībā.

Tagad būtu iesniedzējiem jāizsaka savs viedoklis par to, kā jūs izprotat vai kā jūs ierosināt šo steidzīgo izskatīšanu. Tas ir lēmuma projekts, un šeit steidzamība ir tāda, kāda viņa ir, tas ir, kā deputāti izprot. Jo procedūras ziņā šeit neko nedz pasteidzināt, nedz palēnināt nevar. Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Jūs kā deputāts esat parakstījis, bet varat arī kā komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Jā! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ņemot vērā to situāciju, kāda ir izveidojusies Čečenijā, un arī to, lai izbeigtu šo asinsizliešanu, jo iet bojā cilvēki, un ņemot vērā arī to situāciju, ka mēs atrodamies juridiskās attiecībās ar savām kaimiņvalstīm un kāds ir statuss, es aicinu vienkārši nobalsot pašreiz par šo projektu bez garām debatēm. Un te ir precīzi izteikts aicinājums Krievijas Federācijas Prezidentam, Federācijas Padomei, Valsts Domei un valdībai ar konkrētiem adresātiem sākt sarunas un izbeigt vienkārši šo asinsizliešanu pašreiz. Paldies. Un es aicinu nobalsot "par".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10 deputātu iesniegto Saeimas lēmuma projektu. Viņš bija nolasīts jau. Es vēlreiz varu nolasīt. "Latvijas Republikas Saeima, atbalstot tautu pašnoteikšanās tiesības, aicina Krievijas Federācijas Prezidentu, Federācijas Padomi, Valsts Domi un valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoši pārtrauktu karadarbību Čečenijā, kuras rezultātā bojā iet mierīgie iedzīvotāji, izvestu Krievijas militārās vienības un sarunu ceļā panāktu mierīgu konflikta noregulējumu". Lūdzu, balsojam. Rezultātu! Par - 71, pret - 4, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Godātie deputāti! Un vēl viens iesniegums ir jāizskata. Tas gan ietilptu tikai Prezidija kompetencē, bet līdz šim Prezidijs vienmēr ir aicinājis izteikt deputātus savu viedokli, pirms pieņem savu lēmumu. Un proti - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Latvijas Republikas Saeimas Prezidiju izsludināt nākošo sēdi 21.decembrī un 22.decembrī. 21. decembrī - pulksten 14.00. Vai ir deputātiem iebildes? Nav. Zvanu reģistrācijai. Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies. Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās Saeimas plenārsēdes darbā. Godātie deputāti! Tajā brīdī, kad es jautāju, vai nav iebildes, deputāti tiešām apstiprināja, ka iebildes nav. Es vēlreiz pasvītroju to savu domu, ko es neizteicu precīzi juridiskā valodā. Līdz ar to ir pieņemts Saeimas lēmums par Saeimas sēdi 21.datumā pulksten 14.00. Līdz ar to Prezidijs šeit vairs nelemj. Lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Eduards Berklavs... ir zālē,

Valdis Birkavs,

Vilnis Edvīns Bresis,

Aivars Endziņš,

Jānis Jurkāns,

Ojārs Kehris,

Aleksandrs Kiršteins... (Starpsauciens: "Te viņš ir!")

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins ir zālē.

Z.Tomiņš. Nikolajs Krasohins,

Andrejs Krastiņš,

Aristids Lambergs... (Starpsauciens: "Preses konferencē.")

Sēdes vadītājs. Preses konferencē.

Z.Tomiņš. Oļģerts Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Andris Piebalgs,

Juris Sinka... (Starpsauciens: "Preses konferencē.")

Sēdes vadītājs. Vai nav preses konferencē? Preses konferencē ir Juris Sinka.

Z.Tomiņš. Filips Stroganovs... (Starpsauciens: "Zālē.")

Sēdes vadītājs. Zālē.

Z.Tomiņš. Jānis Ārvaldis Tupesis un

Joahims Zīgerists.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākošā plenārsēde 21.decembrī pulksten 14.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1994.gada 15.decembra rudens sesijas sēde

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Sinka - 1.lp.

- dep. I.Bērziņš - 2.lpp.

- dep. A.Endziņš - 4.lpp.

Par procedūru - dep. G.Bērziņš - 5.lpp.

- dep. A.Endziņš - 6.lpp.

Par likumprojektu "Papildinājumi likumā "Par tiesu

varu"" - 7.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta

1994.gada 23.augusta noteikumos nr. 179 "Par

privatizācijas sertifikātiem"" (kā likumprojekts noņemts)

Priekšlikums - dep. R.Jonītis - 7.lpp.

Par likumprojektu "Par motorprāmja "Estonia"

katastrofā pazudušo izsludināšanu par mirušiem" - 7.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam J.Sinkam"

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 8.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam I.Dāliņam"

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 8.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam M.Graudiņam"

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 8.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātei I.Sāmītei"

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 9.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam M.Ā.Kalniņam"

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 9.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

pagarināšanu deputātam A.Amerikam"

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 9.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu

I.Bukovska, O.Kostandas, M.Bekasova, J.Urbanoviča,

L.Kuprijanovas, A.Amerika, J.Jurkāna, A.Žīgura,

Ē.Kažas, I.Gravas pieprasījumu Latvijas Republikas

satiksmes ministram A.Gūtmanim un finansu

ministram A.Piebalgam par P.Avotiņa amatu

savienošanu (Noraidīts)

Ziņo - dep. R.Jonītis - 9.lpp.

Satiksmes ministra A.Gūtmaņa atbilde uz deputātu

I.Bukovska, O.Kostandas, M.Bekasova, J.Urbanoviča,

L.Kuprijanovas, A.Amerika, J.Jurkāna, A.Žīgura,

Ē.Kažas, I.Gravas jautājumu par P.Avotiņa amatu

savienošanu

Ziņo - satiksmes ministrs A.Gūtmanis - 10.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu

A.Rozentāla, G.Bērziņa, A.Berķa, A.Rugātes,

Z.Tomiņa, J.Straumes, M.Grīnblata, A.Lamberga,

A.Seiles, U.Lakševica, M.Ā.Kalniņa pieprasījumu

Latvijas Republikas vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministram J.Iesalniekam

jautājumā par 1993.gada 30.marta likuma "Par

bīstamiem atkritumiem" un lēmuma par šī likuma

stāšanos spēkā nosacījumu izpildi (Nav pieņemts)

Ziņo - dep. G.Bērziņš - 12.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu

A.Berķa, A.Rozentāla, A.Rugātes, G.Bērziņa, Z.Tomiņa,

J.Straumes, A.Seiles, M.Grīnblata, A.Lamberga,

U.Lakševica pieprasījumu Latvijas Republikas aizsar-

dzības ministram J.A.Trapānam jautājumā par

Latvijas armijas gaisa spēkiem (Nav pieņemts)

Ziņo - dep. G.Bērziņš - 12.lpp.

Latvijas Republikas iekšlietu ministra J.Ādamsona

atbilde uz deputātu J.Urbanoviča, A.Amerika, E.Kides,

I.Bukovska un J.Jurkāna jautājumu par Pilsonības un

imigrācijas departamenta rajonu un pilsētu nodaļu

darbu

Ziņo - iekšlietu ministrs J.Ādamsons - 13.lpp.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta M.Gaiļa

atbilde uz deputātu A.Endziņa, A.Līgotņa, J.Lagzdiņa,

Ģ.V.Kristovska, I.Silāra, R.Marjašas, A.Stankēvičas

jautājumu par ēku Palasta ielā 9

Ziņo - valsts īpašuma valsts ministrs D.Tunsts - 14.lpp.

Deputātu J.Urbanoviča, L.Staša, J.Zaščerinska,

L.Kuprijanovas, I.Folkmanes jautājums finansu

ministram A.Piebalgam par to, kad un kādā veidā

Latvijas valsts nodrošinās 1990.gada bijušās PSRS

bezprocentu aizņēmumu apmaksu Latvijas Republikā

dzīvojošajām personām

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 14.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu Latvijas Republikas

rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu" (I.Freimane,

L.Grauda, A.Kancāne)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 15.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu Latvijas Republikas

rajonu (pilsētu) tiesu administratīvo tiesnešu

iecelšanu (I.Akmeņlauka, M.Hlamina, J.Kamiševa)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 16.lpp.

Likumprojekts "Par grozījumiem Lat vijas Krimināl-

kodeksā" (2.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 18.lpp.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Krimināl-

procesa kodeksā" (2.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 20.lpp.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Labošanas

darbu kodeksā" (2.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. Ģ.V.Kristovskis - 23.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Janeks - 37.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 38.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 38.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Nīderlandes

Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas

un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" (3.lasījums)

Ziņo - dep. A.Poča - 39.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu

gada pārskatiem"" (2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Poča - 40.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām

ar ierobežotu atbildību"" (2.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. O.Kehris - 40.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju

sabiedrībām"" (2.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. O.Kehris - 41.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu

ieguldījumiem Latvijas Republikā"" (2.lasījums)

(Steidzams) (Noņemts no izskatīšanas)

Ziņo - dep. O.Kehris - 42.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par grāmatve-

dību"" (2.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. A.Poča - 43.lpp.

Likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem

likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu""

(2.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. A.Poča - 43.lpp.

Debates - dep. J.Lagzdiņš - 45.lpp.

- satiksmes ministrs A.Gūtmanis - 46.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 46.lpp.

- satiksmes ministrs A.Gūtmanis - 49.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 49.lpp.

- dep. A.Lambergs (3.pants) - 51.lpp.

- dep. J.Lucāns - 51.lpp.

- satiksmes ministrs A.Gūtmanis - 52.lpp.

- dep. A.Seile - 52.lpp.

- dep. O.Grīgs - 53.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 54.lpp.

- dep. A.Lambergs - 60.lpp.

- satiksmes ministrs A.Gūtmanis - 60.lpp.

- dep. J.Janeks - 61.lpp.

- satiksmes ministrs A.Gūtmanis - 62.lpp

- dep. P.Tabūns - 63.lpp.

- dep. J.Lucāns - 63.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 64.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 65.lpp.

- dep. O.Grīgs - 66.lpp.

- dep. A.Seile - 66.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 67.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 68.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 70.lpp.

Debašu turpinājums - dep. G.Bērziņš - 71.lpp.

- satiksmes ministrs A.Gūtmanis - 72.lpp.

- dep. U.Lakševics (5.pants) - 74.lpp.

- dep. A.Endziņš - 76.lpp.

Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu

fonda privatizāciju" (1.lasījums)

Ziņo - dep. J.Bunkšs - 78.lpp.

Debates - dep. A.Lambergs - 82.lpp.

- dep. A.Grots - 85.lpp.

- privatizācijas valsts ministrs D.Skulte - 86.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš - 88.lpp.

- dep. E.Kide - 88.lpp.

- dep. P.Elferts - 91.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 92.lpp.

Par izmaiņām darba kārtībā - 94.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par

tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas Bruņoto

spēku Latvijas Republikas teritorijā izvietoto un

agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro

objektu iznīcināšana" (1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 95.lpp.

Debates - dep. I.Silārs - 96.lpp.

Likumprojekts "Par motorprāmja "Estonia"

katastrofā pazudušo izsludināšanu par mirušiem"

(1.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 99.lpp.

Likumprojekts "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu

noteikšanu" (1.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 101.lpp.

Paziņojumi - dep. O.Kehris - 102.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 102.lpp.

Likumprojekts "Par ugunsdrošību" (3.lasījums)

Ziņo - dep. Ģ.V.Kristovskis - 103.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi "Pasta likumā"" (3.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 105.lpp.

Debates - dep. A.Berķis - 106.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par atjaunotā

Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada,

mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā

stāšanās laiku un kārtību"" (3.lasījums)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 107.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par veterinār-

medicīnu"" (3.lasījums)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 108.lpp.

Likumprojekts "Par uzņēmumu, iestāžu un organi-

zāciju darbības apturēšanas kārtību" (3.lasījums)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 109.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu""

(1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 109.lpp.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 110.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas

kodeksā"

Ziņo - dep. A.Endziņš - 112.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Augstākās padomes lēmumā

"Par kārtību, kādā pašvaldības uzskaita, kontrolē un

pārņem ārvalstu militāro resoru pārziņā esošos nekus-

tamā īpašuma objektus"" (2.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 113.lpp.

Likumprojekts "Grozījums konstitucionālajā likumā

"Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi""

(2.lasījums)

Ziņo - dep. R.Marjaša - 115.lpp.

Likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem

Latvijas Republikas likumā "Par nodarbinātību""

(1.lasījums)

Ziņo - dep. P.Elferts - 115.lpp.

Debates - dep. A.Lambergs - 117.lpp.

- dep. A.Seiksts - 118.lpp.

- dep. I.Silārs - 119.lpp.

- dep. A.Seile - 120.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 121.lpp.

- dep. M.Budovskis - 122.lpp.

- dep. R.Marjaša - 125.lpp.

- dep. P.Tabūns - 125.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 126.lpp.

- dep. A.Seiksts - 127.lpp.

- dep. O.Grīgs - 127.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 128.lpp.

Par procedūru - dep. M.Budovskis - 130.lpp.

Par darba kārtību - 132.lpp.

Lēmuma projekts "Par Krievijas militārās agresijas

nosodījumu Čečenijas Republikā un aicinājumu

atbalstīt čečenu tautas pašnoteikšanās centienus"

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 133.lpp.

Par Saeimas sēdes izsludināšanu

21. un 22.decembrī - 133.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 134.lpp.