Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Uzsāksim plenārsēdi! Izskatām Saeimas Prezidija izsludināto darba kārtību. Vai ir kādi grozījumi, papildinājumi? (Starpsauciens no zāles: "Nav!")

Pirmais, ko es gribētu jums ziņot, - Saeimas Prezidijs lūdz iekļaut izsludinātajā darba kārtībā kā pirmo pie Saeimas Prezidija ziņojumiem Prezidija slēdzienu attiecībā uz Valsts prezidenta rakstu sakarā ar likumu "Par pašvaldībām". Vai ir kādas iebildes? Nav.

Vēl Prezidijs ir saņēmis no Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājas Ineses Birznieces rakstveida iesniegumu: "Lûdzam izslēgt no Saeimas 12.maija plenārsēdes darba kārtības likumprojektu "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskā un nacistiskā režīma represijās cietušajiem". Vai ir iebildes? Nav.

Tālāk. Ir vēl daži rakstveida iesniegumi par darba kārtības grozījumiem. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz 12.maija sēdes darba kārtībā iekļautos likumprojektus "Grozījumi likumā "Par peļņas nodokli"" un "Grozījumi likumā "Par apgrozījuma nodokli"" izskatīt ceturtajā sadaļā pirms likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par radio un televīziju"". Vai pret šo ierosinājumu ir iebildes? Nav. Pieņemts. Vairāk rakstveida iesniegumu Prezidijā nav. Deputāts Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man jālūdz gan Prezidijs, gan jūs mani atvainot, jo aiz pārcenšanās ir ielikts septītajā sadaļā ceturtais jautājums - likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi Latvijas Republikas likumā "Par tiesu varu"". Mēs iepriekš piekritām Endziņa kunga ierosinājumam nodot to izskatīšanai kā atbildīgajai komisijai nevis Aizsardzības un iekšlietu komisijai, bet Juridiskajai komisijai. Tā kā mums mūsu atzinumu faktiski vajadzēja sūtīt nevis Prezidijam, bet Juridiskajai komisijai, mēs šo jautājumu noņemam no darba kārtības.

Priekšsēdētājs. Paldies. Es ceru, ka iebilžu nav? Nav. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Priekšlikumu vairāk nav, tātad sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus. Un, tā kā nav izslēgtas arī balsošanas lietas, kā jau vienmēr, tad, lūdzu, ļaujiet tiem deputātiem, kuri vēlas klausīties un sekot līdzi, to darīt un izturieties drusciņ klusāk zālē.

Pirmo izskatām Saeimas Prezidija slēdzienu par Valsts prezidenta rakstu sakarā ar likumu "Par pašvaldībām". Vai ir kādi papildinājumi un ierosinājumi attiecībā uz Saeimas Prezidija lēmumu? Nav. Tādā gadījumā Saeima nolemj Valsts prezidenta rakstu par 1994.gada 5.maijā pieņemtā likuma "Par pašvaldībām" otrreizēju caurlūkošanu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto, Saeimā pieņemto likumu kopā ar priekšlikumiem otrreizējai izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts "Likums par sociālo drošību" (dokuments nr.527). To ir iesniedzis Ministru kabinets. Vai nav nekādu ierosinājumu, papildinājumu, grozījumu attiecībā uz Saeimas Prezidija slēdzienu? Nav. Tādā gadījumā Saeima nolemj minēto likumprojektu nodot Budžeta un finansu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Nākamais ir Prezidija ziņojums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apgrozījuma nodokli"" (dokuments nr.528). To ir iesnieguši deputāti Grīnblats, Dāliņš, Straume, Sinka un Grīgs. Vai attiecībā uz Prezidija slēdzienu ir kādi priekšlikumi? Jā, lūdzu! Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība.

A.Berķis (LZS).

Es gribu pateikt, ka šis likuma grozījums nozīmē to, ka apgrozījuma nodokļa palielinājums tiks atteikts lauksaimniecības produktiem. Par to, kā jau jūs atceraties, bija ļoti garas un plašas debates, apstiprinot šo apgrozījuma nodokli. Uz šo nodokli lielā mērā ir balstīts viss budžets. Pēc savstarpējas vienošanās no šīs summas katru mēnesi 1,1 miljons jau tiek dots zemnieku subsidēšanai. Tā ka šā likumprojekta pieņemšana un atrisināšana tā, kā to vēlas autori, nozīmētu, ka zemnieki vismaz šīs piemaksas zaudēs, - nerunājot jau nemaz par visu to, kā tas satricinās un iespaidos budžetu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija slēdzienu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apgrozījuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu komisijai un noteikt, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Rezultātu! Par - 31, pret - 13, atturas - 17. Lēmums pieņemts.

Par atvaļinājumu piešķiršanu. Saeimas sekretārs Imants Daudišs, lūdzu!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Alfrēds Žīgurs ir iesniedzis iesniegumu, kurā lūdz atļauju izmantot ikgadējā atvaļinājuma daļu no 23.maija līdz 3.jūnijam ieskaitot. Saeimas Prezidija lēmums un atzinums ir - piekrist šim lūgumam.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Aivaram Endziņam - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Deputātiem nav paredzēts atvaļinājums. Kārtības rullis paredz citu kārtību, tas nav uz kārtējā atvaļinājuma rēķina. Deputātiem ir brīvdienas starp sesijām, un šajā gadījumā viņš var pieprasīt atvaļinājumu sesijas laikā, nevis uz ikgadējā atvaļinājuma rēķina. Man nav iebildumu pret šo iesniegumu, bet ir jāprecizē šis formulējums.

I.Daudišs. Jā, saskaņā ar Kārtības rulli tātad viņam ir tiesības lūgt un, kā Kārtības rullī ir teikts, izprasīt šo atvaļinājumu. Šajā gadījumā Žīgura kungs tikai nav precīzi saskaņā ar Kārtības rulli to formulējis, bet pēc būtības šis lūgums ir pamatots, tādēļ arī Prezidijs piekrita šim lūgumam, bet jālemj ir visai Saeimai.

Priekšsēdētājs. Deputāts Endziņš neiebilst pret atvaļinājumu. Vai kāds iebilst pret atvaļinājumu? Vai ir nepieciešams balsot? Nav nepieciešams. Lēmums pieņemts.

I.Daudišs. Deputāts Krištopans arī lūdz atvaļinājumu no 13.līdz 22.maijam. Prezidija atzinums ir - piekrist šim lūgumam un to atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti atbalsta šo iesniegumu? Nav iebildumu? Vai balsot arī nav vajadzīgs? Nav. Lēmums pieņemts.

Amatpersonu apstiprināšana un atbrīvošana no amata. Par Guļāna apstiprināšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamā Saeima! Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja iesniegumu par Andra Guļāna apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Jums ir izsniegti visi nepieciešamie dokumenti, proti, jūs varat iepazīties ar izziņu par Andra Guļāna darba gaitām, kā arī ar raksturojumu, ko ir parakstījis Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Batarevska kungs, un Juridiskās komisijas sēdē vienbalsīgi tika rekomendēts cienījamajai Saeimai apstiprināt Andri Guļānu par Augstākās tiesas tiesnesi, ņemot vērā viņa lielo juridiskā darba pieredzi gan tiesā, gan arī cita veida juridiskajā darbā, arī kā tieslietu ministra vietniekam. Lūdzu atbalstīt šo Juridiskās komisijas slēdzienu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - apstiprināt Andri Guļānu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi. Ir aizklātā balsošana, tāpēc signāllampiņa neiedegas, godātie kolēģi. Vai visi ir balsojuši, kas vēlējušies? Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - 7. Andris Guļāns apstiprināts par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.

Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī otru kandidatūru, kuru iesniedza Augstākās tiesas priekšsēdētājs, proti, Ilgvara Zigfrīda Šeptera kandidatūru apstiprināšanai par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi. Arī Ilgvars Zigfrīds Šepteris ir ar bagātīgu juridiskā darba pieredzi, viņš ir strādājis Dobeles rajona tiesā kā tiesnesis, ir bijis Dobeles rajona prokurors, kā arī Latvijas Republikas Prokuratūrā ir bijis Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas priekšnieks. Pašreiz, pēdējā laikā, viņš strādā kā juridiskā dienesta vadītājs akciju sabiedrībā. Juridiskā komisija, iepazinusies ar izziņu par Ilgvara Zigfrīda Šeptera darba gaitām, kā arī ar raksturojumu, vienbalsīgi rekomendēja cienījamajai Saeimai apstiprināt Ilgvaru Zigfrīdu Šepteri par Augstākās tiesas tiesnesi. Lūdzu atbalstīt šo Juridiskās komisijas rekomendāciju.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Ilgvaru Zigfrīdu Šepteri par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi! Balsošana ir aizklāta! Vai visi deputāti ir balsojuši? Lūdzu rezultātu! 57 - par, pret - 3, atturas - 8. Ilgvars Zigfrīds Šepteris apstiprināts par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums - "Saeimas Izmeklēšanas komisijas Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai ziņojums un lēmuma projekts par komisijas turpmāko darbību" dokumenti nr.301 un 501). Lūdzu referentu. Igors Bukovskis - Tautas saskaņas partija. Saeimas Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja biedrs.

I.Bukovskis (TSP).

Cienījamie deputāti! Es neko citu nevaru nolasīt, kā vien iepriekšējā sesijā iesniegto ziņojumu, kuru diemžēl nebija laika izskatīt, jo tas ir apstiprināts, un varbūt lēmumu. Saeimas Izmeklēšanas komisija lūdza Saeimas atļauju pabeigt darbu šajā pavasara sesijā un sniegt galaziņojumu. Tā ka es varu nolasīt.

"Saeimas Izmeklēšanas komisija Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai turpināja darbu saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas 1993.gada 16.decembra lēmumu.

1994.gada 1.martā stājās likumīgā spēkā "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" un "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". kas nosaka atbildību par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkciju, realizējot šo valsts institūciju, amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu un par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošai valsts institūcijai". Pamatojoties uz šādām tiesību normām, Izmeklēšanas komisija atkārtoti pieprasījusi informāciju visām tām personām, kuras nav sniegušas atbildes uz Izmeklēšanas komisijas izvirzītajiem jautājumiem un kuras tika minētas Izmeklēšanas komisijas 1993.gada 16.decembra ziņojumā Saeimai. Izmeklēšanas komisija sākusi personu noklausīšanos komisijas sēdēs. Es varu pateikt, ka tā tagad gandrīz to ir beigusi, un mēs piedāvājam šādu lēmumu: "Uzdot Saeimas Izmeklēšanas komisijai Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai turpināt sākto darbu un sniegt galaziņojumu pavasara sesijā." Paldies.

Priekšsēdētājs. Tātad jūs iepriekšējo lēmuma projektu atsaucat. (Starpsauciens no zāles: "Mçs papildinām!") Paldies. Vai Sekretariātā ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu!

Deputāts Andris Piebalgs. Par procedūru. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Ir vēl arī dokuments nr.501-a, kurš faktiski precizē to, ka ierosināja Izmeklēšanas komisija, lai tas būtu pilnīgā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, lai nav pretrunā. Es tikai gribētu vienkārši atgādināt, ka ir vēl arī šis dokuments, kurā ir minēts, kādā veidā šis process notiek.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, vai zvans ir bijis? Pirms balsošanas es jums ierosināšu balsošanas kārtību. Esiet, lūdzu, uzmanīgi! Mēs varam apspriest, ja jums ir iebildes vai kādi citi priekšlikumi. Varam arī nobalsot, godātie kolēģi. Manā izpratnē, šis papildinājums tiešām nav tāds, kas veido jaunu punktu vai kādu jaunu principiālu pieeju, ar ko papildina šo lēmuma projektu, tāpēc šeit būtu piemērojama tikai Kārtības ruļļa kārtība, kura attiecas uz atsevišķu pantu izskatīšanu. Tā kā tiešām šis papildinājums neveido atsevišķu punktu, tad vispirms būtu jānobalso par šo papildinājumu - papildināt ar vārdiem "... ievērojot Saeimas kārtības ruļļa 167. pantu". Un tad jābalso par visu lēmuma projektu, atkarībā no tā, vai tas būs ar šo papildinājumu vai bez šā papildinājuma.

Vai par šo balsošanas procedūru jums ir iebildes? Nav. Zvans ir bijis.

Vispirms tātad balsosim par dokumentu nr.501-a, kuru ierosina 10 deputāti, - aiz vārdiem "pavasara sesijā" papildināt ar vārdiem "ievērojot Saeimas kārtības ruļļa 167.pantu". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 5, atturas - 8. Papildinājums ir pieņemts.

Līdz ar to lēmuma projekts, par kuru mēs balsojām, ir šāds: "Saeima nolemj uzdot Saeimas Izmeklēšanas komisijai Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai turpināt sākto darbu un sniegt galaziņojumu pasavara sesijā, ievērojot Saeimas kārtības ruļļa 167.pantu". Lūdzu, balsosim par šo lēmumprojektu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājumu bloks. Sākam izskatīt likumprojektus. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par peļņas nodokļa, īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām, fondiem un uzņēmumiem 1992. un 1993.gadā"". Trešais lasījums. Lūdzu referentu!

Pēteris Tabūns - LNNK. Vides un sabiedrisko lietu komisija.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Šie grozījumi likumprojektā ir daudzreiz atlikti. Mēs neesam nonākuši līdz to pieņemšanai. Un jāteic, ka arī debates ir bijušas diezgan pamatīgas šajā sakarībā, jo, kā jūs zināt, ir daudzas šīs sabiedriskās organizācijas un fondi, kuri to ir vēlējušies un vēlas, tāpēc turpina ienākt pieteikumi par šiem atvieglojumiem. Gan valdībā, gan Budžeta un finansu komisijā, gan Vides un sabiedrisko lietu komisijā, gan arī citās, piemēram, Cilvēktiesību komisijā, par to ir runāts un debatēts. Arī tur ir bijuši šie priekšlikumi, un ir runa par jaunu koncepciju, lai visiem būtu vienādi šie atvieglojumi un lai katru reizi valdībā vai, kā līdz šim, Saeimā nevajadzētu izskatīt šos jautājumus atkal un atkal. Un šie grozījumi, kurus mēs piedāvājam trešajā lasījumā, faktiski ir tāds pagaidu variants līdz 1.jūlijam. Es, aizsteidzoties uz priekšu, teikšu, ka šodien piedāvātie grozījumi likumā par peļņas nodokli, kurus tūlīt arī izskatīsim, jo tie ir iekļauti darba kārtībā, paredz, lūk, šīs pamatizmaiņas vai šo pamatkoncepciju, un tāpēc es par to tuvāk nerunāšu, bet tūlīt varam pāriet pie šiem grozījumiem.

Vispirms atļaujiet runāt par nosaukumu - aizstāt lēmuma nosaukumā vārdus "1992. un 1993.gadā" ar vārdiem "1992., 1993.gadā un 1994.gada pirmajā pusgadā".

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, šeit jums ir arī citi dokumenti arī 418. - c un, kā es saprotu, šajā dokumentā ierosinātais attiecas tieši uz šo 1.punktu. Vai tā, godātais deputāt Tabūn?

P.Tabūns. Jā.

Priekšsēdētājs. Jums ir 418.-c dokuments?

P.Tabūns. Nē, nav! Es neatradu.

Priekšsēdētājs. Tūlīt jums iedos. Un līdz ar to mums ir jāatklāj debates par iesniegto labojumu.

Atklāsim debates. Vārds deputātei Počai - "Latvijas ceļš". Pēc tam - deputāts Piebalgs. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums - svītrot likumprojekta 1.pantā vārdus "... un 1994.gada pirmajā pusgadā", jo tas ir saistīts jau ar to diskusiju, kas mums šeit parlamentā ir bijusi, un ir saistīts arī ar to, ka ir izstrādāta jauna peļņas nodokļa koncepcija ziedotājiem, sabiedriskajām organizācijām. Un to mēs šodien arī attiecinām uz peļņas nodokli, jo šis likumprojekts šodien arī ir iekļauts darba kārtībā kā otrais jautājums tūlīt aiz šā likumprojekta. Un būtība ir tāda, ka 1994.gadā tīri fiziski nevar administrēt šos atvieglojumus šajos termiņos, pirmajā pusgadā - vienu noteikumu un otrajā pusgadā - otru noteikumu. Un tāpēc es ierosinu šo "1994.gada pirmajā pusgadā" svītrot, bet šos grozījumus peļņas nodoklī un atvieglojumus sabiedriskajām organizācijām un fondiem, vienotus noteikumus visām sabiedriskajām organizācijām un fondiem piemērot 1994.gadā no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Tāda ir šā priekšlikuma būtība. Konkrētāk par šo likumprojektu - par grozījumiem peļņas nodoklī - mēs diskutēsim nākamajā darba kārtības punktā. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Andris Piebalgs - "Latvijas ceļš". Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Tātad faktiski jau referents un arī Počas kundze lielā mērā pateica pašu būtību. Situācija ir tāda: ja mēs attiecinām esošos grozījumus uz 1994.gada pirmo pusgadu, tad, pirmkārt, ir problēmas ar administrēšanu, bet, otrkārt, ir cita problēma, - tā, ka saskaņā ar likumu "Par sabiedriskajām organizācijām" faktiski neviens no šiem fondiem nav izpildījis tā nosacījumus, un visi termiņi jau ir nokavēti. Tādā gadījumā reāli neviens faktiski nedabū nekādus atvieglojumus.

Kādu izeju mēs piedāvājam šajā situācijā? Mēs to piedāvājam nākamajos likumprojektos - tie ir grozījumi likuma "Par peļņas nodokli" 32. un 33.pantā, kas faktiski ir pamats, un arī pārejas noteikumi nodibina jaunu kārtību attiecībā uz šo 1994.gadu. Un es domāju, ka šī shēma varētu būt tāda, kas darbotos arī nākotnē. Protams, es lūgšu šo likumprojektu par peļņas nodokli izskatīt steidzamības kārtā, jo es pilnīgi saprotu to rūpi, kas ir attiecīgajai komisijai, kura ir sagatavojusi šo likumprojektu. Es vēlreiz nolasīšu šos pantus, lai jūs saprastu, kur un kādu formu mēs piedāvājam. Tātad 32.pants skanētu šādā redakcijā: "Peļņas nodokļa maksājumi budžetā tiem nodokļu maksātājiem, kuri nav budžeta parādnieki, tiks samazināti 70 procentu apmērā no summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā atvēlēta Latvijas Republikā reģistrētiem sabiedriskajiem, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības fondiem vai arī bezpeļņas organizācijām un iestādēm, bet ne vairāk kā 10 procentu apmērā no peļņas kopējās summas. Visu minēto fondu, organizāciju un iestāžu publisks finansiālais pārskats par ziedoto līdzekļu izlietojumu ir obligāts ne retāk kā vienu reizi gadā trīs mēnešu laikā pēc pārskata gada noslēguma. Šāds pārskats iesniedzams arī attiecīgās nozares ministrijā." Protams, tiek piedāvāta arī tāda īpaša grupa kā programmas, kur atvieglojumi sasniegtu 95 procentus. Bet šim piedāvātajam mehānismam pozitīvais ir tas, ka mums vairs nav labo un slikto organizāciju, labo un slikto fondu. Visas organizācijas ir vienādas. Ja ziedotājs izvēlas ziedot šai organizācijai, tad nav jāskatās, vai tā ir šajā sarakstā vai nav. Citādi veidojas absurda situācija, ka ir jāpiekārtojas pie kādas organizācijas, kas ir sarakstā, un tādā veidā, protams, jāmaksā ir dividendes. Tāpēc šī shēma ir universāla, jo attiecas uz visiem. Īpašos gadījumos - un to noteic Ministru kabinets - tātad varētu būt šis atvieglojums pat 95 procenti. Bet tās jau ir konkrētas programmas, un es domāju, ka, teiksim, "Atlanta", "Olimpiskā" vai tamlīdzīgas, arī dziesmu svētku programma, kura tiešām ir valstiskā mērogā, mums ir jāstimulē. Tāpēc arī es lūgtu atbalstīt deputātes Počas priekšlikumu. Šeit nav nekādas Budžeta komisijas intrigas, kas stāv aiz šā, jo, ja mēs būtu gājuši no otra gala - tagad skatītu grozījumus peļņas nodoklī, tad faktiski šis jautājums būtu izpalicis. Bet es arī tos lūgtu izskatīt steidzamības kārtā, jo pilnīga taisnība ir Tabūna kungam, kurš saka, ka ir jādod fondiem atbilde, viņiem ir jāpasaka pilnīgi precīzi, kādi tad ir "spēles" nosacījumi 1994.gadā. Protams, tiem ir jāatceras, ka ir jāpilda tas, kas ir rakstīts likumā par sabiedriskajām organizācijām. Paldies.

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, es tikai gribētu painteresēties. Varbūt pasakiet jūsu komentāru, kā mums tālāk rīkoties, lai deputātiem ir pilnīga skaidrība. Es saprotu, ka deputātes Počas ierosinājums ir par abiem punktiem, kas izteikti 418.dokumentā, kas ir ļoti būtisks, varbūt pat principiāls šim likumprojektam, šiem grozījumiem. Un tāpēc es gribēju painteresēties, kāpēc jūs neierosinājāt nākamo, tas ir, grozījumus peļņas nodoklī izskatīt pirms šā likumprojekta, bet tikai tagad jūs to mums sakāt, ka būtu labi, ja tas tā būtu...

A.Piebalgs. Jā, es diemžēl neesmu to izdarījis, jo iepriekšējā plenārsēdē tas bija tā izdarīts. Diemžēl šajā plenārsēdē es vienkārši neko nevaru darīt. Tāpēc es paskaidroju esošo situāciju. Bet tas, ka noņem šo 1994.gada pirmo pusi, tas nenodara neko sliktu šim likumprojektam, jo uz konkrētajiem fondiem, kas ir iekļauti, būtiski ir arī atvieglojumi par 1992. un 1993.gadu, tāpēc projekts pats nezaudē jēgu attiecībā uz šo atvieglojumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Es atvainojos, Tabūna kungs, es nepamanīju jūsu pacelto roku! Vēl Pauls Putniņš - Zemnieku savienība.

P.Putniņš (LZS).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs. Tagad, kad faktiski šī kārtība ir apmainīta, uz ko Gorbunova kungs jau norādīja, mums tomēr vajadzētu garantijas, ka, lūk, tas jaunais likumprojekts tiešām šeit tiktu nobalsots, jo citādi mēs paliekam tukšā. Mēs esam jau no Jaungada visu laiku tukšā - es runāju tieši par kultūras sfēru. Mums nav iespējams gūt šos atvieglinājumus, nav iespējams piesaistīt sponsorus kultūras laukam. Jaunais projekts ir ilgi lolots, ir bijušas pretrunas, bet pēc lielās saskaņošanas tomēr šī vienošanās ir panākta. Acīmredzot šis vecais likums, kura darbība netika apturēta jau pagājušā gada beigās, bija tā cerība, ka, kamēr nav jaunā, lai darbojas vecais. Es tikai gribu griezties pie jums, cienījamie kolēģi, ar to, ka, tiklīdz mēs skatīsimies šodien šo nākamo punktu, lai mēs nepaliktu tukšā, jo tā ir liela katastrofa, pirmkārt, jau kultūrai.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Pēteris Tabūns! Jūs kā referents varat noslēgumā runāt par šo punktu.

P.Tabūns (LNNK).

Es domāju, lai šo priekšlikumu izlemj deputāti, ko izteica Piebalga kungs un Počas kundze.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, paņemiet dokumentu nr.418-c. Deputātes Počas ierosinājums ir svītrot likumprojekta 1.pantā vārdus "un 1994.gada pirmajā pusgadā". Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 5. Pieņemts labojums.

Tālāk, lūdzu!

P.Tabūns. 2.pants par lēmuma 1.punktu. Šeit ir priekšlikums aizstāt vārdus "1992. un 1993.gadā" un papildināt ar vārdiem "1994.gada pirmajā pusgadā", bet, tā kā ir nobalsots, tad faktiski šeit viss būtu skaidrs. Pēc tam ir ierosinājums - papildināt 4.pantu ar vārdiem "un likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās padomes un Valdības Ziņotājs 1993.gada 22., 23.numurs) 10.pantu".

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie deputāti! Ņemot vērā mūsu balsojumu par 1. pantu, vai no formālā viedokļa ir nepieciešams balsot arī par 2.punktu? Tas jau ir nobalsots. Šeit tas ir redzams tekstā. Nav iebildes. Lūdzu - Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man tagad ir radusies neskaidrība. Kādā sakarā? Šeit ir likumprojekta 1.pants un arī nosaukums. Ja mēs nobalsojam, ka to svītrojam, tad lēmuma nosaukums paliek tāds pats, kāds tas ir bijis, un attiecīgi arī tātad 1.pantā būtu jāsvītro. Bet mēs it kā balsojam par 1.pantu. Bet, kā es saprotu, pirmais priekšlikums laikam jau ir par tiem pašiem nosaukumiem. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Man tomēr būtu lūgums tos katrā ziņā, gatavojot nosūtīšanai Valsts prezidentam, sakārtot, lai būtu skaidrs, par ko mēs te balsojām, - vai par grozījumiem Augstākās padomes lēmumā vai par Latvijas Republikas likumu "Par grozījumiem"... Tīri, teiksim, no tehniskā viedokļa nav precīzi šeit sakārtots.

Priekšsēdētājs. Mēs balsojam par likuma grozījumu, un tālāk kā tekstā. Deputāti Poča un Aivars Endziņš precizēja lietas būtību, bet mēs ar jums, godātais Tabūna kungs, turpināsim.

P.Tabūns. Nākamais - aizstāt 4., 5. un 6.punktā vārdus "Valsts finansu inspekcijai" ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienestam", bet 7.punktā vārdus "Augstākajai padomei" - ar vārdiem "Ministru kabinetam". (Starpsauciens no zāles: "Jâ!")

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

P.Tabūns. Nākamais - lēmuma 1.pielikumā papildināt nosaukumu pēc vārdiem "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ar vārdiem "Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991.gada 2.numurs" un pēc vārdiem "4.pantu" - ar vārdiem "un likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs" 1993.gada 22. un 23.numurs) 10.pantu".

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

P.Tabūns. Papildināt 2.sadaļu "Fondi" ar šāda satura 47.pantu - Latvijas brīvības cīnītāju fonds.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

P.Tabūns. Un, ņemot vērā 418-b dokumentu, kas bija Cilvēktiesību komisijas atkārtots priekšlikums, kuru otrajā lasījumā mēs neietvērām, ir ierosināts papildināt šo pašu sadaļu ar 48., 49., 50. un 51.punktu. Un tās būtu likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā reģistrētās nacionālo kultūru biedrības, Itas Kozakēvičas nacionālo kultūras biedrību asociācija, Labdarības organizācija palīdzības sniegšanai atbrīvotajiem no brīvības atņemšanas vietām un UNICEF Latvijas Republikas nacionālā komisija. Tas nebija ietverts tādu apstākļu dēļ, ka arī Cilvēktiesību komisijā, kura mums iesniedza šos priekšlikumus, sākotnēji ir bijušas dažādas domas, kas pēc tam mainījušās, un mēs, ņemot vērā tās atkārtoto iesniegumu, esam ietvēruši šīs organizācijas.

Priekšsēdētājs. Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Pirms mēs balsojam, es lūdzu noprecizēt, vai šīs organizācijas, kuras ir ierosināts papildus iekļaut šajos sarakstos, - vai tās vēlējās, lai tās iekļauj 1994. gada sarakstos vai 1993. gada sarakstos papildus? Ja tas bija domāts 1994. gadam, tad mums nav vajadzības balsot, jo mēs jau norunājām, ka būs vienota kārtība visiem fondiem un visām sabiedriskajām organizācijām.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, sniedziet skaidrojumu!

P.Tabūns. Es saprotu, ka tas ir 1994. gadam.

Priekšsēdētājs. Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Birzniece - "Latvijas ceļš".

I.Birzniece (LC).

Cik es saprotu, tas ir tāpat, kā attiecībā uz Latvijas brīvības cīnītāju palīdzības fondu, kas ir domāts 1992.,arī 1993. gadam, jo nebija iekļauti.

Un, kamēr es esmu šeit pie vārda, gribu pateikt, ka man liekas, ka mums kaut kādus vienlīdzības principus vajag. Jo es zinu, ka šīs organizācijas arī ir iesniegušas Vides un sabiedrisko lietu komisijai savas darbības pārskatu un statūtus, un, ja es nemaldos, arī finansu pārskatu.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Dokumentā nr. 418-b ir minēta Labdarības organizācija palīdzības sniegšanai atbrīvotajiem no brīvības atņemšanas vietām. Tādas labdarības organizācijas var būt simts, varētu būt desmit, varētu būt viena bez kaut kāda konkrēta nosaukuma. Man nav saprotams, kas aiz tā slēpjas. Es gribētu saņemt, pirms man ir jābalso, skaidru paskaidrojumu - kad tā organizācija ir reģistrēta, kas aiz tās stāv un ar ko tā nodarbojas?

Priekšsēdētājs. Pēteris Tabūns - lūdzu!

P.Tabūns. Šī organizācija ir iesniegusi savus attiecīgos dokumentus. Tā ir... es neesmu laikam paņēmis līdzi... Mēs esam skatījušies to komisijā. Tā ir organizācija, kas sniegs palīdzību tiem, kuri atgriezušies pēc apcietinājuma, lai pēc tam palīdzētu viņiem risināt dažādas problēmas - sadzīviskās problēmas, darbā iekārtošanās problēmas un tā tālāk.

Priekšsēdētājs. Pirms mēs balsojam, godātie deputāti, lūdzu jūsu uzmanību! Lai mums būtu skaidrība, jo deputāti, kuri runāja tribīnē, pārliecinošu atbildi tomēr nesniedza, un tas mūs mazliet mulsina. Par Latvijas brīvības cīnītāju palīdzības fondu. Tātad Saeima bez balsojuma piekrita, ka tas ir akceptēts. Līdz ar to šeit ir runa par 1992. un 1993. gadu.

Kas attiecas uz dokumentu nr. 418-b, Tabūna kungs, mums ir jāpagaida, jo te tagad sākās liela apspriede zālē, un varbūt tiešām vispirms noskaidrojiet visu pēc būtības, un tad mēs varēsim turpināt.

Tātad jautājums ir tāds. Kas attiecas uz šo Ineses Birznieces vadītās komisijas iesniegto lūgumu - papildināt šo nodaļu ar Itas Kozakēvičas vārdā nosaukto nacionālo kultūras biedrību asociāciju, Labdarības organizāciju palīdzības sniegšanai atbrīvotajiem no brīvības atņemšanas vietām un UNICEF Latvijas Republikas nacionālo komisiju, tas nav balsojams, ja ir runa par 1994. gadu.

P.Tabūns. Tas ir attiecībā uz 1993. gadu, jo tas viss ir ietverts no jauna. 1992.-1993. gads, jo šīs organizācijas ir ietvertas no jauna.

Priekšsēdētājs. Vai ir skaidrība, godātie deputāti? Tātad šīs trīs organizācijas līdzās jau akceptētajam Latvijas Brīvības cīnītāju palīdzības fondam.

Deputāts Silārs ierosināja balsot par katru atsevišķi.

I.Silārs (LC).

Jā, tieši tā, es ierosinu balsot par katru atsevišķi, jo, kas attiecas uz tām organizācijām, kuras ir griezušās Aizsardzības un iekšlietu komisijā, mēs esam noteikuši, ka par tām organizācijām atbildi var saņemt no Iekšlietu ministrijas. Par visām tām organizācijām, kuras ir izveidojušās un kurās ir arī bijušie ieslodzītie, - par visām ir saņemti dati pēc izpētes, ko ir veikušas Iekšlietu ministrijas atsevišķas struktūrvienības. Ziņas par to, kas slēpjas aiz šīm organizācijām, kas tie par cilvēkiem, kas aiz tām stāv. Visām ir pateikts, ka vajadzētu atturēties no iekļaušanas šajos atvieglojumos. Ja šeit nav konkrētu organizāciju, es nezinu, kā mēs, kolēģi, varam lemt? Kā mēs varam lemt, ja pat nevar nosaukt, kas tā ir par organizāciju? Tādēļ katrā ziņā es aicinu balsot par katru pozīciju atsevišķi.

Priekšsēdētājs. Deputāts Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Es atvainojos... Es neiebilstu pret to, ka balso atsevišķi par katru organizāciju, taču es gribu teikt, ka tā nav kaut kāda organizācija, kas nav zināma. Tā tiešām iesniedza savus dokumentus gan Cilvēktiesību komisijā, gan arī Vides un sabiedrisko lietu komisijā. Mēs Cilvēktiesību komisijā to izskatījām, un tās nosaukums šeit ir. Viņi nav izdomājuši kaut kādu "Alfu" vai "Omegu" vai kaut ko tamlīdzīgu, tas ir vienkāršs nosaukums. Mēs mēģināsim atnest dokumentus, ja tas ir nepieciešams. Dokumenti tika iesniegti komisijā!

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu pievienoties Silāra kunga viedoklim. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, ja es paskatos Birznieces kundzes parakstītajā dokumentā, kas ir iesniegts, tad te ir šāds nosaukums - "Labdarības un ražošanas komerciālā bezpeļņas organizācija palīdzības sniegšanai atbrīvotajiem no brīvības atņemšanas vietām". Tas ir viens nosaukums. Šeit ar cienījamās Rugātes kundzes parakstu, kas tagad jau ir kā dokuments, kurš būtu balsojams, ir teikts vienkārši - "Labdarības organizācija palīdzības sniegšanai atbrīvotajiem no brīvības atņemšanas vietām". Varbūt ir vēl kāds trešais, ceturtais vai piektais nosaukums? Un ko tad mēs iekļausim, par ko tad mēs balsosim? Es lūdzu arī par to padomāt.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Šeit lielas problēmas nebūs. Godātais Endziņa kungs, paldies par šo norādi, jo mums ir jābalso konkrēts priekšlikums, un, ja Cilvēktiesību komisija ir iesniegusi savu redakciju, tad tās redakcija ir jābalso. Es ceru, ka Vides un sabiedrisko lietu komisija piekritīs tam. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, ja drīkst, tad es nedaudz papildināšu Silāra kunga un Endziņa kunga sacīto, jo patiešām tāpēc jau šī diskusija turpinājās, ka bija doma, ka tieši nozares, tieši ministrijas zinās vislabāk, kurām organizācijām, kuriem fondiem piešķirt un kuriem - ne, un kam varbūt ieteikt pat apvienoties, lai nedalītos daudzās daļās, un tā tālāk. Tāpēc bija arī priekšlikumi no Cilvēktiesību komisijas. Es nolasīšu pēdējo teikumu vienā no dokumentiem - "... tāpēc priekšlikumi nodokļu atvieglojumiem ir jāiesniedz Saeimai tikai kā valdības ierosinājumi", un tāpēc nebija nekādu īpašu debašu par to, lai iekļautu Latvijas brīvības cīnītāju palīdzības fondu, jo to izskatīja arī valdība.

Priekšsēdētājs. Paldies. Zvanu! Balsosim par katru no šiem iesniegumiem atsevišķi. Vēlreiz atkārtoju - Latvijas brīvības cīnītāju palīdzības fondu Saeima ir akceptējusi, bet tagad ir četri nākamie iesniegumi, un par katru balsosim atsevišķi.

Pirmais - Itas Kozakēvičas Latvijas nacionālās...

P.Tabūns. Nē! 48.pants - likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā reģistrētās kultūras biedrības...

Priekšsēdētājs. Paldies. "... Likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā reģistrētās nacionālo kultūru biedrības". Deputāts Silārs uzskata, ka te kaut kas nav kārtībā. Lūdzu tribīnē! Balsojumu atceļam.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Tādā gadījumā ir jāsecina, ka 49. pozīcija - Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūru biedrību asociācija - nav reģistrēta likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā, jo uz noteiktajā kārtībā reģistrētajām attiecas 48. pozīcija. (Starpsauciens no zāles: "Asociācija - viņa ir atsevišķa juridiska persona.")

Priekšsēdētājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Tieši tāpēc atsevišķi ir runa par biedrībām, jo tās ir reģistrētas kā nacionālo kultūru biedrības Latvijas Republikas likumdošanā paredzētajā kārtībā. Katra no tām ir reģistrēta atsevišķi. Asociācija ir atsevišķa organizācija, kurā tiek apvienotas dažādas nacionālo kultūru biedrības un kura ir atsevišķa juridiskā persona. Tai ir pilnīgi savi statūti, savi uzdevumi, savs darbības veids. Tā nav viena biedrība, tā ir asociācija, tāpēc tā ir atsevišķā punktā.

Priekšsēdētājs. Būs četri balsojumi. Pirmais - likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā reģistrētās nacionālo kultūru biedrības. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu, un tad sekos vēl trīs priekšlikumi. Balsojam. Rezultātu! Par - 61, pret - 1, 6 - atturas. Pieņemts.

Nākamais - Itas Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūru biedrību asociācija. Balsojam. Rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

Nākamais - Labdarības organizācija palīdzības sniegšanai atbrīvotajiem no brīvības atņemšanas vietām. Rezultātu! Par - 39, pret - 3, atturas - 23. Pieņemts.

Un pēdējais balsojums - UNICEF Latvijas Republikas nacionālā komisija. Rezultātu! Par - 56, pret - 3, atturas - 8. Pieņemts.

P.Tabūns. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vairāk rakstisku iesniegumu nebija. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par peļņas nodokļa, īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām, fondiem un uzņēmumiem 1992. un 1993. gadā"" pieņemšanu visumā. Rezultātu! 70 - par, pret - 7, atturas - 4. Likums pieņemts.

Mūsu balsojuma rezultātā ir izdarīti grozījumi izskatāmo jautājumu secībā, un tagad izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par peļņas nodokli"" pirmajā lasījumā. Andris Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts, kas jums iesniegts kā dokuments nr. 496, ir radies uz to grozījumu bāzes, kurus valdība ir izstrādājusi likumam "Par peļņas nodokli". Valdība iesniedza vairākus variantus un laika gaitā arī mainīja viedokli par dažiem pantiem.

Tas variants, kas ir jūsu priekšā, tas ir apkopotais variants no visiem valdības priekšlikumiem, kurus šobrīd ierosina valdība. Tāpēc šis dokuments ir loģisks turpinājums tiem dokumentiem, kuri ir iesniegti, un līdz ar to es lūgtu šo dokumentu izskatīt pirmajā lasījumā, jo tas nav nekas jauns, tas nav alternatīvs likumprojekts pēc būtības, tie ir valdības priekšlikumi, kas bija iepriekšējos likumprojektos, tikai modificēti saskaņā ar valdības lēmumiem, kas saistījās ar budžeta grozījumiem. Tāpēc es uzskatu, ka šis dokuments būtu šādā veidā jāizskata.

Otra lieta. Kur ir pati būtība? Pati būtība, protams, ir 32., 33.pantā, kas attiecas uz atvieglojumiem. Tālāk ir vairāki redakcionāli labojumi un, protams, ir arī būtiski labojumi, kas attiecas uz kredītiestāžu izdevumu speciālo uzkrājumu fonda veidošanu nedrošiem parādiem. Šis, protams, ir visvairāk diskutējamais punkts, bet, manā skatījumā, būtu jāizšķiras par šo punktu otrajā lasījumā. Ņemot vērā iepriekšējā likumprojekta izskatīšanas gaitā notikušo diskusiju, es lūdzu atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanas steidzamību, jo es vēlreiz uzsveru, ka es uzskatu, ka mums noteikti ir jādod atbilde par atvieglojumiem. Un tas nozīmētu to, ka otrajā lasījumā šo likumprojektu mēs izskatītu pēc nedēļas (protams, tādā gadījumā, ja šodien mēs to akceptēsim pirmajā lasījumā un arī pieņemsim lēmumu par tā izskatīšanas steidzamību).

Priekšsēdētājs. Pirmās debates ir par steidzamību. Vai jūs runāsiet par procedūru? Lūdzu - deputāts Zaščerinskis!

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Kā jau Piebalga kungs teica, šodien izskatāmais dokuments nr.496 pēc būtības ir pilnīgi jauns likumprojekts un būtiski atšķiras no dokumenta nr.247, tas ir, likumprojekta, kurš ar Saeimas lēmumu tika nosūtīts komisijām izskatīšanai. Kārtības ruļļa 82.pantā teikts: "Par visiem ienākušiem likumprojektiem Prezidijs ziņo līdz ar savu slēdzienu par to tālākvirzīšanu Saeimai, kas lemj par to nodošanu komisijām vai atraidīšanu." Un, ņemot vērā, ka jaunajā projekta tekstā iestrādātas arī tādas normas, kas budžeta ieņēmumus var samazināt par 5,4 miljoniem, un ņemot vērā, ka mums tā jau ir apslēpts pietiekami liels budžeta deficīts (kā jūs atceraties, skatot budžeta izmaiņas, mēs nevarējām atrast līdzekļus skolotāju algu nodrošinājumam), rodas jautājums par "Lata" parādiem, kuri būs jānomaksā no budžeta, es tomēr lūdzu likt uz balsošanu un šodien izskatīt nevis dokumentu nr.496, bet dokumentu nr.247, tas ir, to dokumentu, kas ar Saeimas lēmumu novirzīts uz komisijām, un visus labojumus, to skaitā arī Ministru kabineta papildu priekšlikumus, izdarīt otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību. Lūdzu balsot manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Finansu ministrs Osis.

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Valdība neiebilst pret Budžeta un finansu komisijas piedāvāto variantu, kas ir dokumentā nr.496. Lūdzu to atbalstīt un lūdzu arī cienījamos kolēģus balsot par šā dokumenta izskatīšanu steidzamības kārtā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Protams, man nav nekādu iebildumu, ja nobalso par šo jautājumu, bet, redziet, grozījumi likumā vispār ir tāda īpatnēja lieta. Grozījumi likumā pēc būtības varbūt ir grozījumi jebkurā pantā, un faktiski ir vienalga - var kaut kādā pantā, visnemainīgākajā pantā, uzsākt grozījumus, un tad pēc tam var sagrozīt visu ko. Līdz ar to izejas punkts, manā skatījumā, ir jāņem pirms katra grozījuma kaut kādā likumā. Tas loģiskākais ir tas variants, uz kuru faktiski tad arī beigu beigās ir pastāvējis iesniedzējs. Tāpēc man pilnīgi loģisks liekas dokuments nr.496, jo mums ir nosūtīti divi grozījumi likumā "Par peļņas nodokli". Divi dokumenti, ko Ministru kabinets sagatavoja. No tā mēs esam izveidojuši vienu dokumentu. Bez tam Ministru kabinets budžeta projektu izskatīšanas gaitā attiecīgi atsauca virkni savu priekšlikumu. Kādēļ tad mums skatīt tos priekšlikumus, uz kuriem vairs iesniedzējs nepastāv, un kādēļ tad skatīt divreiz grozījumus peļņas nodoklī, jo, ja mēs pieturamies pie šīs shēmas, tad mums jāskata viens grozījums, otrs grozījums un mēs labosim grozījumus grozījumos. Tāpēc man šķiet, ka visloģiskākais ceļš ir tas, kā to arī finansu ministrs apstiprināja. Skatīt dokumentu nr.496. Bet, protams, par to varētu nobalsot. Man nekādu iebildumu pret balsojumu, protams, nav. Es tikai aicinu balsot par dokumentu nr.496.

Priekšsēdētājs. Deputāts Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi! Es tomēr uzskatu, ka mums būtu jārīkojas saskaņā ar mūsu likumiem, to skaitā arī ar Kārtības rulli, un visi tie grozījumi varētu tikt izdarīti pēc izdebatēšanas otrajā lasījumā. Nekādu būtisku iebildumu nav. Pirmajā lasījumā tomēr būtu, kā to paredz arī Kārtības rullis, - pirmajā lasījumā būtu jānāk uz apspriešanu tam likumprojektam, kuru nosūtīs Saeima izskatīšanai. Pretējā gadījumā izveidosies tāda situācija, ka Saeima nosūtīs vienu likumprojektu, tas tiks gatavots, mainīts, labots, un uz pirmo lasījumu var būt jau pavisam pilnīgi pretēji likumprojekta rezultāti. Ar pilnīgi pretējām prasībām. Otrajā lasījumā visus tos labojumus pilnīgi iespējams iestrādāt, un es uzskatu, ka mums nevajadzētu atkāpties no Kārtības ruļļa.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Godātais Endziņa kungs, pagaidiet! Es izteikšu savu viedokli, un tad jums būs vieglāk to izvērtēt. Šī situācija ir sarežģīta, bet, no otras puses, tā ir vienkārša, un man ir jāpiekrīt deputātam Zaščerinskim, un, pamatojoties uz mūsu iepriekšējo praksi, mums ir bijuši divi varianti. Pirmais variants: mēs izskatām komisijām nosūtīto likumprojektu pirmajā lasījumā, mēs to izskatām un akceptējam bez kaut kādiem labojumiem un tā, kā tas paredzēts Kārtības rullī, mēs to neizskatām pa pantiem, ja no komisijas nav iesniegts alternatīvs likumprojekts, piemēram, Juridiskā komisija tādās reizēs to noteikti iesniedz kā alternatīvu likumprojektu. Arī tur mums ir radušās problēmas, jo tie ir grozījumi. Bet katrā ziņā es personīgi, atsaucoties uz Kārtības rulli un, pats galvenais, arī uz mūsu iepriekšējo praksi, domāju, ka mums būtu jābalso par dokumentu nr.247, par tā izskatīšanas steidzamību, un visi grozījumi, kurus valdība gan atsauc, gan pieliek klāt, gan tie, kurus komisija ir izskatījusi, - tas viss būtu jāskata otrajā lasījumā, pamatojoties uz dokumentu nr.247. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vadītājs.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es arī gribu piekrist Zaščerinska kungam un cienījamajam Gorbunova kungam, jo komisija varēja tā rīkoties, bet šajā gadījumā vajadzēja darba kārtībā pie dokumenta nr.496 būt klāt arī norādei uz dokumentu nr.247. Cik es saprotu no Piebalga kunga teiktā, ir vēl kaut kādi Ministru kabineta priekšlikumi par izmaiņām, grozījumiem. Arī attiecībā uz tiem dokumenta numuram vajadzēja būt klāt, jo tagad man personīgi ir gan viens dokuments, gan otrs dokuments, un es ļoti šaubos, vai deputātiem ir klāt šis dokuments nr.247, jo tas ir ziemas sesijas dokuments. Tāpēc acīmredzot balsošana ir diezgan apgrūtināta. Varbūt varētu vienoties tā, ka jautājums mazliet tiek atlikts, lai pārliecinātos, vai šis dokuments ir, ka komisija pārformulē. Cik es saprotu, Ministru kabinets ir ar mieru savējo noņemt nost, un to var izdarīt tikai Saeima, ja ir tāds komisijas slēdziens. Un tik un tā, - ja mēs tagad izskatīsim Budžeta un finansu komisijas iesniegto dokumentu, tad dokuments nr.247 visos mūsu reģistros stāvēs kā likumprojekts, kas ir iesniegts likumdošanas iniciatīvas kārtībā un ko ir iesniedzis Ministru kabinets, un kas ar to notiek, kāds ir tā liktenis, - tas paliek neskaidrs.

Priekšsēdētājs. Andris Piebalgs, lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Protams, priekšsēdētāja kungs, ja jūs uzskatīsiet, ka ir par pamatu jāņem dokuments nr.247, man nebūs nekādu iebildumu, jo principā pirmais lasījums tādā gadījumā nozīmē tikai to, mums vajag likumu grozīt. Jā, likums "Par peļņas nodokli" ir jāgroza. Mums vajag to grozīt steidzami, un man no šā viedokļa, godīgi sakot, ir vienalga, kādu priekšlikumu mēs ņemam par pamatu. Pret to nav iebildumu, tad pēc tam mēs varam arī iet jūsu ceļu. Tātad grozījumi. Ņemt par pamatu dokumentu nr.247. Vienkārši uz otro lasījumu mums būs jāsagatavo nedaudz savādāks teksts, bet es vēlreiz saku, ka tie priekšlikumi, kas ir dokumentā nr.496, - tie ir tie būtiskie priekšlikumi, un tāpēc es vienkārši neizprotu šo loģiku. Tad grozījumi attiecībā uz kaut kādu likumu nozīmē vairs tikai to, ka pirmajā lasījumā mums jāspriež, vai grozīt vai negrozīt šo likumu. Šajā gadījumā, protams, tas lietas būtību nemaina, un, ja priekšsēdētāja kungs uzskata, ka būtu jāstrādā ar dokumentu nr.247, man nav nekādu iebildumu, es tikai lūdzu deputātus atbalstīt likumprojekta izskatīšanas steidzamību un atbalstīt to pirmajā lasījumā. Tā ka es neredzu vajadzību turpināt šo diskusiju.

Priekšsēdētājs. Godātais Piebalga kungs, tas nav mans priekšlikums, es tikai paskaidroju mūsu praksi. Es, protams, varētu arī nevis ieteikt, bet izteikt savus apsvērumus par to. Ja komisija, tas ir, jūsu komisija, iesniedz šo jūsu likumprojektu kā alternatīvu, tad sēdes vadītājam, protams, ir citas iespējas. Tad tiek balsots par šiem likumprojektiem, un tie tiek tālāk izskatīti, bet pats es to nevaru izlemt. Tādas tiesības Kārtības rullis nedod sēdes vadītājam.

A.Piebalgs. Grozījumus likumā "Par peļņas nodokli" Budžeta komisija izskatīja pirmajā lasījumā, tā ka tie principā ir skatīti Budžeta komisijā, un tas ir zināmā mērā alternatīvs variants, bet mēs vadījāmies pēc tā, ko deva valdība. Protams, lielākās diskusijas bija par kredītiestāžu izdevumu speciālo uzkrājumu veidošanu nedrošiem parādiem, bet tas ir tīrs otrā lasījuma jautājums. Tā ka, ja vien tas ir iespējams, es lūgtu likt uz balsojumu šo 496.dokumentu, bet, ja ne, tad mēs varam strādāt arī tādā veidā, bet tad es tikai lūgtu nenoņemt to no darba kārtības, jo mums šodien šis likumprojekts ir jāizskata pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - deputāts Kide, "Saskaņa Latvijai".

E.Kide (SL).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Viscaur atbalstot šā likumprojekta steidzamību, es tomēr gribu piekrist deputātam Zaščerinskim par nepieciešamību likumprojekta izskatīšanas gaitā ievērot Kārtības rulli. Mums jau reizi bija tāds precedents, kad mēs izskatījām likumprojektu par valsts civildienestu. Tad pirmā lasījuma dokuments pazuda, tika labots otrā lasījuma dokuments, un neviens deputāts vairs nezināja, kurš labojums uz ko attiecas un kurš ir pamatdokuments. Ja mēs rīkosimies tā, kā šodien piedāvā Piebalga kungs, kas it kā pasteidzina šo lietu, tad mēs atkal varam radīt tādu pašu precedentu likumprojekta izskatīšanā. Taisnība arī Endziņa kungam, ka šodien daudziem deputātiem nav šo dokumentu, kas nāk līdzi jau no iepriekšējās sesijas, tāpēc es lūgtu balsot par deputāta Zaščerinska priekšlikumu un vadīties pēc Kārtības ruļļa noteikumiem likumprojektu izskatīšanā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, apgalvot, ka nav šo dokumentu... Katram deputātam tiem vajadzētu būt klāt, jo mēs izskatām šo jautājumu, bet mums nav dokumentu klāt. Tas ir iekļauts darba kārtībā, un, ja kādam nav... man arī vienu brīdi nebija, tad tas ir cits jautājums. Tas tur nav atzīmēts kā vajadzīgais dokuments darba kārtībā. Jā, bet sēdes vadītājam tas nevar būt par iemeslu, lai neliktu šo jautājumu uz balsošanu. Godātie deputāti, tāpēc, ka tā nav, es vēlreiz paskaidrošu. Tā kā nav iesniegts alternatīvais likumprojekts, bet faktiski pirmajā lasījumā tas bija jau komisijas variantā, kuru mēs tādā veidā saskaņā ar Kārtības rulli nevaram izskatīt, tad mēs balsosim vispirms par steidzamību attiecībā uz likumprojektu "Grozījumi un papildinājumi 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"", un, tā kā arī tas tika nodots komisijai, tad mēs izskatīsim dokumentu nr.247.

Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" un izskatīšanas steidzamību. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 8, atturas - 8. Steidzamība pieņemta.

Tagad balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 3, atturas - 4. Pieņemts. Lūdzu!

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Es gribētu lūgt, protams, ja ir priekšlikumi, attiecīgi iesniegt tos, ja vēl kādam ir, jo tie pamatā visi ir 496.dokumentā diskutējamie jautājumi. Bet, ja ir vēl kādi, vajadzētu iesniegt rītdien. Otrdien būs komisijas sēde, kurā mēs apkoposim visu, bet nākamajā ceturtdienā izskatīsim šo likumu otrajā lasījumā. Un līdz ar to šim jautājumam beidzot tiks pielikts punkts attiecībā uz atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām. Paldies.

Priekšsēdētājs. Komisija lūdz dokumentu otrajam lasījumam sagatavot saskaņā ar mūsu balsojumu.

Godātie deputāti! Mums ir ļoti daudz un svarīgu paziņojumu pirms šā pārtraukuma, tāpēc varbūt nesāksim skatīt jaunus jautājumus, bet sāksim ar informāciju par to, ka šodien ir dzimšanas diena Gunāram Meierovicam - 74 gadi. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Pirms dažām dienām jubileju atzīmēja Anita Stankēviča. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Tālāk vārds paziņojumiem. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Paldies. Priekšsēdētāja kungs, es gan lūdzu vārdu 12.30, bet es varu to pateikt arī šobrīd, un tas būs vēl labāk. Es ļoti lūdzu pulksten 12.30 tos Latgales grupas deputātus, kuri ir saņēmuši uzaicinājumu rīt doties izbraukuma sēdē uz Sakstagalu, tikties tepat Prezidija zālē uz dažām minūtēm, lai pārrunātu organizatoriskus risinājumus. Pulksten 12.30.

Priekšsēdētājs. Paldies. 12.30.

Nākamais paziņojums Jānim Straumem. Lūdzu! "Tçvzemei un brīvībai".

J.Straume (TB).

Mūsu frakcija šajā pārtraukumā, aicina žurnālistus uz īsu preses konferenci šajā pātraukumā 5 minūtes pēc pārtraukuma sākuma. Dzeltenajā zālē.

Priekšsēdētājs. Zvanu reģistrācijai. Reģistrēsimies! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt izdruku!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, nav reģistrējušies šādi deputāti:

Martijans Bekasovs,

Gundars Bērziņš,

Vilnis Edvīns Bresis,

Olga Dreģe...

Priekšsēdētājs. Olga Dreģe ir zālē.

I.Daudišs.

Gaļina Fjodorova,

Andris Gūtmanis...

Priekšsēdētājs. Ir zālē.

I.Daudišs.

Juris Janeks,

Ernests Jurkāns...

Priekšsēdētājs. Ir zālē.

I.Daudišs.

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Odisejs Kostanda...

Priekšsēdētājs. Ir zālē.

I.Daudišs.

Nikolajs Krasohins,

Anna Seile,

Zigurds Tomiņš,

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Pātraukums.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu ieņemiet vietas! Godātie deputāti, reģistrācija kvorumam! Reģistrējamies. Rezultātu! 48... 49. Godātie deputāti, man ir liegts komentēt jūsu uzvedību, bet jūs saprotat, ko es domāju par jums. (Starpsauciens no zāles: "Nesaprotam!") Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz. Par tiem, kuri nebija reģistrējušies, jūs jau to esat... (Smiekli zālē.) Citādi - vislabākās domas. Lūdzu rezultātu! 55. Paldies.

Nākamais jautājums - "Grozījumi likumā "Par apgrozījuma nodokli"" (dokuments nr.517). Andris Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi un kolēģes, protams arī. Tātad dokuments nr. 517-a apkopo visus tos priekšlikumus, kuri iesniegti likumam "Par apgrozījuma nodokli". Šeit ir visi priekšlikumi. Es tos nemēģināšu komentēt, bet es vēlreiz atkārtoju, ka šie labojumi radās tikai saistībā ar to, lai atbrīvotu no apgrozījuma nodokļa latviešu literatūras izdevumus. Jāsaka, mums ir daudz nopietnu priekšlikumu, un es uzreiz lūgtu skatīt 2.pantu. Tātad 2.pantam, kā jūs redzat, ir vesela virkne redakciju. Budžeta un finansu komisija ir atbalstījusi šo redakciju un, ja tā tiek attiecīgi nobalsota, tad, protams, pārējās ir šaurākas un nav jābalso. Ja ne, tad jāskata, protams, arī visas pārējās redakcijas.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Vai esat paņēmuši dokumentu nr. 517-a? Daži deputāti vēl meklē. Lūdzu, uzkavēsimies!

2.pants. Likuma 2.panta otrā un trešā daļa izteikta šādā redakcijā. Šī redakcija jums ir, komisija to atbalsta. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Deputāts Zaščerinskis. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu runāt par šā panta pašreiz ierosināto labojumu otrajā apakšpunktā - par lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu kopīgās pārstrādes un realizācijas sabiedrībām un kooperatīviem. Pašlaik uzskatām, ka būtu ārkārtīgi svarīgi veicināt kooperatīvo sabiedrību izveidošanos. Diemžēl likums "Par apgrozījuma nodokli" pašlaik bremzē šo kooperatīvo sabiedrību veidošanās procesu. Kāpēc? Ja zemnieks individuāli sniedz kādu pakalpojumu vai realizē savu produkciju, tad tādā gadījumā viņam apgrozījuma nodoklis nav jāmaksā līdz 30 000 latu no apgrozījuma summas. Savukārt, ja trīs zemnieki apvienojas kooperatīvā un veic to pašu darbību, tad viņiem praktiski uzreiz ir jāsāk maksāt apgrozījuma nodoklis. Tas nozīmē, ka viņu sniegtais pakalpojums kļūst par 18 procentiem dārgāks. Šinī sakarībā man ir šāds priekšlikums - slieksni kooperatīvajām sabiedrībām, visai kooperatīvajai sabiedrībai neatstāt tādu pašu kā zemniekam, bet slieksni atstāt tādu pašu kā zemniekam, rēķinot uz katru kooperatīva biedru. Pretējā gadījumā saskaņā ar šo formulējumu iznāk, ka kooperatīvs bez apgrozījuma nodokļa varēs sniegt tikai tādu pašu apjomu, kādu sniedz individuālais zemnieks.

Kāds netiešs pamatojums varbūt vēl varētu būt šim priekšlikumam? Ar 1991.gada 1.janvāri, kā mēs zinām, tiek gatavots jauns likums "Par jaunradītās vērtības nodokli". Tātad praktiski šis apgrozījuma nodoklis darbosies tikai šogad, un šogad kooperatīvi, kamēr tie izveidosies, kamēr tie nostabilizēsies, katrā gadījumā lielas izmaksas no budžeta neprasīs, taču tas noteikti stimulēs kooperatīvu veidošanos. Un es domāju un aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu, kas arī ir iesniegts par šo pantu, - tas ir, 30 tūkstoši latu uz katru kooperatīva biedru.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Andris Piebalgs.

A.Piebalgs (LC).

Es vienkārši piedāvātu balsot šādā secībā - deputāta Piebalga priekšlikums ir visapkopojošākais, tātad plašākais pēc satura. Es lūgtu sākt ar deputāta Piebalga priekšlikumu, ko atbalstījusi arī Budžeta un finansu komisija.

Priekšsēdētājs. Tā tas ir, un šeit jau darbojas mūsu līdzšinējā prakse. Ja tas būtu komisijas priekšlikums, tad mēs balsotu vispirms deputātu priekšlikumus, bet, tā kā tas ir deputāta priekšlikums, tad tāda secība varētu būt. Lūdzu - deputāts Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis. Man ir priekšlikums par procedūru. Deputāta Piebalga priekšlikumos tiešām ir ļoti daudz vērtīga, bet man ir priekšlikums balsot par katru apakšpunktu atsevišķi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Piebalga priekšlikumiem - likuma 2.panta otro un trešo daļu izteikt šādā redakcijā, bet, kā jau es jums paziņoju, sēdes vadītājs atbalsta deputāta Zaščerinska priekšlikumu - balsot par katru apakšpunktu atsevišķi. Kā es saprotu, deputāts Piebalgs skaļi neiebilst. Esam gatavi balsošanai? Lūdzu! Es nolasīšu, lai mums nebūtu nekādu pārpratumu. Likuma 2.panta otro un trešo daļu izteikt šādā redakcijā: "Apgrozījuma nodokli par realizētām pašu ražotām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem nemaksā..." Un tagad balsosim tālāk: "... 1. Zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru kalendārā gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 30 000 latu". Balsojam. Rezultāts! Par - 67, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts.

"2. Lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu kopīgās pārstrādes un realizācijas sabiedrības, kā arī lauksaimniecības tehnikas mašīnu un citu darbarīku kopīgās lietošanas un apkopes sabiedrības, kuru kalendārā gada ieņēmumi nepārsniedz 30 000 latu." Lūdzu, balsosim! Par procedūru? Godātais deputāt Lucān, nav mums tādas kārtības, ka runā par balsošanas motīviem . Par procedūru - deputāts Lucāns.

J.Lucāns (SL).

Man būtu šāds ierosinājums - šā punkta vietā šobrīd balsot "par" vai "pret" Zaščerinska kunga priekšlikumu, ar kuru varētu aptvert visu problēmu, vai nu to atbalstīt, vai ne. Ja mēs tagad nobalsojam par šo priekšlikumu tādu, kāds tas ir rakstīts par 2.punktu, tādā gadījumā mēs vairs pie Zaščerinska kunga priekšlikuma balsošanas nenonāksim. Tāpēc es aicinu balsot šā punkta vietā Zaščerinska kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt, Lucān! Man ļoti žēl, bet man tiešām jums jāizsaka piezīme, (No zāles deputāts J.Lucāns: "Paldies par piezīmi!") jo mēs visu norunājām, kā mēs balsosim, bet savu attieksmi pret šiem punktiem jūs varat izteikt balsojumā. Un tad arī realizēsies visas jūsu ieceres. Es tagad vēlreiz atkārtošu, par ko mēs balsosim. Tātad mēs balsosim par deputāta Piebalga ierosinājumiem, labojumiem, par 2.panta otrās un trešās daļas redakciju. Pēc deputāta Zaščerinska lūguma balsosim par katru punktu atsevišķi. Un tagad mums ir 2.punkts. Diemžēl man jānolasa vēlreiz: "Lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu kopīgās pārstrādes un realizācijas sabiedrības, kā arī lauksaimniecības tehnikas mašīnu un citu darbarīku kopīgās lietošanas un apkopes sabiedrības, kuru kalendārā gada ieņēmumi nepārsniedz 30 000 latu." Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 15, atturas - 9. Pieņemts.

"3. Individuālie uzņēmumi, kuru kalendārā gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 7 500 latu." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

"4. Sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un to uzņēmumi, kā arī bezpeļņas organizācijas, kuru kalendārā gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 7 500 latu." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, 3 - atturas.

Bez tam šeit ir arī konstatējošā vai paskaidrojošā daļa. Vai par to ir jābalso?

A.Piebalgs. Nē, cienījamais priekšsēdētāja kungs! Par to tiešām nav nekādas diskusijas, jo tas ir pilnīgi automātiski.

Priekšsēdētājs. Tagad, lūdzu, skatīsim pēc kārtas katra deputāta...

A.Piebalgs. Mums jānobalso. Ja šis priekšlikums tiek atbalstīts, tad tas ir jānobalso manā redakcijā, un viss. Vairāk nekas nav jābalso.

Priekšsēdētājs. Lūdzu atvainot mani. Es tomēr vēl papētīšu šo lietu. Godātie deputāti! Kā es saprotu, tad, ja deputāta Piebalga priekšlikumi ir guvuši atbalstu un lēmuma spēku, pārējie priekšlikumi nav balsojami, jo tos var attiecināt uz principu, ka līdz ar šo balsojumu tie ir izslēgti, bet, ja deputāti grib izteikt savu viedokli par šo jautājumu - tad lūdzu! Arī par deputāta Zaščerinska priekšlikumu. Deputāts Lucāns.

J.Lucāns (SL).

Es, protams, saprotu, ka pašreiz izteikt viedokli ir bezcerīgi un nemērķtiecīgi, bet tanī pašā laikā es tomēr gribu izteikt šo viedokli. Redzat, ar šo lēmumu mēs pašreiz lielā mērā esam radījuši bremzējošu iespaidu uz kooperatīvu rašanās procesu un radīsim nepieciešamību, vēlmi kaut kādā veidā "apiet" ðo noteikto kārtību, jo, darbojoties šādos kooperatīvos, zemniekiem tālākajā darbā varētu apgrozīties diezgan liela daļa viņu ienākumu, un līdz ar to, pieņemot šo lēmumu, mēs faktiski būtībā esam mazinājuši šā lēmuma iespaidu, ar kuru mēs zemnieku atbrīvojam no apgrozījuma nodokļa. Un šeit ir tā pretruna, kuras dēļ es gribēju ierosināt balsot citādā secībā. Tagad, protams, tas ir par vēlu.

Priekšsēdētājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Vai es pareizi sapratu, ka tagad plenārsēdē pēc katra balsojuma,ja man vai mūsu frakcijai kas nepatīk, varēs nākt un izskaidrot šeit un arī radio savu pozīciju? Varbūt tomēr mēs pieturēsimies pie tās kārtības, kāda bija, ka pēc balsojuma tiek pieņemts lēmums?

Priekšsēdētājs. Es domāju, godātie kolēģi, ka jūs ļoti nedusmojāties, ja es arī drusciņ padomāju... Es vēlreiz iedziļinājos Kārtības rullī par, godātais deputāt Piebalg, jūsu priekšlikumu, vai mums ir jābalso tagad šis pants kopumā. Tas kopumā nav jābalso, tas ir nobalsots. Šis balsojums kopumā būs, kad mēs balsosim par visu likumu.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums ir par 3. pantu. Tiesa gan, šodien deputātu grupa ir iesniegusi jaunu likumprojektu par apgrozījuma nodokli, par tā 3. pantu. Tātad šā panta būtība ir šāda. Priekšlikumu iesniedza deputāti Grīgs un deputāte Seile, ka apgrozījuma nodokļa likme 10 procentu apmērā tiek noteikta šādai Latvijas ražotajai produkcijai, un tālāk atbilstoši tiek uzskaitīti šie ražojumu veidi. Mēs uzskatām, ka šobrīd vispār nav mērķtiecīgi aiztikt šo pantu, jo ir skaidrs, ka budžets ir sastādīts, balstoties uz to likumu, kāds mums ir, un tāpēc es aicinātu neatbalstīt. Arī Budžeta komisija neatbalstīja, jo, dabiski, šā panta mainīšana automātiski nozīmē arī budžeta grozījumus, un, kā jūs redzējāt, mūsu vajadzības ir ārkārtīgi lielas. Tas arī nozīmētu, ka faktiski vairs nav lauksaimniecisko subsīdiju mehānisma, nav naudas ļoti daudzās sfērās. Un man šķiet, ka to nevajadzētu nekādā gadījumā atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti debatēs ir pieteikušies runāt? Uzstāj uz balsojumu? (Starpsauciens no zāles: "Jâ!") Lūdzu zvanu! Gundars Bērziņš debatēs par šo pantu. Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Tā kā šis pants tika likts uz balsošanu, tad es gribētu nedaudz uzstāties debatēs par šo punktu.

Kāpēc šis lēmums ir pieņemts un ir noteikts termiņš, kad stājas spēkā vienotais apgrozījuma nodoklis? Šīs summas ir ierēķinātas lauksaimniecības subsīdijās, un, kaut arī bija vienošanās, ka subsīdijas sāk maksāt tikai pēc apgrozījuma nodokļa stāšanās spēkā, Finansu ministrija ir bijusi atsaucīga, tāpēc pirmā kvartāla subsīdijas jau šobrīd ir atvērtas. Tas ir noticis pagājušajā nedēļā, tātad vēl kāds laiks noteikti paies, kamēr šīs subsīdijas aizies. Tādējādi principā šis mehānisms ir sācis darboties.

Otrs, kāpēc šis priekšlikums ir nepieņemams, ir tas, ka nav iespējams atdalīt pašražoto produkciju no ievestās. To nav iespējams izdarīt, un praktiski nevienā valstī tas tā netiek darīts. Visa summa, kas tiek ieņemta no šā apgrozījuma nodokļa, tiek novirzīta tieši lauksaimniecībai, arī no importa. Pat ierakstot šādā formā, mēs tik un tā šo atvieglojumu noteiksim arī importētajai produkcijai. Un visa šī summa, kas papildus tiek ieņemta, tiek novirzīta laukiem tiešo subsīdiju veidā. Šogad tā sastāda 6,6 miljonus, un pat pie ārkārtīgi saspringtā budžeta stāvokļa, kā jau es teicu, subsidēšana ir atvērta jau iepriekš, nekā bija paredzēta. Tāpēc es uzskatu par absolūti nepieņemamu šobrīd balsot par šo punktu, jo tas ir ielikts budžetā, tas ir sācis strādāt, un arī Latvijas lauksaimniekiem tas principā nedod neko.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Godātais deputāt Sinka, debatēs saskaņā ar Kārtības rulli ir jāpierakstās, bet, tā kā sēdes vadītājs nemitīgi pārkāpj Kārtības rulli, tad jūs varat droši doties tribīnē.

J.Sinka (TB).

Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Man šķiet, ka te ir parādījusies... Es tomēr lietošu šo nejauko vārdu "ðantāža" -, tāda "ðantāžiņa" vai nu no valdības, vai no finansu ministra puses attiecībā uz mūsu lauksaimniekiem: sak, ja jūs neatbalstīsit šo paaugstinājumu līdz 18 procentiem, kas paaugstinās inflāciju, kas sagādās grūtības visiem tiem, kam ir fiksēti ienākumi, nevis tikai pensionāriem, bet arī tiem, kas saņem mazas algas, tad jūs nesaņemsit subsīdijas. Tās subsīdijas vajadzēja piedāvāt tik un tā, -neatkarīgi no šā nodokļa paaugstināšanas. Vēlreiz atkārtoju to: pagājušā gada oktobrī, kad mums bija debates par to, es teicu: lai stimulētu mūsu laucinieku produkciju, lai radītu iespējas pirmo nepieciešamības preču un nepieciešamo produktu iegādei mūsu mazāk atalgotajiem pilsoņiem un citiem iedzīvotājiem, it sevišķi pensionāriem, mums šis sektors būtu jātur grožos, nevis jāizmanto valsts budžeta palielināšanai. Bez tam, protams, tas nozīmē inflācijas paaugstināšanu. Un tūlīt es atkārtoju - cieš tie, kuriem ir fiksēti ienākumi.

Es tiešām liktu jums pie sirds, ka tas sagādās problēmas finansu ministram, to es pilnīgi apzinos, bet tur nu valdībai ir jāpadomā, varbūt pilnīgāk jāizmanto tas "smadzeņu spēks". Es šoreiz to tulkoju tieši no angļu valodas, piedodiet man par to. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Ojārs Kehris - ekonomikas ministrs. Lūdzu!

O.Kehris (ekonomikas ministrs).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es gribētu savā īsajā uzstāšanās reizē tikai citēt mūsu pamatdokumentu, proti, Satversmi, kuras V nodaļā "Likumdošana", ir divi šādi panti. 64. pantā teikts: "Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šajā Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros." Un 66. pants: "Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets." To mēs šogad esam izdarījuši. Izskatījām budžeta ieņēmumu un budžeta izdevumu daļu pa posteņiem. Un 66. panta nākamā rindkopa: "Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus." Godātais Sinkas kungs, es tiešām.... Mēs, protams, varam atgriezties jebkurā brīdī Saeimā pie ekonomiskās teorijas jautājumiem attiecībā uz inflāciju un citām lietām, gan arī pārskatīt budžetu, bet tad tas ir jādara vai nu iesniedzējiem, vai Budžeta komisijai; iespējams, ka tas būtu arī Prezidija jautājums. Nododot šādus jautājumus izskatīšanai, ir jāpievieno arī otra puse, jo Satversmē, manuprāt, ir precīzi teikts, ka, ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā ir jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Es saprotu, ka tajā pašā lēmumā ir jāparedz līdzekļi, ar kuriem šos uzdevumus segt. Un mēs nevaram būt tik neatbildīgi, ka mēs teiktu, ka tas nu tad ir finansu ministra jautājums. Tā ka es domāju, ka mums vajadzētu cienīt pašiem sevi, jo tauta mums ir uzticējusi pildīt šo dokumentu - Satversmi. Nu, tā nelaime gan laikam ir, ka Satversmes tiesas kā tādas nav. Tāpēc mans personiskais - kā ministra un kā deputāta - viedoklis ir, ka šādu jautājumu mēs nedrīkstētu bez šīs otras puses likt uz balsojumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Godātie deputāti! Tas jums ir jāizlemj balsojumā, es negribu komentēt šeit nedz kādu uzstāšanos, nedz arī - vēl jo vairāk - izdarīt secinājumus, jo, ja mēs atsaucamies uz šiem pantiem, tad, protams, to lietu var traktēt tā, ka nevienus nodokļu atvieglinājumus nekādā veidā nevar izskatīt, to skaitā arī mūsu iepriekšējo likumprojektu. Tāpēc, godātie deputāti, jums ir vienkārši jāizlemj balsojot. Un ministram Kehrim ir, protams, taisnība, ka Satversmes tiesa varētu precīzi izvērtēt, ja ir attiecīgi iesniegumi par šo jautājumu, vai tas atbilst vai neatbilst Satversmei.

Es jums to teicu, motivējot savu lēmumu - likt jautājumu uz balsošanu. Un mēs balsosim par 3. panta grozījumu - deputātu grupas iesniegumu: otrās daļas beigās svītrot vārdus "panta otrā daļa ir spēkā līdz 1994. gada 31. maijam" un otrās daļas pirmo rindu izteikt šādā redakcijā - "apgrozījuma nodokļa likme 10 procentu apmērā tiek noteikta šādai Latvijas ražotai produkcijai". Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 37, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Tagad - par 4. pantu. Faktiski tas bija tas iemesls, kāpēc tas viss sākās. Par šo pantu nav jaunu priekšlikumu, izņemot deputāta Oša priekšlikumu. Komisija tam piekrita.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk 6. pantā ir deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums attiecībā uz apgrozījuma nodokļa atmaksāšanu. Šajā gadījumā deputāts Gundars Bērziņš no Budžeta un finansu komisijas pats izteiks savu viedokli, bet Budžeta un finansu komisijā mēs, skatot šo jautājumu, protams, akcentējām uzmanību uz to, ka 1. jūnijā tiks izstrādāts likums par pievienotās vērtības nodokli. Tātad tas ir absolūti reāli, un tā arī būs, ka no 1. janvāra mums būs jauns likums - pievienotās vērtības likums. Un tāpēc izdarīt tik būtisku maiņu tieši budžeta gada vidū un faktiski arī administrēšanas viedoklī - šobrīd tas nav iespējams. Mēs atgriezīsimies pie šā jautājuma un izskatīsim attiecīgo pantu tad, kad būs pievienotās vērtības likums. Es prognozēju, ka izskatīšana varētu notikt septembrī-oktobrī.

Priekšsēdētājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Šis 6. pants un manis iesniegtais labojums ir ļoti saistīts ar to, ko mēs runājām, skatot 2. pantu. Bieži vien atvieglojumi, kas it kā saucas par atvieglojumiem, nes nevis labumu, bet lielāku ļaunumu. Un, jūs saprotiet, problēmas būtība ir tāda, ka 2. pantā minētie atvieglojumi, kas attiecas uz zemnieku saimniecībām, manuprāt, izpaužas tā, ka savai produkcijai zemnieks var 18 procentus vai 10 procentus nelikt, bet par visu nopirkto viņam ir jāmaksā. Un tāds ir šis atvieglojums. Principā viņš zaudē! Šīs summas, ko zaudē zemnieki, ir ievērojamas. Un tāpēc ir šis mans priekšlikums, ka šo lietu vajag sakārtot savādākā veidā, nepielietojot atvieglojumus, kas zemniekam varbūt maksā daudz sāpīgāk. Vajag risināt šo jautājumu citādi. Bet es piekrītu Piebalga kungam. Šobrīd es noņemu šo savu priekšlikumu, es noteikti to iestrādāšu jaunajā likumā par pievienotās vērtības nodokli, n es domāju, ka tieši šis labojums dos labumu laukiem, zemniekiem, arī kooperatīvajām sabiedrībām, nevis atvieglojumi, par kuriem mēs nesaprotam, kā tie strādā, un kuri reizēm sit ar otru galu daudz sāpīgāk. Es uzskatu, ka šie labojumi dos laukiem ļoti ievērojamas summas - tieši zemniekiem un kooperatīvajām sabiedrībām. Es tiešām esmu par to pārliecināts, un es cīnīšos par to, lai no 1.janvāra šī manis ierosinātā sistēma sāktu strādāt.

Priekšsēdētājs. Deputāts Gundars Bērziņš noņem savu priekšlikumu. Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs. Lai neradītu problēmas administrācijā, pārejas noteikumos ir deputātes Počas priekšlikums, ka 2.panta otrās daļas otrais apakšpunkts stājas spēkā ar 1995.gada 1.janvāri. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Deputāts Zaščerinskis - "Saskaņa Latvijai". Lūdzu!

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs pieņemam šo pārejas formulu, tas nozīmē, ka mēs kooperatīvajām sabiedrībām pat "slieksni" - 30 000 latu - neatļaujam līdz 1.janvārim. Tas nozīmē, ka kooperatīvās sabiedrības, tikko tajās trīs zemnieki apvienojas, maksā pilnā mērā visu apgrozījuma nodokli - 18 procentus.

Priekšsēdētājs. Deputāte Poča - "Latvijas ceļš".

A.Poča (LC).

Izskatot šos priekšlikums par lauksaimniecības kooperatīvu atbrīvošanu no apgrozījuma nodokļa maksājumiem, mēs konsultējāmies arī ar Ieņēmumu dienestu. Diemžēl ir jāsagatavo instrukcijas. Ir jāveic priekšdarbi. Un šie atvieglojumi varētu reāli stāties spēkā tikai gada beigās. Un loģiskāk tad būtu - no saimnieciskā gada sākuma. Lūdzu atbalstīt manus pārejas noteikumus.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātes Počas priekšlikumu - izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā: "Otrā panta otrās daļas otrais apakšpunkts stājas spēkā ar 1995.gada 1.janvāri." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 8, atturas - 14. Pieņemts.

A.Piebalgs. Vairāk priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Vai esam gatavi balsošanai? Lūdzu, balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par apgrozījuma nodokli"" pieņemšanu visumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret -2, atturas - 15. Likums pieņemts. Izskatām likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par radio un televīziju"".

Anta Rugāte - Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi deputāti! Šis ir pirmais lasījums, kurš gaida savu kārtu Saeimā kopš 9.decembra, un šis deputātes Veltas Puriņas ierosinātais priekšlikums ir skatīts komisijā novembrī. Ilgās gaidīšanas laikā mēs esam sagaidījuši, ka jaunais Radio un televīzijas likums ir tikpat kā gatavs, lai jūs to saņemtu savās komisijās un savās frakcijās pirmajai skatīšanai. Es jums diemžēl šobrīd vēl nevaru to piedāvāt pilnīgā un galīgā tīrrakstā, taču, ņemot vērā to, ka šis ir konceptuāls balsojums par tikko minēto likumprojektu - "Par grozījumiem likumā "Par radio un televīziju"", es gribu jūs lūgt atbalstīt šodienas darba kārtībā iekļauto grozījumu kā steidzamu un nobalsot par šā likumprojekta izskatīšanas steidzamību, un pēc tam varbūt šodien mēs varētu pieņemt to abos lasījumos tādēļ, ka jaunais Radio un televīzijas likums, kurš ir paketē ar pārējiem normatīvajiem aktiem un dokumentiem, kuros ir regulētas arī autortiesības, saskaņos tos savstarpēji, un visas šīs lietas būs nokārtotas tā, kā tam ir jābūt. Taču, darbojoties esošajam Radio un televīzijas likumam, diemžēl ir šis iztrūkums. Balsojums šodien ir jūsu darba kārtībā. Tas ir neilgs laika posms, kurā pēc mūsu labvēlīga balsojuma varētu darboties šis grozījums. Vajadzīgs tas ir lielā mērā šiem abiem uzņēmumiem tādēļ, ka budžeta līdzekļu apjoms, ar kuru funkcionē valsts uzņēmums "Latvijas televīzija" un valsts uzņēmums "Latvijas radio", ir nepietiekams. To mēs labi zinām, un šis ir kaut neliels, taču atbalsts, lai tie varētu pastāvēt, turklāt pašiem nodrošinot šo līdzekļu apriti sava darba nodrošinājuma labā. Tas būtu komentāram. Mans lūgums - balsot par steidzamību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie deputāti! Mēs esam visādi rīkojušies, tas ir, es domāju, prakse ir dažāda, bet skaidrs ir viens, - ka pirmais ir komisijas ierosinājums - balsot par steidzamību, un tāpēc apspriežam šo tiešo jautājumu, izsakām savu viedokli, ja deputāti to grib darīt, un pēc tam debatēsim par pirmo lasījumu un par pirmā lasījuma akceptu, un tikai tad noteiksim, kad būs otrais lasījums. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par radio un televīziju"" izskatīšanas steidzamību! Rezultātu! Par - 46, pret - 8, atturas - 11. Steidzamība pieņemta.

Sākam izskatīt pirmo lasījumu.

A.Rugāte (KDS).

Mēs lūdzam papildināt likuma trešo nodaļu ar 11.1.pantu šādā redakcijā: "Radio un televīzijas organizācijām ir autortiesības uz raidījumu programmu, proti, raidījumu secības izklāstu. Raidījumu programmas izplatīšana vai citāda izmantošana ir iespējama tikai ar raidošās organizācijas piekrišanu. Radio un televīzijas raidījumu programmas izmantošana bez atļaujas ir atzīstama par autortiesību pārkāpumu."

Priekšsēdētājs. Sāksim debates! Debatēs ir pieteicies Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es gribu izmantot šo gadījumu un pievērst jūsu uzmanību tai situācijai, kāda Latvijas valstī pašreiz ir izveidojusies attiecībā uz televīzijas un radio raidījumiem, bet galvenokārt - attiecībā uz televīzijas raidījumiem. Diemžēl ne valdība, ne Saeima, ne televīzijas vadība nav apzinājušās, kāda loma ir televīzijai neatkarīgas valsts apstākļos. Līdz šim nav izprasta televīzijas loma nācijas konsolidācijas procesā, kā arī tās galvenā un noteicošā loma valsts valodas attīstībā.

Tikai viens piemērs. Pēc LNNK frakcijas ieteikuma mēs ierosinājām Starpfrakciju padomē izskatīt to dīvaino situāciju, ka Latvijas valsts par saviem tehniskajiem līdzekļiem, kā arī materiālajiem un finansiālajiem līdzekļiem translē kādas valsts divas programmas. Nevis divu valstu vienu programmu, bet vienas valsts divas programmas, tātad - Ostankino un "Becmu". Nekad LNNK nebija izvirzījusi jautājumu par kādas programmas aizliegšanu vai par kaut kādiem ierobežojumiem. Jautājums bija ļoti vienkāršs: kāpēc paralēli Ostankino raidījumiem Latvijas televīzijā nav nodrošināta, teiksim, BBC vai CNN ziņu, vai Skandināvijas valstu, vai Vācijas televīzijas ziņu translācija? Kāpēc tai iedzīvotāju daļai, kam neinteresē Ostankino raidījumi, nav dota iespēja brīvi skatīties "Eirosportu" vai muzikālās televīzijas raidījumus?

Mēs atdūrāmies pret ļoti lielu pretdarbību un milzīgas neizpratnes sienu. Televīzijas padomes priekšsēdētājs paziņoja, ka Ostankino - tā ir siena jeb stūrakmens Latvijas televīzijas sistēmā. Jo, lūk, Krievija, konkrēti - Ostankino, pārskaitot katru mēnesi 36 000 latu, kas ievērojami salētina pārējos raidījumus un it kā dod iespēju strādāt Latvijas televīzijai kā tādai. Un, ja šos 36 000 latu mēnesī Latvijas televīzijai nepiešķirtu, būtu jāatlaiž ļoti daudz darbinieku, nebūtu naudas - un tā tālāk un tā joprojām. Tātad faktiski iznāk tā, ka viens no neatkarīgas valsts stūrakmeņiem ir tik lēts, ka to var nopirkt jeb pārdot par kādiem 500 000 latu gadā.

Mēs zinām, ka, piemēram, ir panākta vienošanās kaut vai par Skrundu - saņemt 5 miljonus dolāru gadā. Bet šeit mēs atsakāmies no saviem raidījumiem un esam spiesti it kā, lūk, pieņemt šo naudu, lai veidotu mūsu nacionālās programmas. Vēlāk gan izrādījās, ka šī informācija diemžēl bija nepareiza, un mēs uzzinājām, ka no rudens neviens neko sen jau nav maksājis. Tātad Latvija ne tikai brīvprātīgi translē otras valsts divas programmas, bet vienkārši arī kreditē šo valsti. Es saprotu, ka Latvija ir bagāta valsts un pagaidām var atļauties to darīt.

Vēl dīvaināk ir tas, ka pašreiz šīs ārzemju ziņas, tātad notikumus Eiropā, notikumus pasaulē, lielākā daļa mūsu valsts iedzīvotāju ir spiesti skatīties tieši caur šo Ostankino subjektīvo prizmu - ar visiem attiecīgajiem komentāriem, kādi tur ir klāt.

Kāpēc vispār ir vajadzīgs jauns likums, ja būtu it kā pietiekami labs šis vecais likums, kas jau ir pieņemts Augstākajā padomē? Kā es saprotu, tāpēc, ka faktiski nav nodrošināti nekādi kontroles mehānismi un faktiski arī Televīzijas padome ir praktiski bez kaut kādas varas. Tā nekādā veidā nespēj pašreiz ietekmēt šo valsts raidījumu politiku. Savulaik, kad mēs pieņēmām Augstākajā padomē šo televīzijas likumu, 1992.gada 6.maija likumā tika pieņemti attiecīgi papildinājumi, un 14.pants, kas noteica Televīzijas padomes funkcijas, tika papildināts ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā, ka Televīzijas padome nodrošina, lai Latvijas Republikā vienmēr tiktu saglabāta pieļaujamā attiecība starp Latvijā izplatāmajiem raidījumiem valsts valodā un svešvalodās un lai raidījumi svešvalodās nepārsniegtu vienu trešdaļu no kopējā raidlaika apjoma. Mēs atsevišķās sestdienās konstatējām, ka raidījumi krievu valodā notiek pat 36 stundas un ilgāk, un latviešu valodā notiekošo raidījumu ilgums svārstās - attiecīgi 14, 25, 16 stundas. Tātad - kur tad ir šīs divas trešdaļas? Tātad šis likuma pants absolūti Latvijā nekad nav darbojies un arī nedarbojas. Varētu, protams, teikt - kāda gan visam tam ir nozīme? Bet es gribu šajā sakarā minēt tikai divus piemērus, kas rāda, kāda ir valodas nozīme nācijas dzīvē. Vēl pagājušajā gadsimtā Īrijā galvenā valoda īriem bija gēlu valoda, kuru lietoja iedzīvotāju vairums. Bet, parādoties lētiem izdevumiem - avīzēm un grāmatām - angļu valodā, jau gadsimta beigās angļu valoda sāka dominēt pār šo īru valodu.

Tas pats notika ar prūšu valodu, kura vēl dominēja Prūsijā 18.gadsimtā. 19.gadsimtā tā izzuda, pateicoties iespieddarbiem vācu valodā - gan reliģiskajai, gan skolu literatūrai, gan arī lētajām avīzēm.

Diemžēl pie mums cilvēki, kam ir vara, neapzinās - un arī mēs šeit, Saeimā, neapzināmies, ka pašreiz avīzes un cita lasāmviela tiek aizvietota ar televīziju, ar radio un ar kino. Tātad - ar šiem viegli uztveramajiem informācijas līdzekļiem, it sevišķi jaunatnes vidū. Un pašreiz televīzija spēlē daudz lielāku un svarīgāku lomu, nekā pagājušajā gadsimtā, teiksim, spēlēja avīzes vai citi iespiestie darbi.

Otrs piemērs. Es gribu šajā sakarā minēt pēdējos pētījumus. Man bija iespēja iepazīties ar situāciju Igaunijā. Igaunijā psihologi un sociologi jau ir atklājuši, ka psiholoģiskā ziņā dalījums ir ne tik daudz starp Austrumigauniju un pārējo Igaunijas daļu, tātad starp Austrumigauniju, kurā dzīvo vairākums krieviski runājošo, un tiem rajoniem, kuros runā igauniski, bet dalījums psiholoģiski ir starp Ziemeļigauniju un Dienvidigauniju, tātad starp Igaunijas ziemeļdaļu, kas pēdējos 20 gadus ir skatījusies Somijas televīziju, un dienviddaļu, kuras iedzīvotāji ir skatījušies padomju televīziju. Tātad gan psihologi, gan sociologi ir jau pamanījuši atšķirības igauņu nācijas daļas izpratnē par dažādiem politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Tas tikai pierāda to, ka nekas nav pašreiz tik svarīgs kā televīzijas loma gan valodas, gan valstiskuma nostiprināšanas procesā.

Es gribu minēt tikai vienu piemēru, kurš raksturo situāciju Latgalē. Es domāju, ka, protams, ka ne Ostankino kā tāda, ne "Becmu", ne citas programmas nevarētu atstāt nekādu kaitīgu iespaidu, kā mums centās to teikt. It kā LNNK tā uzskata. Mēs nekad tā neesam uzskatījuši. Nekādu kaitīgu iespaidu, protams, šīs televīzijas programmas neatstāj uz latviešu auditoriju, bet, kas attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri nezina latviešu valodu, šie raidījumi rada tādu mikroklimatu un vidi, kurā vispār nav absolūti nekādas vajadzības pēc šīs valsts valodas. Mēs taču šeit varam aģitēt, cik gribam, bet katrs var aizbraukt uz Latgali un pavērot. kāda tur ir kurioza situācija. Atsevišķos ciemos vecākās paaudzes cilvēki, kas ir gājuši skolā pirms kara, brīvi runā latviešu valodā (es šeit runāju par Latvijas pilsoņiem, kuri nav latviešu tautības), turpretim viņu bērni nevar vairs pateikt latviski nevienu sakarīgu vārdu - tāpēc, ka viņiem nav absolūti nekādas vajadzības lietot šo valodu. Viņi vispār nevar uztver atsevišķos reģionos šo Latvijas televīziju. Un sēž un nepārtraukti skatās šos Krievijas televīzijas raidījumus, un mēs varam aģitēt simts reizes, ka viņiem būtu šī valoda jāmācās, bet viņi vienkārši šo valodu nekur nedzird, lai gan viņi katru dienu vairākas stundas pavada pie televizoriem. Tikai tāpēc, ka nav nodrošināts šis it kā ļoti labais Augstākās padomes likuma labojums, ka divām trešdaļām raidījumu ir jābūt valsts valodā. Protams, ka tas viss ir novecojis. Kāda tad ir izeja?

Es domāju, ka, pirmkārt, mums ir ļoti steidzīgi jāturpina darbs pie šā jaunā televīzijas likuma.

Otrkārt, pašreizējā situācijā, protams, nav nekādas jēgas saglabāt šīs divas trešdaļas, jo visai valsts televīzijai ir jābūt valsts valodā. Tā taču ir vienkārša un elementāra lieta!

Trešais. Mums pašreiz ir kabeļtelevīzija. Un nevienam taču nav nekāds šķērslis un neviens likums to nekad nav aizliedzis par saviem personīgajiem līdzekļiem skatīties kabeļtelevīzijā to programmu, kas viņu interesē. Un, ja tagad cilvēkiem ir par savu naudu jāierīko kabeļtelevīzija, lai viņi varētu skatīties, teiksim, CNN vai BBC ziņas, vai kādus citus raidījumus, tad kāpēc ir šādas priekšrocības vieniem un kāpēc nav šo priekšrocību otriem? Tā ka es domāju, ka televīzijā vajadzētu būt vienai vai vairākām starptautiskajām programmām, bet tām būtu jābūt izsvarotām. Otrkārt, tām būtu jābūt ar tulkojumiem, un šajā sakarā es gribu atkal atsaukties uz Igaunijas piemēru. Tātad Igaunija ir pārtraukusi Ostankino televīzijas raidījumus, bet turpina raidīt atsevišķas populāras filmas, kuras tik ļoti ir iemīļojuši skatītāji, bet šīs filmas ir igauņu valodā, tātad ar tulkojumu. Un lūdzu! Visi šie - vienalga, vai austrumu teritorijā, vai dienvidu teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji - pilsoņi un nepilsoņi, kas šos 20 gadus skatījās padomju televīziju, ir spiesti tagad sēdēt un ar pateicību skatīties šos interesantos raidījumus un filmas igauņu valodā, un mācīties. Un nekāda nelaime no tā nenotiek.

Es gribu arī izmantot gadījumu un atgādināt, ka Latviju no šīs traģiskās situācijas, es teiktu - katastrofālās situācijas, kāda sakarā ar valodu ir izveidojusies Rīgā un arī visā Latvijā, varētu glābt tikai tāds likums, kāds ir pieņemts Kvebekā. Kvebekā ir pieņemts likums par franču valodas saglabāšanu. Tur par uzrakstu, kas parādās angļu valodā, veikala īpašniekam draud ļoti lielas nepatikšanas. Es domāju, ka mēs varam atļauties darīt tāpat. Mūsu valodas stāvoklis pašreiz ir daudz traģiskāks nekā, teiksim, franču valodas stāvoklis Kvebekā, un mēs šeit, Latvijā, varam pieņemt vēl stingrākus likumus. Tāpēc nobeigumā es gribu aicināt Saeimu apzināties to katastrofālo situāciju, kāda pašreiz ir Latvijā attiecībā uz latviešu valodu. Tas ir viens. Otrs - es gribu aicināt mūsu deputātus, valdību un arī televīzijas vadību palīdzēt radīt tādu vidi, kurā tie cilvēki, kas grib integrēties Latvijas sabiedrībā, brīvi varētu apgūt latviešu valodu. Un trešais, - es gribu aicināt atbalstīt pagaidām, kā pagaidu uzlabojumu, arī šos iesniegtos labojumus, jo otrā rindkopa, ka raidījumu programmas izplatīšana vai citāda izmantošana ir iespējama tikai ar raidošās organizācijas piekrišanu, daudzējādā ziņā varētu palīdzēt Televīzijas padomei un radio un televīzijas vadībai tomēr kaut kādā mērā kontrolēt, kādas tad ir šīs programmas, kuras tiek raidītas. Aicinot jūs nobalsot par šiem labojumiem, es vēlreiz gribu jūs aicināt padomāt par to, cik svarīgs ir un cik ātri mums ir jāpieņem šis jaunais likums par televīziju un radio. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Pirms debatēs runās Aivars Berķis, par procedūru vēlas izteikties deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī es varētu runāt ne tikai 15 minūtes, bet veselu stundu par valodas problēmu Latvijā un arī par valodas problēmu televīzijā, bet iesniegtais likumprojekts neattiecas uz šo problēmu, bet uz autortiesībām, kur ir runa par raidījumu programmu, par programmas drukāšanu, un tāpēc es ļoti lūdzu priekšsēdētāju pārtraukt runātājus, ja viņi absolūti nerunā par izskatāmo likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Es pieņemu jūsu aizrādījumu, bet, saprotiet, to ir grūti realizēt, jo, ja kaut vai viens vārds ir par radio un televīziju, deputāts var ilgi runāt un izklāstīt savu viedokli, jo nav taču tāda kritērija, saskaņā ar kuru sēdes vadītājs var pārtraukt viņa uzstāšanos. Vārds deputātam Aivaram Berķim, pēc tam runās ministrs Vaivads.

A.Berķis (LZS).

Es tomēr gribu aizstāvēt Kiršteina kungu, jo tomēr tas, ko viņš teica, savā ziņā attiecas arī uz minēto likumu, jo tas arguments, ka Latvijas televīzijā retranslē Ostankino raidījumus, tomēr liecina par vienu - par to, cik bēdīga, cik ļoti atkarīga no līdzekļiem ir pašreiz mūsu televīzija un ka viņi ir spiesti, kā saka, balstīties uz šo apšaubāmo ienākumu avotu. Un tātad, atbalstot šo likuma grozījumu, ko ierosina Vides un sabiedrisko lietu komisija, mēs televīzijai savā ziņā atraisīsim brīvākas rokas un viņi varēs brīvāk lemt, vai šos raidījumus translēt vai netranslēt. Pašreiz tiek izstrādāts jaunais radio un televīzijas likums, kurš ļaus finansiālās problēmas risināt citādi, taču pašreiz valsts budžets nevar pilnībā nodrošināt televīziju, un es vēl vairāk to teiktu tieši par radio, kuram iespējas ir ierobežotas. Padomdevēji te ir dažkārt uzrakstījuši priekšlikumu, ka vajag atļaut, piemēram, radio vairāk raidīt reklāmu, lai šīs finansu problēmas atrisinātu, diemžēl reklāmu devēju skaits arī ir ierobežots, un arī ienākumi no šīm reklāmām ir ierobežoti. Šīs reklāmas, pirmkārt, ir ierobežotas ar zināmiem "griestiem", ir noteikts, kādu daudzumu reklāmu ir atļauts raidīt. Pat ja viņiem palaistu brīvākas rokas, viņiem šo reklāmu devēju nemaz nav tik daudz un ienākumu nav. Un pašreiz, zinot situāciju radio, vienīgais veids, kā žurnālisti var nodrošināt sev iztiku, ir - strādāt vairāk. Bet līdz ar to pastāv arī tas jautājums, ka problēmās ir grūtāk iedziļināties. Raidījumi kļūst arvien virspusējāki, un par to mēs arī paši dažreiz dusmojamies. Tā ka pašreiz tā ir vienīgā iespēja - pagaidām atbalstīt šo likuma grozījumu un ļaut, lai radio un televīzijas organizācijām tiešām ir autortiesības attiecībā uz raidījumu programmu. Es lūdzu šo likumprojektu atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Jānis Vaivads - kā ministrs. Lūdzu!

J.Vaivads (izglītības, kultūras un zinātnes ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Vispirmām kārtām es varu piekrist visam tam, kas ir teikts attiecībā uz televīziju kopumā, arī par valodas problēmām un raidījumu lietām, bet, runājot tieši par konkrēto likumprojektu, pilnīgi precīzi to pateica Ābiķa kungs, - tas ir jautājums par autortiesībām. Un mums ir pieņemts atsevišķs likums par autortiesībām. Tātad, pirmkārt, no tīri formālā viedokļa, viss tas, kas būtu saistīts ar autortiesībām, būtu jāizrunā šajā likumā "Par autortiesībām un blakustiesībām", kas jau reāli darbojas mūsu valstī. Mēs esam iedibinājuši ļoti labu praksi attiecībā uz nodokļiem, mēs neizmētājam, teiksim, jautājumu par nodokļiem pa desmit vai pa vairāk dažādiem likumiem, bet visi nodokļu jautājumi ir sakārtoti tieši šajos likumos. Tas ir pirmkārt. Tātad pirmais ierosinājums, arī no tīri formālās puses, ir tas, ka šos jautājumus vajadzētu skatīt kā labojumus likumā "Par autortiesībām un blakustiesībām".

Otrs moments. Pēc būtības šis jautājums jau nav pirmo reizi debatēts, ir bijušas apvienotās komisiju sēdes, kur piedalījās arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un arī Vides un sabiedrisko lietu komisija, kur šis jautājums jau tika diskutēts. Varu pateikt pilnīgi viennozīmīgi: lai arī kāda būtu, teiksim, mūsu situācija budžetā, mums tomēr ir jābūt normālai civilizētas pasaules praksei, un, ja arī trūkums mūs spiež uz tādu rīcību, kas ir pretrunā ar šo praksi, tad es domāju, ka mēs nevaram savas nabadzības dēļ sākt lietot tādus līdzekļus, kas pasaules praksē nav pieņemti. Es runāju tieši par to, ka raidījumu programmas nekur pasaulē ar autortiesībām netiek aizsargātas. Tā ir speciāla sadaļa jeb speciāls pants likumā par autortiesībām attiecībā uz darbiem, kas domāti kā informācija, un šajā sakarībā tā, pirmkārt, ir šī programma, kas domāta plašas sabiedrības iepazīstināšanai ar tieši tai adresētajiem raidījumiem. Tas ir pirmais.

Otrais. Kādi šādam labojumam ir argumenti, izņemot to, ka, protams, ar šādu labojumu palīdzību varētu uzlabot televīzijas materiālo jeb budžeta stāvokli? Kādi vēl tiek izmantoti argumenti? Autortiesību objekts var būt tikai radošs darbs, un, protams, tagad var diskutēt, vai programma ir radošs darbs vai nav radošs darbs. Pēc būtības jebkurš darba plāns, tas ir, arī raidījumu plāns, jā, tas ir radošs darbs, tas zināmā mērā tāds ir, jo tiek domāts, kādā veidā, kādā secībā izkārtot šos raidījumus un kā tos sadalīt. No tāda viedokļa var piekrist, ka tas ir radošs darbs, bet tādā pašā interpretācijā, piemēram, arī Saeimas darba kārtība ir radošs darbs, un tādā gadījumā mums būtu jārunā par Saeimas darba kārtības aizsargāšanu ar autortiesībām. Es nedomāju, kas tas mums kaut kādā veidā varētu palīdzēt tīri tajā nozīmē, ka mēs gribētu redzēt arī Saeimas darbu, lai tas tiktu plaši zināms un atspoguļots.

Trešais un galvenais. Šādā gadījumā veidojas monopolsituācija uz informāciju. Tas ir tas bīstamākais, kas šajā gadījumā faktiski tiek ietverts šajos labojumos. Rugātes kundze nupat nesen kopā ar vairākiem kolēģiem bija Norvēģijā zināmā mērā pieredzes apguvē, un arī tur tika iztirzāts šāds jautājums, vai attiecībā uz radio un televīzijas raidījumu programmām ir, piemēram, autortiesību aizsardzība. Manuprāt, Rugātes kundzei pašai tas būtu jāpasaka, ja es esmu pareizi sapratis. Un es ceru, ka tā tas arī ir. Siliņa kungs, kas atreferēja šo jautājumu mūsu komisijas sēdē, pat izteica izbrīnu, kādā ziņā, kādēļ tāds jautājums parādās, ka šādai informācijai sāk mēģināt ierobežot šo izplatību tieši ar šādiem līdzekļiem, kādi pasaules praksē netiek lietoti. No šāda viedokļa, piekrītot tam, ka televīzija, protams, meklē līdzekļus, kā materiāli sevi nodrošināt, piekrītot tam, ka arī žurnālisti meklē līdzekļus, kā sevi materiāli nodrošināt, es varu tikai pateikt, ka izvēlētie līdzekļi nav tie īstie. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Tupešu Jānim - Latvijas Zemnieku savienība, pēc tam - Jānis Lagzdiņš.

J.Ā.Tupesis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Arī es piekrītu deputāta Kiršteina teiktajam, bet par to nav runas. Es arī pieturēšos šeit pie autortiesībām un tomēr atļaušos minēt vienu piemēru attiecībā uz to, ko deputāts Kiršteins teica. Es esmu viens no tiem, kurš bieži vien agrāk ierodas šeit, Saeimā, un es tomēr esmu ļoti priecīgs, ka mums nav vairs kontrabandas alkohola tur, es esmu priecīgs, ka vairs nav krievu valodā anketa, ar kuru mēs iegādājamies projektus, bet es Latvijas Republikas Saeimas ēstuvē jeb ēdnīcā būtu priecīgs, ja, man atnākot uz darbu, būtu jāklausās mūzika šīs valsts valodā. Es būtu priecīgs, ka man Latvijas Republikas Saeimā būtu jāklausās televīzijas programma šīs valsts valodā.

Attiecībā uz autortiesībām ministrs Vaivads jau pateica to, ko arī es gribēju teikt, un šī ir pasaules prakse. Man ir grūti to saprast arī tieši no radio un televīzijas organizācijas idejiskā viedokļa. Tā ideja jau ir tāda, ka tai vajadzētu būt priecīgai un padomāt par to, lai tās raidījumi un tās programmas tiktu vēl vairāk izplatītas pa visu Latviju un, protams, arī citās zemēs. Un ienākumiem būtu jānāk, manā skatījumā, atdalot kaut kādu publisko raidījumu, kurš attiecas uz kultūru vai izglītību, no raidījumiem, kas tiešām ir reklāmas veidā, un tā arī viņi gūtu ienākumus. Es šeit, protams, nerunāju par alkoholu vai cigaretēm, tur, protams, vajadzētu būt striktai kontrolei. Es tieši veicinātu, lai par brīvu viņu programmas un viņu raidījumi tiktu plašāk izplatīti, lai tie parādās tieši visās valsts avīzēs un žurnālos, lai visi zina, kas tur tiek raidīts. Tā ka es neizprotu īsti arī no tā viedokļa. Es piekrītu ministram Vaivadam un jau iepriekšteiktajam, ka autortiesības ir jāattiecina uz citu likumprojektu, un es nezinu, kā šeit pēc procedūras būtu jārīkojas, bet es atbalstu trešās nodaļas maiņu, izņemot pirmo punktu. Es noteikti aicinātu balsot par šo atsevišķo punktu un to noraidīt. Es gan nezinu, kāda tā procedūra ir, bet tas būtu mans aicinājums.

Priekšsēdētājs. Acīmredzot jūs varat izšķirties par to un iesniegt savu priekšlikumu otrajam lasījumam. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es neatkārtošu tos argumentus, ko šeit minēja kolēģi Rugātes kundze un Berķa kungs, un tos milzīgos zaudējumus, kurus šobrīd cieš visa veida radio un televīzijas uzņēmumi sakarā ar to, ka šādas normas nav. Tas ir no vienas puses, bet no otras puses es piekrītu arī Vaivada kungam, ka minētais priekšlikums īsti nesaskan ar mūsu likumdošanu autortiesību jomā. Un šī problēma, kolēģi, mums ir jāatrisina likumīgi un taisnīgi. Tādēļ es ierosinātu ietvert šādu normu piedāvātā likumprojekta redakcijā: "Latvijā reģistrētajiem radio un televīzijas uzņēmumiem ir tiesības noteikt maksu par attiecīgo radio un televīzijas programmu tekstu publicēšanu", jo, kolēģi, šeit runa jau nav par raidījumiem, tā teikt, par bildi, bet šeit runa ir par attiecīgo programmu tekstu, un šādā veidā mēs juridiski korekti un taisnīgi izkļūtu no situācijas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Pēterim Tabūnam - LNNK. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi un pirmām kārtām Ābiķa kungs! Jūs teicāt, ka Kiršteina kunga sacītais neattiecoties uz to, par ko šeit tiek piedāvāts spriest pašlaik deputātiem. Attiecas gan! Varbūt ne tik tieši, bet attiecas. Un, ja runājam par to, ko teica Kiršteina kungs, tad es patiešām jums ieteiktu par to vēl un vēlreiz padomāt, jo šīs lietas mēs pēdējā laikā esam piemirsuši. Un dīvaina ir attieksme pret Krievijas šo divu programmu translāciju, bez tās it kā nevarētu pastāvēt, kā Kiršteina kungs teica, Latvijas televīzija, bet Latvijas televīzija tātad pastāv, kaut Krievija par šo programmu translēšanu nemaksā mēnešiem ilgi. Taču līdzekļi diemžēl ir jāatrod, un pašlaik tie ir atrasti. Un tā nebūt nav cenzūra, kā daudzi to mēģina traktēt. Tā nav cenzūra! Es uzskatu, ka Krievijas programmu raidīšana ir komforta saglabāšana - kā mēs nosaucam šo lielo grupu Latvijā - krievvalodīgajiem, lai viņiem patiešām nevajadzētu mācīties latviešu valodu, lai viņi justos šeit, Latvijā, kā Krievijā, lai arī, lūk, šie par kuriem mēs daudz esam runājuši, šie 300 tūkstoši, kas saistīti ar atvaļinātajiem virsniekiem, paši virsnieki un viņu ģimenes locekļi, ļoti labi justos. Un arī tas, kas paredzēts līgumos starp Latviju un Krieviju, lai nevajadzētu posties mājup. Bet es nerunāšu plašāk par šīm lietām, es vienīgi uzsveru, ka par to, par ko runāja tuvāk Kiršteina kungs, ir jāpadomā un vispirms jāliek cienīt latviešu valoda. Bet, runājot par šīm autortiesībām, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir atbalsts Latvijas radio un televīzijai, tas ir atbalsts valsts budžetam, jo valsts budžetā neatrodas tik daudz līdzekļu, lai tos dotu radio un televīzijai pilnā apmērā, lai šie uzņēmumi varētu izvērst savu darbību un pilnvērtīgi strādāt. Un tas ir atbalsts - atbalsts budžetam, un uztversim tā šo autortiesību vai šīs programmas aizsargāšanu, jo daudzas avīzes pārpublicē šo programmu, tādā veidā piesaistot lasītājus saviem laikrakstiem. Galu galā pie šīm programmām ir ļoti daudz strādāts attiecīgajos kolektīvos gan radio, gan televīzijā, un es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai ir pieteikušies deputāti runāt debatēs? Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Es gribētu patiešām pateikt paldies Kiršteina kungam par tik "cietu" nostāju attiecībā uz reglamentācijas stingrību šāda veida likumos, kas ierobežo vai arī reglamentē, nosaka vienas noteiktas informācijas teritorijas izmantošanas un informācijas izplatīšanas jomu valsts interesēs. Es ļoti ceru, ka tad, kad mēs debatēsim par jauno Televīzijas likumu, mēs atcerēsimies šo brīdi, turklāt labvēlīgi atcerēsimies šo brīdi, lai mums turpmāk būtu mazāk tādu pārpratumu, kādus šobrīd piedzīvo Radio un televīzijas padome. Diemžēl šī regulācija ir ierobežota divu iemeslu dēļ - gan tādēļ, ka ir nepilnīgs likums, gan arī tādēļ, ka daudzas juridiskās norises bija notikušas pirms šā likuma pieņemšanas, pirms esošā likuma pieņemšanas, un pirms padome bija sākusi darboties vairāk vai mazāk atļautās iespēju robežās. Un tādēļ arī rodas šīs sarežģītās kolīzijas, kuru rezultātā patiešām, saskaitot atbilstošās stundas, mēs nekādos likumos par valodu vai kādos citos reglamentos nevaram iekļauties un savu valsti aizsargāt. Un, ja nu es tiku piesaukta kā deputāte, kas braukusi apgūt pieredzi uz Norvēģijas stortingu, tad jāteic, ka patiesi mans jautājums viņiem likās ļoti dīvains, kad es vairākkārt vaicāju par to, vai viņiem programma ir aizsargāta. Es gaidīju dažāda veida iespējamās atbildes, lai šajās atbildēs saklausītu arī to, vai mēs savu programmu vispār spējam aizsargāt un kādi ir šie aizsardzības veidi. Un tādēļ es atļaušos jums nedaudz citēt, ko teica man norvēģu kolēģi, tas ir departaments, kurš atrodas Norvēģijas kultūras ministrijā un kura pārziņā atrodas visi raidošie televīzijas un radio veidojumi un organizācijas - gan privātie, gan valsts. Un šis viņu jautājums bija ārkārtīgi tuvs, man liekas, tai būtībai, kura mūs šobrīd uztrauc. Proti, kas ir labāk - slikta norvēģu programma vai slikta amerikāņu programma? Atbilde lai paliek jūsu pašu ziņā, atbilstoši izvēloties balsojumu, šoreiz un arī turpmāk aizstāvot mūsu informācijas lauku un mūsu valsti.

Attiecībā uz raidījuma tekstu, proti, uz šo papildinājumu šajā labojumā, ko piedāvāja Lagzdiņa kungs, es tomēr gribētu piedāvāt mums kopīgi padomāt, vai mēs saprotam cits citu, ko mēs ar to domājam. Raidījuma teksta publikācija tikpat labi varētu būt arī raidījumā teiktā, runātā vai pat arī subtitrētā teksta publikācija. Arī programmas tekstu mēs varam publicēt, visu raidījumu tekstus. Tā ka te varbūt tiešām ir tāda valodas ļoti smalka nianse, kurai šodien mums varbūt ir grūti atrast labāko redakciju.

Ko vēl es gribētu piebilst attiecībā uz budžeta papildu līdzekļiem vai arī uz šo informācijas lauka aizsardzības principu? Es gribētu vēl piebilst kādu nelielu niansi no Norvēģijas pieredzes. Arī tā man nepalika nepamanīta. Proti, ja valsts interesēs ar kādu iekšēju regulāciju uz kādu noteiktu laiku var noteikt nedaudz atšķirīgu no vispārpieņemtajiem starptautiskajiem likumiem dokumentu un ja tas neskar neko tālāk, kā tikai valsts iekšējo informācijas lauku, tad nav izslēgts, ka šādā veidā mēs varam pieņemt arī šādu lēmumu un kādu laiku arī darboties šā lēmuma vai likuma garā, līdz iestājas tas periods, uz kuru iedami, mēs esam šo pagaidu variantu pieņēmuši. Un tādēļ tas arī ir viens no morālajiem argumentiem, kādēļ šis piedāvājums šādā redakcijā ir jūsu priekšā šobrīd izlemšanai. Pie tam es vēl gribētu teikt, ka attiecībā uz Autortiesību un blakustiesību likumu mēs esam iesnieguši atbilstošus priekšlikumus labojumiem šajā likumā, un tie atrodas Saeimas Prezidijā. Tie vēl pagaidām nav nonākuši līdz darba kārtībai. Cits jautājums - vai to pieņems vai noraidīs, taču šie labojumi jau ir iesniegti, domājot par to sakārtotības paketi, kas attiektos uz radio un televīzijas regulāciju valstī saskaņā ar jauno likumu. Mums ir arī ekspertīžu atzinumi - EDU juristu atzinumi par iespēju šādā veidā aizsargāt programmu, un viņi nebūt nenoliedz, ka tāda iespēja pastāv. Protams, viņi arī nemainīgā vai ļoti kategoriskā formā nepasaka, ka tieši tā tam vajadzētu būt. Vēlreiz atkārtoju, ka Norvēģija, arī citas Ziemeļvalstis ne tikai šajā, bet arī citos gadījumos brīžam izvēlas un atrisina šo jautājumu savā augstākajā lēmējorgānā par to, ka kādu laikposmu atsevišķa darbība varētu būt nedaudz ar atkāpi vai nobīdi, un no tā netaisa nekādas īpašas problēmas. Arī šobrīd mēs tikai uz kādu laiku varētu patiešām likumīgi apstiprināt to, ar ko viņi šobrīd nodarbojas, jo, ja mēs skatāmies šo raidošo organizāciju... (Zālē deputāti skaļi sarunājās.)

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, deputāte Rugāte! Deputātu kungi! Esiet uzmanīgi!

A.Rugāte. Paldies. Šīs trešās nodaļas 11.prim panta otrais teikums ir par to, ka raidījumu programmas izplatīšana vai citāda izmantošana ir iespējama tikai ar raidošās organizācijas piekrišanu. Un tā jau tas šobrīd praksē arī notiek. Ir ne jau tikai izdevums "Rîgas Viļņi", kurā noteiktā kārtā tiek aizsargāti autori, kuri publicē savus foto vai savas anotācijas, taču programmas publicēšanas atļaujas, līgumi, vienošanās vai kāda cita veida saistošie dokumenti tiek slēgti ar preses izdevumiem, un pagaidām šķiet, ka nekādu īpašu kolīziju nav, un līdz šim nevienam īpaši iejaukties arī nevajadzēja. Taču, ja ir vajadzība šādā veidā izpalīdzēt šābrīža situācijai, kuru mēs ļoti labi zinām, ja tas teju teju varētu noregulēties tiesiskai valstij sakārtotā kārtībā un līmenī, tad varbūt mēs tomēr varētu balsot par šādu labojumu. Tāds varētu būt īsumā komentārs par debatēs teikto. (No zāles deputāts J.Vaivads: "Tikai vienu teikumu!")

Priekšsēdētājs. Paldies. Izglītības, kultūras un zinātnes ministrs Jānis Vaivads. Lūdzu!

J.Vaivads (LC).

Es atvainojos, cienītais priekšsēdētāj un kolēģi, ka es uzstājos pēc referenta, bet tas, ko es dzirdēju, - ka ir sagatavoti un iesniegti Prezidijā analogi priekšlikumi atttiecībā uz autortiesībām, - tas man vienkārši lika kāpt tribīnē un jautāt: kādēļ mēs tagad kaut ko analogu darām abos divos likumos un kādēļ mēs padarām šo nesakārtotību tagad plašāku? Varbūt tiešām izskatīsim šo jautājumu attiecībā uz to, kādā veidā tas ir iesniegts, labojot, iesakot labot autortiesību likumu, un tad runāsim par to, kas attiektos tiešām plašā kontekstā uz radio un televīziju! Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Tas, protams, ir diskutējams jautājums, bet mūsu prakse ir tāda, ka ir iesniegts likumprojekts, tas ir darba kārtībā, mēs to izskatām pirmajā lasījumā. Un, kas būs pēc tam, kādi vēl būs labojumi, kāds būs to teksts, kādi varianti un kā mēs tos atbalstīsim balsojot - tas atkal ir cits jautājums. Tāpēc, lūdzu, izšķirieties par konkrētu lietu! Mūsu priekšā ir likumprojekts par grozījumiem 1992.gada 6.maija likumā "Par radio un televīziju", un man, kā sēdes vadītājam, ir jāliek balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāreju uz tā lasīšanu pa pantiem. Tos labojumus, ko šeit deputāti izteica, var iestrādāt tikai otrajā lasījumā. Par steidzamību mums jau ir nobalsots. Par procedūru? Nē, mums tas āmurs nedarbojas attiecībā uz debašu slēgšanu. Tāpēc, lūdzu, Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Es varbūt tā nedaudz... Tomēr Kiršteina kunga runa varbūt izsita no sliedēm un novirzīja citā virzienā visu to, bet te ir viens diezgan elementārs praktisks jautājums apakšā. Privātavīzes, galvenokārt privātavīzes, gūst papildu peļņu, publicējot raidījumu programmu, jo viņi diezgan bieži un faktiski diezgan radikāli palielina avīzes tirāžu, ja viņi publicē programmu. Šī papildu peļņa paliek šīs privātavīzes rokās. Turpretim televīziju uztur nodokļu maksātāji. Un te ir, man liekas, moments, kas vienkārši ir praktiski jāatrisina. Jo beigu beigās valsts televīzija tiešām dzīvo no budžeta, kas ir tik vājš, cik vājš tas pašlaik ir, bet tajā pašā laikā privātie preses izdevumi gūst papildu peļņu, publicējot raidījumu programmu. Acīmredzot šeit ir kaut kāda nesakārtotība. Faktiski to zināmā mērā atrisina Lagzdiņa kunga priekšlikums, ko varētu apskatīt tiešām uz otro lasījumu. Tāpēc es domāju, ka varētu nobalsot par pirmo lasījumu un ar tām autortiesībām kaut kā tikt galā līdz otrajam lasījumam. Iespējams, ka autortiesības tur tiešām nevajadzētu minēt, bet vajadzētu fiksēt vienkārši to samaksu, kā Lagzdiņa kungs min, pašreizējā periodā tajā praktiskajā situācijā, kādā mēs atrodamies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Līdz pārtraukumam mēs esam ierobežoti laikā, tāpēc, lūdzu, lemsim, vai mums turpināt debates vai balsot. Kiršteina kungs grib 30 sekundes, pat ne 30 sekundes, grib tikai vienu teikumu pateikt. Lūdzu Aleksandrs Kiršteins - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Es gribu izteikt nožēlu, ka Ābiķa kungam nav abstraktās domāšanas. Es runāju tikai par naudu, lai deputāti saprot, cik svarīga ir šī finansiālā lieta. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Tas dod iemeslu arī Ābiķa kungam lūgt vārdu tagad. Bet viņš to nedara, un tāpēc lūdzu zvanu balsojumam. Vai esam gatavi balsojumam? Lūdzu, balsosim par likumprojekta par grozījumiem 1992.gada 6.maija likumā "Par radio un televīziju" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3, atturas - 8. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Tagad pirms pārtraukuma vārds paziņojumiem. Pirmais runās deputāts Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, pēc tam - Budovskis. Un būs arī reģistrācija, godātie deputāti! Nē, tagad nav reģistrācija. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Man ir lūgums - pēc pusdienām nākamajā pārtraukumā pulksten 15.00 visiem ierasties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas telpās, kas ir 307.kabinetā, uz kopīgu sēdi ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - LNNK. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Baltijas asamblejas Prezidija vārdā es lūdzu deputātus, kuri piedalīsies Baltijas asamblejā, sapulcēties šeit blakus, Prezidija telpā, tūliņ pēc pārtraukuma izziņošanas, burtiski uz piecām minūtēm. Lūdzu ierasties!

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, Budovska kungs, šī telpa jau ir aizņemta, jo deputāte Rugāte ziņoja, ka tur pulcējas Latgales grupa. Vai jūs nevarat izmantot Lielo zāli blakus vai Sarkano zāli?

M.Budovskis. Paldies. Es atvainojos. Tādā gadījumā lūdzu deputātus sapulcēties Sarkanajā zālē.

Priekšsēdētājs. Reģistrācija! Reģistrējamies. Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt izdruku. Godātie deputāti, sēde vēl nav slēgta, un pārtraukums vēl nav paziņots, bet jūs jau dodaties prom! Pa zāli var pārvietoties, bet Sēžu zāle, lai pavisam būtu korekti, būtu jāatstāj tad, kad Prezidijs to ir atstājis. Lūdzu!

I.Daudišs (Latvijas Republikas 5.Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Dzintars Ābiķis...

Priekšsēdētājs. Deputāts Ābiķis ir zālē.

I.Daudišs. Martijans Bekasovs,

Vilnis Edvīns Bresis,

Gaļina Fjodorova,

Juris Janeks,

Ojārs Kehris,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Nikolajs Krasohins,

Janīna Kušnere...

Priekšsēdētājs. Jānīna Kušnere ir zālē.

I.Daudišs. Voldemārs Novakšānovs,

Anna Seile,

Zigurds Tomiņš,

Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

Priekšsēdētājs. Godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Izskatām nākamo likumprojektu - likumprojekts "Likums par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Labošanas darbu kodeksā". Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas priekšsēdētājs Ivars Silārs - lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mums ir kopumā jāskata trīs likumprojekti. Tie nav skatāmi atsevišķi, tie ir skatāmi kompleksi, proti, likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Labošanas darbu kodeksā, likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā un likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, jo tie visi attiecas uz vienu un to pašu jautājumu.

Cienījamie kolēģi, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pret izskatāmajiem likumprojektiem, pret jebkuru grozījumu ir jāizturas ar vislielāko uzmanību. Šajā sakarā es diemžēl uzskatu par nepieciešamu atgādināt vienu šīsdienas balsojumu, ko mēs atļāvāmies izdarīt, nenoskaidrojot līdz galam, par kādu organizāciju ir runa. Nenoskaidrojām, kuru organizāciju mēs atbrīvojām no nodokļu maksāšanas. Šajā sakarībā es, kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, varu jūs informēt, ka es noskaidroju, par kādu organizāciju toreiz bija runa, - par firmu "LAF". Man ir dokuments no Iekšlietu ministrijas, ko parakstījis ministrijas valsts sekretārs Staris, ka Iekšlietu ministrija nerekomendē iekļaut šo "LAF" - sabiedrību ar ierobežotu atbildību - šajā no nodokļiem atbrīvojamo organizāciju sarakstā, jo, pārbaudot ziņas par SIA "LAF" darbiniekiem Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas informācijas centrā, noskaidrojām, ka komercdirektors, nesaukšu šeit uzvārdu, ir 6 reizes sodīts par dažādiem kriminālnoziegumiem, bet sabiedriskais aģents darbā iekārtošanas jautājumos ir 5 reizes sodīts par dažādiem kriminālnoziegumiem; noskaidrots, ka SIA "LAF" direktors Kims Račkovs ir 7 reizes sodīts par dažādiem kriminālnoziegumiem.

Tālāk. Manā rīcībā esošajos dokumentos ir arī redzams, ka šādu viņu prasību atbalsta tāda ražošanas firma "DELTA". Pārbaudot pārējo firmu amatpersonas, noskaidrojām, ka SIA "DELTA" direktors ir 4 reizes sodīts par dažādiem kriminālnoziegumiem. Mēs šodien šeit Saeimā, atļāvāmies viņus atbrīvot no ienākuma nodokļa maksāšanas!

Cienījamie kolēģi, ja es, būdams Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, nāku šeit tribīnē runāt, tad es zinu, par ko es runāju. Un ir ļoti bēdīgi, ka, aicinot padomāt un pārrunāt, par kādu konkrētu organizāciju ir runa, nevar gūt atbalstu, jo tas gluži vienkārši deputātus neinteresē.

Tagad es lūdzu kolēģus veltīt visu uzmanību šim jautājumam, kas mums šodien ir jāizskata, tātad - par labojumiem trīs dažādos kodeksos. Pati būtība ir ļoti pareiza, proti, ir jāgroza visa sodu izpildes sistēma. Un tā ir redzama tajā tekstā, ko jūs varat izlasīt likumprojektā par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Labošanas darbu kodeksā. Taču mani ļoti iepriecinātu tas, ja jūs būtu izlasījuši un zinātu, kas ir rakstīts tajos pantos un pantu daļās, ko ir paredzēts šeit izsvītrot, un ja jums būtu zināms arī tas, ko ir paredzēts svītrot no Kriminālprocesa kodeksa.

Lietas būtība ir tāda, ka, protams, ir jāmaina visa sodu izpildes sistēma, tai ir jābūt progresīvai, proti, ka atkarībā no tā, kā notiesātais uzvedas soda izpildes laikā, viņa režīmu var grozīt. Taču, izsvītrojot no Kriminālprocesa kodeksa 314. panta astoto daļu, mums saiet viss galīgā dēlī, jo 314. pants reglamentē, kādam ir jābūt tiesas spriedumam, kas ir jāieraksta tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā. Kriminālprocesa kodeksa 314. panta astotajā daļā ir runa par to, ka tur ir jāieraksta, ka tiesa to nolemj, vadoties no konkrētā notiesājamā personības, viņa izdarītā nozieguma. Jau tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā ir jāpasaka, kādā cietumā viņš ir jāievieto - vai slēgtā tipa cietumā vai daļēji slēgtā, vai atklātā cietumā. Ja nav rezolutīvajā daļā jau tas pateikts, tad kas gan to lems? Tas nav paredzēts šajās Labošanas darbu kodeksa maiņās. Tātad par jaunu ir atkal jāsanāk kaut kādai komisijai (par ko šis likums nerunā) jau tūdaļ pēc tiesas sprieduma nolasīšanas un jālemj, kur šo cilvēku ievietot, ja šā jautājuma lemšanu neuztic tiesai.

Tika izteikts tāds viedoklis, ka par to jau varēšot spriest pēc tā, kā viņš ir uzvedies iepriekšējās izmeklēšanas cietumā. Bet, piedodiet, ne jau visi, ko notiesā ar brīvības atņemšanu, pirms tam ir bijuši iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā, ne visiem kā drošības pasākumu veids ir bijis arests. Cilvēku arestē tiesas zālē pēc sprieduma nolasīšanas. Kas tad spriedīs, kur viņu ievietot? Un to nodod Iekšlietu ministrijas Ieslodzījuma vietu departamentam.

Nākamais. Kas ir svītrots no Labošanas darbu kodeksa? Tās daļas, kas attiecas uz cietuma režīmiem. Tiek svītrotas ārā no likuma tās normas, kas atkarībā no cietuma veida reglamentē, kāds kurā ir režīms, nosaka visu attiecībā uz tikšanās reizēm un vietām. Paredzēts, ka to varētu noteikt iekšlietu ministrs.

Tālāk. Kas attiecas uz visu tālāko uzvedību, atkal ir paredzēts, ka par to lems administratīvā komisija, bet bez prokurora. Ņemot to visu vērā, man jāizsaka cieņa iekšlietu ministram, kurš atzina, ka pie šā likumprojekta vēl ir jāpiestrādā, un ir gatavs paņemt atpakaļ šo likumprojektu, lai to savestu tādā kārtībā, lai nekur nevarētu piesieties, lai viss būtu skaidrs, lai mēs nelasītu likumā, ka ir izņemtas no likuma kādas daļas, kuras tālāk reglamentēs iekšlietu ministrs ar saviem normatīvajiem aktiem, kas ir iekšējai lietošanai. Taču kārtība, kādā likumprojektu var nodot atpakaļ Ministru kabinetam, ir tāda: Kārtības ruļļa 168. pantā ir ierakstīts, ka Ministru kabinets Saeimai izskatīšanai nodotos likumprojektus pats atpakaļ paņemt nevar, ka par to ir jālemj Saeimai pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma.

Līdz ar to man ir lūgums atbalstīt šo iespēju ministram paņemt atpakaļ šo likumprojektu un sagatavot to nepieciešamā kārtībā un atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu - Kārtības ruļļa 168. pantā paredzētajā kārtībā ar Saeimas lēmumu atdot to atpakaļ Ministru kabinetam precizēšanai. Es domāju, ka tas sakristu ar to, ka ir paredzētas - vismaz Ministru prezidents Aizsardzības un iekšlietu komisijai to ir apliecinājis ar savu parakstu, - ka ir paredzēta maijā viena Ministru kabineta sēde, kurā ir nolemts spriest par situācijām ieslodzījuma vietās, brīvības atņemšanas vietās, un par akūti nepieciešamiem uzlabojumiem tajās, un par to, kā to visu risināt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Atklājam debates. Vārds Rutai Marjašai - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi, es pilnībā atbalstu Ivara Silāra teikto un gribu vēl pievienot dažus argumentus, kuri man liek secināt, ka šis likumprojekts nav sagatavots konceptuālā līmenī, respektīvi, pirmajā lasījumā to skatīt vispār nevar. Jo, kā jūs redzat, 13. pantā ir runa par sodu izpildes iestāžu veidiem, bet nav teikts absolūti nekas par to, kāda institūcija noteiks šos veidus. Kritēriji ir doti attiecībā uz to, kurām personām var noteikt šādu un kurām tādu soda izpildes iestādes veidu, bet kas šo izvēli darīs un pamatojoties uz kādu dokumentu tas tiks noteikts - tas šajā likumprojektā nav paredzēts.

Tas būtu iespējams tikai tad, ja mēs vienlaicīgi izskatītu šo koncepciju kā Kriminālkodeksa, tā Kriminālprocesa kodeksa līmenī, jo līdz šim mums pastāv kārtība, ka tā ir tiesas prerogatīva. Šeit 50. pantā gan ir runa, ka soda izpildes režīmu šajās iestādēs nosaka iekšlietu ministrs, bet nevajag jaukt režīmu ar soda izpildes iestāžu veidiem.

Pastāvot tādiem apstākļiem, es tiešām lūdzu valdību paņemt, ja tas būtu iespējams, šo savu likumprojektu pārstrādāšanai, izstrādāt to konceptuāli tā, lai varētu spriest par to konceptuāli arī pirmajā lasījumā. Pēc tam komisijas varēs izskatīt atsevišķas normas, gatavot likumprojektu otrajam un trešajam lasījumam, bet pirmajam lasījumam, manuprāt, šis dokuments nav derīgs. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Ģirts Kristovskis - iekšlietu ministrs. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tā kā es jūtu, ka debates par šo jautājumu jau kļūst padziļinātas un ieilgst, es negribu aizkavēt jūsu laiku. Mēs jau vakar apspriedāmies par to, ka es, kā ministrs, būtu ar mieru saņemt atpakaļ šo likumprojektu un šīs dažas domstarpības, varbūt arī konceptuālas dabas domstarpības, pārskatīt. Un līdz ar to ierosinu šā jautājuma apspriešanu pārtraukt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, kuru atbalsta arī iekšlietu ministrs Ģirts Kristovskis , ka likumprojektu "Likums par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Labošanas darbu kodeksā" vajag atdot atpakaļ Ministru kabinetam! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ivars Silārs par nākamo likumprojektu. Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Gluži tāds pats lūgums ir arī attiecībā uz nākamo likumprojektu - "Likums par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā".

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Likums par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā" atdošanu atpakaļ Ministru kabinetam! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Frakciju vadītāji, lūdzu, laipni uzaiciniet deputātus, kuri uzkavējas sarunās Saeimas sēžu zāles ejās, nākt tomēr balsot. Lūdzu, vēlreiz balsosim par likumprojekta "Likums par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā" atdošanu Ministru kabinetam! Lūdzu rezultātu! 53 - par, 2 - pret, 6 - atturas. Lēmums pieņemts.

Nākamo likumprojektu, lūdzu!

I.Silārs. Lūgums arī atdot atpakaļ Ministru kabinetam likumprojektu "Likums par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā", tas ir tieši tas, kas reglamentē šo rezolutīvā tiesas sprieduma daļu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par šo ierosinājumu! Balsojam. Rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 4. Pieņemts.

I. Silārs. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Nākamais ir likumprojekts "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" (pirmais lasījums). Deputāts Jonītis - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā.

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Šis ir ziemas sesijā izskatāmais dokuments nr.302 - Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", un tas tiek piedāvāts kā likuma "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" jauna redakcija, tiek praktiski mainīti tikai 3 panti, bet sakarā ar to, ka ir nedaudz izmainījusies valsts pārvaldes struktūra un ir arī atrasti nedaudz precizēti juridiski labojumi gandrīz visa iepriekšējā, 1991.gada Latvijas ārvalstu ieguldījumu likuma tekstā, tiek piedāvāta jauna redakcija, un tāpēc būtu jāizskata viss šis likumprojekts kopumā, nevis tikai labojumi un grozījumi atsevišķos pantos, kā tas bija pierasts iepriekš.

Nedaudz iepazīstināšu ar būtiskākām šā likumprojekta atšķirībām no jau pašreiz spēkā esošā likuma par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā, tātad nepieskaršos šiem juridiskas dabas uzlabojumiem. Pašreiz ir precīzi definēts, ko nozīmē ārvalstu ieguldītāju kontrole par uzņēmumiem Latvijas Republikā, ir ļoti precīzi noteikts, kādi nodokļu atvieglojumi attiecas uz uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kurās izdarīts ārvalstu ieguldījums. Šiem ārvalstu ieguldījumiem ir definētas jaunas summas Latvijas nacionālajā valūtā - latos, nevis dolāros vai Latvijas rubļos, kā bija minēts iepriekš, un likumprojekta 3.panta piektā daļa pašreizējā likumprojekta variantā paredz arī to, ka ārvalstu ieguldītājs, ja to atļauj Latvijas Republikas likumi, varētu zemi izmantot arī savādāk nekā tikai nomas līguma veidā. Nedaudz ir arī precizēti noteikumi par ārvalstu ieguldījumiem aizsardzības jautājumos. Tie tagad ārvalstu ieguldītājiem ir daudz skaidrāki. Šie labojumi izdarīti pēc Starptautiskā valūtas fonda ieteikumiem, un arī likuma 13.pants tātad ir nedaudz pārstrādāts; šajā likumprojekta pantā ir runa par to, kā uz muitas robežas tiek maksāti nodokļi vai nodevas par īpašumiem vai kapitālu, ko ārvalstu uzņēmējs ievestu Latvijā uzņēmējdarbības veikšanai. Šeit tiek piedāvāts atbrīvot šos ražošanas līdzekļus no apgrozījuma nodokļa nomaksas uz robežas. Tas īsumā būtu viss.

Vēl varbūt jāpiebilst vienīgi tas, ka likumprojekta pārejas noteikumi paredz to, ka attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kuri jau pašreiz Latvijas Republikā ir izveidoti un kuros ir šie ārvalstu ieguldījumi jau izdarīti, šie labojumi, kas daļēji pasliktinātu ārvalstu ieguldītāju ekonomiskos nosacījumus attiecībā uz šiem uzņēmumiem, - šie labojumi nedarbotos līdz 2004.gadam, tas ir, vēl 10 gadus, un līdz ar to tiktu īstenots pašreizējā likuma tekstā minētais likumdošanas brīvdienu periods - 10 gadu, ar kā palīdzību ārvalstu ieguldītājs varēja daudz precīzāk paredzēt savu ekonomisko darbību Latvijā.

Es lūdzu Saeimas atbalstu šim likumprojektam pirmajā lasījumā un arī aicinu iesniegt priekšlikumus pēc tam uz otro lasījumu, ja tiek gūts atbalsts pirmajam lasījumam. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Balsojam. Lūdzu rezultātu! 58- par, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

R.Jonītis. Paldies. Komisijas vārdā lūdzu deputātus un frakcijas savus priekšlikumus šā likumprojekta otrajam lasījumam iesniegt līdz 17.maijam.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai.

Nākamais ir likumprojekts "Par augu aizsardzību". Vārds Gundaram Bērziņam!

G.Bērziņš (LZS).

Šo likumprojektu Ministru kabinets apstiprināja 8.martā, un es esmu Ministru kabineta pārstāvis šā likumprojekta izskatīšanā. Un arī komisija lūdza mani kā pieaicināto personu ziņot par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

G.Bērziņš. Šis likumprojekts ir izstrādāts diezgan ilgā laika periodā. Šā likuma izstrāde ir ilgusi apmēram divus gadus. Tas ir saskaņots ar visām ieinteresētajām instancēm. Šis likums nodrošina šādu galveno jautājumu risināšanu: valsts teritoriju pasargā no sevišķi bīstamiem kaitēkļiem, slimībām un nezālēm; nodrošina augu un augu valsts eksporta un importa produkcijas fitosanitāro kontroli; maksimāli novērš ražas zudumus, ko izraisa dažādi kultūraugiem kaitīgi un konkurējoši organismi; pasargā augkopības produkciju no mikrotoksīniem un citiem cilvēku un dzīvnieku veselībai kaitīgiem piemaisījumiem bīstamos daudzumos; nodrošina augu aizsardzības līdzekļu reģistrēšanu, to precīzu tirdzniecību un lietošanas reglamentu, augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības un lietošanas valsts kontroli un nepieļauj augu aizsardzības pasākumu nelabvēlīgu ietekmi uz dabas vidi un pielietoto pesticīdu atliekas saražotajā produkcijā. Šis likums ir speciāls likums, kas attiecas uz noteiktu šauru nozari, un šīs nozares speciālisti ir ļoti ieinteresēti šā likuma pieņemšanā un vairākkārt jau ir izteikuši lūgumu paātrināt šā likumprojekta izskatīšanu, jo šobrīd gan tirdzniecībā, gan pesticīdu lietošanā ir diezgan neskaidra situācija. Tāpēc es aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par augu aizsardzību" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Izskatām nākamo likumprojektu - "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" (3.lasījums). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vārds Jānim Lagzdiņam - šīs komisijas priekšsēdētājam.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma likumprojektā ir izdarīti divi grozījumi, Abi pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma. Es, godātie kolēģi, lūdzu jūs paņemt dokumentus nr. 444 un nr. 444a. Pirmais ir priekšlikums, kas ietverts dokumentā nr.444a, un tas attiecas uz 8.pantu. Pirmajā lasījumā mēs nobalsojām par šādu 8.panta redakciju: "Pašvaldības savus palīdzības fondus veido dzīvokļu jautājuma risināšanai no pašvaldību budžeta asignējumiem un ārpusbudžeta līdzekļiem." Saskaņā ar nule pieņemto pašvaldību likumu pašvaldībām turpmāk nebūs ārpusbudžeta fondu. Un tādējādi, lai saskaņotu šo likumprojektu ar likumu "Par pašvaldībām", komisija ierosina 8.pantu izteikt šādā redakcijā: "Pašvaldības savus palīdzības fondus dzīvokļu jautājumu risināšanai veido no pašvaldību budžetu asignējumiem."

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Nākamais ir priekšlikums par 12.pantu, kurā ir izdarīti divi grozījumi - aiz vārdiem "valsts uzņēmuma" ir nācis klāt vārds "uzņēmējsabiedrības" un pants ir papildināts ar palīgteikumu "...ja likumos nav noteikts citādi". Arī šis papildinājums ir saistīts ar pieņemto likumu par pašvaldībām, jo likuma par pašvaldībām pārejas noteikumu 6.punkts nosaka, ka dzīvokļu jautājuma risināšana Rīgā ir rajonu valžu kompetencē. Tādēļ es aicinātu pieņemt arī šo 12.panta redakciju.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes deputātiem? Nav.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" pieņemšanu visumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! 58 - par, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk ir likumprojekts "Par privatizācijas sertifikātiem" , trešais lasījums. Vārds ziņojumam deputātam Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs (LC).

Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija jums iesniegusi trešajam lasījumam grozījumus likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (dokuments nr. 441). Kā jūs zināt, šis likumprojekts runā par kompensāciju attiecībā uz valsts vajadzībām paturēto mantu privatizētajos, specializētajos valsts lauksaimniecības uzņēmumos.

Vienu papildinājumu ir iesniedzis deputāts Jānis Lagzdiņš. Pārējos papildinājumus vai grozījumus ir iesniegusi Tautsaimniecības komisija, kura praktiski ņēma vērā gan Zemkopības ministrijas iebildumus un priekšlikumus, gan arī to deputātu priekšlikumus, kuri netika noformulēti rakstiski, bet tika izteikti šeit diskusijā otrā lasījuma laikā. Tātad 14.1. panta pirmās daļas redakcijā, kuru izteikusi Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, runa ir par to, ka kompensācijas kopsumma katram privatizētajam specializētajam valsts lauksaimniecības uzņēmumam, kura kapitāla daļu, kas paturēta valsts vajadzībām, apstiprinājis Latvijas Republikas Ministru kabinets pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem, kā arī valsts vajadzībām paturētās mantas bilances vērtību pēc stāvokļa uz 1991.gada 1.jūliju, piemērojot attiecīgos kompensācijas koeficientus, izteiktus sertifikātos... Tātad problēma, kā jūs atceraties, pagājušajā reizē bija ar to, ka ir grūti noteikt šīs kompensācijas apmērus vai kopsummu. Un tad deputāti šeit jau izteica priekšlikumu, ka tad, ja to var noteikt sertifikātos, tad var noteikt arī šo kopsummu naudas izteiksmē, piemērojot attiecīgos kompensācijas koeficientus, kuri izteikti sertifikātos. Tādā veidā mēs izteicām komisijā šo 14.1. panta pirmo daļu.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi pret komisijas redakcijas variantu? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Gorbunovs. Tālāk ir 14.1. panta otrā un trešā daļa. Šeit ir svītrots vārds "pârvalde", un es domāju, ka tas nav debatējams, jo šeit ir pateikts "Lauksaimniecības departaments", un tāpēc pārvalde tur bija iekavās.

Priekšsēdētājs. Ir deputātiem iebildumi? Pieņemts. Tālāk! Deputāta Lagzdiņa priekšlikums.

A.Gorbunovs. Tad ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Es jums to nelasīšu jo acīmredzot deputāts pats izteiks savu viedokli. Es varbūt tikai izteikšu komisijas viedokli vai argumentus, kāpēc mēs neatbalstījām šo priekšlikumu. Pēc savas būtības šis priekšlikums ir ļoti pareizs, un par visu, ko mēs atsavinām vai paturam valsts vajadzībām, būtu jākompensē naudas izteiksmē, protams, pieņemot par katru lielāku vai mazāku īpašumu pat likumu vai īpašumu grupas likumu. Bet, ņemot vērā to, ka mūsu budžeta iespējas šodien to neļauj darīt, šie grozījumi par privatizācijas sertifikātiem attiecas tikai uz valsts vajadzībām paturēto mantu privatizētajos specializētajos valsts lauksaimniecības uzņēmumos, jo pieņemt likumu par citām īpašumu grupām vai par citu īpašumu - gan zemi, gan nekustamo īpašumu -, tas būtu citu likumu saturs, kaut gan šeit ir runa par privatizācijas sertifikātiem, un, protams, deputāts Lagzdiņš vēlējās, lai šajā likumā būtu izteikti arī citi paturētās jeb privatizētās mantas vai īpašumu veidi, par kuriem būtu atmaksa jeb kompensācija naudā, nevis sertifikātos.

Priekšsēdētājs. Atklājam debates. Deputāts Jānis Lagzdiņš dodas aizstāvēt savu priekšlikumu.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Es negribētu ilgi runāt debatēs un vēlreiz atkārtot tos argumentus, kādēļ es iesniedzu šādu priekšlikumu, bet, ņemot vērā Satversmes 66.panta otrās daļas prasību, ka jebkuram Saeimas lēmumam, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, ir jāpievieno un šajā lēmumā jāparedz līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Tāpēc, ņemot vērā to, ka mūsu budžetā nav šādu līdzekļi, ir cerība, ka arī citas frakcijas un citi deputāti neizvirzīs priekšlikumus, kuri prasīs šādus pamatotus, bet diemžēl nereālus valsts izdevumus. Es šo priekšlikumu atsaucu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai citiem deputātiem ir iebildumi? Tātad 14.pants ir kārtībā. Tālāk, lūdzu!

A.Gorbunovs. Faktiski pārejas noteikumi, kurus komisija izteica tādā redakcijā, kāda jums ir, turpina to domu, ko šeit jau izteica deputāts Lagzdiņš, jo šajā budžeta gadā, mūsu Budžeta likumā ir paredzēti līdzekļi kompensācijai par šīm saimniecībām, par kurām mēs runājām, tikai attiecībā uz zemi. Tie ir paredzēti mūsu Budžeta likumā, bet attiecībā uz citu mantu, kura ir paturēta šajos uzņēmumos valsts vajadzībām, komisija, ņemot vērā to diskusiju, kura mums šeit bija pagājušā sēdē, iesaka šādu redakciju, un, lai gan tā jums ir, tomēr atļaujiet man to nolasīt: "Ministru kabinets līdz 1994.gada 1.jūlijam nosaka kārtību, kādā atlīdzība par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksājama naudā, un šīs atlīdzības finansēšanas avotu, kā arī nodrošina tās izmaksāšanu līdz 1995.gada 31.martam."

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi pret pārejas noteikumiem? Nav. Paldies. Tātad mēs varam balsot par likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Līdz ar to likums "Par privatizācijas sertifikātiem" ir pieņemts trešajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Nākamais likumprojekts, kuru mēs izskatīsim, ir "Grozījumi likumā "Par nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju"" otrajā lasījumā. Cilvēktiesību komisijas vārdā Andrejs Panteļējevs. Lūdzu! "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie klātesošie! Izskatīsim dokumentu nr.436. Tātad jūs redzat, ka piedāvātajā likumā faktiski uz otro lasījumu ir iesniegti priekšlikumi par šā piedāvātā likuma 1.pantu, kas attiecas uz labojamā likuma 2.pantu. Un to jūs redzat klātpieliktajā tabulā, kur ir šā izskatāmā likuma 1.panta pirmā lasījuma redakcija. Man diemžēl ir jāatvainojas, jo te ir nosaukts 2.pants, bet 2.pants tas ir maināmajā likumā, taču izskatāmajā likumā tas ir 1.pants. Pirmais pants tātad nosaka 2.panta jauno redakciju, bet ienākusi faktiski ir pirmā lasījuma redakcija, kas redzama tabulā. Un tad ir vēl Juridiskās komisijas priekšlikums un Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka pirmajā lasījumā mums pašlaik ir jau pieņemts likums par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu dokumentos, un, cik es saprotu, nākamajā ceturtdienā tas tiks apspriests otrajā lasījumā, tāpēc ir loģiski, ka šajā likumā mēs neizvirzām jaunu shēmu, pēc kuras var noteikt vai manīt tautību pasē, bet gan atsaucamies uz šo likumu, kas tad faktiski būs pamatlikums. Un tāpēc mēs būtībā piekrītam Juridiskās komisijas formulētajai definīcijai, ka ir tiesības rīkoties likumā noteiktajā kārtībā, un konkrētajā gadījumā ir domāts šis augšminētais likums, ko es pieminēju. Pretējā gadījumā mēs varam nonākt situācijā, ka likumi savā starpā ir pretrunīgi un ka tautības pēc dažādiem likumiem var mainīt dažādi. Tātad komisija atbalsta šajā gadījumā Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Nedaudz precizēsim. Tātad runa tomēr ir par 1.pantu, jo...

A.Panteļējevs. Par 1.pantu izskatāmajā likumā, bet tas ir 2.pants maināmajā likumā.

Priekšsēdētājs. Vispirms ir jāizskata atbilstoši tam pantam un pēc tam nākamajā redakcijā, ja notiek pantu maiņa vai kas cits, jo citādi ir grūti saprast.

A.Panteļējevs. Jā. Runa ir par 1.pantu piedāvātajā likumprojektā par grozījumiem, bet šie grozījumi skar 2.pantu. Jā, pēc tabulas. Es atvainojos, runa ir par tautības ierakstu pasē. Es saprotu, ka Demokrātiskās partijas frakcijas pārstāvji...

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Ilgai Gravai - Demokrātiskā partija. Godātie deputāti, izmantojiet tribīni, jo tiešām grūti dzirdēt jūsu dialogus.

I.Grava (DP).

Mēs gribam aizstāvēt savu priekšlikumu, jo šeit pašlaik iznāk maza disonanse. Ja cilvēks pat bez dokumentu pierādījumiem var brīvi izvēlēties atbilstoši nacionālajai pašapziņai savu tautību, tad man liekas, ka tas ir mazliet neloģiski.

Un otra lieta. Līdz ar to, ka mēs pieļaujam šādu iespēju, var veidoties tāda parādība, ka tēvs un māte ir vienas tautības, bet bērns ir citas tautības tāpēc vien, ka viņa vecaimātei ir bijusi cita tautība. Vai tas ir saprotams un vai šāda veida izmantošana atbilst šodienas reālajai situācijai Latvijā? Vai cilvēka pašapziņa, ja viņa vecāki ir auguši un pieņēmuši, ka viņi ir vienas tautības, vai šis bērns var tik vienkārši uzreiz kļūt par otras tautības cilvēku? Tāpēc mēs uzturam spēkā savu ierosinājumu, ka nosaka pēc pirmās pakāpes radiniekiem, un lūdzam to balsot.

Priekšsēdētājs. Vārds Aivaram Endziņam - Juridiskās komisijas priekšsēdētājam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamā Gravas kundze! Lūdzu, ieskatieties Juridiskās komisijas priekšlikumā! Tur ir rakstīts par nacionālo pašapziņu un nacionālo izcelšanos, tātad nav nošķirts, ka tikai pašapziņa vien varētu būt. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Mūsu priekšlikumā skaidri un gaiši ir pateikts, ka likumā noteiktajā kārtībā uz šā likuma par nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju nevienam tautības ierakstu pasē izmainīt nevar un nevarēs. Tā ir vispārējā norma, kas tikai paredz šādu iespēju. Un, kā jau Panteļējeva kungs jūs informēja, mēs esam pirmajā lasījumā izskatījuši un akceptējuši likumprojektu par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu. Juridiskā komisija šo likumprojektu ir sagatavojusi otrajam lasījumam, to iesniegs un lūgs cienījamo Prezidiju iekļaut nākamās plenārsēdes darba kārtībā. Un te jau ir speciāla nodaļa, kas veltīta tieši šā jautājuma risināšanai. Arī šeit tiek risināti jautājumi, kas ir dokumentāri jāpierāda, kādai jābūt radniecības pakāpei un tā tālāk. Tur mēs varēsim diskutēt jau par lietas būtību. Šeit ir princips, tikai princips un es domāju, ka šajā gadījumā nebūtu vajadzīgi milzīgi strīdi un diskusijas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Ilga Grava - Demokrātiskā partija. Es atvainojos, vai jums tā numerācija ir saprotama? Jā, lūdzu!

I.Grava (DP).

Man nav skaidrs, kāpēc šajā likumprojektā ir vajadzīgi deklaratīvi panti, ja reiz ir cits likumprojekts, kas regulē, kā ir pieņemama tautība? Tādā gadījumā šis pants šeit vispār nav ierakstāms, bet ir svītrojams.

Priekšsēdētājs. Andrejs Panteļējevs - lūdzu!

A.Panteļējevs. Vai es drīkstu atbildēt? Zināmā mērā šāds priekšlikums arī izskanēja, un formāli no juridiskā viedokļa tas būtu saprotams, bet, ņemot vērā to, ka šis likums zināmā mērā ir politisks un ir pazīstams dažādās starptautiskajās ekspertīzēs, tas vienkārši paredz un fiksē politisko iespējamību mainīt savas tautības ierakstu pasē. Mēs vienkārši to te deklarējam, jo tas ieiet likuma saturiskajā izklāstā, bet juridiski šo definīciju dod otrs likumprojekts, kas jau formulē to dokumentu. Šeit vienkārši tiek paredzēta iespēja izdarīt šo izmaiņu. Zināmā mērā tā ir politiska norma, bet šis likums ir ar zināmu politisku ieskaņu.

Priekšsēdētājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Nekomplicēsim vienkāršas lietas. Likumā, par kuru ir runa, ir ļoti daudzas normas, kuru realizācijai pēc tam ir izdoti citi likumi. Tā, teiksim, ir tiesības uz nacionālo izglītību, un mums ir arī Izglītības likums, mums ir vesela virkne citu normatīvo aktu. Mums ir likumi, kas regulē sabiedrisko organizāciju, nacionālo kultūras biedrību radīšanu; jebkurš pants, kuru mēs vien paņemsim no šā likuma par kultūru autonomiju un etnisko grupu brīvu attīstību, pēc tam prasa savai realizācijai normatīvos aktus un likumus. Un tas pats ir arī ar šo normu. Es nesaprotu, kādas domstarpības varētu būt, jo šeit ir ierakstīts, ka cilvēkam saskaņā ar savu pašapziņu un nacionālo izcelšanos... Ja viņa nacionālā izcelšanās ir latvietis, bet pašapziņa nav latvietiska, tad viņš taču negriezīsies... Tātad te ir šīs divas nepieciešamās lietas - izcelšanās plus pašapziņa. Un tas te likumā tiek fiksēts. Es te neredzu nekādas pretrunas.

Priekšsēdētājs. Vai varam balsot? Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Tātad 2.panta jaunajai redakcijai ir iesniegti divi priekšlikumi - Juridiskās komisijas un Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. (Starpsauciens no zāles: "Noņemam!") Atsauc! Vai tad vēl ir kādas iebildes? Paliek Juridiskās komisijas variants? Nav.

A.Panteļējevs. Par pārējiem priekšlikumi nav saņemti. Tātad izslēgt 7.pantu sakarā ar to, ka pašlaik Nacionālā tautību komisija ir izveidota pie Tieslietu ministrijas. Mēs likvidējam šo institūciju pie parlamenta, kā tas bija iepriekš. Un tālāk ir numerācijas maiņa, jo citu priekšlikumu uz otro lasījumu nav. Mēs varētu balsot par otro lasījumu kopumā.

Priekšsēdētājs. Vai tas nebija trešais lasījums? Jā, otrais lasījums, es atvainojos. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 3. Pieņemts.

A.Panteļējevs. Man būtu priekšlikums Saeimai - noteikt trešo lasījumu uz 2.jūniju.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Prezidijā, kad mēs izsludinājām darba kārtību, apspriežot nianses, nonācām pie secinājuma, ka būtu pareizāk, ja komisijas trešajam lasījumam lūgtu noteikt laiku, arī to, līdz kuram datumam iesniegt savus priekšlikumus, jo diemžēl pēc tam rodas dažādas nianses, kaut gan pagaidām Kārtības rulli var traktēt arī tā.

A.Panteļējevs. Vienīgā problēma ir tā, ka trešais lasījums ir vienīgais, kuram ir tās piecas dienas noteiktas. Tās ir Kārtības rullī noteiktas, un līdz ar to it kā ir jādefinē tā, ka, ja ir minēts gala datums, tad vajag piecas dienas iepriekš, un tas nozīmē, ka līdz 30.maijam iesniedz priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai.

Nākamais likumprojekts - "Par likumu un citu Saeimas, Saeimas Prezidija un Valsts prezidenta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas un spēkā stāšanās kārtību". Juridiskās komisijas vārdā deputāts Apsītis - "Latvijas ceļš".

R.Apsītis (LC).

Godātā Saeima! Apspriežam otrajā lasījumā likumprojektu "Par likumu un citu Saeimas, Saeimas Prezidija un Valsts prezidenta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas un spēkā stāšanās kārtību". Tas ir dokuments nr.442. Kopš pirmā lasījuma ir pagājis krietns laiks, un otrais lasījums šim likumprojektam, mūsuprāt, ir pārlieku ieildzis. Šajā laikaposmā kopš pirmā lasījuma Juridiskā komisija šo likumprojektu ir apspriedusi divās sēdēs. Šim likumprojektam ir radušies diezgan daudzi grozījumi, ir tapuši arī vairāki jauni panti. Tātad apspriedīsim likumprojektu otrajā lasījumā pa pantiem.

Vispirms dažas piezīmes par virsrakstu. Jūs redzat, ka Juridiskā komisija savās sēdēs ir izteikusi priekšlikumus - grozīt pirmajā lasījumā akceptēto likumprojekta virsrakstu - nosaukumu. Vispirmām kārtām ir ierosināts izslēgt vārdus "Saeimas Prezidija un". Kāpēc? Tāpēc, ka komisija uzskata, ka jēdziens "Saeima" aptver arī Saeimas Prezidiju.

Otrkārt, mēs šajā likumprojektā tagad esam paredzējuši ietvert arī normu, kas nosaka, kādā kārtībā stājas spēkā, tiek izsludināti Ministru kabineta pieņemtie akti, lai visi šie jautājumi vienkopus tiktu koncentrēti vienā likumā. Un visbeidzot mēs esam papildinājuši, kā jau teicu, šo likumprojektu ar dažām jaunām normām, kas likuma virsrakstā atspoguļojas ar spēkā esamību - tātad kādu likumprojektu atzīt par spēkā esošu, ja gadās pretrunas starp likumprojektiem? Būtībā šīs normas attiecas uz tiesību teoriju, bet, tā kā šie tiesību teorijas pamatelementi ir izklāstīti galvenokārt tikai mācību grāmatās, zinātniskajā literatūrā un šīs normas, šie elementi ar likumu nav nostiprināti, tad mēs uzskatījām, ka arī tas būtu jāieraksta likumprojektā. Tās ir vispārējās piezīmes, runājot par virsrakstu un vienlaikus arī kopumā par šā likumprojekta saturu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, neviens no deputātiem vai citām komisijām, kā es saprotu, priekšlikumus likumprojektam rakstveidā nav iesnieguši, tāpēc šeit ir tikai Juridiskās komisijas priekšlikumi, kas pilnveido gan redakcionāli, gan pēc būtības, tāpēc deputāts Apsītis varbūt komentēs visus šos labojumus. Es uzmanīgi vērošu jūsu reakciju, bet speciāli pēc katra vārda neprasīšu, vai jums ir iebildumi. Ja jums ir iebildumi, tad paceliet, lūdzu, roku vai kā citādi dodiet zīmi.

R.Apsītis. Jā. Paldies. Tātad Juridiskā komisija ierosina nedaudz grozīt likumprojekta nosaukumu. Tālāk - 1.pants. Mēs gribam izteikt 1.pantu nedaudz grozītā redakcijā.

Mēs 1.pantā atsaucamies uz Satversmi, bet nenorādām konkrētus Satversmes pantus. Mūsu Satversme līdz šim gan ir bijusi ļoti stabila, bet nākotnē varētu mainīties arī pantu numerācija, un šā iemesla dēļ mēs tātad iesakām atteikties no atsaukšanās uz konkrētiem pantiem.

Tālāk - 2.pants. Mēs iesakām izteikt 2.pantu jaunā redakcijā. Šī redakcija ir redzama tabulā - 3.ailē. Šīs jaunās redakcijas pamatsaturs ir tāds, ka mēs šeit norādām, ka visi Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta pieņemtie akti ir jāizsludina, publicējot tos valsts valodā oficiālajā preses izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Tātad mēs nosakām prioritāti "Latvijas Vēstnesim". Un tālāk seko otrā un trešā daļa klātpieliktajā redakcijā. Ja nav papildinājumu, tad skatīsim tālāk.

3.pants. No 3.panta redakcijas mēs esam svītrojuši vairākus vārdus vai vārdkopas un izveidojuši jaunu redakciju. Piemēram pirmajā daļā mēs svītrojām vārdus "un kad to prasa steidzamie apstākļi", lai tāpat kā Satversmes 81.pantā lietotu vārdkopu "kad neatliekama vajadzība to prasa". Un vēl daži citi grozījumi, kas ir redzami klātpieliktajā likumprojektā. Ja nekādu papildinājumu vai iebildumu nav...

Priekšsēdētājs. Papildinājumi nevarētu būt. Var tikai atbalstīt vai iebilst, jo uz trešo lasījumu var būt tikai rakstveidā...

R.Apsītis. Tātad acīmredzot nav. Varam skatīt tālāk.

4.pants. Juridiskā komisija ir izteikusi arī šo 4.pantu jaunā redakcijā, balstoties uz Satversmes 69.panta redakciju.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Tālāk, lūdzu!

R.Apsītis. 5.pants. Mēs esam svītrojuši no 5.panta vārdu "pieņemtos" un aizstājuši vārdu "izsludināšana" ar vārdu "pieņemšana". Šeit ir nedaudz citāda konstrukcija šim pantam, bet pamatjēga ir saglabāta iepriekšējā.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes.

R.Apsītis. Tālāk. Mēs esam papildinājuši šo likumprojektu ar jaunu pantu, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju. Proti, šajā 6.pantā ir noteikts, kādā veidā tiek publicēti un stājas spēkā Ministru kabineta pieņemtie akti. Šā panta saturs ir konstruēts, balstoties uz Ministru kabineta iekšējās kārtības noteikumiem, kas izdoti pagājušā gada 10.augustā saskaņā ar likumu "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu", tā 24.pantu. Šeit tātad jaunajā 6.panta normā ir paredzēti seši gadījumi.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem šeit ir kādas iebildes? Vai atbalstāt? Nav iebilžu. Tālāk!

R.Apsītis. Paldies. 6.pants ir izteikts jaunā redakcijā. Tā ir redzama trešajā ailē. Pamatsaturs ir saglabāts un bagātināts. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

R.Apsītis. Tālāk 8.pants. 8.pants ir gluži jauns. Šeit tātad ir norādīts, kā ir jārīkojas, ja tiek konstatēta pretruna starp diviem dažādu juridisko spēku normatīvajiem aktiem, starp diviem vienādu juridisko spēku normatīvajiem aktiem un ja ir konstatēta pretruna starp vienāda juridiska spēka normatīvajiem aktiem, no kuriem vienā ir vispārējās tiesību normas, bet otrajā - speciālās tiesību normas. Šīm it kā teorētiskajām normām, visām šīm trim daļām nav tikai teorētiska nozīme vien, bet ļoti liela praktiskā nozīme, lai zinātu, kā praksē piemērot vienu vai otru likuma pantu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes? Nav.

R.Apsītis. Tālāk 9.pants. Arī tas ir jauns, kurā ir norādīts, ka normatīvajiem aktiem nav atgriezeniska spēka un ka tāds atgriezenisks spēks tiek pieļauts tikai tad, kad par šo atgriezenisko spēku ir norādīts pašā aktā.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes.

R.Apsītis. Paldies. Tālāk ir vēl viens jauns pants. Tas ir 10.pants, kurā norādīts, ka tad, ja zaudē spēku likuma norma, kas pilnvarojusi Ministru kabineta likumu noteiktajā kārtībā izdotus noteikumus, par spēku zaudējušiem uzskatāmi arī paši noteikumi, kas izdoti uz likuma attiecīgās normas pamata.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes.

R.Apsītis. Un visbeidzot. Bijušo pirmajā lasījumā akceptēto 7.pantu mēs esam pārveidojuši par pārejas noteikumu, saglabājot tādu pašu saturu, proti, atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Republikas 1990.gada 21.decembra likumu "Par Latvijas Republikas likumu, Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu un citu tās aktu, Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu un dekrētu publicēšanas un spēkā stāšanās kārtību". Jaunais likums, ko mēs tagad apspriežam, nomainīs šo veco.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes.

R.Apsītis. Paldies. Un Juridiskā komisija visbeidzot uzskatīja, ka ir jāsvītro 8. - pēdējais - pants, kurā bija norādīts, ka likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā, jo galu galā šim likumam tomēr, pēc komisijas ieskata, vajadzētu stāties spēkā vispārējā kārtībā, rādot paraugu arī citiem likumprojektiem.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes.

R.Apsītis. Paldies. Tas arī ir viss.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par likumu un citu Saeimas..."

Es atvainojos, tur Saeimas Prezidija vairs nav. Tātad par likumprojekta "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas un spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu!

R.Apsītis. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz otrdienai - 17.maijam. Līdz ar to trešais lasījums varētu notikt pēc divām nedēļām, ne ātrāk par 26.maiju.

Priekšsēdētājs. Iebildumu nav? Pieņemts. Paldies.

Nākamie likumprojekti - "Par valsts nekustamā īpašuma reģistrāciju un izmantošanu līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās" (dokuments nr.85) un "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" (dokuments nr.445). Otro iesniegusi Juridiskā komisija, bet pirmo - Ministru kabinets. Vēl ir 15 minūtes laika.

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta Satversmes 81. panta kārtībā izdotos noteikumus par valsts nekustamā īpašuma reģistrāciju un izmantošanu līdz īpašumtiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās. Un mēs nonācām pie slēdziena, ka šis Ministru kabineta normatīvais akts, kaut gan konceptuāli ir pilnīgi pieņemams, bet, ir mazliet varbūt uz ātru roku sagatavots tūlītējai lietošanai, tas ir stipri nepieņemams. Tādēļ mēs nonācām pie slēdziena - izstrādāt alternatīvu likumprojektu, kuru lūdzam izskatīt šeit kopā pirmajā lasījumā un izvēlēties. Bet es gribu vēl pateikt, ka principā šis alternatīvais likumprojekts tika izstrādāts saziņā ar valdības attiecīgo struktūru amatpersonām un ka principiālas domstarpības šā alternatīvā likumprojekta izstrādāšanā mums neradās. Tāpēc es varbūt, ja vadītājs atļaus, referēšu pamatā par to alternatīvo likumprojektu, kurš sevī ietver visas normas, kas bija Ministru kabineta noteikumos, plus vēl citas, kuras, mūsuprāt, ir nepieciešamas, lai atrisinātu šo valstij visai svarīgo jautājumu.

Priekšsēdētājs. Godātā deputāte Marjaša, mums vajadzētu it kā atklāt debates par to, kuru projektu mēs pieņemam tālākai izskatīšanai un pēc tam akceptējam gan pirmajā lasījumā, gan otrajā lasījumā. Jūs jau minējāt tos motīvus, kāpēc komisija tā ir darījusi. Varbūt uzprasīsim Ministru kabinetam, vai Ministru kabinets tam piekrīt. Un, ja piekrīt, tad kāda būs mūsu rīcība tālāk. Lūdzu - Levits, tieslietu ministrs.

E.Levits (tieslietu ministrs).

Ministru kabinets piekrīt tam, lai par pamatu ņemtu Juridiskās komisijas izstrādāto variantu. (Starpsauciens no zāles: "Paldies Ministru kabinetam!")

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputāti iebilst? Nē. Līdz ar to nebalsosim, bet sāksim izskatīt Juridiskās komisijas piedāvāto likumprojektu.

R.Marjaša. Tātad vispirms, jau pēc paša likuma nosaukuma spriežot, jūs redzat, ka šeit ir skartas plašākas problēmas, nevis tikai valsts zemes īpašuma tiesības un to nostiprināšana zemesgrāmatās, bet arī pašvaldību zemes īpašuma tiesības un to nostiprināšana zemesgrāmatās. Šā likuma 1.pantā ir konceptuāli nosauktas tās civiltiesiskās attiecības, kuras ir šā likuma objekts. Tātad šis likums reglamentē valsts zemes īpašuma tiesības un to nostiprināšanu zemesgrāmatās, kā arī valsts zemes nodošanu pašvaldību īpašumā un pašvaldību zemes īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās, kā arī valstij piekrītošā nekustamā īpašuma izmantošanu līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās. Tātad tas ir šis komplekss, kas pašlaik nepieciešams zemes reformas laikā, lai sakārtotu šo jautājumu.

Īpaši gribu vērst jūsu uzmanību uz likumprojekta 2.pantu, kurā ir uzskaitīti visi gadījumi, kad zeme piekrīt valstij. Un, proti, valstij piekrīt zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja valstij, fiziskajām un juridiskajām personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas kompensāciju par šo zemi, nevis zemi natūrā, vai arī nav pieteikušās, nav pieprasījušas atdot - atjaunot viņām īpašuma tiesības uz šo zemi, un arī tad, ja šī zeme ir piederējusi juridiskajām personām, kuru zemes īpašuma tiesību atjaunošana likumos nav paredzēta. Mēs zinām, ka pašlaik kā juridiskajām personām īpašumtiesības tiek atjaunotas tikai reliģiskajām organizācijām. Tie ir principiāli jautājumi, no kuru viedokļa tad arī var izšķirt, vai valstij šī zeme piekrīt vai nepiekrīt.

3.pantā ir uzskaitīti visi rekvizīti, kas ir nepieciešami, lai sastādītu dokumentu par valstij piekrītošiem zemes gabaliem. Es šeit tos neizklāstīšu, jo jūs paši tos varat izlasīt šajā likumprojektā. Galvenais šeit ir tas, ka šis dokuments ir sastādāms pēc Valsts īpašuma fonda vai attiecīgās pašvaldības iniciatīvas un ka to paraksta Valsts īpašuma fonda ģenerāldirektors un attiecīgās pilsētas domes, padomes vai pagasta padomes priekšsēdētājs.

Gadījumos, kad notiek strīdi starp šīm institūcijām - starp pašvaldībām un Valsts īpašuma fondu -, tad savu atzinumu par šo strīdu dod Centrālā zemes komisija un tos izšķir finansu ministrs, bet tā lēmums ir pārsūdzams tiesā.

5.pantā ir uzskaitīti gadījumi, kad no valstij piekrītošajām zemēm zemes gabali ir nododami pašvaldībai. Es uzsveru - nododami! Un, proti, tie ir šādi zemes gabali, uz kuriem atrodas attiecīgajai pašvaldībai piederošas ēkas, būves. Tālāk - zemes gabali, kuri pagastu pašvaldībām piederējuši to pašreizējās administratīvajās robežās 1940.gada 21.jūlijā. Tie ir divi obligāti gadījumi, kad pašvaldībām jānodod šī zeme.

Bet 6.pantā ir norādīti gadījumi, kad pēc pašvaldību pieprasījuma valsts var nodot tām īpašumā zemes gabalu. Tas ir tad, ja zemes gabals nepieciešams attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, un ja tie bijuši šo pašvaldību īpašumā citu pagastu administratīvajā teritorijā, tanī teritorijā, kas bija pēc tā laika administratīvā dalījuma, bet šodien, teiksim, nav.

Šeit arī ir šis pats princips, ka pašvaldībai tiek nodots zemes gabals, uz kura atrodas valstij piederošas ēkas. Tās uzskatāmas par nodotām pašvaldības īpašumā. Kas pieņem lēmumu par zemes gabala nodošanu pašvaldībai? Ministru kabinets!

Tagad ļoti nopietna norma ir 8.panta norma, kas reglamentē, kad no valstij piekrītošās zemes pagastu un pilsētu pašvaldību rīcībā - es uzsveru - rīcībā! - atstājama zeme, kura ir nepieciešama, lai nodrošinātu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem līdzvērtīgas zemes piešķiršanu. Par konkrētiem zemes gabaliem Valsts īpašuma fonds vienojas ar attiecīgajām pašvaldībām. Ja rodas strīds par šiem zemes gabaliem, šos strīdus izšķir Ministru kabinets, iepriekš izprasot Centrālās zemes komisijas atzinumu.

9.pantā tiek norādīts, kādi zemes gabali tiek ierakstīti zemesgrāmatās uz valsts vārda. Būtībā tā ir procesuāla norma, kas papildina to pamatnormu, par kuru es jau runāju. Tad vēl ir tāda principiāla un svarīga norma, kad īpašuma tiesības uz zemes gabaliem, kuri piešķirti personām, var izpirkt par maksu, tātad iegūt, bet, ja tie nav izpirkti līdz 1997.gada 31.decembrim, tie pāriet valsts īpašumā.

Būtībā tās ir galvenās konceptuālās normas, kas ir ietvertas šajā likumprojektā, un tādā sakarībā es lūgtu cienījamo Saeimu pieņemt savu lēmumu un pāriet uz komisijas sagatavotā likumprojekta lasīšanu pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim, lūdzu, par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem. Dokuments nr. 445. Rezultātu! Mums atvainojas, jo ir notikusi kāda tehniska kļūda, tāpēc lūdzam balsot vēlreiz. Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (LC).

Sakarā ar to, ka nepieciešams steidzami otrreiz caurskatīt Pašvaldību likumu, es aicinātu Juridiskās komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus sapulcēties uz ārkārtas komisijas sēdi 307. kabinetā tūlīt pēc pārtraukuma.

Priekšsēdētājs. Vai vairāk neviens paziņojumam vārdu nelūdz? Lūdzu - Andris Piebalgs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi un kolēģes! Es gribētu lūgt iesniegt deputātu grupu ierosinātās izmaiņas darba kārtībā, jo varbūt pirms pārtraukuma tās varētu nobalsot, tā kā tās saistās ar turpmāko. Mums, protams, ir vajadzīga nauda, un es gribētu lūgt vispirms tad izskatīt te vēl Policijas likumu, bet pēc tam vēl pāriet pie likumiem par bankām un par izlozēm un azarta spēlēm, par izložu un azartspēļu nodevu un vēl pie vairākiem citiem. Tā ka es lūgtu atbalstīt šo izmaiņu darba kārtībā, jo izložu un azartspēļu nodeva un nodoklis budžetā vismaz kādu miljonu varētu dot. Tā ka tas ir pietiekami svarīgi, lai tas varētu sākt darboties no 1.jūlija. Tikai pārāk nesagrausim darba kārtību, protams.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Lūdzu, balsosim par šo ierosinājumu. Dokuments rakstveidā jums ir izsniegts. Balsojam. Rezultātu! 65 - par, pret - viens, 2 - atturas. Pieņemts. Sekos pārtraukums.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! 49. Pagaidām nav kvoruma. Kvorums ir 51.

Godātie deputāti! Prezidijā ir divi iesniegumi un tādas lietas, kuras vajadzētu mums tomēr izskatīt, lai tālāk attiecīgi šie iesniegtie lūgumi tiktu izskatīti, - tur ir jautājums Ministru kabinetam un ir mūsu Prezidija slēdziens par vienu likumprojektu. Tāpēc atļaujiet, lūdzu, uzsākot šo sēdes daļu, lūgt Prezidija vārdā iekļaut darba kārtībā jautājumu par likumprojekta "Likums par ostām" nosūtīšanu komisijām. Gan pats likumprojekts, gan arī Saeimas Prezidija slēdziens jums ir. Vai nav iebilžu, ka mēs tūlīt ietveram darba kārtībā un izskatām šo jautājumu? Nav. Pieņemts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Likums par ostām" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija apkopo saņemtos priekšlikumus, sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Nav iebildes. Nav. Pieņemts, tātad nosūtām komisijām izskatīšanai.

Tālāk vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Saeimas deputāti Jānis Straume, Māris Grīnblats, Juris Sinka, Ilmārs Dāliņš, Aleksandrs Pētersons ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam. "Kâdus jautājumus Ministru kabinets ir izvirzījis apspriešanai Eiropas stabilitātes pakta ietvaros no Latvijas Republikas puses? Vai šo jautājumu lokā ietilpst problēmas, kas saistītas ar Latvijas okupāciju, kolonizāciju un to seku likvidēšanu? Tajā skaitā:

Pirmkārt, par okupācijas laikā uz Latviju prettiesiski pārvietoto bijušās PSRS pilsoņu repatriāciju.

Otrkārt, par Latvijas Republikas teritorijas daļas aneksijas izbeigšanu no Krievijas Federācijas puses.

Treškārt, par okupācijas laikā Latvijas valstij un tautai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu."

Saeimas deputātu paraksti.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to šo jautājumu iesniedzam Ministru prezidentam Valdim Birkavam.

Turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"". Trešais lasījums. Aivars Berķis.

A.Berķis (LZS).

Godātie deputāti, godātais priekšsēdētāj! Es ierosinu tomēr izskatīt jau izsludināto punktu par labības, par maizes uzņēmumu privatizāciju. Nevajag? Jā?

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Pirms pārtraukuma mēs jau nobalsojām par darba kārtību. Un nākamais ir "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par policiju"", bet pēc tam ir likumi par bankām, pēc tam attiecīgi par izlozēm un azartspēlēm, pēc tam ir par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli un tad ir par pastu. Tā ka secība jau ir nobalsota.

Priekšsēdētājs. Paldies. Mēs ar Berķa kungu esam uztvēruši drusciņ citādāk. Paldies par atgādinājumu. Un tagad - "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par policiju"". Lūdzu, Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 378 un arī dokumentu nr. 481. Šeit man jāsaka, ka Prezidija šīsdienas darba kārtībā minētais dokuments nr. 481-a gluži neattiecas uz šo likumprojektu. Tā nu ir iznācis, ka mums komisijā ir iesniegti veseli trīs atšķirīgi likumprojekti par dažādiem grozījumiem likumā "Par policiju". Un, kā redzat, dokuments nr. 481 ir adresēts Prezidijam un komisijai. Komisija to jau ir izskatījusi sakarā ar vienu citu labojumu likumā "Par policiju", ko gatavo trešajam lasījumam. Tātad pamatdokuments ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par policiju"" (dokuments nr. 378). Komisija to principā atbalsta pirmajam lasījumam, izsakot tomēr iebildes, kuras es gribu šeit minēt un kuras jūs varat izlasīt dokumentā nr. 481, kas ir sagatavots otrajam lasījumam ar komisijas priekšlikumiem, un tādēļ es aicinātu visus deputātus pēc būtības izskatīt šos Ministru kabineta priekšlikumus un arī izsacīt savu viedokli gan par Ministru kabineta izteiktajiem labojumiem, gan arī par to, ko jau mūsu komisija šajā jautājumā ir lēmusi.

Lietas būtība ir tāda, ka tiek piedāvāts... Tas būtu konceptuāli lemjams, bet, protams, mums nav starpības, kad mēs to lemjam - otrajā vai arī trešajā lasījumā. Es tikai lūdzu ar visu nopietnību izturēties pret šo 3.punktu, kurā policijai ir paredzētas jaunas tiesības, proti, šeit Ministru kabineta sagatavotajā redakcijā ir piedāvāts:"Nogādāt policijas iestādēs personas, kuras var nokļūt bezpalīdzības stāvoklī, tādēļ ka tām nav iztikas līdzekļu un mājokļa, un uzturēt tādas personas speciāli iekārtotās telpās utt." Redzat, "var nokļūt bezpalīdzības stāvoklī", tas ir tāds jēdziens, ko var attiecināt uz ikvienu no mums, uz ikvienu no Latvijā dzīvojošajiem. Tādēļ šāda norma mums ir pilnīgi nepieņemama. Kā jūs varat redzēt komisijas dokumentā, mēs piedāvājam to aizvietot ar "atrodas bezpalīdzības stāvoklī". Taču arī šeit tomēr būtu jāsadala, kā piekrīt arī un piedāvā prokuratūra, ka šeit ir jāsadala atkarībā no tiem apstākļiem, kas cilvēku ir noveduši bezpalīdzības stāvoklī. Te ir jābūt skaidrāk izteiktiem kritērijiem, jo arī prokuratūra saka, ka kritērijs varētu būt personas, kuras ubago un klaiņo un kurām nav eksistences līdzekļu un dzīvesvietas. Jo parastais jēdziens - bezpalīdzības stāvoklis -, tas faktiski ir medicīnisks kritērijs. Taču ir skaidrs, ka šeit domāts pavisam cits saturs šim bezpalīdzības stāvoklim.

Nākamais, kas izraisa šaubas, ir arī aizturēšana, kas faktiski ilgst līdz 30 diennaktīm. Taču to visu mums vajadzētu sakārtot un to mēs varētu izdarīt otrā un trešā lasījuma gaitā.

Nākamais. Tas attiecas uz 4.pantu šajā likumprojektā, atkal ir runa par policijas papildtiesībām. Šeit ir atkārtots burts burtā tas pats, kas reiz bija tā sauktajos... nevis tā sauktajos, bet tiešām Ministru kabineta noteikumos nr.35, ko, kā jūs zināt, Saeima apturēja. Tagad tas ir piedāvāts kā likumprojekts. Taču arī šeit mūsu komisija piedāvā grozīt šo tekstu, ko Ministru kabinets piedāvā. Ministru kabinets tātad piedāvā, ka policistiem atsevišķos pamatotu aizdomu gadījumos būtu tiesības pārmeklēt transporta līdzekli, tā vadītāju vai pasažierus, lai atrastu un izņemtu šaujamieročus vai sprāgstvielas.

Mēs uzskatām, ka automašīnu var apskatīt, un apskate pieļauj apskatīt automašīnu kā no ārpuses, tā no iekšpuses, jo arī stūre, sēdekļi, - viss pieder pie automašīnas. Un, ja reiz automašīnu apskata - un apskate ir arī reglamentēta Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ir apskate, - tad tas pilnīgi atļauj atrast visu aizliegto, kas būtu šīs automašīnas iekšpusē, jo arī bagāžnieks pieder pie automašīnas.

Tālāk. Mūsuprāt, ir jāpiemin ne tikai šaujamieroči, bet arī nelikumīgi glabāti ieroči. Jebkāda veida nelikumīgi glabāti ieroči būtu jāatrod, un tādēļ komisija piedāvāja, protams, otrajam lasījumam šādu tekstu: "... bet atsevišķos pamatotu aizdomu gadījumos apskatīt transporta līdzekli, tā vadītāju, pasažierus, viņu bagāžu un izņemt nelikumīgi glabātus ieročus vai sprāgstvielas". Šodien pirmajā lasījumā mēs aicinām atbalstīt šo priekšlikumu, bet uz otro lasījumu, ja jūs sniegsit mums šo atbalstu, varētu izteikt savus priekšlikumus, kā sakārtot, kā precīzāk izteikt šeit to pamatdomu, lai galarezultātā varētu šos labojumus iestrādāt un pieņemt visumā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem. Balsojam. Rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu - "Grozījumi likumā "Par bankām"". Trešais lasījums. Andris Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamās kolēģes un kolēģi! Par šo grozījumu likumā "Par bankām" uz trešo lasījumu nav saņemti priekšlikumi ne no deputātiem, ne no komisijām, un es līdz ar to lūgtu šo likumu akceptēt trešajā lasījumā. Protams, problēmas šajā jautājumā mums vēl arvien paliks, bet katrā ziņā šis likumprojekts palīdzēs labāk iekasēt nodokļus un nodevas. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma "Par bankām" pieņemšanu visumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par izlozēm un azartspēlēm" pirmajā lasījumā. Budžeta un finansu komisijas vārdā deputāte Poča. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Šodien mums ir jāizskata likumprojekts, kas nākotnē varētu regulēt īpašu uzņēmējdarbības veidu - izlozes un azartspēles. Vispirms es jums gribētu pateikt par dokumentiem. Mums šeit darba kārtībā ir atzīmēti divi dokumenti - nr. 467 un nr. 495-a.

Es jums gribu paskaidrot, kāpēc ir šie divi dokumenti. Tā kā mēs esam iesniedzēja komisija un pirmajā variantā nebija ietverti daži komisijā akceptēti priekšlikumi, mēs šos komisijā akceptētos priekšlikumus esam iestrādājuši šinī dokumentā, un tāpēc ir parādījies otrs dokuments - nr. 495-a. Un, tā kā mēs paši esam autori, tad es domāju, ka mums nebūtu problēmas un mēs varētu strādāt ar 495.-a dokumentu, un tas varētu būt par pamatu akceptam pirmajā lasījumā.

Tātad ir jautājums, kāpēc mums ir...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, mums ir jādomā par jūsu priekšlikumu. Es to vēl līdz galam neesmu uztvēris. Kā jūs, deputāti, domājat? Komisija tātad iesniedza vienu, bet tad pārdomāja un papildināja ar otru. Formāli ņemot, tas ir tas pats gadījums, par ko mēs jau te debatējām, ka deputāti ir saņēmuši...

A.Poča. Bet tur bija dažādi autori...

Priekšsēdētājs. Endziņa kunga arī nav zālē, kas varētu... Andris Piebalgs - komisijas vadītājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Šis ir tas gadījums, kad ir alternatīvs projekts pašas komisijas izstrādātajam projektam. Pati komisija, kas iesniedza pirmo projektu, neuzstāj par tā izskatīšanu. Līdz ar to tālākai izskatīšanai tiek piedāvāts šis alternatīvais projekts - dokuments nr. 495-a.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Lūdzu - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (TB).

Dāmas un kungi! Es kaut kā mēģinu šad un tad lietot loģiku, bet man šeit kaut kas tā kā nesaskan. Ja jau alternatīvais būtu... ja pamats ir "a", tad tam alternatīvajam ir jābūt "b". Tagad saka, ka tas pamatoriģinālais ir "b", bet alternatīvais ir "a".

A.Poča. Bet tie taču ir divi dažādi likumi - 467. ir pamatdokuments, un 495.-a ir alternatīvais.

J.Sinka. Ak, tā? Nu tad tie abi divi nav... Vai tos nevar apvienot? (Poča no zāles kaut ko atbild.) Nu tad tas ir noskaidrots. Paldies.

Priekšsēdētājs. Varbūt, ņemot vērā mūsu praksi, ja komisija pati atsauc savu likumprojektu un iesniedz jaunu vai, kā mēs lietojam, alternatīvu, kas ir uzlabots, un ja nevienam deputātam nav iebildes, tad mēs varētu tiešām komisijas ieteikumu ņemt vērā un izskatīt šo likumprojektu. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Lūdzu!

A.Poča. Un tagad par to jautājumu, kāpēc mums ir nepieciešams īpašs likums par kādu no uzņēmējdarbības veidiem. Principā, kā jūs visi zināt, kazino darbojas, azartspēles notiek, loterijas notiek, un šo uzņēmējdarbības veidu regulē ar licenču izsniegšanu, tāpēc varētu likties, ka viss ir kārtībā. Un tomēr tā nav. Pasaules praksē šis īpašais uzņēmējdarbības veids tiek regulēts ar īpašiem likumiem, un daļēji tas ir saistīts ar to, ka šeit valda nedaudz citi principi, īpaši principi. Tas bieži ir saistīts ar sociālajām sekām sabiedrībā, ar kriminogēnu vidi, bieži tas ir saistīts ar spēlētāju aizsardzību, teiksim, ar viņu garantijām, un ļoti būtiski tas ir saistīts ar valsts fiskālajām interesēm.

Kāda tad pašlaik ir situācija Latvijā? Licences azartspēlēm un izlozēm pēc pašreizējā likuma par uzņēmējdarbību var izsniegt gan Ministru kabineta pilnvarota institūcija, gan pašvaldības. Visus, protams, interesē jautājums, cik tad pie mums šādu licenču ir izsniegts. Finansu ministrija mums varēja paskaidrot, ka tā ir izsniegusi 39 licences, bet cik ir izsniegušas pašvaldības - par to precīzas informācijas nav.

Otrs jautājums. Cik ir ieguvis valsts budžets no šā uzņēmējdarbības veida? Kā jūs zināt, tad likums "Par peļņas nodokli" nosaka, ka peļņa no azartspēlēm tiek aplikta ar peļņas nodokli 65 procentu apmērā. Valsts ieņēmumu dienestā mēs nevarējām precīzi noskaidrot, cik šī summa ir liela. Finansu ministrija kādā no savām vēstulēm mums sniedza tādu informāciju, ka, rēķinot pēc likmes 65 procenti un 25 procenti, ir iekasēti apmēram 2 procenti no budžeta ieņēmumiem. Bet, kā jūs zināt, 25 procentu likmi maksā individuālie uzņēmēji, to maksā privātpersonas. Tātad šī summa atkal ir ļoti neprecīza.

Jautājums ir par spēlētāju aizsardzību. Šajā ziņā mums priekšstats ir visai neprecīzs. Dažās vietās liekas, ka tur pulcējas labi situēta publika, ka tur atmosfēra ir visai pieklājīga, turpretī citās vietās šī publika asociējas tikai ar dažādiem kriminogēniem elementiem.

Un tieši visi šie motīvi bija pamatā mūsu atziņai, ka ir nepieciešams šāds īpašs likums, kas regulētu šādu īpašu uzņēmējdarbības veidu, vēl jo vairāk tāpēc, ka šādi speciāli likumi par īpašiem uzņēmējdarbības veidiem mums ir zināmi. Tāds, piemēram, ir likums par bankām, likums par biržām un citi.

Tagad par pašu likuma būtību un koncepciju. Likums, pirmkārt, precīzi definē, ko mēs saprotam ar azartspēlēm un loterijām, precīzi nosauc Latvijā visus iespējamos un atļaujamos azartspēļu veidus un arī nosaka izložu statusu. Likumā, mūsuprāt, ir iekļauta kāda ļoti būtiska norma - tas ir jautājums par to, vai ārvalstu ieguldītāji var iegūt kontrolpaketi šajā uzņēmējdarbības veidā Latvijā. Un mēs likumā esam iestrādājuši normu - "nç". Šim uzņēmējdarbības veidam ir jābūt Latvijas Republikas uzņēmēju kontrolē. Protams, šis varētu būt diskutējams jautājums, tāpēc ka pasaules praksē ir ļoti dažādas normas, jo ir valstis, piemēram, Holande, kur tas ir valsts monopols, ir valstis, kur ārvalstu kapitāls ir regulēts, piemēram, Spānijā tas ir noteikts 25 procenti, Portugālē - 15 procenti, bet ir valstis, kur ir ļoti brīvi šie noteikumi, kur ārzemju kapitāls (vismaz noteiktu valstu ietvaros) var diezgan brīvi nodarboties ar šo uzņēmējdarbības veidu.

Kāpēc mēs esam šajā likumā ielikuši normu, ka Latvijā tomēr ārvalstu kapitāls varētu būt, bet nevarētu iegūt, teiksim, šo kontrolpaketi? Pirmām kārtām mēs skaidri zinām, ka tas ir... Rietumu pasaulē ļoti plaši ir attīstīta, teiksim, spēļu industrija, tur ir īpašs tehnoloģiskais aprīkojums, un arī Latvijā pašlaik jau darbojas kazino, kur ir ārvalstu kapitāla daļas. Un nebūtu, mūsuprāt, normāli, ja mēs tagad mēģinātu noteikt kaut kādas ierobežojošas normas.

Īpaša nodaļa likumā ir veltīta azartspēļu namiem, vietām, kur šīs azartspēles notiek, un ir noteikti ierobežojumi, kādiem te vajadzētu būt. Arī par to varbūt varētu rasties diskusija, kāpēc mēs esam noteikuši tieši šādus ierobežojumus, nevis citus. Un atkal mēs esam ņēmuši vērā pasaules praksi, un es pieņemu, ka otrajā vai trešajā lasījumā varētu parādīties papildinošas normas attiecībā uz šiem ierobežojumiem, ņemot vērā motīvus, kāpēc, teiksim, Latvijas Republikā vispār ir atļauts šis uzņēmējdarbības veids. Viens no šiem motīviem varētu būt tūrisma attīstīšana, teiksim, ārzemju tūristu ieinteresētība, viesojoties šeit, Latvijā, atstāt arī savu naudu. Tātad līdz ar to šeit varētu būt papildinājums, ka noteikti pie azartspēļu namiem, teiksim, vajadzētu būt arī kādam restorānam, kādam bāram, kur valstij paralēli varētu būt lielāki šie ienākumi. Bet, manuprāt, tās vēl ir diskutējamas normas, un pagaidām mēs esam ierakstījuši tikai stingri tādus ierobežojumus, kas attiecas uz kārtību.

Būtiski likumā ir arī tie ierobežojumi, kas attiecas uz azartspēļu un izložu organizāciju, kas, no vienas puses, paredz garantijas spēlētājiem, bet, no otras puses, paredz kontroli pār ieņēmumiem, pār to uzskaiti un regulēšanu.

Likumā ir noteiktas arī kvantitatīvās pazīmes, kas nosaka izložu un azartspēļu mērogus, kā arī, teiksim, izložu, lotereju statusu. Kā jūs zināt, ir dažāda mēroga loterijas, - tās varētu būt valsts mēroga loterijas, kur biļetes tiek izplatītas visas valsts teritorijā, bet tās varētu būt arī vietēja mēroga loterijas. Un tāpēc ir noteikta šī kvantitatīvā pazīme, pēc kuras mēs varam noteikt. Šī kvantitatīvā pazīme ir nepieciešama, lai nākamajā likumprojektā par azartspēļu nodevām un nodokli mēs varētu iekasēt attiecīgo maksu.

Un viens no nozīmīgākajiem, mūsuprāt, ir jautājums par atļauju licenču izsniegšanai, jo neapšaubāmi ir tas, ka šis īpašais uzņēmējdarbības veids arī prasa īpašu pieeju un izvērtēšanu, vai drīkst šo licenci izsniegt vai ne. Mūsu likumprojektā ir ierosināts, ka atļauju izsniegšana tiks koncentrēta vienā vietā, tas ir, Finansu ministrijā. Varētu rasties jautājums, kāpēc tā ir tieši Finansu ministrija? Mēs esam paanalizējuši pasaules praksi, un šī prakse ir ļoti dažāda. Gan vadoties no motīviem, gan vadoties varbūt no valstu iekšējās situācijas, šīs licences izsniedz ļoti dažādas institūcijas. Vienā valstī tā ir Tūrisma ministrija, citā tā ir Iekšlietu ministrija, bet tā kā mēs šeit, Latvijā, no vienas puses, ļoti vēlamies sakārtot tieši šīs uzņēmējdarbības fiskālo pusi, mēs esam nolēmuši, ka tā varētu būt Finansu ministrija.

Šeit ir arī nodaļa par azartspēļu uzraudzību un kontroli. Tātad atbildīgās institūcijas būs Finansu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests. Tās veiks savu kontroli un regulēs šo uzņēmējdarbības veidu.

Viens no, manuprāt, diskutabliem jautājumiem ir arī jautājums - kur paliks šie ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas un maksas par licenci? Varētu būt tā, kā mūsu priekšlikumā ir, - ka tas varētu būt īpašs speciālais budžets, kurā ieņemtos līdzekļus mēs varētu izlietot sociālajiem, kultūras un sporta pasākumiem. Es saprotu, ka arī šajā sakarībā varētu būt diskusijas -vai mums ir vajadzīgs veidot kādu ārpusbudžeta fondu, vai tas varētu būt kopējais budžeta ieņēmums, kas tiks sadalīts visiem ieinteresētajiem? Bet jautājums ir par to, ka kultūra un sports, un izglītība ir īpaši ieinteresēti. Par to liecina arī tas, ka mēs jau esam saņēmuši vēstuli no Latvijas kultūras fonda un no Latvijas zinātnes padomes, un viņi uzskata, ka tieši šos ienākumus no azartspēlēm un dažādām loterijām vajadzētu novirzīt tieši izglītībai un kultūrai.

Es domāju, ka deputāti varētu par šo jautājumu diskutēt un sniegt arī savus priekšlikumus.

Un pēdējais. Likumprojektā ir noteikti pārejas noteikumi, ka pēc šā likuma spēkā stāšanās visas licences ir jāpārreģistrē. Un tas ir ļoti būtisks moments, jo tādā veidā mēs beidzot varēsim precīzi noteikt, cik tad mums ar šo azartspēļu un izložu uzņēmējdarbības veidu Latvijas Republikā nodarbojas.

Ņemot vērā visus šos argumentus, es ļoti lūgtu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Sākam debates. Vārds Andrim Piebalgam - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamās kolēģes un kolēģi! Jāsaka, ka, sagatavojot šos divus likumprojektus "Par izlozēm un azartspēlēm" un "Par izložu un azartspēļu nodokli un nodevu", Budžeta un finansu komisijai, lai cik tas arī interesanti, nebija fiskāls nodoms, tā nebija nauda, kas mūs faktiski interesē šajā procesā. Mūs interesēja kārtība un sistēma, jo reālā situācija šobrīd ir šāda - spēļu un loteriju bizness ir pilnīgā pašplūsmā, un, protams, jebkura valsts, kas pieļauj spēles un loterijas, ievieš noteiktu kārtību, jo, pirmkārt, tas ir vajadzīgs pašai sabiedrībai. To, ka azartspēles ir kaut kas pozitīvs, - mēs neviens to neatzītu. Tātad viens no ceļiem būtu pilnīgi aizliegt azartspēles, loterijas varbūt varētu atstāt. Bet šis ceļš vismaz šajā brīdī nav, man liekas, tas, kas būtu pareizais. Ja automātiski veidosies šādas pagrīdes spēļu vietas, kurās pulcēsies kriminogēni elementi - un varbūt ne tikai kriminogēni -, mēs katrā ziņā nesasniegsim to, ko mēs gribam, - kārtību.

No otras puses, protams, ir ļoti svarīgi, lai cilvēki, kas to darītu, netiktu apkrāpti. Līdz šim nav bijis nekādas likumdošanas, kas aizsargātu tos, kuri spēlē. Un vēl bez tam mūs tomēr arī nedaudz interesē, cik tad naudas mēs saņemam. It kā būtu ļoti augsta likme - 65 procenti no peļņas nodokļa. Izrādās, ka šobrīd faktiski šādu datu nav, bet, kā rāda aptuvenas aplēses, mēs saņemam praktiski nulli. Jebkurā vietā ir spēļu automāti, azartspēļu zāles, bet rezultātu nav, jo skaidrs, ka attiecībā uz šo 65 procentu nodokli automātiski var atrast varbūt arī ļoti legālus veidus, kā apiet šā peļņas nodokļa nomaksu. Un tāpēc, aizsteidzoties jau uz priekšu, jo runāšu arī par nākamo likumprojektu, tādēļ, ka tie abi ir cieši saistīti, - kāda tad ir mūsu priekšlikuma jēga? Tātad jebkuram, kurš grib organizēt azartspēles, - juridiskai personai vai fiziskai personai -vispirms ir jānopērk licence par pietiekami augstu naudu. Tie ir 40 tūkstoši latu. Viņš var pēc tam neko nedarīt, bet viņam ir jāsamaksā šie 40 tūkstoši latu par licenci, lai viņam vispār būtu tiesības šajā uzņēmējdarbības veidā iesaistīties. Pēc tam, kad viņš to ir nomaksājis, viņš prasa vēl no pašvaldības atļauju, kurā vietā var būt šī spēļu zāle. Lai tas nav pie skolas, lai tas nav pie baznīcas, lai tas varētu būt kaut kur nomalē, jo acīmredzot daudzās pasaules valstīs tas process ir noiets, viņi nedarbojas pašā centrā. Viņi ir nomalēs vai pat ārā no pilsētas. Labi, varbūt šodien ir par agru to prasīt. Bet katrā ziņā tātad pašvaldība dod atļauju: jā, šeit jūs varat spēļu zāli iekārtot! Tad, kad spēļu zāle ir iekārtota, tad atbilstoši tam, vai zālē ir spēļu automāti vai ruletes galdi, vai kāršu galdi, par katru no tiem ir jāmaksā nodoklis. Par katru, atbilstoši skaitam! Un tas interesantākais šajā procesā, ko mēs mēģinām te sakārtot, ir tas, ka mums nav milzīgas opozīcijas no tiem, kas tiešām strādā šajā biznesā. Jo arī viņiem, lai cik tas dīvaini nebūtu, ir vajadzīga sistēma, kārtība, ko valsts nosaka un valsts kontrolē. Jo bezsistēmas situācija rada arī viņiem zaudējumus. Rodas ļoti daudzas šīs vietas, kurās nav kvalitātes, un tajā pašā laikā ienākumi krītas tiem, kas grib godīgi strādāt šajā biznesā. Tāpēc šīs summas, kas ir likumprojektā, protams, ir provizoriskas. Tās, protams, varēja būt lielākas, bet mēs vadījāmies no vairāku ekspertu viedokļiem, ne tikai no tiem, kas uztur šos namus, bet arī no aptuvenām aplēsēm. Šīs summas ir pietiekamas, varētu pat teikt - pieticīgas. Bet katrā ziņā tās ir reālas un tās tiks maksātas. Un šajā ziņā es domāju, ka, šos likumus pieņēmuši, mēs, iespējams, varēsim teikt, ka vienā uzņēmējdarbības veidā mums likumdošanas ziņā ir ļoti liela kārtība. Protams, pēc tam pastāvēs problēma, kā tad to realizēt? Bet, ja ir skaidra sistēma, tad nav nekādu problēmu pārbaudīt licenci, pārbaudīt, vai nodoklis un nodeva ir nomaksāta. Un, tā kā šādu vietu, es prognozēju, nebūs daudz un šādu firmu, kas nopirks šo ģenerālo licenci, nebūs vairāk par desmit, tad, protams, Iekšlietu ministrijas vienībām un Valsts ieņēmumu dienesta struktūrām nebūs būtisku problēmu kontrolēt šo procesu. Un katrā ziņā mums nebūs arī problēmu ar valsts kontroli. Protams, pirmām kārtām pārbaudīt, vai šis process tiek regulēts. Jo te ir fiksēts maksājums. Viss ir ļoti skaidrs. Ir vai nav spēļu galds, kādi ir tā tehniskie parametri. Un šajā ziņā varēs viegli izveidot kontroli. Kā es jau teicu, finansiālā ziņā tas varētu dot apmēram vienu miljonu latu. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka tas nav šoreiz mūsu mērķis. Šoreiz mērķis ir sakārtot šo sfēru. Varbūt mūsu attieksme pret šo sfēru bija ļoti liberāla, bet man šķiet, ka tas ir reālais ceļš. Ja deputātiem būs citi viedokļi par atsevišķiem pantiem, tad, protams, šie priekšlikumi tiks izskatīti, bet es lūdzu atbalstīt šos abus likumprojektus, jo tādā veidā, man liekas, mēs varēsim panākt daudz vairāk un arī būsim pateikuši savu vārdu tajā sfērā, kura ir diezgan kutelīga sfēra, - azartspēles, jo mēs varēsim teikt - nē, mēs tās neaizliedzām, bet mums ir stingra regulēšana, un pastāv iespēja šo regulēšanu arī mainīt pastiprināšanas virzienā. Es nedomāju, ka Latvijai ir jābūt tādai valstij, kur katrā pilsētā ir kazino. Es neuzskatu, ka tas ir labākais variants, bet, ja šobrīd šīs licences būs, ja viņi samaksās, tas teorētiski ir iespējams. Protams, jebkura pašvaldība var noraidīt šādu iespēju. Pašvaldības ir tiesīgas pateikt - nē, mūsu teritorijā neviena spēļu nama nebūs! Citas pašvaldības, protams, darīs savādāk. Es lūdzu atbalstīt gan šo projektu, gan arī nākamo projektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds gribētu debatēt par šo tēmu? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par izlozēm un azartspēlēm" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 8. Pieņemts.

Izskatām nākamo likumprojektu - "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" pirmajā lasījumā.

A.Poča (LC).

Es atvainojos, pirms mēs skatāmies nākamo likumprojektu - "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", es komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt komisijai līdz otrdienai - 17.maijam.

Priekšsēdētājs. Neviens neiebilda. Tas ir atbalsts.

A.Poča. Tagad mēs izskatīsim likumprojektu ar nr.495-b. Tas ir šis alternatīvais likumprojekts. Un, kā mēs iepriekšējā gadījumā vienojāmies, tas būs mūsu pamatdokuments.

Priekšsēdētājs. Lūdzu.

A.Poča. Tātad - par izložu un azartspēļu nodokli. Kā jau minēja Piebalga kungs un arī iepriekšējā likumprojekta komentēšanā es, ir divu veidu maksa. Vispirms tā ir nodeva par atļauju saņemt šo licenci. Un otrais ir šis nodoklis. Izložu un azartspēļu licences izsniegšanas maksa ir dažāda tieši azartspēlēm un citāda tā ir izlozēm un loterijām. Par atļaujas izsniegšanu azartspēļu organizētājiem iekasējama valsts nodeva par katru kalendāro gadu 40 tūkstošu latu apmērā. Liekas, ka tā ir ļoti liela summa, un ir jautājums, vai visi pašreizējie azartspēļu namu organizētāji varēs šādu naudu samaksāt. Bet jautājums ir - vai mums šie azartspēļu nami ir vajadzīgi ļoti daudzi un grūti kontrolējami? Piemēram, es jums varu sniegt datus par Eiropas kopienas valstīm. No 12 Eiropas kopienas valstīm vienpadsmit valstīs ir atļauti azartspēļu nami, bet tur ir izsniegtas 353 licences kazino. Latvijā patlaban Finansu ministrija ir izsniegusi 39 licences. Es gribēju jums parādīt šos mērogus. Tātad arī šajās valstīs principā notiek šāda koncentrācija un darbojas diezgan ierobežots spēļu namu skaits. Vēl jo vairāk - šis uzņēmējdarbības veids attīstās, tirgus ir ļoti dinamisks, un tad jau mēs redzēsim - ja šī maksa par licenci būs par lielu, mēs taču varēsim to pārskatīt.

Nākamais. Jautājums ir tieši par azartspēļu nodokli. Šeit ir princips, ka nodokli maksā par katru iekārtoto vai uzstādīto azartspēļu tiešās norises vietu. Tātad tas ir fiksēts maksājums, nevis kāds procentuāls maksājums no ieņēmumiem. Un šajā ziņā es pilnīgi piekrītu Piebalga kungam, ka sākotnējā procesā, kamēr mēs vispār spēsim kontrolēt šo sistēmu, mums izdevīgāks ir šis fiksētais maksājums. Mēs skaidri redzēsim, kurš varēs to nomaksāt un kurš nevarēs to nomaksāt. Jā, protams, varbūt šie nelielie kazino teiks - jā, jūs piespiežat mūs bankrotēt! Nē, mēs nespiežam tos bankrotēt. Mēs vienkārši spiežam tos apvienoties.

Jautājums var būt diskutējams, varētu būt diskusija par to, vai azartspēļu nodokļu likme ir jānosaka dažāda atkarībā no tā, kurā Latvijas teritorijā šī azartspēļu norises vieta ir. Mūsu piedāvātajā likumprojektā mēs esam paredzējuši diferencētu likmi par teritoriju. Bet, ja deputāti uzskatīs citādi, mēs šo normu varētu arī pārstrādāt. Jautājums par izlozēm. Šeit ir nedaudz cits princips. Kas attiecas uz pašu atļauju rīkot izlozi, ir jāmaksā nodeva par šo licenci, bet nodoklis ir cits. Izlozēm nodoklis ir procenti no ieņēmumiem par realizētajām biļetēm. Kāpēc šāda pieeja? Tāpēc, ka šo realizēto biļešu kopsummu ir ļoti viegli noteikt. Tātad šis maksājums mums atvieglos šo kontroli.

Tālāk. Likumprojektā ir noteikta kārtība, kādā veidā ir jānomaksā šis azartspēļu nodoklis. Un šeit ir tāds, varētu teikt, jauninājums - šis nodoklis ir jānomaksā avansa veidā. Likumprojektā ir paredzētas soda sankcijas, ja tiek slēpti gan ieņēmumi, gan šis ar nodokli apliekamais objekts. Soda sankcijas ir paredzētas arī par to, ja tiek kavēti šie maksājumi. Ņemot vērā to, ka Saeima atbalstīja likumprojektu "Par izlozēm un azartspēlēm", es ceru, ka jūs atbalstīsiet konceptuāli arī likumprojektu "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai debatētāji ir? Sekretariātā neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Vai deputāti nebūtu tik laipni un nenāktu uz savām vietām balsot? Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu - Aija Poča!

A.Poča. Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus iesniegt tāpat kā par pirmo likumprojektu - līdz 17.maijam, otrdienai. Paldies.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" (otrais lasījums). Deputāts Jonītis - komisijas vārdā. Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Pavasara sesijas dokuments nr.491.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

R.Jonītis. Šajā dokumentā ievietotajā tabulā jūs redzat iesniegtos priekšlikumus, kas saņemti attiecībā uz šā likumprojekta otro lasījumu. Pirmais priekšlikums ir par likuma 1.pantu, tas ir deputāta Jonīša priekšlikums, kas radies sakarā ar Saeimas konceptuālo balsojumu, - noraidīt pirmajā lasījumā likumprojektu par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības objektu privatizāciju, kā arī līdz šim esošo likumu par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu objektu privatizāciju. Ja mēs svītrojam šo likumu, līdz ar šo labojumu arī visi šie pašvaldību mazie objekti būtu pakļauti šai vienotajai kārtībai, par ko mēs runājām iepriekšējā Saeimas plenārsēdē. Tāpēc es aicinu arī komisijas vārdā, ņemot vērā iepriekšējo Saeimas balsojumu par šo likumprojektu noraidīšanu kopumā, arī šajā likumā izdarīt šo izmaiņu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes, citi priekšlikumi? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par 6.pantu - maksāšanas līdzekļi un to izmantošana. Ir divi priekšlikumi - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums un deputāta Jonīša priekšlikums, kuros ir runa par to, ka ar privatizācijas sertifikātiem var norēķināties par jebkuru valsts un pašvaldības privatizējamo īpašuma objektu. Abi šie priekšlikumi atšķiras tikai ar skaitli. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka - ne mazāk par 20 procentiem no privatizējamo objektu vērtības. Mans priekšlikums ir - ne mazāk par 25 procentiem no privatizējamo objektu vērtības. Tautsaimniecības komisija atbalstīja deputāta Jonīša priekšlikumu un neatbalstīja šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Tā kā komisijas vārdā neviens nenoņem priekšlikumu attiecībā uz 20 procentiem, mums ir jābalso. Lūdzu! Noņemat? Es atvainojos. Balsojums nav vajadzīgs. Vai kāds no deputātiem iebilst pret normu - "bet ne mazāk par 25 procentiem no privatizējamo objektu vērtības"? Akceptēts. Tālāk!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par 9.pantu, un tas ir saņemts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Nedaudz atšķiras no pirmā lasījuma redakcijas. To jūs redzat tabulā otrajā, trešajā ailē. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto variantu.

Priekšsēdētājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai ir iebildumi? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi ir šā dokumenta pēdējā lappusē. Šim dokumentam ir jauni pārejas noteikumi, kas izriet no šā labojuma - likuma par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības objektu privatizāciju svītrošanu un šo objektu pakļaušanu vienotai privatizācijas kārtībai. Ar šiem pārejas noteikumiem ir atcelti gan Ministru kabineta noteikumi par labojumiem, gan pats likums un arī Augstākās padomes lēmumi, kuros bija runa par šo pašvaldības objektu privatizāciju. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, godātie kolēģi! Deputātiem nav iebilžu. Vai tas jums ir viss?

R.Jonītis. Jā, tas ir viss - saņemtie priekšlikumi šim otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

G.Bērziņš (LZS).

Es atvainojos, es iesniedzu priekšlikumu attiecībā uz trešo lasījumu. Apspriešana ritēja tik ātri, ka es nogulēju to brīdi, kad bija runa par pirmo pantu, bet es...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, mēs līdz trešajam vēl neesam tikuši.

G.Bērziņš. Es gribu paskaidrot būtību, par ko šeit būs runa. Tātad šis likums par privatizāciju atbrīvo no nodokļiem, valsts nodokļiem un nodevām visus darījumus, kas saistīti ar privatizāciju. Speciālajos likumos, kas attiecas uz maizi, gaļu un pienu, šīs atrunas nav. Tāpēc mans priekšlikums ir, ka arī uz šiem likumiem vajag attiecināt šos nodokļu un nodevu atbrīvojumus privatizācijas procesā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāts Jonītis!

R.Jonītis. Tautsaimniecības komisija jau šos priekšlikumus izskatīja saistībā ar šiem speciālajiem likumiem. Es domāju, ka arī trešajā lasījumā viņi atbalstīs šos priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Vai varam balsot? Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

R.Jonītis. Komisijas vārdā lūdzu iekļaut šā likumprojekta trešo lasījumu 26.maija plenārsēdes darba kārtībā. Līdz ar to aicinu deputātus iesniegt priekšlikumus Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā līdz 21.maijam.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Izskatām nākamo likumprojektu - "Par pastu". Trešais lasījums. Komisijas vārdā runās Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Par godu tam, ka likumprojekts "Par pastu" ir jau trešajā lasījumā, Latvijas pasts, iepriecināts par šo notikumu, ir izlaidis arī pastmarku komplektu "Brīvdabas muzejam-70", pastmarkas, kuras veltītas Ziemas olimpiskajām spēlēm Lillehammerā, un markas "Çvaldam Valteram-100". Un tagad, kad es jūs esmu iepriecinājis ar šo ziņu, ķersimies pie likuma!

Visi sameklējiet dokumentus nr.518a un nr.518b! Gatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam, Juridiskais birojs veica tā ekspertīzi, un ar to ir iepazinušies arī Stenogrammu nodaļas latviešu valodas speciālisti. Ir atklāta vispirms kļūda 18.panta trešajā daļā, kur joprojām bija rakstīts, ka tiek iekasēta atlīdzība trīskāršā tarifa apmērā, tas ir, tā, kā bija pirmajā lasījumā, bet īstenībā otrā lasījuma redakcijas precīzs teksts ir, ka par nozaudētu un neapdrošinātu paku pasts izmaksā atlīdzību iekasētā tarifa 30-kārtīgā apmērā. Tāda pati kļūda bija iezagusies arī 18.panta ceturtajā daļā. Tā ka šie ir īstie panti šajā labojumā. Tālāk - par pašu trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, Berķa kungs, deputāti to tagad aktīvi apspriež!

A.Berķis. Jā. Pastmarkas varbūt. Tātad - dokuments nr.518b, 18.pants: "Pasta materiālās atbildības apmērs par iekšzemes sūtījumu". Par nozaudētu neapdrošinātu paku pasts izmaksā atlīdzību iekasētā tarifa 30-kārtīgā apmērā. Juridiskā biroja ierosinājums ir - izteikt šo daļu šādā redakcijā: par neapdrošinātas pakas nozaudēšanu, ja sūtījumam nav satura saraksta, pasts izmaksā atlīdzību iekasētā tarifa 30-kārtīgā apmērā (tas ir, tā, kā mēs bijām jau nobalsojuši), bet, ja sūtījumam ir satura saraksts, tad zaudējuma atlīdzības summu aprēķina šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Tātad, ja satura saraksts ir. Par to mēs nebijām vienojušies.

Tālāk - 4.pants. Izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Apdrošināta sūtījuma vai neapdrošinātas pakas satura bojājuma vai iztrūkuma gadījumā pasts izmaksā bojāto vai iztrūkstošo priekšmetu faktisko vērtību saskaņā ar satura sarakstu." Es paskaidrošu, kur ir būtība. Pagājušajā reizē mēs nobalsojām, ka samaksā trīskāršā apmērā, bet šā likumprojekta 15.pantā ir rakstīts, ka pasts ir materiāli atbildīgs par reģistrēto sūtījumu (tādu sūtījumu, par kuru pieņemšanu sūtītājam tiek izdota kvīts) nozaudēšanu, to satura bojājumu. Jā, 3.pants: "Pasts neatbild par netiešiem zaudējumiem, kas sūtītājam vai saņēmējam radušies sakarā ar sūtījuma nozaudēšanu, tā satura bojājumu vai iztrūkumu, kā arī nokavēšanos ceļā." Un, lūk, ja mēs ierakstām, ka "trīskāršā apmērā", tad iznāk, ka pasts atbild par šiem netiešajiem zaudējumiem. Tad mēs teicām: nu, kas tad pasargās pastu no šīm paviršībām, pasts tātad var atļauties zaudēt. Tad mēs nonācām pie secinājuma, ka, ja ir kaut cik vērtīgs sūtījums un ja to apdrošina un šīs apdrošināšanas summa nav liela... turklāt katrs var apdrošināt savu sūtījumu, ja satura saraksta nav klāt, apdrošināt par jebkuru summu. Tā ka mēs vienojāmies, ka tiešām būs prātīgāk izvēlēties šo variantu: ja jums ir kāds sūtījums, par kura pazaudēšanu jūs kaut mazliet baidāties, apdrošiniet to un jūs saņemsiet jebkuru atlīdzību, kādu jūs esat vēlējušies! Bet šeit tātad nav pretrunas ar 15.pantu un arī ar Starptautiskās pasta konvencijas noteikumiem. Tātad es aicinu jūs tomēr atbalstīt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Apdrošināta sūtījuma vai neapdrošinātas pakas satura bojājuma vai iztrūkuma gadījumā pasts izmaksā bojāto vai iztrūkstošo priekšmetu faktisko vērtību saskaņā ar satura sarakstu."

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, vai pret šiem abiem deputāta Berķa skaidrojumiem ir kādas piebildes vai atbalstām komisijas izteikto redakciju? Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Berķis. Paldies, līdz ar to vairāk labojumu nav. Likumprojekts tātad ir gatavs nobalsošanai trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens no zāles: "Otrā pusē!")

A.Berķis. Piedošanu, jā. Es atsaucu savējo. Es tiešām esmu ļoti paviršs un sapriecājies par labvēlīgu iznākumu.

Priekšsēdētājs. Zvanu mēs neatsaucam!

A.Berķis. Tātad ir vēl piektā daļa. Tagad ir iesniegti priekšlikumi piektajai daļai: ja sūtījumam nav satura saraksta vai kāds priekšmets nav sarakstā minēts, apdrošināta sūtījuma satura iztrūkuma gadījumā atlīdzības apmēru nosaka no apdrošinājuma summas proporcionāli sūtījuma svara samazinājumam, bet neapdrošinātas pakas satura iztrūkuma gadījumā no 30-kārtīgas iekasētās maksas proporcionāli sūtījuma svara samazinājumam. Tas ir sarežģīti, bet tas ir taisnīgi.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Tādā gadījumā tas ir pieņemts.

A.Berķis. Tā. Tālāk - 24.pants: "Latvijas pasta attiecības ar pasta sūtījumu pārvadātājiem". Gadījumā, ja pasta automašīna sabojājas, kā dabūt pastu tālāk ? Astotajā daļā mēs bijām ierakstījuši punktu, ka, ja nepieciešams, policijai ir tiesības vajadzīgos satiksmes līdzekļus mobilizēt. Tā kā likumā "Par policiju" šāda punkta nav, mēs vienojāmies, ka tomēr piekritīsim šīs daļas izsvītrošanai.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebilžu?

A.Berķis. Paldies. Nu, tagad gan ir viss, un mēs varam balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pastu" pieņemšanu visumā! Balsojam! Rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 2. Likums pieņemts.

Godātie deputāti, Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: "Lûdzam pēc likumprojekta "Par pastu" izskatīšanas izskatīt likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā""." Te gan rakstīts arī otrs - papildinājumi likumā "Par policiju", bet tas jau ir izskatīts. Tas ir cits? Un papildinājumi likumā "Par policiju". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu nākt tribīnē ziņotāju par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Ģirts Kristovskis - komisijas vārdā.

Ģ.V.Kristovskis (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Komisija ir pilnvarojusi mani darīt jums zināmu, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 4.maija sēdē izskatīja Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus nr.79 "Par grozījumiem likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" un noteikumus nr.80 par papildinājumu likumā "Par policiju". Komisija ir nolēmusi šos iesniegtos Ministru kabineta noteikumus konceptuāli atbalstīt un lūgt Saeimas Prezidiju... Tā, es gribētu mazas anotācijas veidā pievērst jūsu uzmanību tam, kāpēc ir nepieciešami šādi papildinājumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā".

Kā jūs zināt, pēdējā laikā sevišķi saasināta uzmanība ir attiecībā uz tām personām, kuras demobilizējās no Krievijas Bruņotajiem spēkiem, un nav īstas pārliecības par to, vai šodien mūsu rīcībā esošie juridiskie akti dod pilnīgu pamatu, lai mēs kontrolētu šo situāciju. Tāpēc jau parādījās doma par Imigrācijas policijas izveidošanas nepieciešamību un līdz ar to - arī par tiesiskās bāzes nepieciešamību. Un tādēļ ir radušies šie divi papildinājumi attiecīgajos likumprojektos.

Priekšsēdētājs. Vai jūs ziņosiet par abiem?

Ģ.V.Kristovskis. Par abiem diviem, jo šīs izmaiņas likumā "Par policiju" korespondē ar attiecīgajām izmaiņām likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā".

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāreju uz tā lasīšanu pa pantiem! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir Ministru kabineta noteikumi nr.80 "Par papildinājumiem likumā "Par policiju"". Balsosim par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 8. Pieņemts.

Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Man ir lūgums: ja jums kādam ir priekšlikumi attiecībā uz otro lasījumu, iesniedziet tos, lūdzu, līdz 24.maijam!

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts. Prezidijs saņēma iesniegumu: "Lûdzam pēc likumprojekta "Par papildinājumiem likumā "Par policiju"" izskatīšanas izskatīt likumprojektus "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par aviāciju"" un "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par cukuru"". "

Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tādā gadījumā lūdzu ziņotāju nākt tribīnē. Izskatām likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par aviāciju"". Komisijas vārdā deputāts Lakševics - Kristīgo demokrātu savienības frakcija.

U.Lakševics (KDS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija uzmanīgi iepazinās ar Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem nr.78, kuru būtība ir, ka tika izdarīti grozījumi 1993.gada 23.februāra Latvijas Republikas likumā "Par aviāciju". Minētie noteikumi izstrādāti Satiksmes ministrijā, lai pilnveidotu valsts pārvaldi un uzraudzību gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā. Tā jau ir realitāte, un tas arī ir jāatspoguļo likumā, ka aviācijas valsts pārvaldi bez Satiksmes ministrijas un Aviācijas departamenta veic jaunizveidotā Civilās aviācijas administrācija. Un, lūk, šajos noteikumos ir noteikta Aviācijas departamenta un Civilās aviācijas administrācijas kompetence. Un, mūsuprāt, ir pareizi, ka ierēdņu darbību stingri reglamentē likums. Pareizi ir arī tas, ka darba plānošanas, darba izpildes un pārraudzības funkcijām ir jābūt atdalītām. Eiropas transporta sistēmās ļoti svarīga ir vienota standartizācijas sistēma visos transporta procesa komponentos, un it sevišķi satiksmes drošības jomā. Mēs daudz runājām par tirgus ekonomikas liberalizāciju, bet satiksmes drošības jomā tādas vienkārši nevar būt. Aviācijā prasībām ir jābūt visaugstākajām. Un uz šīs jomas pārraudzību ir aicināta Civilās aviācijas administrācija. Bet uzraudzība prasa arī lielus līdzekļus, kādu Latvijas Republikas budžetā pašreiz nav, tāpēc arī sekojām Ziemeļvalstu un Anglijas piemēram, izveidojot Civilās aviācijas administrāciju, kura tiek finansēta no līdzekļiem, kas iegūti, iekasējot maksu par pakalpojumiem un aviācijas uzņēmumu maksājumiem, un darbojas uz bezpeļņas organizācijas principiem. Tātad, taupot budžeta līdzekļus, tomēr Civilās aviācijas administrācija spēj veikt pārraudzības pienākumus.

Un vēl gribu pieminēt taisnīguma principu. Manuprāt, ir pareizi, ka līdzekļi gaisa telpas izmantošanai, lidojumu un civilās aviācijas drošības garantēšanai netiek vākti no tautas caur budžeta maksājumiem, bet caur aviācijas uzņēmumu iemaksām. Visas pārējās ar starptautiskām normām pamatotās prasības likumā paliek iepriekšējās, tikai Aviācijas departamenta vietā daudzos uzraudzības darbus veic Civilās aviācijas administrācija. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu atbalstīt šos grozījumus likumā "Par aviāciju" pirmajā lasījumā. Domāju, ka nevar kavēties ar reformu gaitu valsts pārvaldē, un uz to mūs aicina arī Ministru kabinets, pieņemot šos grozījumus sesiju starplaikā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par aviāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Godātie deputāti! Mums vēl ir 10 minūtes. Vai mēs uzsāksim skatīt likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par cukuru""? Vārds deputātam Mārim Budovskim.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie deputāti! Es domāju, ka šā jautājuma nopietnība ir tik ļoti liela, ka diez vai šodien mums atlikušajās 10 minūtēs vajadzētu to uzsākt? Tāpēc es domāju, ka deputātiem vajadzētu vēlreiz pārdomāt šo jautājumu, un mēs varētu sākt to skatīt nākamajā sēdē. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti neiebilst? Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es domāju, ka par cukuru tik daudz un dažādā sakarībā ir Saeimā runāts, un šeit ir Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi, par kuriem jau vienreiz Saeimā ir diskutēts. Es domāju, ka šis pants ir ļoti īss. Te ir - jā vai nē. Te es neredzu pamatu lielām diskusijām.

Priekšsēdētājs. Vai jūs esat ziņotājs? Turpiniet, lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

"Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par cukuru"". Šie grozījumi likumā ir pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā 1994.gada 14.aprīlī. Kāpēc Kabinets ir pieņēmis šos noteikumus 81.panta kārtībā? Jūs visi lieliski zināt par to diskusiju, kas risinās presē un arī ir bijusi Saeimā, vairākkārtēji skarot cukura jautājumu. Cukurs ir viena no lauksaimniecības stratēģiskajām precēm, un attiecībā uz to tirgū ir izveidojusies ļoti smaga un nelabvēlīga situācija. Cukura patēriņš iepriekšējos gados ir svārstījies no 80 līdz 120 000 tonnām gadā, turpretim pēdējā gadā - tieši 1993.gadā legālais cukura patēriņš ir ievērojami sarucis. Tātad lielāko daļu šeit veido kontrabanda. Kāpēc šī kontrabanda ir tik izdevīga? Tāpēc, ka, pēc mūsu aprēķiniem, ievedot cukuru kontrabandas ceļā, peļņa, ko iegūst par vienu kilogramu, ir 11 santīmi. Tātad parēķiniet, cik tas iznāk par tonnu, cik par mašīnu, cik par vagonu! Un, cīnoties ar šo problēmu, Zemkopības ministrija ir nodarbojusies ar šo jautājumu. Izrādās, ka šī cīņa nav vienkārša. Un vienkārša tā nav tāpēc, ka nav sakārtota likumdošanas bāze. Jo, kad pārbaudījām, piemēram, lielākos piegādātājus lielākajām rūpnīcām, izrādījās, ka no 26 firmām, kas bija legāli piegādājušas 10, 100 un vairāk tonnu, tikai sešas bija legāli reģistrētas firmas. Pārējās bija piegādājušas cukuru, pamatojoties uz kaut kādiem dokumentiem, bija pēc tam saņemta nauda, kaut kāda fiziskā persona bija saņēmusi skaidrā naudā šīs summas. Un līdz ar to mēs ierosinām šo kārtību, kad mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā var atrasties cukurs, kas ir deklarēts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai kam ir muitas dokumenti. Tātad cukurs, kura izcelšanās ir pārbaudāma un par kuru ir prezīci zināms, no kurienes šis cukurs ir nācis. Un viss pārējais cukurs, kas atrodas tirdzniecībā un nav deklarēts noteiktajā kārtībā, ir cukurs, kas ir nelegāls un kas atrodas tirdzniecībā nelikumīgi.

Es ierosinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai tas iegūtu Saeimas akceptu galīga likuma formā un lai viena no šīm nozarēm būtu sakārtota. Tas ir, protams, saistīts ar likumu par uzņēmējdarbību, kurā ir jāizdara izmaiņas, nosakot, ka tirdzniecība ar cukuru ir licencējama darbība. Un šī nozare ir viena no stratēģiski svarīgām lauksaimniecības nozarēm, kurai likumdošanā ir precīzi reglamentēta tirdzniecība, vairumtirdzniecība, imports. Viena no šīm pirmajām nozarēm ir labības tirgus, attiecībā uz kuru ir likums, kas ļoti labi strādā, bet kuru mēs tuvākajā laikā šeit skatīsim. Ir arī priekšlikumi, bet varbūt tie ir vērsti citā virzienā.

Zemnieku savienība noteikti atbalstīs šo lauksaimniecības sakārtošanas politiku arī citās stratēģiski svarīgajās nozarēs, tas ir, arī gaļas ražošanā un varbūt arī citos stratēģiski svarīgos lauksaimniecības produkcijas veidos, jo šī likumdošanas iniciatīva neievieš nekādus ierobežojumus legālai tirdzniecībai, kā varbūt tas kādreiz izskan, tas vienkārši sakārto un precīzi reglamentē šo tirdzniecības kārtību un padara šo procesu kontrolējamu un vadāmu. Es domāju, ka, ņemot vērā to situāciju un haosu, kas šobrīd valda tirdzniecībā, šis ceļš ir ejams, lai sakārtotu lauksaimniecības produkcijas tirgu, lai ražotājiem radītu garantijas realizēt savu produkciju. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par cukuru"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, 1 - atturas. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Tālāk lasīsim pa pantiem. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies. Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt izdruku!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Martijans Bekasovs,

Inese Birzniece,

Vilnis Edvīns Bresis,

Aivars Endziņš,

Gaļina Fjodorova,

Juris Janeks,

Viesturs Pauls Karnups...

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups ir zālē.

I.Daudišs.

Ojārs Kehris,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Nikolajs Krasohins,

Vilis Krištopans,

Gunārs Meierovics,

Voldemārs Novakšānovs,

Anna Seile,

Anita Stankēviča...

Priekšsēdētājs. Anita Stankēviča ir zālē.

I.Daudišs.

Zigurds Tomiņš,

Joahims Zīgerists.

Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Sēdi slēdzam. Nākamā sēde 19.maijā.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute