Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma
Augstākās Padomes sēdes
Četrpadsmitā sesija
Pirmā sēde
1989.gada 27.decembrī
Sēdi vada Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs deputāts A.Gorbunovs.
Priekšsēdētājs. Biedri deputāti! Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes četrpadsmito sesiju paziņoju par atklātu.
Sesijas darba gaitā, pieņemot likumus un lēmumus, mums būs nepieciešams vairākkārt balsot. Sakarā ar to ir priekšlikums ievēlēt balsu skaitīšanas komisiju. Ierosināts to ievēlēt deviņu cilvēku sastāvā.
Vai deputātiem ir citi priekšlikumi par skaitlisko sastāvu? Nav.
Par balsu skaitīšanas komisijas personālo sastāvu. Nolasīšu tikai vārdu un uzvārdu, nelasot deputātu vēlēšanu apgabalus. Un tātad: Andris Bērziņš, Mārīte Darģe, Valentīns Gradkovskis, Juris Gusarovs, Nikolajs Gusevs, Tatjana Karpuhina, Atis Kramiņš, Ilmārs Lakšs un Jānis Rieksts.
Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu. Balsosim par katru atsevišķi jeb kopumā? Kopumā? Tad, lūdzu, balsojiet, kas par to, lai nosauktie deputāti darbotos balsu skaitīšanas komisijā. Paldies. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav. Tātad balsu skaitīšanas komisiju mēs esam ievēlējuši vienbalsīgi un tā var sākt darbu.
Sāksim darbu tieši ar balsu skaitīšanas komisiju, tātad precizēsim, cik deputāti mēs patreiz esam zālē, lai zinātu, vai mēs esam lemt un balsot tiesīgi. Lūdzu reģistrēties, paceļot balsošanas kartītes. Tātad šobrīd zālē sesijas darbā piedalās 284 deputāti. Kārtība mums būs tāda, ka mēs pēc katra starplaika precizēsim klātesošo deputātu skaitu, jo ņemsim vērā mūsu pagājušo bēdīgo pieredzi, kad daži deputāti uzskatīja par nevajadzīgu piedalīties visā sesijas darbā. Ar jūsu piekrišanu reģistrēsim deputātus pēc katra starpbrīža, bet es vēlreiz saku - tikai ar jūsu akceptu, jo arī vēlētājiem jāzin par saviem deputātiem ne tikai tas, cik mēs aktīvi runājam, bet arī, cik aktīvi piedalāmies sesijas darbā.
Mums ir jāapstiprina sesijas darba kārtība un darba gaita. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs un vecāko padome ierosina izskatīt Augstākās Padomes sesijā šādus jautājumus:
1. Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes reglamentā.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs.
2. Par Latvijas PSR ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības 1990. gada valsts plānu.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Ministru Padome.
3. Par Latvijas PSR 1990. gada valsts budžetu.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Ministru Padome.
4. Par izmaiņām Latvijas PSR valsts pārvaldes orgānu sistēmā un par Latvijas PSR dažu likumdošanas aktu grozīšanu, papildināšanu un atzīšanu par spēku zaudējušiem.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Ministru Padome.
5. Par izmaiņām Latvijas PSR valdības sastāvā.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Ministru Padome.
6. Par Latvijas PSR likumu projektiem Par pagasta (ciema) pašvaldību, Par pilsētas pašvaldību, Par rajona pašvaldību un Par tautas pašvaldības sistēmas izveidošanu.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Ministru Padome.
7. Par Latvijas PSR likuma projektu Par Latvijas PSR Ministru Padomi pirmajā lasījumā.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Ministru Padome.
8. Par Latvijas PSR likuma projektu Par Latvijas PSR budžeta tiesībām pirmajā lasījumā.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Ministru Padome.
9. Par Latvijas PSR likuma projektu Latvijas PSR nodokļu likumdošanas pamati pirmajā lasījumā.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Ministru Padome.
10. Latvijas PSR likuma projektu Par bankām pirmajā lasījumā.
Jautājumu iesniedz LPSR Ministru Padome.
11. Par Latvijas PSR likuma projektu Par Latvijas PSR nacionālo grupu tiesībām pirmajā lasījumā.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs.
12. Par grozījumiem Latvijas PSR Zemes kodeksā un Latvijas PSR likumā Par zemnieku saimniecībām Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs. Latvijas PSR Augstākās Padomes Likumdošanas ierosinājumu komisija ierosina šo grozījumu projektu izskatīt pirmajā lasījumā.
13. Par PSRS likumprojektu Par īpašumu Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs.
14. Informācija sakarā ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija lēmumu Par savienoto republiku dažu likumdošanas aktu neatbilstību PSRS Konstitūcijai.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs.
15. Latvijas PSR Augstākās Padomes komisijas priekšsēdētāja L.Abela informācija par darba rezultātiem jautājumā par atsevišķu dārzkopības sabiedrību tālāko attīstību Rīgas un Limbažu rajonos.
16. Par Latvijas PSR Augstākās Padomes 1989. gada 29. jūlija lēmuma Par neapmierinošo ekoloģisko situāciju republikā un uzdevumiem tās atveseļošanai redakcijas grozījumiem.
17. Deputāta A.Čepāņa informācija par darbu, ko veic viņa vadītā darba grupa to seku izpētei, kādas republikas apkārtējai videi nodarījusi armijas apakšvienību darbība.
18. Par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēta Par grozījumiem un papildinājumiem dažos Latvijas PSR likumdošanas aktos jautājumos par tautas deputātu vēlēšanām apstiprināšanu.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs.
19. Par PSRS likuma Par Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR ekonomisko patstāvību stāšanos spēkā Latvijas PSR teritorijā.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Padomes Likumdošanas ierosinājumu komisija.
20. Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR kriminālprocesa kodeksā. Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Advokātu kolēģijas prezidijs.
21. Par Latvijas PSR tiesnešu konferences nolikuma projektu un sasaukšanas un norises kārtību.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Tieslietu ministrija.
22. Par Latvijas PSR tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju nolikuma projektu.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Tieslietu ministrija.
23. Par papildinājumiem Latvijas PSR likumos Par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām un Par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām.
Jautājumu iesniedz Augstākās Padomes Prezidijs.
24. Par dažu Latvijas PSR rajonu tautas tiesnešu ievēlēšanu.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Tieslietu ministrija.
25. Par dažu Latvijas PSR tautas tiesnešu pirmstermiņa atbrīvošanu no amata.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Tieslietu ministrija.
26. Par izmaiņām Latvijas PSR Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā.
27. Par izmaiņām dažu Latvijas PSR Augstākās Padomes pastāvīgo komisiju sastāvā.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs.
28. Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) 6., 7. un 49. panta grozījumiem.
Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Konstitūcijas jaunās redakcijas un vēlēšanu likuma projektu izstrādāšanas komisija un deputātu grupas, un dažas vietējo Tautas deputātu padomes.
Atbildes uz deputātu pieprasījumiem.
Vecāko padomes vārdā es gribētu sniegt komentāru šai milzīgi garajai dienas kārtībai. Pirms mēs sākam apspriest, ko iekļaut un ko neiekļaut dienas kārtībā. Tātad Augstākās Padomes Prezidijs ir pieņēmis visus iesniegumus no tām sabiedriskajām organizācijām, valsts orgāniem un iestādēm, kam ir likumdošanas ierosinājumu tiesības un kuras uzskatīja par vajadzīgu iesniegt šos jautājumus iekļaušanai sesijas dienas kārtībā un izskatīšanai sesijai.
Praktiski te ir trīs jautājumu grupas. Pirmā grupa - tie ir jautājumi, kurus mēs esam izskatījuši pagājušajā sesijā pirmajā lasījumā un kurus paši nolēmām šajā sesijā izskatīt otrajā lasījumā. Tātad gan plānu, gan budžetu, gan pašvaldības likumus, gan arī visus jautājumus, kas saistīti ar deputātu pieprasījumiem un mūsu pašu izveidoto komisiju darbu. Par dārzkopības sabiedrībām, par jautājumiem, kas radušies sakarā ar deputātu pieprasījumiem pagājušajā sesijā par Ventspili, un citi jautājumi.
Nākošā jautājumu grupa ir tā, kurus iesniedz Ministru Padome pirmajā lasījumā. Šeit mums ir principiāli jāvienojas. Protams, ka mēs varējām arī neizskatīt pirmajā lasījumā šos likuma projektus, bet Prezidijam ir tiesības nodot viņus ar savu lēmumu tautas apspriešanā. Bet man liekas, ka tā pozitīvā pieredze, kas tomēr veidojas PSRS Augstākajā Padomē, kur deputāti tomēr iepazīstas ar likumu projektiem pirmajā lasījumā, konceptuāli dod akceptu: vai mēs varam tos tālāk apspriest, vai ar tiem, ņemot par pamatu, varam strādāt komisijās. Man liekas, ka tā ir pozitīva pieredze. Es saprotu, ka mēs ne vienmēr esam gatavi gan laika ziņā, gan savas profesionalitātes ziņā. Bet jebkurā situācijā jebkuru jautājumu, kas ir iesniegts pirmajā lasījumā, mēs varam to nepieņemt pirmajā lasījumā kā negatavu jeb kā neatbilstošu problēmas un lietas būtībai. Tomēr noraidīt, ja dokuments tiek iesniegts pirmajā lasījumā, nevajadzētu. Tādas bija vecāko padomes domas. Tāpēc tā arī rekomendēja iekļaut darba kārtībā šos jautājumus.
Tālāk par Konstitūcijas pamatlikuma 6., 7. un 49. pantu. Es centīšos runāt juridiskā valodā, lai mums arī šeit būtu skaidrība par detaļām. Tātad par tiem, kuriem ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Tātad viņi ir likumdošanas iniciatīvas subjekti. Un tagad par to, kuri tad ir iesnieguši priekšlikumus iekļaut sesijas darba kārtībā jautājumu par izmaiņām Latvijas PSR Konstitūcijas 6. pantā. Tā ir Ventspils rajona Tautas deputātu padome, Alūksnes rajona Tautas deputātu padome, Latvijas Juristu biedrības otrais kongress, Latvijas Tautas frontes Dome, Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti Holšteins, Salenieks, Āboliņa, Mihejevs, Bāns, Misāns, Pūdnieks, Zīle, Vītols, Asaris. Es varētu turpināt šo garo sarakstu, nolasot organizācijas un darba kolektīvus. Atļaušos nolasīt tikai sekojošas organizācijas: Latvijas Komunistiskās partijas Cēsu rajona komitejas plēnums, LKP Liepājas rajona komitejas plēnums, LKP Saldus rajona komitejas plēnums, LKP Alūksnes, Madonas un Talsu rajona komiteju plēnumi un vēl daudzi kolektīvi un organizācijas, ja ir nepieciešams, tad tos visus varētu pārskatīt, jo saraksts ir garš. Ņemot vērā šādu situāciju, Augstākās Padomes Prezidijs griezās pie mūsu Konstitūcijas komisijas, kā es viņu saīsināti nosaucu, kuru mēs esam izveidojuši, lai šo jautājumu izskatītu un apspriestu. Vakar šī komisija bija sanākusi. Gan ne visi locekļi, bet vairāk kā puse bija, un ar balsu vairākumu šī komisija rekomendēja iekļaut vecāko padomei darba kārtībā šo jautājumu. Vakar bija sanākusi kopā mūsu deputātu partijas grupa, gan atkal ir jāsaka, ka tās skaitliskais sastāvs bija nedaudz pāri pusei. Kaut gan bija arī citi priekšlikumi. Vecāko padomes sēdē bija priekšlikums iekļaut šo jautājumu tikai pirmajā lasījumā darba kārtībā. Gan partijas grupā, gan arī Konstitūcijas komisijā bija priekšlikumi neiekļaut vispār darba kārtībā šo jautājumu kā priekšlaicīgu jeb nesagatavotu, uzskatot, ka vispirms to vajadzētu izskatīt PSKP kongresā, gan arī šeit Latvijas Kompartijas kongresā. Apmēram tādi bija priekšlikumi. Vecāko padome tātad uzskatīja par vajadzīgu rekomendēt ieslēgt darba kārtībā visus šos jautājumus, jo ne par vienu jautājumu mēs nevaram šodien pateikt, ka tas ir priekšlaicīgs vai nesagatavots, vai kaut kā citādi formulēt. Jautājums ir, protams, par to, vai mēs divās dienās varam izskatīt tik daudz jautājumu. Protams, uz šo jautājumu viennozīmīgu atbildi mēs nevaram dot.
Bet šeit ir dažādi varianti. Pirmais variants, tomēr nobalsot arī par debatēm, kā tas ir arī PSRS Tautas deputātu kongresā un Augstākajā Padomē. Es bieži tos pieminu, bet ar kaut kādiem kritērijiem mūsu darbs mums ir jāsalīdzina. Citu mums pagaidām nav.
Tur valdošā doma ir apmēram tāda: deputātam ir precīzi un argumentēti kaut kas sakāms, viņš to pasaka piecās minūtēs un pasaka labi. Tādā gadījumā auditorija uzklausa ar ļoti lielu uzmanību. Protams, tas neizslēdz iespēju viņam lūgt izteikties arī garāk un klātesošiem deputātiem to arī atļauj darīt. Tātad arī šeit mēs varētu strādāt varbūt raitāk un atbilstoši parlamentam, bet paredzēt neko nevar, jo ir jautājumi, kurus mēs plānojam apspriest piecpadsmit minūtes, bet var tas izvērsties par apspriežamu pusdienas garumā, tāpēc būtu naivi pieņemt šodien no rīta tādas saistības, kuras pēc tam neizpildīsim un desmit reizes grozīsim savu lēmumu. Tāpēc šai sakarā man ir sekojošs priekšlikums: ieslēgt visus jautājumus dienas kārtībā, bet strādāt normālu darba dienas garumu, drusciņ pagarinot, protams. Sākuši mēs esam desmitos, strādāt ar normālu pusdienas laiku. Pēc tam mēs apspriedīsim, vai rīt sākt 9.00 un beigt 18.00 vai beigt 19.00. Strādāt tā cik jautājumus izskatīsim, tik izskatīsim. Darīsim to godprātīgi, centīsimies rīkoties operatīvi, un es arī mēģināšu savu ieguldījumu dot šinī jomā, atšķirībā no iepriekšējām reizēm. Pēc tam sesiju turpināsim janvārī, izskatot tos jautājumus, kurus ieslēgsim darba kārtībā.
Tātad praktiski pārtrauksim sesiju uz laiku un turpināsim pēc tam, jo mums nav tiesības situācijā, kura ir izveidojusies republikā gan ekonomiskā, gan politiskā ziņā, pabeigt šo sesiju divu dienu laikā.
Vēlreiz es pasvītroju, ka mēs varam dažādi lemt un dažādi vērtēt, bet ieslēgt darba kārtībā mums vajadzētu visus šos jautājumus. Uz to aicina arī Augstākās Padomes Prezidijs un vecāko padome. Vecāko padomes sēdē tika ierosināts sekojošs jautājums: ja gadījumā Prezidija un vecāko padomes sēdes priekšlikums par Konstitūcijas 6. panta apspriešanas iekļaušanu darba kārtībā tiek atbalstīts, tad vecāko padome ierosina šo jautājumu apspriest pirmās dienas sēdes otrajā daļā, tas ir, dienas beigās. Ja mēs par to nobalsosim, tad mums tūlīt ir jārada komisija, kas šos visus priekšlikumus, ko mums ir iesnieguši gan rajonu komitejas, gan Tautas deputātu padomes, gan atsevišķi pilsoņi, gan sabiedriskās organizācijas, apkopotu un, pabeidzot šīs dienas sēdi, komisija varētu iesniegt savus priekšlikumus sesijai. Mums, deputātiem, būtu labi, ja komisija varētu noformulēt savus priekšlikumus tādā veidā, lai katram deputātam tie būtu rakstiski un lai rīt, izskatot šo jautājumu, un pat jau šovakar, katrs varētu vērtēt rakstiski noformulētu priekšlikumu, ko es domāju, ka nevienu nedz likumu, nedz vēl jo vairāk izmaiņas Konstitūcijā vienkārši izdarīt uz tādu ierosinājumu pamata, kas izskan tikai no tribīnes un nav pavairoti, un nav iesniegti deputātiem, nekādā gadījumā darīt nevajag. Tas neliecinātu arī par mūsu elementāro pieeju procedūras jautājumiem, neliecinātu mums par labu. Tāpēc arī tādu priekšlikumu ir izvirzījusi vecāko padome. Liekas, ka esmu visu pateicis par to, ko man lūdza informēt vecāko padome.
Kādi ir jūsu priekšlikumi, jūsu ierosinājumi, jūsu iebildes? Lūdzu, deputāte Artmane.
A.V.Artmane (Rīgas 100. vēlēšanu apgabals).
Runāšu no vietas, es ceru, ka mani dzirdēs. Kolēģi deputāti, es atbalstu to, kas ir nolemts iekļaut šajā darba kārtībā. Atbalstu arī priekšlikumu sesiju turpināt pēc tam, jo vajadzīgs, lai šos jautājumus varētu pilnīgi izsmelt un izspriest. Man ir liels lūgums un arī ierosinājums.
Vērojot PSRS Tautas deputātu kongresu un klausoties debatēs par armiju, domāju, ka mūsu armijas lietas par alternatīvo karadienestu pavirzītos tālāk uz priekšu un tiktu pie lielākas skaidrības, saglabājot mūsu jaunekļus pie dzīvības un veselības, ja mēs mūsu sesijas darba kārtībā iekļautu likumu par alternatīvo karadienestu. Jo vairāk tāpēc, ka likuma projekts jau ir izstrādāts, pie tā ir strādāts, un es domāju, ka šajā laika posmā šos jautājumus mēs varētu izskatīt.
Priekšsēdētājs. Es varbūt jums uzreiz varu pateikt, kāpēc šis likumprojekts nav iekļauts darba kārtībā.
Mēs šo likumprojektu tikko esam saņēmuši, patreiz tas ir komisijā, tas ir mūsu deputātu komisijā. Viņi patlaban pie tā strādā. Projektu izskatīs arī Likumdošanas ierosinājumu komisija. Mēs, protams, negatavu šo likumprojektu varam izskatīt tagad, bet tas būs ne vairāk kā tikai tāda izskatīšana un apspriešana. Nekāda pieņemšana nesanāks. Likums ir tik nopietns, ka mums vajadzētu tomēr viņu izskatīt, kā mēs nolēmām jau iepriekš, janvārī. Tas ir tad, kad mums būs lielāka skaidrība par šo likumu. Jo šodien vēl pilnīgas skaidrības nav, to nav izskatījusi deputātu komisija un nav izskatījusi Likumdošanas ierosinājumu komisija. Lai paliek spēkā mūsu noruna, ka mēs janvāra pirmajā sesijas sēdē to izskatīsim ar noteikumu, ka arī mūsu komisijas tikpat raiti strādās, kā ir strādājusi šī komisija, kas izstrādāja likumprojektu.
Lūdzu, biedri Cīruli.
A.Cīrulis (PSRS tautas deputāts).
Ievērojot to, ka sesija ilgs arī nākošajā mēnesī jaunajā gadā, es domāju, ka būtu iespējams šobrīd iekļaut darba kārtībā divus ļoti īsus laika ziņā jautājumus. Svarīgi būtu šajā gadījumā dzirdēt tikai deputātu attieksmi pret šo jautājumu un tad izlemt, ko tālāk darīt. Vai uzdot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam izstrādāt šo jautājumu izskatīšanai nākošajā sesijā, vai arī jau tūdaļ pat izveidot komisiju, kas varētu sagatavot attiecīgu lēmumu šīs sesijas laikā.
Proti, runa ir par diviem priekšlikumiem, kuri jau izskanēja pirmajā PSRS Tautas deputātu kongresā un otrajā kongresā. Tos ir izteicis mūsu kolēģis, PSRS tautas deputāts.
Pirmais priekšlikums par to, ka patiešām pašreizējā situācijā ir jāizskata jautājums, vai būtu nepieciešams un iespējams uz Latviju uzaicināt starptautisku komisiju cilvēktiesību jautājumos.
Un otrais, vadoties pēc lietuviešu parauga, - arī šis priekšlikums tika izteikts otrajā PSRS Tautas deputātu kongresā: izveidot patstāvīgu komiteju Latvijas PSR republikas suverenitātes garantēšanas jautājumos.
Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, mums jāvienojas, kā turpināt apspriest izvirzītos priekšlikumus. Mums ir jānobalso. Mans komentārs bija paskaidrojums deputātei Artmanei, nevis norādījums. Iekļaut vai neiekļaut, par to lems deputāti, tas mums ir jāsaprot.
Tālāk par darba kārtības apspriešanu. Vispirms izteiksim savu attieksmi pret tiem jautājumiem, kurus ir iesniedzis Augstākās Padomes Prezidijs un vecāko padome. Pēc tam balsosim par katru atsevišķi par vai pret.
Vai ir iebildes pret tādu darba kārtības apspriešanu? Nav. Tātad paliek spēkā divi izvirzītie priekšlikumi, kurus mēs apspriedīsim un balsosim.
Bet tagad, lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret Prezidija un vecāko padomes ierosinājumiem, jo es jau jums ziņoju, ka viedokļi bija dažādi. Vai mēs sāksim diskusiju, jeb vai mums šis jautājums ir skaidrs un mēs varam vienkārši izteikt savu attieksmi balsojot. Kādi ir priekšlikumi? Balsot. Tātad, kas par to, lai sesijas darba kārtībā iekļautu jautājumus, kurus ir izvirzījis Augstākās Padomes Prezidijs un vecāko padome, lūdzu balsot. Es atvainojos, vai balsosim kopumā jeb par katru atsevišķi? Kopumā.
Kas par to, lai šos jautājumus, ko liek priekšā vecāko padome un Prezidijs, mēs iekļautu darba kārtībā, lūdzu balsot. Vai šajā situācijā mums nebūtu ērtāk skaitīt, kas ir pret? Paldies, lūdzu nolaist balsošanas kartītes. Kas, lūdzu, pret? Divi. Atturas septiņi. Tātad šie priekšlikumi tiek iekļauti darba kārtībā. Varbūt vajadzētu uzklausīt visus priekšlikumus par darba kārtību un tad varētu sākt lemt par katru atsevišķi. Kādi vēl ir priekšlikumi? Lūdzu.
A.Plotnieks (PSRS tautas deputāts).
Pagājušajā mēnesī notikušajā sesijā, mēs, grupa PSRS tautas deputātu, ierosinājām izskatīt jautājumu par Latvijas PSR ģerboni, karogu un himnu. Mūsu iesniegums bija oficiāls ierosinājums, un es šinī gadījumā vēlreiz lūdzu jūs iekļaut šo jautājumu darba kārtībā. Man šķiet, ka tieši šobrīd mums ir jādod atbilde arī uz šiem jautājumiem, kaut arī tie ir tikai atribūtikas jautājumi. Bet tie ir suverenitātes atribūtikas jautājumi.
Priekšsēdētājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Tātad pirmais ir deputātes Artmanes priekšlikums ieslēgt dienas kārtībā jautājumu par alternatīvo dienestu, apspriežot likumprojektu tādā veidā, kāds viņš patreiz ir. Kaut gan es vēlreiz gribētu teikt, ka komisijās tas nav izskatīts. Un šeit ir divi varianti, vai nu mēs ieslēdzam to tagad un balsojam par izskatīšanu, vai tomēr lūdzam profesionāli izteikties arī mūsu komisijas. Tās komisijas, kurām mēs esam lūguši šo likumprojektu iesniegt Augstākajai Padomei. - Biedri Bartkevič, lūdzu.
L.Bartkevičs (Ventspils 145. vēlēšanu apgabals).
Komisijai bija uzticēts sagatavot likumprojektu līdz 1. janvārim. Melnraksts ir, bet ne vairāk. Dokuments ir tādā stadijā, ka to nevarētu vēl izsniegt deputātiem izskatīšanai. Arī mūsu juridiskās iestādes to vēl nav izskatījušas. Tieslietu ministrija nav devusi savus secinājumus, tāpēc deputātu komisija lūdz jūs tomēr atturēties šodien izskatīt šo jautājumu. Mēs domājam, ka to varētu darīt janvāra sēdē. Mēs būsim gatavi to izdarīt.
V.Artmane. Man ir jautājums, cik laika vajag, lai to visu varētu saskaņot?
L.Bartkevičs. Nedēļu vismaz vajag. Speciālistiem juristiem jādod savs vērtējums. Tur bija tikai deputātu komisija.
Priekšsēdētājs. Vai mums vēl ir jautājumi? Vai jums ir jautājums biedram Bartkevičam? Nē. Tad jautājumu nav vairāk. Kurš grib šai sakarā izteikt savas domas? Biedrs Klaucēns, lūdzu.
A.Klaucēns (PSRS tautas deputāts).
Man šķiet, ka mēs cenšamies pārvērst sesijas darbu par Augstākās Padomes Prezidija darbu. Katrā parlamentā ir noteikta darba sistēma. Katram nopietnam parlamentam ir nopietni jāgatavo jautājumi izskatīšanai. Cenšanās piespiest deputātus momentā pieņemt lēmumu nekad pie laba rezultāta neved. Jau fakts, ka mēs iekļaujam sesijas izskatīšanai ap trīsdesmit jautājumus, ir neparasts un diez vai pareizs.
Tāpēc es ierosinu visus radušos papildjautājumus necensties iekļaut mūsu šodienas sesijas darba kārtībā, bet dot, kā tas pieņemts normālā parlamenta darbā, tos izskatīšanai komisijās, Prezidijā un tikai tad sagatavotos jautājumus iesniegt izskatīšanai sesijā.
Ir jāņem vērā, ka mēs esam nopietns parlaments, ka mēs lemjam nopietnus jautājumus, un tāpēc katram jautājumam ir jāiziet attiecīgs sagatavošanas darbs. Pretējā gadījumā mēs pārvērtīsimies par orgānu, kas ne visai nopietni, pat nepārdomāti, neievērojot to, kādas var būt sekas, pieņem lēmumus.
Es ierosinātu jums balsot par to, lai neiekļautu izskatīšanai nevienu papildjautājumu, izņemot tos, par kuriem jau esam nobalsojuši. Arī par alternatīvo dienestu. Patlaban šo jautājumu izstrādā valsts Augstākā Padome. Tāds variants tiek atstrādāts aizsardzības un drošības jautājumu komitejā, tur ir priekšlikumi, kas saņemti arī no Lietuvas PSR Augstākās Padomes, no mūsu republikas Augstākās Padomes. Es ceru, ka principiālas domstarpības PSRS Augstākai Padomei šajā jautājumā nav. Uzskatu, ka varētu pagaidīt un izstrādāt kopīgu dokumentu, kuru tur sagatavos.
Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas izteikties? Es domāju, ka pietiek, jo lietas būtība ir skaidra. Komisija vēl nav gatava iesniegt mums izskatīšanai šo dokumentu. Arī sagatavošanas laiks vēl formāli nav izbeidzies. Un mums ir jāpilda solījums, ka janvārī izskatīs šo jautājumu. Kādā veidā mēs to darīsim, tas ir cits jautājums, bet tagad ir jābalso. Kādā veidā mums ir jābalso? Darba kārtību mēs esam izskatījuši, tāpēc mums ir jābalso par konkrētu priekšlikumu. Lūdzu, balsosim, kas par to, lai ieslēgtu jautājumu par likumprojekta izskatīšanu par alternatīvo dienestu mūsu sesijas darba kārtībā, lūdzu balsot. Kamēr skaita balsis, es jūs vienkārši informēju, ka mums, lai pieņemtu lēmumu būs vajadzīgas 213 balsis, tas ir divas trešdaļas, bet vienkāršais vairākums ir 143 deputāti. Tātad par 32. Kas pret? Varbūt atļausiet neskaitīt, jo redzams, ka lielum lielais vairākums ir pret. Kas atturas? Paldies. Jābūt skaidrībā par to, ka atturas mūsu izpratnē faktiski ir tas pats, kas pret. No kompetences un morālās puses, protams, tas ir cits jautājums.
Tātad šis jautājums netiek iekļauts darba kārtībā, bet es vēlreiz pasaku, ka šis jautājums mums būs jāizskata janvāra mēnesī.
Tālāk biedrs Cīrulis ierosināja divus jautājumus iekļaut darba kārtībā. Uzaicināt cilvēktiesību komisiju no Apvienoto Nāciju Organizācijas, un otrs, izveidot patstāvīgu Augstākās Padomes komisiju Latvijas tālākās suverenitātes realizēšanā. Tā es apmēram sapratu. Te jau ir iesniegts priekšlikums par pastāvīgas komitejas izveidošanu Latvijas Republikas suverenitātes garantēšanas jautājumos. Vai šajā sakarā ir kādi jautājumi? Biedrs Cīrulis raksta komitejas. Ja tālāk apspriedīsim šo jautājumu, tad par komisiju, jo mums Augstākajā Padomē komitejas līdz šim nav. PSRS Augstākajai Padomei ir komisijas un komitejas. Kādi jautājumi par šiem priekšlikumiem? Vai kāds vēlas izteikties? Tātad izteiksim savu attieksmi ar balsošanu. Kas par to, lai uzaicinātu starptautisku komisiju cilvēktiesību jautājumos Latvijā, lūdzu balsot. Par - 61. Kas ir pret? Pret ir 153. Kas, lūdzu, atturas? Esiet tik laipni un izsakiet savu viedokli šajā jautājumā. Es jums ne velti nosaucu skaitli, kāds mums vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu. Vai turpmāk komisijai ir nepieciešams skaitīt, kad būs acīmredzami, ka lēmums netiek pieņemts. Līdzko būs skaidri redzams, ka netiek lēmums pieņemts, vai tiek pieņemts, tad pārējās kategorijas neskaitīsim. Vai jums iebildes nav? Jūs kaut ko gribējāt teikt, biedri Cīruli?
A.Cīrulis (PSRS tautas deputāts).
Cienījamie biedri, es negribētu, lai jūs uztverat šo jūsu noraidošo balsošanu tā, ka šis priekšlikums ir cietis sakāvi. Es vienkārši uztveru to tā, ka mēs neesam gatavi izskatīt to šajā sesijā, taču ļoti ierosinu padomāt jūs par to, ka nākošajā sesijā šīs jautājums ir jāizskata. Neaizmirstiet, ka šo priekšlikumu PSRS Tautas deputātu pirmajā kongresā izteica Viktors Alksnis, un mūsu Baltijas deputāti ar dziļu sajūsmu uzņēma to. Neaizmirstiet, ka otrā kongresa laikā nemitīgi par Baltiju tika runāts, ka Baltijā notiek cilvēktiesību pārkāpumi. Gandrīz katrā Kogana runā tas tiek apgalvots. Un es ierosinu jūsu negatīvo balsošanu neuzskatīt par apliecinājumu tam, ka Kogans runā patiesību.
Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, ja tiks pārkāpta mūsu darba ētika, tad atļaujiet man tiesības pieņemt lēmumu ar jūsu akceptu deputātiem, kuri to pārkāps, tālāk vārdu sesijas gaitā nedot. Ja ir pieņemts lēmums un ir nobalsots, tad nākt tribīnē un komentēt deputātiem pieņemto lēmumu, es uzskatu, ka tas zināmā mērā ir nekorekti un mūsu darba ētikas pārkāpums. Līdz lēmuma pieņemšanai tiks dots vārds maksimums visiem izteikt savu viedokli gan pret, gan par. Bet līdzko lēmums pieņemts, lūdzu neprasīt vārdu, nekomentēt pieņemto lēmumu. Ja tas tā notiks, tad es lūgšu jūsu akceptu tādai rīcībai, par ko es runāju. Tālākais priekšlikums.
V.Alksnis. Es lūgtu biedrus, republikas Augstākās Padomes deputātus, mani atbalstīt. Man ir priekšlikums, lūgums PSRS tautas deputātiem: visas savas deputātu grupas savstarpējās attiecības atrisināt savā līmenī un neiznest tās mūsu sesijā.
Priekšsēdētājs. Nākošais lūgums, vai mēs varam norunāt izteikt savu attieksmi varbūt tomēr rezervēti un atteikties no aplausiem. Strādāsim operatīvi, koleģiāli. Savu attieksmi izteiksim balsojot.
Vai drīkst pārlabot nevis komitejas, bet komisijas? Tas atbilst mūsu patreizējam Augstākās Padomes sastāvam. Tātad, biedrs Cīrulis neiebilst par pastāvīgās komisijas izveidošanu Latvijas Republikas suverenitātes garantēšanas jautājumos? Kādi, lūdzu, ir jautājumi un priekšlikumi šai sakarā?
Tātad formulējumā Latvijas suverenitātes garantēšanas jautājumos. Kādas ir jūsu domas? Man liekas, ka šeit mēs varam dažādus viedokļus izteikt un šiem dažādiem viedokļiem būs arī savi argumenti. Patreiz, kad mums tika iesniegtas pretenzijas pret mūsu pieņemtajiem lēmumiem, PSRS Augstākās Padomes Prezidijs iesniedza tādus attiecīgus ierosinājumus, kurus uzskatīja par neatbilstošiem PSRS Konstitūcijai un spēkā neesošiem. Mēs, aizstāvot republikas suverenitāti un republikas suverenitātes augstāko un vienīgo garantu - republikas Augstāko Padomi, izveidojām tādu komisiju un šodien lūdzam šinī sesijā šai komisijai mums ziņot. Un šāds jautājums jau ir ieslēgts darba kārtībā. Tāpēc mans priekšlikums ir sekojošs, kad mēs izskatīsim šo darba kārtības jautājumu, noklausīsimies šīs komisijas ziņojumu, mēs attiecīgi tad varēsim arī lemt - kādas funkcijas piešķirt šai komisijai un kā šo komisiju tālāk dēvēt, jo mums jau ir komisija. Vai jūs neiebilstat tādam traktējumam? Tas, manuprāt, būtu pareizāk, jo citādi tagad mēs sāksim balsot par vai pret. Pret jautājumu, kas faktiski jau ir par.
Biedri Cīruli, ja jūs šādā traktējumā nenoņemiet balsošanu, tad mēs iekļūsim tādā situācijā, kurā būs pretruna jau ar pieņemto lēmumu?
A.Cīrulis. Es jau neierosināju šajā sesijā izveidot komiteju. Es vienkārši gribēju lūgt izteikt savu attieksmi un izskatīt to, vai šāds jautājums būtu nepieciešams, lai būtu šāda pastāvīga komisija.
Priekšsēdētājs. Tātad jūs piekrītat, ka, izskatot attiecīgo jautājumu, komisijas ziņojumu par tiem pašiem suverenitātes garantēšanas jautājumiem, mēs izteiksim arī savu viedokli par šīs komisijas turpmāko darbību un statusu. Tādā veidā jūs piekrītat un noņemat no balsošanas jautājumu, es tā jūs saprotu. Lūdzu.
I.Bišers (PSRS tautas deputāts).
Cienījamie Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti! Šajā gadā pieņemot jaunu mūsu republikas pamatlikuma 71. panta redakciju, jūs noteicāt, ka PSRS likumi stājās mūsu republikā spēkā pēc tam, kad tos ir akceptējusi mūsu Augstākā Padome. Šīsdienas darba kārtībā ir iesniegts viens jautājums Par Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR ekonomisko patstāvību, šī likuma stāšanos spēkā Latvijas PSR teritorijā. Taču starplaikā starp iepriekšējo un tagadējo sesiju nav pieņemts tikai šis viens likums, bet ir pieņemta vesela rinda likumu. Augstākai Padomei vajadzētu izteikt attieksmi pret visiem šiem likumiem, lai cilvēki un organizācijas zinātu, vai no šiem likumiem Latvijas PSR teritorijā vadīties vai nevadīties. It sevišķi man gribētos pasvītrot šobrīd ļoti aktuālu jautājumu, kas man interesē īpaši, vai Latvijas PSR Augstākā Padome akceptē nupat PSRS Tautas deputātu kongresā pieņemto likumu par Konstitucionālo uzraudzību PSRS, kurš, kā jūs zināt, izsauca aktīvas diskusijas šajā pašā kongresā, kur vairākums Latvijas PSR deputātu neatrada par iespējamu atbalstīt šo likumu, bet kurš tomēr tika pieņemts.
Tāpēc, manuprāt, lai mēs varētu noteikt savu tālāko attieksmi PSRS Augstākajā Padomē, mums vajadzētu zināt jūsu domas šajā jautājumā, un vai augstākais valsts varas orgāns mūsu republikā akceptē vai neakceptē šo likumu un kādā apmērā. Šis jautājums ir saistīts arī vēl ar to, ka jūsu Augstākās Padomes Prezidija rekomendētais kandidāts šai komisijas sastāvā docents Endziņš neatrada par iespējamu dot savu piekrišanu darboties šajā komitejā, kamēr viņu šajā darbībā nav akceptējusi Augstākā Padome, kā man ir zināms. Un tā kā šis jautājums, acīmredzot, tuvākajā nākotnē tiks izskatīts PSRS Augstākā Padomē, gan viņam, gan arī mums, pārējiem PSRS Augstākās Padomes locekļiem, būtu nepieciešams zināt jūsu viedokli, lai noteiktu mūsu darbības līniju šajā Augstākajā Padomē.
Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Turpināsim apspriest. Tātad nākošais priekšlikums mums bija atgriezties pie jautājuma izskatīšanas par ģerboni, himnu un karogu.
PSRS tautas deputāta Plotnieka ierosinājums. Vai kaut kas ir izmainījies mūsu pozīcijā kopš pagājušās sesijas balsošanas? Vai kāds grib izteikties šai sakarā? Lūdzu. Deputāts Strautmanis.
P.Strautmanis (Rīgas 3. vēlēšanu apgabals).
Godātie deputāti! Vienā no iepriekšējām sesijām mēs šo jautājumu apspriedām, un sesija bija tādās domās, cik es atceros, ka tas jautājums jāizšķir pozitīvi. Bet tā kā dažas sabiedriskās organizācijas, pirmkārt, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, bija pret to, arī mēs nepieņēmām lēmumu par Latvijas himnu, ģerboni un karogu. Šajā sakarībā man liekas, diez vai būtu pareizi, ja mēs šodien atkal vadītos tikai no šīs sabiedriskās organizācijas - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības ieteikuma nepieņemt šo karogu, himnu un ģerboni. Varbūt mums vajadzētu izteikt pašiem savu domu un vadīties tikai pašiem no saviem iespaidiem un saviem spriedumiem. Es lieku priekšā šo jautājumu apspriest un arī pieņemt attiecīgu lēmumu.
Priekšsēdētājs. Kādi vēl ir viedokļi? Tātad precizēju jautājumu: vai iekļaut darba kārtībā jautājumu par ģerboni, himnu un karogu? Pagājušajā sesijā mēs gandrīz vienbalsīgi nobalsojām, ka jāiekļauj, un pēc tam atteicāmies. Tāpēc, ja jautājumu nav, izteiksim savu attieksmi balsojot.
Kas par to, lai iekļautu darba kārtībā jautājumu par ģerboni, himnu un karogu? Lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Tātad 138 - par. Kas pret? Kas atturas? Es ceru, ka jūs akceptējat tādu manu rīcību, jo ar 138 balsīm par jautājums pozitīvi netiek izlemts, līdz ar to darba kārtībā netiek ieslēgts. Un tad, līdz ar to mēs pret un atturas neskaitām.
Jums nav iebildes pret šādu procedūru? Kā lūdzu?
G.Zemrībo (Dundagas 297. vēlēšanu apgabals).
Vajag nosaukt visus skaitļus.
Priekšsēdētājs. Tātad deputāts Zemrībo iebilst un uzskata, ka vajag skaitīt visus, gan par, gan pret, gan atturas. Kā uzskata citi deputāti? Tātad ir divi priekšlikumi:
Pirmais. Tajā gadījumā, ja nobalsojam par, bet ir acīmredzams, ka vajadzīgais balsu skaits nav, lai lēmumu pieņemtu, dot tiesības balsu skaitīšanas komisijai pēc sēdes vadītāja ierosinājuma neskaitīt balsis, kas ir pret vai atturas.
Otrais priekšlikums. Skaitīt jebkurā gadījumā par, pret un atturas. Varbūt, biedri Zemrībo, jūs varētu motivēt savu priekšlikumu, lai būtu skaidrība balsojot.
G.Zemrībo. Es tikai gribēju vēl divus vārdus izteikt pēc būtības. Es pilnīgi piekrītu biedra Strautmaņa priekšlikumam, ka vajadzētu šo jautājumu izskatīt. Man vēl ir papildus argumenti. Mums ir jābūt skaidrībai šajā jautājumā. Pēc dažiem mēnešiem mēs izveidosim jaunu Augstāko Padomi, mēs izveidosim jaunus tiesu orgānus. Piemēram, tīri praktiski, šodien es nezinu, kā atrisināt jautājumu - mums būs mantijas, sava arī, teiksim, amata zīme, kas būs saistīta ar ģerboni. Mēs šodien pat tiesu iestādēs nevaram īsti izšķirt jautājumu - kādu ģerboni mums pasūtīt rīt vai parīt. Jautājums ir ierosināts. Mums ir jābūt skaidrībai Augstākās Padomes attieksmē pret šo jautājumu, kas tad mums būs, kādas tad būs nākošam zināmam periodam šīs attiecīgās regālijas, tie varas simboli, kas ir raksturīgi republikai. Tas ir viens, tāpēc attieksme būtu jāpasaka skaidri un gaiši.
Otrs jautājums par balsošanas procedūru. Es gribētu teikt, ka es piekrītu tam priekšlikumam, ka, ja ir acīm redzams balsu vairākums, tad nenosaukt, kas bija par, kas bija pret un cik atturējās, jo man ir aizdomas, ka mēs vienkārši varbūt neesam visus saskaitījuši, vai varbūt ir daži, kas vispār nebalso par šo jautājumu.
No zāles. Pārbalsot.
Priekšsēdētājs. Mēs varam pārbalsot, bet lietas būtība,
godātie deputāti, nemainās, ja pat arī mūsu skaits neatbilst reģistrētajam
deputātu skaitam, ja pat deputāts vispār nepiedalās balsošanā, kā bieži
praktizē patreiz PSRS Augstākā Padome. Deputāts var gan izteikt savu attiesmi
par savu rīcību jeb motivēt savu rīcību, gan viņš var nemotivēt savu rīcību,
un tāpēc ir un paliks lēmuma pieņemšanai nepieciešams, kas par. Bet tas
ir jūsu ziņā. Tātad ir divi priekšlikumi:
Pirmais. Ja lēmuma pieņemšanai pietrūkst nepieciešamā balsu skaita, jeb
otrādi, šis nepieciešamais balsu skaits ir, tad atļaut skaitīšanas komisijai
tālākā procedūrā par, pret vai atturas - neskaitīt.
Un otrs priekšlikums, biedra Zemrībo priekšlikums - saskaitīt jebkurā situācijā visas balsis.
Kas, lūdzu, par pirmo priekšlikumu, lūdzu balsot. Tātad pirmais priekšlikums ir - neskaitīt, ja ir acīmredzams nepieciešamais balsu vai nu vairākums, vai balsu par nepietiek. Šai mūsu procedūrai, es ceru, juristi neiebilst?
Tātad par - 146. Kas pret? Pret - 24. Kas atturas? Atturas - 20. Tātad procedūras jautājumos - pēc vienkāršā vairākuma - mēs varam pieņemt. Tātad puse no nepieciešamā balsu skaita, kuras bija vajadzīgas par, lai pozitīvi izteiktu savu attieksmi un tālāk rīkotos pēc šī ieteikuma, mums šī balsu skaita pietrūkst. Tāpēc, neskatoties uz to, ka pret ir tikai 24, liels skaits deputātu atteicās piedalīties balsošanā. Pēc balsošanas rezultātiem tas ir redzams. Līdz ar to skaitīsim visas trīs pozīcijas un paildzināsim savu darbu, tur nekā nevar darīt.
Par himnu, ģerboni un karogu - mums tomēr būtu jāpārbalso, jo mēs tikai saskaitījām par un pārējās neskaitījām.
Tāpēc vēlreiz: kas ir par, lai iekļautu darba kārtībā jautājumu par ģerboni, himnu un karogu, lūdzu balsot! Par - 147. Kas ir pret? Pret ir 97. Kas atturas? Atturas - 16. Tātad jautājums darba kārtībā netiek ieslēgts.
G.Zemrībo. Atļaujiet iebilst!
Priekšsēdētājs. Lūdzu.
G.Zemrībo. Pagājušajā sesijā mēs izdarījām grozījumus Latvijas PSR Konstitūcijā. Konstitūcijas 98. pantā pēdējais teikums skan tā: Latvijas PSR Augstākā Padome pieņem lēmumus, ja par tiem balso klātesošo Latvijas PSR deputātu vairākums. Tādu mēs pieņēmām Konstitūciju.
Priekšsēdētājs. Ko šai sakarā mēs teiksim? Mēs vadāmies pēc reglamenta, kurš nav izmainīts, tātad viss tas pats, kas notiek Maskavā - līdz ko mēs neizmainām reglamentu, bet vadāmies pēc vecā reglamenta - tūlīt mums sākas šīs problēmas. Tātad par balsošanu. No klātesošo vairākuma. Atkārtoju vēlreiz. 147 - par, 97 - pret, 16 - atturējās.
No zāles. Citi deputāti vispār nebalso.
Priekšsēdētājs. Es taču vēlreiz jums saku, ka nav mūsu kompetencē katram deputātam prasīt - kāpēc viņš nebalso. Tātad reģistrēti mums ir 284 deputāti.
A.Bērziņš (Rīgas 1.vēlēšanu apgabals).
Uzskatu, ka, ja mums ir šādas nesaskaņas, kur būtu svarīgi patiešām zināt katra deputāta nostāju, un, ņemot vērā to, ka ir daudzi deputāti, kas tiešām balsošanā nepiedalās, būtu vērts izdarīt pārreģistrēšanu, jo varbūt sākumā kāds deputāts nepacēla vai pietiekami ilgi nepaturēja kartiņu, vai arī kāds no skaitītājiem pārskatījās. Ir tomēr pamats domāt, ka reālais deputātu skaits zālē un tas, kas tika izdarīts pirmajā piereģistrēšanā, nesaskan aptuveni par kādiem pieciem deputātiem. Plus vēl to daļa, kas nepiedalās balsošanā.
Priekšsēdētājs. Vai pārreģistrēsimies? Ziniet, tā mēs varam bezgalīgi pārreģistrēties, pārbalsot un vēl jo vairāk bezgalīgi varam pārskaitīt, jo vienmēr kaut kur kaut kas trūks. Ja mums citas sistēmas nav, kā tikai paceļot balsu skaitīšanas kartīti, ja mums citas sistēmas nav, kā tikai uzskaitīt to, ko mēs redzam zālē, tad es neredzu iespēju nemitīgi pārbalsot. Neviens neuzstāj, lai vēlreiz reģistrētos. Tātad 284 deputāti un vairākums mums ir no šiem, nu faktiski tad 143 tomēr jāņem būtu vērā? 142 - tas nebūs plus viens, ja būs 1/2 - 143. Tātad, ņemot vērā šo situāciju un ņemot vērā, ka Konstitūcijā šis pamats ir tā formulēts, bet mūsu vecais reglaments nav izmainīts - mēs tomēr vadīsimies no Konstitūcijas, tātad jautājums tiek ieslēgts darba kārtībā ar 147 balsīm.
Bet tādā gadījumā arī iepriekšējo balsošanu mums vajadzētu pārskatīt. Tātad, acīmredzot, jāvadās pēc tās loģikas, kura mums izveidojusies, gan arī prakse patreiz.
Ejam lūdzu tālāk! Nākošais ir deputāta Bišera priekšlikums par to, ka būtu nepieciešams izteikt savu attieksmi pret PSRS Konstitucionālo komiteju. Lūdzu, kādi šai sakarā ir jautājumi jeb priekšlikumi? Gribētāji runāt un izteikt savu attieksmi nav, tātad balsosim.
Kas par to, lai izteiktu savu attieksmi pret šo kongresa lēmumu par Konstitucionālo komiteju? Tātad lūdzu balsot, kas par to, lai šo jautājumu ieslēgtu darba kārtībā. No tiem materiāliem, kurus sagatavos biedri izskatīšanai, būs atkarīgs mūsu lēmums. Es tā saprotu. Tagad runa ir par to, vai ieslēgt darba kārtībā jautājumu par attieksmes izteikšanu vai neieslēgt.
Tātad balsojam. Par - 206. Kas lūdzu pret? Komisijai nav jāskaita. Acīm redzams par pārsvars. Lēmums tiks pieņemts. Bet kas ir pret, izsakiet savu attieksmi. Un kas atturas? Tātad lēmums ar 206 balsīm par tiek pieņemts, tātad šis jautājums tiek iekļauts darba kārtībā.
Kādi vēl priekšlikumi par darba kārtību? Biedrs Soboļevs lūdz vārdu.
V.Soboļevs (PSRS tautas deputāts).
Cienījamie biedri deputāti! Vakar, kad beidzās PSKP CK plēnums, biedrs M.Gorbačovs lūdza palikt visu partijas aktīvu, kas piedalījās plēnumā, un noturēja īsu sanāksmi. Sanāksmē viņš vērsa aktīva, visu PSKP CK locekļu uzmanību uz to, ka mums nepieciešams uzlabot darbu visos virzienos, lai izpildītu visus esošos plānus un uzlabotu iedzīvotāju apgādi.
Sakarā ar to, ka pēdējās dienās, decembrī, ir izveidojusies diezgan slikta situācija republikas iedzīvotāju apgādē ar pārtikas produktiem, īpaši pilsētās, Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, iesniedzu priekšlikumu ieslēgt dienas kārtībā un noklausīties valdības ziņojumu par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem. Uzskatu, ka biedrs Čepānis var sagatavot ziņojumu līdz sesijas nobeigumam. Varbūt izveidot deputātu komisiju un pārbaudīt, kas ir vainīgs un kāpēc pat tie produkti, kuri ir, nenonāk līdz pircējam.
Tā būtu konkrēta atbilde uz otrā Tautas deputātu kongresa lēmumiem un mūsu sesijas lēmumiem, lai cilvēki redzētu, ka mūsu uzmanības centrā ir cilvēks.
Priekšsēdētājs. Paldies. Vai ir jautājumi, jeb izteiksim savu attieksmi balsojot? Vai kāds vēlas runāt šai sakarā? Tātad, kas par to, lai arī šo jautājumu iekļautu darba kārtībā, lūdzu balsot. Neskatoties uz to, ka acīm redzams vairākums, mums tomēr ir jāsaskaita balsis, lai varētu konstatēt, kā skaitīt tālāk. Konsekventi ievērosim mūsu pašu pieņemto lēmumu. Par - 248 deputāti. Kas pret? Pret - 1. Kas atturas? Paldies, pieņemts. Šis jautājums arī tiek iekļauts mūsu sesijas darba kārtībā. Visi ierosinājumi ir apspriesti? Tātad mēs esam tikuši galā ar šo darbu. Tagad, lūdzu, vajadzētu sekojošo. Par cik mēs iekļāvām darba kārtībā jautājumu par Konstitūcijas 6. pantu, būtu lietderīgi tūlīt izveidot komisiju, kura varētu sākt strādāt. Arī par citiem jautājumiem, kuri ir nākuši klāt darba kārtībā, acīmredzot, arī tūlīt ir jāizveido komisija, jo citādi mums apspriešana neiznāks kvalitatīva.
Par komisiju. Es varētu nosaukt te mūsu deputātus, juristus un citus kolēģus. Un tad varētu uzreiz apspriest, ko vēl pielikt klāt, kādi priekšlikumi te jau ir iesniegti par šo komisiju. Man jāsaka, ka šeit gan nav nedz alfabēta kārtībā, nedz deputātu apgabalu kārtībā, tāpēc lūdzu, atvainojiet, ja es saukšu tā, kā te ir sarindots. Tātad: Visvaris Millers - jurists, Jānis Blūms - kolhoza Jaunais komunārs priekšsēdētājs, Jekaterina Burlakova - Daugavpils sakaru mezgla sakaru nodaļas priekšniece, Jurijs Dmitrijevs - LKP Krāslavas rajona komitejas pirmais sekretārs, Nikolajs Gusevs - Rīgas muitas priekšnieks, Antons Gruduls - LKP CK Ideoloģiskās nodaļas vadītājs, Jānis Vagris - LKP CK pirmais sekretārs, Genādijs Loskutovs - LKP CK Organizatoriskās un kadru darba nodaļas vadītājs, Ivars Priedītis - LĻKJS Centrālkomitejas pirmais sekretārs, Jānis Salenieks - Latvijas Lauksaimnieku savienības juridiskā centra vadītājs, Marina Siņeļņikova - Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes sekretāre, Ivars Strautiņš - Patērētāju biedrību savienības valdes priekšsēdētājs, Pēteris Strautmanis - deputāts no Rīgas 3. vēlēšanu apgabala, Edvīns Svars - deputāts no Alūksnes 152. vēlēšanu apgabala, deputāts Ranics Šupanovskis - Rīgas ražošanas apvienības Radiotehnika ģenerāldirektora vietnieks, Ilmārs Bišers - PSRS tautas deputāts. Tādi priekšlikumi ir ienākuši.
Lūdzu, kādi vēl ir jūsu priekšlikumi jeb papildinājumi, jeb iebildes pret atsevišķām kandidatūrām? Jo tas mums jālemj tagad uz vietas, pie jums nav šādi projekti. Izskanēja priekšlikums vēl ieslēgt komisijā profesoru Plotnieku.
Vēl kādi priekšlikumi? Iebildes nav pret šeit izteiktajiem priekšlikumiem? Par atsevišķām kandidatūrām. Lūdzu. Biedri Vagri, jūsu kandidatūru šeit iesnieguši tāpēc, ka jūs esat Konstitūcijas komisijas priekšsēdētājs. Tāpēc, ja kādam ir iebildes pašam pret darbošanos šajā komisijā, tas neizslēdz iespēju viņam to pateikt. Nav iebildes. Un arī citi priekšlikumi nav. Tātad sarakstam pievienojam profesoru Plotnieku. Jums bija, bet lūdzu pie mikrofona, lai jūs dzird.
No zāles. Man būtu priekšlikums vēl komisijas darbā ieslēgt tādus deputātus kā biedru Barkānu, Īvānu un Vanagu.
Priekšsēdētājs. Priekšlikumi ir jāapspriež. Biedrs Vanags ir PSRS tautas deputāts un arī Īvāns ir PSRS tautas deputāts. J.Barkāns ir Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts. Protams, profesors Plotnieks arī nav Augstākās Padomes deputāts. Bet mēs šeit izvēlamies pēc tāda principa, ka mūsu Konstitūcijas komisijā mēs arī aicinām darboties profesionālus juristus, kuri nav deputāti. Tāpēc mēs varam nobalsot par principu, ka mēs vispār izslēdzam iespēju komisijā iekļaut PSRS tautas deputātus. Par cik rodas pretenzijas, lai mēs velti nediskutētu, es domāju, šādos gadījumos mums operatīvi jānobalso.
Tātad kas par to, lai šīs komisijas sastāvā iekļautu arī PSRS tautas deputātus jeb profesionālus juristus, kuri nav Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti. Tātad, lūdzu balsot, kas par šo priekšlikumu. Atļaujiet man tomēr lūgt jūs nolaist kartītes. Ja balsu vairākums un līdz ar to attieksme ir izteikta, tas nav lēmums, es domāju, tā ir attieksme, tāpēc var neskaitīt. Tātad pēc mūsu principa varam iekļaut.
Tagad, lūdzu, kādas ir jūsu piezīmes par izteiktiem priekšlikumiem. Vēl izteica priekšlikumus par Vanaga, Īvāna un Barkāna iekļaušanu komisijā. Ziniet, varbūt šos biedrus iekļausim un tad pavilksim svītru. Jo mums visiem būs iespējas izteikt savu attieksmi pret jebkuru materiālu, kurš šeit tiks izskatīts. Jo lielāka komisija, jo būs grūtāk strādāt. Jo sāksies balsošana, balsu skaitīšanas un nevis precīzi formulējumi.
Vai balsosim par katru atsevišķi jeb kopumā? Lūdzu, kas par? Ziniet, balsu vairākums, lūdzu, nolaidiet. Kas, lūdzu, pret? Nav. Katrā ziņā nav redzams. Kas, lūdzu, atturas?
Tātad redakcijas komisija ir apstiprināta un lūdzam šo komisiju uzsākt darbu.
Tagad par biedra Soboļeva priekšlikumu arī izveidot komisiju, kura varētu iepazīties ar tiem materiāliem, kurus Ministru Padome mums ziņos par situāciju mūsu republikas iedzīvotāju apgādē ar pārtiku. Acīmredzot, šeit nevar nozīmēt vienkārši komisiju, vienu pastāvīgo komisiju, šeit varētu būt dažādu komisiju pārstāvji. Kā, lūdzu? Izteikts priekšlikums, ka varētu iztikt bez komisijas. Mums ziņotu un mēs varētu vērtēt šo ziņojumu visi kopā. Un ja pēc šī ziņojuma būs vajadzīga komisija, tad to mēs arī nodibināsim. Kas, lūdzu, par tādu priekšlikumu, lūdzu balsot. Paldies, arī balsu vairākums.
Biedri Soboļev, ir pieņemts lēmums noklausīties biedra Čepāņa ziņojumu. Ja ziņojuma sakarā būs nepieciešama komisija, mēs nekavējoties to izveidosim.
V.Soboļevs. Es domāju, ka šī komisija pastrādātu konkrēti. Pārbaudīt, kurā vietā kas trūkst, nepietiek.
Priekšsēdētājs. Tātad, mūsu priekšlikumi saskan ar pieņemto lēmumu.
Varbūt rīkosimies sekojoši. Tā kā mēs darba kārtību esam apstiprinājuši, mums visi jautājumi, kas saistīti ar darba kārtību, ir izsmelti. Tad varbūt parunāsim par darba gaitu. Es gan ieminējos par vecāko padomes priekšlikumu. Bet tagad, lūdzu, ļoti konkrēti. Rīta sēdi noturēt no 10-iem līdz 14-iem. Pusdienas pārtraukums viena stunda. Vakara sēdi sākt pulksten 15-os un strādāt līdz pulksten 19-iem.
Rīt sēdi sākt pulksten 9-os. Pusdienas pārtraukums tāpat no 14-iem līdz 15-iem. Un vakarā sēdi beigt pulksten 19-os.
Vai šai sakarā jums ir kādi jautājumi? Nav. Kas attiecas uz dienas kārtības otro un trešo jautājumu par valsts plānu un valsts budžetu, tad kā vienmēr tos vajadzētu izskatīt vienlaikus.
Būtu jādzird arī jūsu attieksme pret vecāko padomes ieteikumu jau šovakar noklausīties komisijas ziņojumu, kurā būs apkopoti visi priekšlikumi, kuri ir saņemti par 6. panta izmaiņām, lai mēs viņus varam pavairot un izteikt savu attieksmi, kā tālāk rīkoties un darboties.
Vai jūs neiebilstat, ka komisiju mēs noklausīsimies šodienas vakara sēdes beigās un nevis tad, kad mēs izskatīsim 28. jautājumu? Nē. Varbūt vēl ir kādi jautājumi vai precizējumi?
Tad nobalsosim par darba gaitu kopumā. Kas par? Paldies. Ar balsu vairākumu ir pieņemta. Tomēr kas ir pret? Un kas atturas? Mani kolēģi man saka priekšā par to, ka es esmu tomēr aizmirsis izteikt vienu vecāko padomes vēlējumu jeb ierosinājumu. Es ļoti atvainojos.
Runa ir par to, ka lūgt runātājus debatēs runāt piecas minūtes. Kā jūs vērtējat šādu vecāko padomes priekšlikumu? Pie tam varbūt tomēr ņemsim vērā to, ka tas neizslēdz gadījumu, kad, ja piecas minūtes ir beigušās un deputāts uzstāj uz to, ka viņam tomēr vajadzīgs laiks, lai savus argumentus izklāstītu, ka katrā atsevišķā gadījumā mēs par to varēsim lemt atsevišķi. Bet kopumā tomēr centīsimies pieturēties pie mūsu lēmuma, ka debatēs runājam piecas minūtes. Vai varam par tādu balsot?
Tad, kas par, lūdzu, paceliet balsošanas kartītes. Kas pret? Nav. Un kas atturas? Nav. Es domāju, ka patreiz mēs varētu pārkāpt mūsu reglamentu par piecām minūtēm un paziņot pārtraukumu uz 30 minūtēm, bet rēķināties ar 20, jo vajag laiku, kamēr ienāk un sasēžas zālē. Tam ir vajadzīgas vismaz 10 minūtes. Sestā panta redakcijas komisiju lūdzu sapulcēties Augstākās Padomes Prezidija sēžu zālē.
Priekšsēdētājs. Turpinām sesijas darbu.
Mums tomēr vēl jāizskata viens īss, organizatorisks jautājums, kurš ir ļoti būtisks. Mums tāpat kā iepriekšējā sesijā sūta iesniegumus, vēstules, par kurām mums būtu jāizlemj, jo tās ir adresētas sesijai. Tāpēc mums tomēr ir vajadzīgs sekretariāts. Ja nu mūsu biedri piekristu, mēs vēlreiz nosauktu sekojošus uzvārdus, jo mazliet pieredzei ir jābūt darbā ar šiem iesniegumiem un priekšlikumiem. Tātad ir priekšlikums ievēlēt sekretariātā deputātus: Voldemāru Akmentiņu, Jāni Kalēju un Irēnu Reimani. Ja nu viņi neatsakās, varētu turpināt darbu, tad tas būtu lietai par labu. Ja jums nav iebildumu un nav citu priekšlikumu. Nav. Ja arī jūs piekrītat, tad lūdzam jūs darboties.
Biedri deputāti, sāksim izskatīt pirmo darba kārtības jautājumu: Par grozījumiem un papildinājumiem republikas Augstākās Padomes reglamentā.
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs ir izveidojis komisiju priekšlikumu sagatavošanai jauna Latvijas PSR Augstākās Padomes reglamenta izstrādāšanai. Acīmredzot būs pareizi, ja reglamentu pieņems jaunā sasaukuma Augstākā Padome. Taču tagad, lai šā sasaukuma Augstākā Padome atlikušajā laika periodā varētu veikt likumdošanas darbu, reglaments ir jāsaskaņo ar Latvijas PSR Konstitūciju, jo mēs pagājušajā sesijā Konstitūcijā grozījām un papildinājām dažus pantus, bet reglamentā grozījumus neizdarījām. Un sakarā ar to šodien sākam neveiksmīgi savu darbu. No izsniegtā likumprojekta jūs redzat, ka reglamenta panti tagad ir saskaņoti ar Konstitūciju. Bez tam gribam vērst jūsu uzmanību uz to, ka ir paredzēts, ka katrs iesniegtais likumprojekts un likumdošanas priekšlikums ir jāizskata Augstākās Padomes pastāvīgajās komisijās un tikai pēc tam to izskata Augstākā Padome. Bet likums par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā var tikt pieņemts tikai tad, ja šie grozījumi un papildinājumi Konstitūcijā ir bijuši nodoti tautas apspriešanai.
Ir vēl arī citas detaļas šeit projektā, bet galvenā doma ir šais divos konceptuālos formulējumos. Tāpēc mums ir jāizsaka sava attieksme principā un jāpieņem likums par šiem grozījumiem un papildinājumiem reglamentā. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi.
Ja mēs pieņemam šos grozījumus, kad viņi stājas spēkā? Biedri Krūmiņ, lūdzu atbildēt!
A.Krūmiņš. Cienījamie deputāti! Ja tiktu pieņemts likumprojekts par grozījumiem Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes reglamentā šādā redakcijā, tad šis likuma projekts stājas spēkā desmit dienas pēc publikācijas laikrakstos Cīņa un Sovetskaja Latvija. Lai gan republikas Augstākā Padome var noteikt arī citu šī likuma spēkā stāšanos vai papildināt šo likuma projektu ar desmito pantu, nosakot, ka likums stājas spēkā vai nu ar noteiktu termiņu, vai arī nosakot, ka likums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi. Parastā kārtībā, tā kā šeit ir projektā stājas spēkā desmit dienas pēc publikācijas.
Priekšsēdētājs. Tas ir paskaidrojums sakarā ar to, ka šeit tika uzdots jautājums. Varbūt lemsim tādā veidā, vai no likumdošanas ierosinājumu komisijas ir kādas iebildes vai kādi citi priekšlikumi. Balstīsimies tomēr uz mūsu komisijām, kas strādā un nupat jau jāsāk viņām strādāt pastāvīgi. Jo patstāvīgi jau viņi strādā visu laiku. Bet varbūt tomēr ir kādas iebildes? Nav. Mēs varam tad balsot kopumā par šiem labojumiem? Lūdzu.
M.Rukmane. Biedrs Zemrībo teica attiecībā par Konstitūcijas labojumiem 98. pantā. Šeit tas nav šajā reglamentā, vai tas nav nepieciešams, ja es pareizi saprotu? Mums ir tikai par likuma pieņemšanu, bet par lēmuma pieņemšanu, to, ko izdarījāt pagājušajā sesijā 98. pantā?
Priekšsēdētājs. Es domāju, ka šinī lapaspusē tas ir. Latvijas PSR... (es lasīšu pēdējo rindkopu). Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmumu pieņem, ja par tiem balsojuši klātesošo Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu vairākums.
Vēl ir kādi jautājumi? Nav. Neviens neuzstāj, lai balsotu par katru grozījumu atsevišķi. Te gan rodas tāds moments, ka, tādā veidā nobalsojot, mēs varam nonākt pretrunā ar Konstitūciju, kuru mēs jau esam izmainījuši. Tāpēc balsosim kopumā. Lūdzu, kas par? Tā kā balsu vairākums, tad neskaitīsim. Kas pret? Nav. Atturas? Nav. Tātad, likums tiek pieņemts.
Biedri deputāti! Izskatīsim jautājumu par Latvijas PSR ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības 1990. gada valsts plānu un par Latvijas PSR 1990. gada valsts budžetu.
Vārds referāta nolasīšanai Miervaldim Ramānam.
M.Ramāns (Liepājas 121. vēlēšanu apgabals).
Cienījamie deputāti! Izpildot Latvijas PSR Augstākās Padomes trīspadsmitās sesijas lēmumu, ar kuru pēc Latvijas PSR ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības 1990. gada valsts plāna projekta izskatīšanas un pieņemšanas pirmajā lasījumā tika uzdots, ņemot vērā pieminētajā sesijā izteiktās piezīmes un priekšlikumus, turpināt darbu pie plāna sagatavošanas, ziņoju par veiktā darba gala rezultātiem. Izskatot un apspriežot plāna projektu Augstākās Padomes trīspadsmitajā sesijā, komisijas savā ziņojumā un deputāti savās runās izteica piezīmes un priekšlikumus, kurus pamatā var apkopot divos lielos blokos. Rast labāku risinājumu jautājumos, kuri saistīti ar kapitālo celtniecību, un jautājumos, kuri saistīti ar preču nodrošināšanu tirdzniecībai. Tā, piemēram, deputāti Terehovs, Geiba, Krols, Golubevs Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes priekšsēdētājs Siliņš ieteic palielināt kapitālieguldījumu apjomus celtniecības industrijas un būvmateriālu bāzes attīstībai sociālās infrastruktūras celtnēm, deputāti Terehovs un Geiba, kā arī eksperts Janovs runāja par tautas patēriņa preču ražošanas un pārdošanas palielināšanu. Deputāts Špoģis un eksperts Porietis akcentēja ekoloģiskās problēmas. Ziņoju, ka trīspadsmitās un šīsdienas četrpadsmitās sesijas starplaikā ar aktīvu Augstākās Padomes deputātu komisiju līdzdalību gan uz vietas republikā, gan centrā resoros tika veikts attiecīgs darbs, kura rezultātā ir rasts neliels kapitālieguldījumu palielinājums un jauna sadale starp republikas rajoniem, pilsētām un resoriem. Tas atspoguļojas jums izsniegtajos materiālos, tamdēļ īsi gribu atzīmēt tikai, ka plāna projektā stingri nofiksēti tie investīciju apjomi un budžeta asignējumi, asignējumu summas, prasības, par kurām uz 90. gadu izvirzīja Agrorūpnieciskā kompleksa deputātu komisija.
784 miljoni rubļu kapitālieguldījumu, 445 miljoni rubļu celtniecības un montāžas darbu limits un 146 miljoni rubļu budžeta finansējums šiem pasākumiem. Tas dod iespēju ar 1990. gadu izvērst laukos bērnudārzu, bērnudārzu-skolu un dažu citu sociālās infrastruktūras objektu celtniecību par budžeta līdzekļiem. Agrorūpnieciskā komiteja paredz par šiem līdzekļiem iesākt 14 bērnudārzu un 4 bērnudārzu-skolu celtniecību.
Par 6,5 miljoniem rubļu ir palielināts celtniecības un montāžas darbu limits celtniecības industriālās bāzes tālākai attīstībai. Tas dos iespēju turpināt Rīgas un Daugavpils būvmateriālu rūpnīcu un citu nozares objektu celtniecību. Rajona un pilsētas Tautas deputātu padomēm celtniecības un montāžas darbu limiti sakarā ar jauno kārtību ir pieauguši par 61 miljonu rubļu, tai skaitā uz Agrorūpnieciskā kompleksa limita rēķina, lai viņus bez šaubām izmantotu lauksaimniecībā, par 56 miljoniem. Šos limitus Padomes izmanto pēc saviem ieskatiem. Pie tam pilnīgi ir atrisināti visi Jūrmalas Tautas deputātu padomes izvirzītie jautājumi, tādējādi izpildot republikas Ministru Padomes 1988. gada 11. augusta lēmumu par neatliekamiem pasākumiem ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai kūrortpilsētā Jūrmalā.
Nelielie celtniecības un montāžas darbu limitu samazinājumi dažiem rajoniem un pilsētām saistīti ar celtniecības iespēju izmaiņām sesijas starplaikā. Diemžēl nevarējām palielināt celtniecības un montāžas darbu limitu Rīgai, par ko runāja deputāts Terehovs, jo Ministru Padomei nav iespējams kompensēt lielo Vissavienības uzņēmumu līdzdalības naudu samazinājumu 1990. gadā, kas sastāda 15,9 miljonus rubļu. Runājot par ekoloģisko situāciju, jāpiebilst, ka, turpinot darbu, izdevās gandrīz pilnīgi atrisināt visus Dabas aizsardzības deputātu komisijas vēlējumus un priekšlikumus. Ar Dabas aizsardzības komiteju ir saskaņota ekoloģisko investīciju nomenklatūra, un tā šobrīd sastāda kvantitatīvi 46,56 miljonus rubļu, kas ir 1,6 reizes vairāk nekā šajā 1989. gadā un, kapitālieguldījumi kopapjomā sastāda 2,7 procentus. Tai skaitā pilnīgi ir apmierināts attiecīgi Dabas aizsardzības komitejas pieprasījums pēc investīcijām un budžeta asignējumiem pašas komitejas vajadzībām. Ir palielinājušies arī daži preču resursi tirdzniecībai. Lielāki būs kafijas un tējas resursi, pēc papildus izdalītiem fondiem vairāk kā šogad. Vairāk tirdzniecības tīklam tiks piegādāti zivju konservi, arī bērnu uzturs būs nedaudz vairāk kā šogad. Kas attiecas uz ļoti svarīgo lopkopības produkciju: gaļu, pienu un to produktiem, kā tas izriet no jums izsniegtā likuma projekta, to tirgus fondu lielumi ir noteikti attiecīgi 170 tūkstoši tonnas gaļai un tās izstrādājumiem, miljons divi simti tūkstoši tonnu pienam un tā produktiem. Nedaudz virs šī gada līmeņa.
Tā kā PSRS Ministru Padome un PSRS Valsts Plāna komiteja vēl joprojām maina koncentrētās lopbarības piegādes republikai, tad attiecīgi ekvivalenti mainās arī šo produktu piegāde Vissavienības fondā. Kā tas arī atzīmēts jums izdotā likuma projektā. Šajā sakarā ziņoju, ka centra resori sāk ieņemt ļoti kareivīgu un nepamatotu pozīciju. Proti, izsakot draudus republikai, ja netiks pildīti viņu noteiktie lopkopības produktu piegādes plāni, tad tiks samazināta citu, pirmām kārtām, importa preču piegāde republikai. Šajā draudā viennozīmīgi izpaužas, ka disciplīna ir obligāta perifērijai, bet absolūti nav jāievēro centram. To es saku tādēļ, ka šajā 1989. gadā no centra neesam saņēmuši veselu virkni attiecīgi izdalīto preču, kuru fondi tādējādi nav realizēti. Šajā sakarā mums priekšā vēl nopietna saruna ar attiecīgiem PSRS resoriem. Uz centra resoru telegrammu Ministru Padome ir nosūtījusi attiecīgi argumentētu atbildi. Šajā sakarā jums ir izdalīts lēmuma projekts par attieksmi pret PSRS Ministru Padomes 1989. gada 14. novembra lēmumu par PSRS ekonomiskās un sociālās attīstības 1990. gada valsts plānu, kā pretrunā esošu ar 1989. gada 27. jūlijā pieņemto Latvijas PSR likumu par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību, jo netiek nodrošināta valsts pasūtījumu sabalansētība ar materiālu un izejvielu resursiem. Ar lopbarības graudiem, ja runājam par piegādēm par 239 tūkstošiem tonnu, kaut gan šis cipars, kā jau teicu, mainās. Ar izejvielām un materiāliem mēbeļu ražošanai par 118 miljoniem rubļu, galvenokārt importa materiāliem, kuru piegādes nav nokārtotas, tāpat ar materiāliem un izejvielu resursiem vieglās rūpniecības preču ražošanai, kura patreiz svārstās robežās līdz pat 38 procentiem. Tai skaitā nav iedalītas izejvielas 15 miljonu kvadrātmetru linu auduma ražošanai.
Ziņojot par rūpniecības preču tirgus resursu izmaiņām, varu teikt, ka šie resursi ir palielinājušies mēbelēm, zeķēm, ādas galantērijai, vairāk paredzēts saņemt televizorus, radio aparātus, veļas mazgājamās mašīnas, putekļu sūcējus, citas ilglietošanas preces. Tādējādi, pie iepriekšējā sesijā aprēķina kārtībā noteiktā tirdzniecības apgrozījumu plāna 5 miljardi un 555 miljoni rubļu, šodien praktiski šis apjoms ir nodrošināts ar attiecīgiem preču resursiem. Taču Tirdzniecības ministrijai kopā ar rūpniecības uzņēmumiem jāturpina darbs pie preču resursu sortimenta saskaņošanas un līgumu galīgas noslēgšanas. Pamatojoties gan uz valsts pasūtījumu, gan apstiprinātiem uzdevumiem, visiem mums kopīgi jāmeklē iespēja tālākai preču resursu palielināšanai, jo veikalu plaukti ir pustukši un pieprasījums tālu nav apmierināts.
Bez šīm manis minētajām izmaiņām gan investīciju apjomos, gan sadalījumā, gan preču resursos 1990. gada plāna projektā vēl notikušas citas izmaiņas. Šeit vietā atbildēt uz deputāta Petera jautājumu par konversiju Latvijā. Jā, konversija sākas arī pie mums. Dažādas republikā izvietotās Aizsardzības ministrijas rūpnīcas uzsāk tautas patēriņa preču ražošanu 1990. gadā, sasniedzot 10 miljonus rubļu. Arī Komutatorā to ražošana pieaug par 2 miljoniem rubļu, bet tie ir tikai pirmie soļi. Deputāti Poļanskis un Eizāns pacēla ļoti aktuālu resursu ekonomikas jautājumu, kurā ļoti grēkojam. Šajā jomā 1990. gadā paredzēts, salīdzinot ar šo gadu, samazināt melno velmējumu patēriņu uz vienu miljonu rubļu saražotās produkcijas mašīnbūvei un metālapstrādei par gandrīz 5 procentiem, kokmateriālu par 7,3 procentiem, elektroenerģijas izlietojumu par 2 procentiem, auto benzīna, dīzeļdegvielas patēriņu par 3,8 procentiem, tāpat citu materiālu patēriņu. 1990. gadā materiālu ekonomijai būs sevišķa nozīme, jo, realizējot pakāpenisku pāreju uz vairumtirdzniecību, samazinās centralizēti plānojamo un sadalāmo materiālu daudzums. Tā, piemēram, izdalītie būvmateriālu resursi segs 85-90 procentu vajadzības. Lai rūpētos par trūkstošo būvmateriālu sagādi, Ministru Padome ir uzdevusi Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejai radīt šim uzdevumam speciālu starpniecības dienestu.
Biedri deputāti! Sesijas starplaikā PSRS Augstākā Padome pieņēma svarīgu PSRS likumu Par Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR ekonomisko patstāvību. Šajā likumā vairāki ļoti svarīgi bloki, kuri saistīti gan ar savstarpējo dažādo resursu piegādi un līgumattiecību izveidošanu, gan kredīta un finansu attiecībām, gan pastāvīgu ārējo ekonomisko sakaru nodibināšanu un risināšanu. Likuma realizācijai kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas speciālistiem ir sagatavots attiecīgs PSRS Ministru Padomes lēmuma projekts, kurā rod risinājumu visi likuma gan pretrunīgie, gan dažādi tulkojamie punkti. Diemžēl šobrīd šis lēmums vēl nav pieņemts un par tā attiecīgiem punktiem notiek karstas diskusijas, jo PSRS resori neparko negrib nodot tā vai cita jautājuma risināšanu ekonomiski patstāvīgai republikai. Negrib šķirties no sava varas monopola. Jāsaka, ka šeit atkāpju nav, jo pretējā gadījumā mūsu ekonomiskā patstāvība būs stipri nosacīta.
Periodā starp divām sesijām, apspriežot šo likuma projektu, deputāti izteica priekšlikumu 1990. gada plāna projektu papildināt ar jaunu sadaļu, kas veltīta šī likuma realizācijai. Zināmā mērā tas papildinātu arī visu iepriekšējo dokumentu kopu, kuri bija veltīti Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmuma par Latvijas PSR pāreju uz ekonomisko patstāvību realizācijai. Šāda jauna 1990. gada plāna projekta sadaļa ir sagatavota un ietver sevī virkni neatliekamu pasākumu.
Nobeigumā ir jāatgriežas pie gaidāmiem republikas ekonomiskās un sociālās attīstības 1989. gada plāna izpildes rezultātiem, kuri diemžēl, kā to jau daudzkārt esam atzīmējuši, nav iepriecinoši. Gan rūpniecībā, gan lauksaimniecībā, gan celtniecībā daudzi uzdevumi paliks neizpildīti un, galvenais, pēdējo četru piecu mēnešu laikā šajās nozarēs attiecīgos ražošanas rādītājos bija novērojamas lejupslīdošas tendences. Tā, piemēram, vēl augustā līgumsaistību neizpilde rūpniecībā sastādīja 42 miljonus rubļu, bet novembrī tā ir sasniegusi jau 86 miljonus rubļu. Samazinājusies arī lopbarības produkcijas ražošana un iepirkums. Gaļas un tās izstrādājumu ražošanas atpalicība sabiedriskā sektorā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošu periodu no 21,6 tūkstošiem astoņos mēnešos palielinājusies līdz 23 tūkstošiem tonnu vienpadsmit mēnešos. Bet piena un tā produktu ražošanas samazinājums arī sabiedriskajā sektorā pieaudzis tai pašā laikā no 10,5 tūkstošiem līdz 11,3 tūkstošiem tonnu. Vēl sliktāki rādītāji celtniecības jomā, tur pusgada līgumdarbu apjoms bija 1988. gada līmenī, bet šā gada vienpadsmit mēnešos tas, salīdzinājumā ar atbilstošu iepriekšējā gada periodu, samazinājies par 20 miljoniem rubļu.
Kā jūs saprotat, tad šīs negatīvās tendences mūsu darbā varētu analizēt krietni plašāk, bet tas nav šī brīža uzdevums. Gribu piebilst tikai, ka ražošanai nepieciešamie materiālie resursi pamatā bija pietiekami, tāpat pietiekošā daudzumā bija arī darba rokas. Tātad pasliktinājusies darba disciplīna, kā to redzam arī no attiecīgajām statistikas atskaitēm. Es teikto akcentēju jau republikas ekonomiskās patstāvības gaismā. Ja tādā veidā, kā strādājām šā gada otrajā pusgadā, turpināsim arī darbu nākošajā gadā, tad, bez šaubām, atdeves no jaunā sociāli ekonomiskā modeļa nebūs. Mēs būsim diskreditējuši pašu ekonomiskās patstāvības ideju. To nekādi nedrīkst pieļaut, jo daudzie nedraugi to tikai gaida.
Šajā sakarā ar sāpi gribu runāt arī par tiem darba kolektīviem gan rūpniecībā, gan lauksaimniecībā, gan celtniecībā, kuri bez objektīviem iemesliem 1990. gadā sev sprauž samazinātus darba uzdevumus. Dažiem uzņēmumiem nav vēlēšanās ļoti vajadzīgu produkciju, kā metāla velmējumus, cementu, utt. vairāk nodot republikas vitālajām vajadzībām. Sekas tam - mazāk preču un ienākumu republikā kopumā, mazāk iespēju finansēt neatliekamus sociālus pasākumus. Mums visiem ir jārod iekšēji spēki, lai izmainītu savu attieksmi pret darbu, pret nosprausto uzdevumu risināšanu, tas jādara arī patreiz, kaut arī nav vēl pieņemts manis pieminētais PSRS Ministru Padomes lēmuma projekts par kārtību, kādā stājās spēkā PSRS likums Par Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR ekonomisko patstāvību. Visas iespējas tam ir, vajadzīgs mērķtiecīgs, atbildīgs radošs darbs, darbs suverēnai un vienotai Latvijai.
Priekšsēdētājs. Paldies. Ir priekšlikums jautājumus uzdot rakstiskā veidā, lai varētu sagatavoties atbildēm. Tagad priekšlikums dot vārdu Jānim Blektem. Vai deputāti neiebilst?
Vārds Latvijas PSR finansu ministram deputātam Jānim Blektem ziņojuma nolasīšanai par Latvijas PSR 1990. gada valsts budžetu.
J.Blekte (Jēkabpils 197. vēlēšanu apgabals).
Godājamie biedri deputāti! Latvijas PSR 11. sasaukuma Augstākās Padomes 13. sesijā izskatītais republikas nākošā gada valsts budžeta projekts galvenos virzienos ir atzīts un atbalstīts. Gribu vēlreiz atgādināt, ka nākošā gada republikas budžets sastādīts saspringti. Ir plānots, ka izdevumi pārsniegs ieņēmumus gandrīz par 157 miljoniem rubļu. Apspriežot budžeta projektu, Latvijas PSR Augstākās Padomes komisijās tika izskatīti ministriju, resoru, vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomiteju iesniegumi un piezīmes.
Latvijas PSR Augstākās Padomes Plāna un budžeta komisija nolēma iespēju republikas budžetā esošo finansu resursu robežās piešķirt papildu asignējumus. Tomēr pilnā apmērā apmierināt prasības nebija iespējams, jo esošie līdzekļi ir ierobežoti. Tika noraidīti tādu vietējo padomju izpildkomiteju iesniegumi, kas neizmanto tām piešķirtās tiesības sociālās infrastruktūras jautājumu risināšanai piesaistīt uzņēmumu līdzekļus. Bez tam tika ņemts vērā arī tas, kā izmantoti šogad izdalītie līdzekļi, jo bezdarbība un neizveicība izsauc ne tikai nevajadzīgu ekonomiju, bet vēlētāju norādījumu neizpildi. Līdz ar to netiek apmierinātas arī iedzīvotāju vajadzības. Republikas Augstākās Padomes Plāna un budžeta un citas pastāvīgās komisijas ierosināja ministrijām un resoriem papildus sadalīt 1,6 miljonus rubļu un rajonu un pilsētu budžetiem 3,7 miljonus rubļu. Pagājušajā sesijā iesniegtajos materiālos par budžeta projektu ir attiecīgie pielikumi. Republikas Ministru Padome atbalstīja šos priekšlikumus, un tie budžeta projektā ir iekļauti.
Saskaņā ar 13. sesijas pieņemto lēmumu republikas Valsts plāna komiteja pārdalīja valsts centralizēto kapitālieguldījumu apjomus. Pamatojoties uz šiem precizējumiem, kurus Valsts plāna komiteja pēc stāvokļa uz 1989. gada 29. novembri paziņojusi ministrijām, resoriem, vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejām un Finansu ministrijai, izmainīti starp ministrijām, resoriem un vietējām padomēm sadalāmie budžeta asignējumi, kas paredzēti kapitālieguldījumu finansēšanai. Sakarā ar to, ka valsts kapitālieguldījumu apjomu precizēšana līdz šim brīdim vēl nav nobeigta, republikas budžets tiks attiecīgi izmainīts izpildes gaitā, jo tas neizsauks budžeta kopapjoma izmaiņu.
Precizētas arī summas, kuras plānotas iemaksāt budžetā saskaņā ar noteikto kārtību par darba apmaksai novirzīto līdzekļu pieauguma nodokļu aprēķināšanai, kā arī sakarā ar to, ka, sākot ar nākošo gadu, ievesta maksa par pārvaldes aparāta darba resursiem. Šo izmaiņu, kā arī kapitālieguldījumu limitu pārskatīšanas rezultātā, vietējo Tautas deputātu padomju budžetu kopapjoms ir samazinājies par 7,2 miljoniem rubļu. Attiecīgi precizēti arī atskaitījumu apmēri vietējos budžetos no regulējošiem ieņēmumiem. Ņemot vērā augstākminētās izmaiņas, 1990. gada valsts budžets tiek iesniegts apstiprināšanai ieņēmumos 3 miljardu 92 miljonu 142 tūkstošu rubļu kopsummā un izdevumos 3 miljardu 249 miljonu 12 tūkstošu rubļu kopsummā.
Biedri deputāti! Republikas Augstākās Padomes un valdības uzdevumā Finansu ministrija ir sagatavojusi un sniegusi atbildes un paskaidrojumus deputātiem, kas pagājušajā sesijā piedalījās nākošā gada budžeta projekta apspriešanā, kā arī uz vairākiem deputātu pieprasījumiem un atsevišķu pilsoņu un kolektīvu vēstulēm. Konkrēti rakstiski atbildes aizsūtītas biedram Dubram, Terehovam, Jundzim, Cīrulim un citiem. Daļa priekšlikumu tiks īstenota budžeta izpildes darba gaitā.
Kas attiecas uz Plāna un budžeta komisijas priekšsēdētāja deputāta Blohina referātā skarto jautājumu par to, ka ar ekonomisko metožu palīdzību ir jāpanāk nepieciešamais līdzsvars starp darba ražīguma un darba algas pieaugumu tempiem, tad jāatzīmē, ka viena no šīm svirām būs lēmums par valsts uzņēmumu un apvienību darba apmaksas fonda aplikšanu ar nodokļiem, ko pieņēmusi PSRS Augstākā Padome. Saskaņā ar šo lēmumu par darba apmaksai novirzīto līdzekļu pieaugumu virs 30 procentiem, budžetā jāiemaksā nodoklis uz darba apmaksas fonda līdzekļu rēķina, saskaņā ar likmju skalu no 1 - 3 rubļiem par katru pieauguma rubli.
Minētā lēmuma darbība sākusies šā gada 1. oktobrī. Tas tika pieņemts valstī esošā smagā finansiālā stāvokļa, vēl nepieredzētus apmērus sasniegušās inflācijas, tautas patēriņa preču trūkuma dēļ, kā arī sakarā ar to, ka uzņēmumi, apvienības un organizācijas pārkāpj attiecīgus darba ražīguma un darba algas pieauguma tempus. Tikai mūsu republikā laika posmā no šā gada janvāra līdz septembrim attiecība starp vidējās darba algas un darba ražīguma pieaugumu bija 1,68.
Īpaši gribētu pakavēties pie problēmām, kuras izteica PSRS tautas deputāts Geiba. Tas ir par banku kredītu parādu norakstīšanu kolhoziem un padomju saimniecībām.
Visi kolhozu un padomju saimniecību pagarinātie ilgtermiņa un īstermiņa banku aizdevumu parādi šā gada sākumā bija 796 miljoni rubļu. Lai radītu labvēlīgus ekonomiskos apstākļus nomas kolektīvu, zemnieku saimniecību un kooperatīvu, kā arī uz kolhozu un padomju saimniecību lauksaimniecības uzņēmumu zemju un īpaši uz bāzes veidoto uzņēmumu un organizāciju lauku palīgsaimniecību un lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādi uzņēmumu organizēšanai un darbam PSRS likumā Par PSRS 1990. gada valsts budžetu paredzēts, ka šo kolhozu un padomju saimniecību un uzņēmumu PSRS banku pagarināto ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumu parādi ir jānoraksta, ieskaitot arī attiecīgu līdzdalību uzņēmumu daļējā nomā, palielinot par minētām summām valsts iekšējo parādu.
PSRS Finansu ministrija, PSRS Ministru Padomes Pārtikas un iepirkuma valsts komiteja un PSRS Agrorūpnieciskā banka šā gada decembrī ir noteikušas kārtību, kādā kolhoziem un padomju saimniecībām un citiem uzņēmumiem un organizācijām norakstāmi PSRS banku aizdevuma parādi. Saskaņā ar šo kārtību uz nomas attiecībām pārgājušo uzņēmumu bankas aizdevumu parādu norakstīšana notiks stingri atbilstoši PSRS un savienoto republiku likumdošanas pantiem par nomu, ja nomas līgumi ir noslēgti uz laiku ne mazāku par 5 gadiem. Ja nomas līgums tiek pārtraukts pirms noteikta termiņa iestāšanās, parāds tiek atjaunots uzņēmuma aizdevuma rēķinos, aprēķinot par atjaunotiem aizdevumiem attiecīgus procentus. Norakstāmi ir ar PSRS valdības attiecīgiem lēmumiem pagarinātie banku aizdevumi, un norakstīšana notiek pakāpeniski līdz ar zemes un uzņēmuma īpašuma nodošanu nomā.
Nododot zemi un īpašumu zemnieku saimniecībām, pagarinātie banku aizdevumu parādi proporcionāli nodotās zemes daudzumam no uzņēmumiem tiek norakstīti.
Jautājumā par īpašuma vērtības kompensāciju pilsoņiem, kuru izsūtīšana administratīvā kārtībā ārpus Latvijas PSR robežām atzīta par nepamatotu, republikas Ministru Padome apstiprinājusi nolikumu, kurā paredzēts, ka rajonu un pilsētu izpildkomitejas, izskatot iesniegumus par īpašuma atdošanu, uzliek uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, kas bez atlīdzības pieņēmušas būves un citu īpašumu, to atdot natūrā, neprasot no saņēmēja izdevumu atlīdzību par glabāšanu un uzturēšanu. Ja nav iespējams to atdot natūrā, tad uzdot atlīdzināt tā vērtību. Ja īpašums ir realizēts un ieņēmumi ieskaitīti budžetā, izpildkomitejas uzdod finansu nodaļām izmaksāt atdodamā īpašuma vērtības kompensāciju vai atlīdzību no attiecīgā budžeta līdzekļu rēķina. Uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm bez atlīdzības nodotās ēkas, kas meliorācijas rezultātā ir nojauktas, atmaksājamas uz republikas valsts agrorūpnieciskās komitejas zemes nosusināšanai izdalīto budžeta asignējumu rēķina.
Pamatojoties uz Latvijas PSR Augstākās Padomes šā gada jūnijā pieņemto lēmumu, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs iesniedza PSRS Ministru Padomei prasību no Vissavienības budžeta piešķirt līdzekļus, kas nepieciešami reabilitēto pilsoņu konfiscētā īpašuma vērtības atlīdzināšanai. Tā kā atbilde uz šo pieprasījumu nav saņemta, republikas Augstākā Padome decembrī atkārtoti aizsūtīja vēstuli PSRS Augstākās Padomes Prezidijam ar lūgumu pieņemt lēmumu par pilsoņu, kuru izsūtīšana administratīvā kārtā ārpus Latvijas PSR teritorijas atzīta par nelikumīgu, konfiscētā īpašuma vērtības atlīdzināšanu veikt uz Vissavienības budžeta līdzekļu rēķina.
Pēc republikas Finansu ministrijas domām atsevišķos īpaši kritiskos gadījumos saimniecības var risināt īpašuma vērtības kompensācijas jautājumus uz ekonomiskās stimulēšanas fondu rēķina. Jo republikas kolhozos un padomju saimniecībās šo fondu atlikumi uz 1989. gada 1. oktobri bija aptuveni 200 miljoni rubļu. Diezgan prāvi finansu resursi ir arī vietējo Tautas deputātu padomju rīcībā. Viņu budžeta līdzekļu atlikumu kopsumma uz šā gada 1. decembri, atskaitot neizmantotos kapitālieguldījumu līdzekļus, pārsniedz 135 miljonus rubļu.
Un pēdējais. Pēc Finansu ministrijas domām, republikā ir daudz sociālu vajadzību, kuru risināšanu nedrīkstētu atlikt. Par pašiem svarīgākiem uzdevumiem mēs uzskatām materiālās palīdzības sniegšanu ģimenēm, kurām ir bērni, algas paaugstināšanu atsevišķām kultūras darbinieku kategorijām, strādājošiem pilsētu aptiekās, atturīga dzīvesveida iedibināšanas republikāniskā fonda izveidošana, lai varētu veikt profilaktisku darbu cīņā ar dzeršanu, toksikomāniju, narkomāniju un smēķēšanu. Šo pasākumu izvešana gadā prasīs aptuveni 60-70 miljonus rubļu. Kā jums ir zināms, budžetā brīvu līdzekļu nav, tādēļ republikas Finansu ministrija ierosināja izskatīt jautājumu par iespēju ievest fiksētās piemaksas pie alkoholisko dzērienu - alus un tabakas izstrādājumu cenām. Republikas Ministru Padomes sēdē šis priekšlikums tika atbalstīts. Par šo jautājumu ir publikācija laikrakstā Cīņa ar lūgumu izteikt savas domas par rakstā skartajām problēmām. Ja republikas iedzīvotāji šo priekšlikumu atbalstīs, tad vienā no tuvākajām sesijām izskatīšanai tiks iesniegti attiecīgo likumdošanas aktu projekti.
Priekšsēdētājs. Kas attiecas uz jautājumiem, rīkosimies tāpat, kā norunājām ar iepriekšējo ziņojumu. Nav iebildes?
Vārds Augstākās Padomes Plāna un budžeta komisijas priekšsēdētājam deputātam Viktoram Blohinam līdzziņojumam.
V.Blohins (Rīgas 148. vēlēšanu apgabals).
Godājamie biedri deputāti! Kā jūs atceraties, republikas Augstākās Padomes trīspadsmitā sesija šā gada novembrī tikai pirmajā lasījumā pieņēma Latvijas PSR ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības valsts plānu un valsts budžetu 1990. gadam. Republikas Ministru Padomei, Valsts plāna komitejai un Finansu ministrijai tika uzdots izstrādāt līdz galam plāna budžeta projektus, ievērojot kritiskās piezīmes un priekšlikumus, kas tika izteikti to apspriešanas gaitā Latvijas PSR Augstākās Padomes komisijās un sesijā, un iesniegt tos vēlreizējai izskatīšanai kārtējā sesijā.
7. decembrī notika Plāna un budžeta komisijas, Rūpniecības, transporta un sakaru komisijas, Tautas patēriņa preču komisijas, Agrorūpnieciskā kompleksa komisijas un Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas kopīga sēde ar citu nozaru komisiju darba grupu piedalīšanos.
Sēdē, kurā piedalījās apmēram 100 deputātu, republikas Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs biedrs M.Ramāns un finansu ministrs biedrs J.Blekte sniedza ziņojumus par grozījumiem plāna un budžeta projektos, kas izdarīti pēc to izskatīšanas republikas Augstākās Padomes trīspadsmitajā sesijā.
Ievērojot komisiju sēdēs un sesijā izteikto deputātu uzskatu, ka pašreizējais būvmateriālu rūpniecības stāvoklis kavē daudzu tautas saimniecības uzdevumu, tai skaitā arī dzīvokļu celtniecības programmas, izpildi un agrorūpnieciskā kompleksa un citu nozaru attīstību, valdība jaunajā plāna variantā paredzējusi par 8,5 miljoniem rubļu palielināt kapitālieguldījumus būvindustrijas bāzes nostiprināšanai. Tas ļauj cerēt, ka turpmāk tiks ražots vairāk būvmateriālu, kas tik ļoti vajadzīgi republikas tautas saimniecībai.
Taču, piešķirot papildlīdzekļus būvmateriālu rūpniecības attīstīšanai, valdība bija spiesta samazināt kapitālieguldījumus citās nozarēs. Piemēram, ražošanas sfērā tie samazināti par 2,5 miljoniem rubļu un neražojošajā sfērā, ieskaitot tirdzniecību un sadzīves pakalpojumus, - par 4 miljoniem rubļu. Arī dzīvokļu celtniecībā kapitālieguldījumi samazināti par 1 miljonu rubļu. Bez pārmaiņām paliek kapitālieguldījumi agrorūpnieciskajā kompleksā, taču tie tiek pārdalīti par labu rajoniem, kas paši izlems, kur un kā tos izlietot. Agrorūpnieciskajā kompleksā gaļas piegāde Vissavienības fondam tiek saistīta ar spēkbarības piegādi republikai.
Nelieli grozījumi izdarīti dažu produkcijas veidu (vilnas dzijas, ādas izstrādājumu un finiera) ražošanas plānu projektā. PSRS Valsts plāna komitejā un Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejā turpina izskatīt jautājumus, kas saistīti ar plānu nodrošināšanu ar materiāli tehniskajiem resursiem.
Arī PSRS Tirdzniecības ministrijā turpinās darbs pārdošanai iedzīvotājiem paredzēto preču, tai skaitā arī importa preču, tirgus fondu palielināšanai. Attiecībā uz vairākām no tām jau izdevies panākt zināmu fondu palielināšanu (tas attiecas uz šūšanas un trikotāžas izstrādājumiem, apaviem, mazgāšanas līdzekļiem un ziepēm, ledusskapjiem, veļas mazgājamām mašīnām un šujmašīnām, putekļu sūcējiem un televizoriem).
Komisijas izskatīja arī projektu, kā paredzēts sadalīt 1990. gadā valūtas līdzekļus 7,1 miljona rubļu apmērā, kas ir Latvijas PSR Ministru Padomes rīcībā. Komisijas piekrita valdības priekšlikumiem atvēlēt 2,8 miljonus rubļu ekoloģisko problēmu risināšanai, tai skaitā 500 tūkstošus rubļu - Ventspilij; 600 tūkstošus rubļu - veselības aizsardzības vajadzībām; 473 tūkstošus rubļu - lauksaimniecībai. Piešķirti valūtas līdzekļi importa iekārtu iegādei, kā arī cīņai pret organizēto noziedzību vajadzīgās tehnikas iepirkšanai.
Republikas Finansu ministrijai izdevies panākt 1990. gada budžeta ieņēmumu daļas palielināšanos par 3 miljoniem 74 tūkstošiem rubļu, un tā tagad sasniedz 3 miljardus 92 miljonus 142 tūkstošus rubļu. Par šiem līdzekļiem palielināta agrokompleksa un dabas aizsardzības pasākumu finansēšana, piešķirti papildu līdzekļi sociālajām un kultūras vajadzībām, konkrēti veselības aizsardzībai un tautas izglītībai.
Budžeta izdevumu daļa veido 3 miljardus 249 miljonus 12 tūkstošus rubļu. Taču palicis bez pārmaiņām Latvijas PSR valsts budžeta deficīta maksimālais apjoms - 156 miljoni 870 tūkstoši rubļu.
Komisijas piekrita iesniegtajiem Latvijas PSR 1990. gada ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības valsts plāna un budžeta projektiem un atbalsta republikas valdības priekšlikumu apstiprināt tos šajā Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijā. Runājot par valdības priekšlikumu apturēt PSRS Ministru Padomes 1989. gada 14. novembra lēmuma Nr. 970 Par PSRS ekonomiskās un sociālās attīstības 1990. gada valsts plānu darbību tajā daļā, kurā apstiprināti Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības rādītāji, kā arī valsts pasūtījums un limiti Latvijas PSR tautas saimniecības nozarēm un virzieniem; jāteic, ka šis jautājums mums tika izvirzīts tikai šodien. Tas nav ne izskatīts, ne apspriests nevienā pastāvīgajā komisijā.
Tāpēc šodien man nav pamata pastāvīgo komisiju vārdā pret to izturēties pozitīvi, jo šīs komisijas man nav devušas šādas pilnvaras.
Te tika skarts arī jautājums par papildu asignējumiem dažādu sociāli ekonomisko pasākumu finansēšanai. Tika izvirzīts jautājums par iespēju nedaudz paaugstināt alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas. Šie Finansu ministrijas priekšlikumi izraisīja lielus strīdus pastāvīgo komisiju deputātu vidū.
Tie deputāti, kas runāja par šo jautājumu, nonāca pie secinājuma, ka akcīzes ieviešana (būtībā cenu paaugstināšana) šiem produkcijas veidiem izraisīs negatīvu reakciju republikas iedzīvotājos, kas to sakarā ar republikas pāreju uz ekonomisko patstāvību uzskatīs par republikas Augstākās Padomes un valdības cenšanos risināt ekonomikā pastāvošās problēmas un samazināt budžeta deficītu uz tautas rēķina. Daudzi pilsoņi to var uzņemt kā valdības vēlēšanos arī turpmāk lāpīt caurumus ekonomikā ar šādiem paņēmieniem.
Tāpēc deputāti ieteica republikas Valsts plāna komitejai un Finansu ministrijai publicēt presē šos priekšlikumus un pamatot to nepieciešamību, konkrēti norādot, kādiem mērķiem un kādos apjomos tiktu izmantota šī pasākuma rezultātā saņemtā nauda. Un vienīgi tad, ja iedzīvotāji atbalstītu šo priekšlikumu, iesniegt to izskatīšanai Augstākajā Padomē.
Priekšsēdētājs. Biedri Blohin, es sapratu no jūsu ziņojuma, ka Ministru Padomes priekšlikumu projektam par PSRS Ministru Padomes lēmuma apturēšanu komisija nav izskatījusi.
V.Blohins. Jā, nav izskatījusi.
Priekšsēdētājs. Arī biedram Blohinam jautājumus un priekšlikumus lūdzu iesniegt rakstiskā veidā.
Debatēs pieteikušies biedri Aldonis Builis un Alfrēds Rubiks. Nav jābrīnās, ka tikai divi, jo mēs izskatām šo jautājumu otrreiz. Mūsu deputāti par šo jautājumu pastāvīgās komisijās ir strādājuši tik intensīvi, kā tas praktiski līdz šim vēl nav bijis. Un tāpēc man liekas, ka ļoti pareizi ir galveno darbu veltīt mūsu pastāvīgajās komisijās. Un tieši šeit attiecīgi jāizsaka savs viedoklis, gan izsakot savas pretenzijas jeb priekšlikumus un galvenokārt balsojot.
Tad ar šo deputātu uzstāšanos arī aprobežosim abu jautājumu apspriešanu. Jūs man, lūdzu, uzrakstiet, kas grib debatēs runāt, lai es varu attiecīgi informēt deputātus. Vārds Aldonim Builim. Nākošais runās Alfrēds Rubiks.
A.Builis (Madonas 248. vēlēšanu apgabals).
Biedri deputāti! Otrajā lasījumā iesniegtais republikas valsts plāna un budžeta projekts 1990. gadam tikai minimāli apmierina tautas izglītības vajadzības. Bet ņemot vērā to, ka pašreizējos apstākļos vairāk līdzekļu izglītībai iedalīt nav iespējams, ierosinu projektus apstiprināt. Gribu vēl izteikt dažus apsvērumus par presē publicēto Augstākās Padomes Prezidija darba grupas priekšlikumu ar 1990. gada 1. septembri atvērt jaunu augstskolu - Rīgas humanitāro institūtu. Līdzekļus institūta atvēršanai 1990. gadā Tautas izglītības ministrija nav ieplānojusi. Ministrijas kolēģija, rektoru padome, zinātnieku savienība un daudzi vadošie speciālisti uzskata šādu priekšlikumu par ekonomiski nepamatotu, neatbilstošu republikas reālajām vajadzībām, finansiālajām un celtniecības jaudu iespējām. Darba grupas projektā paredzētās humanitārās un ekonomikas specialitātes var apgūt esošajās republikas augstskolās, nostiprinot to materiālo bāzi.
Tāpat jaunas augstskolas veidošana pēc mācību valodas principa mūsdienu apstākļos mums šķiet nepieņemama. Kas attiecas uz republikas mācību materiālo bāzi, tad tā ir ļoti neapmierinoša. Par bāzes nostiprināšanu nopietni jādomā turpmākajos gados. Ja to neveiks, jaunu kvalitatīvu kadru sagatavošana nebūs iespējama. Tautas izglītības ministrija ir sagatavojusi dziļāku pamatojumu šajā jautājumā, un es iesniedzu šos priekšlikumus Augstākajā Padomē. Domāju, ka Plāna un budžeta komisijā to vajadzētu ņemt vērā, turpmākajos gados sastādot plānus.
Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds Alfrēdam Rubikam, vairāk man pieteikumu nav.
A.Rubiks (PSRS tautas deputāts).
Cienījamie deputāti! Šogad man bija iespēja divreiz iziet cauri un redzēt, kā rodas plāns jaunajam darba gadam. Te es domāju par to darbu, kas tika veikts PSRS Augstākajā Padomē, kur mēs ļoti plaši, dziļi un pēc iespējas pamatīgi izpētījām un apspriedām visu to, kas tika likts priekšā no PSRS valdības puses. Es, protams, arī dzīvoju līdzi visam tam, kas notika mūsu republikā un pilsētā. Diemžēl mēs nesagaidījām neko jaunu PSRS valdībā, mums nebija arī liela pamata sagaidīt šeit kaut ko jaunu. Tas plāns, ko mēs šodien apspriežam, un tas plāna projekts, kas ir saņemts pilsētai tieši, par to liecina. Neskatoties uz visu to, es kā pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs šoreiz piekrītu, ka šāds plāns mums ir jāpieņem un jāsadarbojas. Bet gribu vērst visu uzmanību, ja man pilsētai iedotu 150 procentus kapitālieguldījumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mēs viņus neapgūtu. Tādēļ es griežos pie saviem kolēģiem, pirmām kārtām laukos, kuriem būs 149 procenti, nedomājiet, ka tie apgūsies paši par sevi. Un lai nebūtu tā, ka, vienam atņemot un otram dodot, nebūs ne vienam, ne otram.
Pilsētā 91 procents, mēs piecietīsim, bet ir divas lietas, kuras pieciest nevar. Tie ir 5 miljoni pilsētas attīrīšanas iekārtām, ja mēs tos piecus miljonus nesaņemam, tad attīrīšanas iekārtas netiks palaistas. Viss tas, ko mēs te runājam, ka esam lieli draugi un lielā cieņā ar ekoloģiju, gribam cīnīties, lai pilsēta un visa apkārtējā vide būtu tīra, būs un paliks tikai tukšas runas. Es saprotu, ka valdībai arī šādu brīvu līdzekļu nav. Tādēļ iesniedzu priekšlikumu un griežos ar lūgumu, lai mūs visi, no kā tas ir atkarīgs, pēc iespējas atbalstītu. Mēs šos 5 miljonus, tā kā esam darījuši līdz šim, sadalīsim proporcionāli rūpnīcām. Es nerunāju par naudu, runāju par to, ka vajadzīgi arī materiālie līdzekļi, kas šo naudu pārvērtīs attīrīšanas iekārtās. Un tādā veidā, runājot ar darba kolektīviem, kuri tagad arī strikti stāv sava likuma ietvaros un cīnās par to, lai katrs rublis, visi tie līdzekļi, kas ir viņu rīcībā, saskaņā ar jauno likumu par darba kolektīvu patstāvību, netiktu vienkārši atņemti.
Es gribu darīt zināmu gan jums, Augstākās Padomes deputātiem, gan visai mūsu republikas sabiedrībai, ka šāda līdzekļu pārdalīšana ir skārusi šo jautājumu. Un otrs. 8,2 miljoni trūkst dzīvokļu celtniecībai. Es jau vairs šodien nerunāju par to, kas netika uzcelts 88. un 89. gadā, runa ir par 1990. gadu, kuram vajadzēja noslēgt piecgades plānu un nodrošināt tās sociālās un ekonomiskās attīstības programmas izpildi, ko mēs pieņēmām piecgades sākumā. Šodien šajā dokumentā, kas ir mums izdalīts, likumā par nākošā gada plānu, nekas netiek runāts par to, kā tad paliks ar programmu Dzīvoklis 90.
Vakar es saņēmu vēstuli, kurā ar biedra Gorbunova parakstu pamatoti tiek prasīts, lai pilsēta izdala ne vēlāk kā nākošgad pirmajā kvartālā 140 dzīvokļus nākošajiem Augstākās Padomes deputātiem. Kur lai es tos ņemu? Ko mēs ierosinām? Naudu mēs dabūsim. 8 miljonus, mums ir sava banka, kas mums varētu aizdot, ir arī citas iespējas. Nav materiālu. Sadabūt 1600 tonnas dažāda veida profila metāla mēs nevaram, 10 tūkstošus tonnas cementa pie tā cementa un metāla bada, kas ir Savienībā, mēs nevaram. Tāpat, kā mēs nevaram sadabūt arī tik daudz, cik ir vajadzīgs linolejs, kokmateriālu un viss pārējais, lai šos dzīvokļus uzceltu. Kāda ir izeja? Varam atgriezties pie tā, kas bija kādus 5-6 gadus atpakaļ, kad mēs to izkritizējām, bet tagad tas jāceļ gaismā, jo lielākā nelaime ir tā, ka nav noslogotas celtniecības jaudas. Celtnieku jaudas dzīvokļu celtniecībā nav noslogotas pilsētā apmēram par 42 tūkstošiem kvadrātmetru. Tas attiecībā pret valdības apstiprināto dzīvokļu celtniecības programmu ir 140 tūkstoši kvadrātmetru. Lai noslogotu celtnieku jaudas un neciestu darba kolektīvi, acīmredzot, jāiet pa to ceļu, ka jāpaņem visi tie objekti, kas tika celti līdz šim saimnieciskā kārtā, un jāatdod celtniekiem. Bet tas tikai padziļinās sociālo netaisnību, par kuru mēs atkal visi tā mīlam runāt, pret kuru mīlam cīnīties. Tas padziļinās sociālo netaisnību tādā veidā, ka rūpnīcas jau tā ar dzīvokļu celtniecību ir priekšā, bet tas, kas ir jāuzceļ par pilsētas līdzekļiem, par centralizētiem valsts līdzekļiem, tas netiks uzcelts.
Pie dzīvokļiem netiks tie gados vecākie rīdzinieki, neatkarīgi no tautības, kas sen jau dzīvo sliktos sadzīves apstākļos, kuriem mēs esam solījuši, bet neko nevarēsim iedot. Mans priekšlikums būtu tāds. Ierakstiet šeit pirmām kārtām 6. punkta beigās, kad beidzas teikums - 9,6 tūkstoši vietām, likt komatu un atzīt, ka diemžēl, neatbilst valdības apstiprinātajam piecgades sociālās attīstības plānam, lai visi zin. Lai visi zin un necer, ka kaut kas notiks.
Un otrkārt, rast iespēju ierakstīt šeit, ka uzdot par pienākumu Materiāli tehniskās nodrošināšanas komitejai mūsu republikā gādāt ne tikai par Rīgu, bet arī par citām pilsētām un rajoniem, lai viņi ar savu starpnieku organizāciju starpniecību un palīdzību palīdzētu sagādāt tik materiālus sociālās sfēras celtniecības objektu celtniecībai, cik šīm attiecīgajām iestādēm, pareizāk sakot, rajoniem un pilsētām izdevies dabūt līdzekļus. Līdzekļus mēs dabūsim. Mums vajadzīgi materiāli. Tā organizācija, kas mums ir radīta pilsētai, tā viena pati to nav spējīga celt, tie ir pārāk lieli apjomi, lai to varētu izdarīt.
Priekšsēdētājs. Nevis komentārā, bet paskaidrojumā. Acīmredzot tā, ja pēdējos desmit gadus Rīgā, ekstensīvi attīstoties, ir uzcelts nevis tūkstošiem, bet desmitiem tūkstošu dzīvokļu, tad mums visiem kopā, protams, Ministru Padomei, šie 140 vai nedaudz mazāk pirmajā vai otrajā ceturksnī, kā noteiks jaunā Augstākā Padome, mums kopā būs jāmeklē. Tur nekā nevarēs darīt.
Biedri Bān, vai jūs par procedūru gribat jautāt?
E.Bāns. Man bija iesniegums.
Priekšsēdētājs. Par kādu jautājumu? Kam jūs to iesniedzāt?
M.Ramāns. Deputāta iesniegums ir pie manis.
Priekšsēdētājs. Jūsu jautājums ir pie biedra Ramāna. Jums tiks sniegta atbilde. Nākamajam vārds deputātam Kudrjavcevam, pēc tam runās biedrs Klaucēns.
I.Kudrjavcevs (Viļānu 270. vēlēšanu apgabals).
Biedri deputāti! Nevienam nav noslēpums, ka celtniecības kompleksa un būvindustrijas bāzes attīstība ir faktors, kas kavē republikas vispārējo attīstību. Par atpalicību būvindustrijas bāzes attīstībā un celtniecības materiālu trūkumu nupat runāja biedrs Rubiks.
Šeit izskanēja, ka ir veikts liels darbs pastāvīgajās komisijās un valdībā, lai atrastu iespēju iedalīt papildu limitus kapitālieguldījumiem celtniecības un montāžas darbu veikšanai celtniecības kompleksa un būvindustrijas bāzes attīstībai. Tika nosaukts skaitlis - astoņi miljoni. Gribētu darīt jums zināmu, ka, neraugoties uz šiem astoņiem miljoniem, kopējais kapitālieguldījumu apjoms un celtniecības un montāžas darbu apjoms 1990. gadā tiek plānots zemāks par 1989. gada līmeni. Diemžēl. Pēc kapitālieguldījumiem tas ir 90 procenti, pēc celtniecības montāžas darbiem tikai deviņdesmit pieci procenti.
Ja runājam par pašu lielāko organizāciju - Valsts celtniecības lietu komiteju, tad celtniecības un montāžas darbu deficīts ir 12 miljoni rubļu. Lai izpildītu 52. lēmumu par būvindustrijas bāzes attīstību, deficīts ir 13 miljoni rubļu.
Jāsaka, ka, to ievērojot, dzīvokļu celtniecība 1990. gadā salīdzinājumā ar 1989. gadu Valsts celtniecības komitejā samazināsies trīs reizes.
Man ir konkrēts priekšlikums par 10. panta otro daļu, kur teikts, ka LPSR Ministru Padomei un Valsts plāna komitejai turpināt meklēt papildu rezerves un resursus. Ierosinu papildināt to ar vārdu limitus, lai sabalansētu plānus, un papildināt ar vārdiem: novirzīt tos pirmām kārtām uz celtniecības kompleksa attīstību.
Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds tiek dots biedram Arnoldam Klaucēnam. Pēc tam īsu priekšlikumu grib izteikt Imants Ziedonis.
A.Klaucēns (PSRS tautas deputāts).
Cienījamie biedri! Es arī gribu izteikt lielas bažas par to, ka nākamā gada plānā sociālo pamatproblēmu risināšana Rīgā aizkavēsies. Domāju, ka mēs visi, pirmām kārtām pilsētas vadība, valdība un republikas Valsts plāns, nedrīkstam piekrist šodien iesniegtajiem priekšlikumiem. Jāmeklē ceļi, lai pamatproblēmas, konkrēti, dzīvokļu problēma, nepasliktinātos, bet paliktu iepriekšējā līmenī. Jāmeklē arī līdzekļi to paātrinātai risināšanai.
Mūs uztrauc arī citas problēmas. Diemžēl mūsu darbs pēdējos mēnešos liecina, ka tā rezultāti uz uzņēmumu saimniecisko darbību neatstāj labu iespaidu.
Situācijā, kad veikalu plaukti ir tukši, tautas patēriņa preču ražošanas kāpināšanas tempi nepaaugstinās, bet pēdējos mēnešos, kā teica biedrs Ramāns, pazeminās.
Galveno virzienu ekonomikas attīstībā mēs esam izvēlējušies. Domāju, ka vienīgais pareizais ceļš ir ekonomiskā patstāvība, likuma par Baltijas republiku ekonomisko patstāvību realizācija. Mēs visi redzam, ka šī likuma realizācija, kaut arī tas pieņemts nesen, risinās ļoti sarežģīti un grūti. Domāju, ka vieglāk nebūs arī turpmāk. Tam ir vairāki cēloņi.
Galveno cēloni es saskatu savienības orgānu, ministriju un resoru konservatīvismā, arī savienības Valsts plāna komitejas un valdības aparāta darbinieku konservatīvismā, kuri ir pieraduši pie vienas sistēmas, pie viena darba stereotipa. Un nav pieraduši pie tā, ka daudzus jautājumus var atdot izlemt attiecīgajām teritorijām, savienotajām republikām. Lauzt šo stereotipu ir sarežģīti, bet tas ir jādara.
No otras puses, pasliktināšanās cēloni es nesaskatu tajā apstāklī, ka mūsu republikas valdības orgānu, ministriju un resoru darbs nav pietiekami elastīgs. Republikas Ministru Padome un Valsts plāna komiteja šajos apstākļos nav atradušas nepieciešamos kontaktus ar savienības orgāniem, bet reizēm pieņem lēmumus, pietiekami neievērojot izpildītāju viedokli, teiksim, mūsu pilsētas darba kolektīvu viedokli.
Manuprāt, reizēm mēs izvēlamies tādu taktiku, ka runājam par augstākām savienības instancēm no spēka pozīcijām. Tā es novērtēju piedāvāto Augstākās Padomes lēmuma projektu par PSRS Ministru Padomes lēmuma Nr. 970 par 1990. gada PSRS ekonomiskās un sociālās attīstības valsts plānu darbības apturēšanu daļā, kas apstiprināta attiecībā uz Latvijas PSR. Vai mēs varam šodien pieņemt šādu lēmumu? Protams, varam, tas ir mūsu spēkos. Bet šī likuma sekas, manuprāt, šodien grūti iedomāties. Es nedomāju, ka mūsu biedri, kas gatavoja šo lēmumu, to spēj iedomāties.
Es šodien tikos ar Rīgas uzņēmumu direktoru grupu. Tur bija direktori gan no vissavienības, gan republikas pakļautības uzņēmumiem. Vaicāju, kāda ir viņu attieksme pret šo lēmumu. Pirmkārt, viņi nav par to informēti, tas viss tiek darīts, neapspriežoties ar mūsu lielākajiem uzņēmumiem, kuri taču galarezultātā ir noteicošie savas ražošanas attīstībā. Iznāk kā ukraiņu sakāmvārdā: pani kaujas, bet puišiem cekuli lido.
Uzskatu, ka tas ir mēģinājums konstruktīvu dialogu ar vissavienības orgāniem aizstāt ar spiedienu. Nedomāju, ka tas nāks mums par labu.
Tāpēc es piedāvāju šo lēmuma projektu nepieņemt, bet mūsu sesijas vārdā griezties pie valsts valdības, norādot, ka jautājumi, kas attiecas uz 1990. gada plānu, tiek risināti slikti, un lūgt paātrināt to izlemšanu. No otras puses, uzdot Valsts plāna komitejai un republikas Ministru Padomei aktivizēt darbu, lai sabalansētu 1990. gada plānu, balstoties uz republikas darba kolektīvu atbalstu.
Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds Imantam Ziedonim.
I.Ziedonis (Ogres 251. vēlēšanu apgabals).
Es pavisam īsi. Man ir priekšlikums sakarā ar likumprojektu par plānu. Mēs jau zinām, ka tā ir veca lieta, ka gan birokrātija, gan tehnokrātija, gan partokrātija vienmēr ir izturējusies vienādi pret kultūru. Tas tā ir bijis, un tas tā arī būs. Ja mēs visi līdz šim bijām lūdzēja lomā, tad tagad sākas cīniņš. Šis ir tas brīdis, kad mums, kultūras darbiniekiem, vajadzētu plānā paredzēt kaut ko kultūras labā, jo šis plāns ir par kultūras attīstību. Par valsts plānu to var saukt nosacīti, tikai kaut kādu skaitļu izteiksmē, bet tā kā ekoloģija, kā lauksaimniecības politika, kā rūpnieciskā politika kultūra šajā plānā nav atspoguļota, respektīvi, varētu arī uzskatīt, ka šis nemaz nav kultūras attīstības plāns, ja tur nebūtu dažu skaitļu. Tāpēc es lieku priekšā šajā plānā ierakstīt vēl vienu punktu, ka jaunajos republikas ekonomiskās suverenitātes un tautas atmodas apstākļos atzīt par nepieciešamu sabiedrībā plaši apspriest, valstiski noformulēt un ieviest jaunus kultūras finansēšanas principus. Vai nu ieviest, vai sākt ieviest jaunus kultūras finansēšanas principus, kas garantētu, nodrošinātu mūsu tautas augošo kultūras spēju. Runa te ir par garantijām. No senseniem laikiem, cik es atceros, Džemma Skulme par to ir cīnījusies, arī Jānis Peters un mūsu ministrs Raimonds Pauls, es domāju, mēs daudz esam runājuši no tribīnēm. Man liekas, ka šis ir tas brīdis, kad mēs to varam ierakstīt likumā. Tas nenozīmē, ka nākamā gada budžetā būs vairāk naudas, tāpat pēc pārpalikuma principa kultūras līdzekļi tiks izdalīti, varbūt pat vēl arī aiznākamajā gadā, bet, ja mēs nesāksim radīt jaunu metodiku šo līdzekļu sadalē un nesāksim izstrādāt kultūrvērtību jaunas vērtēšanas principus, tad mēs uz priekšu nekur netiksim un nepārtraukti kāds nabaga kultūras darbinieks nāks šeit uz tribīnes un par to runās un žēlosies. Es nezinu tikai, neesmu simtprocentīgi pārliecināts, ka šis ir tas papīrs, kurā tas ir jāieraksta, bet es domāju, ja te ir runāts par ekoloģiju, ka ir ļoti nepieciešama un vajadzīga ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana, tad ne mazāk svarīgs ir kultūras jautājums.
Priekšsēdētājs. Lūdzu, dodiet savu formulējumu. Un lūgums arī pārējiem deputātiem, par ko es runāju jau pagājušajā sesijā, - priekšlikumus un labojumus iesniedziet rakstiskā veidā. Pēc tam ir vienkāršāk par tiem spriest un izteikt savu attieksmi. Vārds atbildēm uz jautājumiem deputātam Miervaldim Ramānam.
M.Ramāns. Deputāts P.Belokurovs jautā, kā paredzēts praktiski izpildīt likumprojekta 7. pantu - nodot Latvijas PSR Valsts agrorūpnieciskajai komitejai materiāli tehniskos resursus 11 miljonu rubļu apmērā no savienības pakļautības uzņēmumiem un organizācijām celtniecības un montāžas darbiem izdalītajiem resursiem. Tie ir 5 procenti no aprēķinātā, un Valsts materiāli tehniskās apgādes komiteja šos resursus 5 procentu apmērā nosūtīs pēc Valsts agrorūpnieciskās komitejas norādītās adreses. Ar šo likumu tiks sankcionēta šāda operācija.
Tālāk. Vai valsts pasūtījums un lopu nodošana rajoniem būs 100 procentu apmērā vai citādi? Tas nav ne 100, ne 90, ne 80 procentu apmērā, tas ir noteikts absolūta skaitļa veidā katram rajonam, kā to deputātiem darīja zināmu jau iepriekšējā lasījumā, izskatot plānu.
Vai fermeru izaudzētie lopi ir rajonā nododamo lopu skaitā? Ja rajons viņus nodos, bez šaubām, viņi būs rajona lopu skaitā.
Kādas būs lopu iepirkuma cenas ar 1990. gada 1. janvāri, vai būs valsts dotācijas gaļai un pienam? Jautā deputāte Horste. Nekādas izmaiņas šajā jomā, salīdzinot ar šo gadu, nākamajā gadā nav paredzētas. Tā kā iepirkuma cenas nemainās, dotācija saglabājas.
Par cik tonnām, jautā deputāts Kneksis, 1990. gadā fondi ir lielāki par 1989. gada fondiem? Pienam šogad 163 000 tonnu, nākamgad - 170 000 tonnu. Tas ir gaļai, piedodiet, es pārteicos. Pienam, ja mani atmiņa neviļ, par 20 000 vairāk.
Cik kilogramu gaļas, gaļas produktu un piena tiek patērēts uz vienu republikas iedzīvotāju šajā un nākamajā gadā? Pēc tās metodikas, pēc kādas mūsu statistiķi rēķina, 85 - 86 kilogramus gaļas šajā un nākamajā gadā, - metodiku mēs kritizējam, kā jūs droši vien zināt, - piena - tuvu pie 450 kg.
Biedrs Blažēvičs raksta: lūdzu precīzi nosaukt, kādiem mērķiem un cik lielā apmērā tiks izlietota visa tā valūta, kas iedalīta un par ko šeit runāja biedrs Blohins? Mērķi ir šādi: Rīgas attīrīšanas iekārtām 770 000, to parādu atdošanai, ko mēs aizņēmāmies, lai šogad nofinansētu tai skaitā arī šo operāciju, 400 000. Tālāk - Kultūras ministrijai - 80 000, Agrorūpnieciskajai komitejai - 175 000, Komunālās saimniecības ministrijai - 450 000 un Ventspilij - 500 000. Par to šeit runāja biedrs Blohins.
Un burtiski daži vārdi papildus biedra Rubika teiktajam. Piekrītot viņa priekšlikumam, ka mums visiem kopīgi jāmeklē papildu resursi, gribu tikai teikt, ka būvmontāžas apjoms pilsētas izpildkomitejai, kā jau es teicu, ir krietni mazāks, un pareizi biedrs Rubiks atzīmēja, ka ir 65 miljoni rubļu, tai skaitā komunālajā nozarē tas ir gandrīz 19 miljoni rubļu. Tā kā no šīm naudām, dabiski, var atrast arī finansējumu Rīgas attīrīšanas iekārtu celtniecībai.
Kas attiecas uz veciem ļaudīm, tad pašas izpildkomitejas limiti šajā gadā ir 6,5 miljoni rubļu dzīvokļu celtniecībai, nākamajā gadā - 5,7 miljoni rubļu. Tā ka tos var novirzīt arī vecajiem ļaudīm.
Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds atbildēm uz jautājumiem deputātam Jānim Blektem.
J.Blekte. Deputāts E.Bāns iesniedzis deputāta pieprasījumu. Saskaņā ar šo iesniegumu biedrs Bāns liek priekšā neapstiprināt, nepieņemt likumu par budžetu, jo tas sastādīts ar deficītu un ievērojamas summas tiek arī pārskaitītas no republikas ieņēmumiem vissavienības budžetam. Jā, tiešām no republikas ieņēmumiem zināma daļa tiek pārskaitīta savienības budžetā, jo šie ieņēmumi veidojas arī savienības uzņēmumos, piemēram, maksājumos no peļņas savienības uzņēmumi ieskaita 834 miljonus rubļu. Tāpat šajos uzņēmumos veidojas apgrozījuma nodoklis. Manuprāt, šeit nav ko vairāk skaidrot. Biedrs Bresis un biedrs Gorbunovs laikam, atvainojiet, ar putām uz lūpām cīnījās Maskavā, un tomēr tie 7,5 procenti tika apstiprināti PSRS likumā. Kas attiecas uz likuma pieņemšanu vai nepieņemšanu, tad tas neko nemainīs. Nemainīs tikai tāpēc vien, ka, kaut arī ekonomiskā patstāvība mums arī ir iedota, tomēr PSRS Valsts banka paliek PSRS pakļautībā, un PSRS bankas rīkojumi mūsu bankas organizācijām ir obligāti. Līdz ar to mums jāmeklē kādi citi ceļi, un pēdējā lēmuma projektā, par kuru šeit arī biedrs Ramāns runāja, ir paredzēts, ka ar 1991. gadu pāriesim uz vienkanāla sistēmu maksājumu savienības budžetā. Šī vienkanāla sistēmas summa tiks noteikta, vadoties no vispārobjektīviem rādītājiem - iedzīvotāju skaita vai arī kāda cita rādītāja, bet tas būs salīdzināms ar visām republikām. Tas ir par biedra Bāna ierosinājumu.
Nākamais jautājums ir biedram Aleksejevam, laikam pat divi. Pirmais jautājums. Lūdzu paziņot, kāda summa 1989. gadā apgūta Valodu likuma ieviešanā un kāda izdevumu summa paredzēta 1990. gadam.
Kas attiecas uz budžeta asignējumiem, tad patlaban es nevaru pateikt, kāda ir summa par 1989. gadu. Kad saņemsim pārskatus, ziņas apkoposim, un nākamajā sesijā es varētu šo summu nosaukt. Nākamajam gadam budžetā paredzēts, ka šī summa būs 3 miljoni rubļu, jo zināmus izdevumus sedz uzņēmumi uz savu ražošanas attīstības fondu rēķina sakarā ar to, ka tur paredzēti atskaitījumi kadru sagatavošanai un no šiem līdzekļiem arī tiek finansētas latviešu valodas apmācības.
Vai alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu paaugstinājums nodrošinās nepieciešamos līdzekļus, vai arī jācenšas panākt dzērienu patēriņa palielināšanos?
Es domāju, ka nevajag censties panākt dzērienu patēriņa palielināšanos, jāveic tie pasākumi, kurus es minēju. Tiem gadā nepieciešami apmēram 60 miljoni rubļu. Nākamajā sesijā mēs varam to pilnīgi atšifrēt, bet vispirms mēs gribētu zināt, ko deputāti par to domā, vai ir vērts tālāk strādāt. Tādēļ es arī šos pasākumus minēju, lai lūgtu jums padomu.
Un pēdējais. Lūdzu komentēt, kāda jēga ir ietverta likuma par budžetu 9. pantā? Kādēļ likumam tik neparasts izteiciens?
Bet kā savādāk lai uzdod šiem uzņēmumiem? Citas izejas nav. Pretējā gadījumā būs jāsamazina izdevumi, ja netiks saņemtas budžeta plānotajos ienākumos paredzētās summas.
Priekšsēdētājs. Vai tie ir visi jautājumi? Paldies. Vai biedram Blohinam ir jautājumi? Nav. Paldies. Debates ir izbeigtas, jo vairāk nav deputātu, kas vēlētos izteikties par šo darba kārtības jautājumu. Tāpēc arī, acīmredzot, balsot nav nepieciešams. Tātad ir priekšlikumi, par kuriem mums būs tūlīt jānobalso. Vispirms par Latvijas PSR ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības 1990. gada valsts plānu. Likuma projekts jums ir izsniegts, paņemiet to, lūdzu. Šeit ir nākuši klāt priekšlikumi, kurus jau izteica komisiju vārdā, kad komisijas ierosināja apstiprināt šādu plānu. Bet deputāti, kas runāja debatēs, ir izteikuši trīs priekšlikumus. Tātad biedrs Rubiks 6. pantu ieteic papildināt apmēram tā, - turpmāk lūdzu, rakstiski iesniedziet, lai precīzi formulētu, - kas neatbilst apstiprinātiem piecgades plāna rādītājiem. Vai tā jūs teicāt, biedri Rubik?
A.Rubiks. Es teicu - diemžēl.
Priekšsēdētājs. Diemžēl - tas nav juridisks vārds, bet, ja jūs gribat, to var. Varbūt tūlīt arī izlemsim. Tātad, ja šeit ir izteikta tāda doma, ka pieņemt zināšanai, tad, acīmredzot, var papildināt arī ar to, ko ierosina biedrs Rubiks. Vismaz es tā saprotu. Jo šis jautājums, kuru mēs te pieliekam vai noņemam, tās summas, kuras jau deputātu komisijās ir svēruši un pārsvēruši un, vienalga, tās ir bijušas par mazu. Šeit ir konstatējums un zināmā mērā arī orientācija. Vai nav iebildumu, ja papildinām šo punktu? Nav.
M.Ramāns. Te ir tāds moments. Kopējā summa ir lielāka, tā ir pārdalījusies. Teiksim, biedrs Rubiks saka, ka Rīgai programmai Dzīvoklis - 90 tā ir par mazu, bet kopējā summa ir lielāka.
Priekšsēdētājs. Jūs, biedri Rubik, runājāt par Rīgu? Vai par republiku kopumā? Bet tad jau vajag piebildi par to, kas Rīgā faktiski neatbilst apstiprinātajam piecgades plānam.
A.Rubiks. Man nebija iespējas izrēķināt, bet, ja Rīgā netiks uzcelti 7 bērnudārzi, tad diez vai republika visu kompensēs.
Priekšsēdētājs. Ko jūs sakāt šai sakarā, biedri Ramān?
M.Ramāns. Tas ir cits jautājums. Tas ir PSRS Ministru Padomes 431. lēmums, ar kuru tika noteikta trīs gadu programma skolu, bērnudārzu un citu sociālās infrastruktūras objektu celtniecībai. Mēs šos uzdevumus diemžēl nepildām jau no 1988. gada, par ko tika ziņots Augstākajai Padomei, un sakarā ar to šis parāds ieilga. Mēs varam atzīmēt, ka 431. lēmums netiek izpildīts, tas atbilst īstenībai un būs objektīvi.
Priekšsēdētājs. Bet šeit priekšlikums nav par 431. lēmumu. Biedrs Rubiks izteica priekšlikumu atzīmēt, ka tas neatbilst piecgades plāna rādītājiem. Par dzīvokļiem. Tātad atstājam biedra Rubika formulējumu? Biedrs Bresis arī atbalsta? Nav iebildumu? Nākamais. Deputāts Kudrjavcevs 10. pantā liek priekšā papildināt ar vārdiem novirzīt tos pirmām kārtām celtniecības kompleksa attīstībai. Nav iebildumu? Imants Ziedonis arī lūdza papildināt 10. pantu. Tātad to formulēt kā jaunu pantu: Jaunajos republikas ekonomiskās suverenitātes un tautas atmodas apstākļos atzīt par nepieciešamu sabiedrībā plaši apspriest, valstiski noformulēt un sākt ieviest jaunus kultūras finansēšanas principus, kas garantētu un nodrošinātu mūsu tautas augošo kultūras spēju. Ir iebildumi pret šādu redakciju? Arī papildinām kā jaunu punktu, jo, manuprāt, tik izteikti motivēt ir gan nepieciešamība, gan arī šobrīd tas ir uzdevums.
Vai par ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības plānu citu priekšlikumu nav? Tātad pastāvīgo komisiju priekšlikumus apstiprināt ar tiem papildinājumiem, kurus šeit ierosina deputāti un pret kuriem jūs neiebilstat. Tāpēc lūdzu pacelt balsošanas kartītes tos, kas ir par šādu likumu. Vairākums. Kas ir pret? Nav. Kas atturas? Nav. Tātad Latvijas PSR ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības 1990. gada valsts plāns ir pieņemts, es nevarētu teikt, ka vienbalsīgi, bet bez pretbalsojušiem un bez deputātiem, kas atturas. Varbūt kāds nepiedalījās balsošanā, bet ar balsu lielāko vairākumu tas ir pieņemts.
Tagad par valsts budžetu. Šeit, kā es sapratu no deputāta J.Blektes ziņojuma, situācija ir nedaudz sarežģītāka. Tātad komisijas ierosina apstiprināt atsevišķi ienākumus, izdevumus un budžetu kopumā. To mēs izdarīsim, jo skaitļus biedrs Blekte mums nosauca. Bet, ja es pareizi sapratu, tad deputātam Bānam bija priekšlikums vispār neapstiprināt budžetu. Vai es neesmu jūs pareizi sapratis, biedri Bān? Tā kā šeit jūsu doma bija neskaidri izteikta, nāciet uz tribīnes un pasakiet precīzi savu priekšlikumu.
E.Bāns. Mans priekšlikums bija ļoti vienkāršs. Sakarā ar to, ka republikā šajos dokumentos parādās budžeta deficīts 134 miljoni rubļu, mums, ja mēs gribam apmaksāt īstermiņa un ilgtermiņa kredītu lauksaimniecībai, ar tām saimniecībām, kas ekonomiski ir vājas, ir jāsamaksā cenu starpība apmēram 500 miljoni par gaļu un pienu, ko nesamaksā pircējs, bet ko samaksā valsts. Tāpat represētajiem, kas tagad ir reabilitēti, jāsamaksā vērtības, kas arī nav mazas. Tādēļ es ierosinu sakarā ar to, ka jaunajā likumprojektā republikas Augstākā Padome un savienības Augstākā Padome nosaka maksājumu apmērus, ko atskaita savienības budžetā, samazināt tos līdz 700 miljoniem. Tāda ir priekšlikuma būtība.
Priekšsēdētājs. Vai jūs komisijām izteicāt šo priekšlikumu?
E.Bāns. Nē, es vakar dabūju materiālus un naktī to uzrakstīju.
Priekšsēdētājs. Paldies. Vēl kādi priekšlikumi vai jautājumi šai sakarā? Nav, tad mums tomēr jālemj principiāli. Biedrs Blekte ir izteicis savu viedokli. Šajos apstākļos, tādā veidā, kā pašreiz tiek formēts mūsu budžets, tas praktiski neko nemaina. Es pareizi jūs sapratu? To mēs arī sapratām PSRS Augstākajā Padomē, kur mēs darbojāmies, varbūt gan bez tā epiteta, ko biedrs Blekte izteica te par mums, kā mēs tur cīnījāmies. Katrā ziņā, kamēr nebūs spēkā princips, ka mēs atskaitījumus PSRS budžetā izdarām pēc vienkanāla sistēmas, kamēr šis atskaitījums nebūs precīzi normatīvi fiksēts, tikmēr situācija būs tāda, kāda tā ir pašreiz. Es neņemos apgalvot, kurš variants pašreiz ir labāks - tas, ko iesaka mums deputāts Bāns, vai tas, ko iesaka ministrs un mūsu deputātu komisija. Jo var vispār sagraut to pašu niecīgo attiecību sistēmu, kura pašreiz veidojas starp PSRS un mūsu valdību. Var tomēr mēģināt kaut ko vērst uz labu. Es personīgi uzskatu, ka sagraut nekad nav par vēlu. Bet tomēr šajos reālajos apstākļos kaut ko veiksmīgi un efektīvi izveidot neviens nevaram. Ja kāds būtu pratis un būtu licis priekšā šo sistēmu izveidot, tā jau sen būtu. Tās nav, es domāju - reāli ekonomikā, nevis deklarācijās un mītiņu paziņojumos. Tāpēc izlemsim, par ko mēs tagad balsosim - par mūsu komisiju priekšlikumu, kuras divreiz ir skatījušas šo jautājumu un ierosina tomēr apstiprināt šo budžetu, vai par deputāta Bāna priekšlikumu. Dabiski, ka mums ir jābalso vispirms par pirmo - par deputāta komisiju un mūsu ministra priekšlikumu.
Vai jums ir piezīme? Lūdzu.
S.Paļjora. Man ir piezīme par šo pantu. Es uzdevu jautājumu biedram J.Blektem, bet viņš vai nu nesaprata manu jautājumu, vai arī centās izvairīties no atbildes. Man piezīme ir par 9. pantu, kur rakstīts: uzdot apvienībām, uzņēmumiem un organizācijām... par darba rezultātiem un tālāk kā tekstā. Man šķiet, ka tas nav likumīgi. Ja mēs runājam par likumu, tad mums ir jāraksta: atsavināt apvienībām, uzņēmumiem un organizācijām, vadoties no darba rezultātiem un tālāk kā tekstā. Bet kas tas ir uzdot?
Priekšsēdētājs. Jūs sapratāt jautājumu? Es gan nedomāju, ka Augstākajai Padomei vajag atsavināt. Šeit ir izteikts pats princips, nevis šī principa realizēšanas mehānisms, un diez vai Augstākajai Padomei vajadzētu formulēt šeit šo realizācijas mehānismu. Bet tāds priekšlikums ir izteikts. Vēl kādi priekšlikumi?
Tātad vispirms balsosim par to, ko finansu ministrs Jānis Blekte mums teica, ievērojot Plāna un budžeta komisijas un citu komisiju priekšlikumus par ieņēmumiem un citu komisiju priekšlikumus par ieņēmumiem, tas ir 3 miljardi 92 miljoni 142 tūkstoši rubļu. Vispirms balsosim par to, lai jums būtu skaidrs. Pēc tam balsosim par priekšlikumiem par izdevumiem - 3 miljardi 249 miljoni 12 tūkstoši rubļu. Pēc tam balsosim par deputāta Bāna priekšlikumu. Es tā saprotu šo secību. Acīmredzot tūliņ jānobalso par viņa priekšlikumu un pēc tam jāpieņem likums par valsts budžetu kopumā. Tur tad mēs apspriedīsim tos priekšlikumus, kuri šeit ir izteikti par atsevišķu pantu labojumiem un papildinājumiem. Vai esmu pareizi savilcis kopā visas domas? Jā. Tad sāksim balsošanu. Kas par to, lai apstiprinātu ieņēmumus nosauktajā summā, lūdzu balsot. Lielais vairākums. Kas ir pret? Kas atturas? Tātad valsts budžets ieņēmumos 3 miljardu 92 miljonu 142 tūkstošu rubļu kopsummā tiek apstiprināts.
Tagad valsts budžeta izdevumi 3 miljardu 249 miljonu 12 tūkstošu rubļu kopsummā. Kas par to, lai šo ministra un deputātu komisiju priekšlikumu apstiprinātu, lūdzu balsot. Kas pret? Kas atturas? Pieņemts. Izdevumi arī ir apstiprināti. Tādējādi Augstākā Padome ir apstiprinājusi Latvijas PSR 1990. gada valsts budžeta izdevumu kopsummu.
Biedri Bān, vai šajā situācijā jūs uzturat savu priekšlikumu? Loģiski, biedrs Bāns noņem savu priekšlikumu.
Tālāk par likumu kopumā. Vai bez deputāta Paljoras priekšlikuma mums vēl bija kāds priekšlikums? Nebija. Ja citu priekšlikumu nav, tad balsosim kopumā par mūsu deputātu komisijas ieteikto likumprojektu un pēc tam atsevišķi par deputāta Paljoras labojumu 10. pantam. Lūdzu balsot. Kas par komisiju ieteikto likumprojektu, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lielais vairākums. Kas pret? Kas atturas? Biedri Paljora, vai jūs uzstājat, ka jābalso arī par jūsu priekšlikumu šajā situācijā?
S.Paljora. Es gribēju iesniegt priekšlikumu. Jūs sacījāt, ka es nepareizi pateicu. Es te iesniedzu šādu priekšlikumu: noteikt, ka uzņēmumi, apvienības, organizācijas pēc darba rezultātiem, tālāk kā tekstā. Es esmu pret kādu uzdot, tā nav likumdošanas terminoloģija.
Priekšsēdētājs. Bet mēs nobalsojām. Vēlreiz - jūs tātad piedāvājat noteikt?
S.Paljora. Es ierosinu vārdu uzdot aizstāt ar noteikt.
Priekšsēdētājs. Tas ir tuvāk latviešu tekstam. Kāda ir jūsu attieksme? Vispirms - Ministru Padomei šajā sakarā?
Balss no zāles. Par 9. pantu. Tas nav saskaņā ar likumu par valsts sociālistisko uzņēmumu, jo plānus sastāda darba kolektīvi, bet mēs gribam teikt, ka atsavināsim peļņu, kas saņemta, pārsniedzot pazeminātu plānu. Es uzskatu, ka šajā pantā mums ir nesaskaņas ar minēto likumu.
Priekšsēdētājs. Jā, mēs esam dilemmas priekšā. Tātad mēs varam nokļūt situācijā, kad uzņēmumi vispār atteiksies izpildīt jebkurus kontrolskaitļus. Un tad nebūs jēgas nekādiem budžetiem, nekādiem plāniem, nekam, tāpēc šeit arī ir paredzēts gadījumā, ja republikā tāda situācija faktiski izveidotos, varētu teikt - boikota situācija, tad ir nepieciešami kādi pretpasākumi. Tas ir tikai šādā gadījumā, nevis tad, kad uzņēmums sekmīgi darbojas un šai sakarā nerodas nekādi jautājumi. Budžetu taču veido nevis kaut kādi, bet pilnīgi konkrēti līdzekļi. Tādēļ es šādi saprotu priekšlikumu, kuru iesniedza gan ministrs, gan deputātu komisijas. S. Paljoras priekšlikuma jautājums ir par vārdiem noteikt vai uzdot. Kāda ir valdības attieksme pret šo formulējumu? Valdība un ministrs uzskata, ka var būt noteikt. Tātad atbalstām deputāta Paljoras labojumu? Tad balsosim par šo labojumu. Kas ir par? Lielais vairākums. Kas pret? Kas atturas? Labojums ir pieņemts.
Tagad vēl viena detaļa. Mēs par to nebalsojām, bet tā šeit ir. Tas ir lēmuma projekts par PSRS Ministru Padomes 1989. gada 14. novembra lēmuma Nr. 970 Par PSRS ekonomiskās un sociālās attīstības 1990. gada valsts plānu darbības apturēšanu. Mūsu komisija ziņoja, ka šādu lēmuma projektu tā nav izskatījusi. Un šajā sakarā man liekas, ka mums ir divi varianti: vai nu mūsu deputātu komisijām noteikti tas ir jāizskata, ja mēs gribam tādā redakcijā to pieņemt, - kaut gan man kā deputātam par šo redakciju arī ir iebildumi, bet tas atkal ir cits jautājums, - vai mēs tomēr, ņemot vērā reālo situāciju, to uzrakstām kā Augstākās Padomes aicinājumu gan PSRS Ministru Padomei, gan arī mūsu Ministru Padomei. Mums ir divi varianti. Kādas ir jūsu domas šai sakarā? Lūdzu deputāta Viktora Blohina domas. Vai Plāna un budžeta komisija un pārējās komisijas ir gatavas izskatīt šo lēmuma projektu?
V.Blohins. Biedri deputāti! Tā kā jautājums ir ļoti nopietns un skar daudzus, sevišķi savienības pakļautības uzņēmumus, es domāju, ka vajadzētu pieņemt to variantu, kuru šodien lika priekšā biedrs A.Klaucēns. Mums šobrīd jāieklausās uzņēmumu kolektīvu domās, bet ne tikai jāsapulcējas komisijās un jāizskata valdības priekšlikumi. Acīmredzot, šis darbs jāsāk no apakšas, nevis jāpielieto administratīvi komandējošās metodes, pret kurām mēs kopā esam sākuši cīnīties.
Priekšsēdētājs. Kādas vēl šajā sakarā ir domas? Tad būtu jānobalso. Lai cik mūsu valdības nodomi arī nebūtu pamatoti, bet tas, ka šāds projekts tiek iesniegts tikai tagad, kad PSRS Ministru Padomes lēmums ir pieņemts 14. novembrī, mūsu kopējo darbu neraksturo no konstruktīvās un efektīvās puses. Tāpēc balsosim, vai uzdot to komisijām, kaut gan komisijas saka, ka reāli nevar šodien to izskatīt, jo tad ir jāizskata visa šī darba analīze. Mēs tagad varētu uzdot uzrakstīt šādu aicinājumu, bet mūsu deputātu komisijām strādāt pie šī jautājuma un janvārī pie tā atgriezties. Nevis ar mītiņu deklarācijām, bet ar ļoti pamatotu šīs problēmas izklāstu, attieksmi. Tāpēc, lai virzītos uz priekšu, ir divi priekšlikumi. Pirmais - uzdot deputātu komisijām jau šajā sesijā izskatīt šo lēmuma projektu un izteikt savu viedokli. Un otrs - uz šī lēmuma pamata deputātu komisijām un Ministru Padomei izveidot aicinājumu vai - pareizāk - prasību PSRS Ministru Padomei un arī mūsu Ministru Padomei, kur izteikt jautājumu par valsts pasūtījumu un limitu sadalījumu pa Latvijas PSR saimniecības nozarēm, ņemot kā galveno principu līdztiesību un ekvivalentu preču, pakalpojumu apmaiņu, kam jāatbilst PSRS Augstākās Padomes likumam Par Latvijas PSR, Igaunijas PSR un Lietuvas PSR ekonomisko patstāvību. Tātad ir divi priekšlikumi. Kas par pirmo, ka tūlīt praktiski jāpieņem šāds lēmums, izskatot to komisijās, lūdzu balsot. Kas par? Kas pret? Vairākums. Kas atturas? Tātad šis priekšlikums tiek noraidīts. Tagad balsosim par otru priekšlikumu. Kas par? Es neatkārtošu priekšlikumus, es tos noformulēju. Vai arī kādam ir iebildumi un man nemitīgi jāatkārto? Paldies. Balsu vairākums par otru priekšlikumu. Kas ir pret? Kas atturas? Priekšlikums tiek pieņemts. Tātad tūlīt lūgums tālāk strādāt mūsu pastāvīgajai komisijai Viktora Blohina vadībā, kura no šī lēmuma projekta izveidos prasību PSRS Ministru Padomei un mūsu valdībai par tālāku rīcību, lai valsts pasūtījumu un limitu sadalījums pa Latvijas PSR tautas saimniecības nozarēm veidotos uz līdztiesīgu un ekvivalentu preču pakalpojumu apmaiņas principa un atbilstoši PSRS Augstākās Padomes likumam Par Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR ekonomisko patstāvību. Piekrītat? Es mēģināju aptuveni noformulēt to, kas te ir izteikts. Lēmums ir pieņemts.
Saskaņā ar mūsu reglamentu paziņoju pārtraukumu uz vienu stundu.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs
deputāts A.Gorbunovs.
Priekšsēdētājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - Par izmaiņām Latvijas PSR valsts pārvaldes orgānu sistēmā un par Latvijas PSR dažu likumdošanas aktu grozīšanu, papildināšanu un atzīšanu par spēku zaudējušiem.
Vārds referāta nolasīšanai Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam deputātam Vilnim Edvīnam Bresim.
V.E.Bresis (Jelgavas 128. vēlēšanu apgabals).
Godājamie deputāti! Latvijas PSR Augstākās Padomes 12. sesija, pieņemot lēmumu par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību, atzina par nepieciešamu izveidot jaunu republikas pārvaldes struktūru. Republikas Ministru Padomes izveidotās darba grupas, ministriju un resoru speciālistu veiktā darba rezultātā izkristalizējušies priekšlikumi, kuri nodoti jūsu apspriešanai.
Priekšlikumi iepriekš tika izskatīti un akceptēti Augstākās Padomes pastāvīgajās komisijās. Ņemot vērā mūsu saspringto darba grafiku, atļaujiet man tikai īsumā ziņot par Ministru Padomes priekšlikumu.
Kā zināms, 1988. gada jūnijā tika apstiprināta tautas saimniecības pārvaldes ģenerālshēma, kura darbojas pašreiz un kuras realizēšanas rezultātā republikā jau samazinājās ministriju skaits. Pāreja uz minēto tautas saimniecības pārvaldes struktūru deva iespēju samazināt pārvaldes aparātā strādājošo skaitu. Vidēji republikā pārvaldes aparāts toreiz samazinājās par 28 procentiem, taču tā ir tikai statistiskā analīze. Bet, analizējot tai pašā laikā paveikto, jāatzīmē, ka jaunizveidoto ministriju un resoru darbība kvalitatīvi neuzlabojas. Daudzās jaunizveidotajās ministrijās, piemēram, Rūpniecības komitejā, Celtniecības lietu komitejā un citās notika mehāniska iepriekš pastāvējušo ministriju vadības funkciju saglabāšana vai arī apvienošana. Saglabājoties mūsu republikā un valstī vēl arvien dominējošām administratīvajām pārvaldes metodēm, netika panākti redzami materiālās ražošanas sfēras vadības uzlabojumi. Joprojām ražošanas uzņēmumi tiek pārvaldīti, izmantojot vairāklīmeņu vadības struktūras, kuras cenšas realizēt gan valsts, gan saimnieciskās pārvaldes funkcijas, un tādā kārtā turpinās ražošanas uzņēmumu ekonomiskās patstāvības ierobežošanas tendences. Citiem vārdiem - notiek administratīvo pārvaldes metožu izpausmes formu maiņa, bet nemainās to būtība attiecībā uz materiālās ražošanas sfēras uzņēmumiem. Izstrādātā ministriju un resoru reorganizācija pašreiz ir vērsta uz to, lai radītu tādu valsts pārvaldes struktūru, kas būtu adekvāta jaunajam saimniekošanas modelim, kurš orientēts uz tirgus attiecību veidošanu un ieviešanu mūsu republikas saimnieciskajā dzīvē. Tirgus attiecībās galvenais, kā jūs zināt, ir preču un naudas attiecības, pieprasījums un piedāvājums. Tāda mehānisma izveidošana, kas spētu elastīgi sekot tirgus konjunktūrai, prasa kardinālus grozījumus un pārkārtojumus kā vadības organizēšanā, tā plānošanā. Būtiski jāmainās tā saucamajai direktīvajai plānošanai un vadošajiem norādījumiem.
Jau jūlija sesijā pieņemtajā Latvijas PSR likumā Par Latvijas ekonomisko patstāvību citēts postulāts, ka Latvijas PSR valsts varas un pārvaldes orgāni virza republikas tautas saimniecības kompleksu saimniecisko darbību galvenokārt ar ekonomiskajām svirām, balstoties uz Latvijas PSR likumiem, kā arī strikti noteikts, ka valsts varas orgāni ar likumdošanas aktiem rada vienādas iespējas dažādu saimniecisko formējumu izveidošanai, nodrošinot republikas ekonomikas attīstības efektivitāti un konkurenci starp uzņēmumiem, neļaujot izveidoties monopolismam, kā arī tas, ka valsts var iejaukties uzņēmuma darbībā tikai Latvijas PSR likumos paredzētajos gadījumos un kārtībā. Kā redzat, šo likuma prasību realizēšana prasa veidot pilnīgi jaunas pieejas saimniecisko problēmu risināšanā.
Darba smagums ministrijās, valsts komitejās un citos pārvaldes orgānos pārvietojas no administrēšanas uz ekonomisko vadības metožu apgūšanu un ieviešanu praksē. Mainās arī pārvaldes iestāžu darba raksturs. Kā to prasa ekonomiskās patstāvības likums, darbs jāorganizē, galvenokārt radot juridisko nodrošinājumu un ekonomiskās normas, tas ir, jāizveido attiecīgais likumu krājums un mehānisms šo likumu realizēšanai dzīvē. Akcents turpmākajā darbā ir jāliek uz nodokļu sistēmas veidošanu, atsevišķo nodokļu likmju noteikšanu, valsts programmu izstrādāšanu dažādu republikas dzīves sfēru valstiskai ekonomiskai regulēšanai. Jāveido jauns cenu mehānisms, kreditēšanas sistēma, jāveido valsts pasūtījumu pārdošana uzņēmumiem izsoles kārtībā, kā arī jārisina daudzi citi līdzšinējiem valsts pārvaldes orgāniem nezināmi un jauni jautājumi. Šeit der atcerēties, ka līdzās šiem radikālajiem pārkārtojumiem vēl zināmu laiku pastāvēs arī direktīvā plānošana, jo, kā jūs zināt, arī pēdējā, otrajā PSRS Tautas deputātu kongresā vēl nav noteikta jaunā plānošanas kārtība 13. piecgadei. Tāpēc pārvaldes struktūrā daļēji jāsaglabā arī tādas struktūrvienības, kas varētu risināt šīs direktīvās saimniekošanas metodes. Tātad mēs saskaramies pašreiz ar pārejas perioda ekonomiku. Pārvaldes reorganizācijai jānotiek vairākos posmos. Pirmais posms atspoguļots jums iesniegtajos priekšlikumos. Pēc kāda laika atkal vajadzēs atgriezties pie šī jautājuma un izdarīt nākamo soli valsts pārvaldes orgānu reorganizācijā.
Ievērojot minētos apstākļus, valdība uzskata, ka pārvaldes pārkārtošanas pirmais solis ir jāsaista pašreiz ar trim galvenajām problēmām.
Pirmkārt, ar Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pildīšanas tālāko kārtību. Es uzskatu, ka Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja pienākumu pildīšana ir jāatdala no tautsaimniecības nozaru vadīšanas pienākumiem. Tātad es konkrēti uzskatu, ka Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekiem ir jābūt atbrīvotiem, izņemot vienu gadījumu - ekonomikas ministru. Uzskatu, ka mūsu republikas ekonomikas ministram ir jābūt Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmajam vietniekam.
Otrs moments šajā aspektā. Ir saņemti vairāki priekšlikumi par to, lai mēs Ministru Padomes vadības sastāvā papildus iekļautu vienu Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieku par ekonomiskās reformas jautājumiem. Kā jūs zināt, mūsu kaimiņos jau šāds solis ir sperts, un tas dod zināmus pozitīvus rezultātus ekonomisko reformu izstrādāšanā un sabiedrības progresīvo ekonomisko spēku saliedēšanā.
Otrs bloks, tas ir, ekonomikas vadības reorganizēšana tā dēvētajos ekonomiskajos dienestos vai resoros.
Tāpēc republikas valdība ierosina Valsts plāna komitejas, Valsts cenu komitejas un Valsts darba un sociālo jautājumu komitejas likvidēšanu, izveidojot uz to bāzes pilnīgi jaunu pārvaldes iestādi - Latvijas PSR Ekonomikas ministriju. Šīs ministrijas galvenais uzdevums ir nodrošināt republikas tautas saimniecības pārvaldes un regulēšanas pāreju uz tirgus ekonomikas apstākļiem, nodrošināt īpašuma formu līdztiesību sabiedriskajā kopprodukta ražošanā, sadalē un pārdalē, ievērojot konkrētajā laika posmā pastāvošās ekonomiskās likumsakarības un tirgus konjunktūru. Ministrijas uzdevums ir izstrādāt tādas valstiskās ekonomiskās regulēšanas sviras, ar kuru palīdzību būtu panākams sabiedriskā kopprodukta ražošanas pieaugums, tautas saimniecības attīstības stabilizācija un ražošanas efektivitātes paātrināšana. Ekonomiskās regulēšanas mehānismam jāved pie ekoloģiski tīru ražotņu izveidošanas. Kā jau agrāk minēju, galvenais šādas pārkārtošanas instruments būs jauna cenu un nodokļu politika.
Un trešais moments, trešais bloks - valsts pārvaldes funkciju nodalīšana no saimnieciskās darbības funkcijām. Tas attiecas galvenokārt uz pārējām ministrijām un valsts komitejām, kuras tas skar šajā reorganizācijas posmā. Vairāk vai mazāk sadalot šīs funkcijas starp komitejām un saimnieciskās darbības formējumiem un izsverot dažādu nozaru vadītāju viedokļus, valdība šodien ierosina Valsts celtniecības komiteju reorganizēt par Valsts celtniecības un arhitektūras lietu komiteju, Valsts rūpniecības komiteju - par Latvijas PSR Rūpniecības ministriju, kuras jurisdikcijai jāizplatās pār visu republikas rūpniecību, nevis tā, kā agrāk - pār vieglās, vietējās un kokapstrādes rūpniecību.
Jāteic, ka tie ir jautājumi, kas saistīti ar pilnīgi jaunu valsts pārvaldes orgānu izveidošanu. Tajā pašā laikā ir paredzēts arī izdarīt būtiskas izmaiņas visās citās ministrijās un resoros, gan palielinot to funkcijas jeb darbības sfēru, piemēram, Transporta un ceļu saimniecības ministrijai, gan veicot šo funkciju pārdali. Tātad ir jāņem vecās funkcijas, kā arī jaunās funkcijas, attīstot transporta shēmu un likumdošanu visā mūsu republikas teritorijā. Tāpat ir paredzēts arī izmainīt funkcijas Komunālās saimniecības ministrijai, Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejai, Valsts kurināmā un enerģētikas komitejai.
Biedri, tālāk ir jautājums, par ko man jums jāziņo īpaši, tas ir, par lauksaimniecības shēmu. Es gribu teikt, ka, vēl tiekoties ar komisijām šeit 7. decembrī, mēs bijām vienojušies, ka Latvijas PSR Valsts agrorūpnieciskās komitejas vietā mēs, to reorganizējot, radām Latvijas PSR Lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības ministriju. Taču man jums jāziņo, ka otrā Tautas deputātu kongresa laikā Maskavā pie manis griezās PSRS tautas deputāts un arī Latvijas Lauksaimnieku savienības priekšsēdētājs Alberts Kauls ar tādu ziņojumu, ka lauksaimnieki kongresa laikā ir sapulcējušies vēlreiz, vēlreiz šo shēmu izanalizējuši, ļoti nopietni diskutējuši un diemžēl vienprātību nav panākuši. Tā kā man tas kļuva zināms un es jau esmu agrāk deputātu komisijās teicis, ka mēs nedarām neko tādu, kas būtu pret pašu ražotāju gribu, un, ņemot vērā arī to, ka sesijā nepiedalās Alberts Kauls, PSRS tautas deputāts, nepiedalās arī mūsu Valsts agrorūpnieciskās komitejas priekšsēdētājs un mans vietnieks biedrs V.Rimaševskis, kurš atrodas Maskavā komandējumā, man šķiet, ka būtu pareizi jautājumu par Valsts agrorūpnieciskās komitejas likteni atlikt uz mūsu sesijas otro daļu, kad mēs risināsim tos jautājumus, ko nepaspēsim atrisināt šajās divās dienās. Līdz ar to es varētu savu īso ziņojumu beigt, bet man jāsaka, ka esmu saņēmis Prezidijā mūsu Latvijas Rūpniecības asociācijas vadītāja vēstuli, kuru viņš lūdz nolasīt un informēt par viņa domām. Varbūt es visu to nelasīšu, bet galvenos momentus atļaujiet tomēr jums nolasīt.
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam
Godātie biedri! 1990. gada 18. martā notiks republikas Augstākās Padomes vēlēšanas. Mēs uzskatām, ka patiesi demokrātisku vēlēšanu rezultātā tiks izveidots autoritatīvs augstākais varas orgāns, kas būs spējīgs nodrošināt administratīvi komandējošās pārvaldes sistēmas demontēšanu, izveidot valdību, kas baudītu visu republikas iedzīvotāju uzticību un būtu spējīga gādāt par tautas saimniecības efektīvu atveseļošanu ekonomiskās suverenitātes apstākļos. Sakarā ar to mēs uzskatām, ka nav mērķtiecīgi un ētiski pirms Augstākās Padomes vēlēšanām iepriekšējam deputātu korpusam veikt valdības reorganizēšanu, ieceļot jauno maiņu, kā arī pieņemt tādus lēmumus par ekonomiskās reformas principiem, kuri iepriekš noteiktu jaunā Augstākās Padomes sastāva rīcību.
Tālāk biedrs Martinsons iesniedz trīs priekšlikumus.
Pirmkārt, nepieņemt likumdošanas aktus, bet uzdot republikas valdībai organizēt to izstrādāšanu līdz galam, iesaistot darba kolektīvu speciālistus, sabiedrības pārstāvjus utt., tas ir, izstrādāt alternatīvus variantus.
Otrkārt, atturēties no tādu lēmumu pieņemšanas, ieskaitot arī lēmumu par valdības reorganizēšanu, kuri noteiktu republikas jaunās Augstākās Padomes rīcību.
Treškārt, iepazīstināt Latvijas PSR Augstāko Padomi ar šo paziņojumu.
Šai sakarībā, biedri, es gribu nedaudz komentēt šo vēstuli un teikt to, ka Rūpniecības asociācija līdz ar to, bez šaubām, mums visiem tas ir labi saprotams, izsaka neuzticību gan republikas valdībai, gan pašreizējai Augstākajai Padomei. Varbūt es arī pārspīlēju, piedodiet man, ja es to daru, bet zināmā mērā tas šeit tomēr izskan. Es nevaru pievienoties Rūpniecības asociācijas viedoklim, to jau es esmu teicis agrāk, deputātu komisijās, jo uzskatu, ka pašreizējais Augstākās Padomes sastāvs ir pilnīgi spējīgs pieņemt mūsu republikas svarīgākos likumus un lēmumus, un mums nav nekāda pamata šobrīd to apšaubīt. Vēl jo vairāk, ja mēs pieņemsim Rūpniecības asociācijas priekšlikumu, tas nozīmē, ka mēs bloķēsim - vai pat vēl vairāk - konservēsim ekonomisko pārbūvi mūsu republikā un radīsim iespēju zem skaistiem lozungiem tālāk strādāt saimnieciskajiem formējumiem vecajos ekonomiskajos apstākļos. Manuprāt, te ir sagatavoti jaunajai Augstākajai Padomei pārmetumi, ka vecā Augstākā Padome, tas ir, mēs ar jums un vecā valdība - šajā gadījumā es ar saviem vietniekiem - esam bijuši pasīvi un neesam darījuši visu, lai varētu veikt ekonomisko reformu mūsu republikā.
Otrs moments, ko es jau uzsvēru savā ziņojumā, ka pašreizējā valdības reorganizācija nav nekāds vienreizējs akts, tas ir process, kas jāvada adekvāti ekonomiskajai reformai. Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka daudzas no manis piedāvātajām izmaiņām valdības struktūrā un valsts pārvaldes orgānos jau ir tik tālu nobriedušas, ka faktiski reāli šī reorganizācija jau ir notikusi, gan Rūpniecības komitejā, gan Kultūras ministrijā, gan citās organizācijās. Tātad dzīve no mums prasa neapstāties, un mēs to darīt nekādā gadījumā nedrīkstam.
Un pēdējais arguments, ko es gribētu minēt. Bez šaubām, neviens neatņem jaunajai Augstākajai Padomei tiesības izteikt savus priekšlikumus, lai atjaunotu republikas valdību. Es domāju, ka tie noteikti tiks izteikti un tiks veikti attiecīgi pasākumi. Mēs esam reālisti un visu to labi saprotam. Neviens neliedz jaunajai Augstākajai Padomei izdarīt attiecīgas korektīvas valdības struktūrā, ja tas būs vajadzīgs. Ņemot vērā šos argumentus, es lūdzu Augstākās Padomes sesiju atbalstīt valdības priekšlikumus.
Priekšsēdētājs. Paldies. Varbūt ir kādi jautājumi vai arī jūs iesniegsit rakstiski?
No zāles. Priekšsēdētāj, jums ir pirmais vietnieks par ekonomiku un ir vietnieks par ekonomiku. Ko darīs viens un ko - otrs?
V.E.Bresis. Komisijās man arī tādu jautājumu uzdeva. Te ir divas lietas, kuras mums ir jāatšķir. Vietnieks par ekonomiku ir vietnieks, kurš, ja tā varētu teikt, ģenerē teoriju, ģenerē ģenerālo shēmu, nodarbojas ar visu teorētisko jautājumu realizāciju praksē mūsu republikā. Pirmais vietnieks par ekonomiku - ekonomikas ministrs ir cilvēks, kurš atbild par šīs galvenās ekonomiskās sistēmas vai reformas ieviešanu reāli mūsu dzīvē. Jāsaka atklāti, biedri, bez šaubām, var būt tādi jautājumi, kad ir grūti sadalīt starp viņiem šos pienākumus. Gribu teikt, ka pašreizējā laika periodā tieši ekonomiskās pārbūves jomā šiem cilvēkiem ir ārkārtīgi liela slodze. Mums ir jākoordinē sava darbība starp trijām Baltijas republikām. Mums ir jākoordinē sava darbība ar PSRS valdību, ar PSRS ministrijām, resoriem utt. Es domāju, ka gan vietniekam par ekonomiku, gan pirmajam vietniekam pietiks darba, lai varētu virzīt tālāk ekonomisko reformu. Es vēlreiz gribu atgādināt, ka līdzīgi pārkārtojumi ir izdarīti gan Lietuvā, gan Igaunijā, un, kā pierāda prakse, tiešām viņiem ir vieglāk šos jautājumus risināt nekā mums pašreiz.
Priekšsēdētājs. Lūdzu, biedri Saleniek.
J.Salenieks. Es lasīju jaunās Ekonomikas ministrijas nolikuma projektu, un pirmais departaments ir ekonomiskās reformas departaments. Ja ir vietnieks sevišķiem uzdevumiem, tad ir saprotams šis kombinējums.
V.E.Bresis. Nē, apšaubīt, protams, var, šeit mēs varam izvērst plašu diskusiju, kā to labāk izdarīt. Es varu tikai vēl vienu biedra Salenieka argumentu pieminēt, ka, ja jūs ievērojat to, ka mēs pašreiz virzāmies ekonomikā zināmā mērā pa pilnīgi jaunu ceļu, kuram alternatīvas nav un nav arī kādu piemēru, kuriem mēs varētu sekot, tad ir ļoti svarīgi, lai valdības darbībā ieviestu, ja tā varētu teikt, zinātniskus pamatus. Jūs ievērojāt, ka PSRS valdībā arī tika pieņemts biedrs L.Abalkins, akadēmiķis, kurš vada tieši personiski ekonomisko reformu, un tajā pat laikā eksistē valsts plāns, PSRS valsts plāns. Es domāju, ka, bez šaubām, funkcijas ar laiku mainīsies tiem, kas nodarbojas tieši ar ekonomiskajām problēmām, un nebūs nekādu domstarpību. Es gribu teikt, ka arī PSRS valdībā papildus vēl tiek pieņemti zinoši cilvēki, zinātņu kandidāti kā biedrs Sitarjans, kas aizvien vairāk un vairāk ievieš zinātniskumu valdības darbā. Bez šaubām, šobrīd praktiķiem ir ļoti liela nozīme, bet vēlreiz atgādinu: tā kā mēs ejam pilnīgi jaunu ceļu, katram mūsu solim jābūt zinātniski pamatotam. Mēs uzskatām, ka tieši šis Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks par ekonomikas jautājumiem mūsu darbībai dotu zinātnisku pamatu. Neslēpšu, bez šaubām, es gribētu, lai tas būtu zinātnieks. Šajā gadījumā runa ir par akadēmiķi Kalniņu.
Priekšsēdētājs. Varbūt norunāsim tā - tagad jautājums, bet savas šaubas vai atziņas pēc tam. Šeit jau trīs ir pieteikušies - gan ar šaubām, gan ar atziņām, gan ar atbalstu. Tāpēc, lūdzu, jautājumus. Lūdzu, biedre Zīle.
Ļ.Zīle. Par iepriekšējo struktūru. Kādas būs izmaiņas struktūrvienību skaita ziņā? Vai to būs mazāk vai vairāk skaita ziņā?
V.E.Bresis. Ja jūs šo shēmu atbalstīsit, tad notiks būtiska administratīvā aparāta samazināšana. Kāda tā būs? Tas atkarīgs no tā, kā šodien deputāti izteiks savus priekšlikumus un kā tiks atbalstīti valdības priekšlikumi. Es tikai varētu pateikt dažus piemērus. Teiksim, pašreiz trīs aparātos - Valsts plāna komitejā, Cenu komitejā un Darba resursu komitejā kopā ir 295 štata vienības. Mēs piedāvājam jaunajā ministrijā ne vairāk kā 250 vietas. Tātad aptuveni par 47 vienībām mazāk. Rūpniecības komitejā pašreiz strādā 190 cilvēki, jaunajā ministrijā - aptuveni 100-110 cilvēki. Tā es varētu turpināt šos piemērus par pārējām komitejām, kur notiks administratīvā aparāta samazināšana. Pašreiz mēs komiteju vietā nodibinām ministrijas. Es gribētu ieteikt jums par to padomāt. Valdības nostāja ir tāda, ka vispār tālākā nākotnē mums vajadzētu pēc iespējas vairāk pāriet uz viendabīgām pārvaldes formām, konkrēti - uz ministriju pārvaldes formu. Ministrijas varētu būt vissvarīgākajos mūsu tautsaimniecības virzienos, departamenti - tādos virzienos, kur mēs šodien lietojam vārdiņu pārvalde, un tikai dažās vietās atstājot komitejas. Pie tam, kā jūs redzat, mūsu priekšlikumi paredz tur, kur komiteju vietā jābūt inspekcijām, nolikvidēt šīs komitejas un piešķirt šiem formējumiem inspekciju nosaukumu.
Biedri, es jau šeit ieminējos, ka tā nav pēdējā valdības reorganizācija, un tas mums ir diemžēl jāuzņem normāli, jo mēs esam ļoti intensīvas ekonomiskās reformas periodā. Mēs zinām, ka ir izvirzīts jautājums par Mežsaimniecības ministrijas atjaunošanu mūsu republikā. Es domāju, ka tas ir pilnīgi pareizi, jo mēs zinām, ka šobrīd mežu resori ir sadalīti. Mežu apsaimniekošanā mums nav kārtības, un mēs šo jautājumu turpinām pētīt. Jautājums ir arī par Zivsaimniecības ministrijas atjaunošanu mūsu republikā. Arī šis jautājums ir ļoti pamatots, un mēs to turpināsim studēt. Tad, kad šis jautājums būs galīgi nobriedis, mēs varēsim ar garantiju teikt, ka esam pārliecināti par šā jautājuma risināšanu. Tad mēs Augstākajai Padomei iesniegsim lēmumu.
Priekšsēdētājs. Paldies. Debatēs ir pieteikušies mūsu kolēģi deputāti Asaris, Orlovs, Oherins un Dambis. Tātad pirmajam dodam vārdu deputātam Asarim.
G.Asaris (Rīgas 95. vēlēšanu apgabals).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Man liekas, ka visiem ir skaidrs, ka dabas vide ir visciešāk saistīta ar mūsu mākslīgi veidoto vidi, priekšmetisko pasauli vai pilsētvidi un kopā veido apkārtējo vidi. Urbanizācijas procesam neizbēgami turpinoties, nedrīkst pieļaut to konfrontāciju, esošās, jau tā noplicinātās Latvijas dabas vides un kultūrvides, kā arī tautas genofonda tālāku degradāciju. Bet kas nodrošinās republikā galveno vispārējo apbūves stratēģijas jautājumu risināšanu? Manuprāt, ne jau tikai Valsts celtniecības komiteja vai Ekonomikas komiteja. Pie tam tieši, vistiešākā saistībā ar ekoloģisko un kompleksas dabas aizsardzības kultūras saglabāšanas un dabas resursu racionālu izmantošanas interešu respektēšanu. Es citēju: Mēģinot realizēt vienotu valsts politiku kapitālajā celtniecībā, kā tas teikts nolikuma projektā par Valsts celtniecības komiteju, celtnieku diktāts saglabāsies un to nemainīs ne Valsts celtniecības komitejas nosaukumam tagad piekārtie vārdi un arhitektūras komiteja, ne arī Valsts celtniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieka, republikas galvenā arhitekta posteņa, kas vispār pats par sevi ir absurds, radīšana Valsts celtniecības komitejas struktūrā.
Manuprāt, to nevar risināt arī vienīgi vietējās Tautas deputātu padomes, jo tad var viegli nonākt pie kardinālām pretrunām starp atsevišķas pilsētas, reģiona, centra vai visas republikas attīstības interesēm kopumā. Kā tas šodien ir, piemēram, ar Rīgu, kuras rūpnieciskais potenciāls jau pārsniedz pusi no visas republikas potenciāla un neuzrāda tendenci samazināties, respektīvi, neveicinot tendenci harmonizēt un stabilizēt situāciju republikā. Tādēļ, ievērojot dabas vides un pilsētvides, kā arī visu pilsētu veidojošo faktoru ciešo saistību un mūsu visu galveno pamatuzdevumu - kvalitatīvas un pilnvērtīgas apkārtējās dzīves un darbības vides nodrošināšanu savai tautai -, uzskatu par obligāti nepieciešamu izveidot īpašu reģionālās plānošanas un pilsētbūvniecības pārvaldi, kas varētu, protams, sākumā atrasties arī Vides aizsardzības komitejas sastāvā, bet, manuprāt, agri vai vēlu mēs nonāksim pie tā, ka tai jābūt īpašai komitejai. Tās uzdevums būtu galveno republikas apbūves - kā rūpnieciskās, tā civilās un komunālās, kā pilsētā, tā laukos - stratēģisko jautājumu risināšana, kur republikas ekonomiskās, sociālās, kultūras attīstības jautājumi tiktu skatīti visciešākajā saistībā ar reģionālās plānošanas, ekoloģiskās situācijas un dabas aizsardzības problēmām, respektīvi - kompleksi izskatīti. Jautājumu sagatavošana, vadoties tieši no konkrētās vides aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa likumdevēja līmenī, bet nevis otrādi. Tieši šīs komitejas un pārvaldes uzdevums būtu pilsētas ģenplānu, reģionālās plānošanas projektu ekspertīze un akceptēšana, protams, saziņā ar Ekonomikas ministriju un citām ministrijām, tās realizācijas politiku nododot tieši Valsts celtniecības komitejai un vietējām padomēm.
Un otrs, manuprāt, ne mazāk svarīgs jautājums ir republikas kultūrvide un arhitektūras attīstība. Visiem zināms, cik niecīga arhitektoniskā vērtība ir daudz kam no tā, ko šodien mēs būvējam. Žēl, bet mums, arhitektiem, tas sāp, jo vairāk, jo lielāki kapitālieguldījumi nepareizas attieksmes dēļ pret arhitektūru kā vides veidotāju mākslu nedod to atdevi, kādu gaida sabiedrība un kādu varētu arī nodrošināt mūsu profesionālā sagatavotība. Līdzšinējās Celtniecības ministrijas vai arī Valsts celtniecības komitejas monopoltiesības uz arhitektūras reglamentēšanu būvorganizāciju konkurences trūkuma apstākļos nekādi nevarēs nodrošināt arhitektūras līmeņa pacēlumu republikā kopumā.
To saprot par Maskavā. Un šā gada 25. oktobrī notikušajā PSRS Arhitektu savienības plēnumā tika pieņemts īpašs lēmums - līdz šā gada beigām sagatavot priekšlikumus par Valsts arhitektūras komitejas izveidošanu ārpus PSRS Valsts celtniecības komitejas.
Bez tam, neraugoties uz nozīmīgo Latvijas kultūrvēsturisko apbūves potenciālu, mums nav zinātniski pamatotas koncepcijas nacionālā kultūras mantojuma, tai skaitā pilsētas vēsturisko centru un arhitektūras pieminekļu, saglabāšanā. Nav izveidota vienota darbotiesspējīga vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības izmantošanas sistēma. Pēc Latvijas Arhitektu savienības domām, arhitektūras attīstības un kultūras pieminekļu aizsardzības intereses prasa atsevišķas kultūras pieminekļu aizsardzības un arhitektoniskās komitejas izveidošanu. Šīs komitejas sastāvā būtu ietverti kā kultūras pieminekļi - mākslas, arhitektūras, arheoloģijas, vēstures pieminekļi, šo pieminekļu aizsardzība, tā arī arhitektūras orgāni, kas nodrošinātu kompleksas kultūrvides veidošanas un reģenerācijas problēmu risinājumu, arhitektūras attīstības taktikas jautājumus, atsevišķu ēku tipa normatīvo dokumentu izstrādāšanu, kas tieši piemēroti Latvijas apstākļiem.
Šī patstāvīgā komiteja veidotos uz Kultūras komitejas un Valsts celtniecības komitejas attiecīgo esošo struktūrvienību štatu bāzes, bet, protams, kā atsevišķs orgāns. Šeit ir restaurācijas pārvalde, restaurācijas institūts, Valsts celtniecības komitejas arhitektūras pilsētbūvniecības nodaļa, un nākotnē tā varētu izveidoties kā īpaša tā saucamā Pieminekļu pārvalde.
Vēl tikai gribu pieminēt, ka šie priekšlikumi praktiski saskan arī ar tām domām, kādas pagājušonedēļ izteica Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības plēnumā. Tās saskan arī ar to, ko izteica pilsētvides komisijā Latvijas Tautas frontē, un, manuprāt, mums vajadzētu nopietni padomāt par to. Labāk septiņreiz nomērīt un vienreiz nogriezt, jo, manuprāt, tieši mūsu vides un kultūrvides veidošanas stratēģijai ir jāpieiet kompleksi.
Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, centieties iekļauties piecās minūtēs. Pretējā gadījumā es brīdinu jūs ar šī aparāta palīdzību, bet tas ir diezgan skaļš, tādēļ to nevajadzētu lietot.
Vārds deputātam Orlovam.
A.Orlovs (Aulejas 209. vēlēšanu apgabals).
Cienījamie biedri deputāti! Mēs dzirdējām republikas valdības ierosinājumus par izmaiņām tautas saimniecības pārvaldes sistēmā, arī agrorūpnieciskā kompleksa jomā.
Protams, dzīve nestāv uz vietas, pārvaldes sistēmu vajag pilnveidot, vajag pilnveidot arī agrorūpnieciskā kompleksa pārvaldi. Taču vai mēs nepieņemam pārāk revolucionārus, graujošus lēmumus vienā no vissvarīgākajām republikas tautas saimniecības nozarēm?
Uzskatu, ka mērķtiecīgāk būtu pilnveidot pašu sistēmu, izmantojot republikas Agrorūpnieciskās komitejas uzkrāto darba pieredzi lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pārstrādes un apkalpošanas integrācijas attīstībā. Protams, vienkāršāk un vieglāk ir kaut ko sagraut, nekā radīt kaut ko jaunu, pilnīgāku.
Kāda būtībā ir vajadzīga agrorūpnieciskā kompleksa pārvaldes sistēma, acīmredzot, to vislabāk varētu pateikt tie, kas vispirmām kārtām izjūt tās iedarbību. Runa ir par kolhoziem, padomju saimniecībām, zemnieku saimniecībām, tas ir, tiem, kas apstrādā zemi. Kādas ir viņu prasības pret šo pārvaldi? Nedot pavēles no augšas, kā apsaimniekot zemi, nodrošināt normālu materiāli tehnisko apgādi ar augstražīgu un pieejamu tehniku, iekārtām un celtniecības materiāliem. Nodrošināt visas produkcijas pieņemšanu ražošanas vietās un tās pārstrādi piegādes termiņos. Noteikt un novērtēt šīs produkcijas kvalitāti. Noteikt tādas produkcijas iepirkuma cenas, kura tiek pārdota pēc valsts pasūtījuma, tādējādi sedzot ražošanas izmaksas un sarežģītību, nodrošinot peļņu paplašinātai atražošanai un lauku sociālai apbūvei. Panākt no valdības cenu ekvivalentu attiecību starp rūpniecības un lauksaimniecības produkciju.
Vai šodien Valsts Agrorūpnieciskā komiteja atbilst šīm prasībām? Domāju, ka pagaidām neatbilst, īpaši jautājumā par materiāli tehnisko apgādi, rūpniecības un lauksaimniecības produkcijas cenu līdzvērtību un pasludinātās lauku prioritātes īstenošanu.
Kas mainīsies, ja Valsts Agrorūpnieciskā komiteja tiks pārveidota par Lauksaimniecības un pārtikas ministriju? Jo agrorūpnieciskā kompleksa pārvaldes reorganizācija jau tā ir pārāk ieilgusi. Četros pastāvēšanas gados Valsts Agrorūpnieciskā komiteja ir pārdzīvojusi jau divus samazināšanas etapus. Jau veselu gadu runājam par šīs komitejas likvidēšanu. Domāju, ka pat robotrons neizturēs šādus pārbaudījumus. Bet vai to var izturēt dzīvs cilvēks, kas šodien strādā šajā struktūrā?
Mūsuprāt, ierosinātais variants par Agrorūpnieciskās komitejas pārveidošanu par ministriju ir pāragrs. Vispirms vajadzētu izanalizēt Agrorūpnieciskās komitejas darba vājās vietas. Nevajadzētu izdomāt abstraktas demokrātijas izvēršanas formas, bet gan ņemt tās no dzīves. Ierosinātā asociāciju apvienība ir jāveido no apakšas, nevis no augšas. Nedrīkst likvidēt Agrorūpnieciskās komitejas esošās nozaru struktūras, iekāms demokrātiskā ceļā nav izveidotas jaunas. Tikai tad var pieņemt lēmumu par Valsts Agrorūpnieciskās komitejas likvidēšanu.
Konkrēti ierosinu: pašreizējā posmā saglabāt Valsts Agrorūpniecisko komiteju kā republikas agrorūpnieciskā kompleksa pārvaldes orgānu, precizējot tā funkcijas un štatus, kas nepieciešami republikas ekonomiskās patstāvības apstākļos un rajonu pārejā uz pašpārvaldi. Pakāpeniski pēc ražotāju iniciatīvas no apakšas izveidojot nozaru struktūras, iespējams likvidēt attiecīgās Agrorūpnieciskās komitejas struktūras. Ievērojot to, ka rajonos, zinot to vietējos apstākļus, uz demokrātiskiem pamatiem izveidotas agrorūpnieciskās apvienības un citas struktūrvienības, jāļauj rajoniem pašiem izlemt jautājumu par šīm attiecīgām pārvaldes struktūrvienībām.
Un visbeidzot. Speciālistus, kas rajonos veic valsts funkcijas, jāfinansē no republikas budžeta.
Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Oherinam, nākošais runās deputāts Dambis.
J.Oherins (Kuldīgas 218. vēlēšanu apgabals).
Cienījamie deputāti! Republikas tautas saimniecība pāriet uz ekonomisko patstāvību. Latvijas PSR iegūst aizvien lielākas politiskās tiesības. Atbilstoši jaunajiem apstākļiem tiek izvērtēts republikas budžets, valsts plāns, vadības struktūras, par kurām tikko ziņoja biedrs Bresis. Tajā pašā laikā uzskatu, ka gatavojoties pārejai uz Latvijas suverenitāti, mūsu sabiedrībā netiek pietiekami novērtēta un plānota informātika kā nozare republikas tautas saimniecībā, kā jauna dzīves veida un jaunas domāšanas priekšnoteikums. Attīstītajās pasaules valstīs ļoti ātri uzplaukst informācijas nozares. Tās nodrošina strauju ekonomikas attīstību, demokratizē politisko dzīvi, paceļ jaunā intelektuālā līmenī zinātni, izglītību un kultūru. Informātika ar kompjūteriem, audio un video līdzekļiem arvien plašāk ieiet sociālajā sfērā, veido jaunus dzīves standartus. Vadības teorijām ir zināms likums, kurš nosaka, ka jebkurā sabiedriskajā sistēmā, sākot ar nelielu kolektīvu un beidzot ar valsti, pilsētu, kopumā brīvības pakāpe ir atkarīga no tās spējām savākt, pārstrādāt, saglabāt un izmantot informāciju. Tāpēc birokrātiskās vadības sistēmas, lai sevi saglabātu, cenšas paturēt informācijas monopolu.
Ceļā uz suverenitāti ir ļoti svarīgi nodrošināt brīvu informācijas apmaiņu sabiedrībā. Ir zināms arī tas, ka informācija iedarbojas uz sabiedriskām sistēmām kā specifisks enerģijas veids, kas paceļ intelektuālo potenciālu, tādējādi nodrošinot ieguldīto līdzekļu vislielāko atdevi, un visefektīvāk pretojas degradācijas procesam. Es gribētu pasvītrot to vārdu - vislielāko atdevi. Mums zināmiem PSRS informatizācijas koncepcijas projektiem lielā mērā ir deklaratīvs raksturs. Tie nepiedāvā republiku pilsētu un rajonu informatizācijas risinājumus, kas traucēs ieviest šajā sesijā apspriežamos pašpārvaldes principus. Pašpārvalde, kā jebkurš cits vadības process, pēc būtības ir informatīvs. Tāpēc tas prasīs gan papildus informātikas tehniskos līdzekļus, gan informācijas organizāciju, gan teorētisko un konceptuālo pamatojumu. Stāvokli republikas informatizācijas jomā sarežģī tas, ka mūsu rūpniecība pagaidām nespēj nodrošināt nepieciešamo informātikas līdzekļu ražošanu jeb nespēj sagādāt tos ārpus republikas robežām. Tam par vienu no iemesliem ir arī tas, ka informātikā, tāpat kā visā tautas saimniecībā, vēl nav pilnīgi ieviestas preču naudas attiecības. Šīs nozares pamats - informācija vēl nav kļuvusi par preci. Nav radīts pietiekami efektīvs, uz ekonomisko ieinteresētību balstīts, informātikas nozari valsts regulējošais mehānisms.
Nepilnīga arī likumdošana par informācijas vākšanu, glabāšanu, izplatīšanu sabiedrībā. Republikā stihiski, bez pietiekamas valsts regulēšanas un atbalsta parādās informāciju jeb informācijas tehnoloģiju piedāvājoši kooperatīvi, informatīvi komerciālie centri, veidojas nelielas informācijas bāzes, kabeļtelevīzija un citi veidojumi, kas, atsevišķi ņemot, ir ļoti progresīvi, pasvītroju, atsevišķi ņemot, ir ļoti progresīvi. Citu valstu pieredze rāda, ka efektīvas nacionālās un starptautiskās informācijas sistēmas var tikt izveidotas tikai ar valsts budžeta un ar valdības tiešo piedalīšanos šajos pasākumos, paredzot starprepubliku un starpvalstu darba dalīšanu. Attīstot preču naudas attiecības un atbalstot brīvu informācijas izplatīšanos sabiedrībā, ir arī jāparedz pasākumi pret informācijas haosu, pret kara un starpnacionālā naida propagandu un pret cita veida kaitīgas informācijas iekļūšanu sabiedrībā. Mums ir arī dažas priekšrocības. Ir radioelektroniskās rūpniecības tradīcijas, un ir ievērojama tās tehniskā un zinātniskā bāze. Tas tiek pastiprināts ar samērā augstu zinātniski pētniecisko projektēšanas un mācību iestāžu līmeni. Republikā darbojas vairāk kā 200 skaitļošanas centri. Ir daudzu gadu prakse republikas automātiskās vadības sistēmas radīšanā, dažādu mērķprogrammu sastādīšanā un daļējā realizēšanā, kura vērsta uz informātikas ieviešanu.
Uzskatu, ka republikas valdībai, kā tas ir noticis arī citās valstīs, ir jāņem savā pārziņā republikas informātikas nozares veidošana. Ir jāatrod saprātīgas valsts pārvaldes orgānu un tirgus likumu ietekmes attiecības. Būtu jāveido un jāvirza šie pūliņi uz sekojošo. Pirmkārt, informātika cilvēkam, otrkārt, informātikas ieviešana ne tikai tradicionālajās ražojošajās nozarēs, bet nozarēs, kuras veido infrastruktūru un sociālo nodrošinātību, sākot ar apkalpojošo sfēru un beidzot arī ar izglītību. Ir jāsniedz juridiska, ekonomiska un cita veida palīdzība tiem entuziastiem, kuri pareizi novērtē informātikas ārkārtējo nozīmi un perspektīvu, ziedo tai arī pat savu brīvo laiku un enerģiju. Taču ir jārada arī šķēršļi tiem, kas, izmantojot informācijas badu, nozares sarežģīto raksturu, cenšas šo nozari izmantot tikai iedzīvošanās nolūkos. Lai sagatavotu šo jautājumu, uzskatu, ka ir jāorganizē Ministru Padomes darba grupa Latvijas informatizācijas nozares radīšanai. Tās uzdevums būtu īsā laikā sarīkot konsultācijas, seminārapspriedes ar iespējami lielu zinātnieku, speciālistu un informātikas praktisko darbinieku piedalīšanos, lai sagatavotu informātikas nozari stimulējošus valdības lēmumu projektus. Nepieciešams šo jautājumu izskatīt arī vienā no mūsu sesijām, lai informātika kā nozare iegūtu savu, mūsdienām atbilstošu ekonomisko un politisko vietu republikas tautas saimniecībā.
Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds deputātam Dambim, nākošais runās PSRS tautas deputāts Īvāns.
A.Dambis (Rīgas 13. vēlēšanu apgabals).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Uzskatu, ka celtniecībā viss sākas ar projekta dokumentācijas izstrādi. Objekti tiek piesaistīti jau esošajiem, ir jārēķinās ar dabu, ar ekoloģiju un pat ar šo objektu iederību kopējā fonā. Un šeit es kā savas profesijas pārstāvis redzu, ka ir pienācis laiks rēķināties ar arhitektonisko stāvokli republikā. Tātad vispirms ir arhitektūra, tad celtniecība.
Uzskatu, ka Arhitektūras komitejai arī šajā likumā ir jābūt īpašam statusam. Un celtniekiem šim statusam ir jāpakļaujas, tādēļ es ierosinu 5. punktu nedaudz izmainīt šādā redakcijā: Izveidot republikānisko Latvijas PSR Valsts arhitektūras un celtniecības lietu komiteju. Samainīt šos divus vārdus un arhitektūra likt priekšā.
Priekšsēdētājs. Vārds Dainim Īvānam, PSRS tautas deputātam, nākošais runās deputāts Ojārs Kārkliņš.
D.Īvāns (PSRS tautas deputāts).
Cienījamie Latvijas deputāti! Es gribu nedaudz skart šajā valdības struktūrā juridisko praksi un juridiskās teorijas jautājumus. Atcerēsimies 1989. gada 23. augustu pie Brīvības pieminekļa, kad, maigi izsakoties, ne visai tiesiski ar mierīgiem iedzīvotājiem apgājās Latvijas PSR Iekšlietu ministrijai pakļautās milicijas daļas. Atcerēsimies šī pat gada 18. novembri, kad ne viens vien no mums izjuta nepatīkamas sajūtas, ejot garām veselam kvartālam, kurš bija aplenkts no Latvijas PSR Iekšlietu ministrijai pakļautajām milicijas vienībām. Atcerēsimies pagājušā gada sākumu, kad tika diezgan rupji aizturēti mūsu cienījamie aktieri un kad mēs bijām bezspēcīgi viņiem kaut ko palīdzēt. Galu galā pat pie cēloņa šai aizturēšanai tā īsti nenonācām. Atcerēsimies arī nesen Latvijas televīzijā demonstrēto kinožurnālu Padomju Latvija, kur Rīgas pilsētas Iekšlietu daļas priekšnieks Gončarenko pamāca un aicina savus padotos izrēķināties ar jauniešiem ar stekiem. Ko es šeit domāju? Šeit domāju par divām funkcijām mūsu ceļā uz tiesisko valsti. Par tiesiskas valsts radīšanas funkciju, par likumdošanas jaunrades funkciju un par represīvo orgānu, represīvo institūtu funkciju. Mums šeit šajā shēmā ir iezīmētas divas ministrijas: Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija. Būtībā tātad iznāk, ka likumdošanas, likuma aizstāvēšanas un uzraudzīšanas ministrija ir pilnīgi atrauta no represīvo funkciju izpildīšanas ministrijas, no Iekšlietu ministrijas. Visās vai vismaz daudzās civilizētās zemēs, kulturālās valstīs šīs abas ministrijas ir savienotas. Būtībā ir viena Justīcijas ministrija, kurai ir pakļauta arī Iekšlietu ministrija, tātad funkcijas, ko šobrīd veic Iekšlietu ministrija. Es uzskatu, ka, pirmkārt, mūsu deputāti, risinot jautājumu par šo divu ministriju - Tieslietu un Iekšlietu ministrijas apvienošanu, atrisina vispirms vienu praktisku jautājumu - varbūt tiek samazinātas štata vienības divās šādās ministrijās. Otrs, tiek atrisināts būtiskākais jautājums - Latvijas Republikā radīto likumu un Latvijas Republikā funkcionējošo likumu saskaņošana ar praksi, ar to, kā šos likumus izpilda un ievēro Iekšlietu ministrija.
Atcerēsimies arī to, ka Iekšlietu ministrija šobrīd ir ļoti centralizēta organizācija, kura pakļauta PSRS Iekšlietu ministrijai, un te var izveidoties zināma pretruna, ka tie likumi, kas darbosies Latvijā, ko pieņems mūsu Augstākā Padome, varbūt šiem likumiem nepakļausies Latvijas Iekšlietu ministrija, kura joprojām būs kā PSRS Iekšlietu ministrijas sastāvdaļa.
Šo jautājumu mēs varētu atrisināt, Iekšlietu ministriju pakļaujot tikai Latvijai, lai te mēs varētu veidot savu miliciju, lai mums būtu savas milicijas skolas, lai tā būtu mūsu ministrija, bet pats būtiskākais jautājums, un ceru, ka juristi mani atbalstīs, lai risinātu šo jautājumu par šo divu ministriju apvienošanu - tātad izpildvaras pakļaušana tiesiskai varai, cilvēktiesību aizsardzības varai. Šis jautājums mums tomēr būtu jārisina. Un es ierosinu Latvijas valdībai domāt par šo jautājumu un neatstāt savā struktūrā divas savstarpēji pretrunīgas ministrijas.
Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Ojāram Kārkliņam, pēc tam runās PSRS tautas deputāts Jānis Lucāns.
O.Kārkliņš (Krāslavas 214. vēlēšanu apgabals).
Cienījamie deputāti! Ņemot vērā to lielo nozīmi tautsaimniecības attīstībā, kāda ir celtniecībai, Latvijas būvinženieru savienība izskatīja priekšlikumus, par kuriem mums ziņoja mūsu valdības priekšsēdētājs, un mums ir dažas, nu varbūt ne visai principiālas, bet tomēr iebildes, jo mēs uzskatām, ka Latvijas būvinženieru savienībā strādā daudz pieredzējušu celtnieku. Un tomēr mūsu pieredze var būt noderīga, pilnveidojot tieši celtniecības kompleksu. Vispirms biedrs Bresis teica, ka ir jānonāk pie vienlīdzīgas struktūras, respektīvi, pie ministrijām. Arī mēs uzskatām, ka celtniecībā ir jābūt Celtniecības ministrijai jeb Celtniecības lietu ministrijai, bet nevis kaut kādām komitejām, kuras daudzās valstīs pat nesaprot, kas tas ir, un bieži vien vārds - komiteja saistās pavisam ar ko citu. Tāpēc mēs ierosinām nosaukt jauno valsts funkciju izpildes orgānu vai nu par Celtniecības ministriju, vai arī, atšķirībā no vecās Celtniecības ministrijas, par Latvijas PSR Valsts celtniecības lietu ministriju. Ņemot vērā to, ka ministri, tāpat kā rūpniecības ministri, ir valdības kabineta locekļi, rodas jautājums, uz kuru mums neviens īsti neatbildēja. Ar ko tad nodarbosies atbrīvotie Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieki celtniecībā, rūpniecībā? Vai viņi vispār vajadzīgi, jo viņi daļēji ierobežos un dublēs ministra funkcijas? Jo mēs taču runājam par to, ka valsts funkcijas tiks atdalītas no saimnieciskajām funkcijām. Un Celtniecības lietu ministrija jeb Celtniecības ministrija nodarbosies tieši ar valsts funkcijām. Tas arī dotu nevis vietnieku skaita palielināšanu, kā biedrs Bresis mums lika priekšā, bet gan dotu iespēju samazināt vietnieku skaitu. Tāpat arī zināma skaidrība būtu jāienes jautājumā par to, ar ko tad īsti nodarbosies diezgan lielais Ministru Padomes Lietu pārvaldes aparāts, piemēram, Celtniecības jeb Kapitālās celtniecības daļa. Man tas nav zināms. Tā būs atkal kārtējā dublēšana un varbūt pat Celtniecības ministrijas tiesību ierobežošana. Tālāk, manuprāt, mēs šo jautājumu ļoti pamatīgi izspriedām valdes sēdē, ir jāpanāk, lai asociācijas jeb kādi citi veidojumi veidotos tik tiešām no apakšas. Un lai šie veidojumi būtu demokrātiski, bet nevis pēc tās shēmas, kura izstrādāta Latvijas Celtniecības zinātniski pētnieciskajā institūtā par Latvijas celtnieku asociācijas struktūru, jo tā jau būtībā dublē un it kā nodrošina vietu visiem strādājošajiem darbiniekiem līdzšinējā vecajā Celtniecības ministrijā. Kur tad ir demokrātija, kur tad ir patstāvība? Bez tam tā pieredze, ka Būvmateriālu rūpniecības ministriju likvidējām visi kopā. Un uzņēmumus pievienojām un sadalījām starp esošo Celtniecības lietu komiteju un Lauku celtnieku, diemžēl, sevi nav attaisnojusi. Būvmateriālu, kā jūs dzirdējāt, arvien vairāk trūkst. To ražošana nevis palielinās, bet samazinās. Un es esmu runājis ar ļoti daudziem rūpnīcu vadītājiem, darbs kļuvis daudz sarežģītāks nekā agrāk, kad bija atsevišķa Būvmateriālu rūpniecības ministrija. Droši vien atjaunot ministriju nebūtu lietderīgi, bet, manuprāt, ir jāveido vai nu viena, vai vairākas Būvmateriālu ražošanas asociācijas. Piemēram, daudzi vadītāji izsaka domu veidot atsevišķi asociāciju Latvijas māls, kas saistās ar visu keramikas nozari. Tāpat Latvijas dzelzsbetons. Šie priekšlikumi, manuprāt, būtu pamatīgi jāņem vērā un jāizstudē, jāizanalizē, lai rastu tādus apstākļus, lai būvmateriālu ražošana tiešām palielinātos, bet nevis sarežģītos un samazinātos. Tāpat Būvinženieru savienība uzskata, ka nevar būt kaut kāda viena asociācija, kura būs, ja ņemam līmeņus, līmeni augstāk, pārējie zemāk. Mēs uzskatām, ka, lai kādi arī nebūtu veidojumi, asociācijas, kuras veidosies no apakšas, viņām tomēr jābūt vienādā līmenī. Gan pilsētu celtniecībai, gan lauku celtniecībai, nu, bez šaubām, lauku celtniekam arī jābūt pastāvīgai asociācijai, bet nevis gan jāpakļaujas Lauksaimniecības ministrijai jeb Agrorūpnieciskajai komitejai. Un tikai šādā veidā attīstot apakšējo līmeņu tiešu celtniecības montāžas organizāciju iniciatīvu un patstāvību, mēs varēsim panākt celtniecības uzlabošanu un būvmateriālu ražošanas palielināšanu mūsu republikā. Un, manuprāt, augšējiem līmeņiem ir tikai jānodrošina tehniskais progress konsultāciju veidā un jānodrošina ir, nu, ja varētu teikt, koordinācija par attīstību, kādas nozares turpmāk vairāk attīstīt un kādā veidā. Lai pastiprinātu arhitektūras nozīmi, mēs liekam priekšā radīt pie jaunās Celtniecības ministrijas Pilsētbūvniecības pārvaldi, kurā būtu tiešām kvalificēti arhitekti, kas varētu veidot arī pareizu mūsu arhitektūras attīstību.
Priekšsēdētājs. Vārds PSRS tautas deputātam Jānim Lucānam, nākošais runās PSRS tautas deputāts Janeks. Vairāk iesniegumu man nav.
J.Lucāns (PSRS tautas deputāts).
Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es šeit neesmu domājis strīdēties, kā vajag saukt kādu ministriju vai kā vajag saukt kādu ministru, lai viņi sāk labāk funkcionēt. Jo man nav tādas pārliecības, ka nosaukumos ir tā būtība, bet viens ir skaidrs, ka mēs patreiz, un mūsu saimnieciskā dzīve atrodas ļoti sarežģītā situācijā un struktūras maiņas vien nenesīs mums gaidīto rezultātu un nevedīs pie cerētā ekonomikas uzplaukuma. Nelīdzēs šeit ne Robotroni, ne arī kādas skaitļojamās mašīnas, ko mēs steidzīgi un intensīvi ieviešam ražošanā. No kā mēs patreiz faktiski visvairāk ciešam tieši ražošanā? Vispirms mēs ciešam no nedisciplinēta, nekvalitatīva darba, mēs ciešam no beziniciatīvas speciālista, mēs ciešam no ēnu ekonomikas. Protams, varētu šo sarakstu vēl turpināt. Un šeit tikai valdības struktūras maiņa faktiski nevienu no šiem jautājumiem neatrisina un pat nevienam no šiem jautājumiem netuvojas. Un šeit es gribu izvirzīt tikai vienu to nelaimīgo jautājumu, kas mums visiem nepatīk un kuram mēs apkārt staigājam kā ap karstu putras katlu un negribam ķerties klāt, tas ir jautājums par īpašumu. Ja mēs gribam dabūt disciplinētu darbu, kvalitatīvu darbu, ja mēs gribam izaudzināt iniciatīvas bagātu speciālistu un ja mēs gribam intensīvi karot ar ēnu ekonomiku, tad mums ir jārisina jautājums par īpašumu. Es gribu uzdot jautājumu, vai ir šeit kāds zālē, kas zin, kam pieder kolhozs, kas jūtas īpašnieks par kolhozu? Jūs varat jautāt kolhozā, kuram jūs gribat, un jūs nevarat pateikt, kurš jūtas šeit kā īpašnieks.
Es ceru, ka jūs saprotiet, uz ko mana runa velk. Es gribu teikt vienu, ka mums jābūt pietiekoši drosmīgiem un jāpasaka vienreiz skaidri un gaiši, ka bez īpašuma, visu īpašuma formu ieviešanas tautsaimniecībā, tanī skaitā ieskaitot privātīpašumu kā līdztiesīgu visiem pārējiem, mēs netiksim no šīs ekonomiskās krīzes ārā.
Priekšsēdētājs. Vārds PSRS tautas deputātam Janekam, nākošais runās deputāts Stroganovs. Te turpina nākt zīmītes, bet varbūt kādu brīdi mums vajadzētu arī apstādināt šo procesu. Pēc tam vēl lūdz vārdu Vija Artmane. Varbūt nolemsim, ja vairāk gribētāju nav, tad tomēr arī paliksim pie šī te skaita. Mums jau būs vairāk kā 10 runātāju. Un tagad, lai biedrs Bresis atbild uz visiem jautājumiem un tad sāksim apspriest likumprojektu. Nav iebildumu? Vārds PSRS tautas deputātam Janekam.
J.Janeks (PSRS tautas deputāts).
Cienījamie Latvijas deputāti! Šodien jums atkal kārtējo reizi tiek piedāvāti dažādi pārvaldes struktūras mehānismi, tai skaitā arī lauksaimniecībā. Es esmu lauksaimniecībā nostrādājis 33 gadus, un šie visi pārveidojumi mani arī ir šajos gados skāruši. Es domāju, ka kārtējā uzrakstu, izkārtņu maiņa neko labu mums nedos. Kas patreizējā Agrokomitejā ir labs, un kas ir slikts? Domāju, ka labs ir tas, ka vienā kārtīgā lielā mājā savāc visus lauksaimniekiem nepieciešamos darboņus. Un nav vairs jāklīst pa Rīgu, bet var iebraukt vienā vietā un jautājumus noskaidrot. Es gribu teikt arī, ka visi tie nepieciešamie dienesti, kas bija lauksaimniecībai, pakļāvās tomēr vienai vadībai. Kas tur bija slikts? Slikts, es domāju, pamatos bija tas, ka nu bija pārāk daudz darbinieku un ir arī tagad pārāk daudz. Veidoja šo Agrokomiteju Centrālā komiteja un Ministru Padome.
Toreiz es ļoti labi atceros, ka kāds laiciņš pagāja, kad bijušais Ministru Padomes priekšsēdētājs Juris Rubenis teica, ka ķēve ir, bet nevelk, bet ķēvi vajag pastiprināt ar kaut ko, viņa nevar tāpat dzīvot, vai ne. Bet faktiski tika darīts viss, lai Agrokomiteja un lauksaimniecība nevilktu. Un mūsu republika vienmēr tika veidota, un vairāk tika domāts, ka tā būs rūpniecības republika. Es domāju, ka mums patreiz vajadzētu Agrokomiteju atstāt tādu, kāda viņa ir. Jo patreiz visā republikā veidojas visdažādākie lauksaimniecības formējumi. Ir zemnieku saimniecības, ir individuālās saimniecības, ir arī kooperatīvi un dažādas citas. Es tikai gribētu uzsvērt to, ka visi lauksaimniecības uzņēmumi, pārstrādes uzņēmumi, visi jāpakļauj rajonam un jāveidojas tur viņiem no apakšas kooperatīvām attiecībām. Un tās veidosies, tās jau sāk veidoties. Tā ka nav ko uztraukties. Es domāju, nav ko šeit atkal pārvaldes struktūrā kaut ko mainīt. No tā nekāda labuma nebūs. Es gribētu piebilst to, ka, veidojoties it kā valsts aparātam un dažādām apvienībām - meliorācijas, celtniecības un tā tālāk, atkal tiek mākslīgi no augšas sagrābts monopols, jo ir monopols uz resursiem, tātad ir tādas monopola tiesības šiem, arī apvienībām. Bet apvienības vajadzētu veidot no apakšas, tas ir, no rajoniem, no saimniecībām, arī no zemniekiem.
Un gribētos nobeidzot pateikt, ka arī citas pārvaldes struktūras, ko šodien gatavojas veidot, vajag ļoti pārdomāt. Mēs esam pārvaldes struktūras veidojuši. Un man liekas, ka apzināti tas tiek darīts, jo novērš domas no pamatjautājumiem. Visu laiku nepārtraukti mēs veidojam un pārgrozām pārvaldes aparātu. Nav laika domāt par nopietniem jautājumiem. Gribētos pateikt, ka, veidojot ministrijas, vai tās būtu komitejas, vai kaut ko citu, tās vajag veidot ļoti mazas, ar labiem speciālistiem, kārtīgām algām, un tad būs arī, kas strādā. Lai varētu atbraukt no laukiem, zinot, ka es eju pie Jāņa vai Pētera, ka viņš man šos jautājumus atrisinās. Ja viņš nevar atrisināt, tad vispār nevar atrisināt, nu tad es meklēju pats.
Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Stroganovam, pēc tam runās deputāte Artmane.
F.Stroganovs (Mērdzenes 239. vēlēšanu apgabals).
Cienījamie biedri deputāti! Pirmajā acumirklī šķiet, ka izskatāmais jautājums ir pelnījis lielu uzmanību. Jo ar to ir nodarbojušies cilvēki, kas zina, cik svarīgi ir uzlabot republikā pārvaldes sistēmu un panākt, lai tā atbilstu mūsdienu prasībām un likumam Par suverenitāti. Atļaušos izteikt dažus apsvērumus. Mēs bieži atsaucamies uz to, ka tas vajadzīgs tautai, bet neviens taču nekad nav tā īsti mēģinājis runāt ar tautu. Es gribētu izteikt savas domas par lauksaimniecības pārvaldi. Manuprāt, pārvalde nav pašmērķis. Tā ir nepieciešamība. Lai kā arī vadošos darbiniekus novērtētu - par birokrātiem, stagnātiem vai kā citādi - bez pārvaldes nevar pastāvēt neviena sabiedrība. Tāpēc mums, republikas Augstākajai Padomei, ir jādomā par tādu pārvaldi, kas atbilstu to interesēm, kuru labad šī pārvalde tiek formēta. Tādai jābūt pieejai. Esmu vienisprātis ar kolēģi, kurš runāja pirms manis un teica, ka nosaukuma maiņa - ministrija, komiteja vai pārvalde - nemainīs lietas būtību. Cik izmaiņu pēdējo 3-4 gadu laikā agrorūpnieciskajā kompleksā jau esam pieredzējuši? Taču labuma nekāda. Gaļas, piena un labības pieaugums no tā nav radies. Pareizāk būtu tā. Sasaukt visus ieinteresētos lauksaimniekus, ražotājus, apspriesties ar viņiem un izlemt, kā būtu labāk, kas šodien visvairāk būtu vajadzīgs. Manuprāt, šo jautājumu vislabāk varētu risināt tad, kad būs izlemts jautājums par īpašumu, būs pieņemts likums par renti, kuru pašlaik izstrādā, un tiks pieņemts un stāsies spēkā likums par zemnieku saimniecībām. Taču mēs zinām, kādā steigā pieņem likumus. Šodien jau ir trešā reize, kad izdarām izmaiņas likumā par zemnieku saimniecībām. Lūk, kur noved steiga. Jebkura pārvaldes reorganizācija atstāj iespaidu uz ražotāju. Tāpēc uzskatu, ka mums vajadzētu atlikt lauksaimniecībā ieteikta projekta izskatīšanu līdz jautājuma pilnīgākai izstrādei, jo, sagraujot esošo pārvaldes sistēmu, mēs nākamajā lauksaimniecības gadā varam pieredzēt ļoti lielas nepatikšanas. Notiks tālāka pasliktināšanās. Jau šogad zemnieks nezināja, kur dabūt ķieģeļus, kur metālu un šīferi. Nezināja tāpēc, ka bija sagrauta vecā sistēma, bet jaunā vēl nebija izveidota. Labāk izstrādāsim jauno sistēmu, ieteiksim to un tikai tad atcelsim veco.
Otrs jautājums, pie kura gribētu pakavēties, ir jautājums par celtniecību un arhitektūru. Jautājums ir ārkārtīgi sarežģīts. Jo celtniecība ir nozare, bez kuras nevar iztikt ne kultūra, ne zinātne, ne izglītība, ne lauksaimniecība, neviens. Manuprāt, būtu vajadzīga celtniecības ministrija un arhitektūras komiteja. Es domāju par lauksaimniecību. Par ko mēs esam pārvērtuši mūsu lauku ciematus! Kauns skatīties! Kāpēc? Tāpēc, ka ar lauku arhitektūru neviens nenodarbojas. Par rajona arhitektu atsūta no institūta meiteni, lai tā risina šos jautājumus.
Mēs jau šogad celtniecībā jutām reorganizācijas sekas. Pirmoreiz republikā bija tik liels celtniecības apjomu kritums. Kāpēc? Nebija pietiekami pārdomāta pārvaldes reorganizācija, trūka precīzu normatīvo aktu, kas to visu regulētu. Likvidējām Būvmateriālu rūpniecības ministriju, un šodien jau šeit runājam par to, ka ir vajadzīgi papildu kapitālieguldījumi. Arī es par to komisijā runāju. Bet šobrīd mums nav konkrētu datu par to, cik republikā ražo būvmateriālus, un neviens deputāts to nezina. Bet es jums varu pateikt, ka mēs republikā galvenos celtniecības materiālus ražojam tik daudz, ka tie varētu pietikt visiem kolhoziem un padomju saimniecībām. Taču notiek sadale... Kur tie paliek, to mēs nezinām. Šogad vasaras sesijā mēģināju to noskaidrot. Atcerieties, toreiz tika runāts par Latvijas PSR Valsts celtniecības komitejas atskaiti par to, kā tiek pildīts lēmums par lauksaimniecības prioritāti. Toreiz šo jautājumu noņēma no darba kārtības. Bieži vien mēs pieņemam dokumentus steigā, rūpīgi neapdomājuši, un uzskatām, ka var pieņemt lēmumu, iepazīstoties ar tā projektu nepilnas dienas laikā. Un izdarīt pareizus secinājumus. Tomēr nevar. Uzskatu, ka likumus tā pieņemt nedrīkst. Ir jāapspriežas ar tautu, ar speciālistiem. Par kultūras jautājumiem - ar kultūras darbiniekiem, par lauksaimniecību - ar lauksaimniecības darbiniekiem, par tautas izglītību - ar izglītības darbiniekiem. Mums ir Arhitektu savienība. Lai viņi iesniedz priekšlikumus mums, deputātiem. Un mēs apspriedīsimies un pieņemsim saprātīgu lēmumu. Protams, republikā vitāli nepieciešams pilnveidot pārvaldes sistēmu. Šajā sakarā valdība ieteikusi pareizu ierosinājumu. Taču par šiem diviem momentiem, manuprāt, ir jāspriež kopīgi gan speciālistiem, gan deputātiem. Un vēl trešais jautājums. Šodien mūs un visu sabiedrību satrauc trīs jautājumi. Šajās jomās mēs visi esam kļuvuši arī speciālisti. Tie ir - agrārais jautājums, politika un noziedzība. Šiem jautājumiem ik dienas pievēršas radio raidījumos, televīzijas pārraidēs, laikrakstu lappusēs. Un tad man ienāca prātā doma, kas notiktu, ja mēs pamēģinātu mūsu republikā apvienot Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Mēs būtu izveidojuši tādu ministriju, kura neaizsargātu vis cilvēkus, bet darbotos savu lielisko rādītāju dēļ. Un rādītāji vienmēr būtu ideāli. Bet noziedzība arvien pieaugtu. Katrā ministrijā, katrā resorā ir savi trūkumi un neizdarības, bet katram ir jārisina savi jautājumi. Tieslietu ministrijai ir jāizstrādā konkrēti priekšlikumi, kā pilnveidot novecojušo likumdošanu, bet Iekšlietu ministrijai jārīkojas neatlaidīgāk un aktīvāk, lai panāktu noziegumu atklāšanu un to novēršanu, lai cilvēki neietu bojā savos dzīvokļos, novērst zādzības, spekulāciju, kas aptvērusi visu republiku. Kārtība būs tad, ja katrs veiks savus pienākumus. Šīs divas ministrijas, manuprāt, nedrīkst apvienot. Vislabāk paši juristi varēs pateikt, kur var novest tāds monopols. Paldies par uzmanību.
Priekšsēdētājs. Vārds Vijai Artmanei un īsam priekšlikumam vārdu lūdz PSRS tautas deputāts biedrs Kurdjumovs.
V.Artmane (Rīgas 100. vēlēšanu apgabals).
Godājamie kolēģi deputāti! Es gribu tā īsi izteikt savu priekšlikumu, un tas droši vien būs tāds negaidīts un dīvains, bet es domāju, ka, ja mēs šodien apspriežam jautājumu par mūsu pārvaldes orgānu un saimniecisko funkciju sadali, tad mums šodien gan to lēmumu pieņemt neizdosies. Tāpēc, ka tā ir tomēr pārāk nopietna lieta. Es domāju, ka tas tā arī nav gaidīts. Es uzskatu, ka mums vajag veidot sabiedrību, kurā mēs gribam ieiet ar lielu paļaušanos. Tiem atbildīgiem darbiniekiem, kam uztic tādu vai citādu nozari, proti, kas atbild gan par materiālu tērēšanu, gan par materiālu taupīšanu, par to pašu celtniecību. Mēs te starpbrīdī runājam, ka netiek jau taupīti materiāli, ja būtu kāds stimuls, kas celtniecības materiālus liktu taupīt, viena ceturtā daļa materiālu mūsu celtniecībā būtu vairāk. Vesela ceturtdaļa aiziet zudumā un postā, tā jau var visbagātākais cilvēks līdz kliņķim nodzīvoties. Es redzu arī pēc mūsu dzīves prakses, ka mums visu laiku darbojas tā saucamās kontroles par visādām biedru naudām, arī par partijas biedru naudām. Tas ir apkaunojoši un tik pazemojoši, ja tev tur atrod kādus 2 rubļus nesamaksātus, un tev tās kapeikas tur jāsavairo, ka tu esi nokrāpis 2 rubļus partijai. Tā kā Latvijas partijas organizācija prasa naudiņu no centra, lai varētu izdzīvot. Ar to es gribu sacīt, ka abās šinīs shēmās pastāv valsts kontroles sistēma. Šeit arī ir valsts kontroles sistēma, mums ir Valsts kontroles komiteja. Šeit komiteja nav atzīmēta tajās ministrijās un komitejās, bet tajā likumprojektā, kur ir par attiecīgu vietējo pašpārvaldes orgānu darbību, tur ir ierosināts vienā punktā izveidot rajona tautas kontroles komitejas. Ko es ar to gribu sacīt? Es gribu teikt, ka tautas kontroles komiteja cilvēkiem, kas iet progresīvu attīstību uz progresīvu sabiedrību, tā nav vajadzīga, tā ir viena apkaunojoša un viena nepareiza organizācija. Pareizi audzināti speciālisti un atbildīgi savas valsts pilsoņi nezags. Ja viņus vajadzēs sodīt, lai viņus soda milicija, kas jau tā būs labi audzināta un profesionāla, ka tai to varēs uzticēt. Šai milicijai vēl to nevar uzticēt. Šobrīd milicijai vēl daudz jāmācās, es gribu, lai milicijas prestižs celtos, lai tā būtu viena inteliģenta, skaista tautas milicija, kurai var uzticēt darboties valsts likumu aizsardzībā.
Tāpēc es uzskatu, ka Tautas kontroles komiteja un visas šīs funkcijas ir stipri butaforiskas un vajadzētu vispār pārdomāt, ko var apvienot un ko var savienot. Un tomēr vajadzētu vairāk paļauties uz attiecīgu ministriju un speciālistu godaprātu un likvidēt visus šos kontroles orgānus, kur strādā ārkārtīgi daudz cilvēku, kas nav vajadzīgi un kas apkauno katra cilvēka un darītāja godaprātu.
Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds PSRS tautas deputātam biedram Kurdjumovam.
L.Kurdjumovs (PSRS tautas deputāts).
Cienījamie biedri! Atļaušos jūsu uzmanību aizkavēt tikai tāpēc, ka, manuprāt, valdības priekšlikumu apspriešana ievirzās negatīvā gultnē. Un spriežot pēc tiem deputātiem, kuri uzstājās, priekšlikumu var noraidīt vispār. Uzskatu, ka valdības ieteiktajā priekšlikumā ir vismaz viens konstruktīvs moments, uz to vēlreiz gribu vērst jūsu uzmanību.
Ja otrais un tālākie punkti ir saistīti ar esošo valdības iestāžu pārdēvēšanu, tad pirmajā neapšaubāmi izteikts konstruktīvs ierosinājums, kurā biedrs V.Bresis jums ieteic no trim Latvijas PSR resoriem - Valsts plāna komitejas, Cenu komitejas un Darba un sociālo jautājumu komitejas - izveidot vienu - Ekonomikas ministriju. Lūdzu jūs vēlreiz apsvērt šo priekšlikumu, tas patiesi ir konstruktīvs. Ja uzmanīgi sekojāt tam, kā risinājās diskusijas PSRS Augstākajā Padomē, nevarējāt nepamanīt, ka reformā, kas notiek valstī, ekonomikas, darba resursu un cenu jautājumi ir cieši savstarpēji saistīti. Ja cienījamiem deputātiem šodien ir kādas šaubas par citiem punktiem, ko valdība ierosinājusi, tad nekas nevar kavēt tos apspriest plašāk vai tos pilnīgi noraidīt. Bet kas attiecas uz pirmo punktu, esmu pilnīgi pārliecināts, jo 20 gadus esmu nostrādājis saimnieciski vadošā darbā, ka šis priekšlikums nāks par labu visai republikai, visai tautai. Trīs ministriju vietā mēs iegūsim vienu, tādējādi, apvienojot trīs resorus, varēsim operatīvāk risināt pašus svarīgākos jautājumus. Lūdzu ņemt vērā manu piezīmi.
Priekšsēdētājs. Visi deputāti, kuri vēlējās izteikties debatēs, ir izteikušies, un tagad vārds Vilnim Bresim.
V.Bresis. Cienījamie deputāti! Es gribētu pateikties par ļoti intensīvo piedalīšanos mūsu varianta apspriešanā. Gribētu teikt tā, ka, bez šaubām, aktīvāk piedalījās un emocionālāk piedalījās te tie cilvēki, tie deputāti, kuri varbūt nav piedalījušies komisijas sēdēs. Komisijās mēs pusotras dienas laikā šeit ļoti nopietni izskatījām katras jaunizveidotās ministrijas pienākumus un funkcijas. Gribu teikt, ka komisijas, kuras šos mūsu priekšlikumus izskatīja, nāca pie slēdziena un secināja, ka valdības piedāvātais variants ir jāpieņem. Un man vienīgais šeit jāaizstāv mūsu cienījamie ministri, kuri šodien, zināmā mērā sabaidījušies no jūsu bargā vaiga, negribēja aizstāvēt savus pašu izstrādātos variantus.
Es gribētu teikt un vēlreiz atgādināt jums, ka mūsu piedāvātie varianti, varbūt izņemot radikālo variantu par Ekonomikas ministrijas dibināšanu, jau faktiski reāli dzīvē ir notikuši. Vēlamies vai to nevēlamies mēs, bet reālā dzīve ir pierādījusi to, ka tālāk vecajā administratīvajā formējumā strādāt tā vairs nevarēs. Un kā jau teicu, Rūpniecības komitejas vietā ir nodibinājušies trīs koncerni un asociācijas. Ja jums ir vēlēšanās, es varu to deklarēt, tāpat arī pārējās, kā Kultūras komiteja, un citur, kur jau šādas reālās izmaiņas dzīvē ir notikušas. Un tāpēc mums apstāties pie vecā varianta vai viņu noraidīt, tā būtu vēlēšanās apstādināt dzīvi, kuru faktiski apstādināt nav iespējams.
Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, atbalstīt komisiju ļoti stingri izskatītos priekšlikumus un atbalstīt visu pārējo, izņemot Agrokomitejas punktu, jo jūs jūtat, ka lauksaimnieki ir ļoti daudzi par un ļoti daudzi pret. Tāpēc es iesniedzu priekšlikumu punktu par Agrorūpnieciskās komitejas reorganizāciju no šī likumprojekta izslēgt. Tikai es vēlreiz gribētu šeit atgādināt, jo mūs klausās visa republika, mūs klausās ļoti lielais žurnālistu korpuss, dārgie biedri, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mūsu republikas sabiedrība bija galvenokārt tā, kas uzbruka republikas Valsts agrorūpnieciskajai komitejai. Gan šī māja, gan šie 411 cilvēki, kuri strādā šai mājā un rūpējas par lauksaimniecību, bija nepārtraukts uzbrukumu un izsmiekla objekts. Tad lūdzu, ja mēs Augstākajā Padomē pieņemsim tādu lēmumu, ja mēs šodien atbalstīsim mūsu lauksaimnieku vairumvairuma domas un atstāsim šo Agrokomiteju tādu, kāda tā ir, tad varbūt pārtrauksim uzbrukt šiem cilvēkiem. Atļausim viņiem strādāt tā, kā viņi to paši vēlas. Es domāju, ka vairāk vai mazāk es piekrītu tam, ko šeit teica deputāti, kuri izvirzīja tādu domu, ka mums ir jāveido demokrātiskas struktūras no apakšas. Savā laikā, kad es vēl strādāju šajā komitejā, mēs pieņēmām lēmumu, ka visos 26 rajonos mēs veidojam tādu pārvaldes aparātu, kādu katrs rajons vēlas individuāli. Un tā arī šī prakse tika realizēta dzīvē. No tā laika ir pagājis gads, cienījamie lauksaimnieki, un atļaujiet man varbūt izteikt jums tādu kritisku piezīmi. Jums bija pieteikts tālāk veidot šo shēmu uz augšu republikas līmenī. Taču, acīmredzot, jūs esat apstājušies runāšanas līmenī, pārrunu līmenī, spriešanas līmenī. Un nekas reāls pa šo gadu nav izdarīts. Un tāpēc es domāju, ka vienīgais mēs varētu mūsu republikas Augstākās Padomes vārdā jums lūgt ātrāk pielikt punktu šim procesam. Jo cilvēki tiešām nevar strādāt neziņas apstākļos. Un pēc iespējas ātrāk veidot šīs demokrātiskās shēmas tālāk republikas līmenī. Un tāpēc varbūt atliksim šo jautājumu, tā kā tas vēl nav gatavs, vēl mums, teiksim, nav viennozīmīgas domas, bet par pārējo es domāju, ka mums šaubas nevarētu būt.
Ja runājam vēl par atsevišķiem jautājumiem, par kuriem cienījamie deputāti izteicās, teiksim, deputāts Asaris, par divu jaunu komisiju izveidošanu. Ar to sasaucās arī deputāta Dambja uzstāšanās, deputāta Kārkliņa uzstāšanās par celtniecības problēmām.
Es gribētu teikt, ka mēs varētu varbūt apmainīt ar vietām vārdus jaunās komitejas nosaukumā. Arhitektūru likt sākumā un celtniecību pēc tam. Tas acīm redzot ir pareizi un, veidojot šo jauno struktūru, ko es sākumā teicu, mums jaunajās komitejas struktūrās ir jāparedz tas, ko runāja deputāts Asaris. Pēc tam šo formējumu tālākā nākotnē, ja mēs kā deputāti uzskatīsim to par lietderīgu, mēs to varēsim izveidot par patstāvīgu komiteju. Bet es jums gribētu teikt, ka ir arī absolūti diametrāli pretējas domas, ko ir izteikuši citi deputāti. Piemēram, mums ienāca tāda zīmīte, ka mums joprojām paliek daudz ministriju un komiteju. Tāpēc es domāju, ka mēs šodien varbūt nepieņemsim tādu lēmumu par katru no šiem virzieniem, kā, teiksim, par Reģionālās plānošanas un pilsētveidošanas komitejas izveidošanu vai Kultūrvides un arhitektūras un pieminekļu komitejas izveidošanu, tad mēs nonāksim pie tā, ka radīsim vēl vairāk komitejas. Es domāju, ka tās jau ir funkciju problēmas. Tātad mēs varēsim šo priekšlikumu nodot jaunizveidotajai Arhitektūras un celtniecības lietu komitejai, kurai šīs funkcijas jāietver savā pakļautībā.
Tālāk, kā jau es teicu, varēsim skatīties un nonākt pie slēdziena, vai ir vajadzīga jauna komiteja. Deputāts Kārkliņš izteica priekšlikumu par Celtniecības ministrijas izveidošanu. Un šeit es gribētu teikt vēlreiz jums to, ka mēs vienu otru reizi nonākam pretrunā paši ar sevi. Mēs izvirzām problēmu par valsts un saimniecisko funkciju atdalīšanu. Mēs izvirzām taisni to problēmu, ko deputāts Kārkliņš pasvītroja, lai veidotu demokrātiskus formējumus no apakšas, no ražotāja, un tādā virzienā šo pārbūvi mēs gribam veikt arī celtniecības kompleksā, veidojot Valsts celtniecības asociāciju, bet nevis ministriju ar uzspiestu aparātu no augšas. Mēs uzskatām, ka vajag, lai katra pārvietojamā mehanizētā kolonna, katra pirmorganizācija, ja tā varētu teikt, celtniecībā, deleģētu savas pilnvaras, deleģētu savus cilvēkus, kuri varētu izstrādāt republikā jaunu celtniecības vadības shēmu, balstītu uz pilnīgi demokrātiskiem principiem.
Un tālāk par jautājumu, kuru izteica vairāki deputāti, kā šie jautājumi ir apspriesti ar tautu, ar attiecīgiem darba kolektīviem. Es gribētu teikt, ka visi šie jautājumi, par kuriem mēs šodien runājam, ir simtprocentīgi izstudēti arī attiecīgajos kolektīvos. Piemēram, celtniecības kolektīvos tas jautājums ir neskaitāmas reizes cilāts un celtnieki ir paši runājuši un strīdējušies. Par lauksaimniekiem mēs jau runājām, par ekonomistiem mēs esam neskaitāmas reizes runājuši, pārsprieduši, gan valdības sēdēs, gan arī, tiekoties ar visiem citiem ekonomistiem un speciālistiem. Man šķiet, ka var runāt bezgalīgi un arī argumentus var izvirzīt bezgalīgi. Bet man šķiet, ka mums ir jābūt noteiktiem, konkrētiem un mums ir jāsāk strādāt jaunajā situācijā. Mēs gluži vienkārši nedrīkstam iekļūt tādā diskusiju bezgalībā un līdz ar to ievest sevi strupceļā.
Vēl viens jautājums, ko izvirzīja PSRS tautas deputāts Dainis Īvāns, tas ir jautājums par Tieslietu un Iekšlietu ministrijas apvienošanu. Es gribētu teikt, ka, pareizi, tāda prakse dažās valstīs ir, ka šīs ministrijas ir apvienotas, taču domāju, ka pie mūsu situācijas, par ko arī uztraucās deputāts Stroganovs un citi deputāti, ka mums ir ārkārtīgi liela noziedzība, par ko runāja arī PSRS Tautas deputātu kongresā, mums ir tieši jāpastiprina gan viens, gan otrs virziens, priekšlikums par šo ministriju apvienošanu ir pirmslaicīgs, pie tam tas nav šodienas darba kārtībā. To mēs varam vēl papildus studēt. Man liekas, ka mums ir jāizvirza jautājums par mūsu Iekšlietu ministrijas reorganizāciju. Tas būtu pareizi. Gribētu teikt, ka es pat zināmā mērā atbalstu PSRS iekšlietu ministra ziņojumu PSRS Tautas deputātu kongresā, kur viņš teica, ka vajag attīstīt municipālo miliciju, lai katrā padomē, katrā ciema padomē mums būtu savi municipālie milicijas orgāni un arī būtu federālie orgāni. Tādējādi mēs varētu šo miliciju padarīt daudz iespaidīgāku, daudz iedarbīgāku uz mūsu dzīvē notiekošajiem procesiem. Bet tas jau, biedri, attiecas uz mūsu nākamo etapu, uz nākamo reorganizāciju, par ko es teicu savas runas sākumā.
Šķiet, ka es esmu pacenties uz visiem jautājumiem atbildēt un vienīgais varbūt varētu vēlreiz nobeigt ar to, par ko šeit kvēlu runu teica deputāts Jānis Lucāns. Runa ir par to, ka viņš mums uzdeva jautājumu, kam šodien pieder kolhozs? Es domāju, ka visiem ir skaidrs, ka šodien kolhozs pamatā pieder Jānim Lucānam, un viņš ar to rīkojas, kā viņš praktiski to vēlas. Bet tāpēc jau mums vajadzīgi šie jaunie formējumi, jaunā Ekonomikas ministrija, jaunie orgāni, kuri mums izdomās šos īpašuma likumus, izdomās šo jauno ekonomisko situāciju, lai mēs varētu no viensaimniecības principa pāriet uz tautsaimniecības principu.
Priekšsēdētājs. Tātad debates un apspriede, un gala vārds ir bijis par šo jautājumu. Mēģināsim pieņemt likumu. Pirms mēs balsojam, vispirms vēlreiz īsumā varbūt rezumēsim to, kas šeit ir bijis, it sevišķi ar iesniegumiem. Mūsu cienījamais Latvijas Lauksaimnieku savienības valdes priekšsēdētājs Kauls ir atsūtījis savu iesniegumu Augstākajai Padomei. Šis iesniegums ir izdots visiem deputātiem. Jūs to izlasījāt. Iesniegums saņemts arī no Rūpniecības asociācijas. Abām šīm sabiedriskajām organizācijām, manuprāt, ir pavīdējusi doma, par kuru mums tomēr savas piezīmes kā deputātiem vajadzētu izteikt. Tātad kādus argumentus min Lauksaimnieku savienība? Koncepcija, kuru iesniedza Ministru Padome, nav saskaņota ar Latvijas Lauksaimnieku savienību. Un tā ierosina atlikt koncepcijas izskatīšanu līdz jaunā sasaukuma Augstākās Padomes ievēlēšanai. Šai sakarā, ja jūs man piekritīsiet, es visu mūsu vārdā izsacīšu sekojošu piezīmi. Vai kāds var pateikt, kas kādreiz ir liedzis Lauksaimnieku savienībai, tā darbojas jau ilgāku laiku, izstrādāt un ierosināt Augstākajai Padomei, pareizāk sakot, iesniegt Augstākajā Padomē savu lauksaimniecības vadības struktūras modeli. Bet aizbildināties, ka Ministru Padome nav saskaņojusi ar Lauksaimnieku savienību, un, ka tikai jaunais Augstākās Padomes sastāvs varētu apstiprināt šo modeli, es tomēr tādus iebildumus kā deputāts nepieņemu. Ja jūs mani atbalstītu, es tā varētu izteikt arī savu viedokli šajā sakarā. Kas attiecas uz jautājumu, ka vēlreiz ir jāizspriež par atsevišķām šīm modeļa detaļām jeb par principiālu koncepciju un šai apspriešanai un darbībai vēl ir vajadzīgs laiks, manuprāt, tas ir pavisam cits jautājums.
Rūpniecības uzņēmumu asociācija. Jūs to nolasījāt, biedri Bresi, bet mums kā deputātiem arī ir iespēja izteikt savu attieksmi, jo šeit nav runa par jums, bet ir runa par mums, deputātiem, ka mēs neesam tiesīgi pieņemt lēmumus par valdības reorganizāciju, ja valdība iesniedz tādus priekšlikumus. Es arī gribētu tāda veida pretenzijas noraidīt, jo Augstākās Padomes deputāti savu pilnvaru un savu sasaukumu robežās ir tiesīgi izskatīt šos jautājumus. Vēl jo vairāk, ja ir sākusies ekonomiskā reforma, kura prasa jau tūlīt, no pirmā janvāra pieņemt daudzus un daudzus likumus. Mēs nevaram pateikt: ziniet, mums nav ērti patreiz pieņemt, jo pēc mums nāks nākošā Augstākā Padome. Es katrā ziņā to kvalificētu ne tikai kā nogaidīšanu, bet gan pat citādi. Ja ir pieņemts likums par ekonomisko patstāvību, dabiski, ka tūlīt ir jāpieņem citi likumi, un tāpēc mēs varam piekrist Rūpniecības asociācijai varbūt tajos argumentos, kuros tā konkrēti izteic, ka tiem ir cits priekšlikums. Vai vēl, ka rūpnieciski noraida šos priekšlikumus sakarā ar tādiem argumentiem, izklāstot tos. Tāpēc mēs varētu tādā veidā reaģēt uz šo abu sabiedrisko organizāciju iesniegumiem, īpaši uz šo iesniegumu vietām, kurās ir skartas mūsu deputātu pilnvaras kā tādas.
Vai jums ir iebildumi, vai arī ir kādas citas domas šai sakarā?
Tālāk, konkrēti par likuma projektu. Acīmredzot, šeit būtu jābalso par katru punktu atsevišķi. Vai no pastāvīgajām deputātu komisijām ir kādas principiālas iebildes vai kādi paziņojumi, kuri būtu jāzin deputātiem, pirms viņi balsos? Nav.
Tad, lūdzu, tomēr izskatīsim pa punktiem. Vai jums nav iebildes? Jo citādi var rasties pārpratumi. Lūdzu, par likuma pirmo punktu. Cik es saprotu, tad šeit arī neizskanēja šī punkta noliegums, bet PSRS tautas deputāts Kurdjumovs atbalstīja šī punkta redakciju. Tātad izveidot republikānisko Latvijas PSR Ekonomikas ministriju un likvidēt Latvijas PSR Valsts plāna komiteju, Latvijas PSR Valsts Darba un sociālo jautājumu komiteju un Latvijas PSR Valsts Cenu komiteju. Ja citu priekšlikumu nav, tad balsosim. Kas par? Vairākums ir par. Paldies. Kas ir pret? Skaitīšanas komisija, jūs tomēr paskatieties. Tātad pret ir divi. Kas atturas? Atturas četri.
Paldies, tātad šis likuma pants tiek pieņemts.
Otrs. Izveidot republikānisko Latvijas PSR Rūpniecības ministriju un likvidēt Latvijas PSR Valsts rūpniecības komiteju.
Balsojiet, kas, lūdzu, par. Vairākums ir par. Kas, lūdzu, pret? Trīs pret. Kas atturas? Nav. Tātad lēmums pieņemts.
Trešais. Trešo pantu valdība noņem un lūdz neizskatīt.
Tātad šeit nekāda tālāka apspriešana nav vajadzīga.
Ceturtais. Izveidot republikānisko Latvijas PSR Kultūras ministriju un likvidēt Latvijas PSR Kultūras komiteju.
Kas, lūdzu, par, balsojiet. Paldies. Vairākums ir par. Kas, lūdzu, pret? Viens pret. Kas, lūdzu, atturas? Viens. Ar balsu vairākumu lēmums pieņemts.
Piektajā pantā paredzēts izveidot republikānisko Latvijas PSR Valsts celtniecības un arhitektūras lietu komiteju un likvidēt Latvijas PSR Valsts celtniecības komiteju. Šeit tika izteikts priekšlikums samainīt vārdus, vispirms - Arhitektūras un tad vārdu celtniecības.
Tātad otrs priekšlikums - Valsts arhitektūras un celtniecības lietu komiteja. Trešais priekšlikums bija Ojāra Kārkliņa, ja mēs pareizi sapratām, tad viņš domāja par Celtniecības ministriju.
Balss no zāles. Jo visā pasaulē nav tāda komiteja, ir Celtniecības ministrija.
Priekšsēdētājs. Pirms mēs lūgsim izteikties biedru Lanceru, paskaidrojiet, vai jūs esat par komiteju un ministriju vai tikai par ministriju?
Balss no zāles. Es esmu par Celtniecības ministriju.
Priekšsēdētājs. Biedrs Lancers lūdz vārdu šai izziņai.
Varbūt apspriedīsim nākošo punktu, kamēr jūs šeit izlemsiet.
J.Lancers.
Cienījamie deputāti! Jautājumu par celtniecības kompleksa pārveidošanu mēs esam sprieduši jau pusgadu, esam sprieduši visos kolektīvos, un es domāju, ka nebūtu jau tik principiāli, vai nu mēs nosauktu to par komiteju, vai ministriju. Es domāju, ka te vairāk Būvinženieru sabiedrība grib aizstāvēt savu mundieri, ka viņi ir gudrāki, ka viņi ir izdomājuši labāku nosaukumu. Jo funkcijas no tā nemainīsies. Mēs esam stingri par to, ka valsts funkcijas ir jānodala no ražošanas funkcijām un tas šinī valdības priekšlikumā ir ievērots simtprocentīgi.
Tālāk par to, vai vārds arhitektūra priekšā vai celtniecība priekšā. Deputāts Dambis izteicās, ka vajadzētu Arhitektūras un celtniecības komiteju, tajā pašā laikā deputāts Asaris vispār bija izbrīnējies, kā tad tā? Vietnieks un vēl galvenais arhitekts, kam vispār tai komitejai jānodarbojas ar arhitektūru? Tas izskan no arhitektiem, tātad, manuprāt, visas šīs funkcijas, tās jau būs nolikumā par šo komiteju. Tad būs redzams, cik liela vieta būs arhitektūrai un cik liela vieta būs celtniecībai. Tas viss būs atkarīgs no tā nolikuma, kuru vēlāk šī komiteja iesniegs un kas tiks izskatīts valdībā, un šis nolikums pieņemts. Tātad mans lūgums ir deputātiem tomēr apstāties pie tādas redakcijas, kāda ir šī likuma projektā, jo šis jautājums ir izskatīts visos līmeņos, izdiskutēts visos līmeņos, tajā skaitā arī Augstākās Padomes pastāvīgās komisijās. Es domāju, ka šodien nomainīt mums nav nekādas vajadzības.
Priekšsēdētājs. Vai vēl šajā sakarā ir kādi jautājumi? Nav. Nu tad balsosim. Izteiksim savu attieksmi balsojot. Tātad vēlreiz pasvītroju,ka balsojam par šo priekšlikumu, kurš ir izskatīts mūsu komisijās, balsosim pēc pirmā projekta. Pēc tam varēsim labot attiecīgi pēc tā, kādi būs balsošanas rezultāti un ko darīs tie kolēģi, kas ir iesnieguši savus labojumus.
Kas, lūdzu, par projektā izteikto redakciju, lūdzu balsot. Paldies, vairākums ir. Kas, lūdzu, pret? Astoņi pret. Kas atturas? Sešpadsmit atturas. Ar balsu vairākumu pieņemts.
Sestais. Acīmredzot, sesto un septīto vajag izskatīt kopā, jo nevar vienu izveidot, otru nolikvidēt.
Sestais. Izveidot Latvijas PSR Augstākās Padomes Latvijas PSR Apkārtējās vides aizsardzības komiteju un likvidēt PSR Valsts dabas aizsardzības komiteju. Tālāk jūs redzēsiet, ka šis sestais punkts stājas spēkā ar 1990. gada 1. maiju, ja mēs to tādu pieņemam. Tā kā šeit arī netika iesniegti citi priekšlikumi, tad lūdzu balsot par šo projektu.
Kas par? Paldies. Kas pret? Pret nav. Atturas? Atturas divi. Ar balsu vairākumu pieņemts. Tātad sestais un septītais punkts pieņemts.
Astotais. Likvidēt Latvijas PSR Valsts rūpniecības darbu drošības uzraudzības un kalnrūpniecības uzraudzības komiteju. Vai ir kāds jautājums? Es saprotu, ka biedrs Bresis jau mums izskaidroja lietas būtību ar tāda veida organizācijām un pārvaldi, es sapratu un man liekas, ka jums ir skaidrs. Kādi ir priekšlikumi? Nav.
Lūdzu pacelt balsošanas kartītes, kas par? Vairākums ir. Lūdzu nolaist. Kas pret? Nav. Kas atturas? Divi atturas.
Devītais. Likums stājas spēkā ar 1990. gada 1. martu, bet šī likuma 6. punkts par Apkārtējās vides uzraudzības komiteju, kas tagad kļūst par piekto, stājas spēkā ar 1990. gada 1. maiju. Vai šai sakarā ir citi priekšlikumi? Tad balsosim par projektu. Kas par? Paldies. Kas ir pret? Viens. Un atturas? Viens atturas. Ar balsu vairākumu. Precizēju. Viens pret, trīs atturas, ar balsu vairākumu tiek pieņemts.
Varbūt šim likumam vēl ir kādi papildinājumi, ja nav, tad tomēr mums par to, acīmredzot, jānobalso kopumā. Lūdzu, kas par? Paldies. Vairākums. Kas ir pret? Nav. Kas atturas? Divi atturas. Tātad likums par izmaiņām Latvijas PSR Valsts pārvaldes orgānu sistēmā tiek pieņemts.
Tagad pēc reglamenta vajadzētu paziņot pārtraukumu. Bet, pirms mēs paziņojam pārtraukumu, mūsu izveidotā redakcijas komisija, kurai mēs uzdevām apkopot visus priekšlikumus, kas mums ir iesūtīti par 6. pantu un citām izmaiņām komisijā, ir sagatavojuši projektu. Projekts ir pavairots un, lūdzu, tur, kur jūs reģistrējāties, pie ieejas zālē, saņemt šos dokumentus.
Tātad pārtraukums 30 minūtes. Pēc 20 minūtēm gaidām jūs zālē.
(Pārtraukums)
Priekšsēdētājs. Nākošais jautājums par izmaiņām Latvijas PSR Valdības sastāvā.
Vārds ziņojumam Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam, deputātam Vilnim Edvīnam Bresim.
V.Bresis. Godājamie deputāti! Sakarā ar nupat pieņemto lēmumu jāizdara attiecīgas izmaiņas valdības personālajā sastāvā. Es nedomāju lasīt īpašu ziņojumu, domāju, ka tas nav nepieciešami, gribētu tikai teikt to, ka republikas valdība kopā ar Augstākās Padomes komisijām ļoti nopietni sprieda jautājumu par republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka - Latvijas PSR ekonomikas ministra kandidatūru. Tā kā tiešām republikas valdībā bija trīs zināmā mērā viennozīmīgas kandidatūras, mēs ļoti principiāli un uzmanīgi visas trīs uzklausījām, izdiskutējām un pat balsojām. Un šīs balsošanas rezultātā vairākums izteicās par to, lai šodien ierosinātu jums, cienījamie deputāti, priekšlikumu par to, lai ieceltu Jāni Āboltiņu par Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku un Latvijas PSR ekonomikas ministru. Viņš saņēma visvairāk balsu, un tāpēc es izdaru to, ko nolēma valdība ar komisiju kopā. Man liekas, ka ziņot par Jāņa Āboltiņa biogrāfijas datiem nav nepieciešamība. Visi jūs esat saņēmuši attiecīgo materiālu, ziņot par viņa īpašībām arī nav nepieciešams, jo vairākums deputātu viņu labi zin, tāpēc atļaušos ar to ziņojuma pirmo daļu nobeigt un atstāt šo jautājumu jūsu izlemšanai.
Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputātiem ir jautājumi biedram Bresim? Lūdzu.
Balss no zāles. Jūs nepateicāt, kādas vēl ir alternatīvas kandidatūras.
V.Bresis. Auseklis Lazdiņš un Andris Gūtmanis - otrs Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieks.
Priekšsēdētājs. Paldies, deputātiem jautājumu nav. Tad kādi jautājumi ir biedram Āboltiņam? Lūdzu, nākt pie tribīnes un, ja ir jautājumi, lūdzu, uzdot.
No zāles. Jautājums - biedri Āboltiņ, pasakiet lūdzu, kā jūs vadīsiet šo šodien grūti aptveramo konglomerātu, ko saucam par Ekonomikas ministriju. Vai ir pasaulē tas, ko mēs tagad izdarījām, un kā jūs to vadīsiet?
J.Āboltiņš. Es atbildot gribētu sākt ar vienkāršāko, tātad vai ir pasaulē kaut kas tāds? Pasaulē, kur šodien tirgus apstākļos tiek regulēts jēdziens Tautsaimniecības ministrija, jeb mūsu gadījumā svešvārdā Ekonomikas ministrija, tās eksistē ļoti daudzās valstīs. Katrā ziņā arī VFR, kur mēs iepazināmies ar tās darbību mazliet tuvāk. Kā vadīsim? Es domāju, ka vispirms sāksim ar to, ka jaunajos apstākļos mums izdosies nokomplektēt šo ministriju ar republikas ekonomiskās koncepcijas izstrādāšanas dalībniekiem, aktīviem atbalstītājiem un tiem pieredzes bagātajiem un tiešām strādāt spējīgajiem darbiniekiem, kuri ietilpst šajās trijās kategorijās. Kas attiecas par vadīšanu, tad šīs ministrijas vadīšanā, manuprāt, galvenās grūtības būs tās, lai mēs visi kopā, gan tie, kuri šodien Valsts plānam raksta tūkstošiem vēstuļu, gan mēs, kuri saņem Augstākās Padomes uzdevumus, saprastu vienu, ka mēs ejam pa valsts un saimniecisko funkciju sadales ceļu. Līdz ar to Ekonomikas ministrijai ir jānodarbojas tikai ar valsts funkcijām, nevis, kā mums praksē diemžēl ir daudz gadījumu un vēl vakar pastā bija sešas vēstules, ziniet, mums tur un tur trūkst tik un tik uzgriežņu, lūdzam Valsts plānu viņus sagādāt. Es domāju, ka, ja mēs sadalīsim šīs te funkcijas, un tādas uzmetumu projektā pagaidām ir, ka tāda sadale būs iespējama, tad šim orgānam 250 cilvēku sastāvā ar aktīvi izmainītu ekonomiskās zinātnes finansēšanas politiku ir pilnīgi pa spēkam tikt ar tiem uzdevumiem galā, kurus Augstākā Padome mums uzticēs.
Priekšsēdētājs. Vai vēl ir kādi jautājumi?
Lūdzu, deputāts Atis Kramiņš.
A.Kramiņš. Sakiet, lūdzu, kāda ir jūsu attieksme pret tādu īpašuma veidu kā privātīpašums?
J.Āboltiņš. Vispozitīvākā. Varbūt, ja cienījamie deputāti neiebilst, es, taupot laiku, maksimāli īsi, pāris telegrāfa tēzes varētu pateikt savā nostājā, lai atvieglotu gan jautājumu uzdošanu, gan varbūt arī iespējamo jautājumu neuzdošanu, jo šajā te runā man būtu atbilde uz tiem.
Priekšsēdētājs. Lūdzu.
J.Āboltiņš. Vispirms, ja mēs runājam par stratēģiju, tad to es šeit jau pieminēju, tā balstās uz republikas ekonomiskās patstāvības koncepciju, kuru jūs atbalstījāt. Tuvākā darbības programma, es šeit pilnīgi esmu tajās pozīcijās, kuras nodeklarēja biedrs Lucāns. Pirmais un pats svarīgākais uzdevums ir valsts īpašuma atdošana pilsoņiem, rūpniecībā es to redzu kā akciju sabiedrības. Likums pašlaik top, tas varētu 10. februārī vai ap to laiku jau jums tikt piedāvāts izskatīšanai. Lauksaimniecībā ir jāatgriež zemniekiem zeme ar agrāras reformas palīdzību, apmēram mums jāveic kaut kas līdzīgs kā savā laikā 20. gada agrārā reforma tika republikā izdarīta. Nākošais - es iestājos par to, ka mums ir jālikvidē visdažādāko ražotāju monopoltiesības, radot par patstāvīgiem uzņēmumiem visus uzņēmumus un visiespējamākās viņu filiāles. Šeit šajā gadījumā bezgalīgu apvienošanos visdažādākajās asociācijās, jo tās ir vērstas uz ražošanas monopolizēšanu - es personīgi neatbalstu.
Trešais jautājums - pāreja uz tirgus attiecībām - mums ir jārealizē uz savienības centralizēto fondu apmaiņas līgumpamata. Šādi mēģinājumi tika izdarīti jau 90-tajam gadam. Šī ideja nav atmesta un konkrēti par Tirdzniecības ministrijas fondiem šāda vienošanās ir panākta, tai pašā laikā pašlaik mūsu uzdevumā jau Zinātņu akadēmija strādā pie jauna savienības ekonomiskā līguma, ja tā varētu teikt, kas līdzīgs 57. gada Romas-Eiropas koptirgus līguma, kurā mums ir jāvienojas uz brīvprātības pamatiem par šiem ekvivalentas apmaiņas principiem, par tempiem, kādā mēs šo tirgu likvidēsim, jo pašreizējais haoss, kas mums ir vērojams ekonomikā, daudzos gadījumos ir tieši saistīts ar to, ka mums nav nokārtotas šīs savstarpējās saistības uz līgumpamata un ar attiecīgām sankcijām, kā savienības tā republikas iekšienē.
Patstāvīgas Latvijas ekonomikas pamats ir patstāvīgi ražotāji, kurus regulē jūsu pieņemti likumi, nevis Ekonomikas vai kaut kādas citas ministrijas rīkojumi, tai pašā laikā visciešākā pārliecība ir tā, ka Latvijas nākotne ir atkarīga no mūsu prāta, zināšanām un darba. Šodien mēs izjūtam ārkārtīgi lielas grūtības un pašas lielākās - pasaules ekonomisko vērtību apgūšanā, tādēļ es iestājos par to, lai, kā šeit biedrs Ziedonis teica - veicinātu zināšanu apgūšanu, lai būtu tie, kas mācās, un tie, kuri māca. Es skatos nākotnē diezgan optimistiski, kaut gan nesolu nekādus drīzus panākumus, un, ja ir cilvēki, kuri domā, ka ar Ekonomikas ministrijas izveidošanu mēs pēc pusgada vai gada sasniegsim ekonomiskus brīnumus, tad es kategoriski noraidu šādu nostāju jau šodien. To, kas ielaists gadu desmitos, mēs nevaram labot mēneša laikā. Panākumus mēs varēsim gūt tikai tiešām ar neatlaidīgu darbu, kā es teicu, gan apgūstot zināšanas, gan strādājot.
Tai pašā laikā esmu pārliecināts, ka uz šo grūto pārmaiņu ceļa mums jāstājas nevis, lai dzīvi padarītu vieglāku, bet gan labāku, un es būšu priecīgs par katru, kurš būs mans atbalstītājs ar savu konkrēto darbību šādā virzienā, protams, ja šeit šodien man tiks izrādīta attiecīga uzticība. Kas attiecas par valdības pieminēto godaprātu, ko šeit pieminēja Vija Artmane - es pilnīgi to pieņemu un apsolu, ka gadījumā, ja es jutīšu, ka es nespēju ar šo ministriju tikt galā, jums nebūs mani ilgi jāpierunā atstāt šo posteni. Tas man īsumā viss.
Priekšsēdētājs. Kādi jautājumi biedram Āboltiņam?
No zāles. Kādas nozares jūs pārzinājāt, būdams agrofirmas Ādaži priekšsēdētāja vietnieks?
J.Āboltiņš. Atvainojiet, esmu jau pārslēdzies uz šodienu, bet tagad vajag paskatīties nedaudz atpakaļ. Tātad pēdējā laikā - palīgražošanu, sākumā es nodarbojos ar agrofirmas Ādaži ekonomisko reformu.
Priekšsēdētājs. Kādi vēl jautājumi?
No zāles. Laukos es saskatu lielu problēmu tanī apstāklī - kā saskaņot interešu dažādību starp individuālo zemnieku saimniecību un kopsaimniecību. Un vai agrārajā reformā vai kādā citā iecerē jums ir paredzēts, kā radīt, teiksim, tādu ekonomisko sistēmu, lai šī kopsaimniecība būtu ieinteresēta savu kapitālu ieguldīt šajā individuālajā zemnieku saimniecībā un tādā veidā, teiksim, pamazām rekonstruēt visu lauksaimniecības sistēmu?
J.Āboltiņš. Pirmais jautājums ir tas, kurš tiek jau vairākkārt diskutēts un ir svarīgs mums visiem ražotājiem - vai nu tas ir sīkražotājs, individuālais zemnieks, vai lielražotājs - ir jārada, kā saka, vienādi ekonomiskie noteikumi, gan nodokļi, gan cenas, gan resursu iegādes iespējas.
Un otrs jautājums - tā ir paša mana personīgā pārliecība - arī lielsaimniecības tādā veidā, ka mēs nevaram atbildēt, kam pieder kolhozs, tai nav perspektīva. Lielsaimniecība, saprotu, ka tā ir vai nu paju sabiedrība, kādas jau sākušas veidoties, vai akciju sabiedrība. Un tādā gadījumā, ja es kļūstu saimnieks un īpašnieks, tad pagaidām pasaules ekonomiskajā praksē notiek tieši šī ieguldījuma meklēšana, nevis naudas izmaksu saņemšana. Tā ka es domāju, ja paralēli šai agrārajai reformai mēs iesim pa to ceļu, ka atdosim zemi zemniekiem, tie, kuri vēlas to ņemt, un vienlaicīgi reorganizēsim arī lielsaimniecības uz šiem principiem, tad mēs šo pretrunu zināmā mērā mīkstināsim, ja tur gadījumā neiejaucas neekonomiskas kategorijas, kā, teiksim, esošā priekšsēdētāja vai direktora varas jautājums vai kaut kas tamlīdzīgs.
Priekšsēdētājs. Kādi vēl jautājumi? Nav. Paldies. Vai kāds vēlas izteikties sakarā ar biedra Āboltiņa kandidatūru, kuru Ministru Padomes priekšsēdētājs izvirza par Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku un Latvijas PSR ekonomikas ministru? Lūdzu.
A.Briļs (Kalncempju 154. vēlēšanu apgabals).
Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šodien mēs lemsim un jau sākam lemt ļoti svarīgu jautājumu - par republikas visas ekonomikas vadīšanas sistēmu, mūsu suverēnas valsts vadīšanas sistēmu. Viena no galvenajām nozarēm mums ir ekonomika. Šodien mēs izveidojām Ekonomikas ministriju, kur ietilpst bijušā Valsts Plāna komiteja, Darba un sociālo jautājumu komiteja un Cenu komiteja. Tātad trīs lielas komitejas. Šī Ekonomikas ministrija būs galvenā ministrija, kas noteiks visu ekonomisko dzīvi mūsu valstī. Es domāju, ka jautājumi jāskata kopsakarībā, jo mums ir izdalīts visiem lēmuma projekts, kurā par Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieku ieteikts cienījamais Arnis Kalniņš. Tātad divi ekonomisti - biedrs Kalniņš, kā biedrs Bresis teica, mums būs teorētiķis, tātad ekonomikas ministram jābūt praktiķim, kas praktiski vadītu visu ekonomiku. Pie tam šajā svarīgajā republikas dzīves posmā, kad daudzi jo daudzi jautājumi jāsaskaņo ar centru, neskatoties uz to, ka ir pieņemts likums par ekonomisko patstāvību, ir jāveic milzīgs darbs, lai sabalansētu visu republikas tautsaimniecību, visas nozares, kas mums ir. Mums saka - ir daudz trūkumu, par kuriem šeit šodien arī runāja. Jo pastāv mums savienības ministrijas, ar kurām arī ir jāsaskaņo daudzi jautājumi. Daudzi uzņēmumi ir republikas pakļautībā, ir vietējās rūpniecības ministrijas, ir nozares.
Man pret biedru Āboltiņu kā pret cilvēku nekādu pretenziju nav, es viņu cienu un novērtēju viņa prasmi uzstāties, cienu viņa oriģinālās domas, prasmi tās argumentēt, viņš ir bagāts ar idejām, bet šim amatam ir vajadzīgs cilvēks ar praktisku lielu dzīves un darba pieredzi.
Ministru Padomes priekšsēdētājs rekomendēja arī biedru Kalniņu, kuru es arī pazīstu vairāk kā piecpadsmit gadus un viņu cienu. Šinī amatā jāstrādā gudram ekonomistam, pasvītroju, ekonomistam, jo mums ir pieredze, ka skolotāji tiek par Agrorūpnieciskās komitejas vadītājiem, un tad arī nekas nesanāk. Un tanī pat laikā jābūt lieliskam diplomātam, jo jāved sarunas ar centru. Paturot prātā darbu ar centru, jābūt vadītājam ar plašu redzes loku, jāredz visa republika, pasvītroju, visa republika. Jābūt spējīgam risināt sarežģītus, stratēģiskus un taktiskus jautājumus, jābūt labam liela kolektīva organizatoram. Biedrs Āboltiņš nav strādājis nedz par rūpnīcas uzņēmuma vadītāju, nedz saimniecības vadītāju, nedz ministrijas vadītāju. Viņš varētu būt labs vietnieks, ideju ģenerators. Bet cilvēku, kuram nav pastāvīga darba pieredzes, likt uzreiz par galveno ministru, tam es nevaru piekrist. Es lūgtu tomēr varbūt cienījamo priekšsēdētāju, viņš nosauca arī šodien alternatīvas kandidatūras, ja ne šodien, tad rīt vai kad atgriezties pie pārējām kandidatūrām un vēlreiz nopietni apsvērt šo jautājumu.
Priekšsēdētājs. Mums vajadzētu precizēt sekojošo momentu. Šeit, acīmredzot, par alternatīvām kandidatūrām nevar runāt. Šeit runāt var tikai par to, vai nu mēs priekšsēdētāja priekšlikumu akceptējam, vai mēs to noraidām. Tādā gadījumā lūdzam viņu nākošajā sesijā izvirzīt citu kandidatūru. Tā laikam būs pareizi. Vai vēl kāds grib izteikties?
I.Strautiņš (PSRS tautas deputāts).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ilgus gadus mūsu republiku vadīja cilvēki ar lielu praktisku un dzīves pieredzi. Te nu mēs esam. Mēs esam tikko atbraukuši no pirmā PSRS Tautas deputātu kongresa un tagad no otrā kongresa un sēdes, es domāju, ka es varu runāt gandrīz visas mūsu deputātu delegācijas vārdā, neesam atveduši republikai ne saimnieciskos aprēķinus, ne ciparus, ne resursus, izņemot atsevišķu Maskavas ministriju paziņojumu: U vas prjamije svjazi, idite dogovarivaites!
Visi sēdošie zin, ko nozīmē prjamije svjazi - ņem čemodānu, brauc un runā. Acīmredzot, visa ekonomiskā politika savienībā ir nonākusi krīzes situācijā, un tā šodien prasa nestandarta risinājumus. Tad mans priekšlikums ir - uzticēsim nestandarta cilvēkam, kurš varbūt domā savādāk nekā viena daļa šeit sēdošie cilvēki, kas ir pieraduši domāt tā, bet domāt tālāk tā vairs nedrīkst. Un es aicinu - tomēr uzticēsimies cilvēkam, ja jau valdība ir viņu izvēlējusies, ja biedram Bresim un Ministru Padomei mēs izsakām uzticību, tad uzticēsimies arī viņa izvēlētajam vietniekam.
Priekšsēdētājs. Kas vēl grib izteikties? Deputāts Djačkovs.
J.Djačkovs (Rēzeknes 150. vēlēšanu apgabals).
Cienījamie biedri! Esmu ļoti rūpīgi iedziļinājies šajā jautājumā, pazīstu visas trīs alternatīvās kandidatūras. Pēc ilgām pārdomām nonācu pie atziņas, ka ir saprātīgi, kā ieteica biedrs Bresis, šodien apstiprināt priekšsēdētāja pirmo vietnieku un ekonomikas ministru. Vēl tikai, lūk, ko gribu pirms teikt. Jānis Āboltiņš 1977.-1980. gadā strādāja par izpildkomitejas priekšsēdētāju, pēc tam, 1980.-1983. gadā par pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku, tas ir, vissmagākajā stagnācijas periodā. Es viņu personiski pazinu, vēroju, kādu laiku strādājām kopā, apbrīnoju viņa drosmīgās domas, konstruktīvās idejas, tālejošu skatu nākotnē. Par ko mēs šodien varam mierīgi un brīvi runāt, tajos laikos draudēja sods. Jūs varat to nezināt, bet viņš ir saņēmis bargu, bet netaisnīgu sodu. Es pazīstu šo cilvēku, viņam var uzticēties, tāpēc atbalstu viņa kandidatūru un aicinu to darīt arī jūs.
Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas izteikties jeb tomēr izteiksim savu attieksmi balsojot?
No zāles. Balsojot.
Priekšsēdētājs. Pirmais priekšlikums, kuru ir iesniedzis Ministru Padomes priekšsēdētājs - kas par, lūdzu pacelt savas balsošanas kartītes. Paldies, vairākums. Kas pret? Balsošanas komisija, saskaitiet. 16 ir pret. Kas, lūdzu, atturas? Tātad pret bija 16, atturas 23, ar balsu vairākumu Jānis Āboltiņš tiek iecelts par Latvijas PSR ekonomikas ministru. Lūdzu, biedri Bresi, turpiniet.
V.Bresis. Cienījamie deputāti! Domāju, ka agri vai vēlu pacelsies jautājums par Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieku skaitu. Es gribētu, lai jūs mani atbalstītu arī jautājumā par biedru Ramānu. Es šodien jautājumu par biedru Ramānu neiesniedzu. Neiesniedzam jautājumu par biedra Ramāna atbrīvošanu no priekšsēdētāja vietnieka amata. Mēs to nedarām tādēļ, ka biedrs Ramāns ir iesniedzis priekšlikumu par aiziešanu pensijā. Šis priekšlikums patreiz juridiski tiek noformēts, un es domāju, ka apmēram janvārī šis jautājums tiks atrisināts. Tad arī mēs šo štata vietu likvidēsim. Es ceru, ka jūs piekritīsiet šādam risinājumam.
Paliek otrs jautājums. Tas ir jautājums par biedru Rimaševski, bet, tā kā mēs šodien noņēmām no darba kārtības jautājumu par republikas lauksaimniecības reorganizāciju un biedrs Rimaševskis šodien nepiedalās, man liekas, ka vienkārši nebūtu korekti risināt jautājumu par viņa statusu šodien. Man šķiet, ka šo jautājumu mums vajag atlikt un pēc tam, kad biedrs Rimaševskis būs atgriezies un mēs turpināsim savu sesiju, tad arī pie šī jautājuma atgriezīsimies. Es visādā ziņā vēlētos ar biedru Rimaševski sarunāt tā, lai paliek par Agrokomitejas priekšsēdētāju un mūsu prezidija locekli, nepaliekot par priekšsēdētāja vietnieku, jo tad mums tiešām šo vietnieku ir par daudz. Līdz ar to iesniedzu nākamo priekšlikumu, lai padarītu mūsu valdību, kā jau teicu - dinamiskāku, lai mums būtu iespējams vairāk balstīties uz ekonomiskās zinātnes pamatiem, iecelt biedru Arni Kalniņu, mūsu republikas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi, par Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieku.
Priekšsēdētājs. Paldies. Vispirms jautājumi biedram Bresim. Vai ir jautājumi? Nav. Tad, lūdzu, akadēmiķi, nāciet pie mikrofona. Ja ir jautājumi, lūdzu, uzdodiet. Lūdzu. Pēc reglamenta mēs tikai vienu minūti varam gaidīt. Varbūt jūs pats kaut ko gribētu teikt?
A.Kalniņš (PSRS tautas deputāts).
Es domāju, ka te daudz kas jau tika pateikts. Mūsu darbības credo jābūt tādam: lai kādas ekonomiskās reformas mēs arī realizētu, galvenais rādītājs ir cilvēku dzīves kvalitātes uzlabojums. Tas mums jāsasniedz pēc iespējas ātrāk un ar mazākām izmaksām, tāpēc arī mūsu credo ir atrast ar ekonomisko reformu palīdzību cilvēka darbībai citu motivāciju, lai viņš labāk strādātu, kvalitatīvāk strādātu un lai mūsu saimnieciskajā dzīvē iesaistītu pēc iespējas vairāk visus lietišķos, gaiša prāta apveltītos cilvēkus.
Priekšsēdētājs. Paldies. Jautājumu uzdod PSRS tautas deputāts Janeks.
J.Janeks (PSRS tautas deputāts).
Kā jūs sapratīsities ar biedru Āboltiņu? Kā tas būs: jūs būsiet viņam pakļauts kā pirmajam vietniekam ekonomikā?
A.Kalniņš. Grūti atbildēt. Tādā aspektā kā pakļautība es vispār dzīvē līdz šim maz esmu domājis. Es esmu domājis tikai par to, ka ir darbs jādara, un šajā sakarībā, ja konkrēti ņem šo iespējamo amatu, tātad, kā jau teica Ministru Padomes priekšsēdētājs, tad tomēr jācenšas pēc iespējas labāk veidot visu to vajadzīgo atribūtiku kompleksi, lai varētu ekonomisko reformu realizēt. Protams, tas jādara kopīgi ar jau apstiprināto ekonomikas ministru. Nākamā pakāpē šos visus saimnieciskos likumus izstrādājot, tie būs jārealizē ar Ekonomikas ministrijas starpniecību un citām darba grupām. Treškārt, kā zināms, visi šie jaunie ekonomiskie likumi atkal jāiesniedz Ministru Padomes prezidijam izskatīšanai. Tātad savukārt otrreizējs galīgais novērtējums gatavā veidā lai nonāktu jūsu auditorijā.
Vēl par kopdarbu ar Jāni Āboltiņu, viņš man nav svešs, mēs esam strādājuši vienā institūtā kopā, tā kā arī tīri no cilvēciskā viedokļa mūsu kopīgais darba lauks šeit ir ļoti plašs.
Priekšsēdētājs. Vai ir vēl jautājumi? Biedram Aleksejevam. Es jums varu izņēmuma kārtā dot iespēju, bet tomēr šeit vajadzētu deputātiem uzdot jautājumus un pēc tam tikai jums.
A.Aleksejevs. Jūs bijāt viens no galvenajiem Agrorūpnieciskās komitejas izveidošanas autoriem, ko jūs tagad ierosināt izveidot šīs komitejas vietā un kāda ir garantija, ka jaunā pārvaldes sistēma būs labāka?
A.Kalniņš. Šeit jau izskanēja viedoklis, ka principā tāda veidojuma kā Agrorūpnieciskā komiteja vai ministrija radīšana, kur bez pašas lauksaimniecības ir arī produkcijas pārstrāde, serviss, tehnikas remonts, celtniecība un tā tālāk, ir pozitīvs process, tiesa gan, tas nav nekas jauns, jo visā pasaulē tiek veidotas kompleksas ministrijas. Esmu šādu ministriju piekritējs. Mūsu institūts izstrādāja savu koncepciju, no kuras izriet, ka nākotnē šī ministrija vai Agrorūpnieciskā komiteja pamazām atteikties no ražošanas apkalpošanas funkcijas, bet tai paliks tikai valstiskās funkcijas. Principā tas jau ir bijis pirms 15, varbūt pat 20 gadiem, kad, balstoties uz klasiskās kooperācijas principiem, paši ražotāji darīja visu, kas tiem bija vajadzīgs, gan celtniecībā, gan citā apkalpošanas jomā.
Priekšsēdētājs. Paldies. Tad izteiksim savu attieksmi balsojot. Kas par to, lai atbalstītu Ministru Padomes priekšsēdētāja biedra Breša priekšlikumu par Arņa Kalniņa iecelšanu, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Tāpēc nav vajadzības skaitīt. Ja kāds uzstāj, mēs varam arī saskaitīt. Kas ir pret? Tagad gan lūdzu balsošanas komisiju saskaitīt. Pret ir 6. Kas, lūdzu, atturas? Atturas 19. Tātad ar balsu vairākumu Arnis Kalniņš tiek iecelts par Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieku.
V.Bresis. Es domāju, ka tālāk mums būs patiešām vienkāršāk, jo atliek tikai pārapstiprināt biedrus, un šai sakarībā es iesniedzu priekšlikumu iecelt biedru Robertu Misānu, mūsu bijušās Rūpniecības komitejas priekšsēdētāju, par jaunizveidotās Latvijas PSR Rūpniecības ministrijas ministru. Vai ir kādi jautājumi biedram Misānam?
Priekšsēdētājs. Jautājumi biedram Bresim nav. Robertam Misānam ir kādi jautājumi? Paldies. Tad balsosim. Kas par? Arī secinu, ka ir balsu vairākums. Kas pret? Saskaitiet. Pret nav? Kas atturas? Atturējušos arī nav. Tātad Roberts Misāns ar balsu vairākumu tiek iecelts par Latvijas PSR rūpniecības ministru. Tālāk lūdzu.
V.Bresis. Analoģiskā veidā es lūdzu iecelt biedru Raimondu Paulu par Latvijas PSR kultūras ministru. Domāju, ka rekomendācijas biedram Paulam nav vajadzīgas.
Priekšsēdētājs. Biedram Bresim nav jautājumu šajā sakarā? Kādi jautājumi Raimondam Paulam? Jums ir jautājums? Ja nav jautājumu, tad lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Kas par? Arī vairākums. Kas pret? Divi pret. Kas atturas? Ar balsu vairākumu Raimonds Pauls tiek iecelts par Latvijas PSR kultūras ministru. Tālāk lūdzu.
V.Bresis. Tālāk iesaku iecelt biedru Krolu par Latvijas PSR Valsts Celtniecības un arhitektūras lietu komitejas priekšsēdētāju. Ja ir vajadzīgas sīkākas rekomendācijas, es varu tās dot.
Priekšsēdētājs. Kā tad mums tomēr būs? Vai Arhitektūras un celtniecības, jeb Celtniecības un arhitektūras?
V.Bresis. Jūs nobalsojāt par Celtniecības un arhitektūras.
Priekšsēdētājs. Mēs nobalsojām par Celtniecības un arhitektūras. Kādi jautājumi? Lūdzu vēlreiz.
A.Aleksejevs. Biedrs Lancers, pamatojot jaunā resora nepieciešamību, paziņoja, ka tā funkcijas tiks izstrādātas vēlāk. Gribu jaunā resora vadītājam pajautāt, vai ir pareizi piekrist vadīt tādu resoru, kura funkcijas vēl nav noteiktas?
Priekšsēdētājs. Jautājums ir vietā. Atbildiet, lūdzu.
A.Krols. Celtniecības un arhitektūras lietu komitejai uzdots pildīt valsts funkcijas. Ir izstrādāts likumprojekts par komitejas funkcijām, ir saskaņots ar Tieslietu ministriju, ir saskaņots ar pārējām juridiskām organizācijām, un tajā ir konkrēti noteikts, ar ko nodarbosies Celtniecības un arhitektūras lietu komiteja. Varbūt galvenos vilcienos varu pateikt, ka tā nodarbosies ar celtniecības stratēģiju, celtniecības kompleksa attīstības stratēģiju republikā, ar arhitektūras un pilsētbūvniecības problēmām, ar celtniecības normatīvu izstrādāšanu, ar saimnieciskā mehānisma pilnveidošanu, ekonomikas un cenu jautājumiem kapitālajā celtniecībā, ar celtniecības un būvmateriālu ražošanas kontroles jautājumiem, ar projektu tāmju dokumentācijas pilnveidošanu, ar ekspertīzes jautājumiem. Tie galvenajos vilcienos ir jautājumi, ar ko nodarbosies Celtniecības un arhitektūras lietu komiteja.
Priekšsēdētājs. Vai ir vēl kādi jautājumi?
R.Verro. Man biedram Krolam ir jautājums, kas būvēs un kas ražos būvmateriālus.
A.Krols. Biedrs Āboltiņš jau teica, ka stingri jānodala valsts funkcijas un saimnieciskās funkcijas. Ar saimnieciskām funkcijām nodarbosies valsts uzņēmumi, būvmateriālus ražos būvmateriālu ražošanas uzņēmumi un cels celtniecības organizācijas, attiecīgi noslēdzot līgumus ar pasūtītājiem. Tā ka Celtniecības un arhitektūras lietu komiteja nenodarbosies ar saimnieciskajiem jautājumiem.
Priekšsēdētājs. Bet jūsu darbība sekmēs šo celtniecību un būvmateriālu ražošanu?
A.Krols. Celtniecības un arhitektūras lietu komitejai jāsekmē viens no galvenajiem jautājumiem - celtniecības organizāciju un būvmateriālu ražošanas organizāciju bāzes nostiprināšana. Vispār arī šodien sesijā vairākkārt tika teikts par to, ka nepietiek būvmateriālu, būvkonstrukciju, un jāsaka, ka mūsu republikā šī celtniecības bāze gadu gaitā ir ļoti nolaistā stāvoklī. Tāpēc ir vajadzīgi papildus kapitālieguldījumi. Šogad 21. februārī tika pieņemts Ministru Padomes 52. lēmums par neatliekamiem pasākumiem būvmateriālu bāzes nostiprināšanai, un šodien notika cīniņš, lai būtu nepieciešamie kapitālieguldījumi. Diemžēl, ne visi tie ir izdalīti 1990. gadam, bet tieši celtniecības komitejas viens no galvenajiem uzdevumiem ir izdarīt visu, lai būvmateriālu un būvkonstrukciju bāze attīstītos un nostiprinātos celtniecības organizācijas, lai augtu tās jaudas un lai pilnīgi tiktu apmierinātas mūsu tautsaimniecības vajadzības kapitālajā celtniecībā.
Priekšsēdētājs. Vēl ir kādi jautājumi? Lūdzu, biedri Janek.
J.Janeks. Jūs jau, biedri Krol, šajā postenī strādājat, bet nekas nav labojies. Jūs tagad sakāt - nu būs, ja jūs ieliktu par komitejas priekšsēdētāju - būs. Es neticu tam.
A.Krols. Es strādāju divus gadus par Celtniecības lietu komitejas priekšsēdētāju un tagad esmu Celtniecības lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Strādāju trīs gadus šinī amatā. Par to, kas ir izdarīts. Es nezinu, vai vajadzētu uzskaitīt, jo vispār ir uzbūvētas vairākas rūpnīcas, esmu piedalījies Lodes ķieģeļu rūpnīcas celtniecībā, Spartaka ķieģeļu rūpnīcas celtniecībā, Usmas ķieģeļu rūpnīcas celtniecībā, tagad Vangažu rūpnīcas celtniecībā, kura ražos 70 000 gāzbetona blokus 70 miljonu ķieģeļu līdzvērtībā. Attiecīgi notiek dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas rekonstrukcija, tā kā ciparus es varu minēt, kāds ir būvmateriālu pieaugums par katru rūpnīcu, tai skaitā arī Brocēnu cementa šīfera kombināta rekonstrukcija, kas palielināja cementa ražošanas jaudu par 50 tūkstošiem tonnu. Es piedalījos šīs rūpnīcas celtniecībā.
Priekšsēdētājs. PSRS tautas deputāts Eizāns. Lūdzu.
A.Eizāns (PSRS tautas deputāts).
Biedri Krol, jūs zināt, ko un kādā veidā ražo Usmas rūpnīca. Pagaidām tā tikai piesārņo Engures upi un tālāk Usmas ezeru, kur mēs ņemam dzeramo ūdeni Ventspilij. Un vairāk arī neko neražo.
A.Krols. Man būs jums jāpiekrīt, jo jūs labāk to situāciju zināt, tikai es vienu varu teikt, ka Celtniecības komiteja šīsdienas sastāvā vai arī bijusī Celtniecības lietu komiteja ar rūpnīcas ekspluatācijas jautājumu nevar nodarboties. Un es gribu pateikt, ka gadu jau šī rūpnīca nodota Agrorūpnieciskās komitejas sastāvā ar Ministru Padomes lēmumu, tāpēc es domāju, ka ir jāatbild gan rūpnīcas vadībai, gan arī augstākstāvošajai organizācijai.
Priekšsēdētājs. Pagaidiet, te vēl arī Latvijas PSR deputātiem ir jautājumi, jo no viņu balsīm būs atkarīgs biedra Krola liktenis. Deputāts Asaris.
G.Asaris. Kā jūs attiecaties pret to, ka agri vai vēlu tomēr vajadzētu arhitektūras un telpiskās vides kvalitātes stratēģiju atdalīt no celtniecības lietām?
A.Krols. Tas jautājums ir diskutējams. Es jau kuluāros ar jums runāju, mums tiešām jāskatās visas saites, kā organizēt kapitālo celtniecību, lai tiešām būtu realizētas gan arhitektu ieceres, gan mēs veidotu humānu vidi. Esmu ar jums ticies Arhitektu savienībā, vairākkārt esam runājuši, kas ir jādara. Un jāsaka, ka izdarīts ir daudz, varu atkārtot klātesošajiem. Kopš 1986. gada, kad es sāku strādāt Celtniecības lietu komitejā, mēs sastādījām jauno likumu par individuālo celtniecību mūsu republikā, un tas bija pirmais Padomju Savienībā, kad tika atcelti dažādi ierobežojumi gan pēc plašas sabiedrības pieprasījuma, gan arhitektu pieprasījuma, pēc tam mēs izstrādājām nolikumu par pilsētu un rajonu galveno arhitektu, ar ko noteicām lielas tiesības gan pilsētas, gan rajona galvenajam arhitektam. Runājām arī par darba apmaksas jautājumiem, kad bija problēmas, ka arhitekti maz saņem. Varu pateikt, ka projektēšanas institūtā šodien arhitekta vidējā alga pārsniedz 600-700 rubļus mēnesī, tai skaitā arī rajonu un pilsētu galvenā arhitekta alga ir apmēram tikpat liela, tā ka principā bija radīti visi apstākļi un atrisināti visi jautājumi, kurus izvirzīja Arhitektu savienība un vispār arhitektu aprindas.
Es domāju, ka galvenais šodien ierobežojošais faktors ir mūsu būvceltniecības bāzes zemais attīstības līmenis. Pie tā ir jāstrādā, lai tiešām mēs varētu veidot harmonisku dzīvi.
Priekšsēdētājs. Tomēr, lūdzu, precizējiet savu atbildi tai jautājumā, ko jums uzdeva deputāts Asaris.
Vai jūs atbalstāt viņa priekšlikumu jeb jūs esat pret viņa priekšlikumu.
A.Krols. Es esmu izstudējis daudz ārvalstu celtniecības vadības struktūru, un ir tiešām valstis, kur ir arī Vides veidošanas komitejas, tāpēc es domāju, ka ir iespējams tāds variants, ka arhitekti varētu būt tādā atsevišķā komitejā, bet, cik tas mūsu mazajai republikai būtu ekonomiski izdevīgi un pareizi, tas atkal ir jādiskutē.
Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, PSRS tautas deputāts Vanags.
J.Vanags (PSRS tautas deputāts).
Daudzi rajoni sākuši nodarboties ar ķieģeļu ražošanu. Es gribētu zināt, vai šī visa pašdarbība ir republikas būvmateriālu ražošanas kompleksā un vai esat gatavs sniegt nepieciešamo palīdzību? Mēs tik daudz runājam par lauksaimniecības nodrošināšanu ar celtniecības materiāliem. Vai mēs to varam darīt, lai nesatricinātu šo sistēmu, kas izveidojusies. Vai nākotnē lauksaimnieki saņems celtniecības materiālus, īpaši zemnieki, tik lielā daudzumā, cik viņiem vajadzēs?
A.Krols. Mana attieksme, ka vispār vajadzētu saņemt, biedrs Rubiks jau teica, ka varēs tikai izmantot tos 40 procentus pieaugumu, pat vairāk kā 40 procentus pieaugumu, kas ir paredzēts šīsdienas plānā, ko mēs apstiprinājām. Es domāju, ka tas ir šodien plānojošo organizāciju uzdevums. Pirmkārt, ir izdalīti nepieciešamie fondi, jānoslēdz līgums, lai rūpnīcas realizētu, jo, teiksim, būs domstarpības ar rūpnīcām par piegādēm, bet vajag arbitrus, bet es nezinu, vai nu mūsu republikas Valsts arbitrāža, vai Ministru Padomē to izskatīs darba kārtībā celtniecības nodaļa, bet vienu varu pateikt, ka sadales funkcijas Celtniecības un arhitektūras lietu komitejā, par kuru šodien runājam, būs tādas, ka vispār viņi ar šiem jautājumiem nenodarbosies. Lauksaimniecībai no kopējā būvmateriālu ražošanas daudzuma, kas ir republikā, bez šaubām, viņi var nodrošināt nepieciešamo, ja mēs lauksaimniecībai dodam prioritāti, tātad pirmām kārtām lauksaimnieki ir jānodrošina ar šiem materiāliem. Bet ir tādi jautājumi, teiksim, par centralizētu materiālu sadali, to pašu šīferi, to pašu linoleju. Teiksim, linoleju mēs republikā ražojam septiņi ar pusmiljonu kvadrātmetru, bet saņemam tikai 2 miljoni kvadrātmetru, bet tā mums trūkst. Tāpat šīferi mēs ražojam vairāk un citiem izvedam un citus apdares materiālus, tā ka šeit ir sadales jautājums, ar kuriem jānodarbojas tiem orgāniem, kas nodarbojas ar materiāli tehniskās apgādes problēmām. Par ķieģeļu rūpnīcām es katrā ziņā atbalstu un uzskatu, ka vispār jābūt starprajonu vai katrā rajonā jābūt nelielām ķieģeļu rūpnīcām, jo mēs tādu materiālu kā ķieģeļi uz 1000 iedzīvotājiem ražojam apmēram 4 vai 5 reizes mazāk nekā Federatīvajā Vācijā. Tātad skaidrs, ka mums vēl daudz jādara, lai tie ķieģeļi būtu ne tikai daudzuma ziņā, bet arī būtu daudzveidīgi.
Priekšsēdētājs. PSRS tautas deputāts Plotnieks.
A.Plotnieks (PSRS tautas deputāts).
Godājamam Albertam Krolam tāds jautājums. No jūsu programmā iesniegtās runas izrietēja, ka galvenais mums šobrīd ir turpināt šo saliekamo dzelzsbetona angāru celtniecību, ar kuriem piesārņotas Latvijas pilsētas un lauki? Vai jums ir kāda programma, par ķieģeļiem mēs jau runājām. Pirmkārt, monolītais dzelzsbetons, tālāk koks, tālāk kādi citi jauni būvmateriāli, lai mēs kaut ko izdarītu atbilstoši videi, bet pagaidām mēs tikai runājam. Ražot vajag vairāk, vairāk un vairāk un ielikt vairāk materiālus celtniecībā.
A.Krols. Man liekas, ka es neteicu, ka jāpalielina dzelzsbetona ražošana un viss jāražo no dzelzsbetona. Lieta ir tāda, ka mēs šodien būvējam Latvijā individuālās mājas, mazliet vairāk par 10 procentiem. Ārzemju prakse rāda, ka individuālām mājām jābūt apmēram 70-80 procentiem. Un vispār tagad visiem kopā rajoniem ar saimnieciskajiem vadītājiem jādara viss, lai palielinātu individuālo celtniecību. Gan ieguldot iedzīvotāju līdzekļus, gan arī racionālāk izmantojot celtniecības materiālus, arī koka konstrukcijas. Es iepriekšējā sesijā teicu, ka, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvokļu celtniecībā izmanto 70 procentus koka konstrukcijas. Mēs, diemžēl, pagaidām tās izmantojam tikai logiem un durvīm, praktiski mums nav nevienas koka mājas, izņemot Līvānu, ja tās var uzskatīt par koka mājām. Tā ka, bez šaubām, attieksme ir jāmaina un jābūvē, atkāpjoties no programmas Dzīvoklis-2000. Es uzskatu, ka tā ir nereāla un arī kvalitatīvi nav izstrādāta, jo tiešām tur ir paredzēts būvēt tikai daudzumu, nevis kvalitāti. Lai mainītos kvalitāte, mums pilnībā jāmaina celtniecības struktūra.
Priekšsēdētājs. Vēl jautājums ir deputātam Dambim. Ir priekšlikums līdz ar to jautājumu uzdošanu pārtraukt, jo pēc tam katrs varēs izteikt savu viedokli.
A.Dambis. Vai celtniecības organizācijās arī notiks kaut kādas izmaiņas?
A.Krols. Celtniecības organizācijām, sākot ar celtniecības pārvaldēm, pašām jānosaka, kādu struktūru viņas vēlas, vispār šeit ir minēts, ka celtniecības zinātniski pētnieciskais institūts izstrādājis struktūru, ka celtniecības organizācijas un būvmateriālu ražošanas organizācijas varētu apvienoties asociācijā, kuru nosaukt par Latvijas celtnieku. Šodien nolēma, ka Celtniecības komiteja tiek likvidēta, tāpēc jau pusgadu ir strādāts, un celtniecības organizācijas un būvmateriālu ražošanas organizācijas pašas noteiks, kāda virsbūve vajadzīga, kāda viņām organizācija ir vajadzīga asociācijas vadīšanai, kādas funkcijas būs deleģētas un kādus servisa pakalpojumus šī augstāk stāvošā organizācija sniegs celtniecības organizācijām un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumiem, ar kuriem slēgt līgumus pasūtītājiem.
Priekšsēdētājs. Mēs esam norunājuši izbeigt jautājumu uzdošanu.
Lūdzu, kas vēlas izteikties sakarā ar biedra Krola kandidatūras izvirzīšanu šim amatam?
Deputāts Janeks.
J.Janeks. Viss, kas saistās ar celtniecību, mums republikā ir jārisina ļoti nopietni. Es nezinu, kā, teiksim, rūpniecībā, bet lauksaimniecībā mums tas ir pats traucējošākais faktors - būvmateriālu trūkums. Es nezinu, kādas tieši funkcijas, kā tieši strādās Celtniecības lietu komiteja. Es negribētu runāt par biedra Krola kandidatūru tik daudz, jo es tiešām nezinu arī viņa organizatora un cilvēciskās iespējas, bet es gribētu runāt par to kādreizējo Celtniecības lietu komiteju, kad tā mums, lauksaimniekiem, visvairāk traucēja. Un praktiski aizliedza, aizlieguma veidi bija dažādi, lai varētu būvēties. Bija regulāri jāiet pie viņiem, jāsaskaņo. Es atceros, tur strādāja tāda biedre Ozola, vai ne, kad katra tā vietiņa bija jāpierāda, ka tur noteikti vajadzīgs un jāatvēl ārkārtīgi liels laiks. Ja Celtniecības lietu komiteja tāpat domā strādāt, tad tā mums atkal būs kā traucējošs faktors. Un es gribētu teikt tā, ka šodien šeit ne visai pārliecinoši biedrs Krols pateica par būvmateriālu ražošanu. Mēs zinām, kādā situācijā mēs esam, un būtībā jau gadus desmit būvmateriālu trūkumu mēs izjūtam vienmēr. Bet šodien vajadzēja varbūt pateikt arī, varbūt arī nē, varbūt vēlāk, rītdien to pateikt, kā tad īsti mums risināsies būvmateriālu ražošanas jautājums. Un, ja vajadzīgs, mēs varbūt trīs gadus varētu pieciest kaut ko, bet, ja mēs zinātu, ka būs. Bet tā jau mums nupat sola kādus gadus piecus. Pacietieties, būs! Varbūt, ja Brocēnos vajag ieguldīt to valūtu, nu tad tur vajag ieguldīt, bet iztaisīt tā, lai vienreiz būtu mums kārtība ar būvmateriāliem. Mēs jau tagad iedzenam lielās nepatikšanās arī zemniekus. Zemnieki patreiz nevar nodarboties ar savu tiešo darbu zemnieku saimniecībās, bet viņi braukā un meklē būvmateriālus. Mēs arī viņiem nevaram pietiekoši iedot. Un es neesmu pārliecināta, ka nākošajā gadā tirdzniecība viņiem nodrošinās to. Un, ja mēs to nevarēsim izdarīt, tas ir, mehanizāciju un būvmateriālus iedot zemniekiem, šodien mums ir tukša runāšana par to, ka mēs viņiem dodam zemi.
Priekšsēdētājs. Paldies. Varbūt vēl kāds vēlas izteikties? Nē. Tad izsakām savu attieksmi balsojot.
Kas par priekšlikumu? Arī balsu vairākums, lūdzu nolaist balsošanas kartītes. Kas, lūdzu, pret? Pret ir pieci. Kas atturas? Atturas 13. Ar balsu vairākumu biedrs Krols ir iecelts par Latvijas PSR Valsts celtniecības un arhitektūras lietu komitejas priekšsēdētāju.
Lūdzu, biedri Bresi, tālāk.
V.Bresis. Biedri deputāti! Suverēnai Latvijai, tās nākotnei ir vajadzīga daudz spēcīgāka patstāvīgāka Ārlietu ministrija. Mēs zinām, ka patreiz mums nav atbrīvotais ministrs, kā arī šī ministrija pēc skaitliskā sastāva ir tik neliela, ka tā nespēj veikt to darbu, kurš gulstas uz ministrijas pleciem. Šai sakarībā es iesaku izskatīt kompleksu jautājumu, kurš sastāv no divām pusēm. Pirmā no tām ir sekojoša, tātad atbrīvot Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieku, Latvijas PSR ārlietu ministru biedru Leonardu Bartkeviču no Latvijas PSR ārlietu ministra pienākumiem. Līdz ar to arī tiks realizēta manis ieteiktā tēze par priekšsēdētāja vietnieku atdalīšanu no kādas nozares vadīšanas. Paralēli tam iesaku iecelt Eiženu Poču par Latvijas PSR ārlietu ministru. Gribētu teikt, ka Eižens Počs ilgāku laiku nav strādājis mūsu republikā, bet tas ir mūsu tautietis, kas sekmīgi nobeidzis PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātisko akadēmiju, pēc tam strādājis Amerikas Savienotajās Valstīs, Indonēzijā, patreiz strādā PSRS Ārlietu ministrijā. Man un pārējiem valdības locekļiem bija sarunas ar PSRS Ārlietu ministriju. Šis jautājums ir saskaņots ar biedru Ševardnadzi, un jāsaka, ka ar zināmām grūtībām mēs Eiženu Poču esam izlūgušies mūsu republikas rīcībā. Lūdzu izskatīt šo komplekso jautājumu.
Priekšsēdētājs. Jautājums biedram Bresim. Lūdzu, biedri Kramiņ.
A.Kramiņš. Vai bija vēl citas kandidatūras šim amatam?
V.Bresis. Šim amatam citas kandidatūras nebija, jo, kā jūs jūtat, republikas valdība ir uzņēmusi stabilu kursu uz valdības profesionālā līmeņa celšanu un mēs uzskatām, ka valdības locekļiem ir jābūt augsti profesionāliem un augsti sagatavotiem savos amatos. Es ilgi meklēju šo kandidatūru, nācās man, kā jau teicu, vest sarunas pat ar biedru Ševardnadzi, un citu līdzvērtīgu kandidatūru šodien Latvijā Eiženam Počam es neredzu.
Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl ir jautājumi? Biedri Aleksejev, Maskavā, pēc PSRS Augstākās Padomes nerakstītā reglamenta, vienā dienas sēdē ne vairāk kā divas, maksimums trīs reizes dod vārdu, lūdzu, trešā reize jums.
A.Aleksejevs. Ir priekšlikums Ārlietu ministrijai aprobežoties ar atbrīvotā ministra iecelšanu, jeb vai tas ir saistīts ar ministrijas budžeta palielināšanu? Kāds ir ministrijas budžets?
V.Bresis. Nu dabiski. Man pašlaik nav datu par to, kā izmainīsies Ārlietu ministrijas budžets. Es, piemēram, ierosinu palielināt Ārlietu ministrijas budžetu, un republikas valdība šos līdzekļus meklēs, jo uzskatu, ka pēdējā laikā ļoti strauji un pamatoti pieaug mūsu ekonomiskie, kultūras un politiskie sakari ar citām Eiropas, Amerikas un citu kontinentu valstīm, un mums nav tiesību palikt šiem procesiem astē. Ja deputāti pieprasīs informāciju par šīm budžeta izmaiņām, mēs ar finansu ministru tuvākajā laikā šādu informāciju sagatavosim. Taču tās skaitliskā ziņā būs nelielas izmaiņas, domāju, ka sākuma posmā ministrijas sastāvu vajadzēs palielināt apmēram par kādiem 10-15 cilvēkiem.
Priekšsēdētājs. Vēl kādi jautājumi? Nav. Paldies. Vai ir jautājumi biedram Počam? Lūdzu, deputāte Rukmane.
M.Rukmane. Mums vairākiem ir zināms, ka mūsu vēlētāji ir uzdevuši mums jautājumu sakarā ar publikāciju 22. decembrī Lauku Avīzē, kur starp jaunumiem un citām ziņām ir informācija, ka redakcija ir uzdevusi vairākus jautājumus, zinot, ka Eižens Počs tiks izskatīts kā kandidāts iecelšanai par ārlietu ministru. Šajā sakarībā uz šiem te trim jautājumiem biedrs Počs ir atbildējis, ka nejūtoties tiesīgs uzstāties plašākas auditorijas priekšā un ka Latvijas parlaments būs pirmā auditorija, kur viņš uz šiem jautājumiem atbildēs. Šajā sakarā arī mani vēlētāji lūdza, lai es šos jautājumus uzdodu, jo viņi gribētu dzirdēt tomēr uz tiem atbildi, neizmantojot laikraksta starpniecību, bet tiešām šo te mūsu parlamentu.
E.Počs. Tiešām tāda telefoniska saruna ar šo populāro avīzi Lauku Avīze man notika tajā brīdī, kad Maskavā kabinetā pilns bija cilvēku, un katrā ziņā interviju šai avīzei es esmu gatavs sniegt kaut vai šovakar pēc tam, kad būšu apstiprināts vai arī neapstiprināts šajā amatā. Es esmu dažos vārdos gatavs komentēt. Pirmais jautājums ir, kāda būs jūsu rīcības programma darbam ārlietu ministra postenī. Rīcības programma ir jāizstrādā, un pie šīs programmas faktiski es jau kaut ko esmu darījis un pirmais un galvenais ir tas, ka Ārlietu ministrijai, kā nupat premjers teica, ir jābūt darbīgākai, lielākai skaitliskā ziņā un tai jāstrādā efektīvāk. Un es gribētu teikt, ka to varētu attiecināt ne tikai par Ārlietu ministriju Latvijā, bet arī, skatoties no Maskavas, visās savienotajās republikās situācija ir apmēram līdzīga, ka Ārlietu ministrijas objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ bija kaut kur kaut kāda pabērna lomā. Bet, tā kā politiskā aktivitāte pasaulē, Padomju Savienībā un arī Latvijā ir tik strauja, es domāju, ka šī optimālā vieta Ārlietu ministrijai ir jāmeklē ar steigu un nevis tāpēc, ka uz šo brīdi Ārlietu ministrijā Latvijā strādā zemas kvalifikācijas cilvēki, bet tāpēc, ka tie procesi ir tik aktīvi un Latvijas sakari ar ārzemēm ir tik strauji un attīstās tik dažādās dzīves sfērās un nozarēs, ka Ārlietu ministrijai ir jāmaina gan sava struktūra, gan arī darba metodes. Kontakti jārada ar citām valstīm un īpaši ar tām vēstniecībām un tiem ģenerālkonsulātiem, kas ir izvietoti gan Maskavā, gan Ļeņingradā, gan Kijevā, gan arī citās Padomju Savienības pilsētās. Lūk, šis būtu galvenais darba virziens, pie kura es būtu gatavs ķerties klāt vistuvākajā laikā. Ārlietu ministrijai ir jābūt zināmam koordinējošam centram, tā ir vismaz visās pasaules zemēs, ka ārējos sakarus, balstoties uz iekšējiem procesiem, risina, virza un ar šo ministriju vairāk vai mazāk tiek saskaņoti šie jautājumi. Es pat uzskatu, ka Ārlietu ministrijai būtu jāieņem kaut kāda īpaša vieta, nevis galvenā vieta, lai nu tā būtu citām ministrijām. Es absolūti negribu apšaubīt nevienas citas Latvijas ministrijas jeb resoru svarīgumu valsts struktūrā, bet tai pašā laikā šī īpašā vieta varētu izpausties tur, ka katram no šiem zālē sēdošajiem cienījamiem deputātiem ja nu nav bijuši aktīvi kontakti, tad tie būs tuvākā nākotnē. Tāda ir dzīve, tādi ir optimālie varianti, kādi pastāv jebkuras valsts attiecībās, it īpaši, ja runājam par starpparlamentāriskiem kontaktiem, jo parlamenti visās zemēs ir aktīvi līdzdalībnieki ārpolitisko un ekonomisko sakaru risināšanā. Es domāju, ka arī Latvijas parlaments šeit nekādā ziņā nevarētu būt izņēmums. Tas ir viens; otrs ir ideja un arī doma, ka Ārlietu ministrijas ietvaros vajadzētu ietvert arī tādu nodaļu, kas nodarbotos ar ārējo ekonomisko sakaru tiešu virzīšanu. Šai nodaļai būtu pienākums sekot līdzi tai konjunktūrai, kāda notiek ekonomiskajā dzīvē ārzemēs, īpaši Latvijai tuvākajās valstīs, kāda ir marketinga politika attiecīgajam atbilstošajam laika periodam, kādas ir tirgus aktivitātes vienas vai otras preces realizēšanā. Šeit arī svarīgi zināt, lai šie cilvēki, kuri strādātu Ārlietu ministrijā, labi saprastu un labi pārzinātu arī Latvijas iekšējo ekonomisko dzīvi, to preču realizācijas un apjoma kvalitāti, ko varētu piedāvāt Eiropas tirgū jeb Āzijas, vai kāda cita kontinenta tirgū. Ārlietu ministrijai ir jābūt starpniekam starp pircēju un pārdevēju, ja runājam par ārējiem ekonomiskiem sakariem. Tāpat kā jābūt starpniekam, kad mēs runājam par kultūras vai sporta, vai kādiem citiem kontaktiem. Tātad tai būtu nepieciešams sniegt vajadzīgo informāciju visiem tiem, kas vēlas šādu informāciju saņemt, tāpēc arī pašai Ārlietu ministrijai vajadzētu saņemt operatīvo informāciju no citām pasaules zemēm, ne tikai no preses un radio, bet arī izsmeļošu valdības pozīciju.
Tas ir ļoti svarīgs jautājums, kas būtu jārisina, un šinī sakarībā ir arī jāpaplašina pastāvošā Ārlietu ministrija. Tātad sakaru koordinācija, sakaru attīstība un daudzi citi jautājumi, kas saistās ar Latvijas un citu valstu sadarbību.
Svarīgs jautājums ir arī mūsu republikas attiecības ar tiem tautiešiem, kas dzīvo ārzemēs. Protams, skaitliskā ziņā visas trīs Baltijas republikas savā laikā ir zaudējušas apmēram vienu miljonu iedzīvotāju, kuri ir izbraukuši dažādos laika periodos uz citām pasaules zemēm. Šodien ar šiem cilvēkiem sakari ir daudz aktīvāki, kā tie bija kādreiz, bet tai pašā laikā arī tas emocionālo uzplūdu laiks, kad notika tikšanās ar šiem cilvēkiem pēc ļoti gara laika perioda, varbūt pēc 20, varbūt pēc 30 gadiem, skūpstu, asaru un smaidu laiks pašlaik pārvēršas lietišķā vajadzīgā sarunā, ko varētu piedāvāt šie cilvēki, kas daudzās pasaules zemēs ieņem svarīgus ekonomiskus un politiskus posteņus. Ko viņi varētu likt priekšā mums, Latvijai, šodien un ko mēs varētu piedāvāt šiem cilvēkiem no savas puses? Tas arī ir viens svarīgs un ļoti atbildīgs darba lauks, kas būtu jārisina gan tautiešu komitejai, gan Ārlietu ministrijai, gan vispār visai republikas vadībai. Arī šeit tiek darīts daudz kas pa sabiedrisko organizāciju līniju, bet Ārlietu ministrija te nedrīkst nekādā ziņā stāvēt malā.
Vēl varētu būt vesela rinda citu jautājumu, par ko es varētu šodien runāt, bet es domāju, ka, tā kā tautā saka, to troņa runu varbūt atliksim uz citu reizi, jo viss tas prasa ļoti pārdomātas koncepcijas, konkrētas formas un konkrētus ieteikumus, bet es domāju, ka arī jums sadarbībā ar parlamenta locekļiem, ar jebkuru deputātu, kurš izrādīs kaut kādu interesi par šiem jautājumiem, es personīgi būšu priecīgs sadarboties, rast laiku un kopīgi virzīt šos jautājumus. Tas nu būtu par vienu no šiem jautājumiem, kas ir minēts Lauku Avīzē. Bet ir vēl divi citi jautājumi.
Priekšsēdētājs. Bet vai jūs vēlaties uz visiem Lauku Avīzes jautājumiem atbildēt tagad šeit? Es domāju, ka diez vai tas ir pareizi, jo Lauku Avīze var uzdot jautājumus un saņemt uz šiem jautājumiem atbildi, acīmredzot, tad, kad abas puses vienojas, bet nevis Augstākās Padomes sesijā. Tāpēc, ja uz daļu no jautājumiem ir atbildēts, varbūt tad ar to arī aprobežosimies, bet uzdosim citus jautājumus. Vai jums ir citi jautājumi? Deputātam Gorim.
A.Goris. Cik man zināms, PSRS Ārlietu ministrijas sastāvā ir izveidota savienoto republiku nodaļa. Kā jūs redzat republikas ministrijas lomu konkrēti šīs nodaļas darbā?
E.Počs. Jā, tā izveidota nesen pāris mēnešus atpakaļ un saucas nodaļa darbam jeb Sadarbības jautājumos ar savienotajām republikām. Šī nodaļa ir ļoti maza, varbūt tā ir vismazākā PSRS Ārlietu ministrijas nodaļa, kurai faktiski vēl nav arī noteikts juridiski noformulēts statuss, ar ko nodarbosies šī nodaļa. Katrā ziņā tā centīsies novadīt tās idejas, to informāciju, sniegt to operatīvo palīdzību republiku Ārlietu ministrijām un reizē arī gaidīt no jebkuras republikas priekšlikumus, kas skar republikas un kādas konkrētas ārvalsts sadarbības jautājumus. Līdz ar to šis dialogs varētu būt noderīgs gan jebkurai republikai, jebkurai Ārlietu ministrijai, un katrā ziņā valsts vadība varētu no šīs nodaļas saņemt operatīvo informāciju par sabiedrības jautājumiem no piecpadsmit republikām. Pagaidām tas ir viss, kas man zināms.
Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzam, biedri Bojār, tikai 19.00 mūsu reglaments paredz izbeigt vakara sēdi, tāpēc kaut kā rēķināsimies ar to.
J.Bojārs. Es domāju, ka jums kā profesionālim nav jāuzdod jautājums, cik svarīgas ir ārlietu funkcijas valsts kā reāla starptautisko tiesību subjekta pašattaisnošanās procesā. Tātad, kāda ir jūsu koncepcija, kā mēs varētu ar mūsu Ārlietu, tagad varbūt jūsu vadāmās Ārlietu ministrijas starpniecību attaisnot visas pasaules priekšā, Padomju Savienības priekšā, padomju tautas priekšā, mūsu tautu priekšā, ka mēs virzāmies tiešām uz reālu suverenitāti. Šajā sakarā papildus jautājums: jūsu attieksme pret Latvijas tiesību pārmantošanas jautājumu par starptautisko līgumu pārmantošanu?
Priekšsēdētājs. Lūdzu uzklausīt biedra Bojāra jautājumu, tas ir garš, bet tomēr, cenšaties, lūdzu, atbildēt īsi, jo pats biedrs Bojārs, es esmu pārliecināts, zina atbildi uz šiem jautājumiem.
E.Počs. Es domāju, ka Latvijas suverenitātes jautājumi un tās konstitucionālās normas, kas ir fiksētas Konstitūcijā, tās paver lielas iespējas arī papaplašināt un attīstīt šī vārda jēgu un nozīmi konkrētās formās, attiecīgi pret konkrētām zemēm un tautām. Tas ir svarīgākais un tas ir pamatā tai sadarbībai, kura ir šodien un kura ir jāvirza, un kura tiks uzlikta par pienākumu arī man.
Par īpašuma tiesībām. Ja jūs runājat par materiālajām vērtībām, tad šeit, cik es esmu lietas kursā, vēl ir jānofiksē, cik liela apjoma Latvijas materiālās vērtības atrodas ārzemēs. Ja šis jautājums būs precīzi pierādīts, precīzi būs zināms, kur, kad un kāpēc, tad arī varētu risināt tālāk šos jautājumus no tā viedokļa, ko nozīmē šīs vērtības mūsdienu Latvijai. Ja es pareizi saklausīju jautājumu, tad tāda būtu mana atbilde.
Priekšsēdētājs. Varbūt jautājumu uzdošanu izbeigsim. Lūdzu, apsēžaties. Vai kāds vēl vēlas izteikties? Es dzirdu priekšlikumus par balsošanu. Nav citu priekšlikumu? Tad lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Kas par biedra Poča iecelšanu par ārlietu ministru, lūdzu balsot! Balsu vairākums. Kas ir pret? Viens. Kas atturas? Atturas arī viens. Ar balsu vairākumu biedrs Počs tiek iecelts par Latvijas PSR ārlietu ministru.
Bet manas vainas un sēdes vadīšanas dēļ mums tagad ir divi ārlietu ministri un tāpēc mums tomēr ir jāatbrīvo biedrs Bartkevičs no ārlietu ministra pienākumiem. Vai šai sakarā ir jautājumi? Nav. Tad, lūdzu, balsosim, kas par? Paldies. Kas, lūdzu, pret? Nav. Atturas? Arī nav. Tātad biedrs Bartkevičs tiek atbrīvots no ārlietu ministra pienākumiem. Vēlam panākumus pamatdarbā.
No zāles. Šeit neizpratni izraisījis sagatavotais materiāls. Ja mēs šodien apstiprinātu Lauksaimniecības un pārtikas ministriju, tad Rimaševskis būtu Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks. Vai tas, ko teica biedrs Bresis, ir ekspromts? Vai arī taktisks gājiens, ka viņam nav vietas kā Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekam?
Priekšsēdētājs. Aplūkosim šo jautājumu no juridiskās puses. Mēs pašlaik neapspriežam biedra Breša komentāru par viņa nākotnes plāniem, tāpēc jautājums šeit ir nevietā. Rimaševskis ir savā amatā, un mēs neapspriežam ne atbrīvošanas, ne iecelšanas variantus.
Jautājums. Es negribu sākt diskusiju, bet Ministru Padomes priekšsēdētājs pats teica, ka Rimaševskis paliek Agrorūpnieciskās komitejas priekšsēdētāja amatā un ir arī Ministru Padomes prezidija loceklis, bet mums ir sagatavots cits materiāls.
Priekšsēdētājs. Biedri, mēs taču šo punktu nolēmām neapspriest. Kad tas tiks šeit iesniegts, tad arī apspriedīsim. Ir priekšlikums nesākt diskusiju par šo jautājumu.
Tā, un, nobeidzot mūsu sēdi, es jūs gribu informēt par sekojošo. Tātad - ko jūs esat saņēmuši no komisijas. Jūs esat saņēmuši no komisijas likuma projektu, kuru, acīmredzot, man būtu ļoti īsi jānolasa. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir arī iesniegts alternatīvs likuma projekts, kas gan nav pavairots, jo tas ir iesniegts tikko. Rīt no rīta mēs to pavairosim un jums izsniegsim. Tātad ko mums iesaka komisija? Projektu par Latvijas PSR Konstitūcijas pamatlikuma 6., 7. un 49. panta grozīšanu. Izteikt Latvijas PSR Konstitūcijas 6., 7. un 49. pantu šādā redakcijā: 6. pants. Jebkura sabiedriskā organizācija, tai skaitā partija, Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā tiek izveidota un darbojas Latvijas PSR Konstitūcijā un citos republikas likumos noteiktā kārtībā.
7. pants. Sabiedriskām organizācijām Latvijas PSR Konstitūcijā un citos Latvijas PSR likumos noteiktā kārtībā ir tiesības piedalīties politisko, saimniecisko, sociālo un kultūras jautājumu izlemšanā.
49. pants. Latvijas PSR pilsoņiem ir tiesības apvienoties partijās un citās sabiedriskās organizācijās. Partijām un citām sabiedriskām organizācijām tiek garantēti apstākļi statūtos noteikto uzdevumu sekmīgai izpildei. Latvijas PSR pilsoņu piederība pie jebkuras partijas vai citas sabiedriskās organizācijas nerada priekšrocības un neierobežo viņu piedalīšanos valsts dzīvē.
Tālāk Deklarācijas projekts par Latvijas Komunistiskās partijas darbību republikas teritorijā: Sakarā ar jautājumu par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijas 6., 7. un 49. pantā Latvijas PSR Augstākā Padome deklarē: Latvijas Komunistiskās partijas pirmsākums ir 1904. gada 9. jūnijs, kad nodibinājās Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija, viena no vecākajām strādniecības partijām.
Pēc Latviešu Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sašķelšanās divos spārnos - frakcijās, lielinieciskā frakcija 1919. gadā pieņēma patstāvīgas politiskas partijas nosaukumu un kļuva par Latvijas Komunistisko partiju. Latvijas Komunistiskā partija 20. un 30. gados darbojās Latvijas republikā kā patstāvīga politiska partija, un 1940. gadā tā tika iekļauta Vissavienības Komunistiskās boļševiku partijas sastāvā. Latvijas Komunistiskā partija, kura mūsdienu valsts pārbūves, demokratizācijas un politiskās reformas apstākļos PSKP sastāvā darbojas Latvijas teritorijā, uzskatāma par 1904. un 1919. gada iedibinātās Latvijas Komunistiskās partijas tiesisko mantinieci un uz to, tāpat kā uz jebkuru citu partiju vai sabiedrisko organizāciju, attiecināma suverēnās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Konstitūcija un likumi.
Tātad arī šo projektu rīt no rīta mēs pavairosim un iesniegsim jums izskatīšanai. Šī jautājuma apspriešanu ir priekšlikums turpināt rīt, jo šodien pulkstenis ir jau 19 un 10 minūtes. Jums ir trešais priekšlikums? Tātad deputāts Piliniks, 149. apgabals, nosauciet pareizi savu uzvārdu, jo šeit ir varbūt kļūdaini uzrakstīts un es varbūt vēl kļūdaināk nolasīšu. Jā, nu ir noskaidrots jautājums, un šeit debates nav jāatklāj. Tātad atbalstiet tādu priekšlikumu?
Šodien vakara sēdi paziņoju par slēgtu, un rīt sesijas darbu sākam 9.00.