Priekšsēdētāja pienākumus veic Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietniece R.Bērziņa.

R.Bērziņa (Olaines 276.vēlēšanu apgabals).

Biedri deputāti! Pirms paziņoju Augstākās Padomes sesiju par atklātu, mums ir jāizlemj jautājums par Augstākās Padomes sēžu translāciju pa radio un par televīzijas ierakstu izdarīšanu.

Ir priekšlikums sesijas darba gaitu translēt pa radio, bet televīzijai izdarīt ierakstus par sesijas darbu un tos parādīt katru dienu pēc tam, kad vakara sēdes darbu beigušas. Vai deputātiem nav iebildumu? Ja nē, lūdzu, balsosim. Kas par to, lai sesijas darba gaitu translētu pa radio un izdarītu televīzijas ierakstu, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav. Tātad jautājums par radio translāciju un televīzijas ierakstu izlemts. Radio un televīzija var sākt darbu.

Biedri deputāti! Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes divpadsmito sesiju paziņoju par atklātu.

Vārds Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklim, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas pirmajam sekretāram deputātam Jānim Vagrim.

J.Vagris (Rīgas 87.vēlēšanu apgabals).

Godājamie biedri deputāti! Augstākās Padomes priekšsēdētāja biedrs Aleksandrs Drīzulis ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu veselības stāvokļa dēļ atbrīvot viņu no mūsu republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildīšanas. Augstākās Padomes Prezidijā, Padomes partijas grupā un Vecāko padomes sēdē arī šis jautājums tika izskatīts un tika pieņemts lēmums biedra Drīzuļa lūgumu apmierināt.

R.Bērziņa. Vai deputātiem ir kādi jautājumi? Nav. Balsosim. Kas par to, lai deputātu Aleksandru Drīzuli atbrīvotu no Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētāja pienākumiem, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav.

Deputāts Aleksandrs Drīzulis atbrīvots no Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētāja pienākumiem.

J.Vagris. Lai gan biedrs Drīzulis veselības stāvokļa dēļ šodien sesijas darbā nepiedalās, tomēr gandrīz visu sasaukumu viņš ir bijis Augstākās Padomes priekšsēdētājs. Tādēļ atļaujiet man visu deputātu vārdā izteikt biedram Drīzulim pateicību par to, ko viņš paveica, strādājot šajā amatā. (Aplausi.)

Rodas loģisks jautājums par Augstākās Padomes priekšsēdētāju. Šis jautājums arī tika izskatīts vakar Augstākās Padomes Prezidija sēdē, deputātu partijas grupās, Vecāko padomes sēdē. Viņu priekšlikumam pievienojas arī Latvijas Komunistiskās partijas CK birojs. Visu šo orgānu uzdevumā es iesniedzu sesijai izskatīšanai šādu jautājumu.

Par Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētāju ievēlēt deputātu Anatoliju Gorbunovu, neatbrīvojot viņu no Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja pienākumiem.

R.Bērziņa. Vai deputātiem ir kādi jautājumi? Vai kāds vēlas runāt?

Lūdzu, balsosim. Kas par to, lai deputātu Anatoliju Gorbunovu ievēlētu par Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētāju, neatbrīvojot viņu no Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja pienākumiem, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav.

Deputāts Anatolijs Gorbunovs ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētāju.

Sakarā ar to, ka tikko ievēlētais Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs ir slims, mums jāizlemj jautājums par divpadsmitās sesijas sēžu vadītāju. Augstākās Padomes Vecāko padomes un partijas grupas uzdevumā ierosinu uzticēt šīs sesijas sēžu vadīšanu Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklim, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas pirmajam sekretāram deputātam Jānim Vagrim. Šis priekšlikums saskan ar plaši izteiktu sabiedrisko domu un biedra Anatolija Gorbunova personisko viedokli. To atbalstām arī mēs, Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieki. Vai deputātiem nav iebildumu?

Lūdzu, balsosim. Kas par to, lai šīs sesijas sēžu vadīšanu uzticētu deputātam Jānim Vagrim, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav.

Sesijas sēžu vadītājs apstiprināts. Lūdzu deputātu Jāni Vagri ieņemt priekšsēdētāja vietu.

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti! Pateicos par man dāvāto uzticību vadīt šo sesiju. Par cik šajā sesijā ir jāizskata ļoti daudz un ļoti svarīgi jautājumi un jāpieņem ļoti daudz svarīgi lēmumi, es ceru uz jūsu atbalstu. Uz kopīgu organizētu darbu sesijā.

Sesijas darba gaitā, pieņemot Augstākās Padomes likumus un lēmumus, mums būs vairākkārt jābalso. Ir priekšlikums ievēlēt balsu skaitīšanas komisiju 9 cilvēku sastāvā. Vai ir citi priekšlikumi? Balsosim. Kas par to, lai balsu skaitīšanas komisiju ievēlētu 9 cilvēku sastāvā, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav.

Priekšlikums ievēlēt balsu skaitīšanas komisiju šādā sastāvā:

Janīna Āboliņa - Ikšķiles 253.vēlēšanu apgabals, Latvijas PSR Valsts agrorūpnieciskās komitejas kadru daļas vadītāja.

Vitauts Andrijausks - Rīgas 96.vēlēšanu apgabals, r/a “Elektrons” arodbiedrības komitejas priekšsēdētājs.

Aivars Dambis - Rīgas 13.vēlēšanu apgabals, Rīgas celtniecības tresta specializētās nulles cikla pārvaldes gāzes metinātājs, kompleksās brigādes brigadieris.

Laimonis Matisons - Rīgas 4.vēlēšanu apgabals, Latvijas PSR Valsts rūpniecības darbu drošības uzraudzības un kalnrūpniecības uzraudzības komitejas priekšsēdētājs.

Vizma Maurere-Maurāte - Rīgas 25.vēlēšanu apgabals, zeķu fabrikas “Aurora” adītāja.

Valentīna Račicka - Indras 213.vēlēšanu apgabals, Krāslavas rajona Kaļiņina kolhoza kontrolasistente.

Viktors Rakevičs - Rīgas 90.vēlēšanu apgabals, rūpnīcas “Kompresors” atslēdznieks.

Vitauts Varnas - Balvu 157.vēlēšanu apgabals, LKP Balvu rajona komitejas pirmais sekretārs.

Arkādijs Vrubļevskis - Stučkas 295.vēlēšanu apgabals, LKP Jēkabpils rajona komitejas pirmais sekretārs.

Biedri deputāti! Vai ir kādi iebildumi par balsu skaitīšanas komisijas personālo sastāvu? Nav. Kā mēs balsosim, vai par katru kandidatūru atsevišķi, vai kopumā? Ir priekšlikums balsot par komisijas sastāvu kopumā. Nav iebildumu? Nav. Balsosim. Kas par to, lai ievēlētu balsu skaitīšanas komisiju šādā sastāvā, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav. Balsu skaitīšanas komisija ievēlēta.

Lūdzu balsu skaitītājus sagatavoties pirmajam uzdevumam. Lai mēs precīzi zinātu klātesošo deputātu skaitu, mums viņi ir jāsaskaita. Ne vienmēr piereģistrējušos deputātu skaits sakrīt ar zālē klātesošo deputātu skaitu. Lūdzu visus deputātus pacelt balsošanas kartītes un skaitīšanas komisiju saskaitīt, lai precīzi mēs zinātu, cik deputātu piedalās sēdes darbā.

312 deputāti. Šo skaitli mēs tad arī atzīmējam.

Biedri deputāti! Mums jāapstiprina sesijas darba kārtība un darba gaita.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs, Vecāko padome un partijas grupa ierosina izskatīt sesijā šādus jautājumus:

1. Par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāru.

Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs.

2. Par izmaiņām Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sastāvā.

Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs.

3. Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas likumu projektiem “Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikums) grozījumiem un papildinājumiem” daļā par republikas valsts suverenitāti un vēlēšanu sistēmu un “Par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām”, kā arī par likumu projektiem “Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) grozījumiem un papildinājumiem” jautājumos par augstāko valsts varas orgānu struktūru, izveidošanas kārtību un kompetenci un “Par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām” pirmajā lasījumā.

Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs.

4. Par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanu noteikšanu.

Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs.

5. Par Latvijas PSR Centrālās vēlēšanu komisijas izveidošanu.

Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs.

6. Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas likuma projektu “Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību” un Latvijas PSR ekonomiskās patstāvības (pašpārvaldes un pašfinansēšanās) koncepcijas projektu.

Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Ministru Padome.

7. Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas likuma projektu “Par sapulcēm, mītiņiem, ielu gājieniem un demonstrācijām”.

Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs.

8. Par neapmierinošo ekoloģisko situāciju republikā un uzdevumiem tās atveseļošanai.

Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Ministru Padome.

9. Latvijas PSR Valsts celtniecības komitejas un Latvijas PSR Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejas informācija par Latvijas PSR Augstākās Padomes devītās sesijas lēmuma “Par republikas tautas deputātu padomju, ministriju, resoru un rūpniecības uzņēmumu darbu agrorūpnieciskā kompleksa materiāli tehniskās bāzes attīstības un lauku sociālās pārveidošanas paātrināšanā” izpildes gaitu.

Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Ministru Padome.

10. Par dažu Latvijas PSR rajonu (pilsētu) tautas tiesnešu ievēlēšanu.

Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Tieslietu ministrija.

11. Par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu apstiprināšanu.

Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs.

12. Atbildes uz Latvijas PSR Augstākās Padomes vienpadsmitajā sesijā iesniegtajiem deputātu pieprasījumiem.

13. Par izmaiņām dažu Latvijas PSR Augstākās Padomes pastāvīgo komisiju sastāvā.

Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs.

14. PSRS tautas deputāta I.Ķezbera informācija par darbu, ko veic PSRS Tautas deputātu kongresa izveidotā komisija PSRS un Vācijas 1939.gada neuzbrukšanas līguma politiskai un tiesiskai novērtēšanai.

Augstākās Padomes Vecāko padome un partijas grupa ierosina papildus iekļaut darba kārtībā jautājumu par Latvijas PSR Augstākās Padomes deklarācijas projektu par Latvijas PSR valsts suverenitāti. Jautājumu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Padomes Likumdošanas ierosinājumu komisija. Priekšlikums izskatīt šo jautājumu kā trešo darba kārtības jautājumu, pēc kadru jautājuma.

Vai ir kādi citi priekšlikumi? Vai ir kādi iebildumi, papildinājumi par darba kārtības jautājumiem? Lūdzu, biedre Artmane.

V.Artmane (Rīgas 100.vēlēšanu apgabals).

Biedri deputāti! Cienījamie Prezidija locekļi! Jūs atvainojiet, ka es nepiedalījos vakar partijas grupas sanāksmē sakarā ar to, ka nebiju Rīgā. Un šodien avīzē es redzu Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija lēmuma projektu par Latvijas PSR pilsonību, par tā izskatīšanas un apspriešanas kārtību. Es domāju, ka tas nekādā gadījumā nemazinātu Augstākās Padomes Prezidija autoritāti, ja šodien, kad mēs gribam izskatīt jautājumu par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijā un arī jautājumu par Latvijas suverenitāti, mēs izskatītu arī jautājumu par Latvijas PSR pilsonību. Tas ir ļoti plaši un labi izklāstīts laikrakstā, un, ja to īstenojot dzīvē, radīsies kādi objektīvi sarežģījumi, tad tos nekad nebūs par vēlu atrisināt. Bet šodien neizskatīt šo jautājumu, manuprāt, ir nepareizi. Es lūdzu jautājumu par Latvijas PSR pilsonību kā vienu no būtiskākajiem Latvijas valsts jautājumiem iekļaut šīsdienas darba kārtībā pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lai šeit man palīdz juristi, es uzskatu, ka tik svarīgu jautājumu, neskatoties uz tā aktualitāti, kā jautājumu par pilsonību, kas skar visus republikas iedzīvotājus, izlemt tūlīt šeit sesijā, bez tautas apspriešanas, iztiekot tikai ar publikāciju laikrakstā, nebūtu pareizi.

Ļ.Zīle (Rīgas 81.vēlēšanu apgabals).

Es gribētu atbalstīt deputātes Artmanes priekšlikumu par to, lai dienas kārtībā ieslēgtu šo papildu punktu. Biedri Vagri, es uzskatu, ka par šo jautājumu mums nebūtu šodien jāpieņem lēmums, bet mēs varētu uzklausīt trešajā sesijas darba dienā deputātu domas. Es uzskatu, ka tas būtu pirmais lasījums. Mēs uzklausītu deputātu domas un tad mums būtu vieglāk uzklausīt pēc tam vēl tautu un sagatavoties nākošajai sesijai.

Priekšsēdētājs. Domāju, ka katram deputātam šā jautājuma sakarībā jātiekas ar saviem vēlētājiem un jāuzklausa arī vēlētāju domas. Un par ko mēs, deputāti, tagad spriedīsim pirmajā lasījumā, ja mēs jau zinām, ka lēmumu tik un tā nepieņemsim. Vai ir vērts vienkārši tērēt mums šeit laiku?

M.Rukmane (Jelgavas 129,.vēlēšanu apgabals).

Biedri deputāti! Es arī gribētu atbalstīt izteikto ierosinājumu šādu apsvērumu dēļ. Iedzīvotāji, tiekoties ar mums, ļoti vēlas no mums tikšanās reizēs dzirdēt kompetentas atbildes par daudziem likumprojektiem.

Neskatoties uz to, ka mēs esam savā profesionālajā izaugsmē solīti izauguši pēdējā gadā, tomēr, apspriežot tik ļoti svarīgu dokumentu, mums var pietrūkt kompetences. Ja mēs pastrādātu ilgāk šajā sesijā, kaut vai nepieciešams būtu strādāt arī svētdien, noklausītos kompetentu cilvēku, it īpaši juristu domās par šo dokumentu, lai papildinātu visu to materiālu, kas ir publicēts presē, tad mums pašiem būtu vieglāk kopā ar darba kolektīviem šo te likumprojektu apspriest un nākošajā sesijā pieņemt tiešām tādu likumu, kādu visi gaida.

Priekšsēdētājs. Atgriežoties vēlreiz pie šīs domas. Ja deputātiem ir vajadzīga juridiska konsultācija, tad mēs varam sasaukt deputātus kopā un šī projekta autori var dot izsmeļošu konsultāciju. Bet piekrist pirmajā lasījumā apspriest tik svarīgu jautājumu, kas nav vēl tautā apspriests, es tomēr negribu.

Vai ir vēl kādi jautājumi?

Mums par šo jautājumu acīmredzot ir jāvienojas. Iesniegšanas kārtībā Augstākajai Padomei ne partijas grupa, ne Vecāko padome to neiesniedza, tātad tādā kārtībā, kā jautājumi iesniegti, arī jābalso.

Kas par to, lai šo jautājumu šīs sesijas darba kārtībā neieslēgtu, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. 208 deputāti. Vai nepieciešams skaitīt, kas par ieslēgšanu? Nav.

Biedrenes Rukmane un Zīle, ja ir vajadzīga konsultācija, tad šeit piedalās biedrs Bojārs, viņš nekad neatteiksies noorganizēt kādu semināru ar mūsu deputātiem par šo jautājumu, lai celtu mūsu kompetenci šajā jautājumā. Vai vēl ir kādas izmaiņas vai papildinājumi par dienas kārtību? Biedram Bresim. Lūdzu.

V.E.Bresis (Jelgavas 128.vēlēšanu apgabals).

Cienījamie deputāti! Es vakar balsoju par ieteikto dienas kārtību, bet vakarā, kad, atgriezies mājās, skatījos pārraidi no PSRS Augstākās Padomes sesijas, sapratu, ka esmu kļūdījies. Jo es domāju, ka visiem tiem, kas skatījās pārraidi no šīs sesijas, radās varbūt divējādas jūtas, no vienas puses mēs sapratām, ka veselīgie spēki ir par pārbūvi, par republiku saimniecisko aprēķinu, par jauniem elementiem mūsu valsts ekonomiskajā dzīvē, bet ir tomēr daudz spēku, kas pretojas šīm veselīgajām tendencēm. Un es domāju, ka šodien mums ir liktenīga diena, jo turpinās šī likumprojekta apspriešana PSRS Augstākās Padomes sesijā un katrs mazākais impulss var kļūt liktenīgs gan Latvijai, gan arī pārējām Baltijas republikām. Un es gribētu atgādināt, ka mūsu republikas Augstākās Padomes sesijas lēmums nav tomēr starp Lietuvas un Igaunijas sesijas lēmumiem. Mēs pagaidām neesam to pieņēmuši. Un tāpēc es domāju, ka atlikt republikas ekonomiskās suverenitātes jautājumu uz darba kārtības sesto vietu, novirzot to uz rītdienu, mēs nekādā gadījumā nedrīkstam, jo tagad izšķir mūsu likteni ne vairs dienas, bet varbūt pat stundas. Mums šis jautājums jāizskata kā otrais ekspresveidā. Atvainojiet, es zinu, ka tas varbūt daudziem nepatiks, bet tas ir jāizskata, varbūt pat līdz pusdienām. Jāpieņem mūsu likumprojekts un jānosūta telegramma PSRS Augstākās Padomes sesijai, ka mēs pievienojamies Lietuvas un Igaunijas likumprojektiem un kopā ar viņiem lūdzam to apstiprināt. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Aplausus es uzskatu par atbalstu biedra Breša priekšlikumam. Un tiešām šodien visu izšķir ne tikai dienas, bet pat stundas. Bet tomēr, ja mums būs jāiet tas ceļš, ko tagad iet igauņu biedri un lietuvieši, tad tas mums būs jādara vieniem pašiem, ja mēs nepaspēsim pievienoties viņiem arī šajā sesijā, kad šis jautājums pašlaik tiek izskatīts. Varbūt tiešām sākt mūsu darbu, izskatot šo jautājumu, un pēc tam strādāsim pēc apstiprinātās darba kārtības, kā mēs esam vienojušies. Nav iebildumu? Bet tomēr, demokrātija ir demokrātija. Par to, lūdzu, balsosim. Kas ir par to, lai sāktu mūsu sesijas darbu ar jautājumu par ekonomisko suverenitāti, lūdzu pacelt balsošanas kartītes.

Vairākums. Kas ir pret? Viens. Kas atturas? Divi. Tātad vairākums ir par. Mūsu darba kārtība nemainās, mainās tikai jautājumu izskatīšanas kārtība.

Biedri, mums vēl ir jāvienojas par sesijas darba gaitu. Vecāko padomes uzdevumā ierosinu noteikt šādu divpadsmitās sesijas darba kārtību: Augstākās Padomes sēdes noturēt trīs dienas. Katru dienu darbu sākt pulksten desmitos un strādāt apmēram līdz pulksten 19.30. Pusdienas pārtraukums - vienu stundu no 14.00 - 15.00. Kā deputāti skatās uz to? Bez šaubām, mums neiznāk astoņu stundu darba diena, mazliet garāka, bet es domāju, ka mēs šeit stundas neskaitīsim. Piekrītat?

Ir priekšlikums jautājumus par likumu projektiem par Latvijas PSR Konstitūcijas grozījumiem un papildinājumiem, par tautas deputātu vēlēšanām, par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām un par Latvijas PSR Centrālās vēlēšanu komisijas izveidošanu izskatīt vienlaikus, jo tas ir jautājumu komplekss. Biedri uzstāsies ar ziņojumiem un tad apspriedīsim visus jautājumus kopā. Biedrei Skulmei ir iebildums vai priekšlikums?

Dž. Skulme (PSRS tautas deputāte).

Man ir lūgums mūsu PSRS tautas deputātu vārdā. Mēs griežamies pie jums, vai tomēr nebūtu pareizi šajā situācijā, kad ir svaigi spēki pienākuši mūsu valsts valdībā, ka arī mums būtu iespēja šajā sesijā balsot?

Priekšsēdētājs. Nu, tas ir vecs jautājums, jau pagājušajā sesijā tas tika izvirzīts, par balsstiesību piešķiršanu PSRS tautas deputātiem. Mēs jau pagājušajā sesijā diskutējām par šo jautājumu, deputāti tādu priekšlikumu noraidīja. Kādas domas ir šodien? No zāles saka, ka vajag dot, un tāpat saka, ka nevajag dot. Manā uztverē balsstiesības man var būt padomē, kur es esmu ievēlēts, bet kaut kādā veidā uzurpēt varu arī zemāk stāvošajā padomē tikai tādēļ, ka es esmu tautas deputāts, diez vai tas ir ētiski? Bet kā tas ir no juridiskā viedokļa? Vai tas ir konstitucionāli? Lūdzu, biedri Plotniek. Lai gan jūs esat ieinteresētā persona, bet es domāju, ka jūs būsiet objektīvs.

A.Plotnieks (PSRS tautas deputāts).

Godātie deputāti! Es nerunāšu šoreiz kā ieinteresētā persona, bet vienkārši kā ikviens pilsonis. Šobrīd Augstākā Padome realizē republikā visā pilnībā valsts varu. Tas nozīmē, ka Augstākā Padome var pieņemt jebkuru lēmumu, kuru tai tieši neaizliedz republikas spēkā esošā Konstitūcija vai likums. Neviens likums neaizliedz jums lemt par to, ka PSRS tautas deputātiem sesijā ir balsstiesības. Tātad jūs esat tiesīgi to darīt. Tālāk, runa ir par pamatojumu. Mēs, Konstitūcijas komisijas locekļi, pirms tam darba grupas sēdē vairākkārt gari un plaši par to runājām. Mums starp daudziem stereotipiem ir iesakņojies arī tāds stereotips, ka padomju sistēmas vienotību reāli nodrošina izpildaparāta vienotība, tas ir, sākot no ciema vai ciemata, beidzot līdz augstākajām, visur izpildkomitejas ir saistītas savā starpā, nevis padomes. Mēs uzskatījām, ka ja augstākās padomes deputāti vienā zemākā padomē būs ar lemjošām balsstiesībām, tad viņi, pirmkārt, tajā vietā, kur viņi reāli dzīvo un strādā, atbildēs arī par šā zemākā posma darbību, un, otrkārt, augstākajā posmā viņiem būs jārealizē dzīvē tās prasības, ko izvirzīs savos lēmumos zemākā padome.

Šinī gadījumā tas ir tāds princips, kuram mūsu valstī nav precedenta, bet kas izriet no tā, ka padomes realizē visā pilnībā valsts varu, ka eksistē padomju sistēma, vienota sistēma, nevis izpildaparāta vienota sistēma. Šis princips prasa realizēt universālas prasības, tātad arī no šī viedokļa nekādu pretrunu nav.Es uzskatu, ka tas būtu taisnīgi. Un, treškārt, ja mēs runājam tīri no ētiskā viedokļa, galu galā tautas mandātu PSRS tautas deputāti tikko ir saņēmuši. Tātad, vai jūs viņiem uzticaties vai ne? Vai jūs uzticaties Latvijas tautai vai ne? (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Izskaidrot šeit, bez šaubām, var visu ko, arī motivēt var visu, skatoties, no kuras puses pieiet. Mandāts ir dots citā padomē, un neviens, biedri Plotniek, neapšauba mūsu PSRS tautas deputātu mandātu, ko mums ir devuši mūsu vēlētāji. Man ir grūti runāt, jo es arī esmu ieinteresēta persona kā PSRS tautas deputāts. Tādēļ es šajā situācijā te negribu uztiept savu gribu. Ja tāds jautājums te tika izvirzīts, tad demokrātiski mums tas jāatrisina. Bet, biedre Skulme, mēs vēl nepabeidzām par iepriekšējo jautājumu, nenobalsojām par darba kārtību, pēc kādas mēs strādāsim. Vai ir iebildumi, ka mēs nedaudz ilgāk vakaros pastrādāsim un beigsim nevis sešos, bet tā ap septiņiem, pusastoņiem. Nav iebildumu? Kas par šo priekšlikumu? Balsosim. Redzams, ka vairākums. Kas ir pret? Nav. Kas atturas? Nav. Tātad mēs apstiprinājām darba gaitu. Tagad balsosim priekšlikumu par to, dot vai nedot PSRS tautas deputātiem balsstiesības.

V.Samsons (Varakļānu 249.vēlēšanu apgabals).

Es gribētu šo ļoti svarīgo un ārkārtīgi principiālo jautājumu tomēr apspriest. Pie tam es nedzirdēju argumentus, kādēļ tas ir vajadzīgs. Ja jūs gribat mums palīdzēt, lūdzu, jums ir dotas padomdevēja balsstiesības. Iesakiet mums, rekomendējiet, mēs lemsim. Es personīgi uzskatu, ka tā ir neuzticības izteikšana šim Augstākās Padomes sastāvam, proti, ka ir vajadzīgi palīgi, kas mums palīdzēs pareizi balsot. Tādēļ man gribētos tomēr dzirdēt argumentus, kādēļ tas ir vajadzīgs? Es domāju, ka līdz šim šis Augstākās Padomes sastāvs ir parādījis, ka var un prot balsot progresīvi, tā, kā to prasa vēlētāji, kā to prasa tautas lielum lielā daļa. Tādēļ man nav skaidrs, kādēļ mums šāda stute pēkšņi ievajadzējusies no citiem biedriem. Es tomēr aicinu šajā jautājumā izteikties, apspriest to, bet uzreiz nebalsot.

Priekšsēdētājs. Labi. Jūsu priekšlikumu sapratām. Kas vēl vēlas izteikties? Biedre Savicka. Lūdzu.

T.Savicka (Rīgas 3.vēlēšanu apgabals).

Es gribētu griezties pie deputātiem ar šādu lūgumu. Šis jautājums ir ļoti nopietns. Un to nevar ļoti ātri momentā izlemt. Ja jūs paskatīsieties likuma projekta “Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) grozījumiem un papildinājumiem” 92.pantu, kuru mēs šodien apspriedīsim, tad redzēsiet, ka tad varēsim sākt diskutēt un izlemt šo jautājumu. Es uzskatu, ka šobrīd tas ir priekšlaicīgi.

Priekšsēdētājs. Varbūt pagaidām šo jautājumu neizlemt un, kad nonāksim līdz šim jautājumam likumprojektā, tad arī izskatīsim. Tā var?

G.Asaris (Rīgas 95.vēlēšanu apgabals).

Godātie deputāti! Es tomēr domāju, ka Dž.Skulmes priekšlikums ir ļoti būtisks, jo mēs šinī sesijā izlemjam ļoti svarīgus jautājumus. Es saprotu, ka priekšlikums attiecas tikai uz šo sesiju un nevis vispār. Vai pareizi es to saprotu?

Priekšsēdētājs. Nē, tālāk mēs pieņemsim lēmumu ne tikai attiecībā par šo sesiju.

G.Asaris. Bet šis jautājums ir saistīts ar vitāli svarīgu jautājumu izskatīšanu tieši šinī sesijā. Kā biedrs Plotnieks paskaidroja, mums ir tādas tiesības. Vai tad tiešām saviem cilvēkiem, kuriem mēs esam piešķīruši visaugstākās tiesības pārstāvēt republiku Savienībā, mēs šodien nedosim tiesības lemt kopā ar mums vitāli svarīgus jautājumus. Es uzskatu, ka tas ir principā nepareizi, jo tas attiecas tikai uz šo sesiju. Un tāpēc es atbalstu biedres Skulmes priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Biedri Asari, es varbūt iebildīšu, bet domāju, ka mums tomēr ir jābūt noteiktai kārtībai. Vai nu dot tiesības visās sesijās, vai kādās atsevišķās sesijās. Domāju, ka tā republikas parlamentam nav nopietna pieeja, ka kaut kādās atsevišķās sesijās dosim, bet tad atkal nē. Šeit pieejai jābūt viennozīmīgai. Mums šodien tas vēlāk ir jāizspriež, ja mēs izlemjam to, tad lai tas ir vienmēr, nevis kaut kādās atsevišķās sesijās. Es nedomāju, ka nākošās sesijas būs mazāk svarīgas, ka tur mēs izskatīsim mazāk principiālus jautājumus. Es nedomāju, ka tikai šai sesijai vajag kaut kādu izņēmumu, un tad tālāk atkal skatīsimies. Jābalso.

Balsu skaitīšanas komisija, lūdzu sākt darbu.

Kas par to, lai nedotu balsstiesības PSRS tautas deputātiem? Lūdzu, paceliet balsošanas kartītes. 109. Kas par to, lai dotu? Lūdzu, paceliet balsošanas kartītes. 156. Kas atturas? 11.

Tātad par to, lai dotu balsstiesības, nobalsoja 156, tas ir puse no tiem deputātiem, kas piedalās, bet mazāk par pusi no kopīgā deputātu skaita. Par cik šis jautājums skar grozījumus Konstitūcijā, nepieciešamas 2/3 balsu. Tā mani šeit juristi konsultē. Tātad tomēr ar pusi ir par maz, bet 2/3 neiznāk.

A.Plotnieks. Tā nav Konstitūcijas grozīšana. Konstitūcijas grozīšana būs tad, kad mēs izskatīsim likumprojektu Nr.2. Tas ir procedūras jautājums, kas attiecas uz šo sesiju. Un tikai.

Priekšsēdētājs. Lai gan neesmu jurists, tomēr es jums nepiekrītu. Tautas deputāti, neapvainojieties, lūdzu. Rezultāti tādi. Es atturējos apzināti, par cik es arī esmu ieinteresēta persona, lai nedomātu, ka es arī gribu uzurpēt varu. Tie vienpadsmit, kas atturējās, šoreiz nav izšķirošie. Tātad šis jautājums paliek neizlemts. Beigsim, biedri Cīruli. Citādi mēs tālāk par procedūras jautājumiem netiksim.

A.Cīrulis (PSRS tautas deputāts).

Biedri Vagri, es tomēr gribētu atzīmēt to, ka šobrīd jūs esat nonācis sevišķi neētiskā situācijā. Ja Jūs būtu ierosinājis balsot par biedres Skulmes priekšlikumu, tad pašreizējā Latvijas PSR Augstākās Padomes sesija nebūtu pieņēmusi tik ētiski jocīgu jautājumu kā balsstiesību nedošanu PSRS tautas deputātiem. Ņemiet vērā to, ka mums ir padomdevēja balsstiesības, mēs dosim jums daudzus padomus. Konkrētajā gadījumā es jums ierosinu darba kārtībā tomēr izskatīt jautājumu ne tikai par vietējo padomju vēlēšanu noteikšanu, bet arī par Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanu noteikšanu. Tās ir arī plašas sabiedrības domas.

Priekšsēdētājs. Biedri Cīruli, darba kārtību mēs jau apstiprinājām, par to nobalsojām, un šādi papildinājumi vairs netiek pieņemti. Lūdzu papildinājumus iesniegt darba gaitā. Tā mēs nekad nebeigsim. Turpināsim vēl debates par šo jautājumu? Nē.

Kas par to, lai par procedūras jautājumiem debates pārtrauktu, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Vairākums. Kas ir pret? 29. Tātad vairākums, to var redzēt. Tātad ar procedūras jautājumiem mēs esam beiguši, es tikai gribētu izteikt vienu lūgumu deputātiem un arī tiem, kas piedalās. Kam ir kādi deputātu pieprasījumi, iesniegt tos šodien, lai varētu maksimāli pacensties sesijas darba gaitā tos izskatīt. Tas neizslēdz iespēju, ka tādi varētu rasties rīt un vispār sesijas darba procesā. Domāju, ka šeit nevarētu būt nekādu iebildumu.

Mums ir jāapspriež vēl viens jautājums. Ir saņemti daudzi Augstākās Padomes sesijai adresēti iesniegumi, vēstules, telegrammas, pieprasījumi. Arī sesijas darba gaitā tādi vēl ienāks. Lai tos varētu izskatīt, mums ir nepieciešams ievēlēt sekretariātu. Ierosinu ievēlēt šīs sesijas sekretariātu trīs cilvēku sastāvā. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Balsosim. Kas par to, lai ievēlētu sekretariātu trīs cilvēku sastāvā, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav.

Ir priekšlikums ievēlēt sekretariātu šādā sastāvā:

Voldemārs Akmentiņš - Subates 182.vēlēšanu apgabals, Latvijas KP CK nodaļas vadītājs.

Andris Bērziņš - Rīgas 1.vēlēšanu apgabals, Rīgas onkoloģiskā dispansera ordinators.

Valentīna Klibiķe - Bauskas 162.vēlēšanu apgabals, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāre.

Biedri deputāti! Vai ir kādi iebildumi par sekretariāta personālo sastāvu? Kā balsosim - par katru kandidatūru vai kopumā? Vai ir iebildumi? Balsosim. Kas par to, lai ievēlētu sekretariātu šādā sastāvā, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? Kas atturas? Sekretariāts ievēlēts. Lūdzu sekretariātu ieņemt savu darba vietu.

R.Bērziņa. Biedri deputāti! Izskatīsim darba kārtības pirmo jautājumu par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāru.

Vārds Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas pirmajam sekretāram, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklim deputātam Jānim Vagrim.

J.Vagris. Biedri deputāti! Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāre, PSRS tautas deputāte Valentīna Klibiķe ir ievēlēta par PSRS Augstākās Padomes Sieviešu, ģimenes aizsardzības, mātes un bērna lietu pastāvīgi darbojošās komitejas sekretāri. Šis amats nav savienojams ar Augstākās Padomes Prezidija sekretāra pienākumu pildīšanu. Deputāte V.Klibiķe lūdz viņu atbrīvot no Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāres pienākumiem.

R.Bērziņa. Vai deputātiem ir jautājumi? Nav. Balsosim. Kas par to, lai atbrīvotu deputāti Valentīnu Klibiķi no Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāra pienākumiem, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? 2. Kas atturas? Nav.

Deputāte Valentīna Klibiķe atbrīvota no Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāres pienākumiem.

J.Vagris. Atļaujiet man Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas biroja, Augstākās Padomes Prezidija un visu jūsu vārdā pateikt lielu paldies Valentīnai Klibiķei par ilggadīgu darbu Augstākajā Padomē, divus sasaukumus viņa bija Augstākās Padomes Priekšsēdētāja, pēc tam Augstākās Padomes Prezidija sekretāre, un novēlēt sekmes jaunajā amatā. (Aplausi.)

Biedri deputāti! Loģiski, ka rodas jautājums par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāru. Vecāko padomes, Augstākās Padomes Prezidija un partijas grupas uzdevumā ierosinu ievēlēt par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāru deputātu Imantu Daudišu. Šo priekšlikumu atbalstīja Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas birojs, kā arī Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs. Biedrs Daudišs te piedalās, vai ir vajadzīgi kaut kādi izziņas materiāli? Dzimis 1945.gadā, partijas biedrs, augstākā izglītība. Biedra Daudiša darba gaitas daudzi mēs zinām. Vai kādam ir jautājumi?

R.Bērziņa. Vai deputātiem ir jautājumi? Kas vēlas izteikties sakarā ar kandidatūru Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāra amatam. Ja nē, tad balsosim.

Kas par to, lai deputātu Imantu Daudišu ievēlētu par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāru, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? 2. Kas atturas? Nav.

Deputāts Imants Daudišs ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāru. Atļaujiet apsveikt deputātu Imantu Daudišu sakarā ar viņa ievēlēšanu par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāru un novēlēt vislabākos panākumus turpmākajā darbā. (Aplausi.)

Vārds Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāram deputātam Imantam Daudišam.

I.Daudišs (Rīgas 29.vēlēšanu apgabals).

Liels paldies par uzticību. Nav laika daudz runāt, jo mums jāķeras pie tā dienas kārtības jautājuma, ko ieteica biedrs Bresis. Gribas pateikt, ka man uzticēja šo amatu ļoti grūtā, sarežģītā, ļoti atbildīgā brīdī. Es saprotu, ka mūsu republikas, mūsu Latvijas nākotne tiks lemta arī šeit, šajā zālē, šajā mājā. Un es saprotu, ka, arī tāpat kā no mums, arī daudz kas ir tieši no mana darba atkarīgs. Es darīšu visu, lai jūsu uzticību attaisnotu, lai attaisnotu to cilvēku uzticību, kas mani atbalstīja. Strādāšu tā, lai droši varētu skatīties acīs jums, deputātiem, vēlētājiem, tautai, saviem bērniem un savai mātei. Paldies. (Aplausi.)

R.Bērziņa. Lūdzu Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāru Imantu Daudišu ieņemt vietu Prezidijā. (Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs deputāts I.Daudišs ieņem vietu prezidijā.)

Biedri deputāti! Izskatīsim otro darba kārtības jautājumu. Par izmaiņām Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sastāvā. Vārds deputātam Jānim Vagrim.

J.Vagris. Pagājušajā sesijā mēs jau runājām par to, ka biedrs Rubiks ievēlēts par PSRS tautas deputātu. Par cik saskaņā ar Konstitūciju deputāts var būt tikai divās padomēs, tad biedrs Rubiks savas Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāta pilnvaras nolika. Biedrs Rubiks bija Augstākās Padomes Prezidija loceklis, tādēļ šodien mums ir jāievēlē jauns Augstākās Padomes Prezidija loceklis. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija, Vecāko padomes, partijas grupas vārdā ierosinu ievēlēt par Prezidija locekli deputātu Jāni Ambaini, Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcas direktoru. Tāds cilvēks, kas pārzina rūpniecību, ražošanu, ir vēlams Prezidija sastāvā, īpaši tagad, kad pārejam uz saimniecisko patstāvību.

R.Bērziņa. Vai deputātiem ir kādi jautājumi? Vai kāds vēlas izteikties par ierosināto Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija locekļa kandidatūru?

D.Īvāns (PSRS tautas deputāts).

Man ir jautājums Jānim Ambainim. Es zinu, ka viņš ļoti aktīvi iestājās pret republikas saimniecisko aprēķinu. Tas bija pagājušā gadā. Un Jānis Ambainis bija tas, kas uzskata, ka viņa vadītais uzņēmums nevar iztikt bez migrantu darba spēka. Kādas ir viņa domas tagad šajā jautājumā?

J. Ambainis (Daugavpils 109.vēlēšanu apgabals).

Biedrs Īvāns pareizi raksturoja manu nostāju, tā nav izmainījusies, es tikai lūdzu Ministru Padomi šinī jautājumā parādīt konkrētu pieeju. Es pilnīgi atbalstu 46.lēmumu, ko Ministru Padome šogad ir pieņēmusi, bet lūdzu tieši konkrēti izskatīt, ka mums vajadzīgs republikā sabalansēt mūsu darba vietas ar republikā dzīvojošajiem, jo mēs taču nevaram iztikt bez sētniekiem, bez krāvējiem, bez tramvaju un trolejbusu vadītājiem. Šāda sabalansēšana republikā nav izdarīta. Es lūdzu, lai mūsu Ministru Padome 3 vai 6 mēnešu laikā šo jautājumu ļoti detalizēti izskata.

Priekšsēdētājs. Vai vēl ir kādi jautājumi?

J.Ambainis. Es atbalstu ar abām rokām, bet man viena balss kartiņa, Es atbalstu projektu par ekonomisko patstāvību ar abām rokām.

Priekšsēdētājs. Jūs neatbildējāt uz Daiņa Īvāna jautājumu.

J.Ambainis. Kā tieši ir mūsu rūpnīcā? Es domāju, ka jāvadās no Ministru Padomes 46.lēmuma.

Priekšsēdētājs. Atbilde skaidra. Ministru Padomes 46.lēmums ir jāievēro.

Vai vēl kāds vēlas izteikties? Ja nav, tad balsosim. Kas par to, lai deputātu Jāni Ambaini ievēlētu par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija locekli, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? 28. Kas atturas? 29 deputāti.

Tātad ar balsu vairākumu deputāts Jānis Ambainis ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija locekli.

Atļaujiet deputātu Jāni Ambaini apsveikt sakarā ar viņa ievēlēšanu par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija locekli un novēlēt panākumus turpmākajā darbā. (Aplausi.)

Lūdzu Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija locekli, deputātu Jāni Ambaini ieņemt vietu prezidijā. (Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis deputāts J.Ambainis ieņem vietu prezidijā.)

Kā mēs jau norunājām par jautājumu izskatīšanas kārtības maiņu, tad izskatīsim nākošo dienas kārtības jautājumu par Latvijas PSR likumu projektu “Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību” un Latvijas PSR ekonomiskās patstāvības (pašpārvaldes un pašfinansēšanās) koncepcijas projektu.

Ir priekšlikums izveidot redakcijas komisiju šajā jautājumā, lai sagatavotu likumprojekta galīgo tekstu. Redakcijas komisijas sastāvs jums visiem ir izdots. Vai ir kādi priekšlikumi par redakcijas komisijas personālo vai skaitlisko sastāvu? Priekšlikums balsot par komisijas sastāvu kopumā. Nav iebildumu? Nav. Balsosim. Kas ir par to, lai redakcijas komisija tiktu apstiprināta šādā sastāvā, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Vairākums. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav.

Redakcijas komisija ievēlēta. Vārds Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam deputātam Vilnim Edvīnam Bresim.

V.E.Bresis (Jelgavas 128.vēlēšanu apgabals).

Sākumā varbūt izteikšu dažas domas par to, ka pārāk daudz laika mēs atvēlam procedūras jautājumiem. Kā PSRS tautas deputāts gribētu teikt saviem kolēģiem, ka šodien mēs diskutējam par balsstiesībām, tas ir vajadzīgi un interesanti, bet man personīgi liekas, ka šodien daudz svarīgāk mūsu republikai būtu, ja mūsu deputāti Kalniņš, Lucāns, Grinovskis, Janeks, mūsu brīnišķīgie juristi atrastos Maskavā, Augstākās Padomes sesijā, kur tiek izskatīts šis vitāli svarīgais jautājums. (Aplausi.) Un tagad par jautājumu.

Biedri! Šodien mēs pieņemam Latvijas PSR likumu par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību. Ar to mēs apliecinām, ka jau tuvākajā laikā sāksies ekonomiskās reformas jauna attīstības fāze. Taču, lai kādus pārbūves uzdevumus mēs arī risinātu, vienmēr jāatceras, ka par galveno stimulu jākļūst katra pārliecībai par to, ka tikai no mūsu pašu pūlēm un darba ir atkarīga mūsu labklājība, jo no tās savukārt ir atkarīga katra uzņēmuma labklājība un visas republikas uzplaukums.

Tomēr virzība uz priekšu šajā ziņā norit lēni. Jūtami trūkumi mūsu valsts ekonomiskajā teorijā un ārvalstu pieredzes ignorēšanā. Mūsu rokas cieši saista sociālā sasprindzinājuma un inflācijas saites.

Tomēr līdztekus idejām jau tiek veikta radušās situācijas analīze, izdarīti aprēķini un gatavotas izstrādnes. Jau atzīta visu tādu sociālistiskā īpašuma formu daudzveidība un līdzdalība, kurās nav ekspluatācijas. Administratīvi komandējošā sistēma tiek aizstāta ar ekonomiskām pārvaldes metodēm.

Mēs arvien vairāk apzināmies nepieciešamību nodrošināt republikas pilnīgu ekonomisko patstāvību, jo tā garantē republikas ekonomisko aizsardzību un ļauj attīstīt savstarpējās attiecības ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību un citām republikām un reģioniem, pamatojoties uz ekvivalentu apmaiņu ar izejvielām, materiāliem, gatavo produkciju un pakalpojumiem. Tas stimulē Latvijas ekonomikas attīstību tieši republikas iedzīvotāju interesēs, bet nevis no viņiem tālu stāvošo ministriju un resoru interesēs.

Ekonomiskā suverenitāte paredz nodot republikas īpašumā praktiski visus tās teritorijā esošos ražošanas līdzekļus. Tas izslēgs iespēju Vissavienības ministrijām un resoriem iejaukties republikas dzīvē. Nevienam taču nav noslēpums, ka hipertrofētā un nozaru vadīšanas pārlieku sadrumstalotā daudzpakāpju sistēma ar saviem pavadoņiem - resorismu un birokrātismu - ir jau pārdzīvojusi savu laiku.

Vissavienības ministrijas un resori ne tikai pakļāva sev lielāko daļu no ražošanas jaudām, bet arī piesavinājās tiesības rīkoties ar mūsu uzņēmumos ražoto produkciju. Tādējādi republikas iedzīvotāju apgādes līmenis kļuvis atkarīgs nevis no mūsu uzņēmumu darba efektivitātes, nevis no tautas patēriņa preču ražošanas attīstības līmeņa, bet no tā, kā šos jautājumus ar vienu spalvas vilcienu izlemj attiecīgie ierēdņi.

Notikusi it kā padomju varas sadalīšanās divās daļās. No vienas puses - lielākas kļuvušas tautas pretenzijas pret padomju varu par valsts slikto ekonomisko stāvokli. No otras puses - vietējiem padomju varas orgāniem nav nepieciešamo tiesību iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai.

Ekonomikas sociālo ievirzi aizstājusi to ministriju un resoru visvarenība, kuri nav pilnā mērā atbildīgi tautas priekšā par republikānisko un reģionālo sociāli ekonomisko problēmu kompleksu risināšanu.

Šajā nepavisam ne vienkāršajā situācijā, kamēr jaunais saimnieciskais mehānisms sper pirmos soļus, bet vecais vēl stingri tur mūs aiz rokām un kājām, atklājas daudzas pārejas perioda pretrunas. Galvenās no tām - trūkst ekonomikas orientācijas uz cilvēku sociālo vajadzību apmierināšanu un joprojām ir plaisa starp iedzīvotāju naudas ienākumiem un nodrošinājumu ar precēm.

Vadīšanas administratīvais stils ir sevi pārdzīvojis, bet pārvaldes ekonomiskās metodes vēl nav nostiprinājušās.

Sociālo spriedzi sabiedrībā pastiprina tukšais tirgus. Trijos piecgades gados republikas iedzīvotāju naudas ienākumi pieauguši par 948 miljoniem rubļu, bet mazumtirdzniecības preču apgrozījums - tikai par 686 miljoniem rubļu. Šie skaitļi rāda, ka rublim nav vajadzīgā seguma. Pieaug tirgus nesabalansētība.

Nemazinās sociālais sasprindzinājums arī jautājumā par dzīvokļiem. Trijos gados republikā uzcelts 61 tūkstotis dzīvokļu. Tomēr tajā pašā laikā dzīvokļu rinda palielinājusies par 25,5 tūkstošiem ģimeņu. Pašreiz tajā ir vairāk nekā 160 tūkstošu ģimeņu.

Daudzi vadītāji, parasti tie, no kuriem ir atkarīga jauno ražošanas attiecību ieviešana, nesteidzas uzņemties atbildību. Viņi ir pieraduši saņemt savu amatalgu neatkarīgi no tā, kā tiek veikts darbs. Noma, darbuzņēmums un iekšējais saimnieciskais aprēķins - tās joprojām ir tēmas, par kurām tikai runā. Rezultātā - ekonomika vai nu mīņājas uz vietas, vai arī novirzās sāņus.

Nav attaisnojuši uz sevi liktās cerības arī kooperatīvi. Tajos iestājušies 3,5 tūkstoši cilvēku, kuri aizgājuši no darba rūpniecībā, un vēl 2,5 tūkstoši - no celtniecības organizācijām. Kopējais kooperatīvos strādājošo skaits jau pārsniedz 40 tūkstošus cilvēku, un, ja kooperatīvi attīstīsies tādos pašos tempos kā pašlaik, tad gada beigās strādājošo skaits tajos (kopā ar tiem, kas kooperatīvos strādā amatu savienošanas kārtībā) var sasniegt 90 tūkstošus. Tas ir 6 procenti no visa republikas tautas saimniecībā nodarbināto skaita.

Tomēr no kooperatīvu darbības tirgus apgādātība ar precēm nav uzlabojusies. Pirmajā ceturksnī preču apgrozījums valsts tirdzniecības tīklā, rēķinot uz vienu republikas iedzīvotāju, bija 468 rubļi, turpretī kooperatīvās produkcijas apgrozījums - tikai 3 rubļi.

Pagājušajā gadā Latvijas republikāniskā banka kooperatīviem izsniegusi 156 miljonus rubļu. Atpakaļ no kooperatīviem saņemti tikai 11,6 miljoni rubļu. Šī gada pirmajā pusē kooperatīviem izmaksāti 273 miljoni rubļu. Atpakaļ saņemti tikai 13,8 miljoni rubļu. Aizvien lielāka kļūst iedzīvotāju neapmierinātība ar kooperatīvu darbību.

Ja vēl tiek ņemts vērā, ka strauji pieaug iedzīvotāju noguldījumi krājkasēs, tad pilnīgi pamatots ir valdības satraukums par naudas apgrozības nesabalansētību un rubļa nodrošinājumu ar precēm.

Kā visā valstī, tā arī mūsu republikā tautas patēriņa preču ražošanas apjomu pieaugums ievērojami atpaliek no darba algas fonda pieauguma. Šī gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi šie rādītāji republikas tautas saimniecībā attiecīgi ir 4,8 un 9,5 procenti. Preču trūkuma apstākļos pieaug ar precēm nenodrošinātas naudas emisija, destabilizējas naudas apgrozība. Pieprasījums pārstāj būt normāli ekonomisks, rodas ažiotāža.

Republikas iedzīvotāji, tautas saimniecības visu nozaru zinātnieki un speciālisti nonākuši pie vienīgā pareizā secinājuma: nedrīkst tālāk dzīvot ekonomiskā haosa apstākļos, cerot, ka kāds kaut kur mūsu vietā domās un strādās.

Pašreizējā situācijā mums paveras tikai viens ceļš - tas ir ekonomiskās patstāvības un suverenitātes ceļš. Tas ir ceļš, kas ejams, lai faktiski atdotu varu padomēm, tautas deputātiem.

Republikas ekonomiskā patstāvība sākas ar savienotās republikas īpašuma tiesību atzīšanu uz savu zemi, tās dzīlēm, iekšējām ūdenstilpēm un jūras piekrastes ūdeņiem, uz mežiem un gaisu, kā arī uz pamatfondiem, kas radīti par valsts līdzekļiem un atrodas republikas teritorijā.

Kārtību, kādā republikas tautas vārdā īpašums tiek pārvaldīts un izmantots, nosaka republikas Augstākā Padome.

Tiesības uz republikas īpašumu - tā nav zinātnieku vai republikas valdības kaprīze. Šīs tiesības simbolizē robežu, kas šķirs Vissavienības un republikānisko orgānu darbības sfēru. Robežu, aiz kuras sākas republikas atbildība par saimnieciskās darbības galarezultātiem.

Ja republikai nav īpašuma tiesību uz dabas resursiem, ražošanas līdzekļiem un saražoto produktu (precēm), tā nevar iesaistīties līdztiesīgās ekonomiskās attiecībās ar PSRS un citām republikām. Tas rada šķēršļus sociālistiskā tirgus izveidošanai. Grūtības rodas arī ārējos ekonomiskajos sakaros ar ārvalstu firmām, ar kurām attiecības jāveido uz ekvivalentiem pamatiem. Tātad - pēc veselā saprāta - bez republikas īpašuma tiesībām uz dabas resursiem un ražošanas līdzekļiem republikas saimnieciskais aprēķins nav iespējams.

Republikā tiek ražots mazāk par pusi no patērējamās elektroenerģijas daudzuma. Gāzi, naftas pārstrādes produktus un citus resursus, kas nepieciešami ražošanas organizēšanai, mēs saņemam no citiem valsts reģioniem. Bet daļa republikā ražotās produkcijas savukārt tiek realizēta citos Padomju Savienības ekonomiskajos reģionos. Tikai 0,5 procenti no mūsu produkcijas tiek pārdoti par brīvi konvertējamo valūtu. Bet tas ir mūsu attīstības līmeņa, mūsu ekonomiskās brīvības kritērijs starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās.

Jaunajos apstākļos saimnieciskās attiecības ar valsts centrālajiem orgāniem un citām republikām un reģioniem jāveido un jāregulē uz abpusēji izdevīgu līgumu pamata. Tas būs līgums, pēc kura abas puses uzņemas attiecīgas saistības.

PSRS valsts varas orgāniem paliek Vissavienības mēroga pārvaldes funkcijas, tādas kā aizsardzības nodrošināšana, ārpolitika un citas funkcijas. Šo Vissavienības funkciju izpildei no republikas budžeta tiek izdarīti atskaitījumi PSRS valsts budžetā.

Suverēna republika patstāvīgi risinās visus jautājumus, kas saistīti ar ekonomisko politiku, ar republikāniskā budžeta un vietējo budžetu veidošanu, ar savu ekonomisko, sociālo un demogrāfisko attīstību, plānu un programmu sagatavošanu un apstiprināšanu, cenu veidošanu, aplikšanu ar nodokļiem, darba samaksu un ekonomisko stimulēšanu. Protams, mēs, biedri deputāti, arī lemsim par piedalīšanos Savienības līmeņa programmu realizācijā.

Pārejot uz saimniecisko aprēķinu, republikas kompetencē ietilpst arī banku darba un naudas apgrozības organizācija, arī savas valūtas ieviešana un kārtības un kursa noteikšana šīs valūtas apmaiņai pret citām valūtām, tai skaitā apmaiņai pret rubļiem kā PSRS kopējo valūtu. Minētie pasākumi uzskatāmi kā līdzeklis naudas apgrozības bilances nodrošināšanai un republikas iedzīvotāju interešu aizsardzībai pret inflācijas parādībām.

Republikai būs patstāvīgi jārisina savas ārējās ekonomiskās darbības jautājumi un jāveic šī ekonomiskā darbība.

Visiem republikas uzņēmumiem, tai skaitā arī tiem, kuriem pamatā ir starprepublikānisko un starptautisko akciju sabiedrību īpašums, kā arī citu republiku un valstu (vai to firmu) jaunizveidotajiem uzņēmumiem jāpakļaujas republikas likumdošanai, un tie tiek aplikti ar nodokļiem. Kārtību, kādā uzņēmumi tiek aplikti ar nodokli, kā arī nodokļu un budžetā izdarāmo maksājumu apmērus nosaka republikas valsts vara patstāvīgi.

Ar republikas saimniecisko aprēķinu mēs saprotam arī tiesības uz cenu veidošanu, kredīta resursu patstāvīgu pārvaldīšanu un mehānisma radīšanu iedzīvotāju aizsardzībai pret tirgus stihiju.

Pāreja uz republikānisko saimniecisko aprēķinu palielina republikas reģionu (pilsētu, rajonu un ciematu) juridisko un saimniecisko patstāvību. Būtisks šeit ir tas, ka katras administratīvi teritoriālās vienības ietvaros visiem izdevumiem jābūt precīzi sabalansētiem ar ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka ekonomiskās un sociālās attīstības jautājumi, kurus var atrisināt vietējo padomju līmenī, vietējām padomēm arī jāatrisina. Šādā veidā lozungs “Visu varu padomēm!” iegūst ekonomisku pamatojumu.

Šī gada 19.martā tika publicēti PSRS Valsts plāna komitejas izstrādātie Vispārējie principi ekonomikas un sociālās sfēras vadības pārkārtošanai savienotajās republikās uz republiku suverēno tiesību, pašpārvaldes un pašfinansēšanās paplašināšanas pamata.

Šis dokuments ir liecinieks tam, ka Vissavienības orgāni, šķiet, sapratuši, ka vadīt pa vecam vairs nav iespējams. Ekonomiskajai situācijai, kas ātri mainās, iepriekšējā administratīvi komandējošā sistēma nav derīga. Tomēr nevar piekrist arī “Vispārējos principos...” izteiktajai vienādai pieejai visām republikām un reģioniem jautājumā par to ekonomisko reformu. Mēs esam gatavi daudz radikālākam pavērsienam ekonomikā un dziļākas republikāniskā aprēķina formas ieviešanai, kas pirmām kārtām orientēta uz sociālo jautājumu risināšanu.

Saskaņā ar “Vispārējiem principiem...” Vissavienības ministriju pārziņā paliek mašīnbūves un aparātu būves uzņēmumi, kā arī ķīmiskā rūpniecība. Republiku pakļautībā pāriet nozares, kas saistītas ar iedzīvotāju apkalpošanu. Tā ir lauksaimniecība ar pārstrādājošām nozarēm un vieglā rūpniecība, daļa no rūpniecības uzņēmumiem un sociālā infrastruktūra. Būs jāveic liels darbs, lai noregulētu uzņēmumu, nozaru, republikas un centra savstarpējās attiecības. Vispirms budžeta veidošanā nepieciešama vienkanāla sistēma: uzņēmumi pārskaita līdzekļus republikas budžetā, bet republika - centram.

Saglabājot uzņēmumu pakļautību Vissavienības ministrijām, kā to paredz “Vispārējie principi...”, ekonomiskā reforma var tikt bremzēta. Jo atbilstoši pakļautībai taču tiks noteikti normatīvi maksājumiem budžetā. Rodas reālas bažas, ka Vissavienības ministrija var noteikt saviem uzņēmumiem mūsu teritorijā tādus ekonomiskos normatīvus, ka peļņas, un tātad arī līdzekļu maksājumiem republikas budžetā, šiem uzņēmumiem nepaliks. Bet tādai nelielai republikai kā Latvija tas būtu līdzvērtīgs kraham.

Šodien arī uzņēmumu statusam jāpieiet principiāli citādāk. Ražotāju saimnieciskā darbība jāregulē ar nodokļiem, bet pārejas periodā - ar maksājumiem. Šajā nolūkā uzņēmumiem jānoslēdz rentes līgumi ar vietējām padomēm. Šajos līgumos jāparedz maksājumu un ekoloģiskās darbības noteikumi un vietējās padomes tiesības pasūtīt produkciju vai pakalpojumus. Tādējādi mēs gūstam reālas iespējas ekonomiski regulēt uzņēmumu saimniecisko darbību.

Otrs principiāls jautājums, kas jāatrisina, ir precīzi noteikt republikas saistības pret Savienību un republikas dalības apjomu lielu stratēģisku tautsaimniecisku problēmu risināšanā.

Latvijas PSR likuma par ekonomisko patstāvību projekta 13.pantā teikts, ka apjomus, kādos centralizēti sadalāma ražošanas un tehniskās nozīmes produkcija, lauksaimniecības produkcija un tautas patēriņa rūpniecības preces un pakalpojumi tiek ievesti Latvijā un kādos izvesti no Latvijas, nosaka līgums starp Latvijas PSR Ministru Padomi un PSRS Ministru Padomi.

Republikas valdība jau sagatavojusi republikas Ministru Padomes un PSRS Ministru Padomes starpā noslēdzamā līguma projektu, kas pieņemts izskatīšanai PSRS Valsts plāna komitejā un par ko pēdējā tikšanās reizē mēs informējām biedru Rižkovu.

Republikas valdībai jānosaka starprepublikānisko piegāžu veidošanas un realizēšanas procedūra. Turklāt jāņem vērā ne tikai atsevišķas piegādes Vissavienības fondos vai atsevišķas piegādes no Vissavienības fondiem, bet visas piegādes kompleksā - vienotā līgumā. Šim kompleksajam līgumam jākļūst par likumu, kuru, bez šaubām, izskatīs republikas Augstākā Padome.

Latvijas PSR likuma par ekonomisko patstāvību projekta 12.pantā teikts, ka līdz ražošanas līdzekļu sociālistiskā tirgus izveidei republikas pārziņā nodoto objektu apgāde, saglabājot pašreizējo materiāltehniskās apgādes kārtību un esošos sagādes kanālus, tiks veikta tādos apjomos un tādos termiņos, kā noteikts starpvaldību līgumā. Tad visiem republikas iedzīvotājiem būs skaidrs, ko un pret ko mēs mainām.

Runājot par enerģētiku, jāatzīmē PSRS Valsts plāna komitejā nesen pieņemtais lēmums izstrādāt līdzīgu energoapgādes shēmu Baltijas republikām un Baltkrievijai. Tas Latvijai ir ļoti svarīgi. Šīs shēmas realizēšanai vajadzētu uzlabot mūsu elektroenerģijas bilanci, taču daudz lielākas iespējas šo bilanci uzlabot varētu dot pasākumi, ko uzņēmumi veiktu resursu taupīšanā.

Jāatzīmē arī tas, ka praksē ieviešama līguma slēgšana starp valsts pārvaldes orgāniem un attiecīgajām Tautas deputātu padomēm. Šie līgumi paredzēs abpusējas saistības un garantijas. Tas ievērojami paaugstinās republikānisko orgānu atbildību par to pieņemtajiem lēmumiem.

Teritoriālais saimnieciskais aprēķins - tā ir ekonomiska kategorija. Katram ražošanas posmam jāzina, cik liela ir peļņa un rentabilitāte, kādas ir izmaksas un rezerves un kādas ir tā tiesības pārvaldīt savu īpašumu un rīkoties ar to.

Uzņēmumiem un organizācijām jādarbojas saskaņā ar likumiem par valsts uzņēmumu un par kooperāciju - pilnīga saimnieciskā aprēķina apstākļos. Par jauno ražošanas attiecību pamatformu var kļūt ražošanas attiecības, kādas veidosies, ja vadītāji, noslēguši līgumus ar darba kolektīviem, nomās pamatfondus.

Ja runājam par Vissavienības rūpniecības uzņēmumiem, tad nākotne pieder ārpusresoru uzņēmumiem tiesiskā valstī. Ārpusresoru uzņēmumi ir pakļauti vienotajai republikāniskajai likumdošanai un aplikšanai ar nodokļiem. Pastāvot pietiekami elastīgai, daudzveidīgai nodokļu sistēmai, pasūtītāja tiesības var tikt piešķirtas arī vietējām padomēm vai šo padomju noteiktajām struktūrvienībām.

Acīmredzot atrisinājums meklējams tādā nodokļu sistēmā, kas dod katram pārvaldes līmenim - PSRS vai republikas Augstākajai Padomei, rajona padomei, ciema padomei - tiesības noteikt savas nodokļu likmes ražošanas spēku pamatelementiem. Te minama maksa par pamatfondiem, darba algas nodoklis, investīciju nodoklis. Šādas sistēmas ir daudzās federatīvās valstīs, kuru pieredze jāizstudē. Tās jāizstudē, un jāizstrādā sava sistēma.

Jāizskaidro arī doma par republikas valūtu. Tās ieviešanas mērķis - republikas iedzīvotāju ekonomisko interešu aizsardzība jautājumos par to preču resursu patēriņu, kuri paliek republikas rīcībā pēc starprepublikāniskās preču apmaiņas.

Pēc Vissavienības Tautas patēriņa preču pieprasījuma un tirdzniecības konjunktūras pētniecības institūta Latvijas filiāles rīcībā esošajiem datiem preču neorganizētās izvešanas rezultātā republikā izveidojusies nesabalansētība aptuveni 600 miljonu rubļu apjomā. No vienas puses - tam par iemeslu ir naudas izmaksu pārmērīgs pieaugums iedzīvotājiem, no otras - preču deficīts. Ir vēl viens cēlonis, ar kuru nedrīkst nerēķināties: naudu nopelna republikas iedzīvotāji, bet viņu pirkumiem paredzētās preces aizved citi.

Otrajā posmā, pirms republikas varas orgānu vēlēšanām, jāatrisina viens no vissvarīgākajiem ekonomiskās reformas jautājumiem - jāizveido jauna pārvaldes struktūra. Jāpieņem Likums par Latvijas PSR Ministru Padomi. Šeit nedrīkst pieļaut pārliecīgu steigu. Lēmumiem par pārvaldes struktūru jābūt tik pārdomātiem, lai mums vairs nenāktos pārveidot vienkāršoto pārvaldes aparātu. Jebkurš šāds jauns pārkārtojums nekāpinās ekonomiskās reformas tempus.

Biedri! Darbs tautas saimniecības sagatavošanā funkcionēšanai republikas saimnieciskā aprēķina apstākļos pašlaik tiek veikts trīs līmeņos, un proti:

1) republikas līmenī, kur ar šiem jautājumiem nodarbojas Ministru Padome un tās uzdevumā - Valsts plāna komiteja, Finansu ministrija, Tieslietu ministrija un izveidotā valdības speciālā darba grupa republikas ekonomiskās patstāvības jautājumos;

2) nozaru līmenī ar šiem jautājumiem nodarbojas ministrijas un resori;

3) teritoriālajā līmenī - rajonu un pilsētu tautas deputātu padomju izpildkomitejas.

Republikas ekonomikas pāreja uz saimnieciskā aprēķina principiem paredz vispirms krasi paaugstināt materiālās ražošanas kā sabiedrības sociālās attīstības pamata efektivitāti.

Republikas Valsts plāna komitejas un dažādu tautas saimniecības nozaru speciālistu grupas veiktā analīze rāda, ka tautas patēriņa preču, lauksaimniecības mašīnu un iekārtu ražošanā daudzi republikas teritorijā izvietotie uzņēmumi un apvienības piedalās mazāk, nekā to savu iespēju robežās varētu. Turklāt šie uzņēmumi un apvienības ļoti neefektīvi izmanto arī republikas limitētos resursus.

Lūk, piemēram, uzņēmumi, kuriem peļņa, rēķinot uz vienu strādājošo, uz vienu kilovatu izmantojamās elektroenerģijas un uz vienu materiālo resursu rubli, ir par 30-60% zemāka nekā vidēji republikā: Jelgavas mašīnbūves rūpnīca, Ventspils ventilatoru rūpnīca, Dīzeļu rūpnīca, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca, Transporta un ceļu saimniecības ministrijas Rīgas remonta un mehāniskā rūpnīca. Eksperti atzīst, ka derētu šai uzņēmumu grupai piemērot ekonomiskās ietekmēšanas metodes. Pēc tam vajadzētu sekot uzņēmumu daļējai vai pilnīgai pārprofilēšanai uz produkcijas izlaidi republikas sociālās sfēras vajadzībām un vienlaicīgi - arī ražošanas efektivitātes kāpinājumam. Es domāju, ka šeit mums atbildi dos pilnīga mūsu tautsaimniecības, mūsu rūpniecības inventarizācija, ko pašreiz veic mūsu republikas speciālisti Latvijas Valsts universitātes un Politehniskā institūta vadībā.

Saskaņā ar sesijā apspriežamās Koncepcijas projektu (9.4.punkts) ražotājiem ir tiesības pēc brīvprātības principa apvienoties savienībās, trestos, koncernos, sabiedrībās un asociācijās un tādā veidā nodrošināt saimnieciskās darbības vadīšanu. Augstākie saimnieciskās vadības orgāni turklāt veidojas pēc šādas shēmas: uzņēmuma kopsapulce pieņem lēmumu par iestāšanos to vai citu ražotāju asociācijā un ievēlē savus pilnvarotos. Darba kolektīvu pilnvaroto sapulcē tiek ievēlēta asociācijas valde, kas pakļauta asociācijas dibinātājiem.

Deputātiem ir izsniegtas vairākas principiālas shēmas, kurās viens no šādas vadīšanas variantiem parādīts konkrēti celtniecības un rūpniecības kompleksu piemērā. Jāatzīmē, ka šāds pieejas princips saglabājams, veidojot gan vadīšanas teritoriālo, gan nozaru, tai skaitā arī agrorūpnieciskā kompleksa, pārvaldes struktūru. Turklāt ir svarīgi, ka pilnībā tiek ievērots princips, pēc kura jebkurai pārvaldes struktūrai jāatrodas sabiedrības kontrolē un jādarbojas tās labā.

Ar šādu mērķi republikas Augstākās Padomes kā Latvijas PSR augstākā valsts varas orgāna vadībā tiek veidota valsts pārvaldes struktūra. Šādas shēmas variants arī ir izdots deputātiem. Te ir svarīgi tas, ka noteikta robeža, kur viena no otras nodalās valsts un saimniecisko pārvaldes struktūru kompetences. Valsts pārvaldes orgāni tiek atdalīti no tiešās iejaukšanās saimnieciskajās lietās. Tautas saimniecība vadāma ar likuma starpniecību. Šī shēma izveidota, ņemot par pamatu to, ka visai ražošanas sfērai jābūt orientētai uz cilvēka vajadzībām. Atbilstoši tam Augstākā Padome noteic un apstiprina sociālos un ekoloģiskos mērķus.

Pagaidām vēl pāragri runāt par to, kādas ministrijas vai valsts komitejas veidos republikas tautas saimniecības pārvaldes struktūru. Iespējams, tā būs Ekonomikas ministrija, Finansu ministrija un Apkārtējās vides aizsardzības ministrija, kuras izstrādās un paziņos nozaru ministrijām dažādus tautas saimniecības attīstību ierobežojošus un regulējošus faktorus. Uz to pamata tiks sagatavoti likumprojekti, kuri regulēs republikas saimniecisko darbību.

Kas attiecas uz nozaru ministrijām - kā Vissavienības, tā arī republikāniskajām ministrijām, tad to funkcijām jākļūst principiāli citām.

Kamēr pie mums pastāv ārpustirgus ekonomika, vara piederēs ministrijām. Tās pastāvīgi centīsies pierādīt savas tiesības uz pastāvēšanu un līdz ar to bremzēs tirgus attīstību. Turklāt ministriju vara pār uzņēmumiem tā arī vēl nav beigusies, un tā ir acīmredzot arī galvenais objekts, motīvs, pie kā šodien cenšas turēties PSRS līmeņa ministrijas.

Ministriju liktenis var tikt risināts vairākos variantos. Bet acīmredzot vispieņemamākais no tiem ir variants, pēc kura ministrijām tiek atvēlēta stratēģu loma nozaru attīstībā. To pārziņā vajadzētu palikt ilgtermiņa un zinātniski tehniskajai plānošanai bez attiecīgo attīstības plānu izstrādes katram gadam. Viss pārējais jānodod uzņēmumu rokās. Tātad jautājums par ekonomiskās varas sadalīšanu ir ļoti aktuāls. Un pagaidām šajā virzienā vēl maz izdarīts. Tieši par to šodien notiek strīdi PSRS Augstākās Padomes sesijā.

Tiek pētīts jautājums par tādu ministriju kā Komunālās saimniecības ministrija un Sadzīves pakalpojumu ministrija pārveidošanu. Šo ministriju sistēmā esošos uzņēmumus var nodot vietējām padomēm. Sakarā ar to, ka Valsts kurināmā un enerģētikas komitejas pārziņā nebūs vairs saimnieciska rakstura funkcijas, valsts pārvaldes jautājumus - enerģētisko resursu limitēšanu un nozares attīstības perspektīvo plānu un programmu izstrādāšanu - pilnībā varēs nodot jaunajai Ekonomikas ministrijai.

Tādējādi Latvijas PSR pāreja uz ekonomisko patstāvību ar 1990.gada 1.janvāri nozīmē, ka ar šo datumu visi likumi un lēmumi tiks pieņemti, tikai ievērojot šodien pieņemamā likuma prasības. Pats šis process, būdams dinamisks un nepārtraukts laika ziņā, vēl tikai sākas.

Kā parāda prakse, iedibinājušos sakaru un pakļautības pārkārtošana ne vienmēr notiek bez sāpēm. Arī rūpniecībā. Tā, piemēram, republikas rūpniecības uzņēmumu asociācija diezgan slimīgi uzņēma priekšlikumu par rūpniecības uzņēmumu pāriešanu no Vissavienības pakļautības republikas pakļautībā. Tika izteiktas bažas par Vissavienības diktāta iespējamo aizstāšanu ar republikas diktātu.

Sakarā ar to koncepcijas projektā izdarīti grozījumi, kas apliecina īpašuma formu daudzveidību un līdztiesību. Bet likumprojekta 8.pantā ir ierakstīts, ka republikas valsts varas orgāni rada apstākļus dažādu saimniecisko formējumu veidošanai, līdz ar to nodrošinot republikas ekonomikas elastību un uzņēmumu savstarpējo konkurenci.

Bet koncepcijas projekta 9.1.apakšpunktā ierakstīts, ka visi šai sadaļā izklāstītie uzņēmēju darbības principi ir taisnīgi attiecībā pret ikvienu uzņēmumu Latvijas PSR teritorijā.

Nozaru līmenī valsts pārvaldes orgāni - ministrijas un resori - pašreiz izstrādā jaunus struktūrveidojumus, tas ir, tiek izskatīti jautājumi par nelielu uzņēmumu izveidošanu, par uzņēmumu pāriešanu uz nomas attiecībām un par ārpusresorpakļautības statusa piešķiršanu uzņēmumiem, tiek veidotas jaunas uzņēmumu (apvienību, kombinātu, trestu, koncernu, akciju sabiedrību un citu tamlīdzīgu uzņēmumu) asociācijas, un, bez šaubām, tiek lemti mūsu sasāpējušie filiāļu likteņi un jautājumi.

Teritoriālajā līmenī vietējo padomju izpildkomitejas izstrādā attiecīgo teritoriju pārvaldīšanas jautājumus un saskaņo tos ar nozaru pārvaldes orgāniem. Vietējās padomes gatavo savus priekšlikumus par teritorijas sociāli ekonomiskās sfēras vadīšanas tālāku pilnīgošanu un demokratizāciju.

Ļoti svarīgi jaunajos saimniekošanas apstākļos ir pilnveidot saimniecisko mehānismu celtniecībā. Pirmām kārtām ir jāmaina celtniecības finansēšanas kārtība, tas ir, no darbu finansēšanas jāpāriet uz to, ka tiek finansēts projekts vai objekts kopumā. Spēkā jāstājas naudas sodu sankcijām par darbu zemo kvalitāti un termiņu neievērošanu.

Reorganizējama arī celtniecības kompleksa vadīšana un nodalāmas viena no otras valsts un saimnieciskās pārvaldes funkcijas. Pēdējās var pildīt jaunais orgāns - Celtniecības un būvindustrijas asociācija. Jaunajai Ekonomikas ministrijai jāuzdod atbildība par investīcijas politikas realizēšanu kopumā, bet republikas Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejai - par materiāli tehnisko apgādi, kāda nepieciešama šīs politikas realizēšanai.

Paredzams arī reorganizēt projektēšanas darbu vadīšanu, sadalot projektēšanas institūtu monopolu patstāvīgos projektēšanas kompleksos, kas strādās pēc saimnieciskā aprēķina principiem.

Ar grūtībām tiek realizēta lauksaimniecības prioritāte, taču republikas valdība ir konsekventa savā darbībā. Ejot pa lauksaimniecības tālākas integrācijas ceļu, mēs radām apstākļus jaunu ražošanas attiecību attīstībai. Agrofirmas un agrokombināti strādā kaimiņos nomniekiem un zemnieku saimniecībām. Turpinās lielo kolhozu sadalīšanas process. Uz ekonomiskām saimniekošanas metodēm pārgājušas labības produktu un pārtikas rūpniecības apvienības. Ir sagatavots republikas Ministru Padomes lēmuma projekts par pasākumiem, kas veicami, lai realizētu likumu par zemnieku saimniecībām. Tajā paredzēts radīt nepieciešamos apstākļus, lai atvieglotu zemnieku darbu un palīdzētu pārvarēt viņu ceļā sastopamās grūtības. Turpinās materiālu pārdale starp nozarēm.

Savienības ministrijas un resori vainīgi arī pie tā, ka strauji pasliktinājusies cilvēka dzīves sfēra. Indīgo gāzu augstā koncentrācijas pakāpe atmosfērā un ūdenstilpju piesārņošana ar notekūdeņiem, kā arī jaunāko bezatlikumu tehnoloģiju ignorēšana - tā ir resoru diktāta medaļas otra puse, kas zied un zeļ, pamatojoties uz vietējo padomju faktisko beztiesiskumu.

Republikai pārejot uz saimniecisko aprēķinu, radīsies reāla iespēja atrisināt arī ar ekoloģiju saistītos jautājumus. Kaut gan jāpiebilst, ka šis darbs nebūt nav no vienkāršajiem. Daudzos uzņēmumos dabas aizsardzības pasākumu realizēšana savu izmaksu ziņā tuvojas pamatražošanai. Daudzas jaunas bezatlikumu tehnoloģijas un modernas iekārtas ekonomiski tīrai ražošanai var iegādāties tikai par konvertējamo valūtu. Un arī ar to nedrīkst nerēķināties.

Pats fakts, ka ekoloģijas jautājumiem šajā Augstākās Padomes sesijā paredzēts atsevišķs punkts darba kārtībā, apstiprina to, ka apkārtējās vides aizsardzības un “ārstēšanas” problēma kļuvusi ārkārtīgi aktuāla. Ir laiks no atsevišķiem projektiem pāriet uz reģionu un valstu kompleksu sadarbību šajā jomā. Ekoloģiskās problēmas nepazīst administratīvos iedalījumus un valsts robežas. Apliecinājums tam ir protokols, kuru nesen parakstīja republikas Valsts dabas aizsardzības komiteja un Rietumvācijas Ziemeļreinas - Vestfālenes zemes Dabas aizsardzības ministrija. Šajā protokolā minēto dabas aizsardzības darbu līmenis patiešām ir augsts.

Radikāli pārkārtojumi nepieciešami veselības aizsardzības jomā. Lai uzlabotu tās finansēšanu, var izveidot vienotu fondu no budžeta, arodbiedrību un uzņēmumu stimulēšanas fondu līdzekļiem. Turklāt stimulēšanas fondu līdzekļi izmantojami uzņēmumu darbinieku medicīniskajai apdrošināšanai.

Pilsoņiem jāpiešķir pilnīgi brīva medicīnas iestādes un ārsta izvēle. Par medicīnas iestādes un tās darbinieku darba samaksas fonda veidošanās avotu kļūs pacienta akceptēts rēķins par medicīnisko apkalpošanu.

Visās izglītības, veselības aizsardzības un kultūras iestādēs var tikt izveidoti iedzīvotāju un uzņēmumu brīvprātīgo maksājumu fondi. Turklāt iemaksātās summas tiek atskaitītas no tām, kuras apliekamas ar nodokli, kā tas paredzēts “Likumā par kooperāciju”.

Nepieciešams tālāk pilnveidot likumdošanu par papildu pensionāro apdrošināšanu. Turklāt jādod cilvēkiem iespēja izdarīt ne tikai ikmēneša iemaksas, bet iemaksāt arī par tām lielākas summas.

Tautas izglītības ministrijas koprepublikāniskās pakļautības atcelšana dos iespēju nodrošināt jaunatnes apmācīšanu un kadru sagatavošanu augstskolās un vidējās speciālajās mācību iestādēs pēc programmām, kuras atbilst republikas tautsaimniecības galveno kompleksu prasībām.

Mācību iestādes var būt patstāvīgas un strādāt pēc saimnieciskā aprēķina principiem. Tās var būt arī valsts un kooperatīvās mācību iestādes. Visas Vissavienības pakļautībā esošās mācību iestādes kļūs par republikāniskām un patstāvīgām mācību iestādēm. Kadru sagatavošana tiks organizēta ar valsts pasūtījuma starpniecību. Visas augstākās mācību iestādes būs autonomas. Tām arī tiek piešķirtas tiesības sagatavot speciālistus pēc līguma citās savienotajās republikās vai citās valstīs.

Republikas Augstākajai Padomei ir tiesības noteikt nacionālā ienākuma daļu, kāda paredzama tautas izglītības, veselības aizsardzības un kultūras attīstībai.

Deputāti droši vien būs ievērojuši, ka daudzos Latvijas PSR likumprojekta pantos ir atsauces uz attiecīgiem likumiem, kuru pagaidām diemžēl vēl nav. Bet lai tas jūs nemulsina. Rit intensīvs darbs to izstrādāšanā. Tiklīdz projekti būs gatavi, tos nodosim visas tautas apspriešanai, bet pēc tam - jums izskatīšanai tuvākajās sesijās.

Pēc republikas Ministru Padomes domām, šis ceļš nav noejams ne viena, ne divu mēnešu laikā. Priekšā stāv visu sabiedrības dzīves sfēru reorganizācijas darbs, kas prasīs daudz pūļu un pacietības.

Praktiski no jauna mums jārada nodokļu sistēma, kā arī valsts inspekcijas sistēma uzņēmumu finansiālās darbības kontrolei. Būs nepieciešams arī nolikums par visu īpašuma formu līdztiesību. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs likums par preču ražotāju (vai arī par uzņēmējdarbību), lai visiem ražotājiem radītu vienādus ekonomiskos apstākļus. Pašreizējā situācija, kad katrai īpašuma formai ir savas brīvības, nestimulē konkurenci, bet rada priekšnosacījumus manevrēšanai pa visiem iespējamiem apvedceļiem.

Tiek gatavots likumprojekts par vietējo pašpārvaldi, likumprojekts par budžetu, par aplikšanu ar nodokļiem, likumprojekts par bankām un naudas apgrozību, likumprojekts par nomu un vairāki citi.

Sakarā ar īpašuma formu daudzveidību un pāreju uz jaunām ražošanas attiecībām ir jāpārskata arī darba likumdošana un jārada strādājošiem juridiskas garantijas viņu sociālajai aizstāvniecībai.

Sakarā ar pārvaldes orgānu saimniecisko un valsts funkciju norobežošanu būs jāpārskata arī likums par Latvijas PSR Ministru Padomi. Tādēļ šodien jums tiek dots to izstrādājamo likumdošanas aktu saraksts, kuri būtu jāpieņem turpmākajās republikas Augstākās Padomes sesijās. Var droši teikt, ka, ieviešot republikas ekonomiskās patstāvības koncepciju, republikai sāksies jauna dzīve tiesiskā federālā valstī.

Ierosinātie vadīšanas struktūras pārkārtošanas varianti ir tikai grūtā ceļa sākums. Šis darbs jāturpina. Būtu vēlams, ka deputāti aktīvi piedalītos šo procesu apspriešanā un izteiktu savus priekšlikumus mūsu koncepcijas tālākai pilnīgošanai.

Republikā notikusī Latvijas PSR ekonomiskās patstāvības koncepcijas projekta visas tautas apspriešana deva ne mazums interesantu priekšlikumu par republikas ekonomikas uzlabošanu un iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanu. Daudzi no tiem ir ņemti vērā koncepcijas projektā.

Visiem mums patīk princips - “Katram pēc viņa darba”. Tagad šis princips attieksies arī uz rajona, pilsētas un republikas teritoriju. Teritorijas budžets būs tieši atkarīgs no tās saimnieciskās darbības. Precīzāk - no to uzņēmumu saimnieciskās darbības rezultātiem, kuriem jāatskaita republikas budžetā un arī rajonu budžetos daļa no savas peļņas, pamatojoties uz ilglaicīgiem normatīviem.

Biedri! Nobeigumā gribu teikt, ka daudzi momenti, kas attiecas uz republikas tiesībām, attīstīsies un tiks precizēti. Bet nemainīgs būs pārmaiņu demokrātiskais raksturs ekonomikas un sociālās attīstības vadīšanā, kurss uz republikas ekonomikas un starpnacionālo attiecību nostiprināšanu.

Mums jāpārvar cilvēku ticības zušana kārtējām programmām, perspektīvām un pasākumiem. Ja agrāk mēs vispirms izsludinājām mērķus un tikai pēc tam meklējām līdzekļus to realizēšanai, tad tagad mums līdzekļi vispirms jāsakrāj, bet pēc tam tie jānovirza un jāsadala.

Turklāt jāņem vērā, ka mūsu mērķis nav pašizolēšanās un atdalīšanās, bet valsts šodien vairāk nekā agrāk ir ieinteresēta meklēt efektīvus saimniekošanas ceļus, lai novērstu ekonomikas vēl tālāku destabilizāciju.

Turklāt nedrīkst aizmirst arī to, ka ar republikas pāriešanu uz ekonomisko patstāvību nav gaidāmas kardinālas pārmaiņas republikā jau pirmajos mēnešos. Iespējams, ka mums būs pat grūtāk strādāt. It īpaši tiem, kas pieraduši katru savu soli saskaņot ar direktīviem uzdevumiem. Bet nu nāksies apgūt vadīšanas mehānismu ar tādu jaunu kategoriju palīdzību kā tirgus, peļņa, kredīts, cenas, normatīvi un līgumi. Būs jāatzīst jauno ražošanas attiecību dažādo formu īpatnības.

Likumprojektā ir visi tie ekonomiskās suverenitātes nosacījumi, par kuriem es jau runāju. Principiālu atšķirību no kaimiņiem - lietuviešiem un igauņiem, mums nav. Mēs arī atbalstām viņu pozīciju, dalāmies ar viņiem uzskatos par republikas suverenitāti, tādēļ mums, bez šaubām, nav pamata atpalikt no viņiem arī laika ziņā.

Iekāms nav pieņemts likums par republikas ekonomisko patstāvību, visām runām par radikālu ekonomisko reformu nav nekādas jēgas. Katrs no mums saprot, ka bez ekonomiskās suverenitātes republikai nav nākotnes. Mums jāizmanto šī vēstures dotā iespēja.

Šodien cilvēkiem vajadzīgi tikai praktiski rezultāti. Republikas Augstākās Padomes sesijas darba praktiskais rezultāts ir vispusīgi izvērsta konstruktīva pieeja republikas ekonomiskās suverenitātes iegūšanai. Mēs šodien stāvam nākamības durvju priekšā. Nu tad atvērsim tās un, ar atvērtām acīm raugoties īstenībā, iesim pa jauno nākotnes ceļu. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti! Vai jums ir jautājumi deputātam V.E.Bresim? Ir priekšlikums laika taupīšanas nolūkā uzdot tos rakstveidā. Nav iebildumu? Nav.

Paziņoju pārtraukumu uz 30 minūtēm.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis, Latvijas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs deputāts J.Vagris.

Priekšsēdētājs. Pirms turpinām sesijas darbu, gribu paziņot, ka Prezidijs saņēmis zīmītes. Lūk, viena no tām: “Biedri Vagri, vai nevarētu izslēgt uguņus televīzija, nevaram sēdēt, paliek slikti. Deputāti.” Es esmu par to, lai uguņi tiktu izslēgti, nezinu, kā uz to reaģēs televīzija. Acīmredzot, lai mēģina strādāt bez apgaismojuma, ja var. Ir saņemti divi deputātu pieprasījumi. Vangažu 25.vēlēšanu apgabala deputāta biedra Gora pieprasījums. Zināšanai biedram Gorim, ka viņa pieprasījums ir nodots biedram Rimaševskim. Ir pieprasījums ar grūti saprotamu parakstu, runa ir par cukura sadali. Tas tiks nodots biedram Čepānim, un rīt vai parīt tas tiks izskatīts. Visi deputātu pieprasījumi nodoti izskatīšanai biedriem Čepānim un Rimaševskim.

Sākam apspriest biedra Breša ziņojumu.

Vārds Arnim Kalniņam.

A.Kalniņš (PSRS tautas deputāts).

Cienījamie deputāti! Protams, šobrīd, kad zināmā mērā notiek ekonomikas lejupslīde, kad pieaug inflācija, kad virkne tautsaimniecības nozaru nefunkcionē pietiekoši efektīvi, lai celtu mūsu dzīves kvalitāti un visu pārējo, kas nepieciešams cilvēkam, mēs uzskatām, ka viens no galvenajiem priekšnosacījumiem visu pārējo nosacījumu vidū ir republikas pāreja un jebkura valsts reģiona pāreja uz ekonomisko patstāvību. Tiesības pašiem saimniekot, pašpārvaldes un pašfinansēšanas statusa iegūšana. Šodien skan daudz kritikas par to, ka, ja mēs pārejam uz šo statusu, vai mūsu lejupslīde nepaātrināsies, vai destabilizācija nepaasināsies. Liekas, ka diez vai vajadzētu pievērst mūsu uzmanību šo kritiķu uzskatu detalizētai izskatīšanai. Galvenais šobrīd ir domāt par to, kā mums iet turpmāk. Man jāsaka, ka tieši pagājušā gadā, kad sākās visai intensīvs darbs pie ekonomiskās patstāvības modeļa izstrādes, tajā laikā oponentu bija daudz vairāk arī augstākajos līmeņos. Šodien mēs redzam, ka šeit daudz kas ir mainījies. Es gribētu pāris vārdus sākumā pateikt par to, ka šis PSRS likuma projekts par republiku ekonomisko patstāvību, gribu pasvītrot, triju republiku likumprojekts, ko vakar apsprieda PSRS Augstākajā Padomē, kur figurē visas trīs republikas, pēc būtības ir tas pats, varbūt ar desmit procentu novirzi, ko iesniedza deputātiem pirmajā kongresā visas trīs Baltijas republikas kopīgi. Un vakardienas galvenais rezultāts ir tas, ka vienā solī iet kopā ar biedru Gorbačovu un Lukjanovu visas trīs republikas. Šis solis uzsākams ar nākamā gada 1.janvāri. Tajā pašā laikā šie soļi arī nebūs viegli. Kaut vai kā vakardien šo jautājumu interpretēja PSRS Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs biedrs Masļukovs. Tātad būtībā es šeit gribētu pievērst uzmanību tam, ka strīdi notiek vēl par sekojošiem jautājumiem, par kuriem balsošana notika šorīt, jo tagad acīmredzot ir jau nobalsots, par cik diskusija vakar vakarā tika izbeigta. Galvenie strīdus jautājumi un arī tas, kas mums ļoti nepatīk, ka pie ārējo ekonomisko sakaru tiesību realizēšanas republikai it kā jārīkojas kaut kādu savstarpēju normu ietvaros, kuras ir noteiktas starp savienotajām republikām un PSR Savienību. Neprecīzas ir arī norādes par to, tieši kādi infrastruktūras elementi paliks republikas rīcībā un kādi paliks PSRS īpašumā. Tālāk jautājums ir par to, kāds būtu optimālākais budžeta atskaitījums no republikas budžeta savienības budžetā, to funkciju izpildē, ko republikas deleģēja izpildīt federācijas līmenī. Tātad netiek pamatots priekšlikums par skalu, kad tā būtu veidojama progresīvas skalas veidā šo maksājumu kārtošanai. Viens no sarežģītākajiem jautājumiem ir tas, ka visos iepriekšējos projektos nosaucām tos PSRS Konstitūcijas pantus, kuri būtu atceļami tām republikām, kas pāriet uz šo jauno saimniekošanas statusu. Ja mēs tādu konkrētību noņemam un ierakstām tikai tēzi, ka neviens PSRS likums netiks piemērots šajās republikās, kas pāriet uz šo statusu, jo tie būtu pretrunā ar ekonomisko patstāvību, tad arī nebūtu tiesības uz šīm republikām jāpaplašina. Taču, kā zināms, daudz kas ir atkarīgs no centrālajiem resoriem un šī interpretācija var būt diezgan voluntāra. Būtībā jautājums, kas vakar tika apspriests, ir pirmais lasījums, kas prasa, lai to atkārtotu, garantējot, ka atkārtoti Augstākās Padomes sesijā izietu ar uzlabotu variantu, lai pieņemtu lēmumu jeb likumu par republiku pāreju uz ekonomisko patstāvību. Par diviem punktiem, kur jau ir pilnīga skaidrība, mums jau jāgatavojas. Tāpēc es arī uzskatīju, ka man kā darba grupas vadītājam par republikas ekonomisko patstāvību, pēc šīs koncepcijas izstrādes ir svarīgāk būt šeit klāt, kur šis jautājums izšķiras, jo galu galā jāsaimnieko būs mums te, nevis Maskavā. Par īpaši svarīgu šajā likuma projektā par ekonomisko patstāvību apspriežamajā koncepcijā mēs uzskatām jautājumu par īpašumu un ražošanas attiecībām. Mēs it kā varam apgalvot, ka mēs varam taisīt labas pārvaldes shēmas, pasākumu plānus un tā tālāk, bet, ja mēs tā nopietni gribam strādāt, tad mums jāstrādā pavisam ar citu efektu. Un būtība jāmeklē citās, pilnveidotākās ražošanas attiecībās, kas pirmkārt saistītas ar īpašumu.

Pats par sevi saprotams, ka eksistē princips, saskaņā ar kuru Latvijas PSR tautsaimniecību veido uzņēmumi, iestādes, organizācijas, kā arī citi asociētie un neasociētie ražotāji, kuri darbojas Latvijas PSR teritorijā. Un visu te izvietoto uzņēmumu un saimniecisko organizāciju darbību reglamentē tikai Latvijas PSR likumi. Tātad Augstākajai Padomei jūsu personā vienīgajai ir tiesības apstiprināt visas ekonomiskās sviras nodokļu sistēmu veidā utt., kas piemērojamas absolūti visām saimniekošanas formām, visiem objektiem, kuri atrodas republikas teritorijā. Tas pirmkārt. Otrkārt tas, ka tautsaimniecības funkcionēšanai jābalstās tikai uz atsevišķu uzņēmumu, apvienību, citu saimniecisko organizāciju patstāvību, to pakļaušanos cita citai un likumam. Tātad uzņēmumi paši uz brīvprātības principiem, balstoties uz klasiskās kooperācijas pamatiem, organizē un izveido sev nepieciešamās apkalpojošās apvienības un koncernus. Treškārt, īpašuma formu daudzveidības principam jādarbojas visās saimnieciskās organizācijās un tam jābalstās vai nu uz valsts īpašumu, vai kolektīvā, vai kooperatīvā īpašuma, vai personīgā īpašuma pamata. Tātad tiek pieļauta brīva konkurence šo īpašuma formu starpā, lai darbībā izkristalizējas, kura no tām ir spējīga efektīvāk apmierināt mūsu iedzīvotāju vajadzības. Ceturtkārt, izejot no iepriekšējā principa, ekonomiskajām svirām, ko pieņem republikas Augstākā Padome, ir jābūt pilnīgi vienlīdzīgām attiecībā pret visām īpašuma formām. Tātad nodokļu skalām un budžeta asignējumiem jābūt vienādiem. Piektkārt, mēs uzskatām, ka, eksistējot šādām īpašuma attiecībām, kardināli jāmaina valsts īpašuma statuss. Par to mēs šodien dzirdējām Ministru Padomes priekšsēdētāja ziņojumā par kooperatīvu negācijām un tā tālāk. Tas lielā mērā izskaidrojams ar to, ka mēs ar pašu valsts īpašumu neesam tikuši skaidrībā, kā tas mums pienāktos. Šeit ir vajadzīga eksperimentu sērija, lai mēs to modificētu un lai saimniekošanas formas, kas uz to balstās, kļūtu efektīvākas. Un beidzot nedaudz sīkāk par mūsu privātīpašuma attīstību. Mums ir tādas tautsaimniecības nozares, kurās vajadzētu plašāk pieļaut privātīpašumu. Tās ir nozares, kurās uz valsts īpašumu bāzētie uzņēmumi un saimnieciskās organizācijas nevar nodrošināt efektīvu ražošanu un iedzīvotāju apkalpošanu. No šādas īpašuma formas mums nav ko baidīties. Ja mēs izveidojam tautas valdību šeit Augstākās Padomes veidā, tad šis tautvaldības orgāns var pieņemt iedarbīgu nodokļu sistēmu un jebkurā situācijā ierobežot uzņēmumu, kas dibināts uz privātīpašumu pamatiem, tādējādi, lai tas funkcionētu republikas ietvaros un visu tās iedzīvotāju interesēs. Privāto iniciatīvu sevišķi vajag stimulēt lauksaimniecībā un iedzīvotāju apkalpošanas sfērās, vienlaikus sekmējot privātražotāju savstarpējo kooperāciju un viņu interešu apvienošanu. Tātad no praktiskā viedokļa nepieciešams pieņemt likumu par ekonomisko patstāvību un PSRS Augstākajā Padomē vai PSRS Tautas deputātu kongresā fiksēt attiecīgus grozījumus arī PSRS Konstitūcijā.

Neapšaubāmi ļoti svarīgs un izšķiroša nozīme ir Latvijas PSR un PSRS kopīgam līgumam par preču un pakalpojumu apmaiņu, kas būtu izstrādāts un apstiprināts visaugstākajā līmenī. Tas jāpanāk abpusēji korektā komerciālā dialogā, lai līgums būtu savstarpēji izdevīgs un lai abas puses tajā būtu ieinteresētas gan ekonomiski, gan politiski. Jārīkojas tā, lai izvairītos no ekonomiskiem satricinājumiem un tautsaimniecības tālākas destabilizācijas. Ekstremālus ekonomiskos apstākļus Latvijā ne federācijas ietvaros, ne arī neatkarīgas Latvijas gadījumā nedrīkst pieļaut. Kaut kur mēs esam kļūdījušies savā politikā un stratēģijā, pieļaudami acīmredzamu nelabvēlīgu un voluntāristisku spiedienu gan no Austrumiem, gan no Rietumiem. Republiku savstarpēju valstisku izpratni nosaka materiālā ieinteresētība. Mēs, piemēram, esam ieinteresēti saņemt energoresursus un izejvielas, savukārt citas republikas grib pirkt no mums mikroautobusus, elektrovagonus, pārtikas produktus, plašu vieglās rūpniecības preču klāstu. Nemaz nerunājot par republikas tirdzniecības ostu pakalpojumiem, kuros ieinteresēts plašs Austrumu un Rietumu partneru loks. Mums jābūt gataviem pacietīgi meklēt tādu Latvijas ekonomiskās patstāvības iegūšanas iespēju, kas atbilstu gan Latvijas, gan arī PSRS ekonomiskajām, un politiskajām interesēm, kā arī stiprinātu visu Eiropas valstu drošību un stabilitāti. Tāpēc nebūtu pareizi izslēgt iespēju iegūt Latvijas valstiskumu parlamentārā ceļā un tādā pašā veidā realizēt savu ekonomisko patstāvību. Mēs esam pārliecināti, ka nevajadzētu saraut ekonomiskos sakarus ar kaimiņu republikām Austrumos. Tie tikai jāpadara racionālāki, jāpalētina uz stingras, ekvivalentas preču apmaiņas pamatiem. Kritērijs tādai rīcībai - celt visu iedzīvotāju dzīves līmeni. Somijā, piemēram, lieliski saimnieko un uzņemas plašas saistības ar PSRS uz savstarpēji izdevīgu līgumu pamata. Ieguvējas ir abas puses, tikai tas viss jādara korekti pēc komerciālo jautājumu klasiskās risināšanas variantiem, bez savstarpējām nevajadzīgām emocijām. Neticu ekonomiskās blokādes iespējai. Civilizētā pasaulē tā nerīkojas. Nav jāņem vērā arī provokatoriskie apgalvojumi, ka Latvijas valstiskums varētu novest pie nelatviešu deportācijas. Gluži pretēji - ekonomiskās patstāvības koncepcijas realizēšana klasiskā veidā apvienos ne tikai latviešu tautas, bet arī ievērojamas daļas republikas cittautiešu centienus. Mēs uzskatām, ka arī turpmāk būtu jāaktivizē darbs pie republikas likumu pieņemšanas par saimniecisko aprēķinu. Aizsākums bija republikas Augstākās Padomes likums par zemnieku fermeru saimniecībām, kurā ņemti vērā republikas konkrētie, daudzveidīgie apstākļi. Šodien to gribam darīt ar likumu par ekonomisko patstāvību. Patiesi tas var kļūt par vēsturisku brīdi, kam, liekas, nav analoga Latvijas republikas pēckara attīstības gados. Nākamā reizē tie būtu likumi par ekonomiskās patstāvības koncepcijas atsevišķiem blokiem, budžetu, banku, naudas apgrozību, pašpārvaldi. Te nevajadzētu atteikties arī no tādu specifisku likuma projektu sagatavošanas, kas veicinātu demogrāfisko procesu stabilizēšanu, dažādu sociālās nevienlīdzības jautājumu risināšanu. Un nobeidzot gribu vērst uzmanību uz to, ka neatlaidīgāk jāiekļaujas tādā darba un radošas izdomas ritmā, kas būs nepieciešams, kad strādāsim ekonomiskās patstāvības apstākļos. Te jādomā vispirms par to, ko jau šodien mēs varam darīt vairāk un labāk, nekā to darām patlaban.

Daži piemēri. Pagaidām maz mēs organizējam ārpusresoru uzņēmumu saimnieciskās organizācijas, nav pienācīgu panākumu nomas uzņēmumu radīšanā. Bikli esam strādājuši uzņēmumu saimnieciskās darbības rezultātu aktivizēšanā ar akciju starpniecību. Nevaram lepoties kopuzņēmumu organizēšanā sadarbībā ar ārzemju firmām. Igaunijā, piemēram, to skaits ir četras piecas reizes lielāks nekā Latvijā. Nepietiekami izmantojam plašās iespējas tautsaimniecisko sakaru attīstīšanā ar Latvijas izcelsmes speciālistiem - zinātniekiem un komersantiem, kuri dzīvo un strādā citās pasaules valstīs un uzkrājuši vērā ņemamu pieredzi saimnieciskās dzīves organizācijā. Mūsu saimniekošanas stabilitāte lielā mērā būs atkarīga arī no tā, cik vispusīgi izvērtēsim katras tautsaimniecības nozares esošo organizatoriski saimniecisko un finansu mehānismu, izdarīsim to rūpīgu inventarizāciju. Izveidojusies sistēma ir sarežģīta un nepārskatāma. Mums jābūt skaidrībā par to, kā uzņēmumi, nodaļas un sociālās sfēras objekti jutīsies un strādās ekonomiskās patstāvības režīmā un pašfinansēšanās apstākļos. Kur un kādās sfērās un organizācijās blakus ienākumiem no saimnieciskās darbības būs vajadzīgi arī budžeta līdzekļi. Ceļā uz ekonomisko patstāvību, ko mēs esam izvēlējušies, prasa no mums visiem iekšēju idejisko un psiholoģisko pārliecību, neatlaidīgu un saprātīgu darbu, uzticību šiem mērķiem. Godprātīgs darbs nesīs bagātus augļus ikvienam no mums un visiem republikas iedzīvotājiem. Šai saimniekošanas sistēmai jābūt tādai, lai kraso nesabalansētību un destabilo stāvokli ekonomikā novērstu tuvākajos divos trijos gados, bet nākamo astoņu divpadsmit gadu laikā panāktu vispārēju tautsaimniecības uzplaukumu. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Man ir tāds lūgums deputātiem un arī visiem citiem. Visi mēs zinām, ka saskaņā ar Augstākās Padomes reglamentu, uzstājoties debatēs, tiek dots laiks līdz 15 minūtēm. Par cik runātgribētāju ir daudz, šajā sesijā jautājumu arī ir daudz, es griežos pie jums ar lūgumu izteikt savas domas desmit minūtēs, lai varētu uzstāties pēc iespējas vairāk deputātu un arī uzaicināto ekspertu.

Vārds Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretāram deputātam J.Oherinam.

J.Oherins (Kuldīgas 218.vēlēšanu apgabals).

Cienījamie deputāti! Mūsu republikas ekonomiskā patstāvība ir viena no garantijām tālākai sabiedrības attīstībai un sekmīgam pārbūves procesam. Kvalitatīva un kvantitatīva ekonomikas bāze noteiks politisko virsbūvi un radīs reālu pamatu starpnacionālās spriedzes samazināšanai republikā. Ekonomikas spēja praktiski apmierināt iedzīvotāju sociālās vajadzības, reāli celt dzīves līmeni un nodrošināt harmonisku attīstību nākotnē būs atkarīga no tā, cik optimālus risinājumus mēs spēsim izvēlēties, cik ilgā laikā mēs spēsim tos īstenot, kā novērsīsim pretrunas starp dažādiem uzskatiem, kas radušies projekta apspriešanas gaitā un acīmredzot eksistē arī vēl šodien. Uzskatu par lietderīgu dažas no šīm pretrunām izanalizēt un izteikt savu novērtējumu. Acīmredzot pats galvenais jautājums, pie kura jau pakavējās gan biedrs Kalniņš, gan biedrs Bresis savā referātā, ir jautājums par īpašumu. Īpašuma būtība uz šo brīdi vēl joprojām izsauc dalītu vērtējumu un reakciju. Var būt, ka šeit zālē sēdošajiem deputātiem tas jau liekas pats par sevi saprotams, tad tomēr sarunās, tiekoties darba kolektīvos, šī problēma ir acīmredzama. Runājot par Latvijas valsts īpašumu, jāvadās no suverēnas padomju valsts statusa. Pretējā gadījumā Latvijas PSR nevar būt suverēna valsts, ja tai nav no citām savienotām republikām juridiski nošķirta īpašuma objekta. Skaidri jāfiksē Latvijas PSR Augstākās Padomes un valsts pārvaldes orgānu kompetence un PSRS valsts varas orgānu kompetence īpašuma pārvaldīšanas jautājumos. Pretējā gadījumā Latvijas PSR Konstitūcijas un PSRS Konstitūcijas deklarācijai, ka Padomju Latvija ir suverēna republika, nav reāla realizācijas mehānisma. Asu rezonansi var izraisīt jautājums par fizisko personu īpašumu, kā minēts projektā, citiem vārdiem sakot - par privātīpašumu. Acīmredzot pēc būtības pareizāk tomēr skan - privātīpašums. Un laikam vajadzētu vienoties to biežāk pielietot, kaut vai tāpēc, ka psiholoģiski šis vārds “privātīpašums” tomēr apvieno īpašnieku un strādājošo vienā personā. Par nozarēm, kur privātais īpašums varētu dominēt, šeit jau tika runāts. Dabiski, ka tā ir lauksaimniecība, apkalpojošā sfēra un arī daudzas citas nozares. Personīgā iniciatīva jebkurā situācijā ir tas rādītājs, ko direktīvai vēl līdz šim laikam nav izdevies vadīt, un domāju, ka arī nekad tas neizdosies, kā to ir pierādījusi attīstīto valstu pieredze. Vienlaicīgi mēs zinām arī to, ka, pastāvot privātīpašumam, likumdošanas akti spēj regulēt īpašuma darbību tā, lai tā īpašnieks nevarētu iedzīvoties uz sabiedrības rēķina. Šie procesi ir regulējami, un es domāju, ka par to vairāk nevajadzētu runāt.

Projekta apspriešanas gaitā diskusijas izraisīja jautājums par ražošanas pamatfondiem un ražošanas līdzekļiem, kas kļūs par valsts īpašumu. Vai tad par tiem vajadzēs maksāt PSRS ministrijām vai Savienībai? Domāju, ka šādām bažām nav ekonomiska pamata. Republika visu laiku nepārtraukti ir piedalījusies sabiedriskajā darba dalīšanā visas Savienības ietvaros. Kā jums zināms, pie mums dzīvo tikai 0,9 procenti mūsu zemes iedzīvotāju, bet mēs esam ražojuši 1,2 procentus rūpniecības, 1,4 procentus lauksaimniecības produkcijas. Šī produkcija rāda, ka republika nav bijusi starp tiem, kas gaidīja līdzekļus no citiem reģioniem, viņa arī deva. Ja iet runa par pamatfondiem, tad pie šiem pašiem skaitļiem, kurus es jau nosaucu, pamatfondu īpatsvars ir tikai 1,1 procents. Gribu uzsvērt, ka pamatfondu reālā būtība ir zemāka nekā proporcionāli ražotā produkcija. Ir vēl viens kritērijs, kuru nevar apiet. Tiesīgas ir cilvēku prasības, kā tad būs ar tiem pamatfondiem, kuri eksistēja Latvijas teritorijā līdz 1940.gadam, jo mums ir zināms, ka it sevišķi lauksaimniecībā šie pamatfondi, kuri principā jau sen noamortizējušies, joprojām piedalās lauksaimniecības produkcijas ražošanā, kuru patērē ne tikai republikas iedzīvotāji, bet kas arī tiek nodota citu republiku vajadzībām.

Domāju, ka ir vērts pakavēties pie jautājuma, kas ir saistīts ar finansu kredītu un cenu politiku. Izskanējušie problēmu jautājumi par to, ka Latvijas valsts bankas sistēmai ir jābūt obligāti Savienības bankas sastāvā, manuprāt, nav īsti pareizi. Republikas valsts varas atbildība par ražošanas spēku attīstības kompleksu gan ekonomisko, gan sociālo uzdevumu atrisināšanā, par naudas apgrozības stāvokli republikas teritorijā ir daudzkārt akcentēta kā PSKP CK, tā arī PSRS MP lēmumos. Pasvītroju - valsts varas atbildība. Domāju, ka arī republikas Augstākās Padomes deputāti ir tādās domās, bet šajā gadījumā mums ir jāsaprot, ka katrai atbildībai ir jābūt līdzsvarotai ar tiesībām realizēt šo atbildību, pretējā gadījumā atbildība pārvēršas par praktiski nerealizējamu lozungu. Tieši tāpēc ir jāatbalsta izteiktā doma un arī likumprojektā un koncepcijā izveidotais modelis par to, ka bankas un naudas apgrozībai tomēr ir jābūt maksimāli republikas kompetencē. Šeit jāsaprot, ka ir jāveic sadarbība uz partnerības principiem gan ar PSRS valsts banku, gan ar savienoto republiku bankām. Analoga situācija ir arī ar reālu patstāvību piedalīties valsts cenu regulācijas mehānisma darbībā. Pretējā gadījumā ir iespējami diskriminējoši ekonomiski pasākumi, kā tas bija ar valsts iepirkuma cenu projektu lauksaimnieciskai produkcijai, kuru nesen republikā saņēma un kuru sagatavoja PSRS finansu ministrija. Šī projektu būtība ir tāda, ka turpmāk netiks praktiski izdalīti budžeta asignējumi melioratīvo organizāciju uzturēšanai, zemju meliorācijai, zemju auglības celšanas pasākumu finansēšanai, bet vienlaikus tiek paaugstināti atskaitījumi darbinieku sociālai nodrošināšanai, tiek paaugstinātas cenas izejvielām, kuras izmanto kombinētās lopbarības, vājpiena, zivju produkcijas, cukurbiešu un citu rūpnieciskās pārstrādes produktu ražošanai, ko izmanto kā lopbarību. Jaunās lauksaimnieciskās produkcijas iepirkuma cenas samazinās kolhozu un padomju saimniecību ienākumus, salīdzinot ar pagājušo gadu, par 335 miljoniem rubļu. Tas sastāda pusi no saimniecības peļņas. Man liekas, komentēt šādu cenu veidošanas politiku nav nepieciešams. Praktiski tas nozīmē pilnīgi sagraut pašos pamatos mūsu republikas saimniecisko aprēķinu, zinot to, kādu vietu ekonomikas struktūrā ieņem lauksaimniecības produkcija.

Būtu mērķtiecīgi republikā pēc likuma pieņemšanas izstrādāt rīcības programmu ekonomiskās patstāvības realizēšanai. Rīcības programma ir nepieciešama tāpēc, ka ir jāakcentē visi vajadzīgie jautājumi, ko šajā rīcības programmā vajadzētu ietvert. Darba grupas, kas izstrādā atsevišķus blokus, darbojas labi, tomēr pagaidām vēl nav aptverti visi virzieni un sabiedrība nav varējusi izteikt savu attieksmi pret rīcības programmas struktūru un atsevišķām tās nodaļām. Un tieši tas prasa šādu programmu ne tikai izstrādāt, bet arī publicēt viņu presē, lai viņu varētu papildināt un lai viņa iegūtu optimālo raksturu. Šai sakarībā varbūt daži punkti, kuri varētu būt šajā programmā. Manuprāt, programmas pirmajā punktā vajadzētu runāt par tautas saimniecības kadriem, par vadošajiem speciālistiem. Jāatsakās no iluzorā pašapmāna, ka mūsu izglītības līmenis ir ārkārtīgi augsts un pietiekams tautas saimniecības vajadzībām. Runāsim godīgi, speciālistu tautas saimniecībā, kas nodarbojas ar finansu un kredītu mehānismu, ar brīvā tirgus ekonomiku, ir daudzkārt par maz. Mums ir ārkārtīgi maz speciālistu, kas jau ir praktiski darbojušies un varētu šajos ekonomikas pārkārtošanas jautājumos dot kvalitatīvu ieguldījumu. Ir jārunā arī par menedžeru skolu kompleksu izveidošanu, par apmācības sistēmu, kur ir iespēja praktizēties aiz mūsu zemes robežām, gan sociālistiskajās valstīs, gan kapitālistiskajās valstīs.

Otrs punkts, kuru vajadzētu ietvert programmā, būtu jautājums par tautas saimniecības potenciāla inventarizāciju, tās struktūras optimalizāciju. Es, cienījamie deputāti, gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šī inventarizācija ir ārkārtīgi nopietns punkts un jāpieiet tam selektīvi. Ir jābūt individuāliem priekšlikumiem par katru organizāciju, katru darba kolektīvu, par šī kolektīva šodienu, rītdienu un tālāko nākotni. Pretējā gadījumā mums neizdosies saglabāt principu, kuru šodien sabiedrība ir tiesīga prasīt, un proti, lai visi kolektīvi pildītu sabiedrības prasības. Katrs kolektīvs ir sabiedrības sastāvdaļa, arī viņam ir tiesības prasīt, lai šī sabiedrība viņu maksimāli aizsargātu un dotu iespēju kvalitatīvi pārkārtot savu ekonomisko mehānismu. Acīmredzot ir nepieciešams daudz runāt par to, kādā veidā praktiski prognozēt mūsu dzīves līmeņa reālu nepasliktināšanos, jo šis process ir sācies un viņš katru dienu turpinās. Ļoti žēl, bet par to ir jārunā. Mēs to ikdienā redzam un slēpties no tā nebūtu godīgi. Tāpēc ir vesela virkne apakšpunktu, pasākumu, kas garantētu reālā dzīves līmeņa strauju nepasliktināšanos. Es viņus šeit necentīšos izvērst, bet tas ir viens no dokumentiem, pie kura ir rūpīgi jāstrādā, lai mēs varētu saviem iedzīvotājiem garantēt šādu procesu. Domāju, ka būtu mērķtiecīgi ieslēgt šajā pasākumu plānā vienu īpašu jautājumu. Šajā pasākumu plānā ir jāfiksē jaunatnes vieta mūsu republikas ekonomiskās patstāvības radīšanā. Šodien jaunatnei vēl šī vieta nav piedāvāta, kā arī jaunatnei nav ļauts aktīvi piedalīties šajā procesā. Patlaban mēs pieņemam lēmumus, kas visvairāk skar to paaudzi, kas vēl strādās gan 2000.gadā, gan pēc 2000.gada. Būsim godīgi, radīsim tādu iespēju. Es esmu pārliecināts, ka mūsu republikas jaunatne gan vēlas, gan ir spējīga ar iniciatīvu šādu priekšlikumu uzņemt. Neapšaubāmi viens no šādiem virzieniem ir jauno menedžeru sagatavošana. Jādod jaunatnei iespēja izstrādāt informātikas pielietošanas jomas.

Es aicinu balsot par iesniegtajiem likumprojektiem, es saprotu, ka par viņiem var ārkārtīgi daudz runāt, spriest, bet fakts ir neapstrīdams, ka republika un visi tās iedzīvotāji gaida, lai šie projekti tiktu pieņemti. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Vārds Latvijas PSR finansu ministram deputātam Jānim Blektem.

J.Blekte (Jēkabpils 197.vēlēšanu apgabals).

Biedri! Jāatzīmē, ka vispusīgā sabiedrības demokratizācijas attīstība, kas notiek mūsu zemē, pēdējos gados skārusi arī mūsu republiku. Pēdējos gados republikānisko un vietējo varas orgānu līmenī pieņemti vairāki lēmumi un priekšlikumi par ministriju, apvienību un uzņēmumu budžetu organizāciju, tautas deputātu padomju izpildkomiteju tiesību paplašināšanu, darba uzlabošanu un vienkāršošanu. Laika taupīšanas nolūkā es tos nenosaukšu. Šajā sakarā varu tikai pateikt to, ka tie zināmā mērā bija nelieli soļi uz tiem principiem, kas ir paredzēti iesniegtajos likumprojektos deputātu apspriešanai.

Daudzi no tiem jautājumiem, kas mūsu republikā jau tiek praksē īstenoti, tagad ir atspoguļoti daudz plašāk. Tā PSRS Augstākās Padomes ekonomisko reformu jautājumu komisijas 14.jūlija lēmums Nr.5. Tagad konkrēti par likumprojektiem. Manuprāt, pats būtiskākais, uz ko es gribu vērst visu deputātu uzmanību, ir tas, ka Latvijas PSR ekonomiskā patstāvība nozīmē, ka visi republikas teritorijā esošie uzņēmumi, apvienības, iestādes un organizācijas ietilpst vienotā republikas tautas saimniecības kompleksā un tos parasti pārvalda tikai Latvijas PSR valsts varas un pārvaldes orgāni, kas galvenokārt ar ekonomiskām metodēm nodrošina elastīgus Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas sakarus ar citām sociālistiskajām republikām un PSRS valsts varas un valsts pārvaldes orgāniem.

Tieši šis jautājums, kā ar ekonomiskām metodēm nodrošināt Padomju Latvijas sakarus ar visām pārējām organizācijām, ir pats būtiskākais un pats galvenais. No otrā panta formulējuma izriet daudzi tālākie praktiskie pasākumi un secinājumi. Pirmkārt, tas nozīmē, ka pārvaldes orgāni ir atbildīgi republikas iedzīvotājiem par savas saimnieciskās darbības efektivitāti un tās sekām, kā arī par republikas iedzīvotāju sociālo, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanu. Republikā, kā jau šeit tika minēts, var pastāvēt vairākas īpašuma formas. Likumprojekta 5.pantā paredzēts, ka Latvijas PSR saimnieciskajā kompleksā ietilpst visi uzņēmumi, apvienības, iestādes un organizācijas, kas atrodas republikas teritorijā un kuru darbību regulē Latvijas PSR valsts varas un pārvaldes orgāni. Es nedomāju, ka šo dažādu pakļautības uzņēmumu pastāvēšanas fakts varētu radīt grūtības tieši finansu resursu koncentrācijā republikas budžetā, pēc vienkanāla sistēmas maksājot Savienības budžetā. Es piekrītu priekšlikumam par mūsu tautas saimniecības specializāciju, jo pilnīgi pakļaut dažus PSR Savienības pakļautības uzņēmumus republikai diez vai būtu lietderīgi. Es balsošu par to, ka viņiem finansu atskaitījumi būtu jāmaksā republikas budžetā, lai tos pēc tam ar vienkanāla sistēmu nodotu PSRS valsts budžetā.

Lai varētu realizēt pasākumus, kas paredzēti likumprojektos, galvenais ieņēmuma veids (mēs iesniegsim to arī Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam, lai tas nākotnē iesniedz to sesijai izskatīšanai), galvenais izdevumu segšanas avots, kas saistīts ar Latvijas PSR tautsaimniecības attīstību un sabiedrības sociālo vajadzību apmierināšanu, būs nodokļi. Un valsts nodokļu apmērus, kā jau likumā paredzēts, un tas ir pareizi, noteiks Latvijas PSR Augstākais valsts varas orgāns, šinī gadījumā Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs. Un Latvijas PSR valsts varas un pārvaldes orgāniem jāgarantē, lai tiktu nodrošināta tāda nodokļu sistēma, kas sociāli aizsargātu iedzīvotājus un būtu vērsta uz to, lai tiktu nodrošināta sabiedrības kontrole pār saražoto produktu, neatkarīgi no īpašuma formas. To es vēlreiz atkārtoju.

Un pēdējais, kam gribētu pievērsties, tā ir republikas budžeta sistēma. Pēdējā likuma variantā ir paredzēts, ka Latvijas PSR ir patstāvīgs valsts budžets un vietējās pašpārvaldes budžeti. Starp citu, publikācijā republikāniskajā avīzē “Cīņa” 1.jūnijā minēts vēl arī republikāniskais budžets. Šādu iespēju pieļauj arī manis nosauktais 1989.gada PSRS Augstākās Padomes Prezidija ekonomisko reformu jautājumu komitejas lēmums Nr.5, kas arī paredz republikāniskos budžetus. Domāju, ka tomēr galīgajā redakcijā, ko mēs skatīsim, jautājums par republikānisko budžetu būtu jāietver, jo republikānisko pasākumu pašfinansēšanās pastāvēs arī turpmāk. Kaut vai cenu starpību izmaksai par lauksaimniecības produkciju. Mums ir vesela virkne republikas pakļautības iestāžu, kā augstākās mācību iestādes un arī citas, kas būtu jāfinansē no republikāniskā budžeta. Tātad es ierosinu galīgajā redakcijā, rediģējot šo likumprojektu, ierakstīt, ka budžetu sistēmā republikā bez valsts budžeta būtu vieta arī republikāniskajam budžetam. Principā es pilnībā atbalstu likuma projektus un iesaku tos pieņemt.

Priekšsēdētājs. PSRS tautas deputāts Mavriks Vulfsons informē, ka Maskavas radio pulksten 13.00 paziņoja, ka PSRS Augstākā Padome pieņēmusi lēmumu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pāreju uz republikānisko saimniecisko aprēķinu no 1990.gada 1.janvāra un likumu, par nožēlošanu, gan tikai par Lietuvas un Igaunijas ekonomisko patstāvību. Par Lietuvu un Igauniju jautājums jau ir izlemts, par mums daļēji - par pāreju no 1.janvāra uz saimniecisko aprēķinu, bet par ekonomisko patstāvību mums tagad būs jāiet viss ceļš atsevišķi. Tautas deputātiem stāv priekšā liels darbs. Lai gan varbūt vieglāks, par cik ceļš ir iestaigāts.

Vārds Latvijas PSR Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejas priekšsēdētājam deputātam Georgijam Poļanskim.

G.Poļanskis (Pārogres 252.vēlēšanu apgabals).

Cienījamie biedri! Gan mana apgabala iedzīvotāji, gan republikas Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejas speciālisti ieinteresēti, aktīvi apsprieda gan Konstitūcijas projektu, gan likuma projektu par mūsu republikas ekonomisko patstāvību. Absolūtais vairākums atbalstīja šos dokumentus, tika izteiktas daudzas piezīmes un precizējumi, ko es esmu iesniedzis Augstākajai Padomei.

Droša materiāli tehniskā apgāde ir viens no priekšnoteikumiem, kas nepieciešami, lai likums, kuru mēs apspriežam, sāktu funkcionēt, lai republikas saimnieciskais aprēķins kļūtu par realitāti. Diemžēl tā šobrīd ir visšaurākā vieta tautsaimniecības kompleksā. Koncepcijas un likuma par ekonomisko patstāvību projektā paredzēts, ka par galveno tautas saimniecības vajadzību apmierināšanas formu jākļūst vairumtirdzniecībai un tiešām bezlimita piegādēm. Citas saprātīgas alternatīvas stingrai centralizētai materiāli tehnisko resursu sadales sistēmai nav. Materiāli tehniskās apgādes sistēmas pārbūvē pirmais stratēģiskais virziens ir vairumtirdzniecība. Un ja reāli šis ceļš pagaidām neattaisno cerības, tad pirmām kārtām tāpēc, ka mums nav pienācīgi apgādāts ražošanas līdzekļu tirgus. Mēs bijām spiesti sākt pāreju uz vairumtirdzniecību bez viengabalainas teorijas un praktiskā modeļa, apstākļos, kad materiālie resursi neatbilst vajadzībām, kad pastāv augsts ražošanas monopolizācijas līmenis un piegādātāja diktāts, kad nav efektīva pretizmaksu mehānisma un ekonomiski pamatotas cenu veidošanas sistēmas. Šī negatīvo apstākļu buķete krasi mazina materiāli tehniskās apgādes drošību un kavē vairumtirdzniecības attīstību.

Kā uzskata mūsu zemes lielākie speciālisti, pakāpeniskai ražošanas līdzekļu tirgus izveidošanai būs nepieciešami vismaz septiņi vai astoņi gadi. Dabīgi, rodas jautājums: ko darīt šodien un rīt? Jo patstāvība, pašpārvalde un pašfinansēšanās mums nepieciešama jau šodien. Tāpēc republikas Valsts materiāli tehniskās apgādes komiteja par savu un ministriju, uzņēmumu un apvienību galveno uzdevumu uzskata, sākot ar nākamā gada janvāri, veikt nepieciešamos pasākumus, lai padarītu republikas tautsaimniecības materiāli tehnisko apgādi efektīvāku.

Kā mēs ceram atrisināt šo uzdevumu? Kas jau ir izdarīts un ko vēl vajadzēs izdarīt atlikušajā laikā? Pamats visam materiāli tehnisko resursu un vajadzību sabalansēšana. Ņemot vērā demogrāfisko un ekoloģisko situāciju republikā, mēs nevaram iet uz ražošanas ārkārtīgu paplašināšanu, ievedot no citiem reģioniem daudz izejvielu un materiālus.

Republikas Valsts materiāli tehniskās apgādes komiteja uzskata, ka potenciālās iespējas ir šādas - mūsu pašreizējās materiālās izmaksas uz nacionālā ienākuma vienību ir pusotras līdz divas reizes lielākas nekā attīstītās valstīs.

Kā vadošie ekonomisti šodien vērtē, mūsu valstī tiek ražots apmēram 25 procenti tehniskās produkcijas, kas kopumā nav īsti vajadzīga patērētājiem.

Aplēses liecina, ka, balstoties uz diviem faktoriem vien - mūsu produkcijas materiālietilpības samazināšanu un ražošanas struktūras grozīšanu republikā -, var izbrīvēt tik daudz resursu, lai faktiski likvidētu to deficītu. Tādā veidā tiktu atrisināts divējāds uzdevums - radīta droša materiāli tehniskā apgāde un ievērojami tiktu palielināts izlaižamās produkcijas apjoms, kas pilnībā atbilstu pašfinansēšanās prasībām.

Republikas pašpārvalde un pašfinansēšanās ir arī katras tās administratīvi teritoriālās vienības pašpārvalde un pašfinansēšanās. Pilsētas un rajonu tautas deputātu padomes, pilnībā atbildot par savas teritorijas ekonomisko un sociālo attīstību, šodien nav noteicējas par materiālajiem resursiem, lai efektīvāk risinātu šos tām uzliktos uzdevumus. Pāreja uz centralizēti sadalāmo materiāli tehnisko resursu teritoriālās sadales principiem - to sadalīšanu pilsētu un rajonu izpildkomitejām, nevis nozarēm, kā tas ir tagad, ļautu radīt priekšnoteikumus resoru resoriskās sadrumstalotības likvidēšanai un to koncentrēšanai īstā teritorijas saimnieka rokās, kas iegūtu reālu resursu pārvaldes iespēju un nosūtītu tos sava rajona vai pilsētas primāro uzdevumu izpildei.

Ņemot vērā, ka šobrīd ne visas republikas pilsētas un rajoni ir gatavi tādai pārejai, šis darbs jāveic pakāpeniski. Dažus republikas rajonus ar viņu piekrišanu varētu jau no nākošā gada janvāra sākt apgādāt pēc jaunā apgādes modeļa noteikumiem, pārējos - pēc to gatavības pakāpes. Iespējams, ka pirmajā posmā pilsētas un rajoni paņems materiāli tehniskos resursus tikai sociālās sfēras vajadzībām, citām nozarēm - izejot no šīs sistēmas gatavības pakāpes, tās pilnveidošanas procesā, iegūstot pieredzi darbā ar materiāli tehniskajiem resursiem.

Tāda pieeja pilnībā atbilst pašpārvaldes un pašfinansēšanās prasībām un arī šodien izskatāmā likuma par republikas ekonomisko patstāvību 7.pantam. No materiāli tehniskās apgādes drošības kritērija un ražošanas palētināšanās redzesviedokļa pašfinansēšanās apstākļos īpaša nozīme ir materiālo rezervju pārvaldei. Vispāratzīts, ka ekonomiski visprogresīvākā forma ir uzņēmumu un apvienību ražošanas krājumu samazināšana un šo krājumu palielināšana republikas apgādes komisijas bāzēs un noliktavās, samazinot materiālās rezerves kopumā republikā. Tieši šāda pozitīva tendence pie mums vērojama šodien.

Tomēr, darbojoties patērētāju interesēs, tā negatīvi ietekmē Apgādes komitejas vairumtirdzniecības uzņēmumu kolektīvu intereses. Palielinot rezerves, lai varētu ritmiski apgādāt republikas patērētājus, mēs esam spiesti izmaksāt arvien pieaugošus procentus par banku kredītu, kurš faktiski noēd peļņas lauvas tiesu un liedz iespēju sekmīgi risināt vairumtirdzniecības uzņēmumu attīstības sociāli ekonomiskos jautājumus. Republikas ekonomiskās patstāvības apstākļos šis jautājums jārisina, izmantojot kreditēšanas sistēmu ar atvieglinātiem noteikumiem un daļēju iekšrepublikānisku apgrozības līdzekļu pārdali. Konkrētus priekšlikumus šai sakarā mēs republikas Ministru Padomei esam iesnieguši.

Valsts materiāli tehniskās apgādes komiteja atbalsta priekšlikumu par Savienības un koprepublikāniskās pakļautības uzņēmumu un apvienību nodošanu republikas pārziņā. Taču šeit ir kāds zemūdens akmens, kuru neievērojot, var vēl vairāk sarežģīt šo uzņēmumu materiāli tehnisko nodrošinājumu.

Nedrīkst zaudēt un saraut sakarus mūsu ministriju iekšējās kooperācijas sistēmā, kurā šodien ietilpst šie uzņēmumi. Ar tādu parādību mums nācās sastapties arī šajā un pagājušajā gadā, veidojot valsts rūpniecības komiteju.

Pašlaik republikai ir ekonomiskie sakari gandrīz ar visiem valsts reģioniem, ražošanas un tehniskajiem mērķiem domāto produkciju vien tā saņem apmēram no 8 tūkstošiem piegādātāju. Republikā ieved apmēram 85 procentus vajadzīgo melno metālu velmējumu, 100 procentus krāsaino metālu un citu produkciju. Mēs veicam pasākumus, lai vismaz pārejas posmā, līdz tiks izveidots ražošanas līdzekļu tirgus, saglabātos republikas pārziņā nododamo uzņēmumu materiāli tehniskā apgāde. Tiešos saimnieciskos sakarus un kooperētās piegādes nedrīkst izjaukt vai grozīt vienpusējā kārtā, bez republikas piekrišanas. Tas pilnā mērā attiecas arī uz importa piegādēm, ko veic Savienības un savienības republikāniskās ministrijas saskaņā ar centralizētajiem valūtas plāniem. Tāda prasība ir fiksēta PSRS likumprojektā par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību, un mums ir jāizseko, lai šī principiālā pozīcija nezustu likuma izskatīšanas un pieņemšanas procesā savienības instancēs.

Republikas ekonomiskajiem dienestiem, tai skaitā Valsts materiāli tehniskajai apgādes komitejai, gaidāms liels un atbildīgs darbs, kas saistīts ar zinātnisku un ekonomiski mērķtiecīgu atsevišķu ražotņu pārprofilēšanu. Te domāta republikas vajadzību maksimāla apmierināšana, izmantojot pašmājās ražotos līdzekļus, Baltijas reģiona integrāciju un pakāpenisku neracionālo produkcijas ievešanu un izvešanu aiz republikas robežām. Šis darbs prasa vispusīgi pārdomātu, izvērstu pieeju. Un virsroka te jāgūst saprātīgam aprēķinam, bet nevis emocijām. Savs vārds pirmajai jāsaka mūsu zinātnei.

Pašpārvaldes un pašfinansēšanās apstākļos par vienu no svarīgākajiem republikas tautas saimniecības materiāli tehniskās apgādes avotiem kļūst ekvivalentā preču apmaiņa uz līguma pamata iekšējā un ārējā tirgū. Sakarā ar to pastiprinās komerciālā ievirze Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejas darbībā. Mēs esam sākuši veidot republikas apmaiņas fondu, esam izveidojuši divus komerccentrus - Rīgā un Daugavpilī, organizējam saimnieciskā aprēķina struktūrvienību ārējiem ekonomiskajiem sakariem, rīkojam gadatirgus un izsoles.

Mūsu priekšlikumi, protams, neizsmeļ visu to ārkārtīgi sarežģīto jautājumu kompleksu, kas attiecas uz materiāli tehniskās apgādes garantiju nodrošināšanu republikas ekonomiskās patstāvības, pašpārvaldes un pašfinansēšanās apstākļos.

Mēs strādājam arī pie citiem priekšlikumiem. To galvenais mērķis - republikas tautas saimniecības nodrošināšana ar izejvielām, materiāliem, iekārtām, komplektējošiem izstrādājumiem. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Vārds Latvijas rūpniecības uzņēmumu asociācijas priekšsēdētāja vietniekam, ražošanas apvienības “Kompresors” ģenerāldirektoram A.Zicmanim.

A.Zicmanis. Biedri deputāti! Latvijas rūpniecības uzņēmumu ražošanas asociācija no nodibināšanas brīža savos dokumentos par vienu no galveniem jautājumiem ir uzskatījusi ekonomiskās patstāvības radīšanu uzņēmumiem, kolektīviem, jebkurai citai organizācijai, redzot ar to vienīgo iespēju uzlabot ražošanas attīstību, efektīvāk risināt tos jautājumus, kas šodien aktuāli pie mums republikā, visā Savienībā.

Bet vienlaikus runāt tikai par patstāvību un suverenitāti, man liekas, šodien ir par maz. Deklarāciju laiks ir pagājis. Acīmredzot ir vajadzīgas konkrētas darbības programmas. Atgādināsim to, ka kaut kur pirms deviņiem mēnešiem šajā pašā zālē, aplausiem skanot, Augstākā Padome pieņēma lēmumu. Es netaisos šeit analizēt to, ko ir devis šis lēmums lauku cilvēkiem, kas ir vainīgs, ka tas nav devis to, uz ko cerēja visi. Man liekas, ka vainīgo šeit nav. Vainīga ir pati sistēma. Mēs esam pieraduši risināt jautājumus bez iespēju un seku analīzes, formulējot direktīvas, galvenokārt balstoties uz politiskiem apsvērumiem.

Princips tāds. Formulējam direktīvu, pēc tam, kad šī direktīva netiek pildīta, mēs meklējam vainīgo, atrodam, sodām un pieņemam jaunu direktīvu. Kaut kas līdzīgs notiek šodien ar lauksaimniecības prioritāti. Ja agrāk tādas direktīvas nāca no partijas centrāliem orgāniem Centrālkomitejas lēmumu, Ministru Padomes lēmumu veidā, tad šodien šis darba stils sāk iekļūt arī Augstākajā Padomē.

Pieņemts uzskatīt, ka, ja lēmums ir pieņemts kādā augstākstāvošā organizācijā, tad tas ir obligāti pareizs. Ja tas netiek izpildīts, noteikti ir vainīgs kāds no zemākās organizācijas, no izpildītājiem, kas nav nodarbojies ar konkrētā jautājuma risināšanu. Šodien, apspriežot tik ļoti svarīgu jautājumu kā republikas ekonomisko suverenitāti, daudz ko esam saņēmuši no tā stila, no kura visi it kā atsakāmies, bet tai pašā laikā nevaram atrauties.

Šodien radusies unikāla iespēja republikā atrisināt tos jautājumus, kas gadiem ilgi nav risināti. Un mums visiem jāsaprot: ja šī iespēja tiks palaista garām, citas, vismaz mūsu paaudzes laikā, vairāk nebūs. Bet palaist garām vēl nenozīmē nepieņemt lēmumus, rezolūcijas vai deklarācijas. Tam, godīgi runājot, daudz nevajag, galvenais ir panākt to realizāciju. Bet tad nepieciešams, lai pieņemtie lēmumi būtu vispusīgi novērtēti, sabalansēti, būtu ņemtas vērā visas tās nianses, kuras varētu kļūt par klupšanas akmeni, reizēm pat liktenīgu. Mēs šoreiz nedrīkstam pieļaut, lai pieņemtiem lēmumiem būtu tikai skaisti noformētu papīru vērtība. Citādi ne suverenitāte, ne ekonomiskā attīstība un atdzimšana nav reāla. Latvijas rūpniecības uzņēmumu asociācijas valde, kuras vārdā man uzdots sniegt šo ziņojumu Augstākajai Padomei, uzskata šādu jautājumu nostādni par pašu galveno. Ja mēs kaut ko gribam darīt, pieņemam lēmumus, tad mums jābūt simtprocentīgi pārliecinātiem, kādā veidā mēs šo lēmumu realizēsim. Iepriekšējo oratoru uzstāšanās acīm redzami nedeva skaidru un noteiktu priekšstatu par to, kādā veidā šie lēmumi tiks realizēti. Asociācijas valde un asociācijas biedri ļoti nopietni strādāja ar publicētajiem dokumentiem. Centāmies izteikt savas domas, dot alternatīvus variantus diezgan asās diskusijās ar projekta autoriem.

Diemžēl, tāpēc, ka dienas kārtības punkts tika pārcelts uz šodienu, es neredzu, ka pēdējā redakcija būtu iesniegta deputātiem izskatīšanai. Visiem deputātiem ir tā redakcija, kura principā vēl satur daudz neaktuāla. Kas šajā darbā traucēja? Pirmkārt, traucē tas, ka vēl šodien nav nopublicēts un nodots sabiedrībai un sabiedriskajām organizācijām izskatīšanai statistiskais materiāls vai biļetens, kurš viennozīmīgi raksturotu komplekso republikas ekonomikas stāvokli.

Šodien par mūsu ekonomikas stāvokli mēs varam spriest tikai pēc atsevišķu republikas vadītāju informācijas, atsevišķiem skaitļiem, kas parādās presē. Šie skaitļi ne vienmēr ir viennozīmīgi. Tādu piemēru, kad reizēm šie skaitļi tiek apspriesti visaugstākajā līmenī un tad tiek iesniegti Augstākajai Padomei, ir ļoti daudz. Nu kaut vai tas, ka republikas rūpniecības apjoms 40 gados pieaudzis 57 reizes. Ja deputātiem ir vēlēšanās, varētu šo skaitli novērtēt. Pieņemot, ka līdz 50.gadam mēs atjaunojām kara laikā izpostīto rūpniecību, iznāk, ka 37 gados, līdz 1987.gadam mums pieaugums ir daudz straujāks un augstāks kā Japānai. Vidēji 10% gadā. Paceliet skaitli 1,1 37-tajā pakāpē - nekādi neiznāks 57. Un tādi skaitļi diemžēl parādās ļoti daudz, kuros orientēties ir samērā grūti. Tie prasa, lai republikas valdība iesniegtu Augstākajā Padomē pārskatu par republikas ekonomisko stāvokli kopumā, bet ne atsevišķus skaitļus, kas principā ne vienmēr ir pareizi. Kā mūs un arī jūs informē valdības pārstāvji, pašlaik biedra Lavendela vadībā tiek veikta republikas saimnieciskā inventarizācija. Domāju, ka par šā darba rezultātiem tiks informēta sabiedrība un Augstākā Padome. Šajā konkrētajā etapā acīmredzot mēs varam spriest par republikas ekonomiskās koncepcijas pamatotību. Tā ir ļoti nosacīta, pēc tam nāksies rēķināt, kas no tā visa var iznākt.

Otrs traucējošs, ļoti nopietns moments ir tas, ka šodien mums nav konkrētas valdības programmas ekonomiskās patstāvības realizēšanai. Kā atceraties, tādas programmas nebija arī lauku prioritātes realizēšanai. Mums visiem ir jāsaprot visparastākās vadības principi, kas nodrošina jautājumu risināšanas realizāciju. Pirmais, dabīgi, ir ideja, pēc tam parādās skice, rasējumi, koncepcija, kaut kāds apraksts, ko mēs gribam principā panākt. Galvenais ir tehnoloģija, rīcības programma, kas nodrošina šī konkrētā rasējuma koncepcijas realizāciju. Mums pašlaik iznāk tā, ka parasti ideju un papīru ir vairāk nekā vajag, tehnoloģija jāpērk ārzemēs, jo pašiem tādas programmas, kuru mēs šodien varētu apspriest un kas garantētu to, ka šodien mūsu pieņemamais lēmums būs vispusīgi realizēts, nav.

Mēs ceram, ka iepriekšējas apspriešanas rezultātā ar asociācijas pārstāvjiem koncepcijas autori pareizi saprata rūpniecības uzņēmumu asociācijas bažas. Tās nav bažas par to, ka mūs atvienos no Savienības, pakļaus republikai. Asociācijas sastāvā ir ne tikai Savienības pakļautības uzņēmumi, ļoti daudz ir arī republikas pakļautības uzņēmumu. Bažas ir par to, kādā veidā mēs visi strādāsim pēc nākamā gada 1.janvāra, jo laiks, kas ir atlicis, lai nobalansētu valdības programmu, ir ļoti maz. Mūsu priekšlikumi, ko mēs iesniedzām koncepcijas autoriem, galvenokārt tika pieņemti. Žēl, ka to nav deputātu rīcībā. Par strīdīgiem jautājumiem mēs izstrādājam attiecīgas kompromisa redakcijas. Kādi tad ir galvenie jautājumi, uz kuriem, pēc manām domām, šodien, apspriežot likumprojektu par republikas ekonomisko patstāvību, būtu deputātiem nepieciešams pievērst īpašu uzmanību.

Pirmkārt, mums ir vajadzīga konkrēta valdības programma, kas ne tikai deklarētu, bet arī garantētu republikas saimnieciskā aprēķina ieviešanu. Vajadzīga pārejas perioda ekonomiskā koncepcija. Tās izstrādāšanai un pieņemšanai atlicis ļoti maz laika, un man liekas, ka tas ir viens no pirmajiem jautājumiem, kas šodien ir jāizskata.

Otrs jautājums, par ko runāja jau iepriekšējie runātāji, ir principiāls un īpašs. Pēc mūsu domām, tas ir galvenais jautājums, no kura būs atkarīgs republikas saimnieciskā aprēķina ieviešanas rezultāts.

Ir divi ceļi. Pirmais - valsts un pārvaldes īpašumu decentralizācija valdību, republiku un reģionu līmenī. Šāds ceļš praktiski realizēs republikas valdības suverenitāti republikas teritorijā. Taču tas praktiski nemainīs ekonomisko sistēmu. Tas nozīmē, ka viena birokrātiskā aparāta vietā principā tiks neizbēgami radīts otrs birokrātiskais aparāts, tikai šoreiz republikas līmenī. Šāda jautājuma nostādne apmierina arī autorus Maskavas koncepcijai, kas bija martā publicēta. Tur arī principā ir runa tikai par nodošanu pakļautībā. Jautājuma loģika ir tādā vienkāršā apstāklī, ka, ja ir īpašums, viņš ir jāpārvalda, un nav pasaulē tāda īpašuma, vienalga, neatkarīgi no valsts iekārtas, politiskās sistēmas, kuru nepārvaldītu valsts birokrātiskais aparāts. Ja valsts īpašums paliek republikas valsts īpašumā vai Savienības valsts īpašumā, birokrātiskā aparāta nepieciešamība ir neizbēgama.

Otrs ceļš, par kuru kategoriski iestājas mūsu asociācija, ir ne tikai valsts varas decentralizācija, bet arī īpašuma tiesību uz ražošanas līdzekļiem decentralizācija, viņu pilnīga nodošana to kolektīvu un individuāli strādājošo rīcībā, kuri šodien ražo materiālās vērtības. Par nodošanas tehnoloģiju vai nomu šodien var diskutēt. Bet jēga šeit ir. Šis otrais ceļš garantē, ka nenotiks administratīvā aparāta atdzimšana jebkurā līmenī. Neizbēgami notiks reālā saimnieciskā aprēķina ieviešana visos līmeņos. Jābūt esošās ekonomiskās sistēmas garantētai nomaiņai, ko mēs uzskatām par galveno, kas šodien traucē mūsu republikas ekonomikas attīstībai, strādājošo ieinteresētības palielināšanai un darba ražīguma celšanai. Mums šķiet, ka šajā konkrētajā situācijā galvenais ir darba ražīguma celšana, papildu preču ražošana. Ekonomiskais saimnieciskais aprēķins republikas līmenī nez vai ko dos, ja nebūs papildu preču. Asociācija iestājas par visu īpašuma formu pastāvēšanu uz vienlīdzīgiem noteikumiem. Mēs uzskatām, ka jebkurai ekonomiski izdevīgai, ekoloģiski un sabiedriski nekaitīgai saimnieciskai darbībai ir tiesības pastāvēt. Esam pārliecināti, ka slikts republikas ekonomiskais stāvoklis pat tajā daļā, kura visu laiku ir bijusi republikas valdības simtprocentīgā rīcībā, galvenokārt ir administratīvā aparāta darbības rezultāts. Šaubīgi politiski lozungi ir pretrunā ar objektīviem ekonomiskiem likumiem. Jautājums par īpašumu likumprojektā ir atstrādāts. Atstrādāts kompromisa veidā. Pēc mūsu domām, nepietiekami, man liekas, ka pie tā vajadzētu atgriezties, ja ne šajā sesijā, tad nākošajā, jo tas ir galvenais jautājums. Nākošais jautājums, par ko gribētu runāt - par republikas suverenitāti. Es principā varētu sniegt jums apmēram tādu formulu, kāda tika apspriesta arī asociācijas kopsapulcē: republikas suverenitātes pamatā būtu jābūt ekonomiski un juridiski patstāvīgiem uzņēmumiem, kooperatīviem ar visām īpašuma formām. Tas ir normāls attiecību princips jebkurā valstī.

Valsts īpašums, kā zināt, praktiski eksistē jebkurā zemē tikai ļoti kritiskās ekonomiskās situācijās. Otrs jautājums, par kuru būtu ļoti vajadzīgs domāt. Deputātiem būtu jāizstrādā likumprojekti par funkciju sadali ne tikai starp Savienību un republiku, bet arī par ļoti precīzu valsts varas funkciju sadali republikā. Ir nepieciešami likumi, kas izslēgtu aparāta patvaļu, un nepieciešami likumi, kas paaugstinātu atbildību par republikas budžeta efektīvu izlietošanu. Mēs uzskatām, ka jebkuram republikas uzņēmumam ir jāmaksā nodokļi, no kuriem tiek izveidots republikas budžets. Budžeta izveidošanu, kā arī nodokļu likmes nosaka tikai Augstākā Padome. Tajā pašā laikā republikas izpildvara ir pilnīgi atbildīga par visu to funkciju realizēšanu, kurām ir paredzēti budžeta līdzekļi.

Mēs uzskatām, ka tiešo funkciju sadale valdības līmenī būtu Augstākās Padomes uzdevums. Un principā jau šodien jārada tāds mehānisms, kas ļautu novērtēt, kā valsts grib realizēt tos uzdevumus, kurus tai uzlikusi Augstākā Padome. Negaidot, kamēr kāds no augšas pateikts, ko mēs šinī gadījumā darīsim. Var būt, ka šis būs pēdējais gadījums, kad mums nāksies apspriest likuma projektu bez konkrētas programmas tā realizācijai.

Rūpniecības uzņēmumu asociācija iestājas par to, lai tiktu pieņemts pēdējais likumprojekta variants (domāju, ka deputātiem tuvākajā laikā tas tiks iedots) par republikas ekonomiskās suverenitātes pasludināšanu. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Biedri, saskaņā ar mūsu norunu no pulksten 14 līdz 15 ir pusdienas pārtraukums. Bet, pirms pasludinu pusdienas pārtraukumu, ir divi paziņojumi. Likumdošanas ierosinājumu komisijas locekļus lūdzu palikt zālē.

Likumprojekta “Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību” galīgā teksta sagatavošanai izveidotā redakcijas komisijas sēde notiks Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sēžu zālē pirmajā stāvā.

Biedri deputāti! Tiek paziņots pārtraukums uz vienu stundu. Vakara sēde sāksies pulksten 15.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis deputāts J.Vagris.

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti! Augstākās Padomes divpadsmitās sesijas vakara sēdi paziņoju par atklātu.

Lūdzu deputātus pacelt balsošanas kartītes, bet balsu skaitīšanas komisiju atkal saskaitīt klātesošos deputātus.

(Balsu skaitīšanas komisija skaita deputātus).

Biedri deputāti! Turpinām Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja deputāta V.E.Breša referāta apspriešanu.

Vārds Latvijas PSR Valsts darba un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājam deputātam Valerijam Čevačinam.

V.Čevačins (Rīgas 89.vēlēšanu apgabals).

Cienījamie biedri! Ideja par nepieciešamību decentralizēt varu nav jauna, bet, lai to realizētu, nekas reāli netika darīts. Šajā posmā kā pirmais solis patstāvības virzienā mums tiek piedāvāts ļoti svarīga dokumenta projekts. Domāju, ka šeit nevietā būtu gan pārāk sajūsmas pilni, optimistiski, gan arī pesimistiski šīs koncepcijas vērtējumi. To, kas nepieciešams šāda veida dokumentiem, tajā var atrast. Tā ir noteikta filozofija, vispārējie principi, pieejas un tamlīdzīgi. Tā ka ir gan iespējas, gan nepieciešamība šajā sesijā pieņemt koncepciju.

Šajā dokumentā ir daudzas konkrētas, dažos gadījumos neapstrīdamas, bet reizēm arī nekonkrētas taisnvirziena un stingri reglamentētas atziņas. Pārāk sarežģīta lieta - sākt dzīvot no jauna, jauno priekšstatu garā.

Mani mulsina atsevišķos komentāros, kas veltīti šim dokumentam, sastopamās domas.

Pirmkārt, jautājums par īpašumu, tātad par patstāvību. Protams, tie ir svarīgākie principi un jēdzieni, bet ar tiem ir jātiek skaidrībā. Īpašumā, kādā patstāvībā un kur tā būs? Manuprāt, dažkārt notiek jēdzienu sajaukšana. Šajā variantā jautājums tiek risināts it kā nervozi, ekspropriāli.

Es uzskatu, ka ir jānoskaidro galvenais - valsts un ražotāja ekonomisko attiecību forma un kārtība, mūsu konceptuālais šī aspekta vērtējums, bet nav jākaitina cilvēki, šodienas īpašnieki. Faktiski acīmredzot jārunā par to, lai tiktu ievērots mūsu Konstitūcijas jaunās redakcijas 10.panta gars un burts. Turpmāk, brīvi attīstoties, dzīve daudz ko koriģēs tautas saimniecībā, arī to, par ko šodien pat nenojaušam. Pagaidām pietiks ar to, ka uzņēmums var brīvi izraudzīties darba organizācijas un samaksas formu, ievērojot valsts prasības, kā arī savienības, pakļautības un partnerības formu ar to, ar ko tam ir izdevīgi, kaut vai ārzemēs. Likumam šajā sfērā jābūt ļoti elastīgam, bet tam obligāti ir jābūt.

Valsts īpašumu pati valsts var nodot grupas vai personas valdījumā, bet privātīpašniekam ir tiesības ar savu īpašumu rīkoties pēc saviem ieskatiem. Tāpat kā, starp citu, arī valstij ir tiesības izpirkt vai pārņemt savā aprūpē kādu objektu vai firmu. Jābūt kustībai, bet nav jābūt “svētajām govīm”. Patlaban mums visiem ir gatavas receptes. Piemēram, nekavējoties visu iznomāt, likvidēt kolhozus un tamlīdzīgi. Šajos ieteikumos un aicinājumos atkal jūtama kaut kāda vardarbība, kaut kāda kampaņa. Vajag taču radīt apstākļus, lai būtu konkurences iespēja starp ražotājiem un uzņēmumiem. Tas būs ceļš uz tirgus attiecībām. Turklāt šajā procesā no varas puses ir jāgarantē vienādi apstākļi un godīgums. Būs arī tādi, kas neizturēs. Bet lai nebūtu traģēdijas, ir jābūt cilvēka sociāli ekonomiskās aizsardzības pasākumiem. Līdzīgas domas izteica daudzi pirms manis, gan uzstājoties, gan presē, tai skaitā mūsu republikas lietišķais klubs iesniedzis savus oficiālus spriedumus, kā atbrīvoties no centrālo ministriju un resoru aizbildnības, apvienojot uzņēmumus, kas tehnoloģiski saistīti cits ar citu.

Ministrijas un resori faktiski arī ir īpašnieki mūsu sarežģītajā īstenībā. Šis klubs iesniedza arī savus apsvērumus 12.punktā par ekoloģiski tīras produkcijas ražošanu, bet mums nav efektīvas nodokļu uzskaites mehānisma. Līdzko autori ir izstrādājuši kādu dokumentu, tad, lai ko arī nerunātu, faktiski tas netiek mainīts. Nav ne tikai alternatīvu projektu, netiek pietiekoši ņemti vērā priekšlikumi, bet par citiem uzskatiem dažkārt pat neieminas. Bet japāņi ne velti saka: “Jūra tāpēc ir liela, ka nenoniecina mazas upītes.”

Otra piebilde ir vairāk vispārīga rakstura: kālab tas viss tiek darīts? Acīmredzot tālab, lai izrautos no apburtā loka, kurā mēs visi esam nonākuši, lai visas pūles veltītu lietderīgam rezultātam, cilvēkam, tas ir, ņemot vērā tikai šo ārpuskonkursa prioritāti. Turklāt, šeit svarīgs kā politiskais, tā ekonomiskais aspekts. Man šķiet, ka koncentrācija nepastiprina šo apstākli pietiekoši noteikti. Atsevišķi apsvērumi, kas izteikti par konkrētiem soļiem, darbībām pirmajā posmā, dara piesardzīgu. Un tādēļ cildeno mērķu sekmīgu realizāciju nevar garantēt. Ko es konkrēti domāju? To, ka ir patika sākt jaunā modeļa realizāciju ar tīri ārējiem un kvantitatīvi vērtējamiem pārveidojumiem. Apvienot, piemēram, atsevišķus resorus, samazinot to skaitu, izveidot superresoru Ekonomikas ministriju, it kā “ekonomisko agrorūpniecības komiteju” un tā tālāk. Tas, protams, ir ļoti redzams darbs, bet tas viss diemžēl jau ir bijis. Daudzcietušās Latvijas vēsture ir ļoti bagāta ar tādām pārmaiņām. Nevar strīdēties, kaut kas loģiski ir jāapvieno un pat jālikvidē, droši vien tāda nepieciešamība un iespēja ir, un tā varētu būt vispirms uz komandējošās sistēmas demontāžas rēķina. Pretējā gadījumā mēs turpināsim apvienot neapvienojamo, samazināt pārvaldes aparātu, rezultātā to palielinot, cīnīsimies par tautas dzīves līmeņa celšanu, rezultātā panākot tā pasliktināšanos, un tā tālāk. Vēl 25.kongresā Brežņevs ziņoja, ka deviņu ministriju apvienošana vienā dos ļoti labus rezultātus, bet, ko tas deva, zināms ir visiem. Fabulists Krilovs, redzams, nav mūs pārliecinājis par to, ka orķestra kopskaņa ir atkarīga galvenokārt no mūziķu meistarības, bet ne no viņu izvietojuma. Un vēlākā laika bērnu anekdote par to, ka, lai celtu kādas augstākā mērā brīvu tikumu iestādes rentabilitāti, ir jānomaina kadri, bet nevis mēbeles. Mēs uzsvaru galvenokārt liekam uz mēbelēm, uz to, kas vienkāršāks. Starp citu, mūsu republikāniskā pieredze ir diezgan bagāta. Atcerēsimies šo to.

Savā laikā tika apvienotas Celtniecības un Lauku celtniecības ministrijas, vēlāk izveidoja Valsts celtniecības komiteju, Agrorūpniecības komiteju un Valsts rūpniecības komiteju. Izņemot celtniecības apjomu zaudējumus, it sevišķi laukos, citu rezultātu nav bijis. Pavisam nesen te kritizēja Reimani par to, ka viņa uzskatīja par nelietderīgu izveidot Kultūras komiteju, bet šodien jau ir pacēlies jautājums par tās pārveidošanu. Tad arī mēs dzirdējām biedra Vītola vārdus, kas protestēja pret mežsaimnieku un rūpnieku apvienošanu, un mums pietika prāta un veselā saprāta saklausīt un saprast viņu, bet līdz ar to labie piemēri beidzas. Nieze uz bezjēdzīgiem pārveidojumiem acīmredzot ir neiznīdējama. Sākumā tos diktēja no Maskavas, tagad, liekas, mēs paši esam to iemācījušies. Šai sakarā mūsu neformālās kustības, konkrēti LTF, šķiet, rīkojas nopietnāk, izsludina konkursu labākajam priekšlikumam par jaunās saimniekošanas modeli, shēmu, tai skaitā arī sabiedrības dzīvei svarīgos virzienos, kas ir darba resora jurisdikcijas kompetencē. Paldies viņiem par šo iniciatīvu, bet tā taču ir vispasaules prakse, to arī mums pašiem nav grūti saprast. Patiesībā neviena valsts pasaulē neiztiek bez Darba ministrijas funkcijām, nekur tās nav izšķīdinātas kādos citos resoros.

Pašreizējo valsts pārvaldes struktūru darbam var un vajag izvirzīt ļoti daudz pretenziju. Tai skaitā arī Valsts darba un sociālo jautājumu komitejai. Bet nekas daudz arī nebija gaidāms. Kādos apstākļos tad mēs strādājam? Viss nodiktēts, nekādu tiesību. Visi svarīgākie jautājumi centra pārziņā, īpaši darba alga, darba organizācija, uzņēmēja formas, darbā iekārtošanas dienesta finansēšana, piemēram - saimnieciskā aprēķina, kas ir vienkārši nepieņemamas tuvākajā nākotnē. Nodarbinātības dienests visā pasaulē balstās uz budžetu, taisnīgi domājot, ka viņi vispirms kalpo cilvēkiem, bet nevis priekšniecībai. Zviedrijā tam tiek iztērēti 3 procenti no nacionālā produkta vai 6 procenti no budžeta. Tomēr arī šādos apstākļos republikā izdevies radīt sistēmu, kas jau pierādījusi savu lietderību. Tās nozīme sevišķi pieaug laika gaitā, jo sociālajiem jautājumiem mūsu dzīvē jābūt galvenajiem. Tam pieskaitāmi tādi jautājumi kā tiesību uz darbu realizācijas nolikumi un kārtība, darbaļaužu interešu aizstāvēšana darba algas jautājumos valsts līmenī un daudz kas cits. Nav šaubu, superresorā šie jautājumi nebūs svarīgākie, tātad arī darbs kaut kādā ziņā cietīs. Labi, ka no šī resora jau atdalījusies Finansu ministrija un Valsts statistikas komiteja.

Pārkārtojumu efektivitātes kritērijam, manuprāt, jābūt vienam - redzamajiem rezultātiem, kas uzlabo cilvēku dzīvi. Senos laikos bija tāds interesants likums - sēdināt kādas būves autoru, kura uzņēmība nepārliecināja, virs šīs būves vai zem tās, lai tā it kā paaugstinātu autoru atbildību. Mums arī varbūt vajadzētu zināt, kas ir šo priekšlikumu konkrētie autori. Parasti mēs to nezinām. Un kamēr nav mums radusies pārliecība par šo novāciju derīgumu, neatlaist viņus darbā ne uz Maskavu, ne kur citur! Jo ir bijuši gadījumi, kad skaļu priekšlikumu autori vēl pirms neveiksmes paspēja gan aizstāvēties, gan izvairīties, gan saņemt apbalvojumus un tā tālāk. Apbalvojumus tikai par rezultātiem. Kas attiecas uz likuma par Latvijas ekonomisko patstāvību koncepciju, ierosinu to pieņemt. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Vārds Latvijas Patērētāju biedrību savienības priekšsēdētāja pirmajam vietniekam deputātam Anatolijam Bušam.

A.Bušs (Skrundas 219.vēlēšanu apgabals).

Cienījamie deputāti un klātesošie! Šodien mēs apspriežam ļoti svarīgus dokumentus. Apspriest tos ir varbūt nedaudz vieglāk nekā realizēt. Lietuva un Igaunija ir aizsteigusies mums priekšā, rādot ceļu, un mums būs vieglāk iet uz priekšu. Biedri, nevajag uz to paļauties, ka būs vieglāk, var būt arī grūtāk. Bet mums ir jāizveido republikā patiešām vienota saime, lai mēs varētu celt savu ekonomiku. Taču dažkārt mēs neprotam sevi aizstāvēt, pierādīt savu taisnību. Vakar es ar lielu gandarījumu klausījos Igaunijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāju un Lietuvas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieku, kas runāja ļoti argumentēti un pārliecināja visu zāli. Taču mūsu pārstāvis biedrs Kalniņš, kas izstrādāja šo koncepciju, manuprāt, nespēja visā pilnībā parādīt mūsu ieceres un sasniegumus. Biedrs Lucāns to izdarīja labāk. Mums ir jāprot argumentēti aizstāvēt savus dokumentus, un šodien mums, kas izstrādā šo koncepciju, vienu variantu, otru un trešo, ir jābūt atbildīgiem, lai nebūtu atkal pēc kāda laika jāsaka, ka vainīgo mums nav. Jau pagājušajā gadā mēs kopā ar Lietuvas un Igaunijas kooperatoriem nostājāmies uz saimnieciskā aprēķina ceļa. Un jau pagājušo gadu mēs nostrādājām saimnieciskā aprēķina režīmā, un gribētos teikt, ka mums nav nevienas organizācijas, kas strādātu ar zaudējumiem. Ja mūsu rūpniecība un lauksaimniecība nodrošinātu pilnus veikalu plauktus, šie rezultāti būtu vēl labāki. Mūsu visu darbs attaisnosies tikai tad, kad mēs cilvēkiem parādīsim, ka šodien mūsu plaukti ir pilnāki, ka mēs sākam dzīvot labāk. Šodien jāprot skaitīt un ekonomēt katru kapeiku. Jāstrādā ļoti noteikti ekonomikas jautājumos un jāskatās, ko mēs varam nopirkt, ko varam pārdot un cik ekonomiski izdevīgi varam izlietot savas republikas resursus. Kā varam uzlabot mūsu dzīves apstākļus, kā panākt, lai vairāk varētu uzcelt?

Es gribu apstāties pie viena jautājuma. No visiem mūsu sistēmas ienākumiem 50 procenti tiek ieskaitīti valsts budžetā. Tie ir nodokļi no peļņas par ceļiem un transportu, kā arī rente. Mēs neesam pret to, mēs atbalstām republikas budžetu, taču tikpat lietderīgi šos līdzekļus varētu tieši izmantot lauku veikalu un ēdnīcu celtniecībai un sociālo uzdevumu risināšanai. Jāizskata jautājums, vai ir lietderīgi tik lieli atskaitījumi laikā, kad lauki prasa ļoti lielus kapitālieguldījumus.

Vēl viens svarīgs jautājums. Jūs visi zināt, ka ir nocenoto preču veikali, kur stāv preces, ko nepērk pat par rubli. Pašiem uzņēmumiem vajadzētu atbildēt par šo nocenoto preču ražošanu. Un laikam vajadzētu ieviest tādu sistēmu, lai pilnīga norēķināšanās ar ražotājiem notiktu tikai pēc visas produkcijas realizēšanas. Tas celtu ražotāju disciplīnu un mudinātu viņus izgatavot labākas kvalitātes preces.

Šeit runāja par darbaspēku. Šodien tā trūkst, bet mums ir ļoti lielas rezerves. Visos rajonos darbojas fasēšanas cehi, kur strādā simtiem cilvēku, kas no maisiem un no kastēm konfektes, cukuru safasē mazākos daudzumos.

Kur tad mūsu rūpnīca, par kuru mēs tik ilgi runājam? Vai tad nevajadzētu no rūpniecības jau saņemt visu safasētu? Lai mūsu pārdevējas sievietes nestaipītos ar 100 kg smagiem maisiem un tā tālāk. Es domāju, ka šeit arī ir viena rezerve mūsu darba spēka pareizai izmantošanai.

Viens no galvenajiem zemnieku saimniecību nostiprināšanas ceļiem ir celtniecība laukos. Mēs tagad redzam, ka šis jautājums ir daudz plašāks, nekā mēs domājam. Ļoti daudz ir to, kas vēlas celt savas mājas, veidot savu sētu. Mēs esam bijuši laukos un redzējuši, ka atsevišķās sētās ir tikai dzīvojamā māja un tā pati knapi turas, bet jaunsaimniekam jau šogad ir nepieciešama kūts un citas saimniecības ēkas. Es uzskatu, ka Ministru Padomei jāpieņem lēmums pārtraukt vasarnīcu celtniecību un piešķirt visus celtniecības deficītos materiālus uz kādiem 3-5 gadiem tieši individuālajai celtniecībai laukos. Ja mēs to neizdarīsim, tad, katram dodot pa ķieģelītim, kopējo māju neuzcelsim.

Republikā jārisina arī jautājums par tirdzniecības iekārtu ražošanu. Komentēt es negribu, bet šinī jautājumā mēs neko nedarām.

Mēs šodien runājam par republikas pašapgādi. Tas ir ļoti sāpīgs jautājums. Kādā ziņā? Es nosaukšu tikai divus skaitļus. Pagājušajā gadā mēs noslēdzām līgumus ar 392 saimniecībām par kartupeļu un dārzeņu piegādi. Šos līgumus izpildīja tikai 123 saimniecības. 71 procents neizpildīja saistības par kartupeļu piegādi, un 67 procenti neizpildīja saistības par dārzeņu piegādi. Republikas un savu rajonu iedzīvotājiem netika piegādāti 24 tūkstoši tonnu kartupeļu un 8 tūkstoši tonnu dārzeņu. Šogad saimniecības vispār atteicās noslēgt līgumus par republikas apgādi ar kartupeļiem, viņas ir mīnusā par 6000 tonnu, tikpat daudz dārzeņu. Vai tiešām mūsu Latvijas zemītē vairs neaug kartupeļi un dārzeņi? Vai tiešām mums tie jāpērk Polijā? Man kā agronomam jānosarkst. Kad es strādāju laukos, mēs pratām izaudzēt tā, lai pietiktu visiem. Mūsu kolhozi un padomju saimniecības izvēlējušās vieglāko ceļu - tie iepērk piemājas saimniecībās izaudzēto produkciju un pārdod to tālāk valstij un ieskaita plānā. Saimnieciskā aprēķina apstākļos mums ir strikti jānodala valsts pasūtījums, kas obligāti jāpilda saimniecībām, bet sabiedriskajam sektoram, kolhozniekiem un visiem lauku iedzīvotājiem jārealizē sava produkcija ar mūsu sagādes organizāciju starpniecību tirgū. Pretējā gadījumā mēs no šīs tirgus dārdzības vaļā netiksim. Rīgā šodien daudzos veikalos nav kartupeļu. Taču mums Cēsīs to ir desmitiem tonnu, nav pat tos kur likt. Rīgā neviens veikals nepieprasa. Var zvanīt no rīta līdz vakaram, bet Rīgas veikali kartupeļus nepieņem. Vienkāršāk laikam ir nopirkt par rubli, 70 kapeikām tirgū. Šis jautājums, biedri, ir nopietni jārisina, ja mēs esam īsti zemes saimnieki.

Jādomā ļoti nopietni par republikas pārvaldes struktūru. Mums jāveido struktūra bez starpposmiem, lai būtu vairāk tiešas pakļautības, lai biežāk mēs būtu pie cilvēkiem. Ir jāgatavo kadri. Strādājot jaunajos apstākļos, mēs ļoti jutām kadru trūkumu. Iegūstot lielāku rīcības brīvību, kad tu pats vari celt, ko gribi, vari citus jautājumus patstāvīgi risināt, vadītāji bieži vien apjuka, neticēja savām spējām. Kā tas ir - es varu? Tāpēc mums nopietni jānodarbojas ar to kadru sagatavošanu, kas vēlas strādāt radoši. Visu, ko mēs gribam panākt, mēs varēsim panākt tikai vienotībā un tikai kopīgi strādājot. Bet kas tagad notiek? Ir gan viena fronte, gan otra fronte, tad gan ārpus frontēm vaino visu, bet neredz pašu galveno, ka ir jāstrādā ar sviedriem vaigā un jāatkaro republikas labā slava. Tikai vienotā darbā, tikai plecu pie pleca, mēs varēsim nostiprināt mūsu republikas ekonomiku. Pieņemamos lēmumus es atbalstu. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Vārds Rēzeknes rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājam biedram Gunāram Klindžānam.

G.Klindžāns. Cienījamie deputāti, apspriežamais jautājums šodien vairs nevienam neizsauc šaubas, ka tas ir ne tikai jāatrisina, bet arī jāpieņem lēmums tādā formā, kas ļautu izvest mūsu republikas tautsaimniecību no krīzes stāvokļa. Tiek apspriesti vairāki ceļi, kā to izdarīt. Viens vairāk, otrs mazāk radikāls. Šo domu dažādību var izskaidrot ar cilvēku tieksmi pēc labākas dzīves. Vai tad šajā tieksmē ir kas nosodāms? Katrā ziņā nē! Šo problēmu mezglu vajag metodiski, pakāpeniski, bet noteikti raisīt vaļā. Baidos, ka cērtot pazudīs tie pēdējie jau tā nestabilie ekonomiskie sakari, kuri vēl šobrīd pastāv. Saprotams, ka daļu republikas iedzīvotāju neapmierina gausie tempi, risinot šodienas prasībām neatbilstošus jautājumus. Taču, iepazīstoties ar likuma projektu, mēs redzam, ka tur ir ietverti vitāli svarīgi jautājumi, tādi kā republikas īpašums, tiekšanās uz pašnoteikšanos ražošanā un sadalē, ekonomiskās patstāvības nodrošinājums.

Ir pamats domāt, ka mūsu republikā tik asās, sasāpējušās problēmas ir risināmas arī šādā ceļā. Es pārstāvu lauku rajonu. Jāteic, ka lauku iedzīvotāji nav mazāk ieinteresēti ekonomiskā patstāvībā kā pilsētnieki. Mums arvien grūtāk izskaidrot to iedzīvotājiem, kāpēc trūkst tās produkcijas, ko viņi paši ražo, par sortimentu nemaz nerunājot.

Un lietot gandrīz par lamu vārdu kļuvušo terminu “fondi”, manā skatījumā, ir gandrīz nepieklājīgi. Mēs saprotam, ka nevar izdarīt neizdarāmo, viss jāizskaitļo, jāsaskaita, jāizanalizē, taču tas ir jāizdara pēc iespējas ātrāk republikas līmenī, jo no tā ir atkarīgs, cik ātri arī mēs rajonos varēsim virzīties uz priekšu. Ir bažas, ka lauksaimniekus nākamgad nostādīs vēl grūtākā situācijā, nekā viņi ir šodien. Taču to nedrīkst pieļaut, kaut vai tādēļ, ka mūsu produkcija ir visvairāk vajadzīga. Mūs baida nākamais saimnieciskais gads, kurā, kā jūs zināt, notiks pāreja uz rajonu pašnoteikšanos. Tātad tas būs atspēriena punkts, strādājot jaunajos apstākļos. No tā, kā mēs atspersimies, ir atkarīgs, vai varēsim nodrošināt mūsu cilvēku visnepieciešamāko interešu apmierināšanu. Ja ne, tad var droši teikt, ka pārbūve rajona līmenī beigsies, īsti neiesākusies.

Zinu, ka mūsu valdība veic konkrētus pasākumus, lai nepieļautu Latvijas pielīdzināšanu Stavropoles apgabalam iepirkuma cenu politikā, cīnās par meliorācijas finansēšanu no PSRS budžeta. Tomēr aicinu arī deputātus, kas pārstāv lauksaimnieku korpusu, iestāties par to, izskatot jautājumus par iepirkuma cenu saglabāšanu un meliorācijas finansēšanu.

Ne mazāk svarīgs ir zemnieku saimniecību attīstības jautājums. Pašlaik tās attīstās ar kolhozu un padomju saimniecību palīdzību. Ejot uz ekonomisko patstāvību, mums ir jāsaprot, ka, kamēr zemnieki nav nostiprinājušies un sākuši dot gaidāmo atdevi, nekas nemainīsies. Tāpēc ierosinu attīstīt turpmāk zemnieku kustību arī uz rūpnieku rēķina.

Mūsu rajonam ir zināmas īpatnības. Tas ir viens no sešiem rajoniem, kuru centrā ir republikas pakļautības pilsēta. Šeit ir savi pozitīvie momenti: lielie rūpniecības uzņēmumi ar savu potenciālu, vajadzības gadījumā darbaspēks, augstāks sociālais un kultūras līmenis. Ejot uz ekonomisko patstāvību, mēs saprotam, ka jaunā forma nevar būt sliktāka par veco. Taču mums nav vajadzīga pārbūve tikai pārbūves dēļ. Un mēs neuzskatām, ka, nomainot savienības diktātu pret republikas vai atsevišķos gadījumos pret rajonu, visi jautājumi atrisināsies paši no sevis. Katram jāpilda savas funkcijas. Kolektīvam ir jābūt patstāvīgam savā darbībā, bet valstij jāpilda savas funkcijas.

Es uzskatu, ka lauksaimniekiem ir pašiem jāražo, pašiem arī jāuzglabā un pašiem arī jāpārstrādā produkcija. Tāpēc neatkarīgi no teritorijas, kurā atrodas uzņēmumi, saimniekam ir jābūt vienam. Proti - rajonam. Ir skaidrs arī, ka vietējām padomēm ir jābūt zināmam īpašumam.

Es visnotaļ atbalstu koncepciju: stipras republikas - stipra savienība. Šo domu var reducēt arī uz republikas līmeni. Stipri rajoni - stipra republika. Ejot uz ekonomisko patstāvību, ir jāredz un jāatzīst, ka Latvijas trešā zvaigzne - Latgale - ir ekonomiski vājāka. Nevar būt stabila un stipra Latvijas kopējā māja, ja trešā daļa ķieģeļu, no kuriem šo māju būvējam, ir sliktas kvalitātes. Diemžēl šodien nav nekādu kritēriju, pēc kuriem mēs varētu novērtēt vienu vai otru reģionu, ņemot vērā pamatfondus, meliorācijas līmeni, ceļu tīklu attīstību un sociālās infrastruktūras brīvību. Tas būtu absolūti nepieciešams. Tātad izejas datiem būtu jābūt absolūti sociāli taisnīgiem. Visu šo problēmu risinājumam jābūt padomju rokās. Tādu padomju, kurām visi tā teritorijā esošie uzņēmumi atskaita zināmus līdzekļus. Padomju, kuras nosaka visas sociālās infrastruktūras attīstību un to praktiski finansē. Mūsu rajonā ir kaut neliels, bet konkrēts piemērs. Agrorūpnieciskā apvienība pārskaitīja rajona budžetā simt divdesmit tūkstošus rubļu, kā rezultātā mēs varam piemaksāt pie darba algas mazapmaksātajiem apkalpojošās sfēras darbiniekiem. Konstatējām, ka pār attiecīgo summu tagad rajonā mums ir vara. Nevar būt abstrakta vara, tai ir jābūt varošai. Rajona padomes manā skatījumā uz to šodien ir jau gatavas. Gribētu apstāties arī pirmā jautājuma par preču tirgus nodrošinājumu. Mēs, pierobežas rajona iedzīvotāji, izjūtam to, ka ievērojama daļa preču tiek izvesta uz kaimiņu reģioniem. Mēs saprotam, ka nevar limitēt sabiedrisko ēdināšanu, arī piens un maize ir jāpārdod visiem, bet tomēr tam sortimentam, kurš ir deficīts, šodien būtu jānosaka ļoti stingra realizācijas kārtība. Un lai tā būtu vienota visā republikā. Ir jāmēģina, varbūt pēdējo reizi, nokārtot republikas ekonomiskās attiecības uz preču apgrozības pamata. Galvenais - mums ir jābūt pietiekoši prasīgiem un neatlaidīgiem, bet centram - saprotošam un pretimnākošam. Šķiet, ka vakar Maskavas sesijā izvērtās diskusija, un PSRS valdības nostāja liek domāt, ka mums šodien nav jāmeklē cits, daudz radikālāks Latvijas attīstības ceļš. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti! Deputāts Rode ierosina debates pārtraukt un pāriet pie lēmuma projekta konkrētas apspriešanas un tā pieņemšanas.

Debatēs pieteikušies ir septiņpadsmit cilvēki. Uzstājušies jau astoņi. Biedram Misānam mēs jau apsolījām vārdu, atteikt laikam ir neērti. Kā rīkosimies tālāk? Dot vārdu biedram Misānam un pārtraukt debates. Visi tā domā? Pāris minūšu garai izziņai vārdu lūdz biedrs Baltiņš. Izziņai acīmredzot dosim. Vārdu lūdz biedrs Ziedonis. Tātad ir divi priekšlikumi. Viens - pēc biedra Misāna uzstāšanās pārtraukt debates, otrs - dot vārdu vēl arī biedram Ziedonim. Kas par to, lai dotu vārdu biedram Misānam un Ziedonim, bet pēc tam debates pārtraukt, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Vairākums. Kas pret? Kas atturas?

Vārds Latvijas PSR Valsts rūpniecības komitejas priekšsēdētāja pirmajam vietniekam Robertam Misānam.

R.Misāns (Lēdmanes 255.vēlēšanu apgabals).

Biedri deputāti! Nav īpaši jāpierāda tas, ka līdzšinējā supercentralizētā, monopolizētā, galvenokārt uz administrēšanu un komandēšanu balstītā ekonomikas vadība un pārvaldes sistēma ir sevi nelabojami sakompromitējusi un nenodrošina pat elementāru tautas vajadzību apmierināšanu. Manuprāt, galvenais priekšnoteikums, kas nepieciešams, lai celtu tautas dzīves līmeni, ir gan katra atsevišķa rajona, gan arī republikas ekonomiskā neatkarība. Izskatāmie likumu projekti visumā paredz republikas ekonomiskās suverenitātes un zemāko līmeņu ekonomiskās patstāvības sasniegšanu, iespēju labāk dzīvot, ja labāk strādāsim. Tos vajag atbalstīt. Tomēr ir dažas piebildes. Vispirms, manuprāt, ne viss tas, kas koncepcijā deklarēts, reāli tiks īstenots, sākot ar nākošā gada pirmo janvāri. Koncepcijas realizācija prasīs zināmu laiku, un būtu labi, ja varētu noteikt konkrētus termiņus, līdz kuriem jānodrošina gan atsevišķu tēžu, gan koncepcijas pilnīga realizācija. Tādēļ es atbalstu deputāta Oherina priekšlikumu uzdot Ministru Padomei izstrādāt konkrētu darbības plānu attiecībā uz koncepcijas realizēšanu republikas līmenī. Izsakot atzinību darba grupai un visiem, kas piedalījās likumprojekta un lēmuma izstrādāšanā, es gribētu teikt, ka vienlaicīgi ar projekta publicēšanu un nodošanu tautas apspriešanai vajadzēja dot arī izvērstu vispusīgu koncepcijas realizācijas iespēju ekonomisko pamatojumu, kurā būtu konkrēti skaitļi, kas pārliecinātu cilvēkus, ka mums patiešām ir iespēja labāk dzīvot. Diemžēl tas netika izdarīts savlaicīgi. Tāds pamatojums obligāti būs nepieciešams arī pēc tam, kad mēs pieņemsim attiecīgos lēmumus un likumus. Tikai tad mums būs pamats cerēt uz to, ka visi iedzīvotāji, neatkarīgi no viņu sociālā stāvokļa un tautības, apzināti un aktīvi darbosies, veicot koncepcijas īstenošanu.

Ja ekonomiskās attīstības visupirmais priekšnoteikums ir ekonomiskā ieinteresētība, tad ekonomiskās ieinteresētības pamatā ir īpašuma tiesības, iespēja brīvi to pārvaldīt un realizēt sava darba augļus. Ir paredzēta īpašuma veidu daudzveidība, tai skaitā arī privātīpašums un personiskais īpašums. Atzīmēts arī, ka fizisko personu individuālais īpašums veidojas, citēju “...Latvijas PSR valsts varas orgāniem nododot bez maksas valsts īpašuma objektus atsevišķu pilsoņu vai ģimeņu pārvaldīšanā, izmantošanā un rīcībā”. Domāju, ka šo tēzi vajadzētu precizēt, ja jau faktiski īpašuma denacionalizācijas aktus var veikt būtībā jebkurš valsts varas orgāns. Šodien apspriežamo dokumentu projektā tas citādi nav izskaidrots. Manuprāt, jānosaka, ka valsts īpašuma nodošana atsevišķu pilsoņu rīcībā un līdz ar to tā pārvēršana par privātīpašumu varētu notikt, apspriežot to Latvijas PSR Ministru Padomes noteiktajā kārtībā, te būtu jāizstrādā attiecīgi lēmumi. Bez tam vajadzētu atrunāt arī to, ka valsts īpašuma nodošana atsevišķiem pilsoņiem var notikt ne tikai bez maksas, bet arī par daļēju samaksu.

Par nodokļu sistēmu. Tā ir galvenā ekonomiskās iedarbības svira. Neko neiebilstot pret konceptuālajām nostādnēm, gribas tikai teikt, ka PSRS Augstākās Padomes šodien pieņemtajā lēmumā, jāparedz konkrēts termiņš Latvijas PSR likuma par aplikšanu ar nodokļiem izstrādei, apspriešanai un pieņemšanai. Laika ir ļoti maz, jo ar nākošā gada pirmo janvāri republika pāriet uz saimniecisko aprēķinu un pašfinansēšanos, un gan uzņēmumiem, gan kooperatīviem, gan individuālajiem ražotājiem, gan vietējām padomēm un republikai kopumā jau šodien vajadzētu zināt, kādi ekonomiskie apstākļi viņiem būs, sākot ar nākošā gada pirmo dienu.

Par uzņēmumu darbības pamatprincipiem. Koncepcija paredz, ka republikas ekonomiskie sakari ar citu republiku organizācijām un uzņēmumiem balstās vienīgi uz preču naudas attiecībām un saimniecisko izdevīgumu un tiek īstenoti ar tirgus palīdzību. Manuprāt, tas attiecas arī uz republikas iekšējiem sakariem. Galvenais ir tas, ka šī pamatprincipa īstenošanai dzīvē jābūt gan preču tirgum, gan ekonomiski pamatotām cenām, gan ražotāju monopola likvidācijai. Pagaidām mums nav ne viena, ne otra, ne trešā. Pie kam ne tikai mūsu republikā un citās republikās, bet Padomju Savienībā kopumā. Ir tikai preču resursu sadale pēc limitiem, jeb, citiem vārdiem sakot, kartīšu sistēma. Ir jāveic milzīgs darbs, lai mūsu koncepcijā pasludinātās tirgus attiecības reāli darbotos arī citās republikās, lai republikas saimniecība varētu normāli funkcionēt patstāvības apstākļos. Bet pārejas periodā, kamēr it visur netiks radīts reāls tirgus mehānisms, jānodrošina steidzošā kārtā līguma noslēgšana par savstarpējām piegādēm starp republikas valdību jeb viņas vārdā starp Latvijas PSR Valsts materiāli tehniskās apgādes komiteju vai Tirdzniecības ministriju un attiecīgiem resoriem un ministrijām citās republikās un PSRS kopumā, kā tas ir paredzēts dokumentu projektos. Gribu akcentēt tikai šī darba neatliekamo raksturu. Kā liecina republikas bijušās Kokapstrādes rūpniecības ministrijas un daļēji arī Vieglās rūpniecības ministrijas uzņēmumu pāreja pilnīgā republikas pakļautībā, uzņēmumu materiāli tehniskās apgādes sfēra nonāk gandrīz vai bezizejas stāvoklī. Bet to pieļaut nevar.

Ārējo ekonomisko sakaru jomā dokumentu projekti strikti nosaka, ka uzņēmumiem jāstrādā pēc valūtas pašatmaksāšanās principa. Uzskatu, ka šis princips pagaidām nav pilnā mērā realizējams, kamēr rublis nebūs brīvi konvertējams. Pārejas periodam būtu jāizstrādā republikas valsts investīcijas politikas realizācija.

Laika trūkuma dēļ tikai dažus vārdus par pārvaldes aparātu un republikas valdību. Diemžēl nekur nav pienācīgi izstrādāti noteikumi, kas noteiktu vietējo padomju un citu republikas līmeņa valsts pārvaldes organizācijas funkciju un pienākumu sadali attiecībā uz attiecīgu padomju teritorijā esošo uzņēmumu vadību un pārvaldi. To pašu var teikt arī par funkciju sadali starp valsts pārvaldes orgāniem republikas līmenī. Un visbeidzot, lai republikas saimniecība ekonomiskās patstāvības apstākļos normāli funkcionētu, ir ne tikai jāmaina vadības struktūra, bet jāizstrādā un jāpieņem liela likumprojektu un citu normatīvo dokumentu pakete, pie tam tas jādara ātri. Prakse liecina, ka klasiskā akadēmiskā šo aktu izstrādes kārtība nav operatīva. Tādēļ republikas Augstākajai Padomei un Ministru Padomei, manuprāt, jāizveido vairākas darba grupas, kurām būtu jāuzdod šo likumu izstrādāšana. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Vārds Latvijas PSR Tautas dzejniekam deputātam Imantam Ziedonim.

I.Ziedonis (Ogres 251.vēlēšanu apgabals).

Es runāšu par vienpadsmitās nodaļas vienpadsmito punktu: sociālā kultūras politika - migrācijas regulēšana. Tas ir jāpapildina apmēram tādā redakcijā (es neesmu precīzi to noteicis). Beigās vajadzētu piebilst, ka sociālā līdzsvara radīšanas nolūkos paātrinātā kārtā jānodrošina nacionālo kadru, pamatnācijas speciālistu sagatavošana. Tā būs jaunu patriotisku spēku ieplūšana ekonomiskajā jauncelsmē, sociālajā apritē. Tā vajadzētu akcentēt prioritāti, kas līdz šim tikusi apzināti un mērķtiecīgi traucēta. Tā arī būs nacionālo kadru sagatavošanas prioritāte.

Var teikt, ka tas ir pats par sevi saprotams, tur nekādu problēmu nav, ievērot nacionālo kadru sagatavošanas prioritāti. Es domāju, ka attiecībā uz “pats par sevi saprotams” mūsu republikā tā nebūt nav. Joprojām pie mums risinās cīņa par nacionāli kontrolētām ietekmes sfērām. Pastāv speciālistu imports. Un speciālistu imports ir radījis to centra tehnokrātisko augstprātību, kāda valda pie mums republikā, ar kādu mums pastāvīgi ir jāsaduras. Teiksim, runā par Latvijas bojāeju resoru politikas neitralizācijas gadījumā. Un vēl citi mīti. Par Daugavpils autonomiju un citu rūpniecības centru autonomiju. Šos mītus proklamē diezgan atbildīgas personas mūsu vadībā. Tāda pati parādība ir rūpniecības asociācijas pretošanās agrārās politikas prioritātei. Teiksim, robotu rūpnīcas šovinistiskais raksturs. Nacionālo kadru trūkums partijas vadošajos orgānos. Šādi jautājumi pastāv vēl joprojām.

PSRS Augstākās Padomes lēmumā ir paredzēts patstāvīgs republikas budžets, vietējā preču aprite, resursu un limitu bilance. Tikai par kadru politiku nekas tur nav minēts. Es runāju par PSRS Augstākās Padomes lēmumu par Igaunijas un Lietuvas ekonomisko suverenitāti. Varbūt lietuviešiem un igauņiem tas nav tik svarīgi, bet mums tas ir svarīgi. Mums ir nepieciešams neitralizēt pārkrievošanas rezultātus ekonomikā un ne tikai ekonomikā. Šeit biedrs Oherins runāja par jaunatni, par jaunatnes iesaistīšanu ekonomikā kā par kadru politiku. Projekta vienpadsmitajā punktā, tiesa, paredzēts novērst republikā izveidojušos nepamatoto sociālo disproporciju, veicināt garīgā potenciāla izaugsmi. Runa ir arī par pamatnācijas ekonomiskajām garantijām, zinātnes un tehnikas līdzsvarotu attīstību. Taču es domāju, ka tas ir ļoti vispārīgi, vajadzētu pateikt precīzāk un skaidrāk. Ir pienācis laiks arī Augstākās Padomes dokumentos runāt par nacionālā jautājuma izpausmēm, ne tikai presē un tautas diskusijās. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Biedrs Ziedonis jau sāka konkrētu projekta apspriešanu. Tas mums vēl priekšā. Vārds izziņai Latvijas PSR Valsts statistikas komitejas priekšsēdētājam deputātam Gunāram Baltiņam.

G.Baltiņš (Jelgavas 133.vēlēšanu apgabals).

Biedri deputāti! Te izskanēja jautājums, it kā neesot zināms, vai republika var sekmīgi eksistēt vai ne. Jautājums, kas droši vien radies pēc bēdīgi slavenā “Pravdas” raksta “Federatīvā savienība”. Man ir jādod vienkārši īsa izziņa. Visi šie apgalvojumi, ka republika dzīvo uz citu rēķina, ir absolūti aplami. Būtībā visi finansu un kredīta kustības aprēķini parāda, ka mēs Savienības budžetā iemaksājam vienu miljardu rubļu vairāk, nekā saņemam no turienes. Es negribu iedziļināties sīkāk šai problēmā, lai nekavētu laiku, bet jāizkliedē vēl vieni maldi, jo daži ir iedomājušies, ka republikai ir liels labums no Vissavienības pakļautības uzņēmumiem. It kā šo uzņēmumu starpniecības dēļ republika saņemot milzīgus resursus. Te var atkal minēt vienu skaitli - pagājušajā gadā Vissavienības pakļautības uzņēmumi saņēma no Savienības budžeta un savām augstākstāvošajām organizācijām 155 miljonus rubļu. Bet tajās iemaksāja gandrīz miljardu. Tātad redzat, kāda ir starpība.

Tāpat gribu vērst deputātu uzmanību uz vienu ļoti bīstamu tendenci. Tā saistīta ar to, ka viena daļa Savienības diktāta aizstāvju ļoti veikli pārkārtojušies, pagriezušies par 180 grādiem un tagad aizstāv uzņēmumu absolūtu brīvību. Šai sakarā jāteic, ka absolūta brīvība nepastāv arī kapitālismā. Ja mēs runājam par republikas saimnieciskā aprēķina galvenajiem uzdevumiem, par to, ka jānodrošina republikas iedzīvotājiem ciešams dzīves līmenis, tad katram ir skaidrs, ka republikas saimnieciskais aprēķins nav un nekad nebūs uzņēmumu saimniecisko aprēķinu mehāniska summa. Uzņēmumu brīvība pie mums jau šodien ir novedusi greizos ceļos, ja paskatās, kas notiek ar to preču ražošanu, kuras nepieciešamas sociāli vismazāk nodrošinātām iedzīvotāju grupām, konkrēti, bērniem. Šajā piecgadē no 20 vieglās rūpniecības preču grupām, kas domātas bērniem, ražošanas apjoms samazinājies 13 grupās. Šis process turpinās arī šogad, kaut gan ir noteiktas valsts dotācijas šo preču ražošanai. Šo preču rentabilitātes līmenis sakarā ar šīm dotācijām faktiski tuvojas pārējo preču rentabilitātes līmenim. Un tomēr samazināšanās turpinās. Vai tad mēs varam runāt, ka jāpieļauj absolūta brīvība?

Mēs ļoti pamatoti uztraucamies par to, ka šodien ļoti daudz produkcijas no republikas izved kooperatori. Šis process jāregulē. Bet padomāsim, kāds ir kooperatoru īpatsvars. Šobrīd tas ir daži procenti, bet ja šādu taktiku piekopj arī lielie valsts uzņēmumi? Kooperatori, vismaz puse no kooperatoriem, kurus mēs aptaujājām, godīgi mums atbildēja, kāpēc viņi ved preces ārā no republikas. Viņi pateica, ka nevar ražot tādas preces, ko republikā var realizēt. Bet ja tā dara valsts uzņēmumi, kuru īpatsvars ir daudz lielāks, vai tad te nav vēl lielāks zaudējums republikai?

Ir galīga ilūzija iedomāties, ka šajā sarežģītajā pārejas posmā varēs apmierināties tikai ar nodokļu iekasēšanu no uzņēmumiem. Pastāvot inflācijai, bet inflācija mums pastāv ne tikai naudas formā, arī maksāšanas līdzekļu inflācijas veidā, kas uzkrājušies bankas rēķinos, mēs, pieļaujot šādu absolūtu brīvību, nonāksim pie tāda stāvokļa, kad kontos būs daudz naudas, bet preču tik un tā nebūs. Tādēļ es uzskatu, ka šeit ir jāatrod optimāls samērs starp brīvību un saprātīgu valsts regulēšanu. Protams, ne tikai ar direktīvas plānošanas palīdzību, bet arī ar ekonomiskām svirām, nodokļiem un tā tālāk. Un pēdējais, ko es gribēju teikt: saimnieciskais aprēķins un šī koncepcija, kuru mēs apspriežam, ir jāgarantē juridiski. Ja nebūs juridisku garantiju, ja netiks pasludināta republikas likumdošanas aktu prioritāte attiecībā uz Vissavienības likumiem, tad to var pārsvītrot ar vienu spalvas vilcienu. Un tāpēc, kaut gan sesija to apspriedīs nākošajos dienas kārtības punktos, ir jāparedz attiecīgi punkti, analoģiski tiem, kas pieņemti kaimiņrepublikās Igaunijā un Lietuvā. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Galavārds Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam deputātam Vilnim Edvīnam Bresim.

Cienījamie deputāti! Atļaujiet pateikties jums par aktivitāti un atbalstu. Un tomēr izteikšu nožēlu par to, ka mēs nokavējām apmēram par 12 stundām.

Sākumā atbildēšu uz jautājumiem, kurus esmu saņēmis.

Deputāts Goris jautā, kādi ir kadru kūtruma cēloņi, realizējot ekonomiskās saimniekošanas metodes, par kurām es minēju. Tā, pirmkārt, ir kadru daļu vaina, neprasme vai pastāvošās kadru sagatavošanas sistēmas pārvalde un struktūra. Tas ir diezgan plašs jautājums un aptver pat mūsu šīsdienas darba kārtības filozofiskās problēmas. Pirmkārt, es gribu teikt tieši par šo jautājuma aspektu, tas tomēr laikam ir patriotisma trūkums mūsu kadriem, nevēlēšanās uzņemties risku savas tautas, mūsu republikas iedzīvotāju labā. Acīmredzot laikam ir mierīgāk dzīvot, saņemot labu algu, labos apstākļos un nestrīdoties ar augstākstāvošo, jo diezin kas no tā var iznākt. Otrā vietā es liktu mūsu kadru ekonomisko zināšanu trūkumu. Daudzi vadītāji uzskata, ka republika ir nerentabla un ka pāreja uz saimniecisko aprēķinu mūs var novest pie ekonomiska sabrukuma. Par to es dzirdēju arī rūpnieku asociācijas sapulcē, to izteica ļoti “pārliecinoši” gan direktors Boserts, gan citi vadītāji. Es domāju, ka tas nav sīkāk jākomentē, jo deputāts Baltiņš ar skaitļiem to jau pierādīja. Viņu papildinot un atbildot uz deputāta Belokurova jautājumu, kurš prasa, kāds mums apmēram ir preču apmaiņas apjoms ar citām republikām un Savienību, es varētu teikt, ka mēs apmaināmies un izvedam preces aptuveni par 4,5 miljardiem rubļu. Arī šeit mēs saskatām lielu netaisnību, jo pašreizējā metodika paredz tikai preču apmaiņas uzskaiti. Bet, dārgie deputāti, mēs esam ne tikai preču ražotāji, mēs esam arī republika, kura sniedz Savienībai daudz transporta pakalpojumu. Arī tas jāņem vērā. Mēs sniedzam milzīgus celtniecības pakalpojumus, mūsu teritorijā strādā daudzas Savienības zinātniskās iestādes. Vairāk nekā 10 tūkstoši Rīgas iedzīvotāju strādā Savienības zinātniskajās iestādēs. Arī to nevar aizmirst. Līgumā ar PSR Savienību ir jāparedz viss. Domāju, ka tas pārliecinoši pierāda mūsu spējas dzīvot rentabli. Tālāk par biedra Belokurova jautājumu, kā paredzēts likvidēt esošo valūtas deficītu republikā.

Biedri, es domāju, ka ir radikāli jāmaina mūsu republikas valūtas pašatmaksāšanās. Varu minēt šeit tikai trīs pamatmomentus, lai neiedziļinātos šajā jautājumā un pārāk nesāktu teoretizēt.

Pirmais, es uzskatu, ka mūsu republikas Augstākai Padomei ir jānosaka taisnīgi atskaitījumi republikas budžetā no to uzņēmumu ienākumiem, kuriem šodien tie ir. Par šo netaisnību gribu teikt, ka kopumā mūsu teritorijā esošie uzņēmumi nopelna ap 100 miljoniem dolāru, tomēr diemžēl republikas budžetā nonāk tikai mazāk par 2 miljoniem, tas ir, tā līdzekļu summa, kuru mēs varam virzīt medicīnas, sociālās sfēras, kultūras utt. attīstībai. Mans viedoklis, ka šeit jāizdara attiecīgi grozījumi.

Otrais moments. Domāju, ka ir laiks mums noteikt maksu par ostu izmantošanu, jo caur mūsu ostām valsts saņem milzīgus valūtas ienākumus.

Ar lielu nožēlu jāsecina, ka līdz šim ne pilsētas, ne attiecīgā republika nesaņem nekādus valūtas atskaitījumus par šo ostu izmantošanu. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, kad sestdien mēs runāsim par ekoloģijas jautājumiem un šeit piedalīsies arī PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks, šis jautājums sesijai ir jāizvirza, mūsu prasības attiecībā uz ostu darbību.

Trešais moments, un ar to arī beigšu. Mums ir līgumos ar PSRS Ministru Padomi un PSRS Valsts plānu jāizvirza jautājums par to, ka daļa produkcijas, ko mēs piegādājam PSR Savienībai un kuru izgatavojam no importa materiāliem, ir jākreditē ar Padomju Savienības valūtu. Tas būtu taisnīgi un pilnīgi saprotami. Ir arī citi momenti. Tas ir liels jautājumu komplekss. Par visiem šiem jautājumiem es runāju pēdējā tikšanās reizē ar Nikolaju Rižkovu, un viņš principā man piekrita.

Deputāts Ziedonis pieskārās migrācijas jautājumam. Daži citi deputāti arī man ir jautājuši par 46.lēmuma izpildi. Tāpēc gribētu atgādināt mūsu deputātiem sekojošas ziņas: ja 1987.gadā, pēc statistikas datiem, republikā 1.pusgadā bija iebraukuši 8,3 tūkstoši cilvēku, tad 1988.gadā 6,7 tūkstoši un, pēc mūsu rīcībā esošiem datiem, 1989.gada I pusgadā - 1,6 tūkstoši cilvēku. Kā redzat, 46.lēmums strādā sekmīgi.

Tagad dažas domas galavārdā par to, kas šeit tika izteikts. Mēs principiāli un interesanti risinājām jautājumu par īpašuma formām. Es domāju, ka tas ir viens no galvenajiem jautājumiem. Šo jautājumu var skatīt no dažādiem aspektiem, bet es gribētu vēl un vēlreiz teikt mūsu deputātiem, ka laikam iepriekšējās sistēmas pati pazemojošākā forma bija tā, ka mūsu tauta bija atsvešināta no sava darba rezultātiem. Ja 82 procentus no mūsu darba rezultātiem sadalīja citiem, tad, bez šaubām, runāt par kaut kādām īpašuma formām vai par kaut kādiem uzņēmumiem, man liekas, vispār nav vērts. Un tāpēc es domāju, ka šīs ekvivalences, šīs līguma attiecības atgriezīs mūsu tautas īpašumu. Un es domāju, ka tas ir pats svarīgākais.

Bija arī daudz domu par uzņēmumu brīvību, un es šeit gribētu tikai izteikties par to izziņu, ko sniedza biedrs Baltiņš. Man šķiet, ka nevajadzētu būt utopistiem un domāt, ka tiešām mums būs absolūta brīvība. Un vēl, cienījamie deputāti, gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ko mēs šodien dzirdējām no oficiālo personu puses. Ka no šodienas ar likumu ir garantēta uzņēmumu brīvība. Tas, ko mēs šeit dzirdējām no dažu rūpniecības uzņēmumu vadītāju puses, tas manā uztverē ir visādā ziņā apslēpti meli, jo neviens rūpniecības uzņēmums šodien tāpat nevar būt absolūti brīvs. Tāpat tas ir saistīts ar plāniem, ar citām saistībām, šie plāni tam tiek uzspiesti. Uzņēmums ir arī saistīts ar normatīviem, ar atskaitījumiem, bet visvairāk tā rokas tiek saistītas ar materiāli tehnisko apgādi. Es domāju, ka nav pareizi uzskatīt, ka šodienas likumi mums garantē brīvību. Nebūsim naivi, pateiksim saviem rūpniecības uzņēmumiem arī to, ka mēs, republikas valdība, tomēr noteikti diktēsim arī viņiem kādus noteikumus un kādus normatīvus. Gribu atgādināt, ka mēs ceram, ka šie uzņēmumi tomēr pagriezīsies ar seju pret savu tautu. Ja kāds domā, ka tas ir republikas birokrātisms vai kaut kas tamlīdzīgs, tad es gribu visiem šodien pilnīgi skaidri atbildēt: “Nē”. Tā būs tautas gribas izpausme attiecībā pret mūsu rūpniecības uzņēmumiem. (Aplausi.)

Tālāk jautājumā par valdības programmu. Gribētu tomēr atgādināt, ka arī šeit var būt divējāda pieeja. No vienas puses, bez šaubām, ir vajadzīga valdības programma pārejai uz pilnu saimniecisko aprēķinu. Un šajā programmā ir redzama tiesiska valsts, te mēs redzam tos likumus, par kuriem mēs šeit ziņojam, mēs redzam jaunas plāna attiecības, jaunas līguma formas, budžeta veidojumus, jaunu republikas valdības struktūru utt. Mēs varbūt varētu arī papildus izstrādāt struktūrizveides variantus vai citus globālus jautājumus, kuri saistīti ar visas republikas ekonomiku. Bet es noraidu to rūpniecības uzņēmumu vai citu vadītāju nostāju, kuri uzskata, ka valdībai ir jāsagatavo katram uzņēmumam, katrai ražotnei konkrēta programma pārejai uz saimniecisko aprēķinu. Jūs saprotat, ka tā ir tikai tieksme ievilināt mūs tādā muklājā, no kura atpakaļceļa nav. Un tāpēc šodien sesijai ir jāpieprasa, lai šādas programmas tiešām būtu, bet lai tās izstrādātu katrs resors, katra ministrija, katrs rūpniecības uzņēmums, kurš atbalsta pāreju uz republikas saimniecisko aprēķinu. Mums ir daudz jautājumu, kas ir ļoti sarežģīti. Ļoti grūti mums ir ar materiāli tehnisko apgādi. Kā jau es teicu, izeju redzu tikai līgumattiecībās ar PSRS, par to šeit runāja arī deputāts Misāns. Vienu soli mēs esam it kā jau spēruši, bet otrs - palicis vēl vecajā saimniekošanas sistēmā. Un tikai tad, kad mēs būsim pieņēmuši šo lēmumu, mēs ar abām kājām būsim iegājuši jaunajā sistēmā. Tikai tad, kad mums būs līguma attiecības, mēs precīzi zināsim, ko mēs saņemam no Savienības, ko dosim saviem uzņēmumiem un ko vēlamies redzēt, lai viņi ražo. Deputāts Čevačins izteicās par valdības struktūru. Es neņemos šodien par to diskutēt. Domāju, ka mums ir nopietni jāizskata visi šie jautājumi. Galu galā to izlems mūsu deputāti, to izlemsim mēs visi kopā, kādai būtu jābūt jaunajai republikas valdībai un tās pārvaldes sistēmai.

Biedri deputāti, nobeidzot man gribētos teikt, ka varbūt mums būs grūtāk, bet diez vai būs sliktāk, tāpēc es jūs aicinu nobalsot par šiem likumiem un doties jaunajā, gaišajā nākotnē. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti! Reizē ar to mēs beidzam šī jautājuma apspriešanu un pārejam pie attiecīgu likumu un lēmumu pieņemšanas. Vārds balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam deputātam Aivaram Dambim.

A.Dambis. Biedri deputāti! Es gribēju jūs nedaudz informēt par balsošanas procedūras jautājumiem. Balso tikai Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti, paceļot mandātu.

Priekšsēdētājs. To mēs jau zinām.

A.Dambis. Katram deputātam ir viena balss. Viņš var izvēlēties - balsot vai nu “par”, “pret”, “atturoties”, vai vispār nepiedalīties balsošanā, ja nevar pieņemt lēmumu par kāda jautājuma izlemšanu. Ir ļoti svarīgi, lai balsu un balsotāju summa sakristu. Disciplīna un kārtība balsošanā ļaus mums kolektīvi strādāt un neizsauks liekas diskusijas. Vispirms ierosinu saskaitīt, cik Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu piedalās vakara sēdē, jo uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi, jo izskatāmā jautājuma nozīmīgums pieaug ar katru minūti. Lūdzu balsu skaitīšanas komisijas locekļus sākt strādāt pēc iepriekš izstrādātās shēmas.

Priekšsēdētājs. Vai ir jautājumi balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam?

I.Strautiņš. Man ir skaidrs viss, bet man ir priekšlikums. Sakarā ar to, ka daļa deputātu nepiedalās balsošanā par nopietniem jautājumiem, kad izšķiras mūsu valsts un republikas liktenis, ierosinu balsot personāli. Lai katrs vēlētājs zina, ka šodien deputātiem ir jāatbild vēlētāju priekšā. Jautājumi ir pārāk nopietni, lai balsotu tikai tā - es gribu balsot, bet es negribu. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Man nav iebildumu. Es gribu pievērst jūsu uzmanību vēl vienai detaļai. Lai pieņemtu likumus un lēmumus, ir vajadzīgs vienkārši balsu vairākums, nevis no tā deputātu skaita, kas piedalās balsošanā, bet no deputātu kopskaita. Mums uz šodienu ir 320 deputāti, 5 apgabali ir brīvi. Tātad neatkarīgi no tā, cik daudz deputātu atrodas zālē, lai pieņemtu likumu vai lēmumu, mums jābūt vismaz 161 balsij. Lai izdarītu izmaiņas Konstitūcijā, ir vajadzīgas 2/3 no kopskaita. Tātad par grozījumu izdarīšanu jābalso 214 deputātiem. Tas ir minimums. Es kā sesijas vadītājs papildinu to, ko biedrs Strautiņš minēja, ka tomēr katra deputāta attieksmei jābūt atbildīgai. Nu labi - var balsot “par”, var balsot “pret”, var “atturēties”. Bet vispār nepiedalīties balsošanā un ignorēt, kad šodienas pārbūves apstākļos katra balss ir izšķiroša, tas manā uztverē ir nesaprotami. Es domāju, ka tā nebūs. Skaitīsim, cik mums ir deputātu. Ja summa nesakritīs, vajadzēs balsot personāli. Te ir vajadzīgs vienkāršs vairākums. Bet nākošajā jautājumā, kad mēs pieņemsim grozījumus Konstitūcijā, ir vajadzīgas 2/3 balsu. Tas ir ļoti nopietns jautājums, ja mēs tiešām nevarēsim šos galus savilkt kopā. Mēs vēlreiz ar biedru Dambi griežamies pie deputātiem ar lūgumu - ļoti atbildīgi pieiet šiem it kā vienkāršiem procedūras jautājumiem. Šeit tiek izlemts valsts liktenis, būt vai nebūt pieņemtam likumam. Tātad, būsim precīzi.

No zāles. No tā, ko teica biedrs Dambis, var secināt, ka iespējami četri varianti - “par”, “pret”, “atturēties” un vispār nebalsot. Domāju, ka ceturtais juridiski vispār nav pieļaujams.

Priekšsēdētājs. Es arī par to runāju. Ne no juridiskā, ne no morālā viedokļa tas nav pieļaujams.

Pirms pārejam pie likumu un lēmumu pieņemšanas, lūdzu sagatavoties balsu skaitīšanas komisijai. Saskaitīsim, cik mums šobrīd zālē piedalās deputātu ar balsstiesībām - Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti. (Komisija saskaita deputātus, zālē to ir 290).

No redakcijas komisijas vārds deputātam Jānim Oherinam.

J.Oherins. Cienījamie deputāti! Redakcijas komisija ierosina kā pirmo no dokumentiem, kas saistīts ar republikas ekonomisko patstāvību, izskatīt Latvijas PSR likumu par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību. Jums ir izsniegts dokumenta teksts tipogrāfiskā iespiedumā. Par redakcijas komisijas papildinājumiem ir priekšlikums komentēt pa punktiem. Šeit izskanēja biedra Zicmaņa priekšlikums un rūpnieku asociācijas prasība. Gribu teikt, ka tajā redakcijā, kuru lasīšu, daļēji ir ietvertas tās domas, kuras autoru kolektīvs ir uzskatījis par pieņemamām. Un informācijai - sakarā ar šo likumu no republikas iedzīvotājiem ir ienākuši ļoti daudz pozitīvu priekšlikumu ar novēlējumu pieņemt šajā sesijā likumu par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību. Vienlaikus ir arī ienācis dokuments no Jelgavas mikroautobusu rūpnīcas RAF ar negatīvu rezolūciju. Viņi uzskata, ka šī koncepcija un arī likums par ekonomisko patstāvību nav kvalitatīvi sagatavots, tāpēc kolektīva vārdā ierosina, kas apstiprināts ar biedru Boserts un Kuseva, Kuzņecova un Kuļaka parakstiem, izstrādāt papildinājumus, tai skaitā arī valdības programma, par ko mēs jau šodien runājām. Domāju, ka šeit pretrunas nav. Dokuments tad ir jāpapildina ar tēzēm par uzņēmumu patstāvību, ar to, ka nekādā gadījumā nedrīkst nomainīt nevienu administratīvo komandējošo sistēmu ar otru. Uzskatu, ka šīs tēzes apspriešanas laikā tika izskatītas, bet neinformēt par šāda veida negatīvu vēstuli būtu nepareizi.

Par 1.punktu - par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību - redakcijas komisijai iebildumu nav. Par ievadu arī nav.

Priekšsēdētājs. Kā deputātiem? Nav.

Es konkrēti nosaucu dokumentu: Latvijas PSR likums “Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību”. Teksta variants latviešu valodā. Acīmredzot turpmāk ieteikt Prezidijam lēmuma projektus numurēt, lai būtu vieglāk orientēties.

J.Oherins. Tālāk par komentāru daļu - redakcijas komisijai papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir labojumi komentāros? Ir biedram Vanagam. Varbūt mazliet skaļāk, lai visi dzird. Biedri Vanag, ejiet, lūdzu, pie mikrofona, zālē jūs nedzird.

J.Vanags. Pirmajā teikumā - tas skan tā: “Latvijas PSR ir suverēna valsts, kas nosaka Latvijas tautas tiesību prioritāti.” Šo vārdu sakopojumu “tiesību prioritāti” piedāvājam aizstāt ar vārdiem “neapstrīdamām tiesībām” vai “pirmtiesībām”. Juristi piedāvā “pirmtiesības”. Tas ir katrā ziņā pieņemami.

Priekšsēdētājs. Tas ir redakcionālas dabas labojums. Uzskatām, ka ir saskaņots, iebildumu nav.

J.Oherins. Tālāk, 1.daļa, 1.pants. Tekstā ir papildinājums - pēc vārdiem “Latvijas PSR un PSRS likumiem” papildināt ar vārdiem “partnervalstu likumiem”, jo partnervalstis var būt dažādas.

Priekšsēdētājs. Pieņemam?

No zāles. Jā.

J.Oherins. 2.pants - pēdējā rindkopa - “Darbība, kas ir pretrunā ar sociālajiem mērķiem un vispārcilvēciskām vērtībām”, tālāk kā tekstā “tiek pārtraukta ar ekonomiskiem un tiesiskiem līdzekļiem”.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu par labojumiem? Nav.

J.Oherins. 3.pantu sākt ar vārdiem “Ekonomiski patstāvīgas Latvijas PSR valsts varas un pārvaldes orgāni”, kas iekļauj atbildības subjektu, kurš tad patiesībā atbild par ekonomisko patstāvību, jo panta nosaukumā ir teikts “Latvijas PSR atbildība ekonomiskās patstāvības apstākļos”. Šeit būs izskaidrojums “valsts varas un pārvaldes orgāni”. Tālāk pēc vārdiem “dabas bagātības” - papildināt ar “rūpīgu izmantošanu”, un pēc vārdiem “kā arī par to, lai tiktu izpildītas līgumsaistības” papildināt ar vārdu “PSRS”. “Lai tiktu izpildītas” ir papildinājums 3.punktā. Trīs papildinājumus esmu nosaucis.

Priekšsēdētājs. Biedram Plotniekam ir iebildumi?

A.Plotnieks. Man nav iebildumu, man ir jautājums. Vai saglabājas “Bagātību racionāla izmantošana un apkārtējās vides stāvoklis” vai jūs to nomaināt? Ja nomaina, tad tas ir ļoti bīstams grozījums.

J.Oherins. Es nolasīšu: “Materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanai, par Latvijas PSR dabas bagātību rūpīgu izmantošanu un apkārtējās vides stāvokli”.

A.Plotnieks. Redzat, es vienkārši šai sakarībā, ka zem vārda jēgas daudz kas mainās, jo “racionāli” tas ir tāds, ko mēs līdz šim neesam varējuši darīt, visu izniekojam un izmetam.

J.Oherins. Respektīvi, jūsu priekšlikums ir vārds “racionāls”. Vai citiem nav iebildumu? Vai ir citi priekšlikumi? Paliek vārds “racionāls”.

Priekšsēdētājs. Vēl par šo punktu.

J.Oherins. Redakcijas komisijai papildinājumu vairāk nav.

Priekšsēdētājs. Un deputātiem par 3.pantu? Nav. 4.pants.

Balss no zāles. Šeit ierakstīts “līgumsaistības ar PSRS un citām savienotajām republikām”. Pēc “PSRS” jāliek punkts, jo savienotās republikas - tā ir “PSRS”.

J.Oherins. Mēs iestājamies par to, lai arī citas republikas būtu ekonomiski patstāvīgas. Arī bez centra piedalīšanās var slēgt līgumus patstāvīgi. Mēs ejam pa tādu ceļu un domājam, ka arī citas republikas darīs tāpat.

Balss no zāles. Es to tā nesapratu.

J.Oherins. Par 4.un 5.pantu redakcijas komisijai nav papildinājumu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir piezīmes?

J.Oherins. Par 6.un 7.pantu. Pirmkārt, šie panti ir mainīti vietām. Tagad sestais pants ir “Latvijas PSR ekonomiskās patstāvības pamatprincipi”. Agrāk tas bija septītais pants. “Princips” ir pacelts augstāk par “virzieniem”. Otrkārt, šis pants par “Latvijas PSR ekonomiskās patstāvības pamatprincipiem” ir bijušais septītais, tagad sestais, ceturtajā punktā tiek papildināts ar vārdu “republikas” - “pilnīga republikas saimnieciskā patstāvība”.

Priekšsēdētājs. Deputāti piekrīt.

J.Oherins. Nākošajā pantā - izmaiņas no redakcijas puses nav.

Analoģiska situācija ir ar astoto un devīto pantu, kuri mainīti vietām. Bijušais devītais pants ir pacelts augstāk, astotais kļūst par devīto. Respektīvi “Patstāvīgas saimnieciskās darbības nodrošināšana” ir pacelta augstāk un kļūst par astoto. “Īpašuma formu daudzveidība” tagad ir devītais pants.

Priekšsēdētājs. Iebildumu nav?

No zāles. Nav. Saturā nekas netiek mainīts.

J.Oherins. “Saimnieciskās darbības nodrošināšana” ir papildināta ar rindkopu, tur, kur ir vārdi “nodrošināt republikas ekonomiku...”.

10.un 11.pantā redakcijas komisijai nav papildinājumu.

Priekšsēdētājs. Deputātiem par 10.pantu? Nav.

J.Oherins. Redakcijas komisijai vārds “un” 10.pantā. Es domāju, tas nav būtiski.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādi iebildumi?

J.Bojārs. 11.pantā pašās beigās - “atbilstoši Latvijas PSR likumiem”... ir ļoti sīka kļūdiņa, tur vajag nevis “banku nodaļa”, bet “banku nodaļas”, jo to jau būs daudz, bet tas ir būtiski.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti neiebilst?

No zāles. Nē!

J.Oherins. 12.pants - ir pēc vecās redakcijas. Jaunajā ir mainīta kārtība - 12.pants ar 13.pantu. tātad, “Republikas valsts un vietējie budžeti” - te ir jāieraksta papildinājums, ko izteica b.Blekte “Latvijas PSR ir patstāvīgs valsts budžets, republikāniskais un vietējie budžeti” un pēc vārdiem “un izmantošanas kārtība” vēl papildināt ar vārdiem “viņu mērķus”.

Priekšsēdētājs. Sapratāt?

No zāles. Jā!

Priekšsēdētājs. Ja visi saprata, tad pieņemam.

A.Čepānis. Man ir priekšlikums. 11.panta otrajā rindkopā rakstīts “ārējās sistēmas”... Es ierosinu ierakstīt “ārējās ekonomiskās sistēmas” un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs. Pieņemam šo priekšlikumu?

No zāles. Jā.

Priekšsēdētājs. Vai ir vēl piezīmes?

J.Nesaule. Ir priekšlikums šai sadaļā iekļaut arī tādu norādi, ka republikā ir patstāvīgs valsts sociālās apdrošināšanas budžets. Tātad šeit runa ir par budžetu, kura kopsumma šodien pēc aprēķiniem sastāda 307 miljonus rubļu, kas ir gandrīz vai puse no visiem sabiedriskā patēriņa fondiem republikā. Un, kā ir zināms, centrs šobrīd cenšas valsts sociālo apdrošināšanu atstāt savā pārziņā. Bet tas nozīmē, ka arī turpmāk mums visā Padomju Savienībā būs vienādi pabalsti un pensijas. Visi dzīvosim pēc vieniem un tiem pašiem likumiem. Uzskatu, ka ekonomiski suverēnā republikā jābūt arī savai sociālās apdrošināšanas likumdošanai, savam republikas sociālās apdrošināšanas budžetam, kuru apstiprina mūsu republikas Augstākā Padome. Tikai tādā gadījumā mēs varēsim realizēt darbaļaužu priekšlikumus par pensiju un pabalstu izmaksu, tās tālāku pilnveidošanu, gan arī apdrošināšanas medicīnas ideju. Šeit ir konkrēti priekšlikumi, un es lūgtu deputātu atbalstu, ņemot vērā tādu argumentāciju, kur ir runa par to, ka republikā ir patstāvīgs valsts budžets, likt komatu un turpināt tekstu “valsts sociālās apdrošināšanas budžets” un tālāk pēc teksta. Un līdzīgu iestarpinājumu iekļaut gan PSRS likumā, gan republikas patstāvības koncepcijā. Es atstāju konkrētus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Paldies, biedri Nesaule, bet laikam jākonsultējas ar finansistiem. Kā, biedri Blekte? Mums radīsies ne viens vien budžets.

J.Blekte. “Republikas, valsts un vietējie budžeti” - šādu papildinājumu iekļaut nevar. Varētu būt runa par atsevišķas Arodbiedrību centrālās padomes ideju iekļaušanu atsevišķā iedaļā.

Priekšsēdētājs. Biedri Nesaule, vai jūs neiebilstat pret iekļaušanu atsevišķā iedaļā? Speciālisti mums iesaka, ka, ja mēs iekļaujam, tad atsevišķā iedaļā. Lūgums dot formulējumu. Vai ir vēl kādi priekšlikumi?

J.Oherins. Par šo pantu vairāk papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs. Mēs tagad strādājam ar 12.un 13.pantu. Vai ir vēl kādi papildinājumi par republikas un valsts budžetiem? Ir priekšlikums ierakstīt biedra Nesaules priekšlikumu atsevišķā pantā.

J.Oherins. Nākošais pants “valsts nodokļi”. Redakcijas komisijai ir papildinājums par saražotā produkta sadali, pēdējā rindkopā. Citu papildinājumu nav.

D.Īvāns. Pirmās rindkopas beigās, ņemot vērā, ka mums jāpieņem likums par ekoloģiju, bet ekoloģisko situāciju var mainīt tikai ar efektīvu nodokļu politiku, tad mans priekšlikums rakstīt “ņemot vērā republikā īstenojamo ekonomisko un ekoloģisko politiku”.

Priekšsēdētājs. Acīmredzot var piekrist. Tikai vajag precizēt. Nav iebildumu?

No zāles. Nav.

No zāles. Man ir priekšlikums “valsts un vietējos nodokļus nosaka Latvijas PSR augstākais valsts varas orgāns un vietējās tautas deputātu padomes, ievērojot sociāli ekonomisko politiku, kāda ir republikā un pilsētās (rajonos)”.

J.Oherins. Šo punktu tādējādi var papildināt ļoti plaši. Mums republikā ir paredzēts izstrādāt un akceptēt likumu par nodokļiem, kur šīs detaļas tiks precizētas. Pretējā gadījumā likumu ļoti daudzos punktos nāksies analoģiski papildināt un pusotras reizes paplašināsies tā teksts. Šeit ir runa par valsts līmeņa nodokļiem.

J.Blekte. Šinī likumā ir paredzēts, ka Latvijas PSR noteiks valsts un vietējo budžetu vispārējo izveidošanas kārtību.

J.Oherins. Arī darba gaitā bija daudz detalizētu priekšlikumu, ja tos visus iekļausim, tad likums nevarēs darboties kā vienots veselums.

J.Blekte. Ne jau nejaušības dēļ 13.pants kļuva par 12.pantu, kurā ierakstīts, ka valsts un vietējo budžetu izveidošanas kārtību nosaka Latvijas PSR likumi. Ja šeit papildina ar “vietējiem nodokļiem”, Finansu ministrijai nav nekādu iebildumu.

Priekšsēdētājs. Vajag, lai kaut kur tiktu atzīmētas vietējās padomes.

A.Plotnieks. Tas ir ļoti bīstams ceļš. Kas notiks, ja katra vietējā padome pašdarbīgi apliks pilsoņus ar nodokļiem? Šeit runa ir par likumu, kurš jāpieņem Augstākajai Padomei. Tajā arī tiks norādītas vietējo padomju tiesības. Nekādi īpaši lozungi nav vajadzīgi.

Priekšsēdētājs. Acīmredzot jāpiekrīt juristiem.

J.Oherins. Tādas domas izskanēja arī iepriekšējā apspriešanā. Jūs taču zināt, ka likuma projekts par vietējo pašpārvaldi mums ir darba kārtībā, un tur šie aspekti ir atspoguļoti. Neviens neatņems prerogatīvu vietējai varai likumā paredzētajā iespēju sfērā. Es to tā saprotu, tās ir manas personīgās domas.

Priekšsēdētājs. Acīmredzot šeit biedram A.Plotniekam ir taisnība, ka nevar visu salikt kopā, lai gan principā man ir tāda vēlēšanās atzīmēt vietējās padomes, lai būtu redzama viņu vara. Ja juristi saka, ka būs likums par vietējo pašpārvaldi, tad tur viss būs paredzēts.

Biedri Kalniņ, jums bija kas sakāms?

A.Kalniņš. Varbūt mēs varam pieņemt, ka zem termina “valsts” mēs saprotam kā republikas līmeni, tā vietējo padomju līmeni. Tātad zem “valsts” mēs saprotam visu līmeņu nodokļus.

Dž.Skulme. Es domāju, nevienam nebūs pretī vēl papildināt teikumu par valsts nodokļiem. “Valsts nodokļus nosaka Latvijas PSR augstākais valsts varas orgāns, ņemot vērā republikas īstenoto ekonomisko, ekoloģisko un sociālo politiku.” Ja tomēr mēs ieliktu šeit vārdu “kultūra”. Ir saprotams, ka tā te ir ietverta, un tomēr mēs esam vienmēr diezgan sarežģītā situācijā, tādā pārpalikuma situācijā. Vai tas tā varētu būt? Es gribētu uz to pastāvēt.

Priekšsēdētājs. Nu, tas ir atkarīgs no tā, kā mēs traktējam “sociālo jautājumu”. Ar sociālo sfēru mēs saprotam arī kultūru? Tad it kā nevajadzētu, praktiski tas ir jau aptverts. Ja mēs pierakstīsim “kultūra”, vai mēs kaut ko sagrēkosim? Es domāju, ka nē.

J.Oherins. Pie kāda lēmuma paliekam?

Priekšsēdētājs. Tad paliek teikums “Valsts nodokļus nosaka Latvijas PSR augstākais valsts varas orgāns, ņemot vērā republikas īstenojamo ekonomisko, ekoloģisko, sociālo un kultūras politiku.” Tā vai ne tā? Ir pieņemams? Vai kategoriski neviens neiebilst? Turpinām tālāk.

J.Oherins. 14.pantā - “Latvijas PSR partnerattiecības” papildinājumu nav.

II daļas 15.pantā papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir papildinājumi? Nav? Ir.

G.Zemrībo. Manuprāt, tas ir viens no vissarežģītākajiem jautājumiem šajā likumā. Mēs, izmainot kārtību, nonācām tādā situācijā, ka mēs šodien, patlaban apspriežam pantu, par kuru mums ir jāizlemj arī Konstitūcijā. Bet Konstitūcijā mums ir pavisam citi formulējumi un citi jēdzieni. Ja mēs, teiksim, ņemam vērā spēkā esošo, tad šeit ir trešais variants. 15.pantā ir teikts: “Latvijas PSR valsts īpašums”. Domāju, ka tam var piekrist, bet Konstitūcijas grozījumos mēs runājam par vietējo padomju īpašumu, par municipālo īpašumu formu, tā arī atrodas Latvijas PSR. Tālāk - otrs moments, ir runa par kolektīvo īpašumu. Līdz šim mūsu spēkā esošajā likumdošanā (kā tas ir šodien Konstitūcijā un Civilkodeksā) ir teikts, ka mums ir kooperatīvu īpašums, tai skaitā kolhozu un sabiedrisko organizāciju īpašums. Bet te parādās jauns jēdziens “kolektīvais”. Tas tiek atšifrēts 18.pantā, kur teikts, ka to saprot “kā sabiedrisko organizāciju, kolhozu, kooperatīvo un fizisko personu grupas īpašumu”. Ko nozīmē “fizisko personu grupas”? Ja tas ir kooperatīvs, tad tas ir kooperatīva īpašums, ja nav nekāda kooperatīva, tad mēs runāsim par fizisko personu īpašumu, nevis par fizisko personu kaut kādas grupas atsevišķu īpašumu. Tālāk, attiecībā uz 16.pantu, tad arī tur jāsaprot, ka runa ir par Latvijas valsts īpašumu, par izņēmuma tiesībām, tā saucamo “ekskluzīvo īpašumu”, tas varbūt ir labāk teikts nekā Konstitūcijas projektā. Es par šo jautājumu gribēju uzstāties. Katrā ziņā šeit mums ir lielas atšķirības. Un pēdējais - fizisko personu īpašums (privātīpašums) - ne pašreizējā Konstitūcijā, ne tajos priekšlikumos, kas mums šodien ir, par privātīpašumu netiek runāts. Patlaban mēs runājam par personisko īpašumu. Es zinu, ka viens otrs uzskata: ja likumā par zemnieku saimniecību mēs ierakstījām, ka saimniekam var piederēt tagad traktors vai kravas automobilis, tad mēs sakām, ka tas ir privātīpašums. Es domāju, ka tas nav privātīpašums, bet, ja mēs gribam noņemt šo problēmu, varbūt mēs varam vienkārši runāt par pilsoņu īpašumu un ar to jautājums arī būtu atrisināts. Neielaižoties pārāk dziļās diskusijās. Tādā gadījumā mums šis jautājums jāsaskaņo ar to, ko mēs lemsim tālāk.

Priekšsēdētājs. Es domāju, ka biedram Zemrībo ir ļoti būtisks aizrādījums, ka mēs vienā sesijā, ņemot dažādus likuma aktus, faktiski par vieniem un tiem pašiem jautājumiem, tos dažādi formulējam. Tas, bez šaubām, nav pieļaujami. Formulējumam ir jābūt vienotam. Varbūt mēs varam pieņemt kompromisa variantu? Mēs pēc tam apspriedīsim izmaiņas Konstitūcijā, vēl precizēsim, lai viss saskanētu.

J.Oherins. Ir priekšlikums šo pantu atstāt tā, kamēr netiks pieņemtas izmaiņas Konstitūcijā. Pirms sesijas mēs ar biedru Plotnieku vienojāmies, kādai vajadzētu būt šai jaunajai redakcijai.

G.Zemrībo. Tas attiecas uz visu otro daļu.

Priekšsēdētājs. Tāpēc tālāk nediskutēsim.

J.Oherins. III daļa. 22.un 23.pants - no redakcijas komisijas šeit nav iebildumu, bet biedram Bojāram ir papildinājums.

J.Bojārs. Cienījamie deputāti! Ir ieviesusies kļūda. Pie kam juridiska, jo te nav klāt bijuši juristi starptautībnieki. Lietas būtība ir sekojoša. 20.pantā ir tēze: “Citās savienotajās republikās un ārvalstīs esošu Latvijas valsts kolektīvo un fizisko personu īpašumu valdīšanas, lietošanas un rīcības nosacījumus nosaka tā valsts, kuras teritorijā atrodas īpašums, kā arī savstarpēji līgumi.” Tas nav īsti pareizi. Jo pat mūsu Civilkodeksā ir teikts, ka šos jautājumus regulē vēl papildu normas. Tātad mūsu īpašums vispār nevar nonākt ārvalstīs un citās republikās, apejot mūsu republikas tiesības. Tā ir viena jautājuma daļa.

Priekšsēdētājs. Biedri Bojār, man nav skaidrs, par kuru pantu jūs runājat.

J.Bojārs. Par 20.pantu. Redzat, kas par lietu. Mūsu investīciju ārzemēs regulē Latvijas likums. Tas nedrīkst pat savādāk būt. Tas izriet arī no PSRS esošās likumdošanas. Tālāk - šī īpašuma statusu ārvalstīs un arī citās republikās regulē divas tiesības. Kas, teiksim, regulē mūsu firmas statusu ārzemēs? Firmas statūti, kurus sastāda uz attiecīgas valsts tiesību pamata. Tātad šeit papildus pēc vārda “nosaka” jāieraksta - “Latvijas PSR likumi” un tas ir absolūti pareizi, savādāk nemaz nedrīkst darīt. Latvijas PSR likumi, jo mūsu likumi noteiks mūsu investīcijas ārvalstīs. Tālāk teikums: “un tā valsts, kuras teritorijā īpašums atrodas” - tas ir pareizi, kā arī vajag iestarpināt “savstarpējie līgumi”. Ar to acīmredzot ir domātas kontraktslēdzējas puses. Puses, kas paraksta kontraktu. Un tas ir pareizi. Bet pirms tam vajag iestarpināt vēl četrus vārdus: “starptautisko tiesību normas un...”, jo arī mūsu Civilkodeksā jebkuras sadaļas beigās ir teikts: “ja citu nenosaka starptautiskie līgumi”. Starptautiskie līgumi vēl regulē arī šos investīcijas jautājumus. tātad šeit ir ļoti sīki labojumi, ievērojot starptautisko tiesību normas.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem par 20.pantu ir iebildumi?

No zāles. Nav.

Priekšsēdētājs. Un par 22.un 23.pantu arī nav? Nav.

J.Oherins. Par 24.pantu redakcijas komisijai iebildumu nav.

Priekšsēdētājs. Par 24.pantu deputātiem nav iebildumu? Par 25.pantu arī nav? Un par likumu kopumā? Aivaram Dambim ir kaut kādi priekšlikumi.

A.Dambis. Mēs, biedri deputāti, pagājām garām daudziem pantiem, kam nespējam izsekot. Bet man ir priekšlikums paskatīties uz 17.pantu.

Priekšsēdētājs. Mēs atstājam šo iedaļu, kad izskatīsim labojumus Konstitūcijā.

A.Dambis. Varbūt atļausiet man pateikt pāris vārdus par otro daļu. Pēc Latvijas PSR likumiem, republikas valsts īpašumu var iznomāt, rentēt, pārdot. Man šis vārds “pārdot” nav saprotams. Ko tas nozīmē? Pārdot zemi, pārdot teritoriju, ūdeņus? Vai tad mēs paši nevaram šeit tos apsaimniekot? Es saprotu, ka mēs varam pārdot dabas bagātības.

Priekšsēdētājs. Pārdot - tas nozīmē vienkārši nodot vai pārdot par naudu? Te var būt divas nianses. Es domāju, kad mēs nonāksim pie Konstitūcijas, tad viss būs skaidrs. Un kā mēs vienojāmies, kopumā par visu projektu. Ja iebildumu vairāk nav, tad ir priekšlikums nobalsot par Latvijas PSR likumu “Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību” kopumā. Kas par šo priekšlikumu, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Pārbaudīsim, vai visi balso un cik precīzi strādā mūsu balsošanas komisija. Vai sanāk visi 290 deputāti, vai nesanāk? 288 - par. Kas pret? Nav. Kas atturas? Arī nav. Kļūda mazāka par 1%, piedosim balsu skaitīšanas komisijai. Tātad likums pieņemts. (Aplausi.)

Nākošā, kas mums jāpieņem, ir ekonomiskās patstāvības koncepcija.

J.Oherins. Es domāju, cienījamie deputāti, ka ekonomiskās patstāvības koncepcija saskan ar otru dokumentu, tas ir, ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes lēmuma projektu, tādēļ tie būtu jāizskata vienlaicīgi. Lieta tāda, ka ekonomiskā koncepcija ir ļoti dinamisks materiāls, kurš nepārtraukti uzlabojas, mainās. Tāds process notiek arī citās republikās. Mēs pašreiz mācāmies, iegūstam jaunas atziņas, un šajā sakarībā mēs izvirzām uzdevumu apstiprināt šo dokumentu. Jautājums ir par to, lai uz viņa bāzes tiktu izstrādāti lēmums un likums. Šajā sakarībā vajadzētu uzklausīt deputātu domas.

Priekšsēdētājs. Man ir priekšlikums. Vajag ieslēgt deputāta Imanta Ziedoņa papildinājumu. Varbūt vēl kādam no deputātiem ir papildinājumi koncepcijai? Tālāk ir runa par Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmumu par pāreju uz ekonomisko patstāvību.

J.Oherins. Runa ir par šo lēmumu, te tālāk tekstā ir teikts par to, ka pieņemt par pamatu Latvijas PSR ekonomiskās patstāvības koncepciju, ievērojot visas tautas un Latvijas PSR Augstākās Padomes izteiktās piezīmes. Uzdot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam, turpmākos likumus izstrādājot, vadīties no Koncepcijas tēzēm, bet neuzskatīt to par direktīvu dokumentu.

Priekšsēdētājs. Šodien ir sekojoša situācija, bet pēc gada tā var būt citāda. Mums ir jāvadās no tā, kas ir patlaban. Es lūdzu ieslēgt to, par ko runāja deputāts Ziedonis. Iebildumu nav? Nav.

J.Oherins. Atļaujiet man pāriet pie dokumenta - Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes lēmuma “Par Latvijas PSR pāreju uz ekonomisko patstāvību”. Preambulā redakcijas komisijai papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs. Deputātiem? Nav.

J.Oherins. Pirmajā punktā redakcijas komisijai arī nav papildinājumu.

Priekšsēdētājs. Mēs tā norunājām, un tas ir mūsu mērķis - pāriet uz ekonomisko patstāvību ar 1.janvāri, tā ka šinī jautājumā mums strīdu vairs nevar būt.

J.Oherins. Otrais punkts. Tas mainās principiāli, tādēļ atļaujiet man to nolasīt.

Redakcijas komisija liek priekšā sekojošu otro punktu: “Pieņemt par pamatu papildināto Latvijas PSR ekonomiskās patstāvības koncepciju, ievērojot visas tautas un Latvijas PSR Augstākajā Padomē izteiktās piezīmes. Uzdot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam, turpmākos likumus izstrādājot, vadīties no tās tēzēm.” Ar to otrais punkts beidzas.

Priekšsēdētājs. Tas ir tas, par ko jūs jau principā pateicāt. Iebildumu deputātiem nav? Nav.

J.Oherins. 3.punkts. Akceptēt uz tās pamata izstrādāto PSRS likumprojektu “Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību” un uzlikt par pienākumu Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam iesniegt to PSRS Augstākajai Padomei republikas likumdošanas iniciatīvas kārtībā. To mēs vēl neesam izskatījuši, bet teksts šim punktam - kā es te nolasīju.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu? Nav.

J.Oherins. Nākošais punkts. Iepriekšējā redakcijā viņš faktiski bija 3.punkts, kas sākas ar tekstu “Uzlikt par pienākumu Latvijas PSR Ministru Padomei, rajonu un pilsētu izpildkomitejām” un tālāk pēc teksta. Mēs izanalizējām šo punktu un nācām pie secinājuma, ka, ja uz šo dienu Ministru Padome vai kāds cits valsts varas orgāns būtu spējīgs sabalansēt un nodrošināt republikas valsts saimniecības funkcionēšanu, tad acīmredzot šodien mēs šeit nebūtu sanākuši. Nevar uzdot kaut kādus abstraktus uzdevumus, par kuriem mēs zinām, ka tie nav izpildāmi. Es domāju, ka tas ir tāds tipveida punkts, kas ieviesies no agrākās domāšanas laikiem. Uzskatu, ka nebūtu godīgi uzdot darbu, ko neviens nevar stādīties priekšā, kā to izdarīt. Es ierosinu sekojošo. Vairākkārt te izskanēja doma, ka ir nepieciešama republikas līmeņa rīcības programma. Par cik termins “rīcības programma” republikā ir diezgan diskreditēts, ir priekšlikums izmantot tekstā “rīcības plāns”, bet republikas līmenī - “rīcības plāns praktiski ekonomiskās patstāvības realizācijai”. Uzdot to izstrādāt republikas Ministru Padomei un, kā mēs runājām, apspriest varbūt presē, piedaloties plašai sabiedrībai.

Un otrkārt, varbūt varētu būt otrs apakšpunkts. Tas jau izskanēja biedra Breša galavārdā, un es tam piekrītu. Šodien daudzi uzņēmumi - gan vietējās nozīmes, gan Savienības nozīmes, gan daudzas iestādes uzskata, ka visi pasākumi būtu nodrošināmi no augšas - no Ministru Padomes. Domāju, ka nebūs godīgi, ja deputāti arī izteiks tādu vēlējumu. Uzņēmumu vadībai, kas juridiski šodien atrodas šajos uzņēmumos, ir jāizstrādā sava rīcības programma uzņēmuma jeb iestādes līmenī, kura nodrošinās pāreju uz jaunajiem ekonomiskās patstāvības apstākļiem republikā. Tomēr tam ir jābūt abpusējam procesam.

Pavisam konkrēti - viens uzdevums ir Ministru Padomei, respektīvi republikas līmenī, un otrs - uzņēmumiem un iestādēm.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti piekrīt? Piekrīt.

J.Oherins. Par ceturto punktu pēc vecās redakcijas, tagad tas ir piektais punkts. Komisijas pārskaitījumā šeit nav papildinājumu. Papildinājumi ir pēdējā rindkopā - uzdot Latvijas PSR Augstākajai Padomei noteikt komisiju personālo sastāvu un organizēt to darbu un informēt PSRS deputātu komisijas un komitejas par republikas pozīciju izstrādājamo likumu jautājumā. Analoģiski likumi tiek izstrādāti Savienības mērogā un ir svarīgi, lai republikas viedoklis izskanētu šajās komisijās, kas iesniegs likumprojektus.

Priekšsēdētājs. Vai pieņemam tādā veidā? Tā jau ir sava darba novelšana uz PSRS tautas deputātu pleciem. Bet laikam tautas deputātiem ir jāpieņem.

J.Oherins. Biedri Vagri, es atļaušos tomēr teikt, ka tā nav novelšana. Šeit uzdots Latvijas PSR Augstākajai Padomei noteikt komisiju personālo sastāvu, un tad šī komisija, kad tā tiek organizēta, informē Savienības līmeņa komisiju. Nekādas novelšanas šeit nav.

Priekšsēdētājs. Tātad es nepareizi sapratu. Tādā redakcijā to pilnīgi var pieņemt.

V.Klibiķe. Man ir jautājums. Kāpēc uzdot Augstākajai Padomei, bet nevis Augstākās Padomes Prezidijam?

J.Oherins. Vai arī Prezidijam. Tas nav būtiski.

V.Klibiķe. Ja mēs uzdodam Augstākajai Padomei, tad komisija ir jāsastāda nekavējoties, bet, ja Prezidijam, tad to var izdarīt arī pēc pāris dienām.

J.Oherins. Es izteicu tikai savu papildinājumu, bet pareizāk acīmredzot uzdot to Augstākās Padomes Prezidijam.

Priekšsēdētājs. Mums projektā ir - “Prezidijam”.

J.Oherins. Es izlasīju jauno redakciju un neteicu “Prezidijam”.

Sestais punkts. “Vērsties pie PSRS tautas deputātiem no Latvijas PSR ar lūgumu aizstāvēt republikas likumus.” Varbūt šis punkts ir lieks, bet tāds tas redakcijas komisijā saņemts.

Priekšsēdētājs. Es domāju, ka tas ir tautas deputātu pienākums, bet, ja atgādināsim to PSRS tautas deputātiem, viņi arī neapvainosies. Viņi taču te piedalās.

J.Oherins. Līdz ar to no redakcijas komisijas papildinājumu vairāk nav.

Priekšsēdētājs. Vai par šo lēmumu deputātiem ir kādi iebildumi?

Balss no zāles. Cienījamie deputāti! Man ir priekšlikums - vajag par katru likumu noteikt konkrētu termiņu. Tas nevar būt 31.decembris.

Priekšsēdētājs. Principā aizrādījums pamatots. Kāda šeit mums ir reālā situācija?

J.Oherins. Acīmredzot Valsts plāns un Ministru Padomes pārstāvji varētu informēt par katru iestādi. Bet es gribētu paskaidrot, ka šeit pat nav uzskaitīti visi likuma projekti. Šeit ir uzskaitīti tikai paši svarīgākie, un svarīgums ir tas, ka vajag dibināt komisiju Augstākās Padomes Prezidijā.

J.Āboltiņš. Cienījamie deputāti! Neliela izziņa. To darbinieku vidū, kas cīnījās pie šiem likumiem, šodien nav cilvēka, kurš viennozīmīgi uzņemtos atbildību pateikt, ka tādā un tādā datumā šis likums būs gatavs. Ja šodien šajā zālē ir kāds, kas to viennozīmīgi var pateikt, es būšu ārkārtīgi priecīgs, ka viņš attiecīgo komisiju vadīs. Tādēļ man ir lūgums atstāt to šādā pagaidu elastīgā formā. Domāju, ka komisijas un citi speciālisti speciāli garumā nestieps. Mēs šodien neesam gatavi visiem likumiem šādu grafiku sastādīt.

Priekšsēdētājs. Acīmredzot mums jāvadās no tā, ka, lai pārietu uz saimniecisko aprēķinu no 1990.gada 1.janvāra, šiem likumiem ir jābūt it kā gataviem. Pieņemtiem un izstrādātiem.

J.Āboltiņš. Šeit es gribētu pasvītrot to tēzi, ko biedrs Bresis pateica savā referātā. Likumu stāšanās spēkā ar nākošā gada 1.janvāri nozīmē to, ka visi turpmākie lēmumi un likumi tiks pieņemti konceptuāli šā likuma griezumā. Šis process ir dinamisks. Mēs vienkārši fiziski izvirzām sev neizdarāmu darbu, padarot šo procesu smieklīgu un vispār neticamu. Tādēļ man ir lūgums katru jaunu juridisku normu ievest dzīvē tad, kad viss ir gatavs un vispusīgi apspriests.

Priekšsēdētājs. Vai paskaidrojums deputātus apmierina? Vadoties no republikas realitātēm, ir jāpiekrīt. Mēs paši nevaram uzdot Ministru Padomei neveicamo. Jāvadās no reālām iespējām.

Vai kopumā par šo lēmumu ir kādi iebildumi vai piezīmes? Nav. Balsosim par Latvijas PSR pāreju uz ekonomisko patstāvību.

Kas par šī lēmuma pieņemšanu, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Kas pret? Viens. Kas atturas? Nav. Tātad šis lēmums tiek pieņemts.

J.Oherins. Mums vēl ir Padomju Sociālistisko Republiku Savienības likuma projekts “Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas ekonomisko patstāvību”. Ir priekšlikums apspriest to krievu tekstā, par cik šis dokuments ir jāiesniedz Savienības augstākajā valsts varas orgānā.

Priekšsēdētājs. Tautas deputāti, kas Maskavā piedalās sēdēs, ziņo, ka igauņu un lietuviešu biedri sagatavoja savus lēmuma projektus, kurus pieņēma PSRS Augstākā Padome. Precizējumi var būt arī mums, un tie ir vajadzīgi.

J.Oherins. Varbūt šeit neliels komentārs kopumā. Redakcijas komisija saņēma materiālu par to, kā ir veicies mūsu igauņu un lietuviešu kolēģiem viņu projektu iesniegšanā un apspriešanā. Mēs saņēmām materiālu par to, kādu redakciju bija izstrādājusi komisija, kura bija akceptējusi lietuviešu un igauņu iesniegtos variantus, un šai sakarībā tika izdarīta virkne papildinājumu, lai maksimāli tuvotos vienotai idejai šo dokumentu sagatavošanā un apspriešanā valsts augstākajā varas orgānā.

Priekšsēdētājs. Vai PSRS tautas deputātiem ir kādi iebildumi? Jo viņi Maskavā strādās ar šo dokumentu. Vai mums šeit ir vērts izvērst plašu diskusiju.

J.Oherins. Man ir priekšlikums pirmo rindkopu precizēt, par cik tas neskar Maskavas līmeņa jautājumus. Tas ir mūsu iekšējais jautājums. Un es nolasīšu jums jauno redakciju krievu tekstā. Pirmā rindkopa. “Saskaņā ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūciju Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika ir suverēna valsts, kas atrodas PSRS sastāvā, lai efektīvi saimniekotu Latvijas un PSR Savienības tautu labā.”

Kāpēc tāda piebilde? Tekstā bija vārdi “pievienojušies PSR Savienībai”. Par to bija iebildes, jo tas nekur netika apspriests.

Priekšsēdētājs. Mums ir jādomā par to, kā šo projektu aizstāvēt Maskavā. Kādi vēl priekšlikumi redakcijas komisijai?

J.Oherins. Redakcijas komisijai ir daudz papildinājumu. Bet, ja es esmu pareizi sapratis, mēs tos neizskatīsim.

Priekšsēdētājs. Vadoties no tās pieredzes, kāda izveidojusies, apspriežot igauņu un lietuviešu likumus PSRS Augstākajā Padomē, mums ir jāiekļauj projektā izdarītās izmaiņas. Svarīgs ir vispārējais princips, lai arī mēs varētu iziet caur PSRS Augstāko Padomi, bet apspriest katru vārdu vai punktu nav vajadzīgs.

Balsosim. Kas par to, lai pieņemtu PSRS likumu “Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību”, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? Nav. Kas atturas? Viens. Jautājumus, kas ir saistīti ar ekonomisko patstāvību, mēs esam beiguši. (Aplausi.)

Biedrs Bresis nolasīs telegrammas projektu, ko nosūtīs PSRS Augstākajai Padomei. Nav iebildumu? Nav.

V.E.Bresis. Cienījamie biedri! Ir priekšlikums aizkavēt jūsu uzmanību vēl uz minūti. Mēs tomēr nepametam cerības iekļūt kompānijā ar mūsu kaimiņiem, lai gan pašreiz lielas cerības nevarētu būt. Tāpēc Prezidijs piedāvā sekojošu tekstu:

“Valdības telegramma. Maskava, Kremlis, PSRS Augstākā Padome. Paziņojam, ka Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijā 1989.gada 27.jūlijā pieņemts Latvijas PSR likums “Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību”, kas nosaka, ka republikas ekonomiskā patstāvība balstās uz Latvijas PSR suverenitāti, tās īpašuma juridisko nošķirtību, uz sadarbību ar citām savienotajām republikām, balstās uz preču-naudas līgumattiecībām. Vienbalsīgi pieņemts Latvijas PSR likums par Latvijas PSR pāreju uz ekonomisko patstāvību ar 1990.gada 1.janvāri.

Izteikta atzinība par PSRS Augstākās Padomes sesijas lēmumu “Par Latvijas PSR pāriešanu uz saimniecisko aprēķinu ar 1990.gada 1.janvāri”. Latvijas PSR Augstākās Padomes sesija lūdz PSR Savienības Augstākās Padomes sesiju pieņemt Padomju Sociālistiskās Republiku Savienības likumu “Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību”, tāpat kā tas pieņemts attiecībā uz Lietuvas PSR un Igaunijas PSR šajā sesijā.

Latvijas PSR Augstākās Padomes divpadsmitās sesijas priekšsēdētājs, 708.Proletāriešu teritoriālā vēlēšanu apgabala PSRS tautas deputāts

Jānis Vagris.”

Priekšsēdētājs. Vai nosūtīsim šādu telegrammu?

M.Rukmane. Man šķiet, ka būtu pareizi uzrakstīt šajā telegrammā, ka likums pieņemts vienbalsīgi.

Priekšsēdētājs. Tas mums ir uzrakstīts.

Jādomā par tekstu, kā ar viņu strādāt Maskavā. Tālāk par igauņiem un lietuviešiem mēs netiksim. Ar šo telegrammu mēs lūdzam, lai mums speciāli atkal nav jāiet caur komiteju un viss tas garais ceļš, ko gāja lietuvieši un igauņi. Tādēļ cerams, ka pietiks ar šo telegrammu. Un balsošana arī šeit nav vajadzīga.

Paziņoju pārtraukumu uz 30 minūtēm.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas pirmais sekretārs, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis J.Vagris.

Priekšsēdētājs. Biedri, varam turpināt sesijas darbu. Nogurums lielāks it kā nav kļuvis. Vizuāli izskatās, ka turamies tajā līmenī, kādā esam. Tagad mums ir jāizskata darba kārtības trešais jautājums par Latvijas PSR Augstākās Padomes deklarācijas projektu par Latvijas PSR valsts suverenitāti. Ir iesniegti vairāki šo deklarāciju projekti. Vakar Augstākās Padomes Prezidijs uzdeva republikas Augstākās Padomes Likumdošanas ierosinājumu komisijai apkopot šos priekšlikumus un izstrādāt šīs deklarācijas projektu. Jūs to esat saņēmuši. Vārds šajā jautājumā Latvijas PSR Augstākās Padomes Likumdošanas ierosinājumu komisijas priekšsēdētāja vietniekam deputātam Visvarim Milleram.

V.Millers (Rīgas 5.vēlēšanu apgabals).

Laikam sākumā vajag nolasīt, jo ir izmaiņas. “Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija “Par Latvijas PSR valsts suverenitāti”.

Latvijas PSR Augstākā Padome, vadoties no pilnvarām, kas tai pieder pēc Latvijas PSR Konstitūcijas, paziņo, ka Latvijas PSR ne tikai de-jure, bet arī de-facto ir suverēna, nacionāla valsts. Pieņemot šo deklarāciju, likumu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Konstitūcijā par republikas suverenitātes nostiprināšanu un likumu par ekonomisko patstāvību, Latvijas PSR apņēmīgi aizstāv savas tiesības suverēni patstāvīgi lemt jautājumus par savu valsts ekonomisko un ekoloģisko attīstību, par savu nacionālo kultūru, valodu un citām dzīves jomām. Septiņus gadsimtus latvieši tika pakļauti nežēlīgai sociālai un nacionālai verdzībai. Rupji tika pārkāptas latviešu tautas tiesības uz savdabīgu attīstību un nacionālo pašnoteikšanos. Bet latviešu tauta izdzīvoja un izturēja, saglabājot savu savdabību, savu valodu un nacionālo kultūru. Latviešu darbaļaužu cīņa par sociālu atbrīvošanos, nacionālu vienlīdzību un pašnoteikšanos radīja iespējas 1917.-1920.gadā izveidot padomju nacionālo valstiskumu, bet pēc tam neatkarīgu, demokrātisku republiku.

Latvijas PSR Augstākā Padome atzīmē, ka Latvijas PSR tapšana, tās iestāšanās un attīstība PSRS sastāvā ir saistīta ar sociālisma principu staļinisko un stagnācijas deformāciju negatīvo iedarbību. Nopietni izkropļojumi Savienības un savienoto republiku savstarpējās attiecībās, savienoto republiku tiesību neievērošana, pārmērīga pilnvaru centralizācija PSR Savienības rokās, atkāpšanās no nacionālās politikas ļeņiniskajiem principiem, pārvaldes administratīvi komandējošās metodes, tas viss noveda pie smagām sekām Latvijas PSR attīstību, pie neattaisnotas darbaspēka imigrācijas, krasām izmaiņām republikas iedzīvotāju nacionālajā sastāvā, pie latviešu īpatsvara samazināšanās, ekoloģiskās situācijas krasas pasliktināšanās, labklājības līmeņa pazemināšanās, nacionālās kultūras attīstības iespēju sašaurināšanās, latviešu valodas lomas mazināšanās. Latvijas PSR Augstākā Padome izeju no radušās situācijas redz patiesas republikas suverenitātes atjaunošanā. Tas ir, atzīstot republikas augstāko valsts varas un pārvaldes orgānu reāli augstāko varu, to tiesības noteikt organizācijas un darbības principus republikas orgānu un pilnvaru apjomā un saturā. Tiesības patstāvīgi pieņemt likumus un citus normatīvus aktus, reāli nodrošināt republikas ekonomisko patstāvību, tai skaitā arī republikas īpašuma nostiprināšanu ar likumu. Latvijas Padomju Sociālistiskajai Republikai tās teritorijā pieder visa valsts vara, tā nosaka valsts pilnvaru loku, kuras tā realizē patstāvīgi kopā ar citām savienotajām republikām vai arī brīvprātīgi nododot PSR Savienībai tās augstāko valsts varas un pārvaldes orgānu personā. Latvijas PSR Augstākā Padome ir pārliecināta, ka ir radikāli jāmaina federatīvās attiecības, jāizveido jauns padomju federācijas modelis, kurā tā subjekti - savienotās republikas - kļūtu patiesi vienlīdzīgas, bet to suverenitāte - reāla un droši garantēta. Lai to realizētu, nepieciešama pilnvaru pārdale ar likumu par labu savienotajām republikām un šo pilnvaru realizācijas tiesisko, ekonomisko un politisko garantiju radīšana. Latvijas PSR Augstākā Padome uzskata, ka par padomju federācijas jauna modeļa tiesisko pamatu jākļūst Savienības līgumam, ko kopīgi izstrādā, pieņem un paraksta visas savienotās republikas. Savienoto republiku jaunais tiesiskais statuss ir likumdošanas ceļā jānostiprina PSRS Konstitūcijā un Latvijas PSR Konstitūcijā, PSRS jaunajos likumos un Latvijas PSR likumos par pilsonību, par republikas īpašumu un citos padomju likumdošanas grozījumos un papildinājumos. Latvijas PSR Augstākā Padome aicina visus republikas pilsoņus apvienoties uz šīs piedāvātās platformas pamata, lai pārvērstu mūsu republiku patiesi suverēnā un sociālistiskā tiesiskā valstī.”

Priekšsēdētājs. Kādi ir jautājumi? Vai domas? Kādā veidā mēs apspriedīsim šo jautājumu? Lūdzu, biedri Zaķi.

J.Zaķis (PSRS tautas deputāts).

Juristu iesniegtais variants, manuprāt, īsāks un konkrētāks. Cienījamie deputāti! Man ir jāatvainojas, ka man ir tikai krievu variants, es ceru, ka visi saprot. (lasa).

Latvijas PSR Augstākā Padome, ņemot vērā to, ka

- visiem cilvēkiem ir neatņemamas tiesības, kuru skaitā ir tiesības uz dzīvi, brīvību un tieksmi pēc laimes, sociālā progresa un dzīves apstākļu uzlabošanos,

- visām tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos,

- Latvijas suverēnais valstiskums tika pasludināts 1918.gada 18.novembrī un to atzina daudzas pasaules valstis, tai skaitā arī Padomju Krievija miera līgumā ar Latvijas Republiku 1920.gadā “uz mūžīgiem laikiem”,

- 1940.gadā, balstoties uz 1939.gada 23.augusta Neuzbrukšanas pakta slepeno papildu protokolu, ko bija parakstījusi Vācija un Padomju Savienība, suverēnā Latvijas valsts tika vardarbīgi un, tātad, nelikumīgi iekļauta Padomju Savienības sastāvā, kā rezultātā Latvijas Republika faktiski zaudēja savu valstisko suverenitāti un Latvijas tauta staļinisma politikas apstākļos tika pakļauta pazemojumiem un vardarbībai;

- savas politiskās, ekonomiskās un kultūras patstāvības zaudēšanas rezultātā latviešu nācijai izveidojās nelabvēlīgi apstākļi tās turpmākai eksistencei;

- saskaņā ar mūsdienu starptautisko tiesību normām un konkrēti ar Starptautiskā pakta par ekonomiskām, sociālām un kultūras tiesībām 1.pantu un Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām, ko sev par juridiski obligātām atzinusi arī PSR Savienība, visām tautām ir pašnoteikšanās tiesības un atbilstoši šīm tiesībām tās var brīvi noteikt savu politisko statusu un brīvi nodrošināt savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību, ka visas tautas šo mērķu sasniegšanai var brīvi rīkoties ar savām dabas bagātībām un resursiem bez zaudējumiem jebkādām saistībām un ka ikvienai tautai nedrīkst liegt tai piederošos eksistences līdzekļus, un ka visām valstīm ir jāatbalsta tiesības uz pašnoteikšanos un jāciena šīs tiesības;

- izeja no pašreizējās nelabvēlīgās demogrāfiskās, ekoloģiskās un ekonomiskās situācijas Latvijas PSR iespējama tikai, atjaunojot republikas reālo valstisko suverenitāti, kas rod savu izpausmi Latvijas tautas gribā,

pasludina:

1. Kopš šā brīža, pēc šīs deklarācijas pieņemšanas, Latvijas PSR attīstība notiek reālas valstiskas suverenitātes apstākļos tās valstiski tiesiskajā un starptautiski tiesiskajā izpratnē.

2. Latvijas PSR suverenitāte ir vienota un nedalāma. Latvijas tauta savā teritorijā patstāvīgi īsteno likumdošanu, izpildu un tiesu varu. Latvijas PSR statusu PSRS sastāvā nosaka līgums, kas garantē tiklab latviešu nācijas, kā arī visu Latvijas teritorijā dzīvojošo nacionālo un etnisko grupu uzplaukumu.

3. Latvijas PSR teritorijā tiek atzīta Latvijas PSR likumu augstākā vara. PSRS Konstitucionālie un parastie likumi un citi normatīvie akti Latvijas teritorijā stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos ratificējis Latvijas PSR augstākais valsts varas orgāns.

4. Latvijas PSR attiecības ar PSRS sastāvā esošajām republikām un citām valstīm tiek dibinātas tikai uz starptautisko līgumu pamata.

5. Zeme, tās dzīles, meži, iekšējie ūdeņi, teritoriālā jūra, kontinentālais šelfs, Latvijas jūras ekonomiskās zonas dzīvie un nedzīvie resursi un citi dabas resursi ir republikas nacionālā bagātība, kas veido tās suverenitātes ekonomisko pamatu.

Latvijas PSR ir izņēmuma juridiskas tiesības attiecībā uz gaisa telpu pār sauszemes teritoriju, iekšējiem ūdeņiem un republikas teritoriālo jūru.”

Priekšsēdētājs. Vai vēl ir kādi varianti?

A.Goris. Cienījamie biedri! Manuprāt, Deklarācijai ir jābūt politiski ļoti mērķtiecīgai, publicistiski kaismīgai un šeit nav vietā šī pārsātinātība ar juridisko terminoloģiju, kas bija variantā, ko nolasīja biedrs Millers. Šai sakarībā es ierosinu pieņemt par pamatu to tekstu, ko šeit nolasīja biedrs Zaķis. Tomēr uztvert ar dzirdi tik principiāli svarīgu dokumentu nav iespējams. Tādēļ es ierosinu šo dokumentu pavairot, izdot visiem deputātiem, lai rīt no rīta mēs vēlreiz varētu to izlasīt un pieņemt. Varbūt, ja tas ir nepieciešams, izveidot arī kādu nelielu redakcijas komisiju no deputātiem.

Priekšsēdētājs. Kādas vēl ir domas? Piekrist. Kam piekrist? Piekrist biedra Gora priekšlikumam. Pārtulkot to var katrā laikā. Acīmredzot, universitātē nav juristu, kas var no krievu valodas pārtulkot latviešu valodā. Šajā gadījumā tā iznāk.

D.Īvāns. Es gribēju piebilst, ka Latvijas Tautas fronte arī iesniedza suverenitātes Deklarācijas projektu, kas principā atbilst tam, ko tikko nolasīja. Tas būtu vēl viens cēlonis tam, ka nolasīto vajadzētu pieņemt par pamatu.

Priekšsēdētājs. Tātad, par pamatu pieņemt to, ko nolasīja biedrs Zaķis. Šeit jau bija biedra Gora priekšlikums.

A.Kramiņš. Es domāju, mēs tekstu uztvērām ļoti labi, ja to vēlreiz nolasītu lēni, apstājoties pie katra punkta, domāju, šo deklarāciju mēs varētu pieņemt. Tas ir, ņemot biedra Zaķa nolasīto par pamatu un cenšoties Deklarāciju pieņemt šodien.

Priekšsēdētājs. Vai nevajadzētu mēģināt to pārtulkot latviešu valodā? Te ir tāda nianse. Pieņemam Deklarāciju par suverenitāti, bet tā mums ir krievu valodā. Es neiebilstu, vienīgi tikai par 40.gadu man ir piezīme par to paktu. Mums ir darba kārtībā paredzēts noklausīties biedra Ķezbera ziņojumu par komisijas darbu, bet komisija darbu vēl nav beigusi. Ir ieplānots, vismaz ir iecerēts, ja deputāti atbalstīs, tad mēs izveidosim savu republikas komisiju, kas izpētīs tās sekas, kas mūsu republikā radās pakta noslēgšanas rezultātā. Jautājums ir tikai tāds, ka komisija, kura izveidota Tautas deputātu kongresā, vēl savu darbu nav beigusi. Bet biedrs Ķezbers parīt ziņos par šīs komisijas darbu.

Turpināsim darbu. Noklausīsimies ziņojumu par Konstitūcijas izmaiņām. Pa to laiku lai pārtulko Deklarāciju latviešu valodā. Biedram Belokurovam bija kāda piezīme?

P.Belokurovs. Vajadzētu nobalsot, kuru no projektiem mēs ņemam par pamatu.

Priekšsēdētājs. Labi. Balsosim tādā kārtībā, kādā tika nolasīti projekti.

V.Skudra. Pagaidām mums ir par agru balsot, kuru variantu mēs pieņemsim par pamatu. Ja otro variantu, to mēs arī noklausījāmies un uztvērām tikai daļu. Tā kā balsot par to, kuru variantu pieņemt par pamatu, jūs, cienījamie deputāti, varēsiet tikai pēc tam, kad būsiet iepazinušies ar abiem variantiem, respektīvi, pēc tam, kad būsiet tos izlasījuši.

Priekšsēdētājs. Vārdu sakot, no kļūdām mācāmies. Vajag iztulkot un pavairot otro variantu, salikt abus divus kopā, izlasīt un tad nobalsosim, kuru pieņemt par pamatu. Piekrītat? Vajadzīgs balsot? Nevajag balsot. Pie tulkojuma tiek strādāts, pavairots arī būs, tātad mēs pārejam pie nākošā dienas kārtības jautājuma - “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Konstitūcijā”. Ir tāds priekšlikums. Šodien, kamēr tiek tulkots, noklausīties tieslietu ministra biedra Skudras referātu un profesora Plotnieka koreferātu par šo jautājumu, bet debates par šiem jautājumiem uzsākt rīt.

Biedri deputāti! Pirms sākam klausīties referātus, mums ir nepieciešams ievēlēt redakcijas komisiju, lai sagatavotu galīgos tekstus izskatāmajos jautājumos. Ir priekšlikums ievēlēt komisiju 9 cilvēku sastāvā. Deputātiem nav iebildumu? Tad balsosim. Kas par to, lai ievēlētu redakcijas komisiju 9 cilvēku sastāvā, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav.

Ir priekšlikums ievēlēt redakcijas komisiju sekojošā sastāvā:

Juris Bojārs - PSRS tautas deputāts, P.Stučkas Latvijas Valsts universitātes profesors, juridisko zinātņu doktors;

Timofejs Duškevičs - Daugavpils 110.vēlēšanu apgabala deputāts, LKP CK valsts un tiesību nodaļas vadītājs;

Valērijs Čevačins - Rīgas 89.vēlēšanu apgabala deputāts, Latvijas PSR Valsts darba un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs;

Josifs Lisagors - Latvijas PSR Tieslietu ministrijas Likumdošanas sistematizācijas un likumprojektu sagatavošanas pārvaldes priekšnieks;

Andris Plotnieks - PSRS tautas deputāts, P.Stučkas Latvijas Valsts universitātes profesors, juridisko zinātņu doktors;

Jānis Salenieks - Ezeres 287.vēlēšanu apgabala deputāts, Latvijas PSR Valsts agrorūpnieciskās komitejas Juridiskās pārvaldes un arbitrāžas priekšnieks;

Viktors Skudra - PSRS tautas deputāts, Latvijas PSR tieslietu ministrs;

Ļubova Zīle - Rīgas 81.vēlēšanu apgabala deputāte, Latvijas KP CK Partijas vēstures institūta direktore;

Gvido Zemrībo - Dundagas 297.vēlēšanu apgabala deputāts, Latvijas PSR Augstākās Tiesas priekšsēdētājs.

Biedri deputāti! Vai ir kādi iebildumi vai citi priekšlikumi? Nav. Ir priekšlikums balsot par redakcijas komisijas sastāvu kopumā. Nav iebildumu? Nav. Balsosim. Kas par to, lai ievēlētu redakcijas komisiju šādā sastāvā, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav. Redakcijas komisija ievēlēta.

Vārds referāta nolasīšanai Latvijas PSR tieslietu ministram, PSRS tautas deputātam Viktoram Skudram.

V.Skudra.

Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas likumu

grozījumiem un papildinājumiem” daļā par republikas valsts

projektiem “Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma)

suverenitāti un vēlēšanu sistēmu un “Par Latvijas PSR vietējo

padomju tautas deputātu vēlēšanām”, kā arī par likumu projektiem

“Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) grozījumiem

un papildinājumiem” jautājumos par augstāko valsts varas

orgānu struktūru, izveidošanas kārtību un kompetenci un “Par

Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām” pirmajā lasījumā

Biedri deputāti! Šajā Latvijas PSR Augstākās Padomes kārtējā sesijā jāizskata un jāpieņem republikas likumi “Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) grozījumiem un papildinājumiem” un “Par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām”, bez tam pirmā lasījumā jāizskata likumprojekts “Par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām” un līdz ar to otrs likumprojekts “Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) grozījumiem un papildinājumiem”, kas paredz republikas valsts varas orgānu struktūru, funkcijas un vēlēšanu sistēmu.

Augstākās Padomes Prezidijs uzdevis man kā republikas Konstitūcijas jaunās redakcijas un vēlēšanu likuma izstrādāšanas darba grupas vadītājam ziņot par minētajiem likumprojektiem.

Savā ziņojumā atļaušos izskatīt šos likumprojektus, vadoties no nepieciešamības rast atrisinājumu problēmām, kas saistītas ar Latvijas PSR suverenitāti, tautas deputātu vēlēšanām, kā arī republikas valsts varas orgānu struktūru un funkcijām.

Latvijas PSR suverenitātes atgūšana ir neapšaubāmi izvirzījusies par vienu no republikas galvenajām politiskajām problēmām, kas skar valsts un sabiedriskās dzīves svarīgākās sfēras - nacionālo, ekonomisko, sociālo. Pēdējo gadu laikā šī problēma pārrunāta un izanalizēta daudzajās publikācijās presē, televīzijā un radio pārraidēs, sanāksmēs, konferencēs un citās saiešanās. Par tās nopietnību ne tikai mūsu republikas, bet arī visas padomju federācijas turpmākās attīstības un pilnveidošanas nepieciešamību liecina arī PSRS Tautas deputātu kongresa lēmumā “Par galvenajiem PSRS iekšpolitikas un ārpolitikas virzieniem” nospraustais uzdevums veidot valsts federatīvo uzbūvi un PSRS un savienoto republiku attiecības uz līguma un Konstitūcijas pamata.

Risinot jautājumus, kas saistīti ar mūsu republikas suverenitāti, mēs vadāmies no tā, ka Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika ir suverēna padomju sociālistiska valsts. Tas ir noteikts republikas pašreizējās Konstitūcijas 68.pantā un arī atzīts PSRS Konstitūcijas 76.pantā.

Neviens nevar iebilst vai arī izteikt šaubas par to, ka suverēnas valsts pamatpazīmes ir valsts varas patstāvība valsts iekšienē un tās neatkarība no jebkuras citas valsts varas. Diemžēl patlaban spēkā esošā konstitucionālā likumdošana neatspoguļo minētās savienotās republikas suverenitātes pazīmes, kaut gan tās vēl 1922.gadā formulēja V.I.Ļeņins. Viņš iestājās par nepieciešamību apvienot neatkarīgās padomju valstis federācijā, balstoties nevis uz autonomiju, t.i., atteikšanos no savām suverēnajām tiesībām, bet gan uz to valstiskās neatkarības saglabāšanu. Pēc V.I.Ļeņina nāves kā teorijā, tā arī praksē virsroku guva staļiniskā koncepcija, ka savienotajai republikai PSRS sastāvā saglabājas tikai “neatkarības elementi”. Šī nostāja nav būtiski mainījusies joprojām spēkā esošajā 1977.gada PSRS Konstitūcijā.

PSRS Tautas deputātu kongress vienprātīgi izteicies par to, ka nekavējoties jāsāk gatavot jaunu konstitūciju - PSRS Pamatlikumu, kurā tiks pārskatītas arī federatīvās attiecības starp PSRS un savienotajām republikām, un gribētos cerēt, ka pēdējām tiks nodrošināta patiesa suverenitāte.

Tomēr sasāpējušās ekonomiskās un sociālās problēmas mūsu republikā prasa veikt pasākumus to atrisināšanai nekavējoties, jau šodien. Par Latvijas PSR valstiskās suverenitātes izpausmi jākļūst konstitucionālam atzinumam, ka republikai pieder pilnīga valsts vara, tai skaitā likumdevēja vara, ka tās īpašumā ir zeme, tās dzīles, ūdeņi, meži un citi dabas resursi, ka tā savā teritorijā nodrošina kompleksu ekonomisko un sociālo attīstību pašpārvaldes un pašfinansēšanās apstākļos. To apstiprina iepriekš pieņemtie likumi.

Jūsu izskatīšanai iesniegtais likumprojekts “Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) grozījumiem un papildinājumiem” nosaka tiesisko pamatu, lai nodrošinātu mūsu republikas suverenitāti PSRS sastāvā.

Mēs esam dziļi pārliecināti, ka neviens nedrīkst noliegt republikas tiesības izdarīt savā Konstitūcijā attiecīgus grozījumus un papildinājumus, jo tas izriet no republikas valstiskuma statusa, no tās valsts varas patstāvības, no republikas tiesībām veidot savu likumdošanu.

Iesniegtajā likumprojektā gribētu sevišķi pasvītrot Konstitūcijas 1.un 2.pantu, kuros noteikts, ka Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika ir suverēna sociālistiska valsts un tā izveidota latviešu nācijas pašnoteikšanās rezultātā, pie kam republikas teritorija ir latviešu nācijas un valsts vienīgā rašanās vieta pasaulē, kur latviešu nācija var realizēt tās valstiskuma tiesības un attīstīt latviešu valodu un nacionālo kultūru.

Vienlaikus, ievērojot mūsu republikas daudznacionālo sastāvu un atzīstot nepieciešamību nodrošināt līdzvērtīgus dzīves apstākļus visām republikā dzīvojošām nacionālajām un etniskajām grupām, uzsvērts, ka republika pauž visu tās pilsoņu intereses, pie kam visa vara pieder tautai, ko veido visu republikas pilsoņu kopums.

Konstitūcijas 10.un 11.panta redakcija nodrošina republikas ekonomisko patstāvību.

Pasludinot, ka republikas ekonomiskās sistēmas pamatā ir sociālistiskais īpašums, tiek paredzētas daudzveidīgas īpašuma formas - republikas īpašums, vietējo padomju īpašums, kooperatīvais īpašums, sabiedrisko organizāciju un citu veidu kolektīvais īpašums.

Sevišķi nozīmīgs ir konstatējums, ka “Latvijas PSR kopā ar citām savienotajām republikām ir federatīvās mantas īpašniece”.

Republikas suverenitāte izpaužas atzinumā, ka vienīgi Latvijas PSR īpašumā ir zeme, tās dzīles, iekšējie ūdeņi un jūras teritoriālie ūdeņi, kontinentālā šelfa un jūras dzīvie un nedzīvie resursi, citi dabas resursi. Pasvītrots, ka vienīgi Latvijas PSR realizē jurisdikciju attiecībā uz gaisa telpu virs republikas teritorijas un ūdeņiem. Pasludināts, ka vienīgi republikas īpašumā ir kultūrvēsturiskās vērtības, rūpniecības uzņēmumi un citi tautas saimniecības objekti, izņemot tos, kas veido savienoto republiku kopīpašumu.

Konstitūcijas 68.pants deklarē, ka “Latvijas PSR realizē visu valsts varu savā teritorijā un nosaka to valsts pilnvaru loku, kuras realizējamas patstāvīgi vai kopīgi ar citām savienotajām republikām”.

Lai nodrošinātu republikas likumdošanas varas neatkarību, Konstitūcijas 71.pantā atrisināts jautājums par Savienības un republikas likumu savstarpējo attieksmi. Pašreizējā redakcija nosaka, ka PSRS likumi bez kaut kādām ierunām ir obligāti republikas teritorijā. Tagad šī unitārās valsts doktrīna aizstāta ar norādījumu, ka PSRS Konstitūcija un PSRS likumi stājas spēkā republikas teritorijā tikai pēc to ratificēšanas attiecīgi Latvijas PSR Tautas deputātu kongresā vai Augstākajā Padomē. Vienlaikus noteikts, ka ratificētie PSRS Konstitūcija un PSRS likumi ir obligāti un, ja republikas Konstitūcija vai likums ir pretrunā ar minētajiem Savienības aktiem, tad darbojas pēdējie.

Pirms sākšu iztirzāt likumprojektus par vietējo padomju vēlēšanām un attiecīgiem grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā, vajadzētu acīmredzot atbildēt uz jautājumu, kāda ir šo likumprojektu nepieciešamība.

Atļaušos vispirms atgādināt Padomju Savienības Komunistiskās partijas XIX Vissavienības konferences un tās rezolūcijas konsekvento norādi, ka izšķirošais politiskās sistēmas reformas virziens ir nodrošināt neierobežotu varu tautas deputātu padomēm kā sociālistiskā valstiskuma un pašpārvaldes pamatam.

Konference atzina par nepieciešamu nostiprināt padomju likumdošanas, pārvaldes un kontroles funkcijas, nodot tām izskatīšanai un atrisināšanai visus svarīgākos valsts dzīves, saimnieciskās, sociālās un kultūras dzīves jautājumus, atjaunot vēlēto orgānu vadošo stāvokli attiecībā pret izpildorgāniem.

Pirmais solis šajā virzienā ir padomju veidošana un to darbības organizēšana uz patiesas demokrātijas un atklātības pamatiem, visā pilnībā īstenojot vienu no mūsu valsts un sabiedrības pamatprincipiem “Visu varu padomēm!”

Lai to panāktu, būtiski jāpārskata pašreizējā vēlēšanu sistēma. Apstākļos, kad pārvaldes metodes balstījās uz komandēšanu un administrēšanu, kad plauka birokrātisms un formālisms, padomju būtībai raksturīgās pilsoņu tiesības brīvi izvirzīt tajās savus pārstāvjus tika aizstātas ar tādām vēlēšanām, kurās pilsoņiem ļāva balsot tikai par vienu kandidātu, kas faktiski tika izvirzīts bez pašu vēlētāju gribas izpausmes. Tas noveda pie tā, ka vairākums vēlētāju izturējās vienaldzīgi pret kandidātu, toties piedalījās vēlēšanās, jo bija izplatīta pamatota pilsoņu pārliecība, ka balsošana pret šo vienīgo kandidātu vai arī nepiedalīšanās vēlēšanās varētu būt iztulkota kā demonstrācija pret valsts varu. Daudzu kandidātu un vēlāk deputātu apziņā šāda prakse transformējās par viņu pašu lomas ļoti zemu novērtējumu. Līdz ar to izveidojās tieša psiholoģiska atkarība starp vēlētāju vienaldzību un deputātu pasivitāti.

Vēlēšanu sistēmas negatīvie faktori rada nepieciešamību tās pilnīgai rekonstrukcijai. Reformas pamatuzdevums ir celt vēlētāju aktivitāti un uz tās pamata ievērojami uzlabot deputātu korpusa kvalitatīvo līmeni. Padomēs jābūt tādiem deputātiem, kas spējīgi patiešām izlemt valsts, saimnieciskās, sociālās un kultūras celtniecības jautājumus, ievērojot savu vēlētāju vajadzības un intereses. Bez iniciatīviem un kompetentiem deputātiem nevar būt aktīvas un kompetentas padomes. Lai to panāktu, nepieciešams nodrošināt vēlētāju reālu un efektīvu piedalīšanos visās priekšvēlēšanu un vēlēšanu stadijās. Nepieciešams likvidēt kandidātu atlasi bez vēlētāju piedalīšanās un tās vietā izveidot vēlēšanu mehānismu, kas nodrošinātu kandidātu sacīksti uz patiesas demokrātijas principiem un ļautu pilsoņiem brīvi ievēlēt savus pārstāvjus.

Jūsu izskatīšanai iesniegto likumprojektu nolūks ir nodrošināt tiesisko pamatu augstāk norādīto politisko uzdevumu izpildei. Tos sagatavojusi Konstitūcijas jaunās redakcijas un vēlēšanu likumu izstrādāšanas darba grupa, kuru izveidoja Augstākās Padomes Prezidijs un kuras sastāvā iekļauti daudzu valsts iestāžu pārstāvji, ievērojami juristi, kā zinātniskie, tā arī praktiskie darbinieki, dažādu sabiedrisko kustību pārstāvji.

Likumprojekti vairākkārtīgi apspriesti tam pašam uzdevumam izveidotajā deputātu komisijā, kā arī skatīti Augstākās Padomes Prezidija sēdē un beidzot nodoti tautas apspriešanai. Republikas iedzīvotāji publicētos likumprojektus uzņēma ar lielu interesi. Divu mēnešu laikā atsevišķi pilsoņi, kā arī darbaļaužu kolektīvi atsūtīja vairākus tūkstošus priekšlikumu un piezīmju. Atsauksmju konstruktīvais, dažkārt arī kritiskais raksturs norāda uz tām būtiskajām pārmaiņām, kādas notikušas mūsu cilvēku psiholoģijā demokrātijas un atklātības attīstības gaitā.

Visumā pozitīvi raksturojot likumprojektus, pilsoņi izteikuši dažādus, arī polārus viedokļus. Viena apspriešanas dalībnieku grupa pamato nepieciešamību veikt vēl revolucionārākus pasākumus republikas politiskās sistēmas tālākajai pārkārtošanai. Citi iestājas par mērenību un pakāpeniskumu, par esošo tradīciju ievērošanu. Tātad likumi, pēc kuriem mums nāksies dzīvot un strādāt, izgājuši, varētu teikt, “sabiedrības ekspertīzi”.

Atbilstoši izteiktajiem priekšlikumiem un piezīmēm likumprojektos izdarīti daudzi labojumi un precizējumi.

Vēlēšanu sistēmas reformas pamatuzdevums ir atdzīvināt mūsu valsts politisko pamatu - tautas deputātu padomes, ar kuru starpniecību tauta realizē valsts varu. Jo sevišķi tas nepieciešams vietējām padomēm, kuru vēlēšanām veltīts jums izsniegtais likumprojekts “Par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām”. Vienlaikus paredzēti arī attiecīgie grozījumi un papildinājumi Latvijas PSR Konstitūcijā.

Likumprojekti visiem deputātiem izsniegti, un tāpēc es pakavēšos tikai pie tiem projektu pantiem, kuri, pēc mūsu domām, pelna sevišķu uzmanību.

Vispirms jāatzīmē Konstitūcijas 2.panta jaunā redakcija, kas nosaka, ka Latvijas PSR politiskais pamats ir tautas deputātu padomes, kuras kontrolē un kurām ir pakļauti visi citi valsts orgāni.

Tautas deputātu padomes personificē Latvijas PSR valstisko suverenitāti. Tās apejot vai tām paralēli Latvijas PSR teritorijā neviens nav tiesīgs realizēt varas pilnvaras.

Vēlēšanu likuma 2.pants un Konstitūcijas 85.pants piešķir tiesības izvirzīt vietējo padomju tautas deputātu kandidātus un tiesības vēlēt visiem pilsoņiem (neatkarīgi no pilsonības), kas sasnieguši 18 gadu vecumu un pastāvīgi dzīvo attiecīgās vietējās padomes teritorijā, bet par vietējās padomes deputātu var ievēlēt tikai Latvijas PSR pilsoni, kas sasniedzis 18 gadu vecumu un pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo attiecīgās vietējās padomes teritorijā.

Minētajā vēlēšanu likuma 2.pantā paredzēts, ka karavīri, viņu ģimenes locekļi un citi karaspēka daļu izvietojuma teritorijā dzīvojošie pilsoņi var vēlēt un tikt ievēlēti apgabalos, kas izveidoti tautas deputātu vēlēšanām no karavīriem, pie tam neatkarīgi no tā, vai viņi ir republikas pilsoņi.

Konstitūcijas 89.pants un vēlēšanu likuma 9.pants tiesības izvirzīt deputātu kandidātus piešķir darba kolektīviem, mācību iestāžu audzēkņu un studentu kolektīviem, sabiedriskajām organizācijām, vēlētāju sapulcēm dzīvesvietās un karavīru sapulcēm karaspēka daļās.

Vēlēšanu likuma 31.pants, precizējot kandidātu izvirzīšanas kārtību, nosaka, ka deputātu kandidātus var izvirzīt ne tikai attiecīgajā vēlēšanu apgabalā izvietoto uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darba kolektīvi, bet arī to filiāļu un citu apakšvienību kolektīvi.

Dzīvesvietās vēlētāju sapulces sasauc attiecīgā tautas deputātu padome kopā ar vēlēšanu komisiju vai arī tās notiek pēc vēlētāju iniciatīvas, pie tam sapulce ir tiesīga izvirzīt deputāta kandidātu, ja tajā piedalās attiecīgā apgabala teritorijā dzīvojošie vēlētāji ne mazākā skaitā, kā to noteikusi rajona, pilsētas, pilsētas rajona, ciemata vai ciema vēlēšanu komisija.

Vēlēšanu likumprojekta 15.pantā, ievērojot daudzu vietējo padomju izpildkomiteju viedokli, ievērojami samazināts izveidojamo vēlēšanu apgabalu skaits. Vēlēšanu apgabalus izveido attiecīgās vietējās padomes vai to prezidiji ar vienādu iedzīvotāju skaitu visā šīs padomes teritorijā. Nosakot vēlēšanu apgabalu robežas, tiek ņemts vērā administratīvi teritoriālais iedalījums.

Šā likumprojekta 28.pants, reglamentējot kārtību, kādā pilsoņus ieraksta vēlētāju sarakstā, satur novitāti, nosakot, ka vēlētāju sarakstā ieraksta arī tos Latvijas PSR pilsoņus, kas atrodas ārpus republikas sakarā ar iesaukumu aktīvajā obligātajā karadienestā, nosūtījumu darbā vai mācībās un kuriem saskaņā ar likumu tiek saglabāta dzīvojamā telpa.

Projekta 38.pants būtiski precizē deputāta kandidāta priekšvēlēšanu programmu, norādot, ka šī programma nedrīkst būt vērsta uz Latvijas PSR valsts un sabiedriskās iekārtas pamatu vardarbīgu grozīšanu, saturēt kara propagandu, aicināt uz nacionālo naidu un aizskart pilsoņu konstitucionālās tiesības, celt neslavu.

Konsekventi uzskatot, ka vēlēšanu tiesībām jābūt saistītām ar pastāvīgu dzīvošanu attiecīgā vēlēšanu apgabala teritorijā, likumprojekts nosaka īpašu balsošanas kārtību tiem vēlētājiem, kuri vēlēšanu dienā neatrodas savā dzīvesvietā. Šī kārtība izklāstīta projekta 47.pantā, un tā paredz, ka šādiem vēlētājiem sakarā ar atrašanos obligātajā karadienestā, ceļazīmi uz sanatoriju, atpūtas namu, norīkojumu uz ārstniecības iestādi, komandējumu, mācību atvaļinājumu un citiem apstākļiem ir tiesības iepriekš izpildīt vēlēšanu biļetenus un nodot tos iecirkņa vēlēšanu komisijai pēc savas dzīvesvietas. Gadījumos, kad vēlētājam sakarā ar atrašanos slimnīcā, citā stacionārā ārstniecības iestādē vai citu iemeslu dēļ nav iespējams personīgi saņemt vēlēšanu biļetenus, viņš ir tiesīgs uzdot saņemt biļetenus viņa pilnvarotai personai.

Likumprojekta 48.pants paredz arī atšķirīgu balsošanas kārtību tiem vēlētājiem, kas vēlēšanu dienā atrodas uz kuģa.

Kā jau ziņojuma sākumā informēju, likumprojekts “Par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām” un attiecīgi otrais likumprojekts “Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) grozījumiem un papildinājumiem” iesniegts sesijas izskatīšanai pirmajā lasījumā. Augstākās Padomes Prezidijs iesaka tādu šo projektu izskatīšanas kārtību sakarā ar to, ka projektu tautas apspriešanas gaitā izteiktas šaubas par to pamatnostādnēm. Daudzi apspriešanas dalībnieki iesaka atteikties no Tautas deputātu kongresa kā augstākā valsts varas orgāna un paredzēt, ka republikas augstākais valsts varas orgāns ir Augstākā Padome. Šādā gadījumā Latvijas PSR deputāti tiek tieši ievēlēti Augstākās Padomes sastāvā un likumā noteiktajā pilnvaru laikā, t.i., 5 gadus, visi deputāti pilda pilnā apjomā deputāta pienākumus. Šā jautājuma izlemšanai ir principiāla nozīme, un no tās atkarīgs arī abu minēto likumprojektu saturs un liktenis. Sesijas dalībniekiem nepieciešams izteikties un izlemt šo jautājumu.

Neslēpšu, ka uzskatu par pieņemamāku variantu, kas saglabā kongresu. Līdz ar to, pēc manām domām, nav izslēgta iespēja jau šajā sesijā pieņemt tos likumprojektus, kuri veidoti pēc principa, ka mūsu republikas augstākais valsts varas orgāns ir Latvijas PSR Tautas deputātu kongress. Par konkrētiem argumentiem šajā jautājumā runās koreferents profesors Plotnieks.

Sakarā ar to, ka vēlēšanu sistēmas principi ir kopīgi kā vietējo padomju, tā arī Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām, tad atļaušos atzīmēt tikai tos, kas raksturīgi vienīgi republikas tautas deputātu vēlēšanām, kā arī atsevišķos risinājumus par augstākajiem valsts varas orgāniem un to funkcijām.

Ļoti būtisks ir likumprojektā “Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) grozījumiem un papildinājumiem” Konstitūcijas 82.panta redakcija, kas nosaka, ka jebkura tautas deputātu padome nodrošina pakļautajā teritorijā sociālo un kultūras attīstību un tās iedzīvotāju labklājības pieaugumu, vada republikānisko un vietējo saimniecību patstāvīgi, balstoties uz pašpārvaldi un pilnīgu saimniecisko aprēķinu.

Saimnieciskā, sociālā un kultūras darbība, kas skar visu iedzīvotāju intereses, attiecīgajā teritorijā tiek realizēta tikai ar tautas deputātu piekrišanu. Gadījumā, kad vietējā tautas deputātu padome atsakās piekrist republikāniskas nozīmes projektu realizācijai, jautājumu izlemj Latvijas PSR Tautas deputātu kongress.

Gribētu vērst deputātu uzmanību uz dažām republikas augstāko valsts varas orgānu pilnvarām, kurām kopā ar šodien jau atzīmētajām jānodrošina republikas patiesa suverenitāte.

Konstitūcijas 97.panta 2.punkts nosaka, ka republikas Tautas deputātu kongress ratificē līgumu starp Latvijas PSR un PSRS, starp Latvijas PSR un citām savienotajām republikām, ratificē PSRS Konstitūciju, kā arī likumus par tās grozīšanu un papildināšanu.

Ar to arī saistīts Konstitūcijas 102.panta 10.punkts, kas nosaka Augstākās Padomes pienākumu nodrošināt likumības vienotību republikas teritorijā, izlemt jautājumu par PSRS likumu stāšanos spēkā republikas teritorijā, apturēt PSRS valsts pārvaldes orgānu aktu izpildi republikas teritorijā, ja tie neatbilst Latvijas PSR Konstitūcijai un likumiem.

Apņemšanās būt “saimniekiem savām mājās” izpaudusies arī tā paša panta 15.punktā, kas nodevis Augstākās Padomes kompetencē tiesības noteikt nepieciešamos pasākumus valsts drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, izlemt jautājumu par kara stāvokļa vai ārkārtējā stāvokļa pasludināšanu vai arī īpašu pārvaldes formu noteikšanu.

Sevišķi principiāla nozīme tiek piešķirta Konstitūcijas 104.pantam, kas paredz, ka gadījumos, kad deputātu kongresam vai Augstākajai Padomei tiek iesniegti projekti, kas pārkāpj republikas suverenitāti vai ierobežo latviešu nācijas tiesības uz pašnoteikšanos - pilnīgas brīvības apstākļos bez iejaukšanās no ārienes noteikt savu iekšējo un ārējo politisko statusu un pēc saviem ieskatiem realizēt savu politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību, projekts tiek izskatīts tikai tādā gadījumā, ja par to nobalso visi klātesošie deputāti.

Konstitūcijas 98.un 100.pants nosaka Tautas deputātu kongresa un Augstākās Padomes sastāvu, un proti, paredzēts, ka Tautas deputātu kongresā ir 337 deputāti, no kuriem 325 deputāti tiek ievēlēti no teritoriālajiem vēlēšanu apgabaliem, bet 12 - no republikas teritorijā izvietotajām karaspēka daļām. Augstākajā Padomē ir 100 deputāti, ko aizklātā balsošanā no sava sastāva ievēl Tautas deputātu kongress.

Atšķirībā no PSRS Konstitūcijas, saskaņā ar kuru pirmo reizi mūsu valstī tiek veidota Konstitucionālās uzraudzības komiteja, jūsu izskatīšanai iesniegtajā likumprojektā par grozījumiem un papildinājumiem republikas Konstitūcijā minētās komitejas vietā paredzēta Konstitucionālā tiesa. Atšķirība starp komiteju un tiesu ir ne tikai nosaukumā, bet arī būtībā, jo noteikts, ka Latvijas PSR Konstitucionālā tiesa dod ne tikai atzinumus par atsevišķu likumu un valsts un sabiedrisko orgānu citu normatīvo aktu atbilstību republikas Konstitūcijai, bet likumprojektā norādītajos gadījumos - izskata attiecīgos jautājumus un pieņem lēmumus par aktu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Nobeigumā atļaujiet pievērst jūsu uzmanību atsevišķiem atrisinājumiem likumprojektā “Par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām”.

Republikas tautas deputātu vēlēšanās projekta 2.pants piešķir tiesības izvirzīt deputātu kandidātus un tiesības vēlēt Latvijas PSR pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, bet par Latvijas PSR tautas deputātu var tikt ievēlēts Latvijas PSR pilsonis, kas sasniedzis 21 gadu vecumu un pēdējos 10 gadus pastāvīgi dzīvo republikā.

Uzskatot, ka vēlēšanu demokrātisko principu ievērošanai ir izšķiroša nozīme un tām bez kaut kādām atkāpēm jānotiek uz vispārēju, vienlīdzības un tiešu vēlēšanu tiesību pamata, likumprojekta autori atteicās no sabiedrisko organizāciju īpašas pārstāvības, saglabājot tām tiesības vispārējā kārtībā izvirzīt tautas deputātu kandidātus.

Projekta 32.pantā noteikts, ka Latvijas PSR tautas deputātu kandidātus izvirza darba kolektīvi, mācību iestāžu audzēkņu un studentu kolektīvi, sabiedriskās organizācijas, kas darbojas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā.

Projekts atšķirībā no likuma “Par PSRS tautas deputātu vēlēšanām” atteicies no apgabala priekšvēlēšanu sapulcēm, uzskatot, ka tikai to kandidātu reģistrēšana, kas saņēmuši balsu vairākumu šādās priekšvēlēšanu sapulcēs, būtiski ierobežo vēlētāju tiesības kandidātu izvirzīšanā.

Biedri deputāti! Mēģināju īsumā raksturot jūsu izskatīšanai iesniegtos likumprojektus. Atļaujiet izteikt pārliecību, ka jūs atradīsiet par iespējamu tos akceptēt un līdz ar to radīt priekšnoteikumus mūsu republikas tālākajai demokrātiskajai attīstībai. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti! Lūdzu jautājumus biedram Skudram iesniegt rakstveidā. Vārds koreferāta nolasīšanai, priekšlikumu sagatavošanai Latvijas PSR Konstitūcijas jaunās redakcijas un vēlēšanu likuma projektu izstrādāšanai izveidotās darba grupas loceklim P.Stučkas Latvijas Valsts universitātes profesoram, juridisko zinātņu doktoram Andrim Plotniekam.

A.Plotnieks. Cienījamie Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti! Es iesākšu ar vispārēju konstatāciju. Mēs apgalvojam - vēsture neatkārtojas! Šī it kā aksiomātiskā atziņa kļūst aizvien vairāk apšaubāma. Gada laikā esam paspējuši divas reizes kļūt par dalībniekiem viedokļu konfrontācijai jautājumā par politiskās sistēmas reformas pirmā posma saturu un cerību.

Pagājušā gada nogalē divu PSRS likumu projektu “Par PSRS Konstitūcijas (Pamatlikuma) grozījumiem un papildinājumiem” un “Par PSRS tautas deputātu vēlēšanām” apspriešanas gaitā republikā sākotnēji dominēja pieņēmums, ka projekti nav gatavi, pie tiem vēl jāpiestrādā un iesākumam pietiktu, ja PSRS Konstitūcijā tiktu grozītas tikai tās normas, kas reglamentē vēlēšanu sistēmu.

Atbilde gan PSKP CK Politbiroja, gan PSRS Augstākās Padomes Prezidija līmenī toreiz bija viennozīmīga: abi likumi tiks pieņemti, atlikt federācijas augstākās varas konstituēšanu nav iespējams. Un tikai pēc tam Latvijas tauta, Augstākā Padome, tās Prezidijs, izmantojot visas iespējas, sāka aktīvi līdzdarboties abu likumprojektu galīgās redakcijas izveidē.

Šodien analoģiskā situācijā esam nonākuši ar trim mūsu republikā izstrādātajiem likumprojektiem: “Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) grozījumiem un papildinājumiem”, “Par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām” un “Par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām”.

Darbs pie likumprojektiem tika uzsākts pirms pusgada. Projekti tika pilnveidoti, ņemot vērā vietējo padomju priekšlikumus, tad - tautas apspriešanā izteiktās idejas. Šķiet, atlicis tos tikai pieņemt. Diemžēl sesijas darba kārtība iestrādāta tādējādi, ka šo apjomīgo paketi paredzēts sadalīt divās nelielās paketītēs. Tā rezultātā jūsu priekšā ir apjoma ziņā pavisam neliela pakete, kas sastāv no pirmā likuma par Latvijas PSR Konstitūcijas grozījumiem un papildinājumiem. Tā satur 11 pantu normas, kas nostiprina Latvijas PSR kā sociālistiskas nacionālas valsts organizācijas pamatus un vēlēšanu sistēmas principus, un likumu “Par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām”. Otru, visai apjomīgo likumprojektu par Konstitūcijas grozījumiem un papildinājumiem, kas attiecas uz tautas deputātu padomju sistēmu un darbības principiem, Latvijas PSR Tautas deputātu kongresu un Latvijas PSR Augstāko Padomi, kā arī “Likumu par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām” paredzēts izskatīt tikai pirmajā lasījumā.

Vai šādam ierosinājumam ir kāds pamats? Jā, ir. Gan darba grupas, Konstitūcijas komisijas sēdēs, gan visas tautas apspriešanas gaitā noskaidrojās, ka juristu - praktiķu un tiesību zinātnieku, Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu, ieinteresēto pilsoņu vidū nav vienprātības vairākos jautājumos. Tādi, piemēram, ir jautājumi par kongresa kā republikas augstākā valsts varas orgāna dibināšanas mērķtiecību, par Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētāja vēlēšanu kārtību, republikas teritorijā izvietoto karaspēka daļu karavīru līdzdalību vēlēšanās un šādas līdzdalības noteikumiem un tamlīdzīgi.

Vai, atliekot jautājuma izlemšanu, mēs esošās domstarpības padarīsim par neesošām? Šāds pieņēmums ir visai apšaubāms.

24.jūlijā es tikos ar savu vēlētāju pārstāvjiem. Piedalījās vairāk nekā pusotra simta Jelgavas pilsētas un rajona iedzīvotāju. Saruna ieilga. Tajā izskanēja gan cerība, gan neticība pašai federatīvo attiecību reformas iespējamībai, bet domu apmaiņas rezultāts bija vienprātīgs (ja neskaita 6 dalībniekus, kas atturējās) lēmums:

1) aicināt Latvijas PSR Augstāko Padomi pieņemt šajā sesijā visus tautas apspriešanai publicētos likumprojektus;

2) nostiprināt Konstitūcijā Latvijas PSR īpašuma tiesības arī uz transporta līdzekļiem un maģistrālēm republikas teritorijā;

3) izskatīt un pieņemt sesijā arī Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti. Kas attiecas uz Deklarāciju par suverenitāti, tad mūsu pilsoņi ir izrādījuši vislielāko ieinteresētību un mums jau pašreiz šādu prasību ieteikuši vismaz 50 000 republikas iedzīvotāju.

Savu vēlētāju vārdā, iestājoties par to, lai visu triju minēto likumprojektu liktenis galīgi tiktu izlemts jau šajā sesijā, es lūdzu Augstākās Padomes deputātus ņemt vērā šādus apsvērumus vai argumentus:

Pirmkārt, politiskās reformas pirmā posma objekts ir augstākās valsts varas organizācija. Reformas vilnis tagad nonācis līdz mums - savienotās republikas līmenim.

Kādus likumus kādā secībā pieņems mūsu republikas likumdevējs, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Kā izriet no M.Gorbačova runas PSRS Augstākās Padomes sēdē 24.jūlijā, PSRS Konstitūcijas priekšraksti republikām šī reformas posma ietvaros nav saistoši. Iespējamas divas pieejas. Ja pašreizējais republikas statuss federācijā mūs apmierina, tad mums jāsāk ar to, ka jārada juridisks pamats uzdevumu risināšanai, kas vairs nav atliekami. Pēc pāris mēnešiem (decembrī) izbeidzas vietējo padomju pilnvaru laiks. Tātad - atlikt likuma par vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām pieņemšanu vairs nevar.

Ja mēs par savu galveno politisko uzdevumu federācijas pārbūves norisē atzīstam republikas suverenitātes atgūšanu, tad bez neatliekamajiem kārtējiem uzdevumiem mums nekavējoties jāveic tas darbs, kas Savienības līmenī tika veikts pagājušā gada nogalē - jākonstituē augstākās valsts varas organizācija republikā.

Uzmanības centrā tad ir jautājums nevis par to, kā sauksies republikas augstākie valsts varas orgāni un kāds būs savstarpējo attiecību raksturs, bet gan par to, lai Latvijas PSR Konstitūcijā fiksētu tādas to pilnvaras, kas dotu iespēju šiem valsts orgāniem darboties kā Latvijas tautas un valsts suverenitātes reprezentantiem. No šī viedokļa neatliekams uzdevums ir pieņemt arī likumu “Par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām”.

Otrkārt, astoņu Latvijas PSR Konstitūcijas pantu normas (1., 2., 10., 11., 13., 68., 71. un 75.), kuras mēs formulējām kā pašas pēdējās, pasludina Latvijas PSR par politiski un ekonomiski suverēnu valsti un fiksē tādus noteikumus tās eksistencei savienotās valsts sastāvā, kuriem pastāvot, tā savā teritorijā var realizēt augstāko valsts varu.

Pirmajā projektā divas normas ir nedaudz rediģētas. Vakar mēs tās pilnveidojām, ņemot vērā republikas vadošo civilistu viedokļus, kā arī jelgavnieku vēlējumus. Daļēji par to jau runāja referents biedrs V.Skudra. Es gribētu akcentēt jūsu uzmanību uz to, ka 10.pants pasludina Latvijas PSR ekonomiskās sistēmas pamatā valsts īpašumu, ko veido republikas un vietējo padomju īpašums, kooperatīvs īpašums, sabiedrisko organizāciju, citu veidu kolektīvais īpašums un Latvijas PSR pilsoņu īpašums. Līdz ar to mēs jau šobrīd paveram ceļu, nākotnē paredzēts, ka būs individuālās zemnieku saimniecības - būs tāda īpašuma masa, kas būs pilsoņu rīcībā, ar kuru viņi rīkosies, izmantos, tajā būs arī ražošanas līdzekļi, un tas būs mūsu ekonomiskās sistēmas pamatā.

11.pants. Šeit nedaudz ir rediģēta arī pirmā norma, sadalot to divās daļās. Tā tagad skan tādējādi: “Vienīgi Latvijas PSR īpašumā ir zeme, tās dzīles, meži, iekšējie ūdeņi un teritoriālās jūras ūdeņi, kontinentālā šelfa un Baltijas jūras Latvijas ekonomiskās zonas dzīvie un nedzīvie resursi, citi dabas resursi.”

Otra norma tagad skan nedaudz atšķirīgi. “Latvijas PSR īpašumā ir rūpniecības uzņēmumi, transporta līdzekļi un maģistrāles, citi tautas saimniecības objekti un kultūrvēsturiskās vērtības.”

Kāpēc mēs nošķiram? Tāpēc, ka nākotnē rūpniecības uzņēmumi būs arī kooperatīvā īpašumā.

Un beidzot. Trešā norma skan: “Latvijas PSR Konstitūcijas 10.panta 3.daļā minēto objektu izvietošanu un izmantošanas kārtību reglamentē līgumi.”

Šīs ir normas, kuras ir ļoti svarīgas, kuras ir ļoti nozīmīgas mūsu republikas tālākai eksistencei, bet tūliņ vēršu jūsu uzmanību uz to, ka pēc sava rakstura tās ir vispārīgas - deklaratīvas normas, kas var realizēties jauna tipa valsts tiesiskās attiecībās tikai tajā gadījumā, ja republikas Konstitūcijā tiks ieviesti arī otrajā no jauna izdalītajā likumprojektā paredzētie grozījumi un papildinājumi.

Mūsu piedāvātās 1.panta normas - “Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika ir suverēna sociālistiska valsts, kas izveidota latviešu nācijas pašnoteikšanās rezultātā un pauž visu republikas pilsoņu intereses.

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas teritorija ir neatņemama un neaizskarama vēsturiska latviešu nācijas un valsts rašanās vieta, vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu nācija var pilnā mērā realizēt tās tiesības uz savu valstiskumu, netraucēti attīstīt latviešu valodu, nacionālo kultūru un ekonomiku.” - no deklarācijām pārvērtīsies realitātēs tikai ar 97.panta normu starpniecību, saskaņā ar kurām Latvijas PSR Tautas deputātu kongresa kompetencē ir līguma ratifikācija starp Latvijas PSR un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību kopumā, starp Latvijas PSR un citām savienotajām republikām, lēmumu pieņemšanu un referenduma sarīkošanu par republikas izstāšanos no Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāva, kā arī pateicoties normai, kas praktiski izslēdz tādu Latvijas PSR likumu pieņemšanu, kas pārkāpj Latvijas PSR suverenitāti vai ierobežo latviešu nācijas tiesības uz pašnoteikšanos.

2.panta norma - “Tautas deputātu padomes personificē Latvijas PSR valstisko suverenitāti.” - savukārt atrodas nesaraujamā saistībā ar normām, kas piešķir Latvijas PSR Augstākajai Padomei tiesības noteikt nepieciešamos pasākumus valsts drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, izlemt jautājumus par karastāvokļa vai ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu visā republikā vai atsevišķos apvidos un par īpašu pārvaldes formu noteikšanu minētajos gadījumos, kā arī kontrolēt Konstitūcijas un likumu ievērošanu valsts un sabiedriskajos orgānos, uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, tai skaitā bruņoto spēku daļās, valsts drošības orgānos, iekšlietu orgānos un daļās, kā arī aizsardzības rūpniecības uzņēmumos, kas izvietoti Latvijas PSR teritorijā (102.panta 15.un 21.punkts).

71.panta normas - “PSRS Konstitūcija stājas spēkā Latvijas PSR teritorijā ar brīdi, kad to ratificējis Latvijas PSR Tautas deputātu kongress. PSRS likumi tiek pasludināti par spēkā esošiem republikas teritorijā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmumu.” - nedarbosies, ja attiecīgās pilnvaras nebūs iekļautas Latvijas PSR Tautas deputātu kongresa un Latvijas PSR Augstākās Padomes kompetencē, t.i., Latvijas PSR Konstitūcijas 97.un 102.pantā. Vēl vairāk. Republikas dzelzceļnieku vidū sašutumu izraisījusi bijušā PSRS satiksmes ceļu ministra N.Konareva parakstītā pavēle Nr.8c, saskaņā ar kuru par dzelzceļa darbinieku dienesta sakaru oficiālo valodu tiek pasludināta krievu valoda.

Jelgavnieks Ē.Indriksons šajā sakarībā man adresētā iesniegumā raksta: “Ja šo pavēli izpildu pēc būtības, tad visu darba dienu (jo darba laikā risinu tikai oficiālus dienesta jautājumus) man ir obligāti jārunā krievu valodā, tajā skaitā arī ar saviem kolēģiem latviešiem.

Šādu krievu valodas lietošanas obligātuma noteikšanu visā PSRS uzskatu par diskriminējošu attiecībā uz sevi un citiem nekrievu tautības dzelzceļniekiem. Krievu valodas lietošana būtu nepieciešama tikai tur, kur pārsedzas divu vai vairāku republiku dzelzceļnieku darba lauki.”

Pēc satura analoģisks ir arī man adresētais Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas Tautas frontes grupas kopsapulces 21.jūnija lēmums: “Pavēles saturs ir diskriminējošs attiecībā uz iedzīvotāju nekrievu daļu, kas nepārvalda krievu valodu nacionālajās republikās, un piešķir privilēģijas tikai iedzīvotāju krieviskajai daļai, neatkarīgi no ieņemamā amata.”

Tieši šādu situāciju veidošanos paredzēja V.I.Ļeņins, kad rakstīja: “Nav šaubu, ka ar dzelzceļa dienesta vienotības ieganstu, ar fiskālās vienotības ieganstu u.tml. pie mums, pastāvot mūsu pašreizējam aparātam, ieviesīsies milzums tīri krieviska rakstura ļaunprātību. Cīņai ar šīm ļaunprātībām nepieciešamas sevišķas izgudrošanas spējas... Šeit būs vajadzīgs sīks kodekss, ko kaut cik sekmīgi sastādīt spēj tikai nacionāļi, kas dzīvo attiecīgajā republikā.”

Šādu kodeksu diemžēl nevienā republikā nav pat mēģināts izstrādāt, bet minēto 71.panta normu padarīs dzīvotspējīgu un republikspējīgu cīkstēties ar Vissavienības resoriem 102.panta 10.punktā fiksētās Latvijas PSR Augstākās Padomes tiesības: “nodrošina likumības vienotību Latvijas PSR teritorijā, izlemj jautājumu par PSRS likumu stāšanos spēkā republikas teritorijā kopumā, daļēji vai ar atrunām, aptur PSRS valsts pārvaldes orgānu aktu izpildi Latvijas PSR teritorijā, ja tie neatbilst Latvijas PSR Konstitūcijai un likumiem”.

Kopš šā brīža, kad būs pieņemti abi šobrīd nodalītie likumi par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) grozījumiem un papildinājumiem, republikas Augstākā Padome jebkurā mirklī varēs apturēt minētās 8c un tai līdzīgu pavēļu un instrukciju darbību Latvijas PSR. Augstākā Padome varēs izlemt arī jautājumu, kas aizņems šobrīd vakanto Latvijas PSR prokurora posteni, jo tad tās būs Augstākās Padomes tiesības.

Treškārt, jautājumam - būt vai nebūt republikā diviem valsts varas orgāniem - kongresam un Augstākajai Padomei - attiecībā uz pamatjautājumu - būt vai nebūt suverēnai republikai - ir pakārtots raksturs. Vienīgi pareizo atbildi mēs saņemsim no prakses, kad sāksim darbināt pārbūvēto augstākās valsts varas mehānismu republikā. Šodien vairāk argumentu var minēt par labu kongresam nekā pret to:

- Augstākajai Padomei, kas darbosies patstāvīgi, jābūt skaitliski nelielai. Projekts paredz to veidot 103 cilvēku sastāvā. Pieņemsim, ka atsakāmies no kongresa un vēlam uzreiz Augstāko Padomi, palielinot deputātu skaitu līdz pat pusotram simtam. Šo robežu pārkāpt nevarēsim finansiālu apsvērumu dēļ - tas izmaksātu pārāk dārgi. Pat pavirši iepazīstoties ar pilnvaru klāstu, kuras nāktos realizēt kongresam, var teikt, ka skaitliski nelielai Augstākajai Padomei pieņemt šos atbildīgos, varētu teikt - pat likumīgos lēmumus būs grūti.

- PSRS Augstākā Padome un tās palātas izveidoja 22 komitejas un pastāvīgās komisijas. Šāda tipa veidojumu skaits mūsu republikā noteikti būs mazāks. Bet, ja mēs vēlamies dot deputātiem iespēju praktiski piedalīties likumu jaunradē, nodibināt efektīvu parlamenta kontroli pār valdību, nāksies veidot prāvu skaitu komiteju (komisiju). Pieņemsim, ka Latvijas PSR Augstākā Padome dibinās komitejas, analogas šobrīd funkcionējošām PSRS Augstākās Padomes komitejām, varbūt vienīgi ar atšķirīgiem nosaukumiem: 1) likumdošanas, likumības un tiesiskās kārtības; 2) tautas deputātu padomju darba, pārvaldes un pašpārvaldes attīstības; 3) aizsardzības un valsts drošības; 4) ekonomiskās reformas; 5) lauksaimniecības un pārtikas; 6) ekoloģijas un dabas resursu racionālas izmantošanas; 7) celtniecības un arhitektūras; 8) zinātnes, tautas izglītības, kultūras un audzināšanas; 9) tautas veselības aizsardzības; 10) sieviešu lietu, ģimenes, mātes un bērna aizsardzības; 11) jaunatnes; 12) veterānu un invalīdu lietu, kā arī 13) atklātuma, pilsoņu tiesību un iesniegumu jautājumos. Vai mēs varam šobrīd no kādas atteikties? Diez vai.

Kas strādās šajās komitejās, ja mums nebūs skaitliski liela deputātu korpusa?

- Kongress veicinās politisko stabilitāti republikā, jo ievirzīs Augstākās Padomes darbību atbilstoši Latvijas tautas absolūtā vairākuma interesēm.

- Ikgadējā deputātu - Augstākās Padomes locekļu - rotācija dos iespēju koncentrēt tajā deputātus, kas grib un var efektīvi kalpot savai tautai, reizē neatstums no līdzdarbības augstākā valsts varas realizācijā, tai skaitā no praktiskas līdzdalības Augstākās Padomes komitejās tos pilsoņus, kas dažādu apstākļu dēļ uz laiku nevar atstāt savu darba vietu. Šodien jau mēs zinām, ka lauku rajonos kā eventuālie Latvijas PSR tautas deputātu kandidāti bieži vien tiek nosaukti kolhozu priekšsēdētāji un padomju saimniecību vadītāji. Vai mēs esam tik bagāti, lai uz 5 gadiem padarītu viņus par profesionāliem parlamentāriešiem, atrautu labākos lauksaimnieciskās vai rūpnieciskās ražošanas vadītājus no savu tiešo pienākumu pildīšanas? Daudzi no viņiem tad atteiksies balotēties.

- Un beidzot, mūsu pilsoņiem alerģija pret kongresu radās, vērojot to, ar kādām grūtībām savā darbībā sastapās pirmais PSRS Tautas deputātu kongress.

No tām bija iespējams izvairīties, laikus izstrādājot kongresa un Augstākās Padomes reglamentu. Tas netika izdarīts. Mums atliek tikai ņemt vērā šo pieredzi.

Priekšlikumus, no kuriem izriet Tautas deputātu kongresa pastāvēšanas atbalsts, iesniegušas šobrīd 14 organizācijas, tai skaitā Daugavpils vispārējās celtniecības trests, pievadķēžu rūpnīcas ražošanas apvienība “Latvijas automotoserviss”, Jelgavas starpkolhozu celtniecības organizācija un citas, darbinieku grupas no 14 organizācijām, 10 uzņēmumu partijas organizācijas, Latvijas Tautas frontes Dome un 60 grupas, nodaļas, pilsoņi no Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Dobeles, kopskaitā 119. Tātad šim viedoklim ir masveida atbalsts. Notiek zināms lūzums kongresa izvērtēšanā, un mēs no negācijas jau novēršamies, meklējot un atrodot šī orgāna eksistencē un darbībā pozitīvus momentus.

Ceturtais arguments, kuru arī vajadzētu ņemt vērā, izlemjot to, vai mēs nevaram abas šīs grāmatiņas - projektu Nr.1 un projektu Nr.2 - salikt kopā un tomēr izlemt to likteni.

Tauta visai skeptiski vērtē republikā notiekošo, likumdošanas atjaunināšanas darba, tāpat kā pārbūves visumā - tempus. Nekad strādāts nav tik intensīvi kā tagad. Un vienalga, tiekoties ar vēlētājiem, nākas dzirdēt pārmetumus: pārāk lēni! Mēs vairs neticam!

Atvirzot uz priekšdienām tautas vispusīgi izvērtētu likumprojektu pieņemšanu, mēs vēl vairāk iedragāsim šo ticību.

Nācija var realizēt savas pašnoteikšanās tiesības, gan veidojot neatkarīgu valsti, gan arī apvienojoties savienotā valstī uz katrai no viņām pieņemamiem, tātad dažādiem noteikumiem. Kazarmu sociālisma stereotipi īstenojās tādā PSRS kā federatīvas valsts uzbūvē, kad visām savienotajām republikām nācās organizēt savu dzīvi juridiskās formās, kas bija šūdinātas pēc viena mēra, pilnīgi ignorējot attiecīgo nāciju kultūras līmeni, tradīcijas, psiholoģiju.

Federācijas pārbūves loģika mūs novedīs pie pilnīgi atšķirīgiem savienoto republiku modeļiem. Faktiski jau šis process ir sācies. Republikām, kas cenšas organizēt savu dzīvi uz saimnieciskā aprēķina pamatiem, veidojas citādas attiecības ar “centru” nekā tām, kuras savu uzplauksmi saista ar dotācijām no federālajiem resursiem.

Pirmā PSRS Tautas deputātu kongresa, kā arī pašreiz notiekošās PSRS Augstākās Padomes sesijas norisē izsekojama tendence, kaut visai bikla, atteikties no juridisko formu unifikācijas Savienības mērogā, respektēt savienoto republiku tiesības pieņemt “savus”, šī vārda pilnā nozīmē, likumus, bet gaidīt, ka federālie valsts orgāni mums izstrādās dažādus savienoto republiku statusa modeļus un piedāvās mums izvēlēties vispiemērotāko, būtu naivi. Mums ir jānoiet sava ceļa daļa - jākonstituējas kā suverēnai valstij un jāpieņem tādi likumi, kuri izteiktu Latvijas tautā iesakņojušos priekšstatus par savas valsts organizāciju.

Tikai tā mēs izveidosim pilnīgi suverēnu Latvijas valsti. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Acīmredzot jautājumus biedram Plotniekam, ja tādi radīsies, arī uzdosim rakstveidā. Iebildumu nav? Nav.

Dokumenti ir pavairoti? Kā labāk organizēt izsniegšanu? Mēs gribam šodien izsniegt.

Vienu momentu. Mums vēl jāvienojas. Iztulkots ir, pavairots arī. Ir divi varianti. Viens priekšlikums ir izskatīt tos šodien, otrs - iet mājās, salīdzināt vienu variantu ar otru un no rīta ar svaigu galvu sākt darbu ar šo dokumentu izskatīšanu. Ko par to domā deputāti?

Ir variants, ka gan šodien, gan rīt. Domas ir dažādas. Tā kā jautājums ir nopietns, mēs pieņemam svarīgu politisku deklarāciju, tad steiga būtu nevietā.

Balsosim, izlemsim jautājumu demokrātiski.

V.Samsons. Kāpēc mums balsot, ja mēs reglamentā noteicām, ka šodien pusastoņos vakarā mēs darbu beidzam.

Priekšsēdētājs. Reglaments mums, protams, ir. Pēc reglamenta mums darbs ir jābeidz. Tā kā ir divi priekšlikumi, tad, biedri Samson, es domāju, ka demokrātiski būtu nobalsot.

Kas par to, lai pieņemtu Deklarāciju šodien, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu saskaitīt. 78 deputāti. Kas par to, lai šo darbu mēs pabeigtu rīt, lūdzu pacelt balsošanas kartītes.

Vairākums ir redzams. Nezinu, vai ir vērts skaitīt. Nav. Mums ir vairākums.

Biedri, mēs norunājām, ka strādāsim līdz pusastoņiem. Ja man pulkstenis nav sabojājies, tad pusastoņi vēl nav.

Īsu ziņojumu lūdz sekretariāts par tiem iesniegumiem un dokumentiem, kas ir iesniegti Augstākās Padomes sesijai.

Mēs varbūt turpmāk arī norunāsim par tādu kārtību sesijā, kādu mēs vērojām kongresā, ka, beidzot katru darba dienu, sekretariāts ziņoja par ienākušajiem dokumentiem. Vārds deputātei Valentīnai Klibiķei.

V.Klibiķe. Biedri deputāti! Latvijas PSR Augstākās Padomes 12.sesijas sagatavošanas dienās tika saņemtas sesijai adresētas 853 vēstules, sakarā ar likumprojektiem par Latvijas PSR Konstitūcijas grozījumiem un papildinājumiem, par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām un par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām. Vēstules tika nodotas redakcijas komisijai. Mēs jau profesora Plotnieka koreferātā dzirdējām, ka dažas tika arī komentētas. Daudzās vēstulēs vienlaicīgi ar šiem jautājumiem skartas arī Latvijas valstiskās un ekonomiskās suverenitātes problēmas, izteikta prasība pēc republikas pārejas uz pilnīgu saimniecisko aprēķinu, sākot ar 1.janvāri. Mēs par to jau esam nobalsojuši. Visās vēstulēs paustās domas ir uzklausītas, izpētītas, un attiecīgās redakcijas komisijas turpinās darbu pie tām.

150 vēstulēs ir runa par Latvijas Tautas frontes Domes šā gada 31.maija aicinājumu un pilsoņu komiteju darbību. No šī skaita 20 vēstulēs, kuras galvenokārt saņemtas no strādnieku kolektīviem, pilsoņu komiteju darbība vērtēta kā pretkonstitucionāla. Tas ir no 150. Mēs tātad varam secināt, cik ir “par”.

Sakarā ar Latvijas PSR likumprojektu par sapulcēm, mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām saņemtas 14 vēstules, kurās izteikta virkne ierosinājumu, papildinājumu. Par Latvijas PSR pilsonības jautājumiem saņemti 36 iesniegumi. Visas šīs vēstules ir nodotas attiecīgo Augstākās Padomes izveidoto komisiju un darba grupu rīcībā.

Atsevišķu grupu veido vēstules par ekoloģijas problēmām.

Pirms sesijas tādas gan saņemtas tikai 11, tai skaitā par Rīgas, Ventspils, Olaines, Baldones, Gaujas nacionālā parka ekoloģisko stāvokli. Šīs vēstules pārsūtītas Latvijas PSR Ministru Padomei, informēta Augstākā Padome, tās Dabas aizsardzības pastāvīgā komisija. No Latvijas PSR Augstākās Padomes 309.Tukuma vēlēšanu apgabala deputāta Žizņevska saņemts iesniegums par Latvijas PSR Valsts celtniecības komitejas Jūrmalas celtniecības tresta jaudu novirzīšanu celtniecības montāžas darbu palielināšanai Tukuma rajonā. Iesniegums nosūtīts Latvijas PSR Valsts plāna komitejai un Valsts celtniecības komitejai izskatīšanai. Par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem biedrs Žizņevskis tiks informēts. Rīgas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs biedrs Kalnciems ierosina piešķirt republikas nozīmes pilsētas statusu Olainei. Jautājums nodots izskatīšanai Latvijas PSR Ministru Padomei un ņemts kontrolē.

Latvijas Augstākās Padomes sesijas sekretariātam nodota Darbaļaužu internacionālās frontes 20.jūlija mītiņa rezolūcija, kā arī priekšlikumi par tautas deputātu vēlēšanām. Es nenolasīšu visu šo rezolūciju, attiecīgajai redakcijas komisijai un Konstitūcijas komisijai šī rezolūcija tiks nodota. Tomēr par ko šeit ir runa? Par to, ka mītiņā pieņemta šī rezolūcija, par to, ka vajadzētu vēlēšanas organizēt darba kolektīvos, tātad deputātus izraudzīties un arī ievēlēt darba kolektīvos. Šī ideja nav jauna. Ļeņingradā arī, cik man zināms, ir aktuālas tādas domas. Tātad rezolūcija tiks nodota attiecīgajai komisijai.

Šodien, sesijas pirmajā dienā turpināja ienākt sesijai adresētas vēstules. Pirmā tēma - Latvijas PSR Konstitūcijas grozījumi un papildinājumi, vēlēšanu likumi. Pavisam šodien saņemti 20 šāda satura iesniegumi. Tie nodoti attiecīgajām komisijām. Saņemti 4 iesniegumi sakarā ar Latvijas Tautas frontes Domes 31.maija aicinājumu, par pilsonības jautājumiem 2 iesniegumi, par Latvijas PSR likumprojektu par sapulcēm, mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām viens iesniegums. Sakarā ar sesijā apspriežamo jautājumu par neapmierinošo ekoloģijas situāciju republikā saņemti 3 iesniegumi, kuros skarta Ziemeļkurzemes, Baltijas jūras, Rīgas jūras līča piekrastes, Babītes ezera un apkārtnes, Gaujas senlejas un citas problēmas. Vēstules nodotas attiecīgajai redakcijas komisijai. Sesijai adresētas vairākas vēstules par dzīvokļu jautājumiem. Tie ir personiski iesniegumi, ar tiem nodarbojas Augstākās Padomes Prezidija aparāta darbinieki, viņi arī sagatavos atbildes.

Šodien tātad saņemti 125 iesniegumi, telegrammas un vēstules. Par deputātu pieprasījumiem. Šodien tika iesniegts Jelgavas 130.vēlēšanu apgabala deputātes Sēmanes pieprasījums par cukura un mazgāšanas līdzekļu ražošanu republikā. Jautājums nodots izskatīšanai Ministru Padomei, rīt, sesijas gaitā tiks dota atbilde. Biedrs Goris, deputāts no Vangažu 85.vēlēšanu apgabala, iesniedzis pieprasījumu par republikas iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem. Tas ir adresēts republikas Ministru Padomei. Atbilde tiks saņemta. Lauksaimnieku savienības pieprasījums šodien tika iesniegts, un Ministru Padome sniegs mums atbildi. Deputāti Vaivods, Eizāns ir uzdevuši vairākus jautājumus Baltijas kara apgabala pavēlniekam biedram Kuzminam. Mēs ceram, ka sesijas darba gaitā saņemsim atbildes. Deputātam Djačkovam ir pieprasījums ar 12 deputātu parakstiem, sakarā ar degvielas trūkumu un visu pārējo. Biedrs Djačkovs laikam rītdien mūs varēs informēt. Es ceru, ka visi šie 850 un 150 vēstuļu autori neapvainosies, ja es tos šodien nenosaukšu. Jūs redzējāt mūsu darbu, visas vēstules tika izlasītas, šķirotas, nodotas attiecīgo komisiju izskatīšanai. Pirms sesijas, tas ir sesijas sagatavošanas dienās un arī šodien tiek saņemtas vēstules sakarā ar Latvijas Tautas frontes Domes valdes atklāto vēstuli Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam. Tā publicēta 17.jūlija “Atmodā”. Vēstulē ir Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja biedra Rubika darbības negatīvs vērtējums. Šai sakarā es gribētu nolasīt PSRS tautas deputāta Daiņa Īvāna sesijai adresēto iesniegumu.

“Balstoties uz Latvijas Tautas frontes Domes valdes paziņojumu un simtiem Latvijas iedzīvotāju pieprasījumu atcelt Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju no ieņemamā amata, lūdzu Latvijas PSR Augstākajai Padomei izveidot komisiju, kas izskatītu jautājumu par Rīgas pilsētas izpildkomitejas aparātu un sevišķi tā priekšsēdētāja darbību kopš iepriekšējām Latvijas PSR vietējo padomju vēlēšanām.”

Ceru, ka biedrs Īvāns, PSRS tautas deputāts, neapvainosies, ka es nelasu visu līdz galam, jo būtība jau ir izteikta, ka rīdzinieki neapmierināti ar autoritatīvo, tautā nepopulāro vadības stilu.

Sekretariāta domas ir tādas, un tās mēs saskaņojam ar mūsu sesijas Prezidiju, ka Alfrēdu Rubiku atcelt no amata - tā nav mūsu prerogatīva, tas nav arī Augstākās Padomes kompetencē. Jautājumu par jebkuras izpildkomitejas priekšsēdētāju - būt vai nebūt viņam vadībā, jālemj pašai pilsētas Tautas deputātu padomei. Kas attiecas uz biedra Rubika darba stilu, tas ir, izpildorgāna darba stilu, tad tā ir Ministru Padomes kompetence. Tāpēc šis iesniegums jāadresē Ministru Padomei par attiecīgās komisijas izveidošanu, kā arī Rīgas pilsētas padomei. Man ir viss.

Priekšsēdētājs. Vārds biedram Jānim Saleniekam.

J.Salenieks. Sekretariāta ziņojumā tika teikts, ka saņemts pieprasījums no Lauksaimnieku savienības. Tas neatbilst patiesībai. Ir iesniegts sešu republikas deputātu un piecu PSRS tautas deputātu pieprasījums. Pieprasījums ir ļoti nopietns, ar pavisam citu statusu. Vienīgā kļūda, ka tas ir nodrukāts uz blankas, bet otrā pusē ir vienpadsmit deputātu paraksti. Tas ir deputātu pieprasījums.

V.Klibiķe. Lūdzu atvainot. Atbilde tiks sniegta deputātiem.

Priekšsēdētājs. Acīmredzot jābūt uzmanīgākiem ar blankām.

Šodien mēs esam jau noguruši un pārguruši, mēs esam pārtērējuši 8 minūtes, un es domāju, ka pirmajai dienai pietiks. Es varētu paziņot šī vakara sēdi par slēgtu. Lūgums, ejot prom, tur, kur jūs reģistrējāties, saņemt Deklarācijas projektu, kas ir pārtulkots un pavairots, lai rīt no rīta mēs sākam darbu tieši ar šo Deklarāciju. Nākošā Latvijas PSR Augstākās Padomes sēde notiks rīt, 28.jūlijā, pulksten 10.

Paziņoju sēdi par slēgtu.