Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Mums ir radusies tehniska problēma – daļā zāles ir pazudusi elektrība. Līdz ar to mums nedarbojas balsošanas sistēmas ekrāni. Tādējādi Saeimas sēde acīmredzot sāksies pulksten 9.15. Līdz pulksten 9.15 sēdē ir pārtraukums, kaut arī sēde vēl īsti nav sākusies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9 un 15 minūtes.

Sākam Saeimas 2009.gada 10.septembra sēdi. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Tā kā mums bija problēmas ar elektrības padevi, tad var gadīties, ka daļa no jums vairs netiek uzskatīti par reģistrētiem, jo sistēma jūs neatpazīst. Pašreiz rāda, ka reģistrējušies ir tikai 49 deputāti. Pārbaudiet, vai nevajag izņemt ārā karti un ievietot to atpakaļ.

Mūsu rindas aug, un zālē mēs esam jau 70 deputāti.

Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt sēdes darba kārtībā vēl vienas izmaiņas – sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” iekļaut likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savukārt lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā vēl vienu jautājumu - lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Sociālo un darba lietu komisija lūdz svītrot no sēdes darba kārtības likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vienpadsmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Jāņa Reira atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Šie paši vienpadsmit deputāti ir iesnieguši arī lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Ērikas Zommeres apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz svītrot no sēdes darba kārtības, apstiprinātās darba kārtības, 16.punktu - likumprojektu „Grozījums Tūrisma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir arī lūgusi iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut minētajā sadaļā arī šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” arī šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti tomēr prasa balsojumu par šā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamām izmaiņām sēdes darba kārtībā, iekļaujot sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 7, atturas - 4. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību. Tradicionāli sākam ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma grozījumu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Aijai Barčai!

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Es aicinu nodot likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” arī Sociālo un darba lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Bet nemainot atbildīgo komisiju?

A.Barča. Pagaidām ne.

Sēdes vadītājs. Tātad Barčas kundzes priekšlikums ir nodot šo likumprojektu ne tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, bet arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots divām komisijām, par atbildīgo nosakot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Eiropas Padomes konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Maksājumu pakalpojumu likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs arī ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās Prezidija ziņojumu apakšsadaļas „Par atvaļinājuma piešķiršanu” - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Miroslavam Mitrofanovam šā gada 10.septembrī”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mitrofanova iesniegumu ar lūgumu viņam piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 10.septembrī, tas ir, šodien. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis jautājums ir balsojams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Miroslavam Mitrofanovam šā gada 10.septembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Atvaļinājums deputātam Mitrofanovam ir piešķirts.

Pirms sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, tātad sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, mums ir vēl jālemj par iespējamām sēdes darba kārtības izmaiņām.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut darba kārtībā sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Ir iebildumi!”) Ir nepieciešams balsojums? Es nesapratu, Bērziņa kungs (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Balsojam!”)… Tātad Bērziņa kungs uzstāj uz balsojumu par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtības sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” tiktu iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātais likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 11. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtības sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” iekļaut šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Seilei!

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti iebilst pret šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Mēs ar to neesam kārtīgi iepazinušies, neesam saņēmuši dažādu sabiedrisko organizāciju atzinumus.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, man gan ir jums jāaizrāda, ka liekas, ka šis jūsu paziņojums bija sakāms no tribīnes un tas nebija par procedūru. No vietas var runāt par procedūru. Jums aizrādījums par to!

Jebkurā gadījumā jautājums mums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamām izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā, sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” iekļaujot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 9, atturas - 7. Darba kārtība grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Pievērsīsimies dokumentam Nr.1429/Lp9 - likumprojektam „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi finanšu ministra 7.septembra vēstuli, kurā viņš lūdz komisiju veikt grozījumu šajā likumā un paredzēt, ka Ministru kabinets iesniedz Saeimā Budžeta likumu līdz 31.oktobrim, nevis līdz 1.oktobrim, kā tas pašlaik likumā ir paredzēts.

Iemesls lūgumam ir ļoti apjomīgais darbs, kas nepieciešams, šogad pirmo reizi izvērtējot budžeta bāzes izdevumus ļoti detalizētā funkciju griezumā, lai sasniegtu 500 miljonu lielu budžeta konsolidāciju.

Bez tam ministrs norāda, ka pirms budžeta izstrādes pabeigšanas ir būtiski redzēt trešā ceturkšņa budžeta izpildes rezultātus. Un viņš arī norāda, ka septembra beigās ir paredzēta Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas tehniskās palīdzības misija Latvijā.

Atbildot uz šo lūgumu, komisija ir sagatavojusi likumprojekta grozījumu, kas paredz papildināt likumā pārejas noteikumus, lai 2010.gada budžetam attiecīgi mainītu tā iesniegšanas termiņu.

Es vēl no savas puses gribu piebilst, ka, lai gan komisija liek priekšā mainīt attiecīgi šo termiņu, komisija nolēma arī aizrakstīt finanšu ministram un lūgt Budžeta likumu tomēr iesniegt Saeimā ne vēlāk kā 23.oktobrī, lai Saeima spētu budžetu laikus izskatīt un administratīvi apstrādāt un lai būtu iespējama budžeta kaut cik savlaicīga izsludināšana.

Kolēģi! Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Ir pieteikušies divi runātāji. Jautājums: vai Bērziņa kungs un Kraukļa kungs vēlas runāt par steidzamību vai par pašu likumprojektu? Par likumprojektu.

Tātad vispirms mums ir jāizlemj jautājums par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam... Tūlīt pārbaudīsim Saeimas kārtības rullī, bet, ja mani atmiņa neviļ, vispirms tiek izlemts jautājums par steidzamību un pēc tam tiek runāts. Pēc tam komisijas vadītājs vai atbildīgais referents uzrunā deputātus, stāstīdams par likumprojektu pirmajā lasījumā, tad sākas debates un pēc debatēm notiek balsojums.

Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 24, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Kolēģi! Komisija lūdz likumprojektu pieņemt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Vakar mēs bijām liecinieki debatei (No zāles dep. J.Dobelis: „Debates!”), kas notika... nopietnai debatei par budžetu, kas notika pašas koalīcijas starpā, koalīcijas iekšienē.

Mēs dzirdējām daudzus pretrunīgus viedokļus, kādi tur bija, bet vienlaikus arī no finanšu ministra uzstāšanās mēs sapratām, ka visi skaitļi, kontrolskaitļi, kas tiek doti ministrijām nākamā gada budžeta formēšanai, ir skaidri zināmi, jo Repšes kungs mums tos visus skaidri un gaiši nosauca, - to, kādi būs skaitļi, uz kādiem skaitļiem mums ir jāorientējas.

Godājamie kolēģi! Mani drusku izbrīna tas, ka vienlaikus tiek lūgts pagarināt budžeta iesniegšanas termiņu. Es domāju, ka tas ir bīstami divu iemeslu dēļ: pirmkārt, Saeimai nebūs pietiekami daudz laika, lai atbilstoši likumā paredzētajai jau tā saspringtajai procedūrai likumprojektu kārtīgi izskatītu un pieņemtu. Tas ir pirmais iemesls.

Un, otrkārt. Tas radīs ļoti lielas problēmas Latvijas pašvaldībām, jo likums „Par pašvaldībām” noteic, ka pašvaldībām budžeti jāpieņem pusotra mēneša laikā pēc valsts budžeta pieņemšanas datuma un ka fiskālais gads sākas 1.janvārī. Faktiski, ja mēs nobalsojam par šādu budžeta iesniegšanas termiņa pagarināšanu, mēs apzināti visas pašvaldības nostādām likuma pārkāpēju statusā, jo tās būs spiestas pārkāpt savu budžeta pieņemšanas termiņu; tās nevar arī sākt normāli strādāt pie sava budžeta sagatavošanas, jo tās nezina ne to, kādas būs dotācijas izglītībai, ne to, kāda būs tā nauda, kas nonāks pašvaldību pārziņā un īpašumā esošajās veselības aprūpes iestādēs, ne arī to, kāda būs tā nauda, kas pie tām nonāks, teiksim, no Satiksmes ministrijas līdzekļiem, lai varētu aprūpēt un sakopt, un sakārtot pašvaldību ceļus, un tā tālāk un tā joprojām.

Godājamie kolēģi! Vakardienas diskusija pierādīja, ka finanšu ministram visi skaitļi ir, ka šie skaitļi ir jau atdoti ministrijām un ka ministrijas strādā. Es gribu teikt, ka vajadzētu varbūt nevis tērēt laiku, diskutējot par to, vai jāizdara šādi grozījumi, kādi šobrīd ir iesniegti, bet vienkārši jāaicina Ministru kabinets ar Ministru prezidentu un finanšu ministru priekšgalā strādāt 24 stundas diennaktī un likumā noteiktajā kārtībā 1.oktobrī iesniegt likumprojektu Saeimā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lielā mērā ir jāpiekrīt deputāta Andra Bērziņa argumentācijai - un īpaši attiecībā uz pašvaldībām. Es arī gribu ieviest skaidrību, proti, mēs vienmēr esam uzskatījuši: ja budžetu laikus iesniedz, tad ir labāk gan valstij, gan visiem iedzīvotājiem. Bet mēs šodien tomēr respektēsim Ministru prezidenta un finanšu ministra vēlmi pagarināt šo termiņu, jo gribam nopietnas, padziļinātas debates par šo budžetu. Debates, jā! Debates par šo budžetu. Tas ir tiešām ļoti būtiski. Un tādēļ mēs gribam, lai, atbalstot šo priekšlikumu, tomēr būtu ļoti precīzs budžeta izskatīšanas grafiks un lai šis grafiks taptu zināms visām Saeimas frakcijām, jo mums ir tādas bažas, ka tad, ja atbalstām šo datuma maiņu, var izrādīties, ka budžets tiek iesniegts vēl vēlāk, bet tas gan absolūti nebūtu pieļaujams.

Atkārtoju vēlreiz: vajadzīgs ļoti precīzs budžeta pieņemšanas grafiks jau tuvākajā laikā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Satversmi Latvija ir parlamentāra valsts. Mēs, deputāti, pieņemam galīgos lēmumus, mēs nesam politisko atbildību par sekām, mēs pieņemam budžetu. Taču ļoti interesanti, ka atkārtojas iepriekšējo gadu prakse: valdība ilgi izstrādās slepenībā budžetu, pēc tam iesniegs, un šeit ātri, ātri, ātri būs jābalso, un visi spiedīs pogas un visi diskutēs.

Es gribu atgādināt, ka šeit ir arī opozīcija, kas arī grib piedalīties šajā apspriešanā, nevis tikai steigā kaut ko pieņemt. Es uzskatu, ka nākamā gada budžets pēc iespējas ātrāk jāsniedz Saeimā (No zāles dep. K.Leiškalns: „Kā var iesniegt to, kā nav!”), un tad šeit mēs diskutēsim ilgi un vispusīgi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Bērziņš vēlas ko piebilst?

G.Bērziņš. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Tikai pāris komentāru attiecībā uz skaitļiem, kas finanšu ministram ir pieejami.

Gribu atgādināt, ka vēstulē viņš, kā jau es teicu, norādīja, ka faktiski tiek veikta ļoti detalizēta funkciju analīze, jo ir jāsasniedz 500 miljonu latu budžeta konsolidācija, respektīvi, 500 miljonu latu liels samazinājums. Un tie dati, kas pašlaik ir finanšu ministram pieejami, ir tikai bāzes izdevumi ministrijām, respektīvi, tas ir sākumpunkts. Bet vēl ir paredzamas diezgan sīvas debates un pārrunas, diskusijas, lai sasniegtu šo vajadzīgo samazinājumu.

Attiecībā uz termiņiem. Es tikai vēlreiz gribu atgādināt, ko es jau teicu, ka pati Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tomēr ir nolēmusi rakstīt finanšu ministram vēstuli un aicināt viņu budžetu iesniegt līdz 23.oktobrim, jo tas bija datums, par kuru mēs domājām, ka pēc šā datuma tomēr nebūtu vēlams iesniegt budžetu, jo arī Saeimai pašai… lai Saeimai, kā jau te deputāti minēja, tomēr būtu pietiekami daudz laika šo budžetu izskatīt, lai būtu pietiekami daudz laika šo budžetu izdebatēt un vēl atliktu arī laiks attiecīgi izsludināt budžetu, jo arī pašvaldībām to vajag iekļaut savos budžetos.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 24, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

G.Bērziņš. Cienītie kolēģi! Ja deputātiem nav iebildumu, es gribu lūgt Saeimai pieņemt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs to izskatām tūlīt arī otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, atturas - 1. Likums pieņemts.

G.Bērziņš. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Piedāvāju strādāt ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Kopumā ir iesniegti trīspadsmit priekšlikumi. Sāksim izskatīt šos priekšlikumus.

1. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Pareizticīgā Baznīca ir viena no vissenākajām Latvijas Baznīcām, un tā tiek uzskatīta par tradicionālu konfesiju Latvijā. Kopējais pareizticīgo un vecticībnieku skaits Latvijā pārsniedz 400 tūkstošus cilvēku. Neskatoties uz to, mūsu valstī pareizticīgajiem un vecticībniekiem ir liegta iespēja svinēt Ziemassvētkus valsts noteiktā svinamā dienā atšķirībā no citiem kristiešiem, kuriem valsts piešķir oficiālas brīvdienas.

Esmu pārliecināts, ka sarežģītajā finanšu un ekonomikas krīzes laikā Latvijas tautai ir nepieciešamas garīgās un morālās vērtības, kas ļaus pārvarēt grūtības. Līdz ar to „Saskaņas Centrs” iestājas par Kristus dzimšanas svētkiem 6. un 7.janvārī - par svētku dienas statusa piešķiršanu tiem. Mums ir notikušas konsultācijas ar dažādu konfesiju pārstāvjiem, un viņi ir pārliecināti, ka Saeimas deputāta augstākais mērķis ir katra cilvēka garīgā un materiālā labklājība, kas izriet no Dieva svētīta darba un savstarpējas cilvēciskas cieņas. Arī vairums pārējo Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Dievs katru cilvēku ir radījis laimei. Tieši tāpēc mēs vēlamies panākt, lai Latvijas valstī ikvienam cilvēkam būtu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, iespējas un brīvības, to skaitā tiesības un iespējas pareizticīgajiem un vecticībniekiem svinēt savus Ziemassvētkus. Mums beidzot jāatzīst brīvības un tiesības, ko cilvēks iegūst, jau piedzimstot, un saglabā visas dzīves laikā, - domu un izteikšanās brīvība, tiesības brīvi attīstīties, vairot labklājību un veidot savu dzīvi, respektējot un nepārkāpjot līdzcilvēku brīvības un tiesības.

Latvijas valstij ir jānodrošina cilvēka pamattiesības un brīvības atbilstoši Svēto Rakstu pamatpatiesībām, kas ir, starp citu, iestrādātas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Latvijas valsts pamatlikumā - Satversmē. Aicinu kolēģus būt brīviem, kā arī neierobežot citiem brīvību. Būsim iecietīgi pret citu cilvēku izvēles brīvību!

Aicinu noraidīt TB/LNNK priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, augsti godātie deputāti! Es pilnībā atbalstu to, ko nupat teica Agešins. Bet, ziniet, man nepatīk, kā parlaments uzvedas šodien, - tas mēģina neatbalstīt to, ko vienreiz jau atbalstīja. Saprotiet, iznāk tāda kā liela spēle - otrajā lasījumā deputāti balso „par”, bet trešajā lasījumā balso „pret”. Iznāk tā - ziniet, mēs atradām tādu interesantu mantu, ar kuru visu laiku spēlēties. Vai nebūtu mums jābūt cilvēkiem, kas nevis attiecīgi spiež balsošanas pogas, domādami par kaut kādu politisku konjunktūru vai to, ka vēlēšanas nāk, bet gan reāli pārdomā savas vēlmes, domas par šiem svētkiem? Ja cilvēks atbalsta, kā viņš var pārdomāt pēc diviem trim mēnešiem?! Mums vajag šodien noraidīt TB/LNNK priekšlikumu, visus priekšlikumus, kuri iesniegti, lai atceltu otrā lasījuma redakciju, tāpēc ka mēs jau vienu reizi pateicām „par”. Nu kas ir mainījies? Es saprotu… Es saprotu ļoti labi, ka vienam otram deputātam ļoti gribējās, lai pašvaldību vēlēšanās viņu atbalstītu arī pareizticīgie, bet viņš nedabūja šo mandātu un tagad momentā dod signālu saviem deputātiem parlamentā: „Nebalsojam tad par to!” Iznāk, ka mēs atrodam tādu svētu lietu - svētu lietu! - un sākam ar to spēlēties politiski. Mēs uz trešo lasījumu nekad tā nerīkojamies. Mēs trešajā lasījumā strādājam ar redakciju, mēs pieslīpējam redakciju, piestrādājam, lai tā būtu labāka, precīzāka, korektāka. Mēs uzklausām Juridisko biroju. Bet nav tā, ka mēs pilnīgi noraidām otrā lasījuma priekšlikumu. Taču tagad iznāk, ka parlaments - tas ir bērnudārzs, kurā nezinās, kas ko darīs un ar kādām mantām spēlēsies nākamā dienā. Es domāju, ka deputātiem, kuri jau vienreiz atbalstīja šo priekšlikumu, pieņemdami to otrajā lasījumā, vajadzētu balsot „par” - balsot (No zāles dep. J.Dobelis: „Nedrīkst aģitēt no tribīnes!”) par šiem svētkiem, balsot pret TB/LNNK priekšlikumiem. Nu būsim godīgi! Vienreiz nobalsojuši par tādām nopietnām lietām, mēs nevaram pārdomāt!

Paldies tiem deputātiem, kuri atbalstīja šo priekšlikumu par šiem svētkiem, un, lūdzu, deputāti, atcerieties, kā jūs balsojāt iepriekš, un noraidīsim šo TB/LNNK priekšlikumu un visus tos pārējos priekšlikumus! (No zāles dep. J.Dobelis: „Lai dzīvo TB/LNNK!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Mēs zinām, ka miljardiem cilvēku atzīmē Ziemassvētkus pēc Gregora kalendāra. Trīs decembra dienas ir valsts svētki 145 valstīs, kas atrodas sešos kontinentos. Starp pareizticības piekritējiem, kas ir pati ortodoksālākā no kristīgajām konfesijām, tikai četras autokefālās baznīcas, ieskaitot arī krievu Pareizticīgo Baznīcu, turpina turēties pie Jūlija kalendāra un atzīmēt Ziemassvētkus 7.janvārī. Ja mēs, kas esam šeit, zālē, būtu pārstāvji vispasaules parlamentā, mums tad nebūtu nekādu problēmu ar šo nelielo kristiešu konfesiju. Bet mēs šeit pārstāvam nevis Austrāliju vai Brazīliju, bet gan Latviju. Latvijas Pareizticīgā Baznīca atzīmē Kristus dzimšanas svētkus tieši saskaņā ar Jūlija kalendāru. Pareizticība Latvijā ir daudz senāka ne tikai par Staļina personības kultu un Pēteri Lielo, bet ir arī vecāka par katolicismu, ko ar uguni un zobenu ieviesa krustneši. Pareizticība Latvijā vēsturiski ir kristīgā konfesija, kas iegājusi tautas dzīvē brīvā ticības sludināšanas ceļā. Jau no vissenākajiem laikiem pareizticības gaisma ir sākusi spīdēt Latgalē. Daudzi Latgales valdnieki un dižciltīgie ļaudis bija pareizticīgie. Pareizticīgo baznīcas tika uzceltas Jersikā un Koknesē. Dievkalpojumus noturēja ne tikai krievu garīdznieki, bet arī latviešu priesteri. Kristietību bija pieņēmuši Jersikas valdnieks Visvaldis, Tālivaldis ar saviem bērniem Tālavā un Kokneses valdnieks Vetseke.

Tanīs laikos, kad krustneši īstenoja Latvijas pakļaušanu savai varai, tika izdarīts viss, lai iznīcinātu pareizticību. Gandrīz visas pareizticīgās draudzes tika izpostītas. Bija palikušas tikai dažas baznīcas Rīgā un dažās citās vietās.

Ne vēlāk par 1659.gadu Latvijas teritorijā sāka ienākt vecticībnieki. Gadu vēlāk Daugavpilī tika dibināts pirmais vecticībnieku dievnams. 1670.gadā viena no vecticībnieku apmetnēm ar hercoga Jēkaba atļauju saņēma pilsētas tiesības un tika nodēvēta par Jakobštati. Patlaban tā ir Jēkabpils - iedzīvotāju skaita ziņā devītā, bet - pēc atzīšanas par pilsētu - piecpadsmitā no septiņdesmit astoņām Latvijas pilsētām.

Pareizticīgo konfesija skaitliskā ziņā praktiski ir tikpat liela kā divas citas tradicionālās konfesijas - katoļi un luterāņi. Konfesijas vērtējumā tajā skaitliski ir 370 tūkstoši draudzes locekļu. Statistikas dati liecina, ka pareizticība ir visbiežāk norādītā konfesija gan jaundzimušo māmiņām, gan arī mirušo piederīgajiem. Aptaujas dati liecina, ka 24 procenti iedzīvotāju ir norādījuši, ka viņi ir pareizticīgie, bet katoļi un luterāņi - tikai 20 procenti. Ņemot vērā arī to, ka par vecticībniekiem sevi nosaukuši 3 procenti ticīgo, runa ir par 27 procentiem iedzīvotāju.

Tāpat es negrasos diskutēt par to, ka pret konfesiju, kurai ir 2000 gadu senas tradīcijas, tajā skaitā 1000 gadus Latvijas teritorijā, un pie kuras mūsu nelielajā valstī pieder ap 400 tūkstošiem cilvēku, to skaitā arī latvieši... ka pret šo konfesiju tomēr ir jāizturas atšķirīgi salīdzinājumā ar attieksmi pret kādu citu reliģisko grupu, kura ir izveidojusies pavisam nesen un pie kuras pagaidām pieder tikai kāds ducis vai pāris simtu sekotāju.

Līdz ar to es aicinu šo priekšlikumu - svītrot mūsu pareizticīgo svētkus no likuma - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirms jūs pieņemat nepareizu lēmumu, kas aizskar gandrīz 400 tūkstošus cilvēku, man gribētos jums paust sekojošo.

Latvijā pareizticība nebūt nav tīri krievu vai krievvalodīgo konfesija, bet, konsekventi sekojot Kristus baušļiem, tajā nav nedz hellēņu, nedz jūdu. Pirms 160 gadiem latvieši, sajuzdami pārvācošanas draudus, sāka masveidā pāriet cara ticībā, kā viņi to dēvēja. Laikposmā no 1845.gada līdz 1849.gadam pareizticībai tika pievērsti apmēram 100 tūkstoši Vidzemes latviešu. 1844.gada beigās bīskapa Filareta pārziņā atradās 25 draudzes ar vairāk nekā 20 tūkstošiem šo draudžu locekļu, bet 1848.gadā bija jau 98 draudzes ar vairāk nekā 130 tūkstošiem draudžu locekļu. Tūkstošiem šo latviešu zemnieku pēcteču līdz pat šim laikam saglabājuši uzticību pareizticībai; starp izciliem pareizticīgiem latviešiem var minēt ne tikai Viju Artmani. Dažos pareizticīgo dievnamos dievkalpojumi pilnībā tiek noturēti latviešu valodā, un tā tas ir ne tikai Rīgas Debesbraukšanas baznīcā, kuras draudzes loceklis kādreiz bija dzejnieks Aleksandrs Čaks un kuras interjeram daudzas freskas gleznojis mākslinieks Voldemārs Irbīte. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Irbe!”)

Dievkalpojumi latviešu valodā regulāri notiek Kolkas Kristus Piedzimšanas baznīcā, Kosā, Ainažos, Talsos, Siguldā, Salacgrīvā, Nītaurē, Limbažos, Jēkabpilī, Kuldīgā, Saldū un citur. Nereti pareizticīgās draudzes ir etniski jauktas. Starp Latvijas iedzīvotājiem vienīgais kanonizētais kristiešu svētais ir pareizticīgo arhibīskaps latvietis Jānis Pommers. Viņš bija dzimis nevis Maskavā, Krievijā, bet gan Praulienas pagastā pareizticīgu latviešu ģimenē. Dzīves laikā Jānim Pommeram nebija sveša arī šī ēka, kurā mēs patlaban debatējam. Viņš bija triju Saeimas sasaukumu deputāts un no šīs tribīnes aizstāvēja arī Pareizticīgās Baznīcas intereses.

Kā jums šķiet, - ja notiktu brīnums un 75 gadus pēc savas traģiskās mocekļa bojāejas viņš būtu ieradies šurp, ko tad šis izcilais valstsvīrs un garīdznieks būtu teicis sakarā ar tādu komisijas lēmumu? Kā viņš pats būtu balsojis? Viņš būtu balsojis „pret”.

Aicinu noraidīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Domāju, nav vajadzības vēlreiz atgriezties pie Jaunā stila jeb Gregora kalendāra priekšrocībām kā tādām. Tās pierādījusi pati vēsture. Ja jau luterāņi, kas sākumā sakoda zobus un rīkoja tā sauktos Kalendāra nemierus, vēlāk, izsvēruši Jaunā stila priekšrocības, pārgāja uz Jauno stilu, un ja pat tādas pareizticīgo valstis kā Krievija un Grieķija pārgāja uz Jaunā stila kalendāru, tad tagad būtu pavisam neloģiski atgriezties pie divu kalendāru Ziemassvētku svinēšanas Latvijas valstī, respektējot pareizticīgo vēlmi turēties pie tradīcijas. Tradīcija ir svarīga un svēta lieta. Tomēr vienā valstī, lai nenonāktu pie jukām, ir jāturas pie vieniem valsts Ziemassvētkiem. Ikvienam ir patīkami svinēt - un svinēt pēc iespējas vairāk! -, bet, sākdami ar pareizticīgo Ziemassvētkiem kā valsts svētku dienu, mēs tālāk gribot negribot nonāksim pie pareizticīgo Lieldienām, pie tā sauktajiem vecajiem Jāņiem - un vēl, un vēl. Mēģinādami būt ar vienādu attieksmi gan pret pareizticīgajiem, gan pret musulmaņiem, gan pret jūdiem un citām tikpat cienījamām konfesijām un to svētkiem, mēs netiksim ne no vietas, būs nepārtraukta svinēšana.

Svētki ir labi, un katras konfesijas svētki ir Latvijas tautību un konfesiju bagātība, bet esmu pārliecināta, ka pareizticīgo Ziemassvētku svinēšana ir individuālā kārtā izbrīvējama un saskaņojama ar darba devējiem, nevis pārvēršama vēl vienā valsts svētku dienā. Kā zinām, Latvijā viena daļa pareizticīgo svin Ziemassvētkus pēc Jaunā stila.

Šis balsojums - Dieva dēļ! - nav „par” vai „pret” pareizticību, „par” vai „pret” Aleksandru Čaku vai citiem pareizticīgajiem, bet par valsts svētkiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Pirmie pieci priekšlikumi ir faktiski identiski, un, ja Saeima ar savu balsojumu tos pieņems, tad patiesībā viss ir kārtībā, jo šā likuma koncepcija, ka šis likums ir par valsts svētkiem, tiks saglabāta. Viss būs kārtībā!

Turpretī, ja šie priekšlikumi netiek pieņemti, tad faktiski tiek mainīta likuma koncepcija. Juridiski, protams, Saeimai ir tiesības to darīt, bet tādā gadījumā šis vairs nav likums par valsts svētkiem, bet gan par reliģisko konfesiju svētkiem. Saeima drīkst to darīt, ja vēlas, bet diez vai tas ir saprātīgi.

Taču tādā gadījumā, kolēģi, es aicinu jūs vismaz uz sistēmismu un konsekvenci, un es ļoti negribētu, lai šis likums aizvaino ticīgo cilvēku jūtas. Es baidos, ka šo priekšlikumu, pirmo priekšlikumu, oponenti vai nu savā paviršībā, vai jautājuma nepārzināšanas dēļ, vai - varbūt vēl ļaunāk - zināmu šovinistisku nolūku vadīti, grib visas pareizticīgās draudzes piespiest svinēt svētkus pēc Jūlija kalendāra, tas ir, pēc Austrumu ortodoksālās Maskavas un Visas Krievzemes patriarhāta tradīcijas, kas ir galēji nepareizi. Ja mēs pieņemam šo koncepciju, ka tie ir reliģisko konfesiju svētki, tad katra konfesija drīkst svinēt šos svētkus atbilstoši savai tradīcijai.

Kolēģi! Nu tad būsim korekti un neteiksim tā vienkārši un vispārīgi: „Pareizticīgie un vecticībnieki svin tā!” Un kur tad paliek citas Pareizticīgās Baznīcas? Kur tad paliek Austrumu ortodoksālo Rumānijas, Bulgārijas, Konstantinopoles, Antiohijas, Jeruzalemes, Aleksandrijas un visas Āfrikas patriarhātu Baznīcas? Kipras, Grieķijas, Polijas, Somijas, Igaunijas, čehu un slovāku Austrumu ortodoksāli autokefālo Baznīcu un Orientālo ortodoksālo patriarhātu Baznīcu Ziemassvētki? Ja šīs draudzes svin Ziemassvētkus pēc Gregora kalendāra, tad tagad, ja mēs likumā ierakstām: „Pareizticīgie un vecticībnieki - visi pār vienu kārti!”, kur šeit paliek kaut kāda elementāra loģika un cilvēktiesības?

Godātie kolēģi! Šeit mums pirmām kārtām ir jāizšķiras par to, vai tas ir likums par valsts svētkiem vai tas ir likums par Baznīcu svētkiem. Es ierosinu saglabāt šo koncepciju, ka tas ir valsts svētku likums, un atbalstīt pirmos piecus priekšlikumus. Ja ne, tad, lūdzu, esiet vismaz korekti un nevienu neaizvainojiet!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jau pašā pirmajā reizē, apspriežot šo jautājumu par pareizticīgo svinamām dienām, arī es nācu šajā tribīnē, un patiesības vārdā jūtos spiests to darīt arī šoreiz.

Visdziļāko aizu latviešu vairākuma un krievu, slāvu tautību un pārkrievoto denacionalizēto cilvēku starpā rada „Saskaņas Centrs” un PCTVL, nepārtraukti izkropļojot vēsturi, tas ir, neatzīstot patiesību. Tā ir jūsu pati lielākā vaina vispār latviešu un krievu attiecībās pašreiz. Arī šoreiz jūs varmācīgi izkropļojat vēsturi. Jūs pieminat Latvijas Pareizticīgās Baznīcas galvu pirmskara laikā Jāni Pommeru. Jūs taču zināt - un noteikti zināt! - un arī es no šīs tribīnes to uzsvēru, ka tieši Jānis Pommers, Pareizticīgās Baznīcas svētais un moceklis, iestājās par to, ka Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai jāsvin Ziemassvētki kopā ar pārējo kristīgo pasauli - pēc kalendāra decembra beigās. Un to viņš darīja jau 30.gados! Kādēļ jūs to aizmirstat?

Jūs izkropļojat vēsturi arī tālāk, minot, ka pareizticībā latviešu vairākums esot iestājies tādēļ, lai izvairītos no pārvācošanas. Tā taču nav patiesība! (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nav pareizi, Visvaldi!”) Tas tā nav! Latvieši 19.gadsimtenī pareizticībā iestājās galvenokārt tāpēc, ka pareizticīgo baznīcu priesteri sludināja to nepatiesību, ka tie, kas iestāsies pareizticībā, dabūs no Krievijas ķeizara jeb cara zemi.

Jūsu priekšā stāv latvietis.

Jūs minējāt Praulienu kā Jāņa Pommera dzimteni. Pareizi! Praulienā arī vēl tagad dzīvo Pommeri. Un jūsu priekšā stāv - es attiecinu arī uz jums šo vārdu! - latvietis, kura vecaistēvs bija Praulienas pareizticīgās baznīcas loceklis. Un mana māte, kas dzimusi 1900.gadā, arī bija pareizticīga. Praulienā latviešu vairākums bija pareizticīgie. Bet viņi pareizticībā iestājās zemes dēļ, nevis bailēs no pārvācošanas. Tāda, lūk, ir patiesība. Jūs vienmēr aizejat prom no šīs patiesības, gribat pārvērst patiesību politiskā nepatiesībā. Un tā ir jūsu lielākā vaina.

Mums jāpatur Pareizticīgajai Baznīcai tā pati svinamā diena, kas bija pirmskara Latvijas laikā, kad pareizticīgie svinēja Ziemassvētkus kopā ar pārējo kristīgo pasauli. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Pareizi, Visvaldi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Guntim Jānim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Krievu draugi un latvieši no citām ticībām! Man ir skumji, ka mēs te ceļam tādu atšķirības, pretišķības mūri modernā Eiropā, kur visi mēs esam vienlīdzīgi. Jābūt mums vienlīdzīgiem, jāievēro katra ticība, jāciena! Tas viss ir. Bet kur tas cēlonis? Kāpēc mēs šeit tik daudz politiskas spekulācijas... Piesaucam visaugstākos - Dievu, cilvēktiesības, brīvo cilvēka gribu -, bet lietas būtība jau slēpjas vienkārši tajā, ka Dievs radīja pasauli nevis vienkāršu, bet pietiekami sarežģītu. Zeme griežas ap Sauli citā ritmā, nekā to sākumā bija izrēķinājuši astronomi, zinātnieki, un Jūlija kalendārs izrādījās neprecīzs, un Eiropa, kas ir gājusi zinātnei pa priekšu, attapās, ka ir jādzīvo pēc Gregora kalendāra, kas atbilda: ziema - ziemā, kad ir sniegs; vasara - vasarā. Bet, ja mēs sekotu tagad tam, kā tas ir vecticībniekiem un pareizticīgajiem, tad tā mēs varētu nonākt pie tā, ka Ziemassvētki būtu pavasarī, jo katrs gadsimts rada nobīdi par vienu dienu, rada šo kļūdu. Te jau pieminēja, ka Eiropas pareizticīgās valstis šos svētkus svin pareizāk, tā, kā tas ir saskaņā ar astronomiju. Un tā ir vienkārši turēšanās pie vecā. Tā ir drīzāk atpalicība (No zāles dep. J.Dobelis: „Garīgā atpalicība!”), nevis iešana laikmetam līdzi. Kā griežas, kā riņķo zvaigznes - tas nav iekļauts precīzā decimālsistēmā, kā mums to gribētos, tas nav nosakāms ar Baznīcas kanoniem, dekrētiem, bet es ticu, ka agrāk vai vēlāk tāpat arī visa Krievija svinēs pareizā laikā.

Šeit piesauc arhibīskapu Pommeru - latvieti… Pommers svinēja pareizā laikā - tā, kā astronomi atzinuši par pareizu un kā Dievs debesīs to iekārtojis, jo mēs visi par Dievu runājam tajos svētkos.

Tātad es aicinu nenaidoties ar pareizticīgajiem tāpēc, ka viņi vēl kaut ko nesaprot. Būsim, protams, draudzīgi, bet valsts svētki ar likumu var būt tikai vieni. Un tad beigās tur atradīsies trīs un divi Ziemassvētki... Nu nesanāk!

Es paskaidroju to šeit tāpēc, ka es, pats, kristīts pareizticībā, nevaru piekrist šim priekšlikumam.

Aicinu balsot tā, kā jau te Kārlis Šadurskis sacīja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Paldies.

No dažām runām šeit iznāk tā, ka pat Pareizticīgā Baznīca negrib oficiāli svinēt savus Ziemassvētkus. Tas neatbilst patiesībai, jo daži Saeimas locekļi, tajā skaitā arī Juridiskā komisija, bija pie metropolīta Aleksandra, un Pareizticīgās Baznīcas vēlme svinēt šos svētkus oficiāli ir visiem labi zināma. Un tolaik bija arī daudzu augstāko valsts amatpersonu attiecīgi publiskie solījumi, un šobrīd ir pienācis laiks šos solījumus izpildīt.

Es gribu arī ļoti īsi pateikt, ka ne tikai Pommers bija starp garīdzniekiem, kas strādāja pirmskara Saeimā. Pat Tautas padomē 1919.gadā darbojās, piemēram, pareizticīgo garīdzniecības pārstāvis protohierejs Maķedonskis, vecticībnieki Kolosovs un Pavlovs, arī vispazīstamākais četru sasaukumu deputāts Meletijs Kallistratovs - Daugavpils pārstāvis un vecticībnieks. Viņu nošāva čekisti 1941.gadā, bet 1919.gadā viņš ar ieroci rokās aizstāvēja Latvijas neatkarību.

Un es esmu pārliecināts, ka gan pareizticīgie, gan vecticībnieki ir cieši saistīti ar Latviju un pilnīgi pelna...

Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies...

V.Buzajevs. ...lai pareizticīgo Ziemassvētki tiktu oficiāli atzīti.

Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

Es aicinu jūs tomēr ievērot Saeimas kārtības rulli. Jūs jau otro reizi pārkāpjat runas laika limitu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Izmest ārā no zāles!”)

Vārds debatēs deputātam Jānim Urbanovičam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Kāpēc jūs gribat runāt, ko?”)

J.Urbanovičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Visiem jau ir skaidrs, kā viņi rīkosies, tāpēc es gribu runāt par diviem nesmukumiem, par divām lielām nekonsekvencēm, kas dara kaunu visam šim namam.

Vispirms Kursītes kundze teica, ka tas ir Valsts svētku likums... vai ka tie ir baznīcēnu svētki un ka tos vispār tur nevajadzētu likt... tad vajag izturēties vismaz pret visām tradicionālajām konfesijām vienādi.

Šeit notiek ļoti nesmuka Latvijas pilsoņu šķirošana pēc „pareizās” vai „nepareizās” ticības. Un tas ir ļoti nesmuki! Vai nu visus baznīcas svētkus ņemam ārā no Valsts svētku likuma, vai arī ievērojam konsekvenci, izturamies vienādi pret visām konfesijām.

Mēs pašreiz te nodarbojamies ar tādu segregāciju, kas mums te nevienam nepiestāv, un nav svarīgi, kādi mērķi un vēlētāji mūs ir atveduši uz šo zāli.

Tas nu ir jāatzīst.

Otrs nesmukums varbūt nav tik ļoti politisks, bet tas drīzāk būtu adresējams Prezidijam. Kolēģi, mēs retu reizi redzam jaunu politisku partiju šeit, zālē, un tas ir Juridiskais birojs. Juridiskais birojs parasti nodarbojas ar likumu slīpēšanu, ar ekspertīzi, cik lielā mērā kāda likuma norma atbilst, teiksim, mūsu tradīcijām un citiem likumiem. Šoreiz Juridiskais birojs ir rīkojies absolūti nekonsekventi. Tas ir iedomājies, ka ir politiska partija, un pauž savu politisko viedokli un attieksmi. Tas nu gan vairs nav piedodams!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātei Zommerei ir kas piebilstams?

Ē.Zommere. Cienījamie kolēģi! Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 29, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

Ē.Zommere. 2. - deputāta Gunta Blumberga priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Faktiski tas ir analoģisks 1.priekšlikumam. Es domāju, ka Saeima savu lēmumu ir izteikusi.

Ē.Zommere. Jā. Analoģisks ir arī 3. - deputātes Inas Druvietes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Es domāju, ka balsojums nav nepieciešams, ja nav iebildumu.

Ē.Zommere. Arī 4. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums - ir komisijā atbalstīts un ir analoģisks.

Sēdes vadītājs. Arī tas ir analoģisks 1.priekšlikumam. Par to jau nobalsojām.

Ē.Zommere. Un arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tas ir identisks pirmajam, ko Saeima atbalstīja ar balsojumu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kauns!”)

Ē.Zommere. Jā.

6. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Esmu ļoti iepriecināts par Saeimas balsojumu par 1.priekšlikumu. Līdz ar to, protams, jāatsauc 6. un 8.priekšlikums. Tos es iesniedzu tikai sistēmiskuma nolūkā, lai tādā gadījumā, ja Saeima pieņemtu, manuprāt, politiski nepareizu lēmumu mainīt svētku koncepciju, vismaz saglabātos sistēma.

Tātad 6. un 8.priekšlikumu es atsaucu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Paldies Dievam!”) Tieši tāpat es atsaucu savu 9.priekšlikumu. Un tieši tāpat es atsaucu arī savu 11.priekšlikumu.

Godātie kolēģi, esmu ļoti gandarīts par mūsu Saeimas pieņemto lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Turpinām ar 7.priekšlikumu.

Ē.Zommere. Jā.

Kolēģi, tālāk! Deputāte Karina Pētersone ir iesniegusi 7.priekšlikumu. Komisija 7.priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Kolēģi! Es aicinu izdarīt ļoti vienkāršu lietu - aicinu aizstāt likumā „Par svētku, atceres un svinamām dienām” vārdus „4.maiju - Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu” ar vārdiem „4.maiju - Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”. Jo, godātie kolēģi, man personīgi un, es ceru, arī lielai daļai Latvijas cilvēku mūsu kalendārajā gadā ir divas visnozīmīgākās svētku dienas. Tās ir 18.novembris - Latvijas Republikas proklamēšanas diena - un 4.maijs - diena, kad Latvija de iure atguva savu neatkarību ar Augstākās padomes balsojumu. Es domāju, ka atšķirībā no 18.novembra 4.maijam ir īpaši emocionāls uzslāņojums, jo 1990.gada 4.maiju, atšķirībā no 1918.gada 18.novembra, mēs paši esam piedzīvojuši un lielā mērā esam arī piedalījušies lēmuma pieņemšanā pirms 4.maija, balsodami par Tautas frontes izvirzītajiem Augstākās padomes deputātu kandidātiem. Vismaz tie, kas jau ir pārsnieguši 18 gadu vecumu. Ceru, ka šajā zālē tādu tik tiešām ir lielākā daļa no mums.

Redziet, mans nodoms, iesniedzot šo priekšlikumu, nav nedz politisks, nedz kā citādi motivēts. Tas ir ļoti vienkāršs, var pat teikt, redakcionāls, ja tam nebūtu arī šīs emocionālās pieskaņas. Tas nav arī nodoms revidēt šīs dienas nozīmību. Gluži otrādi, tas ir vienkārši nodoms precizēt ierakstu likumā, tuvinot to vēsturiskajai patiesībai.

Un es mazliet atgādināšu jums, kāpēc. Tāpēc, ka tajā dienā notika, kā mēs labi atceramies, Augstākās padomes sēde, kuras darba kārtībā pēc 131 deputāta pieprasījuma tika iekļauti vairāki dokumenti. Kopskaitā tie bija deviņi dokumenti. Būtiskākais, protams, bija Neatkarības… Toreiz tā saucās nevis Neatkarības deklarācija, bet tas bija Neatkarības atjaunošanas deklarācijas projekts, kurā faktiski bija noteikts tiesiskais pamats pārejai no Latvijas PSR uz Latvijas Republiku. Tajā tika noteikts arī Latvijas oficiālais nosaukums - Latvijas Republika, saīsināti - Latvija. Tas noteica arī valsts konstitucionālo pamatu šajā pārejas periodā, atjaunoja Satversmes darbību, protams, ierobežotā apjomā, un - ļoti būtiski! - tas pasludināja par spēkā neesošu 1940.gada 21.jūlija Deklarāciju par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. Kopumā, kā jau es teicu, Latvijas PSR - todien vēl Latvijas PSR! - Augstākā padome līdz ar šā dokumenta pieņemšanu kļuva par Latvijas Republikas Augstāko padomi, kas izskatīja vairākus dokumentus. Un šo dienu ļoti labi atceras tie Saeimas deputāti, kas toreiz bija šajā zālē un pat balsoja.

Visa šī dokumentu pakete tika izskatīta otrā… tā bija pēcpusdienas sēde, tā bija ļoti saspringta, emocionāla sēde, taču tā bija demokrātiska procedūra, tā atbilda toreizējam Augstākās padomes kārtības rullim. Par šiem dokumentiem karsti, asi un polarizēti debatēja, un šo debašu noslēgumā, visiem Augstākās padomes deputātiem balsojot un arī tagadējās Saeimas ēkas ārpusē sanākušajiem cilvēkiem ļoti emocionāli piedaloties šajā sēdē un skaitot līdzi nobalsojušo deputātu, pozitīvi nobalsojušo deputātu, balsis, šis lēmums tika pieņemts. Balsojums notika! Un toreiz lēmumu pieņemšanai, kā jūs atceraties, bija nepieciešamas divas trešdaļas, 132 deputātu balsis. 138 deputāti nobalsoja „par”, un Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācija tika pieņemta. Es uzsveru vēlreiz - tika pieņemta! - nevis pasludināta.

Tāpēc, neraugoties uz to, ka atbildīgā komisija, acīmredzot neiedziļinoties toreizējās Augstākās padomes sēdes stenogrammās un vairākos citos dokumentos, kas ļoti labi parāda šā nosaukuma vienkāršo loģiku, ka tā bija deklarācijas pieņemšana, nevis pasludināšana, nav atbalstījusi manu priekšlikumu.

Taču, godātie deputāti, es ļoti ceru uz jūsu atbalstu! Izdarīsim šo vienkāršo lietu! Es gribu sava aicinājuma nobeigumā uzsvērt, ka atgriešanās pie vēsturiskās patiesības nekādā veidā nemazina šīs dienas emocionālo nozīmi mūsu atmiņās un šīs dienas nozīmi Latvijas vēsturē. Atgriešanās pie vēsturiskās patiesības - tieši otrādi! - šo nozīmi paaugstina un padara par īstu un neapstrīdamu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Pētersones kundzei, nenoliedzami, ir taisnība, bet ir jautājums… Protams, mēs mūsu normatīvos aktus varam mūžīgi uzlabot un uzlabot, un uzlabot. Bet vai tas nekļūst mazliet par matu skaldīšanu? Un tradīcijai arī ir kaut kāda nozīme. Mēs jau esam pieraduši pie šā nosaukuma. Patiesībā taisnība jau ir, ka deklarāciju pieņem, bet neatkarību pasludina. Līdz ar to šie vārdi „pasludināšanas diena” varbūt arī nemaz nav tik peļami. Beigu beigās mēs pie tiem esam jau tik ļoti pieraduši. Bet vai vajag tiešām mēģināt katru sīkumiņu likumā izlabot?

Taču formāli, Pētersones kundze, es jums pilnīgi piekrītu, bet vai to ir vērts darīt? Es domāju, ka ne.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šeit, zālē, mēs esam vairāki liecinieki tam, kas tajā dienā tika pieņemts un kā tajā dienā tika šī deklarācija nosaukta. Tostarp, protams, arī ļoti cienījamā Pētersones kundze. Un es jums gribu teikt: ja jau mēs šeit tagad kaut ko grozām, tad mums vajadzētu precīzi grozīt. Jo, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka 4.maijā Augstākā padome, tātad Latvijas PSR Augstākā padome, pieņēma jeb pasludināja deklarāciju (citēju!): „Par Latvijas neatkarības atjaunošanu.” Ne viens, ne otrs nosaukums no pašreizējās redakcijas nav īpaši precīzs.

Tradīcijām ir liels spēks. Droši vien daudziem labāk patīk, ka šī deklarācija ir pasludināta, nevis vienkārši pieņemta. Es iesaku: lai šeit nevienam nesajauktu galvu, pagaidām, kamēr nav atrasta pareizāka redakcija, lai paliek pa vecam!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam… Ā, nē, deputāts Dobelis vairs negrib runāt.

Vārds deputātei Karinai Pētersonei, otro reizi.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Paldies.

Godātie kolēģi! Es jau teicu, ka tas nav kategorisks lūgums. Tas ir aicinājums. Es nebūt neuzstāju. Es respektēšu jūsu balsojumu. Taču gribu atgādināt, ka arī Augstākās padomes sēdes laikā bija debates starp toreizējiem deputātiem par to, vai šī deklarācija būtu pieņemama vai pasludināma. Tāpēc es tomēr aicinu ieklausīties un balsot par manu priekšlikumu, jo šo variantu, ka deklarāciju varētu pasludināt, aizstāvēja vienīgi deputāts Zotovs, kurš uzmanīgi balsojumā atturējās. Vai tas mums neliek aizdomāties par to, ka, ja deklarācija būtu tikusi vienkārši pasludināta bez balsojuma - šī ir tā nianse! -, tad tā nebūtu tik leģitīma kā pēc tam, kad deputāti tiešām izgāja cauri pilnai demokrātiskai procedūrai, nobalsoja? Un šo leģitimitāti bija daudz grūtāk apstrīdēt vai pavisam nebija iespējams apstrīdēt! Es negribētu, ka mēs tagad savās debatēs ieslīdētu atpakaļ Zotova kunga argumentos.

Un vēl viena nianse. Ir liela atšķirība starp… Mēs 18.novembri esam nosaukuši par Latvijas Republikas proklamēšanas dienu tāpēc, ka tajā dienā Tautas padomes sapulce tiešām proklamēja (vārds „proklamēt” ir cēlies no latīņu valodas vārda proclamare) jeb pasludināja neatkarību. Tur nebija ne balsošanas, ne debašu, ne demokrātiskas procedūras. Protams, Tautas padome pauda tautas gribu. Bet tieši šī atšķirība starp 4.maiju un veidu, kādā šīs divas sanāksmes notika, lika man vērsties pie jums ar šo aicinājumu.

Ja jūs atbalstīsiet manu priekšlikumu pēc būtības, nākamajā likuma atvēršanas reizē mēs varbūt varētu nonākt pie pilnīgas patiesības. Es savā runā arī atsaucos uz to, ka tā bija Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācija. Manuprāt, pārāk gari nosaukumi nav vajadzīgi, tāpēc es piedāvāju šo vienkāršo, bet vēsturiski patieso nosaukumu.

Vēlreiz aicinu jūs mani atbalstīt jau šoreiz. Izdarīsim šo vienkāršo lietu, izdarīsim šodien to, ko nevajag atlikt uz rītu!

Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Taisnība uzvarēs!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ir vēl divi runātāji pieteikušies debatēs. Bet līdz pārtraukumam ir atlikušas tikai divarpus minūtes. Man ir priekšlikums debates turpināt pēc pārtraukuma.

Godātie kolēģi! Mums laiks reģistrēties. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek izdrukāti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim. Vents Armands Krauklis kaut kur ir aizkavējies.

Paziņojumam vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Atgādinu, ka komisijas sēde pulksten 10.30.

Sēdes vadītājs. Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ilmas Čepānes iesniegumu, ar ko viņa informē, ka ir kļūdījusies balsojumā par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” 1.priekšlikumu un ka viņas vēlme bija balsot par šo priekšlikumu. Viņa acīmredzot ir balsojusi citādāk.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Jānis Dukšinskis, Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Leopolds Ozoliņš, Viktors Ščerbatihs un Mihails Zemļinskis.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Mārtiņam Rozem.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 10.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Atgādinu, ka skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” trešajā lasījumā.

Atbildīgā ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Un mēs runājam par 7. - deputātes Karinas Pētersones priekšlikumu. Turpinām debates.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs vispār pievēršam pārāk daudz uzmanības šim datumam, kurš Latvijas vēsturē īstenībā nemaz nav tik nozīmīgs un kuru sevišķi izcelt nemaz nevajadzētu. Tāpēc man šīs debates vispār liekas drusku pārspīlētas un drusku liekas.

Pierādījums manis sacītajam. Mēs visi esam aizmirsuši, ka 1990.gada 4.maijā toreizējā Augstākā padome pasludināja Latvijas neatkarību ar pārejas laiku un izstāšanos no PSRS divu gadu laikā. Toreiz Egils Levits, viens no trimdas latviešu izglītotākajiem jaunajiem politologiem un juristiem (abas šīs fakultātes viņš Vāczemē bija beidzis), laikrakstā „Atmoda” rakstīja, ka tā ir bīstama lieta un ka tas var aizkavēt vispār mūs kļūt īsti neatkarīgiem. Un viņam bija taisnība. Jo faktiski tikai 1991.gada augustā, tad, kad jau bija noticis apvērsums Maskavā, Aleksandra Gorbunova vadītā Augstākā padome pasludināja īstu Latvijas neatkarību bez kāda pārejas perioda.

Šī bija maza piezīme mūsu garo šīsdienas debašu sakarā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Nav tāda Aleksandra Gorbunova!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vispirms par vārdiem. Tāds Aleksandrs Gorbunovs nekad nav vadījis ne Latvijas Republikas Augstāko padomi, ne Saeimu. Tik daudz vajadzētu zināt.

Otrkārt. Minētais Egils Levits ir pārstāvējis to pašu Latviju pēc 4.maija un pēc 21.augusta dažādās starptautiskās apspriedēs, pārstāvējis oficiāli Latvijas Republiku. Nezin kāpēc tagad viņam viss… Liekas - viss ir kārtībā… Ja nemaldos, Egils Levits nedaudz domāja arī par Valsts prezidenta amatu pirms pāris gadiem. Tā ka viņa pieminēšana šeit ir vismaz smieklīga.

Tagad nedaudz par vēsturi. Redziet, vēsture ir tāda ļoti maiga, ļoti inteliģenta būtne. Un tāpēc katram acīmredzot liekas, ka vēsturi var taisīt un pietaisīt, un pārveidot pēc sirds patikas. Tā ir visas cilvēces traģikomēdija.

Un ļoti labi to varēja redzēt pavisam nesen, kad daudzas valstis atcerējās Otrā pasaules kara sākumu. Nu jau tiek revidēts viss, kas notika 1939.gadā, un gandrīz vai izrādās, ka Otrā pasaules kara sākšanas vaininiece ir Polija. (No zāles dep. N.Kabanovs: „Par tematu!”) Un ka nabaga Padomju Savienība bija tā nobijusies no Polijas, ka tur iebruka iekšā, protams, kopā ar Ādolfu Hitleru, kurš šodien ir kļuvis Eiropā par viena raidījuma sekssimbolu nezin kāpēc.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, lūdzu, par 4.maiju...

J.Dobelis. Labi, par Hitlera seksualitāti nerunāšu.

Tagad atcerieties, ka ir divas lietas - ir de iure, un ir de facto! Latvija de iure eksistē kopš 1918.gada 18.novembra līdz pat šai baltai dienai un stundai un eksistēs mūžīgi. De facto Latvijā ir gājis ļoti raibi, to mēs visi ļoti labi zinām. Un nu nonākam pie 4.maija deklarācijas. Es saprotu tos cilvēkus, kam tā nepatīk, jo viņi arī gribēja tikt toreiz Augstākajā padomē, bet netika. Ko lai dara? Cik vietas te bija, tik bija.

Bet nevaram nenovērtēt šā dokumenta vēsturisko nozīmi. Tas tiešām iezīmēja ceļu līdz de facto. Kā nu sanāca, tā nu sanāca. 1991.gadā notika slavenais coup d’état iekš tās PSRS. Protams, Augstākā padome, kas toreiz jau bija Latvijas Republikas Augstākā padome (tas „PSR” bija jau izmests ārā), izmantoja stāvokli un 21.augustā tiešām nobalsoja par šo de facto. Un te jau ir tas joks, ka… Paņemiet Latvijas Republikas kalendārus šodien visi, kam tādi ir, un izlasiet, kas tur ir rakstīts par 21.augustu!

„Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena”. Tieši tā tur ir rakstīts. Bet par šo dienu nezin kāpēc ne sevišķi daudz mīl runāt. Nezin kāpēc, vai ne? Un tāpēc man līdztekus ienāk prātā viens cits augusts - 11.augusts. Un es godīgi teikšu, ka diez vai visi klātesošie zina, kas tas tāds ir, bet tas arī ir kalendārā. Tā ir „Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena”.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, runājiet, lūdzu, par 4.maiju un par 7.priekšlikumu. Kārtības rullis ir Kārtības rullis.

J.Dobelis. Labi, paldies, bet nevar bez paralēlēm runāt par šo 4.maija deklarāciju.

Sēdes vadītājs. Jums ir tieši sešas sekundes.

J.Dobelis. Un jāsaprot ir viens - ka šinī brīdī ne viens, ne otrs no tiem nosaukumiem tiešām neatbilst tam, kas notika, un līdz ar to neviens uzlabojums šinī brīdī tur nav iespējams. Un tāpēc mīļā miera labad es kā 4.maija aculiecinieks šeit, zālē, atturēšos šajā balsojumā.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Dobelim.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, jāatvainojas, ka es biju aizmirsis, ka Gorbunovs ir Anatolijs, nevis Aleksandrs. Ātrumā kļūdījos. Bet maza piezīme arī Jurim Dobelim, kurš vienmēr šīs lietas mēģina tā pārvērst personīgā plāksnē, ka it kā būtu skaudība tiem, kas nav bijuši Augstākajā padomē, pret 4.maija deklarāciju ar pārejas periodu… Nekādas skaudības man, Juri Dobeli, nav. Madonas rajona Tautas fronte, kā tas ir atrodams presē, daudzajās tālaika avīzēs, izvirzīja mani par Augstākās padomes deputāta kandidātu, bet es atdevu šo vietu Eduardam Berklavam. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Vot, tā!”)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es neatdevu nevienam savu vietu. Bet nevajadzētu nelaiķi piesaukt šeit un operēt ar cilvēku, kurš vairs nav spējīgs atbildēt ne uz ko.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātei Zommerei ir kas piebilstams?

Ē.Zommere. Jā. Es gribu tikai vēlreiz atgādināt, ka komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, un gribu piebilst, ka komisijā notika diezgan plašas diskusijas un ka mēs patiešām iedziļinājāmies visos šā jautājuma aspektos.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Pētersones priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 26, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

8.priekšlikums ir atsaukts, 9. - atsaukts. Turpinām ar 10.priekšlikumu.

Ē.Zommere. Jā, kolēģi. Tātad turpinām ar 10.priekšlikumu.

10. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija piedāvā svītrot no likuma rindkopu: „Pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas [..] un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās.” Šī rindkopa likumā pastāvēja jau kopš likuma pieņemšanas brīža, tātad gandrīz 20 gadus, un nevienam netraucēja.

Derētu ņemt vērā, ka komisija neatbalstīja arī deputāta Blumberga priekšlikumu uzskatīt 6. un 7.janvāri nevis par svētku, bet par atzīmējamām dienām.

Ja visi atbildīgās komisijas tāda veida priekšlikumi tiks atbalstīti, tad pareizticīgo un vecticībnieku pieminēšana, kas likumā pastāvēja 20 gadus, no likuma izzudīs vispār.

Dāmas un kungi! Attiecībā uz pareizticīgo un vecticībnieku konfesijām nesen tika pieņemti atsevišķi likumi (mēs esam pateicīgi deputātu vairākumam, kas šos likumus atbalstīja!), bet tas tomēr nav iegansts, lai izsvītrotu no šā likuma šo konfesiju jebkādu pieminēšanu. Viena no tām pastāv Latvijā jau vismaz 900 gadus, bet cita - apmēram 400 gadus. Tā ņemt un izsvītrot no likuma 400 tūkstošu iedzīvotāju, tātad vienas piektdaļas Latvijas iedzīvotāju, pieminēšanu!

Es pastāstīšu jums, kā šī rindkopa likumā parādījās. No Augstākās padomes 1990.gada 3.oktobra sēdes stenogrammas izriet, ka, iespējams, šo grozījumu likumprojekta pēdējam lasījumam bija iesniedzis deputāts Zotovs. Starp citu, viņš bija vienīgais pareizticīgo mācītājs starp toreizējiem 200 deputātiem. Savā runā Zotovs bija izklāstījis arī motivējumu, kuru es daļēji citēšu: „Es gribu ierosināt kompromisa variantu. Galvenā problēma, kas saistīta ar piemiņas dienu noteikšanu, ja aplūkotu to no garīdznieka un pareizticīga kristieša viedokļa, pastāv nevis brīvdienās, bet gan tur, ka tādā lēmumā, kuru jūs tūlīt pieņemsiet, skaidri redzams necieņas moments - es negribu minēt citu vārdu - pret citām konfesijām. Pareizticīgā Baznīca vai citas konfesijas, kuras atzīmē Ziemassvētkus pēc vecā stila, svin tos saskaņā ar savām paražām. Tas nenozīmē, ka 7. datums kļūs par brīvdienu. Te tiks ievērota cieņa pret citām konfesijām.

Te ir, lūk, tāds ierosinājums. Ja mēs nevaram nedēļu svinēt Ziemassvētkus kā Rietumos, ja mēs nespējam piešķirt brīvdienu tiem darbaļaudīm, kuri 7. datumā atzīmē Ziemassvētkus, vienu dienu pielikt klāt, tad kaut vai tā izteikt mūsu cieņu pret citām konfesijām.

Lūk, tāds mans ierosinājums. Tas jāiesniedz rakstiski?” Citāta beigas.

Par šo rindkopu bija nobalsojuši 125 deputāti no 165 reģistrētajiem. Un ne jau mums to tagad grozīt. Protams, daudz korektāk būtu nobalsot par deputāta Blumberga priekšlikumu - papildināt atzīmējamo dienu sarakstu ar 6. un 7.janvāri.

Bet - es atkārtošu! - arī šo priekšlikumu komisija nebija atbalstījusi.

Tāpēc aicinu neatbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumus, kuru būtība ir pilnībā izsvītrot no likuma 400 tūkstošu pareizticīgo un vecticībnieku pieminēšanu.

Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Acīmredzot ir jāsniedz daži paskaidrojumi.

Kā mēs ļoti labi zinām, ikvienam likumam ir gan politiskā, gan juridiskā dimensija. Mūsu šīsdienas diskusija riņķo galvenokārt ap politisko. Un tur, protams, mūsu argumenti ir zināmi. Tie tiek atkārtoti jau gadu gadiem, un varu tikai piebilst to, ka šajā reizē ir izskanējuši argumenti gan „par”, gan „pret”. Varu arī atgādināt savus pamatargumentus pret Ziemassvētku un citu svētku īpašu izdalīšanu pēc konfesionālā principa: pirmkārt, šis ir likums par valsts svētkiem, nevis par reliģiskajiem svētkiem, un, otrkārt, sabiedrībai tomēr jābūt vienotai; tas būtu bezprecedenta gadījums, ka vienus un tos pašus svētkus svin divos atšķirīgos datumos.

Un ir arī juridiskā dimensija, juridiskais princips. Šā panta svītrošana padara likumu konsekventāku. Ja mēs Latviju atzīstam par sekulāru valsti, kurā, protams, ir nodrošināta reliģiskās pārliecības brīvība, un tātad ievērojam Satversmes 99.pantu, tad ir pilnīgi loģiski, ka mūsu valstī reliģisko organizāciju darbības tiek regulētas ar īpašiem likumiem un pastāv valsts un Baznīcas šķirtība. Svētku, atceres un atzīmējamās dienas ir valsts svētki visu konfesiju piederīgajiem un arī tiem, kuri sevi uzskata par nepiederīgiem pie reliģiskajām konfesijām. Kopīgi svētki.

Šeit, šķiet, pārāk maz ir atgādināts, ka nebūt ne visi Latvijas iedzīvotāji sevi uzskata par piederīgiem pie reliģiskajām konfesijām. Mums pastāv apziņas brīvība, ikviens ir brīvs - arī savā pārliecībā! - reliģiskus rituālus neatbalstīt un nepiekopt.

Bet kāpēc šis pants ir svītrots? Ja jau reiz mēs esam devuši mūsu parlamenta atbalstu pirmajam un tam sekojošiem priekšlikumiem, tad līdz ar to pilnīgi loģiski ir ievērot konsekvenci. Šis ir likums par svētkiem, ko mēs atzīmējam visā valstī kopā. Un tieši tādēļ, lai uzsvērtu to, ka šis ir likums visiem, nevis pusmiljonam, - nevis 400 tūkstošiem Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju, bet pilnīgi visiem - 2,3 miljoniem, - tieši tādēļ nekonsekvence, kaut arī 20 gadus tradicionāli ievērota, ir jānovērš. Tieši tādēļ, lai likuma koncepcija no juridiskā viedokļa būtu nevainojama, tiek rosināts svītrot šo pantu.

Ja mēs redzam, ka šajā pantā ir pieminētas tikai dažas konfesijas, pieminēti tikai daži svētki, tad šā panta svītrošana ir pilnīgi loģiska, lai nodrošinātu šā likuma attiecināšanu uz pilnīgi visu Latvijas sabiedrību, lai tā būtu vienota un lai mēs ievērotu valsts un Baznīcas šķirtību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man nav saprotams, kāda bija motivācija šā panta svītrošanai.

Es atceros un arī daudzi no jums atceras tos laikus, kad bija vispār aizliegts svinēt reliģiskos svētkus, iet baznīcā un par to varēja saņemt sodu. Cilvēki par to tika tiesāti, nevarēja ieņemt attiecīgus amatus un darīt vēl daudzas citas lietas. Bija tāds politiskais uzstādījums. Es šodien neredzu nekādu nepieciešamību, ka mums būtu jāsvītro šis pants, jo šeit jau pateikts, ka ne tikai pareizticīgie un vecticībnieki, bet arī citas konfesijas un tām piederošie ticīgie var svinēt šos svētkus, atzīmēt tos savas konfesijas noteiktajās dienās. Mēs nekad neatradīsim vai neuzrakstīsim tādu likumu, kurā būtu aprakstīti visu konfesiju svētku svinēšanas rituāli vai dienas. Tāpēc es tomēr domāju, ka… Mums taču ir pamatkonfesija. Latvijā ir pareizticīgie. Gribu atzīmēt arī vecticībniekus, kuru mūsu valstī ir diezgan daudz un kuri iebraukuši Latvijā tajos laikos, kad Krievija viņus piespieda izbraukt, jo viņi nepieņēma pareizticību.

Tāpēc es domāju, ka mums šeit nevajadzētu matus skaldīt un vajadzētu atstāt šo pantu, lai ļautu jebkurai ticīgo konfesijai svinēt savus svētkus tad, kad tai tas ir pieņemams.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mani patiesi izbrīna tas, ka mums ir jādiskutē par tādu normu, kura ir bijusi likumā jau ilgstoši.

Savulaik, kad tika debatēts jautājums, par kuru mēs arī šodien (kārtējo reizi!) debatējam, tas ir, jautājums, kā svinēt svētkus pareizticīgajiem un vecticībniekiem (šis jautājums jau daudzkārt ir ticis izdiskutēts un noraidīts, neatbalstīts parlamentā), radās norma, par kuru runājam šobrīd, proti, norma, ka pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē konfesiju noteiktajās dienās. Šī norma neko ne liedz, ne dod. Tā tikai apstiprina to, ka konfesijas var pašas lemt par to, kā tās svin un ko tās svin.

Man nav skaidrs, kādēļ tagad šī norma būtu jāsvītro. Jo, ja tādas nomas nebūtu, mēs varētu diskutēt, vai tāda ir likumā iekļaujama. Bet, ja tāda norma ir un tā nevienam nav traucējusi, kādēļ gan tā mums būtu jāsvītro?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

L.Liepiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tieši tāpēc, ka šis pants nosaka valsts svētkus - vienkārši nosaka valsts svētkus! -, šajā pantā neiederas nekas cits, ko citas konfesijas dara. Kādas konfesijas un kad ko dara - to tiešām var noteikt citos likumos. Kāpēc mums šobrīd šeit vispār par tām būtu jādiskutē? Te iepriekš bija deputāta Šadurska priekšlikumi - bija uzskaitītas nezin cik daudzas Baznīcas un paredzēts, kas un kā... Šis nav tas likums, kur tas būtu jādara. Šis ir likums par valsts svētku un atceres dienām. Tātad tas vienkārši noteic, kas ir valsts svētki un atceres dienas. Tas ir 18.novembris, Ziemassvētki un 4.maijs. Un tad miers ar to! Punkts! Šajā likumā nekas cits vairs nav vajadzīgs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. (No zāles dep. J.Dobelis: „Šadurski, kas tas ir? Ko jūs te viens otru?”)

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Manu prieku par mūsu ļoti konstruktīvo darbu 1.priekšlikuma pieņemšanā diemžēl nomaina neizpratne par to, ko mēs tagad te spriežam un darām. Vai tiešām saprātīgs lēmums attiecībā uz 1.priekšlikumu ir bijis tikai nejaušība? Mēs atgriežamies pie vecās dziesmas.

Kolēģi! Tad jau tiešām ir jāuzšķir mani necilie priekšlikumi - 6. un 8.priekšlikums -, kur es esmu uzskaitījis visas kristīgās Baznīcas. Pieliksim klāt vēl jūdu un musulmaņu (No zāles: „Budistu!”) svētkus - Hanuku, Ramadānu un visus pārējos (No zāles: „Budistu!”) -, pieliksim klāt visus svētkus, kas ir latviešu tradicionālajos ticējumos, un budistu svētkus... Nu, ja mēs tiešām gribam šeit uzskaitīt visus, nu tad uzskaitīsim visus! Ja negribam, nu tad neizcelsim divas Baznīcas pārējo starpā! Jo, piemēram, es, Romas Katoļu Baznīcai piederīgais, jūtos aizskarts, ja nosauc pareizticīgos un vecticībniekus, bet mana konfesija tiek nosaukta starp citām: „...un pie citām konfesijām piederošie...”. Nav mums tādu „citu”! Visas ir vienlīdzīgas kā Dieva, tā likuma priekšā.

Tāpēc, kolēģi, es domāju, mums ir laiks izmest šo absolūti nevajadzīgo un tukši deklaratīvo normu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Golubovam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Kas tad atkal būs?”)

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Nu beidzot.... beidzot Liene Liepiņa izteica vairākuma nostāju: valsts svētki vienai konfesijai, bet par citām nav ko domāt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Zommere.

Ē.Zommere. Kolēģi! Vēlos tikai atkārtot, ka komisijas vairākums šo priekšlikumu atbalstīja. Lūdzu, izšķirieties balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 24, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zommere. Turpinām ar 12. - deputāta Gunta Blumberga priekšlikumu. Arī šis priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Blumberga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 35, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zommere. Nākamais - 13.priekšlikums - ir Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Tas guva vairākuma atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Klausījos, klausījos un brīnījos par to dedzību un kompetenci, kāda tiek izrādīta, apspriežot šo likumprojektu. Un, ziniet, kļūst... Rada izbrīnu tas, kas notiek Saeimā - ne tikai šajā, 9.Saeimā -, skatot šo likumu. Un tā vien gribas meklēt pēc kabatlakatiņa un atkal notraust asaras, ka atkal atraduši esam vienu no svarīgākajiem - vienu no svarīgākajiem! - likumprojektiem un par to debatējam pusi dienas.

Nu, re! Atliek mums pieņemt Tēva dienu, pēc tam arī brāļa, māsas, māsīcas, brālēna, vecu ļaužu dienu, kā tiek piedāvāts, un pilnbrieda vecuma ļaužu dienu, un pilngadības dienu, un ekonomiskā krīze būs kā slaucīt noslaucīta no Latvijas ārēm!

Ja tā turpināsim, tad katru kalendāra dienu mēs pārvērtīsim par svētku, atceres un visādām citām dienām. Katru! Visas! Un kļūsim ārkārtīgi laimīgi, laimīgākā nācija pasaulē būsim!

Skumīgi, draugi mīļie. Pavisam nopietni to saku.

Tagad bez sarkasma. Nekļūsim smieklīgi un neatbalstīsim arī šo priekšlikumu, un vismaz šajā Saeimā vairs neķersimies pie šā likumprojekta! Nu taču vajag būt drusciņ kaut kādam saprātam arī.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Zommere.

Ē.Zommere. Tātad, kolēģi, kā jau teicu, komisija ir atbalstījusi, Lūdzu, izšķirieties balsojot. Neprasa, jā?... Tādā gadījumā visi trīspadsmit priekšlikumi ir izskatīti un lūdzu atbalstīt…

Sēdes vadītājs. Pagaidiet... Nē, es atvainojos... Tabūna kungs bija pret šo priekšlikumu, tā ka mums ir nepieciešams tomēr balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 6, atturas - 15. Priekšlikums atbalstīts.

Ē.Zommere. Kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 12, atturas - 3. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts Nr.295/Lp9 - „Grozījums Krimināllikumā”. Šā likumprojekta virzība 2007.gadā pēc tieslietu ministra lūguma tika apturēta, līdz tiks pieņemti grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā. Šā gada 12.martā stājās spēkā šie grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā. Juridiskajā komisijā tika atjaunota likumprojekta „Grozījums Krimināllikumā” tālākā virzība.

1.priekšlikums ir saistīts tieši ar šo… Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums svītrot likumprojekta 1.pantu. Šī norma ir iekļauta 3.priekšlikumā, tikai citā formā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāli uzlabots. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas, ko es jau iepriekš minēju, runājot par 1.priekšlikumu. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Krimināllikumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Valers. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.4740 - „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Uz trešo lasījumu atbildīgā komisija ir mazliet pieslīpējusi dažus pantus un izstrādājusi divus priekšlikumus.

1.priekšlikums. Tas ir no komisijas, kā jau teicu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Un arī 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1395/Lp9. Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu ir izskatījusi pirmajā lasījumā un vienbalsīgi atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Ģīlis. Šā gada 18.septembris.

Sēdes vadītājs. 18.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Hanka.

P.Hanka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir likumprojekts Nr.1386/Lp9. Atbildīgā komisija ir izskatījusi to.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

P.Hanka. Šā gada 17.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Nr.1409/Lp9 - „Grozījumi Krimināllikumā”. Likumprojekta būtība ir, pirmkārt, veikt grozījumus attiecīgajos Krimināllikuma pantos, lai novērstu nesamērību, ka personas pie kriminālatbildības tiek sauktas par nesamērīgi maziem pārkāpumiem, proti, par spirta vai citu alkoholisko dzērienu pārvietošanu pāri valsts robežai, un valsts tādējādi patērē nesamērīgi daudz līdzekļu kriminālprocesu realizēšanai.

Otrkārt, ir paredzēts precizēt atsevišķos pantos sankcijas atbilstoši kriminālsodu politikas koncepcijai.

Un, treškārt, ir paredzēts papildināt četrus Krimināllikuma pantus ar kvalificējošo pazīmi „spīdzināšana”, lai izpildītu ANO Spīdzināšanas izskaušanas komisijas prasības.

Likumprojekts komisijā tika atbalstīts izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.1409/Lp9), pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Valers. Šā gada 21.septembris.

Sēdes vadītājs. 21.septembris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Šie grozījumi tiek virzīti vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”, ko skatījām iepriekš un kas paredz atbildību par noteiktām darbībām ar spirtu vai citiem alkoholiskajiem dzērieniem, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Turklāt likums papildināts ar spīdzināšanas definīciju.

Likumprojekts komisijā ir izskatīts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Valers. Šā gada 21.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Krimināllikumā” (Nr.1385/Lp9), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts Nr.1385/Lp9. Šis faktiski ir viens grozījums, ar kuru Krimināllikuma 73.pants tiek papildināts ar vienu vārdu - „izplatīšana”; pārējie divi vārdi faktiski ir sinonīmi.

Komisijā likumprojekts ir izskatīts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Krimināllikumā” (Nr.1385/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Valers. Šā gada 21.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos… Kas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””?

Ziņos deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēža kungs! Atvainojos par kavēšanos.

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1361/Lp9 - „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””.

Šis ir likums, kas nosaka finanšu daļēju izlīdzināšanu starp pašvaldībām ar zemiem nodokļu ieņēmumiem un pašvaldībām, kam ir salīdzinoši augsti nodokļu ieņēmumi. Likums balstās uz īpašu izlīdzināšanas algoritmu, kas ir ļoti delikāts kompromiss starp pašvaldībām un arī valdību, un tādēļ daudzus gadus bija nerakstīta vienošanās šo likumu neatvērt.

Tomēr, ņemot vērā to, ka ir notikusi pašvaldību reforma, ir nepieciešams šo likumu grozīt, lai atspoguļotu reformas izraisītās pārmaiņas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kā atbildīgā, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kā otra komisija ir atbalstījusi likumprojekta virzīšanu Saeimā uz pirmo lasījumu.

Aicinu Saeimu likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Par Patentu līgumu”.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu „Par Patentu līgumu”.

Godājamie kolēģi! Šo dokumentu Ārlietu komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā un vienbalsīgi atzinusi tā tālāku virzību pirmajam lasījumam Saeimā.

Dokumenta būtība ir sekojoša: šis Patentu līgums nosaka procedūru patentu piešķiršanai un nekādā veidā neskar tiesības iegūt šo patentu un aizsargāt šo patentu. To skar citi dokumenti. Faktiski tas noregulē procedūru... vienotu procedūru, kādā veidā valstis, kuras ir pievienojušās šim Patentu līgumam, iesniedz un piereģistrē patentus, ar kuriem pēc tam tad tālāk notiek darbs saskaņā ar citiem normatīva rakstura dokumentiem.

Aicinu atbalstīt šo dokumentu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Patentu līgumu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Paldies par atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Sagatavotais likumprojekts ir izskatīts Ārlietu komisijā un vienbalsīgi tiek virzīts skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Dokumenta būtība ir sekojoša: Bosnija un Hercegovina ir izteikusi vēlēšanos integrēties Eiropas Savienībā, beigās iestāties, un tā pašlaik veic zināmas reformas. Pēc dažu reformu veikšanas ar to ir izlemts noslēgt kopienas stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kas savā ziņā ir arī tāds pussolītis ceļā uz pilnīgu integrāciju Eiropas Savienībā.

Kolēģi, mēs esam atbalstījuši šo dokumentu. Lūdzam atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu... Man te kaut kas nodzisa...

A.Bērziņš. Tas ir Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm...

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojektu „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godāto Prezidij! Kolēģi! Šis grozījumu projekts atjaunos tiesisko situāciju, ka rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām uzņēmuma ienākuma nodoklis samazinās par 85 procentiem no summām, kuras tās ir ziedojušas vai nu budžeta iestādēm, vai arī tādām Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām - es vēršu jūsu uzmanību uz šo vārdkopu! - ir piešķirts „sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu”. Ar šiem grozījumiem mēs atgrieztos pie tās pārdomātās un sevi jau apliecinājušās sistēmas, kura kā valsts atbalsta politika nevalstiskajām organizācijām, visam nevalstiskajam sektoram, jau darbojās vairāku gadu garumā un kuru mēs jūnijā, kad pieņēmām grozījumus 2008.gada... šā gada budžetā un visu tos pavadošo likumprojektu paketi, steigā un diezgan nepārdomāti tā kā sašūpojām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu savā 8.septembra sēdē un atbalstīja tā izskatīšanu pirmajā lasījumā, un šodien mēs lūdzam to izskatīt kā steidzamu.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 7, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Pētersone. Aicinu kolēģus atbalstīt šo grozījumu projektu pirmajā lasījumā.

Kāpēc ir tik būtiski atjaunot šo no valsts puses sniegtā atbalsta sistēmu tieši šobrīd? Tāpēc, ka... Mēs kādreiz jau runājām par to, ka salīdzinājumā ar valsti pašvaldības atrodas tuvāk iedzīvotājiem un vislabāk sajūt problēmas un cilvēku vajadzības, bet ka salīdzinājumā ar pašvaldībām sabiedriskās organizācijas, kā mēs ikdienā saucam nevalstisko sektoru, faktiski ir vēl tuvāk cilvēkiem (mēs runājam par sabiedriskā labuma organizācijas statusu ieguvušajām organizācijām). Šajā grūtajā laikā, kad uzņēmumu peļņas rādītāji ir kritušies (protams, tas rada arī samazinājumu valsts budžetā), arī nevalstiskajam sektoram ir ļoti grūti piesaistīt finanses labu un vajadzīgu projektu īstenošanai. Valsts var atbalstīt nevalstisko sektoru divos veidos - vai nu tieši dotējot, vai arī piešķirot nodokļa atlaides. Arī nodokļa atlaides var tikt piešķirtas pēc diviem modeļiem.

Viens modelis ir, ka pats ziedotājs izvēlas organizāciju, kurai vēlas ziedot noteiktu procentuālu daļu no sava nodokļa - iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmuma ienākuma nodokļa. Tāds modelis strādā dažās valstīs. Mūsu valsts ir vēsturiski pieturējusies pie cita modeļa - ka valsts piešķir atlaides noteiktā apjomā, proporcionālas summai, kas ir ziedota, un noteic ierobežojumus tieši peļņas nodokļa daļai, kuru uzņēmējs vai fiziska persona drīkst ziedot organizācijai. Mums tas kopsummā nedrīkst pārsniegt 20 procentus no uzņēmuma peļņas apjoma. Tātad, piemēram, ja uzņēmuma peļņa iepriekšējā gadā ir bijusi 1000 latu, tad tie var būt ne vairāk kā 200 latu. Savukārt atlaide tiek piešķirta par 85 procentiem, nevis par pilnu summu no nodokļa apmēra. Nodokļa apmērs šajā gadījumā būtu 150 latu. Tā ka šie zudumi budžetā nav tik ārkārtīgi milzīgi, kaut gan anotācija rāda, ka tie būs arī nākamajos gados diezgan ievērojami.

Tas būtu svarīgi arī tāpēc, ka... Redzu, ka deputāti gatavojas debatēt par šo grozījumu projektu, un tāpēc gribu pateikt, ka ļoti būtiski ir arī tas, ka šis netiešais, caur nodokļa atlaidēm piešķirtais atbalsts… Jā, no vienas puses, tas budžetā samazina tieši ieņēmuma nodokļa ieņēmuma daļu pat par miljoniem latu, bet, no otras puses, šie līdzekļi atgriežas valsts budžetā caur tiem nodokļiem, kurus maksā nevalstiskās organizācijas gadījumos, kad tām izdodas ļoti labi pēdējos gados pretendēt uz starptautisku finansējumu, uz starptautisku projektu atbalstu, un, īstenojot šos starptautiskos projektus kopā ar valsts līdzdalību, kas ir šī nodokļa atlaide, tiek īstenoti projekti par ļoti lielām summām, un iemaksāto nodokļu apjoms valsts budžetā pēdējos gados no nevalstiskā sektora ir ļoti, ļoti pieaudzis. Tā ka šeit veidojas zināms līdzsvars.

Tāpēc es ļoti lūdzu kolēģus šodien pirmajā lasījumā atbalstīt mūsu komisiju, kura šo likumprojektu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas skar ienākumus valsts budžetā, pagājušajā nedēļā iesniedza pieci kolēģi. Diemžēl bez anotācijas. Tā kā Kārtības rullis prasa, ka gadījumā, ja likumprojekts paredz izmaiņas valsts budžetā, ir jābūt finanšu ministra atsauksmei, tā šodien formāli ir pievienota. Ministrs norāda, ka likumprojekts konceptuāli tiek atbalstīts.

Man ir grūti spriest, kādu koncepciju viņš atbalsta, jo pamatota koncepcija šim likumprojektam nav bijusi pievienota. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs godājamais Bērziņa kungs ir devis īsu raksturojumu, ka tiks atjaunota iepriekšējā tiesiskā kārtība, ka valsts budžetā var zaudēt līdz 5 miljoniem latu un ka tiks veicinātas kultūras, veselības aizsardzības, labdarības, pilsoniskās sabiedrības un citas aktivitātes.

Es atbalstu Muižnieces kundzes vakardien Saeimas sēdē pilnīgi pamatoti teikto, ka likumprojekti, it īpaši tie, kas skar valsts budžetu, ir rūpīgi jāizvērtē, un tāpēc atļaujiet man izteikt „Pilsoniskās Savienības” viedokli par šo likumprojektu. Un es vienlaikus aicinu arī kolēģus, īpaši šā likumprojekta autorus, debatēt par šo likumprojektu, un es ceru, ka debates būs ne mazākas kā par iepriekšējo likumu, kas regulē svētku un atceres dienas.

Un tātad - kāda ir pašreizējā situācija? Pašreizējā situācijā valsts budžetā deficīts ir 432,3 miljoni latu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ienākumi par 7,7 procentiem atpaliek no plānotā. Šā gada 16.jūnijā Saeima jau pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Pirms jūnijā veiktajiem likuma grozījumiem rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām bija tiesības uz nodokļa samazinājumu par 85 procentiem no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm, Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu.

Savukārt jūnijā veiktie likuma grozījumi noteica ierobežojumus. Proti, pašlaik apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma. Tādējādi ir ierobežots ziedojuma apjoms, par kuru tiek samazināts maksājamais nodoklis, līdz ar to palielinot nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Un jūnijā veikto grozījumu likumprojekta anotācijā, uz kuru atsaucās godājamais Bērziņa kungs, ir norādīts, ka, salīdzinot ar iepriekš minēto regulējumu, valsts budžetā ik gadu papildus varētu ienākt līdz 5 miljoniem latu. Taču jums priekšā esošie grozījumi, atgriežoties pie vecās kārtības, cerībām papildināt jau tā „cauro” valsts budžetu pārvelk treknu svītru. Pat vēl vairāk! Ņemot vērā šā likumprojekta pārejas noteikumus, nodokļa atvieglojumiem tiek iedots pat atpakaļejošs spēks, un jūnijā veiktie grozījumi pazūd vispār kā nebijuši, turklāt, kā mēs redzam, steidzamības kārtībā.

Kāpēc likumprojekta autori aicina atgriezties pie vecās kārtības, kas pastāvēja pirms likuma grozījumiem šā gada 16.jūnijā? Viens no iemesliem, kā teica Pētersones kundze referējot, nenoliedzami, ir palīdzība sabiedriskā labuma organizācijām. Šī palīdzība nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar cēliem mērķiem - labdarību, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu, tostarp bērnu, aizsardzību, pilsoniskās sabiedrības attīstību, palīdzību izglītības jomai, veselības un vides aizsardzību -, ir tikai viena medaļas puse. Par to likumprojekta aizstāvji noteikti runās.

Taču, godātie kolēģi, ja runājam par šo iepriekšējo kārtību vai, pareizāk sakot, nekārtību, tad jāteic, ka ir arī otra medaļas puse, kas ir ļoti nepievilcīga.

Visupirms par tā sauktajām sabiedriskā labuma organizācijām. Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu organizācijas par tādām tiek atzītas ar Finanšu ministrijas lēmumu. Ja uzņēmumi ziedo šīm organizācijām, tiem ir tiesības uz būtiskiem nodokļa atvieglojumiem. Kā jūs, kolēģi, domājat, - cik Latvijā ir šādu organizāciju? Es ceru, ka vismaz Pētersones kundzei to vajadzētu zināt, kā arī autoriem, kas parakstīja šo likumprojektu. Es papētīju Finanšu ministrijas mājaslapā - pašlaik valstī ir aptuveni 1400 šādu organizāciju. Šeit ir apmēram kilogramu smags saraksts… Man žēl, ka es tērēju papīru, bet… Es gribēju parādīt Bērziņa kungam, kurš teica, ka varbūt nav kilograms, bet ir 800 grami… Šajā sarakstā, no vienas puses, mēs patiešām varam atrast sabiedrībā cienījamas organizācijas, kas rūpējas par bērnu, pensionāru un invalīdu aizsardzību, tādas kā, piemēram, Latvijas Bērnu fonds, Latvijas Politiski represēto apvienība, misija „Pakāpieni”, fonds „Ziedot”, sieviešu aizsardzības organizācija „Marta”; organizācijas, kas veicina pilsoniskās sabiedrības veidošanos, - „Providus”, „Delna”, Vēlēšanu reformu biedrība, 4.maija klubs; pazīstamas vides un kultūras, lauksaimnieku aizsardzības organizācijas, kā arī ļoti daudz reliģisko un sporta organizāciju. Nākamajā pirmdienā daļa šo organizāciju pārstāvju ir tikuši uzaicināti uz Saeimu tikties ar deputātiem.

Taču, godātie kolēģi, no otras puses, uz nodokļa atvieglojumiem uzņēmumi var pretendēt arī tad, ja tie ziedo, teiksim, tādai šajā sarakstā iekļautai organizācijai kā Laulāto tikšanās biedrība. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Laba lieta!”) Laba lieta, bet es domāju, ka mums vajadzētu padomāt. Var būt, ka vajadzētu nodibināt šķirteņu tikšanās biedrību (No zāles dep. K.Leiškalns: „Atkal apvienot!”), lai viņi varētu pēc tam laulāties. Šeit ir arī tādas organizācijas kā „Melnā muša” un „Melnais piens”, es nezinu, ar ko tās nodarbojas.

Godātie kolēģi! Un tagad es īpaši pievēršu jūsu uzmanību tam, ka tur figurē arī tāds nodibinājums kā Latvijas parlamentāriešu debašu klubs. Cerams, ka tā nav Saeima. Varbūt kāds kolēģis tagad varēs debatēs pateikt… Varbūt kāds no jums to ir dibinājis vai tur iestājies.

Šajā sarakstā, protams, visietekmīgākā ir Latvijas Olimpiskā komiteja, kaut gan tā faktiski zināmā mērā veic valsts pārvaldes funkcijas sportam paredzēto valsts līdzekļu apsaimniekošanā.

Starp citu, Finanšu ministrijas mājaslapā es vakar, vēlu vakarā, paskatījos un uzzināju, ka vakar sabiedriskā labuma organizācijas statusu ir ieguvusi kristiešu draudze „Prieka vēsts”.

2007.gadā (jaunākas statistikas nav) ziedojumu summa, par kuru var tikt piešķirtas nodokļu atlaides, ir bijusi 35 miljoni latu. Pētu, kā šī summa sadalās, un man nākas, iespējams, apbēdināt godāto kolēģi Daudzes kungu un Līdakas kungu, kas ir likumprojekta parakstītāju vidū un, iespējams, cerējuši uz ziedojumiem veselības aizsardzībai un vides aizsardzībai. Diemžēl, Līdakas kungs, vides aizsardzībai no tās summas ir tikai 0,2 procenti. Veselības aizsardzībai un slimību profilaksei - tikai 2,7 procenti. Bet labdarībai, izglītībai un kultūrai, kopā ņemot, ir mazāk nekā, piemēram, sporta vajadzībām (No zāles: „Sports ir veselība!”), kam saziedoti vairāk nekā 15 miljoni latu.

Kā zināms, minētajām vajadzībām ziedot tiesīgas ir arī valsts kapitālsabiedrības, kas līdz ar to var saņemt būtiskas nodokļa atlaides. Tā, piemēram, Valsts kontroles veiktās revīzijas materiāli liecina, ka valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” 2007.gadā ziedojusi gandrīz 2 miljonus latu - lielākoties Latvijas Olimpiskajai komitejai un motosporta federācijām. Valsts kontrole ir secinājusi, ka ziedoto līdzekļu izlietošanas kontrole pat valsts uzņēmumos ir nepietiekama. Vai jums prātā ir palicis gadījums ar ziedojumiem, kas Latvijas Kultūras fondam bija no valsts akciju sabiedrības „Latvijas gaisa satiksme”? Šķiet, tas bija 2002.gadā, kad Valsts kontrole atklāja, ka faktiski caur Latvijas Kultūras fondu, kas sev paturēja, tā teikt, sīknaudu, vairāk nekā 170 tūkstoši latu tika izmantoti valsts akciju sabiedrības „Latvijas gaisa satiksme” priekšnieka Okladņikova sievas dzīvojamās mājas restaurācijai.

Ja sabiedriskā labuma organizācijām tiek ziedots no privātu uzņēmumu līdzekļiem, iespējamās nelikumības ir grūti uztaustāmas, arī kontroles faktiski nav nekādas, jo Valsts kontrole to nevar kontrolēt.

Klasiska shēma, kas ir zināma, bet grūti atklājama, parasti ir šāda. Piemēram, SIA, sauksim to „Viltīgais”, ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, sauksim to „Mazais guvējiņš”, ievērojamu naudas summu. „Mazais guvējiņš” patur kā starpniecības naudu 10 procentus, bet atlikusī summa tā vai citādi atgriežas pie ziedotāja SIA „Viltīgais”, kas turklāt pēc šā likumprojekta spēkā stāšanās par ziedoto summu saņems no valsts 85 procentus nodokļu atlaidei. Un nestāstiet man, kolēģi, ka jūs par šādām lietām dzirdat šodien pirmo reizi.

„Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka visupirms vai vienlaikus ar šā likuma grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā... tātad paralēli šiem grozījumiem ir jānoteic prioritārās sabiedriskā labuma organizācijas, kurām ziedojot ziedotāji būtu tiesīgi saņemt paredzētās nodokļu atlaides. Un, otrkārt, ir jāparedz arī efektīva kontrole par šo ziedojumu izmantošanu.

Šie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, atgriežoties pie vecās nekārtības, neliecina par godīgu un caurspīdīgu attieksmi pret valsts pārvaldi. Šie grozījumi, kolēģi, paredz nevalstiskās organizācijas aplaimot ar spīdīgiem stikliņiem, bet dažāda līmeņa blēžus - ar briljantiem.

Mēs, „Pilsoniskā Savienība”, aicinām neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Nākamajam debatēs vārds deputātam Gundaram Daudzem. (No zāles: „Pirmo reizi!”)

G.Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Ziniet, manai vecmāmiņai bija tāds mīļš teiciens, ka nevajag jaukt eņģeļus ar ķieģeļiem. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tieši tā!”)

Un visu cieņu Čepānes kundzei un viņas tiešām ļoti saturīgajai runai debatēs, bet man tomēr liekas, ka šī runa nebija īstajā reizē un īstajā vietā, jo šobrīd ir runa par to, ka mēs atgriežam likumā normu, kas ļauj ziedotājiem saņemt šīs nodokļu atlaides. Izņemot šo normu no likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, mēs, labu gribēdami, diemžēl esam izlējuši no vannas ūdeni kopā ar visu bērnu.

To, par ko runāja Čepānes kundze, regulē pavisam citi normatīvie akti, taču īstenībā bija arī daudz taisnības tajā, ko viņa teica, bet tā šajā gadījumā jau ir Finanšu ministrijas atbildība. Tātad ir jāpārskata šis sabiedriskā labuma organizāciju saraksts, kurām ziedojot, ir tiesības saņemt šīs nodokļu atlaides. Tās acīmredzot varbūt tiešām ir vēl vienu reizi jāizvērtē, varbūt ir jāizstrādā stingrāki kritēriji tam visam, bet mēs nedrīkstam šobrīd atņemt iespēju izdzīvot daudzām nevalstiskajām organizācijām, ar kurām, starp citu, kā es saprotu, lielākā daļa no mums tiksies pirmdien NVO forumā šeit pat, Saeimā, un mēs nedrīkstam atņemt iespēju saņemt legālu finansējumu šīm organizācijām.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Daudzes kungs jau lielā mērā pateica to, ko es gribēju teikt, - par to bērnu un ūdeni. Patiesībā, ja cirvis ir kļuvis neass, tas ir jāuztrin, nevis jāizmet. Protams, runājot par vides aizsardzības organizācijām, kurām varbūt bija pieejami arī citi līdzekļi un līdz ar to nebija tik ļoti jācer uz ziedojumiem, tām situācija noteikti būs pavisam citādāka.

Drīz mēs runāsim par dzīvnieku aizsardzības problēmām. Atgādināšu, ka liela daļa dzīvnieku aizsardzības organizāciju, patversmju un tamlīdzīgi tomēr izdzīvo, tikai pateicoties iespējai šādā veidā piesaistīt līdzekļus, un šīs organizācijas, protams, tagad ir nonākušas diezgan apgrūtinātā situācijā, jo jau tā līdzekļu bijis maz.

Un galu galā mēs ļoti bieži runājam par to, ka sabiedriskajām organizācijām ir jākļūst aktīvākām un jāpārņem... jāpiesakās uz vairāku valsts funkciju pārņemšanu. Taču šīs organizācijas vienkārši līdz tam brīdim nevarēs varbūt nodzīvot, kamēr sagaidīs, kad mēs tām deleģēsim šīs funkcijas.

Līdz ar to, es, protams, atzīstu, ka ir ārprātīgi stingri jācaurskata šis 1400 nevalstisko organizāciju un citāda veida organizāciju saraksts, kurām no tām tad nu it kā pienākas šis sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Varu pateikt godīgi, ka arī pats esmu pāris reižu mēģinājis saņemt šādu statusu manis pārstāvētajai Zoodārza atbalsta biedrībai, bet neesmu to saņēmis, tā ka man ir pamats domāt, ka šie kritēriji pēdējā laikā, varbūt pēdējo divu gadu laikā, ir bijuši pietiekami stingri. Un varbūt vienkārši ir palikušas tur diezgan daudzas organizācijas, kuras ir ieguvušas šo statusu ļoti labos laikos un kurām tas varbūt ir piešķirts neuzmanīgi un situāciju līdz galam neizvērtējot.

Tā ka, cik es zinu, pēdējo pusotru gadu, kādus divus gadus arī sabiedriskā labuma organizācijas statusa iegūšana nav kļuvusi vieglāka, drīzāk gan kļuvusi daudz, daudz sarežģītāka.

Lūdzu atbalstīt tomēr.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es ceru, ka jūs mani pareizi sapratāt. Es nevēršos pret šīm nevalstiskajām organizācijām, es gluži vienkārši izpētīju šo jautājumu un pievēršu jūsu uzmanību šai problēmai, kas slēpjas faktiski… kas ir šā aisberga neredzamā daļa.

Es uzskatu, ka šajā krīzes situācijā, protams, mums ir jāatbalsta šīs nevalstiskās organizācijas, bet ir jāizdara būtiski grozījumi šo nevalstisko organizāciju atzīšanas tiesiskajā regulējumā. Šodien tā nav nekāda māksla saņemt šādu… Mums te katram var būt... mēs varbūt nodibināsim kaut kādu nevalstisko organizāciju... Iespējams, ka tur ir jāparedz noteikts biedru skaits vai kaut kāds noteikts darbošanās laiks, lai tās varētu šo finansējumu saņemt šodien. Nekas nav... Faktiski ierēdņi sanāk kopā Finanšu ministrijā un, izskatot papīrus, nolemj, un Finanšu ministrija akceptē.

Daudzes kungs! Man ir ļoti patīkami, Daudzes kungs, ka jūs teicāt, ka… Jūs nenoniecinājāt manu darbu, ko es ieguldīju, lai izpētītu šo lietu. Jūs teicāt, ka tā ir Finanšu ministrijas atbildība.

Godātie kolēģi! Tā nav Finanšu ministrijas atbildība, tā ir mūsu, deputātu, atbildība! Mēs izliekamies, pieveram acis uz šīm nenormālībām ziedojumu tiesiskajā regulējumā, uz naudas atmaksāšanu atpakaļ šīm SIA „Blēdis” vai „Viltnieks”, kā es teicu, un mums šī lieta ir jānovērš, man liekas, vistuvākajā laikā, īpaši tāpēc, ka ir atvērts šis likums - Sabiedriskā labuma organizāciju likums.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Laikam mums tomēr ir arī nedaudz jāatskatās vēsturē.

Ja runā par uzņēmumu ienākuma nodokli, tad jāatceras, ka pirms daudziem gadiem, pirms vairākiem gadiem - četriem pieciem gadiem - likumdevējs pieņēma lēmumu... Es ļoti gribētu, lai Čepānes kundze arī paklausītos... Pirms vairākiem gadiem likumdevējs pieņēma lēmumu samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli no 25 uz 15 procentiem, un bija arī tādi, kas nāca, skrēja tribīnē, kliedza, bļāva, ka ir slikti. Bet nākamajā gadā izrādījās, ka ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa bija palielinājušies par 40 procentiem. Tāda toreiz bija aritmētika!

Šodien mēs labojam kļūdu, kas ir pieļauta. Un, ja starp simts godīgiem cilvēkiem ir viens blēdis, tad nevajag visus simts saukt par blēžiem, Čepānes kundze. Te nu ir tā situācija.

Šis mecenātisma paveids ar uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi veicina arī nodokļa legalizāciju, Čepānes kundze. Par šo tēmu jūs varētu ar finanšu speciālistiem parunāt vairāk un uzzināt arī daudz vairāk.

Tā ka ne visās jomās mēs esam speciālisti. Un, ja avju barā ir viena melna avs, tad nevajag visas nosaukt par melnām. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Melna nav slikta, kraupaina ir slikta!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies Rasnača kungam, jo viņš nosauca ļoti svarīgu skaitli, kas ilustrācijas labad būs vajadzīgs arī manā runā.

No tā, ka mēs pārveidojam naudas plūsmu jeb ceļus, naudas daudzumam tā kā nevajadzētu kļūt ne lielākam, ne mazākam. Un tajā peļņas daļā, ko uzņēmēji iemaksā valsts budžetā nodokļu veidā un pēc tam valsts atbilstoši ar deputātu balsojumu, pieņemot Valsts budžeta likumu, sadala atbilstoši savām prioritātēm un savu politiku realizācijai, no tā naudas nevajadzētu kļūt ne vairāk, ne mazāk.

Un tagad, ja mēs aizstāvam šos atvieglojumus peļņas nodoklim, ka uzņēmējs par daļu savas peļņas, apejot citus regulējošos mehānismus, pats pieņem lēmumu, kādas politikas un kādas darbības atbalstam novirzīt, tad, kolēģi, man ir jāizdara ļoti bēdīgs secinājums. Ja mēs to atbalstām, tad mēs apriori paziņojam, ka mēs, Saeimas deputāti, nespējam racionāli pieņemt lēmumus attiecībā uz valsts budžetu, tad mēs uzskatām, ka tirgus un uzņēmēji paši to izdarīs saprātīgāk, un mēs ar šo nodokļos iekasēto naudu nemākam rīkoties saprātīgāk valsts interesēs un atbalstīt tās politikas un ļaujam to darīt stihiski. Tā ir viena puse.

Bet otru pusi ļoti labi raksturoja deputāts Rasnačs, jo patiesībā tā doma ir gluži cita, kura vadīs deputātu balsojumu šeit. Un es to raksturošu, kā es to saprotu: „Gan jau uzņēmējs atradīs veidu, kā noslēpt savu peļņu, ja viņam tā peļņa ir jāatdod valsts budžetā, kur tie nejēgas tad to dalīs, kā nu pratīs.” Ja uzņēmējs pats varēs savu peļņu atdot sev draudzīgai sabiedriskā labuma organizācijai, tad tas varbūt būs stimuls viņam nekrāpties un kaut ko tomēr samaksāt. Un, kā Rasnača kungs teica, tas ir radījis 40 procentu pieaugumu. Man nebija šā skaitļa, paldies par to, Rasnača kungs!

Taču, godātie kolēģi, ja mēs lemjam šādi, tad tas, manuprāt, nav sevišķi pareizi, jo, manuprāt, visi nodokļi ir jāmaksā, un mēs apriori nedrīkstam pieņemt, ka uzņēmējs maksā selektīvi tos nodokļus, kuri, kā viņš uzskata, ir jāmaksā, bet tos pārējos - ne. Un, ja mēs nodarbosimies ar to, ka veltīsim savus resursus sabiedriskā labuma organizāciju vētīšanai un pārvētīšanai, tam, ka „Melnajai mušai” vai Deputātu debašu klubam nevajag, bet „Sustento”, Latvijas Bērnu fondam un Latvijas Olimpiskajai komitejai vajag, tad, piedodiet, mēs darīsim pilnīgi lieku darbu.

Mūsu Valsts ieņēmumu dienestam vienkārši ir jāstrādā pie nodokļu iekasēšanas un jāpanāk tāda situācija, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas uzņēmējam īslaicīgi varbūt ir izdevīga, bet, ja viņš tiek pieķerts šādā pārkāpumā, tad viņa uzņēmējdarbība šajā zemē ir beigusies.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šadurska kungs mani izprovocēja uz runāšanu. Un viņa secinājumi par uzņēmuma peļņu un uzņēmuma peļņas nodokli… viņa vispārējie pārspriedumi, manuprāt, ir vērti, lai par tiem parunātu drusku sīkāk.

Kolēģi! Līdz 2003.gadam uzņēmumu ienākuma nodoklis Latvijā bija 25 procenti un to maksāja relatīvi maz uzņēmēju, jo viņiem bija daudz vienkāršāk optimizēt sava uzņēmuma ieņēmumus caur ofšoriem, caur kādām citādām legālām… citādos legālos veidos, lai tiešām nodokli nesamazinātu. Tad, kad 2002.gadā tika pieņemts lēmums no nodokļa 25 procentiem „nokāpt lejā” uz 15 procentiem, izdarot to ar „trepīti” četru gadu laikā, tad, kad pirmo reizi bija 15 procentu liels uzņēmumu ienākuma nodoklis, tad izrādījās, ka tas ir kļuvis apmēram 2,5 reizes lielāks nekā tad, kad tas bija 25 procenti. Un uzņēmēji skaidri un gaiši teica: „Nav man nekādas jēgas maksāt 7 procentus dažādiem juristiem un dažādā veidā optimizēt līdzekļus! 15 procenti - tas ir tas saprātīgais apjoms, ko es labprāt maksāju valstij.”

Tādējādi es gribu teikt jums, Šadurska kungs, ka nodokļi un to maksāšana nav saistīta ne ar sabiedriskajām organizācijām, ne ar sabiedriskā labuma organizācijām, bet saistīta ar vienkāršu, ļoti elementāru loģisku aprēķinu. Un galvenais, jāskatās arī uz to, kas notiek apkārtējās valstīs.

Un nu par sabiedriskā labuma organizāciju. Godātie kolēģi, es pats vadu vairāk nekā 10 gadus vienu sabiedriskā labuma organizāciju un gribu jums teikt, ka tie ir pilnīgi maldi, ko šeit sludina atsevišķi deputāti, - ka sabiedriskā labuma organizācijas statusu it kā esot ļoti viegli iegūt. Nav viegli iegūt!

Pirmkārt. Sabiedriskā labuma organizācijas statusu dod tikai uz noteiktu laiku - uz gadu vai uz diviem. Šim termiņam beidzoties, sabiedriskajai organizācijai no jauna ir jānāk un jāpierāda, ka tā tiešām ir sabiedriskā labuma organizācija.

Otrkārt. Lai vispār tiktu līdz sabiedriskā labuma organizācijas statusam, organizācijai divus gadus jāfunkcionē vienkārši kā organizācijai, tai ir jādabū zvērināta revidenta slēdziens par tās darbību un tad jāiziet vēl ļoti plaša Finanšu ministrijas pārbaude, kurā tik tiešām pārbauda katru rēķinu, katru pielikumu, katru aktu: kur ir kaut kādi līdzekļi lietoti un kā tie ir lietoti, un kam tie ir lietoti.

Kolēģi! Ja starp šīm organizācijām, kā Čepānes kundze, iespējams, ir atklājusi, ir kādas organizācijas, kas ir negodīgas vai kā citādāk kvalificējamas, tad pie tā jau nav vainīga likuma norma. Ieliksim likumā šo normu!… Mēs zinām, ka valdošajai koalīcijai šodien ir Finanšu ministrijas postenis; viņi var nomainīt personālijas tanī komisijā, kas runā par tiem, kas piešķir sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Ieliksim likumā šo normu un padarīsim šo sistēmu vēl kārtīgāku, bet nekropļosim tāpēc likumu!

Es aicinu nobalsot par šo sagatavoto likumprojektu, par šiem sagatavotajiem priekšlikumiem, šiem likuma grozījumiem, un ielikt atpakaļ Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā to normu, kas pastāvēja līdz šā gada jūlijam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kārtējo reizi laikam jāatgādina mums visiem par to, ka pirmais lasījums ir konceptuāls lasījums. Mūsu attieksme pret šo likumprojektu būs mūsu konceptuālā attieksme, nekas cits. Nevajadzētu tagad te izvērsties, ieslīgt dažādās tehniskās detaļās; par to visu var runāt tad, kad likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā; tad var runāt, ko tur vēl iestrādāt vai neko tur vairs neiestrādāt.

Šinī brīdī ir tikai viens pamatjautājums - vai šis likums veicinās sabiedrības iniciatīvas atraisītību vai to nedarīs. Ļoti vienkārši. Diemžēl pēdējo gadu politika pierāda, ka ar spiešanas metodēm neko labu Latvijā panākt nevar. Var nezin kādus stingrības kritērijus izstrādāt, bet dzīvē tie nedarbojas. Mēs paceļam nodokli, bet pēc tam izrādās, ka tas nebija labi darīts. Mēs likumā iestrādājam stingru normu, bet izrādās, ka tā vispār nedarbojas, jo nav kas ar to ņemas.

Lūk, tas ir pamatjautājums!

Mans viedoklis ir, ka sabiedrībai jādod iespējas atraisīt savu iniciatīvu. Ja tas nenotiks, ja nebūs šādas sarunas ar sabiedrību, tad… Ar spiedieniem, bļāvieniem nekas nesanāks.

Tagad par sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Šobrīd valstī ir konkrēta kārtība, kādā to piešķir. Tā var patikt, tā var nepatikt, bet tā ir noteikta kārtība. Vienam tā liksies laba, otram tā neliksies laba, un tā tas vienmēr būs. Bet šī kārtība šodien pastāv, un tur nekas nemainās. Kādam kaut kas nepatīk un kāds grib kaut ko mainīt? Laipni lūdzu! Tad, lūdzu, mainiet, panāciet to, ka šī kārtība tiek mainīta! Bet šodien tā ir tāda, kāda tā ir. Labi. Nepatīk, ka ir 1400 organizācijas? Nu kurš tad būs tas rādītājs, cik mūsu valstij vajag - 987 vai 1366? Tās ir organizācijas, kuras ir savu statusu jau saņēmušas un reāli darbojas. Nu, nepatīk „Melnā muša”, var nosaukt par „Zilo mušu” un var vēl dažādus citus nosaukumus izdomāt. Ak Dievs! Vai tad tur ir tā jēga? Un man ļoti patīk, ka mēs šeit, tribīnē, sākam runāt: tā organizācija ir laba, bet tā organizācija nemaz nav laba... Un viens deputāts kaut kādu organizāciju nosauks labā vārdā, bet otrs to nenosauks labā vārdā. Un kurš būs tas, kas izlems, kuram ir taisnība?

Līdz ar to ir diezgan nepatīkami dzirdēt kaut kādu svēto balsis, kuri ir piešķīruši paši sev tiesības citus vērtēt, nosaukt ne sevišķi labos vārdos, sevi ar to it kā izceļot. Diemžēl tā tas ir!

Un tāpēc drīzāk es šeit ar aizdomām skatos uz tiem cilvēkiem, kuri par citiem ne sevišķi labi izsakās, izņemot gadījumus, ja tā ir viņu politiskā pārliecība. Tur nav jautājumu!

Lūk! Tāpēc man liekas, ka šos grozījumus konceptuāli ļoti mierīgi var atbalstīt. Un, ja kāds grib savu praktisko līdzdalību pierādīt, tad drīzāk tas būtu attiecināms uz tās kārtības pārskatīšanu, kādā piešķir sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jā, paldies... Godātie kolēģi! Otro reizi es nāku tribīnē sakarā ar Šadurska kunga dižajiem citātiem.

Un jāsaka tā, ka viena no lietām, kas deputātiem būtu ļoti ieteicama, ir tomēr biežāk tikties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un biežāk tikties ar uzņēmējiem. Nu, ja nav iespējams tikties, tad vismaz vajadzētu palasīt tādu laikrakstu kā „Dienas Bizness”, kā tie nodokļi tiek sadalīti.

Es, protams, saprotu, ka citu nopelnītu naudu, Šadurska kungs, ir ļoti patīkami dalīt. Un mēs to darām, visi simts deputāti. Mēs to darām, lemjot par ikgadējo budžetu. Mēs dalām to naudu, ko ir nopelnījusi pārsvarā mūsu sabiedrības aktīvākā daļa - uzņēmēji. Un es ļoti labprāt gribētu paskatīties, kā „Pilsoniskā Savienība” izvēlas, kurai nevalstiskajai organizācijai, kurai kultūras vai mākslas grupai un kurai sportistu grupai piešķirt līdzekļus no esošās naudiņas un kurai - ne.

Man šķiet, ka uzņēmējiem ir daudz labāk redzams, kas viņiem būtu jāatbalsta un kas viņiem nebūtu jāatbalsta.

Tā ka es aicinu neaizrauties ar citu nopelnītās naudas dalīšanu. Tā ir tipiska kreiso politisko partiju ideoloģija. Un, ja jūs sevi parādāt kā kreisi ideoloģisku partiju, tad, lūdzu, nosēdieties šīs zāles kreisajā spārnā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Rasnača kungs! Varbūt tā ir pārāk sīkumaina debatēšana mums savā starpā no šīs Saeimas tribīnes, bet diemžēl situācija ir tāda, ka man jūsu teiktais ir jākomentē (No zāles dep. J.Dobelis: „Nu nevajag!”)... Ja es to nedaru, tad iznāk tā, ka es tam piekrītu.

Un daļai no jūsu teiktā es patiesi piekrītu, jo citu nopelnītās naudas dalīšana ir tas, kas mums ir jāuzņemas saistībā ar deputāta pienākumiem. Un ir pilnīgi vienalga, vai mēs to dalām no zāles labās vai no kreisās puses.

Bet patiesībā es pieteicos runāt otrreiz tāpēc, ka man gribas mazliet pakomentēt vienu deputāta Bērziņa izteikto domu. Diemžēl pats viņš... Bet gan jau viņš to izlasīs stenogrammā.

Kolēģi! Mēs ļoti bieži dzirdam vienu saturiski pareizu, bet ārkārtīgi muļķīgi interpretētu frāzi, kuru jau ir pierasts atkārtot, proti, ka mēs samazinājām uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi un ieņēmumi budžetā palielinājās. Un tas tiek atkārtots bezjēgā vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz, kamēr skan apmēram tikpat patiesi, ka pienāca ceturtdiena un pulksten deviņi tāpēc, ka sākās Saeimas sēde. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tā tas arī ir!”) Bet varbūt ir otrādi.

Kolēģi! Man gribas tā vienkārši teikt: nu taču pat ezim ir skaidrs, ka uzņēmējs ļoti labi saprot, ka 15 ir mazāk nekā 25 un ka liela daļa naudas tiek izmaksāta kā dividendes no peļņas, samaksājot peļņas nodokli. Par dividendēm mums nav nodokļa, un tāpēc mums pieaug nodokļa ieņēmumu masa. Bet neizskaidrosim to ar faktu, ka uzņēmēji, kad viņiem parādās kaut kāda iespēja to naudiņu izlietot atbilstoši saviem mērķiem, pēkšņi kļūst tik apzinīgi, ka sāk maksāt nodokļus un viss notiek!

Un, kolēģi, vēl viena doma…

Sēdes vadītājs. Lūgums runāt par likumprojektu.

K.Šadurskis. Vēl viena, pēdējā, doma par tēmu. Es ļoti ceru, ka kļūdos, bet man tā vien gribas jautāt: vai tomēr nav mazliet jāņem vērā arī tas apstāklis, ka vēlēšanas tuvojas? Vēlēšanu kampaņai vajadzēs naudu. Nu tad ļausim uzņēmējiem par to parūpēties!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Pētersone vēlas ko piebilst?

K.Pētersone. Ar jūsu atļauju es īsi runāšu komisijas vārdā.

Gribu vispirms teikt paldies visiem, kas piedalījās debatēs par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Vēlos teikt paldies arī deputātei Čepānei par vērienīgo izpēti un interesanto informāciju, kuru viņa pauda debatēs.

Vēlos komisijas vārdā norādīt, ka šis likums galvenokārt rada motivāciju ziedotājiem un, kā jau daži debatētāji norādīja, arī aktivizē sabiedrību darbībai, kas vērsta uz sabiedrisko labumu.

Es aicinu tos deputātus, kas aicināja balsot „pret” šo likumprojektu, it sevišķi tos juristus, kas ir viņu vidū, rūpīgi izvērtēt citu likumu, kas regulē lauku, par kuru runāja arī deputāte Čepāne. Tas ir Sabiedriskā labuma organizāciju likums. Ja tur ir kaut kas uzlabojams, tad mums steidzīgi ir jāķeras pie šā darba.

Es gribu teikt, ka bažas par valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu ir pilnīgi saprotamas. Komisijā mēs debatējām arī par šo apstākli un to izvērtējām. Gribu norādīt, ka valsts budžeta ieņēmumi, ja atbalstīsim šo grozījumu projektu, ne tikai samazināsies, bet divos veidos arī palielināsies.

Pirmkārt, tie palielināsies no tiem ziedojumiem, kurus likums atļauj ziedot tieši budžeta iestādēm. Es gribu atgādināt tos vērienīgos privātās uzņēmējdarbības līdzekļus, kas šādā veidā ir nonākuši Valsts mākslas muzeja rīcībā, jo tas šādi ir guvis kolekcijas papildinājumu. Arī tie ļoti nozīmīgi papildina budžetu. Tas ir tikai viens piemērs. Šādi piemēri, it sevišķi veselības aprūpes nozarē, jums labi zināmi. Tādu piemēru ir ļoti daudz.

Un otrs ir šis, netiešais, veids: nevalstiskās organizācijas, īstenojot projektus, par saistībā ar šiem projektiem darbā pieņemtiem cilvēkiem maksā dažāda veida nodokļus, un šī nodokļos samaksātā nauda atkal atgriežas valsts budžetā.

Vēlos izteikt vēl dažus apsvērumus. Es ceru, ka mēs arī ar šiem likuma grozījumiem tomēr nostiprināsim, uzlabosim sabiedriskā labuma organizāciju statusu. Redziet, pirms sabiedriskā labuma organizācijas statuss tika likumīgi noteikts, ne tikai uzņēmējdarbībā pastāvēja pelēkā zona. Pelēkā zona ļoti bieži pastāvēja arī sabiedrisko organizāciju laukā. Tur dažkārt bija tā, ka cilvēkiem bija viena vienīga darbavieta, taču šo projektu naudiņu viņi saņēma… par savu darbu nereti saņēma atalgojumu aploksnē, un tas nav noslēpums. Nodokļi par viņiem, it sevišķi sociālais nodoklis, ļoti bieži netika nomaksāti. Cilvēki veica sabiedrībai ļoti nozīmīgu darbu, bet paši palika zaudētāji, arī valsts bija zaudētāja.

Sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kā jau mans kolēģis deputāts Bērziņš uzsvēra, iegūt nav nemaz tik viegli. Ir jābūt izziņai no Valsts ieņēmumu dienesta par nomaksātiem nodokļiem, jābūt grāmatvedības pārskatiem un revidentu, auditoru ziņojumiem.

Mēs komisijā visus šos apstākļus izvērtējām, un tāpēc mēs gribam atjaunot sabiedriskā labuma organizācijas statusa reālu darbošanos.

Un pats pēdējais, ko gribu teikt. Es tomēr aicinu deputātus apzināties, ka, balsojot pret šā likuma tālāku pilnveidošanu un novešanu līdz otrajam lasījumam, mēs tomēr atņemam motivāciju ziedotājiem, mēs tomēr atņemam iespēju sabiedriskajām organizācijām pretendēt uz nopietnu atbalstu savai ļoti vajadzīgajai darbībai.

Tāpēc aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 10, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

K.Pētersone. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 11.septembris un izskatīšanu otrajā lasījumā - 17.septembrī.

Sēdes vadītājs. 11.septembris - termiņš priekšlikumu iesniegšanai, 17.septembris - galīgais lasījums. Deputāti neiebilst.

K.Pētersone. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms mēs skatām tālāk nākamo darba kārtības jautājumu, godātie kolēģi, informēju jūs, ka ir saņemts priekšlikums turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi jautājumi. Vai kādam ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Līdz ar to sēde tiek turpināta.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu par 9.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanu pie administratīvās atbildības. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja minēto lēmuma projektu un ar balsu vairākumu to atbalstīja. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu par 9.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova saukšanu pie administratīvās atbildības. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja šo lēmuma projektu un ar balsu vairākumu to atbalstīja. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par Jāņa Reira atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja amata”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Reira atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 6, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Ērikas Zommeres apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ērikas Zommeres apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1425/Lp9. Tas ir grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā. Komisija konstatēja: kaut arī likums izsludināts nesen, tomēr 38.panta trešajā daļā ir ieviesusies juridiski tehniska kļūda. Kļūdas ir jālabo, tādēļ komisija piedāvā skatīt šo jautājumu.

Lūdzam piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī laiku, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Jāņem vērā, ka tā tiešām ir tehniska kļūda. Lai to pēc iespējas ātrāk izlabotu, es aicinu tūlīt arī nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā, ja deputātiem nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šo likuma izmaiņu būtība ir pagarināt termiņu, lai tie, kas ir veikuši priekšapmaksu par zemi, bet nav paspējuši to uzmērīt, var to darīt vēl gadu. Un arī tiem, kas savukārt nav veikuši priekšapmaksu, bet ir uzmērījuši, termiņu var pagarināt par gadu.

Tiek uzlaboti arī nosacījumi. Tiem, kas šo zemi iegādājās uz nomaksu, tagad tie būs nevis pieci, bet desmit gadi, ņemot vērā ekonomisko situāciju. Un, ņemot vērā to, ka šī norma būs ar atpakaļejošu spēku, proti, spēkā jau ar 1.septembri, aicinu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.A.Krauklis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.septembris, likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē - 24.septembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.septembris, likumprojekta izskatīšana - 24.septembrī.

Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Šā likumprojekta būtība ir tāda pati un attiecas uz tām pašām iedzīvotāju kategorijām, tāpēc arī šo likumprojektu lūdzu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.A.Krauklis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā.

V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - 24.septembrī.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.septembris, izskatīšana galīgajā lasījumā - 24.septembrī. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, godājamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma gan no reliģisko kopienu pārstāvjiem, gan no Latvijas Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācijas vēstuli ar skaidrojumu par pašreizējo situāciju gaļas pārstrādes tirgū...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šis ir pēdējais darba kārtības jautājums. Lūdzu ievērot klusumu tomēr mazliet, lai mēs varam dzirdēt atbildīgo referentu!

Turpiniet, Zaķa kungs!

Dz.Zaķis. Iepazinušies ar šo vēstuli, mēs sapratām sekojošu lietu. Tātad Eiropas Savienībā ir pieņemta direktīva Nr.93-119, kas ļauj sagatavot reliģisko kopienu tradicionālos ēdienus ar tām metodēm, kādas tās ir bijušas jau pirms daudziem tūkstošiem gadu. Tas būs gan košers, kas ir ebrejiem, tas ir halals, kas ir musulmaņiem, un daudzas, iespējams, vēl citas, varbūt ne tik zināmas metodes.

Bet kas ir pats galvenais? Tas, ka šādas metodes ir atļautas visā Eiropas Savienībā. Un pats galvenais ir tas, ka, piemēram, Lietuvā, šobrīd pēc šādām metodēm gaļa tiek sagatavota.

Lai jūs saprastu, ar ko atšķiras klasiskā kaušana no šīs kaušanas, varu pateikt, ka tā sauktajā klasiskajā gadījumā sākumā ir apdullināšana un tad kaušana, bet šajā gadījumā apdullināšana ir pēc kaušanas. Eiropas Savienībā tas ir pieļauts, Latvijā diemžēl to šobrīd nepieļauj.

Pie mums vērsās uzņēmēji, kuri apgalvoja, ka ir viens reāls tirgus segments, kurā Latvija nespēj... kurā Latvijas uzņēmēji nespēj piedalīties, lai gan šobrīd ir vesela virkne piedāvājumu piedalīties šajā segmentā.

Tāpēc, augsti godājamie kolēģi, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi priekšlikumus par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas ļautu arī šādā veidā - ar tā saukto pēckaušanas apdullināšanas metodi - kaut lopus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Jautājums: vai visi tie, kas ir pieteikušies runāt, vēlas runāt par steidzamību? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nu nevajag viņus visus!”) Tur gan var runāt tikai divi... Vai tās ir debates? Tās ir debates. (No zāles dep. J.Dobelis: „Dibina komisiju par kaušanu!”)

Tātad vispirms balsosim par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 9, atturas - 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Zaķis. Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribu ieviest skaidrību jautājumā, par ko mēs balsosim. Tātad - kas gan ir šī kaušana atbilstoši musulmaņu vai ebreju likumiem, kas tagad Latvijā būs atļauta?

Kā mani ir informējusi Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, organizācija, kas ir izveidota tieši ar mērķi izvērtēt dažādas iespējamās izmaiņas likumdošanā, kas saistītas ar dzīvnieku labturību, tad tā uzskata (citēju): „Dzīvnieku aizsardzības grupas pilnībā iebilst pret šādiem kaušanas principiem. Dzīvnieki tiek pacelti ar vienu pakaļkāju trosē, un, izdarot griezienu kaklā, dzīvnieks pamazām noasiņo, kas nenoliedzami izraisa milzīgas sāpes un ciešanas dzīvniekam. Tā kā muguras smadzenes netiek pilnībā pārgrieztas, ir skaidri zināms, ka dzīvnieka nervu sistēma turpina funkcionēt, izraisot milzīgas sāpes dzīvniekam un lēnas agonijas stāvokli.”

Principā Latvijā ir pieņemts cienīt dzīvnieku, kamēr viņš ir dzīvs. Labs kāvējs laukos vienmēr ir skaitījies tas kāvējs, kurš ir mēģinājis padarīt savu darbiņu pēc iespējas ātrāk un tādējādi radīt dzīvniekam pēc iespējas mazāk stresa un sāpju. Jā, ir pasaulē reliģiskās kopienas, kuras dzīvnieku jau kopš viņa dzimšanas uzskata zināmā mērā par desu, taču es nedomāju, ka Latvija ir tā vieta, kur būtu obligāti jāpārņem šāda attieksme pret dzīvniekiem. Tas būtu analoģiski: ja jau musulmaņu zemēs ir pieņemts sievietes sodīt ar nūjas sitieniem par to, ka viņas staigā biksēs, tad… Es nedomāju, ka šī prakse būtu jāpārņem Latvijas likumdošanā.

Vēl vairāk. Protams, aicinu katru balsot pēc sirdsapziņas, bet man pašam nav īsti pieņemams tas, ka šis likumprojekts tiek bīdīts tādā steigā. Ja jau Latvijā ir Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, ja jau Latvijā ir ļoti daudz sabiedrisko organizāciju, kas tomēr tiek uzskatītas par ekspertēm dzīvnieku aizsardzības jautājumos, tad kāpēc anotācijā ierakstīts, ka konsultācijas ar ekspertiem nav notikušas?

Nu, pirmām kārtām jau tas mani vedina izteikt aicinājumu nekādā gadījumā neatbalstīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā šodien, tātad tomēr ļaut sabiedrībai pateikt arī savu viedokli. Vajag tomēr šo jautājumu izdiskutēt. Es saprotu, cik grūti ir izšķirties starp izdevīgiem eksporta noteikumiem un savu sirdi. Ceru, ka jums tāda ir.

Vien atgādināšu, kāpēc gan ir šī interese par mūsu gaļas pārstrādātāju ražoto halal gaļu Zviedrijā. Tur tāpat kā Īslandē, Norvēģijā un Šveicē šāda nogalināšanas metode nav atļauta. Un, ja jau nu mēs diezgan bieži deklarējam, ka pēc savas mentalitātes, pēc savas dzīves izpratnes tomēr esam tuvāki Ziemeļvalstīm, tad es atgādināšu - Norvēģija, Īslande un Zviedrija šādai metodei nepiekrīt. Izšķirieties jūs paši, atbilstoši sirdsapziņai. To saku es, Ingmārs Līdaka, kā cilvēks, nevis kā frakcijas vadītājs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Gan es, gan Ingmārs Līdaka strādājam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Mēs lūdzam tos cilvēkus, kas ierosināja šo lietu izskatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā virzīt šo likumprojektu uz Saeimu, atlikt šā jautājuma skatīšanu un rūpīgi sagatavot šo likumprojektu, jo tas, kas ir rakstīts pašreizējā tekstā, skan tā: lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu, drīkst nokaut kautuvē saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm. Kādas īsti ir šīs metodes? Kā tās atšķiras savā starpā? Arī tas nav skaidrs. Ir taču zināms, ka gan musulmaņu, gan ebreju tradīcijas ir atšķirīgas, un iespējams, ka var atrasties vēl kādi, kas gribēs kaut dzīvniekus, pēc savām reliģiskajām nostādnēm vadīdamies. Bet netika ņemti vērā šie iebildumi. Un, lūk, šodien mēs komisijā esam saņēmuši (bet visiem komisijas deputātiem tas vēl nav izdalīts) Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes lūgumu neizskatīt šo jautājumu bez sabiedrisko organizāciju apspriešanas. Tā lēnā mocīšana un asiņu tecināšana tik tiešām ir diezgan briesmīga, un, manuprāt, tas ir labi, ka četras valstis Eiropā ir tādas, kuras aizliedz šo dzīvnieku mocīšanu reliģisku motīvu dēļ, un viena no tām līdz šim bija arī Latvija.

Es aicinu neatbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, kaut arī Jēkabpils rajonā ir viena firma, kura saucas „Viesuļi” un kurai, protams, būtu ļoti izdevīgs eksports uz ārzemēm. Taču šeit tomēr būtu jāievēro, manuprāt, arī dzīvnieku tiesības, nevis tikai cilvēku tiesības.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Visupirms par juridisko pusi un pēc tam par atsevišķiem piemēriem - par tirgus segmentu Āzijas valstīs, par kuru es esmu lasījusi, tikai nevaru pateikt konkrētu žurnāla numuru. Par šīm problēmām es stāstu saviem studentiem vides tiesībās.

Un, proti, visupirms par tiesisko pusi. Paskatīsimies šā likuma preambulu! Šā likuma preambula… Ja mēs papētītu ētikas problēmas, tad tas ir tā sauktais biocentrisms. Šeit ir rakstīts, ka cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Un nevienam nav ļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt. Tāda ir šī Dzīvnieku aizsardzības likuma preambula.

Grozot likuma 48.pantu un ieviešot trešo daļu, tas nonāk pilnīgi pretrunā ar šo preambulu. Es gribu arī pateikt, ka, pētot mūsu paražu tiesības, mēs, juristi, parasti skatāmies un runājam par latviešu tautas dainām. Un, ja mēs paskatāmies latviešu tautas dainās, tad redzam, ka latviešu tautas mentalitātei nav raksturīgas šādas lietas. Un es jums atgādināšu to dzejolīti, ko jums noteikti skolā mācīja, proti: „Ne sunīša kājām spert, ne guntiņas pagalītes.”

Tālāk atgriezīsimies pie direktīvām, kuras pieminēja Zaķa kungs. Zaķa kungs, jums vajadzēja precīzāk pateikt, ka direktīvas šajā gadījumā Eiropas Savienības dalībvalstīm dod iespējas izvērtēt, vai tas atbilst vai neatbilst attiecīgās nācijas vai valsts mentalitātei.

Un tagad tālāk par solītajiem atsevišķu Āzijas valstu tirgus segmentiem, par ko bija publicēts materiāls žurnālā „Vides Vēstis” sakarā ar Vašingtonas konvenciju, kas aizliedz tirgošanos ar eksotiskajiem dzīvniekiem pārrobežu kontekstā.

Divi piemēri.

Pirmais piemērs. Atsevišķās valstīs - un tas ir pierādīts -, lai iegūtu labu kažokādu, tostarp pat no mājdzīvniekiem, mājdzīvnieki tiek turēti necilvēcīgos apstākļos. Pēc tam viņiem, dzīviem esot, tiek novilkta āda, nelegālos tirgos tiek izgatavotas kažokādas un pārdotas pat Rietumeiropā. Atsevišķās, arī Austrumāzijas, valstīs ir ticējums, ka, piemēram, žults, kas iegūta no dzīva lāča, ārstē vīriešiem impotenci. Un ir pat atsevišķi biznesi… šiem dzīvajiem lāčiem žultspūslī tiek ievadīta caurulīte un līdz ar to tiek iegūts šis vērtīgais preparāts.

Un pēdējais bizness. Ja jūs man neticat, tad tā ir melns uz balta rakstīts. Ir bijuši gadījumi, ka atsevišķi restorāni piedāvā lāča ķepu zupu. Jūs teiksiet… Jūs visi noteikti esat pusdienas paēduši, tāpēc es jums apetīti nevaru sabojāt… Bet kādā veidā šī lāča ķepu zupa tiek pagatavota? Tā tiek pagatavota pasūtītāja acu priekšā, proti, iemērcot un vārot dzīva lāča ķepu ūdenī. Un tas nav izdomājums! Tādas lietas pasaulē eksistē.

Es jūs aicinu pagaidām neatbalstīt šādu necilvēcīgu attieksmi, jo mēs tomēr nevaram biznesa dēļ zaudēt savas vērtības, kuras mēs līdz šim gadsimtu gaitā esam saglabājuši. Un, ja kādam šeit ir vēlēšanās, tad es rītdien… nākamajā nedēļā jums atnesīšu šo nopietno publikāciju, kur par šīm lietām ir rakstīts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andim Kāpostam.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varam jau aiziet galējībās un runāt par visādām negācijām, kas notiek mūsu valstī. Varam parunāt par to, ka nupat saimniecei gotiņu nokāva tīruma vidū, nelegāli, neoficiāli. Bet, no otras puses, nokaušana taču vispār ir… nav humāna lieta, pareizi? Nu tad varbūt aizliegsim audzēt cūkas, aizliegsim audzēt liellopus, aizliegsim audzēt govis, no kurām iegūstam pienu! Jo kaut kā šie lopi visi ir jārealizē. Tas arī ir bizness.

Arī šinī momentā neviens nepieskaras 1.punktam, kurš arī ir izmainīts. Ir runa par tādu dzīvnieku nokaušanu, kas ir turēti savvaļas platībās, savvaļā. Es uzskatu, ka ir briesmīgāk, ja mēs šo punktu neizmainām, ja dzīvnieku iedzen stresā un pēc tam ieved iekšā kaut kur, lai nogalinātu. Labāk viņu humāni un normāli nogalināt, kā tas ir pieņemts pašlaik.

Un par 3.punktu. Es nezinu, cik cilvēku, kas ir šeit, zina, kā tas process vispār notiek. Man ir nācies ar to saskarties. Vai nu to dzīvnieku apdullina pirms tam, tajā pašā brīdī, vai pēc tam, pēc vienas sekundes, - nu, atšķirības nav nekādas. Ja jau mēs esam tik humāni, nu tad aizliegsim kaušanu kā tādu! (No zāles dep. I.Rībena: „Aizliegsim! Es ceru, ka aizliegsim!”) Es domāju, labāk būtu tomēr atbalstīt.

Ja šinī momentā mūsu ekonomiskajā sistēmā palaidīsim vienu mazu biznesa „nišiņu” prom un atdosim to citiem, tad, es domāju, mēs labāk nedzīvosim.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Baibai Rivžai.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Mēs vakar visu Saeimas sēdi veltījām jautājumam, kā mēģināt glābt mūsu ekonomiku, kā mūsu uzņēmējdarbību attīstīt. Mēs runājām par mazo uzņēmējdarbību un lielo uzņēmējdarbību. Taču tagad, kad mums ir iespēja sekmēt vismaz vienā segmentā uzņēmējdarbību, mēs sākam stāstīt briesmu stāstus. Tie jau ir briesmu stāsti, Čepānes kundze, ko jūs mums stāstāt! Tehnoloģiskais process ir pavisam vienkāršs. Ir paredzēta, kā saka, apdullināšana. Tā apdullināšana notiek vienā mirklī. Tas nav nekāds briesmu stāsts. Tas viss ir tehnoloģisks process. Mums šo gaļu ieved. Un, ja mēs to ievedam, importējam, tad mēs maksājam savu, valsts, naudu par to, lai importētu gaļu, ko mēs varam iegūt tepat uz vietas. Mums ir uzņēmēji, kas gatavi ražot 300 tonnas dienā liellopu un aitu gaļu un to eksportēt. Taču mēs tagad stāstām kaut ko par lāču ķepām… Kādā sakarībā tas viss ir? Tas taču ir tehnoloģisks process. Un, ja tāds pasūtījums tirgū ir, tad tā ir iespēja. Ja mēs to neizdarīsim, to darīs Lietuva un Igaunija. Jo gan Lietuvā, gan Igaunijā tas ir atļauts. Un tas ir atļauts praktiski visās Eiropas Savienības valstīs. Un tas ir tehnoloģisks process, tur nav nekādas mocīšanas.

Un otra lieta. Nevar jau arī tas bizness gaidīt. Praktiski šis likumprojekts tiek virzīts jau kopš pavasara, visu šo laiku ir notikušas diskusijas ar Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi. Es pieļauju iespēju, ka viņi varbūt nav redzējuši šos divus pēdējos teikumus, bet visu šo pavasari diskusijas ir bijušas. Es speciāli painteresējos Zemkopības ministrijā. Viņi ir lietas kursā. Viņi ir to visu… pārrunāts tas ir desmitiem reižu. Turklāt šis lūgums ir no reliģiskajām organizācijām un gaļas ražotājiem. Un tā mums ir reāla iespēja. Kāpēc mums šo reālo iespēju laist tagad garām? Nezinot tehnoloģisko procesu, vispār tajā neorientējoties, šeit nezin ko runā. Nu tā taču nevar! Tad jau mēs nekad vispār no bedres ārā netiksim, ja jebkurā situācijā sāksim meklēt nez kādas „blakus plaknes”.

Tāpēc es aicinu ieklausīties Silaraupas kundzē, kas ir speciāliste, un pieņemt pozitīvu lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Godātie kolēģi, es lūdzu tomēr ievērot klusumu.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es rūpīgi iedziļinājos likumprojektā un ierosinu Saeimā nodibināt pirmskaušanas un pēckaušanas apdullināšanas apakškomisiju, un tur visi varēs piedalīties. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu nepārvērst par farsu pietiekami nopietnu lietu. Mēs šodien nepārtraukti diskutējam par to, ka mums mūsu uzņēmējiem ir jārada priekšrocības, ka mums viņi ir jāpadara konkurētspējīgāki. Šobrīd, vēršoties pret šo likumprojektu, mēs mūsu uzņēmējus padarām konkurēt nespējīgākus.

Šeit runa nav par morāli, cienījamā kolēģe! Es pēc izglītības esmu ekonomģeogrāfs. Šobrīd pasaulē lielākās gaļas importētājzemes ir Tuvo Austrumu valstis, kurās dabas apstākļi neļauj audzēt vairumā, teiksim, liellopus. Kas šobrīd pasaulē ir lielākie gaļas eksportētāji? Tā ir Austrālija ar aitas gaļu, tās ir Dienvidamerikas zemes - Argentīna, Brazīlija... - ar liellopu gaļu.

Protams, mēs nespēsim konkurēt ar šīm lielajām valstīm. Mēs nespēsim tās izkonkurēt pasaules tirgū, bet kāpēc gan liegt mūsu uzņēmējiem pārdot gaļu, teiksim, ebrejiem? Pārdot gaļu kaut vai mūsu pašu ebreju kopienām? Arī pirmskara Latvijā Ulmanis bija, manuprāt, labs tautsaimnieks, un Latvijā bija daudz labu tautsaimnieku, taču Latvijā bija arī kautuves, kuras rabīns iepriekš izstaigāja un deva šīm kautuvēm it kā savu sankciju, ka šīs kautuves varēs ražot tā saukto košera produkciju, jo ebreji, ne tikai ortodoksālie ebreji, bet ebreji vispār ļoti stingri skatās uz šīm lietām. Kāpēc gan mums liegt iespēju uzņēmējiem konkurēt Izraēlas tirgū, Tuvo Austrumu tirgū un mūsu pašu Latvijas tirgū, jo arī mums ir diezgan liela ebreju kopiena? (No zāles dep. I.Rībena: „Ir arī morāle bez konkurences!”)

Cienījamie kolēģi! Nu nebūsim tādi... nepārvērtīsim Saeimu par svēto liekulības tirgu. Un, ja reiz runā par morāli, tad ir jāpasludina visi mūsu senči par amorāliem. Es pats esmu kāvis cūku laukos mājas apstākļos un pat nelietoju nekādas apdullināšanas metodes.

Jā, šeit varbūt var runāt par humānismu, bet tad ir arī jāpasaka, ka visi mūsu senči, kas ir kāvuši lopus... viņi jāsauc tagad pie atbildības... ir bijuši jāsauc pie atbildības.

Kolēģi! Šeit ir runa par mūsu uzņēmēju konkurētspējas palielināšanu, tāpēc kaut kāds pārprasts humānisms te ir pilnīgi nevietā.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs Zemkopības ministrijas parlamentārajai sekretārei Ligitai Silaraupai.

L.Silaraupa (Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Labdien, cienījamie deputāti! Saskaņā ar līguma 10.pantu dalībvalstīm ir jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki ievēro ar pārtikas apriti un ar dzīvnieku labturību saistītos normatīvos aktus.

Regula (EK) Nr.853/2004 strikti regulē nosacījumus, kā tiek lietotas gaļas ieguves metodes, tostarp ņemot vērā arī atsauci: ja kaušana tiek veikta saskaņā ar reliģisko rituālu.

Minētais likumprojekts būtībā paredz arī to, ka, ievērojot direktīvu 93/119/EEK „Par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā”, dalībvalstīm tiek dota iespēja veikt dzīvnieku nonāvēšanu - kaušanu bez iepriekšējas apdullināšanas, kas notiek saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.

Jāteic, ka Latvija ir viena no četrām dalībvalstīm, kas šo normu vēl nav ieviesusi, tādējādi neveicinot šā procesa legālu, kontrolētu norisi. Un tieši šajā sakarā tad arī tiek grozīts ne tikai šis likums, bet tiek izstrādāti arī Ministu Kabineta noteikumi, kuros strikti būs atrunātas metodes un veidi, kā tiek šis process veikts. Tā ka tas nav gluži tikai tā, ka mēs vienkārši ļaujam kaut ko pašplūsmā darīt.

Bez tam diskusijas par regulā pieminētajām un direktīvā atļautajām normām un to ieviešanu Latvijas likumdošanā ir Zemkopības ministrijā notikušas jau ļoti ilgi un plaši, pietiekami plaši. Un, ņemot vērā to, ka šobrīd ir radies pieprasījums un noiets šādi iegūtai gaļai un pie Zemkopības ministrijas ir arī vērsušies gan vairāku sabiedrisko organizāciju pārstāvji, gan uzņēmēji, ministrija ir nolēmusi likumprojektu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Ļoti īsi atbildēšu. Biju pirmais runātājs... Rivžas kundze, protams, ir liela speciāliste jautājumā par tehnoloģijām, par kaušanas tehnoloģisko procesu.

Atkārtošu dažus vārdus no manis citētā: dzīvnieki, būdami pie pilnas apziņas, tiek pacelti ar vienu pakaļkāju trosē, un tā tālāk. Ja šo procesu var izdarīt, pēc Kāposta domām, divās sekundēs vai desmit sekundēs, tad varētu viņš man, lauciniekam, kurš arī šo to ir nokāvis, sniegt kādu paraugdemonstrējumu, kā to var izdarīt, dzīvniekam nemanot, dažās sekundēs. Tas ir viens aspekts.

Un, lūdzu, nekauniniet tos cilvēkus, kas redz starpību - un grib līdz mūža galam saredzēt starpību! - starp gaļu un dzīvnieku. Nekauniniet tos cilvēkus! Šādu cilvēku ir pietiekami daudz, un tā ir diezgan liela sabiedrības daļa, kura tomēr iekšēji mokās tāpat kā es šobrīd... Es nevēlu sliktu Latvijas lauksaimniekiem, Latvijas ekonomikai, bet man sirds šodien uzdod jautājumu.

Un par saskaņošanu ar Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi. Atvainojiet, ar Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi tomēr ir tā vienošanās, ka jautājums, kurš Saeimā tiek skatīts sakarā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu, tomēr... Šajās sēdēs komisijā piedalās Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes pārstāvji, un tā ir vienkārši cieņas izrādīšana pret cilvēkiem, kuri domā citādāk nekā vairums. Es saprotu, ka demokrātija ir vairākuma diktatūra. Es pakļaujos šim vairākumam, šai diktatūrai. Bet tomēr arī mazākuma intereses un mazākuma dvēsele ir jāciena.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi. (No zāles dep. J.Dobelis: „Gaļu ēd?”)

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mums, runājot par šo jautājumu, ir jāpanāk līdzsvars starp ētiskām un ekonomiskām problēmām.

Rivžas kundze, es nezinu, cik daudzām Latvijā esošajām reliģiskajām kopienām ir speciāli izstrādāti tehnoloģiskie procesi gaļas ieguvei. Es nezinu. Mēs tikai šodien šo likumprojektu saņēmām. Un turklāt... Gribu teikt Silaraupas kundzei, ka šī direktīva mums neuzliek obligātus pienākumus.

Es domāju, ka tas būtu arī sabiedrībā jāizdiskutē. Ir jāizdiskutē, lai panāktu līdzsvaru un šā likuma pieņemšana būtu leģitīms process. Mums ir jārunā ar nevalstiskajām organizācijām, ar dažādām ētikas komisijām. Nevajag mums šeit uzņemties Dieva lomu, ka mēs tagad noteiksim, kā mēs rīkosimies.

Es domāju, ka nevajadzētu citam par citu ņirgāties. Mēs katrs, iespējams, esam audzis citādā vidē. Viens ir vairāk pētījis ekonomiskās problēmas, cits - ētiskās problēmas. Tā ka neapsaukāsimies, bet mēģināsim atrast pareizo risinājumu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Guntim Jānim Eniņam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Eniņ, mājās jāiet!”)

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Nu te ir atkal tāds brīdis, ka prātā nāk tas, ko Blaumanis teica lugā „Indrāni”, - ka mēs domājam par to, kas pilda mūsu maku, bet ne par to, kas attiecas uz dvēseli, uz morāli un uz citām daudz augstākām vērtībām.

Un es domāju, ka, runājot pavisam īsi… es te netērēšu tās minūtes… Ja šodien Saeima tādā steigā pieņems šādu likumu, kāds tas ir iesniegts, tad sagaidiet - var jau būt, ka jūs esat uz to gatavi -, ka sabiedrības, es teikšu, arī tautas, naids pret mums, simts deputātiem, atkal tikai pieaugs. Tā tas būs! Un, piemēram, to, ko Ilma Čepāne pastāstīja… to šausmu stāstu es varētu vēl paturpināt. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag!”) Nevajag… Bet tā ir adrenalīna iegūšana, ēdot, piemēram, dzīvu dzīvnieku… Ir arī tādas vietas pasaulē, kur ēd dzīva suņa smadzenes, jo tad cilvēkā attīstās vairāk adrenalīna, esot kaut kas… kaut kādi ticējumi un kaut kādas garšas. Tas ir tāds šausmu stāsts, kuru varbūt… Bet, tā kā mēs esam iegājuši jau šausmu stāstā, tad žurnālisti apspēlēs šo mūsu debati tā, ka mēs esam lielā steigā izgrūduši šo likumu cauri bez kādas morāles, domājot tikai par to, kā mēs savus makus pildīsim, pilnīgi nerēķinoties ar citiem principiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Ventam Armandam Krauklim. (No zāles dep. I.Rībena: „Pēc sejas var redzēt, ka viņš būs „par”!”)

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es te, redz, esmu dzirdējis daudzus vārdus par morāli, par mīlestību pret dzīvām radībām, un cilvēcīgi tos var saprast, bet tomēr pirms balsojuma padomāsim! Pēc šiem apgalvojumiem iznāk tā, ka Eiropas Savienībā ir tikai četras morālas valstis (No zāles dep. J.Dobelis: „Pareizi! Bet tā jau arī ir!”), bet visas pārējās ir nemorālas valstis.

Otrām kārtām atbildēsim sev uz jautājumu: bet kā tad ir ar medībām? Kā ir tad? Vai arī tās mēs Latvijā aizliegsim? Tālāk atbildēsim arī uz tādu jautājumu: vai mēs pasargāsim kaut vienu Latvijas dzīvnieku no šāda likteņa? Protams, ne! Viņu aizvedīs uz Lietuvu un izdarīs to pašu, tikai tā pievienotā vērtība paliks Lietuvas valstī. Un tajā brīdī, kad pēc kāda laika šeit būs jāpieņem budžets un kad atkal būs jāsamazina nauda daudzām cilvēku izdzīvošanai vajadzīgām lietām, tad mēs prasīsim atbildību no kādiem citiem. Bet šeit parādās reāla iespēja, kā papildināt budžeta ieņēmumus, turklāt papildināt ilgtermiņā, jo šis tirgus pasaulē šādai produkcijai ir augošs. Tās ir maksātspējīgas valstis, un (No zāles dep. I.Rībena: „Galvenais ir piķis!”)… Nē! Galvenais ir atbildīgi lēmumi! (No zāles dep. I.Rībena: „Pilna māga!”)

Un es aicinu Saeimu pieņemt atbildīgu lēmumu šajā jautājumā, tas ir, atbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles dep. I.Rībena: „Ko es teicu - pēc sejas var redzēt!”)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Tās debates, kas notiek šodien Saeimā, ir pazīstamas jau no seniem laikiem. Jau no Romas impērijas laikiem mēs tās pazīstam ar kodētu nosaukumu „nauda nesmird”.

Un tas ir tas pats mūžīgais kompromiss starp morāli un ētiku, no vienas puses, un naudas maku, no otras puses. Mūsu Saeimā parasti šis kompromiss tiek atrasts ļoti polāri vienā pusē. Tā tas bija gadījumā ar Abrenes un sešu pagastu atdošanu, kad ar mērķi - labas attiecības ar Krieviju - mēs atdevām to, ko nedrīkstējām. Jautājums: kur tagad ir tās labās attiecības ar Krieviju? Un tā tas droši vien notiks arī šodien attiecībā uz kaujamo dzīvnieku pirmsnāves ciešanām.

Bet ir viens izņēmums, un es nesaprotu - kāpēc. Kāpēc vienā gadījumā mūsu Saeima ir izšķīrusies par labu nevis naudas makam, bet kaut kādiem morāles principiem.

Godātie kolēģi! Tā kā mēs šodien atbalstīsim šo likumu, droši vien visātrākajā veidā pieņemsim, vēlams, ar iespējami vismazāko diskusiju, tad es aicinu padomāt par mūsu parlamenta konsekvenci. Proti, mēs esam līdz šim noraidījuši surogātmāšu biznesa projektu. Bet, mīlīši, tur ir baigā nauda! Mums ir tik daudz jaunu sieviešu bezdarbnieču. Kāpēc viņas nevarētu iznēsāt…

Sēdes vadītājs. Šadurska kungs, runājiet par Dzīvnieku aizsardzības likumu, lūdzu!

K.Šadurskis. Jā, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs. Es saprotu jūsu retoriku. Ar sēdes vadītāju nediskutē. Lūdzu, runājiet par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā!

K.Šadurskis. Šis manis sacītais ir ļoti tiešā sakarā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu, tāpēc ka man, Saeimas deputātam, ir ļoti svarīgi, lai Saeima savā darbā ievērotu konsekvenci. Proti, ja Saeima konsekventi izšķiras par vieglas, ātras peļņas iegūšanu uz morāles un ētikas rēķina, tad es aicinu atbalstīt arī šīs lietas…

Godātie kolēģi! Es, protams, neloloju ilūzijas, ka mēs šodien nenobalsosim par šo likumprojektu, taču ļoti aicinu vismaz izvērst plašas debates pirms otrā lasījuma, lai šeit tiktu uzklausīts arī speciālistu viedoklis un lai ne tikai lielākie kaušanas speciālisti, tādi kā Dzintars Ābiķis un citi, stāstītu savu pieredzi, bet lai mēs tiešām uzzinātu, kā tas notiek tehnoloģiski.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Zaķis vēlas ko piebilst?

Dz.Zaķis. Augsti godājamie kolēģi! Esmu pilnīgi pārliecināts, ka arī šajā jautājumā kompromisu būs iespējams atrast. Iepriekšējie diskutētāji ļoti pareizi izteicās, ka starp ekonomiskām kategorijām un morāli ētiskām kategorijām kompromiss būs jāatrod. Tādu var atrast. Neviena no galējībām šajā gadījumā nav pieļaujama. Pašreiz spēkā esošajā likumā tomēr ir viena no galējībām. Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 15, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - rītdiena, 11.septembris. Un likumprojektu otrajā lasījumā skatīsim nākamajā Saeimas sēdē - 17.septembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Es atvainojos! Deputāts Šadurskis, kā es saprotu, vēlas piedāvāt citus termiņus.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība”).

Jā, godātie kolēģi! Es aicināju tomēr izvērst debates par šo jautājumu un uzaicināt speciālistus, taču tas ir pilnīgi neiespējami, ja priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena diena. Tāpēc aicinu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir vismaz divas nedēļas, un izskatīšanu veikt pēc tam - trešās nedēļas sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai jūs man varētu pateikt arī datumus?

K.Šadurskis. Man diemžēl nav kalendāra līdzi.

Sēdes vadītājs. Es saprotu. Varbūt var kāds no tehniskajiem darbiniekiem nosaukt datumus?… Tātad, divas nedēļas, skaitot no šodienas, būs 24.septembris. Un nedēļu pēc tam būs 1.oktobris. Savukārt komisijas priekšlikums bija šāds: 11.septembris, un izskatīšana nākamajā ceturtdienā - 17.septembrī.

Tā kā mums ir divi alternatīvi priekšlikumi, mums šis jautājums jāizšķir balsojot. Vispirms ir jābalso par tālākajiem termiņiem, tātad par deputāta Šadurska priekšlikumu: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.septembris, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 1.oktobrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Šadurska priekšlikumu - noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 24.septembri un galīgajā lasījumā likumprojektu izskatīt 1.oktobrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 33, atturas - 10. Šis priekšlikums ir noraidīts. Tādējādi spēkā paliek komisijas priekšlikums.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Es informēju, godātie kolēģi, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova - jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei par kavējumiem skolotāju algu izmaksā Daugavpilī. Šis jautājums tiks nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek sagatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde - pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Mārim Ārbergam.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēde pulksten 13.45 mūsu telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Aicinu tūlīt pēc sēdes beigām uz sēdi Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Sociālo un darba lietu komisija pulcējas pulksten 13.50.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (ZZS), Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Jānis Dukšinskis, Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs... paldies, redzu, Viktors Ščerbatihs un Mihails Zemļinskis.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada 10.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Balsojumi

Datums: 10.09.2009 09:25:48 bal002
Par - 75, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Miroslavam Mitrofanovam šā gada 10.septembrī

Datums: 10.09.2009 09:27:46 bal003
Par - 70, pret - 1, atturas - 11. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" (1429/Lp9), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 10.09.2009 09:30:13 bal004
Par - 66, pret - 9, atturas - 7. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" (1433/Lp9), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 10.09.2009 09:34:03 bal005
Par - 60, pret - 24, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1429/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 09:41:36 bal006
Par - 60, pret - 24, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1429/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 09:42:26 bal007
Par - 60, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1429/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.09.2009 10:15:18 bal008
Par - 48, pret - 29, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1 "Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”" (870/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.09.2009 11:09:20 bal009
Par - 26, pret - 26, atturas - 27. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7 "Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”" (870/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.09.2009 11:24:40 bal010
Par - 27, pret - 24, atturas - 26. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10 "Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”" (870/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.09.2009 11:25:24 bal011
Par - 36, pret - 35, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12 "Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”" (870/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.09.2009 11:29:19 bal012
Par - 53, pret - 6, atturas - 15. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13 "Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”"(870/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.09.2009 11:29:56 bal013
Par - 65, pret - 12, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (870/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.09.2009 11:31:41 bal014
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (295/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.09.2009 11:32:43 bal015
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1156/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.09.2009 11:33:33 bal016
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1395/Lp9), 1. lasījums

Datums: 10.09.2009 11:34:35 bal017
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (1386/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 11:36:10 bal018
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1409/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 11:37:10 bal019
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1407/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 11:38:17 bal020
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (1385/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 11:40:28 bal021
Par - 66, pret - 0, atturas - 11. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” (1361/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 11:42:01 bal022
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Patentu līgumu (1378/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 11:43:49 bal023
Par - 77, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses (1337/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 11:46:01 bal024
Par - 65, pret - 7, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1423/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 12:28:55 bal025
Par - 75, pret - 10, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1423/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 12:30:29 bal026
Par - 65, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības (781/Lm9)

Datums: 10.09.2009 12:31:22 bal027
Par - 64, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova saukšanai pie administratīvās atbildības (782/Lm9)

Datums: 10.09.2009 12:32:01 bal028
Slēgtais balsojums
Par - 67, pret - 6, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Reira atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja amata (783/Lm9)

Datums: 10.09.2009 12:32:32 bal029
Par - 72, pret - 1, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Ērikas Zommeres apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju (784/Lm9)

Datums: 10.09.2009 12:33:49 bal030
Par - 78, pret - 0, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1425/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 12:34:20 bal031
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1425/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 12:35:04 bal032
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1425/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.09.2009 12:36:27 bal033
Par - 80, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1430/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 12:36:56 bal034
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1430/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 12:38:05 bal035
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (1431/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 12:38:32 bal036
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (1431/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 12:41:59 bal037
Par - 62, pret - 9, atturas - 7. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1433/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 13:15:17 bal038
Par - 46, pret - 15, atturas - 18. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1433/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.09.2009 13:17:22 bal039
Par - 39, pret - 33, atturas - 10. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 24.09.2009. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1433/Lp9), 1.lasījums

Frakciju viedokļi
2009.gada 10.septembrī.

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”. Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Ainaram Baštikam. Lūdzu!

Labdien, godātie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdē tika izskatīti apmēram 30 dažādi jautājumi.

Pašas lielākās un karstākās debates un diskusijas bija, manuprāt, par trijiem likumprojektiem.

Viens no tiem bija grozījumi likumā, kas atļauj no uzņēmumu ienākuma nodokļa ziedot nevalstiskajām organizācijām. Šeit izraisījās diskusija par to, ka bieži vien varbūt... ka nevalstiskās organizācijas ne vienmēr godprātīgi izmanto šos līdzekļus, taču Saeimas vairākums tomēr atbalstīja izmaiņas šajā likumā, jo saprot, ka gan tām nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar kultūru, sportu, izglītību un dzīvnieku aizsardzību, gan reliģiskajām organizācijām ir ļoti svarīgi saņemt kādus līdzekļus savu mērķu īstenošanai.

Otra lielākā diskusija izcēlās par atļauju kaut lopus bez apdullināšanas, tas ir, tā rupji sakot, tiem pārgriežot rīkli pirms apdullināšanas. To dara reliģisko pārliecību dēļ. Tā kā kādā no Skandināvijas valstīm šādā veidā lopus kaut ir aizliegts, Latvijai varētu pavērties nu tāds labs bizness. Saeimas vairākums it kā atbalstīja šo iespēju; es pats personīgi balsoju „pret”. Arī šis likumprojekts vēl tiks skatīts otrajā lasījumā.

Un visgarākās diskusijas bija par svētku un atzīmējamām dienām, īpaši par to, vai pareizticīgajiem un vecticībniekiem atļaut svinēt Ziemassvētkus kā brīvdienu vai ne. Pēc garām diskusijām palika tā, ka pareizticīgie un vecticībnieki, un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmēs šo konfesiju noteiktajās dienās, bet tās nav valsts brīvdienas.

Vēl viens jautājums, ko gribu pieminēt, bija par Tēva dienu. Tika akceptēts, ka septembra otrajā svētdienā ir Tēva dienas atzīmēšana. Manuprāt, tā varbūt nav nekāda milzīgi, fundamentāli svarīga diena, kas izmainītu vīriešu vai tēvu lomu valstī, bet tāpat kā Mātes diena, kuru svinam maija otrajā svētdienā, arī Tēva diena pieder pie tādām vērtībām, kas nosaka katras ģimenes un arī visas sabiedrības, un līdz ar to valsts pamatfunkcijas un arī nākotni. Es domāju, ka tas, ka mums ir kāda diena, kurā varam akcentēt šīs vērtības, ko vajadzētu labam tēvam reprezentēt ģimenē un sabiedrībā - gan bērnudārzos, gan skolās, gan masu medijos, gan sabiedrībā, - es domāju, ka tas nāks mūsu sabiedrībai tikai par labu.

Pateicos kolēģiem, kuri atbalstīja Tēva dienu, un pēc tādām garākām diskusijām tagad ir šāda atzīmējamā diena arī Latvijā, tāpat kā Lietuvā, Igaunijā un daudzās citās Eiropas valstīs.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Ainaram Baštikam.

Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam. Lūdzu!

Labdien! Šodien Saeima uz vienu mēnesi atlika budžeta iesniegšanas datumu. Jau tagad ir skaidrs, ka valdībai vajadzīgs vairāk laika budžeta pilnvērtīgākai sagatavošanai. Ir jāveic ne tikai grozījumi, bet arī iepriekšējo, jūnijā veikto ļoti apjomīgo grozījumu ietekmes izvērtēšana uz Latvijas ekonomisko situāciju, uz nodarbinātību, uz cilvēku sociālo stāvokli, jo šobrīd tikai uz dažu mēnešu bāzes vien nevar pietiekami pilnvērtīgi izvērtēt. Katrā ziņā Saeimai ne pirmo reizi būs jānodarbojas ar izdevumu samazināšanu; tas galīgi nav nekāds patīkamais process. Daudz lielāka problēma ir ieņēmumu palielināšana. Protams, situācija neizskatās pārāk optimistiska. Katrā ziņā lieks mēnesis valdībai, cerams, nāks par labu.

Valdībā ilgi gatavotais un diskutētais nekustamā īpašuma nodoklis tika nupat pieņemts, balsīm daloties; mūsu ministrs atturējās. Mēs saprotam, ka Latvija ir solījusi šādu nodokli ieviest. Šādu nodokli uz apdzīvojamo platību vajadzēja ieviest augšupejas gados, kad tas būtu uzņemts daudz mazāk sāpīgi. Šobrīd it kā ir nokavēts, bet, protams, var teikt, ka labāk vēlu nekā nekad. Tomēr varianti, kas valdībā tika izskatīti, ir neapmierinoši. Mūsuprāt, piemērot neapliekamo minimumu apdzīvojamai platībai tomēr ir saprātīgi. Un, ja reiz kvadrātmetra vērtība vienā un tajā pašā gadījumā ir dažāda (ir mazvērtīgi kvadrātmetri Latgales pusē laukos un ļoti vērtīgi kvadrātmetri Rīgas centrā), varētu arī pieļaut, ka iespējama zināma blēdīšanās ar dzīvojamā platībā esošo cilvēku skaitu. Protams, šī blēdīšanās nevar būt bezgalīga, tā var būt, teiksim, kaut kādās sīkās vienībās. Mūsu apvienība varētu uz otro lasījumu ieteikt attiecībā uz neapliekamo minimumu vadīties pēc kadastrālās vērtības; tas nelielu daļu īpašumu tomēr atbrīvotu... Tātad šis atbrīvojums mazākturīgai personai būtu lielāka apjoma, turīgai personai - mazāka apjoma, ja tik tālu nonāks. Šobrīd, protams, šeit ir lielas neskaidrības.

Attiecībā uz funkciju izvērtēšanu var teikt, ka tā ir pareiza. Šobrīd vairākas lielās sabiedriskās organizācijas ir vērtējušas šīs funkcijas. Redzams, ka bieži vien stipri atšķiras viņu domas par vienas vai otras funkcijas lietderību. Partija neuzskata par vajadzīgu sīki iedziļināties katrā atsevišķā funkcijā, jo tā tomēr ir valdības atbildība. Mēs tomēr uzskatām, ka krīzes apstākļos līdzekļus kultūras iestādēm, valsts valodai, kā arī sabiedriskajam radio un sabiedriskajai televīzijai atņemt ļoti maksimālā apjomā tikai tāpēc, ka ir grūti, nav pieļaujams. Katrā ziņā ir funkcijas, kuru saglabāšana ir vajadzīga un kurām jau tāpat ir pietiekami daudz nocirpts nost. Es domāju, pie tā ir rūpīgi jāstrādā. Šis viens liekais mēnesis, jādomā, nāks valdībai par labu, lai budžetu rūpīgāk sagatavotu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.

Nākamajai vārds partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai Annai Seilei. Lūdzu!

Godātie radioklausītāji! Šodienas sēde bija diezgan nervoza, un diskusijas izvērtās diezgan asas, un varbūt tas viss tā bija tāpēc, ka sēdes darba kārtībā tika pašā pēdējā brīdī iekļauti tādi likumprojekti, kas nebija saņemti laikus un tātad nebija iepriekš izvērtēti nedz komisijās, nedz arī frakcijās. Jāteic: ja pirmajam lasījumam šie likumprojekti būtu tā rūpīgāk izvērtēti, arī debates būtu bijušas konstruktīvākas.

Ļoti nozīmīgs likumprojekts, protams, bija likuma grozījumi saistībā ar zemes reformu. Zemes lietotājiem tiek iedots papildu termiņš, līdz kuram var izpirkt zemi un līdz kuram var šo zemi uzmērīt. Un pats būtiskākais ir tas, ka tiek dota iespēja veikt atlikto maksājumu par zemi. Par to ir panākta vienošanās ar Hipotēku un zemes banku, un norēķinu termiņš varētu būt pat līdz 10 gadiem, ja zemes lietotājs nevēlas to darīt ātrāk.

Zināmā mērā man ir žēl, ka no darba kārtības tika izņemts likumprojekts par nekustamā īpašuma nodokli, kuru bija sagatavojusi Finanšu ministrija un kurš bija atbalstīts arī Ministru kabinetā. Ja jau mēs uz ilgāku laiku atliekam šā nodokļa projekta nodošanu komisijām, tad samazinās tas laiks, kurā varētu sagatavot un iesniegt priekšlikumus. Varbūt tas bija tāpēc, ka frakciju deputāti nespēja savā starpā vienoties arī Sadarbības padomē par šā projekta galīgo variantu. Tā ātrāka izskatīšana Saeimā būtu devusi iespēju sagatavot un iesniegt priekšlikumus, lai, valsts budžetu gatavojot, šie priekšlikumi varētu papildināt ieņēmumu daļu valsts budžetā.

Atbildīgā komisija, kas bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, nespēja vienoties savā starpā par attieksmi pret Tūrisma asociācijas ierosinātajām Tūrisma likuma izmaiņām, kas paredz svītrot no likuma normas par tūrisma gidu obligāto sertifikāciju. Pēc asociācijas ierosinājuma un secinājuma, šī sertifikācija, obligātā sertifikācija, apgrūtina mazo uzņēmējdarbību un liek birokrātiskus šķēršļus dažādu profesiju speciālistiem piedalīties ekskursiju pavadīšanā. Acīmredzot komisija izstrādās vēl kādus kompromisa variantus, un pēc tam atgriezīsimies pie šā likumprojekta tālākas izskatīšanas.

Jāteic, ka partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti jau tad, kad izskatīja pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, aktīvi iebilda, ka šā nodokļa atlaides 1400 sabiedriskā labuma organizācijām ievērojami samazinās budžeta ieņēmumu daļu. Nupat, vēl vakar, ir pieņemts lēmums Ministru kabinetā par to, ka kristiešu draudze „Prieka vēsts” arī būs sabiedriskā labuma organizācija. Es to saku vienkārši piemēra pēc, jo ļoti daudzas sabiedriskās organizācijas, sporta klubi gandrīz katrā novadā, piemēram, tāds sporta klubs „Bombardieris”... visas varēs dabūt šīs atlaides, kas paredzētas likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, ja tām uzņēmumi ziedos savu naudiņu.

Viens no tiem būtiskākajiem uzdevumiem, kas deputātiem ir jāveic, - tik tiešām ir rūpīgi jāizvērtē valsts pārvaldes funkciju samazināšanas iespējas un jāievieš vienoti darba samaksas sistēmas principi visās valsts un, iespējams, arī pašvaldību institūcijās. Priekšlikumi ir jāiesniedz Ministru kabinetam jau rītdien līdz pulksten 14.00. Iespējams, ka tieši birokrātijas un valsts pārvaldes izdevumu samazināšana ir tas, ko pieprasa sabiedrība, un tad arī vieglāk tiks uztverti atsevišķi grozījumi nodokļu likumos.

Nerunāšu šodien gari par Dzīvnieku aizsardzības likumu. Taču, manuprāt, nepareiza ir tā prakse, ka kārtīgi neizvērtētus likumprojektus tomēr pašā pēdējā mirklī iesniedz izskatīšanai Saeimā un pieprasa tiem noteikt steidzamību, kaut gan sabiedriskās organizācijas nav piedalījušās to apspriešanā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai Annai Seilei.

„Frakciju viedokļus” turpina apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pats būtiskākais šodien, manuprāt, ir tas, ka Saeimas sēdes darba kārtībā netika iekļauts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””. „Saskaņas Centrs” konsekventi iestājas pret nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu, un es ceru, ka arī turpmāk varas partijas nespēs nodrošināt balsis mājokļa nodoklim.

Frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti uzskata, ka šobrīd nav pieļaujams ieviest jaunus nodokļus, un neatbalstīs nevienu no nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas variantiem. Nodokļu sistēmas pamats ir godīgas attiecības starp valsti un nodokļu maksātājiem. Nodokļu maksātājs ir tiesīgs rēķināties ar to, ka naudu, kas samaksāta nodokļos, valsts atdos, sniedzot viņam konkrētus pakalpojumus. Bet kādus ieguvumus no jaunā nekustamā īpašuma nodokļa saņems nodokļu maksātāji, tipveida dzīvokļu īpašnieki visā valstī? Ir taču skaidri saprotams, ka nauda tiks iztērēta budžeta caurumu lāpīšanai, nevis investēta dzīvokļu fonda uzturēšanai normālā stāvoklī.

Es atgādināšu, ka daudzi valsts iedzīvotāji privatizēja dzīvokļus tipveida mājās, kuru tehniskais stāvoklis nebija ideāls, un pēc privatizācijas finansiālie izdevumi, kas saistīti ar daudzstāvu dzīvojamās mājas uzturēšanu, pilnībā gūlās uz dzīvokļu īpašnieku pleciem. Un tagad šiem cilvēkiem kāds liek papildus maksāt vēl arī nekustamā īpašuma nodokli! Mēs uzskatām, ka tas ir īsts rekets no valsts puses, turklāt apzināts rekets, jo bez mājokļa nevar iztikt neviens cilvēks un tāpēc ienākumi valsts budžetam būs garantēti. Valdības partijas jau tā nedod Latvijas iedzīvotājiem nekādas pozitīvas cerības, atņem cilvēkiem darbu un ienākumus, bet tagad vēl arī grasās izdzīt viņus uz ielas.

„Saskaņas Centrs” iestājas pret šo cinismu un pieliks visus spēkus, lai šāds likums Saeimā netiktu pieņemts.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies „Saskaņas Centra” frakcijas deputātam Agešina kungam.

Nākamajam vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātam Madaram Lasmanim. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki desmiti likumprojektu, un frakcijas vārdā pacentīšos aktualizēt trīs, kuri mums likās paši būtiskākie šajā sēdē.

Pirmais, par ko gribu runāt, bija likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Mūsu sabiedrība nu ir tikusi pie vēl divām atzīmējamām dienām. Pirmā no tām ir Tēva diena, kas būs septembra otrā svētdiena. Un frakcija „Jaunais laiks” īpaši uzsver, ka sakarā ar tās ierosinājumu tika iestrādāta jau otrajā lasījumā un šodien trešajā lasījumā galīgi jau apstiprināta Starptautiskā veco ļaužu diena, kas tika vairākkārt lūgta no veco ļaužu sabiedrisko organizāciju puses, un šis lūgums ir uzklausīts.

Otrs likumprojekts, uz ko gribu vērst uzmanību, ir „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Būtiski, es domāju, sabiedrībai zināt to, ka šie grozījumi attiecas uz tiem cilvēkiem, kas nepaspēja privatizācijas procesā pilnvērtīgi līdz galam pabeigt savu īpašumu privatizēšanu. Sakarā ar mūsu ekonomikas sarežģīto situāciju un vairāku pašvaldību lūgumiem, jo šie iedzīvotāji nespēj zemi uzmērīt un izpirkšanas iespējas viņiem sarūk, zemju izpirkšanas termiņš tiek pagarināts līdz 2010.gada 31.augustam. Būtisks atvieglojums izpirkšanas procesā, es domāju, ir panāktā vienošanās ar Hipotēku un zemes banku, kas jau šobrīd slēdza, teiksim, nomaksas līgumus ar iedzīvotājiem, kuriem nebija iespējas pilnīgi norēķināties par savu īpašumu. Taču šobrīd ir panākta vēl viena vienošanās, kas ir redzama likumprojektā uz pirmo lasījumu, un es ceru, ka arī otrajā, galīgajā, lasījumā to saglabās, tā būs iespēja par zemi norēķināties pat 10 gadu laikā. Tas dos iespēju tiem, kuriem šobrīd ir noslēgti līgumi uz pieciem gadiem, tos pēc savas vēlēšanās pārslēgt uz 10 gadiem. Šis nomaksas termiņa variants attiecas tikai uz tiem pretendentiem, kuri norēķinās ar naudu, jo sertifikātu izmantošanas termiņi netiek pagarināti.

Un trešais likumprojekts, kuram gribu pievērst uzmanību un par kuru arī Saeimas sēdē bija diezgan lielas politiķu diskusijas, bija Dzīvnieku aizsardzības likums. Tajā bija iesniegti priekšlikumi, lai pilnveidotu un dažādotu kaušanas metodes lauksaimniecības dzīvniekiem, tādējādi dodot mūsu lauksaimniecības uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārtikas un gaļas sagatavošanu, jaunas eksporta iespējas uz valstīm, kur pēc reliģiskām īpatnībām ir citādākas kaušanas metodes. Šādas kaušanas metodes praktizē arī citās Eiropas dalībvalstīs, to skaitā Lietuvā un Igaunijā. Un es mūsu frakcijas vārdā gribu tikai izteikt atzinību, ka arī mēs esam spējuši pievienoties šai saimei, jo Austrumu tirgi, kur šo valstu reliģiskās īpatnības ir atšķirīgas no Latvijas, ir diezgan lieli tirgi. Un šodien situācijā, kad mums ir nepieciešami eksporta tirgi, es domāju, tā ir laba zīme.

Es piekrītu... Bija arī plaša diskusija par visu to, jo dzīvnieku aizstāvji likumprojektā saskata sava veida ētiskās nepilnības, bet es domāju, ka atbildīgajā komisijā visām ieinteresētajām sabiedriskajām organizācijām būs iespēja izteikties, un es domāju, ka mēs noteikti atradīsim kompromisu starp ekonomiskajām un ētiskajām vērtībām.

Paldies par uzmanību! Tas būtu viss no mūsu frakcijas puses.

Vadītāja. Paldies „Jaunā laika” frakcijas deputātam Madaram Lasmanim.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Mārtiņam Rozem. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde pagāja stipri satrauktā gaisotnē, faktiski gaidot tos lielos notikumus, kas būs vistuvākajā laikā, respektīvi, gan valsts budžeta, gan arīdzan to pavadošo likumu, tajā skaitā arī likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”, pieņemšanu.

Mūsu frakcija uzskata, ka būs nepieciešami grozījumi šinī likumā un ka šis likums būs jāievieš, kaut arī pašlaik varbūt nav tas pareizākais laiks.

Bet būtiski pašlaik varbūt atšķiras mūsu viedokļi no piedāvātā. Jo mēs tiešām uzskatām - un arī Saeima to lēma savā balsojumā, apstiprinot šāgada budžetu -, ka šim nodoklim ir jābūt atkarīgam arīdzan no iedzīvotāju skaita konkrētajā īpašumā, kuri tur dzīvo. Un mēs pilnīgi skaidri apzināmies, ka tradicionāli lauku sētas ir bijušas ar lielāku platību, bet arīdzan cilvēku, kas tur dzīvo, ir vairāk. Līdz ar to viņiem pienāktos būtiskākas atlaides šā nodokļa nomaksāšanā.

Protams, tika pieminēti arī vairāki citi likumi, kas varbūt pat neietekmē tik ļoti mūsu ekonomisko izaugsmi, bet tie prasīja ļoti karstas debates. Un kā vienu izņēmumu es varu minēt šo Dzīvnieku aizsardzības likumu, jo šeit ir iespēja saskaņot, kā es uzskatu, ētikas normas, reliģiskos rituālus un cienīt vēsturiskās tradīcijas, kādas ir vēsturiski izveidojušās dažādu ticību piederīgajiem, arīdzan ar mūsu ekonomiskajām interesēm. Mums ir pilnīgi reālas iespējas, ka mūsu Latvijā izaudzētie gaļas lopi varētu nonākt gan uz Latvijā dzīvojošo reliģisko kopienu pārstāvju galdiem, gan arī tikt eksportēti.

Ja mēs šādu likuma grozījumu nepieņemtu, tad tie paši dzīvnieki nonāktu kādā citā valstī, kuru mēs nekontrolējam, un tad mēs nevarētu būt pārliecināti, ka tur tik tiešām viss tiek atbilstoši ievērots. Un es arī domāju, ka tie briesmu stāsti, kas izskanēja no Saeimas tribīnes, lielā mērā neatbilst patiesībai saistībā ar šā likuma grozījumiem.

Tāpat ļoti būtiski ir grozījumi likumā par zemes reformu un likumā par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu, jo tie ļaus lauksaimniekiem, kuriem līdz šim zeme bija lietošanā, bet kuri dažādu iemeslu, arī ekonomisku... Viņiem gluži vienkārši pašlaik nav finanšu līdzekļu un arīdzan tīri praktisku iespēju, jo mērniecības jaudas varbūt pēdējā laikā nav pietiekamas... Taču grozījums likumos ļaus šo procesu turpināt un norēķināties kā normāla hipotekārā kredīta gadījumā, tiesa, bez procentiem, kas arī ir ļoti būtiski. Un tātad faktiski tie ir divi paši būtiskākie grozījumi: viens paredz termiņa pagarinājumu, bet otrs to, ka maksāšanas līdzeklis var būt arīdzan nauda, jo pašlaik, pēc mūsu aprēķiniem, privatizācijas sertifikāti vairs nenosedz visu izpērkamās zemes apjomu.

Tas pagaidām ir arī viss no mūsu frakcijas puses.

Paldies.

Vadītāja. Jūs dzirdējāt Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu Mārtiņu Rozi.

Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Jurim Sokolovskim. Lūdzu!

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vakar bija Saeimas ārkārtas sēde, kurā deputāti apsprieda valdības parakstīto Nodomu protokolu ar Starptautisko Valūtas fondu. Kāpēc šis dokuments ir ļoti svarīgs? Tāpēc, ka tie pasākumi, kas ir paredzēti šajā Nodomu protokolā, atstās ietekmi uz jebkuru no Latvijas iedzīvotājiem.

Ko gatavo un ko apņemas izdarīt valdība, pieņemot nākamgada budžetu? Pirmām kārtām mēs tātad dzirdējām diskusiju par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu un bāzes paplašināšanu. Tas jums, katrai ģimenei, varētu izmaksāt aptuveni 60, 70 vai 80 latus gadā.

Šajā Nodomu protokolā ir arī pateikts, ka nepieciešamības gadījumā varētu paaugstināt pievienotās vērtības nodokli no 21 līdz 23 procentiem, kā arī varētu tikt pacelts iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiem ienākumiem... tām algām, kuras pārsniedz 500 latus. Turklāt valdība grasās samazināt sociālos pabalstus.

Tas gan nebija atšifrēts, bet ir aizdomas, ka kārtējo reizi tiks samazinātas pensijas un pārskatīti pabalsti ģimenēm ar bērniem, jo citu avotu valdība diez vai tagad atradīs.

Manuprāt, tas ir diezgan ciniski, un tas var novest pie tā, ka cilvēki neizpratnē pateiks: „Kam man maksāt nodokļus, ja valsts tagad paņem, piemēram, no tās summas, kuru gatavs maksāt darba devējs...” Sākumā 24 procenti bija sociālais nodoklis, pēc tam - 9 procenti - sociālais nodoklis, ko maksā darba ņēmējs, pēc tam 23 procenti iedzīvotāju ienākuma nodoklis... Tad iznāk, ka valsts ar nodokļu palīdzību pārdala gandrīz pusi... tieši ar nodokļu palīdzību. Pēc tam atlikušo daļu cilvēks tērē, pērkot dažādas preces un pakalpojumus. Katrs no jums maksā 21 procentu pievienotās vērtības nodokli, maksā akcīzes nodokli, ar kuru apliek gan cigaretes, gan alkoholu, gan kafiju, gan bezalkoholiskos dzērienus, gan benzīnu un tā tālāk. Turklāt šajā cenā par iegādātajām precēm vai pakalpojumiem ietilpst arī citi nodokļi, tostarp ražotāju un pārdevēju nodokļu izmaksas. Un tad iznāk tā, ka no jūsu algas apmēram 70 procentus valsts atņem dažādu nodokļu veidā.

Tagad vēl būs nekustamā īpašuma nodoklis, un tas būs diezgan ievērojams. Līdz ar to valdība stimulē cilvēkus vienoties, piemēram, ar darba devējiem par algu aploksnēs, pirkt preces vai pakalpojumus bez čekiem. Tad cilvēki pirks arī kontrabandas preces.

Agrāk cilvēki gribēja cīnīties ar savu darba devēju, lai tomēr panāktu, ka par viņiem maksā visus nodokļus, bet tagad viņi ir pārliecinājušies, ka, neskatoties uz to, ka viņi ir maksājuši visus nodokļus, tad, kad ir pienācis tāds brīdis, kad cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība, kad ir iestājusies krīze, valdība ne tikai nepalielināja sociālo aizsardzību, bet pat samazināja tos pabalstus, kuri bija agrāk garantēti. Līdz ar to cilvēkos samazinās... Tātad cilvēki neuzskata, ka viņiem ir liels pienākums maksāt nodokļus. Bet tas novedīs pie tā, ka budžeta ienākumi atkal samazināsies un pēc kāda laika nāksies samazināt arī budžeta izdevumu daļu..

Ļoti spilgti to varēja redzēt saistībā, piemēram, ar akcīzes nodokli. Pagājušajā gadā akcīzes nodoklis tika palielināts ļoti ievērojami, un rezultātā mēs saņēmām gandrīz 27 miljonus, bet šajā gadā budžets nesaņems, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 27 miljonus.

Starp citu, 27 miljonus valdība plāno iegūt no nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanas un bāzes paplašināšanas. Tātad par tās kļūdām maksās nodokļu maksātāji.

Līdz ar to mēs esam kategoriski pret nodokļu paaugstināšanu, jo esam pārliecināti, ka nodokļu turpmākā paaugstināšana novedīs pie budžeta ienākumu samazināšanās, un, ja valsts negarantēs saviem cilvēkiem sociālo aizsardzību, tad tas novedīs pie tā, ka tuvāko trīs gadu laikā Latviju pametīs vairāk nekā 100 tūkstoši darbaspējīgo iedzīvotāju. Viņi strādās un maksās nodokļus citur.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jurim Sokolovskim no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Un šodien „Frakciju viedokļos” pēdējais runās Tautas partijas frakcijas deputāts Vents Armands Krauklis. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Par šodienas sēdi jau mani kolēģi diezgan plaši stāstīja. Tiešām pieminēšanas vērts ir lauku apvidu zemes potenciālo īpašnieku problēmu atrisinājums un jautājums par jaunā biznesa iespējām Austrumu zemēs, par ko tiešām bija karstas debates - bieži vien varbūt pārlieku emocionālas, bet rezultāts ir sasniegts labvēlīgs.

Es vairāk gribu pievērsties vakardienas ārkārtas sēdei, kura tika sasaukta pēc Tautas partijas pieprasījuma un kurā gan finanšu ministrs Einars Repše, gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis skaidroja deputātiem gan šo Nodomu protokolu ar Starptautisko Valūtas fondu, gan arī aizdevuma izmantošanu un tā kontroli. Un jau pats fakts vien ir ļoti apsveicams. Tiesa gan, mēs bijām cerējuši sagaidīt krietni lielāku akcentu uz to, kā ar šīs aizņemtās naudas palīdzību tiks veicināta ekonomika, lai tādā veidā papildinātu budžeta ieņēmumus. Vairāk mēs atkal dzirdējām tādus ieskicējumus, ko vēl vajadzēs samazināt, kaut gan faktiski balansam būtu jābūt tādam, ka tad, ja budžeta izdevumi tiek samazināti... Un ir jāatzīst, ka tiešām valsts pārvaldē vēl ir nelielas samazināšanas iespējas... ka par tādu pašu summu nauda būtu jāiegulda ekonomikā, tādējādi veicinot jau ar esošajām nodokļa likmēm lielākus budžeta ieņēmumus.

Tautas partijas nostāja šajā ziņā ir konsekventa un atšķirīga no pārējiem koalīcijas partneriem, ka jauni nodokļi šajā ekonomiskajā situācijā nav pieņemami, izņemot kapitāla pieauguma nodokli, kas arī ir diskutējams. Bet arī, protams, šim nodoklim ir jābūt ar diezgan augstu slieksni, lai tas neskartu tos cilvēkus, kuri faktiski šobrīd jau dzīvo zem iztikas minimuma vai knapi, knapi spēj savilkt galus, jo citādi netiks sasniegts šis fiskālais efekts, netiks iegūti šie ieņēmumi un mazināsies faktiski arī līdzekļu aprite tautsaimniecībā.

Te jau tika pieminēts jautājums par dzīvojamo telpu nodokli. Arī šajā gadījumā mēs uzskatām, ka šis nodoklis pašlaik nav ieviešams. Tas ir principā atbalstāms kā ideja, bet tas ir ieviešams tikai tajā laikā, kad tautsaimniecībā ir augšupeja.

Vēl es gribu pateikt to, ka mūsu piedāvātais plāns, kādā veidā risināt valsts budžeta problēmas, ir tā sauktais Edgara Zalāna izstrādātais plāns, kura būtība ir izvērtēt valsts un pašvaldību pakalpojumus, kas ir nepieciešami iedzīvotājiem, skaidri tos definēt, pateikt, kādā veidā iedzīvotāji tos saņem un ka tiem ir jābūt saņemamiem visā Latvijas teritorijā. Un tad, izejot no tā, mēs varam aprēķināt, cik tad naudas valsts pārvaldē ir nepieciešams. Diemžēl tādas īstas diskusijas koalīcijā pašlaik par to mums diezgan grūti saprotamu iemeslu dēļ nav bijis.

Vēl mēs akcentējām arī to, ka ir ārkārtīgi svarīga Eiropas fondu apguve, bet mēs diemžēl dažkārt bijām spiesti secināt, ka tieši tie Eiropas fondi, kuri ir domāti tautsaimniecībai, kuri ir domāti tieši privātuzņēmējiem, pašlaik faktiski ir apturēti budžeta līdzfinansējuma nepietiekamības dēļ. Uz to mēs norādījām arī vakardienas ārkārtas sēdē. Turklāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi attiecīgu vēstuli finanšu ministram un ekonomikas ministram, lai kaut vai īstermiņā uz budžeta deficīta palielinājuma rēķina šī nauda tomēr tiktu atrasta un lai šī fondu nauda nonāktu tautsaimniecībā, kā rezultātā faktiski jau nākamgad šī nauda ar uzviju atnāktu atpakaļ, jo ir skaidrs, ka no Eiropas saņemtā nauda ir daudz, daudz lielāka nekā šī līdzfinansējuma daļa, un tā dod sinerģiju tautsaimniecībā arī citu nodokļu ieņēmumu veidā.

Paldies par uzmanību. Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Kraukļa kungam.

Tādi šodien bija frakciju viedokļi. Tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Visu labu!