Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 11.decembra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts prezidenta vēstuli ar lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā Valsts prezidenta uzrunu kā pirmo darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar informāciju, ka šī komisija ir pirmajam lasījumam izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, un lūdz minēto likumprojektu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Kučinska, Spurdziņa un Leiškalna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, iekļaujot to sadaļā „Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Kučinska, Ābiķa Spurdziņa un Leiškalna iesniegumu ar lūgumu ziņot par šo pašu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” un izdarīt atbilstošas izmaiņas sēdes darba kārtībā, iekļaujot to sadaļā „Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Kučinska, Spurdziņa un Leiškalna parakstītu iesniegumu ar lūgumu ziņot par šo deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” un iekļaut to sadaļā „Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt šodienas, tātad 11.decembra, sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” sadaļā „Prezidija ziņojumi” kā darba kārtības 13.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā par steidzamu atzīto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tā kā mēs iekļāvām sēdes darba kārtībā kā pirmo punktu Valsts prezidenta uzrunu un informācija ir tāda, ka Valsts prezidents ir ceļā un ka viņam jebkuru brīdi ir jābūt, es domāju, ka mēs droši vien pagaidīsim Valsts prezidentu un nesāksim Saeimas Prezidija ziņojumus.

Godātie kolēģi, kamēr mēs gaidām prezidentu, informēju, ka vēl ir saņemts lūgums no Ministru kabineta - iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Jā!”) Deputāti iebilst.

Līdz ar to mums ir jābalso par šiem darba kārtības grozījumiem. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sadaļā „Prezidija ziņojumi” tiktu iekļauts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 15, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav! Jā!”) Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi” tiktu iekļauts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 12, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi” Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi” tiktu iekļauts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 35, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Bez tam Ministru kabinets lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumu darba kārtībā, iekļaujot tajā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret – 19, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Vārds uzrunai Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

V.Zatlers (Valsts prezidents).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godājamais Ministru prezident! Godājamie Saeimas deputāti! Cienījamie klātesošie!

Es vispirms atvainojos par nelielo kavējumu un, otrkārt, paldies jums par iespēju uzrunāt jūs šajā sēdē.

Šodien Saeimai jāpieņem mūsu valstij ļoti nozīmīgi lēmumi, kas ir būtiski valsts drošībai un tālākai attīstībai. Es esmu pārliecināts, ka jūs, deputāti, ar vislielāko atbildību vērtēsiet valdības izstrādāto valsts ekonomikas stabilizācijas plānu un tā lomu valsts ekonomikā.

Godājamie deputāti! Pirms mēs sākam diskutēt, kā atjaunot mūsu valsts ekonomisko izaugsmi, īsi atskatīsimies un izvērtēsim, kā nonācām šajā situācijā un kādi būtu mums turpmākie uzdevumi. Ekonomiskās krīzes cēloņi meklējami pārmērīgā paļāvībā uz tirgus pašregulācijas iespējām. Apreibstot no straujā ekonomikas pieauguma tempa, ko lielā mērā dzina uz augšu privātā sektora kreditēšana un iekšējais patēriņš, mēs laikus nepadomājām, ka tas reiz var beigties. Kādu brīdi mums pat sāka likties, ka esam sevišķi īpaši un Latvijā ekonomikas likumi vairs nedarbojas. Izrādījās, ka tomēr tas tā nav. Mēs nebijām gatavi pieņemt pat domu par iespējamu ekonomikas lejupslīdi un labākajos gados neveidojām uzkrājumus nebaltām dienām. Savukārt Latvijas pašreizējais ārējais parāds galvenokārt ir veidojies no mūsu uzņēmumu un mūsu mājsaimniecību aizņēmumiem. Tādēļ šobrīd globālā finanšu un ekonomiskā krīze mūs skar skarbāk nekā daudzus mūsu kaimiņus Eiropas Savienībā. Visu valdību atbildībā bija šo procesu laicīga paredzēšana, izsvērta rīcība un sabiedrības sagatavošana iespējamām grūtībām. Diemžēl tas netika darīts. Tagad par to ir jāmaksā dārga cena.

Šobrīd ir nepieciešami radikāli pasākumi, lai mēs varētu stabilizēt uz vienu pusi sasvērušos ekonomikas kuģi. Pašreizējais starptautisko institūciju aizdevums nav iespēja ātri izpirkt un aizmālēt savas kļūdas. Tā ir nesekmības lapa, kuru nevarēs labot, aizejot pāris reižu pie skolotāja uz pēcstundām. Nāksies radikāli pārveidot ekonomisko politiku. Nāksies radikāli pilnveidot valsts pārvaldi. Būs nepieciešama drosme atteikties no valdības ieteiktajiem vadības līgumiem un tālredzība neiznīcināt vārda brīvību.

Ekonomisti lēš, ka katri pieci, seši procenti iekšzemes kopprodukta krituma nozīmē zaudētu attīstības gadu. Skaidrs, ka tuvākā nākotnē mūs gaida izteikta mērenība mūsu prasībās un ļoti pārdomāti izdevumi gan valstij kopumā, gan katram pilsonim atsevišķi. Tomēr taupīšana nav pašmērķis. Ir vajadzīgas arī pārdomātas investīcijas, lai īstermiņā un vidējā termiņā veicinātu ekonomikas atveseļošanos. Ir būtiski nepieļaut krīzei sagraut tos uzņēmumus, kas izrādījušies produktīvākie un eksportspējīgākie. Paredzams, ka nākamajā gadā ārvalstu privātā kapitāla pieplūde nenotiks. Tāpēc valsts aizņemas, lai ražīgi un efektīvi uzņēmumi varētu finansēt savu darbību, saņemot kredītu no valsts, un to darītu par salīdzinoši zemākām likmēm nekā brīvajā tirgū. Šādam valsts atbalstam nepieciešami skaidri piešķiršanas kritēriji. Un, jo ātrāk šie kritēriji tiks izveidoti, jo ātrāk šos līdzekļus uzņēmēji varēs izmantot savā darbībā.

Godājamie deputāti! Cerams, notikušais liks mums aizdomāties, ka valsts ekonomika nav zirgu pajūgs ar iemigušu kučieri, kur zirgs zina ceļu mājup. Valstij nāksies iejaukties notiekošajos procesos un par to regulāri informēt visu sabiedrību - gan darba devējus, gan darba ņēmējus.

Pēdējo nedēļu notikumi ļoti skaidri parādīja, kādu lomu valdības dialogs spēlē šai procesā. Valdības dialogs ar sabiedrību. Par valdības un politiķu komunikāciju ar sabiedrību, pareizāk, par tās trūkumu, tiek runāts jau sen. Tagad, kad tiks pieņemti sabiedrībai ļoti nepatīkami lēmumi un tuvojas pašvaldību vēlēšanas, skaidra, atbildīga, savlaicīga, cieņas pilna un regulāra sabiedrības informēšana kļūst sevišķi svarīga. Mēs nedrīkstam radīt pat aizdomu ēnu par finanšu izlietojuma godīgumu. Rūgti maldās tie, kas klusībā domā iedzīvoties, vainojot citus krīzes radīšanā vai pārspīlējot savus nopelnus. Tieši politiķiem, ja tie vēlas atgūt sabiedrības uzticību, ir jāskaidro savi lēmumi un ir arī jāskaidro, kā šie lēmumi ietekmēs sabiedrības ikdienu.

Mums kardināli ir jāreformē valsts pārvalde. Tā ir jāsamazina un jāpaaugstina. Jāpaaugstina ir tās kompetence gan politiskajā, gan administratīvajā līmenī. Valsts pārstāvji un politiķi turpmāk nedrīkstēs būt nevērīgi, pavirši vai nezinoši. Valsts pārvaldes kvalitātes kāpināšana un efektivitātes principu ievērošana pašlaik ir ne tikai naudas taupīšanas veids, bet tas ir arī tautsaimniecības kopīgā ražīguma jautājums.

Godātie deputāti! Mēs nevaram paļauties arī uz to, ka mūs vienmēr un visur aizstāvēs vai pārstāvēs starptautiskās organizācijas. Tādēļ pašiem nāksies aktīvi strādāt. Arī starptautiskajā kontekstā. Un it sevišķi būt kompetentiem šajā kontekstā. Nevar būt tāda situācija, ka svarīgās Eiropas Savienības nozaru ministru sēdēs neizskan Latvijas viedoklis vai valsts intereses netiek pietiekami aizstāvētas starptautiskajā līmenī.

Deputātu kungi! Notiek Saeimas sēde, un ir Valsts prezidenta uzruna…

Otrdien Briselē, tiekoties ar Eiropas Savienības amatpersonām, man nācās uzklausīt arī kritiku. Kritiku par to, ka Latvija nav ieklausījusies starptautisko institūciju dotajos padomos ekonomikas attīstības jautājumos, ka nav ieklausījusies arī padomos par eiro ieviešanu. Par eiro ieviešanu ne tikai maz tika runāts, bet arī nekas netika darīts, lai process virzītos uz mērķi. Atcerēsimies savukārt, kādu valdība bija noteikusi eiro ieviešanu… 2008.gads! Tas ir - jau vakar. Eiro ieviešana nostiprinās mūsu valsts ekonomisko, politisko un valstisko drošību. Atbalstot un īstenojot plānu, mums ir jādara viss, lai 2012.–2013.gadā Latvijā ieviestu eiro.

Godājamie deputāti! Pēdējā laikā arvien biežāk tiek atkārtots teiciens, ka vissliktākais ir neizmantot krīzes dotās iespējas un neko neiemācīties. Šī nav ne pirmā un noteikti arī ne pēdējā krīze Latvijas valsts vēsturē. Pārbaudījumi būs arī turpmāk.

No mūsu rīcības tagad un turpmākajos mēnešos būs atkarīgs, cik gudrāki, stiprāki un pieredzējušāki mēs no šīs krīzes izkļūsim. Atcerēsimies, ka mūsu skandināvu kaimiņi piedzīvoja dziļu krīzi 90.gados, un tagad zviedru pieredzi citē un izmanto pat tādas lielvalstis kā ASV. Kā labu piemēru daudz smagākas krīzes pārvarēšanai var minēt arī Vācijas pieredzi pēc Otrā pasaules kara. It īpaši ekonomikas ministra Ludviga Erharda kursu, kura rezultātā Vācija savu tautsaimniecību no pilnīgas postažas un sabrukuma divdesmit gadu laikā pārvērta par vienu no vadošajām pasaules ekonomikām.

Arī mums ir visas iespējas pierādīt savu varēšanu. Atšķirībā no iepriekš piekoptās prakses mums ekonomiskā politika jāveido, vadoties no sabiedrības interesēm kopumā, nevis atsevišķu grupu interesēm, pat ja šīs intereses tiek slēptas zem skaistiem lozungiem. Tad, kad mēs visi ejam uz kopēju mērķi, mums izdodas neticamas lietas. Tad, kad šī mērķa nav un ir tikai un vienīgi daži sīki mērķīši, mēs nespējam tikt galā ar krīzēm. Brīdī, kad esam bijuši nedaudz nevērīgi un vieglprātīgi pret saviem pienākumiem, Dievs sūta mums pārbaudījumus, vai būsim stipri savā gribā, godprātīgi savās domās un nesavtīgi savā rīcībā.

Lai dzīve atkal ietu uz augšu, mums šīs lietas ir pašiem jāpierāda. Lai mums kopā izdodas!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj vēl par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus tajā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.

Tāpat Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Vispārējās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Zinātniskās darbības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Prokuratūras likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz iekļaut jau iepriekšminētajā darba kārtības sadaļā arī likumprojektu „Grozījums Radio un televīzijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Bāriņtiesu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi” arī likumprojektu „Grozījums Valsts kontroles likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldībām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Militārā dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Valsts civildienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Tiesu ekspertu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Publisko aģentūru likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Tiesībsarga likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Saeimas Prezidijs iesaka visu iepriekšminēto ar budžeta grozījumiem saistīto likumprojektu paketi iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” pirms iepriekš apstiprinātās darba kārtības kā pirmos jautājumus. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par vvalsts budžetu 2009.gadam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti… (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekta nosaukumā ir neliels precizējums. Jums ir izdalīta pēdējā un aktuālākā versija ar reģistrācijas numuru 1016/Lp9. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu iesniegtā likumprojekta „Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Prokuratūras likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Radio un televīzijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Bāriņtiesu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Nacionālās drošības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts kontroles likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Militārā dienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts civildienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Tiesu ekspertu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Publisko aģentūru likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav iebildumu!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Tiesībsarga likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ierosinu par atbildīgo noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi, vai es varētu palūgt... es gribētu palūgt varbūt tomēr ievērot klusumu, tai skaitā arī tiem cilvēkiem, kas pārstāv Ministru kabinetu? Mēs nupat vairs neko nedzirdam.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Ušakova, Agešina, Golubova un Dolgopolova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Viņš acīmredzot runās „par”.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ekonomiskā krīze ir būtiski aizēnojusi tematu par tautas tiesībām atlaist Saeimu, kas pirms gada, pusgada un vēl dažiem mēnešiem bija viens no aktuālākajiem tematiem.

Tomēr nez vai tas ir pietiekams iemesls, jo pienācīga vēlētāju pārstāvība ir neatraujama sastāvdaļa jebkuras krīzes pārvarēšanai. Nevar teikt, ka nu jau likvidētās Saeimas apakškomisijas darba rezultāts ir nekāds. Tajā tomēr izskanējuši savstarpēji izslēdzoši, bet dažādi redzējumi gan par tautas, gan Valsts prezidenta tiesībām atlaist Saeimu, pat konkrētāki nekā referenduma laikā. Ir definētas arī kompromisa versijas.

Apvienības „Saskaņas Centrs” deputāti iesnieguši savu kompromisa versiju Satversmes grozījumiem par tautas un Valsts prezidenta tiesībām atlaist parlamentu. Mūsu grozījumi paredz, ka parlamentu pēc vismaz vienas desmitās daļas vēlētāju ierosinājuma var atlaist, rīkojot tautas nobalsošanu, bet liedzot šāda rosinājuma iespēju sešus mēnešus pirms Saeimas pilnvaru termiņa beigām un pēc jaunās Saeimas sanākšanas.

„Saskaņas Centrs” kā kvorumu tautas nobalsošanā iekļāvis prasību referendumā par Saeimas atlaišanu izteikties vismaz divām trešdaļām no to cilvēku skaita, kas piedalījušies pēdējās parlamenta vēlēšanās, un šobrīd tie būtu gandrīz 600 tūkstoši cilvēku.

Likumprojekts arī paredz Valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu, bet tikai tad, ja nepietiekama kvoruma dēļ parlaments nevar noturēt kārtējo sēdi trīs reizes pēc kārtas.

Aicinu balsot par frakcijas „Saskaņas Centrs” kompromisa versiju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par” likumprojekta nodošanu komisijām. Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Urbanoviča, Ušakova, Agešina, Golubova un Dolgopolova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 9, atturas - 42. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Es atvainojos! Lūdzu, ievērojiet klusumu!

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” šā likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! PCTVL priekšlikumi jums ir labi zināmi: ja cilvēks, kam nav Latvijas vai Eiropas Savienības pilsonības, ir nodzīvojis Latvijā trīs gadus, viņš balso pašvaldību vēlēšanās. Ja viņš nodzīvojis Latvijā piecus gadus, viņam ir tiesības kandidēt.

Jums visiem ir arī ļoti labi zināms, ka tas nav nekāds PCTVL izgudrojums. Triju gadu stāžs vēlētājiem - tā ir Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 2003.gada rekomendācija. Bet piecu gadu stāžu kandidātiem nosaka Konvencijas par ārzemnieku piedalīšanos vietējā līmeņa sabiedriskajā dzīvē 6.panta prasības, kuru Eiropas Padome pieņēma vēl pirms sešpadsmit gadiem. Pievienoties tieši šai konvencijai mums rekomendēja Eiropas Padomes vietējo un reģionālo pašvaldību kongress, kas šogad decembra sākumā pulcējās kārtējā sesijā Strasbūrā. Kongress pieņēma rezolūciju - „Demokrātija Latvijā pašvaldību līmenī. Nepilsoņu līdzdalība sabiedriskajā un politiskajā dzīvē pašvaldību līmenī”. Kongress pievērsa ievērību tam, ka nepieciešams sadalīt politisko tiesību un naturalizācijas jautājumus, un izteicās par labu tam, lai visiem nepilsoņiem piešķirtu tiesības piedalīties politiskajā dzīvē vietējā līmenī, kas veicinātu nepilsoņu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Kongress aicināja vietējās varas institūcijas piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās un izskatīt iespēju automātiski naturalizēt visus vecos ļaudis un Latvijā dzimušos. Anotācijā rezolūcijas projektam īpaši atzīmēts, ka pirmo šādu rekomendāciju kongress bija devis Latvijai vairāk nekā pirms desmit gadiem. Pēc tam, kad Latvija neko neatbildēja uz otro rezolūciju, kas tika pieņemta pirms trim gadiem, kongress nosūtīja uz Latviju speciālu misiju. Misija bija pie mums šogad aprīlī un uzmanīgi uzklausīja visu Latvijas valdības argumentāciju, bet pašā decembra kongresā iespēja pārliecināt tā dalībniekus tika dota integrācijas lietu ministram Oskaram Kastēnam. Tomēr kas nobrieda, tas nobrieda, un mēs pieprasām nekavējoties apmierināt un īstenot šīs Eiropas Padomes rekomendācijas prasības, nevis gaidīt vēl desmit gadus, kā jūs rīkojāties ar iepriekšējo rekomendāciju.

Lai jums būtu saprotama kongresā izskanējusī argumentācija, citēšu jums galvenā referenta rezolūcijas jautājumā, Francijas pārstāvja Frekona kunga uzstāšanās nelielu daļu. Citēju: „Mēs domājam, ka tas, ka šiem Latvijas iedzīvotājiem ir liegta iespēja piedalīties politiskajā dzīvē vietējā līmenī, grauj Eiropas Vietējās pašvaldības hartas garu, kuru Latvija parakstīja un ratificēja 1996.gadā. Kaut gan arī Latvijas valdība uzskata, ka naturalizācija ir pietiekams nosacījums, lai saņemtu balsstiesības, tajā pašā laikā dažādu iemeslu dēļ, tajā skaitā arī tādu, kas saistīti ar valsts vēsturi, daudzi nepilsoņi nevēlas iziet naturalizācijas procedūru. Mēs domājam, ka nepilsoņu integrācijas Latvijas sabiedrībā problēmas atrisināšana atšķiras no tās, ko piedāvā valsts. Mēs uzskatām, ka tiesību piedalīties vietējās vēlēšanās piešķiršana dos visiem lielāku iesaistīšanās sajūtu tās sabiedrības dzīvē, kuras locekļi viņi jau sen ir. Un tas pamudinās viņus naturalizēties, nevis otrādi.” Citāta beigas.

Dāmas un kungi! Es aicinu jūs neuzstāties pret visu civilizēto Eiropu un balsot „par”. Paldies jums par neuzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu komisijām? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 65, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Vai deputāte Rivža vēlas kaut ko teikt par procedūru? (No zāles dep. B.Rivža: „Nē!”) Tad varbūt vēlreiz nospiediet zaļo pogu…

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Vladimira Buzajeva iesniegumu, ka, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 144.pantu, viņš vēlas nolasīt ziņojumu par balsojuma motīviem par tikko nobalsoto likumprojektu.

Vārds deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas un kungi! Balsošanas rezultāti demonstrē, ka Saeimas valdošais vairākums nevēlas pat ieklausīties Eiropas Padomes un citu autoritatīvo starptautisko struktūru rekomendācijās. Pirmo reizi šī nevēlēšanās tiek demonstrēta tik uzskatāmi, jo no brīža, kad rekomendācija tika dota, līdz brīdim, kad to noraidīja Saeima, pagāja mazāk nekā astoņas dienas. Šis notikums nekļuva par pārsteigumu valsts nacionālo minoritāšu organizācijām, kuras daudzkārt kolektīvi vērsās gan Saeimā, gan pie Valsts prezidenta, uzstājīgi pieprasot izpildīt starptautiskās sabiedrības prasības attiecībā uz nepilsoņu pielaišanu pašvaldību vēlēšanās.

9.decembrī šo sabiedrisko organizāciju Koordinācijas padomē bija pieņemts lēmums uzsākt plašu informācijas kampaņu par Latvijas varas pārstāvju nevēlēšanos ņemt vērā starptautiskās sabiedrības viedokli. Mēs, krievi, ukraiņi un baltkrievi, nebūt neesam kaut kādi pagrīdnieki vai Latvijai naidīgas personas.

Un tādēļ šodien es no Saeimas tribīnes izstāstīšu, kādas tad būs jūsu negatīvās balsošanas tuvākās sekas.

Kampaņa iekļauj sevī patiesas informācijas par nepilsoņiem un attieksmes pret viņiem apkopošanu un izplatīšanu, ielu protesta akcijas, vēršanos Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Šajā stadijā Eiropas tiesā tiek izskatītas divas lietas saistībā ar Latvijas nepilsoņiem. Pirmā ir nepilsones Andrejevas lieta, kurai netika ieskaitīts darba stāžs, kas uzkrāts Latvijas teritorijā. Šī lieta jau ir izgājusi klausīšanos Eiropas tiesas Lielajā palātā, un spriedumu varētu sagaidīt tuvākā mēneša laikā.

Otrā ir Jurija Petropavlovska lieta, kura uzvārds pēc balsošanas Ministru kabinetā tika izsvītrots no naturalizēto pilsoņu saraksta. Šī lieta jau ir izgājusi tiesā pieņemamās lietas stadiju.

Sagaidāmi arī tiesas procesi Latvijas iekšienē, kuru detaļas kļūs jums zināmas vēlāk.

Minētā starptautiskās sabiedrības informācijas kampaņa sāksies jau šodien. Manā darba kabinetā atrodas desmit Latvijas Cilvēktiesību komitejas vēstules, kas datētas ar 11.decembri un adresētas tām starptautiskajām organizācijām, kuras deva rekomendācijas piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Pirmām kārtām, protams, tas ir Eiropas Padomes vietējo un reģionālo pašvaldību kongress, kura trešo pēc kārtas rekomendāciju jūs tikko „cēlsirdīgi” tikāt noraidījuši. Pēc tam adresātu vidū ir ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja un ANO Cilvēktiesību komiteja, EDSO Parlamentārā Asambleja, EDSO Demokrātiskā institūcija un Cilvēktiesību birojs, Eiropas Parlaments, Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja, Eiropas Padomes Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību, Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs un beidzot ANO speciālais ziņotājs mūsdienīgā rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un cita veida diskriminācijas izskaušanas jautājumos.

21.gadsimtā visas šīs organizācijas un augsta ranga komisāri deva viennozīmīgas rekomendācijas attiecībā uz to, lai piešķirtu nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Un daudzi no viņiem daudzkārt. Latvijas valdošā elite ir nopietni slima, tā sirgst ar demokrātijas deficītu, un pirmās „ārstu” komisijas, kas noteiktu diagnozi, jau ir pieaicinātas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Turpinām skatīt sadaļu „Prezidija ziņojumi” par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Par nepilsoņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” šī likumprojekta nodošanu komisijām.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Līdzīgus priekšlikumus iepriekšējam, kuru mēs noraidījām, šie „sarkanie” ir iesnieguši gadu gadiem - desmitiem un simtiem. Un mēs tos esam noraidījuši, bet viņu nekaunība auga augumā, un šis, paskatieties, jau ir nekaunība augstākajā mērā, jo neesam devuši pamatīgu pretsparu šādām lietām. Lūk, ko viņi prasa ļoti strikti un skaidri - atzīt par pilsoņiem visus nepilsoņus, kas dzimuši Latvijā. Un vēl nepilsoņus, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu. Un argumenti anotācijā ir tādi, ka 1998.gadā, kad referendumā atvēra visus „logus”… ka visi tagad var iegūt pilsonību - tas esot par maz, jo naturalizācijas kārtībā neesot iespējas visiem nepilsoņiem iegūt pilsonību. Tādu esot 365 151. Viņu gan ir vairāk - 372 ar pusi tūkstošu. Tādi ir patiesie skaitļi! Piebildīšu, ka naturalizācijas kārtībā pilsonību jau ieguvuši pāri par 130 tūkstošiem. Pāri par 130 tūkstošiem!

Lūk, un tagad par šiem variantiem.

Pirmajā gadījumā tātad piedzima Latvijā, izauga, iemācījās par valsts naudu krievu valodu, apguva visā pilnībā, skolojās, bet latviešu valodu neiemācījās.

Otrajā gadījumā. Viena trešā daļa tātad esot vecāka par 60 gadiem. Bet, kad atjaunojām Latvijas neatkarību, šiem cilvēkiem bija taču ap 40 – stipri jauni. Kas tad viņiem kaitēja, ka viņi nevarēja iemācīties latviešu valodu? Negribēja! Bet viņi ir pieraduši, tāpat kā padomju laikos bija pieraduši: „Dodiet, dodiet, dodiet! Visu pēc iespējas vairāk un par velti!” Lūk!

Tā viņi prasīja labākos dzīvokļus, tā viņi prasīja labākos amatus, pabalstus, pensijas un ir saņēmuši. Es atgādināšu kauna traipu, ko Saeima pieņēma, - to, ka šie nepilsoņi, pensionāri, kuri dažs labs nav strādājis pat nevienu gadu Latvijā, nākamgad - nākamgad! - saņems 50–60 latus pie pensijas, bet latvieši un pilsoņi - Latvijas pilsoņi - saņems ļoti niecīgu pieaugumu.

Tātad nākamajā gadā mēs atvēlam viņiem 10 miljonus latu! Šiem, kuri kliedz. Lūk, šādas ir prasības! Šīs prasības ir ārkārtīgi nekaunīgas.

Es nesaprotu, kā šie cilvēki var atrasties parlamentā (No zāles dep. A.Rubiks: „Ievēlēti no tautas!”) un mēs viņus ciešam un klusējam. Un viņu prasības turpināsies.

Un es nebrīnos - ja mēs tā izturēsimies pret viņiem, pienāks laiks, kad Saeima atbalstīs viņu prasības. (No zāles dep. V.Buhvalovs: „Tas būtu pareizi!”)

Es jūs aicinu vēl un vēlreiz padomāt par to, ko mēs darām, viņus atbalstot.

Tāpēc es pieminēju šo faktu par 10 miljonu iedošanu šiem nepilsoņiem, kuri vairāk par katliņu skandināšanu: „Dodiet, dodiet, dodiet!” neprot, nezina un negrib zināt. Un ar jums nevienu vārdu negrib runāt latviski.

Kad mēs viņus noliksim viņu īstajā vietā?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Viņš acīmredzot runās „par”.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! PCTVL priekšlikums - automātiski atzīt par Latvijas pilsoņiem tos nepilsoņus, kuri ir vecāki par 60 gadiem, un tos nepilsoņus, kuri ir dzimuši Latvijā.

Tā ir tikai tās rekomendācijas izpilde, kuru 2.decembrī Latvijai deva Eiropas Padomes vietējo un reģionālo pašvaldību kongress. Tiesa gan, kongress rekomendēja Latvijas varas institūcijām padomāt par šo iespēju. Bet nedz pārdomu formu, nedz termiņu tas neprecizēja.

Mūsuprāt, labākā pārdomu forma ir attiecīgā likumprojekta apspriešana Saeimā, bet termiņš - no likumprojekta nodošanas komisijām līdz brīdim, kad Saeimas pieņemto likumu parakstīs Valsts prezidents...

Cienījamie kolēģi! Kā izriet no anotācijas, kas pievienota kongresā pieņemtajam dokumentam (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Okupācijas sekas!”), kongresa dalībnieki Strasbūrā bija lieliski informēti par nacionālās naturalizācijas īpatnībām; proti, par to, ka naturalizācija pilnībā ir izgāzusies, ka tās tempi salīdzinājumā ar 2004.gadu samazinājušies 8 reizes, ka nepilsoņu skaits pārsvarā sarūk uz emigrācijas un mirstības rēķina, ka naturalizācijas norises 13 gados bija spējīgi naturalizēties tikai 8 nepilsoņi vecumā virs 60 gadiem... 13 gadu laikā - 8 procenti! 130 gadu laikā būtu 80 procenti. Un šādā situācijā gan valdība, gan tiesībsargs Romāns Apsītis, aci nepamirkšķinādami, apgalvo, ka galvenais valsts uzdevums it kā būtu nevis pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību samazināšana, bet gan pašu nepilsoņu skaita samazināšana.

Tas, ka Latvija šo savu galveno uzdevumu izpildīt negrasās, kļuvis skaidrs jau visai Eiropai. No tā izriet arī rekomendācija.

Tagad par nepilsoņu skaitu, kuri kļūs par pilsoņiem gadījumā, ja Latvija izpildīs kaut vai daļu no kongresa rekomendācijas.

Šā gada 1.jūlijā kopējais nepilsoņu skaits sastādīja ap 360 tūkstošiem. No tiem, pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, aptuveni viena trešā daļa ir vecāki par 60 gadiem. Tādā veidā Eiropas viedokļa ievērošana novedīs pie tā, ka Latvijas pilsoņu skaits uzreiz palielināsies par 120 tūkstošiem. Tas ir tikpat daudz, cik bija pieaudzis visā naturalizācijas procesā.

Tagad par tiem, kuri šeit dzimuši un kuriem Eiropas Padome, redzēdama visu Latvijā izveidojušās situācijas nejēdzību, arī piedāvā piešķirt pilsonību automātiski. Šo statistiku valsts neslēpj, bet, pēc Iedzīvotāju reģistra datiem par 1993.gadu, tādu arī bija aptuveni viena trešdaļa. Lūk, jums vēl 120 tūkstoši Latvijas dēlu un meitu, attiecībā pret kuriem Latvija izturas nevis kā mātei pieklājas, bet gan kā pamāte. Vislielākais skaits nepilsoņu, kuri dzimuši Latvijā, sanāk 1983.gadā dzimušo vidū - 7 tūkstoši. Viņi bija iestājušies pamatskolā tieši tajā gadā, kad tika pieņemta Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, un absolvēja vidusskolu 2002.gadā. Vai, jūsuprāt, šiem cilvēkiem vēl ir vajadzīgi kādi eksāmeni? Lūk, jums piemērs - kāda nepilsoņa atbilde uz publiski uzdotu jautājumu attiecībā uz naturalizāciju: „Mums ir četras nepilsoņu paaudzes. Turklāt mēs visi esam dzimuši šajā zemē, bet naturalizācijas gaitā pieprasa atbildēt uz šādu jautājumu: kad jūs ieceļojāt Latvijā? Lūk, kur ir absurds! Bet mēs negrasāmies tajā piedalīties.” Savā atbildē viņš vēl bija konkrēti norādījis, no kāda bērnus radoša orgāna viņš bija ieceļojis Latvijā. Bet es šo atbildes daļu necitēšu, lai nepārkāptu deputāta ētiku.

Aicinu jūs balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Par nepilsoņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 69, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jānim Eglītim. Viņš runās „par”.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Demogrāfiskā situācija ļoti būtiski skar un nākotnē vēl sāpīgāk skars mūsu augstākās izglītības sistēmu. Tas nozīmē, ka potenciāli mēs varam zaudēt augsti kvalificētas darba vietas un arī augstas pievienotās vērtības preci, proti, augstāko izglītību. Ņemot vērā to, ka Latvijas augstskolas ir veiksmīgi piesaistījušas ārzemju studentus, tomēr dokumentu iesniegšanas procedūra ir bijusi ļoti gara, birokrātiski sarežģīta un reizēm arī neprognozējami ilga. Līdz ar to mūsu augstskolām šo birokrātisko šķēršļu dēļ starptautiskajā tirgū ir ļoti zema konkurētspēja. Un, ņemot vērā to, ka augstākā izglītība var būt eksporta prece ar ļoti augstu pievienoto vērtību, Ārlietu komisija sadarbībā ar Latvijas augstskolu pārstāvjiem un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi ir izstrādājusi šos grozījumus Imigrācijas likumā, kas ir vērsti uz to, lai vienkāršotu un paātrinātu dokumentu iesniegšanas procedūru attiecīgajās valsts institūcijās.

Aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Eglītim.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Likumprojekts nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bendrātes, Ziedones-Kantānes, Latkovska, Gravas un Kariņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” šī likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteikusies runāt deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamais Prezidij! Ministru kabineta locekļi un kolēģi!

Pēc pašreizējā likuma par dzīvesvietas deklarēšanu jebkura persona vai tās likumīgs pārstāvis, kā arī persona, kuru deklarētājs vai viņa likumīgais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, deklarāciju var personīgi iesniegt iestādē, kuras darbības teritorijā atradīsies viņa dzīvesvieta, vai tikpat labi tas var likumīgi notikt pa pastu vai elektroniski.

Taču likuma pašreizējā redakcija nekādā veidā nenosaka, ka dzīvokļa vai mājas īpašniekam būtu jādod sava piekrišana šādai deklarēšanai vai vismaz jābūt informētam par to, kādas manipulācijas notiek saistībā ar viņa īpašumu.

Tikpat labi, īpašniekam nezinot, viņa dzīvoklī var tikt piedeklarēti arī pieci vai vairāki cilvēki, jo nav nekādu normatīvu, kas ierobežotu piedeklarējamo personu skaitu.

Kā piemēru varu minēt kādas paziņas nesen stāstīto. Kādā privātmājā naktī ieradās policija, jo šīs mājas adrese tika uzrādīta kā deklarētā dzīvesvieta narkotiku tirgoņiem. Protams, ka mājas īpašniekiem nebija pat nojausmas par to, kas notiek viņu mājā. Šiem īpašniekiem kā privātpersonām nebija nekādas aizsardzības un tiesību.

Pašreizējā redakcijā likums ļauj tiesas ceļā pierādīt savu taisnību un izdeklarēt fiktīvo personu. Diemžēl likuma gars un burts aizskar gan dzīvojamās platības īpašnieka privāto dzīvi, gan īpašuma neaizskaramību. Tas paver iespēju fiktīvām deklarācijām, lai bērnus pierakstītu prestižās skolās vai arī iegūtu citus labumus.

„Jaunais laiks” piedāvā: ja dzīvesvietas deklarētājs nav nekustamā īpašuma īpašnieks vai turētājs, iesniedzot deklarāciju, tai ir jābūt pievienotai rakstiskai nekustamā īpašuma īpašnieka vai turētāja piekrišanai. Vai arī īpašniekam vai turētājam ir personīgi jāpiedalās deklarācijas iesniegšanā, apliecinot savu piekrišanu. Ja piekrišana tiek viltota, iestājas kriminālatbildība, tādēļ notariāls apstiprinājums nav nepieciešams.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” runāt ir pieteicies deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Pavisam īsi.

Šo jautājumu atbildīgā Saeimas komisija ir izskatījusi vismaz trīs četras reizes. Situācija ir tāda. Ik gadu dzīvesvietu maina un no jauna citviet, citā adresē, mūsu valstī vidēji deklarējas 110 tūkstoši valsts iedzīvotāju.

Kā informēja attiecīgās valsts iestādes, situācija ir tāda, ka tie gadījumi, par kuriem runāja Ingrīda Circene, ir aptuveni 500-600 ik gadu. Bet, ja mēs pieņemtu kolēģu ierosināto grozījumu, tas nozīmē, ka arī visiem pārējiem vairāk nekā simts tūkstošiem iedzīvotāju būtu jāsaņem izziņas, jāiesniedz īres līgumi, īpašumtiesības apliecinoši dokumenti, un tādā veidā tiktu sarežģīta dzīvesvietas maiņa un deklarēšana ārkārtīgi daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem.

Es aicinu tomēr atturēties šo likumu nodot komisijām, jo atbildīgā komisija kopā ar valsts iestādēm, pašvaldībām šo jautājumu ir ļoti rūpīgi izvērtējusi un atzinusi, ka nav lietderīgi šādi grozījumi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bendrātes, Ziedones-Kantānes, Latkovska, Gravas un Kariņa iesniegtā likumprojekta „Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 24, atturas - 20. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Kučinska, Spurdziņa un Leiškalna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šodien mums ir ļoti daudz darba. Pavisam īsi paskaidrošu, kāda ir iesniegtā likumprojekta būtība, kas saskan ar nākamajiem trijiem likumprojektiem.

Šobrīd situācija, kolēģi, ir tāda, ka likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un atsevišķi citi normatīvie akti nosaka to, kādus amata vai darba veidus ir aizliegts pildīt tai vai citai valsts amatpersonu vai darbinieku kategorijai. Bet, kolēģi, nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz to, cik daudzus amatus un darbus vienlaikus var veikt vai nu valsts amatpersonas, vai arī pašvaldību, valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos strādājošie.

Kolēģi! Ja mēs pavērojam gan valsts amatpersonu deklarācijas, gan arī to informāciju, ko saņem Saeimas komisijas, tad redzam, ka situācija ir tāda, ka šobrīd, kad palielinās bezdarbs un tiek samazinātas štata vietas valsts pārvaldē, valsts un pašvaldību iestādēs, diezgan daudzas valsts amatpersonas, kā arī strādājošie, kuri neieņem valsts amatpersonu amatus, vienlaikus ieņem - vienlaikus ieņem! - trīs, četrus, piecus amatus vai pilda ļoti daudz dažādu darbu.

Šī likuma iesniedzēji, proti, Tautas partijas frakcijas deputāti, uzskata, ka šāda situācija nav pieļaujama, un tāpēc ir jānosaka Valsts pārvaldes iekārtas likumā šādi ierobežojumi, kas paredz to, ka attiecīgie darbinieki, kuri nav valsts amatpersonas, var savienot savu pamatdarbu ar ne vairāk kā diviem citiem darbiem vai amatiem valsts vai pašvaldību iestādēs, uzņēmumos, būt atvasinātās publiskās personas.

Protams, šādi ierobežojumi, godātie kolēģi, nevarētu tikt attiecināti uz ārsta, skolotāja, radošo un zinātnisko darbu, jo attiecīgajiem darbiniekiem būtu jāatļauj pildīt vairāk šādu amatu. Par to liecina arī prakse. Es aicinu godātos kolēģus deputātus atbalstīt šo likumprojektu.

Ļoti līdzīgs ir arī nākamais likumprojekts, kas paredz grozījumus Interešu konflikta novēršanas likumā, tāpēc par to es papildus vairs nerunāšu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, neviens nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek virzīts uz komisiju? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Kučinska, Ābiķa, Spurdziņa un Leiškalna iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Kučinska, Spurdziņa un Leiškalna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Viņš acīmredzot runās „par”.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Dažos teikumos pastāstīšu arī par šo likumprojektu.

Šobrīd spēkā esošā Darba likuma 108.pants reglamentē kārtību, kādā tiek samazināts darbinieku skaits, ja samazinās štata vietas. Vispārīgā norma ir tāda, ka priekšrocības bauda tie darbinieki, kuriem ir augstāka kvalifikācija vai augstāks darba ražīgums. Savukārt panta otrā daļa nosaka to, kurām strādājošo kategorijām ir priekšrocības tajos gadījumos, kad ir līdzīga kvalifikācija un līdzīgs darba ražīgums. Pēc likumprojekta izstrādātāju domām, šobrīd spēkā esošā norma ir nepilnīga, jo neparedz vienu ārkārtīgi būtisku priekšrocību, ja ražīgums ir līdzīgs. Likumprojekta, pēc tā izstrādātāju domām, šobrīd spēkā esošā norma ir nepilnīga, jo neparedz vienu ārkārtīgi būtisku priekšrocību – proti, to, ka, ja tas vai cits darbinieks, kura štata vieta tiek likvidēta un tādējādi darbinieks var zaudēt darbu, netiek izvērtēts, mūsuprāt, visbūtiskākais faktors - tas, vai attiecīgajam darbiniekam ir vēl kāds pastāvīgs papildu ienākumu avots.

Mūsuprāt, šobrīd, kad potenciāli var palielināties bezdarbs, ļoti svarīgi ir sabalansēt, lai šajā situācijā nebūtu tādu gadījumu, ka, piemēram, atlaiž no darba darbinieku, kuram šis darbs vai amats ir vienīgais, bet darbā vai amatā tiek paturēts darbinieks, kuram ir vairāki amati vai darbi, tātad – ienākumu avoti.

Es aicinu godātos kolēģus atbalstīt šo likumprojektu un balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir atlikušas 2 minūtes. Mums būtu jālemj vēl par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Un Juridiskā komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā” iekļaut darba kārtībā pieņemšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tāpat Juridiskā komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” iekļaut darba kārtībā pieņemšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Kolēģi! Es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu iesniegumu: „Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 49.pantu, deputāti Leiškalns, Pētersone, Ribakovs, Rugāte un Barča lūdz izsludināt pārtraukumu uz 60 minūtēm” (tātad uz vienu stundu - līdz pulksten 11.30). Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: „Nav!”) Es nesapratu! Vai ir kādam iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātam Šadurskim ir iebildums.

Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts piecas minūtes var runāt „par”, viens - „pret” šo priekšlikumu. Ja jūs nevēlaties runāt, tādā gadījumā es lieku šo jautājumu uz balsošanu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdē uz 60 minūtēm tiktu pasludināts pārtraukums! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 20, atturas - 1. Pārtraukums līdz pulksten 11.30.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus aicinu uz komisijas sēdi komisijas zālē pēc minūtēm trijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Leonam Līdumam.

L.Līdums (Tautas partijas frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 10 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Uldim Gravam.

U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).

Blakus telpā - Dzeltenajā zālē - tiek dibināta deputātu grupa sadarbībai ar Kipras parlamentu. Laipni lūdzu!

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Pēteris Hanka, Jānis Lagzdiņš, Artis Pabriks un Gunārs Upenieks.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 2008.gada 11.decembra sēdi. Godātie kolēģi, es jūs vēlos informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta Ivara Godmaņa parakstītu iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un uzreiz pēc pārtraukuma, tātad šobrīd, pulksten 11.30 iekļaut tajā Ministru prezidenta uzrunu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst.

Vārds uzrunai Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Deputātes! Klātesošie! Es atļaušos aizkavēt jūsu uzmanību, ceru, uz ne pārāk garu laiku.

Īsi raksturošu galvenos momentus gan trīs gadu programmā, ko mēs esam izveidojuši kopā ar starptautiskajām finanšu institūcijām, gan arī tos pasākumus, kurus, pēc manas dziļas pārliecības, ir nepieciešams atbalstīt šeit, parlamentā.

Valsts prezidents iezīmēja valstisko un politisko rāmi, kurā mēs patlaban darbojamies. Atļaujiet man būt precīzākam attiecībā uz konkrētiem likumprojektiem un uz konkrētajiem dokumentiem, kurus valdība ir uzdrošinājusies likt jums priekšā pieņemšanai un atbalstam.

Pirmais, ko es gribu teikt. Paredzot, kā tas ir normālā demokrātiskā valstī, ka būs nopietna diskusija un kritika, kā es saprotu, gan par ieņēmumu, gan par izdevumu daļu budžeta grozījumos, es gribu pavisam īsi atgādināt vēsturi.

Šeit tika izteikta tāda lieta, ka iepriekšējās valdības nav izveidojušas rezervi. Tas ir fakts! Rezerve netika izveidota, un tas ir pelnīts pārmetums. Taču man jāpasaka arī viena cita lieta - tas, ka 2007.gada septembrī valdība pieņēma lēmumu palielināt algas ne vairāk kā 10 procentu apmērā un ar šo dokumentu ieradās šeit, parlamentā, bet parlaments neatbalstīja valdību, nobalsodams par algu pielikumu atsevišķās pozīcijās 25, 27 un pat 30 procentu apjomā. Man ir liels lūgums neatkārtot šādu darbību šinī situācijā.

Es vēršos arī pie opozīcijas partijām, kas atradās zālē tad, kad nobalsoja „par” šo algu pielikumu. Un arī tās partijas, kas 2006.gadā atradās opozīcijā, bet tagad ir pozīcijā, neizmantoja savu iespēju balsot par rezerves izveidošanu, bet diemžēl balsoja par izdevumu palielinājumu - it īpaši izdevumu daļā, to skaitā algu un uzturēšanas izdevumos. Arī pašreizējās opozīcijas partijas deputāti toreiz ieņēma ministru posteņus. Ne visi, bet daļa!

Kolēģi! Pati būtība ir, protams, šāda: kāpēc mums ir nepieciešama šī programma un kāpēc mums ir nepieciešami šādi budžeta grozījumi? Manis vadītā valdība, uzsākot darbu, pamazām, bet konsekventi virzījās uz to, ka mums nāksies samazināt mūsu izdevumu daļu. Kā pierādījums tam bija arī jūlija grozījumi budžetā, kad deputāti atbalstīja mūs. Varbūt nepietiekami, bet tomēr izdevumos tika panākts vairāk nekā 4 procentu liels samazinājums. Tāpat arī 2009.gada budžeta pirmajā lasījumā, bet it īpaši otrajā lasījumā, kad būtiski tika veikts samazinājums gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā, deputāti, izprotot šo situāciju, atbalstīja šo pieeju.

Jautājums - kāpēc mums ir nepieciešams veikt izmaiņas, straujas izmaiņas, budžetā, kad burtiski mēnesis vēl nav pagājis kopš budžeta pieņemšanas?

Tad, kad mēs pieņēmām budžetu, es no šīs tribīnes teicu, ka valdība jau dienu vēlāk sāks gatavot grozījumus jau pieminētajā budžetā atbilstoši tam, kā mainās ieņēmumi valstī. Izdevumi netika pārsniegti, un tie netiek pārsniegti arī tagad - 2008.gada budžetā. Valsts kase ziņo par to, ka 31.decembrī netiks pārsniegts neviens lats budžetā. Taču ieņēmumu daļa mums kopš oktobra un novembra ir strauji samazinājusies: attiecībā pret plānu mēs uz šo brīdi neesam ieņēmuši pusmiljardu latu. Turklāt es gribētu vēlreiz atgādināt: ja mēs skatām precīzos Valsts kases datus, mūsu konsolidētajā budžetā vēl 1.oktobrī bija 34 miljonu pārpalikums, kas bija ļoti tuvs tam, kā mēs plānojam pabeigt šo gadu – ar pozitīvu rezultātu. Taču divi pēdējie mēneši - oktobris un novembris – rāda, ka situācija ekonomikā radikāli izmainās.

Pagaidām ir ļoti grūti pateikt galvenos iemeslus, taču daļa iemeslu ir skaidra. Ir vairāki iemesli, kāpēc tas notiek. Ir pārtrūkusi banku līdzdarbība uzņēmumu kreditēšanā, ir palielinājušies nemaksu termiņi par uzņēmumu piegādāto produkciju, īpaši eksporta produkciju, un līdz ar to mēs piedzīvojam tādu situāciju, ka mums ļoti strauji samazinās ieņēmumu posteņi, nodokļi. Īpaši jārunā par pievienotās vērtības nodokli, jo, ejot pretim uzņēmējiem, tika veikta vesela virkne pasākumu - ne tikai atmaksāja PVN pilnībā atpakaļ, bet arī piešķīra zināmu ilgāku laiku PVN atmaksai situācijā, kad rēķins ir izrakstīts, bet no preču saņēmēja nav saņemta nauda. Nav jēgas iekasēt no uzņēmēja PVN, ja fiziski viņš nav saņēmis līdzekļus.

Var būt, ka viens no iemesliem, kāpēc mums tieši oktobrī un novembrī strauji pastiprinās PVN iemaksas, ir tas, ka mēs speram soli pretim uzņēmējiem, cenšoties atvieglot viņu situāciju. Taču ar šiem soļiem nebūs pietiekami. Man ir dziļa pārliecība, ka mums nāksies jau tagad, ātrāk, izdarīt to, ko mēs solījām tajā brīdī, kad pieņēmām 2009.gada budžetu. Mēs bijām plānojuši to darīt februārī (iespējams, februāra beigās), tomēr nākam pie jums jau tagad, jo diemžēl tas jāizdara vēl līdz Ziemassvētkiem.

Mēs nevaram nereaģēt uz šo situāciju tā iemesla dēļ, ka papildus tām problēmām, kas saistītas ar stāvokli Valsts kasē, mums šajā laikposmā parādījās vēl viena problēma, kas visprecīzāk izpaudās mūsu finansistiem, tieši banku sistēmā. (Es negribu šeit atkārtot to, ko jūs esat no manis jau dzirdējuši.) Tas ir piesaistījis vismaz 350 miljonus Valsts kases līdzekļu. Tiesa gan, šie līdzekļi ir depozīta veidā un pret absolūti nodrošinātām ķīlām, tomēr tie likvīdā ziņā ir piesaistīti. Un tas no likviditātes viedokļa rada mums problēmas, veicot mūsu Valsts kases maksājumus.

Es gribu atgādināt deputātiem, ka mēs esam atmaksājuši mūsu ārējo parādu šī gada novembrī, iepriekšējo eiroobligāciju izlaidumu, un nākamajā gadā un aiznākamajā gadā Latvijas valdībai nav jāatmaksā ārējais parāds, tāpēc viens no iemesliem, kāpēc mēs pie jums vēršamies ar straujākiem budžeta grozījumiem, ir drīzāk saistīts ar to, ka mums ir jāreaģē uz ieņēmumu strauju samazināšanos, kas notiek pēdējos divus mēnešus, un mēs paredzam, ka labāka situācija nebūs arī decembrī.

Un otrs. Mums ir ļoti svarīgi atbrīvot līdzekļus… nodrošināt likviditāti kasē, lai mēs varētu veikt maksājumus, jo līdzekļi mums uz laiku ir piesaistīti komercbankās.

Vēl ko es gribu teikt. Cienījamie deputāti! Es diez vai uzdrošinātos nākt jūsu priekšā ar programmu, kura sastāv no konkrētiem likumprojektiem, kas ir šīs programmas sastāvdaļa 2009.gadā, ja šo programmu būtu izstrādājis tikai es (kaut gan pamatkodolu, sākuma projektu tiešām rakstīju es) un ja tā nebūtu ļoti nopietni izanalizēta un saskaņota ne tikai visās ministrijās, valdības institūcijās, bet arī starptautiskajās finanšu institūcijās ar… pēc manas dziļas pārliecības, ar pasaulē visaugstāko ekonomiski saimniecisko, finansiālo uzticības robežu. Tāpēc šie pasākumi, kas ir trīs gadu programma, kura sastāv no konkrētiem likumprojektiem, likumu grozījumiem, šoreiz ir ne tikai mūsu valdības programmas sastāvdaļa… šie grozījumi, ko mēs liekam jums priekšā.

Mēs bijām spiesti šajā īsajā laikā pārskaņot mūsu prognozi (un šoreiz kopā ar Latvijas Banku, kopā ar mūsu struktūrām Finanšu ministrijā un Ekonomikas ministrijā, piesaistot arī starptautiskus speciālistus) par to, ar kādu ekonomikas izmaiņas tempu (diemžēl uz slikto pusi) mēs varam rēķināties, pastāvot šīm straujajām izmaiņām. Tātad pēc ļoti nopietnām analīzēm trešais iemesls, kāpēc mēs nākam pie jums ar šo programmu un ar šiem likumprojektiem, ar šīm likumu izmaiņām, ir tas, ka mēs no mīnus 1 procenta esam pārskaņojuši savu prognozi uz mīnus 5 procentiem. Lūk, tas ir trešais iemesls, kāpēc nepieciešams pieņemt šos likumprojektus, kas skar konkrēti izdevumu un ieņēmumu daļu.

Šie mīnus 5 procenti pārsvarā veidojās tā: galvenais iemesls šiem mīnus 5 procentiem ir fakts, ko mēs redzam mūsu nozaru griezumā šī gada trešajā ceturksnī (ar šiem datiem, ko Centrālā statistikas pārvalde aizvakar izplatīja publiski, varat iepazīties). Taču mēs domājam, ka decembrī situācija nenobremzēsies un labākajā gadījumā būs tāds pats samazinājuma temps, ja netiks veikti ārkārtas pasākumi ekonomikas stimulēšanai.

Līdz šim valdība konsekventi pildīja to, ko es jums teicu, jau no marta sākuma. Ar mūsu rīcībā esošajiem iespējamiem līdzekļiem mēs veicām divas lietas.

Mēs, maksimāli izvietojot savus pasūtījumus un slēdzot arī līgumus par pakalpojumu sniegšanu, esam centušies mūsu ekonomiku stimulēt, par ko liecina arī tas, ka vēl uz šodienu mēs esam priekšā plānā tieši šajos posteņos izdevumu daļā, bet nu gada beigās tie izies uz nulli, kā plānots budžetā. Taču šie soļi acīmredzot ir nepietiekami, lai varētu veikt uzlabojumus tajās sadaļās, kas ir dziļi ekonomiskas. Noteikti visās tajās nozarēs, kas ražo mums pievienoto vērtību, mēs redzam tomēr ļoti strauju samazinājumu. Šie soļi ir nepietiekami.

Tāpat valdība arī šajā programmā, ko liekam jums priekšā, turpina to politiku, ka, neskatoties uz nopietnām finanšu ieņēmumu problēmām, mēs nevienu sekundi neesam paaugstinājuši tos nodokļus, kas ir tiešie nodokļi, uzņēmējdarbības attīstībā. Tās izmaiņas, kas stimulē peļņas nodokļa samazinājumu, ko cienījamie deputāti atbalstīja, paliek šajā programmā, neskatoties uz to, ka no fiskālā viedokļa ir iespējams, ka varētu izskatīt arī jautājumu par tādu nodokļa paaugstināšanu. To darīt valdība ir atteikusies, kopā ar deputātiem turpinot savu politiku, ekonomikas atbalstam kopumā.

Taču tālāk seko jau ātrās reaģēšanas metodes, kuras mēs jums liekam šobrīd priekšā. Galvenais iemesls 5 procentu kritumam ekonomikā ir saistīts ar to, ka banku izsniegto kredītu apjoms no pozitīviem skaitļiem (50, 60 un 70 procenti, gads pret gadu, iepriekšējos četros gados) 2009.gadā pārvērtīsies mīnusa ciparos, kas, saskaņoti ar Latvijas Banku, ir apmēram mīnus 5 procenti: 5,6 kopējais apjoms un privātsaimniecībām… jā, tieši privātsaimniecībām, fiziskajām personām, - mīnus 11 procenti. Šis samazinājums automātiski izraisa ļoti nopietnu privātā patēriņa samazinājumu (apmēram tas pats skaitlis - 11 procenti), atstāj nopietnu iespaidu uz investīciju samazināšanos, kas plānā ir mīnus 21 procents, un diemžēl arī neveicina sabiedrisko patēriņu. Tas nozīmē, ka viens no visbūtiskākajiem pēdējo piecu gadu laika ekonomikas finanšu motoriem - banku kredītu mehānisms - ir apstājies; tas ir apstājies ne tikai Latvijā; tas ir apstājies ne tikai tuvākajās mūsu kaimiņvalstīs, bet arī Eiropas Savienībā kopumā. Un ne tikai Eiropas Savienībā! Tas nozīmē, ka mums ir ļoti strauji jāmeklē alternatīvi risinājumi, lai mēs: a) varētu kaut kādā veidā uz zināmu laiku aizstāt šī mehānisma trūkumu, b) varētu atrast iespēju pie šāda strauja ekonomikas krituma veikt tikai vienu lietu - pārfinansēt daļu no to izdevumu nepieciešamā samazinājuma, ko mēs uzsākam, lai mēs varētu šo samazinājumu mūsu izdevumu daļā konsekventi novest līdz atbilstībai mūsu ienākumiem, kas vairs nav saistīti ar ārējās naudas ieplūšanu kā vienu no avotiem. Tāpēc, sastādot šo programmu, valdība kopā ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisijas pārstāvjiem, Zviedrijas valdības pārstāvjiem vadījās pēc principa, ka šī prognoze paredz visgrūtāko scenāriju.

Tas, kolēģi, ir apmēram tā: pievienotās vērtības nodoklis absolūtajā vērtībā - mīnus 25 procenti; iedzīvotāju ienākuma nodoklis – mīnus 22 procenti; sociālās iemaksas - tuvu pie mīnus 21 procenta, uzņēmumu ienākuma nodoklis - mīnus 50 procenti.

Diemžēl tikai akcīzes nodoklis ir vienīgais, kur mēs varam domāt, ka tur varētu būt 1 vai 2 procenti plus pret šo gadu.

Ekonomikai piemīt tendence augt un krist, bet ļoti straujas izmaiņas šajās amplitūdās ir ļoti nopietnas, tāpēc uz šīm amplitūdām ir jāreaģē.

Valdība, veidojot šo programmu, vadījās pēc diviem principiem. Ir skaidrs, ka tā sastāv no ieņēmumu palielinājuma daļas un no izdevumu samazinājuma daļas. Bet ir vēl trešais princips. Mēs tomēr, veidojot šo programmu, maksimāli centāmies kaut kādā veidā turpināt to tradīciju, kas šajā valstī jau ir iedibināta, mēģinot kaut vai daļu… kaut vai daļu no tām saistībām, ko mēs esam uzņēmušies, iekļaut arī šajā programmā.

Tāpēc, kad mēs runājam par izdevumu daļu, zinot to, ka tieši izdevumu daļā atalgojuma sfēra būs tā, kas būs būtiski jāmazina, mēs mēģinājām atrast variantus, kā varētu atbalstīt tos cilvēkus, kuri saņem vismazākās algas šajā valstī.

Starptautisko institūciju atbalstītais un noteiktais jautājums par kopējā atlīdzības atalgojuma samazināšanu nav diskutējams viena elementāra iemesla dēļ - tādēļ, ka šis 15 procentu samazinājums kopējā atlīdzībā ir noteikts ar diviem principiem, no kuriem viens ir tīri fiskāls, tāpēc ka uzturēšanas izdevumos atalgojums sastāda ļoti lielu procentu. Un nav alternatīvu avotu, tāpēc nemānīsim sevi!

Savukārt otrs iemesls ekonomiski ir daudz nopietnāks. Tas ir tas, ko es jums jau teicu, - produktivitātes attīstība un algu attīstība ir divas nesavienojamas lietas šajā valstī. Mēs vienkārši vairs nevaram atļauties tādu algas pieaugumu, kādu atļāvāmies iepriekšējos gados, un tāpēc šī valdība nāca klajā ar ļoti smagu priekšlikumu - sākumā algas vienkārši iesaldēt. Mēs cerējām, ka ar to pietiks, taču, lai mēs saņemtu atbalstu, atlīdzības samazinājumam ir jābūt absolūti viennozīmīgam noteikumam.

Mēs varam mazināt ļoti daudzus citus posteņus, bet, ja mēs nesamazināsim šo atlīdzību, tādā gadījumā mēs nebūsim izdarījuši to, lai mūsu produkciju un mūsu pakalpojumus padarītu konkurētspējīgus. Tāds ir starptautisko institūciju vērtējums par mūsu algu un atlīdzības attīstību pēdējos piecos gados, kas pamatā balstījās uz resursiem, kuri nebija šeit uz vietas nopelnīti.

To katram cilvēkam ir grūti pieņemt, tāpēc ka katrs uzskata, ka viņš strādā… lielum lielais vairākums uzskata, ka viņi strādā pēc labākās sirdsapziņas. Cilvēkam ir ļoti grūti to pieņemt, kad viņam tā saka… Problēma ir nevis cilvēkos, kuri strādā, nevis cilvēkos, kuri paņem kredītus attīstībai vai arī savām vajadzībām. Problēma ir cita! Tā ir normāla situācija, ka, pievienojoties sistēmai ar daudz augstākām algām, ar daudz augstākām cenām un saņemot milzīgu naudas ieplūdumu gan no Eiropas Savienības, gan no privātām banku institūcijām… Tas ir resurss, kas dod nodokļus, un tas ir resurss, kas dod iespēju paaugstināt izdevumu daļu, tajā skaitā algu daļā. Šā resursa pieauguma vairs nav.

Tāpēc, lai cik arī sāpīgi tas būtu, mums diemžēl ir jāreaģē arī pretējā virzienā. Šī programma sastāv no trim gadiem.

Kas attiecas uz atlīdzību… un šeit nevajadzētu jaukt… Es nerunāju par algām, es runāju par atlīdzību, kas bez algām ietver sevī vēl arī piemaksas, prēmijas, naudas balvas… Un šajā valstī ir izveidota ļoti stratificēta un ļoti sarežģīta atalgojumu sistēma. Turklāt šī sistēma ir iespējama tikai tad, ja ir attiecīgs ienākumu, ieņēmumu nodrošinājums.

Tāpēc šis 15 procentu samazinājums ir nopietns uzstādījums un neapstrīdams uzstādījums, lai mēs varētu saņemt kopējo finansiālo ekonomisko atbalstu.

Mums bija ļoti grūti sākumā to pieņemt kā valdībai. Mēs uzskatījām, ka solis uz algu iesaldēšanu jau ir pietiekams, taču tas netika uzskatīts par normālu argumentu. Turklāt šoreiz pirmo reizi tas skar ne tikai valsts iestādēs strādājošos, ne tikai valsts akciju sabiedrībās strādājošos, bet arī pašvaldībās un pašvaldību akciju sabiedrībās un uzņēmumos strādājošus cilvēkus.

Viens no uzstādījumiem, lai mēs varētu šo programmu īstenot, ir absolūta solidaritāte. Tas nozīmē, ka faktiski laikam vienīgā sfēra, kur valdība nevar pieņemt lēmumu, ir privātā sfēra. Tur uzņēmēji paši pieņem lēmumus, bet tajā pašā laikā starptautiskās organizācijas no mums pieprasa visdažādākos dokumentus, kas apliecina, ka arī privātajā sfērā šie algu samazinājumi ir obligāti vajadzīgi un ir nosakāmi. Bet to mēs nevaram izdarīt juridiski, lai nebūtu…

Es tālāk tikai konkrētus likumprojektus mēģināšu jums paskaidrot, jo saprotu, ka tie varbūt dažādi tiek uztverti. Es ceru, ka ne tikai politiski dažādi, bet dažādi arī pēc būtības, jo varbūt nav pilnīgas izpratnes. Es saprotu, ka arī mēs 24 stundu laikā varbūt saražojam ne pašu kvalitatīvāko produktu. Un tomēr pēc būtības.

Es runāšu par izdevumu daļu. Ja izdevumu daļā ir 90 latu liels palielinājums neapliekamajā minimumā, tad tas vairs… tas patlaban dabā tā nav. Patlaban ir 80 lati neapliekamais minimums. Mēs esam iekļāvuši programmā palielinājumu līdz 90 latiem; un arī par apgādājamām personām mēs nevaram palielināt par 20, bet mēs esam atstājuši 10 latu palielinājumu, un kā kompensāciju tam sarunās ar arodbiedrībām mēs likām priekšā samazinājumu iedzīvotāju ienākuma nodoklim par diviem…

Vienlaikus mēs noslēdzām līgumu ar pašvaldībām. Vakar vakarā mēs parakstījām dokumentu ar Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju, un tajā mēs skaidri definējām divas lietas: gan valdība, gan pašvaldības ar visām savām struktūrām apņemas solidāri samazināt savu atlīdzības, atalgojuma fondu par 15 procentiem. Tajā pašā laikā, zinot to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze – mīnus 22 procenti - visvairāk skars tieši pašvaldības, šajā pašvaldību protokolā un mūsu finanšu plānā 80 procenti tiek mainīti uz 83 procentiem par labu pašvaldībām. Un es visā šajā programmā visgrūtāko situāciju paredzu tieši pašvaldībās, tāpēc tieši es, deputāti, domāju, ka mums ļoti strauji nāksies diskutēt par jauniem nodokļiem, kas ir virzīti tieši uz pašvaldību atbalstu. Mēs, valdība, patlaban šajā programmā no 1.janvāra to nevaram izdarīt, jo ir problēmas ar tiesisko paļāvību. Nevar divās dienās iedibināt likumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, taču ir jārod iespējas izskatīt jautājumu par to, kad ieviesīs nekustamā īpašuma normu arī attiecībā uz dzīvojamo fondu, nosakot, protams, zināmu limitu, - es domāju, 40–50 kvadrātmetrus uz cilvēku. Tāda varētu būt pašvaldību kategoriska prasība deputātiem un valdībai, lai ienākumiem nodrošinātu šādu posteni. Mēs uzskatām, ka to vēl 2009.gadā varētu neieviest, ja mums izdotos šo problēmu tomēr novērst... Cerot, ka ekonomika tik strauji nesamazināsies, mēs tomēr varētu šo normu neiedibināt. Tā cilvēkiem ir ļoti smaga sociālā norma.

Protams, ja mēs runājam tikai par tiem, kuriem platība ir vairāk nekā 50 kvadrātmetri, rēķinot uz vienu cilvēku, tad te ir drusku cita situācija, bet tomēr arī tas nav vienkārši.

Ja mēs runājam par izdevumu daļu, tad izdevumu daļā ir ļoti svarīgi uzsvērt vēl divas lietas. Es paredzu, ka te ir pietiekami daudz opozicionāru, kas mēģinās stāstīt ko citu. Taču es gribu pateikt pilnīgi precīzi, ka šīs programmas sociālajā daļā tiek saglabāti šie posteņi, lai mūsu lielākā iedzīvotāju daļa - pensionāri - neizbaudītu pensijas samazinājumu. Vēl vairāk! Šajā programmā ne tikai pensijas tiek saglabātas, bet no 1.janvāra tiek nodrošināta arī 30 santīmu papildpiemaksa tiem, kuri savā laikā, ieviešot jauno pensiju likumu, izbaudīja šā likuma netaisnīgumu.

Tas pats attiecas uz māmiņu pabalstiem, uz bērnu pabalstiem un visām citām šīm lietām. Šie posteņi ārā izņemti nav, tāpēc katram, kas te nāks un mēģinās teikt ko pretēju, es atbildēšu, ka tā ir nepatiesība. Tāpēc, runājot par sociālo bloku, mēs neesam pasliktinājuši šīs sabiedrības grupas stāvokli, neskatoties uz to, lai arī cik smaga mums būtu finansiālā situācija.

Mums, cienījamie kolēģi, bija divas problēmas. Tā pirmā problēma ir tāda: ja mēs gribam trīs gadu programmu izpildīt situācijā, kad 2009.gadā ir mīnus 5 procenti kopprodukts, bet, pie pesimistiska scenārija, mīnus 3 procenti vēl arī 2010.gadā, tad tikai 2011.gadā mēs izejam uz 0,5 procentu pozitīvu scenāriju. Tāpēc labāk šoreiz orientēsimies uz pesimistisku, nevis uz optimistisku lietu. Tāpēc man jāsaka tā, ka attiecībā uz izdevumu daļu mēs ieplānojām 2,5 procentu deficītu. Kopā ar jums mēs ar to nācām klajā.

Tagad, lai mēs varētu panākt 4,5 procentu deficītu vai, precīzāk izsakoties, - 4,9 procentu deficītu, mums nāksies samazināt izdevumus tuvu pie 700 miljoniem, bet ienākumus - tuvu pie 300 miljoniem. Tas kopā ir viens miljards. Nav ko sevi mānīt! Mums nav nekādas citas iespējas 2009.gadā panākt šādu deficītu, kurš strauji samazinās, bet 2011.gadā pie šīs programmas izpildes tas kļūs par nulli. Bet tad, lūk, tas nozīmē, ka mēs veicam visus šos smagos pasākumus. Lai jums būtu pilnīga skaidrība, mēs no 2,5 procentu liela deficīta nonākam pie 4,9 procentu deficīta.

Ja mēs runājam par ieņēmumu daļu, tad… Es vispirms pabeigšu par izdevumu daļu…

Viens no atbalsta nosacījumiem ir tāds, uz kuru mēs ietaupīt vairs nevarēsim, kaut gan, es neslēpšu, valdībai bija šī doma - pēc iespējas mazāk un mazāk aiztikt atlīdzību, atalgojumu cilvēkiem pēc principa... pēc iespējas mazāk atbrīvot šos cilvēkus, jo pašreizējā situācijā… Mēs neesam krīzē šodien… Šodien katrs saņem savu algu, liela daļa, starp citu, pirms 1.novembra ir saņēmuši prēmijas, un nevienā no valstī strādājošajām pašvaldībām... strādājošajām struktūrām krīzes nav. Tas, cik strauji ir mainījusies dienas kārtība apmēram četru mēnešu laikā, kad mēs runājām par ļoti augsto inflāciju un par to, ka mums ir jāved strādnieki iekšā... Mēs trīs mēnešu laikā esam pilnīgi mainījuši dienas kārtību. Mums inflācija vairs nav galvenais jautājums, mums darbaspēka ievešana vairs nav galvenais jautājums, bet mums ir citi jautājumi. Mums jautājums ir bezdarba pieaugums, nevis inflācija, arī straujais kopprodukta samazinājums...

Nu tad, lūk, pie šādām straujām ekonomikas izmaiņām mūsu izvēle ir šāda. Mēs vēlējāmies ietaupīt uz atlīdzības samazinājuma rēķina, neapgūstot visu Eiropas Savienības fondu 2009.gadā un tādā ziņā izdarot mazāku spiedienu uz tiem cilvēkiem, kuriem nule kā iesaldē algu. Taču šāds nosacījums nav izpildāms, jo kopējā programma nepieļauj šādu situāciju, tāpēc ka viena no struktūrām, kura ir izteikusi vēlmi atbalstīt Latviju šādā ekonomikas straujā izmaiņā un uzdevumu pārfinansēšanā, kategoriski pieprasa - un tai ir taisnība –, lai Eiropas nauda tiktu apgūta pilnībā. Līdz ar to šis postenis vairs nav taupīšanas objekts, un visus 800 miljonus mums nāksies apgūt. Tāpēc, ja tas ir tā, mums nav iespējas izdarīt to, ko mēs bijām plānojuši darīt, lai kaut cik mazinātu iespaidu uz cilvēku atalgojumu. Mēs to izdarīt nevaram!

Ja mēs runājam par izdevumu daļu, tad man vēl ir jāsaka tā: ir divas grupas, par kurām mēs īpaši runājām arī jau iepriekš… Tie ir valstī strādājošie… tie ir skolotāji un ārsti, kuriem tiek piemērota cita sistēma. Un, ņemot vērā to, cik liela nozīme ir šīm divām profesijām, mēs tomēr panācām, ka programmā ir īpaša atalgojuma politika šīm divām grupām.

Attiecībā uz skolotājiem šeit ir izmaiņas, kas ir saistītas nevis ar 15 procentu samazinājumu... Nē, šāda samazinājuma skolotājiem nebūs, bet ir vesela virkne papildu piemaksu, kas no 1.janvāra netiks izmaksātas. Ir arī vesela virkne tā saucamo ietaupīto slodžu līdz 5 procentiem, kas tiks ietaupītas, un skolotājiem galvenā reforma atlīdzības un skaita ziņā acīmredzot notiks septembrī, kura tāpat būtu notikusi, ja šī krīze, teiksim, mums nebūtu tuvojusies un nebūtu notikušas šīs te straujās izmaiņas. Un tas nozīmē, ka es varu no šīs tribīnes teikt, ka skolotāji algas samazinājumu tādā veidā, kā tā mazināsies citiem valsts pārvaldē strādājošiem... ka viņi neizjutīs tik smagi šo triecienu.

Kas attiecas uz veselības aprūpē strādājošajiem. Veselības aprūpes sistēmai netiks samazināts finansējums. Mēs nevarējām atrast nevienu posteni, ko varētu samazināt veselības aprūpē, jo mēs esam pēdējā vietā attiecībā uz kopproduktu, kas piešķirts cilvēku veselības aprūpei, un tie ir 2,8 procenti, ja mēs runājam par to, ko valsts tai sniedz. Tāpēc šajā postenī mēs pierādījām, ka mums nav iespējas ietaupīt nevienā variantā.

Tiesa gan, ņemot vērā to, ka gan slimnīcas, gan arī citu pakalpojumu sniedzēji tomēr ir akciju sabiedrības vai SIA, kuru īpašnieki ir valsts vai pašvaldības, visiem pilnvarniekiem ir uzdots sasaukt akcionāru sapulces un nevis lineāri samazināt algas vai atlīdzību, bet samazināt atlīdzības fondu kopumā… Kā viņi to dara - to lemj attiecīgo akciju sabiedrību valdes, atskaitoties akciju sabiedrības akciju turētājiem.

Esošajā situācijā, runājot par lielajiem mērķiem, šajā programmā viens no būtiskākajiem mērķiem… pats pamatmērķis, kāpēc mēs ejam uz šādiem ļoti nopietniem, es gribētu teikt, samazinājumiem, kas principā ir unikāli, – un to atzīst arī starptautiskās institūcijas... jo šādu kritumu, kas ir 7 procenti divos gados, kopproduktā ir ļoti grūti divos vai trijos gados nokupēt ar ieņēmumu un izdevumu izmaiņām. Tomēr man ir jāsaka tā, ka pats pamatmērķis šeit ir ievērots, un pirmais mērķis ir absolūta lata kursa pret eiro stabilitāte un lata kursa maiņas saglabāšana, tāda, kāda ir noteikta līgumā ar Eiropas Centrālo banku un mūsu banku. Bez diskusijām. Tāpat arī 2012.gads kā mērķa gads eiro ieviešanai…

Runājot par ieņēmumu daļu, man ir ļoti svarīgi pateikt vairākas lietas, par kurām, kā es paredzu, šeit būs ļoti liela kritika. Runājot par nodokļiem, ir tikai divas iespējas: vai nu jūs palielināt tiešos nodokļus, vai netiešos nodokļus. Atcerēsimies… Tad, kad patēriņš bija ļoti straujš un mazumtirdzniecības apgrozījums gadā mainījās par 30 un vairāk procentiem, kad privātais patēriņš pieauga vairāk nekā 20 procentu gads pret gadu… jā, neapšaubāmi, tas varbūt bija tas laiks, kad vajadzēja ieviest paaugstinātu PVN uz šo patēriņu. Taču atcerēsimies, kāda bija inflācija tajā laikā! Es nezinu, vai deputāti būtu atbalstījuši paaugstinātas PVN likmes ieviešanu tajā laikā, kad pati cenu dārdzība precēm auga vairākkārt - par 17, 18, 20 un vairāk procentiem tā auga pārtikas precēm. Baidos, ka ar atpakaļejošu datumu varbūt esam visi drosmīgi, bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka liekais vairākums pat nebūtu gatavs runāt par šo lietu.

Pēc politiskās loģikas un ekonomiskās loģikas, tad, kad samazinās ekonomikas attīstības temps, nodokļi vai nu jātur uz vietas, vai jāsamazina. Tad, kad ekonomikas attīstības temps pieaug, nodokļi ir vai nu jāpaaugstina, vai jāaptur.

Skaidrs, ka tas viennozīmīgi attiecas uz tiešajiem nodokļiem, un to mēs šeit arī īstenojam ar savu piedāvājumu. Tas ir neapstrīdami. Attiecībā uz patēriņa nodokļiem tam ir īpaša jēga.

Patēriņa nodokļi ir divi - pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis.

Pievienotās vērtības nodoklis. Kāpēc valdība nāk ar šīs likmes palielinājumu? Eiropā ir konkrēti piemēri, kas ir faktiski pierādījuši, ka pievienotās vērtības nodokļa likmes izmaiņa nostabilizē budžetu. Vācija nupat, pirms diviem gadiem, izmainīja pievienoto vērtību par trim procentpunktiem un no negatīva budžeta iegāja pozitīvā budžetā. Viena no retajām valstīm Eiropā, kam ir pozitīva budžeta bilance. Tas, protams, maksā, bet darīt tur neko nevar. Attiecībā uz PVN likmēm dažādām preču grupām viens no valdības soļiem, kas nebija vienkārši paaugstināt pievienotās vērtības nodokli, bija saistīts ar šādu loģiku. Mēs ejam inflācijas samazināšanas… mēs esam patlaban inflācijas, dzīves dārdzības samazināšanas etapā, un, ja mēs precei, kas samazinās pēc savas vērtības, palielinām pievienoto vērtību, absolūtās vērtības ziņā šī prece būs lētāka nekā pirms trim mēnešiem ar mazāku PVN likmi. Tad tas nozīmē, ka izslēdz karteļu vienošanos, pret ko valdība ļoti nesaudzīgi cīnīsies. Un mēģinājumi mākslīgi vienoties par cenu paaugstināšanu… Mēs uzskatām, ka, neskatoties arī uz to, ka 3 procentus pieliek PVN klāt, mēs neieraudzīsim strauju cenu kāpumu produkcijai, kas tika piedāvāta konkurētspējīgā tirgū.

Cita lieta ir ar monopolprecēm. Tāpēc šajā programmā ir iestrādāta pazemināta pievienotā vērtība - nevis 21 procents, bet 10 procenti (tur ir 5 procentu pielikums). Tās ir tādas lietas, kas, neapšaubāmi, pirmkārt, ir monopolpiedāvājums un, otrkārt, sāpīgākais. Kā jūs to labi redzat, tās ir ieliktas likumā. Tās ir: siltums, elektrība, zāles, publiskais transports un zīdaiņu pārtika. Mēs nevarējām paplašināt citas grupas arī fiskālu iemeslu dēļ. Pie kam mums neizdevās pierādīt, ka arī… nevaram pierādīt mūsu un arī, teiksim, starptautiskajām finanšu organizācijām, ka arī tādos konkurētspējīgos piegādājumos kā grāmatu ražošana un tirdzniecība, kā viesnīcu pakalpojumi, kuriem ir brīvs, konkurējošs tirgus, ir iespējams piemērot to pazemināto likmi, ko parasti piemēro monopolpakalpojumu piedāvājumu rezultātā. Pie kam, runājot par viesnīcām, valdība noklausījās, protams, ļoti asos protestos. Es varu teikt tikai to, ka drīzāk jau nu viesnīcu pakalpojumu apjoms būs atkarīgs no tā, kāds būs dzīves līmenis un pirktspēja tiem cilvēkiem, kas ierodas šajās viesnīcās. Un tas ir mazāk saistīts ar to dzīves līmeni un pirktspēju, kas ir tiem cilvēkiem, kuri dzīvo šeit. Un mēs ar jums viesnīcās nedzīvojam. Lielākoties tas būs atkarīgs no citu valstu tūristiem, kas šeit ieradīsies, un viņu dzīves līmeņa. Un es nedomāju, ka pievienotās vērtības pieaugums, kurā viesnīcas ielika iekšā ne tikai tīros viesnīcu pakalpojumus, saņemot PVN priekšnodokli, bet ielika iekšā arī veselu virkni pakalpojumu (ēdināšanas un citus pakalpojumus), būs tas, kas šo biznesu izjauks. Pie kam man jāsaka viena lieta, cienījamie deputāti, jūsu zināšanai - visas tās nozares, kas ir ar pazemināto likmi, saņem no valsts budžeta tiešās dotācijas. Pirmajā pusgadā viesnīcu bizness no visu citu nodokļu maksātāju naudas saņem vairāk nekā 5 miljonus latu.

Ziniet, man ir grūti iedomāties, ka pietiekami grūtās finansiālās situācijās nodokļu maksātāji no savas naudas uztur zināmu daļu biznesa. Nedomāju, ka tas ir pareizais ceļš.

Es pilnīgi saprotu šos biznesa īpašniekus un organizētājus. Es saprotu viņu protestus, bet tas nav tas veids, kas mums šajos apstākļos, pēc manas pārliecības, ir pats pirmais, ko mēs varam piemērot līdzīgām lietām kā zālēm, kā elektrībai un siltumam; tās ir nesalīdzināmas lietas, no cilvēku sociālā atbalsta viedokļa.

Kas attiecas uz veselu virkni citu prasību, īpašs gadījums šeit ir prese.

Cienījamie kolēģi! Tad, kad mēs runājam par Latvijas valdības pieņemtajiem mēriem, nedaudz atkāpšos atpakaļ... Tagad, kad mēs varam pārmest Latvijas valdībai, ka tā no 5 procentiem paaugstina pievienotās vērtības nodokli uz 10 procentiem, es vienkārši lūgšu jūs iepazīties ar Igaunijas valdības politiku: tur no 2008.gada 1.janvāra maksimāli palielināja likmi komunālajiem pakalpojumiem, elektrībai un siltumam, kā arī benzīnam un degvielai pie daudz citādākas cenu struktūras. Tas nozīmē, ka ne tikai mēs vienīgie ejam šo ceļu, ņemot vērā to, kāda ir situācija ekonomikā. Arī Lietuvas valdības jaunā programma sevī ietver ne tikai PVN palielinājumu, bet arī vēl daudz smagāku lietu, jo atšķirībā no mums Lietuvā vēl ilgi pastāvēja pazeminātā likme pārtikas produktiem. Un tagad tās valdībai būs jāsper soļi, kas mūsu valdībai nav jādara. Tas ir ļoti sāpīgi, ka jūs pazemināto likmi pārtikas produktiem esat spiesti palielināt atpakaļ uz pamatlikmi.

Jā, tās ir mūsu kaimiņu problēmas. Un jāsaka uzreiz: ja mēs šo programmu neīstenosim, tas atstās graujošu iespaidu ne tikai uz mūsu ekonomiku, bet arī uz to valstu ekonomiku, kuras ir mums apkārt un kuras ir mūsu produkcijas galvenās noņēmējas un arī preču eksportētājas uz šejieni. Tā ka mūsu atbildība ir ne tikai Latvijā, mūsu atbildība ir arī reģionāla atbildība.

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums nav valdības jautājums. Šis jautājums ir plašāks. Tas ir nopietnāks. Par to teica Valsts prezidents.

Es domāju, ka mums būs laiks analizēt, kāpēc tik straujas izmaiņas piedzīvojām tieši mēs. Vai mēs esam pirmie? Vai pēc mums šīs izmaiņas būs arī citiem?

Taču viens ir skaidrs. Tā informācija, kādu es esmu ieguvis no starptautiskajām institūcijām, nopietnām starptautiskām institūcijām, ir sekojoša. Uz mums skatās ļoti daudzi. Uz mums skatās Eiropas Savienība, NATO. Uz mums skatās ļoti daudzas institūcijas. Un, ja mēs par to nelasām katru dienu avīzēs un starptautiskos žurnālos, tad tas vēl nav pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka mēs varam bezatbildīgi izturēties pret šo situāciju.

Un tāpēc es varu izteikt tikai vienu lūgumu: pieņemot visnežēlīgāko kritiku un, protams, uzņemoties atbildību, es tomēr aicinu deputātus pieņemt valstiskus lēmumus, šo programmu atbalstot.

Kas attiecas uz pēcetapiem šīs problēmas risināšanā, uz kontroli, šo līdzekli… Es tagad nerunāju par līdzekļiem, kurus mēs varbūt aizņemsimies. Varbūt mums aizdos. Šeit absolūti nav ne mazāko valdības domu, ka mēs būtu pret to, ka šo kontroli paceltu daudz augstākā līmenī, piesaistot gan Latvijas Banku, gan attiecīgo institūciju, tajā skaitā arī Valsts kontroles struktūru, šo eventuālo, iespējamo līdzekļu izlietošanas kontrolē.

Taču pagaidām es teikšu tā: šie dokumenti un programma, ko mēs esam sagatavojuši, - tā nav biļete uz vilcienu, tā nav naudas saņemšanas kvīts. Tā ir tikai programma, uz ko mums jātiecas un ko mēs esam izdarījuši, lai mēs iespējami saņemtu šo atbalstu.

Noslēgumā es pateikšu tikai par trijiem atbalsta izlietošanas veidiem, ja mēs to saņemsim.

Ja mēs to nesaņemsim? Arī pie tādas programmas mēs strādājam. Taču es uzskatu, ka patlaban visi spēki būtu jāvelta tieši šai programmai. Protams, mēs nevaram paļauties tikai uz to, vai kādam būs līdzekļi, vai kāds varēs aizdot. Ja nevarēs, mums būs alternatīvs plāns, bet tad tas plāns būs pilnīgi citādāks un daudz smagāks, bet es negribētu patlaban jūs iepazīstināt ar šā plāna, tā teikt, finesēm. Kaut gan tie, kas zina ekonomiku, skaidri saprot, ko tas nozīmē.

Ko es gribu teikt noslēgumā? Pateikšu par divām lietām, par ko visu laiku šeit ir bijusi runa. Šeit ir vēl divi dokumenti par atalgojumiem. Es vēlreiz gribu atkārtot, ka runa ir par atlīdzības fondu, cienījamie deputāti! Tas nav tā, ka visiem samazina algu par 15 procentiem. Nē, te ir runa par atlīdzības fondu, par ko attiecīgās iestādes vadītājs pieņem lēmumu, par to pats atbildēdams. Tajā skaitā par visām piemaksām, prēmijām, papildu piemaksām un tā tālāk.

Un pirmais, kas būtu jāsamazina, ir redzams mūsu dokumentā, likumprojektā. Tas darbojas tikai 2009.gadā. Mēs ļoti rūpīgi esam skatījušies, lai mēs nepārkāptu Satversmi vai citus likumus. Es domāju, mēs pierādīsim, ka mēs to nedarām. Mums nav tiesību lauzt kolektīvos līgumus akciju sabiedrībās vai uzņēmējdarbības formās. To mēs nedarām! Bet mums kā akcionāriem, akcionāru pārstāvjiem valstī, ir tiesības sasaukt akcionāru sapulci un prasīt samazināt atlīdzības fondu attiecīgā kolektīvā līguma ietvaros. Ja tas nenotiek, pārskatot kolektīvo līgumu, tad tas pamatā ir saistīts ar darbinieku skaita samazināšanu, nevis ar atlīdzības piespiedu samazināšanu. Tas ir viens.

Otrs. Runājot par lietām, kas saistītas ar šīs eventuālās naudas izmantošanu. Es domāju, ir par agru par to runāt. Un tomēr vienmēr es paredzu, ka nāks šeit cilvēki un teiks, ka mēs te runājam… Kāpēc mēs to visu darām? Mēs visu to darām tādēļ, lai pārvarētu šo krīzi, kuras vēl nav, bet kura būs. Un, ja mēs to darīsim apsteidzoši, tad, es domāju, mēs samazināsim šīs krīzes ziņu.

Un faktiski vajadzības mums ir tikai trīs: pirmā vajadzība ir saistīta ar to, ko es jums jau stāstīju, - tā ir kasu likviditāte, budžeta pakāpeniska samazināšana un pārfinansēšana ar mērķi pamazām šo kredītu atdot, pie reizes savus izdevumus attiecinot uz saviem ienākumiem. Uz saviem, nevis uz svešiem ienākumiem!

Otrā vajadzība - tā ir rezerve. Es pasvītroju - rezerve, nevis izdevumi banku sistēmai, kur mums ir citas saistības! Nav ne 1995.gads, ne 1998.gads. Jo mēs jau teicām, ka esam piedzīvojuši banku krīzi, kurā mēs vienkārši aiztaisījām bankas ciet. Un mēs šīs privātbankas neglābām.

Nu ir cita situācija! Mēs esam Eiropas Savienībā, ir citi kritēriji, ir citi pienākumi, kas mums ir saistoši ne tikai pret tiem cilvēkiem, kuri tur naudu bankās, bet arī pret bankām no Eiropas un citām valstīm, kas ir mūsu banku sistēmai aizdevušas. Mēs nevaram no tā norobežoties! Bet tā ir rezerve. Mēs tomēr ceram, ka banku sistēmu mēs nostabilizēsim, netērējot šo aizņemto naudu. Labākajā gadījumā tas varētu būt papildu depozīts, ko mēs atgūtu atpakaļ pret ķīlu.

Un vēl trešā lieta, kas prasa atsevišķu analīzi. Tā ir pavisam cita lieta, ar ko tagad nodarbojas visas Eiropas valdības neatkarīgi no tā, lai arī kādas Eiropas regulas un Eiropas saistības būtu šinī brīdī. Tā ir visizmisīgākā metode, kā tieši atbalstīt uzņēmumus, kuri nodarbojas ar ražošanu vai ar pakalpojumu sniegšanu situācijā, kad banku sistēma praktiski ir atteikusies to darīt.

Un šeit es jau vairākas reizes esmu teicis: šie līdzekļi ir konkrēti izlietojami mūsu eksporta atbalstam - kredītlīniju nodrošināšanai situācijā, kad nobremzējas maksājumi par mūsu produkciju ne tikai ārpus Eiropas Savienības, bet arī Eiropas Savienībā. Un te ir vesela virkne atbalsta sistēmu, kas faktiski simulē banku sistēmu Eiropas Savienības projektu apgūšanai. Es tomēr ceru, ka mums nebūs jānonāk līdz sistēmai, kad mums atliks aizstāt bankas vai izolēt tikai mūsu valsts banku. Es tomēr ceru, ka banku sistēma galu galā attapsies un iesaistīsies šīs ekonomikas, tā varētu teikt, dzīvības uzturēšanā vai, es ceru, pat atjaunošanā.

Taču mēs nevaram paļauties uz emocijām, tāpēc ka, neapšaubāmi, arī šis mērķis ir ārkārtīgi svarīgs.

Sirsnīgi pateicos par man doto iespēju uzstāties šeit.

Paldies jums, deputātu kungi! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam skatīt mūsu apstiprināto darba kārtību, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja komisijas vārdā parakstītu vēstuli ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un pirms sadaļas, kura mums tagad būtu jāskata saskaņā ar apstiprināto darba kārtību… tātad pirms sadaļas „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” kā pirmo jautājumu iekļaut budžeta grozījumu likumprojektu paketes izskatīšanu pirmajā lasījumā, taču budžeta grozījumu likumprojektu paketes izskatīšanu pirmajā lasījumā, taču saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums jebkurā gadījumā par katra likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā ir jālemj atsevišķi.

Un tāpēc šis jautājums: vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka manis jau minētajā vietā, tātad pirms sadaļas par amatpersonu apstiprināšanu, ievēlēšanu un tā tālāk, tiek iekļauts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret to, ka tiek iekļauts darba kārtībā manis jau minētajā vietā likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” skatīšanu pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Prokuratūras likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Nacionālās drošības likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Bāriņtiesu likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Radio un televīzijas likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Valsts kontroles likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Militārā dienesta likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputātam Leiškalnam ir iebildumi?... Lūdzu zvanu!

Deputāts Šadurskis grib runāt… Jā, balsošana laikam vēl nav sākusies...

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” grozījumiem darba kārtībā.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Jums ir piecas minūtes.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Nav nekādas nepieciešamības iekļaut likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā”. Ja Saeima vēlas debatēt par likumu „Par valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā” un lai šī vispārīgā likuma norma varētu konkurēt ar speciālā likuma normu, ar Augstskolu likuma normu par atlīdzību, tad man jums jāsaka, ka šeit nekādu kolīziju nav, jo Augstskolu likums par šiem jautājumiem nerunā. Līdz ar to nav nekādas vajadzības iekļaut Augstskolu likumu.

Otrkārt. Ja tomēr Augstskolu likumā tiks izdarīti šie grozījumi un ja šajā likumā noteikto mēnešalgu, prēmijas, piemaksas, kompensācijas, pabalstus un citus mantiskos labumus atlīdzības nozīmē 2009.gadā noteiks saskaņā ar īpašu likumu, tad man diemžēl jāsaka (un to varbūt valdība nav pamanījusi), ka mums ir arī privātās augstskolas. Un šeit gan, izdarot šādus grozījumus Augstskolu likumā, godātie kolēģi, jūs izdarāt ļoti īpatnēju darbību, jo tad nav skaidrs, kādā veidā tiek regulēts atalgojums privātajās augstskolās.

Tā ka, kolēģi, es pieļauju, ka, labu gribot, jūs risināt problēmu, kuras nav, bet radāt problēmu, kuras nebija pirms tam. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Labosim!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Šadurskim.

Vai kāds vēlas runāt „par”? Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 22, atturas - 14. Darba kārtība grozīta.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Valsts civildienesta likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Tiesu ekspertu likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” iekļaušanu izskatīšanai pirmajā lasījumā? (No zāles Ministru prezidents I.Godmanis: „Man ir!”) Šai gadījumā deputāti var iebilst. (No zāles: „Ir!”)

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Es saprotu, ka deputāts Kārlis Šadurskis arī gribēs runāt. Viens var runāt „par”, viens - „pret”.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, dāmas un kungi! Man jāteic, ka Ministru prezidents jau pēc tam, kad atbildīgā komisija bija izskatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un piešķīrusi tam steidzamību, atsauca šo likumprojektu. Mēs veicām komisijā aptauju un piekritām Ministru prezidenta ierosinājumam šo likumprojektu no paketes atsaukt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Šadurskis vēlas vēl kaut ko piebilst? (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nē, paldies!”) Nē. Līdz ar to likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” netiek iekļauts Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā un tiek izņemts no budžeta grozījumu likumprojektu paketes.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Publisko aģentūru likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā” iekļaušanu izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Tiesībsarga likumā” iekļaušanu izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Un vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Līdz ar to, godātie kolēģi, sāksim skatīt nupat apstiprināto darba kārtību.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

Pirms Leiškalna kungs sāk runāt, es vēlētos atgādināt: ja, izskatot gan budžeta likumprojektu paketi, gan arī budžeta grozījumu likumprojektu paketi, ir jābalso par steidzamību, vispirms tiek balsots par steidzamību, pēc tam ir pieļaujamas debates par visu likumprojektu paketi kopumā. Un savukārt pēc tam tiek balsots par katru likumprojektu atsevišķi.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies, dāmas un kungi! Paldies, priekšsēdētāja kungs un viss Augstais Prezidij! Atbildīgā komisija vairāku dienu laikā ir saņēmusi un šodien oficiāli nodod Saeimai grozījumus valsts budžetā 2009.gadam ar visu 39 likumprojektu paketi, no kuriem mūsu darbības rezultātā ir palikuši 38.

Jāteic, ka atbildīgā komisija ar valdības sagatavotajiem materiāliem neoficiāli sāka strādāt jau vakar, kā rezultātā četru likumprojektu vietā valdībai nācās iesniegt atbildīgajai komisijai vēl 34 likumprojektus, jo mums bija diezgan nopietnas iebildes pret darba kārtības 4.punktu - likumprojektu „Par valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”.

Atbildīgā komisija ir izskatījusi visus likumprojektus, norādījusi uz vairākām tehniskām un gramatiskām kļūdām, kuras neapšaubāmi varēja rasties, šādā steigā sagatavojot budžeta paketi.

Atbildīgā komisija jau ir ķērusies pie labojumiem, kas tiks iestrādāti starp pirmo un otro lasījumu, kur priekšlikumu iesniegšanas termiņš gan būs ārkārtīgi īss.

Līdz ar to atbildīgās komisijas vārdā es aicinu noteikt steidzamību visiem šajā paketē iekļautajiem likumprojektiem. Bet acīmredzot mums par katra likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā jābalso atsevišķi.

Tātad aicinu noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Sēdes vadītājs. Jā, godājamie kolēģi! Kā jūs zināt, vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” steidzamības piešķiršanu. Debatēs ir pieteikušies seši deputāti.

Pirmā ir Kalnietes kundze. Vai jūs vēlaties runāt par steidzamību? Nē.

Es saprotu, ka visi deputāti, kas ir pieteikušies debatēs, vēlas runāt par likumprojektu paketi, nevis par steidzamības piešķiršanu.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies, kolēģi!

Otrs likumprojekts, kuram atbildīgā komisija prasa steidzamību, ir „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisija aicina atzīt par steidzamu arī likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies, kolēģi!

Komisija aicina atzīt par steidzamu arī likumprojektu „Par valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Atbildīgā komisija aicina atzīt par steidzamu arī likumprojektu „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisijas vārdā aicinu jūs atzīt par steidzamu likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Pateicos kolēģiem.

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu „Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisija aicina atzīt par steidzamu arī likumprojektu „Grozījums Vispārējās izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Vispārējās izglītības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu balsot par steidzamību likumprojektam „Grozījums Zinātniskās darbības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Zinātniskās darbības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt steidzamību likumprojektam „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam „Grozījums Prokuratūras likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Prokuratūras likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Nacionālās drošības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Nacionālās drošības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam „Grozījums Bāriņtiesu likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Bāriņtiesu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Par steidzamu komisija lūdz atzīt arī likumprojektu „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Komisija aicina atzīt par steidzamu likumprojektu „Grozījums Radio un televīzijas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Radio un televīzijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu „Grozījums likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Aicinu noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums Valsts kontroles likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts kontroles likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisijas vārdā aicinu jūs noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies

Komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums likumā „Par pašvaldībām””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par pašvaldībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums Militārā dienesta likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Militārā dienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Arī Šadurska kunga pieminētajam un komisijā jau rūpīgi skatītajam likumprojektam „Grozījums Augstskolu likumā” lūdzam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Augstskolu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Pateicos.

Komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums Valsts civildienesta likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts civildienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums Izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Izglītības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Steidzamību komisija prasa arī likumprojektam „Grozījums Tiesu ekspertu likumā”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Tiesu ekspertu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamības režīmu likumprojektam „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Lūdzu noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums Publisko aģentūru likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Publisko aģentūru likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam „Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Lūdzam noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums Tiesībsarga likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Tiesībsarga likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 18, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies. Te nu nāk pats pīrāgs. Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Dārgie draugi! Aicinu jūs atbalstīt par steidzamu noteikto likumprojektu paketi pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jā. Sākam debates.

Pirmajam debatēs vārds finanšu ministram Atim Slakterim.

A.Slakteris (finanšu ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministri! Deputāti! Es uzreiz vēlos likt uzsvaru uz galveno jautājumu. Šodien valdība Saeimai iesniedza priekšlikumu, kuram ir nepārvērtējama nozīme tautsaimniecības attīstībā.

Es aicinu atbalstīt Valsts ekonomikas stabilizācijas programmu, ko Finanšu ministrija ir izveidojusi kopā ar Latvijas un starptautiskajiem sadarbības partneriem.

Šis Ministru kabineta akceptētais dokuments paredz virkni nopietnu pasākumu.

Svarīgākais - tuvāko divu gadu laikā mums jāspēj nodrošināt budžeta deficīta samazinājumu, jāspēj konsekventi izpildīt citus Māstrihtas kritērijus, lai laikus sagatavotos eiro ieviešanai. Mēs intensīvi, tas ir, 24 stundu režīmā, runājam ar starptautisko finanšu institūciju pārstāvjiem par iespējamo palīdzību mūsu valsts ekonomikai. Esmu gandarīts par vakardienas tikšanos Stokholmā, kur programma tika ļoti labi novērtēta Ziemeļvalstu finanšu ministru vidū. Īpaši pateicīgs esmu Zviedrijas kolēģim Borga kungam par konstruktīvo un mērķtiecīgo dialogu. Programmu nepieciešams neatliekami īstenot, lai savu budžetu un valsts finanšu sistēmu mēs spētu saglabāt vadāmu un attīstāmu arī kopumā.

Plānojot virkni saskaņotu pasākumu, valdība ir cēlusi gan nodokļus patēriņam, gan akcīzi degvielai un alkoholam. Vienlaikus ir samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Mani kā ikvienu valdības ministru dziļi un personīgi uzrunā tas, ka atlīdzības apjoms valsts pārvaldē tūlīt būs jāsamazina par 15 procentiem. Šis lēmums vienlīdz skar visus valsts pārvaldē strādājošos un tos, kas tiek finansēti no budžeta. Pēc mana priekšlikuma par 15 procentiem tiks samazinātas arī ministru algas. Un šodien es to aicinu darīt arī visus pārējos. Tajā skaitā Saeimas deputātus, Valsts prezidentu un arī Latvijas Bankas prezidentu, kura likumu mēs šodien neskatīsim.

Laikā, kad visiem valsts iedzīvotājiem krītas ienākumi, mums jāspēj izturēties citam pret citu ar lielāku cieņu un arī ar izpratni. Cilvēki, kuri jau ir atbrīvoti no darba valsts pārvaldē un, iespējams, vēl būs jāatbrīvo, nav tikai statistiskas štata vietas. Tie ir dzīvi cilvēki. Ar ģimenēm, cerībām un ar iecerēm. Par viņiem domājot, es aicinu katru amatpersonu bremzēt inerci izmantot valsts līdzekļus, sākot ar nevajadzīgām sarunām pa tālruni, līdz pieņemšanām un svinībām par valsts naudu. Tas šobrīd nav pieņemami.

Es aicinu uz izpratni visus - gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātus. Valdības politika patlaban daudziem šķiet kritizējama. Un kā demokrātiskas valsts ministrs es to pieņemu. Man pašam pietiks spēka izturēt arī nepamatotus apmelojumus un arī ņirgas. Un jūs beigu beigās mani pazīstat. Savukārt jaunums ir tas, ka tik daudz labu vārdu un izturības vēlējumu kā šajās dienās no vienkāršiem pretimnācējiem es dzīvē vēl neesmu dzirdējis. Esmu pateicīgs savai komandai. Viņi ir aizmirsuši vārdus „pārslodze”, „virsstundu apmaksa”. Viņi zina vārdu „atbildība”. Valdība šodien ir stipri monolītāka nekā pirms dažiem mēnešiem. Tas vairs nav jāpierāda. Negaidītie sarežģījumi ir parādījuši cilvēku lielumu. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies finanšu ministram Atim Slakterim.

Godātie kolēģi! Kā zināms, skatot likumprojektus pirmajā lasījumā, debašu laiks ir 15 minūtes. Mums līdz pārtraukumam ir sešas minūtes. Vai Kalnietes kundze iekļausies šajā laikā? (Starpsaucieni no zāles.) Tādā gadījumā man ir priekšlikums tagad iet pārtraukumā un turpināt debates pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai. Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Eglītis, Artis Kampars, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Dzintars Rasnačs… (No zāles: „Ir!”), Jānis Reirs, Staņislavs Šķesters.

Paldies visiem.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 13.10.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Vārds paziņojumam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc trim minūtēm notiks komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tiekamies pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Varbūt var atkārtot zvanu vēl vienu reizi, jo kolēģi vēl ir kaut kur ceļā…

Es atgādinu, ka mēs sākam debates par budžeta grozījumu likumprojektu paketi.

Vārds deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie daži valdības locekļi, kas tomēr ir izturējuši un šeit palikuši.

Es vēlētos teikt to valdības locekļiem. „Pilsoniskā Savienība” šo vienošanos atbalstīs nevis kā uzticības balsojumu valdībai, jo mēs neuzticamies jums, bet mēs šo paketi atbalstīsim tāpēc, ka ar šo balsojumu izšķiras, vai mūsu valsts pēc dažiem mēnešiem vēl būs maksātspējīga un tātad vai mūsu valsts vispār pastāvēs, vai mēs arī iesim ar ubaga tarbu meklēt kādus citus aizdevējus un droši vien tepat aiz mūsu robežas austrumos - tur, kur ir dižās Krievijas tāles.

Tas ir ļoti smags un grūts lēmums. Tas ir vēsturisks lēmums, kuru es pielīdzinātu tādiem, kādi bija jāpieņem 1993.gadā, kad galu galā bija jāizšķiras, vai mēs apstiprinām līgumu ar Krievijas Federāciju par tās karaspēka izvešanu, neskatoties uz tiem aizvainojošajiem un ierobežojošajiem noteikumiem, kas šajā līgumā bija ietverti. Un tāpat arī 1998.gadā tautas nobalsošanā izšķīrās, vai mēs atveram logus Pilsonības likumā, kas bija ļoti svarīgi, lai mēs varētu uzsākt pievienošanās sarunas Eiropas Savienībai - tātad lai mēs nonāktu vienotā drošības zonā un vairs nebūtu tajā pelēkajā joslā, kur iestiepjas Krievijas ietekme; vai mēs cīnāmies par to, lai saglabātu mūsu tiesības pašiem lemt par mūsu valsts un nācijas identitātei ļoti svarīgiem jautājumiem. Un tauta savā gudrībā tomēr izšķīrās par pievienošanos Eiropas Savienībai.

Un, kā laiks to ir parādījis, tas ir bijis pareizs lēmums.

Vēl es gribētu teikt, ka šajā ļoti grūtajā laikā milzīgs kārdinājums ir pārskaitīt visu to garo sarakstu ar neizdarībām, kļūdām, es lietošu gandrīz vai necenzētu vārdu no šīs tribīnes - arī cūcībām, kas ir pastrādātas kopš tā laika, kad šī valdošā koalīcija ir pārņēmusi atbildību par Latviju. Es to nedarīšu, jo domāju, ka nespēšu sacensties daiļrunībā ar visu to, kas jau ir pateikts un ko droši vien mēs vēl pateiksim. Tāpēc es arī uzskatu, ka šobrīd šis dalījums “pozīcija–opozīcija” ir kļuvis otršķirīgs, bet es negribētu piekrist tiem moralizētājiem no pozīcijas puses, kuri atļaujas teikt: „Mēs te tagad cīnāmies par to, lai glābtu valsti, bet jūs, opozīcija, jūs nedarāt neko!”

Ja mēs tiešām vēlamies kaut ko šajā valstī izdarīt, tad beidzot ir jāsaprot, ka dialogs neietver vienpusējas deklarācijas, bet ka tas ietver divpusēju sadarbību - arī starp pozīciju un opozīciju.

Mēs, „Pilsoniskā Savienība”, dziļi apzināmies, ka tā ir arī mūsu atbildība par šo balsojumu, neskatoties uz to, ka mēs neesam „ievārījuši” šo putru; par to, lai rīt, parīt, pēc diviem mēnešiem pensijas varētu izmaksāt, māmiņu algas varētu izmaksāt, sociālos pabalstus varētu izmaksāt. Ja valsts būs maksātnespējīga, tad vairs neviens neko nesaņems.

Mēs arī apzināmies to, ka mēs esam gatavi ierobežot savas algas, un es ar to gribu teikt - arī Saeimas deputātu algas, lai mēs varētu apliecināt šo savu sabiedrības solidaritātes principu pret tiem cilvēkiem, kuri šodien Latvijā dzīvo no sociālā atbalsta un pensiju fonda.

Kāpēc vēl mēs to atbalstām? Tāpēc, ka tā ir ļoti liela izšķiršanās par to, vai mēs paliekam Rietumu pasaulē un tātad pieņemam palīdzību no mūsu sabiedrotajiem vai arī, tāpat kā Īslande, vēršamies pie Krievijas, jo tā droši vien būs vienīgā, kura noziedos šos dažus miljardus, lai saglabātu savu ģeopolitisko ietekmi, un tad faktiski mūsu valsts un tautas liktenis mainīsies vēlreiz. Atcerieties, cik Īslande bija viena! Īslande nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Īslande bija viena līdz tam brīdim, līdz starptautiskā sabiedrība attapās, kāds ģeopolitiskais drauds ir šis Krievijas aizdevums.

Es vēlos uzsvērt arī to, ka „Pilsoniskā Savienība” strādā konstruktīvi. Tad, kad Valsts prezidents aicināja parakstīt vienošanos, kas droši vien tagad, šā gada vēsturē, ir iegājusi ar nosaukumu - Adventes vienošanās, mēs ļoti rūpīgi šo projektu izpētījām un ierosinājām vairākus būtiskus papildinājumus.

Pirmām kārtām mēs ierosinājām iekļaut tekstā nepieciešamību izveidot finanšu un stabilizācijas plāna īstenošanas uzraudzības padomi. Mēs arī uzsvērām, ka ir nepieciešams, lai KNAB vadītājs tiktu apstiprināts, Ministru prezidentam konsultējoties ar opozīciju, un lai tas saņemtu arī divas trešdaļas opozīcijas balsu, visas Saeimas atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi! Ļoti pareizi!”) Mēs arī uzsvērām, ka ir ļoti svarīgi, lai, šo plānu īstenojot, netiktu pārkāptas demokrātiskās vērtības un lai tiktu ievērotas demokrātiskās brīvības. Tas ir svarīgs princips, un es uzskatu, ka šīs ir morālas saistības, ko četru valdošo frakciju priekšsēdētāji, kas lika savu parakstu zem šā dokumenta, ir uzņēmušies. Un es arī ceru, ka uzraudzības padome, kuru liek izveidot vai nu Saeimai, vai Ministru kabinetam... ka mēs kopīgi varēsim izlemt, kā tas ir izdarāms.

Bez tam, iepazinušies ar ekonomikas stabilizācijas plāna konceptu, ar budžeta likumu paketi, mēs nevaram to neatbalstīt vairākos punktos tāpēc, ka tā atspoguļo „Pilsoniskās Savienības” ekonomisko programmu. Ļoti stingri mēs uzstājam uz to, lai Latvija pēc iespējas ātrāk pievienotos eirozonai. Un šis plāns paredz arī to, ka trīs gadu laikā Latvija būs atgriezusies tajā joslā, kur ir kvalifikācijas kritēriji, lai mēs varētu šo mērķi īstenot.

Mēs uzskatām, ka pensijas ir jāsaglabā un tās arī ir saglabātas. Tāpat ir saglabāta nacionālās valūtas vērtība. Lats nav vairs pakļauts devalvācijas briesmām.

Par uzraudzības padomi jau es teicu. Vēl mēs ierosinājām arī to, ka daudz lielāka valsts un pašvaldību uzņēmumu peļņa ir pārskaitāma budžetā. Arī šis princips šajā budžeta paketē ir ievērots.

Šodien visas ziņas ir drūmas, lai gan Adventes laikam vajadzētu būt gaišam, un tāpēc es gribētu mēģināt pateikt arī kaut ko pozitīvu. Daudz tā nav, bet, man liekas, tā vislabākā un lielākā ziņa šajā drūmajā laikā ir tā, ka lats netiks devalvēts. Tas nozīmē, ka arī algas, tās, kuras mēs brīvprātīgi šodien piekritīsim samazināt, nezaudēs vērtību. Vērtību nezaudēs arī pensijas un vērtību nezaudēs arī sociālie pabalsti. Bet arī tas ir svarīgi. Neaizmirsīsim par tiem 200 tūkstošiem cilvēku, kuri ir paņēmuši kredītus un kuriem šo kredītu atmaksā tas nebūs vairs tik nepanesams slogs. Citādi mēs būtu milzīga mājsaimniecības bankrota priekšā un valstij būtu jādomā, kā glābt šīs ģimenes no ķīlu verdzības bankās.

Un es vēlos arī uzsvērt, ka ļoti svarīgi ir tas, ka tieši Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas uzstājības dēļ, bet ne jau mūsu valdības apņēmības dēļ Eiropas fonda nauda Latvijas ilgtspējīgai attīstībai tiks saglabāta. Un tā nu arī ir atbildība, kā valdība šo naudu, tās izmantošanu veicinās.

Es vēlos vēlreiz pateikt, ka mēs balsosim „par” šo paketi nevis tāpēc, ka mēs uzticētos valdībai. Gluži otrādi! Mēs valdībai neuzticamies un uzskatām, ka, tiklīdz šī pakete būs pieņemta, tā šai valdībai būs jāiet un tās vietā būs jāstājas profesionāliem cilvēkiem, kuri beidzot varēs garantēt to, ka Latvijas nauda, šī dārgi pirktā starptautiskā aizdevuma nauda, tiek ieguldīta valsts ilgtspējīgā attīstībā, uzņēmēju atbalstā un valsts konkurētspējas nodrošināšanā.

Šeit atkal un atkal katrs, kas runā no valdības locekļiem, atsaucas uz globālo krīzi. Tas ir tāds ļoti ērts glābšanās spilvens, lai valdība varētu noslēpt to, ka gadiem nekas nav darīts, lai mēs šādas eventuālas krīzes situācijā tomēr to nesagaidītu tādā katastrofālā stāvoklī, kādā mēs esam. Globālā krīze šodien skar visas valstis. Tomēr pašlaik ir tikai četras, kas ir klauvējušas pie Starptautiskā Valūtas fonda durvīm. Dažas acīmredzot tam gatavojas, bet pasaulē ir tuvu pie 200 valstīm. Un to nevajag aizmirst.

Un nu uzdosim jautājumu: kas tad ir atbildīgs par to, ka tas ir noticis? Protams, šis nav īstais brīdis runāt par to, kad cilvēki jau krīt bezdibenī. Tas nav brīdis, lai ķildotos un skaidrotu, kurš ir atbildīgs, jo sasitīsimies tā vai tā mēs visi.

Bet tad, kad mēs būsim šo krīzi pārvarējuši, tad gan šai tiesai ir jānāk. Tad sabiedrībai būs ļoti nopietni jāvērtē visu to cilvēku atbildība, kuri savu parakstu ir likuši zem dažnedažādajiem valdības lēmumiem, sākot no Kalvīša un beidzot ar Šleseru.

Kalvīša „treknie gadi” Latvijai maksājuši ļoti dārgi. Tāpat kā Šlesera „gāzi grīdā” politika.

Ko tad mēs atbalstīsim? Mēs atbalstīsim šo paketi, bet mēs iesniegsim savus priekšlikumus pirmām kārtām par PVN, mēs prasīsim pazemināt PVN likmi līdz 10 procentiem presei, grāmatām, veterinārajiem medikamentiem, viesnīcām. Mēs uzstāsim par uzraudzības padomes izveidošanu ne tikai ar labās gribas dokumentu, bet ar reālu normatīvo aktu.

Tāpat mēs arī ierosināsim grozīt likumus, papildinot likumu par atalgojumu un prasot pārtraukt vadības līgumus un turpmāk tos vairs neslēgt.

Nobeigumā es vēlētos vēlreiz pateikt, ka šī valdība ir jāmaina, jo nekādā gadījumā es tai neuzticētu apsaimniekot šo lielo Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un vairāku Ziemeļvalstu aizdevumu. Šis balsojums ir ļoti grūts, jo mums katram ir jāaizmirst savs personīgais aizvainojums (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”), savs politiskais aizvainojums. Pozīcijas deputātiem būtu jāiemācās nedaudz pazemības cilvēku priekšā un varbūt arī nedaudz cieņas pret opozīcijas deputātiem. Kamēr pozīcija skatīsies no sava ziloņkaula torņa virsotnes uz visu, kas notiek valstī, kamēr Godmanis būs vienīgais, kas zinās patiesos katastrofas mērogus, tikmēr nav nekādu cerību, ka kaut jel viens noticēs tam, ko šeit mums stāsta. Un es personīgi balsošu „par” tikai tāpēc, ka šo paketi nav sastādījusi mūsu valdība, bet tā ir izveidota ar kompetentu starptautisku organizāciju ekspertu zināšanām. Ja zem tās būtu finanšu ministra Slaktera un Ministru prezidenta Godmaņa paraksts un fonā nebūtu šo organizāciju, tad arī es šeit nestāvētu un nerunātu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Es te pirms kādas nedēļas salīdzināju Godmaņa valdību ar tādu neveiksmīgu ugunsdzēsēju brigādi. Jūs atceraties. Man šodien nākas koriģēt savus izteicienus. Tā patiesībā nav vis ugunsdzēsēju, bet reketieru brigāde. Tā ir brigāde, kura tiem cilvēkiem, kas kaut ko iebilst, draud, kliedz uz viņiem, draud viņus atlaist, padzīt, un, protams, kronis visam ir vakardien Ministru prezidenta Godmaņa publiski paustais apgalvojums, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs ir idiots. Tā tas ir. (No zāles: „Tā viņš neteica! Tā viņš neteica!”) Tā tas ir, ka mūsu valdības vadītājs…

Sēdes vadītājs. Lūdzu klusumu zālē!

A.Štokenbergs. … lieto tieši tādu pašu leksiku, kādu lietotu kādas reketieru brigādes vadītājs. Pats fakts, ka valsts glābšanas plāns ir uz veselām astoņām lapām, protams, jau ir uzjautrinošs. Varbūt ne tik ļoti uzjautrinošs kā daža laba Godmaņa–Šlesera valdības ministru intervija. Bet tomēr.

Tas, ko pirms nedēļas mums te Godmanis stāstīja, bija apgalvojums, ka viņam jau tajā brīdī esot 12 lappušu plāns. Nu izskatās, ka vismaz trešā daļa problēmu, vismaz pēc Godmaņa domām, jau ir atrisinātas.

Kas ir nepareizs šajā plānā? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Viss ir pareizi!”) Un te mums jārunā par ekonomikas lietām. Pirmām kārtām par ieņēmumu daļu. Godmanis un Šlesers dzīvo ilūzijās, ka likums var mainīt nodokļu ieņēmumus. Tas nav iespējams! Jūs varat mainīt nodokļu likmes, bet jūs nevarat ar likumu izmainīt nodokļu ieņēmumus. Nodokļu ieņēmumi nav atkarīgi no nodokļu likmes lieluma. Tie ir atkarīgi no apgrozījuma, no tās summas, kas tiek aplikta ar nodokli. Jūs varat uzlikt milzīgus nodokļus un neiekasēt nevienu latu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kauns!”) Kauns jums, Bērziņa kungs, bijušais premjer, ka jūs nezināt tik vienkāršas lietas!

Sēdes vadītājs. Lūdzu nesarunāties no tribīnes ar zāli!

A.Štokenbergs. Ja mēs runājam par to, kas patiesībā var veicināt nodokļu ieņēmumus, - tās nav palielinātas nodokļu likmes. Vienīgais veids, kā palielināt ieņēmumus, ir stimulēt apgrozījumu, stimulēt eksportu. Tikai tad, ja Latvija eksportēs konkurētspējīgu produkciju, tikai tad, ja celsies saražoto preču apgrozījums, tikai tad budžets iegūs lielāku naudu kaut vai no darbaspēka nodokļiem un sociālajiem nodokļiem.

Ja mēs runājam par tiem priekšlikumiem, ko „Sabiedrība citai politikai” ir skaidrojusi Godmanim pēdējā pusgada laikā, vissvarīgākais no šiem priekšlikumiem šobrīd, lai saglabātu esošās nodokļu likmes medikamentiem, zīdaiņu pārtikai, ir sekojošais: mēs vēlamies, lai tiktu ieviests ēku nodoklis, bet, ja to šī valdība nespēj izdarīt, tad tā varētu palielināt vismaz nekustamā īpašuma nodokli par 15 procentiem.

Protams, nedrīkst tikt aplikts ar nodokli ģimenes mājokļa minimums, kāds tas ir vidēji Eiropā.

Mēs ierosinām uzlikt dividenžu izmaksu nodokli jau ar 2009.gada 1.janvāri. Es pasvītroju - izmaksu nodokli! Uzņēmēji var atstāt uzņēmumā savas dividendes, un mēs to arī piedāvājam veicināt, lai tai peļņai, kas ir reinvestēta uzņēmumā, tiktu piemēroti uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi, jo tas ir veids, kā šajā grūtajā brīdī palīdzēt uzņēmumiem, kuriem nav iespēju saņemt kredītus bankās, lai nostiprinātu savus uzņēmumus un lai paplašinātu apgrozījumu.

Mēs esam ierosinājuši arī iedzīvotāju ienākuma nodokli, darbaspēka nodokli, algas nodokli samazināt no 25 uz 20 procentiem tāpēc vien, ka tikai šāds samazinājums dod būtisku stimulu tam, ko es teicu, proti, uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai, eksporta veicināšanai, kas ir vienīgā izeja Latvijai, lai vidējā termiņā pārvarētu tās ekonomiskās grūtības, kas šobrīd ir. Galu galā mēs esam teikuši arī tā: atsakieties no vadības līgumiem, atsakieties no tiem politiskajiem pilnvarniekiem, kuriem tiek tērēta valsts nauda!

Sarunai par vadības līgumiem vispār vajadzētu būt īpašai tēmai. Pirmām kārtām, es domāju, Godmaņa kungam, pirms viņš runā vispār par to, kā mājsaimniecībām savilkt jostas vēl vienu reizi, vajadzētu paskatīties savā degungalā, jo viņa biroja darbinieki saņem algās attiecīgi 47 tūkstošus un 42 tūkstošus latu gadā.

Īpaša epizode ir valdības otrdienas sēde, atklātajā valdības sēdē, pirms kuras e-portfelī tanī likumā, ko jūs taisāties te šodien apspriest, parādījās ieraksts - plānots neizmaksāt vadības līgumus. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi! Tā tam jābūt!”) Un tad notika tāda sīka blēdība. Šis ieraksts no likumprojekta pazuda. Tas pazuda! Bet tie sīkie blēži aizmirsa izņemt anotāciju, un te nu tā ir. Anotācija joprojām ir vecajā redakcijā, un tajā šie vadības līgumi ir pieminēti. Vienīgais jautājums: kurš ir tas blēdis? Vai tas ir Godmanis, kurš to uzdeva savam finanšu ministram Slakterim, vai tas bija Slakteris, kurš parakstījis šo likumu?

Vadības līgumi ir jāatceļ nekavējoties. Tie ir pretrunā ar Satversmi, tie ir netaisnīgi, tie ir ciniski attiecībā pret tiem simtiem tūkstošu mājsaimniecību, kurām būs grūtāk. Tad, kad visus šos priekšlikumus klāstīju valdības sēdē, es saņēmu Godmaņa atbildi, ka tas graujot tiesiskās paļāvības principu.

Atvainojiet, kāda ir tiesiskā paļāvība tiem simtiem tūkstošu cilvēku, kurus skar šis algas samazinājums, ko mēs šodien piemērojam? Tiem tiesnešiem, visiem… medmāsām, policistiem - vienalga kam. Kāda viņiem ir tiesiskā paļāvība? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Labs jautājums!”)

Visbeidzot es gribētu ieviest skaidrību. Vakar kādam varbūt radās iespaids, ka Godmanim nepatīk miljonāri. Tas tā nav. Tur ir ļoti selektīva attieksme. Es domāju, ir vismaz viens miljonārs, kas Godmanim ļoti patīk, un tas ir Šlesers. Tas ir Šlesers, kas viņu izvilka no politiskās bedres, notrauca gružus un ielika par savu „gāzi grīdā” partijas priekšsēdētāju.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Kā nākamais debatēs runās deputāts Artis Pabriks.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs! Kolēģi!

Mēs esam nonākuši ļoti grūtā situācijā, un, lai arī, cik es sapratu no premjera kunga izteikuma, mums pašreiz nav ekonomiskās krīzes, atļaujiet tam nepiekrist.

Es uzskatu, ka mums ir gan ekonomiskā krīze, gan diemžēl arī politiskā krīze, un šeit mēs redzam to, ka, esot šajā politiskajā krīzē un neticot cits citam, mēs neesam spējīgi arī atrisināt ekonomiskas dabas jautājumus.

Šeit pirms pāris stundām mūsu premjers Ivars Godmanis piedāvāja noslēgt stabilizācijas līgumu vai pieņemt stabilizācijas plānu mūsu ekonomikai. Man ir jāsaka „Sabiedrības citai politikai” vārdā, ka mēs nevaram pieņemt šādu ekonomiskās stabilizācijas līgumu (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kauns! Kauns!”), jo mums nav pašreiz jāstabilizē esošā netaisnība, mums drīzāk ir jāvienojas par… Mēs to sauktu par solidaritātes paktu. Tas nozīmē, ka mums nevajag darīt tā, kā tas notiek latviešiem pazīstamā filmā „Velna kalpi”, kur viens uz pleciem pāri peļķei nes baronu. Mēs visi esam pašreiz peļķē, un mums ir jāapiet šī netaisnība, un mums ir jāatrod taisnīgs risinājums. Taisnīgs risinājums nozīmē to, ka, beidzoties treknajiem gadiem… Šie treknie gadi ir pagājuši, bet treknie runči ir palikuši… Un tā ir tā lielākā problēma, jo mūsu sabiedrība kopumā, kā arī mūsu partija „Sabiedrība citai politikai” neredz, ka šis piedāvājums risināt ekonomiskās problēmas ir solidārs, taisnīgs un skar visus vienādi. Premjera kungs teica, ka viņa piedāvājumā netiek nekas atņemts maznodrošinātajiem. Atļaujiet tomēr tam nepiekrist, jo šāda ekonomiskā stabilizācijas plāna pieņemšana a priori vai pati par sevi sitīs vispirms pa vidusšķiras un visupirms pa maznodrošināto iedzīvotāju kabatām.

Kur mēs esam izdarījuši lietas nepareizi? Ja valdība grib pārvarēt ekonomisko krīzi, mums pirmām kārtām ir jāpārvar arī politiskā krīze. Un tas nozīmē parādīt, ka mēs solidāri šīs jostas savelkam. Mums saskaņā ar „Sabiedrības citai politikai” solidaritātes pakta piedāvājumu ir divi pamatpiedāvājumi.

Pirmais. Mums ir jārūpējas par tiem, kuriem būs šajā laikā visgrūtāk. Tie ir vidusšķira un maznodrošinātie.

Otrām kārtām mums ir jāatbalsta ar visiem spēkiem tie uzņēmēji, kas veicina eksportu, un tie uzņēmēji, kas mūs no šīs peļķes izvilks, kas izvilks Latvijas ratus ārā no šīs peļķes. Lai to izdarītu, mums pirmām kārtām ir jāparāda, ka arī valdība un valsts pārvalde ir gatava kaut ko mainīt solidāri.

Bet, ja mēs paskatāmies… Šeit jau „Sabiedrības citai politikai” pārstāvis Štokenbergs minēja to, ka vadības līgumi ir palikuši. Kāpēc tie ir palikuši? Ko mēs varam teikt par uzņēmumu padomēm? Man jāsaka tā: šajos apstākļos uzņēmumu padomēm beidzot jāaiziet uz neatgriešanos. Viņām ir jāpazūd no mūsu politiskās vides. Tās ir jāizslēdz! (Aplausi.)

Tālāk. Kas ir noticis ar valsts aģentūrām? Cik es zinu, pāri par 220. Kāpēc mēs turpinām tērēt līdzekļus šīm valsts aģentūrām?

Tālāk. Beigu beigās - pati valdība. Es kā bijušais ārlietu ministrs esmu saņēmis ziņas arī par budžetu, kāds ir mūsu Ārlietu ministrijā. Samazinot budžetu Ārlietu ministrijā par šo te piedāvājumu, mēs nonāksim līdz daudzu vēstniecību slēgšanai.

Es personīgi uzskatu, ka mums ir daudz vienkāršāk, daudz pareizāk un daudz taisnīgāk ilgtermiņa attīstības iemeslu dēļ, kā arī mūsu sabiedrības taisnīguma izpratnes dēļ slēgt ministrijas.

„Sabiedrība citai politikai” joprojām neatsauc savu vasarā izteikto prasību. Mēs šajā valstī varam iztikt ar kādām 11 ministrijām. Mums nav vajadzīga Sabiedrības integrācijas ministrija, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, E-lietu ministrija. Mēs varam apvienot virkni citu ministriju. Atbrīvosim šos ministrus no darba ar godu, lai viņiem nav jāaiziet ar kaunu! Mēs nesauksim vārdā tos ministrus, kuru demisiju mēs prasītu.

Bet vēl ko es gribu pateikt šajā sakarībā. Tīri politiski. Mēs neesam tas politiskais spēks, kas pašlaik grib šīs valdības demisiju. Mēs negribam, lai Godmanis atkāpjas. Mēs gribam, lai šī valdība beidzot saprot, ko nozīmē taisnīga pārvalde. Mēs gribam, lai šī valdība beidzot pieņem to, ko Latvijas sabiedrība vēlas. Aiztaisiet ciet padomes, atsakieties no vadības līgumiem, aiztaisiet ciet ministrijas, parādiet, ka jūs varat vadīt valsti tāpat, kā tas notiek citās Eiropas valstīs.

Šeit dažs labs iepriekšējais runātājs teica: „Ja mēs nepieņemsim šo Ekonomikas stabilizācijas līgumu, mēs nebūsim vairs Eiropā!” Ar mūsu valsts pārvaldi mēs vēl neesam Eiropā. Mēs vēl nemaz neesam nonākuši Eiropā.

Runājot vēl par ekonomiku. Es domāju, ir būtiski saprast to, ka mēs, protams, varam pateikt: „Nav paņemta nauda nost māmiņām!” Jo ko tu ņemsi – 8 latus mēnesī, kas nāk klāt? Bet nākamgad bezdarbs būs starp 10 un 25 procentiem atkarībā no reģiona. Ko tad darīs tās māmiņas, kuras gribēs iet strādāt un nopelnīt savām ģimenēm naudu? Kur viņas liks bērnus? Kas maksās par auklītēm? Kas pateiks, uz kuriem bērnudārziem tos bērnus sūtīt? Un beigu beigās – kādā darbā viņas ies? Līdz ar to atkal sitiens skars vidusšķiru un maznodrošinātos.

Beigu beigās „Sabiedrība citai politikai” tiešām pasaka atklāti: mēs uzskatām, ka ir pienācis laiks Latvijā ieviest progresīvo nodokli. Un, ja kāds te klaigās un teiks, ka tā ir ļoti kreisa politika... Aizbrauciet… Aizbrauciet pie Eiropas konservatīvajām partijām, un tās jums pastāstīs, ka Eiropas Savienības… daudzas Eiropas Savienības konservatīvās partijas…

Rugātes kundzei es pateikšu individuāli pēc tam, kurās valstīs tas tā ir, ka atbalsta un ievieš progresīvo nodokli, jo progresīvais nodoklis netiek ieviests maznodrošinātajiem un vidusšķirai. (No zāles dep. A.Rugāte: „Es zinu! Es brīnos, ja jūs nezināt!”)

Mēs nevaram lielīties ar to, ka mums 25 procentu ienākuma nodoklis ir labs visiem. Dažam labam tas ir daudz un dažam labam - maz. Jautājums – no kurienes mēs sākam šo nodokli ieviest? Es domāju, ka tā robežšķirtne varētu būt, teiksim, 50 tūkstoši latu gadā. Un tā ir ļoti augsta robeža. Tā ir vēl rezerve ļoti tālā nākotnē.

Tāpat mēs domājam... „Sabiedrība citai politikai” uzsver, ka ne pašreizējos apstākļos, ne uz mūžu nebūsim populisti! Bet pašreizējos apstākļos mēs varam daudzām valsts amatpersonām ieviest atalgojuma griestus - kādus 1600 latus mēnesī. Kāpēc ne? Ja jau jāsavelk jostas, tad valsts administrācijai vispirms. Atkal atkārtoju - ministrijām jāiet, padomēm jāiet un tiem ministriem, kuru ministrijas nav vajadzīgas, arī ir jāiet. Ir pienācis laiks arī treknos runčus padarīt nedaudz liesākus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Nākamais debatēs runā deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Ir tādas reizes, kolēģi, kad ir vieglāk un arī prātīgāk peldēt pa straumi. Ir tādas reizes! Bet šī nav tā reize. Šobrīd valdība mūs faktiski biedē ar to, ka, ja mēs nepiekritīsim, tad sabruks viss - bezmaz vai sabruks mūsu valsts. Es tam neticu. Es uzskatu, ka šī ir viena no reizēm, kad deputātiem, tiem, kuri tieši saņēmuši vēlētāju mandātu viņus pārstāvēt, ir vienreiz jābeidz peldēt pa straumi, jāapstājas un jāiet pret straumi. Proti, šodien šis valdības tā saucamais plāns ir labākajā gadījumā nepārdomāts. Es domāju, drīzāk, faktiski tas ir pilnīgi aplams un brāķis. Un es skaidrošu - kāpēc.

Šobrīd mēs zinām, ka nodokļu ieņēmumi mazinās. Kāpēc mazinās nodokļu ieņēmumi valstī - mēs taču katrs to saprotam. Te ir tā, ka ir mazāka ekonomiskā aktivitāte, cilvēki pērk un pārdod, un ražo mazāk nekā agrāk.

Ko dara valdība, saprazdama, ka tās ieņēmumi mazinās? Tā piedāvā mums - Saeimai – pieņemt tādu likumu, ka mēs paaugstinām iedzīvotājiem nodokļus. Iedomāsimies to nabaga veikalnieku vai to ražotāju, Latvijas uzņēmumu, kurš redz, ka apgrozījums krītas, ka nepērk vairs viņa saražoto preci. Ko viņš šajā gadījumā dara? Vai viņš paceļ saražotās produkcijas cenu? Viņš nemūžam to neiedomājas darīt. Gluži pretēji! Lai palielinātu preču apgrozījumu, viņš pazeminās cenu un meklēs, kur var savā administratīvajā aparātā ietaupīt līdzekļus. To jau mūsu privātais sektors dara. Diemžēl ir sāpīgi, bet tas ir spiests to darīt. Valdība dara gluži pretējo. Tā laikā, kad krītas apgrozījums un krītas budžeta ieņēmumi, domā - un tā ir tā aplamā doma! –, ka, palielinot nodokļa likmi, palielināsies arī ieņēmumi. Bet es uzskatu un prognozēju, ka efekts būs pretējs - nevis palielināsies nodokļu ieņēmumi, bet, gluži pretēji, tiks veicināts vēl lielāks nodokļu ieņēmumu kritums. Jo notiks divas lietas vienlaikus. Viena ir tā, ka tie cilvēki, kuriem, paldies Dievam, joprojām ir darbs un kaut kāda naudiņa, to naudu uzkrās, baidīdamies par rītdienu, jo valdība mūs jau baida ik dienu. No otras puses, diemžēl mūsu valstī jau tā pastāvošā ēnu ekonomika, kura nav izskausta - un mēs zinām, ka tā nav līdz galam izskausta! – atkal pieaugs. Jo ir tas kārdinājums un tāda situācija, ka cilvēki būs spiesti meklēt, kā mazināt savus izdevumus, un viena daļa meklēs, ko darīt, apejot nodokļu sistēmu. Rezultātā mūsu valdība, iespējams, pēc trim mēnešiem nāks šajā pašā tribīnē ar citu plānu. Varbūt tā mēģinās palielināt likmes vēl vairāk vai arī būs nākusi pie prāta un teiks: ziniet, ir līdzīgi kā pirms gadiem, kad pacēla automašīnu reģistrācijas nodevu un kad visa tirdzniecība aizgāja uz kaimiņvalstīm. Tad pēc pāris mēnešiem bija jāatceļ šis nodokļa paaugstinājums. Un valdība būs spiesta atkal pēc trim mēnešiem atcelt to, ko šodien dara.

Ar vārdu sakot, tas mērķis, tā vajadzība visiem ir skaidra. Valstī tik tiešām budžeta ieņēmumi samazinās, jo ekonomiskā aktivitāte mazinās. Bet tas līdzeklis, ko piedāvā valdība, ir aplams un nepareizs. Mēs nedrīkstam atbalstīt nodokļu sloga palielinājumu mūsu valsts iedzīvotājiem.

Padomāsim vēl no viena viedokļa. Valdībai trūkst naudas, ģimenei trūkst naudas, un uzņēmumam trūkst naudas. Ko dara ģimene? Ģimene meklē, kur un kā vēl samazināt izdevumus. Ko uzņēmums dara? Uzņēmums meklē, kur un kā samazināt izdevumus. Ko valdība dara? Valdība grib uzlikt iedzīvotājiem lielāku nodokļu slogu, bet pareizi būtu to darbu, ko viņi šobrīd pēdīgi pēc trim vai četriem gadiem ir uzsākuši… faktiski atsākuši… vajadzētu mazināt valdības izdevumus, un tas būtu jādara līdz galam.

Vakardien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā augsti stāvoši ierēdņi no Finanšu ministrijas man un kolēģiem apgalvoja, ka, ja varētu - un varētu! - atrast vēl 300 miljonu latu ietaupījumu valdības kopējos izdevumos, tad nebūtu jāpaceļ neviens nodoklis ne par vienu procentpunktu vai procenta daļiņu. Tātad tas uzdevums mums kā Saeimai būtu noraidīt šo piedāvājumu. Valsts nesabruks vienā dienā, tas tā nenotiek. Mēs varam spiest valdību turpināt un pabeigt savu iesākto darbu, un nākt pie mums ar plānu, kā vēl ietaupīt 300 miljonus.

Es pilnībā piekrītu iepriekšējam runātājam, kas saka, ka mums to ministru un ministriju ir daudz par daudz, nekā būtu nepieciešams. Ja es nemaldos, Šveice… nu, var jau arī salīdzināt, jo tā ir mūsu valsts izmērā, bet iedzīvotāju gan tur ir vairāk… Ja nemaldos, viņi iztiek ar 7 valdības ministriem. Mums ir padsmit - gandrīz 20 ministri kopā. Šo samazinājumu mēs varētu izdarīt, ja tikai būtu tā griba.

Tātad šis risinājums, ko valdība piedāvā, ir neizdomāts, neapdomāts un pilnīgi aplams. Nevar būt tā, ka Eiropas Komisija un pārējā pasaule saka: „Kad mazinās ieņēmumi, pazeminiet likmes, stimulējot ekonomisko aktivitāti!”, bet mūsu valdība ir viena tā gudrā, kas saka: „Nē, nē, nē… Viss ir nepareizi!” Kā jau vienmēr, ekonomiskā teorija uz Latviju neattiecas, jo mēs, gluži pretēji, paaugstinot likmes, mēģināsim stimulēt ekonomisko aktivitāti. Tas ir aplami. Paaugstinot nodokļus, mēs apslāpēsim un apkarosim to ekonomisko aktivitāti, kura vēl pastāv. Un, ja valdība runā par to, ka grib atbalstīt uzņēmējus, tad to dara, samazinot nodokļu slogu. Ja valdība runā par to, ka grib palīdzēt iedzīvotājiem, tad to dara, pazeminot, nevis palielinot nodokļu slogu.

Tātad nevajag valdībai savas problēmas uzvelt uz visu valsts iedzīvotāju pleciem. Valdībai pašai ir jāuzņemas atbildība par saviem darbiem un arī nedarbiem. Tai vēl vairāk jāsamazina kopējie izdevumi, un starpība tagad ir 300 miljoni latu. Lai tā turpina strādāt un lai atgriežas pie mums tad, kad tai būs plāns, kā samazināt izdevumus vēl par 300 miljoniem. Bet necelsim šajos grūtajos ekonomiskajos laikos nodokļus, nostāsimies pret straumi - pret nodokļu paaugstinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Ministri! Godājamais Godmaņa kungs!

Cienot jūsu darbaspējas, man tomēr jāsaka, ka jums ir arī spēja lietas pasniegt sev vēlamā gaisotnē un novelt atbildību no sevis uz Starptautisko Valūtas fondu un uz visiem iestāžu vadītājiem, kuriem nāksies parakstīt lēmumus par darbinieku atlaišanu.

Atzīstot, ka nacionālais stabilizācijas plāns ir absolūti nepieciešams, man ir jājautā: kādēļ jūs tik ļoti neieredzat Latvijas tautu? Starptautiskais Valūtas fonds prasīja mazināt budžeta deficītu, taču neprasīja samazināt iedzīvotāju algas par 15 procentiem. Tas no jūsu puses bija visvienkāršākais un ātrākais lēmums, kā mazināt deficītu.

Starptautiskais Valūtas fonds arī neprasīja ne māmiņu algu samazināšanu, ne lata devalvāciju, par ko bija runa. Bija tikai viena prasība – sabalansēt un savest kārtībā valsts budžetu. Visi konkrētie priekšlikumi, kas ielikti šajā plānā, ir nākuši no jums, jo jūs pats atzināt, ka pamatā jau šo dokumentu uzrakstījāt jūs.

Latvija ir viena no visnabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm, taču jūs neviena vārda nesakāt par to, ka ir nepieciešams analizēt, kāpēc tad tik strauji pēdējos mēnešos samazinājušies ieņēmumi. Jūs savā runā sakāt, ka neapstrīdami ir jāceļ nodokļi, taču ne vārda nesakāt par to, ka ir jāstiprina KNAB funkcijas, ka ir fundamentāli jāmaina Valsts ieņēmumu dienesta darbs un personālijas. Ir jāpanāk godīga nodokļu maksāšana, vienlaikus atbalstot uzņēmējdarbību, jo uzņēmēji ir tie, kuri nodrošina valsts ieņēmumus. Budžeta deficītu var mazināt, arī apturot fundamentālo gadsimta celtņu celtniecību uz vienu gadu.

Desmit gadus nebija naudas otrās šķiras ceļiem, nu, iztiksim vēl kādu gadu… Nu, nebija sporta zāļu pagastos, nu, vēl gadu, divus gadus pacietīsimies… Cilvēki to sapratīs, ja jūs neķersieties pie viņu algām. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju skaita savus latus un santīmus no vienas algas līdz nākamajai.

Dažus vārdus, kas saistās ar veselību. Jau tagad pacientu līdzmaksājums ir visaugstākais Eiropas Savienībā, mums ir vissliktākā veselības aprūpe. To ir apstiprinājuši statistikas pētījumi. Vairāk nekā 35 procenti valsts iedzīvotāju neapmeklē ārstus naudas trūkuma dēļ. Godmaņa kungs, jūsu Ministru kabineta deklarācijā ir rakstīts, es citēju: „Rīkosimies tā, lai Latvijas iedzīvotāju veselība un veselības aprūpes sistēma pēc iespējas ātrāk tuvinātos Eiropai”. Citāta beigas. Laikam tas ir domāts tā, ka Latvijas iedzīvotāji izbrauks uz citām valstīm.

Jūsu 2009.gada budžets jau samazināja veselības aprūpes budžetu par 46 miljoniem latu, nekompensējot energoresursu cenu pieaugumu. Tagad jūs piedāvājat vēl noņemt 44 miljonus, vienlaikus palielinot akcīzes nodokli degvielai, kā arī palielinot PVN medikamentiem divas reizes - no 5 uz 10 procentiem - un medicīniskajai aparatūrai līdz 21 procentam. Tādējādi gultasdienas cenā 10 līdz 15 procentus sastāda maksājumi par medikamentiem, ko slimnīcas vairs nevarēs nopirkt. Aparatūra netiks iepirkta vispār, par kvalitatīvu pakalpojumu mēs ne tuvu nevaram runāt. Ar kompensējamiem medikamentiem esošā budžeta līdzekļu ietvarā - tiem, kuri ir simtprocentīgi un septiņdesmitpiecprocentīgi kompensējamie medikamenti –, jūs novedat valsti katastrofā. Samazinot kopējo maksājumu no IKP līdz 2,8 procentiem – tā vispār nav nekur Eiropā, nevienā valstī. Vienlaikus samazinās pirktspēja arī visslimākajai iedzīvotāju daļai, tas ir, pensionāriem.

Ja mēs runājam par to, ko jūs tālāk plānojat darīt... Jūs nepiedāvājat pilnīgi nekādu mehānismu šī iztrūkuma kompensācijai. Pirms nepilna mēneša Saeimas deputāti, ārsti, aicināja celt akcīzi alkoholam un tabakai, šo naudu novirzot veselības aprūpei. Koalīcija to kategoriski noraidīja. Tagad vienīgais Veselības ministrijas vārgais risinājuma mēģinājums ir šis noraidītais priekšlikums, kas tiek pasniegts tā, it kā būtu no jauna atrasta zelta ola. Veselības finansējums ir tādā stāvoklī, ka iedzīvotāji vienkārši veselības aprūpi šinī valstī vairs nevarēs saņemt, taču nevienam no jums nav ne dūšas, ne spēka, ne uzņēmības kāpt tribīnē un pateikt iedzīvotājiem: valdība atsakās finansēt šo nozari, pāriesim uz maksas medicīnu!

Varbūt vienkārši ir jāatgādina, ka cilvēki, kuri šajā valstī nejutīsies vajadzīgi un aizsargāti, no Latvijas aizbrauks. Un tā ir biļete aizbraukšanai.

Godmaņa kungs, jūs tikko teicāt, ka tā nav biļete. Tā ir biļete! Un tādēļ varbūt arī lidmašīnas ir Satiksmes ministrijas prioritāte.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāts Aleksandrs Mirskis.

A.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Tas, kas šodien notiek Saeimā, ir raksturojams ar vienu labu latviešu sakāmvārdu: „Štrunts par bitēm, ka tik medus!” Man ļoti gribas pajautāt premjerministra kungam: vai jūs esat nolēmis pilnībā likvidēt Latvijas biznesu (No zāles Ministru prezidents I.Godmanis: „Ak Dievs!”) vai arī jūs vienkārši nesaprotat, ko darāt? Mēs gaidījām no jums reālus problēmu risinājumus. Bet tā vietā jūs nolēmāt palielināt PVN. Kas gan sekos tālāk? Jūs novedīsiet līdz bankrotam pat tos, kas pēdējiem spēkiem vēl mēģina noturēties biznesā. Pēc pusgada nodokļus vispār nebūs kam maksāt.

Līdz šim es biju pārliecināts, ka runa var būt par PVN likmes samazināšanu un citiem nodokļu atvieglojumiem, tajā skaitā par peļņas nodokļa atcelšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Taču šobrīd rodas iespaids, ka valdība ir iecerējusi pielikt galīgo punktu Latvijas ekonomikai.

Godātie kolēģi! Tas, ko mums šodien piedāvā, ir vai nu visīstākais noziegums, vai provokācija. Es esmu pārliecināts, ka kādam ļoti gribas, lai tauta atkal izietu ielās.

Šodien latvieši un krievi ir tik vienoti kā vēl nekad. Un zināt, uz ko balstās šī vienotība? Uz naidu pret valdību! Iemesls tam ir tikai viens – dziļā krīze valstī. Tā ir jūsu vaina, Godmaņa kungs! Atveriet taču beidzot acis vaļā, kamēr vēl nav par vēlu!

Kolēģi! Mēs nedrīkstam balsot par PVN likmes izmaiņām, jo tas ir noziegums pret sabiedrību! Tauta mūs ienīdīs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu izsaukties: ak Dievs, cik daudz ir sarunāts un cik daudz vēl sarunāsim šajās pēdējās nedēļās un mēnešos gan laba, gan ļauna, un cik gan prieka ir par to, ka mums neveicas, kā Mirskis pašlaik to demonstrēja. Ļauna prieka. Jā, jā! Gan rūpju par to, kas notiek pie mums, Latvijā.

Un tad es gribu sacīt: vai mēs esam ne tikai dziedātāju tauta, bet arī runātāju tauta? Jo pēdējā laikā patiešām ir sarunāts ārkārtīgi daudz. Dzīres pie bagātīgi klātiem galdiem beigušās, to jau daudzi ir pateikuši. Esam ķezā. Protams. Vai varēja arī nebūt tik traki? Jā, protams, varēja. Par to šodien varbūt mazāk vajag runāt, bet tomēr. Kaut pieminēt. Mazāk bēdu, nelaimju būtu. Pieminēšu kaut vai vienu faktu.

„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK jau 2005./2006.gadā nāca klajā ar ļoti labu sociāli ekonomisko programmu, ko bija izstrādājis eiroparlamentārietis Zīles kungs. Ļoti labu programmu! Ja tā būtu realizēta, tad budžetā nu vismaz viens miljards naudas būtu. Un, ja tas nebūtu izmētāts pēdējos treknajos gados pa labi, pa kreisi, tad mēs nebūtu šajā ķezā. Lūk, kas ir ļoti svarīgi! To der atcerēties šodien un iegaumēt.

Jā, esam smagi piezemējušies, paklupuši, sasitušies sāpīgi. Un tagad meklējam piecelšanos. Kā piecelties? Cik ātri? Cik sāpīgi? Lūk, jautājums! Un par to, es gribētu pateikt, ir jādomā pilnīgi visiem: gan tiem, kas ir vainīgi, gan tiem, kas ir mazāk vainīgi, gan tiem, kas pavisam nav vainīgi. Visiem šādos brīžos ir jādomā un jāsadodas rokās kopīgā komandā. Diemžēl tas vēl aizvien nav jūtams. Un, kā Prezidents šodien teica: atmetīsim sīkos mērķīšus! Atmetīsim, atkārtoju, sīkos mērķīšus! Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Bet tagad es precīzāk runāšu nevis par vispārīgām lietām, bet konkrēti par vienu likumprojektu šajā paketē. Apzinoties īpašos apstākļus, īpašo situāciju valstī, es gribētu runāt par Radio un televīzijas likumu. Par grozījumiem. Jāiegaumē tas, ka sabiedrisko mediju - radio un televīzijas - loma īpaši sarežģītos apstākļos arī ir īpaša, sevišķa. To radio un televīzija pierādīja Atmodas laikā un it īpaši barikāžu laikā, kad radio un televīzija bija gan informators, gan mudinātājs, gan garastāvokļa uzturētājs, gan organizators. Ne velti toreiz Latvijas Radio nosauca par tautas radio. Tauta! Un tā arī bija. Godam nopelnīts šis nosaukums.

Es gribu uzsvērt, ka ir nozares, kuras nedrīkst ciest, kuru pastāvēšana nedrīkst būt apdraudēta šajā kritiskajā situācijā. Godmaņa kungs jau minēja - izglītība, medicīna nedrīkst ciest. Es gribētu ierindot to vidū arī sabiedrisko radio un televīziju. Protams, arī presi, par ko ir runa. Arī šajās dienās. Jo mediji būs tie, kuriem jāpalīdz un kuri palīdzēs pārvarēt šo krīzi. Un medijiem patiešām ir īpaša loma.

Un tagad es citēšu dažus fragmentus no vēstules, ko Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai atsūtīja Latvijas Radio ģenerāldirektors Semēvica kungs. Un vēstulē rakstīts sekojošais: „Latvijas Radio pauž savu sašutumu par valdības otrdienas - 9.decembra - lēmumu, kas paredz par 3,7 miljoniem latu samazināt budžetu sabiedrisko mediju nozarei kopumā, tai skaitā sabiedriskajam radio un televīzijai. Izprotot valsts smago finansiālo situāciju, tomēr vēršam jūsu uzmanību uz sabiedrisko mediju nozīmi kā vienīgo neatkarīgas un objektīvas informācijas veidotāju un izplatītāju, jo īpaši valstij sarežģītu situāciju atspoguļojumā. Sabiedrisko mediju darbība ir viens no visdrošākajiem garantiem sabiedrības stabilitātes, saliedētības un situācijas izpratnes veidošanā.”

Un vēl pavisam neliels fragments no vēstules: „Šādā gadījumā, tas ir, samazinot finansējumu, iespēja nodrošināt oriģinālās informācijas apjomu draud samazināties pat līdz 50 procentiem. Nav iespējams nodrošināt diennakts apraidi ar visām no tā izrietošajām sekām. Turklāt tagadējo piecu kanālu vietā radio ar grūtībām spēs nodrošināt pusotra kanāla darbību vai būs spiests būtiski samazināt aptveramības laiku. Šajā gadījumā no darba ir jāatbrīvo gandrīz 2/3 darbinieku.”

Vai to mēs gribam? Diez vai. Un kas būs nākotnē, ja patiešām tā tas notiktu - ja nāktos atbrīvot 2/3 radio darbinieku un droši vien arī televīzijā. Un tas ir ļoti, ļoti, ļoti bēdīgi.

Tādēļ es aicinu par to īpaši padomāt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs runā deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Premjera kungs! Ministri!

Latvijā pēdējā laikā nav bijis ne mēra, ne kara. Toties Latvijā ir bijis Kalvītis ar treknajiem gadiem un programmatisko tēzi par patēriņa palielināšanu, Latvijā ir bijis Šlesers ar „gāzi grīdā”, Roze, Slakteris un Demakova, un varbūt tāpēc sekas izskatās tādas pašas kā pēc mēra un pēc kara.

Valdībai patīk atsaukties uz globālo krīzi, un valdība to dara vietā un nevietā. Tad kāpēc gan Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs pamatoti saka, ka Latvija ir vissmagāk skarta no visām Baltijas valstīm.

Un kā mēs esam nonākuši pie tā, ka Valsts kase ir tik katastrofālā stāvoklī, ka mums nav laika pat vienu dienu apspriest valdības iesniegto likumprojektu paketi, bet lēmums ir jāpieņem jau šodien? Vai tiešām maksātnespējas drauds ir tik tuvu un vai iemesls tam nav jāmeklē, Godmaņa kungs, tajā neprātīgajā domā šā gada budžeta, pamatbudžeta, deficītu sabalansēt šķietami ar sociālā budžeta pārpalikumu? Un vai tas nav novedis mūs šajā kritiskajā stāvoklī?

Likumprojektu pakete ir sagatavota sasteigti, pavirši, neprofesionāli, ar daudzām kļūdām. Pirmkārt, tur jau ir iekļauti likumi, kuriem tur nevajadzēja būt, ko es jau minēju, kā, piemēram, Augstskolu likums. Tajā bija iekļauts likums, kurš tur nedrīkstēja būt, piemēram, likums „Par Latvijas Banku”, kas iepriekš ir jāsaskaņo ar Eiropas Centrālo banku. Iekļauts likumprojekts ar izlaistiem pantiem, piemēram, likumprojekts „Par valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”, kur likumprojekta tekstā 8.panta nav, pēc 7.panta nāk 9., kaut gan likuma tekstā ir atsauce uz 8.pantu.

Pats princips šajā manis pieminētajā likumprojektā ir nepareizs. Un, pirmkārt, jau likumprojekta nosaukums. Likumprojekta nosaukums runā par atlīdzību 2009.gadā, bet nosaukumam tā kā vajadzētu loģiski atbilst likumprojekta tekstam, tātad pārejas noteikumos vajadzētu būt vienam punktam, ka likums zaudē spēku 2009.gada beigās, taču tā tas nav. Tad kas ir nepareizs - likums vai nosaukums?

Un arī pats princips, ka algas tiek pamatā samazinātas darba darītājiem, bet ne jau ierēdniecības virsotnei. Zīmīgi, ka ir pazudis pants par vadības līgumiem, uz ko kolēģi jau norādīja. Šeit nav minēts nekas par parazītiskajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēm un padomēm.

Un tad par budžeta grozījumu likumprojektu. Kolēģi jau runāja par PVN likmes paaugstināšanu, bet, Godmaņa kungs, vai tiešām jūs ticat 300 miljonu latu papildu ieņēmumam, PVN ieņēmumam, ja vienlaikus tiek samazinātas algas vidēji par 15 procentiem? (No zāles Ministru prezidents I.Godmanis: „Kam noņemsim? Izglītībai?”) Un šeit ir alternatīva - vai nu atlaist cilvēku, vai samazināt viņam algu, bet patērētājs viņš nebūs ne vienā, ne otrā gadījumā. Tiek palielināta akcīze degvielai, kas ieiet visu preču un pakalpojumu cenās, tāpēc visas cenas vidēji pieaugs par šiem trim procentiem. Vai tad tiešām pieaugs patēriņš? Nē! Var jau palielināt nodokļu likmi, bet tad nedrīkst, aritmētiski reizinot, rēķināt patēriņa pieaugumu un nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Ieņēmums tāds nebūs.

Tad vēl, protams, jāpiemin zāles, prese un viss pārējais, kam tiek nežēlīgi palielināts nodoklis.

Un nu par likumprojektu „Par valsts budžetu 2009.gadam”… Pirmkārt, jau forma, kā tas ir sastādīts. Šeit mēs redzam tikai kopējos skaitļus ministrijām un centrālajām iestādēm, bet šeit mēs neredzam programmas, kuras tiek samazinātas. Bet, runājot par šiem kopējiem skaitļiem, es nevaru nepieminēt sabiedriskās raidorganizācijas - radio un televīziju, kur mūsu likumdošana aizliedz plānot nākamā gada budžetu mazāku nekā šajā gadā. Tas tiek pārkāpts. Turklāt zīmīgi ir tas, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai no 15 miljoniem tiek samazināti 3,7 miljoni, kas, Godmaņa kungs, - būsim aritmētiski precīzi! - ir 25, nevis 15 procenti.

Tālāk. Skaitliski absolūtajos skaitļos vislielākais samazinājums ir Izglītības un zinātnes ministrijai - 43,7 miljoni, tas ir, 16,5 procenti. Līdz ar to, Godmaņa kungs, jūsu starpjautājums: „Kam tad samazināsim? Izglītībai?” ir nevietā! Izglītībai jau ir samazināts visvairāk.

Kolēģi, mēs tagad esam nonākuši tādas, nu, Saeimas standartprocedūras priekšā. Valdība iesniedza likumprojektu paketi vienā dienā – ātri. Deputāti, jūs esat tiesīgi iesniegt priekšlikumus, taču neviens opozīcijas priekšlikums, kā vienmēr, netiks ievērots, un visu ātri nodarīsim līdz galam! Man šķiet, ka šī prakse būtu jāmaina, jo, kolēģi, mums pat vienā dienā vēl ir laiks izdarīt labojumus likumprojektos. Mēs varam atjaunot pašreizējā likuma redakcijā vadības līgumu atcelšanu, mēs varam būtiski samazināt atalgojumu valdēs un padomēs, mēs varam noteikt ienākumu griestus milzīgo atalgojumu saņēmējiem, mēs varam pārskatīt budžeta samazinājuma sadali starp ministrijām. Mēs varam atcelt samazinājumus sabiedriskajām raidorganizācijām. 3,7 miljoni neglābs valsti no bankrota.

Kolēģi, tā interesanti sanāk: kad pajoliņš ar saukli „gāzi grīdā” mežonīgā ātrumā joņo pa Latvijas ceļiem un, protams, degvielas bākā degviela ir izsīkusi, mums ir jālūdz Starptautiskais Valūtas fonds, lai pielej degvielu. Jā, godātie kolēģi, protams, degviela ir jāielej, bet, ja pajoliņš paliks pie stūres, tad mēs zinām, kur šī degviela aizies. Godātie kolēģi, algoritms sastāv no diviem punktiem: ieliet degvielu un nomainīt pajoliņu! Citādi nekas mums nesanāks.

Runājot par kolēģa Pabrika skaisto metaforu par treknajiem runčiem. Pabrika kungs, šim gan es neticu, ka trekno runci var iemācīt. Treknais runcis pazīst tikai savu siltā piena bļodiņu. Tas nekad nesāks sargāt māju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs nākamais runās deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Kas ir labāka – tirgus ekonomika vai plānveida ekonomika, kurā mēs dzīvojām turpat 50 gadus? Pasaules plaukstošākās nācijas dzīvo tirgus ekonomikas apstākļos. Kādos apstākļos dzīvo, teiksim, ziemeļkorejieši - mēs labi zinām.

Vai tirgus ekonomika ir visvarena un pasargāta no krīzēm? Laikam jau ne. Vai valstij ir jāiejaucas tirgus ekonomikā? (No zāles dep. A.Pabriks: „Ir!”) Acīmredzot jā. Tas šobrīd notiek gandrīz visur pasaulē. Un jāatzīst, ka arī mums, Latvijas politiķiem, tajā skaitā arī man, ir jāuzņemas atbildība par to, ka mēs savu inflācijas apkarošanas plānu nesākām īstenot krietni agrāk.

Vai patērētājsabiedrība savās krasākajās izpausmēs - ēst vairāk un pusi izmest atkritumos, braukt ātrāk un ar lielākām mašīnām, dzīvot greznāk un tērēt, tērēt, tērēt, nerēķinoties ar to, vai aiznākamajām paaudzēm būs ko tērēt, - ir pats labākais dzīves modelis, es par to stipri šaubos.

Manuprāt, patērētājsabiedrībai ir jācenšas patēriņu sabalansēt ar ilgtspējīgu attīstību. Mums vajadzētu aizņemties tik, cik spējam atdot. Mums vajadzētu tērēt apdomīgāk, turklāt domājot ne tikai par to, kā samazināt tēriņus vispār, bet arī citiem, piemēram, valsts pārvaldei, lai gan, protams, tā ir visa mūsu nodokļu maksātāju nauda. Vajag sākt katram ar sevi. Es atkārtoju: mums vajadzētu sākt katram ar sevi!

Pagājušogad es apmeklēju Slovākiju. Mēs zinām, ka Slovākija savas attīstības ziņā, teritorijas lieluma ziņā, iedzīvotāju skaita ziņā, ir samērojama ar Latviju. Protams, Slovākijai ir savas problēmas. Protams, ir jāatzīst, ka Slovākijai bija labāki priekšnoteikumi ražošanas attīstībai, jo tās ražošana kādreiz nebija tik integrēta vienotajā Padomju Savienības ekonomiskajā telpā kā mūsējā. Un tāpēc tā bija vieglāk pārveidojama.

Bet tomēr. Es ar savu dzīvesbiedri ar mūsu škodiņu, kuras motora apjoms ir 1,2 litri, izbraukājām Slovākiju krustām šķērsām un ir jāatzīst, ka lieljaudas džipi un lepni limuzīni arī Bratislavā - Slovākijas galvaspilsētā – uz ceļiem bija sastopami vismaz desmit reižu mazāk nekā Latvijā.

Jā, protams, var teikt, ka Latvijā ceļi ir sliktāki un ka džipi ir piemērotāka mašīna. Mēs ļoti labi zinām, ka pārsvarā Latvijā džipi pārvietojas maršrutā Rīga–Jūrmala, Rīga–Pierīga un diez ko tālāk nebrauc.

Pie mums katrs puišelis vismaz līdz šim uzskatīja, ka, ja viņam nav vismaz BMV, tad viņš nav cilvēks. Kā likums, šīs lepnās mašīnas tika ņemtas līzingā.

Starp citu, kad es savu iepriekšējo mašīnīti, kas arī bija Škoda Felicia, savā laikā - un tas bija vēl 90.gadu sākumā - gribēju reģistrēt Ceļu satiksmes drošības dienestā un kad es uzdevu jautājumu: „Sakiet, lūdzu, kur es varu reģistrēt savu škodiņu?” tad ko darbinieks man atbildēja? Viņš man atbildēja ar tādu pretjautājumu: „Vai tad škoda ir mašīna?” Viņa izpratnē, laikam ne.

Starp citu, izbraukājot Slovākiju krustām šķērsām - es tiešām nemeloju! –, es ne reizi neredzēju, ka kāds autobraucējs pārsniegtu ātrumu. Braucot pa mūsu ceļiem, man liekas, ka es atrodos ātrumsacensībās, nevis vienkārši pārvietojos no vienas ģeogrāfiskās vietas uz otru. Mēs smejamies par „jaunajiem krieviem” Krievijā, bet vai mēs esam daudz labāki?

Es saprotu, ministriem, varbūt arī mums, deputātiem, ir jāapciemo vēlētāji arī Latvijas nomalēs, kur tiešām ir slikti ceļi un vajadzīgas izturīgākas mašīnas. Bet atbildiet man uz jautājumu: kāpēc Rīgas domē un tā saucamajās republikas pakļautības pilsētās gandrīz katram ierēdnim ir jābrauc ar lepnu limuzīnu? Kāpēc?

Man bija kādreiz iespēja tūristu grupā aizbraukt uz kādu no Skandināvijas zemēm. Mūsu grupā bija viens, pēc Latvijas mērogiem skatoties, ļoti turīgs cilvēks, un viņš visu laiku brīnījās, kā tas var būt, ka visas tās mājas ir tik nelielas, pārsvarā vienstāva, un tās pārsvarā iekļaujas tanī apkārtējā vidē. Vai tad tās vispār ir mājas? Pabraukājot ap Rīgu, mēs redzam šīs bizantiešu stilā uzbūvētās pilis, no kurām, jāatzīst, liela daļa ir uzbūvētas uz parāda.

Cienījamie kolēģi! Protams, cilvēks nevar eksistēt bez asinsrites, kas apasiņo eksistencei svarīgus orgānus. Un, protams, Latvijā nav naturālās saimniecības. Lai pastāvētu valsts, ir nepieciešamas finanses, kas ļauj funkcionēt valsts varai, armijai, policijai, izglītības sistēmai un tā tālāk. Un ir skaidrs, ka šābrīža ekonomiskā situācija un finanšu situācija ir tāda, ka mūsu rīcībā esošo finanšu resursu varbūt pietiks trim četriem mēnešiem, lai šī finanšu asinsrite varētu sekmīgi funkcionēt, bet, lai mēs šobrīd dabūtu naudu, kas ļautu funkcionēt šai asinsritei bez traucējumiem arī turpmāk, šai finanšu asinsritei, un lai šo krīzi novērstu, lai dabūtu šo naudu, kā jau es teicu, mums šobrīd elementāri diemžēl ir nepieciešama palīdzība no ārpuses. Mums tā ir realitāte. Mums tā ir nepieciešamība, un tāpēc mums arī ir nepieciešami šie grozījumi likumos, kas ir vērsti uz tēriņu ierobežošanu un valsts kases papildināšanu.

Bet savas uzrunas nobeigumā es gribētu pateikt vēl dažas lietas. Es gribēju pateikt to, ka vēl svarīgāks par šīs krīzes iespējami ātru pārvarēšanu varbūt ir tas, lai šī krīze mainītu mūsu domāšanu. Lai mēs vairāk domātu par savu attieksmi pret eksistenciālām lietām. Lai vārds „pieticība” nebūtu vārds, no kura kautrējas, bet lai mēs censtos būt samērīgi savos tēriņos, lai mēs mainītu savu domāšanu ilgtspējīgas attīstības virzienā, lai mēs taupītu solidāri, lai mēs saprastu, ka parādi kādreiz arī būs jāatdod un lai mēs orientētos ne vien uz patēriņu, uz lielu patēriņu, bet arī uz vērtību radīšanu, un lai arī mēs, politiķi, saprastu, ka vajag ieklausīties speciālistu viedoklī un ka vajag vispār vairāk uzklausīt un ieklausīties. Tas mums nāktu tikai par labu.

Es, protams, kā jau teicu iepriekš, gribētu, lai krīzi mēs pārvarētu iespējami ātri. Bet tomēr es gribu atgādināt arī to, ka īstenībā es būtu bijis priecīgs, ka 1991.gada augusta notikumos tā krīze būtu turpinājusies ilgāk par piecām dienām. Tad mēs labāk redzētu, kas kurš ir.

Un gribētu nobeigumā teikt arī to, ka es ticu un ceru, ka krīze palīdzēs tautai konstatēt, kuri politiķi izšķirīgos brīžos valsts intereses spēs turēt augstāk par partijas interesēm.

Un vēlreiz atkārtoju: es ļoti novēlu, lai mēs krīzi pārvarētu iespējami ātri, bet vēl vairāk es novēlu, lai mēs mainītu savu domāšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Valērijs Agešins.

Man jājautā, Agešina kungs, vai jums pietiks ar desmit minūtēm?

Lūdzu - vārds jums.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie klātesošie! Patlaban Latvijas ekonomiskās politikas neatliekams īstermiņa mērķis ir finanšu tirgus un maksājumu bilances stabilizācija, kuras īstenošanai valstij nepieciešams aizņemties naudu no starptautiskajām finanšu institūcijām.

Iemesli… runājot par iemesliem, atsevišķus es varu minēt. Manuprāt, tie ir varas partiju atsevišķu pārstāvju visatļautība, it īpaši pēdējā laikā, realitātes sajūtas trūkums, kā arī neprofesionāla, pat haotiska rīcība. Par to es varu spriest, strādājot Saeimas komisijās un apakškomisijās.

Tomēr… tomēr „Saskaņas Centrs” atbalsta palīdzības lūgumu Starptautiskajam Valūtas fondam un citiem potenciāliem ārzemju donoriem. Šis lēmums tika pieņemts Saeimas „Saskaņas Centra” frakcijas sēdē.

Šobrīd ir skaidri redzams, ka bez ārējās palīdzības Latvija vienkārši neizdzīvos. Bet mums ir stingra pozīcija, ka saņemtās palīdzības izlietojums jāpārrauga jaunajai valdībai. Savukārt koalīcijai, kura ir novedusi valsti līdz dziļai krīzei, ir jābeidz pastāvēt tajā pašā dienā, kad tiks saņemta palīdzība.

Jautājumā, kuram tad mums ir jāuztic plāna realizēšana un kurš uzraudzīs saņemto finanšu līdzekļu izlietojumu, mēs esam diezgan kategoriski. Lai novērstu katastrofu, ir nepieciešams tuvākajā laikā izveidot maksimāli plašu parlamenta koalīciju.

Manuprāt, tagadējais kabinets arī mierīgākos laikos neizcēlās ne ar efektivitāti, ne ar citiem talantiem. Līdz ar to jaunās valdības sastāvā ir jābūt profesionāļiem. Finanšu ministra postenis ir jāuztic kādam sekmīgam komercbankas vadītājam, savukārt ekonomikas ministra amatam kandidāts jāmeklē ekonomistu vai kādu rūpnīcu vadītāju vidū.

„Saskaņas Centrs” neatbalsta daudzus esošās valdības priekšlikumus par valsts izvešanu no krīzes. Mēs esam pret PVN - kā standarta, tā arī pazeminātas likmes - palielināšanu; mēs arī esam pret to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksa un arī mēneša neapliekamais minimums tiks palielināts tikai līdz 90 latiem, nevis līdz 100 latiem, kā tika plānots agrāk, un mēs nekad nepiekritīsim skolotāju un policistu algu samazināšanai. Man, piemēram… diemžēl es izglītības un zinātnes ministri neredzu zālē, viņai acīmredzot tas nav interesanti… Man nav skaidrs, kas būs ar skolotāju algām, kas būs ar piemaksām par darba kvalitāti un tā tālāk. Būtu vēlams dzirdēt skaidru atbildi uz šiem jautājumiem.

Savukārt, ja valdībā turpinās strādāt šie paši partiju izvirzītie ministri, par kuru profesionālajām spējām nereti rodas šaubas, nekas labs nav gaidāms.

Ekonomisku stabilizāciju varēs panākt, tikai iekļaujot valdībā cilvēkus ar ļoti labām un izcilām prāta iespējām… prāta spējām. Pašreizējā valdība nebauda sabiedrības uzticību, un tai nedrīkst uzticēt apsaimniekot Starptautiskā Valūtas fonda piešķirtos līdzekļus. Rezultātu nebūs!

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Agešinam.

Mums, godātie kolēģi, līdz pārtraukumam palikušas… līdz tam brīdim, kad būtu jābūt pārtraukumam, atlikušas piecas minūtes, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu ar priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz brīdim, kad valdības iesniegtā stabilizācijas programma un likumprojektu pakete būs izskatīta pirmajā lasījumā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu… (No zāles: „Jā!”) Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums acīmredzot ir jābalso par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz pirmajā lasījumā būs izskatīta visa ar budžeta grozījumiem saistītā likumprojektu pakete! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 24, atturas - 2. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Ābiķa kungs šeit teica, ka mums ir tikai divas alternatīvas - vai nu brīvais tirgus, vai Ziemeļkorejas tipa plānveida ekonomika, bet es atgādināšu, ka ir vēl arī citi modeļi, piemēram, Zviedrijas modelis. Starp citu, atcerēsimies, kolēģi, ka daudzi no jums smējās par Zviedrijas modeli, par viņu sociālo aizsardzību, par viņu sociālismu, ka viņiem ir rūpes par cilvēkiem, ka viņi ir tādi muļķīši, bet paskatīsimies, kāda situācija ir tagad.

Latvijā lielākā daļa no banku sektora tagad piederēs Skandināvijas bankām. Tagad mēs pazemīgi lūdzam kredītu Zviedrijas valdībai, un nākotnē, ja būs kādas problēmas tām pašām Skandināvijas bankām, vienkārši kāds augsts Zviedrijas ierēdnis piezvanīs mūsu ministriem un pateiks - vajag! Un mēs pildīsim, jo citādi - vai nu nedos kredītu, vai kredītu pieprasīs.

Godātie kolēģi! Iedomāsimies, kāda būs dzīve pēc 1.janvāra, kad stāsies spēkā visa tā programma, ko jums piedāvā valdība. Iedomāsimies ģimeni ar diviem bērniem.

Pirmais. Tātad katru dienu viņi dzīvos bailēs, ka kādu no viņiem atlaidīs un ka viņi nebūs spējīgi samaksāt dzīvokļa pirkšanas kredītu, kurš, paceļoties aizņēmuma procentiem, pēdējā gadā pieauga par 15 procentiem. Viņu algas būs pazeminātas par 15 procentiem, viņi brauks uz darbu un maksās par 5 santīmiem vairāk par degvielas litru, ja viņi brauks ar mašīnu, jo būs paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai. Ja kāds no viņiem brauks ar sabiedrisko transportu, tad tik un tā maksās vairāk, jo būs paaugstināts PVN un arī akcīzes nodoklis.

Pa ceļam uz darbu viņi nepirks avīzi, jo tā būs greznība. Viņi arī nedzers kafijas tasi, jo akcīzes nodoklis kafijai paaugstināsies divas reizes. Kad viņi brauks uz mājām un gribēs iepirkties lielveikalā, viņi pirks mazāk, jo viņi nevarēs atļauties tērēt vairāk pārtikai, jo paaugstināsies PVN.

Atnākuši mājās, viņi maksās par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem caur internetbanku un maksās par 5 procentiem vairāk par siltumu un elektrību, par 16 procentiem vairāk par ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, gāzi. Ā, neaizmirsīsim, ka valdība arī piedāvā viņu mājokli, kuru viņi nav nopirkuši, aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli. Tātad tas būs viņiem tāds maksājums! Viņi izmisīgi domā, par kādu naudu nopirkt saviem vecākiem zāles, jo šīs zāles kļuvušas kārtējo reizi dārgākas par 5 procentiem, pateicoties valdības un Saeimas lēmumam. Bet viņu vecāki domā - ja viņi nomirs, apbedīšanas pakalpojumi viņu bērniem maksās par 16 procentiem vairāk.

Godātie kolēģi! Šodien prezidents teica, ka Dievs sūta mums pārbaudījumu. Šī smagā ekonomiskā krīze Latvijā nav stihiska nelaime vai Dieva zīme, bet konkrētu lēmumu rezultāts. Šie iepriekšējie svarīgie lēmumi, kurus tagad visi kritizē, tika pieņemti tāpat kā šodien. Dokumentus mēs saņēmām dienu iepriekš bez jebkāda pamatojuma. Vajag, un punkts! Un, ja mēs tos steidzīgi nepieņemsim, būs pasaules gals. Brīnišķīgā Finanšu ministrijas formula: „Mums ir plāns, bet mēs par to neko neteiksim!” darbojas jau kādus 10 vai 15 gadus. No sākuma mēs radām paši sev problēmas, bet pēc tam varonīgi mēģinām tās pārvarēt.

Godātie kolēģi, 90.gadi atgriežas. Tagad mēs redzam to iepriekšējo valdību darbības „sauso atlikumu” - deformāciju, kā teica premjers. No 90.gadiem mums ir divas atšķirības: pirmā - cilvēkiem nebija parādu. Tagad mūsu mājsaimniecības ir parādā vairāk nekā 6 miljardus latu. Un tagad, ja mēs paaugstināsim nodokļus un samazināsim algas, rodas jautājums: par kādiem līdzekļiem šie cilvēki maksās šīs iemaksas? Un jau tagad mēs varam redzēt, ka 15 procenti no kredītu maksājumiem ir aizkavēti. Un šī situācija turpina pasliktināties. Un, ja cilvēki nebūs spējīgi samaksāt par saviem kredītiem, tas atspoguļosies arī mūsu banku sistēmā.

Otrā atšķirība no 90. gadiem ir tā, ka cilvēkiem parādījušās izvēles tiesības. Viņi var aizbraukt. Tikai pirms nedēļas es runāju ar saviem draugiem, kuri pieņēma lēmumu - pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Amerikā. Jā, viņiem arī tur ir krīze, bet ne tik dziļa kā mums, un viņi cer, ka pēc gada šī krīze paies. Bet mūsu krīze būs daudz dziļāka un ilgāka. Un tāpēc viņi netic, ka mēs… ka valdība kaut kādā veidā uzlabosim situāciju. Viņi grib dzīvot tagad, viņi ir gatavi strādāt, viņi ir gatavi smagi strādāt, bet tikai tad, ja redzēs mērķi.

Un beidzot, godātie kolēģi, manuprāt, galvenā problēma mūsu valstī un mūsu lēmumos ir tā, ka mums nav definēti mērķi: kāpēc eksistē valsts, kā mēs saredzam, kā attīstīsies mūsu valsts, kādu nišu mēs varam ieņemt pasaules un Eiropas ekonomikā, kādi speciālisti mums priekš tam ir vajadzīgi, kādu nodokļu sistēmu mēs gribam redzēt… nevis mainīt ik pēc trim gadiem, bet kādu sistēmu mēs gribam redzēt. Viss ir tāpēc, ka mums nav mērķa. Atcerēsimies, ka pirms diviem gadiem mēs pieņēmām koncepciju „Cilvēks - pirmajā vietā!” un atbalstījām nacionālo attīstības plānu. Tur bija viss uzrakstīts pareizi, ka cilvēks mums ir pirmajā vietā, bet tur nebija galvenā. Atšķirībā, piemēram, no Īrijas nacionālās attīstības plāna… Īrijas nacionālās attīstības plāns sākas ar cipariem, ko Īrijas valdība gatava ieguldīt, lai saņemtu pēc pieciem gadiem rezultātu. Mūsu iepriekšējie mērķi bija tādi - iestāsimies Eiropas Savienībā un NATO. Tas ir mūsu mērķis. Bet, godātie kolēģi, vienai reliģiskai sektai – „Baltā brālība” –, kura sludināja, ka būs pasaules gals, bija viena liktenīga kļūda - viņi sludināja, ka pasaules gals būs tūlīt. Viņi nozīmēja konkrētu datumu, pulcējās vienā telpā un gaidīja, kad būs pasaules gals, un, kad pasaules gals neiestājās, iestājās krīze. Tāpat mūsu situācijā. 2004.gadā, kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā un it kā izpildījām mūsu mērķi, pēc kura mēs tiecāmies, mums parādījās mērķu krīze.

Godātie kolēģi! Kamēr mēs nenoformulēsim pareizus mērķus, mēs vienmēr būsim krīzē, mēs vienmēr nezināsim, ko darīt tālāk un kā attīstīsies mūsu ekonomika. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie deputāti! Šodien no Saeimas tribīnes es runāšu ne ar jums. Es runāšu ar mūsu Latvijas tautu. Diemžēl tagad mums visiem jāuzņemas atbildība par šo situāciju un pret mūsu vēlētājiem arī. Godātie Latvijas pilsoņi! Jūs visus astoņpadsmit gadus Latvijas neatkarības laikā atbalstījāt labējās partijas un labējo politiku. 95 procenti no mūsu iedzīvotājiem dzīvo iztikas minimuma robežās un, neskatoties uz to, atbalsta labējo politiku. Tas ir paradoksāli, bet tas ir fakts. Labējie nekad un nekur neaizstāvēs strādniekus, zemniekus un parastos cilvēkus. Viņi vienmēr un visur lobēs bankas, lieluzņēmējus, oligarhus, ierēdņus un savus bagātos sponsorus. Bet jūs, godātie vēlētāji, dzīvodami nabadzībā, atbalstījāt šo politiku. Un kāpēc? Tāpēc, ka labējie iepotēja jums nacionālismu kā vienīgo latviešu ideoloģiju. Nevis demokrātiju, bet nacionālismu! Rezultātā tās partijas, kuras piedāvā racionālu un saprātīgu politiku, vienmēr palika mazākumā. Demokrātija ir pašregulējošs mehānisms, kas ļautu izveidot un kontrolēt ievēlēto varu. Bet jūs atmetāt demokrātiju. Šogad jums bija iespēja divas reizes glābt situāciju. Kad notika referendums Saeimas atlaišanai, kur jūs bijāt, godātie Latvijas pilsoņi? Jūs lielā daudzumā sēdējāt mājās, kad labējie biedēja jūs ar krievu draudiem. Nacionālisms kārtējo reizi neatļāva jums realizēt savu demokrātisko pienākumu. Un referendumā par pensijām? Tas pats.

Godātie Latvijas pilsoņi! Es gribu atgādināt jums Čērčila izteikumu. Ja jūs negribat nodarboties ar politiku, politika drīzumā sāks nodarboties ar jums. Vislielāko ļaunumu Latvijas neatkarībai ir padarījuši nacionālisti. Slavējot sevi kā Latvijas patriotus, viņi pastāvīgi uzturēja valstī šo nacionālistisko fonu, kas galu galā pārsvītroja demokrātiju. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Kāds sakars nacionālismam ar budžetu?” No zāles: „Ne par tēmu!”) Bet tagadējā pasaulē bez demokrātijas nevar attīstīties neviena valsts. (No zāles V.A.Krauklis: „Par tēmu!”) Finanšu krīze, ekonomiskā krīze - tas ir tikai demokrātijas krīzes rezultāts. Bez demokrātijas varu vienmēr uzurpē dažādi grupējumi, kuri attīsta politisko korupciju (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Runā par tēmu!”), ekonomisko korupciju un galu galā noved valsti līdz bankrotam. Šie spēki ir gatavi melot visu laiku. Gadu atpakaļ viņi meloja par Latvijas straujāko attīstību. Un tagad viņi melo, ka dažu mēnešu laikā mēs nonācām gandrīz līdz bankrotam.

Ņemot kredītus, mūsu ļaudis uzticējās valdībai, kura uz katra stūra runāja par mūsu superattīstību un par septiņiem treknajiem gadiem. Un ko tad darīt simtiem un tūkstošiem cilvēku, kuri uzticējās valdībai un ieķīlāja savus dzīvokļus un nevar vairs atmaksāt parādus? Jāatbalsta vismaz divu gadu moratorijs ieķīlāto dzīvokļu atsavināšanai banku labā. Un valdībai ir jādod šādas garantijas iedzīvotājiem.

Godātie Latvijas pilsoņi! Jums jādomā par to, kā dzīvot tālāk. Labējie grib kārtējo reizi uz jūsu plānās kabatas rēķina glābt savus kapitālus un ietekmi. Esiet modri un atcerieties, ka „Saskaņas Centrs” piedāvā jums citu ceļu - demokrātijas, saskaņas un stabilitātes ceļu!

Sēdes vadītājs. Es aicinu tomēr nenodarboties ar politisku aģitāciju, bet runāt par likumprojektu paketi.

Vārds debatēs deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie atlikušie zālē esošie kolēģi!

Izmantojot to, ka tomēr Latvijā joprojām ir saglabājusies parlamentārā demokrātija, lai gan vakar un šodien no rīta izskatījās, ka tie cilvēki, kuri kaut kādā veidā nav gatavi uzreiz atbalstīt nezināmu lēmumu, ir pretvalstiski elementi, kuri principā būtu jāizslēdz no Latvijas valsts aprites un kuri principā ar savu nepiekrišanu kaitē Latvijas valstij… paldies Dievam, tomēr ir iespēja runāt un pastāstīt, kāpēc lēmums ir tāds vai šāds.

Un tas, ko es gribēju pateikt. Mana izpratne par šo glābšanas programmu, kā to sauc, bet kas, manuprāt, būtu jāliek pēdiņās, ir - pilnīga neticība. Un es neticu gandrīz vai nevienai no tām lietām, kas šajā programmā ir rakstītas, un arī neticu nevienam no cilvēkiem, kas šo programmu virza.

Es mēģināšu pamatot, kāpēc es neticu. Un, tā kā es tam neticu, tad es nekādā veidā to nevaru atbalstīt.

Pirmais, kolēģi! Šogad no vasaras sākuma, tātad pusgada laikā, sešu mēnešu laikā, mēs šeit, Saeimā, esam balsojuši par četriem budžetiem dažādās formās… dažādos formātos. Atcerēsimies: pirmais balsojums - 2008.gada budžeta izmaiņas; tālāk trīs 2009.gada budžeta balsojumi - par iekļaušanu, pirmais lasījums, otrais lasījums. Un šis nu ir piektais. Tātad pusgada laikā pieci dažādi temati, kuri saistīti ar mūsu finanšu prognozēm, un katrā no tiem ar tikpat lielu pārliecību, kā šodien runāja premjers Godmanis, mēs esam balsojuši ar vairākumu šeit, Saeimā, par pilnīgi aplamiem un neticamiem cipariem. Atcerieties, Slaktera kungs, ka no šīs tribīnes trīs nedēļas atpakaļ es teicu, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa prognoze, kura tika likta uz pēdējo, galīgo, lasījumu, ir aplama, un es teicu, ka mēs tūliņ pat nāksim šo prognozi mainīt. Es diemžēl kļūdījos, jo uzskatīju, ka tie būs tikai 100 miljoni, bet tie, izrādās, ir 323 miljoni. Kā to saukt, kolēģi? Es to saucu vienkārši par klaju nekompetenci un par klaju neizpratni par to, kādā veidā veidojas šis un konkrētie nodokļi budžetā.

Nākamā lieta, kolēģi! Es neticu, un man neviens nav pierādījis, ka tie cilvēki valdībā, tie ministri, kuri ir būvējuši šo neefektīvo sistēmu, kura principā darbojas šo cilvēku, šo ministru un viņu tuvāko draugu loka interesēs, būs tie īstie sistēmas radikālie reformētāji.

Es tiešām... Pat raugoties no teorētiskām cilvēkvadības vai menedžmenta teorijām, tas ir vienkārši neiespējami, jo šādos gadījumos vienmēr pirmais, ko dara, ir tas, ka maina vadības, kuras nāk ar jaunām idejām, jauniem uzstādījumiem un kuras radikāli izmaina struktūras.

Es absolūti neticu tam, ka esošie ministri premjera vadībā, kuri gadu nav spējuši sistēmu reformēt, pēkšņi šobrīd nedēļas laikā būs gatavi to izdarīt.

Kolēģi! Es joprojām neticu, tāpēc ka pat šodien premjers nav nosaucis kopējo aizdevuma summu. Tas izskatās tā, ka mums tiek piedāvāts lēkt ārā pa dzīvokļa logu, nezinot, kurā stāvā mēs atrodamies. Ja mēs lēktu, piemēram, no pirmā stāva, tad mēs varbūt tikai sasistos. Bet, ja gadījumā izrādās, ka šis ir 12.stāvs, mēs tiešām varam arī nosisties. Un, ja mums piedāvā šeit, Saeimā, cilvēkiem, kuri ir atbildīgi, balsot par to, ko nezinām, tad, manuprāt, tas ir bezatbildīgi no šo piedāvātāju puses, kolēģi. Un tieši tāpēc es tam neticu.

Nākamais. Žēl, ka premjers ir aizgājis. Atcerēsimies: pirmajā reizē, kad tika pārņemtas „Parex” akcijas - tikai 51 procents Latvijas valsts īpašumā –, premjers ar tikpat lielu pārliecību un tikpat lielu iekšēju drosmi un degsmi teica, ka bijušie bankas akcionāri nekādā veidā netiks pielaisti pie lēmuma pieņemšanas. Viņiem viss ir aizliegts, nekā nebūs. Kas izrādījās? Izrādījās, ka privāto lielo kontu apkalpošanā šie divi cilvēki ir atstāti par atbildīgajiem. Un izrādījās, ka divu nedēļu laikā, kurās viņi bija atstāti par atbildīgajiem, šī nauda, kas bija… jā, šī private banking, kas ir ļoti izplatīta lieta, teiksim, pasaulē un ar ko „Parex banka” nodarbojās - manuprāt, tas nebija noslēpums nevienam… mēs šo svarīgo sadaļu atstājām vecajiem bankas akcionāriem, publiski sakot, ka tas tā nebūs.

Kolēģi! Es tāpēc vairs neticu premjeram Godmanim, jo viņš divas nedēļas atpakaļ teica pilnīgi pretēju lietu.

Nākamais, kolēģi! Mūsu priekšā ir nolikts ekonomikas stabilizācijas plāns, par ko premjers gandrīz 45 minūtes runāja kā par ļoti detalizēti izstrādātu plānu, kurš trīs gadu laikā izvedīs no krīzes, kurš Latvijai ir absolūti nepieciešams, lai mēs kaut kādā veidā atkoptos.

Nu esat taču lasījuši, kolēģi! Nu… es necitēšu jums, kas tas tāds ir. Šeit ir tās pašas standartfrāzes, kas jau ir piecus gadus: rosinās izpratni, izstrādās, koncentrēs finansējumu, sniegs atbalstu… Neviena skaitļa… Neviena pamatota virziena.

Es divas lietas gribu nosaukt, ko es gribētu redzēt šeit, šajā plānā, un kas divu triju mēnešu laikā sāktu atdzīvināt mūsu reālās eksporta un ražošanas nozares.

Pirmā, kolēģi! Mežizstrāde, kas vienmēr ir bijusi Latvijā galvenā eksporta nozare. Ja mēs „Latvijas valsts mežu” personā nodrošinātu mūsu pārstrādātājiem saprātīgu resursu pieejamību… pieejamību par saprātīgu cenu, kas ir izdarāms īsā laikā, šie uzņēmumi ļoti īsā laikā atjaunotu savu eksportu. Tas ir pilnīgi skaidrs un pilnīgi vienkārši izdarāms. Vajadzīga ir tikai politiskā griba un „Latvijas valsts mežu” uzblīdušā aparāta, es teiktu, argumentēšana, lai tas būtu jādara.

Otra lieta, kolēģi! Latvijā ražotie pārtikas produkti diemžēl nav prioritāte, ko pērk Latvijas iedzīvotāji. Mēs teiksim: ko tur var izdarīt? Bet es aicinātu mūsu valdības atbildīgos ministrus aizbraukt, piemēram, uz Franciju, Itāliju vai tepat uz Lietuvu, un, ticiet man, valdībai, ja tā ir atbildīga un vēlas savu cilvēku, savu eksportētāju un savu ražotāju, preci vairāk pārdot, veicināt pārdošanu, tur ir ļoti efektīvas metodes, kā valdība var būtiski palielināt vietējā ražojuma preču realizāciju… pat ne vietējās izcelsmes lielveikalu tīklos.

Un, kolēģi, pēdējais, kāpēc es neticu tam, ka šis plāns būs izpildāms. Es neticu esošās koalīcijas godaprātam, kolēģi! Un kāpēc? Burtiski nedēļu atpakaļ visā procesā, kad mēs esam runājuši par radikālu valsts izdevumu mazināšanu, satiksmes ministrs savam preses sekretāram piešķir amatu akciju sabiedrībā „Pasažieru vilciens” kā padomes loceklim. Vai tas nav skaidrs signāls, ka viss turpinās?

Es neticu „Tēvzemei un Brīvībai”, kura savā kongresā ļoti pamatoti kritizēja valdību par ekonomisko nespēju, par visu pārējo, bet neko nav izdarījusi, jo Gerharda kungs tomēr ir ekonomikas ministrs. Un, manuprāt, viņa tiešie pienākumi valdībā būtu šos ekonomikas stabilizācijas plāna punktus ieviest, nevis par tiem nemitīgi runāt un tos deklarēt.

Es neticu Tautas partijai, kura, lai gan runā par vietējo ražotāju atbalstu, bet, piemēram, enerģijas ražošanas jomā lobē tikai Krievijas gāzes importu, nevis Latvijas vietējās koksnes pārstrādi un izveidi par enerģijas resursu.

Un pēdējais, kolēģi! Īpaši gribu pievērsties Zaļo un Zemnieku savienības kolēģiem. Es jums vienkārši nocitēšu šā plāna ceturtās daļas ekonomikas konkurētspējas uzlabošanas 8., 9. un 10.punktu. Jo, kā zināms, jūs, godātie kolēģi, ļoti pamatoti esat iestājušies pret reģionālo reformu.

Tātad, atbalstot šo dokumentu, jūs atbalstāt šādus plāna punktus.

2009.gadā Latvijā tiks pabeigta administratīvi teritoriālā reforma.

9.punkts: „Pamatojoties uz pabeigtu teritoriālo reformu, tiks panākts būtisks progress veselības aprūpes un izglītības sistēmas reformēšanā.” Lasi: tiks samazinātas skolas un slimnīcas.

10.punkts: „Pēc reformas pabeigšanas Ministru kabinets apvienos sabiedrisko pakalpojumu regulatorus vienā iestādē, lai koordinētu regulējamo tarifu politiku un veicinātu to deflāciju, kas nodrošinātu cenu izmaksu konkurētspēju.”

Kolēģi! Ja jūs atbalstāt šo plānu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka jūs atbalstāt reformu. Tad jūs esat liekuļi, vienkārši liekuļi, kolēģi! Es pat teiktu - politikāņi. Ja jūsu viedoklis ir pret reformu, ko es cienu, tad balsojiet pret šo plānu vai svītrojiet ārā! Bet, ja jūs atbalstāt to, bet vakarā aģitējot pret reformu, tad jūs esat liekuļi.

Kolēģi! Es neticu šim plānam, tāpēc es to neatbalstīšu!

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Atlikušie deputāti, daļa ministru! Mūsu politologi un sociologi, aicinot mūs veidot pilsonisku sabiedrību, kā vienu no iezīmēm min aktīvu līdzdalību politikas procesos. Tā esot viena no demokrātijas iezīmēm. Nu tad jāteic, varam viens otru apsveikt. Mēs šo demokrātiju un aktīvo iesaistīšanos esam sasnieguši.

Pašreiz visa Latvija seko politiskajām norisēm, gan tie, kas šorīt pulcējās pie Saeimas, gan tie, kas klausās radio un televīzijas tiešraides.

Bet var uzdot jautājumu: vai tad tā ir tā demokrātija, kādu mēs vēlējāmies? Jo šī demokrātija ir vērsta uz protestu un ir vērsta uz noliegumu. Uz aktīvu „pret”, nevis „par”.

Vēl mēs it kā varētu priecāties par valdības ieguldījumu mūžizglītībā. Jo pašlaik, šķiet, lielākā sabiedrības daļa aktīvi papildina savas zināšanas ekonomikā un finansēs. Banku krīze pat ierindas pilsoni ir iemācījusi saprast tādus vārdus kā devalvācija, due diligence un tamlīdzīgus.

Atkal it kā varētu priecāties. Bet, manuprāt, tomēr būtu labāk, ja bibliotēkās un grāmatnīcās tiktu izpirktas uzņēmējdarbības veicināšanas grāmatas, padomi iesācējiem uzņēmējiem un tamlīdzīgi. Tā tas nav.

Un tieši tādēļ pašreizējā situācija ir neapskaužama. Tieši tādēļ mēs šodien runājam daudz plašāk nekā tikai par budžeta grozījumiem un par ekonomikas, valdības, varbūt pat nācijas glābšanas plānu.

„Pilsoniskā Savienība”, kā jūs zināt, šo valdības glābšanas plānu neatbalstīs, bet atbalstīs ekonomikas glābšanas plānu. Un mēs joprojām atgādinām savu nostādni. Atbalsts ir bezizejas situācijas risinājumam, nevis bezizejas valdībai.

Joprojām aicinu šo valdību apzināties savu atbildību tautas priekšā un spert to soli, kuru no tās gaida sabiedrība.

Šodien īpaši es gribētu pievērsties vienai mūsu premjerministra tēzei: „Maznodrošinātajiem nekas nav atņemts.” Ir atņemts gan Latvijas tautai, gan maznodrošinātajiem. Un, visticamāk, tiks atņemts Latvijas Radio.

Tik tiešām šis budžeta samazinājums mūsu sabiedriskajām raidorganizācijām jau pārsniedz jebkuras saprāta robežas. Un nav jau runa tikai par izklaidi, tikai par ierastu laika kavēkli, bet tā ir informācija. Tā ir ierastā saikne ar ārpasauli daudziem, kuri mūsu transporta problēmu dēļ nevarēs izkļūt no savām lauku sētām. Un galu galā tā ir arī valsts drošība. Un tādēļ mums nevajadzētu uztvert šos budžeta grozījumus kā kaut ko pilnīgi nemaināmu. Vienmēr jau tā ir bijis - pozīcija nobalso, un budžets tiek pieņemts. Bet tik tiešām mums ir iespēja izdarīt nepieciešamos grozījumus, lai šis bezcerīgais glābšanas plāns tomēr kļūtu par cerīgāku un lai mēs taupītu ne tikai uz izklaidi un luksusu, bet arī neliktu mūsu cilvēkiem un mūsu valstij savilkt jostu tajās pozīcijās, kur tas nav pieļaujams.

Mēs runājam arī par pievienotās vērtības nodokļa likmju paaugstināšanu. „Pilsoniskā Savienība” ir iesniegusi priekšlikumus tām pozīcijām, kurās, mūsuprāt, tik krasa politika nav pieļaujama. Par presi jau esam runājuši daudz.

Es gribētu teikt arī dažus vārdus par grāmatu izdošanu. Grāmatas ir mūsu gara maize. Tas, bez kā cilvēks nevar dzīvot. Un nepietiek tikai ar to, ka mēs nodrošinām šo fiziskās iztikas minimumu. Jādomā arī par garīgās iztikas minimumu. Un to nodrošina mūsu grāmatu izdošanas industrija. Tādēļ arī, protams, desmitreiz jānomēra, vai tieši šī ir tā pozīcija, kur mēs varam atļauties samazināt.

Mēs esam iesnieguši priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa jeb likmes nepaaugstināšanu veterinārmedicīnai. Tās nebūt nav zāles četrkājainiem trekniem runčiem. Tās ir rūpes par sabiedrības veselību, par mūsu pārtikas kvalitāti, par to, lai mūsu sabiedrība tik tiešām būtu nodrošināta ar kvalitatīviem pakalpojumiem. Tieši tādēļ arī, protams, šeit mēs varētu rosināt izdarīt grozījumus mūsu budžeta piedāvātajos materiālos.

Bet īpaši es gribētu runāt par viesnīcu un tūrisma industriju. Brīžam rodas iespaids, ka šeit tiek likta vienlīdzības zīme starp viesnīcu, tūrismu un izvirtības industriju. Tā nav! Nebūt visas viesnīcas ir „Hilton” vai „Sheraton”, un nebūt visas viesu mājas ir bordeļi. Ir liels skaits kvalitatīvu vidusšķirai domātu viesnīcu, viesu māju, lauku māju, naktsmītņu, kuras ar šādu lēmumu krasi, bez brīdinājuma paaugstinot pievienotās vērtības nodokli, faktiski tiks iznīcinātas. Šis spektrs jau ir plašāks. Nav runa par dažiem cilvēkiem, kas strādā tieši apkalpojošā sfērā. Runa ir arī par pārtikas piegādātājiem, runa ir par satiksmes industriju. Un galu galā par lauku infrastruktūru. Jāņem vērā, ka šīs viesu mājas, kuras veidot mēs tik ļoti esam mudinājuši cilvēkus, kam nav iespējas nodarboties ar tradicionālo lauksaimniecību, bieži vien ir glābiņš ne tikai atsevišķām ģimenēm, bet pat atsevišķiem pagastiem, un ir ļoti svarīgi, lai mēs dotu vismaz noteiktu pārejas periodu. Jo šie cilvēki šo viesu māju un viesnīcu sagatavošanā ir ieguldījuši gan savus, gan ģimenes līdzekļus, ņēmuši kredītus, un mums ir jādomā par to, kas ar šiem cilvēkiem un ar viņu dzīvesvietām notiks.

Bet pats galvenais jautājums ir tāds: vai ir paredzēts skaidrs atbalsts tiem cilvēkiem, kuri zaudēs darbu, kuri cietīs no šīs pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanas, kas notika pēkšņi un bez brīdinājuma. Un galu galā, kā teica Slaktera kungs, tik tiešām tie ir dzīvi cilvēki. Un mums jādomā arī par mūsu tautu. Mums ir jādomā tālākā perspektīvā, un tieši tādēļ lūgums ir tikai viens - tiešām izvērtēt katru priekšlikumu šajos budžeta grozījumos. Katru priekšlikumu! Arī to, kuru izsaka opozīcija attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmi. Mēs varam to izdarīt. Galu galā līdz šim kritiskajam rītdienas brīdim, kad acīmredzot jāiesniedz dokumenti Starptautiskajam Valūtas fondam, vēl ir vismaz 12 vai 15 stundas. Ja vajadzēs, pastrādāsim. Bet šoreiz nekādā gadījumā neizmantosim šo principu: pozīcijai ir neliels pārsvars, nobalsosim, un viss izdosies! Kaut nu šoreiz neizdotos! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Guntim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Paldies par klusumu.

Šajā bēdīgajā Ziemassvētku laikā vajadzētu runāt vienīgi tikai patiesību un tādas lietas, kuras runātājs tiešām pārzina. Bet es baidos, ka šis būs vislielāko nezināmo balsojums.

Bet pirmā patiesība ir tā, ka ekonomiskā krīze kļūst ar katru nedēļu nopietnāka.

Otrā patiesība ir tā, ka Latvijas stāvoklis… Latvijas ekonomiskā stāvokļa smagumu pasliktina arī „Parex bankas” notikumi.

Un tagad, liekot vēl citas patiesības kopā, ka mūsu Ministru prezidents Ivars Godmanis strādā ar tik apbrīnojamu enerģiju kā dzelzs cilvēks, kā cilvēks–mašīna, es nevaru iedomāties, ja runā par kaut kādām valdības maiņām, kādu citu cilvēku, kādu citu speciālistu viņa vietā. (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Pareizi!”)

Bet saistībā ar pasaules krīzi man ir jautājums: kāpēc tā sakrīt ar „Parex bankas” notikumiem? Un neviens nav atbildējis, kāpēc… Cik šobrīd liela daļa ir „Parex bankas” slogam salīdzinājumā ar to slogu, ko mums, Latvijai, uzliek visas pasaules ekonomiskā krīze? Kāda ir tā daļa?

Nu un tad es teikšu tādu patiesības likumu, kas man izraisa vislielākās pārdomas, kura dēļ arī es atnācu šeit: jo lielāks un steigā sakrauts vezums, jo grumbuļainā ceļā no tā ir lielāks atbirums.

Un tas attiecas arī uz projektiem un darbiem. Jo lielāks projekts, jo lielāks atbirums. Un tas ir tepat redzams Rīgā, protams, Latvijā... Rīgas Dienvidu tilts un visas Rīgas celtnes. Tas jau bija sen zināms. Aizkulisēs runāja, ka ir jāmaksā 10 un pat 20 procenti par tām celtnēm…

Sēdes vadītājs. Es jūs aicinu runāt par tēmu, par likumprojektu paketi.

G.J.Eniņš. Jā, šī ir tā atbiruma tēma.

Un atbirums bija. Es nezinu, kādas attiecības bija G-24 kredītā, tur laikam puse aizgāja atbirumā, un tāpēc man ir šaubas par šo vezumu, ar ko mēs vedīsim to miljardu no Eiropas, kādā ceļā un kā tālāk mēs to riktēsim... Kā mēs varēsim garantēt, ka tur nebūs atbiruma? Gandrīz neiespējami!

Es ticu, ka Godmanis tik godīgi saka un tik ideāli teorētiski atbild, kā tas būs un kā mēs vaktēsim, un kā mēs sekosim tam, bet, lūk, kas notiks tad, kad pa šiem kanāliem nauda būs atnākusi Latvijā, kur tālāk… kā pa sīkākiem kanāliem tā sadalīsies?

Redziet, cilvēkam ir asinsvadu sistēma. Asinis rit pa lielajiem asinsvadiem, pēc tam nonāk kapilāros. Un tas ir sarežģīti. Pēc tam tās nāk atkal atpakaļ. Bet tur nekas neiet zudumā, ja cilvēkam nav brūču.

Kā varētu garantēt? Un es gribētu sacīt arī vēl tā, ka es nezinu nemaz, kā balsot, jo es ļoti sagaidu, ka premjers pateiks to, kā var garantēt, ka šā atbiruma nebūs… Nu, jūs jau saprotat, par kādu atbirumu es runāju. Ka nenotiks korupcijas piesūkšanās tādiem miljoniem, jo laiks ir pietiekami garš – četri gadi to atdošanai.

Tie cilvēki, kas bija sapulcējušies, lūdza, lai es pajautāju... lai ieraksta, ka tad, kad aizņemas… un jāaizņemas ir, es arī saprotu, ka ir jāaizņemas… ir arī jāatdod. Lai ieraksta, kad, kur un kas šo naudu atdos un cik atdos. Aizņemsimies miljardu, atdosim divus vai pusotru. Ja mēs šo drakonisko programmu tagad uzkraujam savai tautai... Un ja nu mēs to naudu nedabūjam? Kas tad notiek? Kas notiek? Jo jūs sakāt, ka naudu var arī nedabūt. Nu, labi, jā, jums ir arī cita programma rezervei. Redziet, es gribu ticēt, jo Godmanis strādā ar tādu godaprāta enerģiju – tā tas izskatās –, ka man vienkārši brīžam ir kauns neticēt, un izliekas tā, kad bažas par cilvēka veselību... ne. Labi, es neaizkavēšu vairāk, bet es gribu dzirdēt atbildi uz šiem diviem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi un klātesošie! Protams, sagatavotā dokumentu pakete nebūt nav ideāla un arī pozīcija ļoti labi redz tās lietas, kas tur vēl ir jālabo uz otro lasījumu un arī tālākajā darba gaitā, bet skaidrs ir arī tas, ka šī dokumentu pakete ir jāpieņem šodien. Mums faktiski nav cita atkāpšanās ceļa, bet es nedaudz gribu parunāt par tiem iemesliem, kādēļ tad mēs esam nonākuši līdz šodienai, un gribu vērsties pie tiem, kuri klausās: nevar tik vienkāršoti skatīties un teikt, ka, lūk, iepriekšējās valdības ir tikai vainīgas (No zāles dep. S.Kalniete: „Nemaz nebija vainīgas?!”), lēmumi nebija pareizi. Protams, tā situācija ir daudz sarežģītāka. Ja tikai ar dažiem politiķu lēmumiem varētu novērst krīzes, tad krīzes pasaulē nenotiktu.

Pirmām kārtām, protams, notikumi visā pasaulē, un tie sākās ar Amerikas krīzi, kas tālāk ģenerēja problēmas ar naudas resursiem gan Eiropā, gan Āzijā, gan citās valstīs.

Otrais. Jā, Latvijas pašas neizdarītais - pārrāvums Eiropas Savienības fondu apguvē, un šīs naudas daļas neieplūšana ekonomikā. Jā, valdība pieļāva kļūdu, nepārdodot „Lattelecom”, jo tas faktiski radīja situāciju, ka mums nav rezerves.

Tālāk fakts, ka Latvijas banku sistēma, paļaujoties uz optimistiskām attīstības prognozēm, īstermiņa līdzekļus izlietoja ilgtermiņa kreditēšanai. To piekopa bankas, kurām nav mātes banku aiz muguras. Jā, arī opozīcijas rīkotie referendumi. Katrs šis referendums ekonomikai atnesa mīnus zīmi gan tiešā, gan netiešā nozīmē, jo katrs šāds referendums rada ekonomisko nestabilitāti, īpaši runājot par pensiju referendumu. Ja tas būtu izdevies, tad jau mēs pie Starptautiskā Valūtas fonda durvīm klauvētu daudz, daudz ātrāk.

Un visbeidzot arī tāda lieta kā cilvēku dabiskā reakcija uz ekonomiskiem notikumiem. Atcerieties: kad bija inflācija, tad atsevišķi eksperti teica, ka vajadzētu rosināt, lai cilvēki mazāk pērk, lai neaizņemas. Un viņiem bija pilnīga taisnība, taču cilvēka dabiskā reakcija ir tāda, ka augstas inflācijas apstākļos viņš nopērk pat nevajadzīgu lietu, domādams, ka rīt tā maksās dārgāk. Tāpēc viņš pērk šodien, un galu galā, kad daudzi simti tūkstoši cilvēku tā dara, rīt šī prece arī maksās dārgāk. Un ir pilnīgi pretēji situācijā, kad ir krīzes gaidas. Šīs krīzes gaidas Latvijā tiek ļoti veicinātas; starp citu, tās veicina opozīcijas politiķi, arī daži pozīcijas politiķi, jau kopš pavasara tās ļoti veicina plašsaziņas līdzekļi.

Visu laiku ir stāstīts: mums ir krīze, mums ir krīze, mums ir krīze, lai gan tajā brīdī krīzes vēl nebija. Kāda ir cilvēku dabiskā reakcija tādā situācijā? Cilvēks atsakās pat no plānotiem pirkumiem un plānotiem izdevumiem, lai izveidotu uzkrājumu grūtajiem laikiem. Un tajā brīdī arī šī nauda iziet ārā ārpus ekonomikas.

Turklāt mūsu situācijā iestājās „Parex bankas” krīze, un cilvēki… Daļa cilvēku neuzticējās bankām, viņi izņēma depozītus no bankām, un arī tā ir nauda ārpus ekonomikas. Un tieši tādēļ šie visi faktori kopā veicina, ka Latvijā ir nevis tā saucamā mīkstā ekonomiskā piezemēšanās, bet cietā. Un šeit tādi gudri Zālamana lēmumi nemaz nav iespējami. Tas ir šāds smags lēmums, ko mēs šodien pieņemam.

Otrs - kopā ar plašsaziņas līdzekļiem jāveic rūpīgs izskaidrošanas darbs.

Un trešais - darbs ar autoritātēm ekonomikā, kas spētu mainīt arī šo cilvēku dabisko uzvedību: ja cilvēku un kompāniju dabisko uzvedību mēs nemainīsim, tad, protams, būs ļoti grūti izkustināt ekonomiku.

Tādēļ noslēgumā es gribētu teikt, ka mums ir ne tikai likumi jāpieņem. Mums ir jāmaina sabiedrības uztvere par notiekošo mūsu ekonomikā. Un tas ir visu kopīgs uzdevums, tāpat kā visu mūsu kopīgs uzdevums ir galu galā pieņemt šo nepieciešamo dokumentu paketi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Godājamais premjera kungs! Ministri! Daudz kas šodien jau ir teikts, un diez vai es kaut ko tādu ļoti jaunu spēšu pateikt. Bet man, kolēģi, šķiet, ka mēs visus šos gadus esam dzīvojuši tādā ekonomikā, ko varētu saukt par „gāzi grīdā” ekonomiku.

Bet tagad, šķiet, mēs sāksim dzīvot jaunā ekonomikā. Un to jauno ekonomiku varētu saukt par kazarmu ekonomiku. Tieši tā, manuprāt, var nosaukt to ekonomiku, kur lēmumus pieņem viens cilvēks. Nu, varbūt divi cilvēki, bet nevienam neko neskaidro un lēmumus uzspiež lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju.

Šobrīd, kolēģi, starp citu, notiek diezgan nopietna nodokļu sistēmas maiņa Latvijā. Ja iepriekš kapitāls nebija aplikts un pievienotās vērtības nodoklis bija zems, tad šobrīd Godmaņa kungs vai nu pats ir izdomājis, vai viņam Starptautiskais Valūtas fonds ir palīdzējis, bet ir izdomājuši, ka tagad mums būs augstu nodokļu valsts un patēriņš tiks diezgan pamatīgi aplikts ar nodokļiem.

Vai kāds ir konsultējies ar iedzīvotājiem, ar ekspertiem, ar uzņēmējiem par šāda lēmuma pieņemšanu? Klasiska kazarmu ekonomika, manuprāt.

Vai Godmaņa kungs, veicot šīs izmaiņas, pieņemot jaunos nodokļus, ir vispār analizējis šīsdienas problēmu cēloņus?

Kolēģi, es esmu pārliecināts, ka ne. Godmaņa kungs par to nav paspējis padomāt. Un šobrīd plāns, ko mums piedāvā, faktiski cīnās tikai ar sekām, nevis ar cēloņiem.

Latvijas ekonomikā tiešām ir lielas problēmas, bet tās problēmas jau īstenībā ir tāpēc, ka ražošana un pakalpojumi šinī valstī nekad nav bijuši atbalstāmā sfēra. Atbalstāmā sfēra, kā mēs atceramies, visu laiku bija nekustamie īpašumi. Spekulanti, kas varēja ātri nopirkt un ātri pārdot, bija ļoti privileģētā stāvoklī. Pavisam nesen par Leiškalna kunga piedāvājumu šajā zālē vairākums lēma tā, ka atkal nekustamā īpašuma tirgoņi būs privileģētā stāvoklī.

Tātad ekonomiku, ražošanu, pakalpojumus šajā valstī nekad nav īpaši gaidījuši un mīlējuši. Un negaidīs un nemīlēs arī turpmāk.

Interesanti, kāpēc mūsu valstī ekonomikas vai, pareizāk sakot, krīzes glābšanas risinājums tik ļoti atšķiras no citām valstīm. Paskatieties to pašu Ameriku vai citas valstis! Tur galvenais uzsvars tiek likts uz ekonomikas attīstību, uz konkurētspējas palielināšanu. Šeit - tieši otrādi - uzliksim kārtīgi nodokļus, un tad jau redzēs.

Manuprāt, tāda attieksme pret lietām ir kritiska kaut vai tāpēc vien, ka es neticu, ka šī valdība ir paspējusi izmodelēt iespējamos scenārijus. Vai tiešām jūs ticat tam, ka pa divām vai trijām dienām, kad pēkšņi izdomāja pievienotās vērtības nodokli no 18 pacelt uz 21… vai tiešām jūs ticat, ka pa tām divām trijām dienām eksperti varēja izmodelēt to, par cik vairāk vai mazāk ticami palielināsies ieņēmumi? Es tam, ko izdarīja valdība, godīgi sakot, neticu. Paņēma iepriekšējo nodokļu iekasēšanas dinamiku, pareizināja ar palielinājumu, kas būs, un nolika priekšā skaitļus: „Redziet, par tik mums tagad palielināsies!” Blēņas! Nepalielināsies! Neviens nav kārtīgi izpētījis, kā attīstīsies nodokļu ieņēmumi, jo, ticiet man, daudzi uzņēmumi optimizēs savu darbību. Šāda nodokļu pieauguma rezultātā daudzi optimizēs darbību, daudzi aizies uz Lietuvu, Igauniju, kas ir tepat blakus, bet kur nodokļi zemāki. Daudzi izdomās ar dažādām nelegālām metodēm nodokļus nemaksāt. Bet to ienākumu, kas ir plānoti, - nebūs. Es neticu šai valdībai.

Es neticu šai valdībai vēl viena iemesla dēļ. Saprotiet, ka ticamība jebkuram politiķim veidojas no tā, cik konsekvents ir viņš savos vārdos un darbos. Es nestāstīšu to garo vēsturi, cik mēs te esam dzirdējuši, ka valstij nebūs problēmu, ka bankām nebūs problēmu. Uzreiz pēc tam problēmas bija. Ļoti daudz ko mēs esam dzirdējuši, kas būs, un pēc tam izrādās, ka tas nebūs. Ne vairāk kā pirms pāris nedēļām Godmaņa kungs stāvēja šajā tribīnē un visiem skaidri un gaiši teica - mums ir problēmas, būs jāietaupa vismaz 600 miljoni, varbūt 700 miljoni. Ko mēs redzam šodien? Šodien samazinājums nākamajam gadam ir nieka 400 miljoni. Gandrīz uz pusi ir samazinājušās Godmaņa kunga prognozes par to, cik būs jāietaupa. Bet savukārt slogs, šīs problēmas slogs, tiek uzlikts patērētājiem, visiem iedzīvotājiem, mūsu uzņēmējiem. Tas nav, Godmaņa kungs, izpildīts mājasdarbs! Es uzskatu, ka šajā situācijā jūs rīkojaties kā ļoti paklausīgs Starptautiskā Valūtas fonda prasību izpildītājs, bet nemaz nerīkojaties kā labs saimnieks mājās un neizpildāt savus mājasdarbus.

Nekonsekvence - tas ir vēl viens iemesls, kāpēc šai valdībai es negribu ticēt.

Kas būtu jādara šādā situācijā? Manuprāt, viena no svarīgākajām lietām, ja jau reiz tik ļoti neizbēgama ir nodokļu paaugstināšana, ir pievienotās vērtības nodoklis… Es gan nepiekrītu, ka to paaugstina. Bet, ja nu tomēr jūs lemsiet, un tas tā notiek, viena no svarīgākajām lietām ir pēc iespējas atvieglot nodokļu slogu algām, vai tas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums vai varbūt sociālā nodokļa samazinājums, vai varbūt uzņēmēju maksātās sociālā nodokļa daļas samazinājums. Ir jāpēta, ir jārēķina, bet jebkurā gadījumā ir jābūt sabalansētībai starp to, ko maksā uzņēmēji, starp to, ko maksā iedzīvotāji, starp to, kas ir izmaksāts algās, jo, samazinot šos manis minētos nodokļus, cilvēks saņemtu vairāk naudas, tādējādi pats varētu brīvāk pieņemt lēmumu, kā rīkoties, - vai pirkt preci veikalā vai varbūt kaut ko audzēt dārzā.

Otra lieta, kas noteikti ir jādara. Ir jau taisnība Godmaņa kungam. 600 miljoni ir jāsamazina. Ir jāmeklē iespēja, kā vēl un vēl samazināt valsts izdevumus. Mums ir dārgākā valsts pārvalde Eiropas Savienībā. Tagad būsim otrā vai trešā dārgākā. Tas nav labi padarīts mājasdarbs. Ir virkne ministriju, kuras ir jāsamazina. Ir virkne iestāžu, kuras ir jāsamazina. Es brīnos, ka neviens no zāles nesaka: „Nu, tad nosauciet piemērus!” Bet piemēri ir gaužām elementāri. Viens klasisks piemērs. Bija izdomāta elektronisko iepirkumu sistēma. Laba doma. Tiešām laba doma. Bet vai kāds ir parēķinājis, cik šī sistēma izmaksāja un cik šī sistēma valstī kopumā deva ekonomiju par visiem iepirkumiem? Es stipri šaubos, vai tas atmaksājas. Ja tas neatmaksājas, punkts, un šo bodīti slēdzam. Galu galā šajā kantorī bija ļoti daudz problēmu arī ar godprātīgu pārvaldi.

Vēl viena lieta, kas obligāti, manuprāt, ir jādara. Par Starptautiskā Valūtas fonda naudas sadali vai par naudas iepludināšanu Latvijas ekonomikā obligāti ir jārunā pēc iespējas caurspīdīgi, bet par to jau šodien diskusijas bija. Es varbūt neiedziļināšos.

Bet man ļoti svarīgi liekas arī tas, ka šo naudu drīkstētu tērēt tikai tādās lietās, kas nav saistītas ar tās vienkāršu noēšanu. Šo naudu nedrīkst apēst. Šo naudu drīkst aizdot, bet nedrīkst apēst. Ja mēs šo naudu apēdīsim, būs milzīgas problēmas nākotnē.

Un visbeidzot. Kolēģi! Šodien ne no viena nedzirdēju… Varbūt neuzmanīgi klausījos, bet šķiet, ka nebija nevienas idejas…. Bet apmēram pusgada laikā mums var rasties viena ļoti nopietna problēma, par ko mēs esam runājuši vēl pirms 8.Saeimas un 8.Saeimas sākumā. Tās ir jaunas darba vietas.

Ja šādi turpināsies, tad ar pievienotās vērtības nodokli, ar kapitāla pieauguma nodokli, ko tagad ir izplānojusi valdība, ļoti lielās grūtībās tiks nostādīti daudzi uzņēmēji, cilvēki tiks atlaisti, vajadzēs jaunas darba vietas. Vai šai valdībai ir plāns, kā nodrošināt vismaz kaut nedaudz jaunu darba vietu rašanos valstī, lai cilvēkiem nav jāstāv garās rindās darbā iekārtošanas birojos.

Šie ir tie jautājumi, uz kuriem neesmu saņēmis atbildes, un es baidos, ka šādā, kā es jau sākumā teicu, kazarmu ekonomikas vai tādā kazarmu demokrātijas režīmā mēs šīs atbildes arī nesaņemsim.

Kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šos pasākumus, ko ir ieplānojusi valdība, jo neredzu, ka tie atrisinātu mūsu valsts attīstību ilgtermiņā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

K.Gerhards (ekonomikas ministrs).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Kolēģi! Ministri!

Šodien skatāmais budžets un to pavadošā ekonomiskās stabilizācijas, izaugsmes un atjaunošanas programma, ko patiešām ar ļoti nopietnu atbildību ir sagatavojuši gan Finanšu ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas, gan citu valsts iestāžu eksperti, kā jau premjerministrs teica, nav biļete uz vilcienu, kas mūs varētu aizvest uz Leiputriju vai vēl kaut kur. Un tas arī nav rīcības plāns tam, kā mēs rīt izkāpsim no gultas, iztīrīsim zobus, izgludināsim bikses un dosimies mācīties angļu valodu. Tas ir ļoti nežēlīgs un rupjš modinātāja zvans. Zvans tiem politiķiem, kuri jāuzmodina no rožainajiem sapņiem ar kādu gaismu tuneļa galā, zvans tiem pilsoņiem, kuri iegrimuši patēriņa kultūrā.

Bet tajā pašā laikā tas ir glābējzvans tiem Latvijas uzņēmējiem, kuriem šobrīd murgos rādās tas, kā viņi var dabūt naudu, lai iegūtu priekšfinansējumu saviem struktūrfondu projektiem, kā dabūt apgrozāmo līdzekļu aizdevumu, kā saņemt naudu par savu eksportam nosūtīto preci. Šis ir ļoti izsvērts, aprēķināts plāns, kas var kalpot par labu startu patiešām nopietniem pasākumiem uzņēmējdarbības stimulēšanai.

Vakar Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomē kopā ar mūsu sociālajiem partneriem - Latvijas Darba devēju konfederāciju, Tirdzniecības un rūpniecības kameru, nozaru asociācijām un citiem partneriem sākām jau detalizētu darbu pie tiem tālāk izstrādājamajiem dokumentiem, kurus mēs gan iesniegsim šeit, Saeimā, gan apstiprināsim valdībā un virzīsim uz priekšu, lai patiešām panāktu skaidru un saprotamu, caurspīdīgu rīcību šā šodienas izaugsmes plāna īstenošanai dzīvē.

Un tur ir vairākas lietas, kas jāpaveic vistuvāko nedēļu laikā.

Pirmkārt, pilnīgi skaidrs ir normatīvais akts par to, kā nodrošināt līdzekļus Latvijas bankām, lai tās varētu finansēt gan struktūrfondu projektus, gan piešķirt uzņēmumiem nepieciešamos līdzekļus.

Otrkārt, likums par Latvijas Garantiju aģentūras tiesībām sniegt ievērojami lielākas garantijas Latvijas uzņēmējiem.

Treškārt, normatīvie akti par eksporta kredīta apdrošināšanu.

Ceturtkārt, Hipotēku un zemes bankas programmas par tiešo atbalstu uzņēmējiem.

Protams, arī uzņēmēju darbības vides pasākumu plāns. Un šī pasākumu plāna ietvaros, protams, mums jādiskutē par to, ko uzņēmēji uzskata par vissvarīgāko, - par pievienotās vērtības nodokļa administrēšanas procedūru. Ja varēsim atļauties to finansiāli, tad, neapšaubāmi, tas jāievieš.

Un, visbeidzot, šis ir tas laiks, kad valdībai jāturpina ļoti nopietni strādāt pie strukturālajām izmaiņām valsts sektorā. Ir likvidētas vairākas aģentūras un institūcijas, samazināts visu vakanču skaits, reāli samazināts darba vietu skaits. Tas viss šobrīd izdarīts. Bet šis ir tas laiks, kad mums jāiet tālāk. Mums ir jāturpina jau iesāktais dialogs ar darba devējiem, ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru par nozīmīga un liela valsts funkciju skaita nodošanu privātajam biznesam. Es piekrītu, ka ministriju skaits mums ir pārāk liels, ministriju mums jābūt ne vairāk, cik ir Eiropas ministru padomju. Ne vairāk, varbūt pat mazāk! Bet tie ir pasākumi, kas izdarāmi, pasākumi, pie kuriem mums noteikti ir jāstrādā.

Tai pašā laikā ceļš, kā to izdarīt, nav tas ceļš, ko piedāvā „Sabiedrība citai politikai”, kas prognozē 25 procentu bezdarbu nākamajā gadā. Mūsu prognoze ir 10 procentu bezdarbs. Mūsu ceļš ir šajā pārejas posmā, šajā recesijas posmā, kad dabūt darbu būs neiespējami, nevis izlikt cilvēkus uz ielas, bet samazināt viņiem atalgojumu. Un tas šobrīd, es domāju, ir daudz nozīmīgāk.

Paldies par uzmanību. Es uzskatu, ka sagatavotie budžeta grozījumi un sagatavotais izaugsmes plāns ir ļoti nozīmīgs dokuments tālākajam darbam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ekonomikas ministram.

Nākamā debatēs runās deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Premjerministra kungs! Ministri! Neaizmirsīsim, ka mēs šodien sarunājamies ne tikai cits ar citu, mēs sarunājamies arī ar visiem tiem Latvijas cilvēkiem, kurus tāpat māc bažas - ne mazākas kā tos opozīcijas deputātus, kuru daiļrunība šodien ir gluži vienkārši apbrīnojama.

Bet, kolēģi, Latvijas cilvēki ir gudrāki un pat sirdsgudrāki, nekā mēs dažkārt iedomājamies. Un man liekas, ka tas, ko šodien gaidīja no Saeimas debatēm, bija nosvērtas un argumentētas runas, nevis personīgi apvainojumi, aizdomu, nenovīdības un puspatiesību plūdi.

Kolēģi, attopieties! Šodien cilvēki ir jāaicina uz izpratni, un šī tribīne jāizmanto nevis tam, lai bažas vairotu, bet gan lai tās mazinātu. Tāpēc ir labi, ka runāja ne tikai Godmaņa kungs. Mēs dzirdējām arī ekonomikas ministru. Viņš informēja cilvēkus un uzņēmējus par visām tām programmām, kas ir paredzētas uzņēmējdarbības atbalstam. Es domāju, ka cilvēki šodien labprāt dzirdētu arī kādu cerīgu vārdu, un es ceru, ka arī labklājības ministre varbūt nāks un stāstīs par sociālās aizsardzības pasākumiem. Īstenībā cilvēki situāciju, manuprāt, šodien izprot labāk nekā daži no mums, kas iedomājas esam politiķi.

Es vairākkārt dzirdu šeit no tribīnes apgalvojumu, ka valdība mēģina uzkraut krīzi uz Latvijas iedzīvotāju pleciem. Jā, es redzēju - arī „Neatkarīgajā Rīta Avīzē” bija šāds virsraksts. Paraudzīsimies, godātie kolēģi, uz Latviju! Kas tad ir Latvijas iedzīvotāji? Tie ir 2,3 miljoni cilvēku, un viņu vidū tik tiešām ir bērni, ir māmiņas, ir arī tēvi, ir pensionāri, ir studenti, bet ir arī uzņēmēji. Jā, ir arī cilvēki, kas strādā pašvaldību iestādēs, ir cilvēki, kas strādā valsts pārvaldē, ir banku vadītāji, ir banku prezidenti, ir darba devēji un ir darba ņēmēji. Un vai tiešām šodien kāds cilvēks Latvijā vēl ir tik naivs, lai neiedomātos, ka nākamgad dzīves līmenis kādam no 2,3 miljoniem Latvijas iedzīvotāju nepazemināsies? Vai tiešām jūs tā domājat? Mēs runājam par ģimeni. Vai valdība nav šī pati 2,3 miljonus lielā Latvijas ģimene? Vai jūs domājat, ka kādam no valdības locekļiem vai no pozīcijas deputātiem, kas ir gatavi atbalstīt valdības piedāvāto likumu paketi, šodien ir kāds milzīgs prieks vai gandarījums sirdī? Mums ir jāpieņem ļoti nepatīkami un ļoti nepopulāri lēmumi.

Un faktiski valdība savā programmā - un tie pēc būtības ir tikai pieci likumi - ir piedāvājusi sadalīt šos zaudējumus diezgan solidāri starp tiem cilvēkiem, kuri nav sociāli aizsargājami. Mēs dzirdējām informāciju, ka pensijas ne tikai nesamazināsies, bet pat tiks iespēju robežās palielinātas.

Valdība ir piedāvājusi šos zaudējumus pārcelt uz darbspējīgo, pārtikušo, veselo un aktīvo sabiedrības locekļu pleciem. Un Saeima, manuprāt, ir tā vieta: ja mēs jūtam, ka vēl pietrūkst kādas daļas sabiedrības, kas šajos zaudējumos varētu dalīties, tad, manuprāt, ir īstais laiks atbalstīt šo likumu paketi un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam.

Un tad, kad es dzirdu, ka šos 300 miljonus, kuri būtu jāiegūst no palielinātās pievienotās vērtības likmes, mēs gatavojamies atrast kādas mistiskas, vārdā nenosauktas ministrijas budžetā - jā, es dzirdēju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ka mani kolēģi no „Jaunā laika” apgalvoja, ka vēl ir ministrijas, kuru rīcībā ir desmitiem un simtiem miljonu latu –, es gribu jautāt: un kā jūs domājat, vai tad šie desmitiem un simtiem miljonu latu ir ministra un viņa biroja darbinieku algas?

Nē, kolēģi, jūs taču paši esat bijuši ministri, jūs labi zināt, ka šie desmiti un simti miljonu, kas vēl ir palikuši šo ministriju budžeta programmās, ir domāti tieši tām pašām uzņēmējdarbības atbalsta programmām, par kurām mēs tā iestājāmies, Ekonomikas ministrijā. Šie desmiti un simti miljoni latu, kas, paldies Dievam, vēl ir palikuši Izglītības un zinātnes ministrijā, būs vajadzīgi skolotājiem un tiem jaunajiem cilvēkiem, kurus mēs dažkārt redzam tikai kā tos pašus iedzīvotājus, uz kuru pleciem valdība vēlas uzkraut krīzi. Un, ja jūs domājat, ka šos 300 miljonus vēl var atrast, samazinot budžetu… Man liekas, ka premjers pietiekami skaidri pateica, ka tādā gadījumā algu samazinājums strādājošajiem valsts un pašvaldību iestādēs, no budžeta finansētajās iestādēs būs nevis 15 procenti, bet 40 procenti. Un tie arī ir tie paši Latvijas iedzīvotāji, par kuriem kādam nez kāpēc ļoti patīk rūpēties.

Es gribu teikt: jā, protams, katram deputātam, kas šodien izcēla kādu sociālo grupu, runājot par paketes likumprojektiem, zināmā mērā ir pat taisnība. Jā, tik tiešām šī likumu pakete skar katru sociālo grupu. Un tādas, kuru tie tiešā vai netiešā veidā neskars, patiešām nav.

Bet tad jau man jāsāk atkārtoties. Mums vajadzētu no šādām ilūzijām, ka kādu tas viss neskars, atteikties.

Es gribētu teikt, ka ļoti liela taisnība ir tiem deputātiem, kuri apgalvo, ka likumprojekts par pievienotās vērtības nodokli nes sevī daudzus riskus. Jā, to jau teica arī valdības vadītājs. Un mēs negribam slēpties un teikt, ka šajā likumā nav risku. Bet vai tad mēs tiešām neredzam visus citus, arī ļoti nopietnos riskus, kas būs daudz draudīgāki, ja atteiksimies skatīties patiesībai acīs un atzīt, ka kāds no nodokļiem, ja mēs gribam redzēt kaut cik sabalansētu budžetu, ir jākustina, jo mums ir budžets, kas jākoriģē par vienu miljardu? Ieklausieties: viens miljards!

Mēs labi zinām, ka Latvijas kopējais budžets ir 5 miljardi. Un ir ļoti viegli aprēķināt, ka šis viens miljards ir tieši piektā daļa no visa Latvijas budžeta. Tas nav maz! Tas ir ļoti, ļoti nopietns koriģējums.

Jā, un es vēl teiktu: vai tiešām mēs domājam, ka kāds ar īpašu gandarījumu šodien balsos par piedāvātajiem likumiem? Bet kādam šobrīd ir jāuzņemas atbildība. Valdība un Saeimas vairākums ir gatavs to uzņemties. Pilnībā. Un arī politiski.

Es gribētu vēl vienu lietu pateikt. Vakar televīzijā un šodien no tribīnes vairākkārt bija jādzird vārdi: „Es jums neticu, Godmaņa kungs!” Nu, kas tā ir par tādu latvisku mazdūšību, ka pat tie deputāti, kuri gatavojas atbalstīt finanšu stabilitātes programmu, domā, ka kāds iegūs tautas mīlestību, pirms tam paziņojot, ka viņš netic ne pašai programmai, ne tiem, kuri to ir gatavojuši? Un, kolēģi, tā vispār nav visai perspektīva formula - apgalvot, ka uzraudzība būs uzticama tikai tad, ja es personīgi tajā darbošos vai ja es to izveidošu; ka valdība Latvijā būs kompetenta tikai tad, ja tajā strādās mani partijas biedri.

Jā, daudziem no maniem kolēģiem ir taisnība. Programma un likumu pakete ir tapusi steigā. Jā, ir taisnība arī tiem, kuri saka, ka tā nav juridiski un tiesiski perfekta. Jā, arī man ir jāpiekrīt, ka daudzos gadījumos, un tie jau faktiski ir pieminēti, šī pakete vairāk sasniedz fiskālos mērķus. Tā dod vajadzīgo ietaupījumu budžetā. Diemžēl tā nerada pilnīgu pārliecību par to, ka morālais klimats Latvijā atveseļosies un ka solidaritātes princips darbosies pilnībā, jo, kolēģi, no paketes tik tiešām, it sevišķi no likuma par valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojumu… nu man jāsaka kā literātei, kā no Orvela grāmatas „Dzīvnieku ferma”, kur, kā jūs atceraties, no tāfeles pazūd viens lozungs pēc otra… darba procesā arī pazūd viena institūcija pēc otras un viena atalgojuma forma pēc otras. Bet tāpēc jau mēs, deputāti, esam šeit, Saeimā, lai parūpētos, ka uz visām institūcijām, arī uz ministriju darbiniekiem, tik tiešām tiktu attiecināti tie paši nosacījumi, kas attiecas uz citiem. Bet to mēs varam izdarīt tikai tad, ja mēs balsosim „par” šo budžeta un finanšu stabilizācijas likumu paketi pirmajā lasījumā un iesniegsim kvalitatīvus priekšlikumus otrajam lasījumam. Un to es arī aicinu darīt.

Vakar Godmaņa kungs jau teica: „Mums ir izvēles iespēja.” Mums nav nolikts priekšā ultimāts. Mēs varam šos likumus atbalstīt, un mēs varam tos arī neatbalstīt. Manuprāt, un es domāju, ka tam piekritīs arī Latvijas cilvēku vairākums, tie riski, kas radīsies, šo programmu neatbalstot, Latvijai ir daudz lielāki nekā tie riski, kas ir ielikti pašā programmas paketē.

Aicinu, kolēģi, šo programmu un pavadošos likumus atbalstīt. Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Esiet sveicināti visi, kas mani dzird! Es, protams, aicinu atbalstīt stabilizācijas plānu un budžeta likumu paketi, jo patiesībā uzticos premjeram Godmaņa kungam. Nav jau cita, kam uzticēties, jo Latvijā ļoti daudz ir domātāju un runātāju, bet maz ir cilvēku, kas gatavi uzņemties atbildību un arī patiesībā gatavi atbildēt par savu lēmumu.

Es gribu runāt ne jau tikai par šo stabilizācijas plānu jeb budžeta likumu paketi. Gribu mazliet pievērsties tām lietām, par kurām droši vien plānos un likumprojektos neraksta. Es gribu vienkārši aicināt visus cilvēkus būt solidāriem un tomēr atbalstīt šajos grūtajos laikos citam citu. Ir jāatjauno vārdos un arī darbos tas sauklis, kas kādreiz bija Latvijā mazliet populārs: „Izvēlies Latvijas preci!” Tikai izvēloties Latvijas preci, mēs varēsim uzturēt savu uzņēmēju. Ja nu kāds var atļauties atpūsties, tad labāk to darīt tomēr Latvijā. Latvijā ir simtiem brīnišķīgu vietu, kuras daudzi no mums nav redzējuši. Pēdējais laiks tās apskatīt, nevis braukt uz Slovākiju, Turciju vai kur citur tālāk. Šādi mēs atbalstīsim savu tūrisma uzņēmēju. Izvēlies Latvijas preci! Baudi Latvijas produktu, kas varbūt kādreiz netiek novērtēts, bet pilnīgi noteikti ir kvalitatīvāks nekā no ārzemēm ievestais, - un tu atbalstīsi Latvijas zemnieku, kuram tagad klājas arvien, arvien grūtāk. Izvēlies Latvijas preci un nekašķējies – nekašķējies ne ar valdību, ne ar kaimiņu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Baibai Rivžai.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Premjera kungs! Ministri! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi deputāti!

Es runāšu kā Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas deputāte. Un, no šī aspekta skatoties, mums arī krīzes apstākļos ir jādomā par Latvijas nākotni, par Latvijas rītdienu.

Un mūsu Latvijas nākotnes attīstību, kā mēs šeit paši esam Saeimā piekrituši un valdība mūs ir atbalstījusi, nosaka tikai viens resurss – cilvēks un viņa intelekts. Tīri aritmētiski mazinot visām ministrijām pilnīgi vienādi izdevumus, mēs redzam, ka valdība ir samazinājusi arī izglītības un zinātnes nozarei 43 miljonus. Tā ir ļoti liela summa.

Un te rodas jautājums: vai mēs tādējādi nākotnē nepakļaujam Latviju riskam? Un šajā sakarā es gribētu uzsvērt divus momentus.

Pirmais. Kā Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas deputāte es sekošu līdzi un arī jūs aicinu sekot līdzi tam, kā tiek izpildīts Ministru kabineta vakardien, 10.decembrī, pieņemtais lēmums par iespēju pārskatīt finansējuma sadali starp resoriem, programmām, apakšprogrammām, to pārdalīt, ja kāda funkcija ierobežotā finansējuma dēļ nevarētu tikt izpildīta. Tas ir ļoti svarīgs lēmums. Un es ceru, katrs man piekritīs, ka nācijas pastāvēšanu nosaka tikai viens nozīmīgs faktors. Tas ir izglītots cilvēks. Mēs varam izdzīvot un iztikt bez daudz kā, pie kā varbūt esam jau pieraduši, bet ir ļoti svarīgi, lai valsts neatteiktos no studentu uzņemšanas un lai nestāvētu tukšas tās modernās laboratorijas, kuras esam iegādājušies, jo mums var pietrūkt jauno zinātnieku.

Un tāpēc, ja šādas situācijas rodas, mums ir jāizmanto vakar pieņemtais lēmums par līdzekļu pārdalīšanu starp resoriem.

Otrs moments, par ko es gribētu runāt, ir struktūrfondi. Mēs saprotam, ka struktūrfondi ir zināma kompensācija tam līdzekļu trūkumam, kāds mums tagad ir. Un arī attīstības apdraudējumam. Tāpēc ir svarīgi pielikt punktu struktūrfondu apguves pieeju pārskatīšanai un nekavējoties jāsāk to apgūšana.

Šie divi momenti var mums būtiski palīdzēt un mazināt tās bažas, kuras te ir izskanējušas.

Kolēģi! Es tomēr ticu, ka mūsu valdība ir gudra un veic analītisku darbu, tāpēc es balsošu „par” valdības izstrādāto ekonomikas stabilizācijas programmu un aicinu arī jūs to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Esmu diezgan lielā neizpratnē, un man ir jāuzdod jautājums Godmaņa kungam. Šodien, uzsākot debates, gan Godmaņa kungs, gan Slaktera kungs runāja par to, ka viņi strādā 24 stundas dienā, ka Slaktera kungs un viņa komanda uztur ar Starptautisko Valūtas fondu sakarus 24 stundas dienā un arī turpinās to darīt.

Neizpratne radās tāpēc, ka manās rokās nonāca vakardien, 2008.gada 10.decembrī, Ministru prezidenta Godmaņa parakstīts rīkojums Nr.572 par atvaļinājuma piešķiršanu A.Slakterim. Tāpēc es gribu zināt, Godmaņa kungs… Mēs atceramies, kas notika pēdējā reizē, kad valdība tiešām saprata, ka Latvijā ir krīze. (No zāles Ministru prezidents I.Godmanis: „Uz cik dienām tas bija?”) Tad Slaktera kungs divas nedēļas bija atvaļinājumā ārzemēs… (No zāles Ministru prezidents I.Godmanis: „Divām dienām!”) Tad nāciet un paskaidrojiet, ko jūs…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, lūdzu, nesarunājieties ar zāli, Latkovska kungs!

A.Latkovskis. Tātad, Godmaņa kungs, nāciet un paskaidrojiet, kāpēc valstij atbildīgos brīžos Slaktera kungs dodas atvaļinājumos!

Sēdes vadītājs. Latkovska kungs, jūsu retorika būtu ļoti iederīga tajā darba kārtības punktā, kurā ir runa par neuzticības izteikšanu kādam no ministriem, bet katrā ziņā šoreiz es jums aizrādu, jo tas absolūti neatbilst šobrīd izskatāmo likumprojektu paketei. Tas - pirmkārt; otrkārt, jūs pārkāpjat Saeimas kārtības rulli, un es vēlreiz atgādinu, ka sarunas starp runātāju tribīnē un zāli ir aizliegtas.

Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Es saprotu - mums visiem ir ļoti grūti klausīties, kad visu dienu runā, bet tad, kad neklausās, ir vēl grūtāk kaut ko saprast. Ja varētu vismaz piecas minūtes uzklausīt, godātais premjer, Kalvīša kungs, klātesošie, priekšsēdētāj!

Visiem proporcionāli noņemts, bet stabilizācijas plānā nav izvirzītas prioritātes attīstībai. Ceļi vai izglītība, zinātne vispār vai letonika… Es varu ieturēt ilgas pauzes, es esmu lektore un varu ļoti gari pauzēt… Varu iedzert ūdeni. Pat pirmā kursa studentiem, kas vispār neko negrib klausīties, ir elementāra cieņa - pat ne ieklausīties, bet vienkārši ir kaut kāds uzvedības kodekss. Var domāt kaut ko pavisam citu un balsot pavisam citādi, bet sarunāties skaļi… (No zāles: „Par tēmu!”)

Ja taupīsim uz zinātnes rēķina, eksaktās zinātnes pārstāvji var aizbraukt prom no Latvijas un piepulcēties tālredzīgāku valstu zinātnes pārstāvjiem, kas attīsta zinātni ilgtermiņā. Letonikas, plašāk - humanitāro zinātņu studijas (to var redzēt, kā attiecas pret humanitārajām zinātnēm) –, izdevējdarbību nevar pārcelt ne uz ASV, ne uz Krieviju, ne uz kādu citu valsti. Ja letonika tiek nolikta līdzās visam citam, līdzekļus proporcionāli samazinot, tad tā ir letonikas nozares nāve. Pēc Freida, tieksme pēc nāves, nonāvēšana ir viena no spēcīgākajām tieksmēm. Kā viens no deputātiem teica, atkārtojot tautas izteicienu: štrunts par bitēm, ka tik medus! Medus nebūs ne bitēm, ne biteniekiem. Ja kokam zāģēs to zaru, uz kura pašiem jāsēž… Tā tikai liekas, ka jūs sēžat uz cita zara. Mēs visi sēžam uz viena koka zariem. Nogriežot vienu zaru, nolūzīs pārējie.

Deputāte Karina Pētersone - visu cieņu! - runāja par cerīga vārda nepieciešamību. Pareizi, bet cerīgs vārds izriet no cerīga plāna, pagaidām šis plāns ir „auksts” ar „k” burtu. Kā ne dzīviem cilvēkiem, bet koka lellēm domāts. Visu nedrīkst ielikt vienā Prokrusta gultā, lai kāda krīze tā arī būtu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Einaram Repšem.

E.Repše (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie klātesošie! Nenoliedzami, šobrīd ir grūta situācija valstī un, nenoliedzami, ir jāpieņem ļoti konkrēti konstruktīvi un ietekmīgi lēmumi. Un pilnīgi noteikti ir vajadzīga skaidra programma. Šī programma pirmām kārtām, protams, ir jāsaista ar valsts budžeta sabalansēšanu, par ko es personiski runāju jau vairāk nekā desmit gadus. Arī tad, kad biju Valsts Bankas prezidents, es konsekventi aizstāvēju valsts budžeta sabalansēšanu un valsts ārējā parāda nepalielināšanu.

Tāpat arī tad, kad es biju Ministru prezidents, mana valdība izdarīja ļoti konkrētus soļus budžeta sabalansēšanā, kas diemžēl pēc tam līdz ar nākamajām valdībām tika pilnībā noārdīti.

Kritiski jāvērtē tēze, ka no valsts budžeta būtu jāstimulē tautsaimniecība. Es zinu, ka ir daži ekonomisti, kas uzskata, ka tā ir viena no valsts funkcijām. Es atļaušos šai tēzei pievērsties ar zināmu piesardzību, jo atcerieties, ka valsts budžeta nauda - tā ir nodokļos iekasētā nauda. Tātad tā ir nauda, kas ar vienu roku tiek izņemta no apgrozības un tad ar it kā dāsnu roku no otras puses tiek atlikta apgrozībā atpakaļ. Diemžēl asimetriski tas ir īpaši valstī, kurā ar valsts pasūtījuma godīgumu un korupciju ir zināmas problēmas.

Šādi varbūt var palīdzēt dažiem, īpaši politiskajām partijām pietuvinātiem, uzņēmējiem, bet diezin vai tā var labi un kvalitatīvi stimulēt tautsaimniecību, ar vienu roku izņemot naudu no tautsaimniecības aprites, bet ar otru roku liekot to iekšā. Tā nebūtu galvenā funkcija! Un pasaulē ir ļoti daudz ietekmīgu ekonomistu, kas ļoti brīdina par šādu valsts pārmērīgu iejaukšanos.

Valsts budžeta pirmais un galvenais uzdevums ir finansēt valsts funkciju veikšanu, un uz to, manuprāt, vajadzētu īpaši koncentrēties tieši tādā situācijā, kad valsts budžetā naudiņas nepietiek.

Lai valsts budžetā naudiņas pietiktu, ir nekavējoties pašos pamatos jāreformē valsts budžeta sagatavošanas un pieņemšanas procedūra. Un pirmām kārtām valsts budžeta sagatavošanai ir jāpieiet nevis no vēlmju saraksta puses, kā tas vienmēr ir darīts Latvijas Republikā un vēl arvien tiek darīts, bet jāparaugās pirmām kārtām no mūsu finansiālo iespēju puses.

Tātad ir jārīkojas nevis tā: „Mums ir tādas un tādas, protams, ļoti svarīgas un neatliekamas vajadzības. Dodiet tikai naudu!” Bet jāsaka tā: „Te ir naudiņa, kas ir mūsu valsts budžetā un ko mēs varam tērēt. Sadalīsim to apdomīgi un atbildīgi pa nozarēm: cik - veselības aprūpei, cik - aizsardzībai, cik - Eiropas fondu apguvei, cik - citām vajadzībām, cik - ārlietām un cik –iekšlietām.” Un pēc tam uzdosim, lai ministri savas kompetences ietvaros un viņiem piešķirtās naudiņas ietvaros veic valsts pārvaldes funkcijas, ko tiem ir uzlikusi situācija un normatīvie akti. Šis darbs ir izdarāms, bet tam ir nepieciešami iniciatīvas bagāti un kompetenti ministri. Tas ir ļoti grūts darbs, bet tas ir pilnīgi nepieciešams darbs!

Par valsts funkciju auditu, kas ir neatņemams šādas pieejas elements un sastāvdaļa. Latvijas Republikā par valsts funkciju auditu tiek runāts kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, bet šāds funkciju audits nav veikts ne reizi. Mēs laikam… Manas valdības laikā mēs nonācām tam vistuvāk, bet arī tad diemžēl līdz galam nepaspējām to izdarīt. Valsts funkciju audits pirmām kārtām jāveic, tieši vērtējot efektivitāti. Un no tā tūlīt ir arī nākamais solis – bāzes revidēšana. Jo zināt, kā līdz šim ir notikusi valsts budžeta sastādīšana? Slānīti pa slānītim, uzslāņojumu virs uzslāņojuma, jaunas vajadzības tikai klāt, bet neviena iepriekšējā finansēšana nekad nav tikusi kritiski pārvērtēta. Tātad, tiklīdz Ministru kabinetam nāk priekšā jauna vajadzība, šis ministrs un visi citi ministri katrs plēš to „deķīti” uz savu pusi un saka: „Dodiet man vēl, dodiet man vēl! Man šeit bērniņi mirst, man te cietumi nav pietiekami apsildīti! Man aizsardzība brūk kopā! Man iekšlietas brūk kopā! Dodiet tikai klāt! Man ir tāda vai citāda vajadzība.” Neviens nekad nepaskatās, vai tajā finansējumā, kas līdzīgā kārtā ir pieprasīts pirms gada, pirms diviem, pirms desmit gadiem, nav jau varbūt kaut kas tāds, kur būtu sasniegts mērķis, tāpēc varbūt šobrīd finansējums būtu novirzāms jaunākām aktualitātēm.

Tātad šāda pieeja ir galīgi sevi diskreditējusi. Tā ir jāpārtrauc. Jāsāk budžeta plānošana un finansēšana no mūsu iespēju puses, nevis no mūsu vajadzību un vēlmju saraksta puses. Un šeit vienīgi valdība var izrādīt politisko gribu un rādīt priekšzīmi. Man teiks, ka tas nav iespējams. Nu atkal! Manas valdības laikā mēs nonācām vistuvāk šī principa īstenošanai. Bāze tika saspiesta par 5 procentiem viena budžeta sastādīšanas laikā. Reāli saspiesta. Protams, varbūt toreiz ne sevišķi veiksmīgi skanēja tēze „atmodināt ministros zvēru”, ko man, protams, pārmeta kā vienu no lielākajiem grēkiem. Bet tās figuratīvā nozīme bija - piespiest ministrus strādāt un izpildīt savas funkcijas viņiem piešķirtā finansējuma ietvaros.

Godātie klātesošie! Mums arvien vēl, pēc visām negatīvajām prognozēm, nākamajā budžetā tiek prognozēts 4,4 miljardu latu tēriņš. Nu, piedodiet! 4,4 miljardi šajos apstākļos... Latvijā ir pāragri runāt par valsts un valdības bankrotu! Ja ir šāda nauda, pie tam garantēts ienākums, tad, manuprāt, jebkura valdība var atrast veidu, kādā tā varētu rīkoties, lai optimāli izpildītu tai dotos uzdevumus. Šī nav situācija, ka valdība ir izolēta, atrodas uz karakuģa „Saratov” kaut kur reidā pie Liepājas ostas. Šī nav kara situācija. Šī ir situācija, kurā ir vajadzīga tikai politiskā griba un kaut mazlietiņ kompetences. Tātad sadalīsim šos 4,4 miljardus pa nozarēm, atbildīgi izvērtējot, cik katrai nozarei pienākas, un tad lai ministri pastrādā un izdara to labāko, ko viņi var, sev piešķirtās naudas ietvaros.

Nedrīkst arī piešķirt naudu uz priekšdienām, jo Ministru kabinetā ir vērojama vēl viena ļoti negatīva tendence: naudiņa bieži vien tiek sadalīta nākotnes tēriņiem, vēl pirms tā reāli ir ienākusi. Ir tā saucamās prioritātes un prioritāšu saraksts. Kādreiz, padomju laikā un padomju banku sistēmā, bija kartotēka: maksātnespējīgi uzņēmēji kārtoja savas saistības par tik, par cik viņiem ienāca naudiņa jau iepriekš izveidotā kartotēkā… Es domāju, ka nauda ir sadalāma tikai tad, kad tā reāli valsts budžetā ir iekasēta. Tad var Ministru kabinets un vēlāk arī Saeima lemt, kādām nozarēm tā būtu prioritāri piešķirama.

Man atkal teiks - tas viss nav iespējams. Tas ir iespējams! Paraugieties uz mūsu kaimiņvalsti Igauniju. Viņiem jau vairāk nekā 10 gadus ir bezdeficīta budžets. Viņiem ir uzkrājums, kura apmērs ir 10 procentu no iekšzemes kopprodukta; tas ļoti palīdz šobrīd, pašreizējā pasaules ekonomiskajā krīzē. Latvijas valdības vienmēr ir atradušas neskaitāmus iemeslus, kāpēc tas nav iespējams, nav mērķtiecīgi, nevar būt un tā tālāk. Un meklē šādus iemeslus vēl arvien, arī šodien.

Man teiks: ja mēs kaut mazliet vēl samazināsim valsts budžetu, būs jāslēdz vēstniecības, jāaptur ātrās palīdzības mašīnas, jāslēdz skolas un slimnīcas. Piedodiet! Viena no pazīstamām sabotāžas taktikām no birokrātiskā aparāta puses - slēgsim to, kas ir visvairāk vajadzīgs, un paturēsim to, kas ir vismazāk vajadzīgs. Var būt, ka pirmām kārtām būtu slēdzama kāda no daudzajām nevajadzīgajām aģentūrām. Interesanti, kā šobrīd klājas aģentūrai „Jaunie „Trīs brāļi””? Un kā klātos „trīs māsiņām”, ja tās savulaik tiktu radītas? Un vai mēs šodien turpinātu būvēt koncertzāli Daugavas vidū vai kādus citus absurdus projektus? Tas būtu tāds retorisks jautājums. Nevajag slēgt vēstniecības! Vajag padomāt par mazlietiņ citām, varbūt samazināmām, aģentūrām un citiem izdevumiem.

Tālāk. Ir nepieciešams pievērsties konkrētam darbības plānam attiecībā uz uzņēmējiem. Latvijā ir ļoti negatīvs klimats uzņēmējdarbībai: vai nu ir nepareizi, neskaidri noteikumi, vai ir pārmērīga birokrātija, vai ir vienkārši negodīgi konkursi un valsts pasūtījumi. Uzņēmējs Latvijā nebūt nejūtas tā, ka valsts viņu atbalstītu, lai gan ir bezgala daudz dažādu veidu, kā valsts var uzņēmējus atbalstīt, ne tikai samazinot nodokļus vai varbūt piešķirot viņiem valsts papildu pasūtījumu un no budžeta to apmaksājot. Te būtu nepieciešams steidzams dialogs. Diemžēl mēs redzam tieši pretējo: valdībai ir pašai sava taisnība - „Man ir strikta pārliecība, ka man ir taisnība un visi citi ir slikti. Es zinu labāk.”

Nevar būt tā, ka valdība zina visu, bet darba devēji iebilst un saka, ka viņos neklausās; arī darba ņēmēji kategoriski iebilst un saka, ka viņos neklausās, un arī sociālie partneri iebilst. Visi iebilst! Ekonomisti arī iebilst. Taču valdība saka, ka tā zina labāk.

Nu, tā nevar būt! Ir jābūt dialogam, kas uzņēmējam ir vajadzīgs, lai varētu atjaunot vai paplašināt ražošanu Latvijā, lai šeit brauktu investori no kaimiņzemēm, ieguldītu šeit līdzekļus, atvērtu jaunas ražotnes, izmantotu mūsu darbaspēku, kas šobrīd ir pietiekami lēts un pietiekami kvalificēts, un tamlīdzīgi. Tas būtu kā viens no elementiem visā tajā, kas nekavējoties darāms.

Ko nedrīkst darīt? Nedrīkst šajā situācijā palielināt nodokļus. „Nē” nodokļu palielināšanai! Kur ir priekšvēlēšanu solījumi? Kāpēc tie visi ir aizmirsti? Nedrīkst palielināt nodokļus jau apstākļos, kad lielākā daļa mūsu uzņēmēju knapi velk galus kopā. Nedrīkst arī darīt to tik pēkšņi un tik neargumentēti - dažu dienu laikā.

Jūs nevarat iedomāties, cik daudz uzņēmēju šobrīd zvana Saeimas deputātiem un mēģina noskaidrot, kā tad tur īsti būs ar PVN! Viņi ir neziņā. Viņi ir noslēguši līgumus un plānojuši nākamā gada darbu, bet nu viņi jūt, ka būs jābankrotē. Ļoti daudzi uzņēmēji bankrotēs. Vai tas ir tas, ko valdība grib panākt? Nodokļu ienākumi samazināsies, jo būs bankroti un uzņēmēji tik tiešām arvien plašāk apies nodokļus likumīgā un, piedodiet, arī nelikumīgā veidā. Nedrīkst šādi palielināt nodokļus un nedrīkst tos palielināt vispār!

Es uzskatu, ka nedrīkst arī palielināt valsts ārējo parādu. It sevišķi - tik nekompetentas valdības rokās… Nedrīkst papildus aizņemties naudu, kas, piedodiet, būs jāatmaksā un jāatkalpo no nākamajiem budžetiem, šo parādu uzveļot nākamo valdību un paaudžu pleciem. Nebūs tad vieglāk! To nedrīkst darīt.

Nu, un visbeidzot… Man atlicis ir laikam vairs tikai pāris minūšu. Es domāju, ka ir mazliet jāpievēršas arī atbildības jautājumam, kas savukārt saistīts ar kompetences jautājumu.

Nu, sakiet, kā var būt tā, ka ministri, kas savos amatos ir visus pēdējos piecus gadus, tā pati koalīcija, kas ir valdījusi visus pēdējos piecus gadus, trīs vai četras valdības… ka viņi faktiski ne mazākā mērā nenes atbildību un nejūt šābrīža smago situāciju?! Tas ir absurdi!

Vēl trakāk. Pirms pāris nedēļām mēs apstiprinājām valsts budžetu, kurš tagad ir izrādījies tik ļoti neatbilstošs patiesajai realitātei, ka ir jākoriģē par veselu miljardu latu. Un neviens, pat finanšu ministrs, nejūt, ka viņam par to būtu jāuzņemas atbildība.

Savulaik mēs bijām gandrīz sabalansējuši valsts budžetu, bijām gandrīz ieviesuši jaunus budžeta sastādīšanas principus. Mana valdība tika nogāzta daļēji arī šī iemesla dēļ. Izveidoja - aizmuguriski un negodīgā kārtā – pašreizējo koalīciju, kas pēc tam ir „rullējusi” visus šos gadus un pilnībā – gan Emša, gan Kalvīša vadībā - noārdījusi to, ko mēs bijām sākuši ar tādām grūtībām darīt. Un tagad mēs plūcam šīs bezatbildīgās rīcības augļus! Vai kāds no Ministru kabineta jūt par to atbildību vai ne?

Un visbeidzot. Ja mēs nevienam ministram neprasīsim atbildību par šo situāciju, nu kā mēs nonāksim pie jauna un kompetenta Ministru kabineta sastāva, kurš varbūt spēs īstenot kaut dažas no šīm tik ļoti nepieciešamajām reformām?

Tā vietā mēs dzirdam veco dziesmu, ka nav iespējams izdarīt neko no tā, kas būtu patiesi nepieciešams, bet savukārt visas problēmas ir jāuzliek uz tautas pleciem un īstenībā - uz maznodrošināto pleciem. Un valdība patlaban cenšas veicināt ekonomisko attīstību, paņemdama naudu no tā paša patērētāja un pēc tam iztērēdama, kā nu to uzskatīs par pareizu savas kompetences ietvaros. Manuprāt, tā ir nepareiza politika; mums šeit ir jāsāk ar pilnīgi jaunu pieeju, jo līdzšinējā ir sevi izsmēlusi un bankrotējusi. Un ar to, protams, varētu sākt, ja mums izveidotos jauns Ministru kabineta sastāvs, varbūt arī jauna koalīcija un – tālākā perspektīvā - notiktu arī jaunas vēlēšanas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs satiksmes ministram Aināram Šleseram.

A.Šlesers (satiksmes ministrs).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs! Deputāti! Klātesošie! Man ir jāizsaka dziļa nožēla, ka šodien, laikā, kad pasaulē ir liela ekonomiskā krīze, finanšu krīze, no šīs Saeimas tribīnes notiek spēle, kas ir saistīta ar nākamajām vēlēšanām, ar profilēšanos, ar to, kādā veidā stiprināt vienas vai otras partijas elektorātu. Nenotiek profesionāla diskusija, no opozīcijas puses neizskan konkrēti priekšlikumi, kā tagad ir jārīkojas. Visiem ir skaidrs, ka nav iespējams palielināt izdevumus, vienlaikus nepalielinot ienākumus. Nav iespējams celt algas, nepadomājot, no kurienes šī nauda nāks.

Un jāsaka, ka iepriekšējās valdības laikā tieši Aigars Kalvītis bija tas premjerministrs, kurš bija nolikts fakta priekšā, ka, ja netiks palielinātas algas daudziem valsts nozarēs strādājošajiem, tad būs piketi. Un notika arī visdažādākie citi draudējumi attiecībā uz to, kas īsti šo valsti gaida. Visiem vajadzēja vēl un vēl, pat jautājums par algu iesaldēšanu netika izskatīts. Desmit procentu palielinājums tika uzskatīts par mazu… Vai tad tas netika pieņemts šajā zālē? Jā, tika! Taču šodien mēs redzam pretējo - to, ka šī lielā pasaules krīze, šis lielais cunami vilnis, kas tika sācies Amerikas Savienotajās Valstīs, ir nonācis arī līdz Latvijai. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Jā!”) Diemžēl jāsaka, ka tad, kad sabruka tādas korporācijas, finanšu grupas kā Lehman Brothers un Meryll Lynch, daudzi Latvijā dzīvojošie, to skaitā arī politiķi, uzskatīja, ka tas jau ar Latviju neesot saistīts, jo mēs esam tālu prom no Amerikas. Un arī tad, kad sākās problēmas daudzās Eiropas bankās un daudzas bankas norakstīja miljardiem lielus zaudējumus, mums šķita, ka tas nekādā gadījumā nav saistīts ar Latviju. Bet tajā dienā, kad aiz slēgtām durvīm valdība lēma, ko darīt ar otru Latvijas lielāko nacionālo banku, kas pieder vietējiem pilsoņiem, tad, jāsaka, šī diskusija aiz aizslēgtām valdības durvīm noritēja daudzas stundas. Un Latvijas valdība kopā ar Latvijas Banku un FKTK pieņēma vienotu lēmumu. Visi ministri, visas koalīcijas partijas, kopā ar Latvijas Banku un FKTK pieņēma vienotu lēmumu par to, ka mums jāiet un jāpalīdz stabilizēt finanšu situāciju valstī!

Kāpēc notika šis gadījums ar „Parex banku” tik pēkšņi? Tikai tāpēc, ka šī lielā krīze atnāca uz šo reģionu, un tad tās valstis, kas atrodas pie Baltijas jūras, sāka pieņemt lēmumus, ko darīt, lai situācija stabilizētu. Un, kad Zviedrijas valdība pieņēma lēmumu novirzīt vairāk nekā 100 miljardus eiro, lai stabilizētu banku sistēmu, tad, protams, noguldītāji automātiski saprata, kuras bankas ir drošākas, kuras nav. Un šis lielais cunami vilnis tika sajusts šeit tiešā klātienē!

Un tad, kad atvērās valdības durvis un no turienes iznāca premjers kopā ar finanšu ministru un Latvijas Bankas vadītāju, daudzi žurnālisti, kad premjers paziņoja, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu pārņemt šo banku, uzdeva jautājumu: „Cik tad jūs tērēsiet nodokļu maksātāju naudas?” Un tad, kad tika nosaukta cena - 2 lati, tad daži žurnālisti palika bāli. Viņi saprata, ka finanšu krīze ir tiešām sākusies arī Latvijā, jo mums šķita līdz pēdējam brīdim, ka mums kaut kā izdosies pārdzīvot.

Un tieši tāpēc šodien mums ir jāprognozē, kas notiek pasaulē, citās valstīs, kas notiek šajā reģionā. Un tas, ka vienā valstī krīze parādās ātrāk, otrā vēlāk - tas ir tikai laika jautājums. Bet mums ir jābūt gataviem. Jo ir jāatceras, ka arī 1995., 1998.gadā, kad bija lielā Krievijas–Āzijas krīze, mēs to negaidījām, bet mēs to piedzīvojām, jo tas nav atkarīgs no tā, gribam mēs šo krīzi vai negribam. Galarezultātā notika tas, ka mums nācās sadzīvot ar krīzi un pārdzīvot to. Un jāsaka, ka daudzi uzņēmumi arī tajā laikā uzskatīja, ka pie visa vainīga ir valdība, ka valdība viņus neatbalsta.

Bet tas, ka mūsu uzņēmumi nestrādāja un nediversificēja savu eksportu uz daudzām pasaules valstīm, - tā bija mūsu problēma. Un jāsaka, ka pēc katras krīzes biznesā notika arī attīrīšanās, kas ir nepieciešama, un mūsu uzņēmumi meklēja jaunus tirgus. Galarezultātā, ja mēs apskatām statistikas datus, tad šodien redzam to, ka pēc šīm krīzēm mēs aizvien vairāk esam palielinājuši mūsu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm, tādā veidā nostiprinot savu ekonomiku. Un es ceru, ka arī tagad mēs mācīsimies no kļūdām, kuras esam piedzīvojuši.

Jā, par daudzām lietām atbildīga ir arī valdība, bet nekādā gadījumā nav iespējams uz valdības pleciem novelt to atbildību, kas ir saistīta ar katra indivīda atbildību.

Man ar biznesu nekustamā īpašuma jomā ir bijušas vistiešākās saiknes, un es kaut ko drusku no šī biznesa saprotu. Tad, kad eksperti runā par šo biznesu, viņi vienmēr saka: ir trīs galvenie kritēriji nekustamā īpašuma biznesā: vieta, vieta un vieta! Un es nekad nevarēju saprast, kādā veidā bankas finansē projektus, kur jauna ēka, jauns projekts, tiek realizēts starp četrām vecām padomju laika mājām, kā to var nofinansēt. Diemžēl notika tas, ka tās bankas, kas strādāja Latvijā, sacentās, lai būtu pēc iespējas lielāka peļņa. Un tā konkurence bija diezgan liela. Galarezultātā mēs tiešām dzīvojām uz tā rēķina, ka šie kredīti tika dalīti pa labi un pa kreisi. Protams, attīstījās arī nopietni uzņēmumi.

Un tieši tāpēc es vēlos teikt, ka šeit vairākkārtīgi piesauktais teiciens „Gāzi grīdā!” nenozīmē to, ka jābrauc dzērumā, kā to ir darījuši daudzi šajā valstī dzīvojošie.

Es varu atskaitīties par to, ko es esmu darījis kā satiksmes ministrs un kā esmu plānojis darbus ministrijā.

Pirms kāda laika, kā mēs zinām, bija Latvijā viens tāds novārdzis uzņēmums, kurš strādāja praktiski bez peļņas, kuram bija daudzas problēmas un kurā vidējais atalgojums bija 280 latu. Tas bija „Latvijas Dzelzceļš”. Šodien tas ir restrukturizēts un pagājušo gadu ir beidzis ar peļņu – 28 miljoni latu. (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Kas ar „Latvijas Pastu”?”)

Jāsaka, ka šis uzņēmums samaksāja pagājušajā gadā 67 miljonus latu nodokļos šai valstij. Šajā gadā šie nodokļi būs vēl lielāki. Šogad mēs sasniedzām rezultātu, kas ir rekords „Latvijas Dzelzceļa” pastāvēšanas vēsturē, - mēs esam pārvadājuši 55 miljonus tonnu. Šajā uzņēmumā strādā kādi 14 tūkstoši cilvēku. Vidējais atalgojums ir 700 latu. Lielākā daļa no šīs naudas ir saistīta ar kravām. Viņi pelna naudu, izmanto ģeogrāfisko situāciju. Dokeri, kuri strādā ostās, saņem no 1000 līdz 1500 latiem arī šodien, vēl joprojām, jo šajā nozarē lietas attīstās. Es domāju, ka šādā veidā ir nepieciešams plānot arī daudzus citus jautājumus.

Ja mēs skatāmies uz tranzīta biznesa iespējām, tad es redzu, ka nākamajos gados, iespējams, tieši šis bizness lielā mērā būs spiests kompensēt tos zaudējumus, ko mums ir radījis nekustamā īpašuma bizness un citi.

Ja mēs runājam par citiem valsts uzņēmumiem, tad, protams, ir jāizvērtē katrs uzņēmums atsevišķi.

Arī „Latvijas Pasts”, kuru daudzkārt te ir piesaukuši. Varu pateikt tikai to, ka šis vēl pagājušajā gadā ar zaudējumiem strādājušais uzņēmums šo gadu pabeigs praktiski bez zaudējumiem. Un tas būs izdarīts viena gada laikā, šīs krīzes laikā! Un nākamajā gadā šis uzņēmums varētu jau sākt strādāt ar peļņu.

Ja mēs runājam par tūrismu, kurš daudzkārt ir piesaukts, tad jāteic, ka arī man ir bijis vistiešākais sakars ar šo nozari, ņemot vērā to, ka par aviāciju ir atbildīga tieši Satiksmes ministrija.

Mēs runājam par nodokļiem, bet es gribu uzdot katram klātesošajam jautājumu - kā tie tūristi Latvijā nokļūst? Ar mašīnām brauc? Es domāju, ka ļoti maz ir tādu tūristu, kas atbrauc ar savām personīgām automašīnām. (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Ko viņi te dara?”) Vai nu brauc pa jūru, vai lido. Un tieši tāpēc ir jāsaka, ka šodien tieši šajā jomā notiek lielas izmaiņas. Un mums ir jāatbild, tieši ko mēs esam darījuši. Un, pateicoties tieši šim lēmumam „Gāzi grīdā!”, mēs neesam tur, kur šodien ir Igaunija un Lietuva. Varu paziņot, ka, iespējams, jau tuvāko nedēļu laikā beigs pastāvēt Lietuvas nacionālā aviokompānija. Tikai tāpēc, ka tur, iespējams, vairs nebūs naudas, ko maksāt un apmaksāt rēķinus. Tas pats gaida arī Igaunijas aviokompāniju. Jautājums - kāpēc mēs ceram izdzīvot šajā krīzes laikā? Ieskatieties arī ciparos! Mēs esam palielinājuši apgrozījumu par 17 procentiem. Gada beigās, kad Igaunijā un Lietuvā ir mīnusi, mēs joprojām strādājam ar plusiem, ar pieaugumu. Jautājums - no kurienes rodas šie plusi? Šķiet, ka daudziem tas nemaz neinteresē šodien, jo galvenais ir gāzt valdību un profilēt savu partiju.

Es varu pateikt to, ka nacionālā aviokompānija „AirBaltic” šā gada janvārī vēl strādāja ar 12 procentu apgrozījumu saistībā ar tranzīta pasažieriem. Mēs strādājām, lai piesaistītu tranzīta pasažierus. Šogad novembrī mēs darbu pabeidzām ar 40 procentiem... Caur Rīgu lido šodien tie, kas nekad nav lidojuši. Mēs esam to panākuši ar konkrētu darbu. „AirBaltic” strādājošajiem vidējais atalgojums ir 1500 latu. Un jāsaka, ka, pateicoties konkrētam darbam, nākamajā gadā, kā es paredzu, šajā nozarē pieaugums būs vislielākais tās pastāvēšanas vēsturē. Tieši krīzes laikā!

Kāpēc? Tikai tāpēc, ka citās valstīs arī ir krīze. Skandināvijas nacionālā aviokompānija SAS piedzīvo zaudējumus, kuri varētu būt miljarda eiro apmērā. Austriešu aviokompānija tik tikko ir nopirkta no „Lufthansa” puses, Austrijas valdībai piemaksājot pusmiljardu eiro, lai tikai šī kompānija nebankrotē. Itāļu kompānija uz bankrota robežas, to sanē jau daudzu gadu garumā.

Es varu pateikt to, ka šeit lozungs „Gāzi grīdā!” netiks atcelts. Bet mēs nebrauksim dzērumā. Mēs brauksim skaidrā prātā. Un es esmu pārliecināts, ka, jo vairāk būs tādu cilvēku, kuri spēj skaidri nodefinēt mērķi un virzīt lietas uz šo mērķi, jo vairāk būs valstī arī ienākumu.

Ja mēs runājam par to, no kurienes rodas nauda, varu pateikt, ka pēc Vācijas valdības ministra ielūguma nesen apciemoju Frankfurti, tikos ar vairākiem uzņēmumiem saistībā ar loģistikas biznesu, tūrisma biznesu, izstāžu biznesu. (No zāles dep. K.Šadurskis: „A Slovākijā nebiji?”) Un mani pārsteidza visvairāk tas, ka Frankfurte, kas ir neliela pilsēta ar 680 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir mazāka par Rīgu, ir spējusi nodrošināt apgrozījumu savai lidostai - 54 miljonus pasažieru gadā. Un tad, kad es šim valdības ministram jautāju, kāds ir Frankfurtes veiksmes stāsts, viņš nosauca trīs lietas: pirmkārt - tā ir lidosta, otrkārt – tās ir bankas, treškārt - tas ir izstāžu komplekss. Un, tiekoties ar Frankfurtes mesas jeb izstāžu kompleksa īpašniekiem, mēs panācām vienošanos, ka, iespējams, nākamajā gadā mēs ļoti nopietni ķersimies pie šāda projekta realizācijas Latvijā. Jo ir trīs lieli šādi izstāžu kompleksi, kas piesaista starptautisko biznesu un starptautisko tūrismu, - tie atrodas Frankfurtē, Parīzē un Milānā. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Un Bratislavā!”) Kāpēc ne Rīgā? Tieši Rīgā mēs varam radīt šādu projektu, kas piesaistīs tūristus. Kas tad īsti piesaista tūristus? Atsevišķās naktsmītnes? Nē! Ir jābūt labām viesnīcām, labam servisam. Es runāju ne tikai par pieczvaigžņu viesnīcām, jo arī trīszvaigžņu viesnīcai ir jābūt ar pienācīgu servisu un pienācīgu kvalitāti.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šis PVN, ar kuru mēs it kā radām problēmas tūrisma nozarei, tiks kompensēts ar to, ka mēs piesaistīsim tūristus Latvijai šodien. Latviju ar citām valstīm savieno 60 avioreisi, turpretim Lietuvā to jau ir mazāk par 20, tāpat kā Igaunijā; iespējams, to būs vēl mazāk. Un tieši tāpēc, ka šis tranzīta koridors tagad veidojas arī gaisa satiksmē, mūsu tūrisma nozarei es paredzu lielu izaugsmi. Taču tas būs ne jau tāpēc, ka valdība iedos kādu īpašu atbalstu, bet tikai tāpēc, ka nozares ministrija ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu, kā to attīstīt. Un tas ir nepieciešams visās nozarēs.

Un tieši tāpēc saku: ja kāds vēlas mainīt valdību, tad sāksim dialogu! Piedāvājiet konkrētu rīcības plānu - kur nāks nauda, kā mēs to pelnīsim. Kamēr šāda plāna nebūs, godīga politika, caurspīdīga politika, godīga nodokļu iekasēšana - tas viss vienkārši nedarbosies. Ir jābūt plānam - ko jūs gribat piedāvāt.

Esmu pārliecināts, ka šis smagais plāns, ko valdība pašreiz piedāvā, šodien ir vajadzīgs. Tas ir sāpīgs, tas nav vienkāršs, bet tas ir tas, ko mums ir nepieciešams darīt. Mums, pozīcijai un opozīcijai, ir nepieciešams šodien apvienot spēkus un kopīgi padomāt, kā šo valsti mēs varam ātrāk no šīs finanšu krīzes izvilkt ārā. Vienkārši veidojot jaunu valdību, sadalot krēslus bez šī konkrētā biznesa plāna, man šķiet, vajadzīgais rezultāts netiks sasniegts.

Es ceru, ka šodien opozīcijā sēdošie, it sevišķi tie, kas vakar bija spējīgi pieņemt valstisku lēmumu un parakstīt līgumu, lai stabilizētu nevis valdību, bet situāciju valstī, tiešām būs gatavi iesaistīties šajā procesā.

Es aicinu „Pilsonisko Savienību” un „Saskaņas Centru” rīkoties ļoti konkrēti - sēsties pie sarunu galda. Vismaz es, satiksmes ministrs, esmu gatavs to darīt.

Ja kādam gribas tikai kritizēt un, nepiedāvājot neko konkrētu, mēģināt vienkārši teikt, ka vajag mainīt valdību, tad nekādu jaunu valdību veidot mums nav nepieciešams.

Es zinu, ka nākamajā gadā kopprodukts būs zemāks nekā šogad.

Nobeigumā es pateikšu tikai dažus skaitļus. Kopprodukta kritums nākamajā gadā nebūs zemāks par to, kāds mums bija 2007.gadā. Ja šogad mums kopprodukts ir 15 miljardi latu, nākamajā gadā varētu būt apmēram 14,3 – tātad 2007.gada līmenis… Tas nav ne 2006., ne 2005., ne arī 2004.gada līmenis, kurā mēs bijām. Mēs esam tālu tikuši. Bet diemžēl šodien mums ir ne tikai jāmeklē vainīgie, bet ir arī jāmeklē risinājumi, kā celt efektivitāti, kā nodrošināt vairāk biznesa, kas ir orientēts uz eksportu. Ir jāsaprot tas, ka vēl pavisam nesen, pirms šīs krīzes, mēs dzirdējām frāzes: nav cilvēku, darbaspēku vajag ievest, tiem, kas strādā celtniecībā, nesamērīgi ātri palielina algas… Atnāk īpašnieks un saka: „Kāpēc jūs apstādinājāt darbu?” - „Mēs gribam pārskatīt līgumu. Maksā vairāk, vai arī mēs ejam projām!” Brigādes tika pārpirktas. Tas bija vēl pavisam nesen. Un tā mēs gribējām attīstīt savu valsti!

Un es varu pateikt, ka arī mēs esam piedzīvojuši to, ka, piemēram, vasarā lidostā krāvēji vienkārši pazuda, jo viņi visi saslima. Bija karstas, saulainas dienas, un izskatījās, ka visi bija dabūjuši saulesdūrienu. Taču tas nebija saulesdūriens. Vienkārši vasarā Jūrmalā viņi varēja jauki atpūsties, jo viņi uzskatīja, ka viņus no darba atbrīvot nevar, jo neviens viņu vietā nenāks un nestrādās.

Šodien situācija ir tāda, ka tie, kas grib strādāt, turas pie savas darbavietas.

Un tieši tāpēc strādāsim, lai efektivitāte celtos, lai mēs vairāk pelnītu! Es ceru, ka opozīcijas konstruktīvie spēki būs gatavi sēsties pie sarunu galda un runāt par to, kā mēs varam attīstīt valsti. Un, ja būs nepieciešams mainīt valdību, mainīsim valdību. Tikai vispirms nepieciešams rīcības plāns, biznesa plāns, jānosprauž konkrētie mērķi, un tikai tad var notikt balsojums par jauno valdību. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Sarunāts!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augstā Saeima! Lai gan ne visi valdības ministri paspējuši paziņot par saviem lielajiem sasniegumiem, debates nenovēršami tuvojas beigām.

Mums stāv priekšā jautājums par to, kā mēs rīkosimies. Nevis par to, ko mēs teiksim un kā runāsim, bet par to, kā mēs rīkosimies, balsojot par piedāvātajiem likumprojektiem.

Saeimas kārtības rullis paredz tādu procedūru kā ziņojums par balsojuma motīviem. Diemžēl visa procedūra, kas saistīta ar budžeta grozījumiem un visu to paketi, notika ātrāk, nekā tas ir paredzēts Saeimas kārtības rullī. Tur paredzēts, ka tas ziņojums ir jāiesniedz 24 stundas iepriekš.

Nevienam nav šaubu, ka starptautiskās finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos, kas ir smagi skārusi arī Latviju, ir jārīkojas operatīvi, precīzi un pārdomāti, un tieši tāpēc politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija atbalstīs vairākus likumprojektus no budžeta grozījumu paketes, īpaši tos, kas paredz kaut daļēji saglabāt cilvēku sociālo aizsardzību, tos, kas palīdzētu mazināt izdevumus neefektīvā valsts pārvaldes aparāta uzturēšanai. Mēs atbalstām arī starptautiskās palīdzības saņemšanu Latvijā, jo bez tās mēs nevarēsim atjaunot, atdzīvināt ekonomikas asinsvadus, finanšu sistēmu valstī.

Taisnība gan, ka šie soļi varētu būt vēl radikālāki; nez kāpēc netiek pat runāts par nevajadzīgo funkciju izņemšanu no valsts pārvaldes, par to, ka vajadzētu likvidēt lielu daļu ministriju, iestāžu, aģentūru, kuru darba rezultātā nekādi nepalielinās nedz iekšzemes kopprodukts, nedz pievienotā vērtība. Krīzes pārvarēšanas pasākumiem ir jābūt pārdomātiem, ne tikai operatīviem, un tieši tāpēc mēs neatbalstīsim Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumus, kuri, pēc darba devēju un darba ņēmēju vienprātīgām domām, var sagraut mūsu jau tā diezgan smagā situācijā esošo ekonomiku.

Ņemot vērā šos faktorus un to, ka absolūti nav skaidrs, kāda būs reālā situācija ar skolotāju, mediķu un policistu algām, jo no piedāvātajiem dokumentiem tas neizriet, apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija nevarēs atbalstīt arī grozījumus pašā 2009.gada budžetā. Jāsaka, ka mēneša laikā tas jau ir trešais būtiski atšķirīgais variants, un ne aiz kalniem, pēc premjera teiktā, ir arī ceturtais. Ministru kabinets var strādāt 25 stundas diennaktī, bet arī pie šādas intensitātes nebūtu par lieku ieklausīties arī opozīcijas argumentos un priekšlikumos. Tas, uz ko aicināja Šlesera kungs… Es to saku tāpēc, ka netika ņemti vērā mūsu brīdinājumi par budžeta projekta un tā pamatnostādņu nepareizībām un neprecizitātēm.

Situācija valstī tiešām ir smaga. Šā gada 10.decembrī Rīgas pilī parakstot Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakciju kopējo paziņojumu, „Saskaņas Centrs” apliecināja savu gatavību arī turpmāk aktīvi strādāt stabilizācijas mērķu sasniegšanas labā. Strādāt, nevis par jebkuru cenu atbalstīt valdību, kurai mēs bijām un esam opozīcijā. Tas ir saprotams un skaidrs protests pret haotiskiem valdības soļiem, pret nemākulību un nespēju tikt pāri šaurajām, partejiskajām koalīcijas interesēm. Mēs vienmēr bijām, esam un vienmēr būsim vienā pozīcijā, un tā pozīcija ir tāda: būt kopā ar Latvijas valsti un ar mūsu tautu. Un tieši tas mudina strādāt konstruktīvi, būvēt, nevis graut.

Gribētos valdošajiem atgādināt Kārļa Ulmaņa vārdus: „Mums jāmācās cienīt un atzīt mūsu pretinieku domas un uzskatus, mums būs jāatzīst, ka mūsu pretinieki ne mazāk mīl savu tautu un savu dzimteni kā mēs, lai arī viņu mīlestība ietu citu ceļu nekā mūsējā. Bet arī uz tautas labklājību neved viens ceļš.”

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Prezidij! Kolēģi! Valdības locekļi!

PCTVL frakcija, uzmanīgi uzklausījusi visas runas, kas skanēja šeit, ir pieņēmusi lēmumu daļēji atbalstīt šo budžeta paketi. Un, kaut gan mēs neparakstījām vakar Valsts prezidenta pilī ļoti dīvaino vienošanos starp gulbi, vēzi un līdaku, tomēr mēs esam konstruktīva opozīcija.

Diemžēl mēs nevaram balsot par grozījumiem likumā par valsts budžetu, jo, pēc mūsu uzskata, no šo ieņēmumu… šo izdevumu daļā… izdevumu samazināšanas daļā jāizsvītro ne tikai Veselības ministrija (to valdība jau ir izdarījusi, un paldies tai par to!), bet arī Izglītības un zinātnes ministrija, lai tomēr nākotnē nodrošinātu, lai šādas krīzes, kādas ir šodien, neturpinātos pēc pieciem, desmit, un tā tālāk, gadiem. Ieņēmumu daļā mums nepatīk tāds avots kā PVN likmes paaugstināšana sabiedrībai vitāli svarīgām nozarēm, teiksim, presei, toties esam gatavi atbalstīt jumta likumu jeb pamatlikumu par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību, kurš būtiski ierobežo ierēdņu algu. Aicinām neatbalstīt visus piecus šīs pavadošās paketes likumprojektus, kuri skar Izglītības un zinātnes ministriju, tostarp arī likumprojektu, kurš paredz grozījumus Zinātniskās darbības likumā.

Arī mēs neesam gatavi atbalstīt grozījumus attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm, jo tie apdraud sabiedrisko drošību.

Nevaram atbalstīt arī grozījumus Valsts kontroles likumā, jo tā ir vienīgā iestāde, kas normāli strādā Latvijā, kā arī grozījumus Tiesībsarga likumā, jo problēmas ar cilvēktiesībām Latvijā ir milzīgas.

Es arī esmu gatavs tomēr neatbalstīt grozījumus Latvijas Nacionālās operas likumā, kuri acīm redzami samazinātu algu dažiem Latvijas Nacionālās operas artistiem. Lai mūsu zēni dzied, lai mūsu meitas dzied, kā ir teikts mūsu nacionālajā himnā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātais premjerministr! Godātie kolēģi! Šādu vai diezgan līdzīgu programmu mums vajadzēja pieņemt jau 2007.gada beigās. Bet godīgi atbildēsim uz jautājumu: vai tas toreiz būtu bijis iespējams? Vai šādu programmu atbalstītu Saeima, arodbiedrības, sabiedrība? Esmu gandrīz simtprocentīgi pārliecināts, ka ne. Šodien mēs jau esam spiesti tā rīkoties.

Var daudz runāt par cēloņiem, taču viens no tiem, neapšaubāmi, ir ieilgušās reformas. Un arī konsekvents mūsu uzņēmības trūkums. Faktiski mēs šodien steigā pildām nepadarītos mājasdarbus.

Diemžēl tikai nosacīti varam runāt par stabilitātes programmas kaut kādām variācijām vai scenārijiem, jo, nezinot Starptautiskā Valūtas fonda izvirzītās prasības un noteikumus, to ir diezgan problemātiski šeit darīt. Taču, visticamāk, vēl būtu jāsamazina budžeta izdevumi, varbūt jāsamazina arī ministriju skaits (varbūt tās sešas ministrijas, kas no jauna tika radītas premjera Repšes laikā), un droši vien būtu jāizvērtē arī mazāki nodokļu pieauguma varianti.

Pašreizējā programmas variantā diemžēl ir pārāk daudz riska. Taču nepieņemt šodien šo programmu - tas ir vēl daudz lielāks risks. Manuprāt, šobrīd visizšķirošākais ir atbalsts Latvijas uzņēmējiem. Protams, pievienotās vērtības nodokļa palielināšana nav nekāds atbalsts, un šeit ir vajadzīgi pretsvara mehānismi. Un tāpēc vitāli svarīga ir šodien ministru pieminēto uzņēmējdarbības atbalsta programmu efektīva realizācija, vitāli svarīga ir birokrātisko procedūru mazināšana, vitāli svarīga ir Eiropas struktūrfondu efektīva ieviešana. Diemžēl līdz šim mums nav veicies ar visām šīm lietām. Es ceru, ka varbūt pašreizējā ekonomiskā situācija būs labs impulss šim darbam.

Mēs te daudz dzirdam: daudz ārkārtas sēžu un arī jāstrādā pa naktīm. Jā, ir tāda situācija, un ir jāstrādā gan dienu, gan varbūt reizēm arī naktī. Un es novēlu valdībai un sociālajiem partneriem veiksmi šajā stratēģiskajā sektorā, proti, uzņēmējdarbības sektorā. Un mums visiem kopā šoreiz vai nu tie darbi ir jāpadara, vai kādi citi nāks mūsu vietā tos darīt. Lai mums veicas! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien esam jau daudz runājuši un droši vien arī vēl turpināsim diskutēt, jo šis ir tikai jautājums par visu šo likumprojektu, visa šī plāna, nodošanu pirmajam lasījumam. Tomēr droši vien daudz mazāk mēs būtu šodien runājuši un droši vien dokuments būtu bijis daudz labāks tad, ja būtu bijis iespējams jau iepriekš to darīt, aktīvi diskutēt par dokumentu šeit, Saeimā, jau iepriekš un pietiekami ilgu laiku par to debatēt. Tomēr šāda iespēja mums atkal ir bijusi liegta. Es negribu piekrist tam apgalvojumam, ka šeit no tribīnes nav bijušas izteiktas daudzas labas domas, idejas, priekšlikumi. Droši vien daudzi no tiem parādīsies arī tagad, tiks iesniegti šo likumprojektu otrajam lasījumam. Tomēr ir jautājums - vai tie tiks atbalstīti tādā steigā? Un tas ir būtisks jautājums. Droši vien netiks atbalstīti dēļ šīs lielās steigas.

Jautājumu ir daudz, jo cilvēki seko līdzi tam, kas notiek šajā zālē. Viņi redz, ko jūs darāt savās deputātu vietās, - vai jūs klausāties, vai jūs iesaistāties, vai jūs debatējat, vai jūs vienkārši sarunājaties, neklausāties it nemaz, jo viss jau ir nolemts. Tas viss ir ļoti labi redzams. Un, piemēram, viens no tiem jautājumiem ir tas, kurš arī man tika atsūtīts kā ziņa, - jautājums par valdības vadītāja apgalvoto, ka PVN palielinājums neko nemainīšot vai pat uzlabošot, konkurences apstākļos pazemināšot preces cenu. Viņš turklāt piebilda, ka monopola apstākļos tas tomēr neradītu labvēlīgu efektu. Un tagad ir jautājums, kas tika atsūtīts: kā tas ietekmēs, piemēram, siltuma tarifus, siltuma ražotāju iniciatīvas un elektrības ražotāju iniciatīvas? Jo tie jau ir monopoluzņēmumi! Mēs jau piedzīvojām siltuma sadārdzinājumu. Tad nu jājautā - kāds tas sadārdzinājums būs pēc PVN paaugstināšanas? Tāds ir šis jautājums. Atbilde uz to netika saņemta.

Kā jau jūs, kolēģi, zināt, es parasti šeit nāku tribīnē un runāju tad, kad ir jautājumi, kas attiecas uz sociālo bloku. Kā jau mēs dzirdējām, sociālais bloks šajā reizē tā kā būšot pasargāts. Tomēr, paskatoties nodokļu ieņēmumus, protams, rodas jautājums - kas notiks tālāk ar sociālo budžetu un sociālā bloka vajadzību īstenošanu, ja šeit tiek teikts, ka plānoti tiek mīnusā 453 miljoni latu? Kā jūs atceraties, vēl nesen mēs plānojām sociālo budžetu ar pieaugumu par 224 miljoniem latu. Tagad mēs plānojam ar mīnusu: mīnus 453 miljoni latu! Protams, nebūs algu, nebūs sociālo iemaksu. Tad nu ir jautājums - no kādiem avotiem mēs segsim šo mīnusu, ja viss šis lielais apjoms tiek uzlikts uz sociālā budžeta uzkrājuma pleciem, ja tā var izteikties? Tas nav sevišķi gudri darīts. Lai arī mums ir šis pārpalikums jeb, precīzāk izsakoties, uzkrājums, kas ir 962,8 miljoni latu, tomēr - kas tur paliks pāri un cik ilgam laikam tad tā pietiks?

Bija ideja par otrā pensiju līmeņa līdzekļu samazināšanu. Tas bija it kā loģisks priekšlikums, jo šajā laikā otrā pensiju līmeņa līdzekļi, kas tiek novirzīti no pirmā, solidārā, līmeņa, tiek nesaimnieciski, kā saka, apsaimniekoti. Tur ir lieli zaudējumi, pat 25 procenti ir mīnusā. Un būtu ļoti atbildīgi jāanalizē, kāpēc tas tā notiek. Vai tur banku un to fondu pamatdarbības neveiksmes tiek norakstītas uz šī rēķina? Vai varbūt tas tā notiek kāda cita iemesla dēļ? Ir jāprasa atbildība par to, kas notiek otrajā pensiju līmenī, jo šie līdzekļi tiek valsts garantēti, iekasēti un atdoti bankām un fondiem apsaimniekošanai, pat nesekojot līdzi tam, ka ir šie lielie mīnusi, un garantējot jebkurā gadījumā šiem apsaimniekotājiem 2,5 procentu ieņēmumus no savām neveiksmēm.

Es domāju, ka tas vienkārši nav ne saprotams, ne pieņemams.

Tātad jautājumu ir ļoti daudz, un var, protams, teikt, kā šeit arī tika teikts, - ir jāmaina sabiedrības uztvere par ekonomikā notiekošo, jo, lūk, sabiedrība neko nesaprot. Bet kā tad lai to attieksmi un to uztveri par ekonomikā notiekošo izmaina, ja valdības plāni top pašpietiekamā klusumā - aiz slēgtām durvīm, nediskutējot ne Saeimā, ne ar… un kur nu vēl ar sabiedrību?! Un vēl vairāk: izlemj par informācijas pieejamības sadārdzināšanos nākamajā gadā, tādējādi apdraudot vārda brīvību! Tātad ar šo PVN palielināšanu… tātad rakstītais vārds un klausītājiem raidītais vārds kļūs daudz dārgāks, un rodas jautājums - vai tas būs iespējams un pieejams cilvēkiem? Tas ir jautājums. Kā tad sabiedrību informēs par šiem plāniem?

Valsts prezidents šodien teica tādus zelta vārdus, ka, ejot kopīgi uz mērķi, mēs varam tikt ārā no krīzēm. Tie patiešām ir zelta vārdi. Bet kā tad nodrošināt šo kopīgo iešanu? Ar varu? Ar nesarunāšanos? Ar draudiem? Un ar rīcības neskaidrošanu? Domāju, ka tad nekas nesanāks.

Ja nav atbilžu uz būtiskiem jautājumiem, tad rodas šaubas un neticība un nav iespējams skaidri saskatīt, kur ir tie mērķi un cik tālu tie mērķi atrodas, un kas būs ceļā jāupurē. Tad nav iespējams to objektīvi redzēt. Nevajag novērtēt mūsu sabiedrību, Latvijas sabiedrību, pārāk zemu! Latvijas sabiedrība ir ļoti pacietīga un saprotoša. Tā ir pietiekami gudra, lai saprastu arī nepopulārus lēmumus, ja vien ir skaidrs pamatojums un pārliecība, ka savādāk rīkoties nav bijis iespējams. Ka viss iespējamais no valdības puses jau ir izdarīts.

Taču tādas pārliecības šobrīd nav. Nav tādas pārliecības, ziniet, un paši jūs esat vainīgi, ka neesat to skaidrojuši, ka nav bijis šī dialoga. Un tāpēc vienkārši neceļas roka… dēļ šīm šaubām, dēļ tā, ka nav šīs pārliecības, roka neceļas balsot par šiem jūsu sagatavotajiem plāniem un vēl aicināt sabiedrību tos saprast un aicināt mums kaut kur doties līdzi. Jo nav skaidrs, uz kurieni mēs īsti dodamies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam, otro reizi.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi!

Šlesera runa varbūt varētu pārliecināt tādu cilvēku, kas jauc apgrozījumu un peļņu. Taču viņa runa pamudināja mani atrast vēl vienu ieņēmumu avotu Latvijas ekonomikas uzlabošanai.

Proti, ja mēs runājam par uzņēmumu „Latvijas Pasts”, tad jāteic, ka dažu līdzšinējo neprasmīgas saimniekošanas gadu dēļ „Latvijas Pasts” bija spiests saņemt valsts dotāciju vairāku miljonu latu apmērā. Un tieši tāpēc „Latvijas Pasts” vēl šobrīd ir virs ūdens. Tiesa gan, nekur nav manāma Pasta banka, par kuru Šlesera kungs daudz stāstīja un kuru grasījās dibināt kopā ar vienu alkohola vairumtirgotāju firmu.

Ja mēs runājam par „Latvijas Dzelzceļu”, jā, protams, cisternas varbūt šobrīd ripo ātrāk, bet tie cilvēki, kas brauc piepilsētas pasažieru vilcienos, diez vai ir pamanījuši kādu uzlabojumu.

„AirBaltic”. Jā, mēs te varam saklausīt spožos stāstus par pasažieru apgrozījumu, bet realitāte ir tāda, ka „AirBaltic” strādā ar zaudējumiem, tā ir patiesība.

Autobusu maršrutu skaits ir samazināts par 15 procentiem.

Par lidostu. Redziet, šobrīd situācija ir tāda, ka lidosta „Rīga” ir parādā projektētājiem vismaz pusmiljonu latu, un šobrīd lidostai izdodas izvairīties no šī parāda samaksas tikai dēļ tā, ka Latvijā ir ačgārna pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtība, kura neļauj tiesāties, pirms nav izrakstīts rēķins. Un, tikko jūs esat izrakstījis rēķinu, tā jums ir jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis. Tātad par tiesāšanos uzņēmējam tiek uzlikts 18 procentu nodoklis vēl pirms tiesas.

Protams, mēs te varētu runāt arī par autoceļiem Latvijā, un daudzi tie pašvaldību vadītāji, kas šodien te stāvēja ārā, droši vien varētu jums apliecināt, ka daudz kur Latvijā pēdējos gados nav uz ceļiem redzēts ne greiders, ne buldozers. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nu, tā nu gan nav!”)

Ja tomēr runājam arī kaut ko pozitīvi, tad ir tomēr cilvēki, kuriem šajos gados ir bijis arī pieaugums, piemēram, Šleseram tuvā Laura Dripes labklājība ir tiktāl pieaugusi, ka viņš nu jau vakaros mierīgi var pastaigāties gar upes krastu, un es esmu pārliecināts, ka viņš būtu arī lielisks Šlesera izstāžu zāles vadītājs. Tiesa gan, taupības apstākļos vajadzētu atteikties no vadības līguma.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi deputāti! Šodien Valsts prezidenta kungs mums paziņoja, ka krīzē ir vainīga Dieva vara, ka tas ir pārbaudījums, kas mums sūtīts no debesīm. Man ir diezgan lielas šaubas, un, manuprāt, krīzei ir diezgan objektīvi administratīvie cēloņi. Es jums pastāstīšu nelielu, nesenu vēsturīti no mūsu attiecībām ar Starptautisko Valūtas fondu.

Daži domā, ka mūsu attiecības ar SVF beidzās tikai deviņdesmito gadu sākumā, kad mēs samaksājām mūsu parādus un kļuvām it kā brīva, neatkarīga valsts. Visu šo laiku SVF mums ļoti uzmanīgi un rūpīgi seko līdzi un 2006.gada maijā atsūtīja uz Latviju savu novērošanas misiju (tolaik es biju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas biedrs, šo komisiju tolaik vadīja deputāts Ainārs Šlesers). Un, lūk, kādi bija secinājumi šai misijai. Es citēju: „Labvēlīga attieksme un piekāpība darbībām ar nekustamo īpašumu veicina spekulācijas ar zemi un ēkām, tādējādi rosinot pārāk straujo hipotekārās kreditēšanas tempu. Lai šo tendenci novērstu, nepieciešami vairāki ierobežojumi.” SVF misija pēc vizītes Latvijā izteica brīdinājumu par ekonomikas pārkaršanas riskiem un aicināja valdību veikt pasākumus strauja iekšzemes pieprasījuma ierobežošanai. Kā norādīja misijas vadītāja Reičela van Elkana, ar pievienošanos Eiropas Savienībai saistītais kāpums izraisīs ievainojumu vairākās jomās, tostarp lielu tekošā konta deficītu, ievērojamu un augstu parādu slogu, augstu darba samaksas un cenu inflāciju, mājokļu cenu kāpumu un to, ka augstu apjomu sasniegs ārvalstu valūtā veiktie mājsaimniecību darījumi, kuriem nav nodrošinājuma pret risku.

Un beigu beigās būtu ļoti riskanti nenovērst šādu nesabalansētību, norāda SVF. Tas ir 2006.gada maijs. Un ko atbildēja tolaik mūsu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs deputāts Ainārs Šlesers? Viņš atbildēja, ka Latvija zied un plaukst, ka mums ir lidosta, ka mums ir „zīda ceļš”, ka mums viss notiek un nekādus nodokļus uz hipotekārajiem kredītiem mums nevajag, un tā tālāk.

Es, protams, esmu par stabilizācijas plānu. Par dažādiem likumprojektiem mēs balsosim atsevišķi - vai nu atturamies, vai balsojam „pret”. Bet vienīgais, vienīgais novēlējums mūsu valdības biedriem - vienmēr klausīties, ko jums saka vecākie un pieredzējušie biedri.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Valsts prezidents parādīja tiešām savu demokrātiskumu, uzaicinot arī mani, neatkarīgu, ārpus frakcijām stāvošu deputātu, uz šīm sanāksmēm. Un tajās es biju viens no tiem retajiem - kopā ar divām opozīcijas partijām, kas atteicās parakstīt šo plānu, kas saistās ar lielajiem aizņēmumiem un arī ar citām lietām, par kurām es tur īsi jau toreiz izteicos.

Es gribu paskaidrot sīkāk. Jau pirms nedēļas, ceturtdienā, stāvēdams šajā tribīnē, es teicu, ka uzskatu: lai mēs varētu izkļūt no krīzes, manā skatījumā, mums ir nepieciešama vienotības valdība. (Nenosaucu Ministru prezidentu, jo tā būtu manā politiskajā situācijā liela iedomība, ja es to darītu, jo aiz manis jau nestāv neviena politiskā partija.) Un to es teicu arī Valsts prezidenta klātbūtnē un Ministru prezidenta klātbūtnē. Un sacīju, ka šajā vienotības valdībā, manā skatījumā, jābūt visām septiņām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām un tām jābūt tieši profesionāļu pārstāvētām šā vārda īstā nozīmē. Kāpēc ne deviņām? Tāpēc, ka, trešo gadu būdams šeit, Saeimā, es diemžēl (atkārtoju - diemžēl!) esmu spiests konstatēt, ka divas prokrieviskās partijas, sākot no šī gada augusta, ir izrādījušas Latvijas valstij un latviešu tautai skaidri nelabvēlīgu politiku.

Tālāk. Es uzskatu arī - un nupat pēc īsas sarunas ar Šlesera kungu es pārliecinājos –, ka valdība, četras koalīcijas partijas joprojām ir liekulīgas, divkosīgas. Un viņas negrib atzīt to, ka joprojām ar valsts naudu cilvēki kļūst bagāti. Un šeit ne jau es viens to saku. Nepārtraukti par to runā opozīcijas deputāti, bet Godmaņa kungs un koalīcijas partijas izliekas to nedzirdot.

Pievērsīsim uzmanību vēlreiz šim jautājumam. Ir vajadzīgs noņemt šo nodokļu nastu, ko nes visi cilvēki, nevis samazināt algas. Šlesera kungam es teicu: tagad būs algu samazinājums arī Saeimai. Un es viņam teicu: jūs visi zināt, ka tas tā tiešām ir. Labi, - ja man, vienkāršam deputātam, vienam no tiem, kuri nesaņem nekādas piemaksas ne komisijās, ne arīdzan kā frakciju vadītāji (protams, bez skaudības saprotu, ka frakciju vadītājiem un komisiju vadītājiem ir jāmaksā vairāk, jo viņu darbs, kā mēs visi zinām, ir daudz plašāks, lielāks un viņi ir vairāk aizņemti nekā es), - ja man noņems 15 procentus no šiem 1230 latiem, tad es saņemšu 900 latu.

Bet tagad Šlesera kunga atbilde - tas ir ļoti labs apliecinājums tam, ka viņi neko nav sapratuši. Šlesera kungs nupat man sacīja, ka viņa ministrijā vidējā alga ir 700 lati. Un, kā mēs zinām pēc Ministru prezidenta paskaidrojuma, vidējā alga vispār valsts ierēdņiem ir 600 lati. Un tad taisnība ir ZZS deputātam Vilnim Bresim, kuram tad, kad „lietussargu revolūcijas” laikā viņam bruka virsū daudzi preses pārstāvji, bija jāsaka un viņš pareizi teica: „Ja mēs strauji samazināsim deputātu algas, tad Saeimas nākamais sastāvs būs nekvalitatīvs.” Mana situācija ir daudz labāka nekā bezgala daudziem citiem pensionāriem. Man ir mežs. Tas nozīmē, ka man ir malka, siltums. Man ir māja. Man nav jādomā par dzīvokli. Man ir dārzs, zeme, kur es ar sievu lielu daļu pārtikas saražoju. Tātad es izdzīvošu, un es ļoti labi dzīvoju arī kā brīvžurnālists un grāmatu autors. Bet šis viedoklis… Kad es viņam šeit, zālē, prasu: „Kādā veidā jūs varat noņemt no algas visiem 15 procentus, bet jau pieminētais Dripe tajā pašā laikā, kā pirms dažām dienām presē tas bija lasāms, saņem 3000 latu?” –, ko atbild Šlesera kungs? Ka, lūk, uz tādiem cilvēkiem, kas pelna miljonus tādos uzņēmumos, viņš nedrīkstot nekādā veidā iedarboties, samazināt viņu algu.Un tā ir visas koalīcijas, varētu teikt, politika un uzskats. Neapvainojieties uz mani, ar valsts naudu miljonus nedrīkst pelnīt! Visā pasaulē pastāv zināma noteikta sistēma, tas ir, Valsts prezidents, Ministru prezidents, augstākie valsts iestāžu vadītāji, juristi, ģenerāļi un tā tālāk, parlamenta deputāti, un tad nāk visi pārējie. Es to nesaku, lai mums palielinātu algas. Bet jāsaprot taču šī patiesība. Un šo naidu pret Saeimu - žēl, ka maz žurnālistu ir klāt, - šo naidu pret Saeimu, nepamatotu naidu pret Saeimu, jo deputāti nav tie bagātākie… (No zāles dep. J.Šmits: „Pareizi, Visvaldi!”) Arī tagad, pastāvot pašas koalīcijas partiju ieviestai sistēmai, par mums bagātāki būs vismaz tūkstotis valsts un pašvaldību ierēdņu Latvijā. Un tas ir jāsaprot. Nevajag presē kurināt naidu tad, kad nav naidam nekāda pamata.

Iesim tālāk. Es nepievienojos šiem parakstītājiem arī tāpēc, ka es, dzirdēdams to, ka šodien runā, vēl tikai runā, par pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu, baidos, kas notiks ar mūsu kultūru. Amerikāņu tautas dižvīrs Abrahams Linkolns kādreiz, paskaidrodams amerikāņu tautai un faktiski pasaulei, kas tad ir demokrātija, uzsvēra - demokrātija, īsta demokrātija, var iztikt bez tā, bez tā, bez tā un vēl bez kaut kā, bet tā nevar iztikt bez avīzēm. Protams, toreiz nebija interneta, radio un televīzijas. Viņš tālāk negāja. Atcerieties, demokrātija nevar iztikt bez avīzēm! Turpināsim: demokrātija nevar iztikt bez grāmatām tautai. Demokrātija vispār nevar iztikt bez kultūras tautai. Ja ar pievienotās vērtības nodokli nožņaudz kultūru, tad arī materiālā kultūra noslīkst. Un man ir žēl, ka arī opozīcija, ar kuru es esmu bieži kopā kā neko nepārstāvošs deputāts, to nesaprot un saka, ka, lūk, vajadzētu noņemt līdzekļus arī no Nacionālās bibliotēkas celtniecības. Nedariet to! Nacionālo bibliotēku, kā dzirdēju jau neskaitāmas reizes, arī tad, kad nebiju deputāts, klausoties pārraides no Saeimas, neceļ tādu un tādu, un tādu, un tādu iemeslu dēļ, vienmēr atliek, atliek un atliek. Diemžēl mūsu tautas lielākajā daļā nav vēl tās sapratnes, ka Nacionālā bibliotēka datorizācijas laikmetā dos iespēju vislielākajai iedzīvotāju daļai, arī nomalēs, lauku nomalēs, vistālāk dzīvojošiem cilvēkiem, piekļūt pie kultūras un grāmatu bagātības. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”) Es lūdzu deputātus nenožņaugt kultūru un nepiekrist balsojumos turpmāk vispār (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Malacis!”), kad pastāvošā koalīcija un valdība diemžēl mēģina nožņaugt šo kultūru.

Runāšu arī par ekonomiku. Kādēļ es baidījos atbalstīt šo plānu un to neparakstīju? Šeit kolēģis Štokenbergs teica - un es arī piekrītu, un to taču katrs elementāri var saprast, nebūdams ekonomists –, ka tas, ka palielina nodokļu likmes, negarantē, ka valsts iegūs lielākas summas no nodokļiem. Un Štokenberga kungs teica, ka - protams, arī to viegli saprast –, tikai uzņēmumu apgrozījumu palielinot, no tā apgrozījuma var rasties tā nodokļu summa, kas nepieciešama. Bet te atkal kļūdās gan valdība, gan nedaudz arī jūs, Štokenberga kungs, - jūs liekat akcentu galvenokārt - bieži, protams, vajadzīgi - uz eksporta veicināšanu, uz to, ka tikai eksports dos mums šo apgrozījumu. Nedos! Vācijas finanšu ministrs Šteinbriks (tajā varenajā valstī, kurai ir milzīgi resursi salīdzinājumā ar mums!) nupat ir teicis: nu, ko es varu darīt ar miljoniem vācu autokoncernu un autorūpnīcu saražotajiem automobiļiem, ja man tos nav kur likt?!

Īsto eksportu… piedodiet, nepareizi… īsto apgrozījuma summu uzņēmējiem var dabūt tikai tad, ja kāda valsts tiecas uz pilnīgu nodarbinātību, zinot, ka kapitālismā pilnīga nodarbinātība nevar būt, bet ka būs 2–3 procenti slaistu, kuri nemaz netraucē, kuriem var šo nelielo pabalstu izsniegt. Ja šo pilnīgo nodarbinātību savieno ar vietējā ražojuma preču apgrozību šajā valstī, tad, lūk, rodas… jā, jūs smejaties… tad, lūk, rodas šī summa, ko var ieguldīt bez nodokļu likmes ievērojamas palielināšanas.

Es nepiekrītu arī tam - un tādēļ neparakstīju –, ka šeit Godmaņa kungs liek galveno akcentu uz nodokļu likmes palielināšanu, kas būs slogs gan daudziem mums, gan daudziem uzņēmējiem.

Tālāk. Šī divkosība un liekulība, ko arī šeit kolēģi ir minējuši, joprojām pastāv attiecībā uz šīm kapitālsabiedrībām. Ja vēl šodien mēs zinām un Godmaņa kungs pasaka, ka šie savācēji vairs nebūs 7 vai 6 vietās, bet būs 3 vietās, nu nekas taču nemainās. Šajās trijās vietās esošie jūsu koalīcijas partiju savācēji savāks to pašu summu.

Kā var attaisnot to, ka šodien vēl ir simtčetrdesmitpiectūkstošnieki, simtdivdesmittūkstošnieki, simttūkstošnieki un tā tālāk, kuri bez kādas kontroles saņem šo naudu, un mēs nezinām, cik viņi iebāž kabatā un cik viņi atdod partijas kasē? Es esmu teicis, ka šī sistēma ir jāsagrauj. Leiškalna kungs te laikam runās un teiks arī, ka tagad tikai 3 vietās var savākt… Nav jau jāsavāc nekur! Nav vajadzīga šāda savākšanas sistēma, un nav vajadzīga šāda milzīgu algu sistēma. Pēc manis pieminētās algu sistēmas, kas ir visā pasaulē, un to pierāda Skandināvijas valstu piemērs, šādiem speciālistiem šodien pietiktu, ja viņi saņemtu mazāku algu nekā Valsts prezidents un Ministru prezidents, un ministri. 2000 latu mēnesī par savu darbu - tas būtu pilnīgi pietiekami visiem šiem padomju un valžu locekļiem šajās daudzajās sabiedrībās.

Vēl tālākas piezīmes attiecībā… (No zāles: „Vēl?”) Morālo pusi nekad nevajag aizmirst. Un diemžēl - nu, nedusmojiet, kolēģi! – koalīcija šo morālo pusi visvairāk aizmirst, runājot par tautas labklājību un bagātību, ko es jau iepriekš parādīju. Morāle ir svarīgāka. Vienmēr garīgais ir svarīgāks par naudu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Lācim.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Pēc tām patiesībām un vēl vairāk patiesībām, pēc tā labā un vēl vairāk labā, kas par šo paketi tika pateikts šīsdienas sēdē, es komisijas vārdā nepiebildīšu neko, bet komisijas vārdā aicināšu jūs nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Par visu likumprojektu paketi mēs balsojam… es gribētu atgādināt…

Sēdes vadītājs. Mēs gan balsojam par katru likumprojektu atsevišķi… Debates ir par visu paketi kopā.

K.Leiškalns. Piedodiet…

Sēdes vadītājs. Tātad likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 12, atturas - nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku, kad to skatām otrajā lasījumā.

K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šodien pēc 5 minūtēm. (Troksnis zālē.)

Nē, kolēģi, mums visiem ir pilnīgi skaidrs, ka mēs esam elektroniski savus priekšlikumus uzrakstījuši, iesnieguši un tāpēc… 5 minūšu laikā.

Sēdes vadītājs. Par procedūru - deputāts Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu ierosināt: ja Leiškalna kungs iesaka 5 minūšu termiņu, nu labi, lai būtu. Priekšlikumi tiešām ir sagatavoti, bet es lūgtu šo 5 minūšu termiņu vismaz pieklājības pēc palielināt līdz 15 minūtēm un noteikt to no mūsu paketes pēdējā likumprojekta balsošanas brīža, jo citādi mums tagad ir jāskaita pa minūtēm, kuram likumprojektam un kurā sekundē jāiesniedz priekšlikumi.

K.Leiškalns. Paldies. Es tieši tā arī domāju - 5 minūtes pēc tam, kad mēs esam izskatījuši visus paketes likumprojektus.

Sēdes vadītājs. Un kad mēs izskatām otrajā lasījumā?

K.Leiškalns. Šodien, šajā sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad šobrīd ir divi priekšlikumi - 5 un 15 minūtes no pēdējā likumprojekta nobalsošanas brīža.

K.Leiškalns. Es piekrītu 15 minūtēm, lai nebūtu jākavē laiks.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad 15 minūtes pēc pēdējā balsojuma par likumprojektu paketi, un šodienas sēdē skatām šos likumprojektus otrajā lasījumā. Tad ejam tālāk.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 34, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Es saprotu, ka uzstādījums nemainīgs – 15 minūtes un šodienas sēde… Deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””. Aicinu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 19, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Es saprotu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšanas laiks tieši tāds pats.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Tieši tāds pats.

Ceturtais ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā””.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, tie nav grozījumi! Tas ir jauns likumprojekts.

K.Leiškalns. Jauns likumprojekts, atvainojos!

Lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 16, atturas - 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana - kā iepriekš.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Termiņi nemainās.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Termiņi, kā es saprotu, ir iepriekšējie.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu „Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Tāpat aicinu komisijas vārdā atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Vispārējās izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 24, atturas - 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Tālāk aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs. Mums tur izpalika Zinātniskās darbības likums…

K.Leiškalns. Paņemsim kā nākamo!

Sēdes vadītājs. Nu, kārtība ir kārtība…

Tātad likumprojekts „Grozījums Zinātniskās darbības likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 24, atturas - 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Šobrīd mēs izskatīsim likumprojektu „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 24, atturas - 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Prokuratūras likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Prokuratūras likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Nacionālās drošības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Nacionālās drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Bāriņtiesu likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Bāriņtiesu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņ - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu „Grozījums Radio un televīzijas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Radio un televīzijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 31, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 12, atturas - 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 13, atturas - 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Valsts kontroles likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts kontroles likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 18, atturas - 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 11, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 13, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” pirmajā lasījumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldībām””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 17, atturas - 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Militārā dienesta likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Militārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 12, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 37, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Valsts civildienesta likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts civildienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 11, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu „Grozījums Izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu „Grozījums Tiesu ekspertu likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Tiesu ekspertu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 16, atturas - 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Publisko aģentūru likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Publisko aģentūru likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 16, atturas - 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Tiesībsarga likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Tiesībsarga likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 17, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi - kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Un, visbeidzot, aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 18, atturas - 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Tātad es atgādinu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15 minūtes no šī brīža - tātad 10 minūtes pāri sešiem.

Un izskatīšana otrajā lasījumā visai likumprojektu paketei – šodien, kad komisija būs sagatavojusi materiālus otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pārtraukums līdz pusseptiņiem. Līdz 18.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Mēs turpinām Saeimas sēdi.

Sākam darba kārtības otrās sadaļas „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” izskatīšanu.

Kā pirmo šajā sadaļā izskatām lēmuma projektu, kuru iesnieguši Solvita Āboltiņa, Dzintars Zaķis, Silva Bendrāte, Artis Kampars, Arturs Krišjānis Kariņš un citi deputāti, - „Par neuzticības izteikšanu finanšu ministram Atim Slakterim”.

Sākam debates. Pirmā debatēs pieteikusies deputāte Solvita Āboltiņa. Lūdzu, Āboltiņas kundze!

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Finanšu ministrs Ministru kabineta sastāvā ir viens no, kā to tagad moderni saka, sistēmiskiem amatiem, jo bez šī amata nav iedomājama valdība. Finanšu ministrijas darbības stratēģijā teikts, ka tās virsmērķis ir nodrošināt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību veicinošas finanšu un fiskālās politikas izstrādi un efektīvu ieviešanu. Finanšu ministrijas atbildības lokā ir valsts budžets, finanšu un fiskālās politikas veidošana un pieejamo Eiropas Savienības līdzekļu apguve. Ar Finanšu ministrijas padotībā esošo iestāžu starpniecību tiek nodrošināta valsts līdzekļu apsaimniekošana un valsts parāda vadība, nodokļu un nodevu iekasēšana, muitas darbības veiksmīga organizēšana, valsts iepirkuma procesa vadība un uzraudzība, kontrole pār izložu un azartspēļu jomu un dārgmetālu apriti. Līdz ar to mēs redzam, ka finanšu ministra pienākumi un atbildības loks ir ļoti plašs. Cilvēkam, kas šo amatu ieņem, ir jābūt ar labām zināšanām ekonomikā un finansēs.

Par Ati Slakteri kā finanšu ministru pirms nepilna gada maz kas bija sakāms. Viņš šajā lauciņā bija balta lapa, par ko liecina gan viņa līdzšinējā darbošanās, gan arī viņa izglītība - lauksaimniecības mehanizators. Un nav redzams, ka šā gada laikā Atis Slakteris būtu mēģinājis papildināt savas pieticīgās zināšanas ekonomikas un finanšu jomā.

Diemžēl jāsecina, ka gadu pēc atrašanās šajā amatā Atim Slakterim joprojām ir visai miglaina nojauta par to, kur viņš atrodas un par ko viņš īsti atbild. Progress ir nulles līmenī. Ir tikai milzīga pašpārliecinātība, akla paklausība premjeram un ārkārtīgi maz kompetences pārraugāmajā jomā.

Man Atis Slakteris atgādina labi pazīstamu personāžu no visiem labi zināmas komēdijas. Filmas galvenais varonis - visiem labi pazīstamais misters Bīns – ir parasts mākslas muzeja zāles sargs, kuru nejauši notur par mākslas kritiķi. Viņš cenšas šajā lomā noturēties, kā nu māk. Bet viņam, kā jau Bīnam, gadās viena ķibele pēc otras. Viņš no vienas izgāšanās klumburē uz nākamo. Tomēr tā ir tikai filma. Un beigas ir laimīgas.

Lai gan Slakterim ir daudz kopīga ar misteru Bīnu, tomēr Slakteris nav izdomāts tēls. Un viņa klumburēšana no vienas izgāšanās uz nākamo notiek ne tikai mūsu, bet nu jau visas pasaules acu priekšā. Slakteris ar savu diletantisko rosību ir atstājis pamatīgu un visiem labi pamanāmu traipu uz Latvijas starptautiskā tēla. Viņa savdabīgā un groteskā performance prestižajam pasaules finanšu ziņu kanālam „Bloomberg” sniegtajā intervijā ir izraisījusi milzu viļņošanos visā sabiedrībā, un dominējošās emocijas tiek raksturotas ar vienu vārdu: kauns. Un ne jau kauns par to, ka kāds cilvēks nezina angļu valodu, bet kauns par to, ka viņš nevarētu šos jautājumus paskaidrot arī latviešu valodā.

Kolēģi! Kāds tad ir „sausais atlikums” no Ata Slaktera darbošanās ministra amatā? Slavenais stāsts par balto ādas dīvāniņu, kad šāgada septembrī atklātībā nāca fakts brīdī, kad aktīvi tika runāts par nepieciešamību taupīt un kad Finanšu ministrija tika labiekārtojusi ministram viņa uzgaidāmās telpas. Un šo stāstu neaizmirstamu padara caur stikla durvīm uzfilmētais greznais ādas dīvāns baltā krāsā.

Protams, Slakteris nav uz mutes kritis un paziņoja: „Remonts ieplānots jau sen!” Un vispār, runājot Slaktera vārdiem, „es negribētu teikt, ka izšķērdīgi, drīzāk - pieticīgi”.

Toreiz premjeram Godmanim atlika vien noplātīt rokas un atzīt, ka šādi gadījumi liecina par to, ka iestāžu vadītāji vēl līdz galam nav apzinājušies reālo situāciju valstī. Un to premjers teica par ministru, kuram jābūt vislabāk informētam par to, kādā finanšu situācijā atrodas valsts.

Nākamais gājiens - zibenīga pazušana no sabiedrības redzesloka oktobra otrajā pusē, pašā „karstākajā” brīdī, kad valsts budžets ir nosūtīts izskatīšanai Saeimā un finanšu ministram būtu jāpiedalās tā aizstāvēšanā. Izrādās, ministrs Slakteris devies atvaļinājumā. Atgriezies no atvaļinājuma, Atis Slakteris paziņoja: „Es liktenim varu būt pateicīgs, jo tik smagā brīdī nemaz nebūs tik daudz kandidātu, kas vēlētos stāties manā vietā. Es tomēr esmu mazliet kā tāds kamikadze, bet arī tik daudz izdarīt, kā es šajā brīdī, reti kuram ir lemts.”

Te nu Slakterim ir taisnība - tik daudz nejēdzību vēl turpmākajos mēnešos tiks izdarīts.

Pa vidu lielajiem darbiem Atis Slakteris pamanījās pieļaut arī tādu „sīkumu” drakoniskajā taupības cīņā kā prēmiju izmaksāšana ministrijas ierēdņiem dienu pirms Ivara Godmaņa rīkojuma spēkā stāšanās par aizliegumu izmaksāt prēmijas. Tas - par milzīgo ieguldījumu budžeta izstrādē. Protams, uz to notikumu fona, kas sekos tālāk, tas tiešām ir sīkums.

Un tagad par lielajām lietām.

„Parex bankas” 51 procenta pārņemšana valsts īpašumā, kas, skatoties šodienas acīm, pēc ekspertu vērtējuma, izdarīta neprofesionāli, liecoties politisku interešu priekšā, un tas draud mums, visiem Latvijas nodokļu maksātājiem, maksāt ap miljardu latu.

Tad, protams, seko stāsts par nepieciešamību Latvijai aizņemties finanšu līdzekļus no starptautiskajām finanšu institūcijām. Sākumā notika stipra tielēšanās par to, vai šāds aizņēmums ir nepieciešams. No valdības nama skanēja kategorisks „nē - mums nevajadzēs naudu aizņemties”. Pēc tam tomēr izrādījās, ka jau tiek vestas sarunas par aizņēmumu, un kopš tā brīža uz skatuves stingri un noteikti galveno lomu ieņēma Slakteris. Sākumā viņš nolēma nedaudz pajokot par aizņēmuma lielumu. Pie tam, lai par šo joku uzzinātu pēc iespējas plašāks cilvēku loks, to darīja ar starptautisko mediju starpniecību, kas uz šādām ziņām par kādas valsts likstām un nepieciešamību vērsties pie pēdējās instances – aizdevēja - Starptautiskā Valūtas fonda - krīt kā mušas uz medu.

Vienā no šīm intervijām, kā jūs visi jau labi zināt, Slakteris arī nolēma pajokot, demonstrējot savu angļu valodas prasmi. Vispirms Slakteris saka, ka Latvijai būs jāaizņemas līdz 3 miljardiem eiro. Premjers pikts, pieprasa paskaidrojumus un informāciju neapstiprina. Vai domājat, ka Slakterim ar to pietiek? Nekā! Bez jebkāda satraukuma, pilnīgā angļu mierā viņš paziņo: Latvijai būs jāaizņemas 5 miljardi eiro. Godmanis, acīmredzot paguris cīņā ar žiperīgo finanšu ministru, šoreiz jau vairs nesaka neko.

Tomēr izrādās, ka arī ar to Slaktera rosīšanās iespējas nebūt nav izsmeltas, jo viņš pamanījās no Saeimas tribīnes aizrunāties par lata devalvāciju, bet otrdien cienījamais ministrs pamanījās paziņot, ka gadījumā, ja Latvija nesaņems aizdevumu, tā nākamgad bankrotēs. Tam atkal sekoja premjera paziņojums, ka Latvija tomēr nebankrotēšot.

Es domāju, ka Atis Slakteris savu milzu potenciālu šādu paziņojumu „ražošanā” nav izsmēlis, un, ja viņš tiks atstāts šajā amatā, mēs piedzīvosim vēl ne vienu vien nepatīkamu pārsteiguma momentu no šā ministra.

Kādi ir mūsu secinājumi?

Pirmkārt, Atim Slakterim nav nepieciešamās izglītības amata veikšanai.

Otrkārt, nav iepriekšējās profesionālās pieredzes jomās, par kurām ir atbildīgs finanšu ministrs.

Treškārt, nekāda progresa gada laikā.

Un, ceturtkārt, neizsmeļamas spējas publiski izgāzties, apkaunojot gan sevi, gan ministriju, gan valsti.

Patiesību sakot, aplūkojot notikumus gada garumā, var pamanīt vēl kādu tendenci. Slakterim ministra amats ir mīļa spēļmantiņa, ar ko rotaļāties. Viņam patīk ar ministra amatu saistītā publicitāte, ar ko izskaidrojams fakts, ka priekšroka tiek dota ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem, bet netiek smādēts arī dažādu lentīšu griešanas pasākumu atspoguļojums vietējos plašsaziņas līdzekļos, tomēr brīžos, kad jāpieņem nopietni vai smagi lēmumi, galvenais runasvīrs publikā tomēr ir pats premjers Godmanis. Rodas iespaids, ka Slakteris ir ministrs - izkārtne, bet reālais finanšu ministrs ir Godmanis, un abi ar šo lomu sadalījumu ir bezgala apmierināti, ko nez vai var teikt par sabiedrību.

Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu ierosinājumu un pielikt punktu Ata Slaktera nekompetencei šajā amatā. Es zinu, jūs nobalsosiet, ka viņam ir jāturpina strādāt, bet es labprāt no šīs tribīnes dzirdētu tos argumentus, kādus jūs atradīsiet, lai aizstāvētu šo ministru.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Tas bija liels pārdzīvojums - noskatīties šo interviju „Bloomberg”, un pirmā lieta, kas man ienāca prātā, bija Ilfa un Petrova romāns „Divpadsmit krēsli”. Tur ir tāda epizode, kurā autori runā par Viljamu Šekspīru, kurš ir lietojis savos darbos 12 000 vārdu, savukārt Šekspīra laika zvejnieks sazinoties lieto 400 vārdu. Tad tur ir vēl tāds tēls - Elločka Cilvēkēdāja, kas iztiek ar dažiem desmitiem vārdu.

Protams, šī paralēle ir tikai paralēle, tāpēc ka ministram ir citi kritēriji un cits vārdu krājums. Un ne jau tāpēc es nācu šeit, tribīnē, lai tikai ironizētu. Es gribētu teikt, ka vienalga - angļu vai latviešu valodā – visgrūtāk izturēt bija tieši to, ka ikreiz, kad finanšu ministrs finanšu krīzes apstākļos ir komunicējis ar plašsaziņas līdzekļiem, no bankām ir aizplūduši jauni miljoni. Un, manuprāt, visskandalozākais no visiem Slaktera paziņojumiem bija tas, ko viņš pirms neilga laika šeit no Saeimas tribīnes mums pavēstīja… proti, ka viņš pieļāva lata devalvācijas iespēju. Šī ziņa, kuru tiražēja dažādas informācijas aģentūras, apceļoja visu pasauli, un finanšu analītiķi daudzu valstu galvaspilsētās sev teica: „Nu, ja jau finanšu ministrs pieļauj to, ka lats varētu tikt devalvēts, tātad arī mums ir jābūt uzmanīgiem!” Un tas ir tas, kāpēc es tik ārkārtīgi esmu sašutusi, jo es nedomāju, ka ministrs, kurš nemāk turēt muti valstij kritiskā situācijā, ir cienīgs ieņemt šo amatu. Tas ļaunums, ko jūs, Slaktera kungs, esat nodarījis šajā periodā Latvijai, ir mērāms daudzos desmitos, ja ne simtos miljonu. Jūsu neapdomīgie izteicieni ir tas iemesls, kāpēc šodien mēs šeit pret savu gribu bijām spiesti pieņemt ļoti nepopulārus lēmumus un drastiski samazināt valsts budžetu.

Es esmu par to, lai mēs mainītu finanšu ministru.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Runājot par finanšu ministru, daudzi tagad atsaucas uz interviju „Bloomberg” televīzijā, ka viņiem bijis kauns klausīties, ko un kā finanšu ministrs runā. Viena lieta ir šī intervija, bet otra lieta - cik neveiksmīgi gan premjers, gan ministra partijas biedrs Leiškalna kungs mēģināja pēc tam finanšu ministru aizstāvēt. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Es vēl tagad aizstāvu!”) Un šai ziņā jums, Leiškalna kungs, baidos, nav taisnība. Es domāju, ka ir pilnīgi vienalga, kuru instrumentu - angļu vai latviešu valodu – ministrs izvēlas. Rezultāts ir apmēram līdzīgs.

Taču es gribu runāt par ko citu. Valdība aizņemsies lielu naudu, un, lai sabiedrība kaut cik varētu ticēt valdības vadītājam, Godmaņa kungam jābeidz aizstāvēt nekompetento ministru, kas valdībai vispirms iesniedza absolūti neticamas 2008.gada nodokļu ieņēmumu prognozes. Un nesakiet, ka to nevarēja paredzēt, ka to nevarēja prognozēt! Palasiet Saeimas stenogrammas, ko jau toreiz par šīm prognozēm teica opozīcija!

Godmanis aizstāvēja ministru, kas toreiz valdībā un Saeimā atbalstīja kaitniecisko ideju, ka valsts pamatbudžeta deficītu var piesegt ar sociālā budžeta pārpalikumu. Šo pārpalikumu bez bēdām notērēja. Un tagad mums nav pat laika nevienu dienu apspriest valdības plānus, jo maksātnespēja ir tepat - durvju priekšā. Aizstāvēja ministru, kas arī šovasar Godmaņa kungam „iesmērēja” nereāli mazas ieņēmumu samazinājuma prognozes budžeta grozījumos. Un atkal, kolēģi, palasiet stenogrammās, ko toreiz teica opozīcija, tai skaitā jūsu padevīgais kalps. Aizstāvēja ministru, kurš vēl tikko nekaunīgi uz Saeimu atnesa gada budžetu, kura derīgums izrādījās apaļas trīs nedēļas, nevis gads. Un gads vēl nav sācies.

Diviem laipniem kungiem - „laipniem”, lai precīzi ierakstītu stenogrammā, es lieku pēdiņās… Diviem „laipniem” kungiem, kas Latvijas 90. gadadienas priekšvakarā ar dāsnu roku uzdāvināja mūsu tautai pusi sava mūža darba, pusi savas bankas, drīz atņēma visu banku, sodot viņus tikai par to, ka viņi neprata pārliecināt kreditorus. Tāds bija nodarījums, tāds bija sods - puse bankas nost!

Kolēģi, man baisi pat iedomāties, kas būtu jādara ar Slaktera kungu (un, pasarg Dievs, es uz to neaicinu), ja mēs gribētu Slaktera kungu samērīgi sodīt par viņa kļūdām. Es domāju, ka tas būtu daudz par bargu. Nu nebūsim atriebīgi! Taču, Dieva dēļ, Slaktera kungs ir jāatlaiž no Finanšu ministrijas, pirms tur parādās liela nauda. Pēc tam būs par vēlu. Atcerieties kaut vai prēmiju izmaksu prēmiju izmaksāšanas aizlieguma priekšvakarā! Kolēģi, pirms Finanšu ministrijā parādās nauda, mums ir jābūt kaut kādai garantijai, ka šī nauda netiks notērēta tieši tāpat kā mūsu milzīgie katra gada budžeta līdzekļi.

Es aicinu nevilcināties. Izdarīsim lietas pēc kārtas! Apstiprināsim šodien Stabilizācijas plānu un pēc tam atlaidīsim nespējīgo ministru.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Godājamie kolēģi! Pastāstīšu jums savas pārdomas saistībā ar finanšu ministru pēdējā laikā.

Kolēģi! Man šķiet, ka tagad ir tāds samērā vēsturisks brīdis – politikā kopumā šobrīd sākas laikmetu maiņa. Ir sācies gals tam laikmetam, ko var saukt par šīs valsts mīlētāju, par darītāju, par raķešu, par buldozeru un tamlīdzīgu sabiedrisko attiecību meistaru laiku.

Gadījums ar Slaktera kungu ļoti precīzi parāda, ka gadiem ilgi, gadiem ilgi 8.Saeima un 9.Saeima - virkne politisko spēku savu nekompetenci kapitāli slēpa ar sabiedrisko attiecību klasiskajiem gājieniem, gan pirms vēlēšanām stāstot pasakas par to, kā viņi kaut ko darīs, gan arī pēc tam ar dažādiem veikliem trikiem veiksmīgi slēpjot to, ka īstenībā kompetences nav jebšu ka kompetence tiek izmantota pilnīgi citā jomā, nevis sabiedrības labklājības uzlabošanā.

Es uzskatu, ka šis notikums tik klaji un precīzi parāda šāda tipa partiju būtību, ka vēlētājiem jau nu nekas cits neatliks kā to novērtēt un nopietni ņemt vērā nākamajās vēlēšanās.

Es ļoti ceru, ka mainās laikmeti politikā, ka ar šo notikumu šīs maiņas ir sākušās.

Mēs vakar tikāmies ar Valsts prezidentu un ļoti nopietni runājām par tām lietām, kas būtu nepieciešamas šobrīd Latvijā. Prezidenta kungs mums apgalvoja, ka Latvijā pašlaik… ir zināmas problēmas… arī Eiropas Savienības iekšienē, jo, raugi, liela daļa mūsu partneru Eiropas Savienībā zaudē ticību Latvijai, uzticēšanos Latvijai zaudē, jo daudz kas no tā, kas ir ticis solīts iepriekš, šobrīd vairs neizskatās tā, kā izskatījās tad, kad tas tika solīts.

Manuprāt, lai notiktu nopietnas izmaiņas, lai mūsu partneri Eiropā un galvenokārt lai mūsu cilvēki Latvijā… lai mūsu līdzpilsoņi saprastu, ka šai valdībai vai šiem ievēlētajiem deputātiem jeb, vienkāršāk izsakoties, visiem priekšstāvjiem, kas šobrīd ievēlēti, ir nopietna vēlme mainīt kaut jel ko savā darbībā, es uzskatu, ka pirmām kārtām koalīcijai pašai ir jāatbrīvojas no tādiem eksemplāriem, kāds ir Slaktera kungs, no tādiem eksemplāriem, kādi ir citi ministri, kuri gadiem atsēž savas bikses uz tiem mīkstajiem krēsliem, bet nozarēs joprojām turpinās ļoti nopietnas problēmas. Un šīs izmaiņas ir jāsāk nevis ar vārdiem, bet ar darbiem.

Tāpēc, godājamās dāmas un kungi, es aicinu atbalstīt Slaktera kunga demisiju un rīkoties ļoti radikāli, lai Latvijā tiktu izveidota nopietna, šīs Saeimas plaši pārstāvēta valdība, lai mēs ar darbiem pierādām to, ka mūsu domāšana iet pareizā virzienā, nevis turpinās stagnācija un sabiedrības maldināšana.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! Iepriekšējās ceturtdienas avīzē „Latvijas Vēstnesis” tika publicēts Likums par valsts budžetu 2009.gadam.

Šodien, pēc nedēļas, mēs skatām likumprojektu paketi par būtiskām budžeta izmaiņām. Par abiem likumprojektiem galvenais atbildīgais ir, protams, finanšu ministrs Slaktera kungs. Un tāpēc var droši uzskatīt šodienas likumprojektu paketi par cienījamā Slaktera kunga iesniegumu par savu atkāpšanos no amata.

Es uzskatu, ka mēs varam droši piekrist šim ministra viedoklim par savu darbu un atbalstīt attiecīgo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam… Deputāts Lagzdiņš atsauc savu vēlmi runāt.

Vārds Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie valdības locekļi un kolēģi! Nedaudz atkārtošos. Kā jau es teicu, sanāksmē pie Valsts prezidenta es iestājos par to, ka, manā skatījumā, ir jāizveido šī nacionālā vienotības valdība un, protams, kā teicu, nacionālajā vienotības valdībā tās locekļiem būtu jābūt pirmo reizi. Daudz ir runāts, jau no 1990.gada runāts, un es kā kaislīgs avīžu lasītājs zinu, ka jābūt profesionāļiem, un tagad viņiem būtu jābūt, lūk, šajā vienotības valdībā. Valsts prezidents un Ministru prezidents norādīja mums, klātesošajiem, ka tas būšot labs signāls, ja mēs parakstīšot šo stabilizācijas plānu. Bet es atbildēju un arī pašreiz gribu uzsvērt: vēl labāks signāls, vēl varenāks signāls starptautiskajai sabiedrībai būtu tas, ja mēs parādītu, ka mums nav pozīcijas un opozīcijas, bet mums ir vienota nacionāla valdība.

Protams, šajā vienotajā nacionālajā valdībā, manā skatījumā, nevarētu būt pašreizējais finanšu ministrs tā iemesla dēļ vien, ka lauksaimniecības inženieris, kaut arī ļoti spējīgs lauksaimniecības inženieris, nedrīkstētu būt finanšu ministrs. Te nekādu apvainojumu nav, bet mums joprojām ir šis padomju laika princips sakarā ar šo koalīciju veidošanu, un sevišķi spilgti tas taču ir izpaudies tieši pēdējā koalīcijā. Un kāds bija šis padomju laika princips? Operas direktors bija neveiksmīgs, un viņu iecēla par Vides departamenta vai pārvaldes priekšnieku. Un, ja vajadzētu, ieceltu arī par aviācijas rūpnīcas priekšnieku. Un mēs sekojam šim principam.

Es kā leģionārs biju spiests padomju laikā maldīties pa neskaitāmām darbavietām. Es aizbraucu pirms 32 gadiem uz Vestienu un, nepazīstams cilvēks būdams, parādīju tur sovhoza „kadriniekam” savu biogrāfiju. Un viņš man teica: „Nu, zini, Lāci, ne tu jūrnieks, ne mūrnieks.” Un mēs turpinām veidot visu laiku valdības, par kurām atkal var teikt - ne tur jūrnieki, ne mūrnieki.

Es aicinu Ministru prezidentu: ja jūs paliekat, nu tad godīgi veidojiet īstu, profesionālu valdību! Ja kādai koalīcijai vai kādai partijai trūkst šo profesionāļu kādā nozarē, nu tad taču var atrast arī no opozīcijas, kā es to lieku priekšā. (No zāles dep. J.Pliners: „Mēs palīdzēsim!”) Vēlreiz esmu lūdzis to darīt, un es domāju, ka tas būs visvarenākais signāls gan Starptautiskajam Valūtas fondam, gan visiem mūsu sabiedrotajiem un draugiem, ka mums ir spēcīga vienotības valdība, kurā strādā profesionāļi. Un tikai tā iemesla dēļ, manā skatījumā, finanšu ministram Slakterim pašreiz tur nevarētu būt vietas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Piedodiet, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es būšu ļoti lakonisks. Visa šīsdienas situācijas apspriešana parāda, kādā stāvoklī mēs esam. Mēs patlaban esam ļoti nopietnā cīņas pozīcijā. Un līdz ar to ir absolūti svarīgi man kā valdības vadītājam, lai mēs varētu saliedēti turpināt šo cīņu, lai būtu rezultāti, un es atkārtošu tikai to, ko teicu Latvijas televīzijā: cilvēkus var vērtēt pēc tā, kā viņi izsakās par savu darbu; cilvēkus var vērtēt pēc viņu darba rezultāta. Es kā valdības vadītājs varu pateikt vienu: finanšu ministrs Atis Slakteris ir izdarījis pēdējo mēnešu laikā to, ko praktiski neviens finanšu ministrs nav darījis. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Tas tiesa!”) Neviens! Un vai tie, kam ir tās ironiskās replikas, maz saprot, ko nozīmē viņa paveiktais darbs sakarā ar banku krīzi Latvijā, tāpēc ka mēs varējām būt pilnīgi citādā situācijā.

Šī banku krīze nebija mūsu ierosināta, tā nebija mūsu radīta, bet mums bija nepieciešami ātri un operatīvi lēmumi. Un šo darbību rezultātā valdība ir pārņēmusi banku par diviem latiem. Banku situācijā, kad kapitāls, pēc FKTK vērtējuma, bija tuvu pie 100 miljoniem. Un cita vērtējuma šodien nav, cienījamie kolēģi! Plus - ļoti ātras darbības. Tieši Finanšu ministrijas rīcības rezultātā bankā ir valde un profesionāla vadība.

Otrs, ko Finanšu ministrija ir izdarījusi. Un, lai kā jūs to arī vērtētu, bet manās acīs šis vērtējums ir ļoti augsts tā iemesla dēļ, ka… Jā, varbūt mēs visi nemākam izteikties, bet nav svarīgi, cik jūs labi izsakāties, svarīgi ir tas, kāds ir jūsu darba rezultāts, un tāpēc tas, ko finanšu ministrs ir izdarījis, sagatavojot īsā laikā, kā šeit cienījamais deputāts no opozīcijas izteicās, piecus grozījumus… Jā, tie ir pieci grozījumi, bet man ir dziļas aizdomas, ka viens otrs nevarētu pat vienu sagatavot… Tikai bez tukšas runāšanas! Nu, tad, lūk, šie te pieci budžeta grozījumi ir milzīga slodze, un tas viss tika organizēts finanšu ministra vadībā, un tas ir neapgāžami.

Un trešais. Ir ļoti svarīga vēl viena lieta - tas, ka šis ir ministrs, kam es uzticos par visiem simt procentiem.

Paldies jums par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam.

Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Premjera kungs! Pareizi ir! Nevajag vērtēt cilvēku pēc vārdiem vien. Vajag arī pēc darbiem vērtēt. Un tā es vērtēšu Slaktera kungu kā finanšu ministru, ko viņš kā finanšu ministrs šā pēdējā mēneša laikā, kā premjers teica, ir izdarījis tādu, ko cits nav izdarījis. Viņš iesniedza Saeimai budžetu, izrādās, triju nedēļu laikā. Laikā, kopš mēs pieņēmām nākamā gada budžetu - līdz šodienai triju nedēļu laikā –, viņš ir kļūdījies par gandrīz vienu miljardu latu. Par 900 miljoniem latu viņš ir kļūdījies, piedāvājot skaitļus un prognozes.

Kolēģi, nemaldināsim sevi! Pēdējās trijās nedēļās tik drastiski situācija nav mainījusies, bet finanšu ministrs, iesniedzot šāgada valsts budžetu, pēc atkārtotiem aicinājumiem gan no manis, gan no citiem opozīcijā reāli piedāvāt īstos skaitļus, kāda varētu būt izaugsme, nevis plus divi, par ko tajā laikā viņš zināja, ka nebūs… Bet mēs domājām, ka būs vismaz mīnus viens. Izrādās, ir pat vēl vairāk mīnusā… Finanšu ministrs nebija ar mieru atzīt, kāda ir reālā situācija, un to slēpa no mums un no sabiedrības.

Vēl dienu pēc tam, kad valdība bija lēmusi pārņemt 51 procentu „Parex bankas” akciju kapitāla, finanšu ministrs bija „Jaunā laika” frakcijā un apgalvoja, ka neviens santīms nodokļu maksātāju naudas netiks nekādā veidā pakļauts riskam. Un premjers mums tagad saka… nodokļu maksātājiem par šo banku saka, ka tas esot baigi labais darījums, jo mēs kā nodokļu maksātāji esam banku pārņēmuši par nieka diviem latiem. Bet, draugi mīļie, ja tā tiešām būtu, ka mēs par diviem latiem būtu nopirkuši lielu vērtību, gan jau mēs visi būtu ļoti laimīgi. Taču par tiem diviem latiem mēs pārņemam atbildību par gandrīz 800 miljoniem eiro sindicēto aizdevumu atdošanu, un šķiet, ka tas kopējais risks, kuram mēs pakļausim… vai, izrādās, valdība droši vien ir jau pakļāvusi nodokļu maksātāju, būs apmēram viens miljards. Un valdības vadītājs un finanšu ministrs droši vien teiks: „Nē, nē, nē, tas jau nav izdots! Tās jau ir tikai garantijas!” Bet, draugi mīļie, kas ir garantija? Garantija nozīmē - ja kas, ja gadījumā šī banka nespēs pildīt savas saistības, tad mūsu valsts nodokļu maksātāji tās pildīs. Tātad šis finanšu ministrs triju nedēļu laikā, izrādās, ir kļūdījies par 900 miljoniem latu savā budžeta aprēķinā. Un viņš, liegdams informāciju gan Saeimas deputātiem, gan Finanšu un budžeta (nodokļu) komisijai, gan plašai sabiedrībai, ir pakļāvis nodokļu maksātāju naudu vēl līdz šai baltai dienai neaprēķinātam vai vismaz publiski neizteiktam riskam.

Ja mēs šo saliekam kopā un pieliekam klāt viņa ļoti kļūdainos, maldīgos un neveiksmīgos publiskos izteicienus, kas, iespējams, ir vēl vairāk destabilizējuši finanšu situāciju valstī, tad jāsecina: tā ir nekompetence aprēķinos, apvienota ar nespēju publiski skaidrot un mierināt. Īpaši šādās finanšu un ekonomikas grūtībās vai krīzes apstākļos tāds salikums, tāda kombinācija ir bīstama. Bīstama. Es saprotu, ka jums, kolēģi, kas esat pozīcijas, tātad koalīcijas, partijās, ir grūti šobrīd atzīt publiski, ka jūsu ieceltais finanšu ministrs ir izrādījies neveiksmīgs. Un, ja jūs šodien, arī gribēdami – jo droši vien viens otrs, ja ne vairākums, faktiski gribētu balsot par viņa demisiju –, to tomēr nedarīsiet dēļ tā, ka koalīcijā ir vienošanās (un kā tas izskatīsies, un sāksies baigie strīdi), tad es aicinātu jūs padomāt par vienu lietu: varbūt, atbalstot šo finanšu ministru, jūs saglabāsiet mīļo mieru savā koalīcijā, bet kādas būs sekas plašākā sabiedrībā? Taču vienreiz domājiet vispirms par plašo sabiedrību un mūsu valsti kopumā un pēc tam par koalīciju!

Es esmu drošs, ka jūs varēsiet izvirzīt no sava vidus kādu daudz spējīgāku un kompetentāku cilvēku.

Protams, lai valsts iedzīvotāji atgūtu uzticību, būtu jāveido un ir jāveido pilnībā jauna valdība, visu esošo ministru vietā jāieceļ jauni. Bet šobrīd runa ir konkrēti par vienu - par finanšu ministru. Neviens faktiski nekāpj tribīnē viņu aizstāvēt, premjers viņu aizstāv, bet es domāju, ka tur ir drīzāk politisko partiju un koalīcijas, un varas noturēšanās intereses nekā profesionālās intereses, jo, protams, Godmaņa kungs turas, kā varēdams, bet bez spējīgiem ministriem pat visspējīgākais premjers nevarēs mūsu valsti izvadīt no šīs krīzes.

Sāksim ar to „atslēgas” ministru šajā jautājumā - sāksim ar Slaktera kungu, kurš ir pierādījis savu nespēju ieņemt šo amatu tik atbildīgajā brīdī mūsu valsts dzīvē.

Aicinu atbalstīt ministra Slaktera kunga demisiju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godātie Saeimas deputāti! Es uzskatu par savu pienākumu uzstāties vēlreiz pēc cienījamā deputāta Kariņa kunga uzstāšanās.

Es nevaru nekādā veidā, lai kā arī gribētu, liegt opozīcijai izteikt savu politisko attieksmi pret valdības locekļiem, kas pēc definīcijas ir negatīva. Un tā ir politiskā loģika.

Taču ir absolūti svarīgi tādā ļoti jutīgā un ļoti svarīgā jautājumā kā banku sistēmas jautājums būt precīzam. Es varu tikai cerēt, ka cienījamā deputāta Kariņa kunga izteicieni ir zināmā mērā vai nu nezināšana, vai kompetences trūkums, nevis apzināta maldināšana. (No zāles: „Viss kopā!”)

Punkts viens. Lēmums par bankas pārņemšanu tika pieņemts absolūti pamatoti, ar Latvijas Bankas līdzdalību un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas līdzdalību. Latvijas valdība šo lēmumu pieņēma pēc abu šo cienījamo institūciju rakstiska ieteikuma.

Punkts divi. Eiropadomes lēmums, kas attiecas arī uz Latviju kā Eiropas Savienības dalībvalsti (gribētu vērst uz to deputātu uzmanību, jo deputātu vidū, iespējams, ir kādi, kas varbūt to nezina), pēc Parīzes deklarācijas satur trīs saistības. Pirmā no tām: finanšu krīzes apstākļos nodrošināt banku sistēmas likviditāti, kapitalizāciju un rekapitalizāciju.

Trešais. Finanšu ministrs nav parakstījis nevienu garantiju, kas būtu valdības garantija, kādas bankas vietā. Īpaši gribētu uzsvērt to Kariņa kungam, lai cienījamais deputāts saprastu, ko nozīmē parakstīt valdības garantijas. Tiesīgs to parakstīt ir vienīgi finanšu ministrs. Vēlreiz atkārtoju: finanšu ministrs nav parakstījis uz šo brīdi nevienu garantiju saistībā ar banku krīzi un konkrēto banku.

Nākamais. Tajā brīdī, kad jūs iegādājaties banku par diviem latiem, jūsu saistības kā akcionāram ir noteiktas ar likumu, taču ir faktiski tikai divas lietas - censties banku normalizēt, stabilizēt, attīstīt un, tādā gadījumā, meklējot vēl akcionārus, panākt to, ka banka izpilda savas saistības, tai skaitā saistības pret sindicēto kredītu izsniedzējiem. Ja banka ir slēgta, Kariņa kungs, tad pēc likuma šīs bankas slēgšana nozīmē 660 miljonu latu izmaksu triju mēnešu laikā depozītu turētājam, un tā jau ir valdības izmaksa saskaņā ar likumu, kas pieņemts šeit, parlamentā, pirms mēneša.

Un pēdējais. Cienījamais Kariņa kungs, ir jābūt precīzam! Kaut gan pārņemt banku nenozīmē, ka pirmās saistības ir pret sindicēto kredītu devējiem, taču, balstoties uz pēdējiem Eiropadomes dokumentiem, mūsu saistības pret OECD bankām, kas sindicēti ir izsniegušas OECD valstu sindicēto kredītu, ir ne tikai zināmā mērā morālas, bet arī politiskas. Tā ka šīs saistības ir pilnīgi neatkarīgi no tā, vai banka ir valdības īpašumā vai nav, bet tās ir politiskas, un to valstu valdības, neapšaubāmi, momentā atgādinās, ja mēs šīs saistības kaut kādā veidā politiski un publiski noliegsim.

Aicinājumi pēc valdības, nacionālās vienības valdības, ir, protams, no opozīcijas puses viens no variantiem, lai šajā valdībā nokļūtu, taču, ja es dzirdu no šīs tribīnes pārmetumus par nekompetenci, es būtu ļoti priecīgs, ja no šiem cilvēkiem, kas pārmet nekompetenci, es dzirdētu kaut ko tādu, kas liecinātu, ka viņiem ir kaut minimāla kompetence pašiem.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam!

Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai otro reizi.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Paldies, Godmaņa kungs! Tāds klasisks stāsts - jūs kā vienmēr strādājat viens par visiem, pārējie jau nestrādās un nenāks, un neizstāvēs. Jūs nedzirdējāt, kad es no tribīnes jau uzskaitīju Slaktera kunga labos darbus, negribējās jau skaitīt visus, bet… Vēl pavisam nesen, pirmajā decembrī, Kopenhāgenā bija Baltijas un Ziemeļvalstu ekonomikas forums, un visas sarunas šajā forumā bija veltītas Latvijas ekonomiskajai situācijai, no tribīnes visi runātāji, eksperti Latviju salīdzināja ar Īslandi, skaidri pateica, ka šī valsts būs nākamā; forumā tika pateikts, ka šajā valstī vispār nav demokrātijas, pēc tā, kas ir noticis ar aizturētajiem cilvēkiem. Bet tur nebija Slaktera kunga, kurš varētu aizstāvēt Latvijas viedokli, tur nebija neviena, tur bija tikai Latvijas vēstnieks. Savukārt nākamajā rītā, 2.decembrī, Slaktera kungs savu uzticamo padomnieču pavadībā biznesa klasē brauca uz Briseli. Tātad nebija ne slims, ne arī bija citi iemesli, lai nepiedalītos šādos pasākumos.

Tieši tādi ir tie darbi, kas liecina par to, kādā veidā strādā Slaktera kungs un visa šī valdība. Viens Godmanis par visiem iznāk priekšā, aizstāv, uzņem visu uguni uz sevi, un pārējie draudzīgi tik rullē tālāk. Darītāji, kas ir noveduši valsti tur, kur tā ir. Un tieši tāpēc, Godmaņa kungs, ka jūs uzticaties, pilnībā uzticaties tādiem ministriem kā Slakteris, tieši tāpēc sabiedrība neuzticas jums. Jūsu reitingi ir atkal mīnusos, un tieši tāpēc sabiedrība nav gatava pieņemt to plānu, ko piedāvājat šodien jūs ar tādu ministru kā Slaktera kungs. Politiķi esot cerību tirgoņi. Tad nu kādas cerības jūs šodien kā Slaktera kungs. Politiķi esot cerību tirgoņi. Tad nu kādas cerības jūs šodien tirgojat? To, ka jūs esat viens pats par visiem!

Sēdes vadītājs. Vārds finanšu ministram Atim Slakterim.

A.Slakteris (finanšu ministrs).

Es nenākšu, protams, sevi aizstāvēt, ļaušu to darīt kolēģiem. Bet vienkārši… ka tik ļoti melo kā Solvita Āboltiņa… Deputāti reizē ar mani lidoja uz Briseli, kur bija Eiropas Savienības finanšu ministru saiets, un es lidoju ekonomiskajā klasē. Nu vienkārši nevajag melot!

Vairāk nekas man nav sakāms, paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Valdības locekļi! Jā, es nāku tribīnē otro reizi. Pirmo reizi - pēc Ministru prezidenta paziņojuma attiecībā uz jūsu valdības finanšu ministru.

Jūs minat kā vienu no galvenajiem iemesliem to, ka jūs viņam uzticaties. Bet mēs visi zinām - un to pierāda socioloģiskie pētījumi –, ka raidījums „Kas notiek Latvijā?” ne vienmēr, bet reizēm ir ļoti populārs un ka to skatās pat pusmiljons cilvēku. Un es domāju, ka vakardien bija viena no tām retajām reizēm, kad šis pusmiljons sēdēja pie televīzijas aparātiem un klausījās. Un arī aizvakar… Un, lūk, jūs taču redzējāt, Ministru prezidenta kungs, ka šīs uzticības jums pašam nav. Ka ir apmēram 19 reižu vairāk to cilvēku, kas neuzticas jums, nekā to, kas jums uzticas. Un tur bieži atskanēja šīs neuzticības vārdi. Kādēļ jūs gribat, nu, varētu teikt, par varītēm paturēt finanšu ministra amatā tik darba spējīgu cilvēku, kurš profesionāli neatbilst šim līmenim? Un katrs no mums, kas brauc uz ārzemēm, diemžēl zina, ka vairāk vai mazāk mums pašreizējā laikmetā šajās starptautiskajās sanāksmēs angļu valoda ir jāzina. Viens zina vairāk, viens - mazāk. Arī es pats, lai gan pirms vairāk nekā 45 gadiem pabeidzu angļu valodas studijas, „kliboju”, bet tomēr savas domas, uzmanīgi sakot, varu izteikt brīvi un saprotami. Bet jūsu finanšu ministrs Slaktera kungs - Slaktera kungs, arī pie jums es vēršos! - nevar izteikt tās domas angļu valodā tad, kad vajadzīgs. Un ne tikai par finanšu lietām, bet arī par jebkuru lietu. Ja jums starptautiskā sanāksmē ar Starptautisko Valūtas fondu ir jāprasa īpašības vārda, lietvārda vai darbības vārda tulkojums latviešu valodā, jūs nevarat pārstāvēt mūsu valsti. Te ir runa tikai par to, ka jums, kā jau es teicu, nav attiecīgā izglītības līmeņa. Tad, kad jūs bijāt zemkopības ministrs, visi saprata, ka jūs esat spējīgs lauksaimnieks, jūs esat arī zināms kā spējīgs lauksaimniecības mehanizācijas inženieris. Tad jūs bijāt savā vietā. Bet tagad jūs neesat savā vietā. Un nevajadzētu Ministru prezidentam šī iemesla dēļ vien turēties pie finanšu ministra. Es neglaimošu, bet šie ministri, kas man priekšā sēž… un arī sānis no manis sēž... es varu nepiekrist valdības un koalīcijas partiju politikai, bet man tomēr jāatzīst, ka tur sēž profesionāļi.

1988.gadā mēs abi ar Bērzaunes toreiz jauno pamatskolas direktoru Broku (es dzīvoju kaimiņu pagastā) uzsākām enerģisku darbību Tautas frontē. Abi braukājām pa rajonu riņķī, un abi teicām, ka jāiet uz Latvijas neatkarību. Un ja es atskatoties salīdzinu ar toreizējo skolas direktoru - pedagogu ar vienas fakultātes izglītību… Tagad, kad kļuvu par deputātu, man 2006.gadā pasniedza informāciju par visu tagadējo ministru dzīves gājumu un izglītības pakāpi. Tur nevar ne saskaitīt!... Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks, man liekas, trīs reizes ir piemācījies klāt dažādās specialitātēs - un tieši par Eiropas Savienību un naudas izmantošanu. Tur sēž ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards. Es varu nepiekrist viņa, ekonomista, nostādnēm, bet viņš ir savā vietā. Tur sēž tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, jurists, kas sevi pierādījis nevainojami. Tur blakus sēž, atkal neglaimoju, veselības ministrs Ivars Eglītis, kurš vakar, zinādams, ka katrs otrais Latvijas vīrietis smēķē… tātad viņš zināja, ka viņš runā pretēji savu vēlētāju, iespējamo vēlētāju, balsīm. Pīpmaņi nu būs dusmīgi uz dakteri Eglīti. Tomēr viņš pateica par smēķēšanu, smēķēšanas ierobežojumiem. Tur, kur var paņemt naudu, tas jādara – jāuzliek 6 santīmi cigaretēm. Un tādējādi viņš precīzi pierādīja to, ka viņš ir profesionālis.

Atsakieties, Godmaņa kungs, no sava finanšu ministra! Un es pilnīgi godīgi aicinu Slaktera kungu kā dažās nozarēs spējīgu cilvēku: ejiet tur, kur jūs varat būt!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godmaņa kungs! Tas ir slavējami un koleģiāli, ka jūs kā komandas kapteinis aizstāvat savu komandu. Tīri cilvēciski es to novērtēju kā krietnu rīcību. Un esmu priecīgs, ka jūs uzkāpjat tribīnē un argumentējat. Un ļoti būtiski ir šīs aizstāvības argumenti.

Bet to, Godmaņa kungs, ka jūs kā vienu no argumentiem izmantojat apvainojumu, ar vienu rokas vēzienu visiem tiem, kas kritizē jūsu ministru, norādāt uz viņu nekompetenci un norādāt uz to, ka ar muti „jā”, bet kā ir ar darbiem… Godmaņa kungs, šo rīcību es tīri cilvēciski vērtēju kā nekorektu, augstprātīgu un arī neproduktīvu, jo tā neveicina pozīcijas un opozīcijas dialogu Saeimā. Un tas mums šobrīd ir ļoti svarīgs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Man šķiet, ka šodien tiek ierakstīta jauna lappuse mūsu valsts ļaunprātīgo bankrotu vēsturē, kas aizsākās jau ļoti ilgu laiku atpakaļ ar G-24 kredītiem mūsu premjera Godmaņa valdības pirmajā versijā.

Tagad acīmredzami atkārtojas arī stāsts par banku „Baltija”. Vismaz Nils Melngailis, bankas „Baltija” likvidators, atkal ir tepat. Bijušais bankas „Baltija” likvidators šodien apglabās, piedodiet, atveseļos „Parex banku”, un mēs visi tam „ticam” (pēdiņās), jo iesākumam jaunais valsts bankas vadītājs jau ir noteicis sev 12 000 latu algu. Padomājiet paši! „Parex banka” tagad ir valsts banka. Tagad mums ir valsts līdzekļu taupības režīms. Kāpēc Melngailim tiek izmaksāta tik neadekvāta alga? Vai viņš nevar strādāt kaut vai par premjera vai par finanšu ministra algu? Man arī nav saprotams, kādam nolūkam valdība plāno aizņemties vairākus miljardus latu. Nav skaidrs, cik daudz.

Tikai pirms viena mēneša šajā zālē mēs pieņēmām budžetu, kas, pēc finanšu ministra Ata Slaktera vārdiem, bija paraugbudžets. Bet viņa vārdi neatbilst patiesībai. Tad kāpēc mums tagad ir jānotic ministram, kad viņš mums stāsta šausmu stāstus par to, kas notiks, ja mēs neparakstīsim vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu, kas iedzīs Latviju smagu parādu jūgā?

Man ir bailes, ka mums ir darīšana ar diezgan lielu finanšu afēru. Nauda, kas ir paņemta uz parāda no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Savienības un Zviedrijas, iespējams, tiks izsaimniekota. Daļa no šiem līdzekļiem visdrīzāk nogulsies to cilvēku kabatās, kuri, jau var teikt, administrēs šos līdzekļus.

Lēmumu pieņemšanas process neizraisa lielu uzticību. Ja kāds parasts cilvēks vēršas bankā pēc aizņēmuma, viņš zina, cik naudas viņš aizņemsies, uz kādu laiku un kādi būs aizņēmuma procenti. Mums savukārt tika izdalītas 6–7 papīra lapeles, kurās aprakstīts, ka Latvijai ir jākar zobi vadzī. Un tas ir viss.

Cienījamie deputāti! Es esmu pārliecināts, ka Latvija var iztikt bez šī kredīta. Ja jūs, kungi, atbalstāt tirgus ekonomikas principus, tad ļaujiet bankām un kompānijām, kas ir iekļuvušas neattaisnotos kredītos, pašām samaksāt savus rēķinus, nevis pārslogot ar tiem nabadzīgo cilvēku plecus.

Šo banku un kompāniju īpašnieki gribēja vienkārši apgrozīt naudu un nopelnīt, un viss, viņi nedalītos ar mums ienākumos. Kāpēc tad mums, Latvijai, ir jāuzņemas viņu zaudējumi? Labāk pāris bankrotējušu banku un lielāku kompāniju gada laikā nekā desmit gadu nabadzības visai Latvijai.

Es atbalstu ministra Slaktera demisiju.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs! Es nebiju plānojis kāpt debatēs, bet tomēr, Godmaņa kungs, jūs mani ar savu uzstāšanos uz to izaicinājāt.

Redziet, šis apvainojums, kas vērsts pret visiem, šī vainošana nekompetencē, ir, manuprāt, tomēr diezgan izaicinošs. Es gribētu atgādināt vienu lietu.

Manuprāt, viens drošības spilvens, kurš ir izveidots ilgtermiņā, lai stabilizētu latu, - tās ir lata valūtas rezerves, kuras noklāj visu latu kopējo segumu, - ir sākts veidot Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes laikā, ar ļoti stingru politisko pārliecību jau tad un, kā šodien redzam, ar milzīgu finansiālo tālredzību. Un šobrīd tas, ka lats nav nokritis kā Ungārijas valūta vai Īslandes valūta, ir tikai un vienīgi tā darba rezultāts, kuru uzsācis bijušais Latvijas Bankas prezidents Einars Repše. (No zāles: „O-o!”) Un īstenībā es jūsu vietā kaut kad būtu pateicis par to paldies.

Otra lieta, Godmaņa kungs. Partijā „Jaunais laiks” ir arī bijušais finanšu ministrs, kurš sastādījis divus budžetus, tā ka es negribētu nevienu brīdi teikt, ka šeit apkārt visi ir tikai nekompetenti un neviens nav spējīgs neko izveidot, un ka šeit tikai viens vienīgs cilvēks ir tāds, kas kaut ko saprot gan no ekonomikas, gan no finanšu lietām.

Un otra lieta, ja reiz es runāju par Slaktera kungu. Man ir grūti runāt, jo es tiešām ļoti cienu Slaktera kungu kā cilvēku, un tiešām man liekas, ka viņš kā cilvēks, nu, ir ļoti labs, un mums ir labas attiecības. Un tomēr - es joprojām savā naivumā ticu tādām Latvijā, kā izskatās, muļķīgām lietām kā politiskā atbildība. Es saprotu, ka Latvijā tas nestrādā, ka Latvijā tādas lietas visi ir aizmirsuši. Ir tādi dīvaiņi kā „Jaunais laiks”, kas ik pa laikam, teiksim, šo lietu uztver nopietni, jo Rietumos to tomēr uztver nopietni. Tad parasti „Jauno laiku” sauc par bēdzējiem no darba un no visa pārējā. Atcerēsimies, tas pats Einars Repše uzņēmās politisku atbildību par vienu lietu, ko bija ne pārāk godīgi izveidojuši citi cilvēki. Jūs labi zināt, par ko ir runa. (No zāles: „Par kuru?”) Līdz ar to šoreiz es gribētu teikt, ka 2008.gadā mēs esam … šī ir jau piektā budžeta skatīšana, un katru reizi izrādās, ka pusgada laikā šie skaitļi nav bijuši pareizi aprēķināti dažādu iemeslu dēļ, piekrītu, tai skaitā objektīvu iemeslu dēļ, un tomēr. Vai tomēr mēs nevaram runāt arī par politisko atbildību šajā gadījumā, Slaktera kungs? Lai cik ļoti es jūs personiski cienu, tomēr jūs esat ministrs, amatpersona, un es vēl vairāk jūs cienītu, ja jūs teiktu – jā, es uzņemos atbildību. Un jūsu partijā, ticu, noteikti būs citi kompetenti cilvēki.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

To visu vēl var saglābt. Jācer, ka Latvijas ekonomiku tādā pašā veidā varēs izglābt. Bet, ja runājam par šodienu, iedzīvotāji no mums gaida, ka mēs strādātu ne tikai 12 stundas kā šodien, bet, iespējams 14, 16 vai visas 24 stundas un, kā kādreiz teica Krištopans, satiksmes ministrs, arī visas 25 stundas, kā viņš strādā.

Nu, šādā krīzes laikā, visticamāk, vajadzētu strādāt līdzīgi, kā strādā pats Godmaņa kungs, tas ir, viņš vakarā ir televīzijā, no rīta televīzijā, vēl vairākās Ministru kabineta sēdēs. Neviens tādā laikā negaidītu, ka kāds no mūsu vadības paņemtu atvaļinājumu. Bet tad, kad mēs skatījām nākamā gada budžetu šeit, Saeimā, divas nedēļas atvaļinājumu bija paņēmis pašreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris. Pēc tam izrādījās, ka ar to vien nepietiek, iespējams, atpūties vēl nav pietiekami, un vakardien, 10.decembrī, Ministru prezidents parakstīja vēl vienu atvaļinājumu finanšu ministram, vēl šogad. Un es tiešām gribētu dzirdēt no finanšu ministra atbildi, kas ir par iemeslu tam, ka Atis Slakteris var atkal doties atvaļinājumā tādā brīdī, kas Latvijas valstij ir diezgan kritisks.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es tomēr negribētu piekrist tam, ka tas, kā cilvēks runā, kā viņš parādās publiskajā telpā, ir tik nevainīgi. Sevišķi tik jutīgā jautājumā kā finanšu jautājums un šī krīzes situācija. Mēs vienmēr mēdzam uzsvērt to, ka Saeima ir vizītkarte, pēc kuras tad… kuru vēro mūsu sabiedrība. Tieši tāpat finanšu ministrs ir savas sistēmas vizītkarte. Un, protams, jūs, Godmaņa kungs, varat nākt mums te skaidrot latviešu valodā vai vienalga kā, mēs saprastu. Jūs varat stāstīt par Slaktera labajiem darbiem, par viņa vienreizējo sasniegumu un devumu, par to, ka jūs esat viņam ļoti uzticīgs. Bet tiem tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku, kas redzēja šīs intervijas „Bloomberg.com” un vēl citos portālos... kā jūs viņiem katram iestāstīsiet, kas ir Slakteris un cik viņš ir vienreizēji talantīgs cilvēks? Pēc tādām intervijām nopietni finanšu pārstāvji, eksperti vienkārši „ņem pēdu” un vairs neskatās tajā virzienā, cik es esmu to sapratusi.

Tātad politikā mēdz teikt - ir tā, kā izskatās. Un izskatījās ļoti slikti, ļoti nekompetenti un neuzticami, ka Latvijas finanšu sistēma ir neuzticama cilvēka, nenopietna cilvēka rokās. Tā izskatījās. Diemžēl.

Sēdes vadītājs. Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Es īsi. Es tiešām… Man jāsaka, ka acīmredzot situācija ir pietiekami saspringta un… Es vienmēr, kopš esmu bijis jūsu priekšā, es vienmēr esmu mēģinājis ievērot zināmu korektu attieksmi, vienalga, vai tā ir opozīcija vai pozīcija. Starp citu - vienmēr. Un man tiešām jāatvainojas. Es piekrītu Šadurska kungam, ka, redzat, deputāti ir tautas vēlēti vietnieki. Pēc definīcijas. Tas ir šī vārda tulkojums. Un, starp citu, diez vai šo kritēriju - kompetence - var deputātiem piemērot. Tāpēc ka deputātu pienākums ir pārstāvēt savus vēlētājus, un viņiem nav jābūt speciālistiem kādā konkrētā nozarē. Tas ir fakts. Ja kāds ir uzskatījis to kā tādu vispārīgu manu izteicienu, kas varētu aizskart šo cienījamo deputātu domas un prātu, ļoti atvainojos. Bet es tiešām aicinu tad, kad izsakās par konkrētām lietām, tai skaitā par banku sistēmu… es vienkārši aicinu... Arī katrā no šīm frakcijām ir speciālisti. Arī “Jaunā laika” frakcijā ir, starp citu, ļoti labi speciālisti banku lietās, un varētu šo informāciju iegūt. Jo citādi jebkura informācija, kaut nedaudz neprecīza, kas par banku sistēmu tiek izplatīta, izsauc nopietnas sekas.

Un kas attiecas uz Kampara kunga izteicienu. Redzat, 2002.gadā, kad Einars Repše, ejot politikā, atteicās no Latvijas Bankas prezidenta amata, tad šeit, Saeimā, valdīja tāda samērā interesanta atmosfēra - ļoti negatīva. Jo skaidrs, ka reakcija uz to, ka veidojas jauna partija, no esošajām partijām nevarēja būt pozitīva. Toreiz debatēs es, jūsu padevīgais kalps, būdams deputāts, centos novērtēt pozitīvi, cik nu es varēju, Einara Repšes darbu, viņam esot Latvijas Bankas prezidenta amatā. Tāpēc savstarpējie novērtējumi ir ļoti svarīgi atsevišķos svarīgos brīžos. Un tāpēc es aicinu novērtēt arī finanšu ministra Ata Slaktera rīcību nevis vienkāršā, bet sarežģītā situācijā, kāda mums ir finansēs. Un tas, ka mums ir jāpārprognozē budžets vairākas reizes, nav finanšu ministra darba rezultāts. Problēma ir tā, ka šīs prognozes mums jāpārprognozē gan Latvijas Bankai, gan Ekonomikas ministrijai, gan arī citām ministrijām, tai skaitā Finanšu ministrijai. Ir čigāniem teiciens: „Kaut tu dzīvotu pārmaiņu laikos!” Un tas nav labs vēlējums. Es ceru, ka ar kopējiem darbiem mums izdosies šos pārmaiņu laikus pārvarēt pozitīvi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, otro reizi.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Arī es aicināšu. Es aicināšu. Ja šodien jums izdosies nosargāt Slaktera kungu un nobalsot pret viņa demisiju, tad es gan Tautas partiju, gan Godmaņa kungu aicinu līdz šā gada beigām tomēr šo problēmu atrisināt un atrast Latvijā tādu finanšu ministru, kurš nedarītu Latvijai kaunu. Es jūs aicinu to pārdomāt un izdarīt vismaz līdz gada beigām.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Āboltiņas, Zaķa, Bendrātes, Kampara, Kariņa, Latkovska, Štokenberga, Rībenas, Reira un Ķikustes iesniegto lēmuma projektu „Par neuzticības izteikšanu finanšu ministram Atim Slakterim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 53, atturas - nav. Lēmuma projekts noraidīts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Ļoti cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Aicinu jūs strādāt ar dokumentu Nr.3424 - Saeimas lēmuma projektu „Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 66.pantu „Augstākās izglītības padomes izveidošanas kārtība” Augstākās izglītības padomi 12 locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. Un Augstākās izglītības padomes sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Koledžu asociācijas, Rektoru padomes, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas, Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Studentu apvienības un arī no privātajām augstskolām.

Un saskaņā ar likumu padomi valdības sēdēs pārstāv izglītības un zinātnes ministrs.

Mūsu komisija iepazinās ar izvirzītajām kandidatūrām un komisijas sēdē vienbalsīgi apstiprināja kandidatūras, kuras ir arī šajā dokumentā.

Un tās ir šādas:

no Latvijas Zinātņu akadēmijas - Juris Ekmanis;

no Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas - Artis Sīmanis;

no Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas - Dzintra Kohva;

no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras - Aigars Rostovskis;

no Latvijas Koledžu asociācijas - Jānis Rozenblats;

no Latvijas Rektoru padomes - Jānis Vētra;

no Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas - Dace Markus;

no Latvijas Darba devēju konfederācijas - Aldis Baumanis;

no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības – Solveiga Skotele;

un no Latvijas Studentu apvienības - Anna Cīrule;

no Privāto augstskolu asociācijas - Boriss Kurovs.

Aicinu, cienītie kolēģi, apstiprināt Augstākās izglītības padomes sastāvu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es pilnīgi pievienojos kolēģa Strazdiņa aicinājumam atbalstīt šo Augstākās izglītības padomes sastāvu. Tas ir labs un cienījams sastāvs, bet es aicinu padomāt par vienu jautājumu priekšdienām.

Nākamā gada sākumā mums Saeimā būs jāskata visos lasījumos pēc kārtas Augstākās izglītības likums. Un pašreizējā Augstākās izglītības likuma redakcijā ir paredzētas gan pilnīgi jaunas, daudz plašākas Augstākās izglītības padomes funkcijas, gan jauna Augstākās izglītības padomes pārstāvju izvirzīšanas kārtība.

Un šeit ir lietas, kas ir vienkārši jāsakārto, jo pašreizējais, mūsu šodien apstiprināmais padomes sastāvs ir ļoti profesionāls un cienījams, bet atbilstoši tai kārtībai, kādā tiek izvirzīti šie pretendenti - un šīs tiesības ir dotas dažādām asociācijām –, tā nu ir gadījies, ka, ja mēs runājam par lielākajām Latvijas augstskolām, par Latvijas Universitāti, par Rīgas Tehnisko universitāti, par Lauksaimniecības universitāti, tad neviena šo augstskolu pārstāvja šajā padomē nav. Bet, piemēram, ir divi pārstāvji no augstskolas „Turība”. Līdz ar to, ja mēs domājam par tādu simetrisku pārstāvību un reprezentāciju, tad tas vienkārši nav izdevies nu… saskaņā ar to kārtību, kādā izvirzīšana notiek šobrīd.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu likt prātus kopā un tad, kad mēs skatīsim Augstākās izglītības likumu, rūpīgi pārdomāt, jo šī ir ļoti svarīga institūcija, kura nākotnē kļūs tikai vēl svarīgāka. Pārdomāt, kā izvirzīt, kā panākt labu mūsu studentijas lielākās daļas pārstāvību un lielākās akadēmiskā personāla daļas pārstāvību šajā institūcijā.

Bet šodien, es domāju, mēs mierīgu sirdi varam nobalsot par šo sastāvu, ko Strazdiņa kungs mums lika priekšā.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Jānim Eglītim. Nē, Jānis Eglītis tomēr atsakās no vārda… Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš. Cienītie kolēģi! Šī diskusija bija arī mūsu komisijā. Bet ir viena problēma. Augstākās izglītības padomei jāsāk strādāt jaunajā sastāvā no 22.decembra. Mums tāpēc tiešām ir jānobalso par esošo sastāvu. Mēs nevaram gaidīt līdz jaunajam Augstākās izglītības likumam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Man jāinformē jūs, ka par katru kandidātu saskaņā ar Kārtības rulli ir jābalso atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jura Ekmaņa ievēlēšanu Augstākās izglītības padomē”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Arta Sīmaņa ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Dzintras Kohvas ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aigara Rostovska ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 4, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Rozenblata ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Vētras ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 6, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Daces Markus ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Alda Baumaņa ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Solveigas Skoteles ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Annas Cīrules ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Borisa Kurova ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Līdz ar to šis darba kārtības jautājums ir izskatīts.

Pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 59.punktu – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”, otrajā lasījumā, – pirms darba kārtības 17.punkta. Vai jums ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Turpinām ar lēmuma projektu „Par Irinas Kaļiņinas apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu „Par Irinas Kaļiņinas apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irinas Kaļiņinas apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Dzintras Zemitānes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu „Par Dzintras Zemitānes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Dzintras Zemitānes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu - „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3465.

1., 2. un 3.priekšlikums attiecas uz likumprojekta 2.pantu. Tie ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 4. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Radzēviča kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 8. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Radzēviča kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā, ko piedāvā Juridiskais birojs, un arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 11., 12. un 13.priekšlikums, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs, attiecas uz 7.pantu. Visi trīs priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā, kuru ir sagatavojusi atbildīgā komisija un kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā, ko ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 23. un 24. - Juridiskā biroja priekšlikumi attiecas uz 9.pantu, un abi šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 25. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Radzēviča kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā, ko ir izstrādājusi atbildīgā komisija, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Un arī 27. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu jūs balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies par vienprātīgu atbalstu, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Par autoceļu lietošanas nodevu”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu Nr.3115B - likumprojektu „Par autoceļu lietošanas nodevu”, par kuru komisija ir saņēmusi un izskatījusi 30 priekšlikumus.

1. - no Juridiskā biroja. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! 2.pants skar likuma piemērošanas jomu, proti, šis likums paredz ieviest jaunu nodevu smagajam transportam pa Latvijas ceļiem. No vienas puses, nenoliedzami, smagais transports ir tas, kas visvairāk no visiem transportiem palīdz bojāt mūsu valsts ceļus. Bet…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, bet man liekas, ka jūs šobrīd runājat par 3.priekšlikumu. Bet mēs izskatām 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Jūs pieminējāt 2.pantu.

A.K.Kariņš. Jā, es par 2.pantu.

Sēdes vadītājs. Jā. Tātad tā ir. Deputāts Leiškalns teica, ka 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja. Neviens neiebilda. Pēc tam 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Jūs pieteicāties debatēs, bet jūs šobrīd runājat par 3.priekšlikumu. Mums ir jādod vārds deputātam Leiškalnam, un tad jūs pēc tam varat runāt par 3.priekšlikumu. Citādi iznāk tā, ka mēs spriežam par vienu, runājam par otru.

K.Leiškalns. Jā, es turklāt vēl gribētu paskaidrot, Krišjāni! Es gribētu paskaidrot situāciju, kāda tā ir. Mēs tagad runājam par Juridiskā biroja priekšlikumu, kas tikai un vienīgi uzlabo konceptuāli atbalstīto pantu redakciju. Ja pat to jūs panākat, ka noraida Juridiskā biroja priekšlikumu, mēs atgriežamies pie pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstītā ne pārāk kvalitatīvā priekšlikuma. Līdz ar to debatēm īstas jēgas vairs nav…

Sēdes vadītājs. Bet tās, protams, ir deputāta Kariņa tiesības. Jums ir atkal piecas minūtes, jo man nācās jūs pārtraukt. Lūdzu!

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Jā, paldies.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums bija ļoti garas debates par šo likumprojektu kopumā, par visiem šiem pantiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Par kopumu mēs nerunājam!”) Es aicinu deputātus par šo konkrēto priekšlikumu… Juridisko tehniku es nekomentēšu, bet, tā kā šis priekšlikums skar likuma pamatmērķi un jēgu, es tomēr aicinu neatbalstīt jaunu nodaļu izveidošanu šajā ekonomiskajā situācijā, kādā valsts atrodas. Es aicinu likumprojektu kopumā neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Lūdzu zvanu!... Vai deputāts Leiškalns gribēja ko teikt?

K.Leiškalns. Man nav ko teikt, jo šis ir labāks…

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

4. - Juridiskā biroja priekšlikums izslēdz likumprojekta 4.pantu, attiecīgi mainot tālāko numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5.priekšlikumu par likumprojektu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalta kungs. Un tas ir atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā, tātad 6. - Juridiskā biroja priekšlikums un 5.priekšlikums ir apkopoti un precizēti, iekļaujot 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies.

8. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 30.priekšlikumā, pie kura mēs nonāksim, kad tiksim līdz 18.lappusei. Tas mums ir jāpatur prātā, jo mēs to esam atbalstot pārcēluši uz tabulu pašās likumprojekta beigās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Šeit ir atkal garāks stāsts. 11. - Aizbalta priekšlikums. Ir atbalstīts.

12. - Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta 5.punktu ir atbalstīts, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atrada par labāku izstrādāt savu priekšlikumu, kuru jūs redzat ar 13.numuru. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Atbalstīts ir arī 14. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!

Kad mēs lēmām par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tad tika izteikts viedoklis, ka Latvijas uzņēmēji kaut kādā veidā jāpasargā no vēl vienas nodevas, un šis - 14.priekšlikums zināmā mērā to arī dara. Tomēr es vēršu uzmanību uz to, ka šeit iekļautās normas ir diskriminējošas atkarībā no tā, ar kādu uzņēmējdarbības formu nodarbojas. Piemēram, 8.punkts paredz, ka no nodevas tiek atbrīvotas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Bet, ja tieši tādu pašu darbību veic SIA vai individuālie komersanti, vai akciju sabiedrības, tad šīs uzņēmējdarbības formas tiek apliktas ar nodokli. Un tā ir ļoti klaja diskriminācija man neizprotamu iemeslu dēļ.

Ņemot vērā to, ka šajā punktā minētie izņēmumi patiešām ļauj dažiem Latvijas uzņēmējiem izvairīties no vēl vienas nodevas, es negribu aicināt balsot „pret”, bet pievēršu uzmanību tam, ka šī nav pirmā reize, kad likumos parādās diskriminējošas normas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Es saprotu, ka jūs neuzstājat uz balsojumu. Deputātiem arī nav iebildumu.

Turpinām ar 15.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies.

15. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, iekļaujot Juridiskā biroja filigrānajā priekšlikumā. Nē, Juridiskā biroja priekšlikums tāpat ir atbalstīts. Juridiskais birojs ir izveidojis savu juridiski un tautsaimnieciski filigrānu redakciju, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. To mēs, protams, atbalstām.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 19. - parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 21. - parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Ilgi diskutēts un tomēr atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, un šeit tāpat ir numerācijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 27. - par spēkā stāšanos... Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tabulā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un Juridiskā biroja iesniegtais 29.priekšlikums ir atbalstīts. Šeit mēs, ja atceramies, iekļāvām arī Aizbalta priekšlikumu, pret kuru neiebildām. Un tas viss rezultējas 30. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izveidotajā priekšlikumā. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Autoceļu lietošanas nodevas likums” otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 15, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu, man jāinformē, ka Saeimas Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kurš izskatāms otrajā lasījumā un kurš atzīts par steidzamu, izskatīt pirms darba kārtības 18.punkta, tas ir, tagad. Tas esot ļoti svarīgi. Es lūdzu atbalstīt šo lūgumu - grozīt darba kārtību.

Vineta Muižniece - komisijas vārdā.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.989/Lp9 – „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kuru jūs esat atbalstījuši ar 81 balsi kā ļoti steidzamu. Tādēļ lūdzu ar izpratni pret to izturēties.

Pavisam komisijai otrajam lasījumam ir iesniegti 12 priekšlikumi.

1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru ir ierosināts papildinājums, tātad arī jauna daļa 21.pantam. Komisija to ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz nelielu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums par 8.punktu 23.pantam. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 5. - partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums, kuru komisija diemžēl nevarēja atbalstīt. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - partijas „Jaunais laiks” priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece. Paldies.

Ja nav atbalstīts 5.priekšlikums, tad 6.priekšlikums, kuru arī ir iesniegusi partija „Jaunais laiks”, diemžēl vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Piekrītu tam. Jā, nav balsojams.

V.Muižniece. 7. - deputāta Kučinska priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.

Pirms Līdakas kungs sāk runāt, man būtu lūgums Saeimas Prezidija vārdā, tā kā mēs esam tikuši līdz 7.priekšlikumam, bet pavisam ir 12, pabeigt šo likumprojektu un tad iet pārtraukumā. Būtu svarīgi šo likumprojektu pabeigt. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst.

Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit droši vien nav jautājums par pozīciju vai opozīciju, te ir jautājums par vienas pastāvīgās - es atkārtoju, pastāvīgās – komisijas, proti, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas likvidāciju, izveidojot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, tātad komisiju ar ārkārtīgi plašu darbības spektru.

Paraugoties, kas notiek kaut vai kaimiņos - Igaunijā, kur ir atsevišķa Vides komisija, un palūkojoties, kas notiek Latvijas laukos, un redzot, cik tomēr jutīgi ir gan vides, gan arī lauku jautājumi Latvijā, ir ārkārtīgi grūti iedomāties tādu komisiju - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Šādu universālu komisiju, kurā būtu iespējams pietiekami kvalitatīvi izdiskutēt, tikties ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem gan vides, gan agrārajā jomā.

Un līdz ar to es ļoti gribētu tomēr aicināt nevis runāt par šīs komisijas likvidāciju, bet gan apsvērt jautājumus, kā vismaz tās trīs lielās Saeimas frakcijas, kuras nav un nebija šajā komisijā pārstāvētas, tomēr varētu izbrīvēt kādu deputātu, kurš varētu uzsākt darbu šajā komisijā. Un komisija tad darbu varētu atjaunot pilnasinīgi, vismaz jau sešu komisijas locekļu sastāvā.

Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šīs Saeimas darbu uzsākot, jau tika grozīts Kārtības rullis, lai likvidētu Pretkorupcijas komisiju. Un šobrīd valsti līdz maksātnespējas slieksnim novedusi šī valdošā koalīcija - toreiz tā bija tik varena, ka droši darīja to, tikai nedaudz piesedzot savus korumpantu lobiju plānus. Vienlaikus Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tika sadalīta divās komisijās.

Toreiz tas tika argumentēts ar to, ka šai komisijai ir ļoti liels darba apjoms. Tas nekas, ka komisija iepriekšējā Saeimā bija labi tikusi ar savu darbu galā un nebija atstājusi neizpildītus mājasdarbus šai Saeimai, kā to, piemēram, darīja Juridiskā komisija, kas ar savu darbu netika galā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju sadalīja. Un jāteic, ka šis sadalījums bija ļoti veiksmīgs, jo šajā Saeimā, pateicoties komisijas vadītājai Annai Seilei, komisija strādāja un komisija strādā ļoti labi.

Bet tavu nelaimi! Anna Seile pieder nepareizajai partijai. Un mūsu demokrātiskajā Saeimā tas, ka opozīcija varētu vadīt komisiju, nu ir galīgi nepieņemami. Tāpēc skaidrs, ka komisija ir jālikvidē.

Taču, kolēģi, es gribētu ieteikt citu - saprātīgu ceļu. Es gribētu ieteikt lauksaimniecības speciālistiem, tādiem kā Vilnis Edvīns Bresis, Andis Kāposts: nu, kungi, nemokieties Juridiskajā komisijā, ejiet uz Agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un dariet darbu, ko jūs protat! Tad, kad jūs pārnāksiet uz šo komisiju, jūs mierīgi varēsiet sakārtot lietas, pārvēlēt komisijas vadītāju, ja ir pilnīgi nepieņemami, ka „Pilsoniskās Savienības” deputāti vada komisiju, un viss notiks. Kolēģi, var taču sakārtot šīs ārkārtīgi svarīgās partiju lietas. Nevajag tāpēc likvidēt labi strādājošu, ļoti vajadzīgu un profesionālu komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds… Godātie kolēģi, lūdzu klusumu!

Vārds Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šadurska kungs! Goda vārds, tā nav ne Annas Seiles vaina, ne problēma. Bet, ja komisija ir nonākusi līdz trim cilvēkiem… šķiet, vēl ir šoferis vai vēl kāds personāls, es nezinu, kas vēl… Ja jūs paši izbalsojāt ārā vēl vienu biedru, ja mēs esam nonākuši līdz trim cilvēkiem un, iespējams, varbūt tālāk būs divi cilvēki, vai tiešām nav prātīgāk taisīt pie Tautsaimniecības komisijas apakškomisiju un risināt šos jautājumus bez problēmām?

Bet es ne tāpēc nācu runāt. Mani kolēģi koalīcijā lūdza šodien atsaukt šo jautājumu, lai vēl diskutētu. Es vienkārši informēju no savas puses, ka saskaņā ar Kārtības rulli es savu priekšlikumu neatsaucu un tomēr paturu arī tiesības, ka Tautas partija balsos „par”, jo mēs tiešām izskatāmies dīvaini ar saviem trim cilvēkiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Godīgi teikts!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Negribas runāt, ja neviens neklausās. Vai man iet prom no tribīnes? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Es klausos ļoti uzmanīgi!”) Nu tad es mēģināšu.

Godātie kolēģi! Šai komisijai zemes reformas pabeigšanas laikā ir ļoti daudz likumprojektu, kas saistīti ar zemes reformas darbu. Šai komisijai ir ļoti atbildīgs uzdevums pašlaik pabeigt likumu, kas saistās ar izmaiņām aizsargjoslās. Un, ja Tautsaimniecības komisija tik tiešam ir spējīga visus šos darbus apkopot, ātri pieņemt lēmumus un sēdēt veselām naktīm - tā, kā mēs šodien gatavojamies sēdēt –, tad, iespējams, tāds risinājums var būt. Bet kāpēc komisijā ir palikuši tikai trīs deputāti? Viņi tika atsaukti cits pēc cita. No Tautas partijas šajā komisijā nav neviena deputāta. Šajā komisijā pašlaik strādā deputāts no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, strādā deputāts no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas un es. Ir pārmetumi, kurus es tikko dzirdēju no Kučinska puses, ka partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija ir pieļāvusi, ka Ilma Čepāne no šīs komisijas, kur tik tiešām viņa bija cilvēks savā vietā, ir pārgājusi uz Juridisko komisiju. Bet arī šajā komisijā viņa ir cilvēks savā vietā, un tāpēc, manuprāt, tik tiešām būtu jāieklausās Ingmāra Līdakas aicinājumā, ka lielajām frakcijām, kad risinās Latvijai ārkārtīgi svarīgi jautājumi, it sevišķi šajā krīzes laikā, kad arī zemniekiem nav tik viegli izdzīvot, kad arī zvejniekiem neklājas pārāk labi, būtu lietderīgi tomēr šo komisiju nelikvidēt ar vienu balsojumu šajā - 7.punktā. Es pie tā krēsla neturos ar abām rokām, es tikai pašlaik uz tā sēžu, bet es vairākas reizes esmu piedāvājusi komisijā rīkot pārvēlēšanas, ja es komisiju vadu slikti vai ja nav pieļaujams, ka opozīcijas deputāts vispār vada komisijas. Nu, tātad sarīkojam šīs pārvēlēšanas, un nākamajā nedēļā varbūt mēs varam ievēlēt šajā komisijā vismaz pāris cilvēku. Varam ievēlēt piecu cilvēku sastāvā, profesionālu cilvēku sastāvā. Tādi, piemēram, ir Guntis Eniņš, Vilnis Edvīns Bresis (kuram ir vesela kompānija - tā saucamie Breša zemnieki, kurus mēs vienmēr pieminam), vai pat Kāposta kungs, un no Tautas partijas, protams, mēs ļoti vēlētos atgūt Klauža kungu, kurš tik tiešām tajā laikā, kad viņš strādāja komisijā kā šīs komisijas sekretārs, ar lielu atbildību visus izsvērtos lēmumus pieņēma.

Paldies par uzmanību. Kā lemsiet, tā būs!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā…

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Kučinska priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 30, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

Turpinām ar 8.priekšlikumu.

V.Muižniece. Paldies, kolēģi!

Vēlos tikai piebilst, ka opozīcijas pārstāvis vada Saeimas komisiju. Un apgalvojumi par to, ka tas tā nav, ir nepatiesi.

8. - tieslietu ministra priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 9. - deputātu Daudzes, Muižnieces, Pētersones, Rasnača un Klementjeva priekšlikums par optimizāciju Saeimas struktūrā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muiženiece. 10. - tieslietu ministra priekšlikums, kas attiecas uz papildinājumu ar jaunu pantu. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. Arī 11. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Paldies. Lūdzu balsot par to galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 3, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mums tiešām ir pienācis laiks pārtraukumam.

Es informēju, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 49.pantu saņemts piecu deputātu iesniegums ar lūgumu izsludināt pārtraukumu šodienas sēdē uz 90 minūtēm.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens „pret” šo priekšlikumu.

Var būt, ka Leiškalna kungs kā pirmais parakstītājs paskaidros, kāpēc ir vajadzīgs tik garš pārtraukums.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā. Dāmas un kungi! Šis garais pārtraukums, kas vēl nāk plus tam, kas būs, ir vajadzīgs tāpēc, lai atbildīgā komisija paralēlā sēdē ar Latvijas Republikas valdību var izskatīt priekšlikumus, kas ir iesniegti budžeta likumprojektu paketē uz otro lasījumu. Kā jūs zināt, šeit vienmēr ir vajadzīgas divas attieksmes – valdības attieksme sākumā, tā ir vieglāk, un pēc tam galīgā - komisijas deputātu vai komisijas kopējā attieksme pret katru priekšlikumu.

Tā ka tas darbs ir diezgan pagarš.

Sēdes vadītājs. Tātad, kā es sapratu, jūsu priekšlikums ir iet kārtējā pārtraukumā un vēl 90 minūtes?

Lūdzu, vēlreiz paskaidrojiet, kāds bija jūsu…

K.Leiškalns. Nē, mans priekšlikums ir tāds… jo es saprotu, ka priekšlikumu ir daudz… Patiesībā - pateiksim tad tā patiesi - ejam uz 90 minūtēm. Un, ja komisija nebūs pabeigusi, tad mēs turpināsim un jūs turpināsiet šeit. Tas būs pareizi, precīzi, un viss. Tās balsis, kas ir šeit, kompensēsies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: „Nav!”)

Tātad tiekamies pēc pusotras stundas, tas nozīmē - pulksten 21.45.

Vēl vārds paziņojumam deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Es vēlos atgādināt, ja jūs jau neesat saņēmuši ziņas, ka mums nebūs sēde rīt no rīta 9.00, bet gan otrdien, 16.decembrī, 9.00 no rīta. Sēde, kas bija paredzēta rīt no rīta, tiek atcelta. Jā, tieši tā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tiekamies pēc 90 minūtēm.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie kolēģi, vēl joprojām turpinām Saeimas 11.decembra sēdi.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Muzeju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar Saeimas dokumentu Nr.3126B – likumprojektu „Grozījumi Muzeju likumā”. Komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par Muzeju padomes sastāva precizēšanu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Muzeju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Repatriācijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Sēdē izskatāmā dokumenta numurs 3128B. Komisija priekšlikumus uz otro lasījumu nav saņēmusi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Repatriācijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sēdē izskatāmā dokumenta numurs 3129B. Komisija saņēmusi trīs priekšlikumus. Visi trīs ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža kunga priekšlikumi. Iepriekš gribu paskaidrot, ka komisija, uzņemoties skatīt šo lielo paketi ar likumprojektiem, kas saistās ar administratīvi teritoriālo reformu, jau iepriekš vienojās, ka skatīs tikai tos priekšlikumus, kas ir mūsu komisijas kompetencē. Tātad tos, kas skar šo reformu. Līdz ar to mēs esam atbalstījuši 1. - parlamentārā sekretāra Rubeža kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Bet 2.priekšlikumu esam noraidījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Un arī 3.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs 3281B. Tautsaimniecības komisija uz otro lasījumu saņēmusi un izskatījusi 14 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Un arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. (No zāles: „Aizbalts - gudrs puisis!”) Atbalstīts daļēji, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 6.priekšlikumā –, kas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Visu cieņu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas atbalstītajā 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas atbalstītajā 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. Un pēdējais ir 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Par šo likumprojektu nav saņemts neviens priekšlikums. Tātad varam droši balsot otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - vēl joprojām deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Ir saņemti tikai četri priekšlikumi. Visi no Juridiskā biroja.

1. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats. 2. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Grīnblats. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats. Komisija aicina atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Eiropas Savienības Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumu, lai saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XXI pantu noslēgtu attiecīgus nolīgumus ar Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķo muitas teritoriju (Ķīnas Taipeju), Kolumbiju, Kubu, Ekvadoru, Honkongu (Ķīna), Indiju, Japānu, Korejas Republiku, Jaunzēlandi, Filipīnām, Šveici un Amerikas Savienotajām Valstīm par grozījumiem un nepieciešamajām kompensācijas korekcijām, kas jāveic pēc Čehijas Republikas, nepieciešamajām kompensācijas korekcijām, kas jāveic pēc Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās Eiropas Savienībai”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Augsti godātais priekšsēdētāj! Paldies vispirms par to, ka jūs ļoti skaidri, precīzi nolasījāt šo ļoti garo nosaukumu, un, taupot laiku, es to neatkārtošu otrreiz. Gribu vienīgi atgādināt, ka šis dokuments ir par Pasaules Tirdzniecības organizācijas normu un standartu attiecināšanu uzskaitīto valstu likumdošanā attiecībā uz tām valstīm, kas pēc 2004.gada Eiropas Savienības paplašināšanas kontekstā ir iestājušās Eiropas Savienībā, plus vēl Zviedrijas Karaliste, kura nebija paspējusi šos dokumentus saskaņot.

Uz otro lasījumu, kolēģi, mēs neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu, tādēļ aicinu nobalsot par šo dokumentu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par iepriekšminēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”, trešais lasījums.

Ņemot vērā to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vēl strādā pie budžeta grozījumu likumprojektu paketes un līdz ar to nav ziņotāja, saskaņā ar Kārtības rulli šis darba kārtības punkts tiek pārcelts uz darba kārtības beigām.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” trešajam lasījumam saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums - politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Mūsu frakcija jau otrreiz piedāvā atstāt likumā tiesības uz apelāciju personām, kuru konstitucionālās tiesības uz sapulču brīvību ir pārkāptas, izsvītrojot no likuma tiesības uz apelāciju pašvaldībām, kuras pārkāpušas šīs tiesības.

Tagad atļaujiet man īsumā atgādināt jums šīs kinofilmas iepriekšējās sērijas saturu. Pirmkārt, Tieslietu ministrija, izstrādājot tiesvedības vienkāršošanas koncepciju, šajā ceļā no kaut cik necik eiropeiskas tiesvedības sistēmas līdz Staļina „troikām” tā arī vēl nav nonākusi līdz galam, bet pirmie panākumi iespaido. Un grozījumi likumā par sapulcēm, kuri atklāti ierobežo šo iespēju aizstāvēt tiesā tiesības uz sapulču brīvību, ir visai spilgts, bet nebūt ne vienīgais piemērs tam.

Otrkārt. Par lietas būtību. Pašvaldības aizliegums rīkot mītiņu tiek pārsūdzēts pirmās instances tiesā, kura pieņem spriedumu triju dienu laikā. Šos spriedumus pieņem steigā un zem spiediena - apstākļos, kad vienkārši fiziski nav iespējams savākt nepieciešamos datus. Ja sapulces pieteicējs ir zaudējis, viņam ir iespēja iesniegt apelāciju, un lietas izskatīšana apelācijas instances tiesā jau notiks bez visiem iepriekš minētajiem trūkumiem; tādēļ, kā rakstīts anotācijā sākotnējam likumprojektam, apelācijas instances spriedumi bieži nesakrīt ar pirmās instances tiesu spriedumiem. Tas ir, galarezultātā mītiņa aizliegums tiek atzīts par nelikumīgu.

Šajā gadījumā pašvaldība tiek sodīta ar naudas sodu, kas liek tai ar daudz lielāku pietāti izturēties pret Satversmi un daudz atbildīgāk izturēties pret attiecīgā aizlieguma pieņemšanu.

Lūk! Šo apelācijas instanci, kura jau ir pierādījusi savu spēju aizsargāt cilvēku konstitucionālās tiesības, Tieslietu ministrija piedāvā likvidēt.

Treškārt. Dāmas un kungi! Iepriekš minētās anotācijas rindkopas pieder nevis Tieslietu ministrijai, bet gan Pašvaldību savienībai. Faktiski Pašvaldību savienība, kura ar daudz lielāku pietāti izturas pret Satversmi nekā Tieslietu ministrija, iebilst pret likumprojektu, kas vērsts uz tās tiesību paplašināšanu.

Ceturtkārt. Pateicoties mūsu centieniem, kļuvusi zināma šādu procesu statistika. Divu gadu laikā pavisam to bija seši, un nekāda pamatojuma taupībai uz tiesvedības vienkāršošanas rēķina nav. Pie tam vienā trešdaļā lietu tieši pašvaldība bija iesniegusi apelācijas un zaudējusi.

Cienījamie likumdevēji! Šodien es nevēršos pie jums, bet uzstājos vienīgi protokola dēļ. Kad runa ir par cilvēktiesībām, tad iepriekšējo balsošanu rezultāti demonstrē dialoga bezjēdzību pašreizējā sasaukuma Saeimā. Protokolā būs izklāstīta argumentācija, kura palīdzēs nākamajai likumdevēju paaudzei – daudz izglītotākai un tolerantākai pret cilvēktiesībām - atcelt kārtējo muļķību, kuru bija piedāvājusi Tieslietu ministrija.

Es esmu optimists un ceru, ka tas notiks tad, kad tuvosies Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 70.gadskārta, un pēc tam, kad Latvija zaudēs Eiropas Tiesā dažas lietas, kas attiecas uz sapulču aizliegumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē. Paldies.

Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 79, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu parlamentu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 3. - komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 5, atturas - nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Tā kā zālē nav ziņotāja no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, skatām nākamo darba kārtības jautājumu.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Prezidija locekļi! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” saņēma astoņus priekšlikumus.

1. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ulda Auguļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 2. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ulda Auguļa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A.Barča. 3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Barča. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs iesniedzis arī 5.priekšlikumu. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā –6.priekšlikumā –, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

A.Barča. 7.priekšlikumu izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija. Sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 8.priekšlikums arī atbildīgās komisijas izstrādāts. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Barča. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu priekšlikumu ar lūgumu likumprojektu „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” pārcelt uz darba kārtības beigām un izskatīt kā pēdējo darba kārtības jautājumu. Vai deputāti piekrīt? Ņemot vērā, ka šajā dokumentā ir 202 priekšlikumi, es redzu, ka deputāti tam piekrīt. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies. Darba kārtība ir grozīta.

Kā nākamo skatām likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Jā, šis ir labs stāsts. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, ar ko mēs tikko kā beidzām mocīties. Tas ir valdības likumprojekts. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Un tagad es jūs neaicināšu balsot, bet nospiediet man debašu podziņu tur blakus. Es piesakos debatēs par šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Debatēs pirmais pieteicies deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu.

K.Leiškalns. Paldies, Muižnieces kundze!

Un tagad es pateikšu to: es aicinu kā deputāts nobalsot „pret” šo likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles: „Kāpēc?”) Jo tas vairs nav skatāms, dāmas un kungi. Mums jau ir pilnīgi citi likumi attiecībā uz pievienoto vērtību. Tā ka aicinu neatbalstīt. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Labi, Kārlīt! Sapratām!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Leiškalna kungs? Neko. Paldies, kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 56, atturas - 1. Likumprojekts nav atbalstīts.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jā. Labvakar, godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu Nr.968.

Likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets. To ir sagatavojusi Tieslietu ministrija. Un tas paredz noteikt deleģējumu nodevas un arī nodevas maksājumu atvieglojumu kārtībai, kā arī kārtības noteikšanai; šis deleģējums tiek dots Ministru kabinetam gan attiecībā uz laulāto mantisko attiecību reģistru, gan arī uz ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību reģistru. Ir arī paredzēts precizējums, kas bija jau sen jāizdara, tātad bāriņtiesu un pagastu tiesu vietā… vienā vietā, kas bija palikusi likumā, ir jābūt jaunai redakcijai – bāriņtiesa.

Tā ka lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka noteikt vienu nedēļu - tātad šā gada 18.decembris.

Sēdes vadītāja. 18.decembris. Deputāti piekrīt. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Ar šo likumprojektu, godātie kolēģi, kas ir ar numuru 972, ir nedaudz cita kārtība, un šī kārtība ir tāda, ka mums vajadzētu, lai tas stātos spēkā 1.janvārī. Līdz ar to būtu lūgums to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 16, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Rasnačs. Pirms balsojuma par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā es tomēr dažus vārdus minēšu. Šis likumprojekts ir cieši sasaistīts ar to likumprojektu, kurš šobrīd jau ir pirmajā lasījumā kā steidzams pieņemts. Tātad - „Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. Un svarīgi, protams, lai šie abi divi projekti virzītos paralēli un abi divi stātos spēkā.

Runa ir par reģistrācijas sistēmas maiņu attiecībā uz reliģiskajām organizācijām. Un, protams, tas liek arī savstarpēji saskaņot dažādas strukturālas izmaiņas un daudzus citus aspektus, kas ir minēti šajos divos likumos.

Komisija aicina likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā jau šodien.

Sēdes vadītāja. Jā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku.

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 15.decembri. Un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – šogad, 18.decembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšana līdz 15.decembrim, izskatīšana - 18.decembra sēdē. Paldies.

Dz.Rasnačs. Tieši tā.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, Liepājas Olimpiskais centrs, viena no lielākajām sporta būvēm šobrīd Latvijā, atbilst visiem kritērijiem, lai tam piešķirtu nacionālās sporta bāzes statusu.

Tāpēc arī komisija lūdz, ņemot vērā šā likumprojekta nepārprotamību, piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Ābiķis. Es jau paskaidroju, kāda ir šā likumprojekta būtība. Tāpēc es aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas dienu!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Paldies par vienprātīgo atbalstu. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 12.decembrim, savukārt izskatīt likumprojektu galīgajā lasījumā lūdzu 18.decembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšana - līdz 12.decembrim, izskatīšana - 18.decembra sēdē. Paldies.

Dz.Ābiķis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Krustkalnu dabas rezervāta likums”, otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai - likumprojekts „Krustkalnu dabas rezervāta likums”, otrais lasījums. Likvidētajā Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika saņemti četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

I.Līdaka. Arī 2.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, tajā paredzēts izslēgt daļu no 5.panta, jo tas viss jau būtībā ir noteikts citā pantā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Arī 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt arī otrajā lasījumā likumprojektu „Krustkalnu dabas rezervāta likums”.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Krustkalnu dabas rezervāta likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 2009.gada 16.janvāris.

Sēdes vadītāja. Nākamā gada 16.janvāris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā”, otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatām dokumentu Nr.3421. Par šo likumprojektu nav iesniegts neviens priekšlikums. Lūdzam atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

A.Seile. 16.janvāris.

Sēdes vadītāja. 16.janvāris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā”, otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šis likumprojekts (dokuments Nr.3422) ir tik labi sagatavots, ka attiecībā uz to nav iesniegts neviens priekšlikums. Lūdzam atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

A.Seile. 16.janvāris.

Sēdes vadītāja. 16.janvāris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā”, otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Izskatāmā dokumenta numurs ir 3423. Arī tas ir Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā labi sagatavots likumprojekts. Nav iesniegts neviens priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

A.Seile. 2009.gada 16.janvāris.

Sēdes vadītāja. 16.janvāris. Paldies.

A.Seile. Paldies par balsojumiem.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par diplomātisko pasi””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3309 un dokumentu Nr.3426, izskatot likumprojektu „Grozījumi likumā „Par diplomātisko pasi””.

Godājamie kolēģi! Ir radusies nepieciešamība likumā „Par diplomātisko pasi” izdarīt virkni precizējumu, kas nekādā veidā nemaina diplomātiskās pases izmantošanu, bet kas ir saistīti ar Latvijas pievienošanas Šengenas līgumam un faktiski ar dzīves virzību uz priekšu.

Komisijā šie priekšlikumi vienbalsīgi ir atbalstīti, un es aicinu jūs nobalsot par tiem arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par diplomātisko pasi”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Šā gada 14.decembris.

Sēdes vadītāja. Vēlreiz, lūdzu, atkārtojiet!

A.Bērziņš. Šā gada 14.decembris.

Sēdes vadītāja. 14.decembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Godātie kolēģi! Kā nākamo izskatām likumprojektu „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm… Es atvainojos par to, ka mēs zināmā mērā pārkāpjam Valodas likumu… ar JT International SA un JT International Holding BV, saistītajiem līgumiem – Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV un Līgumu attiecībā uz Gallaher starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV - un dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV - un Atbrīvojumu”. Nosaukums, piedodiet, ir tāds. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamā priekšsēdētāja! Paldies par jūsu ļoti precīzo šī likumprojekta virsraksta nolasīšanu. Kolēģi, es to neatkārtošu, bet pēc būtības izstāstīšu, kas tur ir par lietu.

Kolēģi! 2000.gadā Eiropas Savienība konstatēja virkni starptautisku uzņēmumu, kas nodarbojas ar cigarešu kontrabandu Eiropas Savienībā (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Ei, nu!”), proti, divas ļoti nopietnas kompānijas - to, kas šeit tiek lasīta kā JT, tas ir, Japan Tabacco jeb „Japānas tabaka”, plus vēl viņu sadarbības partnerus - vienu amerikāņu kompāniju. Un organizācija OLAF, tas ir, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, iesniedza prasību Amerikas Savienoto Valstu tiesā par kompensācijām un pret cigarešu kontrabandu Eiropas Kopienā.

Godājamie kolēģi! Tika veikta vesela virkne izpētes darbību un dažādu tiesāšanās darbību, saskaņoti procesi, kuru rezultātā 26 Eiropas Savienības dalībvalstis pievienojās līgumam jeb tiem dokumentiem, kuri šeit ir uzskaitīti, par sadarbību un savstarpēju informācijas apmaiņu. Šo dokumentu būtība ir ļoti konkrēta. Arī attiecīgais amerikāņu un japāņu tabakas koncerns piekrīt sadarboties ar Eiropas Kopienu, lai novērstu situāciju, ka kontrabandas cigaretes tiek ievestas Eiropas Kopienā. Un vēl šāds pluss: ja Latvijas iestādes konfiscēs, piemēram, Japan Tabacco cigaretes, tad Latvijas puse būs tiesīga saņemt konfiskācijas maksājumus 100 līdz 500 procentu vērtībā no konfiscēto cigarešu daudzuma.

Kolēģi! Tātad šis sadarbības līgums paredz kopumā 400 miljonus lielu ASV dolāru maksājumu no šīm cigarešu ražotāju kompānijām 15 gadu laikā tieši tālab, lai apkarotu cigarešu kontrabandu. Mēs šo dokumentu esam ļoti nopietni izskatījuši Ārlietu komisijā, esam atzinuši to par labu esam un konstatējuši, ka Latvijai vajadzētu pievienoties šiem dokumentiem, lai tādējādi aizsargātu savu tirgu un arī savā veidā novērstu cigarešu kontrabandu Eiropas Kopienas tirgū.

Aicinu dokumentu atbalstīt un nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Kolēģi, paldies par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 2008.gada 16.decembris.

Sēdes vadītāja. 16.decembris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts paredz noteiktus gadījumus, kad persona būtu atzīstama par bezvēsts pazudušu, kā arī precizē operatīvās darbības uzdevumus, paredzot, ka operatīvās darbības pasākumi veicami arī gadījumos, kad ir konstatētas cilvēka mirstīgās atliekas un personas, kuras nespēj sniegt ziņas par sevi. Bez tam Operatīvās darbības likums tiek papildināts ar jaunu pantu, kas reglamentē informācijas izplatīšanu ar integrētās iekšlietu informācijas sistēmas palīdzību. Likumprojektā iekļauti arī likumā ietvertās juridiskās terminoloģijas precizējumi.

Komisija izskatīja šo piedāvājumu un atbalstīja to, un komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 2009.gada 15.janvāris.

Sēdes vadītāja. Nākamā gada 15.janvāris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3433 – likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums.

Uz otro lasījumu saņemti 12 priekšlikumi.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.

M.Ārbergs. 8. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. Un 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2009.gada 13.janvāris.

Sēdes vadītāja. Nākamā gada 13.janvāris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu Nr.957. Godīgi runājot, šim likumprojektam acīmredzot vajadzēja iet kopā ar iepriekš pieņemtā nākamā gada budžeta likumu paketi. Diemžēl valdība to iesniegusi pēc tam. Lietas būtība ir tā, ka šeit tiek sakārtots bērnu un ģimenes lietu ministra pilnais nosaukums. Tagad viņš būs bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs.

Komisija lūdz piešķirt šim grozījumam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 14, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un likumprojekta izskatīšanas laiku.

O.Spurdziņš. Kolēģi, ja jums nav iebildumu, tad mēs varam izskatīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā, jo īstenībā jau iepriekšējais budžets ir pieņemts ar nosacījumu, ka sabiedrības integrācijas lietu ministra amata vairs nav. Un, ja jums nav iebildumu, es lūgtu nobalsot likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs izskatām otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 3, atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.668/Lp9 – „Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums”, otrais lasījums. Iesniegts 31 priekšlikums.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A.Kāposts. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A.Kāposts. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kāposts. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 9. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Ir vēla vakara stunda. Visi gaidām, karsti gaidām debates par budžetu, bet ar nelielu laika kavēkli es gribu pievērst jūsu uzmanību šim absolūti nepolitiskajam, bet tīri humānajam jautājumam.

Kolēģi, šobrīd likums nosaka, ka persona ir tiesīga vienu reizi mainīt tautību pret savu augšupejošo radinieku tautību divu paaudžu robežās – tātad var izvēlēties vecāku vai vecvecāku tautību. Mans ierosinājums ir mainīt šo divu paaudžu slieksni līdz trim paaudzēm - tātad izvēlēties vecāku, vecvecāku vai vecāku vecvecāku tautību. Kāpēc? Šobrīd dzimstošo bērnu vecvecāki varētu būt dzimuši ap sešdesmito, septiņdesmito gadu miju. Ja mēs pieskaitām vēl vienu paaudzi, tad tie varētu būt trīsdesmitie, četrdesmitie gadi. Tātad, ja senči ir dzimuši pirms kara un ārpus Latvijas, tad tas varētu būt Staļina laikā, Staļina represiju laikā, PSRS laikā, kad ļoti daudziem maziem etnosiem bija raksturīgi, lai glābtos no represijām, slēpt savu tautību, izvēlēties krievu tautību.

Ja šobrīd šie pēcteči dzīvo Latvijā, jūtas piederīgi šim mazajam etnosam un grib atjaunot savu senču tautību, kāpēc lai mēs viņiem to liegtu? Man diemžēl neiznāca piedalīties Juridiskās komisijas sēdē un argumentēt, jo es biju savas komisijas sēdē. Ārija Iklāvas kundze runāja par to, ka šie dokumenti no tiem laikiem parasti nav iegūstami un to ir ļoti grūti pierādīt. Un šai ziņā viņai ir pilnīga taisnība. Ļoti daudzi nevarēs pierādīt. Bet, ja kādam ir iespēja dokumentāri pierādīt savu triju paaudžu priekšteču tautību, tad kāpēc liegt šo iespēju? Es domāju, ka tādā veidā mēs varam atrisināt daža laba cilvēka emocionālo piesaisti kādam etnosam, atrisinot to arī juridiski.

Es aicinu mainīt šo paaudžu dziļumu no divām uz trim. Tas neuzliek pienākumus nevienam, kas to nevēlas darīt, bet dažam labam - un varbūt tādu cilvēku nav daudz - būs iespēja izmantot šīs iespējas, ja cilvēks to vēlas. Tāpēc, kolēģi, es aicinu nobalsot „par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Kāposts. Jā, gribu piebilst komisijas vārdā to, ka Dzimtsarakstu birojs secināja: trešajā paaudzē pašlaik reāli nav iespējams to pierādīt, jo baznīcu grāmatās nav ieraksta par tautību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 50, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kāposts. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kāposts. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kāposts. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā. 16.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 15. un 16.priekšlikumu.

A.Kāposts. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A.Kāposts. 20. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kāposts. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 21. un 22.priekšlikumu.

A.Kāposts. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 24.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 23. un 24.priekšlikumu.

A.Kāposts. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kāposts. 26. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 27.priekšlikumā, kurš ir Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Brokas priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 26. un 27.priekšlikumu.

Par kuru priekšlikumu, Buzajeva kungs? (No zāles dep. V.Buzajevs: „26.!”) Ā… 26.priekšlikums. Jā, es atvainojos, Buzajeva kungs vēlas debatēt par 26.priekšlikumu.

Atklājam debates.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šie priekšlikumi – Nr.26 un 27, kurus iesniedza attiecīgi frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre, atjaunos spēkā esošajā likumā jau pastāvošās valodas prasības latviešiem, kuri vēlas tikt uzskatīti par latviešiem.

Šie priekšlikumi ir atklāta neuzticības paušana Ministru kabinetam, kas bija iesniedzis izskatīšanai jaunu likumu. Protams, atklāti sakot, neuzticības paušana Ministru kabinetam nav nekas slikts. Arī es pats tam neuzticos tāpat kā lielum lielais iedzīvotāju vairākums. Jautājums attiecas vienīgi uz motivāciju.

Lai varētu izprast motivāciju, būs pietiekami nolasīt citātu no likumprojekta anotācijas: „Likumprojekta noteikumi paredz būtiskas izmaiņas gadījumos, kad persona vēlas mainīt esošo tautību uz tautību „latvietis”. Saskaņā ar likumprojekta prasībām personai vairs nav nepieciešams uzrādīt izglītības vai citu dokumentu, kas apliecina šīs personas augstāko vai vidējo valsts valodas prasmes pakāpi. Likumprojekts paredz, ka persona ir tiesīga mainīt vārdu, uzvārdu un tautību, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu. Līdz ar to persona, sasniedzot likumprojektā noteikto vecumu, ir tiesīga mainīt tautību uz „latvietis” pirms pamatizglītības dokumenta saņemšanas.” Citāta beigas.

No anotācijas izriet, ka vismaz viens no valdības mērķiem bija rūpēties par bērniem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, bet kuriem vēl nav dokumenta par izglītību. Viņiem nav arī tiesību atestēties attiecībā uz valodas prasmi. Tiesības un pienākumus atestēties nosaka Valodas likuma 6.pants. Tajā daudz rakstīts par dažādu iestāžu darbiniekiem, bet par bērniem, paldies Dievam, pagaidām nekas nav teikts. Jau ar to vien pietiek, lai noraidītu abus būtībā identiskos priekšlikumus.

Un vēl man gribētos piebilst, ka šīs normas atjaunošana likumā ir ārkārtīgi aizvainojoša arī pieaugušajiem latviešiem un diskriminē latviešus salīdzinājumā ar citiem pretendentiem, kuri vēlas mainīt tautību. Šī norma nopietni apgrūtinās aizrobežu latviešu atgriešanos etniskajā dzimtenē.

Dāmas un kungi! Bieži vien gan plašsaziņas līdzekļi, gan diemžēl arī atsevišķi deputāti apzināti dezinformē sabiedrību, apgalvodami, ka partija PCTVL naidīgi izturas pret visu latvisko. Protams, tas tā nav. Patiesībā mēs negatīvi izturamies pret jebkuriem cilvēktiesību pārkāpumiem, tai skaitā arī tādiem, kuri, līdzīgi šodien apspriežamajam, ierobežo vienīgi etnisko latviešu tiesības. Aicinu balsot „pret” abiem priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Esmu pilnvarots frakcijas vārdā atsaukt 26.priekšlikumu, jo 27. ir precīzāks, un aicinu balsot par 27.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

26.priekšlikums atsaukts. 27. …

A.Kāposts. 27. - Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Brokas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 21, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Kāposts. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kāposts. Un 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

A.Kāposts. 2009.gada 30.janvāris.

Sēdes vadītāja. Nākamā gada 30.janvāris.

Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tas tieslietu sistēmā ir ļoti svarīgs un būtisks likums, viens no pamatlikumiem. Tātad - „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Saeimas dokuments Nr.3439. Uz otro lasījumu saņemti 116 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 2. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 3. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 4. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 5. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 6. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 13. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums – guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 16. - tieslietu ministra priekšlikums - komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. Arī 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 21. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 22. - tieslietu ministra priekšlikums. Tāpat ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 23. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 25. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 26. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 27. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 28. un 29. - tieslietu ministra priekšlikumi par 406.⁵ pantu. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 28. un 29.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 30. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 31. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 32. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 34. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 35. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 36. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 39. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Āboltiņa. 40. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 41. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 42. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 43. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 44. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 45. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 46. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 47. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 48. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 49. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Komisija atbalstījusi arī 50. - tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Āboltiņa. 51. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 52. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 53. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 54. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 55. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 56. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 57. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 58. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 59. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 60. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 61. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 62. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 63. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 64. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 65. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. Arī 66. - tieslietu ministra priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 67. - tieslietu ministra priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 68. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 69. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 70. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 71. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 72. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 73. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 74. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 75. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 76. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 77. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. Tāpat komisija ir atbalstījusi 78. - tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. Arī 79. - tieslietu ministra priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 80. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 81. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 82. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 83. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 84. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 85. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. Arī 86. - tieslietu ministra priekšlikumu – komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 87. - tieslietu ministra priekšlikumu - komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 88. - tieslietu ministra priekšlikumu - komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 89. - tieslietu ministra priekšlikumu - komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Āboltiņa. Arī 90. - tieslietu ministra priekšlikumu – komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 91. - tieslietu ministra priekšlikumu – komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. Arī 92. - tieslietu ministra priekšlikumu – komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 93. - tieslietu ministra priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Tāpat komisija atbalstījusi 94. - tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Āboltiņa. 95. - tieslietu ministra priekšlikumu - komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 96. - tieslietu ministra priekšlikumu - komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. Arī 97. - tieslietu ministra priekšlikumu – komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 98. - tieslietu ministra priekšlikumu – komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. Arī 99. - tieslietu ministra priekšlikumu – komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 100. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums – guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 101. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 102. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 103. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 104. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 105. - tieslietu ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 106. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 107. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 108. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 109. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 110. priekšlikums tāpat guvis komisijas atbalstu…

Sēdes vadītāja. 110.priekšlikums daļēji atbalstīts…

S.Āboltiņa. … un iekļauts 111. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 110. un 111.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 112. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 113.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. Arī 114. - tieslietu ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 115. - tieslietu ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. Un visbeidzot - 116.priekšlikums. Juridiskā komisija nav iebildusi arī pret tieslietu ministra iesniegto 116.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas saņemti likumprojekta otrajam lasījumam, ir izskatīti.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - nākamā gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Nākamā gada 5.janvāris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Par šo likumprojektu bija jāziņo komisijas priekšsēdētājai. Taču, tā kā viņai šobrīd ir augstais gods vadīt Saeimas sēdi, man kā vietniekam ir tas gods ziņot par šo likumprojektu.

Tātad tas ir dokuments Nr.3440 - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” izskatīšanai otrajā lasījumā.

Ir saņemti 10 priekšlikumi, arī komisijas sēdē tie tika iesniegti no dažādiem subjektiem.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 4.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 5.priekšlikumu iesniedzis deputāts Štokenbergs. Viņš iesaka bijušos Valsts prezidentus nodrošināt ne tikai ar sekretāru, mašīnu un dzīvokli, bet arī ar palīgu. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Dz.Rasnačs. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 10. - noslēdzošais priekšlikums. Arī to ir iesniegusi Juridiskā komisija. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka 2009.gada 5.janvāri noteikt par trešajam lasījumam iesniedzamo priekšlikumu galējo termiņu.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšana veicama līdz nākamā gada 5.janvārim. Paldies.

Kā nākamo izskatām lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr.915/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 15.janvārim”.

Lēmuma projekta iesniedzēja ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr.915/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 15.janvārim”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Ieroču aprites likumā” otrajam lasījumam līdz 2009.gada 15.janvārim. Tas ir sakarā ar to, ka mēs netikām saņēmuši konkrētus priekšlikumus šā likumprojekta sakarā, bet, strādādami ar nevalstiskajām organizācijām un ar Latvijas Mednieku asociāciju, mēs pārrunājām jautājumus par tiem uzlabojumiem, kurus ir nepieciešams veikt šajā likumā. Tādējādi mēs esam saņēmuši attiecīgus priekšlikumus, bet vēl esam noteikuši papildu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, lai varētu otrajā lasījumā šajā likumā sakārtot šos nopietnos jautājumus.

Lūdzu atbalstīt mūsu lūgumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr.915/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 15.janvārim”! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” pirmajā lasījumā tika izskatīts komisijā. Likumprojekts paredz Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā noteikto prasību ieviešanas termiņa pagarinājumu attiecībā uz Valsts policijas teritoriālo struktūrvienību īslaicīgās aizturēšanas vietu labiekārtošanu.

Termiņa pagarinājums - līdz 2013.gada 31.decembrim. Attiecīgais finansējums dos iespēju īstenot plānotos Valsts policijas teritoriālo struktūrvienību īslaicīgās aizturēšanas vietu būvniecības projektus, izremontēt vai renovēt jau esošās īslaicīgās aizturēšanas vietas. Tādējādi tiks panākta personu turēšanas apstākļu atbilstība likumdošanai, mūsdienu prasībām un Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komisijas rekomendācijām.

Komisija savā 9.decembra sēdē apsprieda likumprojektu pirmajam lasījumam, nolēma to konceptuāli atbalstīt un lūgt Saeimu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 64 pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku, kad mēs skatīsim likumprojektu otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

J.Dalbiņš. Paldies par atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam - 12.decembris. Un likumprojekta otrais lasījums - 18.decembrī.

Sēdes vadītājs. Tātad 12.decembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un 18.decembrī - otrais lasījums. Deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ausma Ziedone-Kantāne. (Aplausi.)

A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (dokumenta numurs 3463) un konceptuāli to atbalstījusi. (Aplausi.) Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu. (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Pat „Jaunais laiks” balsos par steidzamību!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Ziedone-Kantāne. Sirsnīgi pateicos.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš…

Sēdes vadītājs. Pirmais lasījums vēl, Kantānes kundze!

A.Ziedone-Kantāne. Es ļoti atvainojos! Mums visiem kopā vēl ir jābalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu, deputāti, nobalsojiet! Es jūs ļoti lūdzu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. (Aplausi.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks skatīts Saeimas sēdē.

A.Ziedone-Kantāne. Jā, es darīšu to tūlīt zināmu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2008.gada 15.decembris un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē - 18.decembrī šajā pašā gadā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts… (Aplausi.) Kolēģi, es, protams, saprotu, ka pulkstenis ir jau nupat divpadsmitā stunda vakarā, bet… nu, mazliet nopietnības! Un, protams, paldies deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu Nr.1002/Lp9. Likumprojekts ir sagatavots Juridiskajā komisijā, lai nokārtotu jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Parlamenta deputātu darba atlīdzību atbilstoši 2009.gada budžeta likumam un tam, kā ir grozīts Saeimas kārtības rullis, nosakot Saeimas deputātu atalgojumu, jo atlīdzinājumi ir salīdzināmi.

Tā kā jautājums ir risināms neatliekami, Juridiskā komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Muižniece. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī laiku, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

V.Muižniece. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 12.decembri, izskatīšana - 18.decembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā Āboltiņas kundze mums ziņos par grozījumiem Civilprocesa likumā.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Mēs nupat izskatījām otrajā lasījumā milzīgu likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, izskatījām 116 priekšlikumus. Taču izrādījās, ka Tieslietu ministrija, sagatavojot apjomīgo projektu, ir palaidusi garām tādu ļoti būtisku detaļu, ka Civilprocesa likumā ir arī noteikts regulējums, kādā veidā tiek izskatītas mantojuma lietas vispārējās jurisdikcijas tiesās. Un šī kārtība ir tāda, ka tagad šīs lietas vairs tiesas neizskata…

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, klusāk! Mēs neviens nedzirdam, ko šobrīd runā Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa. …tiesas šīs lietas vairs neizskata, taču ir palikušas tiesās vēl joprojām šādas mantojuma lietas, tās atrodas šo tiesu tiesvedībā un nav pabeigtas. Pēc Tieslietu ministrijas datiem, šobrīd ir 25 tādas lietas. Un, ja mēs ļausim šai normai tikt izskatītai kopā ar to projektu, ko mēs izskatījām kādu mirklīti atpakaļ, tad iestāsies juridiskais vakuums un nebūs nekāda regulējuma līdz tam brīdim, kamēr šie apjomīgie grozījumi Civilprocesa likumā tiks pieņemti.

Līdz ar to Juridiskā komisija, lai šo brāķi labotu, ir sagatavojusi savā vārdā likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kurā tad arī nosaka, kādā veidā šīs lietas tiks izskatītas, un vienkārši tiek mainīti datumi: ir runa par 2009.gada 1.janvāri un 2008.gada 31.decembri.

Tātad komisija pati savā vārdā to sagatavoja. Lūdzu parlamentu izskatīt to. Lūdzu atzīt par steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā. Lūdzu jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Lūdzu klusumu, pirmkārt!

Otrkārt. Lūdzu, ieņemiet savas vietas!

Treškārt. Tagad mēs balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Es zinu, ka ir deguma smaka šobrīd parlamentā… Tūlīt, kā es saprotu, mēs veiksim balsojumu arī par likumprojekta pirmo lasījumu, un tad Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs izstāstīs, kas par lietu. Katrā ziņā nav nekāda iemesla uztraukties. Parlaments nedeg.

Tātad par pirmo lasījumu būs tagad balsojums.

S.Āboltiņa. Lūdzu parlamentu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

S.Āboltiņa. Tā kā jau es minēju, ka šie grozījumi ir tehniski un radušies zināma Tieslietu ministrijas brāķa dēļ un mums ir aktuāls otrs Civilprocesa likuma grozījumu projekts, par kuru ir iespējams iesniegt priekšlikumus, es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu uzreiz arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka uzreiz atbalstām otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Paziņojums. Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam - par to, kas šobrīd notiek, kāpēc ir šāda dūmu smaka.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Atbildīgie dienesti strādā. Man ir lūgums sēdes vadītājam - izsludināt 10-15 minūšu ilgu pārtraukumu. Tas, kas te nāk iekšā, visdrīzāk ir kaut kāda tvana gāze no iedarbināta kaut kāda…

Tā ka lūdzu izsludināt pārtraukumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lai mēs varētu pilnvērtīgi izvēdināt zāli, pārtraukums līdz pulksten 23.45.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi un kolēģes! Man ir prieks, ka šis incidents ir laimīgi atrisinājies. Visiem ir mazliet atkal mundrums. Mēs varētu turpināt Saeimas sēdi.

Saeimas sēdi turpinām ar likumprojektu, ko mēs atlikām, - ar likumprojektu „Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - kā vienmēr nenogurdināmais deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Prieks atkalredzēties.

Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”. Atbildīgā komisija, gatavojot to trešajam lasījumam, ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts… Deputāti neiebilst, kā es saprotu.

Sēdes vadītājs. Komisija ir atbalstījusi šo…

K.Leiškalns. Jā, es jau teicu.

Sēdes vadītājs. Jā, deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums. To iesniedzis īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un parlamentārā sekretāra Naudiņa priekšlikums… Pagaidiet…

Sēdes vadītājs. 3. bija priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs.

4. - Juridiskais birojs…

K.Leiškalns. Jā… pagaidiet, man te tabulā kaut kādas nesaskaņas… 4. - Juridiskā biroja. Atbalstīts. Atvainojos, man ir iedots brāķis.

Sēdes vadītājs. Jā… Tātad, kā es saprotu, nevis likumprojekts ir brāķis, bet kopija ir brāķis. Būsim konsekventi…

Tātad deputāti neiebilst pret Juridiskā biroja priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies.

5. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un 6. - parlamentārā sekretāra Naudiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies!

Dāmas un kungi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Un kas svarīgi? Komisija vēlas jums paziņot, ka šajā likumprojektā ir iekļauts iepriekš saņemtais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (iekļauts kā priekšlikumi). Tātad komisija šajā likumprojektā ir apvienojusi divus no valdības nākušus likumprojektus un aicina skatīt to trešajā lasījumā. Skatīsim pa priekšlikumiem. Ir 40 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Komisija atbalsta arī finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram… Ā, jūs gribat par procedūru kaut ko runāt? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šķesteram!

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Paldies.

Cienījamais komisijas priekšsēdētāj, neredzu materiālu! Kur priekšlikumi? Kur tabula?

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Mēs šobrīd runājam par likumprojektu, kuru atlikām tāpēc, ka notika Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde. Likumprojekts ir šodienas sēdes darba kārtībā kā 28.punkts, un likumprojektu reģistrā tas ir ar 12.numuru, un kopējā reģistrā tas ir likumprojekts Nr.708/Lp9. Un kā priekšlikumi tajā iekļauts likumprojekts Nr.929/Lp9. Šķestera kungs, lūdzu, sekojiet līdzi sēdes gaitai!

Lūdzu, Leiškalna kungs, turpiniet!

K.Leiškalns. Es tik tiešām nevaru paskaidrot, kur ir Šķestera kunga tabula. Bet 2.priekšlikums, kas ir no finanšu ministra Slaktera, atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Es atvainojos! Man būtu ļoti liels lūgums trijiem godājamiem ministriem. Godātais Slaktera kungs! Godātais Šlesera kungs! Un godātais Segliņa kungs! Mēs visi esam noguruši. Un, ja mēs visi kopā radām kopējo trokšņa līmeni, tad tajā brīdī ir deputāti, kas neatrod likumprojektu… Kamēr mēs neskatām budžeta paketi, jūs droši varat parunāt kaut kur citur. Lūdzu, neuztveriet to personīgi, bet cienīsim cits citu!

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāt Leiškaln, turpiniet, lūdzu!

K.Leiškalns. Mēs esam pie 4.priekšlikuma, kas ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tagad seko viens no priekšlikumiem, kas ir no pievienotā likumprojekta. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 15. - šīs pašas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 16. - šīs pašas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums - tas ir priekšlikums, ko tieslietu ministra vietā aizsardzības ministrs iesniedzis. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat Veldres kunga priekšlikums - 18.priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Es aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 21. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 22. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 23. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 24. - Slaktera priekšlikums. Lai gan ir atbalstīts, tomēr iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 26. - Slaktera kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 27. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 28. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 29. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 30. - Slaktera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tāpat 31. - Slaktera priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu parlamentu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 33. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 34. - Slaktera priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 35. - atbildīgās komisijas priekšlikumā… Nē, 35.priekšlikums ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, arī tas ir atbalstīts.

Tāpat ir atbalstīts iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums, taču viss tas ir iekļauts 37. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jā... Tas ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

38. - Slaktera kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 39. - no iekļautā likumprojekta. Tas ir atbalstīts, iekļaujot 40. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā par spēkā stāšanos 2009.gada 1.janvārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Liels paldies par sadarbību.

Aicinu nobalsot trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Es tiešām aicinu jūs savākties un mazliet mēģināt ievērot klusumu, jo tas trokšņa fons, ko mēs visi kopā radām, patiešām pat man traucē saprast, ko runā referents, un es domāju, ka tas diez vai ir tas mērķis, ko mēs gribam sasniegt.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.3435. Komisija priekšlikumus gan saņēma, gan izstrādāja papildus arī pati. Kopumā ir 202 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. 2.priekšlikums, piedodiet, ir tieslietu ministra… Es atvainojos… Iesniedzis Juridiskais birojs… Šoreiz man ir pazudis eksemplārs. Atradu. Tiešām, Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 5. - ministra Zalāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Premjerministra kungs! Kolēģi!

Šodien mēs izskatām tiešām ļoti nopietnu likumprojektu trešajā lasījumā, un 7.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Man nav iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu kā tādu, man ir iebildums pret to, kā šeit ir noteikta apriņķa administratīvā teritorija.

Eiropas Vietējo pašvaldību harta attiecas uz vietējām pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas un robežas drīkst mainīt tikai ar pašu pašvaldību piekrišanu.

Ja runā par apriņķiem, tad šī norma un šis Eiropas Vietējo pašvaldību hartas princips nav obligāti ievērojams. Mēs uzskatām, ka pašreizējie 200 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju, kas dzīvo vai varētu dzīvot šajos apriņķos, ir liels skaitlis un liek ņemt vērā kritēriju, kurš dod iespēju pašvaldībām šīs teritorijas izveidot ļoti lielas. Tāpēc Zaļo un Zemnieku frakcijas savienības frakcijas priekšlikums bija izveidot apriņķus, kur būtu ne mazāk par 100 000 pastāvīgo iedzīvotāju. Tas faktiski sakrīt ar to, ka reāli tās varētu būt pašreizējās republikas pilsētas vai arī citas pilsētas, kuras varētu būt centri. Reāli valstī varētu būt 9 vai 11 šādi apriņķi. Skaidrs, ka tālāk seko arī partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums, kur faktiski šīs teritorijas iekļauj vienotās pašvaldību administratīvajās teritorijās neatkarīgi no tāda kritērija kā iedzīvotāju skaits.

Šim priekšlikumam arī varētu piekrist. Bet mēs jau šodien jūtam, kā mums ir ar novadu, ar vietējo pašvaldību administratīvo teritoriju reformu, un tad, kad mēs ņemam vērā konkrētus kritērijus, mēs vienmēr nonākam situācijā, ka arī pašvaldībām pašām ir grūti izlemt, kādu pašvaldības lielumu atstāt un kā būs ar šo funkciju realizāciju tieši šajā teritorijā, tāpēc es lūdzu noraidīt 7. - Juridiskā biroja priekšlikumu un atbalstīt 9. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Ministri! Kā jūs zināt, šajā jautājumā vairākas reizes esmu kāpis tribīnē un arī šoreiz nevarēju nekāpt, jo, būdams īsts laucinieks un dzīvodams to cilvēku vidū, un sastapdams ikdienā tos, kurus skar šī teritoriālā reforma, es nevaru visam piekrist un arī nevaru klusēt, tādēļ citēšu jums ministra Zalāna teikto, ko šīsdienas laikrakstā varam izlasīt. (No zāles dep. J.Lagzdiņš: „Tas nav 1.lasījums!” Dep. V.A.Krauklis: „Par priekšlikumu!”)

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Jums jārunā tikai par 7.priekšlikumu, par apriņķi.

V.Lācis. Ja es kādu procedūru esmu pārkāpis, tad eju malā.

Sēdes vadītājs. Jums ir jārunā tikai par priekšlikumu otrajā un trešajā lasījumā. Jūs varat runāt tikai par priekšlikumu, šobrīd tas ir 7. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina izteikt 6.pantu šādā redakcijā: „ Apriņķī iekļauj teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas, kurās dzīvo ne mazāk kā 200 000 pastāvīgo iedzīvotāju.”

V.Lācis. Es atvainojos, tādā gadījumā es runāšu tad, kad pienāks tas brīdis, kas atbildīs Saeimas kārtības rullim un procedūrai.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies, Lāča kungs.

Vai kāds uzstāj, ka 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir balsojams? (No zāles: „Balsojam!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Debates mēs beidzam. Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams deputātam Spurdziņam?

O.Spurdziņš. Es tikai varu teikt, ka 7., 8., 9. un daļēji 10.priekšlikums attiecas uz to pašu 6.pantu, un jautājumu atrisina 11. - komisijas priekšlikums, kur vispār nav norādīts konkrēts pastāvīgo iedzīvotāju skaits, un, mūsuprāt, tas ir vispareizāk.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Spurdziņam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 45, atturas - 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 8. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 9. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts, jo, kā jau es teicu, 11. - komisijas priekšlikumā mēs vispār nenorādījām pastāvīgo iedzīvotāju skaitu, kas, komisijasprāt, ir daudz pareizāk, nekā strīdēties par kaut kādu konkrētu iedzīvotāju skaitu attiecīgā teritorijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst vai prasa balsojumu? Es nesapratu. (No zāles: „Neiebilst!”) Deputāti neiebilst. (No zāles: „Balsot!”) Tomēr tiek prasīts balsojums par 9. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 52, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 10. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums - neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 12. - ministra Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 13. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums - daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Es atvainojos, deputāts Šķesters gribēja ko teikt? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Neko viņš negribēja!”) Deputāts Šķesters esot pārāk ātri nospiedis pogu. Tātad par 13. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu - deputātiem nav iebildumu pret komisijas redakciju, pret to, ka tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā. Dārgie kolēģi, lūdzu, esiet uzmanīgāki.

Turpinām ar 14.priekšlikumu.

O.Spurdziņš. 14. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums - neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir saistībā ar republikas pilsētām. Esam saņēmuši arī Cēsu pilsētas domes vēstuli (No zāles: „Kā var runāt par Cēsīm?”): „Cēsu pilsētas dome lūdz Saeimu Cēsu pilsētai piešķirt republikas pilsētas statusu pašreizējās Cēsu pilsētas pašvaldības administratīvi teritoriālās robežās.” Šie materiāli ir jums katram izdalīti. Es vienīgi gribēju pateikt to, ka, būdams Cēsīs… (No zāles: „Te nav Cēsis! Kur Cēsis?”) Es atvainojos, es runāju par republikas pilsētām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Šķestera kungs. 14.priekšlikums noteic, ka republikas pilsētas un to administratīvo teritoriju nosaka Saeima. Republikas pilsētas ir Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera, Ventspils. Cēsu tur nav.

S.Šķesters. Paldies.

Es runāju par republikas pilsētām sakarā ar šo priekšlikumu un tāpēc runāju arī par Cēsīm. Viņu lūgums ir…

Sēdes vadītājs. Bet šajā priekšlikumā nav pieminētas Cēsis.

S.Šķesters. Paldies. Es sapratu, ka nav.

Sēdes vadītājs. Tātad jautājums - vai jūs vēl joprojām iestājaties par šo priekšlikumu? Nē. Priekšlikums tiek atsaukts. Nav balsojams. Turpinām ar 15.priekšlikumu.

Godātie kolēģi! Es jums vēl vienu reizi lūdzu būt, pirmkārt, uzmanīgiem, otrkārt, ievērot klusumu un kārtību. Es domāju, ka šis ir viens no sarežģītākajiem likumprojektiem, ko mēs šodien skatām. Ja mēs nevaram nodrošināt kārtību, tad es izmantošu savas Kārtības rullī paredzētās tiesības un izsludināšu pārtraukumu. (No zāles deputāte A.Ziedone-Kantāne: „Vai dieniņ!”)

Deputāts Spurdziņš turpina ar 15.priekšlikumu.

O.Spurdziņš. 15. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums - neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī ministrs 16.priekšlikumā… Atsauc savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums atsaukts. Nav balsojams.

O.Spurdziņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 18. - komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 19. - ministra Zalāna kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 156. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Lai arī ir pāri pusnaktij, bet… Šis likumprojekts tiešām ir ļoti būtisks Latvijai. Un, runājot par to, ka novadus un to teritoriālo iedalījumu tagad noteiks šis likums un šī karte, es gribu dažus vārdus teikt par to, ko nozīmē demokrātiska valsts un kādā veidā tiek pieņemti šādi likumprojekti.

Vispirms es gribu teikt, ka atbalstu saprātīgas reformas un neesmu pret to, ka ir jābūt novadiem un sakārtotai Latvijai. Taču jebkuras reformas vai reorganizācijas rezultātam ir jābūt kaut kam labākam… (No zāles: „Par priekšlikumu!”)

Sēdes vadītājs. Bet jūs varētu runāt par priekšlikumu, lūdzu, Circenes kundze…

I.Circene. Jebkuras reformas, tajā skaitā novadu un teritoriālā iedalījuma reformas, gadījumā rezultātam ir jābūt labākam, nekā tas ir bijis pirms tam. Tas ir tas, kas redzams šajā kartē, ko jūs gribat pieņemt.

Jau 15 gadus politiķi runā, ka ir jāreformē pašvaldību struktūra, un tikpat ilgi iedzīvotāji un pašvaldību vadītāji jautā - kāpēc. Un kāpēc novadu karte ir tāda, kāda tā ir.

Sākotnējā izpratnē bija vienmērīgi sabalansēta visas valsts attīstība. Un tas bija saprotams…

Sēdes vadītājs. Circenes kundze… Priekšlikums ir - novadu un to teritoriālā iedalījuma vienības… To nosaka 2.priekšlikums…

I.Circene. Tieši tā!

Sēdes vadītājs. Es nesaprotu, man ir tāda pārliecība, ka…

I.Circene. Tas ir vistiešākajā saistībā ar to, kas ir attēlots šajā kartē. Jo tas, kādā veidā tiek veidoti novadi un kā tas tiek attēlots kartē, ir tas, par ko mēs šonakt taisāmies balsot. Kā, pēc jūsu domām, mēs varam debatēt? Ja jūs domājat, ka deputātiem ir aizliegts runāt šajā sēdē, tad - ko nosaka Kārtības rullis? Nekavēsim laiku un runāsim tālāk!

Jā! Diemžēl politiskās un cilvēcīgās ambīcijas visu šo gadu garumā ir izkropļojušas gan formu, gan saturu, un 2005.gadā Reģionālo pašvaldību likuma projektā parādījās Latvijas attīstības vīzija saistībā ar ilgtermiņa stratēģiju un nacionālo plānojumu. Arī tajā gadījumā novadi tiktu veidoti saistībā ar to, kā šajos plānos bija paredzēts. Cerīgi likās gan zinātnes centri un tehnoloģiski industriālie parki ārpus Rīgas, kuri paredzēja novadu attīstību. Diemžēl ātri vien šis projekts beidzās nesācies. Kādēļ reforma nespēja sekmīgi virzīties kopš 1996.gada? Galvenokārt tas ir vīzijas trūkums par to, ko īstenībā valdība un Saeima grib redzēt un kādu rezultātu sasniegt. Jo centrālā diskusija visu šo gadu garumā ir par novadu skaitu (No zāles: „Par pantu!”), tas ir, par šo jautājumu, kas īstenībā nav pats būtiskākais, - cik ir novadu. Vienlaikus tā bija cīņa par centriem, par to, kas ņems varu un kas ņems naudu. Reformas virzītāji nespēja atbildēt uz jautājumu - kāpēc kartei ir jābūt tādai?

Par ko mēs šonakt gribam balsot?

Atbilde nav saņemta arī šodien. Ne ministriju ierēdņi, ne ministri nav snieguši atbildi, kas iedzīvotājiem būs labāks no tā, ka šī karte, šis administratīvi teritoriālais veidojums būs tāds, kāds tas ir šajā kartē, par ko mēs balsojam.

Netiek respektētas Satversmē noteiktās tiesības lemt jautājumus demokrātiski. Un, neraugoties uz pašvaldībās veiktajām iedzīvotāju aptaujām, valdība pieņem pretējus lēmumus, un tas tiek attēlots šajā kartē, par kuru mums tagad jābalso.

Jums priekšā uz galda ir Valkas rajona padomes ārkārtas sēdes protokols, kur 67 procenti no šo pašvaldību vadītājiem lūdz apturēt šāda veida administratīvo reformu.

Ir četras lietas, kuras obligāti jāievēro, lai varētu pabeigt un apstiprināt šo likumprojektu.

Un pirmais priekšnoteikums ir tas, ka valstij jāuzņemas atbildība par to, kāds būs šīs reformas rezultāts.

Pirmais ir brīvprātīgas apvienošanās princips, kas nesakrīt ar šo karti.

Otrais. Valstī jānodrošina ceļi un satiksme, kas jebkurā pašvaldības aptaujā ir minēta kā viena no lielākajām problēmām, jo tajos novadu centros, kas tiek izveidoti šajā administratīvi teritoriālajā reformā, nokļūt faktiski nav iespējams.

Trešais. Ir jānodrošina internets un mobilie sakari.

Ceturtais. Ir jānodrošina tās funkcijas, par ko mēs tikko runājām saistībā ar apriņķiem.

Šīs otrā līmeņa padomju funkcijas vispār netiek skatītas, un mēs pieņemam likumprojektu, kas ir pusgatavs. Arī tad, ja mēs paņemam zaļu ābolu no koka, pat vislabākās ābeles, vislabākās šķirnes auglis nav ēdams, un līdz ar to, par katru šo jautājumu diskutējot, padomājiet par to, kāds būs rezultāts visam tam, ko mēs šodien apstiprināsim.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Circenei.

Vārds debatēs deputātam Einaram Repšem.

E.Repše (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es īstenībā nāku runāt par procedūru, savas kolēģes Janīnas Kursītes iedvesmots. Ja nemaldos, un šajā vispārējā atmosfērā jau ir grūti pat saprast, bet, ja nemaldos, mēs šobrīd, naktī, apspriežam jautājumu, kurš ir ne mazāk aktuāls par to, ko mēs apspriedām visu dienu, un, ja nemaldos, tad tieši šīs novadu kartes dēļ no rīta bija te atbraukuši ļoti daudzi cilvēki no visiem Latvijas novadiem. Es aicinu arī valdību padomāt, vai nebūtu pareizi, ja mēs šo jautājumu pārceltu vai nu uz rītdienu, vai uz kādu citu dienu un tomēr ar svaigu galvu debatētu šo Latvijai tik ļoti, ļoti svarīgo jautājumu. Jo pretējā gadījumā es baidos, ka mēs šobrīd, naktī, mazliet sasteigsim un varbūt nebūs tā kvalitāte.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Repšem.

Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Es arī aicinātu apturēt šo bezjēdzīgo darbību. Melnā naktī notiek melni darbi. Kā jūs rīt varēsit skatīties tautai acīs? Vai jūs domājat, ka jūs varat steigā izrīkoties ar visu Latvijas karti kā Staļina laikos… Vai nāk jauni Staļina laiki? Jūs šodien liela daļa pagājāt garām cilvēkiem - vairāk nekā 20 te bija atbraukuši no Kurzemes, no Latgales, no visām vietām –, it kā mums būtu absolūti vienalga; mēs runājam, strīķējam kā Staļins, pārgriež tā, pārgriež šitādi, kā Einars Repše teica. Vai tiešām mēs neieklausāmies pašā galvenajā, kas ir pamatu pamats - Latvijas novadi?! Mēs esam gatavi balsot vienalga kā - kā tikai partija saka. Kur ir šī demokrātija? Kur mēs esam, par ko mēs gribam balsot? Es nezinu. Vai tiešām jums nevienam nebūs kauna pēc tam skatīties cilvēkiem acīs? Vai jūs dzīvojat partiju valstī vai Latvijas valstī?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Spriežot pēc nervozi eiforiskās gaisotnes zālē, man šķiet, ka mēs vairs ļoti atbildīgi nelemjam. Mums priekšā vēl ir divu triju stundu nopietns darbs ar valsts budžetu. Tas ir darbs, kas mums šodien jāpabeidz un, piedodiet par vienkāršrunu, ir jāpabeidz pie pilna prāta.

Par šo likumu, par visiem tā priekšlikumiem, kas izlemj vairāku… kas faktiski izlemj gandrīz visu Latvijas iedzīvotāju likteni… Nu, mēs nevaram izskriet ātri tam cauri.

Godātie kolēģi! Es aicinu šo jautājumu pārcelt uz šīs sēdes turpinājumu, kas varētu notikt, piemēram, rīt no rīta vai jebkurā citā mūsu izraudzītajā laikā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas patiešām ir viens no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem, kas pēdējos gados ir bijuši.

Un šādā veidā, ar šādu steigu… Es saprotu, man tūlīt teiks – 10 gadus jau turpinās. Lai turpinās vēl desmit gadus, bet ne piespiedu kārtā! Ne piespiedu kārtā! Tā ir sadzīšana kolhozos. Jūs man piedodiet! Esmu piedzīvojis to. Es redzēju, kā manu tēvu dzina kolhozā. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Mēs runājam par procedūru vai pantu?”) Viņš slēpās šķūnī sienaugšā, kad nāca šitie te visādi… kas dzina kolhozos. Paklausieties! Kaut kas līdzīgs notiek tagad. Ar spēku. No spēka pozīcijām, nevis brīvprātīgi.

Es aizgāju šodien pie tiem cilvēkiem, kuri pie Saeimas bija pulcējušies no visas Latvijas. Un viņi saka: draugi mīļie, vai jūs mūs gribat padarīt laimīgus pret pašu gribu?!

Piemēram, bija atbraukuši no Rēzeknes rajona, no Maltas. Viņi grib saglabāt un pārzināt šo teritoriju. Viņiem ir divas vidusskolas, viņiem ir visa infrastruktūra, viņi ir… Saprotiet, jūs neņemat vērā cilvēkus. Viņi skaidri un gaiši pasaka. Ja jūs arī tagad viņus piespiedīsit, ieliksit kaut kādā citā apcirknī, viņi saka, ka bloķēšot pat to… To priekšsēdētājs Skudra teica, kurš, starp citu, laikam pieder pie Tautas partijas. Viņš teica: bloķēsim šoseju, piekopsim visvisādus, tā sakot, paņēmienus, līdzekļus. Kāpēc jūs dzenat par katru cenu… Nu, ļaujiet taču, lai šiem 109 novadiem pievienojas brīvprātīgi vēl desmit vai divdesmit. Kas ļauns notiks? Viņi saka - labi, padzīvosim gadu, divus; ja pārliecināsimies, ka mums nebija taisnība, mēs iesim pie kaimiņa un teiksim: apvienojamies. Un kas tad tur būs slikts?

Dānijā, piemēram… visā Eiropā vēl šodien apvienojas, un nekas slikts nav. Un nekas slikts nav noticis un nenotiks nekad. Bet šādā veidā… Saprotiet, tā ir vienkārši tāda buldozera tehnika, buldozera variants - braukt pāri. Nemaz jau nerunāsim par to, ka grasās slēgt 150 skolas (No zāles dep. A.Golubovs: „Cik? Cik?!”), iznīcināt 150 skolas! Iznīcināt 150 skolas! Tas taču ir ārprāts!

Un jūs gribat patiešām tagad, nakts melnumā, veikt šos darbus. Tauta nepiekrīt, jūs saprotiet! Vai jūs neredzējāt? Vai jūs, kāda daļa, baidījāties iziet pie tautas un runāt ar cilvēkiem? Tur bija vairāk nekā tā sauktajā „lietussargu revolūcijā”. Tur ir daudz vairāk cilvēku. Kāpēc jūs viņus neņemat vērā? Ko tas nozīmē?

Es esmu pilnīgi un kategoriski pret šādiem variantiem, pret šādu rīcību Saeimā, draugi mīļie!

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Tabūnam.

Es vēlreiz lūdzu klusumu zālē. Ja kādi deputāti grib apspriesties, jūs varat to darīt klusāk vai arī sapulcēties tepat blakus – Dzeltenajā zālē.

Nākamajai debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

Godātie kolēģi! Lūdzu klusumu!

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka šodien man ir grūti runāt (jūs noteikti esat redzējuši, ka es līdz šim nerunāju debatēs) es tomēr gribētu, lai jūs mani uzklausītu.

Es ļoti labi saprotu savas kolēģes akadēmiķes un profesores Kursītes šoku, jo arī man bija šoks tad, kad es pirmo reizi šeit ienācu. Un es sapratu, ka arī šodien tiek mēģināts tieši ar tādām pašām metodēm „izdzīt cauri” šo visai Latvijas sabiedrībai svarīgo jautājumu. Mēs reformu esam taisījuši 15 gadus. Kas notiek, ja šodien pusnaktī, pulksten pusvienos, ir „jādzen cauri” šis likumprojekts? Vai kaut kāda katastrofa? Vai mums Starptautiskais Valūtas fonds ar kaut ko draud? Vai mums Eiropas Savienība to pieprasa? Jūs saprotiet, es negribēju no šīs tribīnes teikt, bet jūs paši no malas neredzat, ka mēs šeit esam sadalījušies divās daļās. Viena daļa ir tā saucamie darītāji. Bet otra daļa acīmredzot esam mēs. Un tagad redz arī Kursīte, ka viņi ir tā saucamie pajoliņi, kas neko nav spējīgi ietekmēt. Cik reižu no šīs tribīnes nav runājuši, ka jāņem vērā racionāli opozīcijas priekšlikumi?! Es šajā likumprojektā esmu nevis kā opozīcijas deputāte, bet kā speciāliste, kas 15 gadus specializējusies šajā jomā, iesniegusi priekšlikumu, bet tikai tāpēc, ka es to esmu iesniegusi, šis priekšlikums netiek atbalstīts. Toties tiek atbalstītas visabsurdākās lietas. Es tiešām jūs aicinu šajā gadījumā pārtraukt šo farsu, jo jūs paši neredzat, kā no malas izskatās. Tātad: priekšlikums tāds un tāds, deputāti neiebilst; priekšlikums tāds un tāds - neiebilst… Tad nu varbūt ierīkosim kaut kādu automātisko vadības pulti un šeit ieliksim diktofonu, lai mums nav jātērē laiks? Jūs vienkārši nejūtat! Mēs dzīvojam akadēmiskā vidē. Mēs tādus murgus vispār nevaram iedomāties.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Ļoti cienīto sēdes vadītāj! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Man tiešām šodien jāpievienojas daudziem runātājiem. Un gandrīz pusvienos naktī no psihohigiēnas apsvērumiem sevišķi prātīgus lēmumus, lai cik mēs būtu garīgi stipri, lai cik mēs būtu intelektuāli augsti… Mēs noguruma dēļ varam kļūdīties. Ja mūs tauta ir ievēlējusi, devusi mums pilnvaras, mums ir ārkārtīgi liela atbildība - šodien nepieņemt vai šonakt nepieņemt kļūdainus lēmumus.

Es gribētu kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs pievērst jūsu uzmanību vienam tādam vēsturiskam momentam, ka mūsu Latvijas centri ir veidojušies gadu simtos, kad mūsu, latviešu, tauta un arī mūsu paverdzinātāji ir izvēlējušies gan vietas pilīm, gan vietas pilsētām, gan centriem. Un mēs, lai kā gribēdami, šodien kaut ko mainīt, pēkšņi tā - piecās minūtēs vai tagad stundas laikā kaut kādā ārprātā… Tā būtu pilnīga sacelšanās pret mūsu vēsturisko pieredzi. Mēs nedrīkstam to darīt, jo visi mūsu centri ir veidojušies vai nu pie upēm, vai pie lielceļiem, galvenajām maģistrālēm, vai pie mūsu ostām. Jo tie ir tie patiesie centri, kur kaut kas vispār var veidoties. Nevar kaut ko vienkārši salikt kopā, kā te cilvēki teica, kā kolhoza laikos, salikt kopā trīs nabagus un gaidīt, ka nu pēkšņi parādīsies trīs bagātie. Tas nemūžam nenotiks. Mēs noplicināsim savu Latvijas valsti, izveidosim sava veida Klondaiku, neapgūtos rajonus… iznīkstošos rajonus, un līdz ar to mēs tikai noārdīsim savu valsti, nevis to attīstīsim.

Tāpēc būsim šovakar prātīgi, un es lūdzu arī visus pārējos savus kolēģus pieņemt lēmumu - pārtraukt šo galīgi neprātīgo darbu, ko mēs tagad esam uzsākuši.

Es lūdzu atbalstu… šoreiz es teikšu kā ārsts.

Paldies jums.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Vēlos atgādināt, ka mēs turpinām darbu ar likumprojektu, kas ir bijis šīs sēdes darba kārtībā. Runājam par 19.priekšlikumu, un debates turpina deputāts Guntis Eniņš.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Re! Likuma caurgrūšanas rati pēkšņi apstājās! Atnāca profesore Janīna Kursīte vienā no savām pirmajām dienām, un viņa kaut kā ar svaigu uztveri sajuta šīs gandrīz šausmas, kas notiek ar Latvijas novadiem.

Un, pieminot jau arī te komunistu un Staļina laikus, tieši tā bija. Staļins strādāja ar savu komandu, naktī pieņēma likumus un pa dienu gulēja. Un tie cilvēki visi nedrīkstēja pa nakti iet gulēt, jo zināja, ka lielais Visarionovičs zvanīs un izsauks uz sapulci.

Vairāk nekā desmit gadus šis likums ir taisīts, grozīts un maisīts, un tagad nu viņu vajag vienas nakts… pusnakts stundā pieņemt.

Man arī iegribējās klusumu… Druscīt uzmanību, jo es gribētu minēt pirmās rindas tautasdziesmai par novadiņiem:

„Mazs bij tēva novadiņis,

Bet diženi turējās…”

Un to es jutu šodien šeit, šaurajā ieliņā, kad bija sanākuši tie Latvijas novadnieki, kas vēl spēja turēties. Bet tā jau ir mazākā daļa. Un novada vārds - tas ir gandrīz svēts latviešiem. Ir ļoti daudz tautasdziesmu, kurās šis novada vārds tiek daudzināts un nostiprināts. Viņš ir pilnīgi izcūkots. Nezinu, kāpēc tas ir pieņemts šiem jaunveidojumiem. Šie veidojumi, ko mēs tagad sataisām, tie jau nav novadi. Novada jēdziens ir pilnīgi kaut kas cits. Novada vārds ir ļoti noslogots latviešiem. Šie četri lielie iedalījumi - Kurzeme, Zemgale, Latgale, Vidzeme… Novadi ir arī etnogrāfiskie novadi.

Ja jūs saprastu, teiksim, kā mēs etnogrāfiski skatāmies un sadalām Latviju, tie nav tikai tie pagasti, ko pieņēma muižas, bet ir Bārtas, Nīcas, Rucavas novads, par kuriem jau Janševskis uzrakstīja grāmatas. 20. gados sāka aprakstīt katru novadu… Ir Smiltenes novads, Piebalgas novads… Tas ir, tieši tie cilvēki, kas dzīvo kā tādas mazas tautas ar savām iezīmēm… Tās nevar jaukt un putrot.

Un tagad novadi. Būs kaut kāds Ventspils rajons… novads un Stopiņu novads… Es šajā Stopiņu pagastā nodzīvoju gadsimta ceturksni, un, kad sākās tā novadu padarīšana, mūsu pagasta priekšnieki bija gudri, un viņi pasludināja savu pagastu par novadu. Un tā vienkārši… nekāda novada jau tur nav bijis no Stopiņiem. Tas smieklīgi skan. Un šobrīd tas Stopiņu pagasts, kas bija vismazākais Latvijā, tagad ir novads. Tam ir dota atļauja būt par novadu. Bet nesamērīgi lielie novadi, gandrīz viss Talsu rajons, visa Ventspils, Rēzekne… tas viss ir novads. Kāda tur ir samērība? Es nezinu, pēc kādiem principiem ir sadalīti šie novadi - mikroskopiski un gigantiski? Un kā tos savieno ceļi? Kā tas viss var būt? Arī tādas neprecizitātes es tagad te redzu, jo es jau neesmu tajā komisijā, kas ar to strādā.

Piemēram, par to, ka … Republikas nozīmes pilsētas. Kur tad mēs esam Savienībā atpakaļ, ka runājam par republikas nozīmes pilsētām?

Tāda jēdziena mums vairs nav. Mums ir valsts nozīmes. Mums ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi, valsts nozīmes kultūrvēstures pieminekļi. Tad iemācieties, kāda mums ir terminoloģija. Izlabojiet kļūdas vispirms šitam te, ja izdosies … pārtraukt šo nakts darbu.

Un, redziet, Krišjānis Valdemārs sacīja, ka latviešu nācija pastāvēšot 200 gadu. Un to viņš sacīja 1858.gadā. Var gadīties, ka viņš nav kļūdījies. Rēķinot tās grūtības, kas mums … ekonomiski tās krīzes, kas nāk, tad mēs vēl sevi saputrojam, tātad…

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Eniņa kungs! Jūsu runas laiks ir beidzies.

G.Eniņš. … ļoti labi sajūtot to, kas nosaka mūsu kultūras vēsturi. Mēs esam tauta ne tikai fizioloģiski, mēs esam tauta arī garīgi. Un tas ir ļoti svarīgi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runā Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Godātie kolēģi! Lūdzu klusumu zālē un uzmanību runātājam.

Godātie kolēģi! Es lūdzu izrādīt cieņu Ministru prezidentam, kurš vēlas jūs uzrunāt šodien.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Es pagaidīšu. Es pagaidīšu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka kārtība zālē diemžēl… Es saprotu, ka pilnmēness sākas un ir 0.36 12.decembrī, es izmantoju Saeimas kārtības ruļļa 76.pantu, es pametu savu vietu, un pusstundu ir pārtraukums. (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Es informēju, ka Saeimas Prezidijs… Godātie kolēģi, vai varētu palūgt klusumu? Es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus analoģiska satura dokumentus, kas ir sastādīti atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 52.pantam. Tiek lūgts pārtraukt likumprojekta „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” izskatīšanu un pāriet pie nākamās lietas izskatīšanas, tas ir burtisks viena dokumenta teksts.

Un otrs ir… pārcelt uz citu dienu pēc pašvaldību ieteikuma un pāriet pie citas lietas atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 52.pantam. Tātad Saeimas kārtības ruļļa 52.pants paredz to, ka pēc 20 deputātu ieteikuma ir iespēja pārtraukt izskatīt iesākto lietu un pāriet pie nākamās lietas izskatīšanas. Par to ir jālemj Saeimai. Jautājums - vai kādam no Saeimas deputātiem ir iebildumi, vai kāds uzstāj uz balsojumu? (No zāles: „Nē!”) Uz balsojumu neviens neuzstāj. Tātad mēs pārtraucam šobrīd likumprojekta „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” izskatīšanu trešajā lasījumā (Aplausi.) un sākam izskatīt budžeta grozījumu likumprojektu paketi. Daļu likumprojektu mēs jau esam saņēmuši, pārējie pašreiz tiek kopēti, visi ir sagatavoti un tiks jums izdalīti.

Vārds Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Kārlim Leiškalnam. Mēs skatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajā lasījumā. Kā jūs atceraties, likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Iespējams, ka mums būs vajadzīgas dažas tehniskas pauzes, lai saņemtu vēl siltus dokumentus no kopēšanas biroja. Bet šobrīd mums ir jāsāk ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, ko komisija sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā. Komisija šim likumprojektam ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Es vienkārši konsultējos mazliet ar Juridisko biroju.

Tātad „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, un 1.priekšlikums…

K.Leiškalns. 1.priekšlikums ir politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegtais priekšlikums, kuru nav atbalstījis ne Ministru kabinets, ne arīdzan atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu, ko iesniegusi politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 43, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums arī ir no politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” (turpmāk - frakcija „Saskaņas Centrs”). Nav atbalstīts ne Kabinetā, ne atbildīgajā komisijā. (No zāles:” Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 63, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Arī 3. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts ne valdībā, ne atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 66, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

4. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Tāpat nav atbalstīts ne valdībā, ne atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Par 9.pantu ir frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums, kurš nav atbalstīts ne atbildīgajā komisijā, ne valdībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 63, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Nav atbalstīts frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums, kura numurs ir 6 un kurš ir par šo pašu pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 39, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 7. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums 12.pantam. Nav guvis ne valdības, ne arī atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 48, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 8. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums 13.pantam. Nav atbalstīts ne valdībā, ne komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 49, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts arī partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums likumprojekta 1.pantam, kas patiesībā nozīmē atgriešanos pie vecā.

Sēdes vadītājs. 9.priekšlikums, ja?

K.Leiškalns. Jā, 9.priekšlikums. Nav atbalstīts ne valdībā, ne komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 10. - analogs partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums likumprojekta 2.pantam. Nav guvis valdības un komisijas atbalstu.

Tas ir 10., es atvainojos…

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 10.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Likumprojektā visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - deputāta Šadurska priekšlikums. Komisija un valdība to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Paskaidrošu priekšlikumu. Ierosinājums ir palielināt akcīzes nodokļa likmi alum. Es zinu, ka tā valdība, kas palielina alus cenas, krīt, bet šis nebija priekšlikuma mērķis.

Godātie kolēģi! Vēl pagaidām mums nav izdalīta budžeta likumprojekta priekšlikumu tabula. Taču šis priekšlikums ir saistīts ar manu un Druvietes kundzes priekšlikumu budžeta likumā, proti, atcelt 3,7 miljonu latu samazinājumu radio un televīzijai. Un līdz ar to, lai nesamazinātu par 25 procentiem finansējumu radio un televīzijai, ir jāatrod šī nauda. Ja mēs palielināsim par 30 santīmiem uz 100 litriem alus akcīzes nodokļa likmi par tātad 30 santīmiem uz 100 litriem absolūtā alkohola, tas nozīmē - nodoklis vienai puslitra alus pudelei nepilns santīms klāt. Šādā veidā mēs varam iegūt apmēram 4 miljonus ieņēmumu budžetā, ar kuriem pilnīgi tiek nosegts finansējuma samazinājums radio un televīzijai. Tātad, kolēģi, divos svaru kausos - vienā svaru kausā mums ir 25 procentu samazinājums sabiedriskajām raidorganizācijām, otrā svaru kausā ir nepilns santīms pudelei alus.

Kolēģi! Es domāju, ka tas ir ļoti samērīgs risinājums. Tādēļ es ieteiktu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

„Sabiedrības citai politikai” vārdā mēs arī aicinām atbalstīt šo piedāvājumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es tiešām nedzeru alu. Godīgi, es nedzeru alu. Bet man ļoti nepatīk, un es kārtējo reizi runāju par to liekulību, ko mēs šeit, Sēžu zālē, runājam, jo ar vienu roku mēs sakām tā - Latvijas ekonomikas konkurētspējai ir jāattīstās, jo Latvijas uzņēmējiem jāražo un jādara viss, un tā tālāk un tā joprojām. Kas notiek, ja mēs tik lielu alus akcīzes palielinājumu veicam? Latvijas alus ražotāji kļūst nekonkurētspējīgi ar lietuviešiem un igauņiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Taisni tā!”) Un kas notiek tālāk? Vienkārši šie mūsu ražotāji, par kuru atbalstu mēs šeit runājam, diemžēl lēnā garā sāk iet uz grunti. Kolēģi! Nu, vienkārši samērīgi būsim, būsim saprātīgi, atvainojiet.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Ministri un kolēģi! Cilvēktiesību komisijā bija atnākuši lobētāji - alus rūpniecības sūtīti pārstāvji. Viņus es saprotu, viņiem vajadzīgas ir šīs algas, vajadzīga peļņa un tā tālāk. Bet tur arī es uzstājos, un es uzskatu, ka šajā gadījumā Šadurska, deputāta Šadurska, priekšlikums ir ļoti pareizs, jo tas veicina tautas veselību, un tur, runādams pretim šiem alus lobētājiem, es biju spiests pastāstīt to, ko es varu pastāstīt. Beidzamo reizi es piedzēros Jāņos 30 gadu vecumā, alu sajaucot ar šņabi, jā. Un no tā laika to dumjību es vairs neesmu darījis. Un tikai tādēļ es te varu sēdēt Saeimā, jo visi mani pārējie kolēģi vai nu ir jau nomiruši, vai nav spējīgi vispār kaut ko darīt.

Piekrītu Šadurska kungam. Vēlreiz: celsim tautas veselību, padārdzināsim to sulu, lai to tik daudz nedzer, un radio un televīzijai dosim priekšroku - brīvā vārda izpausmei!

Vispār radio un televīzijas pirmās programmas ir palikušas gandrīz vienīgās, kur nešauj, nenogalina, neguļ pliki cilvēki un nepiekopj gandrīz visiem redzamu dzimumsatiksmi. Tāpēc mums ir vajadzīgs arī sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Par liekulību runājot, nu teikšu, kā ir. Arī es kādreiz nopērku kādu alus pudeli, bet ļoti labprāt skatos Latvijas Televīziju (nu, tiesa, ar lielu izlasi) un klausos Latvijas Radio. Tā ka varu teikt, ka esmu visu šo produktu patērētājs. Un, godātie kolēģi, man nav žēl samaksāt vienu santīmu vairāk par alus pudeli.

Padomāsim par šo lietu samēru!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns. Jā, paldies. Atšķirībā no tā Kārļa, kurš nupat runāja, jau pēc formām redzams, ka es patērēju šo produktu daudz.

Tagad mēs runājam par šo priekšlikumu. Komisija to izskatīja, un mēs redzam to secību: pagājušajos budžeta grozījumos mēs palielinājām alum akcīzi, šajos budžeta grozījumos valdība palielina alum akcīzi. Un šeit nu es piekrītu Kampara kungam no visas sirds (es viņam piekrītu ļoti bieži, viņš ir saprātīgs cilvēks), ka, cenšoties iegūt kaut kādu aprēķinātu efektu - 3,7 miljonus (to mēs, protams, neiegūsim, zaudēsim kādus 1,2), cēlu mērķu vārdā mēs tiešām būsim devuši triecienu pa nacionālo rūpniecību, pa nacionālās rūpniecības konkurētspēju. Un komisija tieši tāpat domāja.

Aizbrauciet uz Igauniju un mēģiniet atrast veikalos kādu Latvijas alu! Neatradīsiet. Starp citu, igauņu alus Latvijā ir, cik gribat, pat krievu ir.

Tā ka komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 49, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies. Komisija nav atbalstījusi arī 2. - deputāta Kāposta priekšlikumu. Varbūt jūs atceraties - iepriekšējā budžeta paketē bija analoģisks priekšlikums, un arī toreiz parlaments to neatbalstīja.

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Andim Kāpostam.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runa ir par šā likuma 12.panta otrās daļas 1.punktu, kura doma ir tāda, ka par vienā kalendārajā gadā saražotajiem pirmajiem 10 000 hektolitriem alus 50 procenti no šā panta pirmās daļas punktā noteiktās likmes… Tātad par 50 procentiem samazinās mazajām alus darītavām… Tā ir atlaide tām.

Un pašlaik mēs gribētu pacelt šo likmi uz 30 000 hektolitriem.

Ko tas dod? Latvijas Alus darītāju savienībā apvienotās 10 mazās Latvijas alus darītavas katru gadu valsts budžetā pārskaita akcīzes nodokli aptuveni 1,89 miljonu latu apmērā un citus nodokļus - 1,891 miljona latu apmērā. Kopā mazās alus darītavas nodokļos valsts budžetā ienes aptuveni 3 miljonus latu.

Šinī laikā ir nesamērīgi pieaudzis nodokļu un ražošanas izmaksu slogs. Tajā sakarā jau šobrīd divas mazās alus darītavas ir uz bankrota sliekšņa. Ja mazās alus darītavas pārtrauktu darbību, valsts budžets zaudētu aptuveni 3,2 miljonus latu gadā. Šādā gadījumā palielinātos bezdarbs un daudzas ģimenes paliktu bez iztikas, un bezdarbnieku pabalstos valsts vēl zaudētu 1,6 miljonus latu.

Nosakot atbalstu mazajām alus darītavām, valsts neiekasētu 440 000 latu gadā, kas ir maza summa salīdzinājumā ar to, kas tiktu zaudēta, ja lēmumu par šo atbalstu nepieņemtu.

Tāpēc es, kolēģi, lūdzu atbalstīt šīs mazās alus darītavas, kas tomēr ir mūsu valsts lepnums un kas kaut ko arī dara mūsu valsts labā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātam Leiškalnam ir kas piebilstams?

K.Leiškalns. Komisijas vārdā man nav ko piebilst. Un, ticiet man, neatkarīgi no tā, vai atbalstām šo priekšlikumu vai neatbalstām šo priekšlikumu, tās, kas šobrīd saucas Latvijas mazās alus darītavas, nebūt nezaudēs konkurētspēju, un tās nebūt negrasās bankrotēt, vismaz, kamēr es esmu dzīvs.

Aicinu balsot „par” komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Anda Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 26, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 20, atturas - 3. Likums pieņemts.

Vai deputāte Rugāte vēlas kaut ko par procedūru piebilst? (No zāles dep. A.Rugāte: „Nē! Noteikti nē, piedošanu!”)

K.Leiškalns. Tātad - grozījums Nacionālās drošības likumā.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts…

K.Leiškalns. Nacionālās drošības likuma grozījums, man liekas, tagad būtu jāskata…

Sēdes vadītājs. Manuprāt, Bāriņtiesu likums. Bet… Labi.

K.Leiškalns. Es varu nomainīt… Sāciet ar Bāriņtiesu likumu. Jā.

Sēdes vadītājs. Jā. Saskaņā ar to darba kārtību, kas ir datorā, nākamais tātad ir likumprojekts „Grozījums Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vēl joprojām deputāts Leiškalns ziņo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Dāmas un kungi! Par likumprojektu „Grozījums Bāriņtiesu likumā” sākotnēji tika saņemti divi Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus komisija pārstrādāja.

Komisija aicina 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu - atbalstīt atbildīgās komisijas redakcijā, kura ir 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir ar 3.numuru, ir atbalstīts, iestrādājot atbildīgās komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Bāriņtiesu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 16, atturas - 1. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Dāmas un kungi! Par likumprojektu „Grozījums Nacionālās drošības likumā” ir saņemti tāpat divi priekšlikumi, bet komisija ir ģenerējusi divus savējos, balstoties uz Juridisko biroju.

Tātad 1.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, iestrādāts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Nacionālās drošības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 13, atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies priekšsēdim.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””.

Ir cits likums, bet tas pats stāsts: Juridiskā biroja iesniegtais 1.priekšlikums iekļauts 2.priekšlikumā, un abus kopā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tā pati situācija, kas iepriekš. Ir Juridiskā biroja priekšlikums - 3.priekšlikums –, bet atbildīgā komisija to ir pārstrādājusi savā redakcijā. Aicinu atbalstīt gan 3., gan 4.priekšlikumu vienlaicīgi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Visi priekšlikumu ir izskatīti. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 10, atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu ir saņemti divi priekšlikumi, bet šobrīd tajā dokumentā atrodas četri.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi, iekļaujot 2. - pašas komisijas priekšlikumā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu jums vēlreiz atgādināt, ka Augstskolu likums neregulē augstskolu akadēmiskā personāla atalgojumu; to regulē Ministru kabineta noteikumi. Tāpēc atsauce uz šo speciālo likumu ir absolūti nevajadzīga, jo tā ieviesīs vairāk neskaidrību, nekā atrisinās problēmas.

Tāpēc es ierosinu noraidīt vai nu visus šos priekšlikumus, vai arī pašu likumprojektu kopumā, jo budžeta paketes kontekstā šī likumprojekta skatīšana ir bijusi pilnīgi lieka.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātam Leiškalnam ir kas piebilstams?

K.Leiškalns. Komisija tomēr uzskata, ka Ministru kabineta noteikumiem jātiek piemērotiem saskaņā ar nule kā mainīto likumu. Un tāpēc šis likumprojekts izrādījās vajadzīgs. Tāpēc es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka deputāts Šadurskis uzstāj uz balsojumu par 1.priekšlikumu… (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nē! Par likumu kopumā.”) Jā… Tātad, kā es saprotu, deputātiem nav iebildumu pret 1.priekšlikumu.

Nav iebildumu arī pret 2.priekšlikumu, kurā ir ietverts 1.priekšlikums.

Tātad turpinām ar 3.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums ir atbalstīts, iekļaujot 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu nobalsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 40, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Valsts civildienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Redziet, ko nozīmē, ja atbildīgā komisija kopā ar Juridisko biroju pastrādā pie valdības iesniegtajiem likumprojektiem.

Šeit ir tāpat: ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas atbalstot ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā, un aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas pats stāsts, bet jāatkārto: atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts civildienesta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 14, atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””.

Un te atkal ir Juridiskā biroja darbs saskaņots ar atbildīgo komisiju.

Tātad 1.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu nobalsot par likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 13, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - „Grozījums Vispārējās izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Dāmas un kungi! Par likumprojektu saņemti divi priekšlikumi, kas pārtapuši četros.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - savukārt ir iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 39, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Zinātniskās darbības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Sēdes vadītājs. Liekas, deputāt Golubov, ka tikko jūs saņēmāt tabulu… (No zāles dep. A.Golubovs: „Tikko saņēmu!”) Jā, man prieks par to, ka mūsu kopētāji strādā maksimāli intensīvi. Lūdzu būt saprotošiem.

Tātad deputāts Leiškalns ziņo komisijas vārdā.

K.Leiškalns.

Paldies.

Pirmskara Latvijā vispār nebija šādu tabulu…

Par likumprojektu „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” ir divi iesniegti priekšlikumi un divi komisijas pašas radīti priekšlikumi, tieši tādi paši kā iepriekš.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, iekļauts 2.priekšlikumā - atbildīgās komisijas likumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - tāpat ir iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 36, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” ir tāpat saņemti divi priekšlikumi… Tas pats stāsts.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas - priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts, iekļaujot 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu nobalsot par likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 15, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Radio un televīzijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījums Radio un televīzijas likumā” ir septiņi priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir par 47.panta otro daļu. Valdība un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs un kas ir par 51.pantu, ir atbalstīts kā valdībā, tā arī atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī par 52.pantu iesniegtais Juridiskā biroja priekšlikums ir abās institūcijās atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļaujot to 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļaujot to atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Radio un televīzijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 39, atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” atbildīgā komisija saņēma divus priekšlikumus. Tie ir no Juridiskā biroja.

1.priekšlikums ir iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - tāpat ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā, kura numurs ir 4. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 40, atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Prokuratūras likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāj!

Tas ir grozījums Prokuratūras likumā. Komisija tāpat saņēma divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir pārtapis atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir ar numuru 2. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums ir pārtapis attiecīgi 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Prokuratūras likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 14, atturas - 9. Likums pieņemts.

Vai deputāts Grava vēlas kaut ko par procedūru teikt? Kļūda. Nevēlas.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Valsts kontroles likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojektam „Grozījums Valsts kontroles likumā” komisija tāpat saņēma divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir ar numuru 4. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts kontroles likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 33, atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Lai kā man nepatīk atkārtošanās, tomēr arī te ir tas pats. Par likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” mēs esam saņēmuši no Juridiskā biroja divus priekšlikumus.

1.priekšlikums iestrādāts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir tapis par atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas ir ar numuru 4. Aicinu arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 34, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Diemžēl mums šobrīd kopēšanas kapacitāte mazliet atpaliek no mūsu darba tempa. Mēs izsludinām tehnisku pauzi - līdz pulksten 2.15. Divdesmit minūtes.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Es ceru, ka jūs visi esat saņēmuši tikko svaigi sakopētos Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas materiālus. Turpinām skatīt ar budžeta grozījumiem saistīto likumprojektu paketi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Kolēģi! Likumprojektam „Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā” atbildīgā komisija saņēmusi 22 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums par aizstājumu visā likumprojekta tekstā. Ir atbalstīts valdībā, atbalstījusi arī komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums - 3.priekšlikums. Nav atbalstīts ne valdībā, ne atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Mēs esam papildinājuši to institūciju sarakstu, uz kurām attiecas šie likuma grozījumi, arī ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Es gribu atgādināt, ka Ministru kabineta sagatavotajā likumprojektā bija ietvertas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Kādēļ attiecībā pret tām tiek piemērots tāds izņēmums, ka tajās algas paliks iepriekšējā līmenī, un par to netiek šajā likumprojektā runāts?

Sēdes vadītājs. Kolēģi, mazliet klusāk!... Vai arī, deputāte Seile, lūdzu, pielieciet uz leju tos mikrofonus, jo deputāts Leiškalns garāks par jums. Jūs vienkārši nerunājat mikrofonā, tāpēc mēs nedzirdam.

A.Seile. Bet te ir rakstīts: „Lūgums mikrofonus neaiztikt!”

Sēdes vadītājs. Jā, es zinu. Bet ir ekstremāla situācija, ir pulksten 2.18. Jūs drīkstat tos aiztikt. Jā.

A.Seile. Es pieliekšu, jā. Un es jau īstenībā beidzu.

Es ļoti lūdzu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu, lai attieksme arī pret valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām būtu vienāda - kā pret citām institūcijām.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns. Aicinu nobalsot par komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

4. - redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Un 5.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums: „Papildināt 2.panta tekstu pēc vārdiem iekavās „televīzijas padomi” ar vārdiem „un valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām””. Tas ir ielikts iekšā. Aicinu atbalstīt kapitālsabiedrību ietveršanu šī likumprojekta tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies. Ir darīts tas, ko jūs gribējāt.

6.priekšlikums, kas ir no atbildīgās komisijas, ir par Latvijas Bankas izslēgšanu, jo… Mēs jau saprotam, kāpēc mēs izņēmām no paketes to likumprojektu. Līdz ar to jāņem ārā arī no citiem likumiem…

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums nav atbalstīts. Tas ir par izņēmumiem likumā.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka deputāts Agešins vēlas debatēt.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mums frakcijā nav skaidrības par to, vai no piedāvātajiem likumprojektiem izriet vai neizriet tas, ka no 1.janvāra visiem Latvijas skolotājiem tiks samazināts atalgojums par 15 procentiem. Sagatavotajos likumprojektos mēs nekur neredzam nekādus izņēmumus. Un sakarā ar to mēs lūdzam vai nu balsot par mūsu priekšlikumu, vai skaidri un gaiši paskaidrot, kas būs no 1.janvāra ar skolotāju algām. Vai tās saglabāsies iepriekšējā līmenī vai tomēr, tāpat kā skolu direktoriem, samazināsies par 15 procentiem? Tā ir ļoti būtiska un nopietna problēma, un es lūdzu to izskaidrot tūlīt, jo es kaut ko nesaprotu. Pretējā gadījumā aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Agešinam.

Debatēs vārds izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).

Labrīt, godātie deputāti! Attiecībā uz pedagogu atalgojumu es gribētu teikt, ka šis likums neskar pedagogu atalgojumu, jo tas ir zem divām minimālajām algām, un tātad mēs esam… no mērķdotācijām pašvaldībām mums ir samazināti līdzekļi - 47 miljoni. Līdz ar to nevienam citam procentuālam samazinājumam pašvaldībās šī summa vairs netiek pakļauta.

Tā tas ir. (No zāles: „Neko nevarēja saprast!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es gribu tikai piebilst, ka esam jau pie nākamā priekšlikuma. Vajag paskatīties uz atbildīgās komisijas sagatavoto priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai frakcija „Saskaņas Centrs” vēl joprojām prasa balsojumu? Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

8.priekšlikumu lasiet uzmanīgi! Tur ir daudzas atbildes uz jūsu priekšlikumiem, uz jūsu jautājumiem. Papildināt 4.pantu… Atbildīgā komisija pamanīja jūsu priekšlikumu, pamanīja problēmu. Un šeit ir redzams tas, kā veidojas skolotāju atalgojums, tas ir no valsts piešķirtajām dotācijām.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Tas atrisina problēmu, kuru jūs saskatījāt, kad šī priekšlikuma vēl nebija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 10. - partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums.

11. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums.

12. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums.

Tie ir atbalstīti daļēji, iestrādājot 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Savukārt nav atbalstīts 13. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jā… Leiškalna kungs, mazliet pagaidiet. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei. Viņa acīmredzot runās par 11.priekšlikumu.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies, ka beidzot ir pielikts punkts šiem vadības līgumiem. Un es gribu pateikties par to, ka tas priekšlikums ir nevis daļēji atbalstīts, bet ir pilnībā atbalstīts.

Un otrkārt. Es domāju, ka arī Satversmes tiesa varēs būt priecīga, ka tai nebūs jāskata vismaz viena ārkārtīgi sarežģīta lieta.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Čepānei.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Atkārtoti. Cienījamais Prezidij! Cienījamie ministri! Kolēģi! Kā es to noskaidroju, tiekoties ar opozīcijas pārstāvjiem, ar vadības līgumiem jau vien šī tautas mantas izzagšana, kā to esmu rakstījis presē 2008.gada 8.februārī, nebeidzas. Proti, kā mums zināms, Ministru prezidents ir iesaldējis šīs milzīgās algas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Iesaldējis, bet piespiest samazināt šīs milzīgās algas, rekordlielās algas, kuras, kā pierādījuši žurnālisti un arī es, nav salīdzināmas pat ar Amerikas Savienoto Valstu līdzīgām algām līdzīgās situācijās, - uz to nedz Ministru prezidents, nedz visas četras koalīcijas partijas nekādi neielaižas. Nu, ko es jums varu teikt šajā gadījumā? Klasika - ir tāds jēdziens literatūrā un mākslā. Politiskajā literatūrā klasikas jēdziens ir iegājies un noteikti paliks. Jūs varbūt piekritīsiet, ka vismaz 100 gadus paliks Orvela teiciens, ka, lūk, ja kādam ir rokās vara - Orvels gan to saka garākā skaidrojumā –, tad šī vara, lai noturētos, rada sistēmu, kur visi ir vienlīdzīgi, bet viena maza daļiņa tomēr paliek vienlīdzīgāka par citiem.

Visā valstī mēs samazināsim algas, kā zināms, arī mums, Saeimas deputātiem. Varam tam piekrist. Jūs piekrītat, es piekrītu, bet, lūk, citiem, vienlīdzīgākajiem, mēs nedrīkstam samazināt. Par šo lietu jau es esmu satraukts runājis. Nelīdz nekas. Koalīcija un Ministru kabinets Godmaņa kunga vadībā turas stingri un nav pārliecināms. Lūk, es esmu teicis, un to rāda žurnālistu pētījumi – es esmu sekojis visiem šiem žurnālistu pētījumiem par tām milzīgajām algām –, ka tā alkatība un kāre saņemt šajās kapitālsabiedrībās arvien milzīgāku algu ir pieaugusi.

Sēdes vadītājs. Mēs runājam par vadības līgumiem, nevis par kapitālsabiedrībām.

V.Lācis. Es nedzirdēju, ko jūs, lūdzu, teicāt.

Sēdes vadītājs. Es teicu, ka mēs runājam par vadības līgumiem, nevis par kapitālsabiedrībām.

V.Lācis. Nē, nē. Es arī runāju par vadības līgumiem.

Sēdes vadītājs. Vadības līgumi ir ierēdņiem ar īpašu…

V.Lācis. Bet ar to ir par maz, ar to ir par maz. Kamdēļ jūs gribat, Daudzes kungs, pārtraukt?

Sēdes vadītājs. Atgriežamies pie priekšlikuma un balsojam. Man tāds priekšlikums.

V.Lācis. Izrādās, ka es laikam esmu viens no nelaimīgākajiem deputātiem. Bieži izrādās, ka deputāts Lācis nedrīkst un nevar. Nu, ko tad izdarīsi varai? Neko! Jāpiekāpjas! Es esmu spiests piekāpties. Jā, interesanti… No Vidzemes puses nāk šis teiciens, kā jūs zināt: kad pienāks latviešiem tie laiki... Kad pienāks tie laiki, kad deputātu Lāci laidīs runāt par koalīcijas…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli sēdes vadītāja rīkojumi nav apspriežami, izņemot gadījumus, kas ir atsevišķi atrunāti. Atvainojiet, Lāča kungs, tiešām nekā personīga pret jums, bet šoreiz mēs runājam par vadības līgumiem. Es gribētu tātad vēl vienu reizi lūgt deputātu Leiškalnu precizēt, par kuriem priekšlikumiem mēs runājam, un tad mēs pa vienam iesim cauri.

K.Leiškalns. 10. - partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums. Daļēji, bet pēc būtības, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka „Jaunais laiks” piekrīt.

K.Leiškalns. Partija „Pilsoniskā Savienība”. 11.priekšlikums. Protams, pēc būtības atbalstīts, bet dalījums ir caur to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija veidoja savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija…

K.Leiškalns. 12. - „Saskaņas Centra” priekšlikums. Atbalstīts pēc būtības un jābalso, ja ir jābalso par 14.priekšlikumu, kas ir atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai jūs piekrītat, ka jūsu priekšlikumi ir daļēji atbalstīti un iekļauti 14.priekšlikumā… Neuzstājat uz balsojumu? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Jā, piekrītam!”) Tātad atgriežamies pie 13.priekšlikuma, jo tas ir par citu tēmu.

K.Leiškalns. Jā, 13.priekšlikums nav atbalstīts. Un 13.priekšlikumu, manuprāt, arī nevar atbalstīt… Es nerunāšu daudz. Es aicinu piekrist komisijas viedoklim. Tur ir daudz argumentu.

Sēdes vadītājs. Jā, iesniedzēji uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - „Saskaņas Centra” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 48, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts 15. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums, jo likumprojekts ir rakstīts vienam gadam. Līdz ar to šādas atalgojuma klasifikācijas vajadzētu izstrādāt atsevišķā likumā, ja kāds to ir gatavs… Tātad komisija un valdība nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums par 9. un 10.pantu. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot numerāciju pantiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstājums 9.pantā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 19. - aizstājums 10.pantā no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 20. - no Juridiskā biroja par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 21. - par pārejas noteikumiem no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts, bet atbalsta komisiju, vienlaicīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Protams, atbalstīts. Līdz ar to aicinu… Ja deputāti neiebilst.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Līdz ar to aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 16. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Mēs atgriežamies pie pirmspārtraukuma situācijas. Tātad likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” ir iesniegti divi priekšlikumi. No tiem izveidoti 4.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 23, atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” saņemti 9 priekšlikumi.

1. ir pie 60.panta - no deputātēm Čepānes, Seiles un Kalnietes – par padomes locekļu iespēju vienlaikus būt par valdes locekli ne vairāk kā divās kapitālsabiedrībās. Pēc savas būtības, tā kā šis ir terminēts viena gada likums, es gribu aicināt deputātus atgriezties pie tā likumprojekta, ko šodien iesniedza Jānis Lagzdiņš kopā ar vēl četriem deputātiem, to skaitā mani, un kas regulē šo laiku pilnībā un uz visiem laikiem, ne tikai uz 2009.gadu. Tā ka, es domāju, mums jāstrādā ar iesniegto likumprojektu un 2009.gads šobrīd jāatstāj mierā. Bet deputāti var, protams, domāt citādāk. Komisija un Ministru kabinets nav atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šī valdības iesniegtā likumprojektu pakete, kā teica Pētersones kundze, skar katru grupu, izņemot Indijas… nē, piedodiet, Latvijas svētās govis, tas ir, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Kāpēc? Tāpēc, ka šis solidaritātes princips, par kuru runāja kolēģi, uz tām neattiecas. Jo šajās padomēs un valdēs ir daudz darītājiem pietuvinātu personu, kuru neadekvātie ienākumi, iespējams, kalpo kā politisko partiju melnās kases.

Šie darītāji dažkārt strādāja un tātad strādās joprojām 10 vai varbūt 11 dažādās akciju sabiedrību valdēs un padomēs. Un šodien kolēģis Lagzdiņš iesniedza divus likumprojektus. Vienā likumā ir paredzēts, ka darbinieks turpmāk nevarēs strādāt vairāk kā divās vietās. Kādu iemeslu dēļ? Proti, kādi ir motīvi? Tātad - sociāli netaisnīga situācija tiek pieminēta anotācijā. Otrkārt, tiek apdraudēta kvalitatīva darba pildīšana. Es gribētu pajautāt, vai, piemēram, Centrāltirgū tiešām netika apdraudēta šī kvalitatīvā darba pildīšana, ja mēs zinām, kur pašlaik uz Ziemassvētkiem atrodas Centrāltirgus princese jeb karaliene. Tur taču galu galā arī bija padome, kurai bija jāseko, kādā veidā šī princese jeb karaliene pilda savus pienākumus. Un vai tur tiešām viņa nav atmazgājusi šo minēto naudu, par ko viņa pašlaik atrodas apcietinājumā?

Kā nākamais kritērijs tiek minēts bezdarbs. Katrā ziņā, pastāvot lielam bezdarbam, es domāju, un, pastāvot konkursam, mēs piedāvājam, ka viena persona nevarētu būt vairāk kā divās vietās. Un lai uzraudzītu šo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbu, manuprāt, ja to tik tiešām dara no visas sirds un ar visu atbildības sajūtu, nevar strādāt vairāk kā divās vietās.

Es vairāk nerunāšu par pārējiem priekšlikumiem. Manuprāt, šie priekšlikumi ir sagatavoti no juridiskās tehnikas viedokļa pilnīgi atbilstoši un tieši šajā likumā, nevis varbūt kādos citos likumos. Un mēs aicinām atbalstīt šos priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms es dodu vārdu nākamajam deputātam, kurš vēlas uzstāties debatēs, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu, kuri ierosina saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 65.pantu saīsināt runas laiku, nosakot to 3 minūtes debatēs. (No zāles: „Nevajag!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Vai nepieciešams balsojums? (No zāles: „Nē! Nav!”) Deputāti neiebilst. Tātad balsojums nav nepieciešams. Runas laiks tiek saīsināts debatēs līdz 3 minūtēm.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim. (No zāles dep. V.Lācis: „Paldies, es atsakos no tām 3 minūtēm!”) Deputāts Visvaldis Lācis atsakās no vārda. Debates beidzam.

Vai ir komisijas vārdā kas piebilstams?

K.Leiškalns. Pirms komisijas. Man ir komisijas vārdā ko piebilst. Bet pateicos savam draugam Visvaldim Lācim.

Čepānes kundze ļoti labi raksturoja situāciju. Bet es vēlreiz gribu uzsvērt. Šis likumprojekts ir 2009.gada likumprojekts. Savukārt šodien atbildīgajā komisijā - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā - ir izdarīti, atbalstīti un nākamceturtdien uz sēdi nosūtīti visi tie grozījumi, Čepānes kundze, kas ir jūsu, Annas Seiles un Sandras Kalnietes priekšlikumā. Varbūt grūti laiki drusciņ uzvirmo to duļķi, varbūt mēs skatāmies uz lietām daudz pareizāk un precīzāk, kā jūs to darāt, bet tas jau ir darīts.

Ceturtdien ir pirmais lasījums, kas šo normu iestrādās uz ilgiem gadiem, es ceru.

Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Jā… (No zāles: „Balsojam!”) deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātes Čepānes, Seiles un Kalnietes priekšlikumu ar numuru 1! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 4, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums pie 61.panta ir ļoti līdzīgs. Nevaru teikt, ka analogs, jo šeit vairs nerunā par padomes, bet runā par valdes locekļiem. Un tieši šis likumprojekts, es atkārtošos, ir sagatavots, iesniegts un, es ceru, visdrīzākajā laikā tiks pieņemts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

Es atgādinu, ka debašu laiks pirmo reizi ir 3 minūtes, otro reizi – 2 minūtes.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Man nevajadzēs 3 minūtes. Es patiesībā tikai izmantoju iespēju no Saeimas tribīnes pajautāt Leiškalna kungam… varbūt esmu pārāk noguris un nesaprotu… Bet tomēr, Leiškalna kungs, paskaidrojiet, lūdzu, kāpēc jūs vairākkārt runājat, ka šis likumprojekts ir 2009.gadam? Jo šis likumprojekts, kā mēs lasām, ir grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Par likumu 2009.gadam mēs tikko, nesen esam jau nobalsojuši. Un es tiešām, Leiškalna kungs, neticu, ka jūs komisijas vārdā mēģinājāt maldināt sabiedrību, iepriekš runājot. Tas laikam bija jūsu vārdā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, man saskaņā ar Kārtības rulli ir jādod tagad vārds debatēs deputātam Artim Kamparam, pēc tam jūs varēsiet vai nu atbildēt komisijas vārdā, vai arī pieteikties debatēs. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Es atvainojos!”)

Vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais Leiškalna kungs! Es vienkārši vēlos jūs nedaudz informēt, jo jūs tomēr neesat Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis un nezināt to, ka šie likumi ir nedaudz savādāki, un nemaldiniet Saeimas deputātus.

Jo šajos likumos, kas ir atnākuši, ko mēs skatījām šodien pirmajā lasījumā, ir rakstīts, ka Ministru kabinetam atsevišķos gadījumos ir iespēja lemt citādāk. Tas principā visu šo jēgu nonivelē līdz nullei.

Tā ka es tomēr aicinu pieņemt šo un šos konkrētos priekšlikumus un nevilkt garumā, un nemaldināt, ka šie likumi ir pilnībā iestrādāti tādi paši kā šeit.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Kampara kungs! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja divus likumus. Tā norma, par ko jūs runājat, kas dod tiesības Ministru kabinetam noteikt atvieglojumus vai stingrākus ierobežojumus, attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas. Un tas tiek reglamentēts Valsts pārvaldes iekārtas likumā, bet jautājums par kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem - Interešu konflikta likumā, kur šādas atsauces, par ko jūs runājāt, nav.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Lagzdiņa kungs! Es paņemu priekšā šo Interešu konflikta likumu. Un paskatieties - jūs sakāt, ka papildināt 6.pantu ar otro daļu. Un kas tur ir rakstīts? Valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar ne vairāk kā diviem amatiem vai darbu veikšanu citā valsts vai pašvaldību institūcijā, ja vien tas nerada interešu konfliktu… es tā saprotu… un netraucē tai pildīt valsts amatpersonas pienākumus.

Es saprotu, ka šajā gadījumā šīs amatpersonas arī pilda deklarāciju un viņām ar Ministru kabineta šādu atļauju tiks atļauts strādāt vairāk. Iespējams, ka šo jautājumu var atrisināt komisijā, bet vēl neviens nav pievērsis uzmanību tam, ka šis likums, kā tiek paredzēts, stājas spēkā nevis kā visi pārējie - no 1.janvāra, bet no 1.marta.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Leiškalna kungs, jūsu mēle ir veikla, bet manas ausis vēl veiklākas. Jūs mēģinājāt mums stāstīt to, kā faktiski nav. Es domāju, ka mēs varam padomāt par mūsu senču gudrību - labāk zīle rokā nekā mednis kokā. Kas tur beigās būs vai nebūs no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, mēs nezinām, bet šī redakcija mums ir skaidri, melns uz balta, izdrukāta, tā ir acu priekšā. Ja Leiškalna kungs saka - un es domāju, ka viņš saka pareizi –, ka Čepānes kundze to lietu tiešām skaidri saredz, tad izdarīsim loģisku secinājumu, atbalstīsim Leiškalna kungu, atbalstīsim šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā. Vispirms savā vārdā es atvainojos Šadurska kungam, ja viņš jutās maldināts, un es tiešām to 2009.gadu šeit pieķēru klāt. Es domāju tajā kontekstā, ka šis likumprojekts, tāpat kā visa šī pakete, ir saistībā ar 2009.gada budžeta labojumiem.

Mēs nevaram vienā lasījumā ietvert iekšā visas tās problēmas, visas tās lietas, kuras atbildīgajā komisijā ir atbalstītas pirmajā lasījumā. Mēs, protams, Kariņa kungs, visu varam. Es nezinu, kā tur ar to manu mēli, bet jūsu ausis tiešām ir spicas.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Čepānes, deputātes Seiles un deputātes Kalnietes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts arī 3. - deputātes Čepānes, deputātes Seiles un deputātes Kalnietes priekšlikums. Un ne tāpēc, ka slikts, bet tāpēc, ka budžeta likumu pakete… (No zāles dep. A.Seile: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Čepānes, deputātes Seiles un deputātes Kalnietes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - nav, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts arī 4. - deputātes Čepānes, deputātes Seiles un deputātes Kalnietes priekšlikums. (No zāles dep. A.Seile: „Arī balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Čepānes, deputātes Seiles un deputātes Kalnietes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 1, atturas - 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

5. - Juridiskā biroja priekšlikums - iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums, manuprāt, nav balsojams, ja jūs piekrītat, protams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iekļauts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 19, atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Par likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” ir saņemti divi priekšlikumi, kas pārtapuši četros. Līdz ar to 1. – Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstot ir ielikts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstot ir iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 30, atturas - 1. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Par likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” ir saņemti trīs priekšlikumi… Patiesībā divi, 3.priekšlikums ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts, iekļaujot 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 12, atturas - 1. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu ir četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - iestrādāts atbildīgās komisijas 2.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstot iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu par likumprojektu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 25, atturas - 5. Likums pieņemts.

Man būtu lūgums būt uzmanīgākiem ar signāliem, jo katrs signāls kaut ko nozīmē. Viens nozīmē: „Uzmanību!”, otrs - ka sākas balsojums.

Nākamais likumprojekts - „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Jau iepriekš atvainojos, ka iznākusi tāda īpatnēja lapiņa. Bet, tā kā mēs šādus grozījumus esam pieņēmuši daudzkārt, aicinu atbalstīt 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 13, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - „Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” ir saņemti divi priekšlikumi, komisijā ir radušies divi, un kopumā ir četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Balsosim par likumprojektu „Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu mums vajadzētu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 13, atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par pašvaldībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” komisijā ir nonākuši divi priekšlikumi. Analoģiska situācija kā iepriekš.

1.priekšlikums iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 2.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pārtapis atbildīgās komisijas priekšlikumā - 4.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, Daudzes kungs!

Par minēto likumprojektu atbildīgā komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir ielikts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā, un aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Ne Ministru kabinets, es uzsveru, ne atbildīgā komisija nav atbalstījusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā, aicinu atbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 32, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījums Militārā dienesta likumā” atbildīgā komisija tāpat saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Porieša. Atkal uzsvēršu, ka nav atbalstījusi valdība un nav atbalstījusi arī komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļaujot 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru arī aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, nekur nepārliekot. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Militārā dienesta likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Militārā dienesta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 13, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Lai mēs varētu balsot par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”, mums saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jāizskata visa ar šo likumprojektu saistītā likumprojektu pakete. Tagad mums acīmredzot ir jāizsludina tehnisks pārtraukums. Leiškalna kungs, cik ilgi? Nu, es saprotu, ka vismaz 15 minūtes jums vajadzīgas. Tātad Sēžu zālē atgriežamies pulksten 3.10.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs atkal ar gandarījumu pārliecināmies, ka mūsu darbaspējas ir lielākas nekā 21.gadsimta kopēšanas tehnikas spējas, un… Nē, komisiju mēs vispār uz rokām nēsājam, ja varam panest...

Īstenībā ir vēl 15 minūtes, ko jūs droši varat pavadīt… nu, teiksim, ne Sēžu zālē, jo acīmredzot mums nav jēgas sapulcēties, lai izskatītu pusotru likumprojektu… nē, nevis pusotru, bet, teiksim, divus un atkal gaidītu nākamos.

Vēl 15 minūtes, un mēģināsim tad kā nebūt strādāt līdz uzvarošām beigām… Es domāju, tās minūtes ir darbam, nevis kam citam, bet… Nu, līdz pulksten pusčetriem mēs visi varam justies diezgan brīvi Jēkaba ielas ietvaros.

Pārtraukums uz 15 minūtēm - līdz pulksten 3.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Es zinu, ka mēs visi esam noguruši un vajadzētu tomēr koncentrēties tam, ko mēs darām.

Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - nenogurdināmais deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””. Komisija ir saņēmusi 18 priekšlikumus.

1. - partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums izslēgt no likumprojekta pantu un atgriezties pie vecās redakcijas. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es neargumentēšu gari, tomēr izteikšu savu domu.

Mēs šodien jau agrāk argumentējām, ka situācijā, kad valsts ekonomiskā attīstība ļoti strauji palēninās un nodokļu ieņēmumi samazinās…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Kariņa kungs… Man liekas, jūs neviens šobrīd nedzird. Cienīsim cits citu! Jo rūpīgāk mēs strādāsim, jo ātrāk mēs… Var būt, ka vēl pa tumsu tiksim mājās…

Kariņa kungs, turpiniet, lūdzu!

A.K.Kariņš. Paldies.

Priekšsēdētāja kungs! Laikā, kad ekonomika palēninās, ir nepareizi palielināt nodokļus. Un iemesls, kāpēc ir nepareizi palielināt nodokļus, ir tas, ka, palielinot nodokļus, mēs vēl vairāk apslāpēsim ekonomisko aktivitāti un uzņēmējdarbību.

Tātad mūsu priekšlikums - 1.priekšlikums - ir izslēgt likumprojekta 1.pantu, respektīvi, atstāt esošo PVN likmi, proti, palikt pie 18 procentiem un nepacelt likmi līdz 21 procentam. Mums ir risinājums, kā mēs šos 300 miljonus latu tomēr varētu ieekonomēt, un tas ir - uzdot Ministru kabinetam savu darbu izdarīt līdz galam un atrast to ietaupījumu.

Ja var atrast pirmos 300 miljonus, var arī atrast otros 300, jo pirms trim nedēļām mums teica no šīs tribīnes, ka nav vairs tālāk iespējams. Bet, re, ir! Un tā vienīgā atšķirība ir griba.

Uzdosim Ministru kabinetam to gribu atrast! Neatbalstīsim PVN likmes palielināšanu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! To jau es teicu arī iepriekš - šinī brīdī valstī tiešām notiek ļoti nopietnas pārmaiņas nodokļu sistēmā: no sistēmas, kurā nodokļi bija samērā zemi (tātad mēs no uzņēmējiem neiekasējām lielu naudu, ļāvām viņiem to naudu krāt un investēt), mēs tagad pārejam uz sistēmu, ka valsts to naudu no uzņēmējiem paņem un pārdala tā, kā pati uzskata to par vajadzīgu. Lai šādas izmaiņas pieņemtu, manuprāt, tomēr iepriekš bija nepieciešama ļoti nopietna diskusija par to, vai mums tagad vajadzīga tāda nodokļu maiņa - pāriešana no klasiskas monetārās sistēmas, klasiskas nodokļu sistēmas uz tādu vairāk regulētu… Tā ir Keinsa teorija. Šo teoriju praksē zina, tagad neokeinsisms varētu būt tas, kas tiek šobrīd mums piedāvāts, bet diez vai mums vajag šādas lietas darīt bez nopietnām diskusijām un bez nopietnas analīzes.

Uzskatu, ka pareizi būtu rīkoties šādi: kad valstī iet labi, tad tiek turēts relatīvi augsts nodokļu slogs, tiek veidoti uzkrājumi, bet tanī brīdī, kad sāk kļūt arvien grūtāk, nodokļi tiek atviegloti, lai uzņēmējdarbība varētu attīstīties. Tas netiek ievērots, tāpēc uzskatu, ka nodokļa paaugstināšana šajā brīdī ir tiešām nepareiza, vēl jo vairāk arī tāpēc, ka, nodokli palielinot no 18 procentiem uz 21 procentu, tas ieguvums būs samērā mazs. Daudzi uzņēmēji no tā tikai cietīs, beigās no tā visa būs ļoti minimāla jēga.

Uzskatu, ka „Jaunā laika” priekšlikums šobrīd ir ļoti pareizs, PVN nodokļa paaugstinājums līdz 21 procentam nav atbalstāms. Aicinu atbalstīt „Jaunā laika” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Komisijas vārdā nav ko piebilst, mēs to izrunājām, izskatot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 44, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

2.priekšlikums ir identisks, tas ir partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Sadziedājušies!”)

Sēdes vadītājs. Tas pēc būtības vairs nav balsojams. Mēs esam noraidījuši analoģisku priekšlikumu. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

3. - partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums izslēgt likumprojekta 2.pantu. Komisija un valdība priekšlikumu nav atbalstījusi.

Identisks ir 4.priekšlikums. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 50, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Tātad, ja 4.priekšlikums nav balsojams, mēs varam pāriet pie 5.priekšlikuma.

5. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums par 6.² pantu. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 71, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 6. - deputāta Mitrofanova priekšlikums.

7. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Valdība gan nav to atbalstījusi, kā jūs redzat. Komisija ir atbalstījusi daļēji.

8. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka jūs aicināt atbalstīt 11.priekšlikumu…

K.Leiškalns. 11.priekšlikumu… Un pāriesim pie 10., jo 11.priekšlikums sevī ietver daļēji atbalstīto…

Sēdes vadītājs. Jā. Taču, kā es saprotu, deputāte Anna Seile vēlas piedalīties debatēs.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šis ir ļoti atbildīgs brīdis: tiek apspriests PVN likmes palielinājums. Nu būs divas likmes: viena - 10 procentu, otra - 21 procents. Ja mēs neatbalstīsim 6.priekšlikumu - deputāta Mitrofanova priekšlikumu – un 7.priekšlikumu - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu –, tādā gadījumā mēs būsim izsvītrojuši no mazākās likmes saraksta veterināro medikamentu piegādi, par ko es gribu vēl īpaši runāt. Gribu teikt, ka tādā gadījumā cūkas slimos ar sarkanguļu, jo veterinārās medicīnas pakalpojumus saņemt būs ļoti dārgi. Un trakas lapsas skraidīs pa mežu. Un uz mākoņa maliņas acīmredzot sēdēs visi zoodārza dzīvnieki, kas pašlaik labi jūtas zooloģiskajā dārzā.

Tas ir par veterināro medikamentu aizstāvību.

Tālāk. Mēs esam ierosinājuši arī atstāt pazemināto likmi grāmatām un kartogrāfiskajiem izdevumiem (par to runās pārējie mūsu frakcijas locekļi). Un acīmredzot ir pilnīgi nepieciešams rīkoties tā, lai mēs nesagrautu tūrisma nozari Latvijā. Es gribu pateikt, ka šī nozare nav tik vienkārši uzskatāma par kādu saimniecisku nozari, jo 18 procentu no visa eksporta Latvijā faktiski dod tūrisma nozare. Taču, ja mēs likmi palielinām līdz 21 procentam, tad visi, kas ir ņēmuši kredītus, taisījuši savas viesnīcas, uzņem viesus no ārzemēm, faktiski ir bankrota priekšā.

Vairākas tūrisma asociācijas, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija un novadu tūrisma asociācijas, ir lūgušas: „Gribam strādāt, gribam godīgi maksāt nodokļus!”, jo paņemtie kredīti neļauj tām turpināt darbību šajā nozarē. Nozarei ir gandrīz vai beigas.

Tālāk. Ja mēs runājam par pārējiem priekšlikumiem, tad jāsaka, ka pārāk drastiskas ir šīs normas, kas ir iestrādātas. Nu kaut vai, piemēram, arī par dažādiem pakalpojumiem iedzīvotājiem, par malkas un koksnes, kurināmā piegādēm iedzīvotājiem, tagad pievienotās vērtības nodoklis būs 21 procents. Par ko mēs cīnāmies? Par ko Eiropā runā Piebalga kungs? Taču par šīs nozares aizstāvību, lai ekoloģiski tīrs kurināmais būtu vieglāk pieejams un sasniedzams! Un tas taču ir mūsu, Latvijas, iekšējais produkts!

Acīmredzot, ja būs tāda kategoriska nostāja, ka nevaram balsot par visiem šiem priekšlikumiem, kurus iesniegusi partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija (mēs gribam atbalstīt arī Mitrofanova priekšlikumu, īpaši jautājumā par kurināmo), tad būs ļoti grūti izšķirties…

Sēdes vadītājs. Jūsu runas laiks ir beidzies.

A.Seile. …par balsojumu kopumā par budžetu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Paldies.

Es arī gribu teikt, ka nav atbalstīti tie priekšlikumi, ko partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija iesniedza, lūgdama nepakļaut 21 procentu lielai PVN likmei veselu virkni pozīciju - grāmatniecību, veterināro medicīnu un citas. Tas tomēr ir smags trieciens. Nē, tās nav atbalstītas. Grāmatniecība nav atbalstīta. Atbalstīta ir tikai prese, tai nav pacelts PVN līdz 21 procentam, bet ir pacelts par 5 procentiem. Un tāpēc es ar ironiju uztveru tos paziņojumus, kas izskanējuši presē, - ka ir nolemts pazemināt presei PVN. Faktiski presei PVN no 5 procentiem tiek pacelts uz 10 procentiem. Taču tas vismaz ir labāk nekā 21 procents.

Katrā ziņā ir ļoti grūti pēc šī dokumenta izlasīšanas lemt par to, kā rīkoties.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Deputāti! Atbalstīdami PVN celšanu no 5 procentiem uz 21 procentu grāmatniecībai, grāmatām, jūs paši savām rokām atbalstāt nacionālās grāmatniecības iznīcināšanu. Varat iet vēl tālāk - lieciet uzreiz 50 procentus, un tad ar nacionālo literatūru lieta uzreiz būs darīta, īpaši ar bērnu grāmatām! Ceru, ka tie, kas kaut drusciņ saprot, kas ir grāmata, saprot, ka tas ir noziegums, ko izdara Saeima ar šādu balsojumu.

Krievu rakstniekam Fjodoram Dostojevskim ir vieds romāns „Noziegums un sods”. Noziegums draud tūlīt notikt, sods nāks pēc tam. Bumerangs būs ļoti smags. Es nebaidu. Kāds no tautas teica: „Saeima ir ļauna ragana, kas apbur labus cilvēkus.” Apburto nelaime ir tā, ka viņi to nejūt. Ceru, ka tauta pamodinās no šīs apburšanas. Latviešu dzejniekam Rainim ir dzejoļu krājums „Gals un sākums”. Es nebaidu un nebaidos. Bet tas var būt mūsu literatūras un kultūras gals. Es ceru, ka tauta to nepieļaus, ja mēs tā nobalsosim, un būs cits sākums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Man gan jāpiezīmē, ka, liekas, jūs balansējat uz Saeimas deputātu ētikas kodeksa robežas.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es arī par grāmatām. Un, ja mēs runājam par Fjodoru Dostojevski, tad jāatgādina, ka viņam bija vēl viens romāns, kura nosaukumā ir medicīniska diagnoze. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Idiots!”) Un var būt, ka mūsu rīcība nav tālu no tās.

Es gribu runāt par kurināmo. Par 17.punktu un par 20.punktu. Nu jā, protams, pēc Krievijas agresijas pret Gruziju ir neērti „Gazprom” lobijam runāt par gāzes elektrostacijas celtniecību. Un tomēr šis „Gazprom” lobijs riebīgā veidā ielīdis šajā PVN likumā, jo dabasgāzei nodoklis būs 10 procentu, bet visiem atjaunojamiem energoresursiem - šķeldai, granulām, koksnei, un tā tālāk - būs 21 procents.

Godātie kolēģi! Gribot negribot nāk prātā Dostojevska romāns. Es aicinu atbalstīt gan deputāta Mitrofanova priekšlikumu, gan arī partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Tā grūtība valdības piedāvātajam likuma grozījumam ir tā, ka pazeminātā PVN likme, kas līdz šim ir bijusi 5 procenti, ne tikai uziet līdz 10 procentiem, tātad dubultojas, bet veselai virknei preču un pakalpojumu kategoriju nodokļa likme no 5 procentiem tiek paaugstināta uz 21 procentu, tātad četrkāršojas. Frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums - 3.priekšlikums, ko Saeima noraidīja, – bija vispār atcelt šo palielinājumu. Bet šie konkrētie Mitrofanova un pārējo kolēģu priekšlikumi cenšas vismaz vienu vai otru nozari vai preču kategoriju izglābt no iespējamās iznīcības, nodokli nevis četrkāršojot, bet atstājot tikai divkāršā apmērā. Es domāju, ka kaut kur tiek aizmirsts vai netiek manīts tas, un ir ļoti grūti iedomāties, ka jebkurš šajā zālē sēdošais varētu jebkuram vēlētājam teikt, ka tas ir pareizi un labi - četrkāršot nodokli. Jebkuru. Tas nav pareizi šajos apstākļos. Tas arguments, ko es teicu agrāk, - ka nevajag šādos apstākļos palielināt nodokli –, ir pastiprināts. It īpaši, ja nodoklis ir četrkāršots.

Tātad es aicinu, ja nevar atbalstīt, ka nodokļa palielinājuma vispār nav, tomēr atbalstīt šos konkrētos priekšlikumus attiecībā uz šīm dažām nozarēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Visu cienījamie klātesošie! Labi, ka es aizgāju savā lauku pagastiņā pensijā. Es kādus divus gadus vismaz nostrādāju vēl par sagādnieku. Un ne tikai vienā sovhozā, bet arī otrā vēl… blakus, otrā pagastiņā… Un vispār savu rajonu pazīstu, esmu tur 32 gadus nodzīvojis.

Tas, ko jūs, kolēģi, gribat darīt, paredzēdami 21 procentu lielu pievienotās vērtības nodokli tiem, kas laukos sagādā un pieved malku, - nu, tā tiešām ir pašvaldību iznīcināšana! Vislielākās malkas grēdas, kuras tagad es savā Vestienā, Jumurdā, Bērzaunē redzu, jo joprojām kustos, braucu gan ziemu, gan vasaru… Milzīgas grēdas stāv pie pašvaldību kurtuvēm, kuras dod siltumu bērnudārziem, skolām, arī tiem trīsstāvu un piecstāvu namiem, kas ir vēl visos lauku ciematos… Atjēdzieties! Nedariet tā! Jūs tagad dzenat pašnāvībā ar šo likumu. Jūs dzenat tās pašvaldības izmisumā, iznīcībā. Un ir taču jūsu pašvaldības arī, koalīcijas vadītas pašvaldības… Jūs iedzīsiet arī sevi politiskā izolācijā ar tādu darbu. Iedzīsiet! Jo arī tās pašvaldības, kuru vadītāji ir tajās partijās, kas ir pašreiz koalīcijā, noteikti būs pret jums. Vēlreiz saku: nedariet tādu aplamību, tādu muļķību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Es tā saprotu, ka mums laikam vēlreiz jāiet cauri no 6. līdz pat 11.priekšlikumam, izņemot 9., lai tad saprastu, kas uzstāj uz balsojumu un kas ne.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns. Jā, jā, es sapratu, ka man ir jāiziet cauri… Es vienkārši gribētu piebilst, ka mans mēģinājums iejaukties šajā pantā vismaz vienā lietā, jā, varbūt lietā, kur mani lobēja (tas attiecas uz preses izdevumiem), varbūt patiesībā izrādās neauglīgs, jo tūdaļ prasa pārskatīt - un man to nav iespējams izdarīt, jums to nav iespējams izdarīt, valdībai to nav iespējams izdarīt – visas pozīcijas pēc kārtas.

To, ko es varēju, es, pretēji valdības nostājai, izdarīju. Vairāk es neko nevaru.

Tātad 6. - Mitrofanova priekšlikums, kas… Acīmredzot uzstāj uz balsojumu.

Lūdzu, tādā gadījumā…

Sēdes vadītājs. Tātad 6.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā. Jūs tomēr uzstājat uz balsojumu?... (No zāles dep. M.Mitrofanovs: „Vai es drīkstu paskaidrot?”) Debates ir beigušās… Tā ka tad acīmredzot… vai nu balsojam, vai ne… (No zāles: „Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 42, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 7. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Es tā saprotu, ka viņi uzstāj uz balsojumu.

K.Leiškalns. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 41, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 8. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jūs uzstājat uz balsojumu? Deputāti neuzstāj.

K.Leiškalns. Tātad paliek daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neuzstāj uz balsojumu. Paliek daļēji atbalstīts. Ā, es atvainojos.

Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija uzstāj, ka par 8.priekšlikumu jāveic balsojums. Līdz ar to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim…

K.Leiškalns. Vai tad par 8.priekšlikumu jau nebalsojām?

Sēdes vadītājs. Nē, mēs nobalsojām par 6. un 7.priekšlikumu, un tagad mēs par 8.priekšlikumu runājam.

Tātad mēs balsosim par 8. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 42, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 9. - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Nav balsojams, jo iesniedzēji atsauc.

K.Leiškalns. Paldies.

10. - veselības ministra Eglīša priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Un 11.priekšlikums. Aicinu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

13. - partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti…

K.Leiškalns. Manuprāt, nav vairs balsojams. Ir balsojams? Es nezinu… (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu, viņiem ir tādas tiesības. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums ir analogs un tātad laikam nav balsojams. Iesniedzēji piekrīt. Paldies.

15. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts kopā ar 16. - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Vai jūs iebilstat? Labi.

Sēdes vadītājs. Vai jūs komisijas vārdā varat izskaidrot, ar ko atšķiras abi šie priekšlikumi, vai tiem ir kāda būtiska atšķirība? (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bet viņi taču identiski!”)

K.Leiškalns. Nē, būtiskas atšķirības nav, bet ir redakcionāla atšķirība. Ja mēs gribam, lai šeit ir ierakstīts: „Atbalstīts, atbalstīts, atbalstīts”, tad lai tā notiek! Ir atbalstīts 15. un 16.priekšlikums, bet tabulā jāparādās konkrētai redakcijai. Līdz ar to es vienam lieku - „Daļēji atbalstīts”, otram - „Atbalstīts”.

Sēdes vadītājs. Man gan jāpiebilst, ka mēs nevaram atbalstīt divus identiskus priekšlikumus, kuriem ir divas dažādas redakcijas, bet katrā ziņā mums ir jāsāk debates.

Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei. Par 15.priekšlikumu.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Abi šie priekšlikumi ir pilnīgi identiski. Es nesaprotu, kāda tur ir atšķirība. Kāpēc nevarētu būt, ka ir atbalstīts šis mūsu priekšlikums? Kāpēc noteikti ir jāatbalsta Leiškalna priekšlikums? Viņš ir komisijas priekšsēdētājs, acīmredzot tāpēc.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam… Deputāts Kārlis Šadurskis vairs nevēlas debatēt. Beidzam debates.

K.Leiškalns. Ja mēs varam to komisijas atzinumu pārrakstīt un tādējādi vēsturē ierakstīt, ka atbalstīts tik tiešām ir partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums un daļēji atbalstīts Leiškalna priekšlikums, tad man nospļauties par to, ka es esmu kādas komisijas priekšgalā. Ja mēs to varam, tad ierakstīsim vēstures grāmatā!

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, es esmu spiests jums atgādināt par Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Es saprotu, ka tabulā ir redzams komisijas viedoklis, mēs vadāmies pēc tabulas. Tātad ir 15.priekšlikums, kurā es arī redzu dažas redakcionālas atšķirības no 16., un tātad balsojam par 15. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 3, atturas - 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Ja ir identisks, tad nevarētu balsot arī par šo.

Sēdes vadītājs. Nē, 16., es atvainojos…

K.Leiškalns. Ja nav identisks, tad var balsot. Tātad, ja nav identisks, aicinu balsot par 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds uzstāj uz balsojumu par 16.priekšlikumu? (No zāles: „Protams, jā!”) Jā, ir deputāti, kas uzstāj uz balsojumu par 16.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. - deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 18. - partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Laikam jau cerība mirst pēdējā. Šī ir pēdējā cerība. Mēs ierosinām, lai pievienotās vērtības nodokļa likuma izmaiņas stājas spēkā nevis ar nākamā gada 1.janvāri, bet ar 1.februāri. Ieguvēji būs gan tie iedzīvotāji, kuriem nebūs janvārī jāmaksā nodoklis, gan arī… ļoti nozīmīgi ir tas, ka ieguvēji būs arī tirgotāji, jo, raugi, mēs esam pieņēmuši likumprojektu – akcīzes nodokļa izmaiņas. Un tas nozīmē, ka visiem pārtikas tirgotājiem būs, sākot ar 1.februāri, jāpārskaita gan alkohola, gan tabakas atlikums, respektīvi, jātaisa viena ļoti nopietna revīzija. Jo būs pavisam cita nodokļa likme - akcīzes nodoklis gan tabakai, gan alkoholam. Un tas nozīmē… ja mēs atstājam uz 1.janvāri PVN spēkā stāšanos, tas nozīmē, ka visiem būs 31.decembrī veikali jāklapē ciet, jātaisa viena nopietna revīzija, un 1.februārī tas jādara atkal, tieši tāpat. (No zāles Ministru prezidents I.Godmanis: „Pārejas noteikumus izlasiet!”)

Es uzskatu, ka pareizāk būtu dot iespēju gan cilvēkiem to vienu mēnesi vēl atpūsties no lielā nodokļa, gan arī uzņēmējiem to revīziju taisīt kopā 1.februārī.

Tāpēc aicinu atbalstīt partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns. Es saprotu, Godmaņa kungs, ka ir pārejas noteikumi. Šobrīd ir jautājums par likuma stāšanos spēkā. Februārī tas nav iespējams, jo budžets ir izveidots uz šā likuma bāzes, kurš stājas spēkā 1.janvārī. Es neko tur, atvainojiet, nevaru darīt.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 47, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 41, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies.

Par priekšsēdētāja minēto likumprojektu atbildīgā komisija saņēmusi divus priekšlikumus. Šobrīd tabulā ir četri. Tātad vecais stāsts.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - iestrādāts 2.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - iestrādāts atbildīgās komisijas izveidotajā 4.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 11, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Atbildīgā komisija par likumprojektu „Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas atbalstot iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 11, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Tiesu ekspertu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījums Tiesu ekspertu likumā” mēs esam saņēmuši divus priekšlikumus. Tātad Juridiskā biroja priekšlikums atkal iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - iestrādāts atbildīgās komisijas izstrādātajā 4.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Tiesu ekspertu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 34, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Likumprojektā „Grozījums Izglītības likumā” jūs redzat četrus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - iestrādāts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 38, atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, Muižnieces kundze!

Par sēdes vadītājas minēto likumprojektu komisijai ir četri priekšlikumi, kas redzami tabulā.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - iekļauts atbildīgās komisijas izstrādātajā 4.priekšlikumā un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 13, atturas - nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Publisko aģentūru likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījums Publisko aģentūru likumā”, kā jūs tabulā redzat, ir četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Publisko aģentūru likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 13, atturas - nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Likumprojekta „Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā” tabulā jūs redzat četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, atbalstot iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies.

3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies.

Priekšlikumi izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 17, atturas - 14. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Tiesībsarga likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Par likumprojektu „Grozījums Tiesībsarga likumā” ir četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas izteikts atbildīgās komisijas redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, izteikts atbildīgās komisijas redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Tiesībsarga likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 19, atturas - 13. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies sēdes vadītājas kundzei.

Tagad mēs izskatām likumprojektu „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. Tieši tāpat: četri priekšlikumi. Kā vienmēr, kā iepriekš.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 12, atturas - nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies sēdes vadītājai Muižnieces kundzei!

Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” atbildīgā komisija priekšlikumus ir gan saņēmusi, gan arī veidojusi pati, un kopumā ir 33 priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts visās institūcijās. Aicinu to atbalstīt arī Saeimas sēdē. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpinām!

K.Leiškalns. 2. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts komisijā. Un arī Ministru kabinetā, protams.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 12.pantu. Atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim?… (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 3.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 20, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

4. - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Atsaukts.

Sēdes vadītāja. Atsaukts. Paldies.

K.Leiškalns. 5. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums par 7.punktu. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 49, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ļoti nopietns priekšlikums, kas aicina ievērot Satversmi! Atbalstīts ir komisijā un Ministru kabinetā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts Ministru kabinetā, atbalstīts komisijā, aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 70, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Neko darīt! Atvainojos.

8. - Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 9. - Ministru kabineta priekšlikums par 52.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 10. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, izteikts 11.priekšlikumā atbildīgās komisijas redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 10. un 11.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 12. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 13. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumu par kopsavilkuma skaitļiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumu par… Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Par pielikumiem.

16. - deputāta Ainara Latkovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Latkovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Diemžēl nebija iespējams atbalstīt arī deputāta Šķestera priekšlikumu - 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst?...

Atklājam debates. Debatēs par 17.priekšlikumu runās deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Ir zemes reformas beigu posms. Darbs ir ārkārtīgi sarežģīts. Nepaspēj izskatīt visus priekšlikumus, jādala brīvās zemes. Kā mēs varam noņemt līdzekļus Centrālajai zemes komisijai?! Vai Latvijas valsts budžets sabruks, ja mēs par šo nelielo summu neaplaupīsim Centrālo zemes komisiju? Es aicinu atbalstīt deputāta Šķestera priekšlikumu; viņš ir Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 50, atturas - 16. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Paldies.

19. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Mēs gan neatbalstījām to avotu. Līdz ar to līdzekļu nav.

Sēdes vadītāja. 18. - deputāta Šķestera priekšlikums.

K.Leiškalns. Ā, es atvainojos. 18. - deputāta Šķestera, jā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst… Staņislavs Šķesters tomēr vēlas debatēt par šo priekšlikumu. Lūdzu! Atklājam debates.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Esmu ļoti pateicīgs par šo iespēju vēl parunāt par šo priekšlikumu. Paldies Seiles kundzei. Es saprotu, ka mūsu komisija, Centrālā zemes komisija, - tā ir tāda pa pusei politiska, pa pusei praktiska. Un es tiešām gribu pateikt paldies Ministru kabinetam un premjera kungam par šo iepriekšējo atbalstu. Gribu vienīgi piebilst, ka mums šajā izdevumu tāmē tomēr ir ļoti atšķirīgas šīs institūcijas, kurām samazina šos izdevumus, kurām šī diference ir no 25 procentiem līdz pat 0 procentiem… nē, nu līdz 2 procentiem. Tāpēc es… Saprotams, šajā budžeta izskatīšanas kopējā kontekstā mēs te nevaram mainīt šos skaitļus, bet nu ļoti žēl, ka nevarējām atrast šos mazos līdzekļus, lai mēs tiešām to agrāro reformu varētu pabeigt tā pilntiesīgi un likumīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 48, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Vienādi ir šie abi: 19. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums - un 20. - deputātu Druvietes un Šadurska priekšlikums. „Jaunais laiks” par savējo prasīja balsojumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 19.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Šis ir priekšlikums, kas paredz radio un televīzijai atstāt finansējumu tādā līmenī, kādā tas bija plānots. Mums šķiet, ka apstākļos, kad mēs jau presei divkāršojām pievienotās vērtības nodokli un tādējādi droši vien samazinājām tās veiktspēju un iespēju pietiekami konsekventi informēt sabiedrību par valstī notiekošo… Ja mēs vēl šobrīd nogriezīsim naudu radio un televīzijai, tas samazinās vēl vienai daļai mediju iespēju sekmīgi pildīt savus pienākumus. Šķiet, ka šāda rīcība tomēr demokrātiju valstī samazinās. Šāda rīcība, šķiet, nav pieļaujama. Mēs iesakām finansējumu atstāt iepriekš plānotā finansējuma līmenī. Tāpēc aicinu frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, šajos budžeta grozījumos ļoti daudzi samazinājumi ir sāpīgi. Šis samazinājums patiesībā ir graujošs. Godmaņa kungs, es zinu, ka mana runa nemainīs situāciju, bet varbūt aicinās mazliet padomāt.

Mēs runājam par atalgojuma samazinājumu caurmērā 15 procentu apjomā, taču sabiedriskajām raidorganizācijām, pirmkārt, šis samazinājums ir 25 procenti. Otrkārt, ir maksājumi, kas nav samazināmi. Piemēram, tie ir maksājumi par apkuri, kur būs plus 5 procenti, tie ir maksājumi par elektrību, kur būs plus 5 procenti; tie ir maksājumi, piemēram, televīzijai, televīzijas tornim par pārraidēm, tie nav samazināmi, tie ir tehniskie izdevumi. Līdz ar to televīzijai un radio šis samazinājums ir graujošs. Tas neizskatās citādi kā izrēķināšanās. Un, godātie kolēģi, šajā kontekstā vienkārši smieklīga izskatās Latvijas Televīzijas koncepcijas izstrāde par uzlabojumiem programmā, par ko mums Kota kungs stāstīja un Kleckina kungs stāstīja. Par to ir vienkārši jāaizmirst! Sabiedriskās televīzijas un Latvijas Radio mums vienkārši nebūs! Vai tāds bija jūsu mērķis? Nezinu. Bet pēc tāda tas ļoti izskatās.

Mūsu priekšlikumā par akcīzes nodokli alum bija arī atrasti līdzekļi, lai saglabātu šo finansējumu. Tas diemžēl ir noraidīts. Nu tad es uzskatu, ka vienīgais saprātīgais solis ir samierināties ar 3 miljonu budžeta deficīta palielinājumu, jo šī pozīcija ir atbalstāma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns. Viss ir pateikts. Alus avots izsīcis. Tā ka finansējuma avota nav. Man atliek tikai aicināt noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

K.Leiškalns. Mēs balsojam par abiem?

Sēdes vadītāja. Balsosim par 19. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 38, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums… Mēs izdebatējām abus. Es tagad… Vai jābalso vai… (No zāles: „Nav balsojams!”)

Sēdes vadītāja. Nav balsojams. Deputāti piekrīt - nav balsojams.

K.Leiškalns. Tā gandrīz iznāca ar tām avīzēm.

21. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kurā ir runa par 43 miljoniem. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Mēs piedāvājam nesamazināt Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu, jo uzskatām, ka šis priekšlikums ir tieši saistīts ar tā saucamo skolu tīklu optimizāciju. Iepriekšējā piektdienā intervijā laikrakstā „Latvijas Avīze” Saeimas skaitliski vislielākās frakcijas - Tautas partijas frakcijas – vadītājs Māris Kučinskis paziņoja, ka jau janvārī vai februārī būtu nepieciešams īstenot sāpīgas reformas Izglītības un zinātnes ministrijā, slēdzot vairāk nekā 100 skolu, kas neatbilst vajadzīgajiem, pēc viņa uzskata, protams, kritērijiem.

Pirmkārt, tas attiekšoties uz mazajām lauku skolām un Rīgā esošajām skolām ar krievu valodu kā apmācības valodu, piebilda Kučinska kungs. Pēc PCTVL uzskata, ekonomēt uz tādas neaizsargātas iedzīvotāju kategorijas kā bērni rēķina - tas nozīmē atstāt Latviju bez nākotnes. Šāds darbības stils ir ļoti raksturīgs valdībai, kurā dominē partija, kam plaukstoša trīsbērnu ģimene logotipā! Par laimi, ne jau viss iecerētais viņiem izdodas. Un no padomju laikiem mantotais sazarotais skolu tīkls ir daļēji saglabājies. Tas saglabājies, pateicoties gan krievu, gan arī latviešu vecāku aktivitātēm, kuri aizstāv katru likvidācijai nolemtu skolu un pēc tam, kad veltīgi izrādījušies centieni vērsties pie Valsts prezidenta un valdības, bieži meklē atbalstu pie mūsu partijas - PCTVL.

Ir arī naudas avots, cienījamais komisijas priekšsēdētāj! Tas ir Aizsardzības ministrijas budžets. Diemžēl ir reāla izvēle starp valsts militarizāciju un valsts nākotni. Es aicinu tomēr izvēlēties valsts nākotni.

Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

K.Leiškalns. Bet es neredzēju balsojumu…

Sēdes vadītājs. Ā, es atvainojos… Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 63, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpinām ar 22.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Cita lieta.

22. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu… Nē, mēs nupat nobalsojām par 21., tagad mēs par 22.priekšlikumu balsojam, cienījamie kolēģi! Jā…

Tātad balsosim par 22. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 23. - Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 24. - Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 26. - Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 27. - Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 28. - Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 29. - Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 30. - Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pie tā es gribētu drusku pakavēties. lai pateiktu - jo vēlāk man nebūs vairs tādas iespējas – milzīgu paldies Juridiskajam birojam, komisijas meitenēm un visiem Saeimas tehniskajiem darbiniekiem, tāpat arī visiem tiem, kas nodrošināja šī budžeta skatīšanu šodien parlamentā. Arī deputātiem, protams.

Un komisijas vārdā aicinu atbalstīt redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

32. - deputātu Blumberga, Bērziņa, Aizbalta, Rivžas un Ščerbatiha priekšlikums. Komisija neatbalstīja. Mēs ar iesniedzējiem sapratām, ka šī lieta jau tiek virzīta un nav vairs rakstāma budžetā šādā veidā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Mums ir vēl viens… Deputāta Brigmaņa priekšlikums – 33.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies. Paldies vēlreiz! Priekšlikumi likumprojektā ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 21, atturas - 17. Likums „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” pieņemts.

Godātie kolēģi! Vārds paziņojumam Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es dziļā cieņā noliecu galvu jūsu priekšā. Es uzskatu, ka šādu valstisku soli un šādus lēmumus deputāti, kas atbalstīja šos budžeta grozījumus, kuriem nav nekāda sakara ar populismu, kuri, gluži otrādi, deputātos… Šie deputāti pieņēma lēmumu par likumiem un budžeta grozījumiem, un tas viennozīmīgi parāda, ka šis parlaments – un es nebaidos teikt šos vārdus - ir viens no politiski spēcīgākajiem parlamentiem, es nekaunos teikt, arī Eiropā. Šādi grozījumi, kas ir ļoti smagi, praktiski Eiropas praksē nav veikti.

Par to šaubījās arī starptautisko institūciju vadītāji. Un jūsu lēmums pirmām kārtām ir, neapšaubāmi, politiskā brieduma un kvalitātes lēmums. Un tāds tas paliks līdz pat šīs Saeimas beigām.

Tāpēc jebkuri aicinājumi, jebkuri mudinājumi par Saeimas priekšlaicīgu atlaišanu faktiski nav tiesīgi eksistēt, lai arī kurš tos izteiktu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam. Paldies deputātiem.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 49.pantu izsludinu šajā sēdē pārtraukumu līdz nākamajai ceturtdienai, tātad līdz 18.decembra pulksten 9.00. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst.

Informēju jūs, ka, lai gan ir jau pulksten 4.36, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova - jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par skolu slēgšanu”. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Līdz ar to, kā es jau teicu, sēdē tiek izsludināts pārtraukums līdz 18.decembra pulksten 9.00. Tad mēs turpināsim skatīt šodien neizskatīto darba kārtību.

Paldies visiem par darbu! Uz redzēšanos!

Reģistrācijas nebūs.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas rudens sesijas 18.sēde

2008.gada 11.decembrī