Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē!

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 31.maija sēdi. Izskatīsim darba kārtību.

Pirmais jautājums – Valsts prezidenta vēlēšanas.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā ziņos deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augstā Saeima! Cienījamie Ministru kabineta locekļi! Viesi! Radio un televīzijas klausītāji un skatītāji!

Šodien tiešām ir vēsturiska diena, jo mēs sākam Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru, kuru regulē jaunais likums. Jaunais likums dod iespēju sabiedrībai – tautai, katram cilvēkam – vērot šo procesu, un šis process ir jūsu acu priekšā.

Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma prasībām Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija likumā noteiktajos termiņos saņēma deputātu iesniegumus par trīs Valsts prezidenta amata kandidātiem – par Sandras Kalnietes, Valda Zatlera un Aivara Endziņa izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, kā arī minēto kandidātu dokumentus, kurus paredzēts iesniegt atbilstoši minētā likuma 5.pantam.

Izskatot iesniegtos Valsts prezidenta amata kandidātu dokumentus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 24.maija sēdē nolēma pieprasīt no Satversmes aizsardzības biroja, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras ziņas par šo kandidātu atbilstību Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma noteikumiem.

Šā gada 25.maijā komisija saņēma Sandras Kalnietes iesniegumu, kurā viņa atsauca savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam. Līdz ar to uz Valsts prezidenta amatu pretendē divi kandidāti.

Attiecībā uz šiem diviem kandidātiem šā gada 25.maijā komisija pieprasīja minētajām institūcijām informāciju par Valsts prezidenta amata kandidātiem ar lūgumu sniegt atbildes līdz šā gada 29.maija pulksten 17.00.

Komisija ir saņēmusi atbildes uz visām nosūtītajām vēstulēm, un šo institūciju atbildēs tika konstatēts sekojošais.

Satversmes aizsardzības birojs savas kompetences ietvaros ir veicis pārbaudi un informē, ka netika konstatēti Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 3.pantā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz Valsts prezidenta amata kandidātiem Valdi Zatleru un Aivaru Endziņu. Papildus tam Satversmes aizsardzības birojs ir konstatējis, ka nav likumā noteikto šķēršļu, lai Valdis Zatlers un Aivars Endziņš saņemtu pieeju valsts noslēpumam, NATO un Eiropas Savienības klasificētajai informācijai.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka tā rīcībā nav negatīva rakstura informācijas par Valsts prezidenta amata kandidātiem Valdi Zatleru un Aivaru Endziņu.

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra nav konstatējusi Valsts prezidenta amata kandidātu Valda Zatlera un Aivara Endziņa neatbilstību Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma noteikumiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savā atbildes vēstulē ir norādījis, ka attiecībā uz Valsts prezidenta amata kandidātu Valdi Zatleru šā gada 25.maijā tika uzsākta pārbaude par papildus saņemtās samaksas par savu darbu atbilstību likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām. Vienlaikus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs informē, ka šā gada 29.maijā ir uzsākta informācijas izvērtēšana par Valsts prezidenta amata kandidāta Aivara Endziņa piemaksu piešķiršanas atbilstību likumam „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Dati par abiem Valsts prezidenta amata kandidātiem un visu minēto institūciju atbildes ir izdalītas deputātiem.

Šā gada 30.maijā uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi tika uzaicināti abi Valsts prezidenta amata kandidāti. Komisijas sēdē Valsts prezidenta amata kandidāti tika iepazīstināti ar minēto institūciju sniegtajiem atzinumiem un atbildēja uz komisijas deputātu uzdotajiem jautājumiem. Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 7.panta prasībām Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbaudīja visus saņemtos materiālus un atzina: šajā konkrētajā brīdī Valsts prezidenta amata kandidāti Valdis Zatlers un Aivars Endziņš atbilst Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma noteikumiem.

Paldies par uzmanību. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pasaki, par ko balsot!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Atklājam debates. Atgādinu, ka debatēs katrs runās piecas minūtes. Pirmais debatēs pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Ministri! Mūsu valstī aizvien biežāk izskan vajadzība mazināt plaisu, kas ir izveidojusies starp varu un tautu. Šorīt ārā uz ielas, šeit pie Saeimas durvīm, mēs jūtam, ka sabiedrība šajā jautājumā tiek polarizēta, pretnostatīts cilvēks pret cilvēku. Jautājums ir tāds: kāpēc tas tā ir, un ko mēs varam darīt arī tieši šodien, lai mazinātu šo samilzušo plaisu starp varu un tautu?

Mūsu atjaunotā demokrātija tagad ir savā 17.gadā. No vienas puses, šajos gados mēs esam apbrīnojami attīstījušies. No malas raugoties, jebkuram ārzemniekam, kas iebrauc, ir ko brīnīties, jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir ar ko lepoties. Tik tiešām tā attīstība ir neticama!

Tāpat mūsu demokrātiskās iestādes ir atjaunotas – mums ir Saeima, tautas ievēlēta Saeima, un Saeima ir diezgan bieži ievēlējusi… apstiprinājusi dažādas valdības. Tagad pēc kārtas kopš mūsu neatkarības atjaunošanas mēs šodien jau piekto reizi ievēlēsim prezidentu, bet valstī kopumā – septīto prezidentu. Taču līdzīgi tam kā mūsu labklājības attīstība lielā mērā diemžēl ir tikai virspusēja, jo labklājība nesasniedz vismaz piekto daļu mūsu valsts iedzīvotāju, kuri ar katru gadu kļūst salīdzinoši trūcīgāki un trūcīgāki, arī mūsu demokrātiskās iestādes diemžēl ir tikai tādā fasādes remonta stadijā, kad mums procedūras ir demokrātiskas, bet tā būtība pilnīgi nav tāda.

Kolēģi, demokrātija ir ne tikai lēmumu pieņemšanas mehānisms, bet ir vesels ētikas un morāles kopums. Demokrātija nenozīmē to, ka tie, kuri ir saņēmuši vairāk par 50 procentiem balsu, diktē savus noteikumus pārējiem, nerēķinoties ne ar opozīcijas, pat ne ar sabiedrības viedokli. Protams, saskaņā ar likumu vairākums var panākt praktiski visu to, ko tas vēlas, taču nerēķināšanās ar sabiedrības viedokli noved pie ļoti negatīvas attieksmes sabiedrībā, un tā ir tiešs cēlonis šai plaisai starp varu un tautu.

Daudzi no jūsu kolēģiem, it īpaši no koalīcijas deputātiem, varētu domāt: „Kāpēc gan ieklausīties sabiedrības viedoklī?” Jums balsu ir pietiekami, jūs varat pieņemt tādus likumus, kādus vien jūs vēlaties, un ielikt jebkuru cilvēku par prezidentu, kā jūs vēlaties. Jums, raugoties pēc mūsu Satversmes, tāda vara ir, bet šī vara nāk kopā ar cenu – un tā cena ir augošais nihilisms, kas ir mūsu valstī. Tā cena ir emigrācija – tātad migrācija prom no Latvijas. Vairāk nekā 70 000 darbspējīgu cilvēku ir devušies prom, un aptaujas liecina, ka tas ir noticis ne tikai algas dēļ, bet gan dēļ tā, ka viņi vairs netic mūsu, Latvijas, valstij. Viņi netic ievēlētajiem politiķiem – tam, ka pēc Saeimas vēlēšanām viņi vēl ieklausīsies sabiedrības viedoklī, bet uzskata, ka viņi balstīsies tikai uz savu balsošanas mehānismu: „Kā priekšniecība teiks – tā arī būs!”

Cienījamie kolēģi! Mums šodien ir dota izvēle balsot par diviem Valsts prezidenta amata kandidātiem – par Zatlera kungu un par Endziņa kungu. Mums katram ir droši izveidojies viedoklis par labu vienam vai par labu otram. Debates pēdējās dienās ir bijušas dažādas, un katrai mūsu partijai, kuru mēs pārstāvam, arī ir savs viedoklis, bet tagad es aicinātu jūs izaugt un ļaut pierādīt sabiedrībai, ka ne tikai Koalīcijas padomes diktāts ir tas, kas visu nosaka. Ieklausieties sabiedrības viedoklī! Viennozīmīgi sabiedrības vairākums no visu partiju atbalstītājiem atbalsta Endziņa kungu.

Es aicinu jūs ieklausīties sabiedrības viedoklī, ne tikai savu partiju „bosu” viedokļos un Koalīcijas padomes viedoklī, un balsot par Aivaru Endziņu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Dāmas un kungi!

Šodien es gribētu runāt par to, kāpēc „Jaunais laiks” atbalsta Aivara Endziņa kandidatūru. Es Aivaru Endziņu pazīstu aptuveni 35 gadus – visupirms kā savu pasniedzēju, pēc tam kā kolēģi Juridiskajā fakultātē un Tautas frontē, bet vēlāk kā Augstākās padomes Juridiskās komisijas priekšsēdētāju. Savukārt pēdējos desmit gadus esmu strādājusi ar viņu kopā Satversmes tiesā, kur viņš, būdams tās priekšsēdētājs, ir iemantojis ievērojamas sabiedrības daļas uzticību. Arī tad, kad viņš strādāja augstskolā, viņš bija studentu un kolēģu cienīts.

Pati nebūdama Komunistiskajā partijā, es varu apliecināt, ka pirms 18 gadiem Endziņu uzņemties Latvijas Universitātes partijas sekretāra amatu lūdza gan tā saucamie „gaišie” komunisti, gan arī bezpartijiskie fakultātes kolēģi, tostarp arī es. Tolaik pret totalitāro padomju režīmu un par Latvijas neatkarības atjaunošanu plecu pie pleca cīnījās gan mani kolēģi – Augstākās padomes Tautas frontes frakcijas deputāti, bijušie kompartijas biedri Aivars Endziņš un Romāns Apsītis, no vienas puses, gan arī bijušie politieslodzītie Ints Cālītis un Oļegs Batarevskis, no otras puses. Ints Cālītis, kurš 17,5 gadus ir pavadījis Kolimā, Urālos un citās Gulaga nometnēs, vakar parakstīja Tautas frontes kluba valdes paziņojumu, kuru jūs, godātie deputāti, cerams, esat visi izlasījuši. Tajā ir uzsvērts, cik nepieņemama ir pret Aivaru Endziņu uzsāktā nomelnošanas kampaņa, jo viņš tāpat kā pārējie 132 Augstākās padomes deputāti 1990.gada 4.maijā balsoja „par” Neatkarības deklarāciju. Ar šo balsojumu arī Endziņš izdarīja izvēli par labu neatkarīgai un demokrātiskai Latvijai. 1991.gada 21.augustā savu uzticību Latvijas valstij un tautai Aivars Endziņš apliecināja, zem padomju tanku stobriem balsojot par konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, ar kuru pilnībā tika atjaunota Latvijas valstiskā neatkarība de facto. Bez tam viņš bija arī viens no Neatkarības deklarācijas autoriem.

Mēs visi, godātie kolēģi, kādreiz esam kļūdījušies – cits vairāk, cits mazāk. Tikai tas, kurš neko nedara, tas nekļūdās. Aivars Endziņš ir publiski atzinis, ka pirms daudziem gadiem ir pieļāvis kļūdu. Neskatoties uz Endziņa darbību Latvijas labā, par ko viņš no Valsts prezidentes rokām ir saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, šī pirms 25 gadiem izdarītā kļūda ar prieku tika izvilkta gaismā un pasludināta par katastrofu.

Jā, Valsts prezidenta nevainojamās reputācijas latiņa ir ļoti augsta, taču es jums gribētu jautāt: cik ilgi cilvēkam ir jāatbild par saviem maldiem, ko viņš ir izdarījis totalitārajā iekārtā? Iekārtā, kur cilvēki atsevišķās profesijās varēja strādāt, tikai būdami Komunistiskās partijas biedri. Vai katastrofu un draudus demokrātijai drīzāk nerada tas, ka atsevišķas amatpersonas un citas ietekmīgas personas nevar samierināties ar bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja nostāju un atsevišķiem Satversmes tiesas spriedumiem – ar spriedumiem, kuri nepieļāva vairs turpmāk aplaupīt strādājošos pensionārus, ar spriedumiem, kuri nepieļāva simtiem tūkstošu latu vērtus valstij piederošus dzīvokļus sadalīt bez likumā noteiktās kārtības? Un beidzot ar spriedumiem, kuri savulaik nepieļāva no pašreiz cietumā sēdošā, bet kādreizējā Jūrmalas pašvaldības vadītāja pretlikumīgi saņemt vērtīgus zemes gabalus „pa sētas durvīm” pretēji likumā noteiktajai kārtībai.

Koalīcijai Endziņa kungs ir ļoti „neērta” persona, un tāpēc viņa vadītā Satversmes tiesa ir tikusi saukta gan par slidenu tiesu, gan arī ir bijis pat mēģinājums to likvidēt.

Es nerunāšu sīkāk par Endziņa kunga autoritāti starptautisko konstitucionālo tiesību zinātnieku un konstitucionālo tiesnešu vidū.

Godātie kolēģi! Ar savu dzīvi un darbu Endziņš ir pierādījis, ka godam ir pelnījis tautas uzticību kļūt par Valsts prezidentu, kuru tauta cienītu un mīlētu un kuram tauta uzticētos.

Ņemot vērā sabiedrības lielākās daļas viedokli, es aicinu jūs balsot „par” viņa kandidatūru.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi! Dāmas un kungi! Man ir tas gods kā ārstam teikt šodien šajā ļoti izšķirīgajā brīdī runu mūsu Saeimas zālē, lai mēs vieglāk izšķirtos, ko ievēlēt par Valsts prezidentu. Latvija tiešām pašreiz atrodas ļoti grūtā situācijā. Ir šī sašķeltā sabiedrība, ir šis milzīgais nihilisms, ir šī milzīgā patvaļa dažādu uzskatu paušanā, kas bieži vien ir nevalstiski, bieži vien pat pretvalstiski. Daudzi cilvēki ir apmulsuši – pat nesaprot, ka ar viņiem manipulē; kas notiek mūsu tautā un kas mums patiešām ir vajadzīgs.

Mums sākas septiņi ārkārtīgi svarīgi gadi, kad nāk šis Eiropas Savienības finansējums un kad mēs strādājam pie Nacionālā attīstības plāna realizācijas. Pie izglītības kvalitātes uzlabošanas, pie zinātnes nostiprināšanas, pie labklājības celšanas. Mums nav vajadzīgi pašreiz šie nemieri sabiedrībā, mums ir vajadzīga stabilitāte. Un mums ir vajadzīga mūsu valstī ļoti gudra vadība. Mums vienreiz palaimējās, ka mēs par Valsts prezidenti ievēlējām Vairu Vīķi-Freibergu – augstas raudzes inteliģenti, kurai arī nebija pietiekamas iepriekšējās politiskās pieredzes un kura arī ne tik labi pazina Latviju. Bet viņa nāca no malas. Zaļo un zemnieku savienība, strādājot koalīcijā, visu laiku teica, ka mums ir vajadzīgs Valsts prezidenta amata kandidāts, kas nāk no malas, lai viņš nebūtu iejaukts dažādās politisko spēku aktivitātēs, bet lai viņš nāktu ar jaunu redzējumu; lai tas būtu inteliģents, stiprs cilvēks, drosmīgs cilvēks, izturīgs cilvēks, cilvēks, kas nāk šoreiz no Latvijas, lai viņam nebūtu jāpārdzīvo tādas grūtības, kādas bija jāpārdzīvo Vairai Vīķei-Freibergai. Viņš ir mediķis. Šajos grūtajos pārejas laikos, kad daudzas medicīnas iestādes neizturēja un daudzi mediķi neizturēja, daudzi emigrēja, viņš noturēja savu slimnīcu augstā līmenī, saņemot starptautiskos sertifikātus. Tur ar ļoti labiem rezultātiem tiek veiktas pašas sarežģītākās operācijas. Viņš palīdzēja izdzīvot savai iestādei, un viņš palīdzēs izdzīvot arī Latvijai, veiksmīgi tai attīstīties.

Mums ir pārbaudīts cilvēks, un es domāju, ka vislielāko pārbaudījumu viņš pārcieta šajās pēdējās nedēļās.

Mēs, Saeimas deputāti, ārsti, bijām uzlūgti uz Ārstu biedrību personīgi tikties ar Valdi Zatleru. Viņš bija izmocīts tajā dienā, daudz kur bijis, daudz kur intervēts, daudz kur bija mēģināts kaut ko noskaidrot par viņu. Viņš, dabīgi, jau dabūja lasīt presē visu, kas gāzās pār viņa galvu. Ne velti parādījās šis Ārstu biedrības aicinājums ar šo briesmīgo portretu. Nu tādu viņš saņēma uzbrukumu! Bet viņš izturēja.

Viņš šodien ir dzīvespriecīgs, viņš šodien ir spēku izstarojošs, uzticību izraisošs. Tā ir personība, tas ir tiešām valstsvīrs! Ja viņš kaut ko tādu ir varējis izturēt, tad viņš izturēs arī tālākos pārbaudījumus. Un mums nav jābaidās no starptautiskajiem uzskatiem par atsevišķām lietām, par nelaimīgajām tā saucamajām pateicībām, jo mēs esam nākuši no citas pasaules, no situācijas, kur mediķi nekad nav bijuši kārtīgi atalgoti, kur pastāvējusi pat ideja, ka slimnieki paši viņus pabaros, mums naudiņas priekš viņiem nepietiek. Un tas jau arī pēdējos gados bija jūtams… Zinām, kādas bija algas mūsu mediķiem.

Tā ka dzīve ir dzīve. Bet, ja viņš ir saglabājis savu godīgumu un ja viņš ir saglabājis savu iestādi, viņš saglabās arī Latvijas valsti. Tieši tāds prezidents Latvijai ir vajadzīgs, un es aicinu visus balsot par Valdi Zatleru.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Augsti godātais premjera kungs un augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Ministri! Klātesošie!

Protams, varētu būt tāds patīkams izņēmums šodien šeit, Saeimā, – vienreiz nomierināties, netracināt sabiedrību, nepļāpāt par visādām plaisām un neuztraukties.

Vieniem ir veicies pēc vēlēšanām vairāk, otriem – mazāk. Taču tas nenozīmē, ka tie, kam veicies mazāk, ir tiesīgi tracināt sabiedrību, izmantojot saziņas līdzekļus, cik nu vien ir iespējams. Vai vēl nav apnicis nepārtraukti izplatīt visu to?!… Es nezinu, ko vēl tas cilvēka prātiņš var sacerēt… Būtu ļoti vērts palasīt vienus un tos pašus laikrakstus, paskatīties vienus un tos pašus televīzijas ierakstus, kādi ir bijuši dažādos gados, un tad varētu redzēt, ka tas šodien nīstais cilvēks savulaik ir ārkārtīgi mīlēts un pielūgts no to pašu cilvēku mutēm.

Tā ka tas aicinājums izaugt ir varbūt vajadzīgs un tajā ir jāieklausās, bet, piedošanu, lūdzu, aicinājums izaugt nenozīmē, ka man ir jāpakļaujas tā cilvēka uzrunai, kurš mani aicina.

Varbūt tomēr samierināsimies ar to, ka mēs katrs domājam tā, kā atrodam par vajadzīgu!

Protams, katrs te varēs nākt un slavēt savus slavējamos, tās ir mūsu tiesības. Bet ja nāk šeit runāt par to, ka nezin kas briesmīgs ir valstī noticis un ka nu tāpēc to un to vajag… nu, šiem runātājiem vajadzētu atcerēties, ko viņi paši ir sastrādājuši.

Un man par to aicinājumu izaugt būtu tāds jautājums bijušajiem PBLA augsta līmeņa darbiniekiem: vai jūs arī esat izauguši un spējīgi aizmirst tos cilvēkus, kas jūs zākāja par jūsu aktīvo darbību Latvijas neatkarības atgūšanā? Tāds jautājums man būtu gan. Pēc tam runāsim šeit patriotiskas runas, bet balsosim tā, kā attiecīgā frakcija būs nolēmusi. Un tad runāsim par frakcijas disciplīnu.

Tagad daži vārdi par mūsu atbalstāmo kandidātu. Es, protams, par viņu daudz „jauna” (pēdiņās) uzzināju, lasot attiecīgos laikrakstus un skatoties un klausoties attiecīgos raidījumus – gan radio klausoties, gan televīziju skatoties. Redziet, man patīk šitā gaudošana, kas šeit šad un tad ir: „Vajadzēja iestāties Komunistiskajā partijā, lai kaut ko sasniegtu.” Vai tā nav gļēva gaudošana? Kāpēc tad bija cilvēki, kas neiestājās Komunistiskajā partijā un tomēr sasniedza? Kāpēc tādi bija? Tātad tie ir tie sliktākie. Tie labākie ir tie, kas caur Komunistisko partiju kaut ko sasniedza. Tie ir malači – tie, kas studēja Maskavā, kas klanījās pa labi un pa kreisi un kam asaras tecēja, ieraugot sirpi un āmuru. Lūk, tā!

Valdis Zatlers nav nekad bijis Komunistiskajā partijā, viņam nav bijusi vajadzīga šī partija, lai kaut ko sasniegtu. Viņš ir lielisks, praktizējošs ārsts, un tajā pašā laikā viņš ir pierādījis, ka var arī kā organizators un administrators sasniegt paša vadītajā iestādē tādu līmeni, ka tā ir Baltijas valstīs vienīgā, kurai ir Eiropas līmeņa sertifikāts. To tā kā nevajadzētu aizmirst! Tagad te ir tā runāšana: „Ārstu nevajag, to nevajag…” Celieties kājās jūs, visi dakteri, kas esat te, Saeimā, lai var redzēt, cik jūsu te ir! Tie varēja kandidēt uz Saeimu, jā. Bet par Valsts prezidentu nedrīkstot būt dakteris. Tas nu ir vienkārši smieklīgi!

Līdz ar to es uzskatu, ka mana pārliecība ir skaidri iezīmēta. Smieklīgi ir klausīties, ka mēs te klausām kaut kādam diktātam. Mums pietiekami ilgs laiks bija vajadzīgs, lai vienotos par vienu kandidātu, un mēs to esam izdarījuši. Un tāpēc es domāju un ļoti ceru, ka šodien pirmajā kārtā šī balsošana sāksies un arī beigsies un mēs varēsim turpināt sakārtot sabiedrību. Un tiešām – saliedētības labad Valdim Zatleram, iespējams, būs daudz jāstrādā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Nils Ušakovs.

N.Ušakovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Kolēģi! Es negribētu aģitēt par Endziņa kungu vai aģitēt pret Zatlera kungu. Mēs visi šeit, zālē, ļoti labi zinām, kurš kandidāts ir stiprāks un kuru kandidātu tauta grib redzēt par Valsts prezidentu. Es vienīgi gribētu vērsties pie valdošās koalīcijas deputātiem ar lūgumu – balsojiet pēc sirdsapziņas. Tas dažreiz palīdz.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Ministri! Dāmas un kungi! Šodien mēs esam iegājuši Valsts prezidenta vēlēšanu distances pēdējā taisnē. Šie ir pēdējie metri pirms finiša, pēdējie metri pirms atjaunotās Latvijas Republikas trešā prezidenta ievēlēšanas. Un šajā distancē ir bijis viss – gan ideālā kandidāta portreta apspriešana, gan potenciālo kandidātu meklēšana, gan visdažādākās sarunas par labākajiem un reālākajiem kandidātiem šai sacensībai. Šajā distancē pirmo reizi ir bijusi aktīva sabiedrības iesaistīšanās. Diemžēl šajā distancē bija vēl arī nepieredzēta nomelnošanas kampaņa ar pilnīgi atklātiem mēģinājumiem sabiedrību šķelt labajos un sliktajos, melnajos un kristālbaltajos. Un tomēr mēs esam finiša taisnē, un tikai no mums atkarīga ir šodienas izvēle.

Tautas partijas frakcija šodien aicina būt atbildīgiem. Būt atbildīgiem – tas šodien nozīmē nebaidīties un nelocīties. Nelocīties savos uzskatos, nelocīties atbilstoši vēja plūsmai vai vadošiem rakstiem vadošos laikrakstos.

Esmu pārliecināts: mēs, tāpat kā lielākā daļa klātesošo, šodien esam atbildīgi. Un tieši tāpēc mēs balsosim par Valdi Zatleru, jo viņš ir cilvēks, kurš arī ir atbildīgs – atbildīgs par saviem vārdiem un par saviem darbiem; cilvēks, kurš nebaidās atzīt savas kļūdas; cilvēks, kurš nelokās un nedomā dalīt sabiedrību baltajos un melnajos. Latvijai būs vajadzīga viņa enerģija un lielās darbaspējas, drosme pieņemt lēmumus un atbildēt par rezultātiem. Latvijai ir vajadzīgs prezidents – savas valsts patriots.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Latvijas nākotni noteiks stipri cilvēki ar tieši šādām īpašībām. Stipri cilvēki un visu mūsu kopējais darbs Latvijas labā.

Lai mums visiem šodien veicas kopējā darbā!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeima! Cienījamie klātesošie! Klausītāji! Skatītāji!

Šodien nav parasta diena. Bet man vismaz tā ir diezgan viegla, jo šoreiz es nešaubos. Es šodien esmu gatavs balsot „par”. Esmu gatavs balsot „par”, nevis „pret”. Un šajā ziņā balsošanas biļetens ir ļoti nežēlīgs, jo par abiem kandidātiem ir jābūt kādai atzīmei, neskatoties uz to, ka neviens no tiem nav pelnījis to atzīmīti sadaļā „pret”.

Balsojot par to, kuram tad šodien kļūt par Latvijas Valsts prezidentu, es tomēr aicinu domāt ne tikai par to, kurš no kandidātiem ir cienīgāks ieņemt šo amatu šodien, bet arī par to, kurš no viņiem sekmīgāk spēs attaisnot uz Valsts prezidentu liktās cerības. Ir jau ļoti labi, ka mūsu Valsts prezidenta amata kandidāti ir no mūsu vidus – normāli, dzīvi cilvēki, jo tikai jau par nelaiķiem stāstot tikai labu vai neko. Bet par Zatleru un Endziņu nu ir sastāstīts un sarakstīts tik daudz sliktā, ka tik sliktu cilvēku jau vienkārši nevar būt. Paldies viņiem par uzdrīkstēšanos pateikt: „Es esmu gatavs kalpot Latvijai!” Patiess paldies! Jo katru, kurš paceļ galvu, sit un sitīs. Tas ir jāapzinās!

Aivaru Endziņu es miglaini atceros no tiem studiju gadiem 80.gadu beigās, kad es atgriezos no armijas ar PSKP biedra kandidāta karti kabatā (uz īsu brīdi). Vēl atceros Endziņa kunga aktivitāti izteikumos Satversmes tiesneša amata pilnvaru termiņa beigu periodā, un tad es nodomāju: „Nu, nevar būt Latvijai labāka tiesībsarga, ombuda!”

Savukārt Valdi Zatleru es pazīstu tikai no dažiem kopīgiem, kopīgi pārciestiem televīzijas raidījumiem, un tad es tiešām apbrīnoju to gaišo prātu un asprātību. Un bija vēl arī tikšanās Saeimā, frakcijā, un es biju ļoti pārsteigts, cik ātri cilvēks spēj iedzīvoties iepriekšējai dzīvei pilnīgi neraksturīgu jautājumu krustugunīs un cik labi par viņu atsaucas cilvēki, kurus es cienu.

Ar visu cieņu pret juristiem man tomēr bail, ka Valsts prezidenta amata kandidāts Endziņš uz procesiem var raudzīties tikai caur stingri kalibrētu likuma pantu lēcu. Man bail, ka jurists vispirms grib redzēt rāmi un tikai pēc tam piemeklēt gleznu. Bet, manā izpratnē, Valsts prezidentam ir jābūt māksliniekam, kuram svarīgāks ir saturs. Jo to ietvaru veidotāju – to jau ir gana, ieskaitot arī mūs, deputātus. Vismaz es no Valsts prezidenta gribu sagaidīt iedvesmu, vīziju un lepnumu par savu tautu, viedokli par nākotni, nevis cīņu pret kaut ko tagadnē vai pagātnē. It kā jau tas ir viens un tas pats – cīnīties par taisnību vai cīnīties pret netaisnību –, bet mani baida šis negatīvais nosacījums.

Un vēl. Ja vajag izvēlēties mašīnu, tad no divām vienlīdz komfortablām, ātrām un tādām, kas ir par vienādu cenu, es noteikti izvēlēšos jaunāko, jo tā ilgāk kalpos un katrs ieguldījums tās remontā būs tā vērts. Jo cilvēks jaunāks, jo tam vieglāk sākt dzīvi no jauna. (Aplausi.) Jā, jo Valsts prezidentam jau jāsāk būs dzīve no jauna: jāmaina būs dzīves ritms, ieradumi, un arī būs jāmācās.

Un, ja tā labi padomā, tad redzam, ka prezidents taču dzīvo sliktāk par pašu Lembergu – vienmēr ir apsardzes ielenkts, un katrs viņa publiski teiktais vārds nereti tiek izmantots, lai vērstos pret viņu. Visu cieņu Valsts prezidenta amata kandidātiem!

Es nebūšu arī bezcerīgi skumīgs vai vīlies, lai arī kāds būtu vēlēšanu rezultāts, izņemot prezidenta neievēlēšanu.

Taču, lai kā arī būtu, es tomēr aicinu visus klātesošos, visu sabiedrību pret nākamo Valsts prezidentu izturēties ar sapratni un cieņu! Ja reiz pat Ministru kabinetam tiek dotas 100 dienas sevis pierādīšanai, tad prezidentam patiesībā vajadzētu būt vēl vairāk. Neatkarīgi no tā, kurš no kandidātiem tiks ievēlēts – Zatlers, Endziņš vai arī kāds trešais, es aicinu pārlieku nekritizēt un nenoniecināt Valsts prezidentu, jo, noniecinot prezidentu, mēs noniecināsim savu tautu un valsti. Tātad – ja mēs necienīsim sevi, tad arī citi mūs necienīs.

Es, protams, aicinu balsot par Valdi Zatleru, kurš mani pārliecināja, un es ticu, ka tuvākajā laikā viņš pārliecinās arī to sabiedrības daļu, kura šodien domā citādāk. Rītdiena būs gaišāka!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi un viesi! Vakar mēs PCTVL frakcijas telpās tikāmies ar Zatlera kungu, un viņš, sēdēdams starp krievu lingvistiskās kopienas politiskajiem pārstāvjiem, apgalvoja, ka krievu lingvistiskā kopiena Latvijā vispār it kā neeksistē.

Es nodemonstrēju viņam grafiku par demogrāfisko situāciju mūsu valstī. Jūs varbūt jau zināt, ka pirms 1991.gada demogrāfiskie rādītāji Latvijā bija pozitīvi, un tie bija vienādi gan latviešiem, gan krieviem, kas dzīvo Latvijā, gan arī visām citām tautībām. Taču 1991.gadā aina krasi mainījās un tauta sāka izmirt. Tomēr situācija ir tāda, ka nelatvieši izmirst trīs reizes ātrāk nekā latvieši. Tas ir pierādījums gan krievu lingvistiskās kopienas eksistēšanai Latvijā, gan arī valsts attieksmei pret šo lingvistisko kopienu. Varbūt šie argumenti ārstam ir saprotami. Un līdz ar to es novērtēšu abus šos kandidātus no krievu lingvistiskās kopienas viedokļa.

Ko varētu sacīt par Zatleru, kas savā laikā ir parakstījis Tautas partijas dibināšanas dokumentu? Tāpat viņš ir piedalījies arī Latvijas Ārstu biedrības veidošanā tajā laikā, kad Latvijas Ārstu biedrības uzskati bija tādi, kādi tie, teiksim, šodien ir NSS vai citām tamlīdzīgām organizācijām.

Protams, par Endziņu varētu pateikt daudz vairāk. Teiksim, es gribētu nocitēt vienu Satversmes tiesas spriedumu, kas ir veltīts tā saucamajai izglītības reformai. Ļoti pārsteidzoša preambula: „Visupirms jāņem vērā tas, ka šo lietu nevar izskatīt atrauti no padomju okupācijas rezultātā izveidojušamies sarežģītās etnodemogrāfiskās situācijas un mērķtiecīgi īstenotā genocīda pret Latvijas tautu. Rezultātā samazinājās latviešu, bet būtiski pieauga cittautiešu skaits un tika izveidots uz segregācijas principa balstīts atsevišķs, paralēls krievvalodīgo skolu tīkls.” Ļoti brīnišķīgs citāts! Un pēc tam būs ļoti grūti balsot arī par Endziņa kungu.

Tas, protams, bija Satversmes tiesas kolektīvs lēmums, un katra konkrētā tiesneša ieguldījumu šajā citātā es nevaru novērtēt, taču ir arī dokuments ar vienpersonisku Endziņa kunga parakstu. Viņš Daudiša kunga vietā parakstīja Latvijas Augstākās padomes lēmumu par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem, kā arī bija darba grupas loceklis, kura izstrādāja šo „brīnišķīgo” 1991.gada 15.oktobra lēmuma projektu, ar kuru sabiedrība tika sadalīta pilsoņos un nepilsoņos. Tas ir Latvijas aparteīda juridiskais pamats.

Līdz ar to, raugoties no krievu kopienas viedokļa, abi kandidāti ir slikti, bet, protams, trešais būs vēl sliktāks. Un sakarā ar to mēs pieņemsim ļoti grūtu lēmumu, par kuru kandidatūru šodien balsot.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās iekšlietu ministrs Ivars Godmanis.

I.Godmanis (iekšlietu ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Ministri! Viesi!

Lai ļauts arī man šajā svarīgajā brīdī teikt pāris vārdu no valdības pozīcijām.

Atļaujiet man minēt trīs lietas, par kurām es nevaru šodien nerunāt.

Tā pirmā lieta ir mūsu demokrātijas attīstība. Kur mēs esam šajā brīdī? Mēs vēl arvien esam attīstībā, taču demokrātijas likumi šodien ir gan šeit, Saeimā, gan arī mēs tos redzam ārpus Saeimas. Un tā nav pirmā reize, kad demokrātija izpaužas gan oficiozi, gan arī ārpus oficioziem…

Un šajā ziņā, man šķiet, ārkārtīgi svarīgas ir vairākas lietas.

Pirmā lieta ir tā, ka katram ir savs viedoklis un ka katrs ir tiesīgs šo viedokli paust. Es domāju, ka Latvijā mēs esam šādā līmenī. Mēs to esam sasnieguši pa šiem gadiem, un mēs to esam nodrošinājuši.

Otrā lieta ir tā, ka šie viedokļi ir jāpauž ar atbildību, un šo atbildību nosaka – vismaz deputātiem, ministriem un Valsts prezidentam – mandāts. Tieši šis mandāts ir tas, kurš ir atbildības mērs. Un acīmredzot, pieņemot lēmumus, kas ir balstīti uz šo mandātu, mums būs jāatbild par šiem lēmumiem, taču atbildība mums ir tikai to cilvēku priekšā, kuri mums šo mandātu ir devuši. Vismazākie centieni iespaidoties, vismazākie centieni pakļauties, vismazākie centieni kaut kādā veidā varbūt mazināt savu atbildību kādu citu kritēriju priekšā nav demokrātiski, jo mandāta devēja demokrātija ir tā, kas jums dod tiesības, lai jūs šīs tiesības atbildīgi izmantotu.

Trešā lieta ir tā smalkā, sarkanā līnija, vai ir sašķeltība – vai sabiedrība ir sašķelta, vai tās locekļi cits pret citu ir ārkārtīgi naidīgi un vai tas izpaužas sabiedrībā, vai tas izpaužas parlamentā, vai tas izpaužas kaut kādās citās vietās un formās. Tā ir tāda ļoti plāna, sarkana līnija starp to visu, jo demokrātijā katram ir tiesības paust savu viedokli – gan vairākumam, gan mazākumam.

Vai tas, ka mēs paužam dažādus viedokļus, nozīmē, ka mēs īpaši šķeļamies? Tā ir tā sarkanā līnija, kura ir ļoti uzmanīgi jāievēro, lai nemanipulētu, lai nelietotu to, lai nejauktu šo demokrātijas izpausmes formu… jā, bieži vien, iespējams, ar politiski izdevīgu konjunktūru, populistiski sakot, ka mēs speciāli šķeļam sabiedrību, ka sabiedrība speciāli šķeļas… Taču, ja cilvēki – tie, kuri dod šo mandātu, – to lasa arvien biežāk, tad viņiem šķiet, ka tās sarkanās līnijas vairs nav… Tāpēc, runājot par demokrātijas trešo pusi, ir jāapzinās, ka nu ir pienācis tas brīdis, kad lēmums tiks pieņemts un kad Valsts prezidents tiks ievēlēts.

Un tad šai demokrātijai seko nākamā lieta. Neskatoties ne uz kādām cīņām, neskatoties uz to, kā politiski savā starpā ir cīnījušies gan politiskie spēki, gan partijas, gan sabiedrība, kā mēs to redzējām arī šodien pie Saeimas, iestājas cits – demokrātijas trešais kvalitātes līmenis. Tajā brīdī, kad Valsts prezidents ir ievēlēts, viņš atbilstoši Satversmei ir visas Latvijas tautas Valsts prezidents.

Un tad ir tas nākamais pārbaudes akmens – pieņemt viņu. Arī tiem, kuri nav balsojuši „par” šo kandidātu. Taču tāda ir demokrātijas likumsakarība, un no tās nevar izvairīties nevienā attīstītā demokrātiskā valstī. (Man šķiet, ka nebūtu šeit jāsauc piemērs, kur tas tā notiek.) Kur zaudējušais atzīst, ka uzvarējušais ir tas, kurš ir prezidents. Un tas attiecas ne tikai uz personībām. Tas attiecas arī uz politiskajām organizācijām, partijām.

Un es ceru… es ceru arī uz masu informācijas līdzekļiem, jo pretējā gadījumā šī sarkanā, smalkā līnija, kura ir tā, kas uztur demokrātiju, vienkārši pārvēršas kaut kādā citā kvalitātē, kam ar demokrātiju galīgi nav nekāda sakara.

Un pēdējais. Valdībai ir savi uzdevumi, un valdība ir kritizējama visnotaļ laikam no visiem trijiem demokrātijas lielākajiem balstiem. Mēs te runājam par Valsts prezidentu, Saeimu un valdību, jo tā ir izpildvara, un valdībai ir savi uzdevumi. Valdībai tie ir jāveic. Ja valdība tos neveic, tad Saeimai ir tiesības rosināt deputātus mainīt valdību. Tā ir demokrātiska forma, un tā ir pieņemama. Savukārt valdība cenšas darīt tā, lai tai būtu Saeimas uzticība, un, lai arī kāda šeit būtu pretruna, šī pretruna tomēr ir demokrātiska. Tā ir Saeimas uzraudzība un valdības darbs.

Ja mēs runājam par Valsts prezidentu, tad mums vienmēr būs jādomā tādās kategorijās, ka mēs pamazām šo sarkano, smalko līniju sākam bīdīt tajā virzienā, kur obligāti ir jābūt maksimālai pretrunai vai pretnostatījumam starp Valsts prezidentu, Saeimu un valdību… Nē! Neapšaubāmi, attīstība notiek caur pretrunām. Attīstība ir pretstatu cīņa! To nosaka dialektika. Taču, ja mēs a priori uzskatām, ka tieši šī pretstāvēšana, šī savstarpējā cīņa var pārsniegt šo plāno, sarkano līniju… To pieļaudami, mēs nevis attīstīsim demokrātiju, ko esam tik smagi darījuši šos divdesmit gadus, bet to acīmredzot vienkārši mazināsim.

Un pēdējais. Es tiešām aicinu padomāt par stundu pēc tam, kad būs ievēlēts Valsts prezidents. Es ceru, ka Saeimas deputāti to izdarīs. Es tiešām sapņoju par to. Un es arī domāju, ka tas dos šo signālu, ka cilvēks, kuram ir šis mandāts… Viņam jau ir šis mandāts, ko faktiski jau dod gan visa Saeima, gan arī sabiedrība.

Protams, par prezidentu nepiedzimst. Par prezidentu kļūst. Prezidents sevi pierāda pats ar savu darbu. Tā ir atsevišķa funkcija! Un šeit nebūs vienkārši tikai ārpolitiskais komponents, kā bieži vien te sāka teikt, ka vienīgā funkcija ir pārstāvēt ārpolitiku. Galīgi nē! Tur būs gan iekšpolitiskais, gan morālais, ētiskais, gan sabiedriskais, gan – es pat nešaubos par to! – arī tīri cilvēciskais komponents. Taču tās ir tikai atsevišķas mūsu demokrātijas sastāvdaļas. Valsts! Un viņš ir tiesīgs! Tiesīgs ieņemt nopietnu vietu mūsu demokrātiskajā sistēmā, nebūt neapkarojot pirmos divus.

Taču attiecībā uz kandidatūrām es pateikšu tikai vienu: tie cilvēki, kuri ir apdomājuši savu pretendēšanu uz Valsts prezidenta amatu… Un arī man bija tāda iespēja kādu brīdi par to padomāt. Un arī es zinu. Tāpat kā citi tie cilvēki, kuri ir atsaukuši savu kandidatūru.

Zināmā mērā, domājot par to visu, mums ir jāsaka tā: ja mēs paskatāmies atpakaļ, teiksim, 17 vai 20 gadus, tad jāsecina, ka lielākā daļa no mums ir gan ar plusiem, gan ar mīnusiem, gan ar smagām kļūdām. Es domāju, ka ar dažādiem panākumiem mēs esam mēģinājuši šo valsti veidot un būvēt – gan demokrātiju, gan saimniecību, gan arī pārējās sfēras. Jautājums ir tikai tāds: ko mūsu darbs ir atstājis? Tas ir atstājis gan mīnusus, gan plusus. Tas ir atstājis gan rētas, gan arī panākumus. Un tāpēc man ir dziļa pārliecība, ka Valsts prezidenta kandidatūrai ir jābūt vienam no galvenajiem komponentiem – tai jāsatur sevī cerība. Diemžēl jāsaka tā: tiem cilvēkiem, kuri ir daudz darījuši gan laba, gan diemžēl arī kļūdījušies, viņiem ir grūtāk modināt cerību cilvēkos nekā tiem cilvēkiem, kuri nāk. Un tāpēc ir šī sabiedrības prasība pēc nepolitiskiem cilvēkiem – pēc tādiem, kas nav bijuši partijā, tādiem, kas nav darbojušies partijās, valdībās vai Saeimā.

Šī cerība ir tā, ko, es ceru, nesīs Valsts prezidents. Man personīgi un arī mūsu partijām, valdību veidojošajām partijām, ir dziļa pārliecība, tāpēc mēs bijām spējīgi vispār vienoties. Ar saviem mandātiem… jā, nākamajās vēlēšanās mēs ar saviem mandātiem atbildam par savu izvēli. Bet cerības… izsakām visu cieņu Endziņa kungam, mūsu kopējo cīņu dalībniekam, bet cerības saistās jau ar jaunu, enerģisku cilvēku. Tāpēc es ceru, ka šīs tīri cilvēciskās īpašības –jaunība, enerģiskums – būs galvenais šīs cerības komponents. Un es novēlu, lai tā tiktu pilnībā izmantota, Valdim Zatleram kļūstot par Valsts prezidentu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Andris Bērziņš no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamais Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Viesi!

Šodien mums ir ļoti atbildīga un valstiska izšķiršanās. Mēs esam – pirmo reizi pēc jaunā likuma spēkā stāšanās – astoņas dienas diskutējuši un debatējuši par kandidātiem. Mums ir bijis laiks apdomāties, un vairs nav iespējama tāda situācija, kāda bija iepriekšējā reizē, kad kāds stundu pirms balsošanas kādu no kaut kurienes izved laukā un noliek Saeimas deputātiem priekšā balsošanai.

Mums ir bijuši pieci ļoti cienījami kandidāti. Divus no viņiem mēs šodien redzam šeit, Saeimas Sēžu zālē. Arī pārējie trīs ir cienīgi… būtu bijuši cienīgi stāvēt šeit, Saeimas tribīnē. Diemžēl tā politika ir tāda, kāda tā ir. Un es uzskatu par savu pienākumu viņus pieminēt: tie ir Māris Riekstiņš, Sandra Kalniete un, protams, mūsu kandidāte Karina Pētersone.

Šodien mums ir tā lielā izšķiršanās – jāizšķiras, par ko balsot. Es, kolēģi, aicinu balsot par Valdi Zatleru. Un manas izšķiršanās galvenais motīvs ir tas, ka Valdis Zatlers ir cilvēks, kas mīl citus cilvēkus. Par labu ārstu nevar kļūt, nemīlot cilvēkus. Es tiešām ticu, ka Valdis Zatlers būs neatkarīgs Valsts prezidents, kurš nepakļausies, nestaigās kāda atsevišķa politiskā spēka pavadā, bet mēģinās saprātīgi līdzsvarot varu, līdzsvarot politisko spēku vēlmes un intereses. Es ticu, ka mēs pēc kāda pavisam neilga laika varēsim lepoties ar savu Valsts prezidentu.

Es aicinu balsot par Valdi Zatleru.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Godātie Valsts prezidenta amata kandidāti!

Es vēlos dot novēlējumu tam Valsts prezidentam, kuru mēs šodien ievēlēsim, neatkarīgi no tā, vai tas būs Valdis Zalters vai Aivars Endziņš.

Es savu izvēli esmu izdarījusi. Jūs visi zināt, ka es balsošu par Aivaru Endziņu. Taču neatkarīgi no tā, kuru ievēlēs, es gribu teikt, ka Valsts prezidents ir valsts simbols. Tajā brīdī šis cilvēks nostāsies vienas milzīgas piramīdas pašā virsotnē. Šī piramīda ir Latvijas valsts. Rainim ir brīnišķīgs un arī ļoti skumjš dzejolis „Kalnā kāpējs”: „Tu kļūsi vientulīgāks gads pēc gada…” Tas ir Valsts prezidenta liktenis – būt pilnīgi vienam šajā varas virsotnē. Ne padomnieki, pat ne ģimenes locekļi – neviens šo vientulību nevar kliedēt. Pat tas viedoklis, kas dienesta uzziņas veidā tiek nolikts uz Valsts prezidenta galda, viņam ir daudzkārt, daudzkārt domās jāpārcilā, jo tikai un vienīgi viņš pats atbild par saviem lēmumiem.

Es novēlu abiem, Aivaram Endziņam un Valdim Zatleram, vienmēr apzināties, ka visa tauta jūs vērtēs – taisnīgi, netaisnīgi. Apzināties, ka jūs nesīsiet Latvijas vārdu pasaulē. Un apzināties, ka jums ir jāatbild arī Visaugstā priekšā par to, cik godprātīgi un atbilstīgi savām spējām vai pāri savām spējām jūs šo ārkārtīgi smago nastu turpmākos četrus gadus spēsiet nest.

Lai Dievs jums stāv klāt!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Par vēlēšanu procedūru balsu skaitītāju vārdā ziņos deputāts Pēteris Tabūns. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Balsosim atklāti, paceļot roku!”)

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es lūdzu uzmanīgi ieklausīties manis sacītajā. Kad sāksies balsošanas process, lūdzu, esiet īpaši disciplinēti! Pa vienam pēc komisijas uzaicinājuma nāciet Balsošanas zālē, paņemiet biļetenu, aizzīmogotu aploksni, ieejiet noteikti balsošanas kabīnē, lai izdarītu attiecīgo atzīmi, un pēc tam iemetiet šo aploksni balsošanas urnā.

Par biļetenu aizpildīšanas kārtību. Tas ir īpaši svarīgi, jo kļūdas allaž, katrā vēlēšanu reizē, ir pieļautas. Atgādināšu, ka pēdējā reizē – tad, kad balsojām par tiesībsargu, – 10 deputāti kļūdījās. Pats galvenais, kas ir jāievēro un par ko gribu brīdināt, ir tas, ka ir jāizsaka attieksme pret abiem kandidātiem, izdarot atzīmi – krustiņu – rombiņā pretī viena vai otra kandidāta vārdam. Tātad – vai nu „par”, vai „pret”. Piemērs: ja izdarīsiet tikai atzīmi „par”, biļetens būs nederīgs. Lūk! Esiet uzmanīgi! Par pārējām kļūdām, kuras tiek pieļautas, nerunāšu, jo tas, kā mēdz sacīt, tikai sajauks galvu.

Komisijas locekļus lūdzu doties uz Balsošanas zāli, lai varētu veikt balsošanas procedūru!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atsākoties sēdei, jūs tiksiet zālē aicināti ar zvana signālu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Turpinām darbu. Balsu skaitītāju vārdā – deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.13 – par balsošanas rezultātiem, ievēlot Valsts prezidentu.

2007.gada 31.maijā Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.11.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 98 vēlēšanu zīmes.

Sabojātu un nomainītu – nav.

Dzēstas atlikušās 22 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 98 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas visas 98 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgu nav atzīta neviena.

Pret visiem kandidātiem balsots vienā vēlēšanu zīmē.

Par kandidātiem nodotās balsis:

Valdis Zatlers – 58… (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ļaujiet nolasīt pilnu protokola tekstu!

P.Tabūns. Cienījamie kolēģi! Pabeigšu protokola lasīšanu.

Pret – 40 balsis.

Aivars Endziņš: par – 39, pret – 59.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par Valsts prezidentu ievēlēts Valdis Zatlers.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Aicinām zālē Valdi Zatleru, kurš ievēlēts par Valsts prezidentu. (Aplausi.)

Vārds Valdim Zatleram.

V.Zatlers (jaunievēlētais Valsts prezidents).

Augsti godājamā tauta! Mani augsti godājamie tautas pārstāvji!

Es jums pateicos par uzticību, kas uzliek man pienākumus – pienākumus kalpot valstij pēc savas labākās sirdsapziņas.

Mēs atrodamies tādā mirklī, kad ir jāpadomā par divām vērtībām – par ideāliem un par mērķiem. Mums ir jāatceras sava vēsture: kad ideāli ir bijuši vienoti ar mērķiem, mēs esam panākuši ļoti daudz. Mēs esam panākuši savas valsts atjaunošanu.

Šobrīd liekas, ka ir palikuši tikai mērķi. Un, ja mērķi paliek bez ideāliem, tie šķeļ mūsu sabiedrību.

Mans uzdevums būtu, lai ideāli atkal vienotos ar mērķiem un mūsu valsts uzplauktu.

Es nobeigšu ar pārfrāzētiem mūsu rakstnieka Blaumaņa vārdiem: „Mans gods – manas tautas gods.”

Dievs, svētī Latviju!

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Apsveicam Valdi Zatleru, kurš ir ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu!

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē!

Godātie kolēģi, turpināsim sēdi! Vispirms mums ir jālemj par darba kārtības izmaiņām.

Pirmo priekšlikumu par šīsdienas darba kārtības izmaiņām iesniedzis Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Guntis Blumbergs. Tautsaimniecības komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 31.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā 29.punktu – likumprojektu „Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums” – kā darba kārtības 24.punktu – tātad pirms likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Vai deputāti grib runāt debatēs par šo izmaiņu? Vai Sergejs Fjodorovs ir kļūdījies? Paldies. Vai deputāti piekrīt šai darba kārtības izmaiņai? Piekrīt.

Vēl vienu priekšlikumu par izmaiņām šīsdienas darba kārtībā iesniedzis Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas 31.maija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu, iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs mainām darba kārtību? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība tiek papildināta.

Un visbeidzot. Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Guntis Blumbergs saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu komisijas vārdā lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 31.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā kā 12.punktu likumprojektu „Grozījums likumā „Par aviāciju”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputāti piekrīt darba kārtības izmaiņai? Deputāti darba kārtības izmaiņai piekrīt.

Mēs varam turpināt darbu atbilstoši saskaņotajai darba kārtībai.

Sākam izskatīt sadaļu „Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Meža likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Medību likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Rāznas nacionālā parka likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Šengenas informācijas sistēmas darbības likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumu „Grozījumi Krimināllikumā”. Valsts prezidente ir atsūtījusi šo likumu otrreizējai caurlūkošanai. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu šis likums nododams Juridiskajai komisijai otrreizējai caurlūkošanai.

Vai komisija varētu nākt klajā ar priekšlikumiem, cik ilgs laiks būtu nepieciešams priekšlikumu iesniegšanai un kāds varētu būt izskatīšanas datums Saeimas sēdē? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Piecas dienas priekšlikumu iesniegšanai, un izskatīšana… Kāds datums tajā ceturtdienā sanāk? 20. vai 21.jūnijs?

Sēdes vadītājs. Piecas dienas būtu 5.jūnijs. Un izskatīšana Saeimā?

M.Segliņš. Ceturtdienā, kas mums būs pēdējā darba diena pirms vasaras.

Sēdes vadītājs. 7.jūnijā vai…

M.Segliņš. Nē, nē, nē! 20. vai 21.jūnijs! Ceturtdiena pirms Līgo svētkiem.

Sēdes vadītājs. Ceturtdien ir 21.jūnijs.

M.Segliņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.jūnijs, bet izskatīšana Saeimas sēdē 21.jūnijā. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par Ralfa Beitiņa atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ir lūdzis atkārtoti iecelt tiesnesi Ralfu Beitiņu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša amatā uz diviem gadiem. Juridiskā komisija šo lūgumu ir atbalstījusi lēmuma projekta veidā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 153/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - lēmuma projektu „Par Līgas Eglītes atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Tiesu administrācijā ir saņemts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Līgas Eglītes iesniegums, kurā tiesnese lūdz atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās. Tieslietu ministrs šo lūgumu ir atbalstījis, un arī Juridiskā komisija to ir atbalstījusi un formulējusi kā lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 154/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu, kas iekļauts sadaļā „Likumprojektu izskatīšana”. Un tas ir likumprojekts „Grozījums likumā „Par aviāciju””.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija savā šā gada 29.maija sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījums likumā „Par aviāciju”” un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Bez tam mēs lūdzam šo likumprojektu arī atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vispirms deputātiem ir jāizšķiras par to, vai šis likumprojekts būtu atzīstams par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 351/Lp9 atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu Saeimas sēdē.

G.Blumbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.jūnijs.

Kā, lūdzu? Ā!…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, godātie kolēģi! Mēs vēl neesam nobalsojuši par šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 351/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

G.Blumbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.jūnijs, bet izskatīšana Saeimas sēdē - 7.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Izskatīt Saeimā… Lūdzu, vēlreiz!

G.Blumbergs. 7.jūnijā!

Sēdes vadītājs. 7.jūnijā. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.jūnijs, bet izskatīšana Saeimas sēdē - 7.jūnijā. Vai deputāti piekrīt? Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai „Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Likumprojekta „Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai „Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”” trešajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 279/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums”. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Likumprojekts „Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums”. Trešais lasījums. Ir iesniegti divpadsmit priekšlikumi.

1.priekšlikums, ko iesniegusi īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudeles kundze. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš. 4. - īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Gudeles kundzes priekšlikums. No komisijas puses netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš. 5. - īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Gudeles kundzes priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš. 6. - īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Gudeles kundzes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš. 7. - īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Gudeles kundzes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš. 8. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

J.Dalbiņš. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 10. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 11. - īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Gudeles kundzes priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi divpadsmit iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 193/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”. Trešais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie deputāti! Atbildīgā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu uz trešo lasījumu. Lūdzu pieņemt likumprojektu galīgajā redakcijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 277/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Tautsaimniecības komisija, izskatot pirms trešā lasījuma likumprojektu „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”, sagatavoja vienu priekšlikumu, un lūdzu kolēģus atbalstīt to. Un lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. - atbildīgās komisijas priekšlikumu? Deputāti piekrīt.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 195/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim priekšlikumus, kas iesniegti likumprojekta „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” trešajam lasījumam.

1.priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 2.priekšlikums - komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai… (No zāles dep. J.Dobelis: „Es pieteicos!”) Es atvainojos, atklājam debates. Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi, nu gara runāšana diemžēl nesanāks, bet vienu lietu es tomēr gribētu atgādināt.

Nu būsim tomēr nedaudz taisnīgāki! Kāpēc mēs Eiropas Parlamenta deputātus nostādām tādā ļoti smieklīgā stāvoklī, ka viņiem ir jānoliek mandāts tur, Eiropas Parlamentā, pirms vēlēšanām šeit? Uz kāda pamata? Saeimas deputāti to nedara. Kāpēc tas ir jādara Eiropas Parlamenta deputātiem? Aicinu: ja jums ir kaut kāda taisnīguma izjūta, atbalstiet mūsu priekšlikumu! Protams, mēs katrā ziņā mēģināsim no jauna apelēt pie kolēģu sirdsapziņas, bet šinī gadījumā vienkārši ir jāatgādina: nav loģikas šinī priekšlikumā! Loģika ir tā, ka visiem ir jābūt vienādām tiesībām. Uz kāda pamata eiroparlamentārietim ir jāatsakās no sava mandāta tur tikai tāpēc, lai kandidētu šeit? Un kas notiks pēc tam, ja viņu šeit neievēlēs? Varbūt arī par to būtu vērts padomāt. (No zāles dep. V.Orlovs: „Nepārliecināti!”)

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Runāšu ļoti īsi, lai nekavētu nevienu šajā nozīmīgajā dienā.

Šis priekšlikums mazliet citādā redakcijā, varbūt mazāk veiksmīgā, bija jau uz otro lasījumu. Par to esam runājuši jau agrāk. Mūsuprāt, tiešām nav taisnīgi, ka Eiropas Parlamenta deputātam nav iespēju kandidēt uz Saeimu, ja viņš to vēlas un ja viņu kāds izvirza. Protams, Eiropas Parlamenta deputāts var arī negribēt kandidēt uz Saeimu… Un viņš var arī gribēt, bet varbūt viņu neviens neizvirza. Arī tādas situācijas jāskata. Pašlaik ir tā, ka kandidēt drīkst bijušais Eiropas Parlamenta deputāts tādā gadījumā, ja viņš no turienes ir aizgājis projām. Šā priekšlikuma jēga ir, pirmkārt, ļaut viņam tomēr kandidēt, ja viņš to vēlas; otrkārt, novērst to, ka kāds varētu būt vienlaicīgi gan Eiropas Parlamenta deputāts, gan Saeimas deputāts (tas nav pieļaujams!), un, treškārt, novērst arī to, ka kāds Eiropas Parlamenta deputāts, kas ir ļoti populārs, kandidē Saeimas vēlēšanās, bet pēc ievēlēšanas Saeimā atsakās no Saeimas deputāta mandāta un paliek Eiropas Parlamentā. Tātad šāda iespēja nav iespējama, jo šādā gadījumā šis mandāts tiek svītrots no attiecīgā deputātu kandidātu saraksta un to iegūst kāds cits.

Tāda, lūk, ir šā priekšlikuma jēga - maksimāli sabalansēt visas intereses. Aicinu vismaz ieklausīties priekšlikuma būtībā. Pašreizējiem Eiropas Parlamenta deputātiem nav tieša sakara ar šo priekšlikumu, jo jaunas Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 2009.gada jūnijā un Saeimas vēlēšanas - savukārt 2010.gada oktobrī. Tā ka tas attiecas uz kādiem pavisam citiem cilvēkiem, nevis uz pašreizējiem.

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi un godātie „tēvzemiešu” deputāti! Ir patīkami, ka jūs esat atteikušies no „lokomotīvju” idejas, jo šis jūsu priekšlikums tiešām novērš tādu iespēju, ka Eiropas Parlamenta deputāts tiek izmantots kā „lokomotīve”, bet pēc tam nenoliek savu mandātu. Un, protams, Latvija nevar iejaukties Eiropas Parlamenta lietās, un viņš tad saglabā savu veco mandātu.

Ar jūsu priekšlikumu tiešām šī problēma ir novērsta, bet diemžēl ir radusies cita, varbūt pat vēl lielāka problēma. Es domāju, ka šeit ir zināma pretruna ar Satversmi, ar vispārējiem vēlēšanu principiem, jo tauta ir atdevusi balsi par noteiktu sarakstu, par noteikta saraksta deputātu. Ja pēc tam atkarībā no šā deputāta brīvas izvēles - nolikt savu veco mandātu vai ne - tiek mainītas jau ievēlēto deputātu skaita proporcijas, proti, šī balss aiziet citam sarakstam, tad, es domāju, šādu grozījumu mēs vienkārši nevaram pieņemt, jo tā ir vēlētāju gribas izkropļošana.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Arī es runāšu pavisam īsi.

Šadurska kungs, Vēlēšanu likums jau šobrīd noteic, ka balsis aiziet citam sarakstam, ja ir, tā teikt, beidzies to deputātu kandidātu skaits (No zāles dep. K.Šadurskis: „Skaits!”), kuri ir piekrituši kandidēt. Tā ka tādā gadījumā pat tas ir jāapšauba, un Satversmes tiesai jāpasaka, ka tas neatbilst vēlētāju gribai, neatbilst Satversmei un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti dīvaina ir to kolēģu attieksme, kuri domā, ka Eiropas Parlamenta deputāti nevar kandidēt vēlēšanās, pirms viņi nav nolikuši mandātu. Es, kā parasti, pateikšu skaidri un gaiši: jūs vienkārši baidāties no „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK četriem ļoti, ļoti, ļoti populāriem deputātiem! (No zāles: „O-o-o!”) Un tādēļ jūs mēģināt iegrožot tā un šitā, ar visādiem argumentiem… Jums jau te pateica… ir taču redzams, ka viņus neliks vienkārši kā „vilcējus”, lai viņi pēc tam atkal, tā sakot, noliktu mandātu šeit un turpinātu tur strādāt. Nē!

Bet kas tad ir noticis ar šiem cilvēkiem, valstī ļoti atzītiem, populāriem? Tas pats attiecas arī uz pārējo partiju deputātiem, kuri pašlaik ir Eiropas Parlamentā… Kāpēc viņus diskriminējam? Kāpēc? Kas ar viņiem ir noticis? Ko viņi ir ļaunu izdarījuši? Jābūt taču kaut kādai loģikai, vismaz vienam kaut kādam punktam, kāpēc lai diskriminētu viņus - astoņus patiešām ļoti populārus cilvēkus, kurus ievēlēja… Nu, viens - tas mums ir kauna traips, tas ir skaidrs. Bet astoņi no dažādām partijām ievēlētie deputāti? Viņi ir spitālīgie kaut kādi? Kas tad viņiem kaiš, ka viņi nevar uz vienādiem principiem piedalīties Saeimas vēlēšanās? Tiešām dīvaini!

Kolēģi, padomājiet!

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es tomēr atbildēšu skaidri un gaiši par vienu vai par četriem traipiem Eiropas Parlamentā. Ir tāda lieta, ka likumā ir citi ierobežojumi un ne visi iespējamie kandidāti ir līdzīgi Latvijas pilsoņi. Teiksim, cilvēki, kas strādāja legālā politiskā spēkā, ir vispār izsvītroti no kandidātiem. Es gribu atgādināt, ka šis ierobežojums tika pieņemts, veicot Saeimas vēlēšanu likuma izskatīšanu trešajā lasījumā. Bez jebkādas juridiskās analīzes parādījās „tēvzemiešu” priekšlikums. Nobalsoja, un viss! Visi normālie juristi bija pret šo ierobežojumu, arī Satversmes tiesas izskatīšanas rezultāti ir zināmi. Tātad traips, par kuru runāja cienījamais iepriekšējais debatētājs, ir paša likuma iekšienē.

Sakarā ar to mēs nevaram atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Paldies. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Neko nevarēja saprast!”)

Sēdes vadītājs. Debatēs otrreiz runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu varbūt tomēr nedaudz padomājiet, parēķiniet! Minētais ierosinājums neattiecas uz esošajiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Tas nevar attiekties! Pēc diviem gadiem, iespējams, būs vienlaicīgas Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas. Ceru, ka tā būs! Tātad šajās vēlēšanās pašvaldību mandātu guvušais varēs pēc tam startēt uz Saeimas vēlēšanām ar visu mandātu kabatā, ne no kā viņam nebūs jāatsakās. Jā, bet Eiropas parlamentārietis, kas pēc diviem gadiem būs ievēlēts, vienalga, no kurienes, nevarēs ar visu mandātu kabatā startēt uz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Vai tiešām tas nav saprotams? Skaidri jums tas tika pateikts. Ja jūs uzskatāt, ka kaut kas ir īpaši jātraumē, uz kādu ir jāizgāž sava žults, - nu, lūdzu! Bet taisnīgi tas nav!

Nu, padomājiet! Viens iet ar visu šo mandātu, startē vēlēšanās un, zaudējis vēlēšanās, paliek ar savu mandātu. Otrs ir atteicies no Eiropas parlamentārieša mandāta un iet uz vēlēšanām, netiek ievēlēts un zaudē mandātu, kurš ir neatgriezenisks. Vai tas ir saprotams vai nav? Šķiet, ka ne visiem. Bet katrā ziņā mēs gribētu šo taisnīguma principu ievērot.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs, otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Arī es runāšu pavisam īsi, ar konkrētiem piemēriem.

2009.gada jūnijs. No „Jaunā laika” tiek Eiropas Parlamentā ievēlēts Krišjānis Kariņš. Paiet neilgs laiks, un sākas Saeimas vēlēšanas. Krišjānis Kariņš ir sapratis, ka Eiropas Parlamentā tomēr labāk ir iet strādāt nākamajam pēc saraksta - Ainaram Latkovskim. Pats Krišjānis Kariņš startē… grib startēt uz Saeimas vēlēšanām. Taču nu „Jaunais laiks” balansē uz 5 procentu barjeras (Zālē troksnis.) un īsti nezina… Atteikties no mandāta, no Eiropas Parlamenta mandāta, būtu ļoti riskanti.

Vienkārši es aicinu jūs saprast to situāciju, kādā jūs būsiet pēc diviem vai trim gadiem, un balsot par šo priekšlikumu. Katrā ziņā, ja jūs pēc gada iesniegsiet šādu priekšlikumu, tad mēs noteikti atbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 38, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 220/Lp9 pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums ir Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 2.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

M.Segliņš. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 7. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

M.Segliņš. 8. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

M.Segliņš. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 10. - daļēji atbalstīts un ietverts 11.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 10. un 11.priekšlikumu.

M.Segliņš. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 12.priekšlikumam.

M.Segliņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 54/Lp9 pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav.

Godātie kolēģi! Pirms mēs izskatām nākamo darba kārtības punktu, mums ir jālemj par desmit deputātu - Kučinska, Rubeža, Porieša, Ārberga un citu - iesniegumu, kurā šie deputāti lūdz turpināt Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšanu, nosakot tikai vienu pārtraukumu - no pulksten 12.45 līdz pulksten 13.00.

Varbūt kāds no priekšlikuma iesniedzējiem grib izteikties par to? Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis pārtraukums ir nepieciešams viena iemesla dēļ - lai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija varētu apspriesties par šodien tās atbildībā nodoto likumprojektu „Šengenas informācijas sistēmas darbības likums”. Pēc tam es lūgšu jūs šodien to atbalstīt jau pirmajā lasījumā un noteikt tam steidzamību, lai mēs šo likumprojektu varētu izskatīt līdz mūsu darba pārtraukumam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Nav. Deputātiem iebildumu nav. Tātad mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka pārtraukums būs no pulksten 12.45 līdz 13.00.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 258/Lp9!

Ārlietu komisija ir izskatījusi šo konvenciju. Uz trešo lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums, tāpēc aicinu jūs balsot „par” trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 258/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Segliņš. 2. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Segliņš. 3. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 61, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 4. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Segliņš. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Segliņš. 6. - atbalstīts daļēji un iekļauts 7.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 6. un 7.priekšlikumu.

M.Segliņš. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Segliņš. Ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 64/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Šie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz naudas sodus, kas tiek uzlikti par valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas prasību pārkāpšanu. Likumprojektu ir sagatavojusi valdība.

Juridiskajā komisijā pirmajam lasījumam mēs šo likumprojektu atbalstījām. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 342/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.jūnijs.

M.Segliņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūnijs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, kam ir ļoti latvisks numurs - trīs devītnieki - 999. Par šo likumprojektu ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leiškalns par 27.¹ pantu. Komisija to ir atbalstījusi, lai gan ir izdarījusi arī dažus redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Arī 2.priekšlikumu par pārejas noteikumu 6.punktu ir iesniedzis Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi, bet izteikusi savā redakcijā, kas ir redzama jūsu tabulās kā 3.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 2. un 3.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Aicinu deputātus nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 324/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija uzmanīgi gaidīs jūsu priekšlikumus līdz 5.jūnijam. Paldies.

Sēdes vadītājs. 5.jūnijs. Vai deputāti piekrīt komisijas ierosinājumam? Deputāti piekrīt. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūnijs.

Godātie kolēģi, izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Par šo likumprojektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 2. - politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts grib runāt par šo jautājumu, taču tagad mums ir jāizsludina pārtraukums. Nē, mēs esam vienojušies par tā laiku. Tā ka šajā vietā mēs pārtraucam debates par 2.priekšlikumu, un līdz ar to tagad mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties.

Lūdzu Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Uldis Briedis, Ilma Čepāne… (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Ir viņa visu dienu!”), Indulis Emsis… (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Arī visu dienu ir!”), Sandra Kalniete, Jānis Šmits, Aleksandrs Mirskis, Leopolds Ozoliņš, Jakovs Pliners, Andis Kāposts un Vjačeslavs Stepaņenko. Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.00.

Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas dalībnieki, deputāti! Lūdzu ierasties komisijas zālē uz sēdi. Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē! Turpināsim darbu.

Atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” otrajā lasījumā, kuru ir sagatavojusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Šobrīd mēs izskatām 2.priekšlikumu, par kuru debatēt ir pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es frakcijas vārdā tikai gribu atsaukt šo priekšlikumu, jo jautājums par zīdaini, kas ir piedzimis nepilsoņa un ārvalstnieka ģimenē, jau ir atrisinājuma stadijā pavisam citā likumprojektā, kuram mēs esam piešķīruši steidzamību. Un, paldies Dievam, ka mūsu valstī tomēr vēl ir veseli prāti. Tātad mēs šo savu priekšlikumu atsaucam.

Sēdes vadītājs. Paldies Buzajeva kungam. Priekšlikums ir atsaukts.

Izskatīsim nākamo priekšlikumu.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

3. - Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Baibas Brokas priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā…

Sēdes vadītājs. Otrajā lasījumā!

J.Dalbiņš. Es atvainojos! Otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 118/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 7.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 7.jūnijs. Vai deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam? Deputāti piekrīt. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.jūnijs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums Ciltsdarba likumā”. Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Atbildīgajā komisijā ir saņemti divi priekšlikumi. Abus ir iesniegusi atbildīgā komisija.

Lūdzu apstiprināt 1. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas paredz svītrot 4.panta pirmās daļas 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 5.punkta svītrošanu!

I.Līdaka. Arī 2.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus un varam balsot par likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 308/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 5.jūnijs. Deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam - 5.jūnijs. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - Vitālijs Aizbalts. Lūdzu!

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1021. Kopumā Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi un izskatījusi 119 priekšlikumus.

Pirmais priekšlikums saņemts no deputātiem Kāposta un Zaķa. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt… Pareizi! Mēs izskatām likumprojektu „Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums” (1021.dokuments). 119 priekšlikumu.

Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Aizbalts. 2.priekšlikums saņemts no deputātiem Seiles un Laicāna. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 4. - deputāta Kāposta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 7. un 8.priekšlikums ir jāskata kopā. 7. - deputātu Kāposta un Zaķa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 7. un 8.priekšlikumu.

V.Aizbalts. Tālāk ir 9., 10., 11. un 12.priekšlikums, kas arī ir skatāmi kopā.

9. - deputāta Zaķa priekšlikums.

10. - deputāta Kāposta priekšlikums.

11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Tie visi ir atbalstīti daļēji un iekļauti atbildīgās komisijas 12.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 9., 10., 11. un 12.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 13. - deputāta Kāposta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 14. - deputātu Kāposta un Zaķa priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 18. un 19.priekšlikums skatāmi kopā.

18. - deputātu Kāposta un Zaķa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts deputātu Seiles un Laicāna iesniegtajā 19.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 18. un 19.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 22., 23. un 24.priekšlikums ir skatāmi kopā.

22. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Un 23. un 24. - deputātu Kāposta un Zaķa priekšlikumi. Atbalstīti daļēji un iekļauti atbildīgās komisijas iesniegtajā 23.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 22., 24. un 23.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 25. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 26. un 27.priekšlikums - arī skatāmi kopā.

26. - deputāta Kāposta priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts deputāta Zaķa iesniegtajā 27.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 26. un 27.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 28. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 29. un 30.priekšlikums arī ir skatāmi kopā.

29. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts, iekļauts 30.priekšlikumā, ko ir izstrādājusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 29. un 30.priekšlikumam.

V.Aizbalts. 31. - deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 33. - deputāta Kāposta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 34. - deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 35. - deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. Lūdzu atbalstīt 36. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

V.Aizbalts. Un arī 37. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 37.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 40. - deputāta Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa debates. Debatēs pieteicies deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Centīšos īsi paskaidrot 6.panta sestās daļas būtību, par ko ir manis iesniegtais 40.priekšlikums.

Ja kādā pašvaldībā, kādā no republikas pilsētām vietējais maršruts iziet ārpus šīs pilsētas robežām, tad vispārējā norma ir tāda, ka šī pilsēta vienojas ar rajonu par to, cik reisu no rajona būs uz pilsētu un cik reisu būs no pilsētas uz rajonu.

Likumprojekta 6.panta sestā daļa paredz īpašu kārtību Rīgai. Rīgas robežai tiek pieskaitīti vēl 15 kilometri klāt, un šī vienošanās notiek par to attālumu, kas ir tālāk par šiem 15 kilometriem.

Satiksmes ministrija mums argumentēja, ka šāda kārtība ir nepieciešama, jo Rīgas pilsēta ar tai piegulošajām rajona apdzīvotajām vietām nekādi nespēj vienoties; ka šis process ir pārāk sarežģīts un pārāk garš un rezultātu nav. Bet, redziet, kolēģi, ja mēs pieņemam šādu normu, tad faktiski izslēdzam konkurenci. Mēs izslēdzam iespēju radīt konkurenci, piemēram, Mārupē, Ādažos vai jebkurā citā no šīm teritorijām. (Starp citu, no Rīgas robežas līdz Bulduriem Jūrmalā ir 15 kilometri.) Mēs izslēdzam iespēju, ka jebkurā no šīm apdzīvotajām vietām ar laiku sāks rasties konkurenti „Rīgas Satiksmei” un iestāsies kaut kāda paritāte starp tiem pārvadājumiem, ko, piemēram, Mārupes pārvadātājs veiks virzienā uz Rīgu, un tiem, ko Rīgas pārvadātājs veiks virzienā uz Mārupi.

Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Tādējādi mēs šo normu tagad izslēgtu, un uz trešo lasījumu mēs sagatavotu normu, kurā būtu paredzēts kāds arbitrs - vienalga, vai tā būtu ministrija vai Ministru kabinets, - proti, kāds arbitrs, kurš pieņemtu lēmumu tajos gadījumos, kad Rīga vai jebkura cita pilsēta nespēj vienoties ar to rajonu, kas ir tai klāt. Bet nevajag izslēgt konkurenci pēc būtības!

Tāpēc es aicinu atbalstīt 40.priekšlikumu un neatbalstīt 42.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par 40.priekšlikumu?

Lūdzu! Vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam.

V.Aizbalts. Cienījamie kolēģi! Diskutējot par šo likumprojektu un arī par šo priekšlikumu, mēs Tautsaimniecības komisijā ļoti rūpīgi izskatījām visus priekšlikumus. Mēs uzaicinājām gan Latvijas Pašvaldību savienību, gan Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju, gan Rīgas pilsētas pašvaldību, gan Rīgas rajona pašvaldību - visas ieinteresētās puses. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir tomēr neatbalstīt 40.priekšlikumu un atbalstīt 42.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 40. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 30, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi.

41. - deputāta Kāposta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav balsojams. Mēs nupat to jau izlēmām.

V.Aizbalts. Un 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 42.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 44. - deputātu Kāposta un Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 45.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 47. - deputātu Kāposta un Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 48. - deputātu Kāposta un Zaķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 50.priekšlikumā.

Un arī 49. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Radzeviča priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iekļauts 50. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Tāpēc lūdzu atbalstīt 48., 49. un 50.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Likumprojekta 8.panta piektā daļa, par ko šobrīd ir arī diskusija, no manis piedāvātās redakcijas atšķiras faktiski tikai nedaudz - būtībā ar vienu vārdu. Spēkā esošajā redakcijā ir vārdi: „normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā”. Savukārt mans priekšlikums ir - „darba laikā”. Diskusija šeit ir par to, ar kādu mērķi veido maršrutu tīklu. Pants nosaka: „Maršrutu tīklu veido, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nodrošinātu [..] izglītības iestāžu, darbavietu, valsts un pašvaldību iestāžu apmeklēšanas iespējas to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā.” Es piedāvāju - „darba laikā”. Turpretī komisija ir vienojusies par to, ka „normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā”. Šķiet, ir tikai neliela starpība. Taču neaizmirsīsim to, ka ļoti daudz cilvēku strādā vakara vai nakts maiņās! Ja mēs pieņemsim to redakciju, ko šobrīd ir atbalstījusi komisija, tad cilvēki, kas strādā vakara vai nakts maiņās, nebūs nodrošināti ar sabiedrisko transportu. Tas nav pieļaujams, tāpēc aicinu atbalstīt 48. un 49.priekšlikumu, bet 50.priekšlikumu - neatbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Mums ir jābalso par 48. - deputātu Kāposta un Zaķa priekšlikumu. Vai komisijai ir kas piebilstams par 48.priekšlikumu? Lūdzu!

V.Aizbalts. Komisija tomēr ir vienojusies par kompromisa variantu, kas ir izteikts 50.priekšlikumā. Tāpēc lūdzu 48.priekšlikumu neatbalstīt tādā redakcijā, kādā nupat to piedāvāja deputāts Zaķis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 48.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 37, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk. Arī 49.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 50.priekšlikumā. Vai deputāti piekrīt? (No zāles: „Balsojam!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 49.priekšlikumu, kuru sagatavojis Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Radzevičs! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 37, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un visbeidzot kompromisa priekšlikums - 50.priekšlikums, kas ir atbildīgās komisijas redakcija. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 50. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 23, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

V.Aizbalts. Paldies.

51. - deputāta Kāposta priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

V.Aizbalts. 52. un 53.priekšlikums ir skatāmi kopā.

52. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 53. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumiem par 52. un 53.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 54. - deputātu Kāposta un Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Aizbalts. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 56. - deputāta Kāposta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 57. un 58.priekšlikums ir skatāmi kopā.

57. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 58. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 57. un 58.priekšlikumu.

V.Aizbalts. Un tālāk seko 59., 60., 61. un 62.priekšlikums. Arī tie ir skatāmi kopā.

59. - deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums, 60. - deputātu Kāposta un Zaķa priekšlikums, 61. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča priekšlikums. Tie ir atbalstīti daļēji un iekļauti 62. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 59., 60., 61. un 62.priekšlikumu.

V.Aizbalts. Tālāk ir skatāmi kopā arī 63. un 64.priekšlikums… un arī 81.priekšlikums, kurš atrodas tabulas 32.lapaspusē.

63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 64.priekšlikumā.

81. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 64. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 63.priekšlikumu, tāpat par 81.priekšlikumu, kurš visbeidzot ir rezultējies 64.priekšlikumā  - atbildīgās komisijas redakcijā. Deputāti piekrīt. Paldies.

V.Aizbalts. 65. - deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. Savukārt 66. - deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 67. un 68.priekšlikums ir skatāmi kopā.

67. - deputātu Kāposta un Zaķa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 68. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 67. un 68.priekšlikumu.

V.Aizbalts. Tālāk. Arī 69., 70. un 71.priekšlikums ir skatāmi kopā.

69. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Un 70. - deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums. Atbalstīti daļēji un iekļauti 71. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 69., 70. un 71.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 72. - deputāta Kāposta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. Tālāk. Arī 73. un 74.priekšlikums ir skatāmi kopā.

73. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 74. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 73. un 74.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 75. - deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt… Ā, nē! Es atvainojos, deputāti lūdz debates. Debatēs pieteicies deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība padara arvien neērtāku dzīvi mūsu nacionālajiem uzņēmējiem un mūsu pārvadātājiem. Paskaidrošu lietas būtību.

Šobrīd, lai nodarbotos ar sabiedrisko pārvadājumu veikšanu, pietiek saņemt Autotransporta direkcijas atļauju un veikt šo pārvadājumu, ko iegūst konkursa kārtībā, un tā tālāk, un tā joprojām. Šā priekšlikuma būtība, pareizāk sakot, jaunās redakcijas būtība, ir tāda, ka pārvadātājiem būs vēl papildus jāiet uz Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru un jāsaņem vēl viena licence.

Pati ideja jau nav slikta, jo šīs idejas autori apgalvoja, ka tādējādi, nosakot ļoti konkrētas normas un nedodot licenci tiem, kuri šīs normas nespēj izpildīt, būs iespēja atsijāt tos, kuri nav cienīgi piedalīties pārvadājumu biznesā. Taču es gribu apgalvot, ka šīs normas var ļoti viegli iekļaut arī konkursa noteikumos, izsolot šos maršrutus, un tādējādi vēl viens filtrs ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatora licenci nav nepieciešams. Tā ir viena problēma, ka mūsu pārvadātājiem tiek prasītas liekas licences, kas rada liekas klapatas ar papīriem.

Bet ir arī vēl otra problēma - Sabiedrisko pakalpojumu regulators vēl joprojām ņem 0,2 procentus no tām summām, kuras pēc tam - pēc šīs licences saņemšanas - tiek apgrozītas šajā nozarē, kas faktiski nozīmē to, ka mēs ne tikai pakļaujam mūsu uzņēmējus lielākai birokrātijai, bet arī no viņiem paņemam naudu par labu Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram. Tāpēc es uzskatu, ka deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums ir labs, jo tas faktiski šobrīd spēkā esošo kārtību ved atpakaļ pie tā, ka ir vajadzīga tikai viena - tātad Autotransporta direkcijas izsniegta atļauja. Tāpēc es aicinu atbalstīt 75. - deputātes Seiles un deputāta Laicāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu, par 75.priekšlikumu.

V.Aizbalts. Cienījamie kolēģi! Diskusijas par šo priekšlikumu vai par šīs normas un šīs licences lietderību Tautsaimniecības komisijā acīmredzot vēl turpināsies laikā starp otro un trešo lasījumu. Varbūt arī tiks atrasts kāds kompromisa variants, kas būs labāks par šo licenci, lai aizstāvētu pārvadātājus, bet šobrīd komisijas vārdā mans lūgums būtu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 75.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 34, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Aizbalts. Paldies. 76. - deputātu Kāposta un Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Strazdiņš ir pieteicies debatēs? Nav. Paldies. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 76.priekšlikumu? Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 77. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Emīla Jakrina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 78. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 79. - deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 80. - deputātu Kāposta un Zaķa priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 82. - deputātu Kāposta un Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Komisijas atzinumam par 82.priekšlikumu deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 81.priekšlikums tika izskatīts jau iepriekš.

83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 84. - deputātu Kāposta un Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 85. - deputāta Kāposta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

V.Aizbalts. Tālāk ir 87.priekšlikums, kas skatāms kopā ar 95.priekšlikumu. 87. - deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts atbildīgās komisijas 95.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 87. un 95.priekšlikumu.

V.Aizbalts. Paldies.

88. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

V.Aizbalts. Tālāk ir 89. un 90.priekšlikums, kas skatāmi abi kopā. 89. - deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iekļauts 90.priekšlikumā, nevis 98., kā ir rakstīts tabulā. Tā ir drukas kļūda. Un 90. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 89. un 90.priekšlikumu, ņemot vērā, ka, runājot par 89.priekšlikumu, komisijas atzinumā ir drukas kļūda.

V.Aizbalts. 91. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 92. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. Arī 93. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 94. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 95.priekšlikumu mēs jau izskatījām.

96. - deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 97. - deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 98. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 99. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 100. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 101. - deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 102. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

V.Aizbalts. 103. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 104. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. Arī 105. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 106. - deputāta Kāposta priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 107. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. Arī 108. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 109. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 110. - deputāta Kāposta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 111. - deputāta Kāposta priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 112. - deputātu Kāposta un Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 113. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 114. - deputātu Kāposta un Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 115. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 116. - deputāta Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 117. - deputāta Kāposta priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 118. - deputāta Kāposta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. Un pēdējais, 119., ir deputāta Kāposta priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 211/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 5.jūnijs. Vai deputāti piekrīt priekšlikumu iesniegšanas termiņam - 5.jūnijam? Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības punkta, es gribētu jūs informēt par to, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Dalbiņa priekšlikumu - mainīt šīsdienas darba kārtību. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz jūs izskatīt likumprojektu „Šengenas informācijas sistēmas darbības likums” pirmajā lasījumā Saeimas šīsdienas sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs papildinām savu darba kārtību? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Tagad sekos tie likumprojekti, kuri ir pavadošie tam likumprojektam, kuru mēs jau izskatījām otrajā lasījumā.

Un pirmais no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā” (reģistrācijas numurs 206/Lp9). Šim likumprojektam uz otro lasījumu tika iesniegts viens priekšlikums no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 206/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 5.jūnijs. Deputāti piekrīt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.jūnijs. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Otrais lasījums.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 205/Lp9. Tautsaimniecības komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi piecus priekšlikumus.

1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Emīla Jakrina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 2. - arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jakrina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jakrina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 4. - deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es tomēr gribu šim jautājumam pievērst īpašu uzmanību, jo priekšlikums, kuru mēs iesniedzām, ir sagatavots kopā ar Autopārvadātāju asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienības speciālistiem.

Spēkā esošais likums līdz šim paredzēja, ka regulators izstrādā tarifu aprēķināšanas metodiku, taču tagad regulatoram būs jauna funkcija klāt, un tā būs licenču izsniegšana. Ir paredzēts, ka turpmāk izsniegs, lūk, arī regulators šo licenci. Agrāk to varēja darīt tikai tādos gadījumos, kad nozarei, kuru regulēja, ir monopolstāvoklis Latvijā. Taču tā nav ar sabiedriskā transporta lietām. Sabiedriskais transports nav iekļauts šā likuma 2.pantā kā valsts regulējamā nozare. Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jakrina priekšlikumu nupat noraidīja Saeima. Bet tas varbūt tiešām būtu jāpārskata, jo Eiropas Savienības direktīvas arī neprasa sabiedrisko transportu iekļaut regulējamo nozaru vidū, piešķirt tam regulējamas nozares statusu. Un tad kāpēc gan mums vajadzētu sarežģīt šīs licences izsniegšanu un sadārdzināt autopārvadātājiem dzīvi? Manuprāt, tā ir tikai lieka birokrātija - uzkraut sabiedrisko pakalpojumu regulatoram liekas funkcijas. Un, ja būs konkurss, tad būs jāpiesakās šiem pārvadātājiem, jāsaņem it kā otra licence. Tas dzīvi var sadārdzināt.

Tā kā komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu, es šobrīd neuzstāju, ka par to jāveic balsošana, bet gribēju pievērst komisijas uzmanību tam, ka šis jautājums ir jāatrisina gan šajā likumā, gan arī likumā, kuru mēs nupat pieņēmām, - likumā par sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāte neuzstāj, ka vajag balsojumu. Vai kāds cits deputāts pieprasa balsojumu? Nē. Paldies.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 4.priekšlikumu.

V.Aizbalts. Paldies Seiles kundzei par izpratni.

5. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 205/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 5.jūnijs. Deputāti piekrīt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.jūnijs. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 2. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Segliņš. Un 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Pēdējais laiks!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 259/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš. 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 5.jūnijs. Deputāti piekrīt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.jūnijs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1019.

Uz likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” otro lasījumu tika iesniegts viens priekšlikums no Ministru kabineta. Tas tika iesniegts likumprojekta Nr.217/Lp9 veidā, un Tautsaimniecības komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. Paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 204/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 5.jūnijs. Deputāti piekrīt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 5.jūnijs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šis ir pēdējais likumprojekts šajā likumprojektu paketē. Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 207/Lp9.

Tautsaimniecības komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. Un 2. - deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī šim komisijas atzinumam deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. Paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 207/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 5.jūnijs. Deputāti piekrīt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.jūnijs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.333/Lp9) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta, kura reģistrācijas numurs ir 152/Lm9, nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts nodots komisijai. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Tie ir Iekšlietu ministrijas, konkrētāk - Robežsardzes, sagatavotie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Vakar viņi komisijā izskatīja šo grozījumu nepieciešamību un lūdza noteikt par steidzamu šo likumprojektu, un Juridiskā komisija to vienbalsīgi atbalstīja.

Tā ka lūgums to uzskatīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Ir jāizšķiras par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 352/Lp9, atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tagad mums jāizšķiras par likumprojekta atbalstīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Vai ir kādi priekšlikumi par… (No zāles dep. K.Leiškalns: „Uzreiz 2.lasījumu!” Dep. J.Dobelis: „Otrajā lasījumā!”) Ā, tad, lūdzu, noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

M.Segliņš. 4.jūnijs. Un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 7.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.jūnijs, un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē - 7.jūnijā. Vai deputāti piekrīt? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Un visbeidzot izskatīsim darba kārtības pēdējo jautājumu - likumprojektu „Šengenas informācijas sistēmas darbības likums”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts „Šengenas informācijas sistēmas darbības likums” tika izskatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē šodien. Tas paredz noteikt Šengenas informācijas sistēmas un sirēnu informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību Latvijas Republikā, kā arī par tās darbības nodrošināšanu atbildīgās institūcijas un to funkcijas.

Komisija savā sēdē atbalstīja likumprojekta virzību un aicina Saeimu atbalstīt likumprojektu un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 359/Lp9, atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Dalbiņš. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 359/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav.

Kādi ir priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 7.jūnijs. Un likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā varētu 14.jūnijā.

Sēdes vadītājs. 7.jūnijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, likumprojekta izskatīšana - 14.jūnijā. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? (No zāles dep. K.Leiškalns un dep. J.Dobelis: „Nav!”) Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Mēs esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Lūdzu reģistrēties! Lūdzu zvanu reģistrācijai!

Godātie kolēģi! Pirms tiek paziņoti reģistrācijas rezultāti, gribu jūs informēt, ka deputāti Pliners, Buhvalovs, Kabanovs, Mitrofanovs un citi deputāti ir uzdevuši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai. Šā dokumenta reģistrācijas numurs ir 19/J9. Minētie deputāti ir saņēmuši Baibas Rivžas rakstisku atbildi (dokumenta numurs ir 121), un minētie deputāti, kuri šo deputātu jautājumu uzdeva, ir apmierināti ar atbildi. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Godātie kolēģi! Paziņojums. Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Jau deviņas dienas Sarkanajā zālē ir ekspozīcija - izstāde, kura ir sarīkota kopā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā un kura vēsta par 1932.-1933.gada traģiskajiem notikumiem Ukrainā. Vēl vienu dienu būs šī ekspozīcija, pēc tam tās vairs nebūs, tāpēc, lūdzu, ja jums ir kaut desmit minūtes laika, izmantojiet iespēju un to apskatiet!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vitālijs Aizbalts, Augusts Brigmanis, Indulis Emsis, Vents Armands Krauklis, Gunārs Laicāns, Ainars Latkovskis… neredzu…, Vitālijs Orlovs, Leopolds Ozoliņš, Jānis Porietis, Mareks Segliņš, Kārlis Šadurskis, Vjačeslavs Stepaņenko un Māris Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēdi slēdzu.

Balsojumi

Grozījums likumā "Par aviāciju" (1.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 12:13:50 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1034 pieņemšanu 1.lasījumā

Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai "Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome" (3.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 12:15:16 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.992 pieņemšanu 3.lasījumā

Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums (3.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 12:18:10 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.995 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (3.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 12:18:58 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1003 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā (3.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 12:20:12 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.971 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 12:33:42 bal009
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 12:34:10 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1014 pieņemšanu 3.lasījumā

Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas likums (3.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 12:35:42 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1016 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu" (3.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 12:38:28 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1017 pieņemšanu 3.lasījumā

Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums (3.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 12:39:16 bal013
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums (3.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 12:40:00 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1018 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (nr.342/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 12:40:50 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.925 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (2.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 12:42:36 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.999 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (2.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:02:14 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1006 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Ciltsdarba likumā (2.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:04:14 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1007 pieņemšanu 2.lasījumā

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums (2.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:14:24 bal019
Balsošanas motīvs: Par 40.priekšlikumu

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums (2.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:18:04 bal020
Balsošanas motīvs: Par 48.priekšlikumu

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums (2.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:18:48 bal021
Balsošanas motīvs: Par 49.priekšlikumu

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums (2.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:19:20 bal022
Balsošanas motīvs: Par 50.priekšlikumu

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums (2.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:26:54 bal023
Balsošanas motīvs: Par 75.priekšlikumu

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums (2.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:33:30 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1021 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa likumā (2.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:35:42 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1009 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (2.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:39:42 bal026
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (2.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:40:10 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1010 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (nr.259/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:41:22 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1011 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā (2.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:42:38 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1019 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (2.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:44:06 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1020 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (nr.333/Lp9) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai"
Datums: 31.05.2007. 13:45:10 bal031
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.998

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (nr.352/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:46:16 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1033 steidzamību

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (nr.352/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:46:40 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1033 pieņemšanu 1.lasījumā

Šengenas informācijas sistēmas darbības likums (1.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:48:34 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1041 steidzamību

Šengenas informācijas sistēmas darbības likums (1.lasījums)
Datums: 31.05.2007. 13:48:56 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1041 pieņemšanu 1.lasījumā