1993.gada 16.marta rīta sēdes stenogramma 

1993.gada 16.marta sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, reģistrēsimies informācijai! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 107 deputāti. Vai varam sākt darbu?

Lūdzu, par darba kārtību plenārsēdēs 16. un 17.martā. Pirmais - svītrojumi, otrais - atsevišķi balsojumi, trešais - papildinājumi, ceturtais - grozījumi izskatīšanas laika ziņā.

Lūdzu, Induli Bērziņ!

I.Bērziņš: Tātad par balsojamiem jautājumiem, kas šodien jābalso laikā no pulksten 13.00 līdz 13.30. Ārlietu komisija, ņemot vērā atsevišķu deputātu iebildumus, lūdz atlikt uz vienu nedēļu un šonedēļ svītrot jautājumu par Maķedonijas Republikas atzīšanu, kamēr tiks noskaidrots tas, ko šeit deputāti jautāja, lai būtu pilnīga skaidrība. Tātad šobrīd to lūdzu svītrot, atliekot uz vienu nedēļu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai tas bija komisijas vārdā?

I.Bērziņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad mums jautājumu nav. Vai neviens neiebilst? Labi, skatīsim tālāk!

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es gribētu, lai pirmais un piektais jautājums tiktu izskatīts kopā, jo tie ir savstarpēji saistīti. Tātad varbūt varētu sākt ar valsts budžetu vai arī sākt ar pirmo un piekto jautājumu, bet katrā ziņā tie ir jautājumi, kas patiesībā ir par vienu Vēlēšanu likuma pantu - 21.pantu. Tāpēc man būtu lūgums izskatīt tos kopā vai vienalga kā citādi, bet lai tie nebūtu atrauti viens no otra.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums tiks apspriests kā ceturtais pēc kārtas, kad izskatīsim grozījumus izskatīšanas laika ziņā.

Tagad, lūdzu, par svītrojumiem! Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Man ir lūgums kā vienu no pirmajiem jautājumiem izskatīt 277. un 278.dokumentu. Tas ir Augstākās padomes lēmuma projekts "Par Valsts finansu inspekcijas darba pilnveidošanu", par kuru pagājušajā trešdienā bija Pupčenoka kunga informācija. Bez tam mums ir iebalsots, ka šo lēmuma projektu mēs šodien balsojam pulksten 12.00. Lai mēs būtu gatavi šim balsojumam, es ierosinu to izdiskutēt.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, kā tālāk strādāsim? Mani aicinājumi - reglamentu apspriest secīgi - negūst atbalstu. Vai nu jūs vienkārši nesaprotat, vai arī neko nedzirdat?

Vai ir vēl svītrojumi? Lūdzu.

A.Endziņš: Man ir lūgums svītrot sesto darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par valsts ierēdņiem", jo tas nav sagatavots.

Priekšsēdētājs: Jūs komisijas vārdā runājat?

A.Endziņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par svītrojumiem, lūdzu! Vairāk nav svītrojumu? Varbūt bija kāda neizpratne par atsevišķiem balsojumiem? Ja kāds kolēģis ir pret šiem piedāvātajiem darba kārtības jautājumiem, viņš pirms balsošanas var iebilst, un tad par atsevišķu punktu varam balsot atsevišķi. Vai tādu iebildumu nav? Ir?

Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Gorbunova kungs, es drusku neizprotu par šo 6.punktu...

Priekšsēdētājs: Tas būs atsevišķs balsojums.

J.Freimanis: Mēs plenārsēdē to iebalsojām darba kārtībā, bet Endziņa kungs tagad grib izbalsot.

Priekšsēdētājs: Tad mums nekas cits neatliek, kā vien atsevišķs balsojums. Vairāk priekšlikumu nav? Nav.

Lūdzu, balsosim par piedāvāto plenārsēžu darba kārtību, izņemot 6.punktu, kas būs atsevišķs balsojums. Lūdzu, balsosim. Komisija svītroja arī jautājumu par Maķedonijas atzīšanu.

Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Priekšsēdētāja kungs, man ir viens papildinājums darba kārtībai.

Priekšsēdētājs: To varbūt izskatīsim kā trešo, bet tagad, lūdzu, balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību, izņemot 6.punktu un Bērziņa kunga svītrojumu. Lūdzu rezultātu. 103 - par, 2 - pret, 3 - atturas. Visi jautājumi darba kārtībā ir iekļauti.

Tagad būtu jāpabeidz skatīt piedāvātais jautājumu loks. Bez tam būs atsevišķs balsojums par 6.punktu. Ir plenārsēdes balsojums par tā iekļaušanu, taču deputāts Endziņš komisijas vārdā ierosina šo likumprojektu neiekļaut darba kārtībā. Balsojums kā vienmēr būs tādā veidā, kāds tas tiek piedāvāts no Augstākās padomes Prezidija puses.

Lūdzu, izsakiet savu viedokli par balsošanas motīviem! Deputāts Bērziņš.

I.Bērziņš: Cienījamie kolēģi, te vienkārši ir jautājums par to, kas šādā gadījumā kāps šeit tribīnē, jo, ja reiz komisija, kas to gatavo, nav šo jautājumu par ierēdņiem izstrādājusi un pati lūdz to atlikt, nevis svītrot, tad man personīgi nav skaidrs, kas te notiks, ja mēs nobalsosim, ka tas tomēr ir jāizskata. Komisija nav šo jautājumu sagatavojusi...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Batarevska kungs!

O.Batarevskis: Es tomēr uzskatu, ka šis jautājums ir jāatstāj darba kārtībā, jo tas ir konceptuālas dabas balsojums, kas ir jāizdara attiecībā uz ierēdņu saraksta pievienošanu likumam. Tas ir neloģisks, un līdz ar to šis jautājums ir jāizspriež, citādi mēs pie šā likuma vispār netiksim.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies! Tā strāva, kas tur esot pie tiem mikrofoniem, esot statiskas dabas... vai kā to citādi teikt, un tā esot veselīga, jo domāta nervu nomierināšanai...

Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Čepāne: Godātie kolēģi, acīmredzot Batarevska kungs nav informēts, kādā stāvoklī pašlaik ir šis likumprojekts. Kā jūs atceraties, pagājušajā reizē pēc mana un Lagzdiņa kunga priekšlikuma mēs nobalsojām, ka šis likumprojekts var tikt izskatīts tikai otrajā lasījumā tad, ja, pirmkārt, šim likumprojektam būs pievienots tiešām ierēdņu saraksts. Tātad to cilvēku saraksts, uz kuriem tiks attiecināts šis likums. Un, otrkārt, tad, ja šim likumprojektam būs pievienota ierēdņu disciplinārā atbildība.

Es konsultējos ar Endziņa kungu un uzzināju, ka nekas tāds nav sagatavots. Līdz ar to es domāju, ka mēs šodien šo likumprojektu skatīt nevaram.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts ierēdņiem" iekļaušanu darba kārtībā otrajā lasījumā. Argumentus jūs dzirdējāt. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par - 45... Nav pieņemts un nav iekļauts darba kārtībā. Paldies.

Tātad atsevišķu balsojumu vairāk nav. Tagad mēs varētu sākt izskatīt papildinājumus. Vārds Lagzdiņa kungam.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! 17.marta darba kārtībā ir 30.punkts, proti, Augstākās padomes deputātu komisijas atzinuma noklausīšanās par valdības darbību korupcijas apkarošanā. Komisija ir sagatavojusi šo atzinumu pēc iespējas lietišķāku un īsāku, un šajā sakarā mēs lūdzam iekļaut pie šā punkta kā papildu apakšpunktu arī Augstākās padomes lēmuma projektu par pasākumiem, kas veicami, lai ierobežotu korupciju. Tātad pie šā 30.punkta mēs lūdzam izskatīt šo lēmuma projektu kā papildu apakšpunktu, jo tas pilnībā ir saistīts ar šo atzinuma tēmu.

Priekšsēdētājs: Varbūt formulējiet pavisam īsi: papildināt ar lēmuma projektu... Lūdzu, Lagzdiņa kungs, iesniedziet to rakstiski! Man nav.

Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, es domāju, ka tad, ja mēs neatcerēsimies savu pagātni, nekādas jēgas mūsu darbībai šodien nebūs. Un šinī sakarībā es gribētu atgādināt visiem saviem kolēģiem, ka šodien ir leģionāru piemiņas diena - ir pagājuši 50 gadi, kopš dibināta leģionāru organizācija, tāpēc šinī sakarībā mēs varētu kādu īsu brīdi veltīt, lai atcerētos mūsu leģionāru gaitas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk papildinājumu nav? Pirmais papildinājums, par kuru mēs balsosim, tātad ir Lagzdiņa kunga ierosinājums - 30.darba kārtības punktu papildināt ar lēmuma projektu "Par pasākumiem, kas veicami, lai ierobežotu korupciju". Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Paldies. Par - 95, pret - 1, atturas - 11. Iekļauts darba kārtībā.

Dobeļa kunga ierosinājums bija... Rakstiski viņš gan nav iesniedzis, bet es fiksēju tā: veltīt laiku leģiona kauju gaitu atcerei. Lūdzu.

J.Dobelis: Cienījamais sēdes vadītāj, vienīgi jums ir tiesības uzaicināt sēdes dalībniekus piecelties un godināt leģionāru piemiņu. Neko citu es arī neierosinu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es domāju tā: ja mēs tiešām nopietni šo jautājumu izskatām, un tā tam arī vajadzētu būt, tad, pabeiguši izskatīt darba kārtību un uzsākot plenārsēdi, mēs to varēsim izdarīt. Un tagad es aicinu nedz balsot, nedz arī izteikt kādus vārdus par motīviem vai ko citu sakarā ar Dobeļa kunga ierosinājumu.

Lūdzu, kādi vēl ir priekšlikumi? Tagad izlemsim par papildinājumiem un izskatīsim jautājumu par apspriešanas kārtību. Par papildinājumiem vairāk nekas nav sakāms?

Par kārtību. Lūdzu.

I.Bērziņš: Man ir liels lūgums kolēģiem. Kā jūs redzat, septītais jautājums ir ārlietu jautājums. Tas ir par muitas konvenciju, un mēs praktiski zaudējam naudu, ja mēs šo jautājumu nepieņemam. Līdzīgs, tomēr mazliet citāds ir 31.jautājums - par mūsu līgumu ar Šveices Federālo padomi. Lietuva un Igaunija šo līgumu ratificē, un būtu ļoti labi, ja arī mēs šonedēļ to varētu izdarīt un ratificēt šo līgumu, jo es domāju, ka principiālu iebildumu te nebūs, lai varētu visas šīs valstis vienlaikus... Tad arī Šveice to varētu ratificēt. Tas nepieciešams vienkārši tāpēc, lai mēs, visas Baltijas valstis, būtu kopā. Es lūdzu to pārcelt no 31. uz 8.punktu, tas ir, izskatīt tūdaļ pēc septītā, kas arī ir ārlietu jautājums. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Ēlerts: Lūgums likumprojektu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem", kurš kavē militāro objektu pārņemšanu un traucē mūsu delegācijas sarunas šajā jautājumā ar Krievijas delegāciju... Man ir lūgums to novietot tūlīt aiz šiem Induļa Bērziņa ieteiktajiem ārlietu jautājumiem. Tātad tas būtu pēc septītā un tiem citiem jautājumiem, ko viņš lūdza pārcelt.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ja jums nav iebildumu, tad mēs nebalsojam tādas lietas, ja to ierosina komisiju vārdā vai atsevišķas darba grupas vārdā. Tāpēc balsoti tiks tie priekšlikumi, par kuriem izvērtīsies diskusija. Es neredzēju, kurš bija pirmais.

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Es gribu vienkārši papildināt arī par 32.punktu, jo tas praktiski ir tas pats. Šie divi jautājumi ir viens un tas pats. Jūs redzat, ka te ir tīri formāli. Ja atbalsta 31., tātad atbalsta arī 32.punktu. Es atvainojos!

Priekšsēdētājs: Neviens neiebilda. Tātad tiek atbalstīts. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamais priekšsēdētāj! Man te tomēr būtu kārtējais protests, kuru es vienmēr atgādinu. Mums vismaz 50 procentos gadījumu nāk priekšā starptautiski līgumi, kuru tekstus neizdala deputātiem. Tagad it kā viens teksts esot bijis komisijā. Es to redzējis neesmu. Cik deputātu ir redzējuši? Un tā mēs šeit ratificējam līgumus. Es, protams, uzskatu, ka tāds līgums ir vajadzīgs, bet mums regulāri šie līgumi netiek publicēti ne ziņotājos, ne arī izdalīti deputātiem. Vai mēs vispār dzīvojam civilizētā valstī vai ne? Tā ka ir lūgums, lai vismaz līdz balsošanai Bērziņa kungs parūpējas, ka mēs dabūjam redzēt tekstu, par kuru balsosim. Tā taču nevar rīkoties!

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs! Vienkārši šie līgumi tiek izdalīti, un te nav nekādu problēmu. Es piekrītu. Vienkārši nevajag apgalvot, ka tie netiek izdalīti. Tā ir nepatiesība, maigi izsakoties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Darba kārtības ceturtais jautājums ir par papildinājumiem Saeimas vēlēšanu likumā, ko Centrālās vēlēšanu komisijas vārdā iesniedzis tās priekšsēdētājs Kramiņa kungs. Komisijai ir ierosinājums izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu. Es lūdzu nobalsot par darba kārtības ceturto jautājumu!

Priekšsēdētājs: Kādi vēl ir papildinājumi? No procedūras viedokļa ir tā: ja deputāts pieprasa balsot, tad ir jābalso. Lūdzu, balsosim par deputāta Endziņa ierosinājumu - iekļaut 4.punktu mūsu darba kārtībā kā steidzamu. Lūdzu rezultātu. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Tagad par Zeiles kundzes priekšlikumiem sakarā ar 277. un 278.dokumentu. Lūdzu, Zeiles kundze! Tā kā jūs runājāt sākumā un tam nebija nekāda sakara ar svītrojumiem, esiet tik laipna un atkārtojiet vēlreiz savu priekšlikumu, lai mums būtu pilnīga skaidrība, ko jūs gribat no mums un kā mums vajadzētu atbalstīt jūsu priekšlikumu.

V.Zeile: 10.martā Augstākajā padomē mēs noklausījāmies Valsts finansu inspekcijas galvenā inspektora Pupčenoka kunga informāciju, uz kuras pamata ir sagatavots Augstākās padomes lēmuma projekts. Tas ir atspoguļots un izdalīts deputātiem divos dokumentos, par kuriem jūs runājāt, - 277.dokumentā, bet papildinājums ir 278. Tika nobalsots, ka šā lēmuma projekta izskatīšana tiek pārcelta uz šodienu. Tāpēc, lai deputātiem būtu iespējas iepazīties ar to sīkāk un, ja ir nepieciešams, izskatīt arī attiecīgajās komisijās, ierosinu un lūdzu Augstāko padomi apspriest šo lēmuma projektu. Ja ir nepieciešams, jūs varat izteikt savus priekšlikumus, bet pulksten 12.00, kā bija paredzēts, mēs varam to ietvert nobalsošanai. Ja deputāti uzskata, ka šeit nekādu diskusiju nav, tad mēs esam ar mieru piekrist, ka par šo lēmuma projektu pulksten 12.00 balso.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze! Mēs varam šeit balsot, kā es saprotu, par to, ka mēs varam pieņemt lēmumu, ka apspriešana ir pabeigta un ka šis dokuments ir balsojams. Jūs mums dodiet uzdevumu ar vismaz trim nezināmajiem.

V.Zeile: Es palīdzēšu jums tikt galā ar šiem nezināmajiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Zeile: Deputātiem šis lēmuma projekts ir bijis izsniegts jau veselu nedēļu. Ja deputātiem nav jautājumu un diskusiju par šo lēmuma projektu, tad mēs diskusijas neatklājam un iekļaujam šo jautājumu pulksten 12.00 nobalsošanai. Ja deputātiem ir vēlēšanās izteikties par šo lēmuma projektu, tad es lūdzu to izdarīt līdz pulksten 12.00, bet 12.00 šis dokuments būtu to lēmuma projektu sarakstā, par kuriem mēs balsosim.

Priekšsēdētājs: Mēs taču balsojam pulksten 13.00, Zeiles kundze!

V.Zeile: Tātad pulksten 13.00. Es kļūdījos! Paldies.

Priekšsēdētājs: Labi! Kolēģe Zeile, ko es tagad varu likt uz balsošanu? Es vienīgi varu ierosināt sekojošo: ka mēs sākam to apspriest, un tad, ja apspriešanas gaitā tiek pieņemts lēmums, ka apspriešana ir pabeigta, tad otrs priekšlikums var būt tāds, ka mēs par to balsojam. Citādi es nesaprotu, jo jūs tos nezināmos gan nosaucāt, bet kur viņus...

V.Zeile: Cienītais priekšsēdētāj! Es atvainojos, ka esmu sagādājusi jums grūtu situāciju. Šādu situāciju radīja iepriekšējās nedēļas plenārsēdes vadītājs Birkava kungs. Jo tieši viņa priekšlikums bija šo jautājumu risināt tādā veidā.

Priekšsēdētājs: Ā, tad ir ļoti jauki. Birkava kungs, ejiet pie mikrofona!

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Jautājums ir ļoti vienkāršs. Mums lēmuma projekts jāsāk diskutēt vispārējā kārtībā, jo Pupčenoka kungs uzstājās ar informāciju. Mēs viņam uzdevām jautājumus un vienojāmies, ka debates var īpaši nenotikt, ja lēmuma projekta izskatīšanas gaitā neparādīsies tāda vajadzība. Tādēļ es ierosinu nepārkāpt mūsu reglamentu un noteikt laiku, kurā mēs sāksim par to diskutēt. Ja nav diskusiju, tad varētu pieņemt. Un tas ir viss! Mēs nevaram pārkāpt procedūru.

V.Zeile: Bet tieši tas jau arī bija tas, par ko mēs diskutējām. Tad pasakiet to priekšsēdētājam, un atrisināsim šo jautājumu pozitīvi!

Priekšsēdētājs: Tad cikos mēs sākam izskatīt?

V.Zeile: Es saprotu, ka visi nezināmie uzreiz tiek atrisināti. Viss kļuva zināms.

V.Birkavs: Zeiles kundze ierosināja skatīt pulksten 12.00. Es to atbalstu.

V.Zeile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad vajag nevis balsot, bet izskatīt, Zeiles kundze! Vai ir iebildes, ka mēs šo jautājumu izskatām pulksten 12.00? Faktiski laikam ir jābalso, jo citādi būs debates. Darba kārtība te virzīsies visādi - līkločiem, un tāpēc jums pašiem ir jāizlemj. Zeiles kundzes priekšlikums ir 277. un 278. dokumentu izskatīt pulksten 12.00.

Par balsošanas motīviem vārds Silāra kungam.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, es lūdzu tikai vienu papildinājumu - izskatīt tos tikai pēc tam, kad būs pabeigts kā steidzams iebalsotais likumprojekts, tātad nepārtraucot steidzamā likumprojekta izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Ar šādu piebildi mēs varam balsot, ja, Zeiles kundze, jums nav iebildumu. Zeiles kundze nedzirdēja. Man jāsaka tāpat, kā jūs audzinājāt Teikmaņa kungu. Arī man gandrīz jālūdz jūs būt uzmanīgai. Un jūs abi ar Teikmaņa kungu tagad esat kopā. Silāra kungs lūdza papildināt ar sekojošo: ar noteikumu, ka mēs izskatām pulksten 12.00 jūsu piedāvāto dokumentu, bet tikai pēc tam, ja ir izskatīts jautājums, kurš ir iebalsots kā steidzams.

V.Zeile: Un kurš tas ir?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es vēlētos iesniegt priekšlikumu - kā nākamo darba kārtības jautājumu pēc likumprojekta "Par grozījumiem likumā" Par 5.Saeimas vēlēšanām"" izskatīt lēmuma projektu "Par Valsts finansu inspekcijas darba pilnveidošanu". Tad būs atrisināts viss.

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi Ozol! Tāda šeit, manuprāt, arī veidojas situācija, un mums par to nav jābalso.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Apvienotā budžeta komisija piekrīt Ozola kunga piedāvātajam variantam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsojums tātad atkrīt. Vai ir vēl kādi jautājumi? Nav. Atsevišķu balsojumu mums arī vairs nav.

Godātie kolēģi, vēl par Dobeļa kunga ierosinājumu. Protams, man vajadzētu drusciņ plašāk runāt par šo jautājumu un, kā jūs saprotat, arī izvērstāk teikt vārdus. Un tas būtu pilnīgi vietā. Es Dobeļa kunga ierosinājumu pilnīgi atbalstu. Es domāju, ka viss, kas saistīts ar leģiona formēšanu, ar tā tālāko darbību, viss pieder pie Latvijas tautas likteņstāsta. Un šis likteņstāsts, kā jūs zināt, nav bijis viegls, tas vienmēr nav bijis viennozīmīgs.

Taču man liekas, ka šodien, ja mēs atskatāmies uz šo vēsturi no šodienas izpratnes, mēs varbūt izprotam vienu lietu - lai kur arī cilvēki cīnījās, lai kādos šineļos viņi bija ietērpti, bet, ja viņi cīnījās par Latvijas neatkarību, par Latvijas brīvību, tad šodien, es domāju, jebkuram politiskam spēkam, lai kādus akcentus tas izvirzītu savā darbībā, šī vēsture paliek Latvijas tautas likteņstāsta vēsture. Tāpēc jebkurš politisks spēks, es domāju, var ar pietāti un cieņu pret to izturēties. Tāpēc šodien, šajā leģionu dzimšanas dienā, es aicinu, kā ierosināja Dobeļa kungs - un es viņu atbalstu -, godināt visu kritušo piemiņu par Latvijas brīvību un neatkarību.

Par procedūru?

J.Bojārs: Cienījamais priekšsēdētāj! Mans priekšlikums - izskatīt pirmo un piekto jautājumu saistībā, neatraut to vienu no otra, jo tas ir par vienu Vēlēšanu likuma 21.pantu. Tādēļ tie būtu izskatāmi kopā.

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi Bojār! Būtu labi, ka visi to darītu tad, kad es vairākkārt griezos... Varbūt es kaut ko neriktīgi daru? Tagad es esmu pabeidzis šo funkciju, nododu sēdes tālāko vadīšanu savam vietniekam...

Mēs sākam izskatīt pirmo jautājumu, un tur jūsu priekšlikums būs ļoti vietā, bet ne jau tagad vairs vajag apspriest pašu darba kārtību.

J.Bojārs: Jūs saprotiet - man bija neērti jūs pārtraukt kā priekšsēdētāju. Vienīgais ir takta izjūta...

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi, jums jāpieņem mana atvainošanās procedūra un tiešām jāsāk izskatīt pirmo jautājums. Lūdzu.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, darba kārtības pirmais jautājums ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par 5.Saeimas vēlēšanām"", tā 21.pants, otrajā lasījumā. Kā steidzams.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Tātad saskaņā ar mūsu balsojumu mēs izskatām likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par 5.Saeimas vēlēšanām"" otrajā un pēdējā lasījumā. Lūdzu paņemt 239.dokumentu! Varat paņemt arī Bojāra kunga pieminēto 305.dokumentu. Kā jūs redzat, klāt ir pielikts arī Bojāra kunga lūgtais Juridiskās pārvaldes atzinums, kas apliecina manu pirmajā lasījumā izteikto vārdu patiesību, ka šeit nav nekādu pretrunu ar mūsu valsts likumiem, tajā skaitā arī ar konstitucionālo likumu "Par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem".

Vispirms es kolēģus lūgtu balsot par deputāta Gulbja izteikto priekšlikumu, kas tika izdiskutēts jau pirmajā lasījumā, bet pieņemšanai tika atlikts uz otro lasījumu. Es kā likumprojekta autors atgādinu tiem kolēģiem, kuru nebija klāt, ka es to noraidu, jo tā norma, kura tur ir... Šeit, pēc deputāta Gulbja priekšlikuma, nav redzams, kāda tad norma ir Satversmei, bet Satversmē ir runāts par pilntiesīgiem pilsoņiem. Atgādinu, ka Satversme kā valsts pamatlikums atrunā tikai vispārējās normas, bet šeit ar šo apskatāmo likumprojektu ir paredzēts noteikt, kurš ir pilntiesīgs un kurš nav. Tātad es sēdes vadītāju lūdzu aicināt balsot par deputāta Gulbja priekšlikumu, bet mans personiskais aicinājums ir balsot pret to.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs šajā gadījumā ejam parasto otrā lasījuma ceļu - tiek ziņots par papildinājumiem un rakstiskiem priekšlikumiem vai labojumiem, ko iesnieguši deputāti. Tad godājamie deputāti aizstāv savu pozīciju, un pēc tam mēs balsosim.

Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Šis mans priekšlikums radās tāpēc, lai varbūt izvairītos no dažāda veida labojumiem, kas varētu rasties. Otrkārt, arī tāpēc, lai Saeimas vēlēšanas atbilstu Satversmes būtībai un lai nevarētu rasties pārmetumi. Šodien es varētu pievienot vēl klāt to, ka tad, ja mēs par šo priekšlikumu nobalsotu, es domāju, mēs pārtrauktu varbūt šeit sagaidāmo visu pārējo priekšlikumu iztirzāšanu. Un, ja mēs to izdarītu, tad, manuprāt, atkristu pārējā "veļas mazgāšana" mūsu starpā. Tāds bija mans motīvs. Es aicinu deputātus balsot par manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Mans galavārds ir tieši tāds, ka mums ir jāpieņem likumi un jāsakārto tie atbilstoši Satversmes burtam, kas šeit tika minēts. Ja tajā ir noteikts, ka tur var atrasties tikai pilntiesīgi pilsoņi, tad mums ir jānosaka, kuri tad ir pilntiesīgi un kuri nav. Lūdzu balsot!

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja Silāra kungs neiebilst, mēs vispirms balsosim par komisijas variantu, bet tad par Gulbja kunga ieteikto variantu. Argumentus jūs jau dzirdējāt.

Godājamie deputāti! Vai jūs, lūdzu, esat gatavi balsošanai? Paldies. Gulbja kungs vēlreiz vēlas motivēt. Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Ja jūs ierosināt autora priekšlikumu, redakcijas variantu, tad es gan nevaru saprast, jo tur bija nelielas nianses sakarā ar to, ko mēs pagājušajā reizē spriedām. Šeit es citēju Silāra teikto no stenogrammas, kur ir lasāmi šādi viņa vārdi: "Es piekrītu jūsu iebildumam un tādēļ pielieku punktu otrajā rindiņā pēc vārda "paziņojuma", visu pārējo tekstu svītrojot. Un tagad es aicinu balsot..." Diemžēl tas nav izpildīts, lai gan pats Silāra kungs plenārsēdei apsolīja. Šeit teksts tomēr ir atstāts pilnībā. Tādējādi es nevaru saprast, kuram un kāds balsojums īstenībā būs.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs jums tūlīt izskaidros. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Nē, teksts nav atstāts pilnībā. Tā ir nepatiesība. Teksts ir izveidots atbilstoši Juridiskās pārvaldes atzinumam - ir izmainīta tā redakcija. Juridiskās pārvaldes atzinums jums ir pievienots. Un atbilstoši šim atzinumam ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: Man nav skaidrs, kādu variantu izskatīja Juridiskā pārvalde - vai to, kas bija pirmais, vai to, kas bija, ja būtu likts punkts pēc vārda "paziņojums", bet pārējais svītrots?

I.Silārs: Varu pateikt. Juridiskā pārvalde izskatīja to variantu, kāds bija iesniegts jums visiem skatīšanai. Ar visu tālāko tekstu, kāds tas bija uz pirmo lasījumu.

S.Zaļetajevs: Tad man radās jautājums: kāpēc jūs neiesniedzāt tādu variantu, kuram jūs piekrītat? Pats piekritāt pirmā lasījuma gaitā?

I.Silārs: Man kā autoram ir tiesības pieņemt. Ja plenārsēdē tiek izteikts lūgums iesniegt to Juridiskajai pārvaldei un ja Juridiskā pārvalde sniedz atzinumu, kuru es pieņemu un akceptēju, tad es to varu darīt. Jūs varēsit izteikt savu viedokli, balsojot "par" vai "pret" šo likumprojektu.

S.Zaļetajevs: Vai tāpēc, ka jūs ierosinājāt iesniegt Juridiskajai pārvaldei, jūs izmainījāt savu viedokli?

I.Silārs: Tieši tā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Mēs izskatījām pirmajā lasījumā Silāra kunga iesniegto likumprojektu, kur faktiski neko principā nemaina šajā likumā, kāds tas jau bija pieņemts. Tas tikai tiesiski sakārto atsevišķas normas. Šobrīd vesela virkne deputātu papildinājumos ir iesnieguši vēl dažādas lietas, kas ir pilnīgi citādas, kas nav izdiskutētas pirmajā lasījumā. Turklāt tās ir ļoti labas lietas, piemēram, par LTF biedriem un tā tālāk. Taču tās nav izdiskutētas pirmajā lasījumā, bez tam tās ir pavisam cita likuma normas. Un, ja ir iesniegts viens likums, tad es gribētu jautāt cienījamajam sēdes vadītājam: vai mēs varam otrajā lasījumā izskatīt pilnīgi paralēlus likumus? Es uzskatu, ka mēs nevaram izskatīt pilnīgi paralēlus likumus. Mums otrajā lasījumā ir jābalso par Silāra kunga likumu, vai to pieņemt vai noraidīt. Un tikai tad mēs varam skatīt citus likumus pirmajā lasījumā, kas ir izskatāmi kā alternatīvi. Arī Gulbja kunga likums faktiski ir pilnīgi cits likums, kas nekādā gadījumā nesakrīt ar to, kuru mēs esam izskatījuši pirmajā lasījumā. Tā ka, es uzskatu, mēs šinī gadījumā nevaram balsot ne par vienu no šiem iesniegtajiem papildinājumiem, kuri neatbilst šā likuma saturam.

Priekšsēdētājs: Paldies, Cilinska kungs! Bet tie ir papildinājumi pie šā Silāra kunga ieteiktā likumprojekta, kurus pats Silāra kungs kā autors ir uzskatījis par iespējamu pavairot un piedāvāt jūsu vērtēšanai un balsošanai. Tā ka tā nav sēdes vadītāja kompetence, bet dokumenta autoru kompetence. Un balsojot noteiksit, kas atbilst šim likumam un kas neatbilst.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Kolēģi, es lūdzu neapsteigt likumprojekta izskatīšanas gaitu! Tādēļ es pašreiz arī lūdzu pievērst uzmanību tikai un vienīgi Gulbja iesniegtajam priekšlikumam, par kuru jau pirmajā lasījumā tika nobalsots, ka par to mēs izlemsim šodien. Par pārējiem es runāšu pēc tam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs, izsakieties par Gulbja kunga priekšlikumu!

J.Bojārs: Mēs tikai par Gulbja kunga priekšlikumu. Šeit, atvainojiet, Silāra kungs atsaucās uz Juridiskās pārvaldes atzinumu. To ir sagatavojis cienījamais Lisagora kungs. Es gribu pateikt, ka diemžēl viņš nav speciālists starptautiskajās tiesībās un nekad tāds nav bijis. Līdz ar to šeit ir pieļauta rupja un būtiska kļūda, jo, atsaucoties uz 44.pantu, iznāk, ka var ierobežot jebkuras konstitucionālās tiesības, kas noteiktas Konstitucionālajā likumā. Tā tas galīgi nav. Es varu nosaukt vismaz desmit normas, kuras 44.pants nevar ierobežot. Konkrēti - kaut vai 3.pantu: "Valsts pienākums ir aizsargāt cilvēku, viņa dzīvību, brīvību, drošību, cieņu, tiesības un īpašumu." Šo pantu 44.pants nevar ierobežot. Vai 14.pants: "Ikvienam ir tiesības ar visiem viņa rīcībā esošajiem likumiskajiem līdzekļiem pretoties tiesiskajai vardarbībai." Arī 16. un 17.pants. Šeit ir vesela rinda pantu, kurus 44.pants nevar ierobežot un kurus 44.pants vai tam līdzīga norma neierobežo nevienā valstī.

Es gribu atgādināt darba grupas domu, ko mēs ielikām 44.panta pašās beigās. Cilvēktiesību paktos gandrīz vai pēc katras normas ir ielikta šī ierobežojošā norma. Protams, tur, kur vajag. Mēs beigās izdarījām vienu šādu ierobežojošās normas iestarpinājumu tikai tāpēc, lai saīsinātu likuma tekstu. Tomēr ir jāsaprot, ka pastāv arī tādas normas, kuras neviens nevar ierobežot. Jo tas pilnīgi nav iespējams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Visiem laikam ir skaidrs. Tāpēc balsosim. Godājamie deputāti, lūdzu uzmanību! Vispirms mēs balsosim par redakcijas variantu, pēc tam par Gulbja kunga variantu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par redakcijas variantu. Viena balss papildus "par". Tā ir Silāra kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par - 76, pret - 18, atturas - 12. Paldies.

Nākamais balsojums būs par Gulbja kunga variantu. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. Par - 24, pret - 31, atturas - 42. Vairākumu ir guvis redakcijas variants, bet Gulbja kunga variants nav pieņemts. Paldies.

Silāra kungs, lūdzu par nākamo!

I.Silārs: Tagad, kolēģi, uzmanību! (Zālē troksnis.) Es ceru, ka jūs esat iepazinušies ar visu šo iesniegto labojumu kopumu, ar to burtu un garu. Un gribu jums atgādināt, kad tapa šie iesniegumi, bet secinājumus, es ceru, jūs varēsit izdarīt paši.

Pirmajā lasījumā šis likumprojekts tika iesniegts atbilstoši procedūrai - caur Prezidiju, to izskatīja arī Likumdošanas jautājumu komisija. Visiem tika piešķirtas trīs dienas (kā paredzēts), bet tika iesniegts tikai viens papildinājums, un tas ir deputāta Gulbja papildinājums. Pēc tam, kad deguna galā sāk "aizvērties durvis", zināmai ļaužu kategorijai pēkšņi radās vesela virkne priekšlikumu.

Tomēr interesantākais ir tas, ka šie priekšlikumi - vismaz divi - nāk no Likumdošanas jautājumu komisijas locekļiem, kuriem pašiem bija jāpieņem un jāizstrādā likums "Par valsts ierēdņiem". Turklāt, ja jūs apskatāties vienu no šo deputātu izstrādātajiem priekšlikumiem, jūs tajā redzat vienu interesantu datumu - 1991.gada 13.janvāri. Jautājums: kādēļ gan ne 1990.gada 4.maiju? Gluži vienkārši tāpēc, ka vēl pēc 4.maija šis pats deputāts bija tās pašas partijas biedrs, kuru vadīja Rubiks. Tad, kad jau sen viens no tiem deputātiem, uz kuru kristu šī norma - deputāts Čepānis - bija sašķēlis šo Rubika partiju un nodibinājis pavisam citu partiju. Man jājautā: vai tā ir sakritība vai te ir saskatāms nolūks? Es gribu jums pateikt, ka ne jau velti, kad parādījās jautājums par maisu atvēršanu, tajā pašā brīdī, labi zinot, ka šajos maisos nav ne deputāta Bojāra, ne deputāta Plotnieka, ne deputāta Muciņa anketas... Es domāju, mēs visi savā laikā esam cēlušies kājās un dziedājuši dziesmu, kurā ir tādi vārdi: "Tik pie prāta gaismas kļūstot, tauta zied un tauta zeļ!"

Man, paldies Dievam, nav vajadzīgi līdzautori, kā tas bijis līdzšinējā praksē. Šeit ir skaidra koncepcija, sakārtota tā norma, kuru vajadzēja sakārtot vismaz kādam no 22 Augstākās padomes deputātiem - juristiem.

Labi, mēs varam daudz ko nepamanīt, bet interesanta ir šī redakcija pēc tam, kad mēs vēl pēdējā brīdī gribam sakārtot savus dokumentus un savas lietas. Tādēļ pirmajā lasījumā mēs esam pieņēmuši šo likumprojektu konceptuāli, bet viss pārējais, kas šeit ir ielikts, ir pretrunā ar manis iesniegtā likumprojekta koncepciju un nav izskatāms pēdējā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Silāra kungs savā ziņojumā noraida pārējo šo dokumentu vai papildinājumu apspriešanu, uzskatot, ka tie ir pretrunā ar koncepciju, bet par koncepciju mēs nobalsojām jau pirmajā lasījumā. Vai kāds no deputātiem ir citās domās? Jo tad mums ir jābalso.

Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Es esmu citās domās. Vispirmām kārtām šis likumprojekts bija par likumprojekta "Par 5.Saeimas vēlēšanām" 21.pantu. Un arī priekšlikumi ir iesniegti tieši par šo pantu. Šeit konceptuāli pēc būtības nekas netiek mainīts, bet ir uzskaitīti ierobežojumi attiecībā uz tiem, kuri grib kandidēt. Te vienkārši ir papildināti šie ierobežojumi, šis ierobežojumu uzskaitījums. Taču pats princips nebūt nav mainīts. Piedevām šie papildu ierobežojumi, kas ir saņemti, tie attiecas arī uz līdzīgas kategorijas pretendentiem, jo partija un Drošības komiteja ir ārkārtīgi saistītas lietas, pie tam partija bija virs Drošības komitejas, nevis otrādi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godātie kolēģi! Es nepiekrītu Silāra kungam, jo viņš uzskata, ka visi šie papildinājumu iesniedzēji... reakcija uz viņa pašreiz izvirzīto likumu, par kuru mēs esam nobalsojuši... Es pilnīgi piekrītu Silāra kunga argumentiem un arī Cilinska kunga argumentiem, ko viņš, jau aizsteidzoties priekšā, izteica. Taču tajā pašā laikā es paturu spēkā savu iesniegumu. Jo Augstākās padomes Prezidijā, kā tas ir noteikts, griezīsies atsevišķi bijušie PSKP Latvijas komunistiskās partijas biedri... Es to uzskatu par neētisku rīcību, ja paši bijušie PSKP un LKP biedri, kurus neviens nespieda ar varu stāties partijā, tagad priekšvēlēšanu kampaņas laikā cenšas "novākt" vienu vai otru savu cīņu biedru. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es jau daļēji pateicu, varbūt pat mazliet aizsteidzoties priekšā, bet mēs šo jautājumu apspriedām arī vakar "Satversmes" frakcijā. Šie jautājumi par partijas biedriem, protams, ir diskutējami. Tie ir izskatāmi un noteiktā kārtībā iesniedzami caur Prezidiju. Tad varētu balsot par to, iekļaut vai neiekļaut darba kārtībā. Pēc tam mēs izskatītu pirmajā, otrajā un arī trešajā lasījumā, ja tas nebūs kā steidzams. Taču šobrīd es aicinātu piekrist Silāra kunga ierosinājumam, ka visi šie priekšlikumi neatbilst šā likuma koncepcijai un tātad nav līdzskatāmi šā likuma apspriešanas laikā. Tas nekādā gadījumā neierobežo to, ka tie varētu tikt izskatīti vēlāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, man ir ļoti patīkami apzināties kādu faktu. Es visu laiku šaubījos par šīs zāles kvalitāti, bet tagad es redzu, ka mums ir vismaz viens deputāts, kurš paziņoja, ka viņa likumprojekti ir tādā kvalitātē, ka tie nav labojami vispār. Absolūtā kvalitātē! Tas ir ļoti patīkami, citādi man bija mazvērtības izjūta...

Cienījamie kolēģi, tas, ko es tagad teikšu, būs liecība, nevis spriedelējumi. Es domāju, mums visiem labāk zināms, ka čeka nebija patstāvīga organizācija, bet gan partijas ierocis, kā tas bija ierakstīts visā partijas ideoloģijā. Es gribu skaidri un gaiši pateikt, ka čeka neīstenoja šeit nekādu savu politiku, kas būtu bijusi ārpus partijas politikas, īpaši attiecībā uz 5.daļas līniju, tātad attiecībā uz ideoloģijas līniju. Tā bija tieši pakļauta pa ideoloģijas līniju mūsu centrālkomitejai, atvainojiet, nevis mūsu, bet LKP. Tāpēc vajag būt skaidrībai par to, kas bija galvenā: vai čeka bija galvenā vai kompartija bija galvenā. Tas ir jāpasaka vispirms, cienījamie kolēģi! Un nevar tā! Vienu vainīgo mēs atradām - iespundēsim Rubiku! Ļoti skaisti un jauki, arī es atbalstu to. Taču tagad mēs atradīsim vēl vienu vainīgo, pieņemsim speciālu likumu un arī vēl kaut ko citu izdarīsim. Tā ir absolūti ačgārna pieeja, tā nedrīkst rīkoties! Ir taču jāsaprot, kurš bija galvenais iepriekšējā valstī. Un galvenā nebija čeka. Arī Staļina laikā tā nebija galvenā. Galvenais bija Staļins, kurš bija ģenerālsekretārs. Es iesaku jums paturēt prātā šīs elementārās īstenības, kas visiem ir zināmas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Nākamais ir Salīša kungs. Lūdzu.

B.Salītis: Noklausījies Bojāra kunga priekšlikumus, es uzskatu, ka, lai atrisinātu šo strīdu, kā Bojāra kungs izteica, kas bija galvenais, aiz vārda "turētājs" tekstu vajag papildināt ar Čepānes priekšlikumu: "un PSKP un LKP biedrs", jo tad viss būs atrisināts. Arī viss būs izteikts, kas bija galvenais tajā laikā. Aicinu balsot!

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Visnotaļ piekrītot Bojāra kungam jautājumā par to, ka galvenā bija PSKP un LKP, mums nav tiesību aizmirst, ka asiņainām rokām staigāja čeka, un tas ir jāņem vērā pirmām kārtām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Batarevska kungs!

O.Batarevskis: Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, kāda metode šeit tiek lietota. Lai nogremdētu šo likumprojektu, tiek piekārti dažādi blakusfaktori un nosacījumi. Es domāju, ka mums ir jābalso par "tīru" šo likumprojektu, bet pēc tam, ja tiešām cilvēki iestājas pret šīm organizācijām, lai tad citi priekšlikumi iet parastajā likumdevēja gaitā, un tad mēs redzēsim, kā viņi patiesi balso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Karlsona kungs!

J.Karlsons: Cienītie kolēģi, nepārvērtīsim šā 21.panta precizējumu par farsu, jo šinī situācijā pašreiz tiek piedāvātas izmaiņas... Kā jūs labi redzat, arī pēdējo Krūmiņa kunga piedāvāto izmaiņu laikam nevarētu nosaukt par nopietnu piedāvājumu. Un tādēļ es lūdzu nobalsot par Silāra kunga šo nekonceptuālo labojumu 21.punktam (kā jau mēs nobalsojām pagājušajā pirmajā lasījumā) un pēc tam nobalsot par šo pārējo priekšlikumu iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es negribu teikt ne "par", ne "pret", es vienkārši gribu paskatīties kalendārā un atgādināt, ka šodien ir 16.datums, bet rīt ir 17.marts, tāpēc jebkurus grozījumus un labojumus par to, kas varēs un kas nevarēs pieteikties, mēs varam izdarīt tikai šodien. Mums vienkārši ir jānobalso, vai mēs kādai daļai gribam vai negribam kaut ko ierobežot. Atcerēsimies, ka mani agrākie piedāvājumi attiecībā uz to, ka mūsu sastāvā šeit bija 20 centrālkomitejas locekļu, kuru darbība augusta laikā bija ļoti diskutējama, arī netika pieņemti. Es esmu pilnā pārliecībā, ka šeit nekādi ierosinājumi par ierobežojumu netiks pieņemti. Vienīgais variants ir balsot un cauri.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bojāra kungs! Un pēc tam balsosim par procedūru.

J.Bojārs: Cienījamie kungi, ja kādam nav skaidrs, kas sastādīja represējamo sarakstus, tad es viņam ieteiktu aiziet uz LKP arhīvu, kurš tagad ir atklāts. Jebkuru deputātu tur laidīs iekšā. Apskatieties, kas taisīja šos sarakstus! Apskatieties, lūdzu, un tad izdomājiet, kā balsot! Jums tas nav zināms? Jūs taču to zināt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par balsojumu. Godātie kolēģi, es domāju, ka vispirms šinī gadījumā mums ir jābalso par redakcijas variantu, tātad Silāra kunga ierosinājumu, lai šo likumprojektu pašreizējās izskatīšanas laikā nepapildinātu ar pārējiem priekšlikumiem, kuri konceptuāli atšķiras. Mums vispirms ir jābalso par Silāra kunga ierosinājumu, bet pēc tam nākamais ir daudzu deputātu ierosinājums - iekļaut šajā projektā vēl arī citus papildinājumus, kuri šeit ir pievienoti dažādos dokumentos, bet bez numura. Tātad vispirms tiek balsots par Silāra kunga ierosinājumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Silāra kunga ierosinājumu. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 73, pret - 21, atturas - 10.

Taisnības labad mums ir jāizdara arī otrs balsojums. Te ir deputāta Mucenieka un citu deputātu ierosinājums - vienlaikus skatīt arī citus konceptuāli svarīgus labojumus un papildinājumus par 21.pantu. Lūdzu, balsosim par šo otro alternatīvo ierosinājumu!

Balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu. Viena balss papildus "pret". 33 - par, 27 - pret, 38 - atturas. Ar balsu vairākumu ir pieņemts Silāra kunga ierosinājums, un līdz ar to mēs citus papildinājumus šim konkrētajam likumprojektam neizskatām.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Atbilstoši spēkā esošajai normai tad, ja otrajā lasījumā visi labojumi, kas ir iesniegti, tiek noraidīti, likums ir pieņemts galīgajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to mums vēl ir jānobalso, Silāra kungs!

I.Silārs: Labi.

Priekšsēdētājs: Mums ir jānobalso, un tad mēs pieņemsim šo likumu.

Lūdzu, Mucenieka kungs, par motīviem!

V.Mucenieks: Par motīviem. Komunistiskās partijas vadībā pa Ļeņina ceļu uz priekšu - uz jaunām uzvarām! Paldies.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs! Ja jums vairs nav ko teikt, tad mēs balsosim par šo likumprojektu - 293.dokumentu otrajā un pēdējā lasījumā. Lūdzu.

I.Silārs: Es vienīgi gribu lūgt Čepānes kundzei atvainot mani, jo viss manis sacītais ne vismazākajā mērā nebija domāts attiecībā uz Čepānes kundzi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 293.dokumentu otrajā un arī galīgajā lasījumā. Viena balss papildus "par". Tā ir Silāra kunga balss. Lūdzu rezultātu. 76 - par, 18 - pret, 12 - atturas. Likums ir pieņemts. Lūdzu kolēģus, kuri ir iesnieguši likumdošanas iniciatīvas kārtībā savus priekšlikumus, tos virzīt tālāk! Paldies.

I.Silārs: Paldies, kolēģi!

Priekšsēdētājs: Pirmais darba kārtības punkts ir izskatīts. Tagad izskatīsim darba kārtības 2.punktu, kas saucas "Latvijas Republikas 1993.gada valsts budžeta projekts" otrajā lasījumā. Atgādinu, ka budžeta projektu mēs turpinām izskatīt, jo tas tika pārtraukts. Lūdzu ziņotāju tribīnē! Kolēģi, vai mums par budžetu ir kāds ziņotājs?

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Apvienotās budžeta komisijas vārdā pēc konsultācijas ar Augstākās padomes tehniskās pavairošanas dienestu mums ir jālūdz budžeta projektu otrajā lasījumā pārcelt uz pulksten 15.00 sakarā ar materiāliem, kurus jūs neesat saņēmuši, bet tajos ir redzami pēdējie pēc mūsu komisijas priekšlikuma izdarītie labojumi, kurus pašreizējā mirklī pavairo. Zeiles kundze patlaban atrodas tieši pavairošanas dienestā sakarā ar šo jautājumu, un man bija vienošanās ar Pededzes jaunkundzi par šādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie deputāti, vai kādam ir iebildumi? Man liekas, ka iebildumu nevar būt, jo te ir tehnisks iemesls. Es tikai atgādinu Ozola kungam, ka tāda pavairošanas dienesta mums pagaidām Augstākajā padomē vēl nav...

Tādā gadījumā mēs skatīsim trešo darba kārtības jautājumu - par Valsts finansu inspekcijas darba pilnveidošanu. Kas, lūdzu, runās par Finansu inspekcijas darba pilnveidošanu? Ozola kungs, varbūt jūs mums arī šoreiz izstāstīsit, kas tad...

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Cienītie deputāti, man ir jāatvainojas, jo šeit manā vietā šobrīd būtu jāstāv Pupčenoka kungam, bet, tā kā viņš jau apmēram stundu ir ceļā no Finansu inspekcijas uz Augstāko padomi, tad es domāju, ka mēs viņu ilgāk vairs negaidīsim. Es centīšos, bet, ja jums ir kādi jautājumi attiecībā uz šo lēmuma projektu, tad par visiem kopā mēģināsim jums atbildēt.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, paziņojiet uzreiz deputātiem, kurš dokuments tiek skatīts, lai mums būtu vieglāk orientēties.

V.Zeile: Man liekas, tas ir 277. un 278.dokuments. 277. ir pamatdokuments, bet 278.dokumentā ir papildinājumi. Es vēlētos, lai Endziņa kungs tūlīt pasaka savas komisijas viedokli, līdz kuram datumam Likumdošanas jautājumu komisija un Aizsardzības un iekšlietu komisija varētu izskatīt un iesniegt Augstākajā padomē likumprojektu par izmaiņām Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā attiecībā uz finansu atbildības pastiprināšanu par nodokļu nemaksām.

A.Endziņš: Cienījamā Zeiles kundze, mūsu darba kārtībā šodienai un rītdienai 39.jautājums ir paredzētie labojumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā. Ja jūs tas neapmierina, tad tā ir cita lieta.

V.Zeile: Jā, tas viss apmierina, bet mums tas nebija zināms. Tātad, kolēģi, arī jūs uzskatāt, ka šis punkts vispār ir jāņem nost, jo tas jau nav aktuāls? Vai svītrosim ārā?

Priekšsēdētājs: Jā, mums tas lēmuma projekts ir. Sāksim tā izskatīšanu.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es saprotu, ka šis 1.punkts tiek svītrots. Mums tagad tiek ieviesta jauna prakse, ka Ministru padome nevis vienkārši pieņem lēmumus, bet vispirms iesniedz tos likumdošanas iniciatīvas kārtībā Augstākajā padomē, pēc tam Augstākā padome pieņem lēmumu, kurš sastāv no tā, ka kaut kas tiek uzdots Latvijas Republikas Ministru padomei, un tikai pēc tam Ministru padome pieņem attiecīgus lēmumus. Šo dokumentu, kas man ir rokā, likumdošanas iniciatīvas kārtībā ir iesniegusi Ministru padome ar Godmaņa kunga parakstu. Vai tad nav vienkāršāk uzreiz pieņemt attiecīgos Ministru padomes lēmumus, nevis vēl skatīt tos Augstākajā padomē?

V.Zeile: Šajā situācijā es vēlētos, lai šo ideju komentē premjers, jo Ministru padomei bija pilnīgas iespējas līdz šim laikam to jau izdarīt, bet tas netika izdarīts, tāpēc šis jautājums tika noklausīts Augstākajā padomē un pēc Pupčenoka kunga uzstāšanās tika piedāvāts šāds Augstākās padomes lēmuma projekts, kaut gan es jums pilnīgi piekrītu, ka šie visi jautājumi ir valdības kompetencē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šā vai tā, bet šis lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtībā, un tāpēc mēs to skatīsim.

Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Zeiles kundze, vai par 277.projektu drīkst jums uzdot jautājumu?

V.Zeile: Jā.

A.Punovskis: Jautājums ir par 2.punkta 1.apakšpunktu. Vai jūs, lūdzu, varat paskaidrot, kādā veidā ir paredzēta apgrozījuma nodokļa iekasēšana uz valsts robežas? Kā to reāli varēs izdarīt un no kādas summas šis nodoklis tiks iekasēts?

V.Zeile: Jā, tā ir ideja, kas nav jauna, to valdība mums darīja zināmu tad, kad mēs diskutējām par budžeta projekta ieņēmumu daļu. Un es ļoti vēlētos, lai šo mehānismu īsumā komentē premjers.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai tā ir jūsu vēlēšanās, Zeiles kundze?

V.Zeile: Jā.

Priekšsēdētājs: Bet premjers var izteikties tikai par motīviem, jo mums ir sava procedūra... Mums nav komentāru, Zeiles kundze! Tātad premjers var izteikties par motīviem, viņš var pasacīt repliku, bet atbildēt Punovska kungam - tas viņam nav procesuāls pienākums. Varbūt mēs pabeigsim ar jautājumiem, un tad premjers varēs komentēt Ministru padomes nostāju šā lēmuma pieņemšanas jautājumā.

A.Punovskis: Godājamais priekšsēdētāj, tādā gadījumā, kā es saprotu, uz manu jautājumu patlaban nav atbildes?

Priekšsēdētājs: Ja Zeiles kundze... Nē, Godmaņa kungs... tad varbūt kā komisijas priekšsēdētāja dodiet savu motivāciju, jo šinī gadījumā likumdošanas iniciatore ir Ministru padome, un tad jūs savu viedokli pateiksit.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Praktiski mūsu viedoklis jau ir iekļauts tajā dokumentā, par kuru Krastiņa kungs teica... Tas ir ar manu parakstu un ir saistīts ar administratīvo atbildību par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tas ir galvenais punkts.

Attiecībā uz to, ka apgrozījuma nodokli varētu iekasēt uz robežas. Tas ir Finansu inspekcijas priekšlikums, mēs to valdībā izskatījām un uzskatām par iespējamu īstenot. Kā to izdarīt? Nu, tad man ir vesela stunda jāstāsta, kā to darīt.

A.Punovskis: Ja drīkst, tad es precizēšu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

A.Punovskis: Es šeit nedomāju par mehāniku, kā tas tiks darīts, jo tur, protams, ir savas problēmas, vai to darīs muitnieki vai robežsargi, bet es tiešām nevaru iedomāties...

I.Godmanis: Jā, tas ir viens no variantiem... ar Finansu inspekcijas pārstāvi uz robežas.

A.Punovskis: Taču jautājuma būtība ir tāda: ja apgrozījuma nodokli maksā no preču apgrozījuma vai no pakalpojuma, tad uz robežas nevar pateikt, kāds būs šīs preces apgrozījums. Tas taču būs redzams tikai pēc tam, kad šī prece tiks pārdota! Uz robežas nav redzama šī summa, par kādu prece tiks apgrozīta. No kā tiks noteikts šis nodoklis?

I.Godmanis: Jebkurā gadījumā ir kaut kāds līgums, saskaņā ar kuru prece tiek vesta iekšā. Starp citu, runa ir arī par akcīzes iekasēšanu uz robežas, jo, teiksim, tad, kad cigaretes un tabaku ved iekšā, akcīzi varētu iekasēt uzreiz uz robežas. Tam visam faktiski ir viens apsvērums - lai iekasētu apgrozījuma nodokli, piemēram, kaut vai no tām pašām benzīna mašīnām, kas stāv izkaisītas pa visu Latviju, vai arī par visām tām precēm, kas stāv tagad visos kioskos saliktas... Kā jūs labi zināt, tur pagaidām nav ne kases aparāta, ne mums ir attiecīgais mehānisms... Mums nav arī tik daudz inspektoru, lai varētu visu to izdarīt. Mēs vadāmies pēc principa, ka mēs uz robežas fiksējam līgumu, saskaņā ar kuru attiecīgais preču daudzums tiek vests iekšā. Tur ir uzrādīta attiecīgā cena, un no tās mēs iekasēsim naudu, un viss.

Priekšsēdētājs: Kā es sapratu, atbilde tika sniegta. Vēl? Vairāk jautātāju nav. Paldies, Zeiles kundze!

V.Zeile: Paldies, es ļoti priecājos.

Priekšsēdētājs: Varbūt tomēr balsosim pulksten 13.00, Zeiles kundze, jo tad mums ir balsošanas laiks.

Vai kāds debatēs vēlas uzstāties? Neviens. Tātad Zeiles kundze ierosina par šo lēmuma projektu nobalsot pulksten 13.00 mūsu balsojamā laikā. Vai kāds iebilst? Neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par 5.Saeimas vēlēšanām"" pirmajā lasījumā. Kā steidzams. To iesniedzis ir deputāts Kramiņš - Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Jūs pats būsit ziņotājs? Lūdzu.

A.Kramiņš: Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Vispirms par šā dokumenta tapšanas vēsturi. Centrālā vēlēšanu komisija, iepazīstoties ar situāciju, kādā dzīvo mūsu Latvijas Republikas pilsoņi ārvalstīs, un ar situāciju, kādā veidā viņi, izmantojot mūsu 5.Saeimas Vēlēšanu likumu, varētu nobalsot, nonāca pie secinājuma, ka šī procedūra viņiem ir ārkārtīgi apgrūtinoša un praktiski šīs tiesības viņi nevarēs izmantot šo grūtību dēļ, jo, kā zināms, viņi dzīvo izklaidus, bet nobalsot viņi var tikai vēlēšanu iecirkņos. Bez tam vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs mēs drīkstam iekārtot tikai mūsu konsulārajās iestādēs. Tātad, piemēram, Krievijā Latvijas Republikas pilsoņi šajā brīdī var nobalsot tikai Maskavā mūsu vēstniecībā. Tas pats ir arī citās valstīs. Tamdēļ mēs Centrālajā vēlēšanu komisijā izskatījām šo jautājumu un nolēmām, ka būtu jāierosina likuma labojums.

Sākumā mēs nonācām pie tādas vienošanās, ka mēs varētu iesniegt šā likuma labojumu tādā veidā, kā tas ir izteikts pirmajā projektā, tas ir, 39.pantu varētu papildināt ar šādu tekstu: "Ārvalstīs reģistrētie Latvijas Republikas pilsoņi var piedalīties balsošanā pa pastu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā, ievērojot 40.panta prasības." 40.pants Vēlēšanu likumā nosaka, ka vēlētājiem ir tikai viena balss un ka viņš var balsot tikai vienu reizi. Tas ir skaidrojums.

Mēs nācām pie šāda secinājuma arī tādēļ, ka daudzās pasaules valstīs, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, daudzās Ziemeļvalstīs, Kanādā un arī nupat notikušajās Lietuvas prezidenta vēlēšanās šāda prakse ir, tāpēc visās šajās valstīs var nobalsot pa pastu.

Šis likumprojekts tika izskatīts Likumdošanas jautājumu komisijā, taču Likumdošanas jautājumu komisija šo projektu noraidīja tā iemesla dēļ, ka, lūk, Centrālā vēlēšanu komisija savā instrukcijā varēšot sarakstīt visu, kas tai ienākšot prātā. Tāpēc Likumdošanas jautājumu komisija pieprasīja šā panta skaidrojumu, lai pilnīgi viss šis teksts, viss šis mehānisms tādējādi tiktu ielikts Saeimas vēlēšanu likumā. Šajā nolūkā Centrālā vēlēšanu komisija sagatavoja vēl vienu projektu, un šinī gadījumā tas ir 65.labojums. Praktiski tas ir papildinājums 65.pantam, kur mēs esam noteikuši šo mehānismu, kādā veidā balsošana pa pastu varētu notikt. Jāteic, ka mēs centāmies aizstāvēt šo projektu arī Likumdošanas jautājumu komisijā, bet minētā komisija šo projektu tomēr noraidīja.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi ir jautājumi Kramiņa kungam? Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamais Kramiņa kungs, šī balsošana pa pastu, protams, ir atrisinājums, un tā ļautu piedalīties daudziem vēlētājiem, taču es baidos, vai vēlētājs riskēs, it sevišķi bijušās Padomju Savienības teritorijā, sūtīt savu pasi. Man būtu bail. Vai šeit nevarētu uz vēlētāju rakstiska pieprasījuma pamata sastādīt zināmu šo pieprasījumu sarakstu un līdz ar to vēlēšanu norisē uz vietas - šajā vietējā vēlēšanu iecirknī - Centrālā vēlēšanu komisija varētu pārbaudīt, vai vēlētājs jau nav bijis šajā sarakstā, tātad nav saņēmis šīs balsošanas zīmes. Tādā gadījumā viņš vairs otrreiz nedrīkstētu balsot. Tas ļautu iztikt bez pasu sūtīšanas. Vai tas būtu iespējams vai ne?

A.Kramiņš: Es jums pilnīgi piekrītu, Ēlerta kungs, es pats personīgi, ja dzīvotu Padomju Savienībā, nesūtītu savu pasi. Mēs izskatījām dažādus variantus un nonācām pie secinājuma, ka šādā veidā ar šo likumprojektu mēs dodam iespēju katram vēlētājam nobalsot pa pastu. Vai viņš šo iespēju izmantos vai neizmantos - tā jau ir viņa personīgā darīšana.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais ir pierakstījies Gulbja kungs. Lūdzu.

J.Gulbis: Man ir jautājums. Te nav redzams, uz cik ilgu laiku varētu ievilkties galīgo rezultātu aprēķināšana. Cik ilgi tā sūtīšana varētu notikt?

A.Kramiņš: Galīgo rezultātu apkopošanā, mūsuprāt, šeit nevarētu būt nekādas aizķeršanās.

J.Gulbis: Nevarētu būt aizķeršanās?

A.Kramiņš: Nē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kramiņa kungs, es visnotaļ atbalstu jūsu iniciatīvu, bet es gribēju tomēr papildināt to, ko teica godājamais Ēlerta kungs, attiecībā uz šīm pasēm. Sakiet, lūdzu, vai jūs komisijā esat apsprieduši tādu variantu, ka, lūk, šis vēlētājs varētu izsūtīt apstiprinātu izziņu par savu pilsoņa kodu. Jo pēc būtības svarīgs ir tikai šis pilsoņa kods. Ja šis pilsoņa kods ir eksakts un apstiprināts, tad šis potenciālais vēlētājs piedalās vēlēšanās, un mēs tādā veidā apietu šo pasu nedrošību. Vai šāds variants ir apspriests?

A.Kramiņš: Godājamais Freimaņa kungs un cienījamie deputāti! Es gribētu pašlaik, stāvēdams šinī tribīnē, aicināt mūs vienoties par vienu konceptuālu risinājumu. Ja mēs vienojamies par šo pirmo projektiņu, ka šo vēlēšanu kārtību nosaka Centrālā vēlēšanu komisija savā instrukcijā, tad mēs visus jūsu iesniegtos projektus varētu izskatīt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Mēs varētu vienoties arī ar Likumdošanas jautājumu komisiju un kopīgi izskatīt un kopīgi veidot šo instrukciju - to papildināt un novest līdz galīgajai kondīcijai. Ja mēs nevaram vienoties par šo pirmo projektu, tad tādā gadījumā mums jāatklāj diskusijas un jārunā par šo otru projektu, tas ir, par 65.panta papildinājumu, jo varbūt šis mehānisms tik tiešām nav pilnīgs un prasa papildinājumus.

Man pašlaik ir grūti izvērtēt visas nianses, jo es nepārzinu arī situāciju uz vietas. Tādā gadījumā man būtu jāņem palīgā kolēģi, kuri zina situāciju gan Austrumu zemēs, gan Rietumu zemēs, jo es nevaru viens pats pašlaik uz visiem šiem jautājumiem atbildēt un katru priekšlikumu tagad šeit izvērtēt.

J.Freimanis: Es pilnīgi piekrītu šim ierosinājumam un noņemu savu jautājumu. Tikai par kreiso pusi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Faktiski Freimaņa kunga jautājums novērsa manu iespējamo jautājumu, un es gribētu tikai vēl papildināt: varbūt tas uzlabotu situāciju, ja būtu šī pases kopija, kas tālāk paliek kā dokuments. Jo dažādu iespējamo konfliktu risinājumā tā lielā mērā atvieglinātu Centrālās vēlēšanu komisijas darbu. Tātad jums paliktu šis dokuments. Un pie mūsdienu tehnikas, es domāju, to ir iespējams elementāri izdarīt.

A.Kramiņš: Mēs varam izskatīt visus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl jautās Salīša kungs. Lūdzu.

B.Salītis: Cienījamais Kramiņa kungs, ļoti bieži pirmajā lasījumā - tā tas bija arī ar šo likumu par 5.Saeimas vēlēšanām - tika risināts jautājums par jūrniekiem, tomēr netika atrisināts. Vai šajā labojumā tomēr nevarētu papildināt aiz vārdiem "Latvijas Republikas pilsoņi" ar tekstu "jūrnieki, Latvijas Republikas pilsoņi, kuri atrodas aiz valsts robežām, var piedalīties balsošanā pa pastu". Kā jūs vērtējat šādu papildinājumu?

A.Kramiņš: Jūrnieku problēmu Centrālā vēlēšanu komisija izskatīja savā sēdē, pieaicinot Jūras lietu ministrijas pārstāvjus. Tur piedalījās arī Likumdošanas jautājumu komisijas pārstāvji. Un mēs nonācām pie viennozīmīga secinājuma, ka, pastāvot šim Vēlēšanu likumam, mēs tādā gadījumā nevaram nodrošināt šo jūrnieku balsošanas aizklātumu, kas ir galīgi nepieciešams vēlēšanu norisei. Tātad, pastāvot šādam Vēlēšanu likumam, jūrniekiem nav iespējas nobalsot.

B.Salītis: Tātad pilsoņiem tiek liegtas balsošanas tiesības?

A.Kramiņš: Mēs viņiem neliedzam balsošanas tiesības, vienkārši viņi nespēj tās izmantot.

B.Salītis: Man liekas, ka ir jārada apstākļi, lai jebkurš pilsonis varētu nobalsot, bet šeit netiek radīti tādi apstākļi.

A.Kramiņš: Tas ir likuma jautājums.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, Kramiņa kungs ir atbildējis uz visiem jūsu jautājumiem. Līdz pārtraukumam gan vēl ir trīs minūtes. Bet es domāju, ka debates mēs varētu sākt pēc pārtraukuma pulksten 12.00. Paldies, Kramiņa kungs, par atbildēm uz jautājumiem. Pēc pārtraukuma pirmais debatēs deputāts Ēlerts.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums būtu jāatsāk darbs plenārsēdē! Ārā ir skaista pavasara diena, bet mūsu darbs turpinās. Auditorija gan nav pārāk plaša, bet Ēlerta kungs ir gatavs debatēt. Lūdzu.

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Godājamie viesi! Es noteikti atbalstītu Kramiņa kunga iniciatīvu, un tā acīmredzot ir arī Centrālās vēlēšanu komisijas iniciatīva. Es dotu šo papildu iespēju latviešiem ārzemēs piedalīties Saeimas vēlēšanās. Man jāteic, ka es par šādu iespēju jau iesniedzu priekšlikumu darba grupā, kura izstrādāja Vēlēšanu likumu un kurā biju arī es. Es jūsu priekšā jūtos vainīgs, jo nepietiekami aizstāvēju savu priekšlikumu un piekāpos, ka tas ir sarežģīts un tāpēc būtu atmetams. Taču es vienīgi baidos, ka šādā veidā... Tātad es noteikti atbalstītu otro variantu, ka mēs grozām 65.pantu, tas ir, to papildinām, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka šī lieta ir noteikta likumā, nevis instrukcijā to skaidrot. Es par to baidos, jo šādā veidā mēs vienlaikus dosim iespēju balsot un arī liegsim šo iespēju, bet riskēt sūtīt savu pasi divreiz pa pastu... Es jau teicu, ka es tomēr neuzticētos. Tātad es aicinātu šodien izlemt, ka mēs no likuma teksta svītrojam šo pases sūtīšanu. Es atvainošos un atļaušos būt slinks, tāpēc neiesniegšu rakstiski, jo tas ir pilnīgi saprotams arī mutvārdos, ka mēs to svītrojam. Ja Kramiņa kungs tam piekritīs, tad, protams, mēs nebalsosim. Ja ne, tad es aicinātu balsot. Kramiņa kungam uz otro lasījumu varētu iesniegt tādu tekstu, kas neprasītu pases sūtīšanu. Tur, protams, būtu attiecīgi ietverti arī precizējoši momenti. Manuprāt, Centrālā vēlēšanu komisija ar to tiks galā labāk nekā es vai kāds cits deputāts. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Godātais priekšsēdētāj, pārējie deputāti un klātesošie! Pēc tā, ko teica iepriekšējie runātāji, arī pats Kramiņa kungs - Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs -, man ir atlicis maz ko piebilst, kaut gan es šobrīd pārstāvu Likumdošanas jautājumu komisiju. Un tomēr es īsumā gribētu atkārtot to viedokli, kas tika izteikts komisijas sēdē, kad tā noraidīja šo likumprojektu. Komisijas pamatdoma bija tāda, ka vēlēšanās ir jārada vienlīdzīgi apstākļi visiem Latvijas pilsoņiem. Mēs respektējām mūsu Rietumu latviešu līdzšinējos paradumus vēlēšanās, jo viņi tik tiešām dzīvo daudzās Rietumu valstīs, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citur, kā saka, ir izkaisīti, un vienu vēlētāju no otra bieži vien atdala ļoti lieli attālumi. Viņi mums paskaidroja, un mēs to arī ļoti labi saprotam, ka tur vēlēšanas pa pastu ir ierasta lieta.

Tomēr vienlaikus mēs komisijā gribējām domāt arī par tiem Latvijas pilsoņiem, mūsu vēlētājiem, kuri joprojām dzīvo plašajā Krievijā, kur arī ir tikpat lieli, ja ne vēl lielāki attālumi. Taču tur šāda metode līdz šim nav izmantota. Mēs zinām, kas notika ar dokumentiem un ne tikai ar dokumentiem, kad tos agrāk pārsūtījām pa pastu PSRS teritorijas ietvaros. Un tāpēc, lūk, tas bija viens no apstākļiem, kurš Likumdošanas jautājumu komisijai lika šaubīties, vai šāda metode principā būtu pieņemama. Līdz ar to komisija uzskatīja, ka tad šie vienlīdzīgie apstākļi visiem vēlētājiem netiktu radīti.

Bez tam šaubas radīja arī kontroles jautājums, kā to pārbaudīt. Arī tas. Un es gribētu piekrist arī deputātam Ēlertam, ka mēs, vairāki Likumdošanas jautājumu komisijas locekļi, tajā skaitā arī es, savā laikā strādājām kopā darba grupā, gatavojot šo Vēlēšanu likumu, un mums apmēram pirms nepilna gada, tas ir, pagājušā gada 15.aprīlī, pirmajam lasījumam bija sagatavots šā likuma projekts. Tā 64.pantā tāda iespēja bija pat paredzēta. Es nolasu šo interesanto vēsturisko normu: "Ne vēlāk kā 20 dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas konsulārās iestādes Vēlēšanu komisija katram reģistrētajam vēlētājam piesūta pa vienam eksemplāram no katra attiecīgajā apgabalā iesniegtā kandidātu saraksta, kā arī ar konsulārās iestādes zīmogu apzīmogotu aploksni un aploksni ar vēlēšanu iecirkņa adresi izvēlētā saraksta atpakaļnosūtīšanai." Tomēr neskaidrību, kā es jau teicu, bija pārāk daudz, un galu galā mēs no šīs normas atteicāmies, tāpēc tā likumā netika iekļauta. Tāds principā bija Likumdošanas jautājumu komisijas viedoklis brīdī, kad mēs komisijas sēdē šo projektu noraidījām. Tomēr komisija ciena citu komisiju viedokļus, bez šaubām, ciena arī plenārsēdes viedokli, kas mums šodien ir jāizskata visiem kopā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk kolēģu nav pierakstījies debatēs. Kramiņa kungs varētu pateikt galavārdu, un tad mēģināsim balsot pirmajā lasījumā. Lūdzu.

A.Kramiņš: Godājamie kolēģi! Es pateicos tiem, kuri uzstājās šeit debatēs. Tāpat arī tiem, kuri mani atbalstīja vienkārši morāli mutvārdos starpbrīdī. Un man būtu tikai viens lūgums. Kā jau es teicu, es gribētu, lai tiktu nobalsots par abiem šiem variantiem, lai zinātu, par kuru variantu mēs tādā gadījumā vienojamies.

Vienīgais mans lūgums būtu tāds. Man un arī Centrālajai vēlēšanu komisijai pieņemamāks ir pirmais variants, un, ja godājamā Augstākā padome uzticas tās izvēlētajai Centrālajai vēlēšanu komisijai, tad Vēlēšanu komisija varētu izstrādāt šo instrukciju kopā ar Likumdošanas jautājumu komisiju un ar Juridisko pārvaldi. Tātad varētu iekļaut šo normu. Es ceru, ka deputāti mums iesniegs arī citus savus priekšlikumus vienkārši tā iemesla dēļ, ka steidzina laiks. Mums jau bija paredzēts izdot instrukcijas par vēlēšanu iecirkņu izveidošanu un par šo vēlēšanu kārtību ārvalstīs. Ja mēs sāksim šeit, plenārsēdēs, vairākas reizes skatīt likumprojektu ar visām tām niansēm, ko var radīt šis otrs projekts - 65.panta papildinājums -, tad mums šis process varētu pārāk ievilkties. Taču laiks mūs steidzina. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tātad balsošanai tiks piedāvāti divi varianti. Vispirms mēs balsosim par Kramiņa kunga ieteikto variantu, bet pēc tam mēs balsosim par to variantu, kuru atbalstīja vairāki deputāti.

Lūdzu, par motīviem, Salīša kungs!

B.Salītis: Ja mēs nevaram atrisināt jautājumu par jūrniecībā strādājošajiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri visu mūžu ir šeit strādājuši un vairojuši mūsu valsts bagātību, tad es aicinu deputātus nebalsot ne par vienu variantu, jo praktiski tas nebūs godīgi attiecībā uz tiem pilsoņiem, kuri šeit, republikā, ir dzīvojuši un strādājuši, ja viņu tiesības balsot būs liegtas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par motīviem ir vēl kāds, kas vēlas izteikties? Un pasacīt repliku? Nav. Lūdzu sekretariātu tomēr pazvanīt. Varbūt vēl kāds vēlas ierasties zālē un piedalīties balsošanā. Tātad pirmais balsošanai tiks virzīts Kramiņa kunga ieteiktais variants. Ar vienkāršu balsu vairākumu mēs noteiksim, kurš būs pamatā. Pēc tam mēs balsosim par tā akceptēšanu pirmajā lasījumā. Tātad būs trīs balsojumi.

Deputāti vairs sevišķi nenāks. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pirmo variantu ar vienkāršu balsu vairākumu. Pirmais ir Kramiņa kunga ieteiktais variants. Turpinās balsošana. Lūdzu rezultātu. Par - 44, pret - 3, atturas - 20. Paldies.

Un tagad balsosim par otro variantu. Lūdzu rezultātu. Par - 13, pret - 5, atturas - 40. Paldies. Tātad balsu vairākumu ir ieguvis pirmais variants, bet pilnīgi formāli mums ir jānobalso par šā pirmā varianta akceptēšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta, kas iesniegts kā steidzams, akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 42, pret - 5, atturas - 17. Akceptēts pirmajā lasījumā. Kramiņa kungs mums varētu paziņot, līdz kuram laikam ir iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

A.Kramiņš: Cienījamos kolēģus es gribētu lūgt, lai priekšlikumi tiktu iesniegti līdz rītdienai un lai mēs rīt par tiem varētu nobalsot kā par steidzamiem otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā par pirmo variantu ir nobalsots un tas ir īss un konkrēts, tad es lūdzu kolēģus nevilcināties ar priekšlikumu iesniegšanu. Paldies, Kramiņa kungs!

Godājamie kolēģi, nākamais ir jāizskata darba kārtības piektais jautājums, kas sastāv no 5.1., 5.2. un 5.3.punkta. Es domāju, ka tas ir ļoti aizraujošs darba kārtības jautājums un mēs to varētu sākt skatīt. Darba kārtības 5.1.punkts mums ir nevis dokumenta projekts, bet tas saucas "Par tiesību piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai pārbaudīt 5.Saeimas deputātu kandidātus pēc Augstākās padomes rīcībā esošajiem VDK arhīviem". To ierosinājis deputāts Bojārs. Lūdzu, Bojāra kungs! Nav Bojāra kunga? Šinī gadījumā ir parastā kārtība: ja ziņotājs nav ieradies, tad mēs šo jautājumu novirzām uz darba kārtības beigām, ja plenārsēde ar savu balsojumu, protams, neizlems citādi.

Nākamais ir 5.2.punkts sakarā ar priekšlikumu pieprasīt Krievijai nodot Latvijas rīcībā bijušās PSRS VDK, tai skaitā izvestos LPSR VDK, materiālus par izvirzītajiem deputātu kandidātiem 5.Saeimas vēlēšanām. Tas ir 295.dokuments. To ierosinājuši deputāti: Jurševics, Bojārs, Mucenieks. Lūdzu, vai kāds no minētajiem trijiem kungiem varētu mums ziņot par šo dokumentu? Nav. Tas sāk likties jau aizdomīgi. Paldies.

Un 5.3.punkts - par VDK materiālu dokumentēšanu. To ir iesniedzis deputāts Pēteris Lazda.

Lūdzu, Lazdas kungs!

P.Lazda: Godātie deputāti! Jūsu priekšā ir 296.dokuments - "Par Valsts drošības komitejas materiālu dokumentēšanu". Tā saturu jūs esat izlasījuši, tāpēc es īsos vārdos pastāstīšu par tā tapšanu un pateikšu pamatojumu.

Kā jūs zināt, ar Augstākās padomes lēmumu ir izveidota Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija. Tā ir patstāvīga institūcija, kas pilnvarota izdarīt izmeklēšanu attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci, tajā skaitā arī vākt materiālus par Valsts drošības komitejas un partijas organizācijas darbību. Manuprāt, šī institūcija, kas ir izveidota ar Augstākās padomes lēmumu, ir kompetenta un tiesīga veikt arī šo dokumentu, kuri atrodas glabāšanā Augstākajā padomē un savā laikā tika izņemti no Valsts drošības komitejas, inventarizēšanu un dokumentēšanu. Tātad ir priekšlikums šinī projektā noteikt, ka bijušās Valsts drošības komitejas un Padomju Savienības komunistiskās partijas, arī Latvijas komunistiskās partijas, dokumentu, materiālu un citas informācijas, tajā skaitā arī to materiālu, kuri atrodas glabāšanā Augstākajā padomē, inventarizāciju un dokumentēšanu veic Augstākās padomes Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija.

Un otrais. Mēs varētu pilnvarot Augstākās padomes Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju papildus vēl tām pilnvarām, kas tai jau ir dotas ar Augstākās padomes Prezidija lēmumiem, pieprasīt no jebkuras personas un netraucēti saņemt jebkura veida informāciju un dokumentus attiecībā uz Valsts drošības komitejas un PSKP vai LKP darbību. Un, tā kā Bojāra kungs izvirzīja priekšlikumu, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu nepieciešamas ziņas attiecībā uz Saeimas kandidātiem, un tā kā šīs ziņas varētu būt arī šajos materiālos, tad šinī projektā ir ietverts 3.punkts, proti: "Noteikt, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesības saņemt no Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas informāciju, kura attiecas uz šiem jautājumiem." Tādējādi īsumā esmu pateicis šā projekta būtību. Lūdzu, ja tādi ir, uzdodiet jautājumus!

Priekšsēdētājs: Jā, jautājumi ir, Lazdas kungs! Tātad pirmais jautājumu uzdos Kramiņa kungs. Es atvainojos, tas ir debatētāju saraksts... Tātad jautājumi... Vai kāds no deputātiem vēlas uzdot jautājumus Lazdas kungam? Neviens jautājumus uzdot nevēlas. Paldies, Lazdas kungs! Jūs laikam ļoti skaidri visu izklāstījāt.

Tātad Lazdas kungs lūdz izskatīt un rīkot personālu balsošanu par šā lēmuma pieņemšanu kopumā. Ir arī iesniegums ar 20 deputātu parakstiem. Te ir arī lūgums par iekļaušanu darba kārtībā, bet to mēs izdarījām jau no rīta balsojot.

Tātad sāksim debates. Pirmais debatēs Kramiņa kungs.

A.Kramiņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka mums Augstākajā padomē vajag pievērsties vēstures izpētei, vajag šo vēsturi izpētīt. Un, protams, bez šo Valsts drošības komitejas arhīvu izpētes mums nebūs arī nekādas vēstures izpētes. Man ir grūti pateikt, vai to mums vajadzēja darīt agrāk vai to mums varbūt vajag darīt vēlāk. Taču es jūtos diezgan neomulīgi, ka mēs pašlaik šo jautājumu paceļam - burtiski dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām.

Es negribu šodien diskutēt arī par to, vai tai būtu jābūt Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijai vai tai būtu jābūt kādai citai Augstākās padomes sastādītai komisijai. Varbūt tai būtu jābūt Saeimas komisijai, kura šos materiālus izpētītu? Taču noteikti ir jābūt tādai komisijai, kura varētu šos materiālus pilnīgi juridiski izvērtēt, cik šie materiāli ir īsti, cik mēs šiem materiāliem varam ticēt un kādā veidā mēs šos materiālus varam piemērot. Droši vien ir jābūt arī speciālam Augstākās padomes lēmumam šajā sakarā.

Taču es gribu šoreiz runāt tikai par šā lēmuma 3.punktu. Centrālā vēlēšanu komisija, kā zināms, ir izveidota 5.Saeimas vēlēšanām - šo vēlēšanu organizēšanai un tehniskajai nodrošināšanai. Un tā es arī visu laiku esmu uzstājies. Tā es uzstājos arī televīzijā un vienmēr visiem esmu to teicis, ka es kā Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs - un arī pati Vēlēšanu komisija ir tādās domās -, ka mēs nedrīkstam iejaukt, lūk, visā šinī lietā priekšvēlēšanu aģitācijas un kampaņas jautājumus, ja gribam palikt politiski neitrāla komisija. Taču šis 3.punkts pašlaik Centrālo vēlēšanu komisiju pin iekšā visās šajās politiskajās spēlēs, kas var notikt priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Centrālā vēlēšanu komisija ir izdevusi savu instrukciju, kur vienā punktā ir paredzēts mehānisms, ko darīt tādā gadījumā, ja kāds no kandidātiem sniedz par sevi nepatiesas ziņas. Mēs šajā punktā esam ielikuši šādu tekstu: "Ja kādam no kandidātiem likumā noteiktajā kārtībā ir pierādīts, ka kandidāts ir sniedzis par sevi nepatiesas ziņas, Centrālā vēlēšanu komisija svītro viņu no kandidātu sarakstiem," jo Centrālā vēlēšanu komisija saprot, ka tā nav nekāda ekspertu grupa un tāpēc Centrālā vēlēšanu komisija noraida un jau tagad paziņo, ka tā nepieņems nevienu sūdzību, nevienu materiālu, kas attiecas uz kādu no kandidātiem, lai varētu pierādīt, teiksim, viņa agrāko negatīvo pagātni. Jo mēs neesam tā komisija, kura var noteikt, vai šis dokuments ir vērā ņemams. Turklāt Centrālā vēlēšanu komisija nav tiesa, kura var spriest, vai šis cilvēks ir vainojams pie kaut kā vai nav vainojams. Tātad Centrālā vēlēšanu komisija rīkosies tikai ar tādiem materiāliem, proti, ar tiesas lēmumiem, ja tiesa būs nolēmusi, ka šis cilvēks ir sniedzis par sevi nepatiesas ziņas, ja šis cilvēks nav tas, par kuru viņš uzdodas. Tikai tādā gadījumā Centrālā vēlēšanu komisija var pieņemt kaut kādu lēmumu. Un tāpēc es jūs, cienījamie deputāti, aicinu nebalsot par šo lēmuma 3.punktu tādā redakcijā, kādā tas pašlaik ir! Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Nākamais, lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi, cienījamie viesi! Kas tad galu galā ir pats lielākais Valsts drošības komitejas panākums tās darbā? Es uzskatu, ka tās panākums ir fakts, ka mēs viens otru turam aizdomās par sadarbību ar čeku. Tas ir galvenais Valsts drošības komitejas panākums. Un es domāju, ka tikai otršķirīgas ir tās lietas, ko tā ir izkropļojusi. Un tagad mēs šo panākumu taisāmies realizēt dzīvē, taisāmies to atbalstīt, lai šis panākums nostiprinātos. Pie tam mēs pat nezinām, vai tie dati, kas ir šajos nelaimīgajos maisos, ir viltoti, safabricēti vai īsti. Atcerēsimies kaut vai tādu faktu - neanalizēsim, vai tas bija labi vai slikti -, ka Valsts drošības komiteja nodarbojās arī ar organizētās noziedzības apkarošanu. Es domāju, ka šī noziedzība uztrauc jebkuru cilvēku, jo tā kaitēja jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Un mēs nevaram teikt, ka tie aģenti, kuri ziņoja par mafijas darboņiem, ka viņi būtu noziegušies pret Latvijas tautu, pret Latvijas valsti. Vai viņi ir atsevišķā kartotēkā vai kopā, mums ziņu par to nav.

Ir izteikta arī doma par tā saukto politisko amnestiju, ka vajag aizmirst to visu un pateikt, ka šie cilvēki, kas ir ziņojuši, ir attaisnoti. Ir grūti pateikt, vai to attiecināt uz visiem. Es šoreiz domāju par tiem ziņotājiem, pēc kuru ziņojuma kāds ir notiesāts, nošauts, aizsūtīts uz Sibīriju vai citādi represēts. Manuprāt, par šādiem ziņojumiem konkrētiem cilvēkiem, kas to ir darījuši, būtu jāsaņem sods. Pie tam pietiekami bargs, neskatoties ne uz ko. Un šajā ziņā laikam nevarētu būt nekāda noilguma. Taču, lai to izdarītu, ir vajadzīga likumdošanas bāze. Un te man ir jāizsaka pateicība Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijai, kura sāk veidot likumdošanas bāzi - pirmo likumu. Tas jau ir ietverts mūsu garajā darba kārtībā kā pats pēdējais punkts. Mēs to skatīsim. Šajā jautājumā es izsaku tai pateicību.

Un tomēr, pirms nav pieņemts viss likumu komplekss, kurā būs noteikts, kā šos materiālus izskatīt, kāda ir to slepenības pakāpe... Starp citu, komisijās izskatīšanā ir likumprojekts par informācijas aizsardzību. Tur ir tieši paredzēta informācijas slepenība, ir minēta arī informācija par fiziskajām personām, kura arī būs slepena. Tātad šī neapšaubāmi ir informācija par fiziskajām personām, un tāpēc šeit būtu jāievēro šī slepenība.

Lai neapvainojas Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija, bet es tomēr uzskatu, ka šeit nav pietiekami pārstāvēti visi politiskie spēki. Tā, protams, ir mūsu - Augstākās padomes - vaina, ka mēs esam pieņēmuši varbūt vienpusīgi komisijas sastāvu, taču uzticēt šai komisijai būt par izmeklētāju, praktiski būt tiesnesei, atņemot kādam tiesības tikt ievēlētam, tas, liekas, ir pārāk daudz, jo atņemt šīs tiesības tikt ievēlētam vai jau ievēlētam deputātam atņemt viņa mandātu varētu tikai tiesa, rūpīgi izskatot katra konkrēto vainu. Un tikai tādā veidā.

Un pats beidzamais. Atcerēsimies, kas un kad šo lietu mums ierosināja izskatīt. To nu gan, lūdzu, cienījamie deputāti, atcerieties! Es ļoti cienu deputāta Bojāra gudrību. Jā, viņš ir gudrs, erudīts vīrs, taču diemžēl viņa rakstura īpašības, viņam zināmais straujums vai tamlīdzīgi... Es uzskatu, ka Bojāra kungs, apvainojoties par to, ka mēs faktiski ar šodien pieņemto likuma labojumu viņam kā kandidātam praktiski liedzam piedalīties Saeimas vēlēšanās, un atspēlējoties par to, ka viņš mums atklāti sakot, pasvieda... Es ceru, ka deputāti novērtēs sevi un nebūs... ka viņi šo piespēli, šo problēmu neņems pretī, lai tagad pirms vēlēšanām Latvijas tautas - latviešu un nelatviešu - prātus aizņemtu nevis nopietnas problēmas par to, par kuru politisko spēku balsot, kuru izvēlēties, bet gan šo maisu satura apcerēšana, interpretēšana un tamlīdzīgi. Tas, protams, būs ļoti interesanti, jo diemžēl "mazgāt netīro veļu" nez kāpēc vienmēr ir interesantāk, nekā domāt par ekonomikas attīstību un tamlīdzīgām lietām. Tas man būtu viss, ko es vēlējos jums, cienījamie deputāti, teikt. Un es ceru, ka jūs mani uzklausījāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Tā, protams, ir kauna lieta, ka mēs ar tiem maisiem esam tik ilgi novilkuši un līdz šim brīdim neesam izstrādājuši ne koncepciju, ne tiesisko pamatu, kā varētu rīkoties jautājumā par VDK arhīvu izmantošanu, kā varētu ar to saistīt cilvēku darbības analīzi un tā tālāk. Es domāju, ka šis brīdis ir vispiemērotākais brīdis, lai izdarītu kaut kādus konceptuālus secinājumus šajā lietā. Jo, būsim godīgi, mēs visi pašlaik esam sākuši startēt priekšvēlēšanu kampaņā, un arī Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijā ir tādi deputāti un dažādu virzienu pārstāvji. Līdz ar to es gribētu teikt, ka mums šodien vajadzētu atrisināt divus jautājumus.

Pirmkārt, šī kauna lieta, protams, ir jāizbeidz, un ar tiem maisiem ir jāsāk darboties. Šajā ziņā es principā konceptuāli pilnīgi piekrītu šim lēmuma projektam, taču tajā pašā laikā mums ir jāmēģina maksimāli neitralizēt šā procesa uzsākšanu, tā iespējamo negatīvo un nelikumīgo ietekmi uz priekšvēlēšanu kampaņu. Es domāju, ka ne kāds Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas lēmums, ne arī informācija pati par sevi Centrālajai vēlēšanu komisijai nevar būt saistoša. Tas nu ir skaidrs. Centrālajai vēlēšanu komisijai saistošs var būt tikai vai nu tiesas lēmums, vai kaut kāds lēmums ar juridisku spēku.

Līdz ar to es uzskatu, ka mums vajadzētu šo lēmumu pieņemt tādā veidā, kādā tas ir iesniegts, izņemot... Es ierosinu izdarīt divus svītrojumus: svītrot no šā lēmuma 3.punktu, kā arī no šā lēmuma preambulas svītrot vārdus, kas sākas aiz "PSKP darbības un...", kur sākas "...un sakarā ar nepieciešamību šādus datus izmantot Centrālajai vēlēšanu komisijai". Jo šis teikums jau pats par sevi ir nepareizs. Centrālajai vēlēšanu komisijai nav nepieciešamības šos datus izmantot, jo tā pati par sevi nav tiesīga izšķirt jautājumu par to, vai kāds var būt vai nevar būt uz listes. Centrālā vēlēšanu komisija savāc vajadzīgās parakstu formas, pieņemsim, kur cilvēks parakstās par to, ka viņš nav bijis Valsts drošības komitejā un tā tālāk. Un tālāk ir cits jautājums: ja kāda persona, kāda organizācija vai kāda komisija uzskata, ka šis cilvēks ir melojis, tad šī organizācija iesniedz šo jautājumu tiesā un ar tiesas nolēmumu pēc tam šā cilvēka piedalīšanās priekšvēlēšanu kampaņā var tikt apšaubīta un viņš tiek noņemts ar tiesas lēmumu. Centrālā vēlēšanu komisija pati nevar un nedrīkst būt par kaut kādu šķīrēju, kuru svītrot vai kuru nesvītrot no saraksta. Līdz ar to šis teikums vedina uz nepareizu domāšanu.

Manuprāt, notikuma loģika, ļoti atklāti runājot, būtu tāda, kā es tikko ierosināju. Ļoti godīgi runājot, jautājumā par cilvēku iespējamo sadarbošanos ar Valsts drošības komiteju acīmredzot vienīgā iespēja ir šāda, jo es neticu, ka atlikušajos divos vai trijos mēnešos ir iespējams uzbūvēt pietiekami spēcīgu juridisko sistēmu, lai VDK arhīvus vai tos maisus, kurus šeit atvērtu, varētu pilnībā pārbaudīt un, uz tiem balstoties, izdarīt secinājumus par cilvēku kandidēšanu vai ne. Varbūt atsevišķā gadījumā tas arī izdotos, bet pārsvarā gadījumu, es domāju, mums tas neizdotos. Līdz ar to vienīgā iespēja, man liekas, mums ir Lietuvas ceļš, ka Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija vai kāda cita komisija sagatavo datus un iesniedz Saeimai par konkrēto deputātu, un tad Saeimai konkrēti, izejot no šiem datiem, ir iespējami divi ceļi: vai nu Saeima, vai tiesa, izejot no tai iesniegtās informācijas, lemj par konkrētā deputāta mandāta anulēšanu vai neanulēšanu. Iespējami arī citi ceļi - ka tas tiek izdarīts ar tiesas lēmumu. Tomēr es redzu vienīgo reālo iespēju tādu, ka tas varētu notikt ar Saeimas lēmumu par konkrētā mandāta anulēšanu. Tad šā deputāta vietā stājas citi deputāti atbilstoši attiecīgajam likumam.

Es šo mehānismu ieskicēju vienkārši tāpēc, lai mēs šeit tagad pēdējā mēnesī pirms vēlēšanām nemēģinātu risināt jautājumus, kuri, atklāti runājot, tiešām guļ uz mūsu sirdsapziņas un kurus vajadzēja risināt jau sen. Atkārtoju vēlreiz - es neesmu to uzskatu paudējs, ka šos maisus vajadzētu sadedzināt un visu aizmirst. Nē, tieši otrādi! Es uzskatu, ka VDK arhīviem noteikti ir jāiziet savs tiesiskais ceļš caur juridisko sistēmu. Jo neaizmirsīsim, ka tiesa nav tikai vieta, kur kādu var apsūdzēt, bet tiesa ir arī tā vieta, kur kāds var attaisnoties. Es domāju, ka varbūt ļoti daudziem Latvijas Republikas pilsoņiem vajag tieši to vietu, kur viņi varētu attaisnoties, nevis vietu, kur viņi varētu tikai tikt apsūdzēti. Līdz ar to, raugoties no šā viedokļa, es domāju, ka maisu un šā arhīva nogremdēšana vai sadedzināšana būtu vienkārši avots visādām bezgalīgām spekulācijām pēc tam un iespējamām šantāžām pret cilvēku, šā cilvēka izmantošanu ne tādos nolūkos, kādos tas ir nepieciešams, un tā tālāk. Līdz ar to es iestājos par principu, ka šiem maisiem beidzot ir jāstājas klāt. Es piekrītu, ka šo darbu varētu sākt jau nodibinātā Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija, bet es nepiekrītu šim 3.punktam, kur ir formulēts, ka tā uzreiz tieši ietekmē Centrālo vēlēšanu komisiju. Pret to es iebilstu un tāpēc ierosinu šo 3.punktu svītrot, bet arī attiecīgo teikumu preambulā svītrot. Šo lēmumu varētu pieņemt tādā veidā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Jautājums, ko mēs izskatām, neapšaubāmi ir ļoti nopietns un ļoti svarīgs. Acīmredzot jau pārmērīgi ilgi tas aizkavējies, bet, runājot konkrēti par šo lēmuma projektu, kas ir iesniegts tagad - burtiski dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām - un it sevišķi tas, ka tiek pilnvarots to darīt Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijai... Es domāju, ka mēs zināmā mērā neesam ņēmuši vērā to pieredzi, kāda bija Lietuvā, kāda ir bijusi arī citās postsociālisma valstīs Austrumeiropā. Atcerieties! Kad bija runa par speciālās deputātu komisijas izveidošanu, kas pārņemtu Valsts drošības komitejas telpas, Valsts drošības komitejas arhīvus, arī bija runa par to, ka šī komisija varētu risināt arī tādus jautājumus, kas skar šo maisu saturu. Varbūt šodien, kad ir vēlēšanu priekšvakars, kad daudzi no šīs komisijas locekļiem, tajā skaitā arī Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas pārstāvji, visciešākajā veidā ir saistīti ar vēlēšanām, šāda pieeja, ja mēs te tomēr nemēģināsim salikt ļoti precīzi pa plauktiņiem, manuprāt, nebūtu pareiza. Es domāju, ka šinī situācijā vissaprātīgākais būtu vai nu, teiksim, tas, kas izriet no Bojāra kunga priekšlikuma, proti, ka šos jautājumus varētu izskatīt vai nu Augstākās tiesas Prezidijs, vai tas, ko šeit ierosina Lazdas kungs un Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija...

Kā jūs zināt, mums darba kārtībā ir Lazdas kunga sagatavotais likumprojekts par izmaiņām Kriminālkodeksā, Kriminālprocesa kodeksā, līdz ar to arī nepieciešamās izmaiņas, kādas tās varētu būt vajadzīgas republikas prokuratūras struktūrā, proti, runa ir par to, ka republikas prokuratūras ietvaros tiek izveidota speciāla izmeklēšanas nodaļa, kas nodarbojas tieši ar šiem jautājumiem - ar totalitāro režīmu noziegumiem. Jo pašreiz, atklāti sakot, man rodas šaubas, ka šī Totalitārisma jautājumu centra sastāvā vispār nav kvalificētu juristu, tātad nevar notikt arī nopietns vērtējums. Tieši otrādi - vispirms vēlēšanu cīņā ir iespējama šīs informācijas noplūde, un tad avīzes nodarbosies tikai ar to, ka atklās sensācijas, līdzīgi kā tas bija jau ar Krastiņa kungu, kurš tika apvainots, ka viņš ir čekas aģents. Tikpat labi tas varētu sekot tagad pēc šādas maisu atvēršanas. Es domāju, ka ne jau velti čeka ir atstājusi mums "saldajam ēdienam", lai mēs tikai ar to vien nodarboties un saskatītu viens otrā čekas aģentus.

Tāpēc es domāju, ka šeit risinājums varētu būt tāds: vai nu, teiksim, mēs izveidojam speciālu deputātu grupu, kura varbūt dod zvērestu Augstākajai padomei par to, ka tā šo informāciju... ka tā ir konfidenciāla informācija. Un tikai tad visu tik tiešām varētu pārbaudīt. Ja jautājums nonāk atklātībā, tad, manuprāt, tas būtu jārisina tiesas ceļā - ar faktu konstatāciju un faktu pierādījumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs! Atgādināšu, ka pulksten 12.35 mēs sāksim balsot. Lūdzu.

E.Cilinskis: Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Jau apmēram pirms gada (tagad es precīzi vairs neatceros) "Satversmes" frakcija vairākkārt ierosināja risināt šos jautājumus, pie tam ierosināja tieši tādā veidā, kā šobrīd to iesaka Endziņa kungs, - izveidot speciālu deputātu komisiju, kura tad dotu zvērestu un tā tālāk. Toreiz cienījamā Augstākā padome noraidīja šos priekšlikumus, un, ja nemaldos, arī Endziņa kungs nebija to atbalstītāju vidū. Bet tas nu tā...

Kāpēc noraidīja? Man tagad jādomā, ka acīmredzot tāpēc, ka šie maisi ir jāatver īstajā brīdī un īstajā laikā. Nu šis īstais laiks ir pienācis, proti, ir sācies priekšvēlēšanu kampaņas laiks. Un, ja šie maisi tagad tiks skatīti tādā vai citādā komisijā, tik un tā jebkurā gadījumā notiks informācijas noplūde. Varbūt tā būs pat viltus informācija, un tad sāks klaiņot visi šie čekistu saraksti. Protams, neviens nepierādīs, kurš tad ir čekists un kurš tur nav čekists, tomēr tas jebkurā veidā ietekmēs vēlēšanu rezultātus, jo, ja kādā avīzē būs publicēts, ka, teiksim, deputāta kandidāts ir čekists, tad pēc tam viņš nevarēs pierādīt, ko viņš grib, tad tauta domās, ka nav jau dūmu bez uguns.

Tā ka, es uzskatu, šinī gadījumā šis laiks jau ir nokavēts, un tagad mēs to izdarīt nevaram. Taču tas nav nokavēts pavisam, jo, es domāju, Saeimas izveidota kompetenta komisija, deputātu komisija kopā ar juristiem varēs mierīgi izvērtēt, kas ir šajos maisos, izvērtēt arī tos Saeimas deputātus, kuri būs kaut ko viltojuši - tātad būs pārkāpuši šo Vēlēšanu likumu un būs parakstījušies par to, kas neatbilst patiesībai. Tad varētu pieņemt attiecīgus lēmumus, kā teica Ēlerta kungs, lai katru gadījumu skatītu individuāli.

Es katrā ziņā domāju, ka šis laiks nav vispiemērotākais, un to, ko mēs gribam darīt, to vajadzēja darīt vai nu agrāk, vai tagad ir jāgaida šīs Saeimas vēlēšanas.

Man būtu ļoti interesanti apskatīties šo izdruku, kurš toreiz balsoja pret to, ka ir jāveido komisija, kā to piedāvāja "Satversmes" frakcija, un kurš tagad balsoja par Bojāra kunga priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā. Un tad, ja kāds laikraksts, teiksim, publicēs šo izdruku par visiem šiem jautājumiem, tad es ļoti aicinātu paņemt arī vecās izdrukas un nolikt blakus, lai cilvēki var salīdzināt, kā kurš ir balsojis tad un kā viņš ir balsojis tagad. Tad katrs pats varētu izdarīt savus secinājumus par to.

Tālāk par Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju. Es pieļauju, ka tur cilvēki strādā pietiekami godprātīgi, bet es tomēr atļaušos teikt, ka kopumā es neuzticos ne šai komisijai, ne arī visiem šiem partijas vēstures darbiniekiem, kuri tagad ir pārmetuši kažoku uz otru pusi un dokumentē visas šīs lietas. Šai komisijai kopumā es neuzticos un neuzskatu, ka tai būtu šādas iespējas jādod. Tā ka, ja kāds to visu darīs, tad ir jābūt pilnīgi citai komisijai ar citām pilnvarām...

Taču tas, kā jau es teicu, ir Saeimas uzdevums, un tāpēc, neskatoties uz to, es pieļauju, ka tas, ko saku, kādam var izrādīties nepopulāri un tā tālāk. Un tomēr es aicinātu noraidīt visus priekšlikumus - ne tikai šo priekšlikumu, bet arī visus pārējos priekšlikumus, kādi ir iesniegti par šiem maisiem. Tāpat arī uzskatu, ka ir jābeidz jebkāda Vēlēšanu likuma labošana, jo tas laiks ir pagājis, un šobrīd ir normāli jāgatavojas vēlēšanām, normāli jāievēlē Saeima, un tad Saeimas izveidota komisija varēs izvērtēt visus šos jautājumus. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, jums tieši 10 minūtes ir atlikušas līdz balsošanas sākumam. Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tā kā šeit valdīja apbrīnojama vienprātība, tad es ilgi jūsu uzmanību neaizkavēšu.

Mani, starp citu, ārkārtīgi izbrīnīja parlamenta bērnišķīgā nostāja tanī brīdī, kad Bojāra kungs mums pameta šo "kumosu", un mēs pēkšņi tādā vienprātībā lielākā daļa turpat ar 80 balsīm nobalsojām par šo priekšlikumu. Tas bija apmēram tikpat naivi kā toreiz, kad lielākā daļa deputātu sapriecājās par šiem diviem maisiem. Tā taču ir absolūta muļķība! Jo tas, ka mūsu rīcībā tik viegli tie maisi tika nodoti un ar tādu sajūsmu tika atgādāti šurp... par to jau vienkārši ir jāsmejas. Čeka taču, ja gribēja, varēja pa sētas durvīm jau pirms daudziem mēnešiem iznest ārā visu to, ko tai vajadzēja, un to, kas ir šajos maisos, tikai Dieva dots cilvēciņš var uzskatīt, ka tur tiešām ir kaut kas nopietns, ko būtu vērts skatīt. Var jau būt, ka tur ir kaut kas nopietns, bet visticamāk, ka tur ir arī dažādi provokatīva rakstura materiāli. Iedomājieties tagad šo situāciju, kad pirms vēlēšanām visas šīs dumības tiks celtas dienas gaismā. Tā atkal ir vistīrākā provokācija! Es uzskatu, ka Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijai šobrīd jau ir dotas pietiekamas pilnvaras, lai tā varētu vākt dažāda rakstura mutisku un rakstisku informāciju, un to jau viņa arī dara. Tās ir cilvēku liecības par notikumiem un tā tālāk. Un pēc viena bijušā čekas darbinieka ierosinājuma, ja tādu izmestu makšķeres kumosu šodien mēs "norītu", - tā būtu ļoti liela aplamība. Pateicos par uzmanību un aicinu šo dokumentu noraidīt.

Priekšsēdētājs: Vēl ir septiņas minūtes laika. Nākamais ir Silāra kungs. Ja viņam ar septiņām minūtēm pietiek, tad es varu piedāvāt uzstāties debatēs. Tad pulksten 12.55 mēs šoreiz sākam balsošanu, kā tas ir rakstīts darba kārtībā, tātad piecas minūtes agrāk.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Es šajā zālē acīmredzot esmu vienīgais no tiem trim deputātiem, kuriem bija iespēja redzēt saturu, kas atrodas divos maišeļos un divos diplomātu koferos. Varu jums apliecināt, ka ar šīm aģentūras kartotēkām neko nevar pierādīt, bet šo kartotēku var nodot prokuratūrai, var nodot attiecīgajiem izmeklētājiem, lai viņi strādā ar to un pieprasa sameklēt attiecīgos dokumentus, kuri tiesā varētu figurēt kā pierādījumi, tas ir, aģentu personīgo lietu un darba lietu. Šeit divos maišeļos un divos diplomātu koferos ir tikai kartotēka vienas spēļu kārts lielumā. 1988.gadā, kad tika izvesti šie pierādījumi (vienīgais pierādījums, ko var izmantot tiesā, ir personīgās lietas un darba lietas), tika atstātas šīs kartotēkas. Kā jūs domājat - ko tur atstāja? Šī iestāde, kura gatavojās uz to, ka notiks tas, kas notika 4.maijā un visos tālākajos mēnešos un gados, tā bija gatava uz to. Tādēļ es pašreiz ilgi esmu domājis, kā atrisināt šo jautājumu. Esmu runājis arī ar kolēģiem, esmu runājis Kanādā un Nīderlandē ar viņu attiecīgo dienestu darbiniekiem, kā šajās valstīs tiek risināti līdzīgi jautājumi. Esmu runājis par to, kam ir tiesības iepazīties ar šo materiālu, kas tiek uzkrāts attiecīgajās institūcijās. Es šeit redzu šādu modeli: pēc Saeimas ievēlēšanas, ko ievēlēs pilsoņi - un tikai pilsoņi! - varētu izveidot īpašu komisiju, kurā varētu iekļaut arī Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas pārstāvi. Kādēļ tad ne? Taču šeit ir jābūt arī šīs Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, ir jābūt parlamenta ievēlētam prezidentam, jābūt parlamenta apstiprinātam prokuroram un parlamenta apstiprinātam tieslietu ministram, kā arī tautas ievēlēto politisko partiju vai apvienību vadītājiem, kuri arī iekļuvuši šajā parlamentā. Viņi atver, apskatās un izvērtē, kā arī nodod tālāk tos, kurus uzskata par nepieciešamu. Tālāk viņi uzdod prokuratūrai (arī prokuratūras pārstāvis vai ģenerālprokurors ir šajā komisijā) meklēt pierādījumus. Šobrīd es jūtu, ka iepriekšējais balsojums ar 89 balsīm pārvērš mūs visus no deputātiem politiķiem par vienkārši ziņkārīgiem cilvēkiem.

Cienījamie kolēģi, nekad neaizmirsīsim to, ka, šeit lemjot un balsojot, mums ir jāprognozē savu pieņemto lēmumu sekas. Un tādēļ es domāju, ka šī komisija, kura nav veidota pēc pilnīgi citiem principiem... Es pat nezinu, vai daudzi no jums zina, kas vispār šajā komisijā ietilpst - kādi cilvēki tie ir, lai mēs viņiem uzticētu veikt šo uzdevumu. Es domāju, ka tā būtu mūsu kļūda. Es neesmu pret šo maisu atvēršanu, bet es redzu citu viedokli, kādu es jums šeit jau tikko izskaidroju. Domāju, ka pašreiz mums ir jāatturas no šā lēmuma pieņemšanas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, debatētāju sarakstā vēl ir palicis viens deputāts - Vanaga kungs, bet mums līdz balsošanas laika sākumam ir atlikušas nepilnas divas minūtes. Tā ka laikam Vanaga kungs turpinās pēc tam, kad mēs būsim veikuši balsošanu.

Godājamie kolēģi, kamēr mums vēl ir šīs divas minūtes, mums ir jāvienojas par turpmāko darba kārtību, jo tagad mums būs šie balsojamie jautājumi, bet pēc tam mēs esam nolēmuši, ka pulksten 15.00 sāksim skatīt valsts budžetu 1993.gadam, kura projekta dokumenti jums tagad ir izdalīti. Tādējādi mums ir jāvienojas, jo šo jautājumu mēs esam vienkārši tehniski pārtraukuši. Kad mēs atjaunosim tā skatīšanu? Lūdzu, vai ir kādi ierosinājumi, kad mēs šo jautājumu varam turpināt skatīt? Mums procedūrā iznāk pārtraukums.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Tā kā es esmu ierosinātājs, tad es domāju, ka to varētu skatīt tūdaļ pēc budžeta, protams, ja vispār ir jāpārtrauc... Taču, ja būs laiks no 13.00 līdz 13.30, tad mēs varam turpināt arī šajā atlikušajā laikā.

Priekšsēdētājs: Jā, dabiski! Tas nu tā ir. Tad, lūdzu, tagad sāksim balsošanu.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj! Man būtu liels lūgums jums un deputātiem atbalstīt manu priekšlikumu un šodien nobalsot arī par rītdienas 25. un 26.jautājumu, proti, par divu tiesnešu atbrīvošanu no amata. It sevišķi ir runa par Augstākās tiesas tiesneša Kaksīša kunga atbrīvošanu, jo, kā jūs zināt, viņš ar Ministru padomes priekšsēdētāja rīkojumu jau ir iecelts par tieslietu ministra vietas izpildītāju, jo Tieslietu ministrijā, kā jūs zināt, mums pašreiz ir vakuums. Es lūdzu to atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies.

Lūdzu, Bērziņa kungs! Vai arī jums par balsošanu ir kas sakāms? Tad konkrēti... Labi, paldies!

Godājamie kolēģi, mēs varam sākt balsošanu, kā tas mums ir noteikts, pulksten 12.55. Mēs no rīta nolēmām, ka sāksim ar darba kārtības 7.punkta balsošanu. Tas ir lēmuma projekts "Par pievienošanos 1975.gada 14.novembra Muitas konvencijai par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem". Un arī par darba kārtības 31.jautājumu, tātad lēmumu par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Šveices Federālo padomi. 32.punkts ir par Latvijas Republikas un Šveices Konfederācijas nolīgumu. Tādi būs pirmie trīs balsojumi. Vai nevienam nav nekādu iebildumu? Paldies.

Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim par 275.dokumentu. Lūdzu rezultātu. Par - 93, pret - 1, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais balsojums ir par darba kārtības 31.jautājumu (300.dokuments). Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 96, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir 301.dokuments - par Latvijas Republikas un Šveices Konfederācijas brīvās tirdzniecības nolīguma ratificēšanu. Lūdzu rezultātu. 100 - par, 1 - pret, 1 - atturas. Lēmums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi! Tā kā pulkstenis vēl nav 13.00, tad nobalsosim par Endziņa kunga ierosinājumu par divu Augstākās tiesas tiesnešu atbrīvošanu - par Kaksīša kunga atbrīvošanu pirms termiņa un Saldus rajona tiesas tiesneses Fīreres pirmstermiņa atbrīvošanu no amata.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 298.dokumentu - par Kaksīša kunga pirmstermiņa atbrīvošanu no amata. Lūdzu rezultātu. Par - 103, pret - 2, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais balsojums būs par 299.dokumentu - par Fīreres kundzes pirmstermiņa atbrīvošanu no amata. Lūdzu rezultātu. 104 - par, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais mums būtu jābalso Zeiles kundzes ierosinātais balsojums par Valsts finansu inspekcijas darba pilnveidošanu. Ja nav iebildumu, lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu. Par - 92, pret - 4, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts.

Pulkstenis ir 13.00, un mēs varam sākt mūsu jau iepriekš nolemtos balsojumus.

Tātad ir tikai viens balsojums, un tas ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" spēkā stāšanās kārtību". Tas ir 246.dokuments. Nevienam nekādu iebildumu nav.

Lūdzu, Vanaga kungs, jums vārds debatēs! Ja vēl kāds kolēģis grib debatēt, lūdzu, pierakstieties! Lūdzu.

D.Vanags: Augsti godātie deputāti! Man šķiet, ka tiešām ir atnācis pavasaris un daudziem ir daudz kas iekāpis galvā. Tuvojas arī vēlēšanas, un katrs uz šīm vēlēšanām grib atrast savu ceļu, piekļūt pie kaut kādas informācijas, kuru pēc tam varētu izmantot savas partijas vai kustības nolūkos.

Taču es šeit gribētu runāt par pavisam ko citu. Būtībā Lazdas lēmuma projekts ir uzrakstīts ļoti normāli, varbūt to vienīgi vajadzēja uzrakstīt agrāk, un šajā ziņā es pilnīgi pievienojos Panteļejeva kungam, ka šeit noteikti vajadzētu svītrot aiz šiem vārdiem "... par PSKP darbību sakarā ar nepieciešamību šādus datus izmantot Centrālajai vēlēšanu komisijai". Tad noteikti svītrojams ir arī 3.punkts.

Kāda ir būtība? Te gan Silāra kungs teica, ka viņš ir bijis viens no trijiem, kurš visu ir redzējis. Es šajā trijotnē nebiju, bet biju citā sastāvā un arī to pašu redzēju. Šie materiāli atrodas tātad divos aizvērtos melnos čemodānos. Ir arī aizšūti un apzīmogoti divi maisi. Un vēl ir 30 aizslēgtas metāla kastes plus arī trīs tukšas metāla kastes. Tas būtu tas virspusējais noslēpums, kas tad tur īsti atrodas. Taču būtība šeit ir pavisam cita.

Runājot ar ārzemju speciālistiem, kā Latvijas Republikai vajadzētu pētīt šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu un arī to lietu, ka šis VDK rēgs mums te visu laiku ir peldējis pa Augstāko padomi... Tātad kā to pareizi un korekti izdarīt? Es šeit piekrītu tiem ārzemju speciālistiem, kuri saka: "Ja jums republikā ir izveidota Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija, tad ir vienkārši brīnums, ka jums ir kāda barjera, lai veiktu šo uzdevumu. Ja jūs nevarat tikt pie kādiem materiāliem vai pie kādiem arhīviem, tad vienkārši ar jūsu valsti kaut kas nav kārtībā."

Tāpēc es noteikti ierosinātu... Šodien šo lēmuma projektu var pieņemt, bet var arī nepieņemt. Es, bez šaubām, esmu par to, lai to pieņemtu, taču mani uztrauc kaut kas cits - jau vairāk nekā pusgadu šis likumprojekts, kuru jūs šodien skatāties kā darba kārtības 41.punktu, ir klejojis pa Augstāko padomi. "Vissiltākās mājas" tas ir atradis Likumdošanas jautājumu komisijā, kura, to rūpīgi neizskatot, atraida. Pēc tam šo likumprojektu mēs atkārtoti virzījām uz šo komisiju, un atkal šis likumprojekts neatrod vietu plenārsēdē. Un arī pēdējās nedēļās tas ir redzams. Ja arī šis projekts ir nonācis līdz plenārsēdei, tad vienmēr tam tika atvēlēta pēdējā vieta dienaskārtībā.

Kāpēc šim likumprojektam ir tāds "gods"? Tam šis gods iedots tāpēc, ka tieši šis projekts pavērs ceļu Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijai uzsākt konkrētu darbību, jo ir nepieciešams izlabot Kriminālkodeksa atsevišķus pantus, bet šajos pantos tiks iestrādātas tādas normas, saskaņā ar kurām tiešām varēs sodīt tos cilvēkus, kuri ir izdarījuši noziegumus pret cilvēci.

Pārlasot pašreizējo Kriminālkodeksu, redzam, ka tur šādu pantu nav. Un tāpēc tad, kad tiks izveidota šī prokuratūras darbinieku grupa, kur šo lietu vadīs arī atsevišķs prokurors (varbūt viņš būs sevišķa uzdevuma prokurors), ir grūti saprast, ko spēs šajā zālē pieņemt, jo Likumdošanas jautājumu komisija ir darījusi visu, lai tikai šo likumprojektu bremzētu un lai tas neieraudzītu šeit dienas gaismu. Un, ja šāda veida likumprojekts tiks pieņemts, tad es paredzu, ka šī komisija var pārņemt šos materiālus, jo ir jau smieklīgi - cik tad ir šo materiālu šai Augstākajai padomei! Es šodien no šīs tribīnes varētu jums nosaukt simtiem štata čekistu uzvārdus. Tos, kuru uzvārdi jau ir zināmi, par kuriem nav nekādu šaubu. Tos publicē avīzes, bet ir arī tādi, kas nav publicēti avīzēs, un tiem šeit nav nekāda sakara ar šo režīmu komisiju.

Tātad, ja mēs tiešām gribam šajā lietā panākt atklātību, tad būtībā šos materiālus vajag nodot Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijai. Šī komisija neveiks neko citu, kā tikai papildinās sava dokumentēšanas centra datu banku ar šiem materiāliem. Taču secinājumus par to, vai tie ir jādod Vēlēšanu komisijai vai kam citam, to izdarīs pavisam citi orgāni. Un tad var runāt par to, ka šīs lietas izskatīs gan prokuratūra, gan arī tiesu orgāni un tā tālāk. Taču šai komisijai ir jādod iespēja veidot pilnīgu datu banku par noziegumiem, kuri ir izdarīti šajos pēdējos 50 gados. Tas šai komisijai ir jādod, jo citādi nav jēgas šādas komisijas darbībai, ja arī vēl tagad - neatkarīgas Latvijas laikā - tai rodas barjeras, kuras šī komisija nevar pārvarēt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vairāk neviens no deputātiem nav pierakstījies debatēs. Tātad debates par šo Lazdas kunga iesniegto dokumentu ir pabeigtas. Lūdzu, Lazdas kungs, jums galavārds! Un tālāk darbosimies saskaņā ar procedūru.

P.Lazda: Godātie deputāti! Man jāizsaka pateicība visiem debatētājiem, kuri aktīvi piedalījās šā jautājuma apspriešanā. Īpaši paldies Panteļejeva kungam.

Un tagad es ļoti lietišķi tikai mazliet paanalizēšu tos iebildumus, kādi šeit bija.

Es, piemēram, uzskatu, ka nodot Augstākajai tiesai šos materiālus būtu nepareizi, jo tad Augstākā tiesa būtu saistīta ar aizdomām par kaut kādu slēpšanu, ar kaut kādu, teiksim, ieinteresētību, jo tai būs jāizskata krimināllietas par noziegumiem pret cilvēci.

Tad vēl otrs moments, par kuru es gribētu pasacīt. Te jau Vanaga kungs ļoti pareizi teica, ka šie materiāli, kas atrodas Augstākās padomes glabāšanā, ir tikai viena maza daļiņa, turklāt ļoti maza daļiņa, no tiem materiāliem, kuri ietilpst mūsu datu bankā. Tātad arī no šā viedokļa varbūt nevajadzētu celt tādu ažiotāžu, ka šie materiāli ir tik ļoti svarīgi.

Par ticamību. Protams, arī es saprotu, ka šie materiāli nav ar pierādījuma spēku tādā nozīmē, lai tos uzreiz varētu izmantot bez tiesas starpniecības. Es pilnīgi piekrītu šim svītrojumam preambulā un arī teksta "sakarā ar nepieciešamību šādus datus izmantot Centrālajai vēlēšanu komisijai" svītrošanai. Es piekrītu to svītrot. Tāpat es piekrītu šinī lēmumā svītrot 3.punktu. Šī norma bija paredzēta tikai tādā sakarībā, ka Vēlēšanu komisijai, ja tā vēlētos, būtu tiesības saņemt šādus datus. Bet, tā kā Vēlēšanu komisija patiešām nenodarbojas ar tādām lietām, kā, teiksim, ar tiesas procesiem un tamlīdzīgi, tad patiešām šeit nebūtu lietderīgi šo normu atstāt.

Vēl es gribētu pateikt par slepenību, par kuru šeit daudzi runāja. Gan mūsu Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas locekļi, gan arī tie, kuri piedalīsies šo datu apstrādāšanā un dokumentēšanā, dod zvērestu. Tas jau ir apstiprināts ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu. Tātad arī šeit cilvēki jau ir devuši zvērestu par datu slepenības saglabāšanu. Mēs, Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija, nemaz nepretendējam uz tiesneša lomu. Nepavisam nē, kā šeit viena otra doma izskanēja! It kā mēs, izmantojot šos dokumentus, kas šeit atrodas, pasludināsim to vai to personu, teiksim, par vainīgu vai tamlīdzīgi. Tā tas nepavisam nav!

Vēl par Silāra iebildumu, ka šeit vajadzētu tik augstā līmenī vēlēt gandrīz vai prezidentu, lai izskatītu šo maisu saturu, kā mēs nosacīti tos saucam. Tad tas būtu pārāk liels gods. To es ar zināmu smaidu varu sacīt, jo patiešām šajos dokumentos varbūt nav tik svarīgu materiālu, kā varētu domāt. Valsts drošības komitejā strādāja pietiekami gudri cilvēki, kuri savlaicīgi parūpējās par to, lai šie svarīgie dokumenti šeit nepaliktu.

Tātad es aicinu nobalsot par to, lai mūsu komisijai tiek dotas šīs pilnvaras arī turpmāk vākt ne tikai šos materiālus, kas šeit ir, turklāt darīt to ar Augstākās padomes lēmumu, nevis tikai ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu. Tāds ir mans lūgums. Tātad vajadzētu dot šai komisijai pilnvaras vākt materiālus, liecības un savā datu bankā tos ievadīt līdz tam brīdim, kad prokuratūras sastāvā būs radīta attiecīga izmeklētāju grupa, kura izdarīs izmeklēšanu un varēs izmantot šos datus, kas būs mūsu datu bankā. Tātad es aicinu balsot par šo lēmuma projektu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Lazdas kungs! Es sapratu, ka jūs pats piekritāt svītrot no preambulas teikumu un 3.punktu, tā ka par to nav jābalso. Tātad jūs aicināt tūlīt balsot par šo lēmuma projektu. Jā, paldies! Tādā gadījumā sakarā ar šo 20 deputātu parakstīto pieprasījumu balsošana būtu personāla.

Lūdzu sekretariātu zvanīt. Godājamā balsu skaitīšanas komisija, lūdzu izvirzīt savu pārstāvi, kurš mums nolasīs balsošanas izdruku. Lūdzu sekretariātu zvanīt intensīvi, lai neliegtu deputātiem iespēju balsot. Tomašūna kungs no balsu skaitīšanas komisijas būs tas, kurš nolasīs šo izdruku. Tātad balsu skaitīšanas komisija ir gatava darbam, arī operators ir gatavs sagatavot izdruku.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 296.dokumentu ar tajā izdarītajām izmaiņām. Lūdzu rezultātu. Par - 64, pret - 3, atturas - 13. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu, Tomašūna kungs, saņemiet un nolasiet izdruku, bet godājamie deputāti varēs vai nu apliecināt, vai noraidīt sava balsojuma patiesīgumu. Lūdzu, Tomašūna kungs, nolasiet! Ja kāds deputāts nepiekrīt rezultātam, kas ir atspoguļots izdrukā, viņš pieceļas un pēc iespējas skaļi protestē.

Lūdzu, Tomašūna kungs!

A.Tomašūns: Tātad pēc tradīcijas, izdrukājot atbilžu rezultātus, tie ir sagrupēti trīs grupās: "par", "pret" un "atturas". Tātad es vispirms lasīšu to deputātu uzvārdus, kuri ir balsojuši "par".

"Par" ir balsojuši šādi deputāti:

S.Albertiņa,

L.Alksnis,

R.Apsītis,

A.Bels,

M.Berdikovs,

E.Berklavs,

M.Bērziņš,

J.Biezais,

V.Biķis,

O.Blumbergs,

I.Briedis,

M.Budovskis,

I.Caune,

I.Daudišs,

V.Eglājs,

V.Einiņš,

I.Emsis,

A.Felss,

J.Freimanis,

P.Gabrānovs,

M.Gavrilovs,

I.Geidāns,

I.Ivanovs,

M.Ivanovs,

I.Kalniņš,

E.Kide,

J.Kinna,

V.Kokorišs,

O.Kostanda,

V.Krols,

Ģ.Krūmiņš,

L.Kurdjumovs,

A.Lange,

P.Lazda,

K.Liepiņš,

A.Mačtams,

R.Marjaša,

K.Matvejevs,

S.Mednis,

N.Mihailovs,

G.Morozļi,

V.Mucenieks,

A.Panteļejevs,

G.Preinbergs,

R.Repša,

A.Rešetņikovs,

M.Rogaļs,

G.Romašovs,

A.Safonovs,

B.Salītis,

A.Seiksts,

A.Seile,

D.Skulte,

V.Strīķis,

P.Šapovālovs,

O.Ščipcovs,

A.Teikmanis,

A.Ulme,

D.Vanags,

S.Zaļetajevs,

J.Zaščerinskis,

B.Zeltkalne,

T.Ždanoka,

A.Žuks.

"Pret" balsojuši:

A.Līgotnis,

A.Tomašūns,

M.Vulfsons.

"Atturējušies" no balsošanas:

O.Batarevskis,

J.Bojārs,

E.Cilinskis,

A.Čepānis,

I.Ēlerts,

A.Grūtups,

A.Kramiņš,

A.Lembergs,

V.Mihailovs,

I.Movels,

A.Punovskis,

M.Stepičevs,

I.Strazdiņš.

Priekšsēdētājs: Tātad Movela kungs labo. Viņš ir balsojis "par". Lūdzu izdarīt atzīmi! Vai ir vēl kādi labojumi?

Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Es atturējos.

Priekšsēdētājs: Tātad lūdzu labot - Gulbja kungs ir atturējies. Vēl kāds ir? Arī Vulfsona kungs labo, ka viņš ir atturējies. Kādi vēl ir labojumi? Un tad Tomašūna kungs pēc šiem izdarītajiem labojumiem ziņos par galīgo balsu sadalījumu.

A.Tomašūns: Gulbja kungs atturējās, ja?

J.Gulbis: Jā.

A.Tomašūns: Tātad galīgais rezultāts ir šāds: par - 65, pret - 2, atturējušies - 14.

Priekšsēdētājs: Tātad lēmums ir pieņemts. Paldies. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamais Krastiņa kungs! Manam dokumentam, vismaz tā pirmā daļa, ir pilnīgi alternatīva šim lēmumam. Te bija varbūtība - vai nu nodot tiesai, vai nodot Lazdas kunga komisijai. Principā absolūti neko neiebilstot, es tomēr iestājos par tiesas variantu. Tātad es domāju, ka tas variants, kurš savāks vairāk balsu.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, tika skatīts tikai viens dokuments - 296.dokuments.

J.Bojārs: Jā, skaidrs, bet te var būt izslēdzošs raksturs.

Priekšsēdētājs: Nav izslēdzoša rakstura, jo tika skatīts viens dokuments, un tas tika pieņemts. Jūsu ierosinātais dokuments, tā kā zālē tanī brīdī nebija ziņotāja, pēc mūsu tradīcijas tika novirzīts uz darba kārtības beigām, protams, ja plenārsēde nenolems citādi par savu lēmumu skatīšanu.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, mēs tomēr izskatām darba kārtības 5.punktu. Man ir lūgums. Man pietiks ar šīm septiņām vai astoņām minūtēm, lai es noziņotu par savu dokumentu. Un tad lemiet, kā jūs zināt, bet tas viss tomēr ir kopējs jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies, Bojāra kungs, bet mums bija vienošanās, ka plenārsēdei ir jānolemj ar savu lēmumu, ka tā atjauno jūsu ierosināto 305.dokumentu, tā tūlītēju izskatīšanu. Lūdzu.

J.Bojārs: Plenārsēde par to nav nobalsojusi, ka tā atliek šo jautājumu uz darba kārtības beigām. Tas bija jūsu priekšlikums, cienījamais priekšsēdētāj!

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, plenārsēde pret to neprotestē, jo mums šis priekšlikums automātiski seko katru reizi tad, kad ziņotājs nav ieradies noteiktajā laikā. Tad plenārsēde lemj atsevišķi par izskatīšanas laiku. Tā ka lūdzu plenārsēdi koncentrēties un būt uzmanīgai, lai balsotu par to, ka mums 305.dokuments vēl ir jāiekļauj darba kārtībā. Mēs varam iekļaut tikai 295.dokumentu.

Lūdzu, Cilinska kungs! Es atvainojos deputātiem, jo 305.dokuments nav iekļauts darba kārtībā.

E.Cilinskis: Tā kā mēs esam pieņēmuši šo Lazdas kunga priekšlikumu, tad es ceru, ka Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija godprātīgi to pildīs. Arī situācija ir mainījusies, un tāpēc man ir priekšlikums 5.1. un 5.2.punktu vispār svītrot no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es gribēju teikt tieši to pašu. Cienījamie kolēģi, beigsim tagad šo ažiotāžu ap čeku. Mēs vienu darbiņu esam izdarījuši un vairs netērēsim veltīgi laiku. Ķersimies pie strādāšanas!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Turklāt es gribu norādīt, ka 305.dokuments pēc savas formas ir likums, jo pirmajā variantā ir ieteikts papildināt likuma 21.pantu, bet otrajā variantā - izveidot jaunu šā 21.panta redakciju. Šis dokuments kā likumprojekts nav gājis parasto kārtību, tas netika iesniegts Prezidijā, nav izdalīts komisijām izskatīšanai, tā ka mēs nevaram iekļaut šā likumprojekta izskatīšanu mūsu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, jūs aizmirsāt, ka pagājušajā nedēļā mēs nobalsojām par šā projekta iekļaušanu darba kārtībā. Tāds balsojums bija. Tātad tā ir vienkārši kļūda. Tas ir viens dokuments. Es esmu sagatavojis, cienījamais Silāra kungs, tikai vienu dokumentu. Citu dokumentu man nav. Tā ka es lūgtu par to nobalsot, jo Cilinska kungs ierosināja vienu, Freimaņa kungs - otru, bet es - trešo.

Priekšsēdētājs: Paldies, Bojāra kungs! Mēs tiešām nobalsojām par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, bet nenobalsojām par konkrēta dokumenta iekļaušanu. Tā tiešām varbūt ir kļūda, ka, apstiprinot darba kārtību, netika balsots par 305.dokumentu. Tā ka formāli tas nav iekļauts, bet Bojāra kungs tagad izteica priekšlikumu - iekļaut šo dokumentu darba kārtībā un nekavējoties to izskatīt. Otrs priekšlikums bija svītrot šo jautājumu no darba kārtības sakarā ar citu - jau pieņemtu - dokumentu. Pirmais būs balsojums par 305.dokumenta iekļaušanu darba kārtībā un tā nekavējošu izskatīšanu. Otrs balsojums būs par darba kārtības 5.1. un 5.2.punkta svītrošanu no darba kārtības.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Bojāra kunga ierosinājumu! Lūdzu rezultātu!. Par - 26, pret - 19, atturas - 21.

Nākamais balsojums būs par Cilinska un Freimaņa kunga priekšlikumu - svītrot no darba kārtības 5.1. un 5.2.punktu. Lūdzu rezultātu. Par - 45, pret - 15, atturas - 10. Tātad ar balsu vairākumu ir nolemts svītrot 5.1. un 5.2.punktu no mūsu tālākās darba kārtības.

Un tagad ir pienācis laiks pusdienot. Labu apetīti! Tiksimies pulksten 15.00, kad sāksim skatīt budžeta projektu.

 

(Pārtraukums)

Otrdien, 30.septembrī
09:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēde
12:00  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
14:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēde
14:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sociālās drošības apakškomisijas sēde
14:15  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde