Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies informācijai! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 98 deputāti.

Vai Bērziņa kungs par procedūru?

I.Bērziņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Bērziņš: LTF frakcijas vārdā lūdzu sēdes pārtraukumu uz pusstundu un aicinu LTF frakciju sapulcēties mūsu tradicionālajā vietā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Pēc mūsu prakses, kolēģi, frakcijām tādas tiesības ir. Un tāpēc es pasludinu pusstundu ilgu pārtraukumu.

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti, turpināsim plenārsēdi. Vārds paziņojumam Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Saskaņā ar likumu "Par Ministru padomi" jebkurš Ministru padomes loceklis ir tiesīgs iesniegt demisiju premjerministram - Ministru padomes priekšsēdētājam, un par to man ir jāziņo jums.

Tātad es jums varu nolasīt Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim adresētu Latvijas Republikas ārlietu ministra Jāņa Jurkāna iesniegumu: "Lūdzu atbrīvot mani no darba pēc paša vēlēšanās. Jānis Jurkāns." Es šo viņa demisiju esmu pieņēmis un par to informēju jūs. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Turpināsim mūsu darbu. Lūdzu, par procedūru.

(A.Kiršteins kaut ko saka no zāles, bet neko nevar saprast, jo nerunā mikrofonā.)

Priekšsēdētājs: Saskaņā ar mūsu likumu ministri par savu atkāpšanos paziņo Ministru padomes priekšsēdētājam, kurš to dara zināmu Augstākajai padomei. Ministru padomei vai atsevišķam tās loceklim, kurš atkāpies no amata, jāpilda savi amata pienākumi līdz jauna Ministru padomes sastāva vai jauna Ministru padomes locekļa iecelšanai, ja Augstākā padome nav noteikusi citādi. Ja jūs ierosināt iekļaut kādu jautājumu darba kārtībā, tad, lūdzu, iesniedziet konkrētu jautājumu mūsu izskatīšanai. Ministru padomes priekšsēdētājs ir rīkojies saskaņā ar šo likumu. Mums pašreiz nekādu likumprojektu, kuri būtu apspriežami, nav.

A.Kiršteins: Skaidrs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par plenārsēžu darba kārtību. Jūs par procedūru?

J.Dobelis: Es gribēju pateikt...

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Mēs taču nesen izskatījām valdību. Vairākums ar savām balsīm tomēr atbalstīja valdību, un viss pārējais, ko dara valdība un ko dara premjers, ir viņu iekšējā darīšana. Viņi mūs vienkārši par to informē. Tāpēc netērēsim vairāk laika tādām lietām, kas ir valdības iekšējā darīšana. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Freimanis, lūdzu!

J.Freimanis: Nē, es par papildu punktu...

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi...

A.Kiršteins: Nē, tā nav iekšējā lieta. Es atvainojos, tas ir Augstākās padomes jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, likuma ietvaros iesniedziet savus priekšlikumus lēmuma vai likuma projektam, un tad rīkosimies.

Par plenārsēžu darba kārtību 27. un 28.oktobrim. Kolēģi, uzklausiet mani kārtējo reizi par procedūru. Vispirms apspriedīsim svītrojumus, pēc tam būs jūsu iebildes, un, tiklīdz jums būs kāda iebilde par piedāvāto plenārsēdes darba kārtības punktu, mēs par to balsosim atsevišķi. Pēc tam izskatīsim papildinājumus, par katru no šiem blokiem, par katru jautājumu, kā arī par balsošanas motīviem katrs deputāts var izteikties tieši tajā blokā vai tieši šajā piedāvājumā, kuru viņš pats piesaka.

Lūdzu, Ivar Krastiņ!

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi, par otro šodienas darba kārtības punktu. Mēs komisijā vēlreiz apspriedāmies par šāda lēmuma projekta izskatīšanas nepieciešamību, un, tā kā daļa komisijas kolēģu ir mainījuši savas domas, tad es komisijas vārdā lūdzu svītrot 2.punktu no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mūsu prakse ir šāda: ja komisija pati iesniedz un pēc tam komisija pati noņem šo jautājumu, tas jautājums netiek debatēts.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Respektējot Ministru padomes lūgumu, es vēlreiz lūdzu pārcelt uz nedēļu 24.punktu - par Latvijas Bankas struktūrvienību pārveidošanu un privatizāciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es gribētu izteikt lauku grupas jeb frakcijas domas par 2.punktu. Es saprotu, ka komisijai ir tiesības iesniegt un noņemt, bet šinī gadījumā šīs tiesības vairs nav tikai komisijai, jo šis darba kārtības punkts bija iesniegts un ar plenārsēdes balsojumu iekļauts darba kārtībā. Pēc tam ar plenārsēdes balsojumu tas tika pārnests uz šodienu izskatīšanai. Es saprotu, ka mūsu ārstiem ir zināmas problēmas ar konsekvencēm, tomēr lauku grupa uztur šā jautājuma izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Lauku grupai ir jāiesniedz savs lēmuma projekts. Es ar jums nestrīdēšos, bet uz balsošanu tiks likts priekšlikums, vai izskatīt jūsu priekšlikumu, jo, ja es pakļautos vienkārši jūsu secinājumiem, tad mēs būtu ļoti nekonsekventi. Līdz šim katra komisija ir iesniegusi un katra komisija ir noņēmusi. Un tā tas ir bijis ar visiem jautājumiem. Šinī gadījumā, kā es saprotu, lauku grupai ir visas tiesības iesniegt savu lēmuma vai likuma projektu un turpināt. Taču es likšu uz balsošanu jūsu priekšlikumu, vai mēs to izskatīsim, jo tas ir pretrunā ar mūsu līdzšinējo praksi.

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Es arī gribēju atbalstīt šo pēdējo ideju, jo tiešām lauku grupai ir visas tiesības iesniegt jaunu likumprojektu vai attiecībā uz šo lēmuma projektu atzīmēt, ka tas ir lauku grupas jeb, es domāju, frakcijas ideja izskatīt Millera kungu. Mums visu laiku tā ir bijis, mēs nekad neesam pārkāpuši vienu noteikumu - ja kāds deputāts vai deputātu grupa, vai pat komisija iesniedz un pati lūdz pārcelt vai noņemt, nekad tas šajā Augstākajā padomē vēl nav noraidīts. Viņiem ir tādas tiesības. Tāpat kā visiem pārējiem ir tiesības izvirzīt šeit jebkuru jautājumu.

Un otrais. Ņemot vērā to, ka mēs četras nedēļas esam izskatījuši valdības darbu, un ņemot vērā to, ka esam kopumā atbalstījuši valdību, tomēr šobrīd valdībai nav divu ministru, no kuriem vienu mēs paši šeit esam draudzīgi noņēmuši, tas ir, Kalniņa kungu, un otrs šodien ir iesniedzis atlūgumu, ko Godmaņa kungs attiecīgi ir akceptējis, tātad, ņemot vērā šo situāciju, es lūgtu LTF frakcijas vārdā - un tas ir LTF frakcijas balsojums, kas ir jābalso, jo tas, protams, nav mūsu lēmuma projekts, - svītrot šo 3.darba kārtības 3.punktu un attiecīgi to izskatīt vai nu vēlāk, vai neizskatīt vispār. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs! Pēc tam - Krūmiņa kungs.

G.Grūbe: Es nevaru piekrist šādām prasībām attiecībā uz ministru atrašanos vai neatrašanos amatā, jo likumā "Par Ministru padomi" nav noteikta šāda procedūra, ka komisija var vienkārši atsaukt. Tātad ir iesniedzēji, un šeit ir paredzēta tāda procedūra, ka tas ir jāizskata. Es lūgtu to izskatīt, it sevišķi ņemot vērā, ka tā nav tikai Rūpniecības ministrija, bet ir arī Enerģētikas ministrija, turklāt jautājumi par energoapgādi Latvijā nebūt nav atrisināti. Es domāju, ka 30 minūtes, kas ir paredzētas arī iepriekšējai procedūrai, nebūt šo situāciju nevar saasināt. Tātad es nebūt neaicinu, ka mums obligāti ir jānoņem Millera kungs, taču par to lems Augstākā padome. Tomēr fakts, ka šis jautājums ir jāizskata, ir neapstrīdams. Un tāpēc es lūgtu plenārsēdei, tā kā šāds jautājums tiek izvirzīts, par šā jautājuma izslēgšanu no plenārsēdes darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Tiešām, kolēģi Grūbe, es aicināšu jūs turpmāk runāt klusāk. Kolēģi Grūbe, ir mazs komentārs, tāpēc atbildiet uz jautājumu: par ko vajadzētu balsot, ja komisija atsauc savu priekšlikumu? Mēs balsojam par priekšlikumiem. Ja komisija pati savu priekšlikumu atsauc, par ko gan mums būtu jābalso?

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

Ģ.Krūmiņš: Bērziņa kungs kļūdījās. Viņam jādod vārds.

Priekšsēdētājs: Ā!

I.Bērziņš: Es atvainojos, būs vienkārši kļūdas labojums. Tātad nevis 3., bet 1.punktu. Runa ir vienīgi par 1.punktu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Krūmiņa kungs, lūdzu!

Ģ.Krūmiņš: Jautājumā par 2.darba kārtības punktu. Ja Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija savu priekšlikumu atsauc, tas nozīmē, ka šeit, plenārsēdē, tas nav jāizskata. Ja kāda cita komisija grib iesniegt citu priekšlikumu par šo pašu tēmu - lūdzu, to viņa var darīt, bet katrai komisijai ir savi motīvi. Tie argumenti, ko neuzticības izteikšanai izvirza Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija, noteikti nav tādi, kādus izvirza lauksaimnieki. Un tādēļ lauksaimnieki nevar prasīt šā priekšlikuma atstāšanu spēkā. Viņiem tad ir jāiesniedz savs priekšlikums. Kamēr tas nav izdarīts, es lūdzu šādu punktu darba kārtībā vispār neapspriest.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vai jūs tomēr nepiekristu šādai rīcībai. Mēs sākam diskusiju par acīm redzamu - vismaz manā kā sēdes vadītāja uztverē - jautājumu, par kuru vispār nav jādiskutē. Par to nav jādiskutē! Taču, tā kā daži kolēģi uzstāj par diskusiju, tad es lūdzu nobalsot par to, ka mēs izskatām Kinnas kunga ierosinājumu - diskutēt par šo jautājumu, jo citādi iznāk tā, ka komisija ir noņēmusi savu jautājumu no darba kārtības, bet mēs vēl turpinām diskutēt. Par ko mēs balsosim - es nesaprotu? Tāda taču ir bijusi mūsu prakse. Edmund Krastiņ, lūdzu, pasakiet savus argumentus! Jūs tik nosodoši uz mani skatāties... Bet kā gan citādi? (Zālē jautrība, smejas.) Nē, es ļoti respektēju katra kolēģa domas, taču vajag ievērot kaut kādas konsekvences. Es esmu gatavs pakļauties jebkuram lēmumam, bet lai tas būtu konsekventi. Par procedūru mēs varbūt balsosim pēc jums, jo citādi...

Lūdzu, Freimaņa kungs! Pēc tam - Ozola kungs un Godmaņa kungs. Un tad gan balsosim.

J.Freimanis: Es gribēju pateikt, ka mēs vakar frakcijas sēdē šo jautājumu apspriedām. Un mēs neiestāsimies par to, lai 2.punkts tiktu izskatīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums atgādināt, ka mēs ar savu balsojumu praktiski noteicām to, ka mūsu valdības darba izvērtēšanas rezultātā Augstākās padomes Prezidijam tika uzdots sagatavot lēmuma projektu par valdības un Latvijas Bankas darbības izvērtēšanu. Divās Prezidija sēdēs nevarējām vienoties par šā jautājuma risinājumu. Pirmo reizi nolēma nodot šā jautājuma izskatīšanu Augstākajā padomē, bet šo jautājumu Augstākajā padomē neskatīja. Iepriekšējā Augstākās padomes Prezidija sēdē arī netika pieņemts konkrēts lēmums. Un es domāju, ka Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija faktiski ir aizpildījusi to vakuumu, kurš ir izveidojies sakarā ar to, ka šis jautājums nav skatīts ne Prezidijā, ne Augstākajā padomē, un ir sagatavojusi lēmuma projektu.

Atcerieties, es Prezidija sēdē arī Grūbes kungam un Prezidija locekļiem atgādināju, ka Prezidijā ir iesniegti vairāku pastāvīgo komisiju papildu priekšlikumi par valdības un Latvijas Bankas darbības izvērtēšanu, un lūdzu ņemt vērā tos kā papildinājumus pie sava lēmuma projekta. Tieši šā iemesla dēļ es aicinātu šo jautājumu nesvītrot no darba kārtības un pabeigt šo jautājumu ar loģisku lēmumu, ar kuru mēs uzdotu valdībai realizēt nevis personāliju jautājumu, bet veikt konkrētus organizatoriskus pasākumus noteiktos termiņos. Un tāpēc es noteikti atbalstu Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšlikumu, tas ir, lēmuma projektu, un lūdzu izskatīt to šodien kā darba kārtības 1.punktu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs! Un pēc tam balsosim, vai mēs turpinām apspriest šo jautājumu.

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es lūdzu jūs noņemt no izskatīšanas darba kārtības 2.punktu - par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas rūpniecības un enerģētikas ministram A.Milleram.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi... Lūdzu, bet nu tad gan lai tas būtu pēdējais...

I.Krastiņš: Es aicinātu gan Godmaņa kungu, gan visus pārējos tomēr zināmā mērā cienīt (kaut arī nekonsekventus!) šā dokumenta autorus. Līdz šim mūsu prakse ir bijusi tāda: ja dokumenta autori atsauc un uzskata, ka tas nav izskatāms, tad nenotiek ne balsošana, ne diskusijas. Tas ir pats par sevi saprotams. Līdz ar to es domāju, ka vajadzētu svītrot šo punktu, beigt debates un ķerties pie darba.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, man nav tiesību likt uz balsošanu priekšlikumu - iekļaut šo jautājumu darba kārtībā, jo šis jaunais priekšlikums nav iesniegts, bet komisijas iesniegtais jautājums ir noņemts. Lauku frakcija jeb grupa vai citi deputāti var iesniegt savu lēmuma projektu, un saskaņā ar likumu tas tiks izskatīts un iesniegts plenārsēdē. Taču tā kā Kinnas kungs uzstāj, ka viņš grib apspriest šo jautājumu, kā es sapratu... Vai jūs uzstājat? Varbūt tomēr pieturēsimies pie mūsu agrākās prakses, jo mums nav par ko balsot. Man nav priekšlikuma, ko likt uz balsošanu.

J.Kinna: Es neuzstāju par apspriešanu, es tikai gribētu, lai būtu korekts skaidrojums, jo šis nav parastais darba kārtības punkts. Tā ir vesela sistēma, kura ietverta likumā "Par Ministru padomi", par ministru apstiprināšanas un noņemšanas kārtību. Tā ka šis nav vienkāršs darba kārtības punkts. Es neuzstāju apspriest šo jautājumu, bet es lūgtu, lai juristi izvērtē šo situāciju un lai mums nākotnē šāda situācija neatkārtotos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi vēl ir priekšlikumi? Nav. Tātad citu svītrojumu nav. Lūdzu.

I.Bērziņš: Kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs es noņemu, vienkārši atlieku 5.punkta izskatīšanu. Tātad to šonedēļ nevajadzētu izskatīt, bet atlikt uz vēlāku laiku. Tas ir lēmuma projekts par Latvijas Republikas līdz 1940.gadam ratificēto...

Priekšsēdētājs: Komisijas vārdā?

I.Bērziņš: Jā, 5.punktu vajadzētu uz vienu nedēļu atlikt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Man ir papildu pieprasījums šai kārtībai.

Priekšsēdētājs: Vai varētu vispirms par svītrojumiem? Esiet tik laipns! Vairāk svītrojumu nav. Vai ir priekšlikumi par pārcelšanu vai iebildes par šiem piedāvātajiem darba kārtības punktiem? Nav.

Lūdzu balsosim par darba kārtību 27. un 28.oktobrim ar tām izmaiņām, kuras šeit jau bija. Lūdzu rezultātu. 91 - par, 11 - atturas, 1 - pret.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es gribētu iesniegt deputātu pieprasījumu ar šādu tekstu: "Lūdzu paskaidrojumu no valdības puses, kas ir paredzēts, lai atbilstoši likumam reaģētu uz Krievijas Nacionālās glābšanas frontes emisāra gaidāmo braucienu uz Latviju."

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Lūdzu iekļaut šodienas darba kārtībā likumprojektu "Par akcīzes nodokli" otrajam lasījumam. Šis 230.dokuments ir izdalīts. Tas ir ļoti nepieciešams, lai varētu izdarīt šos grozījumus un iekļauties norādītajos datumos sakarā ar šiem grozījumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Sakarā ar ļoti sarežģīto situāciju Latgalē pēc sniega vētras man būtu lūgums iekļaut rītdienas darba kārtībā pulksten 17.00 valdības informāciju par veiktajiem pasākumiem, lai likvidētu šīs avārijas sekas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Sakarā ar šo avārijas situāciju - un ne tikai attiecībā uz Latgali - tika izveidota ārkārtēja komisija, kas nodarbojas ar energoapgādi, energoresursiem. To vada Millera kungs. Patlaban Millera kungs manā uzdevumā atrodas Dānijā sakarā ar šķidrās gāzes iespējamo iepirkšanu Dānijā, tāpēc šobrīd viņa vietnieks Meļķa kungs pilda šīs funkcijas. Varu tikai paziņot, ka attiecībā uz ārkārtējo situāciju ar energoresursiem Millera kungam ir dotas ārkārtējas pilnvaras un tās ir obligātas visiem ministriem. Tā ka rīt mēs varam šo informāciju jums sniegt par reālo darbību, kas ir veikta Krāslavā, Dagdā un visos citos rajonos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk papildinājumu nav. Pēc kārtas. Es saprotu, ka sekretariātam, Dobeļa kungam, nekādu komentāru nav. Tātad šis Freimaņa kunga jautājums vai pieprasījums ir pieņemts un valdībai tiek uzdots sniegt attiecīgo informāciju.

Nākamais ir deputāta Kodoliņa ierosinājums - iekļaut darba kārtībā jautājumu par akcīzes nodokli.

Lūdzu, Ivar Krastiņ!

I.Krastiņš: Par balsošanas motīviem. Es tomēr ļoti lūgtu to neiekļaut šodienas darba kārtībā un dot komisijām, kuras ir izskatījušas šo likumprojektu komisijās, laiku atbildīgajai komisijai iesniegt rakstveidā priekšlikumus, jo citādi jau tagad var paredzēt, ka atkal nekas netiks ņemts vērā, pamatojoties uz to, ka šie priekšlikumi nav iesniegti rakstveidā. Man ļoti žēl, bet sākotnējā darba kārtībā nebija šā likumprojekta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Kodoliņ!

A.Kodoliņš: Runa ir par akcīzes nodokli otrajā lasījumā. Tas ir 230.dokuments, kas jau ir izdalīts. Ir arī visi deputātu iesniegtie labojumi un priekšlikumi par labojumiem šajā nodoklī. Tā ka, manuprāt, visi, kuri vēlējās iesniegt priekšlikumus, ir tos iesnieguši. Un šeit ir parādīti visi šie iesniegumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man ir liels lūgums atbalstīt Kodoliņa priekšlikumu par akcīzes nodokļu izskatīšanu. Šis akcīzes nodoklis vispār būtu jāizskata kā steidzams, bet tā kā par to nav nobalsots... Tas mums viennozīmīgi ir saistīts ar budžeta jautājumiem. Tas saistīts ar alkohola jautājumiem un arī ar jautājumiem par spirta izmantošanu tehniskajām vajadzībām, kas pašreizējā brīdī atstāj vissliktāko iespaidu uz mūsu budžetu un arī uz mūsu vietējā alkohola ražošanu.

Papildus varu informēt, ka Muitas padome jau ir pieņēmusi lēmumu ar 1.novembri noteikt cietu maksu par ārzemju importa dzērienu ievešanu, nevis procentus, bet cietu maksu. Un ļoti augstu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs neviens nevēlas izteikt savu viedokli. Lūdzu, balsosim par deputāta Kodoliņa priekšlikumu - izskatīt šodien likumprojektu "Par akcīzes nodokli "otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 97 - par, pret - nav, 12 - atturas. Iekļauts darba kārtībā.

Deputāta Grūbes ierosinājums - rītdienas darba kārtībā pulksten 17.00 iekļaut valdības informāciju par veiktajiem pasākumiem stihijas seku likvidēšanā Latgalē. Vai neviens nevēlas izteikt savu viedokli pirms balsošanas? Lūdzu balsot! Rezultātu! 64 - par, atturas - 18. Iekļauts darba kārtībā.

Kolēģi Ozol! Viena jūsu priekšlikuma daļa tika realizēta ar balsošanu, bet otra daļa palika ne visai skaidrā situācijā. Runa ir par lēmuma projektu - par pirmo jautājumu. Vai es jūs pareizi sapratu? Tikmēr, lūdzu, Černajs.

R.Černajs: Attiecībā uz pirmo jautājumu man nekļuva skaidrs, vai tas ir izlemts vai nav, ja ir frakcijas ieteikums un ir arī komisijas lēmums par tā neizskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Ozols: Es atvainojos, vai Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija ir atsaukusi pirmo jautājumu?

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Mēs tik ļoti aizrāvāmies ar otro jautājumu, ka neņēmām vērā nianses par pirmo jautājumu. Un tagad cits nekas neatliek... Černaja kungs gan nāca pie mikrofona un gribēja kaut ko precizēt un bilst, bet, tā kā mēs jau nobalsojām kopumā, tad par to ir nobalsots un tas ir iekļauts darba kārtībā. Tāda ir konsekvence. Vai kolēģi uzstāj, lai mēs balsotu par pirmā jautājuma svītrošanu?

Lūdzu, deputāt Černaj!

R.Černajs: Par balsošanas motīviem sakarā ar pirmo jautājumu. Arī Ekonomikas komisija izskatīja šo lēmumu un nolēma to neatbalstīt. Deputātiem ir izdalīts 229.dokuments, kurā ir izlasāms šīs komisijas protokols. Un tāpēc arī es atbalstītu frakcijas iesniegumu - šo jautājumu no darba kārtības svītrot. Jo uzskatu, ka tas nav sagatavots lēmuma līmenī, un arī jautājumam, ko tas skar, mēs esam pārāk daudz laika veltījuši. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Grūbe, pēc tam - Godmanis.

G.Grūbe: Man katrā ziņā šīs lietas liekas ļoti interesantas, tomēr to varbūt lai izvērtē citi. Es tikai lūgtu likt uz balsošanu iepriekšējā lēmuma atcelšanu. Ir jāatceļ iepriekšējais lēmums, un tikai tad var balsot kaut ko citu. Vismaz šajā gadījuma es lūgtu konsekventi saglabāt procedūru.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Grūbe! Mums jautājumi par svītrošanu vai iekļaušanu tiek izlemti ar pusi no balsojošo skaita plus viens. Tā tas līdz šim ir bijis. Ja ir cita prakse - lūdzu...

G.Grūbe: Es atvainojos, taču lēmums par šo iekļaušanu jau ir pieņemts. Ja cienītie kolēģi iepriekš to neizvirzīja, tad tagad nevar tik vienkārši vienā brīdī balsot "par", bet otrā - "pret". Lēmums ir pieņemts ar 64 balsīm, un ir vajadzīgas vismaz 65, lai to atceltu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Es vēlreiz saku - procedūras jautājumos tā tas līdz šim ir bijis. Taču jūs varat ierosināt, un mēs turpmāk visus procedūras jautājumus izlemsim ar 61 balsi.

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: LTF frakcija vakar izskatīja gan Ekonomikas komisijas viedokli, kāds tas ir, gan arī bankas prezidents bija atnācis pie mums. Mēs ilgi runājām par šo jautājumu, un es vēlreiz pasaku frakcijas vārdā, ka LTF frakcija atbalsta Ekonomikas komisijas viedokli, ka šobrīd 1.punkts ir jāsvītro no darba kārtības. Tas ir Ekonomikas komisijas viedoklis, jo speciālisti ir izskatījuši šo jautājumu. Te nav nekādas politikas vai kaut kā tamlīdzīga. Te vienkārši profesionāli ir jārisina šādi jautājumi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es nekādu speciālu procedūru neprasu. Es vienkārši lūdzu atcerēties, ka mēs par tā iekļaušanu nobalsojām ar 64 balsīm. Lai būtu vairākums par šā jautājuma neiekļaušanu, tātad ir vajadzīgas 65 balsis. Es neko citu šeit negribu pateikt.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Es diemžēl palikšu pie sava uzskata, jo kaut kādas konsekvences ir jāievēro. Ja mana rīcība tiks uzskatīta par nepareizu, tad lūdzu iesniegt protestu balsu skaitīšanas komisijai un mēs varēsim rīkoties tālāk. Es vienkārši iestājos par konsekvencēm. Es nevaru katru reizi tulkot atsevišķi konkrēto situāciju, kaut gan katrreiz situācija ir sarežģīta un atšķirīga.

Lūdzu, Godmaņa kungs! Pēc tam - Endziņa kungs.

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Nupat divas nedēļas tika veltītas valdības darba izskatīšanai. Valdības darbs tika izskatīts pa nozarēm, pa ministrijām. Komisijas, kas ir atbildīgas par attiecīgajiem ministriem, izteica savas domas šajā dokumentā, kas tika izvirzīts balsošanai. Tika izteikts priekšlikums, lai Ministru padomes priekšsēdētājs izvērtē, kā ir strādājušas attiecīgās ministrijas. Ņemot vērā visus deputātu priekšlikumus un iebildumus, kā arī kritiku, kas valdības sēdē un attiecīgajās ministrijās tika izskanējusi, man būtu liels lūgums neiekļaut šo jautājumu darba kārtībā, jo pretējā gadījumā valdības darbs tiek absolūti dezorganizēts. Es ļoti lūdzu šo jautājumu šoreiz noņemt!

Priekšsēdētājs: Godātais Godmaņa kungs! Šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā ar balsojumu, tāpēc kolēģi ierosina to svītrot...

I.Godmanis: Arī es ierosinu svītrot.

Priekšsēdētājs: Un, tā kā mēs iekļaujam darba kārtībā kā procedūras jautājumu ar pusi no balsojušo skaita plus viens, tad varam arī svītrot ar pusi plus viens no balsojušajiem.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj! Man liekas, ka šīs debates ir jāizbeidz. Priekšlikums bija par šo svītrošanu, un tas vienkārši ir jāliek uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Man vienkārši jāprecizē Ekonomikas komisijas protokols. Aprunājoties ar kolēģiem, mēs secinājām, ka Ekonomikas komisijā nav izdarīts balsojums par to, vai komisija atbalsta vai neatbalsta šo lēmuma projektu kopumā. Es jau vairākkārt arī komisijā esmu uzsvēris, ka komisijas uzdevums nav risināt politiskas problēmas. Mēs noklausījāmies attiecīgos ziņojumus un uzskatām, ka šī informācija jānodod deputātiem zināšanai, vai ir pamats vai nav pamata atzīt attiecīgo valsts institūciju darbību par lietderīgu - pilnīgu, labu vai sliktu. Taču šādu balsojumu, vai mēs atbalstām vai neatbalstām likumprojektu kopumā, es neatceros. Un arī citi kolēģi neatceras. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs! Un pēc tam balsosim priekšlikumu par svītrošanu.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Valdības atskaites un tās darba izvērtēšanas gaitā neviens no valdības locekļiem, premjerministru ieskaitot, nepakavējās pie tiem punktiem savā darbībā, kuros nav ievērotas atsevišķas mūsu Augstākās padomes pieņemtās likuma normas. Apvienotā budžeta komisija savos priekšlikumos iesniedza konkrētus priekšlikumus ar konkrētiem izpildes termiņiem, lai panāktu, ka valdība vismaz ciena un izpilda mūsu parlamentā pieņemtos likumus. Ja mēs neizskatām šos mūsu priekšlikumus, tad līdz ar to akceptējam valdības ne vienmēr korekto tiesisko darbību. Un šā iemesla dēļ es tomēr aicinu atbalstīt šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Protams, man ir priekšlikums to nestiept garumā, bet praktiski precizēt pie Grūbes kunga, vai ir ņemti vērā tie priekšlikumi, kuri atrodas sekretariātā jau divas nedēļas, un tad kopēji vajadzētu izveidot lēmuma projektu, lai tomēr izvērtētu valdības darbību. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs, un tad balsosim. Kolēģi, jau stunda ir pagājusi.

O.Kehris: Godātie kolēģi! Es tiešām lūgtu ieskatīties 212.dokumentā, kurā kārtējo reizi tiek atzīta par neapmierinošu piecu institūciju darbība. Godmaņa kungs vakar frakcijas sēdē paziņoja, ka viņš negatavojas to darbību atzīt par neapmierinošu un pieņemt šo ministru demisiju. Pēc tam divām ministrijām tiek uzdots koordinēt un uzlabot darbu. Es ļoti cienu aktīvus deputātus un šajā gadījumā - Grūbes kungu. Taču tādā gadījumā vajag formulēt precīzi, ja demisiju vajag iesniegt vēl kādam ministram, vai vajag informēt kādu no mūsu komisijām. Tad vajag tādu priekšlikumu iesniegt. Tāds formulējums, kāds ir šeit, ir nesaprotams. Mēs šeit plenārsēdē 200 cilvēku klātbūtnē varam vienīgi izskatīt trīs dokumentus. Taču tādā gadījumā tas viss ir jāsagatavo. Jau ceturto nedēļu izskatām valdību, esam noklausījušies visus ministrus. Tā tagad turpināsim apspriest vēl par piecām. Protams, mēs to varam darīt, bet es varu pateikt tikai to, ka, teiksim, kaut vai šis viens mazais jautājumiņš par apgrozījuma nodokli... "Latvijas balzama" direktors Mendes kungs, manuprāt, mums katru dienu zvana pusstundu, jo tas, kā Godmaņa kungs šeit minēja, katru dienu budžetā prasa miljonus. Tāpēc ir jāsagatavo šie jautājumi. Ja te ir patlaban, ko izskatīt, tad es aicinu to svītrot no izskatīšanas. Ja nē - mēs atkal zaudēsim veselu dienu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es tā nevaru pārtraukt. Katrā ziņā man ir jādod vārds Godmaņa kungam, jo Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija iesniedza šo priekšlikumu. Un pēc Grūbes kunga es likšu uz balsošanu ierosinājumu - pārtraukt viedokļu izteikšanu par motīviem. Un tad balsosim priekšlikumu par svītrošanu, jo aicinājumi vien neko nedod.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es patiešām nezinu, kas tik briesmīgi attiecībā uz šo lēmumu kolēģus satrauc. Es vienīgi gribētu, lai deputāti izlasa arī 4.punktu. Šeit nebūt nav runas tikai par to, ko Godmaņa kungs aicina, - jautājumu par valdību neizskatīt. 4.punktā ir prasība novērtēt arī bankas darbu. Mums viena lēmuma pat nav. Tā ka es aicinātu tomēr būt vismaz tik solīdiem, ka mēs izskatītu 1.punktu un balsotu atsevišķi. Arī par otro, trešo, ceturto, piekto, par jebkuru punktu mēs balsosim. Taču tāds precedents, ka vairs neļauj izskatīt lēmuma projektus, kurus iesniegušas komisijas, es domāju, ka tas vispār pārsniedz jau visas robežas. Taču, ja plenārsēde to vēlas, - lūdzu, tad izsakieties!

Priekšsēdētājs: Balsosim par priekšlikumu - pārtraukt izteikšanos par balsošanas motīviem, par šā jautājuma svītrošanu no darba kārtības. Bērza kungs, man ir jāatvainojas, bet to pieprasa deputāti. Jūs pa starpām varēsit izteikties par procedūru. Lūdzu rezultātu. Par - 68. Motīvu noklausīšanās un izteikšanās tiek pārtraukta.

Lūdzu, tagad balsosim par ierosinājumu - svītrot Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas iesniegto un darba kārtībā apstiprināto jautājumu - lēmuma projektu "Par valdības un Latvijas Bankas atskaites novērtējumu". Lūdzu, balsojiet! Rezultātu! 50 - par, 28 - pret, 17 - atturas. Šis jautājums tiek svītrots.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Tūlīt atsāksim darbu plenārsēdē. Tā kā interesantākā daļa ir beigusies, vairāki mūsu kolēģi pašlaik atstāj plenārsēžu zāli. Tādēļ mazliet pagaidīsim un tad turpināsim darbu - izskatīsim 3.darba kārtības jautājumu. Lūdzu Apvienoto budžeta komisiju gatavoties ziņojumam.

Būtu ļoti liels lūgums godājamajam Ministru kabinetam savas sapulces tomēr rīkot citās telpās...

Godājamie kolēģi, tātad mēs esam gatavi darbam. Mums vēl ir atlikušas dažas minūtes līdz pārtraukumam. Kā es saprotu, Ozola kungs ir ziņotājs par trešo darba kārtības jautājumu - par budžeta koncepciju. Lūdzu. Cik jums laika vajadzētu, Ozola kungs?

I.Ozols: Es gribētu informēt par...

Priekšsēdētājs: Jā, bet cik laika tas aizņems, Ozola kungs! 10 minūtes?

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Apvienotā budžeta komisija ierosina šādu šā jautājuma izvērtēšanas gaitu. Es jūs iepazīstināšu Budžeta komisijas vārdā ar šā jautājuma izvērtēšanas organizāciju. Ja jūs principā atbalstāt Apvienotās budžeta komisijas viedokli par mūsu sagatavoto lēmuma projektu, tad pēc tam seko finansu ministra vietnieka Platā kunga ziņojums, atbildes uz jautājumiem, un tālāk viss norit pēc reglamenta noteiktajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Līdz pārtraukumam atlikušas 17 minūtes.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Jums iesniegtajā 1993.gada budžeta koncepcijā virkne konceptuālu tēžu ir ņemta vērā, tās ir precizētas un iestrādātas lēmuma projektā atbilstoši mūsu konceptuālajam balsojumam. Vienlaikus gribu jūs informēt, ka atsevišķi pastāvīgo komisiju priekšlikumi par grozījumiem un izmaiņām 1993.gada budžeta izstrādes koncepcijā nav ņemti vērā. Motivācija ir tāda, ka Augstākā padome nav balsojusi par šīm tēzēm.

Jums pašlaik izdala mūsu lēmuma projektu, kurā mūsu komisija ir precīzi izvērtējusi tās tēzes, bez kuru izvērtēšanas nevar uzsākt 1993.gada budžeta projekta izstrādāšanu. Un tāpēc, lai neaizkavētu nākamā gada budžeta projekta izstrādāšanas sākšanu, mēs piedāvājam šodien izskatīt tikai tās tēzes, kuras lēmuma projektā ir uzskaitītas līdz 3.2.punktam, un tās tēzes, kuras nav skatītas Augstākajā padomē. Tātad vajag uzdot valdībai budžeta projekta izstrādes gaitu saskaņot ar tām pastāvīgajām komisijām, kuras ir šo priekšlikumu autores. Jo, ja mēs tagad atgriezīsimies pie visas koncepcijas izvērtēšanas un vēlreiz nodosim atpakaļ valdībā to izskatīšanai un pārstrādāšanai, tad jautājums jau kļūs kritisks - vai mēs paspēsim izstrādāt budžeta projektu, to izvērtēt un akceptēt mūsu Augstākajā padomē. Es domāju, mēs pietiekami laikus esam sākuši darbu ar izmaiņām likumā par budžeta projektu un par budžeta tiesībām, lai tomēr varētu pirmo reizi jauno finansu gadu un visu mūsu tautsaimniecības darbību sākt ar apstiprinātu jaunu budžetu.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vēl vienam konceptuālam jautājumam, tas ir, konkrēti jautājumam par valsts sociālās apdrošināšanas budžeta kā pastāvīgas sastāvdaļas iekļaušanu valsts budžetā. Mēs Budžeta komisijā nevarējām akceptēt šādu viedokli, jo valdība nav izpildījusi šā gada 11.jūnijā pieņemto likumu "Par budžeta tiesībām", tās izmaiņas, kur strikti bija noteikts līdz 1.septembrim iesniegt Latvijas Republikas Augstākajā padomē Latvijas sociālās apdrošināšanas budžeta veidošanas koncepciju, kur tiktu atspoguļota arī šo maksājumu izdarīšana. Tā kā mēs šādu dokumentu neesam saņēmuši un neesam varējuši izvērtēt, tad līdz ar to mūsu attieksme ir noliedzoša pret iespēju abus budžetus apvienot, kas ne tikai zināmā mērā, bet pilnīgi atbilst Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas viedoklim. Mēs esam saņēmuši vēl papildu argumentāciju no Latvijas Labklājības ministrijas, kur ir pamatota šo abu budžeta apvienošanas neiespējamība 1993.gadā. Kā argumentu mēs vēl gribētu minēt to - tas gan nav atspoguļots šajā vēstulē -, ka valdības izveidotā komisija ir pieņēmusi lēmumu par apdrošināšanas medicīnas ieviešanu Latvijā no 1993.gada. Pašreiz šī komisija jau strādā pie konkrēta eksperimentālā apgabala - un tas ir Latgales reģions - apgūšanas. Šeit to paredzēts ieviest jau šā gada ceturtajā ceturksnī, un tas radīs vēl papildu sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumu daļas pārdales nepieciešamību.

Bez tam mums ir ļoti neskaidras prognozes par 1992.gada ceturtā kvartāla ieņēmumu un izdevumu daļas sabalansētību. Mūsu prognozes ir tādas, ka ceturtajā kvartālā ir gaidāms 1,2-1,4 miljardus liels budžeta deficīts, kurš praktiski tiks acīmredzot pārtransformēts uz nākamā gada budžetu. Gribam vai negribam, bet tas būs jādara. Un šinī sakarībā mēs katrā ziņā atbalstām Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas viedokli, ka šie budžeti nav konceptuāli apvienojami vienā budžetā.

Par pārējiem mūsu iesniegtās koncepcijas jautājumiem un pamatnostādnēm es lūgtu sniegt ziņojumu finansu ministra vietniekam Platā kungam. Un, ja būs kādi jautājumi, tad pēc tam jūs mums abiem varēsit uzdot šos jautājumus un mēs būsim gatavi atbildēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Krastiņa kungam laikam ir kas sakāms par procedūru. Lūdzu.

I.Krastiņš: Jā, par procedūru. Man ir ārkārtīgi lieli iebildumi. Cienījamie kolēģi, mēs nupat noklausījāmies Ozola kunga runu, kad nebija lēmuma projekta vispār. Tagad mums beidzot izsniedza šo lēmuma projektu, un tagad mēs mēģinām atcerēties, ko Ozola kungs teica par šo lēmuma projektu. Es atgādināšu, kā bija pirms vasaras brīvlaika, kad mēs milzu steigā izskatījām budžetu, un kādas tam bija sekas. Nevar taču par tik nopietniem jautājumiem tā pēkšņi, tūdaļ pēc runas noklausīšanās, sākt balsot! Jo, piemēram, par sociālo budžetu Ozola kunga runā bija teikts viens, bet šeit ir pilnīgi pretējais... Es tomēr aicinātu dot laiku iepazīties ar šo lēmuma projektu, kā tas ir paredzēts normālā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs, atbildiet!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, es gribu jūs informēt, ka jūs jau pirms divām nedēļām pieņēmāt koncepciju, kur visas šīs tēzes ir iekšā. Arī jūsu komisijas to saņēma, un arī jūs to izskatījāt. Šeit ir izņemtas ārā tikai tās tēzes, par kurām, kā mēs uzskatām, no visas šīs biezās grāmatas ir vajadzīgs parlamenta viedoklis, ko tas izsaka ar savu balsojumu. Šeit nekas nav papildus ielikts iekšā. Te ir tikai tas, kas jums tika izdalīts jau pirms divarpus nedēļām, un arī šī tēze, kas ir 2.2.punktā, atradās šīs koncepcijas 9.lappusē, ja mani atmiņa neviļ. Jūs šo jautājumu izvērtējāt, jau apspriežot pašu koncepciju, taču mēs šeit vēl gribam saasināt jūsu uzmanību, lai būtu konkrēts parlamenta viedoklis, kurš obligāti būtu jāņem vērā valdībai, strādājot pie 1993.gada budžeta projekta.

I.Krastiņš: Es atvainojos, es vēlreiz par procedūru, ja drīkst... Es atvainojos, Ozola kungs, taču, manuprāt, procedūra tomēr ir tāda, ka mēs izskatām nevis budžeta koncepciju, bet gan Augstākās padomes lēmuma projektu, ko iesniegusi Apvienotā budžeta komisija. Un es lūgtu šajā sakarā tomēr ievērot mūsu pieņemtos dokumentus par lēmumu un likumprojektu izskatīšanas kārtību un šobrīd pārtraukt izskatīt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Vai vēl kāds vēlas izteikties par procedūru, jo Ozola kungs nupat piedāvāja uzstāties Platā kungam, lai gan līdz pārtraukumam ir atlicis ļoti maz laika. Vai par procedūru kāds vēlas izteikties? Ozola kungs pats vēlas izteikties par procedūru. Lūdzu.

I.Ozols: Es atļaušos oponēt Krastiņa kungam. Un kāpēc? Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka es pašā sākumā savos ievadvārdos lūdzu atbalstīt viedokli, ka mēs šeit tikai konceptuāli izdarām balsojumu par tām principiālajām tēžu nostādnēm, bez kurām nav iespējams uzsākt darbu pie budžeta projekta. Par pārējiem jautājumiem, kurus mēs esam akceptējuši, diskusiju vairs nav, bet tos jautājumus, kuri ir atsevišķu komisiju priekšlikumi un nav izskatīti, mēs 1.punktā ierosinām, valdībai strādājot pie budžeta projekta, saskaņot ar tām komisijām, kuras ir autores šiem priekšlikumiem. Valdībai šis saraksts un šis jautājums, kā jūs sapratāt arī no Krastiņa kunga teiktā, ir būtiski konceptuāls - vai budžetus apvienot vai neapvienot. Es jums paužu Apvienotās budžeta komisijas viedokli, ka, mūsuprāt, tos nevar apvienot. Divarpus nedēļas šis dokuments bija Krastiņa kunga un viņa komisijas rīcībā. Viņi to izvērtēja un izteica negatīvu attieksmi par budžetu apvienošanu, ko arī mēs atbalstām. Es neredzu ne mazāko iemeslu, kāpēc praktiski šo lēmuma projektu nevarētu izskatīt, jo šinī lēmuma projektā nav neviena paša vārda, kas būtu pretrunā vai neatbilstu tām koncepcijas tēzēm, kas jau divarpus nedēļas bija jūsu rīcībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, situācija ir izveidojusies tāda, ka Ozola kunga laipni iesniegtais lēmuma projekts - 235.dokuments - nav iekļauts mūsu darba kārtībā. Mēs tikko izdarījām balsojumu par darba kārtību. Ja mēs izlasām, tad redzam, ka te ir minēts 205.dokuments, bet nevis šis jaunais 235.dokuments, kas ir datēts ar 25.oktobri... Tā ka, ja mēs vēlamies izskatīt 235.dokumentu, tad mums ir papildus jābalso par tā iekļaušanu mūsu darba kārtībā. Tā varbūt ir formalitāte, taču citādi rīkoties mēs nevaram. Tāda situācija ir izveidojusies. Tā ka, ja mēs runājam par procedūru, mums ir jāizsakās par šo jautājumu - kādu dokumentu un kādā veidā mēs skatām.

Vai godājamiem deputātiem ir, lūdzu, kādi ierosinājumi? Ja nav, tad man būtu šāds ierosinājums. Mums līdz pārtraukumam ir palikušas piecas minūtes, tāpēc tagad dosimies pārtraukumā un savā starpā konsultēsimies un izlemsim, kādā veidā strādāsim tālāk. Manuprāt, te bija liela un karsta apspriešana, tāpēc būtu laiks sakārtot domas un nospriest par mūsu tālāko darbu šodien.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 12.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Par budžeta koncepciju. Tribīnē ir Ozola kungs, un viņš varbūt mums ziņos par pārtraukumā veikto konsultāciju rezultātiem.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Man patiešām ir jāatvainojas, ka darba kārtībā nav iekļauts 235.dokuments, taču es ceru, ka jūs mani atvainosit, jo, strādājot ar šo koncepciju un ar šīs koncepcijas rezumējumu koncentrētā veidā, kurš ir atspoguļots 235.dokumentā, mūsu komisija vadījās tikai pēc viena principa - lai cienītu jūsu laiku, lai mums nebūtu vēlreiz jāskata cauri šajā biezajā dokumentā ietvertās konceptuālās normas, no kurām daļa jau ir akceptēta, bet gan lai mēs praktiski izvērtētu - es atkārtoju vēlreiz, Krastiņa kungs, lūdzu, klausieties manī! - tās visradikālākās konceptuālās tēzes, par kuru iekļaušanas balsojumu obligāti pastāv valdība, premjerministrs un, izpildot valdības lēmumu, arī Finansu ministrija. Tās ir tās konceptuāli kardinālās tēzes, bez kuru akceptēšanas Augstākajā padomē nevar sākt budžeta izstrādi.

Es vēlreiz pakavēšos pie tā jautājuma, kuram iepriekš pievērsu jūsu vērību. Apvienotajā budžeta komisijā 2.2.punkts kategoriski tika noraidīts. Tas ir atstāts šinī lēmuma projektā tikai viena apsvēruma dēļ - lai šo mūsu Budžeta komisijas viedokli ar savu balsojumu apstiprina parlaments, lai tas valdībai būtu absolūti saistošs. Turklāt es atkārtošu vēlreiz motīvus - kāpēc.

Pirmkārt, valdība nav iesniegusi Augstākajā padomē izskatīšanai sociālās apdrošināšanas budžetu un izmaksu koncepciju.

Otrkārt, mums ir Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas lēmums, kurš kategoriski ir pret to. Mums ir atsūtīts arī Madonas Tautas deputātu padomes lēmums, kurš ir kategoriski pret, un vēl daudzu citu vietējo pašvaldību lēmumi. Vakar tika iesniegta Latvijas Republikas Labklājības ministrijas vēstule ar argumentāciju, ka nav iespējams šos budžetus apvienot, turklāt ņemot vērā to, ka mēs Latvijā uzsākam apdrošināšanas medicīnas ieviešanu un ka šīs medicīnas finansēšana ir paredzēta daļēji no sociālās apdrošināšanas budžeta. Es ceru, ka Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija šiem argumentiem praktiski piekritīs, un mēs varam izskatīt šo lēmuma projektu, lai ar savu balsojumu valdībai apliecinātu, ka noraidām šo abu budžetu apvienošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs!

I.Ozols: Es lūdzu iekļaut darba kārtībā šo saīsināto 235.lēmuma projekta variantu kopā ar 205.dokumentu, kas praktiski savstarpēji ir korespondējošs.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs! Krastiņa kungs, ja jūs atvainosit, tad mēs izlemsim balsojot, jo patlaban mums pusstunda ir pagājusi ne visai lietderīgi.

Tātad, godājamie kolēģi, ir ierosinājums, ko izteica Ozola kungs, kā es saprotu, Apvienotās budžeta komisijas vārdā. Ir lūgums papildus iekļaut 235.dokumentu darba kārtībā paralēli 205.dokumentam, kas jau ir iekļauts. Tur mums nekas vairs nav jābalso.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 235.dokumenta iekļaušanu darba kārtībā. Ozola kungs, notiek taču plenārsēde... Lūdzu rezultātu. Par - 38, pret - 4, atturas - 7. Tātad šis dokuments ir iekļauts darba kārtībā. Man būtu ļoti liels lūgums jums, Ozola kungs, tomēr plenārsēdē strādāt tā, kā mēs to labāk vai sliktāk esam darījuši divus gadus, un neizdomāt kādus jaunus variantus, kas deputātiem varbūt rada grūtības.

Lūdzu, kurš ziņos par 235.dokumentu kopsakarībā ar 205.dokumentu?

I.Ozols: Platā kungs.

Priekšsēdētājs: Platā kungs, lūdzu tribīnē! Deputātus aicinu pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēm par šo lēmuma projektu, protams, kompleksi ar 205.dokumentu.

Platā kungs, cik laika jums būs vajadzīgs ziņojumam?

J.Platais, finansu ministra vietnieks: Man ļoti grūti novērtēt laiku, jo ir ārkārtīgi daudz deputātu komisiju priekšlikumu. Tie ir apkopoti 159.dokumentā, kurš tika lietots un izmantots tad, kad pirmo reizi apsprieda budžeta koncepciju.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Platā kungs, par kuru dokumentu jūs gatavojaties ziņot?

J.Platais: Es atvainojos, es ziņošu par budžeta koncepciju, taču Apvienotā budžeta komisija lūdza sniegt paskaidrojumu visām deputātu komisijām, kādēļ valdība nav pieņēmusi vienas vai otras deputātu komisijas priekšlikumu. Tas varētu palīdzēt novērst problēmas, kas ir saistītas ar jautājuma tālāko apspriešanu, tad izpaliktu liekas papildu debates.

Priekšsēdētājs: Paldies. Viens jautājums, Platā kungs - tātad par 235.dokumentu jūs neziņosit?

J.Platais: Nē, es ziņošu.

Priekšsēdētājs: Arī ziņosit.

J.Platais: Tas viss ir kopā.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Krastiņš: Man ir protests par procedūru. Es sapratu, ka mēs tagad izskatīsim dokumentu...

Priekšsēdētājs: Pie pirmā mikrofona ir deputāts Ivars Krastiņš.

I.Krastiņš: Tātad es sapratu, ka mēs patlaban izskatām 235.dokumentu, taču Platā kungs nupat apgalvoja, ka deputātu priekšlikumi esot 159.dokumentā.

J.Platais: 156.dokumentā.

I.Krastiņš: 156. - vēl labāk. Tātad tas ir sastādīts apmēram trīs mēnešus pirms, iekams kļuva zināms šis lēmuma teksts. Es atvainojos - kā tas būtu iespējams? Par kuru dokumentu mēs tagad runāsim, Platā kungs?

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mēs nolēmām, ka izskatīsim 235.dokumentu kompleksi ar 205.dokumentu, kas ir pamatdokuments. Protams, 235. ir atvasināts no šā 205.dokumenta. Es domāju, godājamie kolēģi, sāksim strādāt un tad jau vēlāk redzēsim, kāda izveidosies situācija un kāda būs deputātu un komisiju attieksme pret šiem dokumentiem.

Lūdzu, Platā kungs, jums vārds ziņojumam! Deputātus lūdzu pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēm.

J.Platais: Cienījamie deputāti! Cienījamais priekšsēdētāj! Mēs jau otro reizi apspriežam jautājumus par 1993.gada budžeta koncepciju. Pirmo reizi notika valdības ziņojums šajā jautājumā, bija Augstākās padomes Apvienotās budžeta komisijas līdzziņojums par šo jautājumu un arī atbildes uz deputātu jautājumiem. Tātad deputātiem līdz šim nav bijusi iespēja izteikties. Mēs mēģinājām ņemt vērā visas tās piezīmes un priekšlikumus, ko izteica deputātu komisijas sakarā ar šo koncepciju. Tomēr mūsu situācija, kopā ar Apvienoto budžeta komisiju gatavojot jautājumu izskatīšanai šodienas plenārsēdē, bija samērā sarežģīta, jo līdz šim Augstākajā padomē nav precīzi reglamentētas normas, kas ir saistītas ar konceptuāla rakstura dokumentu izskatīšanu. Sakarā ar to valdība ir izstrādājusi un iesniegusi budžeta koncepciju 1993.gadam kā valdības nodomu dokumentu, no kura izejot, valdība gribētu izstrādāt budžeta projektu 1993.gadam un paziņot savus svarīgākos nodomus. Tātad tā ir valdības politika 1993.gadā caur budžeta finansu prizmu, ņemot vērā mūsu ekonomisko situāciju un dažādus jautājumus, līdz ar to būs redzami apstākļi, kādos Latvijas tautsaimniecība darbosies 1993.gadā.

Koncepcija sastāv no virknes ekonomiskās analīzes momentu, kuros ir atspoguļota viena no prognozēm, kas raksturo mūsu tautsaimniecības attīstības gaitu, gaidāmos nodokļu ieņēmumus, kādi varētu būt 1993.gadā, kā arī gaidāmo budžeta līdzekļu kopapjomu, to orientējoši sadalot pa dažādām izdevumu funkcionālās klasifikācijas nozarēm. Deputātu komisijas atsevišķos priekšlikumos prasīja precizēt, kādēļ valdība vērtē iekšzemes kopprodukta attīstību 1993.gadam tieši tādā veidā, kā tas ir prognozēts, un kas ir noteicis arī inflācijas tempus.

Atbildot uz šo jautājumu, man vajadzētu paskaidrot, ka diemžēl jaunajā koncepcijas tekstā mums nebija iespēju izvērst skaidrojumus šajā jautājumā, kādēļ kopproduktu apjoms ir tieši tik liels, - ne lielāks vai mazāks, jo šeit mēs vadījāmies pēc dažādu zinātnieku grupu vērtējumiem. Bija zinātnieku grupas, kuras optimistiskāk vērtēja mūsu attīstību 1993.gadā, taču bija arī zinātnieku grupas, kuras vērtēja mūsu attīstību pesimistiskāk. Patlaban mēs šo darbu turpinām un, gatavojot budžeta projektu, iestrādāsim vēl papildu precizējumus, kas izriet no ekonomiskās attīstības pēdējo divu mēnešu laikā un ko līdz šim nebija iespējams iestrādāt budžeta projektā, kā arī to inflācijas prognozi, kuru Latvijai gatavo Starptautiskais valūtas fonds un kura vienlaikus mums ir arī (kā vecajos, labajos laikos) plāna rādītājs, uz ko mums vajadzētu virzīties, tikai nevis ar administratīvām metodēm, bet jau ar tirgus ekonomikas metodēm.

Gatavojoties tālāk jautājuma izskatīšanai, mēs Budžeta komisijā centāmies saasināt tos jautājumus, par kuriem būtu vajadzīgs īpašs parlamenta balsojums, un sakarā ar to tad arī radās šis 235.dokuments, kas varētu būt tas dokuments, kuru pieņem Augstākā padome. Diemžēl koncepciju kā tādu - tas gan ir mans personiskais viedoklis - Augstākā padome nevarētu pieņemt, jo tas ir valdības nodomu dokuments, kuru valdība ierosina Augstākajā padomē. Ja Augstākā padome uzskatītu, ka koncepcija noteikti ir jāakceptē, tad tādā gadījumā rastos ārkārtīgi smagas problēmas ar šā dokumenta juridisko statusu, jo diemžēl līdz šim likumos nav noteikts tāda dokumenta, kāda ir koncepcija vai nodomu dokuments, juridiskais statuss.

Tālāk atļaujiet pāriet pie konkrētām normām un konkrētiem ierakstiem, kuri ir izdarīti pašā budžeta koncepcijā. Par pamatjautājumiem es centos deputātiem ziņot jau iepriekšējā reizē. Šoreiz es varbūt mēģināšu saasināt uzmanību uz tiem jautājumiem, kuri prasītu atsevišķu balsojumu. Lai neizvērstu pārlieku ilgu sarunu, uz tiem jautājumiem, uz kuriem netiks atbildēts tieši manas uzstāšanās laikā, es varētu mēģināt vēlāk atbildēt mutiski.

Viens no konceptuālajiem jautājumiem, ko valdība nosaka, gatavojot budžeta projektu 1993.gadam, ir tas, ka acīmredzot budžeta projektā mums neizdosies izstrādāt sabalansētu ieņēmumu un izdevumu daļu. Taču valdībai ir ļoti strikts viedoklis tajā jautājumā, ka nav pieļaujama budžeta kārtējo izdevumu finansēšana no deficītu finansēšanas avotiem. Bankas kredītu un dažādus valsts aizņēmumus mēs drīkstētu lietot tikai kapitāliem ieguldījumiem, tas ir, investīcijām vai valsts rezervju izveidošanai. Citiem mērķiem mēs neuzskatām par mērķtiecīgu izlietot šos deficīta finansēšanas avotus. Šis jautājums ir atspoguļots arī 235.dokumentā.

Ļoti smags un sarežģīts jautājums, par ko jau izraisījās diskusija, ir jautājums par sociālās apdrošināšanas budžeta iekļaušanu valsts budžeta sastāvā. Lūdzu deputātiem pievērst uzmanību tam apstāklim, ka sociālās apdrošināšanas budžeta koncepcija ir izskatīta valdībā. Diemžēl Labklājības ministrija pagaidām vēl nav pabeigusi tehnisko darbu, lai šo jautājumu novestu līdz galam. Tādēļ atļaujiet man mutiski jūs informēt īsumā par dažām svarīgākajām izmaiņām, kādas varbūt varētu notikt 1993.gadā, ja sociālās apdrošināšanas budžets tiktu izpildīts valsts budžeta sastāvā.

Pirmkārt, mūsu vienošanās bija tāda, ka sociālās apdrošināšanas budžets saglabājas kā patstāvīgs budžets, kurš ir izpildāms atsevišķi no valsts budžeta. Visi šie budžeta ieņēmumi ir jāuzskaita atsevišķi, tāpat kā atsevišķi ir jāuzskaita arī šie budžeta izdevumi. Vienīgais jautājums, uz kuru mēs ārkārtīgi strikti pastāvam, ir tas, ka sociālās apdrošināšanas budžeta izpildes shēma jeb budžeta kases izpilde ir veidota neracionāli, ka šā budžeta izpilde patlaban prasa ārkārtīgi lielus līdzekļus šā budžeta kases apgrozāmo līdzekļu formā. Tādēļ mēs ierosinājām valdībā, lai šā budžeta izpilde pārietu uz valsts budžeta kontiem. Tas nozīmē, ka tajā pašā dienā, kad nodokļu maksājumi, sociālais nodoklis, ir iemaksāts budžeta ieņēmuma kontos, rodas iespēja šos līdzekļus izlietot gan pensiju, gan pabalstu, gan arī citu sociālās apdrošināšanas izdevumu izdarīšanai. Patlaban vēl diemžēl pastāv samērā gara pārskaitījumu ķēde, kur notiek šo līdzekļu pārskaitījumi galvenokārt Rīgā no vieniem bankas kontiem uz citiem bankas kontiem, kas nepieciešams uzskaites vajadzībām. Taču, kamēr nauda tiek izlietota, paiet samērā ilgs laikaposms. Ņemot vērā to, ka patlaban mēs pārejam un jau darbojamies reālās tirgus ekonomikas apstākļos un pašreizējā brīdī diemžēl banka prasa 120 procentus gadā... Tātad, ja valdībai būs jāaizņemas šiem mērķiem, tad būs vajadzīgi 120 procenti gadā, lai nomaksātu aizņemto kredītu. Sakarā ar to ir ārkārtīgi svarīgi, lai šo līdzekļu apriti paātrinātu, un, tiklīdz nodokļi ir iemaksāti, tos nepieciešams tūlīt likt lietā un izlietot.

Tātad tiklīdz nauda sasniedz sociālā nodokļa maksājumus, tiklīdz tā sasniedz budžeta ieņēmuma kontus, tajā pašā brīdī to var izlietot citiem mērķiem. Sociālās apdrošināšanas pārvaldes, kas atrodas uz vietas rajonos, turpina tādā pašā veidā, kā tas bija līdz šim, Labklājības ministrijas sistēmā veikt uzskaiti par to, cik daudz nodokļu ir iemaksāts, un katra mēneša beigās mēs veiksim šo rādītāju salīdzināšanu ar bankas datiem par to, kāds ir mēneša maksājumu daudzums sociālās apdrošināšanas budžetā. Pēc šā mēneša rezultātu salīdzināšanas mēs saskaņosim izdevumu summas un kalendāro izmaksu grafiku nākamajam mēnesim, lai nodrošinātu sociālo maksājumu izlietošanu ienākušo līdzekļu ietvaros.

Ja gadījumā sociālās apdrošināšanas budžetā pietrūks līdzekļu, tad, pastāvot šai shēmai, valsts budžets automātiski finansēs pensiju un pabalstu izmaksu. Un otrādi - ja uz laiku sociālās apdrošināšanas budžetā viena mēneša ietvaros rodas papildu ieņēmumi, tad tādos apstākļos arī valsts budžets lietos šos līdzekļus, bet mēneša beigās visas šīs naudas summas tiks saskaņotas.

Labklājības ministrija ierosina, sākot ar nākamo gadu, izveidot sociālās apdrošināšanas fondu, un šajā fondā katra mēneša beigās pēc izdevumu un ieņēmumu rādītāju salīdzināšanas mēs varētu pārskaitīt visus izdevumus, tātad visu ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem, vai arī no šā sociālās apdrošināšanas fonda finansētu izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem, ja tāds būtu noticis kārtējā mēneša laikā.

Saskaņojot šo jautājumu ar Budžeta komisiju, 2.2.punktā jūs redzat ierakstu, ka sociālās apdrošināšanas pensijām un pabalstiem tiek noteikta prioritāte jebkuros budžeta izdevumos. Tas nozīmē, ka pat tad, ja budžetā trūks naudas, pensijas un pabalsti tiks izmaksāti pirmām kārtām. Un tikai pēc tam tiks izmaksāta darba alga un segti visi pārējie izdevumi visās budžeta iestādēs, sākot ar Augstāko padomi un beidzot ar slimnīcām, skolām un kultūras iestādēm. Tas īsumā būtu par sociālās apdrošināšanas budžeta jautājumu.

Protams, ja šeit radīsies papildu jautājumi vai precizējumi, es esmu gatavs uz tiem atbildēt. Ja deputāti uzskatīs, ka Labklājības ministrija nav pabeigusi koncepcijas rediģēšanu pēc izskatīšanas valdībā, un uzskatīs, ka par šo jautājumu ir jābalso papildus pēc koncepcijas saņemšanas, tad šodien mēs varētu pieņemt arī tādu lēmumu.

Par ļoti svarīgu jautājumu nākamajā gadā un nākamā gada budžetā mēs uzskatām to, ka mums ir jāatsakās no cenu starpību dotēšanas precēm un pakalpojumiem no budžeta līdzekļiem. Diemžēl līdz šim mums no šiem jautājumiem ir pagrūti izdevies izvairīties, jo diezgan plaši figurē doma, ka vienu vai otru ekonomiskās regulēšanas shēmu varētu realizēt, dotējot viena vai otra veida preces. Es domāju, ka šis ir viens no konceptuālajiem jautājumiem, par kuru mums būtu jābalso, lai mēs tālāk izšķirtos arī par šā jautājuma tālāko risināšanu budžeta procesā.

Valdība ārkārtīgi lielu vērību 1993.gadā veltīs jautājumiem, kas ir saistīti ar investīcijām mūsu tautsaimniecībā. Investīcijas izrādīsies viens no izšķirošajiem jautājumiem, kas varētu pavērst mūsu tautsaimniecības attīstību kaut kādu pozitīvu pārmaiņu virzienā. Sakarā ar to ir paredzēts, ka turpmāk valdības garantijas investīcijām tiks noteiktas tikai prioritārajās nozarēs, balstoties uz detalizētiem biznesa plāniem ar ierobežotu šo investīciju atmaksāšanas laiku. Ja šādas iespējas netiks nodrošinātas, diemžēl būs grūti realizēt investīciju situācijas uzlabošanos Latvijā un būs grūti panākt pozitīvas izmaiņas tautsaimniecībā.

Viens no jautājumiem, kurš regulāri tiek uzdots, kad mēs diskutējam par budžeta jautājumiem, ir tāds: kāda ir situācija ar nodokļu iekasēšanu? Nodokļu iekasēšanas situācija diemžēl arvien pasliktinās. Arvien vairāk mums parādās nodokļu nemaksātāji sakarā ar maksātspējas krīzi visā tautsaimniecībā. To parāda arī mūsu kārtējie budžeta rādītāji pašreizējā brīdī. Sakarā ar to un sakarā ar konceptuālajiem priekšlikumiem, ko valdība izteikusi budžeta koncepcijā, ievērojami palielināsies mūsu patēriņa nodokļu nozīme kopējā budžeta ieņēmumu formēšanas sistēmā, mums arvien vairāk un vairāk pieaug jautājumu aktualitāte, kas saistīta ar Finansu inspekcijas un muitas dienestu nostiprināšanu un attīstīšanu. Arī šis ir viens no svarīgākajiem konceptuālajiem jautājumiem.

Jautājums par privatizācijas fonda līdzekļu papildu piesaistīšanu valsts rezervju, kā arī investīciju vajadzībām neprivatizējamā valsts sektora daļā. Arī šis jautājums ir ārkārtīgi diskutabls. Ja par šo jautājumu tiks balsots, tad tādā gadījumā ir ierosinājums balsojumu dalīt divās daļās. Viens variants būtu tāds, ka tiek balsots tikai par valsts rezervēm, kuru avots varētu būt privatizācijas fonda līdzekļi. Otrs jautājums ir tāds, ka varētu balsot arī par investīcijām neprivatizējamā valsts sektora daļā.

Jums izdalītajos Latvijas Bankas priekšlikumos ir noteikts, ka banka šos līdzekļus nerekomendē izlietot investīcijām neprivatizējamā valsts sektora daļā, uzskatīdama šo saimniecību par mazāk efektīvu.

Ņemot vērā to, ka nākamajā gadā mums neizdosies izvairīties no budžeta deficīta, mums nāksies uzsākt jaunu praksi - valsts aizņēmuma obligāciju pārdošanu brīvajā tirgū. Šeit, atbildot uz deputātu komisiju pieprasījumiem, jau pirmajā koncepcijas redakcijā mēs esam papildinājuši šo koncepcijas redakciju ar to, ka obligāciju realizācija notiek brīvajā tirgū, tas ir, brīvprātīgi. Tie, kuri vēlas iegādāties obligācijas, tie iegādājas. Un, ja gadījumā šis procents, kurš tiek izmaksāts par obligāciju lietošanu, nebūs pietiekams, tādā gadījumā samazināsies pašu obligāciju iegāde.

Vēl viens ārkārtīgi svarīgs jautājums, par kuru jau daudzas reizes ir diskutēts parlamentā un Budžeta komisijā, bet diemžēl attiecībā uz kuru mēs nevaram precīzi nonākt pie vienota viedokļa, ir jautājums par ārpusbudžeta līdzekļiem budžeta iestāžu rīcībā. Šeit ir runa par visu līmeņu budžeta iestādēm, ieskaitot arī ministrijas. Acīmredzot mums tomēr ir ļoti nopietni jāpārdomā tas jautājums, vai mēs varam atļauties, plānojot budžetu un plānojot līdzekļu izlietojumu, neuzskaitīt tās summas, kuras ienāk budžeta iestādēs, tām sniedzot maksas pakalpojumus. Tā ir vispārpieņemta starptautiska norma finansu nozarēs, ka tad, ja budžeta iestādes sniedz maksas pakalpojumus, arī šie līdzekļi ir jānorāda budžetā. Protams, šeit parādās pretējais jautājums - vai iestāde būs ieinteresēta sniegt pakalpojumus par maksu, ja attiecīgie līdzekļi tiek plānoti budžeta līdzekļu izlietojumā. Šeit acīmredzot jāizstrādā vēl papildu stimulēšanas shēmas, kas ieinteresētu iestādes palielināt šos speclīdzekļus - ārpusbudžeta līdzekļus un ieņēmumus no pakalpojumiem. Tomēr šie līdzekļi ir jāuzskaita ārkārtīgi precīzi. Pretējā gadījumā mums var iznākt tāda situācija, ka tos finansējumus, kuri būtu jāsedz no maksas pakalpojumu ieņēmumiem, iestāde dubulti pieprasa, lai tas tiktu finansēts arī no valsts budžeta.

Saprotu, ka diezgan smagi balsojams būs arī jautājums par to, ka ir jāsamazina strādājošo skaits veselības aizsardzības, izglītības un kultūras iestādēs. Protams, šo sarakstu varētu vēl papildināt ar citām iestādēm, un tas būtu izskatāms kā papildu balsojums. Diemžēl patlaban apstākļos, kad mums ievērojami samazinās budžeta līdzekļi, lai uzturētu šīs sfēras, nav nozīmes vairs saglabāt cilvēkus, kuriem jāmaksā alga un, no otras puses, kurus mēs nevaram nodrošināt ar vajadzīgo inventāru un materiāliem, lai viņi varētu sniegt pakalpojumus.

Vēl konceptuāli balsojams ir jautājums par to, kāds statuss ir Ministru padomes noteiktajiem darba samaksas noteikumiem budžeta iestādēs. Patlaban mums darbojas Ministru padomes 1990.gada 318.lēmums, kurš nosaka darba samaksas noteikumus budžeta iestādēs. Diemžēl ir ārkārtīgi daudz tādu sfēru, kur budžeta iestāžu vadītāji uzskata, ka viņiem šī shēma nav obligāta. Arī daudzas pašvaldības pārkāpj šos noteikumus. Tādēļ Ministru padome uzskata, ka vajadzētu pieņemt attiecīgas normas, kuras noteiktu, ka visiem cilvēkiem, kas strādā budžeta iestādēs, ir jābūt vienotai darba samaksas shēmai.

Mums praktiski ir panākta vienošanās ar Augstākās padomes Tautas pašvaldības komisiju jautājumā par to, ka pašvaldībām 1993.gadā tiek noteikti diferencēti nodokļu atskaitījumi (procentos) attiecīgo pašvaldību budžetos atšķirībā no tā, ka patlaban šīs procentu likmes mums ir cieti fiksētas nodokļu likumos un ir vienādas visām pašvaldībām. Diemžēl patlaban mums veidojas pārāk lielas atšķirības starp dažādām pašvaldībām, arī ieņēmuma bāze pašvaldībām nebūt nav objektīvi noteikta, un tas nebūt nav pašvaldības pašas pūļu un objektīvā darba rezultāts. Daudzas pašvaldības gūst papildu ieņēmumus vienkārši tādēļ, ka to teritorijā ir uzcelti rūpniecības uzņēmumi, kuri ir konkurētspējīgi, salīdzinot ar tām pašvaldībām, kuru teritorijā ir palikusi tikai lauksaimnieciskā ražošana, kam arī pašai pēdējā laikā neklājas īpaši labi. Diemžēl no budžeta ieņēmumiem tās pašvaldības, kurās ir tikai lauksaimnieciskā ražošana, praktiski savus izdevumus nosegt nevar. Sakarā ar to teritoriju ekonomiskā stāvokļa izlīdzināšanai mums nepieciešams nofiksēt, ka ar dotācijām tiek segtas tikai tās funkcijas, kuras noteiktas ar likumu to minimālajā apmērā. Tas nozīmē, ka tās pašvaldības, kurām ir labāka ieņēmumu bāze, neapšaubāmi būs labākā situācijā, salīdzinot ar tām pašvaldībām, kurās ieņēmumu bāze atpaliek. Un tas stimulēs vājākās pašvaldības domāt par ekonomiskās situācijas uzlabošanos attiecīgās pašvaldības teritorijā.

Dotāciju fonds un tā izveidošana, kura veidošanā piedalītos ne tikai valsts budžets ar patlaban (pēc aptuveniem aprēķiniem) pusotra miljarda rubļu, bet šeit varētu piedalīties arī tās pašvaldības, kurām dabiski un objektīvi jau ir izveidojušies tādi apstākļi, ka tās ir daudz labākā stāvoklī nekā tās pašvaldības, kurām ir zemāka ieņēmumu bāze un objektīvi augstāki izdevumi. Tādēļ, piemēram, Ventspils pašvaldība tomēr varētu piedalīties arī šāda dotāciju fonda veidošanā, ņemot vērā to, ka tās nozares, kuras patlaban darbojas Ventspils pilsētā, pagaidām ir krietni labākā ekonomiskajā stāvoklī neatkarīgi no tā, kā darbojas Ventspils pilsētas pašvaldība.

Viens no jautājumiem, kuram praktiski Pašvaldības komisija ir piekritusi, izskatot budžeta koncepciju, ir jautājums par ārpusbudžeta līdzekļu uzskaiti pašvaldībās. Patlaban ar likumiem pašvaldību līmenī ir noteikts, ka ārpusbudžeta fondi veidojas tikai kā privatizācijas fondi. Sakarā ar to valdība ierosina, ka pašvaldību līmenī šie fondi saglabājas kā vienīgie ārpusbudžeta fondi.

Koncepcijā ir arī divi ieraksti, kuriem Latvijas Banka praktiski piekrīt. Pirmais ir tas, kurš uzdod Latvijas Bankai informēt Augstāko padomi par tās monetāro un kredītemisijas politiku 1993.gadā, lai šos jautājumus būtu iespējams iespēju robežās saskaņot ar mūsu budžeta aprēķiniem. Latvijas Banka nenoraida šo iespēju un to akceptē atbilstoši ekonomiskās politikas memorandam ar Starptautisko valūtas fondu, ka tā garantēs valdības izdevumus brīvi konvertējamā valūtā.

Es skatos, ka esmu patērējis ļoti daudz laika, paskaidrojot jautājumus, kas izriet no 235.lēmuma. Varbūt, ja deputātiem ir konkrēti priekšlikumi vai jautājumi par vēl neatbildētiem komisiju priekšlikumiem valsts budžeta koncepcijas sakarā, esmu gatavs uz tiem atbildēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad pienācis jautājumu laiks. Pagaidām tikai divi deputāti ir pierakstījušies. Tātad pirmais jautājumu Platā kungam uzdod Berklava kungs. Gatavojas Ivars Krastiņš, kuram, kā es saprotu, ir jautājums Ozola kungam.

E.Berklavs: Būtībā uz manu jautājumu referents jau atbildēja. Man bija jautājums par to, kāpēc valdība un Finansu ministrija tik ļoti cīnās, lai sociālās nodrošināšanas budžets būtu iekļauts kopējā valsts budžetā. Šādam viedoklim es nepiekrītu, taču tā ir mana darīšana. Man paliek vienīgi tāds jautājums: kas tad šo dokumentu iesniedz? Te ir rakstīts, ka tā ir Apvienotā budžeta komisija. Budžeta komisijas pārstāvis paziņo mums, ka viņš ir pret šo 2.2.punktu. Kāds tad te vispār ir sakars? Kāpēc šajā dokumentā ir iekļauts šis punkts?

J.Platais: Ozola kungs atbildēs.

I.Ozols: Cienījamais Berklava kungs! Tā kā valdības galva un Finansu ministrija, izpildot premjera prasību, par šo jautājumu kategoriskā formā pieprasīja konceptuāli nobalsot parlamentā, kaut arī ir visi argumenti, ka šos budžetus nevar apvienot, tad Budžeta komisija to iekļāva šādā formā. Tajā pašā laikā pārrunās ar Krastiņa kungu mēs tikko vienojāmies, kā pareizāk būtu bijis, ja 2.2.punkts būtu iekļauts ar tādu tekstu: "Neakceptēt valsts sociālās apdrošināšanas budžeta iekļaušanu valsts budžetā." Es pilnīgi pieņemu šo argumentāciju un piedāvāju jums pieņemt šādu labojumu arī no Budžeta komisijas puses, jo pēc savas formālās loģikas tas ir balsojams, un ar to mēs izrādām savu attieksmi, ka abus budžetus nedrīkst apvienot, veidojot 1993.gada budžetu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ivar Krastiņ, lūdzu!

I.Krastiņš: Man tomēr nekļuva skaidrs, un diemžēl arī Ozola kunga atbildē teiktais, ka šis punkts iekļauts tādēļ, ka valdības galva, pildot premjera prasību, ir pavēlējis to iekļaut... Tad man būtu jautājums: kas tad ir valdības galva? Taču, lai kā arī tur būtu, es gribētu abiem referentiem uzdot vienu un to pašu jautājumu. Platā kungs savā referātā teica, ka 2.2.punkts ir saskaņots ar Budžeta komisiju, turpretī Ozola kungs tagad saka, ka tas ir pretējs Budžeta komisijas viedoklim. Man ir šāds jautājums: vai visas šīs konceptuālās pamattēzes no 2.1. līdz 2.15.punktam ir Budžeta komisijas viedoklis, vai tas ir Ministru padomes viedoklis, vai šā mistiskā valsts galvas viedoklis, vai premjera viedoklis?

I.Ozols: Savā ievadvārdā es jau informēju, ka tas ir Budžeta komisijas viedoklis, kas šeit ir pausts, izņemot 2.2.punktu, kam es speciāli pievērsu jūsu uzmanību un nolasīju argumentāciju - kāpēc. Un es jau, atbildēdams Berklava kungam, paskaidroju, ka es pilnīgi pieņemu jūsu kompromisa priekšlikumu. Varbūt tas nav pat kompromiss, bet ir loģisks priekšlikums, ka to izdala kā atsevišķu punktu, kurš varētu skanēt tā: "Neakceptēt koncepcijas tēzi par valsts sociālās apdrošināšanas budžeta apvienošanu ar valsts budžetu." Tādu priekšlikumu es pilnīgi pieņemu un arī uzaicinātu atbalstīt tādu labojumu.

I.Krastiņš: Tādā gadījumā man ir jautājums Platā kungam: kāpēc jūs savā ziņojumā teicāt, ka šis punkts ir saskaņots ar Budžeta komisiju, tādā veidā maldinot klātesošos deputātus?

J.Platais: Es atvainojos, ja esmu neprecīzi izteicies - šajā dokumentā ir saskaņots par iekļaušanu.

I.Krastiņš: Tad man ir jautājums sēdes vadītājam par atsevišķiem lēmuma punktiem, taču acīmredzot to ir labāk uzdot pirms balsošanas.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, par to jūs izteiksities debatēs! Un pēc tam mēs, protams, balsosim atsevišķi pa punktiem.

Laķa kungs uzdod jautājumu, bet gatavojas Gulbja kungs.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi, es nezinu, kuram man būtu jājautā par 2.10.punktu. Acīmredzot Budžeta komisijas priekšsēdētāja vietniekam. Mani interesē šā punkta sakarībā daži nelieli jautājumi, kuri veido kompleksu. Es gan nezinu par veselības aizsardzības sistēmu, jo tā ir Krastiņa kunga kompetence, taču mani interesē, kādā veidā ir paredzēts samazināt strādājošo skaitu izglītības iestādēs. Es nerunāju par kultūru. Vai šeit ir paredzēta skolu slēgšana? Un vai cienījamajai Budžeta komisijai ir zināmi dati par skolēnu un skolotāju skaitu Latvijā, kā arī studentu un pasniedzēju skaitu republikā? Kādi ir šie dati un kāpēc šie dati nav zināmi nedz Izglītības ministrijai, nedz Kultūras ministrijai, nedz mūsu komisijai? Tas ir viens jautājums.

Otrs jautājums šajā sakarībā: kad Apvienotā budžeta komisija, kura ir šā projekta autore, iesniegs savu projektu līdztekus tam, ko mēs esam redzējuši kā akadēmiķa Lavendeļa modeli laikam uz 1993., 1995., 1997. un 2000.gadu? Tieši par šīm sfērām. Tajā tad būtu jāparedz strādājošo skaita samazināšanas ceļi. Šajā situācijā mūs interesē tas, vai ir paredzēts slēgt, teiksim, piecas vidusskolas Rīgā un divas augstākās mācību iestādes un vēl kādu skolu Pāvilostā. Varbūt ir paredzēts atlaist skolotājus no darba ar kādu citu paņēmienu? Katrā ziņā tas šeit nav ietverts.

Un trešais punkts. Kur ir modelis, uz kura pamata ir pieņemts šis lēmums?

I.Ozols: Cienījamais Laķa kungs! Par skolām mums nav informācijas, bet par pseidozinātnes struktūrām, kuras pašreizējā mirklī funkcionē Latvijas augstskolās un tiek apmaksātas no izglītības budžeta, par to mums ir objektīva informācija. Tā ir atbildes pirmā daļa.

Otra. Mums ir zināms par paaugstinātu pasniedzēju slodzi. Par vienu ceturtdaļu, par pusotru slodzi tiek pazemināti noslodzes normatīvi. Tas ir otrs ceļš, kā mēs varam ietaupīt budžeta asignējumus, kurus praktiski izdalām zinātnei.

Un trešais. Ņemot vērā reālo situāciju, kad mums ir zināmas problēmas ar materiāli tehniskās bāzes nodrošinājumu, kas rodas tieši šo piespiedu apstākļu rezultātā, kad notiek mācību procesa intensifikācija, ko es pavisam neuzskatu par normālu parādību, bet gan par piespiedu - krīzes parādību, ir dabīgi, ka notiek attiecīgo štata vienību pārstrukturēšana. Jūs atvainojiet, taču jūs teicāt, ka to neviens Izglītības ministrijā nezina. Tad man ir ļoti jāatvainojas, bet Piebalga kungs kā izglītības ministrs, kurš akceptēja valdības sēdē šo konceptuālo tēzi, - es apņemos apgalvot - to tomēr zināja, jo viņš par to balsoja. Un šeit rezervju jautājums ir tikai valdības kompetences jautājums, kas skar konkrētus priekšlikumus par attiecīgām izmaiņām likumdošanā, kuras Augstākā padome var akceptēt vai neakceptēt. Pirmām kārtām, protams, jūsu komisija izteiks savu viedokli. Tā ir atbilde uz jūsu pirmā jautājuma daļu.

P.Laķis: Es ļoti atvainojos, Ozola kungs, taču būsim atbildē precīzi. Ja jums ir konkrēti dati, tad esiet tik laipns un, lūdzu, šeit maniem kolēģiem deputātiem nosauciet šīs pseidozinātniskās struktūras.

I.Ozols: Lūdzu! Tādas ir Rīgas Tehniskajā universitātē, kur ir problēmu laboratorijas, kuras nesedz savus darbus no līgumdarbu ienākumiem. Tādas, pēc Zeiles kundzes sniegtās informācijas, ir Latvijas Universitātē. Tādas ir Latvijas Medicīnas akadēmijas zinātniskās pētniecības laboratorijas, kas agrāk saucās centrālās zinātniskās pētniecības laboratorijas. Trešais piemērs kā tāds, ka mēs katrā ziņā finansējam no lietišķās zinātnes finansējuma avotiem, kuriem līdzekļus nevaram izdalīt, jo mums pirmām kārtām jādomā tieši par savu kardinālo zinātni, kam vajag nodrošināt līdzekļus, jo tai, kā jūs redzat, praktiski ir tikai 700 miljoni paredzēti, kas nenoliedzami ir pārāk maz nākamā gada budžetā. Tā ka šeit ir ievērojamas rezerves.

P.Laķis: Paldies, Ozola kungs! Paceļot stenogrammu, būs skaidrs, ka šodien mums jāslēdz Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Medicīnas akadēmija. Stenogrammā tas būs ļoti precīzi pateikts. Paldies, man viss ir absolūti skaidrs.

I.Ozols: Ja jūs saprotat tā, ka šo augstskolu uzdevums ir nodarboties tikai ar pseidozinātni, tad tādā gadījumā - jā. Es domāju, ka tas ir pedagoģisks process, kur gatavo studentus.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs, mums ir ļoti jāatvainojas, jo Ozola kungs, protams, izteicās visai dīvaini, taču, analizējot stenogrammu, mēs katrā ziņā redzēsim, ko viņš īsti bija domājis ar šo savu uzstāšanos. Tomēr uztraukties nevajadzētu...

Godājamie zinātnieku kungi vai augstskolu pasniedzēji, tas, ka Ozola kungs to saka no tribīnes, tas vēl nenozīmē, ka rīt slēgs šīs augstskolas. Par to vēl spriedīs... Arī Ozola kungs pats izlasīs un mēģinās analizēt, ko viņš ir pateicis.

Nākamais ir deputāts Gulbis. Lūdzu.

J.Gulbis: Man cienījamajiem referentiem ir tāds jautājums. Es šeit pēc koncepcijas neredzu, kāds finansējuma pamats no budžeta būs medicīnas iestādēm. Vai jūs finansēsit pamatvienību - slimnieku gultas vai jūs finansēsit, rēķinot uz vienu iedzīvotāju?

I.Ozols: 205.dokumentā ir precīzi fiksēts, ka ir pieņemts Latvijas Labklājības ministrijas priekšlikums par finansējumu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Tas ir pašvaldību budžetos. Valsts budžets ir programmu griezumā, bet pašvaldību budžets - uz vienu iedzīvotāju. Tas ir priekšlikums, ko iesniegusi Labklājības ministrija un kas ir pieņemts.

J.Gulbis: Bet valsts budžets?

I.Ozols: Valsts budžets ir orientēts uz programmām.

J.Gulbis: Uz programmām?

I.Ozols: Jā.

J.Gulbis: Tad man tomēr ir vēl otrs jautājums, praktiski tāds pats, ko šeit jau teica Laķa kungs par 2.10.punktu. Arī es nesaprotu, kāds ir tas mehānisms un kādā veidā jūs tomēr gribat samazināt veselības aizsardzības iestādēs strādājošo skaitu. Vai nebūtu prātīgāk, ja jums ir skaidrs, kāds būs finansējums, to atstāt pašu šo iestāžu ziņā? Kāpēc šāds punkts parādās budžeta koncepcijā?

I.Ozols: Es jau to teicu pašā sākumā, kad argumentēju neiespējamību apvienot abus budžetus sakarā ar apdrošināšanas medicīnas ieviešanu nākamajā gadā. Līdz ar to praktiski pāriet uz pašfinansēšanos tās medicīnas struktūras, kuras tiek iekļautas jaunajā sistēmā, un līdz ar to tiek samazināti valsts budžeta izdevumi tieši algu fondam. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, turpinās privatizācijas process un līdz ar to samazinās no valsts budžeta apmaksāto medicīnā nodarbināto darbinieku skaits. Šo priekšlikumu praktiski ir atbalstījis Labklājības ministrijas Veselības aizsardzības departaments.

J.Gulbis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Čepāne.

I.Čepāne: Ozola kungs, sakiet, vai jums savas dzīves laikā ir bijusi iespēja iepazīties ar augstskolas darbu un ar zinātnisko darbu? Tas ir, vai jūs esat beidzis augstskolu un vai jūs esat strādājis zinātnisko darbu? Vai jums pašlaik, piemēram, ir nojausma par docētāju slodzēm augstskolās, ja jūs tik ļoti strikti apgalvojat, ka šeit, domājams, darba slodze ir jāpārskata un jāpalielina?

Un otrs jautājums. Es iepazinos ar Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas lēmumu, kas iebilda šādai budžeta koncepcijai. Viņi tieši paredz, ka ir jāfinansē, piemēram, tautas kolektīvu vadītāju darbība, ka šeit valstij ir vairāk jāpalīdz, jo tuvojas taču Dziesmu svētki... Tātad, skatoties pēc šīs koncepcijas, mums faktiski arī Dziesmu svētku notikšana ir apdraudēta. Vai tā ir vai nav?

I.Ozols: Atļaujiet atbildēt uz jūsu jautājumu. Pirmkārt, man ir iznācis iepazīties ar divām augstskolas zinātniskajām struktūrām, pildot ministrijas, šinī gadījumā konkrēti Veselības aizsardzības ministrijas, uzdevumu. Es pārbaudīju Latvijas Medicīnas akadēmijas centrālo zinātniskās pētniecības laboratoriju darbu. Protams, es nebiju viens, bet biju komisijā, kura to pārbaudīja. Otrkārt, man ir bijis konkrēts uzdevums iepazīties un pārbaudīt Latvijas Tehniskās universitātes zinātnisko struktūru darbu. Praktiski analizējot algu fonda izlietojumu, tika konstatēts, ka uz līguma darbiem noslēgto problēmu darba algas fonds netika apmaksāts tikai no līguma naudām, bet tika apmaksāts no šo zinātnisko struktūru finansējuma, kurš bija izdalīts no valsts budžeta. Tas savā laikā jau tika aizrādīts, taču arī šodien šīm zinātniskajām struktūrām praktiski tiek izdalīti līdzekļi no lietišķajai zinātnei izdalītajiem līdzekļiem. Tas ir absolūti pretrunīgs fakts, un tās ir rezerves, kuras mēs praktiski varam atteikt... (Zālē troksnis un nepiekrišana teiktajam.)

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Šodien taču ir otrā labvēlīgā prognoze, un nekas neliecina, ka būtu vainojami kādi ārēji faktori. Es domāju, ka mums ir sava procedūra un mēs paši novērtēsim...

I.Ozols: Atļaujiet man turpināt atbildēt uz jautājumiem. Es jau vēl neatbildēju. Dziesmu svētku tāme nav saistīta ar zinātnes un izglītības iestāžu tāmi. Un tieši tāpēc, lai praktiski varētu nodrošināt Dziesmu svētku tāmes apmaksu kā tādu.

Attiecībā uz Latvijas Valsts universitāti es jau jūs informēju, ka tas ir mūsu Budžeta komisijas priekšsēdētājas Zeiles kundzes teiktais, un viņa to argumentēti pierādīja attiecīgo institūciju pārstāvjiem un nesastapa nekādus pretargumentus. Tā ka par šo struktūru es autoritatīvi nevaru nekā apgalvot. Nāks Zeiles kundze, un viņa varēs šo jautājumu pati komentēt, taču mēs, principā paredzot štata vienību samazināšanas iespējas un līdz ar to arī budžeta asignējumu samazināšanas iespējas, koncepcijā to iekļaujam.

Es tomēr gribētu pievērst arī Laķa kunga uzmanību vienam momentam. Viņš acīmredzot nav izlasījis 1.punktu un preambulu, kur Latvijas Republikas Ministru padomei tiek uzdots, izstrādājot 1993.gada budžetu, saskaņot attiecīgos tēžu punktus, kuri principā nav akceptēti Augstākajā padomē, ar attiecīgajām komisijām. Tas ir 1.punkts, kas visu to paredz. Tā ka mēs esam precīzi iestrādājuši šo normu iekšā, lai Finansu ministrija un valdība nevarētu iestrādāt iekšā to, kas neatbilst attiecīgo komisiju viedoklim. Arī par to mēs esam domājuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Biķa kungs!

V.Biķis: Es gribētu uzdot jautājumu Platā kungam. Jūs savā ziņojumā teicāt, ka šīs prognozes gan par kopproduktu, gan par inflāciju - neatceros, vai jūs to minējāt, - izriet no dažādu zinātnisko grupu izteikumiem. Vai drīkstu jums uzdot tādu jautājumu: kādas ir jūsu personīgās prognozes? Vai jūs ticat, ka nākamgad pirmajā pusgadā inflācija mums sasniegs 11 procentus? Un, ja jūs tam ticat, varbūt jūs varētu drusku pamatot, kādi pasākumi ir gaidāmi un kas tiks veikts? Jo es saprotu tā - ja mēs būvējam māju uz smiltīm, mums nekas neiznāks. Ja šīs prognozes nepiepildīsies, tad šī koncepcija nedarbosies.

J.Platais: Tūlīt atbildēšu. Par inflāciju es jau teicu, taču vēlreiz atkārtošu. Tātad inflācijas maksimālo apmēru aprēķinus gatavo Starptautiskais valūtas fonds, un Starptautiskais valūtas fonds mums izstrādā arī prognozi, kas vienlaikus ir arī programma vai plāns, kurš ar ekonomiskās politikas pasākumiem mums ir jānodrošina. Šis rādītājs var mainīties vēl līdz tam brīdim, kad mēs pabeigsim strādāt pie budžeta koncepcijas jo šie 11 procenti pirmajā pusgadā un 22 procenti līdz nākamā gada beigām ir Starptautiskā valūtas fonda prognoze, programma, kas tiks izstrādāta šā gada jūnijā. Ja mēs budžeta projektā ieliktu citus rādītājus, mums būtu ārkārtīgi grūti un smagi pamatot, kādēļ domājam, ka tāds varētu būt šis inflācijas temps. Tomēr es patiešām negribētu, lai šis būtu tas jautājums, par kuru mums būtu jābalso konceptuāli, cik liela būs inflācija nākamajā gadā.

V.Biķis: Paldies, Platā kungs! Bija arī mans jautājums personīgi jums: kādas ir jūsu prognozes?

J.Platais: Manas prognozes ir tādas, ka inflācijas temps varētu būt augstāks par šo prognozes programmu. Precīzi cik daudz - to es jums atbildēt nevaru, jo objektīvie apstākļi, kas nosaka inflācijas tempus, ir tie, ciktāl mūsu cenas nav sasniegušas pasaules tirgus cenas. Tie deputāti, kuri vairāk braukā pa ārzemēm, droši vien ir redzējuši, ka cenas, kādas ir ārzemju veikalos, atšķiras no tām, kādas ir pie mums. Un kamēr mēs sasniegsim, lūk, šo līmeni, inflācija mums objektīvi turpināsies tālāk. Kādos laika rāmjos un kādos termiņos mēs to visu sasniegsim - patlaban es precīzi uz šo jautājumu jums atbildēt nevaru. Tāpat kā nevar atbildēt tie zinātnieki, kuri patlaban pie mums strādā pie šā jautājuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Jurševica kungs!

E.Jurševics: Mans jautājums ir Platā kungam. Par budžeta apvienošanas ideju. Sākotnējā budžeta koncepcijā kā galvenais un praktiski vienīgais arguments bija minēti kases apgrozāmie līdzekļi 700-800 miljonu rubļu apmērā. Tagad, kad man no Labklājības ministrijas un arī no bankas kļuva zināms, ka šis negatīvais faktors ar šiem kases apgrozāmajiem līdzekļiem ir likvidēts, parādās vēl šāds savstarpējās palīdzības princips, kaut gan arī to var apšaubīt, ņemot vērā vēl neseno pieredzi ar 300 miljoniem rubļu, ko aizņēmās no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta gan ar Augstākās padomes palīdzību... Tātad es gribētu zināt, kas pašreiz ir primārais šajā idejā.

J.Platais: Tas ir tieši šis jautājums, jo kases apgrozāmo līdzekļu daudzuma problēma principā nav likvidēta. Patlaban tā sociālās apdrošināšanas budžeta izpildes kārtība, kura darbojas, nav visracionālākā, lai nodrošinātu līdzekļu maksimālu taupību tieši pašā apgrozības procesā. Ņemot vērā tās izstrādes un to sistēmu, kura valsts budžetā darbojas patlaban, un tās izstrādes, kuras tiks turpinātas uz priekšu, tas parāda, ka tad, ja mēs veidotu līdzīgu atsevišķu sistēmu apdrošināšanas budžetā, tas izmaksātu ievērojami dārgāk, jo tas prasītu liekus administratīvos štatus. Tas būtu par apgrozāmajiem līdzekļiem.

Attiecībā uz visām tālākajām reglamentācijām, kādā veidā notiek šī sadarbība, mēs ar Bites kundzi Finansu ministrijā izrunājām šo jautājumu, un viņa pamatā piekrita, ka šī sadarbība varētu notikt tādā veidā, ka maksājumi tiek izdarīti valsts budžeta kontos un momentāni tajā pašā dienā apdrošināšanas budžetam ir tiesības šos līdzekļus tērēt izdevumu kontos. Un katru mēnesi notiktu salīdzināšana starp ieņēmumiem un izdevumiem sociālās apdrošināšanas budžetā. Mēs varētu pieņemt lēmumu par to, cik liela summa ir jāpārskaita sociālās apdrošināšanas fondā.

Ir tikai viens moments, kuru savas uzstāšanās laikā es vēl nepaspēju pateikt. Jūs atceraties, ka vēl pavisam nesen mums bija Apvienotās budžeta komisijas un Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas kopīga sēde par problēmām, kas rodas, komerciāli izmantojot sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļus. No Finansu ministrijas ir saņemts priekšlikums par to, ka tad, ja veidojas attiecīgi šāds fonds, šajā fondā varētu uzglabāties praktiski un tikai un vienīgi valsts aizņēmuma obligācijas, kādas bija līdz šim, protams, ne jau 5 procentu obligācijas, bet obligācijas, kurām praktiski būtu tirgus procenta kurss par ieguldīto kapitālu.

E.Jurševics: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Man ir absolūti vienalga, kurš no jums atbild, un jautājums ir tāds: ko nozīmē, jūsu izpratnē, pārskatīt stundu slodzes augstskolā? Sakiet, lūdzu, kas ir stundu slodze? Vai tiešām tāpat kā sociālisma apstākļos mēs rēķināsim tikai to, kas ir nolasīts tajā mirklī vai novadīts laboratorijas darbos un praktiskajos darbos? Kur ir kritērijs, lai jūs varētu vērtēt, un tā tālāk... Un pie viena es gribētu vēl pajautāt: vai jums ir zināmas docentūras un profesūras algas šodien? Es, piemēram, varu pateikt, ka zinātņu doktors profesors trīsistabu dzīvokli ar savu algu nevar apmaksāt. Ko jūs taisāties samazināt? Tas būtu pirmais jautājums.

I.Ozols: Jā, man tas ir ļoti precīzi zināms tieši no paša prakses, jo mana dzīvesbiedre ir Latvijas Medicīnas akadēmijas pasniedzēja, un viņa tos pašus vārdus man burtiski katru dienu mājās pauž. Burtiski tos pašus vārdus! Turklāt es zinu visu - gan pasniedzēja, gan docenta un profesora algas likmes. Zinu arī to faktu, ka patlaban salīdzinājumā ar pasaules praksi mūsu pasniedzējiem ir ievērojama stundu normatīvu pārslodze, kas neatbilst Eiropas standartiem. Taču es zinu arī to, ka pašreizējā mirklī mūsu budžeta situācija ir tik saspringta un tik kritiska nākamajā gadā, ka mums ir jāievēro maksimāls taupības režīms, pat tāds taupības režīms, kādu vispār šīs attīstītās pasaules valstis nezina. Par šo jautājumu burtiski vakar man bija saruna ar Starptautiskā valūtas fonda ekspertiem, un arī viņi par šo problēmu ir informēti. Es pilnīgi atbalstu to, ka ir jāsamazina faktiskā noslodze, lai varētu kvalitatīvi gatavot speciālistus. Es esmu par to, ka ir nevis jāsamazina, bet jāpalielina Latvijas augstskolās pasniedzēju skaits, bet tam pirmām kārtām ir jārada materiālo vērtību ražošanas bāze. Ir jāražo, jārada konkurētspējīga prece un praktiski jāpapildina budžeta ieņēmumu daļa. Šinī mirklī budžets to pavilkt nevar, un es jums pilnīgi autoritatīvi atļaujos to apgalvot...

Man ir jāatvainojas Čepānes kundzei, ka es neatbildēju uz vienu viņas jautājumu. Viņa jautāja, vai es esmu beidzis augstskolu. Varu jūs informēt par to, ko jūs ļoti labi zināt: esmu mācījies tikai līdz 4.kursam, no kura mani atskaitīja sakarā ar politisko disciplīnu nekārtošanu. To jūs arī ļoti labi zināt, Čepānes kundze, taču tas mani netraucēja tajā laikā vairākus gadus strādāt rūpnīcas VEF Darba un algas daļā par inženieri un būt par Darba un algas daļas vadītāju. Un tas man tomēr ļāva ļoti precīzi pārzināt darba algas jautājumus, Čepānes kundze! Tā ka tā ir atbilde uz jūsu jautājumu.

Un otrs jautājums. Lūdzu, Preinberga kungs...

G.Preinbergs: Vai jums nešķiet, ka, lūk, šāda rakstura taupīšana novedīs pie tā, ka mūsu augstskolas vairs nebūs augstskolas?

I.Ozols: Atbildēšu uz jūsu jautājumu. Manis teiktajā nebija neviena vārda par budžeta ierobežojumu attiecībā uz pedagoģisko darbu, pasniedzēja darbu. Neviena vārda! Gluži pretēji - praktiski pārskatot zinātnes finansējumu (jā, arī tas ietilpst augstskolu struktūru finansējumā), mēs principā tomēr gribētu radīt labvēlīgus apstākļus tai pamatsūtībai, kas ir jāveic augstskolām, lai varētu nodrošināt studentu apmācības kvalitatīvu procesu. Šajā ziņā es jums pilnīgi piekrītu, bet es šeit redzu tikai šo ceļu, kādā veidā varētu to izdarīt.

G.Preinbergs: Jā, paldies. Sakiet, lūdzu, vai mūsu Latvijas Banka arī ir budžeta iestāde? Un, ja tas ir tā, kā varētu izskaidrot tās darbinieku kosmiskās algas? Vai šīs algas nerodas no ārkārtīgi augstās kredīta procentu likmes?

I.Ozols: Cienītais Preinberga kungs! Mēs paši šeit, parlamentā, pieņemot likumu par Latvijas Banku, nobalsojām, ka Latvijas Banka ir tiesīga noteikt nereglamentētas, pēc saviem personīgajiem ieskatiem, darba algas saviem darbiniekiem, lai varētu konkurēt banku darbinieku darba algas tirgū ar komercbankām. Tāds ir mūsu lēmums. Tas ir mūsu apstiprinātais likuma punkts, un tas tiek praktiski realizēts tā, kā jūs pašlaik to redzat Latvijas Bankas darbinieku darba algās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamie referenti, tikko izskanēja doma par augstskolu likvidāciju. Man ir tāds pats jautājums attiecībā uz pašvaldībām. Es pilnībā piekristu tiem punktiem, kurus jūs minējāt par pašvaldību koncepciju, bet tas skar galvenokārt valsts un pašvaldību budžeta attiecību tehnoloģiju. Tomēr pats galvenais ir tas, kādas proporcijas no kopīgā budžeta saņems pašvaldības. Tas taču ir noteikts, par cik lielu decentralizāciju mēs iestāsimies. Es skatos ieņēmumu daļā un redzu, ka tur ir rakstīts par to, ka pašvaldībām no nodokļiem piesaistītie līdzekļi būs 15,4 procenti, tas ir, no kopīgā budžeta. Te runāt par kaut kādām pašvaldībām šinī nozīmē nav nekādas jēgas, ja 15,4 procenti no kopīgā budžeta būs pašvaldībām.

I.Ozols: Cienījamais Škapara kungs, jūs nebijāt klāt mūsu apspriežamā jautājuma sākumposmā, kad praktiski tika formulēts šā lēmuma projekta 1.punkts. Tajā tiek uzdots Ministru padomei, strādājot pie 1993.gada budžeta projekta koncepcijas pamattēžu punktiem, kuri praktiski neiegūst Latvijas Augstākās padomes balsojumu par šā pielikuma... Jūs pašlaik turat rokā 205.dokumentu un, raugoties pēc šā pielikuma, šis jūsu minētais skaitlis 235.dokumentā nav ierakstīts, bet gan 1.punktā ir noteikts, ka valdībai tas ir jāsaskaņo ar attiecīgo Augstākās padomes komisiju.

Vai ir jāsaskaņo ar attiecīgo komisiju jautājums, kurš nav akceptēts Augstākajā padomē ar balsojumu? Jūsu teiktais nav akceptēts Augstākajā padomē ar balsojumu. Valdībai, strādājot pie nākošā gada budžeta, protams, ar jūsu komisiju ir jāvienojas un jāpanāk kompromisa risinājumi, kas atrisinātu praktiski jūsu jautājumu saskaņā ar 1.punktu.

J.Škapars: Ozola kungs, man tomēr ir precizējums šim jautājumam. Lai es varētu balsot par komisijas iesniegto lēmumu, man tomēr gribētos zināt galveno - kā šeit ir paredzēts koriģēt tās proporcijas starp kopīgo valsts budžetu, kam ieņēmumu daļā ir 50 procenti, un pašvaldību budžetu, kam ieņēmumu daļā ir tikai 15 procenti?

I.Ozols: Es atvainojos, cienījamais Škapara kungs! Jūs esat ļoti daudz savā komisijā strādājuši ar budžeta veidošanas mehānismu, ar tā matemātiskā un ekonomiskā pamatojuma izstrādāšanu. Šinī mirklī konkrēti pateikt, vai tie teorētiski varētu būt 18 vai 23 procenti... Es gan ļoti apšaubu, vai arī Finansu ministrija to var izdarīt tā iemesla dēļ, ka praktiski mums nav precīza priekšstata par budžeta ieņēmumu daļas kopējo summu. Es domāju, ka no budžeta ieņēmumu daļas reālā lieluma ir atkarīga atbilde uz jūsu jautājumu. To praktiski varēs diskutēt tikai tad, kad sāks strādāt pie budžeta koncepcijas tēzēm.

Es pat domāju, ka valdība šādu tēzi ir iesniegusi priekšlaikus. Es tūdaļ gribētu jautāt: uz kāda ekonomiskā pamatojuma bāzes tas ir darīts? Un tāpēc es domāju, ka tas nevarētu būt arguments, lai šodien šo jautājumu it kā precizētu un jau kategoriski parakstītu, jo mums jau vēl nav ekonomiskās bāzes, ko spriest.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Kide. Tad atkārtoti jautājumu uzdos deputāts Laķis.

E.Kide: Man ir jautājums Platā kungam, pie tam vairāki jautājumi. Pirmais jautājums ir par 2. un 3.punktu, kur teikts, ka 1993.gadā ir paredzēts pamatā atteikties no preču un pakalpojumu cenu starpības dotēšanas no budžeta līdzekļiem, arī attiecībā uz apkures pakalpojumiem. Pašlaik Ministru padome ir pieņēmusi lēmumu dotēt ar piemaksām īres naudu par 40 kvadrātmetriem. Vai tas nozīmē, ka nākamajā - 1993.gadā - šādas dotācijas par pakalpojumiem no budžeta nebūs paredzētas?

J.Platais: Ministru padome tātad ir nolēmusi apkures jautājumu risināt, izmaksājot kompensācijas konkrēti iedzīvotājiem, nevis dotējot pašu pakalpojumu vai preci. Sakarā ar to tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo lielākā platībā, būs jāmaksā vairāk nekā tiem, kuri apdzīvo mazāku. Tā ir ārkārtīgi liela atšķirība - dotēt preci vai pakalpojumu vai kompensēt iedzīvotājiem šo sadārdzinājumu tieši naudas izteiksmē.

E.Kide: Platā kungs, tas ir diskutējams jautājums, jo budžeta nauda jāizmaksā tik un tā, bet man tomēr jautājums: starpība starp izmaksām par 40 kvadrātmetriem, kas ir virs šīs normas, taču būs jāsamaksā pašvaldībām vai valdībai?

J.Platais: Tātad starp valdību un pašvaldībām tika panākta vienošanās, ka valdība uzņemas visas izmaksas, kuras ir saistītas ar šo kompensāciju caur darba samaksu un pensionāriem, bet pašvaldības uzņemas kompensāciju, kas saistīta ar šīm īres maksu starpībām. Pie tam tas varētu segties uz tā rēķina, ka tie iedzīvotāji, kuri dzīvo lielākā platībā - tātad virs 20 kvadrātmetriem, rēķinot uz vienu ģimenes locekli, maksātu paaugstinātu tarifu par apkuri.

E.Kide: Tāda aprēķina nav.

J.Platais: Šādi aprēķini tika gatavoti tehniskā līmenī. Es atvainojos, jo diemžēl par to neesmu lietas kursā.

E.Kide: Un tad man ir vēl otrs jautājums par 2.9.punktu. Mēs Budžeta komisijā vienojāmies, ka tad, ja samazinām pedagoģisko darbinieku skaitu, tas nenozīmē, ka vienlaikus vēl papildus tiek palielinātas arī stundu slodžu likmes pasniedzējiem. Tā jau ir dubultsamazināšana. Samazinot noteikto skaitu un palielinot slodzes, mums vēlreiz samazinās pedagogu skaits. Tātad dubulti samazinās.

J.Platais: Samazināšana notiek uz tā rēķina, ka tiek pārskatītas stundu slodzes. Tāda mums bija principiālā vienošanās ar Izglītības ministriju, ka tā rīkosies, sākot ar 1993./1994. mācību gadu.

E.Kide: Tad redakcijā nevajadzētu būt vārdiem "vienlaikus paplašinot un pārskatot darba slodzes". Tas vienlaikus nozīmē, ka notiek gan tas, gan arī tas. Tur tad ir jāmaina formulējums.

Un vēl viens jautājums: sakiet, lūdzu, ko nozīmē tas, ka izglītības un kultūras iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem algu izmaksu un atbilstošos sociālo nodokļu maksājumus finansē tieši no valsts budžeta, tas ir, caur Izglītības ministriju?

J.Platais: Jā.

E.Kide: Un kādēļ vajadzīgs šāds sarežģījums un slodze ministrijai?

J.Platais: Tas ir sakarā ar pašvaldību uzskatu, ka Finansu ministrija mērķsubsīdiju veidā nepiešķir tik daudz līdzekļu, cik nepieciešams, lai izmaksātu šīs algas. Taču tajā pašā laikā ir dažas pašvaldības, teiksim, Alūksnes rajona pašvaldība, kura 1,8 miljonus rubļu, kuri bija paredzēti pedagoģisko darbinieku darba samaksai, šā gada jūnijā novirzīja citiem mērķiem. Lai šādu situāciju novērstu, no valsts budžeta tieši tika finansētas izmaksas, kas attiecas uz pedagoģisko darbinieku darba samaksu pret algu sarakstiem.

E.Kide: Un pēdējais jautājums. Jau, pieņemot budžetu šim pusgadam, es teicu, ka sadārdzinājuma koeficients "3" novedīs augstskolas un tāpat arī citas skolas katastrofālā finansiālajā stāvoklī, kas faktiski arī ir noticis un ko mēs apspriedām, izskatot lēmuma projektu, kuru iesniedza Tautas izglītības un zinātnes komisija. Šeit koncepcijā nekas nav minēts par sadārdzinājuma koeficientu nākamajam gadam, lai gan līdzekļu nepietiek jau šim gadam. Kāds jums ir projektēts sadārdzinājuma koeficients un kā jūs domājat augstskolas un skolas izvest no šā finansiālā stāvokļa?

J.Platais: Mēs veicām precizējošus aprēķinus, un burtiski pagājušajā nedēļā tie tika pabeigti. Arī par sociālo un kultūras sfēru tika aprēķināts, ka izdevumi, kas saistīti ar apkuri, palielināsies 14 reižu, salīdzinot ar tām cenām, kādas bija spēkā šā gada maijā. 14 reižu! Kādas mums būs iespējas šo koeficientu iestrādāt budžetā - tas ir atsevišķs jautājums, jo pagaidām nodokļu maksājumi mums šīs summas nesedz. Arī budžeta projektā mēs acīmredzot iesniegsim priekšlikumus par budžeta ieņēmumu un izdevumu daļas sabalansēšanu, lai kaut kādā veidā nodrošinātu šā sabiedriskā sektora darbību, bet tikai ir grūti pateikt, kādos apmēros.

E.Kide: Paldies.

J.Platais: Var, protams, teikt, ka augstskolām nepietiek, ka skolām un slimnīcām nepietiks, taču tad ir jāpasaka, kas to finansēs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Man ir divi nelieli jautājumi. Pirmais. Jūs divas reizes lietojāt terminu "lietišķās zinātnes budžets". Es gribētu zināt, kas ir šis "lietišķās zinātnes budžets" un kāds Latvijā ir tā apjoms 1992.gada otrajā pusgadā.

I.Ozols: Pirmām kārtām man tad ir nedaudz jāpakavējas pie šā gada budžeta. Jūs jau zināt, ka mums praktiski zinātne tiek finansēta. Fundamentālā zinātne. Taču mums tiek finansēta arī lietišķā zinātne. Tās ir tās programmas, kuras tiek realizētas caur Ekonomisko reformu ministriju. Izsekojot šim finansējumam, mēs konstatējām, ka tas nonāk nozaru zinātniskās pētniecības struktūrās un uz jau noslēgto līgumu pamata praktiski tiek noslēgti līgumi ar augstskolu zinātniskās pētniecības laboratorijām, šo struktūru apakšvienībām. Tātad tur vienlaikus nonāk arī šie fondi. Es jums tūlīt paskaidrošu. Šinī otrajā pusgadā lietišķajām zinātnēm ir ieplānoti 44 miljoni 645 tūkstoši rubļu šo zinātņu finansēšanai.

P.Laķis: Es atvainojos, es prasīju par sadali. Kas to sadala?

I.Ozols: Es atvainojos, to sadala Ekonomisko reformu ministrija.

P.Laķis: Es atvainojos, bet kāds sakars tam visam ir ar zinātnes finansēšanu? Man bija tāds jautājums.

I.Ozols: Redziet, Laķa kungs, jūs acīmredzot nestādāties priekšā, kā notiek augstskolu finansēšana un ieņēmumu avotu veidošana kā tāda. Tā veidojas no valsts budžeta asignējumiem un no šiem līgumdarbiem. Es uzsveru - līgumdarbiem, ko zinātniskās vai arī pedagoģiskās struktūras noslēdz ar attiecīgajām tautsaimniecības nozaru ministrijām. Pārbaudot faktiski šo darbu veikšanu, mēs konstatējām, ka no tā paša valsts budžeta finansējuma vienlaikus daļēji tiek finansētas arī šīs tēmas. Daļēji tās tiek finansētas no šiem līgumiem, bet daļēji no budžeta. Pie tam es vēl gribētu, Laķa kungs, pievērst jūsu uzmanību tam, ka nevienā vietā netika teikts un arī mēs ne mirkli neesam domājuši par pedagoģisko darbinieku štatu samazināšanu. Tie ir pedagoģiskajiem darbiniekiem augstskolās paralēli funkcionējošie darbinieki, kuri praktiski mācību procesā ir iesaistīti tikai netieši.

P.Laķis: Es ļoti atvainojos, Ozola kungs, taču es mazliet orientējos augstskolas finansēšanā, tāpēc, domāju, nesāksim diskutēt, kādi ir šie finansēšanas mehānismi lietišķajai vai arī fundamentālajai zinātnei, kāda ir sadales sistēma un tā tālāk. Es domāju, ka to mēs varēsim pārrunāt debatēs.

Man ir vēl otrs neliels jautājums šajā sakarā. Tātad, runājot par šo strādājošo skaita samazināšanu. Lūdzu, nosauciet man normatīvu, kas šodien atdala zinātniski pedagoģiskos darbiniekus pa nozaru ministrijām?

I.Ozols: Es atvainojos, vēlreiz precizējiet jautājumu. Kādu normatīvu?

P.Laķis: Kas šodien atdala zinātnisko darbinieku no zinātniski pedagoģiskā un pedagoģiskā darbinieka nozaru ministrijas sistēmā - Izglītības ministrijā, Labklājības ministrijā, Lauksaimniecības ministrijā un Kultūras ministrijā? Lūdzu, kur ir šis kritērijs?

I.Ozols: Tādu normatīvu nav. Tie ir katras augstākās mācību iestādes izstrādātie iekšējie normatīvie dokumenti. Ir tikai teorētiski aprēķinātie normatīvi pedagoģiskās slodzes noteikšanas vajadzībām, pēc kuriem mēs praktiski rēķinām budžetu proporcionāli darba algām.

P.Laķis: Man ir tikai vēl pēdējais komentārs. Es domāju tā: tad, kad jūs nosauksit šajā auditorijā, kurš ir pseidozinātnieks un kuras ir tās pseidozinātniskās tēmas, tad mēs varēsim diskutēt tālāk. Pašreizējā situācijā ar vieniem apgalvojumiem... Es pieļauju, ka tādas ir, taču, lūdzu, nosauciet skaidri un gaiši, kuras ir šīs tēmas un kuri ir šo tēmu vadītāji, kas šo tēmu finansē un no kā! Un tad runāsim tālāk.

I.Ozols: Cienījamais Laķa kungs, es jums to iesniegšu rakstiski, ne tikai nosaukšu mutiski. Es iesniegšu to rakstiski izvērtēšanai, jo šīs tēmas mēs pat praktiski aicinām nefinansēt un izslēgt ārā no finansējumu tematikas.

Priekšsēdētājs: Deputāts Felss.

A.Felss: Godātais referent! Par 2.3.punkta interpretāciju attiecībā uz lauksaimniecību. Man tā liek domāt, ka jebkura veida dotēšana, vismaz šinī nozarē, pēc šāda ieraksta akceptēšanas tiek likvidēta. Vai jums nešķiet, ka dotācijas mehānisms, pareizi to lietojot, tomēr prasa mazāku līdzekļu kopumu nekā iztikas minimuma vai minimālās algas celšana kopumā visā republikā? Ozola kungs, es jums to jautāju!

I.Ozols: Es sapratu. Jā, šis punkts pilnīgi izslēdz dotēšanas mehānismu kā tādu, taču ir jāņem vērā tas, ka nekur tirgus ekonomikas pasaulē tādu precedentu nav. Jāņem vērā tas, ka pašreizējā mirklī mēs principā... Arī šo lauksaimniecības dotēšanu es jums komentēšu. Es zinu šo dotēšanu, par kuru es tikko teicu, praktiski tādā nozīmē, kā mēs veicam šo dotēšanu. Tādā izpratnē tas nav. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka mēs pašreiz esam lauksaimniecībai devuši ievērojamus nodokļu atvieglojumus, Felsa kungs. Ievērojamus! Mums budžetā praktiski tādi nodokļi nav ieņemti, un daļa budžeta ir absolūtā avārijas situācijā.

A.Felss: Pagaidiet, Ozola kungs! Kādi ir atvieglojumi - to es zinu ļoti labi. Taču jūs sakāt citādā interpretācijā, nekā mēs to domājam. Jūs kā Budžeta komisija to nevarat interpretēt tādā izpratnē, kā tas pasaules vairākuma valstīs notiek, kur šis dotāciju mehānisms tiek lietots vai nu galaproduktam, vai arī resursiem, no kā tiek radīts šis galaprodukts. Un viņi tomēr uzskata, ka šis ir labāks variants, nekā celt tos minimumus, turklāt tam ir vajadzīga mazāka nauda. Jūs nesaskatāt šādu kopsakarību.

I.Ozols: Pilnīgi pievienošos jums ar vienu nosacījumu - ja nacionālā ienākuma līmenis mums būtu šo civilizēto valstu līmenī, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Tad es pilnīgi atbalstu jūs.

A.Felss: Es jums nevaru piekrist. Manuprāt, mēs esam nabagāki un mums jārisina šis variants ar iespējami mazākām ciešanām.

I.Ozols: Felsa kungs, man ir jums jautājums: vai jūs varētu mums argumentēti motivēt ieņēmumu daļas palielinājumu, lai mēs praktiski to varētu nodrošināt?

A.Felss: Tā būtu gara saruna. Taču jautājumus, cik man atļauts, uzdodu es. Jūs atbildat. Tad būs otrādi, ja to darīšu es. Es atvainojos.

Un man ir vēl viens neliels jautājums, Ozola kungs. Jūs izteicāties par pseidozinātnēm un ka ar tām nodarbojas praktiski visas augstskolas. Manuprāt, maigi izsakoties, tas ir tāds viegls sitiens zem jostas vietas. Vai jūs nebūtu gatavs savus vārdus tomēr ņemt atpakaļ?

I.Ozols: Nē, jo es neteicu, ka to dara simtprocentīgi visi, taču ir pseidozinātniskas tēmas, kuras es jau solīju Laķa kungam rakstiski iesniegt, jo par tām mēs praktiski diskutējām. Un es arī viņam pierādīšu, ka tā tas ir, jo faktiski šo tēmu realizācijai ir bijis nulles efekts tautsaimniecībā.

A.Felss: Paldies. Taču sākumā tas tā neizskanēja no jūsu mutes.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tikai būtu lūgums Ozola kungam visiem interesentiem izstāstīt par tām tēmām, ne tikai individuāli Laķa kungam vien...

I.Ozols: Rakstiski...

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, deputāt Bel!

A.Bels: Ozola kungs, jūs teicāt, ka ir paredzēts samazināt strādājošo skaitu pseidozinātniskās iestādēs. Tas ir ļoti lieliski, taču 235.dokumenta 2.10.punktā ir skaidri teikts, ka tas notiek nevis pseidozinātniskās iestādēs, kas būtu saprotami, bet veselības aizsardzības, izglītības un kultūras iestādēs. Tātad jautājums ir tāds: kāpēc jūsu skaidrojuma teksts tik ļoti atšķiras no dokumenta teksta?

I.Ozols: Par medicīnu es jau paskaidroju, ka tas ir saistīts ar apdrošināšanas medicīnu, ar maksas pakalpojumu ieviešanu.

A.Bels: Nē, Ozola kungs, es protestēju pret jūsu atbildi. Kāpēc jūsu skaidrojuma teksts ir atšķirīgs no dokumenta teksta?

I.Ozols: Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šeit tiek uzskaitītas konkrētas tautsaimniecības nozares, kurās praktiski paralēli to pamatfunkcijai tiek veiktas vēl blakusfunkcijas, kas praktiski no valsts budžeta būtu arī diferencēti un precīzi jāapmaksā. Tā tas ir tieši šajā nozaru sfērā: zinātne - zinātnei, izglītība - izglītībai, medicīna... kuras veic darbu par valsts budžeta līdzekļiem. Taču to, ko veic kā privātpakalpojumu, kā maksas pakalpojumu, tad arī vajag finansēt nevis no valsts budžeta, jo valsts budžets nav spējīgs apmaksāt maksas pakalpojumus.

A.Bels: Vēl tāds jautājums: vai, izskatot šo problēmu, jūsu komisijā tika apsvērta arī iespēja izglītības, kultūras un veselības aizsardzības iestādēs izveidot papildu darba vietas?

I.Ozols: Nē - gluži pretēji! Pašreizējā mirklī Labklājības ministrijas realizētā stratēģija un nozaru pārstrukturēšana ir virzīta uz to, lai maksimāli izmantotu tos pamatfondus, kuri līdz šim bija pietiekami nenoslogoti. Piemēram, tika slēgts Rīgas pilsētas onkoloģiskais dispansers, ņemot vērā to, ka republikas onkoloģiskajā dispanserā bija brīvas ražošanas platības. Es gribu uzsvērt, ka faktiski ir ne tikai ietaupīti līdzekļi šo pamatfondu ekspluatācijā, bet arī visi cilvēki tika izvietoti darba vietās. Viņi tika izvietoti darba vietās! Tomēr tas ir jautājums, kas, runājot par nākamā gada budžetu, praktiski ir jāapsver un konceptuāli jāizvērtē.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, tikai stenogrammai vēlāk precizējiet, ko ražo onkoloģiskajā dispanserā? Tas visiem ļoti interesē.

Berķa kungs uzdod jautājumu.

No zāles: Man lūgums par procedūru.

Priekšsēdētājs: Jā! Taču Berķa kungs vispirms uzdos jautājumu, Ozola kungs vai Platā kungs atbildēs un pēc tam runāsim par procedūru. Lūdzu.

A.Berķis: Augti mācītie finansisti! Lai lauksaimniecība izdzīvotu un spētu turpināt ražošanu, pārtikas precēm būs tāda cena, ka vairākums iedzīvotāju to nespēs nopirkt. Tātad kaut kādā veidā būs jādotē iedzīvotāji vai arī jādotē degviela, minerālmēsli, sēkla, lauksaimniecības mašīnbūve, lai lauksaimnieciski varētu ražot lētāk. Vai arī jāspēj tomēr paaugstināt algas un prēmijas. Kuru no šiem trijiem ceļiem jūs uzskatāt par reālāko?

I.Ozols: Acīmredzot dotācijas principā nebūtu pareizākais ceļš, kuru mēs ietu, bet gan jārada iespējas to segt uz darba algas paaugstinājuma rēķina. Taču mums ir tā pati problēma, par kuru es jau teicu. Tas ir nacionālā ienākuma paaugstinājums, kas praktiski nozīmē materiālo vērtību ražošanas bāzes izveidošanu un konkurētspējīgas preces ražošanu. Mēs varam tikai tieši proporcionāli savam ienākumu paaugstinājumam arī realizēt algu paaugstināšanas politiku. Nav cita ceļa, Berķa kungs!

A.Berķis: Tādā gadījumā vēl viens jautājums: kur jūs ņemsit valūtu 1994.gadā, kad lauksaimniecība būs izpostīta un visus pārtikas produktus nāksies pirkt ārzemēs?

I.Ozols: Cienījamais Berķa kungs! Es atļaušos nepiekrist jūsu viedoklim, ka lauksaimniecība būs izpostīta, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka es akceptēju Tukuma un Talsu apriņķī vairāk nekā 50 zemnieku saimniecību, no kurām tikai piecas vai četras bija saņēmušas faktiski šīs dotāciju summas, par kurām bija slēgti šie kontrakti. Pārējās faktiski dzīvoja pilnīgi uz pašfinansēšanās principa. Un viņi pat nezināja par tām dotācijām, ko mēs esam izdalījuši un kas ir nonākušas Lauksaimniecības pārvaldes rīcībā. Un viņu ekonomiskais stāvoklis ģimenēs praktiski nebija tāds, kas raksturo jūsu teikto. Tas ir viens.

Otrkārt. E domāju, ka pa šo laiku būs atrisināta arī Latvijas tautsaimniecības augšupeja, ka ražošana sāks atdzīvoties, bet, palielinoties mūsu nacionālajam ienākumam, mēs praktiski varēsim risināt arī lauksaimniecības problēmas tai labvēlīgā virzienā. Caur cenu, apmaksājot cenu, faktiski tiks radīta potenciāli pirktspējīga sabiedrība.

A.Berķis: Jā, paldies! Es saprotu, ka utopiskais sociālisms mirs pēc zemnieka.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par procedūru, Ivar Krastiņ! Un pēc tam Bojāra kungs uzdos pēdējo jautājumu pirms pārtraukuma.

I.Krastiņš: Ja Bojāra kungs ir pēdējais, tad es atsakos. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs, jums vārds jautājumam! Pēc tam dosimies pārtraukumā.

J.Bojārs: Kāpēc zinātņu nozares joprojām maksā 12 procentu apgrozījuma nodokli?

I.Ozols: Uz šo jautājumu atbildēs Platā kungs. Tas ir jautājums, kas saistīts ar...

J.Bojārs: Tā visnotaļ ir vēl viena svira, kas bremzē zinātnisko darbu universitātēs.

J.Platais: Zinātniskais darbs nav pašmērķis. Tātad jebkura prece un jebkurš pakalpojums ir jāapliek ar apgrozījuma nodokli. Tātad jebkurš patērētājs, kas vēlas patērēt preci vai pakalpojumu un izdara attiecīgu pasūtījumu, maksā par šo pakalpojumu vai pasūtījumu. Un tieši tāda pati prece kā visas citas preces ir arī zinātnisko pētījumu rezultāti.

J.Freimanis: Vai es vienu ceturtdaļu jautājumu varu uzdot?

Priekšsēdētājs: Mums jautātāju saraksts ir beidzies...

J.Freimanis: Jā.

Priekšsēdētājs: Līdz pārtraukumam ir četras minūtes. Lai Freimaņa kungs uzdod, taču arī Zaščerinska kungs vēlas...

J.Freimanis: Godājamais Platā kungs, sakiet, lūdzu, vai būt inteliģentam cilvēkam ir pašmērķis vai nav pašmērķis?

J.Platais: Tātad jautājums ir par to, kas ir tie, kuri maksā nodokļus, un kas ir tie, kuriem nodokļi nemaz nav jāmaksā...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Es gribēju runāt par 205.dokumentu, kas nebija izdalīts. Tur ir teikts, ka valdības garantijas ārvalstu investīcijām piešķiramas tikai struktūrpolitikas prioritātes nozarēm. Lauksaimniecība nav ieskaitīta prioritātes nozarēs. Taču, ņemot vērā sarežģīto situāciju, kā arī ņemot vērā jautājumu par dotācijām, kas jau vairs netiek paredzētas, mēs ar šo noliegsim iespēju pārstrādes uzņēmumos - piena kombinātos, gaļas kombinātos -, kur jau bez visa tā situācija ir katastrofāla, izmantot šīs ārvalstu investīciju iespējas. Kā jūs uz to skatāties?

J.Platais: Es skatos ļoti normāli uz šo lietu. Jebkuras investīcijas ir jāizdara tikai tādā gadījumā, ja ir ļoti stingras garantijas par to, ka attiecīgais objekts, veiksmīgi saimniekojot, šos parādus var atmaksāt, ja tas nodrošinās tādu peļņu, kas varēs to atmaksāt. Ja ne, tad tādā gadījumā neviena tautas saimniecība, neviena ekonomika nenoturēsies virs ūdens.

J.Zaščerinskis: Jā, tas ir pilnīgi pareizi, taču runa ir par valdības garantijām. Tas nenozīmē, ka nebūs iespējas atmaksāt.

J.Platais: Protams, ja deputāti tā uzskata, mēs varam šo frāzi par prioritātes nozarēm arī izslēgt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to jautājumu uzdošana un atbildes ir beigušās. Pēc pārtraukuma pulksten 15.00 sāksim debates, kur pirmais uzstāsies deputāts Freimanis.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.