Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godājamie kolēģi! Sāksim plenārsēdes darbu! Lūdzu, Karlsona kungs!

J.Karlsons: Ir sagatavots lēmums par pilnvaru termiņa pagarināšanu iedzīvotāju apgādes uzlabošanā ar pārtikas produktiem. Šā lēmuma izskatīšanu vajadzētu iekļaut darba kārtībā, lai mēs to varētu pavairot un izdalīt deputātiem.

Priekšsēdētājs: Mēs par šo jautājumu vienojāmies vakar... Uzskatīsim to kā vakar uzsāktā jautājuma turpinājumu. Speciālu balsojumu par tā iekļaušanu darba kārtībā nevajadzētu. Vajadzētu tikai izdalīt...

J.Karlsons: Tad ir lūgums sekretariātam - izdalīt.

Priekšsēdētājs: Vai ir sagatavots?

J.Karlsons: Ir sagatavots, tūlīt tiks nokopēts, tad varēs izdalīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamie kolēģi, vakar mēs netikām skaidrībā attiecībā uz likumprojektu par politiskajām partijām. Pēc pārrunām gan ar Likumdošanas jautājumu komisiju, gan ar vairākiem citiem deputātiem es gribētu ierosināt šādu priekšlikumu. Es domāju, ka būtu bezjēdzīgi turpināt šo vakardienas polemiku, jo tur ir daļēji vainojamas pat varbūt nepilnības mūsu likumdošanā, reglamentā. Gribu piedāvāt izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, kā tas bija ieplānots, šodien, un otro lasījumu skatīt kopā ar sabiedriskajām organizācijām. Turklāt pirmo es piedāvātu izskatīt par sabiedriskajām organizācijām, jo tas tomēr ir "jumta" likums. Lai nebūtu šeit nekādu nesaskaņu un pretrunu, vajadzētu izskatīt šo likumu tūlīt pēc sabiedriskajām organizācijām. Vispirms tomēr otrajā lasījumā izskatīt par sabiedriskajām organizācijām. Tāds būtu priekšlikums. Domāju, ka tas visumā saskanēja ar to, ko bija lēmusi arī Likumdošanas jautājumu komisija.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, vēlreiz tātad priekšlikumi par izskatīšanas kārtību. Tātad izskatīt likumu šodien?

J.Škapars: Jā, izskatīt šodien pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Es negribu komentēt Škapara kunga priekšlikumu, acīmredzot tas ir atbalstāms. Bet vakar balsu skaitīšanas komisija sniedza savu paziņojumu un secinājumus. Un šie paziņojumi, it sevišķi argumenti, ar kādiem tika izdarīti secinājumi, man nav pieņemami. Ja komisija šo savu paziņojumu vai vērtējumu nenoņem, tad es katrā ziņā gribētu, lai plenārsēde izvērtē šo komisijas secinājumu. Mans lūgums - lai komisija savus secinājumus iesniedz rakstiski. Es gribētu rakstiski iesniegt arī savu protestu un savus argumentus.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, pēc tam - Bērza kungs.

J.Vaivads: Es baidos, ka mēs varam kļūt smieklīgi tagad visādā veidā. Un Škapara kunga iesniegums... Es neredzu tajā absolūti nekādu kompromisu. Tas ir tas pats, kas jau bija sākotnēji. Vienīgi, runājot par nākotni, ir mēģināts sasaistīt ar šo sabiedrisko un politisko organizāciju likumu, galīgi aizmirstot vēlēšanu likumu... Es tur nesaskatu nekādu jaunu priekšlikumu. Bet acīmredzot laikam ir jāiet šāds ceļš, lai mēs "neiepītos" galīgi (mums tagad aparatūra ir kārtībā). Varbūt mēs tagad vienkārši nobalsosim, atcelsim visus savus balsojumus, kas bija saistībā pirmajā reizē? Ņemsim vienkārši un nobalsosim, un izbeigsim to lietu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Godājamie kolēģi! Es tomēr griežos pie jūsu atmiņas. Aicinu ieslēgt atmiņu un atcerēties to, ka mums ir pieņemts pirmajā lasījumā likums par partijām. Mēs esam pieņēmuši likumu par partijām pirmajā lasījumā. Tātad, pirms mēs skatām kādu jaunu likumu par partijām pirmajā lasījumā, mums ir jāizskata otrajā lasījumā likums par partijām, kuru esam pieņēmuši. Jāpieņem lēmums, ka tas likums nav derīgs, un tad varam pieņemt kādu citu likumu par partijām vai vispār sākt skatīt citu likumu par partijām. Mēs taču nevaram vienlaikus skatīt otru likumu par partijām pirmajā lasījumā, ja mums jau ir pieņemts pirmajā lasījumā šāds likums!

Priekšsēdētājs: Tā, kurš pēc kārtas tagad? Škapara kungs? Lūdzu.

J.Škapars: Attiecībā uz pirmo lasījumu es savā ziņojumā gribu dot arī argumentāciju, kāpēc mums vajadzētu atgriezt pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Ir pagājis ilgs laiks, ir saņemti vairāki ļoti būtiski un konceptuāli labojumi, tāpēc mums vajadzētu atgriezt pirmajā lasījumā un izskatīt. Tas viss ir ziņojumā rakstīts un par to vajadzētu arī pēc tam nobalsot. Bet varbūt var nobalsot tagad uzreiz, kaut gan būtu labāk tomēr dzirdēt argumentāciju ar visu koncepciju uzskaiti un to, kā es vērtēju situāciju, un tad nobalsot tikai pēc ziņojuma.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, tad - Lagzdiņa kungs un Plotnieka kungs.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es katrā gadījumā atbalstītu priekšlikumu, ka mums ir jāatceļ vakardienas balsojums par šo jautājumu. Otrs priekšlikums - tomēr nobalsot jautājumu par šā jautājuma izskatīšanu. Es saprotu oponentus, ka viņi nevēlas izskatīt šo likumprojektu vai arī citu par politiskajām partijām. Bet es gribu pateikt vēl arī vienu lietu: es saprotu, ka ir vēlēšanās pieņemt vēlēšanu likumu, nepasakot, kas īsti šīs partijas ir. Šajā sakarībā tomēr ir nepieciešams... Ja šobrīd ir izskatīts vēlēšanu likums pirmajā lasījumā, tad jau viss ir kārtībā šajā virzienā. Ja ir izskatīts par sabiedriskajām organizācijām, es uzskatu, ka tas jau ir kārtībā, jo arī vēlēšanu likumā par sabiedriskajām organizācijām runāts. Tagad beidzot ir jāizskata likumprojekts arī par politiskajām partijām, vai mēs gribam vai negribam, jo citādi nevaram balsot par tālāko procedūru, kas ir vēlēšanu likumā. Nezinot, kas ir partija un kā beidzot tā tiks definēta, domāju, ka arī vēlēšanu likumu nevaram pieņemt. Šeit nevaru piekrist kolēģiem tajā virzienā, ka - pieņemsim vispirms vēlēšanu likumu un tad nosauksim, kas ir partija! Tas ir absurds, kolēģi! Tāpēc es aicinu tomēr par šo strīdīgo likumu vai arī citiem izdiskutēt, pieņemt kaut kādu lēmumu, vai mēs pieņemam šo projektu vai citu, vai taisām jaunu. Tā tomēr būs virzīšanās uz priekšu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs, tad - Plotnieka kungs.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Likumdošanā viss notiek noteiktā secībā. Nedrīkst pieņemt likumus otrādā kārtībā. Vispirms jāpieņem tie likumi, no kuriem būs atkarīgs, vai nepieciešami vēl kādi sekundāri likumi.
Un šajā gadījumā, godātie kolēģi, mēs, apspriežot vēlēšanu likumu pirmajā lasījumā, ar konceptuālo balsojumu par to, kas var izvirzīt... iesniegt deputātu kandidātu sarakstus, faktiski esam pielīdzinājuši tiesību ziņā politiskās partijas sabiedriskajām organizācijām un iedzīvotāju vai pilsoņu grupām. Ja pieturēsimies pie šā konceptuālā balsojuma arī otrajā lasījumā, tad ir bezjēdzīgi apspriest likumu par politiskajām partijām, jo faktiski ar šo vēlēšanu likumu mēs tām nebūsim devuši papildus nekādas izņēmuma tiesības un nebūs nepieciešams vispār likums par politiskajām partijām, jo mēs ar vēlēšanu likumu tiesību ziņā būsim tās pielīdzinājuši sabiedriskajām organizācijām. Es esmu Škapara koncepcijas atbalstītājs. Es pirmajā lasījumā balsoju tā, kā viņš balsoja, un atbalstu šo tiesību, ka tikai partijām jādod šis saraksts. Bet šobrīd kā jurists, kā likumdevējs es uzskatu, ka šāda kārtība ir absurda. Jūs saprotat, kolēģi?

Tātad ierosinu vispirms apspriest otrajā lasījumā vēlēšanu likumu. Ja tiek pieņemts Škapara kunga priekšlikums dot šo ekskluzīvo tiesību tikai partijām, tad neapšaubāmi jāatbalsta viņa priekšlikums nekavējoties izskatīt likumu par politiskajām partijām. Bet tagad viss notiek ačgārni.

Priekšsēdētājs: Paldies. Plotnieka kungs, tad - Freimaņa kungs!

A.Plotnieks: Likumdošanas jautājumu komisijas pozīcija, varētu teikt, principā šodien ir visnotaļ savienojama ar to priekšlikumu, kuru izteica Škapara kungs. Mēs iestājamies par zināmu paketi, kurā būtu iekļauti tie likumi, kas reglamentē dažādu sabiedrisko organizāciju darbību. Ja tagad pirmajā lasījumā izskatām šo likumprojektu par partijām, pēc tam abi atgriežas pie mums otrajā lasījumā (turklāt likums par sabiedriskajām organizācijām kā "jumta" likums būs pirmais), tad mēs nodrošinām nepieciešamo saskaņotību. Tad arī šeit varam (es piekrītu daudz kam, ko saka arī Lagzdiņa kungs) sabalansēt.

Es gribētu teikt tomēr, ka runas vīriem vara ir rokā, ko viņi lems, tā būs. Tātad mums galu galā nav neviena, kam uzvelt. Mēs varam pēc tam ar šo paketi darīt visu, ko vien uzskatām par mērķtiecīgu. Kāds būs balsojuma rezultāts, tāds tas arī būs.

Tagad trešais moments - attiecībā uz tā vai cita likumprojekta likteni. Manuprāt, reglaments un visi tie noteikumi, par kuriem mēs esam vienojušies, neizslēdz iespēju komisijai rīkoties ar tiem likumprojektiem, kurus tā virza. Ja komisija paņēma atpakaļ likumprojektu pēc pirmā lasījuma, uzskatot, ka tas ir kardināli jāpārstrādā, un sniedz mums atkal to pirmajā lasījumā, komisijai ir tādas tiesības. Neviens tai šīs tiesības nav atņēmis. Tā ka izeja no šīs situācijas - sauksim to par procesuālo ķīviņu vai strīdu - varētu būt tikai tāda: šodien pārvelkam svītru visiem vakardienas balsojumiem - vai nu mēs neesam sapratuši, vai kaut kas nav bijis, tomēr galarezultātā tā norisējis, kā tas ir pieņemts... Liekam uz balsojumu vienu jautājumu: iekļaut darba kārtībā vai ne? Atbilstoši šim balsojumam tad rīkosimies. Paldies.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, tad - Silāra kungs.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es vēlreiz gribu pasvītrot, ka viss jādara pareizajā kārtībā. Lagzdiņa kungs, man liekas, ļoti trāpīgi pateica, ka mums šajā gadījumā vispirms ir jārada bāze, tātad jāizveido vēlēšanu platforma. Tad mēs varam runāt tālāk.

Es gribu oponēt augsti godājamajam lauksaimniecības kolēģim Grūbes kungam, ka ar mūsu vēlēšanu likumu pirmajā lasījumā vēl nekas nav kārtībā. Nu pilnīgi nekas! Un es esmu gatavs samierināties ar Škapara kungu, ka man arī ļoti nepatīk, ka desmit zēni no Vanšu tilta gala taisa sarakstu! Škapara kungs, es jums paspiežu roku! Un tieši tāpēc pirmais vēlēšanu likums nav kārtībā pēc pirmā lasījuma. Mēs vēl dikti strīdēsimies un radīsim šo politisko bāzi, ar ko visi startēsim. Nav ko steigties ar šo partiju likumu! Tātad mans priekšlikums - vēlēšanu likums vispirms, tad sabiedriskās organizācijas un partijas otrajā kārtā. Tad redzēsim, kas būs. Kāpēc mēs ar labo roku kasām kreiso ausi?

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mēģināsim atrisināt vispirms šo procesuālo jautājumu, tad sāksim argumentēt viedokli, vai vajadzīgs vai ne.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es arī domāju, ka šeit jau sāk izteikt konceptuālus jautājumus par likumprojektu, kuru vēl neesam izlēmuši apspriest. Man nav saprotams, pašam nepārstāvot nevienu partiju, kādēļ tik daudzi deputāti vispār negrib uzklausīt deputātu priekšlikumus, komisijas izstrādāto likumprojektu? Protams, primārais ir likums par vēlēšanām, bet tas taču neizslēdz iespēju apspriest likumu par partijām! Anglijā vispār nav likuma, kas reglamentē partiju darbību, bet vēlēšanas tur notiek. Kādēļ mēs nevaram uzklausīt savu kolēģu viedokli un izspriest likumu, kas reglamentē Latvijas sabiedrisko un politisko organizāciju darbību? Mēs nokavējam laiku, pusi dienas vakar strīdējāmies, šodien sākam ar to... Taču uzklausīsim un lemsim! Ja nebūs pieņemams, noraidīsim šo likumprojektu, ja būs pieņemams, pieņemsim to un iesim uz priekšu.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs! Tad sāksim balsot.

V.Eglājs: Es ierosinu tomēr konstatēt, ka vakar mums darba kārtībā neizdevās iekļaut likumu par partijām. Otrs skaidri izteikts priekšlikums ir Škapara kungam. Viņš ierosina šodien iekļaut darba kārtībā. Es lieku priekšā balsot par iekļaušanu darba kārtībā parastajā kārtībā. Ja saņems balsojošo vairākumu, tad būs iekļauts. Man liekas, te ir tukša laika nosišana.

Priekšsēdētājs: Paldies, Eglāja kungs! Gorbunova kungs, lūdzu!

A.Gorbunovs: Par procedūru. Godātie kolēģi, es tikai aicinātu vienmēr būt godprātīgiem. Manuprāt, godprātības šajās divās dienās mums pietrūkst otru reizi. Proti, vakar... Šeit ir skaidra lieta, ka jautājums nav procedūrā, bet būtībā. Bet vakar diemžēl daži kolēģi gribēja visu novelt uz procedūru. Un balsu skaitīšanas komisijas ziņojums, kurā daudzu šeit nebija klāt, bija vērsts uz to pašu. Jo procedūras jautājumā manu rīcību Endeles kungs novērtē kā neloģisku. Es, protams, nestrīdos un nekad nestrīdēšos, lai kādu vērtējumu man dotu kolēģi deputāti. Bet lieta ir šāda. Mani pārsteidz cits. Novērtējot manu rīcību procedūras jautājumā kā neloģisku, vienu no balsojumiem uzskatīja kā loģisku un akceptēja šo balsojumu. Tāpēc mani tas uztrauc, ka šeit sēdošie deputāti šo godprātības momentu aizmirst un saka: nekas, kas bija vakar, tas bija, sāksim visu no gala.

Es arī ļoti iestājos par to, lai nestieptu šo jautājumu, man liekas, kaut gan loģiskums bija manā rīcībā. Kāpēc? Tāpēc, ka bija divi šie priekšlikumi. Un lieta jau ir tāda, ka šādās reizēs Endeles kungam tiešām ir taisnība. Var iztikt ar vienu balsojumu, jo tur jau parādās "par" vai "pret". Bet lieta jau ir tāda, kas mūsu praksē ir iegājusies... Godātie deputāti, es vēl vienu minūti tikai. Mūsu prakse ir šāda: mums parādās jautājums, ko darīt ar koku, to nocirst vai nenocirst. Liekas, ka jautājums ir ļoti vienkāršs - nobalsot, kas būs "par", "pret", "atturas", un viss ir jauki. Bet es aicinu deputātus, kuri saka: "Bet nē, mans priekšlikums ir šo koku cirst, tāpēc balsosim par šo priekšlikumu." Turklāt otrs deputāts saka: "Mans priekšlikums ir šo koku necirst, balsosim arī par manu priekšlikumu." Tur ir tā loģika, vismaz emocionāla.

Tas arī notika vakar ar šo jautājumu par iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā. No procedūras jautājumiem Endeles kungs tiešām citēja mani, ka es izdarīju visu, tas ir, nocitēju, kādi ir abi priekšlikumi, kādi būs balsošanas rezultāti. To es nocitēju. Diemžēl pēc tam es taču nevaru atteikties.

Es tik negodprātīgs nevaru būt, ka jums piedāvātu balsot pēc vieniem noteikumiem, kam jūs piekritāt, un tad, kad ir balsošanas rezultāti, es saku, ka tagad būs cita balsu rezumēšanas metodika. To es nevaru un tam es nevaru piekrist. Tāpēc es pieprasu, lai šo balsu skaitīšanas komisijas slēdzienu Endeles kungs pats noņem vai arī lai tas rakstiski tiktu iesniegts un es rakstiski varētu to noprotestēt, un jūs to varētu izvērtēt. Bet es neiestājos par šo garo procedūru. Ja jau mums tiešām visiem ir samisējies, vienmēr vadītājs pirmais ir atbildīgs, ja kaut kas zālē samisējas, un es tam pilnīgi piekrītu.

Pirmais, ko mums vajag - šos vakardienas balsošanas rezultātus anulēt. Es pats balsošu, lai tos anulētu. Un pēc tam tiešām to, ko teica Endeles kungs vakar, ka būtu loģiskāk ar vienu balsojumu izšķirt. Par kuru priekšlikumu jūs balsosit, tā ir jūsu lieta: vai jūs balsosit par Prezidija priekšlikumu vai par Vaivada kunga priekšlikumu. Vaivada kungs jau neprotestē, ka par viņa priekšlikumu balsoja, tāpēc ka tur viss bija loģiski, bet ne visai loģiski bija rezultāti. Bet tas atkal ir cits jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Es kā vēsturnieks vakardienas balsojumu tik tiešām ceru fiksēt kā zināmu vienreizēju gadījumu. Jo vakar, kad bija jautājums, kad balsoja par to, ka koku cirst, tad nobalsoja. Balsošanas rezultāts rādīja - necirst. Kad balsoja par to, ka koku necirst, tad balsošanas rezultāts rādīja, ka necirst. Bet lēmums tika formulēts, ka jācērt. Tas, no loģikas viedokļa, ir ļoti interesants gadījums.

Priekšsēdētājs: Paldies, Bērza kungs! Man šķiet, ka jūs salikāt punktus uz "i". Man atliek vienīgi precizēt: ja Endeles kungs balsu skaitīšanas komisijas vārdā savu priekšlikumu un savu secinājumu noņem, mēs varētu vienkārši ar vienu balsojumu anulēt un balsot no jauna. Ja ne, tad mums sākas garš procedūras strīds.

J.Endele: Es vienpersoniski nevaru noņemt komisijas lēmumu. Tādā gadījumā mums jāsanāk kopā un pie šā jautājuma vēlreiz jāatgriežas.

Priekšsēdētājs: Paldies, godātie kolēģi! Pagaidām mēs šo diskusiju pārtraucam. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: reģistrējušies 118 deputāti.

Jautājums sekretariātam. Vai Karlsona kunga ierosinātais dokuments ir izdalīts? Pagaidām vēl nav.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Es, atklāti sakot, vadījos... es šoreiz nesaprotu. Man liekas, ka mēs sarežģīsim jautājumu un vilksim vēl garumā. Es domāju, ka jautājums jau bija vienkāršāks. Te ir jautājums ne par komisiju, bet vajadzētu anulēt mūsu pašu vakardienas lēmumu rezultātu un balsot, vai likt darba kārtībā vai nelikt.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, pagaidām mēs pārtraucam šo diskusiju un ķeramies pie darba kārtības jautājumiem. Saskaņā ar darba kārtību mums palika no vakardienas neizskatīts jautājums "Par Iedzīvotāju reģistru". Karnupa kungu es pagaidām vēl zālē neredzu. Viņš ir ceļā uz šejieni.

Tātad pirmais darba kārtības jautājums, kuru varam šodien skatīt, ir likumprojekts "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām". Apsīša kungs ir ziņotājs.

R.Apsītis: Godātais priekšsēdētāj, pārējie deputāti un klātesošie! Šā likumprojekta pirmais lasījums notika 17.jūnijā, tātad ir pagājuši drusku vairāk nekā divi mēneši. Ir pagājis arī atvaļinājumu laiks. Man jāsaka, ka īsi pirms atvaļinājuma mūsu komisija saņēma deputāta Leonīda Alkšņa priekšlikumus par likumprojekta papildinājumiem pirms otrā lasījuma. Tie gan bija novēloti priekšlikumi un mēs nepaspējām Likumdošanas jautājumu komisijas sēdē šos priekšlikumus izskatīt. Vēl vakar ar viņu man bija saruna par šiem priekšlikumiem un vēl šorīt arī šī saruna turpinājās. Mēs nolēmām, ka šos priekšlikumus varētu izskatīt atsevišķā komisijas sēdē, kurā varētu piedalīties arī viņš kā ieinteresētā persona, un līdz trešajam lasījumam šos priekšlikumus izskatīt. Vakar, starp citu, jūs saņēmāt lapiņu ar numuru 19. Tur šie priekšlikumi ir publicēti. Tātad visiem izsniegti. Jūs varat ar tiem iepazīties un tos novērtēt.

Bet visiem mums ir vispirms jāatrod 735.dokumenta eksemplārs. Tas ir vēl no pagājušās sesijas. Dokuments, kuru mēs nepaspējām līdz atvaļinājumam izskatīt. Man ir priekšlikums: izskatīt šo 735.dokumentu otrajā lasījumā un šīs sesijas 19.dokumentu pieņemt zināšanai un tālākai rīcībai. To attiecinu pilnā mērā uz mūsu Likumdošanas jautājumu komisiju. Tad mēs līdz trešajam lasījumam šos priekšlikumus izskatīsim un novērtēsim.

Tālāk es gribētu atzīmēt, ka pēc pirmā lasījuma komisija ir saņēmusi arī deputāta Jura Celmiņa priekšlikumu par likumprojekta papildināšanu, taču Likumdošanas jautājumu komisija savā sēdē, kas notika 1.jūlijā, novērtēja šo priekšlikumu kā vērā ņemamu, bet attiecināja to uz lēmuma projektu par šā likuma spēkā stāšanos pēc trešā lasījuma. Pēc tradīcijas lēmuma projektu mēs apspriežam kopā ar likumprojekta trešo lasījumu, tas ir, tūdaļ pēc trešā lasījuma. Tātad šis ierosinājums nav aizmirsts, bet mēs to apspriedīsim kopā ar trešo lasījumu.

Tādi ir vispārīgie secinājumi par šo likumprojektu. Tālāk saskaņā ar mūsu tradīciju mēs acīmredzot arī šoreiz apspriedīsim šo likumprojektu pa pantiem. Ja tā, tad es gribētu komentēt atsevišķus pantus, norādot, vai ir saņemti kādi labojumi un kas ir mainījies redakcijā. Tāds ir mans priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Labi, Apsīša kungs, tātad 1.pantā mums uzreiz ir variants, par kuru jābalso.

R.Apsītis: Jā, 1.pantā ir variants. Un te mūsu plenārsēdei ir jāizšķiras, par kuru variantu tad esam. Es tikai gribētu vēl paskaidrot, ka šis variants ir radies, kritiski novērtējot valdības iesniegto alternatīvo likumprojektu. Atcerieties, pirmā lasījuma laikā mēs izšķīrāmies par Likumdošanas jautājumu komisijas sagatavoto variantu. Tomēr mēs pārņēmām to variantu no valdības iesniegtā likumprojekta un tāpēc iekļāvām arī 1.panta otrā lasījuma redakcijā. Es vēl gribētu novērtēt šo variantu arī kā tādu, kas katrā ziņā, ja tā varētu teikt, ir mīkstāks par pirmo variantu, tas ir, ka katrā atsevišķā gadījumā vajadzētu pieņemt tikai un vienīgi likumu "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu". Tas nozīmē, ka, kaut arī jautājums ir šaurs pēc sava rakstura, tas tomēr ir ļoti nozīmīgs, un mēs gribētu akcentēt tieši to, ka katrs nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījums ir ārkārtējs, ka tas nav kaut kāds sīks jautājums. Tas ir ārkārtējs. Tātad ir vajadzīgs likums ar trim lasījumiem. Šo triju lasījumu laikā mēs tā īsti varētu jautājumu izdiskutēt un novērtēt, un attiecīgo likumu tad arī pieņemt. Bez šaubām, lēmumu var pieņemt vienā lasījumā, kā mēs visi saprotam. Līdz ar to mēs it kā mazinām šā nekustamā īpašuma atsavināšanas atsevišķā gadījuma nozīmību.

Tātad Likumdošanas jautājumu komisija iestājas par to, lai katrā atsevišķā gadījumā tomēr pieņemtu likumu, - par pirmo variantu. Ne par to, ka būtu jāpieņem Augstākās padomes lēmums. Bet ir vajadzīga plenārsēdes izšķiršanās, jūsu domas un, protams, balsojumi.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Tātad visiem ir skaidrs, ka 1.pantā ir divi varianti. Lai neiekļūtu atkal kādā strupceļā, šajā gadījumā es gribētu atgādināt, ka vispirms balsosim par variantu, ko iesaka Likumdošanas jautājumu komisija, un pēc tam par variantu, kas ir iekavās. Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums. Un šeit nav, ka viens balsojums nozīmē, ka automātiski tiek pieņemts otrs. Šeit vērtēsim balsis tikai "par". Tas variants, kurš iegūs vairāk balsu, tiks iekļauts likumprojekta tekstā.

Lūdzu balsošanas režīmu.

J.Freimanis: Nu tā tad nevar...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Freimaņa kungs! Lūdzu.

J.Freimanis: Par motīviem. Es ļoti atvainojos, Birkava kungs. Bet te vēl ir viena lieta, kas mums pirms balsošanas jāatrisina. Par 1.pantu, tāpat par 3.pantu. Un vēl par dažiem citiem. Šim likumam ir jābūt ilgdzīvojošam. Pēc gada Latvijas Republikas Augstākās padomes vairs nebūs. Latvijas Republikas Ministru padomes arī vairs nebūs. Būs Kabinets. Vai būs avīze "Diena", to mēs nezinām, tādēļ man ir ierosinājums - mums vajadzētu visur, kur gribam runāt par Augstāko padomi vai Saeimu, rakstīt vārdiņu "likumdevējs". Un viss. Tas ir 1. un 3.pantā. Līdz ar to šis variants, kas tika piedāvāts... Kā mēs varam balsot par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma pamatu, ja mums pēc gada būs jāpārbalso! Procesuālie juristi teiks, ka nav vairs tādas Augstākās padomes un ka tās lēmumi te nevar būt.

Tātad visur tur, kur mēs runājam par šo alternatīvu, mums jārunā par likumdevēju. Teiksim, 3.pantā: "par nekustamā īpašuma atsavināšanu likumdevējam iesniedz Latvijas Republikas Ministru padome (Kabinets)". Mēs nevaram tik ilgi īsdzīvojošu likumu taisīt.

Priekšsēdētājs: Paldies, Freimaņa kungs! Es atvainojos, ka jūs nepamanīju. Apsīša kungs, lūdzu jūsu komentāru šajā sakarā.

R.Apsītis: Kolēģim Freimanim ir taisnība. Es domāju, ka mēs varētu šādu vispārinošu jēdzienu ieviest visur, kur ir rakstīts "Augstākā padome".

Priekšsēdētājs: Grūtupa kungs, lūdzu!

A.Grūtups: Es tikai nelielu piebildi. Es arī atbalstītu referentu attiecībā uz 1.pantu komisijas variantā. Kāpēc? Tāpēc, ka tas atbilst arī tam likumam, kas bija pirms 1940.gada. Tātad atsavināšana jebkurā gadījumā jāveic tikai uz likuma pamata, atsevišķa likuma pamata un vienmēr jāatceras: ja te iekļausim kādu vieglāku ceļu, tas vērsīsies pret mums pašiem. Tā ka es aizstāvētu tikai komisijas viedokli.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, man šķiet, ka mēs varam balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim par komisijas variantu. Tas ir 1.panta saturs ārpus iekavām. Tikai likums. Rezultāts: 61 - par, pret - nav, atturas - 7.

Balsosim par otro variantu. Variants iekavās. Lēmums. Rezultāts: 3 - par, 20 - pret, atturas - 37. Pieņemts variants, kuru ierosināja komisija. Paldies. Turpināsim.

R.Apsītis: 2.pants. Te nekādu labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Apsīša kungs, tad virzīsimies uz priekšu! Kur ir tikai jābalso un kur ir vajadzīgi komentāri.

R.Apsītis: 3.pants, salīdzinot ar pirmo lasījumu, ir krietni pārveidots. Vispirms 3.panta pirmo daļu veido bijušā 1.panta otrā daļa. Tagadējā 3.panta otro daļu mēs esam izveidojuši no jauna, cenšoties dot tomēr galveno virzienu eventuālajiem nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumiem un arī saglabājot pamatdomu, ka tikai tajos gadījumos, ja zeme ir atsavināma ļoti nozīmīgu sabiedrisko objektu veidošanai, celtniecībai, ierīkošanai, ir pieļaujama šīs zemes atsavināšana.

Protams, ka šis uzskaitījums nav pilnīgs. Tāpēc arī uzskaitījuma beigās neliekam "un citos gadījumos" vai "un citām sabiedriskajām vajadzībām", bet "un tamlīdzīgām sabiedriskajām vajadzībām". Tātad vajadzībām ar sabiedrisku nozīmību. Šeit kolēģis deputāts Leonīds Alksnis vakar ierosināja, ka varētu aiz vārdiņa "nepieciešams" 3.panta otrajā daļā varbūt minēt "sabiedrisko objektu", likt kolu vai domuzīmi un tad to uzskaitījumu, kas tur ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Man tomēr būtu lūgums komisijai. Es uzskatu par absolūti nepieciešamu izsmeļoši uzskaitīt likumā, kādu objektu celtniecībai drīkst atsavināt privātīpašumu. Jo sabiedriskā nozīmība objektiem var mainīties atkarībā, teiksim, no tā brīža politiskajām nostādnēm, bet privātīpašumu atņemt piespiedu kārtā nedrīkst, mainoties kaut kādām tur politiskajām nostādnēm tajā vai citā mēnesī. Ar šo jautājumu pilsētas padome sastapās, kad mēs skatījām jautājumu par sevišķi svarīgiem sabiedrībai nozīmīgiem objektiem, kādi ir paredzēti zemes reformas likumā. Mēs tomēr viennozīmīgi izsmeļoši uzskaitījām visus objektus, tas ir, ielas, tiltus, dažādās inženierbūves, vēl citus objektus. Visi bija precīzi nosaukti... Es uzskatu, ka mūsu lēmums bija pārāk plašs, ka šim objektu sarakstam ir jābūt šaurākam, bet objektiem ir jābūt precīzi uzskaitītiem. Kaut kādi citādi sabiedriski svarīgi objekti...

Šodien, teiksim, ir sabiedriski svarīga vēstniecības celtniecība vai vēstnieka rezidences celtniecība, bet rīt tā vairs nebūs tik svarīga, lai uz šā pamata drīkstētu atņemt privātīpašumu, atņemt māju vai zemi. Tāpēc šim objektu sarakstam ir jābūt viennozīmīgi uzskaitītam un precīzam, lai to nevarētu traktēt tā vai citādi.

R.Apsītis: Es gribētu atbildēt... Jā, tas būtu ļoti vēlams. Taču visa likumdošanas attīstības vēsture pierāda, ka nevienā likumā nav izdevies dot pilnīgu uzskaitījumu. Nav izdevies, jo dzīve vienmēr ir daudzveidīgāka par jebkuru labi vai ļoti labi un teicami izstrādātu likuma projektu. Ja Rīgas pašvaldībai ir izdevies dot tādu uzskaitījumu, tad tas ir ļoti apsveicami. Katrā ziņā, Teikmaņa kungs, es gribētu palūgt jūs kā Augstākās padomes deputātu iesniegt savu priekšlikumu. Mēs to izskatīsim, un, ja tas tiešām būs izsmeļošs, mēs katrā ziņā to apsveiksim un pieņemsim.

Priekšsēdētājs: Grūtupa kungs, lūdzu!

A.Grūtups: Jā, es katrā ziņā lielā mērā atbalstītu Andri Teikmani. Latvijas Republikā to var precīzi pārbaudīt, jo katru gadu tika pieņemti atsevišķi likumi un tika arī atsavināts īpašums dzelzceļiem, aerodromiem, ostām, armijai, Iekšlietu ministrijai, spēkstacijai, jā... Bez šaubām, pilnīgi izsmeļošu uzskaitījumu dot nevar, bet censties vajag, lai ievirzītu likumdevēja domu viendabīgā tulkošanā. Pretējā gadījumā, ja būs ļoti vispārējs formulējums (es to zinu no prakses), sāksies paplašināta tulkošana, lai piemērotu nezin kam. Tā ka katrā ziņā 3.panta otro daļu varētu vēl redaktoriski noteikti izstrādāt, lai radītu pilnīgi precīzu domu, ko likumdevējs ir domājis.

Priekšsēdētājs: Celmiņa kungs, lūdzu!

J.Celmiņš: Ar 3.pantu mēs neatrisinām vēl vienu problēmu. Proti, mums tomēr ir jāņem vērā, ka daudzi valstiski un sabiedriski svarīgi objekti jau ir uzbūvēti uz īpašnieku zemes. Tā, piemēram, Dailes teātris, ja nemaldos atrodas uz zemes gabala, kas sadalāms kādiem pieciem īpašniekiem. Arī šo problēmu mums vajadzēs atrisināt. Tāpēc, manuprāt, šeit vajadzētu rakstīt šo formulējumu, kurā ietvert, ka "sabiedrisko objektu vajadzībām". Ja mēs rakstīsim tikai "veidošanu", tad sapratīsim tikai nākotnes formā. Bet kā atrisināsim šo problēmu, kas, piemēram, ir izveidojusies ap Dailes teātri?

R.Apsītis: Jura Celmiņa priekšlikums arī ir vērā ņemams. Lūdzu, iesniedziet savu priekšlikumu rakstveidā!

J.Celmiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs, pēc tam - Freimaņa kungs.

L.Alksnis: Godātie kolēģi, es savos priekšlikumos biju pretējās domās, jo uzskatīju, ka nevar likumā prognozēt visus iespējamos gadījumus, kādos mums vajadzētu piespiedu kārtā atsavināt zemes īpašumu. Tajā pašā laikā es gribu pateikt, ka, protams, īpašums ir svēts.

Kā mēs 1.pantā vienojāmies, mēs taču katrā gadījumā pieņemsim Saeimas likumu, likumdevēja likumu trijos lasījumos, kad būs jāpamato nepieciešamība atsavināt šo zemes gabalu. Es savā priekšlikumā liku priekšā vispār atteikties no šīs komunālās funkcijas objektu uzskaitīšanas, minot ielas, trotuārus, kā tas tagad ir projektā. Vakar mēs ar Apsīša kungu vienojāmies, ka, manuprāt, ja mēs tos atstājam, tad noteikti ir jābūt tādai objektu grupai, kurus saucam par "sabiedriskajiem objektiem". Tā, piemēram, mums būs jābūvē Valsts bibliotēka, valsts objekts. Pieņemsim, ka tur mums ir jāatsavina 10 zemes īpašumi. Viens no īpašniekiem, Miķelsons, nepiekrīt sava zemes īpašuma atsavināšanai. Protams, mums būs jāpieņem likums piespiedu kārtā atsavināt. Tādā veidā radīsim daudzus kropļojumus savā pilsētbūvnieciskajā praksē.

Es esmu iepazinies, kāda šī prakse ir, piemēram, Kanādā šodien. Tur tiešām šādā veidā tas tiek pasniegts. Tādēļ es esmu pretējās domās un domāju, ka varētu piekrist tam, ko teica autors - Apsīša kungs, ka papildināt šo grupu ar sabiedrisko objektu apzīmējumu, kurā mēs varētu iekļaut gan šo Dailes teātri, gan šo Valsts bibliotēku, gan arī aerodromus, ostu, dzelzceļu, jebkurus valstiskas nepieciešamības objektus, gan šīs sūtniecības. Citādi mums iznāk šis likums šausmīgi garš, manā skatījumā.

Vēlreiz pasvītroju, ka mēs taču pieņemsim likumu. Kā šajā likumā rakstām, šī nepieciešamība ir jāpamato un jāpierāda. Tādēļ es ierosinu tomēr balsot par šiem diviem variantiem. Es aizstāvu to variantu, par kuru ziņo likumprojekta autors.

R.Apsītis: Es tomēr gribētu sniegt nelielu komentāru. Es gribētu aizstāvēt tieši tādu variantu, kāds mums šeit ir ierakstīts, proti, 3.panta otrajā daļā. Ir mēģināts parādīt galveno virzienu - sabiedrisko nozīmību, lai izvairītos no šīs normas paplašināta tulkojuma. Ja mēs nedosim vispār nekādu ievirzi, tad droši vien praksē šī norma tiks paplašināti tulkota. Katrs mēģinās pierādīt, ka tieši, lūk, viņam ir nepieciešamība pēc šā zemes gabala.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es gribētu pilnīgi solidarizēties ar to, ko teica Alkšņa kungs un ko nupat teica Apsīša kungs, divu iemeslu dēļ. Mēs šo problēmu jau patiesībā esam noņēmuši. Ja mēs būtu iebalsojuši 1.pantā lēmumu, tad Teikmaņa kungam būtu pilnīga taisnība. Lēmumu pieņemšanā var būt stihiskums un tam var būt gadījuma raksturs. Pieņemot atsevišķu likumu, gadījuma rakstura jautājumi nevar būt.

Un otrs jautājums. Mēs nekad, kungi, neuzrakstīsim šo uzskaitījumu līdz galam. Neuzrakstīsim, jo vienam vajadzēs, teiksim, atsavināšanu rīkot Aglonas bazilikas iekārtošanai, otram vajadzētu kapsētu iekārtošanai... Mēs šo sarakstu nepabeigsim, mēs to neuzrakstīsim. Tieši tādēļ tas, ko teica Apsīša kungs pašās beigās, manuprāt, ir ļoti saprātīgi. Es ierosinātu palikt pie 3.panta sterili tādā variantā, kāds tas ir.

Priekšsēdētājs: Grūtupa kungs, lūdzu!

A.Grūtups: Jā, tikai neliela replika. Es arī tomēr piekrītu, ka šim piemēra veida uzskaitījumam ir jābūt, jo mēs nākam no sabiedrības, kurā faktiski viss tika pasludināts par valstij un sabiedrībai nepieciešamu. Mēs nākam no tādas iekārtas. Ja mēs te atstāsim vispārēju formulējumu, tad var uzreiz droši pateikt, ka tam būs paplašināta tulkošana. Tā ka uzskaitījumam ir jābūt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, bet nav neviena rakstiska priekšlikuma balsošanai... Es varu vienīgi pašu pantu kā tādu likt uz balsošanu.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Man ir viens jautājums Apsīša kungam. Cienījamo referent, kā jūs domājat, vai vispār nevajadzētu dot paskaidrojumu jēdzienam "sabiedriski nozīmīgs" šinī gadījumā? Ja mēs nemēģināsim šo jēdzienu skaidrot, tad tas empīriskais saraksts būs nelietojams arī piemēru gadījumā. Šādā gadījumā es pilnīgi piekrītu Alkšņa kungam. Ja nav paskaidrots, kas tad ir sabiedriskā nozīmība, tādā gadījumā mēs vispār nekādu sarakstu principā nevaram veidot. Tas ir neloģiski, un tā ir elementārās loģikas pārkāpšana. Tas ir viens.

Mazs piemērs. Dailes teātris... Kolēģu zināšanai - pilnīgi visas Rīgas slimnīcas atrodas uz zemes, kura ir jāatdod atpakaļ, sākot ar Gaiļezeru un beidzot ar Sarkano Krustu. Man ir jautājums - vai slimnīca ir sabiedriski nozīmīgs objekts vai nav? No poliklīnikām, ja nemaldos, divas ir uz municipālās zemes... Vai tas ir vai nav?

R.Apsītis: Atbildu. Jā. Tādu skaidrojumu varētu dot. Mēs varētu ievērot arī līdzšinējo tradīciju, ka likumprojektā lietotie termini tiek skaidroti. Šeit tādu nav daudz, bet viens otrs vēl gadīsies. Varētu mēģināt dot tādu skaidrojumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, tomēr es neredzu šeit balsojuma priekšmetu. Ja būs rakstiski priekšlikumi, tad trešajā lasījumā varēsim par to balsot. Es lūgtu visu priekšlikumu autorus tos iesniegt.

Lūdzu, Apsīša kungs, turpināsim!

R.Apsītis: 4.pants. Sākot ar šo 4.pantu, mainās numerācija, jo līdz ar to ir radies viens it kā papildu pants klāt. Lūk, tas ir bijušais 3.pants. Te nekādu labojumu nav. 5.pantā tāpat. 6.pantā tāpat.

7.pants. Tur ir redakcionāla rakstura labojums - ir svītrots svešvārds "koroborēšana". Tātad aiz vārda "nostiprinot" bija iekavās "koroborējot". Tas ir izsvītrots. Citu nekādu labojumu šeit nav.

Priekšsēdētājs: Nevienam nav iebildumu pret šā vārda svītrošanu? Turpināsim.

R.Apsītis: 8.pants. Labojumu nav. Te gan deputātam Leonīdam Alksnim ir savi priekšlikumi, bet par tiem mēs jau vienojāmies, ka līdz trešajam lasījumam tos izskatīsim.

Tālāk 9.pants. Tāpat gandrīz nav labojumu, ir daži redakcionāla rakstura labojumi. Piemēram, vārds "eksperts" ir ieviests, manuprāt, vārda "lietpratējs" vietā. Citu nekādu labojumu te nav.

Priekšsēdētājs: Laikrakstā "Diena" vienīgi acīmredzot šeit arī vajadzēs meklēt citu formulējumu...

R.Apsītis: Jā, uz to attiecas deputāta Freimaņa aizrādījums.

Priekšsēdētājs: Tad, lūdzu, turpināsim!

R.Apsītis: 10.pants. Te arī ir tikai daži redakcionāla rakstura labojumi. Nav nozīmīgi, varētu pat teikt tā.

11.pants. Tāpat nav labojumu. 12.pants - labojumu nav. 13.pants - labojumu nav. 14.pants - labojumu nav. 15.pants - labojumu nav.

16.pantā ir labojums ceturtajā rindā. Vārdi no jauna aiz komata - "nosaka atlīdzības apmēru" un tagad - "pamatojoties uz vietējām cenām vai nekustamā īpašuma iesniegumu". Tātad pieļaut īpašuma novērtēšanu, lūk, šādā veidā, pamatojoties uz cenām vai nekustamā īpašuma ienesīgumu.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu pret šo terminu? Lūdzu, turpināsim!

R.Apsītis: 17.pants. Labots ir 1.apakšpunkts aiz vārda "summas". Lasu 1.apakšpunktu: "Tiesības uz atlīdzības saņemšanu kopumā vai daļēji... nenoskaidrota atlīdzības summa... arī hipotekāriem kreditoriem pienākošās summas ieskaitāmas valsts budžetā un pēc pieprasījuma kopā ar procentiem izmaksājamas īpašniekiem vai hipotekāriem kreditoriem." Ieskaitāmas valsts budžetā... Bija "valsts kasē" un bija pieminēti vērtspapīri, bet mums joprojām nav likuma par vērtspapīriem, tāpēc mēs neesam paredzējuši vērtspapīrus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Sakiet, Apsīša kungs, ja šo 17.panta pirmo daļu skata kontekstā ar lēmumu par spēkā stāšanos un deputāta Celmiņa priekšlikumu, ka šī atsavināšanas kārtība ir attiecināma arī uz tiem objektiem (nekustamo īpašumu), kas šobrīd jau ir it kā aizņemti, ko te Laķa kungs pieminēja, ar slimnīcām un tā tālāk, vai šie seši procenti šābrīža inflācijas apstākļos attieksies arī uz šiem? Jūs sapratāt manu jautājumu?

R.Apsītis: Es domāju, ka komisija nav tā īpaši iedziļinājusies šajā jautājumā. Man ir grūti atbildēt uz jūsu jautājumu.

J.Kinna: Ja jau mēs tagad ņemamies noteikt procentus ar likumu, tad mums uz šo jautājumu ir jāatbild. Kad šie procenti sāks strādāt? Vai tad, kad būs bads un varbūt inflāciju kāds būs apturējis, vai tagad?

R.Apsītis: Kāds ir jūsu priekšlikums, lūdzu?

J.Kinna: Es atvainojos, Apsīša kungs, jūs gribat no neprofesionāļiem deputātiem dabūt šos priekšlikumus... Komisija taču strādā ar šo likumprojektu un komisijai ir jāatbild uz šo jautājumu!

R.Apsītis: Es jums saku, ka komisija īpaši par šo jautājumu nav spriedusi. Tāpēc, atklāti sakot, mums tāda sava īsti izstrādāta viedokļa nav.

J.Kinna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kinnas kungs! Es ceru, ka komisija to apspriedīs līdz trešajam lasījumam.

Lūdzu, Bula kungs!

A.Buls: Ieskaitot valsts budžetā... Sakiet, lūdzu, kas ir līdzekļu avots procentu izmaksai?

R.Apsītis: Es nesapratu jūsu jautājumu.

A.Buls: Tātad tās summas tiek ieskaitītas valsts budžetā?

R.Apsītis: Jā.

A.Buls: Un pēc pieprasījuma ir izsniedzamas, bet ar procentiem. Kāds ir avots šo procentu radīšanai?

R.Apsītis: Nepateikšu jums.

A.Buls: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad šis jautājums acīmredzot ir izdiskutējams komisijā papildus, lai varētu tikt skaidrībā.

R.Apsītis: Jā, acīmredzot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, turpināsim!

R.Apsītis: 18.pants. Labojumu nav. 10.pants. Labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs, jūs pie 19.panta?

L.Alksnis: Es atvainojos, Apsīša kungs, es tomēr gribēju uzsvērt un palūgt deputātus paskatīties 19.dokumentu. Tas ir mans rakstiskais priekšlikums, attiecībā uz 18... Laikam tagad jūsu redakcijā ir 19.pants, kur ir runa par to, kā īpašumā šī zeme nonāk piespiedu atsavināšanas rezultātā. Pēc iesniegtā varianta var saprast, ka šī zeme nonāk tā resora īpašumā (tā vismaz tur ir uzrakstīts), kā interesēs šis zemes gabals tiek atsavināts. Es gribēju uzsvērt un tādēļ esmu iesniedzis rakstiski to normu, ka šīm zemēm jānonāk tikai divu institūciju - valsts vai pašvaldības - īpašumā. To nosaka jau pats likuma nosaukums. Tad, lūk, šī valsts vai attiecīgā pašvaldība, kura aizstāv ieinteresēto resoru, ka šis objekts tiešām ir nepieciešams un pamatots, var ar šo resoru slēgt līgumu par zemes nomu vai citādi, bet lai zemes īpašums paliktu valstij vai pašvaldībai. Tikai valsts un pašvaldības drīkst būt zemes īpašuma subjekti. Tāda ir manas 18.panta redakcijas jēga.

Es gribu vērst deputātu uzmanību uz šo aspektu, lai pie trešā lasījuma gadījumā nevarētu pateikt, ka - "mēs jau otrajā lasījumā vienojāmies". Es uzskatu, ka tā ir konceptuāla izmaiņa un ka to vajadzētu jau otrajā lasījumā nofiksēt. Es lūdzu izskatīt manu rakstisko priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs, es saprotu tā, ka jūsu priekšlikums nevis izslēdz 19.pantu, bet gan papildina.

L.Alksnis: Jā, protams.

R.Apsītis: Es atvainojos, runa te ir par 18.pantu. Varbūt mēs varētu tad izdarīt izņēmumu. Mēs jūsu priekšlikumus izskatīsim komisijas sēdē un sagatavosim līdz trešajam lasījumam. Par to tad arī varētu nobalsot.

L.Alksnis: Es tam piekrītu. Vienkārši es vēršu kolēģu uzmanību uz to, lai pie trešā lasījuma nepateiktu, ka - "otrajā lasījumā mēs vienojāmies", jo es domāju, tā ir būtiska norma šajā likumā. Šādā veidā dažādi zemes tīkotāji varētu, es pieļauju, tikt pie zemes īpašuma. Jo mēs šo zemi atsavinām tikai valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, tātad šai zemei jānonāk šo institūciju īpašumā.

R.Apsītis: Tādā gadījumā mēs varētu jūsu priekšlikumu formulēt apmēram šādi - 18.panta beigu daļā aiz vārda "reģistrācija" varētu likt komatu un tālāk - "tiesas sprieduma norakstu kopā ar nekustamā īpašuma aprakstu tā reģistrēšanai valsts vai pašvaldības īpašumā". Tā apmēram?

L.Alksnis: Es piekrītu. Tā ir šā panta būtība. Jā, es tam piekrītu.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs, ja ir nepieciešams, mēs, protams, varam nobalsot, ka zeme, kas tiek atsavināta valsts vajadzībām, nonāk valsts vai pašvaldību īpašumā. Bet, ja jūs speciāli neuzstājat un komisija ir gatava to iestrādāt, tad atstāsim to trešajam lasījumam.

L.Alksnis: Ja komisija tam piekrīt, tad esmu ar mieru tam piekrist. Uz trešo lasījumu. Bet lai nebūtu tā, ka trešajā lasījumā mēs atgriežamies pie akceptētā varianta, kāds mums ir šodien, ka nonāk tā resora īpašumā, kā interesēs īpašums tiek atsavināts.

Priekšsēdētājs: Stenogrammā tas būs fiksēts.

Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Man šajā sakarā arī jautājums. Faktiski sakarā ar to, ko teica Alkšņa kungs. Varbūt to var tīri redakcionāli izmainīt. Visos pantos praktiski figurē jēdziens "resors", ja zeme tiek atsavināta pašvaldības vajadzībām. Pašvaldība nav resors. Pašvaldība ir pašvaldība. Ja, piemēram, ir jābūvē iela vai tilts, kas būs pašvaldības īpašumā, tad tur nav nekāda sakara ar kaut kādu ieinteresēto resoru. Vai to resoru nevarētu aizvietot ar kādu citu jēdzienu?

R.Apsītis: Jums ir pilnīgi taisnība, bet mēs esam šīs jūsu bažas atrunājuši. Ja jūs tagad vēlreiz pievērstu uzmanību 3.panta otrās daļas sākumam, tad tur ir rakstīts, ka šā likuma noteikumi ir piemērojami un ka resora ierosinājumiem pielīdzināmi arī pašvaldību ierosinājumi. Vienkārši īsuma labad.

A.Teikmanis: Tas tikai īsumam?

R.Apsītis: Ja ir šī atruna, tad mēs esam pateikuši, ka neliekam vienlīdzības zīmi starp resoru un pašvaldībām.

A.Teikmanis: Man varbūt tomēr būtu redakcionāls priekšlikums, jo "resors" faktiski arī nav latvisks vārds un tam ir ļoti dažādas nozīmes.

R.Apsītis: Jūs gribējāt, lai visur liek arī vārdu "pašvaldības"?

A.Teikmanis: ...vai vispār citu jēdzienu. Teiksim, "iesniedzējs" vai "ieinteresētā puse", vai kas.

R.Apsītis: Paldies. Par to varam padomāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, turpināsim!

R.Apsītis: 19.pantā labojumu nav.

20.pantā, salīdzinot ar pirmo lasījumu, ir Likumdošanas jautājumu komisijas ierosināts papildinājums. Tas skan tā: "Ja ieguvējs atsavināto nekustamo īpašumu vai tā daļu ne vēlāk kā piecu gadu laikā, skaitot no atsavināšanas dienas..." un tālāk kā tekstā. Ir iekļauts šis papildu teksts. Ja nav iebildumu...

Priekšsēdētājs: Nav deputātiem iebildumu? Lūdzu, turpināsim!

R.Apsītis: 21.pantā labojumu nav. 22.pantā arī labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nekādu papildinājumu šajā sakarībā nav. Tādā gadījumā mēs varam balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā, lūdzot Apsīša kungu un Likumdošanas jautājumu komisiju iestrādāt visas tās piezīmes, kuras tika izteiktas apspriešanas gaitā.

R.Apsītis: Jā, paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā. Rezultāts: par - 62, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

Saskaņā ar darba kārtību tagad klausīsimies Karnupa kunga atskaiti par iedzīvotāju reģistrācijas gaitu un lēmuma projektu par deputātu komisijas izveidošanu darba uzlabošanai. Karnupa kungs ir šeit.

Lūdzu, Karnupa kungs, nāciet tribīnē! Cik laika vajadzēs ziņojumam?

V.Karnups, Pilsonības un imigrācijas departamenta direktors: Desmit, piecpadsmit minūtes.

Priekšsēdētājs: 15 minūtes - maksimums. Lūdzu.

V.Karnups: Godājamie deputāti! To, ko es jums šorīt ziņošu, daudzi jau ir dzirdējuši frakciju sēdēs. Varbūt es mēģināšu kaut cik saīsinātā veidā šo ziņojumu jums sniegt. Atreferējums, protams, par frakcijas sēdes ziņojumu ir arī laikrakstos.

Principā uz šo datumu, uz 5.augustu, bija reģistrēti 610 000 iedzīvotāju, no kuriem 69 procenti bija Latvijas Republikas pilsoņi. Cik varu saprast, šodien mēs saliekam kopā jaunu statistiku. Ir jau pāri par 25 procentiem reģistrētu iedzīvotāju. Pilsonības un imigrācijas nodaļu ietvaros reģistrācijas nodaļas darbojas visos valsts rajonos un pilsētās. Principā iedzīvotāju reģistrācijas gaita turpinās ieplānotajos ietvaros.

Protams, mums ir problēmas, kuras es neslēpju. Bet vairumu problēmu (es pieņemu, ka deputātu kungi ir šo teicienu jau dzirdējuši no gandrīz katra resora vadītāja), vairumu mūsu principiālo problēmu var atrisināt ar attiecīgu līdzekļu piešķiršanu. Kā esmu minējis jau agrāk, mums pašlaik otrajam pusgadam ir iedalīti 44 miljoni rubļu departamenta darbībai. Darba algu fonds ir pāri par 10 miljoniem rubļu. Diemžēl ar šiem 10 miljoniem rubļu varētu segt tikai trīs mēnešu darba algu izmaksas. Mūsu budžeta projektā mēs bijām pieprasījuši 45 miljonus rubļu. Kā jau minēju, piešķīra 10 miljonus. Šī starpība darba algu fondā rada patiešām draudus iedzīvotāju reģistra izpildē, jo mums pašlaik ir pāri par 1200 ārštatnieku, respektīvi, līgumdarbinieku, kuri veic praktisko reģistrēšanu. Mums ir vajadzīgs, lai fizisko reģistru veiktu vismaz 1700 ārštatnieku. Ja mums nav līdzekļu, ko šiem cilvēkiem maksāt, reģistrācija var izsīkt, jo rajonos un pilsētās pašlaik ir tikai 224 štata darbinieki. Šiem 224 mēs arī saņemam darba algas fondu. Mums ir vajadzīgs rajonos un pilsētās 361 štata darbinieks, jo mums nāk klāt datu ievade. Tam cilvēkam, kas pārskatīs datu ievadi jau iegādātajos kompjūteros, jābūt štata darbiniekam.

Problēmas ar finansēm daļēji saistās arī ar problēmu, ka vienkārši trūkst kadru, neskatoties uz to, ka gandrīz visas pašvaldības Latvijā ir bijušas ļoti pretimnākošas ar telpu iedalīšanu. Dažas pašvaldības pat ir ar mieru apmaksāt reģistratorus papildus. Ir pāri par 100 reģistratori Latvijā, kurus faktiski apmaksā pašvaldības no sava budžeta. Mums tomēr trūkst piemērotu cilvēku, kuri varētu strādāt kā reģistratori. Daļēji tur vainojama mūsu zemā vidējā mēnešalga, bet ar to mums vajag dzīvot. Daļēji biedējošs ir milzīgais darba slogs.

Neskatoties uz problēmām, ja mums piešķirs budžeta līdzekļus papildus (cik es sapratu, runājot ar atsevišķiem deputātiem, tas ir ļoti iespējams), es tomēr projektēju, ka līdz 31.decembrim ir iespējams pabeigt fizisko reģistrēšanu vismaz tādā līmenī, ka praktiski visas personas, visi iedzīvotāji, kuri ir pakļauti reģistrācijai, būs reģistrēti.

Cita lieta, protams, ir saistīta ar Latvijas pasu izdošanu, kur ir iesaistīti citi resori. Pilsonības un imigrācijas departaments veic, var teikt, pārbaudes darbu, lai dati jaunajā pasē sakristu ar Iedzīvotāju reģistra datiem. Tomēr šis process, iespējams, ievilksies.

Es gribu minēt, ka Pilsonības un imigrācijas departamentam nav tikai viens pienākums vai viens darbības virziens. Iedzīvotāju reģistrs nav vienīgā lieta, ko Pilsonības un imigrācijas departamentam ir uzdots regulēt un kontrolēt. Mums gan ir Migrācijas likums, taču viss, kas ir saistīts ar ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu Latvijā un uzturēšanos Latvijā, būs arī saistīts ar pilsonības jautājumiem. Mums arī ir pienākums nodarboties ar repatriācijas jautājumiem un arī ar jautājumu par bēgļiem un tiem, kuri meklēs politisko patvērumu Latvijā, kas droši vien gada laikā kļūs aktuāls. Tā ka Pilsonības un imigrācijas departamentam ir ļoti plašs darba lauks, lai šos pienākumus godīgi izpildītu.

Mums vajag darbiniekus, kas var to veikt, un darbiniekiem vajag maksāt algas, un atkal mēs esam tajā apburtajā lokā. Ja nav finansu, ja nevar maksāt darbiniekam, nav darbinieku. Mana departamenta darbinieki, es varu jums galvot, strādā ne jau 8 stundas dienā, bet 10, 12 stundas dienā, lai veiktu savus pienākumus godīgi un efektīvi. Un mēs uzliekam šo slogu viņiem un sagaidām no mūsu darbiniekiem, ka viņi būtu ar mieru šādā veidā strādāt. Mums piektdiena nav īsā diena, kā ir daudzos valsts resoros. Mūsu cilvēki rajonos un pilsētās neņem vasaras brīvdienas, jo mums vajag strādāt. Un viņi apzinīgi strādā.

Sakarā ar lēmuma projektu par Augstākās padomes komisijas izveidošanu, no departamenta viedokļa, mums nav iebildumu ne par projektu, ne pēc būtības, ne arī pret komisijas locekļiem. Ir vajadzīgs plašāks atbalsts, publisks atbalsts no Augstākās padomes un citām valsts iestādēm, lai cilvēki brauc uz saviem vēlēšanu apgabaliem, rajoniem un pilsētām, atbalsta Iedzīvotāju reģistru un ne tikai skatās, kādā veidā varētu to "nopērt".

Notiek apzināta dažādu sabiedrisko organizāciju kampaņa pret Iedzīvotāju reģistru. Es domāju, visi deputāti to jau zina. Līdz šim mēs kā departaments neesam publiski par to runājuši, mēs esam ļāvuši šīm sabiedriskajām organizācijām izteikties, izbļauties, ārdīties, kā tām patīk. Tomēr sāk apnikt šī riešana, šī nevajadzīgā ažiotāža ap Iedzīvotāju reģistru. Varbūt tiešām var lūgt Augstākās padomes deputātu atbalstu, īpaši šīs komisijas atbalstu, lai tautai būtu skaidrs, kāpēc ir reģistrs, ko tas var dot Latvijai ne tikai vēlēšanu organizēšanā, bet arī vispārējā valsts darbībā. Es domāju, ka vairāk nerunāšu, bet varu atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, Karnupa kungs! Jautātāji ir Freimaņa kungs, Berķa kungs un Zaļetajeva kungs.

Lūdzu, Freimaņa kungs! Pēc tam Kinnas kungs, kas arī pierakstās.

J.Freimanis: Karnupa kungs, jūs jau saprotat, ka tieši tādēļ jūs šeit uzstājaties, lai mēs varētu pieņemt kaut kādas politiskās prognozes. Un šīs politiskās prognozes mēs, deputāti, varēsim īstenot tikai tad, ja būs lielākajā Latvijas valsts daļā reģistrējušies vismaz 55-60 procenti pilsoņu. Tad mēs varam interpolēt un visi strādāt tā, kā vajag.

Sakiet, lūdzu, ņemot vērā, ka Rīga ir gandrīz vissliktākā, kādas ir jūsu domas, kurā momentā, ja to vispār darīt, mums būtu jāpieņem lēmums par to, lai Rīgā reģistrētu pagaidām tikai pilsoņus? Šis jautājums, kā jūs pats ļoti labi zināt, gaisā ir pazibējis dažādos līmeņos. Jūs to arī minējāt vienā frakcijas sēdē, cik zinu, tātad būtu labi, ja jūs atklāti pateiktu, vai to darīt un kad tas ir jādara, lai mēs īstajā laikā dabūtu skaidrību.

V.Karnups: Protams, šis jautājums ir politiskais jautājums, ko vajag izlemt politiskajā līmenī. No departamenta viedokļa, 5.augustā Rīgā bija reģistrēti 12 procenti iedzīvotāju, no kuriem procentuāli, tāpat kā vispār Latvijā, apmēram 67 procenti bija Latvijas Republikas pilsoņi. Zināmā mērā tas moments, ja ir nolemts, ka tā vajag darboties, ir saistīts ar to, ka mēs varam līdz septembra beigām prognozēt iedzīvotāju reģistrēšanas gaitu īpaši Rīgā un citur. Līdz 5.augustam Rīgā bija 12 procenti reģistrēti, tādēļ es varu droši prognozēt, ka šodien būs 15-16 procenti iedzīvotāju. Es domāju, ka šis procents, cik ir pilsoņu, turēsies samērā stabili starp 60 un 70 procentiem.

Ja šis procents turas stabili visā Latvijā un katrā rajonā atsevišķi, tad, es domāju, mēs varam turpināt reģistrēt līdzšinējā kārtībā. Būs pietiekami datu, lai prognozētu mandātu skaitu, ja pieņems tā, ka vēlēšanas vajag pasludināt novembra vidū vai novembra beigās. Bet mēs konkrētāk varēsim par šo lietu runāt septembrī. Ja manis tagad teiktais nepiepildīsies, tad gandrīz vienīgais veids, kā varētu garantēt, ka līdz vēlēšanu datumam visi Latvijas Republikas pilsoņi būs reģistrēti, ir - uz laiku atlikt nepilsoņu reģistrēšanu vai atstāt vienu vai divus iecirkņus, kas reģistrē vispārējos iedzīvotājus, un ierīkot papildu reģistrācijas punktus, kur reģistrētu tikai pilsoņus.

Priekšsēdētājs: Berķa kungs jautā. Pēc tam - Zaļetajeva kungs.

A.Berķis: Mani vēlētāji un arī Zemnieku savienības pārstāvji man jautā, kāpēc šajā reģistrācijā vairs netika iesaistīti cilvēki sabiedriskajā kārtā un kāpēc tur netika iesaistīti, piemēram, tā sauktie inteliģentie bezdarbnieki, daudzi cilvēki, kas tagad palikuši brīvi no iestādēm, kaut vai nemaksājot viņiem neko vai maksājot to pašu bezdarbnieka pabalstu? Un studenti vispār vasaras brīvlaikā droši vien būtu strādājuši bez apmaksas.

V.Karnups: Nevar teikt tā, ka mēs to neesam mēģinājuši. Mēs esam mēģinājuši. Mūsu nodaļu vadītāji ir uzņēmuši sakarus gan ar Nodarbinātības departamenta bezdarbnieku daļu, gan ar universitātēm un augstākās izglītības iestādēm, aicinot cilvēkus darbā. Bija daudzi studenti, kas vasarā strādāja, īpaši Rīgā, bet šī vasara bija tik saulaina, ka daudzi vienkārši negribēja. Mēs piedāvājām visādus variantus, kā cilvēks varētu nākt strādāt kā reģistrators gan uz pilnu slodzi, gan uz pusslodzi, gan nedēļas nogalēs, gan pievakarēs, gan uz stundām. Tur nav tā, ka mēs izslēdzam visas iespējas. Bet, protams, lai darbotos kā reģistrators, vajag vismaz vidējo izglītību, jo tur ir lieli rakstu darbi un liels izskatīšanas darbs. Tomēr vajag cilvēkus ar zināmu izglītību, zināmu latviešu valodas prasmi, lai varētu veikt reģistratora darbu.

Ko var teikt? Mēs esam piedāvājuši, es esmu runājis ar mūsu Rīgas nodaļas vadītājiem, vai nevaram aicināt šos studentus, kas 1.septembrī ies atpakaļ mācīties, vismaz nedēļas nogalē nākt strādāt. Šie studenti vienkārši atsakās, viņiem piecas dienas esot mācīšanās un viņi grib vismaz divas dienas brīvas. Mēs darām visu iespējamo, lai iesaistītu piemērotus cilvēkus reģistratora darbā. Es nedomāju, ka sabiedriskā kārtā mēs dabūtu kaut vienu cilvēku vairāk nekā tad, ja mēs iesaistām cilvēkus un solām viņiem kaut ko maksāt.

A.Berķis: Otrs jautājums man ir attiecībā uz imigrāciju. Teiksim, vecāki, ukraiņu ģimene, ir nodzīvojuši 40 gadus Latvijā un viņu bērni ir aizbraukuši uz Maskavu mācīties un pēc studiju beigšanas atgriežas Latvijā, vai jūs viņus šeit piereģistrējat, ja viņi grib atpakaļ pie vecāku ģimenes, vai ne? Kāda tur ir nostāja?

V.Karnups: Tās ir divas lietas. Viena ir Iedzīvotāju reģistrs reģistrācijas gaitā un otra ir pierakstīšanās lieta. Students, kas atgriezās no mācībām, ja viņš ir dzīvojis Latvijā pirms...

A.Berķis: Ir dzimuši un dzīvojuši.

V.Karnups: ...pirms aizbraukšanas un trīs mēnešu laikā, tas ir pēc Ministru padomes 266.lēmuma principiem. Ja viņš atgriezās pēc mācību beigšanas vai pārtraukšanas trīs mēnešu laikā, protams, mēs ļāvām viņam pierakstīties atkal.

A.Berķis: Es jautāju tāpēc, ka man ir zināms...

V.Karnups: Jā, es zinu. Vienu laiku bija tāds starpbrīdis starp Migrācijas likuma pieņemšanu un attiecīgo nolikumu sagatavošanu, kad mums bija vienkārši tāds vakuuma laiks. Tas tagad ir aizpildīts, un visi tie, kas aizbrauca uz mācībām un atgriezās attiecīgajos laika sprīžos, tiek pierakstīti tur, kur viņi bijuši pastāvīgajā dzīvesvietā.

Priekšsēdētājs: Jautā Zaļetajeva kungs. Un Kinnas kungs acīmredzot pēc starpbrīža.

S.Zaļetajevs: Cienījamais Karnupa kungs, vai jūs nevarat pastāstīt mums, kā jūsu departaments ievēro un kontrolē likuma ievērošanu par Iedzīvotāju reģistru uz vietas reģistrācijas gaitā? Ļoti daudzi iedzīvotāji nāk ar sūdzībām, ka viņiem prasa, ka viņus pratina daudz vairāk, nekā domāts un rakstīts šinī likumā.

V.Karnups: Principā, kā visās valdības iestādēs, pirmais kontrolpunkts ir reģistratora izvēle. Mēs mēģinām dabūt kaut cik normālus cilvēkus. Otrais kontrolveids ir caur nolikumu par reģistrācijas izpildīšanu. Un, protams, visas pavēles un instrukcijas, kas nāk līdz ar tādām lietām. Ziņas, kas ir saistītas ar Iedzīvotāju reģistra veidlapas aizpildīšanu, protams, vajag sniegt uz dokumentu pamata. Mēs stingri iesakām, pēc iespējas, lai iedzīvotājs, kas reģistrējas, datus pamato ar dokumentiem un ne mutvārdiski.

Kontrole pār pareizo izpildi nāk divējādi. Viens ir, ka cilvēki griežas pie mums, pie jums vai pie citām valsts iestādēm ar sūdzībām, un mēs izkontrolējam un pārbaudām katru sūdzību. Ja sūdzība ir pamatota, ja reģistrators ir pārkāpis savas pilnvaras vai nezināšanā ir pieprasījis vairāk, nekā vajadzēja, tad mēs administratīvi to izkārtojam. Mēs ik pa laikam, bet turpmāk regulāri brauksim uz nodaļām. Mani vadošie darbinieki brauc uz nodaļām vienkārši tādās inspekcijās, vai attiecīgās pavēles un nolikumi tiek ievēroti, arī pārskatām veidlapas, cik tās ir korekti un precīzi aizpildītas, un tādā veidā mēģinām kontrolēt darbības gaitu un darba izpildi.

Priekšsēdētājs: Paldies, godātie kolēģi! Starpbrīdis.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Ieņemiet vietas! Turpināsim darbu! Jautātāju sarakstā ir Kinnas kungs, Vaivada kungs, Tomašūna kungs, Silāra kungs, Apsīša kungs un Ivanova kungs. Kurš no klātesošajiem varētu uzdot savu jautājumu? Es vēl visus neredzu, redzu tikai Silāra kungu.

I.Silārs: Cienījamais Karnupa kungs! Es nezinu, vai jūs esat informēts, bet deputātiem ir izdalīts lēmuma projekts, kurā ir paredzēts izveidot Augstākās padomes deputātu darba komisiju Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta darba uzlabošanai. Un 2.punkts paredz, ka šai komisijai jāsniedz Augstākajai padomei nepieciešamā informācija, atzinumi un priekšlikumi iedzīvotāju reģistrācijas un pasu izsniegšanas darba uzlabošanai.

Man jautājums ir šāds: vai jūs uzskatāt, ka jūsu departaments nav pietiekami informēts pats par savu darbu, lai iesniegtu nepieciešamos priekšlikumus, kādi vajadzīgi jūsu darba uzlabošanai, un ka šāda biedru grupa četru cilvēku sastāvā būtu vairāk kompetenta priekšlikumu iesniegšanai jūsu darba uzlabošanai?

V.Karnups: Nu... (Smejas.) Es domāju, ka mēs, protams, esam kompetenti paši iesniegt savus atzinumus un priekšlikumus darba uzlabošanai un darbu tā gaitā veidot un uzlabot. Es redzu to vairāk nekā komisija, kas varētu ierēdnieciskajā plāksnē izvirzīt tādu jautājumu, kuru vajag risināt tomēr politiskajā plāksnē. Tādā veidā tas būtu ļoti liels atbalsts mums.

I.Silārs: Es jums nolasīju, kas šeit ir paredzēts. Paldies, mani jūsu atbilde pilnīgi apmierināja.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod Ivanova kungs.

I.Ivanovs: */Karnupa kungs! Sakiet, lūdzu, uz kāda pamata civilpersonas, kas strādā karaspēka daļās, netiek reģistrētas, bet, ja tās arī reģistrē, tad kāpēc viņu karaspēka daļās nostrādātais laiks netiek ieskaitīts kā Latvijas Republikā nodzīvotais laiks?/

V.Karnups: Iedzīvotāju reģistra likumā ir paredzēts, ka mēs nereģistrējam iedzīvotājus, kuri atrodas bijušās PSRS aktīvajā karaspēka dienestā vai pierakstīti kara daļā. Sakarā ar to mēs uzskatām: ja cilvēks strādā kara daļā, kur ir paredzēts dot zvērestu, un viņam ir izdota apliecība sakarā ar šo dienestu, ka tas ir pielīdzināms bijušās PSRS karaspēkam, kas uzturas Latvijā kā okupācijas armija, laiku, kurā cilvēks ir dienējis šajā armijā, nevar uzskatīt par dzīvošanas laiku Latvijā. Tas būtu tas pats, ja PSRS virsnieks, kas dienē Vācijā, mēģinātu savus 4,5 vai 6 dienēšanas gadus Vācijā uzskatīt par pamatu saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Vācijā.

I.Ivanovs: */Pēc jūsu loģikas iznāk, ka nevar reģistrēt tos, kas te dzīvoja, kad Latvija bija okupēta. Protams, izņemot jūs, jo jūs nebijāt okupēts.

Nu, labi, otrais jautājums. Atgādiniet, lūdzu, kādi dokumenti man jāiesniedz reģistrācijas punktā?/

V.Karnups: Reģistrācijas punktā vajag uzrādīt tādus dokumentus, kas ir saistīti ar attiecīgo veidlapu aizpildīšanu. Ja persona nav Latvijas Republikas pilsonis, tad vajag uzrādīt ierašanās laiku Latvijā. Tas ir viens no punktiem, kas likumā ir minēts un ko vajag prasīt. Jautājums ir, kādā veidā to var pierādīt. Protams, var uzrādīt, ka, piemēram, ir komandējums no Maskavas uz Rīgu. Tas ir viens pierādījums par ierašanās laiku. Protams, vislabākais un visērtākais visiem iedzīvotājiem ir vienkārši viņu darba grāmatiņa, no kuras var konstatēt, kad šis cilvēks vismaz sācis strādāt Latvijā. Tas vairumā gadījumu sakrīt ar to, kad viņš ir ieradies Latvijā.

I.Ivanovs: */Bet likumā tas nav ierakstīts. Paldies./

V.Karnups: Likumā ir ierakstīts, ka vajag personību apliecinošus dokumentus, lai atbildētu uz jautājumu, kas ir saistīts ar ziņām, ko vajag iesniegt Iedzīvotāju reģistram.

J.Vaivads: Karnupa kungs, es jau frakcijā pieskāros tam jautājumam. Dažas dienas ir pagājušas, varbūt ir kaut kas noskaidrots, respektīvi, par to, kā reģistrs sadarbojas ar pasu un vīzu daļu un cik lielā mērā jūs varat sekot līdzi tam, kā tiek izsniegtas pases. Jo tā informācija, kas ir man, ir tāda, ka parādās izsniegtas pases bez reģistrācijas koda.

V.Karnups: Ja ir izsniegta Latvijas Republikas pase bez Iedzīvotāju reģistra personas koda, tā pase ir vienkārši nelikumīga, jo bez reģistrēšanas, bez personas koda nevar izsniegt Latvijas pasi. Mēs sadarbojamies ar pasu daļu ļoti tuvu un cieši. Mēs esam izstrādājuši kopējas instrukcijas par pasu izsniegšanu. Ir vismaz pēdējā versija, ko esam nodevuši mūsu darbiniekiem, tur nāks vēl dažas izmaiņas, kas radušās vienkārši darba gaitā.

Principā ir tā, ka cilvēks, kas ir tiesīgs uz Latvijas pilsoņa pasi, griežas tajā reģistrācijas nodaļā, kur reģistrējās, aizpilda pases iesniegumu, iesniedz pasi, iesniegumu, savu pasi ar Iedzīvotāju reģistra zīmogu un trīs fotogrāfijas. Mūsu darbinieki salīdzina un pārbauda tos datus, kas ir pases iesniegumā, ar Iedzīvotāju reģistra veidlapu. Ja abi sakrīt, mēs uzliekam savu zīmogu, nogādājam šīs pases attiecīgajā pasu galdā pēc dzīvesvietas, kur pēc desmit darba dienām izsniedz pilsoņa pasi.

Šī sistēma ir tāda, ka cilvēkam nevar būt izsniegta pase ne tikai bez Iedzīvotāju reģistra personas koda, bet arī - bez mūsu vīzēšanas no pases iesnieguma ar... Instrukcijās pasu galdiem ir teikts, ka viņi nedrīkst izdot.

J.Vaivads: Es varbūt paskaidrošu tādā nozīmē... Sakiet, lūdzu, es saprotu, ka pasēs šos ierakstus veic automatizēti. Vai visās pasu izsniegšanas vietās ir šie automāti? Vai tas, ka visur šo automātu nav, nevar būt par aizbildinājumu šā koda neierakstīšanai, jo ar roku ierakstīt to nedrīkst?

V.Karnups: Cik es saprotu no pasu daļas, visos pasu izsniegšanas punktos, pasu galdos, ir pa vienai pasu drukāšanas mašīnai. Ja nav, tad tā nodaļa vai pasu galds vienkārši neizsniedz pases. Kas ir noticis, ka izsniedz pases principā tikai Rīgā un tikai šonedēļ sāk lēniņām izsniegt pases visos pārējos Latvijas rajonos un pilsētās?

Priekšsēdētājs: Jautā Feršalova kungs.

B.Feršalovs: */Es gribu precizēt deputāta Ivanova jautājumu, jo neesmu apmierināts ar atbildi. Varbūt jūs nesapratāt jautājumu. Latvijas Republikas pilsoņus, kas strādā kara rūpniecības uzņēmumos, un civilpersonas, kas strādā karaspēka daļās, nereģistrē. Tā tika uzdots jautājums. Šie cilvēki nekad nekam zvērestu nav devuši. Viņi ir strādnieki rūpnīcās, lietveži vai šoferi karaspēka daļās, jo tajās ir daudz amatu civilpersonām. Šie cilvēki visu savu darba mūžu Latvijas Republikai ir maksājuši nodokļus un tagad turpina maksāt. Kāpēc gan viņus nereģistrē? Kāpēc viņiem atsaka reģistrāciju? Tā tika uzdots jautājums./

V.Karnups: Nē, tur ir divas lietas. Pirmā lieta ir kara rūpnīcas un kara daļas. Ja cilvēks strādā kara rūpnīcā kā civilists, tad reģistrēties nav nekādu problēmu. Tikai tie, kuri strādā numurētās kara daļās, kur viņiem ir izsniegtas īpašas apliecības un kur viņi ir saistīti ar zvērestu.

B.Feršalovs: */Atkal precizēju. Civilpersonām, kas strādā karaspēka daļās, nav nekādu apliecību, ir tikai caurlaides iekļūšanai karaspēka daļā, kur viņi strādā. Viņiem ir parastās pases, tādas pat kā visiem šeit sēdošajiem. Viņi ir civilpersonas, tāpat kā visā pasaulē. Amerikas Savienoto Valstu armijā Vācijā arī strādā civilpersonas no šīs valsts. Viņi daudzu profesiju darbiniekus neved līdzi no ASV. Šie strādājošie bija Vācijas pilsoņi un tādi paliek, nezaudē Vācijas pilsonību, kaut strādā karaspēka daļu palīgnozarēs. Kāpēc pie mums šādām civilpersonām jāzaudē pilsonība? Pie mums karaspēka daļās strādā ne tikai krievi, strādā arī latvieši, lietuvieši, citu tautību pārstāvji. Viņi ir pilsoņi, kas šeit dzīvo, viņu vecāki šeit ir dzīvojuši./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Karnupa kungs!

V.Karnups: Informācija, kas nāk no nodaļu vadītājiem un kura ir pārbaudīta, cik saprotu - Aizsardzības ministrijā, ir tāda, ka tiem cilvēkiem, kuri strādā kara daļās, tāpēc ka tā ir kara daļa un ne kara rūpniecība, ir cits statuss, viņi dod zvērestu, viņiem ir cita veida darba apliecības un darba grāmatiņās ir cits atzinums. Sakarā ar to, ka kara daļa tomēr skaitās kā daļa vispārējā PSRS Bruņoto spēku sastāvā, darbība tur tiek pielīdzināta aktīvajam karadienestam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Manā jautātāju sarakstā vairs neviena nav. Safonova kungs, vajadzētu pierakstīties. Tomašūna kungs ir vēlāk ieradies. Labi, tātad Safonova kungs jautā, pēc tam - Tomašūna kungs. Vairāk man sarakstā jautātāju nav.

A.Safonovs: */Mazs konkrēts jautājums, kas attiecas uz jūsu resoru. Latvijas Republikas pilsonis, kas jau izgājis reģistrāciju, laimīgi apprecējies ar kaimiņu valsts pilsoni no Smoļenskas, kur viņa agrāk ir dzīvojusi. Kāzas notikušas Rīgā, laulība reģistrēta Latvijas iestādē. Jaunā sieva dzīvo pie Latvijas pilsoņa, bet pierakstīties nevar. Nepieņem pierakstīšanos, arī reģistrācijā viņa nevar piedalīties. Divu mēnešu staigāšana pa Latgales priekšpilsētas instancēm nav devusi nekādu rezultātu. Ko darīt tādā gadījumā?/

V.Karnups: Jā, tāds bija stāvoklis pirms nedēļas, jo 266.lēmums, kas kontrolēja ārvalstnieku pierakstīšanu Latvijā, paredzēja, pirmkārt, ka vispārējā ārvalstnieku pierakstīšana Latvijā ir pārtraukta. Bet izņēmumi, kuri bija kādi astoņi, bija paredzēti tikai laulātajam ar nepilngadīgiem bērniem. Protams, ja ir laulāts un bez nepilngadīgiem bērniem, tad nevarēja dot atļauju pierakstīties. Šī daļa tika mainīta priekšpēdējā Ministru padomes sēdē 266.lēmumā, kur ir paredzēts, ka laulātais, kā arī nepilngadīgie bērni, kas tādā ziņā... Tie cilvēki, kas līdz 1.jūlijam bija laulāti un vēlējās pierakstīties Latvijā, varēs tagad uz atkārtoto iesniegumu, ja viņam ir atraidījums, zem jauna teksta pierakstīties pie sava laulātā.

Protams, pēc 1.jūlija viss ir saistīts ar Migrācijas likumu un ar uzturēšanās atļauju. Kārtība par uzturēšanās atļauju vēl Ministru padomē nav pieņemta tādēļ, ka jautājums nav līdz galam sagatavots. Bet tas būs tas, kas noteiks ārvalstnieku ieceļošanu Latvijā.

A.Safonovs: */Paldies. Un vēl viens jautājums. Vai Austrālijas pilsonim ir tiesības precēties ar kaimiņvalsts pilsoni, ievest viņu Austrālijā un dzīvot kopā ar viņu? Vai tam ir vajadzīga īpaša atļauja? Vai Austrālijas pilsonim ir tiesības precēties ar kaimiņu valsts, teiksim, Jaunzēlandes pilsoni?/

V.Karnups: Ar Jaunzēlandi ir īpašs starpvalstu nolīgums, kas ļauj brīvas cilvēku izmaiņas. Ja, piemēram, Austrālijā pilsonis apprecējies ar Latvijas pilsoni, tad faktiski nav atļauts iebraukt Austrālijā. Vajag no Latvijas aizpildīt attiecīgo iebraukšanas un imigrēšanas dokumentu, iziet vispārējā kārtībā imigrācijas noteikumus. Vienīgā lieta, kas viņai (ja tā ir sieviete; ja vīrietis, tad vienalga) atvieglo, ir tas, ka nevajag pakļauties pantiem, kas ir saistīti ar darbu un tādu profesiju, kāda Austrālijā ir vajadzīga. Bet visi pārējie imigrācijas noteikumi, gan veselība, gan tas, ka cilvēkam nav krimināla pagātne, tās visas lietas neatbrīvo nevienu laulāto no atbildības.

Priekšsēdētājs: Jautā Tomašūna kungs. Pēdējais jautātājs ir Grigorjeva kungs. Vēl Zaļetajeva kungs, es saprotu, grib jautāt. Lūdzu.

A.Tomašūns: Man būtu tāds jautājums: vai Latvijas pilsoņu reģistrācija notiek arī aiz Latvijas robežām?

V.Karnups: Vienīgā vieta, kur pašlaik mēs esam eksperimentālā veidā jau iesākuši reģistrāciju aiz Latvijas robežām, ir Tallinā ar mūsu Tallinas pārstāvniecības palīdzību. Mēs arī kārtojam ar Valgas pilsoņiem caur Valgu. Mēs esam jau sarunājuši ar Petera kungu Maskavā un ar Latvijas pārstāvi Lietuvā, ka līdzīgā veidā izkārtos pilsoņu reģistrāciju. Gan arī, ja mēs skatāmies uz Austrumiem, rīkojot sarunas ar Pēterburgas Latviešu biedrību par telpām un tādām lietām, kur mēs varam veikt reģistrāciju. Rietumu virzienā esam jau ievadījuši konkrētas sarunas gan ar Ārlietu ministriju, gan ar PBLA un kopīgi caur Ārlietu ministriju un PBLA struktūrvienību katrā mītnes zemē mēs ceram, ka jau septembrī varēsim sākt Latvijas pilsoņu reģistrēšanu. Tur tas svarīgākais jautājums ir tas, ka reģistrēšanos par Latvijas Republikas pilsoni var ietekmēt mītnes zemes pavalstniecība. Kā jau es praktiski šeit esmu minējis, konkrētu atbildi esmu saņēmis tikai no Austrālijas, ka tas neietekmē Austrālijas pavalstniecību. Citās valstīs esam jau, var teikt, resoru līmenī prasījuši, nekādas konkrētas... Mutiski saka, ka "jā", bet neviens uz papīra līdz šim nav rakstījis. Es domāju, ka tas nebūs godīgi no Latvijas valsts puses, ja aicināsim trimdas latviešus reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, bet nevarēsim viņiem dot vismaz kādu skaidrojumu, kā tas ietekmēs viņu mītnes zemes pavalstniecību.

A.Tomašūns: Un vēl kāds jautājums: sakiet, lūdzu, mēs te esam kaut kā pieņēmuši, ka visi Latvijas iedzīvotāji simtprocentīgi līdz jaunajam gadam reģistrēsies un ka būs skaidrība, kurš ir Latvijas pilsonis un kurš ne. Vai jums ir skaidrs apmēram procentos, kādi aprēķini ir veikti par to, cik daudz Latvijā dzīvojošo cilvēku gribētu reģistrēties kā kādas citas valsts pilsoņi vai, teiksim, kā bezvalstnieki.

V.Karnups: Mums līdz šim no tā 31 procenta iedzīvotāju, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi un kuri ir reģistrējušies, 91 procents ir izteicis vēlēšanos kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Tā ka 9 procenti cilvēku vēlas vai nu citas valsts pilsonību, vai vienkārši nekādu pilsonību.

A.Tomašūns: Bet mēs sākam draudēt ar sodiem par to, ka viņi nereģistrējas, kaut gan varbūt viņi gribētu reģistrēties kā Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas vai kādas citas valsts pilsoņi.

V.Karnups: Mums ir atkal tur grūtības, jo bijušās NVS valstis vēl nav Latvijā savus konsulātus iedarbinājušas un nav neviena punkta, kur šie iedzīvotāji, kuri vēlas pieņemt Krievijas pilsonību vai Ukrainas pilsonību, vai kādu NVS valsts pilsonību, varētu griezties, lai reģistrētos. Līdz tam laikam, kad tāds reģistrēšanās punkts būs atklāts Latvijā, vienīgā lieta, ko mēs varam ierakstīt viņu pilsonības ailē (tiem cilvēkiem, kuriem nav kaut kādu dokumentāru pierādījumu, ka viņi ir Krievijas pilsoņi vai citas valsts pilsoņi) ir tā, ka mēs vienkārši atzīmējam, ka viņi joprojām, balstoties uz viņu PSRS iekšzemes pasi, ir PSRS pilsoņi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grigorjeva kungs!

A.Grigorjevs: Karnupa kungs, pirms mēneša Cilvēktiesību komisija izskatīja dažas lietas, kas saistītas ar jūsu departamentu. Jūs mūs toreiz nepagodinājāt ar savu klātbūtni, kaut bijāt aicināts, tāpēc man jāuzdod šie jautājumi šoreiz.

Augstākās padomes Juridiskā pārvalde un Latvijas Republikas Prokuratūra vairākkārt konstatējusi atkārtotas nelikumības jūsu departamenta rīcībā, atsakot vai izsniedzot atteikumus pierakstīšanai. Notikusi sarakste starp mums, prokuratūru un jums. Vai jūsu nostāja šajā lietā ir mainījusies? Vai ir kaut kāda citāda attieksme pret šiem faktiem?

V.Karnups: Aizvakar es saņēmu Prokuratūras atzinumu sakarā ar mūsu atbildēm uz Cilvēktiesību komisijas jautājumiem. To es esmu nodevis attiecīgajā sektorā izskatīšanai. Principā mēs pastāvam uz to, ka sakarā ar izmaiņām 266.lēmumā, kā arī ar Migrācijas likuma iedarbību visi šie jautājumi tiks atrisināti. Par atsevišķiem cilvēkiem es varēšu atbildēt, kad man būs priekšā šie dokumenti par šiem cilvēkiem.

Par likuma pārkāpšanu. Protams, departaments neuzskata, ka ir pārkāpts likums. Mēs saņēmām norādījumus no citiem valsts resoriem, it kā mēs esot pārkāpuši likumu. Ne tik daudz mēs esam pārkāpuši likumu, bet vienkārši mūsu interpretācija attiecībā uz likumu nesakrīt ar šo otro valsts resoru interpretāciju, kā var izpildīt šo likumu. Tādā ziņā pareizākais, kā es teicu, būtu sasaukt trīs resorus kopā un pārrunāt to samērā draudzīgi vadošajā līmenī, kāpēc ir citādas interpretācijas vienam un tam pašam likumam. Īpaši tas būtu Augstākās padomes Juridiskās daļas pienākums - iesniegt Augstākās padomes Prezidijā paskaidrojošu lēmumu, kas varētu noskaidrot, kura interpretācija tā ir. Šeit mēs runājam ne par likuma pārkāpšanu. Es vēlreiz uzsveru. Mēs šeit runājam par likuma interpretāciju, kura būtu saistoša departamentam. Protams, ja Prezidijs pieņems skaidrojošo lēmumu, kas neatbalsta mūsu interpretāciju, mēs tad interpretēsim attiecīgo likuma pantu saskaņā ar Prezidija lēmumu.

A.Grigorjevs: Vai tādā gadījumā drīkst jautāt, cik lielā mērā jūsu likuma interpretācija sakrīt ar valsts ministra interpretāciju, jo jūs ietilpstat valsts ministra resorā?

V.Karnups: Saprotams. Līdz šim, ja mēs runājam par sūdzībām, respektīvi, par gadījumiem, kad cilvēkam ir atteikts un kad tiek pārsūdzēts mūsu lēmums valsts ministram, mēs tad tieši tajā minētajā veidā sanākam kopā, izrunājam un attiecīgi rīkojamies pēc kopējas vienošanās.

A.Grigorjevs: Vai konkrētajos jautājumos, par kuriem bija runa Juridiskās pārvaldes un prokuratūras atzinumā, šie gadījumi tika apspriesti ar valsts ministra resoru?

V.Karnups: Nē, jo tajā laikā bijām iesnieguši komisijai mūsu, var teikt, paskaidrojumu katrā konkrētajā lietā. Zināmā mērā, pēc mūsu domām, tas bija izsmeļošs. Mēs principā gaidījām vienkārši reakciju no komisijas. Bet tas bija saistīts ar atvaļinājumu laiku, un, protams, tad visa tā lieta tā ievilkās.

A.Grigorjevs: Es gribētu atgādināt, ka prokuratūras iebildumi un jūsu iebildumi ir datēti ar 22.jūliju.

Priekšsēdētājs: Paldies, Karnupa kungs!

V.Karnups: Šī viena lieta, kas ir raksturīga varbūt Latvijas pasta darbībai, ko es zināmā mērā, no ārpuses skatoties, esmu ievērojis, ir tā, ka raksta šīs vēstules ar ļoti pareizu un korektu datumu, bet adresātam tās pienāk divas, trīs nedēļas vēlāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Mēs esam diskutējuši par šo jautājumu stundu un četras minūtes. Zaļetajeva kungs, jūs jau uzdevāt jautājumu. Kā redzat, mēs neierobežojām uzdodamo jautājumu skaitu. Zālē bija priekšlikums - pārtraukt jautājumu uzdošanu. Vai nav iebildumu pret to?

S.Zaļetajevs: Man ir.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungam ir iebildums. Tādā gadījumā man vienkārši jāliek jautājums uz balsošanu. Jums bija iespēja uzdot, Zaļetajeva kungs, savus jautājumus.

S.Zaļetajevs: Man diemžēl jautājums radās sakarā ar atbildēm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, īsu jautājumu un īsu atbildi. Jo citādi mēs pārtērēsim laiku.

S.Zaļetajevs: Mans jautājums saistīts ar likuma interpretāciju. Likuma "Par Iedzīvotāju reģistru" 11.pantā teikts, ka reģistrā tiek iekļautas ziņas par visiem, kas dzīvo Latvijā. Izņēmums ir tikai tie ārzemju pilsoņi, kam ir speciāla starptautiska tiesiska aizsardzība, tas ir, teiksim, diplomāti. Par visiem citiem ziņas reģistrā jāiekļauj.

V.Karnups: Bet tas bija lēmums par spēkā stāšanos. Lēmums par spēkā stāšanos tieši izslēdz PSRS Bruņoto spēku aktīvo darbību.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Paldies Karnupa kungam. Tātad, godātie kolēģi, mums ir trīs lēmuma projekti. Varbūt vispirms vārds Vaivada kungam par deputātu grupas izveidošanu. Lūdzu, Vaivada kungs, tribīnē!

Es lūdzu sekretariātu zvanīt, jo drīzumā būs balsošana.

J.Vaivads: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Jau šā jautājuma sagatavošanas fāzē mēs vienojāmies arī starp frakcijām un vienojāmies arī ar pašu departamentu vadību, ka, kā jau Karnupa kungs teica, šim jautājumam ir jāpievērš plašāka nozīme sabiedrībā, uzmanība, un šajā reģistrācijas darbā acīmredzot ir jāiesaistās arī Augstākajai padomei, to sekmējot, kā arī lai tiktu vairāk sekots varbūt likumības pusei, kaut gan tas varbūt netiešā veidā būtu mūsu uzdevums, jo likuma ievērošanai jau ir institūcijas, kurām ar to jānodarbojas. Bet katrā gadījumā šā jautājuma nozīmība, tas ir, šā reģistra likumīgas un ātras pabeigšanas nozīme, es domāju, nav apstrīdama. Tādēļ arī tiek likts priekšā izveidot šādu darba komisiju, kura sekotu reģistrācijas un pasu izsniegšanas gaitai, kā arī sagatavotu tādus, varētu teikt, priekšlikumus, kuri kompetences ziņā attiektos zināmā mērā uz Augstāko padomi.

Piemēram, mēs jau visi dzirdējām par to materiālo stāvokli, kādā ir šis departaments, reģistrācija un tie procesi. Tur varētu būt arī nianses, kas ir saistītas ar citiem likumdošanas aktiem, tātad ar budžetu, ar mūsu likumdošanu. Tā ka, es domāju, šāda komisija ir nepieciešama, kas varētu jau šādā kompetences līmenī skatīt reģistru un ietekmēt pozitīvi šā reģistra gaitu.

Runājot par pašu lēmuma tekstu, es domāju, tur varētu būt daži noteikti uzlabojumi, kuros es lūgtu jūs arī palīdzēt. Runājot par kandidatūrām, starp frakcijām bija panākta arī tāda vienošanās, ka mēs no katras frakcijas dodam divus cilvēkus. Arī par šīs komisijas priekšsēdētāja kandidatūru nekādu domstarpību nebija. Vienīgi ar Līgotņa kungu, kas ir ierakstīts, šī lieta laikam nebija līdz galam saskaņota frakcijā, un saskaņotais frakcijas viedoklis tagad ir tāds, ka Līgotņa kunga vietā šajā komisijā varētu tikt iekļauts Indulis Strazdiņš. Es gan nezinu, kurš Rīgas vēlēšanu apgabals. To mēs tātad varam nofiksēt. Piedodiet, Jēkabpils. Labi, bet es domāju, tas nav būtiskākais. Tā ka, lūdzu, es esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem. Varētu būt arī kāds priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Tas ir ļoti slikti, ka Līgotņa kunga nav. Es tomēr piedāvātu, lai šajā komisijā būtu vismaz viens jurists. Pašreiz situācija ir tāda, ka ir jāskata likumīgi pamatotie akti, uz kuru pamata reģistrs darbojas, ir arī jāskatās atbilstība likumiem.

J.Vaivads: Es noteikti nestrīdos ar jums, bet te ir runa par konkrētu kandidatūru. Es tā saprotu, ka Tautas frontes frakcija ir nelielās grūtībās ar aktīviem cilvēkiem.

Varbūt jūs varat ieteikt kādu kandidatūru, kas ir gatava uzreiz jau arī startēt. Es domāju, ka tad mums nebūtu jāstrīdas, ja būtu jurists, es noteikti domāju, ka tas būtu labāk.

A.Endziņš: Es nezinu, ne ar vienu nav runāts, es domāju, ka varētu šeit lūgt Plotnieka kungu vai Briņķes kundzi, kuri ir juristi.

J.Vaivads: Ne pret vienu no šīm kandidatūrām man personiski iebildumu nav.

A.Endziņš: Vai Lagzdiņa kungu.

J.Vaivads: Bet jums tas bija jāizdara frakcijā. Vismaz tāda vienošanās bija panākta, ka tas frakcijā tiks nokārtots, un tagad izrādās, ka tas nav nokārtots. Tā ka, es nezinu. Briņķes kundze ir uz vietas?

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vai ir vēl jautājumi Vaivada kungam? Lūdzu, Kinnas kungs! Jā, jūs varat jautāt, tāda ir procedūra.

J.Kinna: Es ierosinātu vēl šo lēmuma projektu papildināt, kaut gan es atbalstu arī to domu, ko Endziņa kungs izteica, ka šeit vajadzētu arī kādu profesionālu augstas klases juristu. Bet es ierosinātu šeit vēl iekļaut Berķa kungu no Skrīveru vēlēšanu apgabala.

Priekšsēdētājs: Varbūt tad mums vispirms vajadzētu vienoties par šīs komisijas skaitlisko sastāvu. Es personīgi saprotu, ka šī komisija nevarētu būt liela un plaša, kas spēj tikai sēdēt uz vietas un nespēj izdiskutēt un arī tiešām reāli sekot šim reģistrācijas procesam. Mūsu priekšlikums bija, un tāds arī tika akceptēts kopumā un jau izrunāts, ka tā varētu būt četru, augstākais piecu cilvēku sastāvā. Nebūtu nepieciešama tāda liela komisija, kas būtu kaut kāds diskusiju klubs.

Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Jā, es piekristu arī Plotnieka kunga kandidatūrai. Ņemot vērā, ka viņš ir nepievienojies deputāts, tātad deputāts ārpus frakcijām, jurists ārpus politikas. Ļoti labi, lai viņš tad arī ir šajā komisijā. Pa diviem no frakcijas un viens jurists, kas ir nepievienojies. Tā ka es arī atbalstītu Plotnieku.

Priekšsēdētājs: Grigorjeva kungs!

A.Grigorjevs: Man liekas apšaubāma pati ideja - veidot šādu komisiju. Vai mēs, radot komisiju, kas īpaši viena resora darbu izskata, tam palīdz, to atbalsta, nemēģinām kārtējo reizi aizvietot izpildvaru?

J.Vaivads: Es atvainojos. Es domāju, ka sevišķi svarīgu jautājumu gadījumā... Atcerēsimies kaut vai zemes reformu un arī tādus citus variantus, kas prasa, lūk, šādu augstāku institūciju līdzdalību un kontroli un arī, teiksim, konkrētu sekošanu un konkrētu priekšlikumu izvirzīšanu šā darba sekmīgai norisei. Es domāju, tas ir ļoti normāli, bet, protams, pašai komisijai, es domāju, nav tāda uzdevuma un tā arī necentīsies aizstāt izpildvaru. Izpildvara pati par sevi strādā, bet šeit ir runa tikai, ar kādiem līdzekļiem, ar kādiem priekšlikumiem, ar kādiem pasākumiem sekmēt to darbu, ko veic šī izpildvara.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Protams, varētu daļēji piekrist šaubām, vai mēs nemēģinām dažādās jomās dublēt tos vai citus departamentus un ministrijas. No otras puses, jautājums it kā ir tāds, ar kuru mums vajadzētu nodarboties. Bet tādā gadījumā šīs komisijas pilnvaru apjomu un uzdevumus vajadzētu krietni sašaurināt. Ko tas nozīmē - sekot reģistram un pasu izsniegšanas gaitai? Stādieties priekšā, kas ir zem šiem četriem vārdiņiem! Tas nozīmē gandrīz vai veikt Karnupa kunga un tālāk vēl arī Iekšlietu ministrijas veselas virknes dažādu struktūrdaļu funkcijas. Šis 2.punkts, ja tur izsvītrotu visu lieko, varētu būt - uzdot komisijai sagatavot un iesniegt Augstākajai padomei nepieciešamos atzinumus un priekšlikumus iedzīvotāju reģistrēšanas un pasu izsniegšanas darba uzlabošanai. Tas aptvertu visu, un līdz ar to mēs neizietu ārpus savas kompetences ietvariem.

Savukārt, kas attiecas uz 3.punktu, to var ar mierīgu sirdi svītrot, jo Ministru padomei nav jānodrošina mūsu institūcija. Ministru padome ir pakļauta Augstākajai padomei. Ja jau mēs tādā veidā gribam garantēt Augstākās padomes darbību, tad mums vienmēr ir jāraksta gandrīz vai katrā komisijas izveidošanas aktā, ka - Ministru padomei nodrošināt Likumdošanas jautājumu komisijas, Ekonomikas komisijas darbu un tā tālāk. Tas ir normāli, ka tas ir jānodrošina. Ja nenodrošina, tādā gadījumā - kam tad ir Augstākā padome?

Un beidzot, runājot par sastāvu. Es, protams, nekādā veidā negribu ietekmēt to vai citu jautājuma risinājumu, bet gribētu teikt, ka tas būtu normāli, ja šādos gadījumos bez tām vai citām frakcijām būtu pārstāvēti neatkarīgie deputāti. Mēs paši esam aizmirsuši mūsu apcirpto kārtības rulli, kur neatkarīgajiem deputātiem bija ierādīta zināma vieta. Viņi ir šobrīd vispār tā veikli "izbungoti" ārā. Paldies.

J.Vaivads: Tie jau ir konkrēti priekšlikumi. Tās jau bija debates. Tā ka priekšlikumi ir izteikti. Tātad par zināmu teksta izmaiņu 2.punktā un par 3.punkta svītrošanu argumenti ir pateikti. Es kā autors personīgi domāju, ka 3.punkts un arī 2.punkts ir pieņemams. Tas, ka ir likts akcents arī uz Ministru padomes nepieciešamā atbalsta sniegšanu, es domāju, ir tiešām vairāk tāds mazliet atgādinājums un arī akcents. Manuprāt, tas ir nepieciešams vienkārši, lai nerastos atkal kaut kādi skaidrojumi un dīdīšanās starp Augstāko padomi un Ministru padomi, kārtojot šos jautājumus. Bet tas ir katra viedokļa jautājums, un tas ir izlemjams balsojot.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vai būs kāds, kurš vēlēsies uzstāties debatēs? Pierakstījies neviens nav, bet Silāra kungs vēlas.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, es šoreiz runāju kā ierindas deputāts. Te tika pieminētas frakcijas, no vienas frakcijas, no otras frakcijas. Bet, es domāju, vai mēs tiešām atkal neaizraujamies ar kārtējās komisijas veidošanu, kura nu atrisinās visus jautājumus?

Ne mazāk sāpīgs jautājums ir par pārtikas apgādi šodien. Ne mazāk sāpīgs jautājums ir enerģētikas nodrošināšana. Tad visur Augstākā padome veidos komisijas un prasīs no Ministru padomes šai komisijai atkal nodrošinājumu, kā šeit ir prasīts strādāt. Ko tad nozīmē šis nodrošinājums? Telpu ierādīšana, sekretāres iedalīšana un atkal budžeta līdzekļu pārvēršana, lai šai komisijai būtu nodrošināts darbs. Es baidos, vai tā atkal nav darba imitācija, vai tas šeit nav jauns ķeksītis, ko parādīt presē, ka nu mums ir ierosinājums, ka nu viss būs kārtībā. Nebija komisija, un, lūk, departaments pats nezināja, kā viņam jāstrādā. Šeit ir - radīt vēl darba komisiju darba uzlabošanai. Tā ir rakstīts 1.punktā. Izveidot darba komisiju darba uzlabošanai. Savus atzinumus, savus priekšlikumus iedzīvotāju reģistrēšanas, pasu izsniegšanas darba uzlabošanai. Ja mēs atzīstam, ka līdz šim departaments nav strādājis, tad ņemsim nost departamenta vadītāju un liksim citu departamenta vadītāju! Ieliksim departamenta vadītāju un aizvietosim ar viņu četru biedru grupu!

Vēl ir priekšlikums piekto un sesto ielikt klāt. Es varu teikt, ka man personīgi šis lēmums nešķiet pietiekami pamatots, kādēļ mums būtu jārada šeit šāda īpašā komisija un jāprasa vēl no Ministru padomes, lai tā nodrošinātu šīs komisijas darbu.

Priekšsēdētājs: Nākamais debatēs runā Freimaņa kungs, pēc tam - Ozola kungs un Grigorjeva kungs.

J.Freimanis: Cienījamo priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Man liekas, ka būtu ļoti labi, ja mēs šeit šo jautājumu nesarežģītu, jo ideja ir tāda. Tas nav kaut kāds guvernanšu komplekss priekš kaut kādas lietas. Tā nav vis kārtējā kontrolētāja vai valsts partijas kontrole, bet tas ir mūsu apliecinājums tam, ka šodien valsts iedzīvotāju reģistrs ir pirmais faktors un galvenais faktors jebkādai politiskai attīstībai valstī. Es nerunāju tik daudz par ekonomisko, bet par politisko attīstību valstī. Ja mēs labi padomāsim, tādā gadījumā tieši šis Iedzīvotāju reģistrs ir tā bāze, uz kā var veidoties visas pārējās, citi politiskie lēmumi. Šodien mēs nevaram pieņemt nevienu politisko lēmumu, ja nezinām mūsu valsts iedzīvotāju struktūru.

Kas būs tas, kas izlietos šos Iedzīvotāju reģistra datus, kas tos prognozēs? Jūs teiksit - Godmaņa kungs? Nē! Godmaņa kungs, ja viņš to darīs, tad viņš to darīs ar stingri noteiktu noslieci. Vai to darīs Gorbunova kungs? Es baidos, ka viņam nebūs laika vienkārši personīgi ar šo lietu nodarboties.

Un tajā pašā laikā šī komisija, manā izpratnē, būs tā cilvēku grupa, kas izstrādās šīs politiskās prognozes un šo procesu optimālu ievirzi un noslēgumu. Lūk, tas šeit ir ļoti svarīgi. Ja mēs šodien sapratīsim, ka Iedzīvotāju reģistra sekmīga virzīšana un nobeigšana, un secinājumu izdarīšana no šā procesa ir pirmkārtas uzdevums politiskās attīstības nodrošināšanai, tādā gadījumā, es domāju, daudzi jautājumi varētu atkrist.

Mēs jau šorīt te diskutējām par to, kas ir vajadzīgs vispirms - vista vai ola, tātad - vai vajadzīgs likums par Saeimas vēlēšanām vai likums par partijām. Patiesībā pašā sākumā jau atrodas šis reģistrs, jo bez šā reģistra prognozēm mēs esam pilnīgi nevarīgi. Tieši tādēļ šī komisija, ja mēs to tādā vai citādā veidā, tā sakot, nodibinām, mums darbu var tikai atvieglot.

Kādus formulējumus izvēlēties, vai viens vai otrs būs jurists, tas, kolēģi, jau ir sekundārs jautājums. Es gribētu aicināt, lai mēs vispirms pieņemtu šo ideju, ka šī komisija ir vajadzīga kā palīgs, kā zināms instruments, kas mums palīdzēs orientēties visā šajā situācijā. Mēs, teiksim, frakcijā "Satversme" šo jautājumu esam diezgan kārtīgi izdiskutējuši. Te ir dažādas pieejas, te ir matemātiskā pieeja, te ir tīri empīriskā pieeja, te ir gadījuma teorijas pieeja, te ir iespējamas ļoti dažādas pieejas. Kura būtu īstā? Kurš ir tas moments, kad iekļaut vienu vai otru tālāko politisko notikumu? Tādēļ es ļoti aicinātu šo ideju pašos pamatos atbalstīt. Varbūt varam izdiskutēt tikai sīkumus, bet pati jēga, manuprāt, ir jāatbalsta. Es to aicinātu darīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ozola kungs! Pēc tam - Grigorjeva kungs.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, es gribētu paraudzīties uz Iedzīvotāju reģistra problēmu no mūsu vēlētāju, no Latvijas pilsoņu interešu pozīcijām. Pirmkārt, pavērosim un aprunāsimies ar saviem vēlētājiem! Jākonstatē, ka nereti par Iedzīvotāju reģistra nostādni Latvijas Republikā, par šo problēmu ir dzirdams ļoti dziļš sarūgtinājums, zināms pesimisms un neapmierinātība. Tieši manu vēlētāju, ja varētu teikt, pretenzijas un iebildumi bija tie, kādēļ es iepazinos nedaudz ar atsevišķiem Iedzīvotāju reģistra darba posmiem. Un jāatzīstas, ka es sāku saprast savus vēlētājus, kuri izteica šīs pretenzijas. Te jau mēs apspriedām gan atšķirības likuma normu traktējumā, gan to, ka nereti notiek Latvijas pilsoņu sūtīšana uz viņu bērnības vietām, piemēram, uz Daugavpili, lai saņemtu kādu dokumentu. Ar tādiem faktiem mēs saskaramies. Ļoti neapmierinošs nereti ir reģistrācijas organizatoriskais darbs, kadru neatbilstība šo problēmu risinājumam. Tajā pašā laikā es absolūti nevainotu departamentu, jo tas ir darbs, kurš tikai pašreizējā mirklī ir uzsākts. Nav ne pieredzējušu speciālistu, nav arī konkrētu darba iemaņu, organizatorisku iemaņu, es pat teiktu, no Budžeta komisijas pozīcijām, ka ne vienmēr racionāli tiek izlietoti valsts budžeta līdzekļi, konkrēti - algu fonds, jo iemiesots ir viskonservatīvākais apmaksas mehānisms par štata vienību kā tādu.

Es katrā gadījumā uzskatu, ka profesionāli orientēta Augstākās padomes komisija ar savu darbību varētu ievērojami sekmēt iedzīvotāju un pilsoņu reģistrācijas gaitu, lai patiešām mēs varētu šā gada ietvaros pabeigt reģistrāciju republikas lielākajās pilsētās. Pretējā gadījumā man ir dziļas šaubas, vai mēs līdz pavasarim pabeigsim mūsu pilsoņu reģistrāciju un varēsim veiksmīgi sagatavoties Saeimas vēlēšanām mūsu prognozētajos periodos, termiņos. Es jau frakcijas sēdē minēju konkrētus faktus, ar kuriem saskāros, kur ar pavadvēstulēm un telefona zvaniem kā sociālismā tiek tīri administratīvi diktēta reģistrācijas jautājumu risināšana vienā vai otrā virzienā. Arī šie ir jautājumi, kuri noteikti būtu šīs komisijas redzeslokā.

Es pilnīgi atbalstu un izteicu savas šaubas, vai patiešām Augstākās padomes deputātu komisijai ir nepieciešams sniegt Ministru padomes atbalstu un veicināt. Piedodiet, tad jau ir tas pats, ka mēs pasvītrojam, ka ejam pa dažādiem ceļiem un ka mums ir dažādi mērķi. Galu galā tas jau ir noteikts mūsu Augstākās padomes statusā, pastāvīgo komisiju un mūsu komisiju statusā, un es neredzu nekādu vajadzību šādai normai. Tā ir tīri tāda juridiski formāla norma. Bet šāda komisija būtu vajadzīga un šādas komisijas ideju kā tādu es noteikti atbalstu un aicinu visus to atbalstīt. Es domāju, par to šaubu nav. Vēl vairāk. Es domāju, ka nebūtu slikti, ja mēs tomēr ne retāk kā reizi mēnesī uzklausītu šīs komisijas novērojumus. Palūgsim šeit Karnupa kungu atbildēt uz šiem jautājumiem un vismaz tuvākajos trijos, četros mēnešos uzlabosim reģistrācijas darba organizāciju, paātrināsim tempus un arī risināsim tos finansiālos jautājumus, kurus Karnupa kungs ir izteicis kā nopietnus argumentus, kas it kā bremzējot reģistrācijas gaitas paātrināšanu. Tā ka es aicinu visus atbalstīt iesniegto lēmuma projektu par komisijas izveidi. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Grigorjeva kungs, lūdzu!

A.Grigorjevs: Godātie deputāti, nav nekādu šaubu, ka departamenta darbā ir ļoti daudz grūtību. Es pat teiktu, ka gan Augstākās padomes Juridiskā pārvalde, gan Prokuratūra tur konstatēja likuma pārkāpšanu. Šeit Karnupa kungs runāja par likuma interpretāciju, kas atšķiras no uzraudzības resora interpretācijas. Ir ļoti daudz sūdzību gan par departamenta konkrētu punktu darbu, gan par rupju uzvedību no cilvēkiem, kuri tur strādā. Acīmredzot nav strādāts, kā mēs kādreiz mēdzām teikt, ar kadriem. Ir ļoti daudz grūtību, par kurām būtu jārunā. Bet es domāju, ka šīs komisijas radīšana diez vai šīs grūtības atrisinās. Es pilnīgi piekrītu Silāra kungam, ka mēs vienkārši radām ilūziju, ka kaut kas notiek.

Ja ir kaut kādas grūtības, radīsim komisiju, kas būs atbildīga par šo grūtību pārvarēšanu, par šo problēmu atbildīga! Bet arī pats lēmums... Ja mēs skatāmies, kā tas ir izstrādāts, tad nav no lēmuma teksta skaidrs, ar ko komisija nodarbosies, vai uzlabos darbu. Tas ir tas pats kā, teiksim, paplašināt un padziļināt. Kā uzlabos darbu, kādā veidā, kas tam ir vajadzīgs? Varbūt tiešām ir kaut kas vajadzīgs? Varbūt vajag kaut kādus papildu līdzekļus departamentam? Varbūt kadru maiņa ir vajadzīga gan pašā "spicē", gan citur departamenta štatos?

Tomēr, pēc deputāta Freimaņa uzstāšanās, man liekas, ka pamats šeit ir pavisam cits. Šeit ir viena ļoti bīstama tendence. Šī tendence ir tiešām - aizvietot izpildvaru ar deputātu komisiju. Tad būtu jārunā par to, kāpēc mums tas ir vajadzīgs. Tas, manuprāt, deputāta Freimaņa runā izskanēja. Jo, ja Godmanis to darīs, tad viņš to darīs ar zināmu noslieci. Runāsim par būtību! Kāda ir šī mums nepieņemamā vai deputātam Freimanim nepieņemamā nosliece? Tad vajadzētu runāt līdz galam, jo no šā lēmuma nav nekas skaidrs. Es domāju, ka mums tomēr vajadzētu uzticēties izpildvarai un, ja ir vajadzīgs, noklausīties vēl valsts ministriju, jo valsts ministra aparātā tas iekļaujas. Attiecīgajām komisijām, kuras jau strādā sociālo jautājumu un likumdošanas jomā, ja ir nepilnības likumdošanā, vajag uzdot vairāk izskatīt vai vērot šā departamenta darbu. Bet radīt atsevišķu komisiju, es uzskatu, nav nekādas vajadzības. Lūdzu arī citus pievienoties šai domai un balsot pret šādas komisijas radīšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Vaivada kungu tribīnē. Es ierosinātu šādu balsošanas kārtību. Patlaban ir pavisam septiņas kandidatūras. Vispirms vajadzētu izlemt jautājumu par to, cik liela ir šī komisija, pēc tam mums ir jābalso par personālijām. Piecas kandidatūras, kuras saņemtu vislielāko balsu skaitu, tiktu iekļautas komisijā. Pēc tam mēs balsotu par Plotnieka kunga ieteiktajiem labojumiem svītrot vārdus "sekot" līdz vārdiem "sagatavot" un 3.punktu. Par komisijas priekšsēdētāju varam pirms tam nobalsot un tad akceptēt vai neakceptēt visu šo lēmuma projektu.

J.Vaivads: Varbūt es drīkstu arī mazliet pieskarties. Es saprotu, ka procedūra to pieļauj, ka es vēl arī noslēgumā debatēju par lietas būtību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Noklausoties Silāra kunga teikto, man vienkārši ir ļoti žēl, ka šā jautājuma būtība vēl ir jāskaidro. Es domāju, ka ir mazliet piedauzīgi tomēr teikt tad, kad mēs risinām politisku problēmu, ka, protams, mums svarīga ir arī maize. Es domāju, ka mēs to ļoti labi katrs apzināmies, ka mums maize ir ļoti svarīga. Ja mēs katrs šādu nozīmīgu lietu mēģināsim "kabināt" pie katra jautājuma, ko skatīsim, es domāju, ka tā jau ir zināma piedauzība. Es tam nevarētu piekrist, ja runājam arī kaut vai šādā kontekstā. Ja mēs nenokārtosim politiski savas sabiedrības lietas, tad, piedodiet, arī pēc tam mēs tās nekad nenokārtosim. Tādēļ vajag vienkārši saprast šā jautājuma vietu visā mūsu darbā. Tas ir politisks darbs, tas ir valsts pamatu, tās pilsoņu apzināšanas, reģistrēšanas, sakārtošanas darbs. Un nevajag tam uzlikt kaut kādu citu zīmogu, it kā te notiek kaut kādas politiskas spēles, lai aizsegtu un novirzītu otrā pusē jautājumus par ekonomisko situāciju un tā tālāk.

Šķiet, ka varbūt no šīs pirmās uzstāšanās izriet tā, ka - Dievs ar visu, kā tur notiek, vai tad mums tas viss ir tik svarīgi, kad notiks - šogad vai nākošgad. Nav svarīgi. Mūsu pilnvaru laiks ir 1995.gads. Es domāju, ka tādu nostāju mēs arī nevaram ieņemt. Un es domāju, ka mums ir tiešām ļoti nopietni jāsaved kārtībā šis valsts politiskais pamats, tās pilsoņu apzināšana pēc iespējas ātrāk, pēc iespējas likumīgāk un pēc iespējas skaidrāk.

Tālāk - par Grigorjeva izteikto izpildvaras aizvietojumu un tā tālāk. Ja saskaramies ar tādu problēmu kā Iedzīvotāju reģistrs, mēs netaisīsim katru gadu Iedzīvotāju reģistru. Līdz ar to arī tā ir tāda darbība, kas tomēr ir ar valstisku nozīmi. Jautājums ir, piemēram, kādēļ mums vispār ir citas Augstākās padomes komisijas? Ko tad tās dara? Tās arī nepārtraukti dublē izpildvaru. Ja jau mums ir, pieņemsim, kaut vai šāda Lauksaimniecības un tā tālāk komisija. Vai tad šīs komisijas ir ar mērķi, lai dublētu izpildvaru? Tās ir noteiktai valsts darbības daļai atbilstošas.

Ja mums tagad ir tāds svarīgs uzdevums kā Iedzīvotāju reģistrs, tā ir valsts darbības daļa, kurā Augstākajai padomei, es uzskatu, ir pilnīgs pamats izveidot atbilstoši pretī specifisku komisiju, kas varētu veltīt savu darbu tieši šiem jautājumiem. Tā ir visa filozofija šeit iekšā, jo tā ir tik nopietna darba daļa valstij, ka tā jau ir pilnīgi tiesiska pretendēt, lai arī šādā veidā būtu Augstākajā padomē atbilstoša komisija. Šie varbūt ir tādi argumenti. Acīmredzot tie nav tie īstie argumenti. Acīmredzot kaut kas cits nepatīk šādas komisijas veidošanā. Tas ir tas, ko es gribēju pateikt attiecībā uz šo debašu...

Priekšsēdētājs: Tālāk - par procedūru. Grigorjeva kungs, lūdzu!

A.Grigorjevs: Jā, man ir iebildums pret balsošanas kārtību. Es domāju, ka ir jādara otrādi. Pirmkārt, ir jautājums, vai mēs radām šo komisiju. Un tad jau runāsim par detaļām un par to, kas ietilpst šajā komisijā.

Priekšsēdētājs: Domāju, ka šai kārtībai varētu piekrist. Lūdzu sekretariātu zvanīt. Pirmais jautājums, ko mēs liekam uz balsošanu, ir - vai Augstākā padome rada šādu komisiju vai ne.

Lūdzu, par motīviem, Silāra kungs!

I.Silārs: Paliekot pie sava izteiktā aicinājuma - noraidīt, es noraidu kā nekorektu arī aizrādījumu, kas bija vērsts pret mani, jo jau pašā preambulā ir rakstīts - `'ņemot vērā īpašo ekonomisko nozīmi". Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs, par balsošanas motīviem.

L.Muciņš: Par balsošanas motīviem. Cienījamie kolēģi, es domāju, neradīsim no vienkāršas lietas kaut kādu milzīgu problēmu. Es domāju, ka jautājums par Iedzīvotāju reģistru mums ir svarīgs un ka nekā pārdabiska un nekādu brīnumu nav, ja mēs izveidojam vienu normālu komisiju, kura palīdzēs departamentam risināt šos jautājumus. Es aicinu jūs visus balsot par.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, par balsošanas motīviem!

V.Eglājs: Es par procedūru.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Man vienkārši liekas, ka mums ir iesniegts lēmuma projekts, lai būtu normāla kārtība. Ja Grigorjeva kungs ierosināja, tad tūlīt parādās, cik balsu vajag, lai lēmums būtu par to, lai izveidotu. Tāda jautājuma lēmuma projektā nav - vai izveidot. Tāpēc es lūgšu stingri tomēr pirms balsošanas noskaidrot, kādu balsu skaitu vajag, lai izlemtu konkrēto jautājumu.

J.Vaivads: Tā, es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Vakardien, runājot par darba kārtību, es ierosināju, lai tā tiktu papildināta ar jautājumu par atbilstošas komisijas izveidošanu. Cik es saprotu, tas tika pieņemts. Tātad jautājums par šādas komisijas izveidošanu faktiski ir plenārsēdes akceptēts. Tā ka mēs varam runāt par lēmumu pēc būtības.

Priekšsēdētājs: Jā, arī manis ierosinātā kārtība turas pie tāda nosacījuma, ko mēs esam vienmēr ievērojuši. Ja ir iesniegts lēmuma projekts, mēs to apspriežam un tad balsojam par pieņemšanu vai nepieņemšanu. Grigorjeva kungs ierosina sākt ar pretējo.

Lūdzu, Grigorjeva kungs, vēlreiz!

A.Grigorjevs: Es domāju, ka darba kārtībā tika iekļauts jautājums par komisijas izveidošanu. Tātad, ja ir jautājums, tad ir iespējama arī atbilde - nē.

Priekšsēdētājs: Ir iesniegts lēmuma projekts, un principā būtu pareizi turēties pie tās lēmuma projekta apspriešanas kārtības, kādu mēs esam vienmēr ievērojuši. Mēs taču, sākot lēmuma projekta apspriešanu, nekad neliekam uz balsošanu jautājumu, vai apspriest kādus atsevišķus jautājumus, ja jautājumu formulē, vai izveidot šādu komisiju, vai ne, un darba kārtībā ir iekļauts lēmuma projekts par deputātu komisijas izveidošanu. Gorbunova kungs apstiprina, ka vakar tieši tādā veidā tika jautājums balsots. Tātad mums ir jāapspriež lēmuma projekts.

Godāti kolēģi, vai nav deputātiem iebildumu, ka mēs apspriežam lēmuma projektu un pret komisijas izveidošanu mēs savu attieksmi izteiksim beigās ar balsojumu attiecībā uz lēmuma projektu, nevis par to speciāli balsojot, kā ierosināja Grigorjeva kungs? Nav. Tādā gadījumā mēs sākam ar kandidatūrām.

J.Vaivads: Tā, es sapratu, ka ir parādījušās kandidatūras - Berķis un Plotnieks. Tas nozīmē, ka komisija būtu sešu cilvēku sastāvā.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, man ir vēl rakstisks priekšlikums par deputāta Dobeļa iekļaušanu komisijā.

J.Vaivads: Ā, tāda man nav. (Smejas.) Jā, bet Dobeļa kunga pašlaik nav klāt. Diez vai mēs viņam varam paprasīt, vai viņš piekrīt šādā komisijā strādāt. Es negribētu precedentu, ka atkal kāds cilvēks teiks, ka tas ar viņu nav saskaņots. Un es domāju, ja nav ar viņu saskaņots, tad izvirzīt...

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es arī domāju, ka nebūtu sevišķi labi bez Dobeļa kunga klātbūtnes šo jautājumu apspriest. Kaut gan to ir parakstījuši četri deputāti: Stepičevs, Līgotnis, Tomašūns un Kramiņš. (Zālē visi smejas.)

J.Vaivads: Tādā gadījumā es to kvalificēju kā šīs komisijas spēlītes.

Priekšsēdētājs: Tātad vispirms izlemsim jautājumu par skaitu.

J.Vaivads: Ir runa par sešām iespējamām kandidatūrām. Es konsultējos vai, pareizāk sakot, Einārs piekrita, ka varētu būt arī sešas, lai mēs nesarežģītu šo procedūru un nesāktu arī balsot tur un mest ārā. Varētu būt arī seši cilvēki, tie būtu šie četri un vēl Berķa un Plotnieka kungs. Tādā gadījumā būtu arī jurists.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Kāpēc ir runa par sešām? Ja es pareizi esmu sapratis, tad Līgotņa kungs savu kandidatūru ir jau noņēmis. Pašreiz ir...

J.Vaivads: Bet tā vietā ir piedāvāta un ir piekritis Indulis Strazdiņš. Tā ka četras jau mums ir.

A.Endziņš: Tādā veidā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es ierosinātu nenoteikt komisijas locekļu skaitu viena iemesla dēļ. Ja kāds no komisijas locekļiem balsojot nesaņems balsu skaitu, mēs būsim spiesti meklēt jaunus. Tie, kas saņems likumā atbilstošo balsu skaitu - 61, būs iekļauti komisijā. Nav iebildumu pret šādu kārtību? Tādā gadījumā es lieku pēc kārtas uz balsošanu visas kandidatūras.

Pirmā kandidatūra - Einārs Cilinskis. Lūdzu vispirms reģistrācijas režīmu. Reģistrācijas rezultāts: 101 deputāts. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 67 - par, 8 - pret, 9 - atturas. Ievēlēts.

Nākamā kandidatūra - Rolands Rikards. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 55 - par, 11 - pret, atturas - 17. Nav ievēlēts.

Nākamā kandidatūra - Ilmārs Geige. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 68 - par, 2 - pret, 14 - atturas. Ievēlēts.

Nākamā kandidatūra - Indulis Strazdiņš. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 61 - par, 6 - pret, 16 - atturas. Ievēlēts.

Nākamā kandidatūra - Berķis. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 57 - par, 5 - pret, 24 - atturas. Nav ievēlēts.

Nākamā kandidatūra - Plotnieks. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 50 - par, 13 - pret, 22 - atturas. Tādējādi komisijas sastāvā ievēlēti: Cilinska kungs, Geiges kungs, Strazdiņa kungs.

Vai četru deputātu iesniegums attiecībā uz Dobeļa kungu paliek spēkā? Manuprāt, šo jautājumu vajadzētu atrisināt tikai Dobeļa kunga klātbūtnē, jautājot viņa piekrišanu. Mēs varēsim vajadzības gadījumā, ja Dobeļa kungs dos savu piekrišanu, papildināt komisiju ar viņu.

Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Es domāju, ka komisija trīs cilvēku sastāvā tomēr ir mazliet par mazu. Acīmredzot vajadzētu meklēt kandidatūras, kuras it kā baudītu tomēr lielāku uzticību.

Priekšsēdētājs: Varbūt, Vaivada kungs, šobrīd šo jautājumu nerisināt, bet, ja vajadzīgs, izveidot vispirms šo komisiju un vajadzības gadījumā to papildināt?

J.Vaivads: Tātad jūs liekat priekšā atstāt trīs cilvēku sastāvā?

Priekšsēdētājs: Atstāt pagaidām trīs, kā ir ievēlēts, akceptēt un pēc tam, ja vajadzīgs, papildināt. Nav deputātiem iebildumu? Tādā gadījumā ir jābalso par komisijas priekšsēdētāju. Bet vai tā nebūtu komisijas iekšējā darīšana?

No zāles: Jā!

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamo lieku balsošanai priekšlikumu, ko ierosināja deputāts Plotnieks, svītrot vārdus - "sekot Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra un pasu izsniegšanas gaitai", pārējo tekstu atstājot spēkā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par svītrojumu.

Vienu momentiņu! Freimaņa kungs, par motīviem!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, šis godājamā Plotnieka kunga ierosinājums nav nebūt tik nevainīgs. Es ierosinātu to noraidīt draudzīgi tādēļ, ka beigu beigās mums ir vajadzīgs un ir nepieciešams, lai mūsu Augstākās padomes deputātiem būtu tiesības un pienākums iedziļināties šajā darbā uz vietām. Ko tas nozīmē, ja mēs paņemsim - "sekot gaitai"? Tas nozīmē, ka mēs paņemsim tikai to, ko mums kāds atnesīs. Nekādā ziņā! Mums ir jābūt tiesībām un pienākumiem iepazīties ar datiem uz vietas. Tādēļ šo svītrojumu nedrīkst akceptēt.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, es tikai gribētu papildināt, ka tas ir ierakstīts arī deputāta statusā. Deputātam ir tādas tiesības.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, pirms mēs izlemjam šo jautājumu, es aicinātu tomēr ņemt vērā vienu apstākli. Tātad tas, ko ir tiesīgs darīt deputāts, tiešām jau ir fiksēts likumā par deputāta statusu. Viņš ir tiesīgs ierasties, skatīties, pārbaudīt visu, ko vien vēlas. Bet, ja mēs šeit ierakstām šādu formulu, tad jau runājam ne vairs par deputātu, bet par šo komisiju un mēs veidojam šo komisiju faktiski kā sava veida kaut kādu izpildu un likumdošanas varas sajaukumu. Līdz ar to mēs paši atsakāmies no svētu svētā principa, ka varas jānodala. Tas nozīmē, ka parlaments šīs komisijas personā tieši jaucas izpilddarbībā. No šā viedokļa apdomāsimies, jo tad Karnupa kungs var teikt, ka viņš vairs neatbild par savu departamentu, jo ir izveidota struktūra, kas jaucas departamenta darbībā un tās direktoru faktiski dublē. Padomāsim no šā viedokļa!

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, kolēģi Plotniek! 2.punkta redakcija pilnīgi atbilst likumam par Latvijas tautas deputāta statusu, un šeit nav nekādas nepieciešamības izdarīt kaut kādus svītrojumus redakcijas komisijas piedāvātajā variantā, jo šai komisijai, kolēģi, nav dotas papildus kaut kādas administratīvās tiesības. Regulējošas funkcijas nav dotas. Tā ka šeit pilnībā var atbalstīt to tekstu, kāds ir šajā 2.punktā.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Plotnieka kunga priekšlikumu - svītrot! Rezultāts: par - 17, 37 - pret, atturas - 28. Tātad paliek pilns 2.punkta teksts.

Nākamais deputāta Plotnieka priekšlikums - svītrot 3.punktu šajā lēmumā.

Par balsošanas motīviem?

J.Vaivads: Jā, par balsošanas motīviem. Vienkārši es gribētu atgādināt Ozola kunga izteiktos motīvus. Viņš kā Budžeta komisijas loceklis, man liekas, ļoti labi raksturoja, ko tas nozīmē, un es vienkārši aicinu atcerēties.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Plotnieka kunga priekšlikumu - svītrot lēmuma 3.punktu. Viena balss papildus "pret". Rezultāts: par - 24, pret - 36, atturas - 23. Tātad paliek spēkā.

Nākamais balsojums - par lēmuma projektu kopumā. Jums vēl kas?

J.Vaivads: Varbūt es te vienkārši... Es te izmantoju debates un konsultējos. Mēs piekristu un ierosinātu, teiksim... Mēs - tie ir tie, ar kuriem es runāju... Varētu būt izvirzīta arī Eglāja kunga kandidatūra. Es varētu teikt tikai to, ka jūs ļoti labi pazīstat Eglāja kunga, varētu teikt, precīzo darbību visās procedūras lietās. Faktiski, manuprāt, viņš savā darbībā ir ļoti tuvs tādam, varētu teikt, jurista līmenim. Es domāju, ka viņš varētu aizvietot to iztrūkstošo posmu šajā komisijā, kas saistīts tieši ar juridiskā korektuma lietām. Varbūt tā.

Priekšsēdētājs: Vai deputāti neiebilst, ka mēs balsojam par Eglāja kungu? Neviens necels iebildumu, ka mēs no citas bāzes balsojam par Eglāja kungu? Balsosim par komisijas papildināšanu ar Eglāja kunga kandidatūru. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 54 - par, pret - 9, atturas - 18. Paldies.

Nākamais balsojums. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: 2.punktā vajadzētu tāpat, kā jau ir pašā pirmajā rindiņā - "reģistrācija". Nevar "uzdot sekot reģistra gaitai".

J.Vaivads: Jā...

Priekšsēdētājs: Bez balsošanas pieņemsim šo labojumu.

Balsosim par lēmuma projektu kopumā. Rezultāts: par - 66, pret - 4, atturas - 19. Lēmums pieņemts.

Mums ir palikušas vēl septiņas minūtes. Es ļoti ceru, ka Plotnieka kungs uzstāsies ar īsu ziņojumu par nākamo lēmuma projektu, kas ir saistīts ar šo pašu jautājumu, un mēs pagūsim to arī pieņemt.

Lūdzu, Plotnieka kungs, tribīnē!

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Jūsu rīcībā ir divi dokumenti: Nr.720 un Nr.767. To rašanās vēsture ir tāda: tā kā lēmums pabeigt reģistrāciju 1.jūlijā izrādījās nereāls, līdz ar to vajadzēja izdarīt tos vai citus grozījumus spēkā esošajos likumdošanas aktos. Tā dzimis dokuments Nr.720, kura autors ir Birkava kungs. Ja viņš atļauj man, tad es divos vārdos...

V.Birkavs: Jā, lūdzu, par abiem.

A.Plotnieks: Tātad šajā lēmuma projektā ir paredzētas visur attiecīgas korekcijas termiņu ziņā. Kad izskatījām šo projektu Likumdošanas jautājumu komisijā, visnotaļ piekrītot šādai jautājumu nostādnei, reizē radās jautājums, vai mums tomēr nevajadzētu tā vai citādi reaģēt uz radušos situāciju, jo galu galā tas, ka pusgadu reģistrs faktiski nekā nedarīja, ir valdības darbības jautājums. Tā radās konstatācija, ka likumā paredzētais uzdevums nav veikts un ka no tā izriet zināmas juridiskas konsekvences. Šajā sakarībā otrajā dokumentā, 767.dokumentā, tiek ierosināts, pirmkārt, veikt nepieciešamās darbības, lai reģistrāciju laikus pabeigtu. Es domāju, mēs varētu sekmīgi apvienot 767. un 720.dokumentu un šajā 1.punktā ierakstīt termiņu, kas ir daļēji paredzēts, ja tā varētu teikt, 720.dokumentā, tikai pavirzot šo termiņu uz priekšu, tas ir, ierakstīt 31.decembri. Tas ir tas, par ko mēs šeit runājām. Tas it kā būtu reāli. Tas būtu abu dokumentu saistījums ar konkrētu termiņu.

Kas attiecas uz 2.punktu, tad runa ir par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas paredz atbildību par nereģistrēšanos. Formāli un juridiski ņemot, no 1.jūlija saskaņā ar dokumentu, kuru savā laikā mēs esam pieņēmuši, - lēmumu "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" -, kad darbs bija jāpabeidz, var saukt pie administratīvās atbildības. Jūs teiksit, ka tas ir nonsenss. Bet formāli juridiski to darīt var. Tāpēc mums acīmredzot ir jāaptur Administratīvo pārkāpumu kodeksa 192.panta darbība. Šajā dokumentā ir ierakstīts, ka līdz 1.septembrim, bet, ņemot vērā Karnupa kunga informāciju, paredzēsim līdz 31.decembrim. Tad mums ir visi termiņi vienoti.

Un beidzot trešais. Mūsu rīcībā ir Latvijas Republikas Ministru padomes 216.lēmums, kas pieņemts 1992.gada 5.jūnijā. Diemžēl šis visnotaļ simpātiskais lēmums dažās savās daļās, dažos pantos nav saskaņots ar parlamenta aktiem. Es jums nocitēšu tikai 1.punkta pēdējo rindkopu: "Pases izsniedz Latvijas Republikas pilsoņiem, ja Latvijas Republikas pilsonība ir atjaunota, atzīta saskaņā ar pilsonības likumu vai iegūta naturalizācijas procesā." Ja jau mums nav šīs pilsonības un ja tā ir jāatjauno, tad ir vajadzīga kaut kāda īpaša procedūra, kas likumā tiek reglamentēta, kā mēs atjaunojam. Mēs savos aktos esam izgājuši no pieņēmuma, no juridiskā fakta, ka mūsu pilsoņiem ir šī pilsonība un ka runa ir vienkārši par pilsonības fiksāciju, par attiecīgu dokumentu izsniegšanu, noformēšanu.

Tālāk. Saskaņā ar Pilsonības likumu mēs neko neatzīstam, mums ir tikai lēmums. Tāpēc arī radās šis 3.punkts, saskaņā ar kuru Ministru padomei tiek uzdots, lai tā savus aktus sakārtotu atbilstoši mūsu pieņemtajiem likumiem un lēmumiem. Tātad šeit nekādas īpašas politikas nav, tie ir daži tehniska rakstura punkti un normas.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi Plotnieka kungam? Vai ir kāds, kas vēlas uzstāties debatēs? Nav. Vienīgā problēma, godātie kolēģi, ir tā, ka šeit ir divi dokumenti, un tādus kopumā kā vienā dokumentā nesastādītus es uz balsošanu nevaru likt. Tādēļ es ierosinu: mēs uzskatām šo jautājumu par apspriestu, dokumentus savieno vienā dokumentā un otrdien pulksten 13.00 izdarām formālo balsošanas procedūru. Citādi te var viss sajukt krustām šķērsām.

Pirms starpbrīža divas informācijas.

Pirmā. Par elektroniskās skaitīšanas sistēmas defektu iemesliem. Galvenais iemesls, kādēļ mūsu sistēma iziet no ierindas, ir ar dažādiem dokumentiem pārblīvētie galdi. Šajā konkrētajā gadījumā ir atrasts arī vainīgais, es gan nosaukšu viņu par vainīgo pēdiņās, tas ir deputāts Drobots. Vienam no dokumentiem uz viņa galda atliekusies skaviņa, kura bija izdūrusies vados un radījusi īssavienojumu.

Godātie kolēģi! Izdariet, lūdzu, secinājumus! Nepārblīvējiet galdus ar veciem dokumentiem, es jums ieteiktu tos tūdaļ aizvākt.

Nākamā informācija. Pulksten trijos, pēc Kinnas kunga ierosinājuma un plenārsēdes balsojuma, īsu informāciju par Augstākās padomes plāksnes likteni sniedz Vectirāna kungs.

Paldies. Starpbrīdis.