Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ieņemsim vietas! Pulkstenis ir 10.00. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies. Lūdzu, reģistrēsimies. Man tikko bija saruna ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Paredzama Latvijas Republikas uzņemšana Apvienoto Nāciju Organizācijā pulksten trijos piecpadsmit pēcpusdienā pēc Ņujorkas laika jeb 20.15 pēc Rīgas laika. Ja visi ir reģistrējušies, tad lūdzu reģistrācijas rezultātu. 116 deputāti reģistrējušies. Paldies.

Darba kārtība 17. un 18.septembrim ir jūsu priekšā. Kādi ierosinājumi un labojumi? Lūdzu, deputāt Vulfson! Otrais mikrofons.

M.Vulfsons: Cienījamie deputāti, es lūdzu ietvert darba kārtībā jautājumu par grozījumiem dažu Latvijas Republikas Augstākās padomes pastāvīgo komisiju sastāvā. Runa ir par to, ka deputāts Juris Cibulis lūdz, lai viņu atbrīvo no Ārlietu komisijas locekļa pienākumiem, jo viņš pāriet uz Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisiju. Mēs lūdzam atbrīvot deputātu Valdi Birkavu no Likumdošanas jautājumu komisijas locekļa pienākumiem, lai viņu ievēlētu Ārlietu komisijā, jo Ārlietu komisijā nav neviena speciālista jurista. Mums tagad arvien biežāk un biežāk jāsaskaras ar dažādu starptautisku lēmumu un starptautisku dokumentu akceptēšanu, mēs vienkārši nevaram bez jurista iztikt.

Priekšsēdētājs: Paldies. To jums, Vulfsona kungs, vajadzēs runāt tad, kad mēs lemsim šo jautājumu. Cik es saprotu, šie dokumenti tiek pavairoti šim darba kārtības jautājumam. Pirmais laikam bija Gavrilova kungs. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Sakarā ar darba kārtību ir šāds iesniegums. Demokrātisko iniciatīvu centra deputātu grupa. Latvijas Republikas Ministru padome 11.septembrī pieņēma lēmumu par Latvijas ekonomikas stabilizācijas fonda izveidošanu, kurā paredzēts, ka visi valsts uzņēmumi, izņemot lauksaimniecības uzņēmumus, 1991.un 1992.gadā šajā fondā pārskaita 10 procentus no viņu rīcībā esošās peļņas. DIC deputātu grupa uzskata, ka Ministru padome ir pārsniegusi savas pilnvaras. Šādu jautājumu var izlemt tikai Augstākā padome savā sesijā pēc apspriešanas atbilstošajās Latvijas Republikas Augstākās padomes komisijās. Lūdzam iekļaut darba kārtībā jautājumu par šī Latvijas Republikas Ministru padomes lēmuma atcelšanu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons, deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Es lūdzu tomēr neiekļaut darba kārtībā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja piedāvājumu, jo šis jautājums nav izskatīts Likumdošanas jautājumu komisijā. Un galu galā Likumdošanas jautājumu komisijā Birkavs ir pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja vietnieks, tā ka situācija ir sarežģīta. Ja man atdod uz Likumdošanas jautājumu komisiju Lagzdiņu no Škapara komisijas, tad varētu būt vēl kaut kāda runa.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Paldies. Drīz mums laikam nāksies deputātiem tāpat kā sporta komandās dažādus maksājumus izdarīt.

Lūdzu, pirmais mikrofons, deputāts Dinevičs.

J.Dinevičs: Cienījamo sēdes vadītāj! Es aicinu plānot mūsu darba kārtību tādējādi, lai rīt no pulksten 15.00 būtu iespējams noturēt frakcijas sēdi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Kodoliņ, trešais mikrofons!

A.Kodoliņš: Es lūgtu divas minūtes vārdu paziņojumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad, kad mēs būsim beiguši diskutēt par darba kārtību, Kodoliņa kungam tiks dots vārds.

Lūdzu, otrais mikrofons, deputāts Škapars.

J.Škapars: Es aicinātu "tirgu" par to, kurš uz kurieni pāries, tiešām izbeigt. To vajadzētu ļoti nopietni pārrunāt, ja jau šeit rodas domstarpības. Un es domāju, ka tā vilkšana no vienas komisijas uz otru vienkārši mūs savā starpā, tā sakot, saērcinās. Es domāju, ka tas nebūtu svētīgi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Cienījamie deputāti! Man divi priekšlikumi par darba kārtību. Pirmajam priekšlikumam šāds raksturs. Es uzskatu, ka būtu mērķtiecīgi uzklausīt Ārlietu komisijas priekšsēdētāja ziņojumu par mūsu politiku un attieksmi pret Baltkrieviju un Ukrainu, kas nesen pasludināja savu valstisko neatkarību. Es uzskatu, ka- iespējams, es nezinu- kaut kādā pakāpē jāatzīst vai nav jāatzīst šo valstu neatkarība, bet katrā gadījumā noskaidrot savu pozīciju noteikti vajag, īpaši pēc tam, kad Polijas Republika ir atzinusi Baltkrievijas neatkarību. Jāievēro tas, ka šīs valstis ir mūsu tuvākie kaimiņi, mūsu kopējās interesēs ir noskaidrot situāciju. Tas ir pirmais priekšlikums.

Otrajam priekšlikumam šāds raksturs. Es ierosinu sarīkot- vislabāk to izdarīt rītdien no rīta- debates par pilsonību. Kas ar to jāsaprot? Mēs tādu procedūru vēl ne reizi neesam izmēģinājuši, taču tas nenozīmē, ka no tās jāatsakās, vajag izmēģināt kaut vienu reizi. Debatēs vārds tiek dots deputātam, kuram ir noteikta deputātu skaita- teiksim, desmit- atbalsts. Visas ziņas tiek nodotas sekretariātam. Debatēs runājušie deputāti iesniedz izskatīšanai sēdē.../

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Zaļetajeva kungs, jūs izteicāt savu priekšlikumu, bet nolikumu, lūdzu, iesniedziet rakstiski, lai varam rakstiski arī apstiprināt. Mums ir jāstrādā tālāk. Jūs izteicāt savu priekšlikumu. Balsosim par to.

S.Zaļetajevs: */Jā, es domāju, ka tas, ka es uzstājos, ir daļa no sesijas darba. Tāpēc vēl nedaudz laika ir vajadzīgs, lai es pabeigtu savu domu. Tā, lūk, tie, kas uzstājas debatēs, piedāvā savas tēzes. Tā var būt, teiksim, tēze par to, kam tiek dota pilsonība- tam, kas Latvijā ir dzimis, vai tam, kas te dzīvojis desmit gadus, un tā tālāk. Iespējama tēze par to, ka, teiksim, pilsonība nav jāsaņem tiem, kas ir karadienestā un tā tālāk. Tas ir, šādas tēzes tiek nodotas priekšsēdētājam rakstiski, pēc debašu beigām par visām iesniegtajām tēzēm notiek referatīva balsošana, lai vairāk vai mazāk kļūtu skaidrs, kāda tēze, kāds priekšnoteikums, cik lielā apjomā saņem Augstākās padomes atbalstu, lai pēc tam vismaz Tautas frontes frakcijas sēdē, kas veltīta jautājumam par pilsonību, parādītos kaut kādi jauni apspriešanas momenti, lai tā noritētu, ievērojot to, kādā mērā tā vai cita tēze izmantojama.../

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, vai tiešām jūs domājat, ka to, ko jūs tagad stāstāt, spēj uztvert? Lūdzu, uzrakstiet savu priekšlikumu, pārtulkosim valsts valodā un tad izdalīsim deputātiem, lai viņi var izpētīt to komisijās, un tad arī par jūsu priekšlikumu mēs, protams, balsosim.

S.Zaļetajevs: */Protams, ļoti grūti ir uztvert, ja īsa runa vairākas reizes tiek pārtraukta./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

D.Skulte: Cienījamo priekšsēdētāj, ir priekšlikums 15.jautājumu par Latvijas Republikas arodbiedrības īpašuma aizsardzību, kurš jau pagājušajā nedēļā bija iekļauts kā steidzams, bet tagad nez kādēļ ir saraksta otrajā galā, izskatīt šodien dienas pirmajā pusē. Šis lēmums nav garš. Bet situācija ir tāda, ka šo strīdus jautājumu ir ļoti daudz, vajag apturēt šo nekontrolējamo konversiju, kas notiek. Prokuratūrā jau pašlaik ir vairāk nekā piecas lietas. Ja vilcināsimies ar šā jautājuma izskatīšanu, šo konfliktsituāciju skaits var palielināties. Liels lūgums- iekļaut to kā ceturto vai piekto jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim. Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Laķis: Es tikai kā komisijas...

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons, deputāts Laķis.

P.Laķis: Es tikai kā komisijas priekšsēdētājs, kurš iesniedza šo likumprojektu par arodbiedrību īpašumu aizsardzību, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Projekts nav liels, bet tie izsaimniekošanas tempi ir grandiozi. Ja mums nebūs kaut minimāla likumdošanas aizsardzība, tad vairs Prokuratūru nevarēsim apkraut ar darbiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi vēl priekšlikumi par darba kārtību? Vai deputāti vēlas kaut ko ietvert? Trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Es gribu atgriezties pie sava priekšlikuma, kuru izteicu pagājušajā nedēļā, tas ir, pie deklarācijas par starpnacionālajām attiecībām projekta apspriešanas. Pagājušajā nedēļā tika pieņemts lēmums, ka šo priekšlikumu izskatīs Prezidijs. Šodien es gribu to atkal izvirzīt, lai beigu beigās tomēr līdz 11.februārim tas tiktu apspriests./

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav vairs neviena. Godājamie kolēģi, es domāju, ka mēs varam balsot par Prezidija piedāvāto darba kārtību un pēc tam papildināt ar attiecīgajiem jautājumiem. Vispirms principiāli balsosim par deputāta Dineviča frakcijas vārdā iesniegto lūgumu- strādāt rīt tikai dienas pirmo pusi, lai otrajā pusē varētu notikt frakcijas sēde. Un pēc tam iesim tādā kārtībā, kādā bija izteikti priekšlikumi par darba kārtību.

Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies, jo daudzi deputāti ir mazliet nokavējušies. Paldies. Lūdzu rezultātu. 128 deputāti reģistrējušies. Pirmais balsojums- par Prezidija piedāvāto darba kārtību, pēc tam balsosim par papildinājumiem. Balsosim par jums izsniegto darba kārtību. 172.dokuments. Lūdzu rezultātu. Par- 111, pret- nav, atturas- 10. Esam apstiprinājuši šo darba kārtību.

Un tagad par papildinājumiem. Pirmais ir deputāta Vulfsona ierosinājums iekļaut darba kārtībā jautājumu par grozījumiem Ārlietu komisijas, Zinātnes, kultūras un izglītības komisijas un Likumdošanas komisijas sastāvā. Dokumenti tiek pavairoti. Endziņa kungs un arī Škapara kungs iebilda, bet mums ir jābalso un jāizsaka sava attieksme. Lūdzu, balsosim par deputāta Vulfsona ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par- 59, pret- 52. Jautājums iekļauts darba kārtībā, tas ir 9.punkts, kur ir runa par izmaiņām komisiju sastāvā. Paldies.

Nākamais bija deputāta Gavrilova ierosinājums- iekļaut darba kārtībā jautājumu par Ministru padomes 11.septembra lēmuma atcelšanu par 10 procentu atskaitīšanu šajā fondā. Komisijās šis jautājums nav izskatīts, bet lemsim par iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā. Izsakiet savu attieksmi par deputāta Gavrilova ierosinājumu! Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par- 49, pret- 23, 24, atturas- 44. Jautājums nav iekļauts darba kārtībā.

Jāatvainojas Dineviča kungam, es aizmirsu kā pirmo nobalsot jautājumu par darba kārtību rītdienai. Tātad ierosinājums- rīt strādāt līdz pusdienas pārtraukumam un pulksten trijos sākt frakcijas sēdi. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Dineviča kunga ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par- 97, pret- nav, atturas- 2. Esam noteikuši šādu darba kārtību rītdienai. Rīt strādāsim līdz pusdienas laikam.

Nākamais ir deputāta Kodoliņa lūgums- dot viņam divas minūtes paziņojumam. To, es domāju, mēs varam nebalsot; pirms sāksim darbu, mēs deputātam Kodoliņam šīs divas minūtes dosim.

Nākamie ir divi Zaļetajeva ierosinājumi. Pirmkārt, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja deputāta Vulfsona ziņojums par politisko attieksmi pret Baltkrievijas un Ukrainas neatkarību, tātad globāli jautājumi. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Zaļetajeva kunga priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par- 41, pret- 24, atturas- 46. Šis jautājums nav iekļauts darba kārtībā. Nākamais arī ir deputāta Zaļetajeva priekšlikums- rīt no rīta atklāt brīvas debates par pilsonības jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo deputāta Zaļetajeva priekšlikumu. Tikai 35 deputāti izsakās par šo priekšlikumu. Tātad nav iekļauts darba kārtībā.

Nākamais ir deputāta Skultes priekšlikums- dienas pirmajā pusē kā ceturto vai piekto jautājumu izskatīt 15.jautājumu par arodbiedrības īpašuma aizsardzību. Tātad pārcelt to no 15. uz 5.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Skultes priekšlikumu, ko atbalstīja arī deputāts Laķis. Lūdzu rezultātu. Par- 65. Iekļauts darba kārtībā. Tātad 15.jautājums tiks izskatīts kā piektais un piektais tiks izskatīts kā sestais. Paldies.

Pēdējais ir Aleksejeva kunga kārtējais ierosinājums- apspriest deklarāciju. Lūdzu, kārtējo reizi balsosim. Aleksejeva kunga priekšlikums. Lūdzu rezultātu. 31 deputāts atbalsta šo priekšlikumu. Tātad nav iekļauts darba kārtībā.

Godājamie kolēģi! Bet vispirms vārds divām minūtēm deputātam Kodoliņam. Un tad sāksim izskatīt likumprojektu par personu amnestiju, kas izdarījušas militāros noziegumus.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! 26.augustā no šīs tribīnes deputāts Jagupecs paziņoja, ka informācija "Dienā", kurā ir teikts, ka tieši deputāts Jagupecs parakstījis jums visiem zināmo uzsaukumu Latvijas tautai, ir nepareiza un ka viņš šo paziņojumu nav parakstījis.

Mana paziņojuma būtība- un es atvainojos, ka es to nevarēju izdarīt ātrāk, jo biju slims,- ir tāda, ka vai nu no šīs tribīnes deputāts Jagupecs runāja nepatiesību, vai arī sēžu zālē, jo, apspriežot jautājumu, vai frakcija ir vai nav parakstījusi paziņojumu, sēžu zālē, sēžot savā vietā, viņš frakcijas biedriem skaļi un saprotami, ko arī es dzirdēju, paziņoja, ka viņš ir parakstījis paziņojumu gan kā frakcijas "Līdztiesība" dalībnieks, gan arī kā Centrālkomitejas loceklis. Paldies. Tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad tagad pirmais darba kārtības jautājums- "Par personu amnestiju, kas izdarījušas militāros noziegumus". Otrajā lasījumā kā steidzams.

Lūdzu ziņotāju- Endziņa kungu- tribīnē.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jums ir iesniegts otrajam lasījumam likumprojekts par personu amnestiju, kas izdarījušas militāros noziegumus.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es atvainojos. Lūdzu cieņu pret runātāju! Kam ir jāiet ārā no zāles, tas lai iziet. Kas paliek, tas paliek, bet lūdzu klusumu!

A.Endziņš: Salīdzinājumā ar pirmo lasījumu likumprojektā ir izdarīta viena izmaiņa, proti, ierosinājums, kuru izteica deputāts Silārs, lai būtu precīzi ierakstīts, kas tas ir par likumu, ar kuru mēs izņemam no Kriminālkodeksa attiecīgos pantus. Tas ir izdarīts. Citas izmaiņas šajā likumprojektā izdarītas nav. Un arī citu iesniegumu nav bijis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kas sakāms? Likums ir ļoti īss. Lemjošajā daļā ir divi punkti. Un trešais- par tā pieņemšanu. Nav jautājumu? Vai mums ir jābalso par katru atsevišķi? Laikam nebūtu. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Un balsojam par šo likumu "Par personu amnestiju, kas izdarījušas militāros noziegumus" otrajā lasījumā kā steidzamu. Un, ja nav labojumu, tad arī galīgajā variantā. Lūdzu rezultātu. Plus vēl četras balsis. Par- 96, pret- 3, atturas- 12. Likums pieņemts.

Nākamais ir lēmums par piemērošanas kārtību. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamie deputāti! Es jūs jau informēju tad, kad notika šā likumprojekta pirmais lasījums, ka, tā kā runa ir arī par to personu atbrīvošanu no kriminālatbildības, kuras izcieš sodu citās republikās, nepieciešams speciāls lēmums, ar kuru Augstākā padome grieztos pie PSRS savienoto republiku vai arī pie to republiku, kuras ir deklarējušas savu neatkarību, augstāko padomju prezidijiem, lai tiktu veikti pasākumi un atbrīvotas tās personas, kuras ir iesauktas Latvijas Republikas teritorijā un ir izdarījušas šādus noziegumus saskaņā ar Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa attiecīgajiem pantiem, kas bija analoģiski Latvijas Republikas Kriminālkodeksa attiecīgajiem pantiem, vai arī ar citu savienoto republiku attiecīgiem Kriminālkodeksa pantiem. Lai šo jautājumu varētu risināt, tāds lēmums ir nepieciešams. Tāpēc mēs arī lēmumā paredzam, ka republikas Augstākajai padomei jāgriežas pie šīm republikām ar lūgumu atbrīvot šīs personas no soda izciešanas. Lēmuma projekts jums ir izdalīts. Tas man īsumā būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies, Endziņa kungs! Kādi ir jautājumi, papildinājumi, labojumi pie šā lēmuma projekta? Nav. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmumu. Lūdzu rezultātu. Par- 100, 101, pret- 2, atturas- 7. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums- lēmuma projekti par Daugavpils pilsētas pagaidu valdes priekšsēdētāja, kā arī Rēzeknes pilsētas un Rīgas Kurzemes rajona pagaidu valžu priekšsēdētāju apstiprināšanu.

Lūdzu ziņotāju- Škapara kungu- tribīnē.

J.Škapars: Cienījamie deputāti! Pagājušajā otrdienā Augstākā padome izskatīja jautājumu par Daugavpils pilsētas, Rēzeknes pilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona deputātu padomju atlaišanu, kā arī pieņēma grozījumus pašvaldību likumprojektā attiecīgajos jautājumos. Trešdien visos trijos reģionos sanāca demokrātisko spēku pārstāvniecības- piedalījās gan Tautas fronte, gan LNNK, gan Darba demokrātiskā partija, gan sociāldemokrātiskās partijas un citu partiju pārstāvji- un kopīgi izskatīja jautājumus par to, kā atbilstoši likumam komplektēt jaunās valdes un izvirzīt priekšsēdētāja kandidatūras. Ceturtdien, pagājušajā Prezidija sēdē tika izskatīts šis jautājums. Prezidijs ierosina priekšlikumu, kas jums ir izsniegts lēmuma projekta veidā. Es ierosinātu minēto lēmumu apspriest atsevišķi pa reģioniem, respektīvi, Daugavpils pilsētu, Rēzeknes pilsētu un Rīgas pilsētas Kurzemes rajonu atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi ziņotājam? Nav jautājumu. Paldies, Škapara kungs! Vai deputāti vēlas uzstāties debatēs un izteikties gan par būtību, gan par konkrētām kandidatūrām? Nav tādu?

Lūdzu, deputāt Seikst! Jūs nevēlaties? Vai par Daugavpili pēc būtības un par kandidātiem kāds vēlas uzstāties? Nevēlas. Par Rēzeknes pilsētu?

Deputāts Seiksts, lūdzu, trešais mikrofons.

A.Seiksts: Tā kā es plenārsēdē runāju par Rēzeknes pilsētas lemtspēju vai, pareizāk, par lemtnespēju, es uzurpēju sev tiesības bilst vienu teikumu par šo sastāvu. Pazīstot šos cilvēkus, man ne pret vienu no viņiem absolūti nav nekādu iebildumu, bet es šeit redzu tautfrontisko daļu un "centristus". Lai vara būtu leģitīmāka, vai nebūtu lietderīgi vienu minūti uzklausīt Avota kungu. Varbūt tai nometnei, kas nav spējusi laikus nostāties Latvijas neatkarības pozīcijās, ir kādi profesionāļi, kurus varētu iekļaut valdes sastāvā, protams, ar diviem noteikumiem: ja viņi ir bijuši absolūti lojāli puča dienās un ja viņi ir aizgājuši no kompartijas pirms mūsu lēmuma par kompartijas darbību. Kāpēc es to saku? Zinot pilsētas sastāvu- šeit es redzu ļoti veiksmīgu nacionālo sastāvu -, es šaubos, vai ir pārstāvēts viss politiskais spektrs. Es domāju, ka viena vai divu cilvēku iekļaušana no tās nometnes negrozītu sastāvu, bet padarītu vēl leģitīmāku.

Priekšsēdētājs: Varbūt Škapara kungs varētu atbildēt?

J.Škapars: Šis jautājums Rēzeknē tika apspriests vairākkārt. Arī pēc Prezidija sēdes vēlreiz atgriezās pie šā jautājuma. Es domāju, ka vajadzētu respektēt visu demokrātisko partiju un demokrātisko kustību priekšlikumu. Taču es piekrītu Seiksta kunga priekšlikumam, ka Avota kungu šajā ziņā vajadzētu uzklausīt, jo viņam šis darbs būs darāms.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties pēc būtības un arī par personālijām par Rīgas pilsētas Kurzemes rajonu? Nevēlas.

Godājamie kolēģi! Mums ir jānolemj, vai uzklausīsim Rēzeknes pilsētas valdes priekšsēdētāju Avota kungu. Jā, kandidātu. Ir nepieciešams uzklausīt? Ir. Paldies, Škapara kungs! Atbrīvosim vietu tribīnē Avota kungam. Lūdzu Avota kungu tribīnē. Cik mēs dosim minūtes Avota kungam? Priekšlikums- piecas. Līdz piecām minūtēm. Lūdzu.

V.Avots, Rēzeknes pilsētas valdes priekšsēdētāja amata kandidāts: Kā jau šeit teica, demokrātiskie spēki izvirzīja jūsu iesniegtā saraksta kandidātus. Būtībā es neesmu pilnvarots šo sarakstu papildināt, bet šeit atrodas arī Narvicka kungs. Es domāju, ka viņš kā profesionālis atbilstu, bet līdz šim laikam es publiski neesmu dzirdējis viņa attieksmi pret Komunistisko partiju un tās darbību. Es tāpēc nevaru ieteikt, jo, iespējams, ka viņš sevi sirdī uzskata par piederīgu tai līdz šai dienai. Es negribētu arī piekrist, ka mums simtprocentīgi ir pārstāvēts demokrātiskais bloks un "centristi", jo mūsu deputātu padome nebija sadalīta frakcijās. Šis jautājums ir strīdīgs. Ja cienījamie deputāti uzskata, ka varētu papildināt šo sarakstu, tad es varētu ieteikt bijušo deputātu Ļubenko, bet, kas attiecas uz Narvicka kungu, es bez viņa publiskās uzstāšanās un savas attieksmes izteikšanas nevaru viņu ieteikt.

Priekšsēdētājs: Paldies, Avota kungs! Es domāju, ka mēs varētu balsot par mums jau izsniegto sarakstu. Nepārzinot situāciju, diez vai mēs varētu uzņemties atbildību un lemt par citiem. Paldies, Avota kungs!

Škapara kungs vēl vēlas teikt kaut ko.

J.Škapars: Mums tiešām ir jārespektē šīs Rēzeknes demokrātiskās kustības, bet vajadzētu ņemt vērā arī rekomendācijas, ko šodien izteica Seiksta kungs,- vēlreiz atgriezties pie šā jautājuma un apspriest tādā plāksnē, kā ierosināja Seiksta kungs.

Priekšsēdētājs: Šteina kungs laikam vēlas izteikties. Pēc tam balsosim par katru valdi atsevišķi.

V.Šteins: Man būtu jautājums Škapara kungam. Vai Latvijas Atdzimšanas partija ir pārstāvēta šajā sarakstā? Tā ir viena no spēcīgākajām Latgalē, un arī Rēzeknē tā ir spēcīga.

Priekšsēdētājs: Kas var atbildēt uz deputāta Šteina jautājumu? Laikam Škapara kungs. Pirmais mikrofons.

J.Škapars: Es tiešām nepazīstu visu partiju biedrus jeb dalībniekus, tāpēc es jums šāda rakstura paskaidrojumu nevarēšu dot. Katrā ziņā es pamatprincipu izteicu, proti, ka visas demokrātiskās kustības piedalījās šajā sanāksmē un būtībā pēc consensus principa vienojās par to, kāds būs šis sastāvs.

Priekšsēdētājs: Vēl tikai viens jautājums. Vai par kādu no kandidatūrām Daugavpils pilsētā, Rēzeknes pilsētā vai Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā ir izteiktas kategoriskas pretenzijas? Ja tādu nav, tad mēs varam balsot.

Lūdzu, otrais mikrofons. Deputāts Bērzs.

A.Bērzs: Es lūdzu, lai Rēzeknes pilsētas pagaidu valdes sastāvā atsevišķi tiktu balsots par Paškēviča kandidatūra. Cik man ir zināms, viņš bija galvenā persona, kas savā laikā, vulgāri izsakoties, "noēda" Vidiņu. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Redziet, kā ir, ja nepārzina situāciju. Seiksta kungs apgalvo, ka tas ir bijis...

A.Bērzs: Ja te ziņo, ka cits, tad es atsaucu savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs varam balsot. Godājamie kolēģi! Man ir ierosinājums par balsošanu. Balsojamais ir 185.dokuments. Balsosim par katru valdes sastāvu- par Daugavpili, Rēzekni un par Kurzemes rajonu- un pēc tam par lēmumu kopumā. Nav iebildumu? Nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums būs par Daugavpils pilsētas pagaidu valdi un tās priekšsēdētāju. Lūdzu balsot. Plus vēl divas balsis būs. Lūdzu rezultātu. Par- 67, pret- 5, atturas- 13. Lēmums par Daugavpils pilsētas valdi pieņemts.

Rēzeknes pilsēta. Lūdzu balsošanas režīmu. Cienītie kungi un dāmas! Lūdzu, paceliet rokas savlaicīgi, lai es laikus varētu pateikt, cik balsis būs plus. Plus četras balsis. Lūdzu rezultātu. Par- 72, pret- 5, atturas- 11. Apstiprināts.

Un pēdējais balsojums par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona pagaidu valdi un tās priekšsēdētāju. Lūdzu, laikus paceliet rokas tie deputāti, kas balso par. Plus četras balsis. Lūdzu rezultātu. Par- 78, pret- 6, atturas- 10. Arī šis valdes sastāvs ir apstiprināts.

Godājamie kolēģi! Balsosim par Augstākās padomes lēmumu par pagaidu valdes izveidošanu kopumā. Lūdzu. Plus četras balsis. Lūdzu rezultātu. Par- 78, pret- 6, atturas- 9. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par diplomātiskajiem rangiem" otrajā lasījumā. Deputāt Bērziņ, lūdzu, tribīnē.

I.Bērziņš: Cienījamie deputāti, sakarā ar to, ka pirmajā lasījumā šis likums par diplomātiskajiem rangiem faktiski tika pieņemts bez labojumiem, otrajā lasījumā ir tikai viens labojums, kuru jūs varat redzēt. Tas ir Likumdošanas jautājumu komisijas piedāvātais variants 7.panta redakcijai. Es aicinu sēdes vadītāju balsot par šo likumprojektu kā par steidzamu, lai varētu pēc tam pieņemt otrajā lasījumā galīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. To mēs, protams, varam izdarīt, kaut gan otrajā lasījumā, ja nav labojumu, mēs arī tāpat varam pieņemt.

I.Bērziņš: Viens labojums ir.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Kas par to, lai mēs šo likumu pieņemtu kā steidzamu? Tas tiešām ir ļoti steidzami vajadzīgs. Plus vēl piecas balsis. Lūdzu rezultātu. Par- 85, tātad mēs to izskatām kā steidzamu.

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Es lūdzu cienījamos deputātus izšķirties par 7.pantu, jo Likumdošanas komisija ir piedāvājusi otru variantu un Ārlietu komisija atbalsta Likumdošanas komisijas priekšlikumu par otro variantu, bet, tā kā mēs negribējām vienu punktu principā svītrot, tad atstājām abus variantus. Ārlietu komisija un Likumdošanas komisija aicina balsot par otro variantu.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija mūs aicina balsot par otro variantu. Ir divi balsojumi. Pirmo balsojam komisijas variantu, tātad otro variantu, un pēc tam pirmo. Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmo balsojam otro variantu. Ar vienkāršu balsu vairākumu. Lūdzu. Plus vēl piecas balsis būs. Lūdzu rezultātu. Par- 79, pret- 1, atturas- 8.

Būsim godīgi pret Ārlietu ministriju un balsosim arī par tās variantu. Balsosim par pirmo variantu- Ārlietu ministrijas piedāvāto redakciju. Lūdzu rezultātu. Par- 22, tas ir acīm redzams mazākums, tātad ir pieņemts otrais variants. Citu nav?

Ja deputātiem nav iebildumu, balsosim likumu "Par diplomātiskajiem rangiem" kopumā un jau galīgajā variantā. Lūdzu, paceliet rokas! Plus vēl piecas balsis. Lūdzu rezultātu. Par- 84, pret- nav, atturas- 6. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir ceturtais- "Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par ceļu nodokli"". Lūdzu ziņotāju tribīnē.

V.Mucenieks: Cienījamie deputāti! 9.maijā Jūras lietu komisija iesniedza priekšlikumu par izmaiņām ceļu nodokļa redakcijā, respektīvi, ceļu nodoklis mums bija pārvērties par sava veida akcīzes nodokli uz degvielu. Bet, tā kā zvejas flote, kura atrodas tālu jūrās un okeānos, nekādā veidā neizmanto republikas ceļus un jūrnieki vispār dažkārt vairākus mēnešus un pat gadus neatgriežas atpakaļ republikā, tad šāds ceļu nodoklis attiecībā uz to degvielu, kura tiek izmantota zvejas kuģos, nav loģisks. Tā ir viena lieta.

Otra lieta ir tā, ka šāda degvielas mākslīga sadārdzināšana rada zaudējumus republikas zvejas flotei un republikas zvejas kuģi degvielu saņem ne tikai no republikas tankeriem un bāzes kuģiem un ne tikai republikas ostās, bet arī citās Padomju Savienības ostās, galvenokārt Melnās jūras ostās, tāpēc parādās degviela ar dažādu, būtiski atšķirīgu cenu. Un, tā kā degvielas uzņemšana bieži vien notiek vienlaikus ar nozvejotās produkcijas nodošanu, tad šiem zvejas kuģiem nav izdevīgi nodot produkciju tiem kuģiem, no kurienes viņi saņem dārgo degvielu. Līdz ar to republikas ostās iegriezīsies mazāk kuģu no mūsu kaimiņrepublikām, un šo republiku kuģi atteiksies pārdot savu lēto degvielu mūsu republikas zvejas flotes kuģiem. Bez tam tiek gatavoti nodokļi un nodevas, kuras speciāli attieksies tieši uz kuģiem, tas ir, bāku nodeva, kanālu nodeva, tonnāžas nodeva, loču nodeva, ostas nodeva un tā tālāk. Tātad ir skaidri redzams, ka šis tā sauktais ceļu nodoklis attiecībā uz to degvielu, kas ir paredzēta kuģiem, ir galīgi nepamatots kā ekonomiski, tā arī pēc loģikas principiem. Šajā sakarībā es lūdzu atbalstīt grozījumu ceļu nodoklī, ka šis ceļu nodoklis neattiecas uz to degvielu, kura tiek izmantota kuģu dzinējos.

Kas attiecas uz šo jautājumu, tad mums, Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijai, bija kopēja apspriede ar pārstāvjiem no Enerģētikas ministrijas, no Zivsaimniecības ministrijas, no Satiksmes ministrijas un no apvienības "Degviela". Mēs nonācām pie secinājuma, ka šī prasība ir pamatota un ka šāds grozījums likumā ir jāizdara. Tas ir 9.maija 11.dokuments ar pielikumiem. Šeit viss ir diezgan pamatīgi uzrakstīts. Es domāju, ka vairāk nekādi paskaidrojumi šobrīd nebūtu nepieciešami. Ja būtu kādi jautājumi, tad tā ir cita lieta. Šis jautājums tika izskatīts arī Ekonomikas komisijā. No Ekonomikas komisijas arī ir saņemta pozitīva, piekrītoša atbilde. Likumdošanas jautājumu komisija arī atbalsta šādu izmaiņu. Apvienotā budžeta komisija šajā sakarībā vēlētos izteikties īpaši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad pirmais lasījums. Jautājiet ziņotājam. Deputāts Ābiķis un deputāts Blažēvičs.

Dz.Ābiķis: Kā būs ar individuālo motorlaivu īpašniekiem? Jau tagad, cik man zināms, šā transporta īpašnieki dodas arī jūrā piekrastes zvejā. Kā būs ar šiem īpašniekiem?

V.Mucenieks: Tie grozījumi, kas ir paredzēti šeit, uz tādām laivām, respektīvi, uz individuālajām laivām, neattiecas, izņemot izmantojamās zivsaimniecību flotes kuģu vajadzībām.

Dz.Ābiķis: Tātad kolektīvajās saimniecībās?

V.Mucenieks: Jā, zivsaimniecībās...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Sakiet, lūdzu, vai ir izskatīts arī tāds variants, ka šajā nodoklī paliek pašvaldību daļa; republikas daļa varētu neiet budžetā, bet pašvaldību daļa varētu ieiet pašvaldību budžetos, jo jūrnieki, nokāpjot no kuģiem, tomēr staigā un braukā pa ceļiem, ko uztur pašvaldība.

V.Mucenieks: Tie, kuri braukā pa republikas ceļiem, vai tie būtu jūrnieki vai kājnieki, katrā ziņā šo nodokli maksā, jo viņi patērē degvielu, kura tiek saņemta benzīna uzpildes stacijās, un tā ir aplikta ar šo nodokli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir kādi jautājumi? Jautājumu nav. Paldies ziņotājam. Sākam debates. Pirmais ir deputāts Einiņš, un otrais- deputāts Kide. Lūdzu.

V.Einiņš: Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Gribu vērst jūsu uzmanību, ka piedāvātais dokuments nodots izskatīšanai jau 9.maijā, pēc tam, kad zvejniecības kopsaimniecības, valsts zvejniecības organizācijas un Zivsaimniecības ministrija bija izteikusi neizpratni un prasību- izskaidrot un labot likumu. Šodien, pēc četriem mēnešiem, kad beidzot tomēr sākam izskatīt šo labojumu, Jūras lietu komisijas vārdā man ir jāatvainojas plašajai Latvijas jūrasbraucēju saimei par to komisiju, kurām tika uzticēts izskatīt šo projektu, neattaisnojamo vilcināšanos, un tomēr gribu izteikt pārliecību, ka šis pārmetums neatsauksies uz balsošanas rezultātiem. Pie reizes gribu ierosināt izskatīt to kā steidzamu sakarā ar to, ka ārkārtīgi novilcināta šā dokumenta apspriešana.

Uzskatu, ka ceļu nodokļa piemērošana flotes kuģiem ir netaisnīga un absurda. Absurda tāpēc, ka neviens pasaulē vēl nav redzējis, ka kuģis brauktu pa bruģi, šoseju vai citu sauszemes ceļu, bet, runājot par ceļu, mēs automātiski ar to saprotam sauszemes ceļu. Arī cienījamais satiksmes ministrs Janovska kungs, kura vadībā tika izstrādāts šis likums, likumprojekta lasījuma apspriešanas gaitā uz jautājumu- vai šis nodoklis tiks attiecināts uz kuģiem- loģiski atbildēja, ka ne, ka tas attiecas tikai uz transporta līdzekļiem, kuri brauc pa zemi, par to liecina arī stenogramma. Tāpēc patīkami apzināties, ka ne tikai jūrasbraucēji un ministri, bet arī mēs, deputāti, zinām, ka pasaules okeānā un jūrās ir arī jūras ceļi, ir ostas, kanāli, moli un citas ostas aizsargbūves. Bāka ir bākas bojas un citādu signāluguņu aprīkojums, ir radionavigācijas aprīkojums pat ar speciālu mākslīgo zemes pavadoņu palīdzību.

Jūras ceļu aprīkojums, ostu, piestātņu izbūve, regulāra kanālu padziļināšana pēc aizsērējumiem, to aprīkošana, apkalpošana un ekspluatācija prasa milzu līdzekļus, un pagaidām tos šiem mērķiem neviens neizdala. Tāpēc tiek gatavoti projekti par valsts nodevām jūrniecībā un zvejniecībā, un mēs loģiski saprotam, ka tos drīkst iekasēt tikai no kuģiem un to īpašniekiem, nevis no sauszemes transporta vai gājējiem.

Gribu arī piebilst, ka mēs nekādi neapstrīdam nodokļa maksāšanu par jūrniecības organizāciju rīcībā esošo sauszemes transportu. Netaisnīgs šis likums pret zvejniekiem ir arī tāpēc, ka, neizmantojot kuģus braukšanai pa sauszemes ceļiem, bet maksājot par to, mēs it kā uzliekam tiem vēl netiešu papildu nodokli, kas novedis tos pie grūta materiālā stāvokļa, kas robežojas pat ar bankrotu. Fakts ir vispārzināms- nozvejotajai un ražotajai zivju produkcijai, tāpat kā lauksaimniecības produkcijai, ir noteiktas cietas, fiksētas cenas, bet šis nodoklis sadārdzina produkcijas pašizmaksu par 30,9 miljoniem rubļu.

Otrkārt, zivju transportkuģi, kā jau minēja cienījamais referents, zinot mūsu degvielas dārgumu salīdzinājumā ar citām ostām, neiegriežas mūsu ostās un nepiegādā zivju izejvielu mūsu pārstrādes uzņēmumiem un kombinātiem, radot tur ražošanas pārtraukumus, bankrotu un bezdarba draudus.

Treškārt, tālajos zvejas rajonos, okeānā zvejojošie mūsu kuģi ir spiesti stāvēt dīkstāvē, jo tankkuģi, kas iznākuši no PSRS ostām, pagaidām pastāvot centralizētajai apgādei, vienkārši nedod šo degvielu mūsu zvejas kuģiem, jo, lūk, mēs viņiem šo pašu degvielu pārdodam par 248 rubļiem, bet viņu degviela maksā tikai 152 rubļus par tonnu.

Tātad vienīgā pareizā izeja būtu papildināt likuma "Par ceļu nodokli" 3.pantu, pēc vārdiem "pirmējās realizācijas" papildināt tekstu ar vārdiem "izņemot izmantojamo zivsaimniecības flotes kuģu vajadzībām". Tā principā būtu minimālā prasība.

Bet, ja mēs atzītu savu kļūdu un izteiktu vēlēšanos to labot- par jūsu labo gribu es neuzdrīkstētos šaubīties -, tad izteikšu savu priekšlikumu: nelabot kļūdu tikai daļēji, bet pilnībā, attiecinot šo grozījumu ne tikai uz zivsaimniecības kuģiem, bet uz visiem kuģiem, arī tirdzniecības un upju flotes kuģiem. Un tad šis labojums būtu īsāks un korektāks, proti, "izņemot izmantojamo kuģu vajadzībām". Par to es arī lūgtu balsot. Kāpēc tas netika izdarīts šajā dokumentā, kuru mēs ierosinājām jau maija sākumā? Tāpēc, ka tirdzniecības flotes kuģi no šā nodokļa cieš ļoti maz, jo lielāko tiesu kuģu dzinējos lieto mazutu, kurš atkal mūsu vainas dēļ nav iekļuvis 3.pantā ar nodokli apliekamo objektu sarakstā.

Nobeigumā es gribu lūgt balsot par šiem diviem priekšlikumiem, tas ir, izskatīt kā steidzamu un, otrkārt, labot jau mūsu iesniegto priekšlikumu tā, kā es teicu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Cienījamie deputāti! Jautājums par to, lai ceļu nodoklis neattiektos uz zvejas kuģiem, faktiski radās tajā laikā, kad mēs pieņēmām likumu par ceļu nodokli. Atcerieties šā nodokļa pieņemšanas vēsturi! Sākumā tas idejiski dzima kā akcīzes nodoklis visai degvielai, kas tiek izlietota Latvijas Republikā. Pēc tam akcīzes nodokļa variants pārgāja uz ceļu nodokli, un, protams, nav loģiski, ka viss šis nodoklis, kas faktiski ir akcīzes nodoklis, kā ceļu nodoklis koncentrējas Ceļu ministrijas budžetā. Cik es atceros, bija 270 miljoni, un tos izlieto, es saprotu, tikai sauszemes ceļiem. Es saprotu, ka ir netaisnīgi no jūras kuģniecības ņemt nodokli, kura mērķim vajadzētu būt gan ostu, gan doku, gan visas jūras saimniecības uzturēšana, un izlietot šos līdzekļus sauszemei, lai pēc tam veidotu jaunu nodokļu sistēmu, kā jau šeit runātāji izteicās,- ar nodevām, kuras tiks izmantotas jūras ceļu atjaunošanai. Mums vajadzētu risināt šo jautājumu konsekventi. Mēs nevaram šodien, un arī Budžeta komisija tā lēma, izņemt no budžeta, kas jau ir izplānots ar izdevuma daļu, apmēram 30 miljonus rubļu, ja es nemaldos, neparedzot, ar ko mēs tos aizvietosim. Es uzskatu, ka jautājums ir pamatoti izstrādāts un izanalizēts Jūras komisijā, bet nav līdz galam nokārtots ne Ekonomikas komisijā, ne Budžeta komisijā, ne Finansu ministrijā. Nav skaidrs, kā aizpildīt šo robu. Es piekrītu Budžeta komisijas lēmumam šajā jautājumā, ka mēs nedrīkstam izņemt šo nodokļa daļu, neatrodot tehnisku kompensējumu šim nodoklim.

Man būtu priekšlikums Ceļu ministrijai, Jūras lietu komisijai, Budžeta komisijai, Ekonomikas komisijai un Finansu ministrijai saiet kopā un atrisināt šo jautājumu pēc būtības. Es pilnīgi saprotu Jūras komisijas bažas: ja netiks atrisināts šis jautājums, tad jāceļ cenas. Varbūt arī Finansu ministrijai un valdībai ir jāpārskata jautājums par cenu celšanu. Tas ir ļoti komplekss un sarežģīts jautājums, un mēs nedrīkstam, manuprāt, izraut tikai vienu problēmu tādā kontekstā, kas atrisina Jūras lietu komisijas intereses un neatrisina kopējās budžeta intereses.

Līdz tam laikam, kamēr šis jautājums netiks kopēji izskatīts, manuprāt, ir pārlieku agri izņemt šo nodaļu no budžeta. Varbūt ir jāievieš akcīzes nodoklis, jo tomēr degviela, kuru patērē arī kuģu saimniecība, pēc akcīzes nodokļa principa būtu apliekama ar akcīzes nodokli. Bet šie jautājumi ir jāizskata kompleksi, nevis atrauti. Tāpēc es ierosinu par šo jautājumu pagaidām nebalsot līdz pilnīgai izlemšanai.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ozols. Pašlaik notiek debates. Vai kāds vēlas vēl pierakstīties debatēs? Deputāts Ozols. Lūdzu. Pēc tam deputāts Salītis.

I.Ozols: Cienītie kolēģi! Mūsu apskatāmais likumprojekts, es personīgi uzskatu, pašreizējā virzienā ar savu mērķi un uzdevumu zināmā mērā attaisnojams. Un kāpēc? Mēs šobrīd atrodamies situācijā, ka mums neplānoti un grūti prognozējami pieaug budžeta izdevumu daļa, pirmkārt, sakarā ar jaunu struktūru veidošanos, ar jaunu mūsu republikas valstisko statusu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, viennozīmīgi pievienojoties Kides kunga teiktajam, es atbalstu viedokli, ka ceļu nodoklis nav saprotams ne tikai zivsaimniekiem, tas faktiski nav saprotams visiem, kuri saistīti ar aeroflotes apgādi ar degvielu, dzelzceļu, komunālo saimniecību apgādi, tas nav saprotams mežsaimniekiem un daudziem citiem. Pieņemot šo labojumu, mēs faktiski radām precedentu budžeta deficīta izveidei, orientējoši tas ir 270 miljoni rubļu summāri, pēc Finansu ministrijas pēdējās informācijas. Vai mūsu budžets pašreizējā situācijā būs spējīgs palikt- par to es ļoti šaubos.

Viens no argumentiem, kāpēc tika izskatīts šis jautājums, bija tas, ka mūsu zvejas flote savas nozvejas nodod ārpus republikas teritorijas un tur arī par lētākām cenām iepērk degvielu. Es domāju, ka šodien šis arguments vairs nevarētu būt spēkā. Šodien mēs esam citā valstiskā statusā. Latvijas Republika ir neatkarīga republika, un mums republikas interešu vārdā ir jārada tādi nodrošinājuma mehānismi, kas par normu nosaka, ka Latvijas jurisdikcijai padotie uzņēmumi un sabiedriskās formācijas, kas nodarbojas ar rūpniecisko nozveju, nodod savu produkciju atbilstoši Latvijas Republikas interesēm. Tāpēc mums vajadzētu pārskatīt jautājumu un zemes nodoklī būtu jāizdara tie labojumi, kurus mēs savā laikā, manuprāt, kļūdaini noraidījām. Būtu jānosaka akcīzes nodoklis, bet nekādā ziņā nevajadzētu samazināt republikas budžeta ieņēmuma daļu. Tāpēc es ierosinu šo likumprojektu par labojumiem ceļu nodoklī šodien neatbalstīt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Salīti! Pēc tam Budžeta komisijas vārdā runās deputāte Zeile.

B.Salītis: Cienījamie deputāti! Es gribēju uzstāties tikai tāpēc, ka Kides kungs laikam nav lietas kursā, jo šis jautājums tika skatīts pārāk ilgi un apspriests gandrīz visos līmeņos. Vairākas komisijas sanāca, piedalījās arī zivsaimniecības ministrs, satiksmes ministra vietnieks, finansu ministra vietnieks un "Latvijas naftas" pārstāvis. Kopīgi risinot šo jautājumu, viņi nonāca pie vienīgā slēdziena, ka šodien ir nepieciešams izdarīt tādus grozījumus šajā likumā. Un kāpēc? Vispirms ir jāizprot, ka nafta tiek piegādāta no visiem reģioniem. Arī vakar Zivsaimniecības ministrijā bija tāda koordinācijas sanāksme, kur četru republiku valdību pārstāvji nonāca pie tāda slēdziena, ka zivsaimniecībā, kura pārstāv ļoti daudzus zvejas rajonus, ir vajadzīgi apmēram deviņi pārstāvji, kas vadītu šo zvejniecību dažādos zvejas rajonos gan Klusajā okeānā, gan Atlantijas okeānā, gan Indijas okeānā. Un tāpēc ir izlemts, ka arī turpmāk šis darbs ir jākoordinē. Būs speciāls neliels koordinācijas centrs, ne tāds, kāds bija Rietumu baseina apvienība, kur bija simtiem cilvēku. Šis centrs koordinēs visu darbu- gan šīs produkcijas piegādi, gan degvielas piegādi un tā tālāk.

Ņemot vērā, ka šodien degvielas cena ir dažāda un mums ir visaugstākā cena, vajadzētu visiem saprast, ka mūsu flote ir nostādīta šausmīgos apstākļos. Degvielu mēs nevaram saņemt no citām republikām, jo tā krietni lētāka, bet mūsu tankeri piedāvā degvielu par augstāku cenu nekā citās republikās, un principā mūsu tankeri nevar apgādāt zvejas floti visos deviņos zvejas rajonos. Tāpēc es lūdzu saprast, ka šis nodoklis nav taisnīgs arī tāpēc, ka visi energoresursi netiek aplikti ar šo nodokli. Tirdzniecības flote, kura principā nodarbojas ar komercdarbību, ar pārvadājumiem, izlieto mazutu, kurš vispār netiek aplikts ne ar kādu nodokli. Tāpēc arī šī pēdējā sanāksme, kurā piedalījās visas ieinteresētās puses, izlēma, ka šis labojums ir jāizdara šodien un nākotnē jāizstrādā jauns likums, kas apliktu ar nodokli visus šos resursus, kuri tiek izmantoti flotē citām vajadzībām. Es ļoti lūdzu, lai mēs visi saprastu, ka zivju produkcijai ir fiksētas cenas, tās ir vairumcenas, par kurām mums jānorēķinās; mūsu apmaksas tiek izdarītas gan republikā, gan arī ārpus republikas, jo tās ir saistītas ar valsts pasūtījumu un mūsu valdības vienošanos. Godmaņa kungs jau savā laikā solīja, ka zivsaimniekiem tiks grozītas cenas un ar 1.septembri būs brīvās cenas. Sakarā ar tām izmaiņām, kas notika mūsu republikā politiskajā plāksnē un arī citā jomā, republikai patlaban tādu iespēju nav, lai no budžeta paredzētu līdzekļus, kas ir vajadzīgi zivsaimniecībai. Šis grozījums ir vajadzīgs, citādi šī nozare nevarēs pastāvēt, jo principā taču ienākuma avots ir viens, ja visu izejvielu un materiālu lielākā daļa nāk no Austrumiem. Cenas ir pieaugušas desmitkārtīgi. Es ļoti lūdzu šo labojumu pieņemt, bet turpmāk, protams, jāstrādā pie jauna likumprojekta, kas paredzētu nodokli no visiem energoresursiem, arī no mazuta, jo mazuts tiek patērēts daudz.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Budžeta komisijas vārdā deputāte Zeile, un pēc tam deputāts Kehris, cik es saprotu, par ekonomiku- savā vārdā. Lūdzu, deputāte Zeile!

V.Zeile: Cienītie deputāti! Šis ir tas gadījums, kad mūsu pieņemtie lēmumi ir jāizvērtē nevis atsevišķi, individuāli, no situācijas kādā atsevišķā nozarē, bet precīzi, ņemot vērā visas republikas, mūsu Latvijas valsts intereses. Un šeit ir vairāki aspekti. Pirmais ir tas, ka deputātiem katrā konkrētā gadījumā, pieņemot šo vai citu likumu, ir jāapzinās- sākas šā likuma darbība un šai likuma darbībai ir noteiktas sekas. Es gribētu atgādināt, ka mūsu pieņemtais likums par ceļu nodokli, ko mēs pieņēmām martā, izraisīja diskusijas, kad mēs to apspriedām. Un atcerēsimies, ka šis likums tapa, transformējot valdības iesniegto likumprojektu par akcīzes nodokli. Mēs acīmredzot kļūdījāmies, pieņemot likumu par ceļu nodokli. Likums par ceļu nodokli paredz, ka ienākošās nodokļu summas tiks izlietotas ceļiem. Un visu summu paredzēts izlietot sauszemes ceļiem. Tā bija pirmā neprecizitāte, kura radīja šodienas precedentu. Tātad tie, kas lieto degvielu un brauc pa jūras ceļiem, uzskata, ka viņiem šis nodoklis nav vajadzīgs, jo viņi sauszemes ceļus nelieto. Bet Zivsaimniecības ministrijas iesniegums var izraisīt ļoti tālejošas sekas, jo pēc šā atbrīvojuma, ja mēs tādu dosim, tūlīt sekos lauksaimnieku iesniegums, kurā varētu būt tāds pamatojums: daudzi traktori un cita lauksaimniecības tehnika novāc ar kombainu ražu un brauc pa republikas, rajona vai vietējās nozīmes sauszemes ceļiem tikai uz šā lauka. Pēc tam var sekot mežsaimnieku iesniegums, kuri arī lieto meža izstrādes tehniku, patērē degvielu, bet neizmanto sauszemes ceļus. Es nedomāju, ka klusēs arī aviācija, kura lieto gaisa ceļus un tāpat patērē degvielu. Mēs šīs izmaiņas budžetā izdarām gada vidū, un mums ir jāuzņemas atbildība par to, ka šo izmaiņu rezultātā budžetā būs apmēram 30 miljonu rubļu mīnusos.

Nākamais. Šodienas situācijā budžeta izdevumi krasi pieaug. Un tie pieaug sakarā ar to, ka mums pilnīgi no jauna, negaidīti, pēkšņi un strauji rodas lieli izdevumi, veidojot valsts institūcijas un nodrošinot to darbību. Tāpēc mēs, Budžeta komisija, pieņēmām šādus lēmumus: pirmkārt, šo lēmumu par atbrīvojamo ceļu nodokli, ko iesniedza Zivsaimniecības ministrija, šodien noraidījām, otrkārt, nolēmām uzdot Ekonomikas komisijai un sevišķi nodokļu apakškomisijai kopā ar ieinteresētajām citām komisijām steidzīgi sākt pārskatīt jautājumu par ceļu nodokli un aizvietot to ar akcīzes nodokli.

Es saprotu cienītos kolēģus zivsaimniekus. Tā ir pilnīgi analoga situācija, kādā pirms neilga laika bija Lauksaimniecības ministrija, ka sakarā ar degvielas cenu strauju kāpinājumu ceļas viņu ražotās produkcijas pašizmaksa. Un līdz ar to rentabilitāte ir kritusies, un daudzos gadījumos tā tuvojas nullei. Meklēsim arī šajā situācijā loģisku ekonomisku risinājumu un izvirzīsim valdībai jautājumu par vairumtirdzniecības cenu tūlītēju paaugstināšanu. Lai valdība meklē iespējas, kā šo starpību starp cenām nosegt. Es paredzu, ka šeit varētu būt arī zivrūpniecības produkcijas cenu paaugstinājums.

Un nobeigumā gribu teikt, ka tādā gadījumā mēs esam ļoti tuvu tam, ko mums valdība visu laiku nesniedz. Mums jāprasa no valdības, lai tā iesniedz darba samaksas reformas programmu un tādējādi reaģē uz šo cenu celšanos. Tāpēc mūsu priekšlikums- šo lēmumu neatbalstīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kehri!

O.Kehris: Godātie kolēģi! Man pilnībā jāpiekrīt tam, ko teica Zeiles kundze. Tiešām šī problēma, kuru izvirzīja zvejnieki, pastāv, un tā ir jārisina vai nu ar budžetu, vai ar cenām, bet jārisina tā ir nevis ar grozījumiem nodokļu likumprojektos. Vienas mazas, kaut arī svarīgas problēmas risināšanai tas nav pareizais ceļš, no tā mums būs ļoti grūti atgriezties uz kaut kāda ekonomiskās loģikas ceļa. Bet, manuprāt, šīs problēmas sakne ir dziļāka, un tā zināmā mērā ir saistīta ar nodokļu likumprojekta izskatīšanas procedūru un kārtību Augstākajā padomē. Es jau sen ierosināju, ka visiem nodokļu likumprojektiem būtu jābūt koncentrētiem vienā komisijā, kas ir atbildīgā komisija. Un acīmredzot tā ir Ekonomikas komisijas nodokļu apakškomisija, tad arī no tās varētu prasīt atbildību.

Pašreizējā brīdī tas tā ir, izņemot trīs nodokļus: šo apskatāmo ceļu nodokli, kas būtībā ir akcīzes nodoklis uz benzīnu, uz degvielu (degviela mums paliks arvien dārgāka, tādēļ taisīt šos atsevišķos izņēmumus ir ļoti grūti); otrs ir sociālais nodoklis, kuru sagatavoja Sociālās nodrošināšanas komisija; trešais ir zemes nodoklis, kuru sagatavoja Lauksaimniecības komisija, kas jau kopš janvāra nav iesniegusi mūsu vērtēšanai valdības iesniegtos labojumus. Šo jautājumu es izvirzīšu tuvākajā Prezidija sēdē. Un es pieļauju, ka Prezidijs varētu to neatbalstīt, jo vienreiz jau tā bija. Pēc tam mēs par šo jautājumu lemsim plenārsēdē. Budžets no nodokļiem veidojas zināmā kopsakarībā, par to runāja arī Zeiles kundze.

Protams, paralēli ir jārisina jautājums par valdības reorganizāciju, un to mūsu komisija tiešām darīs, lai valdībā beidzot būtu viens centrs. Tajā pašā Dānijā ir ekonomikas un nodokļu ministrs un ministrija nodarbojas ar nodokļiem. Tas varbūt nav tik svarīgi, vai ar to nodarbosies Finansu ministrija vai jaunā Tautsaimniecības ministrija, bet ir jābūt vienam centram, kas ar to nodarbojas. Jo, ja mēs risināsim atsevišķas problēmas un apmierināsim atsevišķas vēlmes, kas varbūt tiešam ir sasāpējušas, mēs pie normālas nodokļu likumdošanas nenonāksim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi, jo es jau dzirdu saucienus no piektās rindas, ka jāpārtrauc debates. Es gribētu atbildēt tikai dažiem kolēģiem, kuri stāv šīs izmaiņas pozīcijās. Es te nepārtraukti dzirdēju, ka mums ir dārgākā degviela, tikai es sapratu, ka dārgākā degviela bijušās PSRS teritorijā. Man nav skaidrs, cik ilgi zvejnieki vēl plāno saņemt šādu degvielu. Manuprāt, Jeļcins ir neskaitāmas reizes pateicis, ka degviela tiks tirgota par pasaules cenām. Un tad jūs varēsit izvēlēties, vai pirkt ASV degvielu par dolāriem vai pirkt Krievijas degvielu. Jūs apmēram varat prognozēt, kādas būs cenas rubļos, paskatoties, kādas ir cenas Krievijas biržās.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos. Es lūdzu no vietas nerunāt.

E.Krastiņš: Un, ja jūs paskatīsities, kāda jebkurā valstī ir degvielas cenu struktūra, sākot no ASV un beidzot ar visām Rietumeiropas valstīm, tad jūs redzēsit, ka apmēram pusi degvielas cenā sastāda nodokļi. Un tie ir akcīzes nodokļi, nevis ceļu nodokļi. Un mēs pieļāvām kļūdu, pieņemot ceļu nodokli tādā veidā un būtībā pakļaujoties ministra resorisko interešu izpausmēm, jo faktiski vienas ministrijas rīcībā tika nodoti vesela nodokļa radītie budžeta ieņēmumi. Tas ir kaut kāds bezprecedenta gadījums, un šādu gadījumu mēs turpmāk vairs nedrīkstam pieļaut. Visiem nodokļiem ir jāiet kopējā valsts kasē, lai attiecīgi varētu iedalīt līdzekļus pēc nepieciešamības un pēc parlamenta un valdības uzskatiem.

Bez tam tādā formā, kādā pašlaik ir ceļu nodoklis, degvielas cenas celsies, tas ir neapšaubāmi. Un, tā kā šis nodoklis ir noteikts absolūtās mērvienībās, tad tā procents šajā cenā aizvien kritīsies. Tas ir noteikts kapeikās- nelieli pieci procenti no kopējās realizācijas. Un es domāju, ka iemesls ir viens: jārisina ekonomiskās problēmas. Un es jau esmu saskāries ar šādiem risinājumiem arī mūsu komisijā. Pie mums nāca no "Sadzīves pakalpojumiem" un teica, lai viņiem noņem to nodokli, jo viņi nespējot dzīvot. Ir jārisina pamatproblēmas. Beidzot ir jāsāk nopietna cenu liberalizācija. Ir pagājis gads. Vakar mums premjerministrs stāstīja par pakāpenisko reformu. Pēc gada mēs lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas cenās esam turpat, kur gadu iepriekš. Mēs esam tieši tādā pašā situācijā. Cenu liberalizācija beidzot ir jāsāk, lai cik tā būtu sāpīga tai vai citai nozarei, tam vai citam iedzīvotāju slānim. Un tālāk jārisina iedzīvotāju izdzīvošanas problēma. Tāpēc es nevaru atbalstīt šā nodokļa grozījumus, drīzāk es esmu gatavs atbalstīt variantu, ka šis nodoklis turpmāk tiek pārvērsts par akcīzes nodokli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Runātāji ir beiguši. Vārds ziņotājam. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu. Lūdzu godājamo sekretariātu zvanīt, lai deputāti ierastos zālē uz balsojumu.

V.Mucenieks: Cienījamie deputāti! Es jūtu, ka daudzi neizprot situācijas būtību un nopietnību. Un tas, protams, ir bēdīgi. Jo fakts ir tāds, ka ne jau šie 30 miljoni ir vienīgais, kas uztrauc zvejniekus. Tie ir tie zaudējumi, kurus viņi cieš sakarā ar degvielas sadārdzinājumu. Bet fakts jau ir tāds, ka arī pati zivju produkcija republikā vairs neienāk. Jo tie kuģi, kuri iebrauc republikā cerībā uzņemt vienlaikus degvielu, meklēs citas ostas, kur vienlaikus var nodot produkciju un saņemt šo lēto degvielu. Tā ir viena problēma.

Otra problēma- jūras un okeāni. Pie mūsu bāzes kuģiem vairs nepiebrauks kuģi, lai nodotu produkciju, tā iemesla dēļ, ka mūsu degviela ir gandrīz divas reizes dārgāka, nekā viņi var saņemt no tiem kuģiem, kas ir no dažādām PSRS republikām. Tas, ka ar laiku jāpārorientējas uz pasaules cenām, ir skaidrs. Mēs taču nevaram pieļaut, lai mūsu zvejas flote bankrotē tieši pārejas priekšvakarā, jo šobrīd tomēr šīs saites un šī kooperācija kaut kādā veidā ir jāsaglabā, un tās iespējas, kādas tā dod un tā rada, būtu jāizmanto. Jo momentā pāriet un pārorientēties uz citu saimniekošanas veidu un citām cenām mēs taču nevaram. Tas nav vienas dienas laikā izdarāms. Turklāt vairumtirdzniecības cenas palielinās, un tas neatrisina jautājumu. Tādā gadījumā ir jāpalielina mazumtirdzniecības cenas. Bet arī tas galu galā neko nedos, ja šī degvielas cenu starpība tik un tā pastāv, jo tik un tā pastāv šī problēma, ka mūsu bāzes kuģiem, mūsu transporta kuģiem neviens šo zivju produkciju negribēs nodot tā iemesla dēļ, ka vienlaikus nav izdevīgi saņemt degvielu, kas būs nesalīdzināmi dārgāka.

Tāpēc es domāju, ka tomēr šādu labojumu izdarīt vajag, un es aicinu balsot par, jo, kā jau teicu, šis jautājums tika izskatīts ne tikai mūsu komisijā, bet piedalījās arī visu ieinteresēto ministriju pārstāvji- Satiksmes ministrija, Enerģētikas ministrija, Finansu ministrija, Zivsaimniecības ministrija. Mēs tur nonācām pie kopēja secinājuma, ka šāds labojums ir jāizdara. Un tas, ka nākotnē vajadzēs kaut ko principiāli mainīt, ir cits jautājums, bet šobrīd mēs nedrīkstam vilcināties tā iemesla dēļ, ka mūsu zivsaimniecības flote ir uz bankrota robežas. Es aicinu balsot par.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es ļoti atvainojos, mēs tagad reģistrēsimies, balsosim kā par steidzamu un tad varēsim runāt par balsošanas motīviem. Visi jau izteicās gan par, gan pret, kāpēc vajag un kāpēc nevajag pieņemt. Mēs dzirdējām. Tagad pārliecināt ar replikām arī var. Tas viss mums ir paredzēts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 102 deputāti reģistrējušies. Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Par balsošanas motīviem. Es lūgtu deputātus padomāt par šādu situāciju. Jau patlaban pie šīm zemajām vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenām mums ir situācija, ka savu produkciju Zivsaimniecības ministrijas uzņēmēji realizē ārpus republikas. Ja mēs atbrīvojam viņus no šā ceļu nodokļa, tad situācija nemainīsies un joprojām turpināsies šīs lētās produkcijas realizācija ārpus republikas. Un mēs šim procesam būsim devuši savu republikas nodokļu maksātāju algu. Tas ir absurds. Padomājiet par to!

Priekšsēdētājs: Domāsim, godājamie kolēģi. Salīša kungs arī aicinās domāt. Lūdzu, pirmais mikrofons.

B.Salītis: Es domāju, ka Budžeta komisijai vajadzētu zināt, ka republikas valdība ir noslēgusi vienošanos ar citām republikām par zivju produkcijas piegādi. Un kopumā valsts pasūtījums, ja tā var izteikties, veido apmēram 98 procentus. Un šo programmu republikas zivsaimniecības uzņēmumi pilda par zemajām vairumcenām. Jo principā bankas par augstākām cenām nemaz neapmaksā šo apjomu, jo uzskata, ka uz Austrumiem aiziet. Tā nav taisnība. Nauda aiziet par tām pašām cenām, mūsu republikas valdība varētu norēķināties arī par citām, no Austrumiem saņemtām izejvielām un materiāliem. Un, godīgi runājot, tas nav tik vienkārši. Republikas zivsaimniecības organizācijas savus degvielu fondus var pāradresēt uz citām ostām, kuras nav mūsu republikas. Tādā veidā viņi tik un tā nemaksās, bet zivsaimniekiem tas iznāks nevis lētāk, bet dārgāk. Jo būs jāiet tur saņemt, ja nerisinās pareizi šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Es domāju, ka balsosim pēc pārtraukuma. Tad būs miermīlīgāks garastāvoklis. Vienu mirklīti! Vadot plenārsēdi, var ļoti labi dzirdēt un redzēt to, ko neredz zālē. Varbūt mums tiešām vajadzētu uzsākt šeit, Augstākajā padomē, paralēli valodas kursiem tādus deboļševizācijas kursus- arī valodā. Un varbūt atcerēsimies, ka Latvijas valsts ir Latvijas valsts. Un tās citas republikas ir PSRS administratīvi teritoriālās vienības. Un atcerēsimies, ka mēs tomēr esam valsts. Vismaz iekšēji jutīsimies kā neatkarīga valsts. Un nepārtraukti nedaudzināsim, tāpat kā mūsu radio un televīzija,- republika, republika! Tas atgādina to slaveno dziesmu "Plauksti, mana republika". Varbūt atskaņosim to katru rītu, lai atcerētos savā runā un arī šeit.

Pārtraukums 30 minūtes. Balsosim pēc tam.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ieņemsim vietas! Sekretariātu lūdzu intensīvi zvanīt, jo mums darba kārtībā pašlaik ir balsošana. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies. Lūdzu reģistrēties, godājamie deputāti! Paldies. Lūdzu rezultātu. 104 deputāti reģistrējušies.

Tātad balsosim par akceptu pirmajā lasījumā Latvijas Republikas likumam "Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par ceļu nodokli"". Tika ierosināts, pirmkārt, balsot par šo likumprojektu kā par steidzamu. Tas būs pirmais balsojums. Pēc tam par paša likumprojekta akceptu. Un pēc tam balsosim par vārda "zivsaimniecības" svītrošanu un attiecināšanu uz visiem flotes kuģiem.

Deputāti, kuri ir pārkāpuši mūsu darba kārtību un nokavējušies, lūdzu, pārreģistrējieties. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu, un pārreģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 108 deputāti.

Par papildinājumiem mums rakstiski ir jāiesniedz komisijā, un tas ir uz otro lasījumu. Mēs par svītrojumiem varam te konceptuāli balsot, bet nevaram iebalsot mutiski. Tātad pirmais balsojums ir par to, lai šo likumprojektu izskatītu kā steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai šis likumprojekts būtu izskatāms kā steidzams. Lūdzu rezultātu. Par- 54, pret- 14 un atturas- 26. Jā, divu trešdaļu nav. Tas kā steidzams nav izskatāms, bet, ja labojumu uz otro lasījumu nav, tad tas tāpat iznāk kā steidzams.

Tātad vispirms, lūdzu, balsosim par to papildinājuma tekstu, ko ir ierosinājusi komisija, un pēc tam par vārda "zivsaimniecības" svītrošanu. Un par to papildinājumu mēs varam balsot jau otrajā lasījumā, kad būs rakstiski izsniegts deputātiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Un pēc tam būs otrs balsojums. Ja tiks akceptēts, tad varam balsot par to svītrošanu. Lūdzu rezultātu. Par- 48, pret- 16, atturas- 26. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Lūdzu dzēst. Otrs balsojums- par ierosinājumu svītrot vārdu "zivsaimniecības". Tas ir konceptuāls balsojums, attiecinot uz visu floti. Lūdzu balsot par vārda "zivsaimniecības" svītrošanu. Lūdzu rezultātu. Par- 48, pret- 12, atturas- 31. Līdz ar to esam svītrojuši vārdu "zivsaimniecības".

Pārējos redakcionālos un citus labojumus lūdzu iesniegt rakstiski komisijai uz otro lasījumu. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ar šo vienu konceptuālo labojumu ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir tas, ko mēs pārcēlām no 15. uz 5.,- tātad par arodbiedrību īpašuma aizsardzību. Lūdzu.

J.Vaivads: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Pagājušā gada beigās, pieņemot likumu par arodbiedrībām, bija arī lēmums par tā spēkā stāšanās kārtību. Lēmumā tika noteikts, ka Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijam kopā ar...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Vaivada kungs. Godājamie kolēģi, es ļoti lūgšu tomēr visas savas darīšanas kārtot ārpus plenārsēdes zāles.

J.Vaivads: Tātad šajā lēmumā bija uzdots Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijam un Latvijas Republikas Ministru padomei izveidot kopēju komisiju vai vispār komisiju, kas izdarītu arodbiedrību īpašumu revīziju un izstrādātu priekšlikumus par turpmākās izmantošanas kārtību. Diemžēl šis lēmums netika izpildīts. Un kā sekas tagad faktiski ir izveidojusies situācija un radusies vesela konfliktu virkne, kas saistīta ar to, ka tiesiskā ceļā nav noregulēts šis īpašuma statuss, kas kādreiz bija arodbiedrības pārziņā.

Tagadējā republikas Brīvo arodbiedrību savienība varbūt pieiet vienpusīgi, būdama visa īpašuma mantiniece, taču ir gan pamatoti, gan varbūt arī nepamatoti protesti un izveidojusies konfliktsituācija, kad ļoti daudzus uzņēmumus piesavinājušās atsevišķas biedrības un līdz ar to faktiski mums ir jāatgriežas pie sākotnējā stāvokļa, lai mēs varētu normālā veidā turpināt darbu.

Ir jau iesniegtas prasības Prokuratūrā, bet es baidos, ka Prokuratūra arī bez šāda tiesiskā statusa noregulējuma, kādu var dot tikai Augstākā padome, faktiski būs bezspēcīga un situācija nebūs atrisināta. Šā lēmuma pamats faktiski ir pārtraukt jebkuras manipulācijas ar arodbiedrību īpašumu vai, pareizāk sakot, arodbiedrību pārziņā esošo īpašumu, kamēr šis jautājums nebūs atrisināts. Un šo jautājumu atrisināt varētu, pieņemot likumu par arodbiedrībām, tas ir, izveidojot komisiju, kura sagatavotu konkrētus priekšlikumus par turpmāko arodbiedrību īpašuma statusu. Stāvokli sarežģī tas, ka pēc neatkarības iegūšanas un pēc vissavienības arodbiedrību uzņēmumu īpašumu pārnākšanas republikas jurisdikcijā atkal ir parādījusies papildu problēma ar šo īpašumu pārņemšanu. Valdība ir reaģējusi un izveidojusi komisiju, kas izskatītu jautājumu par atpūtas namu, kūrortu, sanatoriju un tā tālāk pārņemšanu republikas jurisdikcijā un sagatavotu priekšlikumu par to tālāku izmantošanu. Taču šīs komisijas darbības lauks tiek mākslīgi paplašināts, un tajā ar valdības rīkojumu Nr.348 iekļauti arī republikas kūrorti, sanatorijas un tā tālāk. Šādā veidā jautājums tiek vēl vairāk sarežģīts, jo vienai īpašuma daļai, kura atrodas republikas arodbiedrību pārziņā, it kā tiek revidēts statuss, bet viss pārējais joprojām nav atrisināts.

Tātad no šā viedokļa valdības rīkojums Nr.348 tādā redakcijā, kādā tas pašreiz ir, faktiski nav pieņemams. Varbūt šī komisija, kas izlems jautājumus par visa arodbiedrību pārziņā esošā īpašuma turpmāko statusu, var deleģēt daļu jautājumu, piemēram, attiecībā par kūrortiem, lūk, šai komisijai, bet šobrīd jautājums par republikas arodbiedrību pārziņā esošo īpašumu ir strupceļā un nav atrisināts.

Mans priekšlikums ir šo lēmuma projektu, tas ir, 154.dokumentu, pieņemt, neizvēršot nekādas diskusijas, jo mēs neko īpaši izspriest nevaram, jo ir vajadzīga konkrēta situācijas analīze un tā tālāk. Mēs varēsim diskutēt tad, kad būs sagatavoti priekšlikumi. Es aicinu pieņemt šo lēmumu tādā veidā, kādā tas sagatavots, tikai ar nelielām redakcionālām izmaiņām. Šis lēmuma projekts tika sagatavots izskatīšanai jau pagājušajā nedēļā, jo jautājums ir steidzams, tādēļ arī šīs komisijas izveide ir steidzama un projektā bija ierakstīts 15.septembris. Šis datums būtu jāmaina un jāieraksta 20.septembris, tas ir, šīs nedēļas laikā. Tas ir viens priekšlikums attiecībā uz redakcionālām izmaiņām.

Un otrs priekšlikums, ko iesaka juristi, ir šāds: vārdkopu "kas atrodas arodbiedrību īpašumā" aizvietot ar vārdkopu "arodbiedrību pārziņā esošā īpašuma". Arī šo priekšlikumu varētu pieņemt bez kādas apspriešanas. Tas ir vienkārši, lai precizētu juridisko statusu, jo citādi mēs ar Augstākās padomes lēmumu jau it kā atzīstam, ka viņi ir īpašnieki.

Un ir vēl viens redakcionāls priekšlikums. Es domāju, ka tas arī neizraisīs nekādas diskusijas. Ir priekšlikums 1.punktā svītrot vārdu "saimnieciskos", tātad jebkurus darījumus, arī juridiskus, un svītrot vārdu "nekustamā". Ja mēs runājam vispār par īpašumu, nav speciāli jānorāda, ka tas ir nekustamais īpašums.

Es lūdzu arī par šiem priekšlikumiem balsot un pieņemt šo lēmumu pilnībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu jautājumus. Pirmais ir pierakstījies deputāts Šļakota. Lūdzu, otrais mikrofons.

K.Šļakota: Cik es saprotu no lēmuma teksta, tad šā lēmuma mērķis ir aizliegt valdībai pārņemt savā īpašumā vissavienības arodbiedrības pārziņā esošās sanatorijas un atpūtas namus. Tā no teksta izriet. Ko jūs varat šajā jautājumā paskaidrot?

J.Vaivads: Es vispirms gribu pateikt, ka no šā teksta tas absolūti neizriet. Par vissavienības arodbiedrību īpašuma pārņemšanu jau ir izveidota komisija, un tā jau strādā. Un tā var turpināt strādāt kontekstā attiecībā uz vissavienības arodbiedrību īpašumu. Bet stāv malā šis republikas arodbiedrības pārziņā esošā īpašuma jautājums. Tas netiek risināts. Un lēmuma mērķis ir pārtraukt manipulācijas, kamēr nav atrisināts šis tiesiskais statuss, pārtraukt manipulācijas tieši ar republikas arodbiedrību pārziņā esošo īpašumu.

Piedodiet, bet es domāju, ka šai preambulai nav jāaptver tās aktualitātes, kas tagad nāk klāt. Mums jāatgriežas pie tās situācijas, kuru neesam risinājuši. Un tas ir šā lēmuma mērķis. Bet tas, kas notiek tādā variantā, es domāju, ir blakusjautājums. Mums jau nav viss jāatspoguļo preambulā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gulbi! Cik es saprotu, tad arī deputāts Šteins vēlas jautāt. Lūdzu, deputāt Gulbi!

J.Gulbis: Man ir jautājums tāpēc, ka mūsu komisijas priekšniecības pašreiz nav klāt, bet sēdē šis jautājums nav izskatīts. Tā kā viena no arodbiedrības lielākajām īpašuma daļām tieši ir sanatorijas un atpūtas nami, vai ar mūsu komisijas vadību šis jautājums ir vai nav saskaņots?

J.Vaivads: Tieši ar jūsu komisiju? Es domāju, ka jūsu komisijas viedoklis ir ļoti būtisks, sastādot valdības rīkojumu par visu PSRS atpūtas namu un tā tālāk pārņemšanu. Savukārt, ja ir runa par republikas, tad es domāju, ka jums tikai jāpiekrīt, ka tas ir jārisina.

J.Gulbis: Es gribēju zināt, kāpēc arī komisijas sastāvā, un tā tālāk.

J.Vaivads: Par komisijas sastāvu jūs varat izteikt savus priekšlikumus. Es domāju, ka jūs...

J.Gulbis: Vai ar mūsu vadību tas ir saskaņots vai nav?

J.Vaivads: Es neesmu tieši ar jūsu vadību skaņojis. Es domāju, ka jūsu ieinteresētība ir maksimāla, lai šis jautājums tiktu risināts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons, deputāts Šteins.

V.Šteins: Cik es saprotu no jūsu teiktā, tad nosaukums ir nepareizs, jo runa ir nevis par arodbiedrību īpašumu, bet par valsts arodbiedrību pārziņā esošo īpašumu. Tā būtu jāmaina virsraksts.

J.Vaivads: Es jau teicu, ka vārdkopa "arodbiedrību īpašums" visur jāaizstāj ar vārdkopu "arodbiedrībā esošo īpašumu". Tas attiecas arī uz virsrakstu.

V.Šteins: Bet te jau faktiski runa ir par bijušo valsts arodbiedrību vai esošo valsts arodbiedrību. Mums jau nav vēl arodbiedrības.

J.Vaivads: Piedodiet, es neuzņemos teikt, ka nav. Mums ir Brīvo arodbiedrību savienība, tā ir oficiāla un juridiska persona, tātad tā eksistē. Un tās pārziņā ir arī virkne īpašumu, tas ir faktiski viss īpašums, kas kādreiz bija valsts arodbiedrībai. Bet turpmākais šā īpašuma liktenis ir jārisina, un tas jau jautājuma būtību neatrisina, ja mēs pasākām, ka mums nav.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi ziņotājam? Nav. Paldies.

J.Vaivads: Es atvainojos, man bija vēl viens priekšlikums, ko es aizmirsu pateikt, tas attiecas uz 3.punktu- komisijas sastāvā iekļaut arī deputātu Andri Grūtupu, jo viņš īpašuma lietās tomēr ir lielākais speciālists, tātad lūgums arī viņu iekļaut šajā komisijā.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Grūtups neprotestē? Paldies.

J.Vaivads: Jautājums ir saskaņots.

Priekšsēdētājs: Vairs jautājumu nav? Ir jautājumi. Lūdzu, deputāte Buķele, pirmais mikrofons.

E.Buķele: Man ir priekšlikums: tā kā šis jautājums mūsu komisijā detaļās nav apspriests, bet tikai vispārīgos vilcienos, iekļaut no mūsu komisijas kolēģi Jāni Gulbi tajā komisijā.

J.Vaivads: Paldies. Ja Gulbja kungs piekrīt, tad problēmu nav.

Priekšsēdētājs: Gulbja kungs neprotestē. Paldies Vaivada kungam par ziņojumu. Lūgumu ir iesniedzis Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Siliņa kungs. Dosim viņam vārdu.

A.Siliņš, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jautājums ir ļoti sarežģīts, un jau kopš pavasara Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība risināja šo jautājumu divās plaknēs. Pirmkārt, tā bija cīņa ar vissavienības arodbiedrībām, lai pārņemtu visu Latvijas Republikā esošo arodbiedrību īpašumu Latvijas arodbiedrību pārziņā. Un varu jums teikt, ka šī cīņa ir vainagojusies ar panākumiem. Mūsu rīcībā ir dokuments, ar kuru vissavienības arodbiedrību vadītāji atzīst, ka tas ir republikas arodbiedrību īpašums.

Un, otrkārt, vēl līdz šai dienai notiek cīņa- un diemžēl diezgan bezcerīga cīņa- ar mūsu pašu kādreiz ieceltajiem arodbiedrību funkcionāriem, kuri šobrīd pārvalda šo īpašumu. Un jāsaka atklāti, ka šī cīņa diemžēl nav vainagojusies ar panākumiem. Šajā sakarībā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība kopā ar citām arodbiedrībām- es gribu to akcentēt- ir izstrādājusi šā īpašuma izmantošanas koncepciju, liekot par pamatu principu, ka šis īpašums kalpo visu arodbiedrību mērķu īstenošanai Latvijas Republikā.

Otrkārt, ja no šā īpašuma veidojas kaut kāda peļņa, tad tiek veidoti tikai un vienīgi labdarības fondi tādu sociālo jautājumu risināšanai kā bezdarbnieku pabalsti, invalīdu pabalsti un citi tamlīdzīgi jautājumi. Ar šo koncepciju ir vienisprātis arī mūsu valdības vadītājs Godmaņa kungs, ar kuru ir bijušas veselas trīs tikšanās, viņš šo koncepciju atbalstīja. Diemžēl, kā es jau teicu, atsevišķi funkcionāri šobrīd dara visu iespējamo, lai jautājumu pagrieztu pavisam savādāk un, es pieļauju pat tādu domu, lai panāktu šīs sabiedriskās organizācijas īpašuma pārveidošanu par privātīpašumu.

Kas attiecas uz tālāko rīcību, tad galīgi nesaprotams šobrīd ir tas, ka faktiski arodbiedrības ir nostādītas vienādā statusā ar Latvijas kompartiju, kurai, kā jūs zināt, īpašums ir nacionalizēts, šobrīd tāds nacionalizācijas akts ar valdības rīkojumu ir izdarīts arī attiecībā uz arodbiedrību īpašumu. Tas dziļi aizvaino ne tikai arodbiedrību funkcionārus, kurus es šeit pārstāvu, bet manā rīcībā ir ziņas, ka tas ļoti aizvaino arī republikas strādājošos, kas veido mūsu organizācijas lielāko daļu. Galīgi nesaprotami ir tas, kādēļ valsts īpašumā jāpārņem arodbiedrību īpašums, lai nokārtotu reģistrācijas jautājumu. Mums ir sagatavoti visi dokumenti, lai šo īpašumu reģistrētu. Bez tam ir panākta vienošanās par to, ka tiek fiksēts tas ieguldījums šā īpašuma radīšanā, kas ir veidojies no Latvijas arodbiedrību biedru maksām. Un mēs esam pilnīgi gatavi jebkurā brīdī atdot šo īpašumu, kurš nav Latvijas arodbiedrības biedru radīts. Šeit nekāda problēma nepastāv. Diemžēl reģistrācijai tiek likti visi iespējamie šķēršļi.

Vēl vairāk nepatīkami ir tas, ka šobrīd atsevišķas valdības institūcijas ārkārtīgi brīvi traktē šo jautājumu. Piemēram, vakar Veselības aizsardzības ministrijas pārstāvis paziņoja, ka šis valdības rīkojums, kuru mēs uzskatām par nelikumīgu, attiecas arī uz visām apkalpojošās sfēras organizācijām, kas ir arodbiedrību pārziņā. Tas nozīmē, ka arodbiedrību organizācijām tiek atņemta visa materiālās apgādes sistēma, transports un tamlīdzīgi, un tas, protams, ir galīgi nenormāli.

Manuprāt, šis jautājums ir jārisina ārkārtīgi steidzami, jo diemžēl visa šī sarežģītā situācija, kura turpina pastāvēt līdz šodienai, ir radījusi nopietnas bankrota briesmas visām šīs sfēras organizācijām. Jo šobrīd nav tādas situācijas, lai visu produkciju, ko ražo šīs iestādes, varētu nopirkt Latvijas iedzīvotāji. Tas acīmredzot būs iespējams 20-30 procentu ietvaros. Un mums jau vakar vajadzēja atrisināt jautājumu par to, lai realizētu ceļazīmes, lai realizētu produkciju ārpus mūsu valsts robežām, tas ir, citās republikās, citās valstīs. Kamēr šis jautājums nav principiāli atrisināts, mēs faktiski nevaram neko izdarīt, lai atrisinātu šo sāpīgo jautājumu.

Otrkārt, galīgā neizpratnē šobrīd ir iestāžu vadītāji un iestāžu darbinieki, kuri faktiski ir bezizejas stāvoklī. Tādēļ es domāju, ka ļoti pareizi būtu šodien piedāvātajā projektā ierakstīt, ka steidzami jārisina šis jautājums. Es domāju, ka arī arodbiedrību pārstāvju piedalīšanās šā jautājuma risināšanā būtu obligāta. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Vaivada kungs mums ziņoja par redakcionāliem labojumiem un svītrojumiem, kas ir šajā lēmuma projektā. Tas ir ļoti īss. Mēs varētu nobalsot- par, pret vai atturoties -, ņemot vērā visus Vaivada kunga izteiktos redakcionālos labojumus. Vai ir nepieciešams vēlreiz reģistrēties? Ir.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies vēlreiz. Preinberga kungs tūlīt būs reģistrējies un varēs uzstāties pie pirmā mikrofona. Lūdzu rezultātu. 104 deputāti ir reģistrējušies.

Lūdzu, Preinberga kungs, par balsošanas motīviem!

G.Preinbergs: Par balsošanas motīviem. Es pilnīgi piekrītu Vaivada kungam par to, ka jautājuma risināšanā par arodbiedrību pārziņā esošajiem īpašumiem liela nozīme būtu tieši Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijai. Un, manuprāt, izveidojamās komisijas saraksts būtu jāpapildina vēl ar diviem cilvēkiem no šīs komisijas. Un es konkrēti ierosinu dakteri Eniņu un Buķeles kundzi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ieteiktie deputāti protestē? Neredzu. Nav. Buķeles kundze neiebilst. Eniņa kunga nav zālē. Tātad komisijas sastāvā deputāti Vaivads, Celmiņš, Skulte, Grūtups, Gulbis, Eniņš un Buķele. Saraksts noslēgts.

Balsošanas režīmu! Balsosim kopumā par šo lēmumu ar izteiktajiem labojumiem un papildinājumiem komisijas sastāvā un arī tekstā. Lūdzu balsot. Paldies. Lūdzu rezultātu. Par- 84, pret- 1, atturas- 10. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums- pēc saraksta piektais- "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pirmajā lasījumā. 169.dokuments.

Deputāts Černajs. Lūdzu.

R.Černajs: Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Jums ir ierosināts apspriest likumprojektu par grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Šie grozījumi ir nepieciešami sakarā ar valdības lēmumu paaugstināt Latvijas Republikā minimālo darba algu- 260 rubļu mēnesī. Līdzīgus grozījumus mēs jau izdarījām aprīlī un martā. Mums laikam tāds formāls akts jāizdara, lai šis neapliekamais minimums vienmēr tiktu iestrādāts nodoklī ar Latvijas Republikas Augstākās padomes pieņemtajiem likuma grozījumiem.

Faktiski šajā grozījumā mainās tikai šīs summas, kas ir uzrādītas, un tekstuālās izmaiņas ir tādas pašas, kā mēs pieņēmām iepriekšējos grozījumos. Tas īsumā man būtu viss. Varbūt ir kādi jautājumi!

Priekšsēdētājs: Jautājumu nav.

R.Černajs: Ja jautājumu nav, tad ir priekšlikums šo likumprojektu pieņemt kā steidzamu.

Priekšsēdētājs: Par steidzamu mums ir jābalso vispirms un pēc tam par tā akceptēšanu pirmajā lasījumā. Tomēr deputātam Stroganovam ir jautājums. Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Paskaidrojiet, lūdzu, 9.pantu! Invalīdiem 320-380 rubļi netiek aplikti ar nodokļiem? Tāpat kā 260 rubļi? Tā tas paredzēts?/

R.Černajs: Jā, jā.

F.Stroganovs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairs nav. Paldies, Černaja kungs! Vai debatēs vēlas kāds uzstāties? Nevēlas. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmkārt, balsosim par steidzamību. Vajadzīgas divas trešdaļas no balsojošo skaita. Lūdzu deputātus ar spējām matemātikā uzmanīgi vērot rezultātus. Pirmais balsojums par steidzamību. Lūdzu rezultātu. Nu, liekas, ka par steidzamību te nav vajadzīgs aprēķins. Simtprocentīgs balsojums. Paldies. Lūdzu dzēst.

Un nākamais balsojums par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā. Lūdzu komisiju gatavot to otrajam lasījumam.

R.Černajs: Redzot balsošanas rezultātus un debašu un jautājumu rezultātus, ir priekšlikums iekļaut šodienas darba kārtībā likumprojektu otrajā lasījumā un lēmuma projektu par spēkā stāšanos.

Priekšsēdētājs: Vai lēmuma projekts par spēkā stāšanos mums ir? Balsosim. Kas par šā likumprojekta iekļaušanu tūlīt un nekavējoties darba kārtībā otrajā lasījumā?

Lūdzu balsot par iekļaušanu darba kārtībā nekavējoties. Lūdzu rezultātu. Par- 83, pret- 3, atturas- 4. Iekļauts darba kārtībā. Tātad balsojums otrajā lasījumā par likumu. Es domāju, ka Černaja kungam nevajadzētu nākt un ziņot, jo nekādas izmaiņas acīmredzot nav notikušas. Balsosim par likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Balsošanas režīmu! Plus viena balss. Plus divas balsis, es atvainojos. Lūdzu rezultātu! Par- 91, pret- nav, atturas- 1. Likums pieņemts.

Tagad lēmums par spēkā stāšanās kārtību. Vai ir kādas problēmas ar šo lēmumu? Visi ir iepazinušies? Budžeta komisijai nav iebildumu? Ekonomikas komisijai nav iebildumu? Nav. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu par spēkā stāšanās kārtību. Plus divas balsis. Lūdzu rezultātu. Par- 91, pret- nav, atturas- nav. Lēmums pieņemts.

Sestais darba kārtības jautājums- lēmuma projekts "Par parlamentārās darba grupas izveidošanu sporta un fiziskās kultūras jautājumu risināšanai Latvijas Republikā".

Deputāt Ābiķi, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Cienījamie deputāti! Es ceru, ka šis jautājums lielas debates neizraisīs. Faktiski jau parlamentā ilgu laiku darbojas tāda entuziastu grupa, kas cenšas palīdzēt gan Sporta komitejai, gan Olimpiskajai komitejai risināt sasāpējušus jautājumus. Jo nav noslēpums, ka tomēr pastāv zināmas domstarpības starp Olimpisko komiteju un Sporta komiteju atsevišķos jautājumos, un patlaban ir iestājies tāds sarežģīts posms, kad Latvijai jāiziet starptautiskajā arēnā. Abas organizācijas ir ieinteresētas, lai parlamentā būtu šāda cilvēku grupa, pie kuriem varētu oficiāli griezties un risināt dažādus jautājumus. Ar šo lēmumu šai entuziastu grupiņai vienkārši ir jāiznāk no pagrīdes, ja tā varētu izteikties. Un jāņem vēl vērā tas apstāklis, ka parlamentā nav tādas komisijas, kura nu it kā pilnībā varētu nodarboties ar šiem jautājumiem. Daļēji tas ir Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas kompetencē, daļēji tas ir Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas kompetencē. Un, ja jau šāda grupa reāli pastāv, tad man ir tāds lūgums- leģitimēsim šo grupu, lai tā varētu darboties.

Un vēl. Jums izdalītajā likumprojektā, 153.dokumentā, sarakstā ir papildinājums, jo pēc šā dokumenta izplatīšanas vēlēšanos darboties šajā grupā izteicis arī cienījamais deputāts Einārs Cilinskis, kurš, kā zināms, pats ir aktīvs sportists un vēl tagad labprāt piedalās sacensībās un vēlas nodarboties ar šiem jautājumiem, arī deputāts no Rēzeknes- Andrejs Rešetņikovs. Ja deputātiem nav iebildumu, varētu atbalstīt šo cilvēku kandidatūras.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir iebildumi par saraksta papildināšanu? Vai ir kādas pretenzijas pret šiem... Lūdzu, deputāts Preinbergs vēlas uzdot jautājumu un arī papildināt. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Neapstrīdot to, ka šāda komisija mums ir vajadzīga, man būtībā ir iebildumi pret šo sastāvu kā tādu. Par to es jau teicu kolēģim Ābiķim. Faktiski visi šajā sarakstā ietvertie cilvēki ir jau aizņemti četrās, piecās un vairāk komisijās. Vai tas būtu prāta darbs uzkraut šiem cilvēkiem uz pleciem vēl vienu komisiju? Man nav iebildumu pret papildinājumiem, bet šajā aspektā viedoklis man ir tāds.

Priekšsēdētājs: Cik es sapratu, Preinberga kungs, šie cilvēki paši ir uzņēmušies šos pienākumus un paši vēlas strādāt. Viņiem to neviens neuzliek par pienākumu.

Dz.Ābiķis: Tieši tā! Un reāli šos jautājumus zināmā mērā risina parlamentā jau iepriekšējos mēnešos. Paši uz savas iniciatīvas pamata.

Priekšsēdētājs: Taču paldies Preinberga kungam par rūpēm. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Es tomēr gribētu aicināt atbalstīt šo sastāvu, jo sastāvs faktiski ir veidojies no tiem aktīvajiem parlamenta cilvēkiem, kuri paši trenējas un aktīvi darbojas. Un mums ir ļoti ērti pēc treniņa dušā apspriest tieši ar sportu saistītos jautājumus. Un tikai tas, kas pats uz savas ādas izbaudījis visu šo sporta "virtuvi", var kompetenti un kvalificēti spriest un novērtēt situāciju. Ar to es negribētu teikt, ka mums būtu izsmeltas visas mūsu parlamenta potenciālās iespējas. Droši vien mūsu rindās ir sportisti, bijušie sportisti, kuri varētu piedalīties mūsu grupas darbā, bet durvis slēgtas. Mēs priecāsimies par katru, kurš iesaistītos mūsu jautājumu risināšanā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs. Es ceru, ka tās nav dušas durvis, kas ir slēgtas. Manuprāt, ir ļoti labi tas, ka šajā komisijā ir pārstāvji no dažādām komisijām. Tur ir no Budžeta komisijas, kas ir ļoti svarīgi, no Ekonomikas komisijas, ir arī no Likumdošanas jautājumu komisijas un citām komisijām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons, Kalniņa kungs!

I.Kalniņš: Man ir priekšlikums papildināt šo lēmumu ar punktu, kurš uzdotu jaunajai komisijai sagādāt deputātiem biļetes uz Barselonas olimpiskajām spēlēm.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tur būs vajadzīga atsevišķa deputātu grupa, kas nodarbosies ar šo jautājumu. Paldies. Tas viss skanēja ļoti optimistiski. Lūdzu, balsosim. Balsošanas režīmu! Balsosim par šīs darba grupas lēmuma pieņemšanu. Pagaidām redzu- plus viena balss. Ābiķa kungs, jau divas, plus četras balsis "par". Lūdzu rezultātu. Es atvainojos, plus piecas balsis. Par- 87, pret- 1, atturas- 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums- "Par uzņēmējsabiedrībām un nomas uzņēmumiem, kurus izveidojuši bijušie vissavienības pakļautības uzņēmumi". Rūpniecības komisija ziņo. Ēlerta kungs, lūdzu! 170.dokuments.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pamatojoties uz Augstākās padomes 24.augusta lēmumu par Latvijas valsts ekonomisko pamatu nodrošināšanu, Ministru padome nākamajā dienā pieņēma savu lēmumu Nr.215, kurā tika risināti vissavienības uzņēmumu pārņemšanas jautājumi, bet šajā lēmumā nav atrisināti pilnīgi visi jautājumi. To var saprast, lēmums ir tapis vienā dienā. Tādēļ Rūpniecības komisija iesniedz šādu lēmuma projektu, ar kuru uzdod Ministru padomei veikt to, ko, pēc mūsu ieskatiem, tā nav veikusi. Tas ir, pārskatīt tās uzņēmējsabiedrības, kuras ir izveidotas pēc PSRS likumiem un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā būtībā reģistrētas nepamatoti.

Kādas šeit ir galvenās problēmas? Vissavienības uzņēmumu privatizācija notika pēc PSRS Ministru padomes lēmuma Nr.162, atdodot 49 procentus pamatkapitāla Padomju Savienībai un nosakot darbiniekiem 51 procentu. Šis 51 procents ir nepamatoti liels apjoms, pasaules praksē šī daļa, ko parasti iegādājas darbinieki, ir 10-20 procenti, pasaules praksē patiešām ir tāds skaitlis. Un turklāt tika paredzēta nepamatoti liela atlaide- 75 procenti no akciju nominālvērtības. Tātad 37,5 procentus no uzņēmuma pamatkapitāla faktiski tika paredzēts atdāvināt. Atgādināšu, ka Latvijas Republikas likums par akciju sabiedrībām paredz darbinieka akcijas, kuru nominālvērtības kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pamatkapitāla. Turklāt tās var būt pilnīgi bezmaksas. Tātad tikai 10 procentus no pamatkapitāla var atdot darbinieka akcijās, un tām ir jābūt segtām ar īpašumu.

Šajā sakarībā mēs uzdodam Ministru padomei pārskatīt reģistrācijas jautājumus un panākt akcionāru pilnsapulces sasaukšanu tajos uzņēmumos, kuri jau ir reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, piemēram, akciju sabiedrība "Alfa", kura tika reģistrēta februāra sākumā. Kas pirms tam notika- to mēs ļoti labi zinām. Akciju sabiedrības "Alfa" administrācija bija pateikusi pavisam vienkārši valdībai: vai nu mūs reģistrēs, vai mēs organizēsim streiku.

Otrs jautājums ir par nomas uzņēmumiem. Šo jautājumu mums ierosināja Ekonomikas komisija, kura iesniedza priekšlikumu šajā lēmumā; citēju Ekonomikas komisijas iesniegumu: "Noteikt, ka ar šā lēmuma spēkā stāšanos visi nomas līgumi tajā daļā, kas attiecas uz uzņēmuma izpirkšanu, zaudē spēku." Konsultējoties ar Rūpniecības ministriju un ar Likumdošanas jautājumu komisiju, mēs tomēr nolēmām, ka tāds lēmums ir mazliet par striktu, un patlaban jūs varat izlasīt lēmuma projekta 2.punktu, kuru ir uzdots Ministru padomei pārskatīt. Bez tam Ekonomikas komisija ierosināja arī Finansu ministrijai pārbaudīt uzņēmuma izpirkšanai uzkrāto līdzekļu aprēķināšanas pareizību. Mēs tam piekrītam un uzskatām, ka šis jautājums ir iestrādāts mūsu lēmuma projekta 3.punktā, es atvainojos, apakšpunktā. Šis 3.apakšpunkts atrisina arī problēmu, par kuru līdz šim nav oficiāli runāts un par kuru uztraucās šo akciju sabiedrību akcionāri, kā arī to akciju sabiedrību akcionāri, kuras tiek pārņemtas Latvijas Republikas īpašumā kā valsts uzņēmums saskaņā ar Ministru padomes 215.lēmumu. Ministru padomei skaidri jāpasaka tiem darbiniekiem, kuri ir nopirkuši akcijas, kā tiks izmantoti uzkrātie, iemaksātie līdzekļi. Tas man būtu viss, es esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vai ir jautājumi ziņotājam? Vienu mirklīti. Pirmais jautājumu uzdod deputāts Šļakota, gatavojas deputāts Cilinskis.

K.Šļakota: Man jautājums attiecībā par 1.punkta 3.apakšpunktu. Vai ar šo apakšpunktu mēs nenosakām Ministru padomei kārtību, kādā tai jāstrādā, jau iepriekš pieņemot, ka visi šie līdzekļi, kas izmantoti izpirkšanai, ka izdarītās iemaksas ir nelikumīgas un atsavināmas? Es domāju, ka pilnīgi pietiek ar abiem pirmajiem apakšpunktiem. Šis trešais jau ir diktējošs. Ļausim Ministru padomei tikt galā ar šo lietu.

I.Ēlerts: Tāpēc mēs arī uzdodam Ministru padomei noteikt kārtību, kādā šie uzkrātie līdzekļi turpmāk ir izmantojami.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Vai nebūtu pareizāk 1.1.punktā vārda "pārskatīt" vietā rakstīt "atcelt" vai "anulēt"? Tie varētu no jauna reģistrēties. Bet pārskatīt? Var arī nepārskatīt. Vai nevajadzētu precizēt?

I.Ēlerts: Cilinska kungs! Šajā grupā ietilpst astoņas akciju sabiedrības, un mēs neuzskatām, ka tās visas ir izveidotas nelikumīgi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dīmani!

S.Dīmanis: Man pa vienam jautājumam attiecībā uz katru punktu.

Par 1.punktu. Vai no tā var izsecināt, ka Uzņēmumu reģistrs ir darbojies, pārkāpjot likumību, vai, teiksim, kāda puse ir piespiedusi rīkoties tā un ne citādi?

I.Ēlerts: Būtībā- jā.

S.Dīmanis: Tas nozīmē, cik es saprotu, ka Uzņēmumu reģistra darbības pamatā nav bijusi nekāda reāla likumdošana?

I.Ēlerts: Reģistrs lielākoties ir pamatojies uz to, ka atbildīgi Ministru padomes darbinieki ir, kā saka, vīzējuši un devuši atļauju reģistrēt.

S.Dīmanis: Par 2.punktu. Tīri praktiski. Izpirkšanā piedalījās divas puses- pats kolektīvs un bijušais šā īpašuma pārvaldnieks- savienības resors. Vai tas nozīmē, ka faktiski tas viss, kas ir izdarīts nomas lietās, tiks likvidēts?

I.Ēlerts: Es tā negribēju teikt. Tieši tādēļ ir ierakstīts: pārskatīt šos lēmumus, lai konstatētu, vai tie nerunā pretī mūsu pašu 3.decembra lēmumam par valsts īpašuma aizsardzības jautājumiem. Ja tas būs pretrunā ar šo lēmumu, tad acīmredzot tiks anulēts, bet es neizslēdzu iespēju- arī pārskatīt. Šis vārds "pārskatīt".

S.Dīmanis: Bet visa nauda lielā mērā ir aizgājusi uz Austrumiem. Tas nozīmē, ka nelikumība ar to jau ir apliecināta. Vai tā ir?

I.Ēlerts: Man jāpiekrīt jums.

S.Dīmanis: Pēdējais jautājums par 3.punktu. Manās rokās nonāca tāds likumprojekts, ka praktiski visa privatizācija ar rubļiem tiks atcelta. Tas nozīmē, ka izdarītās iemaksas privatizācijai jau ir zudušas. Vai var izdarīt šādu secinājumu?

I.Ēlerts: Tādu secinājumu nevar izdarīt. Likumprojekts, kurš ir nonācis kā jūsu, tā arī manās rokās, paredz ierobežošanu, nevis apturēšanu. Un gandrīz visos gadījumos ir paredzēts, ka šīs iemaksas turpmāk izmantos uzņēmumu privatizācijai pēc Latvijas Republikas likumiem.

S.Dīmanis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir jautātāji? Nav. Paldies. Vai debatēs kāds ir pieteicies? Nav. Drobota kungs nāk pie mikrofona.

J.Drobots: */Komisijā es jau runāju par 2.punktu, ka tas jāpārskata atbilstoši līgumam, Latvijas Republikas likumam par nomu. Tāda likuma taču nav, un es domāju, ka frāzi "atbilstoši likumam" vajag izsvītrot. Pareizi būtu "atbilstoši Augstākās padomes lēmumam"./

I.Ēlerts: Es nevaru cienījamam kolēģim piekrist, jo Latvijā ir spēkā Latvijas Republikas Civilkodekss. Tā ka likumi ir. Ka tie nav pilnīgi- tam gan es piekrītu.

J.Drobots: */Saprotams. Un otrais jautājums par dokumentu kopumā. "Uzdot Ministru padomei līdz 15.oktobrim..." Tas nozīmē, ka Ministru padome to pārskatīs. Vai mēs atkārtoti pie šī jautājuma atgriezīsimies pēc tam, kad Ministru padome noteiks pārreģistrācijas kārtību, izveidošanu, līdzekļu izlietošanu un tā tālāk? Vai mēs pie šā jautājuma un dokumenta atgriezīsimies?/

I.Ēlerts: Ja mūs apmierinās Ministru padomes pieņemtais lēmums, tad acīmredzot mēs neatgriezīsimies. Ja mūs šis lēmums neapmierinās, tad mums ir tiesības šo lēmumu vai nu pārskatīt, vai atcelt. Parastā kārtībā.

J.Drobots: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Nav. Debatētāji? Arī nav. Balsošanas režīmu! Balsosim par šā lēmuma pieņemšanu. Paldies. Lūdzu, atceliet balsošanu! Ieslēgsim reģistrācijas režīmu. Es lūdzu sekretariātu intensīvi zvanīt, jo vairākas komisijas strādā blakustelpās. Visi ir ieradušies. Lūdzu reģistrēties. Reģistrācija turpinās. Lūdzu, vēl var zvanīt. Vai komisiju priekšsēdētājiem ir kādas ziņas par šiem bez vēsts pazudušajiem deputātiem? Paradoksāli, ka visi ir pazuduši no šīs otrās rindas. Izrādās, ka ir pazudusi Aizsardzības komisija. Tā laikam pilda savas funkcijas. Lūdzu rezultātu. 108 deputāti ir reģistrējušies. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā lēmuma pieņemšanu, tas ir, 170.dokumentu. Deputāti, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav reģistrējušies, paceliet roku. Plus viena balss "par", divas balsis "par". Lūdzu rezultātu. Par- 78, pret- 8, atturas- 15. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtības nākamais jautājums- Muitas kodekss otrajā lasījumā un likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem dažos likumdošanas aktos muitas jomā. Lūdzu atbildīgo ziņotāju.

Apsīša kungs, lūdzu!

R.Apsītis: Godātais priekšsēdētāj! Šo jautājumu būtu lietderīgi izskatīt tad, ja būtu klāt Muitas departamenta pārstāvji, kuri bija orientēti uz pēcpusdienas sēdi. Vajadzētu pārbaudīt, vai viņi ir atnākuši, un, ja nav, tad būtu vēlams vispirms izskatīt kādu citu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Nevienu legālu Muitas departamenta darbinieku es šeit neredzu, tā ka viņu laikam pašlaik nav zālē.

Labi! Tādā gadījumā mēs varam sākt nākamo darba kārtības jautājumu, un, tikko ieradīsies Muitas departamenta pārstāvji, mēs atgriezīsimies pie šā jautājuma. Cik es saprotu, Aizsardzības un iekšlietu komisijas atbildīgie deputāti arī neatrodas zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums- par izmaiņām Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas sastāvā un, kā mēs no rīta nobalsojām, par grozījumiem arī Ārlietu komisijas, Tautas izglītības, zinātnes un kultūras, kā arī Likumdošanas jautājumu komisijas sastāvā. Čepāņa kungs runās par tirdzniecību.

A.Čepānis: Tirdzniecības komisija savā sēdē izskatīja jautājumu par deputātu Jurija Antona un Mihaila Ivanova izslēgšanu vai, pareizāk sakot, par atbrīvošanu no darba Tirdzniecības un pakalpojumu komisijā. Iemesls tam ir tikai viens- šajā gadā, tas ir, 1991. gadā, Jurijs Antons ir bijis uz vienu komisijas sēdi. Mihails Ivanovs ir piedalījies nedaudz vairākās sēdēs. Un jautājums ir tāds: mums tagad ir 11 komisijas locekļi; lai mēs noturētu juridiski pamatotu sēdi un varētu pieņemt lēmumus, ir vajadzīgi vismaz seši komisijas locekļi. Ja mums būs tikai deviņi, jo šie kolēģi tā kā tā nenāk, tad mums vajadzēs piecus, lai būtu kvorums. Kaut vai šo iemeslu dēļ ierosinu plenārsēdei nobalsot komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt ir kādi jautājumi? Nav jautājumu. Paldies. Vai debatēs vēlas kāds uzstāties? Vēlas. Lūdzu. Deputātiem debatēs ir tiesības runāt. Lūdzu, otrais mikrofons!

J.Antons: */Es pastāvīgi nestrādāju Augstākajā padomē, tāpēc man nebija iespēju apmeklēt komisiju. Es atvainojos Čepāņa kunga priekšā par to, ka komisijas darbā šogad nevarēju aktīvi piedalīties, bet es domāju, ka komisijas darbu jau sāku nedaudz saprast, tāpēc lūdzu mani komisijā atstāt, es turpmāk tajā strādāšu./

Priekšsēdētājs: Paldies! Jūs dzirdējāt deputātu Antonu. Lūdzu, vēlreiz otrais mikrofons.

M.Ivanovs: */Čepāņa kungam, par nožēlu, ir taisnība, es tiešām nevarēju pastāvīgi strādāt komisijā, sava darba specifikas dēļ. Pēc izpildkomitejas darba reglamenta divas reizes mēnesī ceturtdienās mums bija izpildkomitejas sēdes, vienu reizi deputātu diena un vienreiz darbs komisijās. Tagad man ir cits darbs, un es domāju, ka varēšu pastāvīgi strādāt deputātu komisijā un piedalīties plenārsēdēs./

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs dzirdējāt abu deputātu- Jurija Antona un Mihaila Ivanova- domas par savu darbību komisijā un dzirdējāt arī komisijas priekšsēdētāja domas. Jūsu priekšā ir 178.dokuments. Visu izšķirs balsošana. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu par grozījumiem Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas sastāvā. Deputāti, kuri nav reģistrējušies, balsojiet, paceļot roku. Plus divas balsis, plus trīs balsis "par". Lūdzu rezultātu. Par- 62, pret- 16, atturas- 14. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais- 166.dokuments ir ļoti sarežģīts, ar vairākiem pārvietojumiem komisiju sastāvā. Lūdzu uzmanīgi vērot. Es ieteiktu sekretariātam vēlreiz zvanīt vai arī es būšu spiests lūgt, lai atkal pielietotu deputātu cieņu aizskarošus paņēmienus un aizslēgtu ciet bufeti pirmajā stāvā plenārsēžu darba laikā.

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Cienījamie deputāti! Šīs izmaiņas, kuras jūs redzat 166.dokumentā, ir nepieciešamas divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka mūsu Ārlietu komisijā nav neviena jurista. Tā nu tas bija, ka mūsu Augstākā padome, sākot savu darbu, ārlietām nepievērsa pietiekamu uzmanību ne Augstākajā padomē kopumā, ne mūsu frakcijā. Tagad situācija ir krasi mainījusies. Kā jūs zināt, visās civilizētajās valstīs un arī mūsu valstī, kas pretendē uz civilizētu valsti- neapšaubāmi mēs ejam uz to -, visās demokrātiskajās valstīs Ārlietu komisijas ir svarīgākās komisijas vai vienas no svarīgākajām komisijām. Ja tās strādā veiksmīgi, tās var dot milzīgu labumu, bet, ja tās strādā neveiksmīgi, tā var nodarīt milzīgu ļaunumu savām valstīm. Tāpēc es uzskatu, ka arī mūsu Latvijas valstī Ārlietu komisiju vajadzētu nostiprināt vismaz ar vienu juristu. Tas ir iespējams, jo viens no mūsu komisijas biedriem- Cibuļa kungs- izteica vēlēšanos pāriet darbā uz Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisiju, jo šī komisija viņam, ņemot vērā iepriekšējā darba specifiku, ir daudz tuvāka, un arī šī komisija, uz kuru viņš grib pāriet, neiebilda. Un tas bija iespējams arī tāpēc, ka Birkava kungs piekrita pārnākt uz mūsu komisiju un strādāt mūsu komisijā ar to darba daļu, kur tiešām ir vajadzīgs profesionāls jurists, jo, ticiet man,- ir ļoti grūti mūsu komisijā iztikt bez jurista. Šāda vienošanās tika panākta, tāpēc es lūdzu deputātus ļoti nopietni pieiet šim jautājumam un atbalstīt mūsu komisijas lūgumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir, lūdzu, jautājumi Bērziņa kungam? Lūdzu, deputāt Seikst!

A.Seiksts: Man absolūti nav nekādu iebildumu pret to, ka šai komisijai ir vajadzīgs jurists, un vēl jo vairāk pret cienījamā Birkava kunga kandidatūru, tur absolūti, manuprāt, problēmu nav. Man ir cits jautājums. Tad, kad pirms pusotra gada formējās mūsu komisijas, Cibuļa kungs no vienas citas komisijas kā daudzu valodu pratējs bija pārcelts uz jūsu komisiju. Vai jūs neuzskatāt par iespējamu vienkārši cienījamo Birkava kungu pievienot jūsu komisijai? Vai Cibuļa kunga valodu zināšanas jums vairs nav noderīgas? Tas man vajadzīgs savam balsojumam.

I.Bērziņš: Kas attiecas uz valodu zināšanām, tad jāteic, ka ir tulki, un ar tām vien nepietiek. Šeit ir cits jautājums- Cibuļa kunga paša vēlēšanās strādāt tur, kur viņš grib. Jūs saprotat? Mēs nedzenam viņu projām, saprotiet mūs pareizi. Te ir vienošanās ar konkrētiem cilvēkiem.

Priekšsēdētājs: Vai Endziņa kungs izteiks savus argumentus vai jautās?

A.Endziņš: Man ir jautājums. Kāpēc tomēr tādā pagrīdes veidā tas notiek? Tas, ka šis jautājums tiek diskutēts. Man liekas, ka Ārlietu komisijai bija skaidri zināms... Es teicu, ka Likumdošanas jautājumu komisija varētu šo jautājumu apsvērt tikai tādā gadījumā, ja man komisijā kā papildinājums nāk Lagzdiņa kungs, kurš ir profesionāls jurists. Paskatieties, kāda darba slodze ir Likumdošanas jautājumu komisijā, kur ir vajadzīgi profesionāli juristi. Nu, tad varbūt likvidējam Likumdošanas jautājumu komisiju, izdalām to pa visām citām komisijām, un miers un Dievs, jo visur ir vajadzīgi juristi.

Priekšsēdētājs: Paldies, tas gan bija vairāk apgalvojums. Lūdzu, trešais mikrofons, Laķa kungs!

P.Laķis: Mums ir ierosinājums nobalsot par Cibuļa kungu, jo te acīmredzot domstarpību nav, mūsu komisijai nav nekādu iebildumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka mēs balsosim par katru punktu atsevišķi. Tikai tādā veidā varēsim kaut ko panākt. Es lūgšu sekretariātu vēlreiz zvanīt, mani ļoti uztrauc tas, ka pulkstenis ir tikai viens un trīs minūtes, bet mūsu rindas ir tik retas. Uz zvanu ir atsaucies tikai Vulfsona kungs. Paldies viņam par to.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā lēmuma 1.punktu- atbrīvot deputātu Juri Cibuli no Ārlietu komisijas locekļa pienākumiem. Divas balsis vēl klāt papildus, trīs balsis "par", četras balsis "par". Lūdzu rezultātu. Piecas balsis "par". Par- 70, pret- 6, atturas- 13. Tātad 1.punktu esam akceptējuši.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Pārreģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 103 deputāti reģistrējušies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 2.punktu- atbrīvot deputātu Valdi Birkavu (Vecumnieku 112.vēlēšanu apgabals) no Likumdošanas jautājumu komisijas locekļa pienākumiem.

A.Endziņš: Es vēlreiz par balsošanas motīviem...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Endziņa kungs, jūs šodien jau divas reizes teicāt, ka Birkava kungu nedrīkst atbrīvot...

A.Endziņš: Bet es gribu izteikties par balsošanas motīviem...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet mums ir balsošanas režīms... balsošana ir pasludināta. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par- 33, pret- 20, atturas- 40. Birkava kungs paliek Likumdošanas jautājumu komisijā.

Balsosim par deputāta Jura Cibuļa ievēlēšanu Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par- 74, pret- 8, atturas- 9.

Godājamie kolēģi, laikam teorētiski nebūtu iespējams balsot par 4.punktu, jo tad Birkava kungs būtu ar pilnvarām uzreiz divās komisijās. Ar reglamentu gan tas ir pretrunā. Nevar pēc reglamenta, arī Bērziņa kungs atsakās... Tātad par 4.punktu mēs nebalsojam.

Lūdzu Ārlietu komisiju sarunāt ar Likumdošanas jautājumu komisiju par iespējamiem pārejas noteikumiem, un tad šo jautājumu var izskatīt atkārtoti. Lūdzu, balsosim kopumā par 166.dokumentu, izņemot 4.punktu un 2.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim, izņemot 2. un 4.punktu. Lūdzu rezultātu. Par- 78, pret- 7, atturas- 8. Lēmums pieņemts bez 2. un 4.punkta. Paldies.

Nākamais ir desmitais darba kārtības jautājums par valsts īpašuma privatizācijas komisijām. Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Cienīto priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Šā gada 13.martā, kad Augstākā padome pievērsās konversijas jautājumiem, tika pieņemts lēmums par konversijas principiem un institūcijām, kura 3.punktā tika noteikts, ka Augstākā padome apstiprina Valsts īpašuma konversijas departamenta vadītāju, apstiprina šā departamenta nolikumu, kā arī nolikumu par privatizācijas komisijām. Saskaņā ar šo lēmumu departaments Ziemeļa kunga personā šādu nolikumu iesniedza, un to vispirms skatīja Nacionālā īpašuma aizsardzības un konversijas komisija. Tas notika pirms augusta notikumiem. Mēs, būdami piesardzīgi, ieteicām nolikumu sadalīt divās daļās- nolikumā par valsts īpašuma privatizācijas komisijām un likumprojektā par pašvaldību īpašumu privatizācijas komisijām. Taču, projektam nonākot Ekonomikas komisijā, kuru es tagad pārstāvu, tika nolemts, ka šā jautājuma vēlreizēja dalīšana un atlikšana, kā arī ceremonija, kas attiecas uz likumprojektu ar trijiem lasījumiem, mūsu apstākļos nav vajadzīga. Ieteica apstiprināt minēto nolikumu, attiecinot to gan uz valsts īpašuma privatizācijas komisijām, gan uz pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi jautājumi Biezā kungam? Lūdzu, deputāt Gavrilov!

M.Gavrilovs: */Mēs šo jautājumu apspriedām komisijā, bet es gribētu precizēt. Šeit norādīta komisijas apmaksa, piektā sadaļa, 3.punkts. Šeit ne visai precīzi ir formulēts. Mani interesē, vai šie līdzekļi- tālāk ir tabula ar procentiem- ir iedalīti visai komisijai? Vai tas ir personāli? Tur teikts: "komisijas locekļu darba apmaksai valsts īpašuma privatizēšanā tiek izmantoti līdzekļi, kuri aprēķināmi procentos no to līdzekļu summas, kas ieņemti, privatizējot konkrēto objektu"./

J.Biezais: Tāds ir arī visai komisijai. Starp citu, mēs to jau iepriekš apspriedām, un mums principā nekādi iebildumi neradās, jo summas ir ļoti minimālas.

M.Gavrilovs: */Protams, ja mēs šo jautājumu tagad esam protokoliski precizējuši, tad te jautājumu nebūs. Un tad man nākamais jautājums. Ceturtās sadaļas 1.punkta otrajā rindkopā ir runa par to, ka komisija savus lēmumus pieņem koleģiāli. Bet nākamajā lappusē 2.punktā teikts, ka priekšsēdētājs vienpersoniski var pieņemt lēmumu par izpildes apturēšanu. Šeit nedaudz neskaidri, ir pretruna. Tas ir koleģiālais lēmums, kuram priekšsēdētājs var vienpersoniski pretoties? Kāds ir jūsu viedoklis šajā sakarā?/

J.Biezais: Jāsaprot tā, kā tas ir šajā tekstā. 2.punktā ir runāts par tiesībām pieņemt lēmumus. Ja rodas kaut kādi sarežģījumi, tad, lai darbība būtu operatīva, komisijas priekšsēdētājs lēmumu neilgu laiku var aizturēt. Tas ir operativitātes labad.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu vairs nav. Paldies, Biezā kungs! Vai debatēs ir kāds pieteicies? Debatēs jau ir pieteikušies deputāti Ēlerts, Seile un arī deputāts Gavrilovs, cik es saprotu.

Godājamie kolēģi! Tikai te ir viena nianse. Kad apstiprinām nolikumus, mēs tajos neko grozīt nevaram. Mēs tos varam apstiprināt vai neapstiprināt, vai arī sūtīt atpakaļ uz Ministru padomi, bet neko grozīt un nekādus redakcionālus labojumus izdarīt nevaram.

Lūdzu, deputāt Ēlert! Gatavojas deputāte Seile.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Apzinoties, ka mums patiešām ir jāpieņem tāds nolikums viens pret vienu, es pateikšu, kādēļ konversijas komisijā ierosināju šo nolikumu sadalīt nolikumā "Par valsts uzņēmumu privatizācijas komisijām" un likumā "Par pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām".

Nolikuma 4.2.nodaļas 4.punktā teikts: "Pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas sastāvu saskaņo ar Latvijas Republikas Ministru padomes Valsts īpašuma konversijas departamentu." Šāda saskaņošanas kārtība un saskaņošanas termiņi, un strīdu atrisināšanas procedūra saskaņošanas gaitā nav paredzēta. Es paredzu, ka šis nolikums varētu nestrādāt attiecībā uz pašvaldības komisijām. Tieši tādēļ kolēģiem ierosinātu nolikumu neapstiprināt, lai tiktu sagatavots atsevišķs nolikums "Par valsts uzņēmumu privatizācijas komisijām" un likums "Par pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām", kur šie jautājumi būtu strikti formulēti. Un, manuprāt, būtu jāierosina beigt šo praksi- censties paātrināt dokumentu pieņemšanu, nosaucot tos par nolikumiem. Es baidos, ka praksē to pieņemšana izrādīsies garāka nekā likumu pieņemšana. Es aicinu nepieņemt šo nolikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāte Seile! Gatavojas deputāts Gavrilovs.

A.Seile: Cienījamie klātesošie! Man ir tas uzdevums runāt Lauksaimniecības komisijas vārdā par šo nolikumu. Kaut gan mums nav stingri nobalsots par Lauksaimniecības komisijas viedokli, es tomēr gribu izteikt dažas domas.

Pirmkārt, 4.punktā, par to jau runāja Ēlerta kungs, nav īstas skaidrības, ko nozīmē šī saskaņošana. Saskaņot ar tiesībām izmainīt komisijas locekļu sastāvu vai vienkārši pieņemt zināšanai? Manuprāt, šo problēmu varētu atrisināt, ja tūlīt pēc pusdienas mums komisija iesniegtu mazliet skaidrāku redakcionālu labojumu. Un tad varbūt varētu par šo nolikumu arī balsot. Principā atbalstot šo nolikumu un neizvirzot tik striktu prasību- par to nebalsot šodien-, tomēr gribu minēt vienu trūkumu, ka nav fiksēta šīs komisijas locekļu, un it sevišķi vadības, atbildība. 5.sadaļas 11.apakšpunktā ir stingri noteikts, ka šīs privatizācijas komisijas priekšsēdētājs var apturēt visus komisijas lēmumus, tomēr ir arī jābūt lielai skaidrībai par to, kas ir tad, ja viņa lēmums bijis voluntārs un neatbilst Latvijas Republikas likumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Gavrilov!

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti! Jautājums svarīgs, jo tas ir organizatoriskais mehānisms, ar kādu reāli jānotiek privatizācijai Latvijas Republikā. Sakarā ar to gribu atzīmēt, ka piezīme par to, it kā mēs nevaram neko mainīt, izraisa neizpratni, jo savus labojumus varam izdarīt. Man liekas, ka bez vairākiem labojumiem dokuments būs nelīdzsvarots un praksē radīs kolīzijas. Piemēram, jautājums, par kuru es jau runāju. Atkārtoju vēlreiz: ceturtā sadaļa, 1.punkts, otrā rindkopa. Tur ļoti precīzi teikts, ka komisija pieņem koleģiālus lēmumus. No tīri juridiska, procesuāla redzesviedokļa tā ir pilnīgi noteikta procedūra. Bet, lūk, 2.punktā teikts, ka komisijas priekšsēdētājs vai viņa prombūtnē priekšsēdētāja vietnieks ir tiesīgs vienpersoniski pieņemt lēmumu par izpildes apturēšanu. Ir motivācija, skaidrs, ka var rasties tik sarežģīta situācija, kad vajag apturēt. Taču pēc tam šī punkta nākamajā rindkopā ir runa par atkārtota lēmuma pieņemšanu šajā sakarā. Šeit komisija sanāk triju dienu laikā, pieņem lēmumu un, ja tā nepiekrīt priekšsēdētāja vienpersoniskajam lēmumam, tā var Īpašumu konversijas departamentam lūgt, lai tas dod rīkojumu atjaunot izpildi. Tāds formulējums rada neizpratni, vēl jo vairāk tāpēc, ka noliedz iepriekšējo principu. Komisija var atgriezties pie izskatīšanas, taču tai šis jautājums jāizskata kolektīvi, ja mēs reiz esam ierakstījuši, ka komisija kolektīvi atbild par savu lēmumu. Tāpēc otrā rindkopa liekas nedaudz šaubīga. Varbūt var ierakstīt, ka priekšsēdētājs vienpersoniski var atlikt lēmuma pieņemšanu, teiksim, uz trim dienām, uz nedēļu, lai vēlreiz to atgrieztu komisijā. Lai cik situācija būtu sarežģīta, ja esam ierakstījuši "koleģiāli", tad lēmumam jābūt pieņemtam tikai koleģiāli. Tas ir pirmais.

Otrais. Šīs pašas ceturtās sadaļas 3.punkts, pašās beigās. Es to nolasu: "Strīdus par komisijas darbību, privatizējot pašvaldību īpašumu, ja šis nolikums neparedz citu izskatīšanas kārtību, izskata atbilstošā pašvaldība, kuras lēmums ir galīgs." Ja es pareizi saprotu, formulējums "galīgs" neder šai instancei. Galīgs ir tikai tiesas lēmums. Šādu formulējumu nedrīkst atstāt, jo nevaram zināt, kā lems pašvaldība, iespējams, tur var rasties atkal kaut kas nepareizs. Šeit esam aizgājuši no varas dalīšanas problēmas. Tiesai ir jābūt galējai instancei šādos strīdos. Tas ir, šie labojumi jāizdara, turklāt arī pirmajā rindkopā. Tāds formulējums kā "pārsūdzēt lēmumu Ministru padomē"- nezinu, vai tas var tikt pieņemts. Manuprāt, pārsūdzēt var tiesu sistēmas instancēs, bet lēmumu pārsūdzēt strīdus gadījumā Ministru padomē, man liekas, ir nepareizi. Šie formulējumi jāmaina. Ja mēs to tagad nevaram izdarīt, tad pašlaik nolikumu pieņemt nevar./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Plotniek, izsakiet Likumdošanas jautājumu komisijas viedokli!

A.Plotnieks: Godātie Latvijas Republikas tautas deputāti! Likumdošanas jautājumu komisija arī izvērtēja šo nolikuma projektu. Mūsu sēdē uzmanības centrā bija vairāki jautājumi, kuri, mūsuprāt, ir konceptuāla rakstura un par kuriem vajadzētu tomēr rūpīgi padomāt. Kas tad ir pats būtiskākais šajā sakarībā? Es varētu solidarizēties ar to, ka nevajadzētu tomēr jaukt valsts īpašumu un municipālā īpašuma privatizāciju un vienā aktā noteikt abu komisiju darbības niansītes, procedūru un tā tālāk. Diez vai tas ir efektīvi Es varētu solidarizēties ar to. Tajā pašā laikā paliek arī citi jautājumi, kas ir un paliek strīdīgi.

Pirmais. Ja pieņemam šādu nolikumu un vēlamies visu šo procesu precīzi juridiski reglamentēt, tad pamatjautājums ir jautājums par to, kādā sastāvā šī komisija tiek veidota. Mēs jau zemes reformas noritē pārliecinājāmies, ka, parlamentā nepievēršot pienācīgu uzmanību tiesiskajai reglamentācijai, praksē rodas un radīsies grūtības, šķēršļi un visdažādākās nelaimes. Runājot par otrās daļas trešo normu, es gribētu aicināt jūs iedziļināties kaut vai tādā formulējumā- "...privatizācijā ieinteresētos valsts un pašvaldības varas un pārvaldes deputātu pārstāvjus". To var saprast ļoti dažādi. Var saprast, ka tur būs ieinteresēti nepieļaut izsaimniekošanu, var saprast arī tādējādi, ka tiem, kas visvairāk gribēs ieņemt, jābūt šajā komisijā pārstāvētiem. Acīmredzot šeit jābūt precīzai nostādnei. Ir jābūt valsts un pašvaldību pārstāvjiem, jābūt arī zināmam profesionālam līmenim. Šeit jāprasa, lai būtu finansu speciālisti un lai būtu juristi. Var teikt, ka viņu ir maz, bet neko nevar darīt. Tomēr darbs jāorganizē tā, lai nodrošinātu zināmu kvalitāti.

Otrs jautājums: ja jau pašvaldības īpašuma privatizācija ir bijusi lieka, tad kāpēc šeit komisijas sastāvs ir jāsaskaņo ar Konversijas departamentu? Tas ir tāpat kā vecajos, labajos laikos. Visi skaņo, bet neviens ne par ko neatbild. Ja pašvaldība privatizē savu īpašumu un veido komisiju, tad tā atbildēs par to, ja būs šo īpašumu izsaimniekojusi.

Trešais moments. Šajā nolikuma projektā ir vesela virkne tādu normu, kuras nepasaka neko. Tā ir tukša čalošana bez jebkāda satura. Izlasiet uzmanīgi trešo daļu: "Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas komisijas kompetence". Tur nav pateikts nekas. Ja mēs ierakstītu, ka komisija ir tiesīga iepazīties ar to un to, pieprasīt to un to un tā tālāk, un tamlīdzīgi, tad būtu konkretizēts. Bet šeit atkal ir vispārēja čalošana: cik labi būtu, ja šī komisija labi strādātu! Tāpēc es ierosinātu vai nu šo trešo daļu ļoti precīzi formulēt, izsmeļoši pasakot, ko un kā drīkst darīt, vai arī vispār no tās atteikties.

Šā paša apsvēruma pēc jāatsakās no ceturtās daļas 1.punktiņa 1.rindkopas, kas arī ir čalošana. Fiksējot komisijas atbildību par savu darbību, komisijas un tās vadītāju savstarpējās attiecības, katrā ziņā nolikums ievirza lietu attīstību tādā gultnē, ka komisija kaut ko lems, priekšsēdētājs rīkosies. Es nezinu, ar ko varētu salīdzināt šo juridisko konstrukciju, man pat nav tāda piemēra, ka juridiskā prakse ietu šādu ceļu. Risinājums var būt tikai viens: komisija strādā priekšsēdētāja vadībā- un ne vairāk! Tāpēc šīs ceturtās daļas 2.punkts vispār ir svītrojams. Kā jebkurā institūcijā, kas lemj koleģiāli, arī šeit priekšsēdētāja loma aprobežojas ar darbu- vadīt. Ja tā nevar sastrādāties, tai jāatsakās pildīt savas pilnvaras un jādemisionē.

No šā paša viedokļa jārunā par piektās sadaļas 4. un 5.punktu. Vai pārāk daudz atkal nedala šos līdzekļus? Katrā ziņā ir jāatmaksā darbs, bet veltīt tam īpašu normu, kas neko nepasaka, man šķiet, ir pilnīgi nevajadzīgi un nelietderīgi.

Un beidzot pats pēdējais moments attiecībā uz otro sastāvdaļu par šo komisiju izveidošanu. Šeit rodas viena, manuprāt, ļoti būtiska problēma vai nākamo problēmu sakne. Tātad mēs redzam, ka:

1) šajā nolikumā nav skaidrs komisijas organizācijas princips, tās sastāvs nolikumā;

2) nav skaidras attiecības starp priekšsēdētāju un komisijas locekļiem;

3) komisija faktiski pati var pārorganizēties, reorganizēties savās interesēs un pēc sava ieskata.

Pavērtējiet no šā viedokļa 2.9.punktiņu, kas paredz, ka tā ne vien var risināt jautājumus par savu skaitlisko sastāvu, bet arī ieteikt apstiprināšanai kandidatūru. Vai neveidosies tāda situācija, ka kliķe izveidos komisiju, pēc tam tā vai citādi to noformēs, atbrīvojoties no tiem, kas tai nav patīkami. Beidzot vēl priekšsēdētājs uzliks veto tam vai citam lēmumam. Beigās mēs iegūsim tādu struktūru, kas neko nebūs spējīga risināt. Uzskatot, ka tie ir konceptuāli jautājumi, man šķiet, ka tie ir pietiekami jāizvērtē un jāpieņem lēmums tikai tad, kad varēsim teikt: mēs veidojam tādu struktūru, kas darbosies rezultatīvi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Lagzdiņa kungam ir uzziņa par šo jautājumu?

Godājamie kolēģi! Ir pusdienas pārtraukums. Ko darīsim? Turpināsim spriest vai iesim ēst pusdienas? Es domāju, godājamie kolēģi, paēdīsim pusdienas, pēc tam mums būs labāks garastāvoklis. Bet pirms tam Strīķa kungam ir paziņojums. Pirms pārtraukuma. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Strīķis: Lūdzu Lauksaimniecības komisijas deputātiem pulksten 14.00 pulcēties uz komisijas sēdi par agrārās reformas, proti, zemes privatizācijas vai denacionalizācijas, jautājumiem. Lūdzu visus piedalīties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pēcpusdienas sēdei lūdzu gatavoties tos darbiniekus, kuriem ir jāierodas sakarā ar jautājumu izskatīšanu darba kārtībā.