Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 127 deputāti piedalās plenārsēdē.

Darba kārtība 4. un 5.jūnijam. Vārds Rolandam Repšam.

R.Repša: Pirms neilga laika satraukumu izraisīja Satiksmes ministrijas noteiktā jaunā kārtība attiecībā uz braukšanas noteikumiem deputātiem.

Ir saņemti deputātu priekšlikumi. Man ir ierosinājums šodien pulksten 18.00 noklausīties satiksmes ministra vietnieku Uldi Pētersonu. Viņš izteiks savus priekšlikumus, mēs varēsim uzdot jautājumus, izteikt savus priekšlikumus. Rezultātā tiks apkopoti priekšlikumi un varēs izstrādāt pieņemamu kārtību.

Priekšsēdētājs: Tā kā katru priekšlikumu apstiprināsim atsevišķi, tagad nedebatēsim par iepriekš izteiktajiem, bet runāsim tikai par darba kārtību. Diemžēl es neredzēju, kurš no jums bija pirmais. Bojāra kungs laikam bija pirmais.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Vakar mēs atkal izskatījām frakcijas sēdē vienu jaunu likumprojektu, kurš, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgs, taču kropls bez attiecīga cita likuma, respektīvi, bez pilsonības likuma. Tāpat kā daudziem saviem likumiem, neatrodam šim likumam īstos izpildes subjektus un īsto piesaisti. Es uzskatu, ka pilsonības likums jāskata kopā ar imigrācijas likumu. Tas viss ir pamatu pamats mūsu tālākajai likumdošanai. Mums jau vairākus mēnešus stāv šī pakete, bet mēs radām jaunus, kroplus likumus, par kuriem nezinām, kas tos pildīs. Tas ir pirmais.

Es lieku priekšā atjaunot mūsu dienas kārtībā visu pilsonības likumu paketi un skatīt to kopā ar imigrācijas likumu. Pretējā gadījumā arī imigrācijas likums nebūs saprotams, jo nevar saprast, kas ir imigrants un kas nav imigrants, ja nav noteikta pilsonība.

Otrais jautājums. Reglamentu visu laiku aizturēja, jo nebija skaidra koncepcija par varas struktūrām. Mēs vakar šīs varas struktūras izspriedām. Līdz ar to nav nekāda formāla iemesla turpmāk aizturēt reglamentu, kas mums ir pamata likums, mūsu darbības un spēles noteikumi Augstākajā padomē. Mēs nevaram pieņemt likumus tā, ka pēc pusgada atjaunojam vienu un to pašu lasījumu un atkal pēc pusgada varbūt atjaunosim to pašu pirmo lasījumu, kad visi visu ir aizmirsuši.

Pagājušajā nedēļā projekts jau bija kaut kur nogrūsts stūrī, un šonedēļ te vispār vairs reglaments nav redzams. Es lieku priekšā ceturtdienu veltīt tikai reglamentam. Ja atliks laiks, tad varēs skatīt to, kas ir ceturtdien ieplānots. Mēs tagad visu esam veltījuši tikai kapitālistiskās sistēmas atjaunošanai. Atvainojiet, tas drusciņ ir par daudz.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es neredzēju, kurš no jums bija pirmais.

No zāles: Lai karavīrs runā!

V.Kostins: */Cienījamo priekšsēdētāj! Šodien informācijā par 30.maija Prezidija sēdes darbu 5.lappusē rakstīts, ka sēdē pieņemts ziņojums sakarā ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijā cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju sociālo stāvokli, kurā Prezidijs prasa no PSRS Augstākās padomes un PSRS Ministru padomes izpildīt PSRS 1991.gada 12.maija likuma "Par Černobiļas katastrofas rezultātā cietušo pilsoņu sociālo aizsardzību" 3.pantu par pilsoņu tiesībām saņemt zaudējumu atlīdzinājumu, kompensācijas un atvieglojumus. Šodien mēs zinām, ka vakar černobilieši 200 metru attālumā no nama, kur mēs tagad sēžam, pieteikuši badastreiku.

Es lūgtu darba kārtībā iekļaut jautājumu par černobiliešiem vai par černobiliešu badastreiku. Lieta tā, ka pirms nedēļas presē bija informācija par to, ka jūsu vietnieks ticies ar černobiliešiem un viņiem apsolījis apspriest ar attiecīgajiem ministriem vairākus pasākumus un tā tālāk, un tamlīdzīgi. Šis badastreiks bija uz nedēļu atlikts, bet šodien nevienam nav informācijas, ko ir izdarījis jūsu vietnieks attiecībā uz černobiliešiem dotajiem solījumiem un kāpēc černobilieši ar šiem solījumiem nav apmierināti un vakar pieteikuši badastreiku. Tāpēc pārliecinoši prasu šo jautājumu iekļaut darba kārtībā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Liepiņ!

K.Liepiņš: Prezidija uzdevumā Cilvēktiesību komisija izskatīja likumprojektu par grozījumiem un papildinājumiem likumā par reliģiskajām organizācijām. To rītdien paredzēts izskatīt pirmo. Lūdzu tā arī atstāt. Mūsu komisija lūdz plenārsēdi par to nobalsot, jo ir uzaicināti augstākie reliģisko konfesiju pārstāvji, kā arī speciālisti.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumu par to, ka būtu kāds jautājums jāizslēdz no Prezidija piedāvātās darba kārtības, nav. Deputāt Zaļetajev, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Attiecībā uz priekšlikumu iekļaut darba kārtībā un izskatīt likumprojektu par izmaiņām Latvijas Republikas valsts budžetā. Par nožēlu mums šodien par to nekādu materiālu nav, bet plānots jau uz rītdienu. Es nesaprotu, kā to varēsim izskatīt. Man ir jautājums, pareizāk sakot, priekšlikums, aicinājums sekretariātam vai Prezidijam: visas izmaiņas budžetā jānumurē, lai mēs zinātu, kādas izmaiņas paredzētas, lai mēs varētu, piemēram, teikt, ka šodien pirmajā lasījumā izskatām 13.izmaiņu budžetā, bet rīt pēcpusdienā otrajā lasījumā izskatīsim 10. izmaiņu budžetā. Tad būtu daudz lielāka noteiktība.

Nākamais priekšlikums, pareizāk sakot, ne priekšlikums, bet piezīme: lēmumā par likumprojektu izskatīšanas kārtību teikts, es iedrošinos to citēt, lai būtu pilnīga skaidrība, jo šā lēmuma mums acu priekšā nav: "Likumprojekti tiek piedāvāti izskatīšanai kopā ar to nepieciešamības pamatojumu, vispusīgu mērķu raksturojumu un uzdevumu, topošo likumu galvenajām vadlīnijām un to vietu spēkā esošo likumdošanas aktu sistēmā, gaidāmās sociāli ekonomiskās sekas to darbībai."

Es gribu pievērst jūsu uzmanību šā lēmuma atbilstībai citiem likumdošanas aktiem, tāpat uz nepieciešamību sakarā ar to izdarīt attiecīgus grozījumus citos likumdošanas aktos un Konstitūcijā. Balstoties uz šo citātu, es gribu pievērst jūsu uzmanību piedāvātās darba kārtības 11.un 12.punktam par likumprojektiem par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā un to atdošanu bijušajiem likumīgajiem īpašniekiem. Tajos dokumentos, kas mums izsniegti, nekas nav teikts par tiem nepieciešamajiem apstākļiem, kas ir fiksēti likumprojektā, nav norādīti šo likumprojektu autori. Tas jau ir rupjš šā likuma pārkāpums, kas attiecas uz mums visiem. Tāpēc ir acīm redzams, ka šie likumprojekti izslēdzami no darba kārtības kā neatbilstoši pašreiz spēkā esošajam Augstākās padomes lēmumam par likumprojektu izskatīšanas kārtību.

Un vēl viens priekšlikums. Es uzskatu, ka likumprojekts par uzņēmumu maksātnespēju un bankrotu šodien tiešām ir aktuāls, bet izskatīt to vajag kopā ar likumu par iedzīvotāju nodarbinātību. Šie divi likumprojekti ir cieši saistīti, ne mazāk cieši kā piedāvātās darba kārtības 3.punktā uzskaitītie: par valsts dienestu, par izmaiņām Konstitūcijā, par izmaiņām un papildinājumiem Kriminālkodeksā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā un tā tālāk. Ja zem viena punkta var izskatīt tik lielu likumu bloku, tad likumu par bankrotu un likumu par iedzīvotāju nodarbinātību arī iespējams izskatīt kopā, lai ļaudis zinātu, kas viņus sagaida. Tas man ir viss./

Priekšsēdētājs: */Vienu sekundīti. Jūs kā žurnālists sniedzāt lielu komentāru, bet, iespējams, par jūsu priekšlikumiem runāsim konkrētāk. Pirmais. Jums pirms balsošanas ir jautājums par budžetu. Otrais. Jūs iesakāt izslēgt no 6.jūnija darba kārtības 11. un 12.punktu to nepamatotības dēļ.../

S.Zaļetajevs: */...to neatbilstības dēļ lēmumam par likumprojektu izskatīšanas kārtību, tāpēc es neuzskatu, ka par šiem priekšlikumiem jābalso. Tas izriet no lēmuma./

Priekšsēdētājs: */Nu, to jūs tā uzskatāt. Jā, jūs tā varat darīt. Un trešais?/

S.Zaļetajevs: */Un trešais. Kopā ar likumprojektu par bankrotu izskatīt likumprojektu par iedzīvotāju nodarbinātību. Un, ja atļausit, man vēl ir ceturtais priekšlikums: izskatīt valdības informāciju, tas ir, noklausīties Godmaņa kunga vai Siliņa kunga ziņojumu par viņu sarunu rezultātiem Maskavā ar premjerministru Pavlovu, un par to, kādā veidā tiks noregulētas mūsu attiecības ar PSRS budžetu. Tas ir ceturtais priekšlikums. Izskatīt šodien pulksten 17.00./

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Safonovs: */Man ir ļoti maza piezīme. Man rokās ir četri dokumenti: pirmais- likums par sociālo nodokli Nr.740, otrais- likums par vides aizsardzību Nr.740, trešais- par likuma par valsts dienestu stāšanos spēkā Nr.730 un ceturtais- par valsts dienestu Nr.730. Es lūdzu sekretariātu vai priekšsēdētāju parūpēties, lai dokumentu numerācija būtu precīzāka, un konkrēti- lai tie nebūtu ar vienādiem numuriem./

Priekšsēdētājs: */Paldies. Mēs ievērosim jūsu vēlēšanos./ Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Es ļoti cienu Cilvēktiesību komisiju un personiski deputātu Kārli Liepiņu, bet es gribētu, lai mēs visi cienītu arī pašu pieņemtos lēmumus. Šeit es gribu atgādināt patlaban spēkā esošo lēmumu par likumprojektu izskatīšanas kārtību, kuru pēc toreiz spēkā esošajiem noteikumiem pieņēmām ar vairāk nekā 101 balsi, proti, 1990.gada 19.jūnijā. Tur 9.pants skan šādi: "Sagatavotā likumprojekta tekstu un ar to saistītos materiālus izsniedz deputātiem un Ministru padomei ne vēlāk kā trīs dienas pirms likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā Augstākās padomes plenārsēdē." Ja šorīt pirms dažām minūtēm mums visiem ir izsniegts likumprojekts pirmajam lasījumam, ko grib iekļaut izskatīšanai jau rīt pulksten 10.00, tad es to citādi nevaru nosaukt kā par halturēšanu.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, kolēģi Silār! Man ir jāfiksē jūsu priekšlikums.

I.Silārs: Es lūdzu labākajā gadījumā to iekļaut ceturtdien, lai tiešām varētu iepazīties ar koncepciju. Te ir jāizlasa iepriekš pieņemtais, jo šis ir labojums tam.

Priekšsēdētājs: Kā zināms, parlamenta kultūra sākas ar procedūru un kārtību, tāpēc mēģināsim kopējiem spēkiem šo procedūru un kārtību centrēt uz šo momentu, par kuru es runāju.

Pirmais. Es nolasīšu no šiem Prezidija iesniegtajiem jautājumiem deputātu pretenzijas vai citus priekšlikumus. Man liekas, ka būtu pareizi, ja mēs nobalsotu par visiem pārējiem, attiecībā uz kuriem nav nekādu iebildumu, ar vienu balsojumu. Kas attiecas uz konkrētiem priekšlikumiem, kuri šeit izskanēja, par tiem visiem atsevišķi balsosim. Atsevišķi balsosim par jautājumiem, kas saistīti ar valdības atskaiti.

Nākamais. Deputāta Bojāra priekšlikums. Tas gan nesaistās konkrēti ar kāda jautājuma izslēgšanu, bet, ja tiks pieņemts viņa priekšlikums, tad mainīsies kārtība. Deputāts Liepiņš ierosināja nobalsot, ka rīt tieši 10.00 izskatīsim reliģiskās organizācijas. Deputātam Silāram ir cits viedoklis, par to arī atsevišķi balsosim. Acīmredzot tikai par laiku atsevišķi balsosim.

Deputātam Zaļetajevam ir vesela pakete ierosinājumu. Pirmkārt, viņš grib lūgt paskaidrojumus par budžetu. Es ierosinu nobalsot atsevišķi. Tā mums ies ātrāk nekā par visu kopā. Tālāk, par projektu, kurš attiecas uz bankrotu, arī balsosim atsevišķi, jo deputāts Zaļetajevs uzskata, ka blakus vajag būt likumam par nodarbinātību.

Informācija par valdību ir atsevišķs jautājums. Es esmu, man liekas, pārskaitījis visu, par ko mums vajadzētu atsevišķi balsot, ņemot vērā deputātu ierosinājumus. Nav iebildumu?

Deputāt Zaļetajev, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Jā, vēl par 11. un 12.punktu es lūdzu atsevišķi balsot./

Priekšsēdētājs: Jūs ierosināt tos izslēgt? Nav jautājumu. Nobalsosim atsevišķi par namīpašumu denacionalizāciju un par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Nav iebildumu? Izņemot šos jautājumus, kurus es nolasīju, par pārējiem Prezidija priekšlikumiem balsosim kopumā.

Vai vajadzīga pārreģistrācija? Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 127.

Balsosim par deputāta piedāvāto darba kārtību 4., 5. un 6.jūnijā, izņemot tos jautājumus, kurus es nolasīju un par kuriem deputātiem bija iebildumi vai priekšlikumi. Par tiem balsosim atsevišķi. Rezultāts: 106- par. Šie jautājumi tiek iekļauti darba kārtībā 4., 5. un 6.jūnijā.

Tagad par katru priekšlikumu atsevišķi.

Rolands Repša ierosina šodien pulksten 18.00 tikties ar satiksmes ministra vietnieku un runāt par mūsu braukšanas lietām. Jāapsver, lai valdības bloks būtu kopā, lai Godmaņa atskaite par sarunām ar premjeru Pavlovu būtu pulksten 17.00, kā ierosināja deputāts Zaļetajevs.

J.Bojārs: Mums ir ārkārtīgi saspringta darba kārtība. Varbūt rīkosimies tā, kā dara zviedri, un noklausīšanos rīkosim citā zālē. Tur var iet interesenti un klausīties. Tā mēs varētu izmantot maksimāli mūsu dienu. Mēs jau četras dienas strādājam, trīs dienas izmantojot visu plenārsēdes garumu tieši likumdošanas darbam, kas ir ļoti laikietilpīgs. Ja kādam būs interesanti paklausīties kādu ministru, darīsim kā zviedri, rīkosim blakusistabā, lai interesenti iet klausīties.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es jums varu tikai atgādināt, ka Prezidijs vienmēr ņem vērā deputātu iesniegumus. Kā jūs redzat, šodien ir ieplānota Municipālā departamenta direktora Salenieka informācija. Bet mēs ātrāk tiekam uz priekšu, ja tomēr balsojam. Argumentu izteikšana iet diezgan gari, bet to var, protams, darīt.

Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Vai satiksmes ministru nebūtu lietderīgi uzaicināt otrdien?

Priekšsēdētājs: Kā pēc amerikāņu sistēmas, mums otrdiena ir pirmā diena. Viņiem svētdiena ir pirmā diena, bet darba diena ir pirmdiena. Citu priekšlikumu nav.

Balsojam par Rolanda Repšas priekšlikumu aicināt šodien satiksmes ministra vietnieku. Rezultāts: mazākums. Šis jautājums netiek iekļauts darba kārtībā.

Deputāta Zaļetajeva priekšlikums par premjerministra Godmaņa atskaiti par sarunām ar premjeru Pavlovu. Kolēģi, es domāju, ka mēs te varētu komentēt ļoti daudz, bet man liekas, ka jums visiem šie argumenti ir zināmi.

S.Zaļetajevs: */Es gribu precizēt. Es nepastāvu uz to, lai tieši Godmanis uzstātos, jo kopā ar viņu sarunās piedalījās finansu ministrs Siliņš. Kā valdība vēlas- viens no viņiem lai atnāk un pastāsta mums par sarunām un to sekām./

Priekšsēdētājs: */Paldies. Precizējumu jūs izdarījāt./ Balsosim! Rezultāts: mazākums. Netiek iekļauts darba kārtībā.

Deputāta Bojāra priekšlikums- pilsonības likumu iekļaut darba kārtībā kopā ar imigrācijas likumu un citiem. Pēc tam par reglamentu balsosim.

Lūdzu, deputāt Dinevič!

J.Dinevičs: Par balsošanas motīviem. Es gribētu kolēģiem atgādināt, ka esam vienojušies no šīs paketes ar frakcijas piekrišanu skatīt šo imigrācijas likumu. Pārējais pašreiz nav skatāms, mēs neesam izvērtējuši, mums nav kopējā viedokļa, vēl jo vairāk, ievērojot šo semināru, kas tikko bija Jūrmalā. Es lūgtu kolēģus nebalsot par to, lai izskatītu visu šo paketi, tieši sākot šodien.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: vairākuma atbalstu negūst. Netiek iekļauts darba kārtībā.

Kolēģis Bojārs ierosina ceturtdien izskatīt reglamentu. Rezultāts: nav vairākuma. Netiek iekļauts darba kārtībā.

Deputāts Kostins ierosina iekļaut darba kārtībā jautājumu par prasībām, kuras izvirza Černobiļas avārijas seku likvidētāji.

V.Kostins: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka tajā notikumā, kas līdzās mūsu namam notiek ar černobiliešiem, ir arī mūsu vaina. Mēs ne sevišķi aktīvi piedalījāmies tā jautājuma apspriešanā, kuru iekļāvām likumā un kuru pieņēmām ar nelielu balsu starpību. Man liekas, ka ar šādu nepareizu rīkošanos mēs atgrūdām černobiliešus, un otrais droši vien bija tas, ka vietnieks Dainis Īvāns neizpildīja savu solījumu, ko pirms nedēļas deva černobiliešiem. Es ļoti lūdzu šodien atrast sevī vīrišķību un iekļaut šo jautājumu darba kārtībā, lai cilvēki pārtrauktu badastreiku./

Priekšsēdētājs: Vārds Ivaram Krastiņam.

I.Krastiņš: Par balsošanas motīviem. Patiesi cienot deputātu Kostinu un atbalstot viņa intereses par šiem jautājumiem, varētu vienīgi vēlēties, lai viņa intereses būtu maķenīt regulārākas un viņš būtu sekojis līdzi notikumu attīstībai pēdējā nedēļā. Es domāju, ka visu nepieciešamo informāciju par notikumu attīstību, par tikšanās reizēm viņš varētu iegūt no Īvāna kunga vai, ja vēlas, arī no manis. Ļoti apšaubu, vai ir nepieciešams izskatīt plenārsēdē visu no gala un līdz beigām. Jebkuru informāciju jebkurā laikā esmu gatavs sniegt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ivanovam.

I.Ivanovs: */Es nepiekrītu Krastiņa kungam. Es šodien biju Doma laukumā. Tur jau badojas černobilieši no Alūksnes, Cēsīm, no Rīgas, kas pats par sevi saprotams. Viņi teica, ka šis būs republikānisks badastreiks. Vai tiešām mums jāaiziet līdz republikāniskam badastreikam? Es pastāvu uz to, ka jautājums jāiekļauj darba kārtībā, jo republikā neviens no Černobiļas jautājumiem nav atrisināts./

Priekšsēdētājs: Varam balsot, jo viedokļi ir uzklausīti. Rezultāts: 55 un 46. Mazākums. Netiek iekļauts darba kārtībā. Acīmredzot kolēģi ņems vērā deputāta Ivara Krastiņa lūgumu jeb ierosinājumu un iepazīsies ar visiem materiāliem, kuri ir pie viņa kā komisijas vadītāja un arī pie Daiņa Īvāna.

Nākamais ierosinājums ir no deputāta Liepiņa par reliģiskajām organizācijām rīt pulksten 10.00. Mums ir radusies tāda prakse, ka dažreiz balsojam par konkrētu laiku. Šeit komentāri lieki, jūs saprotat visus plusus un mīnusus, jūs dzirdējāt arī Silāra argumentus, es ceru, ka atkārtot nav vajadzīgs.

Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Es gribu vienkārši atgādināt: ja mēs jautājumu izskatām kā steidzamu, tad atbilstoši tam pašam lēmumam, uz kuru es jau sākumā atsaucos, lai pieņemtu tādu lēmumu, vajadzīgas divas trešdaļas balsu no balsotāju skaita./

Priekšsēdētājs: Kolēģi Dobeli, jums jāsagatavojas atbildēt uz šo jautājumu.

K.Liepiņš: Arī es ļoti cienu deputātu Silāru. Sakarā ar grūtībām dokumentu pavairošanā un tā tālāk mēs komisijā aprunājāmies un ierosinām, ka varētu šo laiku pārcelt uz ceturtdienas rītu. Otrs variants, ka var būt arī cits laiks, bet tam jābūt konkrētam, lai uzaicinātie cilvēki varētu ierasties, lai tas būtu precīzi. Mēs varētu pārcelt uz ceturtdienas rītu kā pirmo punktu.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim par vienu variantu, jo daudzvariantu sistēmā pagrūti būs izvēlēties.

A.Grūtups: Cienījamie kolēģi, ceturtdien pulksten 10.00 paredzēti, manuprāt, svarīgi denacionalizācijas jautājumi.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, kolēģi Grūtup, uzklausīsim pārējos nedaudz abi divi. Deputāts Kostins veic starpfrakciju darbu. Lūdzu.

A.Grūtups: Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Ceturtdien no rīta ir paredzēta divu svarīgu denacionalizācijas likumprojektu izskatīšana. Jautājums ir komplicēts, nevajadzētu to atbīdīt uz pēcpusdienu, jo mums jau ir negatīva prakse, ka tad, ja svarīgus jautājumus sāk pusdienā, pēc tam tie velkas vairākas nedēļas. Es domāju, ka ceturtdienas rītā šo izskatīšanu nevajadzētu samainīt ar kādiem citiem likumprojektiem.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, bet izteikšu varbūt diezgan subjektīvu viedokli. Man liekas, ka šīs laika noteikšanas dažbrīd ļoti dezorganizē mūsu darbu, jo vieniem nosaka laiku, citus nobīda. Es saprotu, ka tas ir saistīts ar pieaicināto personu piedalīšanos un tā tālāk. Bet, ja likumprojekti ir ļoti svarīgi, mums jārēķinās ar to, ka uzaicinātajiem būs arī pusdienas ekstremālos apstākļos. Mēs nevaram tā darīt, ka vienus tā un citus tā. Tad mums jāliek laiks visiem, kurus uzaicinām, jānobalso par to, un, ja likumprojektu laikā neizskata, tas jānoņem no izskatīšanas un pēc tam jāizskata pēc divām nedēļām. Es sēžu augšā un dzirdu, kā jūs šeit balsojat. No malas tas izskatās diezgan dīvaini, ka pēkšņi izskata vienu jautājumu un uzreiz nobalso par otro laiku. Tad kāds nāk pie tribīnes un sūdzas, ka viņa laiks netiek ievērots. Vismaz no malas izskatās diezgan dīvaina šī procedūra ar balsošanu. Bet ir priekšlikums, un tāpēc balsosim.

Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Te visi viens otru ciena. Darba kārtībā ir iekļauts likumprojekts par grozījumiem Latvijas Republikas likumā par reliģiskajām organizācijām kā steidzams pirmajā lasījumā. Es cienu deputātu Silāru, bet tomēr uzskatu, ka vienā dienā var iepazīties ar šiem diviem pantiem. Ja tas rīt ir dienas kārtībā, lai paliek. Var vienā dienā iepazīties ar viena likuma diviem pantiem. Nevajag pārspīlēt.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Komisijas vārdā runāja Liepiņš un Silārs. Viņi vienojās, ka ceturtdien no rīta. Mums jābalso par deputāta Silāra un deputāta Liepiņa vienošanos. Kā jūs zināt, rīts ir līdz pulksten 13.00.

Rezultāts: varētu domāt, ka paliek spēkā Prezidija priekšlikums. Izmaiņas nav pieņemtas. Prezidijs ierosināja rīt no rīta to izskatīt paredzētajā secībā.

Deputāts Zaļetajevs ierosina izslēgt 11. un 12.jautājumu 6.jūnijā. Prezidijs, protams, pastāv uz savu. Deputāts Zaļetajevs uzstājas par balsošanas motīviem, ierosina izslēgt šos jautājumus. Viņa argumentus jūs dzirdējāt. Tāpēc mēs šeit tikai atsevišķi balsojam par šiem jautājumiem, un vairāk neko. Prezidija priekšlikums paliek spēkā.

Lūdzu, deputāt Grūtup!

A.Grūtups: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Manuprāt, tie, kuri regulāri seko līdzi šiem jautājumiem, ir pamanījuši, ka sakarā ar namīpašumiem un zemi presē un citos masu informācijas līdzekļos ir ažiotāža. Es domāju, ka tiešām būtu lietderīgi uzsākt šo izskatīšanu, lai tādā veidā arī plašai sabiedrībai, varbūt radio pieslēdzot, daudzmaz darītu to zināmu. Presē nereti ir spekulācijas par šo tēmu. Es domāju, ka obligāti jāsāk šo jautājumu skatīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai varam balsot par abiem jautājumiem kopā? Deputāts Zaļetajevs ierosināja neiekļaut darba kārtībā. Jums izteicu tādu priekšlikumu, pret kuru jūs neprotestējāt, bet par šiem jautājumiem ir atsevišķi jābalso.

Tātad balsojam par Augstākās padomes Prezidija priekšlikumu iekļaut darba kārtībā 6.jūnijā likumprojektu par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā un likumprojektu par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Rezultāts: 79. Tas ir vairākums. Paliek piedāvātā kārtība.

Es ceru, ka mēs visus kolēģu ierosinājumus godprātīgi esam izskatījuši. Tas gan mums ir prasījis 45 minūtes, bet tāda ir mūsu dzīve.

Sākam izskatīt saskaņā ar darba kārtību likumprojektu "Par tautas izglītību". Es lūdzu Andreju Krastiņu, priekšsēdētāja vietnieku, tālāk vadīt sēdi.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, kolēģis Seleckis ir gatavs ziņot. Pagaidīsim, lai tomēr iziet no zāles tie, kas nevēlas piedalīties. Daudzi pašreiz atstāj zāli. Cik var saprast, laikam kāda komisijas sēde ir paredzēta.

Lūdzu, Selecka kungs, jums vārds ziņojumam!

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi! Šodien mūsu uzmanības lokā ir ļoti plašs, komplicēts likumprojekts, kas regulēs svarīgu dzīves jomu, proti, izglītības jautājums. Tas ietekmēs Latvijas nākotni tikpat stipri, tikpat nozīmīgi kā visi tie likumi, ko pieņemam par ekonomiku un citiem jautājumiem. Tāpēc es ceru, ka mēs šodien būsim ļoti uzmanīgi un aktīvi strādāsim, apspriežot šo likumprojektu.

Gribu uzsvērt, ka pašlaik izglītības jautājumus praktiski Latvijā neviens juridisks akts tiesiski neregulē. Tas izglītības likums, kas bija spēkā līdz šim, praktiski ir zaudējis savu lomu, līdz ar to ir vakuums izglītības laukā. Praktiski šie jautājumi juridiski netiek regulēti. Tāpēc skolu darbinieki, augstskolu darbinieki un plaša sabiedrība, kas ir ieinteresēta izglītības attīstībā, ļoti gaida mūsu izglītības likumu.

Gribētu pateikt lielu paldies visiem tiem deputātiem, kuri aktīvi iesaistījās šā likumprojekta apspriešanā un iesniedza savus rakstiskos priekšlikumus par dažāda veida labojumiem. It īpaši komisijas vārdā gribu izteikt pateicību deputātam Jurim Cibulim, Ivaram Silāram, Ivaram Krastiņam, Jānim Blažēvičam un citiem.

Likumprojekta apspriešanā plaši piedalījās arī sabiedriskās organizācijas un atsevišķi skolu darbinieki. Es gribētu izteikt pateicību Latvijas Nacionālās neatkarības kustībai, kura aktīvi iesaistījās šajā darbā un izteica ļoti būtiskus priekšlikumus. Tāpat mums ļoti noderēja tie priekšlikumi, kurus iesniedza docents Timmermanis, profesors Lazovskis un citi izglītības darbinieki. Šo priekšlikumu rezultātā Tautas izglītības komisija likumprojektu ir precizējusi, padarījusi kompaktāku, atsevišķus pantus saīsinājusi, atstājot galvenokārt tikai tos teikumus un normas, kas regulē attiecīgu dzīves jomu, attiecīgu jautājumu, atsakoties no deklaratīviem un vispārīgiem teikumiem, par ko mēs saņēmām kritiku pirmajā lasījumā.

Šobrīd apspriešanai tiek piedāvāti un būtu jāpieņem pieci dokumenti. Mēs ļoti atvainojamies par to, ka jums ir jāstrādā ar pieciem dokumentiem, bet ne ar vienu, kā tas varētu būt bijis, taču tas izskaidrojams ar tehniska rakstura grūtībām, kas radās likumprojekta sagatavošanas gaitā, un arī sakarā ar to, ka nāca arvien jauni priekšlikumi, kurus mēs nedrīkstējām neņemt vērā. Tos nācās pavairot un jums izdalīt. Tātad 681., 732., 726., 735. un 717.dokuments.

Priekšsēdētājs: Tātad otrais lasījums. Apspriežam pa pantiem pirmo nodaļu. 1.pants. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Man par 1.pantu ir redakcionālas dabas iebildumi. Šo pantu vajadzētu saskaņot ar juristiem, precizējot terminoloģiju. Gribu atgādināt, ka likumdošana ir likuma tapšanas procedūra, tādēļ likumdošana nevar sastāvēt. Jums ir rakstīts: "Izglītības likumdošana sastāv no šā likuma". Tālāk atkal ir rakstīts, ka "likumdošanas uzdevums ir". Šeit es saprotu, ka tas būtu kontekstā ar izglītību. Ja teikts, ka vispār likumdošanas, tātad procedūras, uzdevums ir regulēt valsts un sabiedrības attiecības tautas izglītības jomā, tad arī šeit tas neskan, manuprāt, gluži loģiski.

Manā uztverē ir nepareizi, ja mēs rakstām, ka pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir iespējas iegūt vispusīgu vispārējo un profesionālo izglītību. Es esmu par to, lai šis vārds tiktu svītrots, un gribu pamatot- kādēļ. Ikvienam bērnam, kurš šeit dzīvo, ir svarīgi, ka mēs varam viņam dot tādu izglītību, kāda ir Latvijas skolās. Lai tas bērns, kura vecāki nav šeit pastāvīgi pierakstīti, bet varbūt dzīvos gadu vai divus, nesaņemtu izglītību vis Ļeņingradā vai Maskavā, bet lai saņemtu mūsu Latvijas izglītību, jo ļoti iespējams, ka pēc dažiem gadiem viņš kļūs par pastāvīgo iedzīvotāju, bet mēs viņu būsim piespieduši iegūt izglītību mums svešā izglītības sistēmā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs, vai jums būs kādi komentāri?

V.Seleckis: Es domāju pirmām kārtām par pirmo priekšlikumu. Acīmredzot varētu piekrist teiktajam, ka te varētu precizēt. Šā termina "likumdošana" vietā varētu lietot kādu citu terminu. Es nevaru pateikt, kāds tas varētu būt, bet šis jautājums ir izskatāms trešajā lasījumā.

Bet attiecībā uz pastāvīgajiem iedzīvotājiem, manuprāt, mēs pirmajā lasījumā jau esam vienojušies, ka būs tieši tāds termins. Acīmredzot tas arī ir jāatstāj. Arī 69.pantā ir norma, kas, manuprāt, arī regulē to jautājumu, par kuru runāja Silāra kungs, proti, par cilvēkiem, kuri šeit dzīvo "uz laiku". Es domāju, un arī komisijas atzinums ir tāds, ka varētu palikt "pastāvīgie iedzīvotāji".

Priekšsēdētājs: Selecka kungam es gribētu atgādināt, ka laikam jau jāapsver, vai pirms šiem "pastāvīgajiem iedzīvotājiem" mēs terminu "republikas" nelietojam.

V.Seleckis: Es atvainojos. Es pašā sākumā nepateicu, ka visos likuma pantos vārds "republika" ir tehniska rakstura kļūda, tas ir visur aizstāts ar vārdu "valsts".

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Silārs: Es šeit gribu vēl precizēt. Ja jūs norādāt uz 69.pantu, kā attiecībā uz bezpavalstniekiem visu regulēs starpvalstu nolīgumi?

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, varbūt par to tad, kad mēs par 69.pantu runāsim. Mēs nojuksim tādā veidā.

I.Silārs: Es saņēmu atbildi, ka to regulē, turklāt man iebilda par 1.pantu, ka ir atruna 69.pantā. Tādēļ es...

Priekšsēdētājs: Varbūt atcerēsimies, piezīmējiet sev! Mums te ir 71 pants. Ja mēs tagad iesim no viena uz otru, nekādas jēgas nebūs.

Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Cienījamo priekšsēdētāj! Man ir jautājums par šā likumprojekta izskatīšanas procedūru. Pirmkārt, Selecka kunga īsie ievadvārdi liecina, ka uz daudziem jautājumiem, kuri tika izvirzīti pirmā lasījuma laikā, atbilžu nav.

Otrkārt, mēs tā arī nezinām, vai šodien komisija jau ir atbalstījusi dokumentu Nr.681, kas mums izsniegts kā Latvijas Republikas likums par tautas izglītību, vai komisija, neatbalstot šo dokumentu, papildus izsniedz 717.dokumentu, kurā daudziem punktiem ir skaidrs konceptuāls raksturs. Tad kā tomēr bija? Un mēs tūlīt, šiem jautājumiem pārlecot pāri, sākam apspriešanu pa pantiem, nesaņēmuši atbildes uz pirmajā lasījumā uzdotajiem jautājumiem. Faktiski mums ir jāatgriežas pirmajā lasījumā. Mums ir divi komisijas dokumenti. Vai komisija piedāvā alternatīvu? Palūkojieties! Mums ir liels dokuments, kas satur komisijas labojumus un papildinājumus likumam par tautas izglītību. Vai tas nozīmē, ka komisija neatbalsta likumprojektu?/

V.Seleckis: Cienījamais Gavrilova kungs!

S.Buka: Gavrilovs? Nē, Buka!

V.Seleckis: Es atvainojos, cienījamais Bukas kungs! Jautājums nav gluži tāds. Komisija ir atbalstījusi 681.dokumentu. Taču izstrādes gaitā mums radās priekšlikumi un papildinājumi, kuri ietverti papildus 717.dokumentā. Taču tie mūsu skatījumā nav nekādā ziņā konceptuāli pretrunā ar pirmo dokumentu. Tie ir tikai papildinājumi un labojumi, kas precizē šos pašus desmit pantus, pie tam tas nav vesels dokuments, bet tas skar tikai desmit pantus. Tāpēc, manuprāt, te nav nekādas pretrunas ar pirmo lasījumu un likumprojektu kopumā.

S.Buka: */Bet mēs, kā liekas, nekad neesam izskatījuši likumprojektu, kas nav izstrādāts vienā blokā un komisijas atbalstīts. Tas nu ir kaut kāds jaunums, ka komisija savam jau atbalstītajam likumprojektam pievieno desmit pantus, tajā skaitā arī jaunus pantus. 717.dokumentā ir arī absolūti jauni panti. Tas nu ir precedents likumu apspriešanā!/

V.Seleckis: Tie nav jauni panti, tie ir tie paši.

Priekšsēdētājs: Man liekas, ka parasti ir bijuši varianti pantos. Otrajā lasījumā apspriež pa pantiem. Ja nu grib novilcināt izglītības likuma pieņemšanu, tas ir cits jautājums. Lūdzu, deputāt Cibuli!

J.Cibulis: Es esmu pret vārdu "vispusīgs". Komisija paskaidro, ka šis termins ir precīzāk izskaidrots, bet šā vārda būtība, manuprāt, maldina. Ja, piemēram, komisijas vadītājs vai kāds cits var parādīt man kaut vienu vispusīgi attīstītu cilvēku, tad es varu atsaukt savu priekšlikumu. Kurš cilvēks ir vispusīgi attīstīts?

V.Seleckis: Komisijas viedoklis tomēr ir tāds, ka termins "vispusīgs" ir dziļāks un plašāks. Te ir jādomā ne tikai par konkrētu vienu cilvēku, bet par izglītības sistēmu, kurai jābūt pēc iespējas vispusīgākai, bet "daudzpusīgs" tomēr ir šaurāks termins. Līdz ar to mūsu skatījumā pareizāks būtu mūsu piedāvātais variants. Protams, deputāti var izteikt arī citas domas.

J.Cibulis: Tādu cilvēku tad vispār nebūs, tas vienkārši būs tikai ierakstīts.

Priekšsēdētājs: Tā faktiski ir trešā lasījuma problēma. Lūdzu, pirmais mikrofons.

E.Āboltiņš: Es gribu atbalstīt deputātu Silāra kungu. Par pastāvīgajiem un nepastāvīgajiem nav loģikas un nav secības. Apskatiet, lūdzu, 2.pantu! Latvijas Republikas iedzīvotāji. Pirmkārt, pastāvīgie iedzīvotāji, tas ir viens. Otrkārt, 69.pants ir arī šajā pašā likumā. Tas nozīmē, ka mēs ne tikai par pastāvīgajiem runājam, bet par visiem, kas dzīvo Latvijā. Un trešais. Cienījamie deputāti, mēs pievienojamies konvencijai par cīņu pret diskrimināciju izglītībā. Tur 3.pantā ir rakstīts. Piedodiet, es krievu tekstā lasīšu: */"Dot ārvalstu pilsoņiem, kas dzīvo tās teritorijā, tādas pašas iespējas iegūt izglītību kā saviem pilsoņiem."/ Tas pilnīgi izslēdz vārdus "pastāvīgie iedzīvotāji".

Priekšsēdētājs: Vai būs komentārs? Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Ja deputāti neiebildīs, ka mēs atkāpjamies no pirmajā lasījumā pieņemtā varianta, es domāju, ka varētu arī šo vārdu "pastāvīgie" svītrot.

Priekšsēdētājs: Komisija piekrīt svītrošanai. Godājamie kolēģi, es tomēr aicināšu jūs nobalsot, lai pēc tam trešajā lasījumā mums atkal nebūtu visādas runas par "pastāvīgajiem" vai "nepastāvīgajiem". Balsosim par 1.pantu šādā redakcijā, svītrojot vārdu "pastāvīgie". Rezultāts: ir vairākums.

V.Seleckis: Es atvainojos, te vēl bija pie 1.panta Smoļuka kunga priekšlikums. Tas ir 735.dokumentā. Viņš iesaka šo pantu papildināt ar rindkopu par to, ka vietējās varas un pārvaldes institūcijas lēmumi par tautas izglītību pildāmi vienīgi tad, ja tie nav pretrunā ar šo likumu. Mēs to neesam ietvēruši likumā, tāpēc ka mūsu skatījumā tas ir pats par sevi saprotams. Bet varbūt deputāti domā citādi?

Priekšsēdētājs: Vai Smoļuka kungs pastāv uz to, ka būtu jāpapildina?

A.Smoļuks: */Es uz to pastāvu, lūk, kāpēc. Tikai tas uz to var nepastāvēt, kas nezina, kā šodien strādā vietējās varas orgāni, kas sevi uzskata par augstākiem nekā Augstākā padome. Šis papildinājums obligāti jāieraksta./

V.Seleckis: Ļoti lielā mērā tam var piekrist. Ja deputātiem nebūtu iebildumu, tad mēs trešajā lasījumā varētu arī iekļaut papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Papildinājumu mēs varam iekļaut arī tagad balsojot. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Komisija patiešām vēlu saņēma šo priekšlikumu. Tas ir fakts, ka daudzas skolas tiek nodotas vietējām pašvaldībām. Nelasot likumus un likumdošanas aktus, tās stipri plaši rīkojas. Šis papildinājums tomēr palīdzētu ieviest zināmu kārtību.

Priekšsēdētājs: Balsojam par Smoļuka kunga papildinājumu pie 1.panta, kas lasāms 735.dokumentā. Rezultāts: par- 52, pret- 15, atturas- 17. Papildinājums pieņemts. Vai ir vēl par 1.pantu? Nav. Tātad 1.pantu esam apstiprinājuši šādā redakcijā.

Lūdzu, 2.pants.

V.Seleckis: Šajā pantā tehnisku iemeslu dēļ ir izlaists viens vārds, proti, pēdējā rindiņā vajadzēja būt rakstītam tā: "...radot apstākļus un motivāciju izglītībai, pašizglītībai un kvalifikācijas celšanai". Vārdiņš "izglītībai" tur ir izlaists.

Priekšsēdētājs: Pats būtiskākais. Paldies. Lūdzu, par 2.pantu vārds deputātam Silāram.

I.Silārs: Es ļoti lūdzu iedziļināties motivācijā. Ja mēs rakstām 2.pantā motivējot, ka tas vajadzīgs izglītībai, pašizglītībai un kvalifikācijas celšanai, tad, pēc manas dziļākās pārliecības, tas ir ļoti sašaurināti. Galu galā pašizglītība arī ir izglītība. Ja valsts izglītības politika motivē izglītību ar pašizglītību un kvalifikācijas celšanu, kas tālāk ir atrunāta 51.pantā un, cik saprotams, attiecas uz strādniekiem, tad es uzskatu, ka mēs uz priekšu tālāk nevirzīsimies. Caur skolotājiem iziet kā garīdznieki, tā juristi un diplomāti. Valstij jārada motivācija iespējami augstākas vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai, kā arī jāveido atbilstoša mācību un audzināšanas iestāžu materiāli tehniskā un finansiālā bāze.

Skolotāju institūtam ir jābūt prestižai iestādei, skolotāja darbam jābūt prestiža amatam. Ja tā nebūs, ja būs kā līdz šim, kad tie, kas netiek nekur citur, samierinās ar šīm mazajām algām, mēs no vietas netiksim. Tādēļ es lūdzu tomēr komisiju ņemt vērā manu ierosinājumu, kuru es iesniedzu jau decembrī, ka valsts motivācijai ir jābūt saistītai nevis ar autodidaktu radīšanu, bet tiešām ar iespējami augstākas vispārējās profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī veidojot atbilstošu mācību un audzināšanas iestāžu materiāli tehnisko un finansiālo bāzi, lai Latvijas skolas būtu konkurētspējīgas, lai Latvijas skolas beigušie būtu līdzvērtīgi ar citu zemju augstskolas beigušajiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ļoti grūti, Silāra kungs, saprast, kur jūsu tekstā ir šis ierosinājums un kur jūsu motivācija, tāpēc es gribētu arī Selecka kungam prasīt, kur ir šis decembrī iesniegtais labojums.

V.Seleckis: Par šo pantu bija daudz priekšlikumu, tajā skaitā arī Silāra kunga priekšlikums. Mēs uzskatām, ka vismaz daļēji. Līdz ar to mēs to neesam pavairojuši, jo pavairojām tikai tos variantus, kas ir pilnīgi noraidīti. Runājot konkrēti par Silāra kunga priekšlikumu, es sapratu, ka te varētu vēl būt iestrādāta ideja par materiāli tehnisko bāzi, taču mēs arī saņēmām ļoti daudz iebildumu pret to, ka šādas frāzes ir likumā, un apmierinājāmies ar to, ka šeit ir rakstīts: "radot apstākļus". Ar to mēs arī paskaidrojām. Tas ietver gan materiāli tehnisko bāzi, gan visu pārējo, kas attiecas uz izglītības attīstību. Savukārt motivācijā būtu uzsvērts tas, ka valstij ir jāgarantē, lai izglītots cilvēks būtu materiāli dzīvei nodrošināts. Tas viņu stimulētu gan izglītībai, gan pašizglītībai. Šeit ir uzsvērtas būtiskākās nianses, jo deputātu viedokļi šinī jautājumā bija ļoti pretrunīgi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Strazdiņš: Es domāju, ka varētu neierādīt tik lielu vietu pašizglītībai. Varbūt nebūtu nekas īpaši šeit jāliek klāt, bet tikai jāraksta kvalifikācijas celšana pirmajā vietā un pašizglītība otrajā vietā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es domāju, ka mums ir jāvirzās uz priekšu nedaudz konstruktīvāk, jo mēs esam pavadījuši ļoti ilgu laiku, apspriežot divus pantus. Protams, tas ir ļoti būtiski.

Deputāts Silārs, protams, var uzturēt savu priekšlikumu. Lūdzu iesniegt rakstiski vēlreiz. Komisija apsolījusies, ka pavairos uz trešo lasījumu. Tas ir tikai redakcionāls papildinājums, ko izteica deputāts Strazdiņš, praktiski- vārdu pārvietošana. Es domāju, ka tomēr nebalsosim par šo 2.pantu, atceroties, ka uz trešo lasījumu deputāts Silārs atkārtoti iesniegs šo priekšlikumu, un tad redakcionāli varam labot. Man jāatvainojas deputātam, ka dokuments nav pavairots. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Smoļuks: */Maniem priekšlikumiem, kas pavairoti un izsniegti, sajaukta piederība pantiem, jo tie bija mani pirmie priekšlikumi, tagad tie attiecas uz šiem pantiem. Tāpēc es 2.pantu piedāvāju sākt ar to frāzi, kā tur rakstīts: "Latvijas Republikas iedzīvotājiem ir vienādas tiesības uz izglītību. Šīs tiesības garantē valsts." Katru reizi no šī panta pazūd vārds "vienādas". Bet tālāk viss jāsvītro, jo pārējā panta daļa neko nenozīmē./

Priekšsēdētājs: Kurš ir jūsu labojums, Smoļuka kungs? Vai 735.dokumentā ir jūsu labojums pie 2.panta? Deputāts Smoļuks vienkārši nav apguvis latviešu valodu, tāpēc viņš nesaprot, ko es prasīju.

Godājamie kolēģi, es aicinu balsot par 2.pantu, tās vienkārši ir izglītības sekas. Rezultāts: par- 53. Ja ir kādi redakcionāli labojumi, tad tiem ir jābūt izdalītiem, un trešajā lasījumā mēs varam redakcionāli papildināt, bet meklēt vienu vai otru, salīdzināt ar likumu pašlaik ir praktiski neiespējami.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Selecka kungs, es apmēram stādos priekšā, ko nozīmē vienota un nedalāma tautu saime, bet vai jūs man nevarētu paskaidrot, ko nozīmē vienota, nepārtraukta un daudzveidīga izglītības sistēma un kādēļ gan 3., gan 6.pantā šie skaistie vārdi būtu jāatkārto?

V.Seleckis: No pedagoģijas viedokļa tie ir ļoti būtiski termini, kuri raksturo izglītības sistēmu kā tādu. Vienota sistēma nozīmē, ka pastāv mācību iestādes, kuras darbojas pēc aptuveni vienotām mācību programmām ar vienādu pakāpi, piemēram, četrgadīgā skola, deviņgadīgā skola, vidusskola. Te pastāv vienotība, ka mācību iestādes, kas tiek dibinātas, ietver noteikto līmeņa vienotību. Nepārtraukta sistēma nozīmē, ka nav nekur pārtrauktības izglītības sistēmā, proti, pēc 4.klasītes beigšanas katram ir tiesības iestāties 5.klasē, pēc 9.klases- savukārt 10.klasē un pēc tam augstskolā un tā tālāk. Tie ir visiem labi zināmi pedagoģijas principi, kuri ir iegājušies lietošanā, un nevienam nekādu iebildumu parasti nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Es ierosinu no 3.panta, tāpat kā no 1.panta, svītrot "pastāvīgos iedzīvotājus", jo tas ir pretrunā ar starptautiskajiem aktiem./

Priekšsēdētājs: Mēs jau nolēmām, ka praktiski "pastāvīgos" visur svītrojam ārā, tas ir skaidrs.

Vēl par 3.pantu būtu kāds būtisks labojums, kas nav ietverts? Lūdzu, deputāte Ždanoka!

T.Ždanoka: Man tomēr īsti nav skaidrs, vai tiek lietots termins "pastāvīgie iedzīvotāji" vai ne.

Priekšsēdētājs: Nē, to mēs nobalsojām pie 1.panta, ka "pastāvīgos" svītrojam. Tāpat kā "republikas" vietā ir "valsts", tā arī "pastāvīgie" tika svītroti ārā visā likumā.

Es varbūt atļaušos jūs neaicināt balsot, jo nekādu būtisku iebilžu pie 3.panta nebija.

Lūdzu, 4.pants. Pamatuzdevums. Lūdzu, deputāt Berklav!

E.Berklavs: Es piekrītu 4.pantā teiktajam, ka ir jānodrošina apstākļi cilvēka garīgo, radošo, fizisko un profesionālo spēju attīstībai un pilnveidei, bet manā izpratnē tā ir tikai daļa no izglītības un skolu pamatuzdevuma, jo apstākļus var nodrošināt, bet neizmantot. Man liekas, ka pamatuzdevuma otrajā daļā vajadzētu ierakstīt, ka skolai ir jānodrošina, lai skolotāji un skolēni viņiem radītos apstākļus arī izmantotu un lai skolēni apgūtu ne tikai konkrēto mācību priekšmetu, bet tiktu veidoti par krietniem cilvēkiem, par savas Tēvzemes patriotiem. Īsi sakot, pamatuzdevumā ir jāiekļauj un pat jāakcentē tikumiskās un patriotiskās audzināšanas svarīgums.

Šinī sakarībā man ir pavisam īss papildinājums pie 4.punkta. Tekstu esmu iesniedzis referentam. Tur ir teikts, ka jāstrādā, lai veidotu cilvēku, kurš mērķtiecīgi iegūst zināšanas un prasmes, attīsta savas spējas, apgūst humānās un kultūras vērtības un rada tās, rūpējoties kā par savu un savu tuvinieku, tā arī savas tautas un Tēvzemes labklājību. Tas skan deklaratīvi, bet man liekas, ka tomēr ļoti būtiski ir akcentēt taisni šajā virzienā skolotāju, skolu un izglītības sistēmas pamatuzdevumu.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs, vai šis labojums ir pavairots?

V.Seleckis: Šo labojumu man Berklava kungs iedeva nupat. Mēs vienojāmies, ka trešajā lasījumā to izskatīsim. Bet es gribētu teikt, ka pirmajā variantā šis pants bija daudz plašāks, tur ir uzsvērts arī tikumiskais un nacionālais un tā tālāk, taču par to mēs saņēmām kritiku. Komisija vienojās, ka šo pantu stipri saīsināsim un pasakām tikai pašu būtiskāko. Es tagad, pēc Berklava kunga teiktā, varu apsolīt, ka komisijā izskatīsim viņa sagatavoto priekšlikumu un sagatavosim to uz trešo lasījumu, lai pēc tam vēl deputāti varētu balsot.

Priekšsēdētājs: Izrādās, ka Berklava kungs arī piekrīt šādam variantam. Tātad- uz trešo lasījumu. Iespējams, ka pēc tam redakcionāli labosim šo pantu. Vairāk par 4.pantu nav? Nav.

5.pants. Mācību valoda Latvijas Republikā.

V.Seleckis: Es gribētu teikt, ka 5.pants ir ļoti sarežģīts jautājums un tam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Kā jūs redzat, ir sagatavoti un jūsu uzmanībai piedāvāti vairāki šā panta varianti. Es gribētu uzsvērt, ka komisijas variants ir atrodams papildinājumos. Tur ir mūsu komisijas galīgais variants. Papildus ir arī varianti, ko iesniegusi Ždanokas kundze, Ščipcova kungs, tāpēc varbūt vajadzētu šo pantu izskatīt pa rindkopām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs, atgādiniet, kuriem dokumentiem jāpievērš uzmanība! Pamatdokuments ir 681., kur 5.pantam ir divi varianti.

V.Seleckis: Komisijas variants ir 717.dokumentā. Tam mēs arī aicinām pievērst uzmanību kā komisijas sagatavotajam variantam. Bet 681.dokumentā ir tie divi varianti, kurus komisija aicina neizskatīt. Bet izskatīt 717., un vienlaikus tātad...

Priekšsēdētājs: Vēl ir Ždanokas kundzes ierosinājums 726.dokumentā, arī par 5.pantu.

V.Seleckis: Jā, un 735.dokumentā ir Smoļuka kunga variants.

Priekšsēdētājs: Arī par 5.pantu.

V.Seleckis: Vēl ir Ščipcova kunga variants.

Priekšsēdētājs: Paldies. Visus šo variantu aizstāvjus un pretiniekus lūdzu izteikties. Sāksim pēc kārtas. Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es aicinātu deputātus ļoti uzmanīgi iedziļināties šinī jautājumā. It īpaši tas attiecas uz pirmo un pēdējo rindkopu par 5.panta otro variantu. Respektīvi, tas ir mans variants. Arī komisijā ir pārstāvji, kas mani atbalsta. Protams, lielākā daļa neatbalsta, jo radās vēl viens variants, proti, 681.dokumenta 5.panta otrais variants. Es pamatošu.

Pirmā rindkopa. Tajā papildinājumu dokumentā mums ir īpaši izdalīta krievu valoda. Es uzskatu, ka tā būtu zināma netaisnība pret visiem citiem Latvijas iedzīvotājiem, teiksim, pret ukraiņiem, lietuviešiem un tā tālāk, ja mēs krievu valodai piešķirtu kaut kādu īpašu nozīmi. Tā būtu vienkārši morāla netaisnība. Ja kādai valodai ir prioritāte Latvijā, tad tā, protams, ir valsts valoda. Ja runāsim par tautām, tad tās ir varbūt latviešu un lībiešu tautas.

Pēdējā rindkopā, kas attiecas uz augstskolām, manā variantā (tas ir, 5.panta otrajā variantā) tomēr ir nepārprotamāk pateikts un uzsvērts par latviešu valodas vietu, kaut gan principā šis formulējums īpaši neatšķiras, tikai šeit ir uzsvērts, ka, sākot ar otro mācību gadu, mācību valoda ir latviešu valoda. Bet faktiski īstenībā tur lielas starpības nav. Tomēr es uzskatu, ka vajadzētu uzsvērt šo latviešu valodas vietu, valsts valodas vietu augstskolu sistēmā.

Es aicinu balsot un atbalstīt 5.panta otro variantu. It īpaši tas attiecas uz pirmo un pēdējo rindkopu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Berklav!

E.Berklavs: Es pilnā mērā atbalstu deputāta Ābiķa ierosinājumu, tāpēc neatkārtošos. Man liekas, ka arī tas, kā ir uzrakstīts pirmajā variantā, diskriminē citu nacionālo grupu tiesības un līdztiesības, jo vienas vai otras nacionālās grupas skaitliskais sastāvs nekādu lomu principā nespēlē. Ja principā piekrīt, es nepastāvēšu uz balsošanu, bet trešajā lasījumā varētu to ievietot, burtiski ar pāris rindiņām pēc pirmās rindkopas papildinot tekstu un rakstot: "Cittautu skolas strādā pēc vispārējiem noteikumiem attiecībā uz izglītības iestādēm Latvijā, kā arī pēc Latvijas Tautas izglītības ministrijas apstiprinātām mācību programmām." Ja principā referents piekrīt, es uz balsošanu nepastāvu.

Priekšsēdētājs: Principā laikam to mēs pie trešā lasījuma varam, jo mēs nevaram balsot par nerakstītu tekstu, Berklava kungs. Principā Selecka kungs piekrīt, tā ka trešajam lasījuma var iestrādāt vai arī papildus izdalīt.

Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Tā, es gribētu izteikties par visiem variantiem. Protams, Ždanokas kundzes iesniegtais ir absolūti šovinistisks un absolūti nepieņemams, tas diskriminē poļus, lietuviešus, baltkrievus, ukraiņus un tā tālāk, izceļot kaut kādu vienu nacionālo grupu.

Redakcijas komisijas variants 717.dokumentā arī ir absolūti nepieņemams, tas atbilst cara 1891.gada ukazam, ka latviešu valoda drīkst būt valoda, bet ir atļauja tikai ticības mācību latviešu valodā noturēt. Tas ir absolūti nepieņemami.

Tātad pirmais variants arī ir absolūti nepieņemams. Tur ir teikts, ka vismaz 50 procentiem lekciju jābūt valsts valodā. Mēs zinām, cik katastrofālā stāvoklī ir zinātnes terminoloģija un visa valoda. Vienīgā vieta, kur tā var attīstīties, ir lekcijas latviešu valodā. Tur veidojas latviešu zinātnes terminoloģija. Šeit ir absolūti skaidrs, ka lekcijām jābūt pārsvarā latviešu valodā.

Vispieņemamākais ir Ābiķa formulējums, tas ir 5.panta otrais variants, izņemot pēdējo rindkopu. Tas viss būtu korekti, izņemot pēdējo rindkopu. Ja mēs rakstām, ka, "sākot ar otro mācību gadu", tad iznāk, ka pirmajā mācību gadā visiem latviešiem būs jāmācās kādā citā valodā. Pēdējo rindkopu vajadzētu šādā formulējumā: "Valsts finansētajās vidējās speciālajās un augstākajās mācību iestādēs mācību valoda ir latviešu valoda." Augstskolu studentiem, sākot ar otro mācību gadu, ir jāspēj klausīties lekcijas vismaz trijās valodās. Ļoti korekts formulējums. Es aicinātu balsot par 5.panta otro variantu šādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ždanokas kundze!

T.Ždanoka: Es gribu oponēt cienījamajam deputātam Ābiķim, Berklavam un Rikardam. Ja saka, ka mans priekšlikums ir šovinistisks, tad ir jārunā par to, ka Latvijas Republikas likums par valodām ir šovinistisks. Mans priekšlikums ir pilnīgā saskaņā ar šo likumu.

Tiešām komisijas priekšlikums nav saskaņā ar valodu likumu. Ja deputāti piedāvā tādu variantu, tad ir jāpārskata valodu likums. Es jums citēju 4.pantu: "Saskarē ar valsts varas un valsts pārvaldes orgāniem, kā arī ar iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, saziņas, informācijas un dokumentu valodu (latviešu vai krievu) izvēlas pilsonis. Lai realizētu šīs tiesības, visiem valsts varas un valsts pārvaldes orgānu, kā arī iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst saskare ar pilsoņiem, ir jāprot un jālieto kā latviešu, tā arī krievu valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo pienākumu veikšanai."

Tātad visiem, atkārtoju, valsts varas un valsts pārvaldes orgānu, iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem. Šiem darbiniekiem ir jāsaņem tāda izglītība, lai varētu īstenot šo likumu. Komisijas piedāvātajos variantos nekur nav garantēta krievu valodas apgūšana. Tāpēc manā priekšlikumā 5.pantā ir piedāvāta pēdējā rindkopa. Komisijas variantā bija, ka latviešu valodas apgūšana ir nepieciešama visās augstākajās mācību iestādēs neatkarīgi no resoru pakļautības, bet tālāk otrais teikums šeit man ir priekšā šāds: */"Visas Latvijas Republikas teritorijā esošās mācību iestādes dod iespēju audzēkņiem mācīties krievu valodu."/

Mums jau ir zināma pieredze, tagad jau skolās ir izvēle un var izvēlēties. Parasti jau tā ir, ka no trijām ārzemju valodām izvēlas angļu valodu. Tiem, kas grib tālāk strādāt un realizēt šo valodu likumu, ir jādod iespējas apgūt krievu valodu. Citādi viņi nevarēs pildīt valodu likumu saskaņā ar tā 4.pantu.

Es vēl gribētu pie reizes uzzināt no deputātiem, kuri bija Hāgas konferencē, to novērtējumu, kas ir dots valodu likumam. Es tikai dzirdēju no cienījamā deputāta Kiršteina, ka ir atzīts, ka šis valodu likums neatbilst starptautisko tiesību normām. Tieši kurā vietā, kur un kā? Gribu arī pateikt cienījamajiem deputātiem, ka laikam arī izglītības likums tālāk ies uz tādu pašu ekspertīzi. Jārīkojas tā, lai nevajadzētu pēc tam kautrēties.

Priekšsēdētājs: Vai Freimaņa kungs grib izmantot trīs minūtes, vai viņam drusku vairāk vajag?

J.Freimanis: Es ļoti labprāt.

Priekšsēdētājs: Varētu, ja?

J.Freimanis: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani! Pārējie godājamie kolēģi deputāti Ivars Krastiņš, Ščipcovs, Kiršteins un Kide runās pēc pārtraukuma.

J.Freimanis: Vispirms es gribētu kolēģiem pateikt, ka mums vajadzētu pārtraukt visu laiku atsaukties uz valodu likumu, kas pieņemts labu laiku atpakaļ. Mēs ļoti labi zinām, ka tas ir nepilnīgs. Mums šodien ir par to jādomā, lai šo likumu izlabotu tādā virzienā, kā ir nepieciešams Latvijas Republikai.

Tālāk es gribētu pievienoties Ābiķa kungam, ka vienīgais pieņemamais ir, manuprāt, 5.panta otrais variants, ka augstākajās mācību iestādēs mums ir viena mācību valoda, valsts finansētajās skolās tai jābūt latviešu valodai. Mēs nevaram atļauties Latvijas Republikā radīt divas kultūras plūsmas, kuras savā starpā absolūti nepārklāsies. Mums jārada mūsu draudzīgajai krievu tautībai nepieciešamība mācīties latviešu valodu, ja viņi vēlas strādāt augsti intelektuālu darbu. Tas ir pilnīgi nepieciešams, tas ir jebkuras normālas valsts interesēs. Tādēļ jebkura runa par to, ka mums varētu būt trīs vienlīdzīgas valodas, praktiski novedīs pie vecā status quo- */"kā gribu, tā daru"/.

Šo otro variantu vajadzētu tomēr vēl papildināt, kaut gan tas Ābiķa kunga skatījumā ir labs. Es domāju, ka mēs to varam pataisīt vēl labāku. Proti, ņemot no 717.dokumenta, kurš manā izpratnē arī nav labs, šo frāzi- pamatskolas un vidējo mācību iestāžu beidzējiem ir obligāts tāds latviešu valodas zināšanu līmenis, kāds nepieciešams mācību turpināšanai. Šo frāzi vajag iestrādāt 5.panta otrā varianta otrajā rindkopā pēc vārda "resorpakļautības". Tādā gadījumā visa šī otrā rindkopa iznāks šāda: "Valsts valodu apgūt ir obligāti visās Latvijas Republikas juridiski esošajās mācību iestādēs neatkarīgi no šo iestāžu mācību valodas un resoru pakļautības. Pamatskolas un vidējo mācību iestāžu beidzējiem ir obligāts tāds latviešu valodas zināšanu līmenis, kāds nepieciešams mācību turpināšanai. Pamatskolu un vidējo mācību iestāžu beidzējiem ir obligāts latviešu valodas zināšanu pārbaudes eksāmens." Tad visa tā būtu tāda loģiska sistēma.

Man liekas, kolēģi, es aicinātu balsot par šādu variantu, jo mums ir vajadzīga nevis kaut kāda Latvijas Republika, bet latviska Latvija.

Priekšsēdētājs: Paldies Freimaņa kungam. Ir pārtraukums. Bet pirms pārtraukuma augsti cienījamais deputāts Dobelis sniegs paziņojumu.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Ļoti īss paziņojums par Valmieras izpildkomitejas vēlēšanos iesaistīt Augstākās padomes deputātus republikas vadošo darbinieku otrajās sporta spēlēs, kuras ir paredzētas šā gada 15.jūnijā Valmieras rajona Matīšu sporta bāzē. Sacensības notiks sešos sporta veidos. Tos, kuri vēlas piedalīties vai gūt sīkāku informāciju par sacensībām, lūdzu pie sekretariāta.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām apspriest 5.pantu.

I.Ivanovs: */Viens jautājums par procedūru./

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Ivanovs: */Es paņēmu balsojuma par Černobiļu izdruku.../

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Ivanovs: */Es paņēmu balsojuma par Černobiļu izdruku. Es iesniedzu priekšlikumu to iekļaut darba kārtībā. Es netaisos vainot ne tehniku, ne arī ko citu. Lūdzu ierakstīt protokolā, ka es biju par iekļaušanu darba kārtībā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu sekretariātu atzīmēt, lai mums būtu šis balsošanas rezultātu labojums.

Turpinām par Tautas izglītības likuma 5.pantu. Vārds deputātam Ivaram Krastiņam.

I.Krastiņš: Vispirms es gribētu teikt, ka atbalstu Ābiķa kunga variantu kā vienīgi pieņemamo, jo pretējā gadījumā mēs tiešām saglabājam status quo un situācija būs līdzīga kā parlamentā, kad pēc vesela gada darba daļa no cienījamajiem kolēģiem pat neizrāda ne mazāko vēlēšanos mācīties latviešu valodu, kur nu vēl gūt kaut kādus panākumus.

Bet man ir jautājums, proti, visos piedāvātajos variantos ir runa par spēju klausīties lekcijas, sākot ar otro mācību gadu, trijās valodās. Selecka kungs, ņemot vērā šo šaušalīgo svešvalodu mācīšanu vidusskolās, kā jums šķiet, kad šī norma būs ievērojama? Patlaban mūsu studenti pēc beigšanas nav spējīgi noklausīties lekciju angļu vai vācu valodā.

Priekšsēdētājs: Te laikam klausīšanās un saprašana tiek dalīta divos jēdzienos. Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Es varētu atbildēt, ka te ir viens teikums, viena norma, kas paredz, ka studentiem, kas nav sagatavoti vajadzīgajā līmenī, augstskolā mācoties, viņiem pirmajā kursā rada apstākļus, lai viņi var sagatavoties. Ja nevar sagatavoties, tad acīmredzot nevar studijas turpināt, ja angļu valodu, piemēram, nevar iemācīties līmenī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Cienījamie deputāti! Man liekas, ka 5.pants, par kuru mēs pašlaik runājam, ir šā likuma mezgls, jo tas radīja visvairāk strīdu mūsu komisijā, kad izskatījām dažādus variantus un ļoti uzmanīgi to apspriedām. Es gribētu teikt, ka mēs varam pieņemt visradikālākos lēmumus, izvirzīt tēzi par latvisku Latviju un tā tālāk. Un tomēr šim jautājumam- vai jūs varat mani uzklausīt?- pieiesim reāli, bet ne emocionāli. Mēs saprotam cits citu, saprotam savus impulsus, saprotam savu vēlēšanos. Man liekas, ka augstākajai izglītībai tomēr- ievērojot mūsu vispārējo valodas kultūru- jābūt vairākās valodās. Es motivēšu savu priekšlikumu.

Lieta tā, ka mēs kontaktējamies kā ar Rietumiem, tā ar Austrumiem. Mēs varam aicināt speciālistus kā no vienas, tā no otras puses. Līdzās tam izglītības iegūšana vienlaikus trijās valodās ceļ vispārējās kultūras līmeni un dod iespēju vienādi pārvaldīt trīs valodas. Mūsu sabiedrībā tas ir ļoti svarīgi. Īpaši tad, ja deklarējam domu par demokrātisku Latviju, par tiesisku valsti un tā tālāk. Tas nozīmē, ka tad, ja mēs rīkosimies citādi un atkāpsimies no valodu likuma, kurā ir zināmi panti, uz kuriem es varu balstīties, tad reizē atkāpsimies no tēzes par demokrātisku Latviju, mūsos liesmos tikai vienpusīgas jūtas, tajā skaitā nacionālās, mēs pieļausim lielu kļūdu, kas novedīs pie sasprindzinājuma sabiedrībā. Tas mums nav vajadzīgs. Mums vajadzīgs miers, normāls darbs, normāla dzīve.

Man liekas, ka 5.pantam jāpieiet ļoti akurāti un objektīvi, un es lūgtu uzmanīgi lasīt to priekšlikumu, kuru iesniedzu kā kompromisu. Man kā frakcijas "Līdztiesība" loceklim vieglāk par visu būtu nostāties pozīcijā "mācīties latviešu un krievu valodā" un to motivēt. Es to nedaru. Jūs saprotat- es ierosinu mācīties trijās valodās. Vai jūs to izlasījāt, ja? Es piedāvāju kompromisu, un man liekas, ka mums uzmanīgi jāieklausās citam citā, bet nevajag pieņemt radikālus lēmumus. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Vispirms es gribētu atbalstīt Ābiķa kunga uzziņu. Bet es šeit gribētu pateikt, ka to, kas bija pirmā varianta beigās, proti, ka 50 procentiem lekciju ir jābūt valsts valodā, neregulē valodu likums, bet regulē likums par valsts valodu, kurš mums nemaz Latvijā nav pieņemts. Ļoti pareizi pateica Freimaņa kungs, ka šim likumam ir nepilnības, tikai es gribu atgādināt, ka likums saucas "Par valsts valodu". Nevis valodu likums. Šāds likums bija pieņemts pirms Otrā pasaules kara. Agri vai vēlu mums tas būs jāpieņem. Tur arī tiks regulēts, vai 75 procenti vai 50 procenti.

Otrs. Ždanokas kundze teica par Hāgu. Tur pārmeta par metodoloģiju, nevis par pašiem likumiem. Likumi par izglītību un augstskolu reorganizāciju jau tieši būs tā metodoloģija, kas radīs apstākļus skolās un augstskolās. Tad mēs arī iestādēs varēsim prasīt tiem cilvēkiem, lai viņi zina ne tikai latviešu, krievu, bet arī angļu valodu.

Un trešais. Es vēl gribētu kā argumentu minēt Ābiķa kungam. Mēs esam saņēmuši veselu rindu konkrētu Zviedrijas augstskolu piedāvājumu. Tie tika apspriesti arī Ziemeļu padomes sēdē. Ir vesela rinda specialitāšu, kurās mācības notiek angļu valodā. Viņi piedāvā šīs programmas, sākot ar vienu semestri līdz vairākiem gadiem, angļu valodā. Kā tad mūsu cienījamie kolēģi no frakcijas "Līdztiesība", nezinot angļu valodu, varēs braukt mācīties uz Zviedriju? Turklāt ne tikai Zviedrijas, bet visas Ziemeļu padomes valstu augstskolas piedāvā mums iespēju mācīties angļu valodā. Līdz ar to var būt tikai šis otrais variants ar tiem papildinājumiem, ko te izteica.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Arī es faktiski atbalstu otro variantu, ko atbalsta Ābiķa kungs. Es tikai domāju, ka otrais teikums pirmajā rindkopā skan šādi: "Tiesības uz izglītību dzimtajā valodā ir arī valstī dzīvojošajiem citu tautību iedzīvotājiem." Tas nodrošinās izglītību tiem daudzajiem tehnikumiešiem, arodskolu audzēkņiem, kuri pašlaik zināmu apstākļu dēļ nav apguvuši valodu un turpina mācīties. Bet es būtu par to, lai pie šā varianta pieliktu klāt teikumu, kas ir 5.panta pirmajā variantā. Proti, ka "valsts rada apstākļus šo tiesību realizēšanai". Tad tas ir pilnīgi pietiekami.

Par pēdējo rindkopu 5.pantā. Rikarda kungs ieteica izņemt ārā palīgteikumu "sākot ar otro mācību gadu". Manuprāt, tas var radīt kolīzijas un novest šā likuma 5.pantu līdz tādam līmenim, kāds bija pirmajā lasījumā, kad tas radīja ļoti lielu uztraukumu krieviski runājošo deputātu daļā. Līdz ar to augstskolās likumīgi var mācīties jau no šīsdienas tikai vienā valsts valodā. Es liktu priekšā atstāt formulējumu- "sākot ar otro mācību gadu".

Un pēdējais. Liktu priekšā pēdējā rindkopā atšifrēt, ka "klausīties lekcijas vismaz trijās valodās", jo var būt franču, angļu, spāņu un latviešu, citu nebūs. Darīsim tā! Ierakstīsim svešvalodā vai divās svešvalodās un latviešu valodā. Skaidrībai ir jābūt, jo nevar tulkot katrs, kā grib.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Man ir tikai maza piebilde. Šeit daudzi atsaucās uz tā saucamo LPSR valodu likumu. Gribu jums autoritatīvi paziņot, ka es esmu rūpīgi izlasījis šo likumu atšķirībā acīmredzot no daudziem, kuri to te piemin. Visos šajos variantos, ieskaitot 5.panta otro variantu, nekur nav pretrunas ar šo LPSR valodu likumu, nav nevienas pretrunas.

Tāpat deputāte Ždanoka atsaucās uz starptautiskiem dokumentiem. Uzmanīgi izlasot konvenciju par cīņu pret diskrimināciju izglītības sfērā, starptautiskajā dokumentā nav nevienas pretrunas ar 5.panta otro variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Seikst!

A.Seiksts: Kolēģi referē par tiesību aktiem, es referēšu par praksi. Mūsu mākslas vidusskolā vairākus gadus pēc kārtas tiek uzņemti audzēkņi no visām republikām ar noteikumu, ka mācību process pēc noteikta laika būs latviešu valodā. Mums ir ukraiņi, kas gada laikā iemācās, mums ir vietējie un iebraucēji. Tagad gan mēs pieņemam tikai Latvijas iedzīvotājus. Bet līdzšinējā prakse liecina, ka, ja pēc noteikta laika mācību process notiek valsts valodā, nekādu šķēršļu nav.

Es atbalstu Ābiķa kunga variantu un aicinu balsot par to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Laķi!

P.Laķis: Man ir priekšlikums attiecībā uz 5.panta pēdējo rindkopu. Argumentācija ir šāda.

Pirmkārt, ja mēs runājam par vēsturisko situāciju, tad Latvijas Universitātē līdz pat 1935.gadam, tāpat kā pārējās šī laika augstskolās, praktiski lekcijas tika lasītas bez latviešu valodas vēl trīs valodās: angļu, vācu, krievu. Tā ir Latvijas Universitātes prakse. To jūs ļoti viegli varat pārbaudīt arhīvos. Praktiski, sākot no Universitātes darbības 1920.gadā, tā tas bija. Tā ir realitāte. Tai bija savs pamats.

Otrkārt. Mums ir jārēķinās ar to, ka pats princips par divām plūsmām- latviešu un krievu, kuru tādā vai citādā variantā mēs saglabājam, ir neloģisks. Mums ir jābūt vienai apmācības plūsmai. Lai to īstenotu, ir jābūt šādiem noteikumiem: pirmkārt, mums ir jārēķinās ar to, ko teica, runājot par angļu valodu. Tas šeit ir acīmredzot jāņem primāri attiecībā uz pārējām svešvalodām. Ne tikai to iemeslu dēļ, kurus šeit jau minēja Kiršteina kungs. Ir vēl citi argumenti. Praktiski visi lektori, kurus mēs varam uzaicināt, lasa angļu valodā. Tā ir prakse. Ir jārēķinās ar to, ka arvien vairāk arī literatūra, ko mēs saņemam, praktiskā literatūra taču ir angļu valodā kā humanitārajās, tā tehniskajās nozarēs. Tāda ir realitāte.

Visbeidzot, mums ir jārēķinās ar to, ka vismaz šobrīd, kamēr darbosies šis likums, mūsu augstskolās, vismaz Latvijas Universitātē, praktiski lekcijas vienā fakultātē, kurā es strādāju, proti, Vēstures un filozofijas fakultātē, jau notiek šajās trijās valodās. Mums ir pasniedzēji, kas lekcijas var lasīt tikai krieviski, tie ir ļoti augstas kvalifikācijas pasniedzēji, kuri latviski lasīt, ņemot vērā viņu vecumu, nekad nesāks. Tas ir viens.

Otrs. Uzaicinātie pasniedzēji lasa tikai angliski. Visbeidzot- latviešu valodā. Paskatieties normālo reālo situāciju augstskolās! Šis variants ir diskutēts rektoru padomē, un rektoru padome principā to atbalstīja. Tā ir augstskolu realitāte šodien. Es domāju, ka šis likums darbosies noteiktā laika posmā un ka tas ir reāls.

Ja mēs gribam, būdama maza valsts, veidot normālu augstākās izglītības sistēmu, tad mums nav vajadzīgs tāds augstskolas diploma ieguvējs, kuram nav šo zināšanu latviešu, krievu un angļu valodā. Galu galā augstākā izglītība nav obligāta, un, ja kāds nevar to iemācīties, lai viņš staigā turp, no kurienes ir nācis. Vienreiz tā lieta ir jāizbeidz. Ja mēs nevaram piespiest cilvēku apgūt minimumu, lai viņš varētu strādāt savā specialitātē, tad tāds speciālists ir tipisks padomju speciālists, kuram ir diploms un vairāk nekā nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Es visnotaļ atbalstu kolēģi Laķi un piekrītu viņa nostādnei. Bez tam es gribētu iebilst kolēģim Endelem par kolīzijām. Kolīziju nevar būt. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā fakultātē, kuru es pārstāvu, mācību valoda ir latviešu, bet pie mums mācās krievi, baltkrievi, ukraiņi, ungārs un pat kurds ir beidzis. Bez kādām problēmām. Jautājums ir vienkāršs- gribēšana vai negribēšana. Tas ir vienīgais izšķirošais. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Pašreiz mēs cits pēc cita sākam atkārtoties. Es arī atbalstu 5.punkta otro variantu ar izsvītrojumu un iesaku šos strīdus pašreiz izbeigt, jo tie atkārtojas, un ķerties pie balsošanas, lai mēs varētu virzīties uz priekšu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Smoļukam.

A.Smoļuks: */Šeit daudz tika runāts par to, uz kādiem dokumentiem kurš balstās. Es mūsu oponentiem gribu atgādināt: ja pieņemsim mūsu dokumentu, īpaši 5.pantu, šajā variantā, tad tas tomēr būs pretrunā ar cilvēktiesību deklarācijas 26.pantu un konvencijas, par kuru runāja deputāts Ābiķis, 1.pantu. Es gribētu teikt, ka šodien mums nav vienkārši jāstrīdas par to, kādā valodā kuru vajag mācīt. Es gribētu piedāvāt pašu demokrātiskāko variantu. Kā labā mēs strādājam? Tautas labā. Tādēļ jādara tas, ko tauta prasa. Ja runājam par daudzveidību, demokrātiju, tad es zināmā mērā esmu vienisprātis ar deputātu Laķi, ka tiešām ir jādomā par nākotni, lai mūsu augstskolu beidzēji runātu tajās valodās, kas viņiem dotu iespēju republiku pārvērst par valsti, kur cilvēki ar augstāko izglītību runā trijās valodās. Taču nekādā gadījumā nedrīkstam nolaisties līdz diskriminējošiem pantiem un normām./

Priekšsēdētājs: Tā nu nebija īsti. Lūdzu, otrais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Šeit daudzas reizes ir minētas atsauces uz valodu likumu, tajā skaitā arī deputāts Ābiķis apgalvoja, ka viņa piedāvātais variants nav pretrunā ar valodu likumu. Visu deputātu zināšanai es speciāli nolasīšu šā likuma 12.pantu: "Latvijas Republika nodrošina apmācību latviešu un krievu valodā vidējās speciālajās un augstākajās mācību iestādēs tajās specialitātēs, kas ir nepieciešamas republikai, neatkarīgi no resoru piederības."

Šis pants, kā tas visiem ir acīmredzams, dod zināmas garantijas mācībām krievu valodā. Formulējumā, kuru 5.pantam piedāvā deputāts Ābiķis, tādu garantiju nav. Priekšlikums mācīt trijās valodās, garantējot, ka viena no šīm valodām būs latviešu, pavisam nenozīmē, ka viena no trim valodām būs krievu valoda. Bet pašlaik mums ir runa par pirmo rindkopu, kā es saprotu, balsošana būs par 5.panta pirmo rindkopu. Tad, lūk, es gribu pasvītrot, ka variants, ko komisija piedāvā 717.dokumentā, faktiski gandrīz saskan, izņemot augstāko izglītību, ar to, kas rakstīts Latvijas Republikas likuma par valodām 12.pantā. Lūdzu to ņemt vērā, jo pretējā gadījumā, pieņemot formulējuma otro variantu, būs nepieciešams izdarīt izmaiņas valodu likuma 12.pantā./

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze, lūdzu!

R.Marjaša: Šeit tika minētas starptautiskās cilvēktiesību normas un tiesību deklarācija. Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka ar šo deklarāciju, ar šīm starptautisko tiesību normām nevajag aizstāvēt savu atpalicību. Krievu valodai starptautiskā mērogā šodien nedraud absolūti nekas, visur starptautiskajos orgānos, kur piedalās PSRS pārstāvji un Krievijas pārstāvji, viņiem tiek nodrošināta iespēja saprast savā valodā. Mūsu intereses ir, lai, izejot uz ārpasauli, nebūtu kropļi, lai mūsu republikas iedzīvotāji, saskaroties ar pasauli, negaidītu, lai viņiem speciāli tulko krieviski, bet varētu pilntiesīgi piedalīties oriģinālajā starptautiskajā valodā, angļu valodā. Tāpēc es uzskatu, ka atsauce uz starptautisko tiesību normām šeit absolūti nav vietā.

Priekšsēdētājs: Sāksim balsot. Godājamie kolēģi, es lieku priekšā šādu balsošanas kārtību: sākumā nobalsot, kuru no variantiem mēs izvēlamies pamatā, un tad balsot par konkrētiem rakstiskiem labojumiem 5.pantā. Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Es tomēr palieku pie iepriekšējā priekšlikuma, kuru izteicu, ka būtu jābalso pa rindkopām. Es mēģināšu paskaidrot. Pirmā rindkopa ir pati būtiskākā. Šeit izšķiras jautājums par vienu vārdu- "garantētas". Te ir divi viedokļi. Viens- paliek garantētas tiesības iegūt izglītību latviešu valodā, otrais variants, ka būtu vēl arī krievu valodā. Šo variantu aizstāv Ždanokas kundze, Ščipcovs, Smoļuks un vēl citi. Līdz ar to mēs būtu šinī jautājumā nobalsojuši un tikuši skaidrībā par otro rindkopu. Praktiski īpašu domstarpību nebija, tie bija tādi precizējumi. Pēc tam par trešo rindkopu, proti, par augstskolu jautājumiem ir vismaz trīs varianti. Par tiem mēs atkal varētu balsot.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs, mēs tā arī norunājām, ka sākumā nobalsosim. Lai varētu balsot par rindkopām, mums ir jāzina, par kura varianta rindkopām balsot. Endeles kungs, mēs norunājām, ka beigsim debates. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Par balsošanas motīviem. Es ļoti atbalstītu sēdes vadītāja priekšlikumu vispirms nobalsot par pamatu un pēc tam kaut vai par katru rindiņu.

Priekšsēdētājs: Mums ir vairāki varianti, par kuriem balsot. Man viss ir pierakstīts, kas apmēram atbalsta 5.panta otro variantu. Pēc tam ir 5.panta pirmais variants. Mums ir 117.dokuments, jo to, cik es saprotu, atbalsta komisija. Pēc tam varētu par visiem pārējiem. Vienīgi, vai mums te pietiks vienkārši balsu, lai būtu vairākums no balsojošo skaita. Tātad nav citu iebildumu? Nav.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 113 deputāti. Sākas balsojums par to, kuru no variantiem ņemam par pamatu tālākajam darbam. Pirmais balsojums, kas pagaidām debatēs ir guvis vislielāko atbalstu, ir 5.panta otrais variants, kas izteikt 681.dokumenta otrajā, trešajā lappusē. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikties tos deputātus, kas ir par to, lai mēs par pamatu ņemtu 5.panta otro variantu no 681.dokumenta. Otrais variants ir deputāta Ābiķa variants. Rezultāts: 74- par, 24- pret, 7- atturas.

Tas bija pirmais balsojums. Otrais balsojums. Jāprasa komisijai, vai tā pastāv, ka jābalso arī par 117.dokumentā izteikto 5.panta variantu.

V.Seleckis: Es domāju, ka nebūtu obligāti. Vienīgi tad, kad būs runa par trešo rindkopu, mēs piedāvātu no šā panta beidzamo rindkopu kā vienu no variantiem.

Priekšsēdētājs: Es tālāk arī vaicāšu iniciatoriem. Vai ir kāds deputāts, kas pieprasa balsošanu par 5.panta pirmo variantu? Neredzu. Vai deputāte Ždanoka pieprasa balsojumu par savu variantu? Pieprasa.

Balsojam par deputātes Ždanokas izteikto 5.panta variantu, kas ir 726.dokumentā. Rezultāts: 26- par, 57- pret, 17- atturas.

Vai deputāts Smoļuks pieprasa, ka būtu balsojams viņa iesniegtais 5.pants? Nē. Vai deputāts Ščipcovs pieprasa balsojumu par savu variantu? Jā.

Balsojam par deputāta Ščipcova variantu kā par pamatu. Rezultāts: 37- par, 35- atturas.

Vai kāds no deputātiem pieprasa balsot vēl par kādu pamata variantu? Deputātam Freimanim ir kāds pamatvariants. Lūdzu.

J.Freimanis: Es atkārtoti lūdzu iebalsot frāzi no 717.dokumenta, kuru minēju.

Priekšsēdētājs: To skatīsim tālāk. Tagad tikai par pamatu. Vai par pamatu jāņem vēl kāds cits variants? Nē. Tātad par pamatu ņemam 5.panta otro variantu, kurš ir ieguvis 74 balsis. Visi pārējie ir ieguvuši mazāk. Visus lūdzu koncentrēt uzmanību uz 5.panta otro variantu.

Pirmā rindkopa. Latvijas Republikā garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā, tiesības uz izglītību dzimtajā valodā ir arī valstī dzīvojošiem citu tautību iedzīvotājiem.

Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Es jau piedāvāju pie šīs pirmās rindkopas pielikt klāt rindkopu, kura bija pirmajā variantā kā otrā rindkopa. Tas ir, ka valsts rada apstākļus šo tiesību realizēšanai. Tas ir arī deputāta Ščipcova priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kide ir izteicis tādu priekšlikumu. Tas ir rakstiski fiksēts pirmajā variantā. Mums atliek balsot par deputāta Kides priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par- 65, pret- 21, atturas- 10. Deputāta Kides priekšlikums iegūst vairākumu.

Vēl par pirmo rindkopu? Lūdzu, deputāte Ždanoka!

T.Ždanoka: Balsošana ir tieši par mana varianta pirmās rindkopas teikumu.

Priekšsēdētājs: Deputāte Ždanoka pieprasa, ka pirmajai rindkopai jābūt. Mēs noraidījām jūsu variantu kā tādu. Mēs varam vienīgi ar šo tekstu papildināt pirmo rindkopu.

T.Ždanoka: Noraidījāt kā tādu visumā. Bet mēs taču esam vienojušies balsot par rindkopām. Kāpēc nevar balsot par mana varianta pirmo rindkopu?

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka var.

T.Ždanoka: Es uzstāju par trešo rindkopu.

Priekšsēdētājs: Atcerēšos. Balsojums par deputātes Ždanokas ierosinājumu. Šie kungi, kuri rāda ar rokām, nav paspējuši reģistrēties vai vienkārši izpauž savas emocijas. Rezultāts: 25- par, 54- pret, 19- atturas. Diemžēl šis ierosinājums nav guvis vairākumu.

Par pirmo rindkopu ir vēl priekšlikumi? Nav. Es domāju, ka mēs tagad nebalsosim par katru rindkopu, te ir tikai papildināts.

Otrā rindkopa. Deputāta Freimaņa ierosinājums iekļaut no 717.dokumenta par pamatskolu, tā es sapratu. Tātad pamatskolās un vidējās mācību iestādēs obligāts ir tāds latviešu valodas zināšanu līmenis, kāds nepieciešams mācību turpināšanai. Pareizi? Tas būtu jāiekļauj pirms pēdējā teikuma. Sākumā balsosim par deputāta Freimaņa priekšlikumu, pēc tam noklausīsimies deputāti Ždanoku un balsosim par viņas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu.

V.Seleckis: Es atvainojos, mūsu skatījumā šeit varētu būt viens no diviem teikumiem, proti, vai nu Ābiķa kunga variantā, vai arī tas teikums, ko aizstāvēja Freimaņa kungs. Pamatā abi apstiprina vienu un to pašu ideju. Es domāju, ka pareizāks variants ir tas, ko aizstāvēja Freimaņa kungs, jo pamatskolas beidzējiem šobrīd un nākotnē tas saglabāsies, eksāmenu vispār nav un acīmredzot viņiem arī tādu eksāmenu diez vai būtu pareizi vienā valodā kārtot. Bet, ja mēs prasām, ka viņiem nepieciešams tāds valodu zināšanu līmenis, kāds nepieciešams izglītības turpināšanai, tad mēs ar to praktiski esam pateikuši šo pašu domu. Tāpēc es aicinātu atbalstīt Freimaņa kunga variantu, un tad Dzintara Ābiķa varianta teikumu varētu svītrot.

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis laikam grib papildināt.

J.Freimanis: Mēs varam panākt kompromisu starp Selecka kunga variantu un manu variantu, jo šie divi formulējumi viens otru papildina. Viens ir tas, ka vajadzīgs ir līmenis un šā līmeņa pārbaudei jābūt eksāmenam, tā ka tie pavisam nerunā pretim. Mēs varam izmantot Selecka kunga variantu un manu variantu iebalsot iekšā.

V.Seleckis: Es atvainojos, Freimaņa kungs, redziet, ir tāda nianse. Tālākajos pantos, kur ir runa par vidējo izglītību un citiem izglītības līmeņiem, ir minēts, ka notiek eksāmens valodas pārbaudē. Tur viss ir minēts. Bet runa ir tikai par pamatskolu, jo pamatskolā eksāmenu vispār nav.

Priekšsēdētājs: Te par vidējām mācību iestādēm arī ir runāts, es atvainojos, Selecka kungs! Ābiķa kungs par šo pašu labojumu, ja?

Dz.Ābiķis: Atklāti sakot, es neuzstāju savu variantu obligāti, tā kā man arī pilnīgi pieņemams tas formulējums, kas ir 717.variantā, jo lietas būtību tas nemaina. Eksāmens jau ir paredzēts citos aktos tā vai tā.

Priekšsēdētājs: Mēs sākumā balsojam par Freimaņa kunga papildinājuma no 717.dokumenta iekļaušanu. Pēc tam varam balsot par šā otrā teikuma izslēgšanu. Freimaņa kunga variants bija tāds, ka abi divi ir tiesīgi pastāvēt blakus. Par šo Freimaņa kunga papildinājumu vēl ir kādam? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu.

Sākumā balsojam par Freimaņa kunga izteikto papildinājumu. Rezultāts: 61- par, 14- pret, 15- atturas. Freimaņa kunga variants ir iekļauts.

Selecka kungs un Ābiķa kungs izteica varbūtību, ka tad varētu izslēgt šo jautājumu par eksāmenu. Freimaņa kungs pastāvēja uz to, ka eksāmens tomēr varētu palikt, jo te ir runa arī par vidusskolas izglītību. Kas ir par to, lai svītrotu pēdējo teikumu no otrās rindkopas? Atgādinu, ka Freimaņa kungs pastāv uz to, ka šim teikumam ir jābūt, bet Selecka kungs un Ābiķa kungs uzskata, ka var nebūt. Rezultāts: vairākums. Par svītrošanu paliek gan Freimaņa kunga papildinājums, gan arī pēdējais teikums. Lūdzu, vēl pie otrās rindkopas?

Lūdzu, deputāte Ždanoka!

T.Ždanoka: Es piedāvāju šai rindkopai vēl vienu priekšlikumu. Tas ir pēdējais no teksta, kurš ir izdalīts 726.dokumentā. Visās mācību iestādēs, kas atrodas Latvijas Republikā, radītas iespējas apgūt krievu valodu.

Priekšsēdētājs: Priekšlikums visiem skaidrs. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: šis priekšlikums nav guvis vairākumu. Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Man gandrīz tāds redakcionāls priekšlikums. Šeit ir rakstīts: "Valsts valodas apguve ir obligāta visās Latvijas Republikas juridiskajās mācību iestādēs." Es lieku priekšā likt punktu, jo tālākā daļa nav vajadzīga. Ja ir visās, tas ir viennozīmīgi, ka nevar būt mācību iestādes bez latviešu valodas mācības.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka to mēs izšķirsim balsojot. Deputāts Kide ierosina svītrot otrās rindkopas pirmo teikumu, sākot ar vārdu "neatkarīgi".

V.Seleckis: Es domāju, ka varētu arī atbalstīt šo priekšlikumu, jo patiešām būtība nemainās. Varbūt nevajadzētu balsot.

Priekšsēdētājs: Tomēr nobalsosim, lai mums nebūtu pēc tam pretenziju. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Kides ierosinājumu- svītrot, sākot no "neatkarīgi no šo iestāžu mācību valodas, resoru pakļautības". Rezultāts: nav guvis vairākumu.

Vēl pie otrās rindkopas? Lūdzu.

V.Seleckis: Cienījamie deputāti! No visas izglītības sistēmas harmonijas viedokļa es aicinātu pēdējā teikumā tomēr izsvītrot šo vārdu "pamatskolu". Kāpēc? Tāpēc, ka pamatskolā eksāmenu nav. Otrkārt, pamatskolu beidzot, saņem dažāda līmeņa dokumentus, arī tādus, kuros ir tikai izziņa, kas nedod iespēju pēc tam mācīties vidējās mācību iestādēs un kurā var būt arī nesekmīgas atzīmes. Līdz ar to nav vairs nekādas jēgas, vai tāds eksāmens ir bijis vai nav bijis. No šā viedokļa tā ir nerealizējama prasība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Pilnīgi piekrītu, ka to varētu svītrot un pat nebalsot, ja vien kādam nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Vai ir kāds, kas kategoriski pastāv, ka pamatskolās ir jābūt šim eksāmenam? Nav. Komisija piekrīt, autors piekrīt. Es domāju, ka neviens neprotestēs, ja svītrojam vārdu "pamatskolu" otrās rindkopas pēdējā teikumā.

Trešā rindkopa. Piedāvājums ir svītrot- deputāts Rikards, liekas, to izteica. Deputāts Rikards atsakās no sava labojuma. Vai kāds no deputātiem vēl pastāv uz to, ka jāsvītro šis "otro"? Deputāts Preinbergs uzstāj. Tātad balsojam. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Es neuzstāju, ka būtu jāsvītro. Bet te redakcija ir izteikta tā, ka tikai latviešiem obligāti jāmācās citā valodā pirmajā kursā, viņi latviski varēs mācīties, tikai sākot ar otro kursu. Ideja lai paliek tā pati, kāda tā te ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Es tomēr aicinātu deputātus, vulgāri izsakoties, "neiet uz radikālu Preinberga variantu", jo mums galvenais, kas ir jāpanāk, lai būtu šī praktiskā virzība uz priekšu. Ja mēs dotajā brīdī viennozīmīgi pateiksim, ka tagad ar 1.mācību gadu tikai latviešu valodā, tas būtu absurds. Pašreizējā brīdī, kad vidusskolas nav nodrošinātas ar skolotājiem un tā tālāk, nevar šādu radikālu soli spert. Lai tik tiešām būtu praktiska virzība, ko reāli varētu izpildīt, vajadzētu atstāt šo otro variantu.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Preinbergs vēl arvien uzstājas pēc Ābiķa kunga runas? Deputāt Preinberg! Vai jūs vēl pieprasāt svītrošanu? Balsojam par deputāta Preinberga ierosinājumu- svītrot "otro mācību gadu". Rezultāts: nav guvis vairākumu deputāta Preinberga ierosinājums. Tomēr paliek tikai ar otro mācību gadu.

Deputāta Laķa priekšlikums par 5.panta pirmā varianta pēdējo rindkopu.

P.Laķis: Man ir divi priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

P.Laķis: Pirmais priekšlikums. Pirmā varianta 5.panta pēdējā rindkopa ir alternatīva zināmā mērā 5.panta otrajam variantam. Ar vienkāršu vairākumu vajag izšķirt, kurš no šiem variantiem ir derīgs.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs, mēs tikko nobalsojām, ka ir otrais variants. Un alternatīvas mēs neizskatām. Mēs tikai par papildinājumu varam skatīt vai par labojumu.

P.Laķis: Tādā gadījumā man ir priekšlikums svītrot no 5.panta otrā varianta 3.rindkopas pirmās rindas vārdus "vidējās speciālās". Attiecināt to tikai uz augstākajām mācību iestādēm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Es domāju, ka ir pilnībā jāatbalsta šis priekšlikums, jo, reāli domājot, mums jāapzinās, ka vidējās speciālajās mācību iestādēs, ņemot vērā to, kādi tur ir pedagogu kadri un kāda ir situācija, mēs nevaram nodrošināt šīs prasības īstenošanu. Līdz ar to mēs šinī brīdī būsim pieņēmuši tāda likuma formu, kura nav īstenojama. Tas ir vairāk nekā skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Varbūt es arī tā simtprocentīgi neuzstāju, tomēr šo jautājumu varētu atrisināt ar likuma stāšanos spēkā. Attiecībā uz vidējām speciālajām mācību iestādēm varētu atvirzīt par dažiem gadiem tālāk šā punkta pieņemšanu. Tā tas varētu būt. Bet lai deputāti izšķir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Es kolēģus tomēr lūgtu atstāt arī šo "vidējo speciālo". Padomāsim, kādas ir sekas! Šodien rūpnīcās vidējais personāls, meistari un visi citi runā vienā vienīgā svešvalodā. Padomāsim, pie kā tas novedīs! Tas novedīs pie tā, ka mums būs izglītībā elite, kas kaut cik buldurēs abās valodās, bet rūpnīcās viss būs atkal pa vecam. Mums šī nasta jāvar panest. Tādēļ es ierosinu atstāt šo "vidējās speciālās".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Vēlmes ir jāsabalansē ar realitāti. Vidējo tehnisko mācību iestāžu mācību plānos svešvalodām ir paredzētas 27-36 stundas. Ja kāds angļu valodu šajās stundās var iemācīties pēc pamatskolas kursa, tad mēs varam šo apstiprināt. Es piekrītu Laķa kungam, ka vidējās speciālās mācību iestādes nespēj šo likumu izvilkt. Tad jāiet uz likuma apzinātu neizpildi. Lieku priekšā svītrot!

Priekšsēdētājs: Te ir runa par latviešu valodu, Kides kungs, nevis par angļu valodu. Tas ir pirmais teikums.

E.Kide: Bet pēdējais teikums nosaka, ka trijās valodās.

Priekšsēdētājs: Augstskolu studentiem. Lūdzu, izlasiet tekstu!

E.Kide: Atvainojos!

Priekšsēdētājs: Mēs pieņemam atvainojumu. Lūdzu, deputāt Simson!

P.Simsons: Es atvainojos, varbūt es īsti neizprotu situāciju, es drusku nokavēju sākumu. Man ir jautājums par balsošanas motīviem. Vai mums ir jāveido tāds likums, kādu mums vajag, vai tāds likums, kādu mēs varam izpildīt? Varbūt man kāds atbildēs?

Priekšsēdētājs: To mēs balsojot atbildēsim.

Deputāta Laķa priekšlikums ir svītrot "vidējās speciālās" no pirmā teikuma, visu pārējo deputātu ierosinājums- nesvītrot. Tātad pārējie deputāti pret deputātu Laķi. Balsojam par deputāta Laķa priekšlikumu- svītrot "vidējās speciālās". Lūdzu ar rokām rādīt tikai tos, kuri nav reģistrējušies. Rezultāts: Laķa kunga priekšlikums tomēr nav ieguvis vairākumu.

5.pants. Par visiem variantiem un labojumiem ir balsots. Es aicinātu nobalsot kopumā par 5.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Es saprotu, ka Laķa kungam bija šis ierosinājums. Es domāju, ka tas ir arī komisijas variantā. Vajag papildināt pēdējo rindkopu ar teikumu: "Studentiem, kam valodu zināšanas, stājoties augstskolā, nav pietiekamas, augstskola dod iespēju pirmā mācību gada laikā tās padziļināt līdz līmenim, kāds nepieciešams specialitātes apguvējam."

Priekšsēdētājs: Visi piekrīt? Nav iebildumu? Nebalsojam tad atsevišķi. Lūdzu par 5.pantu ar šo papildinājumu, ko tikko izteica Seleckis, un visiem papildinājumiem, kurus mēs iekļāvām, un svītrojumiem. Balsosim par 5.pantu kopumā. Rezultāts: 61- par, 16- pret, 9- atturas. 5.pants pieņemts.

6.pants.

V.Seleckis: 6.pantā nekādu papildinājumu vai labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Vai ir kādi papildinājumi, labojumi 6.pantā? Nav.

7.pants.

V.Seleckis: 7.pantā ir priekšlikums, kuru izteicis Smoļuka kungs, proti, svītrot trešo rindkopu, kur ir runa par to, ka Ministru padome pieņem lēmumu par augstskolu un citu mācību iestāžu dibināšanu. Mēs uzskatām, ka šāds priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo šo minēto mācību iestāžu dibināšanas tiesības jādod tomēr Ministru padomei. Tas saskan ar to likuma koncepciju, kura tika apstiprināta pirmajā lasījumā. Tāpēc šis Smoļuka kunga priekšlikums būtu noraidāms.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Man ir ierosinājums svītrot pēdējos divus vārdus 7.pantā. Es nekādi nevaru piekrist, ka Ministru padome noteiks skolotāju algas. Cita lieta, ka Ministru padomei jānosaka, ka Latvijā skolotājs nedrīkst saņemt mazāk par noteiktu summu. Šīsdienas situācijā skolotāji ir vieni no vissliktāk atalgotajiem. Cik Ludzā vietējai varai jāpiemaksā, lai vispār kāds skolotājs uz turieni brauc strādāt, tā, es atvainojos, nav Ministru padomes darīšana.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es domāju, ka šeit nekādu pretrunu nav, var likt arī minimumu un arī atbalstīt minimumu, ja tieši tas ir domāts kā minimums, jo virs minimuma var maksāt vietējās pašvaldības un sponsori, cik uziet, bet garantam jābūt, un to nosaka Ministru padome.

Priekšsēdētājs: Jā, nu tieši tas arī ir.

V.Seleckis: Vārdu sakot, cienījamie deputāti, te bija domāts, ka šis vārdiņš "minimālās" attiecas uz abiem šiem algu veidiem. Tāpēc, lai izvairītos no nesapratnes, varbūt šis teikums būtu jāpapildina ar vienu vārdu, proti, "minimālās algu likmes un minimālās amata algas". Tas būtu nepieciešams kaut vai tādēļ, lai mazāka par šo normu alga nevienam tomēr netiktu noteikta. Lielāka varētu būt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Krastiņš piekrīt? Laikam tad nav jābalso. Vienīgais balsojums laikam ir tikai par deputāta Smoļuka ierosināto svītrojumu par dibināšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Kas ir par deputāta Smoļuka priekšlikumu svītrot no kompetences šo dibināšanu? Rezultāts: 22 ir par. Tādā gadījumā šis priekšlikums netiek pieņemts. Lūdzu, vēl par 7.pantu. Tātad pieņemam šo papildinājumu pirms amata algas "minimālo" pielikt? Vienojamies.

8.pants.

V.Seleckis: 8.pants ir tajā variantā, kurš ir 714.dokumentā, bet nekādu papildinājumu, priekšlikumu vai iebildumu pret šo pantu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem tomēr ir jāizlemj, viņiem ir divi varianti.

V.Seleckis: Es atvainojos, komisijas variants ir tikai viens- 717.dokumentā.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies, bet mums ir izsniegti tādi. Varbūt kāds no deputātiem arī aizstāv to variantu, kas ir 681.dokumentā. Vai deputātiem ir pretenzijas pret 8.pantu, kas ir izteikts 717.dokumenta redakcijā? Nav iebildumu? Paldies.

9.pants. Es atvainojos, deputāt Kide, par vēlu jūs startējāt. Lūdzu, pirmais mikrofons.

E.Kide: Man šķiet, ka tehnisku iemeslu dēļ ir izslīdējis no melnraksta punkts, kurš skan šādi: "Atbild par savā pārziņā esošajām mācību iestādēm, nosaka kritērijus par audzēkņu zināšanu atbilstību valsts noteiktā līmeņa prasībām, kontrolē šā līmeņa ievērošanu." Šī raksta melnrakstā bija šāds pants. Varbūt es kļūdos un varbūt tas ir lieks? Es tikai brīdinu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs, komentāru!

V.Seleckis: Man nav nekādu iebildumu pret šo Kides kunga priekšlikumu. Komisija noteikti tam piekritīs, trešajā variantā mēs to varam iestrādāt.

Priekšsēdētājs: Tātad atstājam uz trešo variantu, komisija piekrīt iestrādāt. Pretenziju nav? Nav. Tādējādi 8. pantu pieņemam 717.dokumenta redakcijā ar šo papildinājumu, ko izteica deputāts Kide un kam piekrīt komisija.

9.pants.

V.Seleckis: 9.pants arī ir otrajā dokumentā pie papildinājumiem. Tādā variantā komisija to piedāvā.

Priekšsēdētājs: Komisija piedāvā pieņemt 9.pantu 717.dokumentā izteiktajā redakcijā. Iebildumi? Nav? 10.pants.

V.Seleckis: Pie 10.panta ir Ždanokas kundzes priekšlikums izsvītrot 4.rindkopu, kura skan: "...garantē, lai atbilstoši vecāku prasībām būtu pieejami bērnudārzi un skolas ar latviešu valodu...", es atvainojos, "arī ar krievu valodu". Tā laikam te bija domāts.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti. Pie 10.panta ir Ždanokas kundzes priekšlikums: "...garantēt, lai atbilstoši vecāku prasībām būtu pieejami bērnudārzi un skolas ar latviešu un krievu mācību valodu". Tā ir 4.rindkopa.

V.Seleckis: Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo mēs uzskatām, ka šādas garantijas tieši krievu valodai nebūtu jādod, jo tad ir nepieciešams dot šādas garantijas arī citu tautību iedzīvotājiem. Galu galā arī viņi dzīvo Latvijā. Mēs nevaram vienai no Latvijā dzīvojošajām tautībām šādas priekšrocības garantēt.

T.Ždanoka: Runa nav par tautību. Runa ir par valodu. Ir vairākas tautības Latvijā un ir divas lielas valodu grupas.

V.Seleckis: Bet ir arī ukraiņu valodā runājoši cilvēki.

Priekšsēdētājs: Deputāte Ždanoka izteica savu piedāvājumu, komisijas vārdā Selecka kungs atbildēja. Par šo jautājumu mēs tūlīt balsosim. Lūdzu, pirmais mikrofons.

E.Āboltiņš: Lūdzu, apskatiet rindkopu, kur ir runa par bāreņiem. Vai tur nav izlaisti vārdi- "par adopcijām"?

V.Seleckis: Es piekrītu jums.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Priekšlikums svītrot 10.pantā vārdus "bezmaksas medicīniskā aprūpe". Ja pašvaldība to nodrošina, tas nozīmē, ka tā par to maksā. Tad "nodrošina medicīnisko aprūpi".

Priekšsēdētājs: Pasakiet, kurā rindā, lai deputāti var orientēties!

I.Krastiņš: 7.lappusē pirmā rinda.

V.Seleckis: Uz to varētu atbildēt sekojoši, ja komisija tomēr šādu variantu noraida, jo runa par bezmaksas aprūpi ir attieksmē pret skolu audzēkņiem. Viņiem šajā gadījumā par šo medicīnisko aprūpi nebūtu jāmaksā. Protams, maksās vai nu pašvaldība, vai arī valsts, bet audzēkņi to saņems bez maksas. Tāda medicīniskā aprūpe šiem bērniem un arī tehnikuma audzēkņiem tomēr būtu jānodrošina, lai par to atbild kaut vai pašvaldība.

I.Krastiņš: Selecka kungs, es atļaušos jums nepiekrist. Nekas šai pasaulē nav bez maksas. Vienmēr kāds par kaut ko maksā. Mēs te radām mānīgu iespaidu.

V.Seleckis: Pilnīgi pareizi, kāds maksā, bet pats audzēknis nemaksā un līdz ar to viņam tā ir bez maksas.

I.Krastiņš: Domāju, ka manis piedāvātajā variantā- "ja pašvaldība nodrošina", ir skaidrs, ka audzēknim par to nav jāmaksā. Es nesaprotu, kur šeit ir pretruna.

V.Seleckis: Prasība šeit ir tāda, ka pašvaldībai tas noteikti jānodrošina, ne tikai jānodrošina.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Tieši par to, ko jau Ivars Krastiņš teica. Tur vienkārši vajag citu redakciju, ka nemaksā pats audzēknis, bet maksā kāds cits. Tad vajadzētu sākt tā: "... nodrošina medicīnisko aprūpi bez maksas". Divi vārdi, nevis "bezmaksas". Tas nozīmē, ka audzēkņi paši nemaksā. Bez maksas ir tikai aprūpe. Tātad- "medicīnisko aprūpi bez maksas un audzēkņu ēdināšanu".

V.Seleckis: Manuprāt, doma ir absolūti tā pati.

R.Rikards: Nav tā pati.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Simson! Trešais mikrofons.

P.Simsons: Šeit nav viena un tā pati doma: vai audzēknim medicīniskā aprūpe ir bez maksas, vai kāds cits par to samaksā vai kāda instance piespiež ārstu aprūpēt bez maksas audzēkni. Tā ir bezmaksas aprūpe, ja neviens nesamaksā, bet, ja kāds samaksā, tad tā ir aprūpe bez maksas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Es domāju, ka varētu Rikarda kunga formulējumam piekrist.

Priekšsēdētājs: Kā komisija domā?

V.Seleckis: Es domāju, ka noteikti varētu arī tā izdarīt, jo būtība no tā nemainās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Ne par šo.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi iebildumi pret deputāta Rikarda priekšlikumu? Nav. Deputāts Seleckis arī komisijas vārdā piekrīt. Deputāts Krastiņš arī māj ar galvu, ka piekrīt. Es ceru, ka vismaz komisija atzīmēs šo variantu, kādā veidā mēs par to nobalsojam, lai mums tas nepazustu. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Man ir priekšlikums strīpot palīgteikumu "noteiktā kārtībā izveido, sadala un kontrolē izglītības fondu". Visa mūsu politika ir virzīta uz ārpusbudžeta kā tāda likvidēšanu, un nav skaidrības, kas ir izglītības rajona fonds, tās ir tikai ieceres, jo pagaidām rajonā tāda nav un neviens arī nezina, kas tas tāds ir un kāpēc tur vajag novirzīt līdzekļus, kāpēc tieši rajons un ne pagasts, ne pilsēta sadala.

V.Seleckis: Varu piekrist.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kide domāja pēdējo rindkopu 6.lappusē.

E.Kide: Jā, to nostrīpot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Kolēģi, es gribētu vienā jautājumā spert soli pretī Ždanokas kundzei.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, jūs par šo pašu labojumu, par kuru runā deputāts Kide pašlaik?

J.Freimanis: Nē, man bija par deputātes Ždanokas kundzes labojumu, ko viņa ieteica. Te bija runa, lai būtu pieejami bērnudārzi un skolas ar latviešu un krievu valodu. Es domāju, ka attiecībā uz bērnudārziem mums tomēr būtu jāieraksta: latviešu un krievu, jo no tiem mazajiem ķipariņiem mēs tomēr laikam nevaram prasīt, lai viņi uzreiz būtu iemācījušies. Tālāk- tas ir skaidrs, bet attiecībā uz bērnudārziem es domāju, ka vismaz noteikti būtu jābūt latviešu un krievu.

Priekšsēdētājs: Par to mēs balsosim, Freimaņa kungs. Lūdzu, pirmais mikrofons.

E.Āboltiņš: Apskatiet, lūdzu, 52.pantā pēdējo rindkopu! Vai to nevajag pārnest uz 10.pantu, varbūt drusku izmainot redakciju. Te tieši par pašvaldībām ir runa.

V.Seleckis: Jā, principā jums taisnība, bet šis jautājums par aizgādnību un visu to pārējo, kas jau minēts šinī pantā un ietver to, kas 52.pantā vēl tikai tiek konkretizēts. Šeit ir teikums par to, ka lemj par aizbildniecības, adopcijas un aizgādnības noteikšanu un tā tālāk. Tas praktiski tad būtu šeit.

E.Āboltiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kungi, mums tagad ir jābalso. Praktiski ir divi papildinājumi. Deputāta Kides- svītrot par fondiem pēdējā rindkopā 6.lappusē un deputātes Ždanokas un deputāta Freimaņa kopīgais labojums- 726.dokumentā par garantijām krievu valodai bērnudārzos. Deputāts Ābiķis teica, ka tas nekam neder. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Ja mēs pieņemam Freimaņa kunga labojumu, tad mums ir jāraksta ne tikai krievu, bet arī ebreju, ukraiņu, lietuviešu, čigānu, poļu un citas tautības, kas Latvijā dzīvo. Nevis tautības, bet nacionālās grupas.

Priekšsēdētājs: Jā, laikam jāpiekrīt, ka, runājot deputāta Freimaņa vārdiem, visi ķipariņi tomēr ir vienādi. Par to mums ir jābalso. Balsojam par deputātes Ždanokas un deputāta Freimaņa kopīgo variantu par šiem bērnudārziem no 726.dokumenta. Rezultāts: par- 24, pret- 28, atturas- 20. Labojums nav ieguvis vairākumu.

Balsojam par deputāta Kides priekšlikumu- svītrot "nodrošina mācību iestāžu materiālo bāzi un noteiktā kārtībā izveido, sadala un kontrolē izglītības fondu" Rezultāts: nav guvis vairākumu. Paliek tā, kā ir tekstā.

Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Faktiski vilciens jau aizgājis. Es pats biju fonda idejas radītājs, un to nekur vairs budžeta tiesību līmenī nevar atrast, tas paliek kā nedzīvs radījums, kas mums ar Zeiles kundzi būs jārespektē un jāieved.

Priekšsēdētājs: Vai arī 3.lasījumā būs jābalso par izslēgšanu? 10.pants pieņemts. Liekas, ka mums kopīgi nav jābalso par visu tagad vēlreiz, mēs tikai par vienu labojumu te balsojam.

11. pants.

V.Seleckis: Attiecībā uz 11.pantu ir Smoļuka kunga ieteikums to izslēgt. Komisija šādam variantam tomēr nepiekrīt. Uzskatām, ka ir nepieciešams Izglītības ministrijai dot tiesības kontrolēt mācību iestāžu darbu. It īpaši svarīgi tas ir pašlaik, kad tomēr ļoti daudzās mācību iestādēs ir vērojama ļoti liela patvaļa, atkāpes gan no šā likuma topošajām normām, gan vispār no pedagoģijas normām. Līdz ar to nepieciešama zināma disciplīna arī demokrātijas apstākļos, lai varētu nodrošināt vajadzīgo stāvokli.

Priekšsēdētājs: Izšķirsim ļoti ātri. Lūdzu balsošanas režīmu. Kas ir par Smoļuka kunga priekšlikumu izslēgt 11.pantu? Rezultāts: nav vairākuma. Šis pants paliek.

12.pants.

V.Seleckis: 12.pantā ir Blažēviča kunga priekšlikums svītrot pirmo rindkopu.

Priekšsēdētājs: Tātad Blažēviča kunga priekšlikums- pirmo rindkopu svītrot.

V.Seleckis: Komisija to noraida. Tomēr uzskatām, ka šeit ir svarīga prasība vietējai pašvaldībai.

Priekšsēdētājs: Blažēviča kunga arī nav zālē, viņš nekādi nevar aizstāvēt savu priekšlikumu. 12.pantam ir divi varianti, es atvainojos, pareizi šeit Berklava kungs atzīmē.

V.Seleckis: Es atvainojos, es paskaidrošu, ka te ir tehniska rakstura kļūda, kas radusies no komisijas neatkarīgu apstākļu dēļ, jo mūsu domas un mūsu piedāvātais variants bija tāds, ka arī šis otrais variants tiek iestrādāts likumā kā atsevišķs pants un tā precīza redakcija ir papildinājumos.

Priekšsēdētājs: Tātad ar kādu numuru kuros papildinājumos.

V.Seleckis: Sagatavot likumu trešajam lasījumam. Šis otrais it kā variants pašlaik būtu ietverams kā 13.pants.

Priekšsēdētājs: Vai mums tagad ir jābalso? Ir jābalso laikam. Godājamie kolēģi, jums jābalso par 12.pantu un 12.panta otro variantu, kā te ir rakstīts, jeb par 12.a pantu. Vai pret šiem diviem pantiem ir kādas pretenzijas? Nav. Tas ir pilnīgi jauns pants, šis 12.panta otrais variants, kurš laikam ir jāsauc par 12.a pantu. Ja teiksim 13., tad mums nojuks visa tālākā skaitīšana. Vai deputāts Kide runās? Lūdzu.

E.Kide: Par 12.panta pirmo variantu. 8.lapaspusē trešajā rindkopā no augšas ir teikts, ka finansē mācību un audzināšanas iestādes no saviem līdzekļiem, kontrolē šo līdzekļu izmantošanas lietderīgumu. Tālāk nodaļā par finansēšanu tomēr izvirzām tēzi, ka algas tiek finansētas pagastos vai rajonu skolās no centrālā budžeta, nevis no pagasta budžeta, lai skolotājiem algas būtu garantētas. Tāpēc lieku priekšā to rakstīt šajā rindkopā- izņemot algas.

V.Seleckis: Es principā varu piekrist Kides kunga teiktajam. Bet savukārt, ja vietējai pašvaldībai ir līdzekļi un vēlēšanās šīs algas palielināt, tad tai to nevar aizliegt.

E.Kide: Jā, tas nerunā pretī, bet vajag noteikt minimālo garantu, ko apmaksātu no valsts budžeta garantēti. Tad nebūtu konflikta situāciju.

V.Seleckis: Jā, to mēs tai tālākajā pantā pie finansēšanas varēsim ietvert, bet šeit, es domāju, neko mainīt nevajadzētu. Pie finansēšanas mēs to precizēsim.

E.Kide: Tādā gadījumā tas pants runās pretī, jo jāfinansē pēc šī panta pilnīgi visas pagasta skolas bez atrunām.

Priekšsēdētājs: Tā, paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: To visu var apvienot, ja mēs tai pašai rindkopai sākumā pieliekam vārdiņu "papildus finansē". Tad viss ir skaidrs, ka runāts tikai par papildu finansējumu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet jārunā mikrofonā. Dosim Zeiles kundzei tādu iespēju. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Zeile: Es ļoti lūdzu pieņemt Kides kunga izteikto priekšlikumu, jo nākamā gada budžeta koncepcijā finansēšanā ir ielikta šī garantijas norma, ka skolotājiem algas finansēs republikas valsts budžets.

Priekšsēdētājs: Sakiet, bet mēs jau esam nobalsojuši par to?

V.Zeile: Šodien?

Priekšsēdētājs: Ja mēs gadījumā nenobalsojam par to, kas tad finansēs?

V.Zeile: Tādā gadījumā visa atbildība uz vietējiem budžetiem.

Priekšsēdētājs: Bet ja būs svītrots likumā?

V.Zeile: Kā lūdzu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Berklava kungs!

E.Berklavs: Ja runa ir par otro variantu 12.punktā pēc 681.dokumenta, tad man ir viens priekšlikumiņš, papildinājums. Tur, kur runa ir par rajona skolu valdēm, viņu kompetencē vajadzētu ierakstīt arī, ka skolu un audzināšanas iestāžu vadītājus izrauga un iesaka pagastu un rajona pakļautības pilsētu pašvaldības, jo man liekas, ka pagastiem un rajona pakļautības pilsētām, kas nezina kadrus, cita rajona pedagoģiskos darbiniekus, uzkraut to būs par smagu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet mums laikam rakstiski vajadzētu šādu priekšlikumu uz trešo lasījumu. Mēs nevaram balsot par nerakstītu priekšlikumu.

E.Berklavs: To es varu iesniegt. Bez tam es neatradu, varbūt es kaut ko esmu palaidis garām, bet es neatradu visā likumprojektā, kas atbild par oriģinālmācību grāmatu izstrādi. Vai šeit vai citur tas tomēr ir jāieraksta, tas ir ļoti būtisks teikums. Pašreiz oriģinālu mācību grāmatu ir ļoti maz.

Priekšsēdētājs: Paldies, Berklava kungs, bet to jūs, lūdzu, iesniedziet rakstiski, lai mēs līdz trešajam lasījumam varētu papildināt kādu pantu.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es aicinu principā atbalstīt Zeiles kundzes un Kides kundzes priekšlikumu un iestrādāt uz trešo lasījumu attiecībā uz algām. Es laikam kaut ko nekorekti izteicos, jo smējās?

Priekšsēdētājs: Nē, varbūt autore tiešām ir Kides kundze.

Dz.Ābiķis: Es atvainojos, jā. Arī Latvijas brīvvalsts laikā radās lielas problēmas ar skolotāju algām. Es nesen lasīju pedagoģisku Latvijas laika izdevumu skolotājiem, kur Bauskas apriņķī skolotāji pieteica streiku, jo pašvaldības nebija spējīgas viņiem mēnešiem izmaksāt algas. Mēs varam nonākt tādā pašā situācijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atbalsts ir, man liekas, gan no komisijas, gan no deputātiem, nekādu pretenziju nav par to. Lūdzu, Piebalga kungs!

A.Piebalgs, tautas izglītības ministrs: Es gribētu vēlreiz pievērsties šim jautājumam par finansēšanu. Tas ir viens no nopietnākajiem jautājumiem. Faktiski ir divas alternatīvas. Pirmā alternatīva ir tāda, ka deviņgadīgā izglītība ir primārās pašvaldības kompetencē. Tad pilnībā it kā to varētu finansēt vietējās pašvaldības budžets. Rajona pašvaldības kompetencē ir vidusskola, kuru finansē pilnībā attiecīgā rajona pašvaldība. Republikāniskā finansējumā ir arodskolas, vidējās speciālās mācību iestādes un tehnikumi. Tā ir viena pieeja. Jā, augstskolas, protams.

Šajā pieejā plusi varbūt ir tajā apstāklī, ka beidzot vietējās pašvaldības sāks reāli interesēties par to, cik izlieto izglītībai. Tas ir tas pluss. Mīnusus Ābiķa kungs uzskaitīja, kas šeit ir.

Otra pieeja ir tāda, ka algas attiecībā uz to, cik pienākas uz vienu audzēkni, tikai šādā formulējumā tiek novadītas attiecīgajām primārajām pašvaldībām vai sekundārajām pašvaldībām, tas ir, rajoniem. Es domāju, ka tas ir ļoti būtisks punkts. Deputātu kungiem vajadzētu izšķirties.

Tehniski problēma, protams, būs vienkārši veikt pašu par sevi šo procesu, jo Latvijā ir gandrīz tūkstotis skolu. Centralizēti novadīt algas ir zināma problēma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Jundzi!

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi, juridiski ir pilnīgi, manuprāt, nepieņemami šajā pantā runāt par finansēšanu. Tam ir vesela nodaļa, 62.pants, tur arī šie sīkumi ir jāatrisina. Droši vien Kides kungs piedāvāja atstāt šeit- tikai kontrolē finansiālo līdzekļu izmantošanas lietderīgumu. Tas jā. Bet finansēšanas avoti ir 62. un pārējos pantos.

Priekšsēdētājs: Kā komisija vērtē šo deputāta Jundža priekšlikumu?

V.Seleckis: Es domāju, ka principā var piekrist šim variantam. To, ko teica Piebalga kungs, mēs varētu precizēt, runājot par attiecīgo pantu, kad būsim nonākuši pie finansēšanas, un galīgi to izlemt trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es gribētu piekrist Jundža kungam šai variantā, jo viņš mūs glābj no ļoti nepatīkamas situācijas. Ja mēs pieņemam vienu vai otru variantu, par kuru runāja arī Piebalga kungs, tad pagastiem ir jāfinansē arī republikas nozīmes mācību iestādes- tehnikumi, republikas nozīmes arodskolas, kas nav loģiski. Tādā gadījumā vajag svītrot vai ierakstīt, ka finansē "savā pārziņā esošās" un "republikas pārziņā esošās", bet "teritorijā atrodošās" nefinansē. Varbūt labāk pārnest uz ceturto nodaļu, kā Jundža kungs liek? Lai izšķiras deputāti.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, te nav ko izšķirties, jo mēs varam balsot tikai par rakstiskiem priekšlikumiem. Tā ka vienīgais variants ir tagad svītrot un atgriezties pie tā, runājot par finansēšanu trešajā lasījumā. Nav iebildumu? Nav. Tātad svītrojam par finansēšanu, atstājot to pie citas nodaļas.

Par šo 12. un 12.a pantu vēl ir kas? Nav. Es domāju, nobalsosim, jo tās bija jaunas normas. Balsosim par 12. un 12.a variantu 717.dokumenta redakcijā! Rezultāts: 69- par, 3- pret, 9- atturas. Abi panti ir pieņemti.

13.pants.

V.Seleckis: 13.pantā komisijai ir priekšlikums atbalstīt to variantu, kas ir papildinājumos. Šeit vienlaikus ir arī Smoļuka kunga priekšlikums, kas ir ietverts viņa sagatavoto priekšlikumu dokumentā. Komisija šo variantu neatbalsta. Uzskatām, ka komisijas sagatavotajā variantā šis jautājums ir precīzāk regulēts un skaidrāk viss noteikts, kā arī saskan ar to koncepciju, ko pieņēmām pirmā lasījuma laikā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Strazdiņš: Es atvainojos, ka iekrītu nevietā. Man piezīme attiecas uz visu iepriekšējo pirmo nodaļu. Tā sakot, varbūt mēs varētu labāk organizēt. Mēs redzam, ka vispārīgie noteikumi krasi sadalās divās daļās. Sākot no 6. līdz 12.pantam, runa ir par organizatorisko uzbūvi. Varbūt šeit būtu vajadzīga atsevišķa nodaļa, kura sauktos "izglītības sistēmas vadība" vai līdzīgi. Vispārīgie noteikumi attiecas uz tiesībām, uz uzdevumiem, uz valodu un tā tālāk. Tad nāk tālāk šie organizatoriskie jautājumi.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet to varbūt uz trešo lasījumu, jo tas ir redakcionālas dabas, neattiecas tieši uz koncepciju un saturu.

I.Strazdiņš: Otrais ir tāds pavisam vispārīgs jautājums. Es nezinu, varbūt būtu visiem ko padomāt, cik ilgi mēs lietosim terminu- tautas izglītība. Tas kaut kā kontrastē ar visām pārējām valsts aktivitātēm. Tad mums vajadzētu arī tautas sociālo nodrošināšanu, tautas veselības aizsardzību un tamlīdzīgi. Izglītība ir izglītība, tā sakot, vispārīgs un aptverošs termins, un būtu jārunā tikai, lietojot vienu vārdu- izglītība. Tās ir manas domas.

Priekšsēdētājs: Es redzēju, ka Ābiķa kungs piekrītoši māja ar galvu. Bet to mēs arī varbūt pie trešā lasījuma, jo tas ir diezgan saistīts ar dažādu izkārtņu maiņu, tas prasa arī naudu, bet tas ir jāizlemj līdz trešajam lasījumam.

Tātad 13.pants. Nav nekā vairāk, izņemot Smoļuka kunga pieprasījumu, labojumu. Deputāt Kide, mums ļoti maz līdz pusdienas laikam ir palicis. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Ir priekšlikums 13.pantu saīsināt un izmest ārā visu to, ko mēs esam ielikuši 12.pantā par ministriju un resoru pienākumiem. Licencēšanu otrreiz neatkārtot. Konkrēti, pirmo teikumu pabeigt- "ar mācību piederumiem iekārtām un pedagoģiskajiem kadriem". Tālāko svītrot. Par to, ka saņemta licence Tautas izglītības ministrijā vai attiecīgajā pašvaldībā, jau ir noteikts 10.pantā. Vai vajadzētu atkārtot?

Priekšsēdētājs: Lūdzu komisijas viedokli par Kides ierosinājumu svītrot par licencēm.

E.Kide: Tas pats nākamajā rindkopā. Pēc Ministru padomes lēmuma lieku priekšā svītrot: "Tautas izglītības ministrija saskaņoti ar vietējo pašvaldību reģistrējusi nolikumu un izdevusi licenci." Atkal to mēs esam ielikuši vārds vārdā 10.punktā un atkārtojam šeit. Var atstāt, bet...

Priekšsēdētājs: Lūdzu komisijas viedokli.

V.Seleckis: Es domāju, ka tā mēs nevarētu šo jautājumu tomēr risināt, kaut vai tāpēc, ka es momentā nemaz nevaru atbildēt, vai šis priekšlikums ir labs vai slikts, jo tajā ir jāiedziļinās. Es domāju, ka Kides kungam ir visas iespējas, gatavojot likumu trešajam lasījumam, turpat komisijā šo priekšlikumu izteikt, un tad komisija to izskatīs, bet tagad momentā izšķirties te ir grūti, te ir jāiedziļinās. Manā skatījumā, viss, kas mums ir sagatavots, ir pareizs un vajadzīgs. Lai momentā no tā atteiktos, tad ir jāpadomā.

Priekšsēdētājs: Ieteikums ir līdz trešajam lasījumam, lai Kides kungs komisijā šo jautājumu izlemj, jo tur vairāk uzstājas komisijas dalībnieki, kuri laikam nav nonākuši pie kopēja secinājuma.

Tātad mums paliek viens labojums, deputāta Smoļuka ierosinājums par 13.pantu. Deputātus lūdzu pagaidām vēl neiet pusdienās, iesim visi reizē, jo ir vēl pāris paziņojumu beigās. Lūdzu, par 13.pantu deputāta Smoļuka ierosinājums. Lūdzu balsošanas režīmu, kas ir par, pret un atturas. Rezultāts: tikai 21 balss "par", tas nav ieguvis vairākumu. Paldies deputātiem, paldies Selecka kungam.

Pārtraukumā uzreiz pulcējas Prezidijs īsa jautājuma apspriešanai, bet tagad vārds Zeiles kundzei paziņojumam.

V.Zeile: Cienītie deputāti, es jūs ļoti lūdzu iepazīties ar valdības iesniegto budžeta izmaiņu projektu, lai rīt, kad mēs to skatīsim, jūs neteiktu, ka neesat ar šo projektu pazīstami.

Priekšsēdētājs: Paldies. Baltajā zālē pulcējas Prezidijs, pārējie iet pusdienās.