Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos- Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Sākam mūsu darbu ar reģistrēšanos. Lūdzu rezultātu: 131.
Godātie kolēģi! Mēs vakar savu darba kārtību esam apstiprinājuši, tāpēc atkarībā no mūsu skaita zālē tiks vai netiks izskatīti Konstitūcijas labojumi. Mūsu pašreizējais skaits, protams, neļauj pat tuvināties šiem jautājumiem. Kaut gan vakar, izsakot savu viedokli, jūs neteicāt, ka tā ir krīze, es pastāvu, ka krīze tomēr ir, ja parlaments nav spējīgs izskatīt Konstitūcijas labojumus, kad veselu nedēļu esam aģitējuši visus šeit ierasties. Tātad tā tomēr ir krīze, un tā nav saistīta ar to, ka pēkšņi kāds kaut kur ir sliktu runu teicis. Bet tas neattiecas uz zālē sēdošajiem, un tāpēc, es domāju, būtu muļķīgi mums šeit teikt bargas runas vai pārmetumus. Kam tad-iznāk tiem, kas tagad sēž zālē.
Pirmais jautājums ir par reliģiskajām organizācijām. Šī jautājuma izskatīšanu, kad to akceptēja pirmajā lasījumā un otrajā lasījumā, vadīja Dainis Īvāns. Es ļoti lūdzu viņu vadīt šā jautājuma izskatīšanu arī trešajā lasījumā, un es lūdzu atvainot mani un atļaut man šodien piedalīties vienīgi balsošanā, jo pa nedēļu mans rakstāmgalds tiešām ir pilns ar papīriem, un tie kaut kādā veidā ir jālaiž tālāk, lai daļa nonāk arī komisijās. Tāpēc es uzmanīgi sekošu mūsu darbam un vienmēr jūs atbalstīšu ar savu balsošanu. Lūdzu.

Sēdi vada Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Par reliģiskajām organizācijām.
Vārds Itai Kozakevičai, jo mums ir palicis vēl neskaidrs trešais un septītais šā projekta punkts, par kuru vajadzētu nobalsot, tagad nododot balsu vairākumu par dažādiem priekšlikumiem, ja tie tiks likti uz balsošanu, vai arī izšķiroties par vienu variantu. Tad mēs varētu balsot par likumprojektu kopumā.

I.Kozakeviča: Godātie kolēģi! Cilvēka tiesību komisija, šodien likumu par reliģiskajām organizācijām izskatot trešajā lasījumā, piedāvā jums mūsu visstrīdīgākā šā likuma panta, proti, 3.panta, divus variantus. Ir ņemti vērā tie priekšlikumi, kuri šeit tika izteikti otrajā lasījumā. Tā kā domstarpības faktiski bija nevis par pantu kopumā, bet bija dažādas domas par katru atsevišķo rindkopu, es lūgtu godājamo priekšsēdētāju sākumā balsot tiešām nevis par diviem panta variantiem, bet par rindkopu variantiem. Citādi mēs pie skaidrības acīmredzot netiksim. Tāpēc mums šeit piedāvātajā projektā ir jāskatās rindkopas, proti, rindkopas pirmais un otrais variants. Tās ir alternatīvas.

Priekšsēdētājs: Kādā veidā mēs balsojam par rindkopām?

I.Kozakeviča: Tātad, godājamie kolēģi! Jūs gribējāt ko teikt, Silāra kungs? Lūdzu!

I.Silārs: Gribu aizrādīt, ka tad, ja mēs balsojam par rindkopām, pirmajā variantā jau rodas pretruna starp pirmo un otro rindkopu, jo pirmajā rindkopā ir norādīts, ka valsts skolās mācību procesam ir sekulārs raksturs. Nākamajā rindkopā mēs varam izlasīt, ka valsts skolu audzēkņiem mācību procesā tiek nodrošināta iespēja apgūt ticības mācību. Ja reiz mācību procesam ir sekulārs raksturs, kā mēs nākamajā rindkopā varam ierakstīt, ka mācību procesā tiek nodrošināta iespēja apgūt ticības mācību? Šeit ir pretruna.

I.Kozakeviča: Paldies, Silāra kungs. Vai drīkstētu mazu komentāru? Atcerēsimies, kā tika motivēts šīs rindkopas iespējamais svītrojums. Tas tika motivēts tādējādi, ka šā likuma 2.pantā mums ir pavisam konkrēta norāde uz to, ka valsts iestādēm un organizācijām ir laicīgs, sekulārs raksturs. Tādējādi mēs faktiski šajā likumā otru reizi atkārtojam to pašu patiesību. Tādēļ bija runa par šo svītrojumu. Un patlaban, kā jūs redzat, ir runa par to, vai šo rindkopu atstāt vai-kā ir otrajā variantā-lai šīs rindkopas nebūtu.

I.Silārs: Bet, piedodiet, šeit ir ierakstīts, ka mācību procesā tiek nodrošināta iespēja apgūt ticības mācību. Ar to tiek izslēgts, ka mācību procesam ir laicīgs raksturs.

I.Kozakeviča: Par to mums būs iespēja balsot-vai to atstāt, vai to neatstāt. Jūs redzat, ka otrs variants ir bez šīs norādes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Cienījamā referente, godājamie deputāti! Es gribētu atgādināt: ja mēs balsojam par atsevišķām normām, tādā gadījumā mēs faktiski ignorējam to konsensa iestrādi, kas komisijā bija panākta. Mēs vienojāmies, ka tiešām, kā šeit godājamais kolēģis norādīja, nav iespējams savienot laicīgu raksturu ar organizētu ticības mācības pasniegšanu tai vai citā formā. Un tajā pašā laikā, ņemot vērā specifisku situāciju, piemēram, dažādās nacionālajās skolās, mēs vienojāmies ieviest papildus šo ceturto normiņu, ka vietējās valsts pašvaldības iestādēm pēc reliģisko organizāciju vai bērnu vecāku lūguma ir jānodrošina nepieciešamās telpas ticības mācības apgūšanai. Un tāpēc mēs izslēdzam šo ticības mācības mācīšanu kā fakultatīvu vai nefakultatīvu valsts finansētajās skolās. Ja mēs tagad to liekam atpakaļ, tad ceturtā norma zaudē jebkādu jēgu. Ja mēs to liekam atpakaļ, tad pirmā norma, kā šeit pareizi norādīja, un otrā norma ir nesamierināmā pretrunā. Tāpēc es tomēr ierosinātu konceptuāli izteikties par vienu vai otru variantu, bet balsot par normām mēs nevaram, jo tās ir tik cieši savstarpēji sasaistītas, ka, izraujot vienu, sabrūk visa celtne. Paldies.

I.Kozakeviča: Godājamais Plotnieka kungs! Jā, tiešām, mēs komisijā ņēmām vērā jūsu ieteikumus, bet jums laikam nebija iespējas ieklausīties, kā notika likuma projekta otrais lasījums. Ja jums būtu bijusi iespēja ieklausīties, tad jūs zinātu, ka otrajā lasījumā tieši ap trešo punktu savērpās visai pretrunīgi viedokļi. No vienas puses, prāva deputātu grupa-ne tikai deputātu grupa, bet arī aiz viņiem stāvošie vēlētāji-aizstāv iespēju apgūt ticības mācību. Tādēļ šis formulējums ir atgriezies mūsu likuma projektā. No otras puses, mēs neesam noņēmuši arī mūsu priekšlikumu-tā ir alternatīva, un par to mēs šodien balsosim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi! Es aicinātu nesajaukt divas lietas: obligātu iekļaušanu programmā kā mācību priekšmetu un tālāk visu no tā izrietošo un iespējas došanu. Tās ir divas dažādas lietas, un tās nevajadzētu apvienot. Respektīvi, tam, kas ir iekļauts programmā, tam tiešām ir šis sekulārais raksturs. Paplašinot skolas iespēju, ir dota iespēja iepazīties ar to, ko izvēlas skolotāji, skolēni un vecāki. Un šīs divas lietas nevajadzētu apvienot, un šeit tā pretruna pazūd.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Es gribu, pirmkārt, vērst visu klātesošo uzmanību uz šā likumprojekta nosaukumu, tātad priekšmetu. Likumprojekts saucas "Par reliģiskajām organizācijām". Atvainojiet, deputātu kungi un dāmas,-par reliģiskajām organizācijām, nevis par skolām! Tāpēc viss, kas attiecas uz skolām, vispirms ir jāņem ārā. Pretējā gadījumā mēs pilnīgi jaucam priekšmetu. Mēs vēl te varam regulēt, vai likt krustus uz dambjiem, stacijām, vai vēl kaut ko. Tās ir pavisam citas lietas. Es lieku priekšā šo skolu jautājumu vispār izņemt ārā, jo likums ir par organizācijām, tātad mēs esam tiesīgi šo likumu regulēt tikai saskaņā ar tā nosaukumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu-jūsu priekšlikums!

J.Bojārs: Izņemt otro rindkopu vispār ārā un otrajā variantā pēdējo rindkopu, kas te pašā lejā ir,-arī ārā, jo tas nav šā likuma regulēšanas priekšmets. Otrkārt, es pilnīgi piekrītu deputātam Silāram un deputātam profesoram Plotniekam, ka šīs fakultatīvās nodarbības un arī tas otrais variants, kas lejā, ir pilnīgi pretrunā ar esošās Konstitūcijas noteikumu par reliģijas atdalīšanu no valsts. Es jums atgādināšu, ka šis noteikums par reliģijas atdalīšanu no valsts ir arī Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijā un tiek secīgi ievērots. Jo jebkuru nodarbību, arī fakultatīvu nodarbību, apmaksā valsts. Ja mēs atdalām reliģiju no valsts, tad šādas fakultatīvas nodarbības nedrīkst būt. Nedrīkst būt! Tātad pats pirmais bija, ka šis likumprojekts vispār nedrīkst regulēt skolu jautājumus. Tas mums ir jāliek likumā par skolām.

Priekšsēdētājs: Par kuru variantu jūs runājat? Jūs runājat par pirmo variantu, ka vajag otro rindkopu svītrot.

J.Bojārs: Par to, kas mums ir rokās. Otro rindkopu vispār izņemt ārā, jo tas nav šā likumprojekta regulēšanas priekšmets. Un lejā te ir rakstīts-2.variants. Dabiski, ka otrā varianta pirmā rindkopa arī tādā pašā kārtā neder.

I.Kozakeviča: Godājamais Bojāra kungs! Es tomēr atļaušos nepiekrist jūsu iebildumiem, vismaz pirmajā daļā izteiktajiem iebildumiem, ka likumā "Par reliģiskajām organizācijām" nav jāskar jautājumi, kas it kā tieši neattiecas uz reliģiskajiem jautājumiem, uz reliģiskajām organizācijām, proti,-skolu jautājums. Tad, ja mēs konsekventi sekojam jūsu domu gaitai, mēs varam nonākt pie tā, ka mums ir jāizņem ārā šā likuma faktiski lielais jauninājums, uz kuru reliģiskās organizācijas ir gaidījušas ļoti ilgi, proti, par tiesībām veikt labdarības akcijas. Slimnīcas-tās nav reliģiskas organizācijas; ieslodzījuma vietas, pansionāti un bāreņu nami-tās nav reliģiskas organizācijas. Kā jūs zināt, tas ir viens no ļoti būtiskiem pantiem likumā par reliģiskajām organizācijām.

J.Bojārs: Tas nav viens un tas pats. Tās ir šo organizāciju tiesības.

I.Kozakeviča: Es neesmu beigusi. Tālāk-par jūsu minēto otro rindkopu. Kā jūs redzat, tas ir konceptuāls jautājums. Es nezinu, vai vienmēr šeit ir vietā atsauces uz Konstitūciju, tas tiešām patlaban ir koncepcijas jautājums-vai mēs atrodam saskares punktus skolām ar reliģiskajām organizācijām, vai mēs tos tagad šeit noraidīsim. Es nezinu, vai pastāvošās Konstitūcijas normas ir pietiekami stingra atsauce. Drīzāk gan kāda saite starp reliģiju un izglītību būs.

Priekšsēdētājs: Man skaidrs jūsu priekšlikums.

J.Bojārs: Jā, te ir divi viena un tā paša panta varianti. Es pilnīgi atbalstu otrā varianta otro rindkopu. Te ir tas, ko mēs varam atļauties. Redziet, otrā varianta otrā rindkopa ir ārpus valsts regulēšanas, ārpus valsts finansēšanas. Lūk, to mēs varam pieļaut, un tas ir korekti un konsekventi un izriet no prakses, kas ir jebkurā demokrātiskā valstī, izņemot strikti izteiktas katoliskās un musulmaniskās valstis. Tātad, ja valsts tiešām ir atdalīta no reliģijas, tad šis variants iet cauri ļoti labi. Bet nekādā gadījumā ne pirmā varianta otrā rindkopa un otrā varianta pirmā rindkopa.

I.Kozakeviča: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet mums tagad vajadzētu noskaidrot, lūk, ko, lai mēs varētu runāt tālāk: vai pirmā un otrā variantā divas pēdējās rindkopas ir vienādas. Tā ir. Šīs rindkopas ir vienādas abos variantos. Strīds tātad ir par pirmā varianta otro rindkopu un otrā varianta pirmo rindkopu. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Man rada lielu neizpratni tas, kāpēc atsevišķi deputāti iebilst pret ierakstu, ka mācību procesā tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar dažādu reliģiju saturu un raksturu. Acīmredzot daudzi sen nav bijuši skolā un nezina, ka par atsevišķu reliģiju saturu un raksturu mācīja arī līdz šim. Zināšanas par reliģijām ir elementāra kultūrizglītības sastāvdaļa, un tās, manuprāt, ir jāsniedz skolēniem plašāk, nekā mēs to darām līdz šim. Reizē šeit ir jāparādās arī normai par to, kādas būs skolas un reliģisko organizāciju attiecības.

Priekšsēdētājs: Tā, cienījamie deputāti! Man tagad ir viens jautājums-vai mēs pārtraucam šā jautājuma izskatīšanu un nododam atpakaļ rediģēšanai, jo es atkal redzu, ka jautājums nav sagatavots. Atkal kārtējo reizi neviens deputāts nav iesniedzis rakstisku priekšlikumu, bet atkal sākas diskusijas par vienu un to pašu jautājumu. Mums ir vajadzīgi priekšlikumi, un par šiem priekšlikumiem ir jābalso. Ja jūs gribat sākt debates, lūdzu, izsakiet tādu priekšlikumu, atcelsim trešo lasījumu un sāksim debates par šo jautājumu.

J.Celmiņš: Es gribēju teikt, ka jautājums ir labi sagatavots un pirmajā variantā-ļoti labi sagatavots, un es gribu aicināt deputātus balsot par šo variantu. Tieši tāda ir mana doma, es tikai izteicu neizpratni par atsevišķu deputātu iebildi pret šo variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

K.Šļakota: Man ir jautājums par trešo rindkopu pirmajā variantā un otro rindkopu otrajā variantā. Mēs šeit runājām par vecāku tiesībām, bet vai šā projekta autori ir padomājuši par bērnu tiesībām? Valsts atzīst tiesības nodrošināt bērnu reliģisko audzināšanu. Viss, ar to būtu jāliek punkts. Tālāk mēs runājam par vecāku tiesībām un aizmirstam bērnu tiesības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, atbildiet.

I.Kozakeviča: Patlaban pastāvošā prakse ir tāda, ka bērni sāk vai nesāk ticības mācību faktiski pirmās klases vecumā. Tā tas ir. Un tajā vecumā ir grūti runāt par paša bērna gribas izpausmi, tajā laikā tā tomēr ir vecāku gribas izpausme. Lai kā tas arī nebūtu.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Es tomēr aicinu deputātus atcerēties, cik plaši un gari mēs izdebatējām šo jautājumu iepriekšējā reizē. Es uzskatu, ka pirmais variants ir pilnīgi pieņemams. Esmu skolā nostrādājis vairāk nekā 10 gadus. Es zinu, kāda pašreiz ir situācija ar ticības mācības pasniegšanu skolā, ar reliģijas vēstures pasniegšanu skolā, un es aicinu likt uz balsošanu. To, ka nebūs nekādas piespiestas ticības mācības, taču izslēdz vārdi: "kā arī uz brīvprātības principa".
Kāpēc valsts apmaksās? Es redzu, ka vienīgās domstarpības rodas par vārdu "fakultatīvs". Varbūt tiešām, lai nerastos domstarpības, jo visi to "fakultatīvs" saprot, maldīgi saprot kā tādu, kas obligāti jāapmaksā. Lielākoties tas tā arī ir Tāpēc man ir lūgums. Lai nebūtu šīs milzīgās runas, izņemsim ārā vārdu "fakultatīvs", jo principā tas 3.pantā neko nemaina, līdz ar to paliks "pārstāvju līdzdalība ārpusklases nodarbību formā". Tas ir vienkārši tāpēc, lai nebūtu to domstarpību. Atstājam šo pantu pirmajā variantā, balsojam un nediskutējam vairs.

I.Kozakeviča: Sirsnīgs paldies.

Priekšsēdētājs: Pieņemam, ka to "fakultatīvo" šeit vajag izņemt.

I.Kozakeviča: Varbūt mazu mirkli, es gribētu šo lietu mazliet komentēt. Godājamie kolēģi, katrā nākamajā reizē neaizmirsīsim, par ko mēs esam runājuši iepriekšējā reizē. Tādēļ es gribētu to atsaukt atmiņā, tagad skatoties pirmā varianta otro rindkopu, jo tā acīmredzot patlaban ir visdiskutablākā.
Pirmkārt, es sirsnīgi ceru, ka nevienam deputātam neizraisa šaubas otrās rindkopas pirmā daļa. Proti, "iepazīties ar dažādu reliģiju saturu un raksturu". Mēs zinām, ka tas ir kultūrizglītības elements. Bojāra kungs, jūs redzat, ka pēc šā teikuma ir punkts. Tajā pašā laikā mēs esam par šo reliģijas mācības jeb reliģijas vēstures mācības būtību daudz runājuši ar tām skolām, kurās šī prakse jau ir ieviesta, arī ar garīdzniecību. Un jūs saprotat paši, ka faktiski šī robežšķirtne starp reliģijas mācību un ticības mācību ir diezgan plūstoša, jo parādās jautājums, kas ir tie cilvēki, kuri reliģijas vēsturi var pasniegt. Vai nesenie ateisma pasniedzēji, vai gadījuma rakstura cilvēki? Nē! Tātad speciālisti. Kas? Garīdzniecības pārstāvji. Jā, viņi varētu pasniegt, un realitāte ir tāda, ka bieži viņi pasniedz reliģijas vēsturi. Bet tad, kolēģi, neliekuļosim paši sev. Ja to dara kādas konfesijas pārstāvji, tātad gluži loģiski, ka viņi to dara praktiski savas konfesijas ideju garā. Tāda patlaban ir realitāte.
Bet nediskutēsim par pirmo daļu, parunāsim vēl nedaudz par otro. Tātad tieši par to daļu, kurā noteikts, kādās valsts un privātajās skolās, nevis reliģisko organizāciju skolās, apgūt vai neapgūt ticības mācību. Vispirmām kārtām es gribu vēlreiz uzsvērt to argumentu, ka tā ir tagadējā dzīves realitāte. Ticības mācības apgūšana skolās-tas nav kaut kas tāds, kas var sākties tad, ja mēs šo punktu pieņemam. Tā ir lieta, kura daudzās Latvijas skolās jau reāli notiek. Es minēju piemēru no nacionālās skolas, jo tiešām ir tā, ka poļu klasē šo ticības mācību māca, un to māca fakultatīvi, ka ebreju skolā māca toru, un tas nav šķirts no skolas. Bet izrādās, ka tas nav nacionālo skolu jautājums vien. Jo es esmu atradusi ne vienu vien skolu Latgalē-un ne tikai Latgalē. Tādas skolas, kur šis ticības mācības apgūšanas fakts ir pavisam reāls, ir tepat Kurzemē un vēl šur tur. Dārgie kolēģi, tas notiek, un neaizvērsim uz to acis. Un, ja mēs patlaban svītrojam šo punktu-un mēs to varam darīt, mēs par to balsosim, abi varianti ir vienlīdz iespējami -, mēs faktiski panāksim tikai un vienīgi vienu lietu. Mēs panāksim likuma pantu, kurš reālajā dzīvē tiks apiets.
Tālāk es gribētu norādīt vēl uz to, ka mēs esam meklējuši kompromisa variantu. Norādot uz ticības mācības apgūšanu, pirmām kārtām saskaņā ar Ābiķa kunga priekšlikumu, mēs uzsveram, ka ticības mācība tiek apgūta pēc brīvprātības principa, tātad tā, lai nepārkāptu apziņas brīvības principu. Pēc brīvprātības principa.
Tālāk. Fakultatīvā apgūšanas forma nav vienīgā iespējamā. Mēs to neuztiepjam, mēs tikai darām to iespējamu tām skolām, tām mācību iestādēm, kur tas reāli saskan gan ar vecāku, gan ar skolu direkciju gribu. Nu atcerēsimies patlaban, kaut vai paturēsim prātā nacionālās skolas. Tās ir arī reliģiskās pārsvarā.
Bet tepat blakus ir otra alternatīva. Skolās, kurās direkcija un vecāki ir ar mieru, lai apgūst ticības mācību, bet nefakultatīvā formā, šķirti, neapmaksājot, faktiski pēc ārpusklases nodarbību principa. Tātad es uzskatu, ka tas ir ļoti brīvi traktējams.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Man tomēr būtu lūgums izteikt priekšlikumus par balsošanu. Ja ir vēlēšanās sākt debates, tad, lūdzu, nobalsosim un atliksim šo jautājumu, sāksim debates nākamajā sesijā. Lūdzu, tikai priekšlikumus par balsošanu. Šeit ir varianti. Ja šie varianti neapmierina, dodiet citus variantus vai sakiet, ka šis likums nav sagatavots, un mēs to atliekam. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Es vienkārši teikšu divus vārdus. Es pats esmu par 3.panta otro variantu. Es vienkārši gribu izdarīt divas mazas piezīmes. Pirmkārt, pirmajā rindkopā es gribētu konkretizēt, ka šīs tiesības iepazīties ar dažādām reliģijām jānodrošina nevis ar garīdznieku apmeklējumiem skolās, bet izmainot vēstures, sabiedrisko zinātņu u.tml. mācību stundas. Otrajā rindkopā es gribētu izdarīt tādu nelielu labojumu: "...valsts atzīst tiesības..."/

I.Kozakeviča: */Atvainojiet, jūs domājat otrā varianta otro rindkopu?/

A.Safonovs: */Jā, es runāju par otro variantu. "Valsts atzīst tiesības nodrošināt reliģisko audzināšanu." Es uzskatu, ka vārds "nodrošināt" saistās tai skaitā arī ar finansējumu utt. Jāraksta tā: "valsts atzīst tiesības uz bērnu reliģisko audzināšanu". Un tālāk: "...vai kopā ar citām reliģisko organizāciju skolās, kā arī dažādās citās apmācību formās", t.i., nevajag paplašināt. Bet atņemt šodien jaunajai paaudzei tiesības iepazīties ar dažādām reliģijas formām būtu nepareizi. Es pats ciešu no tā, jo es maz zinu./

Priekšsēdētājs: Tātad mēs šodien varam runāt tikai par redakcionāliem labojumiem, un pārējos priekšlikumus, lūdzu, par balsošanu. Varbūt mums vajadzētu vienoties, ka mēs nobalsosim par vienu vai otru variantu un tad apskatīsim, kuras rindkopas mums ir pieņemamas un kuras-ne. Lūdzu, otrais mikrofons. Lūdzu, nomierinieties, deputāti!

I.Cālītis: Tie, kas ir sagatavojuši šos divus variantus, kurus mēs saņēmām vakar, acīmredzot nav sapratuši tos iebildumus un tās debates, kas izcēlās tieši skolu jautājumā. Un šajos it kā divos variantos nepastāv nekādas variācijas. Šeit ir atkal viens un tas pats, abos atkārtojas reliģijas apmācības saistība ar valsts skolām. Tieši šis punkts bija tas, kas izraisīja visdedzīgākās diskusijas un strīdus, jo abos variantos ir viens un tas pats-par reliģijas saistību ar skolām, kas nav pieņemams. Mēs varam pieņemt labus likumus, mēs varam pieņemt sliktus likumus, bet mēs nedrīkstam pieņemt divdomīgus likumus, jo, pilnīgi konsekventi neiestājoties par reliģijas atdalīšanu no valsts, mēs ar šo 3.pantu nonākam pretrunā ar 2.pantu, kas runā par visu reliģiju vienlīdzību, jo pašlaik nav grūti stādīties priekšā tādu situāciju, ka vienā pagastā radīsies nepieciešamība pēc dažādām skolām.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos.

I.Cālītis: Šis nav pieņemams balsošanai, jo šajā likumprojektā nav nekādas alternatīvas.

Priekšsēdētājs: Man ir jautājums tūlīt. Vai jūs savu variantu rakstiski iesniedzāt komisijai?

I.Cālītis: Jā, iesniedzu rakstiski.

Priekšsēdētājs: Lūdzu komisiju atbildēt.

I.Kozakeviča: Godājamais Cālīša kungs, pirmkārt, jūsu iesniegtais variants nenāca otrā lasījuma laikā, tas tika iesniegts vakar. Otrkārt, es jums pilnīgi nepiekrītu. Mēs esam izskatījuši jūsu priekšlikumu, mēs neredzam tur būtiskas atšķirības no tā, ko patlaban piedāvā komisija. Es pilnīgi nepiekrītu jums tai ziņā, ka šeit nav alternatīvas. Te alternatīva ir pilnīga, ja jūs tā labi ieskatāties. Mēs vai nu atstājam, vai neatstājam piezīmi par to, ka valsts skolās mācību un audzināšanas procesam ir sekulārs raksturs. Ja mēs balsojam par to, vai ir vai nav ticības mācības apgūšana skolā, tad vienīgais jautājums ir par reliģijas vēstures apgūšanu. Ja jums arī šis punkts izraisa šaubas, tad tam es gluži piekrist nevaru. Tādēļ personiski man tomēr šķiet, ka mēs esam jau otrajā sēdē apsvēruši ļoti daudzus "par" un "pret". Un man tiešām nav saprotams, vai kaut kas vēl varēja palikt neskaidrs.

Priekšsēdētājs: Bet, cienījamā komisija, mums tomēr bija vienošanās: ja deputāts ir iesniedzis priekšlikumu, ja viņš uzstāj uz balsošanu, tad ir jābalso. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Cienījamie deputāti! Es gribētu piekrist deputātam Celmiņam, ka deputātiem vajadzētu pabūt skolās. Jau Ita Kozakeviča teica, ka sabiedrība ir palaidusi šo garīgās informācijas vilcienu un ļoti daudzās skolās viss jau notiek atbilstoši šiem likuma pantiem. Es uzskatu, ka abi alternatīvie varianti ir ļoti identiski un abi faktiski atbilst šodienas dzīves prasībām.
Cienījamie deputāti, skolās ir tāds vakuums un tāds garīguma deficīts, ka mūsu jaunatne visu garīgo dzīvi izprot padomju karikatūriskā skatījumā. Mums ir nepieciešams, lai cilvēks vienkārši tiktu kulturāli izglītots.
Ir jābalso. Katram var būt atsevišķi uzskati. Man ir priekšlikums likt uz balsošanu un debates pārtraukt. Šeit viss ir saprotams.

Priekšsēdētājs: Jums ir priekšlikums likt uz balsošanu abus variantus tādā veidā, kādā tie ir, jo tie ir vienīgie rakstiskie varianti. Par citu neko šobrīd nevar balsot, cita nav. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Deputāta Bojāra priekšlikums ir ļoti loģisks un pareizs. Tik tiešām šī norma ir vairāk piemērota izglītības likumam nekā likumam par reliģiskajām organizācijām. Bet ko es gribētu teikt? Šajā likumā, tā preambulā un 1.pantā ir tik daudz normu, kas neattiecas uz likumu par reliģisko organizāciju darbību, bet attiecas uz apziņas brīvību, ka, manuprāt, šobrīd ir vienalga, vai mēs šā 3.panta 2.rindkopu ietveram vai neietveram, bet man ir tikai viens jautājums godātajai referentei. Šeit ir runa par skolu dzīvi, par skolu darbību. Vai ir atzinums no Izglītības ministrijas? Kā viņi skatās uz šo jautājumu?

I.Kozakeviča: Vispirmām kārtām, Lagzdiņa kungs, ja jūs būtu uzmanīgi klausījies iepriekšējo likuma apspriešanu otrajā lasījumā, tad jūs būtu uztvēris, ka mūsu pašu kolēģis un Izglītības un kultūras komisijas vadītājs Pēteris Laķis piekrita formulējumam par fakultatīvu un ārpusklases ticības mācības apgūšanu. Es domāju, ka dotajā brīdī pilnīgi varētu piekrist mūsu Izglītības komisijas un attiecīgi zināmā mērā ministrijas viedoklim. Pie tam ar Piebalga kungu mēs arī esam runājuši par šo jautājumu, un pat Izglītības ministrijai nav nekādu būtisku iebildumu pret fakultatīvo un ārpusklases ticības mācības apgūšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cienījamie deputāti, es vienkārši drusciņ gribētu apkopot diskusijas rezultātu. Es šobrīd redzu tikai trīs variantus balsošanai. Varbūt tas mums ļaus saīsināt šīs atkal uzsāktās debates par vienu un to pašu jautājumu, kuru mēs ja trīs reizes esam izdiskutējuši.
Tātad ir divi redakcijas komisijas dotie varianti, par kuriem mēs varam balsot, un papildus ir trešais-deputāta Bišera variants, kuru it kā atbalstīja deputāts Lagzdiņš,-svītrot pirmajā variantā pirmo un otro rindkopu un otrajā variantā pirmo rindkopu, jo abas pēdējās rindkopas abos variantos ir pilnīgi vienādas. Tas ir trešais variants. Deputāt Bojār, vai tā tas ir, ka jūs būtu par pēdējo divu rindkopu atstāšanu abos divos variantos, jo tās ir identiskas?

J.Bojārs: Jā, pirmais teikums. Otrā variantā pirmais teikums varētu būt pirmā rindkopa, vai pirmajā variantā līdz komatam.
Bet es vēlreiz gribu atgādināt visiem deputātiem, ka viss, ko apmaksā skola, ir tas, ko apmaksā valsts. Fakultatīvie, ārpusklases pasākumi-tie visi ir valsts apmaksāti. Tātad, ja mēs piekrītam tādam variantam, tad mēs graujam apziņas brīvību.

Priekšsēdētājs: Jā, motīvi un sistēma skaidra.

J.Bojārs: Un vēl man ir pavisam īss iebildums. Pēdējā rindkopa pirmajā variantā un pēdējā rindkopa otrajā variantā ir izņemamas, jo mēs uzliekam vietējām pašvaldības iestādēm slogu, ko tās nevar panest. Jūs mani atvainojiet, Latvijā joprojām nav Latvijas Valsts bibliotēkas, jo vietējā vara nav spējusi apgādāt visai valstij bibliotēku. Un tagad vietējai varai, tai pašai Rīgai, mēs uzliksim par pienākumu gādāt vēl telpas reliģiskajām organizācijām. Viņi to vienkārši nespēj izdarīt. Jāatdod vecās telpas, kas bija. Bet šī rindkopa arī ir jāņem ārā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par pēdējo rindkopu diskutēja arī pagājušo reizi, un bija priekšlikums to izņemt. Tā ka par to mēs balsosim vēl atsevišķi. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Puzo: Es gribu runāt kā praktiķis par to likumu, ko mēs šodien apspriežam. Manā skolā tāda prakse jau ir četrus gadus. Un mums tiek... (Zālē balsis.)

Priekšsēdētājs: Es lūdzu par motīviem vairāk nediskutēt.

I.Kozakeviča: Pusvārdā kolēģus tomēr nevajag pārtraukt.

Priekšsēdētājs: Mēs jau vairāk nepārliecināsim viens otru, mēs jau trīs reizes esam pārliecinājuši.

A.Puzo: Nē, es negribu pārliecināt, es vienkārši gribu aicināt balsot par likuma pirmo variantu. Tas skolai ir ļoti pieņemams, un nekas te netiek uzspiests.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Es gribētu atgādināt, ka vajadzētu tomēr ievērot mūsu reglamentu, un vēl es gribētu teikt, ka faktiski ir trīs varianti. Divus ir iesniegusi komisija, trešais paredz neatbalstīt nevienu no šiem priekšlikumiem. Pārējie varianti, kas tiks likti priekšā, ir pretrunā ar mūsu reglamentu. Un tāpēc es gribētu tomēr likt uz balsošanu trīs variantus. Trīs varianti-divi redakcijas komisijas iesniegtie un trešais: neatbalstīt nevienu no redakcijas komisijas iesniegtajiem.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

I.Ziedonis: Es aicinu jūs kā kompromisa variantu izvēlēties otro variantu, jo tas ir visloģiskākais. Pirmajā variantā tomēr pastāv, kaut arī formāla, pretruna starp pirmo un otro rindkopu. Jo sekulārs raksturs tiešām izslēdz ticības mācības pasniegšanu. Bet otrajā variantā nekādā gadījumā nedrīkst izmest pirmo rindkopu, jo reliģijas vēsture, par kuru šeit ir runāts, reliģijas vēstures mācība ir daļa no kultūrvēstures. Tas ir pašsaprotami. Pret to mums nevajadzētu protestēt. Ja mēs balsotu par otro variantu, tad es vēl iesaku nevis trešo rindkopu izņemt, bet labot. Un vienkārši tur ir vaina darbības vārdā, ka "jānodrošina nepieciešamās telpas". Es domāju, ka tas ir ļoti liels luksus un ļoti liela privilēģija-šodien šajos apstākļos nodrošināt ar telpām. Tur vajadzētu labot ar vārdiem "ir jāparedz nepieciešamās telpas", jo "jānodrošina" paredz subjekta un objekta attiecības, tātad tūliņ strīdu: kurš kuram paredz, kurš nodod atslēgas, kurš taisa remontu, bet paredzēt nepieciešamās telpas vai arī ne tik saistoši. Jā, vārdu sakot, ir jādomā, ka vajadzētu tādas telpas gādāt. Es aicinu balsot par otro variantu, jo nav nozīmes šeit mums tik daudz strīdēties, liekas, ka velns ienācis zālē...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, atbildiet.

I.Kozakeviča: Es gribētu nedaudz komentēt Ziedoņa kunga piebildi. Proti, paskaidrot, kā radies šis pēdējais pants par to, ka pašvaldības iestādēm ir jānodrošina telpas. Gadījumā, ja mēs svītrojam, ja mēs nobalsojam tā, ka skolās ticības mācību apgūt nav iespējams, atliek ticības mācību apgūt baznīcas svētdienas skolās un visās pārējās formās. Mēs zinām, kādā stāvoklī patlaban ir baznīca. Baznīcai nav tādu telpu, kurās varētu vest bērnus, lai tas nebūtu bīstami bērnu veselībai, un kurās varētu rīkot šīs ticības mācības nodarbības. Tātad ir jāatrod kāds veids, kā tiešām varētu realizēt šīs tiesības ticības mācību apgūt. Un mēs neredzam citu iespēju kā pašvaldībām uzlikt par pienākumu atrast tādu telpu, kur bērniem reāli sanākt. Citas iespējas nav. Citādi mēs pieņemam normu, kura nekad nebūs izpildāma, kolēģi.

Priekšsēdētājs: Paldies, deputāte. Es nedzirdu vairāk nevienu priekšlikumu. Es dzirdu tikai divus variantus, trešo variantu-noraidīt, un vēl mēs varam izšķirties par pēdējo rindkopu, bet tas būs tad, kad mēs nobalsosim par vienu no variantiem. Trešais mikrofons. Jums ir cits priekšlikums?

A.Seiksts: Cienījamie kolēģi! Lūdzu pusminūti. Man šķiet, daži deputāti ir aizmirsuši, ka mēs šodien nepieņemam svētos rakstus uz 2000 gadiem. Tas ir pārejas laika likums, kur pirmais variants atbilst realitātēm. Un es uzskatu, ka vienīgais, par ko iespējams diskutēt, ir vārds "fakultatīvs". Pretējā gadījumā debates tūlīt pat ir jāpārtrauc un jābalso. Ja mēs obstrukcijas dēļ šo likumu nepieņemsim, realitāte ies uz priekšu, skolas vienalga strādās tā, kā tās strādā. Es lieku priekšā tūlīt pat balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, sagatavosimies balsošanai. Šobrīd ir trīs priekšlikumi: noraidīt šo pantu; tātad, ja mēs to noraidām, tad acīmredzot mums tas atkal ir jādod pārstrādāšanai. Otrais priekšlikums-balsot par pirmo variantu. Trešais priekšlikums-balsot par otro variantu. Pēc tam, kad būsim nobalsojuši par vienu no abiem variantiem, jo pēdējā rindkopa abos ir vienāda, atsevišķi nobalsosim par šīs pēdējās rindkopas palikšanu vai izslēgšanu no teksta.
Tā, komisijai ir iebildumi? Komisija vēl vienu variantu ieteiks.

I.Kozakeviča: Dārgie kolēģi! Mums ir jābalso tā, kā es teicu sākumā. Tie nav vesela panta varianti. Tas, ko jūs redzat, pirmais variants un otrais variants-tās ir alternatīvas rindkopas, jo, kā jūs atceraties, iepriekšējā reizē tieši tā veidojās mūsu diskusija, ka katrai rindkopai bija alternatīva. Tādēļ, ja godājamais priekšsēdētājs atļaus, es formulēšu, par ko mēs patlaban balsojam. Mums ir jābalso burtiski par rindkopām un pēc tam par pantu kopumā.

Priekšsēdētājs: Zināt, es tomēr negribētu piekrist. Jo, ja šeit ir divi varianti... (Zālē balsis.)
Cienījamie deputāti, jums būtu jāizšķir. Ja balsošanu vadīs Ita Kozakeviča, lai vada viņa, es esmu gatavs viņai šo vietu dot. Tad es neiejaucos balsošanas procesā. (Zālē balsis.) Es nezinu, vai mēs pēc Konstitūcijas, pēc reglamenta varam to atļaut, jo es redzu tikai divas iespējas, kā var balsot, un es jums tās pateicu. Ja Itai Kozakevičai ir variants balsot par pantiem pēc reglamenta, es šādu variantu nezinu...

I.Kozakeviča: Nu, jā, bet formulēt tomēr es varu pamēģināt...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izšķirsim mūsu strīdu...

A.Endziņš: Es negribu izšķirt šo strīdu. Es vienkārši pirms balsošanas gribu teikt, ka gan vienā, gan otrā variantā pēdējā rindkopā ir rakstīts "vietējās pašvaldības valsts iestādēm". Šis vārds "valsts" ir jāizsvītro gan vienā, gan otrā gadījumā. Vairāk es neko negribu teikt.

I.Kozakeviča: Piekrītam.

Priekšsēdētājs: Es uzklausīju Itas Kozakevičas priekšlikumu, bet es šeit neredzu nekādu vajadzību balsot par atsevišķām rindkopām. Jo ir divi varianti un divas pēdējās rindkopas šiem diviem variantiem ir pilnīgi vienādas. Ja mēs nobalsojam par pirmo variantu, tad ir pirmais variants ar šo pirmo un otro rindkopu pirmajā variantā. Mēs vēl varam apspriest pēdējo rindkopu... (Zālē balsis.) Es nezinu, es tiešām esmu absolūti neattīstīts reliģijas jautājumos... Es nesaprotu, kā savādāk var balsot.

I.Kozakeviča: Godājamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju, godājamie kolēģi! Neklaigājiet, Geidāna kungs! Tomēr atcerēsimies, kas mēs esam un kāpēc mēs šeit sēžam, un neatļausimies deputāta necienīgu uzvedību. Godājamais kolēģi, šajā brīdī man ir kauns par mums visiem kopā, jo iepriekšējā reizē, šo pašu likuma projektu apspriežot, mēs atļāvām sev būt pilnīgi neuzmanīgiem un pilnīgi neiedziļināties. Ja iepriekšējā reizē mēs bijām saguruši un negribējām nobalsot par alternatīviem variantiem, tad būsim vismaz tagad tik daudz uzmanīgi, lai balsotu par konkrētām rindkopām.
Jūs redzat pavisam konkrēti,-šeit jums ir priekšā divi varianti. Pirmajā variantā ir pirmā rindkopa, otrajā variantā rindkopas nav, pirmajā variantā otrā rindkopa ir ar fakultatīvu ticības mācības apgūšanu un otrajā variantā-bez tādas. Pēdējās divas rindkopas paliek tādas, kādas tās ir bijušas. Tas ir ļoti vienkārši.

Priekšsēdētājs: Nu, tad es saprotu, ka mēs balsojam tā, kā es teicu,-par variantiem. Nu kāpēc mums jābalso par rindkopām, ja te pēdējās rindkopas ir vienādas? Mēs balsojam par variantiem, bet, pēc Itas Kozakevičas teiktā, balsošana par variantiem ir balsošana par rindkopām. Tas ir viens un tas pats.

I.Kozakeviča: Tas nav viens un tas pats.

Priekšsēdētājs: Tāpēc, lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrācijas režīmu. Rezultātu. 132. Vēl jābalso par katru variantu. Kurš variants iegūs vairākumu, tas tad arī tiks pieņemts. Pirmais priekšlikums: noraidīt šo pantu un nodot pārstrādāšanai. To es pirmo likšu uz balsošanu, jo tas ir radikālākais variants. Otrais variants: balsot par pirmo variantu, bet Itas Kozakevičas interpretācijā tas ir-balsot par pirmo un otro rindkopu. Jā, Ita? (Zālē balsis.) Otrais variants šeit ir tādā veidā, kā tas uzrakstīts... Tātad, lūdzu, vispirms balsojam par šā panta noraidīšanu un nodošanu komisijai tālākai pārstrādāšanai. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 31. Lūdzu, balsosim par pirmo variantu. Ar visām rindkopām. Ja vajadzēs, tad mēs pie šīs rindkopas vēl atgriezīsimies. Lūdzu, balsojam par pirmo variantu. Balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 72. Balsojam par otro variantu. Lūdzu rezultātu. 62. Tātad pieņemts ir pirmais šā trešā panta redakcijas variants. Kādi iebildumi ir komisijai?

A.Teikmanis: Ja es pareizi sapratu, tad mums atsevišķi vēl jānobalso par trešo rindkopu? Tas ir, par ceturto rindkopu, pēdējo rindkopu.

Priekšsēdētājs: Vārdu sakot, par pēdējo rindkopu. Tas ir deputāta Bojāra priekšlikums, ka šo rindkopu vajadzētu izņemt, jo skolās nebūs iespējas reliģiskās organizācijas nodrošināt ar telpām.

A.Teikmanis: Kas attiecas uz vietējām pašvaldībām, cienījamie kolēģi, es atļaušos vienu svaigu piemēru jums minēt. Vakar Rīgas pilsētas izpildkomiteja nodrošināja ar telpām luterāņu garīgo semināru, kas, kā jūs paši saprotat, kalpo ticības mācības apgūšanai, turklāt plašākai ticības mācības apgūšanai. Bet ziniet, ka šo semināru nodrošināt ar telpām nozīmēja izlikt no telpām vienu no labākajiem Rīgas kultūras namiem-Tramvaju un trolejbusu pārvaldes kultūras namu. Tāpēc, ka nebija cita varianta. Četrus mēnešus mēs tādu meklējām. Un tagad jūs iedomājaties, ka vietējās pašvaldības varēs nodrošināt ar telpām visus ticības mācības apgūšanai. Jūs ietiepīgi gribat ieprogrammēt tādu normu, kas faktiski nedarbosies. Tāpēc es aicinu atsevišķi balsot par šīs normas izslēgšanu.

Priekšsēdētājs: Tas bija arī deputāta Bojāra priekšlikums. Tāpēc es lieku uz balsošanu rindkopu par to, ka vietējām pašvaldības iestādēm jānodrošina telpas reliģisko priekšmetu mācīšanai. Balsojam par šā panta izslēgšanu. Pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Es tomēr aicinātu deputātus padomāt. Mūsu skolu telpas vakaros stāv tukšas. Mūsu skolu telpas-jā, runa nav par skolām. Bet kāpēc pašvaldības nevarētu vienoties ar iestādēm? Ticības mācību reāli var apgūt klasēs. Es uzskatu, ka šis pants ir jāatstāj.

Priekšsēdētājs: Tātad balsošanas motīvi ir skaidri. Lūdzu, balsosim par pēdējās rindkopas izslēgšanu. Balsošanas režīmu. Rezultātu. 47. Tas nav nodoto balsu vairākums, tātad priekšlikums netiek pieņemts. Pants paliek pirmā varianta redakcijā. 7.pants.

I.Ziedonis: Man bija otrā varianta pēdējam teikumam, par ko nupat balsojām, redakcionāls labojums. Nevis "jānodrošina", bet "jāparedz", kas ir būtiska atšķirība. Jānodrošina, tas ir-tūlīt dodiet man atslēgas, vai arī mēs strīdēsimies. Tas ir pakļaut strīdīgām tantēm visu pašvaldību. Ja mēs sakām "jāparedz", tad tas ir arī laika jautājums, jau laikā distancētas subjekta un objekta attiecības.

Priekšsēdētājs: Mēs atkal sākam diskusijas par šo pašu pantu. Vai deputātiem ir pieņemams, ka mēs redakcionāli mainītu uz šo "jāparedz"? Deputāts Ābiķis piekrīt. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Kozakeviča: Par 7.pantu. Godājamie kolēģi, es gribu vēlreiz paskaidrot, es gribu jums vēlreiz atkārtot to, ko es teicu, apspriežot likumu otrajā lasījumā. Lūdzu, tagad ieklausieties!
Mēs tiešām augstu novērtējām gan deputāta Ulmes, gan deputāta Aleksejeva priekšlikumus: tie ir pilnīgi pareizi pēc būtības, bet tikai es lūdzu ieskatīties 7.pantā izteiktajā norādē, ka baznīcas un reliģisko organizāciju īpašumi pēc to pieprasījuma tiek atdoti to īpašumā likumā noteiktajā kārtībā. Iepriekšējā reizē te kāds atsaucās uz analoģiju ar Lietuvas likumdošanu, un es gribu, dārgie kolēģi, vēl tuvāk paskaidrot, kāda ir šī analoģija.
Proti, arī Lietuvā jautājums par baznīcas īpašuma atdošanu baznīcām nav ietverts šajā vispārīgajā likumā par reliģiskajām organizācijām. Tas ir atsevišķs neliels un kompakts likums, kurā ir runa tikai par šo konkrēto lietu, proti, baznīcas īpašuma atdošanu baznīcai. Un, kā uz to norāda teikums mūsu likumprojektā, arī mēs esam paredzējuši nelielu, Lietuvas likumam analoģisku likumu par kārtību, kādā baznīcas īpašumi tiek atdoti baznīcai. Tur būs arī vieta deputāta Ulmes un deputāta Aleksejeva pilnīgi pareizajiem priekšlikumiem. Bet tas ir likums, kurš mums ir jākonsultē ar valdību. Tādēļ komisija pastāv uz to, lai 7.pants konkrēti šajā likumā paliktu tādā redakcijā, kādā tas ir. Iesniegtie priekšlikumi attiecas uz otro nelielo likumu, par kuru es nupat stāstīju. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad redakcijas komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu kā neiespējamu šajā pantā. Lūdzu-deputāts Škapars.

J.Škapars: Cienījamie deputāti, es aicinātu jūs padomāt un likumu šodien nepieņemt vispār. Es domāju, šis jautājums tik traki nedeg, bet jautājums ir ļoti delikāts, neparasti delikāts. Es esmu skolā mācījies ticības mācību, esmu piedalījies lūgšanās un zinu, ko nozīmē gan ticības mācības pasniegšana, gan lūgšanas skolās. Neparasti delikāts jautājums tas ir. Domāju, šī kliegšana pa vidu neliecina par mūsu kultūru.

Priekšsēdētājs: Pagaidiet acumirklīti. Mēs tātad esam vienojušies, ka 7.pants paliek šādā veidā. Redakcijas komisija tā ir izlēmusi. Ja deputāti pieprasa, protams, man tās jāliek uz balsošanu, bet jāliek variants, kurš iesniegts rakstveidā. Ja nekādu protestu par šo 7.pantu nav, mēs to atstājam. Mēs esam nobalsojuši par pirmo variantu 3.panta redakcijā, un šobrīd mēs varam balsot par likumprojekta pieņemšanu kopumā. Mums ir vajadzīga 101 balss. Tagad-par procedūru un motīviem.

J.Škapars: Es pateikšu līdz galam. Es aicinu deputātus šodien likumu nepieņemt un piedāvāju šādu variantu: priekšlikumus izsniegt visām komisijām, lai visas komisijas apspriež un sagatavo ļoti konkrētus savus priekšlikumus, un tikai tad atgriezties pie izskatīšanas. Kāpēc šodien mums sākas šādas klaigāšanas pa starpu?

Priekšsēdētājs: Paldies. Otrais mikrofons.

A.Bērzs: Tā kā šodien mēs pieņemam tādu variantu, kas paver iespēju apziņas brīvības ierobežošanai skolās, es būšu spiests balsot pret šā likuma pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Trešais mikrofons.

A.Seiksts: Cienījamie kolēģi, man liekas, ka tie no mums, kas atrāvušies no realitātēm un izsaka savas piezīmes, varētu neizteikt tās šeit, jo man ir jāsāk šaubīties, kur es atrodos, varbūt komunistu un ateistu saietā, kurš pirmoreiz mēģina šajā sakarībā pavērt apziņas brīvībai ceļu. Un deputāta Bērza iebilde par to, ka skolā tiek ierobežota apziņas brīvība, ir pilnīgi nevietā. Es aicinu balsot par likumprojektu tūlīt pat.

Priekšsēdētājs: Deputāts Šteins.

V.Šteins: Es uzskatu, ka likumprojekts ir izstrādāts un, pretēji Škaparam, aicinu visus balsot par šā likuma pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Es aicinu deputātus pavērot, kuri uzstājas par šo priekšlikumu. Tie visi ir izglītības darbinieki, kuri ir strādājuši skolās un kuri zina reālo situāciju. Un visi, kuri ir Izglītības komisijā, vismaz tie, kuri šodien te runāja, ir par šo likumu. Un šajā likumā nav ietverta dogma, ka skolā obligāti jāmācās ticības mācība. To var darīt pēc brīvprātības principa. Uzskatu, ka likums noteikti ir jāpieņem. Nepareizs ir apgalvojums, kā mums te visu laiku cenšas iegalvot, ka likums paredz obligātu ticības mācības mācīšanos. Tas ir absurds. Likums to neparedz. Likumā ir tīrs brīvprātības princips. Es aicinu balsot par šo likumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk nekādu citu motīvu nav, priekšlikumu nav? Trešais mikrofons.

E.Kide: Arī es aicinu balsot par un atbalstu, jo skolā jau viss notiek, mums tikai jālegalizē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Reģistrācijas režīmu! Deputāt, jūs vēl varat paspēt. Reģistrējieties! Lūdzu rezultātu. 136. Lai pieņemtu likumprojektu otrajā lasījumā, vajadzīga 101 balss. Trešajā lasījumā balsojam par likumprojektu par reliģiskajām organizācijām, par tā galīgu pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! 99. Likumprojekts nav pieņemts. Tātad lēmumu mums arī nav nozīmes izskatīt. Mums ir jāvienojas vienīgi par apspriešanu, par likumprojekta tālāko pilnveidošanu. Līdz kādam termiņam komisija ir gatava likumprojektu izskatīt vēlreiz un iesniegt trešajā lasījumā? Varbūt termiņu nenoteiksim, savus priekšlikumus par termiņu komisija izteiks vēlāk. Tātad mēs nododam likuma projektu tālākai pārstrādāšanai.

I.Kozakeviča: Tad ir lūgums. Ja reiz mēs esam noraidījuši šo likumu, man jums visiem ir tāds lūgums, lai pirms kārtējā šā likuma lasījuma komisijai beidzot būtu jūsu rakstveida papildinājumi vai iebildumi, lai tās nebūtu tikai kaislības, kuras kūsā ap mikrofonu, kad kādam no mums, godājamie kolēģi, gribas parunāties. Paldies.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

P.Laķis: Es ļoti lūgtu pirms nākamās šā likuma izskatīšanas stingri ievērot mūsu reglamentu, tas ir, ja tas ir trešais lasījums, tad tur ir attiecīgas norādes, kad ir jāiesniedz priekšlikumi, nevis jāorganizē diskusijas trešā lasījuma laikā. Tas ir jāizdara, jo, es atvainojos, 90 procenti no šodienas iebildēm bija absolūti nekompetentas. Un likums, manuprāt, nav jāpārstrādā. Likums ir sagatavots pietiekami kvalitatīvi, faktiski tādā veidā to varēja izskatīt trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tātad šis jautājums par likumprojektu ir palicis, karājamies gaisā, jo likumprojekts nav pieņemts. Lūdzu iesniegt komisiju ieteikumus un sagatavot likumprojektu. (Zālē troksnis, sarunas.)
Nākamais darba kārtības jautājums ir Latvijas Republikas Augstākās padomes Zemes komisijas sastāva apstiprināšana. Vārds Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Tā kā, balsoties uz lēmumu par kārtību, kādā stājas spēkā Latvijas Republikas 1990.gada 10.jūlija likums "Par zemes komisijām", paredzēts izveidot republikas Augstākās padomes Zemes komisiju, atļaujiet man izvirzīt jums apstiprināšanai komisijas locekļu kandidatūras. Kandidatūras, cik es zinu, apspriestas arī pastāvīgajās komisijās. Pēc nolikuma tur ir jābūt gan deputātiem, gan pārstāvjiem no attiecīgajām ministrijām un resoriem. Sakarā ar to, ka dažas ministrijas, arī Meža ministrija, izveidojās tikai vakar, komisijas locekļu kandidātu skaits, to kandidatūru skaits, kuras es gribētu izvirzīt šodien, nav vēl pilns. Taču komisijai vajadzētu sākt strādāt, lai varētu apzināt tos uzdevumus, kas ir likumā "Par zemes komisijām": organizēt zemes reformas darbu veikšanai nepieciešamo instrukciju un norādījumu izstrādāšanu. Gribētu nosaukt tās kandidatūras, kuras būtu vēlams iekļaut Zemes komisijas sastāvā.
Cienījamie deputāti! Atļaujiet man izvirzīt šādas kandidatūras no deputātu vidus:
1. Guntis Grūbe-Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts,
2. Agris Jaunkļaviņš-Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts,
3. Jānis Kinna-Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts,
4. Pēteris Krūgaļaužs-Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts,
5. Larions Kucāns-Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts,
6. Stefans Rāzna-Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts,
7. Filips Stroganovs-Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts,
8. Pēteris Simsons-Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts;
no attiecīgajiem resoriem:
1. Dainis Ģēģers-Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija, ministrs,
2. Guntis Liepa-Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas galvenais valsts inspektors,
3. Valdis Niedre-Latvijas Republikas institūta "Zemesprojekts" direktors,
4. Zigurds Veitmanis-Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas Zemes ierīcības departamenta direktors.
Būtu lūgums šīs kandidatūras apstiprināt, lai komisija varētu uzsākt darbu. Ir grūti paredzēt uz priekšu, taču domāju, ka diezin vai kāda cita komisija reāli būtu lielāku grūtību priekšā nekā šī. Tāpēc neapšaubāmi visiem komisijas locekļiem jāapzinās tā atbildība, ar kādu ir jāiekļaujas šajā darbā. Tas skar mūsu pašu galveno jautājumu-kā izdarīt ekonomiskās sistēmas un struktūras pārkārtojumus laukos. Mums tie ir jāveic tā, lai nevienā no šo pārmaiņu stadijām mēs nepieļautu lauksaimniecības produkcijas krasu samazināšanos, lai neaizskartu lauku ļaužu intereses kopumā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kādi priekšlikumi ir par lēmumu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Zemes komisijas sastāva apstiprināšanu"? Priekšlikums ir balsot. Pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Frakcija iesaka šai komisijai vēl vienu cilvēku no mūsu frakcijas. Deputātu Berdikovu.

Priekšsēdētājs: Berdikovs.

I.Godmanis: Man tikai jāsaka, ka acīmredzot vajadzētu šo kandidatūru arī komisijai izskatīt. Pastāvīgajā komisijā visas kandidatūras, kuras es liku priekšā, ir izskatītas. Es teicu, ka komisijas locekļu skaits mums vēl nav pilns. Frakcijai vajadzētu izvirzīt, un tad mēs varētu apspriest reizē ar pastāvīgo komisiju.

Priekšsēdētājs: Tātad, lūdzu.

I.Godmanis: Šīs kandidatūras, kuras es nosaucu, ir manis izvirzītas un komisijā apspriestas. Lūgums tās atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Komisija nav pilnā sastāvā-kā es saprotu. Kandidatūras, kas vēl ir spējīgas strādāt un varētu strādāt pie zemes reformas, lūdzu iesniegt komisijā izskatīšanai, un tad mēs atsevišķi par tām balsosim. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Zinot to, ka komisijas priekšsēdētāja funkcijas ir jāpilda Godmaņa kungam, un zinot viņa noslogotību, šajā komisijā sevišķi izcila nozīme būs vietniekam. Un tāpēc es domāju, ka, apstiprinot komisiju, būtu bijis lietderīgi mums arī zināt un apstiprināt šīs komisijas priekšsēdētāja vietnieku.

I.Godmanis: Tas ir komisijas uzdevums. Latvijas Republikas Likuma par zemes komisijām 5.2.punktā noteikts, ka Zemes komisija no sava vidus ievēlē priekšsēdētāja pirmo vietnieku, vietniekus un komisijas sekretāru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Otrais mikrofons. Paliec, Ivar!

G.Grūbe: Es lūdzu paskatīties iepriekšējo likumu, ko mēs izdevām par zemes komisijām. Tur bija noteikts, ka komisijas sastāvā ir deviņi deputāti un astoņi ministriju un resoru pārstāvji. Pašreiz no Godmaņa kunga puses un no komisijas puses ir piedāvāti deviņi deputāti un četri ministriju un resoru pārstāvji. Ja kāds no deputātiem netiks apstiprināts, tikai tad var izvirzīt nākamos.

I.Godmanis: Neapšaubāmi!

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

S.Albertiņa: Godātie kolēģi, godātais Godmaņa kungs! Mēs, Vides komisija, iesniedzām priekšlikumu iekļaut šajā komisijā Annu Seili. Mēs gribētu atjaunot šo priekšlikumu sakarā ar to, ka neviena pārstāvja nav arī no mežiem.

I.Godmanis: No mežiem pārstāvja tiešām nav sakarā ar to, ka Meža ministrija tikai vakar tika izveidota un ministram vēl ir jāizvirza kandidatūra no Meža ministrijas.

S.Albertiņa: Īsi sakot, mēs uzturam spēkā savu priekšlikumu, varbūt jūs varat to ņemt vērā.

I.Godmanis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

A.Felss: Cienījamie kolēģi deputāti! Neaizmirstiet to, ko teica Grūbe,-jebkura kandidatūra ir jāizskata vispirms komisijā. Ja jau mēs vienreiz lēmumu esam pieņēmuši, tad būsim konsekventi. Un tātad nobalsosim par vai pret.

Priekšsēdētājs: Deputāti, mums tagad vajadzētu izšķirties par lēmumu. Ir papildu priekšlikumi par kandidatūrām, bet tās ir jāizskata komisijā un par tām mēs vēl balsosim atsevišķi, kad šie cilvēki parādīsies pēc komisijas atzinumiem. Bet pagaidām mums vajadzētu nobalsot par šo lēmumu-gan par komisijas sastāvu, gan komisijas priekšsēdētāju. Viens no priekšlikumiem bija balsot par visu šo komisiju kopumā, otrs-balsot par katru atsevišķi, zinot mūsu bēdīgo pieredzi, ka mēs nekad kopā neesam ne par ko nobalsojuši. Lūdzu, trešais mikrofons.

No zāles: Es domāju, es atvainojos...

I.Godmanis: Es atvainojos, ka jūs pārtraucu. Saprotiet, mēs samērā rūpīgi izskatījām kandidatūras. Pirmkārt, te ir sabalansēts arī politiskais princips. Tas ir viens, un tas ir ļoti svarīgi. No otras puses, šeit ir arī deputāti ar lielu pieredzi lauksaimniecības darbā, kas ir vadījuši saimniecības. Šeit ir deputāti ar juridisko izglītību. Jebkurā gadījumā man būtu lūgums šo komisijas sastāvu apstiprināt un saglabāt.

Priekšsēdētājs: Tātad, es domāju, darīsim tā: par šīs komisijas sastāvu pagaidām, jo tas nav pilnīgs, balsosim kopumā, lai komisija varētu strādāt. Ja gadījumā mēs nevarēsim vienoties, tad atgriezīsimies un lemsim par katru atsevišķi, jo mēs šeit ne ar ko neriskējam.

R.Krūmiņš: Man ir priekšlikums par šīs komisijas izveidošanu. Noteikumus par pastāvīgo komisiju izveidošanu mēs varētu attiecināt arī uz šo komisiju. Tādā gadījumā par ievēlētu komisijā ir jāuzskata deputāts, kurš saņem klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Priekšsēdētājs: Šis ir lēmums, mēs pieņemam lēmumu.

R.Krūmiņš: Un pēc tam nobalsojam par lēmumu kopumā.

Priekšsēdētājs: Tā nevar. Pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Ir tāds redakcionāls labojums. Tā kā ir uzrakstīts, ka Augstākā padome nolemj apstiprināt komisiju šādā sastāvā, tad mēs jau esam par Godmaņa kungu balsojuši. Es to tekstu rakstītu latviski šādi: "Pamatojoties uz balsošanas rezultātiem, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj: Latvijas Republikas Augstākās padomes Zemes komisija ir apstiprināta šādā sastāvā..." Jo mēs šo lēmumu pieņemsim pēc balsošanas.

Priekšsēdētājs: Varbūt es te kaut ko neesmu pareizi sapratis. Bet es saprotu, ka mēs pieņemam lēmumu par Latvijas Republikas Augstākās padomes Zemes komisijas sastāva apstiprināšanu. Mēs varam nobalsot par šo sastāvu, kāds tas šeit ir, kaut arī mēs esam balsojuši par Ivaru Godmani, jo šobrīd mēs balsojam par visu sastāvu kopumā. Ja mēs nedabūsim 101 balsi par šo sastāvu, tad par katru atsevišķo locekli, kas šeit ir, jo par I.Godmani jau ir nobalsots, mēs lemsim atsevišķi. Ir vajadzīga 101 balss, lai balsotu. Lūdzu reģistrāciju! Reģistrēsimies, un tad es došu jums vārdu. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputāte Albertiņa, jūs reģistrējāties? Lūdzu rezultātu. 130. Vārds deputātei Albertiņai. Pirmais mikrofons.

S.Albertiņa: Godātais Īvāna kungs! Mani tomēr ļoti baida šī balsošana kopumā.

Priekšsēdētājs: Es teicu, ka tad, ja mēs nepieņemsim lēmumu par šo sarakstu kopumā, ko komisija ir sabalansējusi, tad atgriezīsimies pie komisijas locekļiem, par kuriem atsevišķi nav balsots. Ir balsots tikai par priekšsēdētāju. Un balsosim par katru atsevišķi. Lūdzu balsošanas režīmu. Sekretariāts atvainojas to deputātu vietā, kuri nokavējuši. Lūdzu vēlreiz reģistrēties. Atlikt! Kāds deputāts nospieda pogu pirms laika. Atlikt, un reģistrējamies vēlreiz. Gaidiet signālu un tikai tad reģistrējieties! Lūdzu rezultātu. Vispār izskatās, ka zālē vajadzētu būt vairāk deputātu. Atkārtot reģistrāciju nav jēgas, paši sekojiet savām pultīm, Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par lēmumu par Latvijas Republikas Augstākās padomes Zemes komisijas sastāva apstiprināšanu tādā sastāvā, kādu to iesniegusi komisija. Lūdzu rezultātu! 113. Tātad lēmums ir pieņemts.
Par tālākajiem priekšlikumiem lūdzu strādāt Zemes komisiju un tās priekšsēdētāju. Kad būs jaunas kandidatūras, griezieties atkal Augstākajā padomē.
Acīmredzot nu mēs varam izskatīt sagatavotos jautājumus par papildu līdzekļu piešķiršanu brīvprātīgo kārtības sargu vienībām. Bet ir piecas minūtes līdz starpbrīdim, un acīmredzot mums ir lietderīgi pasludināt pusstundas starpbrīdi un tad atsākt darbu. Ekonomikas komisijai ir paziņojums. Otrais mikrofons.

O.Kehris: Ekonomikas komisija lūdz pulcēties blakuszālē uz komisijas sēdi!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Tātad nākamais jautājums ir tas, kurš jau ir sagatavots, kuru mēs jau varētu risināt, proti, par papildu līdzekļu piešķiršanu brīvprātīgo kārtības sargu vienībām. Ziņotājs ir Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Ilmārs Bišers. Lūdzu-Bišera kungs.

I.Bišers, Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks: Cienījamie deputāti! Jau pirmdien jūs sākāt izskatīt jautājumu par zināmas naudas summas piešķiršanu no republikas budžeta Latvijas Republikas brīvprātīgo kārtības sargu vienību štābam. Tā kā man par to nebija iepriekš paziņots, es šajā dienā atrados Maskavā, un tāpēc jūs bez manas klātbūtnes šo jautājumu neizskatījāt un atlikāt. Šī summa ir paredzēta brīvprātīgo vienību štābam, kas faktiski ir daļa no republikāniskā kārtības sargu štāba un veic arī funkcijas visas kārtības sargu darbības vadīšanā. Pirmkārt, šeit ir paredzēts neliels pastāvīgs štata aparāts, 12 cilvēki, kuriem tiks maksāts. Jāsaka, ka rajonu pašvaldības rajonos arī apmaksā šo vienību darbību apmēram tādā pašā apjomā. Tad ir paredzēti pastāvīgie izdevumi, kas ir saistīti ar komandējumu apmaksu, telpu īri, kancelejas izdevumiem, benzīna iegādi un citām vajadzībām. Ir paredzēti daži vienreizēji izdevumi, kas saistīti ar to, ka jāiekārto telpas, kuras tagad ir atstātas un kuras agrāk izmantotas kā ražošanas telpas. Visiem 40 tūkstošiem republikas kārtības sargu jānomaina apliecības, roku saites, nozīmes, kuras ir apstiprinātas jaunas. Tas prasa izdevumus. Paredzēta arī sakaru līdzekļu un transporta līdzekļu iegāde. Jo, kad tika izskatīts deputātu pieprasījums, te bija daži deputāti, kas izteicās, kādam ir jābūt kārtības sargu vienību nodrošinājumam ar tehniku. Protams, tādu līmeni, par kādu te bija runa, mēs nodrošināt nevarēsim. Bet ir paredzēti zināmi līdzekļi, lai kaut minimālu līmeni nodrošinātu, jo pagaidām šo štābu rokās ir tikai telefons.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi jautājumi ir deputātiem? Pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Cienījamo vicepremjer! Man ir tāds jautājums-kā jūs domājat atrisināt jautājumu par stekiem un roku dzelžiem kārtības sargiem un kā jūs šajā kontekstā vērtējat kārtības sargu pilsētas policiju? Vai tā ir vajadzīga vai nav?

I.Bišers: Pirmkārt, par šiem līdzekļiem stekus un roku dzelžus iegādāties nav paredzēts.

S.Dīmanis: Sakiet, kādas algas būs tiem 12 atbrīvotajiem darbiniekiem, kas strādās šajā sistēmā?

I.Bišers: Būs tādā līmenī kā visos Ministru padomes departamentos, jo citu līmeni mēs nevarējām atrast.

S.Dīmanis: Cik tas ir apmēram?

I.Bišers: Tas ir kā departamenta direktoram-apmēram 500 rubļu.

S.Dīmanis: Un cik pašlaik saņem miliči, viņu vadība šajā līmenī?

I.Bišers: Šajā līmenī republikas iekšlietu ministrs saņem ievērojami vairāk.

S.Dīmanis: To var salīdzināt?

I.Bišers: Ministrs saņem ievērojami vairāk. Grūti ir šajā ziņā salīdzināt. Man šobrīd ir pie rokas dati par algām, ko pašvaldības nosaka padotajiem. Piemēram, Jelgavā štāba priekšnieks saņem 480 rubļus, viņa vietnieks-450, vecākie kārtībnieki-430. Tātad, es domāju, republikas štāba priekšniekam būtu jāsaņem mazliet vairāk.

S.Dīmanis: Jā, un miliči pašlaik saņem mazliet pāri par 200 rubļiem.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

G.Romašovs: */Man jums ir šāds jautājums. Kāpēc mēs runājam par šo brīvprātīgo kārtības sargu vienību štābu un, vēl vairāk, iedalām tam gandrīz pus miljona tai laikā, kad mums bērni bāreņi velk nabagu eksistenci? Es ierosinu šos līdzekļus atdot bērniem bāreņiem, bet nevis šim brīvprātīgo vienību štābam, kura funkcijas jāizpilda mūsu milicijai./

Priekšsēdētājs: Tas ir jau priekšlikums, to mēs ņemsim vērā tad, kad balsosim. Pirmais mikrofons.

S.Buka: */Pirmais jautājums. Kāds ir republikas budžeta atlikums uz gada sākumu, no kura tiek iedalīti 400 tūkstoši? Mēs vienmēr dzirdējām, ka mums ir budžeta deficīts, bet tagad, izrādās, ir atlikums.
Un otrais jautājums. Vai agrāk nepastāvēja brīvprātīgo tautas kārtības sargu vienību finansējums no valsts budžeta, ja tagad šo vienību darbības sākšanai vajag iedalīt līdzekļus? Ja agrāk pastāvēja finansējums, kāpēc to nevar izmantot šiem mērķiem?/

I.Bišers: */Agrāk visi šie jautājumi tika risināti uz vietējo budžetu rēķina./

S.Buka: */Un uz budžeta līdzekļu atlikuma rēķina, lūdzu./

I.Bišers: */Pašlaik baidos kļūdīties, bet tāda summa ir, atlikums ir vēl lielāks, un Finansu ministrija apstiprina šo atlikumu./

S.Buka: */Varbūt patiešām vajadzētu šos līdzekļus iedalīt no ārpusbudžeta līdzekļiem tā, kā mēs iedalām līdzekļus daudzu citu kategoriju algu paaugstināšanai, bet nevis no budžeta?/

Priekšsēdētājs: Tas jau arī ir kā priekšlikums. Otrais mikrofons.

I.Silārs: Cienījamais Bišera kungs! Jūs droši vien esat informēts, ka Augstākā padome izveidoja komisiju, lai iepazītos ar iepriekšējās izmeklēšanas izolatora darbu. Šīs komisijas sastāvā biju arī es. Iepazinos ar situāciju, un mūs informēja, ka vadība ir griezusies pie kārtības sargu štāba ar lūgumu sniegt palīdzību kontrolieru kadru nodrošināšanā.
Ir norīkoti 20 bijušie labākie kārtības sargi, kuri piekrituši tur darboties, bet pēc iepazīšanās ar situāciju uz vietas viņi ir atteikušies un paziņojuši, ka ar kriminogēniem elementiem kārtības sargi nenodarbosies.
Šajā sakarā man ir jautājums: vai kārtības sargi ir paredzējuši nodarboties tikai ar goda sardzes uzdevumu pildīšanu, jo, cik es saprotu, kārtības sargu pamatuzdevums ir nodrošināt kārtību mūsu valstī. Tādēļ arī attiecīgs jautājums-kādam nolūkam mēs atvēlam šo naudas summu, ja viņi nenodarbosies ar tiešo pienākumu pildīšanu-kārtības uzturēšanu un nodrošināšanu mūsu valstī?

I.Bišers: Silāra kungs! Pirmkārt, par šo konkrēto gadījumu man nekas nav zināms. Bet varu pateikt, ka es kā kārtības sargu priekšnieks nevarētu piespiest kādu kārtības sargu strādāt ieslodzījuma vietās, ieslodzījuma izolatorā, jo šis pienākums saskaņā ar nolikumu par kārtības sargiem neietilpst viņu pienākumos. Mums, valdībai, ir jārisina jautājums par kārtības ieviešanu un darba samaksas nokārtošanu ieslodzījumu vietās un izmeklēšanas izolatoros, lai situācija nebūtu tāda, kāda tā ir šobrīd, bet kārtības sargu pienākumos tas neietilpst.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

G.Morozļi: */Sakiet, lūdzu, es nesaprotu, kāpēc, ja ir tik daudz milicijas darbinieku, tajā pašā laikā vajadzīgi vēl 40 tūkstoši kārtības sargu? Kādi būs viņu pienākumi? Vai viņi darīs kaut ko tādu, ko milicija nedara? Pagājušo reizi te runāja, ka viņi ir vajadzīgi Dziesmu svētku laikā. Dziesmu svētki beigušies. Ar ko nodarbosies šie cilvēki un kāpēc nevar milicija ar to nodarboties?/

I.Bišers: */Cienījamais deputāt Morozļi! Es domāju, jūs kā justīcijas darbinieks zināt, ka brīvprātīgās tautas sargu vienības pastāv mūsu zemē jau sen, un zināt, ar ko tās nodarbojas. Es domāju, ka man tas nav jums jāizskaidro./

G.Morozļi: */Bet agrāk iztika bez tādām summām./

I.Bišers: */Kādām summām?/

Priekšsēdētājs: Es lūgtu tiešāk par šo lēmumu runāt, jo kārtības sargi jau ir nodibināti. Tā ka par šo jautājumu mums nevajadzētu izvērst diskusijas, bet runāt par noteikto lēmumu par līdzekļu piešķiršanu. Trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Man būs viens jautājums tieši par šā lēmuma būtību. Sakiet, lūdzu, tādu lietu. Iepriekšējā sasaukuma Augstākā padome ir apstiprinājusi likumu par valsts budžetu. Šodien mums tiek ierosināts pieņemt lēmumu, kura 2.punktā Finansu ministrijai tiek uzlikts par pienākumu izdarīt grozījumus republikas budžetā.
Man ir jautājums jums kā juristam un kā Ministru padomes priekšsēdētāja vietniekam. Vai formas ziņā mēs ar lēmumu vispār varam grozīt likumu par valsts budžetu? Es kā jurists arī pats atbildu: neapšaubāmi, ka ne. Mēs varam uzdot Finansu ministrijai grozīt attiecīgo budžeta pozīciju.

I.Bišers: Cik es zinu, pirmdien jūs šādu lēmumu pieņēmāt attiecībā paši uz sevi, ar lēmumu to grozījāt. Ja Augstākā padome nolems, ka tas ir jāizlemj ar likumu, tā ir Augstākās padomes reglamenta kompetence. Jautājums ir par to, ka šeit jūs tiešām pieņēmāt jaunu budžeta likumu. Tieši tāpēc šajā jautājumā mēs nācām pie jums, jo līdz šāda likuma pieņemšanai valdība to būtu izdarījusi pati ar savu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons-deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Cienījamais Bišera kungs! Vai jūs nevarat apstiprināt ziņas par to, ka ir paredzēts izmaksāt/ kārtības sargiem par katru dežūru... katru vakaru 10 rubļus...

I.Bišers: Tāda vispārēja lēmuma nav, atsevišķas vietējās pašvaldības ir šādu kārtību ieviesušas, un jāsaka, ka tam tomēr ir bijuši pozitīvi rezultāti, jo tika apturēta aiziešana no kārtības sargiem pēc tam, kad bija atcelti šie atvieglojumi, kas kārtības sargiem pirms tam bija, tas ir, trīs dienas papildu atvaļinājums un citi. Tas nav valdības lēmums. To izlemj attiecīgās vietējās pašvaldības.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

J.Ļaļins: */Cienījamais Bišera kungs! Sakiet, lūdzu, kur tika izskatīta un vai vispār ir izdevumu tāme?/

I.Bišers: */Izdevumu tāme tika izskatīta Finansu ministrijā./

J.Ļaļins: */Kur tā tika izskatīta? Finansu ministrijā? Bet kādā Augstākās padomes komisijā jūs varētu ziņot par visiem šiem izdevumiem?/

I.Bišers: */Tajā komisijā, kuru jūs norādīsiet./

J.Ļaļins: */Biedri priekšsēdētāj! Man sakarā ar šo ir ierosinājums, lai visus šos izdevumus-403 tūkstošus (tie ir pietiekami lieli izdevumi)-patiešām izskatītu kādā no Augstākās padomes komisijām./

V.Stefanovičs: */Papildus pie deputāta Zaļetajeva jautājuma. Es tā sapratu, sakarā ar to, kas bija teikts par tiem 10 rubļiem, ka bez tiem 400 tūkstošiem, kurus mēs tūlīt iedalīsim, vietējās pašvaldības arī tērēs lielas summas, ja rēķina pa 10 rubļiem uz katru no 40 tūkstošiem, kuri dežurēs, pie tam par vienu dienu./

I.Bišers: */Kā es jau šeit teicu, galvenā problēma ir nepieciešamā inventāra un iekārtu iegāde, bet algas daļa te ir ļoti neliela-tkai 12 cilvēki. Bez tam es jau teicu, ka, ja vietējā pašvaldība atrod kaut kādus līdzekļus ar uzņēmumu palīdzību, tad kaut kādas piemaksas tiek veiktas./

No zāles: Ierosinu pārtraukt jautājumu uzdošanu, debates par šo jautājumu neizvērst.

Priekšsēdētājs: Tātad ir ierosinājums pārtraukt jautājumu uzdošanu un sākt balsošanu. Šobrīd ir trīs priekšlikumi. Viens ir deputātam Romašovam: 403,6 tūkstošus rubļu nodot bāreņu fondam, bet šeit nav nekāda projekta. Tas vienkārši nozīmē nepiešķirt šos līdzekļus un šādā gadījumā izskatīt jautājumu par šīs naudas nodošanu bāreņiem. Otrs priekšlikums-nodot izskatīšanai komisijās, un trešais priekšlikums-balsot par šo lēmumu. Tad mēs varētu konkrēti pa punktiem to izskatīt. Tā, jūs gribat vēl kādu priekšlikumu izteikt?

J.Lagzdiņš: 4.priekšlikums ir šāds: kolēģi, mēs nevaram ar lēmumu grozīt likumu par Latvijas Republikas valsts budžetu 1990.gadam. Mums ir jāpieņem likumprojekts par grozījumiem Latvijas PSR jeb Latvijas Republikas likumā par valsts budžetu. Un tūliņ pat jādod attiecīgajai komisijai uzdevums izstrādāt šo projektu, nobalsot par tā steidzamību un pēc pārtraukuma izskatīt abos lasījumos.

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu priekšlikums sakrīt ar deputātu tikko izteikto priekšlikumu: jānodod izskatīt komisijai. Kurai komisijai? Likumdošanas? Likumdošanas jautājumu komisija, kāds ir jūsu viedoklis? Es lūgtu Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētāju pateikt, vai šis jautājums ir izskatīts, vai nav gan viņa komisijā, gan Ekonomikas komisijā. Lūdzu, Kehri!

O.Kehris: Cienījamie kolēģi, protams, ka normālā un reālā situācijā visiem jautājumiem, arī budžeta apstiprināšanai, būtu jābūt paredzētiem, un es ceru, ka tie būs paredzēti reglamentā, kura redakciju mēs tikai šodien saņēmām. Atbilstoši reglamentam, protams, šis jautājums būtu jāizskata Ekonomikas komisijā, un tikai pēc tam mēs varētu dot savu slēdzienu. Diemžēl arī šo dokumentu, šo lēmumprojektu mēs faktiski saņēmām šorīt. Tā ir tīri formālā puse.
Bet arī pēc būtības jāsaka, ka tad, kad mūsu komisija sāka strādāt, mēs tik tiešām netikām iedziļinājušies iepriekšējā budžeta veidošanā, jo tad mēs bijām citas valsts sastāvdaļa un līdz ar to tas tika veidots absolūti citādāk. Tāpēc es domāju, ka tad, kad mēs būsim pieņēmuši reglamentu, protams, tam tā vajadzētu būt. Pašreizējā situācijā mēs neesam to izskatījuši komisijā, bet es nedomāju, ka no tā budžets būtu kaut ko ieguvis, ja mēs to būtu izskatījuši. Manas personiskās domas ir tādas: ja jau mēs būtībā vienu šādu lēmumu esam pieņēmuši, tad acīmredzot arī ar šo lēmumu, ja valdība pārliecinoši pierāda, ka tas ir vajadzīgs, mēs varam darīt tāpat.

Priekšsēdētājs: Es arī te gribētu, deputāt Kehri, atgādināt vienkārši to, ko teica I.Bišers-ka tad mums jābūt konsekventiem un jāatceļ arī savs lēmums par mūsu algu piešķiršanu. Mums jāatmaksā šīsdienas alga valsts kasē un jādod komisijai izskatīt šo jautājumu. Pirmais mikrofons.

No zāles: Par balsošanas motīviem. Es domāju, ka jautājums...

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Par balsošanas motīviem. Es domāju, ka jautājums noteikti ir jāizskata komisijā un ka tas ir ļoti sarežģīts. Tagad veidojas milicijai paralēlas un no cita darba atbrīvotas struktūras, tās ļoti dārgi sāk izmaksāt. Provincē, lai uzturētu kārtības sargus, sāk uzbāzties rūpniecības uzņēmumiem, lai dabūtu naudu. Ierindniekiem algas ir pāri par 400 rubļiem, tas ir divreiz vairāk nekā miličiem. Milicijai ir vajadzīga nauda, bet šī nauda aizies pavisam citur, lai maksātu cilvēkiem, kam nav pieredzes, kas vienkārši negrib strādāt, bet tur, provincē, baida cilvēkus. Tāpēc es uzskatu, ka šis budžeta jautājums uzmanīgi jāizskata komisijās un tā jārīkojas vienmēr. Paldies.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

E.Repše: Nodot komisijai šobrīd faktiski nozīmē to izgāzt, jo, tāpat kā mums rada problēmas un krīzi nepieciešamās divas trešdaļas no deputātu kopskaita, tāpat kā mums rada problēmu nepieciešamā puse no parlamenta deputātu kopskaita, tāpat mums rada problēmu nepieciešamā puse no komisijas locekļu kopskaita. Mūsu komisija varbūt varētu lemt ar balsu vairākumu, bet nekādā ziņā mēs nevaram nodrošināt deviņas nepieciešamās balsis "par", ja pretējā frakcija principā iebilst pret šo lēmumu. Šis ir pirmais jautājums, kas mums ir jāizskata visās balsošanas lietās.
Otrām kārtām, par šo jautājumu būtībā. Šī faktiski ir viena no pēdējām sesijas dienām. Atvainojiet, vai es kādam traucēju sarunāties šobrīd? Būs atvaļinājuma mēnesis. Es gribu teikt, ka mums var tuvoties ļoti, ļoti sāpīgas situācijas valstī. Tas miers, kādā mēs šobrīd dzīvojam, ir mānīgs. Var rasties nepieciešamība pēc kārtības uzturēšanas spēka. Ekonomiskās krīzes ekonomiskais kolapss var apstāties kuru katru brīdi. Mums šeit nav ko rēķināt kaut kādus rubļus un kapeikas, ir vajadzīgs kārtības uzturēšanas spēks, un šai ziņā es aicinu visus deputātus ļoti nopietni atbalstīt valdības lūgumu pēc nepieciešamajiem līdzekļiem. Es pats, nedaudz pārkāpjot varbūt mūsu ideālo kārtību, tomēr šo lēmumu atbalstītu šodien. Paldies.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons. Un pārtraucam, lūdzu!

A.Plotnieks: Godājamie deputāti! Lietas būtība-ja mēs šodien skatīsim jautājumu par to, ka jāmēģina aizsargāt republikas tirgu, tas nozīmē, ka tomēr būs praktiski jāorganizē pasākumi, lai apturētu preču izvešanu. Tam būs vajadzīgi šie sabiedriskie kārtības sargi. Ja mums viņu nebūs, tad atkal kārtējais lēmums paliks tukša vieta.
Otrais. Vai tas ir pretrunā ar Konstitūciju? Es uzdrošinos apgalvot, ka ne. Jo Konstitūcijas 97.panta 7.punkts nosaka, ka Augstākā padome apstiprina budžetu un pārskata to. Nekur nav teikts, ka to dara, pieņemot aktu. To parasti dara likuma formā. Tā kā šodien un arī iepriekšējās dienās izskatāmais jautājums pēc savas būtības tik nozīmīgs nav, lai pieņemtu likumu, mēs varam juridiski to darīt, pieņemot lēmumu. Tāpēc no formālā juridiskā viedokļa nekādu šķēršļu nav, un es ierosinu likt uz balsošanu, pieņemt lēmumu un nevilkt laiku. Paldies!

Priekšsēdētājs: Paldies! Nu viss ir skaidrs?

M.Gavrilovs: */Nē. Kolēģim Plotniekam jāsaka, ka likums par budžeta tiesībām jau ir, kuru arī nāktos zināt./

Priekšsēdētājs: Šobrīd būs jāvienojas par procedūru un par balsošanu, lai nebūtu nekādu neskaidrību, jo ir trīs priekšlikumi.
Pirmais: nepiešķirt līdzekļus un pēc tam risināt jautājumu, kam tos piešķirt, ja mēs to varam. Bet ir jālemj atsevišķi. Tātad šo priekšlikumu noraidīt?
Otrais: iesniegt šo lēmumu atkārtotai izskatīšanai komisijās. Un tad es lūgtu reizē izskatīt arī mūsu algu jautājumu, jo tad mēs bez diskusijām pieļāvām papildlīdzekļu iedalīšanu no fonda.
Un trešais: balsot par šo lēmumu. Nobalsosim ar balsu vairākumu par katru no šiem trim priekšlikumiem. Redzēsim, kurš priekšlikums saņems vairāk balsu. Ja mēs pieņemam lēmumu izskatīt šo lēmumu kopumā, tad, lūdzu, apskatīsimies tekstu un nobalsosim par šo lēmumu.

No zāles: Vai par procedūru drīkst?

No zāles: */Vai par procedūru var?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu-par procedūru!

J.Vaivads: Es lieku priekšā šādu secību. Vispirms uzreiz pieņemam, balsojam par lēmuma pieņemšanu un tikai tad, ja mēs to nepieņemam, nosakām tālāko.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Es vienkārši gribētu dot nelielu izskaidrojumu sakarā ar deputāta Repšes uzstāšanos. Viņš teica, ka šajā mēnesī, kad mums būs brīvdienas, it kā iecerēti kaut kādi pasākumi, kuri var prasīt noteiktus spēkus. Kas tie ir par pasākumiem?/

Priekšsēdētājs: Mums ir priekšlikumi, mēs balsojam...

A.Safonovs: */Nē, es vienkārši gribu uzzināt, kas tie ir par paredzētajiem bruņotajiem pasākumiem./

Priekšsēdētājs: Paskaidrojiet, lūdzu, deputāt Repše! Tagad nediskutēsim, izšķirsimies par to, vai mums šo lēmumu pieņemt vai ne.

No zāles: */Vai par balsošanas motīviem var?/

Priekšsēdētājs: Pagaidiet, mēs tagad izšķirsimies, vai vispār mēs šo lēmumu izskatīsim un pieņemsim šodien. Ja mēs vienosimies par trešo priekšlikumu, ka mums šis lēmums ir jāizskata un jāpieņem, tad mēs varēsim par balsošanas motīviem pateikt kādu vārdu un balsot. Izšķirsim šo jautājumu! Ar balsu vairākumu. Un tad mēs atgriezīsimies pie šā paša lēmuma.
Tātad-par procedūras jautājumiem. Izšķirsimies par to, kā un ko mēs šodien darīsim. Pirmais priekšlikums ir noraidīt vispār šo lēmumu un pēc tam skatīsimies tālāk, ko darīt ar to naudu. Otrais ir iesniegt izskatīšanai komisijā šo lēmumu, trešais-ķerties pie šā lēmuma izskatīšanas, balsojot par. Lūdzu balsošanas režīmu. Man nav nekas pretī pret secību. Varam balsot par valdības priekšlikumu, tātad-par redakcijas komisijas priekšlikumu. Tā tas parasti ir.

No zāles: Par pirmo priekšlikumu jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu rezultātu. 140. Balsojam. Pirmais priekšlikums-balsot par šo valdības projektu. Ja mēs ar balsu vairākumu no visiem trim priekšlikumiem panāksim to, ka balsosim, tad mēs tūlīt izskatīsim šo lēmumu un nobalsosim par to. Lūdzu rezultātu! 108 balsis.
Mēs šoreiz nobalsojām par procedūru, jo man bija vairāki priekšlikumi. Deputāti protestēja, ka viņu priekšlikumi nav nobalsoti. Tāpēc balsojam par to, ka līdzekļus nepiešķirt. Par šo priekšlikumu atkal varam balsot visi. Tātad-nepiešķirt līdzekļus un izskatīt jautājumu par līdzekļu piešķiršanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputāta Romašova priekšlikums: */Ierosinu Brīvprātīgo kārtības sargu štābam 403 tūkstošus rubļu nepiešķirt, bet šos līdzekļus nodot Bērnu bāreņu fondam./ Lūdzu rezultātu. 32 balsis.
Trešais priekšlikums ir iesniegt šo lēmumu izskatīšanai Augstākās padomes komisijās. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 30 balsis. Tātad mēs varam ķerties pie šā lēmuma pieņemšanas. Vai redakcionālu labojumu lēmumā nav nevienam deputātam? Nav redakcionālu labojumu. Tā kā redakcionālu labojumu un priekšlikumu nav, liekam uz balsošanu Augstākās padomes lēmumu par papildu līdzekļu piešķiršanu republikas brīvprātīgo vienību štābam. Vajadzīga 101 balss. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 106 balsis. Lēmums par papildu līdzekļu piešķiršanu ir pieņemts.
Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Šeit ir deputāta Plotnieka un vairāku deputātu lēmuma projekts par ārkārtējiem pasākumiem preču tirgus stabilizēšanai Latvijas Republikā. Bet, pirms ziņo deputāts Plotnieks, vārdu lūdza Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Ilmārs Bišers, kuram ir sagatavota atbilde uz deputātu pieprasījumu par pasākumiem republikas muitas izveidošanai, un šī atbilde nedaudz ir saistīta ar Plotnieka priekšlikumu. Cik ilgs laiks jums būtu vajadzīgs? 10 minūtes. Deputātiem iebildumu nav?

I.Bišers: Trešdienas sēdē samērā liela deputātu grupa iesniedza valdībai iesniegumu, kurš sastāvēja no diviem punktiem. Uz valdību attiecas 1.punkts, kas skan šādi: "Lai izbeigtu masveidīgu pārtikas produktu un rūpniecības preču nelikumīgu izvešanu, lūdzam uzdot Ministru padomei ar kārtības sargu un Iekšlietu ministrijas spēkiem visos ceļos pie robežām steidzoši nodrošināt autotransporta kontroli."
Šajā sakarā es varu paskaidrot, ka ar valdības 1990.gada 29.jūnija lēmumu ir noteikta produkcijas un pakalpojumu ievešanas un izvešanas regulēšana Latvijas Republikā. Ar šo Ministru padomes lēmumu ir noteikts, ka līdz attiecīgā likuma pieņemšanai juridiskām un fiziskām personām, ja tās veic uzņēmējdarbību atsevišķu produkcijas un pakalpojumu veidu ievešanā un izvešanā, tā tiek pagaidām regulēta ar kvotu un licenču palīdzību. Šīs kvotas un licences nosaka Ekonomikas ministrija. Ar šo pašu lēmumu ir apstiprināta licenču izdošanas kārtība, ir noteikts tās produkcijas saraksts, kuras izvešanai nepieciešamas licences. Tās ir vajadzīgas veselai rindai pārtikas preču, kā arī deficītām nepārtikas precēm un ražošanas tehniskajai produkcijai. Ir arī tādas produkcijas un tādu preču saraksts, kuras pilsoņiem ir aizliegts izvest no Latvijas Republikas. Pie tādām precēm pieder mēbeles, klavieres, mopēdi, autoriepas un vesela rinda citas deficītas produkcijas.
Apmēram vienlaicīgi tika nodibināts Muitas departaments, kurš pagaidām vēl ir formēšanas stadijā, taču ar 1.augustu ir pieņemts Muitas departamenta štatu saraksts un darba samaksas fonds. Muitas departamenta pagaidu nolikums patlaban tiek izskatīts Ministru padomē. Muitas departaments ir izvērsis darbību, lai izveidotu muitas kontrolpunktus uz Latvijas Republikas robežas. Pagaidām, sākuma periodā, šādi muitas punkti ir paredzēti uz galvenajiem ceļiem pie republikas robežām ar Krievijas Federāciju un Baltkrieviju. Tie paredzēti 10 vietās-Veclaicenē, Pededzē, Krutos, Viļakā, Kārsavā, Aizgāršā, Varzavā, Varšānos, Piedrujā un Silenē. Tiek komplektēti arī kadri darbam uz dzelzceļa, kravas un bagāžas kontrolei preču stacijās, lidostās, ostās. Kontrole uz Latvijas un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas robežas netiek plānota sakarā ar Baltijas koptirgus koncepciju, ka visu triju valstu ārējās robežas ar citām valstīm ir vienota muitas robeža. Šobrīd Muitas departaments ir gatavs jau ar 1.septembri sākt darbību, taču kadru jautājumi visās vietās nerisinās pietiekami sekmīgi. Tā ka acīmredzot pilnībā šī robeža tiks nodrošināta ar 1.oktobri. Vēl ir problēmas, ko varētu palīdzēt risināt arī deputāti. Liela problēma ir attiecīgās muitas ēkas un kaut kādas celtnes, jo, tuvojoties ziemas periodam, šai kontrolei stāvēt uz plika ceļa bez attiecīgām ēkām būs sarežģīti. Dažas ēkas tiks atjaunotas, šis jautājums tiks risināts. Bet arī deputāti, kas ir no attiecīgajiem rajoniem, varētu palīdzēt šo jautājumu risināšanā.
Kas attiecas uz Ekonomikas ministriju, tad Ekonomikas ministrija ir noteikusi lēmuma realizācijas kārtību, apstiprinājusi dažādus produkcijas sarakstus un to nomenklatūru, bet patlaban izstrādā kvotas, nepieciešamo veidlapu paraugus un tā tālāk. Tuvākajā laikā visa šī kārtība tiks publicēta vispārējai zināšanai. To es varu paskaidrot šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi par muitu?

I.Bišers: Iekšlietu ministrijas darbinieki ir gatavi piedalīties šajā muitas darbā. Tiek organizēta brīvprātīgo kārtības sargu vienība, lai muitas darbiniekiem nodrošinātu nepieciešamo drošību.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

J.Freimanis: Bišera kungs, sakiet, vai Lietuvā un Igaunijā arī šie pasākumi tiek veikti? Pretējā gadījumā var braukt caur Veru.

I.Bišers: Lietuvā šie pasākumi jau tiek veikti, Igaunijā situācija ir apmēram tāda pati kā pie mums, visas trīs republikas šos pasūtījumus koordinē.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Saskaņā ar to, kas ir publicēts, cik es atceros, izvešanas licence maksā 50 rubļus.

I.Bišers: Acumirklī negribētu jums skaitļus nosaukt.

J.Bojārs: Ja tas ir tā, tad var iznākt, ka, samaksājot 50 rubļus, var izvest vagonu, kas maksā vairākus miljonus. Man liekas, tur šis teksts ir jāpārbauda.

I.Bišers: Licences saņemšana nenozīmē, ka jūs atnākat, samaksājat 50 rubļus un katrā ziņā šo licenci saņemat.

J.Bojārs: Tas, kas saņem, maksā tikai 50 rubļus. Manuprāt, tas nav taisnīgi, ka izvedamās preces vērtība nav saistīta ar šo nodokli, kas ir licencē.

I.Bišers: Šī vērtība ir vajadzīga, lai segtu Ekonomikas ministrijas izdevumus, kas ir nepieciešami visu licencēšanas darbu noformēšanai. Licences izdošana gan par 100 miljoniem, gan par 10 miljoniem maksā vienādi.

J.Bojārs: Tādā gadījumā būtu vajadzīgs normāls muitas nodoklis. Ja ir šie 50 rubļi, tas kooperatīvam nekas nav.

I.Bišers: Es domāju, ka šis ir pavisam jauns jautājums, ko Bojāra kungs šeit paceļ, un es domāju, ka diez vai ir vajadzīgs par to diskutēt. Ja mums šis izvedums ir nepieciešams republikas interesēs, tad es nedomāju, ka attiecīgajam uzņēmumam, kas apmaiņas kārtībā gādā mums vajadzīgu produkciju, vajadzētu uzlikt kaut kādu īpašu nodokli. Sevišķi, ja tas ir republikas interesēs.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

K.Šļakota: Cik es sapratu, izveduma muitas nebūs. Bet vai būs ieveduma muita?

I.Bišers: Kā, lūdzu?

K.Šļakota: Cik es sapratu, izveduma muitas, muitas par produkcijas izvešanu nebūs. Bet vai būs jāmaksā muita par produkcijas ievešanu?

I.Bišers: Ir jautājums par licencēm. Muitas likums nav pieņemts. Muitas likuma mums nav, tātad par muitas nodokļiem mēs vispār nevaram neko runāt.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Vai jums neliekas, ka mēs šeit velti tērēsim naudu? Ja mēs ierobežosim izvešanu, tad nebūs arī ievešanas un līdz ar to nebūs problēmas ar izvešanu?

I.Bišers: Bet valdībai ir jāzina, kādām vajadzībām tiek izvests. Protams, mēs sekmējam tiešos darījumus starp uzņēmumiem, ja tas notiek republikas interesēs. Tāpēc es arī nepievienojos Bojāra kunga priekšlikumam, ka katrā ziņā jāņem no izvedēja nodokļi.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka tādu nodokļu nav. Maksa par licenci ir vienota. Taču mums ir vesela rinda faktu, ka uzņēmumi vērtīgu produkciju izved nevis republikas interesēs, bet tāpēc, lai nodrošinātu savus darbiniekus ar vieglajām mašīnām, videomagnetofoniem un tā tālāk. To mēs nevaram uzskatīt par republikas kopējām interesēm. Tā ka šajā ziņā valdība skatīsies, kādam nolūkam un kādām vajadzībām kalpo šie izvedumi.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

M.Berdikovs: */Vai vajadzēs saņemt licenci šajā gadā noslēgtajiem līgumiem, un vai vispār uz rūpniecības uzņēmumiem attiecas līdz 1.septembrim muitas dienesta kontroles organizācija uz transporta maģistrālēm?/

I.Bišers: Saskaņā ar valdības lēmumu vajadzēs. Tas attiecas uz visām organizācijām, kas veic uzņēmējdarbību. Tai skaitā arī līgumu ietvaros. Ja tas notiek līgumu ietvaros, tad problēmas nav. Taču Ekonomikas ministrija kontrolēs, lai neizved vairāk, kā paredzēts attiecīgajos līgumos.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

V.Kostins: */Sakiet, lūdzu, vai pašlaik ir aprēķināts, cik valdībai izmaksās Muitas departamenta organizācija, sākot no kadriem, tehnikas un telpu celtniecības?/

I.Bišers: */Tādi aprēķini ir. Es jau teicu, ka tāme apstiprināta./

V.Kostins: */Vai valdība izdevumus uzņemas segt pilnībā vai kopīgi ar vietējiem pašvaldību orgāniem, kur tiks organizēti muitas posteņi?/

I.Bišers: */Tur ir dažādi jautājumi. Protams, varētu dažas telpas atbrīvot, kurās bija muitas organizācijas. To var atrisināt attiecīgajā vietējā līmenī./

V.Gapoņenko: */Man ir šāds jautājums. Cik cilvēku tiks nodarbināti šajā kontrolē un kāda naudas summa gadā būs vajadzīga? Es šo jautājumu uzdodu tāpēc, ka Lietuvas Augstākā padome tādu lēmumu jau pieņēmusi maijā, taču bija spiesta to praktiski atcelt, un pašlaik nekādas kontroles uz Lietuvas administratīvās robežas ar Kaļiņingradas apgabalu, ar Baltkrieviju nepastāv. Viņi centās to izdarīt, veltīja tam kādu mēnesi (jūniju), bet, tā kā tam bija vajadzīgs daudz cilvēku, lieli līdzekļi, tad pašlaik šis Augstākās padomes lēmums nefunkcionē. Jājautā, vai ir sagatavota bāze, lai šo lēmumu varētu realizēt mūsu Augstākā padome?/

I.Bišers: */Man ir informācija par šo jautājumu. Lietuvā šis pasākums funkcionē, kaut arī ierobežotā mērā, jo viņiem vajag apsargāt tikai vienu robežu. Tāpēc mēs ceram, ka, sākot no pēdējā ceturkšņa, mums izdosies noslēgt visu Baltijas republiku robežu./

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

A.Kodoliņš: Valdība ir pieņēmusi lēmumu, un, manuprāt, par to nav ko šeit diskutēt. Mums ir plaša darba kārtība. Es ierosinu debates pārtraukt un turpināt izskatīt savu darba kārtību.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs pieņemam valdības informāciju zināšanai. Tāds bija ierosinājums. Trešais mikrofons.

J.Vaivads: Man no ziņojuma nav skaidrs, kā valdība uzskata-vai ir nepieciešams šāds Augstākās padomes papildu lēmums vai nav. Tātad vajag skaidri un gaiši formulēt valdības pozīciju.

I.Bišers: Valdība dod jums informāciju. No valdības lūdza informāciju.

Priekšsēdētājs: Valdība atbild uz deputātu pieprasījumu. Deputātu grupa to iesniedza, lai zinātu, kā tiek veidots jaunais muitas dienests, un valdība mums ir sniegusi šo informāciju. Tā ka mēs varētu pieņemt šo informāciju zināšanai un sākt izskatīt otro jautājumu, kas ir saistīts ar šo, proti, jautājumu par ārkārtējiem pasākumiem preču tirgus stabilizēšanai Latvijas Republikā. Tātad deputāti piekrīt, ka pieņemam šo informāciju zināšanai? Ja kāds protestē, tad jābalso. Nobalsojam par to. Par procedūru?

No zāles: */Jūs jau otro reizi man liedzat vārdu, pie tam bez jebkāda pamatojuma. Un liedzat iespēju uzdot jautājumu vicepremjeram./

Priekšsēdētājs: Bija priekšlikums pārtraukt jautājumu uzdošanu. Man nekas cits neatliek kā likt to uz balsošanu. Balsojam par debašu pārtraukšanu un jautājumu uzdošanas pārtraukšanu. */Citi deputāti, tādi paši kā jūs, arī pieprasa, lai par viņu ierosinājumu balsotu un man tas ir jāievēro./ Balsojam par šā jautājuma izskatīšanas izbeigšanu un jautājumu uzdošanas pārtraukšanu. Lūdzu rezultātu. 98 balsis. Tātad mēs pārtraucam uzdot jautājumus un debatēt par šo deputātu pieprasījumu. Ir priekšlikums nobalsot par to, ka šo atbildi uz deputātu pieprasījumu mēs pieņemam zināšanai. Tas ir vienīgais priekšlikums, citu priekšlikumu nebija. Jums ir cits priekšlikums?

S.Buka: */Man ir priekšlikums par balsošanas motīviem. Mani interesē robežas slēgšana, kas plānota ceturtajā ceturksnī. Vai tā attieksies tikai uz ražotājiem, vai arī uz to republiku, starp kurām noteikta muitas robeža, iedzīvotājiem. Bez tam, ja tas attiecas arī uz iedzīvotājiem, kas veiks personas apskati?/

Priekšsēdētājs: Tā kā mēs nobalsojām par debašu pārtraukšanu, tad es šo jautājumu adresēju Ilmāram Bišeram, lai viņš personiski atbild deputātam Bukam. Ja kādiem citiem deputātiem vēl ir jautājumi, lūdzu, griezieties pie Ilmāra Bišera. Lūdzu, nobalsojam, lai būtu skaidrība, Pieņemam šo informāciju zināšanai. Man cita priekšlikuma nebija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Ar balsu vairākumu informācija ir pieņemta zināšanai. Mēs pieņemam šo atbildi uz deputātu pieprasījumu.
Mēs varam pāriet pie nākamā jautājuma-pie lēmumprojekta par ārkārtējiem pasākumiem preču tirgus stabilizēšanai Latvijas Republikā, ko iesnieguši deputāti Plotnieks, Apsītis, Emerita Buķele, Bresis, Endziņš, Gulbis, un vienu uzvārdu es nevaru izlasīt. Kurš ziņos? Deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godājamie Latvijas Republikas deputāti! Jautājums, kurš mums pašreiz jāizskata, zināmā mērā ir saistīts ar to, par kuru mēs tikko diskutējām. Jūs visi esat iepazinušies ar valdības programmu un zināt, ka jautājumā par preču tirgu zināmas kontūras tajā ir ieskicētas. Tajā pašā laikā reālā situācija šodien republikā ir tāda, ka veikali ir tukši, plūst iekšā nauda, izplūst preces, turklāt preču izvedums aizvien palielinās. Šajā sakarībā iepriekšējais parlaments izveidoja komisiju cīņai pret noziedzību. Es kā šīs komisijas loceklis varu jūs informēt, ka mēs uzdevām Iekšlietu ministrijai pārbaudīt, kas tiek izvests no republikas. Rezultāti bija vienkārši pārsteidzoši. Kooperatīvi un dažādas organizācijas masveidā, ar kravas automašīnām izved no republikas visu, sākot ar alu un beidzot ar vieglās rūpniecības ražojumiem. Turklāt šī plūsma ir nepārtraukta. Rezultātu mēs visi šodien redzam. Citās Baltijas republikās un Savienībā tomēr šobrīd var runāt par reāliem pasākumiem. Tie, kas ir bijuši Maskavā, zina, ka Maskavas tirgus praktiski ir slēgts, nevienam bez pases uzrādīšanas neko nepārdos, nemaz nerunājot par to, ka kooperatori no Maskavas varētu vest ārā masveidā produkciju. Mēs neko neesam izdarījuši. Ja šodien parlaments grib ietekmēt ekonomiskās sistēmas stabilizāciju republikā, mums ir jāizsakās par ļoti konkrētiem kardināliem pasākumiem, kurus pārvaldes aparātam jāsāk nekavējoties, tas ir, ar rītdienu, īstenot. Kāds šajā sakarībā ir pirmais jautājums?
Pirmais jautājums ir tāds: kas un ko pie mums ražo un kur tas paliek. Es nerunāšu par pamatfondiem, es nerunāju par uzņēmumu vērtību. Es runāju par preču masu, kas šobrīd tiek ražota ļoti savdabīgi, jo pie mums, tāpat kā citās Baltijas republikās un arī Krievijā, kooperatīvi ir sapludināti ar rūpniecības uzņēmumiem. Rezultātā pusi dienas tiek ražota prece par valsts cenu, otru pusi dienas šie paši cilvēki, izmantojot izejvielas, kas ir piegādātas par valsts vairumcenām, ražo preces, kas maksā četras piecas reizes dārgāk.
Daļa no tām paliek republikā, jūs tās redzat plauktos. Šīs preces tur ir apskatāmas, tās pirkt vairums mūsu republikas iedzīvotāju nevar atļauties. Otra daļa tiek aizvesta. Tātad mums jāsāk ar to, ka ļoti precīzi jānosaka, kurš uzņēmums ko ražo. Šeit, parlamentā, nerunājot jau nemaz par valdību, ir jābūt pilnīgi skaidrai ģeogrāfijai-to ražo RAF, to ražo "Laima", to ražo "Rīgas audums" un tā tālāk.
Nākamais jautājums. Mēs parlamentā esam diskutējuši par nepieciešamību nodibināt republikas kontroli pār visu tautsaimniecību. Es atļautos godājamiem deputātiem atgādināt, ka vakar pirmajā lasījumā tika apstiprināts likumprojekts par pensijām, bet man šķiet, ka neviens no jums nevar šodien atbildēt, kur mēs ņemsim līdzekļus, lai palielinātu pensijas, jo rūpniecības uzņēmumus mēs neesam pārņēmuši, peļņu no tiem mēs nesaņemsim. Tātad šis un vēl vesela virkne citu likumprojektu var palikt burtiski kā balta papīra lapa bez jebkāda seguma.
Kas mums šai sakarā ir vajadzīgs? Šie uzņēmumi, kas ir republikā, jau ar rītdienu mums ir jāpārņem republikas kontrolē un īpašumā, šodien mums jānodibina kontrole pār saražoto produkciju neatkarīgi no tā, vai tā ir tanku remonta rūpnīca, vai tā ir "Sarkanā zvaigzne", kur lielākoties ražo mopēdus eksportam, vai tas ir RAF, no kura mēs nevienu automašīnu republikas vajadzībām izkaulēt nevaram. Dažkārt ar grūtībām varam, bet vispār nevaram. Mums jāpārņem republikas kontrolē vismaz 15-20 procenti no produkcijas. Kāpēc mēs neesam to izdarījuši? Tāpēc, ka tas ir grūti, tas ir riskanti, tas būs iemesls konfrontācijai augstākajā pakāpē. Un tajā pašā laikā mums jāsaprot, ka tas viss, ko mēs gribam izdarīt, ja tam nebūs ekonomiska seguma, paliks tikai ideāla vēlme un nekas vairāk. No šā viedokļa, ja mēs pieņemam lēmumu, ka 15-20 procenti produkcijas ir republikas kontrolē, tas nozīmē, ka mūsu rīcībā paliek 30000 RAF autobusu gadā. Bet par vienu autobusu mēs varam saņemt 1000 tonnu graudu. Pareiziniet 30000 ar 1000, un jūs jau varat izdarīt aprēķinus. Es vakar, piemēram, lasīju Jelgavas rajona kolhoza priekšsēdētāja informāciju, kas ir iesniegta rajona izpildkomitejai. Kolhozi brīdina-nebūs gaļas, mums nav graudu, nav spēkbarības, mēs samazināsim piegādes un kausim lopus, pirmām kārtām cūkas. Padomājiet, ko tas mums maksās? Tātad mums ir jānodibina kontrole pār ražojumiem un tie jāpārņem republikas pārziņā. To var izdarīt tikai šeit ar mūsu parlamenta lēmumu, kas būtu saistošs valdībai.
Nākamais jautājums. Muitas dienests. Mēs šobrīd jau diskutējam par jautājumu, vai šī muitas dienesta organizēšana ir dārga vai lēta. Es jums varu pateikt, ka tas mums būtu pamats, lai apturētu produkcijas masveida izvešanu no republikas. Šo vilni vismaz lielākajā daļā noslāpētu. Ir jānosedz 12 maģistrāles. Pareiziniet, cik tam vajag milicijas štata darbinieku un cik tam vajag nākamās muitas štata darbinieku! Katrā ziņā iekšlietu ministrs mums pateica: es varu nodrošināt tos kontroles punktus ar milicijas darbiniekiem. Ja mēs šeit pievienosim klāt kārtības sargus un pa vienam pārstāvim no Muitas departamenta, tas mums maksās lēti, un mums nav jādara nekas vairāk, kā vienkārši tās automašīnas, kas ved ārā, jāsūta atpakaļ. Šobrīd mums nav neviena normatīva akta, kas dod iespēju aplikt ar kādu muitas nodevu šo produkciju vai darīt vēl ko citu. Katrā ziņā šajā jautājumā (šeit godājamais Bišera kungs nav klāt) es nevaru piekrist valdībai (nē, viņš ir klāt, jo labāk!), kura uzskata, ka mēs varam atļauties bez muitas nodevām vest ārā produkciju. Jo mums nav vairs nedz uzvalku drānas, nedz kleitu drānu, nedz kurpju un tā tālāk. Tātad vai nu mēs kaut ko darām, vai nedarām neko un paliekam bez precēm, un turpinās haoss. Tad mēs nonāksim, par ko jau šodien runājām, šai ekonomiskajā kolapsā.
Un vēl. Ir izstrādāts Ministru padomes lēmums, kas nosaka licencēšanas kārtību. Bet mums ir vajadzīgs precīzs akts (acīmredzot tas rītdien būtu jāpieņem parlamentam, šodien mēs varam pilnvarot valdību to izdarīt), kas precīzi nosaka, cik viens cilvēks, es atvainojos, cik viens cilvēks drīkst izvest zeķīšu. Tam visam ir jābūt apmēram tādā līmenī, kā šodien ir Čehoslovākijā, Ungārijā un Vācijā, kur uz robežas saskaitīs, cik jums ir zeķu un cik jums ir kurpju. Un nevienu virs noteiktās normas jūs nevarēsit izvest, nesamaksājot dubultu vai trīskāršu vērtību. Ir jābūt šādam aktam. Tas ir jāizstrādā tempā-desmit vai piecās dienās. Ja vajadzīgs, tur jānosēdina vesela brigāde cilvēku, bet citādi mēs ekonomisko sabrukumu republikā neapturēsim.
Tāpēc es jūs aicinu šos ārkārtējos pasākumus atbalstīt un līdz ar to spert vismaz vienu reālu soli uz ekonomiskā sabrukuma apturēšanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, palieciet tribīnē, jo deputātiem būs jautājumi. Jūs esat likumprojekta autors. Vārdu jautājumam lūdz deputāts Eglājs.

V.Eglājs: Man ir tāds jautājums. Teikuma otrajā daļā ir teikts: "nodrošināt, ka ne mazāk kā 15-20 procenti ražotās produkcijas tiktu nodoti vietējo pašvaldību pārziņā". Nav īsti saprotams, ko nozīmē vārds "nodot". Ja kooperatīvs ir saražojis produkciju, vai tad tam kā kara komunismā ekspropriēs 5-20 procentus? Nav īsti saprotams.

A.Plotnieks: Godājamais Eglāja kungs! Situācijā, kad esam ļoti tālu no tirgus ekonomikas, pats galvenais ir fondu turētājs, kurš rīkojas ar saražoto produkciju. Ja mēs, piemēram, no RAF produkcijas nevaram republikas interesēs realizēt faktiski nevienu autobusu, tad tas nozīmē, ka šī rūpnīca, kura strādā republikā un izmanto visu, sākot ar augsni un beidzot ar gaisu, neko nedod mūsu republikas tautsaimniecībai. Bet, ja mēs pārņemam šos autobusus Latvijas Republikas pārziņā un realizējam ar mūsu attiecīgu institūciju starpniecību, atlīdzinot par tiem vairumcenās (protams, mēs maksājam par šiem autobusiem), tad šajā gadījumā, es vēlreiz pasvītroju, tad šajā gadījumā mēs varam, tālāk pārdodot vienu autobusu, iegādāties 1000 tonnu graudu. Runa nav par ekspropriāciju, es vēlreiz saku, runa ir par fondu turēšanu un šīs produkcijas realizēšanas tiesībām.

V.Eglājs: Jūs neatbildējāt uz manu jautājumu. Es jautāju: ja kooperatīvs saražojis, kā no tā atpirks produkciju? Vai ekspropriēs? Man par to ir jautājums.

A.Plotnieks: Kas attiecas uz cenām. Mēs neesam apturējuši PSRS likumu par kooperāciju, ar kuru ir noteikts, ka tā produkcija, kas izgatavota no izejvielām, kuras ir pirktas par valsts vairumcenām vai mazumcenām, ir jārealizē par cenu, kas nedrīkst pārsniegt valsts mazumcenu. Viss, kas ir saņemts pa virsu, jāieskaita valsts budžetā. Diemžēl mūsu republikā šī norma nekad nav realizēta, kaut gan mēs to varējām realizēt un līdz ar to būtu izņēmuši spekulatīvo peļņu. Tātad mēs šajā gadījumā arī pretendējam uz zināmu produkcijas daļu par attiecīgām valsts vairumcenām.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Šis lēmums ir ļoti nepieciešams, bet lēmumus un likumus mēs pieņemam, lai tos varētu izpildīt. Šodien zālē ir Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Bišera kungs. Es lūdzu sēdes vadītāju likt priekšā uzklausīt Ministru padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka viedokli, vai valdība var nekavējoties un kvalitatīvi šo lēmumu pildīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs to esam ņēmuši vērā. Bet man jautājumu uzdod arī Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs, un man uzreiz ir lūgums viņam. Sakiet, vai jūs esat izklāstījuši šo lēmumu? Otrais mikrofons.

O.Kehris: Man arī ir jautājums: sakiet, vai jūs savu priekšlikumu esat iesnieguši izskatīšanai Tirdzniecības un pakalpojumu komisijā, Ekonomikas vai kādā citā komisijā un valdībā? Ja ne, tad kāpēc?

A.Plotnieks: Tas ir sagatavots pirms divām dienām. Ņemot vērā to, ka valdības programmas izstrādāšanas gaitā konkrēti pasākumi šajā sakarībā nebija paredzēti. Tas ir izdiskutēts ar Likumdošanas jautājumu komisijas locekļu vairākumu.

Priekšsēdētājs: Bet tas tomēr ir nopietns lēmums, kas saistīts ar ekonomiskām lietām. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kinna: Plotnieka kungs, vai jūs nemanāt, ka mēs šobrīd jaucamies tiešā valdības kompetencē, ceļam popularitāti, mēģinām pātagot valdību un uzdodam tai tādus jautājumus, ko valdība konkrēti realizēt nevar, un paši pēc tam mazgāsim rokas nevainībā: lūk, cik mums slikta valdība, cik mums labs parlaments. Man liekas, ka tā ir tikai atsevišķu deputātu imidža spodrināšana.

A.Plotnieks: Es jums varu atbildēt uz šo jautājumu, pārmetumu un repliku tādējādi: ja mēs, parlaments, vēlamies ietekmēt notikumu attīstību un apzināmies atbildību par notikumu attīstību, tad mums tomēr ir jāiestājas tajā vai citā momentā par tādu nepieciešamu kardinālu lēmumu pieņemšanu, kas ļauj rast izeju no pašreizējās situācijas. Par to, ka šī situācija ir katastrofāla, es domāju, jūs paši esat ne vienu reizi vien pārliecinājušies.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons-deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Cienījamais Plotnieka kungs! Mēs te dzirdējām no premjerministra, ka republikā tiek ievestas preces par 600 miljoniem vairāk nekā izvestas. Vai jūs apzināties, ka jūs gribat pieteikt ekonomisku karu. Un visiem. Kāda jums ir pārliecība, ka jūs šo karu vinnēsiet?/

A.Plotnieks: */Cienījamais Aleksejeva kungs! Es jums atbildu šādi. Savā laikā Baltijas republikas tika peltas par to, ka tās ievieš vizītkartes. Mēs ieviesām bet, manuprāt, mēs praktiski tās neizmantojām. Ja jūs tagad ieiesiet jebkurā Maskavas veikalā, jums nepārdos neko, ja jūs neuzrādīsiet pasi ar Maskavas pierakstu. Tā ka ekonomisko karu pašlaik, ja jūs tā gribat, sāka Maskava, nevis mēs./

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Es gribētu jautāt, izmantojot jūsu minēto piemēru. Kādu jūs saskatāt iespējamo mehānismu, lai jūsu pieminētajā tanku remonta rūpnīcā vispirms nodrošinātu inventarizāciju un pēc tam to, ka 20 procenti izremontēto tanku paliek Latvijas Republikā? (Zālē rosība.)

A.Plotnieks: Es jums atbildēšu tā, ka mēs esam pieņēmuši veselu virkni likumu, paši zinādami, ka to realizācija būs grūta. Ja es šeit no šīs tribīnes apgalvotu, ka mēs simtprocentīgi visās rūpnīcās varēsim realizēt šo lēmumu, es būtu vienkārši negodīgs. Bet tas nenozīmē, ka mums jāatsakās no praktiskas darbības, lai pakļautu savai kontrolei republikas tautsaimniecību, jo ar kaut ko ir jāsāk. Saprotiet, ar kaut ko reālu ir jāsāk. Mēs pagaidām neesam neko varējuši izdarīt, jo ekonomiski mēs pat neesam ķērušies klāt. Es atļaušos teikt, ka mēs kā bērni spēlējamies politiskajās smiltiņās, aizmirstot to, ka mēs tomēr stāvam uz ekonomiskā pamata.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Man ir jautājums: vai ir izdarīti kādi nopietni ekonomiskie aprēķini sakarā ar to, ka jūs minat 15-20 procentus. Bet varbūt 10-15 procentus vai 20-30 procentus?

A.Plotnieks: Es varētu atbildēt godājamam deputātam Ābiķim tādējādi, ka mēs nepārtraukti pieņemam dažādus likumprojektus, kuriem mums nav absolūti nekāda ekonomiskā pamatojuma. Mēs visu laiku savu likumdošanas darbu veicam, ar pirkstu zīlējot kafijas biezumos. Šeit mēs vadījāmies no tās prakses, kāda ir Krievijas Federācijā, un vairāk vai mazāk ņēmām vērā mūsu republikas mašīnbūves un citu lielo uzņēmumu specifiku.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Man ir ļoti konkrēts priekšlikums. Šis jautājums nav izskatīts Tirdzniecības un pakalpojumu komisijā. Man ir priekšlikums to iesniegt šai komisijai izskatīšanai un tagad uzklausīt Bišera kungu. Ko vien var teikt par šo problēmu? Un ar to šodien aprobežoties.

Priekšsēdētājs: Man liekas, ka tas ir ļoti saprātīgs priekšlikums. Mums par to ir jābalso. Tagad pārtraukt jautājumu uzdošanu, dot vārdu Bišera kungam un izskatīt jautājumu par šā lēmuma nodošanu izskatīšanai komisijā. Es lūgtu likt uz balsošanu. Ir ļoti konkrēts jautājums, valdība var dot uzziņu par to. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 93. Tātad šis priekšlikums ir pieņemts.
Acīmredzot šis ir labākais variants, jo valdība tiešām varētu atbildēt. Vai mums vajag valdību mācīt, kas un kādā termiņā tai ir jādara?

R.Krūmiņš: Es par procedūru mazliet gribēju. Es saklausīju no vadītāja puses, it kā jautājumi būšot. Es neliku priekšā jautājumus uzdot. Lai Bišera kungs burtiski dažos vārdos pastāsta, un ar to aprobežoties.

Priekšsēdētājs: Mēs tā arī sapratām. Dodam viņam vārdu, lai viņš iepazīstina ar valdības viedokli.

I.Bišers: Man vispirms jāsaka, ka šis ir ļoti nopietns ne tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums, kuram var būt tālejošas sekas. Tas var izraisīt ekonomisku karadarbību, tāpēc katrs šāds solis ir ļoti rūpīgi jāizvērtē.
Pagaidām šis lēmums ir radies kā ekspromts-pēdējā dienā. Es nedomāju, ka Plotnieka kunga atsaukšanās uz valdības programmu ir sevišķi korekta, jo valdības programma Plotnieka kungam bija zināma pirms divām nedēļām. Viņam bija zināms, kas tur ir un kā tur nav. Varēja jau pirms divām nedēļām visu iesniegt. Taču jāsaka, es nevaru viņam pievienoties, ka no vissavienības uzņēmumiem mēs neko nesaņemam. Mēs saņemam nodokļus, kas ir galvenie ekonomikas regulētāji. Protams, muitas nodokļi mums būs, ja parlaments pieņems attiecīgus likumus un valdība tos pildīs. Katrā ziņā valdība neatsakās no muitas nodokļa izmantošanas. Tāpat nav pareizi teikt, ka nav sankciju. Jau iepriekšējais lēmums, par kuru tikko runājām,-par licencēšanas kārtības pārkāpšanu-paredz, ka vainīgais uzņēmums maksā sodu pieckārtīgā izvedamās produkcijas apmērā. Ir konkrēti noteikts, ko pilsonis drīkst izvest. Arī tas ir noteikts, ka zāles un medikamentus var izvest ne vairāk kā vienu iepakojuma paciņu. Principā šie jautājumi ir risināti. Varbūt vajadzīgi kaut kādi papildinājumi. Realizējot attiecīgu kvotēšanu, to mēs acīmredzot veiksim.
Pēc būtības pavisam jauns pasākums, veselas administratīvās sistēmas virziens, ir zināma naturālā nodokļa ieviešana. Turklāt šeit daudzi jautājumi ir neizdomāti. Pilnīgi neizdomāts, kā te jau tika pierādīts, ir jautājums par kooperatoriem, par to, ka turpmāk 20 procenti kooperatīvu produkcijas tiks nodoti Ministru padomei un tai būs jāizdomā, kam šo kooperatīvo produkciju pārdot. Vai kooperatīvi tam piekritīs, par to es ļoti šaubos. Vai mēs šeit nepārkāpjam īpašuma tiesības?
Kas attiecas uz valsts uzņēmumiem, tad šeit šāda kārtība var būt. Atklāti teikšu, ka šo jautājumu esam skatījuši divās valdības sēdēs. Tieši tāpēc neesam pieņēmuši galīgo lēmumu, ka jautājums ir visai sarežģīts. Pirmkārt, priekšlikums nodot vienu daļu produkcijas valdībai, vienu daļu-vietējai pašvaldībai. Piemēram, ja mēs Stučkas pilsētas izpildkomitejai nodosim apmēram 10 procentus kaut vai no telefona aparātiem, ko ražo tur izvietotā telefona aparātu rūpnīca, tad es ne visai labi stādos priekšā, ko pilsētas izpildkomiteja ar šiem 10 procentiem darīs, kādā veidā tos realizēs. Ir domāts par tādu risinājumu, ka republikas interesēs daļu produkcijas varētu ieskaitīt republikas apmaiņas fondā. Bet arī šeit mēs nevaram pieiet ar vienu mērauklu visiem uzņēmumiem. Šeit atkal ir problēmas. Šobrīd daudziem uzņēmumiem jau ir 100 procenti valsts pasūtījums, kas sadalīts starp konkrētiem patērētājiem. Ja mēs vienu piekto daļu noņemam nost, attiecīgie patērētāji arī nosaka savas sankcijas. Valdībai ik dienas pienāk šādas vēstules un telegrammas: sakarā ar to, ka mūsu republika nav pēc līguma piegādājusi tik un tik kārbas ar krāsu, kas mums ir vajadzīga kombainu krāsošanai, mēs pārstājam piegādāt šos kombainus...
Es nesaku, ka šāda risinājuma nebūs. Bet es lūdzu šo jautājumu nodot valdībai lemšanai un izskatīšanai. Valdība izskatīs visus par un pret un acīmredzot kaut kādā veidā šo jautājumu risinās, jo šāds apmaiņas fonds mums ir nepieciešams. Bet tādā kategoriskā formā pret visiem uzņēmumiem un ražotājiem-diezin vai tas būs pietiekami pamatoti.

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu priekšlikums ir nodot šo lēmumu kā priekšlikumu valdībai izskatīšanai?

I.Bišers (no zāles): Kā priekšlikumu nodot valdībai izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Cik ilgā laikā jūs izskatīsiet un atbildēsiet?

I.Bišers (no zāles, bez mikrofona, neskaidri).

Priekšsēdētājs: Tātad viens no priekšlikumiem bija nodot šo lēmumu izskatīšanai komisijā, otrs-nodot valdībai izskatīšanai, kaut gan viens otru neizslēdz. Var izskatīt gan komisija, gan valdība. Tātad nodot komisijai un valdībai. Debates mēs gan neatklājām. Varbūt debates ir vajadzīgas? Neviens, izņemot pašus ierosinātājus deputātus, neizteica priekšlikumu, ka vajag šo lēmumu šodien pieņemt. Cik es sapratu no valdības, tas nav pietiekami sagatavots. Arī komisijas tā uzskata. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Manuprāt, pilnīgi pietiks, ja iedos valdībai, lai tā izskata bez kādas atbildes. Par tik nesagatavotu dokumentu diezin vai ir jēga cīnīties.

Priekšsēdētājs: Es jūs nesaprotu.

A.Kodoliņš: Vajag iesniegt valdībai. Atbilde ir dota, valdība šo jautājumu risinās. Komisijai arī nav ko skatīties. Te nav pēc būtības ko skatīties.

Priekšsēdētājs: Tātad priekšlikums ir iesniegt tikai valdībai. Vai deputāti, kuri šo prasību izvirzīja, to uztur spēkā? Priekšlikums-nodot valdībai kā deputātu pieprasījumu. Mums jāizlemj, vai mēs debatēsim par šo jautājumu vai ne. (Zālē protests, izsaucieni.)
Debatēs ir pieteikušies deputāti Dīmanis, Eglājs, Kodoliņš un Krastiņš. Vai ir kāds, kurš prasa, ka jāsāk debates? Nav. Priekšlikums par procedūru deputātam Eglājam.

V.Eglājs: Man ir tikai priekšlikums. Augstākajai padomei ārkārtējus pasākumus izskatīt tikai pēc ārkārtēja stāvokļa pasludināšanas, citādi mūs var nesaprast. (Zālē rosība.)

Priekšsēdētājs: Paldies. Pieņemam zināšanai. Tātad mēs balsojam. Vārds deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Šā likumprojekta iesniedzēji, mūsu kolēģi deputāti, ir nākuši klajā ar likumdošanas iniciatīvu. Tas nozīmē, ka šis likumprojekts ir iesniegts Konstitūcijā un pagaidu reglamentā paredzētajā kārtībā, kādu paredz reglaments, respektīvi, ar lēmumu jāiesniedz valdībai, lai tā dotu atzinumu, jo tāda atzinuma nav. Jādara tā, kā to paredz reglaments.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums ir dot valdībai, tā ar savu atzinumu var to iesniegt komisijām kā likumdošanas iniciatīvu. Tas taču ir tas pats priekšlikums. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, precīzi formulējiet, ja deputāts Muciņš piekrīt.

J.Lagzdiņš: Mums ir reglaments, kas nosaka, kādā kārtībā visi normatīvie akti virzās cauri plenārsēdēm uz citām institūcijām. Kārtība ir šāda: ja deputāts nāk ar ierosinājumu, ar konkrētu lēmumprojektu, tad vispirms to izskata attiecīgā atbildīgā komisija. Pēc tam, ja tā uzskata par nepieciešamu (šajā gadījumā tas ir konstatēts šajā sēdē ar debatēm un valdības priekšsēdētāja pirmā vietnieka uzstāšanos), likumprojektu nodod valdībai atzinuma sniegšanai. Un tad to iesniedz izskatīšanai sesijā rindas kārtībā. Tātad ir jānodod komisijai un valdībai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 107 balsis. Tātad šis lēmums ir pieņemts. Tālākais lēmumprojekta liktenis ir atkarīgs no valdības un no attiecīgās komisijas.
Mēs varētu šobrīd izskatīt vienkāršu jautājumu-lēmumprojektu par PSRS Ministru padomes 1989.gada 2.novembra lēmuma Nr.1943 darbības apturēšanu. Varbūt izskatīsim šo jautājumu, tad iesim pusdienās.

A.Endziņš: Es atvainojos, man liekas, ka tas ir papildus iesniegts darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Bet mums ir divi. Mēs izskatīsim šo. Man parlamenta grupa ziņoja, ka tas ir izdalīts visiem deputātiem. Mēs varam tūlīt izskatīt, tas neprasa pārāk garas debates. Lūdzu-deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Cienījamie deputāti un cienījamais priekšsēdētāj! Jautājuma vēsture būtībā ir šāda. Jūs visi atceraties, cik dramatiski iepriekšējā parlamentā tika izskatīti jautājumi par pierakstīšanās regulēšanu mūsu republikā, un jūs atceraties, ka mēs šajā gadījumā armiju pielīdzinājām visiem pārējiem republikas iedzīvotājiem. Tomēr šā jautājuma izskatīšanas laikā, kā nācis klajā, ir notikusi atklāta blēdība, un no pirmā varianta ir izmests, respektīvi, nobēdzināts, 17.punkts. Patiesībā balsošanā pat vispār neparādījās šis Ministru padomes akts. Tad, kad notika balsošana, šis 17.punkts, kas tagad ir spēkā, jeb Ministru padomes akts-te krieviski ir "rasporjaženije"-lēmums Nr.1943 vispār netika uzrādīts, netika pateikts, ka tas vispār eksistē. Līdz ar to joprojām republikā notiek pierakstīšanās režīma pārkāpšana. Mēs esam fiksējuši, ka republikā tiek ievestas armijas vienības no sociālistiskajām valstīm un to locekļi tiek pierakstīti šeit. Es, protams, kā cilvēks ļoti jūtu līdzi šiem armijas vīriem, zinu, ka viņi no turienes patiesībā ir izraidīti, ka viņus ir izraidījušas tautas, kas dzīvo sociālistiskajās valstīs. Zinu, ka notiek armijas samazināšana šajos reģionos, bet mūsu republika tur nav vainīga. Gluži vienkārši mēs te neesam vainīgi, un tāpēc pārkāpt mūsu republikas pierakstīšanās režīmu acīmredzot nebūtu pieļaujams. Es domāju, ka mēs varētu to jautājumu risināt arī attiecībās ar PSRS, bet pagaidām šī PSRS Ministru padomes 1989.gada 2.novembra lēmuma darbība republikas teritorijā ir steidzīgi jāpārtrauc. Jo nekādi izņēmumi pierakstīšanās kārtībā nedrīkst pastāvēt. Pierakstīšanās kārtībai jābūt vienotai un vienveidīgai. Tas man viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šis lēmums ir ārkārtīgi vienkāršs un skaidrs. Te nav jēgas uzdot jautājumus. Te praktiski var izteikt priekšlikumus par balsošanas motīviem un balsot, izšķirt ar balsošanu. Trešais mikrofons.

T.Jundzis: Es gribēju uzdot jautājumu. Ja nu reiz jautājumus neuzdosim, tad es izteikšu repliku, turpinot deputāta Lagzdiņa domu. Tomēr mums ir zināms, ka parlamentā ir izveidota Aizsardzības un iekšlietu komisija, un ir zināms, ka pieņemts reglaments, kur šos jautājumus risina. Es lūgtu turpmāk to ievērot.

Priekšsēdētājs: Ja tā ir replika, vai tas nozīmē, ka jūs gribat noraidīt šo projektu?

T.Jundzis: Kāpēc šis jautājums, tāpat kā iepriekšējais, netiek saskaņots ar komisiju, kura nodarbojas ar šiem jautājumiem?

Priekšsēdētājs: Acīmredzot tāpēc, ka deputātam Bojāram vakar radās šis priekšlikums. Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Smirnovs: */Tā kā jautājums komisijā netika izskatīts, gribētos tomēr noskaidrot. Tātad deputāts Bojārs patstāvīgas iniciatīvas kārtībā, bez jautājuma izpētes iesniedz priekšlikumu par to, kā nodrošināt ar medicīnisko apkalpošanu, taloniem, visiem citiem sociālās nodrošināšanas veidiem desmitus, varbūt arī simtus tūkstošu militārpersonu un viņu ģimeņu, kuri gaida, nē, jūs noklausieties līdz galam, biedri deputāti, kuri gaida mājokli, kuri dienē šeit, kuri ieradās šeit ne vakar, bet varbūt pirms 5-6 gadiem, to skaitā daudzi tika iesaukti no šejienes. Viens no viņiem-tas, piemēram esmu es-ziņoju jums, un parlamentā mums tādi ir vēl. Šodien viņiem, izrādās, ir atņemts viss. Cita lieta, ja viņš domā kontingentus, kuri atgriežas no kaut kurienes./

J.Bojārs: */Nekādas atgriezeniskas darbības.../

V.Smirnovs: */Ar savu lēmumu jūs praktiski visus iekļaujat šajā lielajā skaitā./

J.Bojārs: */Nekādam likumam, nekādam lēmumam nav atpakaļejoša spēka, ja tas netiek norādīts likumā. Bet šeit nav nekāda atpakaļejoša spēka. Tālāk. Te nekas nav teikts par taloniem un tā tālāk. Šos jautājumus regulē pavisam citi akti. Domāts ir republikā nepierakstīt ārpus vispārējās pierakstīšanās kārtības. Tas ir viss. Tas ir, turpmāk tiek apturēta šī akta darbība. No šodienas. Tādā kārtā jums neviens neko neatņems./

V.Smirnovs: */Lieta tā, ka pierakstīti šodien ir, es atkārtoju, desmiti un simti tūkstošu, kuri gaida savu rindu uz mājokli daudzus gadus./

J.Bojārs: */Jūs zināt, mums ir desmiti, simti un pat, es teikšu, desmiti tūkstošu represēto, kuri visus šos 40 vai 50 gadus dzīvo bez mājokļa un kuriem pirms represijām bija labiekārtoti dzīvokļi. Viņi atgriezās, un es nevaru skatīties acīs šiem cilvēkiem. Kaut es arī jums jūtu līdzi. Es godīgi saku, jūs esat tādi paši cilvēki kā visi citi. Bet acīmredzot mēs neatrisināsim pirmo jautājumu, neieviešot kaut kādu vispārēju pierakstīšanās un ar pierakstīšanos saistītās dzīvokļu sadalīšanas un visu pārējo kārtību./

Priekšsēdētājs: Deputāts Krastiņš ierosina vienkārši piebilst, deputāt Bojār, ka lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, lai būtu šis jautājums skaidrs, lai nav nekādu tulkojumu ar atpakaļejošu darbību.

J.Bojārs: */Es piekrītu tam, ka.../

Priekšsēdētājs: */Likums stājas spēkā tā pieņemšanas momentā. Tāds papildinājums.../ Lūdzu, pirmais mikrofons.

No zāles: */Sakiet, lūdzu, vai var precizēt?/

Priekšsēdētājs: */Pirmais mikrofons. Uzvārds?/

V.Gapoņenko: */Pašlaik apgabalu, divīziju, daļu pavēlniecība, pierakstot militārpersonas daļu dislokācijas vietās, vadās pēc PSRS Ministru padomes lēmuma, kurš bija pagājušajā gadā. Mēs tagad apturam republikas lēmumu. Pēc kā tagad vadīsimies?/

J.Bojārs: */Mēs apturam Savienības. Jūs kļūdījāties./

Priekšsēdētājs: */Savienības apturam, ja./

J.Bojārs: */Apturam Savienības. Tādas tiesības Augstākajai padomei ir saskaņā ar spēkā esošo Konstitūciju, par kuru tika nobalsots. Konstitūciju, vēl vecajā parlamentā, vecajā, sliktajā, varētu teikt./

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons. */Trešais mikrofons./

G.Romašovs: */Man ir vienkārši izziņa deputātam Bojāram. Viņš te drusku citādi iztēloja notikumus. Tās militārpersonas, viņu ģimeņu locekļi, kuri atgriežas no bijušajām sociālistiskajām zemēm, kā te tika paziņots, netiks izvietoti Latvijā. Es to jums oficiāli paziņoju./

J.Bojārs: */Jūs to varat garantēt? Kāda ir jūsu vara Aizsardzības ministrijā, sniedzot šeit tādu paziņojumu?/

G.Romašovs: */Tūlīt paskaidrošu. Uzklausiet, lūdzu. Pirms pusotras, divām dienām mēs bijām pie apgabala vadības un mums tika oficiāli paziņots, ka neviena militārpersona no tiem, kuri atgriežas no turienes, netiks izvietota Latvijas teritorijā./

J.Bojārs: */Tad nav problēmu./

G.Romašovs: */Jā. Un es viņiem ticu. Bet jums ne./

J.Bojārs: */Nu, tad jau nav problēmu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons. Deputāts Dīmanis.

S.Dīmanis: Mēs jau šodien otro reizi izskatām tādu ļoti ātri uzceptu dokumentu. Tā vien liekas, ka daži grib sevi sesijas beigās apliecināt un palikt atmiņā vēlētājiem. Es domāju, ka, iekams mēs neesam šo dokumentu izskatījuši komisijās, mēs tālāk iet nevaram, jo rodas ļoti daudz dažādu jautājumu. Šis dokuments ir akls. Es nevaru par to balsot tāpēc, ka es to šodien redzu pirmo reizi. Man par to ir vajadzīga visa nepieciešamā informācija.

Priekšsēdētājs: Tā kā sākas debates un jautājumi vairs netiek uzdoti, man ir priekšlikums balsot par jautājumu uzdošanas pārtraukšanu.

J.Bojārs: Vienkārši gribētu pateikt cienījamam kolēģim Dīmanim, ka prezidenta institūts Padomju Savienībā, kam vispār bija kolosāla nozīme, un man nav zināms, kāda tam būs nozīme nākotnē, Padomju Savienības likumdošanā tika ieviests divu nedēļu laikā. Un galīgais šī institūta variants tika parādīts tikai kongresā, kad kongresmeņi ieradās Maskavā. Tas jums nerada nekādus protestus? (Smiekli.) Ja nebūtu mūsu problēmu, tad es par to nerunātu.

Priekšsēdētājs: */Darīsim tā: pārtrauksim uzdot jautājumus, tāpēc ka nekādu jautājumu vairs nav. Un tad mēs varam vēl apspriest par balsošanas motīviem šajā jautājumā./ Lūdzu, balsojam par jautājumu uzdošanas pārtraukšanu. */ Jūs varat teikt par motīviem.../

No zāles: */Vienu sekundi. Par procedūru, lūdzu./

Priekšsēdētājs: */Balsošana. Pēc tam./

No zāles: */Par procedūru, lūdzu. Ne jautājumi, biedri, par procedūru./

Priekšsēdētājs: */Mēs balsojam./

No zāles: */Lūdzu izdarīt pārreģistrāciju, lūdzu, tāpēc, ka mūsu nav 140 cilvēku./

Priekšsēdētājs: Lūdzu rezultātu.

No zāles: */Lūdzu pārreģistrāciju./

Priekšsēdētājs: Tad, lūdzu, balsošanas rezultātu. 98. Par pārtraukšanu nobalsojām, ja?

I.Ivanovs: */Lūdzu, biedri, pārreģistrēties. 140 cilvēku zālē nav. Es pārskaitīju personīgi./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu, to mēs izdarīsim, bet te bija jābalso ar balsu vairākumu par procedūras jautājumiem. Tā, lūdzu, tagad mēs varam izlemt jautājumu par prēmijām./
Par jautājuma apspriešanu. Vai debatēs ir kāds pierakstījies? Lūdzu-deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Man ir lūgums... (Nerunā mikrofonā, nekas nav dzirdams.)

Priekšsēdētājs: Deputāts sniegs informāciju, pēc tam lemsim par debatēm.

P.Simsons: Cienījamie kolēģi, es jums gribētu pārdomām dot informāciju, lai jūs varētu izlemt, kā balsot par deputāta Bojāra piedāvāto lēmumu. Šeit apgalvo, ka Latvijā netika izvietots no Austrumeiropas evakuētais karaspēks. Tā nav taisnība. Talsu rajonā 19., 21., 24. un 27.jūnijā ienāca kopskaitā četri ešeloni ar karaspēku, kurš ir izvietots Talsu tuvumā. Uz deputātu 27.jūnija pieprasījumu, kas ir adresēts Baltijas kara apgabala pavēlniecībai, līdz šim brīdim atbildes nav. Tur bija tāds jautājums: "Lūdzu darīt zināmu, no kurienes, ar kādu mērķi, kādā daudzumā, uz kādu laiku Latvijā tiek ievests karaspēks un kādā veidā tā uzturēšanās var ietekmēt Latvijas rajonu ekonomisko, politisko un kultūras dzīvi?
Kādā veidā paredzēts nodrošināt karavīru ģimeņu apgādi un sadzīves apstākļus?" Uz šiem jautājumiem atbildes nav, bet ir kara apgabala ģenerālleitnanta Čausa parakstīts raksts rajona padomei, kur viņš raksta: */"Lūdzu sniegt palīdzību daļas pavēlniecībai sadzīves nokārtošanā, kā arī personālajam sastāvam un karavīru ģimeņu locekļiem dot iespēju iegādāties pārtikas un rūpniecības preces pilsētas veikalos."/
Tas liecina, ka acīmredzot ir šāds karaspēks, un tāpēc dabiski, ka rajonu padomēs ir grūti bez mūsu līdzdalības šos jautājumus risināt, kaut arī rajona padomes lēmums paredz izteikt protestu, iesaistot arī šeit esošos deputātus, veikt konkrētus pasākumus un uzdot izpildkomitejai rīkoties. Bet mēs esam bezspēcīgi, ja mums nav atbalsta Augstākajā padomē. Jo vietējās padomes var izlemt jautājumus konkrēti uz vietas atkarībā no sava viedokļa, tā, kā to izdarījusi Talsu pilsētas padome, kas nolēmusi dot vizītkartes arī virsnieku ģimenes locekļiem. Tā ka es uzskatu, ka mums noteikti ir jāveic šāds pasākums, kas mūsu teritoriju pasargātu no karaspēka izvietošanās un tā palikšanas šeit uz ilgāku laiku. Un viss, kas šeit tiek minēts, ka tādas pārvietošanās nav, ir klaja dezinformācija. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Bija priekšlikums-neuzsākt debates un pāriet pie balsošanas. Par šo priekšlikumu nobalsosim. Jums ir cits priekšlikums?

E.Buķele: Man nav priekšlikuma, man ir informācija par šo pašu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Informācija mums vienreiz jau bija.

E.Buķele: Es uzskatu, ka ar to nepietiek.

Priekšsēdētājs: Vienai informācijai mēs jau devām vārdu, dosim arī nākamajai.

E.Buķele: Līdzīga karaspēka pārvietošanās kā Talsos notiek arī Bauskas rajonā. Uz manu deputāta pieprasījumu mūsu apgabala karaspēka pavēlnieks deva ļoti īsu atbildi un es gribētu, lai jūs, pirms izlemjat-balsot vai nebalsot, noklausāties: */"Cienījamā Emerita Staņislavovna! Es uzmanīgi iepazinos ar jūsu deputāta pieprasījumu. Lai saņemtu pilnu informāciju par jūs interesējošiem jautājumiem, jums nepieciešams griezties tieši pie karaspēka daļas, par kuru ir runa, komandiera."/
To parakstījis Kuzmins. Tātad, es domāju, jūs tagad varat saprast, vai mums šodien ir jābalso par šo deputāta Bojāra priekšlikumu vai nav.

Priekšsēdētājs: Tā kā faktiski ir uzsāktas debates, tad man nav nekāda pamata nedot vārdu arī deputātam Morozļi, kurš grib izteikties.

G.Morozļi: */Par procedūru. Cienījamie deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz citu jautājumu. Bojāra kungs mums ierosina apturēt PSRS Ministru padomes lēmuma darbību. Paskatīsimies, kā mēs to varam izdarīt pēc Konstitūcijas. Lūk, kas rakstīts 97.pantā: "Tikai vienīgi Augstākās padomes pārziņā ir PSR Savienības valsts pārvaldes orgānu aktu izpildīšanas apturēšana Latvijas PSR teritorijā gadījumā, ja tie neatbilst Latvijas PSR Konstitūcijai un Latvijas PSR likumiem." Kur ir tas likums, kurš runā par militārpersonu pierakstīšanu un kuram neatbilst šis lēmums? Tātad mums ir jāmaina Konstitūcija ar divām trešdaļām balsu un tikai pēc tam varam pieņemt šo lēmumu. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Bija priekšlikums balsot par debašu pārtraukšanu un ķeršanos pie balsošanas. Mums vajag reģistrāciju. Ivans Ivanovs ierosināja, ka vēlreiz ir jāreģistrējas. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu rezultātu. 131. Tagad balsojam par debašu pārtraukšanu, lai mēs varētu sākt balsot par šo lēmumu. Balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 102 balsis. Tātad debates tiek pārtrauktas.
Man bija tikai viens redakcionālas dabas priekšlikums, kuru deputāts Bojārs bija ar mieru pievienot šim lēmumam, proti, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, */no pieņemšanas momenta stājas spēkā lēmums./ Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par lēmumu par PSRS Ministru padomes 1989.gada 2.novembra rīkojuma Nr.19-43r apturēšanu Latvijas teritorijā. Jums nedarbojas balsošanas iekārta? Tie, kuriem ir kādas problēmas, turiet augšā paceltas rokas. Lūdzu rezultātu. 101 balss. Tātad lēmums ir pieņemts.
Deputāti, mums acīmredzot vajadzētu konsultēties. Mums ir palicis tikai viens līdzīgs jautājums-deputātam Endziņam-par attieksmi pret vienu PSRS Ministru padomes un Centrālās komitejas lēmumu. Un ir palicis valdības ziņojums. Tie ir vienīgie jautājumi, ko mēs šobrīd varam risināt, jo par Konstitūciju mēs vispār neesam spējīgi atrisināt. Jautājums ir šāds: vai varētu būt tāds variants, ka mēs bez starpbrīža izskatām arī šo deputāta Endziņa ierosināto lēmumu, pabeidzam to, un Ministru padomes priekšsēdētāja ziņojumu varētu klausīties tikai tie deputāti, kuri vēlas. Turklāt šodien Ivars Godmanis ar Jurkānu uzstājas televīzijā un atbild uz žurnālistu jautājumiem. Būtībā uz visiem tiem pašiem jautājumiem, kurus šodien vakarā varētu uzdot arī mēs. Tātad-kāds priekšlikums ir deputātiem? Jūs pieņemat šādu darba kārtību, ka mēs izskatām arī šo lēmumu tūlīt, bez pārtraukuma? Neviens neprotestē. Vai nav jābalso? Lūdzu-deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, man liekas, ka mums ir jāatliek, jo viens otrs kolēģis jau ir paspējis steigā aiziet cīsiņus ēst.

Priekšsēdētājs: Man neviens neiebilda par to, ka izskatīsim šo lēmumu, bet es skatos, ka liela daļa deputāt iziet no zāles. Deputāts Kodoliņš, deputāts Repše ceļas, deputāts Blumbergs... Tā ka mums nav jēgas turpināt. Tagad pārtraukums, un pustrijos mēs satiekamies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrējamies! Reģistrējās visi? Arī tikko ienākušie deputāti? Lūdzu rezultātu. 103. Mēs varam strādāt un pieņemt lēmumus. (Zālē balsis.) Vēl it kā būtu kāds deputāts, vēl deputāts Gorbunovs ir augšā. Daži te ir pacēluši rokas. Es domāju, ka mums ir jāizskata. Izskatīsim vismaz līdz tai stadijai, kad ir jābalso. Ja balsot nevarēsim, tad nevarēsim. Lūdzu-deputāt Endziņ!
Acumirklīti, es vēl gribētu pakonsultēties. Nākamais jautājums ir premjerministra ziņojums par vizīti Amerikā. Daži deputāti ierosināja, ka šis ziņojums nav vajadzīgs, jo tas viss vakarā būs televīzijā. Un Ivars Godmanis jūtas diezgan nevesels, to es jums informācijai pasaku. Viņam pašam bija tāds lūgums, ka varbūt jūs varētu iztikt ar televīziju, bet, ja vajadzēs, tad viņš, protams, brauks. Tā kā man daži deputāti lūdza pasaudzēt mūsu premjerministru, es ierosinu likt uz balsošanu. Kurš ir par to, lai mēs atceltu valdības ziņojumu un iztiktu ar to, kas tiek rādīts šovakar televīzijā? Kurš ir par valdības ziņojuma atcelšanu? Vajadzīgs ir nodoto balsu vairākums. Lūdzu rezultātu. 89 un vēl klāt. Tātad lielākā daļa deputātu. Tā kā mums paliek vienīgi šis lēmums, un mēs varam beigt.
Jums [deputātam Endziņam] tiek dots vārds.

A.Endziņš: Cienījamie deputāti! Jums tiek likts priekšā izskatīt jautājumu par attieksmi pret PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru padomes 1988.gada 17.novembra lēmumu "Par partijas orgānu, valsts varas un pārvaldes orgānu, to darbinieku materiālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanu, kuri tiek izbrīvēti sakarā ar aparāta reorganizāciju". Kā jūs redzat, šajā jautājumā tika pieņemts speciāls akts. Šā gada aprīlī republikas Augstākās padomes Prezidijs, balstoties uz šo lēmumu, pieņēma savu lēmumu, ar kuru šīs privilēģijas attiecinātas arī uz darbiniekiem, kuri tika izbrīvēti mūsu republikā. Tagad jaunā sasaukuma Augstākās padomes Prezidijs atgriezās pie šā jautājuma, to izskatīja, izdarīja grozījumus šajā dekrētā un noteica, ka jāgriežas Augstākajā padomē ar priekšlikumu apturēt šo visai Savienībai kopīgo aktu kā tādu, kurš neatbilst mūsu republikas Darba likumu kodeksam. Jūs redzat, ka jums izsniegtajā materiālā otrajā pusē ir šis lēmums un vairākās vietās tajā ir izdarīti pasvītrojumi.
Pirmām kārtām, galvenais, kas neatbilst Darba likumu kodeksam, ir tas, ka pēc šā kopīgā Vissavienības lēmuma izbrīvētajiem darbiniekiem jaunajā darbavietā visu laiku tiek saglabāta alga vidējās algas apmērā. Darba likumu kodeksā, kurā 1988.gada aprīlī tika izdarīti grozījumi un tika ietverta pat speciāla nodaļa, kas reglamentē jautājumu par darbiniekiem, kuri izbrīvēti sakarā ar štatu samazināšanu vai reorganizācijām, šādi atvieglojumi netiek doti. Turklāt vēl šeit ir arī priekšrocības tādā ziņā, ka tiem darbiniekiem, kuri tiek izbrīvēti no šiem pārvaldes aparātiem, tiek izmaksāti lielāki pabalsti, nekā tas ir paredzēts Darba likumu kodeksā.
Varbūt es neiedziļināšos šajās problēmās. Ja jums ir jautājumi, pacentīšos atbildēt. Man ir lūgums atbalstīt Prezidija priekšlikumu un apturēt šā PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru padomes lēmuma Nr.13-28 darbību republikas teritorijā.

Priekšsēdētājs: Kādi ir jautājumi? Jautājumu nav. Debatēs arī neviens nav pieteicies. Tādā gadījumā mēs varētu balsot par šo lēmumu, jo man liekas, ka situācija ir pilnīgi skaidra. Te nekā sarežģīta nav. Vēlreiz reģistrējamies. Ir pienākuši deputāti klāt. Lūdzu, dodiet zvanu, lai deputāti, kas kavējas pīpējot, varētu atnākt un reģistrēties. Mēs piezvanīsim arī deputātam Gorbunovam, kurš augšā strādā ar Augstākās padomes dokumentiem, lai viņš var nākt uz balsošanu. Reģistrācijas režīms ir ieslēgts. Tie, kuri neesat reģistrējušies, reģistrējieties. Pagaidīsim vēl kādas pāris minūtes, jo vismaz savu pirmo sesiju mums vajadzētu pabeigt ar rezultatīvu lēmumu.
Lūdzu, reģistrējieties, reģistrācijas režīms pašlaik ir tikai jūsu dēļ! Lūdzu rezultātu! 116 balsis. Pēc mūsu vienošanās mēs balsojam par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu par attieksmi pret PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru padomes 1988.gada 17.novembra lēmumu Nr.13-28. Vajadzīga 101 balss. Balsošanas režīmu! Tas laikam ir pēdējais mūsu sesijas lēmums. Mūsu lēmums ir par atcelšanu. Lūdzu rezultātu! (Aplausi.) Mūsu sesija ir beigusies ar ļoti zīmīgu akcentu.
Par rītdienas darba kārtību nav vajadzības runāt, un arī par 3.septembra darba kārtību mēs šobrīd vēl neesam gatavi runāt, bet varbūt kāds vārds sakāms Augstākās padomes priekšsēdētājam.

A.Gorbunovs: Es gribētu visiem jums novēlēt patīkamu atpūtu. Varbūt mums vajadzētu tādu Vēstures vai Goda grāmatu, lai visus, kuri šodien piedalījās sesijā līdz pat šim laikam, ierakstītu šajā Goda grāmatā. Paldies jums! (Aplausi.)
Par 3.septembra sesiju gaidiet īpašu ziņojumu pa radio un televīzijā, bet principā paliek pēc mūsu parastās dienas kārtības-pulksten 10.00.
Uz redzēšanos!