Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 22.decembra sēdi.

Pirms izskatām sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas lūgumu iekļaut Saeimas 22.decembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Ontužāna saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības maiņu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 22.decembra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projekta par Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2004.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem un Valsts kontroles ziņojuma par Latvijas Republikas 2004.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Urbanoviča, Ivana Ribakova, Alekseja Vidavska, Valērija Agešina un Aleksandra Bartaševiča iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Valērijs Agešins ir pieteicies runāt “par”.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Nāc Ziemassvētku naktī ieklausies, kā debesīs sniegu dzirnavas maļ!

Mums cerība laimes pakavus no zvaigžņu mirdzuma kaļ!

Politisko organizāciju (partiju) apvienība “Saskaņas Centrs” ierosina papildināt likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1.pantu ar vārdiem “6. un 7. janvāri - Pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus”. Pareizticīgajiem un vecticībniekiem ir liegta iespēja svinēt Ziemassvētkus valsts noteiktā svinamā dienā, atšķirībā no citiem kristiešiem, kuriem valsts piešķir oficiālas brīvdienas.

Pareizticīgo baznīca ir viena no vissenākajām Latvijas baznīcām, un tā tiek uzskatīta par tradicionālu konfesiju. Kopējais pareizticīgo un vecticībnieku skaits Latvijā ir apmēram trīssimt sešdesmit tūkstoši cilvēku.

Mums ir notikušas konsultācijas ar dažādu konfesiju pārstāvjiem. Viņi ir pārliecināti, ka Saeimas deputāta augstākais mērķis ir katra cilvēka garīgā un materiālā labklājība, kas izriet no Dieva svētīta darba un savstarpējas cilvēciskas cieņas. Arī vairāki Saeimas deputāti uzskata, ka Dievs katru cilvēku ir radījis laimei. Un tāpēc “Saskaņas Centrs” vēlas panākt, lai Latvijas valstī ikvienam cilvēkam būtu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, iespējas un brīvības, to skaitā tiesības un iespējas pareizticīgajiem un vecticībniekiem svinēt savus Ziemassvētkus.

Mums ir notikušas konsultācijas arī ar nopietniem ekonomistiem un uzņēmējiem. Viņi ir pārliecināti, ka pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku svinēšana tautsaimniecības attīstību negatīvi neietekmēs un nekādas tiešas ietekmes uz valsts budžetu nebūs. Likums neprasīs arī nekādu speciālu izpildes mehānismu. Mums beidzot jāatzīst brīvības un tiesības, ko cilvēks iegūst jau piedzimstot un saglabā visas dzīves laikā, - domu izteikšanas un interešu brīvību un tiesības brīvi attīstīties, vairot labklājību un veidot savu dzīvi, respektējot un nepārkāpjot līdzcilvēku brīvību un tiesības.

Mēs atzīstam cilvēku pamattiesību vienlīdzību neatkarīgi no viņu dzimuma, tautības, rases, reliģiskās un politiskās pārliecības, vecuma un veselības stāvokļa. Mēs izprotam vienlīdzību kā pamatu cieņai pret citu cilvēku tiesībām. Es aicinu Saeimas deputātus būt brīviem un arī neierobežot citu cilvēku brīvību. Mēs katrs vēlamies izbaudīt to brīvību, ko mums dod Satversme un mūsu valsts iekārta. Būsim arī iecietīgi pret citu cilvēku izvēles brīvību!

Lūdzu atbalstīt politisko organizāciju (partiju) “Saskaņas Centrs” frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu, jo arī pareizticīgajiem un vecticībniekiem ir tiesības oficiāli svinēt savus Ziemassvētkus.

Ar gaismu un ticību lai jūsu mājās atnāk Ziemassvētki, ar laimi un panākumiem - jaunais 2006.gads!

Paldies!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas - 43. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova, Igora Solovjova un Oļega Deņisova iesniegto likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieku, kas cīnījās Antihitleriskās koalīcijas pusē un dzīvo Latvijā, statusu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Kamēr visi pareizticīgie meklē balsojuma rezultātu izdrukas, parunāsim par vēsturi. Ļoti atbilstošu brīdi ir izvēlējušies iesniedzēji.

Es jums varu atgādināt, ka rīt Lestenē, Rumbās un Džūkstē būs piemiņas brīži, kas veltīti 19.divīzijas cīņām Otrā pasaules kara laikā - Ziemassvētku kauju laikā 1944.gadā.

Jā, Otrajā pasaules karā bija tādas kaujas - Ziemassvētku kaujas, kārtējo reizi sarkanarmieši mēģināja pārraut Kurzemes cietokšņa aizstāvju līniju, bet nekas viņiem nesanāca. Lai gan sarkanarmiešiem bija septiņas līdz desmit reizes lielāks pārsvars, viņi gulēja - kulturāli, viens pie otra! - grāvjos pēc kārtējā uzbrukuma. Acīmredzot iesniedzēji ir atcerējušies šo vēsturisko brīdi un tāpēc sagatavojuši šito te iesniegumu.

Bet, ziniet ko, kolēģi? Šitie te zēni, kas tur ir (es jau teicu, ka tur meitenes nav nevienas), tomēr ir iemācījušies kaut ko. Vairākas reizes noklausījušies manas pārdomas, viņi ir izlabojuši šo savu dokumentu: nu tur ir drusciņ citādāk runājuši par to, kas tā tāda - antihitleriskā koalīcija un tieši pret ko tā ir cīnījusies. Lai arī 1939.gada 1.septembris ir tajā tekstā palicis, taču nu jau ir teikts, ka cīnījušies pret nacistisko Vāciju, Japānu - un tā tālāk, un tā tālāk. Protams, paliek jautājums: kas tā bija par antihitlerisko koalīciju 1939.gada 1.septembrī? Šis jautājums paliek! Bija gan viena koalīcija - Staļina un Hitlera koalīcija. Un Staļina un Hitlera koalīcija darbojās diezgan ilgi - visu 1939.gada nogali, visu 1940.gadu PSRS turpināja sūtīt uz Vāciju metālus, it īpaši varu. Un pēdējie sūtījumi uz Vāciju, kuģi uz Vāciju gāja pat tad, kad bija jau sācies karš starp staļinisko PSRS un hitlerisko Vāciju. Kuģi ar graudiem pat vēl tad devās uz Vāciju. Tas tā, no vēstures, runājot par antihitlerisko koalīciju 1939.gadā.

Nav jau te vairs ielikuši arī to, ka okupācijas varas laiku dokumenti būtu jāņem vērā, to ir izņēmuši ārā.

Tā ka, es domāju, turpinoties manām lekcijām šeit, tribīnē, Aleksandrs Golubovs atnāks uz šejieni ar mutautiņu rokās, slaucīs asaras, atvainosies visiem un pateiks, ka okupācija ir bijusi. Es saprotu, Aleksandr, tu to izdarīsi agrāk vai vēlāk. Bet nu nekas! Es esmu pacietīgs un gaidīšu to.

Šā dokumenta ceturtā sadaļa saucas “Noslēguma atziņas”. Un te nu būs mana atziņa: īpatnējā laikā jūs esat iesnieguši šo priekšlikumu. Visas šīs cūcības, ko jūs organizējat, demonstrējat šīs latviešus apvainojošās filmas... Skaisti jau izskatās: Ādolfs Hitlers, maršē vācu karavīri... Pēc tam rāda nāves nometnes un visu to saista ar latviešu leģionāriem, no kuriem jūs neko nejēdzat. Jūs esat galīgi truli šinī jautājumā! Jo, piemēram, lietojot vārdu “nacisti”, jums vajadzētu saprast, ka nacists ir nacionālsociālistiskās partijas biedrs, taču starp latviešu leģionāriem nebija nacistu. Bet jums jau tas ir vienalga! Jums tikai kaut ko vajag pateikt! Tur jūs demonstrējat savu vēsturisko trulumu, un tādi jūs arī paliksiet, protams! Un, ja ir runa par to, ka zem nacistu karogiem šodien kāds šeit, Latvijā, pulcējas, tad varbūt kāds varētu pastāstīt, kāds izskatās nacistu karogs. Man liekas, ka tādu nav. Bet arī tas jums ir vienalga.

Un šīs divkosības un liekulības dēļ man ar kritiku jāskatās uz šo iesniegto dokumentu. Es, protams, aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs runās “par”. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nāc nu, nāc! Bija okupācija vai nebija?”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija šodien piedāvā likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieku, kas cīnījās Antihitleriskās koalīcijas pusē un dzīvo Latvijā, statusu”. Mēs ierosinām pieņemt šādu likumu, ar kuru noteiktu Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju tiesisko statusu, sociālās garantijas, tiesības un darbības principus. Neviens nevar noliegt Nirnbergas starptautiskās tiesas spriedumu, ar kuru hitleriskā koalīcija un Hitlers atzīts par vislielāko noziedznieku 20.gadsimtā.

To nevar noliegt arī “tēvzemietis” Dobelis. Ja viņš to neatzīst, tad, atvainojiet, viņam nav vietas mūsu pasaulē!

Un tāpēc, ka hitleriskā koalīcija ir noziedznieki, atzīsim šo antihitleriskās koalīcijas dalībnieku statusu! Šajā koalīcijā ietilpa arī amerikāņi, lielbritāņi un visi citi, kas cīnījās pret Hitleru. Tur nebija leģionāru. Jā, Dobeli, nebija! Viņi bija Hitlera pusē. Jūsējie bija! Un, lai kā tur būtu vai nebūtu, atzīsim Antihitleriskās koalīcijas dalībnieka statusu un dosim tiem nepilniem 10 tūkstošiem cilvēku, kuri vēl tagad dzīvo Latvijā, kaut kādu statusu! (Starpsauciens: “Nedosim! Šobrīd tu neko nedabūsi!”)

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 63, atturas - 2. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību nodošanu”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts statistikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par biržām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva un Nikolaja Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Sokolovskis ir pieteicies runāt “par”.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Mūsu likumprojekta būtība ir šāda: mēs uzskatām, ka centralizētās siltumapgādes tīkls kā lietu kopība vai atsevišķi tīkla objekti var piederēt tikai valstij vai pašvaldībai. Tīkls un tīkla objekti nav privatizējami vai atsavināmi.

Godātie kolēģi! Kāpēc mēs iesniedzām šo likumprojektu? Mēs iesniedzām šo likumprojektu tāpēc, ka jau ir negatīvi piemēri, ka siltumapgādes uzņēmumi jau ir pārņemti privātfirmu rokās un jau ir negatīvas sekas. Minēšu vienu piemēru. Vidzemē Sedas pilsētā dažādu mahināciju rezultātā siltumapgādes uzņēmums un siltumtīkls pārgāja vienas privātfirmas rokās. Taču tagad, kad sākās apkures sezona, šī firma nebija spējīga uzsākt apkures sezonu, un tātad bija apdraudēta visas pilsētas pastāvēšana. Un Sedas pilsētas pašvaldība un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija bija spiesta iedalīt šai privātajai firmai naudu, lai iegādātos jaunus katlus, lai uzsāktu apkures sezonu.

Tātad iznāk tāda situācija: mēs nododam siltumtīklus privātās rokās, bet, ja konkrētais privātuzņēmējs vai konkrētā firma negrib turpināt un negrib strādāt šajā jomā, tad visbriesmīgākais, ko var izdarīt tā komisija, kura ir regulators, ir atņemt licenci siltumapgādei.

Bet, ja privātuzņēmējs negrib pats ar to nodarboties, ko darīt pašvaldībai? Ko darīt valstij? Tātad pašvaldības iedzīvotāji nonāk ķīlnieku lomā.

Tagad tiek runāts par to, ka ir jāprivatizē “Rīgas siltums”. Bet, godātie kolēģi, ja valstī nav mehānisma, kā aizsargāt pilsētas iedzīvotājus no tādiem uzņēmējiem, kuri negrib pildīt savas saistības, mēs tātad nevaram nodot šos siltumtīklus privātās rokās.

Es varu minēt vienu salīdzinājumu. Ja, piemēram, tiks pieņemts lēmums par dzelzceļa privatizāciju un privatizēs arī sliedes, pie kā tas novedīs? Tas novedīs pie tā, ka radīsies tikai privātmonopoli.

Un tāpēc mēs ierosinām izdarīt šos grozījumus. Tā ir ļoti nopietna problēma.

Es aicinu par to padomāt un nodot mūsu likumprojektu komisijām un tātad risināt šo problēmu. Pretējā gadījumā mēs atkal un atkal sastapsimies ar šo problēmu un nekādā veidā neatrisināsim to.

Lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 27, atturas - 33. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Dzintara Rasnača, Pētera Tabūna, Imanta Kalniņa un Annas Seiles iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Saeimas deputāti! Tuvojas Ziemassvētki, un, protams, nevienam negribas domāt par tādu nepatīkamu lietu, kāda ir nodokļi.

Tajā pašā laikā pievērsīšu jūsu uzmanību mūsu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz šā nodokļa likmes samazināšanu no 25 procentiem uz 15 procentiem - galvenajiem ieguvējiem, un tie varētu būt šādi. Latvija, kā zināms, ir valsts ar ļoti lielu darba ņēmēju īpatsvaru, kuri saņem minimālo algu vai tikai nedaudz virs minimālās algas. Šie skaitļi ir pat neticami lieli. Varam teikt, ka katrs no simts latiem papildus iegūtu reālus 10 latus. It sevišķi šo mazo algu saņēmēji.

Otrām kārtām. Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2.panta ceturtā daļa nosaka to, ka vesela virkne fizisko personu, individuālie uzņēmēji, galvenokārt zemnieku un zvejnieku saimniecības, maksā nevis uzņēmumu ienākuma nodokli, kas ir 15 procenti, bet gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas šobrīd ir 25 procenti. Tātad šis sektors, zemniecība un zvejniecība, kas nepavisam nav pats stabilākais un ar naudu visvairāk apveltītais, maksā vairāk nekā banku sektors, nekā enerģētikas vai telekomunikāciju sektors, kas ir daudz pelnošāks. Mēs nāktu pretī arī šim sektoram, ieviešot godīgāku konkurenci pašreizējās negodīgās konkurences vietā. Liels skaits Latvijas iedzīvotāju - lielākoties latvieši no valsts ekonomiski depresīvajiem rajoniem - brauc darba meklējumos uz ārzemēm. Viņu skaits svārstoties no trīsdesmit līdz piecdesmit tūkstošiem, cits min jau simts tūkstošus.

Atbalstot šādus likuma grozījumus, mēs nenovērstu jebkuru aizbraukšanu, bet varam būt pilnīgi droši, ka mēs šo aizbraukšanu mazinātu un liktu arī vienam otram pārdomāt, ka ar laiku Latvija varbūt būtu pievilcīgāka tieši pelnītājam, lai viņš tiešām saņemtu reāli vairāk no saviem nopelnītajiem latiem.

Tā būtu arī zināma pretimnākšana darba devējiem, jo par vienu un to pašu naudas summu viņi varētu izmaksāt lielāku reālu un legālu algu saviem darba ņēmējiem. Tā būtu pretimnākšana arī valsts un pašvaldību budžetiem, kas šo iedzīvotāju ienākuma nodokli saņem, jo, lai kā mēs arī priecātos par to, ka valsts budžets pieaug, tomēr atcerēsimies, ka pirms pāris gadiem, palielinot uzņēmumu ienākuma nodokli... samazinot uzņēmumu ienākuma nodokli no divdesmit pieciem uz piecpadsmit procentiem, ko daudzi vērtēja ļoti kritiski, galarezultāts ir tāds, ka trīs gadu laikā, no 2003.gada līdz 2006.gadam, kas pašlaik gan ir tikai prognoze, bet pēdējie gadi liecina, ka prognozes vienmēr tiek pat nedaudz pārpildītas... Tātad uzņēmumu ienākuma nodokļa iekasēšana ir pieaugusi 2,5 reizes. Pat ja šajos trijos gados iekšzemes kopprodukts tātad ir pieaudzis apmēram par septiņiem, astoņiem procentiem, tad šis pieaugums ir vairāk nekā divas reizes. Varam paredzēt, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa varētu pieaugt apmēram tādā pašā progresijā.

Protams, sliktā ziņa ir tā, ka šo priekšlikumu nav iesniegusi kāda no valdošās koalīcijas partijām, bet tā parakstītāji ir opozīcijas partijas deputāti. Kā esmu novērojis, tad valdošajā koalīcijā bieži vien balsošana par opozīcijas priekšlikumiem tiek uzskatīta kaut kādā veidā par gļēvulības un mīkstčaulības pazīmi.

Es gribu atgādināt arī to, ka vesela virkne valdošās koalīcijas pārstāvju, to skaitā ministri un deputāti, vairākās konferencēs ir izteikušies par labu šādam iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumam jau vistuvākajā laikā, tāpēc gribu teikt, ka, balsojot par šā priekšlikuma nodošanu komisijai, jūs nepavisam nenākat pretī “tēvzemiešiem”, bet gan mazo algu saņēmējiem - zemnieku un zvejnieku saimniecībām, tām personām, kuras jau varbūt kravā čemodānus, lai brauktu uz Īriju vai Angliju, un daudziem uzņēmējiem, kuri gribētu legāli samaksāt šos nodokļus, bet pašlaik nav spējīgi visā pilnībā tos uz saviem kamiešiem, uz saviem pleciem panest. Tas ir arī jūsu priekšlikums.

Kas attiecas uz likuma stāšanos spēkā, tad gribu sacīt, ka šobrīd mēs neesam piedāvājuši nekādu variantu. Es domāju, tas ir visas Saeimas kopīgs jautājums, vai tam būtu jāstājas spēkā ar 1.janvāri vai tam būtu jāstājas spēkā ar 1.jūliju. Par to spriedīsim kopīgi. Nodosim šo priekšlikumu komisijai, jo uzskatām, ka mēs esam tikai iniciatori šim priekšlikumam. Būtībā to atbalsta vesela virkne arī valdošās koalīcijas pārstāvju, kuri gan šobrīd spriež par kaut ko citu, bet es ceru, ka sirdīs viņi ir kopā ar mums un vismaz nākotnē varētu šādu priekšlikumu atbalstīt.

Balsosim kopīgi “par”!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 12, atturas - 41. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valērija Agešina, Vjačeslava Stepaņenko, Nikolaja Kabanova, Alekseja Vidavska, Vladimira Buzajeva un citu deputātu iesniegumu ar šādu paziņojumu: “Sakarā ar to, ka daži Saeimas deputāti ir kļūdījušies, balsojot par likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, lūdzam pārbalsot šo jautājumu.” Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, balsosim par to, vai veiksim pārbalsojumu par minēto likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 49, atturas - 3. Pārbalsojums netiks veikts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku (Eiropas Savienības dalībvalstis) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas, Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir arī atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Straumes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.decembrī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Straumem! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, neviens neatturas. Deputātam bezalgas atvaļinājums ir piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim priekšlikumus, kas tika saņemti likumprojekta “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” trešajam lasījumam.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 2. - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 10. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 15. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 16. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 17. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 18. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 19. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 20. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 21. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 22. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 23. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 24. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 25. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 26. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 27. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 28. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 29. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 30. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 31. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 32. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 33. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 34. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 35. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 36. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 37. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 38. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. Kolēģi! Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi tos priekšlikumus, kuri šim likumprojektam bija iesniegti uz trešo lasījumu.

1.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 2.priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 3.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Un arī 4.priekšlikums ir daļēji iekļauts 5.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 4. un 5.priekšlikumu...

Es atvainojos! Atklājam debates par 4.priekšlikumu.

Deputāts Māris Grīnblats.

Par kuru? Par 3.priekšlikumu?

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Jā. Runāt par 3. un 4.priekšlikumu biju pieteicies savlaicīgi.

Priekšlikums ir 41.pantā pieņemt šādu redakciju: “Par tādas personas nodarbināšanu, ar kuru nav noslēgts darba līgums...” Uzskatām, ka tādu personu nodarbināšana, kas ir bez darba līguma, ļoti deformē darba tirgu, rada negodīgu konkurenci tiem uzņēmējiem, kuri nodarbina legālus darbiniekus un maksā legālas darba algas. Uzskatām, ka līdzšinējā sodu sistēma, līdzšinējie paredzētie sodi ir salīdzinoši niecīgi, ārkārtīgi niecīgi. Mēs tātad ierosinām palielināt sodu darba devējam: fiziskajai personai par šādas personas nodarbināšanu - līdz 500 latiem, juridiskajai - līdz 5000 latiem. Vadījāmies no tā, ka juridisko personu apgrozījumi tikai ļoti retos gadījumos ir mērāmi desmitos vai simtos tūkstošu; daudzos gadījumos tie ir mērāmi miljonos latu, lielajiem uzņēmumiem - desmitiem miljonos latu. Simboliski sodi šādā gadījumā nedod vēlamo efektu.

Tāds pats ir arī 4.priekšlikums - papildināt pantu ar astoto daļu: par atkārtotiem šādiem pārkāpumiem - 1000 latu fiziskajām personām un 10 000 latu - juridiskajām personām.

Kaut gan komisija šos priekšlikumus daļēji ir it kā ņēmusi vērā, ka reālo sodu lielums nav atbilstošs tiem subjektiem, kurus faktiski mēģina šādā veidā ietekmēt, ka šie faktiskie sodi nekādu īpašu efektu nedos.

Tāpēc aicinu Saeimu nobalsot gan par 3., gan par 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, debates slēdzu! Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Nē? Komisijas vārdā nekas nav sakāms? Lūdzu, balsosim par 3. - deputāta Māra Grīnblata priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 51, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par 4. - deputāta Māra Grīnblata priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 60, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 6.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas iesniegtajā 7.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem nebija iebildumu pret 5.priekšlikumu. Un par 6.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 62, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 7.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 18, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Segliņš. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 10. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 15. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 16. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 17. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 18. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 19. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 20. - daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Par 20.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 68, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 21. - atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 20, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Segliņš. 22. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 23. - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 24. - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 53, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 25. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 26. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 27. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 28. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 29. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 30. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

M.Segliņš. 31. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 32. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 33. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 34. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 35. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 36. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 37. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 38. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 39. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 40. - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 68, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 41. - atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 18, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Segliņš. 42. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

M.Segliņš. 43. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 43.priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Ribakova iesniegto 43.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 44. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

M.Segliņš. 45. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 46. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 47. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 48. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 49. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 50. - daļēji atbalstīts un iekļauts 51.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

M.Segliņš. 52. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 53. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 54. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

M.Segliņš. 55. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 56. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

M.Segliņš. 57. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 58. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 59. - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 60. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 61. - atbalstīts daļēji un iekļauts 60.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 62. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Un 63. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 13, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Latvijas vides aizsardzības fonda likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5170 - likumprojektu “Latvijas vides aizsardzības fonda likums”, kas sagatavots trešajam, galīgajam, lasījumam.

1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Zaķis. 3. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 5.un 6.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums “Latvijas vides aizsardzības fonda likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5171, kā arī ar dokumentu Nr.5171-a, kas ir uz lapām atsevišķi izdalīts; tātad atsevišķi ir viena lapa.

1. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 2. - vides ministra Vējoņa priekšlikums, 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti 7.prieklikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 4. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 7. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 8. - deputātes Seiles priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 9. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Šeit ir ļoti būtiska izšķiršanās. Arī komisijā deputātiem domas dalījās gandrīz vai uz pusēm. Mans priekšlikums paredz, ka uz akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” vārda turpmāk nevarētu būt reģistrēti īpašumi, meži, kuri ir nopirkti par valsts budžeta naudu.

Gribētos pamatot to ar šādiem argumentiem. Valstij pieder simts procenti akciju, tātad valsts mežus pārvalda akciju sabiedrība, un spēkā esošā likuma 4.pants paredz, ka valsts akciju sabiedrības uzdevums ir apsaimniekot un pārvaldīt Latvijas valstij piederošos mežus. Taču tagad iznāks tā, ka valsts akciju sabiedrība apsaimniekos gan valstij piederošos mežus, gan tieši akciju sabiedrībai piederošos mežus. It kā divu veidu īpašumi, bet abiem šiem īpašumiem tomēr vajadzētu nonākt valsts īpašumā. Valsts akciju turētāja ir Zemkopības ministrijas pārstāve Laimdota Straujuma, kura pārstāv Latvijas valsti, un tomēr akciju sabiedrībai ir it kā savi īpašie meži.

Komisijā tika minēti argumenti, ka Komerclikums pieļauj šādu divu īpašuma veidu pastāvēšanu. Un tomēr kur ir jēga, ja mēs vienu un to pašu likumu attiecinām uz diviem dažādiem īpašumiem? Ko tas nozīmēs, ja mēs atstāsim Latvijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” īpašumā šos mežus kā tās īpašumu? Līdz ar to turpmāk akciju sabiedrība bez šajā likumā noteiktiem nosacījumiem šos mežus varēs pirkt un pārdot, tātad - varēs faktiski pilnīgi brīvi piedalīties tirgū kā liels konkurents, un akciju sabiedrība to jau ir darījusi. Akciju sabiedrība pašlaik ir iegādājusies 2,5 tūkstošus hektārus, kurus var arī brīvi pirkt un pārdot.

Es saprotu, ka tas būtu tikai normāli, ja šos īpašumus pirktu tādēļ, lai kompensētu aizsargājamās teritorijās esošos privātīpašumus, kuriem ir uzlikti dažādi ierobežojumi. Bet nē! Tāda priekšlikuma šajā likumā nav, un tāpēc, manuprāt, šis likums par aizsargājamo teritoriju un mežu kompensēšanu ar citām platībām ir atlikts vēl uz vienu gadu. Atcerieties, budžeta likumprojektu paketē mēs izdarījām tādu grozījumu, ka nevis no nākamā gada 1.janvāra stāsies spēkā šis likums par aizsargājamo teritoriju kompensēšanu, bet gan no 2007.gada 1.janvāra.

Ar ko tad mēs kompensēsim? Ar ko mēs kompensēsim cilvēkiem šos ierobežojumus? Manuprāt, šeit ir tāda ļoti duāla politika. Grūti pateikt, kas vada un virza šo politiku, bet es ierosinu atbalstīt manis sagatavoto priekšlikumu.

Šādi priekšlikumi likumprojekta izskatīšanas gaitā būs vairāki. Tos ir sagatavojis arī “Jaunā laika” pārstāvis Lasmanis, bet tie komisijā atbalstu nav guvuši.

Tātad aicinu atbalstīt manu 9.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es varbūt jums nevarēšu šo lietu izskaidrot tik, tā teikt, juridiski vai ar likuma punktiem, bet darīšu to varbūt vienkāršāk - kā zemnieks.

Jau no paša sākuma, kad sākās zemes privatizācija, es domāju, bija pielaista viena liela kļūda, ka mēs atļāvām Latvijā zemi privatizēt un izpirkt dažādiem SIA, kur iekšā bija ārzemju kapitāls. Līdz ar to mēs esam Latvijā zaudējuši lielas platības, kur zemes īpašnieks vairs nav vietējais.

Šeit, es uzskatu, ir cerība panākt apmēram to pašu, jo tajā brīdī, kad nodibināja šo akciju sabiedrību, es gribu teikt, vismaz mežu un meža zemes tirgus tika būtiski sakārtots. Līdz ar to ir vismaz akciju sabiedrība, kas ir reģistrēta Latvijā, un tā pieder Zemkopības ministrijai. Tātad visi 100 procenti akciju ir valsts. Mums ar vienu likumu ir uzrakstīts, ka valsts meži ir neprivatizējami, bet Privatizācijas likumā ir ierakstīts, ka akciju sabiedrība nav privatizējama. Turklāt šajā akciju sabiedrībā ir padome, kas uzrauga akciju sabiedrības darbu. Padomē ir pārstāvēti visi politiskie spēki, kuri ir koalīcijā. Es nesaprotu, kāpēc šeit ir šaubas vai neuzticība akciju sabiedrībai.

Un vēl es gribu teikt, ka akciju sabiedrība nestrādā ar valsts mežiem, iepērkot... Tā iepērk šos mežus no tiem zemniekiem, kuri vairs nav spējīgi apsaimniekot savas zemes, un līdz ar to palielinās zemes platības, kuras tagad piederēs valstij. Tad nu es gribētu teikt... Diemžēl šodien es gribētu lūgt jūs neatbalstīt ne Seiles kundzes, ne Lasmaņa priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Latvijas meži ir viena no galvenajām Latvijas bagātībām. Tāpat kā visa cita Latvijas zeme. Bet diemžēl šajos gados ir notikušas, es atļaušos pateikt, briesmu lietas ar Latvijas zemi. Tā ir pirkta un pārdota. To turpina pirkt un pārdot pa kreisi un pa labi. Kā rokās tā tik nav nonākusi!

Ja mēs izpētītu notikušo, tad mums mati celtos stāvus par to, kas tad ir paņēmis šo zemi. Bet, runājot par visu to, atkal rodas tradicionālais jautājums: “Kam tas ir izdevīgi? Un vai valstij tas būs izdevīgi?”

Annas Seiles priekšlikums ir ļoti loģisks. Es nolasīšu to (Starpsauciens: “Nevajag!”): “Valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šīs sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt... [nedrīkst privatizēt vai atsavināt!]... un tās īpašumā nevar būt meža zeme, kas reģistrēta uz valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” vārda.” Taču šo zemi, draugi mīļie, pērk par valsts budžeta naudu. Un kāpēc tad tai būtu jānonāk akciju sabiedrības brīvā rīcībā, lai to varētu brīvi pirkt par naudu, kad viņiem tas ienāk prātā, maksājot par hektāru 100 vai 3000 latu? Par mežu vai izcirstu mežu, par purvu... Un pēc tam tālāk atkal brīvi rīkoties...

Tas taču ir valsts īpašums, kas iegādāts par valsts naudu! Es vēlreiz uzsveru: kāpēc lai akciju sabiedrība brīvi rīkotos ar to? Kāpēc? Vai tāpēc, lai kaut kad nākotnē - tuvākā vai tālākā - cilvēki, kuri tur būs pie rīcības, varētu izrīkoties tā, kā viņiem labpatīkas? Nu padomājiet taču! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Vajag uzticēties cilvēkiem! “Latvijas meži” - visgodīgākie!”)

Tāpēc šeit ir skaidri un gaiši rakstīts. Un es lūdzu jūs atbalstīt Annas Seiles priekšlikumu, jo pretējā gadījumā likumā tiks ieliktas jau kaut kādas iespējamās korumpētības pazīmes, kaut kādas darījumu pazīmes, kuras būs iespējams realizēt, rīkojoties ar valsts īpašumu. Padomājiet!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile, otro reizi.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Mana priekšlikuma pirmā daļa jau ir atbalstīta, un tā ir arī nostiprināta, bet tikai citā likumā, tas ir, Privatizācijas pabeigšanas likumā, kur ir noteikts, ka valsts akciju sabiedrība nav privatizējama. Tāpat arī valsts meži nav privatizējami, un to nosaka šis pats likums.

Bet ko es gribu iebilst Pēterim Kalniņam? Viss, ko viņš teica sākumā, bija pareizi, bet šie meži, šie no jauna iepirktie meži, nav reģistrēti uz valsts vārda - ne Zemkopības ministrijas personā, ne uz kādas citas personas vārda. Tie nav valsts meži!

Tāpēc es gribu panākt, lai būtu šī vienotība un lai visi meži, ko iepērk akciju sabiedrība valsts vārdā, tiktu arī reģistrēti uz valsts vārda un nepaliktu tikai kā privāti akciju sabiedrības īpašumi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Deputāts Dzintars Zaķis. Lūdzu!

Dz.Zaķis. Godājamie kolēģi! Tik tiešām par šo jautājumu, kas ir būtisks un svarīgs jautājums, komisijā mums izvērsās ļoti garas diskusijas. Un lietas būtība, kā jau te iepriekšējā diskusijā dzirdējām, tik tiešām ir tāda, ka valsts akciju sabiedrība mums ir komercsabiedrība, kuru nodibināja jau pirms laba laika. Komercsabiedrībām likumā ir noteiktas tiesības, arī tādas, ka tām var būt īpašums. Nekur šobrīd tas nav bijis aizliegts.

Vēl piedevām 2003.gadā tika apstiprināta stratēģija, ka šāda mežu iepirkšana no valsts akciju sabiedrības peļņas ir atļauta. Tas ir no vienas puses.

No otras puses, īstenībā, ja šāda rīcība tiek uzskatīta par nepareizu, tad var rīkoties politiski... pareizāk sakot, no kapitāldaļu turētāja viedokļa, un pirkt šo meža zemi - pirkt to par ministrijas tātad naudu vai, pareizāk sakot, par budžeta naudu. To var darīt ministrija, un tas acīmredzot būtu pareizākais risinājums. Bet šobrīd tas nebija likumā aizliegts, un tātad tāda rīcība ir notikusi.

Kā rīkoties tālāk? Tālāk īstenībā mēs varam rīkoties divos veidos, kur viens no veidiem ir likumā aizliegt darīt šādu lietu.

Un otrs tātad ir mainīt šo politiku kopumā attiecībā uz Latvijas valsts mežu apsaimniekošanu un tādējādi varbūt risināt šo jautājumu.

Komisija diskutēja gari un plaši un beigās nonāca pie slēdziena, ka šis tomēr nav atbalstāms priekšlikums. Taču to jūs paši tagad ar balsojumu varat lemt: vai nu jā, vai nē.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par 9. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 38, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Zaķis. 10. - deputāta Lasmaņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 11. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums, kurš ir iekļauts 12.priekšlikumā, kas savukārt ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 13. - deputāta Lasmaņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 13. un 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 16. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums, kas ir atbalstīts. Es gribu uzreiz paskaidrot, ka šā priekšlikuma būtība tātad ir svītrot normu, ka galvenā cirte ir aizliegta dabas rezervātos, nacionālajos parkos un tā tālāk. Šī norma šajā likumā parādījās pirms tam kā atsevišķā likumdošana, proti, Aizsargjoslu likuma un citu likumu veidā. Tātad vispār tika pieņemti šādi likumi, un tāpēc šobrīd ir radusies tāda situācija, ka šajos likumos, kas attiecas uz aizsargjoslām, uz nacionālajiem parkiem un tā tālāk, jau ir izstrādāta daudz stingrāka un precīzāka likumdošana, tāpēc dublēt to šajā likumā nav nepieciešams. Līdz ar to komisija atbalstīja priekšlikumu slēgt likumā šo pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 17. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 17. un 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 19. - deputāta R.Jurķa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 19. un 20.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 21. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 22. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 21. un 22.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 23. - deputāta M.Lasmaņa priekšlikums Pēc būtības tas ir ļoti līdzīgs priekšlikumam, par kuru mēs nupat jau diskutējām, 9. - deputātes Seiles priekšlikumam, un arī šo priekšlikumu komisija tātad nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Paldies visiem deputātiem, kuri balsoja “par” Seiles kundzes priekšlikumu un atbalstīja vienreiz priekšlikumu, ka vajadzētu sakārtot juridiskus jautājumus, kas saistīti ar valsts zemes meža jautājumiem, jo būtībā mums pats svarīgākais ir saglabāt valsts bagātības. Un pirmām kārtām jau vajag saglabāt valsts mežus, tāpēc dalīt tos grupās ar nosacītiem un dīvainiem veidojumiem juridiskajā izpratnē ir ļoti nepareizi. Un šis priekšlikums ir tāds, ka mēs atgriežam atpakaļ valstij teorētiski piederošus un tagad arī praktiski piederošus mežus, kas ir ļoti apsveicams.

Tāpēc es savu priekšlikumu atsaucu, lai nebūtu pretrunu likumā ar Seiles priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Jāsaka, ka Meža likuma sakarā pašlaik zālē valda tāda liekulība, kādu es sen neesmu pieredzējis. Jā, dārgie kolēģi! Blēdības ņem virsroku, jo patiesībā akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, pērkot mežus atklāti, godīgi parāda reālo meža zemes cenu. Tā nopērk tādu zemi, kas nav derīga lauksaimniecībai, un tā paliek akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” rīcībā. Bet teiksim jau nu tā, kā ir. Tie, kuri pret to cīnās, vēlas, lai arī turpmāk deklarācijās parādītos tādas summas kā 34 vai 36 lati par hektāru. Godīgs spēlētājs šajā tirgū nav vajadzīgs, un patiesībā tāpēc arī nāk tādi priekšlikumi, lai akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” nepirktu godīgi un atklāti šo zemi.

Un jāsaka, ka šie priekšlikumi “Jaunā laika” kontekstā, Lasmaņa kunga priekšlikumi, izskatās vismaz diezgan dīvaini.

Es katrā ziņā aicinu deputātus apdomāties un, iespējams, komisijā vēl pastrādāt, jo komisijas redakcija bija vēl puslīdz jēdzīga, jo tie argumenti, kas šeit tika teikti, ka, piemēram, kaut kas tiek pirkts par Latvijas valsts budžeta naudu, ir meli. Tā nav taisnība! Viena akciju sabiedrība, protams, par saviem līdzekļiem, var pirkt tāpat kā visas pārējās, tāpēc jāsaka, ka šīs te normas ir mazliet dīvainas.

Paldies Lasmaņa kungam, ka viņš atsauca vismaz vienu priekšlikumu, bet īstenībā jau šajā brīdī likums ir stipri samaitāts. Aicinu komisijā pastrādāt un mazliet padomāt par Latvijas valsti, jo pusi no tās teritorijas klāj meži, kas ir mūsu lielākā bagātība.

Sēdes vadītāja. Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Jā, cienījamie kolēģi! Man tiešām ir kauns, ka mums šāds likumprojekta punkts ir izgājis cauri, jo šajā situācijā šis punkts paver neierobežotas iespējas ārvalstu kapitālam ieplūst mūsu mežos. Tas paver neierobežotas iespējas pārkonkurēt mūsu iekšējo tirgu, izpirkt šo meža zemi, un es taisni brīnos, ka tāda nacionāla partija, kāda ir apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šādu priekšlikumu ir iedevusi, jo reāli esošā likumdošana aizstāvēja tieši to, lai šie meži atrastos šīs valsts akciju sabiedrības pārziņā. Pašreiz šī likumā iestrādātā likumdošanas norma paver iespēju dažādiem ārvalstu kapitāliem šo zemi izpirkt... šo meža zemi ar lieliem resursiem, un var šī zeme nonākt jau tiešā viņu rīcībā.

Tāpēc arī mūsu frakcija aicina šo likumprojektu tālāk nevirzīt, bet atgriezt to atkaļ komisijā un pie tā strādāt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tuvojas Ziemassvētki. Miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts! Bet es galīgi šodien nejūtu nekādu Ziemassvētku noskaņojumu. Sākās ar to, ka savā laikā te azartspēles nevarēja saprast, to, kurš kurā vietā rīkos, un tas viss notika jūsu koalīcijā. Tagad te vieniem patīk akciju sabiedrība, otriem - nepatīk, bet mēs taču tagad vairs nevaram debatēt par 23.priekšlikumu, jo iesniedzējs šo priekšlikumu ir atsaucis. Tad kāds patlaban ir pamats, ka šādas debates vispār notiek? Jūs varat, par citiem priekšlikumiem runājot, piedalīties debatēs, bet kā jūs varat nākt šeit un debatēt par priekšlikumu, ko pats iesniedzējs ir atsaucis? Es neredzu to jēgu tagad! Tagad, kad kāds ir atsaucis savu priekšlikumu, mēs atkal sākam runāt, ko vispār darīt ar likumu. To vajag darīt tad, kad mēs runājam par attiecīgajiem punktiem. “Par” vai “pret”... vai es nezinu - kā.

Tā ka, es saprotu, šitas teātris šodien turpināsies. Man ir ļoti interesanti piedalīties šādā procedūrā, bet es gribētu, lai tai būtu laimīgas beigas. Un acīmredzot laimīgas beigas būs tad, kad būsim izskatījuši jautājumu par komisijas darba pagarināšanu, bet tas būs pašās dienas beigās. Taču šinī brīdī es uzaicinu debates par punktu, kuru iesniedzējs atsaucis, pārtraukt. Priekš kam par to tagad ir jārunā?

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, ja debates ir atklātas, kamēr tās nav slēgtas, tikmēr deputātiem ir iespējas debatēt par šo jautājumu.

Nākamais debatēs pieteicies Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Slaktera kungs, jūs velti runājat par liekulību no to deputātu puses, kuri nobalsoja “par” Annas Seiles priekšlikumu. Tas ir absolūti nepareizi! Mūsu jeb Annas Seiles priekšlikums pasaka skaidri un gaiši: lai akciju sabiedrība pērk mežus! Lai pērk, bet tie lai paliek valsts īpašumā. Tos lai reģistrē uz valsts vārda, lai akciju sabiedrība pēc tam ar tiem nevarētu brīvi rīkoties, kā tai ienāk prātā. Lūk, pati būtība! Lai reģistrē uz valsts vārda, un punkts! Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Zaķis. Tātad 24. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 25. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 26. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Daļēji atbalstīts tāpat kā 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Abi šie daļēji atbalstītie priekšlikumi iekļauti 28. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Zaķis. 29. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 30. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 31. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Zaķis. 33. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 35. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 36. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 57, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 37. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 38. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 39. - deputāta Lasmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Aicinu pievērst šim priekšlikumam uzmanību, jo, ņemot vērā, ka mēs esam atbalstījuši deputātes Seiles priekšlikumu, šis priekšlikums ir strukturāli secīgs un skaidri norāda, kādā kārtībā turpmāk valsts veiks iepirkumus Latvijas mežos.

Līdz ar to visas runas un spekulācijas par to, ka mēs šeit iznīcinām meža nozari un graujam Latvijas tautsaimniecību, ir liekas. Šinī priekšlikumā nosakām, ka Zemkopības ministrijai vai tās pilnvarotai institūcijai ir tiesības veikt šādas darbības. Un tas tikai nozīmē to, ka tās vairs nenotiek caur akciju sabiedrības budžetu, bet gan notiek caur Latvijas valsts budžetu - ar politisku atbildību. Un ministrs ar politisku vēlēšanos var darīt visu, ko vien vēlas, pirkt zemi uz valsts vārda un ierakstīt Zemkopības ministrijas personā. Un to zemi pēc šā likuma turpmāk apsaimniekos akciju sabiedrība, un nekādu draudu, ka būs mežu iznīcināšana, nav.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Jā, priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Šis priekšlikums apliecina visu iepriekš teikto, ka tāds priekšlikums ir absolūti liekulīgs, jo ir ierosināts par valsts budžeta naudu - no lauksaimnieku subsīdijām, no visa pārējā - pirkt mežu zemi. Tam naudas nekad nav bijis un nebūs. Un loģiski, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” to var izdarīt par saviem līdzekļiem. Ticiet man, neviens hektārs tādā veidā nav nopirkts un to nenopirks, jo katrs saprot, ka budžeta nauda ir budžeta nauda, tai ir pilnīgi citi mērķi! Un ļoti saprātīgi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo absurdo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Man tomēr taisnības labā un likuma labā ir jāteic, ka 39.priekšlikums neizsmeļ visas iespējas. Šeit ir ierakstīts, ka meža zemes iegādi var veikt Zemkopības ministrija. Bet meža zemes var iegādāties arī citas ministrijas. Lūk, kur tā nelaime ir! Es domāju, ka, ja mēs šo priekšlikumu atbalstītu, tad vairs ne Vides ministrija, ne kāda cita ministrija nevarētu šīs zemes iegādāties un reģistrēt uz valsts vārda. Tā būtu maza pretruna. Manuprāt, ja mēs godīgi atturētos šajā balsojumā... jo nevar tikai vienai ministrijai, kā saka, uzticēt visas ceļmalu zemju uzpirkšanas un visu ko tamlīdzīgu. Likums tā vai tā paredz šo kārtību, ka katra ministrija var iegādāties valstī zemes. Man liekas, priekšlikumam ir vienkārši neprecīza redakcija. Šeit varēja Zemkopības ministrija iepirkt tās zemes, tās reģistrē uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā. Taču es atgādinu, ka ir taču arī citas ministrijas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu deputātus balsot par 39. - deputāta Madara Lasmaņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 42, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 40. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Kolēģi, atvainojos! Tagad mēs skatīsim dokumentu, kas ir pievienots atsevišķi. Tas ir dokuments Nr.5171-a. Šeit mēs redzam 44.¹ panta otrās daļas redakciju, kura tika labota. Nemainās būtība, mainās juridiskais izpildījums. Teksts ir 26.lapas augšā labajā stūrī. Tātad šis ir tas teksts, par ko mēs nupat kā nobalsojām.

Tālāk seko 41. - deputāta Lasmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi, aicinu pievērst uzmanību šim priekšlikumam! Šā priekšlikuma jēga ir tāda, ka sakarā ar to, ka mēs esam atbalstījuši deputātes Seiles priekšlikumu, mums ir skaidri jādefinē kārtība, kādā akciju sabiedrība veic savu, teiksim, juridisko pārstrukturizāciju un šai akciju sabiedrībai piederošās valsts mežu zemes nodod valsts īpašumā. Šeit noteikti ir svarīgi termiņi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Šis priekšlikums tiešām sasaucas ar visu nobalsoto likumprojektu.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tiek dots laiks - gada laikā pārreģistrēt akciju sabiedrības īpašumā nonākušās zemes uz valsts vārda.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 41. - deputāta Madara Lasmaņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 35, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Zaķis. 42. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 43. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot 44. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs balsojam par visu likumprojektu kopumā, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Segliņa, Pietkeviča, Slaktera, Zundas un citu deputātu iesniegumu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu, deputāti ierosina likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” nodot atpakaļ komisijai.

Deputāts Atis Slakteris ir pieteicies runāt “par”.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Jā, kolēģi! Mēs esam nobalsojuši par juridisku absurdu, un ar to nevajadzētu lepoties. Ja kāds politiķis tiešām vēlas pārkārtot meža nozari, tad jādibina ir valsts aģentūra vai kaut kas tamlīdzīgs. Vienai akciju sabiedrībai ar likumu aizliegt kaut ko iegādāties vai likt kaut ko obligāti nopirkt - tas ir juridisks absurds. Par to jūs varat aprunāties ar Saeimas Juridisko biroju.

Tāpēc aicinu atgriezties komisijā un mēģināt nonākt pie kāda saprātīga lēmuma!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile ir pieteikusies runāt “pret”.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Vēlreiz pārlasot likumprojekta sākotnējo tekstu, par kuru mēs nobalsojām (un atbalstījām arī manis iesniegto priekšlikumu), es pārliecinājos, ka pretrunu šajā likumprojektā nav. Saeimas balsojums ir bijis pārliecinošs. Komisijā debates vienmēr ir bijušas ļoti ilgas un garas, ir daudz strādāts darba grupās. Es domāju, ka jāļauj, lai likumprojekts turpina savu godīgo ceļu. Ja kādam kas nepatīk, tad, protams, ir vēl arī citi varianti, kā boikotēt šo likumprojektu, bet kādēļ gan to atdot atpakaļ komisijai, ja viss ir kārtībā?

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Tātad ir saņemts deputātu priekšlikums, un viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par deputātu priekšlikumu nodot likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” atpakaļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 42, atturas - 3. Tātad likumprojektu komisijai nenodod.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 41, atturas - 2. Likums “Grozījumi Meža likumā” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos... Kurš ir ziņotājs? Ja nav ziņotāja, tad pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekta 1.panta 5.punkts ir redakcionāli precizēts, un arī likumprojekta 2.panta pirmā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 1.priekšlikums - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis. 2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Sokolovskis. 3.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

J.Sokolovskis. 4.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis. Likumprojekta 10.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis. 5.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis. 6.priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 7.priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 7. un 8.priekšlikumu.

J.Sokolovskis. 9.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Sokolovskis. 10.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 11.priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas iesniegtajā 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis. 12. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 13.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Sokolovskis. 14.priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.12.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 16.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 17.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis. 18.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 19.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis. 22.priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 23.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis. 24.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis. 25.priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis. 27.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis. 28.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 29.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis. 30.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Obligāto eksemplāru likums”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā... Strazdiņa kungs, kurš būs ziņotājs?

Tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītie kolēģi! Priekšsēdētāja! Aicinu izskatīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu un nobalsot “par” to. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Strazdiņam!

J.Strazdiņš. 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Zemes ierīcības likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Minēto likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja savā 8.decembra sēdē un lūdz atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

P.Kalniņš. 13.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Patvēruma likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā” un atbalstīja to konceptuāli pirmajā lasījumā. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Circene. 20.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 20.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par izdienas pensijām diplomātiskajā un konsulārajā dienestā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3880. Tātad Sociālo un darba lietu komisijā tika saņemts likumprojekts “Par izdienas pensijām diplomātiskajā un konsulārajā dienestā”. Šā likumprojekta esamību paredz Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 25.pants, un, lai harmonizētu Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu un lai izpildītu tā 25.panta prasības, tātad ir sagatavots šis likumprojekts.

Šā likumprojekta normas radītu konsulārajā dienestā strādājošajiem specifiski atbilstošas sociālās garantijas, kā arī novērstu atšķirīgo attieksmi pret darbiniekiem, kas rodas vienādos vai pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos darba apstākļos.

Šis likumprojekts ir saistīts arī vēl ar to, ka diemžēl, lai taupītu Ārlietu ministrijas līdzekļus, diplomātiskā dienesta darbiniekiem šīs algas ir noteiktas salīdzinoši mazas, bet viņiem ir noteiktas daudzas un dažādas piemaksas, no kurām netiek maksāti visi nodokļi. Un līdz ar to tad, kad cilvēks nonāk līdz pensijas saņemšanai, viņam šie līdzekļi netiek ierēķināti pensijas aprēķinos.

Sakarā ar to ir sagatavots šis likumprojekts. Par šo likumprojektu domstarpību ir bijis diezgan daudz. Strādājot pie šā jautājuma, vēl ir ļoti nopietni jādomā un precīzi viss jāformulē, bet komisija ir lēmusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā pieņemt. Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andra Bērziņa iesniegumu sakarā ar to, ka viņš, Andris Bērziņš, balsojumā par likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” (reģistrācijas Nr.641) kopumā ir kļūdījies, tāpēc viņš lūdz uzskatīt, ka ir balsojis “pret” šā likumprojekta pieņemšanu kopumā.

Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas jautājumu “Par tiesībām iegūt augstāko izglītību krievu un citās valodās” Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei Druvietes kundzei. Jautājumu uzdod deputāti Boriss Cilevičs, Jānis Urbanovičs, Aleksandrs Bartaševičs, Andrejs Klementjevs un Ivans Ribakovs. Šo jautājumu mēs nododam izglītības un zinātnes ministrei Druvietei.

Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Gribu pateikt vislielāko pateicību tiem deputātiem, kuri piedalījās Ziemassvētku basketbola kausa izcīņā ar Rīgas Domi un palīdzēja pārliecinoši uzvarēt ar rezultātu 52:31. (Aplausi.) Šī spēle mums bija gatavošanās nākamgad plānotajām starptautiskajām spēlēm Baltijas Asamblejas kausa izcīņā starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentiem. Un pēc visu spēlētāju vienbalsīga atzinuma, Ziemassvētku kausa izcīņā vislabāko sniegumu ar fantastiskiem caurgājieniem, skaistiem metieniem, virtuozu driblu un galvenais - ar psiholoģisko iedvesmu demonstrēja mūsu kolēģe Ingrīda Ūdre. (Aplausi.)

Lai viņa varētu sagatavoties šīm starptautiskajām spēlēm, mēs dāvinām viņai šo bumbu, kas nevis sprāgst un nogalina, bet apvieno visus cilvēkus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies komandai un maniem komandas biedriem!

Un nu vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Aicinu Baltijas Asamblejas delegāciju uz Sociālo un darba lietu komisijas telpām uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tie no jums, kuri ir NATO Parlamentārās Asamblejas delegācijas locekļi, lūdzu, tiksimies tūlīt šeit blakus, Dzeltenajā zālē, uz īsu sanāksmi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans, Jānis Straume un Vaira Paegle. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Satiksimies zālē pulksten 11.00, kad atsākas sēde.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs atsākam pēc pārtraukuma Saeimas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Tiesnešu izdienas pensiju likums”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1449. Tas ir likumprojekts “Tiesnešu izdienas pensiju likums”. Likuma mērķis ir nodrošināt tiesnešiem tiesības uz tiesneša izdienas pensiju. Kā zinām, prokuroriem tāda ir, bet tiesnešiem nav.

Sociālo un darba lietu komisijā visu partiju, ticību un tautību pārstāvji vienbalsīgi balsoja par to, lai šo likumprojektu virzītu pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Mēs aicinām klātesošos deputātus balsot “par” šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Ulme. 20.janvāris.

Sēdes vadītāja. 20.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5050. Likumprojekts ir sagatavots sakarā ar to, ka ir mainījusies darba algu sistēma militārpersonām, un līdz ar to ir jāmaina arī Militārpersonu izdienas pensiju likuma noteikumi, lai pensiju aprēķinos tiktu ieskaitīts tieši tas, kas ir paredzēts dienesta atalgojumā, kurā turpmāk ietilps alga, kas būs atkarīga no dienesta pakāpes un izdienas stāža. Un līdz ar to piemaksu daudzums samazinās.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo arī komisija šo likumprojektu pirmajam lasījumam ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 19.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 19.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija izskatīja minēto likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ē.Zunda. Komisija ir atbalstījusi minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

Ē.Zunda. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 5.janvāri, un likumprojekta izskatīšana varētu notikt 19.janvārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.janvāris, likumprojekta izskatīšana - 2006.gada 19.janvāra sēdē.

Ē.Zunda. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Iekšējā audita likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja minēto likumprojektu un konstatēja, ka pašreiz spēkā esošais likums neatbilst vairākiem citiem spēkā esošajiem likumiem, kā arī dažiem profesionālās prakses standartiem, un tāpēc uzskata, ka šie grozījumi ir nepieciešami, un aicina pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.E.Bresis. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija iesaka noteikt 5.janvāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi, strādāsim ar dokumentu Nr.5173.

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā”. Kopumā ir iesniegti seši priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Jūras kodeksā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei darbības laika pagarināšanu līdz 2006.gada 15.maijam”.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Es atvainojos! Vai komisijas vārdā jūs gribat runāt? Komisijas vārdā uzstāsies deputāts Jānis Lagzdiņš.

(No zāles dep. L.Ozoliņš: “Repše ir upuris!” Starpsauciens: “Rokas nost no Repšes!”)

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, deputāti! Pirms balsojam par šo lēmuma projektu, es gribētu komisijas vārdā informēt Saeimas deputātus par to, kādēļ komisija pieņēma lēmumu ierosināt Saeimai pagarināt izmeklēšanas komisijas darbu.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar jūsu, proti, Saeimas, doto uzdevumu komisija ir pieprasījusi materiālus un ziņas no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, no Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī no citām institūcijām. Līdz šim komisija nav saņēmusi pilnībā visu pieprasīto informāciju.

Es gribētu jūs informēt arī par to, ka komisija ir pieprasījusi vēl arī papildu ziņas saistībā ar tiem materiāliem, ko mēs esam saņēmuši pēdējā laikā.

Tāpat es jūs gribētu informēt, ka Valsts ieņēmumu dienests un KNAB turpina izmeklēšanu saistībā ar Einara Repšes darījumiem. Cita starpā, komisija vēlas noskaidrot to, vai valsts amatpersona, kurai kredītsaistību apjoms ir pusotra miljona, var ar savu algu, kura pārsniedz tūkstoti latu, segt šos lielos kredīta procentus. Mēs vēlamies saņemt vēl arī papildu informāciju saistībā ar Einara Repšes visa veida finansiālajiem darījumiem. Komisija ir saņēmusi arī informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja - un to apstiprināja ģenerālprokurors, tiekoties ar premjeru -, ka saistībā ar Einara Repšes darījumiem ir ierosināts kriminālprocess.

Turklāt saskaņā ar starpvalstu līgumu, kas noslēgts starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm, tas ir, līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību, ko Latvija ir noslēgusi ar Amerikas Savienotajām Valstīm, tiek gatavoti materiāli attiecīgajām Amerikas Savienoto Valstu institūcijām, lai Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā saņemtu informāciju par tiem darījumiem, ko ir veicis Einars Repše.

Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka nav pietiekama materiālu apjoma, lai sniegtu galaziņojumu, komisija vienbalsīgi pieņēma lēmumu ierosināt Saeimai pagarināt izmeklēšanas komisijas darbu līdz nākamā gada 15.maijam.

Komisija, darbojoties līdz šim, maksimāli ir centusies neitrāli, objektīvi, nepolitizējot situāciju, veikt jūsu dotos uzdevumus.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt minēto lēmuma projektu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šī parlamentārās izmeklēšanas komisija patiesībā ir bezjēdzība, un par to varētu īpaši arī nerunāt. Kāpēc bezjēdzība? Spriediet paši!

Pēc tam, kad deputāts Jānis Šmits pārstāja vadīt šo komisiju, komisija pat nav vīžojusi ievēlēt vadītāju: Lagzdiņa kungs vada šo komisiju, būdams vietnieks. Komisija nestrādā. Pēc saņemtās oficiālās informācijas, 2005.gadā ir notikusi tikai viena komisijas sēde - maijā. (Nu acīmredzot ir notikusi vēl viena komisijas sēde, kurā nosprieda lūgt šo pagarinājumu.) Tātad gada laikā - viena sēde!

Otrs. Komisija ir saņēmusi vēstuli no KNAB - acīmredzot ir saņēmusi vēstuli no KNAB, jo KNAB ir šīs vēstules kopiju nosūtījis arī ieinteresētajai personai - Einaram Repšem. Un vēstules kopijā ir teikts, ka Latvijā, pārbaudot Repšes darījumus, nekas nelikumīgs nav atrasts. Bet, protams, komisija nav varējusi pārbaudīt darījumus ārpus Latvijas, KNAB nav varējis pārbaudīt darījumus ārpus Latvijas. Tātad šī komisija ir lielisks politisks instruments, lai turpinātu spēlēties ar šīm lietām, tagad pieprasīt tiesisko palīdzību no ASV, un tā joprojām.

Tā var darboties mūžīgi. Attiecībā uz katru informāciju no KNAB, VID vai kādas citas institūcijas vienmēr varēs pieprasīt: “Lūdzu, precizējiet detaļas!” Un vēlēšanas jau nav aiz kalniem. Tātad - lielisks politisks instruments. Un tieši šā iemesla dēļ es tagad nācu šeit, tribīnē, lai runātu.

Godātie kolēģi! Kas patiesībā ir noticis? Jānis Lagzdiņš kā šīs komisijas amatpersona... Jā, piebildīšu vēl, gluži tik nekaitīga komisijas darbība nav, jo Jānis Lagzdiņš un Pēteris Kalniņš, kas ir amatpersonas šajā komisijā, kopumā par savu darbu vai bezdarbību ir saņēmuši 5424 latus un 20 santīmus. (Starpsaucieni: “Kauns! Kauns!”) Vēl līgumdarbiem ir iztērēti 825 lati, un reprezentācijas izdevumi (nu, laikam maija sēdē bija cepumiņi jāpagrauž) - 21 lats un 56 santīmi. Kopumā šī komisija nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi astoņarpus tūkstošus.

Bet kas ir noticis beidzot? Kad komisija saņēma informāciju no KNAB, tad acīmredzot Jānis Lagzdiņš ir dalījies šajā informācijā ar premjeru Kalvīti, un droši vien politiskās spēles kārdinājums ir bijis tik liels, ka premjers Kalvītis ir sasaucis preses konferenci, kurā publiski ir izpausti dati, kurus aizsargā likums. Citēju jums Krimināllikuma 304.pantu: “Par pirmstiesas izmeklēšanas datu izpaušanu bez prokurora vai izziņas izdarītāja atļaujas personu, kura ir bijusi brīdināta par šo ziņu neizpaušanu, soda ar piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 10 minimālajām mēnešalgām.” (Starpsaucieni: “Piespiedu darbu! Naudas sodu!”)

Godātie kolēģi! Kaut arī šajā panta normā paredzētā sankcija ir piespiedu darbs vai naudas sods, tur nav runa par administratīvu sodu. Šīs ir kriminālsodāmas darbības, par kurām man ir pilnīga pārliecība, ka tās ir veicis Jānis Lagzdiņš un, iespējams, arī premjers Aigars Kalvītis. Šeit nu es no sirds gribētu abiem kolēģiem novēlēt piespiedu darbā izpirkt savus grēkus.

Godātie kolēģi! Ko mēs, deputāti, varētu darīt? Ja man būtu kaut mazākā ticība Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijām, tad es domātu, ka komisija Lagzdiņa un Kalvīša darbības izmeklēšanai gan būtu vietā. Bet nu spriediet paši, cik šīs komisijas ir efektīvas!

Godātie kolēģi! Runājot par šo gadījumu, jāteic, ka diemžēl tas vilinājums paspēlēties ar vienu administratīvu, politisku instrumentu ir bijis tik liels, ka ir radījis valstij ļoti nopietnu kaitējumu. (Starpsauciens: “Jā!”)

Es ļoti labi saprotu Einara Repšes dabisko reakciju. Šajā brīdī pirmā doma - nolikt visus amatu un kā ierindas pilsonim tiesiskiem līdzekļiem aizstāvēt sevi, lai nevienam cilvēkam Latvijā nevarētu rasties iespaids, ka tiek izmantots kaut kāds administratīvs resurss sevis aizstāvēšanai.

Taču es ļoti labi saprotu arī Valsts prezidentes nostāju šajā jautājumā - ka tad, ja iekšpolitisku starppartiju spēļu dēļ valsts savu sekmīgi strādājošo aizsardzības ministru pazaudē tajā laikā, kad mēs gatavojamies NATO sammita rīkošanai, tad tas varbūt ir vēl lielāks zaudējums. Līdz ar to šis jautājums ir ļoti rūpīgi jāizsver.

Godātie kolēģi! Es brīnos par to, ka goda trūkums Latvijas valstī, ieskaitot arī politiķu aprindas, ir bijis tik satriecošs, kas ir ļāvis savu sīko mērķu dēļ spēlēties ar valsts godu. Un par to, godātie kolēģi, mums gan ir jāpārdomā!

Protams, šo komisijas darbu vai bezdarbību es aicinu izbeigt! Es aicinu šodien nobalsot pret termiņa pagarināšanu. Un aicinu nopietni apsvērt: varbūt tomēr vēl viena parlamentārās izmeklēšanas komisija - Jāņa Lagzdiņa un Aigara Kalvīša darbības izmeklēšanai - mums ir vajadzīga.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Cienījamie kolēģi no frakcijas “Jaunais laiks”! Visā savas darbības laikā jūs nepārtraukti esat sludinājuši vienu: maksimālu atklātību visos jautājumos, it īpaši tajos, kas skar atbildīgu amatpersonu darbības!

Es absolūti nesaprotu, kāpēc jūs šobrīd esat tik uztraukušies. Es absolūti nesaprotu arī to, kāpēc jūsu partijas līderis ilgāk nekā 15 minūtes - tas ir bezprecedenta gadījums! - televīzijas raidījumā “Panorāma” uzbruka citiem politiķiem, uzbruka visiem, kam vien var, tikai tā iemesla dēļ, ka prokuratūra grib noskaidrot patiesību par viņa mantiskajiem darījumiem. No kā jūs baidāties, cienījamie kolēģi? (Starpsauciens: “Mēs nebaidāmies!”) Tiešām tuvojas NATO sammits, kā Šadurska kungs to šeit jau pieminēja. Bet vai tad nebūtu svarīgi līdz šim NATO sammitam noskaidrot, vai aizsardzības ministrs ir godavīrs? Es zinu, ka ļoti daudzus vēlētājus, ar kuriem arī es regulāri tiekos, interesē, kā cilvēks, kura ienākumi nav sevišķi lieli, spēj iegādāties tik lielus īpašumus. Un gribu atgādināt jums vienu elementāru patiesību, ka cilvēks, kuram ir ļoti lielas parādsaistības, bet ienākumi nav nemaz tik lieli, kļūst atkarīgs; it īpaši bīstami tas ir tad, ja šis cilvēks ir vadītājs vienai no Latvijā pašām lielākajām partijām un ieņem vienu no visatbildīgākajiem ministru posteņiem un viņam tātad ir liela vara. Cilvēks, kuram ir lielas parādsaistības, bet kuram varbūt nav iespēju šīs parādsaistības nokārtot godīgā ceļā, ir ļoti viegli ietekmējams. Un, ja ietekmējams kļūst aizsardzības ministrs, tad tas valstij var kļūt ārkārtīgi bīstami. (Starpsauciens: “Tuvojas Ziemassvētki!”)

Nobeidzot savu uzrunu, es vēlreiz gribu teikt: cienījamie kolēģi, jūs taču esat pārliecināti par savas partijas vadītāja godīgumu! Kāpēc jūs tā nervozējat un uztraucaties, ja tiesībsargājošās institūcijas grib likumiskā kārtībā noskaidrot patiesību? Jo ātrāk šī patiesība kļūs zināma mūsu sabiedrībai, jo ātrāk taču kļūs labāk jums un mums visiem kopumā.

Cienījamie kolēģi! Tas, ka šobrīd pret ministru ir uzsākts kriminālprocess, protams, apstiprina to, ka arī Saeimas komisijai vēl jo vairāk ir jāturpina sava darbība.

Būsim atklāti un rīkosimies pēc principa: viens likums - viena taisnība visiem, neskatoties uz to, vai tu esi ministrs, deputāts vai vienkāršs mūsu valsts pilsonis!

Sēdes vadītāja. Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Mēs esam Ziemassvētku priekšvakarā, un varētu domāt, ka vajadzētu būt tā, ka ir miers virs zemes un visiem cilvēkiem labs prāts, bet šķiet, ka... Kas ir noticis, ka Lagzdiņa kungs un Kalvīša kungs ir sajaucis Ziemassvētkus ar Jauno gadu un jau sāk laist raķetes, jau sāk spridzināt petardes un rīkot šeit mums politisko teātri?

Es gribētu teikt šajā sakarā par šo izmeklēšanas komisiju to, ka tas ir nožēlojami, ka tiek rīkots šāds, kā es to uzskatu, politiskais teātris, un šis politiskais teātris ļoti nopietni atbalsojas Latvijas valsts ārpolitikā.

Nav runa tikai par to, kas notiek šajā zālē. Atcerieties, ka šo jautājumu ļoti labi saskatīs arī ārpolitikā.

Vispirms par politisko teātri. Šadurska kungs šeit jau diezgan daudz faktu pieminēja, bet es gribētu atgādināt vēl pāris lietu. Šī komisija jau ir darbojusies gandrīz divus gadus. Vai divos gados komisija nav spējusi nonākt pie kaut kāda slēdziena, pie kaut kādiem faktiem? Izrādās, ka komisijas darbu grib pagarināt vēl par sešiem mēnešiem. Un Ābiķa kungs nupat teica, ka vajadzētu jau atklātību. Izrādās, ka KNAB jau ir devis atzinumu šā gada augustā, kurā tas norādīja, ka, izmeklējot Einara Repšes darbību, nekas nelikumīgs Latvijā nav atrasts, bet tajā pašā laikā vēl atliek izmeklēt to, kas ir ārzemēs. Tas notika augustā. Mēs no Lagzdiņa kunga dzirdējām, ka šī darbība tagad ir sākta. Tagad jau ir decembris! Kas tad starplaikā ir noticis? Izskatās, ka tā lieta tika vilcināta, lai taisni šajā momentā atkal to varētu izvilkt ārā un kaut ko “spridzināt”.

To, ka par šo komisiju nav intereses, var redzēt, skatoties komisijas sastāvu. No komisijas sastāva ir aizgājis arī tās bijušais vadītājs Šmita kungs, un tajā ir palikuši tikai trīs cilvēki, kas ir no koalīcijas. Pārējie pieci deputāti faktiski ir no opozīcijas, tā ka mums ir izmeklēšanas komisija, ko veido opozīcijas vairākums. Man ir drusku žēl Lagzdiņa kunga, jo viņam tomēr ar šo jautājumu gribot vai negribot ir jānodarbojas. Es apzinos, ka viņam tā nav pārāk patīkama nodarbošanās, bet diemžēl komisija ir jāvelk uz priekšu.

Tas nu būtu varbūt par politisko teātri. Bet tomēr vēl svarīgāks ir tas, kādu rezonansi šis jautājums radīs ārzemēs. Atcerieties, ka mēs nesen, tikai mazliet vairāk nekā pirms pusotra gada, esam iestājušies... Latvija ir uzņemta NATO aliansē. Nupat Latvijai ir piešķirtas tiesības rīkot NATO galotņu konferenci. Šis lēmums tika pieņemts pavisam nesen - pirms dažām nedēļām. Padomājiet, kādu iespaidu tas radīs, ka tagad no visām NATO valstīm, arī no citām valstīm nāks ziņas, ka pēkšņi ir sākta šāda safabricēta lieta pret aizsardzības ministru? Kolēģi, es domāju, ka mēs izskatīsimies kā tāda “banānu republika”. Man ir žēl, ka mēs sevi tā degradējam. Es domāju, ka tas ir nožēlojami.

Mums ir bijusi dota izdevība iestāties NATO, mums nupat ir izrādīts liels gods, piešķirot tiesības nākamgad rīkot NATO galotņu konferenci, bet tagad gan Lagzdiņa kunga rīcības, gan arī Kalvīša kunga rīcības vakardien dēļ mēs esam nonākuši pilnīgi smieklīgā un nožēlojamā situācijā, skatoties no ārzemēm. Es domāju, tas ir pilnīgi nožēlojami, un ir žēl, ka tā ir noticis.

Mums vajadzētu domāt par valsti, vajadzētu domāt par valsts labklājību. Mēs nesen izcīnījām sev arī labas Eiropas finansiālās perspektīvas, tāpēc mums vajadzētu domāt par valsts attīstību, nevis šeit, Saeimā, un vispār valstī tērēt laiku un enerģiju, nodarbojoties ar šo politisko teātri. Kolēģi, es jūs aicinu balsot “pret” šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības pagarināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Neņemiet ļaunā, ka es runāšu nedaudz plašāk. Redziet, man tā jocīgi ir skatīties uz attieksmi Latvijas valstī un sabiedrībā, un arī daudzu mūsu vidū attiecības, attieksme ir atkarīga no tā, ko tad nu izskata. Un pats dīvainākais ir tas, ka tad, kad mēs runājam par kaut ko visai valstij svarīgu, tādā gadījumā šī interese ir ļoti minimāla, ja ir kaut kas labs noticis. Turpretī šī interese sakāpinās līdz maksimumam tad, ja notiek kaut kas slikts.

Un šoreiz es izmantošu tribīni, lai pateiktu to, ko mēs nesen izdarījām Parīzē kopā ar Latvijas delegācijas pārstāvjiem un delegācijas vadītāju Andri Bērziņu. Mūs ilgus gadus mocīja ar pēcpārraudzības dialogu, ar šo uzraudzību, ar nemitīgu mūsu bakstīšanu. Mums izdevās panākt, pārliecināt kolēģus Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Pārraudzības (monitoringa) komitejā, ka ir jāizbeidz šis pēcpārraudzības dialogs. Divas reizes, neskatoties uz Krievijas mēģinājumiem šo lietu pavērst uz citu pusi, komisijas vairākums nobalsoja tā, kā vajadzēja nobalsot, un šis dialogs patlaban ir izbeidzies. Protams, es saprotu, ka Boriss Cilevičs nervozē par notikušo un mēģinās kaut ko darīt citā virzienā. Nu, ar to ir jārēķinās. Lūk! Tā ka nākamās sarunas varētu būt birojā vai sesijā, bet komiteja savu darbu ir padarījusi - padarījusi ar mums pozitīvu rezultātu.

Kāda bija interese par to, kas tur notika? Tad, kad mēs ar Andri Bērziņu pirmoreiz sarīkojām preses konferenci, uz to atnāca kādi septiņi vai astoņi krievu valodā rakstošie un runājošie plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kādas četras televīzijas un visu attiecīgo laikrakstu “varoņi”. No latviešu valodā rakstošiem un runājošiem ne televīzija, ne arī kāds laikraksts nebija atsūtījuši savu pārstāvi. Lūk, tā! It kā nekas sevišķs.

Otrs gadījums. Otrs gadījums ir šī diena. Ar ko tad mēs sākām šo rītu? Mēs jums draudzīgi piedāvājām to, par ko jūs paši vairākkārt esat runājuši (arī Einars Repše, ja nemaldos, vismaz trīs reizes to ir televīzijā teicis), ka mēs samazināsim iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25 uz 15 procentiem. Tas ir izskanējis! Mēs jums šodien piedāvājām tikai vienu lietu - nodot šo mūsu ierosinājumu komisijām, kur mierīgi varētu pie tā strādāt. Dzintars Zaķis man pēc tam teica, ka vajadzēja tā darīt, bet viņš neesot bijis Koalīcijas padomes sēdē un neesot varējis tur to pateikt. Jūs vienotā frontē to ņēmāt un noraidījāt!

Šis mūsu priekšlikums, ko atbalstīja pat Aleksandrs Golubovs (pat viņš atbalstīja!), ko tas skar? Tas skar algu izmaksāšanu aploksnēs. Tas skar mūsu pilsoņu izbraukšanu no Latvijas nolūkā atvieglot savu dzīvi. Tas skar vispār mūsu ekonomisko sistēmu. Mums taču kaut kādā veidā tas tik un tā būs jārisina. Ko tad jūs darīsiet?

Ir saņemts no opozīcijas priekšlikums. To tagad “norok”, bet pēc tam tas izskanēs kā labs priekšlikums no koalīcijas vai no kādas komisijas. Tāpat kā to izdarījām ar priekšlikumu par priekšlaicīgo pensionēšanos. Kad mēs to trīs reizes iesniedzām, tas trīs reizes tika noraidīts, bet tad komisija iesniedza, tad viņi bija varoņi...

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, runājiet tuvāk par lēmuma projektu!

J.Dobelis. Tas ir tieši sakarā ar šo te lēmumu, tāpēc ka te ir runa par attieksmi! Runa ir par attieksmi! Nekādas intereses no rīta nebija. Māris Grīnblats uzstājās, te vesels bars stāvēja ar mugurām pret Māri Grīnblatu, neklausījās vispār, ko viņš runāja, un tad lūrēja uz to netīro īkšķi un balsoja tā, kā vajag. Lūk!

Tagad, lūk, cik skaisti! Tagad ir uzmanība, tagad ir televīzijas kameras. Nu ir “varoņtenors” ieskanējies!

Kā mums, “tēvzemiešiem”, rīkoties? Pasakiet! Ko mums tagad darīt, skatoties uz to, kas te notiek? Es gribētu atgādināt, ka tad, kad dibināja šo komisiju... Sāksim ar to! Komisiju dibināja tad, kad “Jaunais laiks” tupēja opozīcijā, ja es nemaldos, vai bija tuvu tam. Paskatīsimies datumus! Kāpēc mūsu pārstāvji - Anna Seile un Pēteris Tabūns - aizgāja no šīs komisijas? Atcerieties tādu faktu! Tāpēc, ka viņi redzēja šo bezjēdzīgumu, šo, es teiktu, tādu ne sevišķi labi smaržojošu politikānismu, kas bija komisijā.

Kas notika tālāk? “Jaunais laiks” un Tautas partija ir valdībā. Premjers Kalvītis regulāri saka, ka valdībā viss ir kārtībā. Visi mīļi apkampjas un bučojas katru rītu un vakaru, un viss iet uz priekšu. Visu laiku man tas ir jādzird. Nu tad ir labi, ka valdība strādā! Nu, paldies Dievam, valstī ir miers un saticība! Tad es skatos gadījumu ar Azartspēļu un izložu likumu un redzu, ka nemaz tā miera nav. Tur parādās pavisam īpatnēji gadījumi.

Tātad - kā darbojās komisija tanī laikā, kad abas lielākās frakcijas bija koalīcijā? Kā tā tanī laikā darbojās? Uzprasīsim: bet var būt, ka tā tanī laikā nedarbojās? Varbūt tas ir pareizāk? Man nav ne mīlestības, ne naida ne pret vienu, ne pret otru frakciju, jo jūs esat mūsu kolēģi šeit, Saeimā. Vienu reizi par visām reizēm to vajadzētu saprast!

Bet man ir tā savādi skatīties, ka tad, kad mēs gribētu it kā palīdzēt mūsu valsts pilsoņiem kopīgi, tad nezin kāpēc katrs vēlas sevi parādīt kā to labāko palīgu, kā to ietekmīgāko.

Vakar es biju Valmieras televīzijā. Es esmu vienīgais deputāts, kas pēdējā laikā uz turieni brauc. Protams, kad nāks tuvāk vēlēšanas, tad tur brauks biežāk. Ar riteņiem brauks, ar zirgiem un visādi. Lūk!

Un es tieši teicu, ka rīt jūs redzēsiet attieksmi. Nu kāpēc jūs, “Jaunais laiks”, piemēram, šorīt balsojāt pret mūsu ierosinājumu? Kā jūs to nesaprotat, ka tā bija muļķība no jūsu puses? Bet ne jau tāpēc es tagad balsošu “par” komisijas darba pagarināšanu. Nebūt ne! Nebūt ne!

Mēs vienkārši gribam kaut kā iesaistīt visu Saeimu, cik nu tas ir iespējams, kaut kādā jēdzīgā darbā. Tā vietā, lai mēs tiešām normāli šodien domātu, kādā veidā nākamā gada pirmajos mēnešos sakārtot ekonomisko sistēmu tā, lai Saeima galīgi nekļūtu nepatīkama Latvijas Republikas pilsoņiem... tā vietā mēs sākam viens otru te, tā sacīt, ar asiem nagiem skrāpēt. Tā iznāk, lūk!

Kā mums rīkoties? Kā jau es teicu, kā vajadzētu rīkoties apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas, piedošanu, redz skaidru politikānismu tanī darbībā, kāda patlaban notiek? Es to nevaru neredzēt. Es to nevaru neredzēt! Diemžēl! Patīk vai nepatīk.

Līdz ar to, kāpēc man būtu jājaucas iekšā šinīs te kašķos? Diez vai mūsu frakcija vispār gribēs te jaukties iekšā. Varbūt kāds nobalsos “pret” komisijas darba pagarināšanu. Varbūt kāds vispār nebalsos, jo mums tas viss šķiet kaut kā savādi. Mēs gribētu kā konstruktīva opozīcija piedalīties kaut kādā konstruktīvā darbā, lai tie nopelni tiek vienai frakcijai, otrai un trešai. Visi mēs gribēsim arī nākamgad kaut kādā veidā startēt, bet tad, kad sāksies šitā te “fuksīšu vicināšana” un “krēslu kāju zāģēšana”, nu kāda te var būt vairs runa par normālu sadarbību?

Tā ka es nezinu, vai tomēr nevajadzētu šitos penterus, ka mums tur vajadzīgas ir papildu izziņas... Nu tad nāciet un pasakiet godīgi: mums ir aizdomas, ka šis cilvēks ir tāds vai šitāds, un tāpēc mēs gribam darboties tālāk! Bet tā pateikt, ka mums te vēl kaut kādi dokumenti... Bet kādi dokumenti tika saņemti tajā garajā starplaikā? Kur tie ir? Kādas iniciatīvas tika izrādītas tanī garajā starplaikā, tad, kad bija pamiers starp divām lielajām frakcijām? Kas tad notika? Vai tad bija objektīva izmeklēšana vai nebija?

Tā ka neņemiet ļaunā! Ar skumju sirdi un jau ne pirmo reizi un varbūt arī ne pēdējo kāds no mums tagad atgādinās, ka šodien ir 22.decembris, ka vakar kaut kad pēc pulksten 20.00 saulgrieži iegriezās uz dienas pagarināšanas pusi. Tas notika 21.decembrī. Šādos apstākļos nu tiešām jāsaka, ka visiem gribētos kaut kā mierīgi sagaidīt Ziemassvētkus un Jauno gadu.

Es personīgi domāju, ka šodien šo jautājumu nevajadzēja izskatīt, un tāpēc mūsu frakcija diez vai nopietni skatās uz šāda jautājuma izskatīšanu. Varētu jau par to visu pasmaidīt un papriecāties, ka tie tur divi plūcas. Mums it kā vajadzētu jūs kūdīt visu laiku vienu pret otru. Tas it kā būtu politiķu cienīgs vai necienīgs darbs, bet šinī gadījumā man tiešām ir nepatīkami. Ja nebūtu bijis šārīta balsojuma, tad es varbūt, nezinu, būtu kaut ko pateicis drusku maigāk, bet tad, kad es redzu, ka tas, kas mums tiešām ir kaut kas nopietns, ka tas maz kuru interesē vai reizēm pat vispār nevienu neinteresē, bet tad, kad ir kaut kāds sīks kniebiens vai kaut kādas sīkas iespējas kādam iekost, tad gan uzreiz parādās nezin kāda varena interese. Tad ir intervijas, un tad ir viss pārējais.

Tā kā es šādā te procesā piedalīties nevēlos. Diemžēl.

Sēdes vadītāja. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Man kādreiz ir bišķiņ jāpārdomā, vai var teikt šo vārdu “godājamie”, bet tā nu ir pieņemts...

Pirmām kārtām par atklātību. Es gribētu teikt, ka šie Repšes kunga darījumi... man liekas, ka neviena cita cilvēka darbībā Latvijā nav tik plaši iztirzāta un publiskota kā viņa darījumi. No tāda viedokļa raugoties, jau nu nevarētu sūdzēties, ka nebūtu kaut kādas atklātības.

Bet galvenais, par ko es gribētu runāt, ir atkarība jeb ietekmējamība. Es domāju, ka tieši Latvijas cilvēki vislabāk no visiem zina, no kā ir atkarīgs tas, vai cilvēks ir ietekmējams vai nav. Un tas nav atkarīgs ne no naudas summām, ne no amata, bet gan no iekšējā spēka un no godaprāta. To, man liekas, Latvijas sabiedrība ir piedzīvojusi 50 gadu garumā. Ir bijuši tādi cilvēki kā Eduards Berklavs, kuri ir bijuši visos amatos un kuriem ir bijis pietiekami... kuri ir bijuši materiāli pietiekami nodrošināti, bet viņi ir bijuši ar mieru sava godaprāta dēļ aiziet līdz cietumam un nonākt dzīvības briesmās. Bet ir arī citi cilvēki, kuri par daudz mazāku... kas savas sviestmaizes dēļ vienkārši ir bijuši ar mieru nodot citus cilvēkus. Tā ka te nerunāsim par kaut kādām atkarībām un ietekmējamībām, par naudas summu, par amatu vai vēl par kaut kādiem citiem apstākļiem. To jūs, kolēģi, visi zināt vēl labāk par mani.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šodien patiešām ir pirmsziemassvētku laiks, un mums tautai vajadzētu dot pozitīvus signālus, pozitīvas noskaņas, izskatot tādus likumprojektus, kas dotu tautai labumu. Tādus, kādus mēs, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, šodien rosinājām un aicinājām jūs atbalstīt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu no 25 uz 15 procentiem, kas ir ļoti, ļoti būtiski, un tā būtu maza, bet tomēr laba dāvana cilvēkiem, kuri lūko, ko likt galdā pie Ziemassvētku eglītes.

Bet redziet, pie kādas sarunas mēs esam nonākuši. Es teikšu, ka šī ir fantastiska koalīcija! Četru Saeimu laikā, kurās es esmu bijis un strādājis, tā pirmo reizi ir tik “fantastiska”, protams, pēdiņās, koalīcija! Un man gribas jautāt: kāpēc jūs vēl turpināt strādāt kopā? Divas Saeimā lielākās frakcijas, bet ir gatavas... Un ir ne tikai gatavas, bet jau kož stilbos un rīklē cits citam ik dienas gan komisijās, gan Saeimas sēdēs. Un arī šodien jūs to redzat, bet turpināt strādāt. Kāpēc? Tas ir jautājums jums visiem: kāpēc jūs turpināt strādāt? Vai valsts un tautas interesēs vai savās un savu partiju interesēs? Jo tad var dalīt valsts naudu tiem, kuriem jums tīk, un jūs dalāt to pa labi un pa kreisi visādiem anekdotiskiem pasākumiem, par ko es esmu jau runājis, budžetu apstiprinot.

Jūs cīnāties par azartspēļu biznesu, jo tur ir liela nauda, un no tām var gaidīt ziedojumus - ļoti dāsnus. Jūs šodien arī gribat, lai Latvijas meži, kurus iepirks akciju sabiedrība, nebūtu valsts īpašums, un tā tālāk un tā joprojām.

Draugi mīļie! Vai tas nav bēdīgi? Vai tas nav skumji un vai tas nav traģiski? Nu paskatieties! Koalīcijas lielākais partneris “Jaunais laiks” Šadurska kunga kā frakcijas vadītāja personā saka, ka Kalvītis, premjers, būtu saucams pie atbildības. Pie kādas? Administratīvas vai kādas citādas, lai slaucītu ielu? (Starpsauciens: “Jā!”) Nu, re! Šadurska kungs saka: “Jā!” Nu paklausieties! Ja lielākās frakcijas Saeimā vadītājs saka, ka premjeram ir vieta slaucīt ielas, tad nu, es atvainojos, tāda koalīcija ir fantastikas vērta, un tāpēc tā nav spējīga... Es to esmu teicis no Saeimas tribīnes ne reizi vien: tā nav spējīga strādāt valsts un tautas labā! Tur jau ir tā galvenā bēda. Nav spējīga!

Es nerunāšu par morāli. Jūs atceraties, kā viena partija - un tā ir Tautas partija - solīja: “Kas mums par grandiozu, spēcīgu komandu! Ar tādu komandu mēs kalnus apgāzīsim un Latviju darīsim laimīgu pirms Saeimas vēlēšanām.” Sakiet, kur tad ir jūsu komanda, ja jūsu vislielākie koalīcijas partneri, Tautas partijas pārstāvji, premjeru sūta slaucīt ielas?

To pašu es varētu teikt par jums, draugi mīļie no “Jaunā laika”, ar kuriem mēs vismaz divus gadus gājām soli solī un atbalstījām, un turējāmies kopā, bet redzot, ka jūs tomēr neturat baznīcā doto zvērestu un nestrādājat tautas un valsts labā, jo neesat izpildījuši ne nieka no visa tā, ko solījāt... (Starpsauciens: “Paldies!”) Ne nieka! Es jums atkārtoju! Tad, lūk, tagad ir jārunā. Es vakar lasīju Latgales avīzi - Krāslavas rajona avīzi “Ezerzeme”, un tur žurnālists Gončerovs raksta. Viņš saka tā. Viņš apraksta vienu ģimeni no Grāveru pagasta, un tie ir Raisa un Jāzeps Bižāni. Un, lūk, ko raksta žurnālists: “Izmirstošā Latgale ir nedziestoša rēta cilvēku dvēselēs, mūsu valsts traģēdija. Iznāk, ka izcīnītās neatkarības galvenā jēga ir zaudēta, ja desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju ir spiesti sūri strādāt ārzemēs un izglītot savus bērnus [..]. [..] Dzīve “Grāveros” kļuvusi pavisam skumja [..].”

Lūk, ko raksta viena Latgales rajona avīzes žurnālists!

Latgales grupas deputāti vēl šobaltdien nav saņēmuši no premjera atbildi... Mēs, visi Latgales grupas deputāti (ne tikai Tabūns, bet visi Latgales grupas deputāti no visām frakcijām!), parakstījām, lūdzām beidzot sasparoties, saņemties un izveidot darba grupu, lai izstrādātu Latgales attīstības programmu. Pat atbildi neesam saņēmuši, kur nu vēl runāt par darbiem! Varat iedomāties!

Redziet, kāda dzīve tur ir! Vai tās ir rūpes par tautu? (Starpsauciens: “Nē!”) Lūk, cik tas ir ārkārtīgi bēdīgi. Un tāpēc mēs runājam par to. Dobeļa kungs te jau no dažādiem aspektiem runāja par šo lietu. Jūs neesat atbalstījuši faktiski nevienu frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu, kuru ir bijis desmitiem. Desmitu desmitiem absolūti reālu priekšlikumu, nevis populistisku, bet domātu tautai, lai tauta kaut drusciņ varētu dzīvot normālu, cilvēka cienīgu dzīvi, lai būtu ko likt galdā, kaut nieku! Bet jūs - nē! Vienalga, par ko ir runa - vai par minimālo algu vai par pensiju, vai par represētajiem... Jūs negribat nākt pretī pat represētajiem, šiem mocītajiem, daudzcietušajiem cilvēkiem: “Redziet, ja viņš aizies piecus gadus ātrāk pensijā, būs ārprāts, būs šausmas! Valsts budžetā tas iecirtīs tik drausmīgu robu!”

Lūk, kur ir tā bēda!

Un patiešām mēs ar Annu Seili izstājāmies no šīs komisijas, jo mēs neredzējām jēgu turpināt tajā strādāt. Un frakcija nesūtīja turp nevienu citu - nesūtīja un arī nesūtīs, jo patiešām šīs komisijas darbība ir visai bezjēdzīga.

Draugi mīļie! Mēs ar Dobeļa kungu tagad nācām šeit, tribīnē, tikai tādēļ, lai jums atgādinātu, kā ir jāstrādā, ja reiz ir koalīcija. Faktiski jums koalīcijas nav! Jūs turaties kopā tikai tāpēc, ka jums ir izdevīgi... (Starpsauciens.)... izdevīgi pirms vēlēšanām tikt pie naudas. Jūs jau esat tikuši pie naudas, bet gribat tikt vēl pie naudas, lai pēc tam apdullinātu vēlētājus, lai atkal par jums viņi balsotu. Tur jau ir tas trakums!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Boriss nāk! Nu pastāsti kaut ko labu!”)

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir konkrēts un, manuprāt, konstruktīvs priekšlikums: pārtrauksim debatēt!

Man, opozīcijas pārstāvim, it kā vajadzētu priecāties par to, kas šeit šodien notiek, bet es tomēr nejūtu prieku. Šeit, no šīs tribīnes, ļoti daudz runāja par valsts prestižu un tā tālāk. Es to nekomentēšu. Bet padomāsim par to, kā mēs, likumdevēji, izskatāmies ne tikai mūsu ārzemju partneru un draugu acīs, bet arī Latvijas vēlētāju un nodokļu maksātāju acīs! No vienas puses, Einars Repše atnāca kā dzimtenes un nācijas glābējs un pieprasīja miljonu - honorāru par nācijas glābšanu. Nu labi, pieprasīja. Taču, dabūjis šo amatu, viņš ar to neapmierinājās un paralēli nācijas glābšanas darbiem sāka pelnīt naudu arī pats. Nu, nav smuki! Es nerunāju par juridisko pusi, bet cilvēkus arī neinteresē juridiskās fineses.

Tajā pašā laikā Tautas partija absolūti acīm redzami un pilnīgi bezkaunīgi izmanto savus administratīvos resursus, lai vēl vairāk diskreditētu savu galveno politisko oponentu.

Vai jūs domājat, ka kāds no jums paliks balts un pūkains šajā situācijā? Kad divi aplej viens otru ar, nu, teiksim, mēsliem, tad rezultāts būs tikai viens - jūs abi divi būsiet mēslos. Un tieši tā jūs izskatīsieties.

Tāpēc es aicinu jūs apstāties un neturpināt šo lietu. Pārtrauksim debates, nobalsosim, un būs, kā būs! (No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi, Boris! Es esmu tevi izaudzinājis!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es gribu vispirms Tabūna kungam atbildi dot, bet pēc tam runāt par tematu.

Mēs neesam koalīcijā tāpēc, ka mums ir izdevīgi. Mēs esam koalīcijā tādēļ, lai darītu visu iespējamo mūsu valsts labā. Un jūs zināt, ko mūsu ministri dara. Un šis darbs ir neatliekams. Tas ir jādara! Un tādēļ mēs esam koalīcijā.

Taču to, ka mūs vienotu ar mūsu koalīcijas partneriem sevišķa mīlestība, es gan nevaru apliecināt.

Tas temats, kas mums šodien ir, - tātad par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laika pagarināšanu, - tas jau ir tas interesantais, par ko mēs runājam. Nav laikam otra tāda temata, kas tik spilgti parādītu, no kā visas frakcijas un partijas visvairāk baidās. No “Jaunā laika” baidās visvairāk! Tas ir tas iemesls. Jā, jā, cienījamie kolēģi! Jau tad, tanī dienā, kad šo izmeklēšanas komisiju veidoja, es šeit biju tribīnē un runāju, un teicu, ka cienījamie kolēģi, kas šo komisiju grib veidot, zina ļoti labi, ka viņi neko neatradīs. Zina ļoti labi, ka Repše nu nav tāds analfabēts komerciālās lietās, kurš izdarīs kaut kādas kļūdas, pie kurām tad varētu piesieties, jo viņš, lūk, nemāk ar šīm lietām... ir gan mantkārīgs varbūt, bet nemāk apieties. Nu ir izmeklēšanas komisija, nu mēs atradīsim, nu būs! Ļoti labi zināja. Es to jau teicu. Toreiz es vēl biju Latvijas Pirmās partijas ierindā un Latvijas Pirmās partijas frakcijā. Es teicu kolēģiem: “Jūs ļoti labi zināt, ka tur nebūs ko atrast. Bet jūs meklēsiet tāpēc, ka šī meklēšana ir svarīga.”

Un zināt, kas tagad izrādās? Pēc šā nesekmīgā komisijas darba nu ir skaidra viena stratēģija - vilkt garumā. Vilkt garumā, ja iespējams, līdz nākamās Saeimas vēlēšanām, lai nebūtu jāpasaka, ka neko neatrada. Tā taču būtu traģēdija šai izmeklēšanas komisijai un visiem, kas tanī iesaistījušies, - beigās pateikt: “Nu, neatrada gan nekā!” Tātad - par velti! Taču, tas, lūk, ir derīgi. Tas tagad kalpo šim mērķim - gremdēt bīstamu politisko spēku.

Lai varētu gremdēt! Tas ir viss! Citu iemeslu šīs komisijas pastāvēšanai nav.

Man liekas, tas ir ļoti labi, ka nu ir iesaistīts prokurors un ka tā meklēšana attiecībā uz tiem Amerikas kontiem notiks tik ātri. Es ceru, ka neizdosies pagarināt, tā teikt, bezgalīgi, līdz septembrim, šīs izmeklēšanas komisijas darbu. Un, kad tie būs teikuši savu vārdu un kad būs redzams, ka nekā neatrada, tad es gribēšu redzēt, ko tad šī komisija darīs. Jau tagad viņa zina, ka nav ko atrast, bet tomēr meklēs. Žēl!

Tad te nu mēs esam!

Tabūna kungs! Ne tāpēc, ka mēs viens otram ļoti simpatizētu mūsu koalīcijā... Tāpēc, ka mūsu politisko spēku sastāvs ir tāds, mums citas izvēles nav, ja mēs gribam strādāt. Ir jau ērti sēdēt opozīcijā un visu labāk zināt un kritizēt. To izdarīt nav grūti!

Ikviens, kas veic konstruktīvu darbu, dabūs arī kritiku.

Es domāju, tie, kam ir drosme un godaprāts, nebalsos par šīs komisijas darbības laika pagarināšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Šis laiks ir pirms Ziemassvētkiem, un tauta klausās, ko runā mūsu parlaments un kas tad īsti notiek.

Visi gaida ļoti nopietnas dāvanas, gaida šo pozitīvo attieksmi. Mums ir pieņemts budžets un budžeta grozījumi, bet tās debates diemžēl nebija tik ilgas un tik asas, jo šķiet, ka mūs vismazāk interesē tautas labklājība.

Diemžēl mēs esam pieķērušies tikai vienai nelielai lietai. Dabiski, ka arī es savulaik aizgāju no “Jaunā laika”, jo mani neapmierina tas, ka mantiskās intereses ir augstākas par tautas uzticēto mandātu. Man ļoti nepatīk, ka cilvēks, kuram ir uzticēts šis ļoti nopietnais darbs, nodarbojas ar savām privātlietām.

Es gribu teikt, ka šis jautājums būtu tomēr jāskata neatkarīgi no politiskajām organizācijām, neatkarīgi no politiskajām darbībām, un tāpēc tiesībsargājošajām iestādēm, institūcijām ir pašām jāsaredz un jāizvēlas tas veids, tas ceļš, tas virziens, kādā ir jāveic šī izmeklēšana. Mums jābūt brīviem, un šajā gadījumā mēs parādīsim savu demokrātisko attieksmi. Pašreiz rodas politiskais spiediens, un tāpēc es aicinu šajā gadījumā pārtraukt šīs komisijas darbību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Dabīgi, ka šis jautājums ir samērā emocionāls, un tāpēc viena otra runātāja teiktajā patiešām pavīdēja tādas kā emocijas, un, bez šaubām, arī pats Repšes kungs vakar raidījumā “Panorāma” bija ārkārtīgi emocionāls, un viņu jau var saprast, jo tā komisija taču ir nodibināta tādēļ, lai izmeklētu viņa darījumus.

Es gribētu jūs aicināt atgriezties pie faktiem - padomāt, kādi tad ir tie fakti un kādēļ tas trakums ir šonedēļ.

Pirmdien “Jaunais laiks” Koalīcijas padomē aicina premjeru Kalvīti uz to, ka vajadzētu šodien izbeigt šīs komisijas darbību. Ko tad darīt premjeram? Noskaidrot komisijā, kas tad ir zināms, aprunāties ar KNAB. Manuprāt, tas ir tikai loģiski, un to Kalvītis arī dara. Ko viņš noskaidro? Viņš noskaidro to, ka ir ierosināts kriminālprocess, viņš par šo faktu pārliecinās arī pie ģenerālprokurora. Un ko tad darīt Kalvītim pēc tam, kad viņš ir uzzinājis no ģenerālprokurora, ka patiešām ir šāds fakts?

Vai jūs, “Jaunais laiks”, domājat, ka Kalvītim vajadzēja slēpt šo faktu, par to nerunāt, teikt, ka viņš neko nezina? Kā jūs domājat, - ko vajadzēja darīt premjeram Kalvītim? Manuprāt, viņš dara pilnīgi pareizi, ka viņš par šo faktu runā. Jo jūs taču vērsāties pie viņa, sacīdami, ka vajag komisijas darbību izbeigt. Tā tas taču bija pirmdien! Es domāju, ka Kalvītim nebija šis fakts jāslēpj. Jo - kas tad tagad tiek pārmests, un par kādu nebūtisku lietu tiek runāts? Kas kuram ko pateica? Taču, manuprāt, svarīgas jau ir tikai dažas lietas. Kā iet kopā šie skaitļi - nepilni tūkstotis četrsimt latu (alga) un miljons 400 tūkstošu (parāds)? Kā to var nomaksāt? Kā var procentus samaksāt no algas? Kam pieder banka, kurā aizsardzības ministram ir šis parāds - miljons 400 tūkstošu? Manuprāt, šie ir tie skaitļi un tie fakti, kas ir jānoskaidro, un tad patiešām taisām ciet to komisiju! Taču es nedomāju, ka Kalvītim bija kaut kā jāslēpj šie fakti.

Atcerieties, jūs pirms diviem trim gadiem nācāt pie varas. Pusgadu piekliedzāt visu ēteru par to, ka ir ierosināta viena vai otra lieta. Nu tā taču bija! To atceras visi, kas šajā zālē ir. Pusgadu bija jāklausās... Viens no aktīvistiem Gulbja kungs, kurš tagad no jums ir aizbēdzis, pusgadu stāstīja par ierosinātajām lietām. Jūs taču to darījāt! Un tagad jūs pārmetat Kalvītim to, ka viņš vienkārši pateica to faktu, ko viņam ģenerālprokurors apstiprināja. Es domāju, ka tie pārmetumi ir pilnīgi nevietā!

Tālāk. Par to komisiju. Nu visi te norobežojās: Seile tur nestrādās, Tabūns tur nestrādās, jūs arī varbūt ne.... Manuprāt, vajag tieši nākt un strādāt - un arī jums! - un patiešām ātrāk līdz konkrētam datumam šo lietu izpētīt. Arī jums vajag piedalīties tajā un noskaidrot šīs lietas, ko es šeit pateicu. Patiešām nevajag kādām dažām partijām to darīt separāti, to vajag darīt visiem kopā un atklāti un par noskaidrotajiem faktiem pastāstīt sabiedrībai.

Un vēl. Šadurska kungs, es vēršos tieši pie jums. Es saprotu, ka jūs neesat jurists un varējāt nezināt tos dažus faktus, ko jūs minējāt. Es patiešām domāju, ka jūs vienkārši kļūdījāties. Valsts noslēpums un klasificēta informācija nav fakts par to, vai ir vai nav krimināllieta. Valsts noslēpums un klasificēta informācija ir lietā konstatētie fakti. Atkārtoju: fakts, vai ir vai nav kriminālprocess, nav valsts noslēpums un klasificēta informācija! Šādiem faktiem ir jābūt atklātiem, un tie ir atklāti visā pasaulē. Ir vai nav uzsākts kriminālprocess - tas nav noslēpums. Noslēpums ir tie fakti, kas ir konstatēti lietā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Savu uzmanību es gribētu īpaši adresēt cienītajiem kolēģiem no Tautas partijas.

Ziniet, klausoties šīsdienas debates un visu šo procesu, man nāca atmiņā tas sakāmvārds, ka vilks spalvu met, bet tikumu - ne. Man jāatzīstas, ka, kopā strādājot visu šo laiku, šos trīs gadus, jūs mani bijāt gandrīz pārliecinājuši - jūs mani bijāt gandrīz pārliecinājuši! - ka ir iespēja strādāt kopā valsts labā, ka beidzot visi tie vecie tikumi, tās lietas, tās “spēles” ir aizmirsušās un palikušas kaut kur aizmugurē. Man likās, ka tiešām mēs kopīgi varam domāt par ekonomiku, par valsts iekšzemes kopprodukta pieaugumu, par visām pārējām lietām. Un tiešām tam bija pamats, jo gan ar Slaktera kungu kopā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan ar Segliņa kungu, gan ar pārējiem jums, godātie, cienītie un tiešām inteliģentie kolēģi... Un tomēr... Ko mēs redzam vakar? Kāda ir šī procedūra? Pēkšņi jautājums pavēršas tādā politiskā plāksnē, ka vajag iznīcināt kādu politisku konkurentu. Un te nu jums tā pieredze un tas, ko jūs esat darījuši... Ļoti plaši un skaidri... Atcerēsimies kaut vai “Latvijas ceļa” gadījumu, atcerēsimies kaut vai Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas šķelšanu! Tie ir visi jūsu “ordeņi”, visi jūsu nopelni. Kolēģi, ja jūs domājat, ka Latvijas tauta to visu neredz, un ja jūs domājat, ka ar šādām, manuprāt, primitīvām un sen jau novecojušām metodēm brutāli var Latvijas politikā kaut ko šobrīd izdarīt, un ja jūs domājat, ka tā jūs savas intereses lielākā mērā apmierināsiet un savus vēlētājus pamudināsiet par jums balsot, tad jūs dziļi, dziļi kļūdāties. Jūsu reklāmas “mašīna”, vēlēšanu reklāmas “mašīna”, neizdarīs to, neatspēkos to, ko jūs esat parādījuši, to, kā jūs šobrīd rīkojaties! Azartspēles... Šis gadījums, kad vienu cilvēku jūs vazājat... nevis kā kolēģi normāli runājat par sadarbību kopā valdībā, bet atrodat kaut kādus pilnīgi muļķīgus, nepamatotus ieganstus.

Godātie partneri no Tautas partijas (es vēl joprojām saku - partneri)! Es neticu, ka jūs visi esat tādi. Es tiešām esmu pārliecināts, ka arī Tautas partijā ir kāds cilvēks, kas spēj domāt valstiski un koleģiāli. Mēs esam vienā valdībā! Jūs agrāk teicāt, ka mīlat šo valsti. Man izskatās, ka jūs mīlat savas vietas parlamentā, ka jūs mīlat savas vietas valdībā un ka jūs mīlat kaut ko citu, nevis šo valsti. Es aicinu strādāt kopā koalīcijā, nevis parlamentārās izmeklēšanas komisijā ar sociālistiem, PCTVL darboņiem un visiem pārējiem. Lūdzu, lūdzu, atdosim izmeklēšanu Valsts ieņēmumu dienestam, atdosim izmeklēšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un strādāsim valsts interešu vārdā! Aicinu jūs, kolēģi no Tautas partijas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis - otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par šīs lietas morālo pusi jau es runāju, proti, ka nevajag baidīties no taisnības noskaidrošanas, un tāpēc tagad es to neatkārtošu, bet pateikšu, kāpēc tagad es vēl vairāk esmu pārliecināts, ka šīs komisijas darbs ir jāturpina. (Arī man vienu brīdi bija doma, ka varbūt tiešām parlaments varētu šīs komisijas darbību slēgt.) Cienījamie kolēģi, lietā ir noticis jauns pavērsiens - pret ministru ir uzsākts kriminālprocess! Viens no Saeimas pamatuzdevumiem ir uzraudzīt tiesībsargājošo institūciju darbību pareizību, un šis nu ir tas brīdis, kad tieši mums, Saeimai, ir uzmanīgi jāseko līdzi tam, kā strādā tiesībsargājošās institūcijas, lai ne vien sekmētu lietas varbūt ātrāku izmeklēšanu, bet arī lai pret Repši varbūt netiktu vērstas kādas netaisnīgas, nepamatotas darbības, lai parlaments ar savas komisijas starpniecību spētu Repšes kungu arī aizsargāt, ja tas ir nepieciešams.

Un tieši tāpēc, kolēģi, šobrīd šīs komisijas darbība šā iemesla dēļ ir jāturpina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Jā, lūdzu! Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Papildus tam, ko es teicu savā ziņojumā, ko sniedzu komisijas vārdā, es gribētu jūs informēt, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts ieņēmumu dienests ir spiests tik ilgi veikt izmeklēšanu saistībā ar Einara Repšes darījumiem, ir tas, ka šie darījumi ir ļoti apjomīgi un sazaroti pēc savas būtības, tie ir saistīti arī ar darījumiem ārvalstīs. Un tāpēc patiesības noskaidrošana šajā gadījumā, tāpat kā atsevišķos citos gadījumos, ir ļoti ilgstoša. Un es gribu aicināt komisijas vārdā kolēģus deputātus neizdarīt spiedienu uz KNAB un izmeklēšanas iestādēm, nepolitizēt šo procesu, bet rīkoties tā, kā to komisija ir darījusi līdz šim, objektīvi un neitrāli izmeklējot šo procesu.

Un es aicinu šodien balsot “par” sagatavoto lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei darbības laika pagarināšanu līdz 2006.gada 15.maijam”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 3, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Ontužāna saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas vēstuli. Tiesa lūdz Saeimas piekrišanu lemt par Saeimas deputāta Pētera Ontužāna saukšanu pie administratīvās atbildības. Komisija lūdz izskatīt iesniegto lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Nākamā lieta par izdošanu sodīšanai. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa lūdz Saeimas piekrišanu deputāta Pētera Ontužāna saukšanai pie administratīvās atbildības. Ontužāns ir Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs, kas apstiprināts šajā amatā ar Saeimas lēmumu, kad darbu sāka 8.Saeima. Sūdzību iesniegusi Latvijas Republikas pilsone Lilija Akere, vainojot Ontužānu (es citēju) “par apzinātu, patvaļīgu atkāpšanos no zemes reformas sakarā ar Akeres 2000.gada 10.oktobra iesnieguma izskatīšanas bremzēšanu, kas veikta ilglaicīgi”, tātad par lietu, kura ierosināta, pirms vēl Ontužāns bija kļuvis par deputātu un Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju.

Lilija Akere atsaucas uz Administratīvo pārkāpumu kodeksa 53.¹ pantu. Kā šis pants skan? Tas ir pants par patvaļīgu atkāpšanos no zemes reformas īstenošanas un par prettiesisku darbību vai bezdarbību, kas ierobežo personu tiesības realizēt zemes lietošanas vai īpašuma tiesības, un uzliek naudassodu amatpersonām līdz 200 latiem.

Un tagad nedaudz par lietas būtību. Es lūdzu Saeimas deputātu uzmanību, jo šie fakti ir svarīgi.

Zemes īpašnieks 1939.gadā bija Lilijas Akeres vectēvs Jānis Akers. Viņa īpašumā Trikātas pagastā bija 18,7 hektāri zemes. Lilijai Akerei īpašumā tika piešķirti 3,74 hektāri no šīs zemes, jo par pārējo zemes daļu viņas četras māsas bija pieprasījušas kompensāciju. Bet Lilijai Akerei pastāvīgā lietošanā, tātad ar tiesībām izpirkt par sertifikātiem, bija piešķirti pavisam 20,6 hektāri zemes - tātad vairāk, nekā bija viņas vectēvam.

Šo Zemes komisijas lēmumu viņa tomēr apstrīdēja, strīdoties par zemes gabalu, kura lielums ir 0,7 hektāri, kas bija piešķirts citai pagasta iedzīvotājai.

Šo Zemes komisijas lēmumu Akere ir pārsūdzējusi gan Centrālajā zemes komisijā, gan visās tiesu instancēs un nav guvusi pozitīvu spriedumu.

Tomēr gan Valsts zemes dienests, gan Centrālā zemes komisija, gan Trikātas pašvaldība joprojām ir spiestas risināt Akeres lietu. Akeres sūdzībās līdz šim ir vainoti gan bijušais Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Grūbe, Centrālās zemes komisijas darba grupas galvenais speciālists Oļģerts Leščinskis, gan speciālists Laimonis Rozenštrauhs, Centrālās zemes komisijas bijušais priekšsēdētājs Aivars Tiesnesis un tagad - arī Pēteris Ontužāns un vairāki komisijas locekļi. Protams, arī Trikātas pagasta amatpersonas.

Lūdzu godājamos deputātus izvērtēt arī šādus faktus: Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs nekad nelemj vienpersoniski. Par lēmumu balso Centrālās zemes komisijas 17 locekļi, to skaitā 8 deputāti no visām frakcijām - tātad Golubovs, Kāposts, Klementjevs, Krūmiņš, Naglis, Ontužāns, Seile un Zunda.

Nākamais punkts. Centrālā zemes komisija nav tiesīga pieņemt lēmumus, kuri ir pretrunā ar tiesu spriedumiem un Latvijas Republikas zemes reformas likumiem.

Ontužāna vadītā Centrālā zemes komisija 2004.gadā vien ir saņēmusi 133, bet 2005.gadā - 167 dažādus dokumentus, iesniegumus un pieprasījumus, kuri visi ir rūpīgi izskatīti un uz visiem ir sniegtas atbildes.

Akeres lieta tieši Centrālās zemes komisijas sēdēs ir izskatīta deviņas reizes. Uzaicinājumi uz tiesām ir saņemti 37 reizes.

Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis Mihails Kuļbanskis 2005.gada 21.novembrī ir pieņēmis lēmumu par sevis atstādināšanu no Ontužāna administratīvā pārkāpuma lietas. Lēmuma konstatējošajā daļā viņš norāda, ka šā gada 21.novembrī viņš jau ir iesniedzis Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā iesniegumu ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par Lilijas Akeres saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 156.panta.

Godātie deputāti! Es ilgus gadus piedalos Centrālās zemes komisijas sēdēs un esmu izjutusi pazemojumu, klausoties Lilijas Akeres agresīvajā balsī izteiktos pārmetumus Centrālajai zemes komisijai, kā arī atsevišķiem tās locekļiem.

Es esmu redzējusi komisijas locekļu novērstās acis un viņu cenšanos pieklājīgi reaģēt uz nepatiesiem apvainojumiem un nepamatotām, likumam neatbilstošām prasībām. Es esmu redzējusi arī to, ka, izskatot šos strīdus, komisijas locekļi, nespēdami izturēt agresīvās un nepamatotās prasības, atstāj sēžu zāli vai arī neierodas uz šīs lietas izskatīšanu.

Šā gada 19.decembrī notika atkārtota Centrālās zemes komisijas sēde, kurā administratīvā rajona tiesa ar 2005.gada 21.septembra spriedumu uzdeva Centrālajai zemes komisijai vēlreiz izvērtēt šo lietu par 0,7 hektāriem. Kārtējo reizi bija apstrīdēts Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Robežstrīdu komisijas lēmums.

Un te es gribu vēl atgādināt, ka līdz šim Akeres lieta četras reizes ir izskatīta Valkas rajona tiesā, vienu reizi - Valmieras rajona tiesā, Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā - trīs reizes, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā - astoņas reizes, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā - divas reizes, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā - sešas reizes, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā - vienu reizi, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā - piecas reizes, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā - trīs reizes, Latvijas Republikas administratīvajā rajona tiesā - deviņas reizes, Latvijas Republikas administratīvajā apgabaltiesā - trīs reizes.

19.decembrī, kad notika Centrālās zemes komisijas sēde, Lilija Akere pieprasīja, lai viņas pieprasījumam tiktu pievienoti 36 pielikumi uz 67 lapām. Lūk, šī pakete! Visi komisijas locekļi šo paketi saņēma. Un tomēr! Kad šī pakete bija saņemta, Akere agresīvā balsī pieprasīja, lai katrs no šiem materiāliem tiktu notariāli apliecināts, neskatoties uz to, ka viņas iesniegtie materiāli nebija oriģināli un nebija notariāli apliecināti.

Centrālās zemes komisijas lēmuma projekts paredzēja atstāt spēkā Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas lēmumu, kurš atbilda visiem likumiem un agrāk pieņemtajiem tiesas spriedumiem.

Un tomēr sēde tika pārtraukta gluži vienkārša iemesla dēļ: šī pilsone sāka nedabiskā balsī kliegt, un viņas agresīvās uzvedības dēļ sēdi nebija iespējams turpināt.

Cik ilgi var nepamatoti terorizēt pašvaldību, Centrālo zemes komisiju, Latvijas Republikas tiesu sistēmu cilvēks, kuram sūdzības ir kļuvušas par galveno dzīves saturu?

Es esmu pārliecināta, ka Ontužāns šajos lēmumos nav vainojams un ka viņš nav vainojams arī zemes reformas bremzēšanā.

Un tāpēc es nevaru balsot par viņa izdošanu administratīvai sodīšanai, jo šī soda ēna un izdošanas ēna tomēr uz deputāta saglabājas.

Tāpēc es aicinu deputātus rūpīgi apdomāt savu iespējamo balsošanu šajā jautājumā. Es negribu to ietekmēt, bet faktus jūs dzirdējāt.

Kāpēc sodīšanai būtu jāizdod amatpersona, kura godīgi ir pildījusi savu darbu?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kolēģe Seile jau pietiekami skaidri izklāstīja lietas būtību, lai mēs visi saprastu, kāpēc un kā, kas tagad tiek prasīts un kas tiek apšaubīts.

Arī es esmu bijis Centrālās zemes komisijas loceklis Augstākās padomes laikā un esmu pārstāvējis visās tiesu instancēs Centrālās zemes komisijas pieņemtos lēmumus. Protams, šobrīd galvenais arguments ir ne jau tas, ka šī persona 15 gadu garumā ir uzrakstījusi vairāk nekā 100 sūdzības un cīnās par 0,7 hektāriem zemes, lai gan tajā pašā laikā viņai tur ir piešķirta vēl lielāka platība, nekā tā ir piederējusi viņas vectēvam.

Lietas būtība ir tāda, vai deputāts būtu saucams pie kādas atbildības par to darbību, ko viņš ir veicis savā amatā kā deputāts, kā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs vai vienalga kuras citas komisijas loceklis, kur viņš dara savu tiešo darbu.

Es nekāpju pārāk bieži tribīnē saistībā ar šo problēmu, kad Saeimai ir jālemj - izdot vai neizdot deputātu tiesāšanai, bet, lūk, šis ir tas kārtējais gadījums, kad mēs redzam šīs situācijas nenormālību, kad, vienalga kāda iemesla pēc ir iespējams izvirzīt prasību pret deputātu pat tādā formulējumā, kā tas tiek piedāvāts Saeimas lēmumā: “...ja tiesa konstatēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 53.¹ pantā paredzēto pārkāpumu”.

Es saprotu: šis formulējums ir Zālamana spriedums, jo Mandātu un iesniegumu komisijai nav iespējams citādāk noformulēt savu lēmumu, vadoties pēc iesniegtajiem dokumentiem.

Nu, lūk! Tātad mans priekšlikums ir šāds: ja tiesa tiešām būs konstatējusi šo pārkāpumu, tad mēs varam runāt par Ontužāna izdošanu vai neizdošanu tiesai, bet, kamēr tiesa vispār nav konstatējusi, ka ir bijis šāds pārkāpums, man šķiet, mums nav pamata šaubīties. Mums nav pamata apšaubīt Ontužāna godprātīgo darbu, kā šeit kolēģe Seile jau teica. Un šis ir vēl viens apliecinājums tai tēzei, ka deputātam - kā politiķim, kā amatpersonai - ir jābūt šai aizsardzībai pret brīvu likuma traktējumu. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Viņam ir jābūt šai aizsardzībai un iespējai apelēt pie Saeimas kā pie likumdevēja, vai nu pašam skaidrojot lietas būtību, vai caur saviem kolēģiem to skaidrojot, lai dabūtu šo aizstāvību tajos gadījumos, kad sūdzība ir absolūti apšaubāma.

Un šā viena iemesla dēļ es, protams, aicinu neizdot Ontužānu tiesāšanai, tāpēc ka tiesa vēl nav konstatējusi, vai ir bijis šis pārkāpums un vai ir pamats pret viņu vispār vērst kādu prasību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Pirms mēs turpinām tālāk debates, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Feldmanes, Kastēna, Šleseres, Maksimova, Stalidzānes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Piekrītam!”)

Ja iebildumu nav, turpināsim debates. Deputāte Anna Seile, otro reizi.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Es noklausījos Pētera Simsona argumentus, kuri visi bija diezgan pamatoti. Bet man rokās ir tiesneša Kuļbanska lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas atlikšanu, un šis lēmums ir uzrakstīts vēl pirms tam, kad viņš ar atsevišķu lēmumu atsauca sevi no šīs lietas. Bet šajā lēmumā viņš raksta: “Nolemt atlikt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu līdz Saeimas piekrišanai izdot Pēteri Ontužānu saukšanai pie administratīvās atbildības.” Tātad tiesa tomēr uzskata, ka tā nevar uzsākt šīs lietas izskatīšanu, ja mēs Pēteri Ontužānu neesam izdevuši tiesai.

Ja mēs noraidām, tad tiesas nebūs.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Ontužāna saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 32, atturas - 7. Tātad lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2004.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem un Valsts kontroles ziņojuma par Latvijas Republikas 2004.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāts Aigars Pētersons.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.pantu Saeimai ir jāapstiprina Ministru kabineta iesniegtais Latvijas Republikas 2004.gada pārskats par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem un Valsts kontroles ziņojums par Latvijas Republikas 2004.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija izskatīja šos ziņojumus un aicina Saeimu tos apstiprināt.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis paziņojumu no deputātes Ingunas Rībenas, jo, balsojot par Pētera Ontužāna izdošanu administratīvajai sodīšanai, viņa ir vēlējusies balsot “par”.

Vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde komisijas telpās pēc sēdes beigām.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Šī bija mūsu pēdējā sēde rudens sesijā. Mēs slēdzam gan šo rudens sesiju, gan šodienas sēdi. Es gribētu, neskatoties ne uz ko, tomēr mums visiem novēlēt priecīgus, mierīgus un baltus Ziemassvētkus. Lai miers mājās mums visiem un cilvēkiem labs prāts!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Indulis Emsis, Ēriks Jēkabsons, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans, Igors Aleksandrovs... Kabanova kungs arī nav reģistrējies jau otro reizi... Igors Aleksandrovs ir?... Ā, jā, jā, pareizi! Pāvels Maksimovs... ir, Jānis Straume un Vaira Paegle. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad, cienījamie kolēģi, sēde tiek slēgta. Arī rudens sesija tiek slēgta.

Vēlreiz novēlu priecīgus Ziemassvētkus! Paldies visiem Saeimas darbiniekiem, kas palīdzēja šajā gadā mums kā deputātiem strādāt, un arī deputātiem par viņu darbu! Paldies!

Balsojumi

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"
Datums: 22.12.2005. 09:06:38 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5158 nodošanu komisijām

Par Otrā pasaules kara dalībnieku, kas cīnījās Antihitleriskās koalīcijas pusē un dzīvo Latvijā, statusu
Datums: 22.12.2005. 09:14:48 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5159 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību nodošanu"
Datums: 22.12.2005. 09:15:22 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5163 nodošanu komisijām

Grozījumi Valsts statistikas likumā
Datums: 22.12.2005. 09:15:54 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5164 nodošanu komisijām

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā
Datums: 22.12.2005. 09:16:26 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5165 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par biržām"
Datums: 22.12.2005. 09:16:56 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5166 nodošanu komisijām

Grozījumi Enerģētikas likumā
Datums: 22.12.2005. 09:21:04 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5167 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 22.12.2005. 09:26:38 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5172 nodošanu komisijām

Datums: 22.12.2005. 09:27:30 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5158 pārbalsošanu

Likumprojekts "Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, (Eiropas Savienības dalībvalstis) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas, Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai"
Datums: 22.12.2005. 09:28:56 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5176 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Straumem"
Datums: 22.12.2005. 09:29:28 bal012
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.5177

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 09:31:58 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5174 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.924) (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 09:35:00 bal014
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.924) (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 09:35:22 bal015
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.924) (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 09:35:54 bal016
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.924) (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 09:36:20 bal017
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.924) (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 09:37:18 bal018
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.924) (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 09:37:38 bal019
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.924) (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 09:38:04 bal020
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.924) (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 09:38:24 bal021
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.924) (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 09:39:24 bal022
Balsošanas motīvs: Par 40.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.924) (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 09:39:44 bal023
Balsošanas motīvs: Par 41.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.924) (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 09:40:16 bal024
Balsošanas motīvs: Par 43.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.924) (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 09:41:20 bal025
Balsošanas motīvs: Par 59.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.924) (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 09:41:58 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5169 pieņemšanu 3.lasījumā

Latvijas vides aizsardzības fonda likums (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 09:43:14 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5170 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Meža likumā (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 09:57:58 bal028
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Meža likumā (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 10:08:52 bal029
Balsošanas motīvs: Par 36.priekšlikumu

Grozījumi Meža likumā (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 10:13:10 bal030
Balsošanas motīvs: Par 39.priekšlikumu

Grozījumi Meža likumā (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 10:15:14 bal031
Balsošanas motīvs: Par 41.priekšlikumu

Grozījumi Meža likumā (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 10:18:04 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5171 nodošanu atpakaļ komisijām

Grozījumi Meža likumā (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 10:18:38 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5171 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Informācijas atklātības likumā (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 10:22:34 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5175 pieņemšanu 3.lasījumā

Obligāto eksemplāru likums (1.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 10:24:00 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4489 pieņemšanu 1.lasījumā

Zemes ierīcības likums (1.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 10:25:02 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4664 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Patvēruma likumā (1.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 10:25:58 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5008 pieņemšanu 1.lasījumā

Par izdienas pensijām diplomātiskajā un konsulārajā dienestā (1.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 10:28:58 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3880 pieņemšanu 1.lasījumā

Tiesnešu izdienas pensiju likums (1.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 11:03:02 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5056 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 11:04:32 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5050 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts proves uzraudzību" (1.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 11:05:32 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5076 steidzamību

Grozījumi likumā "Par valsts proves uzraudzību" (1.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 11:05:58 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5076 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Iekšējā audita likumā (1.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 11:07:20 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5085 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Jūras kodeksā (3.lasījums)
Datums: 22.12.2005. 11:09:04 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5173 pieņemšanu 3.lasījumā

Lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei darbības laika pagarināšanu"
Datums: 22.12.2005. 12:15:22 bal045
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.5150

Lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta P.Ontužāna saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 22.12.2005. 12:31:28 bal046
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr.5182

Lēmuma projekts "Par Ministru kabineta iesniegto "Latvijas Republikas 2004.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" un Valsts kontroles ziņojumu "Par Latvijas Republikas 2004.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" apstiprināšanu
Datums: 22.12.2005. 12:32:52 bal047
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.5184