Kā strādā Saeima? 

Saeimas priekšsēdētājs un Saeimas Prezidijs
Saeimas priekšsēdētājs
 ir viena no augstākajām valsts amatpersonām.
Saeimas priekšsēdētāju ievēlē Saeima no ievēlēto deputātu vidus.

Viņš vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā.
Saeimas priekšsēdētājs raugās,
lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim.

Saeimas priekšsēdētājs vada Saeimas Prezidija sēdes
un atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Ja Valsts prezidents ir ārpus valsts,
atsakās no amata, tiek atsaukts,
nomirst vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savu amatu,
Saeimas priekšsēdētājs uz laiku pilda Valsts prezidenta pienākumus.
Tas ir noteikts Satversmē.

Saeimas priekšsēdētājs ir arī Nacionālās drošības padomes loceklis
un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valdes priekšsēdētājs.

Saeimas priekšsēdētājs veido diplomātiskās attiecības.
Viņš tiekas ar citu valstu augstākajām amatpersonām,
delegācijām un ārvalstu vēstniekiem.
Viņš arī apmeklē citas valstis oficiālās vai darba vizītēs.
Saeimas priekšsēdētājs strādā ar dažādiem dokumentiem,
dažādu institūciju un iedzīvotāju iesniegumiem un vēstulēm.

Saeimas priekšsēdētājs pilda arī deputāta pienākumus.
Viņš piedalās vairāku Saeimas komisiju un apakškomisiju darbā.

Saeimas darbu vada Saeimas Prezidijs.


 

Prezidiju ievēl Saeima.

Saeimas Prezidijā ir 5 deputāti –
Saeimas priekšsēdētājs, 2 viņa biedri,
Saeimas sekretārs un Saeimas sekretāra biedrs.

Saeimas Prezidijam ir dažādi uzdevumi.
Prezidijs nosaka Saeimas iekšējo kārtību un darba gaitu Saeimā.
Tas dod atzinumus un virza tālāk saņemtās lietas.

Prezidijs sastāda Saeimas sēžu darba kārtību,
lemj par komandējumiem.
Tāpat Prezidijs pieņem darbā un atlaiž no darba Saeimas struktūrvienību vadītājus.

Prezidija sēdes parasti notiek 2 reizes nedēļā – pirmdienās un ceturtdienās.
Sēdes sasauc Saeimas priekšsēdētājs.

Viņa prombūtnes laikā to dara viens no Saeimas priekšsēdētāja biedriem.

Prezidija sēdes parasti notiek Saeimas namā.
Tomēr Prezidiju var sasaukt arī jebkurā citā laikā un vietā.

Deputāti
Saeimas loceklis ir Saeimā ievēlēta persona.
Saeimā ievēlētu personu sauc par deputātu.
Saeimas deputāts ir viens no simts tautas pārstāvjiem.
12.Saeimas deputāti
Saeimas deputāts pārstāv savu vēlētāju intereses.

Saeimas deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas darbā.
Viņam jāpiedalās komisiju un frakciju darbā,
Saeimas sēdēs, deputātu darba grupās.

Saeimas deputāti Saeimas sēdē dod svinīgu solījumu.
To viņi dara, pirms uzsāk pildīt deputāta pienākumus.
Saeimas deputāta pilnvaru laiks ir 4 gadi.
Deputātam ir tiesības kandidēt vairākas reizes.

Frakcijas
Kad deputātus ievēlē Saeimā, viņi sadalās frakcijās.
Frakciju veido ne mazāk kā 5 deputāti
no viena deputātu kandidātu saraksta.
Viena deputātu kandidātu saraksta deputāti
var izveidot tikai vienu frakciju.
Viņi nevar iestāties citā frakcijā.

12.Saeimā ir 6 frakcijas.
Ja kāds deputāts izstājas no frakcijas,
viņš nezaudē deputāta mandātu – savas pilnvaras.
Taču turpmāk viņš ir pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Komisijas
Pēc Saeimas sanākšanas Saeima izveido komisijas.
Saeima nosaka komisiju locekļu skaitu un uzdevumus.
Saeimā pastāvīgi strādā Saeimas kārtības rullī noteiktās 16 komisijas.

Tās strādā noteiktā likumdošanas jomā vai pilda citus uzdevumus.

Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai lietas,
kuras apspriež Saeimas sēdēs.
Komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.

Komisijas izskata arī iespējamos deputātu ētikas pārkāpumus.

Komisijas uzrauga valdības darbu.

Komisijas organizē tikšanās ar ministriem un institūciju pārstāvjiem.
Tikšanās laikā spriež par nepieciešamajiem uzlabojumiem ministriju
un citu iestāžu darbā.

Ja komisijas lemj par atbalstu likumprojektiem vai
vērtē valdības darbu,
komisiju sēdēs piedalās ministriju un citu valsts iestāžu speciālisti,
nozaru speciālisti, pašvaldību pārstāvji,
sociālie partneri, profesionālo organizāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Komisiju sēdēs deputāti pārstāv dažādas intereses,
atšķirīgus politiskos uzskatus un daudzpusīgus viedokļus.

Komisiju sēdes ir atklātas,
taču tās var lemt arī par aizklātu sēžu sasaukšanu.
Komisiju sēdes protokolē.
Sēdes protokolā ieraksta darba kārtību, izskatītos jautājumus,
pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus.

Lēmumus komisijā pieņem ar klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu.
Komisijas var rīkot kopīgas sēdes.

Ar komisiju darba kārtību var iepazīties šeit.

Speciālu komisiju izveidošana
Saeima var izveidot arī speciālas komisijas.
Saeima ieceļ arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Apakškomisijas
Lai veiktu īpašus darbus vai uzdevumus,
komisija var izveidot ne vairāk kā divas apakškomisijas.

Savus lēmumus un priekšlikumus apakškomisija iesniedz komisijai tās sēdē.

Atslēgas vārdi:

Saeima