Atbildes uz deputātu jautājumiem
2019. gada 28. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labdien! Sāksim atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā pirmais ir deputātu Klementjeva, Krišāna, Kucina, Papules un Zariņa jautājums labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par pensiju piemaksu atjaunošanu pensionāriem, kuri pensionējās pēc 2012. gada 1. janvāra”. Jautājums iesniegts šā gada 21. februārī.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullim uz jautājumu ir sniegta rakstveida atbilde, bet deputāti vēlas uzdot ministrei papildu jautājumus. Vai ministre papildus sniegtajai rakstveida atbildei pirms jautājuma uzdošanas vēlas ko teikt? Nē.

Ministres kundze, jums ir divas minūtes laika, varat nākt šeit, tribīnē.

Lūdzu, jautājuma iesniedzēji... laiks jūsu jautājumiem. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātiem! Kurš pirmais jautās?

Vārds deputātam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Paldies par jūsu atbildi, tomēr gribu norādīt, ka tā daļa, ko jūs rakstāt... lai atslogotu valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu no izmaksām, kas nav balstītas uz sociālās apdrošināšanas iemaksām... Tas liecina par to, ka jūs īsti nesaprotat, kā vispār darbojas pensiju sistēma, jo pensijas tiek izmaksātas no tā, ko iemaksā šobrīd strādājošie cilvēki, nevis no tā, ko viņi kaut kad reiz ir iemaksājuši. Tāpēc tas, ko jūs sakāt, ka to ir iespējams darīt tikai no valsts budžeta, neiztur nekādu kritiku.

Ministres kundze, jums sociālajā budžetā šogad ir plānots pārpalikums 223,8 miljonu eiro apmērā. Lai palielinātu piemaksas, lai ieviestu piemaksas tiem cilvēkiem, kas pensionējušies pēc 2012. gada... šī jautājuma “cena” ir tikai 25 miljoni eiro.

Ministres kundze, diskutējot par šā gada budžetu, jūs piedāvājāt Kariņa kungam...

Sēdes vadītāja. Laiks jautājumu uzdošanai beidzies.

V. Dombrovskis. ...samazināt sociālo budžetu par 48 miljoniem eiro.

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministres kundze, jums ir divas minūtes laika atbildei.

R. Petraviča (labklājības ministre).

Šie 40 miljoni, kas bija radušies kā fiskālā telpa, nevienam nav atņemti. Šī nauda ir speciālajā budžetā, un tā tur arī paliks, bet šie 40 miljoni ir kā fiskālā telpa. Šie miljoni bija uzkrājušies, līdz ar to... tā kā šis budžets tika pieņemts pagājušajā gadā... iezīmēts. Līdz ar to bija jāizmaksā... tomēr faktiskās izmaksas, kas bija jāizmaksā bezdarbnieka pabalstos, bija mazākas, dzimstība nebija tik liela, kā arī slimības lapu izmaksas bija mazākas, nekā tās bija iepriekš plānotas. Iespējams, tas radās sakarā ar to, ka tika ieviesta e-veselība. Tā ka tā nauda... nav tā, ka mēs to naudu kādam atdodam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jums ir vēl divi jautājumi. Lūdzu!

V. Dombrovskis. Vai jūs nesaprotat, ka, ja jums rodas 48 miljonu eiro ietaupījums vienā pozīcijā, jūs varat vismaz daļu – 25 miljonus eiro – no šā ietaupījuma novirzīt tam, lai radītu piemaksas. Tikai 25 miljonu apmērā. To taču pat 3. klases skolēns varētu atrisināt. Bet jūs tā vietā... jūs ļaujat valdībai risināt fiskālās telpas problēmas nevis uz valsts budžeta rēķina, bet uz sociālā budžeta rēķina. Jūsu darbs tomēr ir rūpēties par pensionāriem, jūs esat atbildīga par šiem cilvēkiem. Vai jūs nedomājat, ka jums vajadzētu nopietnāk izturēties pret saviem pienākumiem?

izturēties pret saviem pienākumiem?

 

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumu.

R. Petraviča. Es ar visu nopietnību izturos... un ļoti labi saprotu pensionāru rūpi... un šīs mazās pensijas... Bet, ja pārpalikums rodas no neizmaksāto slimības lapu pabalsta, nauda nav vienkārši paņemama un atdodama kādam citam. Turklāt, ceļot pensijas vai šīs piemaksas, tas ir jārēķina jau ilgtermiņā. Nav tā, ka es šogad varu palielināt un nākamgad ņemt nost.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es tomēr lūgtu jautājumus uzdot korekti. Jums ir vēl viens jautājums. Un, lūdzu, atcerieties, ka jūs runājat ar Latvijas valsts ministri. Lūdzu, pēdējais jautājums. Minūte laika.

V. Dombrovskis. (Nerunā mikrofonā.) ...uz to, ka sociālais budžets ir proficīts, kas ir mērāms 224 miljonu eiro apmērā. Es jums gribētu atgādināt, ka par šiem cilvēkiem, pensionāriem, kas saņem tās niecīgās pensijas, mēs nezinām, cik ilgi vēl viņi dzīvos – varbūt gadu, varbūt divus, varbūt trīs. Viņiem šī nauda ir nepieciešama šodien. Saprotiet, šodien! Jums ir iespējas atrisināt šo jautājumu, bet jūs nevēlaties to darīt. Tāda ir tā skarbā patiesība.

R. Petraviča. Šī gada budžets, kā jūs zināt, ir tehniskais gada budžets, un tajā netika iekļauta minimālā ienākuma līmeņa sistēmas pilnveidošana, kas prasīja 19 miljonus, lai palielinātu tikai minimālo pensiju. Bet, protams, šis ir prioritārs pasākums, un arī rīcības plānā ir noteikts, ka nākamā gada budžetā pirmais jautājums, kas tiks risināts, būs pensiju jautājums. Un tā būs tieši minimālās pensijas celšana, kā arī šī gada oktobrī notiks pensiju indeksācija. Tiks indeksētas ne tikai pensijas, bet arī piemaksas par nostrādātajiem gadiem; tas iepriekš nav darīts.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātiem par jautājumiem, un paldies labklājības ministrei par sniegtajām atbildēm. Līdz ar to visas atbildes uz jautājumiem ir sniegtas.

Paldies.

(Pauze.)

Sēdes vadītāja. Vai jums ir kāda speciāla atbilde uz jautājumu “Par likumdošanas iniciatīvām pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanai”, kas ir iesniegts šā gada 13. februārī? Nav.

Tad sākam uzdot jautājumus. Deputātiem ir minūte laika jautājumam. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Orlova kungam, lūdzu ieslēgt mikrofonu!

V. Orlovs (SASKAŅA).

Paldies.

Ministres kundze, vēlreiz izlasot mūsu jautājumu un jūsu sniegto atbildi, tomēr rodas papildu jautājums, kuru es vēlos uzdot. Ņemot vērā to, ka Latvijā šogad vidējā pensija ir 324 eiro, tas nozīmē, ka aptuveni puse no pensionāriem saņem daudz mazāk par šo summu. Tātad pensionāri ir viena no mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Starptautiskie eksperti no OECD savās rekomendācijās Latvijai rekomendē – nekavējoties jāpievēršas pensiju sistēmas uzlabošanai un jāpalielina minimālās pensijas.

Un jautājums. Vai jūs plānojat ņemt vērā starptautisko ekspertu rekomendācijas un 2019. gadā, tas nozīmē – šogad, iesniegt Saeimā likumdošanas iniciatīvas, lai palielinātu mazās pensijas?

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministres kundze!

R. Petraviča (labklājības ministre).

OECD ir izvērtējusi šo Latvijas pensiju sistēmu un norādījusi uz problēmu, ka mums ir liels daudzums pensionāru, kuri dzīvo uz nabadzības robežas vai zem tās, un tāpēc ir ieviests arī šis... izstrādāts minimālā ienākumu līmeņa sistēmas pilnveidošanas plāns, kas paredz minimālās pensijas celšanu no 64 uz 94 eiro... aprēķina bāze. Bet, kā jau es minēju, šīgada budžets ir tehniskais budžets, un šajā budžetā netika atbalstīts šis priekšlikums. Tā ka šis priekšlikums, kā jau es minēju, ir prioritāte numur viens. Un tas ir iekļauts... būs iekļauts nākamo gadu budžetā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nākamais jautājums.

V. Orlovs. (Nerunā mikrofonā.)...jūs plānojat nākamajā gadā iesniegt politiskās iniciatīvas, kuras palielinās minimālo pensiju?

R. Petraviča. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nākamais jautājums.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, ministres kundze!

R. Petraviča. Labdien!

R. Ločmele-Luņova. Regīna Ločmele-Luņova, SASKAŅA.

Izmantojot iespēju uzdot trīs jautājumus, sākšu ar pirmo jautājumu.

Ņemot vērā Latvijas Pensionāru federācijas viedokli un to, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, nabadzības riska slieksnis Latvijā ir 405 eiro, bet neapliekamais minimums 2019. gadā ir 270 eiro, 84 procenti pensionāru saņem pensijas zem nabadzības riska sliekšņa. Vai jūs uzskatāt, ka tas ir taisnīgi, ka pensionāru ienākumiem, kas ir zem nabadzības riska sliekšņa, tiek piemēroti nodokļi?

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministres kundze!

R. Petraviča. Neapliekamo minimumu tiek plānots paaugstināt katru gadu par 30 eiro. Un, kā jau es minēju, situācija ir tiešām ļoti nožēlojama, un pensionāri atrodas uz nabadzības robežas un zem tās. Un, protams, mēs meklējam dažādus risinājumus, kā uzlabot šo stāvokli. Būs pensiju indeksācija, bet es neteiktu, ka tas ir kaut kāds risinājums; tā nav pensijas palielināšana, tā ir, var teikt, inflācijas nosegšana. Bet, protams, mēs strādājam pie tā, lai varētu pensionāru dzīvi uzlabot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, otrs jautājums.

R. Ločmele-Luņova. Paldies par atbildi.

Man ir tagad precizējošs jautājums. Sakiet, lūdzu, vai jūs plānojat... vai pašreizējā valdība ir spējīga izdarīt tā, lai pensiju neapliekamais minimums, ar nodokli neapliekamais, tomēr sasniegtu nabadzības riska slieksni – tagadējos 405 eiro?

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministres kundze!

R. Petraviča. Esmu konsultējusies arī ar ekspertiem, un ir izstrādāti... arī Latvijas Pensionāru federācijai ir izstrādāti dažādi risinājumi, kādā veidā būtu nepieciešams mainīt šo neapliekamo minimumu, lai tas vēl nepalielinātu nevienlīdzību, bet, kā jau es minēju, turpmāko divu gadu laikā ir plānots neapliekamo minimumu palielināt par 30 eiro. Bet, protams, mēs strādājam un tiešām meklēsim risinājumus – arī, iespējams, īsākā laikā –, lai varētu vienoties ar valdību par tiem pasākumiem, kuri būtu jārealizē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, trešais jautājums.

R. Ločmele-Luņova. Paldies.

Tagad diemžēl pēdējais jautājums. Diemžēl jūs neatbildējāt precīzi, vai šī valdība būs spējīga palielināt neapliekamo pensijas minimumu līdz nabadzības riska slieksnim – 405 eiro. Es sapratu, ka tā laikam ir negatīva atbilde. Bet es tomēr vēlos saņemt precizētu atbildi uz deputātu jautājumu par likumdošanas iniciatīvām pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanai.

Jautājuma būtība bija ļoti vienkārša. Kādas likumdošanas iniciatīvas esat plānojusi iesniegt Saeimā 2019. gadā, lai uzlabotu pensionāru dzīves kvalitāti?

Jūsu atbilde saturēja tikai tās iniciatīvas, kuras jau ir atbalstītas Saeimā, un mēs neatradām tur informāciju, kas liecinātu par to, ka jūs plānojat tādas iniciatīvas tieši 2019. gadā.

Varbūt pašreiz jums ir kāda cita atbildes variācija attiecībā uz šo tēmu? Vai jūs tiešām neko neplānojat 2019. gadā, ja runājam tieši par likumdošanas iniciatīvu?

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministres kundze!

R. Petraviča. 2019. gads... Ir tehniskais budžets, un mēs varam atļauties tikai pensiju indeksāciju. Un 2019. gadā ir realizējamas tās iniciatīvas, kas jau ir no 2018. gada. Bet, runājot par turpmākajiem gadiem, mēs esam izskatījuši, kādā veidā varbūt varētu mainīt gan pensiju indeksāciju, gan arī piemaksu par nostrādātajiem gadiem, kas ir 1,50 eiro vai viens eiro. Esam arī aprēķinājuši, cik tas izmaksātu, ja mēs visiem palielinātu uz 1,50 eiro, kā arī, cik tas maksātu, ja mēs šo piemaksu rēķinātu visiem, nevis tikai tam personu lokam... līdz 2012. gadam...

Tā ka pie tiem jautājumiem tiek strādāts. Bet 2019. gadam ir tehniskais budžets, kur tas, kas ir iekļauts... Kā jums bija vēstulē rakstīts, tās iniciatīvas ir realizējamas 2019. gadā. Bet, protams, arī jūs varat nākt ar saviem priekšlikumiem, iniciatīvām. Varam kopīgi pie tā strādāt... vērtēt.

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumiem.

Paldies ministres kundzei par atbildēm.

Līdz ar to atbildes uz jautājumiem ir sniegtas.

Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtiem jautājumiem
2019. gada 28. februārī

Labklājības ministres Ramonas Petravičas atbilde uz deputātu jautājumu “Par pensiju piemaksu atjaunošanu pensionāriem, kuri pensionējās pēc 2012. gada 1. janvāra” (iesniegts 21.02.2019.) ( pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 16/J13)
(Atbildes dok. Nr. 582)
   
Papildjautājums - dep. V. Dombrovskis
   
Atbilde labklājības ministre R. Petraviča
   
Papildjautājums - dep. V. Dombrovskis
   
Atbilde labklājības ministre R. Petraviča
   
Papildjautājums - dep. V. Dombrovskis
   
Atbilde labklājības ministre R. Petraviča
   
   
Labklājības ministres Ramonas Petravičas atbilde uz deputātu jautājumu “Par likumdošanas iniciatīvām pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanai” (iesniegts 13.02.2019.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 14/J13)
(Atbildes dok. Nr. 543)
   
Papildjautājums - dep. V. Orlovs
   
Atbilde labklājības ministre R. Petraviča
   
Papildjautājums - dep. V. Orlovs
   
Atbilde labklājības ministre R. Petraviča
   
Papildjautājums - dep. R. Ločmele-Luņova
   
Atbilde labklājības ministre R. Petraviča
   
Papildjautājums - dep. R. Ločmele-Luņova
   
Atbilde labklājības ministre R. Petraviča
   
Papildjautājums - dep. R. Ločmele-Luņova
   
Atbilde labklājības ministre R. Petraviča
Piektdien, 23.augustā
10:00  Baltijas ceļa 30. gadadienai veltītie svinīgie pasākumi
10:00  Saeimas priekšsēdētājas, Saeimas Prezidija, Baltijas Asamblejas Prezidija un Baltijas valstu ministru prezidentu sasveicināšanās
11:00  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa
12:00  Baltijas ceļa zāles svinīgā atklāšana
15:00  Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītais svinīgais sarīkojums

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196