Atbilde uz deputātu jautājumu
2016.gada 9.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labvakar, ministra kungs! Labvakar, kolēģi deputāti! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir iekļauts viens deputātu jautājums. Tas ir deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Mežecka un Platpera jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par AS “KVV Liepājas metalurgs” darbību”, kurš ir pāradresēts ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav ar to apmierināti un vēlas saņemt papildu paskaidrojumus un uzdot papildjautājumus.

Uz mutvārdu atbildes sniegšanu ir ieradies ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministra kungs, vai jūs vēlaties vēl pirms papildjautājumiem sniegt kādu papildinformāciju savai rakstiskajai atbildei?

Paldies. Ja nē, tad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl divus papildjautājumus.

Pirmajam vārds deputātam Aivaram Meijam. Lūdzu!

A.Meija (NSL).

Ašeradena kungs, pateicamies jums par sagatavoto informāciju, kuru grūti nosaukt par atbildēm.

Ņemot vērā to, ka Ministru prezidents ir pilnvarojis jūs atbildēt uz jautājumiem, mēs sagaidām Ministru prezidenta biedra – nevis ekonomikas ministra vai finanšu ministres, vai ministrijas ierēdņa! – atbildes uz mūsu pirmo jautājumu. Es to atkārtošu:

“Plašsaziņas līdzekļi informē, ka “premjerministrs uzskata, ka, izraugoties investoru, ir pieļauta kļūda un kādam vajadzētu uzņemties atbildību”. Tā kā izpildvarai ir visi vajadzīgie resursi, lai izvērtētu amatpersonu atbildību, izvērtējot investoru, kā arī Jūsu paustā griba, ka “kādam vajadzētu uzņemties atbildību”, lūdzam informēt, kādus pasākumus un kādā laika grafikā Ministru kabinets ir plānojis veikt, lai izvērtētu amatpersonu atbildību?”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

A.Ašeradens (Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs).

Kā jau es teicu... Kā ir minēts manā atbildē... ir izskaidrots šis atbildības mehānisms. Un, kā jau šeit ir minēts, par šo maksātnespējas procesu atbildība saskaņā ar likumu ir jāuzņemas maksātnespējas administratoram, kurš to savā veidā arī ir veicis.

Jautājumā par pārējām lietām Ministru kabinets šobrīd nav veidojis strukturētu procesu, lai noskaidrotu kādu personu atbildību šajā lietā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aivaram Meijam arī otram papildjautājumam.

A.Meija. Finanšu ministrija, atbildot uz pirmo jautājumu, ir norādījusi, ka Ministru kabinets tika regulāri informēts par pārdošanas procesu un 2014.gada 23.septembrī bija pilnvarojis finanšu ministru sniegt piekrišanu pārdošanas darījuma noslēgšanai.

Vai mēs pareizi saprotam, ka tādējādi jūs norādāt, ka atbildīgie par šo lēmumu ir visi Ministru kabineta locekļi?

Paldies.

A.Ašeradens. Viennozīmīgi. Saskaņā ar likumdošanas procesu, ja Ministru kabinets ir šādu lēmumu pieņēmis, tad tā ir Ministru kabineta atbildība.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Šeit ir arī deputāts Kūtris, kurš nav jautājuma uzdevējs, bet saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viņam ir iespēja uzdot papildjautājumus.

Lūdzu, Kūtra kungs!

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Es saprotu, ka man būs iespēja uzdot trīs jautājumus.

Viens no jautājumiem ir saistīts ar rakstiski sniegto atbildi uz otro jautājumu. Proti, Ministru kabinets bija uzklausījis drošības dienestu informāciju un izdarītos secinājumus par investoriem. Mūsu jautājumos bija lūgts skaidrojums vai vērtējums, kā varēja rasties tāda situācija, ka viens no akcionāriem ir arestēts par iespējamu finansiālu atbalstu separātistiem? Atbildē mēs neredzējām informāciju par to.

A.Ašeradens. Ministru kabinets, pirms tika sniegts atbalsts vienam no šiem investoriem, uzklausīja Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja un Ārlietu ministrijas ziņojumus un secinājumus attiecībā uz šo lietu.

Attiecībā uz Kazmina kunga arestu Ekonomikas ministrija no Latvijas vēstniecības nav saņēmusi nekāda veida apstiprinājumu ne par vienu, ne par otru viņa aresta aspektu. Mums ir zināms vienīgi tas, ka viņš ir arestēts. Cita, oficiāla, apstiprinājuma mums nav. Mēs esam saņēmuši atbildi, ka Kazmina kungs nav Latvijas valsts padotais, un nekāda cita sīkāka informācija netika sniegta. Nekā cita mūsu rīcībā nav.

Tā ka mēs šobrīd, pirms jebkādas tālākas informācijas iegūšanas, neko plašāk nevaram komentēt, jo vienkārši mums nav informācijas.

Sēdes vadītāja. Kūtra kungs!

G.Kūtris. Jā. Es sapratu, ka atbilde...

A.Ašeradens. Es vienīgi varu piebilst to, ka mēs tiešām ļoti aktīvi interesējāmies un lūdzām vēstniecību sniegt mums informāciju, tikko tā ir pieejama. Taču mēs vairāk neko neesam saņēmuši.

G.Kūtris. Protams, var secināt arī no šīs jūsu sniegtās atbildes, ka īstenībā mūsu drošības dienesti tad bija nopūdelējuši šo informāciju un nebija sagādājuši, bet jautājums nav vairs par to. Atbilde ir skaidra.

Uzdotajos jautājumos bija runa arī par “KVV Liepājas metalurga” iespējamās maksātnespējas ietekmi uz tautsaimniecību. Sniegtā atbilde parāda tikai to, ko Valsts kase publicē, proti, tiešos zaudējumus. Vai Ekonomikas ministrija, šajā gadījumā tieši kā ekonomikas ministra vadīta institūcija, vērtēja, kādi zaudējumi tautsaimniecībai radīsies, ja šis uzņēmums, tā teikt, kļūs pilnīgi maksātnespējīgs. Tas ir jautājums nevis tikai par tiešajiem zaudējumiem, bet tautsaimniecību kopumā.

A.Ašeradens. Šeit ir divi aspekti. Uzņēmums jau kādu laiku nestrādā. Tas ir viens.

Otrs. Latvijas ekonomikas plānotājiem, it sevišķi tiem, kas strādā ar budžeta prognozēm, ir pienākums strādāt prudenti jeb pieņemt piesardzīgus lēmumus. Katrā ziņā Latvijas ekonomiskās izaugsmes redzējumi ir balstīti uz pieņēmumu, ka “Liepājas metalurgs”, visticamāk, neatjaunos savu darbību. Zinot situāciju uzņēmumā un zinot ārējos ekonomiskos apstākļus, kādi Eiropā šobrīd ir izveidojušies metāla tirgū, mēs katrā ziņā jebkuru efektu, kas parādīs vai nu papildu ienākumus, teiksim, no aktīvu pārdošanas vai no uzņēmuma, ja uzņēmums atjaunos savu darbību... Tas būs pozitīvi. Pretējā gadījumā šī ietekme uz Latvijas izaugsmes prognozēm būs neitrāla. Jo visi negatīvie scenāriji šobrīd ir iekalkulēti.

Sēdes vadītāja. Vārds Kūtra kungam – pēdējam papildjautājumam.

G.Kūtris. Jūs tagad atbildējāt uz manu nākamo jautājumu pēc būtības par tiem scenārijiem, ko jūs kā ekonomikas ministrs saskatāt, kas varētu būt. Bet es tad atkārtošu vēlreiz otro jautājumu, kas būs tagad kā trešais jautājums. Kādi tautsaimniecības zaudējumi, no Ekonomikas ministrijas viedokļa, ir prognozēti, proti, kas ir iespējams? Tas, ka uzņēmums noies pa burbuli, varētu būt ticams scenārijs, bet vai tautsaimniecībai kopumā nekādi zaudējumi neradīsies?

A.Ašeradens. Veids, kā tas tiek kalkulēts, ir jautājums par atsevišķu nozaru izaugsmi vai, gluži otrādi, eksporta vai kādu citu pasākumu samazināšanos. Visās Latvijas tautsaimniecības prognozēs, kas attiecas uz metālapstrādes nozari, fakts, ka “Liepājas metalurgs” varētu neatsākt savu darbību, ir iekalkulēts, un ar to mēs esam rēķinājušies. Tā ka prognozes, kuras mēs esam sastādījuši... mēs neredzam, kā tas varētu ietekmēt kopējo ekonomisko situāciju vai tās prognozes, ko mēs esam veikuši. Tā ka šis nav neprognozēts gadījums un mums ir diezgan skaidrs, kas notiks.

Ekonomiskās izaugsmes prognozes ir zināmas. Sākotnēji tās bija 3,2 procenti, šobrīd eksperti prognozē, ka būs nepieciešams izdarīt korekciju. Tātad tās ir 2,6 procenti, bet tam ir samērā mazs sakars ar “Liepājas metalurga” situāciju, tam ir sakars ar konjunktūru ārējos tirgos: kopumā tirgos mēs redzam deflācijas procesu. Samazinās ražotāju... teiksim, ir izdarīts spiediens uz ražotāju cenām, kas Latvijai rada diezgan komplicētu situāciju – šobrīd mēs redzam, ka darba algas aug.

Tā ir pavisam cita makroekonomiska problēma, kas varbūt neattiecas uz šo jautājumu. Bet katrā ziņā vēlreiz ir... Neviens no man zināmiem ekonomikas ekspertiem neapskata “Liepājas metalurga” ietekmi uz tautsaimniecību, jo, kā jau es teicu, uzņēmums ilgstoši ir stāvējis bezdarbībā. Šobrīd tie procesi, kas notiks ar pašu uzņēmumu... Valdība nevar iesniegt maksātnespēju kā nodrošinātais kreditors. Šobrīd mēs sēžam un gaidām, kā situācija risināsies pašā uzņēmumā.

Arī pats akcionārs, kaut gan viņam būtu pienākums to darīt, neierosina šo maksātnespējas procesu. Tā ka mēs vienkārši... Kā, lūdzu?...

(G.Kūtris jautā bez mikrofona.)

“Latvenergo” to nedara, teiksim, pēc sava tā saucamā klientu modeļa. Starp citu, parāds “Latvenergo” ir relatīvi neliels, un viņi to nedara, teiksim, tās klientu politikas dēļ, viņi tiešām... un tā ir taisnība: “Latvenergo” nav tas, kas to darīs.

Arī “Latvijas Gāzei” parāds ir relatīvi neliels, tā ka attiecībā uz... sīkām, relatīvi nelielām kompānijām šāds parāds potenciāli ir.

Darbinieki, jāteic, nav apvienojušies šobrīd kā kreditori, tas gan nav noticis.

Sēdes vadītāja. Kungi, man jāsaka: kaut arī šis ir vienīgais jautājums, tomēr Saeimas kārtības rullis mums paredz striktu laika rāmi, kurā uz jautājumu ir jāatbild. Visi papildjautājumi ir uzdoti.

A.Ašeradens. Es labprāt atbildēšu.

Sēdes vadītāja. Ministra kungs var turpināt pārrunāt šos jautājumus pēc jautājumu sēdes.

Līdz ar to paldies ministra kungam par klātbūtni un paldies deputātiem!

Pasludinu šo sēdi par slēgtu.

Uz redzēšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbilde uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2016. gada 9. jūnijā

Deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Mežecka un Platpera jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par AS “KVV Liepājas metalurgs” darbību”, kurš ir pāradresēts ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 139/J12)

   

Papildjautājums

- dep. A.Meija

   

Atbilde

- ekonomikas ministrs A.Ašeradens

   

Papildjautājums

- dep. A.Meija

   

Atbilde

- ekonomikas ministrs A.Ašeradens

   

Papildjautājums

- dep. G.Kūtris

   

Atbilde

- ekonomikas ministrs A.Ašeradens

   

Papildjautājums

- dep. G.Kūtris

   

Atbilde

- ekonomikas ministrs A.Ašeradens

   

Papildjautājums

- dep. G.Kūtris

   

Atbilde

- ekonomikas ministrs A.Ašeradens

Otrdien, 28.martā
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:30  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidentu V.E. Dr. Milan Brglez
11:25  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidenta V.E. Dr. Milan Brglez oficiālā vizītes Latvijas Republikā ietvaros
11:50  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes tikšanās ar Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidentu V.E. Dr. Milan Brglez
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēde
12:00  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas tikšanās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Evgeny Lukyanov
13:30  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēde
13:30  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas rīkotā diskusija “Latvijas sabiedriskie mediji – stabili demokrātijas pīlāri”
14:00  Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēde
14:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde