Atbildes sniegšana uz deputātu jautājumu
2016.gada 4.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labvakar! Pulkstenis ir 17.00. Sāksim atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Un šodien darba kārtībā ir viens deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Šica un Šimfas jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par VSIA “Bulduru Dārzkopības vidusskolu””.

Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska ministres kundzes atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi. Līdz ar to mēs rīkojam šo sēdi.

Vai ministres kundze vēlas ko papildus vēl pateikt? Ja nē, tad pāriesim pie jautājumiem.

Tātad jautājumus var uzdot jautājuma uzdevēji un arī tie deputāti, kas vēl ir klāt.

Lūdzu, vārds pirmajam jautājumam. Arvīds Platpers. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Labdien! Jāsaka tā.

Ņemot vērā Bulduru Dārzkopības vidusskolā ieguldītos valsts un Eiropas Savienības līdzekļus, vai, jūsuprāt, nevajadzētu pārskatīt šobrīd esošo politiku un turpmāk nodrošināt, lai dārzkopības programmās un citās ar šo jomu radniecīgās programmās audzēkņus uzņem tikai Bulduru Dārzkopības vidusskola, kura ir dibināta 1910.gadā speciāli šim nolūkam un paredzēta 1000 audzēkņiem, tādējādi nodrošinot Bulduru Dārzkopības vidusskolas kā nacionāla līmeņa izglītības iestādes attīstību ilgtermiņā?

M.Seile (izglītības un zinātnes ministre).

Man šķiet, ka ir iespējams apvienot abas lietas – gan nodrošināt Bulduru Dārzkopības vidusskolas attīstību atbilstoši tam mērķim, ar kādu sākotnēji šī skola bija dibināta, gan vienlaikus nodrošināt ieceres profesionālo izglītību veidot tādu, kas nodrošina arī reģionu vajadzības... un šīs reģionu vajadzības tiek īstenotas saskaņā gan ar Ekonomikas ministrijas ieteikumiem, gan ar nozares ekspertu padomes ieteikumiem.

Kā jūs redzējāt atbildē, šobrīd vēl Priekuļos un Malnavā arī tiek sagatavoti līdzīga profila speciālisti. Un, ja mēs šo skaitli sasummētu, pat ja mēs sasummētu kopā visu jauniešu skaitu, kas mācās gan Priekuļos, gan Malnavā, gan Bulduros šajā dārzkopības specialitātē, mums ar to jebkurā gadījumā nepietiktu, lai nodrošinātu Bulduru Dārzkopības vidusskolas pastāvēšanu gan saturiski, gan kvalitātes ziņā, gan arī attiecībā uz visu milzīgo infrastruktūru.

Līdz ar to es domāju, ka nav nepieciešams pasludināt, ka tikai Bulduros varēs apgūt šo specialitāti, bet ir iespējams sasniegt abus mērķus – gan atbalstu reģioniem, gan Bulduru Dārzkopības vidusskolas attīstību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamo papildjautājumu vēlas uzdot Mārtiņš Šics. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Paldies jums. Paldies par pirmāk izvērsto atbildi.

Bet man ir jautājums. Plānojot Bulduru Dārzkopības vidusskolas tālāko attīstību, vidusskolas darbinieku viedoklis tiek ņemts vērā, bet (tā ir tā jautājuma būtība) vai tas tiešām tiek patiesi atspoguļots un demokrātiski integrēts lēmuma pieņemšanas procesos? Kas šo jautājumu pierāda? Vai viedokļu reprezentācija ir atspoguļota kaut kādos sapulču protokolos vai kaut kādu konkrētu aptauju rezultātos, vai tomēr (un tas bija mans subjektīvais viedoklis) tā tiek atspoguļota tikai, interpretējot vienas valdes locekles sarunu ar darbiniekiem?

M.Seile. Es personīgi neesmu pārbaudījusi, vai ir... vai Vārnas kundze man ir iesniegusi protokolus, un es neesmu arī tos pieprasījusi no sapulcēm, paļaujoties uz viņas viedokli.

Man nav līdz šim bijusi... Man nav radies iespaids, ka darbinieku viedoklis netiek uzklausīts. Es pati personīgi esmu tikusies gan ar darbiniekiem, gan arī skolā, gan arī... darbinieku pārstāvji, nozares pārstāvji ir viesojušies ministrijā. Protams, tās ir bijušas trīs reizes, kas ir par maz, lai es varētu teikt, ka ir pietiekami ņemts vērā viedoklis, bet man nav nekāda iemesla domāt, ka viedoklis nav ņemts vērā.

Es domāju, ja jums ir informācija, ka darbinieki nav apmierināti ar to, ka viņu viedoklis netiek ņemts vērā, tad tas varētu būt sakņojies ilgā vēsturē – Bulduru Dārzkopības vidusskolas attīstībā. Kā jūs noteikti zināt, tad mazliet vairāk nekā pirms gada, kad es kļuvu par izglītības un zinātnes ministri, tā vēsture un tā bagāža, kas nonāca uz mana rakstāmgalda par Bulduriem, bija tāda, ko es nenovēlētu nevienam ministram, – līgumi, neizdevīgi līgumi un ilgtermiņa saistības, sabrukusi katlumāja un tūliņ apkures sezonas sākums, risks neapsaimniekot Eiropas fondu naudu, ierosinājumi nodot Bulduru Dārzkopības vidusskolu Jūrmalas pilsētas pārvaldībā... Es saprotu, kāpēc Bulduru Dārzkopības vidusskolas darbiniekiem ilgākā laika periodā objektīvi varētu būt izveidojies šāds iespaids. Bet man šķiet, ka tam nav pamata – šobrīd par to uztraukties. Tas ir jāuzmana, bet, es domāju, tam nav pamata – uztraukumam šobrīd.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Abi papildjautājumi ir uzdoti.

Deputāts Gunārs Kūtris arī ir klāt, viņš nav jautājuma uzdevējs, bet viņam tātad ir iespēja uzdot trīs papildjautājumus. Jā, lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Vairāk neviena nav... (Smejas.)

Cienījamā ministres kundze! Jūsu rakstveida atbildē ir norādīts, ka Bulduru Dārzkopības vidusskolai iespējams attīstīties divos virzienos – vai nu sasaistē ar kādu no augstskolām, vai saglabājot patstāvību kā izglītības iestādei.

Sakiet, lūdzu, vai šiem scenārijiem ir veikta ekonomiskā un izglītības kvalitātes ekspertīze, tātad sniegts ekspertu vērtējums? Kādi ir šīs ekspertīzes atzinumi, ja tā ir veikta, un kurus no šiem atzinumiem var izmantot tālākās sarunās ar augstskolām? Kādi ir pamatojumi?

M.Seile.

Pirmās sarunas ar augstskolām, ja nemaldos, bija apmēram pirms mēnešiem trim, nu, tādā idejas līmenī, lai vispār pazondētu, vai augstskolas varētu interesēt šī sadarbība, jo es piekrītu viedoklim... es neredzu, kā ir iespējams attīstīties Bulduru Dārzkopības vidusskolai bez papildu resursiem – gan intelektuālajiem resursiem, gan arī, ja tā var teikt, nodarbinātības resursiem un darbības daudzveidības nozīmē. Tajā nozīmē, ka sadarbība ar augstskolām ir ļoti svarīga, lai spētu apsaimniekot zemes platības un arī telpas, lai spētu piesaistīt studentus un veikt arī pētniecības darbu.

Šobrīd ir notikušas vairākas sarunas ar abām augstskolām. Augstskolu pārstāvji ir bijuši arī skolā iepazīties uz vietas ar tās faktisko izskatu, ar saturu, ar finanšu situāciju, un šobrīd abas augstskolas gatavo priekšlikumu – savu redzējumu par tālāko attīstību.

Līdz ar to, protams, atbilde uz jūsu jautājumu ir, ka šobrīd tiek...

Pirmkārt, mēs sagaidām Izglītības un zinātnes ministrijā... Nākamais solis ir no augstskolu puses, un, neapšaubāmi, redzējums par tālāko attīstību tad arī iekļaus finanšu izvērtējumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

M.Seile. ...Bet nav pieņemts lēmums par šo attīstības scenāriju.

Sēdes vadītāja. Kūtra kungs!

G.Kūtris. Jā. Otrais jautājums.

Es sapratu no jūsu atbildes, ka šāda ekspertu vērtējuma nav, un jūs paudāt savu viedokli vai Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku viedokli, un šis jautājums...

Man gribētos to pāradresēt jums konkrēti. Vai jūs kā pieredzējusi profesionāle izglītības jomā... Vai jūsu vērtējums tiešām ir tāds, ka bez šāda ekonomiskā un izglītības kvalitātes izvērtējuma tas būtu pareizs solis – tikai subjektīvi, tā no malas skatoties –, jo attiecībā uz mazajām skolām jums ir cits viedoklis – tur, tikko kā bērnu nepietiek, tā vajag salaist vienā skolā, lai ekonomētu skolotāju skaitu? Mēs šeit skolēnu skaitu izvietojam pa reģioniem, neatstājot to vienai skolai ar labu kvalitāti, vēsturē ļoti pozitīvu kvalitāti, bijušajam tehnikumam pēc būtības paredzot tādu lēnu izčākstēšanas scenāriju.

M.Seile. Paldies.

Jūs savā jautājumā iekļāvāt īstenībā trīs jautājumus un vienu nepatiesu apgalvojumu. Es atbildēšu tikai pēc būtības par jautājuma pirmo daļu – vai es uzskatu, ka ir vērts virzīt jebkādu stratēģiju, ja tā ir subjektīva, bez ekonomiska pamata. Šobrīd to neviens nedara, kā es minēju. Augstskolas gatavo savu redzējumu par iespēju strādāt ar Bulduru Dārzkopības vidusskolu kādā... kaut kādā formā.

Pirmkārt, vēl nav simtprocentīgas garantijas, ka augstskolas izvēlēsies šo ceļu, bet jebkurā gadījumā būs arī stratēģija ar ekonomisku pamatojumu un izvērtējumu. Šobrīd tas ir procesā, nekāds lēmums nav pieņemts. Un tikai gadījumā, ja būs arī ekonomisks pamatojums, tad šī sadarbība ar augstskolām arī tiks apsvērta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un trešais jautājums?

G.Kūtris. Trešais jautājums ir saistīts ar jūsu vēstulē, atbildes vēstulē, norādīto, ka profesionālās izglītības stiprināšana ir viena no ministrijas prioritātēm un atbilstoši pamatnostādnēm līdz 2015.gada 31.decembrim bija jānodrošina strukturālās reformas, optimizējot profesionālās izglītības iestāžu skaitu, izvietojumu reģionos un tā tālāk.

Jūs savā pirmajā atbildē šodien pieminējāt nozares ekspertu padomes viedokli, uz ko jūs atsaucāties kā uz vērā ņemamu. Tad sakiet, lūdzu, – nozares ekspertu padomes vēstulē ir arī norādīts, ka padome aicina ministriju pārskatīt izglītības programmu finansēšanas modeli, finansēt mācību programmu un pārtraukt sistēmu, ka nauda seko skolēnam... Tātad šeit jūs... ekspertu viedoklis... jūs...

M.Seile. Jā, katra ekspertu paneļa, katra individuāla eksperta vai katras privātpersonas viedoklis ir apsverams. Bet tas nenozīmē, ka ikviens viedoklis tāpēc ir ņemams vērā tieši tādā veidā, kā tas tiek prasīts. Jūs to zināt droši vien krietni labāk nekā es, cik svarīgi ir uzklausīt dažādu organizāciju, ekspertu viedokli un mēģināt atrast labāko iespējamo kompromisu. Un šis nav izņēmums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Visi jautājumi ir uzdoti, un atbildes saņemtas.

Paldies ministres kundzei par atbildēm.

Paldies deputātiem par jautājumiem.

Šo jautājumu sēdi slēdzu.

Jauku jums vakaru!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2016. gada 4. februārī

Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles atbilde uz deputātu jautājumu “Par VSIA “Bulduru Dārzkopības vidusskolu” (iesniegts 28.01.2016.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 119/J12)
(Atbildes dok. Nr. 1764)
   
Papildjautājums - dep. A.Platpers
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. M.Šics
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Otrdien, 23.maijā
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
08:45  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
09:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Eiropas kodolpētniecības centra "CERN" delegāciju
11:30  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Sarah Cowley
11:30  Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas Ilzes Viņķeles, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vucāna un Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājas Laimdotas Straujumas tikšanās ar Eiropas kodolpētniecības centra "CERN" delegāciju
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
14:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēde
14:00  Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēde