Atbildes uz deputātu jautājumiem
2015.gada 29.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labvakar, cienītās ministres un godātais ministr! Labvakar, godātie deputāti! Sākam šīvakara jautājumu sēdi.

Mums ir gara darba kārtība, tāpēc arī uzreiz ķersimies pie pirmā jautājuma, un pirmais ir deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par e-veselības projektu ieviešanu”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildjautājumus.

Ministra kungs, vai jūs pirms jautājumiem vēlaties vēl kaut ko paskaidrot?

G.Belēvičs (veselības ministrs).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Mēs šodien tiekamies otro reizi.

Tas, ko es papildus varētu paskaidrot, ir tas, ka uz to brīdi, kad Veselības ministrija iesniedza rakstisku atbildi uz deputātu jautājumiem, uz diviem jautājumiem tika atbildēts, ka līdz 17.septembrim tiek gaidīti dienesta pārbaudes rezultāti. Tātad uz atbildes sniegšanas brīdi šo dienesta pārbaudes rakstisko rezultātu nebija. Tagad tie ir. Un es tos varbūt piedāvāšu pēc tam nosūtīt Sudrabas kundzei un Meijas kungam, jo šī atbilde ir gara, ļoti detalizēta, bet secinājumus es varētu, ja nepieciešams, izklāstīt šeit.

Tas, ko es vēl sākumā gribētu teikt par to, kas, atbildot uz šiem jautājumiem, nav uzrakstīts. Viens no jautājumiem bija par to, ka veselības ministrs ir teicis, ka viņš nemeklēs vainīgos par e-veselības projekta neveiksmi. Apmēram tāds bija jautājums. Te es varu paskaidrot to, kas netika uzrakstīts atbildē, proti, man vainīgie nav jāmeklē tāpēc, ka viņi visi ir noskaidroti. Tātad mēs e-veselības projekta lietas saņēmām ļoti bēdīgā stāvoklī. Visi konkursi bija jau pabeigti, darbi izdarīti, un par pēdējo posmu, kas skar ļoti būtiskus jautājumus e-veselības projektā, konkurss bija noslēgts, izpildītājs bija un ir Lattelecom. Manā ministrēšanas laikā nebija iespējas, nebija arī papildu līdzekļu esošos projektus kaut kādā veidā uzlabot. Tas, ko mums izdevās izdarīt, – mums izdevās tā pēdējā posma termiņus (jo bija skaidrs, ka Lattelecom nevar pagūt tos laikā izpildīt līdz šā gada vasarai) pārcelt līdz šā gada beigām un iejaukties šā projekta vadībā.

Sēdes vadītāja. Ministra kungs, man jūs jāpārtrauc. Šai papildu informācijai ir beidzies laiks, un varbūt tad deputāti uzdos jautājumus. Jums Kārtības rullī ir noteikts laika limits.

G.Belēvičs. Es atvainojos! Es šajā procedūrā piedalos pirmo reizi. Es atvainojos par savu nezināšanu. Es nezināju, kā šī procedūra notiek. Jā.

Es esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Jā. Tātad... Tad es izstāstīšu procedūru. Tagad ir jautājumu daļa. Jautājumu iesniedzēji var uzdot kopumā divus papildjautājumus. Katram jautājumam laiks ir viena minūte. Un tad divas minūtes katrai atbildei.

G.Belēvičs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, pirmais ir pieteicies jautājumam deputāts Aivars Meija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

A.Meija (NSL).

Labvakar, ministra kungs! Jūs jau daļēji aizskārāt to tematu, par ko mēs gribējām jums uzdot šo papildjautājumu. Varbūt jūs konkrēti varētu minēt, vai ir kāda konkrēta amatpersona, kas tomēr cietīs no tā... par to, ka nav ieviests šis te...?

G.Belēvičs. Cienījamie... Paldies, Meijas kungs! Tātad mēs šobrīd visas savas pūles veltām, lai “neiekristu” neattiecināmajās izmaksās, jo tās tad būs jāatdod no pacientu ārstēšanai domātās naudas. Un šobrīd izskatās tā, ka mums, ļoti iespējams, izdosies pilnā apmērā vai gandrīz pilnā apmērā saglābt veselības projektus tā, ka mēs “neiekritīsim” neattiecināmajās izmaksās un šie zaudējumi netiks nodarīti. Un ir divas dažādas situācijas: kad nav nodarīti zaudējumi un jāmeklē vainīgais un kad ir nodarīti zaudējumi. Un šobrīd mēs tiešām visas savas pūles... Reizi nedēļā mēs tiekamies, gandrīz reizi nedēļā ir darba grupa, un šis projekts no Ministrijas puses tiek ļoti stingri uzraudzīts un vadīts. Šī pēdējā fāze ir tā izšķirošā. Un var gadīties, ka mūsu intensīva darba rezultātā pie tāda veida atbildības neviens nebūs jāsauc.

Sēdes vadītāja. Paldies, ka...

G.Belēvičs. Bet mēs esam noskaidrojuši par visiem posmiem detalizēti: kurā mirklī, kurā posmā, kurā datumā kāda persona par ko bija atbildīga. Tad, ja iestāsies zaudējumi, mums nebūs jāmeklē vainīgie. Ir mums precīzi zināms katrs, kas kādā laikā kam ir pieskāries. Un tad tas tajā brīdī būs skaidrs, bet šobrīd izskatās tā, ka mēs gluži... ka mēs paglābsim.

Sēdes vadītāja. Paldies, Belēviča kungs!

Šimfas kundze vēlas uzdot otru papildjautājumu. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Labvakar, ministra kungs! Es gribēju mazlietiņ svaigāku, jaunāku informāciju par jūsu atbildi uz mūsu piekto jautājumu, kurā jūs teicāt, ka no nākošā gada 1.janvāra būs divas obligātās lietas e-veselībā: e-receptes un darbnespējas lapas, kas jau darbosies. Un pārējās e-veselības sistēmas tātad tiks ieviestas pakāpeniski.

Ņemot vērā to, ka kopš atbilžu sniegšanas brīža ir pagājuši gandrīz divi mēneši, vai jūs varētu informēt par to, vai joprojām šis obligātais uzstādījums par e-receptēm un darbnespējas lapām paliek spēkā? Un, ja ne, tad kādi tam ir iemesli? Un kādi obligātās ieviešanas termiņi tagad noteikti e-veselības sistēmām... varbūt arī citām sistēmām jūs esat noteikuši jau kādus noteiktus termiņus?

G.Belēvičs. Paldies.

Tātad Valsts kontrole veica e-veselības projektu lietderības auditu. Valsts kontrole mums arī norādīja faktiski to, ko mēs paši ministrijā sapratām, ka no e-veselības projektu lietošanas viedokļa pastāv riski, ka šo produktu varētu nelietot tāpēc, ka tas nav ērts. Valsts kontrole mums ieteica nesākt ar šī neērtā projekta, kas varbūt neveiksmīgi izstrādāts... no lietotāju viedokļa neērtā projekta ieviešanu visas valsts mērogā, bet ieteica realizēt pilotprojektu šīm svarīgākajām fāzēm – e-slimības lapa un e-recepte – pietiekoši lielam veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un aptieku skaitam. Un tas, pie kā mēs šobrīd Veselības ministrijā strādājam – mēs plānojam iesniegt Ministru kabinetā attiecīgo Ministru kabineta noteikumu grozījumu un paredzēt, ka no 1.janvāra līdz nākamā gada vidum sākas pilotprojekta pirmā fāze. Nolūkā noskaidrot šīs neērtās vietas, nolūkā tās izlabot, lai no nākošā gada 1.jūlija visi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji varētu tikt konfrontēti ar produktu, kurš būtu ērts lietošanā, jo pašlaik tas nav ērts. Es esmu runājis ar ģimenes ārstiem, es esmu runājis ar aptiekām, kas šo produktu ir izmēģinājušas, un tas ir tādā situācijā šobrīd, ka ar to nevienam negribas strādāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājumu uzdevēji abus papildjautājumus ir uzdevuši. Vai deputāti, kas ir klāt, bet nav jautājumu uzdevēji...? Lūdzu, Kūtra kungs, var uzdot arī jautājumu.

G.Kūtris (NSL).

Paldies. Labvakar, ministra kungs! Pirmām kārtām, klausoties jūsu atbildi uz Meijas kunga uzdoto jautājumu... jūs minējāt, ka īstenībā zaudējumi jau vēl nav radušies, ieviešot šo e-programmu, e-veselības sistēmu. Liekas, ka Valsts kontrole savā atzinumā bija norādījusi, ka šie zaudējumi jau ir radušies tikai tāpēc vien, ka sistēma nedarbojas, un līdz ar to, iespējams, ir, papildu izdevumi. Taču nupat, tikko atbildot uz kolēģes uzdoto otru jautājumu par šo elektronisko darbnespējas lapu ieviešanu, jūs teicāt, ka nākamajā gadā būs kaut kāds pilotprojekts, bet, atbildot uz piekto jautājumu, jūs norādījāt, ka šobrīd, jau oktobrī, sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru pilotprojektam ir jānotiek elektronisko darbnespējas lapu ieviešanā, kurā piedalīsies ārstniecības iestādes, kas vēlēsies šīs lapas jau izmantot.

Vai šobrīd, kad oktobris ir gandrīz pagājis, jau ir kādi rezultāti par šo pilotprojektu?

G.Belēvičs. Tātad, atbildot uz šī jūsu jautājuma pirmo daļu... Sakiet, lūdzu, par tiem zaudējumiem, kurus Valsts kontrole ir norādījusi, minot konkrētus skaitļus savā ziņojumā, viņi par to ir... mums atbilde šajā dienesta pārbaudes ziņojumā par projekta ieviešanu. Es varētu to nolasīt, bet tā ir gara. Varbūt jūs man ļautu to nosūtīt rakstveidā? Jo tas ir formāli šajā lietā.

Un, sniedzot jums atbildi par šī projekta pilotēšanas fāzēm, uz atbildes sniegšanas brīdi atbildes rakstītāji – Veselības ministrija – ir vadījušies no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Saskaņā spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem mums šis projekts ir jāpilotē šā gada beigās. Un, no otras puses, mēs esam saņēmuši Valsts kontroles ieteikumu – nodarboties ar lielāka mēroga, plašāku pārbaudi, nevis... nelielu pilotprojektu, bet tādu vērā ņemamu, un tātad šis... šī pilota fāze, kas ir paredzēta šā gada beigās, mēs no tās neatsakāmies, mēs to arī realizēsim, bet no nākamā... Jo jau bija ieplānotas, vadoties no Ministru kabineta noteikumiem, ka no 1.janvāra visā valstī jādarbojas šīm e-veselības projekta sadaļām – slimības lapai un e-receptei. Taču mēs plānojam šos Ministru kabineta noteikumus grozīt, neapmierināties ar šo nelielo pilotprojektu, un daudz lielākā skaitā – veselības aprūpes pakalpojumu un aptieku skaitā – pilotēt šo projektu starp visiem brīvprātīgajiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kūtra kungs, vēl vienu jautājumu? Lūdzu!

G.Kūtris. Tad mans otrs jautājums ir tieši ar to pašu saistīts, ar visiem šiem pilotprojektiem un to ieviešanu no nākamā gada. Bet šogad... Atbildē jūs norādījāt, ka šogad septembrī notiks iepirkums par to, kā apmācīt šīs e-programmas, e-sistēmas lietotājus. Zinot to, ka šī sistēma pēc būtības darba vidē īsti nav vēl pieejama, sakiet, lūdzu, vai būs lietderīgi sākt apmācību gada beigās, ja īstenībā lietotāji nav gatavi lietot šo e-programmu, un var būt pat sistēma vēl nebūs gatava darbam?

G.Belēvičs. Es jautājumu sapratu. Es piekrītu jums pilnībā. Var izrādīties, ka... un ir skaidrs, ka... un tas izriet arī no loģikas, ka apmācīt lietot it kā negatavu produktu, bet pēc tam tas atkal tiks pilotēts un atkal būs jāapmāca... Bet mēs netiekam citādāk uz priekšu. Mums ir jāsāk ar to projektu strādāt, un apmācība ir nepieciešama. Un es varētu arī savā rakstiskajā atbildē, sūtot šo dienesta ziņojumu, uzrakstīt, kādā stadijā šī ar apmācību saistītā iepirkuma lieta ir pavirzījusies uz priekšu.

Es tiešām... Varbūt man vajadzēja zināt šo detaļu... Jautājumu es sapratu, tas ir ārkārtīgi korekts un pamatots.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un trešais, pēdējais, jautājums.

G.Kūtris. Paldies par iespēju arī trešo jautājumu uzdot.

Un trešais jautājums ir saistīts ar jūsu atbildi uz mūsu sesto jautājumu, bet es uzreiz precizēšu. Mani kā juristu interesē jautājums par cilvēku sensitīvajiem datiem. Jūs... Tātad šo e-veselības komponentes drošības sistēmu izvērtēs vai tai vajadzētu būt izvērtētai šogad oktobrī. Sakiet, lūdzu, ja šī sistēma šobrīd ir tādā gatavības stadijā, ka to jau ir iespējams izvērtēt pat no drošības viedokļa, sakiet, lūdzu, vai jūs kā ministrs varētu šodien tā skaļi no tribīnes teikt, ka jūs garantējat, ka šī sistēma būs tik droša, ka cilvēku sensitīvie dati neaizplūdīs?

G.Belēvičs. Es varu šodien no tribīnes teikt, ka šī sistēma ir jāvērtē, un tikai droša sistēma ir jālieto. Pacientu sensitīvie dati nedrīkst noplūst. Mums ir jārisina arī jautājums ar pacientu piekrišanu ļaut šos datus attiecīgā formātā glabāt un apstrādāt, un arī šie jautājumi mums vēl ir risināmi. Tātad sistēmas drošība ir jāvērtē, un ja tā ir nedroša, tad tādu nedrīkst lietot, jo pacienta sensitīvie dati nedrīkst noplūst.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to visi jautājumi... papildjautājumi ir uzdoti. Ministrs uz tiem ir atbildējis. Paldies, ministra kungs!

G.Belēvičs. Paldies par iespēju atbildēt un paldies par iespēju atsūtīt rakstisku atbildi.

Sakiet, lūdzu, vai es drīkstētu... (Starpsauciens no zāles.) Nē, pagaidiet, pagaidiet! Cienījamie kolēģi! Es labprāt iedotu tagad šo dienesta ziņojumu un tad, ja tas jūs neapmierinātu, es labprāt atbildētu uz... Man tas ir līdzi. Vai es drīkstu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Savukārt mēs turpinām ar nākamo – deputātu Zariņa, Agešina, A.Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju”.

Lūdzu, ministres kundze! Vai jūs vēlaties sniegt vēl kādu papildu informāciju? Nē? Tad sāksim uzreiz ar jautājumiem.

Zariņa kungs, jūs kārtību zināt. Tātad jums laiks jautājuma uzdošanai.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Paldies. Tas bija ļoti sen, kad mēs šos jautājumus uzdevām, bet joprojām tā arī skaidru atbildi mēs neesam saņēmuši, un būtu ļoti labi saprast, kāds ir Ekonomikas ministrijas kā atbildīgās par enerģētikas nozari viedoklis. Tirgus ir atvērts vai nav atvērts? Gāzes tirgus pašlaik ir atvērts vai nav atvērts? Vai piegādātājam ir tiesības brīvi konkurēt par Latvijas patērētājiem un piegādāt savu gāzi vai nav? Un, ja ir, tad balstoties uz kādu likuma normu tas ir nodrošināts?

D.Reizniece-Ozola (ekonomikas ministre).

Paldies, Zariņa kungs! Latvijā gāzes tirgus nav līdz galam atvērts, ir veikts būtisks solis – pagājušajā gadā ir pieņemts likuma grozījums, kas ļauj trešajām pusēm brīvi piekļūt Latvijas gāzes infrastruktūrai.

Kā tas praktiski strādā? Mēs redzam, ka diezgan grūti, jo, lai varētu pilnībā izmantot šo normu, regulatoram bija jau pagājušā gada nogalē jāpieņem arī gāzes infrastruktūras izmantošanas noteikumi, kas prasīja ļoti ilgu laiku. Tie tika pieņemti tikai šogad, 10.septembrī. Prakse rāda, ka gadījumā, ja kāds piegādātājs grib piegādāt gāzi Igaunijas klientiem, viņš to ērti var izdarīt, izmantojot Latvijas infrastruktūru. Nekādi šķēršļi netiek likti. Savukārt situācijā, kad “Latvenergo” vēlējās iegādāties gāzes testa partiju no Klaipēdas termināļa, tad vēl uz šo brīdi “Latvijas Gāze” šādu iespēju “Latvenergo” kā patērētājam nav devusi.

Tā kā praktiski tirgus vēl nav atvērts, un tieši tādēļ mēs esam sagatavojuši arī grozījumus Enerģētikas likumā, kas būs būtisks solis tālākai tirgus atvēršanai. Mēs esam paredzējuši, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim “Latvijas Gāze” tiks sadalīta divās daļās – viens būs uzņēmums, kas nodarbosies ar sadali un tirdzniecību, otrs savukārt – ar pārvadi un uzglabāšanu. Pārvade un uzglabāšana būs kā atsevišķs uzņēmums, lai tas ieturētu iespējami neitrālu attieksmi pret visiem iespējamiem gāzes tirgotājiem. Un lai nenotiktu šādas situācijas, ka citiem tirgotājiem tiek likti dažādi praktiski šķēršļi piekļūt infrastruktūrai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Zariņa kungs, jums laiks otram papildjautājumam.

I.Zariņš. Paldies.

Es sapratu no jūsu atbildes, ka tādā gadījumā citi piegādātāji “Latvenergo” nemaz nebija tiesīgi piegādāt šo gāzi... Tas ir tas, ko jūs tagad... Nu, jūsu atbilde apstiprināja, jo tirgus ir aizvērts. Savukārt, ja ir apgalvojums, ka viņi tomēr to var darīt, tad šeit sanāk pretruna. Tādā gadījumā mums tāda pati iespēja būtu uz doto momentu jādod ne tikai lietuviešiem, bet jebkuram citam gāzes tirgotājam arī piegādāt gāzi Latvijas patērētājam nevis par regulētu tarifu, uzliekot to par pienākumu, bet piegādāt tieši tāpat – uz brīva tirgus nosacījumiem, vienojoties par cenu. Un šeit tad es... Vai es esmu pareizi jūs sapratis šajā situācijā, ka šis tirgus tomēr ir aizvērts un Latvijas patērētājiem nav tiesību pašlaik iegādāties gāzi, tas ir, saņemt gāzi uz brīva tirgus nosacījumiem? Jo tādā gadījumā jūsu atbilde ir korekta. Tagad sanāk – šīs pretrunas nav. Tas, ko es tagad saku... Ja jūs sakāt, ka tomēr ir kādam tiesības piegādāt...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, laiks!

I.Zariņš. Es paskaidroju vienkārši savu jautājumu, lai ministrei būtu saprotamāk, jo viņa tagad mēģina saprast, kā tas viss izskatās.

Sēdes vadītāja. Jā, bet jautājumu jūs varat uzdot vienu minūti.

I.Zariņš. Jā.

D.Reizniece-Ozola. Jā, paldies, Zariņa kungs! Es sapratu jautājumu. Es nesapratu jautājuma mērķi, tādēļ ka... Es cenšos jums atbildēt, un šķiet, ka tā atbilde skrien gar ausīm.

Bet jums droši vien ir zināms, jo mēs plašākās diskusijās esam jau par to runājuši, ka šobrīd citiem piegādātājiem gāzi tirgot Latvijā aizliedz privatizācijas līgums, kas ekskluzīvas gāzes tirdzniecības iespējas vai tiesības Latvijas teritorijā dod “Latvijas Gāzei”. Un diskusija šobrīd notiek par to: ir vai nav tiesības, piemēram, “Latvenergo” vai kādam citam no Latvijas patērētājiem iegādāties gāzi citur. No cita piegādātāja ārpus Latvijas.

Mēs uzskatām, un arī “Latvenergo” uzskata, ka jau šodien patērētājiem ir jābūt tiesībām iegādāties gāzi no cita piegādātāja, kas ir ārpus Latvijas teritorijas. Ievērojot “Latvijas Gāzes” ekskluzīvās tirdzniecības tiesības šeit, Latvijā, “Latvijas Gāze” uzskata, ka viņiem ir ekskluzīvas tirdzniecības tiesības Latvijas teritorijā, un tādēļ neviens patērētājs šobrīd nedrīkst iegādāties gāzi no cita piegādātāja pat, ja tas ir ārpus Latvijas. Un šeit ir, nu, tā... kā lai saka, konflikta situācija, kur dažādām pusēm ir dažādi viedokļi. Mēs no valsts interesēm uzskatām, ka ir iespēja iegādāties gāzi ārpus Latvijas. Monopolists tā nedomā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Abi papildjautājumi ir atbildēti. Neviens no klātesošajiem deputātiem vairs nav pieteicies. Tātad jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Zariņa, Agešina, A.Rubika, Tutina un Ribakova jautājums ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kolīzijām būvniecības jomā”. Ministres kundze, vai vēlaties vēl ko papildus teikt?

D.Reizniece-Ozola (ekonomikas ministre).

Nē, paldies. Es labprāt atbildēšu uz jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Nē.

Sāksim ar jautājumiem. Zariņa kungs, lūdzu!

Mikrofonu Zariņa kungam!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Jā. Es biju aicinājis, ka darba kārtību mēs turpinām ar gāzes jautājumiem, jo būvniecības jautājumi... tagad jau ir paralēli. Tie ir bijuši ļoti seni jautājumi. Turklāt Zolitūdes komisija principā tos visus jautājumus, ko esmu uzdevis, jau ir izskatījusi savā ziņojumā. Līdz ar to es vēlētos, ka mēs pārejam pie nākošā jautājuma. Šeit jautājumu nebūs pašlaik.

Sēdes vadītāja. Jūs vēlaties mainīt savus uzdotos jautājumus, to izskatīšanas kārtību?

I.Zariņš. Jā, es vēlētos, lai mēs izskatām gāzi, lai tālāk var turpināt ar tiem jautājumiem, kuru dēļ šie cilvēki te sēž un kuri noteikti ir aktuālāki.

Sēdes vadītāja. Tad jūs vēlētos trīspadsmito jautājumu izskatīt, ja?

I.Zariņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Ministres kundze, vai jūs piekrītat?

D.Reizniece-Ozola. Protams.

Sēdes vadītāja. Labi, ja ministres kundze piekrīt, tad izskatām Zariņa, Tutina, Potapkina, Agešina un A.Rubika jautājumu “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas modeļa atbilstību Latvijas patērētāju interesēm”. Tas ir uzdots ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

Lūdzu jautājumu!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Hallo, hallo! Paldies.

Paldies par iepriekšējām atbildēm. Šo jautājumu jēga bija šāda. No vienas puses, ir jūsu publiskie paziņojumi, kuriem, es pilnīgi piekrītu, – būtu jādod iespēja Latvijas patērētājiem pēc iespējas ātrāk izvēlēties gāzes piegādes. Bet, no otras puses... no jūsu puses nav praktiskās rīcības, kas sakārtotu šo situāciju tā, lai padarītu skaidrāku un tiešām to varētu arī izdarīt.

Bet pārejot tagad pie šiem pēdējiem jautājumiem. Viens no tiem bija par šo kompetento juristu sniegto atzinumu. Mēs lūdzām jūs informēt, kuri tad ir šie kompetentie juristi. Jūs atbildē minat, ka tie ir “Kronbergs un Čukste”, kas ir gatavojuši... palīdzējuši jums sagatavot šo ziņojumu. Savukārt, kad mēs sākam lasīt šo informatīvo ziņojumu par gāzes tirgus liberalizācijas otro posmu, ko jūs iesniedzāt Ministru kabinetam, tur parādās cits juridiskais birojs – “Raidla, Lejiņš un Norcous”. Es pieņemu, ka tas nav bijis ar nodomu un jūs neesat mēģinājuši slēpt, ka tā vienkārši ir bijusi neuzmanība no jūsu puses. Bet mans jautājums ir, cik tad galu galā bija pavisam... Uzskaitiet, lūdzu, kuri ir tie juridiskie biroji, kuru pakalpojumus jūs esat izmantojuši... Cik to ir bijis? Un uzskaitiet, lūdzu, šos juridiskos birojus.

D.Reizniece-Ozola (ekonomikas ministre).

Paldies par jautājumu. Uz jautājumu tiks sniegta precīza atbilde, jo jautājums bija par likumprojekta izstrādi. Likumprojekta izstrādei juristi tika piesaistīti pēc minētā valdības lēmuma, kad mums tika uzdots precīzs uzdevums sagatavot normatīvo bāzi atbilstoši valdībā pieņemtajam lēmumam, kā notiek tirgus atvēršana. Un tad... tad mēs piesaistījām... Nu, protams, iepirkumu procedūra tika veikta, un tad tika piesaistīts minētais juridiskais birojs – “Kronbergs un Čukste”.

Savukārt pirms tam, vēl iepriekšējo ministru laikā, ir veiktas vairākas analīzes. Un tiešām viens no juristu uzņēmumiem, kas ticis iepriekšējās analīzēs piesaistīts, ir “Raidla, Lejiņš un Norcous”. Un, nu, bez tā manā rīcībā ir vēl papildu analīze, kuru iepriekš veikusi auditoru kompānija Ernst & Young. Tā ka ir vairāki pētījumi veikti jau pirms manas darbības kā ministrei, mēs savukārt piesaistījām “Kronberga un Čukstes” biroju tieši likumprojekta sagatavošanai.

Bija vairākas stadijas, dažādi konsultanti, bet nu loģiski, ka mēs darbu nedublējām. Mēs ņemam vērā jau iepriekš veiktās analīzes, kas, manuprāt, ir diezgan labas, un strādājam ar visiem materiāliem, kurus sagatavojuši iepriekšējie ministri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais papildjautājums. Lūdzu, Zariņa kungs!

I.Zariņš. Tad jautājums saistībā ar šiem kompetento juristu atzinumiem. Ja mēs iepazīstamies ar likumprojektu, ir viena tāda mulsinoša lieta, uz ko es vēlos vērst ministres uzmanību un arī jautāt, – tas ir par Inčukalna gāzes krātuves pazemes daļu, kur likumā tiek paredzēts, kā valsts ar to rīkosies un kā pieņems lēmumus attiecībā uz šo pazemes daļu.

Kā jūs zināt, likums “Par zemes dzīlēm” nosaka, ka viss, kas ir uz zemes un zem zemes – līdz pat Zemes centram (Latvijas likumdošanas specifika!) – pieder zemes īpašniekam. Pa šo laiku zeme ir tikusi privatizēta, tā pieder daudzām privātām personām, un līdz ar to valstij tur pieder tikai 2 procenti.

Kādā veidā jūs domājat rīkoties ar šo īpašumu, kas vairs nav valsts īpašums? Uzreiz atrunai: tas, kas teikts Enerģētikas likumā, manuprāt, 20.1 pantā, par to, ka valstij ir jāsaglabā tai piederošās zemes dzīles, tas attiecas diemžēl tikai uz to zemes īpašuma daļu, kura tai tik tiešām pašlaik pieder, – uz to brīdi, kad likums tika pieņemts. Un tie, manuprāt, ir 2 procenti no visa pārējā. Kā jūs domājat īstenot šīs likumā paredzētās normas, ja valstij tur gandrīz nekas vairs nepieder?

D.Reizniece-Ozola. Jāsaprot, ka Inčukalns nav abstrakta vienība, Inčukalns ir fiziska infrastruktūra, kuru principā var sadalīt divās lielās daļās: pazemes krātuve, bufergāze, zeme virs Inčukalna pazemes gāzes krātuves un iekārtas, kas ir saistītas ar šīs krātuves funkcionālo darbību.

Tas, kas ir nostiprināts likumos – un tas arī paliek nemainīgs –, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir Latvijas valsts īpašums. Un tādēļ likumā ir paredzēts, ka tas paliek nemainīgs. Visi pārējie aktīvi, kas ir uzņēmuma rīcībā, tie arī paliek uzņēmuma rīcībā. Likumā paredzēts: ja gadījumā valsts pati nenopērk pārvades un uzglabāšanas uzņēmumu daļas, kļūstot par īpašnieku, bet to dara kāds cits neatkarīgs, ar “Gazprom” kā piegādātāju nesaistīts komersants, tad Latvijas valsts, protams, arī šo pazemes gāzes krātuvi nodod šī operatora rīcībā. Jo saprotams, ka ar krātuvi vien neko nevar iesākt, ir vajadzīgas arī pārējās saistītās daļas. Un savukārt operators ar iekārtām vien arī neko nevar izdarīt, ja viņam nav tiesību izmantot pašu krātuvi. Tā ka...

Es nezinu, vai es atbildēju uz jūsu jautājumu... uz jūsu jautājuma mērķi, bet es mēģināju izskaidrot, kā tas praktiski ir domāts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Abus papildjautājumus Zariņa kungs ir uzdevis.

Tagad Kūtra kungs vēlas uzdot kā deputāts, kurš ir klāt. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Labvakar, ministres kundze! Jautājumu izraisīja tas, ko jūs tikko atbildējāt attiecībā par šīm īpašumtiesībām. Tomēr Latvijas valstij pieder zināma daļa no īpašuma Inčukalna gāzes krātuvē, proti, teritorija, iespējams, daļa no šīs zemes, bet, cik es saprotu, ne vairāk kā 2 procenti. Tad jautājums ir šāds: kā ir iespējams likumā pateikt, ka zem zemes esošais... viss, kas zem zemes ir, arī tie zemes dobumi... kā var nostiprināt likumā, ka šie zemes dobumi, kur pumpē iekšā gāzi, ka tie tagad būs valsts īpašums, ja valstij augšā piederēs tikai 2 procenti no zemes gabaliem? Tas būs pretrunā ar Civillikumu, manuprāt.

D.Reizniece-Ozola. Kūtra kungs, jūs droši vien labāk varat analizēt likumu hierarhiju, bet likums skaidri pasaka, ka stratēģiskās zemes dzīles, un tur jāņem vērā Enerģētikas likums un vēl viens cits likums – no galvas tagad pantus precīzi nepateikšu –, kurā diezgan precīzi pateikts, ka stratēģiskie objekti, kas šajā gadījumā ir zemes dzīļu krātuve, ir Latvijas valsts īpašums. (G.Kūtra replika bez mikrofona.) Nu, mēs varam malt uz riņķi... Es jums nepratīšu precīzāk paskaidrot. Ja nepieciešama vēl kāda juridiska analīze, es labprāt to speciālistiem palūgtu, lai jums mēģinātu precizēt. Es jums stāstu, kas ir atrunāts likumos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad visi papildjautājumi ir uzdoti. Paldies, Reiznieces-Ozolas kundze!

Kā nākamais ir deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par zinātnes attīstību un tās finansēšanu”.

Ministres kundze, vai jūs vēlaties pirms jautājumiem...? Nē. Paldies.

Tad papildjautājumu pirmā uzdos deputāte Inguna Sudraba. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

I.Sudraba (NSL).

Jā. Labvakar, ministres kundze!

Uz mūsu pirmo jautājumu, kas bija par zinātnei nepieciešamo finansējumu, jūs atbildējāt, ka 1.jūlijā iesniedzāt jaunās politikas iniciatīvu, prasījāt papildu 14,2 miljonus eiro. Bet, nu, budžeta izskatīšanas gaitā jaunās politikas iniciatīvas neatbalstīja. Jūs tātad finansējumu zinātnei nesaņēmāt.

Bet mans jautājums ir tāds, ka, atbalstot dažādas neatliekamas un akūtas vajadzības, manuprāt, likuma ievērošana ir viena ļoti akūta un nepieciešama vajadzība. Ko jūs kā ministre darīsiet, lai likums, īpaši šis Zinātnes likums, arī tiktu ievērots un zinātnei būtu tas finansējums, ko likumdošana paredz?

M.Seile (izglītības un zinātnes ministre).

Labvakar, cienījamie deputāti!

Pilnīgi pievienojos jūsu bažām par to, ka likums netiek ievērots, un man kā ministrei ar tikai nepilna gada pieredzi īpaši nepatīkami, protams, bija saņemt šo mantojumu ar veselu... nu, faktiski ar diviem ārkārtīgi nozīmīgiem likumiem, kuri kopš to pieņemšanas brīža nekad nav ievēroti. Un, protams, šī ir ārkārtīgi nepareiza un nepatīkama situācija. No savas puses, esmu ne tikai budžeta kontekstā, bet tiešām vairākkārt Ministru kabinetā arī valdībai atgādinājusi par to un atgādinājusi arī jaunās politikas iniciatīvu ietvarā un budžeta plānošanas procesā, jo, no vienas puses, tiek ārkārtīgi daudz runāts par inovāciju nozīmi tautsaimniecības attīstībā un zinātnes lomu tautsaimniecības attīstībā, bet tad, kad mēs runājam par finansējuma piešķiršanu, tad šī prioritāte diemžēl netiek īstenota. Tāpēc, no savas puses, protams, turpināšu atgādināt ar budžetu nesaistītās sarunās par zinātnes nozīmību, un ne tikai par teorētisko nozīmību, bet arī par nepieciešamo finansējumu. Un pilnīgi noteikti mēs esam šobrīd pieprasījuši papildu divarpus miljonus tomēr nākamajam gadam budžetā piešķirt. Nu, faktiski tie ir katras nedēļas jautājumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamo papildjautājumu vēlas uzdot deputāte Silvija Šimfa. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Labvakar, ministres kundze! Atbildē uz mūsu trešo jautājumu jūs plaši un detalizēti aprakstījāt pasākumus, kas tiek veikti, lai sistēmu sakārtotu strukturāli, kā arī lai apgūtu Eiropas Savienības struktūrfondus. Taču mūsu jautājums bija mazliet, ja tā ņem, globāli plašāks. Un uz šo plašāko jautājumu mēs saturiski neesam saņēmuši atbildi. Kā jūs kā izglītības un zinātnes ministre vērtējat pašreizējo zinātnes finansējuma plānošanu kā tādu, kas izriet no mūsu valsts budžeta veidošanas struktūras, un kā būtisks zinātnes finansējuma samazinājums jau ļoti ilgā periodā ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību nākotnē? Jo mēs nevaram visu laiku... Sacīsim, būtu ļoti nevalstiski un nesaprātīgi visu nozares attīstību balstīt tikai uz struktūrfondu līdzekļiem, nerēķinoties un nedomājot par to, ka...

Sēdes vadītāja. Šimfas kundze, viena minūte ir beigusies!

S.Šimfa. ...tur ir jāiesaista valsts budžeta līdzekļi, jāliek iekšā...

Sēdes vadītāja. Šimfas kundze, jautājuma laiks ir beidzies!

S.Šimfa. ...jo mēs tā kā no rokas mutē dzīvojam no šiem struktūrfondiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministres kundze!

M.Seile. Paldies.

Pilnīgi pievienojos jūsu bažām. Zinātnes finansējums kopš krīzes gadiem ir dramatiski samazinājies un nav arī atjaunojies, un budžeta kopskatā zinātnei arī no kopējās budžeta struktūras atvēlētais finansējums ir ļoti mazs.

Šobrīd... Nu, jūs noteikti esat arī dzirdējuši par pedagogu atalgojuma modeli un skolu tīkla sakārtošanu. Finanšu ministrija iebilst pret to, ka pedagogu atalgojumam papildu finansējums tiktu piešķirts bez būtiskām strukturālām reformām. Iebilst tieši tā iemesla dēļ, lai kopējam zinātnes finansējumam... lai kopējam izglītības un zinātnes finansējumam nebūtu disbalanss, proti, tikai par labu vispārējai izglītībai, nefinansējot zinātni, jo nav nekādu šaubu, ka nepietiekams zinātnes finansējums atstāj negatīvu ietekmi arī uz tautsaimniecības attīstību, to atspoguļo arī Eiropas Komisijas inovāciju rādītāji, kuri Latvijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir auguši – pieaugums ir bijis vislielākais Eiropas Savienībā –, bet tajā pašā laikā mēs savā inovāciju sniegumā esam tikai trešie no negatīvā gala. Un pilnīgi noteikti jāatzīst – nepietiekamais finansējums gan no valsts puses, gan arī no privātā sektora puses sasummējas nepietiekamā attīstībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Gunārs Kūtris kā deputāts, kurš nav parakstījis jautājumu, arī vēlas uzdot papildjautājumu. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labvakar, ministres kundze! Manu pirmo jautājumu radīja jūsu atbilde šodien par šo finansējumu. Un tas arī saskan ar jūsu atbildi uz piekto jautājumu. Proti, tas ir par to, ka konceptuālais ziņojums augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai Latvijā valdībā tika apstiprināts jau 29.jūnijā, tam bija pievienots arī ieviešanas laika grafiks un nepieciešamais finansējuma aprēķins.

Sakiet, lūdzu, 2016.gadā un turpmākajos gados būs vajadzīgs papildu finansējums, lai sasniegtu to, kas modelī bija noteikts? Kā jūs vērtējat šī finansējuma piešķiršanas iespēju, piemēram, 2016.gadā? Un vai jums ir skaidrs, kāds būs papildu finansējuma avots, lai varētu nodrošināt... pareizāk sakot, cik atbildīgi ir tie cilvēki, kas šo ziņojumu gatavoja – vai budžeta projektā ielika finansējumu, kas... nenodrošina šo programmu?

M.Seile. Tajā brīdī, kad cilvēki gatavoja šo ziņojumu, viņi acīmredzot rēķinājās ar to, ka šāds finansējums būs pieejams. Un iestrādātais finansējums, šķiet, nav arī neadekvāta summa. Šobrīd es nevarētu teikt, ka augstākās izglītības finansēšanas modelis, kas ir principiāli jauns, salīdzinot ar iepriekšējo pieeju, kad augstākā izglītība tika finansēta tikai attiecībā pret budžeta vietām, šī modeļa ieviešana nav principiāli apdraudēta pagaidām, jo mēs virzāmies uz priekšu ar mazāku finansējuma apjomu, finansējot augstāko izglītību arī pēc snieguma rādītājiem, bet modeļa ieviešanas temps gan patiesi samazināsies. Un tas būs tieši atkarīgs no pieejamā finansējuma daudzuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kūtra kungs, vēl vienu papildjautājumu.

G.Kūtris. Jautājums ir saistīts ar atbildi uz ceturto jautājumu. Un tas ir par Eiropas Savienības investīciju programmu “Praktiskās ievirzes pētījumi” un “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts”. Ieviešanas termiņi īstenībā neatbilst Ministru kabineta apstiprinātajam pasākumu ieviešanas grafikam. Arī pārējo darbības programmu ieviešanas termiņi kavējas. Tādējādi radot pārrāvumu starp to, kas ir finansējams zinātnei, un saīsinot laiku kvalitatīvu projektu sagatavošanai.

Sakiet, lūdzu, kādi ir tie būtiskākie iemesli, kāpēc abu minēto programmu ieviešanas termiņi neatbilst Ministru kabineta pasākumu grafikam?

M.Seile. Es neesmu pārliecināta, ka varēšu atbildēt, tā sakot, zinātniski pamatoti, bet, vērojot šos procesus un tajos piedaloties, redzu, ka ievērojama aizkavēšanās rodas arī starpministriju saziņā, kad savstarpējas saskaņošanas procesā nepārtraukti rodas papildu iebildumi. Tādējādi process tiek pagarināts, proti, ja Izglītības un zinātnes ministrija saņem no kādas ministrijas iebildumus, tad parasti šie iebildumi diemžēl nav koncentrēti vienā iebildumā, uz kuru varētu ātri reaģēt, bet tie nepārtraukti aug. Līdz ar to pagarinās dokumentu sagatavošanas periods.

Otrs iemesls ir tas, ka ir ārkārtīgi liels dažādu interešu grupu spiediens, kuras, no vienas puses, vēlas pēc iespējas ātrāk saņemt finansējumu, bet, no otras puses, vēlas redzēt garantiju, ka šajos dokumentos būs minētas ļoti specifiskas programmas, lai nevienam nerastos bažas, ka tieši viņi varēs pieteikties.

Sēdes vadītāja. Kūtra kungs, lūdzu!

G.Kūtris. Paldies, ministres kundze, par šo atbildi. Es saprotu, ka tie, kas plānoja to grafiku, laikam nerēķinājās ar to, ka pasākumam noteikti ir ieviešanas kavēšanās – ar apstrīdēšanu un tamlīdzīgi.

Bet mans trešais jautājums drīzāk ir saistīts ar manu mīļo Eiropas Savienības tēmu. Latvijas iemaksu apmērs Eiropas Savienības budžetā proporcionāli 7.ietvara programmai no 2007. līdz 2013.gadam bija 83,9 miljoni eiro. Latvijas zinātniskās institūcijas no šīs programmas saņēma tikai 25,3 miljonus eiro. Kādi tam varētu būt cēloņi un kā plānots panākt to, lai zinātnieki kaut vai nākamajā plānošanas periodā spētu atgūt vismaz tikpat daudz, cik Latvija iemaksājusi?

Paldies.

M.Seile. Mēs vērojam tagad jaunajā periodā, ka to zinātnieku un to organizāciju, kuras piesakās uz dažādām fondu aktivitātēm, sekmība ir relatīvi laba, salīdzinot ar citiem pretendentiem Eiropas Savienībā. Taču mūsu aktivitāte nav pietiekama. Tas, kā mēs plānojam to mainīt, ir virkne pasākumu attiecībā uz zinātnes un augstākās izglītības starptautisku sadarbību kopumā, jo, neapšaubāmi, atpazīstamība un nozīmīgi pētījumi starptautiskā mērogā ir ļoti svarīgi sekmīgai līdzdalībai struktūrfondu programmās. Šobrīd notiek papildu atbalsta pasākumi zinātniekiem projektu sagatavošanā, lai viņi sekmīgāk izstrādātu projektus. Ir arī īpašs atbalsta mehānisms starp Baltijas valstu zinātnieku grupām ar papildu finansējumu projektu sagatavošanai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad jautājums un papildjautājumi ir atbildēti. Man kā sēdes vadītājai deputāts Zariņš ir lūdzis izdarīt grozījumu šodienas darba kārtībā. Es saprotu, ka visi klātesošie deputāti ir piekrituši, ka mēs varētu 9.jautājumu izskatīt kā nākamo. Tas būtu jautājums “Par Viedās specializācijas stratēģiju”.

Ministres kundze, vai jūs piekrītat? Jā, ministres kundze piekrīt.

Un tad man vēl jautājums deputātam Ivaram Zariņam. Vai es pareizi saprotu, ka ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai adresētais ceturtais jautājums un piektais jautājums, jūsuprāt, ir atbildēts, jā?

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Jā. Vienkārši man nav jēgas neko ministres kundzei jautāt, jo tur viņiem vairs nav, kas strādā ar būvniecību. Kad atradīs departamenta direktoru, tad es arī jautāšu... Pretējā gadījumā...

Sēdes vadītāja. Bet man jautājums ir šajā sēdē. Vai jautājums ir uzskatāms par atbildētu un tas ir izslēdzams no darba kārtības? Vai atbilde ir – jā?

I.Zariņš. Jā, jūs tos varat izslēgt no darba kārtības. Es tos uzdošu tad, kad ministrei būs, kas atbild.

Sēdes vadītāja. Jautājumi ir izslēgti no darba kārtības. Paldies. Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma – deputātu Zariņa, Agešina, A.Rubika, Tutina un Ribakova jautājuma Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kas pāradresēts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei – “Par Viedās specializācijas stratēģiju”.

Ministres kundze, vai vēlaties ko papildus teikt?

M.Seile (izglītības un zinātnes ministre).

Nē, paldies, jo es redzu, ka uz mani attiecas tikai jautājums vai lūgums sniegt informāciju par to, kad ir apstiprināta šī Viedās specializācijas stratēģija.

Sēdes vadītāja. Jā. Tad, lūdzu, jautājumu, Zariņa kungs!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Jautājums par viedo stratēģiju patiesībā ir ļoti svarīgs visai mūsu tautsaimniecībai, jo, balstoties uz to, tālāk tiek veidota mūsu filozofija – kā mēs beidzot varētu kļūt produktīvāki. Un mums ir ļoti svarīgi koncentrēt savus spēkus tieši šīs viedās stratēģijas jomās.

Tā problēma, ko es vēlētos līdz jums “aiznest” un lūgt, un jautāt, ir tā, ka tiem cilvēkiem, kam ar to šajās jomās būs jāstrādā, viņiem nav skaidrības par šo stratēģiju. Tā ir ļoti neskaidra, izplūdusi un satur iekšēji pretrunīgas atsauksmes. Tāpēc pēc būtības par viedo stratēģiju mēs vispār nevaram runāt, jo tās kā tādas patiesībā nav. Ir dokuments, uz kuru atsaucas un kuru pasniedz kā Viedās specializācijas stratēģiju.

Mans lūgums, aicinājums un jautājums būtu: vai jūs nevarētu rīkot pārrunas ar tām institūcijām, kurām šajā viedās stratēģijas jomā būs jāstrādā, lai tās jums pateiktu, ko domā ar šo viedo stratēģiju un kā tai vajadzētu izskatīties? Vismaz formātam, nemaz nerunājot par to, ka kaut ko pēc būtības mainītu, lai visiem būtu saprotams, kas ir viedā stratēģija, un būtu kopīgs ietvars, kopīga sapratne, kā to īstenot. Tas ir OSI, Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Zinātnes padome... nu, kas ir tās mūsu atbildīgās institūcijas... Jo neviens to nezina, un to man...

M.Seile. Paldies par jūsu komentāru.

Protams, es pirmām kārtām novērtēju jūsu rūpes par sabiedrības informēšanu, jo nevienam dokumentam, lai cik labi tas uzrakstīts, nav jēgas, ja tas paliek tikai dokumenta formātā.

Bet man savukārt, atbildot uz jūsu ierosinājumu, būtu lūgums: ja jums ir kāda detalizēta informācija vai vismaz atsauce uz organizācijām, kuras nav par to informētas, tad lūdzu atsūtīt. Man ir pārsteigums par jūsu minētajām institūcijām, jo pie premjeres ir izveidota inovāciju darba grupa, kura tostarp ir strādājusi ar Viedās specializācijas stratēģiju. Tāpēc esmu ļoti pārsteigta, ka jūsu nosauktās iestādes saka, ka par to neko nezina. Bet paldies par piezīmi! (Replika no zāles.) Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nākamais papildjautājums, Zariņa kungs!

I.Zariņš. Varbūt, ja par...

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam! Deputātam Zariņam ieslēdziet...! Jā, lūdzu!

I.Zariņš. Un uzlieciet laiku, to minūti arī!

Sēdes vadītāja. Minūti, jā.

I.Zariņš. Es precizēšu savu jautājumu. Runa nav par to, ka to nezina. Bet stratēģija ir tāda, kāda tā ir uztaisīta, to nevar izmantot kā stratēģijas dokumentu. Neviena no šīm organizācijām, un tās man pašas personīgi ir lūgušas (es vadu Informācijas tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisiju), un arī šajā jūsu minētajā padomē šis jautājums ir bijis apspriests.

Tātad lūgums ir uztaisīt to kā tādu vienotu, koncentrētu dokumentu, kuru izlasot katrs saprot šo Viedās specializācijas stratēģijas ietvaru, uzdevumus, tos principus, pēc...

M.Seile. Paldies.

Arī šis komentārs man ir pārsteigums, bet es sadzirdēju jūsu ierosinājumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad abi papildjautājumi ir atbildēti. Paldies Zariņa kungam.

Kā nākamo izskatām deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par interešu izglītības pieejamību un interešu izglītības sistēmas attīstību”. Lūdzu, ministres kundze, vai vēlaties ko papildus teikt?

M.Seile. Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Tad uzreiz pie jautājumiem.

Kā pirmais jautājumu uzdod deputāts Aivars Meija. Lūdzu!

A.Meija (NSL).

Labvakar, ministres kundze! Pateicamies par atbildēm, tomēr uz mūsu pirmo jautājumu par interešu izglītību mēs neradām atbildi pēc būtības.

Atbildē tiešām ir sniegts interešu izglītības kvantitatīvs apraksts, tomēr – vai jūs varētu precizēt atbildi uz pirmo jautājumu: kas līdz šim konkrēti paveikts, lai interešu izglītība mērķtiecīgi tiktu izmantota kā līdzeklis profesionālās karjeras ievirzes nodrošināšanas atbalstam?

Paldies.

M.Seile (izglītības un zinātnes ministre).

Nu, es... Man grūti pateikt, ko es varētu vēl papildus piebilst, jo, manuprāt, interešu izglītība jau pati ietver šo atbalstu tālākās profesionālās karjeras ievirzē. Kas gan cits vēl būtu nepieciešams? Pati interešu izglītība dod bērniem iespēju izvērtēt savas spējas ne tikai akadēmiskajos mācību priekšmetos, kas ir skolā, bet arī interešu izglītībā, un līdz ar to veicina arī tālāku karjeras izvēli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais papildjautājums. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingunai Sudrabai!

I.Sudraba (NSL).

Labvakar arī jums! Izglītības pamatnostādnes runā par to, ka ir jābūt izstrādātam uzraudzības mehānismam, – kā mērķdotācija interešu izglītībai tiks izlietota atbilstoši valstī noteiktām prioritātēm. Un atbildē jūs esat uzrādījusi darbības, kas jau ir veiktas šī mehānisma izstrādei un kas vēl tiks veiktas, bet mēs neatradām nekādu informāciju par finanšu uzraudzības mehānisma izveidošanu mērķdotācijas izlietojuma uzraudzībai un vai tas mehānisms ir izstrādāts. Tas sāks strādāt ar 1.janvāri, bet vai ar 1.janvāri būs noteiktas jau šīs valsts prioritātes mērķdotācijas izlietojumam, jo, mūsuprāt, tas ir būtiski pašvaldībām, lai tās zinātu, kā pareizi izlietot finansējumu.

Paldies.

M.Seile. Attiecībā uz mērķdotāciju mēs negrasāmies šobrīd izvirzīt prioritātes valsts mērķdotāciju sadalei, joprojām deleģējot šo pienākumu pašvaldībām un atstājot viņu ziņā izvērtēt savu pašvaldību skolēnu vēlmes un vajadzības.

Attiecībā uz papildu kontroles mehānismiem par mērķdotācijas izlietojumu mums nav paredzēti papildu pasākumi, jo šobrīd naudas izlietojums... informācija tiek vadīta arī Valsts izglītības informācijas sistēmā, attiecībā pret kuru mēs arī salīdzinām finanšu izlietojumu.

Un, runājot par prioritātēm, tas, ko ir paredzēts darīt papildus, ir no struktūrfondiem paredzētajās programmās, kas bija minētas arī atbildē, tomēr papildu finansējumu piešķirt interešu izglītības programmām, kuras ir saistītas ar tā sauktajiem STEM mācību priekšmetiem (dabaszinātnēm, inženierzinātnēm, eksaktajiem priekšmetiem), jo mēs vērojam, ka pašvaldības no valsts mērķdotācijas izvēlas atbalstīt galvenokārt dažādus mākslinieciskos kolektīvus un ne tik daudz tos interešu izglītības laukus, kuri varētu attīstīt eksakto virzienu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Paldies. Mans jautājums radās tikko no jūsu atbildes. Manuprāt, mums jautājumā bija arī par to, kādā veidā būs izstrādāts uzraudzības mehānisms pār valsts mērķdotāciju izlietojumu interešu izglītībai atbilstoši valsts noteiktajām prioritātēm. Bet jūs nupat teicāt, ka valsts šīs prioritātes laikam nemaz nenoteiks, šīs prioritātes noteiks pašvaldības. Kā var uzraudzīt izlietojumu, ja nav noteiktas prioritātes?

M.Seile. Nē, mums nav noteiktas valsts mērķdotācijai paredzētās prioritātes interešu izglītībā, atstājot to pašvaldības ziņā. Prioritātes plānojam tālāk struktūrfondu aktivitātēm, kur būs iesaistīta arī interešu izglītība.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, Kūtra kungs!

G.Kūtris. Mans jautājums ir saistīts ar jūsu atbildi uz pirmo jautājumu, kur jūs norādāt, ka pedagogu un arī bērnu skaits interešu izglītībā nesamazinās finansējuma apjomus absolūtos skaitļos, tas pat palielinājies uz vienu izglītojamo mēnesī. Lai gan, salīdzinot 2015.gadu ar 2014.gadu, īstenībā sanāk, ka tas ir samazinājies par 17 centiem uz vienu izglītojamo. Taču no šiem skaitļiem īsti nevar saprast, vai atbalsts interešu izglītībai ir bijis rezultatīvs? Jo ir zināms, ka, samazinoties finansējumam, bieži vien programmas nevis slēdz, bet samazina to apjomu. Vai jūsu rīcībā ir informācija par to, kā ir mazinājies pedagoģisko likmju skaits vai apstiprināto interešu izglītības programmu skaits? Vai arī stundu skaits 2015.gadā?

M.Seile. Es neesmu uz šodienu sagatavojusies atbildēt uz tik detalizētu jautājumu, bet, ja tas ir nepieciešams, protams, es to sagatavošu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, Kūtra kungs, pēdējais papildjautājums!

G.Kūtris. Un pēdējais jautājums ir saistīts ar atbildi uz ceturto jautājumu, kur bija norādīts, ka saskaņā ar plānoto līdz 2014.gada beigām 750 interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu pedagogi būs pilnveidojuši profesionālo kompetenci tālākizglītības kursos STEM jomā, kā arī 2015. un 2016.gadā kopā – vēl 400 pedagogu. Sakiet, lūdzu, vai šiem ieguldītajiem līdzekļiem tālākizglītībā ir bijusi kaut kāda atdeve, tas ir, cik jaunas programmas uz 2015.gada septembri ir izveidotas un apstiprinātas mūzikas un mākslas skolās vai sporta skolās un interešu izglītībā.

M.Seile. Kūtra kungs, jūsu jautājums atkal ir ļoti specifisks. Es aicinātu to iesūtīt kā atsevišķu jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to visi papildjautājumi uzdoti.

Kā nākamo mēs izskatām deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu 2016.gadam”. Ministres kundze, vai vēlaties ko papildus vēl teikt?

M.Seile (izglītības un zinātnes ministre).

Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Nu tad sākam ar jautājumu. Lūdzu, vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Mans papildjautājums būs par trešo jautājumu, ko mēs uzdevām, jo diemžēl mēs nesaņēmām atbildi pēc būtības. Mēs jautājām, kad pārējiem pedagogiem, tiem, kas darbojas interešu izglītības jomā, profesionālās ievirzes – mākslas un mūzikas – skolu pedagogiem arī tiks atjaunots pirmskrīzes atlīdzības līmenis, kā tas tagad tiek darīts 2016.gada budžetā sporta pedagogiem.

M.Seile. Šobrīd mēs strādājam pie jauna pedagogu atalgojuma modeļa, kura mērķis ir nodrošināt pirmām kārtām caurskatāmu sistēmu, tajā skaitā salīdzināmu atalgojumu pedagogiem, kas strādā dažādās jomās. Un līdz ar to atbildes par atalgojuma palielinājumu ir saistītas ar to, kā mums veiksies ar jaunā atalgojuma modeļa ieviešanu – un to es nevaru šobrīd atbildēt precīzi. Kopumā nākamajam gadam mērķdotācija pedagogu atalgojumam, ja būs attiecīgas reformas, ir paredzēta saskaņā ar Finanšu ministrijas informāciju – 9 miljoni papildu gada pēdējiem četriem mēnešiem un attiecīgi 27 miljoni – 2017.–2018.gadam. Šis ir Finanšu ministrijas šodien akceptēts priekšlikums. Līdz ar to tas ietekmēs arī pedagogu atalgojumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamo papildjautājumu uzdod deputāte Silvija Šimfa.

S.Šimfa (NSL).

Seiles kundze, jūs atbildes vēstulē norādījāt, ka ministrijas centrālajā aparātā nav pietiekams ierēdņu skaits, kas gan nedaudz izbrīna, jo īstenībā vienmēr ir runāts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir viena no ministrijām, kurā ir gandrīz vai vislielākais ierēdņu skaits. Un jūs atzīmējāt, ka tas ietekmē darba kvalitāti: jūs nevarat kvalitatīvi paveikt visu darba apjomu.

Es lūdzu precizēt: kādas funkcijas ierēdņu nepietiekamā skaita dēļ pašlaik netiek kvalitatīvi izpildītas? Ir svarīgi konstatēt faktu uz šo brīdi, jo jums vēl nāk arī papildu darbi. Tātad – ja jau jūs tagad ar kaut ko netiekat galā, kā tad jūs tiksiet galā ar to, kas nāk vēl klāt?

M.Seile. Uz šo brīdi mēs pārskatām iespēju funkcijas arī apvienot, esam izvērtējuši darbinieku kapacitāti un orientējamies uz augstākas kapacitātes darbiniekiem. Šajā gadā, uz šo brīdi, Izglītības un zinātnes ministrijā darbinieku mainība ir 13 procenti, salīdzinot ar 25 procentiem pagājušajā gadā.

Es neredzu šobrīd iespēju samazināt darbinieku skaitu ministrijā. Bet es raugos cerīgi uz to, ka mēs varam tikt galā ar mums atvēlētajiem darbiem un nepieciešamo kapacitāti nodrošināt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Tad turpināsim šo pašu tēmu. Jūs arī atbildē norādījāt, ka pagājušajā gadā darbu ministrijā ir pametuši 48 cilvēki, kas ir apmēram 22 procenti no ministrijas darbiniekiem. Sakiet, lūdzu, cik pašlaik vakances ir ministrijā un kā tas var ietekmēt darba rezultātus?

M.Seile. Vakanču skaits nav ievērojams, ja pareizi atceros, tad tās ir kādas 7 vakances, man šķiet, tas bija arī kaut kur minēts. Uzskatu šo par normālu procesu, ar kādu mēs rēķināmies, un neuzskatu, ka tas ietekmē darba kvalitāti ministrijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, Kūtra kungs, nākamais jautājums!

G.Kūtris. Tas saistīts ar jūsu atbildi uz ceturto jautājumu. Pašās beigās vienā nelielā rindkopā ir minēts par ārštatu ekspertu apmaksas palielinājumu. Sakiet, lūdzu, kādiem mērķiem ir plānots 2016.gadā veikt šādu ekspertīzi? Ko tas nozīmē – ārštata eksperts... par padziļinātu ekspertīzes pētījumu zinātnē un augstākajā izglītībā?

M.Seile. Ņemot vērā to, ka šobrīd notiek intensīvs reformu process augstākajā izglītībā un zinātnē, uzskatām, ka tik specifiska izvērtējuma veikšanai mums ir jāpiesaista ārējā ekspertīze... ka ministrijas ietvaros nav pieejama pietiekama kvalifikācija un nav arī nepieciešama ikdienā.

Sēdes vadītāja. Kūtra kungs, lūdzu!

G.Kūtris. Jā. Tātad īsti skaidra mērķa šai ārštata ekspertu piesaistīšanai nav. Ja nu kaut kas parādās, tad laikam būs... jo atbildes tā īsti nebija, kādā virzienā būs ekspertīze plānota.

Bet jautājums ir saistīts... Mans pēdējais jautājums ir saistīts ar mūsu iepriekš uzdoto astoto jautājumu, kur īsti atbilde nav ierakstīta. Tāpēc lūdzu precizēt: kuru izglītības attīstības pamatnostādņu rīcības virzienu rezultatīvie rādītāji var netikt izpildīti nepietiekošu finanšu resursu dēļ? Un kā jūs vērtējat šādu situāciju, ka ir izvirzīti noteikti rādītāji, bet jums būs jānes atbildība par neizpildīšanu?

M.Seile. Protams, es ceru, ka šī atbildība gan tiks vērtēta kā kopējā atbildība, jo arī Saeima apstiprina budžetu, un mēs esam skaidri norādījuši, ka budžets nav pietiekams. Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi papildu budžetu jaunās politikas iniciatīvu ietvaros. Nu tā ir realitāte droši vien, ar kuru jūs saskaraties vēl lielākā mērā nekā es, ka ne visas prasības diemžēl tiek apmierinātas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Visi jautājumi ir atbildēti.

Paldies ministres kundzei par atbildēm un deputātiem – par jautājumiem!

Līdz ar to šo jautājumu sēdi slēdzu.

Uz redzēšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2015. gada 29. oktobrī

 

Veselības ministra G.Belēviča atbilde uz deputātu jautājumu “Par e-veselības projektu ieviešanu” (iesniegts 10.09.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 76/J12)
(Atbildes dok. Nr. 1134)
   
Atbilde - veselības ministrs G.Belēvičs
   
Papildjautājums - dep. A.Meija
   
Atbilde - veselības ministrs G.Belēvičs
   
Papildjautājums - dep. S.Šimfa
   
Atbilde - veselības ministrs G.Belēvičs
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - veselības ministrs G.Belēvičs
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - veselības ministrs G.Belēvičs
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - veselības ministrs G.Belēvičs
   
Ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas atbilde uz deputātu jautājumu “Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju” (iesniegts 10.09.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 78/J12)
(Atbildes dok. Nr. 1132)
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
   
Par darba kārtību
   
Ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas atbilde uz deputātu jautājumu “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas modeļa atbilstību Latvijas patērētāju interesēm” (iesniegts 15.10.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 96/J12)
(Atbildes dok. Nr. 1352)
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
   
Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles atbilde uz deputātu jautājumu “Par zinātnes attīstību un tās finansēšanu” (iesniegts 24.09.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 84/J12)
(Atbildes dok. Nr. 1239)
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. S.Šimfa
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Par darba kārtību
   
Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Viedās specializācijas stratēģiju” (iesniegts 01.10.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 89/J12)
(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: izglītības un zinātnes ministrei M.Seilei). (Atbildes dok. Nr. 1266)
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles atbilde uz deputātu jautājumu “Par interešu izglītības pieejamību un interešu izglītības sistēmas attīstību” (iesniegts 01.10.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 87/J12)
(Atbildes dok. Nr. 1265)
   
Papildjautājums - dep. A.Meija
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles atbilde uz deputātu jautājumu “Par Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu 2016. gadam” (iesniegts 22.10.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 99/J12)
(Atbildes dok. Nr. 1401)
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. S.Šimfa
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Otrdien, 28.martā
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:30  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidentu V.E. Dr. Milan Brglez
11:25  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidenta V.E. Dr. Milan Brglez oficiālā vizītes Latvijas Republikā ietvaros
11:50  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes tikšanās ar Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidentu V.E. Dr. Milan Brglez
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēde
12:00  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas tikšanās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Evgeny Lukyanov
13:30  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēde
13:30  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas rīkotā diskusija “Latvijas sabiedriskie mediji – stabili demokrātijas pīlāri”
14:00  Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēde
14:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde